Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2024. gada 21. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! (Starpsauciens: “Labrīt!”) Labrīt šajā skaistajā pavasara dienā!

Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam šī gada 21. marta kārtējo Saeimas sēdi.

Sākam ar izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Inas Svilānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko un Viktors Pučka lūdz izskatīt minēto lēmuma projektu pirms darba kārtības 10. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam skatīt darba kārtības sadaļu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir pagājušas tikai dažas nedēļas kopš brīža, kad mēs rosinājām Saeimai pieņemt lēmuma projektu un uzdevumu finanšu ministram palielināt attaisnoto izdevumu slieksni līdz 1000 eiro, un jau toreiz es minēju, ka ir svarīgi grozīt arī likumu, jo šī norma – 600 eiro – šobrīd ir spēkā un Saeimas lemšanā ir, vai paaugstināt šo slieksni uz 1000 eiro vai ne.

Pēc toreiz Saeimā aktualizētā jautājuma koalīcijas deputāti, konkrēti ZZS frakcijas vadītājs, mūs mierināja, ka nevajag satraukties – nodokļu darba grupa strādā un vērtēs. Pagāja tikai dažas dienas – pagāja dažas dienas –, un Ašeradena kungs publiskā intervijā apliecināja, ka viņš neredz iespēju palielināt attaisnoto izdevumu slieksni, ka šis nav īstais brīdis, ka budžets ir ļoti saspringts un tie 160 miljoni eiro, vairāk nekā 160 miljoni eiro, kas šobrīd nav izmaksāti iedzīvotājiem uz šī gada sākumu, noteikti palielināsies... pieaugs, jo cenas gan izglītības, gan veselības pakalpojumiem aug un attaisnotos izdevumus cilvēki izmanto kā iespēju uzlabot savas dzīves kvalitāti, rūpēties par savu veselību, par bērnu interešu izglītību. Tas nozīmē, ka finanšu ministrs jau ir pieņēmis lēmumu, jo viņš jau vairāk nekā gadu vada šo nodokļu darba grupu. Rezultātus mēs ceram sagaidīt, bet viņš pauda, ka neredz pat iespēju. Tātad diskusijas faktiski ir beigušās.

Tieši tāpēc šodien likumprojekts, ko mēs esam sagatavojuši kā priekšlikumu un kuru aicinām nodot komisijai, skan pavisam vienkārši: “aizstāt likumā vārdus “ne vairāk kā 600 eiro” ar vārdiem “ne vairāk kā 1000 eiro””, kas dotu iespēju pašlaik, kad vidējā alga valstī no 926 eiro (2017. gadā) ir pieaugusi līdz 1537 eiro (2023. gadā), tikpat proporcionāli palielināt arī attaisnoto izdevumu slieksni. Šis 600 eiro slieksnis ir noteikts sen, un šībrīža situācijā, kad atalgojums ir pieaudzis par vairāk nekā 65 procentiem (vidējais atalgojums, alga valstī), attaisnotie izdevumi būtu jāpalielina tikpat.

Manuprāt, tas ir Saeimas lēmums. Ja finanšu ministrs šo uzdevumu nevēlas izpildīt un apgalvo, ka viņš neredz iespēju, mēs nedrīkstam, vienkārši izsakoties, lāpīt budžetu vai taupīt uz iedzīvotāju veselības, izglītības un bērnu izglītības izdevumiem. Mēs to nevaram nemaz izdarīt, tas nav iespējams, un šis noteikti nav tas veids tieši šobrīd, kad ieguldījumi veselībā un izglītībā ir atzīti par vissvarīgākajiem ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā, jo cilvēks ir tā vērtība, kuru mēs varam izmantot gan ekonomiski... gan zinātnē, gan nākotnes izaugsmē valstī, un katrs cilvēks ir aizvien lielāka vērtība, jo mēs zinām demogrāfisko situāciju, zinām to, ka bērnu skaits samazinās. Līdz ar to ieguldījumi bērnu izglītībā ir prioritāte, es domāju, ne tikai valstij, bet arī katrai ģimenei, kas vēlas pēc iespējas izglītot savus bērnus, ieguldot gan interešu izglītībā, gan profesionālajā izglītībā... un arī savā tālākizglītībā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijā. Un komisijā varat vētīt, vai tie ir 1000 eiro vai varbūt pat vairāk, bet šis noteikti ir apspriešanas vērts jautājums, kaut arī finanšu ministrs deklarē, ka viņš neredz tādu iespēju. Es domāju, deputātiem, arī koalīcijas deputātiem, jāuzņemas atbildība un šī diskusija jāuzsāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 7, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Kiršteina, Didža Šmita, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas un Andra Kulberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pirms divām dienām “Rīta panorāmā” ministrs stāstīja, ka ir lielas problēmas ar vēja parku būvniecību, jo praktiski gandrīz neviens nav dabūjis atļauju sākt būvēt, tāpēc ka iedzīvotāji visur dibina biedrības un iesūdz tiesā. Nu, ne visur, bet lielākajā skaitā gadījumu.

Atcerēsimies, ka līdz 2022. gadam bija ļoti labs likums par vēja elektrostacijām un arī par pārējām atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām. Tas tika mainīts, lai šie vēja parki tiktu uzbūvēti paātrinātā kārtībā, un tur parādījās tāda lieta, ka pašreiz visi šie vēja parki ir atļauti 800 metrus no dzīvojamām mājām. Es biju divās apspriedēs – Dundagā un Baldonē –, un Baldonē bija balsojums... pilnīgi visi iedzīvotāji nobalsoja par to, ka 800 metri nedrīkst būt. Tāds attālums ir par mazu, tam būtu jābūt atkarībā no vēja spēkstacijas augstuma. Un šie augstumi – tie ir diferencēti (tā tas ir daudzās valstīs un bija arī agrāk)... tātad, ja ir 50 vai 100 metri, tā ir viena veida vēja elektrostacija, ja ir 150 vai 200 metri, tas ir kaut kas cits, un ja ir 300 metri un augstāk – tie jau ir 50–60 kilometri... tie redzami jūrā... bet sauszemē un mežos rodas vesela rinda problēmu.

Ja mēs apskatīsimies iepriekšējā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – mājaslapā (tagad jau ir atsevišķa Klimata un enerģētikas ministrija)... tur bija ieteikumi, kāda ir vides ietekme... un pārējā ietekme no vēja parkiem. Ja jūs izlasīsiet... piemēram, epilepsija tiek izraisīta (ja cilvēkam ir tendence saslimt) līdz trīs kilometru attālumā no šādas mirgošanas un pārējā... ietekme ir jūtama līdz diviem kilometriem, un līdz četriem kilometriem cilvēkiem traucē mirgošana. Kultūras pieminekļu tuvumā nevar būt tuvāk par trīs kilometriem. Tas viss līdz 2022. gadam ir bijis šajos ieteikumos, un ir interesanti, ka tas viss ir pazudis.

Es domāju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būtu ļoti nopietni jāizskata jautājums par šiem attālumiem, un 300 metri... nekādā gadījumā nevar būt tikai kaut kādi 800 metri no dzīvojamām mājām. Kas notiks, ja mēs nenobalsojam par šiem lielo vēja elektrostaciju attālumiem? Notiks tā, ka visās vietās iedzīvotāji dibinās biedrības un iesūdzēs tiesā un nekāda būvniecība vispār nenotiks. Tas ir viens.

Otrs – par privātīpašuma neaizskaramību. Privātīpašums dažādu Briseles “komunistisko” direktīvu ietekmē cilvēkiem pakāpeniski tiek atņemts dažādu iemeslu dēļ. Tagad... ļoti vienkārši – mežā, jūs jau zināt, kaut kāds skaitītājs ieraudzīs, ka viens nokusis ērglis ir apsēdies uz zara, un tur uzreiz būs kvadrātkilometrs, kur nedrīkstēs neko darīt savā īpašumā. Un tagad... ja iepriekšējā likumā... līdz 2022. gadam... bija labs punkts, ka ietaises, kabeļus, elektrolīnijas pa privāto īpašumu var vilkt tikai ar īpašnieka atļauju, tad tagad tas tika papildināts (iedomājieties, 2022. gada septembrī, mēnesi pirms vēlēšanām!) ar vārdiem “vai viņam paziņojot”. Tātad jums nav privātīpašuma... jums vienkārši pasaka – jums ies zviedru... aiz jūsu īpašuma būs zviedru vēja parks, un jums paziņos, ka cauri jūsu uzņēmuma... cauri jūsu tīrumam vai mežam jāvelk kabeļi, varbūt ceļš jāuzbūvē, lai piebrauktu, un tā tālāk.

Tātad šeit ir jāatjauno atpakaļ – ka tikai ar īpašnieka atļauju. Es aicinu atbalstīt un izskatīt komisijā. Protams, vairākos lasījumos var būt dažādi priekšlikumi, bet galvenais būtu šie attālumi – 300 metru augsta vēja elektrostacija nevar būt 800 metrus no dzīvojamām mājām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Man radās jautājums: kāds ir iesniegtā grozījuma mērķis? Būtu ļoti svarīgi, ka šis mērķis būtu saistīts ar procesa, kurš vērsts uz vēja elektroparku izveidi, veicināšanu, bet man par to ir šaubas, jo šobrīd grozījumos izvirzītie nosacījumi vēja parku attīstībai atsevišķos gadījumos šo procesu padarīs neiespējamu.

Mums ir jāatzīst, ka vēja elektroenerģija faktiski ir tā, kas Latvijai ļauj nodrošināt turpmāku energoneatkarību, mūsu tīkla darbību un pastāvīgu elektroenerģijas piegādi gan Latvijā, gan reģionā kopumā. Mums ir milzīgs potenciāls tam, lai to sasniegtu, un, manuprāt, nav... laiks, lai mēs šo procesu bremzētu. 2022. gadā bija plaša diskusija par nosacījumiem, kuri ir jāievieš, lai atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas, īpaši vēja parku izbūves, procesi tiktu veicināti un turpinātos. Šobrīd tas notiek.

Mazliet oponējot iepriekšējam runātājam – jau šobrīd likumdošanā pastāv zināmi ierobežojoši aspekti, kas jāņem vērā. Pirmkārt, neviens nav atcēlis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā šāda procedūra notiek, tai skaitā ņemot vērā tuvumā esošo iedzīvotāju intereses, kā arī šāda veida objektu ietekmi gan uz vidi, gan veselību. Otrkārt, Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas saistīti ar komforta maksājumu vietējām kopienām, un tas tiešā veidā būs saistīts ar šādu objektu esamību vienā vai otrā apkaimē.

Kolēģi, diskusija ir notikusi. Ir jāstrādā, šis mūsu iztrūkums elektroenerģijā ir jāaizpilda, un vēja enerģijai šeit ir izšķirošā nozīme.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Lēmuma projektu “Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Šmitam no 2024. gada 20. marta līdz 21. martam.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem 2024. gada 21. martā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Naurim Puntulim 2024. gada 27. martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Naurim Puntulim 2024. gada 27. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

___

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Inas Svilānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 20. martā izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Inas Svilānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Ina Svilāne Daugavpils Universitātē ir ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un maģistra profesionālo grādu valsts pārvaldē, ir zinātņu doktora grāda pretendente biznesa vadībā un ekonomikā Rīgas Stradiņa universitātē. Pašlaik strādā Latvijas Universitātes Akadēmiskā departamenta Zinātnes projektu nodaļā par vecāko eksperti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Inu Svilāni par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Inas Svilānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Inu Svilāni ar ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas locekles amatā! (Aplausi.)

___

Sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Latvijas Republikas tiesībsarga 2023. gada ziņojums.

Vārds tiesībsargam Jurim Jansonam.

J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mieriņas kundze! Godātie Saeimas deputāti, deputātes! Kundzes un kungi! Pateicos par iespēju jūs uzrunāt un iepazīstināt ar tiesībsarga 2023. gada ziņojumu par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju Latvijā.

Vakar, 20. martā, tika publicēts ANO pasaules laimes ziņojums jeb indekss, kurā tika analizēti dažādi rādītāji, tajā skaitā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts, prognozējamie dzīves gadi ar labu veselību, izvēles brīvība, devīgums un korupcijas uztvere. Šajā indeksā Latvija ierindojusies 46. vietā. Pērn Latvija bija 41. vietā.

Es šo indeksu pieminu tāpēc, ka tajā iekļautie rādītāji cieši saistīti ar cilvēktiesībām un labu pārvaldību. Kāda cilvēktiesību un labas pārvaldības situācija Latvijā paveras caur Tiesībsarga birojā saņemtajiem iesniegumiem?

2023. gadā saņemti 1718 iesniegumi. Raugoties no iesniegumu tematikas (Top 5), visvairāk iesniegumu saņemts par labas pārvaldības principu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz īpašumu, tiesībām uz veselības aizsardzību un tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Savukārt juridiskas konsultācijas lūgušas 2526 personas. Dominē jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz izglītību, bērnu tiesībām, labas pārvaldības principu un tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.

Pie tiesībsarga pēc padoma vēršas iedzīvotāji, un, kā jau mēs redzam pēc statistikas, tas notiek diezgan bieži. Arī Satversmes tiesa ir aicinājusi tiesībsargu sniegt viedokli konkrētās lietās – kopumā pērn esmu sniedzis 10 viedokļus. Valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem esmu sniedzis 47 atzinumus.

2023. gada kopējais – galvenokārt valsts un pašvaldības iestādēm adresēto – rekomendāciju skaits ir 302. Tas ir teju pusotru reizi vairāk nekā iepriekš. Augsts ir arī ievēroto vai daļēji ievēroto rekomendāciju īpatsvars – vairāk nekā 77 procentus manu rekomendāciju to adresāti ir ņēmuši vērā.

Diskriminācija un tiesiskā vienlīdzība. Arī 2023. gadā visvairāk iesniegumu bija par iespējamiem diskriminācijas pārkāpumiem dzimuma un invaliditātes dēļ. Pieļauju, jūs pamanījāt manu viedokli par naidīgu attieksmi pret sievietēm publiskos amatos, kad vērsos pret seksismā un dzimumu stereotipos balstītiem komentāriem pret sievietēm nozīmīgos publiskos amatos.

2023. gadā aktīvi sadarbojos Eiropas Komisijas līmenī, strādājot pie priekšlikumiem direktīvām, ar kurām tiks noteikti vienoti vienlīdzības institūciju standarti. Šogad janvārī izveidota atsevišķa Diskriminācijas novēršanas nodaļa, līdz ar to diskriminācijas aizliegums tiek pacelts jaunā līmenī, padarot to redzamāku, kas vienlaikus dod iespēju mērķtiecīgi strādāt pie diskriminācijas monitoringa, sniedzot priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem tiesību aktos vai to piemērošanā.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, manā redzeslokā arvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. 2023. gadā vērsos pie Ministru prezidenta, norādot, ka ir

jārod kvalitatīvs un uz ilgtermiņa attīstību vērsts risinājums situācijas sakārtošanai, ieviešot uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālo rīcības plānu.

Plāna joprojām nav.

Konstatēju, ka tiesiskais regulējums nepamatoti neļauj individuālās kompensācijas mehānisma ietvaros piešķirt kompensāciju netipiskos gadījumos, kad pacientam ir noteikta diagnoze, bet ārstēšanai neder valsts kompensējamie medikamenti un ārstu konsīlijs ir noteicis citus medikamentus, kas konkrētajai diagnozei nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Atzinīgi vērtēju, ka šobrīd valdībā tiek virzīti grozījumi, kas novērsīs ilgstoši pastāvošo netaisnību.

Balstoties uz pētījuma “Banku pakalpojumu piekļūstamība” rezultātiem, kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un pārējiem iesaistītajiem tika identificēti problēmaspekti normatīvajā regulējumā un praksē, kas rada šķēršļus, lai izveidotu tādu banku pakalpojumu, kurš būtu pieņemams gan personām ar ierobežotu rīcībspēju, gan bankām. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie vadlīniju izstrādes.

Ievērojams skaits sūdzību regulāri tiek saņemts par traucējošu troksni, ko rada dažādi avoti – gaisa satiksme lidostas tuvumā, autoceļi, rūpnieciskā darbība, dažādu veidu uzņēmējdarbība, piemēram, restorāni, naktsklubi un spēļu zāles, kā arī šo izklaides vietu apmeklētāji. Lai arī pēc iedzīvotāju intereses pārstāvošu organizāciju aktivitātēm Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, paredzot administratīvo atbildību izklaides vietām (juridiskajām personām) par trokšņošanu, joprojām ir palicis neatrisināts jautājums par plašāku izklaides trokšņu tiesisko regulējumu. Līdz ar to šo tēmu turpināšu risināt arī šogad.

Pilsoniskās un politiskās tiesības. Novērtēju, ka beidzot Saeima pērnā gada nogalē ratificēja Stambulas konvenciju. Nav noliedzams, ka Latvijā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē nav izskausta, un tā ir uzskatāma par būtisku sociālu problēmu. Pagājušajā gadā uzsākām izpēti par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā mehānisma efektivitāti. Šobrīd pētījums turpinās.

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa. 2023. gadā par taisnīgas tiesas nodrošināšanas aspektiem kopumā ir saņemti 182 iesniegumi. Iesniegumos izteikta neapmierinātība ar tiesas nolēmuma pamatojumu (motivācijas trūkumu), par netaisnīgu lietas izskatīšanu pēc būtības, kā arī aktualizēts jautājums par rakstveida procesa pieļaujamību situācijā, kad Covid-19 pandēmija ir beigusies. Tiek saņemti iesniegumi arī par tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu pirmstiesas procesā – par trūkumiem izmeklēšanas iestāžu darbā, termiņu neievērošanu, uzklausīšanas principa pārkāpumiem.

Jau 2022. gadā, secinot, ka Latvijas Republika joprojām nepilda starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, attiecībā uz atbalsta sniegšanu rīcībspējas īstenošanā, vērsos pie Ministru prezidenta un arī Saeimas. Rezultātā nepieciešamie normatīvie akti tika pieņemti un pakalpojums ir pieejams no 2023. gada 1. novembra.

Pēdējos gados bāriņtiesas visā Latvijā aizvien biežāk saskaras ar problemātiku cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju atrast aizgādņus, savukārt cilvēku skaits, kuriem ar tiesas nolēmumu tiek noteikti rīcībspējas ierobežojumi, ar katru gadu pieaug. 2023. gadā sadarbībā ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju vērsu atbildīgo ministriju uzmanību uz šo problemātiku, diemžēl konkrēti risinājumi no valsts puses nav sekojuši.

Esmu vērsies pie Ministru prezidentes par patvēruma meklētāju sociālo nodrošinājumu, uzsverot uz nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību pārskatīt patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudas apmēru, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču normas.

Novērojams, ka izaicinājumu tiesībām uz vārda brīvību rada arī šo tiesību ļaunprātīga izmantošana. Nereti tā dēvētie kopienu līderi internetā tiražē Krievijas propagandu un dezinformāciju, šķeļot sabiedrību, izraisot etnisko naidu vai pat atbalstot Krievijas izdarītos kara noziegumus Ukrainā.

Cienījamie Saeimas deputāti, es aicinu jūs šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību. Politiskā līmenī tika uzsāktas diskusijas par satura krievu valodā raidīšanas pārtraukumu sabiedriskajos medijos no 2026. gada. Esmu paudis atbalstu kvalitatīva satura turpināšanai sabiedriskajos medijos arī pēc 2026. gada, norādot, ka tas palīdzētu izvairīties no dezinformācijas.

Bērnu un jauniešu tiesības. 2023. gada vasarā veicu informatīvo kampaņu, kurā aicināju ziņot par normatīvajiem aktiem neatbilstošiem mācību līdzekļu sarakstiem skolās un bērnudārzos un fonda naudas, ziedojumu, dāvanu skolai un skolotājiem un tamlīdzīgu maksājumu pieprasīšanu. Atsaucība bija negaidīti liela, kas liecina, ka problēma pastāv.

Līdz ar pašvaldību skolu tīkla reformām aktuāla kļūst izglītojamo nokļūšana skolās. Pašvaldības bieži neizprot savu pienākumu nodrošināt transportu bērnu nokļūšanai uz skolu un atpakaļ. Tā vietā tiek piedāvāta degvielas izdevumu kompensācija, kas nav risinājums, ja ģimene nevar aizvest bērnu uz skolu automašīnas vai laika trūkuma dēļ.

Diemžēl aktualitāti nezaudē vardarbība izglītības iestādēs. Bērni un jaunieši pārsvarā neprot risināt konfliktus sociāli pieņemamā veidā, taču skolai ir jābūt no vardarbības brīvai videi, kurā ikviens var justies droši. Pērn liels darbs tika ieguldīts šī jautājuma risināšanā, kas rezultējās ar to, ka šogad stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par drošību izglītības iestādēs.

Izglītojamajam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, uz laiku var noteikt mācības citā telpā, citā laikā vai attālināti. Būtiski, ka attālinātās mācības ir skolas organizētas. Tā nav izglītība ģimenē (tā saucamā mājmācība), par kuras īstenošanu ir atbildīgi vecāki un pret ko es esmu aktīvi iebildis.

Izglītības iestādes vienas nevar mazināt vardarbības izplatību. Protams, galvenie atbildīgie par bērnu audzināšanu ir vecāki. Šīs prasmes visiem nerodas dabiski, tās ir jāattīsta. Tādēļ pašvaldībai ir jāsniedz palīdzība vecākiem bērnu audzināšanā. Diemžēl lielākā daļa pašvaldību palīdzību bērnu audzināšanā nesaredz kā vienu no savām obligātajām funkcijām, un vardarbības ģimenēs izskaušanai netiek veikti atbilstoši pasākumi.

Akūta problēma ir bērna uzvedības traucējumi, kas var būt radušies neatļautu un atkarību izraisošu vielu lietošanas rezultātā. Esmu secinājis, ka pastāv atšķirīgi viedokļi un arī prakse tiesību normas piemērošanā, kura paredz, ka bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi neatļautu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija. Šajā jomā aktīvs darbs turpinās.

Būtiski pieaudzis iesniegumu skaits par saskarsmes tiesību īstenošanu. Joprojām ir grūtības izpildīt spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar kuru noteikta saskarsmes īstenošanas kārtība. Jo ilgāk bērns nesatiek šķirti dzīvojošo tēvu vai māti, jo vairāk atsvešinās, attiecības zūd un pašu vecāku spēkos nav tās atjaunot. Tāpēc akūti nepieciešams pakalpojums bērna un vecāku attiecību uzlabošanai un atjaunošanai, bet tas joprojām nav ieviests.

Nacionālais preventīvais mehānisms. Pērn valsts preventīvā mehānisma ietvarā kā prioritārā tēma bija cilvēktiesību nodrošināšana sociālās aprūpes centros senioriem. 2023. gadā organizēju kampaņu “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?”. Šī kampaņa parādīja, cik daudz lietu ikdienā gan iestādēs, gan sabiedrībā tiek uzskatītas par normu, lai gan tā nevajadzētu būt. Ar iegūto informāciju esmu vērsies arī Saeimā.

Vēl viena tēma, kuru vēlos šodien izcelt, – valstiskā līmenī ir jāveic pasākumi, lai cietumos mazinātu ieslodzīto neformālo hierarhiju, tās izpausmes, tai skaitā no tā izrietošo vardarbību. Pirmie soļi, kas būtu veicami: cietumos esošo vakanto amata vietu aizpildīšana un lielo ietilpību telpu – kameru vai tā saucamo dzīvojamo zonu – samazināšana vecajā cietumu infrastruktūrā.

Šie un citi manā ziņojumā aprakstītie pasākumi nebūtu iespējami bez atbilstoša budžeta. 2023. gadā Tiesībsarga biroja budžets bija 2,7 miljoni eiro, kas pēc ievērojama finansējuma samazinājuma – par 57 procentiem – 2010. gadā pēdējo divu gadu laikā sasniedzis to finansējuma apmēru, kāds bija piešķirts 2007. gadā, izveidojot institūciju.

2024. gadā kā prioritātes esmu noteicis šādas tēmas: diskriminācijas novēršanas jomā ir plānotas vairākas izpētes diskriminācijas līmeņa noteikšanai Latvijā dažādām diskriminācijas riskam pakļautām sabiedrības grupām; sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā – uzņēmējdarbība un cilvēktiesības, veicot izpēti un rosinot diskusijas par cilvēktiesību risku izvērtējumu un aizskārumu novēršanu uzņēmumu darbībā; pilsonisko un politisko tiesību jomā ir plānotas vairākas diskusijas un izpētes par tiesību aizsardzības mehānismu efektivitāti cīņā ar dažādām vardarbības izpausmēm; bērnu tiesību jomā uzmanības centrā būs obligātās ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi atkarīgu vielu lietošanas dēļ.

Paldies, godājamie Saeimas deputāti, par uzmanību! Ceru, ka mans ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju Latvijā kalpos kā ceļa karte problēmu risinājumiem, kuriem ir nepieciešama arī parlamentārā uzraudzība, lai Latvija ANO pasaules laimes indeksā pakāptos un iekļūtu pirmajā desmitniekā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Noklausījāmies diezgan interesantu tiesībsarga ziņojumu. Protams, varētu lielāko daļu atbalstīt, ja vien tur nebūtu tas, ar ko Latvijā slimo arī daudzi tiesneši un ko es saucu par kreiso aktīvismu Eiropā.

Sākam no sākuma. ANO ir publicējis kaut kādus rādītājus par dzīves līmeni, par IKP, visu ko. Tiesībsargam vajadzētu atsaukties uz Eiropas Centrālās bankas statistiku par mājokļu turību Eiropas Savienības valstīs, konkrēti, eirozonā, kur Latvija ieņem pēdējo vietu. Ja Latvijas mājturībai vidējie ienākumi (turība) – akciju vērtība, naudas uzkrājumi, nekustamo īpašumu vērtība – ir 34 tūkstoši, tad Lietuvai ir vairāk nekā 80 tūkstoši, Eiropā vidēji ir virs 100 tūkstošiem. Labi, Luksemburga – 700 tūkstoši – tās ir bankas un tā tālāk, ko mēs likvidējam. Tas nebūtu tik svarīgi.

Uzreiz ir nākamais jautājums. Ja tiesībsargs būtu iepazinies ar šo situāciju (mums ir divreiz sliktāka situācija), tad viņš būtu sapratis, ka tiesību pārkāpumi, kas ir pret Latvijas noguldītājiem, ņemot viņu depozītus un par milzīgiem procentiem izsniedzot... zināmā mērā ir viņu tiesību pārkāpums... pie kā noved mazo uzņēmumu bankroti, iedzīvotāju izbraukšana, tā ka rezultātā mums ir emigrējuši gandrīz 300 tūkstoši.

Nākamais – tika pieminēta Stambulas konvencija. Sievietes pieminēt – tas ir labi, bet vardarbība pret studentiem, pret vīriešiem – tā taču ir notikusi daudzās augstskolās. Kāpēc par to nekur netiek runāts? Arī komisijā mēs par to runājām – cik jauki, ka Saeima nobalsojusi par Stambulas konvenciju un tiesībsargs tur ir pielicis lielas pūles.

Tiesībsargam un Tiesībsarga birojam būtu jāizanalizē Īrijas piemērs. Tur arī tieši tāpat – kreisie aktīvisti valdībā un parlamentā pieņēma visus šos liberālos likumus, un tad notika referendums par 1937. gada konstitūcijas izmaiņām, kur ir teikts, ka valsts atbalsta tikai tās ģimenes, kas ir veidojušās laulības rezultātā... nevis, kā piedāvā kreisā valdība un parlaments, tās ģimenes, kas ir partnerattiecību... vai ilgstošas sadarbības rezultātā... Un ziniet, kāds bija balsojums? Divas trešdaļas nobalsoja “pret”. Tātad veselīgā Īrijas daļa acīmredzot ir homofoba vai ksenofoba atšķirībā no latviešu tautas, kas noteikti atbalstītu šos kreisos izlēcienus. Šeit nekādas analīzes nav.

Protams, tiesībsargs uzskata, ka tas nav cilvēktiesību pārkāpums, ka cilvēkiem neļauj nobalsot. Kā viņš mums komisijā teica: “Jūs taču nevarējāt tos parakstus savākt.” Bet mums jau nekādus parakstus nevajadzēja savākt, tai iniciatīvai bija jānāk no prezidenta, un Saeimai – valdošajai koalīcijai – bija jāpieņem likums, ka šis ir jautājums (tāpat kā par Abrenes atdošanu), ko var noteikt tikai tautas nobalsošanas rezultātā.

Tagad par skolām. Jā, tas ir jauki, ka mazās skolas ir jāaprūpē un ka par bērniem jārūpējas, bet to, ka mazo skolu slēgšana ir noziegums, jūs no Tiesībsarga biroja nedzirdēsiet. Tas, ka bērni kā kartupeļu maisi var tikt vesti 25 kilometrus vai 60 minūtes, kā ir ierakstīts Ministru kabineta noteikumos, – tas tiesībsargu neinteresē. Un kas notiek ziemā, ja ceļi ir apledojuši, ja tie nav tīrīti, ja mātei, nomāktai darbā, jāceļas sešos (jo dažās skolās mācības sākas astoņos) un divi kilometri jābrien pa kupenām, tad stundu jāgaida autobuss, kurš sen jau ir salūzis, tad jāgaida traktors, kas to autobusu izvilks... Tas nav noziegums. Mums ir svarīgas prioritātes, mums ir svarīgas diskusijas par vardarbību, mums ir svarīga izpēte ar jaunu naudu par cilvēktiesībām un visām pārējām blēņām.

Pēdējais – kāpēc tiesībsargs nesaka neviena vārda par to balsojumu, kas šeit notika. Cilvēkam, kas slimo ar epilepsiju, 800 metru no logiem uzbūvēs 300 metru augstu torni. Tas ir normāli Tiesībsarga biroja izpratnē? Ja cilvēkiem atņem īpašumu, ja bankas neizsniedz kredītu, tāpēc ka jūs mājai neesat uzlicis saules paneli (tas ir paredzēts Eiropas Savienības direktīvās), ja uzņēmums nevar dabūt kredītu, jo tas neiepērk efektīvu kurināmo (efektīvs ir tas, kas ir nevis efektīvs un energoietilpīgs, bet tas, kas ir atjaunojams, tātad ūdeņradis vai vēl kaut kādas muļķības)...

Tāpēc vajadzētu pārskatīt visas šīs kreisā aktīvisma pozīcijas un vienreiz atnākt ar patiesu referātu par latviešu tautas interešu aizsardzību, nevis par viņu īpašumu konfiskāciju, bērnu spīdzināšanu un visu pārējo.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiesībsarga kungs! Daudz kam, kas bija ziņojumā, var piekrist, un arī jūsu runā... Tomēr gribu akcentēt vēl vienu lietu, ko “Nacionālā apvienība” arī pagājušogad minēja pie jūsu ziņojuma, proti, par lingvistisko diskrimināciju.

Arī budžeta pieņemšanas brīdī, kad jūs nācāt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā neatkarīga iestāde, lūdzāt apstiprināt jūsu iestādes budžetu, citstarp lūdzot papildu līdzekļus jaunas nodaļas – Diskriminācijas novēršanas nodaļas – izveidošanai. Es uzdevu jums jautājumu, paužot gatavību balsot par jūsu iestādes budžetu ar nosacījumu, ka Diskriminācijas novēršanas nodaļas redzeslokā ietilps arī lingvistiskā diskriminācija, proti, tā kā mums joprojām pretēji Satversmes vērtībām, pretēji Valsts valodas likumam pastāv divvalodība darba tirgū, kas rezultējas kā diskriminācija pret atsevišķām sabiedrības grupām... Toreiz komisijā jūs paudāt apņēmību un atzināt, ka tā ir problēma un ka tai būtu jānonāk šīs Diskriminācijas novēršanas nodaļas redzeslokā.

Jāsaka, Anete Ilves, kas ir Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja, tiešām publiski ir paudusi stingru viedokli brīdī, kas sakrita ar to laiku, kad “Nacionālā apvienība” iesniedza likumprojektu, kas paredzētu stingrāk vērsties... un atteikties no šīs padomju laika prakses par krievu valodu darba tirgū. Viņa pauda stingru viedokli, ka tas ir juridiski nepamatoti – prasīt krievu valodu –, un juridiski ļoti korekti sabiedrībai skaidroja absurdu, kāds šobrīd ir.

Tomēr ne jūsu šodienas runā, ne jūsu publiskajā rīcībā, ne arī tiesībsarga ziņojumā, kas ir jūsu darba apkopojums, mēs neatrodam nevienu vārdu par šo problēmu, kas liecina vai liek domāt par to, ka tas ir... nav jūsu prioritāšu sarakstā... ja mēs redzam, ka ziņojumā netiek iekļauta tik būtiska problēma.

Tomēr “Nacionālās apvienības” vārdā mans pienākums šodien ir jums norādīt, ka Latvijā liela diskriminācijas problēma ir tieši krievu valodas esība darba tirgū. No tās cieš latviešu jaunieši, no tās cieš latviešu reemigranti, kas atgriežas un kam nav krievu valodas zināšanu. No nepamatotām prasībām zināt krievu valodu psiholoģiski cieš arī ukraiņu civiliedzīvotāji, kas šeit atrodas. Un tas, protams, liek šķēršļus arī citu Eiropas Savienības pilsoņu integrācijai Latvijā, kuriem varbūt ir Eiropas Savienības dalībvalstu valodu zināšanas, bet nav krievu valodas zināšanu.

Līdz ar to es aicinu jūs pievērsties – ne tikai kosmētiski un ne tikai nodaļu līmenī, bet arī jūsu kā iestādes vadītāja līmenī – šai problēmai un atrisināt... un arī paust viedokli. Šobrīd ir palikusi vēl aptuveni nedēļa līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņam uz otro lasījumu likumprojektā “Grozījumi Darba likumā”. Es aicinu Tiesībsarga biroju paust... atsūtīt savu viedokli un piedalīties komisijas sēdē, kad šis jautājums tiks skatīts, un nevis marginalizēt šo jautājumu, bet nostādīt kā vienu no jūsu iestādes galvenajām prioritātēm. Citādi rodas bažas, kāpēc jūs rakstāt savā ziņojumā tādas lietas, ka jūs satrauc etniskais saspīlējums, kas ir radies tāpēc, ka ir nojaukts okupācijas piemineklis... vai citi valstiski lēmumi... vai ka jūs sakāt, ka atbalstāt turpmāk kvalitatīvu mediju pieejamību arī pēc 2026. gada... Tas vedina domāt, ka jūs uzskatāt: ja visi lasītu ziņas valsts valodā, tas nebūtu kvalitatīvs saturs?

Es domāju, jums nav jānodarbojas ar šādām lietām un jāapšauba stratēģiskie dokumenti, bet vairāk jādara tas, kas ir jūsu iestādes pamatuzdevumi. Un lingvistiskajai diskriminācijai, atsevišķu sabiedrības grupu diskriminācijai ir jābūt jūsu darbības prioritātei.

Tāpēc aicinu novērst divvalodību, vērsties pret krievu valodu juridiski korektā veidā, un tad arī šīm sabiedrības grupām augs laimes indekss.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Cienījamais tiesībsarg! Šodien mēs noklausījāmies tiesībsarga ziņojumu, un es vēlos teikt, ka tiesībsarga institūcija Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir ļoti svarīga, jo mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, panākt, ka mūsu vide ir tiesiska, un novērst diskrimināciju.

Paldies par ziņojumu, daudzos gadījumos – par proaktīvo rīcību, iestājoties pret vardarbību pret sievietēm. Kas mani iepriecināja – ziņojumā bija jautājums par tiesībām uz tīru vidi un izklaides trokšņu novēršanu. Tas pilnīgi ir jautājums, pie kā mums nākotnē būs jāstrādā, tāpat arī daudzi citi jautājumi...

Es gribētu pievērsties atsevišķiem kritiskiem punktiem. Kā man pietrūka šajā ziņojumā, ņemot vērā, ka ziņojums ir ārkārtīgi liels (uz 182 lappusēm, ar ļoti daudzām saitēm un norādēm tālāk), man pietrūka pašas analīzes, tā ātri saprast, kas ir prioritātes, kas būtu galvenie jautājumi. Man pietrūka arī starptautiskā salīdzinājuma. Tātad, vai kopumā... Es zinu, labklājības indeksā, laimes indeksā, mēs atpaliekam no citām valstīm, ja salīdzinām atsevišķus sektorus, kur mēs esam labi un kur mēs esam īpaši slikti.

Īpaši es vēlos pievērsties jautājumam par personām ar invaliditāti, jo, manuprāt, šis ir viens no jautājumiem, kur mēs esam slikti. Ja mēs paskatītos uz starptautisko salīdzinājumu... Latvijā ir vairāk nekā 190 tūkstoši pilngadīgu personu ar invaliditāti un tikai trešā daļa (mazāk nekā trešā daļa – 27 procenti) no viņiem ir nodarbināti. Tas nav jautājums tikai par cilvēktiesībām. Mēs sūdzamies par to, ka mums pietrūkst darbinieku, mums nav darbaroku, mēs sūdzamies par to, ka mums ir slikti ar demogrāfiju, mums ir par maz bērnu, bet cilvēki ar invaliditāti, kas tāpat ir mūsu sabiedrības daļa un kas varētu strādāt un piedalīties... gan uzturēt sevi, gan palīdzēt sabiedrībai, ir spiesti atrasties vai nu mājās, vai institūcijās, viņi nevar strādāt. Un tas pats attiecas arī uz bērniem. Mēs šobrīd neļaujam šiem bērniem realizēt savu potenciālu un izaugt mūsu sabiedrībā.

Viena no ļoti nopietnām, iesīkstējušām problēmām Latvijā ir jautājums par vides pieejamību. Labklājības ministrija ir veikusi pētījumu, un izrādās (tie ir 2021. gada dati) tikai septiņi vai astoņi procenti sabiedrisko ēku ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Tad kāpēc mēs brīnāmies, ka šie cilvēki nestrādā? Viņi nemaz nevar ierasties darbavietā, viņi nemaz nevar tikt skolā mācīties.

Runājot par speciālo izglītību. Tas ir jautājums, kas Latvijā ir ļoti maz apskatīts. Mums ir aizvēsturiska pieeja speciālajai izglītībai. Mums vēl aizvien ir pašvaldības, kurās bērni ar kādiem noteiktiem traucējumiem nemaz nevar atrast skolu. Jau pats jautājums, kāpēc vispār skolas ir tādā veidā sagrupētas, jo Bērnu tiesību konvencija un starptautiskās prasības par attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti nosaka, ka mēs nevaram diskriminēt cilvēku ar invaliditāti tiesības uz izglītību. Latvijā šāda diskriminācija notiek. Ja cilvēks ir ratiņkrēslā, viņš nevar izvēlēties izglītības iestādi, viņš nevar pateikt, ka es iešu šeit vai tur, jo tikai daļa izglītības iestāžu ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos. Tas, ko mēs redzam: ja tikai septiņi vai astoņi procenti sabiedrisko ēku ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos... Jūs zināt, cik kafejnīcas Rīgā ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos? Viena!

Tas, ko es tiešām vēlētos, – iet dziļumā, paskatīties, kuri ir tie jautājumi, kas Latvijā ir ļoti, ļoti sasāpējuši. Es gribu pajautāt – cik skolās 30 gadu laikā ir bijis remonts un cik ir padomāts par cilvēkiem ar invaliditāti? Tāpēc es vēlos iet dziļumā un strādāt pie tā, lai mūsu sabiedrība ir iekļaujoša.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi! Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Es gari nerunāšu. Tiešām dokuments ir diezgan garš, izsmeļošs, tematu ir daudz, un Tiesībsarga birojam ir liela noslodze... un jautājums, ar ko strādāt... un visam tiešām varbūt ir grūti pievērsties, un būs arvien jauni jautājumi.

Viens no tiesībsarga ziņojumā apskatītajiem tematiem ir tiesības uz darbu. Kolēģi šo aspektu jau minēja. Paturpinot tēmu par lingvistisko diskrimināciju – mēs, JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti, aizvadītajā gadā, tas bija 12. maijs, vērsāmies pie tiesībsarga un lūdzām pievērsties jautājumam, ka latviešu jaunieši tiek diskriminēti darba tirgū, notiek lingvistiskā diskriminācija. Mēs tomēr nejutāmies līdz galam sadzirdēti. Kā redzam, arī ziņojumā šis jautājums nav iekļauts. Mēs aicinām nākamajā gadā pievērsties šim jautājumam. Saeima darīs darbu, kas tai ir jādara, bet arī tiesībsargam jābūt atklātam uz... jānāk uz sadarbību.

Es vēlos nosaukt tos deputātus, kuri parakstīja šo vēstuli. Tie visi tobrīd bija un ir jaunāki par 40 gadiem un savulaik ir saskārušies ar diskrimināciju. Tie ir: Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Gatis Liepiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Atis Labucis, Zane Skujiņa-Rubene un Mārtiņš Felss.

Tā ka aicinām tiesībsargu arī nākamajā gadā pievērsties jautājumam par lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Paturpināšu. Tātad... Godājamais Jansona kungs, mēs ceram, ka jūs atnāksiet un arī mums iedosiet kaut kādus datus, jo jūs noteikti uzstāsieties, – cik cilvēku ir zaudējuši savus īpašumus pagājušajā gadā tiesu izpildītāju darbības rezultātā, tāpēc ka nav spējuši samaksāt nodokļus, komunālos maksājumus, īres maksu un tā tālāk mākslīgi pacelto banku procentu un arī tā saucamā zaļā kursa dēļ, jo elektrības cenas, kā jūs zināt, bija nenormāli lielas, pateicoties kārtējām biržas blēdībām, kas Latvijai ir uzspiestas.

Nākamais. Varbūt jūs pateiksiet, cik jauno cilvēku no Latvijas ir aizbraukuši, tāpēc ka viņiem vairākkārt ir atteikts darbs, ja viņi neaizpilda anketas, ka viņi prot krievu valodu. Te jau tas tika pateikts, es neatkārtošu. Tikai viena lieta – vai jūs esat tikušies un pārrunājuši ar Valsts valodas centru, kurš var uzlikt četrtūkstoš soda vienības šādiem uzņēmumiem... reiz pieci – tas būtu 20 tūkstoši eiro, bet viņi parasti uzliek 100 vai 200 eiro par šādiem pārkāpumiem. Un tātad – jums ir statistika, cik ir aizbraukuši no Latvijas?

Nākamais. Vai jums ir kāds aprēķins, cik cilvēku nākamajā un aiznākamajā gadā zaudēs darbu mežsaimniecībā un kūdras ieguvē, kur apmēram 50 procenti būs dažādas tā saucamās lieguma platības... biotopu aizsardzība un viss pārējais, ko mums atkal uzspiež zaļais kurss? Vai jūs esat izstudējuši, teiksim, Vācijas zemnieku pieredzi vai Beļģijas... kas Briselē izgāž kūtsmēslus pie valdības ēkām... vai Berlīnē divas nedēļas Potsdamas laukumā, kur stāv traktori...? Tātad nav šī problēma tikai Latvijā. Tāpēc varbūt nosauciet mums kaut kādus skaitļus... jūsu lieliskā biroja darbības rezultātā kas... notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi un kolēģes! Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja es gribētu sākt ar to, ka vēlos pateikt paldies Tiesībsarga birojam par ziņojumu un ieguldīto darbu. Klausoties tiesībsarga ziņojumā, varēju secināt, ka virkne jomu un jautājumu, kā arī vairākas Tiesībsarga biroja šajā gadā izvirzītās prioritātes saskan ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pašreiz izvirzītajām un skatītajām prioritātēm. Vai tas ir labi? Jā un nē.

Vēlos akcentēt vardarbības jautājumu. Latvija ir rekordiste un ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā pēc sieviešu slepkavībām. Piemēram, 2020. gadā Latvijā uz 100 tūkstošiem sieviešu tika noslepkavotas četras. Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks rādītājs nekā mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kas arī seko Latvijai un ir pirmajā trijniekā. Šis ir neapstrīdams pierādījums tam, cik mūsu valstī ir izplatīta vardarbība pret sievietēm.

Pozitīvi vērtējams, ka tiesībsargs pagājušajā gadā uzsāka izpēti par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā mehānisma efektivitāti... kurā veiks pagaidu aizsardzības lietu izpēti visos Latvijas reģionos un iegūs statistikas datus, apzinot pozitīvās un uzlabojamās prakses piemērus, kā arī uzklausīs tiesnešu viedokli par praksē konstatēto problemātiku. Jā, šis jautājums ir jāpēta un jāizzina, kas ir tie sistemātiskie trūkumi, kuru dēļ pagājušajā gadā Jēkabpilī varēja notikt traģēdija, kurā dzīvību zaudēja divu bērnu māte, kas vairākkārt bija vērsusies dažādās kompetentajās iestādēs pēc palīdzības. Vai valsts viņu pasargāja? Diemžēl – ne.

Tas nav tikai tiesībsarga uzdevums – rūpīgi sekot šim jautājumam, analizēt un dot rekomendācijas. Tas ir mūsu visu kopīgais uzdevums – strādāt tā, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Ja ir trūkumi likumdošanā, novērst tos. Ja trūkumi ir likuma piemērošanai vai darbībai reālajā praksē, tad kopā ar izpildvaru meklēt labākos risinājumus. Šādi gadījumi vairs nedrīkst atkārtoties.

Tiesībsargs savā ziņojumā runā gan par vardarbību pret bērniem, gan sievietēm, bet vai pietiekami un no visiem aspektiem?

Es pieskaršos vienam, manuprāt, svarīgam aspektam, kurš ziņojumā ir maz skarts, – seksuāli reproduktīvajai veselībai un izglītošanai par to.

Vairāk nekā skaidrs, ka situācija Latvijā ir kritiska. Par šo jautājumu periodiski esam diskutējuši 30 gadus, bet neesam nonākuši pie efektīva rezultāta. Šīs bezdarbības sekas ir redzamas datos, no kuriem es nosaukšu tikai dažus.

Latvijā 2021. gadā meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem piedzima 439 bērni un četras jaunās māmiņas bija 10 līdz 14 gadu vecas. 2022. gadā Latvijā tika veikts 31 aborts 15 līdz 17 gadus vecām meitenēm un seši aborti veikti meitenēm līdz 14 gadu vecumam. Latvija pašlaik kopumā ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc HIV/AIDS transmisiju skaita. No tām lielākā daļa ir pretēja dzimuma seksuālo kontaktu rezultātā.

Taču visvairāk es vēlos uzsvērt policijas datus, kuros ir skaidri redzama dzimumnoziegumu izplatība pret bērniem. 2021. gadā 30 bērni cietuši no izvarošanas, 2022. gadā šādu bērnu bija jau 60. Vairāk nekā puse bērnu, kas cietuši no noziegumiem, pēc policijas datiem, ir cietuši tieši no dzimumnoziegumiem. Es minu šos datus tādēļ, ka mums visiem ir nepieciešams apzināties situāciju, kādā atrodamies. Bērniem nākas saskarties ar seksuāla rakstura jautājumiem bez nepieciešamās informācijas un izpratnes par to, kā sevi vislabāk pasargāt no nevēlamām sekām vai pat pret viņiem vērstiem noziegumiem.

Vēl aizvakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatījām Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas par paveikto un plānoto šajā jomā. Nozīmīga bija sadaļa par ārvalstu pieredzi un tās analīzi pēdējos 25 gados, par to, ko dod visaptveroša seksuālā izglītība. Šajā analīzē bija apkopota 34 pētījumu metaanalīze, un tajā secināts, ka visaptveroša seksuālā un reproduktīvā veselība, veselības izglītība, pirmkārt, veido kompetenci rūpēties par seksuālo un reproduktīvo veselību, otrkārt, veicina veselīgas attiecības un savstarpēju pieņemšanu, treškārt, palielina seksuālās dzīves uzsākšanas vecumu un, ceturtkārt, mazina vardarbības risku, tostarp vardarbību partnerattiecībās. Respektīvi, seksuāli reproduktīvās veselības esamībai vai neesamībai izglītības iestādēs ir nozīmīga loma mūsu jauniešu tālākajā dzīvē un sabiedrības kopējā tolerancē pret vardarbību.

Šis mums jāuzskata par līdz šim nepaveikto darbu, esam to, kā jau minēju, aktualizējuši arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un turēsim roku uz pulsa, lai jau šogad Izglītības un zinātnes ministrija paveiktu savu mājasdarbu šajā jomā un, kas ir svarīgi, – lai to ieviestu, pamatojoties zinātnē un atbilstoši bērnu vecuma posmiem. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Tiesībsargs savā ziņojumā... Es lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst apvienot laikus. Lūdzu!

L. Rasima. Tiesībsargs savā ziņojumā vērš uzmanību arī uz jautājumu par naida runu. Jā, mums visiem atgādina, ka starp vārda brīvību un naida runu ir ļoti trausla robeža. Naida runa ir visi tie izteiksmes veidi, kas izraisa, veicina, izplata vai attaisno vardarbību. Svarīgi atcerēties, ka naida runa bieži vien ir tikai sākums un, ja tā tiek pieļauta, tai bieži seko vardarbība – vardarbība pret mūsu līdzcilvēkiem, kuri ir daļa no mūsu sabiedrības un kuri no tās cieš. Un te jāatceras (arī tiesībsargs to akcentē), ka par naida runu šobrīd Latvijā nav paredzēta administratīvā atbildība. Par to esam runājuši arī mūsu komisijā un tikušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri cīnās par cilvēktiesībām. Arī šis ir tas nepaveiktais mājasdarbs, kurš, manuprāt, mums kopā ar jums, kolēģi, vēl šajā sasaukumā ir jāpaveic.

Tiesībsargs kā pozitīvu piemēru minēja to, ka mēs pagājušā gadā esam ratificējuši Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, taču arī atzina, ka tā nav panaceja un ka tikai ratificēšana pati par sevi neko neatrisina. Es pievienojos šim tiesībsarga redzējumam un vēlos akcentēt, ka mums ir aktīvi jāstrādā, lai nekad nevarētu notikt tādi gadījumi, kādi bija Jēkabpilī un citur.

Vēl es vēlos pieskarties seksuālajai vardarbībai izglītības iestāžu kontekstā. Nesen Latviju pāršalca gadījums, kas bija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Arī uz to diemžēl mēs esam pārāk ilgi pievēruši acis. Ir skaidrs, ka tas nav tikai dažu konkrētu, atsevišķu pasniedzēju... jautājums, tas ir daudz plašāks, un tas skar daudz plašākas sabiedrības daļas.

Nobeigumā vēlos minēt vēl to, ka ļoti daudz ko es tomēr nepaspēju pateikt no tā, ko labprāt būtu pateikusi, bet mums tiešām ir jāapzinās, ka ir ļoti liela virkne svarīgu lietu, kas šajā sasaukumā mums kopā ir jāpaveic, neraugoties uz to, ka kādreiz var atšķirties redzējums par to, kā to panākt labāk un ko darīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Es palūgšu drusku uzmanību, lai visiem būtu skaidrs, ar ko nodarbojas mūsu tiesībsargs.

Tātad... Tēma: “Dzimumu diskriminācija pieejā kluba pakalpojumiem. Rekomendācija: Nekavējoties pārtraukt praksi klubā nodrošināt bezmaksas ieeju tikai sievietēm un dzērienu atlaides tikai vīriešiem. Rezultāts: Rekomendācija ir izpildīta.”

Jansona kungs, paldies par darbu!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamie kolēģi! Augsti godājamais tiesībsarga kungs, paldies par ziņojumu! Es gribu teikt dažus vārdus (varbūt neatkārtojoties) par visām tām diskriminācijām, kas mūsu valstī ir.

No vienas puses, vakar mēs ziņās dzirdējām, ka vakar bija Starptautiskā laimes diena, un šajā laimes dienā... mūsu valsts šajā laimes indeksa ziņā ir nedaudz pakāpusies uz augšu, bet starp Eiropas valstīm, vienalga, mēs esam stingri, stingri... ļoti vēl tālu.

Ko es gribu teikt? Es esmu ne tikai politiķe, esmu ģimenes ārste, esmu pedagoģe Rīgas Stradiņa universitātē, savā Alma mater. Klausoties vakardienas un šīs nedēļas jautājumus par seksuālo vardarbību, teikšu, ka izglītības iestādēs... un šeit es negribētu pieminēt tikai augstskolas, diemžēl seksuālā vardarbība, diskriminācija pastāv arī skolas laikā, skolas gados... ir atsevišķi cilvēki, kas apgalvo, ka ar to nekad nav saskārušies, bet es teikšu tā – viņi melo.

Tikko mēs runājām ar kolēģi, kādā veidā sieviete, piemēram... sieviete ir vājais dzimums, tāds pie mums ir sabiedrības uzskats... kā sieviete varētu aizsargāties? Vakar “Delfos” es klausījos sarunā viena opozīcijas deputāta komentāru, ka sievietēm jāmāk sevi aizsargāt un viņas pašas ir vainīgas, ka nonākušas šādā upura lomā. Es gribu teikt tā: var jau būt, ka mums ir viena no tādām iespējām... aizsargāties ir jāmācās... visām sievietēm, visām skolniecēm jāmācās pašaizsardzības kursos, kādā veidā izdarīt spērienus pa attiecīgām vietām tiem, kas aizskar sievieti, jaunieti, meiteni.

Es to runāju no reālās dzīves, jo man ikdienas praksē ir ļoti daudz šo vardarbības gadījumu... labi, es teikšu, ka atsevišķos gadījumos cietuši ir arī vīrieši, jaunieši. Tādēļ es teikšu tā: patīk vai nepatīk, arī opozīcijai... es savā balsojumā par Stambulas konvenciju par vardarbību pret sievietēm, ģimeni... īstenībā esmu gandarīta, ka nobalsoju “par” Stambulas konvenciju, jo vardarbība – seksuāla, fiziska, garīga – pret jebkuru cilvēku nav pieļaujama.

Mums, neapšaubāmi, ļoti daudz jāstrādā likumdošanas ziņā, jo kā politiķe es varu pateikt, ka mūsu, Sociālo un darba lietu komisijas, manas, Sabiedrības veselības, apakškomisijas ikdienas jautājumos nepārtraukti ir šīs problēmas – atkarību ierobežošana, narkoloģisko vielu apkarošanas stratēģija, psihiskās veselības stratēģija, kas tiek virzīta caur Veselības ministriju.

Bet, cienījamie kolēģi, kādēļ es pieminēju šo īpašo stāstu par vardarbību skolās, izglītības iestādēs? Jā, diemžēl tam ir objektīvs cēlonis, un objektīvs cēlonis ir mūsu bijušo valdību ļoti sliktie likumi, kas saistībā... Izglītības likumā, kas izslēdza veselības mācību. Un, es ceru, tas noteikti būs mūsu sasaukuma deputātu viens no galvenajiem jautājumiem – lai veselības mācība atkal būtu kā noteikta apmācības, izglītības forma bērniem jau pirmsskolas iestādēs. Es gribu teikt, ka šis izpratnes trūkums visā sabiedrībā...

Lūdzu apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

L. Kozlovska. Šīs izpratnes trūkums sabiedrībā noved pie tā, ka cilvēku prātos darbojas tikai fizioloģiskie procesi – dzimumdziņa, vardarbība pret otru cilvēku –, un tas būtu viens no galvenajiem jautājumiem, kas mums kā deputātiem noteikti jārisina, jo, ja bērni, jaunieši baidīsies runāt... šīs jaunietes augstskolās baidīsies runāt, ka pret viņām tiek veikta vardarbība, tad īstenībā mūsu sabiedrība ir slima – slima, un mums tas ir jāatzīst.

Pēdējais, ko es gribu teikt, – darbs pie Izglītības likuma, lai atjaunotu veselības mācību, varētu būt viena no svarīgākajām lietām, un vēl viena ļoti svarīga lieta, kā apkarot atkarības... atkarības iet roku rokā ar vardarbību. Šinī gadījumā es gribu pieminēt vēl vienu lietu, kas varbūt netika pieminēta. Es esmu ļoti laimīga, ka deviņdesmito gadu sākumā, Tautas frontes laikā, manai ģimenei bija iespēja būt pirmajā “3x3” nometnē. Tā bija nometne, kurā mēs mācījāmies, ka vajag cienīt un mīlēt pašiem sevi.

Mums ir jābūt drosmīgiem un jārunā par ļoti nepatīkamām lietām, tādēļ aicinu visas Latvijas sievietes nebaidīties, runāt par visām tām vardarbības problēmām, kas pašreiz pastāv. Dabiski, arī vīrieši, kas cieš no vardarbības, lai ir tik drosmīgi un runā publiskajā telpā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es dzirdēju dezinformāciju par zaļo kursu un nolēmu, ka man ir jānāk un jāpasaka: zaļais kurss mums dod tiesības uz tīru vidi, Satversmes 115. pants dod mums tiesības uz labvēlīgu vidi, un tiesībsargs aizstāv mūsu tiesības uz tīru vidi. Šodien ir Starptautiskā meža diena, un ir jautājums: vai mēs aiz mežiem redzam kokus, un vai mēs aiz kokiem redzam mežus?

Gandrīz pusi no mūsu mežistrādes rezultātiem – kokmateriāliem – mēs eksportējam kā kurināmo vai kā zāģbaļķus, tikmēr nodarbinātība mehanizācijas, nevis zaļā kursa dēļ meža nozarē krītas. Tiesībsarga uzdevums ir pieskatīt Satversmes 115. panta ievērošanu, bet mūsu, politiķu, uzdevums ir veicināt tādu nozaru attīstību, kas rada augstu pievienoto vērtību, radot vairāk darba vietu un saudzējot mūsu resursus.

Es gribu atgādināt, ka vienā pārbaudes lietā, kur tiesībsargs secināja, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atsaka sniegt ar vidi saistītu informāciju, slēpjot to aiz komercnoslēpuma... un tas tiek darīts nepamatoti. Tātad mums ir tiesības uz tīru vidi, to mums garantē Satversme. Un es gribu pateikt paldies Jansona kungam, ka viņš šīs mūsu tiesības sargā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies tiesībsargam par ziņojumu uz 180 lappusēm.

Viena no prioritātēm, ko tiesībsargs ir iezīmējis 2024. gadā, ir bērnu tiesības. Mums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā daudz jautājumu tiek veltīti bērniem, izglītībai, bet es aicinātu arī mūs, deputātus, arī visus, kas iesniedz likumprojektu grozījumus, daudz vairāk runāt tieši par vecāku tiesībām, jo saistībā ar šo arī izriet viss, kas ir rezultāts... tiesībsargam, lai viņam būtu mazāk jāstrādā un būtu mazāk problēmu... kas radītu mūsu sabiedrību daudz laimīgāku.

Es gribu citēt tikai vienu mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kura vienā no garajām diskusijām par to, kas būtu jādara un kas būtu vēl jāuzlabo mūsu likumos un normatīvajos aktos (ļaujiet man nosaukt viņas vārdu – Ligita Gintere), teica: “Atliek vēl tikai pieņemt likumu par to, ka jāievēro likumi.”

Kolēģi, mums ir tik daudz, ārkārtīgi daudz likumu jau līdz 14. Saeimai pieņemts. Ja mēs visi tos ievērotu, es domāju, tiesībsarga ziņojums nākamajā gadā būtu uz piecām lapām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi... Paldies tiesībsargam. To es finālā gribētu pateikt... mēģināt īsi. Kopumā par vardarbību. Tas briesmīgākais... Mēs visu laiku runājam par dzimstību un runājam par ģimenēm, bet lielākie... tie, kas dara pāri bērniem, 80 procenti, ir tie, kas ir ģimenēs, tie vistuvākie... nākamais riņķis, un ir vēl kāds. Tas ir diezgan briesmīgi: no vienas puses, mēs aicinām, lai tas bērns nāk pasaulē, mēs priecājamies – pēc statistikas – vai bēdājamies – pēc statistikas. Un tad, kad tā statistika parādās, mēs redzam, ka tie bērni... ka ģimenē viņš nemaz tik gaidīts nav un viņam dara pāri. Tad ir jāiesaistās, tiešām jāiesaistās valstij.

Ziniet, dažreiz tas man un, es domāju, arī jums atgādina: mājās, kad pil krāns, visi iet garām – jā, pil krāns, redz, rādītājs rāda... nākamais nāk – jā, pil krāns, tā kā vajadzētu kaut ko paremontēt... vēl kaut ko. Un tā mēs runājam, tas krāns pil, pil, bet saremontēt tā arī riktīgi negribam. Te ir vesela virkne... šodien es negribu teikt... iespēju, kādā veidā mums tai ģimenei palīdzēt. Mana kolēģe Līga Kļaviņa teica... es saku... nu, kas... laimīgs, teiksim, cilvēks... kas dara pāri otram? Nedara otram pāri tikai tas cilvēks, kas ir laimīgs. Tad, kad paskatījās, piemēram, kāda statistika ir Somijā, tur jau parādās, kāpēc tas cilvēks ir laimīgs, tur jau parādās tas, ka viņam ir komfortabli dzīvot tajā valstī un viņam negribas darīt otram pāri. Laikam mums ir jāpacenšas, lai tiem cilvēkiem kopumā būtu tas komforts, lai mēs negribētu otram darīt pāri.

Es tiešām aicinu arī savas, es nezinu, kā to... vīriešu kliķes pārstāvjus, lielāko daļu, kas valstī ir, mēģināt kaut kā savaldīties un nedarīt pāri. Mēs mūžīgi 8. martā vai vēl kaut kad slavējam un ejam ar nokārušāmies tulpēm, sveicam un bučojam, pēc tam piedzeramies un tad maucam pa galvu uzreiz. Nu tad mēģināsim kaut kā (Starpsaucieni.)... jā, tad varbūt kaut kā mēģināsim... Nē, jūsu partijā to nedara, es zinu. (Smiekli. Aplausi.)

Tā ka man ir liels... es gribu pateikt paldies tiesībsargam, jo tiesībsargs ir... Tad, kad man bija tā iespēja, kad radās šī institūcija... kopumā, kad vajadzēja... diskutēja – vajag vai nevajag... nē, to vajag obligāti, tāpēc ka ir vajadzīga viena apkopojoša institūcija. Mēs varam diskutēt un piekrist vai nepiekrist vienam vai otram secinājumam, bet fakts ir tas, ka institūcija ir tā, kas savelk kopā un parāda mums to bildi. Mums jau tā bilde ir... nevis jādiskutē, vai tas ir labs vai slikts, mums tā bilde ir jāuztaisa skaistāka un labāka.

Tāpēc paldies tiesībsargam, un pamēģināsim visi kopā cienīt cits citu, mīlēt (tas būtu par daudz spēcīgi), bet noteikti vismaz cienīt. Starp citu, verbāla vardarbība šinī zālē notiek diezgan bieži.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tiesībsarg! Dāmas un kungi! Vispirms es gribu pateikt paldies tiesībsargam. Tiešām ir izdarīts milzīgs darbs. Ceru, ka nākamgad, kā teica kolēģi, būs mazāk lappušu. Tomēr vēlos atgādināt, ka tiesībsarga loma mūsu valstī ir ļoti nozīmīga, tiesībsargs ir apveltīts ar ļoti lielām pilnvarām, tādēļ viņa ziņojumā ieklausās gan tiesībsargājošās iestādes, gan valsts institūcijas. Gribētos tiesībsarga ziņojumā dzirdēt daudz asāku kritiku attiecībā uz valdību un valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Šeit daudz kas izskanēja, bet es gribu izgaismot dažas problēmas un to, ka tiesībsargs minēja vairākas problēmas, uz ko opozīcija norādīja – ka tādus lēmumus nedrīkst pieņemt un nebūs labi. Tiesībsarga ziņojums tam ir pierādījums.

Mēs par to daudz runājam Saeimā, piemēram, par satura krievu valodā raidīšanas pārtraukšanu sabiedriskajos medijos pēc 2026. gada. Tiesībsargs pauda atbalstu kvalitatīva satura turpināšanai sabiedriskajos medijos pēc 2026. gada, norādot, ka tas palīdzētu izvairīties no dezinformācijas.

Šo jautājumu, vēl nezinot, ka tas būs tiesībsarga ziņojumā, pacēlu, kad mēs, Latgales apakškomisija, bijām pie prezidenta. Ko teica prezidents? Un ko saka, cik saprotu, valdošā koalīcija? “Mēs negribam atzīt savas kļūdas. Ja mēs atzīsim, ka Nacionālās drošības koncepcijā bija kļūda, mēs dosim nepareizus signālus tautai, sabiedrībai.” Bet ko darīt? Valdošā koalīcija negrib atzīt, ka tā ir kļūda, bet tiesībsargs norāda, ka ir kļūda.

Tiesībsargam piekrītu arī es. Ja valdībai un parlamentam ir vēlme saliedēt sabiedrību, tostarp krievvalodīgos iedzīvotājus, mums ir jāspēj viņus uzrunāt dzimtajā valodā, līdzīgi kā Igaunijā, – radot kvalitatīvu mediju saturu un paužot valsts pozīciju. Pretējā gadījumā, kolēģi, dezinformācija svešvalodā tikai vairosies.

Ja ir pieprasījums pēc mediju satura svešvalodā, tad būs arī piedāvājums. Bet kāds? “TikTok”, “Facebook” un citās platformās savairosies blogeri ar savu skaidrojumu vai skatījumu uz pasauli. Tas nav nedz slikti, nedz labi, bet fakts. Blogeri bieži vien nav cilvēki ar žurnālista izglītību. Žurnālistiku mācās piecus gadus, apgūst iemaņas apstrādāt, analizēt un pasniegt aktuālu informāciju dažādos žanros un formātos atbilstoši savas profesionālās darbības pamatprincipiem.

Lai gan sociālie tīkli mums ļauj izteikties brīvi, jāatceras arī par profesionālajiem standartiem. Sociālie tīkli – tas ir labi. Mums ir valsts apmaksātas programmas un raidījumi, bet jābūt saturam cilvēkiem saprotamā valodā, par ko mēs runājām jau sen. Paldies tiesībsargam par to, ka viņš aizrādīja, arī Valsts drošības dienesta pārstāvji pauž viedokli, ka to nedrīkst darīt.

Paldies tiesībsargam par to, ka viņš pieskārās veselības aizsardzībai, jo šis temats skar visus un var skart ikkatru Latvijas iedzīvotāju. Slimot neizvēlas neviens no mums, un man patiess prieks par to, ka tiek skatīti šie jautājumi.

Par izglītību šeit runāja, neatkārtošos. Bet ko es vēl pamanīju šajā ziņojumā? To, ka mēs varam apdraudēt demokrātiskos procesus, ko atzīmē arī tiesībsargs. Es piekrītu tiesībsarga ziņojumā minētajam, ka Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības netiek pilnīgi nodrošinātas ar iepriekšējās Saeimas...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks!

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. Vai tiešām Latvijā darbojas taisnīgas tiesas, kuras nav Tieslietu ministrijas ietekmētas? Vajag aizdomāties – jau 2021. gadā Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesnešu neatkarību norādīja, ka vairāk nekā 70 procenti tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību. Tas grauj demokrātiju, grauj to demokrātisko struktūru un parlamentāro valsti... ka lēmumu pieņēmējiem un izpildvarai ir jābūt šķirtiem. Tas nav pieņemami.

Pēdējais, ko gribu minēt, kas šeit netika atspoguļots, – par komunālajiem pakalpojumiem. Lai cilvēki, īpaši tie, kas dzīvo ārpus Rīgas, zina, ka viņi nākamajā ziemā varēs samaksāt apkures rēķinus un spēs nodrošināt sevi un tuviniekus. Mani lūdza pievērst tam uzmanību, ka mums jādomā par cilvēkiem, mums visiem jāstrādā cilvēku labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Urā!”)

Vai Jansona kungam būtu kas piebilstams? Lūdzu!

J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Ņemot vērā, ka varu stāvēt jūsu priekšā reizi gadā, es izmantošu šo iespēju. Paldies par viedokļiem, paldies par izteikto kritiku! Taču ir dažas pārdomas, ar kurām gribu dalīties.

Pirmām kārtām, deputāt Kirštein, mēs neesam Centrālā statistikas pārvalde, mēs neesam kāds Ārlietu ministrijas institūts, kas pēta tautiešu labbūtību ārzemēs vai (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)... Kā, lūdzu? (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.) Jā, jā, jā. Jūs pieminējāt Īrijas piemēru un citus. Mani neinteresē, kā tiek risināti jautājumi citās valstīs, mani interesē, kā cilvēktiesības tiek nodrošinātas Latvijā.

Bieži vien (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)... Atļausiet... jeb jūs gribat...? (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

J. Jansons. Kā jau minēju, mūsu rekomendācijas tiek ievērotas 77 procentu apmērā. Tas ir diezgan labs rādītājs, taču mēs, protams, vēlētos, lai rādītāji būtu daudz labāki. Bieži vien mēs saskaramies ar tādām situācijām, ka Saeimas komisijās... sūtot uz Saeimu kādu mūsu rekomendāciju vai pēc lietas pārbaudes – atzinumu... nekāda efektīva vai jēgpilna darbība nenotiek, drīzāk komisijās parādās komentāri: ziniet, tas ir politisks lēmums, mēs lemjam tā. Juristi un pieaicinātie eksperti sniedz savus viedokļus, argumentāciju, bet tas netiek ņemts vērā.

Par to, ko nevar izlasīt manā ziņojumā, – tātad es neesmu to tēmu pētījis. Prioritātes mēs nosakām paši atbilstoši konkrētām aktualitātēm, konkrētiem pētījumiem, mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Eiropas Padomi, Eiropas Padomes institūcijām, ar ANO struktūrām. Tātad visa informācija, kas parādās gada ziņojumā... es uzsveru – tas ir pagājušā gada ziņojums, tātad tās ir bijušas tā gada aktualitātes ne tikai Latvijā, bet par tām mēs esam sprieduši savās tīklveida organizācijās – gan par nepieciešamajiem tiesiskajiem regulējumiem, gan par attiecīgām interpretācijām, gan komentāriem un ieteikumiem.

Savukārt, ja mēs runājam par diskrimināciju, es jau minēju – mēs esam izveidojuši Diskriminācijas novēršanas nodaļu. Izskanēja lingvistiskā diskriminācija, vēl kaut kas... Rodas izjūta, ka ne visi deputāti ir iepazinušies ar manu pagājušā gada ziņojumu, jo arī attiecībā uz diskrimināciju mēs esam minējuši, ka izskaudīsim... vai strādāsim pie diskriminācijas pārkāpumiem pilnīgi visos iespējamos... īpaši, teiksim, aizliegtajos... diskriminācijas gadījumos. Tas ir viens.

Otrs (kā es jau iepriekš minēju) – prioritātes nosaku es pats. Ir jāatgādina, ka daudzas lietas, ko jūs minējāt un par ko veltījāt man kritiku, faktiski ir iepriekšējo parlamentu neizdarītie mājasdarbi, par ko es jau vērsos 14. Saeimā, pie jums, ar tēmām par konkrēti nepadarītiem vai nepabeigtiem darbiem, ko nebija paveikusi 13. Saeima. Man ar skumjām jāsaka: uz manu sūtīto dokumentu no parlamenta nav nekādas reakcijas.

Nākamais. Nebūs lieki atgādināt, ka Saeima ir likumdevējs, augstākais lēmumu pieņēmējs valstī. Ja kādi likumi vai citi tiesību akti netiek ievēroti, tad – kā minimums – parlamentārās uzraudzības kārtībā prasiet atbildību no valdības, no ministriem, no ierēdniecības, jo daudzas šodien šeit izteiktās lietas faktiski ir adresējamas valdībai, konkrēti – ministriem.

Nebūs lieki piebilst, ka pirms dažiem gadiem mēs vērsāmies Satversmes tiesā ar deviņiem pieteikumiem – konstitucionālajām sūdzībām – un septiņās lietās mēs valsti uzvarējām. (Tur bija runa par dažādām sociālām tēmām.) Vai var uzskatīt, ka parlaments un valdība ir ievērojuši un izpildījuši Satversmes tiesas spriedumos ierakstīto? Nē! Ir bijusi formāla pieeja, teiksim tā, pēc atlikuma principa.

Neievērojot Satversmes tiesas spriedumos noteikto, likumdevējs un valdība parāda sliktu attieksmi pret Satversmes tiesu. Es aicinu būt aktīvākiem un atbildīgākiem, ieklausīties un ņemt vērā mūsu rekomendācijas, jo faktiski rekomendācijas ir atzinumi, kuru rezultātā... mēs kaut ko rekomendējam... tie ir kā ļoti pamatoti zinātniskie pētījumi, referāti, individuālos gadījumos cilvēki tos izmanto tiesā un parasti uzvar.

Īpaši svarīgi ir ieklausīties un tiešām ņemt vērā to, ko savos spriedumos raksta Satversmes tiesa. Nav cita mehānisma, kā piespiest izpildīt Satversmes tiesas spriedumus, kā tikai parlamenta vai valdības autoritāte, attiecīgi – attieksme. Bieži vien tiek runāts par tiesiskumu, tiesisku valsti, demokrātisku valsti, tad jāsaka tā: ja Satversmes tiesas spriedumi un manas rekomendācijas netiek ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā, mēs nevaram saukties par pilnvērtīgu, pilntiesīgu tiesisku valsti.

Mēs esam ceļā uz tiesisku valsti. Tas ir jūsu, likumdevēja, ziņā – nodrošināt, lai Latvija tiešām ir tiesiska un demokrātiska valsts un tas, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā “Cilvēka pamattiesības”, tiešām darbotos realitātē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Jurim Jansonam.

Balsojums nav nepieciešams, mēs pieņemam zināšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti!

J. Grasbergs. Ir reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums – pusstunda – līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie darba kārtības.

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Vispārējās izglītības likumā paredzētais pārejas regulējums attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu vispārējās vidējās izglītības programmās bija paredzēts tikai šim mācību gadam, ņemot vērā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušās diskusijas par iestājpārbaudījumu organizēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir sagatavojusi likumprojektu, kuru mēs virzām kā komisijas likumprojektu. Tas paredz pārejas noteikumus izglītojamo uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmās 2024./2025. mācību gadam.

Vēlos uzsvērt, ka komisija likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi. Likumprojekts nosaka: lai primāri nodrošinātu bērna intereses un samērīguma principu, ar dibinātāja atļauju mācību iestādes būs tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus arī mācību priekšmetos, kuros ir organizēti centralizētie eksāmeni.

Kolēģi, ievērojot, ka likumprojekta grozījumi ir saistoši attiecībā uz uzņemšanas procesa organizēšanu nākamajam mācību gadam, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 550/Lp14) un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu...

L. Kļaviņa. Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina Saeimu izskatīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts... likums pieņemts.

Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Steidzams.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! 20. martā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Atgādināšu, ka likumprojekts saistās ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes ieviešanu personām, kas atrodas sankciju sarakstos... 10 procentu apmērā.

Kā jau minēts, komisijā saņēmām divus priekšlikumus, abus izskatījām.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējā reizē mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Bet, redziet, ļoti bieži, kad politiķi balso, viņu rīcībā nav visas informācijas.

Redziet, šeit stāv divi karodziņi – Latvijas un Ukrainas – jau divus gadus. Visos jautājumos partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir balsojusi un atbalstījusi visus lēmumus, kas skar atbalstu Ukrainai. Arī šis priekšlikums lielā mērā bija saistīts ar to, ka nekustamā īpašuma nodoklis, kurš tiks pacelts līdz 10 procentiem no kadastrālās vērtības un kuram vairs nebūs nekādas atlaides, ies uz Ukrainu, un, protams, nu kā tad var balsot pret Ukrainu?

Bet izrādās, ka šajās dienās, it sevišķi šodien, ir svētki. No rīta skatos Latvijas Televīziju, un tur uzstājas kāda sieviete un paziņo, ka notiek maksātnespējas administratoru svētki šodien, tieši šodien. Atvērtās dienas, un kaut ko viņi svin. Mēs zinām, ka maksātnespējas administratoru mafija nav mīts, tā ir realitāte. Mēs zinām, kā ir izlaupītas bankas bijušas...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, par esošo priekšlikumu!

A. Šlesers. Es par priekšlikumu... es runāju par motivāciju.

Tātad stāsts ir tāds: kas stāv aiz šī priekšlikuma? Aiz šī priekšlikuma stāv nevis vēlme iekasēt šos 10 procentus (tas pēc būtības it kā nav nekas īpašs) un nosūtīt Ukrainai, bet aiz šī priekšlikuma patiesībā stāv vēlme šos sankcionētos īpašumus, tai skaitā Jūrmalā, pēc kāda laika – pusgada laikā – nodot maksātnespējas administratoriem. Tīri praktiski virkne šo īpašumu, kas pieder sankcionētajām personām... Viņi nevarēs samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, un likumā paredzētajā kārtībā šie īpašumi nonāks maksātnespējas administratoru rokās, un rezultātā administratori rīkosies. Tur nebūs vairs runa par atbalstu Ukrainai. Es redzu, ka jūs čalojat. Es zinu, ka jums, “Nacionālajai apvienībai”, kādreiz ir bijis viens tāds ģenerālsekretārs Lūsis, kurš it kā vairs ar to nenodarbojas, bet patiesībā ir labi zināms aroda meistars.

Un mēs zinām to, ka pašreiz šie maksātnespējas administratori jau savā starpā dala šos īpašumus (Starpsaucieni.), tātad runa vairs nav par palielinātajiem nekustamā īpašuma nodokļa procentiem... Nu, sīkums, vai ne? Runa ir par to, kā šie īpašumi tiks sadalīti.

Es gribu griezties pie koalīcijas: vai jūs esat lietas kursā, ko ir runājuši maksātnespējas administratori? Jo likums skaidri pasaka: ja nav iespējams samaksāt kādu nodokli, var iestāties maksātnespēja. Šajā gadījumā es teikšu tā: pirms kāda laika te varonīgi tika pieņemts lēmums par Maskavas nama nacionalizāciju. Nu, tad labāk ņemiet šos īpašumus un nacionalizējiet! Galvenais, lai šie īpašumi nenonāktu maksātnespējas administratoru kabatās. Par to jau ir tas stāsts!

Lūsis... Es gribētu... vot, Raivis Dzintars vai Butāna kungs... kurš nāks pēc manis... pasakiet, kādas jums ir attiecības ar maksātnespējas administratoru Lūsi un vēl dažiem citiem, kurus es šodien neminēšu. Ko viņi savā starpā ir runājuši saistībā ar šo priekšlikumu? Izklausās jau ļoti labs, bet man negribētos, ka aiz šī karoga – Ukrainas karoga – paslēpjas maksātnespējas administratori. Bet tā ir realitāte, jo nauda, kas tiks iekasēta no nodokļa sadārdzinājuma, ir ļoti niecīga pret to, ka pusgada laikā maksātnespējas administratori iegūs virkni īpašumu.

Ja tā būtu koalīcijas pozīcija, es teiktu: laikam jūs zināt, ko darāt, bet iniciatīva nāk no “Nacionālās apvienības”. Es gribētu, lai Butāna kungs parunātu par savām attiecībām ar Lūsi – kas viņš ir, kādas jums ir attiecības, kad jūs pēdējo reizi esat tikušies, kurš ar viņu runā? Jo mēs zinām, ar ko viņš ir nodarbojies, par ko viņš tiek tiesāts un tā tālāk.

Tā ka, godājamie kolēģi, man noteikti vēl būs papildu iespēja runāt. Ja gadījumā es dzirdēšu kādus nozīmīgus argumentus, es atnākšu.

Es šodien nebalsošu par šo priekšlikumu. Un es aicinu pastāstīt par maksātnespējas administratoru nolūkiem. (Starpsauciens).

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs... Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Vispirms paudīšu gandarījumu, ka šis jautājums ir virzījies uz priekšu. Atgādinu, ka mēs aktualizējām to budžeta sarunās (Starpsauciens.) un šī ir viena no tām reizēm, kad koalīcija ir turējusi solījumu par to, ka šo jautājumu atbalstīs, un tas arī komisijā kopīgi ir izdarīts. Es domāju, ka tādos valstiskos jautājumos mums nevajadzētu dalīties koalīcijas un opozīcijas... kaut kādās robežās.

Attiecībā uz to, ko paredz šie divi priekšlikumi. Es domāju, ka tie ir atbalstāmi. Arī komisijā mēs tos atbalstījām. Ja šeit izskan pārmetumi, ka nav bijusi iepriekš... jums neesot bijusi informācija, ka esat atbalstījuši šādus... un tagad Šlesera kungs te vēlas mest kažoku otrādi, tad es gribu norādīt, ka Tieslietu ministrijā ir publiski pieejams saraksts, par kurām ēkām ir runa. Tur ir saraksts, tur ir pretī uzvārdi – Mazepins, Avens, Putins, Lukašenko. To visu var publiski redzēt, kuri ir tie uzvārdi, kurus tieši vai netieši jebkurš, kurš iebilst šiem grozījumiem, aizstāv. Aicinu iepazīties ar to sarakstu – 75 īpašumi.

Mēs varam mēģināt novērst uzmanību uz jebko, ko kāds opozīcijas vai koalīcijas deputāts mēģinās izdomāt. Jebkurā gadījumā es stipri apšaubu, vai šie nosauktie uzvārdi 10 procentu nekustamā īpašuma nodokļa dēļ jebkad pietuvosies maksātnespējai – diemžēl. Es noteikti novēlētu viņiem maksātnespēju, bet diemžēl diez vai mūsu 10 procenti, ko pieliekam pie kadastrālās vērtības, to panāks.

Jebkurā gadījumā šie līdzekļi tiks novirzīti Ukrainas civiliedzīvotājiem un Ukrainas sabiedrībai. Tātad mēs pārdalām no tiem, kas ir piedalījušies vai kā savādāk ir līdzatbildīgi Krievijas izraisītajā karā Ukrainā, par labu tiem, kas no šī kara ir cietuši.

Tā ka aicinu atbalstīt, un paldies pārējiem, kas atbalstīja. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens: “Pa vienam!”)

Pa vienam, Šlesera kungs! (Dep. J. Dombrava: “Pacietību! Pacietību!”)

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Pirms aptuveni 20 gadiem Einars Repše intervijā teica, ka Latvijā milzīga ietekme ir oligarhiem, bet toreiz, manuprāt, viņš nenosauca pareizos oligarhus, jo daudz lielāka ietekme ir tādām personām, miljardieriem kā Mordašovs, Mazepins, Avens, kuriem pārējie trīs, kas tika nosaukti tolaik, nu, faktiski var pienest tēju un diemžēl arī izpildīt viņu intereses... dažkārt. Tas, ko mums vajag izdarīt ar šo likumprojektu, ir – samazināt šo Krievijas oligarhu ietekmi Latvijā. Tas ir daudz svarīgāk nekā atsevišķie jautājumi.

Šai gadījumā ir runa par papildu nodokļa likmes piemērošanu, un, ja šīs personas nemaksās nekustamā īpašuma nodokli, tad būs paātrināta parāda piedziņa caur zvērinātiem tiesu izpildītājiem, nevis maksātnespējas administratoriem. Un, ziniet, mani pat ilgtermiņā mazāk interesē, vai tas ir Šķēle, Šlesers vai kāds cits, kas pārņem šos īpašumus, bet es noteikti uzskatu, ka tiem nevajag atrasties Krievijas oligarhu īpašumā stratēģiskās vietās. Tā ir kļūda, kas bija pieļauta deviņdesmitajos gados.

Es vēlos pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Reira kungam, kurš tomēr ir turējis vārdu un pietiekami strauji ar šiem likumprojektiem virzījies uz priekšu. Es domāju, ka mums priekšā ir vēl daudzi citi lēmumi, kuri būs jāpieņem, lai samazinātu Krievijas oligarhu ietekmi Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Jā, diemžēl ne Butāna kungs, ne Dombravas kungs nepateica būtību. Tad jūs pazīstat Lūsi, administratoru, vai nepazīstat? Vai viņš ir bijis Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs? (Starpsauciens.) Ar kādiem citiem administratoriem jūs esat pazīstami? Kāpēc pašreiz Vecrīgā tiek skandinātas šampanieša glāzes un ir jau citi saraksti? Kādi administratori ar to grib nodarboties?

Tas, ko es vēlos teikt: ja gribat tikt galā ar šīm problēmām, nu, ejiet uz nacionalizāciju, nu, piedāvājiet! Kāds sakars ar nekustamā īpašuma nodokli?! Tas vispār nerisina jautājumus ne par Ukrainu, ne par ko... Ejiet un nacionalizējiet! Iespējams, tur ir kādas problēmas ar Eiropu, es nezinu, bet ejiet un dariet! Tas, ka pašreiz maksātnespējas administratori par šo jautājumu berzē rokas... viņi jau principā uzskata, ka šodien svētkos tiks apdāvināti. Tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori – tā ir viena mafija, viņi kopā ir strādājuši. Paskatieties, cik daudz naudas viņi ir no “Trasta komercbankas” dabūjuši! Tur jau noguldītāji pie naudas netiek, jo pirmajā kārtā tieši administratori saņem naudu. Tāpat izlaupītā “Norvik Banka” jeb “PNB banka”. Tur sēž administratori un tiek pie naudas, neviens cits netiek, valsts, kā teikt, tikai noskatās, kā viņi strādā.

Bet, tā kā banku kļūst mazāk, tad vajag tikt pie īpašumiem. Vēlreiz saku – tā nauda, par ko ir runa pašreiz, tie procenti par nekustamajiem īpašumiem, nav tik liela. Bet problēma ir tāda, ka tīri juridisku apstākļu pēc noteikti nebūs visiem iespējams maksāt šos paaugstinātos nodokļus. Un tad ļoti ātri iestāsies maksātnespēja.

Tā ka nāciet un atbildiet – pazīstat jūs Lūsi, nepazīstat, kāda bija viņa loma jūsu partijā un tā tālāk. Atbildiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Tātad mēs diskutējam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Es neredzu sakaru ar jūsu pieminētajām maksātnespējām.

Es novēlētu, lai šīs personas nonāk līdz maksātnespējai. Es nezinu, kāpēc jūs uztrauc Krievijas oligarhu iespējamā maksātnespēja. Es katrā ziņā priecātos, ja tāda būtu. Šobrīd gan nekas man par šādu prieku neliecina, nekas neliecina, ka viņu ienākumos tas varētu nodarīt šausmīgu skādi, bet jebkurā gadījumā šis solis ir jāsper.

Un es varu aicināt jūs pašu būt koleģiālam un ieklausīties jūsu frakcijas biedrā, kurš komisijā ļoti konstruktīvi piedalījās un atbalstīja šī priekšlikuma pieņemšanu. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Tā ka aicinu atbalstīt un norādīt, kurā pusē jūs atrodaties, jo šis balsojums parāda, vai jūs atrodaties (Dep. A. Šlesers: “... Nacionālajā apvienībā! Nu, pasakiet!”) krievu oligarhu vai Ukrainas sabiedrības pusē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šuvajeva kungam ir kas piebilstams?

A. Šuvajevs. Jā. Tikai ņemot vērā debates, tīri, lai deputāti tagad ir lietas kursā par šo konkrēto priekšlikumu: tas ir Juridiskā biroja priekšlikums un paredz aizstāt likuma 3.2 panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus (pēdiņās) “minētās militārās agresijas” ar vārdiem “Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”) Piekrīt.

 

A. Šuvajevs. 2. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Paredz to, ka vismaz 80 procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas pašvaldības budžetā ir gūti, piemērojot šā panta pirmo daļu, pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Paldies. Abi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā”. Šī gada 6. martā Ārlietu komisijā šis likumprojekts tika izskatīts otrajam lasījumam.

Tā kā priekšlikumu nebija (priekšlikumus neesam saņēmuši), komisijā likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts.

Aicinu arī jūs balsot “par”...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

J. Viļums.... otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Civillikumā”.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt pantu ar atsauci uz Civillikuma 107. pantu, kas paredz, ka mantinieki par mantojuma atstājēja parādiem atbild ierobežotā mantojuma apmērā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz atteikties no pārāk detalizēta substitūta regulējuma. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt normu par mantojuma aizgādņa mantinieku atbildību ar atsauci uz Civillikuma 707. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz atkāpties no likumprojektā sākotnēji ietvertā principa, ka mantojuma sarakstā uzskaitītās mantas vērtība ir norādāma uz mantojuma atklāšanās brīdi... bet uz vērtēšanas brīdi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Apvieno līdzšinējā atbalstītā likumprojekta pantu daļas un izsaka lakoniskāk. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Ar to saistīts 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. un 9. ir līdzīga satura priekšlikumi no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un deputātes Skaidrītes Ābramas. Paredz noteikt, ka, norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem jāievēro prasījuma priekšrocība uz nodokļu prasījumiem. Diskutējot par šiem priekšlikumiem, komisija lēma šo priekšrocību sašaurināt uz nekustamo īpašumu gulstošo nodokļu prasījumiem.

Līdz ar to 8. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. un 14. priekšlikums. Attiecas uz to, kā ir sadalāma pāri palikusī nesadalāmā summa starp mantojuma saņēmējiem.

Tātad 13. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 15. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, kas ir vienā pakotnē ar likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz pilnveidot kārtību, kādā tieslietu ministrs apstiprina zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudes eksāmenu komisijas lēmumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, izsakot normu skaidrāk. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē informācijas apjomu, kas ir izsniedzama kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 13. martā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” trešajā lasījumā un ir atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Komisijā tika saņemts viens priekšlikums.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir likumprojekts, kas būtiski atvieglos augstsprieguma tīklu energolīniju izbūvi esošo vietā. Mēs atceramies, mēs jau diskutējām un lēmām, ka esošo līniju vietā varēs būvēt jaunas ar 20 procentu nobīdi.

Uz šo lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 6. marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 448/Lp14) trešajam lasījumam.

Tika iesniegts viens priekšlikums.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Šis vienīgais priekšlikums ir tapis sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju un izsaka likumprojekta pantu jaunā redakcijā, papildinot otrajā daļā doto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī dokumentu elektroniskās parakstīšanas un digitalizēšanas kārtību. Tādam nolūkam pants tiek papildināts ar 7.1 un 7.2 daļu, piešķirot institūcijām tiesības digitalizēt papīra formā sagatavotus dokumentus, kas satur valsts noslēpumu.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldību likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Šī gada 6. martā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” (Nr. 449/Lp14) trešajā lasījumā.

Kā jau minēja priekšsēdētājas kundze, ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Šis priekšlikums... Es vienu reizi nākšu un...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Zivtiņš. Tā būtība, par kuru mēs šobrīd runājam, ir pamatota. Prezidenta kungs un prezidenta kanceleja ar šo iniciatīvu nāca pamatoti, bet, manā skatījumā, šeit ir tas cilvēciskais faktors. Doma ir laba, bet diemžēl šis cilvēciskais faktors... un bieži vien tas norāda uz to, ka izpildījums ir nepietiekami labs.

Kāpēc? Paskaidrošu: tāpēc, ka jebkuru problēmu var atrisināt dažādos veidos. Šībrīža problēmas risinājums norāda uz politisko ieinteresētību, kas, manā skatījumā, nav labi. Tas vienalga met ēnu... par politisko ieinteresētību, jo mēs ar šo rīku – pielaižu izsniegšanu – tīri teorētiski pieļaujam, ka varam manipulēt ar tautas ievēlētu amatpersonu, pieņemsim, kādu no mēriem. Es atbalstu situāciju, ka mums ir jāstiprina iekšējā un ārējā drošība, bet jautājums ir – kādā veidā mēs to darām?

Tātad, manā skatījumā, bija jābūt risinājumam, kas ir vērsts uz drošību. Ja mēs neuzticamies kādam mēram, jo mēs jau nezinām – tagad pēc noklusējuma visiem ir pielaides... Mēs jau nezinām, kas tam cilvēkam ir galvā, kādi viņam tur tarakāni un kas notiks X stundā, varbūt šobrīd viņš ir vislielākais kliedzējs par Latvijas neatkarību, brīvību un drošības stiprināšanu. Kas notiks tanī X stundā? Tanī brīdī, tad, kā mēs redzam Ukrainā, bieži... nu, ne bieži, bet ir gadījumi, kad cilvēki pāriet pretējā frontes pusē. Tātad īsti tas mehānisms nestrādā. Ko izdarīja ukraiņi, lai to iedzīvinātu? Viņi ieviesa papildu cilvēku, kurš ir atbildīgs par šiem slepenajiem... visām lietām... kas konkrētā pašvaldībā nodarbojas ar slepenības lietām. Manā skatījumā, tas ir risinājums. Mums vajadzēja iet šo ceļu.

Pats interesantākais, ka beidzamais piedāvājums... beidzamais priekšlikums, kas būs un par ko mēs balsosim, tieši vedina uz to. Kas notiek? Tagad sanāk tā, ka mēneša laikā pašvaldības vadītājam ir jāpiesakās institūcijās, kur viņam ir... nu, jāpiesakās, lai viņam izsniegtu pielaidi. Kas notiek, ja viņš nepiesakās? Šie dienesti sūta informāciju pašvaldībai, un pašvaldība rīkojas. Jautājums bija: kas tad ir pašvaldība? Kas ir pašvaldība? Kurš var atbildēt? Kas ir pašvaldība? Sūta pašvaldībai... Mērs, izpilddirektors... vai kas? Kas ir pašvaldība? (Starpsauciens.) Nepareizi!

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, nesarunāties ar zāli!

E. Zivtiņš. Es atvainojos. Tātad būtība – tiks ieviesta jauna štata vieta, cilvēks būs atbildīgs par koordināciju ar dienestiem. Faktiski mēs jau izveidojam šo mehānismu. Tas tiek izveidots tieši tāds, kāds šobrīd strādā reālā karadarbības zonā. Tad jautājums ir: kāpēc mums jāmet ēna uz šiem mēriem un izpilddirektoriem, izpilddirektora vietniekiem un mēra vietniekiem? Manā skatījumā, tas nav pareizi un mēs atkal, gribot labu, esam uztaisījuši kaut kādu likumprojektu, kas faktiski met ēnu uz šo sistēmu. Lai kā es personīgi uzticos mūsu dienestiem, šinī gadījumā tas met ēnu uz viņiem.

Tāpēc, kolēģi, es nevarēšu nekādā mērā atbalstīt šo likumprojektu. Es esmu gatavs balsot, strādāt un runāt par šiem jautājumiem, izdiskutēt tos, tā teikt, lai mēs tiešām stiprinātu mūsu iekšējo drošību, tanī skaitā darbā ar dokumentāciju, ar visām civilās aizsardzības lietām. Bet šādā mērā, kad tas tieši met ēnu uz politiski vēlētajiem cilvēkiem... Tad mēs beigu beigās nonāksim strupceļā. Tātad ievēlē, viņam neiedod, nākamajam atkal neiedod, beigās neviens nav palicis. Nu, kas tad mums paliek? Man nav skaidra tā situācija, kā mehānisms tiks piemērots, jo šobrīd izskatās, ka tas ir vērsts vienīgi un tikai uz to, lai ietekmētu kādu Latgales pašvaldību vai, pieņemsim, to pašu Rīgu.

Es, kolēģi, nevaru atbalstīt šo likumprojektu kopumā. Lūdzu atbalstīt šo manu piedāvājumu, un pēc tam jau tālāk mēs varam runāt par to, kādā mērā nostiprināt... Šobrīd diezgan ātrā tempā mēs esam izgājuši caur trijiem lasījumiem, problēma ir skaidra, bet risinājums ir gaužām, gaužām, es nezinu, nu, nekvalitatīvs. Tā varētu teikt.

Tā ka aicinu visus padomāt par to. Paldies.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Un tad pēc tam izdiskutēt kaut kādus jaunus priekšlikumus, kas skar konkrētas darbības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā ir sanācis, ka ļoti daudzus gadus, vēl pārstāvot VUGD struktūras, esmu strādājis pašvaldības civilās aizsardzības komisijā kā vietnieks. Jāatzīst, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, man ir ļoti, ļoti grūti iedomāties, kā savus pienākumus nevis reprezentatīvi, bet pamatoti situācijā varētu veikt pašvaldības vadība, kurai nav pielaides valsts noslēpumam. Man ir ļoti grūti iedomāties, kā varētu vadīt kāds cits cilvēks (komisijas sēdē no kādas institūcijas izskanēja, ka varbūt tas varētu būt, piemēram, pašvaldības finanšu dienesta vadītājs), jo – kādēļ tad ir šis pašvaldības vadītājs, šis civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs? Tādēļ, ka viņam ir pilnvaras rīkoties ar pašvaldības uzņēmumiem, mantu, visiem līdzekļiem ārkārtējās situācijās un to viņš nevar deleģēt nevienam citam.

Ņemot vērā izmaiņas, ko ir piedzīvojuši pašvaldību civilās aizsardzības plāni (daļā no pašvaldībām tie jau ir ieviesti, daļā vēl tiks), – tā saucamā militārā sadaļa, nosaukšu to tā vienkāršāk... Pati šī sadaļa un arī tie pielikumi klāt ir ierobežotas pieejamības informācija, kurā ir minēts viss, sākot ar infrastruktūras objektiem, kas ar tiem notiek, kas tos apsargā, kuri tie ir pašvaldībā, pa kuriem ceļiem sadarbībā ar NBS pārvietojas militārā tehnika, kur paliek pašvaldība, kur paliek iedzīvotāji, kā tiek organizēta evakuācija... Tā visa ir ierobežotas pieejamības informācija, un ar to ir jāstrādā pašvaldības pirmajām personām, nevis kādiem citiem.

Tā ka aicinu atbalstīt Valsts prezidenta kancelejas iniciatīvu un komisijā lemto.

Paldies. (Starpsauciens: “Atbalstīt 1. priekšlikumu...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ko tad piedāvā deputāts Zivtiņš? Viņš piedāvā: ja kāda no iestādēm nolemj, ka ievēlētais deputāts kļūst par mēru un viņam netiek dota pielaide, ka viņš tomēr var vadīt pilsētu, bet par drošības jautājumiem tad tiek deleģēts vai nu no Aizsardzības ministrijas, vai Iekšlietu ministrijas, vai kādas citas iestādes kāds pārstāvis, kas to dara.

Jo pašvaldību vēlēšanas – ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tauta ievēlē savus priekšstāvjus. Un pašreiz tas, kas, piemēram, notiek Latgalē, Rēzeknē, –valdošie jau skaidri ir pateikuši: mēs gribam atlaist Bartaševiču, bet mēs negribam organizēt ārkārtas vēlēšanas, jo tauta atkal ievēlēs Bartaševiču. Tāpēc varbūt vajag ielikt administratorus, lai viņi tur administrē vairāk nekā gadu. A kāpēc vienu gadu? Nu, ja jūs uzskatāt, ka Rēzeknē par Bartaševiču tauta balsos, tad vispār atceliet vēlēšanas, lai tas administrators strādā 10 gadus. Nu, ieceliet, jums taču ir labi administratori.

Tas pats arī par Elksniņu. Nu, nepatīk Elksniņš. Atkal viņu ievēlēs tauta, bet attiecīgi... viņš nevarēs kļūt par mēru, vajadzēs iecelt administratoru. Tad tā arī vajag darīt. Jautājums – priekš kam ir vēlēšanas? Jo, redziet, ir viena lieta: ja tiek ievēlētas daudzas partijas un viņi sastiķē to koalīciju... nu labi, nevar būt viens par mēru, var būt otrs. Bet pieņemsim, ka notiek vēlēšanas un par konkrēto partiju, kā tas jau ir bijis, nobalso vairāk nekā 51 procents vēlētāju, un mēra amata kandidāts saņem milzīgu tautas atbalstu pašvaldībā. Tad tikai tāpēc, ka valdošajai koalīcijai šis kandidāts neder, kādi cilvēki, kas nav izgājuši cauri vēlēšanām, SAB, piemēram, pateiks: “Nē, mēs nedosim pielaidi!” Kā jutīsies tie iedzīvotāji, ka pēkšņi... par cilvēku, par kuru balsoja...?

Es uzskatu, ka būtu ārkārtīgi svarīgi noteikt – ja šis cilvēks ir noziedzies, ja viņš ir bīstams, ja pret viņu ir ierosināta krimināllieta par kaut kādu valsts nodevību vai savādāk, tā ir cita lieta, tad ir pants, kriminālapsūdzība. Bet tagad viņš vienkārši nesaņem pielaidi. Bet, ja tas jautājums būtu saistīts tikai ar Daugavpili un Rēzekni, tad gan jūs teiktu: nu, izmainījām likumu vienreiz – administrators strādās gadu, izmainīsim vēlreiz – strādās piecus gadus.

A kā būs ar Rīgu, ja kāds iegūs 51 procentu? Rīdzinieki, absolūtā masa... Rīga ir vislielākā pašvaldība... pēkšņi kāda partija un kāds mēra amata kandidāts iegūs vairāk nekā 51 procentu... jūs teiksiet: nē, nav labs, dodiet citu! Bet ir notikušas vēlēšanas. Kā jūs esat iedomājušies... pēkšņi kāds cilvēks, kuru neviens nezina, kurš nav izgājis ne caur vienām vēlēšanām, pateiks, ka cilvēkam, kuram ir tautas mandāts, mēs nedosim iespēju vadīt Rīgu. (Starpsauciens.) Cilvēki izies ielās, saprotiet... tad, kad vēlēšanas ir notikušas... Tas, kas notiek pašreiz, ir spēlēšanās ar uguni.

Ja gadījumā sākas karš... vajag pieņemt likumu, kādā veidā tiek deleģēti pārstāvji, kā tiek pārvaldītas pilsētas, jo ir noticis kas dramatisks. Pašreiz – tikai tāpēc, ka netiek iedota pielaide, viņš nevar kļūt par mēru... tad, kad tauta... vairāk nekā 51 procents ir nobalsojis. Ir ļoti bīstams precedents, ļoti bīstams. (Starpsaucieni.)

Šajā gadījumā katrā pašvaldībā ir tauta, kas ievēlē savus priekšstāvjus, un mēs zinām to, ka ir pašvaldības, kurās ir lokālās partijas, kuras ieguvušas vairākumu. Nav skaidri spēles noteikumi. Es domāju, ka būtu jāsadala jautājumi, kas ir saistīti ar NATO pielaidi, ar drošības... Nu nevarēs varbūt neviens mērs attiecīgi kvalificēties, lai būtu šī NATO pielaide, – tad tiešām jādeleģē kāds, kas atbildēs par to, kādā veidā viss tiks sagatavots.

Paskatieties, pagājušonedēļ Dombura raidījumā... visi runā pa labi un pa kreisi... mīnēsim visu pierobežu, pēc tam – nemīnēsim. Viens saka to, ka būs...

Var pagarināt... apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Šlesers. Tātad Dombura raidījumā, kuru pirms nedēļas varējām skatīties, Domburs prasa: kad sāksies mīnēšana, kas mīnēs? Daži cilvēki (vārdos nesaukšu) sāk runāt, ka tās ir darba vietas. Tātad mīnēšana pierobežas teritorijā... Daugavpilī, Rēzeknē... tās būs darba vietas – būs vajadzīgi mīnētāji, tātad cilvēki dabūs darbu. Vajag visas robežas aiztaisīt, tad visi varēs kļūt par mīnētājiem. Tas izskanēja Dombura raidījumā. Es neesmu neko izdomājis.

Tad pēkšņi nāk pārstāvji no aizsardzības resora, saka: nē, nē, te ir pārpratums, mēs nemīnēsim. Bet divas nedēļas visi runā par to, ka mīnēs pierobežu – jūs saprotat? Šajā gadījumā es teikšu tā: tiešām būtu daudz pareizāk, ja tas, kas skar NATO drošības jautājumus, pielaidi... Aizsardzības ministrija uzņemas atbildību un attiecīgi arī rīkojas, bet pašvaldība nav saistīta ar potenciālo mīnēšanu.

Pirmām kārtām tie ir sociālie jautājumi – rūpes par bērniem, pensionāriem, par skolām, par ielām, ceļiem, par daudz ko citu. Ja tauta grib ievēlēt par mēru konkrētu cilvēku, tā vienkārši viņu noņemt ir pilnīgi nepareizi. Tā ir tā realitāte. Šis precedents ir bīstams.

Tāpat kā Bartaševiču... Bartaševičs vēlēšanās dabūja 63 procentus. Skaidrs, ka jūs varat visas partijas apvienot... tauta ievēlēs viņu. Tad jautājums ir tāds: ja viņš šodien nav apsūdzēts vai kā savādāk... tad kāpēc tiek taisīts konkrēts likums – pret vienu cilvēku (rīt pret Elksniņu, parīt pret vēl kādu)? Tai pašā laikā, ja kādā ar varu saistītā pašvaldībā cilvēks jau ir apsūdzēts, tur viss ir kārtībā. Valmiera – viss ir labi, viss ir labi. Baiks man patīk, viņš ir darbīgs, bet – viņš ir apsūdzēts! Kāpēc netiek atlaista konkrētā pašvaldība? Ļoti bīstamu spēli jūs esat uzsākuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Starpsauciens. Dep. A. Rosļikovs: “Labi. Sarunāts!” Smejas.)

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Mēs vienmēr stāstām par kaut kādu pielaidi valsts noslēpumam, it kā tas ir kaut kas, kas tiešām eksistē. Runāsim absolūti atklāti – daudzi no jums ir bijuši lietas kursā par poligona izbūvi, kad tas ir atnācis pie mums... saskaņošanai. Baigi tāds noslēpumains objekts? Nē. To izbūvēja, pēc tam atnesa mums formāli nobalsot, un viss. Vai daudzi no jums, kas ir apveltīti ar maģisko iespēju baudīt valsts noslēpumu, ir aiz tām nopietnajām durvīm reāli dzirdējuši kaut ko noslēpumainu? Nu nē. Valsts noslēpums eksistē tikai uz papīra.

Diemžēl latvieši, savas zemes saimnieki, to valsts noslēpumu pat nezina. Viss, kas uz doto momentu notiek, – mēs, kolēģi, legalizējam gubernatoru iecelšanu. Tagad pa visu Latviju būs gubernatori – principā tas pats, kas pie mūsu kaimiņiem. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Nē, nu, Bergmaņa kungs... piedod, es nerunāju ar kolēģiem (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.)...

Jūs varat mēģināt slēpt tieksmi atdarināt viņus, bet pēc būtības var ļoti labi redzēt, ka jūs konkrēti, secīgi ejat šo ceļu, jo diemžēl nekas labāks, kā pārvaldīt valsti, jūsu skatījumā, neeksistē. Tas ir absolūts fakts. Neviens, augsti godātais komisijas priekšsēdētāj, jūsu organizētais pasākums ar valsts noslēpumu nebija tik saturīgs, ka man būtu motivācija saņemt to noslēpumu. (Starpsaucieni.) Nu man tas... tur nekas interesants nenotiek.

Ja mēs dzeram tēju, ēdam pļuškas un klačojamies par to, ka var būt kaut kur kaut kas notiks un ko mēs tad darīsim, tas nav nekāds valsts noslēpums. Uz doto momentu ir absolūti skaidra situācija, ka mēs cīnīsimies pret tiem politiskajiem spēkiem, kas būs ārpus īpašā loka. Es pilnīgi piekrītu savam kolēģim, kurš mēģina aizsargāt tikai divas pilsētas, bet mums ir milzīgs daudzums ar priekšsēdētājiem, kuri uz doto momentu nav varas mīluļi. Tas ir fakts. (Dep. R. Bergmanis: “Viņi nepiedalīsies nākamajās vēlēšanās!”)

Bergmaņa kungs, es (Smejas.)... Paldies...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs.... ka jūs uzreiz atklāti... paldies, ka jūs uzreiz atklāti paziņojat mums par savu tīšo nolūku izsvītrot nepareizos, izsvītrot nepiederīgos (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.), jo visās vēlēšanās visām pilsētām... ir jābūt tikai tādiem pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kas ir spējuši ieiet jūsu īpašajā lokā un gūt jūsu simpātijas. Cita varianta nav. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.)

Atgriežoties pie būtības. Bergmaņa kungs, jums kā godavīram ir jābūt bišķiņ tā... sirdī sāp, ka mēs ar jums nezinām, kas notiek mūsu valstī, mēs nezinām, kādi plāni ir saistīti ar mūsu valsti, mēs neesam dabūjuši pielaidi tik augstam noslēpumam, lai zinātu, kurš kur stāvēs, kurš ko darīs un kāda nākotne sagaida mūsu valsti pēc mēneša, pēc pusgada, pēc gada. Tas ir fakts. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Bergmaņa kungs, nevajag stāstīt! Neviens jums personīgi, pat būdams ministrs, neko tādu nestāsta. Mēģināt paturpināt šo pasākumu, tikai tagad izplatot to uz pārējo valsts daļu, manā skatījumā, ir diezgan zemiski un neatbilstoši, jo sajūtai par valstiskumu ir jābūt citā līmenī.

Sajūta par valstiskumu – tas ir ārkārtīgi svarīgi. Valstiskums – tas nenozīmē spēt kādu apkarot, apturēt, izmest no valsts sociālās dzīves vai politiskās aprites. Tas nav valstiskums.

Valstiskums ir spēja organizēt savas valsts dzīvi tā, lai tā plaukst, lai tā būtu drošībā. Nav garantiju, ka ar jums tā ir drošībā. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.)

Bergmaņa kungs, jūsu uzstāšanās liecina tikai to, ka politiski jūs esat 3. klasē. Piedodiet, bet tas ir fakts. Ja jūs nespējat uz doto momentu konstruktīvi mani pārliecināt... a jums ir pienākums, ja jūs virzāt šo pasākumu kā komisijas priekšsēdētājs, mani pārliecināt par to, ka ir vērts balsot: “Aleksej, tev nav taisnība! Šeit ir argumenti.” Ja vienīgais arguments – kāds no pašvaldību vadītājiem ir slikts uzvārda (Starpsaucieni.), ģimenes, ģimenes valodas dēļ, nezinu, kaut kādu citu iemeslu dēļ –, tas nav pareizi.

Apvienojiet, lūdzu, laikus, priekšsēdētājas kundze!

Sēdes vadītāja. Deputāti nepiekrīt... piekrīt. (Dep. A. Rosļikovs smejas. Smiekli.) Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Rosļikovs. Paldies.

Kolēģi, uz doto momentu (Starpsauciens.)... pašlaik... mēs ļoti labi saprotam absolūti vienkāršu lietu... kolēģi, tā arī ir. Kāpēc mēs uzskatām, ka pašvaldības vadītājam šī pielaide ir vajadzīga? Mēs ļoti labi zinām, ka, ja mūsu bruņotie spēki kaut ko plānos, viņi to izdarīs nesaskaņojot, un tās ir viņu tiesības, lai viņi to arī dara. Ja mūsu valsts drošības dienesti vai Satversmes aizsardzības birojs sakarā ar pierobežas jautājumiem kaut ko darīs (tās ir viņu tiesības), viņiem nevajag to saskaņot ar pagasta veci – nu nevajag! Viņi ies un rīkosies, un tā būs pareizi. Viņiem ir šādas pilnvaras.

Es jums atgādinu, ka mums ir parlamentāra republika. Ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu, īpaši jums, Bergmaņa kungs, – mēs tagad dalām, kuram būs pielaide valsts noslēpumam, kuram nebūs, bet absolūti visas valsts pārvaldīšanas pilnvaras esam nodevuši Ministru kabinetam un sēžam savā komisijā, un baidāmies viņiem par kaut ko... par visām lietām jautāt, jo mums nav tādu tiesību. Pagājušajā komisijā arī tā bija. Kā mēs varam dot viņiem izpildīt kaut kādu uzdevumu?

Mēs sajaucam, kolēģi, ka esam tautas priekšstāvji, ka esam ievēlēti deputāti un mums ir pienākums un tiesības... tā ir mūsu īpašā sajūta un vara, ka mēs vadām valsti, nevis pakļaujamies. Tagad esam pakļauti kaut kādam augstākam spēkam, kurš par mums izlemj absolūti visu... par valsts noslēpumu, tāpēc par to neesam informēti. Un mēs, lai atriebtos, izdomājam, ka sev paņemsim bišķiņ... un iecelsim gubernatorus. Katram reģionam, katrai pilsētai būs savs gubernators, kurš ir saskaņots ar centru.

Viss, kolēģi, laipni lūdzam – jūs esat integrēti kaimiņvalstī! Tā ka jums viss notiek. Gan jau nebūs sāpīgi.

Paldies, Bergmaņa kungs.

Visu labu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šodien, kad rit jau trešais kara gads, kad Krievija kā agresors plosa Ukrainu, šodien, kad jau skaidrs, ka tā saucamajās vēlēšanās tepat aiz mūsu robežām uz sešiem gadiem ir vēlreiz ievēlēts kara noziedznieks Putins, kura ideāli ir balstīti tieksmē sevi veidot par caru – par Ivanu Bargo vai līdzināties Staļinam un viņa ambīcijām –, laikā, kad mums ir ļoti precīzs un skaidrs piemērs, ko Krievija dara Ukrainā, nelolojot ilūzijas par to, ka viņiem nebūtu kādu plānu attiecībā uz Baltijas valstīm, mums Latvijā nav lielāka mērķa kā Latvijas valsts nosargāšana. Vienkārši tāda nav.

Šie grozījumi ir pamatoti arī to cilvēku pieredzē, kuri ir bijuši vizītēs Ukrainā, runājuši ne tikai ar Ukrainas valsts augstākajām amatpersonām, bet arī ar citiem cilvēkiem, kas darbojas aizsardzības blokā, kas analizē lietas. Raimonds Bergmanis var apstiprināt, ka šādas sarunas bija arī mūsu vizītes laikā.

Lielākā traģēdija nav tā, ka ienaidnieks nāca pāri robežām, lielākā traģēdija ir tā, ka pašu vidū atradās nodevēji, kas palīdzēja ienaidniekam. Gan Hersonas krišana, gan citi gadījumi pierādīja to, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka konkrētajās pozīcijās atrodas valstij lojāli cilvēki, kas X stundā, izšķirošā brīdī, rīkosies absolūti savas valsts interesēs.

Kaut kāda liela sakritība – Šlesera kungs nāk tribīnē, ar milzu uztraukumu runā par mīnām, par to, ka cilvēkiem tagad jābaidās, ka būs, redz, aizsardzības līnijas pierobežā. Kaut kā netīšām tas sakrīt ar pierobežas pašvaldību vadītāju uzvedību, kas tā vietā, lai tiešām priecātos, ka viņu novads, novada cilvēki, pilsētas cilvēki beidzot būs drošībā, jo kāds ir sācis domāt par mūsu Mažino līniju, par Baltijas valstu aizsardzības līniju... tā vietā šie mēri soctīklos publiski sāk biedēt savas pilsētas, sava novada iedzīvotājus par to, ka tagad mežā būs mīnas, bērni nevarēs iet sēņot, kas te vispār tagad notiks... labāk domāt par bērnudārziem, ekonomiku, peldbaseiniem, investīciju projektiem un tā tālāk.

Šie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi. Nav pieļaujamas idejas, ka par mēru nevar būt cilvēks ar pielaidi valsts noslēpumam, ka varētu būt kaut kāds trešais cilvēks, atsūtīts no Rīgas... mēs te darīsim savas lietas, veidosim guberņu ar Krievijas ietekmi un tā tālāk... un tad būs kāds, kas uzraudzīs drošību un atbildēs par drošību. Tas ir pilnīgs absurds.

Ja tu esi ievēlēts un uzņēmies atbildību par konkrēto novadu, konkrēto pilsētu un cilvēkiem, tev ir jābūt lojālam valstij, tev ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Ir jābūt garantijai, ka šis cilvēks X stundā rīkosies nesavtīgi savas valsts interešu labā.

Tāpēc es gribu teikt... Šlesera kungs, jūs teicāt: esat uzsākuši ļoti bīstamu spēli. (Dep. A. Šlesers: “Es atbildēšu...”) Tā nav nekāda bīstama spēle. Šī retorika – mēģināt novirzīt uzmanību uz ikdienišķām problēmām, nerunājot par valsts drošību un šo cilvēku pienākumiem, – tā, Šlesera kungs, ir fantastiski bīstama spēle ar valsts drošību. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Droši vien mēs ļoti steidzamies. Es nezinu, kāpēc. Man liekas, mēs trijos lasījumos tiešām pacietīgi izanalizējām un ieklausījāmies argumentos. Varbūt no kādas citas valsts, kur autoritāri tiek iecelti gubernatori... vai arī komisiju vadītāji spēj darīt šādas lietas vieni paši... Mēs, par laimi, dzīvojam demokrātiskā un parlamentārā valstī, un šos lēmumus pieņem parlaments... viens pats.

Par citām lietām. Ir jāsaprot viena lieta – ikvienam cilvēkam, kas dzīvo Latvijā, pienākas pielaide. Ikvienam! Tikai tie, kas ir pārkāpuši... šādas pielaides nesaņem. Tā ir ļoti vienkārša aksioma. Viss! Man liekas, vairāk neko nevajag paskaidrot. Ikvienam tā pienākas.

Tikai tie, kas ir kaut ko pārkāpuši, nesaņem. Ja viņiem liekas, ka pielaide ir liegta nepatiesi, ir dota iespēja iesniegt tiesā. Un man ir grūti iedomāties, ka cilvēks tiesā var pateikt: “Nē, man šķiet, ka viņš nav labs cilvēks, un mēs viņam nepiešķīrām pielaidi.” Es domāju, tad tiesa arī lemtu, ka tas ir nepamatoti un pielaide tiktu piešķirta. Ir jāatnāk ar argumentiem, lai tiesa varētu pieņemt patiesu un taisnīgu lēmumu. (Starpsauciens: “Tiesāšanās būs!”) Tas būs atkarīgs no tiesas. (Starpsauciens.)

Mēs metam ēnu uz šībrīža mēriem. Man grūti iedomāties... Situācija, kā mēs metam ar šādiem likumiem ēnu, jo... Jūs sakāt – piemērus, jūs runājat par piemēriem... Man ir viens piemērs no pavisam nesenas pagātnes. Pandēmijas laikā nebija iespējams normāli iegūt informāciju par to, kur ir perēklis, jo tā bija slepena informācija. Vai varēja palīdzēt tajā brīdī tiem cilvēkiem? Nevarēja.

Ir vēl daudz šādu situāciju. Cilvēkiem krīzes situācijā vajag palīdzību, bet viņi nemaz nezina, ka blakus rajonā – aiz upes, 20 metru attālumā – ir materiālās rezerves, kuras varētu izmantot un sniegt cilvēkiem palīdzību. Mēs to visu nezinām.

Tas, ko teica Smiltēna kungs un kas ir taisnība, – pielaide valsts noslēpumam negarantē to, ka cilvēks nenodos valsti. To mēs redzējām Ukrainā. Hersonas apgabals tika zaudēts tieši to cilvēku nodevības dēļ, kuriem šīs pielaides bija.

Ja mēs runāsim tālāk... vai šobrīd ir vajadzīga pielaižu sistēma vai ne? Es tiešām pateicos prezidentam par šo iniciatīvu, jo, lai varētu kārtīgi strādāt, palīdzēt un zināt situāciju ne tikai savā novadā, bet arī to, kas notiek blakus novadā un valstī, tad tas ir instruments, ar kuru varēs darboties. Par pielaižu sistēmas veidu... kas notiks tālāk ar cilvēkiem, kas ir šajā priekšlikumā... Zivtiņa kunga iesniegtais priekšlikums nerunā par tādu statusu, kāds tika minēts, – ka būtu vēl kaut kāds speciāls cilvēks, kurš varētu strādāt tikai pašvaldībā.

Mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā arī bija cilvēki bez pielaidēm, ļoti ilgstoši strādāja... mēs zinām, kāds ir šībrīža tiesas lēmums par šo cilvēku – astoņi gadi cietumā... strādāja bez pielaides Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Lūk, padomāsim šajā brīdī par to... un neaizmirstam – karš vēl nav beidzies.

Viens no iespaidīgākajiem stāstiem, ar ko padalījās tieši ukraiņu kolēģi: Krievijas Federācija ieguldīja gandrīz septiņus miljardus, lai iegūtu tos Ukrainas cilvēkus, kuri palīdzētu viņiem šo valsti okupēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Šlesera kungs un Zivtiņa kungs, ne tikai mēri, vietnieki vai izpilddirektori... ja tā stunda sitīs, es domāju, mums būs jāgroza šis likums – arī pašvaldības deputātiem būs jāsaņem pielaides. Kāpēc?

Es deviņus gadus esmu vadījis pašvaldību, kur atrodas Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, kur atrodas arī NATO karavīri, un, ticiet, man bija laiks domāt par to, ko es kā mērs darītu vai ko darītu civilās aizsardzības komisija, vai kas būtu jādara domei, lai palīdzētu iedzīvotājiem, vai kā organizēt dzīvi, kustību pa ceļiem, jo mums būs jālieto ceļi gan karavīriem, gan iedzīvotājiem. Šie nav viegli jautājumi, un nav vieglu atbilžu.

Mēs Ukrainas karā redzējām, kas bija pirmie mērķi. Tie bija poligoni... mācību bāze Ļvivā, kas ir ļoti tālu no Krievijas. Tās pašvaldības būs pirmie mērķi arī Latvijā. Un mums būs jādomā, kā civilos objektus izmantot militārās munīcijas izvietošanai, atbalsta punktu veidošanai karavīriem un tā tālāk. Pašvaldības nedarbojas tā, kā jūs to iztēlojaties, ka mērs vai izpilddirektors viens kaut ko lemj. Nē, lemj dome, visi deputāti pieņem lēmumus. Tos noslēpumus zinās visa dome. Kara apstākļos mums būs jārunā un jārīkojas savādāk. Tāpēc neraudiet par to, ka tagad trim amatpersonām būs jāiziet lojalitātes pārbaude.

Mums arī nav vienkārša situācija ne Latgalē... pat Kurzemē kādā ostas pilsētā deputāts mūs, visu Saeimu, nosauca par provokatoriem, jo mēs, lūk, atņemam “Maskavas namu”, kurā notiek propagandas taisīšana, lai musinātu Latvijas iedzīvotājus.

Ja tā stunda sitīs, mēs darīsim daudz skarbākas lietas nekā tās, kas ir šajā likumā. Tāpēc ejam uz priekšu un beidzam maldināt ar to, ka mēs apdraudam demokrātiju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Ļoti bīstams precedents būtu mērs, kas ir nelojāls valstij un kas nelolo Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku republiku, kā to nosaka mūsu Satversmes 1. pants. Mērs, kas būtu gatavs par Jūdasa grašiem pārdot savas valsts drošību – tas tiešām būtu ļoti bīstams precedents, un tas ir nepieļaujami.

Pašvaldības var būt valsts mugurkauls. Pašvaldības ir atbildīgas arī par civilās aizsardzības plāna īstenošanu un izstrādi, pašvaldības atbild par infrastruktūru, kas var būt izšķiroša valsts apdraudējuma gadījumā, tādēļ šis ir ļoti svarīgs likumprojekts.

Valsts prezidenta izstrādātie un mūsu priekšā liktie grozījumi Pašvaldību likumā ir ar reālu pamatojumu, nepieciešamību un ļoti skaidru un plašu skaidrojumu. Un tā vājināšana... lai vājinātu valsts drošību un noturību, nav pieņemama un nav atbalstāma.

Tādēļ, godātie kolēģi, aicinu viennozīmīgi un nešauboties noraidīt gan šo Zivtiņa kunga iesniegto priekšlikumu, gan arī turpmākos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man jāsāk ar to, ka, manuprāt, kāds šajā zālē cer, ka pēc krimināltiesāšanas viņš vēl varēs kļūt par mēru, un tas ir absurds. Bet diemžēl šajā zālē ir šādi... Es teikšu vēl tālāk – to, ko arī Māris teica un kas ir kontekstā ar šo Zivtiņa kunga priekšlikumu, – ļaut strādāt, bet bez pieejas kaut kādai slepenai informācijai, jo pielaide ir rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekiem strādāt vai iepazīties ar dokumentiem, kas satur slepenu informāciju.

Man tagad ir jautājums: kas notiek, teiksim, militāra iebrukuma vai kādas problēmas rezultātā, kad jāiedarbina civilās aizsardzības plāns? Kas to organizēs? Manuprāt, mērs, bet mēram nebūs tiesību ar to dokumentu strādāt. Tad kur ir problēma, no kā jūs baidāties?

Man šķiet, ka arī Saeimas deputātiem vajadzētu iedot pielaidi, jo, man šķiet, arī šajā zālē ir deputāti, kas nav lojāli valstij un kas baidās pateikt, ka ir agresorvalsts, kas iebrukusi Ukrainā un uzsākusi karu. No viena otra neesmu dzirdējis to jēdzienu, ka mums... notiek karš. Nē, izrādās, ka tur nav kara. Jūs baidāties to pateikt, jo, iespējams, tā ir situācija, ko Raimonds minēja, ka, iespējams, jūs darbojaties citas valsts interesēs, iespējams, jūs pārkāpjat zvērestu. Es runāju tikai par iespēju.

Beigsim muļķoties, atbalstīsim šo likumprojektu un cerēsim, ka mūsu vidū, ne Saeimā, ne pašvaldībās, nebūs nodevēju. Atbalstīsim!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jā, šobrīd, pirms trešā lasījuma, notiek ļoti emocionālas debates, kā jau dažreiz (vai gandrīz vienmēr) notiek. Mēs runājam ne par konkrēto priekšlikumu, bet runājam par citu – varbūt par savām bažām būt ievēlētiem, par kādām sazvērestības teorijām par gubernatoriem kaut kādā citā valstī, kuru mēs dažreiz šeit balsojumā diemžēl arī atbalstām. Ir arī tādi deputāti.

Bet, ja šobrīd skatītu (Starpsauciens.)... ja šobrīd runātu (Starpsauciens.)... Kad runā cits deputāts, man šis laiks arī iet. Vai es varu turpināt? Paldies. (Starpsauciens.) Un tagad es gribu pateikt (Zālē troksnis.)... tagad, ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija... Prezidijs pieņēma lēmumu skatīt šo jautājumu pirms atbildīgās komisijas... mēs skatījām kontekstā pašvaldības: pašvaldību intereses, pašvaldību organizētu darbu. Es gribu pateikt, ka nevienam no pašvaldību pārstāvjiem nebija iebildumu, un mūsu komisija, kuru faktiski pārstāv... visi mūsu komisijas deputāti ir bijuši pašvaldību deputāti, seši no viņiem ir bijuši pašvaldību vadītāji... mēs visi nobalsojām par likumprojekta virzīšanu uz priekšu. Pirmais.

Otrais. Valsts drošības dienests mūs informē par to (dažiem no klātesošajiem nevajadzētu baidīties), ka absolūtais mazākums no tiem, kas pretendē uz pielaidi, to nevar dabūt. Ja mēs runājam par galvaspilsētu, bijušajam domes priekšsēdētājam, kas gandrīz 10 gadus vadīja domi... viņu arī politiski kritizēja... vai ļoti kritizēja (es runāju par Nilu Ušakovu)... Nilam Ušakovam visus 10 gadus bija pielaide, un neviens nedomāja viņam atņemt šo pielaidi. Tāpēc šobrīd es aicinu tās sazvērestības teorijas noņemt.

Ja mēs runājam par Zivtiņa kunga priekšlikumu, šobrīd ir divi bloki.

Pirmais – ja nav pielaides izpilddirektoram vai vietniekam, viņi ir brīvi. Likuma šobrīd esošajā redakcijā nekas nav rakstīts par to, ka, ja pielaides nav domes priekšsēdētājam vai vietniekiem, viņi uzreiz ir atbrīvojami. Tas paliek – pēc prezidenta iniciatīvas un pēc šī lasījuma – pašvaldības kompetencē. Tad, redzot to, ka nav pielaides ne mēram, ne vicemēram... Deviņdesmito gadu sākumā bija tāda frāze (es atvainojos par izteicienu): “Uzņēmumā viens cilvēks var strādāt par latvieti,” jūs saprotat, kas tas ir, – viens cilvēks, kas pārvalda valsts valodu. Mēs arī varam veidot tādu situāciju, ka viens cilvēks, kaut kāds bijušais drošības institūcijas darbinieks, var strādāt te. Nē, tā šobrīd nav.

Nav rakstīts tas, ka viņi kā izpilddirektori uzreiz atbrīvojami no amata, un nav rakstīts tas, ka viņi var turpināt darbu. Tas viss paliek deputātiem – lēmuma pieņemšanai. Kāda rīcība būs pēc tam, vai tas būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmums, to mēs pēc tam redzēsim.

Un pēdējais, ko gribu pateikt. Nedomājiet to – jūs runājat par Baika kungu vai par citiem –, ka uzsākts kriminālprocess ir pamats nedot pielaidi. Nē, tā nav. Tāpēc pēdējais... komisijas sēdes laikā daži pajautāja: kuri ir tie jautājumi? Jā, mēs runājām ar Sprindžuka kungu, ka tas ir civilās aizsardzības plāns. Kādi vēl jautājumi? Un man patīk VDD atbilde: ja jums nav pielaides, tad jums šis galds ir tukšs, ja būs pielaide, tad varēsiet redzēt, kādi dokumenti... šobrīd jums nav tiesību to redzēt.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu pamēģināt atbildēt uz pāris jautājumiem, kuri izskanēja no šīs tribīnes un kuri mūs novirza nepareizā virzienā no tās tēmas, par kuru runājam.

Es gribu sākt ar Rosļikova kungu. Viņš teica to, ka NBS (Nacionālie bruņotie spēki) jebkurā brīdī atnāks un darīs to, ko gribēs, ka viņiem būs vienalga, kas notiek tajā pašvaldībā, un ka viņiem nevajag runāt ar pašvaldības vadību. Vajag, obligāti vajag! Ar to mēs arī atšķiramies no Krievijas armijas, ka mums ir svarīgi mūsu civiliedzīvotāji, mums ir svarīga mūsu valsts un ir svarīgi, kas šajā valstī notiek. Tāpēc jebkura darbība, kuru veiks militārā organizācija jebkurā teritorijā, būs saskaņota ar vietējo pašvaldību, vietējā pašvaldība par to zinās, jo viens no armijas uzdevumiem, protams, ir sagraut pretinieku un uzvarēt karu, bet viņiem ļoti svarīgs uzdevums ir arī aizsargāt mūsu civiliedzīvotājus. Tieši ar to viņi nodarbosies, un to darīt bez sarunas ar vietējo pašvaldību fiziski nav iespējams.

Bažas par to, ka tiks grauta demokrātija šajā valstī un mēs iecelsim gubernatorus, kā to dara kaimiņvalstī Krievijā, nav pareizas, jo mūsu vēlēšanu sistēmā nekas nemainīsies. Un, ja mums ir partija, kurā, nezinu... ievēlēti 20 deputāti un viens no šiem deputātiem nedabū pielaidi valsts noslēpumam, varbūt tad partijai jāpaskatās uz sevi, savu iekšieni, kādus lēmumus viņi pieņem un kādas idejas viņi atbalsta, un varbūt ir jāpadomā un kaut kas jāmaina partijas iekšienē.

Par Zivtiņa kunga... par to pašu piedāvājumu, ko viņš ir izteicis... un šeit man ir... jā, arī par ļoti daudziem citiem “piesaukumiem”... tā kā es ļoti daudz laika pievēršu pētot, kas notiek Ukrainā, – diemžēl viena no visizplatītākajām kļūdām, ko mēs... darām, tā ir Ukrainas pieredzes piesaukšana vietā un nevietā, neiedziļinoties tajās problēmās. Patiesībā Zivtiņa kungam ir taisnība. Viena no lietām, ko dara Ukrainas valsts, – viņi ieceļ civilmilitāros administratorus tajos rajonos... ne visos rajonos, bet tajos rajonos, kuri ir vai nu okupēti, vai ir ļoti tuvu karadarbības zonai, kur šādi cilvēki ir nepieciešami. Bet tas ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem, kā tikt galā ar šo problēmu.

Pēc sarunas ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un Puriņa kungu, viņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, mēs izrunājām šo lietu, un es piekrītu tai idejai, ko viņi virza uz priekšu. Mēs varam izvēlēties arī citu ceļu (tas nenozīmē, ka ir tikai viens risinājums, kā risināt šo problēmu), un mēs izvēlējāmies, ka tomēr uzticēsimies mūsu mēriem, mēru vietniekiem un viņiem būs dotas iespējas piekļūt valsts noslēpumam un dabūt nepieciešamo informāciju, kas viņiem būs vajadzīga, lai miera laikā (vēlreiz pasvītroju – miera laikā!) spētu sagatavoties tam, ko tai pašvaldībai būs nepieciešams darīt kara laikā.

Diemžēl, Bergmaņa kungs, mēs laikam pārāk bieži ar jums diskutējam, jo jūs savos argumentos... izrāvāt man to ideju, ko es šeit varēju pateikt. Jā, mums ir jāsaprot, ka, ieceļot mērus jeb izvēloties mērus... un attiecīgi balsojumā, kad pašvaldība iecels mēru... mums ir jāsaprot, ka vajadzīgi cilvēki, kuri ir uzticīgi šai valstij, lojāli šai valstij un ir gatavi šo valsti aizstāvēt.

Un pēdējais punkts, ko es gribēju pateikt, – ir tāda... kad mēs runājam par pielaidi valsts noslēpumam, mēs nezin kāpēc visu laiku domājam, ka vietējie pašvaldību vadītāji pēkšņi visi dabūs sevišķi slepenas... augstākās pielaides un tā tālāk. Nē, viņiem tādas lietas nebūs vajadzīgas, jo viņi būs atbildīgi tikai par tām lietām, kurās viņi sadarbosies ar bruņotajiem spēkiem, un tur tas pielaides līmenis būs būtiski zemāks. Starp citu, ja kādam interesē detaļas par šo jautājumu, nākamajā manis vadītajā apakškomisijas sēdē mēs diskutēsim par šo, un es aicinu visus tos cilvēkus, kuri darbojas šajā apakškomisijā, tomēr atrast laiku un atnākt uz sēdi, mēs parunāsim un izrunāsim visus šos jautājumus detaļās.

Šinī gadījumā... es aicinu neatbalstīt Zivtiņa kunga piedāvājumu, jo mēs izvēlējāmies citu risinājumu, kurš ir labs un atbilst Latvijas vajadzībām un Latvijas... īpašībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 14 deputāti: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Vilis Krištopans, Gunārs Kūtris (Starpsauciens.)... jā, Ainars Latkovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē un ieņemiet savas vietas. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” 1. priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins. (Starpsauciens: “Nav uz vietas!”) Nav uz vietas.

Debates slēdzu.

Vārds referentam Raimondam Bergmanim. Vai jums būtu kas piebilstams par 1. priekšlikumu?

R. Bergmanis. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja!

Man liekas, debates bija ļoti plašas, es domāju, ka arī debatēs par turpmākajiem priekšlikumiem deputāti būs tikpat aktīvi, tad mēs dzirdēsim argumentus un varēsim pieņemt lēmumu.

Bet attiecībā uz komisijā lemto... 1. – deputāta Zivtiņa kunga priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 4. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Tas ir līdzīgs... 1. priekšlikumā bija runa par domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem, šajā priekšlikumā ir doma līdzīgi rīkoties pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektoru vietniekiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tikai atgādināšu tiem deputātiem, kuri pamostas un tad īsti neizprot situāciju, un grib kaut ko pierādīt...

Paldies Rajeva kungam par konstruktīvo atbalstu, jo ir divi virzieni, par kuriem šobrīd mēs runājam. Mans priekšlikums ir tā kā otrais virziens.

Proti, kad mums komisijā sākās debates... es varu kļūdīties, bet man liekas, tā bija Ģenerālprokuratūra, kas teica, ka nav jāmaina likumdošana, jo jau šobrīd pastāv iespēja arī cilvēkiem, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam, strādāt ar šiem dokumentiem. Tātad vienkārši viņi parakstās par atbildību, ka, izpaužot kaut kādas lietas, kuras viņi nedrīkst izpaust, iestājas kriminālatbildība, un tas ir vēl efektīvāk, nekā saņemt pielaidi. Jo tas tā kā nedaudz nonivelējas, bet brīdī, kad tu konkrēti paraksties uz papīrīša, kur ir nosaukti Krimināllikuma panti, tad arī jūtams, ka cilvēkam uzreiz ir pavisam cita atbildība... un šis ir tas mehānisms.

Es vēlreiz gribu atkārtot to, ka reizēm lielākie kliedzēji arī ir tie nodevēji, mēs jau nevaram pārbaudīt. Mēs to pārbaudīsim tikai tad... cerams, nekad nepārbaudīsim... bet to var pārbaudīt tikai X stundā.

Līdz ar to, man liekas, administrācija no centra, kas ir bijušie pulkveži aizsardzības resorā vai iekšlietu resorā, kas būtu atbildīgie par šīm lietām katrā pašvaldībā... man liekas, tas būtu tikai normāli. Tādā veidā mēs tiešām būtu stiprinājuši mūsu drošību.

Kam vēl es gribu pieskarties? Man ļoti nepatika tas, kas komisijā notika ar šo priekšlikumu, kad kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS pateica: “Nu ko tad mēs varam izdarīt? Tas ir prezidenta priekšlikums.”

Kolēģi, es gribu atgādināt, ka augstāks par parlamentu šajā valstī nekas nav (Starpsauciens: “Tauta!”), jā, un mēs pārstāvam tautu. Tātad nevar būt tā, ka prezidents kaut ko uzspiež tautai. (Starpsauciens.) Tā bija. (Dep. R. Bergmanis: “Bet mēs balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu nesarunāties...!

E. Zivtiņš. Balsosim. Jā, jā, balsosim.

Kolēģi, vēlreiz atgādinu to, ka doma stiprināt mūsu iekšējo drošību, mūsu ārējo drošību – tā ir pamatota lieta, kas mums šodien ir jādara, ar ko jānodarbojas. Brīdī, kad krīt kaut neliela aizdomu ēna par politisko ieinteresētību, manā skatījumā, ir jāiet otrs ceļš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, par ko runāja Zivtiņa kungs, pēc būtības ir tieši tas pats, par ko runāja Latvijas lielo pilsētu asociācija. Diemžēl arī viņi ir palikuši mazākumā. Viņi nāca ar šādu redzējumu. Bet – ko lai dara?

Tagad par dažām lietām, kas ir izskanējušas saistībā ar Zivtiņa kunga priekšlikumu. Batņas kungs, kad jūs nākat uz šīs skatuves un saucat kādu par lojālo vai nelojālo, nosauciet uzvārdus (Starpsauciens.), jo ar vārdu “iespējams” jūs tālu netiksiet. Pirms kāda laika šeit uzstājās bijušais prezidents Levits. Kad kāds pateica, ka par viņu nebalsos, viņš jau vicinājās ar rokām – pareizie, nepareizie...

Man ir lūgums – šajā gadījumā nelietojiet vārdu “iespējams”. Ja jūs sakāt, tad pasakiet konkrēti, jo katrs likums varētu mainīties, ja tur būtu rakstīts “iespējams”. To jūs (Starpsauciens.) likumā nerakstāt.

Kas attiecas... Batņas kungs, par jums es pateicu... tā ir tāda piezīmīte. Bet te sēž kolēģis Smiltēns, kurš pirms kāda laika dauzīja ar āmurīti... izgāja un te baigi, kā saka, nolika... ka zāle neaug.

Jautājums ir tāds: mēs te runājam par kolaborantiem, mēs runājam par nelojāliem cilvēkiem. Es gribu teikt tā: man bija tas gods un iespēja būt valdības ministram laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Kopā ar tā laika prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu mēs organizējām NATO samitu Latvijā. Tieši tāpēc man nav nevienam jāpaskaidro, kāpēc es to darīju. Es to darīju pēc pārliecības un uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums.

Kas attiecas uz karu Ukrainā – kad Krievija iebruka Ukrainā, vienmēr esmu skaidri teicis: Krievija izraisīja šo karu. Un tā ir realitāte. Nekad neesmu kautrējies pateikt skaidri, nosaukt lietas savos vārdos.

Kas attiecas uz Smiltēnu – es teiktu: neesmu pārliecināts, ko viņš darītu, ja ienāktu Krievijas karaspēks. Arī tad, kad ienāca Padomju Savienība, bija (Starpsaucieni.) ļoti daudz kolaborantu, kuri sāka kalpot svešajai varai.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu – par priekšlikumu!

A. Šlesers. Mana motivācija balsot “par” Zivtiņa priekšlikumu ir tieši tāpēc, lai tādi kolaboranti kā, iespējams, Smiltēns... kā jūs sakāt – “iespējams” (Starpsauciens.)... lai viņi, pirms runā, padomātu, ko viņi grib pateikt.

Smiltēns jau sevi ir pierādījis. Atcerieties, savā laikā viņš bija vienā partijā, kuru nodeva, vēl kaut kur ir bijis – nodeva. Es atceros, laikam tas bija “Jaunais laiks”. Tā laika politiķis Kārlis Šadurskis teica: “Ko tad Smiltēns tādu ir sasniedzis? Vienīgais, ko viņš ir sasniedzis, – iedūris dunci Āboltiņas mugurā... Āboltiņas, kura jau iet prom no politikas.”

Diemžēl – diemžēl! – tādi cilvēki šeit ir, droši vien Smiltēns nav vienīgais. Iespējams, saprotiet, – iespējams! – viņš nav vienīgais, jo tie, kas ir pārdevušies par amatiem (te ir daudz tādu), tie, kas nāk un stāsta, ka viņi ir tie lojālākie, pareizākie, ka viņiem pienākas pielaides, tad, kad ienāktu Krievijas karaspēks, nāktu un no šīs tribīnes teiktu: “Mēs gaidījām viņus, mēs gaidījām! Es speciāli darīju visu, lai ienāktu!” Tādu šeit, zālē, iespējams, ir daudz.

Tā ka aicinu atbalstīt Zivtiņa kunga priekšlikumu. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atgādināšu, ka mēs runājam par 4. priekšlikumu, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu. Man jums vēlreiz jāatgādina, ka uz trešo lasījumu mēs parasti sniedzam tādus priekšlikumus, kas būtiski nemaina sākotnējo domu.

Šajā gadījumā Zivtiņa kungs piedāvā: “Pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kuram tiek atteikta speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam, var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.” Tieši tāpat kā 1. priekšlikumā attiecībā uz domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Ja kaut ko tādu mēs apstiprinātu trešajā lasījumā, kā jau teicu, pēc būtības tur būtu ļoti daudz sīkāk jāatrunā... varbūt domes priekšsēdētājam, šajā gadījumā – izpilddirektoram, būtu arī mazāka alga jāsaņem.

Katrā ziņā es aicinu šo Zivtiņa kunga priekšlikumu neatbalstīt. Man ir jāatgādina, ka pielaide valsts noslēpumam pienākas jebkuram Latvijas valsts pilsonim. (Par to, debatējot par 1. priekšlikumu, jau ļoti precīzi norādīja komisijas priekšsēdētājs Bergmaņa kungs.) Tiem, kas pielaidi nesaņem viena vai otra iemesla dēļ... ir pamatojums, un pamatojumā nekad nebūs demagoģiski argumenti, ka, lūk, ģimenē lietotā valoda... vai vēl kaut kādas citas, piedodiet, muļķības, ko jūs daži esat paspējuši pateikt.

Nākamais jautājums. Bieži pieminēja Latgali – ka, lūk, šis jautājums ir aktuāls Latgales pašvaldībām, domes priekšsēdētājam, droši vien arī izpilddirektoriem. Es pieņemu, ka, iespējams, arī Rīgas potenciālajiem nākamajiem mēriem un izpilddirektoriem tas varētu būt aktuāls jautājums. Man jau izskatās, ka, iespējams, Šlesera kungs pats šo priekšlikumu neiesniedza, bet palūdza Zivtiņa kungam iesniegt gan šo, gan 1. priekšlikumu.

Atgriežoties pie Latgales. Patiešām ļoti aktuāls jautājums (Starpsauciens.) ir drošība – drošība gan Latgalē, gan Alūksnē, gan citās pašvaldībās, kas robežojas ar Latgales reģionu un veido tā saukto Latvijas austrumu robežas teritoriju. Mani kā Latgales iedzīvotāju uztrauc ne tik daudz militārā agresija no Krievijas Federācijas puses... jo, ja tāda, nedod dievs, notiktu, protams, mums kā NATO valstij ir cerības un sava veida apdrošināšanas polise palīdzībai no citām NATO valstīm... bet mani uztrauc tieši sabiedrības gatavība dažādiem kiber- un hibrīduzbrukumiem. Šādu uzbrukumu novēršanai tieši pašvaldībām ir ļoti nozīmīga loma – gan priekšsēdētājiem, gan priekšsēdētāju vietniekiem, gan izpilddirektoriem, gan izpilddirektoru vietniekiem.

Ne velti, tikko Saeimā parādījās debates par šo ideju, es zinu, atsevišķās pašvaldībās dažas personas sāka ļoti nopietni uztraukties par savu tālāko politisko karjeru. Manuprāt, tas ir vēl viens labs arguments, ka grozījumi likumā ir jāveic.

Vēl viens punkts, kas, manuprāt, ir jāpiemin, – ka patiešām arī Saeimas deputātiem, jā, visiem Saeimas deputātiem, it sevišķi šobrīd, kad mēs (nemelosim sev!) pēc būtības esam kara apstākļos, ja ne tiešā militārā konfliktā ar Krievijas Federāciju, tad maigās varas jeb, kā Kudora kungs ir precīzi definējis, “asās varas” ietekmē... Šo aso varu diemžēl mēs laiku pa laikam redzam arī Saeimas debatēs un atsevišķos balsojumos – gan tad, kad mēs pieņēmām deklarāciju Ukrainas atbalstam, gan šajā konkrētajā likumprojektā... balsojumā par šo priekšlikumu mēs redzēsim, ka Krievijas asās varas ietekme diemžēl ir arī šajā zālē.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es viennozīmīgi atbalstu to redakciju... es atbalstu komisijas viedokli... neļaut strādāt izpilddirektora vietniekiem, kuri nedabū šo pielaidi, jo, iespējams (Dep. A. Šlesers: “Iespējams!”)... iespējams, viens otrs izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks nebūs tik lojāls.

Es gribu šo pasniegt bišķiņ savādāk. Es sajūtu no vienas otras puses domu, ka mēs šobrīd cīnāmies ar krievvalodīgajiem – neļaut ieņemt vadošus amatus, jo viņi nav lojāli. Piedodiet, es pazīstu vienu otru krievvalodīgo, kurš ir daudz lojālāks nekā viens otrs latvietis, kurš pārvalda uzņēmumu un ar savu uzņēmumu palīdz ražot ieročus Krievijā. Iespējams.

Tāpēc beigsim demagoģiju un padomāsim, kādas ir mūsu vērtības! Mūsu vērtības ir Latvija un Latvijas valsts, nevis agresorvalsts politika.

Neatbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas nelielas neskaidrības šajā likumprojektā, kuras, es domāju, komisijai tomēr vajadzēja kaut kādā veidā atrisināt. Tādas zināmas pretrunas ar pašvaldību hartu, kas mani drusciņ uztrauc. Sīkāk, es domāju, katrs izlasīs un redzēs, par ko es runāju.

Man ir jautājums komisijai – varbūt kāds var paskaidrot, kas notiks, ja izpilddirektors... tas pats attiecas arī uz pašvaldības vadītāju... ja pagastvecis vai, kā smalkā valodā tagad saka, izpilddirektors ir dabūjis šo pielaidi, viņš ir kristāltīrs, bet visi pārējie deputāti ir Krievijas spiegi... sirdī... oficiāli viņi nav spiegi, bet viņi iet 9. maijā likt puķes... un ir gatavi ziņot pa labi un pa kreisi.

Tad es iedomājos... paskatījos, par ko SAB ir apcietinājis vai ierosinājis lietas un konstatējis... kas ir tie aģenti un ko viņi dara. Viens ir skaitījis vilcienus, kas brauc ar militārām kravām, un ziņojis, viens ir GRU aģents, kurš aizmucis uz Krieviju, tur vēl daži... viņi bija rakuši bunkurus, kur savilkt ieročus no Krievijas vēstniecības, un tad uzbrukuma gadījumā visi tiek aktivizēti ar pulti... viņi iet uz tiem bunkuriem un ņem ārā. Visi ir apcietināti.

Un es domāju... pieņemsim, pašvaldības vadītājam tās pielaides nav... viņš jau pats tos bunkurus neraks un nez vai arī skaitīs militāros vilcienus. Vai Rīgas mērs... pa nakti sēž un binoklī skatās, kas tur Rīgas ostā... pēc tam ziņo Krievijas vēstniecībai. (Starpsauciens.) Tad ir jautājums... un tikai viens deputāts šeit pateica: a ko pārējie pašvaldības deputāti?

Pieņemsim, ir kāda nopietna lieta, pašvaldības deputātu uzaicina uz Aizsardzības ministriju un saka: ziniet, pēc divām nedēļām mums notiks militāra ofensīva, iebrukums šajā iecirknī... vai – mēs pāriesim robežu, vai arī – mums ir saņemts rīkojums trīs gados kaut kādā mežā uzbūvēt lielu lidlauku... tā ir slepena ziņa, to nedrīkst izpaust... jūsu pašvaldībai jāpalīdz uzbūvēt ceļu un tā tālāk. Tas deputāts atgriežas atpakaļ kādā Latgales pilsētā, bet viņam taču domē ir jāziņo, ko viņš darīs, bet citiem tās pielaides nav. Kā tas jautājums tiek atrisināts? Viņš teiks: mums Aizsardzības ministrija piešķīra vienu miljonu, mums tagad ir jāuzbūvē trīs ceļi, pēc trim gadiem būs slepens NATO lidlauks un tā...

Uzreiz ir tāds, man liekas, nopietns jautājums, kas nav atrisināts – par nelojāliem pašvaldību vadītājiem, reāli nelojāliem. Iepriekšējā Saeimā mums bija gadījumi, kad divi mēri publiski bija teikuši – arī televīzija to parādīja –, ka viņi neatbalsta Latvijas ārpolitiku, ka Krievija dara pareizi iebrūkot un tā tālāk. Mēs tajā laikā “Nacionālajā apvienībā” paskatījāmies... ir likums par pilsonības atņemšanu, un tur ir pants – izlasiet! –, ka pilsonību var atņemt, ja jūs karojat pretinieka armijā vai jūs nodarbojaties ar aģitāciju viņam par labu un tā tālāk. Pēc šī likuma varēja atņemt diviem mēriem pilsonību.

Es runāju ar tā laika Juridiskās komisijas vadītāju Lībiņas-Egneres kundzi, kas tagad ir tieslietu ministre, un teicu: te ir lielisks gadījums, kur diviem neuzticamiem deputātiem mēs varam atņemt pilsonību. Viņa teica: ārprāts, mums ir ANO... konvencija (Judina kungs arī atceras), mēs taču nedrīkstam radīt bezpilsonību un ko... Bet viņi jau nebūtu bezpavalstnieki vai nepilsoņi, viņi būtu ar to statusu, kas ir nepilsoņiem, viņiem būtu nepilsoņu pase, viņi varētu braukt pa Eiropu, bet nevarētu tikt ievēlēti kā pašvaldību vadītāji. Šis jautājums nav atrisināts.

Un beigās. Es domāju – vai mēs esam paskatījušies Francijas piemēru. Kā man stāstīja, tur, ja cilvēkam ir iedota konfidenciāla informācija, piemēram, pēc divām nedēļām sāksies kaut kāds militārs uzbrukums, tad viņš tiek divas nedēļas uzraudzīts, telefonsarunas ar prokurora atļauju... un tā tālāk. Tas valstij izmaksā daudz lētāk, nekā visiem šiem pašvaldību vadītājiem... tagad slepenie dienesti pētīs, vai viņiem ir šī pielaide vai ne.

Es domāju, jautājumi nav atrisināti, problēmu ir ļoti daudz, diezgan daudz vajadzētu papildināt... Varbūt komisija, ja būs kāds papildinājums, šos jautājumus mēģinās atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Šis priekšlikums ir tieši tādā pašā garā kā 1. priekšlikums, kurš faktiski devalvē visa likumprojekta kopējo ideju, ka pašvaldībās ir jābūt valstij absolūti lojāliem cilvēkiem, kurš vēlreiz mēģina pateikt to, ka, ja pielaidi nesaņem – šajā gadījumā – izpilddirektors un viņa vietnieks (gluži tāpat kā Zivtiņa kungs un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāja saistībā ar mēriem un vicemēriem), tad nekas nenotiek, viņi turpina darīt visu to, ko darījuši, un par drošību tad rūpēsies kāds cits. Manuprāt, tas nav pieļaujami, tāpēc obligāti ir jābalso “pret”. Vēl vairāk – man liekas, pēc līdzšinējiem izteikumiem, ka jāsāk atbalstīt Sprindžuka priekšlikumu – ka tik ne visiem Saeimas deputātiem vajadzētu iziet pārbaudi un saņemt pielaidi. (Starpsauciens: “Vajag, vajag!”)

Jūs, Šlesera kungs, varat ar vārdiem man mēģināt piekarināt kaut kādu savu sapni par kolaborantiem un kolaborēšanu, tikai es gribu atgādināt – varbūt jums ir pazīstamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Centrālais termināls”, “Regma Holding”, “Multi Capital Holdings”, “Riga fertilizer terminal” ar Krievijas oligarhu Mazepinu. Ja jūs mēģināt kaut kādā veidā uzburt kolaborēšanu, piedodiet, mangāna rūdas sūtīšana uz Krieviju ieroču rūpniecībai, ar kuru slepkavo ukraiņu bērnus (Starpsaucieni.), sievietes un visus pārējos, ir kolaborēšana. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Šlesers (LPV).

Smiltēna kungs, kas attiecas uz nodevējiem, – tie, kas ir nodevuši savus tuvākos vienreiz, nodos arī otrreiz. To es gribēju pateikt par jums. Jūs jau esat savējos nodevis, Āboltiņai iedurtais duncis viņas mugurā tad, kad viņa gāja prom (Starpsauciens.), bija pierādījums.

Kas attiecas uz Aināru Šleseru. Atšķirība starp mani un jums ir tāda, ka es vienmēr esmu skaidri definējis, ar ko es nodarbojos, es vienmēr skaidri esmu teicis: jā, man ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar biznesu ostā, un nevienu sankcionētu preci šis uzņēmums nekad nav pārkrāvis. To es vienmēr esmu teicis. Tas, ka jūs divus gadus bijāt valdībā un tikai tagad izdomājāt, kuras preces jāsankcionē un kuras nav...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, par priekšlikumu...

A. Šlesers.... tā ir jūsu nolaidība. (Starpsaucieni.) Tā ir jūsu nolaidība. Bet tā būtiskā atšķirība ir tāda, ka es par savām lietām vienmēr skaidri atbildu un skaidri arī pasaku, bet tādi cilvēki kā jūs, kas runā vienu, domā citu un dara pēc tam vēl kaut ko (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, par priekšlikumu...

A. Šlesers.... tas aiziet pavisam citā virzienā.

Tā ka es aicinu šajā gadījumā, tad, kad tiek (Starpsaucieni.) runāts par konkrētiem cilvēkiem, par potenciālajiem mēriem, kuri tiks ievēlēti, – nodrošiniet to, lai jūs tiekat ievēlēts, un tad jūs varat pretendēt uz šo pielaidi. Es runāju par gadījumiem... ja pašvaldībās notiek vēlēšanas un šajās vēlēšanās absolūtais vairākums nobalso par partiju un konkrēto mēra amata kandidātu, nevar viņu noņemt nost tikai tāpēc, ka kāds neiedod pielaidi. Tad ir jābūt apsūdzībai, viņam ir jābūt vainīgam par kādiem nodarījumiem. Kā jūs paskaidrosiet lielākajai daļai cilvēku (es nerunāju vairs par to ievēlēto partijas līderi), ka mēs neuzticamies tam cilvēkam, ka viņš ir nepareizs; mēs gribam citu! (Starpsauciens: “Laiks!”) Tad, lūdzu, ir jāpasaka, kas, kad, ko ir darījis.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kādēļ mangāna rūdas vedējs, iespējamais kolaborants Ainārs Šlesers... es saku vārdu “iespējamais”, tāpēc ka to, vai jūs tāds esat vai jūs tāds neesat, var pārbaudīt tikai drošībsargājošās iestādes. Varbūt jūs par tādu izliekaties, varbūt jūs tikai piespēlējat Krievijas pusei, mēģinot izdabāt viņu interesēm un publiski aizstāvot viņu intereses Latvijā. Es nezinu. To, ka ar sociālo tīklu palīdzību un nodarbojoties ar populismu, var dabūt lielu atpazīstamību un var tikt ievēlēts gan Saeimā, gan pašvaldībā, mēs zinām, bet vai šādam cilvēkam var uzticēt valsts noslēpumu? Vai tas ir mērs vai, kā 4. priekšlikumā paredzēts, izpilddirektors... pašvaldības vadītājam, kas atbild par civilo aizsardzību (Dep. A. Šlesers: “Ne tu lemsi...”)... kur un kā pārvietojas (Starpsauciens.)... mūsu militārie, aizsardzības speciālisti, kur un kādi objekti tiek izvietoti, – to var uzticēt tikai valstij lojāliem cilvēkiem (Dep. A. Šlesers: “Tu esi lojāls!”) Un vai tu esi lojāls, Ainār Šleser, vai tu neesi lojāls, ne man lemt (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... ne man lemt. To var pārbaudīt tikai cilvēki, kam ir pilna pieeja informācijai par visiem (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) taviem darījumiem.

Kolēģi, es aicinu noraidīt 4. priekšlikumu un uzticēties Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, jo, ja mēs nevaram uzticēties Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm šajos brīžos, tad, es domāju, ka sarkanā lampiņa ir ļoti daudz kur...

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pāris precizējumu.

Mēs tagad, jā... runājot par izpilddirektoriem... jau izdebatējām par pašvaldību vadītājiem, un droši vien tā izpratne jāvairo plašāka par pašām pielaidēm valsts noslēpumam. Šo pielaižu esamība nenozīmē, ka jums automātiski ir piekļuve visiem valsts noslēpumiem 24/7, tā ir tikai gadījumā, ja jūsu tiešie pienākumi kaut kādā veidā saskaras. Un arī tad tas nenozīmē, ka, pieņemsim, mērs vai izpilddirektors pasaka: “Man ir pielaide, dodiet man visu, kas ir jūsu rīcībā.” Tā ir ļoti skrupuloza informācija, kuru arī vērtē... par tām personām, kurām ir pielaide, vai tas viņu darba tiešajiem pienākumiem atbilst vai neatbilst, tikai tad dalās ar šo informāciju.

Otrkārt, tas... līdz ar to tās bažas, es domāju, ir nepamatotas. Kā saka, ja “aiz ādas” nekā nav, par ko ir jāuztraucas? Tad piesakies, aizpildi anketu, tevi izvērtē un piešķir šo pielaidi. Ja pastāv riski, tātad tie ir objektīvi riski. Atgādināšu – jebkuru iestādes lēmumu par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu vai nepiešķiršanu (visdrīzāk jau par nepiešķiršanu) var pārsūdzēt tiesā. Nav tā, kā bija agrāk, kad varbūt bija bažas, ka tikai Ģenerālprokuratūra... ar prokurora lēmumu, un lēmums ir nepārsūdzams. Tāda agrāk bija prakse. Jā, tad varētu būt ļoti daudz risku, un, visticamāk... varbūt arī bija, bet tagad šī prakse ir tāda, ka jebkurš, kuram pielaide ir atteikta, var vērsties tiesībsargājošajās iestādēs... tiesā ar prasību, un tiesa arī lemj, vai šis atteikums ir bijis pamatots vai nepamatots.

Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, līdz ar to bažām, ka kāds to izmantos politiskiem instrumentiem, absolūti nav pamata. Te arī daži politiķi minēja... nu jau aizgāja par nelojalitāti runas... tas ir pilnīgi cits spektrs. No šī gada janvāra mums ir vispārīgā norma par nelojalitātes vērtēšanu, par pilsonības atņemšanu. Es pieļauju, ka šeit runa... tie pieminētie gadījumi, ja persona darbojas pretinieka pusē... es pieļauju, ka tā jau ir aktīva karadarbība, un šādos gadījumos tas tiek vērtēts. Šādos gadījumos arī jāsaprot, kādēļ šīs pielaides tik tiešām būtu nepieciešamas.

Tas ir tādā ziņā, ka... mēs jau nerunājam par ikdienas situāciju. Ikdienas situācijās pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem nav jāstrādā ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, tās ir ārkārtas situācijas, izņēmuma situācijas, un, protams, kara apstākļos, kas ir jau pats galējais variants, kad, es domāju, neviens nešaubīsies, šādai pielaidei būtu jābūt, it īpaši, ja runa ir par stratēģiski militārām darbībām, attiecībā uz kurām droši vien jābūt ne tikai valsts noslēpuma līmeņa pielaidēm, bet kurām gan jau būs arī NATO līmeņa pielaides.

Kolēģi, īstenībā es pat rosinu šo diskusiju turpināt – ka mēs ne tikai par pašvaldību vadītājiem, izpilddirektoriem... es domāju, būtu jārunā arī par valsts kapitālsabiedrību vadošajām amatpersonām, tajā skaitā arī uzraudzības iestādēm – padomēm. Arī šīm personām, pirms tās ieņem amatu, būtu jāpiesakās uz pielaidi valsts noslēpumam, it īpaši uzņēmumos, kas atbild par kritisko infrastruktūru. Tā ka šeit sabiezināt krāsas nevajag. Te nav kaut kāda vajāšana, mēs sakārtojam savu iekšējo sistēmu, lai nebūtu tādu gadījumu kā Ukrainā, Austrumukrainā... kopumā.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Atbilstoši Kārtības rullim mēs runājam par konkrētu priekšlikumu, kad izskatām konkrētu priekšlikumu... bet par visu pēc kārtas, un šobrīd šis priekšlikums skan: “izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku”.

Pirmām kārtām es gribu atgādināt, ka izpilddirektoru, kā arī viņa vietnieku neievēlē visa tauta... pašvaldības iedzīvotāji, bet ievēlē domes sēdē. Un pats galvenais – tā nav nekāda slikta informācija, tā izskanēja mūsu komisijas sēdē no Valsts drošības dienesta pārstāvjiem: tikai divi procenti no tiem, kas iesniedza dokumentus, nedabūja pielaidi.

Zivtiņa kungs un Zivtiņa kunga sabiedrotie: divi procenti! (Starpsauciens.) Jūs piedāvājat – tas nekas, ka mēram un vicemēram nav pielaides, lai turpina strādāt, izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam nav pielaides... Ko ar to mēs domājam – palielināt šo procentu? Divi procenti – tas gandrīz nav nekas.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Skatām bez emocijām. Izpilddirektoram, kā arī vietniekiem... pēc jaunā Pašvaldību likuma viņi ir tie, kas ir atbildīgi par izpildvaru. Viennozīmīgi, pielaidei jābūt.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Jā, vēlreiz. Cienījamie kolēģi, vēl viena lieta, kas ir būtiska un kas jāpiemin. Mēra, vicemēra, izpilddirektora, viņu vietnieku rokās pašvaldībā ir pilnīgi visi resursi: tehnika, infrastruktūra un viss pārējais nepieciešamais, lai kritiskā brīdī vai krīzes brīdī to visu mobilizētu, rīkotos valstiski un novērstu problēmas.

Ir arī Rīgas domes... laikos bijušas situācijas, ka ne tikai politiskā vara, bet arī izpilddirektors, viņa vietnieki ir no konkrētas partijas, tāpēc, atstājot vēsturei nospiedumu, kāpēc vajadzīgas ir pielaides, te ir tāds dokuments “Valsts nozagšanas pazīmes kriminālprocesā Nr. 16870000911” (Judina kungs to ļoti labi pazīst, jo tā ir viņa prezentācija), pavisam īss citāts: “Vēlāk Kļaviņš ir noraizējies par iespējamām problēmām saņemt visas atļaujas, bet Šlesers mierina, ka negatīvu atzinumu nebūs: “To mēs nepieļausim, ne-pie-ļau-sim!” – Šlesers saka 2011. gada februārī. Ralfam būšot jāsatiekas ar LPP/LC deputātu, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāju Vjačeslavu Stepaņenko, kuram Šlesers uzticējis atbildību par projekta virzību domē. “Tu pasaki – šis ir tas projekts, par kuru Putins teica, ka šis ir ļoti svarīgs projekts,” pamāca Šlesers.”

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Bergmaņa kungam ir vēl kas piebilstams komisijas vārdā?

R. Bergmanis. Jā, es no komisijas puses gribu tikai atgādināt un nolasīt, kāds tad ir šis priekšlikums: “Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā: “Papildināt 21. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “Pašvaldības izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks pēc iecelšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā vēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kuram tiek atteikta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.”””

Es gribu atgādināt, ka uz otro lasījumu precīzi viens pret vienu šādu priekšlikumu iesniedza Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Judina kungs šodien jau vairākkārt ir teicis, ka viņš redz to otro ceļu, – kur būtu šie speciālie cilvēki. Es šeit, šajā priekšlikumā, Edmund, neredzu šo priekšlikumu. Te ir tikai tas, ko mums iesniedza Latvijas Lielo pilsētu asociācija, šeit jau nav minēts par tiem speciālajiem cilvēkiem, kuri tad varētu būt un strādāt... darbu ar to.

Tā ka šis bija izdiskutēts otrajā lasījumā, un arī uz trešo lasījumu vēlreiz tika iesniegts precīzi tāds pats priekšlikums. Komisija, kā jau es teicu, izdiskutēja šādus priekšlikumus, lai gan tas nebija otrajā lasījumā... tas nav no tiem subjektiem, kas var... bet komisija ietvēra šo priekšlikumu komisijas darbā, izdiskutēja, un tagad vēlreiz izdiskutē, un arī šajā reizē komisija šo deputāta Zivtiņa priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka mēs tomēr šeit runājam par... nu, necenšamies ielīst cita kabatā no priekšpuses vai no pakaļpuses, bet runājam par šiem diviem paralēliem priekšlikumiem. Es nevienam nepārmetu par to, ir dažādi redzējumi, viens redz to šādi, cits citādāk, bet, manā skatījumā... kāpēc es tieši... paldies Rajeva kungam, kurš pieminēja šos no administrācijas ieceltos... Man liekas, ka tanī gadījumā, ja ir cilvēks, kurš nav piesaistīts politikai... tādā mērā mēs noņemtu šo politisko jautājumu, un šie speciālie cilvēki, Bergmaņa kungs, vienalga, uzrodas šajā likumā.

Beidzamais priekšlikums... tātad es uzdevu Juridiskajā komisijā jautājumu... vēlreiz atkārtošu šo jautājumu: kas ir pašvaldība? Jebkurā gadījumā būs tāds cilvēks, kurš atbildēs par šiem jautājumiem, kurš sazināsies, rakstīs, saņems un darbosies. Faktiski mēs uzliekam visiem politiķiem politisko slogu, bet paralēli vēl būs arī administratīvais slogs.

Tā ka, manā skatījumā... Mēs, protams, varam vērtēt un šo diskusiju... tanī pašā laikā, ko teica Kiršteina kungs un Kola kungs, protams, jautājums par visiem deputātiem, tanī skaitā pašvaldību... to visu var skatīt, un tas tikai... jebkuras debates par drošības jautājumiem tikai veicina iekšējo drošību, bet kopumā šis mans paralēlais virziens un konkrētais priekšlikums, kas ir šis... tas ir balstīts uz tiem iepriekšējiem, ka gadījumā, ja līdz 2025. gadam kāda pašvaldība tiek atlaista un tad atkal ieceļ mēru, pašvaldības atkal ieceļ izpilddirektoru, tad uz viņiem arī attiecas šie noteikumi, ka viņiem nevajag... ja gadījumā viņiem neiedod pielaidi, tad viņiem tā nav vajadzīga.

Kā jau minēju, šīs ir divas paralēlas lietas, un man nav pārmetumu nevienam, jo arī kad mēs runājām par ārējo aizsardzību, un par valsts aizsardzības dienestu, mēs varam veidot gan vienu, gan otru. Šinī gadījumā parlaments nobalsoja par vienu virzienu, okay, labi, darām tā. Mans piedāvājums bija, lai mēs noņemtu politisko slogu no šī jautājuma, jo tas rada spiedienu uz mūsu dienestiem, kurus es esmu atbalstījis un vienmēr atbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Es saprotu, ka izmisums ir par konkrēto definīciju. Pašvaldību likuma 2. pants: “Pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.” Kā arī: “Pašvaldība ir atbildīga par domes un pašvaldības administrācijas darbību, ja likumos nav noteikts citādi.” Lūdzu, Zivtiņa kungs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs it kā debatējam par dažādiem priekšlikumiem, bet būtība jau no tā nemainās. Tas, ko es vēlos vēlreiz pasvītrot, izejot no tā, ko es dzirdēju šodien no šīs tribīnes, – tas pamatjautājums ir tāds: kurš kuram noteiks šo lojalitāti? Es saprotu, ka izpilddirektoru, viņa vietniekus ieceļ dome, arī mēru neieceļ uzreiz... vēlētāji vēlē partiju, un partija tiek ievēlēta, bet es vēlreiz saku: ja partija iegūst vairāk nekā 51 procentu, tad veidojas ļoti sarežģīta situācija.

Skaidrs, ka šai partijai ir iespēja iecelt savu mēru, vicemēru, izpilddirektoru, gluži tāpat kā to dara koalīcija, vienīgā atšķirība – vai tā ir viena partija, vai tās ir divas, trīs vai vairākas partijas. Šeit ir jābūt skaidrībai, ja gadījumā... Vēlreiz saku, mēs tagad spēlējamies ar vārdiem “pielaide”, “nepielaide”. Bet kas ir pielaide? Tātad, ja cilvēks tiešām kaut ko ir izdarījis, kā rezultātā viņš nevar būt mērs vai izpilddirektors, pieņemsim, tad sabiedrībai tas būtu jāzina. Nu labi, izpilddirektors var būt arī tas, kas nav izgājis caur vēlēšanām, bet mēram, kurš pēc tam virza izpilddirektoru, būtu jāsaņem... jo sākumā viņu ievēlē un tad viņš prasa tā saucamo pielaidi.

Tāpēc ir kriminālpanti... kuri var pateikt, ka tiek izvirzīta apsūdzība par vienu vai otru lietu. Un tad ir skaidrība, par ko viņš tur ies un tiesāsies. Jo, ja mēs runājam, ka cilvēks ies un aizstāvēs savu taisnību tiesā, sabiedrībai nezinot, par ko viņš vispār nav saņēmis to pielaidi, – tur arī rodas šī problēma. Es ceru, ka varbūt tādu problēmu pie mums nebūs.

Bet šajā gadījumā, ja nebūtu kaut kādi ģeopolitiskie notikumi, mēs būtu ļoti sarežģītā situācijā. Attiecībā uz to, ja notiek kaut kas pavisam slikts, nedod dievs... bet, ja kaut kas notiek, tad skaidrs ir tas, ka mēs esam NATO valsts, Aizsardzības ministrija ir vistiešākajā veidā saistīta ar mūsu partnervalstīm NATO, un viņi būs tie, kas kūrēs daudz ko. Ne jau mēri vai vicemēri, vai izpilddirektori lems kaut ko, tur būs vienots vadības centrs, kurš skaidri noteiks, kas jādara, kādā veidā un tā tālāk. Par to jau ir tas stāsts!

Ja jau jūs esat vienojušies, tad būtu, kā teikt... nu labi, skaidrs: kam vairākums, tam laikam arī šeit ir taisnība. Es vienkārši paužu savu viedokli, savas bažas. Tas, kas izskanēja, piemēram, Tavar, no jūsu puses... Es vienkārši varu teikt: jūs bijāt valdībā. Ja jūs kaut ko pārmetat uzņēmējam vai uzņēmējiem šajā gadījumā, tad pieņemiet pareizus likumus, lēmumus, jo tiesiskā valstī visi strādā, izejot no tā, lai tiktu ievēroti likumi. Ja jūs esat uztaisījuši brāķi un esat pieņēmuši nepareizu lēmumu, tad uzņemieties atbildību, ja kaut kas ir palaists garām. Tā ir tā lieta.

Smiltēna kungs, tas attiecas uz jums. Jūs varat citēt, vienalga, ko jūs gribat citēt, bet šajā gadījumā ir viena lieta – cilvēki, kuri nodod savus tuvākos, vienmēr paliek par nodevējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Bergmaņa kungam ir kas piebilstams pie šī priekšlikuma?

R. Bergmanis. Nu, es vienīgi varētu piebilst par to procentuālo... ko šeit arī Burova kungs... Tika minēts, un tas ir publiski zināms: vairāk nekā divtūkstoš pielaides tika izsniegtas pagājušajā gadā... Laikam 21 cilvēkam... Tie ir tie divi procenti. Bet nesanāk man... bet, nu labi, divi procenti (Starpsauciens.)... jā, nav būtiski, cik to procentu, bet apmēram... pāri 20 cilvēkiem netika piešķirtas pielaides, un tikai viens ir devies uz tiesu. Tādi ir skaitļi. Tas varbūt jums būs kā arguments, pieņemot lēmumu par šo priekšlikumu, kā ir iesniegts.

Šis ir 6. – deputāta Zivtiņa kunga priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies visiem par darbu.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Liepziedi” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izskatīts Juridiskajā komisijā. Ministru kabinets ir iesniedzis, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi. Pēc būtības šis likumprojekts paredz atsavināt sabiedrības vajadzībām nekustamo īpašumu 0,06 hektāru platībā Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, proti, pie Vidzemes šosejas.

Jāsaka, īpašums ir vajadzīgs Satiksmes ministrijai tikai tāpēc, ka pēc būtības šis mazais ceļa gabaliņš piegulst pie Vidzemes šosejas, un tas ir nepieciešams gan caurtekas remontēšanai, gan slīpās nogāzes izveidošanai... kas ir normāli saprotama ceļa sastāvdaļa. Iespējams, Satiksmes ministrija šo īpašumu būtu atpirkusi, ja īpašniece būtu dzīva vai būtu zināmi mantinieki. Šobrīd situācija ir tāda, ka šis jautājums jāatrisina ar atsevišķu likumu.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzu priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā, tas ir, līdz 26. martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija 13. martā izskatīja deputātu sagatavoto un iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kas piedāvā papildināt Krimināllikumu ar jaunu 90.1 pantu, paredzot tajā atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai.

Dziļviltojums vai deepfake, runājot angļu valodā, ir jēdziens, kas vēl nav definēts mūsu normatīvajos aktos, bet pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja Mākslīgā intelekta aktu, kas skaidro šo jēdzienu. Saskaņā ar šo dokumentu dziļviltojums tiek definēts kā mākslīgā intelekta ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas vai citas entītijas vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess. Tas var būt sarežģīti, bet, vienkāršiem vārdiem runājot, šajā situācijā runa ir par to, ka ir audio, videomateriāli, fotogrāfijas, kur mēs redzam patiesībai neatbilstošu informāciju. Proti, ir cilvēks, ir video, bet viņš nav veicis darbību, kuru mēs... viņš nerunāja vārdus, kurus mēs dzirdam, bet tas ir ļoti reālistiski, un tas maldina cilvēkus.

Ar tādām darbībām mēs saskaramies saistībā... tieši vērtējot, redzot krāpšanas gadījumus. Ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties, lai pasargātu mūsu vēlēšanas no tādas iejaukšanās, jo visi saprot, ka nomelnošanas kampaņas nodara lielu kaitējumu, bet parastās nomelnošanas kampaņās mēs redzam stāstus par kaut ko, kas neatbilst patiesībai. Jaunās tehnoloģijas ļauj ielikt cilvēka mutē vārdus, kurus viņš nekad nav teicis. Tātad ļoti liels risks, ka tas var ietekmēt vēlēšanas, tas var radīt nopietnas problēmas un būtībā var ietekmēt rezultātus. Proti, tautas griba faktiski netiks atspoguļota oficiālajos rezultātos.

Saņemot šo likumprojektu, mēs nosūtījām lūgumu institūcijām sniegt informāciju, viedokļus par attiecīgo ierosinājumu un saņēmām atbildes, vairākas atbildes no institūcijām. Es tagad visas nevarēšu uzskaitīt, bet, nu, tā... jūsu zināšanai – atbildēja gan Valsts prezidenta kanceleja, gan Tieslietu ministrija, gan Valsts kanceleja, Datu aizsardzības inspekcija, CERT.LV, KNAB, Ģenerālprokuratūra un citas, un būtībā visi pauda konceptuālu atbalstu tādu grozījumu veikšanai. Tātad konceptuāli viss ir atbalstīts.

Protams, saistībā ar pašu tekstu, iespējams, būs priekšlikumi. Arī atbildot uz mūsu jautājumiem, institūcijas norādīja, ka, iespējams, var veikt modifikāciju. Piemēram, šeit mēs runājam par to, ka par partijām izplatīta nepatiesa informācija, bet mums ir arī partiju apvienības, kas arī principā... kas var radīt tādu pašu kaitīgu efektu. Līdz ar to vajadzētu papildināt.

Mēs turpināsim ar šo likumprojektu strādāt, bet uz pirmo lasījumu deputāti... komisija atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. Divas nedēļas – 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas! Kungi! Un citi! Strādājam ar likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” (Nr. 514/Lp14).

Tātad pieminētais protokols 2017. gada 22. novembrī Strasbūrā ir atvērts parakstīšanai un ar to groza konvencijas papildu protokolu. Līdz šim protokolu ir parakstījušās 16 valstis, 7 valstis to ir ratificējušas. Pagājušā gada, 2023. gada, 30. jūnijā tieslietu ministre Francijā, Strasbūrā, protokolu ir parakstījusi, un šobrīd tas piedāvāts apstiprināšanai Saeimas līmenī.

Protokols paredz noteikumus, kas piemērojami personu nodošanai soda izpildei divos gadījumos. Proti, pirmais – ja notiesātā persona ir atstājusi valsti, kurā tā notiesāta, un atrodas savas pilsonības valstī, tādējādi valstij, kurā persona notiesāta, vairumā gadījumu nav iespējams izpildīt piespriesto sodu. Un otrs gadījums – ja notiesātā persona pēc soda izciešanas tiek pakļauta izraidīšanas vai deportācijas rīkojumam.

Tāpat kā konvencija, arī protokols neparedz obligātu pienākumu valstij, kurā persona notiesāta, vai valstij, kurā sods tiek izciests, piekrist notiesātās personas nodošanai soda izciešanai, bet tikai noteic procedūru, kādā iesaistītās valstis var sadarboties.

Šis likumprojekts pēc būtības... apstiprinot to, būs nepieciešams veikt precizējumus Kriminālprocesa likuma 773. panta otrās daļas 2. punktā, papildināt tā 816. pantu un precizēt 818. panta sesto daļu.

Komisijā bija klāt atbildīgās personas no ministrijas un teica, ka šis process notiek paralēli un droši vien ka Juridiskajā komisijā šie priekšlikumi tiks iesniegti un attiecīgi grozīti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Viļums. Termiņš ir 10 dienas, tātad 31. marts, līdz Lieldienām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izskatījām iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti 15 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz aizstāt vārdus “Drošības policija” ar vārdiem “Valsts drošības dienests”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – komisijas priekšlikums. Papildināt 4. pantu ar divpadsmito daļu, nosakot, ka Ministru kabinets, izvērtējot dažādus riskus, var izdot noteikumus, kas var ierobežot vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijas Republikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – komisijas priekšlikums. Papildināt 9. pantu ar devīto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā darba devējs piesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, sadarbojoties ar NVA, un kārtību, kādā NVA sniedz atzinumus par ārzemnieku piesaisti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – komisijas priekšlikums. Papildināt 9.1 pantu ar trešo līdz astoto daļu, nosakot kārtību, kādā PMLP ir tiesīga aizliegt uzaicināt ārzemnieku... uzaicinātā tiesības šādu PMLP lēmumu apstrīdēt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 5. – labklājības ministra priekšlikums. 15.1 panta pirmās daļas 9. punktā aizstāt vārdus “tā pēc reģistrēšanas bijusi brīva mazāk par normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību noteikto periodu” ar vārdiem “nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 6. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. 15.1 pantā izslēgt otro un trešo daļu, attiecīgi veicot nepieciešamos redakcionālos uzlabojumus ceturtajā, 4.2 un piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 7. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. 22.1 panta pirmās daļas 13. punktā aizstāt vārdus “tā pēc reģistrēšanas bijusi brīva mazāk par normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību noteikto periodu” ar vārdiem “nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistīšanas nepieciešamību”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. 22.1 pantā izslēgt otro un trešo daļu, attiecīgi veicot nepieciešamos redakcionālos labojumus ceturtajā, 4.2 un piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. 23. panta pirmās daļas 10. punktā veikt tehnisku precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 10. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Veikt labojumus, kādā redakcijā izteikt 33. panta pirmās daļas 1.1 punkta pirmo un otro teikumu. Atkal tehnisks labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Veikt labojumus, kādā redakcijā izteikt 50.2 panta pirmo un piekto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aicinu jūs neatbalstīt 11. priekšlikumu, ko ir iesniedzis iekšlietu ministrs. Faktiski šis priekšlikums nozīmē, ka tiek ieviesta jauna sistēma Latvijā, respektīvi, tiem ārvalstniekiem, kas tiek aizturēti par nelegālu uzturēšanos valstī, turpmāk būs iespējams saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību.

Manuprāt, ir diezgan būtiski pievērst uzmanību tam, ka šis iekšlietu ministra priekšlikums attiecas uz divām ārvalstnieku kategorijām.

Pirmā kategorija – tie, kas Latvijas teritorijā iekļūst, nelegāli šķērsojot Baltkrievijas robežu. Atgādināšu labi zināmo, ka Baltkrievijas autoritārais režīms pret mums izvērš hibrīduzbrukumu, faktiski hibrīdkaru, un laiku pa laikam spiediens uz Baltkrievijas robežas ārkārtīgi jūtami pieaug. 13. martā atkal ir izsludināts pastiprināts robežapsardzības režīms. Godātie kolēģi, tas nozīmē, ka ne tikai mūsu robežsargi, bet arī bruņotie spēki, respektīvi, zemessargi, sargā mūsu robežu.

Aicinu atcerēties, kas ir šie cilvēki, kas iekļūst caur Baltkrievijas robežu un iekļūst visai tālu. Tie ir Afganistānas, Irākas, Irānas, Sīrijas, Indijas un citu valstu pilsoņi, pārsvarā gados jauni, spēka pilni vīrieši, kuriem, izskatās, nepieder nekas, bet pieder dārgi mobilie telefoni. Ļoti zīmīgi.

Vēl (Starpsaucieni.) izskan, ka šie nelegālie imigranti ir maksājuši ievērojamas summas pārvadātājiem – 8–10 tūkstošus eiro un vēl vairāk. Tātad šie cilvēki, kuri būs nelegāli iekļuvuši Latvijā, faktiski varēs rēķināties ar valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Godātie kolēģi, te nu valsts šauj pati sev kājā – pieņemot pareizus lēmumus, tiek ieviests arī kaut kas pilnīgi ačgārns.

Otra kategorija – tie ir Krievijas pilsoņi. Atgādināšu Saeimas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā – ir virkne Krievijas pilsoņu, kuri nav ne nokārtojuši valodas pārbaudi, ne sakārtojuši dokumentus, viņiem Latvija būtu jāatstāj. Var gadīties, ka kāds no viņiem pretendēs uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, iespējams, pieteiksies arī kāds no tiem, kas ir aizturēti pie Krievijas vēstniecības Rīgā, atnākot balsot par Krievijas prezidentu Putinu.

Debatēs komisijā mēs lūdzām pavērtēt, vai šāda norma ir spēkā citās reģiona valstīs. Saņēmām informāciju, ka, jā, ir Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, iespējams, vēl citur. Tomēr tas nav izšķirīgs faktors, kas liktu mums šodien tik vienkārši ieviest šo sistēmu.

Tieši pretēji – Latvija ir valsts, kas atrodas Eiropas Savienības austrumu flangā, mēs esam tie, kas sargā robežu, mums blakus ir karš. Nevar piemērot vienādus nosacījumus valstij, kas saduras ar hibrīdapdraudējumu un kurai ir robeža ar agresoru – Krieviju... tādus pašus kā kādai citai Eiropas Savienības dalībvalstij, piemēram, Portugālei vai Spānijai. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā Latvijas valstij vai tās pārstāvjiem, Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, būtu jāiet un jāpierāda šī īpašā situācija un jāpanāk diskusija ar Eiropu.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu un aicinu vērst Eiropas institūciju uzmanību uz to, ka mēs esam ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nesalīdzināmā situācijā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc personiskās pieredzes varu pateikt, ka principā trešo valstu pilsoņiem saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju vai darba vīzu ir ļoti, ļoti sarežģīti. Nav nekādas nepieciešamības to visu apgrūtināt.

Analizējot jaunos grozījumus – priekšlikumus – Imigrācijas likumā, rodas pamatots jautājums: vai, veidojot grozījumus, tiek ievēroti pamatprincipi? Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu. Taču, grozot Imigrācijas likumu, pārvaldei katrreiz tiek noteikti arvien plašāki pienākumi, ar kuriem doto iestādi padarām par izmeklējošo un sodošo iestādi pretēji tās mērķim – vadīt, uzskaitīt un īstenot... jeb savā ziņā būt par servisa sniegšanas iestādi.

Grozījumi paredz nepamatoti bargas sankcijas un ierobežojumus fiziskajām vai juridiskajām personām, paredz kārtējos deviņus birokrātijas lokus ar pārsūdzēšanas un tiesāšanās iespējām, kuras nekādā ziņā neaptur sākotnējā nolēmuma darbību. Manuprāt, šie grozījumi ir ne tikai nepamatoti, bet arī nesamērīgi, tādēļ nav atbalstāmi.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Rajeva kungam ir kas piebilstams?

Tātad atgādinu, ka...

I. Rajevs. Jā, mēs runājam par 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikumu. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rajevs. 12. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Aizstāt 59. panta 1.1 daļā vārdus “aizturēto ārzemnieku” ar vārdiem “ārzemnieku, kas aizturēts nolūkā izpildīt papildsodu – izraidīšana no Latvijas Republikas – vai nodrošināt šā likuma 46. panta piektajā daļā paredzēto izraidīšanas procedūru”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar 63. punktu – par tiesībām reģistrēt vai saņemt jaunu termiņuzturēšanās atļauju, ja tā saņemta izglītības iegūšanai, līdz uzsāktās programmas apguves beigām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 14. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar 64. punktu, kas paredz, ka grozījumi šī likuma 15.1 panta pirmās daļas 9. punktā un 22.1 panta pirmās daļas 13. punktā stājas spēkā 2024. gada 1. jūnijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 15. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar 65. punktu, kas paredz, ka grozījumi šā likuma 50.2 pantā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, bet ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es izmantošu iespēju, lai vēlreiz pievērstu jūsu uzmanību šai kliedzošajai situācijai. Jā, var būt, ka ir jādomā par atsevišķiem izņēmumiem valsts juridiskās palīdzības nodrošināšanai, bet tā nevar būt šādā izpildījumā – ka valsts nodrošinātu juridisko palīdzību saņems tās personas, kas ir centušās pārkāpt mūsu robežu nelegāli, apzināti to darījušas, un Latvijas valstij ir ļoti ierobežotas iespējas pārliecināties, vai tiešām viņi ir materiāli nenodrošinātas personas. Kur nu var pārliecināties par materiālu nodrošinātību, ja mūsu drošības dienestiem nav iespējas pārliecināties par šo personu identitāti – vai patiešām tās ir personas, kuras uzdodas par tām... nosaucot konkrētus vārdus un uzvārdus.

Es aicinu Iekšlietu ministriju domāt, kā šo priekšlikumu, ja jūs nespējat no tā atteikties, modificēt un mainīt, lai nebūtu kā ar Krievijas asins graudu aizliegšanu, kad Krievijas asins graudu imports tiek samazināts par – ak! – 1,4 vai 1,6 procentiem. Lai nebūtu kā ar mangāna rūdu, kad mūsu valsts atbildīgās amatpersonas ar vārdiem ir Rīgā, bet ar darbiem – aizkrāsnē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Jā, likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

Es atvainojos, tiešām, jā... par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Harijs Rokpelnis, Ainārs Šlesers, Mairita Lūse un Aleksejs Rosļikovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 21. marta sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti neiebilst. Tātad turpinām.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Zandas Skujiņas-Rubenes un Agneses Krastas iesniegumu: “Lūdzam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu nodot likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atpakaļ atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.” Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai.

___

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada 19. martā izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” un to atbalstīja.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) prasību izpildi. Izklausās ļoti sarežģīti.

Digitālo pakalpojumu akta būtība un šie grozījumi paredz digitālā sektora starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tas ir, tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, jaunus pienākumus, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē un izveidotu drošu, paredzamu un uzticamu digitālo vidi.

Komisija atbalstīja pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir 8. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 515/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 28. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam”. Iesnieguši deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Didzis Šmits, Linda Matisone, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Māris Kučinskis un Juris Viļums.

Iesniedzēju vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ministra kungs! Šī aplokšņu skandāla kontekstā nekas nevar būt kliedzošāks par to, ka partijas priekšsēdētājs vienlaikus ir valsts svarīgākā amatpersona, kas atbild par valsts finansēm, uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību budžeta veidošanai un kas nosaka visu finanšu un nodokļu politiku valstī. Ir jābūt augstākajiem uzticības un godprātības standartiem, bet šeit – kliedzošs skandāls, ko izgaismo nevis partijas biroja palīgs, bet gan ilgstošs (ar 20 gadu stāžu), uzticams darbinieks, kurš turklāt ir bijis VIENOTĪBAS biroja vadītājs.

Atlaižot trauksmes cēlēju un turklāt izslēdzot to no partijas, Jaunā VIENOTĪBA raida ļoti bīstamu signālu – izrēķināties ar katru, kurš iedomājies atvērt muti.

Man tagad personīgi ir skaidrs, kāpēc Jaunā VIENOTĪBA... lielā apņemšanās apkarot rekordaugsto inflāciju 23,8 procentu apmērā, ēnu ekonomiku patiesībā ir butaforija, jo narkomāns nevar apkarot narkotikas, ja pats no tām ir atkarīgs. Ir saražots simtiem plānu, ir strādājušas organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, FICIL, nozaru asociācijas, bet gadiem ēnu ekonomikas apkarošana ir bijusi bez rezultāta. Mums kā ir augstākā ēnu ekonomika Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs, tā arī turpinās.

Problēma ir tanī, ka VIENOTĪBA sistemātiski ir pieļāvusi izdarības, kas grauj vēlētāju uzticēšanos valdībai un valsts pārvaldei kopumā. Piemērs – OIK. OIK bija domāta kā laba atbalsta sistēma zaļajai enerģijai, bet izvērtās par gadsimta afēru, kas ir pilnībā sagrāvusi jelkādu sabiedrības uzticēšanos atjaunojamās enerģijas projektu virzībai. Piemērs – Arta Kampara laikā ir parakstīta 161 atļauja, kas ir septiņreiz vairāk nekā jebkura cita pārvaldībā.

Projekts “Rail Baltica” – nesaimnieciski un neprofesionāli pārvaldīta lielākā infrastruktūras būve Latvijas vēsturē. Mēs būvējam, šodien pat – dodam nosaukumus stacijām, bet patiesībā nemaz vēl nezinām, ko mēs būvējam, kur ies trase, nezinām, kur ņemt piecus miljardus eiro, lai to finansētu. (Starpsauciens: “Piecpadsmit!” Smiekli.)

Banku kapitālais remonts. Mēs aizdzinām uzņēmējus un iedzīvotājus atvērt simtiem tūkstošiem kontu blakus valstīs. Pat Amerikas vēstniekam nācās norādīt uz to, ka Jaunā VIENOTĪBA ir kļūdījusies, – viņš nevar bankā atvērt kontu. Mēs esam pārcentušies. Un aplokšņu algas šobrīd ir ķirsītis visam pa virsu.

Jūs vai jebkurš cits, kas nāks valdībā, pēc šīm izdarībām vairs nespēs prasīt rīcību no uzņēmējiem vai iedzīvotājiem. Ir sagrauta uzticība nodokļiem, nodokļu maksāšanai, valdībai un diemžēl arī politiķiem. Kādas tagad jums būs iespējas sarunai ar iedzīvotājiem, ar uzņēmējiem par nodokļu sistēmas izmaiņām (lasīt: “nodokļu celšanu”)?

Tomēr ir uzjautrinoši klausīties, ka Jaunās VIENOTĪBAS vadība publiski stāsta par ētikas komisijām, par iekšējiem auditiem partijā. Vai tiešām jūs esat uzņēmums, korporācija ar tūkstoš darbiniekiem un simts departamentiem, kur vadība nezina, kas notiek katrā no departamentiem, tāpēc ir jāveic auditi, komisijas... izvērtējot? Piedodiet, tā ir parasta partija ar parastu biroju, kurš sastāv no deviņiem darbiniekiem. Partijas vadībai ir jāzina katrs gan sejā, gan vārdā, gan uzvārdā, gan kad katram ir dzimšanas diena, gan katra stiķi un niķi, pat ģimenes stāvoklis. Kā var nezināt, ko kāds dara, kādas ir viņa darba attiecības, kādu algu viņš saņem un kādā veidā? Partijā nav finanšu departamenta vai grāmatvedības biroja. Ir elementāra uzskaite. Tie ir daži darbinieki.

Bet tā galvenā lieta, ka – ne jau aplokšņu algas ir lielākā problēma. Tā ir tikai aisberga augšējā daļiņa. Visi uzdod daudz būtiskāku un nopietnāku jautājumu: no kurienes radās skaidrā nauda, lai maksātu šīs aplokšņu algas? Un sistemātiski. Kam VIENOTĪBA kalpoja un par kādiem pakalpojumiem saņēma šos resursus? Ir skaidrs, ka Kampars naudu atrada tumbočkā, bet kur naudu atrada Ašeradena kungs? Tā problēma, ka nav vairs būtiski, cik cilvēkiem un kādā apmērā tika maksāts aploksnēs. Šis nav politisks uzbrukums. Jaunajai VIENOTĪBAI jāuzņemas pilna atbildība, jo nav savienojams finanšu ministra postenis ar diemžēl ļoti ticamu ziņu, ka VIENOTĪBĀ, iespējams, ilgstoši un sistemātiski ir maksātas aplokšņu algas. Tas ir arī jautājums par mūsu, Saeimas deputātu, atbildību.

Kolēģi, ja nevēlaties būt līdzatbildīgi par jaunajiem neuzticēšanās antirekordiem, jaunajiem ēnu ekonomikas antirekordiem un, iespējams, smagiem noziegumiem, atbalstiet šo pieprasījumu. Un es gribu teikt Kalniņas-Lukaševicas kundzes vārdiem: ļoti bīstams precedents – būt par finanšu ministru, kurš dala aplokšņu algas.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Jaunās VIENOTĪBAS biedri! Ašeradena kungs! Es esmu par VIENOTĪBAS aplokšņu algu skandāla objektīvu izmeklēšanu, bet zinu, ka tāda diemžēl nav iespējama, ņemot vērā to, ka praktiski visi svarīgākie amati mūsu valstī atrodas Jaunās VIENOTĪBAS rokās.

Ja tā visa ir taisnība par aplokšņu algām, tad cinisma ziņā šī lieta pārspēj Kariņa lidojumus ar privātajām lidmašīnām laikā, kad praktiski visās jomās valstī pietrūkst naudas. Un cik ironiski – tieši Jaunā VIENOTĪBA ir tā, kas... ir galvenais cīnītājs pret skaidru naudu, tieši Jaunā VIENOTĪBA ir galvenais cīnītājs pret algu maksāšanu aploksnēs, un tieši VIENOTĪBA ilgus gadus ir lielais cīnītājs pret to, ko mēs saucam par ēnu ekonomiku. Tieši VIENOTĪBA uz visiem valsts iedzīvotājiem vienmēr ir skatījusies kā uz potenciāliem noziedzniekiem. Tieši VIENOTĪBA ir tā, kura uzsāka ogotāju un sēņotāju tvarstīšanu, liekot viņiem atskaitīties par mežā savākto, jo, nedod dievs, kāds kaut ko nopelnīs par daudz vai par kādu ogu litru netiks samaksāts nodoklis. To nedrīkst pieļaut, vai ne? Zemnieki tajā pašā laikā sūdzas, ka viņiem pēc darba uz lauka līdz vēlai naktij vēl ir jāpilda neskaitāmas Excel tabulas, jo valstī taču viss ir jāuzskaita, lai viss tiktu izkontrolēts, lai viss tiktu uzskaitīts un lai pilnīgi viss tiktu aplikts ar nodokli. Mūsu valstī pat pensionāri maksā nodokļus.

Kā ir ar nodokļiem no VIENOTĪBAS aplokšņu algām, Ašeradena kungs? Tieši VIENOTĪBA ir galvenais karognesējs, lai nodokļi tiktu maksāti par visu un lai cilvēkam nebūtu lielāka bieda kā tas, ka no kāda nodokļa kāds cents paslīd garām valsts kasei. Es pat īsti nezinu, vai mūsu valstī kaimiņu puikam legāli var iedot 20 eiro par zāles pļaušanu, kur nu vēl santehniķim kādu eiro par to, ka viņš salabo kādu trubu. Tas taču būs noziegums, vai ne, Ašeradena kungs? Visus tos ēnu ekonomikas nabagus tieši tā, kā jūs esat darījis līdz šim, vajag kārt pie lielā zvana, visus, izņemot jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS, biroju. Un tas ir ļoti acīm redzami.

Mums ir arī tāda cīņa pret partiju nelegālo finansējumu! Un tur atkal Jaunā VIENOTĪBA ir galvenais cīnītājs. Amatpersonu deklarācijās ir jānorāda pat pirms 30 gadiem no uzskaites noņemtas sarūsējušas mašīnas. Mūsu birojā KNAB pēta pat kafijas krūzītes. Ko pēta pie jums – Jaunās VIENOTĪBAS birojā? Aplokšņu algas pēta? Grozies, kā gribi, bet sanāk, ka jums tur ir obščaks partijā, melnā kase vai – kā savulaik Kampara kungs vienkārši stāstīja par kaut kādu tumbočku. Kaut kas ir mainījies? To vajadzētu izmeklēt.

Kā lai izmeklē, ja Valsts ieņēmumu dienests ir zem Ašeradena kunga? Valsts ieņēmumu dienests, kas pieprasa atskaites par katru eiro no visiem un par visu, Valsts ieņēmumu dienests, kas uz visiem skatās kā uz potenciāliem naudas atmazgātājiem. Uzņēmējiem citam cits ir jāuzrauga, jātur aizdomās kā potenciāls naudas atmazgātājs, jo mums taču ir AML – svēta lieta. Bet kā ir ar Jaunās VIENOTĪBAS aplokšņu algām? Lai būtu nauda, ko maksāt aploksnēs, tā taču kaut kur ir jāatmazgā. No kurienes jūsu partijai ir skaidrā nauda, Jaunā VIENOTĪBA? Ziedot skaidrā naudā partijai nevar. Valsts finansējumu skaidrā naudā nemaksā. Kā jūs tur to mazgājat? Ašeradena kungs, pastāstiet uzņēmējiem un vēlētājiem par savām shēmām! Būs interesanti dzirdēt. Vai arī ir tā, ka Jaunā VIENOTĪBA var visu, bet pārējie nevar neko?

Tieši šis aplokšņu algu skandāls parāda fantastisko VIENOTĪBAS ilgtermiņa dubultmorāli un liekulību. Vārdos jūs sakāt vienu, bet jūsu darbi rāda pilnīgi kaut ko citu. Cilvēki Latvijā tiek mocīti par katru centu, nodokļu slogs ir nepanesams, bet Jaunā VIENOTĪBA tikai turpina sludināt: vajag maksāt! Es vēlreiz jautāšu: kā ir ar pašiem? Visiem vajag maksāt, bet Jaunajai VIENOTĪBAI nevajag, jo jums, redziet, ir Ašeradens. Es vēlreiz atkārtošu – tāpēc vajadzētu rūpīgi izmeklēt, bet – kā lai objektīvi izmeklē, ja Jaunajai VIENOTĪBAI ir varas monopols?

Satversmes tiesa savulaik ir atzinusi, ka no mūsu valsts Satversmes izriet valsts varas dalīšanas princips, kas izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā.

Būtisks šai varas dalīšanā ir tas, ka šīs varas viena otru uzrauga: parlaments uzrauga valdību, valdība uzrauga iestādes, bet tiesa uzrauga gan parlamentu, gan valdību. Šobrīd – un, ja godīgi, nu jau daudzus gadus – šis svarīgais valsts pastāvēšanas princips, bez kura demokrātija nevar pastāvēt, ļoti, ļoti nopietni buksē. Tieši tādēļ, manuprāt, šis aplokšņu algu jeb melnās kases skandāls tā arī paliks kā tāda mediju ziņa. Un es paskaidrošu, kādēļ. Tādēļ, ka KNAB, kuram šī lieta ir jāizmeklē, uzrauga – kas? Uzrauga premjerministre Evika Siliņa, un premjerministre mums ir no Jaunās VIENOTĪBAS, un ir skaidrs, ka viņa darīs pilnīgi visu, lai viņas partija no šī skandāla izkļūtu sausām kājām.

Otra iestāde, kurai jāizmeklē nu jau bijušā VIENOTĪBAS partijas biroja vadītāja novēlotās atklāsmes un fakti par melno kasi šajā partijā, būtu Valsts ieņēmumu dienests. Bet, kā es jau minēju, zem kuras ministrijas ir Valsts ieņēmumu dienests? Nu, protams, zem Finanšu ministrijas. Un kurš mums ir finanšu ministrs? Protams, Arvils Ašeradens, kurš šobrīd ir ne tikai ministrs, bet arī partijas vadītājs, un tas, ka mēs šodien pieprasām Arvila Ašeradena demisiju – APVIENOTAIS SARAKSTS pieprasa, un es noteikti to atbalstīšu –, ir pareizi. Tikai mēs visi šeit, šajā zālē, zinām, ka koalīcijai pietiks balsu, lai šo demisiju noraidītu. Pietiks balsu! Tādēļ īsti par šo demisiju nav vērts runāt, jo rezultātu mēs jau zinājām pirms nedēļas.

Par valsts varas dalīšanas principu gan ir vērts runāt – par to, ka pie mums, Latvijā, tas ne-strā-dā! Pirms brīža mēs noskaidrojām, ka tās iestādes, kurām būtu jāizmeklē šī melnās kases ziņa VIENOTĪBĀ, – Valsts ieņēmumu dienests un KNAB – ir pakļautas Jaunās VIENOTĪBAS ministriem un premjerei, un viņi darīs visu, lai lieta nevirzītos tālāk un beigtos ne ar ko.

Kā ir ar Saeimu? Kā varas dalīšanas princips izpaužas Saeimā... uz to, ko dara ministri? Saeimā to sauc par parlamentāro kontroli. Un kas to veic Saeimā? Pirmām kārtām tā ir Nacionālās drošības komisija. Un kurš to vada? Neviens cits kā Ainars Latkovskis! Varētu likties, ka loks ir noslēdzies. Bet – nē. Mūsu valstī ir vēl viena iestāde, kas šajā sakarā varētu ko teikt un uzraudzīt procesu. Un kas tā ir? Tā ir Nacionālās drošības padome, kurā ir Ainars Latkovskis, Evika Siliņa un Krišjānis Kariņš, un tā ir padome, kuru vada – kas? Neviens cits kā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kura noliktais partijas Jaunā VIENOTĪBA mandāts vēl nav atdzisis un kurš bija VIENOTĪBAS spices vīrs tajā laikā, par ko ir šis aplokšņu algu skandāls. Un vai jūs tiešām domājat, ka viņš uz Nacionālās drošības padomi sauks KNAB, VID vai Ašeradenu? Nē, nebūsim naivi, nekas tāds nenotiks! VIE-NO-TĪ-BA... manuprāt, jūs esat Latvijas kaprači daudzu gadu garumā, bez morāles un bez stājas, par atbildību es nemaz nerunāšu.

Tādēļ tos, kuriem vēl nedaudz godaprāta ir palicis, es aicinu atbalstīt finanšu sektora vadītāja un Jaunās VIENOTĪBAS vadoņa Arvila Ašeradena demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Situāciju, kāda ir izveidojusies ar aplokšņu algu skandālu partijā Jaunā VIENOTĪBA, vislabāk raksturo viņu pašu biedra teiktais: “Draugi, nav labi!” Vislielākie taisnības cīnītāji izrādās ar vismazāko godu. Pēdējo 15 gadu laikā vien trīs gadus Finanšu ministrija nav bijusi VIENOTĪBAS paspārnē. Šīs partijas īstenotā nodokļu politika novedusi pie tā, ka pat pašiem sev ir jāmaksā aplokšņu algas.

Jaunā VIENOTĪBA ar tās premjeri priekšgalā un Finanšu ministriju blakus pavisam nesen apstiprināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu. Noteikti nebija viegli to izstrādāt un cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām daudzu gadu garumā, jo, kā izrādās, var uzdurties paši sev.

Ilggadējais Jaunās VIENOTĪBAS biedrs Orleāns apgalvoja, ka aplokšņu algu maksāšana sākusies tad, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Uzņēmējiem, ja ir finansiālas grūtības samaksāt nodokļus, ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā un jālūdz atlikt nodokļu maksājumus uz noteiktu laiku, un, ja paveiksies, tad netiks aprēķināti soda procenti. Stipri apšaubu, ka Jaunā VIENOTĪBA būtu sekojusi šādam piemēram. Tas diemžēl vēlreiz tikai apliecina to, ka Latvijā vieni ir vienlīdzīgāki nekā citi un princips “Viens likums – viena taisnība visiem” drīzāk ir tukša skaņa.

Latvijā nodokļu nomaksas morāle ir zema, tā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, un aplokšņu algu skandāls vadošajā politiskajā spēkā to neatgriezeniski pazeminās vēl vairāk. Uz aplokšņu skandāla fona ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pieņēmēji ir divkoši. Nupat jūs gribējāt ieviest obligāto deklarēšanos, piespiest deklarēties pensionārus un piespiest uzrādīt deklarācijās bērnu dāvanas, kā arī ķert aiz rokas skaidrās naudas iemaksātājus bankomātos. Sanāk kā tajā anekdotē, kad lielākais zaglis sauc: “Ķeriet zagli!” Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ja pastāv iespēja aplokšņu algām, tad pastāv arī tā sauktā melnā kase. Jautājums paliek atklāts – kurš ir maksājis Jaunās VIENOTĪBAS vecajā tumbočkā, un kas ir tas pakalpojums, kas par to ir pirkts?

Izvairīšanās no atbildības simbolizē Jaunās VIENOTĪBAS politiku, kas novedusi Latviju stagnācijas purvā, un zemo uzticēšanos valsts varai un politiķiem. Tagad tam pievienojas skandāls par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Aicinu beidzot uzņemties atbildību un finanšu ministram atkāpties no amata. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Ašeradena kungs! Jā, varbūt nedaudz plašāk gribu raudzīties uz šodienas neuzticības pieprasījumu. Ašeradena kungs neļaus samelot, ka gan es personīgi, gan “Nacionālā apvienība” daudzkārt, arī vēl esot koalīcijā, esam uzsvēruši ekonomikas konkurētspējas jautājumus un arī šobrīd, esot opozīcijā, šos jautājumus mēs turpinām uzturēt un sniedzam arī kā budžeta priekšlikumus.

Tas, ko es vēlos norādīt, ir, ka šobrīd uzņēmēji un sabiedrība gaida konkrētāku rīcību tieši saistībā ar ekonomikas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Iepriekšējai valdībai bija skaidrs uzstādījums par to, ka mums ir jākļūst par Baltijā konkurētspējīgāko nodokļu vidi, to ir uzsvēris arī prezidents, tomēr šobrīd tas mērķis ir izplēnējis un pazudis arī no finanšu ministra darba kārtības.

Es nevēlos nākt šeit ar populistiskiem apgalvojumiem, es arī neapšaubu Ašeradena kunga kompetenci, bet šobrīd sabiedrība un uzņēmēji sagaida nevis intelektuālas runas, bet lēmumus un rīcību, un tai ir jābūt rīcībai, kas uzlabotu mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju. Tās ir nodokļu izmaiņas, nevis mūžīgie solījumi, ka darba grupa jau strādā un nodokļu izmaiņas tūdaļ, tūdaļ būs.

Kolēģi, ir pagājis pusgads, un uzņēmēji joprojām gaida. Mūsu priekšlikumus jūs noraidāt, sakot, ka darba grupa tūdaļ visu atrisinās, bet laiks iet, un rezultāta nav. Tādēļ iemesls, kādēļ es šodien aizstāvu šo neuzticības izteikšanu, ir tieši saistīts ar iztrūkstošo rīcību... konkurētspējas ziņā, kur Latvija nedrīkst turpināt atpalikt no Baltijas valstīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Nu, zināma šmucīte laikam ir sanākusi. Tā izskatās. Gribējām būt Ziemeļvalstu līgā ar Ziemeļvalstu attīstības līmeni, politisko kultūru, izrādās, esam nonākuši Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas līgā. Tā izskatās vai, iespējams, izskatās, tā laikam būtu pareizāk teikt (Starpsauciens.)... Jā, šinī brīdī man liekas, Ašeradena kungs jau nu tiešām viens pats nav atbildīgs par šo situāciju, kas ir izveidojusies. Jā, tiek runāts par to, ka tā ir atriebība no partijas biedra, kas ir atlaists šā gada janvārī. Tomēr, Rotberga kungs man neļaus samelot, pagājušā gada martā arī pie jums Orleāna kungs griezās ar šo šmucīti, un ne tikai Kariņa kungam un Ašeradena kungam lūdza to atrisināt, bet arī valdes locekļiem lūdza to atrisināt. Ja tā nav, tad nāciet un sakiet, ka es meloju. Bet man tāda informācija ir ienākusi, ka Orleāna kungs arī pie jums griezās, ka šo jautājumu vajadzētu atrisināt, un tikai pēc sešiem mēnešiem viņš uzrakstīja iesniegumu kompetentajām iestādēm. Lai tās, protams, strādā, un es nevienu negribu apvainot līdz brīdim, kad būs vai nu pozitīvs, vai negatīvs lēmums. Bet šmucīte, diemžēl ir sanākusi, un tas ir iespļāvis, nu, tajā muciņā, uz kuru daudzi varbūt lika lielas cerības un ticēja labajam.

Bet es gribētu teikt... ar tādu aforismu noslēgt šo runu. Partijas vadītājam, kurš ir tieši atbildīgs par partijas finansēm, uzdot ētikas komisijai noskaidrot un atrisināt šo situāciju – tas ir līdzīgi, kā suņa galva jautā astei: “Kā tad ir – ir mums tās blusas vai nav?” Nu, es domāju, ka aste joprojām nav atbildējusi galvai un galva domā: kā tad ir – ir vai nav?

Ašeradena kungs, nāciet un stāstiet, kā tad ir!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais ministra kungs! Godājamie kolēģi! Tādā dīvainā situācijā esam nonākuši. “Jaunais laiks” savā laikā, VIENOTĪBA ir bijuši tie, kas visus dancināja, un principā mūsu valstī ir bijuši ļoti daudzi notikumi, skandāli, kuros cilvēkus notiesāja nevis tiesā, bet linča tiesā. Principā mediji bija tie, kas ļoti bieži paķēra vienu otru lietu, pamatotu vai nepamatotu, un radīja notikumus, ap kuriem principā viedoklis bija skaidrs.

Mēs atceramies, ka kādreiz bija ļoti aktīva “Jaunā laika”, VIENOTĪBAS biedre Sarmīte Ēlerte, kura organizēja gan lietussargu revolūciju, gan daudz ko citu, un viņai viss, kā teikt, gāja kā pa sviestu. Protams, tas pēdējais darbiņš nebija īpaši izcils saistībā ar prezidentu, bet, iespējams, tā nebija viņas vaina, tur vairāk Levitu varētu vainot par to, ka viņš nespēja izlasīt to, kas bija uzrakstīts uz lapiņām... bieži.

Tā ka VIENOTĪBA ir dancinājusi šo valsti diezgan ilgi, diezgan bieži. Principā ir tas teiciens – neroc citam bedri, pats tajā iekritīsi! Un izskatās, ka Jaunā VIENOTĪBA ir iekritusi tajā bedrē, kuru ir izrakusi, sen izrakusi, pat aizmirsusi, ka tā bija VIENOTĪBA, kas radīja šo tā saucamo linča tiesu. Jo neatkarīgi no tā, ko mēs šodien runājam no tribīnes, neatkarīgi no tā, ko deputāti nolems, tiesa jau ir notikusi. Visi zina, ka aplokšņu algas ir bijušas, tikai jautājums ir tāds: no kuras tumbočkas tā nauda ir parādījusies? No vienas, no otras... Tā Kampara tumbočka... Un baigi interesanti ir tas... jūsu bijušais biedrs sešus gadus gaidīja, tad griezās tiesībsargājošajās iestādēs un teica, ka viņš esot saņēmis aplokšņu algu, ka gribot, lai nodokļus samaksā.

Tad, iedomājieties, tas godīgums – seši gadi paiet, jo, es saprotu, 2018. gadā tas viss sākās, un viņš atceras, ka pirms sešiem gadiem viņam sistemātiski ir maksāta aplokšņu alga, un viņš tagad aiziet. Nu, es teikšu tā – ļoti godīgs kandidāts. Te jāsalīdzina ar situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs... tur viena kundzīte pēc 30 gadiem bija atcerējusies, ka Tramps viņai noglāstījis roku veikalā. Tā bija uzmākšanās, un pēc tam Trampu vēl notiesāja par to. Nu, tur bija 30 gadi, te – tikai seši. Varbūt kāds vēl pieteiksies. Arī pirms 30 gadiem kaut kas ir noticis, bet tas... kā saka, Amerikas atbalsis šeit aizvien vairāk parādās.

Bet tagad par lietas būtību. KNAB vadītājs ir pateicis, ka gan Jaunā VIENOTĪBA, gan konkrētais pilsonis ir griezies ar iesniegumu, lai izmeklē šo lietu. KNAB vadītājs teica, ka notiek izmeklēšana. Vai mēs varam uzticēties KNAB? Vai mēs varam uzticēties šai izmeklēšanai? Es nezinu. Jo, kā jau šodien te izskanēja, principā Jaunā VIENOTĪBA kontrolē gan VID, gan citas iestādes. Mēs esam dzirdējuši, ka, piemēram, bijusī VID vadītāja... viņas mamma strādāja VIENOTĪBAS birojā, arī kaut kādu darbiņu darīja. Droši vien, kā saka, ļoti neatkarīgi cilvēki – māte un meita, vai ne?

Tā ka nesmukumu ir daudz, bet – kāda ir būtība? A ko mēs šodien gribam panākt? Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks, 8. jūnijā būs vēlēšanas, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka no šīs tribīnes katru ceturtdienu un, iespējams, pat biežāk nāks dažādi paziņojumi, atmaskojumi un daudz kas cits. Politiķi, it sevišķi tie, kas kandidē, gribēs profilēties, lai nodrošinātu sev bezmaksas reklāmu. Tas viss, protams, notiks.

Bet jautājums ir tāds. Mēs labi zinām, opozīcijai ir mazāk balsu nekā pozīcijai. Un man nav sajūtas, ka neatkarīgi no tā, ko šodien opozīcija sarunās... lai gan opozīcija, kā jūs redzat, nav īsti vienota, ka pozīcija ieklausīsies mūsu argumentos un nobalsos “par” finanšu ministra demisiju. Es tam neticu.

A kāds ir risinājums? Nu, pieņemsim, ka Ašeradena kungs teiktu: “Es atkāpjos pats.” Viņi izvirzīs kādu citu Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvi. Nu, un ko opozīcija tad darīs? Nu labi, mēs uzticēsimies, KNAB turpina darbu. Nekas jau nemainās, Saeima nemainās.

Jautājums: a ko mums darīt? Mums katrai partijai ir savi vēlētāji, un mūsu uzdevums ir atrast risinājumu, pārcirst šo mezglu, lai būtu kaut kāds risinājums. Es teikšu tā, ņemot vērā to, caur ko esmu gājis, cik reizes bijis publiski linčots, notiesāts... un beigās, kā saka, izrādās, ka Šlesers ne pie kā nav vainīgs, bet tiesas jau ir notikušas. Ne jau tās, kas tiesas zālē, šīs notiek uz ielas. Tas ir tas, par ko šodien ir runa, par ko arī maksā Jaunā VIENOTĪBA. Par to, ka jūs radījāt sistēmu, kurā nevis tiesa nosaka, kurš ir vainīgais, bet – tā saucamie neatkarīgie eksperti, arī mediji un visi pārējie. Bet, protams, ne bez iemesla, ne bez iemesla! Iedodiet iemeslu, iedodiet cilvēku, pantiņu mēs sameklēsim.

Piemēram, Vācijā tā sistēma, man liekas, ir pārdomātāka nekā Latvijā. Viena valdība nevar aiziet, kamēr jauna nav sastādīta, bet, ņemot vērā, ka šī nav pirmā valdība šajā Saeimā... un teiktu tā, ka gāžam šo valdību un tad vietā nāks cita. Jautājums – kura? APVIENOTAIS SARAKSTS, “Nacionālā apvienība” jau bija. Pastrādājāt. Pastrādājāt, vai ne? (Starpsauciens.)

Tad jautājums ir kāds... Nē, nu, mēs kā opozīcija (Starpsauciens.) nevaram vienoties... es tagad runāju par to – a kādu vēl valdību var izveidot šajā Saeimā, ja, piemēram, šī valdība nolemj atkāpties? Galarezultātā, protams, notiks kaut kādas pārrunas, vēl kaut kas... Bet jau gandrīz divi gadi būs pagājuši, un mēs redzam tās neizdarības – nav Pīlēna restarta ekonomikā, nekas nav noticis. Un tās ir problēmas. A tas, ko jūs, iepriekšējie debatētāji, uzskaitījāt, ir patiesība. Amerikas vēstnieks nevar atvērt kontu, vēstniecības darbinieki nevar atvērt kontu, vairāki simti tūkstošu Latvijas pilsoņu brauc uz Lietuvu, lai atvērtu kontus, vai vienkārši dara to caur internetbanku tai pašā Igaunijā. Problēmu ir ļoti daudz.

Ko darīt? Šodien mēs labi apzināmies, ka pozīcijai pietiek balsu nobalsot “pret” šo konkrēto pieprasījumu. Mēs katru nedēļu tagad prasīsim kāda ministra demisiju, tāpēc ka nāk vēlēšanas. Bet šī pļāpāšana jau nepalīdzēs rast risinājumus, uzlabot ekonomisko situāciju. Tas, ko mēs šodien redzam, – budžets nepildās, bet ir jābūt kaut kādai ekonomiskajai izaugsmei. Es domāju, ka aplokšņu algas... Es teiktu tā: nu lai KNAB izdara izmeklēšanu un pasaka: vai nu melo Jaunā VIENOTĪBA, vai tas cilvēks apmelo Jauno VIENOTĪBU, un beigās ir jābūt apsūdzībai no vienas vai otras puses. Nevar būt tā, ka KNAB pateiks – mēs pārbaudījām, nekā nav. Paga, paga! Par apmelošanu ir atbildība, vienalga, kāda, bet ir jābūt vainīgajiem visā šajā lietā.

Piemēram, attiecībā uz melnajām kampaņām. Pieņemsim, ka šī ir melnā kampaņa un vainīga nevis Jaunā VIENOTĪBA, nevis Kampars ar tumbočku, bet tas apmelotājs. Pieņemsim. Bet jebkurā gadījumā ir jābūt ierosinātai lietai un jābūt vainīgajam.

Tad, kad pēdējā dienā pirms vēlēšanām bija aizliegta reklāma, visi soctīkli tika pārplūdināti, arī sabiedriskie mediji, ka Putins Šleseram maksājot naudu. Skaidrs, ka vēlēšanu rezultāts tika ietekmēts. Uzreiz pēc vēlēšanām es griezos KNAB, prokuratūrā, drošības dienestā un SAB un aicināju ierosināt lietu, kurā jāievieš skaidrība – vai nu es esmu vainīgs, vai arī tiem, kas mani ir apmelojuši, jāsēž uz apsūdzēto sola. Un zināt, kāds bija rezultāts? No šīm četrām neatkarīgajām iestādēm, par ko mēs šodien runājam (un kāpēc es arī neuzticos visām šīm pielaižu sistēmām un tā tālāk), – visas četras pasmaidīja, un neviena neierosināja kriminālprocesu, pat lai pārbaudītu to, ar ko es griezos. Nu – kā? Tas nozīmē, ka mēs te varam runāt, ko gribam, un neviens neuzņemas atbildību?!

Šajā gadījumā es teikšu tā: ja ir noticis noziegums, tad tas nav viens Ašeradens, tur ir Kampars, tur ir daudzi citi. Kā te teica – no kurienes nauda nāca, kurš ielika tumbočkā un tā tālāk, un tā tālāk. Lieta ir tāda: ne jau mēs šodien šeit, šajā zālē, lemsim tiesu. Ja šī ir tikai priekšvēlēšanu retorika, tas ir viens, bet man ir cits priekšlikums. (Starpsauciens.) Man ir cits priekšlikums. Opozīcija nav vienota šodien daudzos jautājumos, bet, iespējams, mēs varam būt vienoti vienā jautājumā. Un man ir priekšlikums.

Ir palikuši divarpus gadi līdz nākamajām vēlēšanām, nevis pusgads vai gads un daži mēneši kā dažā pašvaldībā, ir divarpus gadi. Tauta nevar gaidīt divarpus gadus. Es piedāvāju visām opozīcijas partijām parakstīt vienošanos un griezties pie Valsts prezidenta ar aicinājumu atlaist šo Saeimu, jo nav iespējams savākt 150 tūkstošus parakstu, nav iespējams (Starpsauciens.), tas ir pārāk daudz, bet 34 deputāti var parakstīt priekšlikumu prezidentam – atlaist Saeimu, un tad nav nepieciešama parakstu vākšana. Tad tauta lai iet un izšķir visus šos strīdus. Ja gadījumā tauta teiks, ka šī valdība strādā ļoti labi, tad, lūdzu, dodiet viņiem vēl vienu mandātu.

Tas ir normāli, ka demokrātiskajās Vecās Eiropas valstīs notiek referendumi tad, kad politiķi nonāk līdz situācijai, ka nevar atjaunot uzticību. Es uzskatu, ka mēs esam šajā procesā, kurā uzticību vairs atjaunot nevar, un tāpēc aicinu opozīcijas partijas: noliekam malā visus jautājumus, kuros mūsu viedokļi atšķiras, parakstām iesniegumu, griežamies pie Valsts prezidenta un aicinām atlaist šo Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, mēs tiešām neesam izmeklēšanas iestāde. Mēs, iesniedzot šo demisijas pieprasījumu, saredzējām problēmu, un pamatojām, kāpēc šī ir problēma. Es teikšu tā, ka mēs, protams, balsosim “par” šo pieprasījumu, balsosim “par”, bet es teikšu, ka, ja cilvēki, kuri medijos, publiskajā telpā iziet uz skatuves un saka: “Es neesmu vainīgs!”, bet es pieļauju varbūtību, ka tomēr tā vaina ir, tad esi godavīrs, atzīsti kļūdu: “Jā, es tā darīju”, bet melot, skatoties acīs un kamerās – tas nav godavīra cienīgi. Tādēļ – lai katrs sadzīvo ar savu sirdsapziņu! Ja Ašeradena kungs nav vainīgs, visu cieņu – nav vainīgs –, ja ir vainīgs – nu tad karma nav mazais bērns, gan jau kādreiz jūs nožēlosiet, ka melojāt Latvijas tautai, ka neesat vainīgs, bet esat vainīgs. Es neesmu tiesnesis, līdz ar to es tikai balstos uz tiem faktiem, ko iesniedz citi.

Bet es šeit gribu runāt par principiem, un konkrēti es gribu vērsties pret... nevis pret, bet pie frakcijas PROGRESĪVIE. Pēdējā laikā mums ir notikuši daudzi gadījumi, kad apvainojam cilvēkus, tiešām apvainojam, šeit mēs arī Ašeradena kungu šobrīd apvainojam dažādos noziegumos, un nav nozīmes, vai tā ir varbūtība. (Starpsauciens: “Iespējams, iespējams!”) Nē, šeit nav vairs “iespējams”. Mēs apvainojam. Tā vairs nav varbūtība. Un tā nav... ir runa gan par vardarbību, gan finanšu noziegumiem, gan seksuālo vardarbību.

PROGRESĪVO frakcija, jūs iestājāties par to... jūsu ministre bez nekādas analīzes, bez nekā izgāja kameru priekšā un pateica: jā, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram ir jāatkāpjas, jo viņš ir vainīgs, kaut gan policija un iestādes nav to izmeklējušas.

Šeit Ašeradena kungam ir tāda pati situācija. Nu, kāpēc jūs nevarat iziet un pateikt: Ašeradena kungs, atkāpieties! Kāda ir atšķirība? Tāpēc, ka vienā gadījumā jums gribas pakratīt pirkstu: jā, viņš ir vainīgs, mums viņš jānoņem. Mūsu ministre to var atļauties. Bet kur ir atšķirība? Pasakiet man, kur ir atšķirība. Ja jūs apvainojat Prāņa kungu... Šeit ir tieši tādas pašas liecības, tiek apvainots Ašeradena kungs. Kāpēc jūs arī neejat ar paziņojumu: Ašeradena kungs, lūdzu, atkāpieties! Uznāciet un paskaidrojiet, kur ir atšķirība!

Šuvajeva kungs, jūs baigi gari stāstījāt, ka ir atšķirība. Atnāciet pasakiet, kāpēc vienā gadījumā ir taisnība – Prāņa kungam jāatkāpjas –, otrā gadījumā Ašeradena kungam ir jāpaliek. Jo viņš taču ir jūsu koalīcijas partneris. Jūs nevarat runāt pretī koalīcijas līgumam. Šuvajeva kungs klusē.

Līdz ar to es domāju, ka mums jāiet pēc vienādiem principiem. Ja mēs esam godavīri un ja jūs kā partija rādāt, cik jūs esat pareizi rīkojušies pret korupciju, pret dažādām vardarbības izpausmēm, tad tā arī rīkojieties! Nevis tagad sēžat nodurtu galvu.

Es aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi, mums šodien ir arī labas ziņas. Kamēr mēs te gaidījām Ašeradena kungu, Svetlana bija Valsts valodas centrā, nokārtoja eksāmenu par valsts valodas zināšanām. (Aplausi.) Jā, paldies, paldies, tā jau priecīga ziņa arī mums.

Godātie kolēģi, es bišķi savādāk skatos uz situāciju. Es visu mūžu esmu uzņēmējs (2017. gadā pēdējo reizi biju Uzņēmumu reģistrā) un visu savu mūžu pats esmu pelnījis naudu, pats! Darbavietas, nodokļi, pilnīgi viss, un diemžēl, Ašeradena kungs, es zinu, ko nozīmē Valsts ieņēmumu dienests, un es zinu, ka Valsts ieņēmumu dienests mums, uzņēmējiem, nekad neko nav prasījis, vienkārši ir aizdomas, un punkts.

Šādi Valsts ieņēmumu dienests 2015. gadā iznīcināja manu uzņēmumu, kuru es būvēju 10 gadus. Vienkārši atnāca, iesaldēja kontus, visiem klientiem nosūtīja vēstules – naudu, lūdzu, mums, un man vēstuli – lūdzu, mēģini pierādīt, ka tu neesi vainīgs. Un divu dienu laikā uzņēmums neeksistēja. Tas bija tanī momentā, kad Dana Reizniece-Ozola kopā ar jums, Raimond, bija labo darbu čempione. Es atceros to reklāmu pa visu Latviju – tas bija ideāli!

Tāpēc šajā gadījumā, kolēģi, manā skatījumā, ja šāda informācija izskanēja publiski, skaidrs, ka tūkstošiem cilvēku, kuri nodrošina mūsu valsts ekonomiku, darbību... viņi to redz un saprot, ka tā ir patiesība. Nu, diemžēl. Neviens uzņēmējs... Mums nav gāzes, mums nav naftas, mums ir uzņēmēji... neviens uzņēmējs netic, ka tās ir vienkārši kaut kādas iekšējās spēlītes. Tad tas ir bijis.

Vairāki darbinieki, kuri šobrīd ir spiesti liela nodokļu sloga dēļ saņemt algu aploksnēs – jā, tas ir fakts –, arī absolūti tam tic. Un sanāk, ka VIENOTĪBA pa visu šo laiku diemžēl ir izveidojusi situāciju, no kuras uz doto momentu pati cieš. Tas ir fakts.

Tāpēc, kolēģi, manā skatījumā, nav iespējams sevi attaisnot. Vainīgs, nav vainīgs – par to diskusijas nav. Vienkārši situācija ir ārkārtīgi šausmīga. Manā skatījumā, jums, Ašeradena kungs, nevis ir jāizdomā – nav pierādīts, līdz ar to nav bijis –, bet jāizdomā, kā nodot sabiedrībai mesidžu... skaidrs, ka koalīcija jūs noturēs... kā nodot mesidžu un patiešām pārliecināt, ka tas nav bijis.

Diemžēl mūsu valstī aploksnes... nodokļu situācija... ir ikdiena, vismaz uzņēmējiem, un man izskatās, ka arī jūs iekāpāt tanī grāvī, jo mūsu valstī savādāk nav iespējams izdzīvot. Tas ir fakts. Nodokļu sistēma un Valsts ieņēmumu dienesta struktūra izveidota tā, ka bez melnās ekonomikas... ēnu ekonomikas neizdzīvot. Nereāli. Tāpēc jūs paši uz doto momentu dabūjāt ar āmuru pa galvu. Tas ir absolūts fakts.

Es ļoti ceru, ka jūs iznāksiet šeit un jūsu mesidžs būs tāds, ka visi uzņēmēji un darbinieki sapratīs, ka viss ir okay, jautājumu nav. Bet es šaubos, ka šādi vārdi – latviešu vai angļu, vai krievu valodā – vispār eksistē, lai kaut kādā veidā šo situāciju... izbalinātu. Nu nereāli. Bet novēlu veiksmi.

“Stabilitātei!” noteikti balsos “par” demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Par ēnu ekonomiku tiešām runājam daudz. Es jums gribu izstāstīt, ko man stāsta mazie Latgales uzņēmēji.

Viņiem Valsts ieņēmumu dienests sūta vēstules un prasa: kāpēc jūsu uzņēmumā alga ir mazāka nekā vidēji nozarē? Tas nekas, ka uzņēmums, pieņemsim, autoserviss, strādā pierobežā un tur cilvēkiem rocība ir tāda, kāda nu ir, un tā aldziņa ir tāda, kāda nu ir. Protams, tā alga ir mazāka nekā skatoties vidēji valstī. Nu un VID, tā teikt, prasa skaidrojumus, un katram mazajam uzņēmējam bezmaz vai jāpieņem štatā vēl viens darbinieks, lai tos skaidrojumus... pierakstītu, kāpēc, lūk, attiecīgajā reģionā ir tāda ekonomiskā situācija.

Šajā gadījumā VID, cik saprotu, nemēģina izmeklēt esošo situāciju. Kāpēc? Algas acīmredzot kādu laiku oficiāli bijušas būtiski zemākas. Tūlīt Ašeradena kungs izstāstīs...

Nākamais punkts ir par korupcijas uztveres indeksu (KUI). Latvijas valsts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir ielikusi gana ambiciozus mērķus – sasniegt vidējo Eiropas līmeni un OECD līmeni... 2024. gadā bija plānots sasniegt KUI rādītāju – 64 punkti. Tagad mums ir 60, droši vien nesasniegsim. Arī visa šī jezga... kā teica, šmucīte ap VIENOTĪBAS vienu vai otru biroja mēbeli, kur bijusi tā melnā kase... acīmredzot šo indeksu nekādi neuzlabos. 2027. gadā bija mērķis – pat 67 punkti. Tas vispār, kā teikt, ir kosmoss.

Nākamais, ko es gribu norādīt. Tieslietu ministre Lībiņa-Egnere uzreiz pēc šīs informācijas publiskošanas paziņoja, ka noticis skaļš, iespējams, politiski motivēts uzbrukums Jaunās VIENOTĪBAS reputācijai. Manuprāt, no tieslietu ministres būtu jābūt vēstījumam, ka, ja ir aizdomas par jebkuru partiju, tad tiesībsargājošajām iestādēm – KNAB, VID un visām pārējām – pēc iespējas ātrāk šis ir jāizmeklē, un, ja ir kāds vainīgs, pat ja tas ir manā partijā vai šajā gadījumā Jaunajā VIENOTĪBĀ, tad vainīgajam jāsaņem sods. Tas, manuprāt, būtu vēstījums, kas varētu arī sabiedrībā uzlabot izpratni vai ticību tam, ka valsts amatpersonas patiešām gatavas cīnīties ar korupciju.

Galu galā šajā situācijā mēs visi, cienījamie kolēģi, esam zaudētāji – ne tikai frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA politiķi, ne tikai partijas Jaunā VIENOTĪBA biedri. Visa Latvijas politiskā sabiedrība pēc būtības ir zaudētāji, jo sabiedrība atkal varēs teikt: ahā, jūs visi tur esat tādi! Un kā lai es tad skaidroju? Nē, nu, ziniet, nē, varbūt... nu, vēl nav pierādīts un tā... bet politisko atbildību neviens nav gatavs uzņemties.

Kolēģi, man jums ir jāatgādina viens senāks citāts par Dāmokla zobenu. Ja nemaldos, 2010. gadā Vairai Vīķei-Freibergai jau pēc tam, kad viņa to bija pateikusi... vēl laikam 10. Saeimas laikā, kad Šlesera kunga dēļ Saeimu atlaida... vispār ironiski, ka toreiz faktiski Šlesera kunga dēļ Saeimu atlaida. Tagad viņš joprojām uztur tēzi “Atlaist Saeimu!” – pēc principa “Ķeriet zagli!”. Lai nu būtu...

Tad nu Vīķes-Freibergas kundzei jautāja, vai pēc dažiem gadiem šis Dāmokla zobens nav zaudējis savu aktualitāti, un viņa (pēc tiem dažiem gadiem) teica, lūk, šādus vārdus: “Tas” – Dāmokla zobens – “nav pazudis. Nevar paredzēt, cik stingrs ir tas mats, kurā tas karājas, jo, redziet, mūsu juridiskā sistēma... kā lai to pasaka... ir apsūdzētajam draudzīga. Prokuratūrai, izvirzot apsūdzības, jānāk ar ūdensdrošiem” – acīmredzot domāts – ugunsdrošiem – “pierādījumiem. Un šeit ir runa par ļoti milzīgām naudas plūsmām.

Ticiet, mīļie tautieši, tās nav mazas naudas plūsmas, par ko tiek izvirzītas apsūdzības. Tā nav sīknauda, saprotiet, tā nav kabatas nauda, tie ir milzīgi līdzekļi, kam būtu vajadzējis nonākt valsts kasē, kam būtu vajadzējis palīdzēt uzbūvēt jūsu skolas, slimnīcas un visu to, kas jums kā pilsoņiem būtu bijis vajadzīgs. Mēs te runājam par gana lielām novirzītajām summām, kas ir ļoti veiklā veidā, ar profesionāli augstas raudzes palīdzību tikušas nozagtas valstij, nobēdzinātas. Bet to pierādīt tā, lai tas mūsu, latviešu, tiesās varētu novest pie notiesājoša sprieduma, būs ļoti grūti.” (Citāta beigas.)

Vai nav ironiski, ka toreiz droši vien par citām personām teiktais (es tā pieļauju) šobrīd skan tik aktuāli? Un nav atbildība tikai likuma priekšā, Ašeradena kungs. Šeit patiešām ir politiska atbildība jums kā šīs partijas priekšsēdētājam un vēl jo vairāk – kā Finanšu ministrijas vadītājam. Ja Ašeradena kungs saka, ka viņš to nezināja, tad man ir divi skaidrojumi tēzei, ka Ašeradena kungs to nezināja: vai nu melo, sarkdams televīzijas kameru priekšā, vai arī nezina, kas notiek paša vadītajā saimniecībā, tā teikt, peles danco aiz Ašeradena muguras.

Kolēģi, ja Ašeradena kungs šajā gadījumā nav gatavs uzņemties politisko atbildību un atkāpties, un pēc būtības darīt labu Latvijas politiskajai sabiedrībai un vēl jo vairāk – savai partijai un frakcijai, tad droši vien man ir mazas cerības uz Nezaļo un Nezemnieku savienību, vienu no partijām, kura ir jūsu savienībā un kurai partijas priekšsēdētājs ir notiesāts, un acīmredzot par to savulaik runāja Vaira Vīķe-Freiberga.

Uz “PROGRESĪVAJIEM” arī droši vien vairs šobrīd nav ko cerēt. Viņi klusē un droši vien gaidīs tās latviešu tiesas, kas pēc nezin cik gadiem tomēr lems par labu vai par sliktu Ašeradena kunga vadītajai organizācijai.

Es aicinu, kolēģi, balsot “par” šo pieprasījumu, jo tādējādi mēs patiešām varam stiprināt Latvijas politisko kultūru. Vai arī, Ašeradena kungs, jums tomēr pietiks spēka pateikt, ka jūs atkāpjaties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jāsaka paldies opozīcijai par iesniegto demisijas pieprasījumu. Patiesībā tā ir daļa no demokrātijas procesa un arī ministram liek domāt. Katrā ziņā šāda iespēja var pienākt jebkurā mirklī, un jābūt tam gatavam. Jāsaka, tā bija laba iespēja pārdomāt daudzas lietas kā ministram. Es izmantošu šo iespēju runāt par savu ministra darbu, tāpat par uzdotajiem jautājumiem un sniegt nepieciešamās atbildes.

Ja es runāju par savu ministra darbu (un šis ir par demisiju), tad gribu teikt, ka man ir bijuši daudzi darbi, bet ir bijušas arī ļoti svarīgas prioritātes, un tādas ir bijuši divas. Divas svarīgākās: viens ir valsts drošība... fundamentāls jautājums... otrs lielais jautājums, kas ir bijis manā darbības portfelī, ir valsts pašas un valsts ekonomiskā attīstība. Tie ir lielie jautājumi, pie kuriem es esmu strādājis.

Ja mēs runājam par drošību, kas ir bijusi pati pirmā, pati svarīgākā prioritāte, esam nodrošinājuši to, ka valsts finansējums drošībai ir daudz lielāks, nekā tas ir šobrīd. Mēs to rakstām grāmatās. Tas ir lielāks, tas ir tuvu 3,15 procentiem no IKP. Tāpat ir visi iekšējās drošības jautājumi atšķirībā... kas saistīti ar robežas izbūvi, ar darba samaksu robežsargiem un drošības institūcijām... tiek kārtots.

Šeit izskanēja pārmetumi par Valsts ieņēmumu dienestu. Apņēmīgi tiek turpināta Valsts ieņēmumu dienesta reforma, tātad, kā tika solīts, Valsts ieņēmumu dienestam ir jauna vadītāja. Tāpat notiek darbs pie tā, lai Valsts ieņēmumu dienestu sadalītu divās atsevišķās daļās – servisa daļa, tātad Valsts ieņēmu dienests un muita, un tiktu atdalīta noziegumu izmeklēšanas jeb represīvā daļa, un šī reforma notiek pilnā spēkā. Es būtu ļoti priecīgs, ja tā turpinātos.

Viens no smagākajiem jautājumiem, kas šobrīd ir uz galda, ir pašvaldības finanses un finanšu izlīdzināšanas jautājums (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ļaujiet runāt ministram!

A. Ašeradens. Es saprotu, ja mani... ja vēlas pieprasīt manu demisiju, es uzskatu, ka šie ir jautājumi, uz ko ir jāatbild (Starpsauciens: “Mēs neprasām... runāt par Finanšu ministrijas darbu, mēs prasām runāt... par VIENOTĪBAS...” Starpsaucieni.)... Paldies, jā.

Pašvaldību finanšu jautājumi ir ļoti sarežģīti šobrīd, un pašvaldību situācija nav vienkārša. Tātad divas lietas, kas ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis (Starpsaucieni.)... un pārējās lietas tiek risinātas.

Tieši tāpat nodokļu grupā ir izstrādāti četri svarīgi nodokļu jautājumi. Piedāvājumi uzņēmumu ienākuma nodoklim, darbaspēka nodokļiem, nekustamā īpašuma nodokļiem (Starpsauciens.), un šobrīd tiek strādāts arī pie mazā uzņēmēja nodokļu regulējuma. Tieši tāpat notiek virzība uz kapitāla tirgu un tiek strādāts pie... uz mērķi orientēta budžeta ieviešanas.

Pēdējais, ko es gribu teikt... un pāriet pie pēdējā jautājuma, kas ir uzdots, ir jautājums par budžeta situāciju šobrīd. Un esmu jau teicis, ka (Starpsauciens. Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu cieņpilni! (Dep. L. Liepiņa: “Kāpēc?”) Tāpēc, ka tad, kad jūs runājāt, Ašeradena kungs klausījās. (Starpsauciens: “Par ko viņš runā?”)

A. Ašeradens. Labi. Tātad... jā, arī attiecībā uz nodokļu situāciju... šobrīd Finanšu ministrija strādā pie stabilitātes ziņojuma un ir izvērtējusi nodokļu situāciju, un ir jaunās prognozes, kas prasa diezgan uzmanīgi vērtēt situāciju, kā attīstīsies nodokļu ieņēmumi.

Par pēdējo jautājumu, kas tika šodien uzrunāts, es gribu komentēt sekojošu lietu. Partija Jaunā VIENOTĪBA gadu atpakaļ pieņēma lēmumu mainīt organizācijas struktūru, attīstību, un šīs izmaiņas nebija pieņemamas vienam no Jaunās VIENOTĪBAS darbiniekiem. Sekoja virkne iesniegumu... kuri bija valdē. Ņemot vērā to, ka Jaunajai VIENOTĪBAI šie apgalvojumi par aplokšņu algu maksāšanu nav pieņemami, tā veica visas iespējamās pārbaudes, kādas bija iespējamas. Tātad Jaunās VIENOTĪBAS ētikas komisijā tika iesniegts šis priekšlikums, un tad ētikas komisija... Jaunā VIENOTĪBA ir liela organizācija, tie visi ir neatkarīgi ētikas komisijas locekļi, kas sāka nekavējoties izmeklēšanu saskaņā ar iekšējām procedūrām. Tāpat mēs griezāmies pie auditora, kas ir trešā puse. Tieši tāpat mēs griezāmies pie juristiem.

Tātad, pārbaudot šos apgalvojumus, mēs nonācām pie secinājuma, ka tie neatbilst patiesībai, un griezāmies valsts izmeklējošajā iestādē, pie partiju uzrauga... ziņojām par šo notikumu KNAB. Tāpat Orleāna kungs ir griezies pie KNAB un vēl četrām organizācijām. Ja šeit kāds saka, ka tas... tā teikt, nevar uzticēties vienai otrai organizācijai... tas organizāciju skaits ir iespaidīgs. Es tomēr domāju, ka Latvija ir tiesiska valsts un tiesiskā valstī šāda lieta tiek izmeklēta rūpīgi.

Šobrīd notiek šāda veida izmeklēšanas un Jaunā VIENOTĪBA sadarbojas ar visām šīm iestādēm, sniedz nepieciešamo informāciju, sniedz nepieciešamos datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu šādas pārbaudes, un tātad gaida pārbaužu rezultātu. Mums tas ir ļoti svarīgi, un ļoti svarīgi, ka tas notiek... tieši profesionāli izmeklētāji to dara un veic šīs pārbaudes. Jaunā VIENOTĪBA, vēlreiz saku, ļoti precīzi norobežojas no šādas lietas, no aplokšņu algu maksāšanas, mums tas nav pieņemami, un es esmu pārliecināts, ka šīs pārbaudes beigsies ar šādu rezultātu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Paldies, Ašeradena kungs, ka vismaz pašās beigās tiešām pieķērāties lietas būtībai, par ko mēs šodien runājam un par ko mēs šo pieprasījumu pamatojām, – nevis tik daudz par jūsu kā ministra darbu, bet tieši par šo konkrēto gadījumu jūsu pašu partijā.

Jūs stāstāt par ētikas komisiju, ka jūs tur vērtējat un ko tik nedarāt. Nu, vēlreiz atgādināšu, ko teica Lībiņas-Egneres kundze, ka tas esot politisks uzbrukums, ka jūs pēc būtības nevis veicinājāt atbildīgo iestāžu darbošanos, bet jau sūtījāt tādu kā signālu, lai tomēr tas netiktu izmeklēts pietiekami... vai nu, teiksim tā, iespaidojāt ar saviem paziņojumiem. Šeit arī jūs, esot savā amatā, zem kura ir Valsts ieņēmumu dienests, pēc būtības esat interešu konflikta situācijā, manuprāt. Cilvēki gaida rezultātus, lai patiešām varētu noticēt politikai un arī jums kā ministram. Jūsu runa šodien, piedodiet, mani nepārliecināja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ašeradena kungs! Tas, ko jūs te mēģinājāt izpildīt no tribīnes, vienkārši bija necienīgi – ne pret deputātiem, kas ir iesnieguši jūsu demisijas pieprasījumu... Un nevajag, Saeimas priekšsēdētājas kundze, prasīt no mums cieņpilnu attieksmi, ja mēs nesagaidām tādu attieksmi no ministra, no Jaunās VIENOTĪBAS. Ziniet, ja te būtu vemjambļoda un katrreiz varētu izvemties, kad slikti paliek no tām jūsu runām, tā būtu pilna.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, lai nebļaustītos no vietas, kā jūs man aizrādījāt, es uzkāpu vēlreiz uz skatuves... uz tribīnes. Pats interesantākais, ko es izdzirdēju no Ašeradena kunga (un jūs visi aplaudējāt, tas ir vienkārši ģeniāli), – mēs gaidīsim, lai izmeklētāji, respektīvi, iestādes, pasaka, vai tā bija vai nebija taisnība.

Jūs paši saprotat, ko jūs sakāt? Jums pašiem viss ir kārtībā? Jūs paši nezināt, kas notiek, ja jūs... ja Valsts policija pateiks, ka... vai Valsts ieņēmumu dienests... ka tā lieta bija, tad jūs visi pateiksiet: jā, mēs tā darījām. Tagad jūs nezināt, vai jūs tā darījāt. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – nav. Lēmums noraidīts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien vēlreiz! 2024. gada 27. februārī Saeima saņēma 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās”.

Šā gada 13. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka viedierīču izmantošana izraisa bērnos agresiju, kavē viņu attīstību, kā arī atstāj uz bērniem ietekmi pat 20 minūtes pēc viedierīces lietošanas beigām, saglabājot viņos trauksmainību. Viņš norādīja, ka katrā skolā ir dežurants, kurš nepieciešamības situācijā var nodrošināt vecāku saziņu ar bērnu, līdz ar to personisko viedierīču izmantošana būtu pilnībā jāaizliedz visās skolās.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve skaidroja, ka pašlaik netiek plānots ieviest absolūtu personisko viedierīču izmantošanas aizliegumu visās skolās, bet plānots ļaut katrai skolai noteikt savu kārtību viedierīču izmantošanai. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis piekrita iesniedzēju pārstāvim, ka viedierīču izmantošana skolās ir aktuāla problēma, kā arī uzsvēra, ka, ieviešot aizliegumu, ir svarīgi jau sākotnēji domāt par aizlieguma ievērošanas kontroles mehānismiem.

Arī nodibinājuma “Fonds Mammām un Tētiem” pārstāve norādīja, ka iniciatīvas turpmāka virzība ir atbalstāma, un uzsvēra, ka ir ļoti būtiski izglītot sabiedrību un skaidrot aizlieguma būtību un soda par aizlieguma pārkāpšanu nepieciešamību.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas tālāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Vai es varu runāt par šo lēmuma projektu?

Sēdes vadītāja. Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Č. Batņa. Es vēlos runāt “par”.

Sēdes vadītāja. Ir iespējamas debates. (Starpsauciens.) Jā, protams. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību, ka šī iniciatīva sasaucas ar to iniciatīvu, ko 5. oktobrī iesniedza apvienotais saraksts.

Komisijā esam izveidojuši neformālu darba grupu un daudz par to diskutējām, bet, izskatot šo iniciatīvu komisijā... ar mani sazinājās gan vecāku pārstāvji, gan skolas un īstenībā lika iedziļināties tajā problemātikā vēl vairāk.

Šī iniciatīva paredz viedierīču absolūtu aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, un, ja mēs vēl diskutējam par to, ka dot deleģējumu skolām aizliegt, kas idejiski bija arī Apvienotā saraksta priekšlikumā, tad es teikšu, ka pēc dažām sarunām un pēc dažiem notikumiem vispārējās izglītības iestādēs rosināšu komisijā runāt par aizliegumu 1.–3. vai 1.–4. klasē, jo tas ir absolūti nepieļaujami un bezatbildīgi no izglītības iestāžu vadītājiem... teikt... un ļaut izmantot telefonu 1. klases skolēnam jebkurā mirklī, jebkurā starpbrīdī. Tā ir agresijas veicināšana, tas ir uzbudinājums.

Līdz ar to, vērtējot šo iniciatīvu un pieņemot grozījumus Izglītības likumā, ir jādomā par pilnīgu aizliegumu sākumizglītības posmā 1.–3. vai 1.–4. klasē un tālāk – par deleģējumu citos vecumposmos rīkoties pēc skolas vajadzībām. Manuprāt, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jārisina jautājumi par bezatbildīgiem iestāžu vadītājiem, kuri apgalvo, ka tā nav problēma. Daudzas Eiropas valstis to aizliedz, Somija šobrīd uzskata, ka ir jāaizliedz telefoni skolās, tā ir problēma, tāpēc Somijas izglītības sistēmā ir vērojams vērtējuma kritums.

Es noteikti atbalstu to, tikai rosinu deputātus domāt par viedierīču pilnīgu aizliegumu varbūt ne visā pamatskolā, bet 1.–3. vai 1.–4. klasē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es mēģināšu pavisam īsi. Divas lietas.

Pirmā – par tiem principiem, pēc kuriem strādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tas attiecas gan uz šo iniciatīvu, gan arī uz visām tām pāri par 40 iniciatīvām, kas šajā mūsu darbības posmā ir izgājušas caur Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju.

Ja komisija saskata, ka tajā iniciatīvā, kas nākusi no Latvijas pilsoņiem, ir pamats tālākai diskusijai kādā no Saeimas komisijām, tad mēs šīs iniciatīvas arī uz vienu vai vairākām komisijām novirzām. Tas nenozīmē, ka komisija viens pret vienu atbalsta to, kas atbilstošajā iniciatīvā ir teikts. Tieši tā, kā Česlavs Batņa tikko teica, – arī šajā iniciatīvā ir racionālas lietas, bet tajā diskusijā, kas bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, piedaloties arī skolu vadības organizācijas pārstāvim, parādījās nianses, ka pat mācību procesā ir situācijas, kad būtu vēlams, ka tā viedierīce tomēr ir klāt. Tas nenozīmē, ka tai ir jābūt konkrētā īpašumā esošai viedierīcei, bet mūsdienas prasa, lai atsevišķās situācijās mēs šādas lietas izglītības procesā lietotu. Tas par principiem.

Otra lieta. Es jau te sāku runāt, ka šī iniciatīva pēc savas būtības, no vienas puses, tiešām ir balstīta faktos, par kuriem runāja iniciatīvas iesniedzēji, – ka lielā mērā bērna uzmanība mācību procesā ir novērsta no tā, par ko ir stāsts stundā, jo nav leģitīma pamata aizliegt lietot viedierīces. Dažādas skolas dažādos veidos ir mēģinājušas to ierobežot, bet kopīga risinājuma nav, un tas kopīgais risinājums varbūt pat nav tas labākais iespējamais veids. Bet, kā to atrisināt, būtu jālemj gan Saeimas komisijai – profila komisijai, kas šinī gadījumā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija –, gan ministrijai, piesaistot arī Valsts izglītības satura centra cilvēkus, kuri par metodiku zina labāk. Protams, ir citu valstu piemēri, bet tur ir gan labi piemēri, gan slikti piemēri, un arī tie ir jāizanalizē, jo nav tā, ka neviens nekad neko šajā jomā nav mēģinājis darīt.

Tā ka vēlu sekmes, bet iniciatīvu aicinu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Didzis Zemmers.

D. Zemmers (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2024. gada 28. februārī Saeima saņēma 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām”.

Šā gada 13. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka līdz šim izmantotie līdzekļi rindu mazināšanai ārstniecības iestādēs nedarbojas. Risinājums būtu visu ārstniecības iestāžu savienošana vienotā elektroniskā sistēmā.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Veselības ministrija atbalsta iniciatīvas tālāku virzību, kā arī informēja, ka Nacionālais veselības dienests plāno veikt pilotprojektu vienotam pierakstam laboratoriskajiem izmeklējumiem. Tāpat Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka būtiska problēma rindu mazināšanas jautājumā ir arī pašu pacientu rīcība, neierodoties uz sarunāto vizīti pie ārsta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis uzsvēra, ka, risinot rindu samazināšanas jautājumu, būtu jādomā par to, lai no garajām rindām primāri tiktu pasargāti bērni. (Zālē troksnis.) Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis skaidroja, ka Latvijā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Pēdējais jautājums.

D. Zemmers.... rindas esot mazākas nekā citās Eiropas valstīs, bet vēl vairāk tās samazināt neļauj lielais speciālistu trūkums.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par to, ka šī iniciatīva tiks virzīta, bet gribu arī paskaidrot, lai jūs zinātu.

Attaisīju “rindapiearsta.lv”, kur var redzēt visas rindas. Tiešām. Vai jūs zināt? Doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem – 3200 dienas. Zināt, cik tas ir? Tie ir 106 mēneši vai 9 gadi. Tas ir pieraksts pie ārsta. Šis mums jāsakārto, un es katru lūdzu aktīvi piedalīties šīs problēmas risināšanā.

Pateikšu, kāpēc vēl. Šeit, Rīgā, tas ir saprotams, jo vairāki ārsti, ārsti speciālisti, atrodas šeit, Rīgā, bet pie mums, reģionā, ir tāda kārtība, ka mēs pierakstāmies pie ārsta – braucam uz Rīgu. Cilvēki, strādājošie, ņem brīvu dienu, ved bērnu uz Rīgu, un ir tādi gadījumi, kad medicīnas iestāde zvana un saka: atvainojiet, ārsts saslimis. Šis arī jāsakārto. Tā nedrīkst būt, organizēt vajag tā, lai pret reģioniem būtu cita attieksme. Nevar būt tā, ka mēs vedam bērnu uz Rīgu pie ārsta un mums jau pie Rīgas robežas zvana, ka ārsta nav – ārsts saslimis, izbraucis vai vēl kaut kas. Tad nodrošiniet, lai būtu papildu ārsts... vai vēl kaut kas, jo darba devējam... vai, ja bērns ir invalīds, var izņemt tikai trīs brīvas dienas gadā, lai aizvestu bērnu pie speciālista, un, izņemot vienu, kad ārsts... cik mums jāgaida rindā – mēnesis, 90 dienas (jūs varat apskatīties), pat pusgads!

Es pati ņēmu... pie rehabilitologa pierakstījos, bija jāgaida laikam deviņi mēneši. Te var piedzemdēt un visu ko... pa deviņiem mēnešiem... līdz pat deviņiem gadiem... nezinu, var nomirt piecas reizes. Tāpēc lūdzu jūs aktīvi piedalīties šīs problēmas risināšanā, lai cilvēkiem būtu pieejamība medicīniskajiem pakalpojumiem, jo to garantē Satversme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Par šo iniciatīvu. Kāpēc šī iniciatīva tika nodota Sociālo un darba lietu komisijai? Tas, ko mums Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pastāstīja Veselības ministrija, – pēc būtības pie šīs rindu mazināšanas problēmas tiek strādāts. Pirmais solis būs tāds, ka vienlaikus būs iespēja pierakstīties tikai pie viena speciālista, jo šobrīd realitāte ir tāda, ka, ņemot vērā problēmu, par kuru runāja Pleškānes kundze, cilvēki mēģina vienlaikus pierakstīties pie pieciem sešiem dakteriem un skatās, pie kura tiks ātrāk. To var novērst tādā veidā, ka pie viena un tā paša profila speciālista... par vienu kaiti... var pierakstīties tikai vienu reizi. Veselības ministrija sola šo novērst, ja nemaldos, tuvākā pusgada laikā. Vismaz par to bija runāts.

Bet paliek vēl vesela virkne citu problēmu, par kurām arī ir runa šajā iniciatīvā, un tām būs vajadzīga uzraudzība, un šai uzraudzībai vislabākā institūcija Saeimā ir Sociālo un darba lietu komisija ar savām apakškomisijām, tāpēc arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma šādā veidā.

Tāpēc aicinu nodot šo iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Lūdzu, par procedūru – no vietas.

A. Bērziņš (ZZS).

Ar lielāko prieku mēs to visu pieņemsim, tāpēc ka ministrijas teiktais, ka viņi strādā un to likvidēs... mums būs ļoti patīkami uzklausīt ministrijas viedokli, ka tās rindas tiks likvidētas.

Paldies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Ja ir vēl – lūdzu, mēs ar lielāko prieku... mums tādi jau ir 15 gabali. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr mēs gaidām reģistrācijas rezultātus...

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Andris Kulbergs, Juris Viļums, Linda Matisone, Ingmārs Līdaka un Edgars Putra ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pēc būtības mēs nesaņēmām nevienu atbildi uz pieprasījumā uzdotajiem ļoti elementārajiem jautājumiem. “Rail Baltica” – kur ies trase, cik kilometru garš būs dzelzceļš? Uz šādiem jautājumiem netika atbildēts. Mēs redzam, ka šobrīd stacijas jau tiek nominētas vārdos, bet mēs vēl nezinām, kur ies konkrētais dzelzceļš. Tieši tāpat netika atbildēts, cik tas maksās, pat nevienu skaitli... un nav arīdzan atbildēts, kā tas tiks finansēts un kurš par to atbildēs. Šie jautājumi pēc būtības netika atbildēti, tāpēc mēs atkārtoti uzdevām konkrēti Briškena kungam jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazu uzmanību! Vēl mirklīti!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti (ja kāds dzird savu vārdu, lūdzu, atsaucieties): Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Vilis Krištopans, Gunārs Kūtris, Ainars Latkovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Atgādinu, ka Saeimas nākamā kārtējā sēde būs nākamtrešdien pulksten 9.00.

___

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 21.03.24 09:08 Balsojums 1
Par - 36, pret - 7, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (548/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 21.03.24 09:16 Balsojums 2
Par - 34, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (549/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 21.03.24 09:19 Balsojums 3
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Naurim Puntulim 2024. gada 27. martā

Datums: 21.03.24 09:20 Balsojums 4
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Inas Svilānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (469/Lm14)

Datums: 21.03.24 10:36 Balsojums 5
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.03.24 11:13 Balsojums 6
Par - 60, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (550/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 11:14 Balsojums 7
Par - 62, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (550/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 11:14 Balsojums 8
Par - 66, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (550/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.03.24 11:29 Balsojums 9
Par - 71, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (540/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.03.24 11:30 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā (500/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.03.24 11:35 Balsojums 11
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (331/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 11:37 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 11:38 Balsojums 13
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (333/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 11:40 Balsojums 14
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (481/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 11:42 Balsojums 15
Par - 70, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (448/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 12:30 Balsojums 16
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.03.24 13:32 Balsojums 17
Par - 14, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 13:33 Balsojums 18
Par - 15, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 14:08 Balsojums 19
Par - 14, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 14:17 Balsojums 20
Par - 13, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 14:18 Balsojums 21
Par - 71, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 14:19 Balsojums 22
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (443/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.03.24 14:21 Balsojums 23
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Liepziedi" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves ... (529/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 14:25 Balsojums 24
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (535/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 14:29 Balsojums 25
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu (514/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 14:40 Balsojums 26
Par - 66, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Imigrācijas likumā (490/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.03.24 14:45 Balsojums 27
Par - 64, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums Imigrācijas likumā (490/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.03.24 14:45 Balsojums 28
Par - 81, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (490/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.03.24 14:48 Balsojums 29
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (533/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.03.24 14:49 Balsojums 30
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” (Nr.515/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 28. martam (468/Lm14)

Datums: 21.03.24 15:55 Balsojums 31
Par - 35, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (463/Lm14)

Datums: 21.03.24 16:04 Balsojums 32
Par - 82, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību (466/Lm14)

Datums: 21.03.24 16:12 Balsojums 33
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību (467/Lm14)

Datums: 21.03.24 16:12 Balsojums 34
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

21.03.2024.

09.00

11.10

13.30