Latvijas Republikas 8.Saeimas

rudens sesijas septiņpadsmitā sēde

2005.gada 1.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Sāksim Saeimas 1.decembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par grozījumiem darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 1.decembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās darba kārtības 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”, un iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 8.decembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo grozījumu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Grozījums izdarīts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību.

Pirmais jautājums - par iesniegtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Tabūna, Straumes, I.Kalniņa un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK)

Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu ņemt vērā Prezidija ieteikumu un nodot šo likumprojektu komisijai. Atcerēsimies, ka pavisam nesen mēs visi kopā jau mēģinājām grozīt Pensiju likumu un ka tomēr daudzi priekšlikumi netika atbalstīti, tāpēc mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti ierosina, lai politiski represētajām personām tiktu dota iespēja saņemt priekšlaicīgu pensiju - piecus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās. Manuprāt, šīs personas priekšlaicīgu pensiju ir pelnījušas.

Tāpat ir mūsu ierosinājums par tām personām, kuras vismaz desmit gadus ir nostrādājušas veselībai kaitīgos darbos un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem. Aicinām atļaut arī viņām piecus gadus agrāk saņemt pensiju.

Šos ierosinājumus nepārtraukti sniedz Politiski represēto apvienības cilvēki, un šos ierosinājumus attiecīgi atbalsta arī atsevišķas pašvaldības, piemēram, Balvu, Glūdas, Līvbērzes, Bērzes un Jaunbērzes pagasti. Un, manuprāt, šie iesniegumi ir adresēti ne jau tikai mūsu frakcijai. Es domāju, ka dzirdīgas ausis tiem vajadzētu atrast arī Saeimā.

Protams, būs iebildums: kur ņemt naudu? Naudas vienmēr ir par maz, tomēr katru gadu tiek plānots arī zināms budžeta ienākumu pārsniegums pār izdevumiem, un, ja tagad mēs laicīgi nodosim komisijām šo likumprojektu, tad, iespējams, nākamā gada sākumā šos naudas līdzekļus varēs vieglāk atrast, kaut vai ieviešot šīs normas nevis ar 1.janvāri, bet gan ar 1.jūliju, un arī tad tā būs zināma pretimnākšana mūsu sabiedrības visvairāk nomocītajai un visvairāk cietušajai daļai.

Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies. “Pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesnešu izdienas pensiju likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Ilze Apse ir iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Uldis Danga ir iecelts par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt tiesneša Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Edgars Puriņš ir apstiprināts par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt tiesneses Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Inga Zālīte ir iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata” sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Lūdzu atbalstīt tiesneses Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Uzsākam pieprasījumu izskatīšanu.

Šajā darba kārtības sadaļā pirmais jautājums ir Saeimas deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova, Jāņa Jurkāna, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Jura Sokolovska un Nikolaja Kabanova pieprasījums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par valsts līdzekļu izmantošanu Baltkrievijas Republikas sabiedrisko organizāciju finansēšanai”. Deputāti ir ierosinājuši atzīt pieprasījumu par steidzamu. Steidzamības motivācija tika izteikta iepriekšējā Saeimas sēdē. Šodien atbilstoši Kārtības ruļļa 127.pantam Saeimai jālemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzrakstījām šo pieprasījumu ārlietu ministram kā steidzamu. Kādēļ mēs gribam steidzamību? Tādēļ, lai jau šodien šajā zālē parādītos ārlietu ministrs un varētu jau šodien šeit pateikt, vai bija vai nebija tādi izteikumi, vai dzirdēja viņš to no mūsu vēstnieces Baltkrievijā Moras kundzes, kuru viņš pašreiz izsauca uz Latviju, lai dabūtu kaut kādus paskaidrojumus. Man liekas, ka viņam bija pietiekami ilgs laiks, lai dabūtu tos paskaidrojumus.

Mums rūp attiecības ar Baltkrieviju. To apliecina tas, ka frakcijas “Jaunais laiks”, Tautas partijas frakcijas un citu frakciju - valdošo partiju frakciju - deputāti iestājās Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupā. Tas liecina, ka mums ir attiecības tieši ar Baltkrievijas parlamentu, mēs atzīstam to parlamentu, tieši jūs atzīstat to parlamentu, un mums gribētos, lai mūsu kaimiņattiecības būtu labas.

Lūdzu atzīt šo pieprasījumu par steidzamu, lai jau šajā sēdē mēs dzirdētu mūsu ārlietu ministra paskaidrojumus!

Sēdes vadītāja. Jautājumā par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu deputāts Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Uz kurieni jūs tā steidzaties? Kas tad jums te tā ir piededzis, biedri? Vai politikā vispār ir pieņemami, ka viens tā steidzas, pats nezinādams, uz kurieni? Tas ir nenopietni šajā brīdī - tik nopietnā jautājumā kaut kur steigties. Ja jau ir tiešām interese par finansēšanu, par tās apjomu, par tās mērķiem, tad tam ir nepieciešama nopietna sagatavošanās. Šāda veida rīcība, šā pieprasījuma steidzamības “uzkurināšana” ir tikai vēlēšanās tracināt sabiedrību, nekas cits!

Es saprotu, ka tie Latvijā dzīvojošie, arī Saeimā esošie, kuri nupat izgāzās Parīzē, mēģinādami kaut kādā veidā cīnīties par pārraudzības procesa turpināšanu Latvijā, ir cietuši pamatīgu sakāvi. Visas viņu negodīgās rīcības ir izgāzušās. Nu viņiem vajag kaut kādu citu traci sarīkot. Ne jau velti krievu valodā rakstošās avīzes pēdējās nedēļas laikā dzīvo vienā histērijā. Šķiet, ka tur viens otrs ir tuvākais infarkta pretendents. Tā ka nav ko brīnīties, ka ir tāda neliela vēlme - arī šeit, Saeimā, sarīkot tādu histērijas pirmizrādi.

Nesanāks nekas! Iedzeriet, lūdzu, nomierinošas zāles (Golubova kungs, jūs esat dakteris, jums jau nu vajadzētu zināt), un mierīgi bez jebkādas steigšanās un nervozitātes izskatīsim jebkuru jautājumu!

Aicinu neatbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums ir jāizlemj jautājums, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Un, tā kā Saeima neatzīst pieprasījumu par steidzamu, tas ir nododams Pieprasījumu komisijai. Tātad pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Jakova Plinera, Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova un Martijana Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un noraidīja to, bet vienlaicīgi tomēr pauda bažas par šo situāciju, kāda valstī ir ar emigrāciju un demogrāfisko stāvokli. Kopumā šis jautājums, protams, ir mums ļoti aktuāls, bet konkrētajā gadījumā tas tika Pieprasījumu komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Globalizācija ir nežēlīga. It īpaši nežēlīga tā ir pret mazajām valstīm, pret mazām tautām. It īpaši nežēlīga tā ir pret tiem, kuri nevar efektīvi sevi aizstāvēt, nevar efektīvi izstrādāt stratēģiskos plānus un realizēt tos dzīvē.

Tagad mēs atrodamies tādā kā pārejas periodā un mūs tātad skar tādas problēmas, kuras nav skārušas pirms tam.

Pirmais ir emigrācijas jautājums. Taču jau tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar vēl vienu izaicinājumu - ar imigrāciju. Diemžēl šajā periodā, pārejas periodā, mēs ne īpaši domājam par to, kas būs pēc diviem gadiem, pēc pieciem gadiem - un kas galu galā būs pēc 25 vai 30 gadiem. Bet mēs esam tie, kuri izlemj, kāda būs nākotne. No mūsu lēmumiem ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts, mūsu tautas nākotne.

Tāpēc divu frakciju - PCTVL frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas - deputāti iesniedza pieprasījumu. Kā jau Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs teica, jautājumi ir aktuāli, bet pieprasījums diemžēl ir noraidīts.

Es biju tajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Diemžēl es tajā nesadzirdēju atbildi ne uz vienu no tiem svarīgajiem jautājumiem. Es saprotu, ka valdībai nav nekāda stratēģiska plāna, kādā veidā varētu apturēt emigrāciju no Latvijas, kādā veidā varētu nodrošināt to, lai cilvēki negribētu braukt uz Īriju, Lielbritāniju; lai viņiem būtu palielinātas algas, lai viņiem būtu galvenais - stabilitāte. Stabilitāte - tas ir galvenais, kā trūkst šiem cilvēkiem. Pārliecība par to, ka rīt viņiem būs darbs, ka rīt viņiem būs ienākumi, - ka rīt viņi varēs samaksāt par izglītību saviem bērniem, ka rīt viņiem būs stabils mājoklis, ka rīt viņi spēs samaksāt visus tos kredītus, kurus viņi tagad maksā, nezinādami, vai viņi tos samaksās nākammēnes vai nesamaksās... Vai šeit viņiem būs iespējama pašrealizācija, vai tiks novērtētas viņu spējas? Tātad - vai Latvijas ekonomika piedāvās tādas iespējas, lai viņi varētu realizēt visu savu izglītības potenciālu, savu talantu? Diemžēl tagad mēs neko nevaram piedāvāt.

Diemžēl mēs dzīvojam tikai no vēlēšanām līdz vēlēšanām, mēs neiedomājamies, kas notiks pēc trīsdesmit gadiem. Bet, godātie kolēģi, ir divas tendences - ir emigrācijas tendence un ir demogrāfiskā tendence. Godātie kolēģi, pēc ANO pētījumiem, mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazināsies - no 2,3 miljoniem samazināsies līdz 1,8 miljoniem. Tātad samazināsies par pusmiljonu! Godātie kolēģi, tagad daudzi no jums pat neklausās. Pagājušajā gadā mirstība ievērojami pārsniedza dzimstību - mirušo skaits dzimušo skaitu pārsniedza par 11 650 cilvēkiem.

Godātie kolēģi no nacionālajām partijām, tām, kuras sauc sevi par nacionālām partijām! Arī latviešu skaits ar katru gadu kļūst mazāks. Ar katru gadu vairāk nekā par pieciem tūkstošiem latviešu kļūst mazāk! Cik ilgi tas var turpināties? Vai mēs esam kā ķīnieši, kuru ir vairāk par miljardu? Vai mēs varam to atļauties?

Mūsu, Latvijas iedzīvotāju, īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Diemžēl mēs nevaram atrast atbildes uz vienkāršiem jautājumiem.

Tagad - par otru tendenci. Otra tendence ir tā, ka gandrīz simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau tagad ir aizbraukuši no Latvijas. Jā, varbūt daļa no tiem atgriezīsies, kad šeit pieaugs algas, bet liela daļa no viņiem paliks tajās valstīs. Viņi jau ir paņēmuši līdzi savas ģimenes un ir gatavi palikt tur.

Kas nodrošinās nākotnē mūsu pensionārus? Kas nodrošinās mūsu izaugsmi nākotnē - ne tikai pēc gada, ne tikai pēc diviem gadiem, bet arī pēc divdesmit gadiem, trīsdesmit gadiem? Visi pētījumi rāda, ka, ja situācija nemainīsies, tad viens strādājošs cilvēks 2050.gadā uzturēs vienu pensionāru. Kā mūsu sociālā sistēma varēs to izturēt?

Tātad secinājums ir tikai viens - ka pēc kāda laika, pavisam neilga laika, jau pēc diviem, trim, četriem gadiem, mēs būsim spiesti aicināt imigrantus šurp uz Latviju.

Bet, godātie kolēģi, pirms mēs to darām, varbūt izturēsimies pret saviem iedzīvotājiem normāli? Varbūt nodrošināsim tādus apstākļus, lai viņi paliktu šeit un lai tie, kuri aizbraukuši uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm, varētu atgriezties? Mēs necienām savus cilvēkus. Mēs necienām savu nākotni!

Aizbraukuši taču ir gados jauni cilvēki, izglītoti cilvēki, kuri varētu strādāt, maksāt nodokļus, uzturēt infrastruktūru Latvijā! Tagad viņi uztur Īrijas infrastruktūru, maksā Īrijai nodokļus. Bet kas mēs paliksim? Pensionāru valsts?

Latvija tagad iedzīvotāju novecošanās ziņā ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Tagad mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir trīsdesmit astoņi gadi, taču pēc kāda laika tas būs piecdesmit gadi. Kādā veidā mēs varētu šo problēmu atrisināt? Mums nav brīnumnūjiņas, ar kuras palīdzību mēs varētu pa vienu gadu atrisināt šo problēmu. Diemžēl tā ir ļoti sarežģīta, ļoti ilga problēma. Tā ka nelolosim ilūzijas, ka tagad ir labas iespējas mūsu cilvēkiem aizbraukt uz ārzemēm! Jā, mūsu valsts darba devēji būs spiesti paaugstināt algas, un tās pakāpeniski izlīdzināsies līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Godātie kolēģi, paskatīsimies uz to pieredzi, ko mums rāda Īrija, Spānija, Portugāle un citas valstis, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā! Arī šo valstu iedzīvotāji un politiķi nevarēja iedomāties, ka uz Spāniju, uz Portugāli, uz Īriju varētu atbraukt imigranti tāpēc, ka ekonomika tajās augs un būs vajadzīgs darbaspēks. Tāda pati situācija izveidosies arī Latvijā. Tas nebūs tālākas nākotnes jautājums - tas būs divu, trīs, četru gadu jautājums. Mēs pāriesim no emigrācijas uz imigrāciju.

Bet, godātie kolēģi, vai mēs esam tam gatavi? Vai valdībai ir stratēģiska programma, kādus cilvēkus mums aicināt uz šejieni, - ar kādu izglītību, kādā vecumā, no kādām valstīm? Ja tagad šādas programmas nebūs, ekonomika tik un tā pieprasīs šo imigrantu skaitu, jo darbspējīgo skaits Latvijā ir ļoti mazs un neapmierina augošo ekonomikas apetīti.

Tātad - ko mēs darīsim? Mums ir divas iespējas: vai nu mēs stratēģiski domāsim un aicināsim šurp tos cilvēkus, kuri patiešām vajadzīgi mūsu ekonomikai un kuri ir tuvi mūsu mentalitātei, vai, ja šis process notiks haotiski, mums būs nelegālie imigranti un mēs sastapsimies ar tādu pašu problēmu kā pārējā Eiropa.

Godātie kolēģi! Mums ir unikāla iespēja padomāt par to tagad un nepieļaut tādas kļūdas, kādas ir izdarījušas daudzas Eiropas valstis. Tikai tagad! Pēc diviem gadiem būs jau par vēlu. Tikai tagad mēs varam izstrādāt šādu programmu. Diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem mēs nesaņemam atbildi, un pat šo pieprasījumu komisija noraidīja. Tātad... kāds uzdod? Daži valdošie politiķi man atgādina cilvēku, kurš sēž pie stūres un ļoti sūdzas par to, ka viņš brauc nepareizā virzienā. No paša cilvēka, kurš sēž pie stūres, taču atkarīgs, uz kurieni brauc šī mašīna! Nevajag sūdzēties! Nevajag būt infantiliem! Jāuzņemas atbildība par to, kas notiks nākotnē, jo nākotne ir atkarīga arī no mums visiem, šeit sēdošajiem. Un, ja šie nākotnes izaicinājumi būs mums nepatīkami, mēs - tikai mēs! - būsim atbildīgi par to. Neuztversim to kā stihisku nelaimi, kā bieži vien to, ka negaidīti decembrī iestājas ziema! Mēs būsim atbildīgi par tām sekām - par neizdarītajiem uzdevumiem, par dažādiem neizplānotajiem ekonomiskajiem procesiem.

Arī vakar pārraidē “Kas notiek Latvijā?” veselības ministrs Gundars Bērziņš teica: “Nu, aizbrauca simts tūkstoši - nu tas nekas! Viņi vai nu atgriezīsies, vai neatgriezīsies - mums ir vienalga. Mums nav nekāda plāna, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties.” Dombura kungs pajautāja: “Vai jums būs vienalga arī tad, ja aizbrauks 200 tūkstoši, 300 tūkstoši?” Vienalga!

Viens klasiķis savā romānā rakstīja par to pašu veselību: “Ja cilvēks izveseļosies, tad izveseļosies, ja nomirs - tad nomirs. Un nekāda medicīna nav vajadzīga.” Arī šajos jautājumos ir tāpat: nevajag neko darīt - tik un tā cilvēki aizbrauks, tie, kuri gribēs, atgriezīsies atpakaļ! Valstij nav nekādas intereses par to.

Bet, godātie kolēģi, ja valsts un valsts amatpersonas neinteresējas par saviem iedzīvotājiem, par to būs jāmaksā, un šo rēķinu mums piestādīs globalizācija. Jau tagad mums ir “māja bez durvīm”, mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija nepiedod kļūdas. Ja mēs tās izdarīsim, mēs būsim atbildīgi par tām negatīvajām sekām, kas iestāsies nākotnē.

Padomāsim par to un nebaidīsimies no jautājumiem! Labāk uzdosim asus jautājumus tagad, nekā pēc tam meklēsim tos vainīgos un lamāsim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc es nācu tribīnē? Tādēļ, lai pateiktu, ka pēc burta, Kārtības ruļļa burta, protams, šis pieprasījums neatbilst pieprasījuma būtībai (Starpsauciens: “Kāpēc?”), jo... Paklausieties vispirms! Jo, ja nav likuma pārkāpuma, tad nav pamata pieprasījumam. Es četras Saeimas atrodos šajā komisijā, esmu vadījis šo komisiju un zinu pietiekami daudz par Pieprasījumu komisijas darbu. Bet ne jau tas man ir sakāms.

Galvenais ir tas, ka šī problēma ir ārkārtīgi samilzusi. To es gribēju pateikt. Problēma ir samilzusi, bet netiek risināta. Absolūti netiek risināta! Jā, no valsts aizbrauc cilvēki. Oficiālajos datos jau figurē apmēram 50 tūkstoši, taču faktiski, kā lēš, ir aizbraukuši apmēram 100 tūkstoši. Tas ir milzīgs skaits cilvēku! Taču tanī pašā laikā mēs - prese, sabiedrība, attiecīgie speciālisti - nepārtraukti jau runājam par to, ka Latvijā jau ieved darbaspēku, ka iebrauc un nākotnē iebrauks vēl vairāk cilvēku, jo trūkstot darbaroku. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Ko darīt? Nebaidi!”)

Jau tagad gadā iebrauc daži tūkstoši, galvenokārt no Krievijas - 60% -, no Baltkrievijas, Ukrainas, bet speciālisti lēš, ka tuvāko piecu gadu laikā un tālākā nākotnē jau vismaz 10 tūkstoši iebrauks Latvijā - un tieši no bijušajām NVS valstīm, no bijušajām PSRS valstīm, no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citām.

Lūk, nelaime ir tā, ka jau tagad mēs dodam atļaujas iebraukt šeit, piemēram, dažādiem kuģubūves speciālistiem. Nu jau gadu pēc gada dodam atļaujas. Kāpēc mēs dodam atļaujas? Tāpēc, ka tā ir vieglāk uzņēmējam - vienoties un paņemt no turienes, pieņemt šeit gatavus speciālistus, kuri, protams, prasa daudz mazākas algas nekā savējie (Starpsauciens: “Pareizi!”), jo nevajag viņus sagatavot. Mūsu profesionālā izglītība šādus speciālistus negatavo. Kuģu būvētāji negrib viņus gatavot, neviens viņiem to neliek darīt, un viņi mierīgi ieved šos cilvēkus. Un grasās ievest arī turpmāk. Tā nedrīkst būt! Valstij jau sen vajadzēja pateikt: “Stop! Mēs jums, kuģu būvētāji, dodam gadu vai divus, sagatavojiet paši savās mājās speciālistus, nevis viņus ievediet!” Lūk!

Bet diemžēl tā tas nenotiek. Un tas ir paradoksāli, ārkārtīgi paradoksāli, jo Latvijā eksistē bezdarbs, pie tam pietiekami liels: Latgalē tas ir ap 20, šur tur pat līdz 30 procentiem liels, bet, redziet, mēs tagad runājam par to, ka mums būs jāieved darbaspēks, it kā mums būtu par maz šo krieviski runājošo.

Es teikšu skaidri un gaiši: un taisni no turienes viņi pošas un brauc. Speciālisti pat savos pētījumos raksta, ka šie cilvēki, vismaz viena liela daļa - iegaumējiet, viena liela daļa! -, iebraukuši šeit, grasās te arī palikt. Tātad iebrauc ar tādu domu - palikt. Vienalga, kādā veidā - apprecoties, tādā vai šitādā legālā veidā vai pat absolūti nelegāli grib palikt. Tātad mums šī nasta, no kuras mēs netiekam vaļā pēc okupācijas izbeigšanās, var būt vēl lielāka. Arī problēmas ar krievu valodu - ar šo krievu valodas pārsvaru pār latviešu valodu, kas ir pilnīgi un absolūti zināms. Tas var turpināties un novest līdz pilnīgai katastrofai.

Tā ka arī šis variants ir jāņem vērā.

Un valdībai un arī Saeimai būtu pēdējais laiks to darīt. Draugi mīļie! Es uzskatu, ka saistībā ar šo problēmu Saeimai vajadzētu sanākt speciālā sēdē (protams, vispirms valdībai) un to izskatīt ļoti būtiski, ļoti pamatīgi. Derētu izsvērt no visām pusēm šo problēmu un padomāt, kā to risināt, jo, nerisinot šo problēmu, mēs iebrauksim absolūti un galīgi grāvī.

Jo diemžēl valdības līdz šim nav domājušas par šo problēmu, un šī valdība, protams, to skaitā. Latvijā neviens nesaka, ka nedrīkstētu šeit sākt tādu uzņēmējdarbību, kura būtu darbietilpīga, ka to vajadzētu aizliegt, bet ir tieši otrādi. Mums vajag attīstīt tādu, kas būtu bāzēta uz augstām tehnoloģijām un tā tālāk.

Redziet, jau pavasara pusē Latgales deputāti parakstīja Kalvīša kungam vēstuli, kurā lūdza izveidot darba grupu, lai beidzot sastādītu Latgales attīstības programmu, jo Latgale pēdējos gados izteikti (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Jau 10 gadus runā!”), es vēlreiz atkārtoju - izteikti, atpaliek vai, citiem vārdiem, tai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Un tur, lūk, šis darbaspēks ir. Taču tas aizbrauc uz ārzemēm, bet uz vietas attīstība klibo, lai neteiktu, ir paklupusi. Savukārt mēs neesam saņēmuši... un arī es personīgi neesmu saņēmis Kalvīša kunga atbildi uz šo jautājumu. Nekas un nekur nav dzirdams, ka kāds ir ķēries klāt pie šīs problēmas.

Es jau kuro reizi no Saeimas tribīnes atkārtoju: ja mēs kardināli nerisināsim Latgales problēmas, tad tas būs ārkārtīgi bēdīgi ne tikai Latgalei, bet arī visai Latvijai. Bet, lūk, attieksme ir tāda, ka mēs neko nedarām, un tāpēc, cienījamie kolēģi, par šīm lietām ir jārunā, šīs problēmas ir jārisina, un nu ir pēdējais brīdis to darīt. Sabiedrība ir uztraukusies, cilvēki aiz izmisuma... aiz izmisuma brauc prom uz citām valstīm un tagad tādas iespējas ir - tur strādā, bet Latvijā, redz, mēs ievedīsim darbaspēku, pie tam ievedīsim nevis desmit, divdesmit vai simtu, bet tūkstošiem, desmitiem tūkstošu. Kāpēc?

Tāpēc, ka netiek risinātas šīs problēmas. Un Kalvīša kungs mierīgi paziņo, ka alga mainīšoties - esiet mierīgi, cilvēki! - pēc diviem, trim, maksimums pēc pieciem gadiem. Redziet, tādi un līdzīgi saukļi no šīs valdības puses pavīd ļoti bieži: “Būs, būs! Tuvākajos gados mēs izdarīsim to, to un to!” Tad, kad šie cilvēki, kuri tā runā, vairs nebūs pie teikšanas - nebūs ne Ministru kabineta vadībā, ne arī droši vien citos posteņos, jo šīs problēmas nerisina, un tautā šī neapmierinātība ārkārtīgi samilst.

Un tāpēc ir jārisina šīs lietas visās nozarēs, neatkarīgi no tā, kura tā būtu, - rūpniecība, lauksaimniecība... kaut gan lauksaimniecības lietas, zemkopība, attīstās veiksmīgi, tur tiek atbalstītas lielās saimniecības, bet mazās iznīkst. Vienkārši iznīkst!

Vai tad tā mēs saglabāsim laukus, cilvēkus laukos? Es aicinu šobrīd, tā kā ir iespēja runāt par šo tēmu, parlamentu un valdību tuvākajā laikā kardināli ķerties pie šīs problēmas risināšanas, kamēr nav par vēlu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Šis jautājums, kas iekļauts mūsu, PCTVL frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas, kopējā pieprasījumā, ir ļoti aktuāls. Es varētu pat apgalvot, ka šis jautājums šodien ir sabiedrības uzmanības centrā.

Cienījamie kolēģi, pērn mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas kopējā delegācija novembrī viesojās Īrijā, Dublinā, un lidmašīnā, kas bija pilna, es nesadzirdēju neviena angļu vārda. Visi pasažieri runāja tikai latviski un krieviski. Visi viņi bija sezonas darbinieki. Tas bija vēl 2004.gadā, bet šodien šī tendence tikai padziļinās.

Cienījamais Tabūna kungs, jūs runājāt par pieprasījuma tehnoloģiju. Un jūs varat redzēt, ka pieprasījums ir adresēts tieši Ministru prezidentam Kalvīša kungam. Turklāt tas nav nejauši, jo neeksistē cita struktūra, kas varētu sekot līdzi šai tendencei, jo, teiksim, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikā šī emigrācijas tendence vispār nav atspoguļota. Atbilstoši oficiālajiem datiem, no Latvijas nav neviena pārceļotāja uz Īriju. Tas ir fakts!

Cienījamie kolēģi! Mūsu vēsturē tas nav pirmais emigrācijas vilnis. Jūs varētu atcerēties, teiksim, emigrāciju pagājušā gadsimta sākumā, un vēl līdz šim mēs varam atrast gan Urālos, gan Sibīrijā latviešu ciematus. Jūs varētu atrast arī Pirmā pasaules kara laika pārceļotājus, kad uz turieni tika evakuētas visas rūpnīcas kopā ar personālu. Un vairākums krievu iedzīvotāju Latvijā vairs neatgriezās, un tieši sakarā ar to arī radās tāda unikāla situācija, ka latviešu īpatsvars pirmajā - pirmskara republikā bija ap 70 un vairāk procentu.

Jūs varat atcerēties arī organizēto Baltijas vāciešu deportāciju praktiski mēneša laikā, kurus daži Saeimas deputāti, pieņemot dažas deklarācijas, var arī atgriezt. Nu par ebrejiem es nerunāju. Viņi nav emigrējuši, par viņiem viņu vietā Latvijas patrioti lemj šo jautājumu diezgan radikāli.

Liela emigrācija bija arī 1944.gadā, pēc kuras latvieši dzīvoja praktiski visā pasaulē ievērojamā daudzumā.

Bet visi šie procesi notika piespiedu kārtā, tie bija saistīti ar karu, ar revolūcijām un tā tālāk.

Turpretī šodien mēs tomēr varam regulēt šo procesu. Ņemot vērā to, ka tad, ja mēs to neregulēsim, pēc desmit gadiem, kad vairākums no klātesošajiem deputātiem būs pensionāri, kas mums maksās šo naudu? Taču valsts struktūras, kas regulē šo jautājumu, neeksistē. Valdība nezina, ko darīt.

Un sakarā ar to šis pieprasījums cienījamajam Kalvīša kungam ir atbalstāms. Ja mēs nobalsosim “par” to, tad tā būs papildu garantija, lai šo jautājumu lemtu visu mūsu Latvijas iedzīvotāju labā.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā būs jābalso par noteiktu dokumentu, nevis par problēmu kā tādu, es mēģināšu paust savu attieksmi pret šo izskatāmo dokumentu un ieskatīties šā projekta būtībā, vai šis iesniegtais projekts ir patiesas rūpes par to, kas notiek valstī, vai tā ir kaut kāda kārtējā māksloti asarainā runāšana.

Es aicinu kolēģus un arī Latvijas Republikas pilsoņus biežāk analizēt iesniegto projektu būtību. Biežāk analizēt jebkuru piedāvājumu un paskatīties, ar kādu mērķi tas tiek iesniegts.

Cienītie kolēģi! Neņemiet ļaunā, bet mēs izsūtīsim visām represēto organizācijām šīsdienas balsojumu, kur jums bija žēl... diemžēl jums nepatika tas, ka mēs gribam piedāvāt represēto personu agrāku pensionēšanos. Lūk, tas ir piemērs, kas pauž cilvēku attieksmi! Un ir ļoti īpatnēji tas, ka valdošajā koalīcijā nemaz tādas vienotības nebija - pietrūka dažu balsu. Tas ir viens no paņēmieniem, kā parādīt savu attieksmi.

Šeit ir runa par emigrāciju. Tad man ir nākamais jautājums: par kādu emigrāciju un par kādu imigrāciju mēs varam runāt? Tāpat jau skaidrs, ka ir nepieciešams domāt par to, kā novērst kārtīgu Latvijas Republikas pilsoņu - labu speciālistu aizbraukšanu no Latvijas. Ir par to jādomā un ir jāmēģina analizēt šo procesu, bet ir arī jāmēģina piedāvāt no savas puses vismaz kāds no risinājumiem, piemēram, kaut vai lielāka pretimnākšana jaunajiem uzņēmējiem, kas varbūt, dažus gadus pastrādājuši ārpus Latvijas un iekrājuši nedaudz naudas, šeit, Latvijā, vēlas uzsākt uzņēmējdarbību.

Piemēram, ir arī daži citi piedāvājumi. Tā nav liela problēma, tikai vajag pie tās strādāt! Arī mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā tuvākajā kongresā, kas notiks šosestdien, 3.decembrī, pieskarsies šim jautājumam pietiekami nopietni un turpinās strādāt pie sava rīcības plāna.

Es iesaku to darīt arī citiem šeit sēdošajiem savās organizācijās, nevis skatīties populistiski, ko mans piedāvājums var dot vēlētāju piesaistīšanai, iegūstot papildu balsis.

Tā ka pie šāda plāna var strādāt gan pozīcija, gan opozīcija. Tā nav nekāda lielā problēma, bet tas ir tā, ja šis jautājums patiesi interesē.

Ja ir runa par pliku faktu konstatēšanu, kā tas ir faktiski šajā papīrītī, tad tā jau nav jautājuma risināšana. Tā ir papļāpāšana, mākslīga problēmas cilāšana, cilvēku uztraukšana un it kā savu rūpju izrādīšana. Faktiski tā ir savu patieso mērķu slēpšana.

Un tieši šinī sakarā es pieskaršos dažiem jautājumiem, kuri šeit ir ievietoti. Piemēram, jautājums Nr.3: “Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai apturētu masveida emigrāciju no Latvijas?” Nu, ziniet, es nemaz nebūšu bēdīgs, ja viena daļa emigrēs. Ne jau velti mēs te runājam par Repatriācijas likumu. Es domāju, ka Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kuriem vienkārši ir jābrauc prom no šejienes, un, jo ātrāk viņi aizbrauks, jo labāk. Šī Latvijas zākāšana, kas skan ļoti bieži, šī nemiera cilāšana, kūdīšana, latviešu valodas nemācīšanās un daudz kas cits. Es domāju, tie ir pietiekami iemesli, lai emigrētu. Sveiki! Un uz neredzēšanos! Brauciet tik prom! Kāda problēma? Putins aicina uz mājām. Tagad arī Boss aicina. Viņš gan neaicina uz mājām, viņš aicina uz pagaidu mājām, jo Kenigsberga tomēr nav sena Krievzemes teritorija. Drīzāk tā ir baltu teritorija, ja atskatāmies vēsturē. Bet jebkurā gadījumā aicina taču aizbraukt. Ko jūs uztraucaties? Brauciet prom! (No zāles dep. J.Pliners: “Nepilsoņi nevar braukt. Brauc latvieši!”)

Tālāk. Jautājums Nr.4: “Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai palīdzētu emigrējušajiem atgriezties Latvijā?” Kāpēc viņi ir vajadzīgi? Jūs domājat, ka kāds ļoti uztrauksies, ja šie Latvijas nemīlētāji no Latvijas aizbrauks? Vēl viņi jāplāno dabūt atpakaļ? Diemžēl 1991.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome noorganizēja tautas nobalsošanu, kurā bija divas iespējamās atbildes uz jautājumu: “Vai Latvijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij? Jā vai nē?” Nu apmēram tā - es tikai pieskāros... Precīzs teksts ir dabonams. Un apmēram ceturtā daļa no Latvijas, aptuveni 25 procenti, pateica: “Nē!” Un, cik man ir pieejami aptauju dati, tad apmēram tāds pats skaitlis - virs 20 procentiem katrā ziņā - arī šodien ir “pret” Latviju kā neatkarīgu valsti. Vai tad šitie nebūtu pirmie kandidāti uz emigrēšanu?

Pie tam šādi cilvēki, kuri nemīl Latviju, kuri nicīgi izturas pret Latvijas valsti un pret latviešu tautu, viņi nekad nebūs kārtīgi strādātāji. Viņi nebūs labi speciālisti! Viņi savas zināšanas izmantos, lai ieriebtu Latvijai, lai skraidītu pa starptautiskajām institūcijām un sūdzētos par Latviju. Ko tik tur nedara! Zvēru bars, redziet, latviešu tauta ir! Ko viņa ar mums, nabadziņiem, ar migrantiem, tikai tur nedara!

Nesen Krievijas televīzijā bija pārraide, kā jūtas ebreji Latvijā. Tur bija saruna ar dažiem rabīniem, vēl ar dažiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, un viņi teica, ka ebreji Latvijā jūtoties labi. Līdzīgas sarunas ir bijušas arī ar poļiem, lietuviešiem, igauņiem. Sakiet, lūdzu, kuri tad ir tie, tā minoritāte, kuru te tik ļoti apspiež? Un, ja cilvēks jūt, ka viņu apspiež, ja viņš negrib valodu mācīties un ja viņš ir nepilsonis, tad kāpēc viņš nebrauc prom?

Tātad klausīsimies tālāk! Jautājums Nr.5 (un te jau skaidri redzama āža kāja, te ir riktīgs kabanovisms iekšā): “Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā?” Ā-a! Jums tomēr viņi ir vajadzīgi! Jums ir vēl par maz! Un tie būs tie lielie bļauri! Jūs viņus varbūt speciāli selektīvi izvēlēsities, savāksiet te vienu baru, kuriem par 5 latiem dienā varēs iedot plakātu rokā, lai stāv kaut kur šeit. Viņi varbūt pat nezinās, pie kuras iestādes viņi stāv. Bet viņi stāvēs un bauros nelabā balsī, ka viņu tiesības tiek apspiestas.

Lūk! Šeit ir jāizšķiras, kā mēs izturēsimies pret nopietniem jautājumiem valstī. Un es redzu divējādu izturēšanos. Ir tomēr tur pozīcija, ir opozīcija, ir politiķi, ir sabiedriskie darbinieki, kuriem rūp stāvoklis valstī, kuri domā un piedāvā šādu vai tādu risinājumu, labāku vai sliktāku, bet viņi neraksta šādus te papīreļus! Viņi strādā praktiski pie šādiem jautājumiem. Šāds te papīriņš - tā ir publiska izrādīšanās, bet faktiski te tomēr jau ir iebāzts viens tāds jautājumiņš, kuram jau ir dziļāka jēga.

Un tāpēc, ja mēs šodien šeit spriežam, tad mēs spriedīsim par šo dokumentu un paudīsim savu attieksmi pret šo iesniegto dokumentu, vai tā ir vēlme nopietni kaut ko risināt vai tikai vēlme kaut ko tracināt, izmantot Latvijas valsts stāvokli, lai, protams, celtu savas akcijas savu vēlētāju vidū.

Nesen man bija saruna tiešajā pārraidē televīzijā ar kādu cilvēku, un viņš teica tā: “Mēs esam ļoti vienoti, un mēs jūs visus aicinām naturalizēties, un mēs visi sanāksim kopā un proletāriešu “Internacionāli” dziedāsim vienā korī.” Nu, es teikšu, tas dziedātājs un runātājs ir aizmirsis, ka šī vienotā frakcija, kas divdesmit piecu cilvēku sastāvā ienāca 8.Saeimā, šodien sastāv no pieciem aizgājējiem un trijām kaut kādām citām frakcijām.

Lūk! Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka ir jāprot pamatot savu atrašanos politikā, jāprot pamatot, ko tu gribi izdarīt Latvijas valstij. Un, protams, ar vienu mērķi - uzlabot stāvokli Latvijas valstī. Un nevis pasliktināt! Un nevis tracināt un nostādīt vienu grupu pret otru!

Tātad - nekāda legālas imigrācijas veicināšana, bet gan, protams, nopietna strādāšana pie tā, lai cilvēkiem būtu lielāka vēlēšanās strādāt un dzīvot Latvijā. Taču attiecībā uz šo dokumentu es noteikti balsošu “pret”, tāpēc ka neuzskatu, ka sāpīgu problēmu cilāšana ar kaut kādu mākslīgu pieprasījumu palīdzību būtu atbalstāma.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es nevaru nerunāt, jo man tiešām liekas, ka šī ir ļoti, ļoti nopietna problēma. Mēs uz to nevaram vienkārši raudzīties tikai caur nacionālo prizmu vai tikai caur ekonomisko. No mūsu valsts aizbrauc gan kvalificēts, gan nekvalificēts darbaspēks, un, es domāju, visi, ieskaitot pat Darba devēju konfederāciju, jums pateiks, ka tā ir problēma mums šodien.

Un tāpēc es arī pilnīgi piekrītu Jurim Sokolovskim, ka tā ir problēma, un es ticu, ka arī viņam tās ir nopietnas rūpes. Nevajadzētu tā nonivelēt visu! Es arī nevaru piekrist tiem cilvēkiem, kas saka, ka mūsu cilvēki atbrauks mājās. Neatbrauks, ļoti liela daļa neatbrauks! Un tie visi nav tādi cilvēki, kas nemīlētu Latviju, Dobeļa kungs!

Es ļoti labi zinu dažus no tiem, kas ir aizbraukuši. Viņiem iet grūti tur, bet viņi tomēr nevar atgriezties atpakaļ, jo viņi vienkārši nevar uzturēt savu ģimeni šeit. Un tātad nav runa par mīlestību vai nemīlestību pret Latviju!

Es domāju, ka mums tiešām ir iespēja risināt šo problēmu un tiešām, kā Juris Sokolovskis teica, mācīties no Rietumeiropas. Mēs taču redzam, ka tā turku problēma jeb neproblēma, kas Vācijā ir, ir tieši tādā veidā radusies. Tieši tādā veidā, ka turp brauca tie strādnieki - un toreiz viņus pat aicināja braukt!

Pie mums tā situācija tiešām var izvērsties par problēmu, tāpēc es domāju, ka mēs tiešām varam vēl kaut ko darīt.

Pirmkārt, mums ir obligāti jāpaceļ minimālā alga. Ja Repšes valdība būtu bijusi pie varas, mums tagad, respektīvi, ar nākamā gada 1.janvāri minimālā alga būtu simts latu. Mums bija ļoti skaidra koncepcija, kā to paaugstināt. Manuprāt, tagad būtu atkal jāpasteidzina šā jautājuma risināšana.

Otrkārt, ir jāpalielina neapliekamais minimums ģimenēm ar bērniem, lai vecāki justu reālu atvieglojumu un varētu uzturēt savus bērnus šeit.

Un trešais, manuprāt, ļoti svarīgais punkts ir sociālais darbs. Protams, mēs nepanāksim, ka visi bezdarbnieki atgriezīsies, jo daļa no tiem ir cilvēki, kas vienkārši nav spējuši šīm pārmaiņām tikt līdzi, un nevar no visiem to prasīt. Daļa pie mums nekad neatgriezīsies! Taču mēs varam rūpēties par to, lai viņu bērni vismaz ir diezgan derīgi sabiedrības locekļi. Un tāpēc es atkal gribētu norādīt uz sociālā darba nozīmi. Es tagad nerunāju par pabalstiem, es runāju par nopietnu sociālo darbu, par ko, man liekas, daudziem maniem kolēģiem nav zināšanas, kas tas ir! Es jūs lūdzu ar to iepazīties, jo tas ir tiešām viens reāls veids, kā samazināt problēmas Latvijā un pavairot to cilvēku skaitu, kas ir ekonomiski darbīgi šeit, un galu galā tas radīs vairāk ienākumu nekā izdevumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piecpadsmit gadus Latvijā pie varas atrodas labējās partijas un, atvainojiet, diemžēl viltus patrioti. Viens otrs no viņiem arī šodien uzstājās no šīs augstās tribīnes.

Padomājiet: kādi ir darba rezultāti pēdējo 15 gadu laikā? Mirstība ik gadus pārsniedz dzimstību par 12-13 tūkstošiem. Tas ir apmēram tāds cilvēku daudzums... apmēram tik daudz cilvēku dzīvo Talsos vai Saldū, Kuldīgā un citās mazās Latvijas pilsētiņās. Mēs esam pati nabadzīgākā valsts no tām desmit valstīm, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā. Krīze ir zinātnē, degradējas izglītība... Es varētu vēl turpināt - atgādināt jums, cik zemas ir mūsu večuku pensijas un bērnu pabalsti. Kā jums ir zināms, nesen protestēja mediķi, policisti, skolotāji. Nu tagad ar 1.janvāri mediķiem it kā palielinās algu apmēram par 8 procentiem, skolotājiem - par 20 latiem. Vai viņi kļūs turīgāki? Inflācija taču apēdīs tos santīmus!

Es uzskatīju un uzskatu, ka valstij jārod iespēja pelnīt tiem, kuri var, un jāpalīdz tiem, kuri nevar. Ja valdības, kuras mums mainās kā cimdi franta rokās, un saeimas, kuras agrāk mainījās katrus trīs, tagad - katrus četrus gadus, nepietiekami rūpējas par večukiem, par bērniem, par savu tautu, tas nozīmē, ka mums ir sliktas valdības un sliktas saeimas.

Saeimas deputāti, valdošās partijas diemžēl, manuprāt, domā tikai par to vienu vietu, no kurienes kājas aug, lai tai vietiņai būtu ērti, labi krēsli. Jūs, es domāju, piekrītat un saprotat, ka šodien minimālajai algai vajadzētu būt vismaz 150 latu. Diemžēl pie mums algas ir par 40 procentiem mazākas. Cilvēki brauc prom, it kā tas nevienam nerūp.

Ko mēs gribējām panākt ar savu pieprasījumu? Lai valsts, lai valdība, lai mēs ar jums domātu ne tikai par šodienu un rītdienu, bet vismaz par to, kas būs ar Latviju, ar valsti, pēc 10, 15, 50 gadiem.

Mēs atnākam un aizejam, bet tauta paliek. Es ceru, ka jūs iepazināties ar to pieprasījumu. Tur ir vienkārši jautājumi. Uz daudziem varbūt šodien Kalvīša kungam un viņa valdībai nebūs atbildes, bet mūsu pieprasījums vismaz liks domāt, liks plānot, liks rūpēties par tautu.

Kāpēc jūs, kā es jūtu, negribat piekrist tam pieprasījumam? Kas tur ir slikts?

Mēs domājam, mēs uzskatām, mēs zinām, ka diemžēl datu par emigrāciju no Latvijas nav. Vietā ir jautājums: vai tiek apkopoti precīzi dati par emigrāciju no Latvijas un kādi ir to avoti?

Otrs jautājums: vai tiek izpētīti emigrācijas cēloņi? Ja mēs nezinām cēloņus, mēs nekad nevaram darīt kaut ko lietas labā.

Nākamais. Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai apturētu šo laikam Latvijai negatīvo parādību?

Nākamais. Vai tiek plānots veikt pasākumus, kas veicinātu legālu imigrāciju, lai novērstu darbaspēka trūkumu Latvijā?

Man liekas, ka to vajadzētu zināt, pirmkārt, valdībai, Saeimai - otrkārt.

Es domāju, ka 100 tūkstoši jau ir ārzemēs - un pārsvarā latvieši, starp citu. Ja mēs tā dzīvosim uz priekšu, tad pēc simts gadiem šeit būs tuksnesis. Es saprotu, ka ne mēs, ne jūs vairs nedzīvosim pēc simts gadiem, bet... Kā jūs zināt, večuks, kam ir ap 80, 90 gadiem, tomēr bumbieres stāda. Tās tikai pēc septiņiem - vismaz septiņiem! - gadiem augļus nesīs. Viņš nezina, vai viņš tad vēl dzīvos, bet zina, ka dzīvos viņa bērni, mazbērni, mazmazbērni: varbūt viņš to pirmo bumbierīti neapēdīs, bet viņa pēcteči to izdarīs un ar pateicību viņu atcerēsies.

Vai mums nevajadzētu domāt tieši tā?

Nevajadzētu kolēģiem no “tēvzemiešiem” meklēt mūsu pieprasījumā zemtekstu! Mēs patiešām gribam, lai Latvija attīstās un lai arī pēc simts un diviem simtiem gadu šī valsts uz zemeslodes eksistētu. Un viens no soļiem, viens no pirmajiem soļiem, ir šis pieprasījums. Mēs lūdzam to akceptēt un atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Grūti runāt, balss aizlūza. Noklausījos frakcijas “Jaunais laiks” deputātes Liepiņas runu un norausu asariņu. Tādas rūpes par trūcīgajiem!

Un ir daži jautājumi: kurai partijai ir savs nekustamo īpašumu Ostaps Benders? Vai mēs to zinām vai nezinām? Kura partija ir ieinteresēta, lai īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā būtu nevis 75% no tirgus vērtības, kā tas ir Eiropas Savienībā, kaimiņvalstīs, bet 15%, 20%, dažos gadījumos - 30%?

Kurā partijā bija tāds jauns censonis Jaunups, kurš apsolījās reorganizēt Valsts zemes dienestu, panākt, lai kadastrālā vērtība pietuvotos tirgus vērtībai, lai, iekasējot 1,5% no kadastrālās vērtības, mēs varētu budžetā dabūt simtiem miljonu papildus?

Godājamā Liepiņas kundze no “Jaunā laika”! Kurš bija tas, kas lika piebremzēt savu degsmi jaunajam censonim Jaunupam? Un viss palika pa vecam. Un kuram no 2 miljonu dolāru vērtiem nekustamiem īpašumiem būtu jāmaksā milzīgs nodoklis, kas tagad nav jāmaksā? Pirms jūs nākat šeit runāt, izanalizējiet šo situāciju!

Nākamais jautājums. Vai valdībai būtu jāplāno legāla imigrācija?

Desmit bagātākajās pasaules valstīs situācija ir tāda: sešās no šīm valstīm iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 miljoniem. Tātad mazās valstis, tādas kā Luksemburga vai Lihtenšteina, vai tā pati Somija, ir pasaulē visbagātākās valstis. Un Latvijai vajadzētu no tām mācīties.

Šeit ir vairāki mīti, un it sevišķi ar šiem mītiem pieprasījuma iesniedzēji izceļas.

Pirmais ir mīts par darbaspēka trūkumu Latvijā. Latvijā padomju laikos ekonomika tika saplānota. Toreiz bija 2,7 miljoni iedzīvotāju. Pašreiz mums ir apmēram 1,9 miljoni pilsoņu un 400 tūkstoši ārvalstnieku jeb tā saucamo nepilsoņu, kurus gan tagad aicina repatriēties atpakaļ uz etnisko dzimteni. Valdība, protams, ignorē šos aicinājumus un saka, ka neko nevajag darīt. Bet cik tad Latvijas ekonomikai vajadzēs šo strādājošo? Tas ir pirmais jautājums. Un kā jūs izskaidrosiet to, ka Luksemburgas ekonomika ir desmit reizes jaudīgāka par Latvijas ekonomiku, lai gan tur ir drusciņ vairāk par 600 tūkstošiem iedzīvotāju? Un tur 40% ir nepilsoņu. Iedzīvotāju, kas ir pilsoņi, tur ir tikai 60%. Ja kādam šis piemērs neliekas pārliecinošs, iesaku palūkoties uz Islandi, kuras kopprodukts ir lielāks, kura atrodas daudz ekstremālākos klimatiskajos apstākļos, kuras teritorija ir vairāk nekā divas reizes lielāka un kuras infrastruktūra ir daudz dārgāka. Tur dzīvo tikai 290 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad acīmredzot ne jau iedzīvotāju skaits kaut ko nosaka. Pretējā gadījumā Islandei, Luksemburgai vai Slovēnijai ar tās 2 miljoniem iedzīvotāju būtu jādzīvo milzīgā nabadzībā. Ienākumu līmenis tur ir četras, piecas, sešas reizes augstāks nekā Latvijā.

Bīstams ir kas cits: bīstama ir tendence pārvērst Latviju par zemas pievienotās vērtības ražošanas zemi. Mēs redzam, kas notiek: tiek atvērti simtiem un tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, šūšanas uzņēmumu, kuros ir liels darbaroku procents. Loģiski, ka es piekrītu Norvēģijas uzņēmējiem, kuri nekautrējas paziņot, ka Latvijā ražošana izmaksā lētāk nekā Ķīnā, jo, redziet, uz Ķīnu vēl ir jāaizved materiāli un jāatved šī produkcija. Un viņi ražo bērnu apģērbus šeit un maksā minimālo algu (līdz šim bija 80, tagad būs 90 latu) un lepojas ar to, ka ražošana šeit ir lētāka nekā Ķīnā.

Latvijā reālais bezdarbs vēl joprojām svārstās starp 7 un 8 procentiem. Tātad acīmredzot mums nevajag tādu kuģubūvi, kur metina karkasus melnstrādnieki, pēc tam šos kuģus aizved kaut kur uz Norvēģiju, un Norvēģijā uzstāda elektroniskās ierīces, navigācijas ierīces, ar desmit reizes lielāku pievienoto vērtību.

Tātad problēma jau nav darbaroku trūkumā. Latvijā joprojām ir liels darbaspēka pārpalikums, bet nav atbilstošas kvalifikācijas un nav investīciju, kas veicina zinātņietilpīgas nozares.

Divi piemēri. Ar to arī beigšu. Milzīgs troksnis bija jautājumā par celulozes rūpnīcu. Teica, ka nevajag Latvijā celt celulozes rūpnīcu, jo, lūk, šī celulozes rūpnīca došot piekto daļu no Latvijas kopprodukta, bet tur strādāšot tikai 40 vai 50 operatori. Tad nu jājautā: kā saprast to, ka, no vienas puses, skan nepārtrauktas gaudas par to, ka netiek palielināts strādājošo skaits, bet, no otras puses, - sūdzības, ka no šejienes aizbrauc strādnieki?

Biodegvielas rūpnīcā, tajā pašā “Delta Rīga”, kas ir tā saucamajā čehu līnijā Naukšēnos, strādā vienā maiņā tikai trīs cilvēki. Tātad arī pat tad, ja katrā Latvijas rajonā būtu šāda biodegvielas rūpnīca, kopumā nez vai strādātu vairāk par kādiem pārsimt cilvēkiem.

Tātad jautājums ir plānošanā, ar ko ir jānodarbojas valdībai. Jā, celtniecības jomā Latvijā vismaz 10 gadus trūks strādnieku. Es domāju, ka šajā ziņā mums ir jāmācās no tādām valstīm kā Singapūra, kā Apvienotie Arābu Emirāti, kā Kuveita, kas ir mazākas par Latviju un kas ar šīm celtniecības firmām slēdz tā saucamos terminētos līgumus. Celtnieki iebrauc uz gadu, parakstās, ka pēc gada viņi saņems savu nopelnīto, un aizbrauc prom. Ļoti vienkārši.

No Eiropas Savienības, protams, celtnieki šurp nebrauks, brauks varbūt no Ukrainas vai no Moldāvijas (es runāju par nekvalificētajiem strādniekiem), bet ir jābūt šādiem terminētiem līgumiem.

Un pēdējais. Latvietim nedrīkst būt dzimtcilvēka domāšana. Es esmu priecīgs, ka mēs noraidījām Eiropas Savienības konstitūciju šajā variantā, jo tā neparedzēja veto tiesības uz imigrāciju. Tāpat kā tas ir attiecībā uz ārlietām, Latvijai ir jāsaglabā nākotnē veto tiesības attiecībā uz imigrāciju (es runāju par to imigrāciju, kas ir ārpus Eiropas Savienības). Ir jāparedz, ka tikai mēs paši to regulēsim un darīsim to tikpat stingri, kā to dara šīs mazās valstis.

Es ticu, ka tad, ja valdība izstrādās ar augstām tehnoloģijām saistītas programmas un ieviesīs šādas nozares, relatīvi īsā laikā Latvija sasniegs tādu pašu labklājību, kāda ir Luksemburgā, Lihtenšteinā, Andorā, Islandē... Nesapņojiet un nemurgojiet šeit par miljoniem cilvēku, kuri būtu šeit jāieved!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis. Otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī diskusija ir ļoti spilgts piemērs tam, kā mēs izturamies pret nopietnām problēmām. Diemžēl mēs nevaram, tā teikt, pacelties virs plintusa un paskatīties uz problēmu kopumā.

Kiršteina kungs, es sarūgtināšu jūs! Vakar es lasīju informāciju, ka Slovākijā ir vislielākais imigrantu pieplūdums no Austrumeiropas valstīm. Arī Islandē tagad ir ļoti daudz imigrantu - starp citu, arī no Latvijas. Es vismaz trīs tādus cilvēkus zinu, kuri dzīvo Islandē. Viņa attīstās.

Protams, var jau visu to izturēt, tātad palikt tādā situācijā, kāda tagad ir, bet - pie nosacījuma, ka mūsu ekonomika neattīstīsies, mēs paliksim tādā pašā līmenī, kādā mēs atrodamies tagad, nekāda IKP pieauguma nebūs, ražošanas pieauguma nebūs, servisa pakalpojumu nebūs, zinātnes īpaša pieauguma nebūs... Tad mēs varbūt iztiksim. Taču mūsu mērķis tomēr ir attīstīt ekonomiku. Turklāt mēs esam daļa no Eiropas Savienības, kura arī grib attīstīt ekonomiku. Un attīstītai ekonomikai vajadzīgas smadzenes un darbarokas. Ja mūsu valsts nevarēs nodrošināt ne vienu, ne otru pietiekamā daudzumā, mūsu ekonomika neattīstīsies.

Tātad mēs runājam par to, kādā veidā nepieļaut to... kā panākt to, lai Latvijas iedzīvotāji neizbrauktu, lai viņi paliktu šeit un strādātu šeit, un maksātu nodokļus šeit.

Dobeļa kungs, jūs kārtējo reizi runājāt par visiem cittautiešiem un teicāt, ka tie, kuri aizbraukuši... jā, lai viņi neatgriežas... Mūs dzird tagad visu to cilvēku vecāki, jā. Jūs teicāt, ka jūs negribat, lai atgrieztos arī tie latvieši, kuri aizbraukuši uz Īriju un Lielbritāniju. Tā es saprotu.

Otrais moments. Ja jau Dobeļa kungs negrib, lai atgrieztos latvieši, kuri aizbraukuši uz Īriju, bet ekonomika, kā mēs redzam, attīstās un mums būs vajadzīgs darbaspēks - gan intelektuāls, gan darbarokas -, tas tātad nozīmē, ka mums ir jāpieņem imigranti. Bet, ja negribam pieņemt, piemēram, no NVS valstīm, tas nozīmē, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesaka aicināt cilvēkus no Turcijas, no Āzijas, no citām valstīm. Tā es saprotu.

Nākamais moments, ko es tomēr gribētu pateikt. Mēs varam jautāt par visām tām prasībām, kuras ir ietvertas šajā pieprasījumā, strīdēties par kādiem sīkiem momentiem, bet situācija ir tāda. Es dodu savu prognozi, bet šī prognoze ir balstīta ne jau uz maniem datiem. Šī prognoze ir balstīta uz ANO veiktajiem iedzīvotāju pētījumiem, uz Eurostat datiem. Turklāt tagad ir izveidota un ļoti ražīgi strādā Stratēģiskās analīzes komisija pie mūsu Valsts prezidentes. Nesen, pirms divām nedēļām, bija grāmatas prezentācija. Grāmata ir par demogrāfiju, tur ir ļoti daudz tādas informācijas - gan par novecošanos, gan par darbaspēka trūkumu, par visām tendencēm, kas mūs gaida nākotnē. Par visu to. Visiem jums, godātie kolēģi, tika izdalīts aicinājums apmeklēt šīs grāmatas prezentāciju, taču tikai divi cilvēki no Saeimas apmeklēja šo prezentāciju! Tikai diviem cilvēkiem bija interese par to. Tagad šeit no tribīnes tiek sacīts, ka datu nav, ka tie skaitļi, kurus es minēju, esot tāds mans izdomājums. Tas nav izdomājums! Tas ir ņemts no drošiem avotiem - no ANO par iedzīvotājiem veiktajiem pētījumiem, no Eurostat datiem, no šīs komisijas secinājumiem un prognozēm.

Godātie kolēģi! Situācija ir tāda: neatkarīgi no tā, vai jūs ticat man, maniem kolēģiem un šiem zinātniekiem vai neticat, situācija tomēr attīstīsies pēc tāda scenārija, un mēs sastapsimies ar šādām problēmām. Vai mēs atbalstīsim šo pieprasījumu vai neatbalstīsim, mēs tik un tā sastapsimies ar šo problēmu. Bet situācija ir šāda: vai mēs domāsim par šīm problēmām tagad, kad tās vēl var atrisināt? Tāpat kā ar slimību. Slimību vieglāk ārstēt ir tad, kad slimībai ir tikai sākums...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. ...nevis tad, kad ir ielaista šī slimība un kad pēc tam nākas saskarties ar visām sekām.

Godātie kolēģi, jūs varat balsot “par”, jūs varat balsot “pret”, bet problēma tik un tā paliks un par šo problēmu tik un tā būs jādomā.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies Vilnis Edvīns Bresis. Breša kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm? Nē.

Godātie kolēģi! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labdien! Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Es aicinu Tibetas atbalsta grupu šajā starpbrīdī uz sēdi Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Rīgas Domes deputātu basketbola izlase ir piekritusi Saeimas basketbola izlases uzaicinājumam katru gadu izcīnīt ceļojošo Ziemassvētku kausu par godu gadskārtējai Latvijas gadadienai. Spēles puslaika pārtraukumā būs speciālas sacensības soda metienos, kur noskaidros, kura komanda pirmā gūs 87 sekmīgus metienus. Spēle notiks 15.decembrī pulksten 17.00 Daugavas sporta namā Krišjāņa Barona ielā. Lūdzu basketbolistus sākt savlaicīgi gatavoties, īpašu vērību veltot soda metieniem, bet kolēģus aicinu būt vienotiem un atbalstīt mūs. Ļoti labi būtu, ja mēs to varētu izdarīt ar Ziemassvētku zvaniņiem, akcentējot, ka tuvojas Ziemassvētki. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Godātie kolēģi! Šodien mēs apaļā jubilejā - 50 gadu jubilejā - sveicam kolēģi Andri Bērziņu! (Aplausi.)

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim debates par pieprasījumu.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz opozīcija varbūt ir uzkāpusi pozīcijai uz varžacīm un pieskārusies diezgan nopietnai tēmai. Un arī man šķiet, ka situācija Latvijā ir diezgan nopietna, jo, spriežot pēc tā, kādas pienāk ziņas no lauku rajoniem un, protams, arī no pilsētām, Latvijā sekmīgi plaukst jauns bizness - vervēšanas punkti darbam ārzemēs strādā pilnā sparā. Tie māca mūsu iedzīvotājiem dažādas svešvalodas, kas pēc būtības it kā nebūtu nemaz slikti, un gatavo viņus darbam, teiksim, tālās zemēs.

Tikai žēl, ka mums valstī nav ne statistikas, ne analīzes par to, kas notiek, un nav arī nekādu kritēriju, lai mēs pēc būtības varētu izvērtēt notiekošo. Nav arī nekādas prognozes, cik ilgi varētu turpināties šāda situācija un kādi būs rezultāti, zinot to, ka šeit ir dažādas tiesības gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Grūti arī pateikt, kā laika gaitā varētu mainīties demogrāfiskā situācija un kādas varētu rasties problēmas nākotnē.

Tas nav vienkārši! Tas ir ļoti nopietni! Tā ir viena no nopietnākajām problēmām, ar ko Latvija saskaras līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Un acīm redzami mēs šodien varam izdarīt nenoliedzamu secinājumu par to, ka aizplūst ne jau jaunie... ka aizplūst ne jau bezdarbnieki, bet aizplūst potenciāli spējīgākie strādātgribētāji - jauni cilvēki, kuri šeit nevar saskatīt perspektīvu sev un kuri potenciāli Latvijai būtu visvērtīgākie.

Un otrais, ko es gribētu teikt. Manā uztverē, starptautiski ļoti pamatīgi tiek iedragāts Latvijas tēls, jo līdz ar šīm darbībām, kas bija Zviedrijā, kas tagad ir Īrijā... Acīmredzot vēl arī citur mūs sagaida līdzīgi, teiksim, skati, kad mēs kļūstam par primitīvā darbaspēka piegādātāju citām valstīm. Ja mums būtu, teiksim, iespējas sūtīt inženierus, ekonomistus, finansistus, programmētājus, kas arī it kā kaut kur aizplūst...bet par viņiem klusē. Viņus gaida, viņus pieņem darbā, viņiem labi maksā, jo viņi ir augstvērtīgi, kvalificēti cilvēki.

Šeit mēs varētu teikt tādus vārdus: “Redziet, mēs, Latvija, piegādājam jums, eksportējam savus pakalpojumus, šie pakalpojumi ir augstvērtīgi, un par to mēs varam tikai lepoties.” Bet šinī gadījumā mēs piegādājam vislētāko darbaspēku, ar ko faktiski Latvija nevar lepoties. Ar to viņa grauj tikai savu tēlu.

Un vakar, skatoties mums visiem zināmo Dombura kunga raidījumu, kas bija ne visai interesants, gribētos teikt, ka tikai vienu atziņu mēs varējām iegūt no šā raidījuma - to, ka diemžēl mūsu valdībai pašreiz nav konkrētas vīzijas, konkrētu priekšlikumu, kā panākt, teiksim, mūsu ekonomikas attīstību, kā uzlabot situāciju, kā reāli veidot kaut kādus projektus - lielus valstiskus projektus un programmas, lai palielinātu darbavietu skaitu mūsu valstī. Jo nav jau citas iespējas, kā šo stāvokli mainīt, kā vien attīstot ražošanu, attīstot darbavietas, attīstot algas valstī, turklāt ne tikai stihiski, bet arī plānveidīgi, lai apturētu, teiksim, šo darbaspēka emigrāciju uz citurieni.

Es domāju, mums ir jābūt objektīvi paškritiskiem, un tas, man liekas, nebūtu par skādi, ja mēs arī, teiksim, izvērtētu, vai mēs šeit neejam galīgi liberālas politikas, agrāk iedibinātās “Latvijas ceļa” politikas, pavadā, kuri bija viens skaists lozungs: viss, kas attīstās valstī, - visa ražošana un viss pārējais - ir vienīgi un tikai privātajās rokās, ka valsts šeit absolūti neko neietekmē, ka valstij tur ir maza teikšana; kā privātais grib, tā viņš attīstās, un mums ir jābūt tikai kā naktssargiem. Mēs viņiem gluži vienkārši netraucējam.

Es domāju, ka tā nav pareiza politika. Un, ja mēs atceramies arī mūsu nacionālās valsts vēsturi, tad redzam, ka arī tā saucamajos Ulmaņa laikos Ulmanis aktīvi iesaistījās privātajā biznesā, teiksim, ar valsts kapitālu, ceļot kaut vai šīs pašas cukurfabrikas un pēc tam tās akcionējot, un, kā mēs zinām, rezultāti nenoliedzami bija labi.

Otrkārt. Es gribētu uzdot tādu jautājumu: vai bija pareizi, ka mēs savu galveno ekonomisko štābu - Ekonomikas ministriju savā laikā, it kā gudri gribēdami to reformēt, apkrāvām ar mazsvarīgākiem jautājumiem - ar praktiskas dabas jautājumiem, Ekonomikas ministrijai uzliekot, piemēram, celtniecību Repšes valdības laikā, līdz ar to faktiski novēršot to no sava galvenā uzdevuma - plānot mūsu valsts attīstību. Mēs to novirzījām uz sīkākiem jautājumiem, uz celtniecības jautājumiem. Un šeit, kā jau zinām, mēs atkal sadūrāmies gan ar cementa trūkumu, gan ar citiem jautājumiem, un līdz ar to, protams, šī ministrija vairs nespēj darīt to, ko mēs no tās gaidām. Es domāju, ka mums valstī ir ļoti nopietni jāpārdomā ekonomikas atbalsta politika, kura varbūt nedos tik daudz procentu, bet varbūt apturēs šo cilvēku aizplūšanu.

Un, ja jūs gribat no manis dzirdēt kādus konkrētus priekšlikumus, lai nebūtu tikai lozungi, tad es varētu minēt to, ko šeit jau daži šodien sacīja. Tā varētu būt kaut vai, piemēram, šī atbalsta politika depresīvajiem reģioniem. Mēs tērējam daudzus simtus miljonu lauku atbalstam, bet pašreiz ir noteikta tāda kārtība: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.

Naktī stāvam rindā, lai pirmais no rīta būtu pie durvīm, un tam mēs visu arī atdodam. Vai tas ir pareizi? Varbūt mums būtu jāveido tāda politika, ka mēs no pretendenta pieprasām zināmu kritēriju kopumu - izglītību, darba stāžu, ražošanas apjomu, un tad, protams, mēs to visu izvērtējam un dodam prioritāti šiem depresīvajiem rajoniem. Tad, es domāju, no turienes, protams, neaizbrauktu prom cilvēki.

Vai nebūtu pareizi, kolēģi, kā mēs šeit jau ieminējāmies, ka mēs dotu kaut kādu impulsu atsevišķu produktu ražošanai, piemēram, biodegvielas ražošanai? Es domāju, mēs pašreiz varam redzēt, ka Latvija mīcās kā pa māliem, risinot šo problēmu. Viena ministrija stumj otrai ministrijai šos priekšlikumus, bet īstenībā neviens neko negrib darīt, un līdz ar to šī problēma ir joprojām tur, kur tā ir sākusies, - papīru līmenī.

Kaut kad nesen vienā avīzē bija rakstīts: ja mēs nopietni attīstītu šo biodegvielas ražošanu, konkrēti bioetanola ražošanu, tad Kurzemē vien mēs radītu 8000 papildu darba vietu. Lūk, jums ir arguments, lai cilvēki nebrauktu prom! Nevis tukša runāšana, bet konkrēta atbalsta programma, un tur cilvēki iegūtu algu, darbu, un arī nekādas vajadzības viņiem nebūtu meklēt darbu ārzemēs.

Nākamais piemērs. Mēs sekmīgi noraidījām celulozes rūpnīcas celtniecību, kas bija paredzēta absolūti nepieņemamā vietā pie Daugavas. Bet vai tad mūsu valdība nevar padomāt par to, kā mēs varētu veidot akciju sabiedrību no vietējā kapitāla, lai radītu celulozes un papīra ražotni šeit pat Latvijā, tikai pieņemamā vietā?

Par to biznesmeņi jau ir daudzreiz runājuši. Viņiem ir daudzi miljoni uzkrāti, un viņi nezina, kur tos likt. Varbūt mēs varam tādu iniciatīvu izrādīt.

Daudz ir runāts arī par naftas un gāzes tranzītu. Es domāju, ka ne par velti mūsu ministri braukā pa ārzemēm. Viņi atbrauc ar solījumiem, bet paiet dažas nedēļas... un šie jautājumi atkal “nomirst” - paliek tur, kur tie ir bijuši.

Es domāju, tikai šādi - ļoti spēcīgi, lieli projekti var radīt to impulsu mūsu valstij, lai mēs, Latvija un latvieši, nepaliktu par kauna traipu Eiropā, būdami nabadzīgu cilvēku donori visām citām bagātajām valstīm.

Es aicinu, kolēģi, nopietni pievērsties šim jautājumam. Es visai skeptiski skatos, ka mēs šā pēdējā gada laikā to varētu izdarīt, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā valdība, kura varbūt nāks pēc mums un kurai būs brīvas rokas strādāt vēl četrus gadus... Tās varbūt būs arī politiskās organizācijas, kuras nopietni strādās pie šādiem nopietniem ilgtermiņa projektiem, un tās noteikti tiks atbalstītas mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šodien mūsu uzdevums ir paust savu attieksmi pret iesniegto pieprasījumu. Es tā to saprotu. Taču šīs pārrunas skaidri parāda divējādu attieksmi.

Vieni izmanto Latvijas valsts grūtības, lai spodrinātu savas spalviņas, bet citi runā arī par praktiskām problēmām, par savu iespējamo ieguldījumu. Divas dažādas attieksmes! Es nebūtu otrreiz nācis šeit runāt, ja deputāts Sokolovskis nebūtu sācis domāt manā vietā (Starpsauciens: “Tu jau nedomā!”), bet viņam tas nav sanācis. Grūti laikam manā vietā ir domāt, un līdz ar to man jums ir jāpaskaidro otro reizi.

Uzsvēršu savas domas, tās galvenās. Skatoties šo iesniegto dokumentu, mūsu apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rūp ne tikai tas, ka no Latvijas brauc prom labi speciālisti, Latvijas patrioti, Latvijas Republikas pilsoņi, pirmām kārtām - latvieši. Mums tas arī rūp, un mēs strādājam arī pie tā, lai mazinātu šo aizbraukšanu. Mēs strādājam, arī būdami opozīcijā, un tomēr nemēģinām vienkārši “braukt virsū”, ka nekas nav izdarīts.

Cienītie kolēģi, skaisti jau ir parunāt no šejienes un “braukt virsū”, ka nekas nav izdarīts. Tam vispār prāts nav vajadzīgs. Katrs var te atnākt un bazūnēt pēc sirds patikas. Ne jau par to ir runa! Bet es vēl reizi gribu uzsvērt, ka tas nebūt nenozīmē, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uztraucas par katru aizbraukušo.

Uzsveru vēl vienu reizi: šie divdesmit pieci vai varbūt divdesmit četri procenti cilvēku Latvijā (tas nav tik būtiski), kuri neciena Latvijas valsti, kuri nemācās latviešu valodu, kuri rada nekārtības, Latvijai nav vajadzīgi. Viņu ceļš ir prom no Latvijas. Lai viņi brauc, uz kurieni grib, klausot Putina un Bosa aicinājumiem un beidzot vēl ar dažiem citiem.

Par to ir runa!

Runa ir par to, ka šajā dokumentā ir man pilnīgi nepieņemams teikums, ko es jau vienreiz uzsvēru: “Vai tiek plānots veikt pasākums, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā?” Lūk, šeit parādās jautājums par analīzi. Kiršteina kungs jums jau sniedza zināmus materiālus un zināmus faktus par to, ko praksē nozīmē darbaspēka trūkums.

Es varbūt vēl piebildīšu, ka Latvijā ļoti daudzi ir iemanījušies zināmu laiku saņemt bezdarbnieka pabalstu, un tad viņi veikli iekārtojas darbā, kad šis te laiciņš nāk uz beigām, bet pēc tam atkal kļūst par bezdarbniekiem. Tā ka atvainojiet, lūdzu, šie paši nepilsoņi ir iemanījušies tā darīt, šie paši Latvijas ienaidnieki, tie paši, kas Prezidentes standartā savu ģīmi slauka. Es nemitīgi par to runāšu šeit, jo tie jau nav vairs cilvēki, tie ir puscilvēki. Diemžēl!

Lūk, un tas vienmēr ir jāatceras, ka ir divas dažādas lietas. Te nāk pozīcijas pārstāve no “Jaunā laika”, birdina asaras un slavē deputātu Sokolovski. Diemžēl viņai acīmredzot nav kārtīgu zināšanu par to, kas Latvijā notiek. Par to, ka mēs visi, es domāju, kārtīgi patrioti, uztraucamies par vispārējo stāvokli, jau nav jārunā šeit! Šeit ir jārunā par to, ar kādu mērķi iesniedz dokumentus un ko iesniedzēji grib izdarīt. Vai te kāds patiesi tic, ka iesniedzēji grib uzlabot stāvokli Latvijā? Nu tad jūs esat pēdējie naivuļi! Lūk! Un tā ir tā milzīgā atšķirība.

It īpaši, es domāju, to labi izprot tādi deputāti kā Breša kungs, kas te bija Augstākās padomes laikā. Viņi izprot arī to, kā te tas viss ir attīstījies un noticis, nevis vienkārši bārsta tukšas frāzes un lej kaut kādas krokodila asaras.

Ar vienu vārdu sakot, ir žēl, ka labi cilvēki brauc no Latvijas projām, bet nemaz nav žēl, ka slikti cilvēki aizbrauc no Latvijas.

Un tāpēc es neatbalstīšu šo dokumentu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl laikam nāksies pastāstīt tiem latviešiem, kuri brauc prom uz Īriju un Lielbritāniju strādāt, ka viņi, Dobeļa kunga izpratnē, ir puscilvēki. Nu tas ir tā!

Es uzskatu, ka mūsu pieprasījums ir ļoti savlaicīgs, un, bez šaubām, Ministru prezidenta un valdības uzdevums ir apturēt šo milzīgo iedzīvotāju plūsmu, kura strauji virzās Rietumeiropas virzienā - uz to pašu Īriju un Lielbritāniju. Taču ne tikai Kalvītim, bet arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai, kura ir ļoti nosacīta opozīcija, ir jāuzņemas atbildība par demogrāfisko krīzi Latvijā. Tas viss, kas notiek šodien valstī, ir nacionālpatriotu valdīšanas rezultāts. Diemžēl pseidopatrioti, kā vienmēr, neko sakarīgu piedāvāt nevar, un tāpēc es “Saskaņas Centra” vārdā vēlos piedāvāt konkrētas iespējamās likumdošanas iniciatīvas, lai novērstu krīzi.

Pirmām kārtām, runājot par ekonomisko bloku, ir nepieciešama PVN likmes samazināšana atsevišķām preču un pakalpojumu grupām, ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale par labu pašvaldībām, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 10-12 procentiem mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmju iesaldēšana degvielai.

Savukārt, runājot par sociālo bloku, mēs uzskatām, ka ir nepieciešama vecuma pensijas neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un mazo pensiju paātrināta indeksācija līdz iztikas minimuma līmenim, invaliditātes pensiju neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana līdz minimālās algas līmenim, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes ieviešana, likumu pieņemšana vismaz par dzelzceļnieku un skolotāju izdienas pensijām, likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izpildes nodrošināšana ar valsts budžeta finansējumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 15 procentiem, valsts pensiju budžeta izmantošana bez pārpalikuma pensionāru vajadzībām, pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, ko pavisam nesen piedāvāja izdarīt Latvijas Sociālistiskā partija, sociālās palīdzības paplašināšana un palielināšana maznodrošināto personu grupām.

Un es patiešām brīnos, ka daži iepriekšējie runātāji, valdošās partijas pārstāvji, šeit bārsta kaut kādus kailus lozungus. Jūs taču esat valdībā, kolēģi! Tad strādāsim! Vairāk strādāsim, mazāk runāsim un atcerēsimies, ka skaistiem vārdiem nav nekādas nozīmes, jo visu izšķir konkrēta rīcība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! No vienas puses, nešaubīgi, šā pieprasījuma mērķis ir radīt plaisas valdībā un, protams, plaisas arī tajā politikā, kas nav ne realizēta, ne arī sākta veidot. Un runa ir par to politiku, kas ir jāizstrādā saistībā ar jauno emigrācijas vilni, kas šobrīd vērojams Latvijā. Mūsu vēstnieks Īrijā Indulis Ābele prognozē, ka tuvākajos gados aizbrauks vēl 20 - 30 tūkstoši mūsu cilvēku uz Īriju vai uz citām valstīm. Skaidrs, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazināsies, bet vēl joprojām nedz valdības vadītājs, nedz ministri nav painteresējušies, nav pat aizbraukuši uz to pašu Īriju, kur ir mūsu tautieši, kas ir gatavi uzdot gaužām svarīgus jautājumus un prasīt: “Kā būs ar latviešu skolu? Kā būs ar Latviešu biedrības namu?” Kā būs ar visām tām lietām, kas saistītas gan ar latvietības uzturēšanu, gan ar viņu iespējamo atgriešanos atpakaļ? Jāsāk jau ar valsts programmu uzņēmējdarbībai un tamlīdzīgām lietām. Es domāju, ka šis ir viens no veidiem, kādā opozīcija tomēr var iedzīt ķīli, ja valdības vadītājs un valdība tiešām nesāks realizēt tādu programmu, kādu realizē citu valstu valdības. Piemēra labad var minēt kaut vai Īrijas valdību, kas šobrīd realizē programmu, lai Īrijas cilvēki atgrieztos atpakaļ Īrijā. Vai jūs maz zināt to, ka Īrijas valdība tagad ir izsniegusi 40 miljoniem pases ārpus Īrijas? Pašā Īrijā dzīvo tikai 4 miljoni.

Šobrīd, kā mēs redzam, ārpus mūsu valsts dzīvo jau vairāk nekā 200 tūkstoši mūsu tautiešu, bet mēs vēl joprojām nespējam realizēt tādu politiku, lai mēs viņus spētu, tā teikt, integrēt atpakaļ un likt viņiem domāt par atgriešanos.

Paldies pa uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikties jums par saturīgo diskusiju, kuru izraisīja frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” jautājums Ministru prezidentam Kalvīša kungam.

Jūs visi redzat, ka šī problēma ir ļoti dziļa. Arī daži no pozīcijas deputātiem apliecina to. Diemžēl kuluāros viņi teica: “Jā, mēs saprotam, ka tā ir problēma, bet mēs nekad nebalsosim par jūsu jautājumu, tāpēc ka tas būs politiski neizdevīgi mūsu frakcijai, mūsu partijai.” Tas nozīmē, ka Latvijā nav normālas sociālās politikas.

Būtībā emigrācija nav nekas slikts. Emigranti dažreiz brauc atpakaļ. Ir ļoti daudz tādu piemēru. Piemēram, mūsu Valsts prezidente. Viņa vairākus gadus no savas dzīves pavadīja trimdā, tomēr atgriezās Latvijā. Varbūt nākotnē atgriezīsies arī tie cilvēki, kuri tagad strādā Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, un arī kļūs par mūsu valsts prezidentiem, ministru prezidentiem.

Piemēram, tagadējais mūsu Ministru prezidents bija govju slaucējs Zviedrijā. Es tajā laikā, 1991.gadā, biju pēc specialitātes krāvējs Nīderlandes pilsētā Nīmegenā. Es varu jums apliecināt, ka kopā ar mani strādāja cilvēki no Rumānijas, no Polijas un tā tālāk. Tas bija tā saucamais trešais vilnis no strādājošajiem cilvēkiem Rietumos.

Nīderlandē dzīvo 15 miljoni cilvēku, bet tās platība ir divas reizes mazāka nekā Latvijas. Kā mēs redzam, Latvijai tas nozīmētu 30 miljonus cilvēku. Latvija atpaliek par 28 miljoniem cilvēku. Iedomājieties, kolēģi, šeit var izvietot šos cilvēkus! Mūsu klimats nav tāds kā, piemēram, Islandē. Latvija ir samērīga, ļoti labi atbilstoša darbaspēka izvietošanai.

Kiršteina kungs, mums nav jāseko un nekad nebūs jāseko Andoras piemēram, tāpēc ka Andorā ir tikai slēpošanas kūrorts un viens beznodokļu veikals. Kāpēc Latvijai, ja mums būs tik daudz cilvēku kā Andorā, vajadzīgs parlaments ar simts deputātiem? Tikai daudz parazītu, piedodiet!

Man šķiet, ka Latvijai vajag attīstīt rūpniecību. Mums jau bija rūpniecība 90.gados. Kas notika ar rūpnīcu “RAF”, ar “Alfa”, ar “VEF”? Kur ir “Straume”? Straume ir Saeimā. Situācija ir tāda, ka tagad ir Latvijā cilvēki - speciālisti no šādām rūpnīcām. Viņi nav lēts darbaspēks, viņi ir mūsu smadzenes un darba rokas.

Es varu jums pateikt, ka Somijā tagad ir krievu skolas. Cilvēki no Krievijas brauc uz Somiju par viesstrādniekiem, tur priecājas, tur “ražo” bērnus - un tā tālāk. Notiek pakāpeniska, teiksim, slāvizācija Somijā. Un tas pats būs arī ar Latviju.

Latvijā nav depresīvu rajonu - tā teica bijušais Ministru prezidents. Es domāju, ka Latvijā vienīgais nedepresīvais rajons ir Vecrīgā, kur strādā Saeima.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu jautājumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Re nu, debates ir ne pa jokam, ļoti nopietnas, jo, kā jau es teicu, problēma valstī ir ārkārtīgi nopietna.

Redziet, diskusiju gaitā ļoti skaidri, strikti parādās divas intereses. Sava interese ir tā saucamajiem sarkanajiem, kuri iesniedza šo pieprasījumu - tā saucamo pieprasījumu. Viņi, aizsedzoties aiz svarīgas problēmas, mēģina risināt savas problēmas. Viņu problēmas ir ļoti vienkāršas, ārkārtīgi vienkāršas - lai Latvijā sabrauktu pēc iespējas vairāk (pēc iespējas vairāk!) cilvēku no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un vairotu tā saucamo krievvalodīgo pulku. Skaidri un gaiši. Jo, redziet, 5. jautājums, kuru jau Dobeļa kungs nolasīja un kuru es vēlreiz uzsvēršu, ir šāds: “Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā?”

Kā mēs zinām, darbaspēka trūkuma Latvijā nav. Vienkārši nav politikas, valdības politikas, kā izmantot, iesaistīt, apmācīt šo darbaspēku un nodrošināt viņiem darba vietas.

Kreiso doma ir viena - atkal un atkal veicināt imigrantu ieplūdināšanu šeit. Jo viņi ir pārbijušies: Latvijā latviešu jau ir vairāk nekā 50 procentu un, nedod Dievs, būs vēl vairāk! Tāpēc viņi ir sabijušies un tagad grib pielietot jaunu metodi, jaunu veidu, kādā latviešu procentuālo sastāvu atkal, tā sakot, krietni vien pazemināt.

Kreisie runā par to, ka šeit vajag smadzenes, tā teikt, ievest no citurienes. Smadzenes jārada šeit pat! Pietiekami daudz mums ir spējīgu cilvēku, ļoti spējīgu cilvēku. Izglītība ir visa pamatā, un ir jānodarbojas tieši ar to, lai mūsu cilvēki nevis vienkārši nīkuļotu, neko nedarītu, dzertu aiz izmisuma un bezcerības, bet savas potences liktu lietā mūsu valsts attīstībā.

Lūk, tas ir galvenais.

Pareizi jau Breša kungs teica: valdībai nav vīzijas, kā atrisināt šo problēmu.

Un to saka cilvēks, kurš zina šīs lietas, kurš ir vadījis valdību un kura partija šobrīd ir šīs valdības koalīcijas sastāvā!

Un, ja reiz Breša kungs, šīs koalīcijas sastāvdaļa, saka, ka nav vīzijas, tas ir ārkārtīgi drūmi. Vajadzētu būt programmai, darbībai, bet nav pat vīzijas. Vai tas nav traki? Tad man ir jums, koalīcijas partneri, ne tikai zemnieki, zaļie, jāsaka tā: lūdzu, lieciet valdībai darīt to - radīt vismaz to vīziju, pēc tam programmu un pēc tam veikt attiecīgu darbību! Pretējā gadījumā iznāk smieklīgi: nav, un cauri! Un tad ar to atkal nenodarbosieties jūs, valdības koalīcija, līdz pat Saeimas vēlēšanām mēģināsiet atkal visādi manipulēt ar Azartspēļu likuma labojumiem un grozījumiem visādos veidos, jo tas ir interesantāk un no tā var iegūt arī kaut kādu ...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Jā, labi, paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vai izskatāmais jautājums ir problēma Latvijas valstij? Neapšaubāmi, tā ir problēma! Parasti mēs opozīcijas ierosinājumus noraidām bez liekām debatēm, bet šoreiz šis priekšlikums ir izraisījis dzīvu diskusiju. Tas vien jau parāda, ka deputāti saprot, ka tas, ka Latviju atstāj daudzi darbspējīgi jauni cilvēki, kas darba meklējumos dodas uz citām valstīm, - ka tā, protams, ir problēma. Un ka, protams, iespējama problēma varētu būt arī tā, ka Latvijā notiktu masveida ieceļošana. Neapšaubāmi, arī tā varētu būt problēma, ņemot vērā vēsturiskos notikumus, vēsturisko mantojumu, kāds šobrīd ir Latvijā, un ņemot vērā arī pēdējo mēnešu notikumus Rietumeiropā.

Kas pie šīs situācijas ir vainīgs, cienījamie kolēģi? Kreisā opozīcija apgalvo, ka pie šīs situācijas ir vainīgi nacionālpatrioti, kuri valdījuši pēdējos piecpadsmit gadus. (Starpsauciens: “Viltus patrioti!”) Jā, šeit no vietas arī izskan sauciens - viltus patrioti. Es gan gribētu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā dzīves līmenis bija vienāds ar Somiju. Es gribu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās uz Latviju devās strādāt desmitiem un desmitiem tūkstošu laukstrādnieku no Polijas un no Lietuvas.

Cienījamā kreisā opozīcija! Ja Latvija nebūtu okupēta, tad gan mēs šodien dzīvotu apmēram tāpat, kā šobrīd dzīvo Somijā. (Starpsauciens: “Tā ir valdības problēma!”) Jā, tagad Somijā aktīvais darbaspēks iebrauc un no Somijas izbrauc tikai pensionāri, kuriem labāk patīk gozēties siltā saulītē - saņemt lielo Somijas pensiju un dzīvot kaut kur Spānijas vai Francijas dienvidos. Taču darbaspēks, darbspējas vecuma cilvēki, Somijā iebrauc!

Vakar laikrakstā “Čas”, starp citu, bija aprakstīta krievu diasporas attīstība Somijā. Mēs redzam, ka tieši pēdējos gados, neskatoties uz to, ka Somijā ir stingra imigrācijas politika, Somijā jau ir iebraukuši vairāki desmiti tūkstoši krievu, izmantojot dažādas likuma normas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nevainosim pēdējos piecpadsmit gadus! Objektīvi paskatoties uz vēsturi, ir skaidrs, ka tas ir tas smagais mūsu vēstures mantojums. Tie procesi, kas šobrīd norit Latvijā un visā Eiropā, Austrumeiropas un Rietumeiropas attiecībās un darbaspēka brīvā kustībā, ir objektīvi, jo līdzīga situācija ir Lietuvā, Slovākijā, Polijā.

Darbaspēka tirgum Eiropas Savienībā ir brīvs raksturs. Iestājoties mums Eiropas Savienībā, robežas tika atvērtas, un cilvēki diemžēl ir tā uzbūvēti, ka viņiem gribas strādāt tur, kur var vairāk nopelnīt.

Cienījamie kolēģi! Latvijā tomēr šī ir īpaša problēma. Jo, ja jau Polijā dzīvo gandrīz četrdesmit miljoni cilvēku, tad Polijai miljona vai varbūt pat dažu miljonu aizbraukšana nav tik sāpīga, cik sāpīga Latvijai, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 2 miljoniem cilvēku, var būt dažu simtu tūkstošu aizbraukšana. Tāpēc uz šo problēmu ir jāskatās ārkārtīgi nopietni.

Ko darīt? Paskatīsimies tīri objektīvi! No tās pašas Īrijas, uz kuru šodien tik daudz latviešu brauc, savulaik, kad Īrijā bija zems dzīves līmenis, arī pēc Īrijas neatkarības izcīnīšanas pagājušā gadsimta 20.gadu vidū, miljoniem cilvēku aizbrauca. Miljoniem cilvēku no Īrijas aizbrauca, un tagad, kā mēs zinām, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Austrālijā īru izcelsmes amerikāņu, austrāliešu un kanādiešu ir apmēram 15-20 reizes vairāk nekā īru pašā Īrijā.

Kad uz Īriju sāka atgriezties cilvēki? Kad Īrija kļuva pievilcīga? Tad, kad Īrijā iesākās strauja ekonomikas augšupeja.

Pareizi jau mums te kolēģi teica, ka pirmais un galvenais risinājums šai ārkārtīgi smagajai problēmai būtu ekonomikas strauja attīstība. Un, paldies Dievam, pēdējos gados Latvija attīstās ļoti strauji. No mūsu pašu cilvēku uzņēmības, no mūsu pašvaldību attieksmes, no valsts politikas, nodokļu politikas un daudzām citām lietām būs atkarīgs, cik sekmīgi mēs attīstīsimies.

Es nesen biju Aizkrauklē tikko uzceltā, milzīgā, jaunā rūpnīcā, kur ražos vienā minūtē 12 durvis no vietējiem izejmateriāliem (parēķiniet: vienā minūtē - 12 durvis!) un kur ir uzstādītas vienas no Eiropā pašām modernākajām iekārtām (varbūt šādas iekārtas ir tikai vēl pāris citos objektos Rietumeiropā). Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ar milzīgu pašvaldības - Aizkraukles pašvaldības - ieinteresētību, ar milzīgu cīniņu ir izdevies panākt, ka amerikāņu investori ir ienākuši Aizkrauklē, ka tur simts cilvēkiem būs darbs. Šī rūpnīca ir ar augstu tehnoloģiju, un pārsvarā tajā strādās kvalificēti speciālisti. Tā ka ir daudz kas atkarīgs tieši no mums pašiem - arī tas, vai spēsim Latviju strauji attīstīt.

Otrais risinājums. Vakar es lūdzu izglītības un zinātnes ministri Druvietes kundzi kopā ar labklājības ministri Staķes kundzi un kopā ar attiecīgajiem speciālistiem apspriest tās problēmas, kuras šobrīd ir profesionālajā izglītībā.

Pareizi te jau kolēģis norādīja, ka pēdējos gados simtiem cilvēku katru gadu no Ukrainas iebrauc, lai strādātu mūsu kuģubūvētavās, un galvenais iemesls tam ir ne jau tas, ka Ukrainā ir daudz zemāks dzīves līmenis un šeit tie strādnieki var saņemt vairāk; galvenais iemesls ir tas, ka Latvijā nav attiecīgu speciālistu, jo Latvijā nav profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādām samērā specifiskām ražotnēm speciālistus. Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie ierēdņi apgalvo, ka tas Latvijai it kā neesot izdevīgi, jo cilvēku skaits ir samērā neliels un būs dārgi šos cilvēkus sagatavot. Taču, savelkot kopā visus plusus un mīnusus, es personīgi domāju, ka tomēr labāk būtu, ja mēs šos speciālistus gatavotu šeit uz vietas.

Trešais iespējamais risinājums - augstākās izglītības politika. Cienījamie kolēģi, mums tiešām augstākās izglītības iegūšanas ziņā “spēles noteikumi” būtu jāpadara studentiem labvēlīgāki, bet vienlaikus jābūt daudz dzelžainākiem noteikumiem. Proti, studentam, iegūstot augstāko izglītību, būtu iespējas saņemt lielāku valsts atbalstu, bet ar vienu nosacījumu: ja viņš, augstskolu pabeidzis, nepaliek Latvijā un nestrādā savā specialitātē, tad viņam šis milzīgais valsts atbalsts - šīs finanses, ko nodokļu maksātāji ir ieguldījuši viņa izglītībā, - būtu jāatdod atpakaļ valsts kasei. Šobrīd šīs lietas tiek risinātas, bet, manuprāt, “spēles noteikumi” varētu būt daudz stingrāki un dzelžaināki, taču vienlaikus - vēlreiz atkārtoju! - studentam pretimnākošāki.

Tā ka ir iespējami risinājumi, kas varētu ja ne gluži radikāli ietekmēt šos procesus, kuri ir globāli, tad vismaz to sekas un intensitāti mazināt. Protams, arī sociālā politika, tas, ka mēs esam palielinājuši jaundzimušo pabalstus, - arī tas, neapšaubāmi, atstāj tikai pozitīvu iespaidu. Un tāpēc es domāju, ka arī sociālās politikas jautājumu nokārtošana ir viens no tiem risinājumiem, kas palīdzēs mazināt šīs negatīvās sekas, kādas ir šīm globālajām izpausmēm.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, aicinu šobrīd neatbalstīt šo pieprasījumu, jo atbalstīšana neko neatrisinās. Ir vairāk nekā skaidrs, ka mums ir valstiskā mērogā jāpievērš daudz lielāka uzmanība šīm lietām. Jau tuvākajā laikā ir attiecīgo ministriju speciālistiem jāsēžas pie sarunu galda un jāizstrādā programma, kas sevī ietvertu gan sociālos, gan profesionālās izglītības jautājumus, gan augstākās izglītības politiku, gan daudzas citas lietas, lai mēs šos procesus varētu padarīt Latvijai labvēlīgākus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Es gaidīju, gaidīju un nu beidzot sagaidīju! To sapni izteica Kabanova kungs. Beidzot tika godīgi pateikts, ka Latvijā būtu jābūt 30 miljoniem iedzīvotāju, jo Nīderlandē ir 15 miljoni iedzīvotāju! Taču Kabanova kungs noklusēja vēl labāku piemēru - Ferganas ieleju. Ferganas ielejā Uzbekijā ir iedzīvotāju blīvums 50 reizes lielāks nekā Latvijā: uz tādas pašas teritorijas dzīvo 100 miljoni.

Kabanova kungs! Ja mēs ievestu no Ķīnas 100 miljonus cilvēku, kas ir ļoti strādīgi, tad gan, es domāju, būtu pilna laime un ekonomika plauktu un ziedētu. Mēs varētu ne tikai Eiropas Savienību, bet, es domāju, arī visu Āfriku apgādāt gan ar lietusmēteļiem, gan ar apakšveļu un ražot vēl daudz ko citu, ko rada ar roku darbu.

Es domāju, ka arī tie Kabanova kunga kritēriji, kurus viņš piemēroja, saskaitot Saeimas deputātus, nav pareizi, jo viņa mīļajā Krievijā nav simts deputātu, bet ir vairāk nekā četri simti. Ziniet, tur vēl ir arī Augšpalāta, jo tur ir divpalātu parlaments. Tur tagad ir nodibināta vēl arī Sabiedriskā palāta, jo ar tām divām netika galā. Un tur ir milzīgas dabas rezerves. Iedzīvotāju ir 143 miljoni. Taču cilvēki nez’ kāpēc kā negrib, tā negrib braukt uz šo “laimes zemi”, bet mūk prom no turienes. Un 20 miljoni, (Kabanova kungs, tas ir vairāk nekā 10% no 143 miljoniem krieviski runājošo) dod priekšroku dzīvošanai Vācijā, Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Latvijā un citās valstīs - lai cik izmisīgi Kaļiņingradas gubernators Bosa kungs aicina atgriezties atpakaļ un piedāvā naudu un prezidents Putins dod Ekonomikas ministrijai norādījumus izstrādāt ekonomiskos pamatojumus!

Tagad es citēšu no laikraksta “Ņezavisimaja Gazeta”, Latvijā aptaujājot krieviski runājošos iedzīvotājus. Altuhova kungs, labi zināmais Krievu biedrības vadītājs, saka: “Lieliska iespēja dzīvot krievu kultūrā un vidē beidzot mums pavērusies.”

Savukārt Latvijas Cilvēktiesību komitejas vadītājs Dimitrova kungs saka: “Diemžēl vairāk par 50 tūkstošiem nebrauks.”

Kalvīša kungs saka, ka arī šiem 50 tūkstošiem nepalīdzēsim, līgumu neslēgsim un izliksimies, ka šāda aicinājuma nav.

Es vēlreiz uzsveru, ka mums nevajadzētu ekonomiku orientēt uz Ferganas ieleju vai uz Ķīnu, jo Ferganas ielejā nemieri bija, kā jūs zināt, regulāri. Un Francijā, kurā ir 70 miljoni, arī ir nemieri. Tātad situācija ir cita. Nedrīkst būt divas kopienas vienā valsti! Nedrīkst diskriminēt vietējos iedzīvotājus!

Es piekrītu iesniedzējiem un viņu pieprasījumam tajā ziņā, ka Latvijā ir briesmīga diskriminācija. Godājamie deputāti, mēs diskriminējam skolēnus, jo Latvijā uzturam divu sistēmu izglītību - vieni mācās valsts valodā, un otri nepilnīgi apgūst valsts valodu. Mums no šīs divvalodīgās izglītības sistēmas katru gadu rodas tādi, kuri ir diskriminēti, kuri savu trūcīgo valsts valodas zināšanu dēļ nespēj ieņemt augstākos valsts pārvaldes amatus. Viņi nespēj strādāt pašvaldību iestādēs, nespēj ieņemt ļoti labi atalgotus amatus starptautiskajās korporācijās, kurās latviešu valoda jāprot ļoti labi un jāmāk rakstīt bez kļūdām, Kabanova kungs!

Tātad es pilnīgi piekrītu, ka ir jāizbeidz diskriminācija. Ar nākamo gadu ir jāievieš vienota izglītības sistēma beidzot valstī, jo ir apkaunojums, ka 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām nav ieviesta vienota izglītības sistēma.

Un mēs diemžēl neko nemācāmies no Francijas, kur šīs divas kopienas rada nemierus. Mēs neko nemācāmies no Fergānas, bet nākam un runājam šeit muļķības.

Tāpēc es atbalstu šo aicinājuma daļu, kaut gan tur tas nav īsti izteikts, ka diskriminēt nedrīkst, bet pašu pieprasījumu aicinu noraidīt kā nepamatotu, kas vairāk ir iesniegts tādēļ, lai šeit aģitētu par 30 miljonu iedzīvotāju ieplūdināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visi, kas šeit uzstājās no šīs tribīnes, ļoti labi saprot, ka problēma saistībā ar demogrāfiju mums Latvijā pastāv. Mēs katru dienu, katru mēnesi, katru stundu zaudējam savus iedzīvotājus. Vai mums ir vai nav problēmas ar darbaspēku? Šeit gan uzstājās Tabūna kungs - pats dedzīgākais tribūns šeit Saeimā... Jā, jā! Jūs, Tabūna kungs, uzstājāties... Taču es jums gribu apliecināt, ka no Latvijas izbrauc ne tikai tie, kuri runā krieviski, bet vairākums, kuri izbrauc, ir latvieši, jo visi latvieši ir Latvijas Republikas pilsoņi, un viņiem ir iespēja dabūt ārzemēs darbu bez kaut kādiem nosacījumiem. Izbrauc latvieši! Un šeit paliek tikai tie latvieši, kuriem ir sava profesija - latvietis, un viņi var dabūt vietu vai nu šeit, Saeimā, vai valsts pārvaldes iestādēs, vai arī pašvaldību iestādēs. Tāpēc, ka viņi ir latvieši. (Starpsauciens: “Ko tad jūs raudat?”)

Un jūs, Kiršteina kungs, šeit melojāt, ka problēmas ir tiem, kuri runā krieviski un saņem nelatviešu izglītību... Problēmu viņiem nav! It īpaši jauniem cilvēkiem nav problēmu. Viņi runā jebkurā valodā. Un, lai gan jūs šeit sacījāt, ka viņiem vajag zināt latviešu valodu, lai strādātu ārzemju korporācijās, viņiem to nevajag. Viņiem ir jāzina angļu valoda, vācu valoda, franču valoda, bet nekādā gadījumā ne latviešu valoda.

Vai jūs tiešām domājat, ka tagad, kad esat izspieduši pašreiz no Latvijas daļu no tiem, kuri runāja šeit krieviski un lielākā vai mazākā mērā zināja latviešu valodu, ka viņu vietā šeit atbrauks cilvēki no ārzemēm un mācīsies latviešu valodu? (Starpsauciens: “Mācīsies!”) Nemācīsies! Jums vajadzēs runāt viņu valodā, lai viņi strādātu šeit! Jums vajadzēs maksāt viņiem tik daudz, cik viņiem maksā Eiropā. Varbūt vajadzētu padomāt par savējiem, pienācīgi viņiem maksāt, un tad mums nevajadzēs ievest kaut kādu darbaspēku.

Vai mums ir kāda politika valstī? Vai mums valstī kādreiz ir apspriests šis jautājums par darbaspēku, par demogrāfiju? Nekad!

Un, kamēr tās politikas nav, tikmēr lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Vēlēšanas tuvojas, un, protams, šis temats ir tikpat pateicīgs kā alkohola tirdzniecība vai azartspēles. Vismaz debatēm no šīs tribīnes...

Taču es gribētu pateikt savu personīgo viedokli. Tie cilvēki, kuri aizbrauc peļņā uz ārzemēm, es domāju, neko sliktu nedara, jo viņi gādā gan par saviem vecākiem, gan arī par saviem bērniem. Viņi pelna naudu, lai segtu komunālos maksājumus, viņi pelna naudu, lai segtu izdevumus par izglītību. Un es nekādā gadījumā neatbalstu to, ko saka opozīcijas pārstāvji, kreisās opozīcijas pārstāvji, ka tas būtu kas nosodāms.

Nosodāms ir kas cits. Tas, ka mēs nespējam garantēt viņiem normālu atgriešanos valstī, ka mēs ļaujam svešiniekiem izpirkt nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā. Premjers Aigars Kalvītis reiz izvirzīja jautājumu par to, ka caur Satversmes aizsardzības biroju tikšot noskaidrots, kas tad ir tie, kuri izpērk nekustamos īpašumus Jūrmalā. Bet tā tas jautājums arī noklusa.

Bet problēma ir kāda? Problēma ir tāda, ka tie cilvēki, kuri strādā peļņā ārzemēs un strādā labi, ka viņiem jau nav kur atgriezties. Tas nekustamais īpašums jau tiek izpārdots svešiem cilvēkiem. Tos kam tas tiek izpārdots, es domāju, kreisā opozīcija ļoti labi zina.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es uzmanīgi sekoju līdzi diskusijai par krievu deputātu no PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas iesniegto pieprasījumu, un bija saskatāma tāda interesanta likumsakarība: krievu deputāti runāja tikai par Latviju, par Latvijas tautas interesēm, bet tā saucamie patrioti - Jura, Petja un īpaši Saša - runāja tikai par Krieviju un meklēja šeit, mūsu pieprasījumā, kāda ienaidnieka pēdas. Taču, ņemot vērā diskusijas gaitu, kļuva skaidrs, ka zem katra pieprasījumā ietvertā vārda ir gatavs parakstīties jebkurš Saeimas deputāts neatkarīgi no viņa tautības, politiskās pārliecības un tā tālāk, jo jautājums patiešām ir svarīgs, un Latvija neredz nekādu risinājumu.

Es arī uzmanīgi klausījos Rasnača kunga uzstāšanos, un viņam bija tāds viedoklis, kas gandrīz sakrīt ar manējo. Emigrācija nemaz nav tik slikta, jo, teiksim, Dienvidslāvija pirms deviņdesmit pirmā gada dzīvoja tieši par emigrantu līdzekļiem. Viņi strādāja par valūtu un tā baroja savas ģimenes.

Bet, kad mēs divu Saeimas komisiju sastāvā pērn bijām Īrijā, mēs saskatījām tendenci, ka emigranti grib ņemt no Latvijas sev līdzi arī savas ģimenes. Mēs nezinām, vai tā jau ir tendence vai tikai atsevišķi gadījumi, un sakarā ar to mēs sastādījām šo pieprasījumu, lai valdība tomēr kaut ko darītu.

Tas atbilst Latvijas interesēm, visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Cienījamie kungi, tieši mūsu labējie ir vainīgi pie tā, ka sabiedrība ir sašķelta divās kopienās un pat šajā jautājumā, kas etniski ir pilnīgi neitrāls, mēs nevaram izveidot vienotu viedokli. Tas ir galvenais kaitējums mūsu valstij, un tas bremzē mūsu valsts attīstību.

Taču šobrīd es tomēr aicinu visus deputātus neatkarīgi no frakcijas piederības atbalstīt mūsu pieprasījumu cienījamajam Kalvīša kungam. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit Ābiķa kungs runāja par Lietuvu - par to, ka mums situācija ir tāda pati kā Lietuvā. Piedodiet, man ir lietuviešu ledusskapis, bet kur ir latviešu veļasmašīnas, mopēdi, mikroautobusi, radioaparāti? To vietā amerikāņi ražo pie mums durvis - ļoti “augstas” tehnoloģijas priekšmetu, piedodiet. Paši tās nevaram saražot, tāpēc vajag amerikāņiem prasīt.

Man šķiet, ka mums vajag domāt par to, kā imigrantus no Latvijas, cilvēkus, kuri brauc prom no Latvijas, piesaistīt šeit, nevis aicināt atpakaļ. Kaut vai iesaistīt viņus valstiskā dzīvē

Es jums varētu pastāstīt arī par to, ka Igaunijā šajās pašvaldību vēlēšanās tika izmantota neliela elektroniskā karte, ar kuru katrs cilvēks, lai arī kurā pasaules malā viņš atrastos, varēja nobalsot par savu pašvaldību, kurā viņš ir reģistrēts Igaunijā.

Man liekas, mūsu jautājums varbūt tiks noraidīts, bet mūsu Saeimai tomēr vajadzēs atgriezties pie šā jautājuma, kā mēs varētu šos cilvēkus piesaistīt valstiskai dzīvei, piemēram, izdodot viņiem šīs apliecības ar elektronisko čipu.

Tagad es gribu pateikt arī pāris vārdu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem: jūs nosaucāt krievu kopienas pārstāvjus par puscilvēkiem, un es pats varētu nopirkt jums biļeti uz Dublinu - uz neatgriešanos!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti ceru, ka tie jaunie cilvēki, kuri tieši tagad domā, vai palikt Latvijā un meklēt šeit darbu, vai braukt uz Īriju, neklausījās mūsu šīsdienas diskusiju. Un ko viņi būtu varējuši saprast no tās?

Jā, bija dažas interesantas domas; piemēram, Ābiķa kungs izteica dažas ļoti labas, manā skatījumā, idejas. Bet pārsvarā mēs nodemonstrējām, ka mēs ļoti zemu vērtējam Latvijas galveno bagātību - cilvēkus, it īpaši jaunus cilvēkus. Protams, man bija drusciņ kauns klausīties Kiršteina kunga diletantiskās spriedelēšanas. Vienkārši, pirms apgalvojat, ka visi brauc no Krievijas un ka neviens nebrauc uz Krieviju, vajadzēja painteresēties, cik augsta ir darba emigrācija Krievijā un cik daudz latviešu strādā Maskavā un Piemaskavā un tā tālāk.

Un nu par to pašu Franciju. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka Kiršteina kungs no šīs tribīnes slavē Franciju un min kā labu piemēru, ka tur izglītība ir tikai vienā valodā. Un tagad, redziet, izrādās, ka arī Francijā nav īstas integrācijas. Vajadzēja par to agrāk runāt, Kiršteina kungs, kad jūs minējāt Franciju kā labu piemēru mums!

Taču galvenais, ziniet, lai šie jaunie cilvēki tomēr šeit paliktu, lai viņi strādātu un lai galu galā Tabūna kungs varētu cerēt, ka saņems normālu pensiju... Jo ar to vien nepietiek, ka ar likumu jums tiks noteikta tā pensija, Tabūna kungs! Kādam būs jāstrādā un jāmaksā nodokļi. Taču, ja cilvēki redz šādu attieksmi, redz, ka no tribīnes runā deputāti, kas vadās pēc paranojas... piedodiet, man vienkārši nav citu vārdu! Es domāju, tur vairs nav vērts iebilst, ka, redz, visa Krievija domā tikai par to, kā ieplūdināt šeit vairāk krievu un iznīcināt latviešus. Nu piedodiet! Taču, ja jums ir tāda pārliecība, tad jums vieta ir nevis šeit, Saeimā, bet slimnīcā. Piedodiet par atklātību, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu jūs atturēties no šādiem izteicieniem, kas aizskar Saeimas deputāta cieņu! (Starpsauciens: “A ko Dobelis!”)

B.Cilevičs. Paldies! Bet es domāju, ka daži deputāti paši aizskāra savu godu daudz vairāk, nekā es to varētu izdarīt.

Tātad pirmām kārtām runāsim par to, kāda būs nākamā Latvija, kādas būs nākamās paaudzes, un patiešām gan darba vietu radīšana, gan izglītības sistēma... Visas šīs problēmas būs jārisina, bet valdība viena pati netiks galā, un te ļoti liela loma būs arī sabiedrības attieksmei. Mēs, deputāti, esam sabiedrības sastāvdaļa, un cilvēki tomēr klausās, ko mēs sakām. Un šī attieksme, šī psiholoģiskā puse ir ārkārtīgi būtiska.

Es nemaz nedomāju, ka mēs šeit uzreiz vai pāris nedēļu laikā kaut ko izdomāsim. Es domāju, ka Latvija vienmēr ir bijusi daudzkultūru valsts un ka tā vienmēr ir bijusi mūsu priekšrocība. Jā, mums ir gan latviešu, gan krievu nacionālisti, bet tomēr tas nekad nebija raksturīgs Latvijai. Un es arī domāju, ka tieši tāpēc Latvija ļoti daudz sasniedza, jo tai vēsturiski bija tādas iespējas, ka daudzu tautību cilvēki šeit strādāja kopā valsts labā. Un, ja mēs neiesim šo ceļu, tad mums patiešām nekas neizdosies. Tāpēc es domāju, ka galvenais tomēr ir iesaistīt arī sabiedrību šajā jomā.

Ārkārtīgi būtiska ir arī uzņēmēju attieksme. Protams, uzņēmēji vadās pēc peļņas iegūšanas iespējām, bet domāju, ka nosacījumiem, kurus valsts veido uzņēmējiem, tomēr ir diezgan liela nozīme.

Tā ka, manā skatījumā, šis priekšlikums, pieprasījums, patiešām ir ļoti būtisks, un es domāju, ka mums nevajadzētu šīs diskusijas gaitā mēģināt iegūt kaut kādus politiskus punktus, bet vajadzētu visiem kopā domāt, kā tomēr varētu risināt šīs ļoti nopietnās problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai tā problēma, kura izvirzīta šajā pieprasījumā, - demogrāfiskā problēma - ir svarīga mūsu Latvijā? Jā, ir svarīga! Un par to liecina fakts, ka šeit no tribīnes jau trešo stundu mēs apspriežam šo problēmu. Jā, viedokļi ir dažādi, bet mēs nezinām galveno viedokli - to, ko valdība grib darīt, lai atrisinātu šo demogrāfisko problēmu? Kādus soļus turpmāk veiks mūsu valsts? Mēs nerisinājām savu problēmu tā, kā šeit to paziņoja daži no tiem, kuri uzstājās no šīs tribīnes.

Jā, mēs nevaram dabūt vairs atpakaļ tos, kuri agrāk strādāja un dzīvoja šeit, Latvijā, bet pēc tam aizbrauca uz ārzemēm, tāpēc ka mums nav ko viņiem piedāvāt. Mēs it kā nevaram piedāvāt viņiem darba vietas. Bet tad rodas jautājums: kāpēc tad jūs, valdošā koalīcija, pieņemot valsts budžetu nākamajam gadam, nepadomājāt par to, lai izveidotu kaut kādas jaunas darba vietas? Jūs par to nepadomājāt! Jūs izveidojāt dažas ierēdņu darba vietas, jūs radījāt dažas darba vietas, pagarinot mūsu karaspēka atrašanos okupācijas spēku sastāvā Irākā un citur. Par to jūs padomājāt, bet tās nav darba vietas. Tās ir tikai uz brīdi, uz kādu mirkli dažiem parādās kaut kāds darbs. Jūs nepadomājāt par to, pieņemot budžetu.

Un vēl viens apsvērums. Cienījamie kolēģi! It īpaši no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Padomājiet par to, ka tad, kad mēs ievedīsim šeit jauno darbaspēku, šeit atbrauks ģimenes ar bērniem, un jums vajadzēs pildīt Eiropas standartus, tāpat kā tos pašreiz pilda Īrija, un atvērt skolas, turklāt nevis divu valodu skolas, bet skolas, kurās bērni mācīsies tieši šo strādnieku valodās. Bez latviešu valodas, atvainojiet, jūs varat izlasīt Eiropas standartus, un tad jūs varat pārliecināties par to. Jūs atvērsiet šīs skolas, un tur nebūs latviešu valodas.

Varbūt tomēr pieņemsim šo pieprasījumu, lai Ministru prezidents varētu paust savu viedokli par demogrāfiju, imigrāciju, emigrāciju un visu citu. Un tad mēs varēsim tālāk šeit, Saeimā, apspriest šo problēmu un rast kopīgu risinājumu, kā mums vajadzētu rīkoties tālāk un ko darīt.

Pieņemsim šo pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! (Aplausi.) Mums ir jābalso par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - 5. Pieprasījums noraidīts.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts zemes dienestu”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.614). Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts zemes dienestu”” trešajam lasījumam.

Kopumā ir saņemti 6 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

R.Jurķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5031. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Komisija ir nolēmusi aicināt Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisija ir nolēmusi aicināt Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajam lasījumam komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir vienkārša: atjaunot to sistēmu, kas mierīgi pastāvēja visā 7.Saeimas pilnvaru laikā. Proti, Nacionālās drošības komisijā bija pa vienam deputātam no katras frakcijas. Tas tā bija arī 8.Saeimas pilnvaru laika sākumā, bet pēc tam šī demokrātiskā norma tika atcelta. Iznāk tā, ka gandrīz visu frakciju pārstāvji ir Nacionālās drošības likuma subjekti un ka tikai divu frakciju - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas un PCTVL frakcijas - deputāti ir šā likuma objekti, tātad ir ārpus nacionālās drošības sistēmas un varbūt pat ir tie paši ienaidnieki, pret kuriem šī nacionālās drošības sistēma cīnās.

Viens piemērs. Cienījamais Ministru prezidenta biedrs Šlesera kungs ir pārliecināts, ka visas viņa tālruņa sarunas noklausās kāds nezināmais cilvēks varbūt tieši no mūsu Drošības dienesta struktūrām. Un, lūk, Nacionālās drošības komisija skatīja pilnīgi nopietni šo jautājumu, ņemot vērā, kā jūs zināt, to, kāda partijas piederība ir Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētājam.

Un otrs piemērs. Es trīs dienas pēc kārtas piedalījos tiesas prāvās pret divdesmit četriem antifašistiem, kas tika aizturēti 16.martā, un katru reizi kā pārstāvis atkārtoju, ka viņi nedzirdēja tā saucamos likumīgos rīkojumus no policijas puses un pat tad, ja dzirdēja, viņiem bija tikai desmit sekundes laika, lai tos izpildītu, jo tūlīt tika pielietots fizisks spēks. Šie cilvēki saglāba Latvijas Republikas godu, šķērsojot ceļu Hitlera piekritējiem, sankcionētam to gājienam. Un, lūk, pēc Drošības policijas ieteikuma demonstrēja videoierakstu. Nekas tur nav redzams. Policijas pārstāvji apgalvo tiesai, ka viņi sekojuši šaubīgiem elementiem. Un ko mēs redzam? Gandrīz pusi no šīs filmas laika mēs redzam tikai Plinera kungu un Buzajeva kungu, kas mierīgi stāv un seko gājienam. Es nezinu, vai tas patiešām atbilst Satversmei. Neesmu pārliecināts par tādu Drošības policijas uzmanību, kas veltīta Saeimas deputātiem. Galu galā iznāk tā, ka videoierakstā nav tāda momenta, kurā būtu redzams, no kurienes vispār šie cilvēki saņēma svītrainos Hitlera koncentrācijas nometņu tērpus. Acīmredzot Nacionālās drošības...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Buzajevs. ...komisijas kļūda. Es runāju tieši par tematu!

Ja šajā komisijā būtu PCTVL frakcijas deputāts, tad, protams, arī šis incidents būtu iekļauts komisijas darba kārtībā un mēs varētu kvalificēti izvērtēt mūsu Drošības policijas darbības kvalitāti, kas ir acīm redzami nepietiekama. Un šis ir arguments, lai visa Saeima atbalstītu manis iesniegto 1.priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 2. - deputātes Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5044 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” trešajā lasījumā. Esmu priecīgs jums paziņot, ka neviens priekšlikums nav uz trešo lasījumu iesniegts. Lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5051. Uz trešo lasījumu ir sagatavoti kopumā astoņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 2. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. un 4.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 5. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts savukārt 6. un 7.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis. Visbeidzot 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Heraldikas likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Heraldikas likums”. Trešais lasījums. Iesniegti ir 11 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Ziedone-Kantāne. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - deputāta Tolmačova priekšlikumus. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

M.Lasmanis. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 5. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

M.Lasmanis. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajam lasījumam kopumā saņemti 12 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 5.priekšlikums ir iestrādāts 6.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Ē.Zunda. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 10. un 11.priekšlikums ir iestrādāti 12.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

Ē.Zunda. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5065. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” uz trešo lasījumu.

Kopumā ir saņemti 49 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 3. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 15. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

R.Jurķis. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 18. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 19. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 20. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 22. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 24. - deputātes Seiles priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 25. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 32. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 34. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R.Jurķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 40. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 41. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 42. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 44. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jurķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jurķis. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Viļa Krištopana ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu. Deputātam tika piešķirts bezalgas atvaļinājums no šā gada 1. līdz 7.decembrim.

Vārdu paziņojumam lūdz deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.40 notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

 

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Patīkams paziņojums: Zaļo un zemnieku savienības frakcijā ir atklāta fotoizstāde. Lūdzu ierasties katram! Garantējam laipnu uzņemšanu. Izstāde saucas “Latvia Today”. Frakcijas telpās, lūdzu! Būs dāvanas. Jā!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Darbu turpināsim pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5032. Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Ir izdarīti tikai vairāki redakcionāli precizējumi. Komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Komisijā ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 3. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 24.punkts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 8. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 10. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Krūmiņš. Un arī 11.priekšlikums ir atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, neatturas neviens. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Krūmiņš. Paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris.

Sēdes vadītāja. 6.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembris.

Sēdes vadītāja. 8.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Politisko partiju likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1027, - likumprojektu “Politisko partiju likums”. Otrais lasījums.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 2. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 6. - deputāta Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 11. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 15. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 16. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 18. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 19. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 22. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 23. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts (skatīt trešo daļu).

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, deputāti! Pavisam īsi paskaidrošu, kāda ir Tautas partijas nostāja par šo priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka nevaram radīt priekšvēlēšanu periodā nevienādus noteikumus politiskajām partijām. Šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiem cilvēkiem, kuri gribēs izveidot jaunas politiskās partijas, būs liegtas konstitucionālās tiesības izvirzīt kandidātus gan Saeimas vēlēšanās, gan arī citās situācijās - Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Šāda norma bez pārejas noteikumiem, neapšaubāmi, ir antikonstitucionāla un būtu apstrīdama Satversmes tiesā. Un Satversmes tiesa noteikti atceltu šādu normu.

Es aicinu tomēr kolēģus, kuri ir ievēlēti no partijām pēc vieniem noteikumiem, neradīt citiem politiski aktīviem cilvēkiem ierobežojumus. Tas viss tātad ir noteikts Satversmē. Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu ir daudz argumentu - gan “par”, gan “pret”. Es negribētu tos vēlreiz pieminēt. Taču ir jāuzsver viena cita būtiska lieta. Ja jau šāda norma tiek iekļauta likumdošanā, tad acīmredzot šādai normai tomēr būtu jābūt nevis šajā likumā, bet gan Saeimas vēlēšanu likumā, jo tā attiecas uz vēlēšanām. Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir vērā ņemams un tātad tas ir jāapspriež, bet tā kā šo normu ir paredzēts iekļaut šajā likumā, mēs balsojumā atturēsimies, neatbalstīsim šo normu.

Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu! Taču, ja vairākums šo ideju tomēr atbalsta, tad vajadzētu padomāt par to, ka derētu to iestrādāt Saeimas vēlēšanu likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 26. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 27. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 29. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 30. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 31. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirmīt te daži gudreļi sprieda par citu deputātu prāta spējām, par savām nerunājot. Nu šeit atkal parunāsim par prāta spējām. Kāpēc mums ir šāds priekšlikums?

Es atgādināšu, kāds jūklis ir Latvijā vispār. Cik ir pasaulē tādu valstu, kurās, salīdzinot ar mūsu iedzīvotāju skaitu, ir vairāk nekā 60 partiju? Tas mums ļoti patīk varbūt? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Kas notika ar vēlēšanām? Diemžēl jums pietika kaut kādas tādas īpašas attieksmes (teikšu, - daļējas gļēvulības) tikai tiktāl, ka mēs šo 5 procentu barjeru noteicām tikai Rīgā. Kas notika? Kāds bija tā visa rezultāts? Rīga ar visiem saviem 5 procentiem nevar pieklājīgi strādāt. Tāpēc, ka tur ir jūklis. Tur jau tāpat ir vesels lērums partiju. Vēl trakāk ir Jūrmalā, kur praktiski ir 15 deputāti un visu laiku ir astoņi pret septiņiem vai septiņi pret astoņiem. Tur ir vairāk nekā 10 partijas pārstāvētas.

Tagad mēs piedāvājam vienu skaidru priekšlikumu, ja jau ir runa par partijas dibināšanu. Frakcija “Jaunais laiks” te veselu rindu jūsmīgu priekšlikumu ir iesniegusi. Komisija tos nav īpaši atbalstījusi, taču tie priekšlikumi uzsver to, ka partija ir kaut kas nopietns. Tagad mēs piedāvājam priekšlikumu, ka jādabū vismaz piecus simtus dibinātāju, lai būtu nopietna partija. Savulaik runa bija par tūkstoti, un toreiz pat Saeimas vairākums pārrunu laikā atbalstīja to tūkstoti. Vai jums ir bail no tā, ka ir jābūt pieciem simtiem dibinātāju? Mēs nopietni skatāmies uz šo jautājumu.

Ja sāksies te kaut kāda tukša pļurkstēšana, ka Francijā varot pieci cilvēki dibināt partiju, tad ir jāuzsver: šeit nav Francija! Tas ir jāuzsver šad un tad.

Vai tad mēs gribam veicināt to, ka pastāvīgi rodas “kabatas partijas”, ar kurām manipulē viens otrs un kuras tiek īpaši radītas, lai traucētu normālu attīstību valstī, un kuras var atļauties to, ko neviena nopietna partija nevar atļauties? Bet tās ir. Un turpina šādu te vairošanos.

Es saprotu, ka, ja vajadzības gadījumā pirms vēlēšanām rodas nopietna partija, tad tai ir arī kaut kāds nopietns atbalsts. Bet paskatīsimies socioloģiskās aptaujas datus! Cik tad mums ir to nopietno partiju? Cik ir tādu, kas var tai 5 procentu barjerai tikt pāri? Nu, vēl ir dažas, kas tuvu tam ir. Nu, kāds desmitnieks sanāk, ne vairāk.

Tagad atkal te parādās skaitlis “200”. Nu, viens otrs ar visiem radiem un draugiem, paziņām, ar mīļākajiem un mīļākajām var salasīt tos divus simtus, mākslīgi uztaisīt kaut ko.

Kam tas ir vajadzīgs? Ja mēs gribam valstī veidot nopietnu partiju sistēmu, tad tajās vismaz pamatbiedru skaitam ir jābūt nopietnam. Ja izveidos partijas pēc tā modeļa, kāds ir līdz šim, tad atkal būs tā, ka daži cilvēciņi būs virsotne, un būs kaut kāds “balasts”, kas formāli skaitīsies tajā partijā kā partijas biedri. Šeit nav runa par to, vai tie ir labējie, kreisie, vidējie vai vēl kaut kādi... sarkanie, zilie, zaļie... Krāsas var visādas būt.

Šeit ir runa par mūsu attieksmi pret šādas sistēmas veidošanu valstī. Ja bailēs no pārprastās demokrātijas neievērošanas joprojām atbalstīsim kaut kādu sistēmu, kas faktiski nav sistēma, nu tad uz priekšu!

Mums bija tikai viens aicinājums - ieviest lielāku kārtību valstī, neko citu. Es taču ceru, ka Saeimā esošajām partijām nav bail no šā skaitļa.

Aicinu tomēr iedziļināties mūsu priekšlikumā, un, ja starp jums ir tādi, kas ir “pret”, tad, lūdzu, nāciet un pasakiet savus argumentus!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es piekrītu kolēģa Jura Dobeļa vērtējumam, ka Latvijas politisko sistēmu stiprinātu tas, ka Latvijā būtu lielas un spēcīgas partijas. Partijas spēku tomēr nenosaka biedru skaits jeb biedru daudzums. Mūsu neilgajā vēsturē ir daudz piemēru, ka daudzskaitlīga partija, piemēram, sociāldemokrāti, kuru rindās bija vairāk nekā trīs tūkstoši biedru, neieguva Saeimas vēlēšanās pārstāvniecību parlamentā. Un tāpēc, godātie kolēģi, mums nevajadzētu likumā ielikt normas, kuras ierobežo galveno politisko tiesību, proti, tiesību veidot politiskās partijas, piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šīs normas mērķis, godātie kolēģi, ir ierobežot politisko konkurenci.

Ir ļoti labi zināms, ka šobrīd, piemēram, nacionālajā spārnā ir aktivitātes, kas vērstas uz to, lai izveidotu jaunas politiskās partijas. Nenoliedzami, - ja šādu normu mēs pieņemtu, tad, piemēram, mūsu kolēģim Aleksandram Kiršteinam, kurš ļoti bieži tiek piesaukts kā iespējamā politiskā spēka veidotājs, praktiski nebūtu iespējams izveidot jaunu politisko partiju.

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu nepieņemt priekšvēlēšanu periodā normas, kas ierobežo politisko konkurenci. Mūsu partijas ir dibinātas pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, mēs esam iekļuvuši parlamentā uz vieglākiem noteikumiem.

Godātie kolēģi! Es aicinu tomēr neierobežot citu cilvēku tiesības politiski biedroties, un aicinu šo priekšlikumu tomēr nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. (No zāles dep. M.Pietkevičs: “Mēs tev palīdzam!”)

A.Kiršteins (pie frakcijas nepiederošs deputāts).

Jā, liels paldies Lagzdiņa kungam un Tautas partijai par rūpēm dibināt labējā flanga partiju ar divsimt biedriem. Faktiski, būsim godīgi, Lagzdiņa kungs! Tautas partijā viens vai divi pieņem lēmumus un viens vai divi brigadieri tos dara zināmus pārējiem, un, protams, nevajag jums divus simtus, jums pietiek ar trijiem vai pieciem.

Ja runājam nopietni, tad padomāsim, kāpēc Latvijā nav desmit vai divdesmit, vai trīsdesmit tūkstoši partiju! Un atcerēsimies, piemēram, Zemnieku savienību un sociāldemokrātus! Es paskatījos. Skaits šajās partijās vienu brīdi svārstījās pat no trīsdesmit līdz septiņdesmit pat vienu brīdi, tātad mazāk par simts tūkstošiem.

Kāda ir priekšrocība šīm lielajām partijām? Mēs zinām, ka ir sociāldemokrāti, ir labējie, ir konservatīvie un ir liberāļi. Priekšrocība ir ļoti vienkārša: ja cilvēki šādā lielā partijā katrs gadā iemaksā kaut vai desmit latus, tad ar šiem trīssimt, vai piecsimt, vai septiņsimt tūkstošiem latu var apmaksāt, teiksim, vēlēšanu izdevumus, un sponsoriem nav nekādas ietekmes, nevar būt arī “brigadieru” sistēma, kad kāds atnāk un dara zināmu partijas īpašnieka visžēlīgi pieņemto lēmumu, piemēram, pēdējā brīdī mainīt kādu likumu. Es to nesaku par azartspēlēm vai par ko citu, bet vispār runāju par ideju kā tādu.

Tāpēc man ir tāda doma, ka arī piecsimt, protams, ir par maz, jo normāli, es domāju, pašreizējos apstākļos varētu būt tūkstotis.

Un ir vēl otrs jautājums: kāpēc ir izveidojusies tāda situācija, ka ir tik daudz partiju? Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, ka ne tikai labējā spektrā, bet arī kreisajā un “centrā” ir desmitiem partijas.

Bet, mīļie kolēģi no Tautas partijas, problēma jau nav likumā, problēma ir tajā apstāklī, ka Jānim nepatīk Pēteris, bet Pēteris nekad neies tajā partijā, kurā ir Miķelis, bet Miķelis savukārt neies tajā partijā, kurā ir Koļa, un tāpēc katrs dibina savu partiju. Un, vienkārši atbildot uz to, es gribētu teikt, ka problēmas labējā spārnā nav.

Es domāju, ka, ja nav vismaz tūkstoš cilvēku, tad tā nav nopietna partija. Ja mēs pieņemtu šeit tūkstoti, tad visas tās partijas, kurām ir divsimt biedru uz papīra, bet praksē ir varbūt piecdesmit, un valdē sēž septiņi, no kuriem divi vai trīs ir lēmēji, būtu spiestas apvienoties. Tāpēc, ja šo tūkstoti mēs nevaram atbalstīt, un tas varbūt ir pāragri, tad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, varētu būt kā minimums pārejas periodā. Šie piecsimt cilvēki ir minimums, lai notiktu šī apvienošanās.

Kam ir vajadzīga sadrumstalotība politiskajā spektrā, - to jūs paši varat saprast, bet es vēlreiz saku: tas spiestu Jāni, Miķeli, Pēteri, Ivanu un, teiksim, tur Džou Eņlaju saiet kopā un izveidot tomēr savā spārnā vienu normālu politisko partiju. Un, ja, teiksim, pirmskara Latvijā nebija videomagnetofonu, nebija televīzijas, cilvēkiem varbūt bija mazāk, ko darīt, un bija vairāk brīvā laika, tad viņi varēja izveidot, kā jau es teicu, no 30 līdz 70 tūkstošiem cilvēku lielas partijas. Mums varbūt izdotos no 3 līdz 7 tūkstošiem cilvēku lielas partijas izveidot.

Bet, ja runājam nopietni, tad Somijas un Zviedrijas pieredze rāda... mazo valstu pieredze rāda, ka arī tur ir partijas, kurās ir vairāki desmiti tūkstošu biedru. Mēs mākslīgi uzturam šo vēlmi katram mazam ķēniņam “sēdēt” uz saviem fiktīvajiem 200 biedriem, bet praktiski ir tikai 50, kuri kaut ko dara, valdē tie ir septiņi, bet reāli divi vai trīs pieņem šo vienošanos.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un nākt pie prāta. Sāksim ar šiem 500 cilvēkiem! Un, ticiet man, Lagzdiņa kungs, pavasarī labējā spārnā būs viena liela partija. Tā būs nevis jaundibināta partija, bet apvienojusies no esošajām. Nu pietiek mums tās partijas dibināt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Lagzdiņa kungam ir īpatnēja domāšana, jāsaka, pat savdabīga domāšana: piecsimt esot pret demokrātiju, bet, lūk, divsimt - tā esot demokrātija. Interesanti gan! Tad jūs demokrātiju ar skaitļu palīdzību nosakāt? Bet tad varbūt pieci ir demokrātija? Kāpēc tieši divi simti? Jūs, lūdzu, arī domājiet drusciņ, pirms nākat tribīnē un runājat!

Tagad otrs. Tā kā Lagzdiņa kungs ir publiski pateicis, ka viņš rūpējas par deputāta Kiršteina politisko nākotni un grib atļaut deputātam Kiršteinam dibināt jaunu partiju, un tāpēc neatbalsta mūsu priekšlikumu, tad man iznāk uzdot jums, Lagzdiņa kungs, viltīgu jautājumu: kāpēc tad jūs izslēdzāt Kiršteina kungu no savas partijas? Jūs pats balsojāt un bijāt viens no aktīvākajiem Kiršteina kunga izmetējiem ārā un tā tālāk. Tas nozīmē, ka jūs viņu īpaši sagatavojāt jaunas partijas dibināšanai, vai? Vai var jums ticēt? Vai tā ir jūsu ideja vai tā ir jūsu kaklakunga ideja? Kurš tur ir tas galvenais jūsu partijā? (Starpsaucieni.) Atnāciet vienreiz un pasakiet, kurš ir jūsu partijā galvenais? Kurš jums maksā un kurš pasūta to mūziku? Jo šodien jūsu runāšana bija galīgi bez kaut kādas jēgas. Īpatnēja demokrātijas nosaukšana: “Divi simti ir ideāla demokrātija Latvijā!” - autors demokrātijas un korupcijas apkarošanas “tēvs” Jānis Lagzdiņš.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Atbildes nebūs...

Godātie kolēģi, 60 procentu no pašreizējās Saeimas sastāva ir ar pirmreizēju parlamentārā darba pieredzi un jau trešo gadu strādā šajā Augstajā namā, taču es vēlētos atgādināt to, kas notika 7.Saeimā šā jautājuma risināšanas laikā.

7.Saeimas darbības laikā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nāca klajā ar līdzīgu priekšlikumu, un mūsu priekšlikumu toreiz Tautas partija pirmajos lasījumos atbalstīja. Vienīgā partija, kas kategoriski bija “pret” biedru skaita palielināšanu, bija savienība “Latvijas ceļš”, jo šai partijai bija izdevīgi, ka tiek dibinātas mazas partijas, kuras savā ziņā “nosmeļ” citu konkurentu politisko elektorātu. Cik tas bija rezultatīvi - to mēs varējām redzēt pēc vēlēšanu rezultātiem. Sevišķi veiksmīgi tas “Latvijas ceļam” neizdevās, un mēs redzam, kur tas šobrīd ir pats.

Toreiz Tautas partija piekāpās “Latvijas ceļam”, jo acīmredzot tai bija citi apsvērumi, bet šodien es gribētu aicināt kolēģus no Tautas partijas un arī pārējos parlamenta kolēģus atcerēties, ka šis ir tikai otrais lasījums un ka pārejas noteikumos šo normu var attiecināt jau uz to laiku, kas būs pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. Tādā gadījumā jūs nenonāksiet konfliktā nedz ar sevi, nedz ar saviem konkurentiem. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, tie būs godīgi diktēti vai godīgi rakstīti spēles noteikumi tiem, kuri gatavojas turpināt politisko cīņu.

Tā ka aicinu atbalstīt otrajā lasījumā, bet pārejas noteikumos iestrādāt šo normu, lai tā darbotos tikpat lieliski kā Igaunijā, tikpat lieliski, kā tā darbojas Lietuvā, kur piespieda apvienoties visas šīs sīkpartijas un kur katrs oligarhs nevarēja dibināt savu “kabatas” partiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri sēdēja šeit iepriekšējā Saeimā, ļoti labi zina, ka runa un lemšana bija par tūkstoti partijā.

Lagzdiņa kungs, atcerieties! Neatceraties? Nu tad ir bēdīgi! Ja jūs vairs neatceraties, kas notika iepriekšējā Saeimā, nu ko tad jums te vairs darīt! Redziet, daudziem gribas, lai lielāka drūzmēšanās notiek nekā pie Bābeles torņa, un, jo lielāka drūzmēšanās būs, jo labāk. It īpaši daudzi mēģina panākt, lai šī drūzmēšanās notiktu nacionālajā spārnā, kurā vienīgā nacionālā partija, kas ir vērā ņemama, ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Un tāpēc grib, lai nodibinās tādas mazas kaut kādas sīkpartijiņas, kuras tomēr paņem pa simtam, pa diviem simtiem vai pat tūkstotim balsu no “tēvzemiešiem”. Šīs bailes no “tēvzemiešiem” ir pārņēmušas ļoti daudzus. Un to mēs ļoti labi zinām.

Vai tad jūs gribat, lai patiešām šīs “muļķu” partijas (tā viņas arī saucās), visādas “mīlnieku” partijas, “zilīšu” partijas te sanāk ar desmit vai divdesmit dalībniekiem? Mēs taču smieklīgi paliekam! Tauta ņirgājas! Un tautai riebjas šīs 40 un vēl vairāk partijas. Tā saka: “Kad pienāks tāds laiks, kāds ir normālās, demokrātiskās valstīs, kur ir tikai dažas partijas?” (Starpsauciens: “Viena!”) Tikai dažas! Normālas partijas, kuras aizstāv attiecīgos slāņus un attiecīgo ideoloģiju, nevis vienādu, tā sakot, iedzīvošanās kāri. Ar iedzīvošanās vēlmi izveidojās visādas partijas un tad cīkstas pašas savā starpā. Mēs, “tēvzemieši”, negribam ierobežot cilvēku - pilsoņu iespējas organizēties partijās!

Taisni otrādi! Mēs vēlamies izbeigt šo haosu, kas turpinās, ienākot dažādām partijām vai pretendējot dažādām partijām un jaucot cilvēkiem prātus. Vai tad nepietiek jau ar to, kādā veidā cilvēku prāti tiek jaukti masu plašsaziņas līdzekļos, vienīgi no kuriem cilvēki ņem informāciju? Un tā pati viņiem ir ļoti grūti pieejama. Ir viens, labākajā gadījumā, divi laikraksti, kuri raksta pilnīgi pretējas lietas. Tie vienu un to pašu lietu nosauc pilnīgi pretēji vai rāda pavisam citās krāsās. Kā tad lai orientējas?

Un tāpēc mūsu priekšlikums ir absolūti normāls. Absolūti normāls! Es atvainojos, kas tad tā ir par partiju, kurā nav tūkstotis cilvēku? Mēs piedāvājam piecsimt. Kas tā ir par partiju? Piparbodīte! Piparbodīte! Un vairāk nekas! (No zāles dep. Imants Kalniņš: “Tieši tā: “Piparbodīte!””)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma iesniedzēji it kā pieņem, ka nepieciešamā dibinātāju skaita palielināšana automātiski samazinās politisko partiju skaitu. Man ir ļoti lielas šaubas par to, ka tas tā notiks, jo politisko partiju ietekmi un īpatsvaru nosaka viens vienīgs faktors - tas ir vēlēšanu iznākums.

Un, kā Lagzdiņa kungs šeit jau atzīmēja, faktiski jau nav nekāda tieša sakara starp dibinātāju, partijas biedru skaitu un vēlēšanu rezultātu. Tā ka es saprotu iesniedzēju vēlmi kontrolēt un ierobežot. Un, protams, ja viņiem būtu iespēja ierosināt kaut ko tādu, ka katrai jaunai partijai, lai tā tiktu oficiāli reģistrēta, vajag lūgt rekomendāciju, piemēram, no Dobeļa kunga (No zāles dep. J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”), viņi kaut ko tādu arī ierosinātu. Bet tas nav iespējams.

Tātad viņi meklē arī citus veidus, kā varētu ierobežot cilvēku ar citiem politiskajiem uzskatiem politisko aktivitāti. Es domāju, ka šim priekšlikumam nekādas jēgas nav, jo patiešām, kā te jau tika doti visādi mājieni, ja kādam oligarham vajadzēs dibināt savu partiju, tad pašlaik viņam ir nepieciešami 200 paraksti, bet, ja vajadzēs, viņš savāks arī 500 parakstus. Un tas nevienu oligarhu neapturēs.

Eksistē pavisam citi faktori un pavisam citas sviras, kā var regulēt partiju skaitu, un jau šajā likumprojektā ir lasāmas dažas ļoti labas un interesantas normas šajā ziņā; piemēram, tad, ja partija nepiedalās virknē vēlēšanu pēc kārtas, tad šī partija tiek likvidēta. Tas ir pavisam cits mehānisms, kas ir daudz efektīvāks, tāpēc turpināt šos strīdus, kuri bija jau 7.Saeimā, par 200 vai 500, nav nekādas praktiskas nozīmes, un es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Varat būt droši, ka es netaisos dibināt jaunu partiju, jo, kā jūs zināt, es pārstāvu partiju, kurā ir daudz vairāk biedru, nekā šeit piedāvā kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Un es nebūtu kāpis šajā tribīnē, ja mana vārdabrāļa teiktajā nebūtu pavīdējusi pietiekami gara un pietiekami redzama šī āža kāja.

Tātad, lūk, kur ir tas mērķis! Tas mērķis ir likvidēt sīkās partijas, kuras parādās kā konkurentes šā priekšlikuma ierosinātājiem. Bet es jums, kolēģi, atgādināšu, ka arī jūs paši tāpat esat veidojušies, apvienojoties dažādām politiskajām grupām. Un kādreiz, ja es nemaldos, ejot uz 5.Saeimu, jums bija tāds labs sauklis (es gan neatceros, tieši kurai grupai tas bija: “Mūsu sarakstā - neviena bijušā komunista un neviena bijušā Augstākās padomes deputāta!” Taču nu es redzu, ka šis lozungs ir sen aizmirsts. Toreiz attiecīgajā brīdī varbūt bija derīgi tādi ierobežojumi, savukārt tagad jūs piedāvājat citus ierobežojumus, lai gan jautājuma būtība jau neattiecas uz partijas līdzdalību vēlēšanās vai uz partijas pārstāvju ievēlēšanu kādā parlamentā vai vietējā līmeņa padomē. To regulē citi noteikumi un citi likumi, un tur jau ir noteikta tā 5 procentu barjera, tāpēc nebūtu jābaidās par to, ka viena 200 vai 300 cilvēku interešu grupa, kura grib nodarboties ar politiku, bet ko nevar darīt, teiksim, truškopju biedrība, dibina savu partiju ar kādu skaistu nosaukumu, rīko sapulces, izplata publiskus paziņojumus un rezolūcijas, un tamlīdzīgi... Mūsu valstī, šķiet, politiskā darbība ir ļoti minimāli ierobežota ar kaut kādiem īpašiem noteikumiem, ar īpašas ideoloģijas sludināšanu un tamlīdzīgi.

Tā ka šeit nebūtu pamata jaukt kopā divas lietas. Šeit jau kolēģi pirms manis teica, ka viena lieta ir cilvēka tiesības nodarboties ar politiku, un es nezinu, kāds būtu tas līmenis - vai tur ir 200 vai 10, vai 5, vai 5000 cilvēku, bet šo skaidri pateikto vēlmi, ka, lūk, mums ir problēmas tikt ievēlētiem šajā Augstajā namā, tāpēc ka mūsu spārnā ir daudzi un sīki konkurenti, kuri par mums runā sliktu un piedāvājas būt labāki par mums, diez vai varēs atrisināt šādā veidā. Jums acīmredzot ir jāmēģina pārliecināt vienu vai otru “zemi”, šīs sīkās partijas, kā jūs sakāt, ka jūs varētu apvienoties, cīnīties par vienu nacionālu ideju un visi kopā, labējais spārns, pārstāvēt gan “tēvzemi”, gan “brīvību”, gan nacionālo neatkarību... ar vienu simt tūkstošu cilvēku lielu kopu. Un tad nebūtu nekādu problēmu. Un diez vai būtu jāierobežo cilvēku tiesības nodarboties ar politiku tikai tāpēc, ka, lūk, 200 cilvēku negrib pievienoties citiem 200, un līdz ar to katram ir sava partija.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Simsona kungs, jūs jaucat un tulkojat pēc sava prāta sava kolēģa, šajā gadījumā manis, sacīto. Mēs nebaidāmies no citu partiju konkurences, par to vispār nav runas. Runa drīzāk bija par to - un te jau tas tika minēts -, ka, re, daži, tā sakot, gandrīz vai organizē, lai Kiršteins vai vēl kāds cits organizētu kādu partiju un tā tālāk. Tās ir pavisam citas lietas, draugi mīļie! Un šādas lietas nevajag izdomāt! Tāpēc, Simsona kungs, jūs labāk parūpējieties par represētajiem, kuru vadītājs jūs it kā esat, bet viņu intereses neaizstāvat. Lūk, tur ir tā bēda! Jūs ievēlē pat Saeimā, bet jūs neprotat aizstāvēt šo cilvēku intereses.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns. Arī šodien jūs nobalsojāt “pret” mūsu priekšlikumu, kas paredzēja, lai represētajiem būtu iespēja piecus gadus pirms noteiktā vecuma aiziet pensijā. Kā tas ir?

Sēdes vadītāja. Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Paldies kolēģim par stimulu man vēlreiz kāpt šajā tribīnē! Es tagad varu pateikt skaidri un gaiši: “Jūs melojāt!” Un jūsu melus es varu pierādīt ar izdruku par manu balsojumu. Tas būtu pirmkārt! Jūs vairākkārt šeit kāpjat tribīnē dažādos jautājumos un piesaucat manu vārdu.

Es neteikšu, ka jums nebūs manu vārdu velti valkāt, jo tas stāv rakstīts citos Rakstos, bet es jums gribu izskaidrot, ka politiski represēto apvienība nav politiska organizācija, kaut arī tās nosaukumā ir šis vārds, un mēs neuzstājam... Mūsu cilvēki nekad nav bijuši vienprātīgi balsojumā par jūsu partiju, jo es zinu, ka no mūsu piecdesmit piecām struktūrvienībām viņi atbalsta gan jūs, gan arī kādas citas partijas.

Taču, ja runājam par manu sabiedrisko darbību, tad jums kā cilvēkam, kuram nav nekādas saiknes ar politiskajām represijām kā vien cenšanās attiecīgos brīžos un attiecīgos gadījumos uz mūsu rēķina celt savu reitingu, skaidri apzinoties, ka jūs nevarat šo priekšlikumu dabūt cauri, varu pateikt, ka es nobalsoju “par”. Jā, es tam piekrītu! Tāpat bija ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem šajā jomā, un tā vietā, lai jūs meklētu domubiedrus šajā zālē... Jūs jau redzējāt, cik maz pietrūka, lai jūsu priekšlikums būtu nodots komisijām. Tātad tā vietā, lai jūs meklētu vienprātību un pievienošanos jūsu viedoklim vai savukārt reizēm pievienotos manam viedoklim, jūs, deklarējot šo nepieciešamību pēc lielām partijām, faktiski savā praksē realizējat šo sīko partiju darbības metodi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

S.Šķesters. Tātad, cienījamie kolēģi, ar šā likumprojekta praktisko izstrādi mums nodarbojas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu izstrādes apakškomisija Segliņa kunga vadībā, un ir skaidrs, ka šajā apakškomisijā ļoti stipri un dikti tika izdiskutēts un izrunāts šis jautājums. Un apakškomisijas lēmums bija tāds: atbalstīt šo piecsimt cilvēku skaitu, kas dibinātu partiju. Tomēr pēc jūsu izteiktajām domām es gribētu pasacīt, ka lielajā komisijā tika nobalsots, ka tā atbalsta divus simtus lielu dibinātāju skaitu. Es gribētu piebilst vēl to, ka ne jau piecu procentu barjera vēlēšanās ir tā, kura nosaka partijas izveidošanas pamatprincipus un dibinātāju skaitu. Tas ir pilnīgi garām!

Un otra lieta. Es domāju, ka mums šodien pastāv arī reģionālās partijas, kuras faktiski aktīvi veic savu darbību konkrētajās pašvaldībās un piedalās pašvaldību vēlēšanās. Tādā veidā mēs daļēji liedzam arī tām izmantot, teiksim, šo iespēju - piedalīties politiskajā dzīvē.

Un tagad es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, un tad jau pēc tam tālāk redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 35, atturas - 42. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 35. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters. 37. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 38. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 39. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 41. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters. 42. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 44. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 45. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 46. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 47. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters. 49. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 50. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt 16.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters. 51. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 52. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 16.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 53. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 54. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 55. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 56. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 57. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 59. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 60. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 61. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 62. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 63. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 64. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 65. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 66. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - 4. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 67. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 68. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts, un mainīta numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 69. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 70. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 71. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 72. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 73. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 74. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 75. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 76. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 77. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā - neiebilst? Esmu pieteicies debatēs!”) Atvainojiet!

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirmīt bija runa par partiju dibinātājiem. Nu varbūt iedziļināsieties šajā priekšlikumā. Šeit ir runa par darbošanos, par partiju darbošanos. Mēs skaidri ierosinām palielināt šos skaitļus. Vai atkal mēs nonāksim pie tā paša, pie kā mēs jau gribam acīmredzot nonākt? (Starpsauciens: “Nonāksim!”)

Redziet, deputāts Simsons diezgan bezkaunīgi uzvedās, apvainojot, ka mēs to normu “500” esot iesnieguši tāpēc, ka baidāmies no konkurences. Nu vajadzētu jau nu mūsu vietā nerunāt! Nevajadzētu mūsu vietā runāt, Simsona kungs! Jūs pats esat vairākas partijas nomainījis savā dzīvē. Jūs bijāt Zemnieku savienībā iekšā, un pēc tam jūs laikam aizlaidāties no turienes. Tāpēc, ka jūs bijāt Ukrainā vēstnieks un jūs no turienes patrieca. Vai ne, tā bija? Lūk! Tā ka, Pēteri Simson, es nebūtu jūs aizticis, bet jūs pirmais sākāt.

Sēdes vadītāja. Godātais deputāta kungs! Lūdzu nesarunāties ar zāli un runāt par priekšlikumu!

J.Dobelis. Nu es izpaudu savas emocijas. Man pēc dabas ir tā: ja mani aiztiek, es situ pretī. Un diezgan sāpīgi. Lūk!

Tātad, ja mēs runājam par principiem, tad vajadzētu tomēr runāt par principiem un neaiztikt nevienu partiju un nevienu cilvēku šeit! Tas, ko mēs pirmīt piedāvājām, attiecas uz partijas dibināšanu. Tagad mēs piedāvājam priekšlikumu par darbošanos partijā. Varbūt tagad jūs neteiksiet, ka tās ir kaut kādas bailes no konkurences?

Starp citu, mūsu apvienība ir vienīgā, kas visās Saeimās ir darbojusies. Starp citu, derētu gan atgādināt šo faktu. Es saprotu, ka mēs daudziem nepatīkam. Jā, pilnīgi pareizi! Laikam jau es arī ne visiem jums šeit patīku. Paldies Dievam! Lūk! Bet, ja runā par lietām, tad vajag runāt tikai par lietām. Un, ja mēs runājam par to, ka mēs gribam valstī ieviest kārtību, tad tas ir pavisam kaut kas cits, nevis bailes no konkurences. Atraduši ar ko mūs baidīt!

Te pirmīt viens biedrs izteicās par puscilvēkiem... ka es to attiecinot uz veselu tautu... Nē! Puscilvēks, manā izpratnē, ir Saeimas deputāts, kas slauka ģīmi valsts nozīmes karogos. Tas gan ir puscilvēks. Lūk! Un tāpēc, izlasiet, lūdzu, mūsu priekšlikumu! Mēs runājam par darbošanos. Par to, ka partijā ir jābūt pieklājīgam pilsoņu skaitam, lai šī partija varētu normāli darboties. Jeb vai tagad atkal mēs pāriesim uz to, ka, tā kā nu ir demokrātija, mums vajadzīgs ir neliels skaits, jo tad jau ir vieglāk tiem dažiem tur visu regulēt un organizēt, vai ne?

Tā ka šeit ir tīri cilvēcisks piedāvājums.

Es vēlreiz atgādināšu Jūrmalu un Rīgu. Vai tiešām jūs nesaprotat to, ka tikai milzīgais partiju skaits, turklāt vēl bez kādām barjerām, ir radījis tādu stāvokli? Vieni izkrita ārā, otri ienāca iekšā... Salaspilī vadība tagad izstājās no vienas partijas tāpēc, ka tā ir par sīku palikusi, un iestājās lielākā - Tautas partijā. Nu, jums tādi procesi valstī acīmredzot patīk? Varbūt jums tomēr patīk arī kārtība? Jums ir tagad Latvijas Pirmā partija, darbojieties! Neviens jūs neaiztiek. Neviens neaiztiek jūsu ierosinājumus. Taču šāda kaismīga uzstāšanās, kāda ir šodien, man liek domāt, vai es balsošu par jūsu ierosinātajiem grozījumiem Satversmē. Tāpēc, ka jūs tur pūlaties... domājat tikai par savām spalviņām. Par to es negribēju runāt, bet jūs esat mani aizkaitinājis. Un līdz ar to jums vajadzētu padomāt. Ja jūs runājat par problēmām, tad nevajag aiztikt nevienu personīgi un nevienu partiju nevajag aiztikt! Bet tiklīdz jūs šeit parādāties, jūs mūžīgi kādu aiztiekat.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, ievērojiet pats savus aicinājumus nerunāt par konkrētām personām!

J.Dobelis. Paldies. Paldies. Es eju projām.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nevaru atsaukties uz jūsu priekšlikumu - runāt kaut kur citā vietā, ārā. Man vairs nav tie gadi, es nevaru bokseriem pretī stāvēt, es varu diskutēt tikai ar politiķiem. Un tāpēc es saku paldies kolēģim Dobelim par man doto iespēju vai ierosinājumu atkal šeit kāpt tribīnē. Un man ir jākonstatē... Kā mēs lai izturamies pret vienas frakcijas varbūt labu ierosinājumu, ja izrādās, ka vēl viens cilvēks no šīs frakcijas melo? Izrādās, ka tur ir ne tikai viens, kurš atklāti melo, bet ir jau vismaz divi, kas melo.

Es jau kādreiz šeit esmu sacījis, ka katrs cilvēks, kurš ir ievēlēts šajā Augstajā namā, protams, pārstāv savu vēlētāju intereses un savu vēlētāju viedokli un ka tāpēc mēs nevaram nevienam pārmest ne izteiksmes veidu, ne runas stilu, ne uzvedību... Būtībā jau maz ko būtu iebilst pret šo priekšlikumu, kuru mēs šeit apspriežam šobrīd, ja šo priekšlikumu būtu tiešām iesnieguši ar cēlu mērķi, ņemot vērā mūsu valsts parlamentāro un demokrātisko būtību.

Šeit atkal ir skaidri redzams mērķis - apzinoties, ka pašiem ir spēka diezgan daudz, liegt kādiem citiem, savādāk domājošiem cilvēkiem veidot savu partiju, piedalīties politiskajā darbībā. Un, ja nav iespējams savus mērķus panākt vienā veidā (un vēlētāju skaits acīm redzami zūd ar katru nākamo Saeimu), tad, protams, katrs līdzeklis politiskajā cīņā ir iespējams un pieņemams.

Ņemot vērā to, ka es neesmu lēkājis no partijas uz partiju un neesmu mainījis partijas, es... (No zāles dep. A.Seile: “Kā tad ne!”)... aicinu kolēģus tomēr ļoti nopietni piedomāt, vai mēs ar diktatoriskām metodēm gribam kaut kādā veidā liegt cilvēkiem, mūsu līdzpilsoņiem, politisko darbību politiskajās partijās.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad uzstājās “tēvzemiešu” pārstāvis Dobelis, es sapratu, ka “tēvzemieši” neko nesajēdz no likumdošanas tehnikas. (Starpsauciens: “Protams!”)

Un sapratu es sakarā ar šo priekšlikumu. Viņi atkal grib mainīt skaitļus un nesaprot tikai vienu - ka darboties partija uzsāk ar to momentu, kad viņa ir reģistrēta. Un sakarā ar to, ka jūs nenoteicāt nekādu pārejas periodu, lai tas skaits sasniegtu 500 vai 1000 cilvēku, jūsu priekšlikums nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Redziet, es atkārtošu to, ko teicu tad, kad bija runa par iepriekšējo priekšlikumu.

Ieklausieties, lūdzu, tanī pamatattieksmē: mēs liedzot darboties, palielinot skaitli, bet jūs, atstājot skaitli, atļaujat darboties. Runa tātad ir par kaut kādu īpatnēju demokrātiju. Lūdzu, nāciet tribīnē un miniet skaitli, kas ir tas īsti demokrātiskais! Varbūt mēs uz nākamo lasījumu iesniegsim priekšlikumu, ka pietiek ar pieciem dibinātājiem vai ar trim, kas darbojas?

Te jau ir runa par to, ka tā ir spēlēšanās un mētāšanās ar vārdiem. Vai jūs tiešām nesaprotat, ka mēs piedāvājam lielāku stingrību un kārtību valstī? Vai jūs tiešām to nesaprotat? Vai arī uzskatāt, ka valstī viss ir tādā kārtībā, ka... lai tik cep jaunas “kabatas partijas”, bāzīsim viņas kaut kur iekšā, vilksim ārā... Nav taču runa par nacionālo spārnu! Izstudējiet, lūdzu, visu to partiju vēsturi, kuras te, Latvijā, darbojas!

Simsona kungs! Mēs jums iedosim iepriekšējo Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu ar visiem uzvārdiem. Paskatieties, lūdzu, kurā sarakstā jūs savulaik esat startējis! Tā ka tā ir tā runa par meliem.

Lūk! Tā ka runāsim tomēr par faktiem un nāksim šeit klajā ar faktiem! Runāsim par to, kas tiešām dod labumu sabiedrībai! Diez vai sabiedrībai dod labumu tas, kas notiek šodien Rīgā, tas, kas notiek šodien Jūrmalā. Diez vai tas dod labumu! Diez vai šī te bezjēdzība partiju dibināšanā dod labumu. It īpaši uzsveru, ka parasti tas notiek tieši pirms vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Mums tomēr šeit būtu jāpieturas pie esošās kārtības. Ir saprotams, ka tīri tehniski šis priekšlikums nav korekts, ja atbalstām, ka ir 200 dibinātāju. Šodien šī norma skan tā: “Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu.” Bet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib, lai būtu 500 pilsoņu. Tad sanāk, ka 200... 500 dibinātāji var... Nu, tas tomēr šajā šodien akceptētajā kontekstā pilnīgi neiederas.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 78. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 79. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters. 80. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 4. Priekšlikums noraidīts.

 

S.Šķesters. 81. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 82. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 83. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters. 84. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 85. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 86. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 90. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 87. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 88. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 89. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 90. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 91. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 92. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 93. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 94. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 95. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 97. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 96. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 97. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 98. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 96. un 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 99. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 103.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters. 100. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 101. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 102. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 103. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 104. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 105. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 106. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 107. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā ceturtā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters. 108. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 109. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 110. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 110. un 111.priekšlikumu.

S.Šķesters. 112. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 113. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 114. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 115. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 116. un 117. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 118. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 119. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 120. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 121. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 122. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 122. un 123.priekšlikumu.

S.Šķesters. 124. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 125. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 126.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 125. un 126.priekšlikumu.

S.Šķesters. 127. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 128. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 129. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 130. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 131. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 132. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 133. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 134. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Tā. Visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Šķesters. 30.decembris. Šogad.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Likumprojekts “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās likums” (reģistrācijas Nr.1025).

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 2. un 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Šķesters. 2005.gada 30.decembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Arī šim - 30.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grozījums Ārstniecības likumā ir saistīts ar to, ka, lai Valsts darba inspekcija varētu pietiekami labi gan uzskaitīt, gan izmeklēt negadījumus, ir nepieciešama arī informācija no ārstniecības iestādēm. Līdz ar to ir nepieciešams grozīt Ārstniecības likuma 2.pantu.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstījusi to. Lūdzu arī jūs balsot!

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Ģīlis. 15.decembris.

Sēdes vadītāja. 15.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Dabas resursu nodokļa likums”. Tātad komisija kopā ir saņēmusi 45 priekšlikumus un ir atbalstījusi šo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Tātad 1. ir vides ministra Raimonda Vējoņa kunga priekšlikums, kurš ir iestrādāts 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 5. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 6. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 7. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 8. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 9. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 10. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars. 12. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 13. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 14. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš iestrādāts 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars. 16. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 17. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 19. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars. 21. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 22. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 23. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Liktos it kā sakarīgi, ka dabas resursu nodoklis tiek izlietots dabas resursu atjaunošanas un nostiprināšanas vajadzībām. Taču ne jau tikai Rīgā vien šis nodoklis tiek iekasēts, tas notiek arī lauku rajonos, un diezgan lielu daļu šā nodokļa iekasē par dažādu būvmateriālos izlietojamu dabas resursu, piemēram, grants, smilts, kūdras, izmantošanu. Vai visus šos nodokļus vajag, tā teikt, iezīmēt, lai pēc tam slēgtu attiecīgos līgumus (ir runa par “Zilajiem karogiem” un “Zaļajām karotēm”)? Varbūt vajag atļaut pašvaldībai pašai izlemt, kā šo par nodokļiem iegūto naudu izmantot?

Mans priekšlikums paredz, ka 60 procenti šā nodokļa, kas ienāk vietējos pašvaldības budžetos, varētu tikt izlietoti vides aizsardzības vajadzībām un mazo un vidējo uzņēmēju darbības veicināšanai. Tātad - diviem šādiem mērķiem. Un, ja tā varētu izlietot šo nodokļa naudu, tad varbūt no tādiem pagastiem, kuros nekāda uzņēmējdarbība nenotiek, nevajadzētu visiem braukt uz Īriju prom. Varbūt tā tas būtu, ja būtu šāds atbalsts vietējiem uzņēmējiem.

Es domāju, ka tas ir jebkuras pašvaldības interesēs, lai mazliet plašāk tiktu deklarēta šā nodokļa izmantošana.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs te pirms neilga laika ļoti ilgi un kaismīgi runājām par savu uztraukumu par to, ka no Latvijas brauc projām labi speciālisti, Latvijas Republikas pilsoņi, un gribējām pat iesniegt pieprasījumu... un ļoti liels satraukums valdīja deputātu vidū. Un es uzstājoties jau vienreiz uzsvēru: ļoti skaisti klausīties to satraukumu (asaras, protams, sariešas acīs), bet es gan gribētu piedāvāt kaut ko citu - uztraukuma vietā rīcību.

Mēs no rīta piedāvājām grozījumus likumā “Par pensijām”, bet nezin kāpēc vairumam tas nepatika. Tas ir tāpēc, ka ierosme nenāca no jūsu puses. Mēs to esam jau vairākkārt novērojuši: mēs kādas trīs četras reizes ierosinām kaut ko jēdzīgu, vairākums to noraida, noraida, noraida, bet pēc tam pasniedz kā savu ideju.

Šeit ir skaidra saruna. Ļoti skaidra saruna. Mēs gribam atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus ārpus Rīgas. Izlasiet, lūdzu, Seiles kundzes priekšlikumu! Te tiešām ir runa par līdzekļu piešķiršanu tiem, kas grib uzsākt mazā vai vidējā mēroga uzņēmējdarbību. Un ir runa par to, ka tas ir jāveic ārpus Rīgas, ja jau mēs runājam par valsts rajonu vienādu attīstību. Kantānes kundze, es saprotu, ka jums nāk smiekli tad, kad mēs runājam par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Pareizi! Tāpēc jau jūs no rīta balsojāt pret Pensiju likuma grozījumiem, protams. Lielie cilvēku mīlētāji, lauku mīlētāji, iedziļinieties, lūdzu, tanī, ko mēs jums tagad piedāvājam!

Izlasiet rūpīgi Seiles kundzes priekšlikumu! Man tiešām nav skaidrs, kāpēc komisija to ir noraidījusi. Kas tagad iznāk? Ka mūs neinteresē tas, kas laukos notiek ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem?

Tā ka, lūdzu, nāciet un pamatojiet, kāpēc jums tas nepatīk! Un acīmredzot desmit mēnešus būs šādas sarunas. Tad, kad kāds piedāvās asarainu teorētisku priekšlikumu, lai vienkārši pakutinātu nervus, un pastāstīs, cik ļoti viņš mīl Latviju un cik viņš ļoti uztraucas par Latviju, un tad, kad nonāksim līdz konkrētiem priekšlikumiem... un tad ir redzams... ar savu balsojumu jūs to parādāt... ir redzams tas pats... Jūs negribat ļaut represētajiem piecus gadus agrāk iet pensijā. Tagad ar balsojumu tiks parādīta attieksme pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Un te nebūs spēļu elles, nebūs politiskās karjeras taisīšana uz azartspēļu rēķina! Šeit būs runa par pasmagāku darbu, par mūsu praktisko atbalstu. Jā, ar šo balsojumu tiks izrauts šis un tas no lielo haizivju nagiem. Tas pats notiek ar Eiropas naudu šodien. Kur tad tā nauda paliek? Vai tā nauda aiziet uz laukiem, ko? Lielāko daļu šīs Eiropas naudas paņem tepat Rīgā.

Tieši tāpēc mūsu frakcijas pārstāve Anna Seile piedāvā iespēju praktiski palīdzēt mazajiem un vidējiem lauku uzņēmējiem. Kas tur ir nosodāms? Kas tur ir neatbalstāms? Lūdzu, nāciet un pamatojiet!

Un, ja negribat pamatot, tad vismaz nobalsojiet “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šeit ir radies, es domāju, pārpratums. Dabas resursi - tā faktiski ir mūsu nākotnes lieta. Tas nodoklis nav vienkārši viens no nodokļiem, tas ir nodoklis, kas vērsts uz nākotni, uz dabas resursu saglabāšanu.

Tas ir princips, kas ir visā pasaulē sen jau pieņemts: ja mēs no dabas esam kaut ko paņēmuši, tad tas nodoklis to kompensē - vismaz daļēji, vismaz minimāli. Tas nodoklis vispār ir smieklīgs un simbolisks.

Vismaz to summu vajag atdot atpakaļ dabā. Atdot atpakaļ vides aizsardzības vajadzībām, vai vides aizsardzības speciālajā budžetā konkrētajai pašvaldībai. Jo viņa zaudē to vides kvalitāti, un tāpēc šo naudu vajag atdot tai atpakaļ.

Pēkšņi nez kur radušies mazie un vidējie uzņēmumi. Tagad nu gan mēs varētu uz dabas atjaunošanas rēķina subsidēt vai nez kā atbalstīt šos mazos un vidējos uzņēmumus. Mazie un vidējie uzņēmumi - stiepjams jēdziens. Tie var būt Rīgā - tūkstošiem, tie var būt arī visās citās pilsētās, un viens milzīgs uzņēmums otrā dienā var pārvērsties par mazo vai vidējo uzņēmumu. Un beigās tas viss notiek uz dabas rēķina.

Es lūdzu patiešām neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Zaļā partija!”)

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Lai jau ir zaļa Latvija! Tas ir pilnīgi nepieciešams. Taču šajā gadījumā mēs dodam vēl šo papildu iespēju - ne tikai “zaļajām” lietām vien, bet arī uzņēmējdarbībai. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas un pēc savas saprašanas savā teritorijā drīkstētu izmantot šo nodokli.

Mēs taču esam ļoti labi mēģinājuši sakārtot mūsu valsts budžetu, lai tādu ļoti stingri iezīmētu nodokļu faktiski nebūtu.

Ja runājam par to, ka izmantot šo nodokli vajadzētu tieši dabas aizsardzības vajadzībām, tad jāteic, ka es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sadzirdēju tādus argumentus, ka šo naudu izlietos, piemēram, nekārtīgi izstrādātu karjeru sakārtošanai. Nu nē! Tajā līgumā, kas tiek noslēgts ar karjeru izstrādātāju, jau tiek paredzēts, ka tam pašam uzņēmējam ir pienākums sakārtot to vietu, no kurienes viņš ir paņēmis granti. Grants, smilts, kūdra un tamlīdzīgi ir neatjaunojami resursi. Liec, kādu naudu gribi, iekšā pašvaldībā, bet vairāk grants nebūs, ja tā ir no tā karjera izgrābta.

Es aicinu atbalstīt pašvaldības, ne tikai manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs arī, zaļie un zemnieki, esam par pašvaldību atbalstu. Un šeit jau ir likumprojekta pirmajā lasījumā skaidri pateikts, ka sešdesmit procenti - tas ir vietējās pašvaldības speciālais vides aizsardzības budžets. Tajā teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, un attiecīgie līdzekļi nonāk pašvaldības budžetā. Skaidrs, ka pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem un savā teritorijā izvērtē to nepieciešamību - atjaunot karjeru vai izlabot to, kas vidē ticis sagandēts. Un šeit jau ir pateikts, ka tikai šajos speciālā budžeta ietvaros pašvaldība varēs šos līdzekļus izmantot. Šis formulējums, kas ir no cienījamās deputātes Seiles kundzes iesniegtā priekšlikuma, ir tik plašs un tas pielietojums ir tik plašs, ka faktiski šie līdzekļi varētu aiziet citiem mērķiem, nevis tieši vides aizsardzībai.

Paldies par uzmanību! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Cik skaidri un saprotami. Paldies, Šķestera kungs!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu!

A.Kampars. Godātie kolēģi! Es vienkārši gribētu tā ļoti īsi minēt trīs argumentus, kāpēc, gari diskutējusi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr neatbalstīja Seiles kundzes priekšlikumu.

Pirmais ir jau Ulmes kunga minētais arguments, ka šai naudiņai tiešām vajadzētu nonākt atpakaļ vides sakārtošanai. Tas ir pirmais.

Otrais. Pašvaldība no sava speciālā budžeta, protams, veiks kādas darbības, lai vidi atjaunotu. Šīs darbības, protams, var veikt arī mazie un vidējie uzņēmumi, un droši vien tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi to darīs, tāpēc tiešām būtu labi šo naudiņu paredzēt pašvaldības budžetā, lai atjaunotu šo vidi.

Un trešais arguments ir tas, ka tad, ja nebūtu šāda speciālā budžeta, nebūtu arī īstas pārliecības, ka šī naudiņa nonāktu tieši vides atjaunošanai.

Tādi bija argumenti, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja Seiles kundzes priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 37, atturas - 32. Priekšlikums noraidīts.

A.Kampars. 24. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 25. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 26. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 27. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kampars. 28. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kampars. 29. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 30. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Iestrādāts komisijas iesniegtajā 31.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars. 32. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 33. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 34. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 35. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars. 36. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Jau ir atbalstīts

35. - deputātes Seiles priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kampars. 37. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kampars. 38. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 39. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 40. - deputāta Tolmačova priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 43.priekšlikumā un ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars. Arī 41. un 42. - deputātes Seiles un vides ministra Vējoņa priekšlikumi - ir iestrādāti atbildīgās komisijas 43.priekšlikumā un ir daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. 44. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kampars. 45. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kampars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 5.

Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Brigmaņa, Breša, Šleseres, Šadurska, Mūrnieces, Lagzdiņa un citu priekšlikumu Saeimai turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir! Nav!”) Tādā gadījumā par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 5, atturas - 1.

Mums vēl jānosaka priekšlikumu iesniegšanas laiks iepriekš izskatītā likumprojekta “Dabas resursu nodokļa likums” trešajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Artim Kamparam!

A.Kampars. 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris.

A.Kampars. Es atvainojos! 6.decembris.

Sēdes vadītāja. 6.decembris. Paldies. Iebildumu nav. Ir noteikts termiņš - 6.decembris. Paldies.

Turpināsim skatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums.

Godātie kolēģi! Pirms sākam šā jautājuma izskatīšanu, mums ir jāpārliecinās, vai ir nepieciešamais deputātu skaits. Atbilstoši Satversmes 76.pantam ir nepieciešama vismaz 2/3 Saeimas locekļu dalība. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties, nospiežot pogu zem uzraksta “Reģistrs”! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti. Tas ir pietiekams skaits, lai mēs varētu turpināt darbu.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. Arī 2.priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā papildināt šo Satversmes 110.pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Valsts garantē mājokli bērnam un viņa ģimenei.”

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs tagad apspriežam šādu grozījumu Satversmē? Mēs tikai precizējam, ko nozīmē laulība. Šis precizējums neuzliek ne valstij, ne mums nekādus pienākumus, savukārt mūsu priekšlikums tomēr uzliek tātad valstij par pienākumu rūpēties par to, lai šai ģimenei ar bērniem būtu kāds mājoklis. Tas nenozīmē, ka katrai ģimenei, kurā ir bērni, valstij vai pašvaldībai ir jāpiešķir dzīvoklis, bet tas nozīmē, ka valstij ir jāizstrādā atbalsta programma jaunajām ģimenēm, kurām ir bērni, lai tām nevajadzētu ieķīlāt savu nākotni, ņemot kredītu uz 20 gadiem, un baidīties, vai tās spēs nomaksāt nākamo iemaksu vai ne.

Godātie kolēģi! Atcerēsimies 90.gadu vidu un beigas, kad bija tāda mežonīga situācija, kad desmitiem tūkstošu cilvēku tika izlikti uz ielas bez jebkādas dzīvojamās telpas ierādīšanas! To skaitā bija arī ļoti daudzas ģimenes ar bērniem. Es to atceros. Es desmit gadus uzklausīju apmeklētājus pieņemšanās Latvijas Cilvēktiesību komitejā. Es atceros tos laikus! Tie laiki bija ļoti mežonīgi, kad patiešām bija tiesu lēmumi par izlikšanu no dzīvokļa. Ģimenes kopā ar bērniem tika izliktas uz ielas. Tātad pašvaldības toreiz tām nepiešķīra nekādu palīdzību.

Tagad laiki ir drusciņ mainījušies, un tagad ir pieņemts likums par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, bet vēl joprojām nesen bija tāds gadījums, ka ģimene ar deviņiem bērniem dzīvo kādā dārza mājiņā. Un tur ir deviņi bērni!

Tātad valstij tomēr ir jābūt kaut kādiem pienākumiem. Ne tikai tukšiem vārdiem, bet arī pienākumiem. Mums jādomā, kādā veidā mēs to realizēsim, - vai nu pieņemot kādu atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, vai piešķirot maznodrošinātajām ģimenēm kādu dzīvokli pašvaldībās. Varbūt mēs varam palīdzēt viņiem uz atvieglotiem nosacījumiem paņemt kredītu? Tad šāda programma būtu nevis simboliska palīdzība, bet reāla palīdzība. Un līdz ar to nevajag baidīties šādas normas ietvert Satversmē.

Es domāju, tas nāktu tikai par labu arī mūsu demogrāfiskajai situācijai, par kuru mēs runājam, un dotu zināmu stabilitātes sajūtu Latvijas ģimenēm. Tas parādītu, ka mēs ne tikai rotaļājamies ar Satversmi, mainot kaut kādus formulējumus, bet arī pieņemam noteiktus, pareizus lēmumus.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlaties? Paldies. Tādā gadījumā mēs balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 12. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu deputāti Dzintars Rasnačs, Māris Grīnblats, Ināra Ostrovska, Pēteris Tabūns un citi lūdz pēc balsošanas par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā nolasīt katra deputāta balsojumu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt balsojuma rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Tātad sākumā es nolasīšu visus deputātus, kuri ir nobalsojuši “par”: Igors Aleksandrovs, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Māra Ceriņa, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Jānis Esta, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Māris Gulbis, Roberts Jurķis, Pēteris Kalniņš, Imants Kalniņš, Anita Kalniņa, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Uldis Klauss, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Liene Liepiņa, Anatolijs Mackevičs, Pāvels Maksimovs, Vineta Muižniece, Andrejs Naglis, Pēteris Ontužāns, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Porietis, Andrejs Radzevičs, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Anna Seile, Pēteris Simsons, Atis Slakteris, Igors Solovjovs, Jevgenija Stalidzāne, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Kārlis Šadurskis, Jānis Škapars, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Jānis Šmits, Elita Šņepste, Pēteris Tabūns, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Jānis Urbanovičs, Žanete Vasaraudze, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis, Ērika Zommere un Ēriks Zunda.

Balsojuši “pret”: Inese Krastiņa, Madars Lasmanis un Linda Mūrniece.

(Starpsaucieni: “Kauns! Kauns! Kauns!”)

Atturējušies: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Valdis Ģīlis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Jakovs Pliners, Juris Sokolovskis, Viesturs Šiliņš (Starpsauciens: “Kauns, Šiliņ!”) un Andris Tolmačovs, Ausma Ziedone-Kantāne.

(Starpsaucieni: “Kauns! Kauns! Kauns!”)

Nav balsojuši: Guntis Bērziņš un Jānis Jurkāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu! Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Lūdzu!

M.Segliņš. 6.decembris.

Sēdes vadītāja. 6.decembris. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē trešajam lasījumam ir noteikts 6.decembris.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie komisiju vadītāji! Šodien mums pēc sēdes Viesu zālē ir paredzēts apspriest Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar Saeimas komisijām. Es aicinu komisiju vadītājus tūlīt pēc sēdes pulcēties Saeimas Viesu zālē. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 17.sēde

2005.gada 1.decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””
(5025. un 5025.a dok., reģ. nr.1441)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””
(5029. un 5029.a dok., reģ. nr.1442)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”
(5030. un 5030.a dok., reģ. nr.1443)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””
(5049. un 5049.a dok., reģ. nr.1446)
Par likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”
(5050. un 5050.a dok., reģ. nr.1447)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(5053. un 5053.a dok., reģ. nr.1448)
Priekšlikums - dep. A.Seile (par)
Par likumprojektu “Tiesnešu izdienas pensiju likums”
(5056. un 5056.a dok., reģ. nr.1449)
Lēmuma projekts “Par Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”
(5060. dok., reģ. nr.863)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”
(5061. dok., reģ. nr.864)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”
(5062. dok., reģ. nr.865)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”
(5063. dok., reģ. nr.866)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”
(5064. dok., reģ. nr.867)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”
(5079. dok., reģ. nr.869)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Par Saeimas deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par valsts līdzekļu izmantošanu Baltkrievijas Republikas sabiedrisko organizāciju finansēšanai”
(5047. dok., reģ. nr.862)
Priekšlikumi - dep. A.Golubovs (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā” (Noraidīts)
(5001. dok., reģ. nr.857)
Ziņo - dep. A.Brigmanis
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Liepiņa
- dep. J.Pliners
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Sokolovskis
Paziņojumi
- dep. S.Šķesters
- dep. S.Bendrāte
- dep. K.Strēlis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Debašu turpinājums - dep. V.E.Bresis
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Agešins
- dep. M.Gulbis
- dep. N.Kabanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Golubovs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Buzajevs
- dep. N.Kabanovs
- dep.B.Cilevičs
- dep. A.Golubovs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4911. dok., reģ. nr.1421)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts zemes dienestu”” (3.lasījums)
(5066. dok., reģ. nr.1323)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (3.lasījums)
(5031. dok., reģ. nr.1318)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (3.lasījums)
(5033. dok., reģ. nr.1293)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (3.lasījums)
(5039. dok., reģ. nr.1314)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (3.lasījums)
(5040. dok., reģ. nr.1308)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (3.lasījums)
(5044. dok., reģ. nr.1358)
Ziņo - dep. V.E.Bresis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (3.lasījums)
(5051. dok., reģ. nr.1328)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Heraldikas likums” (3.lasījums)
(5054. dok., reģ. nr.920)
Ziņo - dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (3.lasījums)
(5055. dok., reģ. nr.1357)
Ziņo - dep. M.Lasmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (3.lasījums)
(5058. dok., reģ. nr.1343)
Ziņo - dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” (3.lasījums)
(5065. dok., reģ. nr.1226)
Ziņo - dep. R.Jurķis
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Krištopanam
Paziņojumi
- dep. J.Stalidzāne
- dep. S.Šķesters
- dep. L.Ozoliņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (2.lasījums)
(4753. un 5032. dok., reģ. nr.1387)
Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (2.lasījums)
(4756. un 5034. dok., reģ. nr.1390)
Ziņo - dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (1.lasījums)
(4935. un 5037. dok., reģ. nr.1423)
Ziņo - dep. A.Kalniņa
Likumprojekts “Politisko partiju likums” (2.lasījums)
(3385. un 5041. dok., reģ. nr.1027)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Debates - dep. J.Lagzdiņš
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. P.Tabūns
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Simsons
- dep. P.Tabūns
- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Simsons
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” (2.lasījums)
(3383. un 5042. dok., reģ. nr.1025)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (1.lasījums)
(4967. un 5052. dok., reģ. nr.1427)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums” (2.lasījums)
(4828. un 5057. dok., reģ. nr.1402)
Ziņo - dep. A.Kampars
Debates - dep. A.Seile
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Ulme
- dep. A.Seile
- dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (2.lasījums)
(4825. un 5059. dok., reģ. nr.1400)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Debates - dep. J.Sokolovskis
Balsojuma rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Paziņojums
- dep. V.Šiliņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena

 

 

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2005.gada 30.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks ministru atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mūsu darba kārtībā ir četri jautājumi. Sāksim ar otro. Tas ir deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Ribakova, Vidavska un Orlova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”. Ministrs nav sniedzis rakstisku atbildi, jo vēlējās uz jautājumu atbildēt mutiski. Diemžēl šobrīd viņš atrodas komandējumā Briselē. Viņš ir informējis par to un lūdz atbildes sniegšanu pārcelt. Tā kā šeit nav arī jautājuma uzdevēju, atbildes sniegšana tiek pārcelta.

Trešais ir deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Orlova, Agešina un Ribakova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par līdzekļu piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam”.

Finanšu ministrs ir vēlējies atbildēt mutiski, bet šobrīd ir aizkavēts dienesta pienākumu dēļ, un tāpēc arī šīs atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Ceturtais ir deputātu Orlova, Klementjeva, Agešina, Bartaševiča un Ribakova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par medikamentu cenu pieaugumu”.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi, un, tā kā jautājuma uzdevēji nav uz sēdi ieradušies, mēs secinām, ka ar rakstisko atbildi deputāti ir apmierināti.

Atgriežamies pie pirmā jautājuma. Tas ir deputātu Grīnblata, Kiršteina, Dobeļa, Kalniņa un Rasnača jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu - noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu”.

Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildi sniegt ārlietu ministru Arti Pabriku.

Deputātiem tika sniegta rakstiska atbilde, kas deputātus neapmierināja.

Mutiskas atbildes sniegšanas laiks ir šodien. Tāpēc vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam mutiskas atbildes sniegšanai.

Runas laiks - divas minūtes. Lūdzu!

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Centīšos savas kompetences ietvaros sniegt atbildi uz jūsu jautājumu. Proti, jautājums un tajā ietvertās lietas ir lielā mērā Iekšlietu ministrijas kompetencē, līdz ar to varu atbildēt, ka atbildīgais šajā jomā ir iekšlietu ministrs.

Par nolīgumu par palīdzības sniegšanu pārceļotājiem. Kā mēs zinām, šāds līgums jau ir ticis noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju 1993.gadā. Līdz šim gadam uz šā līguma pamata, cik es saprotu, kopumā kādi desmit tūkstoši pārceļotāju ir nomainījuši savu dzīvesvietu. Iekšlietu ministrs Jēkabsons septembrī šo līgumu vēl papildināja ar atsevišķu protokolu, kas sniedz vēl nelielu skaidrību, teiksim, attiecībā uz šiem pārceļotājiem. Kopumā pašreiz uz izbraukšanu no Latvijas uz Krieviju gaida aptuveni četri simti cilvēku. Un man šeit vēl jāpiemin papildu informācija par to, ka līguma ietvaros notiek arī, teiksim tā, etnisko latviešu un varbūt arī citu Latvijas pilsoņu atgriešanās Latvijas teritorijā. Ja nemaldos, aptuveni pieci tūkstoši saskaņā ar šo līgumu ir atgriezušies.

Par jautājuma trešo daļu - par to, vai ir sagatavots kāds nolīguma teksts. Eksistējošais līgums sevi līdz šim nav izsmēlis. Ja Iekšlietu ministrija uzskatīs, ka ir vajadzīgs slēgt kādu jaunu atsevišķu līgumu, tad tas, protams, tiks darīts.

Un par jautājuma ceturto daļu - par to, kā valdība ir nolēmusi rīkoties, atbildot uz Kaļiņingradas gubernatora Bosa aicinājumu bijušajiem PSRS pilsoņiem pārcelties uz dzīvi Kaļiņingradā. Protams, Latvijas valdības partneris ir Krievijas Federācijas valdība, nevis atsevišķu novadu vai, teiksim, pilsētu vadītāji. Attiecībā uz gubernatora izteikumiem jāteic, ka oficiāli mēs no šā apgabala neesam saņēmuši nekādu rakstisku lūgumu par sadarbību šā jautājuma risināšanā. Krievijas Federācijas valdība, ārlietu ministrs Lavrovs un iekšlietu ministrs par šo jautājumu, protams, klusē. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir bijis vienkārši tāds... nu, varbūt pašam Bosam vien zināms iemesls par to lietu runāt. Starpvaldību līmenī šis jautājums nav skarts, no Krievijas puses par to nekādā veidā nav runāts. Līdz ar to mēs nevaram komentēt.

Tas arī būtu īsumā viss no manas puses. Uz šo jautājumu atbildēju savas kompetences ietvaros.

Sēdes vadītāja. Paldies, Pabrika kungs.

Jautājuma iesniedzējiem ir iespējas uzdot divus ar jautājumu saistītus papildjautājumus. Vai iesniedzēji izmantos šo iespēju? Izmantos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Kalniņam.

I. Kalniņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jūs minējāt skaitli “četri simti”. Vai valdībai ir zināms, aptuveni cik cilvēku, iedzīvotāju, būtu gatavi izceļot no Latvijas? Un kontekstā ar šo: aptuveni cik valstij izmaksā viena cilvēka vai vienas ģimenes izceļošana?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Ir iespēja sniegt atbildi.

A.Pabriks. Atbildot savas kompetences ietvaros, man ir jāteic, ka mums ir zināmi šie četrsimt cilvēki, kas pašreiz oficiāli gaida uz emigrāciju jeb izceļošanu pārsvarā uz Krievijas Federāciju. Attiecībā uz izceļotgribētājiem jāteic, ka tas ir drīzāk socioloģisks vai statistisks jautājums, jo uz šo brīdi oficiāli nav vairāk pieteikušies. Mēs varam spekulēt tikai ar statistikas datiem, kas, protams, ir ļoti dažādi, atkarīgi arī no tā, kādā veidā mēs saprotam izceļošanu. Jo, kā mēs zinām, mums pašreiz notiek lielā mērā imigrācija uz citām Eiropas valstīm - gan darba meklējumos, gan citādāku iemeslu dēļ.

Par izceļošanai nepieciešamo finansējumu vienam cilvēkam vai vienai ģimenei. Es neņemos jums uzreiz atbildēt, cik tas varētu maksāt, jo man šeit uz vietas tādu skaitļu nav. Es pieļauju iespēju, ka attiecīgie migrācijas dienesti, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, jums varētu sniegt konkrētus skaitļus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Otra papildjautājuma uzdošanai lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jautājums ir tāds. Ne tikai Boss, bet arī prezidents Putins teica “Teletiltā”, kuru mēs varējām skatīties, ka Krievija aicinās... un ka būs nopietna repatriācijas politika. Un, kā jau pagājušajā sēdē šeit tika minēts, apspriežot likumu par repatriāciju, Krievijas Iekšlietu ministrijai jau ir dots uzdevums - izrēķināt nepieciešamo naudas summu. Jāievēro arī tas, ka Ministru kabineta jeb valdības, kas ir koleģiāla institūcija, loceklis Latkovska kungs “Delfos” trešdien, 23.novembrī, ir paziņojis (citēju): “Nevajag mēģināt sev iestāstīt, ka visi, kas iegūst Latvijas pilsonību, to dara aiz mīlestības pret Latviju.” Līdz šim mēs to it kā nezinājām. Izrādās, ka viņi to dara... Kā tālāk saka Latkovska kungs: “Nepilsoņu darbs un dzīvošana Eiropas Savienības valstīs ir viens no argumentiem.” Jāņem vērā arī tas, ka “Eirobarometra” aptaujā trešdaļa nepilsoņu atbildēja, ka viņi gribētu izceļot un repatriēties uz Krieviju, viena trešdaļa teica, ka viņi gribētu izbraukt uz bagātajām Rietumvalstīm...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāta kungs! Jautājuma uzdošanai ir paredzēta viena minūte. Jūs to pārsniedzāt.

A.Kiršteins. Es uzdodu. Jautājums ir tāds: vai jūs, Pabrika kungs, atbalstāt to, ka visiem okupācijas laikā iebraukušajiem būtu vēlams repatriēties uz savu etnisko dzimteni, kā tas ir teikts 1996.gada Okupācijas deklarācijā un pēdējā dokumentā par komunisma noziegumu nosodīšanu?

Paldies.

A.Pabriks. Kiršteina kungs, jūs pats saprotat, ka šis jautājums ir gan politiskas, gan ideoloģiskas, gan arī provokatīvas dabas. Kā ārlietu ministrs es jums varu vienkārši pateikt to, ka atšķirībā no dažādiem pasaules “karstajiem” reģioniem Latvijas valdība ir iespēju robežās vienmēr atbalstījusi cilvēku brīvprātīgu izceļošanu un ieceļošanu, kas nāk par labu gan mūsu tautai, gan mūsu sabiedrībai, gan mūsu valstij, bet nekādu piespiedu kārtas, teiksim, ceļošanu mēs šeit nevaram īstenot: nedz mums uz to ir dotas tiesības, nedz arī tas būtu pareizi.

Tā ka katrā konkrētā gadījumā, ja būs konkrēti cilvēki, kas vēlēsies no mūsu valsts braukt, es ceru, ārā, - un ceru, ka tie nebūs Latvijas pilsoņi, - ja tie būs konkrēti cilvēki, mēs darīsim visu, lai palīdzētu tiem cilvēkiem doties tur, kur viņi vēlas, jo ar varu jau nevienu nevar piespiest ne mūsu valsti mīlēt, ne arī šajā valstī dzīvot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi deputātu uzdotie jautājumi ir izskatīti. Darbu beidzam.

Paldies.

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2005.gada 30.novembrī

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”    (reģ. nr.80) (Pārcelta)
Latvijas Republikas finanšu ministra O.Spurdziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par līdzekļu piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam”   (reģ. nr.81) (Pārcelta)
Latvijas Republikas veselības ministra G.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par medikamentu cenu pieaugumu”   (reģ. nr.82)   (Rakstiskā atbilde)
Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu — noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu”   (reģ. nr.79)
Papildjautājums - dep. I.Kalniņš
Atbild - ārlietu ministrs A.Pabriks
Papildjautājums - dep. A.Kiršteins
Atbild - ārlietu ministrs A.Pabriks

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 01.12.2005. 09:07:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5053 nodošanu komisijām

Saeimas deputātu pieprasījums ārlietu ministram A.Pabrikam "Par valsts līdzekļu izmantošanu Baltkrievijas Republikas sabiedrisko organizāciju finansēšanai" (atzīšana par steidzamu)
Datums: 01.12.2005. 09:19:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma ar dok. nr. 5047 steidzamību

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim "Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā"
Datums: 01.12.2005. 12:05:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.5001

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 01.12.2005. 12:06:36 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4911 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Valsts zemes dienestu" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:08:10 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5066 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:09:14 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5031 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sociālo drošību" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:10:00 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5033 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:11:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5039 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:17:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:17:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5040 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:18:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5044 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:20:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5051 pieņemšanu 3.lasījumā

Heraldikas likums (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:22:10 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5054 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:23:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:23:44 bal021
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:24:14 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5055 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:26:00 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5058 pieņemšanu 3.lasījumā

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (3.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 12:30:46 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5065 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 13:32:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5032 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 13:34:28 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5034 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 13:35:38 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4935 pieņemšanu 1.lasījumā

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 13:40:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 13:41:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:12:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:15:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par 66.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:16:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par 75.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:28:42 bal033
Balsošanas motīvs: Par 77.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:29:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:29:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu

Politisko partiju likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:34:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5041 pieņemšanu 2.lasījumā

Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:36:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5042 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:37:40 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4967 pieņemšanu 1.lasījumā

Dabas resursu nodokļa likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:52:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Dabas resursu nodokļa likums (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 14:54:40 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5057 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 01.12.2005. 14:55:42 bal041
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 15:01:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 01.12.2005. 15:02:20 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5059 pieņemšanu 2.lasījumā

Sestdien, 24.februārī