Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas astotā sēde

2005.gada 26.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 26.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Slaktera, Rugātes, Šadurska, Kampara, Bērziņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ir. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmainīšanu, iekļaujot tajā jaunu likumprojektu.

Pirms balsošanas runāt “pret” pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Rodas iespaids, ka kāds ir saņēmis tās beigtā ēzeļa ausis un nevienam citam par to nav pateicis.

Kāpēc mums tā, pilnīgi nesagatavotiem, atkal šādā te tempā atkal kaut ko piedāvā? Vai jums jau nekļūst neērti, ka jūs visu laiku kāds rausta aiz aukliņas, kāds diriģents no kaut kurienes? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Aiz ausīm rausta!”)

Vai tiešām Saeima vairs vispār nav spējīga kaut ko pati nolemt? Vai nepietiek ar to, ka jūs vakar izsmīdinājāt latviešu tautu, ākstīdamies un veldami viens uz otru vainu? Un beigās tauta jums parādīja, ko viņa domā par Abreni. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Diemžēl nē!”)

Tagad, kad esam nomocījušies ar vienu jautājumu, kas ir iestrēdzis, izvelk pavisam citu jautājumu! Neesam mēs vienojušies, kas tas ir par dokumentu, uz ko tas ir attiecināms. Tūlīt pat mēs jau to iekļaujam darba kārtībā. Cik no jums ir tādu, kas ir izlasījuši šo Konvenciju, jūs, zālē sēdošie? Varbūt pusotrs cilvēks no visiem šeit ir izlasījis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Oi, daudz!”) Tagad jums uzreiz vajag. Tautas partijas pārstāvis Rīgas Domē Jānis Freimanis šīsdienas “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” ir pateicis: “Abrene ir jāatdod.” Skaidrs teksts. Interesanti, kāds tad jums, Tautas partija, ir tas viedoklis? Viens runā vienu, otrs - otru. Acīmredzot vajadzīgs izpatikt abiem flangiem.

Un tieši tāpēc kārtējo reizi kāds, kurš ir ANO vai kaut kur citur, parausta jūs aiz aukliņas, kādam vajag augstu ķeblīti kaut kur dabūt. Jā, nu tagad skriesim! Vai tiešām mums atkal ir jāskrien pa priekšu citām Eiropas valstīm, kuras nav pat parakstījušas Konvenciju? Ko jūs ar to gribat pierādīt? Eiropas Konstitūcija ar kļūdām. Robežlīgums, par kuru nevienam nekādas jēgas nav. (Starpsauciens “Pareizi!”) Un neviens man nevar pierādīt, kāpēc robežlīgums vispār ir vajadzīgs. Cilvēki dzīvo ļoti labi tur, pie robežas, un viņiem taisni nepatīk, ka kāds tur taisās viņus šķelt uz visām pusēm.

Tagad jums atkal šitas ir iepaticies - gara un plaša izrunāšanās un pēc tam kaut kāda mehāniska nobalsošana, pusmazgātu īkšķi paceļot gaisā. Vai jūs domājat, ka ar to jūs kaut ko atrisināsiet?

Tieši tāpēc vispirms, lūdzu, izlasiet visi šo dokumentu, un tad lemsim, ko ar to darīt. Nē! Paņem no rīta un atskrien, “iesper” dokumentu, un nu tūlīt pat sāksim par to kaut ko runāt!

Es esmu kategoriski pret šādu rīcību. Mēs, Saeima, kļūstam arvien nožēlojamāki. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un tāpēc es iesaku... Es paskatīšos, Ozoliņ, kā tu balsosi! Un tāpēc es iesaku izlasīt Satversmi. Izlasiet Satversmē, kādas ir Valsts prezidenta funkcijas, kādas ir Saeimas funkcijas un kādas ir Ministru kabineta funkcijas! Lai vienreiz jūs, deputāti, cienītu paši sevi un neskraidītu pakaļ citiem, bet lai jūs nolemtu to, kas ir Latvijā jādara! Diemžēl pagaidām to nevar teikt.

Aicinu balsot pret šādu steigu.

Sēdes vadītāja. Jautājumā par darba kārtības izmaiņām viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav runājis “par”.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā un izsvītrot no tās 17., 21. un 22.punktu - likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Rugātes, Zommeres, Ģīļa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Vinetas Muižnieces iekļaušanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Gandrīz trūkst vārdu par jūsu rīcību. Dobeļa kungs jau pateica to pamatbūtību. Parlaments vairs neatgādina parlamentu, draugi mīļie! Vai nebūtu laiks apjēgt un atjēgties? Parlaments, es vēlreiz atkārtoju, neatgādina neatkarīgas valsts parlamentu, ja tas šādi rīkojas - pretēji valsts interesēm, pretēji latviešu interesēm. Vai 15 gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas šādi jārīkojas Latvijas parlamentam? Es esmu sašutis! Tie, kuri briesmīgi izlikās par milzīgiem nacionāļiem pirms 8.Saeimas vēlēšanām - kur tad jūs esat? Kur jūs parādāt savu stāju? Kur jūs parādāt savu stāju? Jums pa kaklu, pa galvu tagad jāskrien nezin kādam onkulim izpatikt. Van der Stūlu jūs vairs... Jūs gan te nebijāt tad, kad te van der Stūls mūs izrīkoja. Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vienmēr bijām pret šādu vanderstūlu izrīkošanos Latvijā, kuri mūs noveda pie Valsts valodas likuma faktiski tik briesmīgas pavājināšanas, ka tam vairs nav nozīmes; arī pie Izglītības likuma pavājināšanas un visādām citādām lietām.

Un tagad atkal mēs skrienam pa kaklu, pa galvu tā kā tādi mazi antiņi. Jūs man nosauciet vismaz to vienu lielo onkuli, kurš tagad liek jums to darīt! Nosauciet! Rīkoties vajag tā, kā valstij, kā parlamentam pienākas, draugi mīļie! (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Francija ir pateikusi: “I nerunājiet, i nedomājiet par Konvencijas ratificēšanu! Mēs negribam dzirdēt par to ne vārda! Trīs pirkstu kombināciju jums!” Lūk, ko viņi ir pateikuši! Un pareizi dara. Un, ja jau pat Francija -valsts, kura Eiropas Savienībā ieņem ļoti nozīmīgu vietu, - pasaka kategorisku “Nē!”, kur tad jūs skrienat? Nu, ja jums nav citu argumentu, tad pasakiet tā: “Tad, kad Francija ratificēs šo Konvenciju, nākamajā dienā to ratificēs arī Latvijas parlaments.” Ja jums nav citu argumentu... Taču jūs šādā veidā tā kā mazi kucēni... tā, it kā jums absolūti nebūtu nekādas savas stājas, domas, viedokļa... Nē, pa kaklu, pa galvu! Tas taču izskatās jau pēc kretīnisma! (Starpsauciens: “Nav viņiem stājas!”)

Draugi mīļie, es esmu patiešām sašutis par šīm lietām! Un pēc tam visādi nacionāļi runā par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, redziet, kādreiz palīdzējusi veidot bēdīgi slaveno Valodas likumu, Izglītības likumu, Integrācijas likumu un vēl visādus citādus šos likumus, kas Latvijas valsti un latviešus ved nebūtībā. Muļķības! Mēs esam vienmēr cīnījušies un cīnīsimies pret šādu nenormālu rīcību, ka latvietis (vēl bēdīgāk, ja tas ir Latvijas parlamentārietis!) aizver acis un dodas tumsā, nezinot, ka tūlīt vienu metru tālāk ir milzīga bedre, kurā iekritīs iekšā. Jūs gribat, lai būtu tāpat kā ar Eiropas Konstitūcijas pieņemšanu: redziet, mēs, latvieši, tie lielie gudrinieki...

 

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Tūlīt beigšu.

Mēs, redziet, būsim tie lielie gudrinieki, mācīsim Franciju, parādīsim, kā viņiem rīkoties!

Kolēģi deputāti, atjēdzieties!

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, neviens deputāts nav runājis “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 8, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Viļņa Edvīna Breša, Pētera Ontužāna, Ulda Brieža, Jāņa Porieša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Pētera Simsona, Daiņa Turlā, Oskara Kastēna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Dažus vārdus par to, kāpēc Latvijas Pirmā partija ir iesniegusi šā likuma grozījumus. Pagājušā gada beigās mūsu valstī bija 12 000 spēļu automātu, 28 ruletes spēles galdi, 110 kāršu un kauliņu spēles galdi, 616 spēļu automātu zāles, 2 bingo spēles zāles un 15 kazino. Šodien Rīga ir kļuvusi par Eiropas pilsētu, kur uz vienu iedzīvotāju ir visvairāk spēļu automātu, un jebkurš remonts ēkas pirmajos stāvos jau tiek uztverts kā kārtējās spēļu zāles atvēršana, kas kā ļauna sērga sāk pārplūdināt mūsu Latviju. Un paskatieties, kas notiek! Izbrauciet kaut vai pa Marijas un Čaka ielu līdz Artilērijas ielai, un jūs saskaitīsiet 19 spēļu zāles. Uz vienas ielas! Un aizvien biežāk mēs vērojam situācijas, kad spēļu zāles un kazino tiek atvērti netālu no skolām un bērnudārziem. Kā piemēru varu minēt Aspazijas bulvārī esošo Rīgas Centra amatniecības pamatskolu, kurā mācās vairāk par 300 bērniem vecumā no 6 līdz 15 gadiem. Turpat blakus esošajā mājā atrodas kazino “Labirints”, dažus metrus tālāk - kazino “777” un vēl tālāk laimētava “Fēnikss”. Kā atzina kāda skolas darbiniece, bērni iegriežas šajos kazino, un arī aptauja rāda, ka gandrīz 40% no skolēniem apmeklē spēļu zāles un kazino.

Latvijas Pirmās partijas prioritāte ir sabiedrība, kas brīva no narkotiku, alkohola un azartspēļu atkarības, un ikvienam bērnam, ik dienu mērojot ceļu uz skolu vai bērnudārzu, nevajadzētu iet vai braukt garām desmitiem azartspēļu eļļu, kur savu nākotni pazaudē daudzu ģimeņu tēvi un mātes.

Latvijas Pirmās partijas deputāti piedāvā likumā iestrādāt normu, kas aizliedz organizēt un rīkot izlozes un azartspēles visu veidu ēkās vai būvēs, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no izglītības iestādēm, baznīcām un citām kulta celtnēm. Pērn izložu un azartspēļu organizētāju apgrozījums sasniedza 73 miljonus, gada laikā tas palielinājās par gandrīz 40 procentiem. Un bieži vien kā argumentu viņi min to, ka mēs iegūstam miljonus nodokļos.

Bet cik maksā viena izpostīta ģimene? Cik maksā viena cilvēka dzīvība? Cik maksā viena cilvēka veselība? Un, ja mums svaru kausos būtu jānoliek vienā svaru kausā - miljoni, bet otrā svaru kausā - viena cilvēka dzīvība, ģimenes miers, tad es nedomāju, ka mūsu sirdsapziņa ļautu izvēlēties šo pirmo kausu.

Likums “Par izlozēm un azartspēlēm” paredz, ka pašvaldībai, pieņemot lēmumu par azartspēļu aizliegumu kādā noteiktā teritorijā, kazino, spēļu zāles vai bingo zāles īpašniekiem tiek doti trīs gadi laika, lai viņi pārtrauktu savu uzņēmējdarbību un pārceltu biznesu uz citu vietu.

Mēs uzskatām, ka šī norma ir pārāk liberāla. Latvijas Pirmās partijas deputāti iesniedz likuma grozījumus, kas atļauj pašvaldībām šo aizliegumu konkrētajā teritorijā realizēt gada laikā.

Saprotot, ka situāciju nevarēs mainīt vienā dienā, Latvijas Pirmās partijas deputāti strādās pie izmaiņām likumdošanā ar mērķi ierobežot un kontrolēt šo biznesu, jo arī 76 procenti Rīgas iedzīvotāju ir par to, lai ierobežotu šo biznesu.

Līdz ar to Latvijas Pirmās partijas frakcija aicina katru deputātu, kam patiešām rūp cilvēku nenonākšana azartspēļu verdzībā, balsot un atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 26.maija sēdē un virzīt likumprojektu “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Pietkeviča, Rugātes, Brieža, Estas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas Prezidijs izsludina pusstundu ilgu pārtraukumu. Tiksimies zālē pulksten 10.06.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labdien! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam šā gada 19.maijā”. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 1. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Viļa Krištopana lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vilim Krištopanam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Šmita lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.maijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Šmitam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kārļa Valdemiera iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikumu - par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju iecelt Kārli Valdemieru. Juridiskā komisija atbalsta minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dainas Alksnes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministres S.Āboltiņas ierosinājumu - iecelt par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi Dainu Alksni. Juridiskā komisija atbalsta minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

25.maijā komisija izskatīja abas šīs kandidatūras, un abas kandidatūras atbilst likuma prasībām. Lūdzu izvēlēties un balsot par vienu no tām. Balsosim ar zīmēm.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli tātad šīs vēlēšanas notiek ar vēlēšanu zīmēm. Tieši tāpēc es lūdzu balsu skaitītāju vārdā runāt Jevgeniju Stalidzāni.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad mums šodien stāv priekšā balsojums ar vēlēšanu zīmēm. Balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Gribu jūs brīdināt, ka ir izvirzīti tātad divi kandidāti, un jūsu pienākums ir vienu no kandidātiem atzīmēt ar atzīmi “par”. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits vienā zīmē būs lielāks par vienu, tad šī vēlēšanu zīme tiks uzskatīta par nederīgu. Par nederīgu tiks uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus būs atzīmēts gan “par”, gan “pret” vai par kādu kandidātu nebūs atzīmēta atbilde ne “par”, ne pret”, vai arī būs izdarītas kādas papildu atzīmes.

Lūdzu, esiet organizēti un nāciet uz Zaļo zāli caur šīm durvīm!

Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu ķerties pie darba!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam vēlēšanu procedūru, es gribētu mūsu visu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi deputātu Imantu Kalniņu. (Aplausi.)

Daudz laimes mēs vēlam arī mūsu kolēģim deputātam Dzintaram Zaķim. (Aplausi.)

Vārds īsam paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Aicinu vēlēšanu laikā visu Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju uz sēdi Sarkanajā zālē.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Vārds balsu skaitītājiem, un viņus pārstāv Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitīšanas protokols Nr.36 “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Tātad kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu zīmju nav.

Dzēstas atlikušās 18 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 83 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 9 vēlēšanu zīmes.

Pret abiem kandidātiem balsots 3 vēlēšanu zīmēs.

Par Dzintru Geku nobalsojuši ir 63 deputāti.

Par Aleksandru Šuņinu - 17 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ir ievēlēta Dzintra Geka ar 63 balsīm.

Seko komisijas locekļu paraksti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad lēmums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mums bija vēlēšanas ar balsošanas zīmēm, mēs esam arī “izsmēluši” sava pārtraukuma laiku. Vai deputāti uzskata, ka būtu nepieciešams vēl kāds papildu pārtraukums?

Ja ne, tad mēs turpināsim savu darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Vinetas Muižnieces iekļaušanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, neviens neatturas. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Lagzdiņa, Porieša, Dalbiņa, Rugātes un Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu noteikt, ka likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” tiek izskatīts kā trešās sadaļas 1.jautājums pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, tātad darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija ar 6 balsīm “par”, 2 - “pret” un 2 deputātiem nebalsojot nosūta šo Konvenciju izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Darba grupa, vairākus mēnešus strādājot, ir izanalizējusi un izvērtējusi dažādu valstu pieredzi, es ceru, ka tagad, debatējot un iesniedzot priekšlikumus, zināmā mērā tiks ņemta vērā to Eiropas mazo valstu pieredze, kurās ir ļoti stingri noteikumi attiecībā uz imigrantiem un kuras aizsargā savu nacionālo kultūru un identitāti.

Divi galvenie jautājumi, kuri debašu laikā komisijā tika apspriesti, bija par šīs Konvencijas attiecināšanu uz tām etniskajām grupām, kurām nav savas valsts, un arī uz tām, kuras ilgstoši ir dzīvojušas Latvijas teritorijā - vairākās paaudzēs. Ekeusa kungs, piemēram, uzskata, ka viena paaudze ir 33 gadi. Mēs zinām, ka Latvijas valsts ir dibināta 1918.gadā, bet gan Pilsonības likumā, gan līgumā ar Krieviju par pilsoņiem tika atzīti tie, kuri Latvijā dzīvojuši līdz 1914.gada 1.augustam (ir tāds termins), tāpēc šeit precīzi netiek šis datums definēts, bet jebkurā gadījumā šeit valdības iesniegtajā likumprojektā ir rakstīts “vairākās paaudzēs”.

Vācijā šīs “vairākās paaudzes” skaita apmēram 1000 gadu ilgā periodā un attiecina šo Konvenciju tikai uz sorbiem, frīziem vai dāņiem. Viņi neattiecina šo Konvenciju uz vēlāko laiku imigrantiem. Ne tikai pēc Otrā pasaules kara, bet arī uz 20.gadsimtu. Savā laikā daudz baltgvardu imigrēja uz Vāciju, miljoniem turku, pāris miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas tagad tur dzīvo. Un citiem.

Nākamais jautājums bija par to, vai Konvencijas tiek ratificētas bez atrunām un vai tām tiek pievienotas deklarācijas, vai arī tas notiek dažos gadījumos, kā dažas valstis to ir izdarījušas. Deklarācijas netiek pievienotas, bet valdība attiecīgi ar savu vēstuli izskaidro, kādā veidā šī Konvencija tiek pielietota.

Man ļoti simpātiska šķita Luksemburgas pieredze. Tur dzīvo 40% nepilsoņu, kas ir likumīgi iebraukuši. Tā ir ratificējusi Konvenciju bez atrunām un paziņojusi, ka attiecībā uz šo Konvenciju Luksemburgā nav nekādu minoritāšu.

Lihtenšteina, kurā dzīvo 34% ārzemnieku un nepilsoņu, arī ir paziņojusi, ka, šīs Konvencijas izpratnē, Lihtenšteinā nav nevienas personas, kura būtu pieskaitāma pie minoritātēm. To pašu ir paziņojusi Malta.

Ļoti interesanta ir Kipras pieredze. Kipra ir paziņojusi, ka Kiprā ir tikai divas kopienas - grieķu un turku, un tā dod trīs mēnešus, - tas ir ļoti interesanti, manā izpratnē - manorītiem, latīņiem un armēņiem, lai viņi izšķirtos, pie kuras kopienas viņi grib piederēt, - pie turku kopienas vai pie grieķu kopienas.

Nevar šeit runāt, kā daži apgalvo, par kaut kādu lielu Eiropas Savienības valstu spiedienu, jo divas lielākās Eiropas Savienības valstis, piemēram, Francija, ir paziņojušas, ka Francijā minoritāšu vispār nav, tāpēc tā arī neparaksta šo Konvenciju un to neratificē.

Otrs piemērs ir Vācija, kura pielieto šo tūkstošgadu dzīvošanas principu pret tām tautībām jeb etniskajām grupām, kurām praktiski nav savas valsts, izņemot Dāniju, jo Dānija ir īpašs gadījums. Dānijā tiek regulāri apkopota statistiska par imigrantiem, un Dānija izceļas ar īpaši šauru Konvencijas pielietojumu, attiecinot to tikai uz vāciešu nacionālo minoritāti Dienvidjitlandē (tas ir apmēram 0,4% no valsts iedzīvotājiem). Dānija ir arī valsts, kas ļoti sīki skaidro savā vēstulē Eiropas Padomei, kādā veidā tā šo Konvenciju pielieto, un uzsver, ka Konvencijas 10., 11. un 14.pants nosaka, ka darīšanas ar apvidiem, kurus tradicionāli ievērojamā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas, nozīmē to, ka Konvencijas nosacījumi satur teritoriālos ierobežojumus. Es domāju, ka Dānijas valdības iesniegtais projekts tādā gadījumā ir ļoti labs, jo tas šinī gadījumā nenorāda to, kādas ir šīs tautības, ne arī teritorijas, jo šajā skaidrojošajā vēstulē var precīzi paskaidrot arī to, ka etniskajai minoritātei ir jādzīvo vienkopus savā teritorijā.

Nu jūs jau zināt, ka ir dažādi pētījumi arī Latvijā, un man personīgi ļoti patika arī raksts, kuru bija uzrakstījis Mežs, par to, ka Latvijā šis teritoriālais princips ir vairākos gadījumos, un tas ir Lībiešu krasts, daži ciemi Abrenes apriņķī, daži vecticībnieku ciemi un, ja nemaldos, vairāki poļu ciemi, kuros kādreiz bija samērā etnisks, teiksim, viendabīgs, poļu iedzīvotāju skaits.

Taču es domāju, ka, tā kā situācija mainās (un iespējams, ka arī daudzos šajos teritoriālajos apgabalos vairs nav pietiekamā skaitā šīs etniskās minoritātes), pareizi ir nesaistīt rokas ar konkrētiem skaitļiem, tautībām, gadiem vai, teiksim, konkrētu teritoriju.

Pats galvenais: es gribētu, lai deputāti - gan koalīcijas partneri, gan opozīcijas pārstāvji - izvērtē, vai šī Konvencija neapdraud mūsu nacionālo identitāti. Tātad acīmredzot Valodas likums un Izglītības likums...

Esmu spiests apbēdināt tos, kuriem varbūt likās, ka, pieņemot šo Konvenciju, varēs mainīt esošo Izglītības likumu un ka proporcija “40:60” ir nepareiza. Konvencijā ir precīzi pateikts attiecībā uz izglītību: ja nepieciešams, veikt pasākumus, lai veicinātu kultūras, vēstures un valodas apguvi.

Tur nav nekas teikts par to, ka fizika vai matemātika būtu jāmāca nevis valsts, bet citās valodās, kā to dara vēl Latvijas skolās; tur nekas nav teikts par to, ka nevarētu, piemēram, dibināt privātās skolas. Tieši otrādi - Konvencija paredz privāto skolu dibināšanu, un Konvencijā ir precīzi pateikts, ka šīs Konvencijas pieņemšana nerada valstij nekādas finansiālas saistības. Tā ir valdības un Saeimas brīva griba - izlemt, kādā veidā pieņemt mūsu budžetu un cik daudz finanšu līdzekļu atvēlēt vēstures vai ģeogrāfijas mācīšanai.

Pēdējais, ko es gribētu pateikt, runājot par valodu. Skatoties uz dažādu valstu pieredzi, es domāju, ka mums vistuvākā ir Šveices atruna, kur ir precīzi pateikts, ka Konvencija ir spēkā tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar federālo likumdošanu un kantonos esošajiem valodas lietošanas noteikumiem.

Tātad, ja Konvencija nebūs pretrunā ar Valsts valodas likumu un Latvijas Satversmi un ja tā precīzi norādīs, ka jāpalīdz mazākumtautībām apgūt savu valodu un vēsturi, tad, es domāju, tā nekādā mērā neapdraudēs mūsu nacionālo identitāti un nekādā mērā neradīs nekādas problēmas. Es domāju, ka, protams, tas, kā interpretēs šo lietu, ir atkarīgs no parlamenta un valdības labās gribas. Taču katrā ziņā temats dažādām diskusijām un debatēm ir pietiekams.

Un, kā es jau teicu, komisija aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es atvainojos, - jā, kā steidzamu! Tātad - kā steidzamu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jautājumā par steidzamību deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs nupat apsveicām mūsu godājamo Imantu Kalniņu viņa godadienā. Taču viņš, tā miermīlīgi noskaņots būdams, ir pilnvarojis mani pateikt viņa vissvētāko pārliecību par to, ko mēs te patlaban darām. Centīšos konceptuāli to pateikt.

Tāda līšana, kāda ir šodien, Saeimā ilgu laiku nav redzēta.

Tātad - kāpēc šāda steiga? Viena no atbildēm: tāpēc, ka koalīcija ir pamatīgi izgāzusies - gan Latvijā, gan ārpus Latvijas -, ar piepūstiem vaigiem stumjot uz priekšu neveiksmīgo robežlīgumu. Un šķiet, ka stums vēl ilgi. Un tagad ņemsies ar Satversmes tiesas “stumdīšanu” un “raustīšanu”, pārkāpjot visu to, kas ir starptautiski pieņemts. Kas jūs spiež? Nāciet, lūdzu, un atbildiet! Kas jūs spiež? Kam jūs kalpojat?

Man pārtraukumā bija saruna ar dažiem kolēģiem no frakcijas “Jaunais laiks”. Diemžēl nācās konstatēt, ka viņiem galīgi nekādas sajēgas nav par to, kas šeit notiek. Bet viņi skatīsies... (Starpsauciens: “Neviens jūs nemīl!”) Viņi skatīsies uz īkšķi, bet kulturālāk ir zaļo kartiņu pacelt augšā. Tas ir kulturālāk. Tā ka tas tā arī notiks. Draugi mīļie, latviešu tautas mīlētāji, cienītāji un godātāji, uz kurieni jūs skrienat? Ko jūs gribat panākt ar šādu skriešanu? Es jums teicu: izlasiet Latvijas Republikas Satversmi! Kas ir galvenais lēmējs Latvijas valstī? Tā ir Saeima. Un, ja Saeima ir galvenais lēmējs, tad jūs gribat tikko no valdības saņemtu dokumentu mežonīgā steigā “stumt uz priekšu”. Kur tad ir tā Saeimas loma? Patlaban mēs taisāmies pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Atļaujiet minēt trīs reizes, cik ilgu laiku jūs noteiksiet priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu! Vienu minūti, divas vai trīs? Diez vai daudz vairāk! (Starpsauciens: “Ilgi nebūs!”) Tā ir jūsu nostādne, attieksme pret to, kā jāizturas pret nopietniem dokumentiem, starptautiskiem dokumentiem, par ko te strīdas visu laiku. Tātad jāsāk ir ar to.

Tātad runa vairs nav par Kaganoviču vai viņam līdzīgiem. Runa ir par attieksmi pret mūsu darbu. Kas tad tā ir par attieksmi? Kur tad ir tā iespēja strādāt ar priekšlikumiem, diskutēt par to, kas tā tāda ir - minoritāte? Šis izplūdušais jēdziens ir amizants, bet par to mēs parunāsim tad, kad būs debates. Esmu pieteicies debatēs jums par prieku. Lūk! Bet patlaban ir runa par procedūru, par attieksmi, kādu pauž Saeima, kas ir pilnīgi patstāvīga lēmējinstitūcija. Pilnīgi! Atnāk kāds un parausta... diemžēl ārpus Latvijas parausta... Kādam vajag augstu ķebli kaut kur dabūt, un viņš atļaujas “spiest” uz valdību. Kas ir šī mīklainā persona, kam ir tiesības “spiest” uz valdību? Interesanti, vai, izņemot Saeimu, ir vēl kādam tādas tiesības? Padomājiet, lūdzu! Par ko jūs, koalīcija, esat pārvērtušies? Par raustāmu ampelmani, kuru rausta aiz diedziņa! Un tad man vārgā balstiņā saka: “Ziniet, ārzemes mums visu laiku saka...!” Bet - piedošanu, lūdzu! - kad mēs kaut ko pateiksim ārzemēm? Un kurš no jums to darīs? Tas ir mans jautājums.

Protams, ka šī elles mašīna tagad darbosies. Taču es uzskatīju par savu pienākumu pateikt - nu tā, īsos vārdos -, kāda ir mana attieksme pret šādu darbu, ja to var vispār nosaukt par darbu Saeimā.

Sēdes vadītāja. Attiecībā uz steidzamību viens deputāts ir runājis “pret”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 10, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cienījamie kolēģi, atklājam debates. Šis ir pirmais lasījums!

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mani nedaudz pārsteidza Ārlietu komisijas optimisms par sagatavoto likumprojektu. Un kāpēc?

Vispirms jau jārunā par tā saucamo izvēles formu. Komisija ir izvēlējusies likumprojektā visas atrunas un deklarācijas iekļaut kā likumprojekta tekstu. Man šķiet, ka tomēr piemērotāka forma būtu pievienotā atruna un pievienotā deklarācija. Taču šoreiz nerunāsim par formu.

Runāsim par būtību, ko ir te ierakstījusi Ārlietu komisija un akceptējusi un ko ir valdība ierakstījusi 3. un 4.pantā, kur runa ir par atrunām. Ka nepiemēros konkrētos Konvencijas pantus, gan tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Satversmi un likumiem. Man šķiet, ka tās ir tā saucamās “mīkstās” atrunas. Varas maiņas gadījumā (teiksim, ja šīs Saeimas sastāvs mainās) šīs atrunas ir iespējams piemērot pret latviešu tautas interesēm. Un ir iespējams grozīt gan Izglītības likumu, gan arī Valodas likumu. Man šķiet, ka te daudz piemērotākas būtu stingras atrunas, ka mēs nepiemērojam, neatkarīgi no tā, vai tas ir pretrunā vai nav pretrunā... Es arī esmu sagatavojis priekšlikumus, zinot, ka valdošā koalīcija ir vienojusies par īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai - šķiet, par 10 minūtēm. Mani priekšlikumi ir sagatavoti, un es tos iesniegšu Ārlietu komisijai. Un es aicinu jūs, kolēģi, kas strādājat Ārlietu komisijā, tomēr izvērtēt manus priekšlikumus nevis pēc formas, bet pēc būtības.

Pēc formas kā pievienotais dokuments tas nederēs, bet pēc būtības tajā ir vairāki priekšlikumi, kuru pieņemšanas rezultāts būtu lielākas garantijas, ka mēs nelegalizējam okupācijas sekas un neradām šos apstākļus. Pašreizējā redakcija rada šādus apstākļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu ko, cienītie kolēģi! Attīstīsim savu domu tagad tālāk! Uzdosim sev jautājumu - kāpēc Latvija ir tāda neveiksminiece ārpolitikā daudzus gadus? Tāpēc, ka šī cienījamā līšana ir ārkārtīgi raksturīga visiem tiem, kas paskatās uz ārzemnieku vienu vai divas reizes. Šī pretīgā klanīšanās... nu, Austrumu pusei jau tā mazāk tagad, tur tādas lietišķas darbības ir, bet Rietumu pusei. Šī jūsmošana par Rietumiem. Paskatīsimies, cik viņi par mums jūsmos!

Atgādināšu šo un to no vēstures. Mūsu nesenajā Saeimā 1994.gadā tādi paši kā jūs te sēdēja (aptuveni tādi paši pēc ģīmja, līdzīgi bija) un nobalsoja par to, ka Latvijā drīkst palikt - uz līguma pamata drīkst palikt - desmitiem tūkstošu ne tikai militārpensionāru, bet arī VDK darbinieku un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Ar visām ģimenēm! Tagad jūs brīnāties: kāpēc tāds naids, kāpēc tādi izlēcieni? Tāpēc, ka tas tika pieļauts! Cilvēks šeit jūtas ērti. Viņš noslauka savu ģīmi valsts karogā, un neviens viņam neko īpašu nevar izdarīt. Viņš turpina sēdēt Saeimā.

Nu, aizmirsās! Dažus kolēģus arī šeit, Saeimā, nosauca par fašistiem. Nu tagad ticis līdz tiesai. Bet - tikai tagad, tāpēc ka mūsu kolēģi noreaģēja uz kaut kādu šādu te... tā saucamo domu.

Jā, un šie militāristi un visi pārējie turpina to, ko viņi ir iesākuši. Un faktiski tā ir okupācijas turpināšanās, nekas cits tas nav. Tāpēc, ka daudzi no viņiem ir devuši tādus zvērestus, kurus viņi nekad nepārkāps.

Vēl atgādināšu 1998.gadu. Toreiz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu priekšvēlēšanu naudu ieguldīja tajā kampaņā, kas bija domāta pilsoņu pārliecināšanai, - neatbalstīt “mīksto” Pilsonības likumu (pareizāk sakot - šā likuma mīkstināšanu). Kas notika? Diemžēl augstas amatpersonas atļāvās tanī dienā rupji pārkāpt visus likumus un blakus vēlēšanu kabīnei skraidīja vēlēšanu dienā un aģitēja balsot par “mīksto” variantu. Kādam bija sasolījuši, no kāda kaut ko vajadzēja. Un tie nemaz tik slikti šodien nedzīvo. Acīmredzot tie daži, kas cer uz labiem šīsdienas rezultātiem, skries uz attiecīgām vietām un ziņos: “Izpildījām. Grūti mums nācās, bija visādi dullie -mums tādi ir, gan jau mēs ar laiku no viņiem tiksim vaļā - bet mēs ar lielām mokām tomēr izpildījām.”

Tā, lūk, tautas nobalsošana “panāca” (pēdiņās) to, ko jūs daži tagad gribat pārtraukt, - mežonīgo naturalizāciju.

Tālāk. Kā tad bija ar Valodas likuma mīkstināšanu? Arī tam bija niknais variants - uz priekšu, aizstāvēsim dzimto valodu! Arī mani kolēģi, daži šeit sēdošie, sākumā bija par nikno variantu. Pietika ar to, ka Latvijas Valsts prezidente atmeta atpakaļ nikno variantu, - variants kļuva mīksts. Valodas likums Latvijā praktiski nedarbojas šodien. Tie daži entuziasti - un diemžēl tie nav tie augstākie pārstāvji -, kas mēģina savā ikdienā cīnīties par latviešu valodas tiesībām, diemžēl nekādu lielo sabiedrības atbalstu nesaņem (izņēmums ir vienīgi tad, kad parādās vajadzīgais brīdis).

Paldies Dievam, ka tad, kad mēs, “tēvzemieši”, sapratām, ka valodai draud jau briesmas (paskatieties stenogrammās!), mēs ielikām Satversmes 4.pantā teikumu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. To mēs izdarījām! Tikai nezin kāpēc citi grib to aizmirst. Saeima tanī brīdī bija miermīlīga (viņiem nekas tur nebija īpaši vajadzīgs un nobalsoja - tiešām nobalsoja! - par Satversmes grozījumu, kura tur līdz tam nebija. Lūdzu to atcerēties! Tā ir viena no lietām, kas mums tiešām ir izdevusies, un to mēs panācām par spīti visam, tāpat kā mēs panācām to, ka Satversmē ir iekšā aizliegums nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās.

Tā bija mūsu prasība tad, kad “Latvijas ceļš” izvirzīja savas prasības par Satversmes grozījumiem.

Jā, to mēs panācām! Un ja tas tā nebūtu? Kāda izskatītos šodien Rīgas Dome, ja visi iedzīvotāji, nepilsoņi būtu piedalījušies Rīgas Domes vēlēšanās? Kā tad jūs locītos, ko? To jūs arī esat aizmirsuši! To jūs arī esat aizmirsuši.

Tālāk. Turpinās acīmredzot par Izglītības likumu runāt. Vai tad tas ir tāds, kādu mēs bijām iecerējuši? Nav! Nu labi! Jūs esat devuši iespēju šiem kolēģiem to izmantot tā, kā viņiem tas ir izdevīgi, un viņi to arī darīs. Ko, jūs šaubāties varbūt? Jūs varbūt šaubāties, ka dažas dienas pēc šīs Konvencijas pieņemšanas nenāks no turienes priekšlikumi par citiem likumiem? Kaudzēm nāks! Kaudzēm! (Starpsaucieni: “Nāks! Nāks!”) Jā, nu viņi mums darbu sagādās, protams. Man jau darbs patīk.

Bet tad būs atkal lielā tēlošana, kurš ir lielāks latviešu tautas mīlētājs. Tas te bieži ir redzams. Kad jūs visi dabūjāt kārtīgi pa cepuri Eiropas Parlamenta vēlēšanās - gandrīz puse no Eiropas Parlamenta deputātiem ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK -, tad jūs visi sapratāt, cik svarīgs ir nacionālisms šodien, ka bez tā būs grūti. Un tāpēc te ir, kolēģi, viena liela partija, varena partija, kurā ir viens, kas pasaka, ka Abrene mums neesot vajadzīga un ka vispār latvieši esot iekarojuši Abreni. Izlasiet šodienas “Neatkarīgo Rīta Avīzi”! Tur viens ģēnijs no Tautas partijas to ir uzrakstījis. Abreni latvieši esot iekarojuši nežēlīgi, šitie varenie karotāji, un tāpēc mums vispār neesot nekādu tiesību uz Abreni. Melns uz balta tur tā ir rakstīts!

Tā ka - lūdzu! Taču tanī pašā laikā cits atkal pasaka: ziniet ko, mēs esam tie īstie un vienīgie!

Lūk, nacionālisms tagad ir kļuvis par tādu īpatnēju izmantošanas produktu. Kā pret to vērsties? Nu, kā nu kurš pratīs. Un tāpēc šad un tad vajag atcerēties, kas te ir noticis tad, kad ir bijuši būtiski balsojumi. Atcerēties, kā viens vai otrs ir uzvedies, vadīdamies pēc principa - “Vajag! Mūs pasauca uz pārrunām, mums to lika izdarīt. Citādi, redziet, tur, tanī valdībā, var kaut kas noiet šķībi.” Nav šīs gribas, nav šīs pārliecības. Acīmredzami neviens nav ieguvis izšķirošu pārsvaru nevienās vēlēšanās, un tagad turpināsies “mīcīšanās” un tieksme: nākamajās vēlēšanās kādam atkal varbūt kaut kas sanāks.

Neizslēdzam iespēju, ka būs jauni varoņi. Tādi parasti atrodas īsi pirms vēlēšanām. Taču arī esošie gribēs kaut kā saglabāt sevi, savu pašcieņu.

Redziet, es tomēr arī gribētu atgādināt tiem saviem kolēģiem, kas šeit sēž kopš 1990.gada... Kā jūs zināt, tādu vairs nav daudz - aptuveni desmit (nu, tur mēs varam skaitīt - plus vai mīnus). Taču tie acīmredzot ir ar kaut kādu savu īpašu pieeju visam tam, kas šeit notiek, un labi atceras, es ceru. Un, ja neatceras, tad lai izlasa! Patlaban izdod stenogrammu apkopojumu, un tur skaidri var izlasīt, ko kurš tad ir teicis. Arī par 1992.gada darbu Latvijas Republikas Augstākajā padomē (toreiz vēl bija Augstākā padome).

Un tāpēc jau ir šie vēsturiskie izteicieni, ka ir tādi pustrakie, kas ir tie, kas dzen uz priekšu ideju. Un pēc tam parādās pragmatiķi, kuri ar smīnu izmanto šo ideju savās interesēs.

Jāteic, man ļoti patīk Eduards Veidenbaums. Šoreiz es mēģināšu atcerēties vienu pantiņu no viņa dzejoļiem. Tas pirmais bija: “Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo...” Taču es runāšu par to pēdējo pantiņu:

“Un ārprātīgie ir ceturtā suga.

Diemžēl, ka viņu tik visai nedaudz,

Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga,

Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc.”

Diemžēl ļoti būtisks dzejolis. Tur ir runa arī par prātīgiem cilvēkiem, kas “ar stīvu apkakli un baltām manšetēm pasaules drūzmā kā valdnieki brauc...” - un tā tālāk.

Nu padomājiet, kolēģi! Jums balsu pietiks. Bet varbūt katrā koalīcijas frakcijā atradīsies daži cilvēki, kas vismaz parādīs kaut kādu savu attieksmi un neatbalstīs šādu pieeju dokumenta izskatīšanai. Tas, ka viņš desmit gadus kaut kur gulēja, - tā nav mūsu vaina. Bija mums tāda valdība, kas arī ne ar ko nerēķinājās, bet vienkārši parakstīja Konvenciju. Izdarīja - un cauri! Un smaida. (Starpsaucieni.) Un smaida! Piedošanu, Konvenciju parakstīja valdība, ko vadīja Valdis Birkavs (es to atgādināšu tiem, kas to nezina). Nu palasiet tomēr drusciņ grāmatas arī! Nevajag demonstrēt savu nezināšanu šeit - tas nav tas labākais rādītājs.

Tā ka doma, ka mēs ar šīs Konvencijas apstiprināšanu pieliksim kaut kam punktu, ir smieklīga. Mēs vienkārši... Būs apmēram tas pats, kas bija ar Valsts valodas likumu. Mēs varēsim kādiem tur kungiem vai dāmām pateikt: “Mēs taču izdarījām!” Bet dzīvē viss turpināsies. Dzīvē viss turpināsies! Kāds slaucīs karogā ģīmi, kāds ņirgāsies par latviešiem un nesaņems par to nekādu sodu. Jā, sodu varbūt saņems kāds latvietis, kas stingrāk paudīs savu nacionālo pārliecību. Tādam Latvijā ir lielākas iespējas saņemt sodu nekā tādam, kas nogāna latviešus. Diemžēl šī vēsturiskā patiesība attiecas uz šodienu.

Tā ka es aicinu: “Tad, kad runāsim par priekšlikumu iesniegšanu, nu nedariet sev kaunu un neatbalstiet priekšlikumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku dažas minūtes. Tā nestrādā pie nopietniem dokumentiem!”

Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, nacionālisms nekad nav devis labus rezultātus, nacionālās identitātes stiprināšana - jā! (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzirdēji, Ozoliņ!” un dep. L.Ozoliņš: “Es par viņu neatbildu!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu savaldīt emocijas, kuras, protams, manī vārās tāpat kā pirmajā uzstāšanās reizē, un citādāk tas nevar būt, jo notikumi šodien Saeimā ir ārkārtīgi svarīgi, un tas, kas šeit notiek, dabīgi, mani apkauno, pazemo un reizē ar mani ārkārtīgi daudzus... ārkārtīgi daudzus cilvēkus visā Latvijā - latviešus, tos, kuri arī mūs klausās un dzird. Un lai tad viņi novērtē beidzot, kas ir kas Latvijā - kas aizstāv latviešu intereses un kas tikai izliekas aizstāvam latviešu intereses. Tas ir tas svarīgākais! Un šī maldināšana arī ir novedusi pie tā - pie šāda Saeimas sastāva, kas grib par katru cenu “dzīt” šos dažādos līgumus, likumus... negrib apturēt tādus likumus, negrib pasludināt moratoriju, lai izstrādātu stingrākus, piemēram, Pilsonības likumu. Sen nobriedusi situācija - pārtraukt pilsonības izdāļāšanu pa labi un pa kreisi! Simts tūkstoši jau nepilsoņu... jaunpilsoņu. Un tagad jūs viņus ar savu definīciju ieliekat minoritātes statusā. Vai tā nav nenormālība? Kā to citādāk nosaukt? Simts tūkstoši nepilsoņu! Un te jūs rakstāt arī uzreiz tanī pašā laikā, kas “paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā” tur tā un tā, un tā, un tā. Es atvainojos, bet jaunpilsonis ir arī tas, kurš piecus gadus nodzīvojis Latvijā vai desmit, un nekādās paaudzēs viņš te nav dzīvojis. Bet pēc šīs definīcijas viņš ir pilsonis. Viņš ir minoritāte!

Draugi mīļie, jūs esat uztaisījuši vienu totālu, kolosālu putru! Vienu totālu, kolosālu putru (Starpsauciens: “Pareizi!”), paši to neapzinoties un mēģinot nu tēlot, ka, redziet, mēs tomēr kaut kur, kaut kā, kaut ko te atrakstāmies - ierakstām pāris iebilžu.

Konvencijas mērķis, kāpēc tā vispār tika radīta, ir aizstāvēt mazās tautas. Un tas, lūk, ir šīs Konvencijas pamatu pamats, un mazā tauta šajā zemē, šajā valstī ir latviešu tauta, kuras intereses ir jāaizstāv. Un tikai tad var domāt par tiem, kuri šeit sabraukuši, kuriem ir savas dzimtenes, kuriem ir brāļi un māsas tur - tepat tuvu aiz robežas. Bet nē! Redziet, viņu intereses mēs aizstāvēsim! Viņus mēs iekļausim tagad visādā viltus veidā minoritātes statusā.

Bet, es atvainojos, ko jūs šādā veidā darīsiet? Kā jūs “selekcionēsiet” pilsoņus pēc tā - “paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā”? Jums tomēr būs jānosaka, kurš tad būs tradicionāli ilgi te dzīvojis Latvijā un kurš - nebūs. Tātad šī “selekcija”, kaut kāda atlase jums būs jāizdara, jo šāds teikums ir pēc pilsoņiem. Pilsoņi, un šāda piebilde! Tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kā jūs to darīsiet, lai gan pilsoņus dalīt aizliedz, liekas, arī Satversme. Visi pilsoņi ir vienlīdzīgi, bet ko jūs te esat ierakstījuši?

Kiršteina kungs saka, ka lielākais no Latvijas nacionāļiem, kā izrādās, Berklava kungs, apgrieztos laikam, es atvainojos par šo salīdzināšanu, kapā. Un viņu pielīdzina Kiršteina kungam, kurš it kā veic šo misiju, kuru tika veicis šis dižais cilvēks - Berklava kungs. Viņš nepiekristu šīm muļķībām! Viņš jau 5.Saeimā... Mēs sēdējām blakus ar Berklava kungu. Viņš uzstājās pret to visādos iespējamos veidos! Bet Kiršteina kungs šodien saka apmēram tā: “Latvijā nav tādu vietu, kur minoritātes ir noteicošā pārsvarā.” Es atvainojos, septiņās pilsētās latvieši ir mazākumā (Dep. Dz.Ābiķis no zāles: “Meli!”), un pēc tam, kad pēc jūsu programmas vēl pusmiljons nepilsoņu iegūs pilsonību... vēl pusmiljons nepilsoņu iegūs pilsonību, tad faktiski visi nepilsoņi būs pilsoņi, un minoritāte būs noteicošā šajās pilsētās un ne tikai pilsētās.

Draugi mīļie! Tāda ir jūsu sapratne un jūsu šīs piebildes, un definīcija par minoritāti. Nu saprotiet taču vienu reizi par visām reizēm un apstādiniet šo “buldozeru” koalīcijas partiju sastāvā! Un izrādās, ka šodien, balsojot gan par steidzamību, gan par izskatīšanu pirmajā lasījumā, jums pievienojās arī “sarkanie”, kuriem it kā nepatiktu šīs atrunas un šī definīcija, bet viņi redz, ka tā ir tomēr viņiem par labu. Tā ir viņu platforma pēc būtības! Un viņi klusē, un viņi atbalsta. Vai jau tas vien neliecina, ka jūsu nostādnes ir absolūti nepareizas attiecībā uz Latvijas nacionālajām interesēm? Un tās vajadzētu revidēt. Un šis “buldozers”, kurš ir iedarbināts ar 5.ātrumu, brauc. Jūs paskatieties!

Mums, deputātiem, vajadzētu ļoti normāli pastrādāt pie priekšlikumiem, bet patiešām pašlaik izskatās, kā ir noskaidrojies, ka patiesi 5-10 minūtes tiks dotas priekšlikumu iesniegšanai. Jūs, draugi mīļie, aizskarat manas deputāta tiesības strādāt pie attiecīgā dokumenta, iedziļināties tajā un iesniegt attiecīgus priekšlikumus.

Un galvenā priekšlikuma būtību, kurai būtu jābūt šajā definīcijā par minoritātēm, es tūlīt pateikšu apmēram, bet es droši vien to nepaspēšu iesniegt, jo “buldozers” ir iedarbināts, un “buldozers” brauc. Un tur vajadzētu būt šādai piebildei: “Minoritātē...” - ieklausieties! - “...neietilpst tās personas, kas Latvijā ieradušās pēc okupācijas.” Neietilpst! Šīs personas neietilpst minoritātē! Tātad minoritātē neietilpst manis minētie 100 tūkstoši naturalizējušos personu, jo vairākums no tām - vismaz 95% - ir iebraukušas pēc okupācijas. Un jūs tās padarāt par minoritāti. Un ar šo muļķīgo atrunu, ka, redziet, paaudzēm dzīvojoši... Nepareizi! Visas personas, kuras ir iebraukušas pēc okupācijas, minoritātē nedrīkst ietilpt! Vai patiešām to ir tik sarežģīti un grūti apjaust?

Pēc būtības jūs šodienas nepilsoņus ar šo definīciju jau padarāt par minoritāti, jo viņi ir potenciālie pilsoņi un stāv milzīgās rindās, un dižā naturalizētāja Aldermanes kundze, kurai jūs visu laiku dodat svētību un naudu, ar milzīgu cītību visus aicina pilsonībā, liek viņiem un ļauj viņiem nokārtot pilsonības iegūšanas eksāmenu ar pārsimt vārdiem, kurus viņi pēc pāris nedēļām aizmirst. Un viss kārtībā! Un tā tiek “cepti” un veidoti šie nepilsoņi - šī minoritāte! Šī minoritāte izplešas un izpletīsies. Tātad ir 500 000 nepilsoņu, 1000 jau ir ieguvis...

Draugi mīļie! Parēķiniet galvā un padomājiet par notikumiem, kas pēc tā var sekot. 600 tūkstoši cilvēku iegūs minoritātes statusu! Ko tad jūs darīsiet? “Ko tad jūs darīsiet,” es jums jautāju, “kad visi šeit iebraukušie visādos veidos kļūs par pilsoņiem un par minoritāti?” Ko tad jūs darīsiet, tagad ar vieglu roku pieņemdami šo Konvenciju?

Es gribētu teikt, ka ar vienu Konvenciju jūs nostājaties pretī citai Konvencijai. Atcerieties 1949.gada Ženēvas konvenciju, kurā ir ļoti precīzi pateikts, ka reizē ar okupācijas armijas aiziešanu no attiecīgās valsts ir jāaiziet prom arī civilokupantiem neatkarīgi no tā, kā mēs viņus nosauksim, - cilvēkiem, kuri ienāca reizē, pēc šīs armijas ienākšanas un armijas atrašanās laikā attiecīgajā valstī. Šie cilvēki atrodas šeit un nav aizgājuši! Viņi iegūst tagad pilsonību un minoritātes statusu! Tad, es atvainojos, vai šī Konvencija nav pretrunā ar 1949.gada Ženēvas konvenciju? Nāciet, gudrie, un paskaidrojiet visas šīs lietas, par ko es esmu uztraucies šodien!

Diez vai jūs varat paskaidrot, jo argumentu nav. Jums ir tikai iedarbināts “buldozers”, kas brauc pāri faktiski latviešu tautas interesēm, un viss. Es gribētu šodien paskatīties Repšes kungam acīs un paprasīt viņam, ko viņš saka par visām šīm lietām. Kādreizējais LNNK cilvēks, kurš dibināja partiju un teica, ka aizstāvēs latviešu nacionālās intereses. Kāpēc viņš nepasaka saviem cilvēkiem, tiem, kuri viņu ļoti nopietni klausa un ieklausās: “Stop šādai minoritāšu konvencijai!” Tā būtu nostāja, latviska nostāja, pilsoniska nostāja un valstiska nostāja!

Savādāk jūs jau kļūdas esat pieļāvuši šeit, divus gadus atrazdamies Saeimā. Mūsu parlamenta 8 deputāti no dažādām partijām tagad Briselē cīnās, burtiski cīnās, ar vienu Ždanoku, kuru jūs ielaidāt tur iekšā. Jūs ielaidāt viņu tur iekšā, pieļaujot muļķību! Nu domājiet taču!

Jums ir nokārtas galvas daudziem, tāpēc ka jūs pieļaujat kļūdu. Jūs klausāt nezināmam... es jau teicu, nezināmam onkulim. Kurš tad ir tas lielais onkulis? Van der Stūls tas nav. Kurš tad tas ir? Kurš ir tas, kas jūs te rausta, kā mans kolēģis Dobeļa kungs teica, aiz tās aukliņas un kuram jūs klausāt? Kas tas ir par tādu stipru onkuli?

Nu taču apstājieties! Ir jāķeras pavisam pie citām nopietnām lietām! Ir jāpasludina moratorijs naturalizācijā un jāizstrādā stingrs pilsonības piešķiršanas likums, draugi mīļie! Sen tas ir nobriedis. Sen! Bet, ja mēs to neizdarīsim, mēs šai valstij padarīsim galu nākotnē.

Vai to ir tik grūti saprast, atrodoties kaut vai divus gadus Saeimā šeit?

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Vai patiešām ir grūti saprast?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pietkeviča, Rugātes, Dalbiņa, Vasaraudzes, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu. Izskatot likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” pirmajā lasījumā, Saeimas deputāti lūdz saīsināt debates līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm, uzstājoties otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par uzstāšanās laika saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 18, atturas - 5. Uzstāšanās laiks tiek saīsināts.

Tātad, cienījamie kolēģi, nākamie deputāti, kuri uzstāsies debatēs, lūdzu atcerēties, ka jūsu runāšanas laiks pirmo reizi ir 5 minūtes, bet otro reizi - 2 minūtes.

Nākamais debatēs uzstāsies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Beigu beigās pēc desmit gadiem mēs sākam nopietni apspriest šo Konvenciju. Es atceros, ka pirms trim, četriem gadiem, vēl 7.Saeimā, kad mēs gribējām ķerties pie Minoritāšu konvencijas ratifikācijas, eksdeputāte Birznieces kundze pateica, ka pa gadiem sešiem vai septiņiem vēl nav īsti vai pareizi pārtulkots šīs konvencijas teksts.

Tagad es redzu, cik kvalitatīvi ir pārtulkota Eiropas Konstitūcija, un tas patiešām liecina, ka mēs necienām valsts valodu. Mēs tikai ilgi un dikti klausījāmies, ko teica kolēģis Juris Dobelis un kolēģis Tabūns. Es nezinu, vai viņi izliekas, vai patiešām nesaprot, ka nacionālradikāļi vēsturiskā perspektīvā pirmām kārtām ir savas tautas ienaidnieki un tikai pēc tam visas pārējās tautas ienaidnieki.

To, ka pēc desmit gadiem mēs beigu beigās nopietni sākam izskatīt šo jautājumu, bez šaubām, es vērtēju pozitīvi. Es domāju, ka mēs nevarējām šodien neķerties pie šā jautājuma. Tikai šinī gadsimtā vien mēs esam saņēmuši no Eiropas struktūrām septiņus ieteikumus, no tiem piecus, lai mēs izskatītu steidzami šo jautājumu, un divus, lai mēs izskatītu šo jautājumu un ratificētu “rāmju” konvenciju bez atrunām.

Bet mums ļoti patīk pieņemt deklarācijas. Mēs pieņēmām Neatkarības deklarāciju 1990.gadā. Ja mums ir sirdsapziņa, tad mums ir jāatzīstas, ka līdz šai baltai dieniņai vēl nav izpildīts tās 8.pants. Ne citāts, bet precīzi pēc satura... Tur bija apsolīts Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir PSRS pase, ja viņi nevarēs vai negribēs iegūt Latvijas pilsonību, viņiem šis 8.pants jau no 1990.gada garantē ekonomiskās, kultūras, sociālās tiesības, kā arī politiskās brīvības. Vai tas ir līdz galam izpildīts?

1996.gadā mēs pieņēmām Deklarāciju par okupāciju, bet mums taču vajadzēja vēl vienu līdzīgu pieņemt, un nesen mēs pieņēmām Deklarāciju, kura nosodīja PSRS totalitāro komunismu. Attiecīgi pārmetumi Krievijai, kas mums ekonomiski nav izdevīgi.

Tālāk sekoja... Nu, es nerunāšu par vēl daudzām citām deklarācijām, bet mēs atkal kārtējo reizi... Es varu atgādināt par to vienpusējo Deklarāciju pie robežlīguma ar Krieviju. Un kur mēs palikām? Šodien mēs kā tā vecmeita... Mēs patiešām varam apsveikt Lietuvu, falši smaidot. Tā jau pirms dažiem gadiem parakstīja robežlīgumu ar Krieviju. Mēs varam apsveikt Igauniju, arī viņi to izdarīja, bet mēs paši palikām, atkārtoju, kā tā vecmeita, kuru neviens negrib precēt.

Vai tas mums ir izdevīgi? Vai lietuvieši un igauņi ir muļķīgāki par mums? Es domāju, ka... Un kārtējā deklarācija... Starp citu, pēdējos gados... daudzu pēdējo gadu laikā tikai Malta ir pieņēmusi vienu nenozīmīgu atrunu. Mēs atkal gribam saņemt kritiku, atkal būsim tie bērni, kurus lamās. Un mēs varbūt pēc trim, četriem gadiem, kā tas jau bija un ne vienu reizi vien, kļūsim gudrāki un labosimies.

Tātad paskatiet... Starp citu, igauņi bija arī gudrāki. Viņi ratificēja konvenciju un pēc tam atsevišķi pieņēma savu deklarāciju. Mēs visu uzreiz sabāžam vienā maisā. Tātad mēs faktiski izkropļojam vai “nogriežam” 10.pantu, arī 11.pantu; mēs lokāmies kā čūska pannā un mēģinām noteikt tādu minoritāšu definīciju, ka, es domāju - to laikam Dobeļa kungs teica, - Tautas partijas... atvainojiet, “Jaunā laika” deputāti neko nesaprot vai ka šie saprot, kas tagad ir minoritāte un kas nav minoritāte un nepilsoņi. Tātad viņi ir nepilsoņi. Tagad viņi nav minoritāte. Varbūt parīt jūs pateiksiet, ka viņi ir necilvēki. Es domāju, ka...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Pliners. Es beidzu. Es domāju, ka konceptuāli nedrīkst atbalstīt tādā veidā, kādā mēs gribam pieņemt, un vai jums nav jocīgi, ka mēs - tie deputāti, kuri pārstāv pārsvarā minoritāšu intereses, nepiedalījāmies jūsu balsošanā? Paldies.

Es aicinu balsot “pret” un pieņemt šo Konvenciju bez jebkādām atrunām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas vārdā es vēlos izteikt pateicību labējām partijām par patieso vēlmi iekļaut Saeimas darba kārtībā, nodot komisijām un pieņemt ļoti svarīgu dokumentu.

Tiešām jau 1995.gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un no šā brīža tā ir apņēmusies nepieņemt normatīvos aktus, kas būtu pretrunā ar minēto konvenciju. Šobrīd šo Konvenciju ir ratificējušas 36 Eiropas Padomes dalībvalstis. Beidzot arī valdošajā koalīcijā ir panākta vienošanās, un valdība esot iesniegusi Konvenciju ratifikācijai, atsaucoties it kā uz premjera Kalvīša un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Latkovska aicinājumiem to parlamentā pieņemt jau maijā. Bet ir pienācis laiks pateikt īstos iemeslus šīs Konvencijas ratifikācijai.

Viens no īstajiem iemesliem - Eiropas izdarītais spiediens uz Latvijas labējo valdību (kā saka, Eiropas koka nūja).

Cits iemesls - dažu kreiso partiju pārstāvju nopietns skaidrojošs darbs Eiropas institūcijās un Latvijā, arī Saeimas labējo deputātu vidū. Mēs esam šo darbiņu izdarījuši. Ņemiet par labu!

2005.gadā mēs atzīmējām Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību parakstīšanas 10.gadadienu. Mums ir prieks, ka beidzot pēc 10 gadiem ir sācies Konvencijas ratifikācijas process.

21.gadsimtā Latvija ir saņēmusi septiņas rekomendācijas ratificēt Konvenciju: piecas rekomendācijas izdarīt to steidzami un divas - bez atrunām. Šādas rekomendācijas Latvijai pauda Eiropas Komisija 2002.gadā un Eiropas Parlaments 2003.gadā; Eiropas Padome izdarīt to rekomendēja četras reizes: Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas vārdā - 2001. un 2003.gadā, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību - 2002.gadā, un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra vārdā - 2004.gadā. Pēdējā EDSO Parlamentārās Asamblejas rekomendācijā - 2004.gadā ir iekļauts aicinājums ratificēt Konvenciju pēc iespējas ātrāk un bez atrunām.

Diemžēl šķiet, ka šīs rekomendācijas pagaidām netiks ņemtas vērā. Jo valdības darba grupa izstrādā nozīmīgas atrunas un ignorē nepilsoņu un jaunpilsoņu piederību minoritātēm. Taču tas nenozīmē, ka Konvencija tiks ratificēta tīri deklaratīvi. Tas nozīmē, ka Konvencija tiks ratificēta vienkārši pa daļām - pakāpeniski.

Pirms jūs, kolēģi, balsosiet “par”, man gribētos pievērst jūsu uzmanību vēl diviem būtiskiem aspektiem.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka izstrādātās atrunas ir vienkārši aicinājums Saeimai uz diskusiju par ratifikācijas procesu.

Un, otrkārt, diemžēl Deklarācijā iekļautās atrunas tikai radīs neskaidrības un problēmas, kuras mēs valdībai svinīgi solām veiksmīgi atrisināt.

Tautas saskaņas partija atbalsta Konvencijas ratifikāciju bez ierobežojošiem nosacījumiem. Tikai tas, mūsuprāt, var veicināt vienotību un saskaņu Latvijas sašķeltajā sabiedrībā.

Un pēdējais. Es uzskatu, ka šis balsojums ir balsojums pret minoritātēm un bez minoritāšu piedalīšanās. Savādi gan!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šodien ir otra vēsturiskā diena. Ļoti grūti ir tik īsā laikā pārdzīvot divus tādus milzu notikumus. Viens gan ir ar pozitīvu nozīmi, un tā ir ASV prezidenta runa 7.maijā Mazajā Ģildē. Dažiem izredzētajiem izdevās piedalīties. Es šo runu klausījos, un es uzsveru to, ka ASV prezidents atzina ASV vainu Latvijas otrreizējā okupācijā. Tas, ka atzina, bija liels notikums, manuprāt, ne tikai Latvijas, Baltijas, bet varbūt arī Eiropas nozīmē.

Šajā pašā laikā, dažas dienas vēlāk, Eiropas Parlaments nosodīja totalitārā komunisma režīmu. Eiropas Padome jau pagājušajā gadā izveidoja Totalitārā komunisma režīma nosodīšanas komisiju. Un mūsu parlaments pieņēma deklarāciju par to.

Manuprāt, vēl īsti nav novērtētas okupācijas sekas. Par tām ir tikai sākts runāt (par tām runāja arī Eiropas Parlamentā mūsu pārstāvji deputāti, par tām runāja arī ASV prezidents, un, manuprāt, par tām runāja arī Putina kungs, pagaidām vēl šauboties), uzdrošinoties runāt pēc savas pārliecības un atzīt to, ka tomēr Latvija ir bijusi vardarbīgi, nežēlīgi pakļauta totalitāram komunistiskam režīmam vismaz šos 55 gadus, ko mēs kopā esam pārdzīvojuši.

Manuprāt, latviešu tauta jūtas ļoti slikti pašreiz. Un varbūt šī depresija pieaug. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tik svarīgs jautājums kā Minoritāšu konvencija... ar šādu termina “nacionālās minoritātes” definīciju, kādu ieteikusi valdība, tā ir nepieņemama! Man tā ir nepieņemama! Un, ja ikviens to izlasītu un rūpīgi izstudētu, tad, es domāju, arī jebkuram Latvijas pilsonim tā būtu nepieņemama.

Es vēlētos šo definīciju raksturot varbūt ar vēsturē jau iegājušajiem Krievijas prezidenta Putina vārdiem: “Sapogi v smjatku” - “maltu zābaku omlete”. Ja jūs varētu būt tik laipni un tagad izlasītu to, tad jūs konstatētu, ka šeit tiešām ir sajaukti jēdzieni, šeit ir atrunas, nesaprotami, neskaidri kalambūri, kurus vajadzētu tomēr īsti pārrunāt. Šī steiga, šķiet, nav vajadzīga ne parlamentam, ne mūsu tautai. Šķiet, ka tā ir vajadzīga kādām personām, kuras vēlas tālāk izvirzīties starptautiskā un varbūt pat pasaules līmenī. Notiek atkal spēle ar mazo valsti, ar novārdzināto un noasiņojošo tautu.

Likumprojekta 2.pants ir šāds: “Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas...” (uzsveru - reliģijas!)... “vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem...” (un, ja kāds sevi sauc par latvieti, tad nevajag to saistīt ar nacionālismu. Tā gan ir mana piezīme.), “paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu.”

Un tagad, lūdzu, ļoti uzmanīgi klausieties, man tas ir pasvītrots: “Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai...” (Klausieties, tas ir ļoti labi tiktāl!), “bet” ... (komats!) “identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.” Šķiet, ka tā ir “maltu zābaku omlete”.

Manuprāt, tagad, kad visā pasaulē... un kad arī ASV Senāts ir atbalstījis to domu vai prasību...

Sēdes vadītāja. Godājamais deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš. ... aicināt Putinu atzīt Latvijas okupāciju, šis nav īstais laiks pārspriest tos jautājumus, kas ir tieši saistīti ar Latvijas ilgstošo sāpju ceļu līdz šim laikam, līdz šodienai.

Tāpēc lūdzu noraidīt likumprojektu pirmajā lasījumā un atkārtoti izskatīt šo Konvenciju, precizējot definīciju, kas tad ir “nacionālā minoritāte”.

Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni: “Pareizi! Beidzot, Leopold!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

 

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēdējo 10 gadu laikā man bija iespēja piedalīties ļoti daudzās diskusijās par Vispārējās konvencijas ratifikāciju ļoti daudzās valstīs. Un es nonācu pie secinājuma, ka visi nacionālisti ir vienādi. Visi apgalvo, ka mūsu valstī situācija ir unikāla, tāpēc tie noteikumi, kas darbojas demokrātiskajā Eiropā, mums neder. Visi apgalvo, ka Konvencijas ratifikāciju it kā prasot kāds no malas - Eiropas Padome, Eiropas Savienība. Viņi vienkārši nesaprot, ka Konvencijas ratifikācija ir vajadzīga pirmām kārtām mums pašiem. Ka Konvencija - tā ir vairāku gadu desmitu darba rezultāts, tas ir principu dokuments. Tā nosaka vispārējos noteikumus, vispārējos principus, kurus var izmantot, lai nodrošinātu, ka kultūras, valodas, reliģijas ziņā daudzveidīgas valstis var mierīgi dzīvot un dažādas etniskās grupas var mierīgi sadzīvot.

Un vēl viens kopīgs moments visiem nacionālistiem - tā ir necieņa pret savu tautu. Es neņemos par to spriest, bet man... tās vaimanas, ka, redziet, latviešu tautai tas ir drauds, tas ir bīstami, - tas ir zināms aizvainojums. Es ticu latviešu valodas, latviešu kultūras dzīvotspējai. Un mani argumenti: ja es būtu latvietis, es laikam būtu aizvainots, dzirdot šādas lietas.

Diemžēl Saeima un valdība pēdējā laikā ļoti bieži rīkojas pēc principa - solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ. (Varbūt tas ir saistīts ar to, ka mūsu valdošajā koalīcijā ir diezgan daudz cilvēku, kas savulaik ļoti cītīgi mācījās Ļeņina darbus.) Tā notika pavisam nesen ar Robežlīgumu, tā notiek diemžēl arī ar Mazākumtautību konvencijas ratifikāciju.

Protams, kā Agešina kungs atzīmēja, pat tādā apgrieztā veidā ratifikācija ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Kāpēc? Tāpēc, ka beidzot mēs varēsim par minoritāšu tiesību problēmām spriest juridiskā kontekstā. Līdz šim diskusijas bija tīri politiskas, ideoloģiskas un līdz ar to nebija auglīgas. Jo, no vienas puses, radikāli noskaņotie cilvēki kliedz, ka Konvencija ir bīstama latviešu tautai un ka ar mazākumtautību tiesībām mums viss ir pilnīgā kārtībā, viss ir nodrošināts pat labāk, nekā Konvencija to prasa, bet, no otras puses, pastāvīgi runā, ka visas mazākumtiesības tiek pārkāptas. Konvencijas ratifikācija pieliks punktu šāda tipa diskusijām. Konvencijas ratifikācija pavērs iespēju profesionālam juridiskam monitoringam vai pārraudzībai, un Eiropas Padomes pilnvarota institūcija, kvalificēti eksperti beidzot dos savu slēdzienu, kādā ziņā mūsu likumdošana un prakse atbilst vispārējiem mūsdienu Eiropas principiem un kādā - neatbilst.

Tie, kas ir pret Konvencijas ratifikāciju pilnā apjomā, acīmredzot baidās no šādiem slēdzieniem, jo acīmredzot saprot, ka viss nebūt nav tik labi, kā to apgalvo mūsu propaganda. Tie, neapšaubāmi, klusē.

Diemžēl mēs kārtējo reizi izdomājām tādu Konvencijas ratifikācijas variantu, kas izraisīja ļoti nopietnas problēmas. Es pat tik daudz nerunāšu par to, ka mūs kritizēs. Valdība to pati atzīst. Mēs ļoti labi zinām, ka no 36 valstīm, kas līdz šim ir ratificējušas šo Konvenciju, tikai viena valsts - Malta - izdarīja ļoti maznozīmīgu atrunu un tā neattiecas uz tā saucamajām Konvencijas substantīvajām normām.

Tas pats attiecas arī uz deklarāciju. Patiešām, dažās valstīs pieņēma deklarācijas, kuras nosaka, uz kādām grupām šī Konvencija attieksies. Taču tas tā nebūt nav visās valstīs, tā tas ir mazākajā daļā no visām valstīm - tā tas ir kopumā tikai 14 valstīs no 36 valstīm. Absolūti lielākā daļa dalībvalstu nekādas deklarācijas nav pieņēmušas.

Var ilgi strīdēties par tām deklarācijām. Es domāju, ka, jo dedzīgāk cilvēki par to strīdas, jo labāk viņi parāda, ka viņi vienkārši nezina, kas ir Konvencija un kā tā darbojas. Igaunija arī pieņēma attiecīgu deklarāciju, bet igauņi tagad paši atzīst, ka šī deklarācija palika uz papīra, to nevar īstenot. Latvijas likumdošana aizliedz jebkuras atšķirības starp pilsoņiem, jebkuru diskrimināciju - neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida.

Ja tas jums palīdzēs nobalsot “par” šo Konvenciju - nu, labi, balsojiet par šo Deklarāciju! Tautas saskaņas partija nepiedalīsies šādā izkropļotā veidā. Taču es ļoti ceru, ka jūs par to nobalsosiet, un tad šīs atrunas agri vai vēlu būs jāatsauc.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai uzvedies pieklājīgi!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, valdības piedāvātais dokuments ir ļoti pārdomāts un izsvērts.

Cienījamais Dobeļa kungs! Manuprāt, jūs apvainojāt kolēģus, to skaitā arī mani, sakot, ka mēs, gandrīz neviens no mums, neesam iepazinušies ar Konvencijas tekstu. Es nezinu, kāda prakse ir jūsu frakcijā, bet Tautas partijas frakcija šai Konvencijai ir veltījusi vairākas speciālas sēdes, kurās mēs Konvencijas tekstu izanalizējām pa pantiem un arī izdarījām secinājumus, kādas būs sekas viena vai otra panta pieņemšanai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kur ir rezultāti?”)

Otrkārt. Jūs teicāt, ka mūs, Konvencijas ratificēšanas atbalstītājus, te šobrīd kāds raustot. Nu, ja atmiņā atgriežamies tādā ne pārāk senā pagātnē, tad redzam, ka varbūt ir gan daži piemēri raustīšanas sakarā, kas skar arī jūs, tieši jūs, Dobeļa kungs. Arī es esmu deputāts pietiekami ilgi un neuzskatu, ka mani kāds būtu raustījis. Tiesa, es esmu centies ieklausīties cilvēkos, kuri attiecīgajā jomā ir kompetentāki par mani, bet tas nenozīmē, ka kāds mani raustītu. Savukārt jūs savulaik dabūjāt iesauku “Pastnieks”, kad nesāt to Haritonova atbrīvošanas vēstuli. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz muldēt!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, neapvainosim personiski viens otru!

Dz.Ābiķis. Un man... Vai jūs to darījāt dēļ brīvas gribas - es drusku šaubos. Tāpat es šaubos par to, vai tā bija jūsu vienpersoniska iniciatīva - kopā ar dažiem ekstrēmistiem apcietināt Padomju armijas...

Sēdes vadītāja. Es aicinu runāt par konkrēto likumprojektu!

Dz.Ābiķis. ...ģenerāli, kurš... (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu atkal esi piedzēries!”) Un savulaik izraisījās diezgan nopietns konflikts valstī.

Tā ka par to raustīšanu vajadzētu pašam drusciņ padomāt.

Jūs kritizējāt šodien...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, lai arī izsaukumi no zāles būtu pieklājīgi!

Dz.Ābiķis. ...Valsts valodas likumu. Es labi atceros, ka tad, kad Valsts valodas likums... (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu esi piedzēries!”)

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, es jums izsaku aizrādījumu!

Dz.Ābiķis. ... tika pieņemts un kad par to tika diskutēts šeit, Saeimā, un es vadīju izskatīšanas procedūru, jūs pienācāt pie tribīnes un dauzījāt ar dūri pa tribīni un aicinājāt izbeigt šīs lietas skatīšanu. Pat Valsts prezidentei neizturēja nervi un viņa bija spiesta mūs pamest.

Kas notika, Dobeļa kungs, apmēram dažus mēnešus pēc tam? Jūsu partijas (es atkārtoju - partijas!) līdzpriekšsēdētājs Jānis Straume... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Runā par tēmu!”) Jānis Straume valsts svinīgajā pasākumā paziņoja, ka Valodas likums ir ļoti stingrs, labs, un to dzirdēja visi klātesošie... (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas nav par tēmu!”)

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu runāt par likumprojektu!

Dz.Ābiķis. ... deputāti un arī ārvalstu vēstnieki.

Man ir tāda sajūta, ka paies daži mēneši un jūs, neskatoties uz to, ka šodien aktīvi iestājaties pret šā dokumenta ratifikāciju, teiksiet: “Vai, cik labi, ka mēs to izdarījām!”

Kas ir ļoti būtisks šajā dokumentā? Pirmkārt, tie panti, kas mums nav pieņemami. Mēs esam gatavi ratificēt šos pantus tikai ar iebildēm, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmi un Valodas likumu.

Un, otrkārt, ir ļoti labi, ka Konvencijas pārējie panti daudz mums palīdzēs, īstenojot gan izglītības politiku, gan valodas politiku, padarot to stingrāku un konsekventāku. Jo Konvencija ne tuvu neizvirza Latvijai tādas prasības, kādas jau šodien, jau gadiem ilgi mēs īstenojam reālajā dzīvē. Es varu nosaukt tikai dažus piemērus. Piemēram, Konvencijas 13.pants paredz, ka izglītības sistēmas ietvaros puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Un šīs tiesības baudīšana nerada pusēm nekādas finansiālas saistības. Gan Plinera kungs, gan citi no viņa kompānijas ir vairākkārt publiski uzstājušies un arī vērsušies, ja es nemaldos, pat Eiropas institūcijās ar ziņojumiem: kāpēc Latvijā finansiāli atbalsta tikai tās privātskolas, kurās mācības ir latviski, bet kurās tās nav citās valodās? Nu redziet, mums tagad ir Konvencija, un Konvencijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka šo tiesību baudīšana nerada valstij nekādas finansiālas saistības. Līdzīgi varētu runāt arī par citiem pantiem.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka Konvencijā... nevis Konvencijas, bet paša likuma ievaddaļā ir paredzēts: “Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti...” Tātad, Konvencijas izpratnē, var izmantot tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus. Tātad tie cittautieši, kuri pēc tautības ir atbilstoši attiecīgajai minoritātei, bet kuri varbūt nav pilsoņi vai kuri ir jaunpilsoņi, varēs izmantot tiktāl, cik tas nebūs pretrunā ar mūsu likumdošanu, Konvencijā paredzētās tiesības. Un tas ir ļoti pareizi. Jo - vai mēs šodien prasīsim kādam bērnam, kurš stājas 1.klasē poļu vai lietuviešu skolā, dokumentus, analizēsim, kas ir bijis viņa vectētiņš vai vecmāmiņa, vai viņam ir kādi sakari ar pirmskara Latviju? Es domāju, ka tas būtu nepareizi, ja mēs to darītu un ja mēs nedotu iespējas tur, kur tas ir atbilstoši normatīviem iespējams, atvērt šādas poļu, lietuviešu vai ukraiņu, vai krievu tautības bērnu klases.

Manā izpratnē, mēs pārāk daudz aizraujamies ar teoretizēšanu par mazākumtautību tiesībām un daudz citām lietām. Ja mēs gribam valstij izdarīt labu, tad ir svarīgi īstenot dzīvē praktiskas lietas. Un tā nav, Tabūna kungs, ka nekas nav mainījies uz labu. Mums ir izdevies tomēr īstenot diezgan veiksmīgi izglītības pāreju latviešu valodā, un nu jau ir pagājis gads...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. ...Sabiedrība ir nomierinājusies, un mēs esam ar to tikuši galā.

Un tāpat neviena konvencija, neviens starptautisks dokuments mums neliedz Rīgā atvērt latviešu mācībvalodas bērnudārzus, atvērt latviešu mācībvalodas bērnudārzu grupiņas tiem cittautiešu bērniem, kuri to vēlas. Un tādu ir daudz! Neviens neliedz mums tur, kur normatīvi to neprasa, aizvērt klases ar krievu mācībvalodu; tur, kur tam nav nekādu priekšnosacījumu, un bērni ļoti veiksmīgi varēs iekļauties latviskajā vidē, mācoties latviešu valodā.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. Jā, mums ir vairāk jādomā par praktiskiem lēmumiem. Tie ir ļoti pamatīgi jāīsteno dzīvē, un mazāk mums ir jāfilozofē par teorētiskiem jautājumiem, kuriem bieži vien nav seguma.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Trīs piezīmes tikai, ar kurām es gribu atbildēt uz zināmām neprecizitātēm.

Pirmais. Šī Konvencija nav atbilde, kā te daži teica, uz neveiksmīgu robežlīgumu. Tā bija ierakstīta valdības deklarācijā, un es gribu to pateikt, lai visi vienreiz zina un lai šī tēma beidzas.

Eiropas Savienība ir oficiāli atzinusi parakstīto robežlīgumu ar pievienoto Deklarāciju par pilnīgi pieņemamu. Viss! Nav ko stāstīt šeit, ka ir kaut kādas problēmas. Tieslietu komisāra pārstāvis Petro Petručio paziņoja, ka strīds par robežu un tas fakts, ka nav līguma ar Krieviju, nav šķērslis, lai Latvija pievienotos Šengenas līgumam tāpat kā Slovēnija.

Savukārt Ārlietu komisāra pārstāve Emma Udina paziņoja, ka tā ir Krievijas problēma, jo Krievija nevar uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību par bezvīzu režīmu. Un tā ir Krievija, nevis Eiropas Savienība, kurai šīs sarunas ir vajadzīgas, tāpēc beigsim runāt par robežu. Viss ir izdarīts tā, kā vajag. Ir vajadzīgs laiks, un, manā izpratnē, šis laiks varētu būt līdz jaunas administrācijas izveidošanai Krievijā. Viss!

Tagad es gribētu atbildēt Tabūna kungam. Nevis pilsoņi, nevis jaunpilsoņi, Tabūna kungs, bet pilsoņi, kuri paaudzēm ilgi dzīvojuši Latvijā! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Rīgā, pēc 30.gadu vidū veiktās tautskaites datiem, piemēram, krievu izcelsmes Latvijas pilsoņu nebija vairāk par 7,4 procentiem. Tātad - kā dalīsim? Tabūna kunga jautājums ir pilnīgi pamatots. Tas nozīmē, ka skolās pašreiz ir pilnīgi nepareiza politika, jo no 1. līdz 12.klasei pašreiz latviešu valodā mācās tikai 48% bērnu.

Jā, tur ir pa vienai skolai citām tautībām. Pārsvarā mācības notiek krievu skolās. Saskaņā ar šo Konvenciju, Tabūna kungs, ja jūs būsiet izglītības ministrs, Rīgā nav jābūt vairāk par 7% skolu, kurās māca krievu valodu un vēsturi. Un neko vairāk! Šī Konvencija neprasa 40 procentus. Viņa prasa varbūt 10%. Tātad tā ir Latvijas politika un labā griba! Un, ja Latvija jau ir devusi piecas reizes vairāk, nekā prasa šī Konvencija, tad tā ir tikai tās valdības problēma, kas to realizē.

Un pēdējais. Daži nezina, tāpēc es nosaukšu: Andora, Francija, Monako un Turcija vispār nav parakstījušas šo Konvenciju. Tas ir domāts mūsu kolēģiem, lai viņi zinātu, ka tā tas ir desmit vai nezin cik gadu. Beļģija, Gruzija, Grieķija, Islande un Nīderlande to nav ratificējušas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi. Atgādinu, ka runāšanas laiks otro reizi ir 2 minūtes. Lūdzu!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es izsaku atzinību Leopoldam Ozoliņa kungam, kuram ir pietiekami dūšas un latviskās stājas, lai, atrodoties koalīcijā, pateiktu “nē” šādam Konvencijas variantam. Un viņš par šo “buldozeru”, kuru es jums raksturoju un kurš pašlaik brauc pa Latviju, saka: “Es lecu ārā!” Malacis! Pareizi!

Un es aicinātu no šā “buldozera” lēkt ārā arī citiem, kamēr nav par vēlu! Lūk!

Bet Ābiķa kungam... ziniet, jūs kā pieredzējis deputāts ar milzīgu stāžu šeit, Saeimā, varētu gan sagādāt kādu argumentu, nevis nodarboties ar demagoģiju, kad argumentu nav. Jūsu arguments ir šāds: “Tev nav taisnība tāpēc, ka tev ir plakanā pēda!” Lai gan tam cilvēkam pat plakanās pēdas nav. Apmēram tā jūs apgāžat teikto un mēģināt kaut ko mest uz Dobeļa kungu. Tā nav deputāta cienīga rīcība!

Cienījamie kolēģi! Šodien neviens nerunāja par bērniem, kuri automātiski iegūst pilsonību, un tādu jau ir ārkārtīgi daudz. Tātad bērns pēkšņi, kurš nav dzīvojis te un kura vecāki te nav dzīvojuši arī paaudžu paaudzēs, ir minoritāte! Vai tas nav absurds? Tas ir absurdu absurds! Un tāpēc nu vajadzētu taču saprast...

Jūs zināt, ka te tiek runāts arī par to, ka kaut kas kaut kam ir apsolīts... Droši vien! Bet kas tas ir par tādu savdabīgu “Ribentropa-Molotova paktu”, ko tauta nezina, ko mēs, deputāti, nezinām? Kāds kaut ko kaut kur kaut kam ir apsolījis un tagad nu “bīda” šīs lietas cauri.

Es teikšu, ka tā ir daļa no kaut kāda savdabīga pilsonības “nulles” varianta. Jā! Iegūs pilsonību tagad... Es jau runāju par to, ka iegūs pilsonību visi šeit sabraukušie, un viss būs kārtībā! Un viņi lems varu šeit, Latvijā. Lems varu un tad jums nepaprasīs nevienam šeit sēdošajam...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Deputāts Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Saprotot, ka tas ir bezjēdzīgi, es tomēr vēlreiz gribu griezties pie jūsu sirdsapziņas un pievērst jūsu uzmanību tikai trim tēzēm.

Pirmā. Izskatāmo likumprojektu izstrādāja darba grupa. Vai šajā darba grupā darbojās arī minoritāšu pārstāvji? Nedarbojās.

Vai darba grupā piedalījās juristi? Es šaubos.

Otrā. Šeit Ozoliņa kungs runāja par okupāciju. Vai jūs nedomājat, ka “vilciens” ir aizgājis? Ja bija okupācija, tad pilsoniskajiem okupantiem, ja tas būtu atzīts, būtu jāatstāj valsts. Mēs jau sen viņiem izsniedzām nepilsoņa pasi. Tātad Latvijas valsts ir uzņēmusies par šiem cilvēkiem atbildību, un līdz ar to šodien jau ir par vēlu runāt par kaut kādu okupāciju.

Un trešā. Pasaulē pazīstamajam krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam bija tāds dzejoļu cikls, kuru viņš uzrakstīja Boldino, ar devīzi: “Kas noticis? Nekas taču nav noticis!”

Un tieši tā jūs gribat pieņemt izskatāmo likumprojektu.

Ja jūs Konvenciju ratificētu bez atrunām, tad, manuprāt, gada laikā vajadzētu vismaz demokratizēt Izglītības likumu un Valodas likumu. Jūs desmit gadus esat apgalvojuši, ka visi Latvijas likumi pilnīgi atbilst Minoritāšu konvencijai, bet tomēr baidāties to ratificēt bez atrunām. Tas jau pats par sevi runā labāk par jebkuriem dokumentiem, par jebkurām jūsu runām.

Un, es ceru, jūs tomēr agri vai vēlu sapratīsiet, ka latvieši tikai tad dzīvos savā dzimtenē laimīgi, turīgi, brīvi un visur varēs izmantot savu dzimto valodu, valsts valodu... Ne no kā nav, es domāju, jāapsargā šī latviešu valoda...

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies...

J.Pliners. ... ja tās pašas tiesības baudīs arī minoritātes. Tikai tad! Un tāpēc ir vērts ratificēt “rāmju” konvenciju bez atrunām.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kas notiek tad, ja cilvēkam trūkst savas pārliecības un prasmes aizstāvēt savus uzskatus? To jau ir uzskatāmi pierādījuši vairākkārt gan Krievijas prezidents, gan Krievijas Domes deputāti un citi darboņi.

Un tāpēc man nāk prātā mūsu pazīstamās darbinieces Elitas Veidemanes atmiņas “Vīrieši manā mūžā”. Es domāju, ka autore jau nu zina, par ko viņa raksta un ko viņa raksta savās atmiņās. Un daži vīrieši tur izskatās krietni nožēlojami - vairāk nekā nožēlojami. Un viens no viņiem ir Dzintars Ābiķis. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša, Pietkeviča un citu deputātu iesniegto lūgumu sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu pēc likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - 3. Pārtraukumu izsludināsim pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā.

Turpināsim debates! Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Šodien patiešām ir slikta diena Dobelim un Tabūnam, bet ne tāpēc, ka “Jaunais laiks” un Tautas partija grib palīdzēt krieviem Latvijā. Viņi patiesībā grib maldināt pasaules sabiedrību, sakot, ka Latvijā it kā viss ir labi, ka mēs visu izpildījām un tā tālāk, un tā joprojām.

Bet kas ir labi? Labi ir tas, ka durvis ir atvērtas, ka gaisotne mūsu valstī būs tik brīva un tik svaiga, ka mēs cīnīsimies par to, lai visi cilvēki, kas šeit runā ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, justos šeit brīvi un savā etniskajā identitātē neapdraudēti. Šodien krievu cilvēki Latvijā ir etniski apdraudēti.

Ko es gribu teikt ar šo faktu? Teiksim, Latgalē ir pagasti, ir veselas pilsētas, kuru nosaukumi ir vēsturiski izveidojušies arī krievu valodā, - piemēram, Dvinska. “Dvinsk” - tas ir vēsturiskais Daugavpils nosaukums. Kāpēc cilvēki nevar izmantot savas dzimtās sādžas vai pagasta nosaukumu? Man šķiet, ka tas ir viens no jautājumiem, kuru mums nākotnē - varbūt divu vai trīs gadu laikā - nāksies risināt.

Cits jautājums ir par to, vai cilvēki, kuri dzīvo šajā pilsētā vai pagastā, drīkst izmantot savu dzimto valodu, runājot ar tiem pašiem krievu tautības pašvaldības darbiniekiem, kuri ir šajā pagastā. Man šķiet, ka tas ir ļoti veselīgs jautājums. Pēc diviem vai trim gadiem mēs to sasniegsim. Un šie cilvēki no “Jaunā laika” un no Tautas partijas, kuri tagad grib īstenot it kā nacionālu nostāju, viņi paši tagad virza Latviju uz šo pusi. Viņi varbūt neapzinās to, bet mūsu kustība uz demokrātiju, uz labāku dzīvi - tā ir neatgriezeniska no 1990.gada. 1990. gadā mēs nobalsojām par neatkarīgu un demokrātisku valsti, nevis par nacionālistisku etnokrātiju, kur puse no cilvēkiem justos kā garīgajā koncentrācijas nometnē. Par to mēs balsojām 1990.gadā, un par to mēs balsosim nākotnē.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, lūdzu, nemaldiniet sabiedrību un nerunājiet sabiedrības vārdā par to, kā tā jūtas.

Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tiešām par lietu gribu runāt, nevis mācīt šeit kolēģiem nacionālo stāju vai izteikt pārmetumus. Tad jau mēs varētu šos strīdus ilgi turpināt, bet tas ir neauglīgi.

Par lietu runājot - par šo Minoritāšu konvenciju. No mana viedokļa skatoties, es piekrītu, ka viss šis process ir drusciņ par ātru. Es nezinu - kāpēc. Un kas būtu zaudēts, ja nākamajā nedēļā mēs to būtu kārtojuši? Bet nu nekas. Var!

Taču kā man pietrūkst - tā ir preambula šim mūsu likumprojektam. Mums nav preambulas. Tai nav jābūt tik izvērstai kā šinī Vispārējā konvencijā, bet mums ir jāpasaka skaidri tās lietas, kuras mēs tagad dzirdam šeit no kreisā spārna. Mums ir rūpe par savas tautas pastāvēšanu, kolēģi! Vai ne tā? Un šīs rūpes ir tāpēc, ka mēs piedzīvojām 50 okupācijas gadu gaitā mērķtiecīgu cilvēku pārvietošanas politiku, mēs jau drīz būtu sasnieguši minoritātes lomu paši savā zemē. Ja vēl 10 gadus ilgāk te būtu bijusi padomju vara, būtu noticis tas, ka mēs šeit vairs nebūtu vairākums, bet minoritāte. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Un šā iemesla dēļ mums ir jābūt ar šīs Konvencijas pieņemšanu ārkārtīgi uzmanīgiem.

Un es arī domāju, ka mēs vēl varam uz otro lasījumu šo to papildināt, un, proti, papildināt tieši ar skaidri un gaiši izteiktu preambulu, kas ir mūsu rūpe, jo šī Konvencija parādīsies starptautiskajā līmenī. Skaidrs, ka mūsu likumprojekts paredz pievienoties Konvencijai. Un tur mums ir jāpasaka, jau šinī mūsu likumprojektā ir jāietver - ja tas ir iespējams, un, es domāju, tas ir iespējams -, ka Latvija nedrīkst nekad pieļaut tādu stāvokli, ka šeit latviešu valoda zaudē savu statusu - vienīgās valsts valodas statusu.

Es zinu to mērķi, uz kuru ir virzīta to cilvēku politika, kuri, kaut arī viņi nav okupanti, lielā mērā pārstāv okupantu intereses, kuri te bija kādreiz, - Lielkrievijas šovinistu intereses viņi pārstāv. Nelaimīgā kārtā. Viņi nav paši to izdomājuši, viņi ir savas falsificētās vēstures, kurā viņi dzīvo, upuri, un viņiem ir cits pasaules skatījums nekā mums, latviešiem. Taču tas neatbrīvo mūs no pienākuma skaidri un gaiši aizstāvēt savas pozīcijas. Un es domāju, ka mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts varam daudz drosmīgāk to darīt nekā jebkad agrāk.

Tāpēc es atbalstu šīs Konvencijas pieņemšanu tagad un ceru, ka vēl dažus papildinošus vārdus mēs varēsim tai pievienot.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kaut kā ir nedaudz dīvaini, ka gan intonācija, gan zināmā mērā arī saturs saskan šodien Tabūna kungam un Kabanova kungam. Kabanova kungs apgalvo, ka krievi Latvijā ir apdraudēti. Es nedaudz par to šaubos, jo Latvijā krievi šobrīd ir 28%, turklāt ģimenēs 36% pamatā runā krieviski.

Jā, tie nav 50%, kā jūs mīlat dažreiz apgalvot, tāpat kā desmitkāršot vai simtkāršot mītiņos klātesošo skaitu. Bet es nedomāju, ka krievi ir apdraudēti, jo, ja jau čigāni, kuriem nav bijušas savas skolas visus padomju laikus un kuriem tikai tagad ir iespēja mācīties atsevišķi, un mēs viņiem šo iespēju esam sagādājuši... Tomēr čigāni savu valodu un kultūras savdabības ir saglabājuši. Es neticu, vai krievi, kuru ir pāris simtu reižu vairāk nekā čigānu, ir stipri vājāki par čigāniem Latvijā...

Cienījamais Tabūna kungs! Jūs te vairākkārt pieminējāt: “Mēs esam vārgi, mazi. Lielās pilsētās mēs esam mazākumā!” Nu nav vairs gluži tā! Mēs vairs neesam ne tik vārgi, ne tik mazi! Un tajās pašās lielajās pilsētās arī ne. Jā, Liepājā latviešu šobrīd ir 50,1 procents, bet jaunākajās klasēs jau 66% bērnu mācās latviešu plūsmā. Jūrmalā latviešu ir 50 procenti, bet jaunākajās klasēs mācās latviešu plūsmā jau 70 procenti. Rēzeknē latviešu ir mazāk par 50 procentiem. Rēzeknē ir 44% latviešu, bet kopumā gandrīz 59% tur jau mācās latviešu mācībvalodas skolās. Un pat Rīgā, kur tiešām situācija ir smaga un kur latviešu joprojām ir mazāk nekā krievu - tiesa gan, nedaudz, bet tomēr mazāk, jo latviešu Rīgā ir tikai 42 procenti - skolās mazākajās klasēs, līdz 7.klasei ieskaitot, jau vairāk nekā 52% bērnu mācās latviski.

Tā ka mēs redzam, ka tendence uz latviešu valodas nostiprināšanos Latvijā pastāv. Un ir skaidrs, cienījamie kolēģi, ka, ratificējot šo Konvenciju, ja mēs mācēsim gudri šīs Konvencijas pietiekami elastīgos pantus izmantot, tā palīdzēs mums kļūt arvien stiprākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Vispirms nedaudz es gribētu jums pastāstīt arī par to laiku, kad darbojās 6.Saeima. Man bija tas gods trīs gadus strādāt tieslietu ministra amatā, un tajā laikā nepārtraukti, regulāri Ārlietu ministrija “bombardēja” valdību ar prasību ratificēt šo Konvenciju. Un Tieslietu ministrija tajā laikā bija vienīgā, kas kategoriski iebilda pret šīs Konvencijas ratifikāciju. Tā ir uzziņa vēsturei.

Otrs, ko es gribētu teikt. Godātais Ābiķa kungs, es nebūtu pieteicies debatēs, ja jūs nebūtu vadījies pēc principa: “Ko gribu - dzirdu, ko negribu - nedzirdu.” Stenogrammā varēsiet izlasīt, kā jums, labējai partijai, un arī “Jaunajam laikam” pateicību izsaka Agešina kungs. Visskaidrākajā veidā izsaka jums pateicību par to, ko jūs šobrīd darāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau no tā laika, kad Konvencija bija parakstīta, mūsu - Latvijas Sociālistiskās partijas - deputāti, kuri partiju pārstāvēja gan 6., gan 7., gan arī pārstāv tagad, 8.Saeimā, aicināja ratificēt šo Konvenciju. Un tagad izveidojas paradoksāla situācija. Konvencija it kā virzās uz ratifikāciju. Bet ko jūs darāt? Jūs gribat izdarīt dažas atrunas.

Viena no atrunām vērsta uz to, lai palielinātu plaisu starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Jo tāds pats cilvēks, kuram ir tāda pati Latvijas Republikas pase, vairs nevarēs saņemt nacionālās minoritātes pārstāvja statusu.

Un otra atruna ir par valodas lietošanu. Līdz ar to jūs darāt visu, lai tā Konvencija nestrādātu.

Šeit es sadzirdēju no “tēvzemiešiem” tādu domu, ka vajadzētu apturēt naturalizāciju. Nu, neizdosies jums to izdarīt, jo mums bija referendums un Latvijas pilsoņu vairākums nobalsoja, lai tā naturalizācija būtu. Gribat vai negribat, bet tas tika izdarīts. Jūs nerespektējat Latvijas Republikas pilsoņu vairākuma lēmumu.

Šajā gadījumā, kad jūs tās atrunas izdarījāt, mūsu frakcija nevar atbalstīt šādā variantā Konvencijas ratifikāciju un nepiedalīsies nevienā balsojumā.

Kungi! Ja jūs to gribat izdarīt, izdariet! Bet neesiet smieklīgi! Jo, kad Eiropa uzzinās, kādā veidā jūs to izdarījāt... Es saprotu, kāpēc jūs darāt to tieši tagad. Jūs darāt to tieši tagad tāpēc, ka pašreiz notiek Eiropas Konstitūcijas ratifikācija un it kā neviens neuzzinās, ko jūs tagad izdarīsiet. Uzzinās! Un, kad uzzinās, dabūsiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams, Kiršteina kungs? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 30 minūtes. Šodien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums ir 7 dienas.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tātad mums ir divi priekšlikumi... Un izskatīšanas laiku, lūdzu?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis. Izskatīšanas laiks - pēc divām nedēļām Saeimas sēdē, rēķinot no šodienas.

Sēdes vadītāja. 9.jūnijs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Kā es jau teicu, Konvencijas pielietojums ir atkarīgs no valdības - un tikai! - un no viņas vēstules, kurā viņa varēs skaidrot, kā viņa izprot šo Konvenciju. Jo šajā Konvencijā nav nekā tāda, kas būtu pretrunā... izņemot to, ko mēs esam arī ierakstījuši - ka nebūs nekādas pretrunas ar Valodas likumu. Un visiem jau šie priekšlikumi ir zināmi, un praktiski jau tie ir tikai jānoformē.

Ievērojot to, vajadzētu to izskatīt šodien.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7 dienas, tātad 2.jūnijs. Izskatīšanas laiks - 9.jūnijs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu... Jā, par priekšlikumu, lūdzu... Vārds deputātam Jurim Dobelim. Piecas minūtes.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es nāku runāt par savu priekšlikumu, lai manis teiktais paliktu vēsturiskajai atmiņai.

Kā jūs domājat? Cik tas ir iespējami - tūlīt pēc balsojuma pusstundas laikā iesniegt priekšlikumus? Vai tas ir vispār fiziski iespējams? Par to ir runa. Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka tā ir visrupjākā - visrupjākā! - attieksme pret Saeimas deputāta darbu. Jūs paši saprotat, ka pusstunda ir praktiski tuvu nullei. Ja kāds ir nu tāds ģēnijs... Nu, labi. Kāds priekšlikums parādīsies... Taču nav bijusi iespēja pietiekami strādāt pie priekšlikumiem tā iemesla dēļ, ka nebija jau nobalsots pirmajā lasījumā. Un, ja nav nobalsots pirmajā lasījumā, tā ir apsteigšana un tā nav nopietna attieksme pret dokumentu.

Tieši tāpēc tiešām ir brīnums, ka nu jau mēs esam aizgājuši līdz absurdam. Nu jau vairs pat nav vajadzīgs laiks nopietnai dokumenta izstrādei! Nu ir valdībā bijis... kaut kur kaut kas ir bijis... pusstundas laikā... Nu, godīgi sakot, man būs ļoti interesanti uz jums, koalīcijas partneri, paskatīties, kā jūs pakāpeniski mainīsieties, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām! Tas būs ārkārtīgi interesanti.

Katrā ziņā man ir jāizsaka jums tikai nosodījums par jūsu attieksmi pret darbu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”? Tāpēc, ka par priekšlikumu deputāts Juris Dobelis runāja “par”. Viens deputāts var runāt “pret”. Jūs par priekšlikumu runāsiet “pret”? “Pret”? Nē. Jums ir vēl viens priekšlikums, jā? Lūdzu, tad no vietas jūs varat pateikt savu priekšlikumu! (Starpsaucieni.) Tas ir par termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā, jā? Deputāta kungs, jums ir cits priekšlikums par termiņiem, kad izskatīt otrajā lasījumā un kad iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?

Tātad, cienījamie kolēģi, mums ir divi priekšlikumi. Deputāta Dobeļa priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7 dienas, tas ir, 2.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā - 9.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par Dobeļa kunga priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 29, atturas - 31 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes, izskatīšana otrajā lasījumā - šodienas sēdē. Paldies!

Cienījamie kolēģi, tiekamies zālē pulksten 13.30!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.05 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Lūdzu fiksēt stenogrammā, ka balsojumā par Konvencijas pieņemšanu pirmajā lasījumā esmu balsojis “pret”, bet izdrukā parādās, ka nebalsoju. Un es lūdzu tehniskos darbiniekus, ja ir iespējams, paskatīties, kāpēc šī “pret” poga jau otro reizi nav nostrādājusi.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu basketbola izlasi jūnijā gaida divi pārbaudījumi.

Tradicionālā ceļojošā kausa izcīņa ar Latvijas basketbola senioru klubu 9.jūnijā pulksten 16.00 Hanzas vidusskolā. Tas ir blakus topošajai hokeja hallei un Olimpiskajam centram. Pagājušajā gadā šo spēli kā rota pagodināja un labu spēles prasmi parādīja arī Saeimas priekšsēdētāja. Mēs ceram uz viņas līdzdalību arī šogad.

Otrs pārbaudījums - 17.jūnijā ar pusprofesionālo Iekšlietu ministrijas komandu Kandavā. Lūdzu deputātus gatavoties un pārējos - atbalstīt šos pasākumus.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Naglim. Nagļa kungs, lūdzu!

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es gribu paziņot, ka balsojumā par likumprojekta - dokumenta Nr.4276 - pieņemšanu pirmajā lasījumā es balsoju “par”, bet ir atzīmēts, ka nepiedalījos balsojumā, it kā neesmu balsojis. Es balsoju “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 13.20.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam... Nē? Paldies.

Cienījamie kolēģi, pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šā gada 26.maijā deputātam Vladimiram Buzajevam un deputātam Jānim Jurkānam.

Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai. Lūdzu!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Inese Krastiņa, Jānis Šmits, Jānis Jurkāns, Jānis Škapars... bija, jā, Māra Ceriņa... ir, Aleksandrs Kiršteins... ir, Vitālijs Orlovs... ir, Inese Šlesere... manuprāt, nav.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es atgādinu, mēs tiekamies zālē pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus atgriezties zālē, jo pēc minūtes mēs turpināsim Saeimas sēdi!

Cienījamie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt tās 29.punktu (likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”) kā darba kārtības pirmo punktu, atsākot Saeimas sēdi pēc pārtraukuma, tātad izskatīt pirms darba kārtības 15.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”)

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu Nr.4241. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas ir sagatavots trešajam lasījumam. Kopā ir 53 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums, kuru deputāts Jaundžeikars atsauc.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu, protams.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu? Tad, cienījamie kolēģi, balsosim par 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 6, atturas - 36. (Kāds kaut ko runā no vietas.)

Cienījamie kolēģi! Mums būs jābalso vēl vienu reizi, jo saskaņā ar parādītajiem rezultātiem mums nav kvoruma.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Albertam Krūmiņam! Par procedūru.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Ne jau par procedūru! Es gribu debatēs uzstāties.

Sēdes vadītāja. Nē. To pēc tam.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 4, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. Tātad 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šā priekšlikuma 1.apakšpunktu, kurā ir teikts tā, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizvietot ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu - iekārtu, ierīču, ietaišu, līniju un to piederumu - ierīkošanai. Un tad 3.punktā ir teikts, ka tas ir tādā gadījumā, ja “vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tās daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas”.

Es gribētu teikt, ka tādu priekšlikumu nevar pieņemt, jo šeit ir klaji ierobežotas privātīpašuma tiesības.

Lūdzu neatbalstīt šo 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā tika gari un plaši diskutēts. Ir jārēķinās ar to, ka gan Aizsargjoslu likums nosaka kārtību, kādā ir saskaņojami ar īpašnieku iespējamie apgrūtinājumi uz zemes, gan arī Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt kārtību, kādā tiks veikta atlīdzība par to, ka energokomersants apgrūtinās iespējamā īpašnieka zemi. Tātad jautājums ir jāskata kompleksi. Tā nav tikai viena likumprojekta panta, viena punkta problēma. Ir jāskata kompleksi!

Kompleksi skatot, komisija uzskatīja par pareizu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc es lūgtu deputātiem šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 10.-a priekšlikums. Un tagad mums ir jāskatās dokuments Nr.4241-a. Un 10.2 - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 33. un 34.priekšlikums. Abi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 48. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 49. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 52. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 53. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdz ar to visi uz trešo, galīgo, lasījumu sagatavotie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 1. Likums “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šim likumprojektam tika iesniegti 9 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu komisijas priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8. - Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1175.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Arī 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... pareizāk sakot, ir iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Arī 12.priekšlikumā, tāpat kā vairākumā iepriekšējo, ir piedāvāts izslēgt lieku vārdu “rakstveida”. Arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Līdzīgs ir 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 16. - finanšu ministra O.Spurdziņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē notāriem pieejamās ziņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 21. - būtisks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas palielina soda naudu kredītiestādei, ja tā pārkāpusi normas, no 5000 līdz 100 000 latiem. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Un 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums -, kuru komisija ir atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pirms otrā lasījuma.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. Ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Zvejniecības likums””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam komisija saņēma un izskatīja 19 priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 4. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 6. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Kalniņš. 8. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Kalniņš. 9. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 10. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta, redakcionāli precizēts pirmā lasījuma teksts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tomēr man gribētos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību zvejnieku problēmām. Mēs atceramies, ka Saeima pagājušajā sēdē nepieņēma grozījumus Zvejniecības likumā, jo Latvijas Zvejnieku federācija asi iebilda pret priekšlikumu, kas paredz astoņus mēnešus gadā aizliegt zveju valsts lielāko upju grīvās. Kas tad īsti ir noticis pagājušajā nedēļā un šonedēļ? Atbildi uz šo jautājumu, manuprāt, vēlas dzirdēt ikviens piekrastes zvejnieks, par kuriem ir runa Pietkeviča kunga priekšlikumā.

Vēl pirms dažām nedēļām zvejnieki bija noskaņoti vai nu neitrāli, vai optimistiski. Viņi cerēja, ka mencu un reņģu zvejas kvotas piekrastei ar nākamā gada janvāri tiks palielinātas, jo likumprojektā ir teikts, ka mencām tas sasniegtu 3%, bet reņģēm - 4% no Latvijai paredzētās kopējās nozvejas. Pret šo teikumu it kā sākumā neviens nav iebildis. Taču notika tā, ka pēkšņi un negaidīti viens no frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem Dzintars Zaķis ierosināja ietvert likumprojektā kādu citu zvejniekiem nepieņemamu aizliegumu. Viņš mudināja no 1.septembra līdz nākamā gada 15.maijam aizliegt jebkādu rūpniecisku zveju un makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 3 kilometru rādiusā no lielāko upju grīvām.

Turklāt izmaiņas paredz minētajā laika posmā aizliegt zvejošanu un makšķerēšanu arī 500 metru rādiusā no piekrastes kanāliem un mazajām upītēm.

Grūti pateikt, kas slēpjas aiz šā priekšlikuma. Varbūt tā ir kāda atriebība piekrastniekiem par paaugstinātām mencu un reņģu kvotām.

Savādi liekas arī tas, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur piedalījās Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, šo Dzintara Zaķa ierosinājumu noraidīja, taču vēlāk, kad sēde jau notika bez zvejnieku pārstāvju un dažu deputātu klātbūtnes, priekšlikums tika atbalstīts.

Protams, Zvejnieku federācija šādā situācijā nevarēja klusēt un pauda savus argumentus. Taču šīs izmaiņas netika apspriestas nedz Valsts zivsaimniecības pārvaldē, nedz nozares sabiedriskajās organizācijās.

Es uzskatu, ka daži politiķi, vēlēdamies ierobežot zveju zivju nārsta periodā, ir pāršāvuši pār strīpu, jo liegums bija noteikts pārāk bargs. Tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgas jūras līcī, Ventspilī, kā arī Pāvilostā un Liepājā zveja praktiski nu vairs nebūs iespējama.

Grūti paredzēt. Neskatoties uz likuma pašreizējo redakciju, grūti paredzēt, kā risināsies notikumi turpmāk. Varbūt vēl kāds deputāts, kurš neko nejēdz zvejniecības jomā, atkal liks kāju zvejniekiem priekšā.

Es vienkārši vēlos pievērst jūsu uzmanību zvejnieku problēmām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu... Debates slēdzu. Es atvainojos! Es atvainojos! Vienu sekundi!

Pirms turpināsim debates, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam!

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms?

P.Kalniņš. Jā. Es vienkārši gribētu piebilst, ka kolēģis, iepriekšējais runātājs, nerunāja par lietu, jo tēma bija par iepriekšējo sagatavoto 11.priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, skatot atkārtoti, noņēma. Un līdz ar to šie aizliegumi zvejot no 1.septembra līdz 15.maijam kā priekšlikumi šajā likumā vairs vispār neeksistē.

Tāpēc, lūdzu, ejam tālāk!

11. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 12. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 13. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja un redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 14. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

P.Kalniņš. 16. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 18. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Zvejniecības likums”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.3597 - likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Ir iesniegts viens priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Circene. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4240. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es runāšu par šo priekšlikumu tāpēc, ka tas atkal skar tās mūsu visu sāpīgās vēstures lappuses. Šad un tad ir jāatgādina kaut kāda svēta patiesība. Kādreiz kolēģi to dzird, kādreiz arī ne.

Ko nozīmē, ja valsts no saviem līdzekļiem atbalsta tos, kas valstij kaut ko ir devuši? Tas ir atbalsts par parādīto varonību, par padarīto darbu un tā tālāk.

Tas pilnā mērā attiecas uz nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tur vispār neviena valsts, neviena partija, neviens cilvēks nevar neko pretim pateikt. Cilvēki ir cīnījušies par savas valsts neatkarību, cīnījušies pret iebrucējiem. Tur viss ir pilnīgi skaidrs.

Bet, ja kārtējo reizi vēstures nezinātāji vai tie, kas izliekas, ka viņi nezina vēsturi, “piekabina klāt” tos tur, tad jājautā - kādi ir viņu nopelni, cīnoties par Latvijas valsti? Valsts taču var atbalstīt tikai tos, kas cīnās par valsti. Par ko ir šie cīnījušies? Par Latviju? Par neatkarīgu Latviju viņi ir cīnījušies? Šad un tad ir interesanti paskatīties vēsturiskas filmas, kur demonstrē dokumentālus kadrus, kā, piemēram, vakar Krievijas televīzijā. Ir mums tāds pazīstams komentētājs Svanidze, un liekas, ka Krievijas politiķi un arī Putins, lai arī tā ir Krievijas televīzija, neatzīst to, ko tur stāsta. Tur ļoti skaisti vakar parādīja, kā plecu pie pleca, draudzīgā saimē, hitleriskā Vācija un fašistiskā PSRS rīkojās kopīgi, pakāpeniski sadarbojās no pašiem pirmsākumiem. Piemēram, bija tāds interesants fakts, ka jau 1938.gadā okupētajā Čehoslovākijā PSRS izvietoja savus rūpnieciskos pasūtījumus. Tas jums tā - zināšanai.

Lūk! Līdz ar to sākumā taču bija šī lielā draudzība, ar poļu asinīm stiprināta draudzība, ko atzīmēja Staļins, apsveicot Hitleru, un pēc tam arī Hitlers, apsveicot Staļinu. Tur bija mīlīga aprunāšanās savā starpā. Protams, Latvijas intereses tur galīgi nevienam nebija vajadzīgas.

Un tagad no visādiem šādiem notikumiem, no gadiem un no dažādām citām epizodēm salasa kaut ko, nosauc tādos cēlos vārdos un vēl grib, lai Latvija no sava budžeta viņiem maksā. Ļoti īpatnēji! Lūdzu, parādiet šo te cīnītāju nopelnus neatkarīgās Latvijas labā - vai nu neatkarīgās Latvijas izcīnīšanā, atjaunošanā, vai cīņā pret tiem, kuri laupīja Latvijai šo neatkarību! Tad jums būtu iespēja kaut kā pamatot savu domu.

Bet piešķirt kaut kādas privilēģijas sarkanarmiešiem! Uz kāda pamata? Kas tie tādi ir? Cīnītāji pret savu veco draugu Hitleru? Tā nu sanāca, bet ko var darīt! Ko var darīt, ka nesadalīja to mantu savā starpā? Dalīja, dalīja, kamēr aizrijās abi divi. Lūk!

Līdz ar to nu saprotiet taču vienu un nerunājiet te par kaut kādu pazemošanu vai apsmiešanu. Valsts var no savas kases dot naudu tiem, kuri ir cīnījušies par valsti, un nevienam citam. Un lūdzu vienreiz to saprast!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā Dobeļa kunga atgādinājumu, mēs tomēr uzskatām par lietderīgu paust savu viedokli šajā vēstures jautājumā. Un padomāsim par tiem drošsirdīgajiem cilvēkiem - par latviešu tautas labākajiem dēliem un meitām, kuri līdzās visas pasaules nācijām - tiem pašiem amerikāņiem, francūžiem un jau pieminētajiem poļiem un britiem - stājās demokrātijas aizstāvju rindās. Šie varoņi, kuri, ik mirkli riskējot ar savu dzīvību, cīnījās ar “brūno mēri”, kā dēvē nacismu visā civilizētajā Eiropā. Šodien šie varoņi jūsu dēļ ir spiesti dzīvot trūkumā un nabadzībā - slavenā 201.strēlnieku divīzija, 43.latviešu strēlnieku gvardes divīzija, 1.latviešu aviācijas pulks, ar Suvorova Otrās pakāpes ordeni apbalvotais 130.latviešu strēlnieku korpuss, kā arī liels daudzums tautas partizānu vienību. Un es vēl ilgi varētu uzskaitīt visas tās varonīgās vienības, kuras cīnījās par Dzimtenes brīvību un tās nākotni. Divdesmit astoņiem antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem no Latvijas tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Un šī cīņa pret fašismu bija sīva, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā hitlerieši plānoja izveidot reihskomisariātu “Ostlande”, vienu daļu no latviešiem pārvāciskojot, bet otru daļu izsūtot aiz Urālu kalniem.

Kolēģi! Šos varoņus - patiesos savas tautas glābējus - pirms pāris nedēļām godināja visa Eiropa un visa civilizētā pasaule - arī Vācija, neskatoties uz to, ka pati bija kara iesācēja, arī Japāna, kaut arī tā karoja Hitlera pusē, ASV un Francija. Visu šo lielvalstu prezidenti personīgi izteica pateicību kara veterāniem par viņu dižo varoņdarbu.

Un padomājiet, kāds būs Latvijas tēls visas civilizētās pasaules acīs, ja mūsu Saeima antihitleriskās koalīcijas karavīrus nostādīs zemāk par Waffen SS cīnītājiem, jo ikviena normāla cilvēka uztverē esesieši jau sen ir kļuvuši par zemiskuma, sadisma un vardarbības simbolu. Viņus uzskata par asinskāriem mierīgo iedzīvotāju slakteriem, par bērnu un sieviešu bendēm.

Padomājiet taču kaut reizi par to, cik negatīvu ietekmi jūs atstāsiet uz jauno paaudzi, par kādiem cilvēknīdējiem izaugs mūsu jaunie latvieši, mūsu bērni un mazbērni, ja viņiem jau kopš bērnības mēs stāstīsim par to, ka leģionāri - tas ir labi, bet antifašisti - tas ir slikti.

Atbalstot grozījumus, kas paredz piešķir antifašistiem tādus pašus atvieglojumus, kādi ir Hitlera pusē karojošajiem, jūs ne tikai pienācīgi atalgosiet savus tautiešus un līdzpilsoņus, bet arī uzlabosiet savu tēlu visas Latvijas un Eiropas acīs.

Un es aicinu jūs balsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tātad sarkanarmieši esot cīnījušies par demokrātiju un par dzimtenes brīvību. Lūdzu, iedziļinieties šajos vārdos! Kad nomira Staļina paps? 1953.gada 5.martā - apmēram astoņus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Kāda bija demokrātija viņa valdīšanas laikā visās tajās nometnēs šaipus un viņpus Urāliem? Kāda bija demokrātija slaveno PSRS “varoņu” Hruščova, Brežņeva un viņiem līdzīgo kaganoviču laikā? Un kas tā bija par dzimteni, par kuras brīvību esot cīnījušies sarkanarmieši? Kāda tad bija tā dzimtene? Un kas tad tas par apbalvojumu - “Padomju Savienības Varonis”? Nu ir gan, ar ko plātīties! Ar ko tādā gadījumā Dzelzs Krusts ir sliktāks? Un kāda vaina tam ir? Ļoti labi izskatās. Lūk!

Protams, Latvijai diemžēl nebija savas armijas Otrā pasaules kara laikā, bet tā ir cita lieta. Un tāpēc tikai vienīgi nacionālās pretošanās kustības dalībnieks ir tiesīgs pretendēt - cilvēks, kas ir cīnījies par neatkarīgu Latviju.

Es jau saprotu, ka viens otrs to nesapratīs. Tādi arī palieciet un slaukiet savus ģīmjus Latvijas karogā, bet nākamreiz jūs par to dabūsiet sodu!

Sēdes vadītāja. Es aicinu apsvērt salīdzinājumus, Dobeļa kungs!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es apgalvoju to agrāk, es apgalvoju arī šodien, ka tad, ja būtu uzvarējuši hitlerieši, šeit nebūtu ne Latvijas, ne latviešu, ne latviešu valsts valodas. Un, lai arī ko patlaban teiktu galma vēsturnieki un pašmāju politiķi, Otrā pasaules kara fakti liecina par pretējo. Jau kopš 1941.gada 23.jūnija līdz 29.jūnijam, būdami pilnīgā aplenkumā, ar fašistiem pašaizliedzīgi cīnījās Liepājas strādnieki. Valsts pilsētās un ciematos darbojās antifašistu pagrīdes grupas. Rīgā pagrīdniekus vadīja Imants Sudmalis, Arvīds Rendnieks, Pāvels Leibčs, Ernests Saulītis, Viktorija Misa, Vitolds Jauntirāns, Frīdrihs Alba un citi. Vai viņi un viņu sekotāji ir sliktāki latvieši nekā tie, kuri bija iesaistīti Wafen SS?

1942.gadā savu cīņu uzsāka latviešu partizānu pulks, kuru vadīja Vilhelms Laiviņš un Otomārs Oškalns.

1943.gadā uz Viļa Samsona partizānu grupu bāzes tika izveidota Latvijas partizānu brigāde, kurā pārsvarā strādāja, dienēja, cīnījās latvieši.

1944.gadā Latvijas antihitlerisko partizānu skaits bija ne mazāks par 12 tūkstošiem. Viņi iznīcināja vairāk par 30 tūkstošiem hitleriešu, uzspridzināja 279 militāros ešelonus. Zem sarkanbaltsarkanā karoga ar nacistiem karoja arī astoņi Latvijas kuģi.

No iznīcinātāju bataljoniem un strādnieku vienībām, kuras 1941.gadā aizstāvēja Rīgu, tika izveidoti divi Sarkanās armijas pulki. 1941.gada jūlijā viņi izcēlās kaujās Igaunijā un pie Lugas. Uz bijušās Latvijas armijas bāzes 1941.gadā tika izveidots 24.latviešu teritoriālais korpuss, kurš varonīgi karoja pret hitleriešiem. 1941.gada septembrī tika izveidota 21.latviešu strēlnieku divīzija, kas vēlāk kļuva par 43.gvardes latviešu strēlnieku divīziju. Vismaz puse no divīzijas karavīriem bija etniskie latvieši. Tieši šiem varoņiem mēs varam pateikties par to, ka šodien Latvijai nav jāatvainojas antihitleriskās koalīcijas valstu priekšā par tiem noziegumiem, kurus bija pastrādājuši Latvijas pilsoņi, kas karoja Hitlera pusē.

Mums nav jāatvainojas par tiem vairāk nekā 40 brīvprātīgajiem policijas bataljoniem, par 600 tūkstošiem Latvijas teritorijā noslepkavoto karagūstekņu un civilpersonu, to skaitā arī atvesto no Rietumeiropas. Pateicoties šiem cīnītājiem, mums nav jāatvainojas par sadedzinātajām baltkrievu un krievu sādžām, par “varoņdarbiem” (pēdiņās) Ukrainā un Polijā. Kaut gan pēc šodienas balsošanas par kara pabalstiem tiem hitleriskās koalīcijas karavīriem, turklāt vēl laikā, kad šādus pabalstus nesaņem arī cīnītāji-antifašisti, es domāju, kādreiz mums nāksies atvainoties.

Aicinu jūs demonstrēt veselo saprātu un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu - piešķirt kara pabalstus arī tām personām, kuras karoja par to, lai glābtu mūsu civilizāciju un latviešu tautu no iznīcināšanas. Tad, bez šaubām, arī mēs varētu pievienoties. Tad šis balsojums būtu tieši par saskaņu sabiedrībā.

Jā, visi šie cilvēki... pieņemsim, ka viņi domāja, ka viņi cīnās par Latvijas brīvību un neatkarību. Visi viņi ir veci cilvēki - ap 80 gadiem. Kas mums traucē nobalsot par to, lai vieni un otri večuki saņemtu šo pabalstu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu, pirms jūs nākat te stundām ilgi debatēt, izlasīt, par ko mēs balsojam un ko šis likums paredz. Šis likumprojekts paredz to, ka mēs rūpējamies par Latvijas armijas virsniekiem, kara ierēdņiem, instruktoriem un tamlīdzīgi. Par tiem, kuri ir dienējuši neatkarīgās Latvijas armijā. Un tāpēc komisija arī ierosina svītrot no šā likumprojekta jautājumu, kas skar nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Ņemot vērā to, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri cīnījās pret okupācijas režīmu, ir atbalstāmi, mēs jau iepriekšējā likumā - likumā “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” izdarījām grozījumu, kas paredz, ka viņiem turpmāk no Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem budžeta līdzekļiem izmaksās ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pabalstus saņems! Tāpēc šajā likumā mums nav jārunā par to, ka mums būtu jāpiešķir pabalsti citās armijās dienējušajiem.

Par tiem, kuri dienēja PSRS armijā, lai rūpējas Krievija, kura ir PSRS mantiniece. Tie, kuri dienēja amerikāņu armijā, tāpat saņem pensijas no Amerikas valsts budžeta līdzekļiem. Un mums nekādā gadījumā nav jārūpējas par tiem, kuri dienēja okupācijas armijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Jā. Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Divas piezīmes.

Arī es aicinu atbalstīt Nacionālās... Jā, 3.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt nacionālos karavīrus.

Bet es gribēju atbildēt uz Plinera kunga teikto šeit. Plinera kungs! Karoja pret padomju komunistisko režīmu arī Vlasova armija, par kuru jūs esat aizmirsis, Krievu atbrīvošanas armija (ROA), baltkrievu novadu aizsardzība ar Baltkrievijas policijas vienībām, ukraiņu divīzija “Galīcija” - desmitiem divīziju un miljoniem cilvēku no bijušās PSRS. Jūs kaut ko tur esat aizmirsis! Un karoja arī Somija... turpinājumu karā un lepojās ar to, ka tā karo pret staļiniskajiem noziedzniekiem. Tā ka nevajag nākt šeit un runāt muļķības!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kiršteina kungs, saskaņā ar Kārtības rulli, otrajā lasījumā izskatot priekšlikumus, ir jārunā par konkrēto priekšlikumu, nevis jādod atbildes uz kāda deputāta izteikumiem.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Plinera un Aleksejeva sacītais, prātojumi un atziņas liecina par to, kādu nākotni mēs sev gatavojam, arī runājot par tikko izskatīto un vēl priekšā skatāmo Minoritāšu konvenciju. Nedod Dievs, šitādus te laist pie varas, bet viņi raujas, un viņi nonāks, ja mēs tā rīkosimies.

Bet, ja runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tad gribu sacīt, ka, piemēram, es sestdien braukšu uz Viļaku, kur mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam darījuši visu, lai arī tur tāpat kā daudzās citās vietās, ļoti daudzās citās vietās Latgalē, kur pretošanās kustība bija visizteiktākā Latvijā, atklātu kārtējo pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Suppem, kurš cīnījās pret šo varu - pret padomju varu - tieši Abrenes apvidū, kuru mēs tagad tā - ar brīvu roku... Un kā viens no dižiem akadēmiķiem Freimanis šodien raksta jau pieminētajā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”... saka: “Nē, ko jūs! Abreni mums nevajag!”, to Abreni - gluži otrādi! - esot okupējuši latvieši... Malacis!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Lūdzu, runājiet par tematu!

P.Tabūns. ... Tā ir vistīrākā runa par šo tēmu. Lūk, tie ir nacionālie partizāni, bet šie ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri visi vēl nav apzināti, kuru kauli vēl guļ mežmalās un kuriem ir jāatdod gods.

Un citi diez ko nav centušies visās Saeimās, izņemot apvienību “Tēvzemi un Brīvību”/LNNK, lai šiem cilvēkiem patiešām izrādītu godu, vismaz mirušiem.

Bet šie te tagad, paskatieties, ko... Viņi leģionārus padara par kaut kādiem monstriem, bet tie tur, kuri okupēja Latviju, - tie ir diži varoņi!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, es aicinu jūs runāt par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tad debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums dažas lietas.

Pirmām kārtām šā gada 11.janvārī valdība steidzamības kārtā pieņēma grozījumu Militārpersonu izdienas pensiju likumā, ar kuru noteica, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieki caur Aizsardzības ministriju no valsts budžeta saņem ikmēneša pabalstu 50 latu apmērā. Aizsardzības ministrs Einars Repše likumprojekta anotācijā toreiz rakstīja, ka šīs personas, neskatoties uz piešķirtajiem atvieglojumiem nodokļu un nodevu maksāšanā pensiju saņemšanā, sabiedriskā transporta lietošanā, bezmaksas medicīniskās aprūpes un bezmaksas sociālās rehabilitācijas saņemšanā, joprojām dzīvojot smagos materiālajos apstākļos, ka nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem trūkstot naudas dārgo medikamentu iegādei un mājokļa uzturēšanai, bet šie cilvēki ir ziedojuši sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu.

Nav noslēpums, ka daļa personu, kurām piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss un valdības pabalsts, Otrā pasaules kara laikā karoja Hitlera pusē. Protams, ka vairākums no viņiem Hitlera leģionā tika mobilizēts pret pašu gribu, un viņi neapbruņotu civiliedzīvotāju slepkavībās nepiedalījās, bet Latvijā dzīvo arī karavīri un pretošanās kustības dalībnieki, to skaitā latvieši, kuri karoja antihitleriskās koalīcijas pusē un kuri nesaņem nekādu valsts palīdzību, lai gan šo cilvēku materiālais un veselības stāvoklis, iespējams, ir tikpat slikts.

Latvijā vācu okupācijas periodā pret noziedzīgo režīmu karoja arī citādi partizāni, ne tikai nacionālie. Latvijas iedzīvotāji tika mobilizēti ne tikai vācu leģionā, bet arī Sarkanajā armijā, un daži no viņiem paguva pakarot pat abu karojošo pušu armijās. Padomju pusē karojošie parasti politiski represētās personas statusu nav saņēmuši un nekādus pabalstus un atvieglojumus no Latvijas valsts nesaņem.

Ar ko tad atšķiras Urbanoviča kunga priekšlikums no iepriekšējā? Šeit ir runa par ierindas karavīriem. Lieta ir tāda, ka Latvijā dzīvojošie ierindas karavīri un partizāni nesaņem militārpersonu pensijas vai palīdzību arī no Krievijas vai citām valstīm. Tieši šie cilvēki uz saviem pleciem iznesa visu kara smagumu, nesaņemot par to ne dienesta pakāpes, ne apbalvojumus, ne arī valsts atbalstu. Un tādu, pēc Otrā pasaules kara veterānu organizācijas ziņām, ir apmēram 1000 cilvēku, kuru stāvoklis ir īpaši smags un bēdīgs, jo karadarbības rezultātā viņi ir ieguvuši invaliditāti un nevienam no viņiem neviena valsts nemaksā nekādu pabalstu. Arī viņiem ir nepieciešami līdzekļi medikamentu iegādei un sociālajai rehabilitācijai. Un arī Krievija rūpes par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem neuzņemas.

Tautas saskaņas partija piedāvā priekšlikumu, kā šo netaisnību labot. Lūdzu atbalstīt 4. - Urbanoviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu redzat, kā ir sanācis! Kāds tad ir tas priekšlikums? Tātad tiem tur cīnītājiem, kuri nesaņem militārpersonu pensijas no citām valstīm... Nu tā āža kāja ir tā skaisti izlīdusi priekšpusē. Kur tad nu ir tā labvēlība no Krievijas puses pret saviem cīnītājiem? Kur ir slavenā Krievijas prezidenta Putina, kurš pēdējā laikā ir parādījis sevi kā lielu speciālistu kulinārijas jautājumos, mikroķirurģijas jautājumos un lopkopības jautājumos (es domāju, ka varbūt vēl kādā jautājumā viņš būs liels speciālists), - kur tad ir viņa labvēlība pret tiem, kas cīnījās tās PSRS labā? Bet, redziet, lieta jau ir tāda, ka Krievija sevi ir pasludinājusi par PSRS tiesību pārmantotāju. Tiesības pārmanto, jā. Tas ir jauki. Bet pienākumus gan nevajag pārmantot. Tāpēc jau arī 9.maijā pa to Sarkano laukumu tajās vecajās sagrabējušajās mašīnās braukāja tāds neliels pulciņš to nevarīgo vecīšu. Pārējie klaiņoja pa Maskavas nomaļu parkiem un dzēra to šņabīti uz nošmulētiem soliem. Un tam veterānam paprasa: “Nu ko tad tev tas Putins ir labu izdarījis?” Viņš saka: “Neko viņš man nav izdarījis! Nu te man iedeva dažus rublīšus šajā dienā, un aizmirsīs atkal pēc tam.”

Ja jau jūs tik mīļi pret to Krieviju esat, pastāvīgi braucat ciemos uz turieni, saņemat kaut kādus atbalstus un pabalstus tur, tad parūpējieties, lūdzu, lai Krievija, kā jau PSRS tiesību pārmantotāja, rūpējas par tiem dēliem un meitām, kas ir cīnījušies par PSRS interesēm! Citu interešu jau Latvijā nebija un nevarēja būt. Un šitā pļāpāšana, ka, redziet, izglāba latviešus no vāciešiem... Ziniet ko, vācieši te ir staigājuši septiņus vai astoņus simtus gadu. Šķiet, ka 20.gadsimta sākumā latvieši paši tika vaļā no visiem kungiem. Brīvības cīņās latvieši paši sev izkaroja neatkarību. Un nebaidiet mūs: kā būtu bijis, ja būtu bijis. Ļoti interesanta spriedelēšana. Vajadzīgo faktu nevajadzīga pasniegšana.

Tāpēc, godātie iesniedzēji, ar šādu priekšlikumu, lūdzu, vērsieties Krievijas Domē pie saviem domubiedriem un domubrāļiem un panāciet, ka Krievijas Dome un vēl tur citas struktūras tā vietā, lai sūtītu mums tikai ēzeļa ausis, atsūta no turienes arī pabalstus vienam otram. Tā ir jūsu iekšējā darīšana, bet tā nav Latvijas valsts darīšana.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es saprotu, Dobeļa kungs, ka jūs uzrakstījāt vienu runu un visu laiku to lasāt. Jūs nemaz par priekšlikumu nerunājat. Nu, izlasiet, lūdzu! Kur ir rakstīts, ka mēs gribam iedot Krievijas pilsoņiem kaut kādu pabalstu? Runa ir par Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri karoja pret fašismu. Nu kāpēc jūs gribat runāt par Putinu, Krieviju, par ausīm un tā tālāk?

Parunāsim par konkrēto priekšlikumu! Jauno cilvēku 20 gadu vai 18 gadu vecumā iesauca Krievijas jeb PSRS armijā. Viņš karoja Latvijā... (Starpsauciens no zāles.) Jā, bet viņš karoja par Latviju! Latvijas teritorijā. (Starpsauciens no zāles.) Par kādu Latviju? Latviju bez fašistiem. Pret okupāciju viņš karoja. Un šodien, kad viņiem ir 80 gadu, jūs gribat viņus sadalīt uz pusēm - o, tas pareizi karoja, bet tas nepareizi karoja. Es nevaru saprast, kā jūs varat dalīt vecus cilvēkus?! Viņi visi ir trūcīgi, viņiem visiem vajag palīdzību - gan naudu zālēm, gan visas pārējās sociālās garantijas. Nu kāpēc jūs dalāt viņus?

Ja mēs runājam par šo jautājumu, tad runāsim par konkrēto priekšlikumu! Mēs lūdzam atbalstīt priekšlikumu, ar kuru mēs gribam iedot sociālās garantijas arī tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri karoja pret fašismu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai jums ir komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi, komisijā šie jautājumi tika ļoti nopietni izdebatēti vairākkārt. Šis likumprojekts ir par izdienas pensijām, taču pabalsti nevar būt aplūkoti likumā par izdienas pensijām. Tieši tas jau ir pats pirmais iemesls, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Nu, un, protams, ir arī visi pārējie iemesli.

Tālāk. Nākamais ir 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, par 4.priekšlikumu mums ir jābalso. Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (reģistrācijas numurs 1028) trešajam lasījumam.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

K.Peters. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 7. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Peters. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 13. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jums visiem ir ļoti labi zināmi tie traģiskie ceļu satiksmes negadījumi, kuri ir izraisīti pārsvarā jauniešu neuzmanības un nenopietnas attieksmes dēļ. Tāpēc ir šie mani priekšlikumi, kuri paredz izsniegt autovadītāja apliecības un reģistrēt automašīnas tikai uz tādu personu vārda, kuras ir sasniegušas 20 gadu vecumu.

Es uzskatu, ka tas nav pareizi - izsniegt autovadītāja apliecības pusaudžiem, kuri vēl mācās skolā un neuztver automašīnu kā paaugstinātas bīstamības līdzekli, uztver to kā rotaļlietu. Turklāt vecāki, dāvinot automašīnas saviem bērniem, kuri vēl nestrādā un pat nesaprot, ko nozīmē dzīvība un veselība un cik tā ir vērtīga, veicina ceļu satiksmes pārkāpumu skaita palielināšanos. Jūs taču visi ļoti labi zināt par to.

Mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai saglabātu bērnu dzīvību un veselību un lai pastiprinātu vecāku atbildību.

Es esmu tēvs un vectēvs. Un manu bērnu un mazbērnu dzīvība un veselība ir vislielākā vērtība. Un, es domāju, arī jūs ļoti mīlat savus bērnus.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus un tādējādi aizsargāt mūsu bērnu veselību un dzīvību! Šis ir 13.priekšlikums, un ir vēl viens priekšlikums - tas ir 43.priekšlikums.

Ļoti lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 13. - deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 53, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 14. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Silva Bendrāte vēlas runāt? Nē.

Deputātiem nav iebildumu pret 14.priekšlikumu. Arī pret 15.priekšlikumu deputāti neiebilst.

K.Peters. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 18. - atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 20. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 21. - atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Vai deputāte Mūrniece ir pieteikusies debatēs? Nē. Tātad pret 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 24. - daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 26. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 27. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 27. un 28.priekšlikumu.

K.Peters. 29. - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 30. - atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 32. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 34. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 35. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 35. un 36.priekšlikumu.

K.Peters. 37. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 39. - atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 41. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 42. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 54, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 43. - deputāta Solovjova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

K.Peters. 44. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 45. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 47. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 49. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 50. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 51. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 52. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 53. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 54. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 56. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 57.priekšlikums. Atbalstīts. Iestrādāts 58. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 59 . - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 60 . - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 61. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 62. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 63. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Pret 62. un 63.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4237 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” trešajam lasījumam. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija informē, ka priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti.

Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likums “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.4238 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” trešajā lasījumā.

Saņemts viens priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar numuru 4239 - likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” - trešajā, galīgajā, lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 4 priekšlikumus: 2 - no finanšu ministra Spurdziņa kunga un 2 - no pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Tātad 1.priekšlikums, kas saņemts no finanšu ministra Oskara Spurdziņa, ir iestrādāts 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kampars. 3. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Arī to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā 4.priekšlikumā un ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kampars. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Muitas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, kas tika izskatīts sēdē.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Kāpēc? Pirmkārt. Mēs ņēmām vērā Saeimas Juridiskā biroja norādīto, ka arī Sabiedrības integrācijas fonda likums darbojas ļoti veiksmīgi, un, tāpat kā Izglītības inovācijas fonds, arī tas ir publisks nodibinājums, tāpēc juridiskā statusa maiņa nav nepieciešama. Tāpat ir jāļauj sākt darboties arī Izglītības inovācijas fondam.

Otrkārt. Izglītības inovācijas fonda likuma 3.pantā ir skaidri noteikts fonda uzdevums un mērķis - darboties izglītības sistēmā paralēli Izglītības un zinātnes ministrijai, bet ne Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, kā to piedāvā likumprojekta autori.

Treškārt. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma vēstuli no tagadējās izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes, kura lūdz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju neatbalstīt minēto likumprojektu, jo ministrijā tagad šis likumprojekts ir vēlreiz pārskatīts, un šobrīd ministrijas attieksme pret to ir negatīva.

Un ceturtkārt. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vērš uzmanību uz to, ka fonds vēl joprojām nav sācis savu darbību, lai gan likums ir stājies spēkā, un aicina Izglītības un zinātnes ministriju operatīvāk risināt šo jautājumu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi nolēma šo likumprojektu neatbalstīt un aicina to pašu darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - neviens deputāts nav balsojis, pret - 88, atturējušies - 4. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātību, atbalstot komisijas nostāju jautājumā par iepriekšējo likumprojektu!

Kāpēc ir vajadzīgs izdarīt grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā? Pirmkārt, mums ir jāsaskaņo šis likums ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Otrkārt, katram indivīdam ir jānodrošina tiesības lietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas literatūras fondu.

Treškārt, likumprojekts ierosina atteikties no domes, jo, kā ir pierādījies praksē, šāda Nacionālās bibliotēkas domes izveidošana nav bijusi mērķtiecīga. Faktiski dome nav izveidota un nav nepieciešamības tādu veidot.

Un, ceturtkārt, likumprojekts saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” paredz izteikt jaunā redakcijā 10.pantu, kas neparedz ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Es ceru, ka tas viens cilvēks, kurš balsoja “pret”, neapšauba Nacionālās bibliotēkas nepieciešamību. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 8.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4122 - likumprojektu “Grozījumi radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam iesniegto likumprojektu, un es aicinu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

 

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis varbūt mūsu Saeimas vēsturē varētu būt visīsākais grozījums, jo pēc būtības ir jānomaina tikai viens cipars - divnieka vietā jāieraksta četri, lai 22 vietā būtu 24.

Es gribu uzsvērt, ka es kāpu tribīnē kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, lai neizsauktu televīzijas dusmas uz Latvijas Pirmo partiju, kura ir šā likuma ierosinātāja, jo vai nu lielākas dusmas vairs var būt kā ierobežot laiku, kurā ir iespējams pelnīt naudu ar sabiedrībā pieprasītām pārraidēm, pieprasītām izrādēm.

Protams, ir viena lieta, ja pieauguši cilvēki to prasa. Viņiem ir vajadzība pēc azartspēlēm, pēc ielasmeitām, pēc seriāliem, pēc šoviem rītasvārkos vai naktskreklos. Tas viss ir iespējams, tas viss ir pieļaujams, jo, kamēr ir pieprasījums, tikmēr noteikti būs arī piedāvājums.

Taču mums ir jāapzinās, cik liels iespaids ir vizuālajai mākslai, ja tā varētu teikt, un kāds ļaunums rodas mūsu bērnu apziņā un saprašanā no tā, ja viņi filmās redz vardarbīgas ainas. Un viņi nespēj izvērtēt, ka sitiens ar beisbola nūju, pēc kura filmā varonis pieceļas, realitātē ir nāve. Tā ir nogalināšana.

Ja bērni neapzinās, ka, iemetot savu piekauto skolasbiedru upē, viņš neizpeldēs kaut kur krastā, un tā atkal ir nāve. Tā ir slepkavība, jo viena dzīve ir tā, ko rāda filmās, bet otra ir šī realitāte.

Un mēs savā apakškomisijā esam vairākkārt un nopietni pievērsušies tādai tēmai kā nepilngadīgo noziedzība. Pēc Valmieras gadījuma it sevišķi. Mēs esam arī konstatējuši, ka cēloņi ir meklējami ģimenē, skolā, dažādos izklaides pasākumos un, ja tā varētu teikt, arī informatīvajos avotos, protams, ja televīziju nosacīti var uzskatīt par informācijas avotu. Bet, ja sabiedrība prasa izklaides un ja sabiedrībai pietiek, lai savu viedokli un priekšstatus veidotu, uzklausot citu viedokļus - žurnālistu viedokļus, tad, protams, šinī gadījumā mēs sagaidām, ka būs iebildumi pret to, ka veselas divas stundas raidorganizācijām būs problēmas. Tām būs jāpārskata savas programmas un varbūt tomēr būs jāuzņemas tā atbildība, ko bieži vien raidorganizācijas neuzņemas arī attiecībā uz pieaugušo cilvēku informēšanu par notikumiem valstī un sabiedrībā, par valstiski svarīgām lietām, informācijas vietā sniedzot izklaidi.

Un šinī gadījumā mums ir jāapzinās, ka bez vecāku līdzdalības, arī par šīm divām stundām pagarinot aizlieguma laiku, netiks sasniegts simtprocentīgs rezultāts. Ja mēs apzinātos, ka mūsu vecāki ir pietiekami atbildīgi un apzinīgi izturas pret savu bērnu garīgo veselību un garīgo audzināšanu, tad mums varbūt nevajadzētu ar šādām metodēm ierobežot televīzijas raidlaiku konkrētām programmām, it sevišķi tāpēc, ka mēs taču dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos.

Es piekrītu, ka katrs apgrūtinājums, katrs ierobežojums neatkarīgi no tā, vai tā ir alkohola aprite vai tā ir smēķēšana, pie kuras mēs esam nopietni jau ķērušies, vai, kā tas ir šinī gadījumā, raidlaika ierobežošana, vai nākotnē - par to mēs arī nupat esam lēmuši - azartspēļu ierobežošana kādā veidā... Tas viss ir nepatīkami šā attiecīgā biznesa, šā attiecīgā pakalpojuma piedāvātājiem un attiecīgajiem uzņēmējiem.

Bet mēs arī saprotam, ka savas nākotnes vārdā, savas tautas izdzīvošanas vārdā mēs nedrīkstam palaist savvaļā zemākos instinktus vai iekāres, vai tieksmi uz izklaidi un izpriecām, kas nāk par ļaunu mūsu bērniem, mūsu nākamajai paaudzei.

Tāpēc es ļoti aicinātu atbalstīt šo grozījumu - šā viena cipara nomaiņu, lai līdz pulksten 24.00, kad bērni vēl ir nomodā, publiski pieejamajos televīzijas tīklos netiktu rādītas šiem bērniem kaitīgas filmas, kaitīgas pārraides.

Cita runa ir par slēgtajiem un par kodētajiem kanāliem, par kabeļtelevīziju, kur vecāku rokās ir vara - pieļaut vai nepieļaut. Šinī gadījumā mēs esam spiesti lūgt atbalstīt šādu ierobežojumu mūsu bērnu interesēs un mūsu bērnu labā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Circene. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Porieša, Vasaraudzes, Rugātes un Dalbiņa iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 26.maija sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai un pulksten 15.00 izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu.

(Troksnis zālē.)

Tātad mums ir divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums - pulksten 15.00 izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu. Un otrais priekšlikums - turpināt sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai.

Cienījamie kolēģi! Tātad mums ir jābalso. Vispirms balsosim par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - 1.

Un nākamais jautājums - vai pēc pārtraukuma turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 7. Tātad turpināsim sēdi pulksten 16.00 un strādāsim līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai.

Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu jūs visus - iedzeriet kafiju un pēc 20 minūtēm ierodieties uz sēdi Ārlietu komisijas telpās! Pulksten 15.25.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu sagatavoja otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. Vairāk priekšlikumu nav.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Strādāsim ar dokumentu Nr.4236.

Ir saņemti un izskatīti trīs priekšlikumi.

Komisija 1.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 2.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Arī 3.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas Valsts ceļu policijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma atbalstīt Aleksandra Bartaševiča saukšanu pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 31.decembrim”.

Komisijas vārdā runās deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu! Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt iesniegto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu... Es atvainojos. Pirms balsošanas atklājam debates.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Cik tad ilgi mēs reanimēsim šo izmeklēšanas komisiju? Jau ilgu laiku tādā ārkārtīgā vārgumā un bezspēcībā tā velk savu dzīvību, un tai pievienoti dažādi dzīvību uzturošie aparāti. Un tagad atkal termiņu pagarināsim! Cik ilgi un kāpēc? Vai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai Repšes kungu un “Jauno laiku” turētu uz kaut kāda āķīša? Sak’, jūs tur sāksiet mūs kaut kā šķobīt un grozīt, un rīkoties ne tā, nu tad mēs ar pilnu tvaiku celsim šo lietu gaismā un mēģināsim to lietu padarīt pēc iespējas nesmukāku, lai gan neko līdz šim nav izdevies pierādīt.

Arī mēs kādreiz ar Annu Seili no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bijām šajā komisijā. Redzējām šo bezspēcību un šo nespēju neko pierādīt. Ja nu bija ko pierādīt, tad to varējāt pierādīt šī komisija. Ja nav ko pierādīt, tad ko jūs velkat šo suni aiz astes? Kāpēc? Es to izskaidroju tikai tā, ka jūs to paturat kā āķi, uz kura turēt frakciju “Jaunais laiks” un Repšes kungu. Citādi es to nevaru izskaidrot. Jo jūs tērējat naudu... Es nezinu, vai Šmita kungs tur ir vēl aizvien priekšsēdis? Šmita kungs saņem algu, būdams šīs komisijas priekšsēdis... vai varbūt tas ir kāds cits... Jo tur jau notiek... Es saku: neko nezinām, jo nekas nenotiek. Taču kāds no komisijas vadītājiem tomēr saņem algu... tur ir arī laikam sekretārs vai vietnieks... arī tas saņem. Šad tad notiek viena otra komisijas sēde - notiek tādā pavājinātā sastāvā, jo, cik es saprotu, frakcijas “Jaunais laiks” deputāti jau arī aizgāja no šīs komisijas. Tā taču tas ir?

Nu, lūk! Šādā dīvainā sastāvā turpina darboties šī komisija. Un tagad lūdz pagarināt izmeklēšanas laiku vēl... nu, faktiski, es teiktu, droši vien līdz 9.Saeimas vēlēšanām, lai attiecīgi darītu...

Kolēģi, tas nav prātīgi, tas nav pieņemami! Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Un, ja komisijai ir kaut kas sameklēts pret Repšes kungu, tad celiet gaismā! Ja nav, ja nespējat, tad nolieciet pilnvaras! Un tā arī pasakiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi likumprojektu un lūdz Saeimu izskatīt to steidzamības kārtā, tas ir, pieņemt lēmumu par tā steidzamību un šodien to izskatīt pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir par pilsonības atzīšanu Pēterim Ugrjumovam. Lai nekavētu ilgi jūsu laiku, atgādinu, ka jūs varat iepazīties ar likumprojekta anotāciju. Tajā ir izskaidrota situācija, kuras dēļ Pilsonības likuma izpildes komisija nesaskatīja citu iespējamo ceļu, veidu, kādā Pēteris Ugrjumovs var nonākt līdz mērķim - kļūt par Latvijas pilsoni. Un tur ir arī motivācija - kādēļ viņam ir nepieciešama šī Latvijas pilsonība.

Varu piebilst tikai to, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Pēteris Ugrjumovs apliecināja savu gatavību vērsties Krievijas Federācijas vēstniecībā un uzsākt attiecīgās procedūras, lai atteiktos no Krievijas Federācijas pilsonības.

Pagaidām nevaru to apliecināt ar dokumentiem, pagaidām nevaru pievienot klāt šos dokumentus (tie būs uz otro lasījumu), ka Pēteris Ugrjumovs 23.maijā Itālijā ir Krievijas vēstniecībā (jo viņš dzīvo Itālijā šobrīd), iesniedzis savu lūgumu atteikties no Krievijas pilsonības un ir saņēmis apstiprinājumu, ka šis dokuments ir reģistrēts. Viņš ir uzsācis tās procedūras, kurām ir nepieciešams laiks un arī attiecīgs pamatojums. Šāds pamatojums ir mūsu lēmums, ka komisijā esam likumprojektu virzījuši uz izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Visu šo apstākļu dēļ komisijas lūgums ir likumprojektu izsludināt par steidzamu un vispirms balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Rugāte. Paldies, kolēģi, par atbalstu komisijas lēmumam.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 1.jūnijam. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 16.jūnijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs, izskatīšana - 16.jūnija sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša un Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu.

(Troksnis zālē.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt mikrofonu... Par procedūru... Vēlaties uzstāties jautājumā par pārtraukumu? Runāsiet “pret”, jā? Lūdzu!

Jautājumā par pārtraukuma izsludināšanu uzstāsies deputāts Juris Dobelis. Viņš runās “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Cik ilgi jūs turpināsiet savu teātri? Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, Ārlietu komisija vairs nav pilnā sastāvā. Ko tad jūs gribat panākt šā pārtraukuma laikā? Ja Ārlietu komisijai nav pilna sastāva, tad man rodas jautājums - ko jūs gribat... te kādu apvest ap stūri? Es jums pirmīt jau pietiekami pieklājīgu priekšlikumu iesniedzu - pēc vienas nedēļas turpināt. Nē! Jūs, Ārlietu komisija, vairs neesat spējīgi neko izdarīt! Tagad jūs turpināt.

Tā ka nemelojiet, lūdzu... Pietkevič, apsēdies un klausies tālāk... Lūk! Tā ka iemācieties reiz strādāt! Ja jūs gribat kādu šeit apmānīt, tad to vajag darīt profesionāli. Jūs to neprotat.

Kāds var būt pārtraukums tagad?! Ja nav Ārlietu komisija spējīga strādāt, kā jūs varat sludināt pārtraukumu?! Kas notiks tanī pārtraukumā? Ko jūs tur darīsiet? Es aicinu saprātīgi domājošos Ārlietu komisijas pārstāvjus - pietiek ķēzīties šodien! Beidziet šo teātri un ejiet mājās!

(Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš jautājumā par pārtraukuma izsludināšanu runās “par”.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Ārlietu komisija ir saņēmusi vairākus desmitus priekšlikumu attiecībā uz Minoritāšu konvenciju. Ārlietu komisija uzsāka darbu un pusi priekšlikumu izvērtēja. Diemžēl tāpēc, ka atsākās šī Saeimas sēde, Ārlietu komisija nepaspēja nobalsot par visiem priekšlikumiem.

Tos, kas tātad ir pret to, ka Saeima šodien izskatītu šo Konvenciju, es aicinu pievērst uzmanību tam, ar kādu sajūsmu un prieku to atbalsta kreisā opozīcija. (Izsaucieni no zāles.) Tieši tā...

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - izsludināt uz stundu pārtraukumu, lai komisija varētu sanākt un pieņemt lēmumu par visiem priekšlikumiem un mēs varētu turpināt mūsu darbu atbilstoši tam, kā mēs lēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz vienu stundu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - 3. (Starpsaucieni.) Izsludinām pārtraukumu uz vienu stundu. Tātad tiksimies sēžu zālē pulksten 17.20.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Ģīļa, Šņepstes, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē kņada.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba... Jā,

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jānis Lagzdiņš, redziet, vairs negrib strādāt nekādu darbu. Viņš grib mākslīgi pārcelties uz citu komisiju, izplatīdams baumas un sniegdams intervijas, ka tas viss šodien notiekot tāpēc, ka desmitiem tūkstošu saniknotu krievu esot paredzējuši rīkot demonstrācijas citā dienā. Un šodien par katru cenu tas ir jāizdara, lai viņi to nedarītu.

Tas ir vairāk nekā smieklīgi. Ja kāds gribētu sarīkot demonstrāciju, viņš jau sen to būtu izdarījis. Un nevajag smīdināt cilvēkus! Tagad Jānis Lagzdiņš parāda savu īsto seju. Strādāt viņš vairs negrib. Viņam vajag par katru cenu mākslīgi... Jūs jau esat noveduši Leopoldu Ozoliņu līdz tam, ka viņa veselības stāvoklis šodien ir ļoti slikts sakarā ar jūsu ākstībām. Nu, protams, Lagzdiņam varbūt ir drusku labāks veselības stāvoklis.

Par ko jūs pārvērtīsiet šo komisiju? Par ko jūs to pārvērtīsiet? Jānis Lagzdiņš neko nejēdz no ārpolitikas! Tagad par katru cenu viņš dosies tur... dosies tur, lai būtu kvorums. Pieņemu, ka vēl tāds pats ārpolitikas “zinātājs” bez svešvalodas zināšanām dosies uz šo komisiju. Tas ir vairāk nekā nožēlojami!

Apskatīsimies, kas notiks vēl šovakar!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņām. “Par” darba kārtības izmaiņām neviens nevēlas runāt. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam! Lūdzu!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Mēs neesam saņēmuši nekādu dokumentu. Par ko tad mēs balsosim? Parasti deputātiem ir jāsaņem dokuments. Tik tālu esam nonākuši, ka Lagzdiņa kungs pieceļas un saka: “Balsojiet par mani!”

Sēdes vadītāja. Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Tabūnam.

Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz balsojam par darba kārtības izmaiņām. Dokumenti jums tūlīt arī būs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka man uz galda nav dokumenta, uz kura ir desmit deputātu paraksti, es nevaru to izkontrolēt... es nevaru izkontrolēt, vai ir tieši desmit deputāti, nevis trīs deputāti desmit deputātu vietā parakstījušies. Es lūdzu atsaukt šo balsojumu, kamēr katram deputātam nebūs uz galda dokuments.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Balsojumu mēs nevaram atsaukt. Jums tiek izdalīti dokumenti...

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs izsludina 15 minūšu ilgu pārtraukumu, lai visiem deputātiem uz galda būtu visi dokumenti.

Tiksimies zālē pēc 15 minūtēm. Paldies.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Pietkeviča, Lagzdiņa, Ģīļa, Šņepstes, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam. Par procedūru jūs gribat runāt? Vai par darba kārtības izmaiņām?

Deputāts Aleksandrs Golubovs runās “pret” darba kārtības izmaiņām.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 8.Saeimas darbības laikā, kad mēs sākām strādāt, pēc “Jaunā laika” frakcijas priekšlikuma tika pieņemts nolikums par to, kā veidojamas komisijas. Runa ir par tām kvotām, kuras ir katrai komisijai.

Šis lēmuma projekts, kuru pašreiz izvirza Tautas partijas deputāti, ir pretrunā ar šo nolikumu, jo tagad veidojas tāda kolīzija, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā paliek tikai viens Tautas partijas deputāts, bet tajā pašā laikā Ārlietu komisijā būs trīs Tautas partijas deputāti. Tas ir pretrunā ar nolikumu, kurā ir pateikts: kamēr katrā no komisijām nav pa diviem deputātiem, trešo nekur nevar ievēlēt.

Šajā gadījumā mums vai nu ir jāmaina šis nolikums, par kuru mēs nobalsojām, vai jāatceļ šis nolikums. Ja jūs to neizdarīsiet, es pacelšu tos dažus lēmumus, kad šādi argumenti tika vērsti pret mūsu deputātiem, kurus mēs gribējām virzīt uz komisijām. Šajā gadījumā man būs tiesības vērsties Satversmes tiesā, un visi lēmumi, kuri būs pieņemti pēc tam, kad Lagzdiņš ies uz Ārlietu komisiju, tiks atcelti ar Satversmes tiesas lēmumu. Es panākšu uzvaru tur.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Jums ir jāzina, ka Saeimai ir tiesības pieņemt lēmumus, un, ja deputātu vairākums nobalso par šādu lēmumu, tad Saeima ir tiesīga to darīt saskaņā gan ar Satversmi, gan arī ar Kārtības rulli.

Tātad viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņu. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - 2. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Kampara, Ķikustes, Ceriņas, Bērziņa, Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Vai “pret” darba kārtības izmaiņu jūs vēlaties runāt, Rasnača kungs?

“Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Dzintars Rasnačs. Rasnača kungs, jums jānāk šeit priekšā!

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK).

Visu cieņu “Jaunā laika” deputātiem! Bet jūs neesat ievērojuši Kārtības ruļļa nosacījumus. Ja Saeimas priekšsēdētājai būtu jānolasa visu desmit cilvēku uzvārdi, tad viņa paliktu pie deviņiem. Tā ka reāli šobrīd ir tikai deviņi parakstītāji.

Paldies.

Tā ka lēmuma projekts nav iekļaujams darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis ir parakstījis šo iesniegumu, tā ka... Nē, nē, nē! Deputāts Kārlis Šadurskis ir parakstījis.

Dz.Rasnačs. Es runāju par dokumentu, kas ir jāparaksta desmit deputātiem.

Sēdes vadītāja. Tur ir arī! Viņš arī to skaitā ir parakstījies.

Dz.Rasnačs. Pēdējais uzvārds nav atšifrēts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Ir desmit! Desmit deputāti ir parakstījuši.

Dz.Rasnačs. Pēdējais uzvārds... Deviņi uzvārdi ir atšifrēti, bet desmitais nav atšifrēts. Un, ja tas formāli nav izdarīts, tad tas nav iekļaujams. (Starpsaucieni, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka ir jābūt parakstītam dokumentam, nevis atšifrētam dokumentam. Un pēdējo parakstu ir uzlicis deputāts Klauss. (Starpsaucieni.)

Cienījamie kolēģi, lūdzu, turpināsim balsošanas procedūru, mainot darba kārtību un iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 3. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Klausa, Lasmaņa, Liepiņas, Ontužāna, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

“Pret” darba kārtības izmaiņām pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Dīvaina situācija, ka man tagad jārunā pret Kārļa Šadurska ievēlēšanu attiecīgajā komisijā, jo mēs daudzos jautājumos kādreiz, kad viņš bija izglītības un zinātnes ministrs, sapratāmies un runājām par šīm lietām. Bet, redziet, tagad, kad situācija izpaužas smieklīgā, izķēmotā veidā, man ir jāiebilst. Un to es arī darīšu, jo, paskatieties, cik smieklīga pašlaik situācija kļūst.

Jūs tagad darīsiet visu iespējamo - varbūt līdz pusnaktij vai pat līdz rītam -, izdomāsiet visādus variantus, liesiet manis jau pieminētajā “buldozerā” benzīnu, mainīsiet eļļu un par katru cenu dzīsiet šo “buldozeru” uz priekšu. Un, paldies Dievam, kāds kaut kur ir ielējis... laikam Leopolds Ozoliņš, kurš drusciņ ir sasirdzis diemžēl... ir iebēris arī smiltis, un “buldozers” drusciņ ir sabuksējis un apstājies uz vietas.

Draugi mīļie! Nu kā tad jūs šitā esat nonākuši patiešām līdz tādam absurdam?

Tagad Kiršteina kungu Ārlietu komisijā uzraudzīs divi revidenti. Divi revidenti - Lagzdiņa kunga un Šadurska kunga personā. Divi spēcīgi frakciju vadītāji. Nu, Aleksandr, turies! Tā ka tev klāsies bēdīgi tagad, un tevi noliks pie vietas. Vārdu sakot, saturies!

Mēs, protams, balsosim pret šādu variantu, bet nu, redziet, cik smieklīgā... visa zāle smejas. Visi deputāti smejas. Patiešām, redziet, cik absurdā situācijā jūs esat nostādījuši paši sevi, ja gribat dzīt šo “buldozeru” absolūti par katru cenu uz priekšu.

Nu lai jums veicas! Smiesies arī tauta par jums!

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kā pareizi norādīja Kusiņa kungs, jūs ar to, ka Saeima var pieņemt arī citu lēmumu... Tad Saeima nobalsoja par nolikumu, kā tā formē Saeimas komisijas. Šis nolikums nav atcelts. Lēmuma par šā nolikuma atcelšanu nebija, un Šadurska kungs, kurš grib piedalīties Ārlietu komisijas darbā, būs ceturtais spēks no savas frakcijas, bet tas ir pretrunā ar to nolikumu.

Sēdes vadītāja. Bet Saeima var pieņemt lēmumus ar balsu vairākumu. Jebkurus lēmumus! Arī par deputātu piedalīšanos komisijā vai viņu atsaukšanu no kādas komisijas. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska iekļaušanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - 1. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Šadurska, Mūrnieces, Kampara, Šiliņa, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus par Kārļa Šadurska atsaukšanu no komisijas un viņa ievēlēšanu komisijā pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” skatīšanas otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projektu iekļaušanu pirms...

Cienījamais Dobeļa kungs! Ja jūs būtu uzmanīgi klausījies, jūs būtu sapratis, par kādiem lēmuma projektiem ir runa. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Ir? Tad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Kārļā Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā” un “Par Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” iekļaušanu pirms darba kārtības jautājuma, kurā mēs izskatām likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim! (Liels troksnis.)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Slēdziet iekšā! Paldies. Tātad, Ūdres kundze, jūs nolasījāt, un es to gribu redzēt stenogrammā: vispirms ievēlēt Kārli Šadurski un pēc tam atsaukt. Kā tas ir iespējams?

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs balsojam Saeimā ar balsojumu par lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā, un lēmuma projekti darba kārtībā ir iekļauti tādā secībā, ka vispirms Kārlis Šadurskis ir atsaukts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un pēc tam viņš ar otru lēmuma projektu tiek ievēlēts par Ārlietu komisijas biedru. Tātad es atvainojos, ja es nepareizā secībā nolasīju darba kārtību.

J.Dobelis. Es jums piedodu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka man uz galda nav tā dokumenta, kuru jūs tikko nolasījāt, es to uz sava galda neredzu... Kamēr tas nebūs izdalīts, balsojums nav pareizs.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Golubova kungs! Visiem deputātiem ir uz galda šis dokuments, bet tikai jums uz galda nav tāda dokumenta.

Tātad, cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Līdz pagājušā gada 11.novembrim es strādāju Juridiskajā komisijā, taču tur tā darba atmosfēra bija tāda, ka visu laiku Jaunups ar Pietkeviču strīdējās... (Zālē skaļas ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tātad, pirmkārt, mums ir jārunā par tematu un, otrkārt, lūdzu... Lūdzu uzmanību ļoti nopietnai debatei!

Dz.Rasnačs. Jā... Tas ir par... (Zālē liels troksnis.) Tas ir par tēmu, jo es no šīs komisijas aizgāju uz to komisiju, kurā strādāja Jānis Lagzdiņš. Un tagad Jānis Lagzdiņš... Vai tiešām man ir jāiet tagad uz...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, kas sēžat zālē! Lūdzu uzmanību runātājam... Un savas replikas, lūdzu, klusāk izsakiet...

Dz.Rasnačs. Nē, es vienkārši aicinu... Balsojums ir aizklāts, un nedariet pāri Jānim Lagzdiņam.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā man ir 15 minūtes, es tā lēnām runāšu...

Ieskatīsimies nedaudz vēsturē! Ko mēs izdarījām šodien jeb ko mēs esam izdarījuši... vai skaitās, ka esam izdarījuši?

It kā Konvencija ir pieņemta pirmajā lasījumā. Es jums piedāvāju ļoti kulturālu priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas laiks - viena nedēļa, kuru jūs mierīgi varējāt pieņemt. Ko jūs izdarījāt? Ko jūs iesniedzāt? Jūs iesniedzāt, ka priekšlikumu iesniegšanas laiks - pusstunda. Cik ilgs laiks ir pagājis no tā brīža, kad jūs pieņēmāt šo “pusstundu”? Jūs neesat spējīgi šodien pieņemt normālu dokumentu! Kāpēc jūs gribat paši sevi apkaunot?

Sarunās ar cilvēkiem, kas te strādā 15 gadus, es diemžēl esmu spiests konstatēt, ka šo cilvēku viedoklis ir, ka kaut kas tāds 15 gadu laikā šeit nav piedzīvots.

Šī mērkaķošanās ar dokumentiem, ko kaut kāda drebelīga roka ir parakstījusi.... Es nezinu, kādas slimības jums te izplatītas, ja jau vairs neprot kārtīgi uzrakstīt... Paņemiet tos tā saucamos dokumentus, kuri faktiski ir papīri... Kas tur ir rakstīts un kādā rokrakstā? Pastiprinātas nervozitātes līmenī cilvēks ir centies kaut ko uzrakstīt.

Tagad jūs par katru cenu gribat piebāzt komisiju ar cilvēkiem, kam ārlietās nav nedz pieredzes, nedz arī viņiem tā ir sirdslieta. Ko viņi tur darīs? Kāds būs viņu ieguldījums Ārlietu komisijas darbā? Tāds, ka viņi būs tas tā saucamais kvorums? Un ar to jums pilnīgi pietiek?

Labi! Pieņemsim, jūs gribat par katru cenu šodien pieņemt dokumentu. Tad man ir jāsāk izplatīt baumas. Pēc nesen saņemtām baumām, ir bijusi saruna starp Krievijas un Latvijas pārstāvjiem: par katru cenu tomēr stumt uz priekšu to nelaimīgo robežlīgumu. Un šinī sakarībā ir arī kaut kāda kompensācija vajadzīga. Ir vajadzīgs dot iespēju pieņemt, lūk, šādu dokumentu, lai turpinātos diskusijas. Jo, neapšaubāmi, tās turpināsies pēc šīs ratifikācijas. Vai jūs to nesaprotat? Pateikt, ka jūs esat atrisinājuši kādu no jautājumiem, - nu nevajadzētu tā runāt, ja jūs nesaprotat, ko jūs runājat.

Tagad mēs esam nonākuši līdz paradoksu paradoksam. Plātāmies ar papīreļiem, skraidām. Kas tūlīt notiks? Tūlīt atkal tiks pieprasīts vismaz stundu ilgs pārtraukums. Varbūt savu nespēju vienreiz vajadzētu drusciņ slēpt? Paņemiet tādā gadījumā kaut vai uz vienu dienu pārtraukumu! Nu jūs taču nevarat pa stundu neko izdarīt! Ko jūs esat izdarījuši iepriekšējo pārtraukumu laikā? Kur ir tie tā saucamie rezultāti? Tagad jūs to pašu gribat turpināt. Nu pie kāda tad secinājuma var nonākt, šito visu skatoties?

Jūs brīnāties, ka mēs asi runājam. Nu, bet kā lai nerunā asi? Kāda ir jūsu uzvedība? Jūs no rīta, neko nepasakot iepriekš, skrienat un tik nopietnu dokumentu iekļaujat darba kārtībā. Pēc tam kaut kādā nesaprotamā mērkaķa ātrumā jums ir vajadzīgi šie priekšlikumi. Jūs taču vispār negribat vairs tajā būtībā iedziļināties! Nemaz!

Daži no tā saucamās koalīcijas, kura vairs nav nekāda koalīcija... Nesmīdiniet mani! Jums taču absolūti nekur nav vienādu uzskatu, izņemot to, ka kādreiz vienā buldozerā jāpabrauc daži kilometri kopā. Un pieminiet manus vārdus - un jūs to paši saprotat, - ka, jo tuvāk nāks nākamās vēlēšanas, jo interesantāk te būs! Ziniet, 15 gadu laikā mēs esam interesantus gadījumus redzējuši. Viss kas ir bijis un noticis. Te pirmīt viens kolēģis, viens no jums, atļāvās runāt personīgi par mani, nevis par dokumentu. Viņš aizrādījumus par to nesaņēma. Taču es, tikai piebilstot pie tā, ko viņš teica, varu pateikt, ka partija, kurā bija kādreiz Dzintars Ābiķis, saņēma ziedojumus no tā viena konkurenta, un tieši tāpēc bija tāds uztraukums toreiz... ka benzīna uzpildes stacijā viens, saprotiet, ir jānovāc... un otrs ar uzvārdu Tovancevs pazuda no Latvijas uz daudziem gadiem. Diemžēl...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu, par lēmuma projektu runājiet!

J.Dobelis. Tas attiecas tieši uz lēmuma projektu. Pilnīgi precīzi! Tas attiecas uz to, kā šeit izturas pret dokumentiem. Vai jūs pati varat izlasīt, ko jums tur aiznes? Lūk! Un tāpēc jūs arī jaucat, kas tur ir pirmais un kas ir otrais.

Tāpēc es vienkārši izsaku savas domas par to, kas šeit notiek. It kā mums būtu jābūt koleģiāliem citam pret citu. Ja jums bija baumas, ka te nezin kādas briesmīgas sacelšanās tiekot rīkotas sakarā ar Konvencijas pieņemšanu - līdz šim gan nekādas sacelšanās te nav bijušas, un es neticu, ka arī tuvākajā laikā kaut kādas tādas lietas varētu būt, - bet, ja jums tādas baumas, tad nāciet un pasakiet, ka jūs tāpēc to darāt! Bet ar šādām baumām skraidīt pie žurnālistiem un taisnoties par savu nevarību - tas ir smieklīgi, vairāk nekā smieklīgi!

Jā, nu tiešām, - ko šie jaunizceptie locekļi tur darīs? Ko viņi vispār ir spējīgi izdarīt? Viņi pat Kiršteina kungu nevar pievaldīt. Ko jūs tur velti sapņojat? Šad un tad Kiršteina kungs pasaka kaut ko tādu, kas jums visiem nepatīk. Bet nu jārēķinās ar viņu ir, citādi viņš vēl vairāk kaut ko var pateikt.

Tā ka tagad diemžēl šādi te lēmuma projekti ir nožēlojami. Nekas cits neatliks, kā balsot “pret” un novēlēt jums vienreiz pamatīgi izgāzties ar šādu uzvedību.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, neaiciniet deputātus stāstīt baumas! Baumas, man liekas, vairāk piedienas dzeltenajai presei, nebūtu jārunā par tām šeit, Saeimā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tās gan ir katra deputāta tiesības, un viņš pēc tam var atbildēt, vai viņš izplata baumas vai neizplata, bet pateikt viņš drīkst šeit. Un jums, cienījamā Ūdres kundze, nav tiesību aizrādīt šādas lietas. Jūs man to esat darījusi vismaz reizes desmit.

Sēdes vadītāja. Sēdes vadītājam ir tiesības aizrādīt deputātiem.

P.Tabūns. Ja nepiedienīgi uzvedas - tikai tad.

Sēdes vadītāja. Arī tad, ja nepiedienīgi runā.

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši! Un tagad nu mēs brīnāmies, ka tauta mūs, Saeimu, 100 deputātus, jau uztver nenopietni, sauc par absurda teātri - un tā tālāk, un tā joprojām.

Redziet, es pateikšu pavisam rūgtus vārdus jums, valdības koalīcijas partijām.

Tāpēc jau apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK negāja šajā koalīcijā... (Zālē izsaucieni.) ...tāpēc, ka mēs paredzējām jūsu šādu te māžošanos. Žurnālā “Nedēļa” bija intervija ar vienu no valdības locekļiem Latkovski - īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās, kurš nokļuvis ļoti dīvainā situācijā - grib it kā integrēt, bet tajā pašā laikā...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Vai jūs runāsiet par lēmuma projektu!

P.Tabūns. Žurnālists viņam tieši tā arī sacīja: “Ko jūs māžojaties!”

Un tā, draugi mīļie, es esmu pieredzējis četru Saeimu laikā visādus pigoriņus, bet šādus vēl neesmu pieredzējis. Nu tad turpiniet līdz rītam un vēl tālāk, bet tas godu mums nedara! Tas godu mums nedara! Mēs ieteicām jums ļoti normāli: “Dodiet laiku priekšlikumu iesniegšanai, kaut vai vienu dienu! Pēc tam nedēļas laikā mēs varam izskatīt, normāli izvērtēt komisijā.” Un nebūtu vajadzības ievēlēt te divus uzraugus vai revidentus (Starpsauciens: “Divus āžus”!), un viss būtu kārtībā! Izskatītu normāli, padiskutētu Saeimā, pieņemtu šos priekšlikumus un varētu droši vien izlemt visu tā, kā Saeimai pienākas. Bet, redziet, ko jūs izdarījāt! Un tagad jūs esat strupceļā, paši esat panikā un nezināt, ko darīt. Redziet, kā ir ar to “buldozeru”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 24, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 24, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Slaktera, Lagzdiņa, Šņepstes un Porieša lūgumu Saeimas 26.maija sēdē izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz vienu stundu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 3. Tātad Prezidijs izsludina pārtraukumu uz vienu stundu.

Paziņojums. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas kolēģi! Lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi tūliņ. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Satiekamies sēžu zālē pulksten 19.15.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Rugātes, Vasaraudzes un Dalbiņa iesniegumu ar lūgumu vēl izdarīt pārtraukumu jeb pagarināt pārtraukumu par 45 minūtēm. (Smiekli.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma pagarināšanu vēl par 45 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 2. Tātad pārtraukums tiek pagarināts vēl par 45 minūtēm. Tātad tiekamies pulksten 20.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs izskatām likumprojektu “Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā runās deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Paldies par lielo godu.

Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1225.

1.priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu... Es atvainojos! Atklājam debates. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Man ļoti žēl, ka komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas nekādā veidā neierobežo mūsu lēmumu pieņemt Minoritāšu konvenciju, bet gan tikai paskaidro tuvāk, lai nebūtu pārpratumu, uz ko Minoritāšu konvencija attiecas un kādos apstākļos tā ir pieņemta. Tāpēc man būtu tomēr lūgums balsot par to un pieņemt to.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Cienījamā deputāte Liene Liepiņa! Darba grupa, izstrādājot tieši šo redakciju, par kuru šobrīd jūs esat iesniegusi priekšlikumu, kas satur papildinošu redakciju, ar kuru jūs vēlaties papildināt iesniegto Ministru kabineta redakciju, ir debatējusi par šo jautājumu pēc būtības un, ilgā laikā debatējot par šo jautājumu, ir nonākusi pie vienprātīgas atziņas, ka tas, ar ko jūs vēlaties papildināt šo 1.pantu, ir skaidrojošā pielikuma - ziņojuma vai nacionālā ziņojuma - saturs, kas izklāsta Eiropas Padomei Latvijas pozīcijas un Latvijas konsekvences attiecībā uz vēsturiskajām, īpašajām situācijām, kas ir Latvijā. Un ka tas nekādā veidā netraucē tās lietas izklāstam tad, ja tas atrodas šajā skaidrojošajā ziņojumā. Taču nav pamatojuma tam būt Konvencijas kontekstā, Latvijas šodien pieņemamajā likumprojektā, jo tas neatbilst Konvencijas un likumprojekta, kuru ir sagatavojusi Latvijas valdība, pamatbūtībai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir mazākais, kas mums ir jāietilpina šinī likumā, kas ir tomēr kaut kāds Saeimas pieņemts dokuments, nevis paskaidrojums. Paskaidrojumu ir ļoti daudz. Bibliotēkas ir pilnas ar dažādiem paskaidrojumiem, ja kāds meklē paskaidrojumu. Mums vajag skaidri un gaiši zināt, ko mēs gribam, no kurienes mēs nākam, kas mēs esam.

Es nevaru citādi saprast šo stāvokli... Kāpēc mēs kaunāmies, no kā mēs baidāmies? Kas ir mūsu nelaime? Kāpēc mēs nevaram jau šeit, pirmajā teikumā, pateikt, no kurienes mēs nākam? Proti, no 50 gadu okupācijas, kurā mērķtiecīgi mēģināja latviešu skaitu samazināt un cittautiešus ieplūdināt. Aizmirsies mums tas? Kaunamies to pateikt. Sak, nesapratīs mūs rietumnieki. No kā mēs īsti kaunamies? Vai mēs joprojām dzīvojam kaut kādā vergu mentalitātē, ka mēs nevaram skaidru valodu runāt? Mums ir jāzina, kas mēs esam, no kurienes mēs nākam! Un kāpēc mūsu likums attieksmē pret minoritāti nevar būt tāds kā Spānijas vai Vācijas, vai Itālijas likums? Mums ir pilnīgi cita cilvēku proporcija. Ja uz 80 miljoniem vāciešu tur ir pārsimt tūkstoši sorbu, tad es saprotu šo viņu ideālismu - uzturēt vienu iznīkstošu valodu un kultūrai izrādīt iespējamo pretimnākšanu, lai tā nepazustu, jo katra kultūra un katra valoda ir bagātība Eiropā. Tāda ir šīs Minoritāšu konvencijas sākotnējā ideja un jēga. Mēs esam pilnīgi citās proporcijās. Un tad mēs zvērējām... lūdzam, lai ver vaļā iespēju tiem cilvēkiem, kuri šeit ir ieradušies tikai pēc Otrā pasaules kara vai kopš Otrā pasaules kara... lai tas viss notiek līdzvērtīgi minoritātēm, kuru kultūra un valoda ir jāsaglabā... lai mēs viņiem piešķiram nezin kādas iespējas.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šo punktu nevaram pieņemt, tad es tiešām esmu ārkārtīgi sašutis un varu balsot tikai “pret” šādu Konvenciju... pret šādu likumprojektu visā tā kopumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

Mēs beigsim debates un tad runāsim par procedūru! Par šo 1.priekšlikumu? Jā?

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Doma, kā jūs redzat, Liepiņas kundzei ir bijusi laba. Ieklausieties kaut vai šādā priekšlikuma daļā. “...Ņemot vērā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas gados radīto latviešu tautas apdraudējumu, ar mērķtiecīgu cilvēku pārvietošanu panākt, ka latvieši (titulnācija) kļūst par minoritāti savā etniskajā dzīves telpā, uzskatot, ka Latvija nevar pilnībā īstenot tādu minoritāšu politiku, kā spēj skaitliski lielās nācijas.”

Tātad doma patiešām ir laba, bet diemžēl tās izpildījums ir vājš. Un kāpēc vājš? Tāpēc, ka nebija laika pastrādāt pie priekšlikumiem! Tas ir tas, par ko mēs visu dienu šodien runājam, - jūs esat sasteiguši to lietu, gribat pieņemt vienas dienas laikā, gribējāt pat vienas stundas laikā pieņemt. Un jūsu kolēģe, labu gribēdama un labu domu vadīta, ir piedāvājusi jums priekšlikumu, bet tas nav izstrādāts līdz galam. To vajadzēja noslīpēt, un viss būtu kārtībā. Bet nu, redziet, divi spēka zari - Lagzdiņa kungs un Šadurska kungs - nāca palīgā Kiršteinam, šo to palaboja... un palaboja pat uz slikto pusi. Un atkal mēs esam tepat, un, tā sakot, “buldozeriņš” atkal strādā. Benzīns ir ieliets, un viss ir o’key.

Draugi mīļie! Šādā te veidā nekas prātīgs nevar iznākt. Jūsu kolēģe, “Jaunais laiks”, ir ļoti labi domājusi, bet jūs paši neļāvāt viņai noformulēt šo priekšlikumu tā, kā nākas. Un te nu jūs varat vainot tikai sevi.

Un paskatieties! Jūs taču neatbalstāt savas kolēģes priekšlikumu! Žēl! Un tad nu vainojiet paši sevi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš... Nē, jūs nerunāsiet... Deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā jūsmīgā pļāpāšana, ka kaut kur kaut kādos dokumentos, saprotiet, ir kaut kas cits pateikts... ka tāpēc nevar deputātes Liepiņas priekšlikumu atbalstīt... Kur tad ir tie argumenti, kāpēc to nevar atbalstīt? Lūdzu, “Jaunais laiks”! Jūs taču visu laiku runājat par nacionālām vērtībām! Kur parādās, kur izpaužas jūsu nacionālās vērtības? Ar runāšanu par nacionālām vērtībām ir stingri par maz. Stingri par maz!

Tagad jūsu pašu partijas biedre ierosina jēdzīgu priekšlikumu. Mēs taču it kā meklējam kopīgu valodu. Nākamajā nedēļā, es ceru, jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus, bet tas būs jau cits likumprojekts. Bet kāpēc jūs negribat šo atbalstīt? Kas jums traucē atbalstīt? Nāciet ar argumentiem šeit un pasakiet! Nu kā var tā vienkārši neatbalstīt, - vienkārši nepatīk un neatbalsta? (Starpsauciens.) Kaut kā nesanāk.

Šadurska kungs, nāciet un pasakiet! Jūs taču kā liels speciālists tagad darbojaties Ārlietu komisijā. Nāciet un pasakiet savu viedokli! Jūs tik daudz esat runājis par nacionālajiem jautājumiem, par mīlestību pret latviešu tautu un par daudz ko citu. Nāciet un pasakiet, kāpēc jums nepatīk šis priekšlikums! Es gribu redzēt, kā jūsu frakcija balsos. Ja jau šitā, tad kas jūs dzen?

Es vairs nerunāšu par “buldozeru”, es runāšu par kaut kādu “ceļu gludinātāju” - to lielo rulli, kas braukā pa ceļu. Nu pēc tā jau sāk izskatīties. Nu jau pašu koalīcijas pārstāvju priekšlikumi tiek noraidīti! Vai tad jūs tagad sašaurināt koalīciju? Vai jums tur iekšēji nacionāli grupējumi veidosies? Un nāciet un... Diemžēl argumenta neviena nav. Neviena argumenta! Neviens no koalīcijas nav spējīgs atnākt uz šejieni un jēdzīgu argumentu pateikt. Nu nav neviena! Sēž visi vēsā mierā un smaida, tāpēc ka ir pieņemts lēmums, ka vajag.

Tāpēc aicinu atbalstīt deputātes Liepiņas priekšlikumu un parādīt vienreiz kaut kādu savas ideoloģijas sastāvdaļu. Ja jums nav šīs nacionālās ideoloģijas, tad kāda ideoloģija jums ir? Tad man jāprasa: “Kas jūs finansē un kas jūs uztur? (Starpsaucieni.) Par kādu naudu jūsu ideoloģija tiek izkopta, ja jūs vairs neesat spējīgi paši savas deputātes priekšlikumu atbalstīt?”

Es vienkārši aicinu atbalstīt. Un varat šoreiz pat nebaidīties: man liekas, ka opozīcijas daļa noteikti to neatbalstīs, un tad jūs būsiet vienā laivā ar viņiem pret savas frakcijas pārstāvi. Diemžēl.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Nē?

Deputāte Liene Liepiņa. Otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Man vienkārši ir mazliet jāpretojas Dobeļa kunga izteikumiem par mūsu partijas ideoloģijas trūkumu vai par maksāšanu, vai nezin ko. Mēs domājam vienādi šajā punktā. Jautājums šeit ir vienmēr tāds: kādā veidā šādi raksti vai priekšlikumi mūsu likumprojektos atsauksies uz mūsu politiku, uz ārpolitiku? Un tur ir jautājums par to, kādu taktiku mēs izvēlamies. Tāpēc, ja daži no maniem kolēģiem to neatbalsta, es to neņemu ļaunā, lai gan mans uzskats visnotaļ ir...

Es nepiekrītu arī Rugātes kundzei, ka pietiek ar to, ka valdība kaut ko skaidro. Ja mēs pieņemam likumprojektu, tad, manuprāt, šajā likumā ir jābūt ļoti skaidri pateiktam, uz ko tas attiecas. Jo šis likums pastāvēs daudz ilgāk nekā mūsu valdības. Valdības mainīsies un interpretēs to šādi un interpretēs tādi, un tas, šāds stāvoklis, manuprāt, nav pieļaujams.

Likumā ir jābūt skaidri un gaiši pateiktam, ka viss, kas seko, ir interpretējams. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu likumprojektu, kaut arī tas nav perfekti noformulēts. Tam es piekrītu, bet tā doma tur ir ļoti skaidri izteikta, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai par 1.priekšlikumu komisijai ir vēl kāds viedoklis? Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins. Jā, es gribētu izteikt pateicību Liepiņas kundzei, jo es domāju, ka viss šeit ir ļoti labi. Bet kāds bija komisijas viedoklis? Arī Liepiņas kundze bija komisijā un izteica savas domas.

Un ir trīs lietas, ko es gribētu pateikt.

Pirmkārt, šī Konvencija neparedz minoritāšu plašu skaidrojumu, un tāpēc tur nav uzskaitītas “entās” tautības. Konvencijas preambulā ir teikts: aizsargāt un, ja nepieciešams, veicināt! Tātad mums lielo tautu valodas nav ne jāaizsargā, ne arī jāveicina pēc būtības, bet tas, Liepiņas kundze, ko jūs uzrakstījāt, ir ļoti labs materiāls, ko pielikt klāt pie skaidrojošā dokumenta vēstulē.

Otrkārt. Mēs esam daudz vairāk to uzrakstījuši totalitārā komunisma nosodīšanas deklarācijā, tas ir pateikts arī Kongresa rezolūcijā par okupāciju un Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Otrā pasaules kara rezultātiem. Tur tas viss ir pateikts tik spēcīgi, ka mums nav viss jāpārraksta šeit. Mēs varētu sākt tad runāt vēl par deportācijām, un es redzu vēl divdesmit punktus, ko ierakstīt šeit...

Taču tas ir labs skaidrojošais elements. Bet es uztveru - te ir viena kļūda. Te ir teikts, ka Latvija nevar pilnībā īstenot minoritāšu politiku, kā to dara lielās valstis. Tad nu es gribu teikt, ka ir tieši otrādi: lielās valstis neatver skolas minoritātēm, bet Latvija ir izdarījusi nevajadzīgi desmitreiz vairāk, kā to prasa Konvencija.

Un tāpēc mēs to attiecināsim, teiksim, uz līviem vai citām mazajām tautām, kuras izmirst un kuras ir jāaizsargā. Un šo jūsu dokumentu, es domāju, ļoti labi var pielikt klāt. Tāds bija komisijas viedoklis.

Tāpēc es aicinu pašreiz atbalstīt komisijas viedokli - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu balsot par 1. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 54, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam par procedūru.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka astoņi Tautas saskaņas partijas deputāti: Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un citi ir iesnieguši trīs priekšlikumus, bet tabulā ir iestrādāts tikai viens priekšlikums, mēs lūdzam pārtraukt jautājuma izskatīšanu, kā arī lūdzam sasaukt Ārlietu komisijas sēdi, izskatīt mūsu priekšlikumus pēc būtības un iestrādāt tos tabulā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Agešina kunga informācija principā ir pareiza, tāpēc Prezidijs izsludina 45 minūšu pārtraukumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

(Zālē kņada, starpsaucieni.)

A.Kiršteins. Jā... Kolēģi...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzmanīgi klausīsieties, jūs dzirdēsiet, cikos notiks Ārlietu komisijas sēde.

A.Kiršteins. Tātad, Ārlietu komisijas dalībnieki, pulcēsimies Ārlietu komisijas zālē. Tūliņ!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs tiksimies pulksten 21.05.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Skatām to otrajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! 2.priekšlikums. Tas tāpat kā 3., 4. un 5., kuri ir līdzīgi, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu? Es tagad nesapratu. Vai pret 2.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav.

Tad atklājam debates par 3.priekšlikumu. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Mēs uzskatām, ka pirmo reizi Latvijas likumdošanas praksē Saeima gatavojas pārkāpt Pilsonības likumā un Satversmē garantēto Latvijas pilsoņu tiesību vienlīdzības principu, nodalot pilsoņus, kuri Latvijā dzīvo vairākās paaudzēs (pilsoņi no dzimšanas), no pilsoņiem, kuri par tādiem ir kļuvuši naturalizācijas ceļā, piemēram, pirms sešiem vai septiņiem gadiem.

Šis ir jauns solis valdošo partiju piekoptajā Latvijas iedzīvotāju segregācijas politikā, kuras kaitīgās sekas nav apšaubāmas. Saskaņā ar Pilsonības likuma 4.pantu Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida, tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi. No šīs te piedāvātās redakcijas to izsecināt mēs nevaram, un līdz ar to lūdzam atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Jā. Es ceru, ka Cileviča kungs izskaidros Agešina kungam, ka visas Eiropas Savienības valstis nodala jaunās un vecās minoritātes, pārceļotāju tiesības no minoritāšu jēdziena šīs Konvencijas izpratnē. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova, Vidavska un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Par 4.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums ir noraidīts un arī 5. tāpat ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Par 4.priekšlikumu mēs atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man grūti neatsaukties uz Kiršteina kunga aicinājumu, bet diemžēl nevis kolēģim Agešinam ir jāskaidro situācija, bet Kiršteina kungam, ka tā tas nebūt nav, ka visas Eiropas valstis nodala vecās un jaunās minoritātes. No izdalītā materiāla, kā arī no vairākām publikācijām, to skaitā arī šīsdienas “Dienā”, mēs varam skaidri redzēt, ka vairākums to valstu, kuras ir ratificējušas šo Konvenciju, nekādā veidā neierobežo tās grupas, uz kurām Konvencija tiek attiecināta šajās valstīs.

Sešas dalībvalstis patiešām sagatavoja Deklarācijas, nosakot vispārējos kritērijus līdzīgi tam, kā tas tiek piedāvāts mūsu likumprojektā. Piecas dalībvalstis uzskaitīja konkrētas minoritāšu grupas, uz kurām Konvencija attiecas. Trīs dalībvalstis pasludināja, ka minoritāšu, Konvencijas izpratnē, šajās teritorijās vispār nav. Tātad kopumā tās ir 14 no 36 dalībvalstīm. Tādējādi lielākā daļa valstu nekādus ierobežojumus vai norobežojumus nenosaka, ratificējot šo Konvenciju.

Tā ir patiesība, ka dažas dalībvalstis to nosaka, definē nacionālās minoritātes savā nacionālajā likumdošanā, bet tā nebūt nav vispār plaši izplatīta parādība. Lielākā dalībvalstu daļa nekādā veidā neierobežo šādas tiesības un vadās pēc Konvencijas pamatprincipa. Ja ir pieprasījums no kādas konkrētas grupas un ja valstī, ņemot vērā proporcionalitātes principu, pastāv iespējas apmierināt šo pieprasījumu, tad tas ir jādara. Šis pieprasījums ir jāapmierina. Tāda ir Konvencijas pamatdoma. Tieši tāpēc Konvenciju sauc par Vispārējo jeb angliski frame, kas, burtiski tulkojot, nozīmē ietvaru Konvencija. Tā nenosaka kaut kādus konkrētus skaitļus vai proporcijas.

Tātad man tiešām ir ļoti žēl, ka mēs tā vietā, lai vienkārši paskatītos - jo internetā visi šie materiāli ir pieejami, tos var ļoti viegli izlasīt -, kādas ir deklarācijas, kādas ir atrunas vai, pareizāk sakot, ka nekādu atrunu nav, jo no 36 valstīm tikai vienīgi Malta ir izdarījusi vienu ļoti maznozīmīgu atrunu 15.pantam... Man ir ļoti žēl, ka mēs cits citu pierunājam un dezinformējam, ka visas Eiropas valstis tā rīkojas. Visas Eiropas valstis tā nerīkojas! Dažas rīkojas tā, dažas rīkojas savādāk. Katra valsts iet savu ceļu, un atsaukties uz citu valstu piemēru, protams, var un zināmos gadījumos arī vajag, bet balstīties vajag uz patiesiem piemēriem, nevis uz tiem, kuri politiski ir izdevīgi vai nav izdevīgi šajā brīdī.

Un man šķiet, ka patiešām šī Deklarācija nekas ārkārtējs nav, bet, kā praktiski īstenot šo Deklarāciju - to neviens līdz šim nav izskaidrojis. Un es domāju, ka to tiešām ir ļoti grūti izdarīt, jo kā var pārbaudīt, cik paaudzēs te dzīvojusi tā vai cita persona. Tā ir diezgan fundamentāla problēma, jo minoritāte tiek definēta kā grupa, bet tajā pašā laikā Konvencija nosaka individuālas tiesības. Un tā ir nopietna juridiska problēma. Diemžēl mēs to juridiski neapspriežam šeit.

Mēs visu dienu dzirdam galvenokārt politiskus paziņojumus un politiskas pozīcijas. Un patiešām ir ļoti žēl, jo mēs apspriežam starptautisku līgumu, juridisku dokumentu. Man ļoti gribētos, lai šajā diskusijā tomēr mēs izmantotu vairāk juridiskus argumentus.

Manā skatījumā šis priekšlikums - izslēgt 2.pantu - ir visnotaļ atbalstāms, jo tas tomēr paliek tikai uz papīra. To nekādā veidā nevar īstenot, jo mūsu situācija būtiski atšķiras no Vācijas situācijas, kur patiešām ir dažas minoritātes, kas dzīvojušas tur gadsimtiem ilgi, un ir pavisam jaunas minoritātes. Kuras ir tās jaunās minoritātes? Mums vēl nav pietiekams skaits vai liels skaits imigrantu no Āzijas, no Āfrikas valstīm, un faktiski katrā etniskā grupā ir aptuveni puse to veco pilsoņu pēcnācēju un iebraucēju pēc kara. Tā ka... kā to praktiski var nodalīt indivīdu līmenī? Nu diez vai tas ir iespējams. Tas arī šodien tika uzsvērts debatēs.

Tā ka es aicinu jūs tomēr runāt juridiski un, galvenais, nemaldināt kolēģus un nemaldināt radioklausītājus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Pēc šīs runas man tomēr gribētos vēlreiz atgādināt, ka 1990.gadā Kopenhāgenā tika izstrādāti pamatprincipi un pamatdoma, kāpēc ir vajadzīga konvencija tieši par minoritātēm. Tur tik tiešām ir runa par tām minoritātēm, kuru eksistence ir apdraudēta. Latvijā par tāda veida minoritāti mēs tiešām nevaram runāt attiecībā uz vairumu mūsu sveštautiešu. Šeit tādām prasībām atbilst lībieši un varbūt čigāni, bet nekādas citas minoritātes.

Un tāpēc, man liekas, ir vienalga, vai kādas citas valstis kaut kādā situācijā ir ko parakstījušas - ar vai bez atrunām. Mūsu situācijā mums diemžēl ir jāpasaka skaidri un gaiši, kas ir minoritāte mūsu zemē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit, 2.pantā, valdošā koalīcija grib noteikt, kas ir nacionālās minoritātes. Taču Konvencijas gars ir tāds, ka tieši minoritāte pati nosaka, vai viņa ir minoritāte vai nav minoritāte. Un tieši viņa pieprasa valstij atzīt viņu par minoritāti. Diemžēl jūs to nesaprotat.

Tas - no vienas puses.

No otras puses, jūs izdarījāt vēl vienu soli pretī tam, lai sašķeltu mūsu sabiedrību, lai mums nebūtu saskaņas, lai mums nebūtu nekādas integrācijas. Ko jūs gribat panākt ar to? Jūs gribat panākt to, lai mūsu zemē nebūtu miera un saticības.

Nedariet, lūdzu, to un atbalstiet mūsu - tieši manu - priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Redziet, cik jauku domu mēs dzirdējām! Kara rezultāts, okupācijas rezultāts ir tas, ka atbrauca šeit cilvēki, ka šeit palika virsnieki, šeit ieveda darbaspēku no visām Padomju Savienības malām. Un viņi tagad definēs, ka ir minoritāte! Tā mums vēl trūka!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam! Par procedūru.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka likumprojekta redakcijā, kādu to otrajā lasījumā ierosina pieņemt Ārlietu komisija, ir kļūdas (piemēram, devītajā rindkopā) un neprecizitātes, mums nav skaidrs šīs redakcijas teksts un jēga. Un tāpēc mēs lūdzam pārtraukt dokumenta izskatīšanu un izlabot šo te dokumentu komisijas sēdē.

A.Kiršteins. Labi! Tepat labo, kur ir kļūda!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Agešina kungs! Lūdzu, nosauciet, kur tieši ir kļūda! (Zālē izsaucieni.)

Cienījamie kolēģi! Tā ir redakcionāla kļūda. Ir tiešām pazudis burts - viens burts “p”. Es nedomāju, ka vēl kāda šāda kļūda ir tekstā, un es uzskatu, ka redakcionālas kļūdas vienmēr var izlabot.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam beiguši debates. Vai ir komisijas vārdā vēl kas sakāms?

A.Kiršteins. Nē. Balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 5.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 7.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums attiecas uz minoritātes definīciju. Konvencija ir brīnišķīga, bet definīcija, man šķiet, ir vai nu kalambūrs, vai metamorfozs juceklis, vai kāda neatbilstība jēgai. Ieskatieties šajā pantā - 2.pantā! Teksts ir jūsu priekšā. Lasiet apmēram no vidus! Tur ir rakstīts: “Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.”

Šodien raidījumā “Panorāma” nupat jūs skaidri dzirdējāt, ka komentētāji izteicās, ka mēs skaidri definēsim minoritātes jēdzienu. Man nav saprotams šis pants - 2.pants -, nav saprotama šī definīcija. Vajadzētu tomēr laiku, lai ne tikai es, bet arī mūsu vēlētāji, iedzīvotāji, saprastu šo definīciju - kas tad ir minoritāte.

Nupat deputāte Liene Liepiņa skaidroja, ka minoritāte Latvijā varētu būt čigāni un līvi. Un, lūk, tas ir ietverts manā priekšlikumā.

Jāpiezīmē, ka Nīderlande nupat ir ratificējusi šo Konvenciju un līdzīgi kā Latvija bija gājusi uz to desmit gadus. Nīderlande noteica ļoti šauru Konvencijas pielietojumu, to attiecinot tikai uz frīziem, kuru situāciju var salīdzināt ar lībiešu situāciju Latvijā. Konvencija neattiecas uz pēckara migrantiem, kuru kopskaits ir no 1 līdz 2 miljoniem un turpina strauji augt.

Tātad Nīderlande aizsargā savus pilsoņus, savus iedzīvotājus, kas veido šo valsti, savu kultūru un savu valodu.

Latvijas situācija ir īpatna. Mēs ar šo kalambūru, ar šo minoritātes definīciju, ar šīm metamorfozēm un neskaidrībām radām milzu jucekli mūsu sabiedrībā.

Tā, piemēram, nav skaidrs, vai pie minoritātēm, ja viņi vēlas sevi identificēt, pieskaitāmi “sovjeti”, kuru ir apmēram 450 tūkstoši Latvijā šodien, un 17 tūkstoši atvaļināto vai neatvaļināto virsnieku, kuru repatriācijai bija paredzēti līdzekļi, kas savulaik tika iztērēti nelietderīgi. Šodien it kā esot atjaunots Repatriācijas fonds, kas savulaik bija izveidots pie Vides ministrijas. Kāds ir šodien šā fonda liktenis, tomēr nav zināms.

Manuprāt, latvieši ir pat minoritāte. Un ne tikai, manuprāt. Kā to rāda statistika, latvieši ir minoritāte lielākajās pilsētās - Rīgā, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, nemaz jau nerunājot par Daugavpili!

Tāpēc es rosinu attiecināt jēdzienu “minoritāte” tikai uz tām tautām, kultūrām un tautībām, kurām nav savas etniskās dzimtenes. Un tie būtu lībieši un čigāni.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo Latvijas situācijā Konvencija ir atvērtāka salīdzinājumā ar citām Eiropas Padomes valstīm, jo ļauj baudīt minoritāšu tiesības arī tiem, kuri Eiropā tradicionāli netiek uzskatīti par minoritāti. Kāpēc mums atkal jāiet pa priekšu savā vājumā, gļēvulībā un nekonsekvencē, neaizstāvot savu tautu, kura jau ir kļuvusi lielpilsētās - septiņās lielpilsētās! - par minoritāti? Uzskatu to par lielu kaunu mūsu deputātiem un it īpaši mūsu koalīcijai.

Arī citās valstīs par mazākumtautību neuzskata iedzīvotāju grupas, kas ieceļojušas pēc Otrā pasaules kara, lai arī daudzi no viņiem ir ieguvuši pilsonību. Okupācijas sekas taču nav izvērtētas. Manuprāt, tuvojas ļoti strauji tas laiks, kad izvērtēs okupācijas sekas, jo par to runā Eiropas Parlaments un runā ASV Senāts, to apliecina ASV prezidents, to apliecina mūsu deklarācija. Manuprāt, šī īpašā steiga ir kāda - grūti pateikt, kāda - spēka inspirēta. (Starpsaucieni.) Kas par to cīnās? Tas būtu jājautā tiem, kas ir...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš. ...prasījuši šo... Nu tad man jāsaka tā: man jālūdz piedošana pamātei un jāsaka: “Bye, bye, beauty!”

Uz redzēšanos! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Okupācija bija?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir piedāvāts noteikt, ka tikai līvi un čigāni ir nacionālās minoritātes. Nu diemžēl Ozoliņa kungs neatceras arī citas minoritātes, bet tas lai ir uz viņa sirdsapziņas. Par čigāniem neviens šeit nestrīdēsies. Bet, kā laikam varēja uzzināt vēl tajā laikā, kad mācījās skolā vēsturi Leopolds Ozoliņš, līvi un latgalieši bija tās nācijas, no kurām sākās latviešu tauta. Tas pats sacīts arī pašreizējā mūsu vēstures kursā, kuru māca skolēniem, kā arī tiem, kas iziet naturalizāciju. To jūs visi varat izlasīt tajās grāmatās, kuras tagad ir. Un, ja jūs to nelasījāt, tad varbūt arī jums vajadzētu aiziet pamācīties vēsturi. (Starpsauciens: “Tu neesi čigāns!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Leopolds Ozoliņa kungs ir piedāvājis daudz, daudz labāku variantu nekā pastiprinātā - ar divu lielāko frakciju vadītājiem pastiprinātā - Ārlietu komisija, kura gan strādāja, bet diemžēl čiks vien ir iznācis - nevis labāks, bet sliktāks variants.

Tāpēc, draugi mīļie, es jūs aicinu atbalstīt tieši šo - deputāta Leopolda Ozoliņa ieteikto variantu. Protams, daudz precīzāks un būtību izsakošs ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, par ko mēs vēl runāsim. Taču es aicinu atbalstīt Ozoliņa kunga piedāvāto, kur kā minoritāte ir minēti līvi un čigāni.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka visi izlasīja Konvencijas 1.pantu, kas pilnīgi nepārprotami apgalvo, ka mazākumtautību tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Un, tāpat kā jebkuras cilvēktiesības, tās jānodrošina bez jebkādas diskriminācijas.

Konvencijas pārraudzības mehānisms darbojas jau kopš tās stāšanās spēkā 1998.gadā. Vairākkārt sniedzot savus atzinumus par Konvencijas īstenošanu vairākās dalībvalstīs, Eiropas Padomes vadošās institūcijas uzsvēra, ka dalībvalstīm patiešām ir tiesības noteikt savas mazākumtautības definīcijas. Taču tās definīcijas nevar būt patvaļīgas un nekādā ziņā nevar būt diskriminējošas. Ja valsts kaut kādā veidā ierobežo to grupu skaitu, uz kurām Konvencija tiek attiecināta, tas jebkurā gadījumā jāpamato - un ļoti nopietni jāpamato. Patiešām, tas ir mīts, ka mazākumtautības, slāvu izcelsmes mazākumtautības, parādījās Latvijā tikai okupācijas rezultātā. Nu tā taču tas nav! Mēs visi zinām, ka 40% no krieviem ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, tātad viņi ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji. 40% - tas ir ļoti liels skaits! Poļu ir pat vairāk, ebreju ir pat vairāk... ukraiņu un baltkrievu ir drusciņ mazāk... Taču šīs minoritātes pastāvēja Latvijā vienmēr. Un es esmu absolūti pārliecināts, ka šādu diskriminējošu definīciju aizstāvēt būs neiespējami. Mēs šodien daudz dzirdējām par mūsu ārpolitikas neveiksmēm... ka mūs nesaprot... Nu, šādas lietas nav iespējams aizstāvēt.

Tāpēc es saprotu un atbalstu Ozoliņa kunga vēlmi īpaši aizstāvēt līvus un čigānus. Tas ir ļoti labi, bet to diez vai var panākt, no šīs definīcijas izslēdzot citas tradicionālās minoritātes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! 4.maijā mums Saeimā uzradās jauna godaplāksne: Francis Trasuns, latgaliešu sabiedriskais darbinieks, Saeimas deputāts.

1925.gads. Citāts: “Tā divas latgalietes, skolotājas, kuras bija nobeigušas Rēzeknes skolotāju semināru, gribēja dabūt vietu, un skolas inspektors izteicās, ka viņas neprot valsts valodu.”

Otrais citāts: “Latgalieši netiek pielaisti pierobežas joslā.” Tas ir tikai viens gadījums, kas rāda, ka latviešu nacionālā valsts aprobežo minoritātes! Vienu minoritāti jau iznīcināja, latgaliešu minoritāti, tā vairs nav minoritāte. Tagad jūs gribat pārlatviskot krievus. Neizdosies!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Jūs, pirmkārt, nerunājat patiesību. Latgalieši nekad nav bijuši nekāda minoritāte. Un, otrkārt, es izsaku jums aizrādījumu, jo jūs nodarbojaties ar nacionālā naida kurināšanu starp tautām.

Deputāts Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es brīnos par Cileviča kungu. Man viņš likās tāds izglītots cilvēks ar augstu intelektu... veikls... un Latviju pārstāv starptautiskās organizācijās, bet neklausās deputātu teikto, interpretē... Vai jūs tā vienmēr darāt, ka šeit teikto jūs interpretējat savā skatījumā un savā pārliecībā? Manuprāt, es ļoti labi paskaidroju, un turklāt man palīdzēja Liene Liepiņa un arī Paulis Kļaviņš, kuri izteicās, ka Latvijā ir īpašs latviešu valodas, latviešu kultūras statuss. Un tāpēc mēs nevaram uzņemt tik milzīgi daudz cilvēku - visdažādākajos veidos šeit nokļuvušo cilvēku. Un galvenokārt tie ir tādi, kas šeit iebraukuši tanku un deportāciju aizsegā, ieņemot šīs vietas, no kurām cilvēki tika izsūtīti uz tālām Sibīrijas un Kazahstānas vietām.

Manuprāt, tieši šodien ir pienācis laiks izvērtēt, kas tad ir minoritātes. Es uzskatu - un arī Liene Liepiņa to apliecināja savā uzstāšanās reizē -, ka minoritāte ir nacionalitāte, kuras valoda, kultūra ir jāaizsargā. Sakiet, vai krievu valoda, krievu kultūra, krievu dziesmas ir jāaizsargā? Tā šeit ir milzu kopa, tādu cilvēku kopa, kuri, paši sevi pasludinājuši par kopienu, piedāvā latviešiem kļūt par otro kopienu. Un tagad viņi, nabadziņi, ir “apbižoti” (piedodiet - apvainoti!), jūtas aizskarti, ka viņiem nav, lūk, šo tiesību - minoritātes tiesību. Lai pagaida 5-10 minūtes, viņiem tas viss būs!

Es domāju, ka Ukraina arī nesūdzas.

Armēņu restorāni ir brīnišķīgi, to ir vairāk nekā desmit Latvijā. Tur armēņu ēdienus piedāvā bagātīgā klāstā. Kabanova kungs, apmeklējiet šos restorānus! Tur ir labs armēņu konjaks, un jūs varat pārliecināties, ka tas ir ļoti kvalitatīvs.

Manuprāt, jāaizsargā tieši šie izzūdošie, unikālie etniskie grupējumi vai tautas, vai, varētu teikt, vienības. Līvi taču ir palikuši vairs tikai 163! Čigāni - daži tūkstoši ir, un viņiem tiešām ir grūti. Ir jābūt sociālai palīdzībai čigāniem, lai gan skolas jau ir nodibinātas un čigānu valodu un čigānu kultūru jau māca arī skolās atsevišķi. Tāpēc aicinu...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš. Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Būsim godīgi pret saviem vēlētājiem! Nebaidīsimies, nelaiposim, nebūsim gļēvi!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu 2.pantā esošā kalambūra vietā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu!

A.Kiršteins. Jā!

Pēc pirmās kāzu nakts krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs dienasgrāmatā ierakstīja: “Ne tas,” - bet sieva savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Ne tur.” Man šie runātāji atgādina tieši to pašu. (Starpsaucieni.)

Divas reizes deputāte Liepiņa...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, izvēlieties savus izteicienus atbilstoši...

A.Kiršteins. Divas reizes deputāte Liepiņa pateica, ka Konvencija ir domāta apdraudētajām, izmirstošajām mazajām minoritātēm, mazajām tautām.

Atkal nāk un runā par nepilsoņiem, kas ir iebraukuši, maļ katrā priekšlikumā - un tā tālāk! Nu nevajag ākstīties šeit! Un izlasiet, godājamie kolēģi, 2.pantu, kur ir pieminētas arī reliģiskās minoritātes! Un vai dievturi nav minoritāte, kura var izmirt? Un vecticībnieki divos ciemos? Ko tad mēs te visu sarakstīsim iekšā? Nu nav jēgas. Tas variants, kas tagad ir, attiecas, kā jau es paskaidroju pirmajā lasījumā, uz mazajām, apdraudētajām minoritātēm. Un nevajag šeit pīt iekšā virsniekus, padomju pilsoņus un vēl kaut ko!

Tāpēc komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 33, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Zommeres, Vasaraudzes un Rugātes priekšlikumu. Izskatot likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” otrajā lasījumā, deputāti lūdz saīsināt debates līdz trijām minūtēm, ja uzstājas pirmo reizi, un līdz vienai minūtei, ja uzstājas otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par deputātu iesniegto priekšlikumu saīsināt debates! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kiršteins. 8.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts no komisijas puses. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Latvija jau šodien nacionālo minoritāšu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstībai dara nesalīdzināmi vairāk, nekā Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību to prasa. Šīs saistības Latvija ir brīvprātīgi uzņēmusies, jo esam demokrātiska valsts, un katra cilvēka brīva izvēle savas tautas tradīciju, valodas un kultūras kopšanā mums šķiet dabiska un neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Tāpat kā prasība, kopjot savu etnisko savdabību, būt lojālam pret savu valsti Latviju mums šķiet neatņemama prasība Latvijas pilsoņiem, kam šī Deklarācija ir adresēta.

Savukārt ir pilnīgi skaidrs, ka Deklarācijas ratifikācija neatņems nevienu jau eksistējošu privilēģiju, ko Latvijas tauta ļauj baudīt nepilsoņiem, jo, piemēram, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 2.pantā, kur runāts par nepilsoņu tiesībām un pienākumiem, ir noteikts, ka nepilsonim ir tiesības (citēju): “... saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros un tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem”. Būtu loģiski, ka šā likuma noteiktās tiesības, ko mēs ikdienā ievērojam, pieminētu arī šajā Konvencijas ratifikācijas Deklarācijā.

Savukārt Latvijai nav nekāda pienākuma paplašināt šīs Konvencijas darbību no minoritāšu aizsardzības līdz jebkurai tautībai piederošu imigrantu aizsardzībai. Tāpēc ir ieteicams mainīt pirmā lasījuma formulējumu, (citēju): “... personas, kas nav Latvijas pilsoņi” pret formulējumu “personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi”. Jo iepriekšējais formulējums līdztekus nepilsoņiem ietver arī ārvalstniekus: patvēruma meklētājus, bēgļus, bijušos PSRS pilsoņus, kam tagad ir Krievijas pilsonība, vai citu valstu pilsoņus, par kuru nacionālās savdabības aizsardzību Latvijai nav nekādas atbildības.

Pirmā lasījuma plašais formulējums nākotnē varētu nozīmēt arī ļoti nopietnas valsts saistības attiecībā uz jebkuru ekonomisko vai politisko bēgļu vai darba meklētāju, piemēram, Eiropas Savienības ietvaros, atbalstu, kas īpaši aktuāli varētu kļūt, Savienībai paplašinoties. Mums šodien nevajag uzņemties šādas - šobrīd pēc apjoma pat nenovērtējamas - saistības. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Un vēl viena piebilde, godātie kolēģi! Tiem godātajiem deputātiem, kuri kā vanagi seko drukas kļūdām tabulā, es ļoti no sirds un draudzīgi lūdzu: “Esiet tikpat kritiski pret savām valodas kļūdām!”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Strādājusi jau jūs esat, komisija, bet nekādas jēgas nav, un nekas labāks jums tur nav iznācis. To pašu vien jūs ierakstījāt: pilsoņi - tātad pilsoņi, visi jaunpilsoņi... Tātad es par to jau runāju un neatkārtošu vēl un vēlreiz... Simts tūkstoši, jūsu izpratnē, pilsonību ieguvušie pilsoņi ir minoritāte. Vēl pusmiljons, ja iegūs, - arī būs minoritāte. Un tad mēs nonāksim tādā skābputrā, ka mūs izsmies nākamās paaudzes. Mēs vienkārši krītam kaunā. Un, ja tikai tādu lietu var sastrādāt...

Jūs taču solījāt! Tautas partija solīja! Ārlietu ministrs solīja! Ārlietu komisijas vadītājs solīja, ka imigranti nebūs ieslēgti Konvencijā. (Starpsaucieni no zāles: “Strādājuši jau esat, bet jēgas nekādas!”) Kur tad viņi ir? Visi ir iekšā! Visi ir iekšā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šīsdienas ilgais darbs bija tā vērts, lai Ārlietu komisija akceptētu vienu sakarīgu priekšlikumu, kas ir šis. Visu dienu mēs strādājām, lai tikai vienu šo akceptētu. Kam tā steiga bija vajadzīga? Ja Ārlietu komisija nopietnāk strādātu, ja būtu bijis līdzīgi kā ar šo priekšlikumu, tad mēs būtu uzlabojuši to redakciju. Bet tagad tā redakcija, kas te ir, nākotnē mums pašiem “atspēlēsies”.

Tā ka es personīgi uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti veiksmīgs un tas noteikti būtu jāatbalsta. Bet kopumā projektu neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 12. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kiršteins. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs jau aicināju šodien skatīties uz šo likumprojektu no juridiskā viedokļa. Un patiešām šeit ir ļoti nopietnas juridiskas problēmas. Ne jebkuras atrunas - bet šeit mēs tieši strādājam ar atrunas projektu - tiek pieļautas, un, tā kā pati Vispārējā konvencija nekādus pantus šajā ziņā neietver, tad darbojas vispārējie principi, ko nosaka Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām. Tātad atrunas nevar būt pretrunā ar konvencijas mērķi un objektu.

Kiršteina kungs šodien atsaucās uz Šveices Deklarāciju un pateica, ka tā ir vislabākā, bet viņš to nepareizi interpretēja. Šveices Deklarācija sludina, ka konvencijas normas tiek ievērotas tiktāl, ciktāl tās nenonāk pretrunā ar valodu lietošanas principiem vai, pareizāk sakot, oficiālo valodu noteikšanu konfederācijas un kantonu līmenī. Un tas ir viss!

Šeit drīzāk ir analoģija ar Beļģijas atrunu, ko tā izdarīja, parakstot savu Konvenciju 2001.gadā. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma īpašu rezolūciju, kurā ļoti stingri kritizēja Beļģiju, aicināja to atsaukt šo atrunu un ratificēt konvenciju, kā arī brīdināja, ka gadījumā, ja tas netiks izdarīts, šo atrunu var uzskatīt par esošu pretrunā ar Vīnes Konvencijas principiem. Tādā gadījumā ratifikācija vienkārši netiks pieņemta. Mēs faktiski gribam pieņemt absolūti līdzīgu atrunu, un es baidos, ka arī sekas būs tādas pašas.

Patiešām tiesības izmantot mazākumtautības valodu līdzās valsts oficiālajai valodai tajās vietās, kuras mazākumtautības apdzīvo vēsturiski vai nozīmīgā skaitā, - tas ir viens no Konvencijas stūrakmeņiem.

Ja mēs svītrojam šo pantu, tad kas paliek pāri? Tātad, es domāju, var pareģot, ka mūs par to ļoti nopietni kritizēs un ka politiski mēs ļoti daudz ko zaudēsim. Es, protams, nevaru paredzēt, bet var būt arī diezgan nopietnas juridiskās sekas, ja velk zināmas paralēles ar Beļģijas situāciju. Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz padomāt, vai tas ir vajadzīgs.

Atcerieties tos visus sludinājumus un paziņojumus, ka Latvija nodrošina daudz vairāk nekā Konvencijā ir paredzētas tiesības. Ja mēs tagad piedāvājam atrunu attiecībā uz vienu no Konvencijas pamatpantiem, tad mēs skaidri parādām, ka šie apgalvojumi bija tīra propaganda un nekas vairāk.

Domāju, ka Latvijai ir visas iespējas nodrošināt šīs Konvencijas normas īstenošanu. Lielā mērā tas jau tiek darīts, nekā jauna šeit īpaši varētu arī nebūt, tāpēc es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 16.-a priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kāpēc tad jūs tā baidāties pieminēt visu Konvenciju? Kāpēc jūs izraujat no visas Konvencijas 10.panta otro daļu, un tikai, un kāpēc tomēr pietiekami pieredzējušais deputāts Aleksandrs Kiršteins neatsauc savu priekšlikumu? Acīmredzot viņš zina, kāpēc viņš to dara.

Tad, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc jums nepatīk tas, ka min visu Konvenciju, ka tā visa ir saistoša Konvencija? Visa Konvencija ir saistoša tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar Satversmi un ar visiem mūsu normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu. Lūdzu, pamatojiet, kāpēc notiek šāda izraušana un kam šī izpatikšana ir domāta!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 17. - deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 26, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 18.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 19.priekšlikums... Līdz ar to, tā kā nav atbalstīts 17.priekšlikums, es pats atsaucu savu 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu!

A.Kiršteins. 20.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 20.-a priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Plašajās diskusijās par šo atrunu faktiski šā panta būtība tika atspoguļota neadekvāti. Šeit nav runa tikai par ielu nosaukumiem. Es aicinu jūs pievērst uzmanību tam, par ko vispār šajā pantā ir runāts. Te ir runāts par tradicionālajiem vietvārdiem. Tātad man ir grūti iedomāties, ka tradicionālos vietvārdus var saistīt ar jūsu iemīļoto tēmu - ar okupāciju un tā tālāk.

Nu bija daži jaunie vietvārdi, tādi kā Stučka, bet tie vairs sen nepastāv. Te ir runa patiešām par tādiem vietvārdiem kā Maļinovka vai Judovka, vai Terehova un tā tālāk. Tātad faktiski tas jau tiek īstenots, un šādu Latvijas vietvārdu esamība, it īpaši Latgales toponīmika ļoti skaidri atspoguļo Latvijas daudzkultūru vēsturi. Tātad - pret ko jūs gribat cīnīties? Jūs gribat pārdēvēt Maļinovku? Vai kaut ko tādu? Jo faktiski šo pantu var interpretēt ļoti dažādi. Es, godīgi sakot, neredzu reālu vajadzību atšķirībā no iepriekšējā panta, kas patiešām ir cieši saistīts ar konkrētā cilvēka tiesību īstenošanu, kad pensionāriem nav iespējas īstenot tās tiesības, kuras viņiem paredz Satversme un Latvijas likumdošana, tāpēc ka viņi nevar paši uzrakstīt iesniegumu vai sūdzību pašvaldībai valsts valodā, nevar samaksāt par tulkojumu, un tulki netiek nodrošināti. Dažās pašvaldībās ir, bet vairākumā - nav.

Šis pants nav saistīts ar cilvēka tiesībām. Tam ir drīzāk simboliska nozīme. Un es nedomāju, ka to var interpretēt tikai tā, ka ielu nosaukumi ir divās valodās, ja, teiksim, krievu vai poļu izcelsmes ciemata nosaukums tiek uzrakstīts ar latviešu burtiem. Tā tas ir! Bet faktiski līdz ar to šis pants jau tiek īstenots. Tāpēc domāju, ka šeit notiek zināmā mērā cīņa ar vējdzirnavām un ka nav absolūti nekādas vajadzības izdarīt šādu atrunu.

Es vēlreiz gribu atgādināt, ka tas ir pirmais šāds gadījums Konvencijas ratifikācijas vēsturē, kad viena valsts iesniedz pat divas atrunas un kad tās abas ir attiecībā uz substantīviem Konvencijas pantiem. Tātad domāsim tomēr pēc būtības!

Man nav nekādu ilūziju pēc tik sīvas cīņas valdošās koalīcijas frakciju starpā. Es nedomāju, ka jūs vēl esat spējīgi ieklausīties opozīcijas priekšlikumos. Taču es domāju, ka mums būs jāatgriežas pie šīs tēmas diskusijā jau nevis ar opozīciju, bet ar Eiropas Padomi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Godājamais Cileviča kungs! Es savu priekšlikumu, kad biju to iesniedzis... es arī komisijā pamatoju, ka man personīgi patīk Kvebekā īstenotā valodas pieredze, kur angļu tirgotāji zaudēja tiesā, jo viņi saņēma atbildi, ka nekāda diskriminācija nenotiek tāpēc, ka ir jāaizsargā šī franču valoda šajā provincē, un tā tālāk.

Jūs labi zināt, kāda situācija ir ar latviešu valodu pašreiz, sevišķi pēc 1999.gada mīkstinājumiem, un ka faktiski šī situācija ir jāmaina un likums ir jāpadara stingrāks. Līdz ar to es domāju, ka mums nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu nobalsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 20.-a - deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova, Vidavska un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 21.priekšlikums bija ļoti interesants. Komisija to ilgi apsprieda. Tas ir Dzintara Rasnača kunga priekšlikums. Tomēr tas ir tik radikāls, ka tad būtu jāmaina visa šā likuma uzbūve un kārtība, un līdz ar to, protams, komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt, lai gan jāsaka, ka daža laba doma te bija ļoti pareiza.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Protams, šis projekts tapa pirms šīs sēdes, zinot, ka tik īsā laikā būs jāiesniedz priekšlikumi. Tas bija domāts nedaudz citai likuma formai - īsajai formai - kā pievienotā atruna un pievienotā deklarācija.

Bet jebkurā gadījumā es te nesaskatu nekādas īpašas pretrunas. Vēl jo vairāk - tas nostiprina... pastiprina to, kas ir apstiprināts; respektīvi, no tā saucamās mīkstās atrunas mēs pārejam uz stingro atrunu, ja mēs runājam par konkrēto divu pantu divām daļām, un īpaši nozīmīgs ir Deklarācijas 2.pants un 3.pants.

Deklarācijas 2.pants skaidri pasaka, ka šīs Konvencijas ratifikācija nav uzskatāma ne par tiešu, ne netiešu okupācijas fakta legalizēšanu, respektīvi, tas ir tikai garāk uzrakstīts. Vienkārši, taupot laiku, to jums minu.

Un 3.pants, protams, vēršas pret tādiem, kas aicina rīkot dažādas publiskas akcijas gan pret izglītības reformu, gan pret citām lietām. Te jau mēs starptautiskā dokumentā nosakām, ka šīs Konvencijas ratifikācija nav interpretējama tādā veidā, ka kāds varētu iesaistīties kaut kādās darbībās, kas būtu vērstas pret teritoriālo vienotību, suverenitāti, iekšējo drošību, ārējo drošību un kas provocētu etniska, rasu vai reliģiska rakstura naidu.

Tā ka es aicinu to vēlreiz izlasīt, un tad varbūt pēc gadiem varēsim izvērtēt, vai tomēr nevajadzēja stingrāku šo Konvencijas likumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu!

A.Kiršteins. Es jau teicu: ne tas un ne tur! Un daļa... 2.pantā tas ir ļoti labi aprakstīts Okupācijas deklarācijā.

Komisijai likās interesants arī priekšlikums par 150 gadiem, bet uzreiz bija jautājums: “Kāpēc, teiksim, ir 150, nevis 200 vai 1000, kā tas ir Vācijā?” Un, kā es jau teicu, mums valsts dibināšanas datums (tas ir 1918.gads) ir pamatots ar tautu pārvietošanos, kas sākās Pirmā pasaules kara rezultātā. Un šis gadaskaitlis ir virknē dokumentu - 1914.gada 1.augusts.

Kāpēc es to saku? Ja mēs ierakstām vienu precīzu skaitli, godājamie kolēģi, vai arī ierakstām vienu precīzu minoritāti, tad mēs uzreiz konstatējam, ka varam kaut ko aizmirst. Mēs varam aizmirst dievturus, varbūt mēs varam aizmirst vecticībniekus... Un tad uzreiz sākas strīdi, kāpēc, teiksim, ir 150 gadi, nevis 200 vai 500? Tāpēc es saku vēlreiz, ka mums ir viens neapstrīdams datums - tas ir valsts dibināšanas datums.

Otrs moments varētu būt tiešām - un “Tēvzemei un Brīvībai””/LNNK par to ir labs priekšlikums - tās aizsargājamās minoritātes, par kurām runāja Liepiņas kundze. Un tāda te, Latvijā, varētu būt, ja runā par valodu, par lingvistiskām minoritātēm, līvi.

Un ir tieši labi, ka mēs šeit neizvērsām milzīgi garus paskaidrojumus, neuzskaitījām kaut kādas tautības. Tad sāktos strīdi, kāpēc nav ierakstīta kāda no 90 etniskajām tautībām, kura dzīvoja Padomju Savienībā, kurai nebija savas valsts un kura arī Latvijā var vēsturiski atrasties, un tā tālāk.

Tāpēc visumā interesanto priekšlikumu mēs bijām spiesti diemžēl noraidīt manis minēto divu iemeslu dēļ.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 21. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 49, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 9, neviens deputāts neatturas. Likums “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” ir pieņemts.

Paldies. (Svilpieni.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Es vēlreiz deputātiem atgādinu, ka jūs atrodaties Saeimas sēžu zālē!

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Krastiņa, Jānis Jurkāns, Jānis Lagzdiņš, manuprāt, ir, Leopolds Ozoliņš... arī vēl aizvien ir... Aigars Pētersons un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 26.maija sēde ir slēgta. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde

2005.gada 26.maijā

Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
(4248. dok., reģ. nr.1225)

Priekšlikums

- dep. P.Tabūns (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”
(4214. un 4214.a dok., reģ. nr.1216)
Par likumprojektu “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”
(4221. un 4221.a dok., reģ. nr.1217)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”
(4222. un 4222.a dok., reģ. nr.1218)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””
(4223. un 4223.a dok., reģ. nr.1219)
Par likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”
(4224. un 4224.a dok., reģ. nr.1220)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”
(4225. un 4225.a dok., reģ. nr.1221)
Par likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā”
(4226. un 4226.a dok., reģ. nr.1222)
Par likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”
(4227. un 4227.a dok., reģ. nr.1223)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””
(4242. un 4242.a dok., reģ. nr.1224)

Priekšlikums

- dep. I.Feldmane (par)
Par darba kārtību
Paziņojumi
- dep. A.Kiršteins
- dep. S.Šķesters
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam”
(4219. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vilim Krištopanam”
(4220. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Šmitam”
(4243. dok.)
Lēmuma projekts “Par Kārļa Valdemiera iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”
(4229. dok., reģ. nr.742)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Dainas Alksnes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”
(4066. un 4066.a dok., reģ. nr.716)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”
(4252. dok., reģ. nr.743)

Ziņo

- dep. I.Circene
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums
- dep. J.Stalidzāne
Paziņojums
- dep. A.Pētersons
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (protokols nr.36)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Vinetas Muižnieces iekļaušanu Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā”
(4262. dok., reģ. nr.744)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (1.lasījums) (Steidzams)
(4248. dok., reģ. nr.1225)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

Priekšlikums

- dep. J.Dobelis (pret)

Debates

- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners
- dep. V.Agešins
- dep. L.Ozoliņš
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners
- dep. J.Dobelis
- dep. N.Kabanovs
- dep. P.Kļaviņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Golubovs
Paziņojumi
- dep. J.Stalidzāne
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Strēlis
- dep. S.Šķesters
- dep. A.Naglis
- dep. A.Circene
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Buzajevam
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Jurkānam
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (3.lasījums)
(4241. dok., reģ. nr.755)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Debates

- dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4039. dok., reģ. nr.1174)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4040.b dok., reģ. nr.1175)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4038. dok., reģ. nr.1173)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)
(4036. dok., reģ. nr.1171)

Ziņo

- dep. E.Jaunups
Likumprojekts “Grozījums likumā “Zvejniecības likums”” (2.lasījums) (Steidzams)
(4050.b dok., reģ. nr.1178)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš

Debates

- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (2.lasījums)
(3597. un 4200. dok., reģ. nr.1078)

Ziņo

- dep. I.Circene
Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (2.lasījums)
(3596. un 4240. dok., reģ. nr.1077)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Debates

- dep. J.Dobelis
- dep. A.Aleksejevs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Agešins
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (3.lasījums)
(4233. dok., reģ. nr.1028)

Ziņo

- dep. K.Peters

Debates

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” (3.lasījums)
(4237. dok., reģ. nr.1129)

Ziņo

- dep. E.Šņepste
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” (3.lasījums)
(4238. dok., reģ. nr.1130)

Ziņo

- dep. E.Šņepste
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (3.lasījums)
(4239. dok., reģ. nr.1128)

Ziņo

- dep. A.Kampars
Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (2.lasījums)
(3944. un 4215. dok., reģ. nr.1153)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā” (1.lasījums) (Noraidīts)
(2938. un 4217. dok., reģ. nr.917)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” (1.lasījums)
(3891. un 4218. dok., reģ. nr.1141)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi radio un televīzijas likumā” (1.lasījums)
(4122. un 4228. dok., reģ. nr.1191)

Ziņo

- dep. I.Circene

Debates

- dep. P.Simsons
Paziņojums
- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (2.lasījums)
(3943. un 4234. dok., reģ. nr.1152)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (2.lasījums)
(3979. un 4235. dok., reģ. nr.1160)

Ziņo

- dep. M.Lasmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (2.lasījums)
(3976. un 4236. dok., reģ. nr.1157)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības”
(4199. dok., reģ. nr.731)

Ziņo

- dep. P.Maksimovs
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 31.decembrim”
(4213. dok., reģ. nr.740)

Ziņo

- dep. J.Lagzdiņš

Debates

- dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1.lasījums) (Steidzams)
(4221. un 4221.a dok., reģ. nr.1217)

Ziņo

- dep. A.Rugāte

Priekšlikumi

- dep. J.Dobelis (pret)
- dep. J.Lagzdiņš (par)
Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. J.Dobelis (pret)

Par procedūru

- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
Par darba kārtību

Priekšlikumi

- dep. A.Golubovs (pret)
- dep. Dz.Rasnačs (pret)
- dep. P.Tabūns (pret)

Par procedūru

- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Golubovs
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”
(4287. dok., reģ. nr.748)

Debates

- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”
(4288. dok., reģ. nr.749)
Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”
(4289. dok., reģ. nr.750)
Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”
(4290. dok., reģ. nr.751)
Paziņojums
- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (2.lasījums) (Steidzams)
(4248. dok., reģ. nr.1225)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

Debates

- dep. L.Liepiņa
- dep. A.Rugāte
- dep. P.Kļaviņš
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Liepiņa

Par procedūru

- dep. V.Agešins

Debašu turpinājums

- dep. V.Agešins
- dep. B.Cilevičs
- dep. L.Liepiņa
- dep. A.Golubovs
- dep. P.Kļaviņš
- dep. V.Agešins
- dep. L.Ozoliņš
- dep. A.Golubovs
- dep. P.Tabūns
- dep. B.Cilevičs
- dep. N.Kabanovs
- dep. L.Ozoliņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedre   I.Rībena

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2005.gada 25.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Mums ir divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu jautājums iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam “Par Latvijas Republikas likumu un tiesas spriedumu ievērošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē”. Šo jautājumu ir iesnieguši deputāti Jurkāns, Bartaševičs, Cilevičs, Vidavskis un Ribakovs. Ir saņemta rakstiska atbilde. No iesniedzējiem neviena pašreiz šeit nav. Vai klātesošajiem ir kādi jautājumi? Uzskatīsim, ka rakstiskā atbilde ir apmierinājusi deputātus.

Otrs ir jautājums satiksmes ministram Šlesera kungam - deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Tolmačova, Aleksejeva un Buzajeva jautājums “Par atteikumu dot atļauju Tunisijas firmai “Karthago Airlines” veikt čarterreisus uz Latviju”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Vai deputātiem ir kādi papildu jautājumi? Diemžēl Šlesera kungs šeit nav ieradies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tolmačovam!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mums ir divi papildjautājumi. Mēs neesam apmierināti ar rakstisko atbildi.

Sēdes vadītāja. Tā kā diemžēl satiksmes ministrs Šlesers pašreiz nav ieradies (viņš atrodas vizītē Maskavā), aicināsim Šlesera kungu nākamajā trešdienā sniegt papildu atbildes uz deputātu jautājumu.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Nākamā jautājumu un atbilžu sēde ir nākamtrešdien, pulksten 17.00.

Paldies.

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2005.gada 25.maijā

Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ē.Jēkabsona atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas likumu un tiesas spriedumu ievērošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē” (reģ. nr.65)   (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas satiksmes ministra A.Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par atteikumu dot atļauju Tunisijas firmai “Karthago Airlines” veikt čarterreisus uz Latviju” (reģ. nr.66)   (Atbilde pārcelta)

Balsojumi

Datums: 26.05.2005. 09:07:26 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
Datums: 26.05.2005. 09:15:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4248 nodošanu komisijām

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Datums: 26.05.2005. 09:16:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4214 nodošanu komisijām

Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 26.05.2005. 09:17:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4221 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas Kārtības rullī
Datums: 26.05.2005. 09:17:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4222 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"
Datums: 26.05.2005. 09:18:22 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4223 nodošanu komisijām

Grozījumi Streiku likumā
Datums: 26.05.2005. 09:18:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4224 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1221)
Datums: 26.05.2005. 09:19:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4225 nodošanu komisijām

Grozījumi Patentu likumā
Datums: 26.05.2005. 09:20:00 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4226 nodošanu komisijām

Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā
Datums: 26.05.2005. 09:20:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4227 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"
Datums: 26.05.2005. 09:25:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4242 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kiršteinam"
Datums: 26.05.2005. 10:10:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4219

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Krištopanam"
Datums: 26.05.2005. 10:11:04 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4220

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Šmitam"
Datums: 26.05.2005. 10:11:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4243

Lēmuma projekts "Par deputātes V.Muižnieces iekļaušanu Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā"
Datums: 26.05.2005. 10:57:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4262

Datums: 26.05.2005. 10:58:30 bal018
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 11:14:08 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4276 steidzamību

Datums: 26.05.2005. 11:47:30 bal020
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Datums: 26.05.2005. 12:29:10 bal021
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz likumprojekta ar dok. nr.4276 izskatīšanai

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 12:43:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4276 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 12:49:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /02.06.2005./

Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums) (balsojumu atkārto)
Datums: 26.05.2005. 13:33:24 bal024
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums) (atkārtotais balsojums)
Datums: 26.05.2005. 13:34:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 13:37:22 bal026
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 13:41:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4241 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:43:10 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4039 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:46:34 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4040B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1173) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:47:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4038 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:48:34 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4036 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Zvejniecības likums" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:49:52 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums likumā "Zvejniecības likums" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:50:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījums likumā "Zvejniecības likums" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 13:56:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4050B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 13:57:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4200 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:21:22 bal036
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:32:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:32:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4240 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:37:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:40:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:42:16 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4233 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:43:18 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4237 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:44:16 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4238 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:45:40 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4239 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:46:52 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:47:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4215 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:49:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2938 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" (3.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:51:12 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3891 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 14:59:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4122 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 26.05.2005. 15:01:08 bal050
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 26.05.2005. 15:01:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 16:02:06 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4234 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 16:03:26 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4235 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (reģ. nr.1157) (2.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 16:04:38 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4236 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 26.05.2005. 16:05:54 bal055
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4199

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas E.Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 31.decembrim"
Datums: 26.05.2005. 16:10:40 bal056
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4213

Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 16:13:18 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4221 steidzamību

Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 26.05.2005. 16:13:38 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4221 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 26.05.2005. 16:17:30 bal059
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu uz 1 stundu

Datums: 26.05.2005. 17:27:34 bal060
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 26.05.2005. 17:46:30 bal061
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 26.05.2005. 17:49:04 bal062
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 26.05.2005. 17:53:42 bal063
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 26.05.2005. 17:55:20 bal064
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Lagzdiņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 26.05.2005. 18:10:20 bal066
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4288

Lēmuma projekts "Par deputāta K.Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 26.05.2005. 18:11:22 bal068
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4290

Datums: 26.05.2005. 18:12:18 bal069
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu uz 1 stundu

Datums: 26.05.2005. 19:17:48 bal070
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 20:18:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:09:18 bal072
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:19:44 bal073
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:20:12 bal074
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:37:12 bal075
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Datums: 26.05.2005. 21:38:02 bal076
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:38:36 bal077
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:39:04 bal078
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:39:32 bal079
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:39:56 bal080
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:46:00 bal081
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:46:24 bal082
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:50:02 bal083
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:50:34 bal084
Balsošanas motīvs: Par 16a. priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:52:38 bal085
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:53:20 bal086
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 21:57:48 bal087
Balsošanas motīvs: Par 20a. priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 22:02:50 bal088
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.05.2005. 22:03:18 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4291A pieņemšanu 2.lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem