Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2023. gada 14. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Pulkstenis ir 9.00, Latvijas Republikas Saeimai jāsāk sēde.

Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 14. septembra sēdi.

Pirms sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, lemsim par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Tātad... Klotiņa kungs (Noklaudzina ar āmuru.), sēde ir sākusies!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, vismaz nedzirdu... pagaidām dzirdu tikai sarunas. Jencīša kungs, sēde ir sākusies! Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Svetlana Čulkova un Dmitrijs Kovaļenko lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs dzirdam, ka plašsaziņas līdzekļos, vēl vairāk soctīklos notiek diskusija par to, kas notiek ar Latvijas bankām, kas notiek ar kredītprocentiem, kas notiek ar Euribor.

Man atkal ir jācitē Valsts prezidents Rinkēvičs, kurš, tiekoties ar Saeimas frakciju vadītājiem, teica: Saeimai kaut kas ir jādara, valdībai kaut kas ir jādara, jo tas nav pieņemami. Un, saprotiet, kas tas Euribor ir? Tā ir tā noteiktā likme, ko nosaka Eiropas Centrālā banka. Bet pēc būtības, ja notiek aizņemšanās starptautiski, protams, tas ietekmē procesu.

Bet ko mēs redzam Latvijā? Tiek realizēta tāda finanšu politika, ka pēdējo gadu laikā kreditēšana Latvijā ir uz pusi mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka noguldītāju nauda stāv bankā, tā netiek izmantota, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi valstī. Līdz ar to mūsu bankas, it sevišķi lielākās ārvalstu – skandināvu – bankas vispār neaizņemas, viņi neaizņemas naudu starptautiski, un tagad sanāk tā, ka viņiem būs milzīga peļņa. Un ko mēs redzam peļņas rādītājos? Mēs redzam to, ka šajā gadā Latvijas banku peļņa varētu sasniegt miljardu eiro.

Tad, kad mēs tiekamies ar Latvijas Bankas vadību un uzdodam jautājumu, kas notiek, viņi nevar pat īsti paskaidrot. Kad Jāņa Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” tika uzdots jautājums, kāpēc lielo banku pārstāvji neieradās uz šo pārraidi, – tā ir normāla parādība. Un mūsu vietējie bāleliņi mēģina to visu aizstāvēt.

Ko es ar to visu gribu pateikt? Es uzskatu, ka Latvijas Banka – Latvijas centrālā banka – nepilda savu funkciju, viņi nenodrošina uzraudzību, viņi nenodrošina politiku, viņi nekādā veidā nemēģina regulēt situāciju tā, lai ekonomika Latvijā attīstītos un lai ārvalstu bankas nedzīvotu šajā visatļautībā.

Ja mēs paskatāmies, kāpēc tas tā ir, atbilde ir ļoti vienkārša. Kazāka kungs 13 gadus ir strādājis “Swedbank”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka 13 gadus viņi viņam ir maksājuši algu un tagad viņš nevar iet pret saviem darba devējiem, pie kuriem viņš ir strādājis lielu daļu sava mūža.

Es uzskatu, ka šajā laikā, kad Latvijas ekonomika asiņo, kad ir jārīkojas, kad ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, lai izmainītu esošo politiku... mēs redzam, ka Latvijas Banka nav spējīga pieņemt šos lēmumus, un tad, kad viņi nāk uz frakcijas sēdēm (pie mums arī viņi ir bijuši), viņi tikai taisnojas, aizstāv esošo situāciju un saka, ka viss ir labi. Tad, kad bija šī izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Vilis Krištopans un kur piedalījās visu frakciju pārstāvji, viņi pacēla šos jautājumus... uz augšu. Visu laiku notiek piesegšana, it kā viss ir labi, bet mēs apzināmies, ka viss ir slikti.

Es uzskatu, ka esošā Latvijas Bankas vadība vistiešākajā veidā ir atbildīga par to, kas notiek jeb nenotiek Latvijā, un, ņemot vērā to, ka Kazāka kungs 13 gadus ir strādājis “Swedbank”, viņš vistiešākā veidā šodien lobē zviedru banku intereses, ārvalstu banku intereses, nevis Latvijas iedzīvotāju, noguldītāju, uzņēmēju, uzņēmumu intereses.

Tas, ko es šodien gribu piedāvāt, – pirms tiek apstiprināta jaunā valdība, es aicinu Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Kazāka kungam un arī pārējiem padomes locekļiem. Tikai tāpēc, ka tas būtu ļoti godīgi. Pieņemot šādu lēmumu, mēs tādā veidā pateiktu, ka neesam apmierināti, kas notiek valstī. Lai tad jaunā valdība virza jaunus cilvēkus, un lai sākas kaut kāda jauna politika.

Tā ka es aicinu šodien Saeimu balsot “par” šo lēmuma projektu un tiešām izdarīt visu, lai Latvijas iedzīvotāji var normāli dzīvot savā valstī un lai ārvalstu bankas neuzvestos kā “okupanti”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” nav pieteicies neviens.

Ņemot vērā to, ka ir bijis runātājs “par”... Vai kāds iebilst (Starpsauciens: “Iebilst!”)...? Iebilst pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Svetlanas Čulkovas un Dmitrija Kovaļenko iesniegtā lēmuma projekta “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 36, atturas – 32. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Svetlana Čulkova un Dmitrijs Kovaļenko lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu no amata”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es nebūtu uzstājies, ja iepriekšējā balsojumā jūs būtu atbalstījuši mūsu priekšlikumu. Bet diemžēl es esmu spiests atkal nākt un runāt no šīs tribīnes, un es gribu uzdot jautājumu: vai tiešām jūs uzskatāt, ka viss ir labi?

Godājamie jaunās koalīcijas pārstāvji, godājamie vecās koalīcijas pārstāvji! Paldies vismaz APVIENOTAJAM SARAKSTAM, ka bija brīvais balsojums.

Šis jautājums ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, ka šodien Latvijā ir šīs problēmas, tās, ko es teicu pirms mirkļa: uz pusi mazāka kreditēšana – uz pusi mazāka kreditēšana nekā Igaunijā un Lietuvā! –, visdārgākie kredītprocenti visā Eiropā.

Godājamie kolēģi, vai tā ir nejaušība, vai tā ir likumsakarība, vai tā ir apzināta politika, ko realizē centrālā banka? Es teikšu tā: pat ja jūs atkal nobalsosiet “pret” un neiekļausiet šo jautājumu šodien darba kārtībā... tad man ir jautājums jau jaunajai koalīcijai: vai jūs tiešām gribat piesegt šīs ārvalstu bankas, kuras peldas peļņā? Miljards eiro šogad tiks nopelnīts. Ekonomika asiņo, bet ārvalstu bankas nopelnīs vienu miljardu. Jūs ieklausieties! Mēs meklējam simts miljonus vēža slimniekiem, mēs meklējam naudu bērniem, bērnu veselības sakārtošanai, medicīnai, izglītībai, bet bankas peldas peļņā... vienu miljardu pelnot.

Un tas, ko pašreiz finanšu ministrs Ašeradens piedāvā, ka bankas izmaksās uzņēmuma ienākuma nodokli tā kā avansā uz priekšu, – tas jau nav papildu nodoklis. Es personīgi neuzskatu, ka banku aplikšana ar nodokli ir mūsu primārā interese, jo aplikt bankas ar nodokli – tas nozīmē, ka bankas vienkārši paņems vēl vairāk naudas no iedzīvotājiem un noguldītājiem. Mūsu uzdevums ir izdarīt, lai bankas piedalītos ekonomikas finansēšanā, ekonomikas attīstībā, stimulēšanā. Mūsu uzdevums ir, lai tie, kas paņēmuši kredītus... jo iedomājieties, kā tas ir – viņi (vai tie ir uzņēmēji, vai tās ir privātpersonas) ir paņēmuši kredītus, un viņi nevar samaksāt.

Ko tagad izdomā valdības pārstāvji, Finanšu ministrija? Viņi tagad kaut kādu naudu izņems ārā avansā. Reāli bankām zaudējumi nekādi nerodas, šī nauda tiek iegūta, lai aizlāpītu šo ielāpiņu, šo caurumiņu, kas ir nepieciešams. Bet tie, kuri maksā tos procentus, tie paliek jaņos, tie paliek bešā. Tiem tāpat jāmaksā – vai tā ir privātpersona, vai tas ir uzņēmums.

Nu, es teikšu tā: ja jūs tiešām uzskatāt, ka esošā Latvijas Banka pienācīgi pilda savus pienākumus, tad jums ir jāuzņemas atbildība par visu to, kas šodien notiek finanšu sektorā. Godājamie kolēģi, ja jūs domājat, ka jūs paņemsiet vairāk naudas no noguldītājiem kā priekšapmaksu... a ko jūs nākamgad darīsiet? Atkal ņemsiet gadu uz priekšu? Bet no tā vairāk naudas nerodas, cilvēki turpinās maksāt šos vājprātīgos procentus, viņi jau nespēs samaksāt. Un ko teica daudzi cilvēki? Viņi teica – rudenī brauks prom. Nu, ko dara latvietis? Viņš taču neiet tur protestēt pārāk, viņš vienkārši nopērk vienvirziena biļeti.

Tā ka, godājamie kolēģi, varbūt tomēr šo priekšlikumu pārdomājiet un nobalsojiet “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies nav neviens.

Vai kādam ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Tātad būs jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Svetlanas Čulkovas un Dmitrija Kovaļenko lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu no amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 35, atturas – 40. Jautājums darba kārtībā netiek iekļauts.

Un visbeidzot pēdējais no iesniegtajiem jautājumiem. Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Atis Deksnis, Linda Matisone un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt šodienas Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu”.

Tātad “par” pieteicies runāt Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par tarifiem, par to, ko visi spriežam, visi runājam un par ko sabiedrība ir ļoti sašūmējusies. Mums ir jāsaprot, ka mums ir dārgākais elektroenerģijas apgādes tīkls Eiropā un ar vismazāko patēriņu uz pieslēgumu. Mēs stipri atpaliekam no igauņiem un lietuviešiem ar to. Un patēriņš tīklā šogad ir samazinājies par vēl deviņiem procentiem. Tas tieši norāda uz to, ka ekonomiskā aktivitāte samazinās. Tātad mūsu uzņēmumi patērē mazāk un mājsaimniecības patērē mazāk, bet tīkla izmaksas mēs nevaram mākslīgi samazināt par deviņiem vai 10 procentiem. Tīkls ir tāds, kāds tas ir. Un septiņus gadus uzņēmēji ir dubultā maksājuši par mājsaimniecību šķērssubsīdiju lēto tarifu.

Kur tas mūs ir novedis? Līdz tam, ka no ekonomikas mēs esam... mēs nevaram sakasīt nodokļus budžetam, un Finanšu ministrija ir spiesta likt slēpto nodokli un no tautas un ekonomikas iekasēt papildu naudu caur “Latvenergo” rekordaugstajām dividendēm, kur ar budžeta likumu ir uzlikts, ka budžetā nonāk 64 procenti no “Latvenergo” dividendēm. Ar šādu rīcību valdība pati īstenībā vairo inflāciju, liekot maksāt uzpūstākus elektrības rēķinus, jo budžetā vienkārši trūkst naudas.

Mēs šādi esam slāpējuši savu ekonomiku pēdējos gadus, liekot uzņēmējiem maksāt dubultā un vairāk, un mēs nevaram šādi turpināt. Tarifu struktūra bija jāmaina, un tas ir pareizi, ka tiek veidotas šādas struktūras izmaiņas, bet šādu būtisku reformu – tarifu reformu – nedrīkst ieviest bez pārejas perioda... bez adaptācijas perioda. Ir jāmīkstina šis trieciens, un jādod laiks iedzīvotājiem tam pielāgoties un mainīt pieslēguma jaudu un paradumus.

Tāpēc pēc Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas izdiskutētiem jautājumiem un risinājumiem... Mēs daudz izskatījām priekšlikumus un piedāvājumus kopā ar nozari, kopā ar ekspertiem, kopā ar jums – visu frakciju pārstāvjiem, un tāpēc Apvienotais saraksts ir sagatavojis konkrētos astoņus īstermiņa un ilgtermiņa risinājums, kas ļaus tarifu samazināt par līdz pat 40 procentiem.

Tātad nedrīkst tarifus tik krasi celt, un šinī ziemas, īpaši – ziemas, periodā, jākompensē mājsaimniecībām puse no tarifa līdz aprīlim, izmaksas sedzot no augstajām, neplānoti augstajām “Latvenergo” dividendēm. Tikmēr jāizstrādā aizsargāto lietotāju tarifs, kurā jāiekļauj sabiedrības grupas, kam draud enerģētiskās nabadzības risks. Vēl vajag izstrādāt “Sadales tīkla” pieslēguma tarifu mikroģenerācijas klientiem, jo tie paļāvās uz vieniem noteikumiem, ko valsts pati stimulēja, bet tagad tos klientus soda.

Analizēt un virzīties uz – šis ir būtisks punkts! – uz “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” apvienošanu. Tik mazā tirgū eksistēt diviem tīkla operatoriem ar gandrīz identiskām funkcijām ir izšķērdīgi un neekonomiski. Jāapvieno resursi, jo, būsim godīgi, 2025., 2026. gadā pie desinhronizācijas tarifi kāps vēlreiz, jo šīs lietas ir jāfinansē, un tam mums ir jāsagatavo bāze, lai izmaksas būtu pietiekami efektīvas un mazas. Vajag izvērtēt... ieviest arī sadales tarifu elektrības ražotājiem, jo šobrīd par šo – par visu tīklu pakalpojumu, tīklu pārvadi – maksā lietotāji, ražotāji par to – neadekvāti maz.

Šie astoņi konkrētie priekšlikumi ļaus tūlītēji mazināt iedzīvotājiem šoku no samilzušajiem tarifiem, un valdībai būs uzdevums un laiks veikt darbus, lai liktu ilgtermiņā būtiski samazināt tarifus.

Lūgums šo lēmuma projektu, kurā apkopoti visu komisiju un komisijas ekspertu, pašas Klimata un enerģētikas ministrijas, arīdzan frakciju priekšlikumi... un, lai nezaudētu laiku un neciestu ziemas periodā iedzīvotāji, dot laiku tos izvērtēt un ieviest.

Tātad lūdzu balsojumu – iekļaut un nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” pieteicies nav neviens.

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka jautājums tiek iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Kolēģi, esam izskatījuši visas iesniegtās izmaiņas.

___

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nedzirdu iebildumus. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Tātad likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai visi deputāti piekrīt? Nedzirdu iebildumus. Tātad likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Beidzot mēs lemsim par to, lai šo likumu atzītu par spēku zaudējušu.

Es negribētu izmantot šīs dažas minūtes, lai šodien analizētu visu to, kas ir noticis. Tas viss, protams, nav tikai balts vai tikai melns, bet, kā mēs zinām, pārspīlējumu ir bijis diezgan daudz. Bez kovida ir simtiem, tūkstošiem citu slimību, kuras arī ir jāārstē. Mēs apzināmies to, ka šodien, kad šī slimība ir zaudējusi savu aktualitāti kā īpaša slimība, joprojām darbojas šis likums un, kā mēs redzam, sēž cilvēki maskās... Tas, ka kādi uzvelk masku, – tā ir viņu izšķiršanās. Lai viņi to dara! Bet problēma jau ir cita.

Mēs atceramies, kāds bija lokdauns, – tika aizvērti veikali, nevarēja nopirkt bērniem ziemas drēbes, cilvēki nevarēja apmeklēt darbu, Saeima nedemokrātiski strādāja attālināti. Bija šeit viena deputāte, kurai tika liegts apmeklēt sēdes pat attālināti. Jūs iedomājieties, līdz kādam absurdam nonāca Saeima: cilvēkam bija aizliegts piedalīties Saeimas sēdēs pat attālināti – sēdēt mājās pie datora un piedalīties. Un to noteica likums. Nu kas tas ir par likumu?!

Godājamie kolēģi! Mēs labi atceramies, ka 60, 70, 80 tūkstošiem cilvēku nācās zaudēt darbu tikai tāpēc, ka viņi atteicās vakcinēties. Jā, es arī esmu viens no tiem, kas nav vakcinējušies. Es neesmu antivakseris; es ar to nelepojos, tā ir brīva izvēle. Mēs vienmēr esam iestājušies par brīvprātīgu vakcināciju. Bet šodien šī likuma atcelšana ir vitāli svarīga, jo valstī ir citas slimības, kas ir jāārstē, un mēs nevaram vienas slimības dēļ radīt apstākļus, ka cilvēki nesaņem pietiekošu palīdzību no medicīnas iestādēm tikai tāpēc, ka visur ir lokdauns.

Protams, daudzi teiktu, ka daudzi cilvēki nomira tāpēc, ka viņi saslima ar šo slimību. Bet, iespējams, vēl vairāk bija to, kuri nomira vakcinēšanās dēļ; nomira tieši tie, kas vakcinējās, – nomira no blaknēm un no citām problēmām, kas ļoti bieži pēc tam netika oficiāli atzītas... ka tās ir kaut kādas citas slimības, kas pēkšņi parādījās... Paskatieties, cik sportistu pēkšņi nomira ar sirdskaitēm! Jauni, jā. Tas viss šodien soctīklos ir pieejams. Bet šodien nav jāanalizē. Vienkārši man ir gandarījums, ka beidzot mēs esam gatavi pielikt punktu un atcelt šo likumu, pēc kura, kā jau es teicu, Saeimas deputātam bija liegts pat attālināti piedalīties Saeimas sēdēs.

Un kur nu vēl visi citi tie absurdie noteikumi! Uz maziem veikaliņiem it kā varēja iet, tur saspiesties, bet lielos nevarēja iet. Viens veikals vaļā, otrs veikals ciet – to visu mēs esam pieredzējuši.

Tā ka, godājamā Saeima, atbalstām šo konkrēto likumprojektu. Lai ārstē visus cilvēkus, kuriem ir vajadzīga palīdzība! Un neradīsim apstākļus, ka parastie cilvēki, kuri atsakās vakcinēties, tiek terorizēti!

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts.

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai un Sociālo un darba lietu komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Un visbeidzot... Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Kolēģi! Pirms pārejam pie nākamās sadaļas, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz likumprojektu “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” iekļaut Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu. Cienījamie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Nav iebildumu. Likumprojekts tiek iekļauts šajā darba kārtības sadaļā kā pirmais jautājums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai kādam ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.

Pārejam pie sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Svetlana Čulkova, Nataļja MarčenkoJodko un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Nav iebildumu? (Starpsauciens.) Ir iebildumi. Ja ir iebildumi, tas nozīmē, ka mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man ļoti žēl, ka dažiem deputātiem, likumdevējiem, vēl joprojām... nu kā man pateikt tā pieklājīgāk... nav aknu, nav iekšu, lai no Saeimas tribīnes debatētu, runātu par visai Latvijas sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Un tāds jautājums, jautājums numur viens, šobrīd ir tarifi – nu jau visi iespējamie tarifi, ne tikai “Sadales tīkla” tarifi, par ko es runāju šobrīd un par ko ir šis konkrētais lēmuma projekts.

Saprotiet vienu – cilvēki ir izmisumā. Izmisumā un bezcerībā! Cilvēki nevar gaidīt vēl mēnesi, divus vai trīs, kamēr te caur visām komisijām, institūcijām, regulatoriem... un, velns viņu zina, kam vēl... izies cauri kaut kādas izmaiņas, kuras tiek plānotas. Un ne jau izmaiņas tiek plānotas pamattarifos šobrīd, te runā par iespējamiem atbalsta pasākumiem, bet atbalsta pasākumi beigsies, un cilvēkiem būs jāmaksā tie tarifi, kas šobrīd ir ieviesti kaut kādā nesaprotamā veidā.

Atbildiet sev uz vienu jautājumu: kāda velna pēc regulatoram būtu jāspriež par zemākiem tarifiem, ja regulatora budžetu sastāda 0,2 procenti no komersanta apgrozījuma... neto apgrozījuma. Tam nav nozīmes. 0,2 procenti. Ja tas ir viņu budžets, no kura izejot viņi pēc tam maksā sev algas, uztur paši sevi, viss viņiem ir skaisti, kāpēc viņiem būtu jāparūpējas, lai šis budžets, no kura viņi... lai šis apgrozījums būtu mazāks. Jūs neesat par to aizdomājušies, ka, iespējams, būtu jāpārskata jau pašā pamatā tas, no kurienes naudu saņem regulators un vai regulatoram ir patiesi nodomi, un... kā notiek šis izvērtējums? Es ļoti... es tiešām ļoti to apšaubu. Manuprāt, šī ir vēl viena lieta, par kuru vajadzētu nopietni diskutēt, un tas būtu jāmaina.

Ir pilnīgi skaidrs, ka valstij katastrofāli trūkst naudas. Un šie tarifi, kas nu jau ir paaugstināti visās jomās, ir legāls veids, kā iedzīvotājiem segt valsts izpļeperēto naudu. Un, ziniet, tas nav ne cienīgi pret mūsu valsts iedzīvotājiem, ne arī godīgi.

Man ir žēl, ka veselai virknei deputātu trūkst aknu, trūkst pautu varbūt, lai šo jautājumu iekļautu dienaskārtībā un lai mēs par to diskutētu. Pēc tam jūs varētu balsot “pret” vai “par”, nākt ar kaut kādiem papildu priekšlikumiem, kā labāk... bet – diskutēt par to, vai tas ir taisnīgi un cieņpilni pret mūsu iedzīvotājiem, ko dara valsts kapitālsabiedrības un regulators, vai nav. Žēl, bet cerība mirst pēdējā.

Aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs. (Noklaudzina ar āmuru.)

Kola kungs...

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Paldies opozīcijai un Šlesera partijai par to, ka iesniedza šādu priekšlikumu. Tā ir aktuāla tēma, mēs to visi zinām un saprotam. Tas paātrina... un uzmanību saasina visiem un... arī valdībai rīkoties. Bet es gribētu teikt, ka mēs komisijā tieši iekļāvām šādu... un ne tikai vienā, bet vairākās komisijās... un ir detalizēti izvērtēta situācija, un ir saprastas problēmas.

Tieši tāpēc ir sagatavots profesionāls priekšlikums, kurā ir astoņi punkti, kas tiešām reālistiski var samazināt tarifu un, galvenais, dot iedzīvotājiem laiku jau tūlīt, tūlīt, jau no oktobra, nesaņemt šos augstos tarifus. Un tur ir risinājums iekšā, lai valdībai būtu laiks reāli ieviest šos grozījumus, izmaiņas, kas mazinās tarifus ilgtermiņā.

Tā ka mēs gribam lūgt virzīt priekšlikumu no APVIENOTĀ SARAKSTA puses.

Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Demokrātijā viss izlemjams ar vairākuma balsīm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 23, atturas – 28. Līdz ar to lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts komisijai ir nodots.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts... Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma “sliekšņa” samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Nav iebildumu. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Un visbeidzot – deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Atis Deksnis, Linda Matisone un Raimonds Bergmanis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Tātad frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA iebilst. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt “par” un “pret” neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – nav, atturas – 50. Līdz ar to šis lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Līdzīgi kā iepriekšējo (saistībā ar “Sadales tīkla” tarifiem) aicinu nodot atbildīgajai komisijai – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts tiek nodots komisijai.

___

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ingrīdas Liepas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ingrīdas Liepas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Šī gada 11. augustā Tiesu administrācija ir saņēmusi tiesneses Ingrīdas Liepas iesniegumu, kurā tiesnese lūdz atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Šī gada 5. septembrī Juridiskās komisijas sēdē komisijas locekļi uzklausīja Tiesu administrācijas pārstāvja ziņojumu par tiesneses Ingrīdas Liepas profesionālo darbu un komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus balsot un atbrīvot tiesnesi Ingrīdu Liepu no tiesneses amata ar 2024. gada 8. janvāri pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ingrīdas Liepas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamā sadaļa darba kārtībā – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana” – “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Atis Deksnis, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Igors Rajevs, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Ieva Brante, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis un Andris Kulbergs ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs”. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai, un balsot par to nav iespējams.

___

Sākam izskatīt likumprojektu sadaļu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Indijas pilsoni Kananu Višvanatu par Latvijas Republikas pilsoni, saglabājot viņam arī Indijas Republikas pilsonību.

No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas izriet, ka Višvanata kungam ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, bet viņš šobrīd nav tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Izvērtējot visu iegūto informāciju un tiekoties ar pilsonības pretendentu, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbalstīja Latvijas pilsonības atzīšanu Kananam Višvanatam ar atsevišķu likumu un pieņēma viņa solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Višvanata kungs ar ģimeni – sievu un dēlu – Latvijā dzīvo kopš 2019. gada un ir šeit izveidojis vairākus inovācijās un zinātnē balstītus farmācijas uzņēmumus, kā arī aktīvi iesaistījies Latvijas zinātnieku kopienā. 2022. gadā viņam piešķirts arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds.

Kananu Višvanatu Latvijas pilsonības saņemšanai rekomendēja Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, saskatot nenovērtējamu ieguvumu Latvijas zinātnes un konkurētspējas attīstībai, pieņemot pasaulē farmācijas jomā labi pazīstamā zinātnieka un uzņēmēja, kā arī viņa ģimenes patiesu vēlmi visciešākajā veidā saistīt savu turpmāko dzīvi ar Latviju.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajai informācijai Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav informācijas, ka uz Kananu Višvanatu būtu attiecināmi kādi Pilsonības likuma 11. pantā minētie ierobežojumi saņemt Latvijas Republikas pilsonību.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. I. Līdaka: “Par steidzamību.”) Ā, tātad steidzamība.

Kolēģi, pa priekšu vēl ir steidzamība. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu, kad mēs skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

I. Līdaka. Cienījamie kolēģi, lūdzu izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts šodien tiek skatīts arī otrajā lasījumā ? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts, un Latvija ir kļuvusi par vienu pilsoni (Starpsaucieni: “Jā!”) bagātāka.

I. Līdaka. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 6. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”.

Es tikai atgādinu, ka likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 2021/2101.

Komisijā otrajam lasījumam saņemti 11 priekšlikumi – 10 priekšlikumus iesniedzis Juridiskais birojs, un viens ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “konsolidētie ieņēmumi” ar vārdiem “konsolidēto ieņēmumu kopsumma”. Priekšlikums ir vērsts uz terminoloģijas saskaņošanu 4. panta ietvaros.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 5. panta pirmajā daļā un 12. panta sestās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā vārdu “ieņēmumi” ar vārdiem “ieņēmumu kopsumma”. Priekšlikums vērsts uz terminoloģijas saskaņošanu 5. panta ietvaros.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 12. panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem” ar vārdiem “divus pārskata gadus pēc kārtas”. Priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 12. panta sestās daļas 1. punkta ievaddaļu ar vārdiem “viena no šādām sabiedrībām”. Priekšlikums ir vērsts uz juridiskās tehnikas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 12. panta sestās daļas 1. punkta “a” apakšpunktā vārdus “konsolidētie ieņēmumi” ar vārdiem “konsolidēto ieņēmumu kopsumma”. Priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 12. panta sestās daļas 1. punkta “a” apakšpunkta beigās vārdu “vai”. Priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 12. panta septītajā daļā vārdus “katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem” ar vārdiem “divus pārskata gadus”. Priekšlikums arī ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 13. panta 1. punktā vārdus “elektroniski mašīnlasāmā formātā” ar vārdiem “cilvēklasāmā formātā”. Priekšlikuma mērķis – lai informācija tiktu sniegta sabiedrībai saprotamā formā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 14. pantā skaitli un vārdus “12. panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem” ar skaitli un vārdiem “12. panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem”. Priekšlikums arī ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 24. panta otro daļu pēc vārdiem “bez maksas pieejams” ar vārdiem “cilvēklasāmā formātā”.

Sēdes vadītājs. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, tie skaļruņi ir uz jūsu pusi. Ja jūs ļoti skaļi sarunājaties, man ir ļoti grūti sekot līdzi Vīksnas kundzes ziņojumam. Paldies.

Turpiniet.

A. Vīksna. Priekšlikums ir normas precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Un pēdējais – 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams, tātad – galīgajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 6. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”. Likumprojekts tiek skatīts un likums stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”.

Likumprojekta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīva (ES) 2021/2101, ar ko groza Eiropas Savienības direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles.

Komisijā otrajam lasījumam tika izveidots viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums. Tas paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies Vīksnas kundzei par ziņojumiem.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Atgādinu, ka likumprojekts ir steidzams.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisija saņēma 15 priekšlikumus.

1. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz papildināt 11. panta redakciju – par vīzām – ne tikai ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet arī ar Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, ņemot vērā Baltkrievijas līdzdalību šobrīd karā pret Ukrainu un arī hibrīdkarā, kas tiek vērsts pret Latviju, uz mūsu valsts robežas. Tāpat zinām, ka publiski ir izskanējusi informācija, ka Baltkrievijas varas iestādes, ļoti iespējams, piešķir pilsonību arī Vāgnera kaujiniekiem.

Lai stiprinātu mūsu valsts drošību, kā arī domājot par mūsu pašu nacionālajām interesēm, aicinu papildināt šībrīža redakciju, ietverot tajā Baltkrievijas pilsoņus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Rotberga kungs? Ja nav, tad varam balsot. Vai jūs pieprasāt balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 36, atturas – 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds pieprasa...? Butāna kungs vēlas runāt debatēs.

Atklājam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka mēs pārtraucam izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem un viņiem būtu iespēja (ja reiz ir tāda politiskā griba šeit paturēt Krievijas pilsoņus) pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz gadu. Tādējādi tiktu uzlabota kontrole pār viņu klātesamību šeit, jo zinām, ka PMLP ir grūtības nosaukt konkrētu skaitli, cik Krievijas pilsoņu šobrīd atrodas mūsu teritorijā.

Līdz ar to šis uzlabotu kontroli, kā arī dotu iespēju drošības iestādēm, izsniedzot gada termiņuzturēšanās atļauju... dotu arī iespēju iziet drošības sietu šiem pilsoņiem un tādējādi stiprinātu mūsu valsts drošību.

Tāpēc aicinu atteikties no šīm privilēģijām – par pieciem gadiem – un Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem paredzēt tikai termiņuzturēšanās atļaujas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 17, atturas – 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis mūsu – frakcijas “Nacionālās apvienība” – priekšlikums paredz to, ka vajadzētu izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 58.5 punktu. Tas ir konceptuāls priekšlikums un ir saistīts ar mūsu uzstādījumu un mūsu vēlmi visas tās piekāpšanās un tos kompromisus, kas tika pieņemti šī likumprojekta sākotnējā versijā un pirmajā lasījumā tika pieņemti, un rosināti no valdības vadītāja... mēs uzskatām, ka tie ir nepareizi, ka tas ir nepareizs signāls, un ar šo priekšlikumu vēlamies šo situāciju mainīt.

Es aicinu to atbalstīt. Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad visi pārējie mūsu priekšlikumi, kas ir gan no mūsu frakcijas, gan no mūsu frakcijas deputātiem, jau ir par detaļām, kas būtu jāmaina šajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Tātad izlemsim balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 15, atturas – 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 4. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U. Rotbergs. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Nacionālā apvienība nemaina savu pozīciju, uzskatot, ka likuma grozījumi nebija nepieciešami, un tas, kas līdz šim ir noticis, – tā faktiski ir šī likuma nemitīga labošana un pilnveide gan pirms pirmā lasījuma, gan otrajā lasījumā. Ir izdevies atsevišķas lietas šajā likumā koriģēt, kas ir bijušas pavisam kaitīgas, bet joprojām ir normas, kuras jums, Saeimas deputātiem, ir iespējams pilnveidot ar balsojumiem, jo daudzi no turpmākajiem priekšlikumiem ir politiskā izšķiršanās, kur var būt gan tā, gan savādāk.

Šis ir viens no piemēriem, kurš bija iesniegts, – ka faktiski jebkura persona, kas varēs uzrādīt kaut kādu iemeslu, varēs iegūt šīs termiņuzturēšanās atļaujas, neraugoties uz to, ka tā nebūs kārtojusi valodas prasības. Šīs tiesības tagad ir sašaurinātas tikai līdz būtiskiem veselības iemesliem vai arī citiem, ar personu tieši nesaistītiem iemesliem, kuri tad ir īpaši jāpierāda.

Šis priekšlikums ir atbalstāms, un arī turpmākajos priekšlikumos es aicinu Saeimas deputātus tomēr iedziļināties. Mēs varam šo likumu vēl krietni pilnveidot iepretim tam, kāds tas atnāca no Ministru kabineta, un arī iepretim tam, kāds tas tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Tātad šo priekšlikumu es neuzstāju, ka ir jābalso. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs nepieprasāt balsojumu un deputāti neiebilst.

U. Rotbergs. 6. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šī ir pirmā politiskā izšķiršanās. Tur nevarēs aizbildināties ar to, ka kāds cits to ir atnesis. Šis ir jūsu izšķiršanās jautājums. Tātad tiek piedāvāts noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas – šīs specializētās termiņuzturēšanās atļaujas – ir uz diviem gadiem. Tā ir redakcija, kas ir atnākusi. Pamatojums ir ļoti abstrakts – tas, ka personām vajag laiku, lai mācītos, ignorējot faktu, ka bija 30 gadi, kamēr dzīvoja Latvijā, neatkarīgajā Latvijā, ignorējot faktu, ka bija viens gads, kad likums jau bija stājies spēkā un personai jau bija pienākums apgūt valsts valodu.

Šī ir izšķiršanās – vai šīs specializētās termiņuzturēšanās atļaujas būtu piešķiramas uz diviem gadiem, vai pietiktu tās piešķir tikai uz vienu gadu, vēl papildu vienu gadu. Viena gada laikā, nenoliedzami, šajā ļoti zemajā valodas prasmju līmenī ir iespēja apgūt valodu. Ja tomēr arī nākamā valdība uzskatīs, ka viena gada laikā ir pārāk daudz personu, kuras joprojām cītīgi mācās, bet nekādi nevar iemācīties latviešu valodu šajā ļoti zemajā līmenī, tad pēc gada var atgriezties ar grozījumiem Imigrācijas likumā un piedāvāt šīm personām vēl vienu – papildu – gadu.

Arī komisijā tika norādīts – ja uzreiz tiek pateikts, ka personai ir iespēja divus gadus mācīties un apgūt valodu, tad ļoti daudzi šo procesu atliks līdz termiņa beigām un varētu netikt sasniegts sākotnējais mērķis – ka personas, kuras iegūst šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, tiešām ir apguvušas latviešu valodu pienācīgā līmenī. Tāpēc tā ir politiskā izšķiršanās – vai šīs specializētās termiņuzturēšanās atļaujas (ja Saeima kopumā... vairākums ir atbalstījis) vispār tiek izveidotas, vai tas termiņš ir divi gadi vai viens gads.

Es aicinu noteikt ne ilgāk par vienu gadu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Vai jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsauciens: “Jā.”) Tātad mums jābalso par 6. – frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegto priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 16, atturas – 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 7. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums ir plašāks, tas skar ne tikai šo termiņu – viens gads –, bet te galvenokārt ir runa par nodarbinātības tiesībām, ko šī persona, kura būs ieguvusi specializēto uzturēšanās atļauju, – Krievijas pilsonis, kurš ir pielīdzināms citiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja... pēc kādiem nosacījumiem tā var strādāt Latvijā.

Redziet, jebkurš cits trešo valstu pilsonis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja, var strādāt atbilstoši Imigrācijas likuma 9. pantam, kas noteic, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde individuāli izvērtē, kādā apmērā personai ir piešķiramas tiesības uz nodarbinātību.

Šajā gadījumā ir paredzēts, ka pilnīgi ikvienai personai, kura saņem šo specializēto termiņuzturēšanās atļauju, automātiski ir tiesības uz neierobežotu nodarbinātību – neierobežotu nodarbinātību gan attiecībā uz sfērām, kurās tā tiek nodarbināta, gan attiecībā uz citām prasībām. Un tas ir jūsu izšķiršanās jautājums – vai tas ir pareizi. Tātad šis priekšlikums runā par vairākām lietām. Te joprojām ir jautājums ne tikai par termiņiem, bet arī par nodarbinātību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet? Nē. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 16, atturas – 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 8. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums specifiski skar ļoti plašas tiesības, kādas nebauda pilnīgi neviens trešo valstu pilsonis, kuram ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem šiem speciālo termiņuzturēšanās atļauju turētājiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, tiesības uz tādiem pašiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem – bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi, atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem –, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājiem.

Respektīvi, no vienas puses, ir 58.7 punktā pārejas noteikumos pateikts, ka šīs specializētās uzturēšanās atļaujas tiek pielīdzinātas termiņuzturēšanās atļaujām, bet vienlaikus ir pateikts, ka šie Krievijas pilsoņi baudīs daudz plašākas tiesības saņemt sociālos pakalpojumus nekā jebkuras citas trešās valsts pilsonis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja. Arī Juridiskais birojs norādīja, ka šī ir politiska izšķiršanās un līdz šim tāda prakse mums nav bijusi.

Es vēlos norādīt, ka te ir arī ļoti lieli tiesvedības riski – tiesvedības riski no citiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļaujas un kuri nesaņem tik dāsnu atbalstu no nodokļu maksātāju naudas. Budžeta ietekme šim priekšlikumam ir mērāma vairākos miljonos eiro – gan no pašvaldību budžetiem, gan valsts budžeta. Un tātad viena lieta ir dot tiesības šiem Krievijas pilsoņiem, kā jau Saeima ir lēmusi, divus... Saeimas vairākums ir lēmis... divus gadus uzturēties Latvijas teritorijā, cita lieta ir, vai šiem Krievijas pilsoņiem ir arī jāparedz īpaša labvēlība attiecībā uz dažādu veidu sociālo atbalstu.

Es atgādināšu, ka ne tik sen atpakaļ, kad veselības ministre bija Ingrīda Circene, tika diskutēts, ka būtu jāveic sociālā apdrošināšana attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem, un tie valstspiederīgie, kas nav deklarējušies Latvijā, kuri nemaksā nodokļus Latvijā, kuri nav īstenojuši šo sociālo apdrošināšanu, – tad viņiem nepienāktos valsts apmaksātie pakalpojumi. Šai gadījumā ir runa par Krievijas pilsoņiem, kuri nemaksā visi nodokļus, kuri viena tiešām ievērojama daļa pat, iespējams, nedzīvos pastāvīgi Latvijā, tāpēc ka termiņuzturēšanās atļauja neparedz pienākumu dzīvot Latvijas teritorijā, viņi var būt tikai deklarējuši dzīvesvietu, bet viņi var dzīvot pilnīgi jebkur, viņi būs tiesīgi saņemt sociālos pakalpojumus.

Tas nav pareizi, tas ir klaji diskriminējoši no kopējās sistēmas viedokļa, un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kur tiktu izņemta šāda īpaša privilēģija Krievijas pilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Tātad debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs ko piebildīsiet?

U. Rotbergs. Nē.

Sēdes vadītājs. Nē. Tad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 16, atturas – 59. Līdz ar to priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti neiebilst.

U. Rotbergs. 10. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

Atklājam debates.

J. Dombrava (NA).

Tātad šis priekšlikums ir tehnisks, bet reizē arī politisks. Te ir runa par termiņiem, līdz kuriem persona, kura vēlēsies saņemt šo specializēto termiņuzturēšanās atļauju... līdz kuram datumam viņam ir jāiesniedz šis pieteikums. Tātad piedāvājums ir nevis līdz nākamā gada marta beigām, bet līdz šī gada 31. decembrim. Un papildus arī nosakot pienākumu, ka personai ir jāiesniedz šis pieteikums klātienē, lai izvairītos no situācijām, kad persona nemaz nedzīvo Latvijā, uzturas dažādās citās vietās, bet viņam ir pilnvarotā persona, kura kārto viņa vietā šīs visas juridiskās nianses.

Kāpēc ir būtiski, lai šis termiņš tomēr nepārklātos ar marta beigām? Tāpēc, ka, nu... es tiešām novēlu veiksmi tad nākamajam ārlietu ministram Kariņa kungam, kurš varēs skaidrot, kā tas ir nācies, ka mums Latvijā ir pietiekami liels Krievijas pilsoņu skaits, kuri Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas notiks martā, nobalso par Putinu. Un es domāju, ka tas ir faktiski jau paredzams fakts, jo tas paredz iespējas personām, kuras vēl nebūs pat izgājušas drošības iestāžu pārbaudes, turpināt uzturēties Latvijā, gatavot pieteikumu šīs specializētās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Viņiem visiem kā Krievijas pilsoņiem ir tiesības piedalīties Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Nu, ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad starptautiski tas izskatīsies ļoti labi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nav, tad acīmredzot jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 16, atturas – 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 11. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Tātad Eiropas Savienības tiesības paredz, ka valsts var nepiešķirt termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas personām, kuras nespēj uzrādīt pietiekamus finanšu līdzekļus. Tas princips ir nostiprināts kā iegansts, lai atteiktu uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja persona var radīt slogu valsts sociālajam budžetam. Skaidrs, ka šie Krievijas pilsoņi, absolūtais vairākums, rada slogu valsts sociālajam budžetam, bet... Bet viena lieta ir runāt par Krievijas pilsoni, kurš ir pensionārs, kuram ir objektīvi grūtības uzrādīt citus pietiekamus finanšu līdzekļus, izņemot pensiju, kāda nu kuram tā pensija ir piešķirta...

Bet pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz daudz, daudz plašāku iespēju. Krievijas pilsoņi turpmāk neatkarīgi no saviem ienākumiem varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju. Pārtulkojot, ko tas faktiski nozīmētu. Ka nevis tikai par pensionāriem – par pensionāriem ir šis priekšlikums, ka tātad, ja

pensionāram ir pensija, tad tie tiek uzskatīti par pietiekamiem finanšu līdzekļiem, bet izslēgt ārā tos Krievijas pilsoņus, kuri nemaksā Latvijā nodokļus apzināti, kuri nestrādā, kuri ir mūsu sociālās aprūpes sistēmas aktīvi izmantotāji, kuri rada slogu valsts budžetam. Skaidrs, ka šo naudu varētu daudz lietderīgāk likt lietā, ja mēs nemaksātu šo naudu darbspējas vecuma Krievijas pilsoņiem, bet, piemēram, izmantotu, lai paceltu minimālo māmiņalgu vai invaliditātes pabalstus mūsu pašu pilsoņiem.

Šī ir politiska izšķiršanās. Vai jūs par pietiekamiem finanšu līdzekļiem uzskatāt, ka tā varētu būt personai piešķirtā pensija (kas ir šajā priekšlikumā paredzēts), vai arī jūs, nobalsojot “pret”, atzīstat, ka jebkurš Krievijas pilsonis neatkarīgi, cik viņš ir vecs, var droši pretendēt uz šo uzturēšanās atļauju un saņemt visus sociālos pakalpojumus, kādi pienākas Latvijas pilsonim.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlēsieties ko piebilst?

U. Rotbergs. Nē.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 15, atturas – 61. Līdz ar to priekšlikums nav guvis atbalstu.

Nākamais – 12. priekšlikums.

U. Rotbergs. 12. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Es aicinu apskatīt šo normu. Atkal – politiska izšķiršanās. Visiem trešo valstu pilsoņiem, kam ir termiņuzturēšanās atļauja, ir pienākums nopirkt veselības apdrošināšanas polisi. Circenes kundze, es ceru, ka jūs dzirdat... tātad visiem trešo valstu pilsoņiem ir pienākums nopirkt veselības apdrošināšanas polisi, izņemot, kā tagad ir paredzēts pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā, – ka Krievijas pilsonim, ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, atļaujas uzturēties Latvijas Republikā turētājam, nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise.

Vai tiešām jūs uzskatāt, ka tas ir pareizi, ka visiem citiem trešvalstniekiem ir vajadzīga veselības apdrošināšanas polise, bet Krievijas pilsoņi atkal ir īpaša kategorija, kuriem nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise? Nu, es pieļauju, ka tūlīt mēs Saeimas balsojumā to redzēsim, bet, man liekas, tas tiešām ir absurdi.

Ja mums ir bijušas diskusijas... un es pieļauju, ka jaunā valdība gan jau atkal cels galdā diskusiju par to, ka veselības apdrošināšanas polisi vajag attiecināt uz visiem Latvijas pilsoņiem... a te mēs pasakām skaidri likumā, ka šī būs īpaša izņēmuma kategorija uz diviem gadiem – Krievijas pilsoņi, kuriem nevajadzēs veselības apdrošināšanas polisi. Jaunais veselības ministrs varēs “vingrot”, kā vien vēlas, bet viņš nevarēs panākt citu risinājumu, tāpēc ka Imigrācijas likumā būs skaidri un gaiši pateikts, ka attiecībā uz Krievijas pilsoņiem... viņi būs šī īpašā izņēmuma kategorija.

Aicinu atbalstīt 12. priekšlikumu, kas tātad izslēgtu šo īpašo privilēģijas normu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu... neslēdzu. Rosļikova kungs pieteicies. Atvainojiet!

Tātad vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Dombravas kungs! Es tiešām mēģināju neiesaistīties šai diskusijā. Bet pirmais un pats svarīgākais – pārstājiet maldināt savus kolēģus! Finanšu ministrija sniedza savu atzinumu. Nekāda sloga uz budžetu nav. Tas ir ļoti svarīgi. Oficiālais dokuments komisijā ir bijis, visa komisija to ir lasījusi. Jūs maldināt parlamentu.

Kas ir ļoti svarīgi – uz doto momentu mēs runājam par cilvēkiem, kuri ļoti ilgstoši ir maksājuši nodokļus. Tas ir īpašs regulējums, īpašs gadījums un īpašs risinājums, kas atšķir viņus no Pakistānas iedzīvotājiem, no indiešiem. Starp citu, jūs, Nacionālā apvienība, piekrītat piešķirt Indijas pilsonim vienkārši pilsonību – investīciju dēļ? Manā skatījumā, tā ir pilsonība par naudu. Es neesmu pret, bet vienkārši jums kaut kā ir jābūt konstruktīviem un konsekventiem savos lēmumos.

Ja mēs runājam par budžeta slogu, kas ir ļoti svarīgi... Piemēram, visaktīvākie un visdedzīgākie Nacionālās apvienības diskutētāji... Butāna kungs. Viņam vienīgā darbavieta ir Ekonomikas ministrija un uzreiz – parlaments, vot, tas ir budžeta slogs. Jūs, Dombravas kungs, kurš ir atnācis uz politiku, kad jums bija 20 gadi, jūs joprojām sēžat šeit – vot, tas ir budžeta slogs! Bet cilvēki, kuri šeit 25 gadus strādājuši ārā, parastajos darbos, kurus jūs nekad neesat redzējuši ar Butāna kungu, – vot, viņi ir nopelnījuši konkrētu risinājumu.

Tāpēc esošais risinājums ir mūsu demokrātiskās un mīļās republikas likuma ietvaros. Un mūsu republika ir izdarījusi pareizu lēmumu.

Paldies, kolēģi! Lūdzu Dombravas kunga vārdus uztvert ļoti kritiski, jo šeit notiek manipulācija, nevis patiesība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, es domāju, ka šeit nedaudz apmulsis ir šis Rosļikova flangs, jo viņiem kaut kā... viņi sapiņķerējas, sapiņķerējas argumentācijā – vienu brīdi Krievijas pilsoņi ir nabaga pensionāri, kuriem mēs, redz, uzspiežam valodas prasības, un nākamajā momentā, izrādās, viņi ir ārkārtīgi dūšīgi nodokļu maksātāji, un Latvijas valsts tagad zaudēšot nodokļu maksātājus, un viņiem pienākoties šeit kaut kādi labumi, kādu citiem pilsoņiem nav. Tātad pēc jūsu teiktā var secināt, ka, jūsuprāt, citi ārvalstu pilsoņi nodokļus šeit nemaksā, tāpēc Krievijas pilsoņiem jūs gribat īpašas privilēģijas un – ka citiem ārvalstu pilsoņiem, tostarp mūsu NATO sabiedrotajiem, tādas privilēģijas nevajag. Tas ir tas, ko jūs tikko pateicāt.

Un, pirms pieminat lielo nodokļu maksātāju skaitu, papētiet arī statistikas datus par nodokļu nemaksātājiem! Vai tiešām starp nodokļu krāpniekiem un nemaksātājiem nav lielāks īpatsvars Krievijas pilsoņu? Pārbaudiet šos datus!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es – tikai nelielu repliku... Butāna kungam.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka diez vai Rosļikova kungs kaut kur ir kļūdījies, jo nodokļu maksātājiem Latvijā ir tieša korelācija ar nabadzību Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 16, atturas – 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. 13. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Dombravas kungs, jums pietiks ar vienu minūti? (Dep. J. Dombrava: “Jā.”) Pietiks.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ņemot vērā, ka referents nepaskaidro šos priekšlikumus pēc būtības, nākas to darīt debatēs.

Tātad: šis priekšlikums paredz to, ka šie sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti personām tajā brīdī, kad viņiem ir nosacīti neskaidrais statuss – viņi ir iesnieguši pieteikumu... Viņiem legālas uzturēšanās atļaujas Latvijā vairs nav, bet viņi ir iesnieguši pieteikumu. Saskaņā ar šo priekšlikumu sanāk, ka arī brīdī, kad ir iesniegts tikai šis pieteikums, viņi ir tiesīgi turpināt saņemt pabalstus – neatkarīgi no tā, ka viņi varbūt jau tajā brīdī uzturas Krievijas Federācijā, Lietuvā vai jebkurā citā pasaules valstī.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī šāda pieeja tomēr nav līdz galam pareiza – ka viņiem tiek nodrošinātas visas tiesības, kādas ir Latvijas valstspiederīgajiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Jums ir kas bilstams? Ja nav, tad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 16, atturas – 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Kolēģi! Mums teorētiski ir pienācis laiks pārtraukumam, bet ir palikuši tikai divi priekšlikumi. Varbūt pabeidzam un tad... trīs minūtes pāri... sāksim? (Starpsaucieni.) Tātad tā arī darīsim. (Starpsaucieni: “Pārtraukumu!”) Tomēr pārtraukumu? (Starpsaucieni.) Tomēr pārtraukumu. Viedokļi ir dažādi. Demokrātijā jāvadās pēc vairākuma lēmuma. Tātad mums ir jānobalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izsludināt šobrīd, pulksten 11.30, pārtraukumu līdz pulksten 11.00 (Starpsaucieni.)... pulksten 10.30! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Par to, ka šobrīd izsludinām pārtraukumu. Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – 4. Uzvarējis vairākums – pārtraukums sākas šobrīd.

Tātad turpināsim izskatīt likumprojektu pēc šī...

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Visiem palikt vietās vēl!

Vārds Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kur jūs visi aizgājāt? Nu tad neviena nav, es reģistrēju. (Smejas. Zālē troksnis.)

Kolēģi! Reģistrējušies tikai 86 deputāti, nav reģistrējušies 14: Skaidrīte Ābrama (Starpsaucieni: “Ir.”), Viktorija Baire (Starpsaucieni: “Ir.”), Mārtiņš Felss (Starpsaucieni: “Ir.”), Glorija Grevcova... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Vilis Krištopans (Starpsaucieni: “Ir.”)... neredzu, Atis Labucis... ir, Ingmārs Līdaka, Jānis Patmalnieks (Starpsauciens: “Ir.”), Viktorija Pleškāne (Starpsauciens: “Nav.”), Viktors Pučka, Jānis Reirs (Starpsauciens: “Nav.”)... nav, Uģis Rotbergs un Edgars Tavars.

Sēdes vadītājs. Tātad atsākam Saeimas sēdi pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pārtraukums ir beidzies. Atsākam Saeimas 14. septembra sēdi. Lūdzu, sēdieties savās vietās!

Circenes kundze, gribētos jūs redzēt tieši pretim!

Atgādinu, ka šobrīd skatām likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Esam izskatījuši vairumu iesniegto priekšlikumu.

Vārds referentam Uģim Rotbergam – ziņot par priekšlikumiem.

U. Rotbergs. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Turpinām skatīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Imigrācijas likumā”.

14. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, šis priekšlikums ir atbalstīts.

Un atkal – nedaudz par būtību.

Labklājības ministre, kas ir VIENOTĪBAS pārstāve, bija atnesusi uz komisiju absolūtu brāķi, kas paredzēja, ka personas, kuras ir zaudējušas jebkādu legālu ieganstu uzturēties Latvijas Republikā...

Iepriekš mēs runājām par tiem, kas vēl ir procesā, lai saņemtu šīs uzturēšanās atļaujas... tas arī nav līdz galam pareizi... vai tiem, kas ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas... bet te bija atnesta likumprojekta redakcija, kas paredzēja, ka personas, kuras jau ir zaudējušas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, kurām 90 dienu laikā ir jāpamet Latvijas teritorija, būtu tiesīgas saņemt visādus sociālos pabalstus un strādāt līdz pēdējai dienai, kad tām ir noteikts šis izceļošanas termiņš.

Vismaz komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, kas novērš absolūtu neloģiskumu šajā atnestajā likumprojektā. Tas, visticamāk, pavērs iespēju vairākiem tūkstošiem, kas nav gribējuši sakārtot savas attiecības ar valsti, arī pieņemt šo gala lēmumu un aizceļot uz savu pilsonības valsti. Un tie, kuri tātad nav gribējuši būt Latvijai piederīgi turpmāk, nākotnē, kuri nav vēlējušies iziet valsts drošības dienestu sietu... valsts viņus īpaši nemēģinās pieturēt Latvijā. Tas ir faktiski varbūt vienīgais pozitīvais moments, ko ir izdevies panākt saistībā ar šiem absurdajiem likuma grozījumiem, kuri atnāca no Kariņa kunga puses.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas bilstams?

U. Rotbergs. Nav.

Sēdes vadītājs. Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

Piecpadsmitais.

U. Rotbergs. Un pēdējais ir 15. – deputātes Čulkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Es iesniedzu šo priekšlikumu, kura mērķis ir atbrīvot Krievijas Federācijas pilsoņus no eksāmena, kad viņi ir sasnieguši 65 gadu vecumu.

Cilvēks 65 gadu vecumā vairs nav darbspējīgs un jau ir devies pelnītā pensijā. Tāpēc ļausim šiem cilvēkiem audzināt bērnus, stādīt kartupeļus un mierīgi nodzīvot savu atlikušo dzīvi šeit – Latvijā, viņu dzimtenē! Viņu mājas un radinieki ir Latvijā. Tur, aiz robežas, viņus neviens negaida.

Arī tiesībsargs atzīst, ka personas, kuras ir pensijas vecumā, atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam un šo cilvēku tiesību aizsardzībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Kolēģi! Šis priekšlikums sasaucas arī ar kolektīvi Saeimai iesniegto iniciatīvu, ar kuru vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas pilsoņu lūdz Saeimu atbrīvot šos cilvēkus no eksāmena.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut cilvēkiem vienkārši mierīgi dzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es tiešām vēlējos jums pateikties. Es saprotu, cik politiski sāpīgi jums bija iziet uz šo risinājumu. Es ļoti labi to saprotu. Es ļoti labi apzinos, ka visādas manipulācijas no politiskajiem spēkiem, kuri pa lielam parazitē uz savstarpējas sanaidošanas... viņiem bija svarīgi jūs pārliecināt – palikt pie netaisnīga risinājuma.

Vēlreiz, kolēģi, paldies! Šie divi gadi – tas jau ir risinājums.

Bet – mums paliek cilvēki, kam 65 gadi... Tie ir pensionāri, reāli cilvēki, kuriem rakstīšana varbūt nav tik vajadzīga kā ir vajadzīga runāšana – lai aizietu uz veikalu, lai aizietu pie ārsta vai saņemtu kaut kādus sociālos pakalpojumus, tam es piekrītu. Ar runāšanu viņiem vispār nav nekādu problēmu.

Ir ārkārtīgi svarīgi uz doto momentu saprast, ka būtu ļoti pozitīvi, ja mēs spētu atzīt, ka arī 65+... tas arī ir bijis netaisnīgs lēmums. Man liels lūgums jums – atbalstīt, jo konkrētajā likumā ir ļoti daudz, tā teikt, neredzamu problēmu. Vot, pēdējā sieviete, kas man uzrakstīja, – Zane Lunte – ir apprecējusies ar Krievijas pilsoni, un uz doto momentu viņi pamet šo valsti; viņiem ir bērniņš, viņa ir Latvijas pilsone – visīstākā. Nacionālā apvienība, vai jūs uzvarēsiet no tā – šaubos. Bet viņa mīl vīru, un viņi kopā pārvāksies dzīvot uz Maskavu, jo viņš diemžēl nespēj nokārtot valsts valodas eksāmenu. Nu jā, bet viņi mīl viens otru. Tā ir – viņa uz doto momentu ir tik pazemota, ka viņa kā latviete vairs negrib šeit dzīvot. Reāls iesniegums, ko viņa ir uzrakstījusi, – lūdza atrast vismaz kaut kādu iespēju, lai kaut kādā veidā te paliktu.

Mēs uz doto momentu ar šo likumu vienkārši sabojājam visu kopīgo nākotni, kas mums ir un kas ir neizbēgama. Mums ar jums visiem šeit ir kopīga nākotne, un nekas cits nav iespējams. Kolēģi, lūdzu, 65+ gadi – nu atbrīvojiet pensionārus no šī eksāmena. Tas ir ļoti svarīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Esmu vairākkārt no šīs tribīnes uzstājies un runājis par šo konkrēto jautājumu. Ja mēs skatāmies no tās puses, ka mums vajag vienkārši atriebties kādiem cilvēkiem par pagātnes pāridarījumiem, tad es nekomentēju šādu rīcību, bet, ja mēs runājam par drošības jautājumiem, es vēlreiz gribu pasvītrot, ka pensionāri nav tie, kas apdraud šo valsti.

Ja kāds no cilvēkiem – neatkarīgi no vecuma, arī pensijas vecumā – apdraud valsti, lai drošības policija, citas drošības struktūras rīkojas un sauc konkrēto cilvēku pie atbildības, lai deportē, ja šis cilvēks apdraud Latviju. Bet, ja šis pensionārs kaut kādu sev zināmu iemeslu dēļ neiemācījās šo valodu tā, lai tagad varētu nokārtot eksāmenu, vai mēs viņu sodīsim? Tas, ko es esmu teicis arī iepriekš, – daudziem no šiem pensionāriem bērni un mazbērni ir Latvijas pilsoņi. Tāpēc es vēlreiz saku: šis jautājums nav saistīts ar valsts drošību, šis jautājums vairāk ir saistīts ar politisko profilēšanos, jo vairāk nekā 30 gadi ir pagājuši un tagad mēs sakām – viņi apdraud. Nu nav viņi tie, kas apdraud, policijai ir jārīkojas un jācīnās ar visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimtās valodas, no pārliecības, ja viņi apdraud Latvijas valstiskumu vai arī citus cilvēkus.

Tieši tāpēc šis cilvēciskais faktors – samazināt vecuma cenzu uz 65 gadiem... man liekas, tas būtu ļoti cilvēcīgi un arī pareizi. Bet, ja jūs gribat mocīt tos cilvēkus, tad tā ir jūsu izšķiršanās. Es domāju, ka... Bet tad vismaz nelietojiet... ka tie pensionāri apdraud Latviju. Vienkārši tāda ir realitāte.

Tā pagātne, laikam... tiem bibliskajiem 40 gadiem ir jāpaiet, kad nomainīsies paaudzes, kad nomirs tie, kam ir jānomirst, kad būs piedzimusi pilnīgi jauna paaudze, un tad mēs laikam dzīvosim citā valstī. Bet vēl tie 40 gadi nav sasniegti, tāpēc būsim cilvēcīgi, būsim iecietīgi un ļausim drošības dienestiem apkarot... un cīnīties pret visiem tiem, kas apdraud Latviju, bet pensionāriem ļausim vienkārši dzīvot un atlikušo dzīves daļu pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem. Nemēģinām viņiem kaut kādā veidā atspēlēties par to, ka Latvija savā laikā ir bijusi okupēta valsts, ka latvieši ir bijuši izsūtīti. Ne jau šie pensionāri ir tie, kas pie tā visa ir vainīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Es nebiju plānojis kāpt tribīnē, bet, reflektējot uz kolēģu teikto par 65 gadiem, es gribu pajautāt: vai zālē ir kādi deputāti, kam ir 65 un vairāk? (Starpsaucieni: “Nav.”; “Ir.”) Es apsveicu jūs! Jūs esat nekam nederīgi, jo pēc 65 gadiem jūs vairs nevarat strādāt, līdz ar to laikam jums jāsavāc mantiņas un jādodas mājās.

Es pilnīgi nepiekrītu tam, ka pēc 65 gadiem cilvēks ir norakstīts un viņam nav jāstrādā. Nē, viņam ir jāizglītojas, viņš var lasīt grāmatas arī latviešu valodā, un nekas viņam nenotiks.

Tāpēc, dārgie kolēģi, padomājiet par savu vecumu, pirms jūs kaut ko darāt.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Uz izskanējušajām replikām pie šī priekšlikuma par 65+ gadiem... nerunāšu, bet viens tāds... arī maldīga informācija, kas izskan no Rosļikova kunga, tāpat arī no Šlesera kunga... kas ir tāds emocionāls arguments, kad runā par bērniem, mazbērniem – šīm personām. Vai arī minētais gadījums ar laulāto, kur viens ir Latvijas pilsonis, otrs – Krievijas pilsonis. Kolēģi, tā ir absolūta maldināšana.

Arī pašreizējos apstākļos, kad mēs esam ierobežojuši saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, ir spēkā izņēmumi, kas saistās ar ģimenes apvienošanu. Ģimenes apvienošanai Krievijas pilsoņi var izmantot Imigrācijas likumu, tāpat arī laulātie: laulātā otra puse var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju – pirmajā reizē uz diviem gadiem, otrajā reizē tā jau pagarinās uz pieciem gadiem –, un tās ir termiņuzturēšanās atļaujas. Līdz ar to teikt, ka šeit nav citas alternatīvas, – tā, protams, ir vieglāk.

Skaidrs, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir sulīgāks auglis, jo tam līdzi nāk dažādi labumi, bet termiņuzturēšanās atļauja arī pašlaik spēkā esošajā Imigrācijas likumā, ar kuru mums ir apturēta jebkādu TUA, PUA izsniegšana Krievijas pilsoņiem... ir izņēmumi, kur ģimenes apvienošanas kontekstā to visu var darīt un nav nekādu šķēršļu, tajā skaitā ne tikai laulātie, bet arī pirmās pakāpes radinieki.

Līdz ar to tā ir emocionāli maldīga informācija, kas izskan no debatētāju puses, un es aicinu nepakļauties šādai maldināšanai. Imigrācijas likums termiņuzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas kontekstā šobrīd pieļauj arī Krievijas pilsoņiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Maldināšanas nav. Es aicinu ikvienu atnākt pie mums, es jums parādīšu dokumentu, kur ir atteikums par ģimenes apvienošanu, tas ir, Latvijas pilsone Zane Lunte un viņas vīrs ir saņēmuši atteikumu. Kāpēc? (Starpsauciens.) Nāciet pie manis, es jums parādīšu šo dokumentu. Tad nevajag teikt, ka tā ir maldināšana. (Starpsauciens.) Es nedrīkstu sarunāties ar zāli.

Kolēģi, ja jums ir jautājumi par to, par ko mēs runājam, ikviens droši var atnākt un es jums parādīšu, ka cilvēkam, kurš ir Krievijas pilsonis, ir atteikts saņemt termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar ģimenes apvienošanu. Tagad viņi brauks dzīvot uz Krieviju. Latvijas pilsoņi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es pieteicos debatēs, tāpēc ka Čulkovas kundze savā pirmajā runā pieminēja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi, kurā tika skatīts vairāk nekā 11 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par šī vecuma sliekšņa samazināšanu, un šis jautājums arī šodien ir darba kārtībā kā viens no noslēdzošajiem jautājumiem. Tā ka mēs pie šī jautājuma šodien vēlreiz atgriezīsimies.

Bet tas, ko es gribu teikt, – mēs tiešām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē šo jautājumu, ko ar to vispār darīt, diezgan detalizēti analizējām. Tajā brīdī vēl nebija skaidrs, vai tiks atvērti grozījumi... Imigrācijas likums, kur pastāv iespēja par šīm normām runāt, un tajā brīdī, kad mēs skatījām šo jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, mums likās, ka pareizākais adresāts šī jautājuma dziļākai analīzei ir Ministru kabinets, kurš strādā ar atbilstošajām vecuma normām. Tāpēc arī tajā rekomendācijā jeb tajā priekšlikumā par iedzīvotāju iniciatīvu ir priekšlikums nodot to Ministru kabinetam tālākai kompleksai izvērtēšanai.

Runājot tieši par šo vecuma slieksni, es vēlos jums nocitēt vienu no materiāliem, kas mums bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Uzreiz gribu pateikt, ka es neatbalstu šo priekšlikumu tādā formā, kā tas ir iesniegts, bet – vienkārši pārdomām. (Daļa no tiem argumentiem, par ko es tālāk runāšu, jau ir izskanējuši šodien.)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā mēs bijām saņēmuši viedokli no Valsts izglītības satura centra par šo vecuma sliekšņa samazināšanas jautājumu, un atbilde ir sekojoša: “Centra ieskatā, no pārbaudes būtu atbrīvojamas personas, kas ir vecākas par 65 gadiem, tikai tādā gadījumā, ja valsts valodas prasmes apliecinošs dokuments nepieciešams Eiropas Savienības pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Šī norma būtu attiecināma uz jebkuras valsts pārstāvi, kas Latvijas Republikā pretendē uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. No pārbaudes nav atbrīvojamas personas, kas ir vecākas par 65 gadiem, kurām valsts valodas prasmes apliecinošs dokuments nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.”

Valsts izglītības satura centrs ir arī izvērtējis atsevišķu valstu pieredzi attiecībā uz jautājumu par vecuma ierobežojumiem valodas pārbaudījumos, un, piemēram, Igaunijā persona pēc 65 gadiem ir atbrīvota no rakstītprasmes, ja tā kārto valodas eksāmenu pilsonības iegūšanai, Lietuvā nav vecuma ierobežojuma, Vācijā, Polijā Eiropas Savienības ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai attiecībā uz valodas prasmi nav vecuma ierobežojuma un valoda ir jāprot vismaz vidējā līmeņa pakāpē – B1 pakāpē.

Tātad tāda ir tā... Eksperti, nu, vismaz daļa no ekspertiem... tāds daļēji ir ekspertu viedoklis. Es nesaku, ka visi piekrīt šādam ekspertu viedoklim, bet tas ir tas, ko mēs ņēmām vērā, kad lēmām par šiem jautājumiem Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Kā jau teicu, šādā formulējumā, kā Čulkovas kundze ir iesniegusi savu priekšlikumu, es to neatbalstu un lūdzu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Rotberga kungs, vai komisijas vārdā jums būtu kas bilstams? Nav.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātes Svetlanas Čulkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 43, atturas – 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

U. Rotbergs. Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus 15 priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Imigrācijas likumā”.

Aicinu balsot par šo likumprojektu. Atgādinu, ka šis ir otrais lasījums, steidzamības kārtā, tātad pēdējais.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 13, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Rotberga kungs, par ziņojumu.

U. Rotbergs. Paldies komisijas vārdā.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie deputāti, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir saistīts ar ļoti nemierīgo situāciju, kāda ir uz Latvijas robežas, un paredz noteikt, ka zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā... paredzot papildināt tātad ar jaunu punktu – “pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā” jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, lai zemessargus varētu plašāk iesaistīt mūsu robežas apsardzībā pret hibrīdapdraudējumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Dombrava. Jā, un arī komisija atbalstīja likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu tika izskatīti 10 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 2. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. Atvainojos, daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 4. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tika iekļauts jau iepriekš minētajā 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 6. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 7. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šis likumprojekts saistīts ar iepriekš pieņemto likumu. Tie ir grozījumi Civilprocesa likumā par jaunu sadaļu nodaļā par īpašu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību saistībā ar patērētāju kolektīvo interešu izskatīšanu.

Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Un 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta 1.

E. Zelderis. Jā. Un 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neizsaka iebildumus, tātad atbalsta.

E. Zelderis. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Un komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 253/Lp14).

Komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28. septembris. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Tātad 28. septembris ir datums, līdz kuram komisija gaida jūsu priekšlikumus.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Atgādināšu, ka šis un divi turpmāk izskatāmie likumprojekti ir saistīti ar procesuālajos likumos noteikto termiņa pagarināšanu pārejai uz darbu e-lietas vidē. Likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” Juridiskā komisija izskatīja 6. septembra sēdē.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar šī gada 22. jūnijā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz ieviest Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekam aizliegumu cedēt prasījumus. Lai to ieviestu, ir nepieciešama saistīta norma Civilprocesa likumā, ko arī paredz šis priekšlikums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz salāgot šīs normas spēkā stāšanās termiņu ar iepriekš minētajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Krastas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija noteica piecas dienas, proti, šī gada 19. septembris.

Sēdes vadītājs. 19. septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi gaidāmi komisijā līdz 19. septembrim.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Arī šis likumprojekts saistīts ar e-lietu... pārejas uz darbu e-lietas vidē pagarināšanu kriminālprocesā.

Priekšlikumi otrajam lasījumam netika saņemti.

Komisijā likumprojekts atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Krastas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. 19. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. septembris.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Tieši tāpat arī šis likumprojekts – “Grozījums Administratīvā procesa likumā” – ir saistīts ar e-lietas termiņu. Komisijā likumprojekts atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Krastas kundze, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi Juridiskajā komisijā gaidāmi līdz 19. septembrim.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātais likumprojekts aktualizē datu iegūšanas, izmantošanas un publicēšanas nosacījumus, precizējot oficiālās statistikas nodrošināšanas un statistiskās konfidencialitātes regulējumu. Grozījumi papildina likumu ar plašāku statistikas standarta skaidrojumu.

Tāpat paredzēts, ka statistikas iestādei turpmāk būs pienākums primāri veikt apsekojumu attālināti, tādējādi samazinot administratīvo slogu respondentiem un veicinot respondentu piedalīšanos datu sniegšanā.

Papildus ar grozījumiem no likuma tiek izslēgts speciālais tiesiskais regulējums par tautas un lauksaimniecības skaitīšanas nodrošināšanu, jo tas iekļauts kopējā oficiālās statistikas nodrošināšanas procesā, kam nav nepieciešams speciālais regulējums.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Statistikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Mieriņas kundze, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D. Mieriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28. septembris. Vai kādam ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens.) Nav. Bērziņa kungs apgalvo, ka nav. Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 28. septembris.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta mērķis pēc būtības ir precizēt normas, lai novērstu interpretāciju valsts amatpersonu darbībā un ar to saistītos jautājumos.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Jurēvica kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Jurēvics. 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28. septembris. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Tātad 28. septembrī komisija gaidīs priekšlikumus.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Tātad 5. septembra sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai atbilstoši precizētu atsevišķas Finanšu instrumentu tirgus likuma normas un nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Arī 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 13. oktobris.

Sēdes vadītājs. 13. oktobris. Ja?

A. Šuvajevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir kādi iebildumi vai priekšlikumi? Nav tādu. Tātad 13. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija to lūdz vienlaikus arī atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Kolēģi un kolēģes! Faktiski mēs runājam par grozījumu paketi. Tajā ir četri likumprojekti. Es vairāk iepazīstināšu ar pirmo, bet pārējie trīs ir ļoti līdzīgi pirmajam.

Proti, likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kuru skatām pirmajā lasījumā, ir saistīts ar to, ka ir nepieciešams pārņemt Eiropas Savienības regulu un šīs regulas sakarā izveidotās standarta veidlapas jeb e-veidlapas, kas ir jāizmanto Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai publicētu paziņojumus publisko iepirkumu jomā.

Atbildīgā ministrija mūs lūdza šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Un tā steidzamību atzina arī atbilstošā komisija – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atzīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vadoties pēc procedūras, vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu un tad – par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dienu, kad Saeimas sēdē skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā.

J. Simanovska. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28. septembris un otrais lasījums Saeimas sēdē – 5. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. septembris, un 5. oktobrī mēs skatīsim likumprojektu Saeimas sēdē.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ir rosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi! Kā jūs jau informēju, šis likumprojekts pieder pie likumu grozījumu paketes, ko mēs jau atbalstījām iepriekšējā balsojumā.

Tāpēc aicinu atbalstīt gan steidzamību, gan arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī dienu, kad skatīsim šo likumprojektu Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

J. Simanovska. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28. septembris un likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 5. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Tātad 28. septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 5. oktobrī skatīsim Saeimas sēdē.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosina atzīt par steidzamu arī šo likumprojektu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi, arī likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” pieder pie minētās likumu grozījumu paketes.

Komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī dienu, kad skatīsim Saeimas sēdē.

J. Simanovska. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina noteikt šādu termiņu priekšlikumiem – 28. septembris, un otrais lasījums Saeimas sēdē – 5. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Tādu nav. Tātad 28. septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 5. oktobrī skatīsim Saeimas sēdē.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienītie kolēģi! Tas ir vēl viens likumprojekts iepriekš pieminētajā likumprojektu paketē.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Simanovskas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī dienu, kad likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J. Simanovska. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 28. septembrim. Un otrais lasījums Saeimas sēdē – 5. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi priekšlikumi vai iebildumi? Nav. Tātad 28. septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 5. oktobrī – skatīšana Saeimas sēdē.

Simanovskas kundze, paldies par ziņojumiem.

J. Simanovska. Paldies par balsojumu.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Komisija rosina atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – pats komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi valdības izstrādāto grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Pašreizējā situācija. Paredz, ka nelaimes gadījumu vai ārkārtas situāciju novēršanai valdība var veikt apropriāciju budžeta programmai neparedzētiem gadījumiem. Izveidojusies situācija Dobeles, Jelgavas un apkārt esošajos novados parādīja, ka ir nepieciešams papildināt šādu apropriācijas iespēju un dot to arī gadījumos, kad ir nepieciešama kompensācija – zaudējumu kompensācija. Un arī papildināt ar vārdiem “dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai”, tātad dot plašākas un operatīvākas pilnvaras valdībai rīkoties ar šiem līdzekļiem.

Protams, paredzētais apropriācijas apjoms nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no IKP. Šāda norma ir arī esošajā gadījumā – tātad ir runa par ārkārtas situācijām, un, ja būs katastrofas, dabas stihijas vai ugunsgrēku seku novēršana un kompensāciju izmaksa, tad pielietojams arī šāds koeficients. Pretējā gadījumā būs jānāk uz Saeimu un jālūdz palielināt šos līdzekļus, ja būs nepieciešami lielāki.

Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Reirs. Komisija lūdz nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Reira kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī dienu, kad mēs šo likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. septembris, izskatīšana  nākamajā kārtējā Saeimas sēdē – 21. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav nevienam. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 15. septembrim un sēdē skatīsim 21. septembrī.

Paldies Reira kungam par ziņojumu.

___

Sākam skatīt pēdējo Saeimas šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeima 2023. gada 7. jūlijā saņēma 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai”. Šā gada 2. augustā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš uzsvēra, ka normatīvie akti jau šobrīd sargā no vardarbības jebkuru cilvēku neatkarīgi no tā dzimuma.

Pārstāvis skaidroja, ka Stambulas konvencijas ratificēšana nav atbalstāma tajā ietvertās ideoloģijas dēļ. Konvencijā minētais termins “sociālais dzimums” raisa dažādas neskaidrības.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka konvencijas ratificēšana būtu politisks žests... ka vardarbība Latvijā tiek tolerēta. Labklājības ministrija uzskata, ka konvencijas ratificēšana ir nepieciešama, lai mainītu pieeju tam, kā tiek apkarota vardarbība Latvijā. No reakcijas uz notikušo noziegumu būtu jāpāriet uz prevencijas pasākumu ieviešanu, veicinot izpratni par vardarbības ietekmi uz personu, kā arī veicinot dzimumu līdztiesību.

Valsts policijas pārstāvji, kā arī tiesību zinātņu eksperti pauda viedokli, ka konvencijas ratifikācija nebūs nozīmīgs solis vardarbības apkarošanā, kā arī norādīja uz Satversmes īpatnībām – ka konvencijas ratificēšanas rezultāts būtu tas, ka Satversmes nodaļa “Cilvēka pamattiesības” turpmāk būtu jāinterpretē saskaņā ar konvenciju.

Uzklausījusi uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un tās nodošanu tālākai izvērtēšanai Saeimas Ārlietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Par kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” tālāku virzīšanu.

Par šo konvenciju – Stambulas konvenciju, kā to dēvē, – noteikti var teikt, ka tā pārkāpj ļoti svarīgus garīgus un fiziskus principus. Un, kad mēs pārkāpjam principus, tad tam neizbēgami ir arī sekas, un bieži vien tās ir neatgriezeniskas.

Stambulas konvenciju droši var pārdēvēt par Sodomas konvenciju. Ir fiziski, garīgi un psiholoģiski principi, kurus pārkāpjot ir nenovēršamas sekas. Piemēram, pamēģiniet pārkāpt zemes pievilkšanas spēka likumu, izlecot, piemēram, pa 10. stāva logu, – sekas būs nenovēršamas. Ja tu ņemsi vērā šo principu, varēsi saglabāt savu dzīvību un eksistenci.

Ir garīgi principi, psiholoģiski principi. Piemēram, šāds: parādi man savus draugus, un es pateikšu, kāds esi tu. Ja tev ir draugi... pieci draugi... tas būtu tāds labs vēlējums katram... ja tie būtu pieci miljonāri, tad arī tu būtu miljonārs  – sestais miljonārs. Tas ir princips, un tas ir nemainīgs, tas darbojas.

Tāpat arī tas, kuru pateica mūsu bijušais prezidents Egils Levits. Proti, viņš izcēlās ar interesantu frāzi, ka tiem, kas nomira ar kovidu, Ziemassvētku nebūs. Arī tas ir princips, jo miris cilvēks nevar ņemt dalību sabiedriskajā dzīvē. Tas ir nemainīgs princips.

Tāpat arī – dabas saudzēšana. (Es nerunāju par pārspīlētu zaļo politiku, bet par dabas saudzēšanu.) Mēs zinām, no kurienes rodas piens... Tātad, saudzējot dabu, mēs saglabājam paši savus resursus, kurus varam lietot. Arī tas ir princips.

Tāpat arī psiholoģijas princips, kas ir nemainīgs, – tas, uz ko mēs koncentrējam savas domas, tajās iegūst gigantiskus apmērus, izraisa mūsos vēlmi rīkoties.

Tie ir principi, un tie ir nemainīgi.

Un Jordānijas teritorijā pie Nāves jūras (varbūt kāds no jums tur ir bijis) pirms 3650 gadiem, tas ir, 1650 gadus pirms mūsu ēras, bija piecas plaukstošas pilsētas. Un kas šobrīd ir teritorijā, kurā bija tās pilsētas un tā auglīgā ieleja? Tas ir zinātniski pierādīts, tas ir dažādos vēstures avotos atklāts, ka tajā teritorijā bija piecas pilsētas, kuras ir gājušas bojā.

Un pats nosaukums... šī jūra, Nāves jūra, ir bez dzīvības lielā sāls daudzuma dēļ... ir ļoti simbolisks. Un Bībelē ir atklāts arī bojāejas iemesls – pilsētas gāja bojā, tāpēc ka tajā reģionā tika pārkāpts kāds konkrēts princips.

Gan senākie pētījumi – jūdu vēsturnieka Josefa Flāvija teiktais un citi vēstures avoti –, gan arī jaunākie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka šādas pilsētas patiešām ir bijušas. Un tās ir gājušas bojā, visticamāk, vulkāniskas iedarbības dēļ, kā arī tāpēc, ka bija aizdegušās piķa bedres jeb eļļas bedres... Iestājās pilnīgs posts, un vēlāk teritorija applūda.

Lūk, Bībelē ir brīdinājums. No turienes šis vārds – sodomija. Bībelē ir minēta Sodoma un Gomora – divas no tām piecām pilsētām.

Kādu principu tad viņi pārkāpa? Šeit nav runa par homoseksuālismu kā tādu, jo sodomija... skaidrojošajā vārdnīcā, latviešu skaidrojošajā vārdnīcā, teikts: sodomija ir seksuālas perversijas, ieskaitot homoseksuālismu, un tā tālāk.

Šeit nav runa par kaut kādu cīņu vai nepatiku pret homoseksuālismu kā tādu. Bet Sodomā un Gomorā bija legalizējuši šādas novirzes. Bija legalizējuši ar likumu – nevis vienkārši, bet ar likumu.

Mums nav jācīnās pret homoseksuāliem cilvēkiem, mums nav patiesībā jācīnās pret tādu parādību, bet... Lūk, Rakstos ir teikts (1. Mozus grāmatas 19. nodaļas 4. un 5. pants): pilsētas vīri, zēni un sirmgalvji, aplenca namu un teica – “iepazīsim viņus”. Šeit ir runa par homoseksuālu kontaktu  – vardarbīgu. Tātad tajās pilsētās plauka vardarbība, kas bija likuma līmenī legalizēta.

Draugi! Hitlers nepārkāpa nevienu likumu, bet mēs ļoti labi zinām, ar ko beidzās viņa ideoloģija un viņa politika.

Homoseksuālisms un tā uzspiešana ar likumu, uzspiešana bērniem – tās ir divas dažādas lietas. Pirms pāris dienām soctīklos parādījās Valsts izglītības satura centra sagatavoti mācību materiāli bērniem, kuros māca, kā bērns var mainīt pats dzimumu... Mēs ļoti labi zinām, ka citās valstīs jau tiek veiktas ķirurģiskas operācijas – šie bērni ir sakropļoti uz mūžu, un tas ir neatgriezeniski.

Tie ir garīgi un fiziski principi, kas tiek pārkāpti. Un tāpēc šī Sodomas konvencija absolūti nav pieņemama, jo 3., 4. pants... ir skaidri norādīts, ka prasa no mums... tātad Stambulas konvencijas veidotāji prasa no mums ieviest sociālās dzimtes jēdzienu likumdošanā. Lūk, kāds bija arī princips, kuru pārkāpa Sodomas un Gomoras iedzīvotāji, viņi ne tikai legalizēja, bet vardarbīgi ieviesa to likumos un cilvēkus, kas domāja savādāk, vardarbīgi apspieda.

Lūk, un 3., 4. pants skaidri uz to norāda, ka Stambulas konvencijas mērķis – slēptais mērķis – patiesībā nav vardarbības apkarošana, bet gan sociālās dzimtes legalizācija ar visām tālāk izejošajām sekām. Labāk panāciet, ka to konvenciju, ANO konvenciju, kurai Latvija pievienojās 1992. gadā, stiprinot likumsargājošās institūcijas, mēs spējam ievērot un – neņemot vērā, nepiesaistot dažādus ārvalstu ekspertus un kontroles mehānismus.

Vai tās ir nacionālās intereses, ka mums atkal vajag kaut kādus kaklakungus, kuri mums norādīs un sekos līdzi, cik mēs tālu esam bērniem iemācījuši brīvā dzimuma izvēli? Jo Stambulas konvencija prasa: pēc ratifikācijas tiks organizētas pār-bau-des, tātad – nevis mēs paši, bet kārtējo reizi atkal ārvalstu eksperti.

Ja jūs patiešām vēlaties mazināt vardarbību, tad varbūt... un celt arī ekonomiku pie viena... varbūt sāksim ar alkoholisma ierobežošanu. Latvija, pēc Pasaules Veselības organizācijas 2023. gada datiem, ir pirmajā vietā alkohola patēriņa tīrā... uz vienu iedzīvotāju!

Un interesants pētījums. Ņujorkas vardarbības novēršanas centrs ir veicis pētījumu, un dati norāda, ka vīrieši, kuriem ir alkohola problēmas, divas līdz četras reizes vairāk ir vardarbīgi pret savām sievietēm. Un divas trešdaļas vīriešu, kuri ir nogalinājuši vai mēģinājuši nogalināt savu sievieti... divas trešdaļas vīriešu (šoreiz es saku arī – jā, vīrieši, jo tie ir dati)... un tie, kas to ir mēģinājuši vai pat nogalinājuši, ir lietojuši alkoholu. Un 25 procenti no viņiem ir lietojuši ne tikai alkoholu, bet arī narkotikas.

Tātad mēs te runājam par kaut kādu konvenciju, kas sen ir iestrādāta likumdošanā vairāk, nekā ir vajadzīgs. Un turklāt vēl arī visi šie... policija un likumsargājošās institūcijas... Mēs skaidri, ļoti labi zinām, ka trūkst resursu, lai to ievērotu. Mēs tikai paaugstinām sodus. Bet, lai sekotu tam visam līdzi un patiešām novērstu, – tas tiek maz darīts.

Es bieži redzu, kā attīstās... braucot ar automašīnu, es redzu, kur kāds jauns veikals uzcelts vai kas cits... Es kādā vietā regulāri... kur tika uzcelts “Elvi” pāris gadus atpakaļ... Šovasar braucu garām šai vietai, tas ir Raganā, Krimuldā, un blakus precīzi tāda paša izmēra kā “Elvi” – precīza izmēra! – ir “AlkOutlet”. Tādā diezgan vientuļā teritorijā – “AlkOutlet”. Iebraucot Latvijā, iebraucot pilsētās, visur – “AlkOutlet”. Nu labi, notiek ne tikai tautas nodzirdīšana, bet notiek arī vardarbības apzināta veicināšana. Un mēs domājam, ka, pieņemot Stambulas konvenciju, tas tiks atrisināts.

Turklāt es izpētīju, ka, pēc OECD datiem, lai valsts varētu segt alkohola patēriņa radītās negatīvās sekas, katram iedzīvotājam katru gadu būtu jāuzliek 150 eiro papildu nodoklis. Tātad gan ekonomikas saudzēšanai, gan arī realitātē vardarbības mazināšanai... Sāksim varbūt ar alkohola mazināšanu vai arī ar virkni citu lietu, kuras es šodien laika trūkuma dēļ šeit neuzskaitīšu.

Un mums ir nepieciešams, un par to ir jādomā, kā stiprināt ģimenes, veidot stipras ģimenes un īstenot vērtību audzināšanu skolās. Un, lūk, es nolasīšu no Izglītības likuma... Izglītības likuma 10.1 pants. Ir teikts, ka izglītības sistēmai ir jāuzsver nevis tas, ko mēs redzējām soctīklos, kas pazuda no soctīkliem tikai uz laiku, lai pēc tam atkal parādītos...

Cilvēkiem pēkšņi ir pārsteigums – skolās māca tādas perversas lietas – pārsteigums! Jau sen... ar gadiem... augstskolās reti kurš cilvēks palicis... students, kurš joprojām apzinās, kas viņš ir. Pārģērbšanās spēles pilnā gaitā atsevišķās svētku reizēs notiek skolās. Pēkšņi cilvēki ir pamodušies! Es ceru, ka jūs pamodīsieties!

Un, lūk, Izglītības likuma 10.1 pants saka – izglītības sistēmai ir jāuzsver īpaši tādas vērtības kā ģimene, laulība un Latvijas valsts.

Nē – Stambulas konvencijai! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man rokās ir materiāli (kas ir izkopēti no programmas), kuri ir sacēluši vētru soctīklos, kur tūkstošiem cilvēku komentē šo konkrēto informāciju, pārsūta, kā rezultātā šie materiāli vakar tika izņemti no izglītības sistēmas mājaslapām. Bet par ko ir stāsts?

Tātad, atšķirot šo grāmatiņu – un tā domāta bērniem, sākot no septiņiem gadiem –, te ir tāds jautājums. Tātad bērniem no septiņiem gadiem. “Vai man kā zēnam var būt sajūta, ka es esmu meitene?” Atbilde: “Dažreiz ir tā, ka meitene piedzimst zēna ķermenī. Bieži bērns un ģimene tikai ar laiku pamana, ka bērns jūtas citādi, zēna ķermenis šķiet neatbilstošs. Tādu bērnu sauc par transmeiteni.” Tātad septiņos gados bērnam izskaidro, ka, ja viņš jūtas nelāgi, tad varbūt viņam ir šādas problēmas.

Tālāk nākamajā lapā. (Rāda izdruku.) Redziet, te ir bērni, te nav kaut kādi pusaudži. “Tas ir iespējams arī otrādi. Dažreiz bērniem ir meitenes ķermenis, bet viņi jūtas kā zēni. Tādus bērnus sauc par transzēniem.”

Tālāk, ja mēs skatāmies, kas vēl ir sarakstīts šajos materiālos bērniem no septiņu gadu vecuma. Tātad ir jautājumi, uz kuriem tiek sniegtas atbildes. Un es aicinātu paklausīties, it sevišķi ZZS frakciju, ļoti žēl, ka Valaiņa kungs ir izgājis, jo viņš noteikti varētu uzzināt daudz jauna. Tātad – “Kas ir trans?”, “Kas ir psiholoģiskais dzimums?”, “Kas ir cis?” – kas ir cis, zaļie zemnieki? –, “Kas ir transsieviete?”, “Kas ir transvīrietis?”, “Kā izpaužas dzimte dzimtes izpratnē?”, “Kas ir dzimtes identitāte?”, “Kas ir cilvēki ar plūstošu dzimti?” – plūstošu, Bērziņa kungs, plūstošu dzimti! – (Starpsauciens.), “Kas ir nebināra identitāte?”. Es pat izlasīt nevaru. Vai jūs zināt, kas tas ir? (Starpsauciens.) Kas ir nebināra identitāte? Runājot, ka ir vairāk nekā 116 dzimumu, es neesmu lietas kursā. Es arī mācos.

“Kas ir persona ar daudzveidīgu dzimti?”, “Kas ir dzimtes kvīri?”. Kas ir kvīri, JAUNĀ VIENOTĪBA, sievietes no JAUNĀS VIENOTĪBAS, jūs zināt? Nu nāciet – pastāstīsiet! “Kas ir bezdzimuma personas?”, “Kāda ir dzimtes nozīme?”, “Vai dzimtes izpausme ir pastāvīga?”. Es jums padalīšu pēc tam, it sevišķi ZZS, šos materiālus, lai jūs varētu pastudēt, par ko jūs balsosiet. Un varbūt te dažiem nāk smiekli, bet man nenāk smiekli.

Vakar viens no Latvijā pazīstamiem režisoriem Hermanis uzrakstīja savā Facebook lapā. Viņš teica: ja viņa bērniem kāds no skolotājiem uzmāksies ar šo informāciju, viņš griezīsies policijā un ziņos.

Bet tas jau notiek šodien. Daudzi bērni vienkārši nemaz nestāsta vecākiem, kas notiek skolā. Un mēs vēl neesam pieņēmuši Stambulas konvenciju! Un visi šie murgi par vardarbību pret sievieti, aiz kā grib aizslēpt šos murgus. No vardarbības pret sievieti aizsargā likumi, kuri ir jāpilda visiem. Ja sievietei kāds dara pāri, ar visu bardzību pret viņu ir jāvēršas policijai un citām drošības struktūrām un iestādēm. Bet jūs aiz vardarbības pret sievieti gribat to visu arī iedabūt iekšā.

Pirmais solis bija tāds, ka – būsim iecietīgi! Mēs tiešām esam iecietīgi pret cilvēkiem, kas ir savādāki. Bet tad, ja cilvēki, kas uzskata, ka vērtība ir ģimene, kas sastāv no sievas, vīra – mātes, tēva – un bērniem... ja mēs jūtamies kā minoritāte, mēs nevaram vairs paust savu viedokli, jo pret šo viedokli... redziet, mēs esam homofobi, mēs esam tādi cilvēki, kuri pat nedrīkst savu viedokli teikt. Operdziedātāja Garanča pirms kāda laika vienā no intervijām teica, ka iepriekš viņa bija mēģinājusi tā ļoti korekti izteikt viedokli par daudziem jautājumiem. Šodien viņa vairs neizsakās, tāpēc ka zina – vienalga, ko viņa teiks, viņa tiks sodīta, viņai varētu tikt pārtraukts darba līgums, strādājot ārzemēs, un tā tālāk.

Hermanis pateica, ka viņš griezīsies policijā, ja uzmāksies viņa bērniem. Bet, ja Hermanis dzīvotu Amerikā, Kalifornijā, tad, ja viņš aizliegtu bērniem mainīt dzimumu, policija viņu varētu ielikt cietumā. Tāds jau ir likums atsevišķos Amerikas štatos. Dārgie draugi, kas notiek ar pasauli?!

Tātad septiņgadīgam bērnam stāsta par dzimuma maiņu: “Kas ir dzimuma maiņa?” Šeit ir arī ārste. Es saprotu tā, ka puisītim ir jānogriež dzimumorgāns. Par ko mēs runājam? Kas ir dzimuma maiņa? Parunāsim varbūt par šīm lietām, par kurām jūs negribat runāt, Circenes kundze! Nāciet izstāstiet! Nāciet izstāstiet, par ko ir stāsts! Kas ir dzimuma maiņa? Es vienmēr esmu teicis: līdz 18 gadiem bērni ir jāsargā, arī pusaudži. Tad, kad viņi ir izauguši, nevienam mēs nenoliksim blakus policistu. Lai viņš izdara izvēli, ja viņš ir savādāks, ja grib veikt dzimuma maiņu. Un tu nevari pieaugušam cilvēkam kaut ko aizliegt darīt ar savu ķermeni. Bet bērni ir jāpasargā. Un tas ir mūsu, deputātu, uzdevums.

Un es teikšu tā: es nemēģināšu pārliecināt JAUNO VIENOTĪBU, tas viņiem programmā ierakstīts, ka viņi to visu atbalsta, es nepārliecināšu šodien PROGRESĪVOS, jo tas arī jūsu programmā ierakstīts. Bet es vēršos pie ZZS, kur puse nav nemaz zālē šodien.

Dārgie draugi! Pagājušajā Saeimā notika vairākkārtīgi balsojumi, kur galarezultātā Nacionālā apvienība norāva kvorumu, lai netiktu tas viss akceptēts. Šodien tie esat jūs. Es saprotu, ka atrašanās opozīcijā partijai nav patīkama, ka katra partija grib sevi pierādīt varā, bet jūs spēlējaties ar uguni, jūs vienmēr esat iestājušies par konservatīvām vērtībām, un jūs nodosiet savus vēlētājus. Jūs nolādēs tie, kas par jums ir balsojuši, ja jūs šādi rīkosieties, jo, ja jūs iedomājaties, kā Brigmaņa kungs saka, nu, ir svarīgākas tēmas – elektroenerģijas tarifi... Elektroenerģijas tarifi vienmēr būs svarīgi. Bet šis jautājums nav atrunājams ar kaut kādām atrunām, un Kūtra kungs lai nāk un paskaidro šodien. Nav iespējams ar atrunām pieņemt Stambulas konvenciju, ja pārējās visas valstis tam nepiekrīt. Ja Latvijai ir vienkārši...

Tas apmēram tā: mēs pieņemam likumu, ka tiek celti nodokļi, bet kāds cilvēks saka: “Man nepatīk šis likums, es ar atrunām attiecīgi pildu veco likumu.” Viņš ir pārkāpis likumu, jo likumi ir jāpilda. Tāpat arī šī konvencija būs jāpilda, un, izejot no tā, tātad, ja šodien, tad, kad soctīklos sacēlās tracis par šo informāciju, tā tika izņemta ārā dienas laikā, tad, kad tiks legalizēts tas viss caur Stambulas konvenciju, neko nevarēs izņemt ārā, būs jāpilda Stambulas konvencija. Un kas ir tas galvenais punkts, ko, zaļie zemnieki, jūs izdarīsiet? Nebūs vairs māte, nebūs vairs tēvs, nebūs vairs sieva, vīrs, kā tas bija iepriekš, būs personas pēc visām šīm jaunajām indikācijām, kur katrs varēs justies, kā grib, un trīs reizes dienā mainīt dzimumu.

Un tā ir realitāte. Pieaugušie pārdzīvos – esam pārdzīvojuši padomju laiku, pārdzīvosim arī šo visu –, bet ko darīt bērniem, kas neko nesaprot? Septiņgadīgam bērnam, kurš vispār šīs lietas varbūt... nekad par to neko nav dzirdējis, – tagad viņam stāsta, ka jāmaina dzimums. Un tas ir tas, kādā virzienā mēs ejam.

Un es saku: zaļie zemnieki, ja jūs nobalsosiet “par” Stambulas konvenciju, tad jūs būsiet atbildīgi, nevis JAUNĀ VIENOTĪBA. Tā būs jūsu maksa par to, ko jūs nodarīsiet Latvijai, un nākamreiz Saeimā jūs vairs nebūsiet. Visi, kas balsos... Es apsolu, mēs darīsim visu, lai visi, kas nospiedīs pogu “par” Stambulas konvencijas ratifikāciju, nākamreiz šeit nebūtu. Kāpēc? Tāpēc, ka jūsu vēlētāji nav devuši jums tādu mandātu, jums priekšvēlēšanās nav bijis neviens punkts, ka jūs balsosiet “par” šo konkrēto konvenciju, kas principā daudz ko iznīcinās Latvijā, tās vērtības un tā tālāk. Vēl ir laiks.

Bet, ticiet man, šis nav jautājums par elektrības tarifiem. Es saprotu, ka tā ir maksa par to, lai jūs būtu koalīcijā, bet padomājiet, vai jūs esat gatavi maksāt. Jā, kā tas ir rakstīts šodien vienā intervijā. Tajā koalīcijas vienošanās... īsti jau nav rakstīts, ka jūs ratificēsiet šo konkrēto konvenciju. (Starpsauciens.) Bet patiesība ir tāda – arī Valaiņa kungs būs atbildīgs par to, ka tiks iznīcināta dabiskās ģimenes institūcija, viņš būs atbildīgs par to, ka ir nodoti vēlētāji. Un mēs to atgādināsim visu laiku – šis ir principa jautājums.

Ja jūs būtu gājuši uz vēlēšanām un pateikuši, ka tā ir jūsu pozīcija, puses no jums šeit nebūtu. Ar visu Lemberga atbalstu jūs šeit nebūtu tikuši – tikai tāpēc, ka šajā jautājumā jūsu vēlētājs ir konservatīvs. Šodien jūs nododat savus vēlētājus, lai pārdotos par vietām valdībā. Nacionāļi arī varēja būt valdībā, bet viņi turas pie principiem, un, kā es saku, cepuri nost, ja cilvēki gatavi pāriet opozīcijā tāpēc, ka viņiem ir principi. Bet, ja jūs šajā jautājumā nodosiet vēlētājus, tad – es vēlreiz saku – jūs dārgi samaksāsiet. Un nedomājiet, ka par šo jautājumu mēs nerunāsim.

Cilvēki celsies kājās, jūs pat nevarat iedomāties, kāda vētra ir sacelta un to, ka cilvēki ir sapratuši. Iepriekš viņi teica: nu, Stambulas konvencija, sieviešu vardarbība – tas uz mums neattiecas. Bet pamatjautājums ir tāds, ka mērķis ir iznīcināt mūsu jaunatni un bērnus – lai viņi domātu savādāk. Un tad, kad vecāki mēģinās viņus apstādināt un teikt, ka tev nevajag mainīt dzimumu deviņos vai desmit gados, tad tos vecākus arestēs un iebāzīs cietumā – tā, kā tas pašreiz notiek Amerikā.

Mums ir jāaizsargā mūsu nacionālās intereses. Mēs esam maza, izmirstoša tauta. Jā, geji, lesbietes un vēl visādas, kā saka, personas... kas sevi par tādiem uzskata, ir mazākumā. Lai viņi dzīvo mierīgi, neaiztiekam viņus, bet, ja jūs nobalsosiet, jūs pieliksiet roku pie tā, ka mūsu bērni vairs nebūs aizsargāti.

Es vēlreiz saku: jums ir jārēķinās – ja jūs nospiedīsiet pogu “par” Stambulas konvencijas ratifikāciju, nākamajā Saeimā jūs vairs nebūsiet.

Es jums izdalīšu materiālus. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vairumu šīs Saeimas deputātu ir ievēlējuši pilsoņi, kuriem ir tuvas tradicionālās vērtības, tāpēc es aicinu Saeimas deputātus nenodot savus vēlētājus, nepievilt... viņiem dotās cerības un solījumus, un īpaši es vēršos pie ZZS deputātiem.

Aprīlī, balsojot par Stambulas konvenciju, puse no jums atturējās, puse nebalsoja vispār. Es ļoti ceru, ka pie šiem pašiem nosacījumiem jūs pieturēsieties arī šodien. Kā jūs saviem vēlētājiem... omītei, opītim pastāstīsiet, ka jūs atbalstāt Stambulas konvenciju, kur 4. klases skolniekiem tiek mācīta gender ideoloģija un viņam ir jāizvēlas, kas viņš būs, – transgender, queer, biseksuālis, aseksuālis. Kā jūs to varat izstāstīt saviem vēlētājiem, kuri ir cilvēki gados? Es saprotu, ka šī Stambulas konvencija ir kļuvusi par ieejas karti valdībā, bet, lūdzu, nenododiet savus vēlētājus! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Runājot par Stambulas konvenciju, ir divas galvenās lietas, kas man kategoriski nav pieņemamas: nav pieņemama vardarbība pret sievietēm, tāpat kā nav pieņemama vardarbība vispār ne pret vienu (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Petravičas kundze.

Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, kolēģi, jūs... Liepiņas kundze, lūdzu, mirkli! Jūs drīkstat atbilstoši Saeimas kārtības rullim izteikt replikas – tie ir izsaucieni no zāles –, bet jūs nedrīkstat sarunāties ar Judina kungu pāri zālei, tas traucē citiem uztvert runātāju. Lūdzu, ievērosim kārtību! (Starpsaucieni.)

Lūdzu, turpiniet!

R. Petraviča. Vienlaikus man kategoriski nav pieņemams sociālā dzimuma koncepts, ko nosaka Stambulas konvencija. Vardarbība ģimenē tiešām ir ļoti svarīga un risināma problēma, un vardarbība saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu nav atļauta. Likumdošana gan tiek pilnveidota, un arī Latvijas sabiedrība, pretēji apgalvojumiem, nav toleranta pret vardarbību. Latvijas sabiedrība bija ļoti sašutusi par Jēkabpils gadījumu un ir sašutusi par citiem vardarbības gadījumiem, un Latvijas sabiedrība pieprasa rīkoties. Šeit pats svarīgākais ir policijas darba uzlabošana, policijas nodrošināšana ar kadriem un resursiem, tai skaitā ar atbildīgajam un bīstamajam darbam adekvātu atalgojumu, tehnisko nodrošinājumu un citām lietām.

Latvijas likumdošana jau tagad principā atbilst konvencijas prasībām attiecībā uz vardarbību. Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepciju par mājokļa politikas akcentiem vardarbības gadījumos... cietušajiem veikt sociālās rehabilitācijas izvērtējumu. Stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā – par psihisko traucējumu izraisīšanu cietušajam. Izstrādāta iestāžu sadarbības shēma vardarbības identificēšanai, psihosociālā atbalsta sniegšanai. Izstrādāta metodika – sociālais darbs ar vardarbībā cietušām un to veikušām personām. Noteikta kārtība par informācijas apmaiņu starp policiju un sociālo dienestu. Veiktas aptaujas un kampaņas par vardarbības problemātiku, prasmi atpazīt vardarbību. Tiek veikti izglītojoši pasākumi. Realizēts “Bērna mājas” projekts no vardarbības cietušiem bērniem un sievietēm.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs arī ir pasākumi ārstu zināšanu apgūšanai, vardarbības risku atpazīšanai. Notiek regulāra sabiedrības informēšana par atbalsta programmām. Tiek turpināts stiprināt starpinstitucionālo sadarbību, lai cīnītos ar vardarbību. Tas viss ir par to, par ko runā konvencija. Ir arī krīzes dzīvokļi. Vardarbību veikušo personu pat bez cietušās personas iesnieguma var izņemt no dzīvesvietas un aizturēt, nosakot arī liegumu tuvoties.

Šis viss ir, ko mēs darām un kas būtu jādara, lai cīnītos ar vardarbību. Un šeit nepalīdzēs Stambulas konvencija. Tikai tad, ja tiešām tas viss, ko es tikko uzskaitīju, tiks darīts un tam tiks rasti arī finansiālie līdzekļi... un nekāda konvencija tur nepalīdzēs.

Taču Stambulas konvencijas būtiskākā daļa (ko diemžēl mēdz noklusēt tās virzītāji) ir gender ideoloģijas ieviešana, kam jau atrasts latvisks vārds “dzimte”. Agrāk bija vīriešu un sieviešu dzimums cilvēkiem un vīriešu un sieviešu dzimte gramatikā, bet tagad ir izgudrotas vēl kādas dzimtes, kas ir tas pats, kas “sociālais dzimums” Stambulas konvencijā, jo tieši Stambulas konvencijā parādās jēdziens “sociālais dzimums”. Tātad saskaņā ar konvenciju ir bioloģiskais dzimums un ir sociālais dzimums.

Sabiedrības sašutumu tikko, vakardien, izraisīja tas, ka sociālajos tīklos tika pievērsta uzmanība metodiskajiem norādījumiem, kur – sākot ar 4. klasi – runā par brāli, kurš valkā kleitu; kur uzsvērts, ka dzimums un dzimte nav viens un tas pats; kur tiek apgalvots, ka cilvēks var piedzimt nepareizā ķermenī, un tiek runāts par kaut kādu plūstošo dzimumu. Un visas šīs stipri apšaubāmās tēzes paredzēts likt 4. klases skolēnu galvās.

Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs šo metodisko materiālu raksturoja šādi: “Tā nav nekāda joka lieta iegalvot bērnam, ka viņš ir piedzimis nepareizā ķermenī.” Es arī domāju, ka tā nav nekāda joka lieta apgalvot, ka katrs var izvēlēties, kas pēc dzimuma viņš būs. Vienu dienu vīrietis var sevi uzskatīt par sievieti un neviens nevarētu to apšaubīt vai liegt viņam tādas darbības kā, piemēram, apmeklēt sieviešu tualeti vai dušu, jo šodien viņš sevi uzskata par sievieti.

Arī režisors Alvis Hermanis uzskata, ka tā nav joka lieta, un savā profilā sociālajos tīklos vakar ierakstīja tā: “Ja mani bērni pastāstīs mājās, ka skolā viņiem skolotāji uzmākušies ar diskusijām par dzimuma maiņu, nākamajā dienā es izsaukšu uz skolu policiju. Par seksuālu vardarbību no pedagogu puses. Brīdinu. Ir lietas, kur joki beidzas.”

Taču Stambulas konvencijas 3. panta “c” punktā ir rakstīts, ka ar sociālo dzimumu tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās, “sociālais dzimums” nozīmē sociāli konstruētas lomas. Sociāla konstrukta principu cilvēks var izvēlēties ne tikai divus dzimumus, arī ne trīs... jeb dzimtes... bet tie ir vismaz simt seši, kurus ir uzkonstruējuši šie gender pētnieki.

Konvencijas 14. pantā par izglītību ir teikts, ka konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu programmās iekļautu mācību vielu par sociālajiem dzimumiem un stereotipiem, tātad lai jau no bērnudārza vecuma ieviestu visus šos bērnu psihi kropļojošos murgus un neviens vairs nevarētu iebilst – ne skolotāji, ne vecāki, ne psihoterapeiti... ne policija, ko kāds mēģinātu saukt. Visiem būtu jāakceptē Stambulas konvencijā noteiktais skatījums. Tāpat dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai šo principu ieviešanu veicinātu ne tikai izglītības, bet arī sporta, kultūras, atpūtas vietās, plašsaziņu līdzekļos, kas pie mums jau pilnā sparā notiek.

Sabiedrība tiek pārvērsta par bezdzimumu būtnēm, izskaužot mūsu valsts paražas, tradīcijas. Sabiedrība bez vīriešiem, bez sievietēm, lai gan pati daba jau ir noteikusi atšķirību starp vīrieti un sievieti, un tas nav atkarīgs no tā, kā šodien kāds jūtas. Dzimums ir fakts kopš dzimšanas. Ja to apšauba, tas, starp citu, apdraud arī Satversmi, jo tajā ir teikts, ka laulība var būt starp vīrieti un sievieti. Bet tad sanāk: ja viens no diviem vīriešiem tai dienā jūtas kā sieviete, tad – pēc Stambulas konvencijas – šādai laulībai šķēršļi nepastāv. Domāju, ka pēc Stambulas konvencijas pieņemšanas Latvijai tieši tā arī nāktos interpretēt Satversmes pantu. Pants ir, kā ir, bet ir, kā nav... gluži pēc Stambulas konvencijas principiem, kur kāds it kā ir vīrietis vai it kā ir sieviete, bet it kā nav vīrietis un it kā nav sieviete. Tas tiešām ir murgs.

Konvencijas 12. pants pieprasa veikt pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos, izskaustu aizspriedumus, paražas, tradīcijas, tā vietā ieviestu gender ideoloģijas fantāzijas. Un ko nozīmē izskaust sociālo lomu stereotipus? Nebūs vairs mātes un tēva, jo tie taču ir stereotipi. Tie ir stereotipi, ka sieviete var būt tikai māte. Ir valstis, kur mēģina uzspiest jēdzienu “vecāks numur viens” un “vecāks numur divi”... un ka “mātes piena” vietā būtu jālieto “cilvēka piens”. Un tad valstīm vēl paredzēts starptautisks uzraugs, kurš to visu kontrolēs, un, ja tas netiks ievērots, valsts tiks sodīta. Un tā, ziniet... tā ir vardarbība – vardarbība pret sievietēm, bērniem, Latvijas sabiedrību – sociālā dzimuma koncepts, ko uzspiež Stambulas konvencija. Vardarbība ir perversija, kas tiek pasniegta maziem bērniem, vardarbība ir mātes un tēva jēdziena atņemšana, vardarbība ir sievietei neļaut būt sievietei un vīrietim neļaut būt vīrietim. Tā ir īsta vardarbība, kas nāk no Stambulas konvencijas.

Tas ir mīts, ka Stambulas konvencija aizstāv tikai nabaga sievietes. Stambulas 12. panta trešajā daļā ir nosaukts viss pulks, kas tad ir viegli ievainojamas personas: grūtnieces, sievietes ar maziem bērniem, geji, lesbietes, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, nereģistrēti migranti, bēgļi, personas ar HIV. Tātad grūtnieces sajauktas kopā ar prostitūtām, sievietes ar maziem bērniem – ar gejiem.

Jā, vardarbība nav pieļaujama ne pret vienu, taču tas jau ir mūsu pašu Krimināllikumā, un mums nevajag Stambulas konvenciju. Tiešām attopieties, un pietiek mānīt vēlētājus! Un vēlreiz griežos pie ZZS – nekādas atrunas šeit nevar būt, jo Stambulas 78. pantā ir ierakstīts: attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem nevar izdarīt atrunas... izņemot 30., 44. pantu, kas ir par maznozīmīgiem pārkāpumiem, bet nekādā ziņā nevar būt izdarītas atrunas par 3., 12. vai 14. pantu.

Tāpēc tiešām aicinu Latvijas sabiedrību apvienoties, lai aizstāvētu mūsu vērtības, un Saeimas deputātus vēlreiz aicinu apliecināt (arī APVIENOTO SARAKSTU), ka mēs neratificēsim Stambulas konvenciju, un aicinu virzīt tālāk iniciatīvu par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai. Nē – vardarbībai, kas nāk no Stambulas konvencijas! Es tiešām nevēlos bēgt no dušas, kurā ir ielauzies vīrietis, kurš paziņo, ka viņš ir sieviete.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Esmu saņēmis deputātu Agneses Krastas, Raivja Dzintara, Jura Viļuma, Viktora Valaiņa, Kaspara Briškena un Kristapa Krištopana iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 14. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens: “Iebilstam!”) Zivtiņa kungs, es gaidīju jūsu iebildumu, kā vienmēr.

Tātad tas ir izlemjams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Agneses Krastas, Raivja Dzintara, Jura Viļuma, Viktora Valaiņa, Kaspara Briškena un Kristapa Krištopana iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 14. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – 2.

Zivtiņa kungs, šajā balsojumā rezultāts ir uzlabojies, pagājušajā reizē jums bija mazāk atbalstītāju.

Tātad strādājam bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Sākšu ar to, ka es esmu iejūtīgs, es esmu iecietīgs, es ar izpratni izturos pret dažādi domājošiem cilvēkiem, es ar izpratni izturos pret pāriem, kam ir viendzimuma attiecības (manu draugu un paziņu lokā arī ir tādi pāri). Un, kas pats interesantākais, – viņi ciena un respektē manu viedokli, jo mums ir savstarpēji labas attiecības, es viņus saprotu, viņi daļēji piekrīt arī manam viedoklim, piemēram, jautājumos par bērnu adopciju, par praidu. Viņi ir intelektuāļi. Bet tajā momentā, kad es atnāku uz Saeimu un sāku runāt par Stambulas konvenciju vai par partnerattiecību likuma projektu ar mūsu koalīcijas partneriem un ar opozīcijas partneriem, es dabūju no viņiem tādu melnu darvu, ka es esmu tumsonis un neko nesaprotu. Kur tad ir šī viedokļu demokrātiskā līdztiesība, ja es saku: es cienu jūsu viedokli; bet jūs negribat cienīt manu viedokli.

Man šķita, ka es Šlesera kungam diezgan reti piekritīšu. Kad Šlesera kungs pamatoti aizrādīja par šo materiālu, ZZS smīkņāja, ņirdza aizmugurē. PROGRESĪVO frakcija vienkārši arī tāpat uzvedās. Kur ir jūsu cieņa pret mūsu viedokli? (Starpsaucieni.) Nu tagad jūs beidzot nesmīkņājat. Es nesarunājos ar zāli. Nu jā, protams, Valaiņa kungs tūlīt skries un apelēs, ka viņi tomēr ir konservatīvi, bet iekrāsoti rozā krāsā. Tā, lūdzu.

Par vardarbības mazināšanu. Par Stambulas konvenciju es viennozīmīgi varu pateikt, ka šajā zālē, manuprāt, nav neviena cilvēka, kas atbalstītu vardarbību. Vai kāds ir? Nu, kur ir drosmīgie, kas atbalsta vardarbību?

Es atgādināšu, APVIENOTAIS SARAKSTS iepriekšējā sesijā iesniedza lēmuma projektu Ministru kabinetam – izstrādāt normatīvo regulējumu, izskatīt pašreizējo normatīvo regulējumu, kas atbalstītu... un noliktu robežas vardarbības mazināšanai. Kāds bija Saeimas vairākuma atbalsts? Kurš to atbalstīja? Jūs neinteresē vardarbība, jūs interesē Stambulas konvencija, kurā ir dzimums, kurā... vajag ielikt mācību materiālos kaut kādas aplamības, kur emocionāli jātraumē deviņgadīgi, desmitgadīgi bērni. Jūs neinteresē vardarbība, cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, ZZS! Jūs neinteresē, jums ir pilnīgi vienalga, jo tas bija reāls lēmuma projekts, lai mazinātu vardarbību. Nu, kāpēc jūs to neatbalstījāt? Es gribu dzirdēt argumentu. Nē, jums vajag Stambulu, jo tad, kad mums būs ratificēta Stambulas konvencija, vardarbība izbeigsies. Viss! Mēs iesim droši ārā, nebūs vardarbības, nebūs dzērāju, viss būs kārtībā.

Trešais. Godīgi sakot, tad, kad parādījās šie metodiskie materiāli, mēs kā frakcija uzrakstījām pieprasījumu, un tas tika novirzīts šobrīd Pieprasījumu komisijai. Pētot šos materiālus, es jutos tā, ka Stambulas konvencija jau ir ratificēta, mēs jau izpildām tos punktus, kur rakstīts, ka mums jārunā par sociālo dzimumu skolās. Šlesera kungs jums iedeva materiālus. Materiāli ir ziediņi, es jums ieteiktu noskatīties tos video, kas šajos materiālos ir. Nu, tas ir pilnīgs absurds, kā mēs varam likt emocionāli un psiholoģiski vēl nesagatavotiem bērniem runāt par šādām lietām! Es tiešām neticu, piedodiet, ZZS kolēģi, ka jūs gribat saviem mazbērniem... deviņgadīgiem, lai viņiem šo materiālu pasniedz skolā. Un iepazīstieties ar to! Varbūt jūs sapratīsiet, ko nozīmē Stambulas konvencija skolā. Varbūt jums pielēks, kāda čakra atvērsies. Piedodiet par prastiem vārdiem.

Un pašā noslēgumā es vēlreiz gribētu teikt šajā jautājumā... Es cienu tiešām ideoloģiskos pretiniekus, kas stāv un krīt par to viedokli, jo tā ir liberāla ideoloģija, mums vajag atbalstīt to visu, kas notiek pasaulē, bet es aizstāvu konservatīvas vērtības, un es esmu par to, ka man kā vecākam ir tiesības izvēlēties, ko es vēlos savam bērnam ļaut mācīt un ko neļaut. Ar Stambulas konvencijas ratifikāciju man šīs tiesības zudīs. Es lūdzu jūs aizdomāties par to un atbalstīt šī jautājuma tālāku virzību un apstiprināšanu Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tik tiešām interesanti bija klausīties šīs debates, un paldies Šlesera kungam par izglītojošo materiālu. Protams, bijām jau arī iepazinušies ar šo, un man ir viens jautājums visiem šiem debatētājiem. Jūs sakāt: jūs savilkāt kopā šo materiālu ar Stambulas konvenciju, šo pašu materiālu, un šis materiāls ir tapis šodien, šis materiāls nav tapis kaut kad... Stambulas konvencija Latvijā vēl nav ratificēta, vai tad ir? Manuprāt, nav ratificēta. Un šis dokuments ir tapis par struktūrfondu naudu valdībā, kurā ir pārstāvēts APVIENOTAIS SARAKSTS. Un tad man ir jautājums: ko jūs tajā valdībā esat darījuši? Jūs pieņemat šādus jautājumus un šādiem jautājumiem novirzāt valsts budžeta, Eiropas Savienības budžeta līdzekļus. (Starpsaucieni.) Un tad jautājums: cik rūpīgi jūs vispār vērtējat jautājumus (Zālē troksnis.)... jautājumus, kurus skata, pieņem valdība?

Ja jūs runājat par... visu cieņu Šlesera kungam, viņš mums... arī Petravičas kundzei – visu cieņu par jūsu pozīciju... Jūs mums stāstāt par mūsu vēlētājiem! Es visiem šajā zālē gribu atgādināt, lai nav pārsteigumu, – darbu pie Stambulas konvencijas uzsāka valdība, kurā labklājības ministrs bija Uldis Augulis. Stambulas konvenciju parakstīja Māra Kučinska vadītā valdība, kurā to parakstīja Jānis Reirs. Tā bija Māra Kučinska, jūsu šībrīža ministra, vadītā valdība, kura parakstīja šo konvenciju. Tā ka jūs, pirms emocionāli runājat... Un, protams, tā bija ZZS frakcija, kuras liela daļa mūsu draugu APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ šobrīd sēž šajā Saeimas zālē... un ZZS frakcija nevarēja neatbalstīt jautājumu, ko skata valdība, jo jūs paši zināt, ka frakcija skata visus jautājumus, ko skata valdība.

Tā ka šis jautājums, ko jūs šobrīd savelkat kopā, nu... izglītības saturs. Saturs ir radies par struktūrfondu naudu. Es redzu to, ka ministre Čakšas kundze šobrīd ir šo jautājumu apturējusi.

Par to, kā būs uz priekšu, un visi tie pieņēmumi... Protams, 2016. gadā Stambulas konvencija tika apturēta, jo parādījās sabiedrībā ļoti daudz dažādu viedokļu, un arī šodien no šīs tribīnes tiek pausti dažādi viedokļi par to, kas notiks pēc tam, kad šis dokuments tiks ratificēts. Arī mēs, ZZS, iepauzējām šajā jautājumā, jo tiešām tie jautājumi... un, ja šodien klausās... neceļas rokas arī mums atbalstīt... Ja skatāmies uz visām šīm bildēm, nu, tās raisa jautājumus. Nav šaubu par to, vai šādi materiāli būtu jāiekļauj mācību saturā.

Bet, kolēģi, viss... un ne tikai tas. Ir ļoti daudz runāts un daudz spriests. Mēs esam tiesiska valsts, un šie jautājumi (kas raisa sabiedrībā diskusiju: kas notiks tajā brīdī, kad tiks ratificēta Stambulas konvencija) ir skatīti parlamentā visdažādākajos līmeņos. Tur, protams, ir daudz politisko viedokļu, arī šodien tādi ir, visu cieņu, respektējam tos. Nav te... es visu saprotu, bet tajā brīdī, kad mēs sakām, ka šis lēmums radīs kaut kādas sekas, kas būs neatgriezeniskas, mums jāsaprot viena lieta – šo jautājumu tiesiskā valstī ir izskatījusi Satversmes tiesa tieši pēc deputātu ierosinājuma. Ne jau kaut kāds no malas vai kas... tieši deputāti ierosināja Satversmes tiesu pārbaudīt.

Jūs runājat šodien... galveno tēmu – izglītības saturu. Izglītības saturs. Jā, taisnība, par Eiropas Savienības naudu APVIENOTĀ SARAKSTA valdībā tapis dokuments. Šobrīd visiem izbīlis – kas nu tas ir? Bet, ja mēs (Starpsaucieni.)... ja mēs skatāmies, kas (Starpsaucieni.)... ja mēs skatāmies, kas ir teikts Satversmes tiesas spriedumā, protams, to spriedumu – tas ir gana garš – varam lasīt, bet šis ir viens no retajiem spriedumiem, kam pietiekami liela uzmanība pievērsta, kur atbildīgais tiesnesis šo jautājumu ir skaidrojis, skaidrojis, ko viņš ar to domājis. Un par izglītības saturu – jautājums... Tas ir nevis mans, bet Neimaņa kunga viedoklis, Latvijas Satversmes tiesas viedoklis. Jautājums: vai konvencija prasa pārskolot bērnus atbilstoši kādai ideoloģijai?

Tas ir tas, par ko mēs šodien runājam, un tas ir Satversmes tiesas spriedums. Par to, kā konvencijā noteiktie pasākumi... kā izplatīt informatīvos materiālus un veikt izglītojošos pasākumus, lemj konvencijas ieviesēji – Saeima un Ministru kabinets. Viņu rokās būs noteikt, lai šie pasākumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Kolēģi, tas ir mūsu pašu rokās – pieņemt lēmumus par to, kādi materiāli tiks doti mūsu skolās mūsu skolēniem un kāda ideoloģija tiks... Stambulas konvencija par to nerunā. Un tas ir Satversmes tiesas spriedums.

Protams, visi tie argumenti, kas... arī šajā paskaidrojumā ir teikts, ka Satversmes tiesā visi šie viedokļi tika izvērtēti un noraidīti pēc būtības, šobrīd tie atkal tiek uzjundīti no jauna. (Starpsauciens.) Un ko tad mums darīt, kā mums vērtēt? Mums nostāties virs Satversmes tiesas?

Kolēģi, ir jāsaprot, ka ir kaut kāda lietu kārtība un ir politiskās pozīcijas. Ir tiesas spriedums, šajā gadījumā ir tiesas spriedums. Un šis dokuments ir spilgts apliecinājums tam, ka ne jau Stambulas konvencija kaut ko mainīs, mainīs tas, kādā veidā ministri strādās, kādā veidā mēs sekosim līdzi, kam tiek izlietoti līdzekļi, kas tiek gatavots par šiem līdzekļiem un kas tālāk tiek apstiprināts valdībā. Šis dokuments ir apstiprināts vēl bez jebkādas Stambulas konvencijas. Un tad pēc tam jau mēs varēsim skatīties to, kāds saturs tiek ražots, kas notiek. Savādāk jūs, godātie kolēģi, šobrīd, nu, mazliet nodarbojaties ar politisko retoriku. Protams, tas ir izdevīgi. Bet paskatīsimies pēc būtības šos jautājumus, pēc būtības paskatīsimies (Starpsauciens.)... un pēc būtības daudz kas šeit minētais ir tālāko lēmumu pieņēmēju rokās – būs tas vai nebūs.

Šis lēmums nav saistīts ar Stambulas konvenciju. Tas šobrīd ir apturēts, un man nav informācijas, ka kaut kas virzītos tālāk. Katrā ziņā virzīsies, Saeimā strādās, un diez vai kaut kas tāds piepildīsies. (Starpsauciens.) Bet šajā gadījumā, kolēģi, tas nav vietā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, maza, maza replika uz iepriekš sacīto. Es runāšu Raimonda Bergmaņa vārdiem: mēs uzliekam ierobežojumus, piemēram, “Sadales tīklā” uzliekam nenormālus tarifus, un pēc tam domājam, kā ar tiem cīnīties.

Šeit ir tieši tas pats variants. Apstiprināsim Stambulas konvenciju un tad domāsim, kādus materiālus mums vajag, kādus nevajag, kaut gan Stambulas konvencijas konkrētie punkti nosaka, ka mācību saturā ir jāievieš sociālā dzimuma jēdziens. Nu, rekur, perfekts metodiskais materiāls, ko ieviest.

Un man nepatīk puspatiesības, un tas, ka ZZS runā puspatiesības, ir skaidrs, jo es pats biju LZS aptuveni 14 gadus, un tāpēc es tur šobrīd neesmu. Valaiņa kungs runā par saturu. Kādu saturu mēs ieviesām, kādu saturu mēs atbalstījām?! Iepriekšējā valdība atbalstīja. Es biju viens no pretiniekiem, kas bija konkrēti pret “Skola 2030”, un mēs ar jums frakcijā par to diskutējām. Jūs teicāt – jā, jūs atbalstāt manu viedokli, un pēkšņi nākamajā dienā ir zvans un – piedod, Česlav, mēs tavu viedokli nevaram atbalstīt, jo mums jāvienojas ar politiskajiem partneriem par šādu un tādu... Nerunājiet puspatiesībās! Jūs varat visu apturēt, bet šobrīd jūs nolikāt Māri Kučinski, kaut gan jūs paši bijāt tie, kas vienojāties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es neplānoju pārliecināt Valaiņa kungu par kaut ko, jo es nebiju iepriekšējā Saeimā, bet es izmantošu šo iespēju no tribīnes uzrunāt Latvijas tautu, jo šeit notiek tiešraide.

Godājamā Latvijas tauta! Tas, kas pašreiz šeit, Saeimā, notiek, – tiek plānota nodevība pret Latvijas tautu, pret ģimenes vērtībām, pret bērniem. Es aicinu visus Latvijas vecākus, kuriem rūp tas, lai viņu bērni netiktu iznīcināti, lai netiktu pakļauti šai psiholoģiskajai vardarbībai, tam, ko jau pašreiz JAUNĀ VIENOTĪBA ir sākusi ar Čakšu priekšgalā, – pirms Stambulas konvencijas jau tiek skalotas smadzenes...

Es aicinu: sāciet rīkoties, griezieties pie visiem skolu vadītājiem, apstādiniet visu šo mācību, kas ir sākusies, dariet visu, apvienojieties! Ja gadījumā jūs neko nedarīsiet, tad jūs būsiet atbildīgi. Un es aicinu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kuri uzskata, ka ir jāaizsargā dabiskās ģimenes vērtības, ka ir jāaizsargā tas, lai puika ir puika, meitene ir meitene, – apvienojam spēkus! Vienīgā iespēja, ja būs Stambulas konvencijas ratifikācija, – būs jāatlaiž šī Saeima.

Es aicinu jau šodien apvienoties. Es iepriekš biju domājis, ka tieši ekonomiskie jautājumi vai citi jautājumi būs par pamatu šīs Saeimas atlaišanai, bet patiesībā šīs Saeimas atlaišanu noteiks ZZS nodevība pret saviem vēlētājiem, un jūs būsiet atbildīgi par to, kas notiks.

Tā ka, godājamā tauta, aicinu apvienoties. Un šai Saeimai ir jāaiziet!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man te ir viena piezīme, ko izraisīja Valaiņa kunga teiktais, kas ir absolūta neprecizitāte. Un diemžēl Latvijas Satversmes tiesa, Valaiņa kungs, nav ņēmusi vērā trīs konvencijas. Es jums tūliņ pateikšu.

Tātad pirmā ir ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta trešā daļa, kur teikts: “Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni.”

Otrais dokuments. ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, 18. panta ceturtā daļa: “Šā pakta dalībvalstis apņemas cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību nodrošināt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību.” Tātad nekāda tiesa, nekādas sabiedriskās organizācijas un nekāda Saeima nelemj vecāku vietā, kādu reliģisko vai tikumisko izglītību bērniem vecāki grib nodrošināt.

Un pēdējā ir konvencija, kas ir daudz augstāka par Stambulas konvenciju. Tātad Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 2. pants. Tiesības uz izglītību. “Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.” Nekāda Stambulas konvencija, nekāda Latvijas Satversmes tiesa nav augstāka par šīm konvencijām. Tā ir tikai un vienīgi vecāku lieta.

Un Stambulas konvencijā ir pants par vecāku tiesību atņemšanu, ja jūs savam, teiksim, puikam neļaujat skolā iet kleitiņā, viņš pasūdzas, jums atņems vecāku tiesības, to paredz Stambulas konvencija. Viņi to nevar izdarīt, jo tas ir pretrunā gan ar ANO dokumentiem, gan ar šiem trim dokumentiem, ko es nosaucu, – tikai vecāki noteiks gan reliģisko, gan filozofisko, gan tikumisko pārliecību.

Tā ka nerunāsim muļķības!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Viktor, goda vārds, es vakardien attaisīju tviteri, un tur meitene, kas ir vieslektore, vizinās pa skolām un stāsta bērniem par konvencijas un LGBT jautājumu priekšrocībām. Viņai cepure ir bijusi ar uzrakstu Make Latvia gay again. Kas tas ir par murgu?

Un viņa uzrakstīja tviterī, ka viņa ir šausmās, viņa nesaprot, kāpēc jaunieši negrib viņu sadzirdēt, kāpēc jaunieši lūdz viņu atstāt telpu un nestāstīt šo visu murgu. Mēs varam te ar jums meklēt dažādus attaisnojumus: Kučinskis ir vainīgs, zaļzemnieki ir vainīgi... “Stabilitātei!” ne pie kā nav vainīgi. (Smiekli.) Mēs tur neesam bijuši vispār.

Līdz ar to man ir viens mazais lūgums – nu, pārstājiet meklēt attaisnojumu! Tas ir apkaunojums, kas notiek! Mūsu Latvija konkrētajā jautājumā nevar būt iesaistīta, tas ir aizliegts. Tauta prasa to visu apturēt, un mums ir pienākums to apturēt. Viktor, es lūdzu! Es varu jums piedot visu pēc tam, kad jūs bijāt kopā ar mums opozīcijā, un tagad – koalīcijā, kas jau priekš manis ir pretdabiski absolūti, – es varu jums to piedot. Labi, okay! Bet, nu, Stambulas konvencija – tas absolūti nav šis jautājums. Dariet jebko, nu, tikai ne šo jautājumu! Konkrētajā gadījumā galavārds šeit, parlamentā, ir aiz jums, tikai aiz jums. Un reāli visa Latvija stāv un skatās, un jūsu lēmums un sekas būs daudz jaudīgākas nekā kovida netaisnības – daudz jaudīgākas! Es par to noteikti parūpēšos, jo tas ir nepareizi, ko jūs darāt.

Pretdabiskas attiecības ar JAUNO VIENOTĪBU – lūdzu; Stambulas konvencija – nē!

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es aicinu (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sēde turpinās.

L. Liepiņa. Es aicinu neatbalstīt visus tos centienus, kas ir vērsti uz to, lai ratificētu Stambulas konvenciju. Un, protams, es savu viedokli nemainīšu, jo mans viedoklis ir balstīts uz manu audzināšanu, uz manām vērtībām, uz to, kā es redzu Latvijas nākotni; uz ģimeniskām vērtībām, uz to, ka Latvijā ir jādzimst bērniem. Galu galā mums ir jādzīvo laimīgiem mūsu valstī, kādu mēs to redzam.

Ko es redzu? Es redzu to, ka Latvijas sabiedrībā nekad, nekad, nekad nebūs – un arī vēl joprojām nav – atbalsta Stambulas konvencijai un Stambulas konvencijas ratifikācijai. (Starpsaucieni.) Un jūs to varat tulkot, kā jūs gribat.

LībiņasEgneres šausmu runas un izteicieni televīzijā: “Ak Dievs, kā tagad tā vardarbība... Cik mēs esam vardarbīgi!” Un tagad Stambulas konvencija atrisināšot kaut kādus vardarbības jautājumus... Ziniet, vienkāršais cilvēks smejas par to, tiešām ņirdz par visiem tiem politiķiem, kuri savā runā – publiskā vai nepubliskā – stāsta, ka šai konvencijai ir kaut mazākais sakars ar vardarbību.

Iedomājieties – mēs akceptēsim, ratificēsim kaut kādu konvenciju, un tad kāds kādu mazāk sitīs? Tie, kas tā domā... Jūs esat kādreiz sisti dzīvē? Pret jums ir bijusi vērsta kāda vardarbība? Jūs varat iedomāties, ka kaut kādas konvencijas, jebkādas, ratificēšana varētu mazināt vardarbību? Un vienalga, pret ko, – vai tā ir sieviete, vīrietis, bērns, dzīvnieks. Es godīgi saku: neredzu nekādu atšķirību.

Tas, ko es redzu, – ka ir pārāk daudz informācijas, interpretējumu, nepateiktu lietu. Viss, kas ir ap šo konvenciju, tātad, manuprāt, arī materiālā puse, ko līdzi varētu nest Stambulas konvencijas ratifikācija... Kāpēc par to ir tik maz runāts? Vai tad nav tā, ka, ratificējot šo konvenciju... Es nezinu, vai Latvija kā valsts varētu tikt pie kādiem papildu līdzekļiem, bet šeit esošās organizācijas, kas iestājas par, manuprāt, ļoti dīvainām vērtībām... tur gan varētu būt kāds finansiāls labums tajā visā.

Cilvēki, kas runā par to, cik atbalstāmas būtu dzimuma maiņas... Es skatos it sevišķi uz tām mātēm, kurām ir mazi bērni un kuras nes šo ārprātu... Es skatos un domāju: vai tiešām? Cik šie viedokļi ir pamatoti? Tāpēc, ka es tā domāju, arī mans naudas maks tā domā?

Un attiecībā uz ZZS viedokļu maiņu, kurai mēs būsim liecinieki vai nu šodien, vai tuvākajā nākotnē... Par to, ko Valaiņa kungs teica no tribīnes. Par politisko retoriku. Es gribu teikt, ka politiskā retorika ir nevis no to deputātu puses, kuri nemaina savu viedokli un kuri patiešām iestājas par savām vērtībām, bet ka politisko retoriku šobrīd es personīgi saskatu tieši no ZZS puses. Un tas, ka jūs... arī jūs, Valaiņa kungs, to teicāt no tribīnes... Jūs ieturējāt pauzi. Cepuri nost, jūs ieturējāt pauzi, jo šī pauze, lai jūs pateiktu “jā” vai “nē”, ir tik ļoti svarīga VIENOTĪBAI, kas Stambulas ratifikāciju grib dabūt cauri. Un tieši jūsu balsis būs izšķirošās. Par to, vai to sapratīs vai ne, vai jūs pievilsiet savu vēlētāju, man ir, godīgi sakot, maza interese; par to ir jādomā jūsu vēlētājam, vai viņš sajutīsies pievilts vai ne. Bet tas, ka šī ir pamatīga jūsu ieturētā kursa maiņa, – tas gan...

Vēl, protams, īsti nav saprotams, jo... Es vakardien arī skatījos Dombura kunga raidījumu. Krauzes kungs mēģināja atbildēt uz jautājumiem par to, kādā izskatā... ZZS taisās Stambulas konvenciju ratificēt. Man gribētos domāt, ka jums pašiem ir skaidrs. Šobrīd, manuprāt... nu, man nav... Šobrīd es neredzu, ka jums ir pietiekami daudz argumentu, kuru dēļ jūs šodien vai nākamajos balsojumos savu balsojumu mainītu attiecībā pret iepriekšējiem. Ja nu vienīgi tā nav politiska vienošanās par to, lai atrastos šajā jaunajā valdībā – Evikas Siliņas valdībā. (Starpsauciens.)

Lūk, tas laikam arī viss.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”! (Es ceru, ka visi ir izlasījuši pievienotos dokumentus un saprot lēmuma būtību.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma “sliekšņa” samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šā gada 6. septembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma “sliekšņa” samazināšanu līdz 65 gadiem” un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka būtu jāsamazina no valsts valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamo personu vecums līdz 65 gadiem, jo pensionāri nespējot izpildīt nepieciešamo kritēriju (60 procenti pareizo atbilžu) visās eksāmena daļās, it sevišķi attiecībā uz rakstīšanas daļu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Iekšlietu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot atbilstošos Ministru kabineta noteikumus un nosakot pārbaudes veicamo slieksni – 75 gadus –, pamatojas uz pētījumiem par personu spējām apgūt valodu.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve informēja, ka pieteikušies eksāmenam bija tikai 43 procenti no 11 804 personām vecumā no 65 līdz 74 gadiem, kurām bija pienākums nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.

Komisija iepazinās arī ar Valsts izglītības satura centra viedokli, ka no pārbaudes būtu atbrīvojamas personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tikai tādā gadījumā, ja valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments nepieciešams Eiropas Savienības pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. No pārbaudes nebūtu atbrīvojamas personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem un kurām valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt Latvijas pilsoņu iniciatīvas tālāko virzību un nodot to Ministru kabinetam – pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtības prasību kompleksam izvērtējumam.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma “sliekšņa” samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Es aicinu šo iniciatīvu noraidīt. Es uzskatu, ka tā nav laba iniciatīva un faktiski liek šķēršļus latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai, un gribu minēt divus galvenos argumentus jeb iemeslus, kāpēc es aicinu to noraidīt.

Šī iniciatīva tika... nu, ne tieši šī iniciatīva, bet arguments par 65 gadiem tika diskutēts arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (Imigrācijas likuma sakarā), un atbilstošās institūcijas – gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Iekšlietu ministrija – tur norādīja, ka pēc būtības arī cilvēkiem, kuri ir attiecīgajā vecumā, nav bijušas problēmas kārtot gan valodas prasmes pārbaudi, gan arī... tātad šo papīru kārtošanu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu... gan 65 gadu vecumā, gan arī vecumā, kas jau ir virs 75 gadiem. Un mēs redzam, ka tiem cilvēkiem, kuri ir virs 75 gadiem, šīs lietas ir izdevušās pat labāk, tātad – rakstiski noformēt visus dokumentus, kas ir nepieciešami, lai varētu attiecīgās atļaujas saņemt neatkarīgi no vecuma. Tas ir viens. Tāpēc es neuzskatu, ka ir jebkāda loģika šajā argumentā – mīkstināt šo tāpēc, ka cilvēki pēc 65 gadiem jau nav spējīgi to izdarīt. Tas, es domāju, galīgi neatbilst patiesībai.

Un otrs, ko es gribētu minēt (tas arī ir ļoti būtiski), ir arguments, ka šie cilvēki nekādus draudus nerada. Lai viņi turpina, kā viņi to ir darījuši, krieviski... Un pārējai sabiedrībai... nu, teiksim tā – nekādu ietekmi uz sabiedrību tas neatstāj.

Mēs šodien redzam, ka viena no problēmām, kas iezīmējas arvien lielāka Latvijā, ir tā, ka darba tirgū latvieši, latviešu jaunieši, nevar atrast darbu, nevar dabūt darbu tikai tāpēc, ka viņi nezina krievu valodu. Un to viņiem prasa. Un kāpēc prasa? Tāpēc, ka ir tie, kas pieprasa, lai krievu valodu zinātu tie cilvēki, kuri strādā gan veikalos, gan medicīnā (šajā kategorijā, es domāju, tas ir sevišķi būtiski). Cilvēki, kuri vēršas pēc medicīnas pakalpojumiem, prasa, lai ar viņiem runā krievu valodā, un, ja tas nenotiek, tad ceļ skandālus un rada problēmas cilvēkiem, kuri nemāk krievu valodu.

Tā ka es uzskatu, ka šie jautājumi ir saistīti. Un, ja mēs šodien pieņemam lēmumu, ka tiem, kuri ir šajā vecuma kategorijā, nav vairs jāzina latviešu valoda, nav jākārto šie valodas prasmes pārbaudījumi, tad, es domāju, kompleksi mēs radām problēmas – daudz lielākas – un radām problēmas latviešu jauniešiem un vispār tiem, kuri nemāk krievu valodu.

Tā ka aicinu noraidīt šo iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma “sliekšņa” samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 61, atturas – 9. Lēmums nav pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šī gada 6. septembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu”.

Komisija uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka Latvija nevar finansiāli atļauties nodrošināt automašīnu (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos.

Kola kungs, jūs nobalsojāt “par” sēdes turpināšanu līdz visu darba kārtības (Starpsauciens.)... Nenobalsojāt? Taču es jūs tik un tā aicināšu: lūdzu, respektējiet to, ka pārējie ir nobalsojuši.

Lūdzu uzmanību, tas ir pēdējais darba kārtības jautājums! Neturpinām liekas sarunas un uzklausām ziņotāju!

E. Zivtiņš. Tātad – par kolektīvo iesniegumu “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu”.

Komisija uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka Latvija nevar finansiāli atļauties nodrošināt automašīnu un sekretāru visām personām, kuras iepriekš ieņēmušas Valsts prezidenta amatu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā pārstāve no Valsts prezidenta kancelejas informēja, ka personām, kuras iepriekš ieņēmušas Valsts prezidenta amatu, kopš 2013. gada vairs netiek nodots lietošanā valsts dzīvoklis. Pārstāve skaidroja, ka bijušie Valsts prezidenti arī pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru beigām turpinot aktīvu sabiedrisko darbu Latvijas labā un tāpēc viņiem sekretāri un tehniskais nodrošinājums ļoti noderot.

Uzklausījusi uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma noraidīt šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu. Proti, balsojot “par”, jūs atbalstīsiet komisijas lēmumu par iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 16, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Kolēģi, visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs, cienījamie kolēģi, informēt, ka Saeimas Prezidijs plāno rītdien sanākt uz Prezidija sēdi, lai izsludinātu Saeimas ārkārtas sēdi rīt pulksten 10.00. Lēmums vēl nav pieņemts, tikai rītdien būs šī sēde. Es padalos ar informāciju.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies pieci: Glorija Grevcova, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka un Jana Simanovska.

___

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi, un tiekamies rīt!

Satura rādītājs
Saeimas rudens sesijas 2.sēde
2023. gada 14. septembrī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 336/Lp14) (Dok. Nr. 1054, 1054A, 1068A)

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14) (Dok. Nr. 1060, 1060A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 338/Lp14) (Dok. Nr. 1061, 1061A)

Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 339/Lp14) (Dok. Nr. 1062, 1062A)

Par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 340/Lp14) (Dok. Nr. 1063, 1063A)

- Priekšlikums - dep. A. Šlesers (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 341/Lp14) (Dok. Nr. 1064, 1064A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 342/Lp14) (Dok. Nr. 1065, 1065A)

Par likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” (Nr. 343/Lp14) (Dok. Nr. 1066, 1066A)

Par likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 345/Lp14) (Dok. Nr. 1071)

Par darba kārtību

Par lēmuma projektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu” (Nr. 218/Lm14) (Dok. Nr. 1048)

- Priekšlikums - dep. V. Valainis

Par darba kārtību

Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu” (Nr. 227/Lm14) (Dok. Nr. 1090)

- Priekšlikums - dep. J. Viļums

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ingrīdas Liepas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 217/Lm14) (Dok. Nr. 1044)

Par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs” (Nr. 16/P14) (Dok. Nr. 1080)

Likumprojekts “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 336/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1054, 1054A, 1068A)

Likumprojekts “Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr. 336/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1054, 1054A, 1068A)

Likumprojekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” (Nr. 283/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 904B)

Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 282/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 901B)

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 335/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1047B)

Par procedūru

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 204/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1045)

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 218/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1057)

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 219/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1056)

Likumprojekts “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 253/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1046)

Likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 293/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1049)

Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 294/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1050)

Likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā” (Nr. 295/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1051)

Likumprojekts “Grozījumi Statistikas likumā” (Nr. 275/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 876, 1052)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 284/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 905, 1053)

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 276/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1055)

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 324/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1031, 1076)

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 325/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1032, 1077)

Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 326/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1033, 1078)

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 327/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1034, 1079)

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 345/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1071)

Lēmuma projekts “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” (Nr. 214/Lm14) (Dok. Nr. 1025)

Par procedūru

Lēmuma projekts “Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma "sliekšņa" samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību” (Nr. 219/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1058)

Lēmuma projekts “Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību” (Nr. 220/Lm14) (Dok. Nr. 1059)

Informācija par ārkārtas sēdi

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 14.09.23 09:09 Balsojums 1
Par - 22, pret - 36, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata (225/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.09.23 09:15 Balsojums 2
Par - 19, pret - 35, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu no amata (226/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.09.23 09:35 Balsojums 3
Par - 40, pret - 23, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu (218/Lm14)

Datums: 14.09.23 09:36 Balsojums 4
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai . Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu (218/Lm14)

Datums: 14.09.23 09:38 Balsojums 5
Par - 45, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu (227/Lm14)

Datums: 14.09.23 09:39 Balsojums 6
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties risināt elektrības tīkla tarifu pieauguma mazināšanu (227/Lm14)

Datums: 14.09.23 09:41 Balsojums 7
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ingrīdas Liepas atbrīvošanu no tiesneša amata (217/Lm14)

Datums: 14.09.23 09:45 Balsojums 8
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni (336/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 09:45 Balsojums 9
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni (336/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 09:46 Balsojums 10
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni (336/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 09:52 Balsojums 11
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums (283/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 09:54 Balsojums 12
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (282/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 09:56 Balsojums 13
Par - 13, pret - 36, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 09:59 Balsojums 14
Par - 13, pret - 17, atturas - 58.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:01 Balsojums 15
Par - 13, pret - 15, atturas - 59.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:07 Balsojums 16
Par - 14, pret - 16, atturas - 63.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:09 Balsojums 17
Par - 14, pret - 16, atturas - 60.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:14 Balsojums 18
Par - 13, pret - 16, atturas - 59.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:17 Balsojums 19
Par - 13, pret - 16, atturas - 60.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:21 Balsojums 20
Par - 13, pret - 15, atturas - 61.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:27 Balsojums 21
Par - 14, pret - 16, atturas - 61.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:29 Balsojums 22
Par - 14, pret - 16, atturas - 63.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 10:30 Balsojums 23
Par - 70, pret - 16, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu

Datums: 14.09.23 10:31 Balsojums 24
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.09.23 11:06 Balsojums 25
Par - 74, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 11:22 Balsojums 26
Par - 17, pret - 43, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 11:23 Balsojums 27
Par - 80, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (335/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.23 11:25 Balsojums 28
Par - 93, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (204/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.09.23 11:27 Balsojums 29
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (218/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.09.23 11:29 Balsojums 30
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (219/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.09.23 11:30 Balsojums 31
Par - 71, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (253/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.09.23 11:32 Balsojums 32
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (293/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.09.23 11:33 Balsojums 33
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (294/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.09.23 11:34 Balsojums 34
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvā procesa likumā (295/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.09.23 11:36 Balsojums 35
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Statistikas likumā (275/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:37 Balsojums 36
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (284/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:38 Balsojums 37
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (276/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.09.23 11:41 Balsojums 38
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (324/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:41 Balsojums 39
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (324/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:43 Balsojums 40
Par - 84, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (325/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:43 Balsojums 41
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (325/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:44 Balsojums 42
Par - 85, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (326/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:45 Balsojums 43
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (326/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:46 Balsojums 44
Par - 85, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (327/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:47 Balsojums 45
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (327/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:49 Balsojums 46
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (345/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 11:50 Balsojums 47
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (345/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.09.23 12:34 Balsojums 48
Par - 81, pret - 8, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 14.09.23 13:03 Balsojums 49
Par - 61, pret - 26, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību (214/Lm14)

Datums: 14.09.23 13:10 Balsojums 50
Par - 15, pret - 61, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma "sliekšņa" samazināšanu līdz 65 gadiem” turpmāko virzību (219/Lm14)

Datums: 14.09.23 13:13 Balsojums 51
Par - 78, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 17 640 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Izbeigt bijušo prezidentu uzturēšanu par tautas naudu” turpmāko virzību (220/Lm14)

Datums: 14.09.23 13:14 Balsojums 52
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

14.09.2023. 9.00 11.00



Ceturtdien, 21.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 21.novembra kārtējā sēde
10:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu darba sanāksme- grupas vadītāja vietnieka vēlēšanas
11:25  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
16:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas prezidenta kancelejas delegāciju un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol