Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas trīspadsmitā sēde

2006.gada 6.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 6.aprīļa sēdi.

Vispirms izskatīsim ierosinājumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pieprasījumu komisijas lūgumu svītrot no Saeimas 6.aprīļa sēdes darba kārtības Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Fjodorovs ir pieteicies runāt “par”.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” paredz noteikt nodokļa likmes.

Pirmkārt, par nekustamo īpašumu – pusotru procentu jeb 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Otrkārt, par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu: no juridiskām personām – 1 procentu no sertifikātu nominālvērtības, un no fiziskām personām – 0,02 procentus no nominālvērtības.

Statistikas dati liecina, ka uz šodienu nav izmantoti apmēram 10 procenti sertifikātu un ka pārsvarā tie atrodas pārpircēju rokās.

Ko dos šis likumprojekts? Pirmkārt, privatizācijas process tiks paātrināts. Un, otrkārt, likumprojekta pieņemšana dos iespēju risināt dažas sociālās problēmas, kuras izveidojušās privatizācijas procesa gaitā.

Proti, cilvēki, kuri privatizējuši dzīvokļus, tomēr ir atkarīgi no apsaimniekotājiem. Lielākajai daļai akcionāru, kas iegulda sertifikātus un naudu uzņēmumos, arī nav paveicies. Par to liecina kūdras, cukura, vieglās rūpniecības nozaru bankrotēšana. Un kur nu vēl uzņēmumu VEF, “Alfa” un RAF liktenis!

Rezultāts ir tas, ka izveidojies vesels tādu cilvēku slānis, kas cietuši zaudējumus no prettautiskās privatizācijas.

Pēc aprēķiniem, minēto nodokļa likmju ieviešana dos budžetam papildus 30-35 miljonus latu, kurus varēs izmantot, lai cilvēkiem sniegtu palīdzību sociālajā jomā, – atvieglojumiem zāļu iegādei, sociālajām izmaksām vistrūcīgākajiem, pensiju kompensācijām, varbūt arī stipendiju palielināšanai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav runājis “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 20, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Ekonomikas krīzes likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Fjodorovs ir pieteicies runāt “par”.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Statistikas dati rāda, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijas ziņā. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa preču cenas 2005.gadā pieauga vairāk nekā par 7% un turpina pieaugt arī šajā gadā.

Ievērojami dārgākas kļuvušas dažādas pārtikas preces, īpaši maize, zivis un zivju produkti, siers un citi piena produkti. To cenas pieaugušas vidēji par 15 procentiem.

Savukārt iztikas minimums 2006.gadā turpina augt - februārī tas bija jau 112 lati. Tūkstošiem cilvēku, kas saņem minimālo algu 90 latu apmērā, nav spējīgi nodrošināt sev un saviem bērniem normālus dzīves apstākļus. Gribētos arī atgādināt, kāds ir vistrūcīgāko skaits Latvijā: tādu, kam jāiztiek ar valdības garantēto minimumu - divdesmit četriem latiem mēnesī uz katru ģimenes locekli -, ir simts astoņdesmit tūkstoši cilvēku.

Godātie deputāti, izlasiet mūsu likumprojekta būtību! Ja jūs nepiekrītat kādam pantam, jums būs iespēja to labot ar saviem priekšlikumiem, ja likumprojekts tagad tiks nodots izskatīšanai komisijā. Jums tiek piedāvāta iespēja kopīgiem spēkiem veikt plašu pasākumu kompleksu, lai inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināta, darīt visu, lai kaut daļēji atrisinātu iedzīvotāju dzīvībai svarīgo problēmu, it sevišķi attiecībā uz pārtikas produktu cenu celšanos.

Mūsu mērķis nav konstatēt ekonomisko krīzi Latvijā.

Papildus mēs piedāvājam tādu likumu projektu paketi, ar kuru palīdzību mūsu valsts nodrošinātu savai tautai normālu dzīvi. Ja turpinās inflācija, palielinās cenas produktiem un komunālajiem pakalpojumiem. Agrāk vai vēlāk mums būs jāatzīst, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze. Pilnīgi reāls ir sociālais sprādziens. Tauta jau sen ir neapmierināta ar savu dzīves līmeni.

Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 4, atturas - 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 25, atturas - 32. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “par”.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Man ir liels gods aizstāvēt pirmo PCTVL frakcijas priekšlikumu no likumprojektu paketes, kas paredz dot iespēju arī Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ņemot vērā, ka visi Latvijas nepilsoņi jau sen ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā, nekādas papildu problēmas nerodas.

Tālāk es izklāstīšu tās starptautiskās rekomendācijas, kas ir minētas visu triju mūsu likumprojektu anotācijā. Pirmais un, manuprāt, vissvarīgākais ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja nobeiguma ziņojums par Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām 2002.gada 5.oktobrī. Tie ir tie paši novērotāji, kas visu šajā zālē klātesošo deputātu ievēlēšanas dienā bija šeit, Latvijā, un tie paši, kas nebija sameklējuši nekādus pārkāpumus vēlēšanās Ukrainā, bet sameklējuši veselu virkni pārkāpumu prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā. Lūk, tāda ir, pēc Latvijas Saeimas deputātu vairākuma viedokļa, objektivitātes pazīme.

Un, lūk, kādas bija 2002.gadā viņu rekomendācijas par mūsu tālāko rīcību. EDSO atbalsta izsmeļošu un atklātu diskusiju jautājumā par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. Arī Eiropas Padome un Baltijas jūras valstu padome jau agrāk ir mudinājušas Latviju piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās. Nepilsoņu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis pastāvošā demokrātijas deficīta novēršanā. Par šo deficītu liecina tas, ka 22 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav balsstiesību ne mūsu valsts parlamenta, ne Eiropas Parlamenta, ne pašvaldību vēlēšanās.

Būtu ļoti svarīgi novērst šo demokrātijas deficītu tieši mūsu Saeimas pilnvaru laikā, jo šo pilnvaru likumība starptautiski tika atzīta ar viennozīmīgu nosacījumu - piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās.

Balsojiet “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ir tāda austrumnieku paruna: “Kas meklē patiesību strīdos ar neprašu, tas nokausē sevi un apnīk citiem.” (No zāles dep. J.Pliners: “Tas ir Juris Dobelis.”) Reizēm ir jāatceras šādas parunas, bet to lietošana ir atkarīga no gaisotnes, kurā tās lieto. Un, tā kā mūsu Saeimas ēkā viss rit miermīlīgi (atšķirībā no citām ēkām), visiem ir labs garastāvoklis, tad līdzīgi ir jāspriež arī par lietām, kuras it kā būtu tāpat skaidri saprotamas.

Satversme ir dzimusi mūsu izglītoto senču prātos. Mūsu senči bija cienījami cilvēki, kas izturējās ļoti nopietni pret valsts Pamatlikumu un atstāja mums šo Pamatlikumu mantojumā. Kā tad ir jāizturas pret mantojumu? Acīmredzot ar dziļu cieņu. Un līdz ar to, ja nu kaut ko groza Satversmē, tad ir jābūt ļoti nopietniem iemesliem, lai to darītu, - tā, kā mēs to izdarījām ar 4.pantu, kurā parādījās vārdi, ka “valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda”. To mums diktēja dzīves nosacījumi.

Taču pavisam cita attieksme ir pret sveša jēdziena ievazāšanu Satversmē. Kāpēc tur jābāž iekšā tie nepilsoņi? Kas tad ir nepilsonis Latvijā? Okupācijas bēdīgās sekas, un nekas vairāk! Iebāžot šādu nepilsoni Satversmē, ierosinātāji acīmredzot grib parādīt, ka okupācijas faktā ir arī kaut kas labs. Pat daži Saeimas deputāti mēģina tā domāt (ja to vispār var nosaukt par domāšanu). Lūk!

Līdz ar to vienīgais, ko var darīt, - atgādināt jebkurai sabiedrībai, ievērojot visus priekšnosacījumus, visus starptautiskos dokumentus (sākot ar Ženēvas konvenciju, ko viens otrs grib aizmirst vai izlikties, ka tādas nemaz nav), ka nepilsonis Latvijā ir okupācijas bēdīgais fakts. Par to ir jāatgādina starptautiskajai sabiedrībai jebkurā vietā un laikā, nevis jārunā par to, ka Latvijā, lūk, tik un tik procentiem iedzīvotāju ir tādas vai citādas tiesības. Ir jāatgādina, kāpēc tas tā ir radies. Un līdz ar to jebkura mūsu pamatdokumenta piesmērēšana ar okupācijas sekām ir vienkārši kaut kāds nožēlojams mēģinājums ieslidināt mūsu pamatdokumentos tiem pilnīgi svešus jēdzienus.

Tā kā reizēm tomēr pat diezgan dažādi domājoši deputāti, domājot par valsti, rīkojas vienādi, tad esmu pārliecināts, ka šajā gadījumā tie, kuri ciena Latvijas valsti, neļaus piesmērēt Satversmi ar bezjēdzīgiem ierosinājumiem.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis PCTVL frakcijas priekšlikums (No zāles dep. J.Dobelis: “Tukšs!”) - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” - ir no to likumprojektu paketes, kuri paredz dot iespēju arī Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Konkrēti tiek piedāvāts papildināt to personu sarakstu, kuras ievēlē pašvaldības; proti, vārdus “Latvijas pilsoņi un pastāvīgi uzturošies Latvijā Eiropas Savienības pilsoņi” papildināt ar vārdkopu “Latvijas nepilsoņi”. Es nevaru tik zemu nolaisties un nosaukt Dobeļa kunga cienīgo par okupācijas sekām. Es runāšu par citiem jautājumiem.

Būtu interesanti salīdzināt pastāvīgās uzturēšanās termiņa ilgumu attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem un attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Pirmajiem pietiek nodzīvot Latvijā trīs mēnešus, lai viņi ne tikai varētu balsot pašvaldību vēlēšanās, bet pat tikt ievēlēti par Rīgas vai kādas citas pašvaldības galvu.

Ar nepilsoņu uzturēšanās stāžu Latvijas teritorijā iznāk drusciņ citādāk. Ja var ticēt kādam speciālam Naturalizācijas pārvaldes pētījumam, tad no tiem nepilsoņiem, kuri 2000.gadā iesniedza naturalizācijas pieteikumus, 54,7% pieteicēju, tas ir, vairāk nekā puse, ir dzimuši Latvijā, 27,5% ir dzimuši ārpus Latvijas, bet nodzīvojuši Latvijā vairāk par 30 gadiem, - un tikai 17,8% ir dzimuši ārpus Latvijas un nodzīvojuši valstī mazāk par 30 gadiem.

2000.gada tautas skaitīšanas datu novērtējums ļauj apgalvot, ka visi šeit dzimušie nepilsoņi (nereti arī viņu vecāki un vecvecāki ir dzimuši Latvijā) veido apmēram 40 procentus iedzīvotāju. Minimālais nepilsoņa uzturēšanās stāžs Latvijā, raugoties pēc likuma par viņa statusu, ir 14 gadi, bet vidējais citās bijušajās PSRS republikās dzīvojošajiem - vairāk par 30 gadiem. 3 mēneši un 30 gadi! Smieklīgi pat salīdzināt, tomēr mēs viegli devām priekšrocības pirmajiem un stūrgalvīgi turpinām diskriminēt otrus.

Godātie deputāti! Pēc tam, kad mēs grozījām Latvijas Republikas Satversmi, lai pielaistu ārzemniekus pašvaldību vēlēšanās, nav saglābts neviens arguments, kādēļ nevarētu izdarīt to pašu attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Neviena argumenta “pret”, bet argumentu “par” ir neskaitāms daudzums. Piemēram, ir ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada slēdziens (citēju): “Komiteja uzskata par tiesisku politisko tiesību piešķiršanu tikai pilsoņiem, taču, ņemot vērā to, ka lielākā daļa nepilsoņu ir dzīvojuši Latvijā ilgus gadus, pat visu savu mūžu, komiteja stingri iesaka dalībvalstij sekmēt integrācijas procesu (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Okupācija ir atzīta.”), dodot iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem tiem nepilsoņiem, kas ilgu laiku ir bijuši pastāvīgie iedzīvotāji.” Citāta beigas.

Un, lūk, citas ANO struktūras, Cilvēktiesību komitejas, 2003.gada slēdziens: “Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanās, ka ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā nepilsoņi. Kā pagaidu pasākumu dalībvalstij vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.” Citāta beigas.

Man šķiet, ka tie ir pietiekami un pārliecinoši argumenti, lai balsotu par PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Trešais un pēdējais PCTVL frakcijas priekšlikums no likumprojektu paketes, kas paredz dot iespēju arī Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Minēto likumprojektu var skatīt arī atsevišķi, neņemot vērā iepriekšējā mūsu priekšlikuma bēdīgo likteni, jo Satversme tieši neaizliedz paplašināt vēlētāju loku. Vēlētāju reģistru var vispār neizveidot, kā mēs jau nolēmām attiecībā uz Saeimas vēlēšanām.

Mūsu priekšlikums ir ļoti pieticīgs, jo mēs ierosinām dot nepilsoņiem tiesības tikai vēlēt, nevis tikt ievēlētiem (kaut gan ārvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, ir tiesības arī kandidēt!). Un mūsu priekšlikumā ir runa tikai par nepilsoņiem, ne par citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gadā pieņemtā rekomendācija “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs” iet pārāk tālu: Asambleja aicina visas dalībvalstis dot vēlēšanu tiesības visiem imigrantiem, kuri tajās dzīvo vismaz 3 gadus.

Jūs jau zināt, ka nepilsoņu uzturēšanās stāžs Latvijā ir nevis 3 gadi, bet ne mazāk kā 14 gadu un vidēji pat 30 gadu. Un kur nu vēl runāt par tiem 40 procentiem, kuri Latvijā ir piedzimuši!

Tātad no PCTVL frakcijas puses šis ļoti pieticīgais priekšlikums ir sava veida kompromiss, kurš ir adresēts Saeimas vairākumam, kas diemžēl principiāli nepieņem jebkādu kompromisu.

Man gribētos atgādināt kolēģiem likumdevējiem, ka pasaulē, izņemot Latviju, jau sen ir izveidojusies vienprātība attiecībā uz mūsu apspriežamo jautājumu - dot Latvijas nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās (un jo ātrāk, jo labāk). Latvijas varas pārstāvji šajā ziņā atrodas pilnīgā starptautiskā izolācijā.

Igaunijas nepilsoņi bauda tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kopš 1993.gada. Rezultāts ir tas, ka kaimiņvalstī nav tādas kaunpilnas parādības kā etniskais balsojums. Nav tur arī igauņu un krievu partiju. Nav pat iespējams iedomāties, ka Igaunijā starp lozungiem “Krievi nāk!” un “Igauni, nepadodies!” tiek zaudēta cīņa pret korupciju vai pret nabadzību vai tiek novilcināta valsts attīstības programmas izstrāde.

(No zāles: “Īsāk nevar?”)

Tātad, draugi mīļie, jautājums par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās ir valsts konkurētspējas, valsts izdzīvošanas jautājums. Jau sen ir pienācis laiks tikt galā ar etniskā sasprindzinājuma pilno bezjēdzīgo cīņu pret 40 procentiem valsts iedzīvotāju. Ir laiks meklēt kopēju valsts izdzīvošanas un uzplaukuma modeli!

Aicinu izdarīt pirmo soli pareizā virzienā un atbalstīt PCTVL frakcijas un visas civilizētās pasaules priekšlikumu. Aicinu balsot “par”! (Starpsauciens no zāles: “Nē-e! Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Imanta Kalniņa, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa, Aleksandra Kiršteina un Dzintara Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pesijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā jau ļoti konstruktīva opozīcija, ir pamanījusi kļūdu Pensiju likumā un lūdz vēl joprojām pastāvošo konstruktīvo pozīciju pieņemt konstruktīvu lēmumu.

Kur slēpjas mūsu ierosinājuma būtība?

Izrādās, ka piemaksas pie pensijām ir piešķirtas tikai tām personām, kurām ir trīsdesmit gadus ilgs darba stāžs un kurām ir piešķirta vecuma pensija. Mums, Saeimas deputātiem, raksta invalīdi, kuriem darba stāžs nav sasniedzis trīsdesmit gadu ilgumu un kuriem tas tā ir noticis slimības vai kādas traumas dēļ. Mēs esam atstājuši aiz šā piemaksas sliekšņa šos cilvēkus - invaliditātes pensiju saņēmējus! No sākuma mēs, gatavodami šo priekšlikumu, domājām, ka tas attiecas tikai uz invalīdiem, kuriem nav šāda darba stāža, - ka viņiem ir ierobežota piemaksas saņemšana. Taču izrādās, ka piemaksas nevar saņemt neviens invalīds pensijas saņēmējs, jo Pensiju likuma 7.pantā ir nosaukti trīs valsts pensiju veidi: vecuma pensija (tātad tie var saņemt šīs piemaksas pie mazajām pensijām), invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija.

Lūk, šīs divas pēdējās kategorijas nesaņem piemaksas pie savām jau tā mazajām pensijām. Vai tas ir taisnīgi?

Un tagad mazliet parēķināsim! Pagājušā gada nogalē Latvijā tikai 74 tūkstoši cilvēku saņēma invaliditātes pensijas, tātad vienā mēnesī tas no Saeimas apstiprinātā budžeta prasītu tikai 120 tūkstošus latu, kas būtu jārēķina klāt. Vai mēs to nevaram atļauties šajos arvien pieaugošās inflācijas apstākļos? Es jau nesaku, ka uzreiz būtu jāpieņem šis lēmums un ar nākamo mēnesi jāsāk maksāt piemaksas. To labojumu mēs varētu izdarīt tā, lai ar rudeni, ar 1.oktobri, kad sāksies otrreizējās pensiju indeksēšanas kārta, mēs varētu spert šo soli par labu invaliditātes pensiju saņēmējiem.

Es aicinu jūs uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu. Izskatot to vairākos lasījumos, mēs pat varētu pārejas noteikumos iestrādāt normu, ka šis grozījums stājas spēkā ar šā gada, 2006.gada, 1.oktobri. Padomāsim par šiem invalīdiem, ja jau reiz mēs esam tādu kļūdu pieļāvuši! Varbūt tā ir neuzmanības kļūda. Es ceru, ka tā nav vienkārši cietsirdīga attieksme pret pensionāriem invalīdiem.

Lūdzam balsot.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - nav, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Māra Grīnblata, Annas Seiles, Jura Dobeļa un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dzintars Rasnačs ir pieteicies runāt “par”.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, godātie deputāti! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau vairākas reizes ir skatījusi šādus priekšlikumus, un arī pagājušajā Saeimas sēdē dzirdējām kārtējo priekšlikumu par tiesībām atraitņiem un atraitnēm saņemt daļu no tās pensijas, kas ir bijusi aizsaulē aizgājušajam laulātajam. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka šāda sistēma būtu atbalstāma, bet pirms tam būtu jāveic ļoti nopietna konceptuāla izvērtēšana.

Tāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicina šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un rūpīgi konceptuāli izvērtēt mūsu priekšlikumu. Šis priekšlikums ir balstīts uz vairāku Eiropas Savienības valstu pieredzi. Problēma ir tā, ka šajās valstīs ir nedaudz citādāka pensiju sistēma. Taču es domāju, ka, konceptuāli izvērtējot šo priekšlikumu, mēs varam atrast pareizo risinājumu. Izvērtējot iespējas budžetā, mēs varam atrast pareizo procentuālo apjomu, kāds ir nepieciešams, lai atbalstītu vienus palikušos - atraitņus un atraitnes.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicina valdošo koalīciju, neskatoties uz jūsu milzīgajām iekšējām pretrunām, tomēr nobalsot vismaz par nodošanu... par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Mēs lieliski apzināmies, ka šodien izšķirsies daudzi jautājumi šīs koalīcijas turpmākajā pastāvēšanā vai nepastāvēšanā. Varbūt, ja rīt būtu šis balsojums, jūs noteikti mūs atbalstītu. Taču es domāju, ka Latvijas vēlētāji jūs atbalstīs, ja jūs šodien balsosiet par šā likumprojekta nodošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Rasnača kungs, es sapratu, ka jūs ierosināt likumprojektu nodot arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai - un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - nav, atturas - 55. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova un Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

(No zāles: “Viņi taču neprot rakstīt!”)

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Labrīt, frakcija TB/LNNK! Es saprotu, ka jums patīk “Saskaņas Centra” priekšlikumi un tāpēc jūs uz nākamo sēdi gandrīz tādu pašu likumprojektu iesniedzāt, tikai labojāt divus ciparus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Izlasi uzmanīgāk!”) Nu, nekas, labi! Man patīk, ka mūsu idejas atbalsta TB/LNNK. Taču es gribu atgādināt jums, ka cilvēki, kuri šodien runā ļoti daudz par pensijām, bija atbildīgi par šo likumu gandrīz septiņus gadus.

Septiņus gadus viņi ņirgājās par pensionāriem, darīja visu, lai pasliktinātu dzīves līmeni šiem cilvēkiem, par kuriem šodien viņi smuki runā.

Es gribu jums atgādināt, ka TB/LNNK pārstāvji nestrādā Sociālo un darba lietu komisijā. Nezinu, kāpēc. Varbūt Cepurnieka kungs neļāva viņiem tur strādāt, nezinu. Nekad pa šiem četriem gadiem TB/LNNK frakciju neinteresēja sociālie jautājumi, bet nu nāk vēlēšanas un Dobelis no tribīnes jums stāsta, ka viņi rūpēsies par cilvēkiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas tev par daļu!”) Nekad viņš nerūpēsies! (No zāles dep. J.Dobelis: “Par tevi nerūpēšos!”) Viņam interesē tukšas runas par okupāciju, par kangariem latviešu tautā. Viņam interesē komunisti, ko viņi dara šodien. Bet tas, ka septiņus gadus viņa partijas izvirzītie ministri Makarovs, Požarnovs un vēl kādi ņirgājās par tautu, viņam neinteresē.

Es gribu jums pateikt, ka deputāti Tabūns, Dobelis, tie, kuri šodien runā par Pensiju likumu un neatbalsta mūsu sociālos likumprojektus, ir tie, kuri iebalsoja tādas normas likumā “Par valsts pensijām”, kuri jums to gadu skaitu, kuru sasniedzot jūs varētu iet pensijā jeb iegūtu tiesības uz pensiju, palielināja no 55 gadiem līdz 62 gadiem; viņi ir tie, kuri visu laiku cīnījās un aizliedza priekšlaicīgi pensionēties, pārskatīt pensijas un indeksēja tikai 3 latus. Bet šodien, kad līdz vēlēšanām ir pieci mēneši, viņi smuki runā un rūpējas par pensionāriem!

Es lūdzu tautu būt modrai un paskatīties, kas atbildēja par šo sektoru septiņus gadus. Septiņus gadus ministri ņirgājās par jums. Un tie deputāti, kuri šodien sēž parlamentā, atbalstīja savus ministrus un to sakropļoto Pensiju likumu.

Un nu runāšu par mūsu priekšlikumu, kuru jau prezentēja Rasnača kungs. Paldies, jums, Rasnača kungs, ka jūs atbalstījāt mūsu priekšlikumu Pensiju likumā! Ļoti žēl, ka jūs baidāties atbalstīt labas idejas... Taču es piedāvāju vēl labāku priekšlikumu - nodot komisijai šo likumprojektu un palīdzēt cilvēkiem, tiem, kuri zaudējuši savu laulāto un nevar šodien izdzīvot ar vienu pensiju.

Man grūti kaut ko vēl pateikt, tāpēc ka Rasnačs ļoti labi prezentēja mūsu likumprojektu. Un, ja viņš būs godīgs pret cilvēkiem, par kuriem viņš visu laiku aģitē, tad, protams, viņš atbalstīs arī šo - mūsu likumprojektu. Es domāju, ka valdošā koalīcija par šiem sociālajiem jautājumiem neinteresējas, viņiem interesē tikai tas, vai izdzīvos vai neizdzīvos viens otrs ministrs līdz nākamajām vēlēšanām un kas būs ar viņu amatiem nākotnē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs ir pieteicies runāt “pret”.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi!

Paldies, Klementjeva kungs, par labajiem vārdiem. Es tikai aicinu nebūt bērnišķīgiem un neizmantot šo tribīni kaut kādas savas personīgas patikas vai nepatikas izrādīšanai vienam vai otram deputātam.

Es saprotu tā - kurš no PCTVL spārna vairāk lamās “tēvzemiešus”, tam būs lielāks vēlētāju atbalsts un lielākas izredzes pārvarēt smago 5 procentu barjeru. Tā ir jūsu pamatproblēma.

Tagad atgādināšu, ka 1998.gadā, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bija Latvijas vēsturē augstākais procentuālais pieaugums pensiju pielikumam. Augstākais procentuālais pieaugums pensiju pielikumam! Un tajā laikā jūs bijāt opozīcijā un darbojāties pret to, bet mēs bijām pozīcijā un atbalstījām. Un mēs tā rīkosimies atkārtoti, ja būs mūsu izvirzīts Ministru prezidents pie varas.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 4, atturas - 59. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Likumprojekts ir steidzams, un vakardienas komisijas sēdē komisija ir nolēmusi atbalstīt šā likumprojekta virzību otrajam lasījumam. Neviens priekšlikums likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegts.

Savukārt es Saeimai ar pilnu atbildību varu ziņot, ka pretendents Mihails Jefremenko jau ir sācis procedūras, kuras viņš komisijai bija solījies uzsākt, proti, atteikšanās procedūras no savas šābrīža pilsonības piederības, lai neveidotos pretruna ar Pilsonības likuma garu, jo šos likumus mēs allaž virzām tikai tad, ja tik tiešām ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ cilvēks nevar atteikties no otras valsts pilsonības, vai arī ja ir iespēja ievērot vismaz Pilsonības likuma garu, tā burtu ieliekot īpašā likumā, kāds šodien ir jūsu priekšā un tiek piedāvāts balsošanai.

Es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums “Publisko iepirkumu likums”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Labdien! Tātad mums atkārtotai caurskatīšanai bija nodots Publisko iepirkumu likums, un attiecīgi tās pretenzijas, kas tika saņemtas no Prezidentes Kancelejas, attiecas uz elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu jeb uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kas direktīvā ir noteikts kā izņēmums no procedūras.

Konkrēti par šo jautājumu mums tika iesniegti trīs priekšlikumi, bet kopumā par likumu ir saņemti seši priekšlikumi.

1. un 2.priekšlikumā ir piedāvāts nedaudz paplašināts direktīvas teksts, savukārt 3., kas ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums, ir iesniegts ļoti precīzs direktīvas teksts.

Tātad 1. - Satiksmes ministrijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīs un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad 1. un 2.priekšlikums balstās uz Eiropas Savienības direktīvu, bet ne pilnīgi, jo neiekļauj izņēmumus, kas šajā direktīvā ir noteikti, ka tas neattiecas uz televīzijas un radio apraidi. Tāpēc, kolēģi, balsojot par 1. un 2.priekšlikumu, lūdzu tos neatbalstīt, bet atbalstīt 3.priekšlikumu, kurš šo Eiropas direktīvu traktē precīzāk un pilnīgāk.

Es gribētu atgādināt jums arī to, ka Eiropas Kopienas tiesu prakse ir tāda, ka tad, ja ir izņēmumi no procedūras, tie ir jāinterpretē pēc iespējas šaurāk un tos nekādā gadījumā nedrīkst paplašināt.

Tāpēc, godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu balsot “par” 3.priekšlikumu, neatbalstot 1. un 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Tātad es saprotu, Zundas kungs, ka jūs aicināt balsot atsevišķi par 1. un 2., bet pēc tam par 3.priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 32, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 23, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. Tālāk skatīsim pārejas noteikumus.

4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Paldies. Līdz ar to ir izskatīti...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Ir vēl arī 7.priekšlikums.

Dz.Zaķis. Es atvainojos! 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 1. Likums “Publisko iepirkumu likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums”. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt! Strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas numurs 858) - likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums” trešajā lasījumā. Saņemti 106 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 5. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 6. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 7. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 9. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 10. - atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 11. - nav atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs nesteigties un tomēr iedziļināties šā jautājuma būtībā.

Runa ir par to, kas izvirza tiesībsarga kandidātu. Sākotnēji komisija atbalstīja variantu, ka kandidātu izvirza Valsts prezidents, bet, kā jūs atceraties, šādas Valsts prezidenta pilnvaras Satversmē nav paredzētas, tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja izdarīt grozījumus Satversmē. Šie grozījumi tika noraidīti. Līdz ar to palika dilemma: cik daudz deputātu var izvirzīt tiesībsarga kandidātu - divdesmit vai pieci? Un galu galā komisija atbalstīja tādu variantu, ka tikai pieci Saeimas deputāti izvirza tiesībsarga kandidātu.

Manā skatījumā, “Saskaņas Centra” frakcijas skatījumā, šis variants ir diezgan bīstams. Neaizmirsīsim, ka tiesībsargs ir ārkārtīgi atbildīga institūcija. Tā zināmā mērā atrodas pat ārpus valsts pārvaldes ietvariem, jo tai ir jākontrolē viss. Un visās valstīs, kur darbojas tiesībsargs, galvenais ir tiesībsarga neatkarība. Tātad būtu ļoti ačgārni pārvērst tiesībsarga vēlēšanas par kārtējo politisko tirdziņu.

Jā, pieci deputāti var veidot frakciju, var ierosināt likumprojektu un tā tālāk, bet šis nav parasts likumprojekts, tie nav grozījumi kaut kādā tehniskā likumā. No tiesībsarga personības ir atkarīgs ārkārtīgi daudz kas, tāpēc galvenais ir tiesībsarga autoritāte un uzticība tiesībsargam.

Ja tiesībsarga kandidatūru izvirza vismaz divdesmit deputāti, kā to ierosina šis priekšlikums, tas nozīmē, ka tiesībsarga kandidatūru var izvirzīt vai nu lielākās Saeimas frakcijas, vai vairākas frakcijas, vienojoties savā starpā. Tātad jau šajā izvirzīšanas posmā notiek zināmas sarunas un tiek sameklēta kandidatūra, kurai uzticas vairāk deputātu, nevis tikai viena konkrētā partija, nevis tikai viena maza frakcija.

Tāpēc es ļoti baidos, ka šis politiskais tirdziņš var vienkārši diskreditēt tiesībsarga institūciju vēl pirms tās konkrētās darbības sākuma. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nebaidies, Boris!”) Es aicinu jūs tomēr pārdomāt visas šīs problēmas, iedziļināties pašā tiesībsarga koncepcijā, ko mēs tik ilgi apspriedām, un atbalstīt 11.priekšlikumu, jo no esošajiem variantiem tieši šis priekšlikums nodrošina visaugstāko tiesībsarga autoritāti, reputāciju un uzticību tiesībsargam. Un līdz ar to tieši šis priekšlikums nodrošinās visefektīvāko tiesībsarga darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Circenes kundze!

I.Circene. Komisijā diskutējot tiešām bija jautājums par to, vai kandidātu izvirza pieci vai divdesmit deputāti, bet, tā kā par viņu tik un tā balso Saeima, tad tika iebalsots, ka būs pieci deputāti, kas izvirza kandidātu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 11. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies. 12. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 14. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 16. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 18. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 19. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 34. - daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 35.priekšlikumā.

35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 38. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 39. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 40. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 41. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 42. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 43. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 44. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 45. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 46. - daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 47.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 48. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 49. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 50. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 51. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 54. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 55. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 56. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 57. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 58. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 59. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 60. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 61. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 62. - daļēji atbalstīts un iestrādāts 63., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 64. - atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā 65.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 66. - daļēji atbalstīts un izteikts 68.priekšlikumā komisijas redakcijā, kas ir atbalstīta.

Arī 67. ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 68.priekšlikumā. Tā ka visi trīs priekšlikumi kopumā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 66., 67. un 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 69. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 70. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 71. - atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 72.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 73. - daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 74. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Circene. 75. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 76. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 77. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Circene. 78. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 79. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 80. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 81. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 82. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 83. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Circene. 84. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 85. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 86. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 87. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 88. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 89. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 90. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 91. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 92. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 93. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Circene. 94. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 95. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 96. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 97. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 98. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 99. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 100. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 101. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 102. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Circene. 103. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 104. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 105. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 106. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums “Tiesībsarga biroja likums” pieņemts. Paldies.

I.Circene. Paldies, cienījamie kolēģi! Sevišķa pateicība Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem par konstruktīvo darbu, par to, ka esam visos trijos lasījumos izskatījuši un pieņēmuši Cilvēktiesību biroja likumu, kas gadiem ilgi gulēja plauktos. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Tiesībsarga biroja likumu, es atvainojos, Circenes kundze!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija trešajam šā likumprojekta lasījumam saņēma 9 priekšlikumus, kas izskatīti 28.marta sēdē.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijā ekonomika attīstās tā un demogrāfiskā situācija izveidojusies tāda, ka diemžēl būsim spiesti galu galā aicināt uz Latviju speciālistus. Šim procesam ir divi varianti.

Pirmais variants. Ja šis process notiks haotiski, ja mēs izliksimies, ka nekas tāds nenotiek, ka šie demogrāfiskie rādītāji un darbaspēka trūkums mūs neskars, tad diemžēl... Šā varianta sekas būs tās, ka diemžēl būs nelegālā imigrācija. Tie cilvēki, kuri varbūt būtu vajadzīgi Latvijai un kuriem būtu vajadzīgās specialitātes, neatbrauks, bet atbrauks tādi, kuri varbūt ir lēts darbaspēks, un diemžēl sekas būs diezgan smagas.

Otrais variants ir daudz gudrāks - tomēr apzināties tās problēmas, kuras mums ir, apzināties, kādā virzienā attīstās Latvijas ekonomika, kādi speciālisti mums ir vajadzīgi, kādu speciālistu mums trūkst, un piedāvāt šiem speciālistiem no ārzemēm atbraukt šeit, uz Latviju, un strādāt zināmu laiku.

Tātad mūsdienu ekonomika balstās nevis uz kādām iekārtām vai investīcijām, bet galvenokārt - uz smadzenēm. Ja mēs šurp aicināsim šos vajadzīgos speciālistus, mēs varēsim tātad piesaistīt investīcijas Latvijai.

Man ļoti negribētos, lai mēs izvēlētos pirmo variantu - ka mēs izliktos, ka nekas nenotiek, un ka šis process būtu haotisks.

Tāpēc es aicinu tomēr padomāt. Galu galā mēs tomēr nonāksim pie izmaiņām un grozījumiem Imigrācijas likumā, bet jautājums ir tāds - vai mēs sāksim to darīt tagad vai tikai pēc trim vai četriem gadiem, kad šo nelegālo imigrantu skaits šeit būs jau diezgan ievērojams.

Ar to ir arī saistīts mans priekšlikums - tomēr sastādīt šo sarakstu, nepieciešamo profesiju sarakstu, un dot iespēju tiem speciālistiem atbraukt un strādāt Latvijas labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

(Starpsauciens no zāles: “Juri, laiks iet!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nemuldi tur daudz...

Cienītie kolēģi! Es arī aicinu domāt līdzi šim priekšlikumam. Par kādām smadzenēm runāja priekšlikuma iesniedzējs? (No zāles dep. A.Aleksejevs: “Par tavām!”) Man liekas, ka ir pietiekami skaidrs, kas tās būs par tādām savdabīgām smadzenēm un no kuras puses viņas taisās ierasties šeit, Latvijā.

Re, te jau ir priekšlikums: sastādīsim veselu sarakstu! Interesanti, kurš būs saraksta galvgalī? Vai Lukašenko vai Putins būs pirmais? Un kas vēl nāks pēc viņiem? Ko tad jūs te? Kaut kādu kapu rokat Latvijas sabiedrībai, vai? Šitāda priekšlaicīga raudāšana jau pati par sevi ir neciešama, un nekādā gadījumā to nevar ierakstīt kaut kādos likumos. Novērsīsim jebkuru iespēju ieplūdināt šeit pilnīgi nevēlamas personas!

(No zāles: “Juri, ja tā būs sieviete no Ukrainas? Ko tas darīsim?”)

Savulaik jau pietiekami daudz ir te saplūdināts. Tagad (piemēram, šodien, kā mēs jau redzējām) tādus un līdzīgos grib jau dabūt iekšā pat Satversmē kā vēlēšanu tiesību īpašniekus! Vispirms ir jātiek galā pašiem ar sevi, jātiek galā ar savu saimniecību, un tikai tad ir jāskatās, uz kādiem priekšnosacījumiem sadarboties ar citām valstīm. Nevar vis tā - jau priekšlaicīgi taisīt sarakstus, kombinēt vajadzīgās vai nevajadzīgās smadzenes un mēģināt kaut kādā veidā iesaistīt šinī jautājumā sabiedrību. Šī sabiedrības baidīšana ir ļoti vajadzīga noteiktai daļai, it īpaši dažiem, kuri pārpratuma dēļ iekļūst pašvaldībās vai Saeimā. Tā ir viņu maize! Ar šādu sabiedrības baidīšanu viņi pelna sev vietas atkal citā Saeimā, lai turpinātu traucēt Latvijas valsts attīstībai. Neapšaubāmi!

Tieši tāpēc komisija šādu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sokolovska kunga priekšlikums ir interesants, bet diemžēl tas ir pilnīgi aplams - tas balstās koncepcijā, ka Latvijā trūkst darbaroku. Ņemot vērā to darbaspēka līmeni un darbaroku skaitu, kāds pašreiz ir, un bezdarba līmeni, es domāju, Sokolovska kungs, ka Ministru kabinetam nav jāsastāda profesiju saraksts, kurā būtu jāieraksta šuvējas, adītājas, varbūt hokejisti, varbūt vēl kādas profesijas pārstāvji, bet acīmredzot ir jāsāk no pilnīgi otra gala.

Pirmām kārtām ir jautājums: vai imigrācija kā tāda - un turklāt nekontrolēta imigrācija - apdraud valsts pamatus vai neapdraud? Sokolovska kungs, jūs labi zināt un redzat, kas notiek Francijā un Vācijā! Nesen rādīja televīzijā vienu Berlīnes vidusskolu, kurā pašu vāciešu ir tikai desmit procenti. Tajā skolā dežūrē policisti, notiek kautiņi ar nažiem. Pārsvarā tur mācās arābu izcelsmes bērni. Tās ir šīs nekontrolētās imigrācijas sekas. (No zāles dep. N.Kabanovs: “Rasisms!”) Rezultāts ir tas, ka tās skolas beidzēji nespēj iegūt darbu. Vai mums vajag radīt priekšnoteikumus, lai pēc tam ar dažādiem cilvēktiesību speciālistiem risinātu šīs sekas, vai mums ir jānovērš cēloņi?

Ir vairāki valstu modeļi. Un es domāju, Sokolovska kungs, jūs to ļoti labi zināt.

Pirmais. Latvijai ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju pašreiz ir nekvalificētā darbaspēka pārpalikums, kā jūs zināt.

Otrais. Ir vesela rinda valstu, no kurām varam mācīties. Es gribu atgādināt, ka tādās pasaulē visbagātākajās valstīs, kurās ir pats lielākais ienākums uz vienu iedzīvotāju, tādās kā Luksemburga, iedzīvotāju skaits ir ļoti neliels - sešsimt tūkstoši... vai arī trīssimt tūkstoši kā, piemēram, Islandē... Un atcerēsimies, ka Latvijā pirms kara bija 1,9 miljoni iedzīvotāju, nevis 2,3 miljoni kā tagad! Tās ir okupācijas sekas zināmā mērā.

Ministru kabinetam un arī Saeimas komisijām, it īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ir jāizstrādā priekšlikumi, kā padarīt Latviju konkurētspējīgu. Mums vajadzētu mācīties no Taivānas, kura neimportē hokejistus un sportistus, bet uzturēšanās atļaujas izsniedz Amerikas Savienoto Valstu universitāšu beidzējiem, profesoriem, cilvēkiem, kas strādā jauno tehnoloģiju jomās, augsto tehnoloģiju nozarēs - nanotehnoloģijā, biotehnoloģijā. Tātad tās valdība virza valsti uz augsti ietilpīgu, zinātņietilpīgu nozaru attīstību. Tas neprasa milzīgu skaitu darbaroku. Ja šāda programma arī Latvijā būs izstrādāta, tad pati tautsaimniecība parādīs, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi.

Kā būtu tad, ja mēs iesim, Sokolovska kungs, jūsu ieteikto ceļu, tas ir, ņemsim vērā uzņēmēju tieksmi veidot zemas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuros par minimālo algu strādā cilvēki, kas ir iebraukuši no NVS valstīm? No jūsu priekšlikuma taču ir skaidri redzams, ko jūs domājat un gribat, - ievest šeit cilvēkus no Baltkrievijas vai varbūt no Moldovas, no Ukrainas, kuri strādās šūšanas uzņēmumos vai citos zemas pievienotās vērtības uzņēmumos.

Un kas nākotnē? Ne tagad (tagad būs īslaicīga peļņa!), bet pēc desmit vai divdesmit gadiem tas var radīt tādas pašas katastrofālas sekas - demolēšanu, grautiņus -, kādas mēs redzējām valstu galvaspilsētās, nesen - Francijas pilsētās. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un padomāt par sakarīgāku priekšlikumu izstrādi, par to, kā veicināt augstu konkurētspēju Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis - otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies par diskusiju. Un paldies par piemēru. Jūs tagad redzat šā pirmā varianta piekritējus. Tie cilvēki grib parādīt, ka nekas nenotiek, ka viss ir kārtībā, un pēc tam, kad viņi ieraudzīs, ka būs nelegālā imigrācija, viņi labprāt cīnīsies pret šo nelegālo imigrāciju - viņiem būs tāda retorika! - un gūs sev politiskus punktus uz tā rēķina.

Es gribētu drusciņ oponēt attiecībā uz argumentiem, kas izskanēja.

Pirmais arguments. Ko mēs šodienas sēdē izdarījām? Mēs piešķīrām pilsonību Ukrainas sportistam. Kāpēc mēs to izdarījām? Tāpēc, ka viņš aizstāvēs Latviju starptautiskajās sacensībās. Vadoties pēc tādas “tēvzemiešu” loģikas, mums nevajadzētu to darīt, jo mums ir tik un tā daudz bezdarbnieku. Mēs to izdarījām tāpēc, ka viņš ir labs šajā sporta veidā un, startējot zem Latvijas karoga, viņš tātad dos tagad savu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Par Luksemburgu. Jā, Luksemburga ir ļoti maza valsts, ar mazu skaitu iedzīvotāju. Bet vai jūs, cienījamais Kiršteina kungs, zināt, ka tur imigrantu skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu? Tāda ir realitāte.

Par visiem tiem kautiņiem, par noziedzību un visu pārējo. Jā, tas notiek daudzās Eiropas valstīs, bet tā iemesls nav legālā imigrācija, tās ir nelegālās imigrācijas izpausmes.

Un ko mēs ierosinām? Mēs ierosinām, lai būtu Ministru kabineta izstrādāts vajadzīgo profesiju saraksts. Runa taču ir nevis par šuvējām, kuras mēs, protams, varam atrast Latvijā, bet, piemēram, par tiem pašiem biotehnoloģiju speciālistiem, pasniedzējiem - un tā tālāk un tā joprojām. Tātad valsts un valdība varēs vērtēt situāciju un ļoti fleksibli rīkoties, redzot, ka ir kādas profesijas speciālistu trūkums. Tātad tomēr...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Sokolovska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. ...tomēr aicinās šos speciālistus - varbūt uz laiku. Un tomēr, uzsākot šo diskusiju...

Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. ...es domāju, ka ne pēdējo reizi mēs par to runājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

(No zāles: “O! Boris!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka daži kolēģi vēl dzīvo 80.gadu beigās un pat avīzes nemaz nelasa. Kiršteina kungs, par to, ka Latvijā nav darbaspēka trūkuma, jūs labāk pastāstiet darba devējiem. Tad viņi jums paskaidros, ka tagad patiešām ir ārkārtīgi grūti atrast profesionālu, augsti kvalificētu virpotāju vai atslēdznieku, vai pastāstīs, cik daudz kvalificētu strādnieku šobrīd strādā celtniecībā. Jo Latvijā patiešām ir nekvalificēta darbaspēka pārpalikums, bet, strādājot ar nekvalificētu darbaspēku, mums ir tādi panākumi, kādi nu tie ir.

Protams, var plātīties ar to, cik liels mums ir nacionālā kopprodukta pieaugums, bet šo pieaugumu vajadzētu salīdzināt arī ar cenu pieaugumu, jo aug cenas, nevis saražotās produkcijas apjoms. Un patiešām ir jāmācās no citām valstīm - no tādām valstīm kā Īrija. Protams, var salīdzināt ar Luksemburgu, bet mēs esam absolūti citā situācijā. Salīdzinājums ar Īriju būtu daudz vairāk vietā. Īrija patiešām īsteno atklātā darba tirgus politiku. Mēs zinām, cik daudz Latvijas strādnieku šobrīd strādā Īrijā. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Īrijai ekonomikā ir daudz lielāki panākumi.

Es aicinu jūs saprast vienu vienkāršu lietu - to, ka vairs nebūs “dzelzs priekškara”. Mēs dzīvojam vienotā Eiropā, mēs dzīvojam atklātā pasaulē, kur migrācija ir nenovēršams fenomens. Jūs gribat uzbūvēt tādu skaidru žogu vai Ķīnas mūri uz mūsu austrumu robežām. Tas tik un tā nesanāks. Latvijas tauta cietīs no šādas politikas daudz vairāk nekā kāds cits. Un jums patiešām ir tādi aizspriedumi, ka tur visi - krievi, ukraiņi, baltkrievi - sapņo tikai par to, lai iebrauktu Latvijā, lai šeit kaut kā iemitinātos... Situācija mainīsies radikāli, un diemžēl tas ir politiķu pienākums - sekot līdzi pārmaiņām un attiecīgi rīkoties. Jūsu nostāja faktiski bremzē Latvijas ekonomikas attīstību.

Es domāju, ka šis ir ļoti saprātīgs priekšlikums. Te ir runa tieši par augsti kvalificētu darbaspēku, kura mums trūkst. Un tie nedaudzie, kuri te ir, tie aizbrauc uz Īriju vai Lielbritāniju. Tas ir viens no veidiem, kā varētu kompensēt šo fenomenu.

Tagad beidzot mēs visi atzīstam: jā, šī “smadzeņu” aizplūšana un darbaroku aizplūšana ir problēma, bet tad, kad opozīcija piedāvā kaut kādus saprātīgus lēmumus, kas vismaz daļēji varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu, tad mēs atkal sākam atcerēties šo vēsturi un sākam šausmināties: “Nē, nē! Redziet, te iebrauks visādi emigranti...” Un tā tālāk. Ir jāizvēlas, ko mēs gribam: vai mēs gribam radīt etnisku rezervātu vai gribam attīstīt dinamisku ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Aizvadītajā nedēļā mani saraudināja Emsis un Breša kungs. Šodien Sokolovska kungs grib saraudināt, bet laikam nesaraudinās.

Cienījamie kolēģi! Neņemiet ļaunā, ka mēs esam sākuši šo diskusiju un ielaižamies šajā diskusijā, jo tā ir ārkārtīgi svarīga. Svarīga kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā ir jāiznīcina mīts, bet tas diemžēl mājo ne tikai kreisā flanga deputātu vidū, jo viņi ir ieinteresēti, lai Latvijā sabrauktu vēl tūkstoši un desmiti tūkstošu no Krievijas un no citurienes - no bijušajām PSRS republikām.

Taču arī mūsu pašu sabiedrībā un mūsu pašu atbildīgajās institūcijās mums stāsta un draud, ka tuvākajos gados Latvijai nāksies pieņemt no 5 līdz 10 tūkstošiem cilvēku gadā (No zāles: “Piecsimt tūkstošus!”), jo trūkšot darbaspēka. Bet kā tad ir ar to pašu Latgali, kur bezdarbnieku skaits ir ap 30 procentiem? Uz Īriju ir aizbraukuši desmitiem tūkstošu no Latgales. Taču tik un tā tur vēl aizvien ir apmēram 30 procenti bezdarbnieku. Tātad cilvēkiem nav ko darīt. Nav darba! Jā, tur varbūt nav kvalificēti šie cilvēki, bet tie ir mūsu cilvēki! Un valdība ir vainīga, ka tā neko nedara, lai šos cilvēkus padarītu par kvalificētiem, zinošiem.

Tā pati profesionālā izglītība praktiski ir sagrauta un nedarbojas šodienas līmenī. Lūk, problēmas, kuras ir jārisina valdībai un bija jārisina visu šo laiku, nevis jāķīvējas un jāplēšas savā starpā līdz ārprātam, kādu līmeni pašlaik, jūs, koalīcijas partneri, esat sasnieguši. Līdz ārprātam!

Un tas, ka Latvija vēl aizvien ir tīkama valsts, it īpaši Krievijai, krievu iedzīvotājiem, ir skaidrs, jo šeit iebraukušie no Krievijas uz dažādu laiku, un uz dažādiem darbiem ir vismaz 70 procenti. Nemaz nerunāsim par tiem, kuri iebrauc šeit, apvienojot ģimenes, un tā tālāk un tā joprojām. Šī iefiltrēšanās Latvijā no Krievijas puses vienkārši ir jāaptur. Jāaptur, nevis jāatbalsta!

Un es pateikšu jums tur, kreisajā flangā, ka Latvija pirms okupācijas bez miljona okupantu, bez miljona nepilsoņu bija sasniegusi ārkārtīgi augstu attīstības līmeni gan izglītībā, gan lauksaimniecībā, gan zinātnē, gan kultūrā un ražošanā. Iztikām bez šiem cilvēkiem un, es atvainojos, iztiksim paši arī šodien!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Par ko šeit spriež labā spārna deputāti? Kam viņi grib izteikt neuzticību? Vai PCTVL frakcijas deputātam Sokolovskim? Nē, protams, Ministru kabinetam! Jo Sokolovska kunga priekšlikumā ir runa par to, lai uzticētu Ministru kabinetam sastādīt atsevišķu kvalificēto speciālistu sarakstu, kuri ir nepieciešami Latvijas Republikai. Viņi negrib uzticēties ne Ministru kabinetam, ne pašu spēkiem, jo, ja viņiem būtu cerības pašiem pēc 9.Saeimas vēlēšanām piedalīties Ministru kabineta izveidošanā, tad tieši kāds “tēvzemietis” varētu arī sastādīt tādu sarakstu. Viss ir zem kontroles. Taču viņi netic, ka būs nākamajā valdībā un varbūt vispār arī 9.Saeimā.

Un varētu būt arī šāds arguments: “Vai jūs nezināt, cienījamie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, kāda šodien ir imigrācijas plūsmas intensitāte?” Imigrācijas pieaugums ir apmēram simts reižu mazāks nekā mirstība. Jūs varētu visu savu enerģiju novirzīt uz mirstības koeficienta samazināšanu, it īpaši, ja ņem vērā to, ka jūsu ministri aptuveni desmit gadus vadīja gan Veselības ministriju, gan Labklājības ministriju. Un arī latviešu mirstība - tas ir jūsu vadības produkts.

Aicinu atbalstīt Jura Sokolovska prātīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Divas piezīmes Cileviča kungam.

Cileviča kungs! Jūsu sapnis par federālu Eiropu ir izsapņots. Nebūs Eiropas Savienības Konstitūcijas! Esmu spiests jūs apbēdināt. Pēc pēdējiem notikumiem Eiropā un Francijā un pēc protestiem pret imigrāciju Latvija atbalstīs tikai tādu Eiropas Savienības politiku, kur Latvijai ir veto tiesības jautājumā par jebkuru imigrāciju, par jebkuru imigrācijas likumu.

Jā, būs kopējs tirgus, un ar to viss arī beigsies. Es atkārtoju vēlreiz: nebūs federālas Eiropas, nebūs Eiropas Savienības Konstitūcijas, jo tā nav vajadzīga, nebūs neierobežotas imigrācijas ar kaut kādu komandēšanu no Briseles! Mēs nekad no tā neatkāpsimies!

Otrs. Jūs piedāvājat saglabāt 7-8 procentus bezdarbnieku un ievest vēl jaunus strādniekus. Mēs piedāvājam pārkvalificēt šos 7-8 procentus bezdarbnieku, lai viņi varētu ieņemt šīs darba vietas.

Un pēdējais. Cileviča kungs! Mēs bijām ar jums kopā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē, kur jūs redzējāt sakarību starp bezdarbu un valodas zināšanām. Un 70 procenti bezdarbnieku diemžēl prot tikai krievu valodu. Viņi neprot valsts valodu. Kura ir tā partija, kas protestē pret valsts valodas zināšanām pienācīgajā līmenī? Ja Rīgā no 150 pirmsskolas iestādēm latviski bērnus šobrīd māca tikai 70 iestādēs, tad jūs neesat gatavi pateikt, ka ar nākamo gadu 1.klasē nevar uzņemt nevienu, kurš pirmsskolā nav iemācījies valsts valodu. Vispirms šie bērni ir jāiemāca runāt latviski, lai viņi varētu iet pirmajā klasē.

Lūk, tā ir atslēga, lai šeit nebūtu bezdarba! Tāpēc es aicinu neatbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vai Latvijā ir bezdarbs? Jā, Latvijā ir bezdarbs, it īpaši Latvijas austrumu reģionos. Vai Latvijā trūkst kvalificēta darbaspēka? Jā, Latvijā ir atsevišķas profesijas, kurās darbaspēka trūkst. Kā piemēru varu pateikt kaut vai tādu faktu, ka apmēram pēdējo piecu sešu gadu laikā Latvijā katru gadu no Ukrainas esam spiesti ievest vairāk nekā divsimt, nu gandrīz trīssimt, kvalificētu kuģubūves speciālistu, pirmām kārtām jau augstas kvalifikācijas metinātājus, lai viņi varētu strādāt mūsu kuģubūves rūpnīcās.

Šeit, Saeimā, mēs vairākkārt dažādās komisijās esam tikušies ar atbildīgiem Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, un tādu īstu attaisnojumu, kāpēc mums daudzus gadus šie speciālisti ir jāieved, mēs neesam saņēmuši, jo galu galā, ja ir pieprasījums pēc šādām specialitātēm, pēc šādās specialitātēs strādājošiem, tad Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Ekonomikas ministrijai ir jāliek galvas kopā un jāsāk šādu speciālistu sagatavošana šeit pat, Latvijā.

Bet tagad par pašu priekšlikuma būtību. Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzmanīgi izlasītu deputāta Sokolovska priekšlikumu, tad mēs varētu izdarīt secinājumu, ka šis priekšlikums pēc savas būtības ir absurds, jo ko tad piedāvā Sokolovska kungs? Sokolovska kungs piedāvā, ka varētu dot šādas iebraukšanas atļaujas, ja ārzemnieka profesija ir iekļauta Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo profesiju sarakstā. Un šādu profesiju sarakstu tad noteiktu Ministru kabinets.

Cienījamie kolēģi! Nosauciet man vienu profesiju, kurā Latvijā strādā Latvijas cilvēki un kura mūsu tautsaimniecībai nebūtu noderīga, - lidotāji, dažādi celtniecības speciālisti, juristi, izglītības nozares darbinieki! Ja paskatāmies jebkuru profesiju, tad redzam, ka tās visas tautsaimniecībai taču ir nepieciešamas. Tātad šāda nostāja ir vienkārši absurda. Varbūt mēs ar lielām mokām kādu šādu profesiju varētu arī atrast, piemēram, striptīzdejotāja, kaut gan arī striptīzdejotāja apkalpo tūristus, kuri ienes valsts kasē kādu labumu.

Tātad šis piedāvājums ir absurds pēc būtības. Tāpēc es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Sokolovska... Es atvainojos, par 2. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds īsiem paziņojumiem. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es vēlreiz atgādinu, cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas, ka mums tūlīt nekavējoties būs sēde šeit pat blakus - Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēde būs tūlīt Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mūsu jaukās tikšanās ceturtdienās uz zināmu laiku tiek pārtrauktas, tāpēc es jūs uzaicinu pēc trijām nedēļām, 27.aprīlī, pulksten 19.00 “Daugavas” sporta namā Krišjāņa Barona ielā 107 uz Baltijas Asamblejas kausa izcīņu basketbolā, kur Latvija tiksies ar Igaunijas un Lietuvas izlasēm.

Ja jūs gribat baudīt basketbola un mākslas sintēzi, tad pēc pāris dienām, 29.aprīlī, tajā pašā “Daugavas” sporta namā pulksten 12.30 Saeimas izlasei būs jāaizstāv izcīnītais kauss spēlēs ar mākslinieku komandām. Un šīs sacensības turpināsies visu dienu. Ceru uz jūsu atbalstu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.40. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Škapars... Ir? Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs, Vjačeslavs Stepaņenko un Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Orlova, Urbanoviča, Klementjeva, Ribakova un Vidavska jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par pretgripas vakcināciju 2005./2006.gada gripas periodā”. Šo jautājumu mēs nododam veselības ministram.

Paldies.

Cienījamie deputāti! Tiksimies zālē pulksten 11.00. Paldies.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Tātad atgādinu: mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā lasījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi!

Turpināsim ar 3.priekšlikumu, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Runā īsi!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Par 6.priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - un par likumprojekta mērķiem. Viens mērķis bija būtiski sarežģīt procedūru, ar kuru tiesa skatīja lietas par cilvēku iekļaušanu “melnajā sarakstā”. Šeit viss ir slēpts ar valsts noslēpumu, un praktiski cilvēks neko nevar pierādīt un nevar pat saņemt normālu argumentāciju, kādēļ viņš šajā “melnajā sarakstā” ir iekļauts. Saeimas Juridiskais birojs nav apmierināts ar visiem šiem apgrūtinājumiem, un tāpēc šeit ir vesela virkne Juridiskā biroja priekšlikumu sakārtot ministrijas priekšlikumus saskaņā ar vispārējo juridisko praksi, kā arī ar cilvēktiesību aizstāvību.

Konkrētais priekšlikums ir svītrot no likuma iespēju izskatīt praktiski visus šos jautājumus slēgtajās tiesas sēdēs. Tas neapmierina ne tikai Saeimas Juridisko biroju, bet arī PCTVL frakciju, un es aicinu arī Saeimas vairākumu atbalstīt mūsu viskvalificētāko juristu viedokli, balsot par 6.priekšlikumu un svītrot likumprojekta 13.pantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu šim likumprojektam. Komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 12. Likums “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5699 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 2. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemts.

R.Jurķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.5701 - likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 2. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 3. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

R.Jurķis. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 5. - deputāta Šķestera priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis. Strādāsim ar dokumentu Nr. 5702 - likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Kopumā saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Varbūt jums liekas, ka PCTVL frakcijas deputāta Jura Sokolovska priekšlikums par nepilsoņu piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pārmērīgs un nepamatots. Manuprāt, tas tā nav, jo šis profesionālais tiesībsargs, starptautiski atzītās Latvijas Cilvēktiesību komitejas loceklis, nekad neizvirza nepamatotus priekšlikumus. Juris lieliski pārzina Eiropas Parlamenta darbu, jo pārstāvēja tanī Latviju un PCTVL frakciju vēl tad, kad mūsu deputātiem bija tikai novērotāju statuss Eiropas Parlamentā. Ne jau velti viņš tika iekļauts PCTVL sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un finišēja tur otrais pēc Tatjanas Ždanokas kundzes, saņemdams 72 076 punktus - vairāk nekā par Eiropas Parlamenta deputātiem ievēlētie Georgs Andrejevs un Rihards Pīks.

Bet nu par nepilsoņiem. Mēs nebūtu iniciējuši Saeimā šā jautājuma izskatīšanu, ja ārvalstniekiem netiktu dotas tiesības balsot par Latvijas kandidātu sarakstiem, lai gan šie ārvalstnieki nav pat spējīgi sameklēt Latviju pasaules kartē vai uz globusa.

Šo kaunpilno atšķirību sarakstu, kurā priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem tiek dotas ārvalstniekiem, sarakstu, kas drīzāk būtu raksturīgs kādai kolonijai, kuru iekarojusi daudz civilizētāka valsts, - šo cilvēka cieņu pazemojošo sarakstu var turpināt. Šis saraksts mums nebūt nav nodiktēts no Briseles. Mēs to esam izveidojuši paši 8.Saeimas pilnvaru laikā. Es nolasīšu to visu. Pirmkārt, tās profesijas privātajā sektorā, kurās liegts strādāt nepilsoņiem, bet ir atļauts strādāt ārvalstniekiem: advokāts un advokāta palīgs, aizstāvis kriminālprocesā, ja viņš ir ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, detektīvsabiedrības vadītājs, apsardzes dienesta vadītājs.

Vēl viens ierobežojums - piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās.

Juridiskajai personai nav tiesību iegūt zemi Latvijas Republikas pilsētās un pirkt zemesgabalu lauku apvidū, ja Latvijas pilsoņiem vai ārvalstniekiem nepieder vairāk nekā puse firmas pamatkapitāla.

Komercdarbība, kas saistīta ar ieročiem, atļauta tikai Latvijas pilsoņiem un ārzemniekiem. Tikai ārzemniekiem un Latvijas pilsoņiem ir pašaizsardzības tiesības, un tikai ārzemniekiem un Latvijas pilsoņiem ir tiesības kolekcionēt ieročus.

Saraksts, kas ir kolonijas vai okupētas teritorijas cienīgs!

Cienījamie kolēģi likumdevēji! Šādas priekšrocības, kas ir dotas ārvalstniekiem salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā mērā diskreditē gan Eiropas Savienību kā tādu, gan arī Eiropas demokrātijas principus vispār. Latvija, kas ir Eiropas Savienībā iestājusies ar šādu smagnēju rasisma slogu un kas demonstratīvi neciena pati savus nodokļu maksātājus, ir kļuvusi par “piekto kolonnu”, kura ir spējīga pilnībā graut uzticību Eiropas demokrātijai.

Ja mēs gribam būt konkurētspējīgi un panākt, lai vārds “Latvija” no Eiropas Parlamenta tribīnes tiktu izrunāts ar cieņu, iesākumā mums būtu jāiemācās cienīt pašiem sevi. Nedrīkstētu nostādīt pašmāju nodokļu maksātājus zemāk par ārvalstniekiem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nu paskatieties gan, ko jūs neesat atbalstījuši! Jāsaka tā atklāti: tāda īpatnēja un savdabīga pieeja nopietniem jautājumiem. Vai jūs visi vispār dzirdat, ko es saku?

(No zāles: “Skaļāk!”)

Te ir runa par maisu purināšanu, te ir runa par pirksta kratīšanu. Visu laiku cilvēki tiek baidīti ar visu ko, visur redz čekas pirkstus un citas ķermeņa daļas... Taču, kad mēs skaidri pasakām, ka uz Eiropas Parlamentu nevar kandidēt tādas personas, kas ir bijušas vai nu PSRS, vai Latvijas PSR, vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, tad nezin kāpēc tomēr pieļauj, ka arī tādas varētu kandidēt. Nu kur tad tur ir tā pieeja? Kur tad tur ir tā principialitāte? Labi! Tad nāciet un atbalstiet, un pasakiet, ka tādas var kandidēt, ka jums nekas nav pret to!

Nē! Viss notiek pa kluso.

Mēs jums piedāvājam skaidru redakciju - bez kaut kādas izlocīšanās, bez kaut kādas minēšanas. Štata darbinieks ir štata darbinieks. Ko tad vēl tur vajag pielikt klāt? Nu, var jau būt, ka šajos grūtajos laikos tā domāšana strādā skaudrāk, precīzāk, un var būt, ka ir iespējams sakārtot vismaz to sistēmu, kura attiecas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tur mēs ievēlam cilvēkus, kas Latviju pārstāv ārpus Latvijas un kam tur ir diezgan daudz ko darīt (kā jūs redzat, viens otrs tur pat ļoti cenšas ne sevišķi labi par Latviju izrunāties).

Tā ka mūsu priekšlikums ir ļoti precīzs. Te nav kaut kāda jēdzienu jaukšana vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tāpēc es lūdzu vismaz tos, kam rūp Latvijas tēls Eiropas Parlamentā, atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” šodien ir izskatāms trešajā lasījumā, tātad beidzamajā lasījumā. Un atkal mēs gribam pieļaut kļūdu jeb, pareizāk sakot, nelabot pieļauto kļūdu! Juridiskajā komisijā strādājošie deputāti diemžēl nav izpratuši, ka jālabo šī kļūda, šī ārkārtīgi būtiskā pieļautā kļūda. Atkal mēs no kaut kā baidāmies, paši nezinādami, no kā.

Jūs taču atceraties to laiku, kad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs pieņēmām šo likumu. Toreiz mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vairākkārt iesniedzām - arī pēc tam, kad likums tika pieņemts, iesniedzām - grozījumus, lai nepieļautu šo kļūdu. Es atkārtoju: lai nepieļautu šo kļūdu, ka Eiropas Parlamentā sēdēs deputāti, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Vai tad nav skaidras tik elementāras lietas? Šādiem Saeimas deputāta amata kandidātiem ir liegta iespēja kandidēt - gribošajiem iekļūt Saeimā un pēc tam šeit darīt visādas nekārtības un pretvalstiski darboties, tāpat kā viņi darbojās toreiz - okupācijas beigu posmā.

Bet nē!

Un te nu es atkal kārtējo reizi rādīšu ar pirkstu uz “Jauno laiku”. Jūs, draugi mīļie, pieļāvāt šo kļūdu un nobalsojāt kopā ar sarkanajiem! Repšes kungs toreiz diktēja šos noteikumus un atsaucās uz kaut kādām demokrātiskajām, tā sakot, tradīcijām - ka mēs būšot demokrātiskāki... Viņš gribēja būt demokrātiskāks par visām Eiropas Savienībā esošajām valstīm un nekādi nepakļāvās tam, ko mēs teicām, ko mēs pierādījām un ko daudzi no jums, “Jaunā laika” deputātiem, saprata un teica, ka, jā, patiešām, nedrīkst šādi cilvēki atrasties Eiropas Parlamentā. Taču nobalsojāt.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kauns!”)

Jūs tagad redzat, ka Ždanoka tur sēž un ko viņa tur dara! Viņa tur ir sastrādājusi šajā negarajā, īsajā laikā ārkārtīgi daudz nepatikšanu. (No zāles: “Šmuces!”) Viņa tur musina eiropiešus, kuri vēl tā īsti nav sapratuši - īsti vēl nav sapratuši! - Latvijas drūmo likteni okupācijas 50 gados. (Aplausi.)

Un vēl. Kāda starpība - es atvainojos! -, vai Latvijas nīdējs sēž Latvijas parlamentā un Eiropas Parlamentā? Vai tur viņš ir nekaitīgāks? Es uzskatu, ka viņš tur ir tikpat kaitīgs kā Latvijas Saeimā un varbūt pat vēl kaitīgāks, jo mēs nespējam dot viņam pretsparu. Šeit mēs esam daudzi, bet tur no Latvijas ir tikai deviņi deputāti... faktiski astoņi...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Tāpēc, kolēģi, atjēdzieties reizi par visām reizēm! Saprotiet, ka mūsu priekšlikums ir jāatbalsta! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu tā! Vienu lietu mēs varam secināt: Saeimas vairākums vēsā mierā ir atbalstījis to, ka visi Latvijai naidīgo dienestu štata darbinieki var aukstasinīgi gatavoties Eiropas parlamenta vēlēšanām. Ļoti prātīga rīcība no visiem tiem, kuri balsoja šādi!

Nupat, nupat PSKP biedrene T.Ždanoka saņēma pamatīgu mācību ar tādu kā pēriena piegaršu Eiropā, tieši runājot par viņas tā saucamajām tiesībām vai pieteikumiem uz tiesībām. Tieši par to, par ko mēs tagad runāsim.

Un mūsu priekšlikumā mēs nonākam pie ļoti labi zināmas ļaužu kopas. Tas nav nekas abstrakts, un arī mūsu minētais datums ir ļoti cilvēcīgs, pat pārāk cilvēcīgs. Mēs neesam minējuši 1990.gada 4.maiju. Tam vajadzēja būt izšķirošajam datumam. Nē! Mēs minam 1991.gada 13.janvāri, saskaņojot to ar tiešām pēdējo izšķiršanos. Tie ir janvāra notikumi, kur pārāk skaidri bija redzams... atklāti bija redzams, kurš kurā pusē ir nostājies. Nu tad sakiet, lūdzu, kādi ir argumenti šeit! Kas jums te vēl ir vajadzīgs? Uz kāda pamata mēs šādiem cilvēkiem ļaujam kandidēt uz Eiropas Parlamentu, ja jau pat Eiropas tiesas to ir sākušas saprast? Tas nākas grūti, jo ilgi un dikti ir jāskaidro daudziem cilvēkiem Eiropā, kas ir noticis Latvijā. Ieskaitot visus nepilsoņus un tamlīdzīgas parādības...

Bet, ja jau mēs paši šeit, Saeimā, tādiem dodam iespēju kandidēt uz šo pašu Eiropas Parlamentu, tad citiem ir ļoti grūti kaut ko skaidrot, jo mums uzreiz parāda mūsu pašu pieņemtos dokumentus un saka tā: “Ko jūs te nākat un runājat par vecām lietām? Jūs taču paši ar savu balsojumu esat no šīm lietām atteikušies!”

Līdz ar to man nekas cits, protams, neatliek, kā vien aicināt jūs iedziļināties... Nebalsot automātiski, bet domāt līdzi, kādas sekas varētu būt šādiem balsojumiem tad, kad mēs ārpus Latvijas nopietnās starptautiskās institūcijās runājam par valsts tēlu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Ja ir pieļauta kļūda, tad šī kļūda ir jālabo, un nekad nav par vēlu šo kļūdu labot. Nav arī kauns atzīties, ka esam kļūdījušies. Tāpēc ir jānobalso “par”.

Un vēl pāris piemēru.

Viens no tiem. Pirmdienas vakarā es tikos ar nupat iebraukušo čehu deputātu grupu, kur viens delegāts bija no Komunistiskās partijas. Viņiem ir šāda grupa un Komunistiskās partijas darbība Čehijā ir legāla. Tas tomēr ir brīnums, bet diemžēl demokrātijas zieds... Es vakarā pie vakariņu galda kaut ko izteicos par to, kādus posta darbus te komunisti tomēr ir darījuši. Šādus tādus piemērus minēju. Tos jūs jau esat dzirdējuši, par to te daudzkārt ir runāts, tāpēc neatkārtošos... Un nākamajā dienā, tas bija otrdien, kad mūsu Saeimā tika organizēta tikšanās ar šo grupu, šis delegāts man nedeva roku. Nu īpatnēja sajūta bija. Es dodu roku, bet viņš man nedod roku. Ja tā, tad es noplātīju abas rokas. Tā ka jūs varat iedomāties, cik stipri tā ideoloģija sēž daudzu, kā saka, miesās un smadzenēs.

Un tieši tāpēc mums ir jālabo šī kļūda. Un uz to norāda arī citi. Dobeļa kungs jau minēja To ir darījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kuras spriedums ir lasāms Latvijai zīmīgā datumā - 16.martā. Un šajā spriedumā ir atzītas Latvijas valsts tiesības nemaksāt kompensāciju Ždanokai par to, ka viņai toreiz bija liegts deputāta mandāts Rīgas Domē.

Kāds tam bija pamatojums un kas to izšķīra? Man bija iespējas sīkāk to uzzināt un iepazīties ar stenogrammu. Es iesaku paklausīties uzmanīgi, kāds tad bija šis vērtējums tiesā par labu Latvijai un kāpēc tas bija tieši tāds. Ždanokai jautāja: “Ko jūs būtu darījusi, ja augusta puča laikā būtu uzvarējis totalitārais komunisma režīms?” Ždanoka nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un tomēr nobalsot “par”, nevis rīkoties tā, kā to darīja komisija. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pareizi, Leopold!”) Man vienkārši ir kauns par komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Te bija jautājums par to, kāpēc Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Acīmredzot Juridiskā komisija nebija lasījusi profesora Vatsona lielisko rakstu “Markss un holokausts”, kurā Juridiskās komisijas locekļi varētu izlasīt, ka Markss un Engelss bija pirmie, kuri pamatoja nāciju iznīcināšanas nepieciešamību, jo uzskatīja, ka mazajām nācijām nav tiesību pastāvēt, ka Eiropā izdzīvos tikai lielās tautas.

Šīs ideoloģijas sekotāji praksē aktīvi īstenoja šos principus. Piemēram, tāds Jankels Sverdlovs teica, ka no 90 miljoniem Krievijas pilsoņu mums ir jāpārliecina 80 miljoni, bet pārējie ir jāiznīcina. Tātad viņš publiski pamatoja, ka 10 miljoni ir jāiznīcina kā nepilnvērtīgi. Un tas bija sen - pirms Hitlers vēl nāca pie varas.

Kā teicis viens filozofs: “Kur ir atšķirība starp komunistisko un nacistisko ideoloģiju? Komunistiskā ideoloģija ir daudz bīstamāka, tāpēc ka tā radās sen pirms nacistiskās ideoloģijas un turpina eksistēt vēl tagad.” Neskatoties uz to, mūs šeit mānīja - un tur zināmā mērā ir jāuzņemas vaina arī “Jaunajam laikam” -, sacīdami, ka mēs nedrīkstam liegt iespēju ievēlēt Eiropas Parlamentā bijušos komunistus, kuri tādi bija pēc 1991.gada, tāpēc ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa tādā gadījumā šo spriedumu atcels.

Šodien mēs redzam, ka tā ir bijusi klaja dezorientācija, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Latvijai pagaidām vēl ir tiesības ierobežot vietējās vēlēšanās Latvijā bijušos aktīvos komunistus. Tātad runa nav par visiem komunistiem, bet mēs runājam tikai par tiem komunistiem, kuri 1991.gadā pēc cilvēku apšaušanas vēl atbalstīja šo ideoloģiju. 1991.gada janvārī mēs jau redzējām, kā teroristiska organizācija, kas faktiski bija mafijas... Jā, Plinera kungs, viena šaura Maskavas bandītu grupējuma izpildinstitūcija - Komunistiskā partija -, lietojot varas struktūras, mēģināja slepkavot cilvēkus Viļņā un Rīgā. Nu jums tas ir jāatzīst!

Otrs. Nobela prēmijas laureāts, kandidāts Gorbačova kungs tajā laikā klaji meloja pasaulei, ka viņš nezina, kas te notiek. Kā tagad ir atklājies, ar Politbiroja atļauju jeb ar Kremļa mafijas lēmumu šī armija tika sūtīta uz Baltijas valstīm, lai iebaidītu cilvēkus ar brutālu spēku un ar primitīvām slepkavībām. Tātad nav absolūti nekādu atšķirību no tā, ko rakstīja Kārlis Markss, nekādu atšķirību no tā, ko tika proponējis Sverdlovs vai Ļeņins, un nekādu atšķirību no tā, kas notika Kampučijā, nekādu atšķirību no tā, kas notiek, teiksim, pašreiz Birmā. Šeit vēl ir cilvēki, kuri neko nav mācījušies no cīņas pret terorismu. Viņi turpina atbalstīt teroristiskas organizācijas un mēģina iestāstīt, ka darbošanās Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada ir godalieta un ka šādiem cilvēkiem ir jābūt pārstāvētiem Eiropas Parlamentā. Man tiešām ir kauns, ka Latvijas Saeimā mēs nevaram nobalsot par šādu lēmumu.

Aicinu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pitalovas taurētājs!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Es sekoju Dobeļa kunga padomam iedziļināties tekstā un pievērst uzmanību datumiem. Un man ir radies tāds slēdziens. Šeit likumprojektā ir uzrakstīts datums: pēc1991.gada 13.janvāra. Un ir ļoti dīvaini saņemt šo likumprojektu tieši no TB/LNNK frakcijas. Ja analizētu šīs partijas ideoloģiju, tad būtu dabiski šeit redzēt pavisam citu datumu - 1940.gada 17.jūniju. Tad vajadzētu aizliegt kandidēt visiem PSKP biedriem, kuri bija šajā partijā pēc 1940.gada 17.jūnija, uz Eiropas Parlamentu, Saeimu un tā tālāk. Ja iesniedzēji to nav izdarījuši, tad nākamais slēdziens ir tāds, ka viņu rindās bijušo komunistu ir vairāk nekā PCTVL rindās, jo, teiksim, varbūt pareizo TB/LNNK frakcijas priekšlikumu mēs varētu arī atbalstīt.

Ja sekotu Kiršteina teiktajam, arī tad visiem komunistiem, kuri bija partijā pēc Marksa un Engelsa “Komunistiskās partijas manifesta” publicēšanas, ir nepieciešams aizliegt ieņemt visus amatus un kandidēt. Viņi to nav izdarījuši, jo viņi paši ir kolaboracionisti. Viņi ir ļoti mierīgi sastrādājušies ar bijušo komunistisko režīmu, ieņēmuši tajā vērā ņemamus amatus un pirms tā saucamās Atmodas to pilnīgi ir atbalstījuši.

Tāds ir slēdziens. Un sakarā ar to es aicinu neatbalstīt viņu liekulīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Mani patiešām izbrīnīja latviešu partiju Saeimā nostāja. Tās taču ir PCTVL, “sarkano”, pozīcijas, kurās jūs stāvat, draugi mīļie! Un tikai nedēļu pirms vēlēšanām jūs droši vien gribēsit teikt, ka jūs esat nacionāli noskaņotas partijas. Nemēģiniet iesmērēt tautai šo muļķību! 16.marts tautai lika saprast, kas notiek Latvijā, kā izvēršas un draud šie “sarkanie” spēki. Vai jūs patiešām to nesaprotat? Vai jūs patiešām nesaprotat, ka ir jāpārtrauc naturalizācija, ka ir jāveicina repatriācija un tā tālāk un tā joprojām, par ko mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iestājamies, prasām un prasīsim? (No zāles: “Tā kā auns!”) Un agri vai vēlu tas notiks! Bet jūs te sēžat un brīnāties! Un neatbalstāt mūs! Tas ir patiešām dīvaini un nesaprotami, ka jūs, latviešu partijas Saeimā, neaizstāvat Latvijas un latviešu tautas intereses un gribat, lai tur, Eiropas Parlamentā, sēdētu vēl divas, trīs ždanokas. (No zāles: “Sēdēs arī...!”, “Nekad nesēdēs!” Dep. J.Dobelis: “Citur sēdēs!”) Tas taču ir ārprāts, draugi mīļie! (No zāles: “Aiz restēm!”) Kur ir jūsu saprašana, kur ir apjēga, kur ir kaut kāda latviskā nostāja? Manam sašutumam vienkārši nav robežu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Plinera kungs vēlējās dzirdēt par okupāciju. Es atbildu Plinera kungam.

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es brīnos, ka mūsu presei ir paslīdējuši garām apmēram 50 lappušu biezie Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi... tātad spriedumi. Bija grūti izlasīt, bet, iedziļinoties šajos dokumentos, tur var atrast, Plinera kungs, tādas rindas, ko tātad pieņēma šī tiesa, rakstot un skaidrojot tiesas prāvu “Ždanoka pret Latviju”, ka Latvija ir bijusi okupēta saistībā ar Ribentropa-Molotova pakta slepenajiem līgumiem.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu, nebaidieties! Atklāti un droši labosim šo kļūdu un būsim pateicīgi Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību tiesai, tātad Eiropai, kas ir sākusi saprast Austrumu bloka valstu pārdzīvojumus, likteņus un piedzīvoto!

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pietiek tev vāvuļot!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu vēl vienu reizi precizēt savu pozīciju. Šis likumdošanas priekšlikums no TB/LNNK frakcijas puses ir aicinājums attaisnot visus komunisma noziegumus, ja tādi ir bijuši laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 13.janvārim.

Un sakarā ar to lūdzu šo absurdo priekšlikumu noraidīt!

(No zāles: “Mēs jau to vienreiz dzirdējām!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu nedaudz jāapelē pie veselā saprāta vēl vienu reizi.

Vai jums pašiem neliekas savādi, ka viena un tā pati biedrene Ždanoka nedrīkst startēt Latvijā, bet drīkst startēt Eiropā? (No zāles: “Drīz būs arī Latvijā!”) Arguments esot it kā tāds, ka, startējot Latvijā, viņa varētu apdraudēt Latviju, bet, startējot Eiropā, - nevarētu. Padomājiet līdzi! Vai viņa maz ir centusies apkaunot Latviju, sēdēdama Eiropas Parlamentā? Par viņas aktivitātēm varētu stāstīt diezgan daudz. Tātad ir viens un tas pats cilvēks, kuru mēs esam, varētu teikt, paši izvirzījuši kaut kādā īpatnējā, pretrunīgā procesā. Tas nav nekāds juridisks arguments, ka cilvēks, darbojoties Eiropā, neapdraud Latviju un neko sliktu Latvijai nevar izdarīt. Tas galīgi nav juridisks arguments! Pilnīgi izslēgts!

Un tāpēc padomājiet, lūdzu, paši par šo jocīgo pretrunu! Latvijā šis cilvēks nevarot startēt, un, cenšoties iegūt sev šādas tiesības, šis cilvēks saņem atteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet tajā pašā laikā turpat Eiropā, blakus tiesas ēkai, uzstājas, apkaunojot Latviju.

Vai jūs tiešām nevarat vienu reizi iedziļināties un saprast, ka šāda lieta nav pieļaujama?

Un līdz ar to es aicinu vismaz šo mūsu priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Vienreiz būs kauns vai nebūs?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Cik ilgi var nodarboties ar tukšu salmu kulšanu? Kāpēc patiešām līdz 1991.gada 13.janvārim attaisno šos noziegumus, ja tie ir bijuši, bet pēc tam - ne. Kaunu Latvijai, es domāju, izdara pirmām kārtām nacionāli noskaņotie deputāti - tiešām “tēvzemieši”. Šeit tik daudz tika minēts Ždanokas uzvārds. Viņas šeit nav, bet jūs par viņu runājat un runājat, un runājat... Laikam baidāties par saviem seniem grēkiem. Mēs ilgi un daudz runājam arī par okupāciju. Es nobalsošu “par” okupāciju, ja blakus mēs tiesāsim arī kolaboracionistus. Un daudzi arī no šīs zāles tiks tiesāti. Pietiek! Nevar iet uz priekšu, skatoties ar galvu atpakaļ!

Es domāju, ka lēmums par to, ka mēs attiecīgajām cilvēku kategorijām atļaujam balotēties, bija demokrātisks un pareizs lēmums. Agri vai vēlu būs jāatceļ šie ierobežojumi un aizliegumi arī Latvijas parlamentā, bet šodien ir jānoraida šie murgi. Nedrīkst par to balsot! Nekļūsim smieklīgi civilizētajā un demokrātiskajā Eiropā!

Punkts un āmen! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Jurķa kungs!

R.Jurķis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un es neticu, ka valsts varētu pamatot Eiropas Cilvēktiesību tiesā to, kāpēc Ždanokas kundze nevarēja kandidēt uz vietu Eiropas Parlamentā. (No zāles: “Tiesa jau pamatoja!”) Nu neticu! Šos argumentus mēs nebūtu pārliecinoši pierādījuši, bet viņas atrašanās Eiropas Parlamentā līdzēja... Es domāju, ka tas palīdzēja Eiropas Cilvēktiesību tiesai pieņemt tādu spriedumu, kādu tā pieņēma. Tieši šī viņas destruktīvā darbība tur... (No zāles: “Tas ir komisijas viedoklis? Ko viņš tur runā?”) Un, ja nebūtu viņas, bet būtu kāds cits, kurš destruktīvi darbojas pret Latviju... Jo tas, ka Ždanoka tur ir ievēlēta, rāda, cik valstī ir tādu cilvēku, kuri darbojas pret mūsu valsts neatkarību. (No zāles: “Beidz sprediķot!”)

Lūdzu neatbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. (No zāles: “Zaļie, jūs beidzot pēc vīriešiem izskatīsieties!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

(Starpsaucieni no zāles: “Gļēvuļi! Tiešām gļēvuļi!”)

R.Jurķis. 5. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurķis. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 7. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 8. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 7, atturas - 13. Likums “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemts.

Paldies.

R.Jurķis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5706 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Emsis. 3.priekšlikums. Arī tas ir no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Biodegvielas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Ir sagatavots trešajam lasījumam likumprojekts “Grozījumi Biodegvielas likumā”. Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arīdzan 2. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Savukārt 3. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts tikai daļēji un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Līdz ar to visi trešajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Biodegvielas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, izskatīsim saņemtos priekšlikumus!

1. - Veselības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 2. - Veselības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 3. - Veselības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 4. - Veselības ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 2. - deputāta Nagļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 1, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 2, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 4.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

“Jauno laiku”, Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju neinteresē nacionālās intereses. Tas nu ir skaidrs nepārprotami. To pierādīja balsojums par likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Bet, kad ir runa par azartspēlēm, tad, redziet, jums interese ir ārkārtīgi liela! Mēs atceramies, kā tas bija pirmajā lasījumā un pēc pirmā lasījuma, kad cīņas, it īpaši Tautas partijas un “Jaunā laika” starpā bija tik dedzīgas, tik milzīgas, ka gandrīz sabruka valdības kāršu namiņš.

Tik briesmīgi cīnījāties par azartspēļu biznesa uzplaukumu! Tieši tā - uzplaukumu! Un kas izrādījās? Izrādījās, ka izkalāt čiku. Nekas jau nenotika! Nu drusciņ tur pašvaldībām tagad parādījās kaut kāda teikšana, bet faktiski viss palika tāpat kā bija. Jūs esat izārdījušies, izplūkušies, visu priekšā patēlojuši labiņos. Faktiski jūs parādījāt (un tagad ir beidzamais lasījums), ka atbalstāt azartspēļu biznesu. Un jau drīz vien jūsu partiju maciņos skanēs attiecīgā naudiņa, jo jūs esat atbalstījuši azartspēļu biznesu.

Mums bija ļoti dažādi priekšlikumi. Bija, piemēram, priekšlikums, atļaut azartspēles organizēt pašvaldībā... katrā pašvaldībā - tikai vienā vietā, un punkts. Nē! Tagad, tāpat kā šobrīd, šis spēļu bizness ies pa visu pilsētu (it īpaši pa Rīgu un pa pārējām pilsētām), varēs pieteikties - un jau piesakās, un rīt vēl pietieksies, un arī parīt un aizparīt - jauni azartspēļu biznesa tīkotāji. Lūk, ko jūs esat panākuši! Tātad izkalāt nevis kaut ko vērtīgu - pakavu -, bet, kā tautā mēdz teikt, čiku un tagad varat būt gandarīti. Ar to es arī jūs apsveicu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu!

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Šajā sakarībā vēlos paskaidrot, ka mēs esam jau iepriekšējā reizē, otrajā lasījumā nobalsojuši par to, ka pašvaldībām ir politiskas tiesības katrā konkrētā gadījumā lemt par azartspēļu zāļu atvēršanu. Pieņemot lēmumu, pašvaldība var iekļaut šo normu - 300 metrus, viņa var iekļaut pat stingrāku normu - 100 vai 200 metrus. Tas ir atkarīgs no pašvaldības. Mēs neaizliedzam piemērot šādu normu, ja pašvaldības to vēlas.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 4. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 5. - deputāta Simsona priekšlikums. Šeit būtība ir tāda pati, un argumentācija arī ir tieši tāda pati.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Azartspēļu un izložu likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Taču šķiet, ka šā likuma grozījumi vairāk vērsti uz spēlētāju tiesību un azartspēļu biznesa organizētāju aizsardzību nekā uz sabiedrības interesēm.

Nupat noraidīja priekšlikumu, kas varēja parādīt valsts attieksmi un cieņu pret lielu sabiedrības daļu - ticīgiem cilvēkiem -, kam ir savi morālie standarti un attieksme pret atkarību izraisošām spēļu ellēm. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu un respektēt mūsu sabiedrības mazāk aizsargāto daļu - bērnus un pusaudžus -, un aizliegt organizēt azartspēles bērnu izglītības un audzināšanas iestāžu ēkās un tuvāk par 300 metriem no šīm ēkām.

Azartspēļu nozares ietekme uz sabiedrību prasīja kapitālo remontu, bet tiek veikts diemžēl tikai kosmētiskais remonts, kas tikai piesedz un apslēpj šā biznesa patiesos attīstības tempus. Patiesībā likuma grozījumi skar tikai kafejnīcas un bārus, bet ne lielās spēļu zāles un klubus. Argumenti: lielākas nodevas un stingrāki nosacījumi biznesa uzsākšanai, kā rāda publiski pieejamā informācija par apgrozījuma pieaugumu šajā biznesā, lielu apgrūtinājumu neradīs. Tā kā 2001.gadā kopējais apgrozījums šajā nozarē bija 36 miljoni, 2004.gadā - 73 miljoni, Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija plāno, ka šogad tas varētu būt 95 miljoni latu. Skumji ir apzināties, ka no šā biznesa valstij samaksāto nodokļu pieaugums spēj aizmiglot acis tik ļoti, ka daudzi ir gatavi arī turpmāk pieļaut spēļu zāļu atvēršanu bērnu izglītības un audzināšanas iestāžu tuvumā, blakus baznīcām un kulta celtnēm, blakus veikaliem, kultūras iestādēm un valsts iestādēm, lai gan likumam vajadzētu būtiski samazināt publisko pieejamību.

Ja šodien tiks pieņemti tikai komisijas atbalstītie likuma grozījumi, tie šai nozarei būs kā oda kodiens zilonim. Un tā mēs palaidīsim garām iespēju samazināt mūsu pilsētās azartspēļu biznesa manifestāciju, kas rada atkarību cilvēkiem, nes postu ģimenēm. Taču pats traģiskākais ir tas, ka mūsu bērni un jaunieši, pusaudži katru dienu, mērojot ceļu uz bērnudārzu vai skolu, būs spiesti noskatīties, cik “lietderīgi” (pēdiņās) pieaugušie izmanto savu laiku.

Par visām kaislībām, argumentiem, motivācijām, strīdiem un reālajām likuma izmaiņām varētu teikt mūsu tautā cienītās dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes vārdiem no kādas intervijas: “Es neticu nevienam, kurš apgalvo, ka nezina, kas ir labi un kas ir slikti. Es neticu nevienam, kurš stāsta, ka labā un ļaunā jēdzieni ir sajukuši, savijušies, tos vairs nav iespējams atšķetināt, jo viss ir relatīvs. Tādā veidā cilvēki vienīgi mierina savas sirdsapziņas. Īpaši tie, kam tās ir netīras. Jo tas, kas ir labs un slikts, ikvienā no mums ir ieprogrammēts ģenētiski un cauri tūkstošgadēm vienmēr ir pastāvējusi normatīvā uzvedība, noteikti tabu faktori. Kāpēc? Tos diktējusi izdzīvošanas nepieciešamība. Morāle ir izdzīvošanas nepieciešamība. Amoralitāte ilgtermiņā noved pie bojāejas - personības, valsts un civilizācijas.

Lai neviens man nestāsta, ka viņš nav zinājis vai nezina, ka rīkojas slikti! Pat suns to zina. Cilvēki glābjas pašapmānā.”

Un man šķiet, ka, atmetot ļoti daudzus labus priekšlikumus, šis likums daudziem pārtop par pašapmānu sev un mūsu sabiedrībai.

Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu, kas aizliedz organizēt azartspēles ārstniecības un bērnu izglītības un audzināšanas iestāžu ēkās un tuvāk par 300 metriem no šo ēku ieejas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Deputāta Pētera Simsona vairs nav mūsu vidū šeit, Saeimā. Taču viņa gars joprojām ir dzīvāks par dzīvu. Un es redzu viņa atstātos priekšlikumus, kur ir šis uzvārds - “P.Simsons”. Un, ja man šie priekšlikumi ir pieņemami, tad es esmu gatavs tos atbalstīt.

Šobrīd es vēlos nedaudz pieskarties tam, kas nupat izskanēja, apskatot 4.priekšlikumu. Arguments: pašvaldība jau tāpat varot noteikt šo attālumu. Skaisti! Bet viņa var arī nenoteikt šo attālumu. Tikpat skaisti! Kāpēc tad mums nenoteikt likumā skaidrus attālumus? Jo, ja mēs tādus nenosakām, kas notiek? Tad var šādu spēļu elli nolikt, kur grib. Nu mēs jau tagad esam devuši iespēju to nolikt blakus baznīcai.

Jā, ir Nīderlandē tāda pilsēta Amsterdama. Izkāpuši ārā no vilciena, izgājuši cauri dzelzceļa stacijai un nedaudz pagājuši uz priekšu, jūs nonākat līdz vecai baznīcai. Un apkārt ap šo baznīcu ir prieka mājas, kurās meitenes ar dažādu ādas krāsu jums piedāvā savus pakalpojumus. Jā, nu tur nav šā aizlieguma. Bet tas ir absurds!

Šeit taču ir, es domāju skaidri noteiktas iestādes, kurām nedrīkst būt tuvāk par 300 metriem šādas elles. Vai tiešām tas nav saprotams? Šeit nav jāpiemin nekādas koalīcijas, antikoalīcijas un vēl nezin kas! Šeit ir minētas ārstniecības iestādes, bērnu izglītības un audzināšanas iestādes. Vai jums žēl šos 300 metrus noteikt? Es vēlreiz saku: te pilnīgi nav runa ne par kādu politiku, ne par mīlestību, ne par naidu, bet ir runa par elementāru domāšanu. Ja jūs šādas lietas nenoteiksiet, tad diemžēl var atrasties pašvaldības, kurām tā naudas ieraušanas kāre ir pārāk stipra. Un tas izskatīsies ļoti bēdīgi. Tomēr ir vērts reizēm aizbraukt uz kādu citu valsti, lai redzētu, kā lietas var kļūt absurdas, kā visatļautība var kļūt nožēlojama.

Līdz ar to es personīgi atbalstīšu šo 5.priekšlikumu un aicinu tos, kuriem kaut kāda morāla tīrība ir saglabājusies, darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Izejot cauri smagai politiskai diskusijai par šo tēmu, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka ir jāpaplašina pašvaldību tiesības azartspēļu organizēšanas jomā. Un šīs tiesības nozīmē to, ka tad, ja tā vēlas, tā var ievērot arī šo normu. Ja pašvaldība to vēlas... Tāpēc ka mēs esam deleģējuši tām šādas tiesības.

(No zāles: “A, ja nevēlas?”)

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 3, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 6, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 8.priekšlikums. Būtībā tas ir komentārs, ko komisija ir ņēmusi vērā, iestrādājot to 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 9.priekšlikums ir iestrādāts 10.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Es saprotu, ka par 9. ... Nē? Tātad pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 11. ir Juridiskā biroja ierosinājums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 13.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 15.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vairākkārt esmu stāvējis šajā vietā un aizstāvējis pašvaldību intereses, lai tām būtu lielākas iespējas cīnīties ar šo pašreiz jau ļoti izplatīto sērgu, kas pārņem mūsu sabiedrību, mūsu jaunatni. Būtībā ar šo savu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu jūs it kā ar vienu roku iedodat pašvaldībām kaut kādas tiesības rīkoties, taču to visu apzīmējat ar tādu ļoti mīklainu izteicienu: ja ir būtisks attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums. Tad, lūk, pašvaldības kaut ko varēšot darīt! Taču tas ir tik ļoti izplūdis jēdziens, kas neko neizsaka.

Spēkā ir arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Jebkurš ierēdnis baidīsies ķerties klāt šim aizliegumam, lai tikai kāds no uzņēmējiem viņu neiesūdz tiesā par tiem zaudējumiem, ko viņam radīs neieņemtie ieņēmumi. Un jebkurš ierēdnis neko nedarīs. Tas pats var notikt arī ar pilsētas domi, ar novada domi. Un netiks noteikti nekādi ierobežojumi, jo visi baidīsies - baidīsies no šiem tiesas procesiem. Līdz ar to būtībā nekas nenotiks. Jūs esat tikai deklarējuši, ka jūs dodat tiesības pašvaldībām kaut kādā veidā kaut ko ierobežot. Tā būtībā ir pašvaldību apmānīšana.

Es aicinu atbalstīt deputāta Simsona priekšlikumu, jo tur vismaz kaut kas ir. Tur ir runa par saistošajiem noteikumiem. Ja dome pieņems šos saistošos noteikumus par tām teritorijām, kur, pēc tās domām, ir šis būtiskais iedzīvotāju interešu aizskārums, tad vēl kaut kas notiks, jo šo noteikumu sastādīšanā piedalīsies juristi, kas kārtīgi izsvērs visus šos jautājumus... un tā tālāk. Vismaz kaut kas būs!

Es jūs ļoti lūdzu vienreiz apdomāties un neiet šeit, es nezinu, kaut kādu interešu pavadā, bet tiešām reāli atbalstīt pašvaldības, jo tas tiešām reāli tām dotu kaut kādus instrumentus, lai varētu aizsargāt savus iedzīvotājus.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām, tad viss šis likumprojekts faktiski ir zaudējis jebkādu jēgu, jo, ja mēs uzskatām, ka kazino vai spēļu namus var ierīkot izglītības iestādēs vai tuvāk tām par trīssimt metriem, un nenosakām to ar likumu, kā pamatoja šeit komisijas pārstāvis, ka tādā veidā mēs atņemtu pašvaldībām tiesības lemt, piemēram, to, vai bērnunamā vajadzētu vai nevajadzētu ierīkot kazino. Un tad man ir jautājums: kā tad mēs pedofiliju veicināsim? Jo, ja šie bērni nospēlēs naudu, tad viņiem būs jāatpelna šie līdzekļi. Tātad turpat ir attiecīgi uzreiz jāierīko arī priekamāja. Tas būtu apmēram tas pats kā debatēt par to, ka visās ārstniecības iestādēs, skolās un audzināšanas iestādēs mēs ierīkosim ne tikai spēļu elles, bet arī priekamājas. Tas atbilst vispārējai tendencei Eiropas Savienībā, kur šis visatļautības slieksnis arvien tiek pazemināts. Pedofilija it kā vairs nav nekāds noziegums, jo citas perversijas jau ir atklāts progress, ar ko ir jālepojas, un tā tālāk.

Un šeit ir pilnīgi nekaitīgs Simsona kunga priekšlikums, ka atsevišķos gadījumos dome var lemt, izvērtējot iespējamo kaitējumu, un nedot šo atļauju.

Tātad, ja mēs neatbalstām arī šo priekšlikumu, tad viss šis likums ir karikatūra un vienkārša parodija par to, kas notiek te, Latvijā. Es arī domāju, ka katrai normālai valdībai jau sen bija jāpatriec visi šie kazino no pilsētu centriem, bet mēs imitējam it kā darbību, imitējam liberālismu un noveļam it kā visu atbildību uz pašvaldību pleciem, taču tajā pašā laikā neatbalstām priekšlikumu, ka pašvaldībai ar domes lēmumu ir jāizvērtē, kāds ir vai nav kaitējums, piemēram, izglītības iestādei, ja tās tuvumā tiek atklāts kārtējais, teiksim, 348. kazino Rīgas pilsētā.

Es aicinu atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu un vēlreiz uzsveru: ja mēs to nedarām, tad vairs nav jēgas balsot par šo likumprojektu. Tas jau ir Eiropas rekords! Tā ir karikatūra Eiropas Savienībā. Šis likumprojekts ar simtiem spēļu namu un kazino mūsu mazajā pilsētā ir karikatūra. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Arvien vairāk šķiet, ka 8.Saeima grib ieiet vēsturē ar tādu īpatnēju attieksmi pret likumiem. Godīgi sakot, tie ir viens muļķīgāks par otru. Es zinu, ka top vēl viens bēdīgi slavens likums par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tad, kad līdz vēlēšanām būs atlikuši daži mēneši, mēs saņemsim vienu brīnumainu likumprojektu par to, ka tur to vajag aizliegt, to - neaizliegt un tā tālāk. Tas vien jau liecina par apbrīnojamām gara spējām, ražojot kaut ko tādu. Tagad gaidīsim, kad maijā tas parādīsies.

Šis ir vēl viens “brīnumbērns”, ar kuru mēs te mokāmies ilgi un dikti. Vai jūs tiešām nesaprotat, cik tas viss ir stulbi? Ko? Ko jūs te esat sabāzuši iekšā? Kā var par kaut ko tādu balsot? Viens pants runā pretī otram. Pie vienas baznīcas noliks tos automātus, pie citas baznīcas neko nenoliks. Viss ir atkarīgs no kaut kā kaut kur.

Pats par sevi taču jau tāpat ir skaidrs, ka azartspēles ir kaut kas riebīgs. Tā domā daudzi, izņemot tos, kuri tur vinnē. Tur īpaši tiek noorganizēts, lai viņi vinnētu (varbūt kāds gadījuma cilvēks arī starp viņiem atrodas). Tā taču ir viena unikāla iespēja apšmaukt cilvēkus. Viena unikāla iespēja! Šie cilvēki tiešām kļūst pasakaini bagāti, kuri ar to nodarbojas. Tikai es viņiem nevēlu laimīgas viņu mūža pēdējās dienas - tad, kad viņiem būs jāpadomā par to, kā viņi ir pavadījuši savu dzīvi.

Tas taču ir tas pats kā pārmērīga alkohola lietošana, pārmērīga tabakas izstrādājumu lietošana un tamlīdzīgi. Pats par sevi saprotams, ka jau sen it kā būtu bijis jārunā par to. Man likās, ka būs saglabājies kaut kāds veselais saprāts un ka liks mieru šim likumam, bet tagad ir vēl nejēdzīgāk. Kaut kādi cilvēciski vaibsti beidzot sāk iezīmēties šajās pārrunās - tad, kad mēs diemžēl esam nonākuši jau līdz trešajam lasījumam. Šo savdabīgo plēšanos, kolēģi te jau atgādināja... šo mīcīšanos, kas noveda pie otrā lasījuma, - mēs to vēl atceramies, ja gribam. Nu mēs esam nonākuši līdz tam, ka vispār neko vairs nevaram pateikt šajā likumā.

Kas tad te ir pateikts tagad? Te ir pateikts, ka varbūt var un varbūt nevar... Un visbrīnišķīgākie vārdi ir “būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums”. Ko nozīmē “būtisks aizskārums”? Nu iedomāsimies, ka viens deputāts pliks te ienāk tagad zālē. Kā kurš uz to skatīsies? Vienam tas izliksies būtisks aizskārums, bet otram izliksies, ka tas varbūt ir kaut kas interesants. Lūk! Nu varbūt vēl kādu formastērpu uzvilks vai kaut ko tamlīdzīgu...

Cienījamie kolēģi! Ja te vispār ir jēga kaut ko atbalstīt (es par to jau iepriekš runāju), tad šeit ir vēl viena lieta, ko varētu vismaz atbalstīt. Tas viss jau tāpat, godīgi sakot, ir riebīgi. Bet tad vismaz atbalstiet šo 15.priekšlikumu. Tur jūs pašvaldībām dodat kaut kādas iespējas. Ja jūs šo 15.priekšlikumu neatbalstāt, tad jūs vispār nekādas iespējas nedodat. Jūs dodat kaut ko miglainu, kur varēs urķēties juristi, - tie, kuri būs profesionālāk, labāk sagatavoti, atradīs visas spraudziņas jebkurā procesā un mierīgi vinnēs jebkuru procesu. Taču pašvaldībām šādu juristu ir ļoti maz. Jums taču to vajadzētu saprast, ko nozīmē algot profesionālu juristu. Tas nemaksā naudu, tas maksā lielu naudu! Un nenolieciet pašvaldības, es teikšu tā, pārāk jocīgā stāvoklī!

Aicinu atbalstīt (jau kārtējo reizi!) deputāta Simsona priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienītā priekšsēdētājas kundze! Kā jau tas nereti mūsu Saeimā, mūsu parlamentā, ir pieņemts, ir atradušies ļoti daudzi taisnības un godīguma aizstāvji, cilvēki, kuri savā daiļrunībā pārspēj cits citu (No zāles J.Dobelis: “Piemēram, tu!”), kuri cīnās ar kulakiem, ar rokām, ar visu citu par to, lai beidzot šajā valstī viss būtu labi un kārtīgi.

Bet es jūs, kolēģi, aicinu atcerēties vēl pāris mēnešu vecu vēsturi, kad šajā zālē, piemēram, Strazdiņa kunga pārstāvētā partija kopā ar Simsona kunga pārstāvēto partiju balsoja pret pašvaldību tiesībām vispār kaut ko ietekmēt. Un tikai pēc tam, kad “Jaunais laiks” atkal, kā jūs sakāt, sāka kašķēties, sāka kaut ko kategoriski pieprasīt un radīt kaut kādu nestabilitāti, paldies Dievam, tika saņemts šis priekšlikums vēlreiz pārskatīt šo normu. Un tā mums vajadzētu, Dobeļa kungs, strādāt - nevis tikai šajā tribīnē (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu runā tribīnē?”), bet arī darba grupās kopā ar ekspertiem un visiem pārējiem.

Es šeit pastāstīšu, ko šie eksperti, kopā sanākuši, gan Latvijas Pašvaldību savienības izskatā, gan Azartspēļu un izložu inspekcijas vadītājas personā, gan arī politiķu personās, izlēma un ko mēs izspriedām par labāku esam.

Tātad ir atšķirība starp divām pieejām: starp Simsona kunga pieeju, kas paredz, ka vajadzētu noteikt teritorijas plānojumu, un pašreizējo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto pieeju, kas paredz, ka vajadzētu politiski skaidru balsojumu. Arī Simsona kunga pieeja ir saprotama un mums atbalstāma.

Es uzreiz saku, ka šī ideja nav slikta. Tā ir lietojama, jo tā dod pašvaldībām zināmas tiesības. Bet kāpēc darba grupa tomēr izlēma atbalstīt 2.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Dumja grupa!”)

Tātad, lai noteiktu šādas teritorijas, kur ir aizliegts rīkot azartspēles, pašvaldībām sākumā ir jāpieņem pilsētas attīstības plāns, kurš šobrīd ir tikai sestajai daļai no Latvijas pašvaldībām. Uzsveru: sestajai daļai! Tālāk šis attīstības plāns ir jāsūta uz ministriju, kura to vētīs pusgadu vai vēl ilgāk. Tālāk šis plāns atkal nāks atpakaļ uz pašvaldību, kur bieži vien notiek publiskā apspriešana. Līdz ar to nav iespējas operatīvi rīkoties - ātri aizliegt vai atļaut, vadoties pēc pašvaldības politiskās pārliecības konkrētajā teritorijā.

Jā, arī šis būtu risinājums, bet, mūsuprāt, ir pieņemts labāks risinājums. Tātad šobrīd ievēlētie politiķi ir tiesīgi vienkārši ar savu balsojumu kaut ko noteikt. Piemēram, to, ka Madonā vispār nebūs azartspēļu. Vai, piemēram, Rīgā vai, piemēram, Liepājā. Tas būs viņu skaidrs un gaišs politisks solījums un viņu vēstījums saviem vēlētājiem.

Tas ir tas priekšlikums, kolēģi, par kuru es aicinu jūs balsot. Un tas ir 18. - darba grupas un arī komisijas atbalstītais priekšlikums, kurš tiešām radikāli uzlabo šo situāciju un ļoti radikāli pašvaldībām dod tiesības būtiski lemt - aizliegt, atļaut, atļaut daļēji vai jebkā citādāk. Tātad vēlētāji būs tie, kuri caur savu mandātu pašvaldības deputātiem noteiks šo azartspēļu izplatību vai neizplatību.

Ja Simsona kunga priekšlikums būtu vienīgais, tad mēs balsotu par to, bet, mūsuprāt, šis ir labāks risinājums.

Un tāpēc, godātie kolēģi, es tomēr aicinu jūs balsot par 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš tiešām operatīvāk un efektīvāk risina šo azartspēļu izplatību.

Bet tiem kolēģiem, kuri šeit regulāri daiļrunīgi stāsta un pārliecina par savu politisko gaišredzību, gribu sacīt: nāciet un strādājiet vienreiz! Beidziet plātīties! Nāciet, strādājiet, dodiet savus priekšlikumus un tikai tad nāciet šeit runāt!

Aicinu atbalstīt 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tā retorika, kas tikko skanēja pirms manis, absolūti nebija saistīta ar 15.priekšlikumu. 15.priekšlikums skar likuma trešo daļu, nevis ceturto. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš jau nezina!”)

Tātad es pirmām kārtām vēršos pie Kampara kunga un pie “Jaunā laika”: atveriet, lūdzu, kolēģi, 10.lappusi un paskatieties atšķirību starp 15.priekšlikumu un atbildīgās komisijas pieņemto redakciju! Galvenā atšķirība ir tāda, ka 15.priekšlikums dod pašvaldībai tiesības izdot saistošus noteikumus. Jūsu priekšlikumā šādu saistošu noteikumu izdošanas tiesību nav. Ja mēs akceptējam 15.priekšlikumu, tad mēs dodam ikvienai no vairāk nekā 500 pašvaldībām tiesības aizliegt pat visā savā teritorijā jebkādas azartspēles. Jūs esat pret to.

Kāpēc jūs esat pret to? Paskatieties uzmanīgi šo priekšlikumu! Tātad pašvaldība izsniedz vai neizsniedz šo atļauju. Un kādus pašvaldība pieņems šos noteikumus - tādi tie arī tiks publicēti laikrakstā. Un kādi tie tiks publicēti laikrakstā - tādus tos izlasīs vēlētājs.

Jūs savukārt piedāvājat pašvaldībā atsevišķiem klerkiem lemt - izsniegt vai neizsniegt. Jūs piedāvājat atteikties no saistošajiem noteikumiem. Jūs piedāvājat atteikties no atklātības un caurspīdības. Tādu es redzu atšķirību šajos divos - 15.priekšlikuma atteikumā un komisijas redakcijas piedāvājumā.

Diemžēl “Jaunais laiks” šoreiz kopā ar Tautas partiju ir monolīti ciets un stingrs. Un te parādās tas, ka jums tomēr ir kaut kas vienojošs un ka jūs varat arī turpmāk kopā strādāt.

Man tikai šķiet, ka tas nebūtu īstais iemesls, kura dēļ jums vajadzētu kopā strādāt. Ja jūs reiz iestājaties par to, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, tad dodiet pašvaldībām tiesības arī pilnībā aizliegt. Taču jūs, atvainojiet, esat pret to!

Tāpēc, lūdzu, rūpīgi vēlreiz izlasiet, kas ir pateikts 15.priekšlikumā un kāda ir tā atšķirība no atbildīgās komisijas piedāvātās redakcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es negribēju runāt, bet Kampars tik smuki runāja, ka “Jaunais laiks” pastrādāja ar šo likumprojektu un ļoti labas lietas iestrādāja... Tad nu gribu jums atgādināt, ka jūs ierakstījāt tādu lietu, ka bērni un visi pārējie cilvēki, kuri lasa bērnu žurnālus “Puff”, “Popkorn”, “Spicīte” un tādus... jums varbūt pateiks lielu paldies, ka jūs ar savu balsojumu šajos žurnālos atļāvāt azartspēļu biznesu. Jūs pieņēmāt tādu lēmumu, ka presē ir atļauts reklamēties... visā presē. Jūs aizliedzāt, pieņemsim... (No zāles: “Septītais punkts, izlasi!”) Ā, nepatīk? Pareizi!...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi Klementjev! Izsaukumi no zāles ir atļauti, bet jūs nedrīkstat atbildēt... Lūdzu, turpiniet runāt par konkrēto priekšlikumu!

A.Klementjevs. Jā, okey... Es pieminēju Kamparu, lai vēlētāji paši paskatās, ko taisa Kampars no šā likuma... Viņš lobē presi, un viņš ieliek atļauju reklamēt preses izdevumos azartspēles. Visu laiku tas bija aizliegts, bet viņš savā darba grupā, kur strādāja, pieņēma šādu lēmumu. Es nezinu, kāpēc viņš tad aizliedza reklamēties radio un televīzijā... Varbūt tāpēc, ka nav sarunāts? Vai jūs piedāvājat sarunāt?

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, mēs runājam par 15. - deputāta Simsona priekšlikumu.

A.Klementjevs. Ļoti labi, ka mēs runājam... Bet, kad Kampars runāja par šo lietu, jūs atļāvāt runāt par visu ko... par godīgumu un tā tālāk. Ja viņš grib ieskatīties sev sejā, lai paskatās spogulī! Viņš lobē presi... un tā tālāk... Nekas, es domāju, ka jūs atkal zaudēsiet Satversmes tiesā šo lietu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš. Otro reizi.

Es aicinu kolēģus turēties pie mūsu Kārtības ruļļa, izpildīt Kārtības ruļļa nosacījumus un runāt par konkrēto priekšlikumu.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es esmu spiests atbildēt Kampara kungam. Mūsu partiju vēl arvien sauc par Zaļo un zemnieku savienību, tā nav Strazdiņa partija. Tas - pirmkārt.

Un es diemžēl pārkāpu mūsu koalīcijas disciplīnu un balsoju “pret” šo muļķību, ko jūs toreiz bijāt iestrādājuši, un aizstāvēju pašvaldības. Par to es saņēmu ļoti daudz atzinības no mūsu partijas biedriem, no mūsu iedzīvotājiem un no pašvaldībām.

Un jūsu piedāvātais labojums... ka it kā visu tagad atrisinot 18.priekšlikums... Tas ir tik izplūdis un tik bezjēdzīgs, ka, piedodiet, tas neko neizlabo.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu. Un kopumā uzskatu, ka mēs esam šoreiz radījuši kārtējo brāķi - šādu likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani izprovocēja Kampara kungs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Provokators!”) Viņš pateica, ka daudzās apdzīvotās vietās neesot detālplānojumu, apzīmējumu, un aicināja vairāk paļauties uz pašvaldībām, nevis uz regulējumu, kas ir likumos.

Es arī atbalstu Simsona kunga priekšlikumu, ka ne tikai pašvaldību saistošie noteikumi var būt, bet arī - vēlreiz uzsveru! - katrā atsevišķā gadījumā var būt atsevišķs domes lēmums.

Taču es gribu pateikt sakarā ar “Jaunā laika” atbalstīto Kampara kunga priekšlikumu par kaut kādiem detālplānojumiem: es ieteiktu imitēt cīņu daudz godīgāk - piemēram, ierakstīt te to, ko mēs noraidījām, - ka azartspēles nevar rīkot izglītības iestādēs vai tuvāk par 300 metriem... Tauta var nesaprast to cīņu. Vajadzēja rakstīt skaidri un gaiši, ka azartspēles nevar būt pamatskolas 1.klasē... ar nosacījumu: ja nav vairāk par 7 vai 5 spēļu automātiem katrā klasē. Jo visur mēs esam ierakstījuši smieklīgas normas: nevar būt lidostās un veikalos, bet izņēmums ir tad, ja ir attiecīgas būvkonstrukcijas... Proti, ja ir kolonnas tajā telpā, tad aiz kolonnas var būt... Tad nu rakstīsim atklāti, ka spēļu nami, spēļu vietas visur var būt, arī bērnunamos un skolās, ja vien nav tajā telpā vairāk par 7 vai 10 spēļu automātiem! Un tad viss tiks ievērots...

Un atsaukties uz pašvaldības zonējumiem, detālplānojumiem vai vēl kaut kādiem citiem vispārējiem dokumentiem, ko apstiprina arī Ministru kabinets, es nesteigtos, zinot, Kampara kungs, ka, piemēram, Rēzeknē spēļu bizness finansēja vēlēšanas. Ne tikai Jūrmalā, bet arī vairākās citās Latvijas pašvaldībās nopirkt tos septiņus vai deviņus deputātus, lai viņi varētu, teiksim, kaut ko tur izdarīt par labu šim spēļu biznesam, jau nu nav absolūti nekādu problēmu.

Es vēlreiz uzsveru: protams, kļūda bija tā, ka mēs nenoteicām katrā atsevišķajā likuma pantā, ko drīkst darīt, cik metru no skolām, no veikaliem, no lidostām, no sabiedriskajām vietām... Pati lielākā kļūda ir tā, ka šīs spēļu zāles nav koncentrētas vienuviet. Un pēdējā kļūda ir tā, kas pilnībā pārsvītros... ja mēs nenobalsosim par šo Simsona kunga priekšlikumu, tad tā pārsvītros visu šā likuma jēgu, jo katrā atsevišķā gadījumā dome nevarēs pieņemt lēmumu, vienkārši izvērtējot iespējamo kaitējumu un lietderību.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Šis ir labāks nekā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir vispārējs. Šeit ir precīzi pateikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām debates, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Šlesera, Kastēna, Bērziņa, Ceriņas, Brigmaņa, Emša un citu deputātu iesniegumu. Minētie deputāti lūdz Saeimu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 41.pantu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jābalso par deputātu priekšlikumu. Nav iebildumu? Cienījamie kolēģi, deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par to, ka darbu veiksim bez pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 11, atturas - 1. Tātad Saeimas sēdi turpinām bez pārtraukuma.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars. Otro reizi.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Tā tev pēdējā iespēja!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Vienkārši ir ļoti grūti no šīs augstās tribīnes dzirdēt puspatiesības un melus, tāpēc es ļoti, ļoti īsi atbildēšu.

Pirmkārt. Pašvaldība var izdot noteikumus. Rasnača kungs, šis mūsu priekšlikums - 18.priekšlikums - neaizliedz izdot šādus noteikumus, uz kuru pamata dome var balsot.

Otrkārt. Es tiešām varbūt pārklausījos, Rasnača kungs, bet, ja jau jūs nosaucāt tautas vēlētus deputātus par klerkiem, kuri lems, tad es tiešām neesmu īsti pārliecināts, vai jūs, bijušais tieslietu ministrs, vispār saprotat šo demokrātisko sistēmu.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nav tev argumentu! Saistošos noteikumus var izdot tad, ja to atļauj likums!”)

Klementjeva kungs, es vienkārši citēšu. Saprotu, ka jums grūti ar lasīšanu latviešu valodā, tāpēc nolasīšu jums publiski, lai jūs dzirdētu to likuma pantu, kurš kategoriski aizliedz, teiksim, bērnu žurnālos pieminēt šīs lietas. Tātad: azartspēļu reklāmā aizliegts “izmantot bērnus, kā arī aizliegts adresēt azartspēļu reklāmu bērniem”. Nepārprotami, jā!

Meli un puspatiesības no šīs tribīnes tomēr nebūtu pieļaujami, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kampara kungs saka, ka esot labāks risinājums. Šis labākais risinājums, risinājums jūsu gaumē, ir azartspēļu elles devītais aplis jeb, vēl precīzāk, azartspēļu elle pilnās ugunīs.

Aicinājums “Jaunajam laikam” un Kampara kungam jo īpaši: balsojiet par Simsona kunga priekšlikumu, neskatoties uz to, ka viņš ir Latvijas Pirmās partijas deputāts (nu jau bijušais)!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Te skanēja tādi skaisti vārdi par daiļrunību. Es atgādināšu, ka tādus vārdus šeit tribīnē lieto tie, kam pašiem ir pamatīgas grūtības ar skaidru un saprotamu izteikšanos. Tā ir viņu skaudība, bet vājiem cilvēkiem to var piedot.

Tāpēc es esmu spiests vēlreiz pateikt savu attieksmi pret visu to, kas te ir saražots.

Ja mēs neatbalstām 15.priekšlikumu, zūd šā likuma jēga. Es saprotu, ka daži ir ieinteresēti, lai likums būtu bezjēdzīgs. Tas ir saprotams, jo par to maksā. Un nevajag izlikties! Tie, kam ir interesanta šī bezjēdzība, par to saņem, bet tajā pašā laikā runā, ka cīnās pret negodīgu rīcību.

Tad, kad nonāksim līdz 18.priekšlikumam, es jums atgādināšu, kāds idiotisms tur ir iestrādāts. Mēs līdz tam vēl nonāksim.

Savukārt tos, kas grib izrādīt pašvaldībām cieņu, nevis mēģināt tās apvest ap stūri, es vēlreiz aicinu: lūdzu, atbalstiet 15.priekšlikumu! Cita varianta vienkārši nav!

Kad nonāksim pie konkrētajiem priekšlikumiem, tad es jums par tiem nedaudz pastāstīšu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi no “Jaunā laika” un kolēģi Kampar! Viss jau skan lieliski, tikai vienu lietu jūs nezināt. Saistošos noteikumus pašvaldība var izdot tikai par tiem jautājumiem, par kuriem likumdevējs ir devis pašvaldībai šādas pilnvaras. Un, ja šajā normā šāds saistošo noteikumu izdošanas deleģējums pašvaldībai nebūs, tad lēmumus sagatavos klerki un par tiem vienprātīgi nobalsos valdošā koalīcija gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan citur. Bet, ja viņi izdos saistošos noteikumus, tad viņi vēlētāju priekšā varēs parādīt: “Redziet, mēs aizliedzam tajā rajonā, mēs aizliedzam arī tajā rajonā. Mēs varam aizliegt visā pilsētā. Mēs atļaujam tikai dažās vietās vai vispār aizliedzam.” Un tas variants ir daudz labāks.

Tā ka dosim pašvaldībām iespēju pieņemt saistošos noteikumus! Un tad arī mūsu Rīgas deputāti iegūs vairāk punktu vēlētāju acīs un arī jūsu priekšsēdētāja Jūrmalā tiks vairāk atbalstīta sabiedrībā.

Tā ka balsojiet, lūdzu, “par” 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu! Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Vispirms pie daudzajiem argumentiem gribu pabilst to, ka pastāvēja pašvaldībām šādas tiesības izdot saistošos noteikumus šajā sakarā. Taču prakse ir tāda, ka no vairāk nekā 500 pašvaldībām tikai mazāk nekā 20 pašvaldības šādus saistošos noteikumus ir izdevušas. Tātad šī prakse nav attaisnojusies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es domāju, ka politiskās tiesības pašvaldībām ir daudz plašākas nekā konkrētās tiesības, kas ierobežotas ar, teiksim, viena veida saistošo noteikumu piešķirtām tiesībām.

Un visbeidzot treškārt. Šeit runāja par to, ka pašvaldību vietā lēmumus pieņemšot klerki. Nē! Mēs esam ierakstījuši likumā to, ka lēmumu par atvēršanu vai slēgšanu, par atļaujas izsniegšanu pieņem pašvaldības dome vai padome.

Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 15. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 16.priekšlikums nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 17.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda. 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tad, kad pirmajā lasījumā sākās šīs karstās debates par šo likumprojektu, es likos mierā, jo domāju, ka tad, ja tur divi plēšas tik pamatīgi, nekādas lielas jēgas no tā visa nebūs. Nu, kā jūs redzat, tā arī ir noticis: plēšanās ir beigusies, muļķības ir saražotas, un visi lielā vienprātībā paskatās uz īkšķi un nobalso, paši nesaprazdami, par ko viņi balso.

Ko jūs te esat “sacepuši”? Turklāt esot darba grupa, tur esot ļoti pazīstami, slaveni cilvēki. Es nezinu, varbūt kādu valstu prezidenti piedalījušies vai augsta līmeņa ekonomisti, tikai ražojums ir bēdīgs.

Kas te ir ierakstīts?

Pirmkārt, te vispār nav paredzēts, ka var neizsniegt atļauju. Nu, tas nu būtu sīkums. Bet kā izsniedz atļauju? Uz nenoteiktu laiku. Brīnišķīgi! Izsniedz atļauju uz 150 gadiem. Un kādi iemesli būtu neizsniegt atļauju uz 150 gadiem? Saistīti ar mantošanas tiesībām. Kad tie zaudē spēku, tad tas ir pavisam cits kaut kas. Un tā spēka zaudēšana atkal ir saistīta ar tādu, nu, godīgi sakot, prātam neaptveramu jēdzienu: “būtisks interešu aizskārums”. Kur ir uzskaitīts, kādi ir tie gadījumi, kuros ir šis būtiskais interešu aizskārums?

Un, ja kaut kas tāds ir sameistarots, ilgi un dikti ņemoties, ko tad jūs brīnāties, ka tas, godīgi sakot, aizskar viena otra deputāta pašcieņu. Vienu laiku likās, ka visādu muļķību apspriešanā nebūtu nekādas jēgas iesaistīties. Taču beigu beigās, kad ir kaut kāds mērs jau sasniegts, tad tomēr kaut kas ir jāpasaka. Tas taču ir kaut kāda jocīga gara ražojums! Un kaut kur tas iegulsies, un šī Saeima uzņemas atbildību par šādiem ražojumiem.

Ko jūs darīsiet tagad - šodien un rīt? Man ir tikpat kā skaidrs, ka būs jauni jampadrači ap valdību. Ap šito valdību, ap to valdību, šitais nāks, šitais ies, šitais nenāks, šitais aizies... Un tagad pie šādas sistēmas jūs šitādus “kropļus” vēl pieliksiet klāt, kaut kādus murgainus ražojumus. Vēl pēc mēneša vai kaut kad nedaudz vēlāk parādīsies tas ģeniālais projekts par aģitācijas aizliegumu. Tikpat ģeniāls! Valdība šūposies, ākstīsies. Viens būs godīgāks un gudrāks par otru. Un rezultāts būs uz papīra salikts. To nu gan varēs izlasīt. Jebkuram nopietnam juristam uzprasiet, lūdzu!... Ko jūs tur esat sabāzuši iekšā? Un tad parādās jautājums par atbildību.

Man vakar žurnālisti prasīja, ko mēs darīsim šādā stāvoklī, kā mēs glābsim valdību. Es pateicu skaidri: “Šīs valdības uzdevums patlaban būtu sakārtot visu to, ko viņa ir saražojusi, un nodot godīgi kā mantojumu nākamajai valdībai. Pārāk maz laika ir palicis.”

Kas notiek tā vietā? Tā vietā notiek kaut kas tāds... Godīgi sakot, laikā no 1990.gada, kopš es šeit uzturos vienam otram par nepatiku, pirmo reizi ir šāds stāvoklis. Pirmo reizi! Nu kaut kādai atbildībai taču ir jābūt... Nu, labi, ja nevar īsti sadzīvot valdībā - es nezinu, ar ko tas beigsies -, tad vismaz (nu vismaz!) neizskatiet līdz galam, ja jums nav skaidras pārliecības par to, kas ir saražots!

Vienīgais arguments šeit ir tikai tas, ka par to maksā. Par muļķīgu likumu arī maksā. Par vēl muļķīgāku likumu maksā vairāk.

Sēdes vadītāja. Neizplatiet nepatiesas ziņas, Tabūna kungs!

J.Dobelis. Un tāpēc es nevarēšu atbalstīt vairs te neko, nav jēgas. Un neatbalstīšu acīmredzot arī šo likumprojektu galīgajā lasījumā (No zāles: “A valdību?”), jo tas ir bezjēdzīgs, tas neko nepasaka. Nē, nepasaka! Un tad būs jācer valdībai (tā nu tagad būs!) uz šitiem - uz viņu balsīm varbūt.

Vienu priekšlikumu jau iebalsoja pavisam nesen. Tāda neliela nodeva viņiem ir iedota.

Katrā ziņā nožēlojami, ka ir šeit jānāk un jāuzstājas... Bet izlasiet gan vismaz pāris reižu to, par ko jūs balsojat!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos Tabūna kungam. Dobeļa kungs, es gribēju izteikt jums aizrādījumu par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Ja jums ir kādi pamatojumi tam, ko jūs apgalvojāt par maksāšanu, tad, lūdzu, vērsieties tiesībsargājošajās iestādēs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Noteikti!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu re, kas te notiek! Šis likums būs tā sacūkots, labu gribot - varbūt labu gribot -, ka šo likumu diez vai varēs kārtīgi palabot arī nākamā Saeima, kura, es ceru, būs saprātīgāka par šo.

Paskatieties! Kā jau Dobeļa kungs teica, atļaujas izsniegs uz nenoteiktu laiku, uz mūžīgiem laikiem. Un kā tad varēs slēgt šīs ellesmašīnas? Vērsties tiesā? Satversmes tiesā? Saeimā? Kā tad būs, ja uz mūžīgiem laikiem...? Esmu spiests secināt sekojošo (pavisam īsi): šiem putrotājiem un šā dižā likuma veidotājiem gan Saeima, gan valdība, gan visa Latvija ir viena liela azartspēle.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es tagad balsotu par TB/LNNK... Brīnums - ne tikai jautājumos par pensijām jūs esat speciālisti...

Taču, ja nopietni runājam, jāteic, lūk, kas.

Šī darba grupa strādāja pie šā likuma un iesniedza priekšlikumus kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus, kuri ir atbalstīti. Arī mūsu frakcija nevar šo projektu atbalstīt, tāpēc ka grupa, es uzskatu, uz trešo lasījumu iesniedza tādus priekšlikumus, kuri pilnīgi lauž visu likuma uzbūvi. Ja deputāti nezināja... Es domāju, ka vairākums neatbalsta to, ka azartspēļu reklāma parādās ārpus spēļu zālēm. Nu nedrīkst... Ja viņi reklamēs, tad viņi reklamēs savā zālē, pagrabos un vēl kaut kur... vai kazino. Bet, ja viņi sāks reklamēties ar preses starpniecību, tad jau atkal jaunus upurus meklēs... Es saprotu Kamparu... Varbūt izdevums “Spicīte” nav jūsu auditorija un jūs neparādīsieties uz šīs avīzes vāka, bet tas, ka jūs kropļojat tirgu, ir skaidrs. Kāpēc vieniem komercuzņēmumiem ir tiesības, bet otriem nav? Saprotiet, likums bija jau gatavs, vajadzēja mierīgi par to nobalsot un atdot Valsts prezidentei... Taču šodien arī mūsu frakcija neatbalstīs to, tāpēc ka nedrīkst tā strādāt. Ja dod tiesības, tad dod visiem tiesības reklamēties. Ja nevienam, tad nevienam. Paskatieties! Šodien ir aizliegts reklamēties, bet jūs ar savu darba grupu atļāvāt reklamēties. Kā jūs varat vispār tā strādāt? Vai jūs gribat, lai katra avīze sāktos ar šādu lapaspusi: “Ienāciet šodien vienā vai otrā kazino!”? Jūs lobējat šo biznesu ar saviem priekšlikumiem un ar to, ka jūs strādājat tajā darba grupā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

(No zāles: “Kauns! Kampar, kauns!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Nu jā... Laikam nebūtu īpaši jābrīnās par to, ka katru reizi, kad Saeimā tiek skatīts šis likums, daži deputāti, tie aktīvākie runātāji, nāk šeit tribīnē un ļoti sevi parāda. Tiklīdz kā jāstrādā, tā ir čiks!

Es šiem deputātiem vienkārši paskaidrošu sīkāk (No zāles dep. P.Tabūns: “Nevajag! Mēs tās gudrības izlasām!”), ko mēs esam saskaņā ar šo koncepciju radījuši. Lai jūs saprastu. Un varbūt tad runāsiet krietni mazāk šādu muļķību nekā līdz šim.

Pirmkārt. Kā jau iepriekš sacīju, pašvaldība ir tā, kura ar savu politisko lēmumu nolemj aizliegt pilnībā vai atļaut vienā vietā, vai atļaut divās vai trijās vietās. Tā ir viņu, pašvaldības deputātu, atbildība savu vēlētāju priekšā. Tas tā kā būtu skaidrs.

Nākamais. Ja kaut nākamajā dienā pēc šīs atļaujas došanas situācija ir mainījusies un pašvaldības politiķi redz, ka tomēr ir iemesls to visu mainīt, viņi var ar tādu pašu lēmumu atcelt šo savu iepriekšējo lēmumu. Viņi var to atcelt!

Tālāk. Tā kā arī pašvaldībās reizēm gadās tādi politiķi kā Dobelis, kurš vienu dienu saka vienu, bet otru dienu otru, tomēr ir jābūt kaut kādai minimālai garantijai, ka vismaz piecus gadus kaut vai tajā meža nostūrī tas cilvēks, kurš ir investējis kaut ko, varēs kaut kur strādāt. Sakarā ar to bija garas debates, kurās grūtā kompromisā pēc “Jaunā laika” priekšlikuma, ka šis trīs gadu termiņš ir pieņemams, mēs tomēr nonācām pie šiem pieciem gadiem, kuru laikā pēc attiecīga pašvaldības lēmuma šī te azartspēļu vieta ir jāslēdz. Tātad - uzsveru vēlreiz! - nākamajā dienā, ja apstākļi ir mainījušies, pēc atļaujas izdošanas ir iespēja šo atļauju anulēt. Šis likums to paredz, un šis likums par to runā.

Tā ka, kolēģi, tiešām sākumā lasīsim, sapratīsim situāciju un nebūsim tik liekulīgi un tik demagoģiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

(No zāles: “Cīnītājs!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Deputāt Kampar, iesaku nevazāt manu uzvārdu, citādi dabūsi pamatīgi! Tas tā, starp citu...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, izvēlieties izteicienus! Bet savas personīgās darīšanas jūs varat nokārtot ārpus darba laika.

J.Dobelis. Nekas, nekas! Tagad turpināsim. Pēc šiem mani atbalstošajiem saucieniem turpināsim...

Tātad jūs sakāt, ka atļauju var anulēt nākamajā dienā. Es jums jau pirmīt teicu, ka veikls jurists, kāds, neapšaubāmi, būs tiem, kuriem ir nauda, apstrīdēs šādu lēmumu un uzvarēs. Man liekas, jūs to ļoti labi sapratāt. Līdz ar to arguments, ka atļaujas var anulēt tik vienkārši - tu esi iedevis atļauju un pēc tam tu tūlīt anulē... It īpaši gadījumos, kad esi izdevis atļauju uz 150 gadiem vai, kā te ir paredzēts, - uz nenoteiktu laiku...

Lūk! Un tāpēc nevajag šeit tādus jokus taisīt! Jo vairāk jūs šādi aizstāvēsiet šito “cepumu”, jo jocīgāk jūs izskatīsieties. Jūs taču esat Saeimas deputāti, kam vajag kaut ko saprast no likumu veidošanas. Jūs iestrādājat galīgi bezjēdzīgas normas un vēl nākat tribīnē, runājat un aizstāvat tās! Nu tur ir jābūt īpašam... Ziniet ko, bet kāpēc jums tikai viens orators šodien visu laiku uzstājas? Aivars Lembergs nosauca arī citus oratorus. Kur tad viņi ir? Nāciet un aizstāviet savus priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 17, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda. 19.priekšlikums ir daļēji iestrādāts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 20.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 21.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 22.priekšlikums ir iestrādāts 23.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 24.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - 1. Likums “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. Kolēģi! Ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts daļēji un ietverts 7.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu pieņemt likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1609 pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu pieņemt likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1602 pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1595) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

 

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, lūdzu noteikt šo likumprojektu par steidzamu. Juridiskā komisija tādu lēmumu jau ir pieņēmusi. Lūdzam arī jūs pieņemt šādu lēmumu, jo likumprojektā mēs būtībā mainām tikai vienu skaitli - no “8” uz “10”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Segliņš. Lūdzu, cienījamie kolēģi, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

M.Segliņš. Kolēģi, es lūdzu šodien rast iespēju izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt, šajā sēdē!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Šadurska, Mūrnieces, Bērziņa, Ceriņas, Jurķa, Ontužāna, Liepiņas, Kļaviņa un Circenes pieprasījumu iekšlietu ministram “Par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem”.

(No zāles: “Ā-ā, “Jaunais laiks”! Kampar, runāt vajag!”)

Pieprasījuma motivācijai vārds deputātam Artim Kamparam. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Aigara Kalvīša valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm ir minēta tiesiskuma stiprināšana, noziedzības un kontrabandas apkarošana, kā arī amatpersonu patvaļas ierobežošana.

Šobrīd, vadoties pēc publiski pieejamiem materiāliem, mēs redzam, ka Ekonomikas policijas darbinieks Māris Meimanis, kuru pagājušajā gadā KNAB aizturēja kopā ar vēl vienu policijas darbinieku un advokātu par 19 500 latu kukuļa saņemšanas mēģinājumu no kāda uzņēmēja, šobrīd ir nevis atlaists, bet iecelts jaunā - vadošā amatā Kriminālpolicijā. Viņš ieņem Kriminālpolicijas pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieka amatu. Pēc sava statusa policijā šis amats ir augstāks nekā struktūrvienībā, kurā Meimanis strādāja līdz pieķeršanai korupcijā.

Pagājušajā nedēļā pret visām trim lietā iesaistītajām personām ir sākta kriminālvajāšana. Pēc Ģenerālprokuratūras informācijas, Meimaņa tiešā priekšniecība tika laikus informēta par apsūdzībām, kurās tiek vainots policijas darbinieks. Atbildīgā policijas amatpersona, kura ar savu pavēli iecēla Meimani jaunajā amatā, nevarēja nezināt par viņa saistību ar kukuļdošanas faktu.

Lai ieņemtu konkrēto amatu, Meimanim bija jāiziet atestācija, kura parasti tiek organizēta veselas komisijas sastāvā.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)

2006.gada aprīļa sākumā KNAB par 2000 latu kukuļa pieprasīšanu un 500 latu kukuļa saņemšanu aizturēja Kriminālpolicijas darbinieku, kurš par minēto summu apsolījis izbeigt viņa lietvedībā esošo kriminālprocesu. Šis darbinieks, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir Meimaņa padotais jaunajā darbavietā.

Kolēģi! Ir ļoti daudz šādu un līdzīgu gadījumu, un tāpēc rodas iespaids, ka Latvijas valstī policija nevis ķer korumpantus, bet - tieši otrādi - attaisno viņus un ieceļ augstākos amatos.

Mēs ļoti vēlētos zināt, vai iekšlietu ministrs šobrīd attaisno, pieļauj un arī turpmāk darīs tādas pašas lietas kā līdz šim, ka policisti, kuri ir pieķerti kukuļdošanā, tiks paaugstināti amatā. Vai viņš par to zina un vai visi citi jautājumi, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, turpmāk Iekšlietu ministrijā būs prioritāte.

Mēs ļoti, ļoti ceram, ka Jaundžeikara kungs atbildēs apstiprinoši.

Kolēģi! Šis ir ļoti nopietns notikums. Mūsu valsts policisti regulāri tiek pieķerti, dodot kukuļus. Tā to nevar pieļaut šajā valstī, un mēs, “Jaunais laiks”, ļoti būtiski iebildīsim pret šādu kārtību, jo tā jau ir kļuvusi par sistēmu Iekšlietu ministrijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 6.aprīlī deputātam Mārim Gulbim.

Jūs par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam par procedūru.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs nevaram šo pieprasījumu pieņemt viena iemesla dēļ, jo pastāv koalīcijas vienošanās, ka koalīcijas partneri neraksta pieprasījumus par saviem koalīcijas partneriem. Šinī gadījumā Kampara kungs nav godīgs. Vajadzēja paziņot par izstāšanos no koalīcijas un tikai tad iesniegt pieprasījumu. Šis ir pārkāpums. Kā es saprotu, “Jaunais laiks” jau vēl nav izstājies no koalīcijas.

Nav solīdi, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kiršteina kungs! Jūsu piezīme varbūt ir attiecībā uz koalīcijas līgumu, kas nav saistošs dokuments deputātiem, jo deputāti darbojas saskaņā ar Kārtības rulli. Tātad procedūra ir kārtībā.

Līdz ar to mēs šodien esam izskatījuši visu sēdes darba kārtību, tāpēc 6.aprīļa sēde tiek slēgta.

Paldies...

Cienījamie kolēģi! Mums vēl būtu jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu jums atgādināt, ka ziemas sesija tiek slēgta 10.aprīlī un mēs atsākam darbu 28.aprīlī.

Saeimas sekretāra biedrei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... es skatījos augstāk... Māris Gulbis, Pēteris Kalniņš, Vilis Krištopans, Vjačeslavs Stepaņenko un Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi, kuri esat NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijā! Lūdzu, vai mēs varētu tūlīt satikties šeit, Dzeltenajā zālē? NATO Parlamentārās Asamblejas delegācija...

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde

2006.gada 6.aprīlī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”
(5678. un 5678.a dok., reģ. nr.1637)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Noraidīts)
(5682. un 5682.a dok., reģ. nr.1638)
Priekšlikums - dep. S.Fjodorovs (par)
Par likumprojektu “Ekonomikas krīzes likums” (Noraidīts)
(5683. un 5683.a dok., reģ. nr.1639)
Priekšlikums - dep. S.Fjodorovs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Noraidīts)
(5684. un 5684.a dok., reģ. nr.1640)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)
(5685. un 5685.a dok., reģ. nr.1641)
Par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Noraidīts)
(5689. un 5689.a dok., reģ. nr.1642)
Priekšlikums - dep. N.Kabanovs (par)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Noraidīts)
(5690. un 5690.a dok., reģ. nr.1643)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. J.Pliners (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Noraidīts)
(5691. un 5691.a dok., reģ. nr.1644)
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””
(5693. un 5693.a dok., reģ. nr.1645)
Par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”
(5694. un 5694.a dok., reģ. nr.1646)
Par likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”
(5700. un 5700.a dok., reģ. nr.1647)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(5704. un 5704.a dok., reģ. nr.1648)
Priekšlikums - dep. A.Seile (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(5705. un 5705.a dok., reģ. nr.1649)
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs (par)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(5712. un 5712.a dok., reģ. nr.1650)
Priekšlikumi - dep. A.Klementjevs (par)
- dep. Dz.Rasnačs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”
(5713. un 5713.a dok., reģ. nr.1651)
Likumprojekts “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni” (2.lasījums) (Steidzams)
(5601. dok., reģ. nr.1625)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Publisko iepirkumu likuma otrreizējā caurlūkošana
(5707. dok., reģ. nr.1422)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Debates - dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums” (3.lasījums)
(5681. dok., reģ. nr.858)
Ziņo - dep. I.Circene
Debates - dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (3.lasījums)
(5686. dok., reģ. nr.1480)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Sokolovskis
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Kiršteins
- dep. Dz.Ābiķis
Paziņojumi
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Pētersons
- dep. K.Strēlis
- dep. S.Šķesters
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas veselības ministram G.Bērziņam “Par pretgripas vakcināciju 2005.-2006.gada gripas periodā”
Debašu turpinājums - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (3.lasījums)
(5687. dok., reģ. nr.1541)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (3.lasījums)
(5699. dok., reģ. nr.1103)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (3.lasījums)
(5701. dok., reģ. nr.1438)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (3.lasījums)
(5702. dok., reģ. nr.1196)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Ozoliņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Ozoliņš
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (3.lasījums)
(5706. dok., reģ. nr.1523)
Ziņo - dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi Biodegvielas likumā” (3.lasījums)
(5708. dok., reģ. nr.1518)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (3.lasījums)
(5709. dok., reģ. nr.1500)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (3.lasījums)
(5710. dok., reģ. nr.1457)
Ziņo - dep. Ē.Zunda
Debates - dep. P.Tabūns
- dep. I.Feldmane
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Strazdiņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kampars
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Klementjevs
- dep. J.Strazdiņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Kampars
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Klementjevs
- dep. A.Kampars
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (3.lasījums)
(5711. dok., reģ. nr.1530)
Ziņo - dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (2.lasījums)
(5030. un 5695. dok., reģ. nr.1443)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(5548. un 5696. dok., reģ. nr.1609)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(5532. un 5697. dok., reģ. nr.1602)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)
(5502. un 5698. dok., reģ. nr.1595)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(5700. un 5700.a dok., reģ. nr.1647)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(5700. un 5700.a dok., reģ. nr.1647)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Par pieprasījumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram “Par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem”
(5727. dok., reģ. nr.931)
Motivācija - dep. A.Kampars
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Gulbim”
Par procedūru - dep. A.Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Paziņojums
- dep. G.Bērziņš

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem

2006.gada 5.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sāksim jautājumu un atbilžu sēdi.

Es gribu jūs informēt, ka mums ir informācija no Ministru prezidenta biroja, ka sakarā ar iepriekš saplānotiem pasākumiem Kalvīša kungs šodien nevarēs piedalīties sēdē.

Tālāk. Arī ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš ir informējis Saeimu par to, ka sakarā ar saspringto darba grafiku viņš šā gada 5.aprīlī pulksten 17.00 nevarēs ierasties Saeimā, lai sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Tātad šie jautājumi - gan Kalvīša kungam, gan arī Kariņa kungam uzdotie jautājumi - tiks izskatīti nākamajā reizē.

Un arī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa informē Saeimu par to, ka 5.aprīlī pulksten 17.00 viņa sakarā ar darba pienākumiem diemžēl nevarēs sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem. Tātad arī šie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo reizi.

Tagad izskatīsim jautājumus. Šodien sniegt uz jautājumiem atbildes ir ieradies veselības ministrs Gundars Bērziņš. Tātad izskatām 5.jautājumu, kuru deputāti Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Fjodorovs un Solovjovs ir iesnieguši veselības ministram Gundaram Bērziņam, - “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”. Ir saņemta rakstiska atbilde. Es saprotu, ka deputātus tā neapmierina.

Tāpēc jums, ministra kungs, ir iespēja papildus sniegt informāciju trīs minūtes. Lūdzu!

G.Bērziņš (veselības ministrs).

Šis ir vienā ziņā, es uzskatu, pamatots jautājums. Ieviešot tā saucamo references cenu, protams, informācijas ir sniegts ļoti daudz, taču mēs vēl šobrīd pastiprināti sniedzam masu medijos šo informāciju.

Es godīgi varu pateikt: tādus jautājumus, kādus jūs uzdodat, uzdod arī pacienti. Faktiski tajos gadījumos būtu ārstiem jāpaskaidro par šo sistēmu, ka katrā grupā ir tā saucamās references zāles - medikaments, kura iegādes izdevumus kompensē simtprocentīgi un kuram ir pilnīgi vienāda ķīmiskā formula. Un, ja vēlas dārgāku, būtu jāpiemaksā. Un iespēja ir aptiekās nomainīt to... Taču pilnībā tā ne vienmēr strādā... Tāpēc mēs rūpīgi analizējam, tiekamies arī ar pacientu organizācijām, piemēram, tām lielajām asociācijām, kas ir, - diabēta slimnieku un citām... Un tikko mēs pieņēmām arī tādu būtisku lēmumu... Valdība jau ir apstiprinājusi...

Bija paredzēts, ka ar 1.jūliju būs ne tikai tā, ka ir tā tīrā formula... tā sauktā formulas reference, kura ir tad, kad ir pilnīgi vienādas formulas, bet jau būs arī tā sauktā grupas reference - sešzīmju vai trīszīmju reference. Mēs to jau atlikām uz 1.janvāri, lai varētu visus sagatavotos dokumentus apspriest ar pacientu organizācijām, jo lielākās slimnieku grupas parasti ir labi organizētas un pārstāvētas. Papildus sniedzam arī informāciju, rūpīgi sekojam līdzi tam, kāda situācija veidojas ar šo zāļu izrakstīšanu. Varu teikt, ka ļoti būtiski ir tas, ka pagājušogad to cilvēku skaits, kas saņēma tā saucamās kompensējamās zāles, pieauga vairāk nekā par 25 procentiem. Viena gada laikā! Un arī patlaban to dārgo, vienādo zāļu izrakstīšana tiešām samazinās, bet šādu pašu alternatīvo, lētāko - būtiski pieaug. Un tas ļauj sniegt cilvēkiem palīdzību.

Vēl. Ļoti svarīgi - jo zāles jau ir ļoti dažādas - ir tas, ka mēs, piemēram, tikko atrisinājām arī jautājumu saistībā ar asins vēzi, jo attiecīgā ārstēšanās kursa izmaksas gadā ir 36 tūkstoši, turklāt tur nav citu zāļu. Tātad šīs zāles tiem cilvēkiem vai nu ir pieejamas, vai nav.

Tā ka šeit tas darbs notiek ļoti intensīvi.

Te ir arī prasīts, kā sodīs. Zāļu cenu aģentūra, es domāju, strādā ļoti profesionāli. Mēs uzturam dialogu arī gan ar ražotājiem, gan ar pacientu organizācijām, kā arī ar Latvijas Pensionāru federāciju. Tiek gādāts arī par informāciju. Taču jautājums šinī sakarībā ir pamatots. Es uzskatu, ka tas, kas ir nepieciešams, ir informācija. Informācijas šajā jomā nekad nevar būt par daudz, lai gan mēs esam to jau ļoti daudz snieguši. Reģionos notiek arī semināri, uz kuriem aicinām arī Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjus, un tā tālāk. Mēs arī to nākamo posmu atlikām tieši tāpēc, ka tomēr ir jāspēj pastāstīt. Uz nākamo posmu ejot, vispirms ir jāspēj precīzi pastāstīt, un tikai tad var spert nākamo soli. Tas ir pacientu labā, jo šādā gadījumā ir pieejams arī plašāks zāļu sortiments pacientiem.

Sēdes vadītāja. Vai jautājuma iesniedzējiem ir papildjautājumi?

Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Jūs pateicāt, ka jūs veicat visādas konsultācijas, bet... Vai jums ir zināms un vai jūs esat pārliecināts, ka tās zāles, kuras ir lētākas, iedarbojas tādā pašā veidā kā tās, kuras ir daudz dārgākas? Un vai šajā gadījumā, ja jūs apmaksājat tieši lētākās zāles, jūs nenodarāt kaut kādu postījumu mūsu tautai?

G.Bērziņš. Jā, es domāju... Es esmu pārliecināts... Blakusparādību pētniecība farmācijā saucas “farmakovgilance”, un tā ir noteikta ar likumu. Ikvienam ārstam, kurš pamatoti konstatē jebkuru blakusparādību, tā ir jāfiksē noteiktā formā, jo tai ir jābūt reģistrētai.

Cita lieta ir gadījumi, kas ir ļoti specifiski, jo šīs ir pilnīgi vienādas ķīmiskās formulas zāles... Gadījumos, kad ir konstatēts, ka kādai grupai ir vajadzīgas varbūt nedaudz citādas zāles, pēc ārstu konsilija slēdziena ir iespējams piešķirt arī citas zāles. Tā ka ir sistēma, kā to var darīt - bet tas nav vairs individuāli -, lai nevarētu izrakstīt tikai dārgākās zāles.

Un otrkārt. Mums tas ir ļoti svarīgi - nevairot nepamatotu farmācijas industrijas peļņu, kā arī domāt par to, kā tās zāles padarīt pieejamākas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka esošā sistēma ļauj to garantēt, jo šīs zāles ir reģistrētas starptautiski un pārbaudītas un to ķīmiskā formula ir vienāda. Protams, sintēzes procesi atsevišķos gadījumos ir atšķirīgi. Atšķirība ir vēl arī tajā ziņā, ka tām zālēm, kas ir oriģinālās, ir veikta medicīniskā izpēte, bet ģenēriķi ražo jau pēc ķīmiskās formulas. Viņi vairs neveic visu atzīšanas procedūru.

Sēdes vadītāja. Vai jums ir vēl kāds jautājums? Lūdzu!

A.Golubovs. Varbūt jūs, kad mācījāties... jūs varbūt nezināt, ka tā pati ķīmiskā formula var izveidot jebkādu citu formulu. Bet tanī pašā laikā, ja slimniekam palīdz tieši šis konkrētais medikaments, kāpēc jūs negribat tam pašam slimniekam, it īpaši sirds slimniekam vai diabēta slimniekam, dot to medikamentu un kompensēt to medikamentu, kurš varbūt ir pats labākais šajā formā?

G.Bērziņš. Nu šinī gadījumā zāļu nosaukums ir tikai brends. Īstenībā aizvietotas tiek zāles ar pilnīgi vienādu ķīmisko nosaukumu. Tātad tas, ar ko ir aizvietots, ir pilnīgi vienāds. Protams, ir iespējamas kaut kādas ļoti minimālas, teiksim, darbības starpības, bet tām tad ir jābūt fiksētām. Un, kā jau es minēju, pastāv starptautiskā prakse, kā fiksē jebkuru, kaut pašu mazāko blakusparādību, un tad, ja tāda ir fiksēta, tā tiek ņemta vērā.

Sēdes vadītāja. Vai citiem iesniedzējiem ir papildu jautājumi? Nav.

A.Golubovs. Es vēlos pateikt paldies Bērziņa kungam, ka viņš atnāca šeit pie mums un atbildēja uz tiem jautājumiem, kuri bija uzdoti. Un sakarā ar to paldies jums!

Bet diemžēl vajadzētu domāt tieši par tiem cilvēkiem, kuriem palīdz kāds konkrētais medikaments. Varbūt jūs neesat... Nevis varbūt, bet jūs tiešām neesat dakteris, un jūs varat arī nezināt, kas tas ir.

Bet paldies jums, ka jūs atbildējāt uz mūsu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka mūsu cienījamais veselības ministrs varētu atbildēt arī uz 11. - deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu, kas ir adresēts gan labklājības ministrei Dagnijai Staķei, gan arī viņam, - “Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem”. Ir arī divi atbildes dokumenti.

Vai jums ir jautājumi?

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Konkrēti šajā jautājumā mēs gribētu dzirdēt tieši Staķes kundzi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tad mēs varam pateikt paldies ministra kungam un...

G.Bērziņš (veselības ministrs).

Es gribētu pateikt paldies arī deputātiem, jo īstenībā kompensācijas sistēmā ir vēl daudz pamatotu jautājumu. Bet jūs jau paši zināt, ka pēdējos divos gados saistībā ar Saeimas pieņemtajiem lēmumiem budžetā šī joma ir kļuvusi daudzkārt sakārtotāka. To daudzās vietās jums pateiks. Jā, ir šīs problēmas, kas ir pamatotas.

Paldies arī jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad ir jautājumi deputātiem. Un pirmais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Āboltiņai. Viņa ir sniegusi arī atbildes rakstu. Vai jums ir papildu jautājumi?

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jā.

Sēdes vadītāja. Labi. Tad šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi.

Otrais ir deputātu jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”. Vai jums ir papildu jautājumi? Arī tas tiek pārcelts uz nākamo sēdi.

Trešais jūsu jautājums arī ir ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par vistrūcīgākajām personām - tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”. Vai arī ir papildu jautājumi? Labi.

Un nu ceturtais jūsu jautājums “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”. Ir atbildes dokuments. Vai jums ir papildu jautājumi? Arī ir. Labi.

Sestais jūsu jautājums “Par ieslodzījumu vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu”. Tas ir uzdots tieslietu ministrei Āboltiņai. Ir saņemts atbildes dokuments, bet jums ir jautājumi.

Septītais jūsu jautājums ir Ministru prezidentam A.Kalvītim “Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci”. Ir sniegts atbildes dokuments. Vai jums ir jautājumi? Ir jautājumi. Labi.

Tad vēl ir deputātu Gulbja, Ostrovskas, Kiršteina, Tabūna un Rasnača jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali”. Ir uzrakstīts atbildes dokuments. Tā kā iesniedzēji nav ieradušies, mēs uzskatām, ka šis jautājums ir atbildēts.

Devītais jūsu jautājums arī ir ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm un tā ietekmi uz preču cenām”. Ir saņemts atbildes dokuments. Vai jums ir papildu jautājumi? Par šo jums nav papildu jautājumu. Tātad tas tiek uzskatīts par... Ir papildu jautājumi? Labi.

Desmitais jautājums, ko iesniedza minētie deputāti, ir adresēts labklājības ministrei Dagnijai Staķei - “Vai Latvijā tagad ir personas, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos?”. Ir saņemts atbildes dokuments. Vai jums ir papildu jautājumi? Ir jautājumi. Labi. Pārceļam šo atbildes sniegšanu uz nākamo sēdi.

Vienpadsmitais jūsu jautājums arī ir adresēts labklājības ministrei Dagnijai Staķei un veselības ministram Gundaram Bērziņam. Jūs jau minējāt, ka gribat uzdot papildu jautājumus tieši labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem”. Ir sniegta rakstiska atbilde, bet jums ir papildu jautājumi.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par politiku enerģētikas jomā”. Ir saņemts atbildes dokuments. Vai deputātiem ir papildu jautājumi? Jums ir? Jā. Labi. Tad arī šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi.

Un visbeidzot deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova jautājums vides ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas Valsts ģeoloģiskā dienesta tālāko likteni”. Ir sniegta rakstiskā atbilde. Vai jūs esat apmierināti ar atbildi? Ir papildu jautājumi. Labi, tad šos jautājumus izskatīsim nākamajā sēdē.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Slēdzu šo jautājumu un atbilžu sēdi. Paldies.

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2006.gada 5.aprīlī

Latvijas Republikas tieslietu ministres S.Āboltiņas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā” (reģ. nr.110) (Pārcelta)

Latvijas Republikas veselības ministra G.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām” (reģ. nr.119)

Papildjautājums

- dep. A.Golubovs

Atbilde

- veselības ministrs G.Bērziņš

Papildjautājums

- dep. A.Golubovs

Atbilde

- veselības ministrs G.Bērziņš

Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes un veselības ministra G.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem”” (reģ. nr.131) (Pārcelta)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli” (reģ. nr.114) (Pārcelta)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par vistrūcīgākajām personām — tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā” (reģ. nr.116) (Pārcelta)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku” (reģ. nr.118) (Pārcelta)

Latvijas Republikas tieslietu ministres S.Āboltiņas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ieslodzījumu vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu” (reģ. nr.122) (Pārcelta)

Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci” (reģ. nr.125) (Pārcelta)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali” (reģ. nr.127) (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm un tā ietekmi uz preču cenām (reģ. nr.128) (Pārcelta)

Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Vai Latvijā tagad ir personas,kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos?” (reģ. nr.129) (Pārcelta)

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par politiku enerģētikas jomā” (reģ. nr.135) (Pārcelta)

Latvijas Republikas vides ministra R.Vējoņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas Valsts ģeoloģiskā dienesta tālāko likteni” (reģ. nr.136) (Pārcelta)

Balsojumi

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Datums: 06.04.2006. 09:03:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5678 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"
Datums: 06.04.2006. 09:05:42 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5682 nodošanu komisijām

Ekonomikas krīzes likums
Datums: 06.04.2006. 09:08:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5683 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 06.04.2006. 09:09:04 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5684 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 06.04.2006. 09:09:40 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5685 nodošanu komisijām

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā
Datums: 06.04.2006. 09:12:42 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5689 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 06.04.2006. 09:23:12 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5690 nodošanu komisijām

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 06.04.2006. 09:28:18 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5691 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, ka arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"
Datums: 06.04.2006. 09:28:54 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5693 nodošanu komisijām

Grozījumi Repatriācijas likumā
Datums: 06.04.2006. 09:29:26 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5694 nodošanu komisijām

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 06.04.2006. 09:29:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5700 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (reģ. nr.1648)
Datums: 06.04.2006. 09:33:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5704 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (reģ. nr.1649)
Datums: 06.04.2006. 09:37:00 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5705 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (reģ. nr.1650)
Datums: 06.04.2006. 09:42:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5712 nodošanu komisijām

Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Datums: 06.04.2006. 09:43:16 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5713 nodošanu komisijām

Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.04.2006. 09:45:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5601 pieņemšanu 2.lasījumā

Publisko iepirkumu likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.04.2006. 09:48:10 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Publisko iepirkumu likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.04.2006. 09:48:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Publisko iepirkumu likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.04.2006. 09:48:56 bal019
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Publisko iepirkumu likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.04.2006. 09:49:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5707 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Tiesībsarga biroja likums (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 09:54:44 bal021
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Tiesībsarga biroja likums (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 09:59:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5681 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 10:29:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:05:52 bal024
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:06:30 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5686 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:07:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5687 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:08:30 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5699 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:09:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:10:16 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5701 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:15:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:18:34 bal031
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:45:58 bal032
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:46:50 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5702 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:48:18 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5706 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Biodegvielas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:49:24 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5708 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:50:22 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5709 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:51:26 bal037
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:51:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 11:56:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:04:46 bal040
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:05:08 bal041
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:06:26 bal042
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Datums: 06.04.2006. 12:29:48 bal043
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:36:24 bal044
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:36:48 bal045
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:50:38 bal046
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:51:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5710 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" (3.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:52:38 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5711 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:54:02 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5695 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1609) (1.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:54:42 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5548 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1602) (1.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:55:22 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5532 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1595) (1.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:56:04 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5502 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:56:52 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5700 steidzamību

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 06.04.2006. 12:57:16 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5700 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.04.2006. 12:57:56 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5700 pieņemšanu 2.lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem