Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 12. sēde

1990.gada 23. maijā

Vakara sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Jau ir 15 un 3 minūtes, tāpēc, deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas un turpināsim darbu. Vispirms fiksēsim situāciju. Tātad likumprojekta par tautas deputāta statusu vienu no variantiem jau izskatīja un apsprieda komisijās. Šo dokumentu un vēl dažus citus apsprieda un izskatīja arī frakcijās. Man ir sekojošs priekšlikums. Mēs lūgtu tribīnē Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāju deputātu Endziņu, lai viņš uzklausa deputātu frakciju pārstāvju piezīmes, papildinājumus par katru pantu. Mēs varētu tā izskatīt katru pantu, komentēt, atbildēt uz jautājumiem. Pēc tam Likumdošanas jautājumu komisija, apkopojot visas piezīmes, papildinājumus, labojumus, varētu pastrādāt. Mēs turpinātu apspriest nākamo dokumentu-pagaidu nolikumu par tautas deputāta darbības materiālo nodrošināšanu. Domājams, ka uz to laiku Likumdošanas jautājumu komisija jau būs atpakaļ ar to variantu, kurā ņemti vērā jūsu priekšlikumi, papildinājumi un labojumi. Vai mēs varētu pieņemt šādu darba kārtību? Paldies. Deputāt Endziņ, lūdzu tribīnē.

A.Endziņš:
Man būtu tāds priekšlikums. Nezinu, vai labāk nebūtu ņemt pa pantiem.

Priekšsēdētājs:
Es arī tā ierosināju. Tātad kādi ir labojumi un papildinājumi par pirmo pantu? Varbūt jūs pasakiet, kas vai nu frakcijā, vai jūsu komisijā ir vēl papildus pie tā varianta, kuru šodien saņēma un apsprieda deputāti?

M.Bekasovs: */Pirmā punkta pēdējā rindkopā neliels precizējums. "Deputāts savā darbībā vadās pēc spēkā esošās Latvijas PSR Konstitūcijas." Vienkārši precizējums./

A.Endziņš: */Šis jautājums jau tika apspriests komisijā un pamatos nolemts atstāt tā, kā ir, tāpēc ka tagad, pēc Deklarācijas pieņemšanas, ir skaidri pateikts, ka PSRS Konstitūcija un PSRS likumi pēc to ratifikācijas republikas teritorijā paliek spēkā, ja tie nav pretrunā ar Deklarāciju. Un šeit formulā "republikas teritorijā spēkā esošā Konstitūcija" iekļaujas likumi, ja tie nav pretrunā ar attiecīgiem Deklarācijas pantiem./

M.Bekasovs: */Mūsu frakcijas sēdē tika pieņemts tāds lēmums, es vienkārši iesniedzu priekšlikumu./

A.Endziņš:
Varbūt tad ir jābalso, es nezinu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par šo pantu!

A.Endziņš:
Par priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Par priekšlikumu.

A.Endziņš:
Opozīcijas frakcija ierosina otro rindkopu papildināt ar norādi uz Latvijas PSR Konstitūciju un PSRS Konstitūciju.

Priekšsēdētājs:
Viss skaidrs, mēs tūlīt balsosim. Pirms balsošanas vispirms reģistrējamies. Rezultāts-piedalās 149 deputāti. Kas piekrīt šim papildinājumam, labojumam?

A.Endziņš:
Pirmais tomēr ir komisijas iesniegtais priekšlikums.

Priekšsēdētājs:
To jau es arī gribēju, taču jūs mani pārtraucāt. Tātad mēs balsojam par likumprojekta pirmo pantu, tādu, kāds tas ir iesniegts. Rezultāts: par-98, pret-43. Tātad lēmums nav pieņemts.

A.Endziņš:
Mēs jau tagad nepieņēmām likumu kā tādu. Runa ir tikai par redakciju, komisijā mēs taču vēl spriedīsim par priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs:
Mums ir jāpieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.

A.Endziņš:
Bija vienkāršs balsu vairākums.

Priekšsēdētājs:
Attiecībā uz pantiem. Cienījamie kolēģi, tas tagad ir procedūras jautājums, tas jānoskaidro. Juristi, pasakiet pareizi, kā ir saskaņā ar mūsu reglamentu, saskaņā ar Konstitūciju, kādam šajā gadījumā, kad balsojam par konkrētu pantu, ir jābūt balsu vairākumam?

A.Endziņš:
Mēs pašlaik tikai apspriežam, bet ne balsojam par pantu. Pēc tam mēs balsotu par visu likumu kopumā. Mēs pašreiz tikai apspriežam tos priekšlikumus, kādi bija, pēc tam mēs atgriezīsimies pie balsošanas par likumu.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Deputāt Endziņ! Šeit jau ne reizi vien atvainojās, ka mēs ne tā traktējam izmaiņas Konstitūcijā. Mēs pieņēmām nosacījumu, ka visi ar likumiem saistītie jautājumi tiek pieņemti ar deputātu skaita vairākumu. Tagad mēs balsojam par svarīgākajiem labojumiem, un aizvirzīt tos pie procedūras jautājumiem,-ziniet, tālāk jau nav kur./

A.Endziņš: */Tāpēc, ka par likumu mēs balsosim vēlāk. Pašlaik ir projekta apspriešana./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam. Lai izsakās mūsu jurists.

J.Lagzdiņš:
Godātie kolēģi! Nav nozīmes diskutēt un balsot, ja mēs tagad balsosim tikai par iekļaušanu projektā. Tādā gadījumā lai godātie opozīcijas frakcijas kolēģi savus priekšlikumus iesniedz rakstveidā Likumdošanas jautājumu komisijā, tāpat kā to ir izdarījusi mūsu frakcija, tas ir, Tautas frontes frakcija. Komisija izskatīs, vai ietvert projektā vai neietvert. Pēc tam notiks oficiālā balsošana par konkrētu likumprojekta redakciju.

A.Endziņš:
Tur jau tā lieta.

J.Lagzdiņš:
Nevis kaut kādas divas balsošanas. Viena balsošana par ietveršanu projektā, otra-par ietveršanu likumā.

A.Endziņš:
Šajā brīdī mēs tik un tā citādāk nevaram balsot, tas ir, uzreiz par pamattekstu, jo būs priekšlikumi, kurus mums vajadzēs apspriest, un komisija dos galīgo variantu.

Priekšsēdētājs:
Paldies, viss skaidrs. Jūs man vienkārši nepareizi pateicāt priekšā, un es atsaucos uz šo priekšlikumu un sāku balsošanu par pantu. Tātad, deputāt, kas izteica savu priekšlikumu, lūdzu, iesniedziet to rakstveidā sekretariātā, lai Likumdošanas komisija tūlīt to var ņemt vērā.

A.Aleksejevs: */Man jautājums par procedūru./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu!

A.Aleksejevs: */Es protestēju. Jautājums iznests apspriešanai mūsu sēdē, iekļauts darba kārtībā, būtu pilnīgi nepareizi tagad to pārspēlēt. Mums izsniegts likumprojekts un piedāvāts izdarīt labojumus. Mums jālemj-pieņemt to vai nepieņemt./

A.Endziņš: */Mēs jau pašā sākumā norunājām, ka tagad eju tribīnē, uzklausu priekšlikumus par pantiem, kurus pēc tam apkoposim komisijas sēdē. Un tikai pēc tam, kad būs jau gatavais variants, mēs balsosim par likumprojektu./

A.Providenko: */Par procedūru. Augstākajai padomei tagad faktiski ir likts priekšā balsot par labojumiem likumā. Cits jautājums, kādā lasījumā mēs pieņemsim likumu: pirmajā lasījumā vai galīgajā redakcijā. Taču katrs labojums balsotājiem jāvērtē, tas nozīmē, ka balsošanai jānotiek, tāpat kā pieņemot likumu./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, runājiet pa vienam.

A.Providenko: */Tādā gadījumā jautājums bija jāstāda citādi. Praktiski mēs balsosim līdz tam laikam, kamēr sasniegsim rezultātu, kādu grib vairākums./

Priekšsēdētājs:
Ar to es iesāku. Man aizrādīja, ka es nepareizi daru. Vēl ir cits priekšlikums, tas, kas tika izteikts sākumā un ko pēc tam izteica deputāts Endziņš. Tagad mēs varētu uzklausīt iebildumus, priekšlikumus un labojumus. Tie jāiesniedz rakstiski, ja mēs tā vienojamies, pēc tam tos ņemtu vērā Likumdošanas jautājumu komisija un liktu mums priekšā labojumus, kuros tiktu ņemti vērā šie priekšlikumi, un mēs balsotu par katru pantu. Vai varam piekrist? Tā bija norunāts, bet jūs mani nedaudz izprovocējāt. Vai par pirmo pantu ir vēl kādi labojumi vai papildinājumi? Nav. Tad mēs varam iet tālāk. Lūdzu. Vai par otro pantu ir kādi papildinājumi? Deputāt Endziņ, vai jums ir kādi papildinājumi?

A.Endziņš:
Nav.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Aleksejev.

A.Aleksejevs: */Otrajā pantā es prasītu konkrēti nosaukt likumus, uz kuriem šis pants balstās. Šeit teikts, ka to nosaka republikā spēkā esošā Konstitūcija un citi likumi. Es gribētu, lai jūs precīzi pateiktu, pēc kādiem likumiem un kādiem pantiem jāvadās./

A.Endziņš: */Vispirms tas būs darba likumu kodekss, kas aizsargā deputātu darba tiesības. Turpmāk, kad jaunā redakcijā tika pieņemts Augstākās padomes darba reglaments, tad deputāta darbu noteiks šis dokuments./
No zāles: */Es atvainojos par kolēģa rupjību. Mēs pieļāvām nepareizību: vajadzēja balsot par labojumu, pieņemt labojumu./

A.Endziņš: */Augstākās padomes reglamentā mēs faktiski ieslēgsim likumu par deputāta statusu. Visam tam jābūt kopā, kā Bojārs teica, tai jābūt deputāta kabatas grāmatiņai visiem dzīves gadījumiem./

A.Aleksejevs: */Es saprotu, bet, ja mēs pieņemam likumdošanas aktu, mēs nevaram balstīties uz kaut ko mītisku, mums jābalstās uz to, kas ir, bet nevis uz to, kas kaut kad būs./

A.Endziņš: */Es varu jums teikt un jau esmu teicis, ka viens no dokumentiem, piemēram, darba likumu kodekss./

A.Aleksejevs: */Bet tas acīmredzot uz mūsu darbību neattiecas./

A.Endziņš: */Kāpēc? Runa ir par deputāta statusu. Tas nenozīmē, ka deputāta statuss ir tikai tiesības un pienākumi, kas tieši saistīti tikai ar Augstāko padomi. Tas nozīmē, ka uz šo attiecas arī jautājums, piemēram, vai jūs var atbrīvot no darba pēc administrācijas iniciatīvas un tā tālāk./

A.Aleksejevs: */Es jums nepiekrītu./

Priekšsēdētājs:
Deputāts Ziediņš gribēja kaut ko sacīt.

Z.Ziediņš:
Cienījamie kolēģi, man ir ierosinājums par procedūru. Mēs izskatām ļoti svarīgu un sarežģītu likumprojektu un vai nu pieturamies pie latviešu valodas kā valsts valodas, vai nodrošiniet tulkojumu, jo es neesmu noskaņots klausīties krievu valodā man nesaprotamus juridiskus tekstus, es tos vienkārši neuztveru. Tātad-vai nu latviešu valodā visas sarunas, vai nodrošiniet tulkojumu. Un, otrkārt, man ir lūgums pārtraukt šīs diskusijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ.

J.Lagzdiņš:
Cienījamie kolēģi un cienījamo kolēģi Aleksejev! Lai būtu skaidrība visus turpmākos piecus gadus: mums ļoti daudzos gadījumos būs šāds formulējums, ka kaut ko nosaka šis likums, ko mēs apspriedīsim šodien, rīt, pēc gada vai pēc pieciem gadiem. Mēs šeit neformulējam un nenosaucam kādu konkrētu likumdošanas aktu tāpēc, ka laika gaitā nākotnē var mainīties likumdošanas akti, kāds var zaudēt savu spēku, cits var tikt pieņemts. Mums bezgalīgi daudzos likumos automātiski būtu jāizdara tādi formāli grozījumi. Tāda ir pasaules prakse. Tā tas ir bijis no laika gala.

A.Endziņš:
Tātad jūs iesakāt pieņemt konkrētu...

J.Lagzdiņš:
Tādu, kā šeit ir, tā pieņemts pasaulē. Mums šeit vajadzētu minēt neskaitāmus likumdošanas aktus. Tā nemēdz darīt.

A.Endziņš:
Bet runa nav tikai par darba likumu kodeksu, tas var būt arī kriminālkodekss, civilkodekss vai kas tamlīdzīgs, tās var būt kādas citas normas. PSRS tagad ir pieņēmusi likumu par prezidenta goda un cieņas aizstāvību, varbūt arī mēs nākotnē pieņemsim likumu par deputāta goda un cieņas aizsardzību, paredzot īpašu kārtību. Kā tad būs? Ko darīt? Katrā gadījumā vienkārši ir mainīt šo likumu par statusu. Vai jūs saprotat, kas par lietu?

A.Aleksejevs:
Es nevaru saprast. Te ir rakstīts "deistvujuščaja v respubļike Konstitucija" ("Konstitūcija, kas darbojas republikā"-Red.), un man nav skaidrs, par kādu konstitūciju mēs runājam. Ja tā ir Latvijas PSR, tad tā vajadzētu teikt, ja jūs gribat runāt par Satversmi, tad tā arī jāsaka.

A.Endziņš: Izlasiet uzmanīgi Deklarāciju.

A.Aleksejevs:
Es Deklarāciju izlasīju un sāku salīdzināt ar Satversmi, un septītajā punktā ir teikts tā: sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katrā apgabalā pēc vēlētāju skaita.

A.Endziņš: Izlasiet vispirms Deklarāciju.

A.Aleksejevs:
Tātad iznāk, ka mēs arī esam nelikumīgi ievēlēti.

A.Endziņš:
Pirmais, otrais un trešais, kā arī sestais Satversmes pants.

Priekšsēdētājs:
Kas vēl šajā sakarā gribētu izteikties? Es domāju, ka priekšlikums ir skaidrs, un, Likumdošanas jautājumu komisijā apspriežot, to vajadzētu ņemt vērā. Vai ir vēl kādi papildinājumi, labojumi par otro pantu? Lūdzu.
No zāles:
Cienījamais sesijas vadītāj, jūs pats ierosinājāt, ka iesniedz pastāvīgajai komisijai rakstiski savus priekšlikumus par konkrētiem pantiem, un komisija iet apspriesties un liek mums priekšā konkrēta likuma panta vienu, divus vai pat trīs variantus, atkarībā no iesniegtajiem priekšlikumiem, un mēs balsojam. Šīm diskusijām patlaban nav rezultāta, jo, pēc jūsu teiktā, ir jāiesniedz tikai rakstiski, un mums balsošanai jāsagatavo viens vai vairāki-pat trīs četri varianti.

A.Endziņš:
Bet varbūt mēs tomēr, kā saka, varam vienoties, un priekšlikumu iesniedzējs neuztur spēkā savu priekšlikumu, es dodu paskaidrojumu, un tas viņu apmierinās, bet, ja neapmierinās, viņš iesniedz rakstveidā, mēs skatām komisijā un pēc tam jau lemjam pa pantiem. Es tā to saprotu. Jo varbūt kāds jautājums vai priekšlikums var rasties tāpēc, ka nav pietiekami uzmanīgi izlasīts viss teksts vai nav kaut kas izprasts.

Priekšsēdētājs:
Es arī tā domāju.

A.Endziņš:
Vai tad labāk ir iedot rakstveidā, un mēs lai ejam un nākam?

Priekšsēdētājs:
Ja mēs uzsāksim tikai rakstisku sadarbošanos, tad mums te nav ko nākt kopā, tad katrs deputāts iesniedz rakstiski, un viss. Bet mēs esam tomēr sanākuši, lai izteiktos, padiskutētu un vienotos. Jā, tas ir vērā ņemams priekšlikums-iesniegt rakstiski, lai pēc tam komisija to darbā ņemtu vērā. Jo ir priekšlikumi, kurus, kā teica deputāts Endziņš, nav vērts rakstiski iesniegt. Tas ir process, kas prasa laiku un arī nedaudz nervus. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis:
Kolēģi, man būtu viens konstruktīvs priekšlikums. Mēs šos dokumentus esam apskatījuši Tautas frontes frakcijā un nonākuši pie kaut kāda slēdziena. Šis dokuments ir apskatīts arī mūsu draudzīgajā frakcijā, tātad viņiem ir savs viedoklis, varbūt ierosinājums. Visus šos priekšlikumus, ja tādi ir, vajadzētu saskaņot frakciju vārdā, nevis nākt klajā ar individuāliem slēdzieniem un dažādiem nekonstruktīviem priekšlikumiem, jo tā mēs varam strādāt nezin cik ilgi.
Un otrs priekšlikums-lūdzu, nestrīdēsimies par nebūtiskiem sīkumiem, jo mums ir jāstrādā un jāiet uz priekšu.

Priekšsēdētājs:
Ierosinājumu pieņemam. Lūgsim izteikties frakciju vadītājus. Bet ir deputāti, kas nav nevienā frakcijā, un viņiem liegt vārdu mēs arī nevaram. Mēs ar frakciju palīdzību nedaudz vienkāršosim šo procesu.
Tātad par otro pantu vairāk papildinājumu nav. Vai deputāte Buķele gribēja kaut ko piebilst? Paldies. Arī es esmu ieinteresēts, lai zālē būtu klusums un mēs varētu konstruktīvi strādāt. Ejam, lūdzu, tālāk.
Trešais pants. Vai frakcijām ir kādi labojumi par trešo pantu? Nav. Ejam tālāk. Ceturtais pants.

M.Bekasovs: */Ceturtajam punktam ir daži papildinājumi. Pirmajā rindkopā vārda "pamatos" vietā jāraksta "noteikti ar viņu piekrišanu". Deputāti noteikti ar viņu piekrišanu atbrīvojami no pienākumiem, tas ir, jāievēro deputāta vēlēšanās./

A.Endziņš: */Atklāti sakot, tam vienalga jābūt saistībā ar deputātu, mēs arī strīdējāmies par to, pat gribējām izmest vārdus "pamatos" un "atbrīvot". Principā mums jāiet uz profesionālu parlamentu. Bet tagad mēs atstājām "pamatos", kas nav īpaši skaidri. Noteikti to var darīt tikai ar deputāta piekrišanu./

M.Bekasovs: */Otrajā rindkopā, kur runa par apvienošanas iespējām, jāpieliek vārdi "atbrīvotajiem deputātiem"./

I.Ēlerts:
Es ierosinu papildināt ceturto punktu, ierakstot, ka deputāti tiek atbrīvoti no karaklausības pienākumu pildīšanas uz visu viņu pilnvaru laiku Latvijas Republikas Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs:
Vai tāds priekšlikums arī agrāk ir izskanējis? Vai pieņemat tūlīt šo priekšlikumu? Pieņemam izskatīšanai tālāk komisijā. Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Man jautājums par vadīšanu. Ar ko mēs nodarbojamies? Pieņemam likumprojektu pirmajā lasījumā vai pieņemam likumu pēc pantiem?/

A.Endziņš: */Mēs pašlaik apspriežam./

V.Alksnis: */Es zinu, ka visā parlamentārajā praksē likumprojekts iziet vairākus lasījumus. Pēc idejas mums šodien vajadzētu būt pirmajam lasījumam. Pirmā lasījuma procedūra ir tāda, ka vispirms uzstājas komisijas priekšsēdētājs, kas dod kopējo likumprojekta koncepciju, tad uzstājas deputāti, kas novērtē likumprojektu, tad tiek pieņemts lēmums par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas tiek nodots komisijai, lai izdarītu plenāros labojumus. Tad notiek otrais lasījums un balsošana pa pantiem. Mēs no šīs prakses atsakāmies vai ne?/

A.Endziņš:
Visās pastāvīgajās komisijās ir apspriests, tas darīts arī frakcijās, un acīmredzot, kamēr nav izstrādāts reglaments, kas sīki nosaka likumprojekta apstiprināšanas kārtību, it sevišķi tādēļ, ka deputāti paši vēlas, lai šis jautājums ātrāk tiktu atrisināts, mēs varbūt varētu to neievērot.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Dinevičs gribēja kaut ko piebilst.

J.Dinevičs:
Cienījamie kolēģi! Frakcijās ir izkristalizējies viedoklis, un pašreiz mēs to it kā drusku sabalansējam pirms galīgā teksta pieņemšanas, par kuru balsosim vēlāk. Tā ka šeit varbūt nav pārkāptas procedūras normas. Šī ir pēdējā saskaņošana pirms nobalsošanas.

Priekšsēdētājs:
Turpmāk, deputāt Alksni, darīsim tā, kā jūs tikko likāt priekšā. Būs skaidrs arī reglaments. Pagaidām mēs paši vienojamies par šo kārtību, ņemot vērā, ka komisijās un frakcijās likumprojekts vairākkārt ir apspriests, un es pagaidām nekādas pretrunas neredzu.

M.Bekasovs: */Piektajam punktam ir neliels papildinājums. Pēc otrā punkta piektajā pantā ieteicam jaunu rindkopu: "Deputāts iesniedz personīgu pieteikumu par savu pilnvaru nolikšanu sakarā ar viņa ievēlēšanu vai iecelšanu amatā, kuru pēc spēkā esošā tautas deputātu vēlēšanu likuma... tas ir, papildināt, sakarā ar kādu likumu, precizēt likuma nosaukumu./

A.Endziņš:
Tas ir pieņemams priekšlikums.

Priekšsēdētājs:
Jūs tikai nenosaucāt vēlēšanu apgabalu un uzvārdu. Man tas jāatgādina, jo iet fonogramma. Par piekto punktu vairāk piezīmju nav. Pārejam pie otrās sadaļas "Deputāta darbība padomē". Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Salīdzinājumā ar to variantu šeit izlaists tāds ļoti svarīgs punkts kā deputāta goda, tiesību un cieņas aizsardzība. Šeit bija runa par to, civilkodekss un administratīvās tiesības un tā tālāk, bet mums liekas, ka visi deputāti ir ieinteresēti, lai šāds punkts noteikti būtu un uzliktu daudz augstāku atbildību par viņu prestiža graušanu. Tas noteikti jāizdara./

A.Endziņš: */Tas nekādā gadījumā neattiecas uz šo pantu. Šis pants saucas "Deputāta pilnvaru pārtraukšana pirms termiņa"./

M.Gavrilovs: */Bija teikts, ka ar piekto pantu darbs pabeigts, taču tagad tas jāpapildina, jāatjauno pants, kas bija tajā variantā./

A.Endziņš: */Bet mums beigās ir sadaļa "Garantijas". Kad mēs aiziesim līdz šai sadaļai, tad arī varēsim atgriezties pie šī jautājuma./

M.Gavrilovs: */Es nezinu, kā mēs atgriezīsimies, šeit nekur par to nav runas./

A.Endziņš: */Paskatiet ceturtās sadaļas nosaukumu "Deputātu darbības garantijas". Ja jūs tur neieraugāt, tad arī runāsim par to./

M.Gavrilovs: */Atgriezīsimies pie šī jautājuma tajā sadaļā, ceturtajā sadaļā./

A.Endziņš: */Es varbūt šeit paskaidrošu. Salīdzinot ar to projektu, kas tika izsniegts pašā sākumā, šeit ir izmaiņas./ Šeit bija apkopots daudzkas no citām nodaļām. Mēs konsekventi ievērojām, lai vispārējās formas paliktu visas, bet lai nedublējas.

Priekšsēdētājs: Par sesto pantu, lūdzu, piezīmes. Nav? Septītais pants.

M.Bekasovs: */Kad mēs izskatījām šo jautājumu, mēs domājām nedaudz mainīt numerāciju. Lieta tā, ka pēc 6.punkta jāliek 7.punkts no vecās redakcijas, tas ir-septīto pantu, jo 27.pants neatspoguļo 7.panta saturu. Septītā panta vecā redakcija ir tūlīt pēc sestā. Tādā veidā septītais pants kļūst par astoto, bet astoto domājam vispār izslēgt./

A.Endziņš: */Jūs domājat veco redakciju?/

M.Bekasovs: */Jā, no vecās redakcijas septīto pantu tūlīt pēc sestā./

A.Endziņš: */Tas ir, no vārda "goda aizsardzība" un tā tālāk?/

M.Bekasovs: */Jā, deputāta tiesību, goda un cieņas aizsardzība./

A.Endziņš: */Taču es atkārtoju, ka mēs nolēmām visus šos vispārīgos jautājumus pārnest uz ceturto sadaļu, kur ir runa par deputātu darbības garantijām./

M.Bekasovs: */Labi, es piekrītu, taču tad vajag šo pantu ieslēgt šajā sadaļā./

A.Endziņš: */Jā. Jūs to pateiksiet, kad nonāksim līdz ceturtās sadaļas izskatīšanai./

Priekšsēdētājs:
Par septīto pantu vairāk nav? Nav.

M.Gavrilovs: */Pēc jaunā varianta (septītais) man šķiet, ka divas pēdējās rindkopas šeit ir pilnīgi liekas, es teiktu, mēs tās izmantojām dažos dokumentos, tas ir žandarmisks princips, policejiskums. Kas tas ir: ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nepiedalās Augstākās padomes sēdē, pārkāpj normas, tad viņa rīcību izskata mandātu, deputātu ētikas komisija? Lūk, ja deputāts pārkāpj deputāta ētikas normu, tas jau ir speciāls jautājums, bet ir vēl pieklājības moments. Beigsim šo bērnudārzu! Deputāts ir savā apgabalā ievēlēts, viņam ir savas tiesības, sava taktika attiecībās ar savu komisiju un tā tālāk. Bet mēs viņu vilksim uz Prezidiju, uz komisiju un audzināsim: cik slikts zēns tu esi. Beigsim šo bērnudārzu, deputātam ir tiesības rīkoties tā, kā viņam vajadzīgs šajos jautājumos. Es domāju, ka parlamentā ir ievēlēti nopietni ļaudis./

A.Endziņš: */Nopietni ļaudis, nopietni ļaudis. Es varu jums teikt tā, ka vienu brīdi mēs no šī septītā panta abas rindkopas bijām izsvītrojuši, mums bija pavisam tikai viena rindkopa. Pēc tam tomēr nolēmām-daudzi uz to aicināja-ka tas ir nepieciešams, tāpēc, ka deputātu disciplīna tomēr klibo. Un, ja deputāts saņems algu kā deputāts, tad arī jābūt atbildībai. Kā viņš strādā plenārsēdēs, komisijās, kas viņu kontrolēs? Ja katrs deputāts rīkosies tā, kā viņš grib, bez saskaņošanas ar komisijas priekšsēdētāju, sekretāru, kas tad iznāks?/

M.Gavrilovs: */Neviens deputāts nerīkosies tā, kā viņam ienāks prātā. Deputāts atskaitās tikai saviem vēlētājiem. Visi pārējie-komisiju priekšsēdētāji, Prezidija locekļi-ir tādi paši deputāti kā viņš. Jūs padomājiet, mēs taču šeit radām tādu pašu birokrātiju, pret kuru nācām cīnīties. Vajag iedziļināties šajā tekstā, kas gan tad būs? Deputāts ir neatkarīgs, un, ja viņš ko iesāk, tas nozīmē, ka ir ko paredzējis. Un aprūpēt viņu kā bērnudārzā ir iemesls tikai tad, ja runa ir par deputāta ētikas pārkāpumiem, citādi sāksies septiņdesmit gadus vecais bērnudārzs./

A.Endziņš: */Es jūs sapratu./
No zāles: */Es gribu atgādināt, ka alga, kuru saņems deputāti, nebūs tikai uz to vēlētāju rēķina, kas par viņu ir atdevuši savas balsis, bet uz visas Latvijas Republikas vēlētāju rēķina. Viņi, vēlētāji, nodrošinās sava augstākā varas orgāna normālu darbu. Tādēļ disciplīnai jābūt vienādai. No plenārsēdēm un komisijām brīvajā laikā mēs varam darīt visu to, ko katra vēlētāji uzskata par vajadzīgu./

L.Kurdjumovs: */Par tiem deputātiem, kas Augtākajā padomē strādā pastāvīgi, es komisijas priekšsēdētājam biedram Endziņam varu piekrist. Ja plenārsēdē izskata jautājumus, kuros nepieciešama zināma deputātu skaita klātbūtne, skaidrs, ka svarīga ir katra balss. Ja mēs attiecīgajos punktos jau norobežojām Augstākajā padomē pastāvīgi strādājošos deputātus no pārējiem, tad pirmajiem var tikt piemērota tik stingra prakse, tāpēc ka pastāvīgi strādājošajiem deputātiem vienmēr būs iespēja pamatot savu prombūtni-kaut vai tikšanos ar vēlētājiem. Ja jau mēs atdalījām, tad atdalījām, ja ne, tad atbalstu Gavrilova priekšlikumu par divu pēdējo punktu izņemšanu./

A.Endziņš: */Arī jūs es sapratu. Mēs komisijā pie šī jautājuma atgriezīsimies, bet, redziet, kas par lietu. Ja deputāts nestrādā pastāvīgi, bet ir ieradies uz sesiju, speciāli izsaukts un saņem attiecīgu kompensāciju, tad droši vien šī disciplīna attiecas arī uz viņu./

L.Kurdjumovs: */Es ceru, ka, ievēlot un apstiprinot deputātus augstajā amatā, paredzēja arī viņu augsto atbildības sajūtu./

A.Endziņš: */Labi. Paldies. Mēs šo jautājumu vēlreiz apspriedīsim komisijā un tad izteiksim savus priekšlikumus./

Priekšsēdētājs:
Vai vēl par septīto pantu ir kādi labojumi? Nav. Astotais pants.

M.Bekasovs: */Mēs secinājām, ka 8.pants vispār jāizslēdz, jo šī likuma 10., 11. un 19.pants to atkārto./

A.Endziņš: */Tas ir deputāta Plotnieka priekšlikums, kuru apspriedām. Jūs, par nožēlošanu, vakar komisijā nebijāt, es lūgtu Plotnieku komentēt./

A.Plotnieks:
Godājamie deputāti! Sākotnēji bija paredzēts tikai viens institūts-deputāta pieprasījums. Mēs to sadalījām divās daļās, atdalot deputāta jautājumu un deputāta pieprasījumu.
Kāpēc ir šāds priekšlikums? Tā pieredze, kāda šobrīd ir PSRS līmeņa kongresos un Augstākajā padomē, liecina, ka deputātiem, kuri strādā, bieži vien ir interese par tiem vai citiem jautājumiem, vēlēšanās ietekmēt tās vai citas pārvaldes struktūras. Ja mēs neko nesadalām un atstājam tikai pieprasījuma institūtu, tad saskaņā ar procedūru mums katrs pieprasījums šeit būs jānolasa. Pēc tam tiks sagatavota atbilde, kura arī tiks nolasīta. Mēs jau šobrīd žēlojamies, ka pie mikrofoniem izteiktās replikas un piezīmes aizņem ļoti daudz laika un faktiski lietišķa darba atmosfēra tādējādi lielā mērā tiek jaukta un traucēta. Pastāvot pieprasījuma institūtam, mēs varam vispār nodarboties tikai ar pieprasījumiem. Pareizināsim deputātu skaitu ar vienu pieprasījumu. Daudzos gadījumos tā ir tikai vēlēšanās saņemt kaut kādu informāciju. Tāpēc ir priekšlikums izdalīt īpaši deputāta jautājumu kā tādu, kad deputāts vēlas saņemt tikai informāciju. Ja informācija deputātu neapmierina, šo problēmu sāk risināt Augstākā padome.
Otrs gadījums-deputāts vēlas ietekmēt tās vai citas struktūras darbību. Tādā gadījumā viņš iesniedz pieprasījumu. Tas ir samērā šaurs jautājumu loks, saistīts ar organizāciju vai pašdarbības praksi. Viss saistīts ar to, ka vajadzīgā struktūra tiek virzīta tajā vai citā virzienā. Tādējādi nošķirot mēs šobrīd garantētu lietišķu un auglīgu darbību nākotnē. Ja mēs to neizdarīsim, mums šeit būs jāveic bezgala daudz ar tīru laika patēriņu saistītu darbību. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs:
Paldies, es domāju, ka runājāt pārliecinoši.

V.Alksnis: */Godājamie kolēģi! Griežos pie jums ar šādu aicinājumu: vienīgais ierocis, kas mums ir cīņā par vēlētāju interešu aizstāvēšanu, ir tieši deputāta pieprasījums. Tas ir instruments, ar kuru mēs varam pievērst visu sabiedrības slāņu uzmanību, republikas vadību tam vai citam jautājumam./

A.Endziņš: */Ir 8.pants./

V.Alksnis: */Mums liek priekšā, lūk, ko: mums liek priekšā pieprasījumu galveno masu aprobežot ar jautājumiem, uz kuriem nebūs jādod oficiālas atbildes. Tajā pašā laikā kolēģis Plotnieks ierosina deputāta pieprasījumam ļoti sašaurinātu jēgu. Tikai tos jautājumus, kas skar valsts orgānu un sabiedrisko organizāciju darbības pilnveidošanu. Ja jūs gribēsit pacelt kādu sabiedriski nozīmīgu jautājumu, tas novedīs nevis pie pieprasījuma, kas prasa Augstākās padomes oficiālu lēmumu, bet tikai pie atbildes neoficiālos apstākļos. Jā, jums ir tiesības iet pie mikrofona un izteikt savu nepiekrišanu šajā jautājumā, taču atcerēsimies: Maskavā visi ir pārslogoti ar deputātu pieprasījumiem-Tbilisi notikumi, komisija Tbilisi tika izveidota pēc deputāta pieprasījuma. Tagad šeit mēs gribam izdarīt kaut ko līdzīgu, taču mēs neko līdzīgu izdarīt nevaram, jo pie mums tas viss novedīs pie tāda deputāta pieprasījuma, uz kuru nebūs atbildes. Tāpēc es griežos pie jums ar aicinājumu: atstāsim sev šo vareno ieroci-deputāta pieprasījumu!/

Priekšsēdētājs:
Ir divi viedokļi. Komisija lems pēc tam.

A.Plotnieks:
Mēs šajā gadījumā atsakāmies no prakses, kāda Padomju Savienībā bijusi vairākus gadu desmitus. Kad deputāta pieprasījums tika piedāvāts stagnācijas apstākļos, deputāti sēdēja un klusēja, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Tas bija kaut kas ekstraordinārs. Ja mēs strādāsim, tad mums būs ko jautāt pārvaldes struktūrām katru dienu. Ielikt šodien mīnu, kas rīt šo zāli uzspridzinās laika deficīta dēļ, domāju, nevaram atļauties.
Šajā sakarībā ņemsim vērā godājamā deputāta Alkšņa priekšlikumu. Es ierosinu papildināt astotā panta pēdējo normu šādā veidā: "Ja deputāts ar atbildi nav apmierināts, viņš var pieprasīt to nolasīt Augstākās padomes sesijā vai iesniegt deputāta pieprasījumu." Tādā gadījumā nekādu ierobežojumu nav un nekas netiek liegts.

Priekšsēdētājs:
Pareizi. Deputāts Gavrilovs gribēja piebilst? Lūdzu klusumu!

M.Gavrilovs: */Es tā saprotu, ka 8. un 9.pantu mēs apspriežam paketē, jo viens pants saskaras ar otru. Par 8.pantu-es daudz kam piekrītu, ko teica kolēģis Plotnieks, bet man liekas, ka tas, kas izteikts 8.pantā, ir reglamenta jautājums, tas ir sesijas darba kārtības jautājums. Tajā pašā laikā 9.pantā, ieklausieties, kā tas sākas: "Deputāta pieprasījums-Augstākās padomes sesijā izteikta prasība." Atkal Augstākās padomes sesijā. Iepriekšējos gados deputāta pieprasījumam bija liels spēks (nevajag teikt, ka agrāk viss bija tikai slikti). Tagad mums būs tiesības pieprasījumu izteikt tikai sesijā, bet agrāk deputāta pieprasījuma spēks bija tieši tas, ka varēja darīt jebkurā momentā, jebkurai organizācijai, bez prasības ierosināt tieši sesijā. Bet ja sesijas dotajā momentā nav? Ja ir pārtraukums? Tad šis līdzeklis man liegts? Tāpēc 8.pants-reglamenta jautājums, bet 9.pantu "Deputāta pieprasījums" vajag atjaunot pēc iepriekšējā teksta pilnā apmērā. Tās ir deputāta tiesības jebkurā laikā, ne caur iesniegumu, ne caur sesiju, kā te rakstīts, bet katrā gadījumā izmantot šo instrumentu./

A.Endziņš: */Paskatieties uz PSRS deputāta statusu, kuru pieņēmusi pašreizējā Augstākā padome un apstiprinājis kongress, arī tur deputātam ir tiesības izdarīt pieprasījumu tikai caur sesiju./

M.Gavrilovs: */Kolēģi Endziņ! Kā mēs visu laiku skatāmies uz PSRS, uz Maskavu? Jūs mani vienkārši pārsteidzat. Jādara tā, kā mums labāk./

A.Endziņš: */Jums kā deputātam ir tiesības griezties, ierosināt jautājumus arī ārpus sesijas, taču ne tādā veidā, tāpēc ka pieprasījums nosaka, ka pēc jūsu pieprasījuma būs konkrēta rīcība. Būs acīmredzot Augstākās padomes lēmums, kādi rīkojumi, pieprasījums tiks ņemts kontrolē. Ja jūs kā deputāts ar kaut ko neesat apmierināts, jūs griežaties tajā orgānā kā deputāts ar saviem konkrētajiem priekšlikumiem, un viņu pienākums ir jums atbildēt. Kā gan citādi jūs strādāsiet?/

M.Gavrilovs: */Šī forma bija vispārināta, juridiskais spēks tieši deputāta pieprasījumā, nevajag to zaudēt./

A.Endziņš: */Deputāta pieprasījums-tikai caur sesiju./

M.Gavrilovs: */Es prasu šo jautājumu izskatīt, jūsu uzskatam es nepiekrītu./

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz to, ko pateica deputāts Plotnieks, deputāts Alksnis un komisija, viedokļi ir pilnīgi skaidri. Pēc tam visu izskatīsim un izteiksim savu attieksmi. Katrs mēs apmēram zinām, par ko balsosim. Vai jūs gribat šajā sakarībā vēl ko piebilst? Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam: ko mēs visu laiku skatāmies uz Maskavu? Manuprāt, mums tomēr vajadzētu ieskatīties Saeimas reglamentā un palasīt tajā teikto par pieprasījumu. Latvijas Saeimā pieprasījumu varēja iesniegt un kopīgi parakstīt 10 deputāti, tad šis pieprasījums nonāca pieprasījumu komisijā, ko veidoja 5 cilvēki, kuri iepazīstināja parlamentu ar šo pieprasījumu. Plotnieka kungam ir pilnīga taisnība, jo mums pastāv tāda prakse, ka katrs deputāta jautājums tiek pacelts pieprasījuma rangā, un ar šādu sistēmu iespējams pilnīgi paralizēt parlamenta darbu. Es domāju, ka šajā dokumentā par deputāta statusu mums ir tikai jāfiksē šis pieprasījuma fakts, bet pats pieprasījuma mehānisms nākotnē būs noteikti jāizstrādā detalizēti. Šis jautājums vēl paliek atklāts.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš:
Paldies par priekšlikumu. Es jūs sapratu, tomēr tādā gadījumā pēc jūsu priekšlikuma ievērošanas mums uzreiz būtu jāmaina Konstitūcijas 97.pants, kurā teikts, ka deputāts ir apveltīts ar šādām tiesībām. Mēs turpretī gribam samazināt arī viena deputāta-vienas personas tiesības uz šādu pieprasījumu. 97.pantā tas skaidri un gaiši rakstīts.

Priekšsēdētājs:
Deputāt Endziņ, viedokļi tik tiešām ir skaidri. Tas vienīgi ir jauns priekšlikums, ko izteica deputāts Bērzs, un to var ņemt vērā. Skatām nākamos pantus. Attiecībā uz 8.pantu mūsu viedokļi ir noskaidroti. Kurš vēlas izteikties par 9.pantu? Lūdzu.

M.Bekasovs: */Šeit neliels papildinājums. Trešā rindkopa: "...deputāta pieprasījuma izskatīšanas rezultātā Augstākā padome pieņem lēmumu." Iespējams arī tā, ka ne pēc katra deputāta pieprasījuma Augstākā padome pieņems lēmumu. Tāpēc iesaku šādu variantu: "...Ja nepieciešams, deputāta pieprasījuma rezultātā Augstākā padome pieņem lēmumu." Iespējams, ka nebūs nepieciešamības pieņemt Augstākās padomes lēmumu./

A.Endziņš: */Ja arī speciāli nav jāpieņem, tad tomēr šis jautājums jānofiksē, pieņemt zināšanai un tā tālāk, tam tomēr jābūt.../

M.Bekasovs: */Saprotams, jāievēro, lai Augstāko padomi neapgrūtinātu ar obligātu lēmuma pieņemšanu./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai ir vēl kādi papildinājumi par 9.pantu? Vārds deputātam Romašovam. */Tikai stādieties priekšā, lūdzu!/

G.Romašovs: */Es gribu atgriezties pie 9.panta pirmās rindkopas un ierosinu to paplašināt, svītrot trīs pēdējos vārdus: "ar mērķi pilnveidot to darbību" un tur, kur rakstīts: "Deputāta pieprasījums, kas iesniegts sesijā... sabiedriskām organizācijām un amatpersonām" likt punktu. Bet vārdus "ar mērķi pilnveidot to darbību" svītrot, jo tie sašaurina deputāta pieprasījuma iespējas./

A.Endziņš: */Atklāti runājot, šeit nedaudz ir atšķirība tulkojumā no latviešu valodas./ Vajag ņemt vērā acīmredzot "to organizāciju vai ietekmju darbība". */Tas ir, ne tikai "pilnveidot darbību", bet arī "ietekmēt darbību"./

G.Romašovs: */Krievu valodā nav ierakstīts "ietekmēt darbību", saprotiet./

Priekšsēdētājs:
Jā, atšķirības ir. Paldies.

A.Endziņš: */Tas ir neprecīzs tulkojums. Lūdzu pieņemt zināšanai./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi par 9.pantu? Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Es tomēr ierosinu šo formulējumu "ar mērķi pilnveidot to darbību" svītrot, tāpēc ka, pilnīgi iespējams, pieprasījums var būt par kādas organizācijas slēgšanu. Piemēram, mums būs pieprasījums padomju armijas orgānam, bet pilnveidot viņu darbību, domāju, nav mūsu uzdevums. "Ar mērķi ietekmēt viņu darbību",-tā gan./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 9.pantu ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tālāk izsakiet savas domas par 10.pantu. Priekšlikumu nav. Kurš vēlas izteikties par 11.pantu? Lūdzu!

V.Dozorcevs:
Piedošanu, ir viens jautājums. */Es nesaprotu, kāpēc tāda izskatīšanas termiņu diferencēšana: jautājumam-3 dienas, pieprasījumam-3 dienas, priekšlikumiem, piezīmēm-divas vai cik tur nedēļas. Bez tam es neredzu nekādu starpību starp jautājumu un pieprasījumu, jo jautājums ir tas pats pieprasījums, un es neredzu vajadzību pēc atšķirīgiem termiņiem, kuri noteikti trijos pantos. Kāpēc pieprasījumam, kura rezultātā sesijai jāpieņem lēmums, dotas tikai trīs dienas, bet sūdzības, priekšlikumu izskatīšanai-nedēļas? Es to nesaprotu./

A.Endziņš: */Es atkal pievēršos Konstitūcijai, tās 94.pantam, kurā teikts, ka atbilde uz pieprasījumu Augstākajai padomei jādod tajā pašā sesijā ne vēlāk kā triju dienu laikā. Tālāk tas, kas attiecas uz vietējām padomēm. Tas ir konstitucionālais termiņš. Es jums varu piekrist, teiksim, tāpēc, ka tā ir iepriekšējā konstitūcija, kad mums Augstākā padome nebija orgāns, kas darbojās pastāvīgi, sesijas ilga tikai dažas dienas, droši vien tādēļ arī tāds termiņš. Pašlaik šī problēma saistīta ar izmaiņām Konstitūcijā./

L.Kurdjumovs: */ Par 11.pantu. Mēs pie tā jau nonācām?/

Priekšsēdētājs:
Vai kādam par 10.pantu ir vēl kas sakāms? Nav. Izsakiet savas domas par 11.pantu. */Lūdzu./

L.Kurdjumovs: */Par 11.pantu. Es domāju, ka teksts krieviskajā redakcijā: "Deputātam, kas ir padomes Prezidija, pastāvīgo komisiju vai citu padomes orgānu sastāvā, ir tiesības iesniegt jebkuru jautājumu un priekšlikumu izskatīšanai minētajos orgānos, piedalīties to sagatavošanā, izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā" sašaurina visu Augstākās padomes deputātu iespējas. Tas nozīmē, ka, ja es nepiedalos likumdošanas komisijā, bet piedalos tikai lauksaimniecības komisijā, tad es neesmu tiesīgs iesniegt priekšlikumus likumdošanas komisijā. Saprotiet, mums kastu sistēma iznāk. Vieni mums likumdevēji, citi-lauksaimnieki./

Priekšsēdētājs:
*/Šeit kaut kas, es skatos, ar krievu un latviešu valodas tekstiem. Atvainojos, šeit kaut kas izlaists./

L.Kurdjumovs: */Kā latviešu valodā skan-esiet tik laipni?/

Priekšsēdētājs:
*/Latviešu valodā 11.pants-par deputātu piedalīšanos Augstākās padomes orgānos, un tur ir tāds teikums: "Deputātam, kas nepiekrīt pastāvīgās komisijas vai cita Augstākās padomes orgāna, kurā viņš darbojas, lēmumam, ir tiesības izteikt savas šaubas plenārsēdē."/

L.Kurdjumovs: */Nē, es to sapratu. Varbūt es nesaprotu dziļāku domu./

Priekšsēdētājs:
*/Krievu tekstā nav šī panta./

L.Kurdjumovs: */Vienpadsmitais ir, kāpēc gan./

Priekšsēdētājs:
*/Jā, bet tā.../

L.Kurdjumovs: */Nu, tad es lūdzu atvainot, vispirms jātiek skaidrībā ar tulkojumu, kas mums ir. Varbūt mēs dažādus likumus izskatām./

Priekšsēdētājs:
*/Nē, šī pirmā daļa vispār izņemta, tās nav. Krievu teksta pirmā, otrā rindkopa izņemta, to nav./

L.Kurdjumovs: */Ja jums nav iebildumu, es pietiekami skaidri centīšos izlasīt to, kas mums ir: "Deputāta piedalīšanās Augstākās padomes orgānu darbā. (Pirmais teikums. Tālāk.) Deputātam, kas ir padomes Prezidijā, pastāvīgajās komisijās un citos padomes orgānos, ir tiesības iesniegt jebkurus jautājumus un priekšlikumus minēto orgānu izskatīšanai." Bet pārējie deputāti?/

Priekšsēdētājs:
*/Es paskaidroju, ka mēs visu to izņēmām un atstājām tikai pēdējo rindkopu. Krievu tekstā tas acīmredzot ir palicis. Mēs izņēmām./ Latviešu tekstā tā nav. Ir viens teikums.

A.Endziņš: */Pilnīgi pareizi. Man krievu teksts rokās, tas tiek izņemts. Latviešu un krievu teksti tika saskaņoti vakar vēlu vakarā, naktī, acīmredzot šīs divas pirmās rindkopas palikušas. Tekstā atstāta tikai pēdējā rindkopa./

Priekšsēdētājs: Paldies, viss skaidrs. Vai par 11.pantu ir vēl kādi jautājumi? Nav. Divpadsmitais pants. Arī par divpadsmito pantu deputātiem nav priekšlikumu. Tātad 3.sadaļa-"Deputātu darbība republikā un vēlēšanu apgabalā". Izsakiet savas domas par 13.pantu. Nekādu iebildumu vai labojumu nav? 14.pants. Piezīmju nav. Arī par 15.pantu nav ierosinājumu. Tālāk par 16.pantu, lūdzu.

E.Krastiņš:
Mūsu komisija, kad izskatīja šo likumprojektu, iesniedza priekšlikumu, ka vajadzētu izslēgt "ne retāk kā vienu reizi gadā". Es saprotu, ka jūs esat to pieskaņojis Konstitūcijas atbilstošajam pantam, taču, šādā veidā formulēts, šis pants ir ārkārtīgi neskaidrs. Ko tas nozīmē-"ne retāk kā vienu reizi gadā", īpaši lauku apgabalos, kur ir vairāki pagasti-pat līdz 10. Vai katrā pagastā, katrā uzņēmumā? Tas neko neizsaka. Priekšlikums ir tāds, ka vajadzētu izslēgt "ne retāk kā vienu reizi gadā". Es domāju, ka arī Konstitūcijā tas ar laiku tiks mainīts, jo ir palicis formulējums vecajā redakcijā.

A.Endziņš:
Pašreiz Konstitūcijā tāda prasība ir, ka jums ir jāatskaitās saviem vēlētājiem ne retāk kā vienu reizi gadā.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, ievērojiet zālē klusumu!

M.Bekasovs: */Mēs ierosinām 16.panta otro rindkopu vispār izsvītrot. Tas tikai papildina pirmo rindkopu, nav īpašas nozīmes./

A.Endziņš: */Es varu paskaidrot, ka par to mēs strīdējāmies arī komisijā, pēc tam tas pats jautājums pacēlās frakcijā. Te runa ir par atskaitēm darba kolektīviem un sabiedriskām organizācijām, kas izvirzījušas deputātu kandidātus. Es personīgi to izsvītrot neiedrošinātos./

M.Bekasovs: */Tas ir pats par sevi saprotams, ka deputātiem jāatskaitās tiem vēlētājiem, kas par viņu balsoja./

A.Endziņš: */Redziet, ne tikai. Ņemsim, piemēram, Rīgas centru, kur guļamo rajonu ir ļoti maz, bet ļoti daudz iestāžu. Var gadīties tā, ka jūs izvirzījis darba kolektīvs, praktiski tikai daži cilvēki no šī kolektīva ir jūsu vēlētāji. Taču izvirzīt jūs viņi varēja pēc likuma. Un formāli, es jums teikšu, jums jāatskaitās šim kolektīvam./

V.Alksnis: */Piekrītu jums. Un tomēr man liekas, ka otrajā pantā pirmo un trešo rindkopu var izsvītrot. Tāpēc, ka mums pats galvenais ir tas, ka sapulce, konference var pieņemt lēmumu par deputāta darbību. Tas jāatstāj. Bet visu pārējo principā var svītrot, jo par to bija runa jau pirmajā rindkopā. Jāatstāj tikai otrās rindkopas otrais teikums, tad viss nostājas savās vietās. Citādi iznāk atkārtošanās./

A.Endziņš: */Tam var piekrist, jā./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai par 16.pantu ir vēl kādi labojumi, papildinājumi? Nav. Arī par 17. un 18.pantu nav. Par 19.pantu vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Man šaubas rada šī mūsu triāde: jautājums, pieprasījums, aicinājums. Es nezinu, kāda ir to semantika latviešu valodā, bet kolēģis man saka priekšā, ka pieprasījums-tas sesijai, bet aicinājums-tas jau ārpus sesijas, darba kārtībā, taču te jāskatās uz semantiku, tāpēc ka aicināt var uz visu ko, bet uz pieprasījumu vienmēr jāatbild. Tāpēc mums ir divu veidu pieprasījumi: vieni iet caur sesiju, citi-garām sesijai. Tāpēc man neprecīzs liekas formulējums "deputāta aicinājums". Juridiski skaidrs, kāds spēks ir terminam "pieprasījums", bet kas tas par deputāta "aicinājumu", tas nekur nav paskaidrots. Tāpēc, man liekas, to var izteikt citādi, bet "Deputāta pieprasījums ārpus sesijas" precīzāk parāda deputāta tiesības, viņa iespējas./

A.Endziņš: */Ir divu kategoriju pieprasījumi: pieprasījums sesijai un deputāta pieprasījums?/

M.Gavrilovs: */Es saprotu, varbūt vajag tās savienot kopā un runāt par abiem variantiem?
Aicinājums-tas ir neveiksmīgs termins. Var aicināt, uzrunāt, un ar to viss beigties. Pieprasījumam noteikta atbildes nepieciešamība./

A.Endziņš: */Šāds termins lietots arī PSR Savienības likumā "Deputāta aicinājums". Vēl paskatīsim./

Priekšsēdētājs: Te ir valodas faktors: latviešu valodā skan veiksmīgāk, bet krievu valodā mazliet savādāk. Vai par 19.pantu deputātiem ir vēl kādi papildinājumi, labojumi? Nav. Tālāk apspriedīsim 20.pantu, vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš:
Es vēlreiz gribu atgriezties pie tā paša priekšlikuma, ko izvirzīju jau frakcijā, un mani nepārliecināja tie argumenti, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Kāpēc mēs atsakāmies ierakstīt, ka deputātam ir tiesības brīvi apmeklēt karaspēka daļas. Es uzskatu, ka mums tas ir obligāti jāieraksta, jo deputātiem jākontrolē arī ekoloģiskā situācija poligonos, neatļauta meža izciršana, jākontrolē gaisa, ūdens un augsnes piesārņošana. Ja mūs var ievēlēt karavīri, tad kāpēc mēs ar viņiem nevaram tikties, kāpēc nevaram runāt par viņu sadzīves apstākļiem un tā tālāk? Tādēļ es vēlreiz ierosinu ierakstīt, ka deputātam ir tiesības apmeklēt karaspēka daļas, un tālāk nākamajā teikumā jau ir pateikts, ka šajā ziņā ir noteikta kārtība, kā to dara, un to regulē likumdošana. Es domāju, ka šo jautājumu vēlreiz vajadzētu likt uz balsošanu.

A.Endziņš:
Es gribētu jums vēlreiz oponēt. Runa ir ne tikai par karaspēka daļām, tikpat labi jūs varat teikt, ka jūs gribat apmeklēt, teiksim, Valsts drošības komiteju, bet es, teiksim, gribu apmeklēt izmeklēšanas izolatoru vai cietumu, gribu pārbaudīt, cik labi tiek glabāta nauda valsts bankas pagrabos. Būtībā otrajā formulā runa ir par pavisam citām organizācijām, kur ir īpaša kārtība, kādā veidā tās var apmeklēt. Es domāju, ka tas izsmeļ šo jautājumu.

J.Celmiņš:
Tas nebūt neizsmeļ šo jautājumu, jo likumā jābūt norādījumam, ka mums ir tiesības apmeklēt, taču kārtību, kā to dara, nosaka likums, mums ir jābūt šīm tiesībām apmeklēt.

A.Endziņš:
Taču jau iepriekš ir ierakstīts, ka jums ir tiesības visus apmeklēt un tā tālāk.

J.Celmiņš:
Nē, tur nav ierakstīts, ka man ir tiesības apmeklēt karaspēka daļu.

Priekšsēdētājs:
Es vēlreiz atkārtoju: ja mēs ierakstām tikai armiju, tad mums jādod iespēja apmeklēt, piemēram, karaspēka daļu, cietumu, to vai citu vietu, lai būtu izsmeļoši. Lūdzu, deputāt Endziņ, ņemiet šo priekšlikumu vērā. Runājot komisijas vārdā, jūs izteicāt šo viedokli, bet varbūt komisijas locekļiem ir citi viedokļi.
Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs: */20.pants, otrā rindkopa: "Kārtību, kādā deputāti apmeklē organizācijas, kuru darbība saistīta ar valsts vai citu apsargājamu noslēpumu, nosaka Latvijas Republikas likumdošana." Lieta tā, ka aizsardzības un citus slēgtos objektus, kuru darbību regulē Savienības likumdošana, deputāti nevar apmeklēt. Acīmredzot vārdi "Latvijas Republika" jāizslēdz. Jo var būt objekti, kuri arī mums jāapmeklē, kaut arī to darbību regulē Savienības likumdošana, ievērojot tos likumus, kas eksistē./

A.Endziņš: */Nosaka likumdošana neatšifrējot./

M.Bekasovs: */Jā, pilnīgi pareizi, ir tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs:
Kādi vēl ir priekšlikumi par 20.pantu? Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Ja mēs 20.pantā nosvītrojam pēdējo rindkopu par specobjektu apmeklēšanas kārtību, nav skaidrs, kas tā par likumdošanu, cik tā taisnīga, tajā pašā laikā ir nepieciešamība būt šajos objektos. Ja mēs svītrojam šo rindkopu, tad tiesības apmeklēt attiecas uz katru organizāciju, kas apmierinātu iepriekšējo oratoru./

A.Endziņš: */Mums acīmredzot jāņem vērā, ka nedrīkstam pieļaut situāciju, kad jūs kā deputāts prasāt nekavējoties ielaist izmeklēšanas izolatorā, jo jums gribas pārbaudīt, kur ir apsūdzētie./

V.Dozorcevs:
*/Ja jūs neuzticaties tautas deputātam, tad kam gan jūs uzticaties? Kāpēc izmeklētājs, kas strādā šajā objektā vai ar šo lietu, apveltīts ar lielāku uzticību nekā Latvijas tautas deputāts? Vai jūs varat man paskaidrot? Kāpēc no tautas deputātiem ir kas slēpjams? Es uzskatu, ka no tautas deputātiem nekas nav slēpjams, viņu priekšā nekādu noslēpumu nedrīkst būt. Ja mēs neuzticēsimies tautas deputātam, kam tad uzticēsimies? Naktssargam?/

A.Endziņš: */Es tomēr šaubos, vai jūs, būdams kādas rietumvalsts parlamenta loceklis, varētu nokļūt jebkurā vietā./

V.Dozorcevs:
*/Domāju, ka deputātam ir tiesības./

Priekšsēdētājs:
Viss ir skaidrs. Vai deputāts Alksnis grib ko teikt?

V.Alksnis: */Kā kara speciālists gribu nedaudz izskaidrot šo situāciju. Būsim reālisti. Mēs zinām, vairums taču ir dienējuši armijā, ka kareivis postenī ir neaizskarama persona. Viņš stāv postenī, sargā viņam uzticēto objektu. Pienāk deputāts Dozorcevs, kā Latvijas Republikas deputātam pēc šī likuma viņam ir tiesības izpētīt katru objektu, viņš ienāk posteņa teritorijā, kareivis pielieto ieroci. Kam taisnība? Dozorcevam taisnība pēc Latvijas Republikas likuma, kareivim taisnība pēc garnizona dienesta reglamenta. Kāpēc mums radīt konflikta situācijas, kam? Ir taču skaidrs, ka ir reālā dzīve, ir objekti, kur mūsu klātbūtne ierobežota, kāpēc mēs laužam šķēpus par jautājumiem, kam nav nekādas praktiskas nozīmes? Pat ja mēs ierakstām likumā šo prasību, ka mums ir tiesības apmeklēt jebkuru objektu, reāli šis punkts nav izpildāms./

V.Dozorcevs:
*/Vai var atgriezties pie šī jautājuma?/

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu, jā./

V.Dozorcevs:
*/Es domāju, ka nevajag absurdu priekšlikumu. Lieta ļoti vienkārša. Jebkuras rūpnīcas apmeklējums sākas zināmā kārtībā. Jūs nelaužaties durvīs, pirms neesat parādījis apliecību. Tieši tā sākas arī kara objekta apmeklējums: jūs pienāksiet pie sargkareivja, parādīsiet savu apliecību, viņš pacels klausuli, sazināsies ar štābu, štābs izlems, tāpēc nevajag izteikt absurdas idejas. Es esmu pret to, lai Augstākās padomes deputātu priekšā vairotos noslēpumi, citādi mēs nekad nenoskaidrosim situāciju./

Priekšsēdētājs:
Viedokļi ir noskaidroti. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše:
Runājot par šo pantu, arī es gribētu gūt konkrētu informāciju, kādi tieši likumi man būtu jāizlasa, lai es zinātu, kā tikt, piemēram, Valsts drošības komitejā vai citā iestādē. Bet, ja tāds likums nav vēl izstrādāts vai to gatavojas izveidot, tādā gadījumā es to vienkārši gribētu zināt.

Priekšsēdētājs:
Vai jūs tagad atbildēsit, biedri Endziņ?

A.Endziņš:
Domāju, ka būtība mums ir skaidra. Šo jautājumu mēs apskatīsim komisijā un iesniegsim savus priekšlikumus. Mēs šeit varam diskutēt līdz rītam. Daudzi tik un tā paliks pie saviem viedokļiem.

Priekšsēdētājs:
Kolēģi! Es domāju, ka viss ir skaidrs-komisija šo jautājumu izskatīs. Vārds deputātam Viktoram Alksnim.

V.Alksnis: */Es varu izskaidrot kolēģim Repšem, kā tas notiek. Sakarā ar manu kā PSRS tautas deputāta darbību man reizēm ir nepieciešamība apmeklēt Valsts drošības komiteju. Ir speciāla Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pavēle par to, ka PSRS tautas deputātiem, savienoto republiku augstāko padomju deputātiem ir tiesības bez ierobežojumiem apmeklēt komiteju un tikties ar amatpersonām, noformējot caurlaidi, tur nekādu problēmu nebūs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 20.pantu ir vēl kādi papildinājumi vai jautājumi? Nav. Tālāk par 21.pantu. Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs: */Cienījamie kolēģi! Pēc 21.punkta iesakām pantu jaunā redakcijā: "Gadījumā, ja amatpersonas nepilda šo likumu, viņas tiek sauktas pie disciplināras vai administratīvas atbildības," tas ir, deputātam ir tiesības prasīt, bet amatpersonu pienākumi nav atspoguļoti, nav tā, ka tiem jāpakļaujas deputātiem, viņu prasībām. Var būt arī kriminālā atbildība./

A.Endziņš: */Es varu paskaidrot, ka sākumā mums bija ierakstīta kā disciplinārā, tā kriminālā atbildība, pēc tam mēs to izsvītrojām un atstājām vienkārši "pie juridiskas atbildības", tas ir, teiksim, var būt labojumi, var būt administratīva vai kāda cita atbildība./

M.Bekasovs: */Runa ir par gadījumiem, ja amatpersonas nepilda deputāta prasības. Mums jānosaka amatpersonu atbildība, kas atsakās izpildīt deputāta prasības. Pieņemsim, es griežos pie amatpersonas, bet viņš kategoriski atsakās, man nav nekādu tiesību pret viņu./

A.Endziņš: */Šeit mums ir: "Gadījumā, ja netiek pieņemti mēri, amatpersonas var saukt pie atbildības likumā noteiktā kārtībā."/

M.Bekasovs: */Varbūt mums jākonkretizē par kriminālo, disciplināro, administratīvo atbildību./

A.Plotnieks: */Varam vēlreiz tikties komisijā un pārskatīt redakciju./

M.Bekasovs: */Labi./

A.Plotnieks: */Es atvainojos, lai vērtīgs priekšlikums nepazustu, ir jēga no 22.panta svītrot pēdējo teikumu un izcelt īpašu pantu par amatpersonu atbildību visos gadījumos, sākot ar 20., 21.pantu un tā tālāk, tā būs plašāk./

A.Endziņš: */Nu, es nezinu, es nepiekristu, tāpēc ka principā šis likums ir par deputāta statusu. Šeit jau mēs runājam par garantijām. Šo jautājumu vēlreiz apspriedīsim komisijā./

V.Dozorcevs:
*/Es ierosinu 22.pantu vispār izsvītrot, jo mēs deputātam atstājam pēdējās instances tiesības. Starp citu, deputātam, vienam cilvēkam, arī var nebūt taisnība, un tas, kas pēc viņa domām ir pārkāpums, varbūt ir ekonomiska vai cita kāda likumsakarība, viņš to uzskatīs par pārkāpumu un prasīs pieņemt mērus. No deputāta nevajag taisīt milici vai tautas kontrolieri. Man liekas, ka deputātam nevajag uzlikt kontroles funkcijas sīkās lietās, nav nepieciešamības. Vēl bez tā, ko darīt, ja deputāts rezultātā kļūdījies? Viņa vērtējums nepareizs?/

Priekšsēdētājs:
*/Lieta tā, ka deputāts ir varas pārstāvis, varas orgāna pārstāvis ar attiecīgām pilnvarām./

V.Dozorcevs:
*/Tāpēc mēs viņam dodam pieprasījumu, jautājumu, piezīmi, paskaidrojumu, iebildumu un tā tālāk, priekšlikumu-neprātīgu daudzumu tiesību dažādās variācijās mēs deputātam dodam. Kāpēc mēs dodam vēl kaut kādas tur kontroles funkcijas, gandrīz kā milicim vai tautas kontrolierim?/

Priekšsēdētājs:
*/Te ir runa par tiem gadījumiem, kad jūs esat pārkāpumu liecinieks. Jums ir tiesības, piemēram, prasīt no milicijas darbinieka, lai viņš darbojas aktīvi, un tā tālāk./

V.Dozorcevs:
*/Vienkārši jau iepriekš mēs varēsim, ja pieņemsim šo pantu, rēķināties ar to, ka vienreiz Augstākās padomes sesijā mums nāksies izvērtēt deputāta rīcību, kas netaisnīgi kādu pārtraucis vai kādu netaisnīgi apstādinājis. Būs tādi gadījumi./

Priekšsēdētājs:
*/Jums pilnīgi piekrītu. Tad arī izskatīsim./
Vairāk ierosinājumu par 22.pantu nav. Tālāk apspriedīsim ceturto sadaļu.

M.Bekasovs: */Burtiski viens vārds. Ierosinu pirmajā teikumā "Augstākās padomes lietu pārvalde nodrošina deputātiem vienādas tiesības telpu izmantošanā", tas ir, lai nebūtu nekādas deputātu dalīšanas. Tas 23.panta pirmā rinda./

Priekšsēdētājs:
*/Vienādas iespējas?/

M.Bekasovs: */Pilnīgi pareizi. Vārdu "vienādas" pierakstīt./

Mihailovs: (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu-Red.): */Šī punkta otrā rindkopa, manuprāt, ne īsti krieviski skan: "Deputātam ir priekšrocība par savu deputāta darbību uzstāties radio un televīzijā, rakstīt presē." Man liekas, ka rakstīt var katrs. Pareizāk būtu rakstīt tā: "Deputātam ir priekšrocības tiesības par savu deputāta pienākumu pildīšanu uzstāties radio, televīzijā un presē."/

A.Endziņš: */Jūs dodat konkrētu priekšlikumu. Es jums piekrītu, jo tulkojums var būt neprecīzs. Šeit redaktoram vēl jāstrādā./

Mihailovs: */Un pēdējā rindkopā šeit, kas attiecas uz palīgsekretāru, otrais teikums. Es domāju, ka to vispār vajadzētu izslēgt, tāpēc ka pēdējā teikumā ir runāts konkrēti, pēc kā viņš vadās. Palīgi-sekretāri strādā, tieši pildot deputāta norādījumus un nolikumu par palīgu, tādēļ frāze par to, ka "palīgu-sekretāru pienākums ir sekmēt lēmumu" ir lieka. Pēdējais teikums lai paliek, bet priekšpēdējo svītrojam./

A.Endziņš: */Otro teikumu svītrot? Un visam tam jābūt priekšlikumos? Skaidrs./

V.Alksnis: */Sakarā ar to, ka darbam ar vēlētājiem vēlēšanu apgabalā mums visiem būs vajadzīgas dienesta telpas, piemēram, istaba, kur atrasties palīgam-sekretāram, nepieciešama, man liekas, trešā rindkopa, kur ir runa par nodrošināšanu ar transporta līdzekļiem, pēc komata papildināt ar "dienesta telpas", tas ir, valsts orgāni, uzņēmumi deputātam iedala vēlēšanu apgabalā arī dienesta telpas, istabu vai ko citu deputāta darbībai vēlēšanu apgabalā./

Priekšsēdētājs:
Priekšlikums ir skaidrs. Vai par 23.pantu ierosinājumi ir? Nav. Tālāk 24.pants. Tiesības saņemt informāciju un konsultāciju.

A.Providenko: */Lūgtu pirmajā teikumā pēc vārdiem "Augstākās padomes pieņemtie" papildināt vārdus "tāpat pēc deputāta lūguma Augstākās padomes plenārsēžu stenogrāfiskos pārskatus", tas ir, ienest papildinājumu:
"Augstākās padomes sekretariātam jāapgādā deputāts ar Augstākās padomes pieņemtajiem dokumentiem, izdevumiem, informatīvajiem materiāliem, tāpat kā pēc deputāta lūguma ar Augstākās padomes plenārsēžu stenogrāfiskajiem pārskatiem."/

A.Endziņš: */Doma ir skaidra./

Priekšsēdētājs:
Doma ir skaidra. Jūs tagad atbildēsit uz jautājumu vai skatīsit komisijā? Maskavā Augstākās padomes deputāti tiek nodrošināti ar stenogrāfiskiem materiāliem, tā ir tehniska lieta, un mūsu Lietu pārvalde to var nodrošināt. Acīmredzot tas ir nepieciešams deputāta darbā, jo Maskavā, cik es zinu no PSRS deputātiem un kā teica Viktors Alksnis, katram deputātam ir dots noteikts laiks, kurā tas var iepazīties ar stenogrammu, jo varbūt stenogrammā deputāta doma, ko viņš izteicis, ir neprecīzi fiksēta, un te pastāv termiņš: ja deputāts, šķiet, trīs dienu laikā nav savā materiālā izdarījis labojumu, vēlāk par stenogrammu pretenzijas vairs netiek pieņemtas. Manuprāt, tā ir normāla parādība, ka deputātam vajadzētu iepazīties ar stenogrammām. Tas ir atbalstāms priekšlikums.

M.Bekasovs: */Es burtiski par šo. Drusciņ tālāk papildināt, turpinot šo teikumu latviešu vai krievu valodā "pēc deputāta lūguma"./

V.Alksnis: */Otrajā rindkopā, kur ir runa par to, ka valsts orgāniem jānodrošina speciālistu konsultācijas, jāieliek vārds "bezmaksas", tāpēc ka PSRS likums paredz PSRS tautas deputātiem bezmaksas juridisko konsultāciju. Tur ir tā lieta, ka mums likumā jānosaka, ka Latvijas tautas deputāti saņem bezmaksas informāciju un konsultācijas, tajā skaitā arī juridisko konsultāciju. Mums pastāvīgi vajadzīga juristu palīdzība. PSRS likumā rakstīts, ka juridiskās konsultācijas sniedz bez maksas, tajā skaitā arī advokāti./

A.Endziņš: */Es šo jautājumu atstāju atklātu. Šeit juridiskā bija speciāli izdalīta. Iespējams, jums būs vajadzīga juridiskā konsultācija, man ekonomiskā, tas ir, šeit ir runa vispār par konsultācijām neatkarīgi no tā, par kādiem jautājumiem./

V.Alksnis: */Skaidrs, ka pie liela darba apjoma konsultācijai jābūt par maksu, bet, ja ir vienkārši konsultācija, tad, es domāju, bezmaksas. Ja es atnāku uz kādu iestādi un man vajadzīga konsultācija kādā jautājumā, skaidrs, ka no manis par to var prasīt samaksu./

A.Endziņš:
Jā, priekšlikums skaidrs.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Bresi!

V.E.Bresis:
Visur mēs lietojam tādu jēdzienu kā termiņš. Man šķiet, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir termiņi, kādos mēs saņemam Augstākās padomes likumus, instrukcijas un citus pieņemtos dokumentus. Es gribētu lūgt komisiju pārdomāt, kā tomēr varētu stabilizēt mūsu darbu un noteikt termiņus, kādos mēs varētu saņemt deputātu pieņemtos lēmumus, jo citādi šeit jautājumus var visādi traktēt. Tāpat man arī šķiet, ka gadījumā, ja mēs griezīsimies kādā valsts iestādē un lūgsim konsultācijas, viņi tāpat bezgalīgi ilgi mums solīs šīs konsultācijas, un arī tajā brīdī, kad mums vajag, mēs tās neiegūsim. Tāpēc arī šeit vajadzētu padomāt par termiņu.

Priekšsēdētājs:
Skaidrs. Paldies. Vai par 24.pantu ir kādi priekšlikumi? Nav. Tālāk par 25.pantu. Nav. 26.pants.

M.Bekasovs: */Par 25.pantu. Tas attiecas uz visiem citu pilsētu deputātiem. Ļoti bieži, braucot mājās piektdienās vai sestdienās, mēs nevaram nopirkt vilcienu biļetes. Nevaram tikt mājās. Ejam stundu vai divas agrāk, biļešu vairs nav. Tāpēc ierosinu ierakstīt, ka "Latvijas Republikas teritorijā deputāti izmanto tiesības visos valsts un sabiedriskajos transporta līdzekļos braukt bez maksas, tāpat bez rindas garantēti iegādāties biļetes. Nepieciešams, lai vietas tiktu rezervētas, citādi to vienkārši nav. Iespējams, ka nepieciešams vienkārši rediģēt tekstu, taču par šo lietu var padomāt un kaut ko darīt./
No zāles:
Man ir iebildumi. Pēc pastāvošās kārtības pirmās četras vietas katrā transporta līdzeklī saskaņā ar ministra pavēli tiek garantētas pusstundu pirms transporta līdzekļa atiešanas. Es nezinu, kā ir Rēzeknē, bet vismaz Liepājā šīs četras vietas varam dabūt. Pusstundu pirms transporta līdzekļa atiešanas nodrosi noņem.

A.Endziņš:
Arī dzelzceļam ir deputātu kase un ir noteikts, cik ilgi tiek nodrosētas vietas deputātiem. Deputāts, kurš vēlas braukt, piemēram, ar Maskavas vilcienu līdz Rēzeknei, kasē uzrāda apliecību. Viņam izraksta biļeti, norādot vietu. Biļete tiek izsniegta, taču bez maksas. Tāpat, ja lido ar lidmašīnu, biļete tiek izrakstīta, tikai tā ir bezmaksas.

E.Krastiņš:
Tādā gadījumā, manuprāt, pašreizējā instrukcija par braukšanas kārtību ir zināmā pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Piemēram, tiem deputātiem, kuri brauc uz Dobeli, Bausku, Jelgavu, Valmieru ar mikroautobusiem, atvieglojumi nav paredzēti. Bet tas ir galvenais transporta veids uz šīm pilsētām.

A.Plotnieks:
Godājamie kolēģi! Vakar Likumdošanas jautājumu komisijā mēs ar kolēģi Apsīti ierosinājām un ieviesām tekstā atrunu, ka bez maksas nedrīkst lietot tikai individuālā lietojuma taksometrus. Es nezinu, kāpēc frakcija ir izmetusi šo formulu, jo es, ierosinot šo papildinājumu, vadījos no Dobeles kolhoza "Nākotne" prakses, kur cita transporta nav kā tikai šis maršruta taksometrs. Tekstam jāpieliek divi vārdi, un jautājums būs atrisināts.

A.Endziņš:
Šodien, kad frakcijā tika izskatīts materiālās nodrošināšanas nolikums, šos vārdus izņēma laukā.

Priekšsēdētājs:
Deputāt Endziņ, viedokļi dalās, liksim uz balsošanu.
Vai ir vēl kādi labojumi, papildinājumi, priekšlikumi? Deputāts Gavrilovs. Lūdzu!

M.Gavrilovs: */Ar vilcienu biļetēm Latvijas teritorijā viss skaidrs. Bet, kad jābrauc uz Ļeņingradu, Maskavu, Kijevu, tad ir problēma. Skaidrs, ka par braukšanu maksā deputāts, bet, ja viņam steidzīgi jābrauc, ja tas saistīts ar viņa darbību? Vai viņam ir tiesības biļeti iegādāties bez rindas vai parastā kārtībā?/

A.Endziņš: */Ir deputātu kase./

M.Gavrilovs: */Tas ir-viņš to var izmantot./

A.Endziņš: */Parādiet deputāta apliecību un biļeti saņemsiet./

M.Gavrilovs: */Tas ietverts šinī formulējumā?/

A.Endziņš: */Jā./
No zāles:
Nākotne pieder dažāda veida akciju sabiedrību transportiem. Jau šodien ir mikroautobusi un tā tālāk. Tātad jārēķinās ar to, ka būs maršruti, kurus iznomās uzņēmumiem. Tie negribēs ciest zaudējumus, bet mums būs jādomā, kā kompensēt no Augstākās padomes līdzekļiem, proti, uzrādot biļetes.

No zāles: Jāieraksta, lai būtu skaidrs, ka te ir runa par valsts, par sabiedrisko īpašumu.
No zāles:
Jā, bet tas jau ir īslaicīgi. Būs ļoti daudz tādu maršrutu.

A.Plotnieks:
Es atvainojos, bet man šajā sakarā jāpiezīmē, ka likumdevējs, kurš sāk baidīties jau no akciju sabiedrībām, vispār nav tiesīgs nevienu jautājumu lemt. Parlaments acīmredzot izmantos bez maksas arī šos transporta līdzekļus. Kas no šā pakalpojuma atteiksies, tas gluži vienkārši nesaņems licenci. Nav problēmu. Jautājums tā tiek risināts visā pasaulē.

Priekšsēdētājs:
Viedokļi ir izteikti. Lūdzu, 26.pants!

M.Bekasovs: */Par priekšpēdējo rindkopu. "Deputāts, kas atbrīvots no ražošanas vai dienesta pienākumiem, pēc pilnvaru termiņa beigām tiek nodrošināts ar iepriekšējo vai citu līdzvērtīgu darbu." Ierosināts papildinājums: "Ja nav iespējams nodrošināt ar tādu darbu, algas piemaksa aprēķināma no valsts budžeta, ievērojot cenu indeksu." Lieta tā, ka deputāta piecu gadu darba laikā var būt likvidēta organizācija, piemēram, kolhozs, sovhozs, kāda cita organizācija, un kolhoza priekšsēdētājs palicis bez darba. Šajā sakarā nepieciešams, es domāju, šo punktu papildināt./

A.Endziņš: */Jums ir redakcija?/

M.Bekasovs: */Jā, ir. Vēl par pēdējo punktu. "Deputāta darbu padomē ieskaita darba stāžā." Es ierosinu papildināt "nepārtrauktā darba stāžā"./

A.Endziņš: */Redziet, mums projektā bija ne tikai nepārtrauktais stāžs. Šeit vairāki skatījumi. Vakar vakarā, kad mēs vēl sēdējām pie projekta, ierakstījām "visu veidu darbu stāžu", tas ir, ieslēdzot kā nepārtraukto darba stāžu, tā darbu pēc specialitātes, un tā tālāk, bez atšifrējuma. Jo iepriekšējā projektā nebija pilns uzskaitījums, es varu jums tagad parādīt: "Kopējais stāžs, nepārtrauktais stāžs, darba stāžs pēc specialitātes." Tāpēc mēs teicām: visu veidu. Teiksim, armija, milicija-tā ir viena lieta. Pedagoģiskais stāžs, zinātniski pedagoģiskais stāžs, stāžs, kas dod atvieglojumus, piemēram, darbs karstajos cehos un tā tālāk./

Priekšsēdētājs:
*/Viss saprotams./

M.Bekasovs: */Tur vēl viens papildinājums pantam, vēl viens punkts: "Deputātam, kas nav atbrīvots no pienākumiem ražošanā, administrācija nevar piespiest aiziet no darba pienākumu pildīšanas." Saprotiet, kas var notikt: deputātu, kas nav atbrīvots no darba, bet bieži brauc uz sesijām un tā tālāk, administrācija spiež no darba aiziet. Šo punktu vajag papildināt./

A.Endziņš: */Tas taču jau ir pirmajā rindkopā. Atbilstoši 1.panta pirmajai daļai administrācija pēc savas iniciatīvas nevar jūs atbrīvot, sodīt, pārcelt un tā tālāk. Nu, bet piespiest... Paskatīsim, ko komisija./

V.Dozorcevs:
*/Šajā statusā pateikts praktiski viss, pat deputāta tiesības braukt bez maksas, taču ne vārda nav teikts par deputātu darbības materiālajām garantijām. Man skaidro, ka par to būs kāds speciāls nolikums. Man liekas, ka tieši 26.punkta pirmajā rindkopā nepieciešams ierakstīt principiālu nosacījumu par deputātu darbības materiālo kompensāciju un pēc tam izstrādāt atsevišķu nolikumu, ja tāds būs. Bet tieši 26.punktā pirmajā rindkopā "Deputāta darba tiesību aizsardzība" jāieraksta nosacījums par parlamenta deputātu pastāvīgās darbības materiālo kompensāciju un kompensāciju tiem deputātiem, kas nepārtrauc savu pastāvīgo darbu./

A.Endziņš: */Es saprotu tā: jūs gribat, lai mēs šajā punktā ierakstītu norādi uz to, ka ir speciāls nolikums par materiālo kompensāciju./

V.Dozorcevs:
*/Atbilstoši speciālam nolikumam vai kā citādi. Principiālu ierakstu vajag izdarīt, tāpēc ka tāds nekur neeksistē./

Priekšsēdētājs:
Attiecībā uz 26.pantu ir kādi papildinājumi? Nav. 27.pants. Lūdzu, vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša:
Man ir priekšlikums papildināt 2.pantu ar 4.daļu, kura skanētu varbūt tā: */"Atbildību par deputāta goda un cieņas aizskaršanu nosaka likums."/

A.Providenko: */Es ierosinu no 27.panta izslēgt Augstākās padomes Prezidija tiesības dot piekrišanu deputāta izdošanai kriminālatbildībai, aizturēšanai un arestam. Tāpēc ka faktiski deputāta tiesības, darba tiesības tiek aizsargātas vairāk nekā viņa neaizskaramība. Bet, lūk, pārējo, teiksim, kratīšanu vai kādu citu pārbaudi, var izšķirt Augstākās padomes Prezidijs./

A.Endziņš: */Jūs tagad teicāt, ka mēs vakar vakarā pierakstījām, bet nebija šajā pantā teikts "Prezidijs". Droši vien tas pats jāizdara arī 26.pantā. Lieta tā, ka sesijās mēs strādāsim divas reizes gadā. Sesiju ilgumu noteiks pati sesija, pati Augstākā padome. Tādēļ būs gadījumi, kad nav sesijas, kad nav plenārsēžu. Tad šādi jautājumi jāizlemj Prezidijam. Tikai sesiju starplaikos./

A.Providenko: */Es domāju, ka Augstākā padome nesastāv tikai no kriminālistiem, starp sesijām nebūs nepārtrauktas krimināllietu straumes. Tāpēc es pasvītroju, ka jautājumi par izdošanu kriminālvajāšanai jālemj Augstākajai padomei, nevis Prezidijam./

A.Endziņš: */Es jums piekrītu. Bet iespējami smagi noziegumi, piemēram, slepkavība, teiksim./

A.Providenko: */Tad aizturēšana līdz jautājuma izlemšanai Augstākajā padomē. Tiesības 28 cilvēkiem izlemt tautas deputāta likteni, nē, tās ir tikai Augstākās padomes tiesības./

M.Bekasovs: */Pirmām kārtām es gribu ieteikt pēc 26.panta to pantu, kuru es liku priekšā sākumā-par pilsoņu cieņas un goda aizsardzību vecajā redakcijā. Tūlīt pēc 26.panta. Pēc tam no 27.panta bez "Augstākās padomes Prezidija" izslēgt arī "tiesas ceļā". Lieta tā, ka administratīvos sodus šodien ir tiesīgi lietot iekšlietu orgānu priekšnieki, administratīvās komisijas un citi darbinieki. Tāpēc vajag tikai paplašināt šo jēdzienu. Milicijas priekšniekam nav tiesību uzlikt sodu deputātam bez Augstākās padomes piekrišanas. Bet tagad milicijas priekšniekam tiks dotas tiesības uzlikt soda naudu līdz 700 rubļiem./

A.Endziņš: */Atkal krievu tekstā nav izņemts tas, kas latviešu tekstā. Mēs izņēmām šo "tiesas ceļā"./

V.Alksnis: */Atgriežos pie priekšlikuma par tautas deputāta neaizskaramību un Prezidija sankcijām. Kolēģi, atcerēsimies nesenos notikumus ar Gdļanu un Ivanovu. Atcerieties, Augstākā padome divas dienas lēma par saviem kolēģiem. Tikai mēs paši varam izlemt sava kolēģa likteni. Neatdosim to pātagas vēlmei. Tajā gadījumā, ja deputāts būs aizturēts ar pierādījumiem negodīgā rīcībā vai noziegumā, Prezidijs var lemt par viņa aizturēšanu. Visos pārējos gadījumos par deputāta izdošanu kriminālai atbildībai jālemj tikai Augstākajai padomei./

Priekšsēdētājs: Priekšlikums skaidrs. Vēl deputāts Plotnieks vēlas runāt. Lūdzu.

A.Plotnieks:
Godājamie kolēģi! Es gribu pāris vārdu teikt izziņas un jautājuma veidā. Vakar Likumdošanas jautājumu komisijā mēs vienojāmies par 27.pantu, ka krimināllietu var ierosināt tikai Latvijas Augstākā tiesa. Vadoties no tā, ka mēs respektējam varas dalīšanas principu, lēmām, ka Augstākā tiesa šajā gadījumā ir vienīgā, kas stāv it kā malā no parlamenta. Prokuratūra ir centralizēta. Tas nozīmē, ka parlamentu mēs it kā pakļaujam prokuratūrai. Es nezinu, kāpēc, bet tekstā tas nav redzams, tā ir nepareiza redakcija. Kas ir grozījis tekstu bez Likumdošanas jautājumu komisijas ziņas?

A.Endziņš:
Es atvainojos, profesor Plotniek, mums bija diskusija, un mēs palikām pie šī varianta. Ja mums būtu jātaisa, piemēram, tiesu reforma, tad mūsu pašreizējie mehānismi neder. Kā rīkoties, tas ir diskutējams jautājums. Man liekas, ka mums vispirms jāatšķir tas, ka ne jau Augstākā tiesa ierosinās lietas un ne jau prokurors to darīs. Viņš varēs ierosināt tikai tādā gadījumā, ja Augstākā padome tam piekritīs. Izdarot reformu, paredzēsim arī noteiktu mehānismu, kādā veidā tiesa šīs lietas rosinās un kas to darīs-Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, krimināllietu kolēģija vai civillietu kolēģija, kā arī Augstākās tiesas Prezidijs vai tautas tiesnesis. Vai Augstākās tiesas loceklis to varēs darīt vienpersoniski vai koleģiāli divu, trīs cilvēku sastāvā? Tādā gadījumā arī šeit mehānisms vajadzīgs uzreiz. Mēs tagad, izstrādājot likuma projektu par statusu, gribam, lai ķēdes reakcija skar veselu virkni citu likumu. Vai tas šinī momentā ir lietderīgi un prātīgi? Man liekas, ka mums ir ļoti nopietni jādomā tieši par to, kā tiesu reorganizēt, demokratizēt, padarīt lielāku šo neatkarību. Pēc tam mēs pie šī jautājuma varam atgriezties, bet mehānisms ir jārada.

A.Plotnieks:
Es piekrītu godājamajam kolēģim Endziņam, ka tā ir ļoti sarežģīta problēma. Bet tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs pieļaujam juridiskās formas, kuras pēc tam var kļūt nekontrolējamas. Pavērtēsim situāciju, kāda tā ir mūsu un citās republikās! Man šķiet, ka par šo jautājumu šajā zālē vēl vajag diskutēt. Vajadzētu likt uz balsošanu. Protams, ka tas saistās ar nepieciešamību izdarīt tos vai citus grozījumus kriminālprocesu kodeksā. Labi, izdarīsim to. Bet varas dalīšanas princips, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir konsekventi norobežots. Tas dod iespēju nodrošināt objektīvu izmeklēšanu visos gadījumos. Ja mēs to nenodrošināsim, šinī gadījumā tos vai citus posmus var padarīt par politiskiem posmiem, kas vēršas pret vienu vai otru spārnu, vienas vai otras idejas piekritēju atkarībā no situācijas. Šeit nepieciešams garantēt objektivitāti.

A.Endziņš:
Arī tajā priekšlikumā, par kuru jūs pašā vakarā, kamēr mēs bijām projām, vienojāties, sevišķi attiecībā uz administratīvajiem sodiem, atstājot Augstāko tiesu un republikas prokuroru, te atkal parādās nekonsekvence. Mums ir vajadzīgs šis likums, lai mēs varam būt garantēti kaut kur, bet mēs gribam uzreiz saistīt šī likuma pieņemšanu ar nepieciešamību vienlaikus sagatavot projektus izmaiņām kriminālkodeksā un vēl vienā otrā likumdošanas aktā.

Priekšsēdētājs:
Cienījamie juristi! Turpiniet diskusiju komisijā! Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Es vēlreiz atgriežos pie jautājuma, ka mums šeit pazuda pants "Deputāta tiesību, goda un cieņas aizsardzība". Mēs tomēr uzskatām, ka to vajag atjaunot šajā tekstā. Es piekrītu kolēģei Marjašai, ka noteikti jābalstās uz kodeksiem, kas pielāgojami, šinī gadījumā-tas ir augstākās varas pārstāvis, paaugstināta atbildība. Šeit to neatrunāt, bet izteikt jau tur, kodeksos.
Tālāk, ja mēs ieslēdzam bijušo septīto pantu, tajā, otrajā rindkopā, jāizdara viens svarīgs papildinājums: "Persona, kas aizskar deputāta, viņa ģimenes vai palīga godu un cieņu,"-tas ir cieši saistīts jautājumu loks. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau bija precedents, bija uzbrukums mūsu Dīmaņa palīgam, kam izdarīta galvas trauma, rētu nācās sašūt. Sastādīts protokols. Tādiem gadījumiem jābūt īpašā statusā. Es domāju, tas var notikt ar katru. Šis pants mums noteikti jāatjauno.
Tālāk. Deputāta neaizskaramība, viņa tiesību un cieņas aizsardzība. Lūk, bija 23.pants, mēs tam ātri pārgājām, bet tajā ir otrā rindkopa, otrais teikums: "Bez saskaņošanas ar deputātu nedrīkst rediģēt publicēšanai nodotos materiālus." Gribēju atzīmēt, ka rediģēšana attiecas tieši uz presi, un man liekas, ka šeit jāmin arī televīzija un radio. Ja deputāts uzstājas televīzijā vai radio, tad to nevar izgraizīt un vēl jo vairāk-komentēt. Nekomentēt-varbūt tas ir vissarežģītākais jautājums./

Priekšsēdētājs:
*/Biedri Gavrilov, konkrēts priekšlikums./

M.Gavrilovs: */Konkrēti šeit ir tas, ka izgriezt nevar./

Priekšsēdētājs:
*/Rakstiski./ Lūdzu, uzrakstiet. Cienījamie deputāti, esmu nedaudz pārkāpis reglamentu, tādēļ nepaziņoju pārtraukumu. Ir palikuši divi panti. Varbūt tos izskatīsim un tad iesim pārtraukumā, lai komisija var strādāt. Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs:
*/Par 27.pantu. Es nevaru piekrist tam, ka izņem vārdus "Augstākās padomes Prezidijs", bet piekrīt tikai sesijas lēmumam. Lieta tā, ka nepieciešama iespēja Augstākās padomes Prezidijam izlemt deputāta likteni. Pilnīgi iespējams, ka pret deputātiem būs tādas pretenzijas, tajā skaitā no muitniekiem, robežsargiem, milicijas, prokuratūras un citām varām, kad visātrākā izskatīšana būs deputāta interesēs, taču to var izdarīt tikai Prezidijs, tāpēc es lūdzu šo papildinājumu neizņemt. Tas pirmais.
Otrais. Es lasu kaut ko no pirmās rindkopas: Deputāts nevar tikt saukts pie kriminālatbildības, aizturēts, arestēts, pakļauts kratīšanai vai kādai citai personības pārbaudei, kā arī transporta un bagāžas pārbaudei, ko veic milicijas orgāni. Protams, es kā autovadītājs esmu pateicīgs par tādām rūpēm, bet vispār tas ir absurds. Deputāts var pārkāpt satiksmes noteikumus, braukt ar bojātu mašīnu, kas varbūt ir bīstami viņa dzīvībai. Kaut kādā veidā jāpaskaidro šie apstākļi, citādi var saprast, ka viņu nedrīkst aizturēt kā autovadītāju./

Priekšsēdētājs:
*/Redziet, tur tā lieta, ka jūs kā transporta vadītāji braucat uz tehnisko apskati, jums ir jāatbild par sava transporta līdzekļa tehnisko stāvokli.
Lūdzu, piedodiet, es to saprotu kā iespēju braukt tā, kā es gribu, par ko esmu pateicīgs komisijai, kas sastādīja šo projektu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns:
Es ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi un cienījamais komisijas priekšsēdētāj, entuziasms ir laba lieta, bet es nekur neatradu norādi, ka man kā deputātam kādreiz būs arī tiesības uz atvaļinājumu. Pēc šī teksta iznāk, ka visi tie pieci gadi jārukā, ka kūp vien.

A.Endziņš:
Principā arī uz deputātu attiecas likumdošana.

Priekšsēdētājs:
28.pants. Nav nekādu iebildumu? Nav. 29.pants. Nav? Ejiet pie mikrofona!
No zāles:
29.pants izraisa manī jautājumu, kad tiks atzītas mūsu pilnvaras.

A.Endziņš:
Pilnvaras ir atzītas. Jūs droši vien domājat deputātu apliecības? Man liekas, te jāprasa atbilde laikam Lietu pārvaldei.

Priekšsēdētājs:
Jautājumu vairāk nav. Lūgums ir starpbrīdī uzsākt darbu komisijām deputāta Endziņa vadībā Juridiskajā nodaļā.

A.Endziņš:
402.istabā. Kam ir rakstveida priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet tos man.

Priekšsēdētājs:
Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu. Nākošais jautājums ir ārpus mūsu dienas kārtības. Vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam īsai informācijai.

A.Gorbunovs: Godājamie deputāti! Es jūs gribu informēt, ka vakar rīta pusē no 9.00 līdz 15.00 es piedalījos PSRS Prezidenta padomes sēdē Maskavā, kurā mēs-Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Augstāko padomju priekšsēdētāji-bijām ielūgti, nevis uzaicināti. Piedalījās Igaunijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Rītels un es. Prezidenta padomes sēdē un federācijas sēdē tika izskatīti jautājumi par PSRS ekonomisko stāvokli un par koncepciju pārejai uz tirgus ekonomiku.
Pie šī jautājuma es negribētu tuvāk kavēties, jo rīt PSRS Augstākās padomes sēdē PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs ziņos par šiem jautājumiem. Pats aktuālākais būs jautājums par turpmāko cenu politiku. Acīmredzot rīt tas viss tiks skaidrots un analizēts, kā arī izteikti argumenti, bet varu tikai pateikt, ka paredzēts cenas paaugstināt no divām līdz trīs reizēm. Protams, no otras puses, tas ir saistīts ar sociālās aizsardzības mehānismiem, kuri sevišķi vajadzīgi mazatalgotām iedzīvotāju kategorijām. Rīt PSRS Augstākās padomes sēde acīmredzot tiks translēta pa televīziju un radio, kā arī materiāli būs publicēti presē, tāpēc es tikai informēju par galveno, par ko bija runa šajā sēdē.
Pēc ielūguma pieņemšanas es runāju mūsu televīzijā un teicu, ka nebraucu tikai tāpēc, lai noklausītos šo informāciju un izteiktu savu viedokli, kaut gan PSRS ekonomiskais stāvoklis un koncepcija, kas pašreiz tiek izstrādāta pārejai uz tirgus ekonomiku, acīmredzot skars visas republikas, tajā skaitā arī mūsu republiku. Galvenais tomēr bija tikties un runāt ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par tiem jautājumiem, par kuriem pārrunas bija iesāktas pirms 4.maija Deklarācijas, proti, par jautājumu, kas saistīts ar mūsu republikas tālāko statusu un suverenitāti. Prezidenta padomes sēde ilga tikai līdz 16.00, jo pēc tam KPFSR Tautas deputātu kongress apsprieda jautājumu, kas saistīts ar Krievijas suverenitāti, un kur bija uzlūgts PSRS prezidents. Tādējādi, izņemot galveno jautājumu, nekas cits netika apspriests.
Notika īsa saruna, kuru gan nevar nosaukt par sarunu, bet vienkārši par dažu vārdu pārmīšanu ar Mihailu Gorbačovu par tēmu, kas saistīta ar mūsu republiku un tās valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Saruna bija visai īsa, bet reizē arī noteikta. Mihails Gorbačovs paziņoja, ka turpmāk nekādu sarunu vai pārrunu nebūs līdz tam laikam, kamēr Latvijas Republikas Augstākā padome neatmainīs vai-latviski ļoti grūti pārtulkot-neapturēs jeb neiesaldēs šo Deklarāciju. Es vēlreiz atkārtoju, ka tās nebija pārrunas vai sarunas, kur varētu precīzi fiksēt, ko sarunu vai pārrunu dalībnieks domā ar šiem vārdiem. Varētu lietot vārdus "apturēt" vai "iesaldēt", kaut gan "iesaldēt" no juridiskā viedokļa ir pavisam nesaprotams termins. Jēdzieniski tuvāk būtu teikt-"apturēt". Diemžēl neiznāca nekāda saruna par to, kā vārdā tas darāms vai kāds būtu tālākais solis. Vai šīs solītās sarunas vai pārrunas ir domātas attiecībā uz valstiskās suverenitātes atjaunošanu vai arī tikai attiecībā uz republikas tālākā statusa noteikšanu vispār, par to diemžēl netika konkrēti runāts. Līdz ar to šis jautājums praktiski netika arī kaut kādā veidā formulēts.
Pārdomājot visu šo situāciju, es domāju, ka mums jāapspriež jautājums par atbildi uz PSRS prezidenta dekrētu un jāmēģina formulēt šo atbildi. Noteikti diskusiju veidā vajadzētu apspriest priekšlikumus. Es ļoti labi saprotu, ka bez konkrētām sarunām tālāka virzība priekšdienās nav iespējama, tātad acīmredzot tiks izvirzīti noteikumi, lai sāktos šīs sarunas. Varbūt mums vajadzētu visiem kopā izdiskutēt? Varbūt te viens no noteikumiem varētu būt Deklarācijas darbības apturēšana? Bet tad ir jāformulē, kādam mērķim to darām un kas konkrēti tiks darīts. Ja šīs sarunas sāksies ar konkrētu mērķi par valstiskās suverenitātes atjaunošanu un ja šis mērķis tiks noformulēts kā sarunu temats-tā ir viena lieta. Ja tiks runāts tikai par republikas statusu-tā ir pavisam cita lieta. Ja tiks runāts par pārejas tiesisko statusu, tam atkal ir citas nianses, un tā tālāk. Es pašreiz neizvirzu līdz galam izteiktu savu priekšlikumu. Jūs acīmredzot saņēmāt projektu, kas saistīts ar atbildi uz PSRS prezidenta dekrētu. Tālāk mums ir jādomā, vai paliksim strupceļā un nevirzīsimies nekur vai tomēr mēģināsim kaut kur virzīties. Uz šo jautājumu mums būs jāatbild. Ir jāsaprot, ka šodien ir strupceļš, vai mēs to gribam vai negribam, jo tikai vienpusēji analizēt šo savu Deklarāciju nespēsim. Līdz ko mēs to gribēsim darīt vienpusēji, mums tūlīt jādomā, kādā veidā to darīt.
Gribu izteikt savu viedokli par pārejas perioda tiesisko statusu. Tādā veidā, kāds tas ir pašreiz, šis tiesiskais statuss katrā ziņā mani neapmierina. Republikā augstākais likuma spēks ir republikas likumiem, bet šajā sakarā mēs nonākam pretrunā ar PSRS likumiem. Es domāju, ka vajadzētu diskutēt par šo jautājumu. Es redzu vienu izeju, tas ir, par konkrētām lietām jāslēdz līgumi. Tas, ka vieni republikā cīnās par vieniem likumiem un otri-par otriem, pēc manām domām, nav īsti konstruktīvs ceļš. Beigu beigās var izrādīties, ka ne vieni likumi ir līdz galam pārdomāti, ne otri un ka tie nemitīgi kaut kādā veidā būs jāsaskaņo. Par tādiem principiāliem jautājumiem tiešām pārejas periodā varētu būt konkrēti līgumi. Pārejas periodu varētu uzskatīt par pabeigtu, kad būtu sasniegts kaut kas reāls visās sfērās. Tādas ir dažas manas pārdomas, kuras varētu izmantot, kad sāksim apspriest jautājumu par atbildi PSRS prezidentam uz viņa dekrētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka jautājumus neuzdosim. Nākamajā plenārsēdē paredzēts apspriest atbildi PSRS prezidentam, tādēļ domāju, ka tad arī tiks izteiktas šīs domas un secinājumi. Viela pārdomām līdz nākošajai plenārsēdei mums ir.
Nākamajam vārds deputātam Budovskim, Mandātu komisijas priekšsēdētājam, kurš sniegs īsu ziņojumu sakarā ar deputātu grupas pieprasījumu.

M.Budovskis:
Cienījamie kolēģi! Mandātu un deputātu ētikas komisija ir saņēmusi vairākus deputātu jautājumus vai pieprasījumus. Daži no tiem ir ļoti vispārīgi un tos ir pat grūti izskatīt. Galvenā tajos izteiktā doma ir apmēram tāda-mani apvaino. Daži ir noformēti ar vairāku deputātu parakstiem. Par vienu no šādiem iesniegumiem es centīšos šobrīd dot mūsu deputātu korpusam atbildi. Tātad šeit ir deputātu grupas pieprasījums, kuru parakstījuši 24 deputāti. Pamatojums ir sekojošs: */Biedrs Repše savā runā apvainoja Baltijas kara apgabala vadošos kadrus par to, ka, pēc viņa vārdiem, armijas vadībā ir noziedznieki. Sakarā ar to izveidot komisiju, dot pamatojumu./
Tajā pašā laikā mēs, izskatījuši stenogrammu, kas ataino deputāta Repšes runu, neatradām šādu domu. Es šobrīd nelasīšu visu to daļu no deputāta Repšes runas, par kuru ir pretenzijas, tikai gribu teikt, ka ir lietots šāds teikums: "Man ir pamats apgalvot, ka šīs armijas vadībā atrodas noziedznieki." Tajā pašā laikā nevienā teikumā, nevienā vārdā nav minēts Baltijas kara apgabals. Runa šeit iet par notikumiem Azerbaidžānā, Gruzijā, Tbilisi. Šajā sakarā Mandātu komisija savā slēdzienā izsaka viedokli, ka deputāts Repše savā runā nav aizskāris Baltijas kara apgabala vadību.
Es gribētu jūs, kolēģi, lūgt - neesiet vieglprātīgi un nerakstiet iesniegumus, par kuriem neesat pārliecināti. Tas rada sarežģījumus šādu jautājumu izskatīšanā un faktiski diskreditē mūs pašus.
Otrkārt, gribu lūgt iesniegumam pievienot visus materiālus, kas pamato jūsu izteikto domu. Šajā gadījumā es atļaujos no tribīnes atbildēt.
Kolēģi Dīmani, es gribu runāt par jūsu iesniegumu. Kolēģis Dīmanis lūdza izskatīt iesniegumu attiecībā uz deputātu Ābiķi, kurš, uzstājoties debatēs, esot paziņojis, ka Dīmanis apzināti falsificējot datus. Tālāk Dīmanis raksta: "Kur, kad un kādus? Tukši apgalvojumi." Es gribētu lūgt šādam pieprasījumam pievienot arī informāciju, kas tad ir teikts.
Mandātu komisijā mēs nolēmām, ka mūsu komisija nedrīkst pārvērsties par kādu no izmeklēšanas orgāniem un vākt visus materiālus, ko kāds ir teicis parlamenta sienās vai ārpus tām.

Priekšsēdētājs:
Paldies deputātam Budovskim. Vai ir kādi jautājumi? Neredzu jautājumus. Pāriesim pie dienas kārtības nākamā un laikam arī pēdējā jautājuma. Tas ir pagaidu nolikums par Latvijas PSR tautas deputāta darbības materiālo nodrošināšanu. Vārds deputātam Apsītim, kurš ziņos par šo dokumentu. Bet iepriekš mums laikam jānorunā arī apspriešanas kārtība. Pirmkārt, protams, visiem jāieņem savas vietas. Otrkārt, laikam no komisijas, kas izstrādāja šo nolikumu, ir ierosinājums šodien dokumentu pieņemt pilnībā, izdiskutējot katru šī nolikuma punktu, izdarot vajadzīgos labojumus pagaidu nolikumā un pēc tam pieņemot pēc kārtas katru nolikuma punktu. Nav iebildumu? Nav.

R.Apsītis:
Ir priekšlikums strādāt apmēram tādā pašā veidā, kā šodien izskatījām likumprojektu par deputāta statusu. Es lieku priekšā pakavēties nelielās pārdomās par šā nolikuma projekta nosaukumu. Pagaidu nolikums. Šis nosaukums vien jau pats par sevi izraisa zināmas pārdomas, jo kāpēc-"pagaidu". Varbūt mēs varam rakstīt "Nolikums"? Tad, kad tas vairs mums nederēs, mēs varam izstrādāt jaunu nolikumu vai būtiski grozīt šo. Tas ir mans priekšlikums attiecībā uz nosaukumu.
Ja atļauts, es ļoti īsi pakavēšos arī pie 1.punkta. Pirmā rindkopa izraisa zināmu protestu. Te ir teikts: "Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas Republikas tautas deputātus parasti atbrīvo no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas uz visu viņu pilnvaru laiku Latvijas Republikas Augstākajā padomē."
Jauki jau skan "saskaņā ar Konstitūciju". Bet, ja mēs atšķiram tagad spēkā esošās Latvijas PSR Konstitūcijas 93.pantu, tad redzam, ka tur pirmajā daļā ir ierakstīts pretējais, proti: "Deputāts realizē savas pilnvaras, parasti nepārtraucot ražošanas darbu vai dienestu." Mēs, protams, visi saprotam, ka šis Konstitūcijas pants ir formulēts atbilstoši bijušajam mūsu republikas Augstākās padomes darba stilam, kas tagad būtiski ir mainījies. Te rodas jautājums, kā mums vajadzētu rīkoties, lai nebūtu pretrunu ar Konstitūciju?
Ir arī priekšlikumi par otro un trešo rindkopu. Tā kā šie punkti ir samērā gari, tad varbūt iesim pa rindkopām. Tāds ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs:
Es neredzu nevienu iebildumu, tādēļ lūdzu pie darba. Sākumā par nosaukumu.

R.Apsītis:
Mums vajadzētu acīmredzot rīkoties kā iepriekš, proti, visi kolēģi, kuriem ir būtiski ierosinājumi, labojumi, papildinājumi, iesniedz tos rakstveidā, jo mēs šeit nevarēsim paspēt visu fiksēt.

M.Rogaļs: */Godājamo priekšsēdētāj! Es iesniedzu piezīmes par pirmā punkta redakciju. Vai varu tās nolasīt?/

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu, nolasiet!/

M.Rogaļs: */Par cik mēs visi esam ievēlēti atbilstoši Latvijas PSR Konstitūcijai, kurā tautas deputātiem nav paredzēts saraut sakaru ar tām organizācijām, kurās viņi strādā, bet apstākļi mainījušies, ierosinu pirmo punktu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas PSR tautas deputāti ar viņu pašu piekrišanu atbrīvojami no ražošanas un dienesta pienākumiem visā savā pilnvaru periodā Latvijas PSR Augstākajā padomē. Frakciju priekšsēdētāji iesniedz Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijam to deputātu sarakstus, kas pastāvīgi strādā Augstākajā padomē un nevar piedalīties savā pastāvīgajā darbā." Tālāk kā tekstā./

Priekšsēdētājs: Paldies, tas bija par pirmo punktu pirmais ierosinājums. Vēl kāds ir? Vairāk nav? Lūdzu pie mikrofona.

E.Krastiņš:
Iepriekš apspriestajā projektā par tautas deputāta statusu viss par šo tēmu ir pateikts ceturtajā punktā, un rodas jautājums, vai to vispār vajag dublēt šajā nolikumā?

Priekšsēdētājs:
Tas bija jautājums. Kam vēl ir ierosinājumi par formulējumiem? Paldies! Vai ir vēl kādi ierosinājumi par pirmo punktu? Deputāts Repša.

R.Repša:
Noklausoties iebildumus par pirmo punktu, es tomēr gribētu atgādināt, ka mēs apspriežam, man šķiet, nolikumu par Latvijas Republikas tautas deputāta materiālo nodrošinājumu, nevis par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.

Priekšsēdētājs:
Jūsu piezīme ir pilnīgi pareiza, un es domāju, ka tiks izdarīti attiecīgi redakcionāli labojumi visā tekstā, kur ir šis nepareizais mūsu valsts nosaukums. Pagaidām es redzēju vienu ierosinājumu, kas tika rakstiski noformulēts un iesniegts Apsīša kungam. Mums šim pirmajam pantam ir divas redakcijas. Viena-tā, ko piedāvā darba grupa un kuru jūs lasāt, bet otra ir tā, kuru mēs pašlaik ierosinām. Es redzu, ka Dineviča kungs ceļ roku. Lūdzu!

J.Dinevičs:
Es atvainojos, mēs frakcijā skatījām. Apsīša kungs, man šķiet, ka jums ir šie frakcijas priekšlikumi. Vai ir mērķtiecīgi tos vēlreiz nolasīt?

R.Apsītis:
Ir gan, jo viss šajā tekstā nav fiksēts.

J.Dinevičs:
Runājot par pirmo punktu, frakcija vienojās, ka nav pieļaujama situācija, ka viens deputāts, kurš vienlaikus ir Augstākajā padomē un vēl kādā citā padomē, ir algots deputāts kā vienā, tā otrā padomē.

R.Apsītis:
Tas ir papildinājums trešajai rindkopai. Noteikt, ka viena persona vienlaikus nevar būt algots deputāts vairākās padomēs.

Priekšsēdētājs:
Es tūlīt došu vārdu Marjašas kundzei. Pēc pirmā panta apspriešanas es jūtu, ka mēs diez vai spēsim uzreiz pieņemt tekstu, jo arī rakstiski tiek iesniegti labojumi, un ļoti iespējams, ka darba grupai jeb komisijai vajadzēs vēl strādāt, lai tos apkopotu un mēs varētu balsot. Jo nav reāli, ka mēs tagad šeit, plenārsēdē, klausoties šos priekšlikumus, izšķirsim, kurš no tiem ir labāks un kurš sliktāks. Tāpēc acīmredzot nāksies pirms balsošanas vēl kādu laiku pastrādāt ar šo nolikumu par deputāta statusu. Lūgsim deputātam Apsītim apkopot šos priekšlikumus, pēc tam darba grupai apspriest un pieņemt.

R.Apsītis:
Es vēl gribu piebilst, ka tika papildināta arī otrā rindkopa. Nelasīšu visu, bet tikai beigu vārdus otrajā rindkopā: "Izlemj Augstākās padomes Prezidijs pēc pastāvīgās komisijas atzinuma vai ieteikuma."

Priekšsēdētājs:
Tagad vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša:
Es gribētu iebilst pret deputāta Rogaļa priekšlikumu, ka deputāta piekrišana tikt atbrīvotam un strādāt pastāvīgā darbā Augstākajā padomē ir izskatāma ar frakcijas iesniegto sarakstu. Jābūt katra deputāta personīgajai piekrišanai.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Manuprāt, vairāk ierosinājumu par pirmo punktu nav. Cik es saprotu, grupas vadītājs deputāts Apsītis ir atzīmējis šos ierosinājumus. Mēs varam pāriet pie otrā punkta.

R.Apsītis:
Jā.

Priekšsēdētājs: Kādi secinājumi ir deputātam Apsītim par otro punktu?

R.Apsītis:
Runājot par otrā punkta pirmo rindkopu, tur, kur beidzas pirmajā lappusē teksts latviešu valodā, aiz vārda "apmēru" ierakstīt "citi atvieglojumi". Var arī bez komata, "un citi atvieglojumi, kas deputātam bijuši pirms ievēlēšanas". Tāds priekšlikums ir saņemts darba grupā.

Priekšsēdētājs:
Kādi ierosinājumi deputātiem ir par otro punktu? Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Otrās lappuses trešajā rindkopā no beigām ir runa par kopējā nepārtrauktā darba stāža saglabāšanu 3 mēnešus, tas ir-saglabājot darba algu. Iepriekšējā apspriešanā bija runa, ka projektā paredzēti 2 gadi. Man liekas, ka tas ir tas pats gadījums, tādēļ arī šeit vajag izlabot uz 2 gadiem un 3 mēnešiem. Ir, jā? To jūs ievērojāt? Tad viss kārtībā.
Iepriekšējā apspriešanā par deputāta statusu bija runa par to, ka darba alga un darba vieta saglabājas 2 gadus pēc tam, kad beigušās pilnvaras. Te runa ir par trim mēnešiem. Jāizlabo atbilstoši iepriekšējam dokumentam. Tas ir tas pats. Tāpēc es arī gribu precizēt./

Priekšsēdētājs:
*/Tur droši vien par ko citu ir runa, tieši par naudas kompensāciju./

M.Gavrilovs: */Tur tāds teksts: "Pēc pilnvaru beigšanās deputātam garantēta alga 3 mēnešus, saglabājot kopējo nepārtraukto darba stāžu." Bet te rakstīts, ka viņš tiek atjaunots iepriekšējā darbā, kur 2 gadus nav tiesību viņu atbrīvot, saņem atbilstošu darba algu. Mēs tā ierakstījām, bet tur pavisam kas cits./

Priekšsēdētājs:
*/Jā, tas izskaidrojams ar to, ka šis labojums parādījās pavisam nesen šajā likumā./

M.Gavrilovs: */Es gribu vienkārši precizēt, lai neaizmirstas./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pie otrā mikrofona.

P.Koroševskis: Tā kā pēc komata bija ierakstīts "un citi atvieglojumi, kas bijuši deputātam pirms ievēlēšanas". Vai tas attieksies arī uz kolhoznieku, kuram pirms ievēlēšanas no algas nebija jāmaksā ienākuma nodoklis? Vai tad tas arī attieksies, ja viņš strādās pastāvīgajā komisijā?

Priekšsēdētājs:
Paldies.

A.Smoļuks: */Man ir vispārējs priekšlikums. Šajā projektā ir ļoti daudz atkārtojumu un tādu nolikumu, kas sliktākā variantā atkārto tikko apspriesto deputāta statusu. Tāpēc pirmais priekšlikums: komisijai jāpārstrādā viss projekts un jāizsvītro visi atkārtojumi, atkārtot sliktāko variantu nevajag. Ja dokuments saucas "Tautas deputāta darbības nodrošināšana", tad tikai par nodrošināšanu arī jārunā, neatkārtojot citā dokumentā rakstīto. Tāpēc 1.punktu var pilnīgi nosvītrot, bet no 2.punkta izņem to, kas attiecas uz stāžu. Statusā mēs par to jau ierakstījām, par darba stāžu tur ir 26.punkts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nesāksim debatēt no vietas! Deputāt Silār, lūdzu pie otrā mikrofona!

I.Silārs:
Es gribu atkārtot to, ko teicu jau frakcijā, ka piemaksa nav atvieglojums, to nevar aizstāt ar vārdiem "un citi atvieglojumi". Jābūt norādītam, ka tiek saglabāta piemaksa par izdienu un arī par kategoriju.

Priekšsēdētājs: Paldies! Citus ierosinājumus es neredzu. Vai deputāts Apsītis ir atzīmējis?

R.Apsītis:
Jā.

Priekšsēdētājs:
Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo punktu, lūdzu?

J.Lagzdiņš:
Es vēl gribu pievērsties otrā punkta otrajai rindkopai: pēdējām trim rindiņām. Es nezinu, kādā redakcijā jums ir pēdējais variants, bet šis teksts, es vēlreiz uzsveru, nav saprotams. Nolasīšu to: "Deputātam pēc viņa pilnvaru laika izbeigšanās tiek garantēta izdevumu kompensācija 3 mēnešu deputāta algas apmērā, saglabājot vispārējo, nepārtraukto un speciālo darba stāžu." Šeit īsti nav skaidrs, vai šī kompensācija tiek izmaksāta tikai tajos gadījumos, ja viņš nevar iekārtoties darbā vai atjaunoties iepriekšējā darbā. Nevar saprast, vai tas būs pabalsts, ko viņam izmaksās gadījumā, ja viņš nevar iekārtoties, vai arī gadījumos, kad viņš var iekārtoties darbā un strādāt. Tādā gadījumā, ja domāts pēdējais variants, ko es minēju, būtu jāraksta tā: "Deputātam pēc viņa pilnvaru laika izbeigšanās Augstākajā padomē izmaksā pabalstu 3 mēnešu deputāta algas apmērā." Atsevišķā rindkopā jāmin gadījumi, kad rodas problēmas ar darba stāžu, ja trīs mēnešu laikā nevar iekārtoties. Tāpēc es lūdzu cienījamos kolēģus izteikt savu viedokli, vai ir nepieciešams šāds precizējums.

Priekšsēdētājs:
Paldies, ļoti vērtīgs ierosinājums, kuram deputāts Apsītis laikam piekritīs.

R.Apsītis:
Par redakciju es varētu diskutēt, bet jūs joprojām runājat par trīs mēnešu algas apmēru. Bet tikko kā izskanēja doma, ka vajadzētu saskaņot ar likumprojektu par deputāta statusu, tur ir runa par diviem gadiem. Kāds ir jūsu viedoklis?

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Bresim.

V.E.Bresis:
Pirmkārt, kopējs jautājums. Mēs jau vēlēšanu situācijā vienojāmies, ka pamatdeputāti ir atbrīvotie deputāti. Man nav skaidrs, kādas kategorijas deputāti šajā lēmumā ir minēti. Jau otrajā punktā figurē "deputāts, kas atbrīvots no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas", vienu rindkopu tālāk-"deputāts, kas pastāvīgi strādā Augstākajā padomē", tālākajos punktos-"deputāti, kas nav iesaistīti pastāvīgā darbā", 10.punktā ir "deputāti, kas ir atbrīvoti no dienesta pienākuma". Tādējādi var saskaitīt vismaz piecas šo deputātu kategorijas.
Man šķiet, ka vienreiz mums vajadzētu pieņemt vismaz divas kategorijas un pamatā runāt par atbrīvoto kategoriju deputātiem, un izņēmuma kārtā varētu būt deputāti, kas ir saistīti kādā citā darbā. Runājot konkrēti par šo punktu, man šķiet, ka arī šeit nav visai ievērota konsekvence.
Trešajā rindkopā ir runa par deputātu, kas atbrīvots no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas ar darba kolektīva piekrišanu. Kas tad viņam būs šis darba kolektīvs? Vai mēs būsim šis darba kolektīvs vai kāds cits darba kolektīvs, kas diktēs deputātam darba režīmu. Manuprāt, te ir runa par kādu citu darba kolektīvu, nav visai korekti. Bez darba kolektīva atļaujas vēl tomēr vajag savas grupas atļauju.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Arī es lūdzu izskaidrot 2.punkta priekšpēdējo rindkopu. Latvijas PSR tautas deputāts ar darba kolektīva piekrišanu tiek atbrīvots no dienesta vai ražošanas pienākumu pildīšanas, deputāta darbību sabiedriskā kārtā var apvienot ar pienākumu pildīšanu iepriekšējā darbavietā, saglabājot iepriekšējo amatu. Kā to saprast, šo punktu? Es atbrīvojos vai neatbrīvojos? Pieņemsim, es atbrīvojos no ieņemamā amata, bet no darba? Ja es esmu atbrīvots, kā tad es sabiedriskā kārtā varu strādāt?/

Priekšsēdētājs:
*/Jāsaka, ka šis pants pēc sava satura ir strīdīgs, un acīmredzot galīgo lēmumu nāksies pieņemt komisijā./
Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Par nožēlošanu, mēs pagaidām vēl tikai ejam uz profesionālu parlamentu. Es nevaru runāt par visiem šeit klātesošajiem deputātiem, bet par sevi man jāsaka, ka tādu kapitālu, kas dotu iespēju pēc 5 gadu darbības, teiksim, atbrīvotajā variantā, normāli eksistēt rančo vai būt rantjē, man nav. Šajā laikā notiks republikas saimniecības transformācija. Ja pārlūkotu mūsu Augstākās padomes deputātu sarakstu, tajā ir diezgan daudz saimniecisku vadītāju, kolhozu priekšsēdētāju, sovhozu direktoru, kuru drīz vairs nebūs. Ja mēs pastāvīgi strādāsim šeit, piedodiet, saimnieciskais vadītājs, ja viņš nav zinātnieks vai radošs darbinieks, neprot gleznot un rakstīt grāmatas, pienāks pie sasistas siles. Nu, trīs mēnešus vēl eksistēs, bet pēc tam?
Es domāju, ka šis punkts nopietni jāpārskata, jāpadomā par nodrošinājumu, es nesaku-līdz mūža galam, vismaz uz ievērojami ilgāku periodu, lai adaptētos jaunajos apstākļos. Bet jau nākamais parlaments, kurā ienāks parlamentārieši ar pieklājīgu ekonomisko bāzi, varēs lemt acīmredzot par trim mēnešiem. Man tāds priekšlikums, tas ir reāls. Es pat neprasu atbildēt uz manu jautājumu, vienkārši gribētu, lai to apspriestu vēlreiz, detaļās. Tā ir nopietna problēma./

Priekšsēdētājs:
Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis:
Kolēģi! Es arī gribētu atgriezties pie tā paša diskutējamā punkta, kas notiek pēc pilnvaru laika izbeigšanās.
Mēs, kolēģi, nekādā gadījumā nedrīkstam likt kaut ko vairāk nekā šos trīs mēnešus. Mēs nevaram rakstīt divus gadus un, starp citu, iepriekšējā dokumentā tāpat. Mēs nevaram pārvērst Augstāko padomi par kaut kādu bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanas iestādi. Mums var izveidoties situācija, ka nākamais sasaukums prasīs divreiz lielākus štatus nekā šodien. Visiem tiem, kas it kā nevar adaptēties un trīs mēnešu laikā izdomāt, ko viņi darīs,
nevienā valstī nemaksā bezdarbnieku pabalstus divus gadus. Piedodiet, bet mums jāzina, kas visapkārt notiek. Šie kompensētie trīs mēneši ir pilnīgi pietiekams laiks, nekādus divus gadus nevajag!

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāts Repša.

R.Repša:
Varbūt pēdējās divas rindkopas otrajā punktā par deputātiem, kas atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumiem, un par to strādāšanu zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā, mēs varētu mest ārā, jo faktiski, ja deputātam darba grāmatiņa atrodas šeit, Augstākajā padomē, tad te ir viņa pamatdarbs. Man liekas, ka mēs nevarētu reglamentēt to, ar ko deputāts var vai nevar nodarboties savā brīvajā laikā. Ja viņš audzē puķes savā dārzā vai nodarbojas ar zinātnisku darbu, tas faktiski uz mums vairs neattiecas un nevar attiekties. Es domāju, ka otro rindkopu varētu svītrot.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Es redzu, ka ir vēl viens ierosinājums. Lūdzu, stādieties priekšā.

E.Maharevs: */Varbūt mums tomēr vēl paskatīties uz 2.panta 2.pēdējā punkta tādu variantu: "Deputātam, kas pastāvīgi strādā Augstākajā padomē un tās komisijās, ir tiesības darbu apvienošanas kārtībā strādāt zinātnisku, pedagoģisku, zinātniski pedagoģisku vai katru citu darbu." Bet var arī tieši atzīmēt, ka "saimniecisku darbu", tas ir, neizdalīt zinātniekus un pedagogus kā atsevišķu šķiru, kurai būs atvieglojumi, bet attiecināt tos uz visiem, tajā skaitā saimnieciskiem darbiniekiem un tā tālāk. Varbūt izskatīt arī tādu variantu: šeit iespējams saņemt algu, ja kāds grib pastāvīgi strādāt, bet tur prēmiju vai to, ko nopelnījis brīvajā laikā, taču visiem, ne tikai zinātnes un pedagoģijas darbiniekiem un radošo profesiju darbiniekiem. Lai būtu vienādas tiesības./

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam vairāk ierosinājumu nav. Vai deputāts Apsītis tos visus ir atzīmējis? Pāriesim pie trešā punkta. Lūdzu, Apsīša kungs.

R.Apsītis:
Trešais punkts. Tajā parādās jau izdevumu summa un līdz ar to arī problēmas, cik lielai šai summai vajadzētu būt. Ir dažādi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir tāds, ka deputātam tiek atlīdzināti ar deputāta darbu saistītie izdevumi 150 rubļu apmērā katru mēnesi, ir arī otrs priekšlikums-200 rubļu apmērā katru mēnesi. Otrkārt, runājot par trešo pantu, ir priekšlikums svītrot otro rindkopu, kurā ir runa par PSRS tautas deputātiem. Lūdzu, apspriedīsim.

Priekšsēdētājs:
Vai par trešo punktu ir kādi ierosinājumi vai jautājumi? Es pagaidām neredzu. Bet laikam šos variantus vajadzētu izdiskutēt, jo grupas vadītājs deputāts Apsītis informēja par viedokļiem, kādi ir bijuši,-gan par reālo naudas summu, gan par otrās rindkopas svītrošanu. Vai deputātiem ir vēl kas sakāms šajā sakarībā? Diemžēl neviens nevēlas neko sacīt. Tātad tas būtu jāizspriež komisijai, ja neviens negrib izteikties. Es atvainojos, deputāts Karlsons vēlas kaut ko bilst.

J.Karlsons:
3.punktā pirmajā rindkopā, manuprāt, otrais teikums galīgi nav vajadzīgs tāpēc, ka tādā lēmumā nevajag pieminēt organizatoriskos jautājumus, tas ir, minētās naudas summas tiek nosūtītas deputātiem uz viņa dzīvesvietu un tā tālāk. Tas būtu svītrojams. Pilnīgi pietiek ar to, ka min naudas summas apmēru.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Domāju, ka ļoti vērtīgs priekšlikums, un līdz ar to mēs beidzam 3.punkta apspriešanu.
Lūdzu, 4.punkts.

R.Apsītis:
Pie 4.punkta te darba grupai nav priekšlikumu - tādu, kā viņš ir.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputātiem pie 4.punkta ir priekšlikumi? Nav. Tad uzskatīsim, ka viņš apmierina visus.
Jā, lūdzu, deputāt Bresi.

V.E.Bresis:
Trešā rindkopa ne visai skaidra, atļaujiet nolasīt. "Deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, laikā, kad viņš pilda deputāta pienākumus pamatdarbā" un tā tālāk...

Priekšsēdētājs:
Atvainojamies, tas ir 5.punkts.

V.E.Bresis:
Ā, man ir vecā redakcija.

Priekšsēdētājs:
Tā, jums par 4.punktu?

M.Rogaļs: */Ierosinu 4.punktu pēc vārda "budžeta" izteikt šādā redakcijā: "bet ne vairāk kā 700 rubļus, kas ietilpst algas gada summā, kas aprēķināta, izmaksājot atalgojumu pēc uzņēmuma gada rezultātiem", un tālāk: "deputāta algas izmaksas pamatojums ir Latvijas PSR Augstākās padomes kancelejas rakstisks apliecinājums deputāta pamata darba vietai", tas ir, izsvītrot vārdu "viņa". Tur teikts, ka vidējo algu, vidējo izpeļņu jāierobežo ar 700 rubļiem. Tas ir viens, un "pamatojums ir Augstākās padomes kancelejas rakstisks apliecinājums deputāta pamata darba vietai" ielikt pēc "Latvijas PSR". Par cik algu tiem, kas strādā uzņēmumā, deputāta pienākumu pildīšanas laikā maksā uzņēmums./

Priekšsēdētājs: Paldies, priekšlikums ir iesniegts arī rakstiski. Vai ir vēl priekšlikumi vai jautājumi par 4.punktu? Deputāt Geidān, lūdzu.

I.Geidāns:
Es atvainojos, mūsu frakcijas priekšsēdētājs ir pabeidzis. Mēs frakcijā nospriedām, ka 4.punktā ir jāpiemin viens grāmatvedības likums: šeit jābūt norādītam, ka nauda, ko pārskaitīs no Augstākās padomes, būtu jāpārskaita darba algas fondā.

Priekšsēdētājs:
Paldies.

I.Geidāns:
Citādi nevar izmaksāt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu pie otrā mikrofona.

E.Kide:
Tā kā, runājot par tālākajiem punktiem, frakcija nosprieda, ka visiem deputātiem varētu būt vienāda algas summa, būtu priekšlikums, ja to pieņemtu,-nesaglabāt vidējo, bet to summu, kuru nolems šeit, kāda deputātam jāizmaksā kā mēneša alga. Tieši to summu, ko izmaksās visiem par tām dienām, kad viņš pilda deputāta pienākumus.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai par 4.punktu vēl kāds vēlas izteikties? Nevēlas neviens. Tad varam sākt apspriest 5.punktu. Man tikai viens ierosinājums. Es dzirdēju, ka gan vienai frakcijai, gan otrai frakcijai ir jau izstrādāts viedoklis. Ja ir tāds kopējs frakcijas viedoklis, tad varbūt varētu to vispirms paust, lai netērētu laiku un atsevišķi nebūtu jāuzstājas.
Tātad pārejam pie 5.punkta. Vārds deputātam Apsītim.

R.Apsītis: 5.punkts ir tāds pagarš, tas sastāv no trim rindkopām. Jautājums ir tāds: proti, pirmās rindkopas beigās un trešajā rindkopā būtībā minēti divi analoģiski gadījumi divos variantos. Mūsu darba grupas variants ir tāds, kā te fiksēts. Lasu pirmās rindkopas beigu daļu: "Augstākās padomes Prezidija un pastāvīgo komisiju sēdēs maksāt 10 rubļus katru dienu, neieskaitot samaksu par viesnīcu." Un otrs variants: "Maksāt 15 rubļus katru dienu." Tā, divi analoģiski gadījumi.

Priekšsēdētājs:
Tādi ir grupas priekšlikumi. Kādi priekšlikumi ir deputātiem? Vai ir jautājumi par 5.punktu? Lūdzu.

G.Preinbergs:
Es domāju, ka tomēr tās rūpes par viesnīcu deputātiem būtu jāatņem. Būtu jāatstāj: "Maksāt 10 rubļus katru dienu, neieskaitot samaksu par viesnīcu."

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai ir vēl kāds priekšlikums?

V.Gerasimovs: */Es domāju, ka ne sevišķi taisnīgi būs segt izdevumus par komandējumu un deputāta dzīvošanu Rīgas pilsētā. Man liekas, jānovelk robeža, svītra, aiz kuras dzīvo deputāti, kam apmaksā šos izdevumus. Tāpēc ka uz Jūrmalu aizbraukt vieglāk nekā uz Mežciemu. Mežciems-tā ir Rīga, bet Jūrmala jau cita pilsēta. Un viens deputāts, kā jau teica, saņems 15 rubļus, bet otrs, atvainojiet par izteicienu, nesaņems neko. Un pat maršruta taksometrā viņam nav tiesību iesēsties. Šajā lietā, es domāju, jābūt kaut kādam taisnīgumam./

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu pie otrā mikrofona.

I.Caune:
Ir priekšlikums vispār šo punktu izslēgt un nerisināt jautājumu par kādiem 10 rubļiem. Jāmaksā visiem vienādi, jo nav nekādas atšķirības. Ja arī deputātam te ir iedots kaut kāds dzīvoklis, viņš tik un tā nedzīvo mājas apstākļos un izdevumi ir tādi paši. Tātad divi priekšlikumi-vai nu vispār šo punktu izslēgt, vai maksāt visiem vienādi, jo patiešām ir atšķirība dzīvot Rīgā, Jūrmalā vai kaut kur citur.

Priekšsēdētājs:
Paldies!
No zāles:
Es atvainojos, cienījamie deputāti, vispirms es izsaku apbrīnu par to, ka mēs par visiem šiem jautājumiem spriežam tā, it kā sē-dē par visu to jau nebūtu izrunāts. Mēs tagad visu atkārtojam no jauna.
Es domāju, ka būtu pareizi, ja frakciju vadītāji savus priekšlikumus būtu izteikuši komisijai un komisija savukārt tos jau būtu iestrādājusi šajā dokumentā, un mēs tagad tikai to apspriestu. Bet mēs par to visu tagad diskutējam no jauna. Mēs taču bijām jau vienojušies, ka mūsu priekšlikums ir tāds, ka maksās 10 rubļus vai vispār nemaksās, vai arī tāds variants, ka maksās tikai sesiju laikā. Vārdu sakot, visi šie jautājumi jau bija frakcijā izdiskutēti. Tā mēs varam bezgalīgi diskutēt.

Priekšsēdētājs:
Varbūt nediskutēsim zālē, tas tik un tā ne pie kāda rezultāta nenovedīs. Vai par šo punktu ir vēl kādi ierosinājumi? Neredzu. Pāriesim pie 6.punkta. Deputātam Apsītim vārds par sesto punktu.

R.Apsītis:
Par 6.punktu ir tāda doma, ka tā statuss vairāk iederētos likumprojektā par deputāta statusu, nevis šajā nolikumā par deputāta darbības nodrošināšanu.

Priekšsēdētājs:
Laikam vajadzēs piekrist, jo te par materiālo nodrošinājumu nav neviena vārda. Tātad izskatām 7.punktu.

R.Apsītis:
7.punkts.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, pagaidiet, lūdzu, apsēdieties.

R.Apsītis:
7.punktā ir vairāki ieteikumi. Vispirms ir ierosināts saīsināt pirmo rindkopu. Es lasu: "Deputātam, kas izbrauc, lai izpildītu Augstākās padomes un tās orgānu uzdevumus," tad svītro tekstu "kā arī lai pildītu deputāta pienākumus savā vēlēšanu apgabalā". Aiz vārda "uzdevumus" seko "Augstākās padomes Lietu pārvalde izsniedz", un tā tālāk kā tekstā. Tas ir viens. Tālāk ir priekšlikums svītrot trešo rindkopu. Otro arī. Otro arī? Labi, svītrojam otro arī.

J.Karlsons:
Es atvainojos, mūsu frakcijā tika izdiskutēts šis jautājums. Mēs nolēmām, ka nav vērts reglamentēt vispārējos komandējuma apmaksas noteikumus, tā ka izsvītrojot arī to "kā arī lai pildītu deputāta pienākumus savā vēlēšanu apgabalā" un otro un trešo rindkopu svītrot, atstājot tikai tās pirmās rindkopas tekstu. Pārējais vienkārši reglamentē vispārējos noteikumus komandējuma apmaksā.

Priekšsēdētājs:
Tā, paldies deputātam Karlsonam, laikam tikai vispārīgajos noteikumos nekur nav teikts, ka nav jādod atskaite par izlietotajiem līdzekļiem. Tā, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Man ir priekšlikums pie 7.punkta: "Deputātam, kas brauc izpildīt Latvijas PSR Augstākās padomes un tās orgānu uzdevumus", un tālāk frāzi "tāpat pildīt savus deputāta pienākumus savā vēlēšanu apgabalā" svītrot. Katrs no deputātiem var tikt izvirzīts savā dzīvesvietā. Ja viņš ir izvēlējies izvirzīties citā republikas malā, iespējams, tas viņam tā labpaticies, lai tad brauc par to naudu, ko saņem kā deputāts./

Priekšsēdētājs:
Paldies, lūdzu otrais, pirmais mikrofons. Lūdzu.

E.Maharevs: */Man ir mazs papildinājums 7.punktam. Kā es saprotu, pa jokam vai nopietni, mēs visi esam ielūgti Zviedrijā. Bet kā komandējumi uz ārvalstīm būs noformēti? Kāda summa pienāksies? Vai tas nav jānosaka lēmumā par deputātu darbības nodrošinājumu? Bet ja nopietni, tad šeit jābūt norādītiem ārzemju komandējuma finansējuma avotiem. Citādi tie būs nelikumīgi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie otrā mikrofona.

P.Simsons:
Man ir jautājums deputātam Kurdjumovam, nevis ierosinājums. Ko tādā gadījumā lai dara tas deputāts, kurš savā pašreizējā dzīvesvietā ir izvirzīts, bet viņš pārcelsies tomēr uz dzīvi Rīgā, tātad viņam būs jābrauc uz vairākām dienām pie saviem vēlētājiem uz turieni, kur viņš vairs nedzīvos. Iespējams, ka viņam par to vajadzētu maksāt kādu komandējuma naudu.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, bet no vietas mums nav pieņemts runāt. Vārds deputātam Bresim.

V.E.Bresis:
Es tomēr atbalstu redakcijas komisijas lēmumu un priekšlikumu, jo beigu beigās tās ir mūsu vēlētāju domas, kuri mūs ievēlējuši, nevis mūsu pašu griba, kur balotēties. Bez šaubām, arī pašu griba, bet pirmām kārtām tomēr vēlētāju domas.
Otrkārt, es gribētu pateikt tā, ka mums vajadzētu ievērot vienādas summas tad, kad deputāti iebrauc Rīgā un strādā. Ja mēs vienojamies vai nu par 10, vai par 15 rubļiem, tāda pati summa pienākas arī tādā gadījumā, ja deputāti brauc strādāt citās teritorijās. Lai nebūtu disproporcijas.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Tā kā neredzu vairāk ierosinājumu, es ceru, ka tie visi ir apkopoti, un mēs varam iet tālāk. Astotais punkts.

R.Apsītis:
8.punkts. Ir priekšlikums tajā svītrot pirmo rindkopu, jo par to jau ir runāts likumprojektā par deputāta statusu.

Priekšsēdētājs:
Laikam jāpiekrīt šim ierosinājumam, jo tas burtiski dublē šīs divas normas.

R.Apsītis:
Runājot par otro rindkopu, ir priekšlikums svītrot aiz vārda "izpildkomitejām" vārdus "uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām", tā ka piešķirt autotransportu deputāta pienākumu pildīšanai paliek tikai izpildkomiteju ziņā.
Šīs pašas ceturtās lappuses beigās ir teikums: "Ja deputāts, izpildot deputāta pienākumus, izmanto personīgo autotransportu, viņam tiek kompensēti ar autotransporta ekspluatāciju saistītie papildu izdevumi likumdošanā noteiktajā kārtībā." Komisija saņēmusi priekšlikumu, ka te vajadzētu precizēt, jo ir īpašs Ministru padomes lēmums šajā jautājumā, tā ka minēt šo lēmumu. Tāds bija priekšlikums. Tas ir viss par 8.punktu.

Priekšsēdētājs:
Kādi, lūdzu, deputātiem ir priekšlikumi par 8.punktu? Deputāts Bresis.

V.E.Bresis:
Es tomēr domāju, ka mēs reālajā dzīvē neiztiksim bez uzņēmumu un iestāžu transporta, un tāpēc es uzskatu, ka vajadzētu atstāt tādu ierakstu: "uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām ar viņu piekrišanu". Ar šo transportu mums tomēr vajadzētu rīkoties, saņemot piekrišanu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Simsons:
Es gribēju papildināt vēl motivāciju. Mums ir pienākums atskaitīties par savu darbību uzņēmumos, kuru darba kolektīvi mūs izvirzījuši par deputātu kandidātiem. Tātad, ja mēs aizbrauksim pildīt savu pienākumu, tad acīmredzot šim uzņēmumam vajadzētu nodrošināt mūs ar minimālo transportu, lai mēs varētu savu pienākumu veikt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Ir vēl kādi ierosinājumi par 8.punktu? Deputāts Kurdjumovs!

L.Kurdjumovs: */Es gribētu noskaidrot par personīgā autotransporta izmantošanas iespējām. Vai tas attiecas tikai uz tiem deputātiem, kas savus pienākumus dodas pildīt uz tāliem apgabaliem, vai uz Rīgas deputātiem arī? Vai pamatojums ir tikai personīgi iesniegumi? Tad jārunā arī par mašīnas marku, jo ar "zaporožecu" viena lieta, bet ar "čaiku"-cita./

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Kurdjumovam par ierosinājumu, viņam laikam ir "čaika". Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Kide:
Minētajā Ministru padomes lēmumā ir konkrēti norādītas mašīnu markas un maksimālās pieļaujamās izmaksas. Es gribētu precizēt. Man pašam nav skaidrs par šīs rindkopas formulējumu. Pamats naudas līdzekļu izmaksai ir deputāta rakstveida paziņojums Augstākās padomes Lietu pārvaldei. Ko tas nozīmē? Vai to, cik stundu ir nobraukts, vai to, ka vispār ir braukts? Ministru padomes lēmums nosaka apmaksu par vienu mēnesi. Ja tas ir uz mēnesi, tad, cik es saprotu, vajag paziņot, ka izmantots, un tiek saņemta apmaksa par mēnesi. Vai tā?

Priekšsēdētājs:
Mēs domājam rīkoties pilnīgā saskaņā ar Ministru padomes lēmumu.

E.Kide:
Skaidrs.

Priekšsēdētājs:
Paldies par šādu priekšlikumu. Lūdzu. Pirmais mikrofons,.

V.Gerasimovs: */Cienījamie kolēģi! Es, liekas, kaut ko nesaprotu. Tie, kas dzīvo labi, dzīvos vēl labāk. Tie, kas dzīvo slikti, dzīvos vēl sliktāk. Tā iznāk pat starp mums. Tas ir, ja deputātam ir mašīna un viņš ar to brauc, tad līdzās komandējuma naudai viņam būs kompensēti līdzekļi personīgās automašīnas uzturēšanai. Bet deputātam, kuram mašīnas nav, pat ar taksometru nav atļauts braukt, un par to neviens pat runāt negrib, bet saka, "ko jūs lieku runājat". Ja mēs runājam par sociālo taisnīgumu, tad tam pirmām kārtām jābūt šai namā, pēc tam ārpus tā sienām./

Priekšsēdētājs:
*/Tā, konkrēti, jūsu priekšlikumi?/

V.Gerasimovs: */Es ierosinu šo jautājumu izņemt no apspriešanas. Izsvītrot šo rindkopu. No šī punkta./

No zāles: Pēc Ministru padomes lēmuma, šī kompensācija ir tik minimāla, ka faktiski nekompensē personiskās automašīnas ekspluatāciju, tā ka šeit deputāts no savas puses upurē.

Priekšsēdētājs:
Paldies par informāciju. Vairāk nevienu neredzu, kam būtu piebildumi pie 8.punkta.
Vārds deputātam Apsītim par 9.punktu.

R.Apsītis:
Ir priekšlikums 9.punktu svītrot kā pašu par sevi saprotamu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka piekritīsim izsvītrot visu šo 9.punktu.

R.Apsītis:
10.punkts. Pirmā rindkopa. Šeit izraisījās diskusija par to, uz kuriem deputātiem attiecināt tiesības uz bezmaksas dzīvojamo platību Rīgā attiecīgajā periodā. Vai tikai uz tiem deputātiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, vai arī uz visiem? Ir priekšlikums saglabāt tikai otrās rindkopas pirmo teikumu. Tas arī viss par 10.punktu.

Priekšsēdētājs:
Kādi ierosinājumi deputātiem ir par 10.punktu?

No zāles: Frakcijā pacēlās jautājums, vai pēc deputāta vēlēšanās varētu atļaut viņam izmantot viesnīcu dzīvokļa vietā.

Priekšsēdētājs:
Šo jautājumu darba grupa apspriedīs, salīdzinot ar finansu izdevumiem. Vai vēl ir jautājumi vai iebildumi par 10.punktu?

V.E.Bresis:
Es vēlreiz ļoti lūdzu nerakstīt šo amorālo teicienu "deputātam, kas ir atbrīvots no dienesta vai ražošanas pienākumiem". Tas tiešām mums visiem grauj autoritāti, jo mēs neviens neesam atbrīvoti ne no dienesta pienākumiem, kas mums ir deputātu pienākumi, ne arī no ražošanas pienākumiem, jo mēs ražojam likumus. Tā ka, lūdzu, izdomājiet pareizi.

R.Apsītis:
Mēs jūsu piezīmi sapratām. Te ir runa par vienotas terminoloģijas ieviešanu, es tā saprotu.

Priekšsēdētājs:
Vai vēl ir ierosinājumi?

Ivanovs (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu-Red.): */Dienesta dzīvojamās telpas. Ko tas nozīmē? Mēbelētas, droši vien. Kas tas ir, man viss jāpārved šurp, uz šo dzīvokli? Šeit, lūk, jāpadomā. Dienesta dzīvojamā platība, tas, atvainojiet, mēs zinām, kas tas ir - kails dzīvoklis./

Priekšsēdētājs:
Tā ir viela pārdomām. Pārejam pie 11.punkta.

R.Apsītis:
Ir priekšlikums atteikties no 11.punkta, jo daļēji par to ir runāts likumprojektā par deputāta statusu.

Priekšsēdētājs:
Laikam piekritīsim un svītrosim 11.punktu, lai vairāk pie tā neatgrieztos.

A.Smoļuks: */Atvainojiet, es vēl gribēju par desmito. Šeit pēdējais teikums rakstīts tā: "Līdzekļu izmaksa 10 rubļu apmērā un tā tālāk... netiek izmaksāta". Dokumentā nevajag rakstīt par to, ko nedod, bet rakstīt tikai to, ko dod, kas pienākas un kas tiek nodrošināts./

R.Apsītis: */Tikai lūgums rakstiski. Es nepaspēju to visu piezīmēt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu 12.punktu.

R.Apsītis:
Ir priekšlikums pirms tagadējā 12.punkta iestarpināt vēl vienu papildu punktu. Ja mēs izšķirsim šo jautājumu pozitīvi, tad tas iegūs 12.kārtas numuru. Likumdošanas jautājumu komisijā deputāts Andris Plotnieks izvirzīja šādu punktu: "Deputātam ir tiesības uz telefona ārpuskārtas pieslēgšanu savā dzīvoklī, kā arī tiesības ārpus kārtas izmantot starppilsētu un starptautiskos telefona sakarus." To atbalstīja arī vairāki citi likumdošanas komisijas locekļi. Es domāju, ka šāds iestarpinājums ļoti būtiski atvieglotu deputāta darbu un ka nevienam nevarētu būt pretenziju pret šīm papildprivilēģijām.

Priekšsēdētājs:
Pāriesim pie nākošā punkta.

R.Apsītis:
Tātad nākamais punkts. Tagad tas būs 13.punkts, pēc vecās numerācijas 12.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, tik tiešām mēs 11.punktu esam svītrojuši, varbūt varam saglabāt iepriekšējo numerāciju.

R.Apsītis:
Jā, numerācija saglabājas. Ar vārdu sakot, nākamais punkts. Tas ir viens no centrālajiem šā nolikuma projekta punktiem...

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos Apsīša kungam, es lūdzu: ievērojiet zālē klusumu! Mums tikko paziņoja, ka tiek apspriests šī nolikuma centrālais punkts. Lūdzu, būsim uzmanīgi pret runātāju!

R.Apsītis:
Šis punkts reglamentē deputāta algas lielumu, tas vispirms. Otrkārt, tika izteikts priekšlikums svītrot rindkopas beigu daļu. Es nolasu šo pirmo rindkopu visā pilnībā, lai saprastu, par ko ir runa. "Deputātiem, kuri ir atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas, bez izdevumu atlīdzināšanas, kas noteikta šī pagaidu nolikuma 3.punktā, no Augstākās padomes līdzekļiem katru mēnesi tiek izmaksāta naudas summa." Tagad mums jālemj, cik liela naudas summa. Pagaidām te ir ierakstīts "500 rubļu". Ir ierosinājums svītrot tālāko teksta daļu "deputāta alga, kura atbilst pēdējo 12 mēnešu vidējai izpeļņai līdzšinējā darba vietā, bet ne mazāka par 500 rubļiem", jo tika izteikts tāds viedoklis, ka šeit, Augstākās padomes sienās, mēs visi esam vienādi un līdz ar to visiem pienākas vienāds atalgojums. Tas par pirmo rindkopu. Tas acīmredzot ir tik būtisks jautājums, ka pagaidām tālāk par pirmo rindkopu neiesim.

Priekšsēdētājs:
Tas ir ļoti delikāts jautājums. Kurš pirmais ir pieteicies runāt? Lūdzu, deputāt Lagzdiņ.

J.Lagzdiņš:
Es nerunāšu par šo delikāto pusi, tas ir, par summu, bet par tiesisko momentu. Šeit mums tomēr jāsaskaņo ar spēkā esošo likumdošanu. Ja nemaldos, Darba likumu kodeksā ir tāda norma, kas nosaka, ka vēlētā amatā personai ir tāda alga, kāda ir noteikta, bet ne mazāka par vidējo darba algu tajā amatā, ko viņš ieņēmis pirms ievēlēšanas. Tātad šeit ir jautājums arī par saskaņošanu ar darba likumdošanu. Tas ir atgādinājums un reizē arī mans viedoklis. Tātad mums ir jāgroza Darba likumu kodekss.

Priekšsēdētājs:
Paldies par šo atgādinājumu. Kādi vēl ir ierosinājumi? Deputātam Gavrilovam ir ierosinājums.

M.Gavrilovs: */Šeit gribu atzīmēt sekojošo. Diskusija par jautājuma būtību mums skaidra. Es gribu izteikt to viedokli, kas izskanēja ekonomikas komisijā. Tam deputātu korpusa sastāvam, kāds mums ir, 500 rubļi-tas maz. Un ar ko vēl to var saistīt? Var
saistīt ar citu skaitli, jo atbrīvotajiem deputātiem mēs plānojam divas trešdaļas. Pie tam mēs ierakstījām - ar paša deputāta piekrišanu.
Es izeju no tīri ekonomiska vērtējuma-ar šo summu mēs divas trešdaļas nesavāksim. Tas ir viennozīmīgi. Tāpēc varam iet uz kompromisu-pastāvīgo sastāvu samazināt līdz simt cilvēkiem, tas ir-uz pusi, un uz tā rēķina palielināt summu. Tad mums kopējā summa no tā, kas mums ir, var izrādīties tāda pati. Bet mēs atradīsim saprātīgu kompromisu, ja paliks šī summa, mēs pat trešdaļu Augstākās padomes locekļu nesavāksim. Lūk, tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Paldies par šo ierosinājumu. Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs:
Cienījamais Apsīša kungs! Es domāju, ka tomēr nedrīkstam svītrot vārdus "deputāta alga", jo katru mēnesi tiek izmaksāta naudas summa- deputāta alga. Varam svītrot vārdus "naudas summa", bet nevis "deputāta alga".

Priekšsēdētājs:
Vēl ir papildinājumi pie šī punkta?

I.Cupruns:
Man jautājums Daudiša kungam. Vai jūs nevarētu mums salīdzināšanai minēt Augstākās padomes aparāta algas? Cik saņem referenti, nodaļu un sektoru vadītāji?

Priekšsēdētājs:
Šī informācija sēdes laikā tiks sniegta, kā man tikko paziņoja.

G.Preinbergs:
Lai gan varbūt uz mani tas mazāk attiecas, es tomēr gribētu pieskarties pašam kutelīgākajam jautājumam par summu. Frakcijā bija nobalsots par 500 rubļiem, bet tas bija līdz tam, pirms par gaidāmo cenu paaugstināšanu mums pastāstīja priekšsēdētājs Gorbunovs. Es gribētu likt pie sirds visiem patriotiem, kas balsoja-es arī balsoju par šiem 500-vai mums nebūtu jāpārdomā? Jo tā tomēr ir darba alga pieciem gadiem.

Priekšsēdētājs:
Vēl kādi ierosinājumi? Lūdzu, deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis:
Cenu celšanai nav nekādas nozīmes, jo parasti, kad sākas inflācija, tad notiek darba algas indeksācija un, es domāju, ka arī mums tā būs, jo tā vienkārši nevar nebūt, tā ka runa ir par absolūto summu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vēl būtu kādi ierosinājumi? Neredzu vairāk nevienu, kas vēlētos runāt.

R.Apsītis:
Jā, bet man personiski nav īsti skaidrs, kāda tad ir šī summa? Vai mēs nolēmām 500 rubļus?

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs:
Ir noteikta piemaksa pie deputāta algas. Augstākās padomes priekšsēdētājam tā ir 500 rubļu apmērā. Es rēķinu, ka tad priekšsēdētājam iznāk divreiz lielāka alga. Bet man tagad sakarā ar algu pielikumu bija 900 rubļu. Līdz ar to, es personīgi domāju, ka tie 100 rubļi jau neko nedos un runāšana jau būs milzīga, tādēļ vai ir vajadzīgs pielikums pie algas?

Priekšsēdētājs:
Paldies deputātam Gorbunovam par ierosinājumu, bet atcerēsimies, ka kaimiņvalsts prezidentam ir 4000 rubļu liela alga. Lūdzu, kādas vēl ir domas par konkrētu summu? Deputāts Apsītis izteica bažas, ka viņš nevarēšot izdarīt vajadzīgās korekcijas, jo nebija reālu priekšlikumu. Šis bija pirmais reālais ierosinājums par summu. Lūdzu, vārds deputātam Bresim.

V.E.Bresis:
Es domāju, ka konsultatīvi vajadzētu mums painteresēties, kā ir Igaunijā un Lietuvā, lai neiznāk ļoti lielas disonanses ar mūsu kaimiņiem. Varbūt, ka tas ienesīs kādu skaidrību.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vai par šo jautājumu tik tiešām neviens vairs negrib izteikties?

R.Apsītis: Varam iet tālāk?

Priekšsēdētājs:
Varam pāriet pie nākamā punkta.

R.Apsītis:
Nē, šis punkts vēl nav pabeigts. Nākošā rindkopiņa sastāv no vienas vienīgas īsas, bet diezgan svarīgas tēzes: "saņemot deputāta algu, pensijas izmaksa deputātam tiek pārtraukta".

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Smoļukam.

A.Smoļuks: */Man liekas, mēs pavisam aizmirsām vienu kategoriju- mūsu vadītājus. Par piemaksām. Un ir priekšlikums: ieslēgt šajā sarakstā piemaksas arī frakciju vadītājiem. Tāpat 150 rubļus kā komisiju priekšsēdētājiem./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kādi vēl būtu ierosinājumi? Deputāts Safonovs.

A.Safonovs: */Man ir priekšlikums: nolikumā par deputāta algu ietvert piezīmi par to, ka deputāta algā jāierēķina inflācijas līmenis. Tas pirmais. Un es ieteiktu mūsu oficiālajām personām-priekšsēdētājam, pirmajam vietniekam, otrajam vietniekam, sekretāram, pastāvīgo komisiju locekļiem, tas ir, nosauktajiem un vēl, kā iepriekšējais kolēģis teica, frakciju vadītājiem un, iespējams, arī viņu vietniekiem, algu noteikt personāli, bez piemaksām, tas ir, vienkārši, pieņemsim, Augstākās padomes priekšsēdētājs saņem 1000 vai 2000 rubļus, lai nebūtu runa par piemaksām./

Priekšsēdētājs: Paldies par šo ierosinājumi! Vairāk ierosinājumu nav? Lūdzu deputātu Apsīti pāriet pie nākamā punkta apspriešanas.

R.Apsītis:
Tomēr, lai mēs komisijā daudzmaz konkrēti ierakstītu, ir jāzina, vai šo pēdējo priekšlikumu deputāti atbalsta vai neatbalsta?

Priekšsēdētājs:
Godājamie deputāti! Komisijai ļoti grūti būs dot savu slēdzienu, kaut gan pirmdien būs jānobalso tikai par vienu ciparu, kad mēs šo jautājumu apspriedīsim galīgi. Tomēr vai tagad pamatā nebūtu jāizlemj par šīs summas zemāko robežu un augšējo robežu? Tika izteikti divi ierosinājumi par konkrētām summām.
Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis:
Es skatos, ka Tautas frontes frakcija vienkārši kautrējas. Izsakiet taču savas domas. Mēs jau izteicām-mums liekas, ka deputāts maksās 700 rubļu. Vai ne? Atvainojiet par tādu izteicienu. Tad kādas ir jūsu domas šajā sakarībā? Un tad lemsim, nav ko kautrēties.

Priekšsēdētājs:
Godājamie deputāti! Rīt un parīt jūs laikam klausīsities PSRS Augstākās padomes lēmumu par visām cenām un tamlīdzīgi. Tad varbūt uz pirmdienu jūs izdomāsit tik lielas deputātu algas, lai tās atbilstu jaunajām cenām. Tagad es redzu, ka Tautas frontes frakcija nav gatava. Vadītāja vietnieks varbūt varētu to pateikt, Kinnas kungs, vai Tautas frontes frakcijas viedoklis tiks izteikts šodien vai pirmdien?

J.Kinna:
Komisijai ir zināms Tautas frontes frakcijas viedoklis. Frakcijā mēs nobalsojām par 500 rubļiem.
No zāles:
Vēl viena piebilde. Es domāju, ka frakcija un tās vadītāji ir iekšēja lieta un piemaksas attiecināmas tikai uz tām oficiālajām personām, ko ievēlē Augstākā padome, nevis frakcijas un tā tālāk. Ir taču arī neatkarīgie deputāti. Arī viņiem tad jāvēlē savas frakcijas vadītājs. Kaut kāda gradācija iekšienē, es domāju, nebūtu mērķtiecīga.
Un vēl kas, ja jau mēs spriežam par sīkām piemaksām, arī frakcijā mēs par to runājām, tad jau labāk pieliksim visiem vienādi vēl konkrētu summu un visus tos sīkumus, tos 10 rubļus un kaut kādas tamlīdzīgas dalīšanas un gradācijas atcelsim. Tas būs vienkāršāk, un nesarežģīsim situāciju.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vairāk ierosinājumu es neredzu. Tagad mēs laikam varam pāriet pie turpmākās diskusijas. Pirmdien spriedīsim par tālākajiem punktiem un izteiksim tomēr konkrētu viedokli. Tātad, lai katram būtu, ko teikt un mēs varētu nobalsot par summu.

R.Apsītis:
Nākošais punkts: noteikt, ka deputāts ir tiesīgs izmantot no valsts budžeta algota sekretāra-palīga pakalpojumus saskaņā ar noteikumu par sekretāru-palīgu.

Priekšsēdētājs:
Kādi, lūdzu, būtu iebildumi, labojumi, papildinājumi? Vārds deputātam Rogaļam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Rogaļs: */Iesaku izteikt šādā redakcijā: noteikt, ka deputātam, kas strādā Augstākajā padomē, var būt sekretārs-palīgs darbam vēlēšanu apgabalā un ārpus tā. Jautājumu par sekretāra-palīga nepieciešamību katrā konkrētā gadījumā pēc deputāta iesnieguma lemj frakcija./

Priekšsēdētājs:
Kādi, lūdzu, vēl ir ierosinājumi pie šī punkta? Deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš: Esmu deputāts no Nīcas vēlēšanu apgabala, kas atrodas 250 km no Rīgas. Bez šaubām, ir ļoti labi, ja būs sekretārs-palīgs, un ja viņš vēl būtu atbrīvots sekretārs. Summa 200 rubļi tomēr ir par mazu. Varbūt šo summu vajadzētu noteikt atkarībā no kaut kādiem parametriem. Tas dotu iespēju šo summu variēt.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Man ir priekšlikums 13.punktā otro teikumu svītrot. Katrs deputāts lai nosaka pēc saviem ieskatiem, un tas nevienam nav jāapstiprina.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot, varbūt es pārklausījos, varbūt jau bija uzdots tāds jautājums. Kāpēc gan tikai pastāvīgi strādājošajiem deputātiem paredzēts iedalīt sekretārus-palīgus?
Šajā gadījumā Augstākajā padomē tieši nestrādājošajiem deputātiem nāksies daudzas problēmas risināt 15-16 stundu garā darba dienā. Jūs saprotat, ko tas nozīmē? Maz tā, ka mēs pastāvīgi nestrādājam-mēs pašlaik piedalāmies sesijā-mūsu nav savā vietā. Es jau saņemu vēstules caur desmito roku. Saprotat? Vēlētāji sāk uzskatīt, ka mēs vispār nestrādājam ar viņu tiesību aizsargāšanu un pieprasījumiem./

Priekšsēdētājs:
*/Cienījamo kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka jūs pārtraucu, taču šis jautājums citā redakcijā, šīs redakcijas vairs nav./

L.Kurdjumovs: */Tas ir-pastāvīgajiem nav? Visiem deputātiem?/

Priekšsēdētājs:
*/Jā. Vienkārši ir tiesības./

L.Kurdjumovs: */Paldies./

R.Apsītis: Man ir priekšlikums šo pantu izsvītrot vispār tāpēc, ka kārtējo reizi tas dublē likumu par tautas deputātu statusu un konkrēti 23.pantu, kur teikts, ka šī sekretāra-palīga pienākumus un acīmredzot arī visus pārējos ar viņu saistītos jautājumus reglamentēs nolikums par sekretāru. Tātad ir priekšlikums šo pantu vispār izsvītrot.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, deputāts Repše.

E.Repše:
Tas sasaucas ar to, ko teica, un frakcijā mēs vienojāmies, ka pastāvīgām komisijām ir divi trīs sekretāri. Sākumā ar to vajadzētu pietikt, un, ja gadījumā pēc tam kādiem īpaši noslogotiem deputātiem tomēr vēl vajag sekretāru, tad komisija to izlems.

Priekšsēdētājs:
Kārtējo reizi ir jādzird tas, par ko ir vienojusies frakcija. Deputāts Simsons.

P.Simsons:
Man atkal ir jāvēršas pie deputāta Kurdjumova un jāsaka, ka te ir tā atšķirība, ka pastāvīgi strādājošs sekretārs-palīgs ir vajadzīgs vēlēšanu apgabalā. Un tam deputātam, kas strādā savā postenī pastāvīgi, sekretārs nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs:
Deputāt Kurdjumov, no vietas nevajadzētu runāt. Lūdzu, kas vēlas izteikties? Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš:
Kolēģi deputāti, lai mūsu viedoklis būtu objektīvs un mēs tiešām visam tam pieietu zinātniski un profesionāli, un, cik es saprotu, mēs šo normatīvo aktu izskatīsim un apstiprināsim nākošnedēļ, tad es lūdzu referentu nākošajā lasījumā par šo normatīvo aktu sniegt informāciju-kādas algas un kāda situācija ar palīgiem ir Lietuvā un Igaunijā, kā šo jautājumu ir risinājuši PSRS deputāti. Tātad zināms piemērs ir. Varbūt vajadzēja izpētīt, kāda prakse ir citās valstīs, citādi mēs pieļausim pārāk daudz kļūdu. Cik es zinu, tad Lietuvā ir divi palīgi, bet varbūt es maldos.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Mēs tikko pieņēmām pirmajā lasījumā likumu par tautas deputātu. 23.panta pēdējā rindkopā teikts, ka Augstākā padome apstiprinās nolikumu par palīgu. Es gribētu dzirdēt, kas tas par nolikumu un kad mēs to izskatīsim. Tas pirmais. Bet 13.pantā es ierosinu svītrot pirmo rindkopu un ierakstīt vienkārši: "deputātam ir tiesības turēt sekretāru-palīgu" un tālāk kā tekstā./

R.Apsītis: */Es atbildu attiecībā uz nolikuma par sekretāru-palīgu projektu. Tādu projektu ir izstrādājis deputāts Špoģis, un vēl ne visiem tas ir rokās. Bet tiem, kuri piedalījās, ir./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ceru, ka tas savā laikā tiks pavairots un izdalīts. Varbūt pāriesim pie nākošā punkta apspriešanas.
No zāles:
Par nākošo punktu komisijai nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs:
Varbūt deputātiem ir priekšlikums par jautājumiem. Nav. Nākamais punkts.
No zāles:
Likumdošanas komisija svītroja pēdējo-15.punktu par deputāta atbildību, jo uzskatīja, ka tas, pirmkārt, neattiecas uz šo likumu un, otrkārt, otrās un trešās rindkopas saturs tika novērtēts kā pārāk arhaisks.

Priekšsēdētājs:
Kādas, lūdzu, ir deputātu domas? Deputāte Briņķe.

I.Briņķe:
Es ļoti atvainojos, ka es nepiedalījos frakcijas sēdē. Ļoti daudzi kolēģi runā par to, ka šis likumdošanas akts jāsaskaņo ar darba likumdošanu. Man ir jautājums, vai naudas sods deputātiem 10 procentu apmērā nav disciplinārā, administratīvā vai arī civiltiesiskā atbildība? Es nezinu, kā to vērtētu darba tiesību speciālisti. Šajā gadījumā kolēģim jābūt līdzi darba likumdošanas kodeksam un jāpaskatās, kā tur ir teikts.

R.Apsītis:
Jā, drīzāk tas bija tāds neliels eksperiments par to, kā kādreiz deputātiem tika noteikta atbildība par nedisciplinētību. Bet, ja komisija ir to nolēmusi un deputāti nolems, tad šādam noteikumam nevajadzētu atrasties mūsu nolikumā. Ja deputāti arī būs vienisprātis, tad jautājums pats par sevi atrisināsies. Gadījumā, ja būs pretējs viedoklis, bez šaubām, jautājums tiks nopietni saskaņots ar darba likumdošanu.

J.Freimanis:
Kolēģu vārdos viss izskatās ļoti labi. Vārdos mēs visi esam augstos amatos, strādājam pirmā prestiža iestādē un droši vien vajadzētu būt ļoti labi. Vienlaikus mēs nebūt neesam labi cilvēki. Es jums saku, ja mēs neradīsim kaut kādu mehānismu, ar ko mēs varētu vienu otru cilvēku mudināt strādāt, tad mums bieži izveidosies situācija, ka mēs tās algas saņemsim, taču sēdēsim mājās vai darīsim kaut ko citu. Tad tas ir jautājums, vai cilvēks, kas pošas runāt ar saviem vēlētājiem, vai viņš to patiešām darīs. Tādēļ kaut kāds sankciju mehānisms ir jārada.

I.Briņķe:
Var rasties arī strīdi. Sakiet, lūdzu, kāds valsts varas orgāns izskatīs šos strīdus un kas pateiks, vai deputāts nav ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ vai bez attaisnojuma. Kas izskatīs šos strīdus, taču ne jau Ētikas komisija? Šeit ir runa par materiālo zaudējumu, saprotiet-par materiālo zaudējumu. No jurista viedokļa tas nav pieņemams, kolēģi. Es ļoti labi saprotu, ka mēs šeit sēžam cauru dienu.

Priekšsēdētājs:
Saprotam, saprotam, bet es jau paskaidroju, kāpēc šāda versija tika publicēta.

G.Grūbe:
Man būtu lūgums, lai mēs nākamajā nedēļā varētu izskatīt šo lēmumu, tomēr finansistiem vajadzētu savilkt galus kopā.

R.Apsītis:
Es tomēr atgriežos pie pēdējā punkta. Domāju, ka mums nevajag uztvert tik saasināti-ir sods vai nav sods. Tas ir jautājums par materiālo atbalstu. Ja cilvēks nestrādā komisijās, bet saņem algu, tas ir ļoti loģiski, ka samaksa viņam nevar būt tāda pati kā cilvēkiem, kas strādā un regulāri nāk uz komisijām. Tas ir jautājums par materiālo atbalstu. Ja to var nosaukt par sodu vai atskaitījumu, sauciet to, kā gribat, ja nepatīk tas ētiskais moments, tad nebūs nekādas atšķirības materiālajā kompensācijā starp cilvēkiem, kuri regulāri strādā komisijās, un tiem deputātiem, kuri nenāk un nestrādā.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Var? Par piecpadsmito. Protams, neliela diskusija šeit bija. Ekonomikas komisijā mēs arī izskatījām. Par to, kā šeit ierakstīts, no ekonomiskā redzesleņķa var vienkārši labi nosmieties. Tas pirmais.
Otrais. Labi būtu paskatīties, kad mūsu deputātu grupa brauks uz Zviedriju, kādas tur sankcijas. Bet man liekas, ka mēs šeit neesam kantora klerki. Ja deputāts nav ieradies, tad viņam ir kāds nodoms. Tāpēc, pirms apstiprināt šo sankciju, man liekas, nopietni jāpadomā. Deputāts-tas ir politisks darbinieks. Tādēļ piemērot tādas sankcijas ir vienkārši neveikli, jāpapēta Rietumu pieredze./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš:
Es gribēju runāt tieši par to, ko kolēģis tikko teica. Es vakar caurskatīju Francijas Pārstāvju sapulces reglamentu, un tur ir nodaļa ar apmēram 20 pantiem, kuros ļoti detalizēti regulēta deputāta uzvedība plenārsēdēs, par pārkāpumiem pat nerunājot. Par dažādiem pārkāpumiem, atkarībā no tā, cik tie bieži atkārtojas un cik tie smagi, ir noteikta ļoti būtiska materiālā atbildība- ne zemāka par pusi no deputāta algas. Tātad, ja mums alga ir 500 rubļi, soda summa mēneša laikā nevar būt lielāka par 200 rubļiem. Tā ir tādas valsts pieredze un prakse, kurai ir bagātīgas demokrātijas tradīcijas.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, deputāts Lembergs.

A.Lembergs:
Cienījamie kolēģi! Tie, kuri uztraucas par nedisciplinētību, šajā jautājumā spriež, izejot no savas pieredzes. Mēs parlamentā uztraucamies par otru, ka viņš nebūs disciplinēts un viņu vajag sodīt, taču to nepielieto pat elementāros kantoros. Es domāju, ka mūs var ietekmēt cits faktors-mūsu vēlētāji.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi un ierosinājumi par šo punktu? Kā es redzu, tad nav. Tātad mēs esam pabeiguši apspriest šo nolikumu, un domāju, ka pirmdienas plenārsēdē darba grupa būs gatava ziņot par to variantu, kas būs pieņemts, apkopojot jūsu šodien izteiktos vēlējumus un papildinājumus.
Vārds Augstākās padomes Prezidija sekretāram deputātam Daudišam atbildei uz šiem izvirzītajiem jautājumiem.

I.Daudišs:
Cienījamie kolēģi! Es atbildu uz jautājumu, kādas algas šobrīd ir Augstākās padomes Prezidija darbiniekiem. Šo algu lielums 1990.gada sākumā tika noteikts centralizēti visai Savienībai, t.i., priekšsēdētājam-900 rubļi, pirmajam vietniekam-800, vietniekam-730, sekretāram-730, nodaļas vadītājam-no 550 līdz 580, sektora vadītājam-450 rubļi.

Priekšsēdētājs:
Paldies par šādu informāciju.
Vārds Jundža kungam.

T.Jundzis:
Es vēlreiz ļoti atvainojos, bet man būtu tāds priekšlikums-katras sēdes beigās dot vārdu deputātiem paziņojumiem, pirmkārt, komisiju priekšsēdētājiem, jo citādi deputāti tūdaļ ceļas kājās, steidzas prom, un mums nav ne laika, ne iespēju sniegt kādu informāciju par tālāko darbu. Ja drīkst, man ir tāds paziņojums: rīt pulksten 12.00 Augstākās padomes Prezidija sēžu zālē sanāk Likumdošanas jautājumu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Tagad var steigties projām, taču tikai pēc tam, kad vadītājs ir paziņojis, ka sēde ir beigusies. Vismaz tā notiek civilizētā sabiedrībā.
Vispirms komisija paziņo vienu noteiktu laiku, t.i., jānorunā, kā mēs strādāsim tālāk. Tātad rīt mums ir komisiju diena, frakciju diena ir piektdiena, un pulksten 10.00 sākas Augstākās padomes Prezidija sēde. Darbojas arī komisijas. Plenārsēde ir noteikti pirmdien pulksten 11.00. Cienījamie deputāti, vai mums ir laiks divas dienas nedēļā strādāt? Jo tad ceturtdiena būs komisiju diena un piektdien atkal nevarēs. Es domāju, ka diezin vai mūsu mīļie vēlētāji sapratīs, ka mēs publicēsim nolikumu par mūsu algām. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis:
Viena iebilde. Pagājušajā nedēļā mēs Prezidijā nolēmām, ka ceturtdienās pulksten 16.00 sāksies Prezidija sēdes. Personīgi man jau pulksten 9.00 ir jābūt vēlēšanu apgabalā.
No zāles:
Ekonomikas komisija gribēja strādāt piektdien, jo bija paziņots par iespēju strādāt komisijās.
Pirmdien atkal nebūs iespējams strādāt komisijās.
Es gribēju pateikt, ka Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija rīt darbu sāk pulksten 11.00 tajā pašā telpā.

J.Freimanis:
Iespējams, ka Ārlietu komisija sanāks rīt pulksten 11.00. Par to es paziņošu šovakar vai rīt no rīta. Tas ir atkarīgs no tā, kad no ārzemēm pārbrauks trīs komisijas locekļi.

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija sanāk rīt pulksten 10.00-Brīvības ielā 58, piektajā stāvā, 46.istabā.

J.Kinna:
Tautas frontes frakcijas sēde notiks rītdien pulksten 15.00-Zinātņu akadēmijas zālē.

Priekšsēdētājs: Daudzi komisiju priekšsēdētāji izteica pretenzijas par laiku, kādā ir izplānota Augstākās padomes Prezidija sēde. Ja šī sēde notiks rīt pulksten 16.00, tad to nevar savienot ar frakcijas sēdi, kas paredzēta pulksten 15.00 un pavisam citā vietā. Šis jautājums kaut kādā veidā laikam ir jāizšķir. Es šaubos, vai to var izdarīt balsojot.

T.Jundzis:
Es tikai gribēju teikt, ka frakcijā galvenokārt ir komisiju priekšsēdētāji. Vai mēs nevarētu ceturtdien pulksten 18.00, t.i., Prezidija sēdi noturēt pēc frakcijas sēdes.

A.Gorbunovs:
Esmu ļoti izbrīnījies, ka vienu dienu atpakaļ mēs nolēmām Prezidija pirmo sēdi noturēt ceturtdien pulksten 17.00. Tagad mēs sākam minēt par laiku, mainām to, ko norunājām, un grūti te kaut ko komentēt. Prezidija sēdes laiku neviens cits jau nevar grozīt kā tikai pats Prezidijs. Ja viņš laiku nav grozījis, tad es kā priekšsēdētājs uz Prezidija sēdi ieradīšos ceturtdien pulksten 16.00.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Krols:
Es gribētu precizēt par pirmdienu, jo pagājušo nedēļu norunājām, ka pirmdienās deputāti tiksies ar vēlētājiem. Tagad atkal pirmdienā paredzams darbs šeit. Ir jau norunātas tikšanās ar vēlētājiem. Tātad nepieciešams mainīt visu mūsu reglamentu.

Priekšsēdētājs:
Man būtu jāatgādina, ka mēs konkrēti norunājām par šo pirmdienu, nevis par pirmdienām vispār.

V.Krols:
Piedodiet, es sapratu, ka visas pirmdienas būs brīvas, lai varētu tikties ar vēlētājiem un strādāt uz vietas.

Priekšsēdētājs:
Runa bija tikai par šo konkrēto pirmdienu, par cik mēs strādājām piektdienā. Tātad Augstākās padomes Prezidija sēde notiks rīt, 24.maijā, pulksten 16.00 Augstākās padomes Prezidija sēžu zālē. Tas tika nolemts, un Prezidijs nav sapulcējies, lai noteiktu citu laiku. Komisiju darba laiks, man liekas, jau ar šo laiku ir saskaņots. Tautas frontes frakcijas sēdi varbūt varētu sākt agrāk? To paziņos frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks: Mēs vienojāmies, ka frakcijas sēde notiks pulksten 14.00. Mēs tikai saīsināsim komisijas darba laika ilgumu. Taču frakcijas vairākums lūdz tomēr ar Prezidija sēdi neaizņemt visu dienu, jo tajā laikā būtībā nevar strādāt ne komisijas, ne arī frakcijas. Varbūt Prezidija sēdi tomēr vajadzētu saskaņot. Paldies.

Priekšsēdētājs:
Augstākās padomes priekšsēdētājs ierosina, ka šo sēdi varētu sākt pulksten 17.00, jo tiešām nebija saskaņots. Mēs vēl tikai mācāmies plānot un saskaņot savu laiku un strādāt. Vai ir iebildumi pret pulksten 17.00? Es domāju, ka nevarētu būt. Tātad Prezidija sēde notiks pulksten 17.00.
Sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem