Latvijas Republikas 8.Saeimas rudens sesijas

desmitā sēde

2004.gada 28.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas kārtējo - 28.oktobra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brigmaņa, Kalniņa, Breša, Skujiņa un citu iesniegumu, kurā viņi Saeimas kārtības ruļļa 51.panta kārtībā lūdz izdarīt izmaiņas 2004.gada 28.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem izskatīt šādus likumprojektus un lēmumu projektus:

1) likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”,

2) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””,

3) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””,

4) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””,

5) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””,

6) likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”,

7) likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam”,

8) lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šie grozījumi darba kārtībā ir izdarīti.

Tālāk. Ir saņemts deputātu Circenes, Latkovska, Kampara, Kantānes un Šadurska lūgums: “Lūdzam iekļaut Latvijas Republikas Saeimas 2004.gada 28.oktobra sēdes darba kārtībā deputātu Šadurska, Druvietes, Pētersona, Kļaviņa un Jaunupa 2004.gada 27.oktobrī iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.” Saeimas Prezidijs ir nolēmis nesaīsināt šā pasākuma realizācijas laiku.

Vai deputātiem ir cits viedoklis? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ja deputātiem ir cits viedoklis, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par termiņa saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 4, neviens neatturas. Termiņš ir saīsināts.

Tagad, cienījamie kolēģi, mums ir jābalso par šā jautājuma - likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” iekļaušanu darba kārtībā

Vārdu lūdz deputāts Kārlis Šadurskis. Viņa rīcībā ir 5 minūtes.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šeit, protams, var stundām ilgi skaidrot, bet var pateikt arī ļoti īsi, un piecas minūtes tam nav vajadzīgas.

Ir parādījusies ļoti nopietna problēma sakarā ar to, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā 31.oktobris ir paredzēts kā beigu termiņš zinātnisko institūciju, kas šobrīd ir bezpeļņas organizācijas, reorganizācijai. Šobrīd Saeimā ir atvērts Zinātniskās darbības likums, kura pārejas noteikumos Komerclikuma ietvaros ir noregulēta šo iestāžu turpmākā darbība, jo savulaik Komerclikuma autori acīmredzot bija aizmirsuši, ka mums ir tādas lietas kā zinātniskie institūti, kas principā nav ne komercsabiedrības, jo zinātnieki nav komersanti, ne arī aģentūras, jo zinātnieki nav arī aģenti.

Šobrīd mums ir ļoti laba iespēja atlikt par vienu gadu termiņu, kurā jaunajā Komercreģistrā ir jāreģistrē zinātniskās institūcijas, un šajā laikā mēs varam perfekti pabeigt darbu pie Zinātniskās darbības likuma, kur visas šīs normas būs noregulētas. Tāpēc es ļoti aicinu iekļaut šodienas darba kārtībā šo jautājumu un šodien nobalsot arī par šā grozījuma nodošanu Juridiskajai komisijai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds runās arī “pret”? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par minētā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad ir iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt 28.oktobra sēdes darba kārtību!

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatījusi likumprojektus, kas ir iekļauti budžeta paketē, un arī pašu 2005.gada valsts budžetu, aicina jūs atbalstīt tos un atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Minēto likumprojektu un visu likumprojektu paketi kopumā ir ierosināts atzīt par steidzamiem. Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību katram likumprojektam atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsosim par steidzamības noteikšanu minētajiem likumprojektiem! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 30, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Arī tam ir nepieciešams balsojums par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu un pieņemšanu steidzamības kārtībā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 31, atturas - 18. Nav atbalstīts.

Nākamais likumprojekts - “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Lūdzu zvanu! Jābalso par tā atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Es atgādinu, ka budžeta izskatīšana notiek saistībā ar visu paketi un ka atbilstoši Kārtības rullim budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma šādā secībā:

1) ar budžetu saistītie likumprojekti,

2) likumprojekts par budžetu.

Debates pirmajā lasījumā ir atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.

Es lūdzu komisijas vārdā deputātu Gundaru Bērziņu.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātie klātesošie! Par valsts budžetu. Valsts budžets ir viens no instrumentiem, kā valdība īsteno politiku. Tajā skaitā valdības un Finanšu ministrijas pienākums ir īstenot tā saucamo fiskālo politiku, budžeta politiku, kura, protams, viena un tā pati nevar būt gan attīstības fāzē, gan arī stagnācijas fāzē, kura nevar būt viena un tā pati apstākļos, kad inflācija ir zema un kontrolējama, un apstākļos, kad inflācija viena gada laikā ir dubultojusies, kura nevar būt viena un tā pati laikā, kad kopprodukts pieaug par 8% gadā un laikā, kad kopprodukts varbūt nepieaug nemaz.

Tātad, analizējot šodien iesniegto valsts budžeta projektu, mums ir jāsaprot, kādā makroekonomiskajā situācijā tas tiek izskatīts. Un makroekonomiskā situācija, godātie kolēģi, diemžēl ir tāda, ka Latvijā šobrīd valda inflācija, kāda nav redzēta Latvijā kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Inflācija tuvojas 8% viena gada laikā, un tā ir dubultojusies pēdējā gada laikā.

Vēl vairāk. Ir kāda parādība, kam nespeciālisti varbūt pievērš mazāku uzmanību, un tas ir tā saucamais tekošā konta deficīts, kas jau ilgstoši ir bijis diezgan bīstamā līmenī - ap 9% gadā. Šobrīd tas draud dubultoties un šajā gadā sasniegs varbūt pat 18% līmeni no nacionālā kopprodukta. Tas ir ļoti nepieļaujami, raugoties no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa.

Šajos apstākļos, kad ļoti nopietni ir apdraudēta arī eiro savlaicīga ieviešana tieši manis minēto apstākļu dēļ, šajos apstākļos, kad tieši vismazāk nodrošinātie cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem visvairāk cieš no plosošās inflācijas un no šīs valdības nespējas šo jautājumu risināt, tieši viņi saņems vismazāk no budžeta pielikumiem un visvairāk izjutīs šā budžeta izraisītās kaitīgās sekas.

Emša valdība ir iesniegusi 2005.gada valsts budžetu, kurā ieņēmumu un izdevumu daļa tiek palielināta par vairāk nekā pusmiljardu latu.

Paanalizēsim, ko tas nozīmē! Vispirms par ieņēmumu daļu. Lielāko summu no ieņēmumu daļas veido ārzemju finansiālā palīdzība. Tie ir gandrīz 500 miljoni latu Eiropas naudas vai citas ārvalstu finansiālās palīdzības. Pat Finanšu ministrija ir spiesta atzīt, ka pastāv nopietna varbūtība, ka šī nauda neienāks Latvijā tā, kā tas ir plānots, bet, ja tā neienāks, tad tādā gadījumā budžeta deficīts, kas jau tā netiek samazināts, kļūs dramatiski augsts.

No otras puses, valdības iesniegtajā budžetā, neskatoties uz šo dramatisko izdevumu pieaugumu, faktiski netiek risināta neviena no sociālajām problēmām: netiek palielinātas pensijas, veselības aprūpes finansējums tiek samazināts, netiek risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas un citas lietas.

Godātie kolēģi! Šajos Latvijas tautsaimniecības attīstības apstākļos, kad, es vēlreiz atkārtoju, mums ir vērojama strauja ekonomikas attīstība un kad ekonomikai faktiski draud “pārkaršana”, inflācija, gluži dabiski, šādos apstākļos skrien debesīs un draud dubultoties, kad tekošā konta deficīts apdraud valsts finansiālo stabilitāti un kad eiro ieviešana ir nopietni apdraudēta, mēs no jebkuras valdības gribētu sagaidīt divas lietas: pirmām kārtām, to, ka budžets būs taupīgs un ka tas nodrošinās deficīta samazināšanu, tajā pašā laikā risinot neatliekamas sociālās vajadzības tur, kur cilvēku sāpe ir visasākā, - tātad tās ir pensijas, tātad tās ir mazās algas, tātad tas ir denacionalizēto namu īrnieku jautājums, tātad tas ir veselības aprūpes sistēmas darbinieku atalgojuma jautājums un vēl citi.

Ko mēs redzam? Mēs redzam tieši pretējo. Mēs redzam fantastiski izšķērdīgu budžetu. Valdība grasās papildus izsviest vējā 531 miljonu latu. Tā ir nauda, ar kuru ļoti daudz ko varētu izdarīt. Taču no šā 531 miljona latu ne santīms netiek novirzīts sociāli sāpīgo jautājumu risināšanai. Pensiju palielināšana, par ko savā laikā mūsu valdība bija jau pieņēmusi lēmumu, tiek apturēta, veselības aprūpes finansējums tiek reāli samazināts, neskatoties uz kritisko situāciju. Minimālā alga, kā to ir paziņojis Emsis, netiks palielināta, arī denacionalizēto namu īrnieku problēmas nav risinātas, tās draud uzgrūst vai nu namīpašniekiem, vai pašvaldībām.

Redziet, es nerunāju tukšu, jo mūsu valdība savā laikā jau parādīja, kā var un kā vajag sastādīt budžetu. Protams, var dažādi kariķēt mūsu valdības stingros pasākumus, lai arī slinkus un neizlēmīgus ministrus piespiestu samazināt savus administratīvos tēriņus, bet mēs to izdarījām. Mūsu valdība samazināja budžeta deficītu, ierobežoja tieši birokrātiskos tēriņus, tajā pašā laikā katru gadu par 10 latiem palielināja minimālo algu, papildus pensiju indeksācijai palielināja tieši mazās pensijas un būtu turpinājusi to darīt. Mūsu valdība veselības aprūpē vien ieguldīja aptuveni 50 miljonus latu, lielāko daļu līdzekļu novirzot tieši mediķu algām, un šo darbu tikai vajadzēja turpināt. Mēs būtu atrisinājuši arī denacionalizēto namu īrnieku problēmu civilizētā un tirgus ekonomikai raksturīgā veidā, proti, ar pienācīgām un pietiekami lielām kompensācijām tiem, kuri valsts nepareizas politikas dēļ ir kļuvuši par ķīlniekiem. Un mēs risinātu arī citus sociāli sāpīgus jautājumus, bet darītu tā, kā to demonstrēja mūsu valdība - samazinot birokrātiskos tēriņus, piespiežot arī slinkus un neizlēmīgus ministrus rūpīgi izvērtēt savu ministriju tēriņus un tajā pašā laikā ieguldot tos sociālajā sfērā.

Emsis dara pilnīgi pretējo: administratīvie izdevumi eksplodē, tur palielinājums ir pāri par 30 miljoniem latu vien, budžets eksplodē, pilnīgi nerēķinoties ne ar valsts interesēm, ne ar iedzīvotāju interesēm, sociālā sfēra - pensijas, algas, veselības aprūpe - nesaņem nekā no šā dāsnā budžeta burbuļa. Šāds budžets apdraud gan valsts stabilitāti, gan valsts nākotnes intereses, tāpēc tas nav pieņemams.

Emsis savā valdības deklarācijā solīja nodrošināt fiskālās situācijas uzlabošanos. Tagad ir īstais brīdis, kad tas būtu jādara. Emsis to nedara, neskatoties uz savām diezgan fantastiskajām budžeta ieņēmumu daļas palielinājuma prognozēm. Ja pilnā mērā nepiepildās tās fantastiskās budžeta ieņēmumu daļas palielinājuma prognozes, tādā gadījumā, kā jau teicu, mēs esam nonākuši pie ļoti nopietnas problēmas ar valsts fiskālo situāciju, mūsu budžeta deficīts strauji palielinās un palielinās arī inflācija, tekošā konta deficīts un cita nesabalansētība.

Atbildīga valdība, šādā situācijā īstenojot stingru fiskālo politiku, nodrošinātu stabilu valsts makroekonomisko izaugsmi un reizē arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Atgādināšu, ka tas ir iespējams un ka vēl 2003.gadā, tātad mūsu valdības laikā, budžeta deficīts bija tikai 1,4% no iekšzemes kopprodukta - zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Budžeta deficīts tika samazināts tādējādi, ka tika veikta nelietderīgu, galvenokārt birokrātisku budžeta tēriņu ierobežošana un - tas nav mazsvarīgi! - nodokļu iekasēšanas uzlabošana. Lūk, kā vajadzētu risināt problēmas! Tā vietā mums šodien tiek piedāvāts sociāli un ekonomiski bezatbildīgs 2005.gada budžets.

Izvērtēsim šo budžetu arī no sociālā viedokļa! Redziet, Emša valdībai patīk kultivēt mītu par it kā briesmīgo manas valdības taupības politiku un veiksmīgi izdarīto ministriju administratīvo izdevumu samazināšanu; tam pretī viņš nostata savu it kā sociāli atbildīgo budžetu. Izvērtēsim!

Mūsu valdības laikā minimālā alga katru gadu tika palielināta par 10 latiem: sākumā - no 60 uz 70 latiem, vēlāk - no 70 uz 80 latiem. Katru gadu - par 10 latiem! Emša valdība šo procesu ir apturējusi un paziņojusi, ka 2005.gadā minimālā alga palielināta netiks.

Mūsu valdības laikā papildus indeksācijai tika palielinātas minimālās pensijas un tika pieņemta valdības koncepcija par pensiju tālāku palielināšanu, it īpaši par mazo pensiju palielināšanu. Emša valdība šo koncepciju ir “iesaldējusi”, un mazo pensiju jautājums risināts netiks. Emša valdība negrasās pensiju aprēķinā ņemt vērā reālo darba stāžu. Tātad tieši tās iedzīvotāju kategorijas, kuras šobrīd no inflācijas cieš visvairāk un kuru reālie ieņēmumi un pensijas katru gadu saruks par 8 procentiem, no šā budžeta papildus nesaņems neko.

Par klaji cinisku, kā jau minēja, uzskatāms Emša valdības priekšlikums samazināt veselības aprūpei paredzēto finansējumu. 2005.gadā veselības aprūpei tiks novirzīti tikai 1,3 miljoni latu papildus, un tie paši - uz maksas pakalpojumu rēķina. Budžeta dotācija Veselības ministrijai šajā budžetā tiek pat samazināta. Rezultāts: veselības aprūpes finansējums, kas 2004.gadā bija vismaz 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, samazinās līdz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir absolūti zems, pats zemākais finansējuma līmenis Eiropā!

Godātie klātesošie! Veselības aprūpes finansējuma jomā mēs esam starp visnabadzīgākajām pasaules valstīm arī tīri relatīvā nozīmē. Proti, tradicionāli valstīs, ne tikai attīstītajās valstīs, veselības aprūpei tiek veltīti vismaz 6-7, pat 8 procenti no nacionālā kopprodukta. Mums līdz šim bija 3,3 procenti, taču tagad esam Emša valdības un Tautas partijas pārstāvja pārziņā esošās Finanšu ministrijas darbības dēļ noslīdējuši līdz 3 procentiem. Mīļie draugi, tas ir apstākļos, kad arī tas kopprodukts mums nav tāds kā Vācijā vai Zviedrijā! Tātad absolūtajos skaitļos (latos) mūsu finansējums uz vienu slimnieku ir vēl daudz zemāks nekā jebkurā puslīdz attīstītā valstī. Mūsu valdība, partija “Jaunais laiks” piedāvāja turpmāk šo problēmu risināt konsekventi - katru gadu vismaz pusprocentu pielikt klāt pie veselības aprūpes finansējuma, līdz tas sasniedz 7 procentus no kopprodukta. Kā jūs redzat, šobrīd Emša valdība to ir pilnībā apturējusi un īstenībā pat pagriezusi pretējā virzienā.

Sociāli atbildīgajai Emša valdībai neatradās neviens santīms, ko no vairāk nekā pusmiljarda latu lielā valsts budžeta izdevumu pieauguma piešķirt šim un citiem mērķiem.

Mūsu valdības laikā tika celta gan minimālā alga, gan minimālās pensijas, tika palielinātas mediķu, pedagogu, policistu, ugunsdzēsēju, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku, tiesnešu un tiesu darbinieku, kultūras darbinieku algas. Tika palielināti ģimenes valsts pabalsti un pabalsti bērniem invalīdiem. Sociāli atbildīga politika tika īstenota nevis tukšos vārdos, kā tas ir šīs valdības gadījumā, bet reāli - darbos.

Savukārt mūsu valdības taupības režīms, tas briesmīgais taupības režīms, attiecās, kā jau teicu, uz ministriju administratīvajiem izdevumiem, kas Emša valdības laikā un Tautas partijas pārstāvja pārziņā esošās Finanšu ministrijas laikā ir eksplodējuši: vispārējiem valdības dienestiem ir 2005.gada valsts budžeta projektā paredzēts 30 miljonu latu pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu.

Tātad vēlreiz uzsvēršu, ka šis ir bezatbildīgs budžets, kas bremzē valsts attīstību, apdraud valsts ekonomisko stabilitāti, nerisina nevienu no valstij un iedzīvotājiem svarīgajiem sociālajiem jautājumiem - ne veselības aprūpi, ne mazās pensijas, ne īres griestus, ne korupciju, ne novadu reformu.

Skaidri redzama budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana. Mīļie draugi, budžeta izdevumi vienkārši eksplodē - tie pieaug par 531 miljonu latu! Par 530 miljoniem latu, ja grib, var izdarīt ļoti daudzas labas lietas. Bet nedara! Un acīmredzot tas netiks darīts.

Emša valdības fiskālo politiku raksturo sekojošas iezīmes.

Dzīve uz parāda. Par šo valdības nespēju maksās mūsu bērni un viņu bērni. Valsts parāds katru gadu pieaugs par gandrīz 100 miljoniem latu.

Nepamatoti optimistiska budžeta ieņēmumu prognoze. Tas nozīmē, ka deficīts īstenībā būs vēl augstāks, nekā tas ir šobrīd parādīts. Tātad tas ne tikai netiks samazināts, bet pat pieaugs.

Sēdes vadītājs. Deputāt Repšes kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

E.Repše. Paldies!

Makroekonomiskā nestabilitāte. Korupcijas neapkarošana, jo KNAB nav piešķirti līdzekļi korupcijas apkarošanas valsts programmai. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Māmiņu algām knapi 60 procenti piešķirti no tā, kam bija nepieciešams. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Saeimai ir jānoraida šis budžets un jāpieņem lēmums par šīs lemtnespējīgās valdības atkāpšanos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākšu ar citātiem.

“Vienkārši nomirst cilvēks!”

“Visi mēs esam mirstīgi.”

“Aizmirstiet, ka ārstēšanās ir par brīvu!”

“Dot naudu mediķu algām, mediķu algu palielināšanai - tas pie nesakārtotas sistēmas ir kā liet ūdeni caurā mucā.”

Skaisti! Šādi un līdzīgi spārnoti izteicieni ir kaut kas nepieredzēts Latvijas vēsturē. Pie tam no 531 miljona latu - konsolidētā budžeta izdevumu daļas pieauguma - atvēl veselības aprūpei tikai nedaudz vairāk par vienu miljonu. No 531 miljona! Tas varētu tikt uztverts kā savdabīgs joks, ja nedraudētu ar dzīvības briesmām daudziem pacientiem - Latvijas iedzīvotājiem.

Dziļi antisociāla un uz meliem balstīta ir Emša valdības politika veselības aprūpē. Tā ir vērsta pret visu tautu - gan pret pacientiem, gan pret mediķiem - un parāda absolūtu kompetences trūkumu šajos jautājumos, par ko pašreiz mēs runājam.

Ko tad piedāvā šis sagatavotais 2005.gada budžeta projekts? Pirmo reizi Latvijas vēsturē oficiāli tiek samazināta nauda veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai - par 2,7 miljoniem latu. Jūs visi to varat redzēt šajā mums iesniegtajā nākamā gada budžeta projektā. Kopējais budžets no 3,3 procentiem iekšzemes kopprodukta samazināts uz 3 procentiem IKP. Īstenībā, pēc statistikas datiem, šis skaitlis ir zem 3 procentiem - 2,98 procenti (tāds pēdējo reizi Latvijā ir fiksēts 1992.gadā). Tā ka runāšana par iepriekšējām valdībām - tās vienkārši ir atrunas. Tas ir kliedzošā pretrunā ar valdības deklarāciju, kurā runāts par 15 procentu pieaugumu veselības aprūpei.

2005.gadā plānots no ārvalstīm saņemt papildus 551 miljonu latu, un tas ir par 350 miljoniem vairāk nekā šogad. Uz tā fona finansējums ERAB projektiem veselības aprūpei tiek pārdalīts... No kā tiek ņemts? No šo pakalpojumu apmaksai domātās naudas! Atņemts tiek iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Fantastika!

Emša valdības nespēja regulēt inflāciju, kas ir sasniegusi augstāko kāpumu Eiropas Savienībā - 7,8 procenti -, ir aizdedzinājusi veselības aprūpes budžetu zilās ugunīs. Veselības ministrijas pārstāvji Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāti pateica: “Jā, veselības aprūpes budžetu tas reāli samazinās par 42 miljoniem.” Mēs aprēķinājām, mums iznāca nedaudz mazāk, bet, ja nu Veselības ministrijas pārstāvji tā saka, tad kādēļ gan mums viņiem neticēt? Taču Veselības ministrijai un Emša kungam vēl aizvakar nebija pat vīzijas, ko tad darīt ar skaļi propagandēto māsterplānu, ko gaidīja kā glābējzvanu. Nebija runa ne par izmaiņām slimnīcu līgumos, ne par inflācijas nosegšanu pakalpojumu apmaksā. Un vispār māsterplānam ar 2005.gada budžetu īstenībā nav nekāda sakara. Saprotot katastrofālo situāciju ar kadriem, Einara Repšes valdība palielināja mediķu vidējo darba samaksu par 40 latiem - no 150 uz 190 latiem. Pirmo reizi Latvijas vēsturē palielināja! Ja kādi saka, ka iepriekšējās valdības kaut ko nav darījušas, tad šie cilvēki vienkārši ir apolitiski un nezina, ko viņi runā.

Emša valdība nespēj nākamā gada budžetā nodrošināt pat arodbiedrības prasīto 6 latu pieaugumu mediķu algām, lai tās no 190 latiem palielinātu uz 196 latiem. Atbilde ir tāda: nulle! 7000 mediķu jau ir aizgājuši no medicīnas. Taču Emša kunga valdības apzināta stratēģija un taktika ir aizdabūt prom no šīs nozares vēl vismaz tikpat.

Televīzijas raidījumā “Panorāma” premjera kungs pirms dažām dienām sakarā ar mediķu algām teica tā: “Es izvairītos runāt par šo jautājumu līdz decembrim.” Budžeta gads sākas ar 1.janvāri. Atgādināšu vēsturē ieejošo premjera filozofiju: “Visi esam mirstīgi!” Varbūt vajadzētu papildināt to ar otro daļu: “Kādēļ gan tad šai nozarei vispār vajag finansējumu?” Tā kā Ministru kabinetā, nododot budžeta projektu Saeimai, neviens no ministriem neprotestēja pret šādu piedāvājumu, droši varam to attiecināt uz visu valdību.

Nākas atzīt, ka Emša kungam patīk situācijas, kad, tā teikt, viss deg zilās ugunīs: būs ko dzēst! Taču šoreiz par šādu “ugunsgrēku” “Jaunais laiks” vienkārši nevar balsot.

Uzklausot daudzo pacientu un invalīdu biedrību protestus, kā arī mediķu un sociālo darbinieku lūgumus, aicinu arī jūs, visus pārējos, nebalsot par tautas iznīcināšanu, bet nodot šo budžeta projektu atpakaļ pārstrādāšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka jau iepriekš zināms, ka man neizdosies jūs, godātie kolēģi, pārliecināt, es tomēr vēlos paust PCTVL frakcijas viedokli par budžeta projektu un motivēt mūsu pozīciju.

No vienas puses, šis budžeta projekts ir labāks par iepriekšējo gadu projektiem. Emša kunga vadītajam Ministru kabinetam ir paveicies ar to, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ļauj palielināt izdevumus sociālajai sfērai, piešķirt naudu investīcijām, turklāt saglabājot pieļaujamo budžeta deficītu. Līdz ar to valdībai rokas ir brīvas, atliek tikai prātīgi izmantot šo iespēju.

Mēs varam tikai uzslavēt izpildvaru par pedagogu darba samaksas un bērnu pabalstu palielināšanu, pensiju indeksāciju, budžeta iestāžu darbinieku algu pieaugumu. Kā ir zināms, valsts labklājība balstās uz tās iedzīvotāju labklājību. Tāpēc var cerēt, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Mūs mulsina tikai tas veids, kādā valdība izmanto visai plašās iespējas. Acīmredzot pieredzes trūkums un nespēja pilnvērtīgi sadarboties ar opozīciju traucē valdībai noteikt reālas vajadzības un atbilstoši tam tērēt naudu.

Mūsuprāt, nepamatots ir līdzekļu pieaugums valsts aizsardzībai. Jau tagad šajā budžeta programmā ir tik daudz līdzekļu, ka ministri cenšas izgudrot, kā varētu šo naudu izmantot citām vajadzībām.

Mēs uzskatām, ka ir jāgroza stulbais likums par aizsardzības finansēšanu, jārunā ar ārvalstu partneriem par iespēju nepielāgoties šim kritērijam, kā to dara dažas citas valstis, kuras tērē aizsardzībai pusotru procentu vai pat vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Otrkārt. Denacionalizēto namu problēma risināma ne tikai īres griestu kontekstā. Ja šī valdība domās par ilgtspējīgu attīstību, tad atbalstīs mūsu priekšlikumu un piešķirs finansējumu valsts programmai denacionalizēto namu īrnieku interešu aizstāvībai. Tieši šajā jomā, nevis Ādažu poligonā patlaban tiek risināta valsts drošības problēma.

Treškārt. Medicīna jau sen kļuvusi par tik nopietnas problēmas avotu, ka to nevar atrisināt neviena valdība. Tieši šai valdībai ir unikāla iespēja pārcirst Gordija mezglu. Ceram, ka šādu lēmumu atbalstīs visas Saeimas frakcijas.

Ceturtkārt. Var ilgi un dikti runāt arī par problēmām kultūras un izglītības jomā, par investīciju trūkumu kultūrai, par algām. Īpaši es gribētu pieminēt zinātni. Tas ir kauns, ka mūsu valsts nespēj pienācīgi atbalstīt šo nozari - pašu svarīgāko nozari, no kuras ir atkarīgs, kā mēs te dzīvosim nākotnē!

Kolēģi, visas šīs problēmas tomēr var atrisināt, un mēs zinām - kā. Budžets, protams, pēc nodošanas komisijām nav kļuvis labāks, tāpēc balsošanā mēs, tāpat kā budžeta projektu nododot komisijām, atturēsimies. Taču, ja mūsu ieguldījums budžeta veidošanas procesā tiks pienācīgi novērtēts, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija būs gatava balsot par 2005.gada budžetu.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi, kritizēsim valdību par to, kas budžeta projektā slikts! Uzteiksim valdību par to, kas pelna uzslavu! Tiešām, šā gada septembrī izdarītais algas pielikums pedagogiem ir nākamā gada budžeta projektā saglabāts. Lai arī Repšes valdība, ko gāza, solīja vairāk, bet izdarīja mazāk, tomēr pielikums ir jūtams. Taču šķiet, ka šis algas pielikums arī ir vienīgais, uz ko nākamā gada izglītības, zinātnes un sporta budžets ir bijis spējīgs. Pedagogu algas ir vienīgā pozīcija, kurā vērojams līdzekļu pieaugums. Visās pārējās jomās un programmās - regress.

Zinātnē ir finansējuma samazinājums par 64 tūkstošiem latu, lai gan valdības deklarācijā solīts pieaugums, kas būtu 0,1% no iekšzemes kopprodukta jeb 9 miljoni latu.

Sportā ir finansējuma samazinājums par 880 tūkstošiem latu, tas ir, par 7%. Turklāt ir aizmirsts par ilgtermiņa saistībām sakarā ar divu olimpisko centru būvi.

Datortehnikas iegādei skolām - nulle latu.

Izglītības sistēmas informatizācijas projekts. 2003.gada budžeta grozījumos tika atrasti līdzekļi datortehnikas iegādei skolām, turpretim 2004.gada budžeta grozījumos - nekā. Visā 2005.gada budžetā - atkal nekā. Ir paredzēti tikai uzturēšanas izdevumi, taču pat tur 24 tūkstoši latu atņemti.

Kā lai skolās māca informātiku? Kā mēs apgūsim struktūrfondu miljonus, ja liela daļa mūsu skolēnu pat 1.sērijas Pentium datoru nebūs redzējuši? Datoru iepirkšanai nākamajā gadā būtu nepieciešami vismaz 3 miljoni latu. Cienījamais izglītības un zinātnes ministrs diemžēl ir arī aizmirsis, ka nākamajā gadā ir jānotiek skolu jaunatnes dziesmu svētkiem: arī šajā budžeta programmā ir nulle. Un varbūt vissmagākais zaudējums izglītības budžetā ir saistīts ar mācību grāmatu iegādi. 2004.gada budžetā Repšes valdība atrada iespēju dubultot programmu mācību literatūras iepirkšanai, lai kompensētu mācību grāmatu cenu pieaugumu.

2004.gada budžetā šim mērķim bija atvēlēts vairāk nekā 1 miljons latu. Nākamajā gadā puse līdzekļu ir atņemta. Atlicis vairs tikai nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem. Mēs pacēlām finansējumu grāmatu iegādei līdz 3 latiem un 40 santīmiem vienam bērnam, turpretī šī valdība to ir samazinājusi līdz 1 latam un 69 santīmiem, un tas notiek Latvijā, valstī, kur vairāk nekā trešdaļa bērnu dzīvo zem nabadzības robežas. Tas ir traģiski šīs nabadzības apstākļos!

Pedagogu tālākizglītība - gandrīz 200 tūkstoši latu. Nākamā gada budžetā tāda programma vispār ir pazudusi. Latviešu valodas apguves valsts programmas finansējums ir samazināts par 154 tūkstošiem latu jeb par 18 procentiem. Un tas notiek laikā, kad mazākumtautību izglītības reformas pretinieki sūdzas, ka skolotāji nepietiekami zina valodu, ka pietrūkst bilingvālo mācību līdzekļu.

Es nezinu, vai šī valdība ir rīkojusies politiski gudri.

Visās programmās noticis samazinājums... Nē, godātie kolēģi, piedodiet, es aizmirsu vienu programmu, kurā ir vērojams tiešām būtisks pieaugums, - tie ir administratīvie tēriņi centrālajam aparātam, kas ir pieauguši par 454 tūkstošiem, tātad par vairāk nekā vienu trešo daļu.

Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka, neskaitot pedagogu algas, vienīgi ministrijas centrālā aparāta uzturēšanai ir paredzēts pieaugums. Un to mēs redzam budžetā, kur kopējā ieņēmumu prognoze pieaugusi par pusmiljardu latu. Vai tiešām no šā pusmiljarda neatradās neviens lats izglītības kvalitātei, mācību grāmatām, Dziesmusvētkiem, zinātnei, datoriem un sportam?

Repšes valdības laikā godātie kolēģi no Tautas partijas teica, ka tā ir pirmā valdība, kura ir atņēmusi finansējumu sportam. Lai arī kādi politiķi iepriekš bijuši pie varas, par sportu visi ir varējuši vienoties. Taču šoreiz situācija sportā ir tiešām traģiska.

Nē, cienījamā valdība, lūdzu, piestrādājiet un atrodiet, kā pareizāk tērēt pusmiljarda latu liela pieaugumu ne tikai centrālajam aparātam, bet arī izglītības sistēmai, skolēniem un skolotājiem, lai sabiedrībai tiešām būtu kāds labums no šā, kā jūs sakāt, sociāli atbildīgā budžeta.

Paldies, kaut arī jūs neklausījāties!

Sēdes vadītājs. Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Gan jau drīzumā atkal oficiālās mazākumvaldības sagatavoto budžeta projektu atbalstīs neoficiālā Saeimas vairākuma koalīcija. Kārtējo reizi neticamā vienotībā valdība un tās draugi no Saeimas kreisā spārna 2005.gada budžeta projektā piedāvā apaļu nulli denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.

Ilga un mokoša darba rezultātā, divām valdības izveidotām darba grupām strādājot pie denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanas un priekšlikumu sagatavošanas par īres maksas apmēru denacionalizētajās mājās, tās ir nonākušas pie Zālamana lēmuma un atziņas: “Īres griesti ir jāsaglabā vēl divus gadus!” Citi gan saka, ka vajagot četrus. Šo ģeniālo domu kladzina visi - gan Karpovičs, Bojārs, dolgopolovieši - Rīgas Domē, gan Lagzdiņš, Bērziņš, Kalvītis, Jurkāns un plinerieši - Saeimā, gan ziņu aģentūras, gan avīzes, televīzija un radio. Tikai “šleseršmiti”, kautrīgi acis novērsuši, sakās neko neredzam, nedzirdam un nedomājam, jo vienkārši, esot pie varas, atturas no varas.

Visi iepriekš minētie gan kautrīgi klusē, ka “griestus” cels tikai pakāpeniski, tā teikt, cirtīsim to asti, bet tā saudzīgi - pa gabaliņam vien. Kas zina, jo varbūt līdz nākamajām vēlēšanām nepamanīs vai aizmirsīs.

“Jaunais laiks” pirmo reizi pēc 1991.gada atklāti Latvijā sāka runāt par to, ka valstij denacionalizēto namu īrniekiem ir reāli jāpalīdz ne tikai morāli, bet arī materiāli. Beigu beigās valstij būtu jāmaksā taisnīgas kompensācijas par to, ka denacionalizēto namu īrniekiem (atšķirībā no citiem Latvijas iedzīvotājiem) nebija iespējas savus īrētos dzīvokļus privatizēt.

Skatos, ka Saeimā šo domu daži gudrākie prāti ir uzķēruši, un man ir prieks un gandarījums par to. Beigu beigās ideju aizgūšana nav nekāda zagšana. Tautas partija sit pie krūtīm un saka, ka viņi pirmie esot izdomājuši kompensāciju mehānismu, ka viņiem tas jau esot izstrādāts tāpat kā Dziesmusvētku likums. Runu un vārdu plūdos pati ideja gan ir pazudusi, bet tieši tāda jau ir šo runu plūdu jēga - nogremdēt jebko, kas prasa reālu darbu un atbildību.

Ko darīt apstākļos, kad valdībai negribas tērēt naudiņu šiem denacionalizēto namu nabagiem, šitai draņķa būšanai, bet “Jaunais laiks” ir sācis prasīt, lai tā izstrādātu reālu rīcības programmu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai? Atliek vienīgi pielietot sen pārbaudītu metodi - interpretēšanu jeb vārdu salikuma “kompensāciju mehānisms” skaidrošanu valdošās koalīcijas gaumē. Tagad kompensāciju mehānisms, valdošās koalīcijas izpratnē, ir dažādu sīku pabalstiņu piešķiršana pašiem neapmierinātākajiem un nepacietīgākajiem; piemēram, ja kāds īrnieks vēlas izvākties no sava dzīvoklīša denacionalizētajā namā, tad, iespējams, viņš varēs dabūt no pašvaldības kādus 60, varbūt pat visus 200 latiņus, tā teikt, ceļa izdevumiem. Vēl kāds nepacietīgais varēs paņemt bankā valsts galvotu kredītu sava dzīvokļa iegādei, protams, tad, ja viņam, pēc bankas ieskata, būs gana lieli ienākumi, kā arī tad, ja viņš būs pietiekami jauns, lai banka noticētu, ka viņš vēl nodzīvos vismaz līdz kredīta atmaksas termiņa beigām. Ja nepatiks ne viens, ne otrs rādītājs, tad šis cilvēks varēs stāties pašvaldībā dzīvokļu rindā ar cerību, ka rinda uz dzīvokli pienāks ātrāk nekā rinda tiesā uz lietas izskatīšanu par viņa izlikšanu no dzīvokļa.

Vēl jau var savlaicīgi stāties rindā arī uz vietu veco ļaužu pansionātā vai vienkārši dzīvot ar cerību, ka drīza nāve pārtrauks īres maksājumus. Izvēle ir!

Jā, izvēle mums tiešām ir! Mēs varam domāt - domāt, pirms vēlējam. Mēs varam nesamierināties ar to, ka Latvija ir pati nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, ka Latvija ir otra korumpētākā valsts Eiropas Savienībā, ka Latvijā ir pati zemākā vidējā darba samaksa mēnesī un pati mazākā minimālā darba alga Eiropas Savienībā, ka Latvijā ir pati augstākā inflācija, ka Latvijā ne pašvaldībām, ne valstij nav brīva dzīvojamā fonda, toties ir garas rindas dzīvokļa saņemšanai. Tie ir fakti, nevis, kā tas liekas Valsts prezidentes kundzei, mūsu tautas vēlme pašnoniecināties.

“Jaunais laiks” pieprasa valdībai izstrādāt un aicina Saeimu atbalstīt tādu kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, kura realizācijas rezultātā ikviens denacionalizētā nama īrnieks varētu teikt, ka viņš ir saņēmis no valsts taisnīgu un samērīgu palīdzību sava mājokļa problēmas risināšanā, savukārt denacionalizēto namu īpašnieki varētu atzīt, ka beidzot valdība šo problēmu ir atrisinājusi uz sava, nevis uz īpašnieku rēķina.

Jā, tas valstij nemaksās apaļu nulli nākamā gada budžetā. Tie nebūs arī daži miljoni, bet gan daudzi desmiti miljonu latu. Un tas nenotiks viena gada laikā un varbūt pat ne piecu gadu laikā, bet vienreiz tas ir jāsāk.

Ar ko gan iesākumam nav labs 2005.gads?

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Neparasta diena! Neparasta no dažādiem viedokļiem, jo budžeta pieņemšana ir ļoti svarīga diena, ārkārtīgi svarīga diena, tomēr visdīvainākais ir tas... Kur tad ir premjers šajā ārkārtīgi svarīgajā dienā, kad izšķiras visa nākamā gada valsts dzīve? “Kur tad viņš ir?” - jājautā.

Mēs vienmēr esam pieraduši, ka premjers nāk tribīnē, aizstāv savu pozīciju, stāsta, kāpēc tas ir tā vai citādi. Šodien viņa nav. Tas ir tāds īpatnējs signāls. Es to uztveru tā un domāju, ka šis signāls ir ļoti nopietns.

Pēc būtības šo budžetu vajadzētu vērtēt no diviem viedokļiem: no politiskā viedokļa un no finanšu un ekonomiskā viedokļa. No politiskā viedokļa vērtējot, man gribas sacīt tā: “Cienījamie kolēģi! No mums ir atkarīgs patiešām tas, kā mēs dzīvosim turpmāk.” Un es jums teikšu skaidri un gaiši šādus vārdus: “Vai nepietiek sprāgušu kaķi vilkt aiz astes un ciest tā smaku? Varbūt ir laiks to aprakt?”

Es domāju, ka tā tas ir jādara. Cik ilgi mēs te debatēsim par šīm lietām un runāsim, ka šī valdība jau sen ir pierādījusi, ka tā nav spējīga strādāt tā, kā tauta to vēlas, kā tas ir valsts interesēs? Tā visu laiku nepārtraukti dzīvo uz šo “sarkano” rēķina. Brīžam viņus Jurkāns atbalsta, tad viņus Jurkāns mēģina gāzt, tad viņus atbalsta PCTVL un sociālisti... Jau tikai tas vien, ko šodien pateica Pliners, liecina, ka šī valdība ir nepieņemama, ka šī valdība ir jāgāž, ka tā vairs nedrīkst pastāvēt ne dienu, ne nedēļu, ne mēnesi, draugi mīļie!

Pliners apgalvo, ka viņi ejot pa pareizo ceļu. Plineram jau patīk Maskavas ceļš un vēl tur kaut kādi citi. Mēs pa tādu ceļu neiesim! Neiesim, draugi mīļie! Un šo “sprāgušo kaķi” vajag aprakt! Skaidri un gaiši.

Ja mēs sāksim vērtēt šīs lietas no finansiālā viedokļa, tad pamēģiniet atcerēties, ja kāds to vēl atceras... Daudzi diezin vai šādas lietas atceras, ka apmēram pirms desmit gadiem valsts budžets bija ārkārtīgi mazs. Tas bija apmēram tik liels, cik liels šobrīd ir uz nākamo gadu... Ieklausieties šajos vārdos, cik lielu uz nākamo gadu mēs paredzam līdzekļu pieaugumu, - pus miljardu! Tikai nedaudz lielāks bija viss valsts budžets pirms desmit gadiem, taču tad tautā un deputātos tāda satraukuma nebija, jo valdības tomēr mēģināja to pašu mazumiņu sadalīt kaut cik normāli. Protams, arī tas ne tik labi izdevās.

Bet kas notiek šodien? Pēdējās dienas un nedēļās te tiek daudz runāts par veselības aizsardzību. Tas ir nenormāli! Kas gan cilvēkam ir svarīgāks par savu veselību? Ja nav veselības, tad par ko gan cilvēks vēl var domāt? Bet tieši par cilvēku veselību šī valdība nedomā absolūti itin nemaz. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kopā ar “Jauno laiku” kādreiz par veselības problēmām iesniedza pieprasījumu, un šeit, Saeimā, bija ļoti nopietnas debates. Mēs pierādījām to, ka beidzot ir jāsakārto šīs lietas, ka veselības aizsardzībai ir jāvelta īpaša uzmanība. Bet nē! Nākamajā gadā nekas tāds netiek paredzēts. Itin nekas!

Emša kungs pat atļaujas tādas lietas, par kādām... Es nezinu, kādā veidā uz tām vajadzētu reaģēt tautai, bet diemžēl tauta nav reaģējusi. Tikai nopūšas un saka: “Ai, ai, ai!” Viņš faktiski paziņoja, ka slimam cilvēkam ir jāmirst! Fantastiska atziņa! Visi esot mirstīgi, cilvēkam esot jāmirst un lai aizmirstot - tā viņš teica televīzijā - par valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi. Draugi mīļie, tas ir spļāviens tautai sejā. Ikvienam! Redziet, viņš vairs neies... Viņš vairs neiešot pie dakteriem, jo ir apvainojies uz dakteriem, kuri prasa palielināt algu un sakārtot visu šo sistēmu. Var būt, ka šobrīd Emša kungs ir sasirdzis un aizbraucis kaut kur citur, uz kādu citu valsti, padakterēties.

Lūk, tādā situācijā mēs šobrīd esam nonākuši, apspriežot šo budžetu! Par to varētu runāt ārkārtīgi daudz.

Te jau Rībenas kundze pieminēja šos īres griestus. Cik ilgi būs šāda neizlemtība? Cik ilgi? Cik ilgi mēs spīdzināsim, mocīsim šos cilvēkus ar neziņu, ar to, ka viņus metīs ārā no dzīvokļiem? Redz, tam budžetā naudas nav!

Zinātne. Zinātne ir atstāta bada maizē. Mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tikāmies ar Zinātņu akadēmijas cilvēkiem, ar tās vadību, un viņi skaidri un gaiši mums teica: “Draugi mīļie, nu kad gan jūs sapratīsiet, ka mūsu tautas un valsts dzīve ir lielā mērā atkarīga no zinātnes? Mēs, zinātnieki, varam ārkārtīgi daudz dot, bet, lai mēs to spētu, mums ir jāpalīdz kaut ar minimālu atbalstu.” Bet nē! Atbalsts netiek dots.

Par KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Redziet, šķiet, ka valdība pašlaik ir ārkārtīgi apmierināta, ka visi blēži, noziedznieki ir paņemti pie dziesmas, viss ir kārtībā, un naudu KNAB vairs tikpat kā neparedz. Neparedz. Vienkārši neparedz! Tātad uzskata, ka tur nav vairs ko darīt. Nu, paklausieties!

Ar Valsts kontroli ir tāpat: “Ak, ko tur daudz kontrolēt! Lai katrs dara, kā kuram ienāk prātā! Lai visi tērē valsts naudu pa kreisi un pa labi, un miers!” Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl, un vēl.

Pliners saka, ka mēs esot uz pareizā ceļa. Nu, jā, nu protams, Pliners nekad nevar atrast labāku ceļu, kā šī valdība! Kā Emša kungs, kurš... godīgi sakot, es šeit no tribīnes vairākas reizes esmu teicis, ka viņa vienīgā interese, draugi mīļie, ir noturēties pie varas kaut vēl vienu dienu, kaut vēl vienu nedēļu, kaut vēl vienu lieku mēnesi. (Starpsauciens no zāles: “Es tevi neatbalstīšu!”) Es jau viņam teicu, ka viņam jau ir nodrošināta vieta tur, Ministru kabinetā, tanī ministru portretu galerijā. Nu lai tad viņš, tā teikt, priecājas par to! Taču viņš jau nedemisionēs. Tautas partija, no jums ir daudz kas atkarīgs! Jūs jau sen esat deklarējuši un pateikuši, ka šī valdība nav tāda, kas strādā valsts un tautas interesēs. Nav! Ka vajadzīga labēja, normāla valdība. Nu, tad sakiet savu vārdu vienreiz par visām reizēm un nepaļaujieties uz tiem sarkanajiem un nekrāsojieties sarkanajās krāsās!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Nē!”) Nerunās?

Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītāja kungs! Godājamie deputāti! Es uzkāpu tribīnē, lai runātu par balsošanas motīviem.

Šobrīd mēs apspriežam 2005.gada budžetu. Saeimā ir iesniegts budžets, kurā ļoti daudzas labas lietas ir paredzētas nākamajam gadam: ir palielinātas skolotāju algas, ir beidzot atrasti līdzekļi māmiņu algām, ir vēl nebijis pieaugums budžeta ieņēmumu daļā. Iesniegtais budžets ir ar 2 procentu deficītu.

Protams, kā vienmēr, visas vēlmes nav apmierinātas. Daudzas lietas nav izdarītas. Taču ir iespējams tās labot.

Tautas partija, kas šobrīd atbildīga par valsts finansiālo stabilitāti, ar ļoti lielām bažām raugās uz to, kas notiks ar 2005.gada budžetu. Joprojām mēs esam mazākumvaldība. Pēc vakardienas gan izskatās, ka nu jau tā ir tāda diezgan dīvaina mazākumvaldība. Mūsu frakcijas deputāti ir sašutuši par premjera aizmugurisko vienošanos ar kreiso opozīciju par to, ka tiek izsniegtas kaut kādas garantijas vēstules par 10 miljoniem un vairāk nekā 10 miljoniem latu. Toties nekādas garantijas vēstules nav saņēmuši mediķi, garantijas vēstules nav saņēmušas arī citas sociālās grupas. Premjers nav runājis ar pārējiem koalīcijas partneriem par to, vai šādas garantijas ir izsniedzamas jelkam.

Tāda situācija mums ir pilnīgi nepieņemama. Mēs nevaram pieņemt situāciju, ka tiek panāktas rakstiskas vienošanās ar Tautas saskaņas partiju, neinformējot mūs. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kauns!”)

Kas notiks ar 2005.gada budžeta projektu, ja šodien mēs par to nobalsosim pirmajā lasījumā? Tiks sasniegti desmitiem miljonu lieli priekšlikumi vajadzīgām lietām. Kur ir vairākums? Kur ir labējais vairākums, lai mēs noturētu tos fiskālos rāmjus, kas ir nepieciešami mūsu valstij? Es šādu vairākumu šobrīd Saeimā neredzu.

Es gribu teikt, ka Tautas partija, ar ļoti lielu atbildības sajūtu izturoties pret valsts finansēm, nevarēs atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā un ka mēs balsosim “pret”. Šāds budžets ir jānodod atpakaļ valdībai, ir pie tā jāstrādā, jāatrisina visi jautājumi, j ānodrošina visas tās nepieciešamās lietas, kas ir vajadzīgas nākamajā gadā. Vēl vairāk - ir jāizveido stabila labējā valdība, kas spēs strādāt nākamajos periodos. Taču ir vienlaikus jāatzīmē, ka Emša valdība bija veiksmīga valdība, kas savā vēsturiskajā posmā izpildīja tās nepieciešamās lietas, kas bija jāizpilda saistībā gan ar integrāciju Eiropas Savienībā, gan ar izglītības reformu.

Paldies, kolēģi, bet šodien budžetu mēs atbalstīt nevarēsim! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pēc ilgiem laikiem jāteic no šīs tribīnes, ka es šodien piekrītu Kalvīša kungam tiktāl, ka šis budžets tik tiešām nav atbalstāms. Ir apsveicams tas, ka Tautas partija, kaut varbūt drusku ar kavēšanos, ir sapratusi, ka tas valdības modelis, ko šī Saeima ir izveidojusi, nav veiksmīgs, nav sekmīgs un nestrādā mūsu valsts kopējās interesēs. Ir pienācis laiks atgriezties uz tā ceļa, ko šī Saeima uzsāka pēc pēdējām vēlēšanām. Mums ir jāveido stabils labējs vairākums. Es esmu pārliecināts, ka mēs to arī varēsim izdarīt.

Mēs esam agrāk sēdušies pie sarunu galda arī ar Tautas partiju. Man liekas, bija pilnīgi skaidrs, ka to sarunu mērķis nebija nonākt pie vienošanās; bija mērķis nonākt pie šīs valdības. Taču dzīve, kā saka, ir parādījusi, kas ir veiksmīgs, kas nav. Es ticu, ka mēs atradīsim kopēju valodu un kopīgiem spēkiem strādāsim, lai visai valstij būtu labāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Cik jauki ir šad un tad atskatīties nesenajā pagātnē, reizēm arī drusku senākā! Patlaban viena pēc otras iznāk burtnīciņas, kurās skaidri var redzēt, kā ir runājuši un ko ir runājuši Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti laikā no 1990.gada. Es ļoti iesaku visiem kolēģiem deputātiem palasīt šīs burtnīciņas, jo tad jūs redzēsiet, kā strādāja toreiz Augstākā padome, kurai bija gan rīta sēdes, gan vakara sēdes; jūs redzēsiet, ko kurš tur teica un kā mēs virzījāmies uz priekšu. Varbūt šī pieredze tomēr noderēs!

Tagad mēs esam atnākuši līdz šodienai. Es atgādināšu pavisam nesenus notikumus, kurus jums, kolēģi, vajadzētu “paštudierēt”, palasīt attiecīgās stenogrammas.

Apspriedām pavisam nesen budžeta grozījumus attiecībā uz šo - 2004.gadu. Kas toreiz notika? Visi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi tika atbalstīti. Visi kā viens, bez izņēmuma! Neviens opozīcijas priekšlikums netika atbalstīts; pat tik nopietni un svarīgi priekšlikumi kā tie, kas skāra palīdzību represētajiem, un tamlīdzīgi. Tūlīt pēc tam Tautas saskaņas partija ņēma un ierosināja neuzticības balsojumu, aicināja izteikt neuzticību valdībai. Brīnišķīgi! Teātris turpinās. Neapšaubāmi, tas neuzticības balsojums bija tikai publiska izrādīšanās un nekas nopietns, jo iesniedzēji labi saprata, ka tas balsojums negūs atbalstu.

Kas notiek pēc tam? Atkal Tautas saskaņas partija ir gatava balsot “par”. Tātad - balso par budžeta grozījumiem. Pēc tam valdība neiepatīkas: gāzīs tos nejaukos cilvēkus, kas viņiem ir visu iedevuši! Tālāk atkal ir ar mieru balstīt valdību...

Vai tiešām tas nav pilnīgi skaidri saprotams, ka šī valdība nevar, nav spējīga un nebūs spējīga strādāt kā labēja valdība? Nu, cik ilgi jūs, godātie kolēģi no koalīcijas, brāļosities ar tādiem tur, kuri ir neprognozējami un kuri jebkurā Latvijai smagā brīdī sevi parādīs no visnejaukākās puses!

Un vislabāk tas ir redzams ārpus Latvijas. To var redzēt dažādās debatēs, pārrunās, dažādos pasākumos, piketos, ārvalstu diplomātu vizīšu organizēšanā un tā tālāk.

Tiešām vajadzētu reiz atcerēties to aicinājumu, kas ir ierakstīts Rēzeknes pilsētas atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltītajā piemineklī: “Vienoti Latvijai!”

Skaidrs, ka pilnīgi visos jautājumos arī labēja valdība nevarēs vienoties, bet tas ir sarunu jautājums. Šeit taču ir runa par būtiskiem jautājumiem, par pašu pamatu. Nekad ne Tautas saskaņas partija, ne PCTVL, ne sociālisti nebūs tie, kas pamatjautājumos nopietni aizstāvēs Latvijas intereses. Tas nav iespējams! Jo, ja viņi to darīs, tad tie vēlētāji, kurus viņi ir visu laiku izmantojuši, vienkārši vairs par viņiem nebalsos vai arī vēlēšanās nepiedalīsies. Tas taču ir jāsaprot! Ir arī jāsaprot, ka 1945.gada 9.maijā Latvija bija okupēta valsts un ka nevar Latvijas Valsts prezidente braukt nākamgad un skatīties visiem pasaules diplomātiem acīs un priecāties par kaut ko! Tas ir tieši tas pats! Šie cilvēki ir spiesti - ir spiesti! - šādi rīkoties. Šādu cilvēku piedāvāto priekšlikumu iestrādāšana budžeta projektā ir pilnīgi nepieņemama, jo šie priekšlikumi galīgi nav domāti, lai kalpotu valsts interesēm. Šie priekšlikumi ir spēlēšana uz savu vēlētāju interesēm, jo ir tieksme kārtējo reizi nospēlēt teātri. Līdz ar to budžets ir grīļīgs. Tas ir neprognozējams! Pieņemot šādu budžetu pirmajā lasījumā, mēs pavērtu durvis pilnīgi neprognozējamu priekšlikumu iesniegšanai. Šāds budžets, ja otrajā lasījumā par to nobalsotu ar kreiso balsīm, nozīmētu smagas mocības Latvijas valstij visa nākamā gada garumā. Un tad būtu visādi padomi, pēdiņās, labākas attiecības ar Krieviju, piekāpība, dažādu konvenciju pieņemšana un tā tālāk.

Tā ka, godātie kolēģi no Tautas partijas, es saprotu, ka jūs vēlaties, lai es jums skaidri pasaku paldies par jūsu labo izvēli šodien. Cerams, ka tā saglabāsies arī turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotājs...? Nē. Es atgādinu, ka visi likumprojekti, kas ietverti paketē par budžetu, tiek balsoti katrs atsevišķi pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību””. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 53, neviens neatturas. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu!... Es atsaucu balsojumu!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - 5. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 54, neviens neatturas. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 3. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - 7. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - 5. Likumprojekts ir noraidīts.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 30.pantam... es to nolasīšu: “Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam.” (Aplausi.)

Nākamais ir lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”, un tas nav balsojams, jo iepriekšējie likumprojekti ir noraidīti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija atzinumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!” ) Jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kampara, Mūrnieces un Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti runās? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 16. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Solovjova, Fjodorova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Sveiki, Aleksandr! Kā jūties?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā ir kritusi šī valdība, nākamajai valdībai mēs gribam drusciņ palīdzēt, lai tā dabūtu nelielu naudu nākamajam budžetam. Mēs piedāvājam ieviest vēl vienu nodokli - nodokli par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu. Pēc augusta datiem, fizisko personu kontos bija drusciņ vairāk par 4 miljoniem sertifikātu, bet juridisko personu kontos - 4,8 miljoni sertifikātu. Šie sertifikāti bija sapirkti par 20-50 santīmiem un līdz šim nav izmantoti. Ja mēs uzliksim nodokli šiem neizmantotajiem sertifikātiem: juridiskajām personām - 1 procentu no to nominālvērtības un fiziskajām personām - 0,02 procentus no to nominālvērtības, tad lai viņi maksā par to, un tas dos iespēju jau nākamajā gada budžetā saņemt 15 miljonus latu.

Nobalsosim “par” mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Es lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzu uz komisijas sēdi! Piedalīsies arī ārlietu ministrs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds balsošanas izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējies Jānis Jurkāns. Paldies!

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas 28.oktobra sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sociālās drošības pabalstu eksportu un piešķiršanas procesa nodrošināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Druvietes, Pētersona, Kļaviņa un Jaunupa iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Artura Krišjāņa Kariņa, Jura Dobeļa, Arta Kampara, Leopolda Ozoliņa un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās”.

Vai kāds runās Pieprasījumu komisijas vārdā? Pieprasījuma komisijas vārdā - Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo dokumentu un to noraidīja.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Premjeri nāk un aiziet, kā mēs šodien to redzējām, un līdz ar to šim pieprasījumam it kā, no vienas puses, vairs nav nozīmes, bet, no otras puses, tā nozīme ir ārkārtīgi svarīga, jo, godātie kolēģi, neaizmirsīsim to, ka šis dokuments ir par Latvijas vēsturi - par Latvijas vēstures mācīšanas kvalitāti, proti, par to, ka šodien - vēl tik daudzus gadus pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas - Latvijas vēsture joprojām tiek mācīta tikai integrēta vispārējās vēstures kursa ietvaros, un mūsu jaunieši diemžēl ļoti slikti zina mūsu valsts vēstures faktus, tāpēc es negribu neko teikt par tiem skandāliem, kas ir saistīti ar šo pieprasījumu, jo tūlīt atradās kāds Saeimas deputāts, kam zibenīgi bija gatavs spriedums, it kā “Jaunā laika” deputāti ir kaut ko viltojuši, kaut gan hronoloģiski “Jaunā laika” deputāti bija pēdējie, kuri parakstīja šo dokumentu.

Nu, protams, mēs varam runāt par to, ka šeit ir pārkāpts Satversmes 92.pants, kas nosaka, ka kāda vainu var atzīt tikai likumā noteiktajā veidā, bet tie visi ir sīkumi. Galvenais ir Latvijas vēsture, par ko arī tika iesniegts šis dokuments, kura iniciators Leopolds Ozoliņš ļoti precīzi iezīmēja problēmu, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu - atbalstīt Latvijas vēstures mācīšanas kā atsevišķa mācību priekšmeta ļoti aktuālo nepieciešamību mūsu skolās.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka dokuments neapšaubāmi ir daļēji vai pilnībā viltots, nav sīkums, Šadurska kungs! Un par to mēs jau diskutējām arī Pieprasījumu komisijā.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka vēstures mācīšana skolās ir jāuzlabo, lai visi mūsu skolu beidzēji vēsturi zinātu, taču Pieprasījumu komisijā deputāti Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš, Andris Bērziņš, Pēteris Kalniņš un Staņislavs Šķesters apstiprināja to, ka viņi šo pieprasījumu nav parakstījuši, ka viņu paraksti šajā dokumentā ir piekopēti klāt. Morāli ētisku apsvērumu dēļ, kamēr vēl tiesībsargājošās institūcijas nav devušas savu slēdzienu par šā dokumenta patiesīgumu, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam šādu pieprasījumu atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mums šis dokuments ir priekšā, un līdz ar to ir jābalso par dokumentu. Domāju, ka jābalso ir par šā dokumenta saturu, un šajā reizē mēs balsosim, protams, tā, kā katrs esam nolēmuši. Tā ir viena lieta.

Tas ir balsojums par pašu ideju - par to, vai šīs vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana ir nopietna lieta vai nav, un tāpēc kļūst tā jocīgi, ka mēs atkal no tribīnes te sāksim runāt par viltojumu vai par neviltojumu. Ja jau kāds te uzskata, ka šis ir viltots dokuments, tad būtu interesanti zināt, kāpēc mēs, deputāti, te apzināti izskatām viltotu dokumentu. Tad jau tam balsojumam nav nekādas jēgas! (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Līdz ar to šeit nav jāstrīdas par šo lietu. Protams, izpildītāja šodien nav. Kam tad mēs adresēsim šo pieprasījumu, ja tas būs nobalsots pozitīvi? Nav jau kam to adresēt, ja runājam nopietni. Tātad faktiski šodien mēs varam uzsvērt tikai pašu problēmu, ka tāda vispār ir.

Un vēl dažus vārdus. Izbeigsim šo te riņķa danci! Man tomēr liekas jocīgi, ka zemnieku, pareizāk sakot, ZZS, pārstāvis publiski raksta vēstuli pats savam premjeram. Un kas tad tā par tādu publisku izrunāšanos? Jūs taču paši savā starpā varējāt ar to tikt galā! Bet jūs rakstāt publisku vēstuli, būdami pozīcijā līdz šim, un vēl iesaistāt opozīcijas deputātus šīs vēstules parakstīšanā. Es, piemēram, parakstīju šo vēstuli tad, kad tur jau bija pieci - un tikai pieci ZZS pārstāvju - paraksti, un neviena cita. Līdz ar to jājautā: kā tad tie tur parādījās un kāpēc tad to nebija pašā a ugšā, bet tikai sākot kaut kur no sestā? Tātad apzināti viņi tādi bija tur uztaisīti.

Kāpēc, interesanti, tagad par to būtu jārunā? Jūs esat izdarījuši visu, tie, kuri ir iesnieguši Ģenerālprokuratūrai to, ko jums acīmredzot vajadzēja izdarīt, un lai prokuratūra strādā. Kāds ir jautājums? Kāpēc par to mums būtu šeit vēl no jauna jāsāk runāt?

Personīgi man ir žēl, ka iesākās šīs debates, jo faktiski vajadzēja vienkārši pateikt, ka ir šī problēma un ka šis dokuments gribēja pievērst uzmanību šai problēmai. Tā nu ir sanācis, ka notikumi ir apsteiguši viens otru, tāpēc mums šinī brīdī šis dokuments vairs nav būtisks kā prasība kādam no ministriem, jo to, vai būs šis ministrs vai kāds cits - mēs nezinām.

Un tāpēc ievilksim elpu, nomierināsimies, un katrs lai vienkārši izsaka savu attieksmi pret pašu lietas būtību. Šobrīd arī zemnieki īpaši neapdraud ne premjeru, ne ministru, jo patlaban ir grūti pateikt, kurš būs jaunais premjers un kurš būs jaunais ministrs.

Tā ka es aicinu šoreiz balsot par pašu būtību un šo dokumentu nolikt kā pieprasījumu nākamajam izglītības un zinātnes ministram un nākamajam premjeram.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Skumīgi... smieklīgi jūsu teiktajā klausīties! Nu, it kā premjers... ja arī viņš paliktu amatā, viņam it kā premjera līmenī ir jārisina jautājums par to, vai jāmāca valsts vēsture kā atsevišķs priekšmets vai nav jāmāca.

Goldes kundze savulaik bija ministre, un arī Šadurska kungs bija ministrs savulaik... Tas ir ministrijas kompetencē - piedāvāt skolām mācību paraugplānu, noteikt mācību priekšmetus, noteikt, cik stundu nedēļā ir katrs priekšmets jāpasniedz - un tā tālāk, un tā joprojām. Sen jau v ajadzēja ieviest Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas mācīšanu! Nebūtu slikti šos priekšmetus vismaz vienu stundu nedēļā pasniegt attiecīgajās klasēs... Taču es šobrīd runāju ne jau par vēsturi. Es tagad runāju par to, ka tas nebūtu slikti - Latvijas kultūras pamatus pasniegt vienu stundu nedēļā, lai būtu gan latviešiem, gan cittautiešiem priekšstats par šo kultūras ābeci. Varbūt tas izdarītu integrācijas jomā vairāk nekā viens otrs cits mūsu likums. Tāpēc jau nevajag pieņemt likumu. Par to būtu vajadzējis domāt jau sen... Es nezinu, vai jādiskutē, bet, ja jādiskutē, tad jādiskutē starp pedagogiem un zinātniekiem; ministrijai ir jāpieņem attiecīgs lēmums, un viss.

Taču mēs no tā iztaisām veselu problēmu! Tas viss ir Izglītības un zinātnes ministrijas rokās, un sen jau būtu vajadzējis to izdarīt.

Vai ir jēga tagad šādam pieprasījumam? Es domāju, ka nekādas jēgas nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Pieprasījums, protams, ir jānoraida, jo, kā jūs zināt, pašreiz nav tam vairs jēgas. Taču jautājums ir ļoti svarīgs, un tāpēc es gribētu pateikt trīs lietas.

Es domāju, ka mēs to jautājumu vienmēr apskatām... un arī konferencē, kas bija Latvijā, to apskatīja vairāk no metodoloģijas viedokļa... Un atkal mēs baidāmies runāt par pašu galveno - par to, kāpēc vēstures zināšanas ir vajadzīgas mūsu skolēniem, it sevišķi par to, kāpēc tās ir vajadzīgas kā viens no sabiedrības integrācijas priekšnosacījumiem. Šīs vēstures zināšanas varbūt ir ne tik daudz svarīgas izglītotām latviešu ģimenēm, kurās vecāki varbūt ir to visu bērniem iemācījuši un kurām mājās ir šīs grāmatas un enciklopēdijas, un Konversācijas vārdnīca; šā priekšmeta pasniegšana ir vajadzīga, es domāju, mazākumtautību skolās visvairāk, jo ir traģiski, ka vēl joprojām ir bērni, kuri šo vēsturi nezina. Man ir bijusi izdevība runāt ne tikai ar skolēniem, bet, piemēram, pat ar tā saucamā Baltijas institūta studentiem, kuri joprojām nezina (iedomājieties - augstskolā, Latvijā akreditētā augstskolā, nezina!), ka Padomju Savienība ir piedalījusies Otrajā pasaules karā. Viņi nezina, ka karš sākās 1939.gadā. Viņi ir mācījušies Latvijā vidusskolās... Tas ir ārkārtīgi interesanti! Es nezinu, kā viņi varēja šīs skolas beigt. Viņi domā, ka Lielais tēvijas karš ir bijis Latvijā, ka karš ir sācies 1941.gadā. Viņi neko nezina ne par PSRS uzbrukumu Polijai, ne par PSRS uzbrukumu Somijai... Viņi no sirds tic, ka Latvija ir brīvprātīgi iestājusies Padomju Savienībā. Vadoties no tā, viņi tiešām domā, ka patiesa ir tā koncepcija, ko izplata Krievijas Ārlietu ministrija, - ka Latvija esot jaunizveidota valsts, kas esot ar varu atņēmusi kādiem pilsonību, un ka tas esot liels starptautisks pārkāpums.

Es domāju, ka, no šā viedokļa skatoties, gan mazākumtautību pamatskolās, gan vidusskolās būtu jāievieš ļoti precīzs Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts Latvijas vēstures kurss - nevis vispasaules vēstures, bet tieši Latvijas vēstures kurss. Nevar vairs būt tā, kā tagad, kad katrs skolotājs var mācīt, no kādām grāmatām viņš grib. Mazākumtautību skolās daudzi māca arī no tādām grāmatām, kas no Krievijas ievestas (cik tas ir legāli, cik nelegāli - to es nezinu). Jautājums ir ļoti nopietns, un tas nav apsvērts tieši politiski. Un diemžēl jāteic, ka valdības līmenī - nu jau aizejošās valdības līmenī - tas vispār netika saprasts tādā nozīmē. Man ir diezgan nepatīkami to sacīt, un es ceru, ka viens no galvenajiem kritērijiem, lai apstiprinātu jauno valdību, būs tās izpratne - tas, kā viņa izpratīs šo sabiedrības integrācijas politiku: nevis tas, ka “aiz ausīm” ievilks pilsonībā cilvēkus, kas var pateikt tikai to, ka viņi dzīvo Rīgā, bet konkrēti tas, kā viņa izpratīs šo pasākumu kompleksu. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgi.

Un tāpēc es piekrītu iepriekš teiktajam. Pieprasījumam nav jēgas, mēs to noraidām. Bet jautājumu mēs šeit neatrisinām. Mēs pie tā atgriezīsimies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav nedz jāattaisnojas, nedz kas īpaši vēlreiz jāskaidro, jo prese jau šo jautājumu ir košļājusi, košļājusi un joprojām to turpina darīt. Vēlreiz paskaidrošu, kā radās šis pārkopētais paraksts uz dokumenta, kuru mēs neparakstījām.

Mēs tiešām parakstījām vēstuli, jo mēs gribējām uzsākt diskusiju, un šo motivāciju šeit ļoti labi uztvēra iepriekšējie runātāji. Patiesi, esmu sarunājies ar skolēniem, jauniešiem... Man kādreiz iznāk paņemt līdzi “stopotājus”, un parasti es arī viņiem pajautāju, kā ir ar vēstures zināšanām. Un jāteic, ka jaunā paaudze nevis slikti orientējas Latvijas vēsturē, bet praktiski neorientējas tajā nemaz. Ļoti labi orientējas diskotēkās; zina, kas ieguvis pirmās vietas tajās “fabrikās” vai iekļuvis tās “džungļu spēles” uzvarētājos; orientējas filmās, filmu varoņos, vampīros un citādos tādos jautājumos. Turpretim Latvijas vēstures faktus viņi jauc, nezina to secību, nevar paskaidrot pat 1949.gada 26.marta notikumus. Tas taču bija genocīds pret latviešu tautu! Ja tādus faktus nezina mūsu jaunā paaudze, ko tad vispār runāt par viņu izglītības līmeni saistībā ar Latvijas vēsturi! Un tāpēc radās šī doma - akcentēt uzmanību uz Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās, veicināt dzimtenes mīlestību, patriotismu un tā tālāk; par to jau runāja Kiršteina kungs un citi deputāti.

Kā radās šī vēstule, tas ir skaidrs. Mēs, šie pieci deputāti, uzrakstījām vēstuli, kas aicināja pasniegt šo priekšmetu kā atsevišķu skolās, lai to nejauktu kopā ar visas pasaules vēsturi, kā līdz šim tas tika darīts. (Runāju par to arī konferencē nupat, pagājušo piektdien, par ko jums arī Kiršteina kungs atgādināja.) Nolēmām, ka mūsu, lūk, šeit ir tik daudz... ka gudru, skaistu, talantīgu un principiālu deputātu šeit ir tik daudz, ka mēs būsim tikai vieni no rosinātājiem, tāpēc šo vēstuli parakstījām kā piektie, sestie, septītie... Un kopiju iedevām kā apspriežamu dokumentu frakcijām - pārējām frakcijām. Pēc tam būtu mēs gājuši ar oriģinālu, ja mums būtu šādas sarunas notikušas un ja to būtu parakstījuši tie deputāti, kas vēlas paust savu attieksmi jautājumā par Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu skolās. Tas nebija domāts kā pieprasījums.

Un tad pēkšņi parādījās dokuments, kurš bija pārtaisīts par pieprasījumu, tātad viltots. Mūsu paraksti bija pārkopēti. Droši vien tie deputāti, kas parakstīja, varēja neievērot, ka šie paraksti ir viltoti, bet iepriekšējā šā dokumenta apspriešanas reizē es jau apliecināju to, ka šie paraksti ir viltoti. Es domāju, ka šis dokuments vispār nav balsojams, ka vispār nevajadzētu balsot par šo dokumentu. Es tā arī darīšu, jo, kamēr vēl nav īsti veikta izmeklēšana, kā tas radies, es uzskatu, ka tas vienkārši ir pārpratums vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tāpēc es vispār nebalsošu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par iespējamo Latvijas vēstures mācību grāmatas saturu.

Pirmkārt, par priekšvārdu. Protams, šeit ar lieliem burtiem jāizklāsta mūsu šodienas vēsture. Viltoti paraksti zem pieprasījuma, kas adresēts Ministru prezidentam, - tas ir ļoti labs sākums, jo viss pārējais saturs arī varētu būt viltots.

Es pats nokārtoju naturalizācijas eksāmenu, izmantojot Tauriņa mācību grāmatu par Latvijas vēsturi. Un bija ļoti vienkāršs algoritms, kā pareizi atbildēt testā: ja jūs izvēlēsities to atbildi, kura jums visvairāk nepatiks, tad varat būt pārliecināti, ka tā atbilde būs pareiza.

Šis praktiski Staļina VKBP vēstures īsais kurss ir piedāvāts cilvēkiem, kas grib saņemt pilsonību vai atjaunot savas politiskās tiesības naturalizācijas kārtībā.

Cienījamie kolēģi! Nepiedāvājiet šo vēsturi, kurā runāts par okupāciju, par jebkādu genocīdu, kurā vainīgi ir krievi, - nepiedāvājiet šo vēsturi mūsu bērniem! Izmantojiet šo vēsturi savās - latviešu skolās!

Sēdes vadītājs. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī situācija, ka ir jāapspriež dokuments it kā ar īstiem, it kā ar viltotiem parakstiem, nedara godu mums visiem. Es domāju, ka labāk vispār šo jautājumu neskatīt pēc būtības.

Taču problēma ar Latvijas vēstures mācīšanu ir patiešām diezgan nopietna. Es visnotaļ atbalstu to ideju, ka patiešām jābūt Latvijas vēstures kursam skolās, par to nekādu šaubu nav. Taču man rada nopietnas bažas tas pamatojums, ko mēs šodien dzirdējām, tas, ko Kiršteina kungs teica, - ka tas kurss esot vajadzīgs tikai mazākumtautībām, ka latvieši it kā tāpat jau visu zina. Fa ktiski runa ir par to, ka šo vēstures kursu izmantotu vienkārši kā propagandas ieroci, un tas ir diezgan bīstami. Vai mēs patiešām gribam atgriezties tajos laikos, kad bija viena īstā vēsture, bet visas pārējās bija nepareizas un naidīgas, un tā tālāk? Tas nebūs labi. Izglītības ideoloģizācija nekad nenāks par labu izglītības kvalitātei. Uztversim to diezgan nopietni! Ar vēsturi ir tāda problēma, ka ir ļoti grūti faktus nodalīt no interpretācijas. Kiršteina kungs, ziniet, visiem ir vecāki un vecvecāki, ir tā saucamā mutiskā vēsture... ir tāds jēdziens. Ja patiešām skolās mēs Latvijas vēstures stundas pārvērtīsim par propagandas stundām, tās būs lemtas neveiksmei. Tādā gadījumā labāk to neuzsākt.

Tāpēc es aicinu jūs būt ļoti nopietniem un domāt par to, lai patiešām pie mums skolās notiktu izglītības process, nevis smadzeņu skalošanas process.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es nezinu, vai tā ir sakritība vai arī tas kļūst man par paradumu, ka pēc kolēģa Cileviča uzstāšanās man vienmēr gribas kāpt tribīnē un arī teikt kādu vārdu.

Jā, protams, ir valsts vēsture, bet ir arī tautas vēsture. Un valsts ir cieši saistīta ar tās pilsoņiem, ar cilvēkiem, kurus šī vēsture skar, un tāpēc ir pilnīgi dabīgi, ka var būt dažādi vēstures faktu traktējumi, nenoliedzami. Es parasti lietoju tādu salīdzinājumu, kas ir pārliecinošs un viegli saprotams: par vēžošanas procesu ir atšķirīgs viedoklis tam, kurš to katlu maisa, un tam vēzim, kurš tajā katlā vārās. Tie ir pilnīgi radikāli, pretēji viedokļi. Un tātad arī mums būs radikāli, pretēji viedokļi vēstures faktu skaidrojumā, jo mēs katrs esam šo vēsturi piedzīvojuši savādākā veidā.

Valstij ir jāiemāca bērniem vai jāizskaidro bērniem gan viens skatījums, gan otrs skatījums, lai katrs spētu izvērtēt un spētu pats saprast. Bet ne jau tādā veidā, ne jau tādā formā tas ir darāms, kā šobrīd tas tiek piedāvāts! Un tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu, bet pie šīs tēmas strādāt katrā izdevīgā gadījumā, lai tiešām mūsu nākamās paaudzes zinātu šo Latvijas vēsturi un lai skolās šī Latvijas vēsture tiktu mācīta - gan skatījumā no iekšpuses, gan arī no ārpuses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tagad Simsona kungs pieminēja šeit vēžus. Es gribu pajautāt: kas 1918.gadā Krievijā, Maskavā, bija vēzis un kas bija makšķernieks? Es gribu jums atgādināt, ka Maskavas čekā tajā gadā starp komisāriem 54% bija latviešu tautības cilvēku. Vispār Maskavas čekā strādāja 36% latviešu, un tas stipri pārsniedza latviešu tautības iedzīvotāju skaitu Maskavā.

Vakar es saņēmu ļoti aktuālu, man šķiet, vēstuli no latviešu tautības cilvēka. Viņa uzvārdu es negribu minēt, lai pret viņu, teiksim, nebūtu represiju. Citāts: “Komunisti izcīnīja Latvijas neatkarību un atklāja Hitlera un Staļina nelietīgos līgumus. Komunistu partija tomēr labāk rūpējās par strādniekiem nekā visas tagadējās... visas buržuāziskās partijas, kuras jau izsaimniekoja Latviju, sagrāba miljonus un tautu iegrūda dziļā nabadzībā. Liels skaits cilvēku vairs to neiztur un izdara sev galu, un buržuju roklaižām nav ko sevi slavēt un melot.” Tas ir citāts, to ir rakstījis viens no Latvijas cilvēkiem. Un es domāju, ka arī viņam ir sava vēsture.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Tikai dažas replikas.

Tā kā mans vārds te tika pieminēts, es vispirms gribu pateikt Kabanova kungam: jā, Latvijā tika atbruņoti šie sarkanie strēlnieki, un viņi arī šeit dabūja pa kaklu pēc tam. To izdarīja latviešu “baltie strēlnieki”.

Taču, runājot nopietni, es gribētu Cileviča kungam pateikt dažas lietas.

Nav vis te nekāda smadzeņu skalošana! Es minēju šeit to faktu, ka krievu bērni Latvijā un arī tie, kas ir mācījušies krievu skolās un ir jau beiguši vidusskolu, nezina to, ka ir bijis Otrais pasaules karš, kurā piedalījās Padomju Savienība. Vai tas ir normāli, Cileviča kungs?

Otra lieta. Es gribētu pateikt to, ko es varbūt skaidri nepateicu pirmajā reizē, - ka ne visi ir ļoti izglītoti vai ļoti spējīgi. Ir tādi, kas mācās ļoti viduvēji un nespēj atšķirt pasaules vēstures kontekstā Latvijas vēsturi, bet, ja viņiem to mācīs kā atsevišķu priekšmetu, var būt, ka viņiem “aizķersies” kaut kas no tās kaut nedaudz, kaut minimāli.

Un trešā. Man tiešām bija saruna un arī turpmāk man ir paredzētas vairākas tikšanās ar krievu tautības studentiem. Es gribu viņiem, piemēram, izskaidrot, ar ko atšķiras leģionārs no sarkanarmieša. To neviens nezina un saka, ka viņi esot vienādi, līdzīgi. Ziniet, ir maza atsķirība. Leģionāri dziedāja tādu dziesmu: “Mēs sitīsim tos sarkanos, pēc tam - tos zili pelēkos.” Sarkanarmieši nedziedāja neko tādu. Lūk, tā ir tā nelielā atšķirība. Saku to, lai nevajadzētu krievu skolās vai citās mazākumtautību skolās mācīt pēc Krievijā izdotām grāmatām kaut kādas muļķības bērniem un skalot smadzenes viņiem.

Un pēdējais. Cileviča kungam es gribētu pateikt, ka katra valsts un katras valsts vēsturnieki vēsturi raksta no savu interešu viedokļa. Es gribētu redzēt to, ko jūs nosaucāt par objektīvo vēsturi. Vai tā būtu, teiksim, Britu enciklopēdijā vai vēl kaut kur citur? Konkrēti to pasakiet!

Man grūti iedomāties, ka, piemēram, Krievijas mācību grāmatās būtu objektīva pasaules vēsture, kuru mums lielā daudzumā grib piedāvāt un ievest Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu tikai ļoti īsi precizēt savu teikto sakarā ar kolēģa Kabanova izteikumu.

Nav runa nedz par latviešu vēsturi, nedz par krievu vēsturi, nedz par kādu citu šeit, Latvijas teritorijā, dzīvojošo nacionalitāšu vēsturi, ir runa par valsts vēsturi. Nenoliedzami, tie, par ko jūs runājāt, bija latviešu komunisti, kuri piedalījās revolūcijā un darbojās arī pēc revolūcijas... Latviešu komunisti bija arī tie, kuri sūtīja ārā uz Sibīriju savus latviešu tautības kaimiņus. Un nerunāsim šeit par nācijas, par nacionālo jautājumu! Runāsim par to, ka Latvijas valsts ir pārdzīvojusi diezgan traģiskus notikumus un ka visiem, kas mūsu valstī dzīvo, ir jāzina pareizā terminoloģija! Tie ir latvieši, it sevišķi žurnālisti, kuri vēl arvien pieminekli, kas ir Pārdaugavā, sauc par Uzvaras pieminekli, kaut gan tam piemineklim nav nekāda sakara ar uzvaru; pat sākotnēji tas netika par Uzvaras piemineklis saukts, kad to tur uzcēla. Protams, es subjektīvi to varu vērtēt kā okupācijas pieminekli. Jūsuprāt, tas varbūt savādāk ir nosaucams. Taču ir jālieto pareiza terminoloģija! Un, lai to prastu lietot, ne tikai Latvijas pamatiedzīvotāji, bet arī imigrantu trešā paaudze, kura šobrīd mācās skolās, mums ir šī vēsture jāmāca k ā Latvijas valsts vēsture. Un, kamēr Latvijā dzīvojošie skolēni to nezinās, tikmēr būs šī faktu un jēdzienu sajaukšana un nepareizā terminoloģija. Kas ir 13.oktobris? Vieniem tā ir Rīgas atbrīvošanas diena, otriem tā ir Rīgas ieņemšanas diena, un trešajiem tā ir otrās okupācijas sākuma diena. Taču fakts kā tāds - ir 13.oktobris jāzina. Un ne jau tāpēc, ka tā turklāt ir manas mātes dzimšanas diena.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Kiršteina kungs! Pirmkārt, es nelietoju jēdzienu “objektīvā vēsture”. Protams, tāda nemēdz būt un nevar būt. Tā ka nevajag man piedēvēt kaut ko tādu, ko es neesmu teicis!

Otrkārt. Jūs teicāt, ka “katras valsts vēsturnieki vēsturi raksta no savu interešu viedokļa”. Es domāju, ka normālā liberālā, demokrātiskā valstī vēsturniekiem ir dažādi viedokļi. Tas, ko jūs teicāt, tikai apstiprina manas bažas... Jūs domājat, ka var būt katrā valstī tikai viena - sava oficiālā vēsture. Bet tā tas nav! Visās demokrātiskajās valstīs eksperti, profesionāli vēsturnieki, diezgan nikni strīdas savā starpā. Un atkal... Nu saprotiet, lūdzu, ka dzīve nav melnbalta, ka nav Latvijas oficiālās vēstures vai Krievijas oficiālās vēstures. Un es pilnīgi piekrītu Simsona kungam, ka patiešām vēstures kursā ir jāizklāsta fakti un arī dažādas to interpretācijas, un tad lai bērni paši domā.... Bet mēs strīdamies par vārdiem. Un tā tad arī ir tā propaganda, kad uzspiež tikai kādu vienu koncepciju.

Un pēdējais. Man ir ļoti žēl, Kiršteina kungs, ka jau otro reizi pēc kārtas jūs aizvainojat krievu bērnus. Tā nedrīkst! Ticiet man, ir ļoti daudz gan krievu tautības, gan arī citu tautību bērnu, kuri ne mazāk par jums zina Latvijas vēsturi, un faktiski, runādams par zināšanām, jūs domājāt par kaut ko citu - par to, ka viņi nepiekrīt jūsu interpretācijai. Nu tad tā arī pasakiet, jo nevajag visus aizvainot tāpat vien! Es nezinu, kāpēc izpaužas tāda vīzdegunība, ka jūs labāk par visiem te zināt... Jā, jūs varbūt arī satikāt tur vienu, otru vai trešo cilvēku, kas neko nezina. Ir tādi, bet ir arī citādi, tāpēc nedrīkst atļauties tā uzreiz par visiem runāt!

Tā ka var jau smieties par politisko korektumu, bet tomēr pastāv zināmi pieklājības nosacījumi, un es domāju, ka deputāts vienkārši nedrīkst tā izteikties, ka, redz, visi krievu bērni neko nezina, neko negrib zināt un tā tālāk. Mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šim tematam vajadzēja izskanēt jau pirms desmit gadiem Latvijas Saeimā. Mēs esam ļoti aizkavējušies, un tāpēc vēl jo vairāk ir apsveicama iniciatīva, ka par to sākam runāt. Un šī aktīvā dalība debatēs jau arī liecina par to, cik svarīgs ir temats par Latvijas vēsturi.

Tagad es gribētu tikai uz vienu vietu norādīt, un, protams, tā būs nepareizā vieta. Nemācīsim cits citam vēsturi! Tas aizņemtu pārāk ilgu laiku, turklāt mums ir cits uzdevums. Taču jau kopš viduslaiku beigām un jauno laiku sākuma, kā jūs zināt, Cileviča kungs, vēsture lēnām, bet noteikti ir kļuvusi par humanitāro zinātņu disciplīnu, vismaz par vienu no tām. Pie vēstures var zinātnisku ceļu atrast, un arī mums ir zinātnieki, kas nodarbojas ar vēstures pētīšanu, un, ja mēs vēl ņemtu palīgā arī starptautiskos zinātniekus, citu zemju zinātniekus, vēstures jomā, tad mēs tomēr varētu nonākt pie kaut cik kopējas vēstures jeb pagātnes ainas. Ja mēs paliksim ar tik atšķirīgu vēstures ainu, kāda tā ir vēl patlaban, tad nekāda integrācija mums neizdosies vienkārši tāpēc, ka mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Mums ir jānonāk pie kopējas ainas attiecībā uz pagātni, jo tikai tad mēs varēsim saprast savu tagadni un atrisināt arī nākotnes problēmas.

Tātad ļausim vēsturei darboties kā zinātnei! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ir beidzamais laiks pie tā ķerties, un tas notiek jau, paldies Dievam, arī Eiropas Savienības mērogā. Arī tur šis jautājums ir kļuvis aktuāls. Pie Eiropas Komisijas ir īpaša komisija, kas nodarbojas ar vēstures jautājumiem, jo visai Eiropai ir jāgūst ieskats vēsturē - kopējā pagātnes ainā. Un tur vēl daudz darba ir darāms, jo mūsu upuri lielā mērā vēl ir noklusēti. Starptautiskajā vēsturē ir noklusēti mūsu tautas un arī daudzu citu tautu, ieskaitot krievu tautas, milzīgos miljonos skaitāmie upuri. Tam visam ir jānāk gaismā, un, balstoties uz patiesības gaismu, mēs varēsim sekmīgāk risināt arī savas nākotnes jautājumus.

Tādas ir manas domas. Un paldies iniciatoriem, kuri šo jautājumu vispār pacēla Saeimas līmenī!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Sanāk ļoti īpatnēji: vairāki šeit runā par to, cik svarīgi ir zināt vēsturi, bet tajā pašā laikā saka, ka šis pieprasījums ir jānoraida. Cienījamie kolēģi! Ja šis dokuments nebūtu bijis pieprasījums, vai mēs vispār šeit runātu par šo jautājumu? Tad jau mēs šeit nemaz nerunātu par to. Ja “zemnieku” pārstāvju paraksti bija domāti tikai zem jautājuma, tad tās būtu jūsu savstarpējās sarunas ar jūsu premjeru, nevis daudz plašākas pārrunas šeit, Saeimas tribīnē.

Ja jums nepatīk šie paraksti un ja jūs uzskatāt, ka tie ir viltoti, tad kāpēc jūs tos neatsaucāt? Kāpēc zem šīsdienas pieprasījuma ir arī jūsu paraksts? Kāpēc jūs to neizdarījāt? Jūs staigājat riņķī... Tad nāciet un pasakiet, ka šie paraksti nav vajadzīgi zem šā pieprasījuma! To jūs neizdarījāt.

Un tagad tālāk. Jūs varat strīdēties vai nestrīdēties, bet, dabiski, strīdi būs, jo vēsturei tomēr ir vismaz divas pamatsastāvdaļas. Un pirmā no tām ir vēsturiskie fakti, un otrā ir tā, kā un kurš šos faktus mēģina izskaidrot. Un no tā izvairīties nevar.

Par ko tad mēs visvairāk strīdamies šodien? Par laika posmu īsi pirms Otrā pasaules kara, par Otro pasaules karu un par visiem šiem gadiem pēc Otrā pasaules kara. To var arī saprast, jo tas visvairāk skar daudzus no mums personīgi. Nu tad, lūdzu, sāksim ar faktiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu kreisie, labējie vai vidējie, un, kamēr mēs visiem skaidri nepratīsim pierādīt, ka Otrais pasaules karš varēja notikt tikai tāpēc, ka vienojās divas totalitāras varas - komunisms un fašisms, kamēr kāds gribēs “izcelt” (pēdiņās) tikai tos nacistus un aizmirst komunistus, tikmēr būs grūti runāt.

Abi šie režīmi ir vienādi noziedzīgi. Grūti pateikt, kurš vairāk. Tie abi gribēja viens otru pēc tam iekarot. Viens pasteidzās ātrāk nekā otrs. Un tie ir fakti, tā nav faktu grozīšana. Tie ir! Tālāk, protams, kā nu kuram sanāca, cik gudrs, cik izmanīgs kurš no viņiem bija.

Tad, kad Vācija iebruka Polijā, Anglija un Francija pieteica karu Vācijai. Tad, kad PSRS divas nedēļas vēlāk iebruka Polijā, tad nezin kāpēc Anglija un Francija nepieteica karu PSRS. Kāpēc? Lūk, šis jautājums! Bet iebrukums bija no abām pusēm, un to nevar noliegt.

Abi divi iebrucēji - komunisti un fašisti - rīkoja vienādu kopīgu parādi, spieda viens otram roku, apkampās... Vai ne? Ir liecības, ir fotogrāfijas, ir dokumenti, kas to apliecina. Bet ir Latvijas kreisie - sarkani, tumši sarkani, tādā riktīgi sarkanā krāsā, kuri negrib par to runāt.

Ko tad svinēs nākamgad? Uzvaru pār fašismu! Bet cik tie uzvarētāji paši zaudēja? Cik viņi noupurēja paši savus karavīrus savas alkatības dēļ - par to jau nerunā. Lūk! Un to vajadzētu saprast.

Bet mūsu galvenais uzdevums šeit, Latvijā, ir parādīt, kas notika ar Latvijas valsti un kas notika ar Latvijas Republikas pilsoņiem kopš 1939.gada. Vajag taču to saprast! Un tas ir galvenais jautājums, kura risinājums ir jāsāk ar faktu uzskaitījumu. Un tad mēs varam aiziet arī līdz kaut kādam Ivanam Bargajam un Pēterim Pirmajam un tā tālāk, bet pirmais ir jāizvērtē, lūk, šis 20.gadu simtenis, kas latviešu tautai un arī citiem ir atnesis daudz nepatīkama.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ir izveidojusies tāda situācija, ka nepareizi noformēta dokumenta dēļ mēs tagad runājam jau gandrīz stundu, un arī pati šī persona, kam šis dokuments tika iesniegts, faktiski vairs neskaitās pie varas, tāpēc man ir priekšlikums pārtraukt šīs debates.

Taču pirms tam es gribētu pateikt dažus vārdus, cik svarīgi ir tomēr mācīties vēsturi. Sākšu varbūt ar nelielu piemēru. Nesen es biju Amerikā, un tur bija šī pārraide, kas mums visiem ir pazīstama tagad arī Latvijā, kad ir jāatbild uz četriem jautājumiem. Kāds pazīstams mākslinieks, kas jau bija ieguvis 250 tūkstošus dolāru par šīm atbildēm, “uzrāvās” uz tāda diezgan muļķīga jautājuma, respektīvi, viņš neprata atbildēt, kurš no ASV prezidentiem bija pie varas, kad krita Berlīnes mūris. Ja viņš uz šo jautājumu būtu atbildējis, viņš būtu vinnējis pusmiljonu. Ar to es gribu pierādīt, cik svarīgi ir to vēsturi mācīt kaut vai materiālu apsvērumu dēļ.

Es arī domāju, ka mūsu šīsdienas balsojums nav par šo pieprasījumu, jo es pilnībā piekrītu Dobeļa kunga teiktajam. Šie cilvēki varēja atsaukt savus parakstus, un tad mēs te veltīgi nebūtu runājuši tik ilgi. Mums faktiski ir jāparāda sava attieksme pret to, vai ir jāmāca vēsture latviešu skolās. Un tāpēc es aicinu balsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

 

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es trešo reizi mēģināšu paskaidrot. Te Dobeļa kungs mūs provocē, bet tā ir viņa specifiska tāda īpašība. Es gribu uzsvērt, ka šis teksts ir mūsu, piecu Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu, teksts, izņemot vienu teikumu, kas ir izsvītrots. Šī vēstule ir datēta un pārrakstīta kā pieprasījums. Un tieši tur ir meklējams šis pārpratums, neskaidrības.

Domāju, visiem deputātiem pašreiz ir skaidrs, ka tāds dokuments, kas rada kaut kādas šaubas par tā autentiskumu, tomēr nebūtu balsojams.

Aicinu neapspriest šo dokumentu, bet piekrist iepriekšējam runātājam un nebalsot par šo dokumentu.

(Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 6. Pieprasījums ir noraidīts.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtībā ietvertos likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.813.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts...

Sēdes vadītājs. Kā lūdzu? Ir jāskata likumprojekts par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Otrais lasījums. Es atkārtoju: mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā - Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.939. Izskatīsim priekšlikumus.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.3011-b - likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas ir sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam.

Komisija, izskatot šo likumprojektu, ir pieņēmusi grozījumus.

1.priekšlikums ir saņēmts no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir ierosinājusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir ierosinājusi deputāte Bendrātes kundze. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es piedāvāju ieviest jaunu valsts sociālo pabalstu - bērnu invalīdu kopšanas pabalstu, un tas nav bezatbildīgs priekšlikums, jo piedāvā, pirmkārt, nodrošināt bērna tiesības augt ģimenē un, otrkārt, skatoties ilgtermiņā, taupīt valsts naudu.

Vispirms par ikviena bērna tiesībām augt ģimenē. Šobrīd Latvijā visiem bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tiek izmaksāta 50 latu liela piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Šī piemaksa ir adekvāts atbalsts tām ģimenēm, kurās bērniem invalīdiem nav nepieciešama īpaša aprūpe. Taču mans priekšlikums attiecas uz to bērnu invalīdu daļu, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe un uzmanīšana. Ja vecākiem nav iespējas to nodrošināt, tad šie bērni parasti nonāk speciālajās bērnu invalīdu, bet vēlāk - jau pieaugušo aprūpes iestādēs.

Apvienoto Nāciju Konvencijā par bērna tiesībām, kurai Latvija pievienojās 1991.gada 4.septembrī, 4.pantā ir teikts, ka dalībvalsts gādā par to, lai bērns netiktu šķirts no saviem vecākiem pretēji viņa gribai, izņemot tos gadījumus, kad kompetentas institūcijas ir atzinušas, ka šāda šķiršana ir nepieciešama, lai vislabāk ievērotu bērna intereses. Vai šajos gadījumos šķiršana ir nepieciešama, lai vislabāk ievērotu bērna intereses? Nē! Gluži pretēji.

Savukārt Konvencijas 17.pantā ir teikts, ka dalībvalstis atzīst, ka arī garīgā vai fiziskā ziņā nepilnvērtīgam bērnam ir jādzīvo pilnvērtīga un cienīga dzīve apstākļos, kas garantē viņa pašcieņu, palīdz viņam uzturēt ticību saviem spēkiem un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē.

Un vēl Konvencijā ir noteikts, ka dalībvalstis atzīst nepilnvērtīga bērna tiesības uz īpašu gādību, ka tās veicina un nodrošina palīdzības sniegšanu bērnam un par viņa aprūpi atbildīgajām personām.

Atbalstot šo manu priekšlikumu, mēs izpildītu arī Konvencijas 2.pantā noteikto, ka dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā Konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam neatkarīgi no viņa mantiskā un veselības stāvokļa.

Atbalstot šo priekšlikumu, jūs atbalstīsiet visas tās bērnu māmiņas, kuras ir pieņēmušas sūro lēmumu neatdot savu bērnu aprūpes iestādē, bet gan aprūpē viņu mājās pašas, upurējot darbu un karjeru un zaudējot ienākumus.

Cik liela ir šo bērnu grupa? Pēc speciālistu aprēķiniem, tādi ir aptuveni 3000 bērnu, bet reāli noteikti ir mazāk. Tie ir dati, kurus, raksturojot šo problēmu, vienā no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdēm prezentēja Bērnu invalīdu reģistra turētāja - rehabilitācijas centra “Vaivari” pārstāve ārste Dzintra Anže.

Par valsts naudas taupīšanu. Šobrīd viena bērna invalīda uzturēšana speciālajā aprūpes iestādē izmaksā 200-300 latu mēnesī. Gadā tie jau ir 2400 - 3600 latu. Ja ir 3000 šādu bērnu, tad summa jau sastāda vairāk nekā miljons latu gadā. Vai tad nav izdevīgāk daļu šīs naudas samaksāt mātei, kura ir gatava savu bērnu apkopt mājās, nevis visu mūžu nolemt viņu dzīvei valsts speciālajā aprūpes iestādē? Bērna invalīda kopšanas pabalstu māte saņem, tikai pamatojoties uz Darba ekspertīzes komisijas slēdzienu.

“Jaunais laiks”, vērtējot pirms apstiprināšanas vēl iepriekšējās valdības veidoto 2003.gada valsts budžetu, jau diskutēja ar speciālistiem par šo problēmu un jau toreiz nonāca pie secinājuma, ka ģimenes ar bērniem invalīdiem ir jādiferencē. Vienāda piemaksa par bērna invalīda kopšanu nebūt neatrisina pašu smagāko gadījumu problēmu, tāpēc šis jautājums būtu jāskata pēc būtības. Ir jābūt papildu piemaksai mātei vai ģimenei pie jau noteiktās valsts piemaksas par bērna invalīda aprūpēšanu īpaši smagos bērna invaliditātes gadījumos. Turklāt ilgtermiņā tas samazinās valsts iestādēs uzturamo bērnu un vēlāk arī pieaugušo invalīdu skaitu. Vai valsts var atļauties šo pabalstu maksāt minimālās algas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vai kādā citā apmērā - par to mums ir jālemj.

Aicinu jūs atbalstīt bērnu invalīdu kopšanas valsts sociālā pabalsta ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es gribu paskaidrot, kāpēc šis komisijas lēmums bija šāds - neatbalstīt šo priekšlikumu, lai gan komisija principā atzīst to, ka šis priekšlikums ir vajadzīgs, ka šī problēma kaut kad noteikti būs jārisina un jāatrod pats labākais tās risinājuma variants. Bet šoreiz komisija neatbalstīja šo priekšlikumu tāpēc, ka nebija Finanšu ministrijas slēdziena par reālajiem izdevumiem. (Reālie izdevumi tagad ir aprēķināti: gandrīz pusotra miljona latu ir nepieciešams, lai šo pabalstu ieviestu.) Un bija vēl arī tas iemesls, ka Labklājības ministrija ieteica veidot pie Labklājības ministrijas komisiju, kura skatītu šos jautājumus kompleksi, jo, atzīstot to, ka ir vajadzīgs tāds variants, lai šos ļoti slimos bērnus varētu kopt pēc iespējas tuvāk mājai, tomēr ir jādomā arī par to, kāda šīm mātēm būs tālākajā periodā situācija sakarā ar pensiju jautājumiem; ir jādomā arī par to, vai šīs mātes varēs sevi saglabāt darba tirgū. Un, tā kā šis tiešām ir jautājumu komplekss (komisija vērsās arī pie Labklājības ministrijas), tika nolemts, ka jāveido darba grupa, lai šos jautājumus kompleksi risinātu.

Tātad, kā jau es nupat paskaidroju, principā komisija nebija pret šo priekšlikumu, bet uzskatīja, ka šobrīd vēl neesam pilnībā gatavi pieņemt šādu atbildīgu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 44. Jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Priekšlikums ir noraidīts: par - 46, pret - nav, atturas - 46. Priekšlikums ir noraidīts!

Lūdzu!

J.Stalidzāne. Līdz ar to komisija ir nolēmusi neatbalstīt arī 4.priekšlikumu - Bendrātes kundzes priekšlikumu. Jo, ja nav pieņemts 3.priekšlikums, tad arī 4.priekšlikums nav atbalstāms.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 39. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne. Tā kā deputāti 3.priekšlikumu nav atbalstījuši, bet 4.priekšlikumu ir atbalstījuši, likumprojektā ir radusies pretruna un likumprojekts nav tālāk skatāms.

Sēdes vadītājs. Jūs runājāt komisijas vārdā. Tātad likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai. Deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Nav!”) Jā, to tālāk nevar skatīt, tātad tas jāatdod atpakaļ komisijai. Tātad komisijai pie šā dokumenta jāstrādā tālāk.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”.

1.priekšlikums - Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts - Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu dokumentu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (reģistrācijas numurs 909) trešajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma četrus priekšlikumus par minēto likumprojektu.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalstīja daļēji, ietverot 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 3.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Elektronisko sakaru likums” . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - Sergejs Fjodorovs. Lūdzu!

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3203. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu saņēmusi 189 priekšlikumus. Savā sēdē komisija ir izskatījusi visus šos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu par katru no tiem.

1. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 2. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 4. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.6.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 4., 5. un 6.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 7. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 8. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 9. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 10. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 11. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts un izteikts kā 1.panta 30.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 13. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 14. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 16. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā priekšlikums Nr.19.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18. un 19.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

S.Fjodorovs. 21. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts kā priekšlikums Nr.22.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 21. un 22.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 23. - Satiksmes ministrijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispār ar šito likumu te ir notikuši dažādi brīnumi. Kā redzam, trešajam lasījumam ir iesniegti gandrīz 200 priekšlikumi. Tas jau pats par sevi kaut ko nozīmē! Turklāt pilnīgi redakcionāli ir izmainīta viena ļoti būtiska lieta - Elektronisko sakaru aģentūra, tātad valsts iestāde, kaut kāda iemesla dēļ ir trešajā lasījumā pēkšņi kļuvusi par Elektronisko sakaru direkciju. Kas ir Elektronisko sakaru direkcija? Tā ir komerciestāde. Tā ir reģistrējusies Komercreģistrā kā komersants. Kas faktiski notiek? Notiek, manuprāt, zināma manipulēšana par valsts uzraudzību un valsts iestādes nodošana komersantam. Tas ir pilnīgs nonsenss! Man te priekšā ir arī attiecīgās direktīvas - Eiropas direktīvas -, un pilnīgi v isos punktos tur ir noteikts, ka nevis komersantiem, bet tikai valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības pārvaldīt šīs lietas. Atstatums starp šīm divām iestādēm ir tikpat liels kā no Austrumiem līdz Rietumiem!

Es aicinu patiešām neatbalstīt to. Lai paliek viss tā, kā jau bija otrajā lasījumā! Šo priekšlikumu, ka Elektronisko sakaru aģentūrai jātiek pārveidotai par Elektronisko sakaru direkciju, aicinu neatbalstīt. Lai viss paliek tā, kā bija likumā! Un līdz ar to mēs likumā to atstātu kā valsts iestādi, tātad tādu, kas ietverta budžetā, kur nauda ienāk, un tā tālāk. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu! Ja patiešām izrādīsies, ka man un Eiropas Savienības attiecīgajai direktīvai nav taisnība, šo likumu varbūt vēl varēsim labot. Taču šajā gadījumā, es domāju, tā ir manipulēšana - trešajā lasījumā parādās kaut kādi redakcionāli labojumi, kas likumu pēkšņi izmaina pēc būtības, principā. Tas nav godīgi, nav tīri!

Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Sēdes vadītāja kungs!

Cienījamais Ulmes kungs! Attiecīgā jūsu nosauktā institūcija nekad nav bijusi valsts iestāde, bet ir bijusi bezpeļņas uzņēmums. Un saskaņā ar Komerclikuma stāšanos spēkā šā gada 24.septembrī Ministru kabinets ir akceptējis... un šobrīd šī direkcija ir reģistrēta Komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrība. Līdz ar to mēs nevaram tagad, trešajā lasījumā, strīdēties par pēkšņu iestādes statusa maiņu. Statuss ir nomainīts - vienkārši no bezpeļņas uzņēmuma tā ir kļuvusi par valsts kapitālsabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija”. Visa lieta! Šeit nav nekādu pēkšņu pārmaiņu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir kas iebilstams?

S.Fjodorovs. Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu? Nē. Tātad tiek atbalstīts.

Nākamais - 23.priekšlikums...

Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 22.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

S.Fjodorovs. 23. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.27.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 25. un 27.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 28. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 29. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 30. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 30. un 31.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 32. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 33. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 34. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.37.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 34., 35., 36. un 37.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 39. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 40. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

S.Fjodorovs. 41. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.42.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 41. un 42.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 43. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.45.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 44. un 45.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 47. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 48. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 49. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 51. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.52.

Sēdes vadītājs. Pret 51. un 52.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 53. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.54.

Sēdes vadītājs. Pret 53. un 54.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 55. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 56. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.61, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 58. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts, izteikts kā pirmās daļas 14.punkts.

Sēdes vadītājs. Pret 58., 59., 60. un 61.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 62. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 63. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 64. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 65. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 66. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 67. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 68. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.69.

Sēdes vadītājs. Pret 68. un 69.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 70. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 71. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 72. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 73. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 74. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 75. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 76. - Satiksmes ministrijas...

Sēdes vadītājs. Pret 76. un 77.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 78. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 79. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 80. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 81. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 82. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret 83. un 84.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 85. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 86. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts un ieteikts kā otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 87. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 88. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 89. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 90. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 91. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 91., 92. un 93.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 94. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 95. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 96. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 96. un 97.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 98. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 99. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 100. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 100., 101. un 102.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 103. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 104. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 104. un 105.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 106. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 107. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 108. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 109. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 109. un 110.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 111. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 112. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. Pret 112. un 113.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 114. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 115. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 116. - Ekonomikas ministrijas...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 117. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 118.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 117. un 118.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 119. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 120. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 121. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 122. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 123. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 124. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 124. un 125.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 126. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 127. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 128. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.129.

Sēdes vadītājs. Pret 128. un 129.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 130. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 131. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 132. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 133. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.134.

Sēdes vadītājs. Pret 133. un 134.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 135. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 135.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 136. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.138.

Sēdes vadītājs. Pret 136., 137. un 138.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 139. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 140. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 141. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 142. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 143. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.144.

Sēdes vadītājs. Pret 143. un 144.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 145. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 146. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 147. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un ietverts priekšlikumā Nr.100.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 148. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 149. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts un izteikts kā 63.pants, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 150. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 151. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 152. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 153. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 154. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 155. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 156. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 157. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 158. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.160.

Sēdes vadītājs. Pret 158., 159. un 160.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 161. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot daļas tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 162. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 163. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 164. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 165. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 166. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 167. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 168. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 169. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu.

S.Fjodorovs. 170. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 171.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 172. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 173. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā priekšlikums Nr.175. un Nr.186.

Sēdes vadītājs. Pret 175. ... 174., 175. un 176.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 177. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 178. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 179. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 180. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 181. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 182. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 183. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, izteikts kā 7.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 184. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 185. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 187. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā priekšlikums nr.188.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 187. un 188.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 189. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

S.Fjodorovs. Godājamie deputāti! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Dizainparaugu likums” . Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, aicinu paņemt dokumentu Nr.3204!

1., 2. un 3. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4., 5., 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti. Es atvainojos, 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

Dz.Ābiķis. 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 8., 9., 10., 11. un 12. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 13. un 14. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18., 19., 20. un 21. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 23., 24. un 25. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 26., 27., 28. un 29. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 30. un 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 32. un 33. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 41., 42. un 43. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 59. un 60. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 62.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 61. un 62.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es pateicos par izpratni un vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu veikt reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Izdrukas nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Silva Golde, Uldis Mārtiņš Klauss, Uldis Briedis, Andrejs Radzevičs, Ingrīda Ūdre un Ērika Zommere.

Sēdes vadītājs. Sēdi turpināsim pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām darbu!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam. Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3194.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 5.priekšlikums komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 860, - “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 813.

1.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski šī norma paredz vēl vienu sodu papildus tam sodam, kas ir jau paredzēts pašā šajā normā. Tātad tas, ka deputātiem var aizliegt piedalīties Saeimas sēdēs, jau ir diezgan būtisks sods. Faktiski turklāt vēl viens naudas sods ir paredzēts. Mēs labi zinām, ka deputātu mantiskais stāvoklis atšķiras ļoti būtiski: ir daudzi deputāti, kas ir pietiekami turīgi cilvēki un kam deputāta alga īpašu lomu nespēlē, turpretim daudziem citiem deputāta alga ir vienīgais ienākumu avots. Un līdz ar to rodas zināma nevienlīdzība. Un parasti notiek tā, ka tie mazturīgākie deputāti pieder pie opozīcijas, un tātad ir vieglāk viņiem piemērot šo sodu. Tieši tāpēc rodas tāda īpatnēja diskriminācijas situācija.

Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir nodrošināt, lai pat tiem deputātiem, kam tiek piemērots šis disciplinārsods, tomēr paliktu pietiekams ienākumu avots, lai viņi varētu izdzīvot.

Un nesodīt divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Cileviča kungs pateica ārkārtīgi interesantu domu, ka mazturīgākie deputāti piederot pie opozīcijas. Interesanti gan! Un ja nu tas pats deputāts vienas Saeimas laikā ir gan pozīcijā, gan opozīcijā, kas tad viņš ir? Lūk! Tas ir tāds interesants domu gājiens.

Tā ka vajadzētu padomāt, pirms kaut ko saka. Jau iepriekš sevi nosaukt par mūžīgi nabago... Nu šitiem indiāņiem bija tāds vārds “olo”, kas nozīmē “mūžīgi izsalkušais”. Lūk! Tā ka vajadzētu drusciņ piesardzīgāk runāt. Un šeit nav domātas kaut kādas sankcijas pret kādu konkrētu deputātu. Šeit ir paredzētas sankcijas vispār pret jebkuru deputātu, neuzsverot to, no kurienes viņš nāk.

Es domāju, ka vajag vienkārši prast uzvesties šeit un nevajag aicināt sevi izslēgt no sēžu apmeklēšanas, vajag disciplinēti apmeklēt sēdes, un tas arī ir viss. Tā ka es neredzu nekādu vajadzību īpaši satraukties par šo punktu tiem deputātiem, kuri grib nopietni strādāt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Arī es neatbalstu deputāta Cileviča priekšlikumu pirmām kārtām jau divu iemeslu dēļ. Mēs esam tautas kalpi, kuriem ir jārāda tautai priekšzīme, ka likums ir jāievēro. Un arī Kārtības rullis ir likums. Tātad, ja mēs pārkāpjam likumu un neattaisnoti neierodamies darbā vai darām kādas citas blēdības, tad mums ir jāsaņem par to arī nopietns sods. Un nav jau deputātu vidū tik trūcīgu cilvēku, kas nevarētu vienu mēnesi izciest un kas nomirtu badā, ja viņiem atvilktu no algas tā, kā tas šeit ir paredzēts un nobalsots otrajā lasījumā.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nerunāsim šeit par to, ka ir jāievēro likumi un tā tālāk, jo likuma ievērošanas novērtējums ir deputātu vairākuma rokās, un sakarā ar to arī šis sods tiks piemērots tikai opozīcijas deputātiem. Tas arī ir skaidrs.

Un vēl, Dobeļa kungs! Vai jūs domājat, ka visa deputātu darbība ir pļāpāšana no Saeimas tribīnes? Tomēr ir arī citas iespējas nodarboties ar likumiem, jo, kad piedalāties diskusijās, tad rodas iespaids, ka jūs vispār neesat izlasījis to, par ko jūs runājat. It īpaši tad, ja jūsu uzstāšanās ir vērsta pret mūsu frakcijas priekšlikumiem.

Un sakarā ar to Cileviča kunga priekšlikums ir prātīgs un ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka Cileviča kunga priekšlikums ir noraidāms, jo ne jau kāds vienpersoniski lems par deputāta sodīšanu. Par šo sodīšanu lems Saeima ar balsu vairākumu, un neviens jau neliedz deputātiem Cilevičam vai Buzajevam... Spilgtākais piemērs laikam varētu būt Kabanovs, kas iznāktu šeit Saeimas tribīnē un pateiktu: “Piedodiet, kolēģi, es kļūdījos! Es uzvedos ļoti, ļoti slikti! Lūdzu, nesodiet mani!” Jūs taču tā varat pateikt, un neviens jūs varbūt arī nesodīs, bet varbūt arī sodīs...

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas sakāms? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī norma, kuru es piedāvāju svītrot no likuma, ir zināmā mērā arhaiska, jo tā te palikusi kopš tiem laikiem, kad oficiāli, lai varētu piereģistrēties par deputāta kandidātu, vajadzēja pierādīt savas valsts valodas zināšanas. Šo normu jau 7.Saeimas laikā mēs izsvītrojām no likuma saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un zināmu politisko spiedienu, kā to mēs visi labi atceramies. Tagad rodas tāda paradoksāla situācija. Attiecībā uz deputātiem nekādu formālu prasību saistībā ar valsts valodas zināšanām nav. Un, protams, tieši tāpat kā tagad mēs arī toreiz argumentēti uzstājāmies pret šo normu, jo nav taču tādu politisko partiju, kas iekļautu savā sarakstā cilvēkus, kuri nerunā valsts valodā. Tātad, kā mēs jau redzējām, arī pēdējās vēlēšanās šī norma vairs nedarbojās, un Saeimā nav tādu cilvēku, kas nerunā latviski. Taču Kārtības rullī šī norma vēl ir palikusi, un tātad teorētiski pastāv iespēja atņemt deputātam mandātu par to, ka viņa valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas.

Cienījamie kolēģi! Mēs labi zinām, ka šī norma nekad netika piemērota praksē, un tas arī nebūtu iespējams, jo jebkura tiesa, pirmām kārtām, protams, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šādu lēmumu noteikti atzītu par cilvēktiesību pārkāpumu, jo tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir universālas, it īpaši tajā gadījumā, ja nekādu formālu prasību pret deputātu kandidātiem attiecībā uz valsts valodas zināšanām nav.

Tātad šī ir absolūti tukša norma, mirusi norma, kas nekad nevar tikt izmantota, un tieši tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas jēgas Kārtības rullī saglabāt šo normu, jo pat 5.Saeimas darbības laikā, kad patiešām Saeimā sēdēja deputāti, kuri nevarēja runāt latviski, arī toreiz šo normu nevarēja piemērot. Un tāpēc man šķiet, ka mans priekšlikums ir diezgan loģisks. Ja reiz mēs uzsākām savas likumdošanas sakārtošanu atbilstoši demokrātijas un cilvēktiesību standartiem, tad tas būtu nākamais solis. Diezgan formāls solis, jo pēc būtības tas absolūti neko nemainīs.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēl vienu reizi atgādināt dažiem, ko nozīmē vārds “demokrātija” un ar ko tas atšķiras no vārda “visatļautība”.

Pastudējiet, lūdzu, nedaudz un saprotiet, ka senie grieķi šo vārdu lietoja tad, kad vajadzēja paust vairākuma gribu. Vairākuma gribu! Demokrātija nav visatļautība, tā ir tautas vara! Visa tauta vienādi nekad nedomās, un būs vienmēr vairākums. Demos un kratos - tie ir divi grieķu vārdi, kas skaidri pasaka, ko nozīmē demokrātija. Tas ir viens. Un nevajag lietot vārdu “demokrātija” tur, kur pats iekšēji grib lietot vārdu “visatļautība”. Ir pieņemts likums par valsts valodu, un katrā ziņā mūsu apvienība vienmēr būs aktīva tad, kad jutīs kaut kādus uzbrukumus šim likumam.

Bez tam, godājamie kolēģi, vajadzētu tā kā mācīties un mācīties vajadzētu visu laiku. Vai tad jūs gribat ar tām valodas zināšanām, kādas nu ir bijušas, sēdēt šeit, pieņemsim, visus četrus gadus, kad Saeima strādā?

Un bez tam kā jūs iedomājaties, kolēģi, darbu - ja ir runa par nopietnu darbu pie likumprojektiem un pie lēmumu projektiem - , ja cilvēks neprot valsts valodu? Šeit jau ir skaidri pateikts: “Valsts valodu prast tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.” Tad jau jūs gribat pateikt, ka šeit būs tāds deputāts, kurš nesapratīs, kas šeit notiek, kurš parakstīs kaut kādus papīrus, nesaprazdams, par ko tajos vispār ir runa. Tieši tāpēc jau nav ko brīnīties, ka Aleksandrs Golubovs vēl līdz šai dienai nav sapratis, kas ir okupācija. Te jau ir labs piemērs redzams, un tieši šāda cilvēka dēļ tādas normas ir jāatstāj kā pamācība. Mēs esam gatavi pamācīt šos neprašas, šos vājos skolēnus ar nelielu cerību, ka tādējādi vismaz nedaudz papildināsies viņu zināšanu krājums.

Tā ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut to, ka šeit, Saeimā, var sēdēt deputāts, kas neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams. Nu nevajag, Cileviča kungs, tomēr atbalstīt nezinīšus un stulbeņus! Nu nevajag jums to darīt! Labāk to nedariet, lūdzu! Nedrīkst atbalstīt šādus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu nevar atbalstīt pirmām kārtām tāpēc, ka, kā jau norādīja iepriekšējais runātājs, šis priekšlikums ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, bet to nevar atbalstīt arī tāpēc, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, tātad valsts Pamatlikumu. Un Satversmes 21.pants nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien! Mēs piedāvājam izslēgt, mūsuprāt, mirušu normu, kura neatbilst spēkā esošajai likumdošanai. Lieta ir tāda, ka Saeimas deputātam vairs nav nepieciešama nekāda apliecība par valsts valodas zināšanu līmeni.

Un vēl rodas jautājums: “Kurš to pārbaudīs? Kurš ir tiesīgs un spējīgs pārbaudīt Saeimas deputātu valsts valodas zināšanu līmeni?” Tādas iespējas nav!

Līdz ar to lūdzu atbalstīt Cileviča kunga priekšlikumu un izslēgt no likumdošanas šo mirušo normu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas vienkārši neatbilst patiesībai, ka šīs normas svītrošana būtu pretrunā ar Satversmi. Es neiedziļināšos detaļās, jo man ir tā drusciņ neērti pēc demokrātijas profesora, kā saka, Dobeļa kunga, tādas spilgtas runas tur kaut ko komentēt.

Patiešām žēl, bet gadās arī tā, ka deputāti nezina, ko paraksta. Un arī šodien daži kolēģi no šīs tribīnes skaidroja, kā tas notika, ka viņi parakstīja kaut ko tādu, kad paši nezināja, ko paraksta. Taču es domāju, ka šajā gadījumā tas diez vai ir saistīts ar valsts valodas zināšanām, kaut gan varbūt vajadzētu kaut kādā veidā pārbaudīt kolēģu no ZZS valodas zināšanas.

Demokrātija nav visatļautība! Dobeļa kungs, es neizdomāju to! Mēs visi labi atceramies, ka tie ir Gorbačova vārdi, un, protams, ir ļoti labi, ka jūs atceraties šos vārdus.

Taču jums ir pilnīga patiesība. Vajag mācīties! Arī jums! Bet jūs diemžēl kopš Gorbačova laikiem neko neesat iemācījies. Un es pilnīgi piekrītu jums, ka nevajag atbalstīt nezinīšus un kādus vārdus jūs tur vēl izmantojāt, es tos neatkārtošu... Un, tieši vadoties pēc šīs loģikas, es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt jūsu viedokli.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikko šeit diskusijā mēs saņēmām interesantu informāciju par to, ka mūsu Satversme ir pretrunā ar Latvijas obligātajiem dokumentiem, jo šī norma acīm redzami ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo bija jau Strasbūras tiesas lēmums par deputāta kandidāta izslēgšanu no sarakstiem tikai uz tā pamata, ka viņai - tā bija sieviete - nebija pietiekamas latviešu valodas iemaņas. Un līdz ar to Satversme ir it kā pretrunā ar mūsu starptautiski saistošajiem dokumentiem, un tāpēc ir jāpārveido arī Satversme. Varbūt tas ir pareizi.

Un, otrkārt, par šiem kritērijiem. Vai ir kādi kritēriji, uz kuru pamata var izslēgt deputātu no Saeimas vai nav? Tātad nākamais solis šo arhaisko normu piekritējiem būtu izveidot speciālu komisiju ar Dobeļa un Ābiķa kungiem... ar Ābiķa kungu priekšgalā un pilnvērtīgi strādāt, lai pārbaudītu katru deputātu. Arī kritērijs tika nosaukts - Golubova kungam ir īpašs viedoklis par okupāciju, un saskaņā ar to viņš ir pirmais kandidāts, bet otrais varbūt esmu es.

Saskaņā ar to... Dobeļa kungs, es nobalsošu par jūsu kandidatūru šīs hipotētiskās komisijas priekšsēdētāja amatam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad tieši mūsu Saeima atcēla normu, kas paredzēja, ka deputātu kandidātiem ir vajadzīga apliecība par latviešu valodas zināšanām, šī Kārtības ruļļa norma ir nevajadzīga un arhaiska. Tas no vienas puses.

Pēc tam es pārliecinājos par Dobeļa kunga intelektuālo potenciālu un gribu viņam paskaidrot, ka tas, kas notika 1940.gadā, nebija okupācija, bet tas, kas notiek pašreiz, ka Latvijas karaspēks atrodas Irākā, - tā ir okupācija.

Turklāt man ir pretenzijas pret Saeimas sēdes vadītāju, jo tad, kad no Dobeļa kunga puses tika izteikti personīgi apvainojumi, viņam netika izteikts ne tikai rājiens, bet viņam nebija arī liegta iespēja runāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms? Nē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad ko piedāvā deputāts Urbanovičs? Viņš piedāvā nobalsot par normu, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt tajā gadījumā, ja viņš ir izstājies vai ir izslēgts no tāda nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, no kura viņš tika ievēlēts Saeimas frakcijā. Tas nozīmē... Godātie kolēģi! Mums ir jāpasteidzas, jo jau tagad mūsu Saeimā ir 23 šādi cilvēki. Ja mēs gaidīsim vēl kādu gadu, tad šādu cilvēku būs vairāk nekā puse no Saeimas, un tad mēs nekādā gadījumā nevarēsim pieņemt šādu normu.

Un vēl otrais moments. Es gribu pievērst jūsu uzmanību kolēģa Urbanoviča drosmei, jo gadījumā, ja mēs pieņemsim šo normu, tad Tautas saskaņas partijas frakcija vairs neeksistēs, jo visi deputāti būs izslēgti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Godātais deputāt Sokolovski! Ļoti labi, ka jūs uzmanīgi izlasījāt, tikai ļoti žēl, ka jūs neko nesapratāt. Redziet, kolēģi, nav cerību, ka šis priekšlikums varētu tikt šeit atbalstīts, un droši vien arī nebūtu pareizi šādu lēmumu pieņemt jau esošās Saeimas darbības laikā. Šis mans ierosinājums drīzāk bija domāts, lai uzsāktu diskusiju par tematu, kurš ir daudz plašāks nekā Saeimas kārtības rullis, un es jums tūlīt to mēģināšu pateikt.

Kolēģi, un visi šeit klātesošie zālē! Arī visas iepriekšējās Saeimas, kas ir bijušas, un visi deputāti ir koruptīvā stāvoklī! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs, Latvija, esam vienīgā valsts pasaulē, kur ir iespējams privatizēt deputātu mandātu, proti, vēlētāju gribu. Jo mūsu Satversmē ir absolūti stingri noregulēts un ierakstīts tas, kas ir unikāla parādība vismaz Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Līdz ar to ne ar kādiem likumiem mēs būtībā nevaram regulēt šīs attiecības. Vēlētāji, kuri ir vīlušies kādā savā ievēlētajā deputātā, nekādā veidā nevar viņu atsaukt. Tas ir izslēgts!

Bez tam iepriekš nobalsotās normas par valodas prasmi vai neprasmi arī ir antikonstitucionālas, jo Satversme aizliedz mums pašiem šeit kādam atņemt mandātu. Tas viss ir nākamo, teiksim, Satversmes tiesu jautājums. Un es paredzu arī to, ka mēs iegūsim zināmas juridiskas problēmas sarunās ar Eiropas juristiem.

Es aicinu to visu pārdomāt. Šodien visi ir iekarsuši ar jaunas valdības aprišu skatīšanu. Pamēģiniet padomāt par to, par ko ir runa, nevis tikai par to, kas ir rakstīts, un necentieties atrast starp diviem komatiem sev nesaprotamas lietas, Rugātes kundze!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Urbanoviča kungs! Jums galīgi ir sajukusi orientācija, jo jūs nezināt, ko darījāt vakar un ko darāt šodien, jo jūs jau runājat paši pret sevi. Es piekrītu: pieņemsim šo priekšlikumu tagad, nevis atstāsim to uz nākamo Saeimu, tātad izdarīsim to šajā Saeimā. Un tad jūs, visa frakcija, visa nākamā frakcija - tie sociālisti, būsiet ārā! Un paliks tikai daži no PCTVL. Lūk, ļoti kolosāls variants! Ideāls variants! Jo jūs taču jau izstājāties no PCTVL. Izstājāties? Jā! Latvijas Sociālistiskā partija izstājās? Izstājās! Tātad jūs jau paši, tā sakot, atzīstat, ka varbūt nemaz nevajag likumu pieņemt. Izstājieties uzreiz! Nolieciet mandātus! Nolieciet mandātus, un viss būs kārtībā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Vārds ziņotājam! Nav...

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 41, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Dobeļa kunga zināšanai: par okupāciju nerunāšu.

Mans priekšlikums ir, ka komisijas priekšsēdētājs apstiprina komisijas nolikumu, nosakot komisijas priekšsēdētāja biedra un sekretāra pienākumus un atbildību, kā arī to personu loku, kurām ir tiesības piedalīties slēgtās komisijas sēdēs.

Godātie kolēģi! Jūs visi taču paši zināt, ko cilvēks, kas pirmo reizi atnācis uz darbu vai aizgājis uz citu darbu, dara, kad ir atnācis uz kadru nodaļu vai personāla daļu: katram cilvēkam jāparakstās uz lapiņas, kur ir uzrakstīti viņa pienākumi, tas, kas viņam jādara un par ko viņš atbild. Kā risināt visus jautājumus? Diemžēl tas nav ierakstīts Kārtības rullī. Bet pats nosaukums taču ir “Kārtības rullis”! Paies tikai divi gadi, un atnāks jaunie deputāti, un arī viņiem būs jāzina, ko viņi darīs, ja tiks ievēlēti par priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja biedru. Katram ir jāzina, kas viņam jādara un par ko viņš atbild. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputāta Igora Solovjova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

M.Segliņš. 13.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts galīgajā, trešajā lasījumā.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Notariāta likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 494, - “Grozījumi Notariāta likumā”. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un Juridiskā komisija ir sniegusi savu atzinumu par tiem.

1.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 61, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 6. - daļēji atbalstīts, ietverts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 14. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 72, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 81, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos! Vai deputāts Jaunups pieteicies debatēs? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts un iestrādāts 21.priekšlikumā.

23. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr. 3205 - likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Likumprojekta trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 39 priekšlikumus. Komisijas sēdē visi priekšlikumi tika izskatīti, un komisija ir pieņēmusi lēmumu par katru no tiem.

1.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 15. un 16.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 19. un 20.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 21. un 22.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 25., 26. un 27.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 28. un 29.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 31. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 32. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 33. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 34. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 35. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 36. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 37. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 37., 38. un 39. priekšlikumu.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3206 - likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirms trešā lasījuma komisija kopumā tika saņēmusi 24 priekšlikumus. Visus šos priekšlikumus savā sēdē komisija izskatīja un pieņēma šādu lēmumu.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 10., 11. un 12.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Atklājam debates. Par 12.priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs... Nē, debates tomēr netiek atklātas. Tātad pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 16. - deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu ieviest skaidrību par savu priekšlikumu, jo, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsprieda manu piedāvājumu, man radās tāds iespaids, ka ne visi līdz galam izprot tā būtību.

Priekšlikuma būtība ir nostiprināt likumā pienākumu uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri faktiski saņem šiem pārvadājumiem licenci, noformēt firmas attiecības ar šoferiem, ar tiem darbiniekiem, kuri veic šādus pārvadājumus, tātad nokārtot šīs darba attiecības, proti, noslēgt darba līgumu starp pārvadājumu uzņēmumu un autotransporta vadītāju.

Kāpēc tas ir tik svarīgi, lai maršruta taksometru vadītāji un citu maršrutu autobusu vadītāji strādātu šajos uzņēmumos tieši kā darbinieki? Pirmām kārtām tas ir nodokļu jautājums, jo tagad pastāv sekojoša kārtība: uzņēmums, komercsabiedrība saņem licenci pasažieru pārvadājumiem un nenodarbina konkrētus cilvēkus, šoferus, bet noslēdz ar viņiem līgumus kā ar individuālajiem komersantiem. Tas nozīmē pirmām kārtām to, ka tieši šie individuālie komersanti, šoferi, maksās par sevi gan sociālo nodokli, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un visus pārējos nodokļus. Taču tas lielais uzņēmums, kas saņēma licenci, faktiski neatbild ne par vienu šo te, ko es minēju, nodokli. Un līdz ar to viņiem ir iespēja izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Bez tam šis pirmais jautājums ļoti nopietni un cieši ir saistīts ar otru problēmu, un šī problēma ir negodīgā konkurence pasažieru pārvadājumu tirgū, jo vienas firmas... Es, pieņemsim, varu minēt Rīgas uzņēmumus, kas pēc saviem noteikumiem, pēc Rīgas pašvaldības noteikumiem, strādā ar saviem šoferiem. Tieši tā es to piedāvāju ierakstīt likumā, proti, ka vajag noslēgt darba līgumu ar visiem šoferiem, jo citiem uzņēmumiem atsevišķu Latvijas pašvaldību pilsētās tomēr ir iespēja izvairīties no šīs te kārtības.

Nākamā ļoti nopietnā problēma ir sociālās aizsardzības problēma - tieši šoferu sociālās aizsardzības problēma, jo, protams, viņi, kā individuālie komersanti, vēlas saņemt lielāku algu, un darba devējs rēķinās ar to. Viņš maksā diezgan mazas summas, lai no šīm summām tie individuālie komersanti maksātu mazākus nodokļus. Protams, arī viņi vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas, lai saņemtu sev lielāku atalgojumu.

Tātad, ja mēs pieņemsim manu piedāvājumu, tad mēs papildus ieviesīsim iespēju maksāt par šoferiem sociālo nodokli, kas, protams, atstās ietekmi uz viņu pensijām, uz medicīnisko apkalpošanu un tā tālāk.

Turklāt šis jautājums ir arī pretrunā ar licencēšanas kārtību, jo šeit pastāv tāda lieta: uzņēmums saņem licenci uz sava vārda, bet tajā pašā laikā tas nodod pēc tam šo licenci individuālajiem komersantiem, kas atbild par visiem šiem pārkāpumiem, piemēram, kaut vai par to pašu nodokļu nemaksāšanu atbild individuālais komersants, nevis uzņēmums, lai gan licence tika izsniegta uzņēmumam. Tā ir liela pretruna.

Mans lūgums ir atbalstīt šo piedāvājumu un balsot “par”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 45, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

S.Fjodorovs. Nākamais ir 17. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 20. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 21. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 22. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 23. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

S.Fjodorovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā”.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godājamie deputāti! Līgumam par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, un līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, kas apstiprinātu šo līgumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Šim likumprojektam ir tikai divi lasījumi, un tas ir pieņemts galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tātad likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Arī šo likumprojektu - starptautisko līgumu mēs izskatām divos lasījumos. Uz otro lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Par šā dokumenta - šīs konvencijas ievērošanu atbildīga ir Satiksmes ministrija. Lūdzu nobalsot par likumprojektu, kas apstiprina šo konvenciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, atturas - 1, pret - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tātad arī šis likumprojekts ir skatāms divos lasījumos. Līgums par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm paredz tādas pašas diplomātiskās privilēģijas, kādas ir arī citos gadījumos. Atbildīga par šā līguma uzraudzību ir Latvijas Tieslietu ministrija.

Lūdzu jūs apstiprināt ar savu balsojumu arī šo līgumu un likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3112. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to. Aicinu arī Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Zunda. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam tiek piedāvāts 5.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.novembris.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam grozījumus Publisko aģentūru likumā, atbildīgā komisija izvērtēja pavisam 19 priekšlikumus.

1. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pašvaldību sadarbība ir absolūta vērtība gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

Pirmkārt, tā pieskaitāma pie pašvaldību galvenajām demokrātiskajām brīvībām, par ko liecina Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 10.pants, kas ir speciāli veltīts pašvaldību sadarbībai un šīs sadarbības atbalstīšanai. Latvija, 1996.gadā pievienojoties Eiropas Vietējo pašvaldību hartai, ir uzņēmusies starptautiskās saistības, ka pašvaldību sadarbība tiks atbalstīta.

Otrkārt, pašvaldību sadarbība lielākajā daļā gadījumu ir tieši saistīta ar efektivitāti. Neatkarīgi no tā, kāds pašlaik ir pašvaldību lielums, neatkarīgi no tā, kādas turpmāk būs šīs pašvaldības, šīs pašvaldības nekad nebūs vienādas un nekad nebūs iespējams panākt tādu situāciju, ka pilnīgi visas funkcijas būtu lietderīgi ietvert vienas pašvaldības ietvaros, izslēdzot vairāku pašvaldību sadarbību.

Tā kā pašvaldību sadarbība ir iespējama gan publisko tiesību jomā, gan arī privāto tiesību jomā, tad, protams, šī sadarbība neaprobežojas tikai ar kopīgu komercsabiedrību izveidošanu, bet ir nepieciešams izveidot pašvaldību iestādes.

Tieši Publisko aģentūru likums ir tas, kas vislabāk reglamentē pašvaldību iestāžu izveidošanu, jo šajā likumā ir atrisināti daudzi juridiski jautājumi, un, ja kaut kādi jautājumi par pašvaldību sadarbību līdz šim vēl nav atrisināti, tad, protams, labākais veids, kā attīstīt šo sadarbību, kā to nodrošināt, ir precizēt attiecīgās normas, saglabājot tās un veicinot pašvaldību sadarbību.

Jā, pašlaik galvenās problēmas saistībā ar sadarbību ir radušās plānošanas reģiona valsts aģentūrām, kurām tāpēc, ka ir pieņemts neprecīzs šo aģentūru statuss, ir radušās juridiskas problēmas: tām ir jāpārreģistrējas un tās nevar saņemt Eiropas Savienības naudu. Taču ne mazākā mērā tas attiecas arī uz dažādiem citiem gadījumiem.

Pie tam pašvaldību sadarbības nepieciešamība publisko tiesību sfērā var rasties divu iemeslu pēc. Viens iemesls - ja pašvaldības pašas tā nolemj. Otrs iemesls - ja valsts ar likumu paredz šādas sadarbības nepieciešamību. Tipisks piemērs ir Reģionālās attīstības likums, kurā tieši tāda shēma bija izveidota.

Pēc likuma loģiskās struktūras vadoties, redzam, ka šeit ir vieta, kurā ir teikts, kas var izveidot aģentūras - publiskās aģentūras. Protams, pašvaldību kopīgā aģentūra nav tas pats, kas ir valsts aģentūra, un nav tas pats, kas ir vienas pašvaldības aģentūra.

Tāpēc šeit būtu vietā norma, ka pašvaldības divos gadījumos - ja likums to paredz vai ja pašvaldības tā ir nolēmušas - var izveidot kopīgu aģentūru.

Aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Vai komisijas vārdā nav nekas piebilstams? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 65, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts, iekļauts 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 4. - ministra Lujāna priekšlikums. Ir ietverts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 4. un 5.priekšlikumu nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 7. un 8.priekšlikumu nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9. - parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Ir atbalstīts, mainot attiecīgo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 10. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Ir atbalstīts. Tāpat - 11.priekšlikums, kas ir analogs.

Sēdes vadītājs. Pret 10. un 11.priekšlikumu nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 12. un 13.priekšlikums, ko ir iesnieguši parlamentārais sekretārs Māris Pūķis un Juridiskais birojs, ir atbalstīti, jo tie ir analogi.

Sēdes vadītājs. Pret 12. un 13.priekšlikumu nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 14. - parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 15. - parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 16. un 17. - parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Un līdz ar to nav balsojams 19. - parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kādi būtu termiņi priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā nosaku 5.novembri.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad 5.novembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 959. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

P.Kalniņš. 5.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad - 5.novembris.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 884.

1. - labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

2. - labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 4. - labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 6. - labklājības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 8. - deputātes Bendrātes un deputātes Liepiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis ir Darba aizsardzības likums. Tajā ir runa par to, kā darba devējam ir jāaizsargā savi strādnieki gan pret negadījumiem, gan pret arodslimībām. Tur ir tāds pants kā “Darba aizsardzības vispārīgie principi”, kur ir darba devēja pienākumi izskaidroti; tur ir nodaļa “Darba devēja pienākumi un tiesības”, tur ir pants par to, kā darba devējs nodrošina darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā, un tā tālāk. Viss ir uz darba devēja pleciem uzlikts, un tā tam arī ir jāpaliek. Taču 9.panta sakarā pēkšņi Ministru kabinets nāk ar ierosinājumu uzdot šos uzdevumus kompetentai institūcijai! Tātad kāds no ārpuses nāks un šos uzdevumus veiks, un tikai tad, ja Ministru kabinets atbrīvos kādu uzņēmumu no tā, tas varēs pats to iekšēji organ izēt.

Es gribu teikt, ka šis priekšlikums ir vērsts pirmām kārtām pret visa likuma būtību, un, otrkārt, pret Eiropas direktīvām. Tās mums var patikt vai nepatikt, bet, ja tādas direktīvas ir, mums ir tās jāpilda. Šā gada pavasarī komisijas ziņojumā tieši par šo punktu ir gari un plaši izklāstīts, kādas ir sakarības. Un man jāsaka arī, ka esmu mazliet pārsteigta par to, ka mūsu Labklājības ministrijas ierēdņi acīmredzot šādus papīrus vispār nav lasījuši.

Es izlasīju arī astoņas lappuses garu tiesas spriedumu pret Nīderlandi, kur ir ļoti skaidri un gaiši pateikts, ka darba devējam šie uzdevumi ir jāpilda un ka tikai tad, ja viņš to nevar - tikai tādos gadījumos! -, piesaista no ārpuses kādu kompetento institūciju. Nīderlande dabū maksāt tikai par to, ka viņa savā likumdošanā to nav ieviesusi. (Mēs tagad taisāmies darīt vēl trakāk!) Nīderlandieši deva saviem uzņēmējiem iespēju izvēlēties - vai nu pašiem šos pienākumus pildīt, vai piesaistīt institūcijas. To viņi nedrīkstēja. Viņiem ir jānodrošina, lai uzņēmēji to darītu. Taču mēs tagad taisāmies ieviest normu, kas uzliktu uzņēmējiem par pienākumu piesaistīt kādu no ārpuses... Tas ir pilnīgā pretrunā ar šā likuma garu. Man liekas, ka tā mēs nonāksim diezgan lielās grūtībās.

Bez tam es jums labprāt nolasīšu vienu īsu komentāru no cilvēka, kas strādā tieši ar šīm lietām. Viņš raksta tā:

“Ministru kabineta noteikumu projektā ir plānots, ka viens no komercdarbības veidiem, kuru veicot darba devējam ir jāpiesaista kompetenta institūcija, ir celtniecība. Nav izprotams, kā kompetentā institūcija spēs novērtēt darba vides riskus, ja tai vispār nevar būt iespējams uzkāpt kvalificētas celtniecības firmas uzceltajos mastos, jo nepieciešami uzstādītajai stingrās piekares līnijai atbilstoši blokatori, kas savukārt ir trešās kategorijas individuālās aizsardzības līdzekļi, un principā nav paredzēta to nodošana citām personām. No personīgās pieredzes zinu, ka reālas pārbaudes ir būtiskas, jo tās palīdz novērst neatbilstības, kas tieši apdraud to darbinieku veselību un dzīvību, kuriem jākāpj mastos.”

Un tas ir arī šā likuma un arī direktīvas gars, doma un gars, - tas, ka darba devējs un darbinieki, kuri ir ieinteresēti, lai būtu droša darba vide, to nodrošina. Ka to nodrošina viņi nevis kaut kādas kompetentas institūcijas no ārpuses!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

A.Klementjevs. 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. Nākamais priekšlikums ir no deputātes Bendrātes un deputātes Liepiņas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 12. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Klementjevs. 13. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 15. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 16. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 16. un 17.priekšlikumu nav iebildumu.

A.Klementjevs. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Klementjevs. 19. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Klementjevs. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Sakiet, lūdzu, kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam!

A.Klementjevs. 8.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 915).

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 2. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

E.Jaunups. 3. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm mēs jau grozījām Administratīvo pārkāpumu kodeksu - paredzējām, ka par mācību maksas nelikumīgu iekasēšanu izglītības iestādē var sodīt ne tikai iestādes vadītāju, bet arī vainīgo personu. Šodien deputāta Agešina priekšlikums, kurš attiecas uz pamata un vidējās izglītības pakāpēm, atceļ šo mūsu iepriekšējo lēmumu. Iedomāsimies situāciju, kas diemžēl nav neiespējama mūsu skolās! Es runāju par tiem nelikumīgajiem maksas iekasēšanas no vecākiem gadījumiem, kas tiek saukti par ziedojumiem, lai gan tiem trūkst ziedojumam raksturīgā brīvprātības elementa. Ja klases audzinātājs iedomātos veikt šādas darbības, viņš paliktu nesodīts, jo sodīt var tikai iestādes vadītāju, un tas ir skolas direktors.

Tas, ka vecāki ziedo savai skolai, ir ļoti labi, bet tas ļoti labi ir tikai vienā vienīgā gadījumā - tad, ja šis ziedojums ir absolūti brīvprātīgs, taču, ja tas ir pieprasīts ziedojums, tad tas degradē pašu ziedošanas ideju un kļūst par pilnīgu pretēju lietu. Un tādējādi par šādām darbībām tomēr būtu jāparedz sods, un šis sods būtu jāparedz tieši vainīgajai personai, nevis tikai un vienīgi izglītības iestādes vadītājam.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Tāpēc es aicinu šo deputāta Agešina priekšlikumu noraidīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. Godātie kolēģi! Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 8.novembirs.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas Nr.803).

1. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

E.Jaunups. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Visi šie priekšlikumi - no 2. līdz 6. - ir būtisks starptautiski atzīts cilvēktiesību ierobežojums, un te ir runa par tādām starptautiskām tiesībām kā mītiņu, ielu gājienu un sapulču brīvība.

Un arī 6.priekšlikums, kas attiecas uz sabiedrību dibināšanas brīvību, ir būtisks ierobežojums.

Sakarā ar to būtu godīgi un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa garam, ja mēs šos priekšlikumus skatītu pilnīgi mierīgi, sākot no nulles lasījuma, nevis rīkotos tā, kā izdarīja atbildīgā komisija, kas otrajā lasījumā iekļāva priekšlikumus, kas ļoti būtiski izkropļoja visu iepriekšējā likumprojekta garu.

Cienījamie kolēģi! Visi šie ierobežojumi attiecas, protams, tieši uz PCTVL organizētajām masu demonstrācijām, bet visi šie priekšlikumi skar arī mītiņu un sapulču brīvību jebkuram, un nav svarīgi, vai tā ir sabiedrība par atklātību “Delna”, kam var nākties samaksāt lielāku soda naudu, ja mēs pieņemsim šos grozījumus, nekā tā nopelna gada laikā. Tas pats sagaida arī denacionalizēto namu īrniekus.

Tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt nevienu šo priekšlikumu - sākot no 2., kuru mēs patlaban apspriežam, un beidzot ar 6., un noraidīt visus šos priekšlikumus, bet, ja ir kāda nepieciešamība vispār tādus skatīt, tad vajadzētu sākt no nulles lasījuma un apspriest visus šos priekšlikumus arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Vai ziņotājam ir kas sakāms?

E.Jaunups. Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

E.Jaunups. Nē, nē! Ir jābalso par 2.priekšlikumu

Sēdes vadītājs. Jā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Jaunups. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

E.Jaunups. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

E.Jaunups. 8.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 8.novembris, līdz kuram iesniegsim priekšlikumus trešajam lasījumam.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 1.jūnijam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Parlamentārā izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei saskaņā ar komisijas sākotnēji noteiktajiem darbības virzieniem turpina izvērtēt Saeimas deputāta Einara Repšes veikto darījumu likumību. Komisijas starpziņojumā minētie fakti, kas tika darīti zināmi Saeimai un visai Latvijas sabiedrībai šā gada 3.jūnijā, ir nosūtīti tiesībsargājošajām iestādēm izvērtēšanai. Balstoties uz tiesībsargājošo iestāžu atzinumiem, komisija izdarīs savus galīgos secinājumus.

Pēc starpziņojuma publiskošanas komisija turpināja saraksti ar valsts, pašvaldības un publiskajām iestādēm, lai papildus nodrošinātu komisijas darbībai nepieciešamo informāciju. Viens no būtiskākajiem dokumentiem, uz kura pamata komisija var balstīt savu atzinumu un sagatavot galaziņojumu, ir Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācija par 2004.gadu, kuras iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā ir 2005.gada 1.aprīlis.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl joprojām tiek veikta Einara Repšes finansiālo darījumu pārbaude, komisija lūdz Saeimai pagarināt komisijas darbības laiku līdz 2005.gada 1.jūnijam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Lagzdiņa, Šņepstes, Zommeres, Dalbiņa un citu iesniegumu: “Lūdzam turpināt Saeimas 28.oktobra sēdes darbu līdz visu darba kārtības jautājumu pilnīgai izskatīšanai.” Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes pagarināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 33, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Parlamentārā izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei tika izveidota ar mērķi apzināti apmelot premjeru un rast ieganstu valdības gāšanai. Komisija bija nepieciešama, jo KNAB, prokuratūra un citas tiesībsargājošās institūcijas, atšķirībā no komisijas, var strādāt tikai pēc tādiem principiem, kas balstās uz pierādījumiem un tiesiskiem apsvērumiem, nevis uz šķietamību un tendenciozu faktu interpretāciju.

Jūs zināt, ka darījumi notikuši likumīgi, tāpēc izliekaties neesam par to droši. Repšes privātie darījumi, kas nekādā veidā neskar ne valsts īpašumu, ne valsts finanšu līdzekļus, nav un nekādā veidā nevar būt izmeklēšanas komisijas kompetencē. Izmeklētāji zina, ka darījumi notikuši likumīgi, tāpēc izliekas par to neesam droši.

Bet ko šādā situācijā dara Šmita komisija? Pat tikai nedaudz ieskatoties komisijas ziņojumos, tās darbības neobjektivitāte un tendenciozitāte ir acīm redzamas. Piemēram, 2004.gada 29.aprīlī Šmits vārdu “iespējams” pāris minūšu izteikumos lieto 4 reizes. 2004.gada 3.jūnijā Šmits savus apsvērumus uz “iespējams” pamato jau 8 reizes. Un, kā reiz teica Andris Šķēle, tikai pieredzējuši nelieši lieto vārdu “iespējams”. Iespējamību apstrīdēt nav iespējams.

Ir padomāts par to, lai ziņojumā lietotie vārdi apvainotu, celtu neslavu, taču nav veltīts darbs, lai starp teikumiem būtu loģiskas un tiesiskas saistības. Piemēram, 3.jūnijā sniegtajā ziņojumā minēta Einara Repšes kā premjera līdzdalība administratīvo aktu izdošanā. Vienīgais nosauktais piemērs - Rīgas brīvostas robežu grozīšana, taču pretēji ziņojumā teiktajam, tas patiesībā nemaz nav administratīvs akts.

Par sevišķu gara mazspēju liecina pārmetums, ka KNAB nav pētījis jautājumu, vai Repšem bija nepieciešamās prasmes un iemaņas ienākumu gūšanā no uzņēmējdarbības un vai Repšes patēriņa vajadzības atbilst viņa iespējām.

Šmits nepamatoti un nepatiesi apgalvo, ka naudu Repše ir ieguldījis augsti spekulatīvos darījumos. Šmits deklarē, ka komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonu deklarācijas formu, bet neko piecu mēnešu laikā tā arī nav ierosinājis.

Tāpat cienījamais komisijas vadītājs apgalvo, ka KNAB pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālajai mazspējai vai personiskai ieinteresētībai, taču turpat vai pusgada laikā neko nav darījis, lai uzlabotu, viņaprāt, nepietiekamo KNAB darba kvalitāti.

Bet visparadoksālākā atziņa ir Šmita kunga paustais, ka komisija ir spiesta interpretēt faktus atbilstoši pašu komisijas locekļu izpratnei par ētisku, godīgu un loģisku rīcību.

Šmita kungs! Ieskatoties Lusorft datu bāzē, jebkurš var konstatēt, ka bez Saeimas Prezidija sekretāra un bez šīs parlamentārās apmelošanas komisijas vadītāja amatiem jūs ieņemat arī valdes priekšsēdētāja amatu SIA Luterisma mantojuma fonds. Lieki piebilst, ka tas ir rupjš likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpums.

Kas, jūsuprāt, Jāni Šmit, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību? Tā ir reliģiska, sabiedriska vai politiska organizācija? Un valdes priekšsēdētāji - vai tie ir zinātniski, radoši vai varbūt mediķa amati? Vai varbūt 8.Saeimas vairākums ir slepus lēmis un atbalstījis jūsu darbošanos šajā Mičiganā (ASV) reģistrētam uzņēmumam simtprocentīgi piederošajā Latvijas kapitālsabiedrībā? Kāda ir jūsu atbilde, Šmita kungs? Jums atbildes nav. Padomājiet, ko par šiem aktiem jūs paskaidrosiet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kur šodien pat es vērsīšos ar pieprasījumu izvērtēt un novērst jūsu interešu konfliktu.

Būtu pavisam jautri, ja tikai liekulība nebūtu tik skumja un nožēlojama, kas paveras, aplūkojot, ar ko tad Šmita kunga vadītais uzņēmums nodarbojas, - izdevējdarbība, mākslinieciskā un literārā jaunrade un interpretācijas, atrakciju un atpūtas parku darbība, ziņu aģentūru darbība, konsultēšana komercdarbībā, vadībzinībās, kā arī jurisprudences, rēķinvedības un auditorpakalpojumu sfērās, konsultāciju sniegšana nodokļu jautājumos un tamlīdzīgi, un tā joprojām.

Kolēģi! Pieredze ir acīm redzama. Šmita kungs aktīvi veic literāru jaunradi...

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt...

E.Jaunups. Ir vēl 20 sekundes, un es pabeigšu.

Sēdes vadītājs. Jūsu debašu laiks ir beidzies.

E.Jaunups. ...Smeļas pieredzi jurisprudencē, rēķinvedībā un auditorpakalpojumu sfērā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūsu debašu laiks ir beidzies. Un jūs nerunājāt par lēmuma projekta tematu!

E.Jaunups. Lūdzu papildus 1 minūti! (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni: “Lai runā!”)

Sēdes vadītājs. Nu, runājiet, runājiet!

E.Jaunups. Pieredze ir acīm redzama. Šmita kungs aktīvi veic literāru jaunradi, smeļas pieredzi jurisprudences, rēķinvedības un auditorpakalpojumu sfērās, lai tendenciozi un demagoģiski interpretētu faktus un tādējādi gādātu ziņas - ziņu aģentūrām pliekanas atrakcijas.

Kas atliek citiem? Vienīgi ticēt, ka tik rupji, kā 2000.gadā ar Latvijas Pirmo partiju vēlētāji vairs nekļūdīsies.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs šodien balsot pret šīs parlamentārās apmelošanas komisijas darbības termiņa pagarināšanu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Es gribu aizrādīt deputātam Jaunupam, ka viņš nerunāja par lēmuma projektu. Tas - pirmkārt.

Un otrkārt. Šodien neizskatām deputāta Šmita kaut kādu lēmuma projektu, bet izskatām to, kas ir darba kārtībā.

Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja mācītāja Jāņa Šmita amata un personības mudināts, mēģināšu savas pārdomas izteikt - atšķirībā no kolēģa Jaunupa - jums, Šmita kungs, iespējami saprotamā formā.

Kad Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības, kāds no eņģeļiem kļuva uz cilvēku skaudīgs. Viņš ir tas, ko sauc tūkstoš vārdos, jo viņa pirmais vārds “Gaismas nesējs” jeb Lucifers vairs neatbilst nozīmei. Sātans nav tiesīgs iznīcināt cilvēku tieši. Viņš tādēļ rīkojas citādi. Viņa taktika visos laikos ir bijusi pavedināšanas un apsūdzēšanas taktika. Ne velti Bībelē, Jāņa Apokalipsē, sātans nosaukts par to, kas apsūdz mūsu brāļus Dieva vaiga priekšā. Apsūdz mūs ar savu tuvāko muti. Mūsu kopīgs pretinieks, melu tēvs, ir sātans, kas var iemājot katrā. Bauslībā ir rakstīts: “Tev nebūs nepatiesu li ecību dot par savu tuvāko.” Nepatiesas apsūdzības sauc par meliem. Bet, lai meli atklātos, ir jāpaiet laikam. Ījaba grāmatā dialogā starp Dievu un sātanu varam lasīt par šādu melu atpazīšanas procesu. Taisnais Ījabs ir velna skaudības objekts un tādēļ Dievam apsūdzēts, ka noliegšot Radītāju, ja tam uzsūtīs nelaimes. Dievs ļauj izmēģināt, bet Ījabs stingri paliek taisns. Viņš paliek uzticīgs savai sirdsapziņai, kaut arī nevar redzēt savu ciešanu iemeslu, jo visaugstākās cīņas paliek apslēptas tur - mākoņos.

Tātad cīņa pret velna inspirētām nepatiesām apsūdzībām dod iespēju cilvēkam atklāt savu lielumu un notiek apmelotāju cerībām pretējais. Nepatiesi apmelotā cilvēka cieņa uzmirdz jo spožāk. Diemžēl sātanam izdodas pavedināt dažus cilvēkus, apmelot ar savu muti, iznīcināt savu tuvāko, kā teikts Zālamana pamācībās, un sekas ir traģiskas. Sākas šo apsūdzētāju personības pilnīga degradācija. Nepatiesas liecības nepaliks nesodītas. Kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. Kas savu brāli aprunā, aprunā likumu un tiesā likumu. Bet, ja tu tiesā likumu, tad tu neesi likuma darītājs. Mateja evaņģēlijā teikts: “Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti! Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu tiesu jūs tapsit tiesāti! Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?”

Šmita kungs! Jūsu partijas grāmatvedi 22 dienas paglāba no laicīgās tiesas un no cietuma. Bet vai Dieva tiesai pret viņu un viņas darba devējiem būs noilgums? Dod mums spēku cīnīties pret nelabā pavedināto kārdinājumu nepatiesi apsūdzēt savu tuvāko un dod maniem tuvākiem brāļiem Saeimā spēku izbeigt parlamentārās apmelošanas komisijas nožēlojamo eksistenci!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Āmen!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šodien manu uzstāšanos bija pavisam viegli sagatavot, jo, kā zināms, dažas netīras politiskas spēles, kuru realizēšanai ir veidots liels daudzums parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Saeimā, ir jau pierasta lieta. Tāpēc es nedaudz pastudēju Saeimas sēžu stenogrammas, un man izveidojās ļoti pārliecinoša pašreizējās izmeklēšanas komisijas lietderības analīze, kuras autori esat jūs, cienītie daudzpieredzējušie kolēģi.

Tātad: “Mums ir jāsaprot, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir politisku mērķu sasniegšanai, bet ne tādēļ, lai nodarbotos ar noziegumu izmeklēšanu”, - pārliecinoši konstatē Tautas partijas frakcijas deputāte Vineta Muižniece 1999.gada 30.septembrī. Un turpina tikpat iznīcinoši: “Ja komisijas, tad mēs šeit varam redzēt vienas vienīgas neveiksmes. Un pieredze parlamentāro komisiju veidošanā šeit ir jau no Augstākās padomes laikiem.”

“Komisijas darbu mēs novērtēsim tad, kad būs pabeigta tiesa, kad būs notiesāti visi vainīgie,” apņēmības pilns notiesāt tos, kas vainīgi 3 miljonu pazušanā no “Latvenergo”, iebilda pašreizējais premjera biroja vadītājs, toreizējais deputāts no “Latvijas ceļa” Andrejs Panteļējevs.

Viņa tālaika frakcijas kolēģis, pašreizējais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns, turpina: “Patiesībā es nekad nedomāju, ka šī valsts, tās augstākā pārstāvniecība nonāks tik tālu, cik tā šobrīd ir nonākusi. Tas ir pēc Freida: varam paskatīties, kas ir tie lielākie mednieki, tie, kuriem tās slepenās tieksmes summējas kaut kādu citu ķeršanā. Mēģina izspēlēt savas politiskās atriebības, galu galā mēģina darboties kāda uzdevumā, un uzdevuma devējiem ir pilnīgi vienalga.”

Komisijas veidošanas ierosinātāju vidū redzam vairākus parlamentāros izmeklētājus jau ar lielu praksi, kuri diemžēl nevar lepoties ar lieliem panākumiem, jo, manuprāt, kļūdas ir bijušas gan mērķa nospraušanā, gan darba organizēšanā.

Ir pilnīgi nepieļaujami, ka šodien neviens no komisijas locekļiem neizteiks arī savu viedokli par to, kas ir un kā nav un kā notiek darbs šajā komisijā.

Kā vienmēr, tieša un precīza ir bijusi Muižnieces kundze: “Nepatiesa apsūdzība smagu noziegumu izdarīšanā ir krimināli sodāma. Pierādījumu falsifikācija nav mazāk bīstams un smags noziegums.”

Papildina ekspremjers Valdis Birkavs: “Pirmskara Latvijā bija šāda komisija, faktiski viena, un tā nodarbojās ar Andrieva Niedras valdības darbības izvērtējumu, un neapšaubāmi, ka nekādu galaziņojumu viņa neuzrakstīja un materiālus nodeva tiesvedībai.”

“Tas nozīmē, ka pat pirmskara Latvijā, kad varbūt bija cita situācija, nekas pozitīvs no tā neiznāca,” - tā izsvērti situāciju raksturoja Ivars Godmanis.

Kolēģi, es zinu, ka arī jūs zināt, ka šīs komisijas darbība ir līdz šim vēl nebijis farss. Jums nākas to atbalstīt tikai tāpēc, ka to prasa partiju bosi. Tomēr, pat kalpojot iedomātām politiskām interesēm, ir iespējams saglabāt pašcieņu un nekļūt smieklīgam, tērējot nodokļu maksātāju naudu tik zema līmeņa politiskajam cirkam.

Citādi tā vien liekas, ka nākamais solis visā šajā izrādē būs atbalstīt Leiškalna kunga 2002.gada 17.februārī izteikto ideju: “Mani neinteresē, cik strādās šī komisija, mans projekts - izmainīsim Kārtības rulli un padarīsim to par pastāvīgo komisiju.”

Es tomēr ceru, ka mēs tādu lēmumu nepieņemsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Edgars Jaunups. Otro reizi.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Tikai vēl viens citāts.

Viens mūsu pašreizējā kolēģa citāts:

“Es redzu informāciju par to, ka nevainīgi tiek vajāti cilvēki, ka notiek vainīgo cilvēku attaisnošana, ka informācijai spraucas cauri pamatā meli vai ka šī informācija ir sagrozīta. Nezin kā par dzīves normu jau ilgāku laiku ir kļuvusi kukuļņemšana un kukuļdošana, bezkaunība, bezgodība, cilvēktiesību neievērošana, es gribētu pat teikt, diskriminācija, arī par to, ka tu nepiederi īstajai partijai, un visi cīnās viens pret otru, viens ar otru, apvaino viens otru, bet tajā pašā laikā noziedznieki brīvi atstāj savas nosodījuma vietas un par to nevienam nekas nav.

Es gribētu aicināt jebkuru no mums - neimitēsim darbošanos! Un, ja mēs tā dzīvosim arī tālāk, mēs paši ļoti labi saprotam, ka mēs mīcīsimies uz vietas un ka nekur tālu tā arī netiksim. Kur nu vēl uz Eiropas Savienību!”

Runājot par Pedofilijas komisiju, 7.Saeimas sēdē 2000.gada 17.februārī uzstājās no Aināra Šlesera vadītās “Jaunās partijas” ievēlētā 7.Saeimas deputāte Ingrīda Ūdre. Paradoksāli, bet tieši vakar viņa, būdama ceļā uz savu sapņu troni, paklupa kopā ar Kastēna kungu - abi divi paklupa un tā arī nekur nenokļuva.

Padomājiet arī jūs katrs, kas šodien balsos par šo lēmuma projektu, ka arī jūsu mērķiem reiz var pienākt tāds pats finišs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstu šo brīnišķīgo ideju par komisijas pilnvaru termiņa bezgalīgu pagarināšanu, kā arī visu to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu piemērošanu, kurus mēs nupat pieņēmām pēc kārtas un kopumā.

Taču es gribētu drusciņ paplašināt to cilvēku loku, kuru darbību šī komisija izskata, - paplašināt attiecībā uz Tautas partijas pārstāvjiem, jo viņi no rīta novērtēja paši savu finansiālo darbību - ar savām rokām nobalsoja pret izstrādāto budžetu. Visi jūs, kungi, saņemat to godu - būt par speciālās parlamentārās izmeklēšanas komisijas subjektu. No visas sirds es jums varu dot iespēju būt kopā ar Repši vienā ļoti nepatīkamā solā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Paulis Kļaviņš.

(Starpsauciens: “Pažēlo mūs vēl...”)

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Dārgie kolēģi! Ar patiesām skumjām man ir jānāk šeit runāt. Viens no iemesliem, kāpēc es aizgāju no Latvijas Pirmās partijas, bija tas man nezināmais lēmums izveidot tāda veida komisiju. Kaut gan es biju Latvijas Pirmās partijas frakcijas loceklis un valdes loceklis, es nezināju, ka tā kaut kas jau ir izlemts. Tas bija viens no vairākiem tāda veida lēmumiem, kas tika pieņemti aiz manas muguras.

Bet tas, ka man šodien jārunā pret, varētu teikt... gribētos teikt, ticības brāli, ir nožēlojami. Dziļi nožēlojami! Man nekā labāka nav kā tie vārdi no Mateja evaņģēlija 23.nodaļas, kurus Mūsu Kungs veltī farizejiem un rakstu mācītājiem: “Jūs, kas izkāšat odus un aprijat kamieļus, vai jums, rakstu mācītāji un farizeji!” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, neviens neatturas. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam adresētu deputātu jautājumu. To uzdod deputāti Golubovs, Solovjovs, Fjodorovs, Bekasovs un Deņisovs. Minētie jautājumi tiks nodoti veselības ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim, ko iesnieguši desmit deputāti - Latkovskis, Zaķis, Guntis Bērziņš, Šadurskis un citi, - “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”. Minētais pieprasījums aizsardzības ministram Atim Slakterim tiks nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča, Vidavska un Klementjeva - jautājumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu”. Tas tiks nodots finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Izdrukas nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Edgars Jaunups, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Kārlis Šadurskis, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters, Ingrīda Ūdre un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi pulksten 15.25! Paldies.

Sēdes vadītājs. Visi darba kārtības jautājumi 28.oktobra sēdē ir izskatīti. Sēde tiek pasludināta par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 10.sēde

2004.gada 28.oktobrī

Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. K.Šadurskis (par)

Par steidzamības pieņemšanu likumprojektiem

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (1.lasījums) (Steidzams)
(3065. un 3182. dok., reģ. nr.945)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3066. un 3182. dok., reģ. nr.946)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3067. un 3182. dok., reģ. nr.947)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3068. un 3182. dok., reģ. nr.948)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)
(3069. un 3182. dok., reģ. nr.949)
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(3071. un 3182. dok., reģ. nr.951)
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam” (1.lasījums) (Steidzams)
(3064. un 3182. dok., reģ. nr.944)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš

Debates

- dep. E.Repše
- dep. I.Circene
- dep. J.Pliners
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Rībena
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kalvītis
- dep. A.K.Kariņš
- dep. J.Dobelis

Likumprojektu pieņemšana 1.lasījumā

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3065. un 3182. dok., reģ. nr.945)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3066. un 3182. dok., reģ. nr.946)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3067. un 3182. dok., reģ. nr.947)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3068. un 3182. dok., reģ. nr.948)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3069. un 3182. dok., reģ. nr.949)
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3071. un 3182. dok., reģ. nr.951)
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam” (1.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)
(3064. un 3182. dok., reģ. nr.944)
Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” (Nav balsojams)
(3183. dok., reģ. nr.523)
Par likumprojektu “Par Līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu”
(3167. un 3167.a dok., reģ. nr.972)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”
(3179. un 3179.a dok., reģ. nr.973)
Par likumprojektu “Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu” (Noraidīts)
(3181. un 3181.a dok., reģ. nr.974)

Priekšlikums

- dep. A.Golubovs (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””
(3185. un 3185.a dok., reģ. nr.975)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””
(3186. un 3186.a dok., reģ. nr.976)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”
(3187. un 3187.a dok., reģ. nr.977)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””
(3188. un 3188.a dok., reģ. nr.978)
Paziņojums
- dep. A.Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”
(3189. un 3189.a dok., reģ. nr.979)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””
(3190. un 3190.a dok., reģ. nr.980)
Par likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”
(3191. un 3191.a dok., reģ. nr.981)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””
(3192. un 3192.a dok., reģ. nr.982)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā”
(3209. un 3209.a dok., reģ. nr.983)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sociālās drošības pabalstu eksportu un piešķiršanas procesa nodrošināšanu”
(3210. un 3210.a dok., reģ. nr.984)
Par likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”
(3222. dok., reģ. nr.985)
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās” (Pieprasījums noraidīts)
(3140. dok., reģ. nr.518)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis

Debates

- dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners
- dep. A.Kiršteins
- dep. L.Ozoliņš
- dep. V.Buzajevs
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Simsons
- dep. N.Kabanovs
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Simsons
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Kļaviņš
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Strēlis
- dep. L.Ozoliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums) (Steidzams)
(3197. dok., reģ. nr.939)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(3011.b dok., reģ. nr.932)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne

Debates

- dep. S.Bendrāte
- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (3.lasījums)
(3152. dok., reģ. nr.908)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (3.lasījums)
(3195. dok., reģ. nr.909)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” (3.lasījums)
(3203. dok., reģ. nr.774)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs

Debates

- dep. A.Ulme
- Satiksmes ministrijas parlamentārais   sekretārs K.Leiškalns
Likumprojekts “Dizainparaugu likums” (3.lasījums)
(3204. dok., reģ. nr.765)

Ziņo

- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (3.lasījums)
(3180. dok., reģ. nr.926)

Ziņo

- dep. I.Druviete
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (3.lasījums)
(3194. dok., reģ. nr.888)

Ziņo

- dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā” (3.lasījums)
(3196. dok., reģ. nr.860)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (3.lasījums)
(3200. dok., reģ. nr.813)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Buzajevs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Agešins
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Sokolovskis
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (3.lasījums)
(3201. dok., reģ. nr.494)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (3.lasījums)
(3205. dok., reģ. nr.838)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (3.lasījums)
(3206. dok., reģ. nr.836)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs

Debates

- dep. A.Bartaševičs
Likumprojekts “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā” (2.lasījums)
(2844. un 3176. dok., reģ. nr.863)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu” (2.lasījums)
(3177. dok., reģ. nr.887)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm” (2.lasījums)
(2913. un 3202. dok., reģ. nr.897)

Ziņo

- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (1.lasījums)
(3112. un 3171. dok., reģ. nr.957)

Ziņo

- dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (2.lasījums)
(2853. un 3173. dok., reģ. nr.871)

Ziņo

- dep. J.Lagzdiņš

Debates

- Reģionālās attīstības ministrijas   parlamentārais sekretārs M.Pūķis
Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (1.lasījums)
(3114. un 3175. dok., reģ. nr.959)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (2.lasījums)
(2966. un 3193. dok., reģ. nr.925)

Ziņo

- dep. A.Klementjevs

Debates

- dep. L.Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(2936. un 3198. dok., reģ. nr.915)

Ziņo

- dep. E.Jaunups

Debates

- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(2603. un 3199. dok., reģ. nr.803)

Ziņo

- dep. E.Jaunups

Debates

- dep. V.Buzajevs
Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 1.jūnijam”
(3208. dok., reģ. nr.524)

Ziņo

- Saeimas sekretārs J.Šmits

Debates

- dep. E.Jaunups
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Kampars
- dep. E.Jaunups
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Kļaviņš
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam I.Emsim un veselības ministram R.Muciņam par medicīniskās palīdzības minimumu
(reģ. nr.43)
Par Saeimas deputātu pieprasījumu aizsardzības ministram A.Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”
(3215. dok., reģ. nr.525)
Par Saeimas deputātu jautājumu finanšu ministram O.Spurdziņam par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gada izlietojumu
(reģ. nr.42)
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Paziņojums
- dep. S.Šķesters

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2004.gada 27.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sāksim šīsdienas sēdi, kurā uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ribakova un Vidavska jautājumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu” rakstisku atbildi ir sniegusi labklājības ministre D.Staķe. Tā kā jautājuma iesniedzēju nav klāt, rakstiska atbilde ir sniegta. Šis jautājums ir izskatīts.

Uz deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu “Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā” atbildi sniegs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs.

Lūdzu, ministra kungs! Jūsu rīcībā ir divas minūtes. Deputātiem ir izsniegta arī rakstiskā atbilde.

A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Cienījamais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie deputāti! Jums ir sagatavota rakstveida atbilde par siltuma piegādi Ludzas pilsētā. Tajā pats būtiskākais ir jautājums par to, vai tā vispār tiks uzsākta. Varu teikt, ka šī apkure ir jau uzsākta.

Otrais jautājums ir par ministrijas līdzdalību šā jautājuma risināšanā. Tā bija šāda: pēc mūsu iniciatīvas tika uzaicināti un Rīgā ieradās gan Ludzas pilsētas pašvaldības pārstāvji, gan Ludzas apsaimniekotāju pārstāvji, gan arī siltuma ražotāji - Vīganta kungs, un kopējā sēdē tika panākta vienošanās par šā procesa tālāko virzību. Lai izanalizētu šo siltuma tarifu lielumu, ministrija no savas puses piedāvāja dažādās pilsētas vietās tā noteikšanu veikt ar audita palīdzību - ar siltuma piegādes audita palīdzību, kā rezultātā varētu noskaidrot būtiskākos siltuma zuduma momentus un pēc tam varētu izvēlēties optimālāko šo siltuma zudumu novēršanas mehānismu.

Un pēdējais jautājums bija par līdzekļiem. Jau pēc šīs atbildes sniegšanas tika saņemta Ludzas pilsētas domes priekšsēdētāja atbilde, kā arī SIA “Ludzas bioenerģija” atbilde, ka notiek parāda nomaksa un kāds ir tās grafiks. Šajā brīdī ir samaksāti jau 30 tūkstoši latu par 2003./2004.gadā piegādāto enerģiju, un šā gada novembrī tiks samaksāti arī 39 934 lati par šo 2003./2004.gada sezonu. Par pārējo summu vēl pastāv tiesisks strīds, un līdz ar to nav zināms šīs summas apmērs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir papildjautājumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sokolovskim!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies, ministra kungs! Tagad par šiem parādiem. Man patlaban ir aģentūras “LETA” informācija, ka patiešām 30 000 latu jau ir pārskaitīti. Taču problēma ir tādā jautājumā, ka tomēr tiesā atrodas tāda prasība - par 431 tūkstoša latu piedzīšanu no Ludzas pašvaldības.

Vai nākamā gada budžetā ir paredzēta kāda summa, vai ir kāds plāns, ja tomēr nākamajā gadā tiesa pieņems lēmumu par šīs summas piedzīšanu no Ludzas pašvaldības? Protams, viņi nevarēs samaksāt tik lielu summu. Tas ir pirmais jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Šajā brīdī nākamā gada budžets vēl nav sastādīts, jo nav pieņemts valsts budžets. Līdz ar to nevar tikt pieņemts pašvaldību budžets. Un šī summa līdz ar to vēl nav plānota. Iepriekšējais tiesas spriedums tagad ir pārsūdzēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu palātā.

Sēdes vadītājs. Un otrs papildjautājums.

Lūdzu, Sokolovska kungs!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, paldies.

Otrais jautājums ir saistīts ar to, ka tātad pilsētā principā ir izveidojies privātais monopols uz siltumenerģijas piegādi. Kādā veidā valdība, ministrija vai dome plāno atrisināt šo jautājumu un vai izveidos kādu alternatīvu šim neefektīvajam un nekvalitatīvajam produktam?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Šajā tikšanās reizē mēs saņēmām arī no domes apstiprinājumu, ka pagājušajā gadā veiktā katlumājas siltumražošanas tehnoloģijas uzlabošana ļauj pilnībā piegādāt siltumu nepieciešamajā daudzumā (ir jāteic, ka ir pat pārpalikums) un nepieciešamajā kvalitātē. Tika izskatīts arī minētais jautājums par alternatīvās katlumājas celtniecību.

Jāņem vērā, ka pašreiz siltumražotājs nodrošina pietiekamā daudzumā un kvalitātē šo siltumu. Izbūvējot jaunu katlumāju, jāņem vērā, ka bioenerģijas jomā ir ārvalstu ieguldījums. Būtu jāmaksā faktiski divreiz. Viens maksājums būtu par jauno katlumāju, otrs... ņemot vērā, ka to aizsargā likums par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, būtu vēl jāatmaksā arī šim iepriekšējam ražotājam. Tāda ir lietas būtība. Un tas nozīmē, ka faktiski šī summa būtu dubulta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājumu iesniedzējiem papildjautājumu iespējas ir izsmeltas. Atbilde uz jautājumiem ir sniegta.

Sēde ir slēgta.

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2004.gada 27.oktobrī

 

 

Latvijas Republikas Ministru prezidenta I.Emša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu” (reģ. nr.39)   (Rakstiska atbilde)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra A.Radzeviča atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā” (reģ. nr.41)

Papildjautājums

- dep. J.Sokolovskis

Atbilde

- reģionālās attīstības un pašvaldību lietu   ministrs A.Radzevičs

Papildjautājums

- dep. J.Sokolovskis

Atbilde

- reģionālās attīstības un pašvaldību lietu   ministrs A.Radzevičs

Balsojumi

Datums: 28.10.2004. 09:04:48 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 28.10.2004. 09:07:14 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:08:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3065 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:09:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3066 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:09:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3067 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:10:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3068 steidzamību

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:11:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3069 steidzamību

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:11:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3071 steidzamību

Par valsts budžetu 2005.gadam (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 09:12:00 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3064 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:19:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3065 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"
Datums: 28.10.2004. 10:19:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3066 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:20:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3067 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:20:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3068 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:21:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3069 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:21:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3071 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2005.gadam (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 10:22:10 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3064 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu
Datums: 28.10.2004. 10:23:50 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3167 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts kontroles likumā
Datums: 28.10.2004. 10:24:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179 nodošanu komisijām

Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu
Datums: 28.10.2004. 10:26:56 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3181 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem"
Datums: 28.10.2004. 10:27:40 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3185 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"
Datums: 28.10.2004. 10:28:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3186 nodošanu komisijām

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Datums: 28.10.2004. 10:28:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3187 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
Datums: 28.10.2004. 10:29:26 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3188 nodošanu komisijām

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā
Datums: 28.10.2004. 11:01:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3189 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 28.10.2004. 11:01:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3190 nodošanu komisijām

Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā
Datums: 28.10.2004. 11:02:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3191 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"
Datums: 28.10.2004. 11:02:54 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3192 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā
Datums: 28.10.2004. 11:03:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3209 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sociālās drošības pabalstu eksportu un piešķiršanas procesa nodrošināšanu
Datums: 28.10.2004. 11:04:10 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3210 nodošanu komisijām

Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā
Datums: 28.10.2004. 11:04:44 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3222 nodošanu komisijām

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam I.Emsim "Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās".
Datums: 28.10.2004. 11:49:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3140

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.10.2004. 11:51:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3197 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 11:59:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 11:59:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:00:42 bal036
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:02:50 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3152 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:04:26 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3195 pieņemšanu 3.lasījumā

Elektronisko sakaru likums (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:11:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:26:12 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3203 pieņemšanu 3.lasījumā

Dizainparaugu likums (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 12:30:48 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3204 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:31:54 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3180 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:33:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3194 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:34:14 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3196 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:41:12 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:54:24 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 13:59:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:02:20 bal048
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:02:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3200 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Notariāta likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:03:42 bal050
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:04:42 bal051
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:05:10 bal052
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:05:38 bal053
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:06:34 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3201 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:11:14 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3205 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:18:46 bal056
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:19:12 bal057
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:19:50 bal058
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:20:14 bal059
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:20:50 bal060
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:21:22 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3206 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:22:24 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3176 pieņemšanu 2.lasījumā

Par ANO 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par ANO 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:23:36 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:24:32 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3202 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:25:26 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3112 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:30:36 bal066
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:32:30 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3173 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:33:38 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3114 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Darba aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:39:34 bal069
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Darba aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:40:58 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3193 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.915) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:44:36 bal071
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.915) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:45:04 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3198 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:49:26 bal073
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:49:48 bal074
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:50:14 bal075
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:50:40 bal076
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:51:00 bal077
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.803) (2.lasījums)
Datums: 28.10.2004. 14:51:32 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3199 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 28.10.2004. 14:54:10 bal079
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu

Lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu"
Datums: 28.10.2004. 15:14:56 bal080
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.3208

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem