Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas ceturtā sēde

2005.gada 3.februārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 3.februāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu: Zundas, Pietkeviča, Goldes, Slaktera, Ārgaļa un citu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Vairas Paegles deputātes mandāta apstiprināšanu” un izskatīt to kā darba kārtības 1.jautājumu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Bija tāda jauka pasaciņa par doktoru Dūlitlu, un šajā pasaciņā darbojās jauks dzīvnieciņš. Viņu sauca Grūdmūsvelcjūs, un viņš bija ar tādu savdabīgi veidotu ķermeni. Un šis “grūd un velc” jēdziens darbojās pēdējās nedēļas laikā cīņā par lielākā atbalstītāja titulu.

Te no tribīnes jau pirms nedēļas skanēja diži vārdi par nodevējiem, kas nebalsos, par nejaukajiem pielīdējiem, taču vienas dienas laikā mainījās gan kolēģu attieksme, gan dokumenta saturs, it kā runājot par nopietnu dokumentu. Vēl jau viens otrs skribents te piesauca arī priekšvēlēšanu gaisotni. Šķiet, ka Saeimā visus četrus gadus ir jābūt priekšvēlēšanu gaisotnei.

Un kas tad nu galu galā ir sanācis? Viens teikums: izteikt atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas vēsturi. Nu ārkārtīgi gudrs teikums! Ilgi vajadzēja domāt, lai kaut ko tādu uzrakstītu. Bet vai tas jau tāpat nav saprotams, ka mums ir vienam otru jāatbalsta tad, kad mēs skaidrojam Latvijas vēsturi un cīnāmies par okupācijas fakta atzīšanu? Vai tiešām mums tāpēc ir jāpieņem kaut kāds papīrelis? Un no šā papīreļa, protams, ir pazudis jēdziens “Baltijas valstu vienotība”, protams, ir pazudis 1920.gada Latvijas un Krievijas Miera līgums un daudz kas cits. Vai jūs kāds esat padomājis par tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuru tēvamājas ir Abrenes pusē? Kur viņi tagad ir? Vai jūs zināt, kas notika ar Punduru dzelzceļa staciju un ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja tās apkārtnē? Un tagad tas solījums, Kārli, ka līdz 9.maijam gan jau mēs pieņemsim kaut ko... Vai tu pats tam tici?

Un tāpēc: ko jūs te mokaties ar kaut kādu jaunu dokumentu pieņemšanu? Vai tiešām visi, Saeimas deputāti, nav izlasījuši deklarāciju par Latvijas okupāciju, kuru mēs pieņēmām ar lielu balsu vairākumu 1996.gada 22.augustā - vienu dienu pirms Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienas? Un kas tad ir ar šo dokumentu? Un to taču pieņēma Saeima!

Ziniet, tā kā vēsture mīl, lai šad un tad kaut ko no tās atkārto, tad es atļaušos dažus teikumus no šā dokumenta nolasīt.

“Saeima vēršas ar šo deklarāciju pie pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām.” Pirms gandrīz 9 gadiem Saeima jau vērsās, lai atgādinātu mūsu tautas un valsts traģisko likteni 20. gadu simtenī. Bija taču tā!

Un kas vēl šajā dokumentā ir pateikts tāds, kas saskan ar šodienu? “Pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus, kā arī Latvijas un PSRS noslēgtos līgumus, PSRS 1940.gada 17.jūnijā ar militāru spēku okupēja Latviju un nelikumīgi iekļāva to PSRS sastāvā.” Pateicām to vienreiz? Vēl vienu reizi teiksim? Varbūt vajag? Jā! Bet šeit izteikt atbalstu viens otram par šo pašu lietu...

1944.gadā Krievijas teritorijai nelikumīgi tika pievienota Abrenes apriņķa daļa. Ap 2000 km2. Un tagad mēs vairs negribam par to runāt? Bet dokuments ir pieņemts, un tas ir domāts starptautiskajai atzīšanai, nevis iekšējai lietošanai!

Nemaz nevajadzētu izlaist arī to, ka šajā pašā dokumentā mēs toreiz uzsvērām 1948.gada 9.decembra konvencijas pārkāpšanu. Šeit, zālē, atrodas tomēr vairāki deputāti, kuri toreiz piedalījās šīs Deklarācijas izstrādāšanā, apspriešanā un apstiprināšanā. Nebija tādas partijas... Tautas partijas toreiz nebija, nebija arī tādas partijas kā “Jaunais laiks”, bet dokuments jau bija. Tagad mēs no jauna gandrīz pēc 9 gadiem uzskatīsim to par briesmīgu atklājumu, sāksim atbalstīt viens otru.

Es vēl gribētu uzsvērt, ka mēs toreiz minējām arī 4.maija deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Un šī deklarācija pasludināja, ka PSRS militārā agresija ir kvalificējama kā starptautisks noziegums. Starptautisks noziegums!

Un, protams, mūs satrauca arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstīties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumu. Es gribētu šeit vēl piemetināt, ka tajā pašā 1996.gadā Krievija, iestājoties Eiropas Padomē, deva solījumu izstrādāt repatriācijas programmu represētajiem Baltijas valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, lai viņi varētu atgriezties dzimtenē - arī tajā pašā 1996.gadā. Mēs tagad par to cīnāmies Eiropas Padomē, lai ziņojumā par Krieviju šo faktu uzsvērtu. Viss ir bijis!

Un beigās: ko toreiz Saeima teica? “Latvijas Republikas Saeima tautas vārdā aicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas

1) atzīt Latvijas okupācijas faktu;

2) palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas...”

(Es jau teicu, ka mēs pirms 9 gadiem runājām par seku likvidēšanu. Šodien mēs pat par okupāciju tā runājam, nemaz nerunājot par savām zaudētajām teritorijām. Bet toreiz runājām par okupācijas seku likvidēšanu!)

“...un atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.”

Lūk! Ko vēl vajag? Kas tā par kņadu šodien? Kam tā ir vajadzīga? Ko jūs gribat šodien panākt? Nobalsot par kaut ko!

Valsts prezidente nāk klajā ar savu politiku, kaut kāds dokuments parādījās. Šeit nav runa par to, ka mēs te kāds neatbalstītu Valsts prezidentes centienus. Nejauksim šīs divas lietas! Centienus atbalstīt tāpat vajag - bez kaut kāda papīreļa pieņemšanas!

Bet kas tad notiek ar ārpolitiku kā tādu? Tā vietā, lai mums būtu skaidra programma (arī Saeimai), kā mēs taisāmies tālāk strādāt šajā virzienā, ir novēlotie 9 gadi. Cik ir mainījušies pa šo laiku ārlietu ministri? Kas ir mainījies? Vai mūsu attieksmē, Saeimas attieksmē, varēja vairs kaut kas mainīties vairāk par to, kas ir teikts šajā te deklarācijā?

Kam bija vajadzīgs šis teātris? Parādījās viens dokuments, parādījās otrs, lai pirmo “nogremdētu”. Ķīviņu rezultātā parādījās trešais dokuments, par kuru mēs it kā gribējām šodien runāt. Bet, “Jaunais laiks”, jūs taču taisāties savus parakstus atsaukt no turienes diemžēl, ja mani šobrīd neviļ mana nojauta... Tur vēl ir kaut kas iekšā, par ko varētu šodien runāt, bet šeit vairs nav nekā iekšā. Lūk!

Tātad mēs jau kādus četrus dokumentus esam “izmaluši”. Ar kādu rezultātu? Ar tādu rezultātu, ka Latvijas Republikas Saeima atbalsta. Nu ļoti jauks secinājums no tā visa ir! Vai jums, kolēģi, nav drusciņ neērti par visu notikušo? Vai tiešām ir tik milzīga šī tieksme pielabināties, parādīt, ka, lūk, mēs esam tie labie?

Te nāks kāds skaidrot, ka starptautiskais stāvoklis šodien to prasa. Kad tad starptautiskais stāvoklis nav prasījis, lai mēs savu valsti cienītu un aizstāvētu? Kad tas to nav prasījis? Vai varbūt tagad liekas, ka nu ir īstais laiks tā krietni izklaigāties, lai parādītu savu “drosmi” (pēdiņās)? Varbūt.

Tā ka neņemiet, lūdzu, ļaunā to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādā muļķīgā farsā nevar piedalīties! Tā jau ir, godīgi sakot, kaut kāda parodija par dokumentu “ražošanu” - kaut kādu vispārzināmu patiesību apstiprināšana ar Saeimas balsojumu. Ārkārtīgi “nopietni”!

Tā ka būtu jau jauki, ja mēs varētu arī to nākamo dokumentu šodien apspriest. Es jau nu gribu aicināt frakcijas “Jaunais laiks” deputātus neatsaukt savus parakstus un nedaudz vairāk paskatīties uz valsts interesēm kopumā. Nekas briesmīgs no tā nenotiktu, un tas būtu vismaz kaut kāds atgādinājums ar kaut kādu jēgu: kur mēs atgādinātu, aicinātu neaizmirst to, ka ir trīs Baltijas valstis ar vienādiem likteņiem.

Redziet, kas tagad notiek ar Latviju, Lietuvu un Igauniju! Nu jau vispār drīz viens ar otru vairs nerunās pat publiski. Tik tālu mēs esam aizgājuši! Šodien jau te daži malači ir ieteikuši šādus un tādus labojumus likumā “Par Latvijas valsts karogu”, bet par to es runāšu vēlāk. Lūk!

Un tāpēc nekas cits neatliek, kā... Žēl jau bija šo laiku tērēt. Pagājušo ceturtdien mēs šīm muļķībām veltījām gandrīz visu dienu. Lūk!

Es aicinu tiešām padomāt par to, ka mēs esam Saeimas deputāti, un pastudēt to, ko Saeima ir izdarījusi pagājušajā, aizpagājušajā un citos sasaukumos. Lūdzu, esiet tik laipni, cienītie kolēģi, - visi paņemiet šo deklarāciju un izskatiet to! Un paskatieties, lūdzu, ka arī toreiz Saeima varēja kaut ko jēdzīgu pieņemt! Žēl, ka toreiz šis dokuments neguva atbalstu mūsu ārlietu resoros.

Es gribētu redzēt, vai var pieņemt kaut ko labāku par to. Patlaban jūs taisāties balsot par kaut ko daudz sliktāku un nejēdzīgāku.

Tā ka vēlreiz uzsveru: mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nevaram piedalīties šādā farsā. Tas jau ir par daudz!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģis Juris Dobelis jau visumā runāja daudz pareizu vārdu. Darbs, ko mēs šobrīd darām, tāds ļoti vērtīgs varbūt nav, taču šodien, par laimi, tas noslēgsies. Par laimi, noslēgsies riņķadancis ap šo Saeimas paziņojumu, kas faktiski ir izvērties par tādu kā koalīcijas mācībstundu - nu, diemžēl atklāto stundu, - proti, par to, cik grūti koalīcijai ir saglābt situāciju, kas radusies viena nesaskaņota, nepārdomāti iesniegta dokumenta dēļ. Taču no šīs stundas mēs iziesim un, paldies Dievam, varēsim ķerties pie nopietna darba. Un šis nopietnais darbs ir totalitārā komunisma nosodījuma deklarācija, kuru koalīcijas partijas, piekrītot “Jaunā laika” aicinājumam, ir apņēmušās pieņemt līdz 9.maijam. Ir apņēmušās! Un man nav pamata neticēt kolēģiem, kuri saka, ka to darīs.

Ir vēl trīs mēneši, kuru laikā var pieaicināt visdažādākos speciālistus un ekspertus un izstrādāt patiesi pārdomātu, vēsturiski precīzu un pārliecinošu deklarācijas tekstu, kas atmaskotu PSRS totalitāro, agresīvo komunistisko režīmu, tā palīdzību savulaik nacistiskajai Vācijai gatavoties karam, Staļina kopīgi ar Hitleru iecerētos Eiropas sadalīšanas un iekarošanas plānus un to asiņaino realizāciju Polijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, nodevīgi pārkāpjot 1920.gada 11.augusta Miera līgumu.

Krievijas šodienas propaganda var runāt ko grib. Vēstures fakti ir nepielūdzami. Starp nacismu un komunismu ir liekama vienādības zīme, jo tie bija divi vienlīdz necilvēcīgi režīmi, tie kopīgi iesāka Otro pasaules karu.

1939.gada 1.septembrī notika Vērmahta iebrukums Polijā, un divas nedēļas pēc tam Sarkanā armija no Austrumiem darīja to pašu un pēc Polijas iekarošanas sarīkoja Brestā kopīgu karaspēka parādi, kurā nacisti un komunisti kopīgi soļoja vienotā ierindā.

Tā paša gada ziemā PSRS iebruka Somijā un par to vēlāk kā agresore tika izslēgta no Apvienoto Nāciju Organizācijas priekšteces - Tautu Savienības.

Es paredzu, ka kreisā spārna deputāti - Krievijas aizstāvji mūsu parlamentā - tūlīt nāks tribīnē un aicinās nerunāt par šīm lietām, lai, Dieva dēļ, nemaitātu attiecības un nekaitinātu Krieviju.

Taču pat pie vislabākās gribas nevaru saprast, kāpēc komunisma upuri nebūtu pasaules acīs pelnījuši tādu pašu līdzjūtību kā nacisma upuri. Komunisms Latvijā pēc sevis atstāja divtik vairāk upuru nekā nacistiskā okupācija. Vai tiešām pragmatisks konformisms var ņemt virsroku pār humānismu un taisnīgumu? Mana atbilde ir - nē. Nogalinātie, pazemotie, izvestie un spīdzinātie Latvijas pilsoņi ir pelnījuši taisnības augšāmcelšanos. Mūsu pienākums ir pieņemt totalitārā komunisma nosodījuma deklarāciju, kuras projektam ir jau ļoti labas deputāta Gunta Bērziņa vadītās darba grupas iestrādes, kā arī panākt no komunisma cietušo Austrumeiropas valstu atbalstu šim dokumentam.

Šai deklarācijai jābūt pieņemtai Eiropas Parlamenta līmenī. Ja Krievija, atsaucoties uz Otrā pasaules kara upuru piemiņu un noliedzot vēsturi, aicina pasauli melot, tad mēs vismaz savas tautas upuru piemiņas vārdā varētu teikt patiesību - visu patiesību par tālaika notikumiem, par okupācijām un par mūsu valsts sarežģīto vēsturi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik tu partijas esi nomainījis?”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Dobeļa kungs! Man atklāti jāsaka, ka jūsu uzstāšanās diemžēl bija bērnišķīga un diletantiska. (Aplausi.) Absolūti bērnišķīga un absolūti diletantiska!

Un, jāsaka atklāti, mani nedaudz izbrīnīja arī Šadurska kunga teiktais. Viņš ir pietiekami izglītots cilvēks, lai tomēr saprastu, ka padarītais darbs pie šīs deklarācijas nav nevērtīgs, kā jūs teicāt. Kas šobrīd ir svarīgi mūsu valstij? Ir ļoti svarīgi demonstrēt visām varas struktūrām vienotas ārpolitiskās nostādnes. Valsts prezidente šobrīd ir demonstrējusi visai pasaulei savu nostāju, izvērtējot vēsturiskos okupācijas laika notikumus. Valsts prezidentes deklarācija ir guvusi atbalsi jau daudzās valstīs. Valsts prezidentes aktīvo nostāju ļoti daudzi mūsu sabiedrotie vērtē ļoti pozitīvi. Taču tanī pašā laikā Austrumos, Krievijā, Valsts prezidentes deklarāciju vērtē ļoti negatīvi. Šobrīd Valsts prezidentei vairāk nekā līdz šim viņas darbības laikā ir vajadzīgs parlamenta atbalsts. Jo, tā kā parlamentu ievēlē visa tauta, parlamenta sniegtais atbalsts Valsts prezidentei ir visas tautas atbalsts. Un tāpēc šis dokuments ir ļoti vajadzīgs šobrīd. Man ļoti žēl, ka kolēģi vienkārši to nesaprot, jo viņi nesaprot, ko nozīmē vienota ārpolitika valstij, valsts varas dažādām struktūrām.

Tautas partija to saprot. Mēs saprotam, ka vienotībā ir mūsu spēks, un tāpēc aicinām parlamentu šo vienotību paust, paužot atbalstu Valsts prezidentes politikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

 

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir lūgums būt lakoniskākiem, apspriežot Latvijas sarežģīto vēsturi. Jāņem vērā tas apstāklis, ka Latvijas vēsture tomēr ir apmēram desmit reizes īsāka salīdzinājumā, teiksim, ar tikpat sarežģīto Krievijas vai Lielbritānijas vēsturi, kā arī tas, ka mūsu parlamentam ir pārsvarā jādomā nevis par pagātni, bet par nākotni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Atklājas interesantas un aizvien interesantākas lietas un nostādnes, un viedokļi pat tādu it kā pieredzējušu deputātu mutēs kā Ābiķa kungs, kurš izgājis visus neatkarības laika parlamentus un nespēj atšķirt būtību no tukšas runāšanas.

Dobeļa kunga sacītais, Ābiķa kungs, ir pats pamats! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Galīgas muļķības!”) Viņš pieminēja to, uz kā vajadzēja balstīties valstij, sabiedrībai, latviešiem jau sen, nemaz nerunājot par šodienu un par rītdienu. Un tā nav, kā jūs izteicāties, dilentantiska runāšana! Tā ir runāšana par būtību, par pamatvērtībām. Ja jūs esat aizmirsis šīs pamatvērtības, Ābiķa kungs, tad tas ir ļoti slikti! Demonstrēt vienotību... Jūsu aicinājums faktiski ir demonstrēt mīkstmugurību. Lūk! Tieši tā!

Un man te gribētos teikt, un es ne reizi vien esmu sacījis no šīs tribīnes, ka mani pārsteidz, kolēģi, it īpaši Saeimā... ne tikai šinī Saeimā, bet arī iepriekšējās Saeimās mūsu nostādnes. Kas ar mums, latviešiem, ir noticis? Vai patiešām mēs esam tik drausmīgi samalti šajos okupācijas dzirnakmeņos, ka mēs esam pazaudējuši savu stāju, ka mēs esam pazaudējuši pamatvērtības, kuras nedrīkst tā pa labi un pa kreisi izmest ārā kā nebijušas, nevajadzīgas... Tā taču nevar rīkoties! Un tas, ka šobrīd te notiek it kā... it kā, es atgādinu, cīņa dažu partiju starpā par to, kurš tad būs galvenais atbalstītājs Prezidentes deklarācijai...

Nē, draugi mīļie, tas nav tik vienkārši! Tā nav tikai vienkārša, parasta greizsirdība! Tas ir kaut kas vairāk. Un šis “kaut kas vairāk” slēpjas iepriekšējā sēdē - pagājušās nedēļas sēdē Ministru prezidenta Kalvīša kunga sacītajā, kad viņš teica: “Ja mēs pieņemsim “Jaunā laika” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāto 3.punktu Saeimas lēmumā, kur bija runa par 1920.gada 11.augusta Miera līgumu, tad Latvijas 14 gadu ārpolitika izlidos skurstenī.” Apmēram tā tas bija teikts! Ko tad tas nozīmē, draugi mīļie! Ja mēs pieminēsim šo Miera līgumu, kurš vēl šobrīd ir spēkā un uz kura arī būvējamas attiecības ar Krieviju kā pamatu pamatā, tad, redziet, visa ārpolitika izlidošot skurstenī. Vai tur kaut kas neslēpjas? (No zāles dep. J.Pliners: “Slēpjas! Slēpjas!”) Vai jūsu šajā atziņā, šajā nostādnē, Tautas partija, neslēpjas visa šī vaina, ka jūs maināt “sliedes”? Jūs pārbraucat uz pavisam citām “sliedēm”. Tur jau ir tā lieta!

Patiešām šīs dienas un šīs runas te atgādina “hameleonu rotaļas”. Vienreiz mēs iestājamies par to, un tas attiecas arī uz jums, cienījamie kolēģi, kurus es cienu, “Jaunā laika” kolēģi Saeimā... Jūs vienreiz uzstājaties šeit un runājat no tribīnes ar stingru pārliecību, ka ir vajadzība pieminēt šo 1920.gada Miera līgumu ar Krieviju, bet nākamajā dienā jūs maināt šo nostāju, nākat tribīnē un sakāt: “Paklausieties, lieta ir pavisam citādāka!” Un tā jau nav koalīcijas stiprināšana, draugi mīļie! Ja reiz koalīcija ir tik vāja, ka to var sagraut jau šāda, kā jūs izsakāties, maza greizsirdības scēna, tad kas tā par koalīciju? Arī te slēpjas kaut kas cits. Nu palieciet taču pie tā, ko jūs esat nolēmuši un ko jūs esat atzinuši par pareizu!

Es saprotu, jūsu pieredze Saeimā ir ļoti niecīga, bet nu tad izvērtējiet! Nu izvērtējiet, pirms sakāt “jā” vai “nē”, nevis spēlējat “hameleonu rotaļas”: vienā dienā tā, otrā - tā. Nu tā taču politiski nav pareizi, jo mēs tomēr pieņemam ļoti nopietnus lēmumus. Nu tā taču nevar būt, draugi mīļie!

Un veltīgi jūs lolojat cerības par kaut kādu normālu attiecību nodibināšanu tuvākajā laikā ar Krieviju. Nebūs šādu normālu attiecību! (Starpsauciens no zāles.) Diemžēl nebūs, tāpēc ka Krievija šīs attiecības negrib. To tā ir demonstrējusi visus šos gadus un demonstrē arī šodien. Paskatieties, kādi uzbrukumi! Laikam jau trīs paziņojumi ir nākuši no Krievijas sakarā ar Valsts prezidentes deklarāciju, kuru nosoda, un sāk jau lemt par to, vai patiešām 9.maijā viņa būtu ielaižama Maskavā vai ne. Nosoda un droši vien jau ceturto reizi - šodien vai rīt - nāks un vēl daudzas reizes nosodīs. Viņi negrib! Krievija ir nostājusies diemžēl uz pavisam cita ceļa, nekā tas bija Jeļcina laikā, kad gribēja demokrātiju Krievijā. Turpretī tagad tur ir pavisam cita noskaņa.

Tas, ka Krievijā uz Poklonnaja kalna (Maskavā tātad) cels un 9.maijā atklās Staļina pieminekli, ne tikai Maskavā, bet arī daudzās citās vietās Krievijā, ir ne tikai signāls - tas ir trauksmes zvans, kādu virzienu, kādu politiku ir izvēlējusies Maskava un Putins. Tas nav pieņemams, un viņiem ir spļāviena vērta sadarbība ar Latviju. Viņiem ir vajadzīgs ienaidnieka tēls - mazās Latvijas ienaidnieka tēls, lai slāpētu problēmas, kuras ir radušās Krievijas iekšienē. Lai slāpētu šīs problēmas un lai rādītu, ka, lūk, krievi Latvijā dzīvo sliktāk, kaut gan viņi ļoti labi zina, ka krievi Latvijā dzīvo daudzreiz, daudzreiz labāk nekā Krievijā. (No zāles dep. V.Agešins: “Nav tā!”) Ja tas nebūtu tā, tad viņi jau sen no šejienes būtu aizbraukuši. Tur jau ir tā lieta!

Tā ka velti cerēt! Velti ir cerēt, ka mūsu piekāpšanās Krievijas priekšā, tas, ka mēs nerunāsim par šādām, Krievijai, protams, nepatīkamām tēmām, kāds ir 1920.gada Miera līgums ar Krieviju, kurā Krievija patiešām apņēmās uz mūžīgiem laikiem atteikties no jebkādām pretenzijām pret Latviju... Un tas ir spēkā! Un tā nebija Padomju Savienība, tā bija Krievija! (Starpsauciens.) Un pēkšņi tagad, redziet, viņiem tas nav pieņemams. Tur jau ir tā lieta, draugi mīļie!

Tāpēc šāda spēlēšanās, šādas “hameleonu rotaļas” ap šo jautājumu ir vienkārši nepieņemamas Saeimai, jo Valsts prezidentes deklarācija neprasa - tā neprasa mūsu atbalstu. Ir tieši otrādi! Mēs paši varējām, ja būtu gribējuši, pieņemt izvērstu, spēcīgu deklarāciju, protams, minot šo 1920.gada Miera līgumu.

Ja runājam par attiecībām ar Krieviju, par okupācijas lietām un tā tālāk, tad faktiski jau 1996.gadā Saeimā ir pieņemts šis lēmums, kuru Dobeļa kungs jau atgādināja. Tā vajadzētu mums rīkoties!

Draugi mīļie, nu kad tad mēs beidzot, neskatoties uz grūtībām, uz jebkādām grūtībām, sāksim ievērot valsts intereses, sabiedrības intereses, pamattautas intereses? Vai gaidīsim to laiku vēl pēc gadiem desmit, kad kreisais flangs būs kļuvis vēl lielāks un Saeimā lems pavisam kaut ko citu?

Jūs nupat vakardienas avīzē lasījāt... es izlasīju, ka Naturalizācijas pārvalde priecājas, priecājas un sevi slavina...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet konkrēti par lēmuma projektu!

P.Tabūns. ...par to, ka vēl pēc sešiem vai septiņiem gadiem Latvijā palikšot tikai 130 tūkstoši nepilsoņu. Tas nozīmē, ka pilsonību iegūs vēl pāri par 200 tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka Saeimā ienāks vēl apmēram 20 deputāti - “sarkanie”. (No zāles dep. J.Pliners: “Obligāti!”) Vai tad mēs varēsim aizstāvēt Latvijas intereses, draugi mīļie? Padomāsim par tautu, kura mums ir devusi mandātus - latviešiem no dažādām partijām, kurus sauc gan par labējām, bet faktiski tās aizvien vēl maldās trijās priedēs un nevar atrast savu īsto seju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! “Kam ir vajadzīgs šis teātris?” vaicāja Dobeļa kungs. Ir vajadzīgs teātris! Kur tad bez teātra! No teātra var ļoti vērtīgas atziņas gūt. Teātris dod iespēju spēlēt, runāt, uzstāties. Jums taču eventuāli nebūtu bijis, par ko runāt šodien, ja nebūtu bijis šā darba kārtības punkta. Un man patīk jūsu runa ļoti labi. Tāpat man patīk Ābiķa kunga runa. Tur daudz kas vērtīgs ir. Mēs varam viens no otra arī diezgan daudz mācīties. Un, galvenais, varam mācīties saticību, kompromisa mākslu arī - zināmā mērā. Varam mācīties!

Redzat, par šiem jautājumiem būs vēl ilgi jārunā, Dobeļa kungs! Un tas ir labi. Tas ir mūsu pienākums - par šiem jautājumiem runāt. Ja nebūtu visa šī norise iepriekš jau... Kad aicināja uz Maskavas svinībām mūsu Valsts prezidenti, viņa mūs pārsteidza ar savu lēmumu doties turp, negaidot, ko igauņi un lietuvieši par to teiks. Pārsteidza, protams, sabiedrību, mūs arī. Un tad sāka risināties dažādas domas un pārdomas un bija dažādi izteikumi. Un viss rit tālāk. Ļoti labi un vērtīgi! Es šo teātri atzīstu. Man patīk tas, un man patīk arī mūsu Valsts prezidentes... kā to sauc... ziņojums, jā. Ziņojums. Viņa savu ziņojumu ir izteikusi un izsaukusi ļoti lielu niknumu no tiem, kas vēsturi negrib atzīt un kas vēsturi grib selektīvi redzēt - redzēt to, kas viņiem patīk, un to citu neredzēt. Ļoti labi. Valsts prezidentei ir tiesības nākt klajā ar ziņojumiem jebkurā laikā, un es varu apliecināt no šīs tribīnes - es viņu atbalstu šinī lietā. Taču tas ir viņas paziņojums, tas vēl nav mūsu paziņojums, Dobeļa kungs!

Mūsu paziņojums, mūsu deklarācija saturēs to, ko mēs 1996.gada 22.augustā izstrādājām. Es piedalījos. Un, kā jūs labi atceraties, tur ir iekšā viens mans teikums, par kuru mums visiem bija jābalso - vai tā rakstīt, vai nerakstīt. Proti, ka desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā vēl pastāvēja bruņota pretestība padomju varai. Esmu šā teikuma autors. Un mēs balsojām, un tas tika pieņemts. Tā tas ir.

Taču tā deklarācija tanī laikā, Dobeļa kungs, nāca no citām pozīcijām. Mēs vēl nebijām tik tuvu divām lielajām organizācijām. Virziens mums bija skaidrs, uz kurieni mēs dodamies, - Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas līguma organizācija, tas ir, aizsardzības organizācija. Taču mēs tur ne tuvu nebijām vēl iekšā. Un tāpēc šodien... nē, šodien nē, bet nākamajās dienās... mums vēl ir trīs mēneši laika sastādīt, slīpēt, sakārtot vienu tādu deklarāciju tā, lai varētu teikt: tur nav ne ko pielikt, ne atņemt! Un to mēs darīsim.

Dobeļa kungs, es jums garantēju, ka nepazudīs, nekur nepazudīs 1920.gada Miera līgums! Par to mēs runāsim. Es nesaku, ka mēs to dabūsim cauri... ka Krievija atzīs šo Miera līgumu. Tas nekas! Varbūt Krievijai ir teritorija par mazu. Mēs jau varam vienoties un šodien vēl vienu kvadrātkilometru piešķirt Krievijai, ja viņa domā, ka viņas teritorija ir par mazu. Bet runāt par vienu starptautiski zināmu faktu - nu, to nu gan mums neviens neaizliegs! Neviens nevarēs novērst to, ka mēs par šo līgumu runājam un ka to iekļausim arī tekstā, kuru mēs izstrādāsim kā kopēju deklarāciju, Saeimā mēģinot par to panākt vienošanos un to apspriest.

Tiktāl par to.

Un kas vēl ir ļoti vērtīgi? Redziet, baltiešiem pienākas Eiropas vēsturē tāds uzdevums, kāda citiem nav. Visa Austrumeiropa, varētu teikt, Vidusaustrumeiropa, bija pakļauta komunisma diktatūrai. Taču, piemēram, Polijā, Ungārijā, Čehijā valdīja pašmāju komunisti un izveidoja vairāk vai mazāk stingru režīmu. Vienīgi Baltijas valstis tanī pašā laikā bija okupētas, par mums noteica kungi Kremlī. Un šī ir mūsu īpašā loma. Šī ir mūsu loma! Tādēļ mums būs par to jārunā it īpaši un jāpanāk, ka visa Eiropa beidzot šo vēstures balto lappusi sāk aizpildīt ar ļoti vienkāršiem faktiem.

Buzajeva kungs, jūs pavisam īsi pieminējāt vēsturi, teicāt, ka tā esot sarežģīta. Es jums varu pastāstīt, kurā vietā sarežģījumi noskaidrojas. Vajag aiziet pie baltā krusta Dreiliņos, kas ir uzlikts tiem upuriem, tam pirmajam masu kapam Latvijā, kuru radīja padomju vara. Pirmo masu kapu Latvijā radīja padomju vara! Ar to sākās mūsu tautas traģēdija. Un tad sekoja tie tūkstoši, kas tika aizsūtīti. Ar to sākās! Un tas lielā mērā izskaidro latviešu attieksmi pret vācu okupāciju, jo, ja tanī brīdī kaut vai pats velns būtu ieradies aizdzīt šo asiņaino režīmu, tas būtu ticis apsveikts, jo tas bija vienreizēji asiņains režīms, kas vienu gadu plosījās un valdīja Latvijā.

Tā ka sarežģītie vēstures fakti noskaidrojas, apmeklējot masu kapus. Tiem ir ko teikt! Tie nonāvētie vairs nerunā, bet mēs varam vienmēr jautāt pie ikviena masu kapa: kas viņus nobendēja, kas bija tie? Zem kādas zīmotnes? Un tad mēs konstatēsim, ka zem sirpja un āmura zīmotnes, zem sarkanās zvaigznes nobendēto ir ļoti daudz. Saskaitīt viņus vairs nevarēs! Taču tur beidzas visi vēstures sarežģījumi jeb tur sākas skaidrība par to, kas īsti ir Eiropā noticis 20.gadsimtā.

Un tāpēc mēs par šo jautājumu atkārtoti runāsim. Es priecāšos vienmēr, kad šī tēma tiks skarta šeit no tribīnes; mēs runāsim, mēs rakstīsim, mēs liecināsim, mēs pētīsim, darīsim visu vajadzīgo, lai vēstures baltās lappuses, tās, kas ir Eiropas vēsturē, tiktu aprakstītas ar patiesību. Un visādā citādā ziņā mēs, latvieši šeit, Latvijas, latviešu interešu aizstāvētāji no visa šā spārna, varētu teikt: mēs centīsimies tomēr savstarpēju vienotību parādīt.

Nu labi, bija maza kļūda: tik ātri pasteidzās mūsu koalīcijas partneris - vēlējās tieši šo deklarācijas tekstu, Valsts prezidentes paziņojuma tekstu, pārvērst par Saeimas deklarāciju. Tas nebija vajadzīgs, protams. Bet tā nav nekāda nelaime! Mēs tik un tā atbalstām Valsts prezidenti viņas centienos, viņas prasmē, viņas gudrībā un darbībā. Mēs atbalstām Valsts prezidenti! Par to nav šaubu. Taču mēs varam Valsts prezidentei dot vēl spēcīgāku pamatu, uz ko atsaukties, ja mēs, šīs zemes vēlēti pārstāvji, sastādām vienu deklarāciju, kurā netrūkst nekā.

Un to mēs darīsim - tam mums vēl ir laiks - mierīgi, saskaņoti runājot savā starpā. Tādā veidā ir panākama vienotība. Vienotību ir grūti panākt tādā fiksā gājienā - viens izdomā: “Darīsim šitā, un jūs, visi pārējie, lūdzu, sekojiet mums!” Tā ir vienīgā kļūda, ko varētu pārmest Tautas partijai, - tas, ka tā tik ātri un bez pietiekamas saskaņošanas... Nu nevajadzēja! Bet nu nekas, tā nav nelaime. Nekas nav sagruvis. Mēs visu varam darīt atkal - turpināt darbu un izveidot vēl labāku... Esam runājuši, runājam un runāsim mūsu valsts, mūsu zemes, mūsu cilvēku labā, vēstures labā un izrādām cieņu visiem upuriem, jo visu civilo upuru cieņa ir vienāda un neaizskarama.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tas ir visvienkāršāk - šeit atnākt un pateikt, ka otrs neko nesaprot. Katrs no mums var par otru pateikt, ka viņš neko nesaprot. Un viss!

Tas man apmēram atgādina to: “Tu, muļķi!” - “Nē, tu pats esi muļķis!” Tāpēc man ir jautājums par šo vienoto darbību. Mums uz brīvības pieminekļiem ir rakstīti vārdi: “Vienoti Latvijai!” Jā, es piekrītu, ir skaisti šos vārdus izrunāt. Taču jautājums ir tāds: uz ko balstās mūsu vienotā rīcība? Uz ko tā balstās? Šķiet, ka ļoti bieži ir vienotās rīcības tēlošana un faktiski tā balstās uz personīgo interešu aizstāvēšanu, nevis uz Latvijas vienotību. Jo - vai tad, izstrādājot jebkurus citus dokumentus, nebija jāņem vērā mūsu gandrīz deviņus gadus vecā deklarācija? Bija vai nebija? Tāds ir mans jautājums. Vai kāds par to runāja vai nerunāja? Vai tad Valsts prezidentes dokumentā nav gandrīz viss tas pats pateikts? Mūsu deklarācija ir asāka, piedošanu. Un argumenti, ka toreiz mēs bijām tālāk no NATO un no Eiropas Savienības, nozīmē: ja mēs bijām tālāk un mazāk droši, tad mēs varējām pieņemt niknāku dokumentu. Tagad, kad mēs esam NATO un Eiropas Savienībā, mums ir jābūt uzmanīgiem un kautrīgiem. Mani tas nepārliecina.

Es vēl atgādināšu, ka Guntara Krasta vadītās valdības laikā par valsts budžeta līdzekļiem mēs izdevām grāmatu “Okupācijas vara. Politika”, kur viss bija pa plauktiem salikts no paša sākuma. Vai kāds to ir lasījis? Vai šo grāmatu kāds izmantoja mūsu ārpolitikas veidošanā?

Un tagad, Ābiķa kungs, “Latvijas ceļa” dibinātāj un vecbiedr, varbūt jūs atceraties dažu savu toreizējo “Latvijas ceļa” biedru izteikumus par mūsu 1996.gada deklarāciju? Starp citu, daži bija arī ārlietu ministri toreiz. (Starpsaucieni.) Ko viņi teica toreiz par šo deklarāciju? “Tikai iekšējai lietošanai. Nekādā gadījumā nekur nerādīt, nevienu nekaitināt!”

Kas veidoja Latvijas Republikas ārpolitiku līdz pēdējiem gadiem? Kura partija tā bija? Tas bija “Latvijas ceļš”. Un tāpēc, draugi mīļie, es tiešām jums, tiem cilvēkiem, kuri paši bijāt “Latvijas ceļa” biedri un kā “Latvijas ceļa” pārstāvji sēdējāt šeit, Saeimā, ieteiktu padomāt, pirms te nākat un kādu aizskarat. Atcerieties gan, lūdzu, tādas lietas!

Tagad, ja mēs runājam par vienotu darbību, par stratēģiju, gribu sacīt tā: mums ir Valsts prezidente, mums ir Ārlietu ministrija, mums ir Saeimas Ārlietu komisija, mēs darbojamies starptautiskajās struktūrās - Eiropas Savienībā, NATO, Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un daudz kur citur. Vai mums tur ir vienota rīcība? Vai mēs esam spējīgi sanākt kopā un izstrādāt kaut ko vienotu? Un tagad jūs domājat, ka ar viena papīriņa pieņemšanu nu būs vienota rīcība tagad?

Katrs no mums, uzstājoties jebkurā vietā starptautiskajā arēnā, nekad nav noliedzis Saeimas un Valsts prezidentes pragmatisko sadarbību, un mēs turpināsim par to runāt, bet šeit no mūsu puses ir jānāk kaut kādai konkrētai rīcībai, piedāvājumam.

Tā ka, runājot par to, kurš kāds ir, nākamajam solim vajadzētu būt darbībai. Un uz to gan es aicinu visus kolēģus. Un varbūt tomēr mēs varam apspriest arī nākamo dokumentu, kurš, man liekas, ir nedaudz labāks.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien lielākā daļa no jums, arī tie, kuri bija sagatavojuši kvēlas runas, un arī tie, kuri bija spiesti klausīties šo balagānu, domā: “Kāpēc tas viss notiek?”

Es mēģināšu dot savu skaidrojumu ne tikai tam, kāpēc mēs joprojām nepiedalāmies - turklāt demonstratīvi nepiedalāmies - šajos balsojumos, bet arī tam, kāpēc tas notiek, un līdz ar to, kāpēc mēs tajos nepiedalāmies.

Pirmā atziņa ir tāda, ka starp premjeru un Valsts prezidenti un starp valdību un Valsts prezidenti, kā arī starp valdošo koalīciju un Valsts prezidenti galīgi nav sadarbības. Es atceros, kā par valdību, kuru vadīja Emša kungs, bieži vien avīzēs un kuluāros nonāca ziņa, ka sanāk kopā ārpolitikas veidotāji no Saeimas, no valdības un izrunā kaut kādus nākamās nedēļas vai nākamā mēneša Valsts prezidentes gan braucienus, gan kādas vizītes, gan ciemiņu pieņemšanas programmas un konkrētus paziņojumus.

Šodien viss tas balagāns, kas norit jau divas nedēļas... piedodiet, jau otro nedēļu, pierāda to, ka šādas sadarbības nav. Jo vai gan citādi būtu visas šīs kvēlās runas, šīs te stulbības šeit jāklausās. Tam nevajadzētu notikt... Vajadzētu būt sarunai starp Valsts prezidenti un valdības locekļiem. Un tad šeit nevajadzētu ilgi stāstīt un ākstīties, piedodiet, visas pasaules priekšā.

Bet tad, ja tā visa nav, kāpēc tas notiek šeit? It kā loģiski būtu... Šodien te visu laiku cits citu aģitē par to, cik pareizi rīkojusies un cik gudra ir bijusi mūsu Valsts prezidente. Nenāk un nestāsta, ka viņas rīcība ir aplama, ka viņa ir izdarījusi politisku kļūdu, ārpolitisku kļūdu, bet par to netiek runāts. Notiek zināma sacensība par to, kurš ir lielāks Valsts prezidentes draugs.

Mīļie cilvēki! Vai tiešām tas nav bērnišķīgi? Ja jau Prezidente ir bijusi tik laba un tik gudra un ja jūs visi atbalstāt viņas ārpolitisko aktivitāti... Es to nekomentēšu. Man par to ir savs īpašs, atšķirīgs viedoklis, bet tomēr mūsu Prezidentes autoritāte ir arī mana autoritāte, manas valsts autoritāte, un es neuzdrīkstētos... Aicinu arī jūs būt apdomīgākiem, kad jūs kritizējat un mēģināt viņu šeit publiski mācīt. Tā jūs būtībā kaitējat ne tikai viņas, ne tikai valsts, bet arī savai personīgajai autoritātei.

Tātad - kāpēc tas viss notiek? Un izskaidrojumi varētu būt divi.

Pirmais. Tāpēc, ka cauri visiem šiem vārdiem par atbalstu tomēr skan lielas šaubas un naids, un greizsirdība, un mēģinājums viņai tādā veidā aizlikt kāju priekšā un sarežģīt viņas ārpolitiskās aktivitātes.

Otrais. Otrais izskaidrojums, manuprāt, arī ir... Es domāju, ka tāds izskaidrojums kā pirmais noteikti pastāv, bet otrs varbūt ir vēl riebīgāks; proti, tas ir mēģinājums viņas autoritātes saulītē pasildīt savus locekļus. Tātad stāstīt, lūk, ka viņa ir laba un ka mēs viņu briesmīgi atbalstām. Bet tas nav godīgi ne pirmajā, ne otrajā gadījumā.

Mīļie, mēs esam parlamentāra republika, un valdība ir parlamenta iecelta. Tai ir pienākums kontaktēties ar Valsts prezidenti un jau iepriekš pārrunāt šīs lietas. Šai diskusijai varbūt vajadzēja notikt aiz slēgtām durvīm, bez televīzijas kamerām, un tad būtu bijusi jēga pirms tam tiešām gari izrunāt šo lietu. Bet tagad, kad tas jau ir noticis, kolēģi nāk un stāsta, ka, lūk, Holandē tur viens atbalstīja, Spānijā - otrs un vēl kāds... Un mēs atkal mēģinām kaut ko labot un pielikt viņai kaut ko klāt... To visu vajadzēja darīt pirms tam! Ja nu tas reiz ir noticis, tad mēs uzvedamies ļoti bērnišķīgi un tad nekāda pozitīva iznākuma nevar būt!

Es esmu gatavs derēt uz visu savu Saeimas deputāta nākamo algu, ka ne Valsts prezidente, ne arī kāds no Valsts prezidentes komandas, no Kancelejas, nav lūdzis ne no viena klātesošā, ne arī no klātneesošā ministra šo atbalstu, jo jebkura šī debate... Un pat tad, ja visi te nāktu un vienkārši zvērētu uzticību Valsts prezidentei, tas būtu kaitīgi, jo parādītu tikai to, ka starp Valsts prezidenti un parlamentu nav savlaicīgas un nepārtrauktas mijiedarbības. Un nemaz nerunāsim par valdību! Tas ir kauns premjeram, kauns valdībai un kauns, piedodiet, visiem mums! Un neatkarīgi no tā, par ko mēs balsojam, nebalsojam vai kā citādi šeit uzvedamies... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nerunā par visiem! Runā par sevi!”)

Leopold! Es uztraucos par tavu autoritāti tāpat kā par savu, jo...

Sēdes vadītāja. Sarunas ar zāli ir aizliegtas!

J.Urbanovičs. ... piedodiet, jo tad, kad mēs šeit cits citu apkarojam, mēs patiesībā kāpjam paši sev uz kājām. Un kā to var nesaprast?

Kāpēc mēs mēģinām visu laiku padarīt sevi par lielākiem muļķiem nekā esam?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Mēs šajā lēmumā izsakām atbalstu tam darbam, ko pašlaik ir uzņēmusies Valsts prezidente - skaidrot starptautiskajai sabiedrībai Latvijas sarežģīto vēsturi. Un šajā skaidrošanas darbā ietilpst arī stāstīšana par visiem tiem noziegumiem, kuri komunisma vārdā pret cilvēci ir veikti Latvijā pēdējā - 20.gadsimtā, kas ir veikti pret Latvijas tautu. Diemžēl ir arī tāds fakts, ka tie noziegumi, kuri ir veikti no nacisma režīma puses, visai pasaulei ir plaši izklāstīti, ir zināmi, un tie vienbalsīgi ir tikuši nosodīti.

Tādi vārdi kā Aušvica, Dahava, Malthauzena, arī Salaspils un Rumbula ir plaši zināmi, un tas, kas tur notika, ir visstingrāk nosodīts.

Diemžēl tādi vārdi kā Vorkuta, Noriļska, Magadana, Dudinka, Kolima un vēl daudzi citi pasaulē joprojām ir maz pazīstami. Lai šo vēsturi līdzsvarotu, ir nepieciešams apgaismot arī tos noziegumus pret cilvēci, kas tika veikti komunisma totalitārisma vārdā. Ir jānosoda komunisma totalitārisms!

Apmēram pirms gada “Jaunais laiks” nolēma sākt darbu šajā virzienā, un tiek strādāts divos virzienos: pirmām kārtām ir iecerēts Eiropas Parlamentā pieņemt nosodošu rezolūciju, kā arī izveidot komisiju, kas apkopos un izvērtēs šos komunisma totalitārā režīmā veiktos noziegumus pret cilvēci.

Tajā pašā laikā koalīcijā tagad ir nolemts pieņemt deklarāciju, kas Saeimā nosodītu tos noziegumus pret cilvēci, kuri komunisma vārdā tika veikti pret Latvijas cilvēkiem. Neformāla labējo partiju darba grupa pašlaik sagatavo šādas deklarācijas projektu, un ir iecerēts, ka tas Saeimā varētu tikt iesniegts varbūt mēneša vai divu mēnešu laikā. (Starpsauciens: “Trīs!”) Noteikti pirms 9.maija!

Cerams, ka šāda Saeimas deklarācija vismaz kaut mazliet dos gandarījumu tiem daudzajiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir cietuši no komunisma totalitārisma. Tajā pašā laikā tā palīdzēs skaidrot Latvijas ļoti sarežģīto vēsturi un papildinās to darbu, ko sākusi Prezidente.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš...

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko jūs šeit piedāvājat? Jūs piedāvājat izteikt atbalstu Prezidentei, lai viņa skaidro grūto vēsturi. Tagad jūs izdevāt šo grāmatu “Latvijas vēsture. 20.gadsimts”. Nu izdevāt! Un pašreiz pat amerikāņi jūs kritizē, ka jūs sagrozāt vēsturi. Amerikāņi! (Starpsauciens: “Amerikāņi?”)

Tagad skatīsim, ko jūs piedāvājat tālāk, lai skaidrotu, ka Latvija bija okupēta, un okupācijas fakta atzīšanu. Mūsu kaimiņi - Lietuva un Igaunija - negrib skaidrot un rāda ar pirkstu uz jums.

Šeit Tabūns runāja par to, ka vajag rādīt kaut kādu stāju. Nu lai viņš rāda! Kādreiz citam režīmam viņš rādīja vienu stāju, bet tagad rāda otru stāju. Un es esmu pārliecināts, ka tad, ja režīms tagad mainīsies, daži no šeit sēdošajiem izvilks no kabatas savu sarkano partijas biedra karti un arī samaksās par visiem šiem gadiem biedra naudu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības pēdējo punktu iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Aleksandra Bartaševiča, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi un iesniedzēji! Paldies jums par to, ka jūs dodat man darbu, jo nu nevaru es atbalstīt šādus grozījumus!

Pirmām kārtām jūs gribat izslēgt vārdus “kā arī dzīvojamām ēkām 16.februārī un 24.februārī”, kas ir ietverti 2.panta 5.punktā. Uz ko tad jūs mērķējat? Nu jums nepatīk tas, ka Latvija grib atcerēties arī tās dienas, kad Lietuva un Igaunija pasludināju savu valstisko neatkarību. Tas jums nepatīk! Nu, protams! Jo mazāk vienotas būs Baltijas valstis, jo lielākas būs neskaidrības, un dažam labam ir daudz vieglāk tad darboties. Tā ka saprotams tas ir, bet atbalstāms nav.

Kaut kā īpaši ir izvilkuši ārā 18.novembri, un to nu īpašā pantā grib uzsvērt, bet par to, ka pie dzīvojamām ēkām vajadzētu arī citos svarīgos datumos būt karogam, labāk negrib runāt.

Tomēr pats interesantākais jau ir šis 3.pants, tā jaunā redakcija, ko jūs te gribat piedāvāt. Izlasiet uzmanīgi, kolēģi, kāds ir piedāvājums! Piedāvājums ir pat tiktāl aizgājis, ka te viens otrs padomās, ka citās valsts svētku un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos... Nu mums te tādi malači ir, kas arī 7.novembri var uzskatīt par kaut kādiem tautas svētkiem, varbūt vēl viens vai otrs datums var parādīties, un tas viss būs it kā pat aizplīvurotā veidā ielikts likumā.

Jā, nu, godīgi sakot, 3.panta redakcija ir īpašas uzmanības vērta! To vajadzētu tā rūpīgāk pastudēt, kāda “migla” tur ir ielikta iekšā un kādi aizplīvurojumi tur skan.

Godīgi sakot, šie piedāvājumi nu nekādi neuzlabos likumu “Par Latvijas valsts karogu”. Taisni otrādi! Tie padara likumu miglaināku, izplūdušāku un dod iespējas ar valsts karogu izrīkoties tā, kā nu kuram ienāk prātā!

Jāatgādina tiem, kuri negrib vai nevar atcerēties Latvijas vēsturi, ka Latvijas valsts karogs, paldies Dievam, ir ar senu vēsturi - ar vēsturi, kuras gaita aizsākās 13.gadu simtenī. Tas ir viens no vecākajiem pasaules valstu karogiem. Paldies Dievam, gaišie prāti Latvijā 19.gadsimta beigās visu to atcerējās un strādāja pie tā, lai Latvija lietotu šo pašu karogu, ko lietoja mūsu senči, par savas valsts karogu. Līdz ar to nevajadzētu izturēties nievājoši pret Latvijas valsts karogu, nevajadzētu piemērot karoga lietošanai miglainas normas, lai valsts karoga lietošanu varētu padarīt par kaut kādu sīku, ikdienišķu parādību.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms man gribētos pateikt, ka šis mūsu likumprojekts ir tīri pragmatisks, un gribētos izteikties arī par to, ka mūsu valstī noteikti ir spēcīgi juristi, brīnišķīgi skolotāji, ļoti labi ārsti, bet diemžēl ir arī tādi “patrioti” (pēdiņās) runātāji kā iepriekšējais orators.

Tagad man gribētos parunāt par lietas būtību. Tautas saskaņas partijas deputāti piedāvā izslēgt no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs.

Turklāt mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izslēgt no šo dienu saraksta arī 16.februāri - Lietuvas Neatkarības dienu un 24.februāri - Igaunijas Neatkarības dienu, kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu ēkām. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar spēkā esošo Igaunijas likumdošanu. Lieta ir tāda, ka Igaunijas parlaments no likuma svītroja septiņas dienas, kurās līdz šim bija jāizkar valsts karogi, to skaitā Latvijas un Lietuvas neatkarības dienas - 18.novembri un 16.februāri. Igaunijas politiķi, starp citu, atteicās arī no plāna noteikt obligātu valsts karoga izkāršanu Eiropas dienā, ko atzīmē 9.maijā, bet valsts institūcijām šajā dienā būs jāizkar zilais zvaigžņotais Eiropas Savienības karogs. Savukārt privātpersonām valsts karogs turpmāk obligāti būs jāizkar tikai Igaunijas Neatkarības dienā. Tātad, kā mēs uzskatām, no Latvijas puses ir jābūt simetriskai atbildei.

Problēmas otrais aspekts. Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti ir paceļams 11 dienas gadā. Likums nosaka arī iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt vēl citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām, un pārsvarā tas notiek citu valstu vadītāju oficiālo vizīšu reizēs.

Par noteiktu prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kas arī praksē aktīvi tiek piemērots. Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Tātad piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Saņemtas ir arī iedzīvotāju vēstules, kurās tie lūdz pieņemt piedāvātos grozījumus.

Tautas saskaņas partijas deputāti uzskata, ka likuma pieņemšanas gadījumā, tieši otrādi, mūsu valstī pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu, jo tā netiks panākta ar piespiedu pasākumiem. Mēs uzskatām, ka mūsu likumprojekts ir solis prom no totalitārās valsts pārvaldes principiem un liecina par sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā. Mūsu likumprojekts respektē indivīda tiesības pašam izvēlēties, kad paceļams valsts karogs (izņēmums, protams, ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, kad Latvijas valsts karoga pacelšana ir visu iedzīvotāju svinīgs pasākums).

Un vēl viena piezīme. Šeit iepriekšējais orators raksturoja mūsu iesniegto 3.priekšlikumu, kas ir par 3.pantu. Es vēlos tikai pateikt, ka vārdi par tautas svētkiem ir no spēkā esošās redakcijas. Uzmanīgāk izlasiet šo likumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 13. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicies runāt “par”.

 

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieki būs jums atgādināt, ka 24.janvārī notika speciāla ANO sesija, kura bija veltīta fašistiskās Vācijas represīvās sistēmas upuriem Otrā pasaules kara laikā.

27.janvārī augstākās amatpersonas no tām valstīm, kas piedalījās briesmīgākajā karā no visiem, kas līdz šim ir bijuši, atzīmēja Osvencimas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas dienu. Šajos pasākumos piedalījās arī Latvijas amatpersonas. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mūsu ārlietu ministrs apmeklēja bijušo koncentrācijas nometni Salaspilī. Tik liela uzmanība fašisma upuriem no valdības puses - tā ir neparasta, bet apsveicama lieta. Tas mudināja Tautas saskaņas partijas frakciju vēlreiz mēģināt ievest taisnīgu attieksmi pret visiem, kas cietuši vācu okupācijas laikā.

Likumprojekta uzdevums pirmām kārtām ir paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz represētā statusa piešķiršanu, - atzīt, ka represētie ir ne tikai tie, kas izsūtīti uz Vāciju 1942. un 1943.gadā, bet visi, kas izsūtīti piespiedu darbos uz jebkuru Vācijas okupēto valsti okupācijas režīma pastāvēšanas laikā - no 1941.gada līdz 1945.gadam. Es personīgi uzskatu, ka svarīgs ir izsūtīšanas fakts, nevis vieta, kur cilvēku ekspluatēja. Kā jūs zināt, ekspluatēja un izsūtīja ne tikai uz Vāciju, bet arī uz Čehiju, uz Austriju un uz daudzām citām okupētām valstīm, pat uz to pašu Baltkrieviju. Uz daudzām okupētām valstīm! Un cilvēki tur tika nežēlīgi ekspluatēti un nīcināti.

Arī plaši reklamētajā grāmatā “Latvijas vēsture. 20.gadsimts” ir atzīts, ka Latvijas iedzīvotājus izmantoja arī pirms 1942.gada un pēc 1943.gada. Tas ir fakts. Nesaprotu, kāpēc likumdevēji esošajā likumā tik ciniski šķiroja tos, kas cietuši kara laikā. Tagad mēs varam šo kļūdu labot, un es ceru, ka labosim.

Otra mūsu priekšlikuma daļa paredz piešķirt represētas personas statusu visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai pilsoņiem.

Gribu atgādināt jums, godātie kolēģi, ka mēs gribam tikai atjaunot to kārtību, kāda jau bija iepriekš. Pirms laba laika Saeima vardarbīgi sašaurināja represēto personu loku, atņemot šo statusu daudziem nepilsoņiem. Cilvēki, teikšu atklāti, uztvēra šo rīcību ar lielām sāpēm. Tas atgādināja represiju atkārtošanu. Un, ņemot vērā, ka budžets tolaik ieekonomēja niecīgu naudu, tā patiešām bija, man liekas, liela kļūda. Manuprāt, ne visu - ne visu! - šajā pasaulē var mērīt ar naudu.

Ceru, ka mūsu deputāti saprot, ka represētos šķirot pēc pilsonības ir amorāli. Mēs ne tikai vārdos, bet arī darbos nosodīsim fašisma noziegumus un piešķirsim fašisma upuriem cienīgas vecumdienas.

Un šajā gadījumā nav runa par tik lielu naudu, kādu gribam piešķirt nacionālajiem partizāniem (tagad nosūtījām šo likumprojektu, šīs likuma izmaiņas, uz komisijām). Šeit ir runa par mazāku, daudz mazāku, naudu, jo ar katru gadu to upuru, fašisma upuru, skaits samazinās - un ļoti strauji turklāt.

Aicinām atbalstīt mūsu likumprojektu un nešķirot - vēlreiz atkārtošu: nešķirot! - fašisma upurus pareizajos un nepareizajos. Viņi ir pelnījuši, lai viņu vecumdienas būtu vismaz (vismaz!) pamanītas no valsts puses un novērtētas, kā pienākas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Viens no šīsdienas oratoriem, it kā jurists, demonstrēja unikālu juridisko pērli. Ieklausieties, lūdzu! “Latvijas Republikai ir jāsaskaņo savi likumi ar Igauniju.” Nu, tas ir kaut kas pavisam jauns mūsu jurisprudencē. Jāprasa šādam oratoram, kā intereses viņš šeit pārstāv - Latvijas vai Igaunijas? (Starpsauciens: “Igaunijas!”) Vai varbūt kādas citas - trešās valsts intereses? Katrā ziņā tas bija kaut kas vienreizējs. Zēns bija interesants.

Runājot par šo iesniegumu, jāteic: kārtējais juridiskais farss, draugi mīļie! Tas taču nav juridisks dokuments! Jūs te nākat un vēl aizstāvat... Jūs taču, taisni otrādi, ar šādu dokumentu nodarāt sliktu tiem represētajiem. Neko labu jūs šādi nevarat izdarīt. Visiem, tiem un šitiem, visās valstīs... Nu, ziniet, gandrīz vai jāteic tā: tad jums vajadzētu ģeogrāfiskajā kartē iezīmēt tās valstis, kuras jūs par tādām uzskatāt.

Un pēdējais. Līdztekus juridiskām pērlēm dokumentā parādās arī gramatiskas pērles. Ne vienu reizi vien es esmu aicinājis visus kolēģus, kas strādā Saeimā: ja jums ir grūtības ar latviešu valodu, grūtības ar valsts valodas apgūšanu, izmantojiet kursus, izmantojiet apmācības! Šajā dokumentā tā pavisam nejauši, pat īpaši neiedziļinoties... Negribot jūs iedzīt galīgā kaunā, es jums tomēr nolasīšu divas jūsu pērles. “Par nacistiskā režīma politiskām represētām personām atzīstamas Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.” Ko jūs ar to gribējāt pateikt? Varbūt vajadzētu tomēr saskaņot skaitļus?

Vēl viena: “ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas nometnēs Latvijas, Vācijas vai citas okupētās valstis teritorijās”. Vai kāds no jums var pateikt, ko jūs gribējāt ar to šeit liecināt?

Tā ka izturieties, lūdzu, nopietni pret dokumentiem! Izturieties nopietni pret Latvijas valsts valodu un, lūdzu, lieciet mieru Baltijas valstīm, un nelieciet obligātā veidā saskaņot Latvijas Republikas likumus ar citu Baltijas valstu likumiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 65, atturas - 5. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Vasaraudzes, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu 2005.gada 3.februāra sēdes darba kārtību grozīt - Saeimas lēmuma projektu par Vairas Paegles deputāta pilnvaru apstiprināšanu izskatīt pirms trešā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)

Cienījamie kolēģi! Vēlos paziņot, ka esmu kļūdījusies balsojumā par iepriekšējo darba kārtības jautājumu. Vēlējos balsot “pret”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi iesniegumu no deputāta Māra Kučinska, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Komisijā ir saņemta Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par to, ka nākamais deputāta amata kandidāts no Tautas partijas saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Vaira Paegle. Komisija ir saņēmusi deputāta amata kandidātes Vairas Paegles iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta pilnvaras.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Vairu Paegles kundzi dot svinīgo solījumu.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Ar Dieva palīgu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu cienījamo Paegles kundzi ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē un apsveicu ar deputāta pienākumu pildīšanas uzsākšanu!

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, sekos paziņojumi.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā Saeimas futbola komanda ļoti veiksmīgi nospēlēja pret Latvijas Futbola federāciju. Kā parasti, uzvarēja draudzība. Šo vimpeli, ar kuru mēs tikām apbalvoti, es gribu nodot Saeimas priekšsēdētājai, un gribu aicināt pievienoties mums jaunus spēlētājus - deputātu Krišjāni Peteru un citus -, lai mēs arī turpmāk varētu aizstāvēt Saeimas godu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Aicinu Ārlietu komisijas dalībniekus uz Ārlietu komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskās komisija sēde šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Šmits, Māra Ceriņa, Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs un Māris Kučinskis.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta Viļa Krištopana iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no 3.februāra līdz 9.februārim. Saeimas Prezidijs arī piešķīra deputātam šo atvaļinājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Aleksejevs ir pieteicies runāt “par”.

 

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā un pasaulē visskaistākā mūsu spīkere un pasaulē visskaistākās deputātes! Godājamā mūsu Saeimas “daiļā puse”! Šoreiz mūsu frakcija uzticēja man aizstāvēt mūsu likumprojektu, kurš paredz noteikt 8.martu par atzīmējamo dienu. Un šoreiz es vēlos vērsties tieši pie jums, mūsu dāmas! Jūs, kolēģi vīrieši, varat atpūsties un tikai pēc tam nobalsot par mūsu priekšlikumu.

Jau kārtējo reizi mūsu frakcija iesniedz šo likumprojektu. Tāds pats kā iepriekšējos gados ir mūsu priekšlikums - atjaunot ļoti skaistos pirmos pavasara svētkus, proti, Starptautisko sieviešu dienu jeb 8.martu. Jau no paša nosaukuma mums visiem kļūst skaidrs, ka šī diena ir starptautiska, ka nav nekāda pamata saistīt šo dienu ar bijušo PSRS, ar totalitāro režīmu. Jūs visi taču ļoti labi atceraties, cik pasakaina bija šī diena, kā vīrieši tai gatavojās un kāda bija viņu vēlme izcelties mīļoto sieviešu priekšā ar apburošu pušķi vai kādu dāvanu. Daži no mums vēl joprojām “pa kluso” turpina to darīt līdz pat šai dienai, tikai negrib to publiski atzīt. Sabiedrības lielākā daļa ar nostalģiju atceras 8.martu un ir ar mieru atgriezties pie brīnumainās sieviešu dienas. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Kāds atkal mums atgādinās par Mātes dienu, bet velti, jo, manuprāt, pat skolniecēm ir skaidrs, ka šī diena neattiecas uz visām sievietēm. Mūsu frakcijas, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas, deputāti cenšas sagādāt prieku visām Latvijas sievietēm neatkarīgi no tā, vai viņām ir bērni vai nav. Nekādas politikas šeit nav! Skaidrs, ka kāds no mūsu kolēģiem vīriešiem laikam kāps tribīnē un mēģinās mums - tiem, kas sēž kreisajā malā, - stāstīt par šīs dienas komunistiskajām saknēm, par to, ka vīriešiem 8.marts kalpo tikai par iemeslu piedzerties. Droši vien mūsu kolēģis stāstīs arī par sevi un par to, ko tieši viņš atceras, precīzāk sakot, par to, ko viņš neatceras. Neklausieties, dāmas, svešus, ne visai patīkamus atmiņu stāstus un balsojiet “par” mūsu frakcijas priekšlikumu! Mēs būsim pirmie, kas nākamgad jums, mūsu Saeimas skaistākās locekles, uzdāvināsim kā senajos, labajos laikos visskaistākos pušķus.

Un Dobeļa kungs arī mums pievienosies un ar prieku uzdāvinās 8.martā gan savai sievai, gan savai kolēģei Seiles kundzei arī kādu pušķi.

Noslēgumā gribu vērst jūsu uzmanību uz to apstākli, ka mēs piedāvājam svinēt šo dienu kā atzīmējamu dienu, nevis kā svētku dienu. Tātad ietekmi uz budžetu tā nesagādā, un nekas nenotiks, ja vīrieši savām kolēģēm, sievietēm, noorganizēs kādu galdu ar kafiju un torti.

Balsojiet “par”, mīļās sievietes, un jūs to nenožēlosiet! Mēs jums apsolām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pateicos jums, Aleksejeva kungs, par izteiktajiem komplimentiem, kurus tik reti dzird izteiktus publiski, jo acīmredzot vieglāk ir izteikt apvainojošus vai kritiskus vārdus.

Cienījamie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Vitālija Orlova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es ceru, ka Juris Dobelis nerunās “pret”, tāpēc ka tas likums nav vērsts pret pilsoņiem vai nepilsoņiem. Tas ir dokuments, kas skar visus cilvēkus, kuriem no 2005.gada 1.jūlija vairs nebūs tiesību doties ātrāk pensijā. Jūs saprotiet, ka tad, kad mēs iepriekšējā Saeimā pieņēmām šo likumu, mums bija ticība un cerība, ka 2005.gadā ekonomiskā situācija būs uzlabojusies un ka sievietēm un vīriešiem, kuriem šodien ir 60 gadi, būs iespēja turpināt darbu vai pilntiesīgi un līdztiesīgi piedalīties darba tirgū. Bet ir ļoti žēl, ka šodien, pieņemsim, Latgalē, situācija kļūst vēl sliktāka, un cilvēkiem, kuriem ir 60 gadi, ir ļoti grūti atrast darbu. Cilvēks, pieņemsim, ir nostrādājis godīgi 30 gadus, viņam ir darba stāžs... Kad viņam ir 60 gadi un kad viņš nevar atrast darbu, tad viņam bija tiesības doties ātrāk pensijā, bet bez tiesībām strādāt un saņemt pensiju tikai 80 procentu apmērā.

1.jūlijā šī norma vairs nedarbosies. Sakarā ar to ir tapis mans priekšlikums - pagarināt šo termiņu līdz 2010.gadam - ar cerību, ka pēc pieciem gadiem šiem cilvēkiem vēl būs vieta darba tirgū un ka mēs kā valsts varēsim viņiem garantēt darbu.

Bet šodien, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, iznāks tā, ka pēc trim mēnešiem cilvēki nonāks ļoti grūtā situācijā. Mēs kā valsts viņiem tik un tā mēģināsim palīdzēt ar citiem pabalstiem, bet tas nav godīgi, tāpēc ka šodien likums mums nosaka to, ka tad, ja cilvēks ir godīgi nostrādājis 30 gadus, viņam ir tiesības ātrāk aiziet pensijā.

Otrais šā priekšlikuma punkts ir saistīts ar minimālo valsts pensiju. Mēs ļoti daudz esam runājuši par to, ka šodien iztikas minimums ir 100 lati, bet jūs arī zināt, ka minimālā pensija mums nav pat puse no tā. Un sakarā ar to ir mans priekšlikums, kas paredz palielināt šīs proporcijas - tātad cilvēkiem, kuriem ir 30 gadu ilgs darba stāžs, palielināt šo koeficientu par 10%, bet cilvēkiem, kuriem ir 20 gadu stāžs, - par 20 procentiem. Tad iznāk, ka mēs neiedosim cilvēkam vairāk, nekā viņš saņem šodien, mēs tikai uzlabojam viņa materiālo stāvokli sakarā ar to, ka valstī ir ļoti augsts inflācijas līmenis.

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka mums priekšā ir priekšvēlēšanu cīņas, bet šodien mēs visi varam pielikt visas pūles, atmest visas ambīcijas un nobalsot par šo likumprojektu, tāpēc ka tas skar mūsu sabiedrības vistrūcīgāko daļu, tas ir, pensionārus.

Ja mēs šodien šo likumprojektu atbalstīsim, tad Sociālo un darba lietu komisija varēs trijos mēnešos iesniegt šos priekšlikumus tālākai izskatīšanai, un, ja šis likums tiks pieņemts, tad līdz ar to mēs paglābsim ļoti daudzus cilvēkus, kuriem ir ļoti grūti šodien atrast darbu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - nav, atturas - 66. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš atsauc savu parakstu no Saeimas lēmuma “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”. Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums vairs nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ineses Belickas iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ineses Belickas iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ainara Feldmaņa iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

 

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ainara Feldmaņa iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Lagzdiņa, Pietkeviča, Estas un citu lūgumu - mainīt Saeimas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Estas, Muižnieces, Paula, Dalbiņa un citu lūgumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā un sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likuma otrreizēja caurlūkošana - likums “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējusi Valsts prezidentes iebildumus par likumu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, atzina tos par pamatotiem. Komisija ir izskatījusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir par 42.pantu. Juridiskais birojs ierosina tātad izslēgt no likuma redakcijas 42.pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 27. un 28.pantu. Ir atbalstīts. Aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Paldies. Aicinu atbalstīt likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.1670 - likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Likumprojekts tiek skatīts trešajā lasījumā.

1.priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ļaus piešķirt vienlīdzīgas tiesības visiem Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējiem neatkarīgi no tā, vai viņu senči bija latvieši, un atgriezties savu senču izcelsmes zemē.

Līdzīgu priekšlikumu iepriekšējā lasījumā iesniedza arī kolēģi no
pozīcijas - Rugātes kundze un Simsona kungs. Un es ceru uz vismaz 22 deputātu atbalstu.

Hipotētiskā gadījumā, ja mans priekšlikums, kā arī citi tehniski priekšlikumi tiktu pieņemti, tie varētu palielināt repatriantu plūsmu aptuveni par 25 procentiem. Šis skaitlis atbilst nelatviešu procentam Latvijas pilsoņu vidū.

Pēdējā gada laikā repatriantu plūsma ir strauji samazinājusies, un runa ir par dažiem simtiem cilvēku, kuri parasti vēlas atkalapvienoties ar Latvijā dzīvojošiem radiem. Pastāvošais Imigrācijas likums stipri sarežģī šo procedūru pat tām personām, kurām Latvijā dzīvo vecāki, Latvijas pilsoņi. Atkalapvienošanās ar citiem radiem, piemēram, ar brāļiem vai māsām, ir praktiski neiespējama.

Otrs mana priekšlikuma pamatojums ir nepieciešamība saskaņot šo likumu ar Satversmes 91.pantu: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tajā skaitā arī pēc etniskās izcelsmes pazīmēm.

Turklāt ir nepieciešams šo likumu saskaņot arī ar Pilsonības likuma 4.pantu: “Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.”

Apspriežamais likums tika pieņemts laikā, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts un uz to vēl neattiecās Eiropas Savienības direktīva par diskriminācijas pēc etniskās pazīmes nepieļaušanu. Šobrīd ir pienācis likumdošanas modernizācijas laiks, it īpaši ja ņem vērā to, ka atklātas priekšrocības pēc etniskās piederības latviešiem ir noteiktas tikai nelielā likumu daudzumā: tas ir Pilsonības likuma 2.pants, likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2.pants un likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” 11.pants.

Piedāvāju jau šodien, sākot ar Repatriācijas likumu, paātrinātos tempos saskaņot Latvijas likumdošanu ar tās lielās federācijas normām, par kuras pilntiesīgiem dalībniekiem mēs esam kļuvuši.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es necentīšos jūs pārliecināt balsot “par” vai “pret” šo un tālākajiem priekšlikumiem, kur ir runa par Latvijas - Pirmās Latvijas Republikas - pilsoņu pēcnācējiem. Savus argumentus es esmu izteicis jau iepriekšējā lasījumā, un manus argumentus jūs lielā vienprātībā noraidījāt. Es kāpu tribīnē ar nolūku atgādināt, un lai tas paliktu ierakstīts stenogrammā, ka bieži vien mēs pieejam nopietnām lietām varbūt ne pārāk pārdomāti, neapzinoties to, ka negatīvu rezultātu mūsu lēmums var dot ne tikai uzreiz, bet arī pēc ilgāka laika - pēc gadiem, varbūt pēc gadu desmitiem.

Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz vienu lietu. Nupat šodien mēs runājām par Latvijas valsts robežām, par Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgumu, par anektētajām teritorijām un citām tamlīdzīgām lietām, kur mēs uzsvērām tieši šo pašu svarīgāko faktoru - to, ka Latvijas valsts, šī Latvijas valsts, šobrīd ir 1918.gadā dibinātā valsts un šīs dibinātās valsts turpinājums.

Bet ir jau arī vēl viens cits faktors. Pirmās republikas pilsonību nekādā veidā mums nevajadzētu ignorēt, jo mums nevajadzētu aizmirst to, ka ir bijis pietiekami daudz izdzītu Latvijas pilsoņu un bēgļu - Latvijas pilsoņu, kuri iepriekšējo gadu desmitu vēsturiskajās kolīzijās ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni. Un, ja mēs tagad, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, apzināmies, ka mēs nevarēsim likt šķēršļus imigrācijai Latvijā no jebkuras pasaules zemes, un ja mēs pieļaujam, ka Latvijā iebrauks cilvēki ar citu ticību, ar citu ādas krāsu un ar citu valodu, tad man ir grūti izprast, kāpēc mēs negribam Latvijas pilsoņiem, Latvijas pilsoņu pēcnācējiem, dot zināmu prioritāti atgriezties Latvijā pret tiem imigrantiem, kurus mēs varam paredzēt, kuri te iebrauks saskaņā ar mūsu, Latvijas, likumiem un atbilstoši tās vēlmei.

Protams, tam, kurš nav bijis izdzīts un kurš nav vēlējies atgriezties, ir grūti saprast, kāda ir nozīme tam, ka var tikt savās mājās, var tikt atpakaļ savā dzimtenē un saņemt vai nesaņemt šo repatrianta statusu.

Mums vēl ir laiks pārdomām pēc tam, kad būsim nobalsojuši par šiem grozījumiem, bet mana pieredze rāda un mana pārliecība liek nebalsot par šo likumprojektu, par šiem grozījumiem Repatriācijas likumā, jo piedāvātie grozījumi, tas ir, tie grozījumi, kuru dēļ šis likums tika atvērts, neatrisina tās problēmas, kas reāli pastāv cilvēkiem, kuri ir cēlušies no Latvijas, kuru vecāki ir bijuši Latvijas pilsoņi un kuri vēlas atgriezties Latvijā kā repatrianti.

Lūk, tāda ir mana motivācija. Vienīgais, ko es varu darīt, - nebalsot par likumu, kurš neattaisno demokrātiskas valsts principus.

Varbūt mēs šobrīd vēl nespējam pat aptvert, cik tas ir svarīgi, cik tas ir nozīmīgi mūsu nākotnei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, uzmanīgi palasiet tekstu, ko piedāvā iesniedzējs! Šeit jau nav runa par cietušajiem, šeit nav runa par vēsturi; šis ir vienkārši kārtējais tautu staigāšanas piedāvājums. “Iekabināti” iekšā ir visu Latvijas pilsoņu pēcnācēji. Kas tie par pilsoņiem, no kuriem laikiem? Kad viņi šeit ir parādījušies, kad ir pazuduši? Nekā te nav par to!

Neviens jau nenoliedz atbildību likuma priekšā, un par to taču nav runa. Neviens nešķiro tos pilsoņus, ja ir runa par likumu. Taču šinī brīdī valstī turpinās naturalizācija, rodas arvien jauni un jauni pilsoņi. Daži traucas uz Rietumiem, bet tikpat kā neviens uz... nu, kādreiz tomēr kāds aiztraucas arī uz Austrumiem. Ir kaut kāda tautu staigāšana. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tātad šādos gadījumos runāt par visiem Latvijas pilsoņu pēcnācējiem - tas ir diezgan amizanti. Tā ir atkal viena tukša norma, kas faktiski neko neatgādina, ne uz ko nopietnu neaicina.

Par latviešiem un līviem ir pavisam cita runa, jo latviešiem un līviem nav citas etniskās dzimtenes kā tikai Latvija. Tur viss ir skaidrs. Kāpēc jāpin klāt ir visi pārējie un vēl viņu pēcnācēji?! Tātad tā ir tikai vēlēšanās izrādīties, demokrātijas tēlošana, nevis nopietnas domas par demokrātiju.

Jā, nu diemžēl ir ļoti bieži jāsastopas ar iesniedzēju aktivitātēm, kuras vērstas uz vienu vienīgu mērķi - vai nu kaut kur “iekabināt” nepilsoņus, pielikt vienkārši klāt, vai arī kaut kur “iekabināt” jaunpilsoņus kaut kādā veidā, atmetot visu vēsturisko pieredzi un vienkārši uzsverot, ka, lūk, cik labi viņi visi ir: lai nu nāk tik atpakaļ!

Tā ka te būs vēl daudz tādu priekšlikumu, un varbūt iesniedzējs vēl nāks runāt par tiem. Katrā ziņā tie, noraidot šo, nebūtu balsojami. Jo, ja ir vienā vietā skaidri pateikts, uz ko mēs attiecinām normu, tad, atkārtojot citus priekšlikumus, tiem praktiski nekādas jēgas vairs nav... nevar neko sasniegt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Es atvainojos! Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ar lielu prieku varu pateikt, ka Saeimā beidzot ir nonākusi grāmata krievu valodā - “Istorija Latvii”. Šodien tā tiek prezentēta arī Maskavā, un Maskavas vēsturnieki ar lielu sajūsmu to uzņem. Es iesaku jums, mūsu kolēģi no opozīcijas frakcijas, ar šo grāmatu ļoti rūpīgi iepazīties, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc jūsu priekšlikums nav īsti ņemams par pilnu. Tāpēc, ka 1939.gada 5.oktobrī, noslēdzot tā saucamo Sadarbības līgumu starp Latviju un PSRS, PSRS svinīgi apsolījās Latvijā ievērot 1920.gada Miera līguma principus, teritoriālo neaizskaramību, valsts suverenitāti, bet pēc tam, protams, šo līgumu pārkāpa ļoti rupjā veidā, bez referenduma Latviju pievienojot Padomju Savienībai. Taču kuriozs, runājot par pilsoņiem, ir tas, ka no 1939.gada oktobra līdz 1940.gada 17.jūnijam (precīzāk sakot, līdz 16.jūnijam, kad tika iesniegts ultimāts) Latvijā tika ieplūdināti ne tikai 25 tūkstoši no 400 tūkstošiem kareivju un virsnieku, kuri stāvēja pie Baltijas valstu robežām (no tiem kopumā 70 tūkstoši kareivju un virsnieku tika papildus iesūtīti Baltijas valstīs, Latvijā - 25 tūkstoši no viņiem), bet arī tūkstošiem apkalpojošā personāla - civilpersonas, kuras, neprazdamas ne vārda latviski, ar Ministru kabineta lēmumu (savukārt Ministru kabinetu diriģēja un sarakstu sastādīja Krievijas vēstniecība, jo Latvija bija zaudējusi jebkādas neatkarīgas valsts pazīmes) bija spiestas saņemt un saņēma Latvijas pilsonību. Visvairāk cilvēku Latvijas pilsonībā tika iekļauts laikā starp 17.jūniju un 21.jūliju. Viņi tika uzņemti pilsonībā - tūkstošiem! Tūkstošiem! Jūs varat izlasīt to arī vēsturnieka Stroda rakstā pēdējā žurnālā “Latvijas Vēsture” (par padomju karavīru un virsnieku uzvedību Latvijā), un ir arī Ineša Feldmaņa atsevišķs raksts žurnālā “Latvijas Vēsture” par Latvijas okupāciju. Es gribu uzsvērt, ka jau 1940.gada februārī tikai skolēnu un pionieru vien bija apmēram 7 tūkstoši. Tātad ar vecākiem kopā - apmēram 21 tūkstotis.

Tā ka būtu ļoti uzmanīgi šeit jānodarbojas ar tādiem papildinājumiem... Taču šo grāmatu es iesaku visiem izlasīt un nerunāt par to, ka Latvijā nav vienotas ārpolitikas. Šodienas lēmumā, ko Latvijas Saeima pieņēma, mēs atbalstām Valsts prezidentes centienus skaidrot šo vēsturi, un tas arī notiek. Ir vienota ārpolitika, nav nekādu problēmu!

Dārgie kolēģi, vēlreiz izlasiet! Jums tad būs pilnīgi skaidrs. Un nedodiet vairs šādus priekšlikumus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Deputāti Buzajevs un Simsons ierosina paplašināt repatriantu loku. Šo ideju es, protams, visnotaļ atbalstu, jo, manuprāt, spēkā esošajā redakcijā ir vērojama acīm redzama diskriminācija pēc tautības principa. Deputāti ierosina izlabot šo situāciju. Latvijas Republikas pamatlikumā - Satversmē - ir runa par Latvijas tautu, nevis par latviešu tautu. Latvijas tauta, mūsdienu juristu izpratnē, ir visu pilsoņu kopums neatkarīgi no to tautības. Tātad mums jāvadās pēc pilsonības kritērija, nevis pēc tautības kritērija.

Es uzskatu, ka mums, iespējams, atkal nāksies vērsties pie Valsts prezidentes ar lūgumu neizsludināt šādu cilvēkus pazemojošu un diskriminējošu likumu.

Runājot par dažiem iepriekšējiem šodienas runātājiem, gribētos pasvītrot, ka viņiem acīmredzot runāt gribas, bet gatavoties ir slinkums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, aicinu runāt par konkrēto likuma labojumu!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstām 1.priekšlikumu un arī nākamos priekšlikumus, tad mums ir jāraksta cits likums. Izlasīsim, kāds ir šā likuma mērķis! Tā 1.pantā ir skaidri pateikts, kāds šis mērķis ir. Tiklīdz mēs runājam par Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, mēs šo loku jeb faktiski šo likuma mērķi pilnīgi izkropļojam. Tad mums ir jāraksta jauns likums.

Un ko vēl es gribu teikt par šo priekšlikumu, par pilsoņiem un viņu pēcnācējiem? To, ka tiem ir tiesības uz repatrianta statusu. Ko tad mēs ar šādiem priekšlikumiem piedāvājam? Mēs aicinām atgriezties Latvijā visus vāciešus, kuri repatriējās 1939.gadā, jo arī viņi tāpat bija Latvijas pilsoņi - tāpat kā viņu pēcnācēji. Tātad - atgriezties no savas fāterlandes atpakaļ. Mēs aicinām arī daudzus citus, kuri šobrīd ir pilsoņi, bijušie pilsoņi, Izraēlā, Krievijā un tā tālāk. Tātad mēs absolūti neierobežoti paplašinām šo repatriantu loku.

Tātad es uzskatu, ka šie priekšlikumi, 1.priekšlikums, gan arī nākamie godātā Buzajeva priekšlikumi, nav atbalstāmi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti, nerunāsim vairs par vēsturi! Runāsim par to, kāda demogrāfiskā situācija Latvijā ir pašlaik! Tagad jaunā paaudze balso ar kājām par mūsu politiku. Tūkstošiem jauno cilvēku brauc projām. Jums, deputātu kungi, ir iespēja aiziet uz lidostu un paskatīties. Simtiem cilvēku lido un Dublinu, uz Londonu - uz neatgriešanos. Šie cilvēki papildina Eiropas Savienības darba resursus, bet kas notiek ar Latvijas resursiem? Drīzumā Latvijai būs jālūdz Bangladešas cilvēki šeit strādāt, teiksim, kokzāģētavās... Bet ko ieteica Buzajeva kungs?

Buzajeva kungs ieteica paplašināt Eiropas izcelsmes repatriantu skaitu. Manuprāt, tas ir ļoti labs priekšlikums no visiem aspektiem - no kultūrvēsturiskā, no mentalitātes, no darba kultūras un tā joprojām.

Es gribu jums pieprasīt: atbalstiet Buzajeva kunga priekšlikumu tāpēc, ka arī Simsona kungs izteica savu atbalstu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par deputāta Buzajeva iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Tā kā nav atbalstīts 1.priekšlikums, nav balsojams arī 2. un 3.priekšlikums.

4.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un konkretizēts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

I.Circene. 6.priekšlikums ir no deputāta Buzajeva un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Circene. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 8. - deputāta Agešina priekšlikums, kas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Arī 9.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Circene. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 12.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 16.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 17.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 18.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Arī 19.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 21.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 22.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Arī 23.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 26.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Un 27.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 5. Likums “Grozījumi Repatriācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3670 - izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” trešajā lasījumā.

1.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Līdz ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3671 - ar likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Trešajam lasījumam komisija tika saņēmusi kopumā 7 priekšlikumus. Visi šie priekšlikumi tika izskatīti, un komisija pieņēma attiecīgu lēmumu.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 3. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 5. - arī vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 6. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. Un pēdējais - arī vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemts. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” (dokuments Nr.3672).

Tātad 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Tie no jums, kuri kopā ar mani ir pārcietuši visas okupācijas šausmas, droši vien atceras šādas padomju dziesmas rindiņas, kuras latviskā tulkojumā skan aptuveni šādi: “Mēs esam miermīlīgi ļaudis, bet mūsu bruņuvilciens atrodas uz rezerves sliedēm.” Jājautā: kādas tad ir tās materiālās rezerves, kuras ar iekšlietu ministra lēmumu var aizdot sabiedriskās drošības nodrošināšanai?

Runa ir nevis par bruņuvilcienu, bet gan tikai par ūdensmetēju, tomēr tik un tā tas ir grūti. Pieņemot šāda veida grozījumus likumā, Saeima it kā postulē to, ka labējās valdības darbības rezultātā būs neizbēgamas masu nekārtības.

Var jau būt, dāmas un kungi, ka jums ir taisnība, ārkārtīgi zemu vērtējot savas valdības rīcībspēju... Pirmais jūsu premjers, uzlūkodams krievu skolēnu masu mītiņus, teica kaut ko par Latvijai naidīgo spēku gulbja dziesmu, otrais - par skolēnu pieaugošo ekstrēmismu un agresivitāti un pēc tam publiski nosauca konkrētu personu veselu sarakstu, kuras, viņaprāt, būtu jānotiesā. No šīm personām, starp citu, vairāk nekā pusi tiesa tika attaisnojusi, bet citi, tajā skaitā arī es, turpina tiesāties vēl līdz pat šim laikam.

Starp citu, godājamais Emša kungs, jūs līdz pat šim laikam neesat atdevis vienu latu izsūtītajam Aleksandram Kozakovam par nepiesardzīgu viņa goda un statusa aizskaršanu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet konkrēti par jūsu priekšlikumu!

V.Buzajevs. Kas attiecas...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, konkrēti par jūsu priekšlikumu!

V.Buzajevs. Kas attiecas uz apspriežamo jautājumu par ūdensmetēja aizdošanu, varu teikt, ka Kalvīša kungs nav tālu aizgājis no saviem priekštečiem. Tieši viņa modrais prāts spēja pamanīt mistisko saikni starp šo problēmu - izglītības saglabāšanu krievu valodā un medmāsu iespējamo streiku.

Cienījamie kolēģi! Derētu tomēr daudz vairāk ticēt savai valdībai un savai tautai. Lai tad mūsu vienīgais ūdensmetējs, kā dziesmā minētais bruņuvilciens, mūžīgi paliktu rezervē.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšlikuma jēga ir pilnīgi skaidra un saprotama. Tas ir domāts prāta sagrozīšanai, lai valdība būtu pēc iespējas vairāk dezorganizēta, lai tā būtu pēc iespējas mazāk sagatavota tādos gadījumos, kad ir nepieciešams mobilizēt materiālos resursus. Un tādi gadījumi vienmēr var būt.

Te jau biedrs ar mājieniem lika saprast, ka varētu būt runa par masu nekārtībām, bet nu, redziet, ir jau ne tikai masu nekārtības. Ir arī dažādi tādi starpgadījumi, kādus, piemēram, mēs redzējām gan pagājušajā, gan šajā gadā, un tie bija saistīti gan ar dabas katastrofām, gan arī ar dažādiem citiem notikumiem, kad ir nepieciešams mobilizēt resursus vienā noteiktā virzienā.

Un kam tad traucē šāds papildinājums, kurā runāts par to, ka izņēmuma kārtā šos resursus var aizdot kādu tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai arī sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai? Kāpēc tad ne? Vai tad valstij nav jāparedz šādi gadījumi, kad tai ir jābūt pietiekami nopietni sagatavotai? Šķiet, jāņem vērā tieši tas, ka Latvija ir ne īpaši labi sagatavota tādiem gadījumiem, kad kaut kas notiek. Tad bieži vien viss ātri uz vietas tiek risināts, un ne vienmēr tas notiek sekmīgi.

Tā ka biedra priekšlikums ir pilnīgi skaidrs - traucēt pēc iespējas vairāk. Ar kaut ko. Kaut vai ar šādu nevainīgu priekšlikumu, kurš, protams, nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Arī 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt visa likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 6, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Finanšu nodrošinājuma likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Patlaban Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā tādi finanšu instrumenti, kādi ir akcijas un obligācijas, kā arī finanšu līdzekļi, var tikt izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei. Šajā sakarā valdība ir sagatavojusi likumprojektu, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Tas ir dokuments Nr.1056.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Saistībā ar šo likumu ir arī divi nākamie grozījumi citos likumos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Slakteris. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Kā jau iepriekš minēju, šie grozījumi ir saistīti ar iepriekšējo likumu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Slakteris. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Tas ir dokuments Nr.1058. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar visu iepriekš minēto. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to atbalstīja pirmajā lasījumā un aicina arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Slakteris. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Profesionālo radošo organizāciju likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt likumprojektu “Profesionālo radošo organizāciju likums”.

2004.gadā pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums neparedz atsevišķu regulējumu profesionālajām radošajām organizācijām, tāpēc Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas nosaka profesionālo radošo organizāciju darbību un kompetenci. Likumprojekta izstrādāšanā ir piedalījušies radošo organizāciju savienību biedri, un likumprojekts ir vienprātīgi atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un tāpēc es aicinu arī jūs balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par pilnīgi simtprocentīgu atbalstu šim rūpīgi sagatavotajam likumprojektam. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 11.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1071, - “Grozījumi Meža likumā”. Saņemts no Ministru kabineta. Izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir izskatījusi savā sēdē un aicina pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 14.februāris - Valentīndiena.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3668. Komisija ir likumprojektu sagatavojusi otrajam lasījumam. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz pievienošanos Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu. Ir paredzēts nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas. Konvencija aizliedz arī jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā Konvencijā. Noliktavās esošās mīnas jāiznīcina četru gadu laikā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Pats nosaukums jau pats par sevi izsaka šā likumprojekta būtību. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja, un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jau paša likumprojekta nosaukumā būtība ir pateikta. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā Saeimas sēdē Sociālo un darba lietu komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Šobrīd pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēja tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs nav nomaksājis iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Grozījumi paredz ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodu laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuru darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis obligātās iemaksas.

Likumprojekts paredz arī pasākumus, kas ierobežotu un apkarotu nelegālo nodarbinātību. Tātad uzņēmumus, kas godīgi ir nodarbinājuši savus darbiniekus, ņemot vērā darba tiesiskās attiecības regulējošās normas, likumprojekts neietekmēs. Tieši otrādi - uzlabosies šo uzņēmēju konkurētspēja, ja tiks samazināts negodīgo uzņēmēju skaits. Likumprojekts turklāt nodrošinās nodarbinātajām personām darba ņēmēja statusu, un tās tiks obligāti reģistrētas Valsts nodokļu inspekcijā.

Nenomaksātie iemaksu parādi ietekmēs pensiju apmēru ne vien pašreizējiem pensionāriem, bet arī visiem tiem, kuri dosies pensijā pēc 20, 30 un 40 gadiem un ir strādājuši laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, bet par kuriem darba devējs nav veicis iemaksas.

Sociālo un darba lietu komisija, izvērtējusi visus aspektus, nolēma likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.februāris. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, sekos paziņojumi.

Vārds deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Pretkorupcijas komisijas kolēģi! Sēde komisijas sēžu zālē pulksten 12.30. Arī Vaira Paegles kundze ir laipni aicināta uz pirmo komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas dalībnieki! Pulksten 12.30 kopēja sēde Viesu zālē. Pulksten 12.30! Tikšanās ar Bundestāga deputātu Mekelu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Tos, kas ir dalībnieki neformālajā darba grupā, kura strādā pie komunisma totalitārisma nosodījuma deklarācijas izstrādāšanas, lūdzu pulcēties pulksten 13.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Šmits, Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Baiba Brigmane, Mareks Segliņš, Kārlis Šadurskis, Arvīds Ulme un Ērika Zommere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.februāra sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 4.sēde

2005.gada 3.februārī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”
(3686. dok., reģ. nr.624)

Debates

- dep. J.Dobelis
- dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. P.Kļaviņš
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Urbanovičs
- dep. G.Bērziņš
- dep. A.Golubovs
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” (Noraidīts)
(3648. un 3648.a dok., reģ. nr.1088)

Priekšlikumi

- dep. J.Dobelis (pret)
- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Noraidīts)
(3664. un 3664.a dok., reģ. nr.1091)

Priekšlikumi

- dep. A.Bartaševičs (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par darba kārtību
Par kļūdīšanos balsojumā
Lēmuma projekts “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus” (M.Kučinska vietā)
(3692. dok., reģ. nr.625)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš
Vairas Paegles svinīgais solījums
Paziņojumi
- dep. V.Orlovs
- dep. A.Kiršteins
- dep. S.Šķesters
- dep. M.Segliņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Krištopanam
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Noraidīts)
(3665. un 3665.a dok., reģ. nr.1092)

Priekšlikums

- dep. A.Aleksejevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(3669. un 3669.a dok., reģ. nr.1093)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu”
(3678. un 3678.a dok., reģ. nr.1094)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Noraidīts)
(3679. un 3679.a dok., reģ. nr.1095)

Priekšlikums

- dep. A.Klementjevs (par)
Lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi” (Nav izskatāms)
(3662. dok., reģ. nr.620)
Lēmuma projekts “Par Ineses Belickas iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”
(3676. dok., reģ. nr.622)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Ainara Feldmaņa iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”
(3677. dok., reģ. nr.623)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par deputātes V.Paegles ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”
(3694. dok., reģ. nr.626)
Lēmuma projekts “Par deputātes V.Paegles ievēlēšanu Ārlietu komisijā”
(3695. dok., reģ. nr.627)
Par likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizēju caurlūkošanu
(3641. dok., reģ. nr.871)

Ziņo

- dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” (3.lasījums)
(3666. dok., reģ. nr.547)

Ziņo

- dep. I.Circene

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Agešins
- dep. J.Esta
- dep. N.Kabanovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” (3.lasījums)
(3670. dok., reģ. nr.967)

Ziņo

- dep. I.Emsis
Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (3.lasījums)
(3671. dok., reģ. nr.964)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” (3.lasījums)
(3672. dok., reģ. nr.987)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Finanšu nodrošinājuma likums” (1.lasījums)
(3550. un 3642. dok., reģ. nr.1056)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” (1.lasījums)
(3551. un 3643. dok., reģ. nr.1057)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (1.lasījums)
(3552. un 3644. dok., reģ. nr.1058)

Ziņo

- dep. A.Slakteris
Likumprojekts “Profesionālo radošo organizāciju likums” (1.lasījums)
(3113. un 3645. dok., reģ. nr.958)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (1.lasījums)
(3589. un 3651. dok., reģ. nr.1071)

Ziņo

- dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” (2.lasījums)
(3191. un 3668. dok., reģ. nr.981)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu” (1.lasījums)
(3284. un 3673. dok., reģ. nr.1004)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” (1.lasījums)
(3324. un 3674. dok., reģ. nr.1014)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu” (1.lasījums)
(3408. un 3675. dok., reģ. nr.1033)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (1.lasījums)
(3606. un 3606.a dok., reģ. nr.1083)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Paziņojumi
- dep. L.Mūrniece
- dep. A.Kiršteins
- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi"
Datums: 03.02.2005. 10:04:06 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3686

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"
Datums: 03.02.2005. 10:14:30 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3648 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 03.02.2005. 10:23:10 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3664 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par V.Paegles 8.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku" (M.Kučinskis)
Datums: 03.02.2005. 10:27:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3692

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 03.02.2005. 11:06:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3665 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1093)
Datums: 03.02.2005. 11:07:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3669 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu
Datums: 03.02.2005. 11:07:50 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3678 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 03.02.2005. 11:11:50 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3679 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputātes V.Paegles ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā"
Datums: 03.02.2005. 11:15:10 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3694

Lēmuma projekts "Par deputātes V.Paegles ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 03.02.2005. 11:15:36 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3695

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 03.02.2005. 11:16:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3641 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:37:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:38:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:38:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:38:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:39:22 bal018
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:39:42 bal019
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:40:10 bal020
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:40:50 bal021
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:41:10 bal022
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:41:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3666 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību" (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:44:06 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3670 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:45:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3671 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:52:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (3.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:53:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3672 pieņemšanu 3.lasījumā

Finanšu nodrošinājuma likums (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:54:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3550 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:55:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3551 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:56:00 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3552 pieņemšanu 1.lasījumā

Profesionālo radošo organizāciju likums (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:57:36 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3113 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 11:58:46 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3589 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā (2.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 12:00:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3668 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 12:01:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3284 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 12:02:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3324 pieņemšanu 1.lasījumā

Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 12:03:50 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3408 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 03.02.2005. 12:06:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3606 pieņemšanu 1.lasījumā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi