Latvijas Republikas 8.Saeimas

rudens sesijas otrā sēde

2005.gada 15.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Pirms izskatām sagatavoto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem papildinājumiem.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības” un “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt par atbildīgo Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vispirms balsosim par atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai noteiktu par atbildīgo Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Par atbildīgo noteikta Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Jaundžeikara, Feldmanes, Šleseres, Turlā, Stepaņenko un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Inese Šlesere runās “par”. Lūdzu!

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir papildināt Satversmes 110.pantu, kas runā par tām vērtībām, kuras aizsargā mūsu valsts, - par laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesībām -, nosakot to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Vēl pavisam nesen šāds papildinājums, iespējams, šķistu pavisam nevajadzīgs un lieks, un var būt, ka arī šobrīd daudzi no jums neapzinās šodien pastāvošos reālos draudus laulībai un ģimenei.

Es gribētu izmantot iespēju un pateikties visiem deputātiem par man uzticēto iespēju strādāt Eiropas Parlamentā, kur es varēju pārliecināties, cik ārkārtīgi stiprs ir geju un lesbiešu lobijs Eiropā un ar kādām ārkārtīgi, neizmērojami lielām grūtībām ir jāsastopas tiem cilvēkiem, kas aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības, jo šobrīd jautājums par to, kas ir laulība, daudzās Eiropas valstīs nav saprotams. Saeimas starptautiskajos dokumentos figurē tāds jēdziens kā “ģimene tās dažādos veidos”, kas būtībā netieši norāda uz viendzimuma laulībām. Vairākās pasaules valstīs, to skaitā arī virknē Eiropas valstu, kā jūs zināt, šādas laulības ir atļautas un tiek atzītas, un tiek oficiāli reģistrētas. Jāatzīstas, ka es esmu lepna par to, ka šādas laulības nav atļauts reģistrēt Latvijā. Es gribētu cerēt, ka tas nozīmē, ka mūsu tautai un līdz ar to arī likumdevējiem ģimene kā vērtība kaut ko nozīmē.

Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to valstu skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija - viendzimuma laulības -, jo Latvijas Civillikuma 35.pants šobrīd aizliedz reģistrēt laulības starp viena dzimuma personām. Tomēr ik pa brīdim mēs redzam, ka tiek mēģināts šo trauslo barjeru nojaukt, un piemērs tam ir pagājušajā Saeimas sēdē pieņemtie, komisijām nodotie grozījumi Civillikumā, kuri paredz diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata civiltiesiskajās attiecībās.

Protams, diskriminācija nav pieļaujama. Taču rodas jautājums: ja šādus grozījumus pieņems, vai tie nenonāks pretrunā ar manis jau pieminēto Civillikuma 35.pantu? Jo homoseksuāli orientētas personas taču tiks diskriminētas savās tiesībās noslēgt laulību, adoptēt bērnus un tā tālāk. Un, kā jau jūs visi ļoti labi zināt, mūsu valsts tiesību principi paredz, ka, ja ir pretruna starp divām likuma normām, tad spēkā ir tā jaunākā norma. Tādējādi iespējams, ka Civillikuma 35.pants, kas paredz aizliegt reģistrēt laulības starp viena dzimuma personām, pavisam drīz vairs nenozīmēs neko.

Un šī arī ir tā atbilde uz jautājumu, kādēļ mēs vēlamies papildināt Satversmi ar šiem vārdiem, kas definē laulību, - ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Atbalstot šos grozījumus Satversmē, mēs nostiprināsim to barjeru, kas aizsargā ģimenes no dažādām naidīgām un destruktīvām tendencēm. Laulība ir daudz kas vairāk nekā civils vai juridisks līgums. Neatkarīgi no dažādu pušu paustajiem viedokļiem laulība starp diviem mīlošiem pretēja dzimuma pārstāvjiem ir tā sabiedrības institūcija, kas vislabāk atbilst valsts interesēm, bērnu radīšanai un audzināšanai.

Viendzimuma laulību pārstāvju aizstāvji savukārt uzmanības centrā cenšas izvirzīt jautājumu par pieaugušu personu vienādām tiesībām, atstādami novārtā bērnu tiesības un līdz ar to arī valsts intereses. Stipra, tradicionāla ģimene ir valsts vislielākā vērtība. Un, tikai stiprinot un aizsargājot to, mēs varam pārvarēt demogrāfisko krīzi un novērst Latvijai draudošo demogrāfisko katastrofu.

Kolēģi, man ir patiesi žēl, ka šis priekšlikums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” - ir iesniegts tikai ar Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu parakstiem, bet es tomēr gribu izteikt cerību, ka tas jums nebūs šķērslis, lai atbalstītu šo grozījumu.

Kolēģi, es aicinu jūs nebūt naiviem un neizvairīties no atbildības! Atbalstot šo priekšlikumu, es aicinu atbalstīt laulību, atbalstīt ģimeni, atbalstīt bērnu un līdz ar to arī valsts un mūsu tautas intereses!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kārlis Šadurskis vēlas runāt “pret”? Lūdzu! (Starpsaucieni.)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Manu uzrunu droši vien var ieskaitīt gan kā runu “par”, gan kā runu “pret”.

Es noteikti esmu “par” saturu. Es noteikti esmu “pret” formu. Satversmi mēs negrozām katru dienu, Satversme ir mūsu pamatlikums. Es pats personīgi ļoti atbalstu šādas normas ieviešanu Satversmē, bet man ir kategoriski iebildumi pret spēlēšanos ar Latvijas Satversmi.

Ja jau jūs, godājamā Latvijas Pirmā partija, patiesi gribējāt labu un vēlējāties izmainīt mūsu valsts pamatlikumu šajā virzienā, tad kāpēc jūs, mīļie kolēģi, nenācāt pie koalīcijas partneriem, kāpēc jūs nesaskaņojāt viedokli? Kāpēc jūs tikai pagājušajā koalīcijas padomes sēdē uzmetāt uz galda šo projektu? Uzmetāt ar apmēram tādu domu - nu, kā gribat, tā balsojiet!

Mīļie draugi, tā tās lietas nedara! Šis ir cilvēka pārliecības jautājums. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Tam ir jābūt izdiskutētam un apzināti pieņemtam. Nav jāspēlējas ar šīm visai cilvēcei ļoti svarīgajām lietām!

Protams, mēs atbalstām ģimeni. Protams, mēs atbalstām tādu ģimeni, kāda ir nepieciešama mūsu tautas dzīvotspējai un normālai morāli ētiskai attīstībai. Protams, to atbalstām! Bet nevajag jaukt politiku ar politikānismu! Šī forma nav tā labākā. Mūsu frakcijā būs brīvs balsojums šajā jautājumā, taču ne satura, bet formas dēļ.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Linda Mūrniece vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likums, tāpēc ka tas attiecas uz ļoti sargājamu cilvēku kategoriju. Katru reizi, kad kāds šā likuma grozījums parādās Saeimā un kāds ierosina šo likumu atvērt, saceļas nevajadzīgas debates par to, cik daudz ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki devuši mūsu valstij un kas viņiem par to pienākas vai nepienākas.

Es katrā ziņā aicinu kolēģus izvairīties no šādām liekām debatēm un šodien šo likumu vaļā nevērt, jo īsi pirms sesijas beigām likumu nobalsojām galīgajā lasījumā. Aizsardzības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju, kopā ar deputātiem, kopā ar pašiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem debatēja par šo tēmu un atrada pašu optimālāko variantu, kurš apmierināja visas puses. Likumā ir paredzētas visas nepieciešamās lietas - līdz pat pēdējam komatam! Tajā brīdī, kad paši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki teiks, ka ir problēmas un ir vajadzīgas izmaiņas likumā, tad Aizsardzības ministrija būs pirmā, kura izmaiņas ierosinās. Es domāju, ka tikai viņa vien ir tiesīga šo likumu vērt vaļā no jauna.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats runās “par”. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! “Tēvzemiešu” frakcija vēršas pie Saeimas ar nelielu grozījumu likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

Šā grozījuma mērķis nav 4.pantā mainīt nacionālās pretošanās kustības iespējamo dalībnieku apjomu, jo tas varētu izsaukt iebildumus no kādas ministrijas puses, un tas, protams, saistīts arī ar finansiālajiem izdevumiem.

Taču frakcija redz, ka atsevišķos gadījumos personām, kuras tādā vai citādā veidā ir cietušas no padomju varas iestāžu represijām, ir problēmas ar šā statusa apstiprināšanu. Uzmanīgi salīdzinot spēkā esošo 4.panta redakciju un to 4.pantu redakciju, ko mēs piedāvājam, var redzēt, ka nav principiālu izmaiņu, nav izmainīts pat tas, ka par šo jautājumu lemj pašvaldība. Taču mazliet ir izmainīts pamats, uz kura var fiksēt šā statusa piešķiršanu.

Spēkā esošajā redakcijā ir ietverti divi apakšpunkti: vienā - Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegti dokumenti par darbību nacionālās pretošanās kustībā, otrajā - Latvijas Republikas tiesas spriedums, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā (gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti). Trešajā punktā - Tieslietu ministrijas atzinums.

Praksē bieži vien tiek interpretēts tā, ka ir vajadzīgi visi trīs vai divi no šiem pamatiem, lai pašvaldība lemtu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Tādējādi Tieslietu ministrijas līmenī vairākkārt ir apstājušies cilvēki, kuriem ir bijuši citi šādi dokumenti. Mēs piedāvājam precīzi nodalīt to, ka pirmajā gadījumā nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kura veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja darbība nacionālās pretošanās kustībā ir apliecināta ar Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā, vai arī ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa ir konstatējusi faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti.

Tātad tie abi nevar tikt prasīti vienlaicīgi.

Un panta otrā daļa: ja persona, kura vēlas iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, nevar iesniegt pašvaldībai kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem, pašvaldība piešķir nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu.

Tādējādi šeit ir precīzi nodalītas pašvaldības un valsts funkcijas, bet tajā pašā laikā galīgais vārds paliek pašvaldībai, kā tas ir arī šobrīd. Domājam, ka Saeimas deputātiem ir aktīvi jāiejaucas likumdošanā, ja tie redz zināmas nepilnības, it sevišķi tāpēc, ka neviens likums nekad nevar būt tik labs, lai to nevarētu uzlabot vēl vairāk.

Ceram, ka Saeima varētu iedziļināties šajā nelielajā niansē un atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka likumi ir jāuzlabo, un argumenti, kurš ir iesniedzis vai kurš nav iesniedzis, mūsuprāt, nevar būt izšķirošie.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 11, atturas - 53. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ilzi Ginteri par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Liliju Kanaviņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs pieņemt un apstiprināt lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Andri Zaviļeiski par Siguldas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona Rīgas pilsētas municipālās policijas lūgumu - piekrist deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma veikšanu, organizējot sabiedrisko pasākumu.

Lūdzu izskatīt Mandātu un iesniegumu komisijas piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Atklājam debates. Arvīds Ulme. Lūdzu! (Starpsaucieni: “Pasaki, ka tu esi vainīgs!”)

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā es tomēr aicinu izvērtēt šo iesniegumu pēc būtības, jo faktiski situācija izveidojās tāda, ka tiem, kuri iestājas par ģimeņu tiesībām, tika liegts uzstāties, bet tajā pašā laikā Vecrīgā geju gājiens tika atļauts. Rezultātā tika izjaukts zināms līdzsvars, kāds faktiski Latvijas sabiedrībā eksistē, kur nenotiek nekādi tur grautiņi, kur netiek peltas un nievātas seksuālās minoritātes... Bet iedomājieties, kas notiek, ja sapulcējas cilvēki ģimenes aizsardzībai un ģimenes aizstāvībai, morāli ētisko un citu tādu ideālu atgādināšanai sabiedrībā, bet viņi tiek izdzenāti... Tur bija arī radošo profesiju pārstāvji, tur bija reliģisko organizāciju pārstāvji, tur bija arī nacionālās organizācijas “Visu Latvijai” un citu organizāciju pārstāvji, kā arī vides organizācijas. Un es domāju: cik tas tomēr izskatītos vienkārši... faktiski sāktos konfrontācija.

Šā likuma, konkrēti likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, mērķis ir dažādas šāda veida akcijas, kas izraisa sabiedrībā nekārtības, pēc iespējas apturēt. Un faktiski es tad arī izpildīju šo likuma mērķi un mēģināju no konfrontācijas pāriet uz šo dialogu. Kaut gan arī tas nebija viegli.

Ko es gribu pateikt šajā sakarībā? To, ka faktiski jau deputāts ir diezgan neaizsargāta būtne. Man liekas, pati neaizsargātākā. Ja, piemēram, kādos televīzijas raidījumos, kur tiek akceptēti šie gājieni... ja tu iedrošinies kaut kā... Man pārmet... man ir pārmesti dažādi cilvēktiesību aizskārumi, dažādi kaut kādi visneiedomājamākie noziegumi tikai tāpēc, ka mēģināju rast dialogu.

Ja, piemēram, dižais Streips visādām televīzijām rāda dažādus žestus, kas parāda kaut kādu manu psihisko stāvokli, man jau nav nekāda instrumenta, kā es varu viņam atbildēt. Jo, redziet, es esmu deputāts. Ja es, piemēram, pateiktu, ka Streips ir kāds... nu, kā saka, sūds uz kociņa, tad uzreiz mani vazātu pa visādām kaut kādām cilvēktiesību tiesām, tāpēc ka ir aizgājusi līdz absurdam visa šī lieta. Tu vienkārši nokļūsti pēkšņi ...

Sēdes vadītājs. Ulmes kungs, lūdzu, savā aizstāvības runā izvēlieties piemērotus izteicienus!

A.Ulme. Es atvainojos!

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Rokas nost no Arvīda Ulmes! (Aplausi.) Ir likuma gars, un ir likuma burts. To vienreiz vajadzētu saprast šeit, Saeimā! Kāds tad bija tā pasākuma nolūks, ko organizēja Arvīds Ulme? Vai kāds par to domā? Tā pasākuma nolūks bija aizstāvēt tradicionālās vērtības, kas mums, latviešiem, šodien ir īpaši svarīgas. Vai tas ir skaidrs vai nav skaidrs?

Par ko tad jūs taisāties sodīt Arvīdu Ulmi? Par to, ka viņš aicina saglabāt to, kas mums ir saglabājams. Ka viņš protestē pret to nenormālo visatļautību, kāda reizēm parādās Latvijā un it īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Ir likuma gars, un ir likuma burts. Vienmēr tā ir bijis un būs! Kāpēc tad tiesās ir vienā pusē ir prokurors, otrā pusē ir advokāts un pa vidu ir tiesnesis? Un galīgi nevainīgus cilvēkus notiesā uz nāvi. Un vislielākos neliešus attaisno. Ir tā vai nav?

Tagad mēs gribam ievērot kaut kādas formalitātes un uz to pamata sodīt. Nu salīdziniet, lūdzu, deputātu pārkāpumus! Starp tiem tiešām ir tādi, kas apdraud cilvēkus. Vai krietns braukšanas ātruma pārsniegums apdraud sabiedrību vai neapdraud? Neapšaubāmi - apdraud. Neapšaubāmi!

Bet vai viens godīga cilvēka rīkots pasākums, uz kuru aicināti ir cilvēki, kas satraukušies par daudz ko Latvijā, - vai tas apdraud sabiedrību vai neapdraud sabiedrību?

Vai tiešām tas šeit ir no tribīnes jāskaidro? Nu mēs esam nonākuši līdz kaut kādai tādai pilnīgai sholastikai.

Te Mūrnieces kundze pieļāva visrupjāko kļūdu, kādu deputāts var pieļaut. Tikai Aizsardzības ministrijai esot tiesības runāt par nacionālajiem partizāniem likuma veidā. Interesanti gan! Kaut ko tādu izdomāt... Tiešām ir ilgi un dikti jādomā, lai līdz tam aizdomātos! Toties neiedziļinoties, pilnīgi neiedziļinoties tā pasākuma būtībā, uz kuru varbūt deputātiem bija pat vērts aiziet, vienkārši formāli ņemsim un sodīsim Arvīdu Ulmi. Es teikšu tā: acīmredzot drīz būs jāstāv ar plakātu pie tiesas nama, un uz plakāta būs uzraksts: “Brīvību Ulmem!” Vai līdz tādai situācijai mēs gribam nonākt?

Godātie kolēģi! Ievērosim savus principus, nekļūsim burta kalpi! Mūsu princips bija aizstāvēt leģionārus, aizstāvēt nacionālos partizānus. Šinī brīdī mūsu frakcijas princips ir aizstāvēt Arvīdu Ulmi tāpēc, ka viņam pilnīgi netaisnīgi taisās piemērot šos administratīvos sodus.

Nekrāsosim Saeimu varavīksnes krāsās! Lai tā ultravioletā daļa, kurai blakus atrodas zilā krāsa, tomēr ir drusku tālāk no Saeimas! Ultravioletos viļņus neredz. Ultravioletā krāsa ir tāda īpatnēja, tā ir saistīta ar zināmām psihiskām novirzēm. Un tāpēc labāk, ka tā ir tālāk no Saeimas sēžu zāles.

Es aicinu: neaiztieciet mūsu kolēģi Arvīdu Ulmi! Sargieties to darīt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu mazāk runāt par Arvīdu Ulmi, tikai konstatēt vienu faktu: čeka viņam savulaik nevarēja pantu “piesiet”, taču neatkarīgās Latvijas likums viņam bez problēmām “pieliek” pantu un sauc viņu pie tiesas, un tiesas datums jau mums ir paziņots.

Taču es gribētu drusku runāt par citu lietu - par mūsu kā likumdevēju atbildību par to, kā mēs grozām vienu vai otru likumu.

Nemaz ne tik sen, pagājušajā gadā, ja nemaldos, es kāpu šeit divreiz tribīnē, kad mēs diskutējām par to likumu, kas reglamentē gājienus, piketus, demonstrācijas. Un Arvīda gadījums jau nav vienīgais. Jūs visi esat lasījuši, ka nupat, pavisam nesen, Raivis Dzintars, žurnālists un nacionāli orientēts jauns cilvēks, dabūja 100 latu sodu par to, ka, lūk, pretī Krievijas vēstniecībai viņš kurā tur datumā sadedzināja PSRS karogu. Tas ir konkrēts gadījums, uz kuru es vērsu jūsu uzmanību jau tad, kad otrajā un trešajā lasījumā strādājām pie šā likuma grozīšanas. Ja jūs neatceraties, varat paskatīties stenogrammā! Likumu nevar taisīt kā uzvalku, šūt piemērotu vieniem kamiešiem, kuriem tas der, bet citiem tas neder.

Un, protams, tiesnesis var traktēt dažādi - vienā gadījumā sirpis un āmurs ir lauksaimniecības darbarīki un nekādas atbildības par to demonstrēšanu un slavināšanu nav, bet otrā gadījumā var uzskatīt, ka PSRS karoga zaimošana faktiski ir komunistiskās atribūtikas slavēšana.

Šajā gadījumā mēs esam nonākuši drusku līdzīgā situācijā. Es gribētu pievērst tam jūsu uzmanību un atgādināt, kas par šādiem gadījumiem ir rakstīts Satversmē. Satversmes 103.pants saka skaidri un gaiši: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.” Vai Arvīds pieteica šo gājienu, šo pasākumu? Jā, viņš to pieteica, bet viņš to pieteica tikai tad, kad izrādījās, ka tiesa ir atcēlusi aizliegumu rīkot geju gājienu. Līdz ar to viņš nokavēja noteikto termiņu.

Šeit rodas pretruna starp Satversmi un likumu. Izrādās, likums prasa, lai viņš saņemtu atļauju no pašvaldības. Tajā pašā laikā Satversmes 116.pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas iepriekš minētajā 103.pantā, “var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Nu tātad mums ir jāuzskata, ka - pretstatā atļautajam gājienam Vecrīgā - Arvīda pieteiktais pasākums, tikšanās ar saviem domubiedriem, varbūt bijis netikumīgs un vērsts pret valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Es neredzu šeit nevienu no šīm pazīmēm.

Taču ar gandarījumu es varu konstatēt, ka, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos mūsu vairākums nav ņēmis vērā manus argumentus un nu mēs esam šos likumus sataisījuši un sagrozījuši tādus, kādi nu tie ir, man ir cerība, ka nākamās paaudzes juristi tomēr pieies tām lietām savādāk. Es jums gribu citēt divu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu - Edgara Pastara un Jāņa Plepa - jau pagājušā gada 5.aprīlī teikto. Citēju: “Satversmes 103.pantā konstitucionālais likumdevējs pats tieši ir izvēlējies vienu no šiem veidiem, nosakot, ka ar Satversmes 103.pantu aizsargātos pasākumus ir nepieciešams iepriekš pieteikt, Satversmes līmenī izslēdzot iespēju pēcāk ar likumu noteikt nepieciešamību iegūt atļauju sapulces rīkošanai.”

Lūk, tātad Satversmes 103.pants paredz tikai negatīvo kontroli. Personas pēc iepriekšējas informēšanas var iziet ielās, bet valsts pilnvarotā institūcija var aizliegt pasākumu. Un Satversmes 116.pantā ir minēti tie gadījumi, kad var aizliegt šos pasākumus.

Protams, mūsu kļūda ir tā, ka, balstoties uz savu pieredzi, mēs tās metodes, kuras bieži vien pielietojam likumdošanā savu ekonomisko jautājumu risināšanai vienas vai otras grupas interesēs, pārnesam uz politiskajiem jautājumiem. Taču politiskajos gadījumos mēs katrs pats varam nonākt līdzīgā situācijā.

Un tāpēc, kolēģi, es ar mums dotajām tiesībām aicinu, protams, neizdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, tāpēc ka viņš nav vērsies ne pret tikumību, ne pret valsts drošību, ne pret pastāvošo kārtību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vladimirs Buzajevs. (Starpsaucieni.)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien es piekrītu visiem trim kolēģiem deputātiem, kuri uzstājās pirms manis šīs Saeimas tribīnē. No vienas puses, Ulmes kungs izklāstīja savu pilsonisko pozīciju tikšanās laikā ar vēlētājiem šā geju marša dienā. No otras puses, arī Dobeļa kungam ir taisnība, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā un ka katram ir jāatbild - gan deputātam, gan nedeputātam un pat nepilsonim. No trešās puses, pareizs ir arī cienījamā Simsona kunga teiktais, ka mēs šajā likumā “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem”, ko izmainījām, nepamatoti esam izslēguši mūsu, deputātu, tiesības tikties ar vēlētājiem bez pašvaldības piekrišanas. Un tādējādi es aicinu valdošo vairākumu pēc savas iniciatīvas izlabot šo kļūdu un pieņemt likumu tā iepriekšējā redakcijā bez pēdējām izmaiņām.

Un pēdējais - par šo konkrēto administratīvo lietu. Praktiski Ulmes kungs jau pieteica savu pasākumu Rīgas Domē, un saskaņā ar Satversmi valsts aizsargā iepriekš pieteiktās sapulces un ielu gājienus, bet tikai ar termiņu ir dažas problēmas, jo Ulme neievēroja šīs trīs dienas - pieteicēja laiku, bet tomēr

pērn, jūnijā, es trīs reizes tiku aizturēts no dažāda veida policijas puses un saņēmu divus administratīvos protokolus par to pašu pārkāpumu, jo mūsu, PCTVL apvienības, pieteikums bija iesniegts Rīgas Domē mazāk nekā trīs dienas pirms pasākuma sākuma.

Taču, godātie kolēģi, pēc gada - pēc septītās tiesas prāvas - es tomēr vinnēju tiesā, un viss šis Rīgas Domes aizliegums, pamatojot ar to, ka nebija trīs dienu starp pieteikuma iesniegšanu Rīgas Domē un pasākuma sākšanos... Es visu to vinnēju! Un saskaņā ar to Ulmes kungs nav vainīgs, jo gan Satversme, gan arī likums ir viņa pusē.

Tādējādi šajā konkrētajā lietā es aicinu deputātus šo lēmuma projektu neatbalstīt un nedot piekrišanu Ulmes kunga nodošanai tiesā.

Aicinu balsot pret šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

(No zāles dep. J.Dobelis: “Leopold, “zaļie” nav “zilie”, pasaki!”)

 

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man bija tas gods būt ar Arvīdu Ulmi kopā jau no pagājušā gadsimta 80.gadiem, un es varu apgalvot, ka Arvīds Ulme ir rīcības cilvēks - mazāk runātājs, varbūt mazāk orators un mazāk melotājs, kas neatšķir Saeimu no Rīgas Domes un skaidro ko citu, un tikai pēc tam ir spiests atzīties pārkāpumā.

Arvīds Ulme nekad nav bijis nobijies ne bijušās VDK priekšā un vēl šodien cieš no apvainojumiem... Viņš nav baidījies no milicijas un arī pašreiz, es domāju, viņš nebaidās no šīs tiesas.

Bet es tomēr aicinu Arvīdu Ulmi tiesai neizdot! Un kāpēc? Es biju liecinieks un tiešām ne tikai liecinieks, bet pats pieteicos par liecinieku tiesas prāvā, kurā tiesāja Raivi Dzintaru, “Visu Latvijai” organizācijas vadītāju, par neesošas valsts, mūsu okupētājas valsts, PSRS simbola - karoga publisku sadedzināšanu. Tiesnesis nepieņēma mani par liecinieku, paskaidrojot, ka viņam liecības neesot vajadzīgas, ka viss tāpat esot skaidrs. Un tiešām es domāju, ka viss ir skaidrs, jo likums jau nav burts, bet likums ir jēga, un gaidīju spriedumu. Taču tad, kad paziņoja, ka Raivim Dzintaram ir piespriests administratīvais sods, man bija ārkārtīgi liela šokējoša sajūta par mūsu tiesas... Faktiski tā bija tiesas “izgāšanās”. Tas bija lēmums - absurds!

Un šajā gadījumā, kad vairākās tiesu institūcijās un kriminālizmeklēšanā atrodas krimināllietas, kas ierosinātas pret avīzi “DDD” un pret šīs avīzes žurnālistiem, man tiešām rodas pārliecība, ka šajā valstī viss kas ir iespējams, un tāpēc šajā gadījumā, kad Arvīds Ulme ir aizstāvējis ģimenes tradīcijas, aizstāvējis mūsu mazās tautas sievietes un viņu tiesības dzemdēt laikā, kad Latvijā joprojām ir ļoti daudz neauglīgu vīriešu sakarā ar Černobiļas katastrofu, kuru problēmām netiek pievērsta vērība, kad mūsu pārtika ir piesārņota ar konservantiem, kas saindē mūsu organismu...

Un vēl. Mūsu pašreizējā situācijā, es domāju, kolonizācijas sekas vēl nav likvidētas, un arī tas nomāc mūsu jauno sieviešu un vīriešu psiholoģiju, tāpēc katra cīņa pret šādu pretdabisku tieksmju popularizēšanu un to lobēšanu... Kā to teica Šleseres kundze, Eiropas Parlamentā ir izteikts pederastu un lesbiešu lobisms, un tāpēc es domāju, ka jebkura cīņa pret to, jebkurš cīņas paņēmiens ir atbalstāms.

Mēs nevaram izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, jo mums ir zināmi gan tiesas procesi, piemēram, Laventa lietā, Farbtuha lietā, Eisaka lietā, Tūna lietā, gan arī to spriedumi. Tāpēc aicinu balsot “pret” Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu izdot tiesai Arvīdu Ulmi, un aizstāvēsim Arvīdu Ulmi kā vienu no reālajiem latviešu tautas aizstāvjiem.

Gribu pateikt, ka Arvīds Ulme ir parādījis pilsonisku drosmi, un es novēlu tādu pašu drosmi arī jums, cienījamie pārējie deputāti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!

 

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pret šiem nenormāliķiem es esmu cīnījies jau sen, it īpaši 7.Saeimas laikā, un, kad mani aicināja uz televīziju - uz diskusiju ar vienu no šiem nenormāliķiem (es citādāk viņus nevaru nosaukt), tad es nesēdēju viņam, šādam cilvēkam, blakus.

Un, ja mēs šodien runājam par to, lai izdotu sodīšanai Ulmes kungu, tad tas ir vienkārši nepieļaujami, jo šiem nenormāliķiem un tam, kas šovasar notika Vecrīgā, ir jādod visspēcīgākais pretspars visos iespējamos veidos. Visos iespējamos veidos!

Un Škapara kungs no “Jaunā laika”, izpilddirektors Rīgas Domē, ir atbildīgs par to, un jums, “Jaunā laika” cilvēki, vajadzēja viņam palabot to prātu... Vajadzēja palabot, jo tas bija jūsu pienākums, lai viņš neatļautu šiem nenormāliķiem piepildīt Vecrīgu. Tā, lūk!

Žēl, ka es nezināju, Arvīd, ka tu organizē šo pasākumu! Es tev būtu blakus, lai izteiktu protestu pret šādām lietām! Citādāk nemaz nevar būt, jo, ja mums nebūs šīs ārkārtīgi stingrās nostājas neatkarīgi no tā, ko Eiropa - viena, otra vai trešā valsts - vai kāds Amerikas štats izlemj... Tā ir viņu darīšana, bet mums šajā lietā ir jābūt ļoti stingriem un nelokāmiem.

Tāpēc, kolēģi, nevadīsimies šajā reizē pēc burta, bet rīkosimies tā, kā mums ir jārīkojas, - mums ir jāpasaka, es vēlreiz saku, - un arī turpmākajā nākotnē - visos iespējamos veidos... Šiem nenormāliķiem ir jāpasaka, ka viņi ir tādi, un tad nebūs viņiem šīs publicitātes.

Man ir ļoti žēl, ka masu informācijas līdzekļi ierādīja viņiem tik grandiozu vietu, it kā šeit būtu kaut kāds ārkārtīgi milzīgs pasaules forums, viņus reklamēja. Ļoti žēl!

Tāpēc es aicinu jūs nebalsot “par” Arvīda Ulmes izdošanu sodīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šodien izskatām jautājumu par to, vai Arvīds Ulme būtu administratīvi sodāms par šo Latvijas tradicionālo vērtību aizstāvību. Arvīds Ulme, kurš 1988.gada 14.jūnijā rīkoja “melno karogu” dienu - “melno karogu” dienu, kas satricināja visu Latviju un kas bija vērsta pret totalitāro režīmu, vērsta uz mūsu neatkarības atjaunošanu. Arvīds Ulme, kurš Ēdoles pilī 1988.gadā rīkoja konferenci par vides aizsardzību Eiropā (pirmo reizi daudzi Eiropas brīvi domājošie “zaļie”, to skaitā no Brēmenes, apmeklēja šo konferenci un pulcējās šajā pilī). Arvīds Ulme, kurš 1989.gadā rīkoja protesta akciju pret Zvārdes poligona bombardēšanu, kur kapsēta tika izmantota par mērķi aviācijas bumbām. Tas bija vēl totalitārā režīma laiks, un arī toreiz Arvīdam Ulmem nebija bail šādas protesta akcijas veidot.

Un par ko tad ir stāsts šodien? Stāsts ir par to, ka mums tagad ir sava brīvvalsts. Bet kā mūsu brīvvalstij laikam pietrūkst? Pietrūkst stabila, fundamentāla pamata. Un par to, kas ir stabils, fundamentāls brīvvalsts pamats, man nav jums jāstāsta. Īstenībā tā ir ģimene. Un, ja ģimene tiek noārdīta, tad tiek noārdīta arī valsts. Un tāpēc tā nav vienkārši cīņa pret brīvdomātājiem vai par brīvdomātājiem. Mēs vienmēr esam bijuši toleranti un esam toleranti pret citādi “zaļajiem”. Taču pārņem arī dusmas par to, ka kāds dīvains žurnālists tagad raksta vēstules Eiropas Zaļo partiju asociācijai un sūdzas par Leopoldu Ozoliņu, sūdzas par Arvīdu Ulmi, ka, lūk, tie neaizstāv minoritāšu tiesības un iestājas pret minoritātēm. Es, kas esmu “zaļais”, saku, ka tā nav taisnība. Mēs atbalstām minoritātes, bet iestājamies par valsts pamatvērtībām. Mēs sakām, ka ir likumu vara un ir tiesiska valsts un ka tā pati izlemj, kā savā iekšienē organizēt kārtību. Mēs uzskatām, ka ģimenes vērtības pieder pie šīs lietas. Un tāpēc mēs nepakļausimies ne šo dīvaino žurnālistu žestiem, ne viņu sūdzību vēstulēm, kuras tie sūta uz Eiropas Savienību. Mums, “zaļajiem”, šeit, Latvijā, var būt cits viedoklis par pamatvērtībām, un mums tāds būs, un mēs to aizstāvēsim.

Un tāpēc es uzskatu, ka prese un citi mediji... Latvijas Valsts televīzija var veltīt šādu te, nu, savdabīgu gājienu un fenomenu atspoguļošanai milzīgu laiku, bet tad, kad mūs apmeklē Slovēnijas prezidents, tad mūsu televīzija aizmirst to parādīt. Kur mēs dzīvojam? Kas ir mūsu prioritātes? Par ko ir runa mūsu valstī?

Un tāpēc es pilnīgi kategoriski iestājos par sava Zaļās partijas kolēģa Arvīda Ulmes aizstāvību šajā dienā. Nekāda sodīšana nav šeit pieļaujama. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka es šobrīd atrodos nevis namā, kurā ir tautas priekšstāvji, kam ir jākalpo likumam, bet gan tirgus laukumā, kurā valda tirgus sievu izpratne vārda sliktākajā nozīmē.

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā nav svarīgi, vai Arvīds Ulme ir bijis disidents, komunists vai čekists. Tāpat šajā gadījumā nav svarīgi, vai Arvīds Ulme ir protestējis pret krokodilādas izmantošanu rokassomiņu izgatavošanā, pret neatļautu celtniecību, pret skolu reformu vai pret geju un lesbiešu gājienu.

Svarīgi šobrīd ir tas, ka šeit ir rakstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lūdz izlemt par Saeimas piekrišanu lemt par Saeimas locekļa Arvīda Ulmes saukšanu pie administratīvās atbildības”. Mēs taču šeit nenotiesāsim Arvīdu Ulmi un nelemsim par to, vai viņu sodīt vai nesodīt!

Varbūt arī es iekšēji domāju, ka viņu nevajadzētu sodīt. Bet šajā gadījumā to taču izlems tiesa! Es ceru, ka mēs nobalsosim, ka mēs ļausim viņa jautājumu tiesā izskatīt. Tiesa izvērtēs visus “par” un “pret” un izlems, vai Arvīds Ulme ir pelnījis sodu vai nav pelnījis sodu.

Atcerieties, kas ir rakstīts uz sienas Ministru kabinetā, virs Ministru prezidenta galda: “Viens likums, viena taisnība visiem!”

Lai tiesa izvērtē, vai Jānis, Pēteris, Ivans un arī Arvīds, Saeimas deputāts Arvīds Ulme, ir pelnījis sodu vai ne! Viņa pagātnei un arī tam, pret ko viņš protestējis, šajā gadījumā nav izšķirīgas nozīmes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Mēs nupat dzirdējām vienu klasisku Tautas partijas “putrotāja” Ābiķa kunga uzstāšanos. Ja likums Saeimai ļauj, tad viņa var to izmantot... Ābiķa kungs, ja likums neļautu, mēs te nediskutētu! Likums ļauj Saeimai atļaut vai neatļaut šajā gadījumā, un tāpēc mēs debatējam. Tā ir viena no likuma izmantošanas iespējām.

Ābiķa kungs, tāpat kā liela daļa pārējo, kuri ir Tautas partijā, ir klasiski cilvēki, par kuriem Medvedjevs ir teicis: “Latvieši ir labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi.”

Es gribētu šeit tomēr pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis ir morāles jautājums. Diemžēl jāteic, ka Eiropas Savienībā pašreiz valda ārkārtīgi liela putra attiecībā uz morāles jautājumiem. Mūsu likumdošanā un Rīgas Domes noteikumos ir teikts, ka demonstrāciju var aizliegt, ja tā apdraud morālās vērtības, taču šajā gadījumā tā bija ārkārtīgi liela kļūda. Es gribu atgādināt, ka katrai tautai ir sava kultūra un savas tradīcijas. Un latviešu tautas tradīcijas diemžēl atšķiras no Polinēzijas tautu tradīcijām: tur ir pieņemts staigāt ar atsegtām krūtīm publiskās vietās, un tā tālāk. Ja kāds to vēl nesaprot, vajadzētu pastudēt, teiksim, “Kultūras un tikumu vēsturi”, ko jau 30.gados Grīna kunga apkopojumā izdeva Latvijas izdevniecība.

Eiropas Savienībā ir pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas aicina cīnīties pret diskriminējošu vecuma cenzu brīvprātīgiem seksuāliem, homoseksuāliem un heteroseksuāliem kontaktiem. Un Eiropas Savienība “rullē” - dažas valstis ir pieņēmušas šo brīvprātīgo vecuma cenzu: sākot ar 12 gadu vecumu. Piemēram, Holande un Malta.

Nu ko, mīļie likumdevēji, Ābiķa kungs! “Rullējam” tālāk Latvijā! Ja 5.klasē par konfekšu kasti kāds piekrīt brīvprātīgiem seksuāliem kontaktiem 12 gadu vecumā un apstiprina, ka viņš to ir izdarījis brīvprātīgi, tad nekādas pedofilijas nav! Vai mēs to gribam Latvijā?

Laikraksta “Diena” žurnālisti “rullē”, vaigus piepūtuši. Nesen mēs varējām lasīt “Sestdienā” milzīgu sajūsmas pilnu rakstu, ka visām latviešu meitenītēm esot jāskatās filma “Sekss un lielpilsēta”. Iedomājieties, godājamie vecāki, tādu ainu sestdienas dienā - tēvs ar māmiņu sēž pie kafijas galda, mazā Ilzīte paņem “Sestdienu” un skatās: Samanta pārgulējusi tikai ar 30 vīriešiem, bet Sāra - ar 44. Ar milzīgiem virsrakstiem tas publicēts “Sestdienā”! Tagad mazajai Ilzītei ir mazvērtības komplekss: viņai ir tikai viens draugs Jānis, bet Sāra jau ar 44 vīriešiem ir pārgulējusi. Nu taču ir jāskrien pakaļ!

Ķēmosimies pakaļ Eiropas Savienībai? Nē!

Es esmu priecīgs, ka mums neizdevās pieņemt Eiropas Savienības Konstitūciju. Es domāju, ka turpmāk uz sarunām par Eiropas Konstitūciju mēs nesūtīsim cilvēkus, kas guļ Konventā, bet tādus, kas ierosina konkrētus priekšlikumus. Un, es domāju, mums būs jāpiekrīt britu pozīcijai un jānoteic, ka vairāk par kapitāla un cilvēku pārvietošanās brīvību Eiropas Savienība ar savām perversijām un ar saviem pedofiliem nejauksies Latvijas iekšējās lietās.

Berlīnes mērs nupat atļāva Berlīnē rīkot sadomazohistu gājienu. Un liberālajā Berlīnē sākās diskusijas: nu jau tas ir par traku. Un tagad ir jautājums: kāpēc tāda liekulība, godājamie deputāti? Ar ko tad sadomazohisti ir sliktāki par homoseksuālistiem? Vai tas nebūtu lielisks skats, kad puspliki, ādās tērpušies un pletnēm apkārušies, teiksim, cilvēki pie Brīvības pieminekļa izpaustu savas brīvās konstitūcijas dotās iespējas?

Mēs arī te nodarbojamies ar diskrimināciju. Circenes kundze kā pelnos bija ielēkusi te tribīnē un sāka vaimanāt par tām tiesībām, kas it kā tiekot atņemtas visādām minoritātēm, un pilnībā saputrojās. Jo mēs paši nobalsojām, ka sodām kapu apgānītājus. Bet, piedošanu, nekrofili? Tie taču ir tāda pati minoritāte kā sadomazohisti, kā zoofili! Kur ir tā robeža? Nāciet, mīļie Eiropas Savienības piekritēji, un izskaidrojiet! Kastēna kungs, jūs esat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Jūs varbūt varētu cilvēkiem paskaidrot. Nu nevar taču vilkt robežas starp vieniem un otriem! Mēs visus mīlam un visus aizstāvam, jā!?

Bet, no otras puses, protams, Latvijā, es domāju, paliksim pie tradicionālajām vērtībām.

Attiecībā uz šo priekšlikumu. Es aicinu to noraidīt. Tāpēc, ka - es vēlreiz atkārtoju! - likums mums, godājamie deputāti, ļauj izmantot šīs tiesības. Ja šo tiesību mums nebūtu, mēs šeit nediskutētu par Ulmes kungu.

Tāpēc balsosim “pret”, nekļūsim smieklīgi! Turēsim godā savas vērtības, tradicionālo kultūru!

Nu, lai mērkaķojas Berlīnē sadomazohisti. Nu, lai Polinēzijā mērkaķojas cilvēki! Neļausim šeit, Latvijā, ieviest šīs tradīcijas!

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Vispirms man jāpasaka Kiršteina kungam, ka, tā kā es esmu vienīgā pārstāve šeit, kura piedalījās Konventā, es gribu sacīt, ka es tur negulēju, un daļēji jūs varat to apskatīties arī Konventa rakstu darbos.

Faktiski, man liekas, mēs te visu laiku dzirdam runas par to, kāpēc Arvīdam Ulmem tika sastādīts šis protokols, lai gan mums jau nav jāizšķir jautājums par tā saturu. Mums faktiski nav jādiskutē ne par kādām seksuālajām lietām, ne arī par masu medijiem, bet mums lietas būtība šeit ir tāda: vai mēs kā deputāti varam stāvēt pāri parastajam cilvēkam? Un mans viedoklis šajā punktā ir vienkāršs un skaidrs “nē”.

Protams, likums mums to atļauj, bet likuma doma jau nav tāda, ka mēs pie katras iespējas izvairāmies no kaut kādiem administratīviem sodiem, no diskusijām vai no savas pārliecības izrādīšanas tiesā. Likuma doma ir tāda, lai parlaments varētu strādāt. Un parlaments arī strādā. Šādas lietas nekādā veidā nekavē parlamenta strādāšanu.

Tāpat kā toreiz, kad mēs iestājāmies par to, ka ir jāizdod Jānis Šmits. Un man vēl aizvien liekas: tas ir diezgan nepieņemami, ka mēs vienkārši sevi nostādām pāri parastajam cilvēkam. Ja šis būtu bijis parastais cilvēks, kurš saņēmis tādu aizrādījumu, tad nekādu diskusiju nebūtu. Cilvēks stātos tiesas priekšā un tur pierādītu, vai viņam ir taisnība vai ne. Bet mēs, lūk, esam deputāti, un mums nav jāiet uz tiesu. Tas vienkārši nav pieņemami!

Es balsošu noteikti “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Vēlreiz cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Diemžēl Ābiķa kungs un Liene Liepiņa neuzmanīgi ir klausījušies manu runu. Droši vien gulēja. Un tāpēc es tagad atkārtošu tieši viņiem.

Es piedalījos tiesā - administratīvajā tiesā, kad tiesāja Raivi Dzintaru, un šīs tiesas lēmums bija absurds. Absurds! Absolūta muļķība! Tas bija tiesas pazemojums, un tas bija neiedomājams šoks visiem klātesošajiem, pilnīgi absurda lieta, ka PSRS, neesošas valsts, simbolikas sadedzināšana tika uzskatīta par noziegumu. Vājprāts!

Un vēl es pateikšu, ka Arvīdam Ulmem pilsoniskā drosme ir pietiekama, un mums viņš ir jāaizstāv, jāpasargā no tādas tiesas, kas attaisno Kibermani un pārējos, piespriežot viņiem nosacītu sodu, - tātad faktiski attaisno. Arī Inkuli attaisnoja, par domes darbības rupju pārkāpumu un kredītu galvojumu piešķirot viņam nosacītu sodu, kad Jūrmala zaudēja 300 000 latu.

Es zinu šīs tiesas. Es pats esmu piedalījies šādās tiesās un esmu dzirdējis spriedumus, kuri ir absurdi daudzos gadījumos. Un ne tikai šajā gadījumā tas varētu būt tāds, tāpēc, Liene Liepiņa, es nezinu, vai jūsu pārprastā demokrātija... Un Ābiķa kungs it kā speciāli kādam grib parādīt savu izcilo, teiksim, juridisko kompetenci.

Es esmu pret Arvīda Ulmes izdošanu mūsu tiesai - vismaz Latvijas tiesai, ko es pazīstu ļoti labi. Esmu pret to! Un man ir kauns, ka 17.jūnijā ļoti maz deputātu bija - tikai trīs vai četri deputāti - kopā ar Raivi Dzintaru, kad tiešām varēja izteikt protestu. Tāpat arī tauta tur nepiedalījās. Es tiešām redzu, ka mums ir ļoti daudz gļēvu pilsoņu. Es nerunāju par nepilsoņiem - viņi bieži ir drosmīgi: rīko nesankcionētas demonstrācijas...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

L.Ozoliņš. ...aicina tajās piedalīties bērnus, pakļauj bērnus briesmām, traumām. Un viņiem nekas! Viņus nesoda!

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es pieļauju, ka neesmu izteicies pietiekami saprotami, skaidri, un tāpēc ir notikuši zināmi pārpratumi gan no tā, ko es dzirdēju kolēģa Ābiķa izteikumā, gan kolēģes Liepiņas izteikumā. Nav runa par to, ka es gribētu akcentēt Saeimas deputātu īpašo stāvokli un īpašās tiesības būt aizsargātiem, pēc mūsu ieskatiem, no mūsu, Latvijas, tiesas. Es akcentēju vēlreiz mūsu kā likumdevēju atbildību par to, ka mēs nostādām savas tiesas problemātiskā situācijā, “uztaisīdami” aplamus likumus, ka tiesnesis pēc savas revolucionārās sirdsapziņas un šķiriskās pārliecības spriež tiesu, kā mums to mācīja padomju augstskolās, ka tam tā ir jānotiek. Un līdz ar to likumā, kuru mēs grozām savtīgu iemeslu dēļ, lai apgrūtinātu situāciju saviem politiskajiem oponentiem, mēs izdarām tādu grozījumu, kurš pēc tam vēršas arī pret mums pašiem. Tā ir viena lieta.

Protams, tas, ka mēs regulāri grozām likumus un taisām likumus, kuri vēršas pret vienu sabiedrības slāni, vienu šķiru otras šķiras interesēs ekonomiskajos jautājumos... arī šajos gadījumos jūs neesat gribējuši uzklausīt manus argumentus. Bet es jau saprotu: šķiru cīņas apstākļos, kad notiek īpašuma pārbīde, kad, mainoties politiski ekonomiskajai situācijai, sabiedrībā intereses ir ļoti sakaitētas, tas tā notiek, jo mēs pārstāvam savu vēlētāju viedokli un intereses. Nenoliedzami!

Bet šinī gadījumā, kad mūsu likums ir pilnīgi skaidrā pretrunā ar Satversmē noteikto kārtību... Mēs paši tādu likumu esam uztaisījuši, un mums pašiem ir pienākums rūpēties par to, lai neviens pilsonis - nevis tikai deputāts! - nekļūtu par “laboratorijas izmēģinājumu trusīti”...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

P.Simsons. ...ar kuru tad nu mēs izmēģināsim, vai mūsu tiesa pratīs pēc taisnības šo jautājumu izlemt.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Protams, ka mēs likuma priekšā visi esam vienādi, par to šaubu nav, bet mums ir dažādas funkcijas valstī. Mums tauta ir uzticējusi strādāt pie likumdošanas: pie likumu koriģēšanas, pie jaunu likumu izdošanas - tātad pie likumiem.

Un, ja runājam par Kārtības rulli, tad tas nav mūsu izgudrojums, ka Kārtības rullī ir paredzēta iespēja kādu izdot vai neizdot tiesāšanai. Tas nav mūsu izdomājums! To mūsu Satversmes tēvi jau ir paredzējuši, ka tāda iespēja ir.

Rajona tiesa nav augstāka par parlamentu. Nav! Mēs ieceļam tiesnešus, un mēs atceļam tiesnešus šajā vietā - Saeimā. Un mums ir arī sava politiskā spriestspēja. Šajā gadījumā nav darīšana ar gluži juridisku jautājumu, šī ir ētiski politiska lieta, ko vērš pret Ulmi. Un es kā deputāts jūtu nepieciešamību viņu šajā gadījumā aizstāvēt un noraidīt tādu priekšlikumu - izdot viņu tiesāšanai. Tas ir pret manu un, es ticu, arī pret manu vēlētāju, kuri par mani balsoja, gribu, ja es to pieļautu. Un, ja man šī iespēja ir dota - nepieļaut un neizdot tiesāšanai, tad es darīšu arī to.

Aicinu savus kolēģus sekot manam paraugam un šajā gadījumā noraidīt komisijas priekšlikumu - izdot Arvīdu Ulmi tiesai.

Sēdes vadītājs. Liene Liepiņa, otro reizi. Lūdzu!

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Iznāk tā, ka man tiešām ir jādiskutē ne tikai ar savu kolēģi, bet arī vēl tēvu.

Protams, parlaments ir augstāks par rajonu tiesām un tā tālāk. Es piekrītu arī Simsona kungam. Mēs paši tos likumus veidojam. Nu tad nodarbosimies ar to: veidosim likumus un pētīsim tiesnešus, kurus mēs ieceļam. Mēs šodien pat apstiprinājām tiesnešus. Es varu godīgi par sevi teikt, ka es nezinu, kas tie ir par cilvēkiem. Es nezinu, vai viņi lems tā, kā pēc mūsu ētiskajiem principiem vajadzētu lemt. Tomēr, neskatoties uz visu to, es domāju, ka mūsu tiesas kopumā nav tik ļoti trakas, ka tās vienmēr lemj nepareizi. Bet, ja mēs gribam saglabāt tiesisku valsti, ja mēs gribam, lai rīkojas saskaņā ar likumu un lai mums ir tiesas, kas tiesā saskaņā ar likumu, tad mums pašiem ir jāpakļaujas šim principam. Mēs nevaram tikai tāpēc vien, ka esam deputāti, teikt: “Mēs nepakļausimies!”

Es esmu bijusi arī viena no tiem cilvēkiem, kuri domā, ka likums kā tāds nav pats augstākais, bet vienkāršos administratīvu pārkāpumu gadījumos runa ir par to, vai mēs esam kas labāks nekā citi (un tas, man liekas, šajā gadījumā ir šis jautājums). Tad nu man vienkārši ir jāsaka: “Mēs tādi neesam! Mēs nevaram pacelties pār citiem cilvēkiem!” Jebkurš cits cilvēks tiktu vienkārši tiesāts. Tad vispār par to mēs neviens nedomātu, ja kādam citam cilvēkam būtu šāda lieta. Un tikai tāpēc, ka tas ir noticis ar deputātu, mēs par to diskutējam ilgi un gari, un plaši.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es varu tikai vēl vienu reizi aicināt visus padomāt par to, ka likums ir uzrakstīts un ka pēc tam šis likums ir jāpiemēro. Un ir šis likuma gars, un ir šis likuma burts.

Vai tiešām vēl vienu reizi ir jāatkārto tas, ka ir vieni, kuri likumu pasniedz no vienas puses, un ir citi, kuri meklē likumā citas lietas. Mēs, Saeimas deputāti, nedrīkstam akli skatīties uz likumu. Tas ir neiespējami! Paņemiet paši savu dzīvi, un jūs konstatēsiet, cik reižu jums ir bijis jādomā, vai tiešām visu darāt pareizi?

Taču šeit ir ļoti būtiski uzsvērt to, ka Arvīda Ulmes rīkotais sabiedriskais pasākums neradīja draudus sabiedrības drošībai. Arī mērķis bija cēls. Var būt, ka Arvīdam pat sāp viss tas, kas notika Vecpilsētā. Tas bija nožēlojami! Vai tiešām mums tas nav jāatceras? Un Arvīds protestēja pret to.

Un tāpēc mūsu šodienas balsojums skaidri parādīs, vai mēs dodam saviem kolēģiem iespējas būt aktīviem un aizstāvēt morālās vērtības - aizstāvēt to, kas mums ir ļoti vajadzīgs. Vai arī mēs tikai akli skatīsimies, kā te viens “speciālists” (pēdiņās) teica, uz to vienu likumu un uz vienu taisnību.

Lūk! Te ir tā būtiskā izšķiršanās, un tāpēc es aicinu neizdot Arvīdu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Nākamajā nedēļā mēs, starp citu, laikam lemsim arī par Cilvēktiesību aizsardzības biroja vadītāju. Cik es zinu, tad šim amatam ir ieteikts “izcilais” cilvēktiesību aizstāvis, starptautiski pazīstamais Nils Muižnieks, kuru ir ieteicis tikpat “izcils” cilvēktiesību aizstāvis no Tautas partijas - Artis Pabriks, kurš pats kādreiz strādāja Etnisko studiju centrā. Nu tad palasīsim, ko šis “izcilais” cilvēktiesību aizstāvis Nils Muižnieks darītu šajā gadījumā: vai viņš rīkotos tiesiski, kā te Tautas partijas un “Latvijas ceļa” izcilais domātājs Ābiķis mums mācīja, vai politiski.

Uz jautājumu, kāpēc okupantu avīzes žurnālists, pret kuru ir ierosināta krimināllieta, var nākt Saeimā, Muižnieks atbild: “Tāpēc, ka nav tiesas sprieduma, kas to aizliedz.” Uz jautājumu, kāpēc Latvijas žurnālisti nevar ienākt Saeimā, Muižnieks saka, ka tas ir pareizs politisks lēmums.

Es domāju, ka mums ir jāmācās no šā izcilā cilvēktiesību aizstāvja Muižnieka un arī šinī gadījumā ir jāsaprot, ka politisks lēmums acīmredzot ir svarīgāks par kādu citu lēmumu.

Runājot par tiesu sistēmu, es domāju, ka Latvijā, kamēr nav likvidētas okupācijas sekas, Saeimai tomēr vairāk ir jāorientējas uz politiskiem lēmumiem.

Es gribētu pateikt vēl vienu piemēru. Ir prokuratūrā mums tāda Garanča, kura ierosināja krimināllietu pret žurnālistu par vārdiem, ka, tā kā Latvijā nav likvidētas okupācijas sekas, tad okupantu lielais skaits galvaspilsētā neļauj risināt sociālos jautājumus.

Tātad prokurore, kura nav lasījusi Latvijas Saeimas dokumentus par to, ka jāveicina repatriācija, ka jānoslēdz līgums ar citām valstīm, ka jālūdz starptautiska palīdzība šo cilvēku, teiksim, jautājuma atrisināšanai, ierosina krimināllietu par to, ka žurnālists lieto tos pašus teicienus, kas ir Saeimas likumdošanas aktos.

Tātad, ņemot vērā to situāciju, es vēlreiz aicinu nobalsot pret Ulmes kunga izdošanu.

Un aicinu tiešām sekot Muižnieka kunga piemēram un mācīties, kā jautājumi ir jārisina politiski.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Man jāteic, ka es esmu ļoti pārsteigts par to, kas šodien notiek šeit, Saeimā.

Mēs šodien Saeimā nevis darām to, kas Saeimai jādara, bet faktiski šeit rīkojam tiesu. Mēs debatējam, vai Arvīds Ulme ir vainīgs vai nav vainīgs. Bet, kolēģi, tas taču nav mūsu uzdevums - tēlot šādu situāciju!

Mūsu uzdevums ir piekrist, ka Arvīdu Ulmi vajag nodot tai instancei, kurai vajag šo jautājumu izlemt, - tā ir Latvijas Republikas tiesa. Un mani pārsteidz tie argumenti... Es te dzirdu, piemēram, Ozoliņa kunga argumentus, ka nevajadzētu izdot tiesai, jo mēs taču nevarēšot uzticēties Latvijas tiesām. Nu, kolēģi, vai tiešām tas ir tas, ko mēs šeit domājam, - ka Latvijas tiesām nevaram uzticēties?

Un, ja mēs tā domājam, vai tad mēs aizsargājam tikai deputātu? Kā tad ir ar visiem tiem citiem cilvēkiem, kas tiek tiesāti Latvijas tiesās? Ko tad mēs sakām par viņu tiesībām?

Es dzirdu arī argumentus, ka likumi it kā neesot pilnīgi. Kolēģi, tā taču ir mūsu atbildība! Tad, ja likumi nav pareizi, likumi nav pilnīgi, mūsu atbildība ir tos labot.

Kolēģi! Es tiešām aicinu jūs: darīsim to, ko mums šeit šodien vajag darīt, atļausim šo jautājumu izšķirt tiesai, nevis izšķirsim to šeit, izlikdamies, it kā mēs paši būtu tiesa!

Tāpēc es aicinu jūs piekrist šim lēmuma projektam - izdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai. Lai tiesa šo jautājumu izspriež taisnīgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Runāšu ļoti īsi. Es gan biju šādā situācijā, kad ar termiņa nokavējumu es pieteicu Rīgas Domē miermīlīgu sapulci. Un vienīgais atteikuma iemesls bija termiņa nokavējums. Un es uzvarēju tiesas prāvā.

Un saskaņā ar to ir acīm redzams, ka Ulmes kungs nav vainīgs, un Satversme un likums ir viņa pusē.

Es gribu tikai pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tiesas prāva ilga vairāk nekā gadu un bija septiņas tiesas sēdes. Un, ja jūs gribat taupīt mūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju, naudu - viņi taču maksā arī mūsu, deputātu, algas -, tad es lūdzu nepakļaut Ulmes kungu šādai tiesas procedūrai. Jo neko jaunu mēs šādā tiesas prāvā neatklāsim. Precedents jau bija, ka šādā situācijā Rīgas Domei nav pamata atteikties saskaņot pasākumu. Es aicinu atzīt šo faktu un neatbalstīt Ulmes kunga izdošanu tiesai, jo neko jaunu mēs tiesas prāvā neatklāsim.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj un mani mīļie deputāti! Es esmu redzējusi tos vēsturiskos kadrus filmā, dokumentālā filmā, ko, starp citu, ir “Jaunais laiks” veidojis. Un arī jūs drīz vien to redzēsiet, tā ir trīs stundu garumā, veidota tikai no dokumentiem un arhīva materiāliem. Tur mūsu bijušais Prezidents saka šos vēsturiskos vārdus: “Viens likums un viena taisnība visiem.” Viņš to ģeniāli pasaka! Es, aktrise būdama, varētu jums attēlot, cik spoži viņš to pasaka. Tad, kad es to redzēju, es nodomāju: man neviens cilvēks nemūžam neizsitīs to no atmiņas! Es tos vārdus uztvēru tā, ka manās emocijās, manā prātā un manās sajūtās tie būs mūžīgi. Es esmu kā svētumu un dārgumu viņu pieņēmusi. Un es esmu šeit jau - kā tas iznāk? - četrus gadus... šis ir ceturtais gads, jā... Šajos četros gados esmu piedzīvojusi to, ka mēs esam pārkāpuši šos principus.

Mīļie draugi! Mīļais, dārgais Arvīd Ulme! Es tevi cienu, un es tevi mīlu ļoti! Taču es gribu, lai tu uz tiesu aizietu un lai tu nespekulētu te ar mūsu imunitāti, ko mēs varam dot tev vai nedot... bet tā, kā visi citi pelnījuši... Nedari tā, kā viens cits... Varbūt viens otrs tā nav darījis šeit, mūsu telpās... Tu vari aiziet un godīgi tiesai pateikt: “Tiesājiet mani! Es esmu lepns! Tā ir mana politiskā un cilvēciskā pārliecība! Es par to stāvu un krītu! Tā es domāju!”

Un tad tauta un tiesa, un mēs visi tavā priekšā nolieksim galvu.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies!

Paulis Kļaviņš. Otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, tā ir Arvīda Ulmes iespēja - varam arī teikt, priekšrocība -, ka viņš pats var doties uz šo tiesu un sacīt: “Labi! Es atbildēšu!” To viņš var darīt. Bet, mīļie draugi, ja jau mums Saeimas kārtības rullī ir paredzēta šāda lieta - balsot par izdošanu vai neizdošanu -, tad es ierosinu tikai vienu: tūlīt veidosim Saeimas kārtības rulli tā, ka tas tiek svītrots! Kāda jēga ir šim punktam? Kāda jēga, ja mēs, tagad to izmantodami... Protams, tas ir mūsu lēmums. Varbūt tas nav juridisks, varbūt tas ir politisks vai varbūt ētisks - abi divi kopā... Taču, ja jau ir paredzēts, ka mēs to varam darīt, vai tad mēs tagad būsim negodīgi un rīkosimies beztiesiski, ja izmantosim tās mūsu tiesības, kas ir ierakstītas Saeimas kārtības rullī? Nu tad svītrosim ārā, un cauri! Un katrā gadījumā gan katrs deputāts, gan Valsts prezidents un Ministru prezidents ir atbildīgs un nekāda imunitāte viņu nesargā.

Tomēr bija kaut kāda doma, kad ielika šo pantu, paredzēja šo imunitāti deputātiem, lai būtu sava veida brīvība, lai cilvēks nebūtu spiests ierobežoties ar savas domas pārstāvēšanu sabiedrībā. Un mēs to izmantojam. Nu, labi, izmantosim, kā katrs to personiski saprotam! Taču es nedomāju, ka likumu jeb tiesību normas, jeb tiesību filozofiju negodāju, ja es balsoju pret viņa izdošanu tiesāšanai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 8.Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

(No zāles dep. J.Dobelis: “”Zilie” zaudēja!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

 

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Edgara Jaunupa izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma atbalstīt Jaunupa saukšanu pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edgars Jaunups. Lūdzu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka es lūdzu šodien atbalstīt Saeimas sēdei sagatavoto lēmuma projektu un ļaut mani administratīvi sodīt.

Un, ja drīkstētu, es lūgtu vēl pāris minūšu, lai teiktu dažus vārdus. Es vakar, pašā vakarā, pārdomāju, ko es šodien vēlos jums teikt, un tāpēc uzrakstīju to te uz lapas. Ņemot vērā, ka esmu uztraucies, es to nolasīšu.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tiešām?”)

Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka politiku nevar savienot ar ētiku. Un tajā pašā laikā labas un pareizas rīcības mēraukla bieži vien ir vidusmēra pilsoņa priekšstats, nevis ievēlētas amatpersonas nolūks. Nepietiek būt pārliecinātam, ka esam rīkojušies likumīgi vai ētiski vai ka tāds ir bijis mūsu nodoms. Sabiedrībai, protams, nedrīkst būt pat šaubu par to. Visi esam līdzvērtīgi, jo bez tautas morālā atbalsta mēs, protams, esam nekas.

Kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās, es apņēmos kalpot Latvijas sabiedrībai un valstij godīgi, atklāti un pēc labākās sirdsapziņas. Savā darbībā es apņēmos ievērot likumus, ētikas un kristīgas vērtības. Es solīju būt uzticīgs solītajam un par to atbildu gan savas partijas vēlētāju, gan visas sabiedrības, gan savu draugu, paziņu, gan arī visu jūsu, kolēģi, priekšā. Bet pats svarīgākais - es par to atbildu arī savā priekšā. Un pie tam efektīvākais kontrolieris ir pat nevis sabiedriskā doma, bet gan sirdsapziņa.

Es tiešām vēlos, lai amatpersonu ētika Latvijā nebūtu tikai rītdienas jautājums. Tās principi ierindojas ļoti augsti manā vērtību sistēmā, un es nevaru un nevēlos savādāk. Politiķiem ir pieturas punkti, pēc kuriem izvērtēt savu rīcību. Man ir ļoti svarīgi ar savu izturēšanos un attieksmi vairot cilvēka cieņu, darīt godu politiskajai partijai, kuru es pārstāvu, darīt godu, jums, kolēģi, ar kuriem es kopā strādāju, un, protams, arī ieņemamajam amatam.

Jā, katrs no mums kļūdās. Un par to ir jāprot uzņemties atbildība. Un bieži vien politiķim nepietiek ar to, ka viņš vienkārši atzīst kļūdas. Kā māca viena tautas paruna, tikums nozīmē vīrišķību, karavīra drosmi un prātu. Nevis turēties pie krēsla, bet pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai - tā ir īstā vērtība.

Lai uzticamība politikā nebūtu tikai vēlamība, par savu rīcību ir jāatbild.

Pirmkārt, es šodien vēlos atvainoties. Atvainoties visai sabiedrībai, savas frakcijas biedriem, jums, kolēģi! Katram no saviem draugiem un paziņām. Es apzinos un atzīstu, es uzņemos atbildību par savu rīcību un labošu to.

Mani vārdi nav tikai tukša skaņa. Man ir svarīgi saglabāt cieņu jūsu priekšā. Bet pats svarīgākais man ir saglabāt cieņu savā priekšā.

Ar morāli ir jārēķinās vairāk - ne tikai, lai nezaudētu reputāciju un varu. To, kas ir pareizi, nosaka sirdsapziņa.

Es šodien atkāpjos no Saeimas deputāta amata.

Sēdes vadītāja kungs! Kolēģi! Man tiešām bija patiess prieks ar jums kopā šos gadus strādāt.

Paldies!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 8.Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ribakova un Cileviča jautājums “Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata”. Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Paziņojumi.

Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus pēc sēdes sapulcēties Ārlietu komisijas telpās uz nelielu sēdi. Ļoti svarīgi jautājumi. Nebūs slepena, nebūs slēgtā sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi pulksten 10.45. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien 60 gadu jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Estu!

(Aplausi.)

Vārds deputātam Marekam Segliņam.

 

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Mums ir komisijas sēde - tiesneši jāapstiprina.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedri Rībenas kundzi lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Vitālijs Orlovs, Jakovs Pliners... ir, Madars Lasmanis... arī ir, Anita Kalniņa... arī ir, Atis Slakteris, manuprāt, arī ir... Atis Slakteris, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Darba kārtības nākamais jautājums ir Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Golobuva, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un Sergeja Fjodorova pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.

Vispirms dosim vārdu pieprasījuma pirmajam parakstītājam deputātam Sokolovskim pieprasījuma motivācijai. Jūsu rīcībā ir trīs minūtes.

Lūdzu, Sokolovska kungs!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušā gada decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pieņemot šos grozījumus, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam par pienākumu pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli.

Bet ko mēs redzam? Kāds ir rezultāts četriem šādiem pienākumiem?

Pirmais - Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti ar divu mēnešu nokavējumu. Otrs moments - ar piecu nedēļu nokavējumu. Trešais - ar pusotra mēneša nokavējumu, bet darbs pie programmas denacionalizēto namu īrnieku atbalstam, kurai bija jābūt izstrādātai līdz 1.jūlijam, vispār vēl nav uzsākts.

Un tāpēc mēs gribam zināt: kas ir atbildīgs par šo situāciju? Ko Ministru kabinets plāno izdarīt, lai tomēr izstrādātu un pieņemtu šo programmu, lai pirms Jaunā gada mums būtu visi normatīvie akti, visa šī programma, lai mēs varētu pieņemt grozījumus budžetā un ar Jauno gadu tomēr sākt šo programmu?

Godātie kolēģi! Divpadsmit gadus Saeima diemžēl nerisināja šos jautājumus. Mums ir unikāla iespēja tomēr to izdarīt. Pretējā gadījumā mums draud diezgan nopietna sociālā katastrofa tieši šajā jomā, kad denacionalizēto namu īrnieki būs izlikti no saviem dzīvokļiem, bet nekādas programmas nebūs, nekāda finansējuma nebūs. Un tad mēs plātīsim rokas un brīnīsimies: “Kā tāda situācija varēja rasties?”

Un tāpēc mēs gribam steidzīgi aicināt Ministru prezidentu, lai viņš atbild uz mūsu jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk mums ir jālemj par šā pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 3. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Juridiskā komisija kopumā saņēma 91 priekšlikumu.

1.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 2. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 5. un 6.priekšlikums. Nav atbalstīti.

(Starpsauciens: “Balsot par 5.!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk!

V.Stepaņenko. Līdz ar to 6., 7. un 8.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 62, atturas - 4. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 16. un 17.priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti 18.priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim 16. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 57, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 17. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18.priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 14, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Stepaņenko. 19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 21.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 23., 24., 25., 26., 27. un 28.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 29. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. Tāpat 37., 38., 39. un 40.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 41.un 42. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

V.Stepaņenko. 43.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 44.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 46. un 47. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

V.Stepaņenko. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 50.priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 5, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Stepaņenko. 49. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 49.priekšlikumu. Artis Kampars. Lūdzu!

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ar šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa skatīšanu mēs tiešām skaram ļoti būtisku jautājumu Latvijas sadzīvē, par ko tiek runāts gan preses slejās, gan no televizoru ekrāniem, gan arī sabiedrībā. Un mēs visi zinām, ka tā ir problēma, ko izraisa dzēruši autovadītāji pie autostūres.

Mēs visi to atzīstam par problēmu, tikai nezin kādu iemeslu dēļ tās risināšanā ne vienmēr mums ir vienprātība.

Šajā un arī dažos pārējos priekšlikumos es kopā ar Segliņa kungu, kurš ir Juridiskās komisijas vadītājs, esam izdomājuši tādu metodi, kuras īstenošana, mūsuprāt, pilnīgi atrisinātu šo problēmu... Varbūt ne gluži pilnīgi, bet noteikti jau būtiski atrisinātu, un to ir pierādījušas arī citas valstis.

Mēs zinām, ka dzērāji pie stūres - tā ir traģēdija daudzām ģimenēm, ka tie ir saberzti, salauzti likteņi Latvijas sabiedrībā, taču nezin kāpēc jau 15 gadus mēs par to tikai runājam, bet būtiska problēmas risinājuma nav.

Šis priekšlikums nosaka, ka tad, ja cilvēks ir sēdies pie stūres dzērumā un ja viņam ir tiesības, mēs no viņa prasām tikai naudas sodu, protams, atņemam arī tiesības. Tomēr statistika rāda to, ka šie naudas sodi ne vienmēr tiek maksāti un ka līdz ar to šie dzērāji pie stūres bieži vien izvairās no šīs tiešām objektīvās atbildības un soda, ko viņiem vajadzētu saņemt par šādu milzīgu likuma pārkāpumu.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša... Šā un vēl dažu nākamo. Tie nosaka, ka pat tad, ja cilvēkam ir braukšanas tiesības, bet ja viņš ir lielā dzēruma pakāpē, tas ir, ar dzēruma pakāpi virs 1 promiles, tad papildus visiem sodiem, ko šobrīd paredz likums, tas ir, naudas sodam un tiesību atņemšanai, mēs ierosinām arī administratīvo arestu no 5 līdz 10 dienām un no 10 līdz 15 dienām gadījumā, ja promiļu skaits ir virs 1,5 promilēm.

Kāpēc ir šāds - it kā bargs sods? Mani par to pārliecināja Eiropas pieredze, ko es pētīju tiešām ļoti uzmanīgi un ļoti skrupulozi.

Tātad šobrīd visās - uzsveru! - Eiropas valstīs par braukšanu dzērumā ir cietumsods. Reāls cietumsods jau par pirmo reizi. Atkarībā no valsts ir dažādi soda bargumi, bet cietumsodi ir visur, un tie reāli tiek izmantoti.

Vēl vairāk! Ja atceraties, tad 1995.gadā mūsu kaimiņvalsts Igaunija principā ar šādu sodu ieviešanu vienā pusgada vai gada laikā atrisināja šo problēmu.

Ir jāatzīst, ka šeit roku rokā iet divas lietas: viena ir Ceļu policijas darbs, kad pārkāpējs ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam neizdosies atpirkties nekādā veidā, plus vēl fakts, ka viņš nekādā gadījumā nevēlas nokļūt aiz reālām restēm. Reālas restes - tas tiešām ir reāls sods, ko sajutīs katrs dzērājs pie stūres.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un šo ideju, lai mēs jebkuru šādu pārkāpēju, kas, manuprāt, ir tiešām krimināls pārkāpums, sodītu jau pirmajā reizē un lai šis pārkāpējs sajustu arī reālu sodu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Stepaņenko. Jā. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 49.priekšlikumā tas daļēji jau ir atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā, kur ir precizēts tikai soda apmērs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu... Lūdzu atsaukt balsojuma režīmu!

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kamparam! Lūdzu!

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Es gribēju vēl otrreiz pieteikties debatēs.

Sēdes vadītājs. Debates ir slēgtas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. - deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 13, atturas - 20. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Stepaņenko. Līdz ar to 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums - vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 52. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 52.priekšlikumu. Mareks Segliņš. Lūdzu! Nevēlaties debatēt? Vai kāds prasa balsojumu par 52.priekšlikumu? Nē?

Tātad tiek atbalstīts Juridiskās komisijas viedoklis par 51., 52. un 53.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 54. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit Kampara kungs jau pieminēja - un droši vien nav vērts atgriezties pie tā - slikto situāciju uz ceļiem, kāda ir Latvijā. Situācija gan nav pati sliktākā Eiropā, Latvija ir otrajā vietā Eiropā - aiz Portugāles. Un patiešām, - tā statistika, ko dod Ceļu policija, par to liecina. Es jums vienkārši nosaukšu dažus skaitļus, kas attiecas uz šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: par auto vadīšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā bija pieķerti 8042 braucēji, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un bez tiesībām bija aizturēti 3292. Tad nu patiešām padomājiet: kas tie ir par tūkstošiem, kas pie mums braukā pa ceļiem dzerdami!

Pirmajā brīdī, dabīgi, likās, ka varbūt policija pie tā ir kaut kādā ziņā vainīga - ka policija varbūt vāji strādā un nenodod tiesām šīs lietas. Taču, papētot savukārt tiesu praksi, mēs redzam, ka diemžēl tā tiesu prakse ir bijusi ļoti liberāla šajos gadījumos: no visiem šiem tiesai nodotajiem dzērājiem, kuri bija sēdušies pie stūres (un policija ir diezgan raiti nogādājusi šīs lietas prokuratūrā un nodevusi), tikai seši procenti ir saņēmuši cietumsodu.

Tātad varam secināt, ka, pastāvot arī pašreizējai likumdošanai - pastāvot arī pašreizējai likumdošanai! -, šī soda bardzība, tā teikt, nestrādā. Acīmredzot tas tā ir tāpēc, ka ir izveidojies sabiedrībā tāds priekšstats, ka sēšanās pie stūres dzērumā vai narkotisko vielu reibumā - tas nekāds šausmīgi liels pārkāpums nav.

Tāpēc Tautas partija ir par daudz bargākiem sodiem un par to, lai sods skartu tieši vainīgo personu. Mēs, Tautas partija, uzskatām, ka šis piedāvātais priekšlikums, kas ir no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms tajā ziņā, ka vajag piemērot konfiskāciju, bet ka ir vajadzīgs cits tiesiskais risinājums: nevis administratīvā kārtībā, bet kriminālprocesuālā kārtībā - ar krimināllietu un ar tiesas spriedumu. Jo, mūsuprāt, tas nav tik svarīgi - cīnīties ar mašīnām un tās tagad (aptuveni 5000 mašīnu gadā) kaut kur kraut kaudzē, sargāt, rīkot izsoles, likt sludinājumus, bet ka vissvarīgāk būtu piemērot tieši kriminālatbildību vainīgām personām. Un tāpēc mēs piedāvājam priekšlikumu (un mēs šodien to skatīsim kā darba kārtības 26.punktu) - iestrādāt Krimināllikuma 262.pantā jaunu soda sastāvu, kas paredz, ka tad, ja cilvēks ir braucis dzērumā un bez autovadītāja tiesībām, viņam ir piemērojams cietumsods un kā papildsods ir iespējama arī mantas konfiskācija.

Es jums īsi raksturošu... sniegšu dažus piemērus attiecībā uz mašīnas konfiskāciju... kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo tas, ko piedāvā Satiksmes ministrija... Labi, ka Šlesera kungs ir enerģisks - apveicama ir jūsu enerģija! -, bet gribētos mazlietiņ to visu precizēt un novirzīt pa pareizām tiesiskām sliedēm... Piemēram, līzinga mašīnas (var jau iebilst, runāt par to, ka tāds būs varbūt viens gadījums no tūkstoša). Kā mēs visi zinām, līzinga mašīnas pieder bankai. Un, ja kāds ir ar šādu mašīnu braucis bez tiesībām un dzērumā, kāpēc ir jācieš bankai? Var jau teikt, ka tas cilvēks pēc tam atmaksās. Bet ja tam cilvēkam nebūs naudas?

Zemnieku saimniecība. Šobrīd ir tā: ja kāds no strādniekiem, kam nav uzticēts šis traktors, paņem un brauc ar šo mašīnu, tā tiek uzreiz konfiscēta. Tā tas ir saskaņā ar pašreizējo piedāvāto normu. Kāpēc ir jācieš zemnieku saimniecības īpašniekam?

Manuprāt, vienmēr ir jāsoda tieši vainīgais cilvēks, tieši viņam ir jāsaņem bargs sods.

Un otra ļoti svarīgā lieta. Eiropā ir tikai trīs valstis, kurās nav paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo reizi, kad notikusi braukšana dzērumā. Mūsu Krimināllikums šobrīd paredz kriminālatbildību par atkārtotu braukšanu dzērumā gada laikā. Mēs, Tautas partija, uzskatām, ka ir jāmaina šis likums un jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo reizi, kad cilvēks braucis dzērumā. Nav pašmērķis visus salikt cietumā; kriminālsods ir arī naudas sods, kriminālsods ir arī piespiedu darbi. Un cilvēkam, kad viņš būs kriminālsodīts, tomēr tā tālākā dzīve būs tādās krāsās, ka, es domāju, braukšana, sēšanās pie stūres... būs ļoti jāpārdzīvo, pirms to darīs.

Tātad īsumā mūsu piedāvājums ir tāds: nevis administratīvā kārtībā (tas ir, policists kaut kur uz ceļa), bet kriminālprocesuālā kārtībā (kriminālsods un ar tiesas lēmumu - transportlīdzekļa līdzekļa konfiskācija). Jā.

Sēdes vadītājs. Ainārs Šlesers - satiksmes ministrs.

A.Šlesers (satiksmes ministrs).

Labdien, godājamie deputāti!

Principā pēc tā, ko teica Segliņa kungs, mēs varētu vienkārši balsot. Taču es diemžēl esmu spiests šoreiz nepiekrist Segliņa kungam, neskatoties uz to, ka viņa nodomi ir ļoti cēli un arī pareizi, iespējams. Diemžēl mēs redzam to reālo situāciju, kas ir saistīta ar tiesvedības procesiem pēdējā laikā un kas pierāda pilnīgi pretējo. Cilvēki, kas dzērumā brauc ar automašīnu un nobrauc cilvēku - nevis vienkārši dzērumā sēž pie stūres! -, tiek attaisnoti. Maksimālais sods, ko viņi saņem, ir nosacīts sods. Augsta amatpersona Jūrmalā nesen atkal - jau kuro reizi! - tikusi pieķerta, braucot dzērumā. Mēs nevaram notiesāt! Tagad mēs vēlamies šos cilvēkus ņemt un tiesāt ilgtermiņā. Taču es gribu jautāt - kur ir pati problēma? Problēma ir saistīta ar to, ka uz mūsu valsts ceļiem iet bojā nevainīgi cilvēki. Mēs redzam to, ka jaunieši sametas kopā - samet pa 50, pa 100 latiem, nopērk kaut kādas automašīnas un braukā. Tiesību nevienam no viņiem nav. Sodi tiek likti daudzkārtīgi. Ir pat bijuši gadījumi, kur vairāk nekā 10 reižu ir sodīts kāds autobraucējs, bet diemžēl tas sods tiek uzkrāts daudzu tūkstošu apmērā un viņš to nekad nenomaksās.

Redziet, automašīna joprojām ir un paliek noziedzīgs ierocis, ar kuru tiek nogalināts cilvēks. Tikai tad, kad kāds cilvēks ir nogalināts, tiek pievērsta lielāka uzmanība šai problēmai.

Pirms kāda laika konkrēts gadījums bija: cilvēks, tā teikt, bija izdarījis noziegumu - nobraucis otru cilvēku -, bet pēc kāda laika viņu atbrīvoja, viņš atkal dzērumā sēdās pie stūres un atkal izdarīja noziegumu.

Šādas lietas notiek! Šodien es negribētu emocionāli izvērtēt katru šādu gadījumu, bet tā pamatproblēma ir tāda. Es uzskatu, ka ir nepieciešams ātrs rīcības plāns - tas, kas tiek piedāvāts šodien konkrētā likumprojekta izskatīšanā. Es domāju, ka tieši Satiksmes ministrijas izstrādātais modelis - ir runa par to, ka mēs varam konfiscēt automašīnu, - lielā mērā tomēr risinātu problēmu, jo tā automašīna, kas pieder daudziem cilvēkiem, attiecīgi tiktu konfiscēta.

Kāds ir mērķis? Ne jau atņemt simtiem, tūkstošiem automašīnu. Mūsu mērķis ir panākt to, ka automašīnas tomēr tiktu kaut kādā veidā vairāk pieskatītas. Te saka, ka bērni brauc ar mašīnām bez atļaujas un pēc tam cietīs vecāki. Taču, ja jau likums nosaka, ka ierocis, ja kādam ir ieroča turēšanas atļauja, ir jāglabā seifā, tad arī automašīnas atslēgas nedrīkst mētāties apkārt. Jo, kā mēs redzam, ka šodien diemžēl bezatbildība ir guvusi virsroku. Un tieši tāpēc es domāju, ka šodien mēs nevaram vilcināties. Mums ir jāatbalsta lēmums, kurš mums dod iespēju konkrēti rīkoties. Galvenais mērķis ir panākt, lai tie bezatbildīgie dzērāji - noziedznieki, kas braukā ar savām automašīnām, - saprastu, ka vienīgais, kas viņiem vēl ir palicis (jo sirdsapziņa un galva jau ir sen nodzerta), ir mašīna un ka to viņiem atņems.

Tieši tāpēc es aicinu jūs, Segliņa kungs, tomēr piekrist un pieņemt šo ātrāko risinājumu, un tomēr vadīties pēc komisijas lēmuma! Es esmu pārliecināts, ka tas būs, tā teikt, arī kompromiss attiecībā uz to, ko jūs esat teikuši. Un, ja gadījumā mums būs nepieciešams nākotnē atgriezties pie precizēšanas, mēs to izdarīsim.

Attiecībā uz līzinga kompānijām es gribu teikt, ka es, satiksmes ministrs, esmu ticies ar līzinga kompāniju pārstāvjiem un ka ir panākta vienošanās, ka CSD labāk un biežāk informēs par tiem gadījumiem, kad dzērāji tiek pieķerti, būdami pie stūres. Es domāju, ka tas ir ļoti loģisks risinājums, jo tad principā līzinga kompānijas redz... Ja pirmajā reizē šāds cilvēks tiek noķerts, tad ir iespējams piemērot viņam kādu sodu - atņemt automašīnu jeb vienkārši lauzt līzinga līgumu.

Es uzskatu, ka, ja mēs rīkosimies pretēji, tad mums būs jāuzņemas atbildība par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas ies bojā uz mūsu valsts ceļiem tuvākajā laikā, un mēs varēsim taisnoties: “Bet mēs taču vēlējāmies, lai būtu labāk! Mēs gribējām, lai būtu korektāk!” Diemžēl uz Latvijas ceļiem ir ārkārtas situācija, un tāpēc es aicinu tomēr turēties pie komisijas lēmuma. Aicinu šajā gadījumā neatbalstīt Segliņa kungu, bet atbalstīt komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai cilvēks, kurš sēž pie stūres dzērumā, ir noziedznieks? Ir! Vai tad, ja viņš brauc bez tiesībām, viņš ir noziedznieks? Ir! Vai mēs varam uzticēties saviem ierēdņiem, kuri administratīvā kārtībā atņems cilvēkam kaut kādu mantu - to mantu, kuru viņam garantē mūsu Satversme? Atņems bez tiesas lēmuma!

Man vispār nav uzticības ierēdņiem, jo viņi dažreiz nedara pat to, ko viņiem vajag darīt. Man ir liela pārliecība, ka, tāpat kā pašreiz, tās lepnās lielās mašīnas, kurās daži brauc arī reibumā, arī turpmāk brauks. Viņi nemaksās uz ceļa simts latus, bet maksās 500 latus skaidrā naudā. Neviena tāda mašīna netiks atņemta! Man ir tāda pārliecība.

Tas - no vienas puses.

Taču, no otras puses, bez tiesas lēmuma mēs nevaram neko atņemt cilvēkam, it īpaši viņa īpašumu, kuru garantē viņam mūsu Satversme.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs nupat dzirdējām, ka Segliņa kungs apšaubīja to Latvijas banku speciālistu veselo saprātu, kuri izsniedz kredītus, ņem komercķīlas, aizdod naudu un tā tālāk. Segliņa kungs, vai tad tiešām kāds izsniedzis kredītu vai ļāvis cilvēkam līzingā pirkt mašīnu, zinot, ka tam cilvēkam nav iespējas atmaksāt to? Vai jūs pats ticat tam, ko jūs te runājāt? Ja viņš nevar to naudu atmaksāt automašīnas konfiskācijas gadījumā, viņš taču nevar to atmaksāt arī tad, ja mašīna nav konfiscēta.

Otrs priekšlikums ir vēl smieklīgāks. Parādiet man, kādā veidā tiesneši konfiscēs automašīnu, teiksim, tiesnesim Mikam? Man liekas, ka viņš pamanījies jau ceturto reizi iebraukt stabā vai uzbraukt kādam cilvēkam virsū.

Un otrs precedents. Vai tad mēs maluzvejniekiem jau nekonfiscējām mašīnas? Krimināllieta - labi. Taču administratīvajā kārtībā jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Vai tad Latvijas tiesu sistēma aizliedz kaut kādā veidā, ja ir kādam netaisnīgi kaut kas konfiscēts, vērsties tiesā un pēc tam šo lēmumu pārsūdzēt?

Kādi var būt iebildumi pret šo lēmumu?

Un pēdējais. Tiem cilvēkiem, kas apšauba šo priekšlikumu. Es, protams, arī aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt Segliņa kungu... Tad jau jūs varat, mīļie kolēģi, paņemt Kalašņikova automātu no kāda sava drauga, kurš strādā apsardzes firmā, aiziet uz kādu universālveikalu vai iepirkšanās centru un pašaudīt griestos. Jums taču uzreiz to atņems un kā konfiscētu pieliks lietai.

Ar Kalašņikova automātu Latvijā nogalina varbūt divus, trīs vai četrus cilvēkus, bet ar automašīnām, braucot dzērumā, nogalina vairākus simtus cilvēku...

Kāpēc jūs uzskatāt, ka, piemēram, ierocis, ar kuru ir nogalināts varbūt viens cilvēks, ir uzreiz jākonfiscē, bet automašīna, ar kuru nogalina - teiksim, iebraucot pūlī, - trīs četrus cilvēkus, nav jākonfiscē?

Nav absolūti nekādas loģikas!

Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tas stāvoklis ar šo braukšanu un nebraukšanu, un uzbraukšanu, kāds ir Latvijā šodien, prasa no Saeimas būtisku iejaukšanos.

Tagad uzdošu jautājumu: vai cenšanās vainīgos ietupināt cietumā var būtiski ietekmēt šo procesu? Nekādā ziņā! Vai tas jums vēl nav skaidrs? Būs kaut kādi kārtējie tiesas procesi, kas vilksies gadiem. Aizturētais šo tiesas procesu laikā vazāsies pa pilsētu un atkal sēdīsies pie stūres - jūs viņam nevarat to aizliegt -, un vēl piecas reizes uzbrauks citiem virsū. Un tad jūs viņu tiesāsiet otro reizi, trešo reizi un ceturto reizi, un tiesas visu laiku nenotiks, un viņš staigās pa pilsētu. Katrā tiesas procesā būs kārtējie advokāti - labi apmaksāti advokāti. Apmēram tādi kā viena kundzīte, kura nupat, uzstājoties televīzijā, skaidroja savas aizstāvamās rīcību. Šī aizstāvamā bija uzbraukusi virsū mazam zēnam uz gājēju pārejas. Zēns guva ļoti smagas traumas. Taču advokāte teica apmēram tā: “Ziniet, viņa neredzēja to, ka šis zēns ir uz gājēju pārejas.” Nu ļoti interesanta advokāte! Ar šādu argumentu viņa acīmredzot arī tiesā uzstāsies.

Tiesa var izlemt, ka ir bijis vainīgs un kas nav bijis vainīgs. Tiesa var atņemt šo automašīnu un var arī neatņemt. Kā jūs to nesaprotat! Tā ir tāda ākstveidīga domāšana, es teikšu. Kas tad ir svarīgāks? Cilvēku drošība ir vissvarīgākais! Jums tas “dzelzis” briesmīgi rūp, ko? Nē, jums ir jādomā par cilvēku drošību! Šitāds te piedzēries puslops, kas sēžas pie stūres, - par cilvēku viņu ir grūti nosaukt - viens pats šādu noziegumu veikt nevar, viņam tas braukšanas līdzeklis ir nepieciešams. Tāpat kā noziedzniekam, kas banku aplaupa, kaut kāds ierocis ir vajadzīgs. Tātad šis ierocis ir jāatņem! Tā jau vairs nav kaut kāda nosacīta manta. Tas ir ierocis, ar ko tiek izdarīts noziegums.

Un šeit jau ir tā būtiskā mūsu izšķiršanās. Cik reižu jau nav runāts par dažādu tiesnešu dažādu rīcību?! Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas grib teikt, ka visi tiesneši ir slikti, un es domāju, ka tikai retais to teiks. Taču tiesneši ir tikpat dažādi kā visi pārējie. Un Latvijā ir desmitiem ļoti nožēlojamu tiesas procesu. Piemēra labad vēlreiz atgādināšu par to tiesu, kas Raivim Dzintaram piesprieda diezgan pamatīgu naudassodu praktiski par neko. Un līdzīgas tiesas attaisno slepkavas! Varbūt der uzskaitīt visus tos gadījumus, kad ir sabraukti cilvēki tāpēc, ka ir uzbraukts uz ietves, jo ir braukts dzēruma stāvoklī? Cilvēki ir gājuši bojā, bet vainīgie nav nevienu dienu atradušies apcietinājumā. Vai jūs zināt maz tādu gadījumu?

Un tieši tāpēc ir jāiejaucas būtiski. Ja atņems to “vāģīti” viņam, tad domās. Ja jūs tikai kaut kādus protokoliņus sastādīsiet un gaidīsiet, kad nu viņu tur tiesās un kad netiesās, un tas atkal meklēs pa visiem kanāliem naudu, ar kuras palīdzību veiksmīgāk tikt ar visiem saviem pienākumiem galā, nekas labs nesanāks.

Mēs, “tēvzemieši”, būsim par cietu attieksmi. Mēs esam par to, ka šie tā saucamie braucamie līdzekļi ir jākonfiscē. Un jākonfiscē tie uzreiz, tāpat kā jebkurš bīstams ierocis...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav grūti gara acīm paskatīties mazliet uz priekšu. Un es redzu ainu apmēram pēc gada: līdz 9.Saeimas vēlēšanām mums atlicis tikai viens mēnesis, un tad nāk klajā Satiksmes ministrija ar šaušalīgu atziņu: “Ziniet, izrādās, ka Latvijā ir neskaitāmi pārkāpumi, simtiem, kur ir tādi pilsoņi, kuriem konfiscēta viena mašīna, otra, trešā, bet viņi šodien vēl joprojām braukā pa ceļu, jo neviens nav vērsies pret šo konkrēto nozieguma izdarītāju.” Un tā pašlaik arī ir tā būtība, par ko mēs runājam.

Mēs, Tautas partija, piedāvājam daudz skarbāku risinājumu - jau uzreiz pie pirmās reizes, kad šoferis alkohola reibumā bijis pie stūres, vērsties krimināltiesiski pret pārkāpēju. Pie tam jums ir jāsaprot, ka Latvijā ir vesela kategorija cilvēku - gan bagātu, gan trūcīgu -, kam tā mašīna ir tikai bleķu kaste: gan tam, kas par 20 latiem nopircis to “Zaporožec”, gan par 100 latiem nopirktais kaut kāds BMW. Bet kādam citam varbūt ir daudz dārgāks automobilis. Nu un tad? Šodien atņēma, bet rīt nopērk citu un brauc tālāk!

Ir jāvēršas pret konkrēto pārkāpēju. Un tā ir saprātīga pieeja. Nemaz nerunājot par to, ka, teiksim, šī Satiksmes ministrijas piedāvātā versija pieļauj diezgan muļķīgus pārpratumus.

Labā griba ir saprotama. Mēs kopā virzām šo lietu, bet ir jāsaprot, ka ir jāsoda pats pārkāpējs. Visskarbākajā veidā! Tādiem cilvēkiem ir vieta cietumā.

Un beigu beigās vienai daļai atturēties no tā palīdzēs apziņa, ka viņam tiks sabojāta visa turpmākā dzīve.

Aicinu padomāt un atbalstīt Mareka Segliņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mani visvairāk šajās Saeimas diskusijās satrauc tā liekulība, kas reizēm pavīd šajās runās. Un kāpēc? Mēs it kā esam vienoti. Mēs sakām: “Jā, dzērājs pie stūres - noziedznieks!” Mēs sakām, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, mēs sakām, ka tas ir jāizskauž, bet es nesaprotu, kāpēc mēs skaidri un gaiši nevaram pateikt, ka šādi dzērāji bez tiesībām pie stūres, kuri nogalina, kuri sabeidz, sagandē citu dzīves, ir jātiesā un jāliek cietumā, kā to dara visas valstis Eiropā. Visas! Es uzsveru, kolēģi, - visas!

Tie argumenti, ko savulaik minēja Lukstiņa kungs, ka Eiropā mašīnu konfiscē, es nezinu, no kurienes bija ņemti, bet mana informācija saka, ka vienīgā valsts Eiropā, kas konfiscē automašīnas, ir Francija. Un to dara tikai atkārtota pārkāpuma gadījumā, un tikai pie letāla iznākuma. Pārējās valstis vai nu aiztur... Es uzsveru: aiztur automašīnas uz 15 vai uz 20 dienām. Tas ir ļoti normāli un saprātīgi, bet konfiscēšana pēc būtības rada pilnīgi pretēju efektu, jo šis dzērājs pie stūres nesaņem pelnīto sodu. Viņš nesēž cietumā, bet gan ņem citu mašīnu, brauc un nogalina tālāk.

Vēl viena lieta, kur es gribu uzsvērt šo liekulību. Es šodien ar ļoti lielu interesi avīzē “Diena” 2.lapā lasīju Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora Lukstiņa rakstu, kurā es neviena vārda nedzirdēju par kādu reālu cietumsodu. Es dzirdēju reālu situāciju aprakstus: “Jā, tā ir! Tā ir problēma!”

Bet kāpēc Lukstiņa kungs, kurš tiešām ļoti labi saprot un ir pētījis šo situāciju, negrib to risināt pēc būtības? Liekulība - tas ir vienīgais izskaidrojums, par ko es runāšu.

Kolēģi, vienīgais arguments pret šo, ko esmu dzirdējis šur tur presē, ir tāds, ka mūsu cietumi nav gatavi uzņemt šos pārkāpējus. Taču vakar tieslietu ministre Āboltiņa skaidri un gaiši teica, ka šobrīd tiesu sistēma tam ir gatava, ka cietumos ir vietas šiem pārkāpējiem un ka šī problēma galīgi nav arguments vai iegansts, lai kaut kādā veidā mēs atkal duļķotu šo dīķi. Šī problēma ir atrisināta lielākajā daļā Eiropas valstu, ļoti vienkārši, ļoti skaidri un saprotami. Es nezinu, kāpēc mēs šobrīd liekulīgā veidā cenšamies šo dīķi atkal saduļķot.

Es nezinu, kur kāda kuram par to ir interese, bet es aicinu jūs būt skaidri un gaiši pārliecinātiem par vienu: braucējs - dzērājs pie stūres ir kriminālnoziedznieks. Sodīsim viņu, kā viņam pienākas!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta Satiksmes ministrijas viedokli, Ceļu satiksmes drošības direkcijas viedokli un arī komisijas lēmumu, bet tā nevar atbalstīt deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu.

Īsi komentēšu dažas šeit teiktās runas.

Deputāts Golubovs minēja, ka viņam ir problēmas ar ierēdņiem. Un tā domā diezgan daudz cilvēku mūsu sabiedrībā, un bieži vien viņiem arī ir taisnība. Un, ja viņiem ir taisnība, tad viņi uzvar administratīvā procesa kārtībā tiesā, pārsūdzot uzliktos administratīvos sodus.

Jau gadu un septiņus mēnešus mums darbojas administratīvās tiesas, un, ja jums, Golubovs kungs, kāds ceļu policists nepareizi uzliks šādu sodu, tad jūs vinnēsiet šajā procesā un atgūsiet arī jums nodarītos zaudējumus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es noteikti gribētu komentēt deputāta Slaktera teikto par to, ka būtu jāsoda vainīgā persona. Jā, protams, es arī saprotu, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumos šie sodi ir paredzēti, bet ir viena problēma.

Apmēram pirms gada mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Juridiskajā komisijā iesniedzām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un mēs tajos ierosinājām ieviest jaunu administratīvo sodu - piespiedu darbu. Taču jau gadu šis likumprojekts guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs un netiek izskatīts.

Es aicinu no šīs tribīnes Juridisko komisiju tomēr šo likumprojektu izskatīt un ieviest jaunu administratīvo sodu - piespiedu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es ļoti gribu cerēt, ka visas runas, kas izskan no šīs tribīnes, ir ar labu nolūku.

Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi esam vienisprātis, ka dzērājiem, kas sēžas pie stūres, ir jānonāk cietumā. Es ļoti gribu cerēt, ka neviens tiešām neuzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā tuviniekiem būs gandarījums, ka slepkava ir saņēmis sodu - viņš ir zaudējis mašīnu. Un nākamo noziegumu viņš izdarīs jau ar citu mašīnu.

Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi šeit saprotam, ka auto konfiskācija var būt tikai papildu sods, nevis pamatsods. Pamatsods, mīļie draugi, dzērājam, kas sēžas pie stūres, ir atrašanās cietumā. Turklāt jau pēc pirmās reizes, kad viņš ir pieķerts šajā pārkāpumā.

Savukārt no šīs tribīnes šodien, skatot dažādus jautājumus, vairākkārt ir tikusi apšaubīta mūsu tiesu kompetence un mūsu tiesu godprātība. Mīļie draugi, ja tā tas notiek, tad mums vispār nav par ko runāt. Tad Latvijā nedarbosies neviens likums.

Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz šiem likuma grozījumiem, kuri vairs neparedz vārdiņu “vai”: naudas sods vai cietuma sods, bet kuri skaidri pasaka vārdiņu “un”: gan cietumā, gan naudas sods.

Un kā ļoti loģisks iespējamais papildsods - transportlīdzekļa konfiskācija. Bet neaizmirsīsim to, ka šis krimināli sodītais autobraucējs savā turpmākajā dzīvē cietīs no ļoti lieliem un plašiem ierobežojumiem. Pirmām kārtām viņš nevarēs kļūt par vienu no Saeimas deputātiem, viņš nevarēs saņemt pielaidi valsts noslēpumam, viņš nevarēs strādāt ļoti daudzās un dažādās profesijās. Es ceru, ka turpmākajā dzīvē viņš strādās godprātīgi vienkāršu darbu un centīsies izpirkt savu vainu.

Vēl viens aspekts. Šodien tika runāts par līzinga kompānijām. Godātie kolēģi, padomājiet no apdrošinātāja viedokļa! Līzinga kompānija nezaudēs nekad. Līzinga kompānija, slēdzot līzinga līgumu, vienmēr paredz obligātu transportlīdzekļa apdrošināšanu, jo līzingā ņemtā manta var aiziet bojā un līdz ar to tā ir jāapdrošina. Raugoties no apdrošinātāja viedokļa, iespēja, ka transportlīdzeklis varētu tikt konfiscēts - piedodiet, lai cik ciniski tas skanētu -, ir papildrisks, un, jebkuram līzinga ņēmējam - man, jums, katram no mums -, nonākot līzinga kompānijā, apdrošinātājs uz mums skatīsies kā uz potenciālu riska avotu. Un pret šo papildu risku - pret konfiskāciju transportlīdzeklis tiks apdrošināts. Un visi godīgie cilvēki, arī jūs, Šlesera kungs, kas, kā es saprotu, alkoholu vispār nelietojat, ja jūs ņemsiet līzingā mašīnu, jūsu prēmija būs dārgāka par šo papildu riska tiesu. Vai to mēs gribam panākt? Nu nē taču!

Draugi mīļie! Dzērājam, kas sēžas pie stūres, - cietumā ir viņa vieta! Mašīnas konfiskācija ir absolūti sekundāra lieta. Padarīsim cietumsodu nenovēršamu!

Tāpēc es aicinu balsot “par” Kampara un Segliņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu varbūt papildināt gan Segliņa kunga, gan Kampara kunga teikto par statistiku. Tātad šajā gadā 355 gadījumos tika izraisītas avārijas, vadītājam esot reibumā un braucot bez vadīšanas tiesībām. 30% - vairāk nekā 800 cilvēku - alkohola reibumā aizturētajiem vadītājiem nekad nav bijušas vadītāja tiesības vai arī tās par dzeršanu jau ir bijušas atņemtas. Pašreizējie sodi ir naudassods, punktu piešķiršana, vadītāja tiesību atņemšana. Reālā situācija ir tāda, ka šie sodi nav samaksāti. Nenomaksātā summa sasniedz 3 miljonus latu, bet šoferi - alkoholiķi pēc aizturēšanas turpina piedalīties ceļu satiksmē.

2005.gada 2.aprīlis. Ietriecoties kokā ar Audi 100, braukdams bez vadītāja tiesībām un alkohola reibumā, iet bojā astoņpadsmitgadīgs jaunietis. Ar šo automašīnu jau agrāk tika izdarīti 28 pārkāpumi. Šos pārkāpumus bija izdarījuši dažādi cilvēki, to skaitā vairāki bez vadīšanas tiesībām un alkohola reibumā. Sodi nav samaksāti, šie cilvēki ir atlaisti, bet šī automašīna ir atradusies uz ceļa. Un tā šī situācija ir beigusies ar viena Latvijas pilsoņa zaudēšanu.

Kolēģi, es jūs lūdzu: neesiet vienaldzīgi! Lai jūs nemaldina šobrīd formāli paustais komisijas atbalsts Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Vairākums no jums, protams, šodien balsos “pret” šiem priekšlikumiem, ievērojot frakcijas disciplīnu. Un arī es atbalstu šos priekšlikumus par iestrādāšanu Krimināllikumā, taču domāju, ka mums ir jāsper pirmais solis un jāatņem šiem noziedzniekiem šis ierocis uz ceļa. Ar līzinga kompānijām, ar apdrošināšanas kompānijām šī lieta ir nokārtojama ar Ministru kabineta noteikumiem.

Kolēģi! Lūdzu, neesiet vienaldzīgi pret šo lietu, jo, citējot dižgaru, vienaldzība ir dvēseles paralīze vai pāragra nāve, un auto konfiskācija ir paredzēta tikai un vienīgi par vissmagākajiem likuma pārkāpumiem, tas ir, par braukšanu reibumā un bez vadītāja tiesībām. Un šis, kā es tiešām uzskatu, ir efektīvs sods pārtikušajiem pilsētniekiem, kas pie stūres sēžas alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā bez auto vadīšanas tiesībām. Par prettiesisku rīcību, par zādzībām vai par auto lietošanu bez atļaujas, par prettiesisku transportlīdzekļa izmantošanu, ja auto ir zagts, nav paredzēta konfiskācija.

Kādas alternatīvas mums šodien tiek piedāvātas? Mums tiek piedāvāts cietumsods. Es uzskatu un ceru, ka arī mūsu partija, Latvijas Pirmā partija, uzskata, ka cietumsods ir dārgs, bezjēdzīgs un neefektīvs sods. Un diezin vai par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu celt jaunus izolatorus, jo to jau patlaban katastrofāli pietrūkst, turklāt tie neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Es nezinu, vai mums cietumos būtu jāvairo tuberkulozes slimnieki un salauzti likteņi.

Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, ieviest šo transportlīdzekļu konfiskāciju jau tagad un turpināt kopīgi strādāt pie šo normu papildināšanas Krimināllikumā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi, lielie arestētāji un cietumā sēdinātāji! Man liekas, ka jūs nesaprotat, par kādu dokumentu mēs patlaban runājam.

Ko tad mēs šodien izskatām? Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurā mēs gribam ieviest stingrākas normas. Ko jūs te putrojat un nākat runāt par cietumiem? Par sēdināšanu cietumā runā cits dokuments, un tas ir Krimināllikums. Kā var šīs divas lietas jaukt kopā? Runa ir par to, ka ir jābūt stingrākām normām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un viss! Tas neliedz mums ieviest stingrākas normas arī citos likumos. Tā ka šeit nevajag jaukt kopā šīs divas lietas!

Patlaban ir viens balsojums - vai mēs gribam stingrāk sodīt šos pārkāpējus, izmantojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, vai arī mēs šajā kodeksā tā “ar cimdiem rokās” paglāstām viņus, pakratām pirkstu un sakām: “Jā, Krimināllikumā - tur būs!” Tur būs! Tur būs advokāti, tur būs gadiem ilgi procesi un viss pārējais, bet mašīnas lai paliek, mašīnas mēs neaiztiksim.

Un tieši tāpēc katrā iespējamajā dokumentā ir jāievieš stingrākas normas. Tad nu sāksim ar kaut ko patiesu, šeit izskatot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet pēc tam runāsim par Krimināllikumu.

Sēdes vadītājs. Mareks Segliņš, otro reizi.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kā jūs, kolēģi, jau esat ievērojuši, es tā sevišķi bieži necenšos jūs apgrūtināt ar savām pārdomām par dažādām lietām. Un nebūtu nācis arī šoreiz, bet divi no kolēģiem pieminēja mani vārdā un manis teikto, un es to uzskatīju par goda lietu tomēr viņiem atbildēt.

Pirmais no viņiem bija Aleksandrs Kiršteins, kurš stāstīja, ka Segliņš tur kaut ko par bankām nesaprot. Tad redziet, Aleksandr Kirštein, atšķirībā no jums, es ar tām bankām tikos, nevis izlasīju kaut ko avīzē vai internetā. Un es ar tām bankām, piemēram, ar šo “Hansa līzingu”, pats personīgi runāju un zinu viņu viedokli. Nezinu, kuru lapu jūs esat izlasījis kaut kur internetā vai kaut ko sameklējis aiz gara laika.

Petera kungs izstāstīja sirdi plosošu stāstu par mašīnu, kas 28 reizes bijusi iesaistīta notikumos. Redziet, es šodien, braucot uz darbu, nenoslinkoju. Es Daugavas krastā ieraudzīju Ceļu policijas patruļu, apstājos, pagāju gabalu atpakaļ un ar viņiem aprunājos: “Kā ir? Kā jūs īsti mašīnas aizturat šobrīd?”

“Neaizturam!”

“Kāpēc neaizturat?”

“Ziniet, mums nav instrukcijas un mums tās vispār nav kur likt.” Viņi saka, ka kaut kur Gaujas ielā it kā varot nolikt, bet īstenībā tur neviens tās nesargā, tāpēc pāris reižu tām izzaga radio. Un tāpēc esot labāk vispār tās neaizturēt.

Tur jau ir tā problēma, ka policijai šobrīd to mašīnu vispār nav kur likt. Kur ir tie apsargātie stadioni, kur liks tās 5000 mašīnas?

Dobeļa kungs, bet Krimināllikums... Krimināllikumu mēs skatīsim šodien kā darba kārtības 26.punktu, un tur ir šie Kampara un Segliņa priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, godātie kolēģi, Segliņa kungs, beidzot savu uzrunu, pateica faktiski to, kāpēc es pieteicos debatēs. Manas padomes kolēģim Dobelim Mareks jau to pateica. Es gan nospiedu pogu, lai atsauktu savu uzstāšanos, bet tiku jau izsaukts.

Tā ka, Dobeļa kungs... (No zāles dep. J.Dobelis: “Es tevi neminēju!”) mēs šobrīd esam jau darba kārtības trešajā lappusē. Aicinu atšķirt darba kārtības 26.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas tieši ir saistīts ar šo jautājumu. Protams, jautājumus skatīsim pēc kārtas, bet runājot tomēr domāsim par visu darba kārtību kopumā.

Bet, ja reiz esmu tribīnē, tad izteikšu vēl dažas pārdomas, kolēģi! Mēs dzirdējām statistiku - 8 tūkstoši autovadītāju pieķerti braucam dzērumā: 3 tūkstoši - bez tiesībām, bet 5 tūkstoši - ar tiesībām! Ja es iziešu vakarā pastaigāties un mani - nedod Dievs, sabrauks mašīna... (Starpsauciens: “Tad būs žēl!”) Kolēģi, man ir pilnīgi vienalga, vai mani sabrauc dzērājs ar tiesībām vai dzērājs bez tiesībām, tāpēc, domājot par šīsdienas darba kārtības 26.punktu, gribu sacīt: visiem dzērājiem, kas reibumā atrodas pie stūres, ir jāsēž cietumā jau no pirmās reizes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Godājamais Segliņa kungs! Jūs tikāties ar “Hansabankas” pārstāvjiem, bet es, atšķirībā no jums, no “Hansa līzinga” dabūju šo līzinga līgumu. Jūs tikai tikāties un jau teicāt.

Ziniet, ir ārkārtīgi interesanti, ka banku interesē, izrādās, ne tikai tas, vai man dzērumā atņems vai neatņems to mašīnu, bet viņu nez kāpēc interesēja alga, ienākumi, nekustamo īpašumu ķīlas, citas kredītsaistības un tā tālāk.

Jūsu loģika darbotos, ja līzinga kompānijas strādātu pēc, piemēram, sekojoša principa. Atnāk kāds “zilītis” nosmulētās biksēs un saka, ka viņš grib izīrēt ekstraklases mersedesu, un, kad viņam prasa, kādi ir viņa ienākumi, viņš saka: “Man ir elektriskais zivju sitējs, es nositu apmēram 200 lašus mēnesī un esmu spējīgs maksāt, pieņemsim, pa 5 latiem gabalā - 1000 latus mēnesī esmu gatavs maksāt.” Loģiski, ka, ja viņam konfiscētu to mašīnu, viņš varbūt arī neatmaksātu.

Diemžēl gan jūsu pieminētā Hansabanka, gan “Nordea” banka, gan Unibanka nez kāpēc prasa gan jūsu regulāros ienākumus, gan jūsu ķīlu. Un ja jūsu mašīnu konfiscēs... Segliņa kungs, jūs taču to labi zināt, nestāstiet mums blēņas kā pirmsskolniekiem!

Un, ja jūs negribat vairs maksāt, tad pret jums iedarbojas sankcijas no bankas puses. Vispirms tiek apķīlāts cits jūsu īpašums, jūs tiekat izsludināts par maksātnespējīgu, jūs tiekat iekļauts attiecīgajā reģistrā, un jūs pēc tam nevarat vispār sadarboties ne ar kādu komercbanku.

Taču jūs nākat un mums stāstāt muļķības, ka tad, ja kādam atņems mašīnu, viņš pārstāšot maksāt un nabaga banka nedabūšot atpakaļ savu īpašumu. Bankai nevajag to īpašumu, kurš jau ir nosmulēts un apdauzīts. Banku interesē tikai regulāri ienākumi - jūsu alga, jūsu maksātspēja. Viņai taču ir pilnīgi vienalga...

Un te es nevaru piekrist arī Šadurska kungam. Nekas dārgāks nepaliks, Šadurska kungs! Apdrošināts vai neapdrošināts būs nākamais īpašums. Nebūs nākamā īpašuma - būs aiznākamais. Banka nedos kredītu ne par jūsu skaistajām zilajām acīm, ne pret ko citu. Viņa skatīsies, ko jums var atņemt. Elementāri!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

A.Kiršteins. Nemuļķosim cilvēkus! Aicinu atņemt tos īpašumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu, jo šobrīd ir tāds termins kā “automašīnas aizturēšana”, un ir jāpanāk, lai arī reāli automašīnas tiktu aizturētas, ja ir kāds autovadītājs, kurš brauc dzērumā.

Man ļoti dīvaini liktos, ja policija pārvērstos par tādu kā metāllūžņu glabātavu. Es iedomājos tādu situāciju. Tagad laikrakstos bieži tiek rakstīts, ka pudelesbrālis nogalina savu pudelesbrāli ar cirvi. Nu kur tad mēs liksim tos konfiscētos cirvjus? Jo tiek minēts ierocis... Šinī gadījumā arī cirvis ir ierocis. Tad nu nepārvērtīsim policiju par otrreizējo izejvielu savāktuvi!

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Vispirms par lūžņiem. Deputāts Alberts Krūmiņš nupat izteicās, ka tie būšot lūžņi. Taču es esmu novērojis, ka pārsvarā tās ir BMW markas mašīnas. Tumšiem stikliem. Un tur sēž iekšā jauni cilvēki - respektīvi, jaunieši. Tas ir tradicionālais kontingents, kas brauc dzērumā un bez tiesībām. Un tie nav nekādi lūžņi, tās mašīnas maksā labu naudu. Es saprotu, ka saskaņā ar to koncepciju, ko Satiksmes ministrija iesniedza, Valsts ieņēmumu dienests realizēs tās mašīnas izsolē.

Tāda ir iecere, jā? Tā es sapratu.

Un no šīs izsoles nāks finanses atkal valsts budžetā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par līzinga devējiem. Nu laikam daudziem no mums ir līzinga līgumi un absolūti lielākajā daļā šo līgumu ir rakstīts, ka visi strīdi tiek izšķirti šķīrējtiesā. Ja kāds kādreiz ir bijis šķīrējtiesā, tad zina, ka viss notiek ļoti vienkārši un ātri.

Tā ka nevajadzētu taisīt problēmas tur, kur to nav.

Vienīgā problēma, kuru risināt es tomēr aicinātu Satiksmes ministriju, ir dot līzinga devējiem vairāk pieejamus datus - respektīvi, nodrošināt, lai līzinga devējam būtu vairāk pieejama tā informatīvā bāze, kas skar iespējamā līzinga ņēmēja pagātni saistībā ar administratīvajiem sodiem saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, saistībā ar atrašanos uzskaitē dažādos dispanseros un tamlīdzīgi.

Ja šādu datu bāzi valdība nodrošinātu, tad, protams, būtu daudz mazāk problēmu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs atgriezties pie praktiskās dzīves.

Cik maksā lietotas automašīnas, ar kādām ļoti bieži šie piedzērušies jaunieši laukos izraisa avārijas? 70 latus, 100 latus, 150 latus. Ļoti reti - vairāk. Vai tas būs viņiem drausmīgs sods, ja viņiem to mašīnu konfiscēs? Vai viņi nesametīs atkal naudiņu un nenopirks tādu pašu graustu vietā? Vai viņiem lielāks sods nebūs tas, ka jau tad, kad pirmo reizi viņus noķers braucam dzērumā, viņu reāli ieliks cietumā - tā, kā to dara rietumvalstīs? Nesen es redzēju televīzijā sižetu par Lielbritānijas policiju. Tikko policistiem bija radušās pat vismazākās aizdomas, ka autovadītājs ir reibumā, viņam tika momentāni uzlikti rokudzelži un bez vārda runas viņš tika izolēts no sabiedrības. Momentāni! Un, ja noskaidroja, ka viņš tiešām bija dzēris, tad tiesa - es esmu pārliecināts - viņam piesprieda reālu sodu.

Un otrs piemērs. Miljonārs (un piemēri nav tālu jāmeklē). Vai viņam mašīnas konfiskācija būs tas briesmīgākais sods? Viņš pasmaidīs un nopirks jaunu. Bet, ja viņu reāli iespundēs cietumā, tas gan, es domāju, viņam būs sods.

Tā ka nepārprotami mums ir jāatbalsta deputātu Segliņa un Kampara priekšlikums!

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Kampars. Otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Arī es jūs ilgi neaizkavēšu. Tomēr šajās debatēs, man liekas, ir divas lietas, kas būtu atgādināmas vēlreiz.

Dobeļa kungs un Kiršteina kungs! Es atgādināšu to triviālo teoriju, ka līzings ir kredīta veids: banka vai kredītdevējs kredītu izsniedz (No zāles dep. J.Dobelis: “Nejauc divas lietas!”), šo mašīnu jeb līzinga priekšmetu paturot par ķīlu. Šī ķīla ir garants bankai, līzinga devējam, ka kredīts tiks atdots. Un ziņas par naudas plūsmu vai ienākumiem tiek prasītas tikai tāpēc, lai banka pārliecinātos, ka kredīta ņēmējs ir spējīgs kredītu atdot. Tātad tas ir ļoti triviāli. Tas ir ļoti vienkārši, to māca ekonomikas studiju pirmajā kursā. Ja tiks apdraudēts šis līzinga pamatprincips, tad noteikti gan no jums, kolēģi, gan no pārējiem Latvijā bankas prasīs cita veida ķīlas - vai nu dzīvokli, vai kādu citu nekustamo īpašumu, vai garantijas, kas noteikti sadārdzinās un apgrūtinās šo lietu.

Tā ir viena lieta.

Otra. Viens piemērs, kas, man liekas, ir ļoti zīmīgs. Pirms mēneša, kā atceraties, Krāslavā notika traģisks gadījums. Vienu cilvēku, kas bija ar tiesībām un dzēris, aizturēja policija, šī mašīna tika novietota, pēc tam atdota, un šis cilvēks gāja bojā, iebraucot vilcienā. Tātad, Šlesera kungs, ir jautājums: ja šo cilvēku mēs tūlīt pat būtu aizturējuši, vai tad traģēdija būtu notikusi? Noteikti nē! Ja mašīna netiktu atdota, tad varbūt šis cilvēks paņemtu sava drauga mašīnu un iespēja traģēdijai notikt tomēr pastāvētu.

Mūsu piedāvātais priekšlikums ir vērsts uz to, lai atrisinātu šo problēmu, nevis nemitīgi runātu par tās risināšanu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. Otro reizi. Lūdzu!

A Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs šeit it kā domājat, ka tā automašīna ir ierocis. Taču es uzskatu, ka dažreiz jūsu pirksts ir ierocis. Kad attiecībā uz priekšlikumiem paaugstināt pensijas mūsu pensionāriem jūs balsojat “pret” un nedodat viņiem iztikas minimumu, tad jūsu pirksts ir noziedzīgais priekšmets. Tad jūs ar savu pirkstu arī izdarāt kaut kādu noziegumu. Varbūt viņu arī konfiscēsim jums?

Tas ir no vienas puses.

Šeit Šadurskis ļoti skaisti runāja par to, ka būs liegts kaut kas. Varbūt ne katru reizi nu tiesa izdara to, ko vajag. Bet neaizmirstiet, ka jūsu kolēģis, jūsu frakcijas kolēģis Jaunups, pirms trim gadiem arī notrieca cilvēku (es nevaru apgalvot, ka viņš bija dzērumā). Un tiesa, tā teikt, nenostrādāja.

Sēdes vadītājs. Ainārs Šlesers - satiksmes ministrs.

A.Šlesers (satiksmes ministrs).

Godājamie kolēģi! Šodien mums nav jārunā par banku vai līzinga kompāniju interesēm. Mēs pietiekami daudz runājam, lobēdami lietas, kas diemžēl nav saistītas ar cilvēka dzīvību. Un šajā sakarā te izskan tie argumenti: “Kā tad būs, kad to mašīnu atņems? Ko darīs pēc tam tas cilvēks - tiesāsies vai netiesāsies?” Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka arī šodien Krimināllikumā ir paredzēts sods par to, ka cilvēks dzērumā kādu nogalina. Ir paredzēts reāls sods - cietumsods! Diemžēl cietumsods tikai retu reizi tiek piespriests. Pateicoties labiem advokātiem, šie cilvēki pārsvarā gadījumu paliek sveikā. Tiek piespriests nosacīts sods. Bet cilvēks taču ir gājis bojā!

Es domāju, ka patiesībā šodien mums ir jārunā nevis par banku, līzinga kompāniju interesēm, bet pirmkārt, par cilvēka dzīvību. Es domāju, ka šodien mums ir reāli jānostājas cilvēka dzīvības pusē.

Katrā ārkārtas situācijā, tad, kad notiek plūdi, vētras, valdība sanāk kopā, sasauc ārkārtas sēdes, piešķir ārkārtas līdzekļus, lai cīnītos pret visām šīm dabas stihijām. Mēs redzam, ka šādas problēmas notiek daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. Tad, kad bija plūdi un vētras, ministri brauca, cīnījās. Arī Kariņa kungs brauca, cīnījās. Viņš mainīja savu darba kārtību, lai brauktu un skatītos, kas ir noticis ar elektrības vadiem.

Es gribu raksturot pašreizējo situāciju kā ārkārtas. Ja mēs gadījumā nepieņemsim šodien šo stingro lēmumu, tad, es atvainojos, tā būs tukša muldēšana. Jo tiesas diemžēl šodien, Šadurska kungs, nav tādas, kādām tām būtu jābūt. Diemžēl tas ir fakts.

Ja viena lieta, ko es negribētu šodien piedzīvot, - ka Saeima patiesībā kļūtu par lobiju tam, lai kapsētās būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo tur, redziet, vietas ir brīvas. Joprojām nav kur likt mašīnas...

Un tieši tāpēc es domāju, ka mums ir nepieciešams tomēr pieņemt šo lēmumu.

Un nu vēršos pie jums, Segliņa kungs! Latvijas Pirmā partija, es domāju, būs gatava arī Krimināllikumā atbalstīt jūsu priekšlikumus, lai vēl pastiprinātu to. Ieviesīsim maksimālo sodu! Lai mašīna tiek atņemta, un lai tiek likti cietumā! Nav problēmu. Pieņemsim lēmumu, neatstāsim to uz vēlāku laiku! Un, ja tādējādi mēs izglābsim tiešām daudzu cilvēku dzīvības, tad, es domāju, mēs būsim tiešām izdarījuši vienu labu darbu. Šodien diemžēl izšķiras daudzu cilvēku dzīvības. Nevainīgu cilvēku dzīvības.

Tā ka nelobēsim kapus!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jaunups vēlas piedalīties debatēs. Lūdzu!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Golubova kungs! Es tiešām nezinu, ko jūs varat vai nevarat garantēt.

Tas, kas notika ar mani pirms trim gadiem, bija nelaimes gadījums: vienas nelaimīgas sakritības dēļ cilvēks pārkāpa uz ielas satiksmes noteikumus. Tā bija milzīga traģēdija manā dzīvē un tā cilvēka dzīvē. Es nebiju lietojis alkoholiskos dzērienus, es nepārkāpu ceļu satiksmes noteikumus, braucot ar mašīnu. Tas bija nelaimes gadījums.

Un es aicinu... Es vienkārši lūdzu jūs neizmantot šo notikumu retorikā - tik demagoģiskā retorikā, kā jūs esat iemīlējis to darīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Stepaņenko. Jā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu, kurā ir lūgums, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, izdarīt pārbalsošanu par 52.priekšlikumu, jo balsojumā nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti.

Vispirms mums jālemj par to, vai veiksim pārbalsošanu. Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pārbalsot 52.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 26, atturas - 3.

Lūdzu zvanu! Atkārtoti balsojam par 52. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

55.priekšlikums.

V.Stepaņenko. 55., 56. 57. un 58.priekšlikums. Nav skatāmi, jo mēs nobalsojām par 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 60. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. Tātad 61.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 63. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 23, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. 64. un 65.priekšlikums - nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 66. - arī tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņeko. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 68. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par 68. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. Tātad 69. un 70.priekšlikums... Tātad 70.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 71. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Stepaņenko. 72. - parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 73.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 74.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 75.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 77. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - 7. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Stepaņenko. 78.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 80. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko. 81.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 82.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 83.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 84.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 85.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

V.Stepaņenko. 86.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 87. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Stepaņenko. 89. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. 90.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko. Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

 

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.4384-b. Izskatīsim otrajā lasījumā grozījumus, un, tā kā šis likumprojekts ir steidzams, tad arī pēdējā lasījumā.

1. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 2. - deputāta A.Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Emsis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 6. - deputāta A.Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 8. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 13. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 14. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 16. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 17. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 18. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. Tāpat 19. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 20. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi, dokumenta numurs 4385-b.

Tātad 1. - vides ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 2. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 3. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 6. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 17. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Emsis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 21. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 22. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

I.Emsis. 24. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 25. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 24. un 25.priekšlikums tiek atbalstīts.

I.Emsis. 26. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Emsis. 28. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 29. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 30. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 31. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.4386-b. Tātad 1. ir vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Emsis. 2. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 3. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Emsis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Emsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt izmaiņas likumā otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Priekšlikumi nav saņemti, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo dokumentu. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz papildināt Apsardzes darbības likuma 5.pantu ar trešo daļu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu - noteikt valsts nodevas likmes par speciālās atļaujas licences izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai.

Bez tam likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Apsardzes darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija, apspriežot šo jautājumu, konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Dalbiņš. 30.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Otrajam likumprojekta lasījumam Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Tas tika izskatīts 7.septembra sēdē. Aicinām pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.septembris,

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. 30.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Par šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Izskatījusi likumprojektu savā sēdē, komisija aicina to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. 30.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” priekšlikumi netika iesniegti. Aicinām pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Dalbiņš. 30.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis... bet, es redzu, ka ir, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Mārtiņš Klauss, Valdis Ģīlis, Anita Kalniņa, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gulbja, Ostrovskas, Tabūna, Seiles un Imanta Kalniņa jautājumu iekšlietu ministram Jēkabsonam un satiksmes ministram Šleseram “Par satiksmes negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem”. Jautājums tiek nodots ministriem.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo valsts budžetu, lūdzu piešķirt tam steidzamību!

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.septembris.

Sēdes vadītājs. Un likumprojekta izskatīšana?

Dz.Jaundžeikars. Izskatīšana Saeimas sēdē 29.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar likumprojektu un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaundžeikaram!

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.septembris.

Sēdes vadītājs. 21.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4497.

Jāteic, ka šīs Saeimas laikā grozījumus Darba likumā skatām jau ceturto reizi. Tas, protams, nav pārāk labi, jo Darba likumam būtu jābūt tam likumam, ko ne pārāk bieži maina.

Kādas ir galvenās lietas, kas ir šajos grozījumos? Šis normatīvā akta projekts, pirmkārt, paredz noteikumus par vienlīdzīgām tiesībām un vienlīdzīgu attieksmi papildināt, novēršot diskrimināciju attiecībā uz seksuālo orientāciju. Otrkārt, likumprojekts paredz diskriminējošā izņēmuma izslēgšanu darbā pieņemšanas stadijā attiecībā uz grūtniecēm. Likumprojekts nosaka arī to, kāda informācija darba devējam ir intervijā jāsniedz par uzņēmuma finansiālo un darba stāvokli. Ir paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam - izdot noteikumus par Profesiju klasifikatoru.

Likumprojektā ir paredzētas arī lietas, kas ir saistītas ar to, kā jāprecizē darba līgumi, kas noslēgti uz noteiktu laiku, un arī visas tās, kas attiecas uz algotajiem pagaidu darbiem, lai vienmēr varētu precīzi noteikt, kad darba devējs ir rīkojies pareizi vai nepareizi.

Likumprojektā ir arī paredzēti darba devējam atviegloti noteikumi par arodbiedrības informēšanu par darbinieku skaita samazināšanu. Likumprojektā ir paredzētas arī vairākas normas, kas nosaka attieksmi pret bērniem invalīdiem, pieņemot viņus darbā, un arī pret viņu vecākiem.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu uzmanīgi ir izskatījusi, un komisijas lēmums ir likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Šodien Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā ir paredzēts pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kuru izstrādājusi Latvijas Labklājības ministrija un kurš atbalstīts Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē.

Gatavojoties šai sēdei un iepazīstoties ar šiem grozījumiem Darba likumā, mani, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu un Latvijas pusotra miljona kristīgās tautas pārstāvi, atkal pārņēma ļoti nepatīkama sajūta, kuru es izjutu jau 2005.gada 8.septembrī Saeimas sēdē, kad tika balsots par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu Saeimas komisijām.

Godātie deputāti! Mūsu latviešu tautai ir labs teiciens, ka ar vienu darvas pilienu var sabojāt veselu medus podu. Šo teicienu var arī attiecināt uz Civillikumu un Darba likumu. Darba likuma 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā tiek ieviest papildinājums - varētu teikt, ciniski, bezkaunīgi un uzbāzīgi tiek uzspiesta tādas normas iestrāde kā “seksuālās orientācija”.

Pagājušajā sēdē mani, kā kristieti, pārņēma kauns un apvainojuma sajūta par to, ka Saeimas 49 deputāti atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (ar normu “seksuālā orientācija”) nodošanu komisijām, bet ne par to, lai likumprojektu nodotu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

Tagad varu teikt paldies Dievam, ka Viņš man deva savu žēlastību nekavējoties atbrīvoties no šā pazemojuma un apvainojuma, aizmirst to un pievērsties gaišākām domām.

Tāpēc šodien gribu pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Deputātiem Gulbim, Kļaviņam, Solovjovam, Ostrovskai, Rībenai un Kiršteinam, kuri balsoja “pret” vai atturējās balsojumā par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu komisijām, izprazdami tā likumprojekta patieso būtību.

Kolēģi deputāti! Man gribas vērst jūsu uzmanību uz likumos iestrādātajām normām. Varbūt derētu padomāt par katras likuma normas būtību vairākus gadus uz priekšu. Kā piemēru varu minēt kaut vai augu latvāni -padomju laika mantojumu Latvijas laukiem. Šodien mēs sākam saprast un atzīt, ka šis augs ir bīstams, taču nezinām, kā tikt vaļā no tā, - cik līdzekļu, darba un laika tas prasīs.

Tāpat ir arī ar tiem diviem vārdiem “seksuālās orientācijas”.

Gribu citēt vārdus, ko teicis Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats: “Nesen pārdzīvojām komunistiskā ateisma laikus, bet tagad, šķiet, iestājies seksuālā ateisma laiks. Nemitīgā seksuālās izlaidības plātīšanās, šķiet, beidzamajā laikā ir sasniegusi savu apogeju, un par to mēs nevaram klusēt.

Šī ateisma forma ir lipīgāka un bīstamāka, jo seksuālās izlaidības purvā pazūd garīgās vērtības. Cilvēki salūst ne jau fiziski, bet garīgi.” (Citāta beigas.)

Es uzskatu, ka tādu normu kā “seksuālā orientācija” iestrādāšana likumos ir pilnīgi nepārdomāta un pat noziedzīga, jo tādējādi notiek neliela skaita no normālas morāles un ētikas norobežojušos cilvēku atbalstīšana.

Geji un lesbietes ir ar amorāliem tikumiem, kas vēršas pret sabiedrības pamatšūnu - ģimeni. Ir dzirdams viedoklis, ka neiecietību pret gejiem izraisot cilvēku bailes no svešā un nepazīstamā. Taču īstenībā iemesls ir nevis bailes, bet gan tas, ka vienkārši saprāts protestē, ja cilvēks nododas izvirtībai.

Ja pieņem tādus likumus, kuros tiek apzināti apsmiets likumu likums - desmit Dieva baušļi -, tad nav ko cerēt uz Dieva žēlastībām un lūgties: “Dievs, svētī Latviju!”

Man ir divi ierosinājumi: vai nu likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nenodot komisijai tālākai izskatīšanai un gatavošanai otrajam lasījumam un to nodot atpakaļ Ministru kabinetam vārdu “seksuālās orientācijas” izsvītrošanai no 7. un 29.panta, vai arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ņemt vērā un atbalstīt iesniegtos priekšlikumus - izsvītrot no 7. un 29.panta vārdus “seksuālās orientācijas”.

Vēlreiz, kolēģi deputāti, es jūs lūdzu: ar likuma spēku neatbalstīt netikuma un izvirtības ievazāšanu sabiedrībā!

Kā kristietis varu pārliecināti un droši teikt, ka Dievs palīdzēs tikai tiem, kuri dzīvo pēc viņa likumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Darba likuma grozījumi paredz nozīmīgas un labas izmaiņas.

Taču arī es gribu runāt par šiem papildinājumiem 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā, kas tiek papildinātas ar vārdiem “seksuālās orientācijas”.

Es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības likumā izcelt seksuālo orientāciju, tādā veidā padarot to par kaut ko īpaši aizsargājamu. Jo likums aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un vārdi “vai citiem apstākļiem” pilnīgi iekļauj arī seksuālo orientāciju.

Es pieļauju, ka tūlīt kāds nāks un teiks: “Tas ir Latvijas Pirmās partijas populisms, liekulība un manipulēšana ar kristīgām vērtībām.” Nu, tas lai paliek uz katra cilvēka sirdsapziņas!

Es gribu teikt to, ka Latvijas Pirmās partijas politikas pamatā ir kristīgā ideoloģija un ka mums šīs vērtības nav tikai kā reliģiska dekorācija pāris reižu gadā, bet ka tā ir mūsu visdziļākā ikdienas pārliecība. Un, nākot šurp uz Saeimu, mēs savu reliģisko pārliecību un ticību nenoliekam plauktiņā.

Tādēļ uzskatu, ka amatpersona jebkurā varas līmenī vispirms ir morālo principu un garīgo vērtību nesēja, realizētāja un nostiprinātāja likumdošanas līmenī.

Mēs esam pret jebkura veida diskrimināciju, taču nevaram atbalstīt homoseksuālu attiecību kā dzīvesveida popularizēšanu un atzīšanu par normu mūsu valstī.

Ko patiesībā ietver šis likuma panta papildinājums?

Tas ir tikai pirmais solis geju un lesbiešu interešu nostiprināšanai likumdošanas līmenī. Jo pasaules pieredze rāda, ka tālāk sekos prasība legalizēt viendzimuma laulības un prasība ļaut adoptēt bērnus.

Nu, kā vēsta sakāmvārds, iedosim mazo pirkstiņu, velns paņems visu roku.

Kas tad ir zināms par šo homoseksualitāti? Plašsaziņas līdzekļos pārsvarā tiek sniegta vienveidīga informācija, kas tomēr uzspiež to viedokli, ka tā esot normāla un dabiska parādība.

Tāpēc citēšu fragmentus no grāmatas “Zēnu audzināšana”, kurā Amerikas lielākā autoritāte ģimeņu konsultēšanā psihologs Džeimss Dobsons raksta, ka “homoseksualitāte ir traucējums, lai gan Amerikas Psihiatru asociācija to noliedz. Geji un lesbietes (tai skaitā daži psihiatri) izdarīja lielu politisku spiedienu uz šo profesionālo organizāciju, liekot tai atzīt, ka homoseksualitāte ir “normāla”. Debates ilga gadiem. Visbeidzot 1973.gadā tika pieņemts lēmums svītrot šo stāvokli no organizācijas “Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas”. Šādam lēmumam nebija zinātniska pamata, bet to lielā mērā ietekmēja Amerikas Psihiatru asociācijas locekļu balsojums, ko ierosināja un finansēja Nacionālā geju un lesbiešu komisija. [..] Psihologi un psihiatri, kuri nepiekrīt šai politiski koriģētajai interpretācijai vai kuri mēģina palīdzēt homoseksuālistiem mainīties, šodien ir pakļauti nemitīgiem uzbrukumiem un apsūdzībām par ļaunprātīgu rīcību.” Citāta beigas.

Es domāju, ka arī mums Latvijā, tiem, kuri nepieņēma jauno Eiropas vērtību un izteica savu viedokli gan pirms, gan pēc notikušā seksuālo minoritāšu gājiena, bija jādzird līdzīgi agresīvi apvainojumi, ka esam atpalikusi, nedemokrātiska, provinciāla, aizspriedumu varā dzīvojoša, mežonīga, necivilizēta un ekstremāli konservatīva valsts. Lūk, tādi ir “komplimenti”, ar kuriem mūs ir pagodinājuši šīs minoritātes pārstāvji. Viņus varētu arī saprast, jo tikai 2-4 procenti no cilvēkiem atbalsta šo homoseksualitāti kā dabisku un normālu parādību.

Un tāpēc es domāju, ka brīvība nenozīmē visatļautību - tiesības demonstrēt un popularizēt netikumību. Demokrātija nenozīmē mazākuma izkropļotās vērtību sistēmas uzspiešanu vairākumam, un cilvēktiesības nav augstākas par Dieva likumiem, saskaņā ar kuriem cilvēkiem ir jādzīvo.

Eiropas Savienība ir sekulārs veidojums, kas norobežojas no kristīgām vērtībām un baznīcas, kura ir šo garīgo vērtību sargātāja, glabātāja un nesēja tautā. Un tāpēc top tādi absurdi kritēriji, kam nav nekādas garīgas autoritātes tautā, jo tā savā ģenētiskajā atmiņā gadsimtiem ilgi ir saglabājusi un iznesusi sava Radītāja cilvēkiem teiktos vārdus: “Augļojieties un vairojieties!”

Domāju, ka tautas tikumība ir lielākā garīgā bagātība, ko nevar un nedrīkst mainīt vai anulēt ar likumu, balstoties uz Eiropas mistiskām vērtībām. Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā sākotnēji varētu likties, jo saduras divi pasaules uzskati - sekulārais un kristīgais. Un šī nebūs vienīgā reize, ka mēs ar to sastapsimies. Un tāpēc es domāju, ka kompromisa šajā vitāli svarīgajā jautājumā nevar būt, jo morāla un tikumiska likuma apzināta ignorēšana, neievērošana un citu pamudināšana tā darīt ir uzskatāma par sevis un savas tautas degradāciju un pašiznīcināšanos.

Es domāju, ka daudzi no jums būs dzirdējuši Bībeles piemēru, ka divi brāļi Ēzavs un Jēkabs... ka Ēzavs, būdams izsalcis, par lēcu virumu pārdeva savu pirmdzimtību. Es domāju, ka mums par Eiropas “lēcu virumu” nevajadzētu pārdot savas tautas pirmdzimtību, godu un tikumību. Mēs nedrīkstam neņemt vērā mūsu sabiedrības vairākuma domas. Galu galā ar ko mēs riskējam: Eiropa mūs nesapratīs, kritizēs, piespriedīs soda sankcijas? Gribu jautāt: nu un? Vai tāpēc mums nediskutējot vajadzētu nekritiski pieņemt jebkuras vērtības, kas vēl līdz šim nav pierādījušas savu pozitīvo ietekmi uz sabiedrību? Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mēs šodien, atbalstot šādus papildinājumus, varam ielikt savā tautā “bumbu ar laika degli”, kas agri vai vēlu uzsprāgs.

Un tāpēc es jūs aicinu: mīlēsim savu zemi, cienīsim savu tautu un saglabāsim savu pašcieņu! Tāpēc Latvijas Pirmā partija balsos “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas! Jūs taču to visu varējāt izrunāt savā frakcijā, jo ziņotāja taču bija Stalidzāne no jūsu partijas.

Bet, ja runā nopietni, tad, protams, par to ir jārunā skaļi un arī no šīs tribīnes. Es gribētu jums, godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, nosaukt divus konkrētus kazusus un jums pašiem jāmēģina atrast atbildi, vai šajās situācijās var strādāt cilvēki ar netradicionālu orientāciju.

Situācija Nr.1. Jūs ejat cauri lidostas Drošības dienestam, un jūs palūdz pacelt rokas, lai jūs apčamdītu. Un šis čamdītājs ar tādu baudu jūs čamda visās vietās, ka jūs varat protestēt vai neprotestēt. Viņam tas ir atļauts. Tā ir viena situācija. (Smejas.)

Tad vēl ir otra situācija. Tā ir reāli zināma situācija - šī pirmā. Un vēl otra situācija. Daudzi deputāti droši vien savulaik ir bijuši iesaukti karadienestā. Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem. Un atceraties - jūs tā saucamajā obezjaņņikā jeb tajā pārbaudes punktā pārbaudīja viens tāds ārsts... (Smejas.) Nu vai tad tādā vietā var strādāt cilvēks ar netradicionālu orientāciju. Tā ka nu nevajag likumos rakstīt muļķības! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas! Kaut arī es ¾ apmērā piekrītu jūsu negatīvajai argumentācijai, tomēr aicinu atbalstīt šos grozījumus Darba likumā vismaz pirmajā lasījumā. Jo šeit ir pavisam citas lietas, kuras attiecas arī uz citiem diskriminācijas veidiem un kuras tomēr ir nepieciešams Darba likumā iekļaut, lai šajā apspriežamajā īpaši delikātajā jautājumā meklētu risinājumu grozījumu otrajā lasījumā, teiksim, attiecībā uz tiešo atsauksmi uz šo direktīvas numuru, saskaņā ar kuru mēs visu šo putru ievārījām.

Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr likumdošanas veidā nesodām jūs par jūsu netradicionālo vai antikristīgo reliģisko orientāciju, teiksim, jūsu valdības vai atsevišķu Saeimas deputātu piedalīšanos vai nu dievkalpojumos, vai velna kalpojumos diezgan zināmajā Ledjajeva reliģiskajā organizācijā. Jums tas ir atļauts!

Un sakarā ar to es tomēr aicinu jūs būt iecietīgiem arī pret citām sabiedriskām vispāratzītu morāles normu pārkāpšanām.

Paldies par uzmanību! Lūdzu balsot “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas! Jo vairāk es jūsos klausos, jo vairāk man rodas pārliecība, ka jums daudziem ir problēmas seksa jomā (Starpsauciens: “Tev nav problēmas!”), jo jūs nepārtraukti nomoka kaut kādi kompleksi. Un dzīvē jau ir pierādījies, ka bieži vien tie lielie moralizētāji no tribīnes nereti ir pirmie klienti Čaka ielā un pirmie, kuri no rīta līdz vakaram pēta pornogrāfiska rakstura žurnālīšus.

Ko es jums tomēr gribu atgādināt? Vai tiešām tas būtu prāta darbs, ka mēs, raugoties pēc cilvēka seksuālās orientācijas, ierobežotu viņa iespējas strādāt visdažādākajās dzīves jomās? Vai tiešām mums vajadzēja kādreiz Krievijā paredzēt ierobežojumus Čaikovskim būt ģeniālam komponistam? Un vai tiešām Kārlim Streipam, kurš, manuprāt, ir viens no talantīgākajiem Latvijas žurnālistiem, būtu jāizbauda kaut kādi ierobežojumi tikai tāpēc, ka viņš ir homoseksuāli orientēts? Nu neesiet tādi liekuļi, cienījamie Latvijas Pirmās partijas biedri!

Es uzskatu, ka šis likumprojekts, protams, ir jāatbalsta, jo arī tie cilvēki, kuri ir homoseksuāli, ir pelnījuši, lai viņi varētu strādāt - maksāt nodokļus un strādāt Latvijas labā.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Neuzbāzies bērniem, skolotāj!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal apzināti vai neapzināti gribam vienkāršot visnotaļ nopietnu lietu.

Tā nu tas ir iegājies, ka politiskajās diskusijās katrs izmanto tos argumentus un tos izteicienus, kurus viņš uzskata par pieļaujamiem un kuri atbilst viņa pasaules uzskatam un, protams, arī inteliģences līmenim, ja tā varētu teikt. To nevajadzētu uzskatīt par apvainojumu, ja es pieminu šādus parametrus.

Bet parasti pēdējos gados Latvijā ir jūtams tas, ka mēs bieži vien sajaucam publiskas lietas un privātas lietas.

Darba likumā un citos likumos ir paredzētas šīs vienlīdzīgās tiesības, un šie parametri ir tādi, kurus darba devējs vērtē; piemēram, manu tautību darba devējs spēj novērtēt un izteikt savu viedokli, tāpēc ka es to ne no viena neslēpju, tas ir ierakstīts manā pasē, un arī citā valodā runājošs darba devējs... Manā pasē tas ir ierakstīts, tāpēc ka es lepojos ar savu tautību, bet darba devējs arī pēc manas izrunas, varbūt pēc manas izloksnes vai akcenta spēj spriest par manu nacionālo piederību.

Taču ir arī tādas lietas, kas ir absolūti privātas, un arī seksuālā orientācija ir absolūti privāta lieta, par kuru nevienam nav tiesību interesēties. Tāpat kā par reliģisko pārliecību. Darba devējs nedrīkst uzdot tādu jautājumu. Tāpat kā par politisko piederību. Darba devējam nav tiesību uzdot jautājumu arī par to, protams, ja es nepretendēju strādāt kādas konkrētas partijas birojā. Un tāpēc, tikai vadoties pēc prakses, ja mūsu valstī izrādītos, ka notiek diskriminācija darba jomā pēc šīm pazīmēm, kuras ir minētas vai kuras mēs gribam ietvert, mums tiek piedāvāts to ierakstīt likumā. Tad, protams, tas būtu pamatoti, ja žurnālistam ir aizliegts strādāt viņa amatā vai komponistam, vai aktierim... vienalga, kādā amatā... Tad, protams, tas būtu īpaši likumā jāatrunā.

Bet, ja šajos laikos šī problēma nodalīt publisko un privāto ir tiktāl degradējusies, ka mūsu skolnieki uzskata par pieņemamu 1.septembrī piedzēruši vārtīties pilsētas apstādījumos, ja par normālu uzvedības stilu ģimnāzistes un studentes uzskata ielasmeitas stilu gan savā apģērbā, gan uzvedībā un rīcībā, tad tas absolūti nenozīmē, ka viņas tādas ir, jo bieži vien cilvēks neapzinās, ko publiski var rādīt un ko nevajag rādīt.

Es domāju, ka arī šinī gadījumā, saņemot šo piedāvāto priekšlikumu no valdības, kas paredz iekļaut Darba likumā arī šo konkrēto pazīmi, tā nav pamatota ar mūsu tautas tradīcijām, ar tradicionālu neiecietību vai tradicionālu diskrimināciju, jo es nezinu tādus gadījumus pat padomju laikos, kad šāda diskriminācija būtu notikusi.

Tā drīzāk ir mūsu sekošana Eiropas modei vai sekošana to valstu piemēram, kurās varbūt pastāv šī problēma.

Es nezinu, kā tas ir musulmaņu valstīs. Es nezinu, kā tas ir Izraēlā, kur Vecā Derība skaidri un gaiši raksta un pasaka, kāds ir cilvēka pienākums pret valsti, pret Dievu, pret savu tautieti un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, ierakstot likumos nevajadzīgas normas, mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, kādu mēs apspriedām šodien pirms pusdienām, - ka sarežģījumi notiek tajās vietās, kur tiem nevajadzētu notikt. Un tādā gadījumā mēs, protams, neņemtu vērā vienu lietu, kas arī tagad diemžēl jau ir, ka par mācītāju... ka uz mācītāja darbu var pretendēt cilvēks, kurš ir rīkojies pretēji tiem priekšrakstiem, kādi viņa sludinātajai filozofijai būtu obligāti, ka uz bērnu audzinātāja amatu bez ierunām varētu pretendēt cilvēks, kurš tagad mūsu bērniem mācītu citu patiesību, citādas ģimenes attiecības, citādu ģimenes modeli, nekā tas mums ir pieņemts vai būtu pieņemams.

Kā jau šeit kolēģis minēja, tad tagad mums vairs nebūs obligātā karadienesta, bet, ziniet, kur ir hierarhija un viena cilvēka pakļautība otram, - citiem cilvēkiem pēc viņu ieņemamā amata, arī tur var parādīties ļoti diskutablas attiecības tieši tāpēc, ka, lūk, šim augstākajam priekšniekam, kuram būs šāda netradicionāla orientācija, būs vēlēšanās un iespēja pakļaut savām vēlmēm savu padoto.

Es domāju, ka mums vajadzētu vadīties pēc tās pašas prakses, kāda mums līdz šim ir bijusi. Ikdienā parasti šāda diskriminācija nenotiek, un arī tajos gadījumos, kas ir ļoti specifiski gadījumi, kas ir attiecīgās konfesijas vai attiecīgās nozares kompetence, kur šī orientācija ir absolūti slēpjama un nekādā veidā nav publiskojama, mums vajadzētu uzskatīt par normālu to, ka mēs ikdienā neinteresējamies par cilvēka seksuālo orientāciju, par to, kādus dzērienus kurā laikā, kādā daudzumā un kādos svētkos viņš dzer, kādā valodā viņš runā savās mājās, savā ģimenē un kādu mūziku viņš klausās.

Jo, ja mēs pieļaujam, ka darba devējam viens darbinieks var patikt vairāk, bet otrs - mazāk, tad, lūk, visas šīs absolūti privātās lietas, protams, var tikt izmantotas kā diskriminācijas pazīmes, kuras likums nedrīkst akceptēt un pieļaut un kuras, protams, normālā sabiedrībā vai kristīgā sabiedrībā, kādu mēs statistikā redzam sevi, tad šī lieta nebūtu akcentējama, ierakstot to īpaši likumā, jo, kaut arī citās valstīs, citās tautās vai citās vietās tas varbūt ir aktuāli, es tomēr uzskatu, ka šobrīd mūsu valstī nav aktuāla diskriminācija ne pēc kādām pazīmēm, izņemot varbūt politisko orientāciju, ko es varu minēt no savas pieredzes, bet tā jau ir pagātnes palieka. To mēs varam uzskatīt par nevēlamu un izskaužamu pagātnes palieku... Mums tā kādreiz teica padomju laikā, ka viss, kas bija slikts, ka tā bija kapitālisma palieka. Nu uzskatīsim, ka šobrīd tās lietas ir sociālisma paliekas, jo mūsu mērķis ir tomēr demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī nodrošināt visiem vienādas tiesības pēc tā principa: “Viens likums, viena taisnība visiem.”

Un tāpēc jo lielāka ir mūsu kā likumdevēja atbildība. Nevar likumu pieņemt tikai ar balsu vairākumu, jo pēc šādas metodes darbojas arī cietuma kamerā, kur ar kulaku vairākumu nosaka kārtību. Likumam ir jābūt saprātīgam, likumam ir jābūt taisnīgam, un likumam ir jābūt pamatotam ar konkrētu vajadzību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi, mēs, “Jaunais laiks”, cenšamies ar darbiem parādīt, kāda ir mūsu vērtību sistēma, ne tik daudz ar vārdiem. Un, protams, ģimeni kā vērtību mūsu valstī nekas nevar atsvērt. Tas ir pavisam skaidrs, bet man liekas, ka arī mums, deputātiem, piemēram, tagad sastādot budžetu, vajadzētu to darbos parādīt, nevis tikai skaisti runāt.

Mums pirms vairākiem mēnešiem jau bija tāds priekšlikums, ka, piemēram, vajag palielināt neapliekamo minimumu tieši ģimenēm, kurās ir bērni. Tas diemžēl atrada atsaucību vārdos, bet ne darbos. Tas ir gaužām bēdīgi.

Attiecībā uz šo likumprojektu un cilvēktiesībām man liekas, ka nevar likumā tādā veidā ierobežot cilvēktiesības, ka viņam saka... Mēs nevaram nepieminēt to, ka viņam būtu vai nebūtu kaut kādas tiesības, pamatojoties uz viņa šādu vai tādu, vai trešo īpašību.

Piekrītot Simsona kungam, ka tā pamatā ir privāta lieta, diemžēl ir jāatzīst, ka visādas lietas tomēr ir, kas nonāk cilvēku zināšanā arī tad, ja tās netiek īpaši publiskotas. Man tomēr liekas, lai gan kolēģi manā frakcijā zina, ka esmu ļoti konservatīva šajos jautājumos, ka nevar ierobežot cilvēkus, pamatojoties uz viņu orientāciju.

Es gribētu arī apgalvot, ka mūsu darbavietās cilvēki tik daudz necieš no šiem cilvēkiem, cik no pretējā dzimuma, kur viens otram uzmācas un attiecībās izmanto vienkārši to stāvokli, ka viens ir priekšnieks, bet otrs ir zemāks.

Kas attiecas uz Eiropas Savienības modi vai nemodi, tad man liekas, ka tā nav tikai Eiropas Savienības problēma. Tā ir visas pasaules problēma, kā mēs to dzirdējām arī par Ameriku. Šāds virziens. Un to nu mēs nekādā veidā neietekmēsim ar savu likumdošanu. Tur ir ar pavisam citiem paņēmieniem jāstrādā.

Tā ka es tomēr iesaku balsot “par” šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Runājot par Eiropas Savienību, es tikai vienu teikumu pie reizes pateikšu. Biedrs Šrēders un biedrs Putins nedomāja par Eiropas Savienību tad, kad viņi noslēdza vienošanos par gāzesvada izbūvi. Lai arī Vācija ir veca Eiropas Savienības dalībvalsts, viņa atkārtoja Molotova-Ribentropa “gājienu”, kurš notika 1939.gadā.

Kolēģi! Šodien man rodas iespaids, ka tā gaisma, kas te ir, paliek arvien zilāka. Un laikam nākamajā sēdē tie aizkari arī būs zilā krāsā.

Ko tad mēs gribam panākt? Komisijas priekšsēdētāja Stalidzānes kundze, nopietns cilvēks, nāk un runā par izmaiņām Darba likumā. Ar kādu nolūku? Jūs taču gribat kaut ko uzlabot. Taču tā vietā, lai runātu par uzlabojumiem Darba likumā, man jāklausās lekcijas, spriedelējumi, kuram kas tur ir tuvāks. Kurš dzimums kuram ir tuvāks un kura vieta cilvēka ķermenī kādam ir tuvāka. Man, piedošanu, tas galīgi neinteresē. Un nevajag man lasīt lekcijas par to, kas ir labi un kas ir slikti! Tas ir smieklīgi!

Ko es dzirdu visu laiku, apskatot uzlabojumus Darba likumā. Es dzirdu lekcijas par seksuālo orientāciju. Es domāju, ka komisija tomēr šoreiz ir vainīga pie tā. Kāpēc? Jūs paņēmāt, viens pret vienu, to redakciju, kas tika atsūtīta no valdības, labi saprazdami, ka tur būs šīs pretrunas iekšā. Labi saprazdami, ka te nāks un runās, un stāstīs, cik slikts vai labs ir homoseksuālis! Te par Streipu man jāklausās ir slavinošas runas un par vēl kādu... Mums jau Latvijā daudz tādu ir. Lūk!

Jūs, komisija, varējāt dot savu alternatīvo priekšlikumu un izņemt ārā tās normas, par kurām te visu dienu ir jāklausās lekcijas. Sākot no jautājuma par deputāta Arvīda Ulmes saukšanu pie administratīvās atbildības un beidzot ar Darba likumu. Mēs dienu sākām ar šo tematu, un mēs tagad ar to arī pabeigsim.

Es noteikti balsošu “pret”, jo tik pretrunīgu likumprojektu es negribu atbalstīt.

Taču uz priekšdienām man ir padoms. Mūsu uzdevums ir ar kaut ko palīdzēt cilvēkiem, un arī te, tajā priekšlikumā, ir iekšā labas normas, kuras ir vajadzīgas. Taču šitie visi citādi orientētie to likumu velk uz visām pusēm.

Un tāpēc es iesaku: tad, kad ir jūtams, ka atsūtīts no valdības kaut kas tāds strīdīgs, nepieņemiet! Mēs laiku tērējam dēļ visa šitā.

Šinī gadījumā, protams, vairs nekur tālāk aiziet nevar: tagad būs otrais lasījums. Un būs priekšlikumi šo normu izņemt ārā, un atkal būs piecas sešas lekcijas: vieni teiks, ka šitie ir labi, bet otri teiks, ka viņi ir slikti. Tas varbūt ir atkarīgs no katra iekšējās pārliecības, vai ne? Un man te atkal būs jāklausās tribīnē uzkāpušajos, no kuriem viens slavinās vienus, bet otrs - otrus.

Tā ka diemžēl tā nu tas ir. Un tāpēc likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” var iekavēties. Tad nu vienīgais, ko es varu ieteikt jums, komisija: nosakiet pēc iespējas īsāku laiku priekšlikumu iesniegšanai, jo, kādi būs priekšlikumi, tas tāpat jau ir zināms, un ātrāk pieņemiet šo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, lai tas labais, kas tur ir iekšā, nonāktu līdz cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi! Tāda nu ir situācija Saeimā, ka mums citam citā šeit ir jāklausās. Diemžēl, Dobeļa kungs, es esmu spiesta klausīties jūs un visus pārējos, kas šeit runā.

Taču jūs man nevarat neko pārmest par to, ka es patiešām noziņoju to, kā komisija bija nolēmusi. Jo komisijā bija balsojums, un komisija nolēma likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Un likumdošanas prakse ir tāda, ka nākamajos divos lasījumos mums ir visas tiesības labot to, ko mēs uzskatām par labojamu.

Vai visu likumprojektu atdot atpakaļ Ministru kabinetam? Tad vajadzētu zināt, cik ilgi būtu jāgaida, kamēr tas atnāktu atpakaļ ar visām tām pārējām normām, kas ir patiešām ļoti vajadzīgas.

Tā ka es vēlreiz atgādinu to, ka komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 17, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Reģistrācijas numurs 1242. Otrais lasījums.

1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu mēs atkal esam nonākuši līdz tam, par ko mēs jau sākām nevajadzīgi runāt, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, pretēji komisijas viedoklim. Taču tas tikai papildina to, par ko bija runa iepriekš. Tur bija runa par transportlīdzekļu konfiskāciju, šeit ir runa par tupināšanu cietumā.

Atbalstīju es to, un atbalstīšu arī šito. Un aicinu visus pārējos darīt to pašu. Un būsim stingrāki!

Sēdes vadītājs. Deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš. Kolēģi deputāti! Šis ir tas priekšlikums, par ko jau tika runāts, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tur ir paredzēta kriminālatbildība par braukšanu dzērumā un bez tiesībām, un uz trešo lasījumu šeit pievienosim klāt vēl šo papildsodu - transportlīdzekļu konfiskācijas iespēju krimināllietā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Segliņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 23.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūs šodien saņēmāt Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.4574-a ar lūgumu trīs likumprojektus atbalstīt kā steidzamus. Tāpēc, runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””, lūdzu atzīt šo likumprojektu pirmām kārtām par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Ķikuste. Sagatavotais likumprojekts nodrošinās to, ka tiks izpildīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīva 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā.

Papildus tam likumprojekts precizē pašreizējo Vides ministrijas nosaukumu, kā arī tiek papildināts ar informatīvu atsauci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

S.Ķikuste. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu likumprojektu uzreiz pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Ārlietu komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Ķikuste. Likumprojekts izstrādāts, lai atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumā Nr.527 noteiktajam precizētu Latvijas Republikas centrālās reģistrācijas institūcijas, proti, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, juridisko statusu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

S.Ķikuste. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu šo likumprojektu pieņemt uzreiz arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Ķikuste. Likumprojekts paredz mainīt ekspertu skaitu.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Ķikuste. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt to uzreiz arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Ķikuste. Likumprojekts paredz, ka Eiropola sakaru virsniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir tādas pašas privilēģijas un imunitātes, kādas tiek piešķirtas diplomātiskajiem darbiniekiem.

Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

S.Ķikuste. Ja nevienam nav iebildumu, lūdzu nobalsot par likumprojektu arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets, tāpēc saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi šo līguma projektu vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

 

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līgums, kaut Latvija arī šā līguma noslēgšanas brīdī nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts, un es lūdzu Saeimu ar savu balsojumu apstiprināt šo līgumu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Ķikuste. 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Debatēsim otrajā lasījumā.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Briedis, Uldis Mārtiņš Klauss, Ināra Ostrovska, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 2.sēde

2005.gada 15.septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”
(4543. un 4543.a dok., reģ. nr.1333)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””
(4544. un 4544.a dok., reģ. nr.1334)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
(4553. un 4553.a dok., reģ. nr.1335)

Priekšlikumi

- dep. I.Šlesere (par)
- dep. K.Šadurskis (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (Noraidīts)
(4555. un 4555.a dok., reģ. nr.1336)

Priekšlikumi

- dep. L.Mūrniece (pret)
- dep. M.Grīnblats (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”
(4564. un 4564.a dok., reģ. nr.1337)
Par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”
(4565. un 4565.a dok., reģ. nr.1338)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(4566. un 4566.a dok., reģ. nr.1339)
Lēmuma projekts “Par Ilzes Ginteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”
(4559. dok., reģ. nr.775)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”
(4560. dok., reģ. nr.776)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”
(4561. dok., reģ. nr.777)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības” (Noraidīts)
(4581. dok., reģ. nr.779)

Ziņo

- dep. P.Maksimovs

Debates

- dep. A.Ulme
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Simsons
- dep. V.Buzajevs
- dep. L.Ozoliņš
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Emsis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. L.Liepiņa
- dep. L.Ozoliņš
- dep. P.Simsons
- dep. P.Kļaviņš
- dep. L.Liepiņa
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kiršteins
- dep. G.Bērziņš
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Ziedone-Kantāne
- dep. P.Kļaviņš
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības”
(4582. dok., reģ. nr.780)

Ziņo

- dep. P.Maksimovs

Debates

- dep. E.Jaunups
Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata
(Reģ. nr.70)
Paziņojumi
- dep. Dz.Jaundžeikars
- dep. L.Ozoliņš
- dep. S.Šķesters
- dep M.Segliņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena
Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”
(4554. dok., reģ. nr.774)

Pieprasījuma motivācija

- dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4367. dok., reģ. nr.1258)

Ziņo

- dep. V.Stepaņenko

Debates

- dep. A.Kampars
- dep. M.Segliņš
- satiksmes ministrs A.Šlesers
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Slakteris
- dep. A.Kampars
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Šadurskis
- dep. K.Peters
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Segliņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Krūmiņš
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kampars
- dep. A.Golubovs
- satiksmes ministrs A.Šlesers
- dep. E.Jaunups
49.priekšlikuma pārbalsošana
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4384. dok., reģ. nr.1269)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4385. dok., reģ. nr.1270)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4386. dok., reģ. nr.1271)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (3.lasījums)
(4548. dok., reģ. nr.1209)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (3.lasījums)
(4549. dok., reģ. nr.1210)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (1.lasījums)
(4445. un 4546. dok., reģ. nr.1281)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (2.lasījums)
(4329. un 4547. dok., reģ. nr.1247)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (2.lasījums)
(4378. un 4550. dok., reģ. nr.1267)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (2.lasījums)
(4377. un 4552. dok., reģ. nr.1266)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (2.lasījums)
(4373. un 4551. dok., reģ. nr.1262)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena
Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam un satiksmes ministram A.Šleseram par satiksmes negadījumos bojā gājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem
(Reģ. nr.71)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” (1.lasījums) (Steidzams)
(4330. un 4556. dok., reģ. nr.1248)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” (1.lasījums)
(4343. un 4557. dok., reģ. nr.1249)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (1.lasījums)
(4497. un 4558. dok., reģ. nr.1300)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Debates

- dep. A.Naglis
- dep. I.Feldmane
- dep. Dz.Rasnačs
- dep V.Buzajevs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Simsons
- dep. L.Liepiņa
- ddep. J.Dobelis
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)
(4311. un 4562. dok., reģ. nr.1242)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” (1.lasījums) (Steidzams)
(4173. un 4567. dok., reģ. nr.1211)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4173. un 4567. dok., reģ. nr.1211)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3980. un 4568. dok., reģ. nr.1161)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”” (2.lasījums) (Steidzams)
(3980. un 4568. dok., reģ. nr.1161)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām” (1.lasījums) (Steidzams)
(4124. un 4569. dok., reģ. nr.1193)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām” (2.lasījums) (Steidzams)
(4124. un 4569. dok., reģ. nr.1193)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti” (1.lasījums) (Steidzams)
(4155. un 4570. dok., reģ. nr.1203)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti” (2.lasījums) (Steidzams)
(4155. un 4570. dok., reģ. nr.1203)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu” (1.lasījums)
(4160. un 4571. dok., reģ. nr.1206)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu” (1.lasījums)
(4180. un 4572. dok., reģ. nr.1214)

Ziņo

- dep. S.Ķikuste
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2005.gada 14.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Pirmo izskatīsim deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Vidavska, Orlova un Cileviča jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinska kungam “Par Rīgas Domes 12.07.2005. noteikumu Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību” atsevišķu punktu darbības apturēšanu”.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi.

Mutiskai atbildei vārds... Jūsu rīcībā ir 2 minūtes, lūdzu, ministra kungs!...

Iesniedzēji nav ieradušies... Taisnība!

Tātad varam uzskatīt, ka atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Otrs jautājums. Deputātu Buzajeva, Plinera, Aleksejeva, Tolmačova un Sokolovska jautājums iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam “Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem”.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi.

Vārds mutiskai atbildei. Lūdzu, Jēkabsona kungs! Jūsu rīcībā ir 2 minūtes.

Ē.Jēkabsons (iekšlietu ministrs).

Atbildot uz deputātu jautājumu “Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem”, informēju, ka Drošības policija savas kompetences ietvaros veic nereģistrētas apvienības – Krievu skolu aizstāvības štāba – un ar to saistīto nacionālboļševiku – Sarkanās jaunatnes avangarda –, kā arī Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas darbības monitoringu.

Jāatzīmē, ka nacionālboļševiku un Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas aktīvistu līdzšinējā darbība ir apdraudējusi personu drošību, kā arī sabiedrisko kārtību.

Šīs organizācijas ar savu darbību nodara kaitējumu Latvijas nacionālajām interesēm. Pret šo organizāciju līderiem ir ierosinātas arī krimināllietas.

Minēto organizāciju darbības monitoringa rezultātā ir iegūta informācija, ka Krievu skolu aizstāvības štābu pārstāvošās personas pasākumu laikā sistemātiski neievēro Latvijas Republikas tiesību normas, kā arī publiskajās aktivitātēs iesaista nepilngadīgas personas. Ir fiksēta atsevišķu PCTVL Saeimas deputātu – Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova un PCTVL apvienības Rīgas Domes deputātu Genādija Kotova, Olgas Ozišas un Tatjanas Jemeļjanovas piedalīšanās Štāba rīkotajos pasākumos, kā arī viņu pretlikumīga rīcība, par ko liecina sastādītie administratīvo pārkāpumu protokoli. Vairākos gadījumos Administratīvā tiesa likumpārkāpējus ir atzinusi par vainīgiem.

Tāpēc, lai garantētu personu drošību, kā arī sabiedrisko drošību, Štāba organizēto pasākumu laikā tiek veikta pastiprināta sabiedriskās kārtības uzraudzība un kontrole.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildjautājumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksejevam!

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs tā arī nesaņēmām jūsu atbildi uz mūsu otro jautājumu: vai 26.augustā LNT vakara ziņās raidīto sižetu bija filmējis jūsu pakļautībā esošās Drošības policijas darbinieks?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

Ē.Jēkabsons. Operatīvā informācija, kādu iegūst Drošības policija, un tās avoti netiek izpausti, jo tā ir konfidenciāla, un Drošības policija nenodarbojas ar savas operatīvās informācijas nodošanu vai izplatīšanu masu medijos.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksejevam!

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

...Filmēja jūsu padotībā esošās Drošības policijas darbinieks, kā es sapratu?

Ē.Jēkabsons. Es vēlreiz saku, ka es nekomentēju operatīvās informācijas avotus.

 

Sēdes vadītājs. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Vairāk jautājumu nav. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2005.gada 14.septembrī

 

 

Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra M.Kučinska atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Rīgas Domes 12.07.2005. noteikumu Nr.2 “Par ūdens patēriņa starpības sadali un samaksas kārtību daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību” atsevišķu punktu darbības apturēšanu”
(reģ. nr.68)  (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ē.Jēkabsona atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem”
(reģ. nr.69)

Papildjautājums

- dep. A.Aleksejevs

Atbilde

- iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Papildjautājums

- dep. A.Aleksejevs

Atbilde

- iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
Datums: 15.09.2005. 09:02:42 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4544 atbildīgo komisiju

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
Datums: 15.09.2005. 09:03:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4544 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 15.09.2005. 09:10:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4553 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"
Datums: 15.09.2005. 09:16:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4555 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Arvīda Ulmes saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 15.09.2005. 10:23:26 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4581

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Jaunupa saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 15.09.2005. 10:28:22 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.4582

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Kalvītim
Datums: 15.09.2005. 11:03:54 bal010
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma ar dok. nr.4554 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:04:58 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:05:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:05:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:06:42 bal014
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:07:18 bal015
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:07:44 bal016
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:09:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:09:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:09:44 bal019
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:10:10 bal020
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 11:14:46 bal022
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:09:20 bal023
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:10:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:10:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:11:06 bal026
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:11:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:12:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:13:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par 75.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:13:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par 77.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:14:00 bal031
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:14:58 bal032
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:15:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par 91.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1258) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:15:52 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:18:26 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:21:32 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 12:22:34 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" (3.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:23:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4548 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (3.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:23:46 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4549 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apsardzes darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:25:08 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4445 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:25:52 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4547 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:26:34 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4550 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:27:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4552 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 12:27:52 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4551 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 13:31:44 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 13:32:06 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 pieņemšanu 1.lasījumā

Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 13:33:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4343 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:12:24 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4497 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1242) (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:14:36 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1242) (2.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:15:02 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4562 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:16:18 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4173 steidzamību

Grozījumi likumā "Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:17:06 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4173 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 14:17:32 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4173 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:18:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3980 steidzamību

Grozījums likumā "Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)" (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:18:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3980 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Līgumu par Eiropas transporlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 14:19:04 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3980 pieņemšanu 2.lasījumā

Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:19:32 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 steidzamību

Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:19:54 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 pieņemšanu 1.lasījumā

Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 14:20:14 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:20:46 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4155 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:21:16 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4155 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.09.2005. 14:21:36 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4155 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:22:24 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4160 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu (1.lasījums)
Datums: 15.09.2005. 14:23:14 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4180 pieņemšanu 1.lasījumā

Sestdien, 24.februārī