Latvijas Republikas 8.Saeimas

rudens sesijas četrpadsmitā sēde

2004.gada 17.novembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 17.novembra sēdi!

Pirms tiek izskatīta sēdes darba kārtība, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs no Valsts prezidentes ir saņēmis otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas šā gada 17.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu “Par likumprojekta “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu” nodošanu komisijām”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu mainīt šā gada 17.novembra sēdes darba kārtību un svītrot no tās komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likuma “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrreizējai caurlūkošanai”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Kabanova lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu. Šis jautājums būtu jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sēdes darba kārtību!

Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim grozījumus “Valsts kontroles likumā”.

Juridiskā komisija ir izskatījusi frakcijas “Jaunais laiks” deputātu iesniegtos grozījumus un konceptuāli tos atbalsta. Iesniegtā likumprojekta mērķis ir nodrošināt to, lai Valsts kontroles darbībā tiktu nostiprināti vispārpieņemtie valsts pārvaldības principi. Likumprojekts ierosina saīsināt valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa un Revīzijas departamenta kolēģijas locekļu pilnvaru termiņu līdz četriem gadiem. Amatpersonu darbības termiņš četrus līdz piecus gadus, kā arī tiesības ieņemt amatu tikai divas reizes pēc kārtas demokrātiskā valstī ir atzīts par atbilstošu efektīvai un kvalitatīvai valsts pārvaldībai. Turklāt biežāka amatpersonu darbības ieņemamajā amatā pārvērtēšana sekmētu amatpersonu rīcības kvalitātes un atbildības palielināšanos, savukārt tiesības vienai personai ieņemt amatu tikai divus termiņus pēc kārtas novērstu iespējamo stagnāciju konkrētajā jomā.

Pilnvērtīgas informācijas trūkums par Valsts kontroles darbu sabiedrībā ir radījis neizpratni un maldīgus priekšstatus par šīs iestādes funkcijām, tāpēc likumprojektā ir paredzēts palielināt Valsts kontroles darbības atklātību, attiecinot to uz Revīzijas departamenta kolēģijas sēdēm un Valsts kontroles padomes sēžu protokolu saturu, kā arī nosakot pienākumu publicēt Valsts kontroles gada pārskatus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Aicinu iesniegtos grozījumus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs atbalstām grozījumus pirmajā lasījumā, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Mūrnieces, Kampara, Strēļa, Kantānes un citu priekšlikumu atzīt likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” par steidzamu.

Viens deputāts var runāt “par” vai “pret” steidzamību.

Ja neviens nevēlas runāt, tad, lūdzu, balsosim par to, atzīt vai neatzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 10, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

E.Jaunups. Godājamie kolēģi, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta izskatīšana ir tieši saistīta ar faktu, ka, ja nemaldos, 6.decembrī beidzas pilnvaru termiņš esošajam valsts kontrolierim... tātad jaunā valsts kontroliera iecelšana ir tieši saistīta ar šobrīd izskatāmo likumprojektu, man būtu priekšlikums šā likumprojekta pieņemšanas datumu pieskaņot šim termiņam, kas ir saistīts ar jaunā valsts kontroliera iecelšanu.

Līdz ar to man ir lūgums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.novembri, bet par izskatīšanas termiņu - 8.decembri.

Sēdes vadītāja. 8.decembris ir trešdiena.

E.Jaunups. Es atvainojos, 9.decembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Mūsu ierosinājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.decembri un izskatīt 18.decembrī.

Sēdes vadītāja. 16.decembrī?

A.Brigmanis. Jā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Pēc manām domām, mums tomēr izskatīšanas datumam vajadzētu būt pirms 6.decembra, jo pilnvaru termiņš beidzas 6.decembrī. Līdz ar to mums vajag kādas dienas agrāk piedāvāt šā likumprojekta izskatīšanas datumu. Citādi iznāks tā, ka 6.decembrī beigsies pilnvaras, bet mēs vēl nebūsim pieņēmuši šo.

Es piedāvāju 2.decembrī izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Un kāds tad būtu priekšlikumu iesniegšanas laiks?

J.Dobelis. Nu tad var atstāt to, ko Jaunupa kungs piedāvāja.

Sēdes vadītāja. 25.novembris?

J.Dobelis. Jā, 25.novembris. Un 2.decembris - izskatīšanas laiks.

Sēdes vadītāja. Tātad, cienījamie kolēģi, mums ir trīs priekšlikumi. Lūdzu, balsosim par deputāta Brigmaņa priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.decembris, izskatīšanas laiks - 16.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais balsojums ir par deputāta Jaunupa priekšlikumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - 25.novembris, izskatīšana - 9.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

Līdz ar to Dobeļa kunga priekšlikums vairs nav balsojams. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra-dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C-S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Paldies! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Latvijas NBS vienība minētajā misijā piedalās daudznacionālās divīzijas sastāvā, šis Saprašanās memorands būs dokuments, kas regulēs attiecības starp tās dalībniekiem.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties konvencijai, tādējādi nodrošinot Latvijas tiesībaktu atbilstību starptautiskajām tiesību normām. Ārlietu komisija nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

 

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģistrācijas numurs 911). Otrais lasījums. Komisija kopumā ir saņēmusi 57 priekšlikumus.

1. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 2. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 3. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

S.Šķesters. 5. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es esmu saņēmusi iesniegumus no vairākiem īrniekiem, kuri saka, ka ēkā, kurā nav absolūti nekādu labiekārtojumu - tualete pagalmā, ūdens nav, malkas apkure... Un, ja mēs likumā nosakām īres griestus, tad arī par šādiem dzīvokļiem, protams, tiks prasīta un jau tiek prasīta maksimālā īres maksa, kāda ir noteikta likumā. Manuprāt, būtu tikai taisnīgi, ja mēs šajā likumā iestrādātu normu, ka tādos gadījumos īres maksai būtu jābūt zināmā mērā atkarīgai arī no labiekārtojuma pakāpes.

Un, protams, apsaimniekošanas izdevumi ir noteikti šajā likumā, ir pateikts, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek tajos ieskaitīta arī maksa par dzīvojamās mājas nolietojuma pakāpi, lai atjaunotu konkrēto dzīvojamo māju. Bet ja nu šo naudu gan iekasē no īrnieka, iekasē no īrnieka, bet neiegulda tās mājas sakārtošanā un atjaunošanā? Kas notiek tad?

Tāpēc es domāju, ka loģiski ir arī šajā daļā, kur ir runāts par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem, ielikt vārdus, ka īres maksa jādiferencē arī atbilstoši dzīvokļa labiekārtojuma pakāpei.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters. Faktiski komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo šis jautājums nav šeit definēts, kas ir “dzīvokļa labiekārtojuma pakāpe”. Un, kā mēs konstatējām, likumā par mājokli varētu būt atrunāts šis termiņš - “dzīvokļa labiekārtojuma pakāpe”. Tāpēc priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 57, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 6. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 8. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 9. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 10. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts... Atvainojos! Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 11. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.

S.Šķesters. 13. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 14. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 16. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 17. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 18. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 19. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šajā laikā pie Saeimas deputātiem vēršas ne tikai dzīvokļu īrnieki, bet arī denacionalizēto namu īpašnieki. Un ir šādi konkrēti gadījumi, ka denacionalizētā namā dzīvo cilvēks, kuram pašam ir privatizēts dzīvoklis kādā citā Rīgas rajonā. Viņš nepārceļas uz to dzīvokli, kas viņam ir privatizēts, tajā ielaiž īrniekus un turpina dzīvot denacionalizētajā namā. Mans priekšlikums paredz, ka šādos gadījumos īrniekam un viņa ģimenes locekļiem nav jāierāda citā vietā dzīvoklis, viņi var pārcelties uz savu dzīvokli un pārtraukt šo mūžīgo izīrēšanu un peļņas gūšanu no sava privatizētā dzīvokļa.

Es nesaprotu, kāpēc komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nav nekas sakāms komisijas vārdā? Lūdzu balsot par 19. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 36 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 20. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 21. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 22. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 23. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 24. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 25. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ja jūs noraidījāt visus manus priekšlikumus, kur bija iestrādāts, ka gan valsts, gan pašvaldības palīdzība varētu būt īrniekam, ja viņu liek ārā no mājas, tad tiesības saņemt palīdzību šajā gadījumā vienīgi no pašvaldībām, nevis no valsts, ir tikai maznodrošinātām personām, kā tas šeit likumā ir pateikts. Manuprāt, ir arī vēl cita kategorija, piemēram, pensionāri, kuri nevar pārcelties uz citu dzīvokli, ja viņiem pensija ir maza, un arī banka viņiem nedod nekādu kredītu, lai viņi varētu iegādāties dzīvokli citā vietā. Un šajā gadījumā būtu vajadzīgs vai nu valsts galvojums, vai kāda vienreizēja palīdzība, vai arī pašvaldības palīdzība.

Taču tās personas, kuru ienākumi varbūt tikai nedaudz pārsniedz maznodrošināto personu līmeni, nevar saņemt nekādu palīdzību. Un es atkal nesaprotu komisijas loģiku, ka tā šādu priekšlikumu neatbalsta. Es domāju, ka šeit būtu ļoti vienkārši noteikt tās kategorijas, kurām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varētu dot arī dažādas garantijas dzīvokļa iegādei. Un ne tikai maznodrošinātām personām. Ja cilvēkam ir klavieres un grāmatas, viņš varbūt nemaz netiks atzīts par maznodrošinātu personu. Vai to mēs gribam?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Šis pants nosaka to īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība: pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātām personām. Te šīs kategorijas ir atrunātas. Pašvaldību eksperti un arī komisija, izvērtējot šo situāciju, ir atzinusi, ka faktiski nav šo iespēju, lai sniegtu palīdzību jebkuram cilvēkam, jo šīs iespējas ir ierobežotas. Taču es gribēju atzīmēt to, ka denacionalizēto namu īrniekiem - tieši otrādi! - mēs šeit dodam šo iespēju. Viņš var stāties šajā palīdzības saņēmēju rindā neatkarīgi no viņu sociālajām garantijām - vai viņi ir maznodrošināti vai nav.

Paldies. Man tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 25. - Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 58 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 26. - deputātes Seiles priekšlikums. Tas ir identisks... faktiski ir saistīts ar šīm maznodrošinātajām personām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 27. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - 5 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 28. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 29. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 33. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 34. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 35. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 36. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 38. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā nu mēs esam nonākuši līdz 39.priekšlikumam, un tas ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Līdz šim likums paredz, ka tad, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ja īrnieks šo dzīvokli ir lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, tad dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstiski vienojoties, kā arī īres maksā ņemot vērā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās īrētās dzīvojamās telpas platībai un peļņai, bet, ja šī vienošanās nav panākta, tad dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs, tāpat kā tas bija līdz šim, līdz 2004.gada 31.decembrim. Tātad to noteica izīrētājs, un šī maksa bija 48 santīmi par m2.

Saistībā ar šiem pārejas noteikumiem par šo punktu ir iesniegti 7 priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi tika izskatīti komisijā. Tur tika uzklausīts Ministru prezidents, finanšu ministrs, arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, bet arī vēl nesen komisijā notika plašas diskusijas par šīs īres maksas, teiksim, “trepes” turpināšanu vai par šīs “trepes” neturpināšanu. Un tādā veidā komisija nobalsojot pieņēma savu priekšlikumu, kas ir izteikts 45. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūgtu šos priekšlikumus izskatīt šādā secībā: vispirms tos, kuri ir viskategoriskākie. Un pirmais tāds ir 39. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums, kas prasa šo 4.punkta 3.apakšpunktu izteikt tādā redakcijā, ka līdz 2008.gadam šī īres maksa ir 0,4481 lats. No kurienes šis skaitlis ir ņemts - mums bija grūti spriest, tāpēc komisija faktiski šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs atklājam debates, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam par to, kā lieta tālāk virzāma.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Lai debates un balsošana būtu optimāla un atbilstu Kārtības rullim, es aicinu atklāt debates, balstoties uz Kārtības ruļļa 98.panta pirmo daļu, - par visiem priekšlikumiem, proti, sākot no 39. līdz 45., kopumā, bet pēc tam es lūgšu vārdu par to, kādā secībā saskaņā ar Kārtības rulli būtu balsojami priekšlikumi.

(Zālē notiek apspriešanās.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ja mēs skatāmies, piemēram, 43.priekšlikumu, tad redzam, ka šeit ir runa par pārejas noteikumu 4.punktu, bet, ja mēs skatāmies 44.priekšlikumu, tad redzam, ka tajā ir ieteikts papildināt likumprojektu ar 6.pantu. Līdz ar to redzam, ka šie priekšlikumi neattiecas uz vienu likumprojekta pantu, tāpēc Lagzdiņa kunga priekšlikums, manuprāt, ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Nē, tabulā viss ir kārtībā! Runa ir par 4.punktu likumā... par 4.pantu likumā. Ja? Jūs runājat par likuma...

S.Šķesters. Jā, pilnīgi pareizi, - par 4.pantu, likumā pārejas noteikumi tie ir..

Sēdes vadītāja. Ko mēs darām? Tātad mēs balsojam deputāta Lagzdiņa priekšlikumu...

S.Šķesters. Par pārejas noteikumu 4.punktu...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atklājam debates par konkrēto priekšlikumu.

S.Šķesters. Par 39.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Un vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc parādījās tieši tāds cipars, kurš ir norādīts šajā mūsu priekšlikumā? Šeit, Rīgā, sapulcējās iniciatīvas grupa, kura savāca ziņas par to, cik vajag, lai vispār apsaimniekotu dzīvojamās telpas, un viņiem sanāca tieši tāds cipars, kurš apmierinātu jebkuru saimnieku. Un tieši šis cipars viņiem sanāca. Maksājot šo summu par kvadrātmetru, var apsaimniekot dzīvojamo māju, tāpēc mēs piedāvājam, ka 2008.gadā saimnieki varētu noteikt tieši šo summu - 0,4481 lats par kvadrātmetru. Pašreiz ar likumu ir noteikti īres griesti - 48 santīmi, bet komisijā ne reizi vien tika teikts, ka ne jau visi saimnieki pašreiz ir paaugstinājuši maksu līdz 48 santīmiem. Nākamo reizi šiem saimniekiem būs iespēja pašiem paaugstināt maksu tikai 2008.gadā un tikai tieši līdz šai summai.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu par Aleksandra Golubova priekšlikumu, bet par to, ko nosaka Kārtības ruļļa 98.pants. Tas nosaka to, ka debates ir atklājamas nevis par priekšlikumiem, bet atklājamas vienlaikus par visiem tiem priekšlikumiem, kuri iesniegti par attiecīgo pantu. Un tādējādi, debatējot par visiem šiem priekšlikumiem, beigu beigās varēs optimāli sakārtot balsošanai priekšlikumus. Taču, ja mēs atklājam debates par katru priekšlikumu, tad, izbeidzot debates, godātajai priekšsēdētājai ir jāliek uz balsošanu attiecīgais priekšlikums, un tādējādi tie deputāti, kuri nepiekrīt vēlāk nobalsotajam priekšlikumam, nevar balsot par to priekšlikumu, kas iepriekš jau ir noraidīts, par kuru viņi nav balsojuši, jo cerējuši, ka gūs atbalstu nākamais priekšlikums. Jo šie priekšlikumi ir sakārtoti neatbilstoši Kārtības ruļļa prasībām, komisija nav veikusi šo priekšlikumu sakārtošanu atbilstoši Kārtības ruļļa prasībām. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu vienkārši un skaidri nobalsot par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, šādas tiesības mums ir. Tā mēs ietaupīsim savu laiku un nebūs atkārtošanās. Jo Golubova kungs, piemēram, pierādīja, ka viņš vispār neklausījās, par ko ir runa, un runāja par to, par ko viņam vispār nebija jārunā.

Vārdu sakot, mans konkrētais priekšlikums ir nobalsot par to, ko piedāvāja Lagzdiņa kungs. Tādā gadījumā mēs varētu ļoti konstruktīvi visu to lietu tālāk izskatīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs. Lūdzu!

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums: vajadzētu tomēr nākt Šķestera kungam tribīnē un atsaukt šo likumprojektu, un atbilstoši Kārtības rullim sakārtot visus priekšlikumus. Jo pretējā gadījumā mēs esam spiesti turpināt šo kļūdu sēriju, ko ir iesākusi komisija.

Ja mēs atbalstīsim tagad Lagzdiņa priekšlikumu, tad mēs būsim arī pārkāpuši... jo mēs liegsim iespēju diskutēt par atsevišķiem punktiem, kuri līdz ar to tiks izmesti ārā no apspriešanas. Cilvēki ir strādājuši un iesnieguši savus priekšlikumus, un acīmredzot viņiem ir tiesības tikt uzklausītiem un mums - pienākums viņus sadzirdēt, uzklausīt un tad lemt par viņu priekšlikumiem.

Savukārt, ja mēs nenoraidīsim un izskatīsim tādā secībā, kā ir - kļūdaini, pārkāpjot Kārtības rulli, komisijas vadība ir to visu sakārtojusi -, tad mēs nonāksim tajā problēmu mudžeklī, kuru nupat pieminēja Lagzdiņš. Es negribu atkārtot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs izsludina 10 minūšu ilgu pārtraukumu. Tiksimies zālē pulksten 15.45.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs apspriedās un nolēma, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 101.panta otro daļu priekšlikumi jāsakārto tādā secībā, ka priekšlikumi, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, ir izskatāmi vispirms.

Tātad mums jāpabeidz debatēt un vispirms jābalso par 39.priekšlikumu, jo diemžēl mēs par to sākām jau runāt. Un nākamā priekšlikuma secība ir sekojoša. Ļoti uzmanīgi pierakstiet, lai nebūtu pārpratumu! Mēs debatēsim un balsosim, ja būs nepieciešams, par šādiem priekšlikumiem: priekšlikums Nr.44, priekšlikums Nr.43, priekšlikums Nr.42, Nr.41, Nr.40 un tad atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums Nr.45.

Ja neviens nav pieteicies par 39.priekšlikumu vairāk debatēt, tad debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kaut kas ir sakāms?

S.Šķesters. Nav.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 39. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Tātad tālāk seko 44. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc nu jau ilgāk par pusgadu “Jaunais laiks” ar putām uz lūpām runā par kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, nevis tikai un vienīgi par īres griestu atcelšanas termiņa pagarināšanu? Atšķirībā no valsts un pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri par sertifikātiem varēja iegādāties īpašumā savus īrētos dzīvokļus, denacionalizēto namu īrniekiem šāda iespēja bija liegta. Arī valsts ekonomiskās attīstības temps un sociālā politika ilgstoši nav bijusi labvēlīga tam, lai Latvijā tradicionāli mazāk apmaksāto profesiju pārstāvji - skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki (par pensionāriem jau nemaz nerunājot!), visi tie, kas valsti ir dotējuši un dotē joprojām, nesaņemot savam darbam adekvātu samaksu, - varētu paši, bez valsts atbalsta, atrisināt samilzušo problēmu - mājokļu problēmu. Valdībai ir jāuzņemas saistības un atbildība par denacionalizācijas sekām. Tā nedrīkst voluntāri uzlikt visu atbildības un finansiālo slogu denacionalizēto namu īrniekiem un īpašniekiem. Ir jāizstrādā kompensācijas mehānismi, valsts atbalsta programma denacionalizēto namu īrniekiem, nevis kārtējo reizi jāatliek problēmas risinājums uz pēcvēlēšanu laiku.

Par kompensācijām. Grūti šobrīd minēt skaitļus, neesot precīzai statistikai, bet tie varētu būt 10 000 latu vai vairāk nekā 10 000 latu apjomā katrai ģimenei, lai ar šo saņemto, situācijas tālākai risināšanai daudzmaz adekvāto summu cilvēki jau paši lemtu, vai šos līdzekļus izmantot, lai turpinātu dzīvot saimnieka mājā, vai veikt pirmo iemaksu, lai nākotnē iegādātos īpašumā dzīvokli pašu izvēlētā rajonā, vai pirkt vai īrēt uzreiz lētāku dzīvokli, vari varbūt doties uz lauku mājām, savām vai radu, izmantojot šo pieklājīgo summu pirmajam atspērienam, un tamlīdzīgi. Divas valdības izveidotas darba grupas ir nonākušas pie Zālamana cienīga lēmuma jeb atziņas - īres griesti ir jāsaglabā vēl trīs gadus. Ģeniāla doma! Un griestus cels tikai pakāpeniski. Cirtīs asti saudzīgi - pa gabaliņam vien. Var būt, ka mazāk sāpēs. Un var būt, ka līdz nākamajām vēlēšanām nepamanīs vai aizmirsīs. Kāda galvu reibinoša ekvilibristika! No valdības atbildības - atbildības par kompensāciju mehānisma izstrādāšanu 1991.gadā un tā ieviešanu denacionalizēto namu īrniekiem septiņu gadu laikā - tā pārvērtusies par denacionalizēto namu īrnieku nolaidību un neizdarību. Vienkārši un ģeniāli! Partija “Jaunais laiks” bija tā, kas pirmo reizi pēc 1991.gada sāka atklāti Latvijā runāt par to, ka valstij ir denacionalizēto namu īrniekiem reāli jāpalīdz, ne tikai morāli, bet arī materiāli. Reiz lasīju, ka baznīcas tiesa 15.gadsimtā sadedzināja uz sārta deviņpadsmitgadīgo Žannu d`Arku, jo vienkārši trūka iztēles, trūka spējas iztēloties, ko jūt 19 gadus veca meitene, stāvot liesmās un degot. Un visticamāk, ka cienījamie deputāti nekādi nespēj savā iztēlē tuvināties tam izmisumam un bezcerībai, kādu šobrīd Latvijā pārdzīvo tūkstošiem ģimeņu, to skaitā slimnīcu māsiņas un viņu ģimenes, daudzi skolotāji, pensionēti un praktizējoši ārsti un viņu ģimenes, muzeju, bibliotēku, arhīvu darbinieki un citu profesiju cilvēki. Jā, es, nodokļu maksātāja, vēlos, lai valsts arī manu nodokļos samaksāto ne mazo summu... lai ar šo summu novērš šo kārtējo vēsturisko netaisnību un palīdz šiem cilvēkiem, palīdz šīm ģimenēm un lai palīdz ar bērnu pabalstiem tiem, kam ir bērni, un stimulē tos, kas vēl šaubās. Un lai ārstiem palīdz ar algām. Un lai palīdz onkoloģiskajiem slimniekiem un invalīdiem, un bāreņiem. Visiem, ikvienai ļaužu grupai, kuras kopā veido mūsu valsti - Latviju. Latvijā nav lieku cilvēku! Latvijā nav nevajadzīgu cilvēku! Ne vecu, ne jaunu, ne pārtikušu, ne nabagu. Visi ir mūsējie! Arī denacionalizēto namu īrnieki.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Jā, cienījamie kolēģi! Bet šis frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums faktiski pasaka to, ka dzīvokļu īres maksu nosaka izīrētājs, bet tajā laika posmā - līdz šo pārejas noteikumu 14.punktā paredzēts valsts un pašvaldību atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma izstrādāšanai un ieviešanai - maksa par katru kvadrātmetru izīrētās dzīvojamās platības nedrīkst būt augstāka par 0,48 latiem. Šis priekšlikums ir tāds. Konsultējoties ar juristiem, mēs uzzinājām, ka atstājot šos 0,48 latus, šo listi, faktiski rodas pretruna, netiek ievērots šis pakāpeniskums, šī secība, ka visu laiku tiek celti īres griesti, īres maksa, bet tagad mēs to nākamajā gadā noliekam konstantā līmenī, un šāda rīcība var izraisīt to, ka praktiski mēs šo jautājumu iesaldējam.

Paldies. Man vairāk nekas nebūtu piebilstams.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Balsosim par 44. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Tālāk. 43. - deputātes Seiles priekšlikums. Šis priekšlikums faktiski pasaka to, ka šos 2004.gada 31.decembra ciparus vajag nomainīt, sākot ar 2005.gada 1.jūliju. Un tas faktiski nozīmē, ka esošo likuma normu pagarina par pusgadu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums netika atbalstīts. Ja tas būtu atbalstīts, tad acīmredzot mūsu pārejas noteikumos tomēr būtu jāiestrādā laiks, līdz kuram valdībai ir jāizstrādā visi ieteikumi, kā varētu īrniekiem kompensēt šo pārcelšanās naudu vai izmaksāt cita veida pabalstus. Mans priekšlikums paredz saīsināt šo laiku un noteikt, ka līdz nākamā gada - līdz 2005.gada 1.jūlijam valdībai ir jāizšķiras un jāparedz visi priekšlikumi, kā varētu īrniekiem kompensēt šo pārcelšanos.

Komplektā ar šo priekšlikumu ir sagatavots arī 57.priekšlikums, kas paredz, ka īrniekiem pašiem ir jāizlemj, vai viņi turpinās dzīvot šajā denacionalizētajā namā, jo diezin vai būs tā, ka visi īrnieki pazudīs no denacionalizētajiem namiem. Un kas tad notiks tajos namos, ja visi īrnieki pēkšņi aizies? Ļoti daudzās situācijās ir tā, ka namīpašnieks ar īrnieku labprātīgi vienojas, abi rūpējas par savu dzīvokli un namu, un viss ir kārtībā. Turklāt arī Rīgas Dome, manuprāt, jau sāk projektēt lielu namu būvniecību, bet, nezinot šo iedzīvotāju skaitu, cik būs nepieciešams... Visi iedzīvotāji nekad nepārcelsies, tāpēc šis termiņš ir jānosaka īsāks, līdz kuram mēs nosakām fiksētos īres griestus.

Mans priekšlikums ir tāds, ka līdz nākamā gada jūlijam visiem kompleksajiem pasākumiem ir jābūt kārtībā. Šai Saeimai, nevis līdz 2007.gadam kādai citai Saeimai ir jāuzņemas atbildība par īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajos namos un vēlas pārcelties.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka jūs neatbalstījāt Annas Seiles iepriekšējos priekšlikumus, kuri bija ļoti loģiski un atbalstāmi. Jūs laikam tā īsti diemžēl neiedziļinājāties situācijas būtībā, gan runājot par maznodrošinātajiem, gan par dzīvokļu labiekārtotības pakāpi, gan par citiem jautājumiem.

Taču šis priekšlikums ir patiešām ļoti nozīmīgs, jo iesaka pagarināt šo laiku vēl uz pusgadu. Tas ļaus vēl pusgadu strādāt pie programmas, kādā veidā varētu palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri vēl aizvien atrodas denacionalizētajos namos. Tas ir pusgads, nevis divi, trīs vai četri gadi, kas būtu neziņā tīti, vai valdība vispār strādās pie šādas programmas. Tā varbūt nestrādās, tāpat kā nestrādāja līdz šim, bet vienīgi noteica šos labi zināmos 7 gadus. Bet pusgads ir pietiekami ilgs laiks, lai izstrādātu šo kompensācijas mehānismu un tad realizētu to. Tātad pusgadu namīpašnieki nevarētu pacelt lielāku šo īres maksu. Es domāju, ka namīpašnieki šo ierobežojumu vēl uz pusgadu pavisam mierīgi pieņemtu un pēc tam viss būtu kārtībā. Jo, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu un, kā Rībenas kundze teica, cirtīsit asti pa daļām, tad tas nebūs pareizais risinājums.

Rībenas kundzei gan nebija taisnība vienā lietā. Viņa teica, ka par šo lietu iepriekš nav runāts. Jā, jūs runājāt pirmoreiz šeit par šīm lietām, jo pirmoreiz esat Saeimā. Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”, tāpat arī LNNK, gan esot kopā frakcijā, apvienībā, gan atsevišķi esam runājuši par to ne reizi vien arī šeit no Saeimas tribīnes. Esam teikuši, ka šīs lietas bija jāsakārto... vajadzēja sakārtot. Un tad, kad radās šī problēma, mēs jau pašos pirmsākumos par to runājām. Arī tad, kad atrisināja šo problēmu tiem, kuri šeit sabrauca un saņēma dzīvokļus, kā jūs zināt, no visas Padomju Savienības. Viņiem dzīvokļus deva visiem pēc kārtas, ļoti steidzamā kārtā, it īpaši militāristiem. Un, kā jūs zināt, viņi visi tagad ir dzīvokļu īpašnieki, toties lielākā daļa latviešu, protams, ir palikuši bez dzīvokļiem, atrodas šajos denacionalizētajos namos un visu laiku tiek spīdzināti. Diemžēl.

Tā ka es jūs lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo manas kolēģes Annas Seiles priekšlikumu, un tas būs visātrākais risinājums, kādu mēs uzliekam valdībai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā Seiles kundze? Seiles kundze šeit piedāvā uz pusgadu pagarināt 48 santīmu augstus īres griestus. Paies pusgads. Vai pa pusgadu kaut viena jauna dzīvojamā māja parādīsies? Nē! Jūs taču paši nesen apspriedāt to budžeta projektu, kurš bija sastādīts. Es nedomāju, ka jūs sastādīsiet kaut kādu radikāli jaunu budžetu, lai būtu reāls finansējums visiem šiem pabalstiem. Diemžēl es neticu, ka jūs sastādīsiet tādu budžetu, jo jums vajag dot budžeta naudu militāristiem, armijai un tā tālāk, bet šīm problēmām jūs naudu līdz šim diemžēl neatradāt.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī norma par īres griestiem ir eksistējusi jau diezgan sen, taču visas tās valdības, kuras bija pirms tam un kurās bija arī “tēvzemieši” un Tautas partija, viņi nedomāja ne par šiem pabalstiem, ne arī par jaunu dzīvokļu celtniecību.

Tabūna kungs, jūs šeit izteicāt tādu domu, ka latvieši, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, tiek spīdzināti. Jā, bet tās denacionalizētās mājas pieder latviešiem, tātad latvieši spīdzina latviešus. Taču padomājiet: ja pēc pusgada nebūs noteikti īres griesti, tad kādu pusgadu ilgs tiesu procesi, un šos īrniekus ziemā liks uz ielas. Nedariet to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Seiles kundzes priekšlikuma būtība ir atcelt īres griestus tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām, un visiem ir skaidrs, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo visi vēlētāji politiķiem nebūs vajadzīgi vēl divus gadus. Un sakarā ar to vienīgais, ko mēs varētu izdarīt denacionalizēto māju īrnieku labā, būtu izlemt šo jautājumu konceptuāli un ilgstošam laikam tieši šogad... vai vismaz precizēt to trešajā lasījumā.

Un sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viltīgo priekšlikumu, bet atbalstīt mūsu priekšlikumu, kuru mēs jau ceturto vai piekto reizi tikai šogad vien esam iesnieguši - saglabāt esošo īres maksu, kas ir ļoti liela un pilnīgi pietiekama, lai nodrošinātu visu nepieciešamo mājas uzturēšanai. Tātad aicinām saglabāt šos 48 santīmus vēl trīs gadus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 43. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Tālāk. 42. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tālāk ir 41. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā tika izskatīts, un šeit ir paredzēts, ka 2005.gadā par īres kvadrātmetru būs jāmaksā 0,70 lati, 2006. - 0,82, bet līdz 2007.gada 1.jūlijam - 1 lats. Tāda būtu īres maksa, bet tā netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē... (Starpsauciens: “Balsot!”) Jābalso? Lūdzu deputātus balsot par 41.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - neviens nav balsojis, pret - 69, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Tālāk, cienījamie kolēģi, skatīsim 40. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien daudz tiks runāts par sociālo taisnīgumu, par sociālajām garantijām cilvēkiem, kuri paši pret savu gribu ir nonākuši ķīlnieku stāvoklī un ir spiesti atbildēt par valsts pieļautajām kļūdām.

Man ir vēl viens arguments, kurš varētu izrādīties ļoti būtisks. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Melehers un citi pret Austriju” 1989.gadā ir atzinusi, ka īres griestu noteikšana valstī atkarībā no mājokļa tipa bija samērīga ar izvirzīto mērķi - proti, nodrošināt mājokļa pieejamību mazāk turīgajiem sabiedrības locekļiem un stimulēt dzīvokļu kvalitātes uzlabošanu, kā arī samazināt pārmērīgas un nepamatotas atšķirības īres maksā par vienādiem dzīvokļiem. Šāda īres griestu noteikšana nepārsniedz valsts brīvas rīcības robežas īpašuma izmantošanas kontrolē, bet nodrošina sociālā taisnīguma principu. Ņemot vērā Latvijas situāciju, denacionalizēto namu īpašnieku tiesības var samērīgi ierobežot īrnieku interesēs, jo netraucēta rīkošanās ar savu īpašumu padarītu ļoti kritisku daudzu īrnieku stāvokli, it īpaši sociāli mazaizsargāto.

Šoreiz mums jāizvērtē visas intereses. Es domāju, ka īres griestu noteikšana ir pats labākais risinājums - ar nosacījumu, ka valsts neaizmirsīs par šo problēmu un beidzot sāks kaut ko darīt, lai to atrisinātu, piešķirot attiecīgo finansējumu nākamā gada budžetā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams? Nav nekas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 40. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Kolēģi, tagad izskatīsim priekšlikumu Nr.45, ko ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis priekšlikums paredz, ka līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par 1 kvadrātmetru būs šāda: 2005.gadā - 0,60 lati, 2006.gadā - 0,72 lati, un 2007.gadā - 0,84 lati par kvadrātmetru.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Acīmredzot mēs esam nonākuši pie pēdējā varianta, un droši vien kā labākais variants tas būtu arī jāatbalsta, jo citas izejas nav. Taču es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, cik svarīgi ir lietot pareizus terminus un jēdzienus. Ieskatieties šajā likumā un noskaidrojiet, par kādiem namiem un dzīvokļiem šeit mēs runājam! Mēs runājam par denacionalizētām vai likumīgajiem īpašniekiem atdotām mājām un par īrniekiem, kuri šādā mājā esošu dzīvokli lietojuši līdz īpašumtiesību atjaunošanai. Tātad šeit jau ir vairāki tiesību subjekti - īpašnieks, īrnieks... Un ir arī tāds dokuments kā īres līgums, ko arī nedrīkstam ignorēt. Un ir vēl viens faktors - īpašuma iegūšanas veids. Mēs, protams, pieminam likumā namu denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem. Taču laika gaitā ir radies vēl viens īpašuma iegūšanas veids - tas ir pirkuma līgums. Kā saka paši namīpašnieki, apmēram 70% no kādreiz denacionalizētajiem vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajiem namiem ir pārdoti, šo namu pašreizējie īpašnieki ir tos nopirkuši. Tātad šī norma, visi šie īres griesti, ko mēs gribam īrnieku labā šeit pieņemt, neattieksies uz pārpirkto namu īrniekiem. Ir paredzamas tiesu lietas. Es domāju, ka tie namīpašnieki, kuri ir šādus namus nopirkuši, tiesā varēs apstrīdēt, ka viņa nams nav viņam atdots kā likumīgajam īpašniekam vai nav viņam denacionalizēts, jo viņam nekad tas nav ticis nacionalizēts.

Un tāpat ir lielas šaubas, vai šie labie nodomi attieksies uz tiem īrniekiem, kuri jau noslēguši jaunus īres līgumus. Tas nekas, ka viņš ir dzīvojis šajā namā padomju laikā, pirms tā atdošanas likumīgajam īpašniekam vai pirms pārdošanas tagadējam īpašniekam! Taču tagad viņam ir jauns īres līgums un tas, lūk, ir spēkā. Un faktiski mēs, izdarot tikai šādus grozījumus, atbildību par īrniekiem atstājam vienreiz jau aplaupītajiem namīpašniekiem, kuri jau ilgāk par septiņiem gadiem pilda valsts un pašvaldību pienākumu rūpēties par savas valsts pilsoņiem, kurus padomju vara ir ievietojusi viņu mājās. Gribot vai negribot mēs faktiski turpinām šķiru cīņu pret pirmskara namīpašniekiem - par labu jaunieguvējiem, bez būtiskas garantijas lielākajai īrnieku daļai.

Un ir jautājums - kad beidzot mēs sāksim prasīt atbildību no pašvaldību amatpersonām un no valsts amatpersonām, kam bija pienākums visus šos padsmit gadus plānot un domāt, un rīkoties, lai pēc valsts dotās garantijas - septiņu gadu termiņa - beigām astotajā gadā vairs neviens īrnieks nebūtu apdraudēts, ka viņš var tikt izlikts uz ielas?

Ir laba doma, ko ir izteikusi tieslietu ministre, - ka mums ir jābūvē jauns cietums. Tad varbūt šīm amatpersonām būtu īstā vieta tajā jaunajā cietumā. Un viņu namos un viņu dzīvokļos tad varētu izvietot šos trūcīgos īrniekus.

Protams, mēs balsosim par šo priekšlikumu, par šo variantu, bet tas tomēr neatrisina šo problēmu, jo ir tikai divi risinājuma varianti - vai nu municipālais dzīvoklis, kur ietu šis trūcīgais īrnieks dzīvot, vai sociālā palīdzība, lai namīpašnieks turētu trūcīgu īrnieku savā namā. Cita varianta nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski visos neatkarības gados nav izdarīts nekas, lai risinātu denacionalizēto namu īrnieku un namīpašnieku problēmas. Vienkārši gaidīja šā gada beigas un likumā noteikto dzīvojamo telpu īres griestu atcelšanas termiņu. Visas tās ekonomiski aktīvās ģimenes, kas ir atrisinājušas savu dzīvokļa jautājumu, ir izdarījušas to tikai un vienīgi saviem spēkiem. Nebūt ne visi to ir spējuši! Un šajā sakarā ir pirmām kārtām jāmin skolotāji, ārsti, zinātnieki, mākslas un kultūras darbinieki, pensionāri, daudzbērnu ģimenes. Vieni to nespēja atrisināt savas ierobežotās rocības dēļ, citi to neatrisināja tāpēc, ka gaidīja elementāru taisnīgumu no savas valsts. No valsts, kas vieniem iedeva sertifikātus, kas ļāva privatizēt pašvaldības dzīvokli, bet citiem iedeva sertifikātus, kas nebija vērti nekā.

Pienāks 2005.gada 1.janvāris, un, ja netiks ieviesti reāli kompensācijas mehānismi, tad vairāk nekā 20 000 ģimeņu būs uz ielas. Tām šie Ziemassvētki būs pēdējie Ziemassvētki zem jumta. Paies daži mēneši, beigsies tiesu darbi, un viņi būs uz ielas. Daudziem varbūt šie būs vispār pēdējie Ziemassvētki.

Es domāju, ka šī varētu būt pati lielākā sociālā traģēdija Latvijā pēdējo 50 gadu laikā.

Šā gada augustā, Saeimai lemjot par šā gada budžeta grozījumiem, “Jaunais laiks” jau piedāvāja 1 miljonu latu darba uzsākšanai un kompensācijas mehānisma izstrādei. Valdošā koalīcija šo ierosinājumu noraidīja. Ar to tika skaidri pateikts, ka valdība negatavojas reāli risināt ne īrnieku, ne namīpašnieku problēmas. Nākamā gada budžeta projektā līdzšinējā valdība piedāvāja kompensācijas atkal tādā pašā apmērā, tas ir, - nekādā.

Labi, valdība krita, bet biedējošā nulle paliek. Šī nulle ir tik biedējoša tieši tāpēc, ka Saeimas vairākums nupat noraidīja abus divus vienīgos saprātīgos priekšlikumus - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu un deputātes Seiles priekšlikumu. Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums paredzēja neatcelt īres griestus, pirms nav iedarbināts reāls kompensāciju mehānisms. Noraidīja. Tātad atkal nekā! Šobrīd gan īrnieki, gan namīpašnieki ir reālā bezizejā. Tā vietā, lai piedāvātu konkrētu risinājumu, tiek piedāvāts trīs gadus ilgs īrnieku un namīpašnieku mocīšanas plāns: namīpašniekiem - namīpašuma tālāka degradācija, savukārt īrniekiem, kā jau mana kolēģe Inguna Rībena sacīja, -pakāpeniska īres griestu celšana, tātad pakāpeniska mocīšana. Un pēc trim gadiem - atkal nekā! Pēc trim gadiem - uz ielas!

Kolēģi! Šis atbildīgās komisijas atbalstītais priekšlikumus nedos neko -ne īrniekiem, ne namīpašniekiem. Tagad, kad Saeima ir noraidījusi visus līdzšinējos priekšlikumus, mums, godātie deputāti faktiski vairs nav, par ko balsot. Un frakcijas “Jaunais laiks” deputāti tieši tā arī rīkosies - nebalsos vispār. (Starpsauciens: “Gļēvuļi!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu drusciņ polemizēt ar diviem iepriekšējiem runātājiem - ar Šadurska kungu un Simsona kungu. Viņi abi apgalvo, ka neviens politiskais spēks septiņu gadu laikā pēc kārtas neko nedarīja denacionalizēto namu īrnieku labā. Es varētu teikt, ka Šadurskis varbūt nezina neko, jo viņš ir samērā jauns politiķis, bet Simsona kungs, kas pats balsoja, vēl būdams Augstākajā padomē, par to, ka šie nami denacionalizējami kopā ar īrniekiem, ļoti labi pārzina problēmu un zina, kā balsoja “Līdztiesības” frakcija Augstākajā padomē. Un pēc tam visas mūsu modifikācijas politiskajā spēkā, kas šobrīd ir PCTVL, konsekventi balsoja vai nu par īres griestu saglabāšanu... vismaz par īres griestu saglabāšanu... Vēl vairāk - kad mēs bijām pie varas Rīgas Domē, mēs pēc 13 gadu pārtraukuma tomēr atjaunojām Rīgā municipālo dzīvokļu celtniecību. Mēs izveidojām speciālu struktūru, tā saucamo “Pilsētbūvnieku”, un “Pilsētbūvniekā” bija mūsu, PCTVL frakcijas un partijas, pārstāvis Jurijs Petropavlovskis, kurš no mūsu puses personiski atbildēja par dzīvokļu celtniecību Rīgā un kuru vakar Ministru kabinets izsvītroja no to cilvēku saraksta, kuri var saņemt Latvijas pilsonību tā saucamajā naturalizācijas kārtībā. Svītroja varbūt tieši par viņa neapšaubāmajiem nopelniem dzīvokļu celtniecības atjaunošanā Rīgā.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es apgalvoju, ka mēs esam piespiesti atbalstīt to, jo, kaut gan mēs esam pret īres griestu tālāku augšanu, pret šiem 60 santīmiem par kvadrātmetru no 1.janvāra, bet mums nav citas izejas, un PCTVL frakcija šodien balsos “par” un iesniegs savus priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu pievērsties slavenajam “Rīgas pilsētbūvniekam”, kurā strādāja ne tikai Petropavlovskis. Arī man bija gods būt par šā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku. Es šajā uzņēmumā strādāju no tā dibināšanas dienas, zinu tā plānus, zinu tā darba rezultātus, un būtu ļoti nepareizi, ka mēs nonievātu šo cilvēku pūliņus, kuri jau pašreiz ir daudz izdarījuši. Un ne jau vieni padomes locekļi tur strādā. Tur strādā daudz godprātīgu cilvēku, daudz arhitektu, daudz pašvaldību darbinieku, kuri visu šo laiku ir veltījuši darbam. Tāpēc nebaidīsim rīdziniekus, nebaidīsim cilvēkus ar briesmīgo likteni, kas viņus piemeklēs 2007.gadā, jo Rīgā pašreiz ļoti intensīvi tiek būvēts dzīvojamais fonds. Un būvē arī privātpersonas. Var notikt arī pilnīgi pretēji procesi, nekā mēs pašreiz šeit baidām radioklausītājus un baidām cits citu.

Ja izveidosies šis tirgus, ja būs šis piedāvājums, ja tas būs krietni lielāks nekā pieprasījums, tad dzīvokļu cenas kritīsies. Un tad arī katrs denacionalizētā nama īpašnieks domās, kā saglabāt savus īrniekus. Tā viņam būtu liela traģēdija, ja viņa namu pamestu visi īrnieki. Jau pašreiz Rīgā daži tādi nami stāv. To īpašnieki ir sacēluši tādas cenas, ka pie viņiem neviens nedzīvo. Viņi laikam cer visos šajos namos hoteļus iekārtot. Tā nenotiek! Tie ir apklāti ar dažādām drēbēm un tā tālāk un stāv neaiztikti. Tur, kur ir neprātīgas prasības, arī īrnieki negribēs vairs turpmāk dzīvot. Un tad būs šis piedāvājums.

Un, ja mēs izstrādāsim pa šiem trim vai četriem gadiem šo atbalsta programmu... Mēs šodien par to tikai paziņojām, bet neko vēl neesam izdarījuši. Tā nav reāli iestrādāta mūsu budžetā, un tas nav pareizi.

Ar šo lēmumu, ar šādu balsojumu es aicinu “Jauno laiku” tomēr darboties, jo mēs tagad dodam ļoti konkrētu signālu gan mūsu namīpašniekiem, gan īrniekiem, gan arī pašvaldību darbiniekiem.

Bet nu par to, par ko brīdināja šeit Simsona kungs, ka visiem būšot jāiet cietumā un ka arī valsts varas pārstāvjiem tur atradīšoties dzīvošanai vietas. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs šodien tomēr noņemtu šo sociālo spriedzi un nobalsotu “par” šo pēdējo priekšlikumu, kas mums vēl ir atlicis. Un tas tomēr atnesīs labumu nākotnei.

Būsim saprātīgi! Es aicinu uz saprātīgu rīcību! Zaļo un zemnieku savienība par to jums būs ļoti pateicīga.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Gribu pateikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka jūsu atbalstītais priekšlikums ir ļoti slikts. Žēl, ka jūs tik ilgi strādājāt pie šā likumprojekta un sasniedzāt tik sliktu rezultātu.

Pēc būtības jūs it kā gribat panākt pretim šo denacionalizēto namu īrniekiem, bet tanī pašā laikā jūs paredzat vēl pastiprināt manis jau pieminēto šo īrnieku spīdzināšanu. Un šī pastiprināšana ir izteikta skaitļos.

Tātad nākamgad šie īrnieki maksās jau 60 santīmus, vēl pēc gada - 72, bet 2007.gadā - jau 84 santīmus. Tātad 2007.gadā šie cilvēki, kuri nespēj samaksāt īres maksu jau šodien, būs spiesti maksāt par 1 kvadrātmetru 36 santīmus vairāk, nekā viņi maksāja pērn. Jūs saprotiet! Pagājušajā gadā viņi vispār maksāja tikai 36 santīmus, bet pēc trim gadiem viņiem šī maksa pieaugs par 36 santīmiem klāt. Vai tā patiešām nav spīdzināšana? Un ar katru gadu lielāka!

Un tāpēc bija šis Annas Seiles priekšlikums, kas paredzēja uz pusgadu atstāt šo īres maksu tādā pašā līmenī, kāda tā ir šobrīd, - 48 santīmus, un šajā laikā tad varētu izstrādāt kompensācijas mehānismu, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. Beidzot valstij un pašvaldībām, it īpaši Rīgas pašvaldībai, kur visvairāk ir šo namu, vajadzētu uzņemties atbildību.

Tā ka šis priekšlikums diemžēl ir slikts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Dzirdot debates, es saprotu, ka kolēģi izsaka tādas domas, ka komisija nav neko darījusi. Es domāju, ka šis likums par dzīvojamo telpu īri ir viens no tiem trim kompleksajiem likumiem, kurus mēs akceptējām jau pagājušajā Saeimas sēdē. Tāds ir arī likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas tika akceptēts otrajā lasījumā, un tur bija šie priekšlikumi iestrādāti gan par valsts neizīrēto dzīvokļu nodošanu pašvaldībai dzīvokļu jautājumu risināšanai, gan par šo pabalstu sistēmu, gan par šiem pārcelšanās pabalstiem, gan par kreditēšanas sistēmu, kura būtu jāievieš. Tādi ir arī jautājumi, kas skar šo dzīvokļu nomas iespējas. Mēs dodam pašvaldībai tiesības iznomāt šos dzīvokļus un tad piešķirt... Un tad izsniegt šos pabalstus, ko tikko minēja arī kolēģis, jo faktiski arī eksperti no Latvijas Pašvaldību savienības un no Rīgas Domes saka, ka šo starpību pabalstu jomā viņi var segt. Tas ir attiecībā uz šiem 48 santīmiem un virs tiem, kas būs, - 60 santīmiem. Un šīs izmaksas pašvaldībai tātad šodien ir paceļamas, un tās ir reālas.

Vēl viena lieta, kuru es gribēju atzīmēt. Patiešām šī būvniecība notiek, un es domāju, ka nākotnē arī nākamajām valdībām un mums, politiķiem, būs jālemj, kā mēs varētu atbalstīt šo celtniecību tādos apjomos, kas kaut daļēji šai iedzīvotāju kategorijai, kura nav spējīga pati iesaistīties šajā dzīvokļa jautājuma, savu problēmu risināšanā, garantētu šos dzīvokļus. Bet te ir priekšlikums... Visi šie priekšlikumi ir jāskata kompleksi, un tas, ka mēs gan Privatizācijas likumā, gan arī likumā par pašvaldību palīdzību esam iestrādājuši šīs normas, kā es jau minēju, liecina, ka īres jautājums - tas nav viens atsevišķs jautājums, bet ir komplekss jautājums, pie kura risināšanas mēs varētu atgriezties pēc kāda laika un redzēt šos rezultātus.

Jebkurš likums sāk darboties, ja izstrādājam saistošus noteikumus pašvaldībām, un reāli ik pēc gada tas varētu reāli funkcionēt. Šīs normas sāktu darboties, un cilvēki varētu sajust šā likuma darbības rezultātus.

Tātad es lūgtu tomēr atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz situāciju, ka dzīvoklis atrodas denacionalizētā namā, likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā, kur īrnieks dzīvo šodien un ir lietojis šo dzīvokli līdz īpašumtiesību atjaunošanai. Tad šie noteikumi ir spēkā, un tad šī īres maksa ir paredzēta šīm kategorijām - šo denacionalizēto namu īrniekiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 45. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 16, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

Vai deputāte Silva Golde vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

S.Šķesters. Tātad, kolēģi, strādāsim tālāk!

46. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 47. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 48. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 49. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 50. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 51. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 52. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 53.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 52. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 58, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 53. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Par 53.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies.

54. - Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 55. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā - 56.priekšlikumā. Tas nav balsojams... Es atvainojos...

57. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! 55.priekšlikums ir atbalstīts 56.priekšlikumā, un deputātiem nav iebildumu pret 56.priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu par 56. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 57. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 57.priekšlikumu.

S.Šķesters. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

S.Škesters. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (otrreizēja caurlūkošana).

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mēs likumu nododam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu likuma atkārtotai caurlūkošanai.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2004.gada 2.decembris.

Sēdes vadītāja. Un atkārtotā caurlūkošana?

I.Druviete. Komisija lūgtu divas nedēļas... Tātad tas iznāk 16.decembris.

Sēdes vadītāja. 16.decembris. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.decembris, un izskatīšana - 16.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šodien, 17.novembrī! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Cienījamie kolēģi! Vēlos paziņot sakarā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, ka, balsojot par 56. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, es vēlējos atbalstīt šo priekšlikumu, bet nobalsoju, ka atturos. Vēlējos to atbalstīt. Kļūda balsojumā.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši no finanšu ministra Spurdziņa kunga rakstisku atbildi uz jautājumu “Par Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu”. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? (Starpsaucieni.) Urbanoviča kungs, vai esat apmierināts ar rakstisko atbildi?

Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši arī rakstisku atbildi no iekšlietu ministra Jēkabsona un aizsardzības ministra Slaktera uz jautājumu “Par pasākumu plānošanu terora aktu novēršanai”. Vai deputāti ir apmierināti?

Ir saņemta arī rakstiska atbilde no satiksmes ministra Aināra Šlesera uz jautājumu “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”. Vai deputāti ir apmierināti? (Starpsauciens.) Deputāti ir apmierināti. Paldies.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Uldis Briedis, Mihails Pietkevičs, Jakovs Pliners, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulksten 17.00 ir jautājumu un atbilžu sēde, jo ir uzdots deputātu jautājums Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam “Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai” un arī deputātu jautājums aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”.

Līdz ar to Saeimas 17.novembra sēde ir slēgta. Paldies.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 14.sēde

2004.gada 17.novembrī

Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(3179. un 3278. dok., reģ. nr.973)

Ziņo

- dep. E.Jaunups

Priekšlikumi

- dep. E.Jaunups
- dep. A.Brigmanis
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra-dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C-S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā” (1.lasījums)
(3162. un 3281. dok., reģ. nr.971)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu” (1.lasījums)
(3088. un 3282. dok., reģ. nr.954)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (2.lasījums)
(2928. un 3283. dok., reģ. nr.911)

Ziņo

- dep. S.Šķesters

Debates

- dep. A.Seile
- dep. A.Seile
- dep. A.Seile

Par procedūru

- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Šadurskis

Debašu turpinājums

- dep. A.Golubovs

Par procedūru

- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Urbanovičs

Debašu turpinājums

- dep. I.Rībena
- dep. A.Seile
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Golubovs
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. P.Simsons
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Strazdiņš
- dep. P.Tabūns
Par likuma “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” otrreizējo caurlūkošanu
(3330. dok., reģ. nr.775)
Par likumprojektu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu”
(3303. un 3303.a dok., reģ. nr.1007)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam”
Latvijas Republikas finanšu ministra O.Spurdziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu”   (Rakstiska atbilde)
  (reģ. nr.42)
Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ē.Jēkabsona atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par pasākumu plānošanu terora aktu novēršanai”   (Rakstiska atbilde)
  (reģ. nr.44)
Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedra A.Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”   (Rakstiska atbilde)
  (reģ. nr.45)
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:06:20 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179 steidzamību

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:06:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:09:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /03.12.2004./

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:09:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /25.11.2004./

Likumprojekts "Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra - dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C-S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā" (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:11:48 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3162 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1974.g. Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu (1.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:12:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3088 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:14:02 bal007
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:16:58 bal008
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:20:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:23:16 bal010
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:23:46 bal011
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:49:46 bal012
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 15:57:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:09:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:10:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:12:50 bal016
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:36:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:37:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:37:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:38:56 bal020
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2004. 16:39:34 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3283 pieņemšanu 2.lasījumā

Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu
Datums: 17.11.2004. 16:41:22 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3303 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam"
Datums: 17.11.2004. 16:41:52 bal023
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. N.Kabanovam

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem