Frakciju viedokļi
2024. gada 21. martā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Skrastiņam. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, manuprāt, bija diskusijām bagāta Saeimas sēde par visdažādākajiem tematiem. No šodienas dienaskārtības es varētu izcelt likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”, ko pieņēmām trešajā, galīgajā, lasījumā.
Man personīgi tiešām liels prieks par to, ka izdevās noturēt visus svarīgākos punktus, izmaiņas, kuras virzīja Valsts prezidenta kanceleja un kuras tika izdiskutētas arī atbildīgās komisijas sēdē. Tās palika tādā pašā formātā un tika arī pieņemtas. Jo man tiešām... ar pieredzi daudzu gadu garumā, strādājot pašvaldības civilās aizsardzības komisijā, pārstāvot tajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, ir ļoti grūti iedomāties, kā pašvaldību vadītāji bez pieejas valsts noslēpumam jeb ierobežotas pieejamības dokumentiem varētu pilnvērtīgi darīt savu darbu, īpaši ņemot vērā tās pārmaiņas, kas diemžēl pēdējos gados ir notikušas mums tepat, kaimiņos, un tās izmaiņas, kas šobrīd skar pašvaldību civilās aizsardzības plānus, kuros rodas jaunas sadaļas... kas kūrē pašvaldību sadarbību militāra iebrukuma gadījumā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un tamlīdzīgi.
Tā ka man ir liels prieks, ka tas izdevās – tika arī kopēji nobalsots un pieņemts.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Skrastiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Manā skatījumā, šobrīd mūsu valstī ir tikai viens jautājums, proti, par parlamentāro krīzi Latvijas Republikā. Un pastāstīšu, kāpēc.
Faktiski manā rīcībā ir nonākuši dokumenti, kurus es tūlīt nocitēšu... galvenos izvilkumus... un pēc tam paskaidrošu būtību. Tātad šis ir trauksmes cēlēja ziņojums, kurš ir sūtīts VIENOTĪBAS Ētikas komisijai un Ministru prezidentei Evikai Siliņai pagājušā gada 13. oktobrī. Lasīšu izvilkumus.
“Rīcību, ko uzskatu par neētisku un prettiesisku, kuras dēļ Ašeradens būtu izslēdzams no partijas... var iedalīt šādos galvenajos pārkāpumu tematos: aplokšņu algu maksāšana” – tas ir tas, par ko šodien tika pacelts jautājums... par finanšu ministra demisijas pieprasījumu – “neatbilstoša personu datu apstrāde un dokumentu glabāšana, Finanšu ministrijas un Saeimas resursu izmantošana partijas biroja darba organizēšanai un” – manā skatījumā, viens no svarīgākajiem – “nepilnīga vēlēšanu kampaņas izdevumu norādīšana.”
Nākamais, ko raksta šis iesniedzējs, trauksmes cēlējs, pēc sarunas ar Ašeradenu... un viņš raksta: “Redzu, ka līdz šim Ašeradens dažādi mēģinājis motivēt viņa pārkāpumu noklusēšanu – gan ar draudiem par izmešanu no darba un neslavu, gan piesolot amatus un citus labumus. (Pieļauju, ka katrā gadījumā tas varēja būt individuāli.) Mūsu pēdējā sarunā Arvils Ašeradens piedāvāja man Mārupes novada domes priekšsēdētāja amatu, jo viņš esot labās attiecībās ar Aivaru Lembergu un ZZS un varot to panākt. Šāds piedāvājums mani neinteresēja, par ko es tūlīt viņam arī paziņoju.”
Trešais, ko es gribu nocitēt, – 2023. gada 8. decembra vēstule, kur ir minētas visas tiesībsargājošās iestādes, un, manā skatījumā, šeit ir ļoti būtiska rindkopa, tātad: “Gan pārkāpumu izdarīšanā, gan to piesegšanā iesaistītās personas ir augsta līmeņa amatpersonas, kuras jau iepriekš nav kautrējušās izmantot valsts resursus, piemēram, Finanšu ministrijas resursus partijas biroja darba veikšanai un Saeimas resursus valdes sēžu rīkošanai. Arī komunikācijā par pārkāpumu novēršanu un uzraugošo iestāžu iesaisti bez detalizācijas, iedziļināšanās jautājumā un detalizētākiem paskaidrojumiem man norādīja, ka iestādes nekādus pārkāpumus nekonstatēs.”
Cienījamie radioklausītāji, manā skatījumā, šis ir kliedzošs gadījums. Šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ aicinās visas opozīcijas partijas apvienoties, parakstīt memorandu Valsts prezidentam, lai tiktu atlaista Saeima un lai pilsoņi būtu tiesīgi lemt par to, kādiem deputātiem ir jāstrādā nākamajā Saeimā.
Mūsu skatījumā, tas, kas šobrīd notiek, ir kliedzoši. Tajā pašā jautājumā... par šīm pielaidēm un visu, ko mēs runājām par drošības iestādēm... šinī vēstulē skaidri un gaiši ir norādīts, ka konkrētās amatpersonas var iespaidot tiesībsargājošās iestādes.
Tātad es uzskatu un partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka tā ir parlamentāra krīze un šī Saeima ir jāatlaiž.
Paldies, draugi, par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Labvakar, cienījamie klausītāji! Šodien bija svarīgs APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums, kuru mēs iesniedzām, – Ašeradena kungam uzņemties atbildību, jo ir nopietna problēma – šis skandāls, ko ir izgaismojis VIENOTĪBAS ilggadējais biedrs, – par sistemātisku aplokšņu algu maksāšanu partijā. Nekas nevar būt kliedzošāks par to, ka partijas priekšsēdētājs ir vienlaikus valsts svarīgākā amatpersona, kas atbild par valsts finansēm, uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību budžeta veidošanai, kas nosaka visu finanšu nodokļu politiku valstī... ir jābūt augstākajiem uzticības un godprātības standartiem.
Tagad man ir skaidrs, kāpēc Jaunajai VIENOTĪBAI ir lielā apņemšanās apkarot rekordaugsto – 23,8 procentu – ēnu ekonomiku, kas ir augstākā Baltijā un arī Eiropā... salīdzinoši īstenībā – butaforija, jo kā gan narkomāns var apkarot narkotikas, ja pats no tām ir atkarīgs?
Šinī gadījumā tā ir problēma, liela problēma, jo kā mēs varam prasīt no iedzīvotājiem, uzņēmējiem nodokļu nomaksu, uzticību valdībai un uzticību politiķiem? Šis ir nopietns iedragājums reputācijai un ticībai valstij.
Pats interesantākais, ka vienlaikus šādā situācijā “PROGRESĪVO” ministre pieprasa Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora atkāpšanos, pirms ir notikusi pilnvērtīga izmeklēšana, policijas pierādījumi... Tūlītēji tiek pieprasīts... bet šeit – identiska situācija, kur finanšu ministrs, vienlaikus partijas Jaunā VIENOTĪBA priekšsēdētājs ir tieši atbildīgs par notiekošo partijā un ir apsūdzēts ilgstošā aplokšņu algu maksāšanā.
Manuprāt, tā ir tāda dubultmorāle, jo partija “PROGRESĪVIE” taču iestājās par to, ka ir jābūt atbildībai un nekādai tolerancei pret korupciju. Tāpēc bija dīvaini skatīties, ka ir jābūt balsojumam, lai finanšu ministrs paliktu amatā, nevis cienīgi uzņemtos atbildību... līdz notikumu noskaidrošanai, kad ir skaidrs gala iznākums... no tiesībsargājošām iestādēm... arīdzan mēs visi zinātu. Paliekot amatā, ir interešu konflikts, jo viņš atbild arī par Valsts ieņēmumu dienestu... caur Finanšu ministriju un kā ļoti nozīmīga persona.
Tāpēc bija vēl pārsteidzošāk skatīties, ka Šlesera partija praktiski aktīvi atbalsta... nebalsoja par šo demisijas pieprasījumu un atbalstīja Jauno VIENOTĪBU.
Tā ka bija ļoti interesantas diskusijas, vērosim tālāk uz priekšu. Bet skumji ir tas, ka mēs šādā veidā iedragājam uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību valstij, nodokļiem un politiķiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Didzim Zemmeram. Lūdzu!
D. Zemmers (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības vārdā es šodien gribētu pieskarties diviem jautājumiem, kuros Saeima šodien pieņēma lēmumu, saistībā ar kolektīvā iesnieguma tālāku virzību.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šajā sēdē bija virzījusi divas iniciatīvas – “Par 10 286 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm sākumskolās un pamatskolās” turpmāko virzību” un “Par 10 173 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par savlaicīgu medicīnas aprūpi bez rindām” turpmāko virzību”.
Kas ir būtiski? Manuprāt, būtiski ir tas, ka šie jautājumi jau ilgāku laiku ir dienaskārtībā un ir nepieciešams rast risinājumu. Šodien mēs jautājumu par viedierīcēm nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Es domāju, ka skolas direktori, vecāki un sabiedrība kopumā zina, cik liela ir viedierīču ietekme uz jauniešu attīstību un ko tās kopumā nodara bērniem un mūsu izglītības sistēmai. Man ir pārliecība, ka jautājums nav vienkāršs, bet risinājums tiks atrasts, lai būtu kompromiss – vecāki, bērni, skola, mācību kvalitāte.
Otrs ļoti būtisks jautājums – kā samazināt rindas medicīnas iestādēs? Veselības ministrija (kā informēja komisijas sēdē) jau strādā pie šī jautājuma, un es ļoti ceru, ka Sociālo un darba lietu komisija uzņemsies uzraudzību par šī jautājuma tālāko virzību un arī būs risinājumi, jo mēs zinām, ka ilgu laiku jāstāv rindā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, un diemžēl kādreiz tas ir arī traģiski.
Manuprāt, iespēja platformā “ManaBalss.lv” iesniegt iniciatīvas ir apsveicama, un iedzīvotāji to izmanto arvien vairāk, jo šajā gadā – 2024. gadā – esam saņēmuši un izskatījuši jau deviņas iniciatīvas, šobrīd arī visas tiek virzītas tālāk. Es domāju, ka visiem ir jāpiedalās šajā procesā. Iespēja ir, sabiedrībai vajag aktīvi piedalīties, un mūsu uzdevums Saeimā ir rast risinājumus, kas ir aktuāli.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Didzim Zemmeram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Informēšu par trim likumprojektiem, kurus šodien skatījām darba kārtībā un kurus no “Nacionālās apvienības” puses uzskatām par svarīgiem.
Tātad, pirmkārt, atbalstījām Valsts prezidenta virzīto ieceri par obligātu vajadzību pēc pielaides valsts noslēpumam... kas ir vērsta uz pašvaldību vadītājiem un vietniekiem. Skaidrs, ka atsevišķu pašvaldību vadītāju uzvedība (es šeit runāju par konkrētām Latgales pašvaldībām) raisīja sabiedrībā diskusijas par šo, un šeit ir konkrēta likumdevēja rīcība, kā mēs no nākamajām vēlēšanām pieprasīsim to, lai mērs vai pašvaldības mēra vietnieks... lai viņam būtu pielaide valsts noslēpumam, citādi pašvaldību vadīt nevarētu. Un tas ir tieši saistīts ar valsts drošības uzlabošanu un zināmu risku vai kolaboracionisma novēršanu.
Otrkārt, iniciatīva, ko “Nacionālā apvienība” jau ir rosinājusi. No marta sākuma, zinām visi, pildījām gada ienākumu deklarācijas par ieņēmumiem, par pārmaksātajiem nodokļiem. Taču ne visus pārmaksātos nodokļus šobrīd iedzīvotāji saņem atpakaļ, jo slieksnis attaisnotajiem izdevumiem ir 600 eiro. Tas nav palielināts no 2018. gada, kaut arī ārstniecības izdevumi, izglītības izdevumi un vidējā alga ir augusi. Rosinājām proporcionāli vidējās algas pieaugumam palielināt šo slieksni uz 1000 eiro, tādējādi iedzīvotājiem tiktu atmaksāti tie pārmaksātie nodokļi, kas šobrīd stāv iesaldēti valsts pusē.
Mūsuprāt, tas ir netaisnīgi un būtu tikai samērīgi, ja šie līdzekļi tiktu pārdalīti atpakaļ sabiedrībai, kam tie pienākas, jo šobrīd summa, kas stāv iesaldēta valsts pusē, ir virs 160 miljoniem. Diemžēl šo “Nacionālās apvienības” iniciatīvu Saeimas vairākums neatbalstīja.
Trešais likumprojekts ir kolēģa Jāņa Dombravas virzītais likumprojekts par papildu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Krievijas oligarhiem, sankcionētajām personām. Papildu nodoklis viņu īpašumiem, lai radītu viņiem šeit diskomfortu, lai mēs gūtu papildu ienākumus, apliekot viņus ar nodokli, paužot valsts pozīciju pret Krievijas oligarhiem... Kopumā tie būs 75 īpašumi, starp kuru īpašniekiem ir tādi Krievijas oligarhi kā Mazepins, Avens, Krievijas un Baltkrievijas valdības vīri un tamlīdzīgi. Šie līdzekļi tiks novirzīti caur pašvaldībām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
Noslēgumā vēlos teikt, ka šodien Saeimā skatījām tiesībsarga ziņojumu – tas ir ikgadējs pasākums, kurā tiesībsargs atskaitās par savu darbu. “Nacionālās apvienības” vārdā es norādīju, ka Tiesībsarga biroja darba prioritātēs ir jāiekļauj lingvistiskā diskriminācija, tas, ka darba tirgū nepamatoti tiek pieprasīta krievu valoda. Tas diskriminē latviešu jauniešus, diskriminē ukraiņus, diskriminē reemigrantus, mūsējos, kas atgriežas Latvijā no diasporas, un traucē arī Eiropas Savienības pilsoņiem integrēties un atrast darbu Latvijā, jo ir šī nepamatotā krievu valodas prasība. Arī ārsti un citi akcentējuši...
Tā kā “Nacionālā apvienība” ir iesniegusi likumprojektu, lai to novērstu, aicinājām arī tiesībsargu pievērst tam uzmanību un rīkoties, lai šo diskrimināciju novērstu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika pacelti vairāki interesanti jautājumi un izskatīti svarīgi likumprojekti. Uzklausījām arī ikgadējo tiesībsarga ziņojumu. Diemžēl tiesībsargs neko nebija minējis par mazo skolu slēgšanu, kaut lielākā viņa darba daļa ir veltīta bērnu aizsardzībai un bērnu tiesībām.
Likumā ir minēts – katram bērnam ir tiesības uz izglītību. Frakcija “Stabilitātei!” uzskata, ka šai situācijai ir jābūt tiesībsarga dienaskārtībā. Taču bija atrisināti svarīgāki... svarīgākas tēmas – par dzimumu diskrimināciju, un sievietēm vairs nav iespējas bez maksas ieiet naktsklubos un vīriešiem saņemt atlaides alkoholam. Ļoti žēl, ka tāda tēma ir svarīgāka par skolēnu izglītības iestādē.
Tika pieņemts likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas paredz pilngadību sasniegušu personu ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā.
Pēdējais un laikam interesantākais – lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam”. Publiski izskanēja ziņa, ka ilgstošu laiku politiskajā partijā Jaunā VIENOTĪBA, kur finanšu ministrs ir priekšsēdētājs, tiek izmaksātas algas aploksnēs. Tas attīsta valstī ēnu ekonomiku, ilgu laika periodu netiek maksāti nodokļi. Nav iespējams, ka ministrs, kas vada Finanšu ministriju, pārkāpj likumu un necenšas uzlabot valsts stāvokli, bet dod iespēju aizdomāties par prettiesiskumu, tāpēc mūsu balsojums bija “par” neuzticēšanos finanšu ministram.
Paldies. Jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Leila Rasima. Lūdzu!
L. Rasima (PRO).
Labdien klausītājiem, un vasali Latgolā! Manuprāt, šodien bija divi svarīgi balsojumi (par ko es pastāstīšu) un tiesībsarga ziņojums, par kuru arī es gāju debatēt un izteicos vairāk.
Pirmais balsojums bija tāds, ka mēs pieņēmām lēmumu, ka turpmāk pašvaldību mēriem, pašvaldību vadībai, būs jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Šis lēmums patiešām stiprina mūsu drošību, un sevišķi svarīgi tas ir rēzekniešiem un daugavpiliešiem, jo tie izteikumi, kas ir izskanējuši no Bartaševiča un Elksniņa ir bijuši tādi, kas pamatoti liek šaubīties par viņu uzskatiem un potenciālajiem darbiem kādās situācijās.
Otrs bija tas, ka mēs lēmām paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kas pieder Krievijas oligarhiem un sankcionētajām personām, un turpmāk šiem cilvēkiem būs jāmaksā 10 procenti no īpašuma kadastrālās vērtības. Ja ņemam vērā, kādi tie īpašumi izskatās un kādi tie ir, tad, visdrīzāk, tās summas ir diezgan ievērojamas. Pozitīvi, ka iekasētais tiks novirzīts Ukrainai un mēs varēsim šādā veidā palīdzēt Ukrainai atjaunot to... novērst šausmu lietas, ko Krievija tur ir izdarījusi.
Jā, un tad trešā lieta, kam es gribu pieskarties, ir tas, kas bija pie tiesībsarga ziņojuma... un tās lietas, ko es kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja... kur es redzēju, ka patiešām saskan tiesībsarga redzējums un komisijā jau aizsāktās lietas... ko esmu uzsākusi, – tas ir darbs pie vardarbības mazināšanas.
Vardarbība mums ir aktuāla tēma tādā ziņā, ka sabiedrībā un masu plašsaziņas līdzekļos viena pēc otras uzpeld kaut kādas lietas, un mēs par to dzirdam ik dienu. Tas, ko es varu pozitīvi minēt, ka tiesībsargs ir uzsācis izpēti par pagaidu aizsardzības pret vardarbību... tiesā, par to, cik šie mehānismi ir efektīvi. Tas mums palīdzēs pēc tam šos procesus uzlabot, lai nekad vairs nebūtu tādu gadījumu, kāds bija Jēkabpilī, kur sieviete vairākkārt bija vērsusies pēc palīdzības, pēc aizsardzības, bet mēs kā valsts viņu tomēr nespējām aizsargāt, un divi bērni palika bez mammas.
Ko es gribu vēl minēt pie šī – to, ka ir vardarbība pret bērniem un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādā ar šiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem... piemēram, no statistikas – tāda lieta, ka 2021. gadā mums ir bijuši 30 bērni, kas cietuši no izvarošanas, 2022. gadā tādi jau bija 60 bērni. Arī komisijā šim jautājumam esam ķērušies klāt un sākuši pie tā strādāt. Tur ir tāda svarīga lieta, par ko netiek pietiekami runāts... bet 30 gadu laikā pat tad, kad bija runāts, nekad ne pie kā nenonācām... ir tas, ka jābūt izglītībai par to, kā apzināties dažādas robežas, – tā seksuāli reproduktīvā izglītība, kas daudziem nepatīk... kā vārds, bet tā ir svarīga, jo, ja bērns zina, kā sevi pasargāt, kas ir pieļaujamās, kas ir nepieļaujamās lietas, ja mēs mākam to visu pamanīt, tad ir iespējams novērst arī vardarbību.
Tāpat tiesībsargs pieskārās naida runas problemātikai, un naida runa ir viena no lietām, kam tikko, pavisam nesen, esmu ķērusies klāt... un naida runa arī vienā brīdī noved pie naida noziegumiem. Tas ir tikai sākums, tas pēc tam veļas kā bumba, un tā runa vai tas, ko mēs izsakām, vēlāk pārtop fiziskā vardarbībā un audzē visu to vardarbības lielo lietu.
Nujā, laiks laikam jau iet uz beigām. Es vēl gribu piezīmēt, ka viena lieta, ko minēja, kas arī skar bērnus, ir bērnu atkarību jautājums, un arī pie šī mēs strādājam. Tiesībsargs uz to arī ir norādījis, tādēļ... Tas, manuprāt, šodien bija svarīgākais jautājums, un par to es atļāvos vairāk izteikties.
Lai visiem jauka diena! Visu labu!
Vadītāja. Paldies Leilai Rasimai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!