Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas astoņpadsmitā sēde

2004.gada 9.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sāksim 9.decembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Reira, Solovjova, Zommeres, Pietkeviča un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas 9.decembra sēdes darba kārtībā - kā 1.punktu tajā iekļaut Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojumu par deputāta mandāta atjaunošanu Vinetai Muižniecei, Atim Slakterim un Indulim Emsim. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 9.decembra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz izsvītrot no darba kārtības 20.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojums par deputātu mandātu atjaunošanu.

Mandātu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Vinetas Muižnieces 2004.gada 3.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Uldim Briedim, kurš Saeimā iestājās no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputāti Vinetu Muižnieci ieņemt savu vietu sēžu zālē. Un pateicamies deputātam Uldim Briedim par viņa paveikto darbu!

P.Maksimovs. Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ata Slaktera 2004.gada 3.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras beidzas Artim Pabrikam, kurš Saeimā iestājās no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu Ati Slakteri ieņemt savu vietu sēžu zālē. Un pateicamies deputātam Artim Pabrikam par padarīto darbu!

P.Maksimovs. Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 5.pantu ziņo, ka, pamatojoties uz Induļa Emša 2004.gada 2.decembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Visvaldim Skujiņam, kurš Saeimā iestājās no Zaļo un zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu Induli Emsi ieņemt vietu sēžu zālē. Un pateicamies deputātam Visvaldim Skujiņam par paveikto darbu! Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka deputāti ir atjaunojuši savus mandātus, tehnisku iemeslu dēļ ir nepieciešams 15 minūšu ilgs pārtraukums.

Tiksimies zālē pulksten 9.20. Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Emša, Ozoliņa, Kāposta, Strazdiņa un citu deputātu iesniegtu lūgumu iekļaut 9.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Strazdiņa, Ulmes, Bērziņa, Ozoliņa iesniegtu lūgumu mainīt 9.decembra sēdes darba kārtību - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Krištopana, Ozoliņa, Emša, Kāposta, Šķestera, Strazdiņa un citu deputātu iesniegtu lūgumu izdarīt izmaiņas 9.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ozoliņa, Kāposta, Šķestera, Ulmes, Kalniņa un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas 9.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, vēlreiz ielieciet kartes balsošanas mašīnā!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijām.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina 10 minūšu ilgu pārtraukumu, jo ir jāsakārto balsošanas tehnika, lai parādītu rezultātus!

Tātad tiksimies zālē pulksten 9.34.

Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Pietkeviča, Ģīļa, Estas, Rugātes un citu deputātu iesniegtu lūgumu iekļaut 9.decembra sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas deputāti Lagzdiņš, Pietkevičs, Ģīlis, Esta, Rugāte, Muižniece un arī citi deputāti lūdz izdarīt 9.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas deputāti Lagzdiņš, Pietkevičs, Dalbiņš, Kučinskis, Pauls un citi lūdz izdarīt 9.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti Pietkevičs, Šņepste, Esta un citi deputāti lūdz izskatīt lēmuma projektu “Par Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” uzreiz pēc tā iekļaušanas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Deputāti Lagzdiņš, Dalbiņš, Pauls, Ābiķis un citi lūdz iekļaut 9.decembra sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības izmaiņām.

Deputāti Reirs, Zommere, Pietkevičs, Tabūns un citi lūdz iekļaut 9.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Emša apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Tolmačova, Aleksejeva un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien ir tomēr pienācis laiks kaut vai konceptuāli izlemt, vai mēs uzskatām Pareizticīgo baznīcu par Latvijai tradicionālu konfesiju vai ne. Izlemt šo jautājumu palīdzēs tas fakts, ka pareizticība ir pirmais no kristiānisma veidiem, kas tika fiksēti Latvijas teritorijā, pie tam pareizticība šajā teritorijā bija izplatīta jau 200 gadus pirms Rīgas dibināšanas (Rīgu, kā jūs zināt, dibināja katoļu krustneši). Īpaši, ja ņem vērā, ka pareizticība Latvijā konsekventi seko Kristus baušļiem, nav nedz hellēņu, nedz jūdu. Pareizticīgo vidū ir ne mazums latviešu, dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā, bet, piemēram, Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcā - tikai valsts valodā. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers.

Pareizticīgo konfesija skaitliskā ziņā ir praktiski tikpat liela kā divas citas tradicionālās konfesijas - katoļi un luterāņi. Oficiālie statistikas dati nefiksē konfesionālo piederību, tāpēc katras konfesijas lielumu var noteikt tikai netieši - pēc dzimšanas un miršanas datiem. 2003.gada statistiskie dati liecina, ka pareizticība ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Tā 22,3 procenti jaundzimušo bija pareizticīgie, 21 procents - katoļu, 19 procenti jaundzimušo bija luterāņi. Tajā pašā gadā nomirušo pareizticīgo bija 23,7 procenti, otrajā vietā bija luterāņi - apmēram 22 jeb 21,9 procenti, kopā 9,9%, trešajā vietā - katoļi.

Lūk, ir arī Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši biežāk norādījuši, ka viņi ir pareizticīgie (25,1 procents) un luterāņi  (24,7 procenti); nedaudz mazāks ir to respondentu īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka viņi ir katoļi, - 21,2 procenti.

Ņemot vērā, ka par vecticībniekiem sevi bija nosaukuši 2,7%, to ticīgo kopējais daudzums, kuri tiek diskriminēti Ziemassvētku svinēšanas ziņā, ir 27,8 procenti.

Nesen man bija tas gods piedalīties svinībās, kas bija veltītas Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāja metropolīta Aleksandra 65 gadu jubilejai. Bija pulcējusies visai reprezentatīva kompānija - Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze, toreizējais Ministru prezidents un vicepremjers. Visu pareizticīgo vārdā metropolīts Aleksandrs griezās pie klātesošajiem ar lūgumu - iesniegt Saeimā likumprojektu par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu. Rezultāts tagad ir jūsu priekšā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Un pēdējais arguments. Gribētos atzīmēt, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadība nebūt nepieder politiskās apvienības PCTVL atbalstītāju lokam. Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīgo vadītāju lojalitāte pret Latvijas valsts politiku, kura ne vienmēr ir labvēlīga lielākajai daļai pareizticīgo, tālu pārsniedz pazīstamās tēzes, ka jebkura vara ir no Dieva, robežas.

Tā kā mūsu likumprojekts nebūt nav sekošana politiskajai konjunktūrai... (Zālē troksnis.), nedz arī centieni iegūt Pareizticīgās baznīcas atbalstu, bet ir tapis vienīgi tāpēc, ka mums ir vēlēšanās novērst acīmredzamo netaisnību.

Paldies par uzmanību, un lai svētī jūs Dievs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt “pret”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Saeimas deputāti, izskatot jebkuru jautājumu, pieiet tam pietiekami rūpīgi un sagatavojas, pirms izskata šo jautājumu. Jebkuru jautājumu.

Neapšaubāmi, jebkura svētku diena kalendārā, kas ir brīvdiena, rada tautsaimniecībai lielus zaudējumus. Tas ir elementāri.

Un tāpēc es gribu priekšlikuma iesniedzējiem pirmām kārtām pajautāt: vai pirms tam, iekams šis jautājums tiek skatīts Saeimā, ir panākta vienošanās Trīspusējās sadarbības padomē, kurā ietilpst valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija un arodbiedrības? Šāda diskusija vispār nav notikusi. Tas, ka katra svētku diena, neapšaubāmi, nes tautsaimniecībai lielus zaudējumus, tas ir acīm redzams fakts.

Protams, raugoties no darba ņēmēju viedokļa, no valsts institūcijās un pašvaldībās strādājošo viedokļa, no valsts iestādēs strādājošo viedokļa, no izglītības un kultūras iestādēs strādājošo viedokļa, katra svētku diena ir pievilcīga, tāpēc manis teiktais, protams, nekad nebūs populārs. Bet atcerēsimies arī to, ka, piemēram, Dienvidaustrumu Āzijas valstis, Austrumāzijas valstis, lai spētu konkurēt starptautiskajā darba tirgū, lai spētu konkurēt ar Rietumeiropu, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, strādāja nesalīdzināmi un nesalīdzināmi ilgākas darba stundas, nesalīdzināmi un nesalīdzināmi īsāki bija viņu atvaļinājumi, daudzās Austrumāzijas valstīs nav noslēpums, ka atvaļinājums bija tikai vienu nedēļu gadā, arī svētku dienu skaits bija stipri mazāks. Nav iespējams panākt krasus ekonomikas uzlabojumus, strādājot mazāk! Tas mums būtu visiem jāatceras.

Un vēl otrais skatu punkts. Vakar avīzē “Diena” bija atreferēts Vācijas Kristīgo demokrātu savienības partijas priekšsēdētāja Angela Merkela teiktais; proti, ka ieceļotājiem ir jāpielāgojas Vācijas iedzīvotāju vairākuma kultūrai, ka neierobežotā tolerance pret citu etnisko grupu tradīcijām tikai radīs šķelšanos sabiedrībā.

Es pilnībā piekrītu, ka mums kalendārā kā atzīmējama diena, nevis kā brīvdiena varētu būt arī pareizticīgo Ziemassvētki, bet vai būs pareizi, ka Latvija, kura jau sen, kopš 13.gadsimta, ir iekļāvusies Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā, kristietības telpā... ka mēs tagad svinēsim divus - oficiāli divus - Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka Pareizticīgā baznīca savā laikā negribēja pievienoties kalendāra izmaiņām. Mēs jau zinām, ka tieši tāpēc, ka tā negribēja pievienoties kalendāra izmaiņām, pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti apmēram divas nedēļas vēlāk.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu kaut vai tā iemesla dēļ, ka šis jautājums nav apspriests Trīspusējā sadarbības padomē starp valdību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un arodbiedrībām, un arī tā iemesla dēļ, ka divi oficiāli Ziemassvētki Latvijā sabiedrību nevienos, bet drīzāk to šķels, deputātus atturēties balsojumā gan par šo konkrēto priekšlikumu, gan arī par līdzīgu priekšlikumu darba kārtības 9.jautājumā, kas ir pilnīgi identisks un arī daļēji saskanīgs (vismaz pirmajā daļā) ar manis izklāstīto darba kārtības 8.jautājumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, viens runāja “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 4, atturas - 47 deputāti. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Tabūna, Annas Seiles, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mūsu piedāvājums ir piedāvājums pārdomām. Labticīgām pārdomām, kādas rodas, neapšaubāmi, katra prātā, sirdī un dvēselē tad, kad gads beidzas un mūs gaida visjaukākie brīži gadā - Ziemas saulgrieži un Ziemassvētki. Mūsu senči saulgriežus svinēja vairākas dienas, nevis vienu vai divas. Un nāks šis Jaunais gads, nāks jaunas cerības, jauna atmoda veidojas dabā un arī cilvēkā. Un tieši šī garīgā atmoda ir ļoti būtiska, un arī šis skaitlis “3” tiem, kuri ir ticīgi, kaut ko nozīmē. Kristīgajā ticībā ir trīsvienība - Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Starp citu, šim mūsu likumprojektam par pamatu ir bijuši reliģisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, un viņi atbalsta šādu priekšlikumu.

Un tagad šitā te raudāšana par zaudējumiem. Kuram radīsies tie zaudējumi? Valstij, jūs domājat? Nekādā gadījumā! Tā jau nu ir īsta tāda zvirbuļu trenkāšana ar nūju, kamēr tas zvirbulis bezspēcībā nokrīt. Jā, redziet, mēs daudzas stundas strādāšot, tad mēs labi strādāšot. Ir milzīga starpība, no tāda viedokļa skatoties, cik ilgi strādā vai kā strādā. Un Latvijā galvenais ir iemācīties labi strādāt, nevis skaitīt stundas. Vai 24.decembrī būs briesmīga strādāšana? Jūs kāds to iedomājaties? Šī Ziemassvētku svinēšana būs no agra rīta. Un viens otrs tādā labā skurbulī pēc tam lauzīsies pa veikaliem, lai sapirktos Ziemassvētku dāvanas. Un tad viņš, tā kārtīgi neizgulējis savu dullumu, ies uz baznīcu un lāgā nesapratīs, kas tur notiek.

Padomājiet, lūdzu, pirms te runājat par kaut kādu darbu vai darba tikumu! Un tie, kuri strādās, vēl kaut kā mocīsies 24.decembrī, viņi nevis strādās, bet mēģinās sagrābstīt kaut ko nepadarītu. Viņi nervozēs, un tā nebūs vis kārtējā lietu taisīšana, bet tā būs kārtējā lietu pietaisīšana, un nekas cits vairāk. Un jūs te domājat, ka kaut kāda garīgā atmoda būs tādam gaisagrābslim, kurš 24.decembri būs izniekojis, bet skaitīsies, ka viņš ir strādājis? Un tie cilvēki, kuri 24.decembrī iepirksies, viņi valsts kasē dos daudz lielāku pienesumu nekā tie, kuri tēlos, ka viņi šajā dienā strādā.

Un mēs šeit domājam par tiem mūsu valsts pilsoņiem, kuri ir visu gadu kārtīgi strādājuši, tāpēc viņiem pienākas arī kārtīga atpūta. Un tieši daudziem no jums no bērnības visjaukākās atmiņas ir par kurām dāvanām? Tieši par Ziemassvētku dāvanām! Šīs dāvanas ir jāizvēlas rūpīgi un pārdomāti, un tās nevar būt steigā sagrābstītas.

Un tāpēc reizi pa reizei ir jāsaprot, kas ir garīgās vērtības un kas ir laicīgās vērtības, un jāprot tās ir savienot. Bet arguments, ka tas ir valstij kaitīgi, ir vienkārši nožēlojams. Jādomā ir vairāk par tiem pilsoņiem, kuri mūsu valstij vēl labu. Un tieši viņu dēļ šis priekšlikums ir radies.

Aicinu mūs atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 41. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Jāņa Šmita, Pāvela Maksimova, Daiņa Turlā un Jevgenijas Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 40.

Cienījamie kolēģi, mums ir jābalso vēlreiz! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44 (aplausi), pret - nav, atturas - 43. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidente ir atgriezusi Saeimā likumu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Likums tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris. Izskatīšana - 27.janvārī nākamgad. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris, izskatīšana - 27.janvāra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Starpsauciens: “Nav kvoruma!”) Ā!...

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, uzmanīgi klausieties, jo mums jāpiedalās balsojumā par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu, atkārtosim balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 9.decembra sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 973. Otrajam lasījumam saņemti 24 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 20.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums radās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, un to vienbalsīgi atbalstīja komisijas locekļi. Tas skar jautājumu par to, kā Ministru kabinets veido Valsts kontroles budžeta sadaļu. Šajā jautājumā ir interešu konflikts. Nevar būt tā, ka Valsts kontrole pārbauda Finanšu ministriju un pēc tam Finanšu ministrija veido Valsts kontroles budžetu.

Tiekoties ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, ar starptautisko auditorfirmu “Sigma”, ar Eiropas Savienības, ar Valsts kontroles pārstāvjiem, divu gadu garumā mēs dzirdam pārmetumus, ka šis jautājums Latvijā nav sakārtots. Tāpēc mēs lūdzam deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un tādējādi tuvināt šā jautājuma risinājumu Eiropas prakses līmenim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 20. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 32, atturas - 18 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 23. un 24.priekšlikumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4 deputāti. Likums “Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 943. Komisijā ir iesniegts 21 priekšlikums.

1.priekšlikums - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 4. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 12. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas sagatavotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

S.Šķesters. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 15. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 16. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 19. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 20. - deputāta Straumes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Šķesters. Šā gada 22.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd kriminālsodu un piespiedu darbu izpildi veic pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiesātais dzīvo. Pašvaldība arī nosaka darbus, kuri notiesātajam ir jāveic, un notiesāto norīko konkrēta darba veikšanai.

Ar 2006.gada 1.janvāri kriminālsodu un piespiedu darbu izpildi no pašvaldībām pilnībā pārņems Valsts probācijas dienests. Minētās funkcijas pārņemšanai ir paredzēts pārejas periods - no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim -, kura laikā piespiedu darbu izpildes organizāciju veiks gan pašvaldības, gan Valsts probācijas dienests. Līdz ar to darbus, kuros notiesātajiem jāstrādā, 2005.gadā noteiks arī Valsts probācijas dienests.

Tā kā 2005.gadā notiesātos varēs piespiedu darbos norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests, ir nepieciešams veikt izmaiņas Krimināllikumā. Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumu Krimināllikuma 40.pantā - izslēgt norādi, ka darbus, kuros notiesātajam ir jāstrādā, norāda pašvaldība.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu un nolēmusi to atbalstīt pirmajā lasījumā... es atvainojos, atbalstīt konceptuāli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2005.gada 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2005.gada 7.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi, un aicinu tūlīt tos izvērtēt.

1. - deputātes Antas Rugātes priekšlikums, kuru komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Mani priekšlikumi ir iesniegti, un komisijā debates ir bijušas ļoti plašas un ilgstošas. Šādi un līdzīgi priekšlikumi arī pirms manis ir gribēti, un šādi grozījumi ir objektīvi nepieciešami.

Daudz neiedziļinoties debatēs, diskusijās un argumentos, es gribētu informēt Saeimas deputātus par divām lietām.

Pirmkārt, par to, ka sakarā ar to, ka komisijā mani priekšlikumi netika atbalstīti, es tos šodien atsaucu. Motivācija manu priekšlikumu neatbalstīšanai bija tā, ka mani priekšlikumi pārāk paplašina repatriantu loku. Es tam daļēji varētu piekrist, taču paliek neatrisinātas vairākas problēmas, kas ir saistītas ar repatriantiem un kas ir risinātas manis iesniegtajos priekšlikumos.

Tāpēc acīmredzot turpmāk nākotnē - un tā ir tā otra lieta, ko es vēlos teikt, - mēs pie šiem jautājumiem atgriezīsimies un, iespējams, attiecīgi grozījumi būs jāizdara ne tikai šajā likumā, bet arī vēl dažos citos likumos, jo šie jautājumi būs jāatrisina.

Taču šodien es atsaucu visus turpmākos savus priekšlikumus, tātad tie nebūs balsojami.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

I.Druviete. 2.priekšlikums ir deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es lielā mērā varu piekrist kolēģes Rugātes teiktajam, ka mums šī problēma būs jārisina un par šiem jautājumiem būs jārunā. Taču, tā kā es esmu iesniedzis priekšlikumus, mans pienākums ir jums paskaidrot motivāciju un ko es ar to esmu domājis.

Tāpat kā katrai valstij ir tiesības izlemt, kas ir minoritāte un kas ir pilsoņi, un regulēt ar attiecīgiem likumiem šos jautājumus, tāpat arī katra valsts nosaka, ko viņa uzskata par repatriantiem un pēc kādiem kritērijiem atvieglo attiecīgo cilvēku vai cilvēku grupu iespēju iebraukt savā valstī jeb atgriezties savā dzimtenē (tas ir viens un tas pats). Parasti tas ir nacionālais princips. Ja mēs piemēra labad paskatāmies uz Vāciju, tad redzam, ka Vācija aicina atgriezties vāciešus, kuri ir pēc savas izcelsmes vācieši, neatkarīgi no dzīvesvietas, neatkarīgi no tā, vai viņu dzīvesvieta ir Krievijā, Kazahijā vai kādā citā vietā citur pasaulē. Vācija paredz, ka viņi var būt repatrianti, un viņi tiek aicināti atgriezties savā senču dzimtenē.

Mēs savā likumā to esam attiecinājuši uz latviešiem un līviem. Taču laiks ir gājis uz priekšu, un tagad mēs jau pietiekami ilgi šķēpus esam lauzuši jautājumā par pilsonību, par pilsoņu loku. Atjaunojot Latvijas Republiku, mēs bieži vien esam pilsonības jautājumā akcentējuši piederību pie tā Latvijas pilsoņu loka, kāds pastāvēja Pirmās republikas jeb pirmskara laikā. Manu priekšlikumu būtība ir tieši tā - repatrianta statusu attiecināt uz tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši Latvijas pilsoņi pirms kara, un viņu pēcnācējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izklīduši pasaulē. Un bieži vien tie nav latvieši, tie var būt Latvijas poļi, Latvijas krievi, Latvijas vācieši, kuri šeit ir dzīvojuši kādreiz un kuri varbūt tagad ir gatavi atgriezties neatkarīgajā valstī, lai mūža nogali pavadītu šeit un apgultos blakus saviem senčiem savas dzimtas kapsētās.

Un, ja jau mēs esam laika gaitā sasnieguši tādu progresu, ka esam pieņēmuši pilsoņu lokā bēgli - palestīnieti (bēgli - tas ir ļoti pozitīvs solis, tas rāda mūsu izpratnes attīstību un mūsu demokrātijas attīstību!), tad rodas jautājums: vai ir pamats likt šķēršļus Latvijas pilsoņu pēcnācējiem? Mums jādomā par to, kā radīt labvēlīgus apstākļus, lai viņi atgrieztos. It sevišķi labi jāapzinās tas, ka tuvāko 5 - 10 gadu laikā mēs varam pieredzēt imigrantu pieplūdumu Latvijā - gan darba meklētājus, gan labākas dzīvesvietas meklētājus. Tā parādība ir visā Eiropā un būs arī Latvijā, jo mēs esam tagad Eiropas sastāvdaļa.

Godājamie kolēģi! Protams, mūsu katra izpratnes, pārliecības un sirdsapziņas jautājums ir tas, kā mēs izturamies pret saviem līdzcilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji.

Un, tā kā kolēģe Rugāte atsauca savus priekšlikumus, lai nerunātu par katru atsevišķi, es vēršu jūsu uzmanību uz manis iesniegto 6.priekšlikumu, kura būtība ir tā pati. Manuprāt, mums ir jāatzīst, ka Latvijas pilsoņu pēcnācējiem ir jāatvieglo situācija un iespēja atgriezties Latvijā, atgūt savu - Latvijas pilsonību. Tas absolūti nenozīmē, ka katrs automātiski uzreiz kļūtu par Latvijas pilsoni. Mēs varam noteikt likumā šo kārtību, izvirzot prasības un noteikumus. Taču mana pārliecība ir tā, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka būsim spiesti salīdzināt un izvēlēties, kas mums ir izdevīgāk un kas ir humānāk - pieņemt jebkuru imigrantu, kurš vēlas šeit dzīvot un strādāt, vai tomēr pieņemt savu pilsoņu pēcnācējus, kuri vēlas atgriezties senču dzimtenē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Laikam Latvijas valsts izcelsies ar tādu īpašu pieeju jautājumiem. Tos sarežģī tā, ka vislielākās problēmas rodas pašiem. Tā tas bija ar Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas: rezultāts ir tas, ka Latvijā palika daži desmiti tūkstoši militārpensionāru - gan čekisti, gan dažādi citi darboņi. Tā tas acīmredzot būs arī ar šo te pašu bēdīgi slaveno Minoritāšu aizsardzības konvenciju. Ir jau gandrīz desmit gadi pagājuši kopš tās parakstīšanas, bet nav nekas jēdzīgs izdarīts starptautiskajā arēnā, lai pārliecinātu pasaules sabiedrību par to, kas faktiski ir noticis Latvijā. Joprojām vārdi “Latvijas okupācija” ne sevišķi kaismīgi tiek uztverti pat Rietumeiropā, nerunājot par to, ka vairākas Austrumu valstis ar Krieviju priekšgalā nevēlas atzīt šādu okupācijas faktu.

Tagad mēs gribam vēl vienu problēmu sev radīt. Mums taču šeit, Latvijā, jau ir problēmas nevis ar nepilsoņiem, bet gan ar Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri neprot runāt latviešu valodā. Viņiem šī pilsonība nāk no tiem vecajiem laikiem līdzi, bet viņos nav nekādu patriotisku jūtu attieksmē pret Latvijas valsti un arī pret latviešu tautu. Diemžēl! Ar šādiem pilsoņiem jūs varat ikdienā sastapties uz katra soļa.

Katrā ziņā varētu atgādināt arī to bēdīgo faktu par valodas prasmi Latvijas Republikas armijā, kur dien tikai pilsoņi. Cik milzīgs procents tur ir tādu jauniešu, kas nerunā latviski!

Tagad mēs gribam radīt vēl vienu problēmu - Latvijas pilsoņu pēcnācēji. Vai kāds ir apsekojis, cik tādu ir un kādi viņi ir? Viens tāds mums pazīstams biedrs ir Marģers Martinsons, kura sieva, ja nemaldos, ir kaut kur no Burjatijas. Viņš ir “saražojis” kaut kur pāri par desmit iespējamo potenciālo pilsoņu. Un var būt, ka mums vēl ir tādi ražīgi bijušie Latvijas pilsoņi vai viņu, pilsoņu, pēcnācēji. Mums tagad parādīsies viens spektrs ar dažādiem šādiem pārstāvjiem. Bieži gadās tā, ka tieši tas, kas formāli skaitās Latvijas Republikas pilsonis, šodien izmantos visas iespējas, lai kaut kādā veidā darītu ko labu tai Krievijai, nevis Latvijai. Šeit pat Latvijā vairākkārt ir bijušas problēmas ar šādiem cilvēkiem.

Tā ka, es domāju, vislabāk te varētu izteikties mūsu pārstāvji no Latgales - cilvēki, kuri ikdienā redz, ko tas nozīmē, nevis tie cilvēki, kuri tikai teorētiski par šādiem jautājumiem ir kaut kādas zināšanas ieguvuši.

Tā ka šeit jau nav runa par kaut kādām antipātijām, par kaut kādu ksenofobiju vai par kaut ko tādu citu. Nē! Šeit ir runa par attieksmi pret Latvijas valsti.

Ir mums tāds bēdīgi slavens latvietis. Viņam ar pilsonību bija patāls sakars, praktiski nekāda. Viņu sauc Alksnis. Viņš tup Krievijas Domē. Un viens no lielākajiem neatkarīgās Latvijas ienaidniekiem ir šis Alksnis, kura tēvs vai vectēvs savā laikā bija viens no galvenajiem PSRS Aizsardzības spēku vadītājiem. Nu Staļina tētis ar daudziem centīgiem latviešiem 30.gadu beigās pateicības vārdā tā jauki izrēķinājās. Tur kādi 70 tūkstoši latviešu gāja bojā, starp viņiem ļoti daudzi augstākie armijas komandieri un sabiedriskie darbinieki.

Nesarežģīsim šodien stāvokli Latvijā! Vispirms sakārtosim to, kas jau ir, šeit, un pēc tam ķersimies pie kaut kādu cilvēku, kurus mēs pat nepazīstam, aicināšanas šeit, un vēl solot viņiem garantijas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Varbūt varētu arī nerunāt, bet ir jārunā, jo Saeimā parādās fantastiski un fanātiski revizori pat no tā saucamo labējo partiju puses. No Latvijas Pirmās partijas tāds ir Simsona kungs. Citādi es viņu nevaru nosaukt kā vien par fantastisku un fanātisku iepriekš izveidoto likumu revizoru. Simsona kungs... Viņam šķiet tā: ja viņš ir parādījies Saeimā, tad pēkšņi, tā sakot, viss ir jāsagriež ar kājām gaisā. Viņš pat nepaskatās to, kā un kāpēc tika radīti likumi pirms tam - 5., 6. un 7.Saeimā. Un viņš nav izlasījis arī šā likuma preambulu, kas ir ļoti reta parādība likumos. Ļoti reta parādība! Ļoti retā likumā jūs lasāt šādu preambulu kā vispārinājumu, kā atgādinājumu tam, kāpēc likums tiek veidots. Un likums tiek veidots, Simsona kungs, tādēļ, ka Latvija pasaulē ir vienīgā etniskā teritorija, kur dzīvo latvieši un lībieši - līvi. Un preambulā ir rakstīts, ka daudzi latvieši un lībieši - līvi pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss ir novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši - līvi par minoritāti jau ir kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus - līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē. Lūk, tādēļ šis likums tika izveidots, kura tapšanā piedalījos arī es. Toreiz mēs daudz runājām un diskutējām par šīm lietām un viss tika salikts savās vietās.

Taču tagad, lūk, revizors saka pavisam kaut ko citu. Sagriež ar kājām gaisā šā likuma būtību, ka mēs, latvieši, aicinām latviešus un līvus no visas pasaules atgriezties mājās pēc drausmīgajiem okupācijas piecdesmit gadiem, kuri ir izmētājuši latviešus un nedaudz atlikušos līvus pa visu pasauli. Mēs aicinām atgriezties, sekmējam to, esam gatavi maksāt naudu, atbalstīt viņus. Un tādēļ tika izveidots šis likums. Nevis tādēļ, Simsona kungs, lai visi, kam tīk, brauktu šeit, lai atgrieztos atpakaļ, redziet, šie pilsoņu pēcnācēji. Tā taču ir fantastika!

Es varētu minēt desmitiem piemēru, kas būtu absurdu absurds, ja mēs ļautu dažādiem bijušo pilsoņu pēcnācējiem sabraukt Latvijā. Es absolūti nešaubos, ka Simsona kunga nākamais priekšlikums kādam no likumprojektiem, kādam no likuma grozījumiem būs par nepilsoņiem... (Starpsauciens: “Pareizi!”) ka viņu pēcnācēji visos laikos drīkstēs atgriezties Latvijā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai tas nav absurds? Tas ir absolūts absurds!

Vēl lielāks absurds tas ir tāpēc, ka Simsona kungs ir Latvijas Represēto apvienības vadītājs, kur ir šie cilvēki - represētie, kuri cietuši no padomju režīma, bijuši izmētāti pa pasauli un daudzi pat nav vēl atgriezušies mājās. Taču viņš nāk šurp ar šādu priekšlikumu. Tas ir patiešām apbrīnojami! Es saprotu, ka ar šādiem priekšlikumiem nāk... (Starpsauciens: “Pārtraukums!”)

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. ... un nāks šā flanga cilvēki, bet no tā saucamajām labējām partijām... Protams, Latvijas Pirmā partija jau sen nav labējā partija. Un man ir vienkārši kauns!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - 7 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” skatīsim tālāk pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, šodien visu vārdā es gribu sveikt dzimšanas dienā mūsu kolēģi Elitu Šņepsti. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Vārds paziņojumam deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka jau 47.dienu turpinās cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova bada streiks. Es vakar biju viņa mājās un runāju galvenokārt ar viņa sievu un meitām, jo Vladimirs šobrīd tikai guļ un gandrīz nevar parunāt.

Bada streika pamats - dot katram īrniekam iespēju iepazīties ar pamatotiem aprēķiniem gan par īres maksu, gan par komunālajiem pakalpojumiem. Mēs, Saeimas deputāti, šo cilvēktiesību aizstāvju pieprasījumu praktiski jau esam izpildījuši, pieņemot likumā “Par dzīvojamo telpu īri” otrajā lasījumā attiecīgi deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Otrais. Vladimirs Bogdanovs bija iesniedzis pieprasījumu Ģenerālprokuroram - ierosināt krimināllietu pret tiesnešiem, kuri trīs reizes skatīja lietu par viņa ģimenes izlikšanu no dzīvokļa: divreiz pieņēma spriedumu viņa labā, bet trešajā reizē tajos pašos apstākļos tomēr pieņēma lēmumu par izlikšanu.

Pēc atbildēm, kas saņemtas no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Valsts prezidentes Kancelejas, iznāk tā, ka tas nav iespējams. Un šajā gadījumā Vladimirs lūdz ierosināt krimināllietu pret viņu pašu par neslavas celšanu tiesnešiem. Tas būtu nosacījums, lai viņš pārtrauktu bada streiku.

Paradoksāli, bet es šodien no Saeimas tribīnes aicinu Ģenerālprokuroru tomēr ierosināt krimināllietu pret Vladimiru Bogdanovu, lai saglābtu cilvēka dzīvību.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi tūlīt pat komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās plkst. 10.40.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas deputāti! Sēde notiks Ārlietu komisijas telpās. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Pretkorupcijas komisija savās telpās tiekas pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Notiks arī Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Jānis Šmits, Aigars Kalvītis, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Inese Šlesere, Inta Feldmane un Dzintars Rasnačs.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” otrajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

3.priekšlikumu deputāte Rugāte ir atsaukusi.

4. ir deputāta Agešina priekšlikums, kuru komisija ir lēmusi neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 5.priekšlikums ir atsaukts.

6. ir deputāta Simsona priekšlikums, kuru komisija ir lēmusi neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

 

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Nu redziet, kā man neizdodas realizēt savu nodomu - nekāpt vairs tribīnē! Man tomēr ir jāpaskaidro dažas lietas, jo ir grūti runāt ar nedzirdīgiem - gan politikā nedzirdīgiem, gan arī demokrātijā nedzirdīgiem.

Es, protams, jūtos pagodināts, ka kāds apbrīno manus priekšlikumus un manu nostāju, kā šeit teica kāds no runātājiem, bet es te saklausīju tādus boļševiku laiku terminus kā “revizionisms”, “trockisms”, varbūt vēl kaut kas... Tas man atgādina manu jaunību, kad mani izmeta no universitātes par neatbilstību padomju studenta statusam, kā arī uzskatu un rīcības dēļ. Acīmredzot citi tajā laikā ir taisījuši veiksmīgu karjeru un veiksmīgi apguvuši šo boļševisma terminoloģiju.

Tieši tāpēc, ka šeit tika pieminēti represētie, es arī iesniedzu šos priekšlikumus. Jo, redziet, es esmu 14 gadus pavadījis ārpus Latvijas un trīs reizes atgriezies atpakaļ, un, varbūt, pateicoties tikai tam, ka bērnībā krievu bērni man spļāva ģīmī un atgādināja: “Ti latiš!”, es vienmēr esmu atcerējies, kur ir mana dzimtene. Es neesmu bijis tikai starp latviešiem, es esmu bijis kopā ar ukraiņiem, ar moldāviem, ar lietuviešiem, un mans tēvs gulēja uz vienām nārām arī ar japāņiem un vāciešiem - gan ar karagūstekņiem, gan ar citādi notiesātajiem. Un es absolūti nepārmetu, ka kāds ir atvedis no kaimiņzemes sev sievu - tas nav nekāds grēks. Un vismazāk mēs to varētu pārmest Martinsonam, kura bērni, es domāju, izaugs par ļoti labiem Latvijas pilsoņiem. Viņi tiek veiksmīgi audzināti, un šeit nebūs problēmas ar valodas zināšanu.

Kolēģis minēja, ka es esmu parādījies Saeimā. Es neesmu vienkārši parādījies, es esmu ievēlēts tāpat kā jūs. Tikai žēl, protams, ka knapi 10% vēlētāju ir gatavi mainīt boļševistisko izpratni un padomju demokrātiju pret kristīgo izpratni un kristīgo demokrātiju. Protams, man ir gandarījums, ka Kurzemē tādu bija vairāk - 13% un Ventspilī - 15 procenti. Bet nu kopumā Latvijā kā nu ir, tā ir.

Protams, ja es nebūtu parādījies Saeimā tik vēlu - pēc 10 gadiem -, tad varbūt man nebūtu jākāpj tribīnē ik pa laikam, lai atgādinātu aplamības jūsu pieņemtajos likumos, un ne tikai šajā vien. Man nav jākaunas ne par vienu savu priekšlikumu vai nobalsoto likumu. Es pieļauju, ka varbūt kādiem citiem būs savu mazbērnu priekšā jākaunas par savu tuvredzību.

Redziet, mēs, protams, runājam par valodas prasmi, bet te atkal ir jautājums: vai latvieši - pilsoņi, tieši paši nav atbildīgi par to, ka Latvijā padsmitajā neatkarības gadā vēl tik daudz cilvēku te dzīvo, kuriem latviešu valoda nav bijusi vajadzīga? Un pilsoņu dalīšanu “labajos” un “sliktajos” es uztveru kā vienu no šķeltniecības paņēmieniem, kāds bija sastopams jau 1993.gadā pirms Saeimas vēlēšanām, kad viena partija deklarēja lozungu: “Mūsu sarakstā - neviena bijušā komunista un neviena bijušā Augstākās padomes deputāta!” Bet tas bija ļoti sen. Tagad situācija ir mainījusies.

Ir ļoti cilvēcīgi, ka tiek redzēta skabarga cita acī, taču neaizmirsīsim tikai vienu - to, ka pašreizējā redakcijā Repatriācijas likums atļauj revolūcijas kareivju mazdēliem atgriezties kā repatriantiem un atzīt viņus par repatriantiem tikai tāpēc, ka viņi ir latvieši. Un šeit netiek apšaubīta viņu politiskā attieksme jeb patriotisms. Noteicošais ir tas, ka viņi ir latvieši.

Taču, ja mēs runājam par pazīstamiem un nepazīstamiem pilsoņiem, tad mana pārliecība ir tāda, ka likumā nevar būt “čomu” būšanas, ka priekš tiem, kurus es pazīstu, es taisu labu likumu, bet tie, kurus es nepazīstu, lai tad paliek tur, kur viņi ir.

Es varētu minēt konkrētus piemērus ar konkrētiem uzvārdiem, ka ne tikai nelatvietim, bet arī latvietim ir ārkārtīgi grūti atgriezties Latvijā saskaņā ar pašreizējo Repatriācijas likumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ziniet, visvieglākais, ko var izdarīt, ir pateikt, ka tas, ko otrs runāja, ir aplami, ka viņa iesniegtie priekšlikumi ir nepareizi. Tur vispār prāta nevajag! Katrs var uznākt šeit, tribīnē, un pateikt: tas un tas ir tāds un šitāds! Argumenti te nevienu neinteresē. Tur jau tā traģikomēdija ir! Šī izlikšanās, ka mani priekšlikumi ir vislabākie, ka visi, kas tos kritizē, neko te nesaprot un ka desmit gadus te nekas nav noticis. Tad vismaz vajag uzmanīgi klausīties to, ko šeit kāds runā. Vismaz!

Par Martinsonu. Te nebija runa par nosodījumu, te nebija runa par to, kādi viņa bērni būs. Tik daudz vajadzēja saprast! Tas bija vienkārši piemērs. Vienkārši piemērs, ka cilvēks, kurš aizbraucis prom no Latvijas, atbraucis ir ar šādu kuplu ģimeni. Viņa netika te klasificēta, vērtēta kā laba vai slikta.

Lūk, tā ir komunistiska pieeja, ka, nesaprotot, ko otrs pasaka, izvelk no teiktā to, kas pašam patīk! Un tas pats jau draud sakarā ar visu šādu priekšlikumu pieņemšanu, jo tiešām būs dažnedažādi cilvēki, kuriem nav šo patriotisko jūtu, kuri brauks uz šejieni tikai tāpēc, ka šeit ir vienkārši labāk nekā Krievijā vai kaut kur citur.

Un, redziet, tagad man jādzird vēl viena gudra doma, ka latvieši esot galvenie vainīgie pie tā, ka pilsoņi nemācās latviešu valodu. Ļoti skaisti! Tas ir viens pamatīgs arguments! Mēs esam aizgājuši tiktāl, ka pie mums ir valsts apmaksāti kursi tiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, ir dažnedažādi entuziasti, kas palīdz. Bet, kamēr nebūs vēlmes apgūt latviešu valodu, nekas nesanāks. Vai tiešām tas nav skaidrs?

Lūk, šeit, Saeimā, visi lieto latviešu valodu - cits labāk, cits sliktāk, kā nu kurš. Un es te nevienu nekritizēšu par to, ka viņš kaut ko nepareizi pasaka. Kritizēšu gan tad, ja dokumentos parādīsies kaut kas nelatvisks, kā tas pāris reižu ir bijis. Tā jau ir pavisam cita lieta.

Tā ka nejauksim divas dažādas lietas! Kaut kādi vispārpieņemtie mīlestības izpausmes veidi... Nav jau nekādas vainas tai mīlestībai, bet... Ja jau mēs runājam par šo arābu tautības pārstāvi, tad jāteic, ka, lūk, viņš ir jums piemērs: cik pareizi šis cilvēks runāja latviešu valodā! Ar visām garumzīmēm! Parādiet man kādu citu iebraucēju, kas tik īsu laiku šeit ir padzīvojis un tikpat labi runā latviski!

Lūk, par ko ir runa! Un tāpēc, ja mēs gribam kārtību valstī un gribam domāt par to, kādi šeit būs šie pilsoņi un kas te vispār dzīvos, tad vajag arī sistēmu. Šāds priekšlikums - tā nav sistēma. Tas ir jūklis! Neviens nesapratīs, ko darīt ar šiem te cilvēkiem, kas te atgriezīsies. Un kādi viņi būs un ar kādiem nolūkiem šeit atgriezīsies? Tā ka vienkārši te ir mans skaidrojums. Es nepretendēju uz kaut kādu absolūto patiesību un negribu teikt, ka priekšlikums ir muļķīgs vai nemuļķīgs, vai gudrs, vai nezin kāds. Es tam vienkārši nepiekrītu un izsaku savus argumentus, kāpēc es šādam priekšlikumam nepiekrītu. Un nebūt nenosodu šā priekšlikuma iesniedzēju. Un nevajag šeit runāt tā: “Ziniet, es te nebiju 10 gadus, un pa to laiku jūs esat nezin ko savārījuši. Un, ja es te būtu bijis, tad jūs gan redzētu!” Tas man atgādina daudzus interesantus cilvēkus, kas šajos okupācijas gados izvairījās no vārdiem “Latvijas neatkarība” un “latviešu tauta”. Tagad, tagad viņi ir ārkārtīgi lieli patrioti un lieli varoņi, jo šodien liela drosme vairs priekš tā nav vajadzīga.

Tā ka, es atvainojos, šo priekšlikumu es nevaru atbalstīt un aicinu arī citus tā darīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Vecā redakcija ir ļoti izsvērta un Latvijas situācijai ļoti atbilstoša. Lūk, to es gribētu vēlreiz uzsvērt. Un likums tiek realizēts, un sarežģījumu nav. Bēda ir tikai tur, ka diemžēl netiek dots pietiekami daudz naudas, lai palīdzētu pa pasauli izmētātiem latviešiem, līviem atgriezties savā dzimtenē. Tiem, kuri to vēlas. Bet tādu ir ļoti daudz. Izmētāti pa Krieviju, pa Baltkrieviju, Ukrainu, un tā tālāk. Lūk, tur tā bēda!

Simsona kungs, Tabūns neapbrīno jūsu ģeniālos priekšlikumus! Neapbrīno - pretēji kolēģim Dobeļa kungam - un nosoda tos. Patiešām nosoda! Man ļoti žēl, ka jūs, pavadījis 14 gadus ārpus Latvijas, tā arī daudz ko neesat sapratis. Ļoti žēl. Un tā ir jūsu nelaime. Izskatās, ka latviska Latvija jums ir visai svešs jēdziens. Un ka latviskuma nīdēšana un sabraukušo atbalstīšana ir jūsu mērķis, Simsona kungs. Jūs teicāt, ka jūsu sūtība esot labot aplamības likumos. Re, kur gudrinieks atradies! Visu Saeimu deputāti ir bijuši muļķīši, radījuši kaut kādu absurdu likumu, bet nu ir ieradies Simsona kungs, kas tagad radīs brīnumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es nebūtu tagad nākusi tribīnē, jo reiz jau atsaucu savus priekšlikumus, taču pēc komentāra par Simsona kunga priekšlikumiem - manējie ir ļoti līdzīgi - es vēlētos pateikt, ko es saprotu šajā likumā un kā es to saprotu, jo esmu atsaukusi savus priekšlikumus.

Tās sāpīgās un patiesās lietas, par kurām runā Simsona kungs, bieži vien ir nepietiekamā daudzumā skartas, lai mēs tās sadzirdētu. Tas ir ļoti nopietns secinājums, bet, iespējams, tas ir ļoti nepietiekams, lai varētu izdarīt likumā pietiekami nopietnus grozījumus. Arī tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ es savus priekšlikumus atsaucu pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju un ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ar visiem tiem, kuriem ir mūsu valstī jānodarbojas ar repatriācijas lietām atbilstoši gan viņu amata pienākumiem, gan arī viņu tiesībām pildīt likumos noteikto.

Jautājuma būtība ir pavisam cita. Tā ir ietverta šajā Simsona kunga priekšlikumā - proti, etniskās izcelsmes kritēriju, šo nacionālo kritēriju, nolikt līdzās pilsonībai, pilsoņa statusam kā kritērijam. Tā ir problēma, kuru mēs šobrīd vēl neesam gatavi atrisināt, lai gan ir tikai pavisam neliels repatriantu skaits - tikai daži simti. Viņu varētu būt vēl tikai daži simti tajā brīdī, kad mūsu veiktie grozījumi to ļautu darīt, bet mēs to šobrīd neatļaujam. Mēs nevaram panākt vienprātību un tādā veidā jautājumu atrisināt, izdarot likumā attiecīgus grozījumus. Labi, atstāsim to vēlākam laikam, raudzīsimies, kā tās lietas virzās tālāk! Repatrianta statusu piešķir uz mūžu, jo cilvēks atsakās no savas iepriekšējās valsts pilsonības, viņš pilnīgi un galīgi atgriežas Latvijā. To statusu iedod vienu reizi - tad, kad viņš reāli, praktiski repatriējas.

Taču jautājums ir par to, vai repatriants ir tiesīgs saņemt kaut kādā
veidā - es tomēr negribētu lietot vārdu “privileģēti” - Latvijas pilsonību. Vai tas ir liedzams tādam cilvēkam, kura vecāki un vecvecāki ir bijuši Latvijas pilsoņi, bet kurš pēc etniskās piederības nav bijis latvietis? Vai viņam tiešām tas ir liedzams, ja viņš reāli repatriējas?

Minēšu jums tikai vienu piemēru. (Es pilnīgi precīzi nesekoju līdzi Simsona kunga teiktajam, tāpēc iespējams, ka atkārtošu to, kas jau tika pateikts.) Vai arī tiem Sibīrijas latviešiem, kuriem Krievijas pasē ir ierakstīta tautība “latgalietis”, mēs tādā gadījumā liedzam atgriešanos, šo atteikumu motivēdami ar to, ka viņi nav latvieši? Jā, - jums taisnība, Dobeļa kungs, tas ir ļoti izaicinošs jautājuma formulējums, ļoti izaicinoša nostādne. Tabūna kungs šobrīd repliku izteica... Taču par to jautājumu būtu jāpadomā kaut vai tāpēc vien, ka arī tā ir Latvijas pilsoņu daļa... nacionālajai, Latvijas etniskajai daļai piederošā daļa, kurai šīs problēmas rodas. Līdzi tās nes, protams, arī valodas problēmas, lai gan latgalieši - tieši latgalieši! - ir visvairāk saglabājuši savu latviešu valodas formu, proti, latgalisko valodu, ko viņi ir runājuši savās ģimenēs. Tā ir tā īstā problēma, par kuru mēs kaut kāda iemesla dēļ izvairāmies runāt.

Ja runājam par Latvijas pilsonību, par Latvijas pilsoņa statusa prestižu, tad, protams, es piekrītu - esmu piekritusi, atsaucot savus priekšlikumus -, ka pilsonības jautājumi, pilsoņa statusa jautājumi, nav Repatriācijas likumā risinām. Bet - tikai daļēji...

Tabūna kungs! Ne jau tikai naudas jautājums pastāv attiecībā uz tām personām, kuras repatriējas. Man negribas, protams, atkārtot jūsu teikto, bet jūsu pozīcija, tas, ka jūs nosodāt Simsona kunga priekšlikumu, man diemžēl liek secināt, ka jūs nosodāt arī tos latgaliešus, kuri gribētu atgriezties Latvijā, bet kuri to nevar izdarīt, jo viņiem nav pasē ieraksta “latvietis”. Viņi to nevar izdarīt nacionālās, etniskās piederības dēļ. Tomēr viņi ir Latvijas bijušo pilsoņu pēcnācēji, kuriem it kā būtu pilnas tiesības uz to. Iespējams, tad, kad mēs nonāksim līdz Pilsonības likuma precizējumiem, mēs šajos jautājumos tomēr ieviesīsim tādas korekcijas, kas novērsīs šo netaisnību, kura reāli, praktiski pastāv.

Un nav svarīgi, vai ir viens tāds cilvēks vai tādu ir simts vai tūkstotis, svarīgi ir tas, ka Latvijas valstij ir jābūt taisnīgai pret ikvienu, kurš vēlas tajā nodzīvot savus labākos gadus, savu dzīvi, apliecināt savu piederību Latvijas valstij. Ikviens šāds cilvēks ir pelnījis, lai Latvijas valsts attieksme pret viņu būtu, cik vien iespējams, labvēlīgāka.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma iesniedzējs vēlas paplašināt repatriantu loku. Atļaušos dažiem atgādināt, ka vārdu “patria” burtiski var tulkot kā “dzimtene”. Un, protams, arī to, ka arī vairāki nelatvieši uzskata, ka Latvija ir viņu dzimtene. Spēkā esošajā redakcijā, manuprāt, vērojama acīm redzama diskriminācija pēc tautības principa. Priekšlikuma iesniedzējs piedāvā risinājumu, kā situāciju izlabot, un mēs, protams, šo priekšlikumu visnotaļ atbalstām. Mūsu valsts pamatlikumā - Latvijas Republikas Satversmē - ir runa par Latvijas tautu, ne tikai par latviešu tautu. Latvijas tauta, pēc dažu juristu vērtējuma, ir pilsoņu kopums neatkarīgi no to etniskās izcelsmes. Mums ir vērtīgs ikviens Latvijas iedzīvotājs, ikviens Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzimuma, tautības un izcelsmes.

Uzskatu, ka priekšlikums ir loģisks un atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Staļins sūtīja Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, neskatoties uz viņu tautību. Izsūtīto skaitā bija toreizējās krievu kopienas visizglītotākie, visaktīvākie pārstāvji. Ja pirmā Latvijas Republika būtu atjaunota pirms pieciem gadiem, tad atgriešanās kritērijs būtu acīm redzams - Latvijas pilsoņa pase. Taču pašreizējā redakcijā Repatriācijas likums ir acīm redzamā pretrunā ar Pilsonības likuma principiem toreizējā pilsoņu un (viņu pēcnācēju) kopuma atjaunošanai. Ja mēs šodien liedzam toreizējo Latvijas pilsoņu pēcnācējiem atgriezties savā dzimtenē, skatīdamies uz viņa tautību, tad mēs zināmā mērā esam sliktāki nekā Staļins.

Cienījamie kolēģi! Mainījās pasaule, mainījās arī Latvijas vieta pasaulē. Šodien mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un mums obligātas ir dažādas Eiropas Savienības direktīvas, to skaitā arī direktīva par visu veidu diskriminācijas aizliegšanu. Taču esošajā likuma redakcijā ir acīm redzama Latvijas pilsoņu diskriminācija pēc tautības, etniskās piederības.

Lūdzu atbalstīt savlaicīgo deputāta Simsona priekšlikumu, jo pretējā gadījumā mēs, ņemot vērā Eiropas Savienības spiedienu, būsim spiesti izdarīt to pašu, bet pret savu gribu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons - otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es esmu spiests vēlreiz kāpt tribīnē, lai precizētu vienu otru lietu.

Jūs pamanījāt, ka - atšķirībā no maniem oponentiem - es nevienu runātāju nenosaucu vārdā. Taču, ja kāds uz sevi attiecina manis teikto, es par to nevaru ļaunoties. Tā jau ir cerīga pazīme, ka mēs sākam domāt, iedziļināties lietas būtībā. Es gribu uzsvērt, ka jautājums ir plašāks, pēc būtības konceptuāls: vai mēs esam demokrātiska valsts? Vai pieņemam taisnīgus likumus vai lemjam tikai ar balsu vairākumu?

Es gribu atgādināt, ka ir viena vieta, viena iestāde, kurā tikai ar balsu vairākumu jeb, respektīvi, ar kulaku vairākumu iedibina kārtību. Tā ir cietuma kamera. Un to arī uzskata par demokrātiju tās aprindas, kas tajā vietā atrodas un dzīvo.

Es gribētu precizēt, ka, tiešām, ja es šeit šos desmit gadus būtu bijis, jūs mani ne vien redzētu, bet arī dzirdētu un ik pa laikam varētu izlasīt kā atgādinājumu manis teikto. Mans mērķis ir tikai tas: lai Latvija būtu demokrātiska valsts, ar demokrātiskiem principiem!

Un attiecībā uz valodas mācīšanos ieklausieties: mana pārliecība ir tā, ka katra pilsoņa un katra latvieša pienākums ir radīt nepieciešamību ikvienam cittautietim, kurš dzīvo Latvijā, apgūt un zināt šo valodu. Radīt nepieciešamību! Un valsts pienākums ir radīt šim sveštautietim, šim iebraucējam, iespēju šo valodu apgūt. Lūk, tā ir funkciju sadale un latviešu un pilsoņu atbildība attiecībā pret cittautiešiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Runāšu vēl īsāk nekā iepriekšējā reizē. Par Simsona kunga sacīto vairs nav vērts pat runāt. Tur ir viss skaidrs, jo cittautiešu mīlestība jums, Simsona kungs, ir prioritāra attiecībā pret latviešiem.

Es gribētu vismaz vienu teikumu sacīt Rugātes kundzei, kura diemžēl arī maldās trijās priedēs. Rugātes kundze, nosauciet man, lūdzu, kaut vienu piemēru, ka tas, kam Krievijas pasē rakstīts “latgalietis”, Latvijā nav atzīts par latvieti un tāpēc nav šeit pieņemts kā repatriants! Parādiet, lūdzu, man šādu faktu! Nav tādu faktu un nebūs! Tik nenormālu ierēdņu mums, paldies Dievam, nav.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ja kādam ir liela interese studēt to, ko cits ir teicis, tādam nolūkam ir stenogrammas. Mierīgi var šajās stenogrammās iedziļināties pēc sēdēm un tās izanalizēt, un tad var redzēt, kurš ir tas jaukais cilvēks, kas te citus slavē, un kurš ir tas nejaukais, kas citus lād. Tādas iespējas mums visiem ir! Tikai tad, kad ir tiešie fakti, var runāt par to, kuram ir taisnība attiecībā uz šiem faktiem.

Un tagad es parunāšu par tiem censoņiem, kas saka, ka mūsu pienākums esot iemācīt latviešu valodu tiem, kas nevēlas to mācīties. Vislabākais piemērs būtu, ja šāds censonis pats to izdarītu un demonstrētu, ka, lūk, tam, tam un šitam viņš ir iemācījis latviešu valodu vai darbojies apmācības kursos kā pasniedzējs, vai darījis kaut ko tamlīdzīgu. Tad šāds cilvēks drīkstētu tā runāt. Ja cilvēks pats nav pielicis pirkstu nekur, nevienā tādā jautājumā, kas skar latviešu valodas tīrību, rūpes par latviešu valodu, rūpes par to, lai mūsu valodai būtu lielāka ietekme mūsu valstī, nu kā viņš var... Teorētiski jau var ļoti skaisti filozofēt: katram vajadzētu darīt to, un katram vajadzētu darīt šito. Nu tad paņemiet Bībeli, nolieciet sev priekšā un sāciet ar to! Tur jau viss ir sarakstīts, nekas jauns jau vairs nav jāizdomā.

Ir milzīga atšķirība starp cilvēkiem, kas tiešām gadiem ilgi kaut ko dara, un tādiem, kas no malas noskatās, ko tie citi dara, un tad veikli iespraucas iekšā kaut kādās organizācijās un izmanto šīs organizācijas, lai gūtu reizēm iespēju sevi reklamēt tīri politiski, lielīties ar to vēl publiski.

Tā ka nevajadzētu jaukt kopā šādas lietas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko šeit ierosina Simsona kungs? Viņš piedāvā priekšlikumu, ka varētu šeit, savā dzimtenē, atgriezties bijušie Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcnācēji - neatkarīgi no viņu etniskās piederības.

Šeit Tabūna kungs izteica Simsonam kaut kādu iebildumu par to, ka viņš pavadījis daudz laika ārpus Latvijas. Man liekas, ka vajadzētu pašam Dobelim un pašam Tabūnam pavadīt divus trīs gadus ārpus Latvijas, lai labāk saprastu visu to dzīvi un neieciklētos savā nacionālismā.

Ja šobrīd, šeit, šajā zālē, būtu kāds no tiem bijušajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri pašreiz nedzīvo šeit un kuri grib repatriēties, bet kuriem šodienas likums liedz to darīt, - ja viņiem šobrīd būtu iespēja ierasties šeit un būt pie šā mikrofona, viņi būtu pateikuši: “Roģina ņe attalkivajet svoih sinovej i vnukov!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šai problēmai ir vismaz divi aspekti. Mēs pagaidām runājam tikai par tā saucamo humanitāro aspektu, un no šā viedokļa Agešina kungam ir absolūta taisnība. Saskaņā ar Satversmi visi pilsoņi ir vienlīdzīgi - neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tas ir vispārējs princips, un mēs apņemamies nepiemērot diskriminējošus pasākumus nekādos gadījumos. Protams, repatriācija ir diezgan īpatnēja joma, kurā ir diezgan grūti piemērot vispārējos principus, jo zināmā mērā šī joma iziet ārpus valsts saistībām. Ne visās valstīs repatriācija tiek īstenota. Tajās valstīs, kur paredzēta repatriācija, to dara patiešām dažādi. Šajā ziņā es pilnībā piekrītu Simsona kungam. Gan viena, gan otra pieeja ir principā pieļaujama. Patiešām, - jautājums ir par to, kā mēs uztveram pašu jēdzienu “Latvijas tauta”. Mūsu kolēģi no labējās opozīcijas to kārtējo reizi pauda pilnīgi nepārprotami: viņu skatījumā, Latvijas tauta ir tikai etniskie latvieši. Balsojumā par Simsona kunga priekšlikumu Saeima faktiski paudīs savu attieksmi pret šo jēdzienu. Formāli, juridiski ir patiešām diezgan grūti uz šo jautājumu attiecināt kaut kādas stingras normas. Taču balsojums noteikti parādīs Saeimas principiālo nostāju. Vai mēs patiešām uzskatām, ka Latvija ir mājas tikai etniskajiem latviešiem? Vai tos cilvēkus, kas kādreiz bija Latvijas pilsoņi un kas kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd nedzīvo Latvijā, mēs vairs neuzskatām par savējiem?

Vēlreiz uzsveru: jā, te ir pilnīgi skaidrs juridisks princips, bet balsojums parādīs pirmām kārtām politisko attieksmi.

Taču ir arī otrs aspekts, un tas netika minēts šajā diskusijā. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija ir tāda valsts, kurā trūkst iedzīvotāju, un ka diezgan nozīmīga imigrācija ir neizbēgama, ja mēs patiešām gribam attīstīt ekonomiku. Tāda ir situācija visā Eiropā. Pagaidām mums attīstās pārsvarā tās ekonomikas jomas, kas neprasa daudz darba vietu. Redzam, ka vairākās jomās jau tagad trūkst darbaspēka. Jautājums ir par to, vai mēs gribam kaut kādā veidā veicināt to, lai tieši Latvijas pilsoņu pēcnācēji būtu pirmie no tiem, kas spēs atgriezties Latvijā un spēs šeit strādāt, maksāt nodokļus un līdz ar to nodrošināt mūsu
tuvināšanos - vismaz tuvināšanos - tam Eiropas sociālajam modelim, kas pastāv un ar lielām grūtībām saglabājas mūsu partnervalstīs Eiropas Savienībā.

Vai mēs to noraidām? Principā tad mums būs ļoti lielas problēmas ar imigrāciju. Es domāju, ka Simsona kunga priekšlikums ir visnotaļ pamatots. Tas ir viens no veidiem, kā parādīt pirmām kārtām pašiem sev, ka Latvijas politiskā elite, Latvijas Saeima, patiešām atbalsta tās principiālās idejas, kas ir ietvertas Satversmē, - ka Latvija vienmēr bija multikulturāla valsts, ka vienmēr Latvijas tautu veidoja dažādas etniskās izcelsmes cilvēki un ka mēs patiešām atgriežamies, konsekventi atgriežamies, pie šīs nostājas, kas faktiski bija Latvijas valstiskuma kodols.

Ja mēs to noraidām, tad mēs skaidri parādām, ka mēs vēl neesam pārslimojuši šo bērnišķīgo nacionālisma slimību.

Aicinu jūs atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu izbeigt šīs neauglīgās debates, jo vārda “repatriants” līdzšinējā definīcija ir korektāka, īsāka un precīzāka nekā iesniegtie priekšlikumi.

Lūdzu, beigsim debates un balsosim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Ina Druviete!

I.Druviete. Es atgādinu, ka komisija 6. - deputāta Simsona
priekšlikumu - netika atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 7. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 9. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 10. - deputātes Vaideres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 12. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 13. - deputāta Agešina priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 14. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 15. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 16.priekšlikums. Deputāte Rugāte to ir atsaukusi.

17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 18. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 19. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 20.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 21. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Katram domājošam cilvēkam un it īpaši šajā gadījumā juristam ir skaidrs, ka par grozījumiem Repatriācijas likumā ir jārunā saistībā ar jauno Imigrācijas likumu. Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 10.punkts nosaka, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts repatrianta statuss, kā arī viņa ģimenes loceklim. Imigrācijas likuma 34.pants nosaka, kādos gadījumos repatriantam uzturēšanās atļauju atsaka, bet 36.pants - kādos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē. Tas ir 36.panta pirmās daļas 8.punkts.

Noraidīdama manu priekšlikumu, komisija atstāja spēkā normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatriantam un viņa ģimenes loceklim piešķir Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā. Imigrācijas likumā un Repatriācijas likumā noteiktā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtība atšķiras. Tātad šajā gadījumā pastāv abu likumu kolīzija.

Lai noteiktu, kuru likumu piemērot, ir jāvadās pēc likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, kura 8.panta otrā un trešā daļa nosaka: “Ja konstatēta pretruna starp vienāda juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir jaunākais normatīvais akts.”

Un trešā daļa: “Ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.”

Repatriācijas likums tika pieņemts 1995.gadā un pēdējo reizi grozīts 2002.gadā. Savukārt Imigrācijas likums stājās spēkā pagājušajā - 2003.gadā. Tātad Imigrācijas likums, neapšaubāmi, ir jaunāks par Repatriācijas likumu. Bez tam attiecībā uz uzturēšanās atļauju saņemšanu Imigrācijas likuma normas attiecībā pret Repatriācijas likuma normām ir speciālās tiesību normas, tāpēc arī pēc šīs pazīmes Imigrācijas likumam ir priekšroka.

Līdz ar to man nav skaidrs, kāpēc vajag atstāt Repatriācijas likumā normu, kura nedarbojas un ir pretrunā ar spēkā esošajām normām.

Lūdzu atbalstīt manu - 21.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Cienījamie kolēģi! Ne visi repatrianta ģimenes locekļi saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tie, kuri neiebrauc kopā ar repatriantu, saņem termiņa uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc komisijas lēmums bija neatbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 21. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 23. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējā reizē mēs šeit jau esam izteikuši daudzus un dažādus viedokļus, arī rādot ar pirkstu viens uz otru, nu ne visi varbūt... Šajā savā uzstāšanās reizē es nemēģināšu daudz skaidrot vai kādu pārliecināt, bet gan uzdošu jautājumu: “Kāda ir atšķirība, ja cilvēks izbrauca no Latvijas pirms 4.maija vai pēc 4.maija?” Kas būtisks notika Latvijā pēc 4.maija, kad mēs šeit nobalsojām par Latvijas neatkarību, kad šeit iekšā bija padomju armija, riņķī bija Interfronte un visi pārējie un kad mēs nevienu brīdi nevarējām būt droši, kas ar mums notiks un cik ilgi mēs šeit, Augstākajā padomē, atradīsimies?”

Ja mēs runātu par 21.augustu, jā, tad varētu teikt, ka tiešām pēc 21.augusta reālie draudi bija beigušies, situācija bija jau daudz drošāka un varbūt arī skaidrāka.

Ja mēs patvaļīgi vai pēc savas revolucionārās sirdsapziņas izvirzām kādus papildu noteikumus, nekā tas ir Krimināllikumā vai kādā citā sodu likumā par kādu nodarījumu, tad man ir jautājums: “Par kādu nodarījumu ir šāda soda sankcija, ja vispārējais princips ir brīva pārvietošanās?” Demokrātiskā valstī cilvēks var braukt uz ārzemēm, atgriezties no ārzemēm, dzīvot šeit, dzīvot citur; viņam var būt īpašums šeit, var būt arī citur, tāpat kā bizness, uzņēmējdarbība vai kas cits. Un tagad, lūk, mēs atkal diferencējam, veidojot “labos” repatriantus un “sliktos” repatriantus, “labos” pilsoņus un “sliktos” pilsoņus... Lūk, tam, kurš ir izbraucis pēc 4.maija no Latvijas, tam tad mēs nedosim vis šo uzturēšanās atļauju bez maksas.

Manā uztverē, tā ir voluntāra un no demokrātijas principiem ļoti tāla norma. Un es vēlreiz varu uzsvērt tikai to, ka tā ir katra sirdsapziņas, politiskās pārliecības un demokrātijas izpratnes lieta, vai mēs šo normu uzskatām par saistošu un par pamatotu, pieļaujam vai nepieļaujam to. Manuprāt, neatkarības 15.gadā šis kritērijs vairs nevarētu būt par noteicošo, lai mēs diferencētu repatriantu tiesības saņemt uzturēšanās atļauju atkarībā no tā, vai viņš ir aizgājis no Latvijas kā bēglis vai zaudējis valsti kā izsūtītais, izraidītais no savas dzimtenes, vai viņš ir izbraucis ģimenes vai kādu citu apstākļu dēļ.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tiešām jautājums ir interesants: kāda ir atšķirība starp tiem cilvēkiem, kas Latviju atstāja pirms 1990.gada 4.maija, un tiem, kas atstāja pēc 1990.gada 4.maija.

Latvijai tie bija izšķirīgi brīži, sākot no 1990.gada 4.maija un ne tikai līdz 1991.gada 21.augustam, bet arī līdz pat Krievijas karaspēka izvešanas sākumam un vēl ilgi pēc tam. Un šeit, Latvijā, bija ļoti svarīgs jebkurš cilvēks, kas patiesi vēlējās mūsu valstij toreiz palīdzēt. Tie bija pirmie atdzimšanas soļi tieši pēc 4.maija.

Es atgādināšu visādu veidu notikumus - visus tos piketus, uzbrukumus, demonstrācijas. Interfrontes gājienus un visu pārējo. Nedrīkstam to aizmirst! Un šādā brīdī cilvēks vienkārši aizbrauc. Darījumi? Kādi tad briesmīgi darījumi varēja būt tajā laikā cilvēkiem? Okupācijas laikā te nekādas darījumu iestādes neveidojās. Te bija tikai padomju izveidotās iestādes. Tās gan “šeftējās”.

Jā, protams! Čekisti veda naudu projām uz ārzemēm un noguldīja sev zināmās vietās un tā tālāk. Jā, tādi darījumi bija. Protams. Tie arī brauca. Protams, bija cilvēki, kurus Latvijas valsts sūtīja pildīt pienākumus, un par tiem te nav runa. Bet tie jau nav repatrianti! Tie ir pavisam citi cilvēki. Arī Augstākā padome janvāra notikumu laikā un vēl šad un tad deleģēja tiesības cilvēkiem, kuri pārstāvēja Latviju, bet tas visiem bija zināms.

Līdz ar to nu nevar atbalstīt šādu priekšlikumu. Samierināšanās ir laba lieta, bet pie viena nosacījuma - ja samierināšanās nāk no abām pusēm, bet, ja ir kaut kādi naivi piedāvājumi tikai no vienas puses, tad vienmēr otrajā pusē atradīsies viltnieki, kas šos naivos piedāvājumus izmantos tā, kā viņiem tas liekas izdevīgāk. Un Latvija ir jau vairākkārt apkrāpta ar dažāda veida solījumiem, piedāvājumiem un izmantota arī diemžēl. Ir izmantota bieži vien latviešu lētticība, latviešu humānisms ir izmantots. Ļoti neglīti tas ir izmantots dažādās pasaules vietās. Tieši šīs mūsu nenoteiktības dēļ.

Labi, mēs tagad teiksim: “Visi ir labi, mēs pret visiem būsim labi!” Bet vai citi pret mums būs labi? Vai mēs ar to iegūsim kaut kādu piekrišanu? Pagaidām fakti liecina pretējo. Kaut vai tās pašas mūsu attiecības ar Krieviju. Eiropas Padomes dokumentos skaidri un gaiši ir punkts, ka Krievija apņemas pārskatīt visas represēto lietas un palīdzēt represētajiem un pat viņu pēctečiem. Es nākamnedēļ tieši braukšu runāt par šo jautājumu. Krievija neko nedara šajā lietā. Galīgi neko! Nepiedalās nekādās sarunās un nevēlas pat dzirdēt. Taču jebkurā starptautiskajā saietā tā skaļi un bravūrīgi runā par to, ka viņi dara visu, viņi vēl visiem labu, bet, redziet, pret viņiem slikti izturas. Pret viņiem slikti izturas Gruzijā, pret viņiem slikti izturas Ukrainā, pret viņiem slikti izturas Baltijas valstīs.

Ar šādiem paņēmieniem, ar šādu, piedošanu, diezgan naivu, lētticīgu labestību mēs neiegūsim tur atbalstu. Līdz ar to nevar... nevar svītrot šo 1990.gada 4.maija jēdzienu, jo šeit tas ir tieši jēdziens. Tā ir robeža, pāri kurai nevajadzētu pārkāpt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es pieļauju, ka jums vairs nav intereses dzirdēt to, ko es šeit mēģinu pateikt. Bet kaut vai vēstures dēļ, lai pēc gadiem desmit varētu izlasīt, ko mēs esam sprieduši un par ko mēs esam diskutējuši, man ir jāoponē un jāskaidro sava pozīcija.

Redziet, ja mēs domājam par nopelniem, par to cilvēku nopelniem, kuri piedalījās neatkarības atjaunošanā, kuri atbalstīja Augstāko padomi ar savu attieksmi, ar savu masu, tad būtu jārunā par valsts apbalvojumiem un par ordeni. Es atļaušos atgādināt: tad, kad bija mani priekšlikumi atjaunojamā Ordeņu likumā, arī tad daudzi no šeit klātesošajiem balsoja “pret” tiem priekšlikumiem, kuri bija attiecināmi tieši uz cilvēkiem - uz viņu nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas neatkarības aizstāvēšanā.

Un vēl otra tēze. Ja mēs runājam par 4.maiju, par 1990.gada 4.maiju, tad te nav noteikts galapunkts - vai tas ir līdz 21.oktobrim... augustam tajā starpposmā, jo arī 2000.gads ir pēc 4.maija, un arī 1995.gads ir pēc 4.maija. Un arī pēc Pilsonības likuma pieņemšanas vēl ir daļa cilvēku, kuriem bija tiesības uz pilsonību. Viņi varbūt nenoformēja šo pilsonību un izbrauca ārpus Latvijas tiešām savās darīšanās, nebūdami Latvijas pilsoņi, un palika tur, un tagad ir spiesti aizkavēties tikai tāpēc, ka mūsu Repatriācijas likums nav gana labvēlīgs, lai viņi varētu atgriezties savā dzimtenē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka mēs mēģināsim katrs to vēsturi pagriezt tā, kāda varbūt katram no mums ir tā izpratne. Var jau būt, ka katram ir sava patiesība, bet savas patiesības vārdā es atgādināšu to, cik ļoti toreiz no mums pārējās Baltijas valstis gaidīja šo 4.maija balsojumu. Es to ļoti labi atceros, cik reižu mums zvanīja gan no Lietuvas, gan no Igaunijas: “Kad jūs pieņemsit šo dokumentu?” Šeit ieradās toreizējais Lietuvas pirmais “vīrs” - Vītauts Landsberģis un mūs mēģināja pārliecināt. Un viņš arī tieši pirms 4.maija balsojuma bija šeit. Un tas kaut ko toreiz nozīmēja.

Nerunāsim šeit par apbalvojumiem! Ne jau mēs esam tie, kuri tos piešķir, ne mēs esam tie, kuri īpaši par tiem spriež. Katram Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības izvirzīt kādu uz apbalvošanu. Tie ir pavisam citi jautājumi, un tam nav nekāda sakara, galīgi nekāda sakara ar personām, kas izceļojušas no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija. Šeit ir runa par mūsu attieksmi pret pagātni, tieši pret to, kas pagātnē bijis svarīgs un kurā brīdī. Un 4.maijs bija sākums. Bija dažnedažādi turpinājumi, protams. Un līdz ar to šā sākuma vārdā mēs nedrīkstam tādus vārdus izmest ārā. Nedrīkstam pieļaut to, ka jebkurš, kuram te sanāks prātā kaut kas, nāks un pretendēs uz kaut ko.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 23. - deputāta Pētera Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 24. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Salīdzinot spēkā esošo Repatriācijas likuma 10.panta redakciju un 24.priekšlikumā piedāvāto 10.panta redakciju, kura pilnībā atbilst Imigrācijas likuma 34.pantam, ir acīm redzams, ka šīs panta redakcijas būtiski atšķiras, lai gan regulē vienus un tos pašus jautājumus - repatriācijas atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Ņemot vērā jau citēto likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, varam atkārtoti secināt, ka abu likumu kolīzijas gadījumā tiks piemērots jaunākais un speciālais likums - Imigrācijas likums.

Tādēļ lūdzu novērst šo likumu kolīziju un atbalstīt 24.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 24. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 26. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu noteikt vienotu kārtību lēmumu pārsūdzēšanai visos tajos gadījumos, kad attiecībā uz repatriantu tiek pieņemts lēmums - gan par repatrianta statusa piešķiršanas atteikumu, gan par šā statusa zaudēšanu, gan par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, gan par tās anulēšanu. Šī kārtība ir daudz precīzāka, diezgan visaptveroša un pilnībā atbilst Imigrācijas likumam. Tas ļaus izvairīties no strīdiem pretrunu gadījumos.

Lūdzu balsot par manu priekšlikumu - 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 26. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 28. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 29. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Druviete. 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma, tā saucamās Cilvēktiesību komisijas priekšlikuma, būtība ir ļoti vienkārša - svītrot vārdus “par sevi apzināti”. Tas nozīmē, ka tad, ja repatriants būs kļūdījies dokumentu aizpildīšanā, viņš par savu nejauko kļūdu varēs vispār zaudēt repatrianta statusu, ja mēs tagad pieņemsim šo tā saucamās Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu.

Visā pasaulē cilvēktiesību aizstāvji rīkojas tieši pretēji - visos attiecīgajos likumos šos gadījumus papildina tekstu ar vārdiem “par sevi apzināti”. Tikai mūsu, Latvijas, oficiālie cilvēktiesību aizstāvji dara visu pretēji.

Praktiski mūsu tā saucamā Cilvēktiesību komisija ir līdzīga vācu komandantūrai Rīgā 1942.gadā, un mūsu cienījamā Ina Druviete ir šīs komisijas vadībā. Un līdzīga šādai komandantūrai būs, kā es sapratu, arī Izglītības un zinātnes ministrija - jau no decembra. Un mēs būsim spiesti nomainīt mūsu klipā “Melno Kārli” - gan nosaukumā, gan saturā.

Esmu pārliecināts, ka šajā priekšlikumā cilvēktiesības pat nenakšņoja, un lūdzu noraidīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi juristi! Es vēršos tieši pie kolēģiem juristiem. Ja jau jūs lielā vienprātībā noraidījāt manus priekšlikumus, kas atvieglotu repatriācijas procesu, kāpēc jūs tagad gribat izsvītrot šos vārdus un tādējādi padarīt situāciju repatriantiem grūtāku tajā gadījumā, ja repatriants ir iesniedzis dokumentu, kurš ir saņemts no arhīva vai no kādas citas iestādes un kurā ierakstītais fakts ir izrādījies nepatiess? Kolēģe Rugāte jau pirms brīža minēja, ka Krievijas pasē var būt ierakstīta tautība “latvietis” vai “latgalietis”, vai jebkāda cita. Es esmu piedzīvojis to, ka manai vecajai tantei komandants sacīja: “Kāda atšķirība - Elza Irmanovna vai Ilze Ermanovna?” Viņam šī nav atšķirība.

Mēs šādu kļūdainu faktu, ko no paša cilvēka pilnīgi neatkarīgu iemeslu dēļ, bez viņa apzinātas ļaunas rīcības, bez viņa apzināta ļauna nodoma, kāds ir ierakstījis viņa dokumentos vai viņam izsniegtajā izziņā, tagad minēsim likumā kā iemeslu, lai viņam varētu atņemt repatrianta statusu! Protams, tas tā var būt uz laiku - līdz tam brīdim, kad cilvēks dabūs pareizu izziņu un pierādīs, ka ir kļūdījies kāds ierēdnis. Bet vai tā ir normāla parādība? Nu, godājamie kolēģi juristi, speciālisti dažādās jomās, izsakiet savu viedokli!

Es savu viedokli nekādā ziņā neargumentēju ar nupat izskanējušajiem kolēģa Buzajeva izteicieniem, bet, manuprāt, tas priekšlikums nav pamatots, vadoties no tīri loģiskiem un juridiskiem apsvērumiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Komisija pieņēma negatīvu lēmumu, lai liegtu iespēju apzināti iesniegt nepatiesas ziņas un atteikuma gadījumā it kā legāli uzturēties Latvijā tiesvedības laikā. Tātad komisijas lēmums - neatbalstīt. Neatbalstīt deputāta Simsona priekšlikumu, bet atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 17, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 31. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Druviete. 32. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Druviete. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 34. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas viss, ko es teicu par nepieciešamību saskaņot Repatriācijas likuma un Imigrācijas likuma normas, attiecas arī uz manis iesniegto 34.priekšlikumu, kas ir par 12.panta redakciju. Atstāt tik būtiskas pretrunas abos likumos - es uzskatu, ka tas ir likumdevēja brāķis. Repatriācijas likuma normas tik un tā nedarbosies. Šinī gadījumā jūtama, piedodiet, juridiska nekompetence.

Lūdzu balsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 34. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 35. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 36. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par 36.priekšlikumu, man gribētos īpaši uzsvērt sekojošo: likuma “Par muitas nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka šis likums piemērojams arī repatriantam un viņa ģimenes loceklim, kurš kopā ar repatriantu pārceļas uz dzīvi Latvijā. Likuma “Par muitas nodokli” 9.pantā ir precīzi uzskaitīts, kādā veidā un apmērā repatriants bez muitas nodokļa ieved Latvijā personiskai lietošanai paredzētas preces. Nekā tamlīdzīga nav Repatriācijas likuma 17.pantā, kurā bez tam runāts par kaut kādām muitas nodevām repatriantiem. Likums “Par muitas nodokli” pieņemts 2003.gadā, Repatriācijas likums - 1995.gadā. Tātad darbosies jaunākais likums, un tas ir speciālais likums - likums “Par muitas nodokli”.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 36. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 37. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Druviete. 38. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām atbrīvot no valsts nodevas par pakalpojumiem, kas saistīti ar vīzas izsniegšanu, ne tikai repatriantu, viņa laulāto, bērnus un vecākus, kā to nosaka Repatriācijas likuma 18.pants, bet arī visus citus viņa ģimenes locekļus, kuri ieceļo Latvijā kopā ar viņu. Bez tam es gribētu vērst jūsu uzmanību uz kārtējo Repatriācijas likuma neatbilstību Imigrācijas likumam. Imigrācijas likuma 6.pants nerunā ne par maksas, ne par bezmaksas vīzām, bet gan par valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Lūdzu atbalstīt 38.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienkāršam faktam. Šajos grozījumos nav runa par kaut kādiem politiskiem lēmumiem. Man patiešām nav skaidra Saeimas vairākuma nostāja. Patiešām, - šis likums tika pieņemts pirms vairākiem gadiem, kad visa likumdošana vēl nebija sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Mēs nupat jau vairākkārt nobalsojām par to, lai atstātu šajā likumā tādus jēdzienus, kādi vispār likumos vairs netiek lietoti, tādus, kā, piemēram, muitas nodevas, un tā tālāk. Šajā situācijā atkal rodas tie paši jautājumi. Šeit ir runa par atgriešanās garantijām. To jautājumu daļēji varētu atrisināt ar nākamo - Simsona kunga - priekšlikumu. Tomēr man šķiet, ka notiek ļoti vienkārša lieta - deputātu vairākums vienkārši negrib iedziļināties priekšlikuma būtībā un automātiski balso “pret”, tāpēc ka to iesniegusi opozīcija.

Es tomēr ļoti aicinu jūs ieskatīties šajā likumā, jo tas ir likums, nevis deklarācija. Saprotiet, nepietiek ar to, ka vienkārši aicinātu visus latviešus un līvus atgriezties mājās. Vajag arī tehniski, birokrātiski nodrošināt šo procedūru, lai cilvēki varētu to izdarīt. Šie grozījumi tika vērsti uz to, lai šī procedūra būtu cilvēkiem pieejama, jo lielākā daļa šo cilvēku nemaz nav, teiksim, turīgi cilvēki. Daudzi no viņiem nezina pietiekami daudz par Latvijas likumdošanu. Noraidot šos Simsona kunga un Agešina kunga priekšlikumus, jūs vienkārši apgrūtināt viņiem iespēju atgriezties mājās. Tā ir vienkārši divkosība! Mēs, no vienas puses, deklarējam: “Jā, brauciet mājās!” - un pieņemam speciālu likumu, bet, no otras puses, vienlaikus saglabājam šajā likumā normas, kas traucē to īstenot praksē. Es domāju, tas vienkārši nav godīgi.

Aicinu jūs atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu! Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Cienītie kolēģi! Par terminu “citi ģimenes locekļi”.

Ģimenes locekļi ir definēti 3.pantā. Ģimenes locekļi ir laulātais, vecāki un bērni. Bezmaksas vīzas saņemšana šiem cilvēkiem ir garantēta saskaņā ar Imigrācijas likumu. Komisija neredz pamatu termina “citi ģimenes locekļi” paplašināšanai līdz vecāsmātes brālēna mazbērna sievai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 38. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 39. - deputāta Simsona priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 40. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 41. - deputātes Vaideres priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 44. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 45. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 47. - deputātes Vaideres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis deputātes Vaideres priekšlikums ir veltīts ļoti svarīgai lietai. Praktiski viņas priekšlikums paredz atgriešanos likuma iepriekšējā redakcijā, kura eksistēja gandrīz desmit gadus. Tajā ir dota iespēja arī izceļotājiem no Latvijas saņemt kādu kompensāciju. Kaut gan deputāte Vaidere arī pieder pie izceļotājiem un jau pārcēlusies uz mūsu jaunās, lielās valsts galvaspilsētu, es tomēr lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo, teiksim, kad jūs fotografējāties Saeimā kopā ar Gardu un viņa meitenēm, tad tas ir viens. Visu labējo frakciju pārstāvji tur bija. Taču, lai tomēr nodrošinātu viņu idejas materiāli, tad komisija ir pret...

Praktiski ir runa un bija runa par to, ka Ministru kabinets pieņems speciālus noteikumus, kuros būtu garantēta zināma kompensācija izceļotājiem uz Krieviju galvenokārt. Šajos noteikumos eksistēja četri gadi un bija paredzēta kompensācija 2000 latu apmērā, ja īrnieks aizbrauca no denacionalizētajām mājām, bet diemžēl nebija budžetā naudas, un šo noteikumu spēkā stāšanās termiņu pārcēla no gada uz gadu.

Es pilnīgi esmu gatavs solidarizēties ar Vaideres kundzi un aicinu šo prātīgo normu atjaunot.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 47. - deputātes Vaideres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 38, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Un beidzamais - 48. - ir deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam par procedūru.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Mēs uzskatām, ka likumprojekta sagatavošanas procesā otrajam lasījumam ir pieļauts juridisks brāķis un ka šādā redakcijā likums nespēs darboties.

Lūdzu likumprojektu noraidīt un nodot atbildīgajai komisijai ar mērķi sagatavot likumprojektu no jauna otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Diemžēl jāatzīst, Agešina kungs, ka mutisks priekšlikums nav balsojams. Ir nepieciešams deputātu rakstisku priekšlikumu iesniegt Prezidijam. Paldies.

Turpināsim!

I.Druviete. Un komisijas vārdā es jums lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs balsosim par 48. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu jums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23.decembris. Paldies.

Cienījamie deputāti, pirms mēs tālāk skatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rugātes, Pietkeviča, Šņepstes, Goldes un citu deputātu iesniegumu ar šādu tekstu: “Sakarā ar to, ka balsojuma brīdī zālē neatradās vairāki deputāti, lūdzam izdarīt atkārtotu balsojumu par darba kārtības 9.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.”

Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē skaļš troksnis.) Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

Ja neviens deputāts nav pieteicies runāt... Deputāts Buzajevs ir pieteicies runāt “pret” pārbalsošanu.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es lūdzu noraidīt šo deputātu priekšlikumu par pārbalsošanu, jo šis priekšlikums neatbilst kristīgajām vērtībām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins runās “par”.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Šeit netika varbūt pareizi izprastas daudzas lietas. Te ir viena tīri tehniska problēma. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un zinot to, ka Eiropas Savienībā mēs zinām vismaz 27 pareizticīgās baznīcas, nevar runāt tikai par vienu. Mēs acīmredzot šeit domājam Maskavas patriarhijas Pareizticīgo baznīcu. Līdz ar to šis jautājums šeit nebija pareizs un bija ļoti demagoģisks, kad tika uzsvērts, ka Latvijā pareizticībai ir senas tradīcijas.

No kurienes ienāca pareizticība? Zināmā mērā tā ienāca no Bizantijas. Bet tad es gribu godājamajiem kolēģiem atgādināt, ka Grieķija svin pēc jaunā kalendāra un arī Eiropas Savienības pareizticīgās baznīcas atzīmē šos svētkus pēc jaunā kalendāra. Un tad ir jautājums: kāpēc vajadzētu, atzīmējot vienu reizi 24. un 25.decembrī vēlreiz sākt šo atzīmēšanu pēc divām nedēļām? Tātad šinī gadījumā jautājums kā tāds...

Mēs neesam “pret”! Es vēlreiz atkārtoju, ka pašreiz nav nekādas vajadzības noraidīt. Mēs tikai pārbalsojam to. Bet mans priekšlikums tādā gadījumā ir sanākt visiem kopā, izlemt, sagatavot šo priekšlikumu kārtīgi, visu izdebatēt, vai tad tiešām divreiz būtu jāsvin. Varbūt mēs varam svinēt tomēr kopā ar Eiropas Savienību... (Starpsauciens.) Jā, bet komisijā pašreiz vēl nav sagatavots materiāls šādā veidā... Mums tagad tas ir jāpārbalso un jānoraida, un tad ir jāiesniedz jau pareizs materiāls.

Tāpēc es aicinu šinī gadījumā tomēr pārbalsot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Boriss Cilevičs par procedūru kaut ko vēlas teikt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam!

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Jā, paldies! Debates par šo jautājumu jau tika izbeigtas. Un faktiski Kiršteina kungs runāja nevis par to, kāpēc ir nepieciešams pārbalsot, bet runāja par jautājuma būtību. Tas ir rupjš Kārtības ruļļa pārkāpums. Man gribētos, lai Saeimas cienījamā priekšsēdētāja to atzītu un izteiktu piezīmi Kiršteina kungam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Cileviča kungs! Katram deputātam ir tiesības argumentēt savu viedokli, un tieši to arī darīja deputāts Kiršteins - tādā veidā, kā viņš to uzskatīja par pareizu.

Tātad lūdzu deputātus vispirms balsot par pārbalsošanu - par to, vai notiks pārbalsošana! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, neviens deputāts neatturas.

Nākamais balsojums tad būs par darba kārtības 9.punktu - par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 47. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nav nodots komisijām.

Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Skatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 530!

Juridiskajā komisijā 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 6.priekšlikumu! Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Praktiski šā priekšlikuma būtība ir aizliegt nepilsoņiem... tieši aizliegt nepilsoņiem strādāt par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parastiem darbiniekiem. Ņemot vērā divus ANO komitejas slēdzienus, ka Latvijas pienākums ir samazināt atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, šis priekšlikums iznāk ļoti dīvains. Vai mēs vispār esam ANO locekļi? Varbūt ir laiks mums pievienoties Šveicei un oficiāli pārtraukt savu līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijā?

Šis komisijas priekšlikums praktiski ir tāds aicinājums, un saskaņā ar to es lūdzu to noraidīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai ir nepieciešams balsojums?

Lūdzu deputātus balsot par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrajam lasījumam saņemti 89 priekšlikumi, par kuriem atbildīgā komisija ir izteikusi savus atzinumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 2. - deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 4. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 5. - ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 9. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 11. - deputāta Aleksejeva un Sokolovska priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Sakiet, lūdzu, Buzajeva kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm? (Starpsauciens: “Nē, pēc pārtraukuma!”) Nē.

Tātad, cienījamie deputāti, debates par 11.priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Deputāts Andrejs Naglis paziņo, ka attiecībā uz likumprojekta (dokuments Nr.3422) nodošanu komisijām ir kļūdījies - viņš ir vēlējies balsot “par”.

Paziņojumam vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas sēde notiks tūlīt, pārtraukumā, Sociālo un darba lietu komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 12.35. Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Jānis Šmits, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Arturs Krišjānis Kariņš, Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Jānis Strazdiņš, Māris Kučinskis, Inese Šlesere un Dzintars Rasnačs.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atgriezties zālē, jo mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā lasījumā. Tūlīt sāksies debates par 11. - deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Sākam debates par 11.priekšlikumu. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es varu uzreiz lūgt jūs nobalsot un pēc tam pārbalsot šo priekšlikumu, jo kristiešu morāle šobrīd jūsu rindās ne īpaši stipra. Un pēc tam - par priekšlikuma būtību.

Faktiski mani kolēģi deputāti Aleksejevs un Sokolovskis izdarīja mēģinājumu sakārtot mūsu iekšējo likumdošanu, saskaņot to ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru mēs tik un tā būsim spiesti ratificēt jau nākamgad. Un izdarīja to vismīkstākajā formā.

Tas īpaši attiecas uz tiem reģioniem, kur latviešus dienā ar uguni grūti pat sameklēt.

Pirmais priekšlikuma teikums ir šāds: “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Un tikai pēc tam ir šī frāze: “Pašvaldība var ar savu lēmumu noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautību valodu, ja...” Tātad - ja ir izpildīts kaut viens no sekojošajiem nosacījumiem. Pirmais: ja pie mazākumtautībām piederošo iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā puse. Un otrais: ja aptaujā iedzīvotāju vairākums apstiprina, ka vispār kaut kādas mazākumtautības valodas izmantošana viņiem ir vajadzīga.

Kā pirmais, tā arī otrais nosacījums ir pārāk stingri un pat ne pārāk atbilst jau minētajai Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un tāpēc es nevaru saprast, kādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kas komisijai tajā nepatīk? Es gribu paskaidrojumu. Varbūt pirmais teikums nepatīk? “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Vai varbūt jūs negribat referendumu, bet gribat tikai saskaņā ar cilvēku skaitu risināt jautājumu, vai ir pašvaldības darbā nepieciešama mazākumtautību valoda vai nav? Vai varbūt gribat, lai būtu izpildāmi abi nosacījumi vienlaikus? Tad mēs varam nokārtot visas šīs neskaidrības trešajā lasījumā.

Ja mēs patiešām cienām visas Eiropas rekomendācijas, es tomēr aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

 

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par minēto konvenciju es nerunāšu. Gan jau redzēsim, kas notiks līdz ar tās pieņemšanu.

Mums, manuprāt, ir jāpadomā arī par to, kā mēs lietojam valsts valodu -un it sevišķi pašvaldībās. Es ļoti labi atceros, kādā valodā Eigima kungs, kad viņš bija Daugavpils mērs, runāja sēdes laikā. Mēs visi to dzirdējām un varējām vērot. Manuprāt, tāda kropļota valoda, kādā runāja Eigima kungs, nevienam - nedz jums, nedz mums - nav vajadzīga. Un, manuprāt, it sevišķi jāņem vērā tas, ka mēs paši izslēdzām no likuma normu par to, ka kandidātiem jāzina valsts valoda atbilstoši attiecīgajai valsts valodas prasmes kategorijai. Tagad sanāk, ka nu tādi cilvēki kā Eigima kungs varēs... nu, es nezinu, kā lai tā mīkstāk nosauc to, kā viņš lietoja to valodu... Es uzskatu, ka varbūt labāk šādam cilvēkam runāt savā dzimtajā valodā, nevis kropļot mūsu valsts valodu. No tā nekādu labumu mēs negūsim - nedz tā pašvaldība, nedz arī tie cilvēki, kas uzskata šo valodu par savu dzimto valodu.

Tāpēc mēs piedāvājam priekšlikumu: ja pašvaldībā dzīvo vairākumā tādi cilvēki, kas neuzskata sevi par latviešiem un kas ir nelatvieši, tad lai viņi nu neņirgājas par šo valodu! lai viņi runā labāk savā valodā, un tad tās lietas tajā pašvaldībā virzīsies labāk uz priekšu nekā tad, ja viņi mēģinās, kropļotā valodā runādami, risināt tur kaut kādus jautājumus! Savus iedzīvotājus viņi, vārdu sakot, “iedzīs stūrī”, un nekāda labuma no tā nebūs nedz tai pašvadībai, nedz arī tās pašvaldības cilvēkiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Artis Kampars grib runāt par procedūru? Nē.

P.Ontužāns. 12. - deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs visi zinām, ka dzīvē ir tā, ka reizēm lietas, attiecības un pat likumi, kad tie tiek izveidoti no jauna, ir ļoti labi, skaisti, derīgi un visādā veidā atbalstāmi. To var attiecināt arī uz likumu “Par pašvaldībām”, kurš savulaik tiešām darbojās pietiekami labi. Visi to atbalstīja, un pašvaldības, kā zināms, funkcionēja, un Latvijas valstī nekādas problēmas nav radušās.

Tomēr, laikam ejot uz priekšu, lietas paliek vecākas, tās nolietojas, tās ir jāmaina. Tā ir objektīva realitāte. Šobrīd likumu “Par pašvaldībām” es gribu salīdzināt ar vienu tādu lielu skaistu deķi, kurš ir nolietojies, kurš ir ieplīsis, kurš ir salāpīts daudzās vietās - reizēm neregulāri - un vairs īsti savas funkcijas nepilda. Šā gada pavasarī, kā atceramies, bija priekšlikums šo likumu modernizēt. Tas tika iesniegts pilnīgi no jauna Saeimā, bija tiešām jau atbilstošs Valsts pārvaldes iekārtas likumam, modernajām pašvaldību tendencēm. Diemžēl mēs tomēr vienojāmies par to, ka atkal mēģināsim lāpīt šo veco, jau salāpīto “deķi”. Diemžēl tā ir noticis. Es domāju, ka mēģinām to darīt. Un arī šis priekšlikums, ko es esmu iesniedzis, būtībā attiecas uz tādām konceptuālām lietām.

Mēs ļoti labi zinām, ka pašvaldību cilvēki vienmēr ir daudz runājuši par funkcijām, kuras viņiem ir jāpilda vai kuras nav jāpilda. Šobrīd likumā grūti ir saprast, kuras ir tās autonomās funkcijas, kuras tiek pašvaldībām piešķirtas ar šo likumu “Par pašvaldībām”, un kuras ir tā saucamās deleģētās funkcijas, kuras valsts tām deleģē, līdz ar to nodrošinot arī finansējumu. Es ar šo savu priekšlikumu, 12.priekšlikumu un arī tālāk sekojošajiem priekšlikumiem - 14.priekšlikumu, 16.priekšlikumu - gribēju ļoti precīzi pateikt, ka likums “Par pašvaldībām” skaidri un gaiši, nepārprotami nosaka tās funkcijas, kuras pašvaldībām ir jāpilda. Un visas pārējās funkcijas, ko valsts tiešām ir tiesīga deleģēt un arī deleģē, saucam par deleģētajām funkcijām. Valstij ir pienākums sniegt līdzfinansējumu.

Es nezinu, kādu iemeslu dēļ komisija nav atbalstījusi šādu pieeju pašvaldību problēmu risināšanai. Manuprāt, šī pieeja ir tikai un vienīgi loģiska un saprotama, un to mutiski atbalsta pilnīgi visi pašvaldību vadītāji. Kā mēs redzam, esmu aicinājis izslēgt to punktu, ka arī citos likumos var tikt noteiktas dažādas funkcijas... Ne vienmēr, teiksim, Auces pašvaldības vadītāji un deputāti var tās izprast, jo likumdošana ļoti strauji attīstās un viņiem ir ļoti grūti sekot tam visam līdzi. Līdz ar to šī sistēma bieži vien nedarbojas. Likumi tiek pieņemti, bet deputāti par to uzzina stipri vēlāk, un tie likumi netiek pildīti un bieži vien arī nauda nenāk līdzi...

Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu atbalstīt manus priekšlikumus - gan šo, gan arī 14.priekšlikumu un arī 13.priekšlikumu tajā skaitā. Tomēr vajag pašvaldībām skaidri un gaiši pateikt: “Šajā likumā ir noteiktas jūsu funkcijas. Ja valsts tās deleģē citos likumos, tad pilnīgi skaidri un ar noteiktu finansējumu.”

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski visi šie jautājumi ir publisko tiesību jomā un pašvaldību kompetencē. Teiksim, 1.punkts jau sagatavo šā likuma noteikto autonomo funkciju realizāciju. Kampara kungs grib izslēgt šo šā panta 2.punktu, un tas nozīmētu, ka citos likumos noteiktās autonomās funkcijas nav vajadzīgas. Kā jau minēja Kampara kungs, ir autonomās funkcijas un deleģētās. Skaidrs, ka ļoti labi būtu, ja mūsu valstī būtu tā, ka mūsu valsts varētu deleģēt funkcijas un reizē deleģēt arī naudu. Taču ir arī daudzas tādas funkcijas, ko pašvaldības veic autonomā režīmā (teiksim, pašvaldības pašas maksā par to), bet tās nav Pašvaldību likumā ietvertas. Nav ietvertas tieši Pašvaldību likumā, jo nevar tās visas te atrunāt. Jo pašvaldībai dažkārt ir jāveic tādi pienākumi jeb tādas funkcijas, kas skar jebkuru jautājumu (teiksim, kaut vai jautājumu par kapsētu ierīkošanu, labiekārtošanu; tas varētu būt viens no piemēriem), kuras nav reglamentētas citos likumos un kuras arī šajā likumā nevar varbūt paredzēt. Var būt arī tādi gadījumi, kuros pašvaldības pienākums ir veikt zināma veida funkciju, un tad viņa uz vietas reāli izvērtē šīs funkcijas nepieciešamību.

Tāpēc, izslēdzot šo punktu, pašvaldībām faktiski būs liegtas iespējas realizēt citos likumos noteiktās autonomās funkcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 13. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 14. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 15. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 16. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pieteicies debatēs deputāts Artis Kampars. Lūdzu!

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs esam jau sākuši diskutēt par konkrētām pašvaldību funkcijām, par viņu pienākumiem vai par tā saucamajām autonomajām funkcijām, ko pašvaldība pilda par sava budžeta līdzekļiem. Ja mēs uzmanīgi lasām 15.panta pašreizējo redakciju, tad redzam, ka tur pārsvarā ir tādas vispārīgas frāzes kā “rūpēties”, “kārtot”, “organizēt”, kas principā neuzliek pašvaldības vadītājiem, pašvaldības domei pienākumu kaut ko reāli darīt pašvaldības iedzīvotāju labā.

Mani priekšlikumi, turpmākie pieci, ir pārsvarā virzīti uz to, lai mēs precizētu šīs frāzes. Tātad pašvaldību uzdevumus mēs konkretizētu, izsakoties konkrētiem vārdiem (piemēram, ar vārdu “nodrošināt” vai vārdu “noteikt”). Tā ka šeit ir runa nevis par vispārīgām lietām, tādām, kuras bieži vien tiek traktētas ļoti, ļoti vispārīgi, bet gan par konkrētiem uzdevumiem, kuri pašvaldībām ir jāveic savu iedzīvotāju interesēs un kurus tām arī vajadzētu veikt, uz šo likumu pamatojoties. Aicinu balsot par šo 16.priekšlikumu, 17., 18. un arī 19.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par pašvaldības pastāvīgajām funkcijām. Kāpēc te ir vārds “organizēt”, nevis “nodrošināt”? Jo praktiski pašvaldība, veicot šos iedzīvotāju, teiksim, komunālos pakalpojumus, šo pakalpojumu veic pati - kā pašvaldība, kā uzņēmējdarbības iestāde vai kā uzņēmums. Var šo pakalpojumu, teiksim, veikt vai organizēt arī pašvaldība, kad šo pakalpojumu izpilda privātkompānijas vai komercsabiedrības un tamlīdzīgi. Tāpēc, ja mēs uzliekam šo pienākumu nodrošināt, tad tas nozīmē arī finansiāli samaksāt par šo pakalpojumu. Taču ir skaidrs, ka šie pakalpojumi katrai pašvaldībai ir atšķirīgi - gan siltuma apgādes pakalpojumi, gan atkritumu savākšana un tamlīdzīgi, kas ir jānodrošina. Pašvaldībām vajag organizēt, lai šis pakalpojums būtu veikts, nevis nodrošināt, jo tas uzliek pienākumu, ka par to ir jāsamaksā pašvaldībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Šķestera kunga argumentācija bija diezgan apšaubāma, jo šeit nekur nav rakstīts, ka, piemēram, vajag nodrošināt bezmaksas pakalpojumus. Un tur ir tā lietas būtība. Tieši pašvaldība ir vienīgā institūcija, kuras pienākumos ietilpst rūpes par to, lai šie pamatpakalpojumi būtu pieejami visiem iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji nav spējīgi par to samaksāt - tā jau ir cita lieta. Tad tur jau tiesām acīmredzot būtu jādarbojas.

Ir jāpiekrīt, ka Kampara kunga priekšlikums ir vērsts uz to, lai spēcīgāk nodrošinātu tieši iedzīvotāju tiesības, un tieši tāpēc šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 16. - deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 17. - deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 18. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 19. - deputāta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 20. - deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 21.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Par 20.priekšlikumu? Lūdzu deputātus balsot par 20. - deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 22, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tātad tas jau ir atbalstīts saistībā ar 20. - deputāta Kampara priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nav vairs balsojams.

P.Ontužāns. 22. - deputāta Kampara priekšlikums. Atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 22. un 23.priekšlikums ir saistīti ar ļoti, ļoti būtisku nozari, kas ir pašvaldību kompetencē un kas tiešām katru dienu atrodas sabiedrības uzmanības centrā. Un tā ir būvniecība. Mēs redzam ļoti plašas nelikumības būvniecībā gan Rīgā, gan ārpus tās, kur bieži vien ir ļoti grūti cīnīties pat ar pašvaldību - vai nu ar tās nekompetenci, vai arī ar tās nevēlēšanos darboties. Tāpēc manā 22.priekšlikumā ir ietverta ideja, ka pašvaldībai ir jāizstrādā attīstības programma, jānodrošina tās ieviešana un tālāk jau ir jānodrošina savas teritorijas apbūves procesa tiesiskums.

Atcerēsimies Kolkas gadījumu, kad pašvaldība rīkojās prettiesiski! Ja mēs pieņemtu šādus priekšlikumus, kas ir pretēji esošajiem noteikumiem, kuri ir ļoti izplūduši un vispārīgi, tad mums būtu ievērojami lielākas iespējas regulēt un kārtot šīs lietas.

Ja gadījumā kāds pašvaldības deputāts vai amatpersona būtu rīkojušies prettiesiski tieši būvniecības jomā, tad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam būtu iespējams saukt viņus pie atbildības.

Ļoti, ļoti aicinu īpaši atbalstīt tieši šo 22. un 23.priekšlikumu, kas regulē šo būtisko būvniecības sfēru, kura atrodas pašvaldību kompetencē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 22. - deputāta Kampara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 23. - deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 37, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 24. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 25. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 27. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 28. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 29. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 30. - deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 32. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 33. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 33.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 77, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 34. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 35. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 36. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šā likuma 26.panta preambula šobrīd pašvaldībās rada divdomīgu situāciju tieši tiesiskajā jomā. Kā zināms, Latvijas likumdošana virzās uz priekšu un ir pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš savā hierarhijā atrodas augstāk par likumu par pašvaldībām un kurš skaidri un gaiši pasaka, ka arī pašvaldību deputātiem tāpat kā jebkurai citai amatpersonai ir jābūt atbildīgiem par saviem pieņemtajiem lēmumiem.

Šobrīd daudzi, es teiktu, viena paliela daļa, Latvijas pašvaldību cilvēku saka tā: “Ziniet, šis likums uz mums tomēr neattiecas, jo mūsu konkrētajā likumā par pašvaldībām nekas tāds nav minēts.” Bet Latvijas valsts tomēr ir, manuprāt, viena tiesiska valsts, kurā likumu hierarhijai vajadzētu darboties. Līdz ar to arī es šajā likumā ar vienu palīgteikumu gribēju pateikt, ka pašvaldības izdod nolikumus, kurā papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumam nosaka savas darbības sfēras un lietas, kas atbilst to kompetencei, tātad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas tagad jau tik un tā darbojas tiesiskajā sistēmā. Tas vienkārši tiek pastiprināts arī šajā likumā, lai tas nebūtu divdomīgs pašvaldību dažu varbūt ne tik kompetentu cilvēku vidū.

Tātad es aicinu nodrošināt tiesiskumu arī pašvaldību jomā un lūdzu atbalstīt šo manu 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters,

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir pašvaldības nolikuma jautājums. Ir skaidrs, ka pašvaldības izdod savus nolikumus, bet Kampara kunga priekšlikumā ir rakstīts, “...papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam nosaka ...” kaut ko.

Es domāju, ka tie deputāti, kuri komisijā ir skatījuši šos priekšlikumus un arī apakškomisijā tos izvērtējuši, redz, ka faktiski šis priekšlikums visumā sajauc visu šā likumprojekta būtību. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu teikt tā: skaidrs, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums pamatā ir domāts valsts iestādēm, ministrijām un tamlīdzīgiem resoriem, un, protams, šie panti arī šajā likumā attiecas tieši uz pašvaldībām, bet tāda motivācija, ka mēs jebkuru nolikumu, ko pieņem pašvaldība, attiecinām uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, es domāju, nav pieņemama.

Skaidrs, ka ir vēl arī saistošie noteikumi, kuri reglamentē pašvaldības plašāku pieejamību sabiedrībai un attiecas uz trešajām personām, kuras dzīvo šajā teritorijā un kuras griežas pie pašvaldības šo jautājumu risināšanā. Tas viss ir ietverts saistošajos noteikumos, tāpēc varbūt varētu atstāt spēkā esošo kārtību, kāda šeit ir minēta. Te faktiski ir pateikts, kas ir pašvaldības nolikums un kas šajā nolikumā tiek ietverts - kādas normas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars, otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šķestera kungs! Šobrīd šajā uzstāšanās reizē jūs visi ļoti skaidri redzējāt, kā pat Saeimas deputāts un atbildīgās komisijas vadītājs saprot likumdošanas sistēmu Latvijā, jo viņš teica, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums neattiecas uz pašvaldībām.

Godātie kolēģi, tā tas nav! Valsts pārvaldes iekārtas likums daudzās jomās attiecas tieši uz pašvaldībām un daudz ko regulē šajā jomā. Šķestera kungs, lūdzu, palasiet! Lūdzu, iepazīstieties vairāk! Un, lūdzu, lūdzu, padomājiet, kā Latvijā darbojas tiesiska valsts!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 36. - deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 37. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 40. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 41. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 42. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 42. un 43.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 44. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 47. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 48. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 50. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 51. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums principā ir paralēls, un tajā ir runāts gandrīz par to pašu, kas ir teikts iepriekšējā priekšlikumā, ko mēs diemžēl noraidījām. Un te ir runa par domes deputātu atbildību savu pilsoņu, valsts un likuma priekšā.

Vai tiešām mēs domājam, ka tad, ja kāds ir ievēlēts par pašvaldības deputātu, uz viņu vairs nekas neattiecas un viņš var darīt jebko? Manuprāt, tas tā nav. Arī mēs, Saeimas deputāti, tāpat kā Ministru kabineta locekļi esam atbildīgi ne tikai politiski, bet arī tiesiski un likuma priekšā. Un tāpēc vēl jo vairāk pašvaldību cilvēkiem, deputātiem un vadītājiem, būtu jāseko līdzi šiem principiem un būtu ļoti nopietni jādomā par tiesiskuma un par šādu attiecību nodrošināšanu pašvaldībās.

Kolēģi, aicinu balsot par tiesiskumu, par loģiku!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ja ne, lūdzu balsot par 51. - deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 37, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 52. - deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 55.- atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Šņepste ir pieteikusies debatēs? Nē. Deputāti lūdz balsojumu par 52.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 55, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas iesniegtajā 55.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 17, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

54. un 55.priekšlikums nav balsojams, jo mēs nobalsojām par 53.priekšlikumu, kas ietver visu pantu ar jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lagzdiņa kungs! Jums ir taisnība - 54. un 55.priekšlikums nav balsojams.

P.Ontužāns. 56. - deputāta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 58.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

P.Ontužāns. 59. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 62. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? Deputāti lūdz balsojumu par 63.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 64 - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 65. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 66. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 44, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 67. - deputāta Zundas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Zunda atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

P.Ontužāns. 68. - deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par pašvaldību darba atklātību, par to, vai iedzīvotājiem ir tiesības vai nav tiesību ietekmēt pašvaldības darbu, ietekmēt būtiskus un svarīgus lēmumus, kuri attiecas uz viņu dzīvi, ko regulē pašvaldība. Konkrēti šeit ir runa par budžetu.

Līdz šim likumā ir bijis noteikts, ka budžets ir tabu: iedzīvotājs nedrīkst pat vispār domāt par to, ka varētu budžetu kaut kādā veidā ietekmēt, un nedrīkst tikt izsludināta publiska tā apspriešana. Kā zināms, publiska apspriešana nav referendums. Tā daudzi saka, to salīdzinot ar kārtību, kādā valsts budžets tiek apspriests Saeimā. Jo par valsts budžetu valsts mērogā - par to raksta visas avīzes, visi skaitļi ir pieejami, un publiskā apspriešana pēc būtības notiek ar preses starpniecību. Tā ir viena liela politiska lieta, un, protams, referendumu valsts mērogā par to rīkot nevar. Šāda publiska apspriešana ir tikai un vienīgi informatīva lieta, ko, manuprāt, pašvaldību iedzīvotājiem tomēr nevajadzētu aizliegt. Nevajadzētu teikt, ka obligāti ir jārīko budžeta publiska apspriešana, bet arī aizliegt nevar. Aizliegt pašvaldības iedzīvotājiem spriest par pašvaldības budžetu - tas, manuprāt, ir vienkārši bezatbildīgi! Budžeta apspriešanai taču ir tikai un vienīgi informatīva, rekomendējoša loma.

Godātie kolēģi! Tieši tāpēc aicinu jūs atbalstīt 68.priekšlikumu - aicinu svītrot no tās sadaļas, kurā pateikts, par ko nerīko publisko apspriešanu, vārdus “pašvaldības budžetu”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Uz mirkli iedomāsimies, ka Saeimas apstiprināto budžetu publiski apspriež visa sabiedrība! Šāda situācija var izveidoties arī katrā pašvaldībā, un šādas publiskas apspriešanas dēļ var ļoti ilgi tikt aizkavēta pašvaldības budžeta pieņemšana. Manuprāt, ir tā: ja ir izvirzīti deputāti, par kuriem pašvaldības iedzīvotāji ir balsojuši, tad viņu pienākums ir šeit strādāt. Sabiedrība var arī nezināt visas nianses, jo nav piedalījusies budžeta sagatavošanā. Publiska apspriešana var ļoti reāli apgrūtināt budžeta apstiprināšanu tagad, kad jau ir gada beigas un kad budžets ir jāpieņem.

Aicinu noraidīt deputāta Kampara priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars - otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Seiles kundze! Jūs, manuprāt, ļoti precīzi, taču man nesaprotamu iemeslu dēļ pilnīgi pretēji traktējat šo jautājumu. Pēdējā mēneša laikā Latvijas Republikas pilsoņi ir tiešā veidā apsprieduši budžetu nākamajam gadam - 2005.gadam. Un tieši šāda iemesla dēļ krita Emša valdība. Krita tāpēc, ka bija liels sabiedrības spiediens sakarā ar to, ka veselības aprūpes jomai nav pietiekami daudz naudiņas. Protams, tas nav pilnīgi obligāts jautājums, taču ir sabiedrības viedoklis, kurš nosaka politiķu rīcībspēju.

Un manā priekšlikumā ir tieši tas pats - ka sabiedrībai ir tiesības par to vismaz runāt. Jūs gribat liegt tiesības runāt. Tā ir padomju laika domāšana, ka nav pat tiesību runāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums jau nav par to, ka apspriešanu kā tādu var publiskot. Jebkurš var iet un apspriest. Taču, ja mēs ieliekam likumā tādu normu, tad tā paliek par obligātu. Nav mums izstrādāti nedz noteikumi, nedz arī ir zināms, kāda šī kārtība varētu būt. Un praktiski tad jau arī Saeimas apstiprināto valsts budžetu vajadzētu publiski apspriest, jo pašvaldības budžets ir savā ziņā līdzvērtīgs. Tāpēc es domāju, ka, iekļaujot šādu normu, mēs vienkārši apdraudētu pašvaldības budžetu, faktiski apdraudētu tā reālu pieņemšanu. Arī nodokļi taču netiek diskutēti, publiski apspriesti. Kādi tie ir, tādi tie jāpilda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kampara iesniegto 68.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. Komisija atbalsta deputāta Zundas iesniegto 69.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 70. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Komisija atbalsta 71. un 72.priekšlikumu - deputāta Kalniņa priekšlikumus. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... Par kuru? Par 71.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Otro!”) Tātad deputātiem iebildumu pret 71.priekšlikumu nav. Deputāti lūdz balsojumu par 72. - deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 34, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 73. - parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. 73.priekšlikums nav balsojams, jo mēs atbalstījām 72. - deputāta Kalniņa priekšlikumu.

74.priekšlikums.

P.Ontužāns. Iesniedzis deputāts Ēriks Zunda. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 76. - deputāta Zundas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

 

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums ir samērā absurds, jo tas paredz, ka izpilddirektoram ir jāpilda domes priekšsēdētāja rīkojumi. Nevis kādi pašvaldības domes saistošie noteikumi vai citi normatīvie akti, kas ir minēti pirmajā sadaļā, bet arī domes priekšsēdētāja rīkojumi! Piemēram, šādi: noslauki man apavus, aizdzen man mašīnu uz garāžu vai izdari kaut ko tamlīdzīgu! Tieši tā šis priekšlikums skan. Man liekas, ka tas ir pilnīgi nepareizi, ka, ja jau mēs ejam tajā virzienā, ka atdalām izpildvaru no lēmējvaras, šeit mēs liekam izpildvarai pildīt domes priekšsēdētāja rīkojumus. Tas ir pilnīgā pretrunā ar šo koncepciju, un tas nebūtu atbalstāms.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 76. - deputāta Zundas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Ontužāns. 77.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Aleksejevs un Sokolovskis. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 78. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 79. - deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 80. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji 81. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

P.Ontužāns. 82. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji atbildīgās komisijas priekšlikumā - 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 84.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 85. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 86. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 87. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 89. - deputātu Aleksejeva un Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

P.Ontužāns. 2005.gada 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2005.gada 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz spēkā ir Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme, kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta lēmumu. Ar Augstskolu likuma 3.pantu un ar zinātnes un izglītības ministra rīkojumu ir noteikts, ka Latvijas Kultūras akadēmija atbilst universitātes tipa augstskolai, tāpēc, pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo Augstskolu likumu, Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme ir jāapstiprina nevis Ministru kabinetam, bet Saeimai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar Satversmes tekstu. Nevienam ne no vienas frakcijas komisijas locekļiem nebija nekādu iebilžu pret to, un mēs vienprātīgi nolēmām lūgt Saeimu atbalstīt Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 15.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Apspriežamais likumprojekts ir saistīts ar šodien pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Apspriežamie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā precīzi nosaka piespiedu darbu izpildes kārtību. Bez tam šajā likumprojektā ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka piespiedu darbos var norīkot pašvaldības vai valsts probācijas dienests.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2005.gada 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2005.gada 7.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis dokuments kā steidzams ir vajadzīgs tāpēc, ka Latvijā pašreiz ir apvienotas vairākas iestādes - Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra, Latvijas Vides aģentūra un Valsts Ģeoloģijas dienests -, kam dots kopējais nosaukums “Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra”. Līdz ar to tas ir vienīgais labojums, kas ir vajadzīgs šajā likumā.

Tāpēc es arī lūdzu to nobalsot kā steidzamu. Tāds ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.decembris, bet otrais lasījums būs laikā līdz piektdienai.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.decembris, bet otrais lasījums 16.decembra sēdē.

A.Kiršteins. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Jā, godājamie deputāti! Dokumentu numuri ir 3246 un 3411. Mums pašreiz ir jāatbalsta vienošanās ar Starptautisko tribunālu Dienvidslāvijas jautājumos. Un galvenā problēma ir tā, ka pašreiz ir nepieciešamība daļai no lieciniekiem, kuri spēj dot liecību šim tribunālam Dienvidslāvijas kara noziegumos, garantēt zināmu aizsardzību, jo viņi ir apdraudēti savā teritorijā. Jūs jau zināt visus šos bēdīgos notikumus, kas bija saistīti ar dažādu starptautisko likumu pārkāpumiem, ar genocīdu, ar etniskajām tīrīšanām. Šis tribunāls tika izveidots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1993.gada 25.maija rezolūciju Nr.827. Un šim tribunālam ir tiesības notiesāt personas, kuras tur aizdomās par visiem šiem pārkāpumiem, kas izdarīti Dienvidslāvijas teritorijā.

Pašreiz šim līgumam ir pievienojušās deviņas valstis. Mēs painteresējāmies un uzzinājām, ka kopumā laikā no 1996.gada ir pārvietota 61 persona. Tātad 61 persona, kas liecinieka statusā tikusi apdraudēta, ir pārvietota uz dažādām valstīm. Pašreiz nav simtprocentīgas vajadzības, ka tieši Latvijā būtu jāslēpj kāds liecinieks, bet mēs nevaram izslēgt tādu iespēju, ka kādam cilvēkam, kas varbūt prot latviešu valodu vai ir saistīts ar kādām ģimenes saitēm šajā teritorijā, varbūt būs nepieciešams arī Latvijā piešķirt minētās personas jeb liecinieka statusu viņa aizsardzības nolūkā.

Runājot par finansiālajiem izdevumiem, es gribētu pateikt, ka, rēķinot uz vienu cilvēku, šie izdevumi nav ļoti lieli. Tie var svārstīties no 2,5 tūkstošiem līdz 22 tūkstošiem latu gadā. Tātad dzīvojamās platības nodrošināšanas izmaksas varētu būt atkarīgas no tā, vai viņš dzīvo mazpilsētā vai laukos, vai Rīgā. Tātad, rēķinot uz vienu personu, tās varētu būt no 700 līdz 2000 latu gadā. Bēgļa pabalsti, uzturnauda ir 960 lati gadā. Valsts valodas apguvei mēs esam pieņēmuši 420 latus - šādu summu. Un kopumā medicīniskā polise vienai personai maksās apmēram 300 latu gadā. Tie tad arī ir šie galvenie izdevumi. Tātad vidēji šī summa ir līdz 12 tūkstošiem latu gadā vienai personai. Es uzsveru: ja vispār būs šāda nepieciešamība!

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tagad visa Latvijas tauta zina, cik daudz var saņemt no nabaga Latvijas tautas kaut kāds liecinieks no bijušās Dienvidslāvijas. Es domāju, ka daži mūsu lauku iedzīvotāji arī labprāt dosies uz Dienvidslāviju un tur liecinās par Miloševiča noziegumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lūdzu skatīt dokumentu ar reģistrācijas numuru 995 jeb Saeimas dokumentus Nr.3253 un arī Nr.3412 - “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Šī konvencija paredz pašreiz precīzi noteikt principus, kā atlīdzināt zaudējumus cilvēkiem, kuri ir cietuši kaut kādā mērā korupcijas dēļ, tātad principus zaudējumu atlīdzībai, valsts atbildībai, noilguma piemērošanai, darbinieku aizsardzībai, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) gada pārskatiem un revīzijai, pierādījumu iegūšanai, starptautiskajai sadarbībai. Tātad ir cerības, ka šī konvencija nodrošinās iedarbīgu līdzekļu esamību par labu tām personām, kurām korupcijas darbības rezultātā ir radīti zaudējumi.

Es gribētu teikt, ka lielākā daļa no šajā konvencijā minētajiem pasākumiem jau ir iestrādāti dažādos Latvijas likumos. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Ja ir kādi priekšlikumi, mēs, protams, tos izskatīsim uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kiršteins. Godājamie deputāti, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu atbalstīt 21.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.decembris. Paldies.

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3413. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”.

Otrajam lasījumam komisija kopumā tika saņēmusi divus priekšlikumus. Tie tika izskatīti, un komisija par tiem pieņēma šādu lēmumu.

1. - Vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 2. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Vairāk priekšlikumu nebija. Komisija atbalstīja savā sēdē likumprojektu otrajam lasījumam. Un es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.decembris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.3414. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

Pirmo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 2. un 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas sagatavojis jaunus pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, skatīsim priekšlikumus, kas ir saņemti par likumprojektu uz otro lasījumu.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 22.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi visus priekšlikumus, kas iesniegti likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 25, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.


M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11 - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 22.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Komisija strādāja pie Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”.

Izskatījuši šo dokumentu, mēs uzskatījām, ka šinī dokumentā daudzi jautājumi nav aptverti, un atbildīgā komisija sagatavoja daudz plašāku dokumentu.

Pats būtiskākais ir tas, ka šeit tiek paredzēta Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā koleģiāla institūcija - Disciplinārlietu komisija, kura darbojas kā pirmstiesas strīdu izskatīšanas instance, lai izšķirtu tiešus strīdus, kuri rodas no civildienesta attiecībām pēc Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu pieņemšanas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu un noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”, jo es uzskatu, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Piemēram, saskaņā ar piedāvāto 59.pantu civildienesta ierēdņi pretendē uzurpēt un pildīt tiesu varas funkcijas. Proti, ir paredzēts izveidot kaut kādu komisiju - Disciplinārlietu komisiju -, kura uzņemsies faktiski pirmās instances tiesas funkcijas. Šī norma ir absolūtā pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu un tātad ir noraidāma tāpat kā viss alternatīvais likumprojekts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Krūmiņš. Kolēģi, mazliet nav pareiza izpratne. Šeit nav runa par to, ka tiek dublēta tiesu vara. Te ir runa par to, ka profesionāļi sagatavo pārliecinošus dokumentus, lai pēc tam varētu tiesā vieglāk izskatīt disciplinārsodu apelācijas.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Vispirms balsosim par likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Tātad - balsojums par likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”, ko iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 56, atturas - 9. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Valsts civildienests ierēdņu disciplinārās atbildības likums”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Krūmiņš. Paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2005.gada 14.februāris. Tātad būs pietiekami daudz laika, lai iesniegtu priekšlikumus un lai likums būtu absolūti labs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2005.gada 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.3419.

1.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 3.priekšlikumu tāpat iesniedzis ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un arī 4.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta iesniegtā “Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Aigars Pētersons.

 

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ministru kabineta iesniegtā “Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”. Komisija lūdz deputātus apstiprināt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir lēmuma projekts - “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām””.

Žēl, ka mēs to nenobalsojām pagājušoreiz. Tā kā iebilda daži deputāti, saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam to izskatīt tikai šodienas sēdē. Kāpēc šis paziņojums bija vajadzīgs?

Pirmkārt. Zinot to, kādā veidā notika šīs vēlēšanas, mēs pilnībā piekrītam gan mūsu novērotājiem, gan starptautisko organizāciju novērotājiem, galvenokārt no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un no Eiropas Savienības, kuri konstatēja vairākus galvenos pārkāpumus. Un šie pārkāpumi bija šādi: nevienlīdzīga masu informācijas līdzekļu izmantošana, kā to saka, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan arī Ukrainā, un nesamērīga administratīvo resursu pielietošana. Tas ir tad, kad masu informācijas līdzekļi, valsts kontrolē esošie radio un televīzijas informācijas kanāli reklamē tikai vienu kandidātu.

Mēs arī zinām, ka bija izsniegts ļoti daudz tā saucamo piestiprinājuma talonu tiem cilvēkiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, un ka ar šiem taloniem balsoja desmitiem citu cilvēku. Viņiem bija iespējas nobalsot vairākas reizes dažādos vēlēšanu iecirkņos. Novērotājiem nebija iespēju iekļūt iecirkņos un kontrolēt, teiksim, balsu skaitīšanas procesu, tika konstatēta vēl vesela rinda citu pārkāpumu. Taču mēs šeit neuzskaitām visus šos pārkāpumus, kurus ir konstatējis arī Ukrainas parlaments, atceļot pašreizējo Centrālo vēlēšanu komisiju un apstiprinot jaunu komisiju ar jaunu priekšsēdētāju priekšgalā, bet mēs šeit vienkārši konstatējam, ka mēs piekrītam EDSO un Eiropas Parlamenta viedoklim, ka pašreizējie vēlēšanu rezultāti nevar tikt atzīti par spēkā esošiem un ka mēs atbalstām atkārtotu otrās kārtas vēlēšanu organizēšanu, ko jau ir pieņēmis arī Ukrainas parlaments un Centrālā vēlēšanu komisija.

Es domāju, šis paziņojums nenovecos vismaz pāris mēnešu, jo mēs zinām, ka jau ir parādījušies spēki, kuri izskata jautājumu par dažādu autonomijas ideju izvirzīšanu, un tāpēc galvenais uzsvars šeit ir jāliek uz pēdējo rindkopu, ka Latvijas Republikas Saeima, atbalstot Ukrainas tautas tiesības pašai noteikt savu nākotni, noraida jebkādus mēģinājumus graut Ukrainas teritoriālo vienotību.

To, ka šādi mēģinājumi parādīsies, mēs jau redzējām televīzijā. Man var jautāt: “Ko gan dos šāda paziņojuma pieņemšana Latvijā?” Dos to, ka Saeimas deputātiem, kuri strādā dažādās starptautiskajās parlamentārajās organizācijās -gan EDSO Parlamentu Asamblejā, gan NATO Parlamentārajā Asamblejā, gan Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā -, tātad būs jāpauž šis Saeimas viedoklis, ka mēs atbalstām Ukrainu kā unitāru jeb, latviski sakot, kā vienotu valsti un ka mēs nosodām jebkurus mēģinājumus veidot mākslīgus autonomus formējumus, šos mēģinājumus sašķelt valsti pēc tāda principa, kā diemžēl ir izdevies sašķelt gan Moldovu, gan Gruziju, un mēs jau zinām situāciju Moldovā un Abhāzijā, mēs zinām situāciju Piedņestras Republikā.

Par procedūru. Tātad desmit deputāti bija iesnieguši šo priekšlikumu pirmajam lasījumam, un nekādi jauni priekšlikumi netika iesniegti. Komisija nobalsoja, atturoties vienam cilvēkam un vienam balsojot “pret”. Vienkārši šinī gadījumā ir redakcionāls labojums, nekādi citi priekšlikumi nav iestrādāti, tādējādi mēs to varam nobalsot kā paziņojumu galīgajā variantā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka Ārlietu komisija šo paziņojumu ir nokavējusi. Laiks ir nokavēts, un tas pilnīgi nav vajadzīgs, tāpēc ka mūsu partija bija gan EDSO, gan Eiropas Parlamentā. Mūsu viedoklis ir iesniegts gan EDSO, gan Eiropas Parlamentā. No Eiropas Parlamenta strādāja Kušķis, no EDSO strādāja Klementjevs un Dzintars Rasnačs. Es domāju, ka mūsu kā pārstāvju viedoklis ir skaidrs. Trešajā kārtā kā novērotāji piedalīsies arī Latvijas Republikas deputāti, un es arī domāju, ka viņi iesniegs savus novērojumus, un mums rekomendēt, ka, pieņemsim, vajag organizēt otro vēlēšanu kārtu, kad tā jau tiek organizēta un kad Augstākā tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, ka tā ir vajadzīga, pilnīgi nav vajadzīgs. Mums vajadzētu šo teikumu izsvītrot vai paziņojumu vispār pārstrādāt. Par autonomiju te vispār nav neviena vārda. Mēs runājam... par to varētu varbūt parunāt te, bet prognozēt to, kā pēc trešās vēlēšanu kārtas uzvedīsies opozīcija vai pozīcija, es domāju, ir muļķīgi. Un tad iznāk tā, ka mēs atbildes galaziņojumā atbalstām demokrātiju, ka mēs atbalstām draudzību un vispār vēlam veiksmi jums darbā, nākamais prezident!

Es domāju, ka mēs varam visu šo slavas dziesmu uzrakstīt tad, kad mēs apsveiksim to prezidentu, kuru izvēlēs uz inaugurāciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

 

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms par to, ka Kiršteina kungs apvaino Austrumukrainu separātismā. Es gribu teikt, ka, pirmkārt, tieši Rietumukrainas pašvaldības pasludināja Juščenko par savu prezidentu un ka tās atsakās strādāt kopā ar likumīgo varu, respektīvi, ar premjerministru Janukoviču. Tas būtu attiecībā uz Kiršteina kunga teikto.

Otrkārt. Vai Latvijai ir morālas tiesības kaut ko teikt Ukrainai par vēlēšanām? Kā jūs zināt, Latvijā aptuveni 20% pastāvīgo iedzīvotāju, kuri maksā nodokļus, nav balsstiesīgi. Mūsu, PCTVL, frakcija, visu laiku prasa un pieprasa, lai šiem cilvēkiem, kuri arī ir Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji, tiktu piešķirta iespēja balsot, bet šīs iespējas viņiem joprojām nav.

Es domāju, ka mūsu Saeimai, kura ļoti rūpējas par Ukrainas un Eiropas nākotni, vispirms vajag domāt par Latvijas cilvēkiem. Un Latvijas cilvēki tagad ir aprobežoti un diskriminēti šajā jūsu mīļotajā Eiropas Savienībā. Lūdzu, parunājiet par šiem celtniekiem, kuri tiek diskriminēti Zviedrijā, par tiem cilvēkiem, kuri ir aplaupīti un nosisti Īrijā un Lielbritānijā. Jūs nedomājat par savu tautu, bet jūs domājat par tālo Ukrainu. Man ļoti žēl...

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts, kā arī vispār Rietumu attieksme pret vēlēšanām Ukrainā ir dubultstandarta sliktākais piemērs. Šis lēmuma projekts, kas ir sastādīts ar mērķi atbalstīt mūsu aizokeāna saimnieku, rupji iejaucas Ukrainas iekšējās lietās. Šis lēmuma projekts ir būtiski nokavējies, jo praktiski pēc būtības noziedzīgās Rietumu rekomendācijas piespiedu kārtā jau ir izpildītas, bet tomēr ir vēl cerība uz vēlētāju izpratni.

Par ko vispār ir runa? Ļvovā, teiksim, vēlēšanās piedalījās ap 90% vēlētāju, un pārsvarā viņi nobalsoja par Juščenko. Tur viss ir kārtībā! Doņeckā un Luganskā, kur dzīvo arī mani radi, arī tur vēlēšanās piedalījās ap 90% vēlētāju, bet viņi nobalsoja “nepareizi”. Viņi nobalsoja par Janukoviču. Tad jāfiksē rupji vēlēšanu pārkāpumi. Smieklīgi dzirdēt! Skolēni Rīgas ielās ļoti miermīlīgi pieprasīja brīvu izglītības valodas izvēli - nodevas ekstrēmismam, Maskavas roka... Bet pieaugušie, piedzērušie, to skaitā varbūt arī apbruņoti kaujinieki Kijevas ielās praktiski ar valsts apvērsuma pieprasījumiem - tā ir demokrātijas uzvara.

Par ko mēs runājam, mīļie cilvēki? Varbūt pārbaudīsim balsošanas procedūru savā teritorijā? Ukrainas vēstniecībā, kur arī vairākums nobalsoja nevis par “amerikāņu” kandidātu, bet gan par Janukoviču. Varbūt rekomendēsim pārveidot visus Austrumos dzīvojošos Ukrainas iedzīvotājus par nepilsoņiem un pēc tam pārbalsosim, un būs demokrātija. Viss būs demokrātiski un tā tālāk.

Dienvidslāvijā, Gruzijā, Baltkrievijā un Ukrainā - vienas noziedzīgas ķēdītes locekļi. Baltkrievijā neiznāk un Ukrainā neiznāk. Yankee, go home!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu - Brigmaņa, Breša, Kāposta, Ulmes, Kalniņa, Bērziņa un citu priekšlikums ar lūgumu - pagarināt kārtējo sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, jo, gribu atkārtot, mēs vēl neesam ievēlējuši deputātu, kurš ir atjaunojis savu mandātu - Induli Emsi, dažādās komisijās un arī Latvijas delegācijas sastāvā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Tātad mēs pagarinām savu sēdi. Paldies.

Turpināsim debates! Nākamais debatēt pieteicies Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šā projekta būtību. Nu mēs visi jau sapratām, ka dažiem kolēģiem gribas arī kaut ko pateikt, ka lielvalstis tur strīdējās un ka ir tik interesants jautājums, ka arī mums būtu jāpieņem kaut kāda skaļa deklarācija, kaut gan mēs visi ļoti labi apzināmies, ka tas jau neko nemainīs, jo notikumi attīstās.

Es uzskatu, ka mums būtu vairāk jāpievēršas tomēr mūsu mājas uzdevumiem un jārisina problēmas, kas pastāv tepat Latvijā. Nu, protams, ārpolitika ir daudz pievilcīgāka, šajā jomā visi sevi uzskata par ekspertiem. Es gan ne, tāpēc nerunāšu par projekta būtību.

Bet es gribētu kliedēt Kiršteina kunga ilūzijas. Kiršteina kungs teica, ka lēmums, kas šodien tiks pieņemts, būs saistošs Latvijas parlamentāro delegāciju locekļiem. Man ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs joprojām nezina, ka parlamentārās delegācijas darbam starpparlamentārajās asamblejās tiek veidotas pēc paša parlamentārā principa - tātad delegācijas locekļi pārstāv nevis Saeimas vairākuma viedokli, bet savu politisko grupu un partiju viedokļus; piemēram, Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas nolikumā tas ir ierakstīts tieši. Un Saeimas parlamenta vairākuma viedoklis nevar būt saistošs parlamentāro asambleju Latvijas delegāciju locekļiem.

Nevajadzētu to atkārtot un nevajag maldināt cilvēkus, kuri to vienkārši nevar zināt. Kiršteina kungam tas būtu jāzina.

Neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts šodien, Latvijas Saeimas locekļiem, kas pārstāv savas politiskās grupas Latvijas Saeimā un starpparlamentārajās asamblejās, tik un tā būs tiesības paust savu personisko viedokli un savu politisko grupu viedokļus. Un ņemsim to vērā!

Faktiski Kiršteina kunga runa bija vienīgais pamatojums, kāpēc mums būtu jāpieņem šis lēmums, it kā visiem mums būtu vienots viedoklis.

Tas nav iespējams politiskajos jautājumos! Saeimas deputāti ir ievēlēti tautas pārstāvji, nevis iecelti ierēdņi. Es nezinu, kad mēs beidzot to sapratīsim un kad beigsies tie skandāli... Saeimas vairākums atspoguļo acīmredzot Latvijas pilsoņu vairākumu, bet nebūt ne visu Latvijas pilsoņu viedokļus, un tāpēc nelolosim ilūzijas. Šis banālais teksts, kas nesatur absolūti nekā jauna, būs tikai tāds pašmierinājums tiem cilvēkiem, kuriem patīk izlikties, ka viņi it kā piedalās ārpolitikas jautājumu risināšanā.

Kolēģi, ja dažiem no mums ir vajadzīgas šādas spēles, nu tad spēlēsim tālāk šīs spēles, bet nemānīsim vismaz cilvēkus, ka tas kaut ko ietekmē un ka tas ir mūsu darbs. Faktiski par nodokļu maksātāju naudu mēs vienkārši nodarbojamies ar pašpsihoterapiju vai kaut ko tamlīdzīgu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tik daudz demagoģijas no šīs tribīnes kā šajā jautājumā es vēl nebiju ilgu laiku dzirdējis kopš 7.Saeimas laikiem.

Vispirms es vēršu kreisās opozīcijas uzmanību uz to, ka man ir tiesības no šīs tribīnes runāt par šo jautājumu. jo es piedalījos gan pirmās vēlēšanu kārtas novērošanas procedūrā, gan arī otrā kārtas. Un acīmredzot es būšu vienīgais, kas piedalīsies arī trešajā kārtā, jo no jums neviens nav pieteicies.

Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums: “Vai šodien ir jāpieņem lēmums?” Protams, labāk vēlāk nekā nekad, jo šo punktu Kārtības rullī izmantoja tieši kreisā opozīcija un nobloķēja šā lēmuma savlaicīgu pieņemšanu. Tas, ka mēs šodien pieņemam šo lēmumu, politiski ir ļoti svarīgs solis tikai viena iemesla dēļ. Tā iemesla dēļ, ka mūsu pārstāvji, novērotāji, piedalās dažādās starptautiskajās institūcijās, un uz jautājumu: “Kāda ir jūsu parlamenta attieksme?” mums nākas atbildēt, ka mums, redziet, ir kreisā opozīcija, kura izmanto likuma nepilnības un kura bloķē mūsu atbalstu Ukrainas demokrātijai.

Tā ka, es domāju, vajadzētu varbūt mazāk šeit nodarboties ar demagoģiju, kolēģi no kreisās opozīcijas, īsāk runāt un balsot par atbalstu šai rezolūcijai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Arī es biju Ukrainā. Pirms apmēram pusotra gada biju Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Pārraudzības komitejas sēdē Kijevā, un mums bija tikšanās gan ar prezidentu Kučmu, gan ar Augstākās Radas priekšsēdētāju Ļitvina kungu, arī ar ārlietu ministru un daudziem citiem. Un toreiz tur bija ārkārtīgi skaidrs viedoklis: Ukraina ceļā uz Eiropas Savienību, Ukraina ceļā uz NATO, Ukraina ceļā uz demokrātiju. Kā redzat, kāds ļoti sekmīgi ir piestrādājis gada laikā, lai Ukrainā daudz ko sagrozītu pavisam uz citu pusi. Un līdz ar to tas skaidri parāda, ko nozīmē politiskā vienaldzība, ja izliekas, ka tas nevienu neinteresē un ka tas nav būtiski.

Un tāpēc es labi saprotu dažu Saeimas deputātu vaimanas par to, kas ir noticis Ukrainā. Jā, es jūs labi saprotu! Jūs esat cietuši kārtējo politisko sakāvi kopā ar saviem draugiem austrumzemē Krievijā. Jo Krievijai, zaudējot lielo ietekmi Ukrainā, gribot negribot būs jākļūst par otršķirīgu valsti neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk vai viņiem tas nepatīk. Jā, tas ir liels satraukums, un par to nebūtu ko brīnīties. Tas ir ļoti cilvēciski. Tikpat cilvēciski, kā saprast to, ka Latvijā, arī Saeimā ir cilvēki, kas pārdzīvo to, ka zūd Krievijas ietekme. Ne jau pirmo reizi jums tas būs jāpārdzīvo! Kādreiz bija PSRS kaut kāda ietekme, tagad tādas valsts vairs nav.

Man kā pastmarku kolekcionāram tas ir ļoti patīkami, jo es varu censties savākt pilnu PSRS marku kolekciju - kā jau izbijušas valsts markas.

Tagad mans jautājums ir tāds: “Vai Latvijai kā valstij ir vienalga, kas notiek Ukrainā, vai nav vienalga?” Ja jau Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības struktūrai un EDSO nav vienalga, tad Latvijai kā šo struktūru dalībniecei arī nevar būt vienalga. Un tā nav tikai novērotāju sūtīšana, un tie nav tikai diplomātiskie apsveikumi vai kaut kas tamlīdzīgs.

Es piekrītu, ka šajā dokumentā ir trūkumi, ka tas ir šur un tur novecojis. (Starpsauciens.) Bet kurš tad to veicināja? Kurš mūsu demokrātiju izmantoja, lai atsviestu atpakaļ šā dokumenta izskatīšanu? Jā, negaidīti un pārāk strauji Ukrainā risinājās notikumi, un Ukrainas parlamentā ir panākta vienošanās, ko tomēr var uzskatīt par lielu soli pretim demokrātijai. Neapšaubāmi! Būs šīs otrās kārtas vēlēšanas. Bet tikpat neapšaubāms ir tas, ka Krievija jau nu neatlaidīsies, ka tā gatavojas arī šīm vēlēšanām un gatavojas nopietni. Pazīstot Krievijas politiku un šo te bļaustīšanos, kas skan zālē, šos izmisušos Krievijas aizstāvju pēdējos brēcienus... Nav ko brīnīties! Un tieši tas ir arī jāgaida.

Jebkurā gadījumā, pieņemot šeit, Saeimā, šo dokumentu vismaz šodien, tas iegūs kaut kādu starptautisku skanējumu. Nedomājiet, ka šo tekstu kāds tur briesmīgi studēs! Šo tekstu pieņems kā atbalstu!

Un mēs arī skaidrosim, kā mans kolēģis šeit teica, ka viņš pārstāv vienus spēkus Eiropas Padomē, bet es pārstāvu citus spēkus. Mēs skaidrosim katrs pa savam. Tāda nu mums tā sūtība tur ir, un ar to būs jāsamierinās.

Bet kas ir galvenais? Galvenais ir tas, ka mums ir jāseko šiem notikumiem arī turpmāk. Es domāju, ka Latvijas Republikas Saeimai šis nebūt nebūs pēdējais dokuments, kas seko notikumiem Ukrainā un kas uz tiem reaģē. Patlaban ir tāda neliela atelpa. Patlaban ir tāda mierīga gatavošanās Ziemassvētkiem. Vēlēšanu otrā kārta ir pēc Ziemassvētkiem. Tātad cilvēki nedaudz atpūtīsies, nomierināsies. Ukrainas demokrātu rīcība ir lielisks piemērs, kas parādīja, ko nozīmē izturība, ko nozīmē sava mērķa apzināšanās. Šis un tas mums kādreiz jāpamācās arī no citām valstīm.

Tā ka mums jau nekas cits neatliek, kā šodien balsot par šo dokumentu, jo cita vienkārši nav.

Man ir ierosinājums mūsu kolēģiem, kas aizraujas ar ārlietām, īpaši pasekot notikumiem un savlaicīgāk mēģināt iesaistīt Latvijas Republikas Saeimu kā lēmumu pieņēmēju, kas varētu atspoguļot šos notikumus kādā no dokumentiem. Jo savukārt šie dokumenti mums būs vajadzīgi tur, kur ārpus Latvijas ir jāaizstāv Ukraina, un Latvijas pārstāvji šo aizstāvību tad varēs paust kā oficiāli pieņemtu Latvijas Republikas Saeimas dokumentu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts deputātu Seiles, Kalniņa, Tabūna, Gulbja, Grīnblata, Ābiķa un citu deputātu iesniegums. Minētie deputāti ierosina slēgt debatēs par darba kārtības 30.punktu pieteikušos runātāju sarakstu. Tas ir viens punkts.

Un otrs punkts: saīsināt izteikšanos debatēs līdz divām minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi vai nav? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”)

Tātad saraksts ir šāds: deputāts Jānis Strazdiņš, deputāts Aleksandrs Kiršteins, deputāts Aleksandrs Bartaševičs, deputāts Aleksandrs Golubovs un deputāts Dzintars Rasnačs (otro reizi) un deputāts Vitālijs Orlovs. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Tātad saraksts ir noslēgts, un tātad katram debatētājam ir divas minūtes.

Lūdzu!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man bija tas gods mūsu delegācijas sastāvā kopā ar Turlā kungu piedalīties Rietumeiropas Savienības Asamblejas sesijā, kur Politiskā komisija pieņēma līdzīgu atbalsta deklarāciju - deklarāciju par atbalstu Ukrainas demokrātijai - un sesija to apstiprināja. Teksts ir analogs mūsu sagatavotajam.

Es ļoti aicinu balsot par šo paziņojumu, jo tas būtu atbalsts ukraiņu tautai un tiem demokrātiskajiem procesiem, kas tur sākušies un pašreiz vētraini attīstās. Viņiem mūsu atbalsts vēl ir vajadzīgs.

Gribu jums teikt, ka līdzīga sesija bija arī Briselē, Eiropas Parlamentā, lielākā daļa deputātu... es nezinu, kā darīja no Latvijas vēlētie, bet citu valstu ievēlētie deputāti staigāja oranžajās šallēs.

Tā ka atbalstīsim viņus visus!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins... Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Skaidrs, ka Ukrainā sastopas divu lielvalstu intereses, un, protams, nekāda sakara ar demokrātiju un pārējām vērtībām tur nav. Skaidrs ir arī tas, ka kārtējo reizi Latvijai jāparāda cieņa pret vienu lielvalsti un kārtējo reizi jāparāda necieņa pret otru lielvalsti, kas iesaistīta tajā konfliktā, kā tas jau bija ne vienu reizi vien - Irākā, Afganistānā, Dienvidslāvijā - un vēl būs, kad vēl kādai valstij būs nepieciešams Latvijas atbalsts, lai nodrošinātu savas pozīcijas... Bet, cienījamie deputāti, mums, ņemot visu to vērā, tomēr jāizstrādā normāls dokuments (protams, ja Saeima uzskatīs, ka šāds dokuments būs vajadzīgs). Aicinu nerakstīt pretrunīgas lietas pašā dokumentā! No vienas puses, lēmuma projekta autori raksta, ka pašreizējie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti nevar tikt atzīti par likumīgiem un par spēkā esošiem. Taču turpat, nākamajā teikumā, ir sacīts, ka vajadzīga vēlēšanu otrās kārtas atkārtota organizēšana. Tas nozīmē, ka faktiski vēlēšanas tomēr ir likumīgas, jo pirmā vēlēšanu kārta ir likumīga, un ka otrā kārta rīkojama tāpēc, ka tikai daļa no šīm vēlēšanām bija nelikumīga. Mēs šajos teikumos esam nostājušies pret visiem demokrātijas principiem. Jo nevar būt, pieņemsim, tā, ka mēs sarīkosim Saeimas vēlēšanas un vienu daļu no deputātiem atzīsim par likumīgi ievēlētiem, bet attiecībā uz citiem deputātiem veiksim vēlēšanu otro kārtu. Tas Latvijā nav iespējams. Kāpēc mēs domājam, ka tas būs normāli Ukrainā?

Otrs moments ir tas, ka šāda veida ieteikumi nav nekas cits kā iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās. Tas, man liekas, nav pieļaujams!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Starpsauciens: “Vai okupācija bija?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nebija, nebija.

Cienījamie kolēģi! Šis paziņojums ir parādījies diemžēl par vēlu. Neviens šeit neapstrīdēs to, ka mūsu attiecības ar Ukrainu ir labas. Tas ir labi. Taču pati Ukrainas valsts atzina, ka vēlēšanu norisē bija nopietni pārkāpumi un ka vajag taisīt jaunas vēlēšanas. Tā ka tur jau šis jautājums ir atrisināts. Ar savu paziņojumu mēs tikai uzkurināsim tur visu to situāciju.

Dobelis šeit uzstājas un runā par Ukrainas teritoriālo vienotību. Viņš ir aizmirsis, ka vēl pavisam nesen viņš aicināja atdalīt Čečeniju, un tā tālāk. Tas liecina par to, ka jums ir dubultstandarti. (Dep. J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”) Ļoti labi, ka jūs to atzināt.

Es iesaku nepieņemt šo paziņojumu, jo tas nav vajadzīgs. Nespersim vēl vienu soli - soli uz priekšu vai uz sāniem -, jo šajā gadījumā var iekāpt arī mēslos!

Padomājiet!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi, kas kreisajā pusē sēž! Man ir jāizsaka jums līdzjūtība par to, ka jūs tiekat informēti tikai no tiem medijiem, kas nāk no Austrumu puses. Jūs varētu šo informāciju vismaz salīdzināt ar to, kāda nāk no starptautiskajiem televīzijas kanāliem un no Ukrainas 5.kanāla, aizbraukt vienreiz uz Kijevu, parunāt ar cilvēkiem un uzzināt, kāds tur ir cilvēkiem viedoklis. Jūs dzīvojat... es atvainojos, jūs dzīvojat kā mucā! Jūs esat absolūti neinformēti un dezinformēti.

Papildus es vēl gribētu pieminēt tādu valsti kā Kanāda. Kanādā 3% no visiem iedzīvotājiem ir ukraiņi. Kanādas valdība ir nolēmusi sūtīt 26.decembrī uz vēlēšanu trešo kārtu 500 novērotājus. Piecus simtus! Un Kanādā esošā ukraiņu diaspora arī ir ļoti ieinteresēta. Mani pārsteidz jūsu attieksme pret ukraiņu diasporu Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to debates ir slēgtas.

Komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Vienkārši ir daži konstatējumi, ko es gribētu arī komisijas vārdā pateikt.

Pirmais. Es gribētu atbildēt deputātam Golubovam par Čečeniju. Diemžēl man jāpasaka jums, ka PSRS laikā, tad, kad prezidents bija Gorbačovs, autonomās republikas saskaņā ar PSRS Konstitūciju saņēma suverēnas republikas tiesības ar tiesībām izstāties no PSRS.

Otrais, kas jums ir jāzina. Godājamie deputāti! Čečenija paguva deklarēt savu neatkarību saskaņā ar šīm jaunajām tiesībām, pirms tika nodibināta Krievijas Federācija...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jums jārunā komisijas vārdā par lēmuma projektu!

A.Kiršteins. Es šeit tikai atbildu... Jā... šiem cilvēkiem... Tātad nevar salīdzināt situāciju Ukrainā ar situāciju Čečenijā.

Trešais. Es gribu atbildēt Kabanova kungam. Nevis mēs šeit kaut ko citējam, bet es atkārtoju to, ko teica Ukrainas prezidents Kučma par teritoriālo vienotību, kas ir vajadzīga.

Ceturtais. Ja jau šeit, kā daudzi runātāji te izteicās, ir tik nesvarīgi pieņemt kaut kādus dokumentus, tad jājautā: “Kāpēc ir šāds satraukums?” Un tāpēc man ir jāpasaka arī Cileviča kungam, ka viņš īsti nesaklausīja, ko es saku. Vairākuma viedoklis tiks izteikts paziņojumā, un jūs, Cileviča kungs, nevarēsiet pateikt, ka Saeima nav neko tādu pieņēmusi. Jums būs jāatzīst, ka Saeimas vairākums ir pieņēmis šādu lēmuma projektu un atbalsta teritoriālo vienotību, un tikai pēc tam jūs varēsiet izteikt savu individuālo viedokli, ka jūs šo paziņojumu neatbalstāt.

Un pēdējais, kāpēc mums ir jāpieņem šodien šis paziņojums. Tāpēc, ka Ukraina tiešām ir pārsteigusi visus promaskaviskos spēkus un diemžēl arī mūsu kreiso opozīciju. Pretēji vēlēšanām Baltkrievijā un acīmredzot arī vēlēšanām Krievijā, Ukraina ir pārsteigusi ar to, ka ukraiņi nevis ļāvās šim administratīvajam spiedienam, bet ieradās protestēt pret šiem pārkāpumiem un parādīja, ka viņi nav cērpamas aitas. Šī ietekme droši vien būs ļoti spēcīga nākamajās prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā 2006.gadā un arī citur, jo cilvēki acīmredzot kaut kādā mērā ieklausīsies, un tieši tāpēc ir šī panika, ka nav vairs manipulējamas tautas un ka ir valsts, kas slīd ārā no rokām un kas grib normāli sadarboties ar visām pārējām Eiropas Savienības un NATO valstīm, tajā skaitā arī ar Baltijas valstīm. Un tāpēc es aicinu nobalsot un atbalstīt šo lēmuma projektu un ievērot to, kāpēc mums ir jābalso...

Es vēl gribu pateikt, ka mums būs jāsūta arī savi novērotāji, lai tieši, kā šeit ir teikts, nenotiktu manipulācijas un vēlēšanu viltojumi, tāpēc šis lēmums projekts nav novecojis. Un es aicinu visus ar savu balsojumu apstiprināt, ka mēs atbalstām valsti, ar kuru mums ir senas un draudzīgas tradīcijas.

Paldies jau iepriekš!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - 1. Lēmums “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mēs tikko pārkāpām mūsu pieņemto lēmumu par to, kā deputātus ievēlē komisijās, jo Nacionālās drošības komisijā var piedalīties tikai viens deputāts no frakcijas. Pašreiz šajā komisijā atrodas divi deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - tas ir Emša kungs un Krištopana kungs, jo mēs vispirms nenobalsojām par Krištopana atsaukšanu no šīs komisijas un tāpēc pārkāpām Kārtības rulli. Tas ir pārkāpums, un šis mūsu lēmums nav likumīgs.

Sēdes vadītāja. Saeima lēma par Saeimas sēdes darba kārtību, un tātad nākamie darba kārtības punkti šo situāciju noregulēs.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Induļa Emša apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par Ceļu satiksmes noteikumu izpildi velobraucējiem. Šo jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova jautājumu zemkopības ministram Rozes kungam par Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu Nr.133. Šo jautājumu mēs nododam Rozes kungam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Solovjova, Fjodorova un Deņisova jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei par latviešu valodas apmācību mazākumtautību skolās. Šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei.

Ir saņemts arī deputātu Golubova, Fjodorova, Bekasova, Deņisova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam par medicīnisko pakalpojumu minimumu. Arī šo jautājumu mēs nododam veselības ministram.

Gribu atgādināt deputātiem, ka jautājumu un atbilžu sēde ir trešdienās pulksten 17.00. Būtu ļoti labi, ja jūs ierastos arī uz šo atbilžu saņemšanu.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Ina Druviete, Māris Gulbis, Jānis Šmits, Aigars Kalvītis, Arturs Krišjānis Kariņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Leopolds Ozoliņš, Einars Repše, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to šodienas - 9.decembra - sēde ir slēgta.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Es gribētu aicināt dalībniekus no neformālās darba grupas, kas strādā pie Komunisma un totalitāro noziegumu deklarācijas, pulcēties pulksten 16.15 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Paldies par uzmanību!

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 18.sēde

2004.gada 9.decembrī

Par darba kārtību
Mandātu komisijas paziņojums “Par deputātu mandātu atjaunošanu V.Muižniecei, A.Slakterim un I.Emsim” (U.Brieža, A.Pabrika, V.Skujiņa vietā)

Ziņo

- dep. P.Maksimovs
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”
(3391. un 3391.a dok., reģ. nr.1028)
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā”
(3392., 3392.a un 3392.b dok., reģ. nr.1029)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”
(3444. dok., reģ. nr.549)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Noraidīts)
(3403. un 3403.a dok., reģ. nr.1030)

Priekšlikumi

- dep. V.Buzajevs (par)
- dep. Dz.Ābiķis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”
(3406. un 3406.a dok., reģ. nr.1031)
Par likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”
(3407. un 3407.a dok., reģ. nr.1032)
Par likumprojektu “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu”
(3408. un 3408.a dok., reģ. nr.1033)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””
(3409. un 3409.a dok., reģ. nr.1034)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””
(3420. un 3420.a dok., reģ. nr.1036)

Priekšlikums

- dep. J.Dobelis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””
(3422. un 3422.a dok., reģ. nr.1037)
Par likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizējo caurlūkošanu
(3421. dok., reģ. nr.871)
Lēmuma projekts “Par deputātes V.Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”
(reģ. nr.547)
Lēmuma projekts “Par deputātes V.Muižnieces ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”
(reģ. nr.548)
Lēmuma projekts “Par deputāta A.Slaktera ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”
(reģ. nr.549)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(3179. dok., reģ. nr.973)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. A.Pētersons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)
(3045. un 3390. dok., reģ. nr.943)

Ziņo

- dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums)
(3266. un 3393. dok., reģ. nr.1000)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” (2.lasījums)
(1670. un 3394. dok., reģ. nr.547)

Ziņo

- dep. I.Druviete

Debates

- dep. A.Rugāte
- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
Paziņojumi
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.E.Bresis
- dep J.Stalidzāne
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Latkovskis
- dep. M.Segliņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Rugāte
- dep. V.Agešins
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Simsons
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Golubovs
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Agešins
- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Simsons
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Agešins
- dep. V.Agešins
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Simsons
- dep. V.Agešins
- dep. V.Agešins
- dep. V.Agešins
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Agešins
Par pārbalsošanu “Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijām
(3422. un 3422.a dok., reģ. nr.1037)

Priekšlikumi

- dep. V.Buzajevs (pret)
- dep. A.Kiršteins (par)

Par procedūru

- dep. B.Cilevičs
Pārbalso likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” par nodošanu komisijām (Noraidīts)
(3422. un 3422.a dok., reģ. nr.1037)
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (2.lasījums)
(1625. un 3398. dok., reģ. nr.530)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (2.lasījums)
(2695. un 3399. dok., reģ. nr.830)

Ziņo

- dep. P.Ontužāns
Par kļūdīšanos balsojumā
Paziņojumi
- dep. S.Ķikuste
- dep. S.Šķesters
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debates

- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. A.Kampars
- dep. S.Šķesters
- dep. A.Kampars
- dep. S.Šķesters
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.Kampars
- dep. A.Kampars
- dep. S.Šķesters
- dep. A.Kampars
- dep. A.Kampars
- dep. A.Kampars
- dep. A.Seile
- dep. A.Kampars
- dep. S.Šķesters
- dep. A.Kampars
Likumprojekts “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi” (1.lasījums)
(2842. un 3400. dok., reģ. nr.862)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (1.lasījums)
(3264. un 3401. dok., reģ. nr.998)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3185. un 3410. dok., reģ. nr.975)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju” (1.lasījums)
(3246. un 3411. dok., reģ. nr.990)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

Debates

- dep. N.Kabanovs
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju” (1.lasījums)
(3253. un 3412. dok., reģ. nr.995)

Ziņo

- A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (2.lasījums)
(3156. un 3413. dok., reģ. nr.965)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” (2.lasījums)
(3186. un 3414. dok., reģ. nr.976)

Ziņo

- dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums)
(3160. un 3415. dok., reģ. nr.969)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums)
(3159. un 3416. dok., reģ. nr.968)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” (1.lasījums) (Noraidīts)
(2902. dok., reģ. nr.891)
Alternatīvais likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” (1.lasījums)
(3418. dok., reģ. nr.1035)

Ziņo

- dep. A.Krūmiņš

Debates

- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (2.lasījums)
(3188. un 3419. dok., reģ. nr.978)

Ziņo

- dep. A.Seile
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta iesniegtā “Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”
(3397. dok., reģ. nr.538)

Ziņo

- dep. A.Pētersons
Lēmuma projekts “Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām”
(3402. un 3417. dok., reģ. nr.539)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

Debates

- dep. A.Klementjevs
- dep. N.Kabanovs
- dep. V.Buzajevs
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Strazdiņš
- dep. A.Bartaševičs
- dep. A.Golubovs
- dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”
(3437. dok., reģ. nr.541)
Lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Emša ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”
(3438. dok., reģ. nr.542)

Par procedūru

- dep. A.Golubovs
Lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”
(3439. dok., reģ. nr.543)
Lēmuma projekts “Par deputāta Viļa Krištopana ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”
(3440. dok., reģ. nr.544)
Lēmuma projekts “Par Induļa Emša apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”
(3446. dok., reģ. nr.551)
Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam “Par ceļu satiksmes noteikumu izpildi velobraucējiem”
( reģ. nr.49)
Par Saeimas deputātu jautājumu zemkopības ministram Mārtiņam Rozem “Par Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu Nr.133.”
(reģ. nr.50)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par latviešu valodas apmācību mazākumtautību skolās”
(reģ. nr.51)
Par Saeimas deputātu jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par medicīnisko pakalpojumu minimumu”
(reģ. nr.52)
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Paziņojums
- dep. G.Bērziņš

 

 

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2004.gada 8.decembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Rakstiska atbilde ir saņemta no Ministru prezidenta un veselības ministra uz deputātu jautājumu “Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai”. Tā kā nav ieradušies jautātāji un atbildētājs, uzskatu, ka jautātāji ir apmierināti ar rakstisko atbildi.

Ir saņemta arī bijušā aizsardzības ministra Ata Slaktera atbilde uz deputātu jautājumu “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”. Tā kā jautātāji nav ieradušies, uzskatu, ka viņi ir apmierināti ar sniegto atbildi.

Uz jautājumu nav atbildēts no ārlietu ministra - Arta Pabrika puses, un nav arī ieradušies jautātāji. Taču es domāju, ka ministram atbilde būtu rakstiski jāsniedz, tādēļ šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu, nākamo trešdienu.

Ir saņemta rakstiska atbilde no bijušā Ministru prezidenta, atbilde ir vizēta tieslietu ministram. Tieslietu ministrs ir atbildējis uz jautājumu “Par Ministru kabineta šā gada 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski”. Ir ieradušies jautātāji, tāpēc es viņiem jautāju: vai jūs esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Jautātāji nav apmierināti ar rakstisko atbildi. Tā kā tieslietu ministrs vai Ministru kabineta pārstāvis šoreiz nav ieradies uz atbildes sniegšanu, arī šā jautājuma atbildēšanu pārceļam uz nākamo trešdienu.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde ir slēgta.

Paldies. Līdz nākamajai trešdienai!

 

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2004.gada 8.decembrī

Latvijas Republikas ministru prezidenta E.Emša un veselības ministra R.Muciņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai” (reģ. nr.43) (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas aizsardzības ministra A.Slaktera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām” (reģ. nr.46) (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ministra attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem” (reģ. nr.47) (Jautājums pārcelts)

Latvijas Republikas ministru prezidenta E.Emša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Ministru kabineta š.g. 16.novembra lēmumu svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdes locekli Juriju Petropavlovski”” (reģ. nr.48) (Jautājums pārcelts)

 

Balsojumi

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Datums: 09.12.2004. 09:22:24 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3391 nodošanu komisijām

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā
Datums: 09.12.2004. 09:23:22 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3392 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijā"
Datums: 09.12.2004. 09:39:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar reģ. nr.549

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.1030)
Datums: 09.12.2004. 09:51:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3403 nodošanu komisijām

Grozījumi Iepakojuma likumā
Datums: 09.12.2004. 09:51:42 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3406 nodošanu komisijām

Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā
Datums: 09.12.2004. 09:52:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3407 nodošanu komisijām

Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu
Datums: 09.12.2004. 09:52:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3408 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"
Datums: 09.12.2004. 09:53:34 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3409 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.1036)
Datums: 09.12.2004. 09:59:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3420 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.1037) (pārbalsots - nr.11)
Datums: 09.12.2004. 10:00:02 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3422 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.1037) (p ārbalsotais)
Datums: 09.12.2004. 10:00:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3422 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputātes V.Muižnieces ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā"
Datums: 09.12.2004. 10:01:56 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3442

Lēmuma projekts "Par deputātes V.Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"
Datums: 09.12.2004. 10:02:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3443

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Slaktera ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" (pārbalsots)
Datums: 09.12.2004. 10:02:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3445

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Slaktera ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"
Datums: 09.12.2004. 10:03:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3445

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.12.2004. 10:06:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.12.2004. 10:07:22 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (2.lasī jums)
Datums: 09.12.2004. 10:10:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3390 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1000) (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 10:12:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3266 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 10:31:58 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:01:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:36:06 bal022
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:37:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:41:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:54:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:56:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 11:58:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:03:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:05:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:06:58 bal030
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:11:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:11:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:12:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:15:42 bal034
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:17:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:17:36 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3394 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 09.12.2004. 12:22:02 bal037
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (reģ. nr.1037) (p ārbalsotais)
Datums: 09.12.2004. 12:22:34 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3422 nodošanu komisijām

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:25:10 bal039
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:26:08 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3398 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 12:27:38 bal041
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:37:44 bal042
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:43:46 bal043
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:44:10 bal044
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:44:32 bal045
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:48:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:49:06 bal047
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:49:30 bal048
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:50:04 bal049
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:52:16 bal050
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:52:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:53:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 13:58:28 bal053
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:01:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:01:34 bal055
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:02:00 bal056
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:03:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:03:58 bal058
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:04:30 bal059
Balsošanas motīvs: Par 66.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:09:54 bal060
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:10:44 bal061
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:12:56 bal062
Balsošanas motīvs: Par 76.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:13:36 bal063
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:15:12 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3399 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:16:54 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3400 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:18:14 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem" (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:19:40 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3185 steidzamību

Grozījums likumā "Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem" (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:20:00 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3185 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:24:48 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3246 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:26:50 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3253 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:28:22 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3413 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:29:36 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3414 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:31:08 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3415 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:31:56 bal074
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:33:04 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3416 pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:36:46 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2902 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (1.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:37:14 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3418 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (2.lasījums)
Datums: 09.12.2004. 14:38:52 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3419 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Ministru kabineta iesniegtā "Latvijas Republikas 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un Valsts kontroles "Ziņojuma par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" apstiprināšanu
Datums: 09.12.2004. 14:40:16 bal079
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3397

Lēmuma projekts "Par situāciju Ukrainā sakarā ar prezidenta vēlēšanām"
Datums: 09.12.2004. 15:13:56 bal080
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3402

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Emša ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 09.12.2004. 15:14:24 bal081
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3437

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Emša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā"
Datums: 09.12.2004. 15:14:48 bal082
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3438

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Krištopana ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"
Datums: 09.12.2004. 15:16:28 bal084
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3440

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Emša ievēlēšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekli"
Datums: 09.12.2004. 15:16:52 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3446

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem