Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas desmitā sēde

2004.gada 10.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas šā gada 10.jūnija sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar priekšlikumiem grozīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 26.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Tātad, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 20, atturas - 8 deputāti. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 27.darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības maiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 28.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 3. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās arī 30.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.

Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “pret” darba kārtības maiņu. Lūdzu!

 

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es gribu norādīt uz to situāciju, kāda ir izveidojusies šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tātad šī ir vienota likumprojektu pakete, kuros ir runāts par privatizācijas sertifikātu izmantošanu un arī par privatizācijas procesu kopumā. Pakete sastāv no vairāk nekā astoņiem likumiem. Tātad pirmoreiz šī pakete ienāca Saeimā Satversmes 81.panta kārtībā pagājušā gada vasarā. Paketes iesniegšanas galvenā doma bija pirmām kārtām noteikt precīzus termiņus, kad beidzas privatizācijas sertifikātu izmantošana un kad beidzas arī piedāvājums, ko valsts vai pašvaldība var piedāvāt privatizācijas gaitā. Un viena no svarīgākajām tātad bija vēlme sakārtot to cenu vai to vērtību, par kādu tiek veikta privatizācija, kā arī īpašuma atsavināšana.

Pirmais mēģinājums “torpedēt” šo paketi izdevās “zaļajiem un zemniekiem” tad, kad mēs vēl joprojām bijām valdošajā koalīcijā. Tad šis darbs tika nobremzēts, un pagājušā gada novembrī šī pakete atkārtoti atgriezās Saeimā.

Un kas tad īsti notiek šobrīd?

No novembra mēs esam ar šo likumprojektu paketi strādājuši. Darba grupa ir cītīgi izstrādājusi visus noteikumus, un nu ir pienācis pēdējais lasījums, ir pienācis pēdējais brīdis. Darba grupa ir tikusi skaidrībā par visiem nosacījumiem un noteikumiem.

Pēdējā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Kalvīša kungs paziņoja, ka likumprojektā ir juridiskas pretrunas, lai gan nevarēja norādīt, kādas ir šīs pretrunas, un diezgan kategoriski lūdza nobremzēt visas šīs paketes virzību līdz rudens sesijai.

Šī situācija īstenībā liek domāt par to, ka kārtējo reizi šauras ekonomiskās intereses dominē pār sabiedrības interesēm.

Acīmredzot privatizācija par “sviestmaizi”, ja tā var teikt, turpināsies. Turpināsies vismaz līdz rudens sesijai, kad šis likumprojekts tiks pieņemts un sakārtots.

Kā vienu no piemēriem acīmredzot mēs varētu minēt Jūrmalas tenisa kortus Lielupē, kuri steigā tiek nodoti ātrai privatizācijai. Kāda būs šī cena - viena vai divas “sviestmaizes”, - to tad nu mēs redzēsim.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Tātad lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 27, atturas - 4. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un no tās izslēgt darba kārtības 22.punktu - likumprojeku “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vienlaikus komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut Saeimas 2004.gada 17.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi! Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 14. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Skujiņa, Šķestera, Kāposta, Ulmes un Jaundžeikara lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” papildus iekļaut likumprojektu “Likums par biodegvielu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 28, neviens neatturas. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtība un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... Lēmuma projekts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem tomēr ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 26, atturas - 3. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības... Es atvainojos! “Pret” darba kārtības maiņu ir pieteicies runāt deputāts Valdis Dombrovskis? Lūdzu!

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tikai gribēju papildināt to, ko jau teica mūsu kolēģis Zaķa kungs. Nožēlojami, bet diemžēl ir jāsecina, ka valdošā sarkani oranžā koalīcija grib turpināt valsts īpašumu privatizāciju “par sviestmaizi”, jo viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem visā šajā likumprojektu paketē bija tas, lai nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā tiktu pārdoti par tirgus cenu, palielinot arī latu īpatsvaru privatizācijas līdzekļu kopumā - tātad lai privatizācija notiktu vairāk par latiem un atbilstoši tirgus vērtībai.

Ko tad piedāvā valdošā koalīcija? Valdošā koalīcija piedāvā visu vasaru turpināt privatizāciju Rīgā un Jūrmalā par sertifikātiem atbilstoši kadastrālajai vērtībai, kura jau ir daudzkārt zemāka par reālo tirgus vērtību. Faktiski valdošā koalīcija piedāvā turpināt visu vasaru privatizēt valsts īpašumus par “sviestmaizi”.

Tāpēc es aicinu balsot pret šādiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, neviens neatturas. Darba kārtība ir mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi Prezidijam lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam”. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsot par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 26, atturas - 4. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim par darba kārtības maiņu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - 1. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam”.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - 1. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Darba kārtība ir mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam”. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 3. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” trešajam lasījumam”. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 3. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mūrnieces, Repšes, Zaķa, Latkovska, Ķikustes un citu deputātu lūgumu iekļaut 10.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Pieprasījumu komisijas”.

Jautājumā par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā deputāte Linda Mūrniece runās “par”.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Droši varu runāt to partijas “Jaunais laiks” vēlētāju vārdā, pateicoties kuriem Andrejs Radzevičs šeit sēž. Apzināti saku “sēž”, jo par deputāta darbu grūti nosaukt ienākšanu Saeimā uz dažām stundām sēdes laikā. Tādā veidā viņš nepārstāv nedz to cilvēku intereses, kuri viņu ievēlēja, nedz arī to intereses, kuri viņu ir dabūjuši par ministru, jo ir skaidrs, ka, sēžot divos krēslos vienlaikus, nevienu no abiem krēsliem nevar ieņemt pilnvērtīgi. Kolēģi no Aizsardzības un iekšlietu komisijas nevar man nepiekrist, ka, aizņemdams vietu komisijā, deputāts Radzevičs bieži rada problēmas saistībā ar kvoruma nodrošināšanu; arī pašai koalīcijai viņš rada problēmas saistībā ar balsojumiem. Mēnešiem ilgi viņš neierodas uz sēdēm un pat arī tajās retajās reizēs, kad atrod laiku savu tiešo deputāta pienākumu veikšanai, nevar pilnvērtīgi diskutēt, jo vienkārši nezina, par ko. Frakcija “Jaunais laiks” vairākkārt ir aicinājusi deputātu Radzeviču būt godīgam pret sevi un vismaz pret kādu no saviem pienākumiem, bet tas nav izdevies. Arī Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā nav iespējams viņu aicināt strādāt, jo deputāts Radzevičs nepieder ne pie vienas frakcijas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” ierosinājumu - iekļaut darba kārtībā šo jautājumu un atsaukt deputātu Andreju Radzeviču no komisijām, kurās viņš nestrādā, un tādējādi atvieglot arī paša ministra Andreja Radzeviča darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 61, atturas - 3 deputāti. Darba kārtība nav mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Krasta, Kariņa, Dombrovska, Reira, Gulbja un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 10.jūnija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par finansējuma nesamazināšanu virknei Latgales mazo slimnīcu, par ārstniecības iestāžu pārprofilēšanu Latgalē un par veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanu. Cienījamie kolēģi, deputāts Māris Grīnblats atsauc savu parakstu, tāpēc šis dokuments nav izskatāms. Paldies.

Cienījamie kolēģi, sāksim izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Kariņa, Reira, Šadurska un Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es vēršos pie valdošās koalīcijas partiju deputātiem - pie Tautas partijas, Tautas saskaņas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas deputātiem. Pie visiem jums, kas, 27.maija sēdē balsojot pret budžeta grozījumiem, tādējādi nobalsojāt pret algu pielikumu pedagogiem un pret pensiju indeksāciju pensionāriem. Nobalsojāt “pret”, tādējādi 40 latus skolotāja un četrarpus latus pensionāra maciņā aizstājot ar Gundara Bērziņa, kā viņš pats saka, ar pilnu atbildību dotu solījumu no Saeimas tribīnes. Nu ko lai saka? Ekvivalenta vērtību apmaiņa. Varbūt Bērziņa solījums ir pat vērtīgāks par naudu, jo naudu iztērēs, bet solījums paliks mūžīgi.

Mūsu cienījamais premjers Emsis ir sašutis par (citēju) “melīgajiem apgalvojumiem”, ko izplatot partija “Jaunais laiks”. Līdzīgi ir izteikusies Tautas partija, sakot, ka partija “Jaunais laiks” (atkal citēju) “cenšas apzināti maldināt skolotājus un sabiedrību”, un to pašu dziesmu dzied Latvijas Pirmā partija un Tautas saskaņas partija - nu visi mūsu stāsta varoņi! Un vai zināt, kāpēc tie ir meli un kas ir šie meli? Galvenā nelaime ir tā, ka partija “Jaunais laiks” ir nosūtījusi skolām Saeimas balsojuma izdruku, un tie tātad ir visdrausmīgākie apmelojumi - parādīt, kā valdošā koalīcija balso, ko valdošā koalīcija dara, kad viņa nerunā medus saldas frāzes no tribīnes. Tas ir visbriesmīgākais apmelojums - par jums, valdošie, pateikt patiesību.

Salīdzināsim to, ko jūs, cienījamie varas partiju deputāti, runājāt, būdami opozīcijā, un to, ko darāt tagad! Cik ļoti jūsu toreizējās rūpes atšķiras no jūsu tagadējās vienaldzības!

Pirms gada bija līdzīga situācija. No septembra pedagogiem pienācās algas palielinājums. Un 2003.gada 20.februārī - februārī, nevis vasarā! - Tautas partijas frakcijas deputāts Ābiķis prasīja, lai valdība naudu iestrādātu budžetā nekavējoties, tūlīt, - februārī. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kāpēc neiestrādāji?”) Kāda var būt runa par budžeta grozījumiem vasarā? Varat palasīt Saeimas stenogrammas, kolēģi! Toreiz Ābiķis teica: “Tā ir cilvēku muļķošana. Kāpēc budžetā tas neatspoguļojas? Kāpēc pedagogu algu palielinājums nav iestrādāts budžetā?” Solījums grozīt budžetu vasarā un piešķirt finansējumu ir tikai solījums. Un, starp citu, augstskolu šāgada absolventi jau šobrīd domā, vai iet strādāt uz skolām vai neiet. Viņi tagad analizēs budžetu un skatīsies, vai algas paaugstinājums ir budžetā ierēķināts vai nav, un varbūt viņi savu izvēli izdarīs jau tagad. Viņi to izdarīs tagad, nevis mēnesi pirms septembra, pirms skolas gada sākuma, kad valdība sola grozīt budžetu!

Ābiķa kungs! Kāpēc jūs tik ļoti rūpējāties par skolotājiem pirms gada, bet kāpēc šodien skolotājiem pietiek ar solījumu?

Netiek jau vairs pat solīts vasarā grozīt budžetu. Nu jau valdība runā par to, ka gan jau grozīs rudenī: “Nu ko tur! Septembrī sāks tērēt novembra un decembra naudu, un tad jau redzēs.” Nē, godātie! Tā ir afēra! Tā ir avantūra! Un šīs blēņas jums neizdosies iestāstīt sabiedrībai!

Arī augstskolu pasniedzēji ir pedagogi. Asistenti šodien saņem 120 latus mēnesī, lektori - 136 latus, bet saskaņā ar likumu minimums ir 160 lati. Šīs asistentu un lektoru algas pacelt ar budžeta grozījumiem rudenī - tas tehniski nav iespējams, un jums, bijušais finanšu ministr Bērziņ, to vajadzētu saprast, pirms bārstāt tukšos solījumus no Saeimas tribīnes. Tiesa, jūsu solījumi ir zelta svarā.

Godātie valdošo partiju deputāti! Laiks ir sākt apzināties, ka Emša valdība ar savu bezdarbību jau ne tikai ir izsmēlusi sabiedrības uzticības kredītu, bet jau kļūst sabiedrībai bīstama. Kāds politiķis nupat, pavisam nesen, ir sacījis, ka “Jaunais laiks” jau var nostādīt pozīcijai priekšā eņģeli un arī to nositīs. Protams, jūs jau varat atkal nobalsot “pret”...

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. ... Godātā priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā to, ka manu uzstāšanos vairākkārt pārtrauca deputāti, varbūt es varu pusminūti vēl turpināt un tikai tad beigt?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Troksnis zālē.) Lūdzu, runājiet! (Troksnis zālē.)

Deputāts Dzintars Ābiķis lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par runas laika pagarināšanu par vienu minūti! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 38, atturas - 5. Lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!

K.Šadurskis. Paldies.

Protams, jūs varat atkal nobalsot “pret”, varat arī šodien nobalsot pret budžeta grozījumiem, bet mēs neatlaidīsimies. Un, ja jūs, godātie valdošie, neķersieties pie darba, mēs jums liksim rīt krupi pēc krupja, un jūs rīsiet šos krupjus, kamēr sabiedrībai tas apniks!

Es esmu pilnvarots paziņot frakcijas “Jaunais laiks” viedokli un teikt, ka pedagogu algu, pensiju indeksāciju un māmiņu algu jautājumu mēs saistām ar jautājumu par uzticības izteikšanu Emša valdībai. Mums nav pieņemami nedz jūsu tukšie solījumi budžeta grozījumu sakarā, nedz arī tas fakts, ka Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāte Stalidzāne jau mēnesi sabotē bērna kopšanas pabalsta jautājuma risināšanu, to spītīgi neiekļaujot komisijas darba kārtībā.

Vienā no iepriekšējām sēdēm Saeimas vairākums tomēr bija spiests pakļauties “Jaunā laika” spiedienam un nodot komisijām jautājumu par neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Toreiz Gundars Bērziņš sacīja: “Saeimā vairs nebūs šīs bezjēdzīgās, ietiepīgās, aprobežotās trakošanas...”

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu minūte arī ir beigusies!

K.Šadurskis. Nodosim šo likumprojektu komisijām!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “pret”.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos paust savu viedokli par šo priekšlikumu.

Ir zināms, ka iepriekšējās valdības krīzi ar tai sekojošo demisiju izraisīja toreizējā valdības vadītāja Einara Repšes un bijušā izglītības un zinātnes ministra Šadurska nevēlēšanās pildīt Izglītības likumu - no 2004.gada 1.septembra atzīt, ka skolotāja alga nevar būt zemāka par divām minimālajām algām, tas ir, 160 latiem. Kārlis Šadurskis piedāvāja citu, sarežģītāku, skolotāju algas aprēķināšanas kārtību, kuras būtība bija samazināt ar likumu noteikto minimālo skolotāja algu. Toreiz Saeima Šadurska ierosinājumam nepiekrita, un Repšes valdība demisionēja, jo nespēja panākt savu.

Vēlos atgādināt arī par 2003.gada 28.februāra notikumiem Saeimā. Valsts budžeta sakarā bija iesniegti Tautas saskaņas partijas, PCTVL un Tautas partijas priekšlikumi rezervēt skolotāju algu paaugstināšanai 4 600 000 latu atbilstoši valdības apstiprinātajam grafikam, un toreiz konsekventi par skolotāju algu paaugstināšanu balsoja tikai un vienīgi Tautas saskaņas partija, Tautas partija un PCTVL. “Pret” balsoja 55 deputāti, to skaitā frakcijas “Jaunais laiks” deputāti un “tēvzemieši”. Tagad Šadurska un partijas “Jaunais laiks” pozīcija ir mainījusies uz pilnīgi pretējo - no skolotāju tiesību noliedzēja Šadurskis ir kļuvis par viskvēlāko skolotāju tiesību aizstāvi, bet tikai vārdos, taču viņš nekautrējas par savu pēkšņo “apgaismību” publiski paziņot visām skolām.

Tautas saskaņas partijas frakcija paziņo, ka “Jaunā laika” frakcijas vēlmei - tūlīt, jau no rītdienas, palielināt skolotāju algām valsts budžetā paredzēto finansējumu - nav nekāda sakara ar patiesām rūpēm par skolotājiem. Nepieciešamie valsts budžeta grozījumi Finanšu ministrijā tiek gatavoti kompleksi, nevis atrauti, tātad tikai vienā budžeta postenī, kā to piedāvā “Jaunais laiks”, un tie tiks izskatīti Saeimā. Skolotāju algas tiks nodrošinātas pilnībā. Pretējā gadījumā valdība kritīs. Valsts budžets ir pārāk nopietna un sabalansēta lieta, lai to pakļautu tradicionālajiem “Jaunā laika” un Šadurska avantūristiskajiem gājieniem. Pietiks jau ar izglītības reformas avantūrām, par kurām maksā visa sabiedrība!

Tautas saskaņas partija atbalsta un arī turpmāk atbalstīs sabalansētu un plānveidīgu valsts budžeta politiku, bet neatbalstīs nekādu avantūrismu šajā jomā. Mēs nedancosim līdzi “Jaunajam laikam”!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Cileviča, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts tapa sadarbībā ar Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrību, un šā likumprojekta būtība ir papildināt 30.panta otro daļu ar vienu vienīgu teikumu, ka autotransporta līdzekļa vadītājam ir jābūt darba attiecībās ar pārvadātāju - speciālistu atļaujas (licences) īpašnieku.

Autopārvadājumu likumā atsevišķi nav atrunāts, ka autotransporta līdzekļa vadītājam, ja viņš veic regulārus pasažieru pārvadājumus, ir jābūt darba attiecībās ar pārvadātāju. Tādas normas neesamība ir radījusi situāciju, ka pārvadātājs, izmantojot likumdošanas nepilnības, noformē savas attiecības ar transportlīdzekļa vadītājiem - šoferiem kā ar individuālajiem komersantiem. Tas ļauj pārvadātājiem ekonomēt līdzekļus saistībā ar nodokļu maksājumiem, it īpaši nemaksājot nodokli par viņa uzņēmumā faktiski strādājošajiem darbiniekiem.

“Ieguvums”, protams, ir arī tas, ka pārvadātājs jebkurā brīdī var lauzt līgumu un bez liekiem tēriņiem atbrīvoties no kāda “neērta” darbinieka. Acīmredzami var rasties jautājums: kāpēc šoferis piekrita lauzt darba līgumu un veidot attiecības uz jauna pamata, kļūstot par individuālu komersantu.

Es gribu atgādināt, ka, tiklīdz šis jaunais Autopārvadājumu likums stājās spēkā, visi agrākie darba līgumi tika lauzti, un attiecības starp pārvadātāju un šoferi kā ar individuālo komersantu patiešām tika pārveidotas. Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša: uzņēmuma saimnieks nostādīja autovadītāju izvēles priekšā - vai nu tu strādāsi, balstoties uz tiem noteikumiem, kurus es tev piedāvāšu, vai arī nestrādāsi vispār. Tā rezultātā īpaši uzstājīgie un gudrie šoferi jau ir bezdarbnieki.

Bēdīgi ir arī tas, ka šī sistēma ieviesās ne tikai privātajos uzņēmumos, bet pilnā sparā darbojas arī pašvaldību uzņēmumos.

Cienījamie kolēģi! Mūsu uzdevums ir palīdzēt veidot godīgus spēles noteikumus pasažieru pārvadājumu jomā, un tas reizē arī dos papildu līdzekļus sociālajam budžetam un noteikti palielinās šoferu sociālās garantijas.

Piedāvāju atbalstīt un virzīt likumprojektu izskatīšanai komisijās!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Pirms balsojuma deputāte Ina Druviete ir pieteikusies runāt par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un tas pats attieksies uz vēl trijiem likumprojektiem, kurus mēs pašlaik izskatīsim.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzam šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Balsosim par to, lai likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Skujiņa, Šķestera, Kāposta, Ulmes un Jaundžeikara iesniegto likumprojektu “Likums par biodegvielu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis, manuprāt, ir viens no ļoti svarīgiem likumiem, jo tas ir saistīts tieši ar lauku vides un lauksaimniecības attīstību Latvijā. Redziet, iepriekšējā valdība vēl paspēja pieņemt koncepciju par biodegvielas izmantošanu Latvijā. Šis savukārt ir likums, kas pilnīgi precīzi uzliktu “rāmjus” un reglamentētu to, kā tad notiek šī biodegvielas aprite Latvijā, kā arī varbūt tiek sniegta palīdzība, tātad kā īstenībā notiek viss process, kas saistīts ar šo lietu.

Mēs šo likumu labprāt atbalstām, bet mūs bažīgus dara daži apstākļi.

Pirmkārt. Ņemot vērā to, ka šajā likumā kompetence tomēr ir noteikta trim ministrijām - Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai, neviena no šīm ministrijām nav pacentusies izstrādāt šo likumu, bet šo likumu ir izstrādājuši un iesnieguši atsevišķi deputāti - Skujiņš, Ulme, Kāposts, Šķesters un Ozoliņš. Viņu vidū pat nav neviena no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem.

Otrkārt. Mūs nedaudz bažīgus dara tas, ka šā likuma juridiskajam tekstam, vienkārši izsakoties, ir diezgan slikta kvalitāte.

Kā jau es minēju, mēs šo likumu noteikti atbalstām, jo ar šā likuma palīdzību kāda ļoti liela Latvijas tautsaimniecības daļa spētu iegūt ievērojamu potenciālu attīstībai. Taču es uzreiz gribu atgādināt, ka te būs jāiegulda ļoti liels darbs, lai šo likumu sakārtotu no juridiskās tehnikas viedokļa.

Aicinu atbalstīt!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir nosūtījusi Saeimas Prezidijam šāda satura vēstuli: “Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2.jūnija sēdē izskatīja desmit Saeimas deputātu iesniegumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.panta pirmo daļu un Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktu. Tā kā komisijas rīcībā nav materiālu, kas apstiprinātu Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā minētos pārkāpumus (citēju): “...viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību, un tas ir izraisījis būtiskas sekas”, komisija neatbalsta Imanta Rākina atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31.panta pirmajai daļai komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu, kas deputātiem ir pieejams izdales materiālos.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit runa drīzāk ir nevis par materiālu esamību, bet par šo esošo materiālu interpretāciju. Komisija uzskatīja, ka šie materiāli nepierāda, ka Rākina kungs ir pārkāpis likumu. Turpretī desmit lēmuma projekta iesniedzēji uzskata, ka tam ir pietiekams pierādījums. Diemžēl procedūras dēļ šeit nekādi pamatojumi nav pievienoti, tāpēc es ļoti īsi pacentīšos pamatot, kāpēc mēs uzskatām, ka Rākina kungs neatbilst ieņemamajam amatam.

Runa ir par Rākina kunga interviju avīzē “DDD”, kurā Rākina kungs pilnīgi atklāti atbalsta tā saucamo dekolonizācijas koncepciju.

Kur mēs saskatām pārkāpumu? Rākina kungs ir amatpersona, un saskaņā ar likumu - es nenosaukšu pantus, jo esmu pārliecināts, ka jūs tos visi zināt, - sabiedriskajai televīzijai ir jābūt politiski neitrālai.

Nacionālās radio un televīzijas padomes uzdevums ir kontrolēt sabiedrisko televīziju, tātad šai padomei ir jābūt politiski neitrālai. It īpaši šīs padomes vadītājam ir jāseko līdzi tam, lai sabiedriskā televīzija patiešām nekļūtu par ieroci viena politiskā spēka rokās.

Pastāv koncepcija, ko ir apstiprinājusi valsts: “Mēs veicinām sabiedrības integrāciju!” Dekolonizācijas koncepcija tika noraidīta pēc vairāku gadu ilgām debatēm. Mēs visi to ļoti labi zinām. Vai tas ir pieņemami, ka tik atbildīga amatpersona, kāds ir Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs, kam ir ļoti liela ietekme uz varenu līdzekli sabiedriskās domas veidošanā, publiski atbalsta dekolonizācijas koncepciju, kas ir pilnīgi pretrunā ar valsts oficiālo nostāju?

Kādi ir rezultāti? Kā šie paši nepilsoņi, pie minoritātēm piederošās personas uztvers valsts politiku integrācijas jomā? Vai mēs esam konsekventi? Vai visas valsts amatpersonas seko šai koncepcijai?

Es jums teikšu tā: šie nepilsoņi to uztver kā liekulību, kā divkosību, kā pilnīgi eksportam domātu variantu, jo mēs ārzemēs runājam par integrāciju, bet pašu mājās ļoti atbildīgi un augsti stāvoši valsts ierēdņi var atļauties atklāti runāt par dekolonizācijas veicināšanu.

Gribu uzsvērt vēlreiz: mēs visnotaļ atbalstām vārda brīvību, un katram, protams, ir tiesības uz savu politisko pārliecību. Mēs zinām, ka vairāki kolēģi Saeimā, arī Ozoliņa kungs, atbalsta dekolonizācijas koncepciju. Viņš ir vēlēta persona, un viņam ir visas tiesības tā rīkoties. Taču šajā gadījumā runa ir par kaut ko citu. Šeit ir runa par amatpersonu - ļoti augsti stāvošu un ietekmīgu amatpersonu! Un es uzskatu, ka tieši valdībai nevajadzētu atļaut šādu rīcību, jo šāda rīcība pirmām kārtām diskreditē valsts oficiālo politiku, ko šajā gadījumā arī mēs kā opozīcijas partija atbalstām. Es te domāju par integrācijas politiku. Nevis par deklaratīvo, nevis par divkosīgo integrāciju, bet par patieso integrāciju. Un šajā gadījumā es uzskatu, ka tas bija ārkārtīgi kaitējoši integrācijas procesam.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka reiz jāpierāda ierēdņiem un visiem citiem cilvēkiem Latvijā, ka, ja jau mēs runājam par sabiedrības integrāciju, tad mēs uztveram to nopietni, esam par to nevis tikai vārdos, bet arī darbos. Mēs domājam, ka mēs rīkosimies diezgan konsekventi un ka mūsu piedāvātais lēmuma projekts būs ļoti spilgts apliecinājums tam.

Tāpēc es aicinu visus, kas patiešām uztver sabiedrības integrāciju kā valstij svarīgu uzdevumu, tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu. Nav neaizvietojamu cilvēku. Es saprotu, ka Rākina kungs pieder pie tās nomenklatūras, kas jau vairākus gadu desmitus, pastāvot visiem režīmiem, sēž augstos krēslos. Taču ir jautājums: vai šādi cilvēki mums ir vajadzīgi, lai īstenotu sabiedrības integrācijas politiku?

Tātad mēs uzskatām, ka tas ir klajš likuma pārkāpums. Ir tomēr viens likums, viena taisnība visiem. Cilvēki, kas pārkāpj likumus, ir jāsoda neatkarīgi no amatiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Aicinu jūs atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu!

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ka šajā reizē nav mērķtiecīgi izvērst diskusijas par to, kas ir sabiedrības integrācija, jo mums visiem ir saistoša mūsu valdības apstiprinātā Sabiedrības integrācijas programma, kuru, nešaubos, atbalsta deputātu vairākums un arī es personiski. Saku to, lai nerastos šaubas par to, ko es teikšu turpmāk.

Es analizēšu gan kolēģa Cileviča teikto, gan arī presē lasīto pamatojumu Rākina it kā pārkāpumam.

Pirmkārt, es gribu “piesieties” pie vārdiem “izraisījis būtiskas sekas”. Vai ir izraisījis dekolonizāciju? Kur jūs redzat šīs “būtiskās sekas”? Vārda brīvības ietvaros gan amatpersonas, gan deputāti, gan žurnālisti, gan ikviens cits mūsu sabiedrības loceklis izsaka domas, kas var būt nepieņemamas cilvēkiem ar citādiem politiskiem uzskatiem, bet būtiskas sekas, manuprāt, nav iestājušās nevienā gadījumā. Mūsu sabiedrības integrācija turpinās tiešā saskaņā ar to, kā tas ir paredzēts Sabiedrības integrācijas programmā. Un to ir grūti apturēt pat aktivitātēm, kuras zināmā mērā atbalsta šā pieprasījuma iesniedzēji.

Tālāk. Kāds ir šis “tīšais likuma pārkāpums”? Politiskā neitralitāte? Taču tādā gadījumā mums ir jāatzīst, ka ir pastāvējusi kolonizācija, ja jau paša dekolonizācijas jēdziena piesaukšana var tikt uzskatīta par būtisku kaitējumu valsts interesēm.

Jēdzienu “dekolonizācija” varam saprast arī garīgā, mentālā nozīmē. Tas nebūt nav identisks jēdzienam “deportācija”, kā mums to vēlas iestāstīt pieteikuma iesniedzēji. Dekolonizācija nozīmē arī mūsu apziņas atbrīvošanu no padomju mantojuma sekām. Un vai tiešām kāds iebildīs pret to? Tāpēc es uzskatu, ka šim iesniegumam nav pamata. Imants Rākins savus pienākumus Nacionālajā radio un televīzijas padomē veic godam.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu par viņa atsaukšanu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt, ka, manuprāt, Rākina kungs nepārstāv nekādu partiju politiskās intereses. Cik man ir izdevies novērot viņa darbību, viņš ir samērā neitrāls.

Tagad par to, ko teica deputāts Cilevičs. Pirmkārt, es domāju, ka tas nav īsti precīzi - paziņot, ka dekolonizācijas jeb deokupācijas politika varētu būt kaut kādā pretrunā ar integrācijas politiku. Es gribētu Cileviča kungam atgādināt, ka Saeima nav atcēlusi 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kuras konstatējošajā daļā ir aprakstīts, kā Padomju Savienības laikā notika Latvijas kolonizācija, kāda veida darbība tika vērsta pret vietējām tradīcijām, vietējo kultūru. Ir konstatēts fakts, ka šeit tika ievesti ļoti daudzi cilvēki - migranti no citām PSRS republikām. Ir šis konstatējums... Es nezinu, kāpēc bieži vien gan mūsu kolēģi deputāti no kreisajām frakcijām, gan arī, piemēram, daudzi Krievijas inteliģenti uzsver, ka to, kas Padomju Savienības laikā tika pieņemts...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par lēmuma projektu!

A.Kiršteins. ... ka tas kaut kādā mērā jāuztver kā uzbrukums, teiksim, pašreizējām valstīm vai valdībām. Es domāju, ka šī deklarācija ir samērā neitrāla. Tur ir precīzi teikts, - un tas attiecas arī uz jums, Cileviča kungs! - , ka Latvijas valstij jālūdz starptautiskās organizācijas un citu valstu valdības likvidēt šīs okupācijas sekas un palīdzēt cilvēkiem repatriēties uz etnisko dzimteni. Un tas nav pretrunā ar integrāciju. Jo tur nav runa, ka būtu kāds jādeportē. Ir runa par tiem cilvēkiem...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, runājiet par lēmuma projektu “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atbrīvošanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata”!

A.Kiršteins. Jā, es runāju tieši par šo lēmuma projektu. Tas, ko dara godājamais Rākina kungs, nav pretrunā ar šo lēmumu, ko mēs Saeimā esam pieņēmuši.

Taču es gribētu vēl uzsvērt, ka naturalizācija, kas notiek Latvijā, un integrācijas politika taču nedod atbildi uz tādu jautājumu: ko darīt ar tādiem cilvēkiem, kas sešpadsmit reizes liek latviešu valodas eksāmenu? Tā ir klaja līdzekļu izniekošana, tā ir laika izniekošana, un tā ir absolūta necieņa pret Latvijas valsti.

Integrācijas politika, godājamais Cileviča kungs, neaptver arī PSRS virsniekus, kuri tika diskriminēti bezkaunīgā veidā un kuriem savulaik neļāva dzīvot Maskavā un Ļeņingradā. Tā neaptver arī tos 500 000 cilvēku, kuri balsoja pret Latvijas neatkarību. Es domāju, ka liela daļa no viņiem ir tagad pārdomājuši un ir diezgan lojāli Latvijas valstij vai varbūt neitrāli.

Es pilnībā pievienojos cienījamajai Aldermanes kundzei, kura teica, ka uz šo brīdi integrējušies jeb ieguvuši Latvijas pilsonību ir 70 000 cilvēku. Un apmēram 70 000 cilvēku gaida vēl rindā. Viņi varētu būt nākamie pilsoņi. Tātad kopumā šī programma, Cileviča kungs, aptver ne vairāk kā 150 000 cilvēku.

Ko darīt ar pārējiem 300 000 cilvēku? Un šī ir tā atbilde: vajadzētu palasīt mūsu pašu, tas ir, Saeimas, pieņemtos dokumentus, sākot ar Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, vajadzētu palasīt arī Starptautiskās migrācijas organizācijas dažādus lēmumus un turpināt šiem cilvēkiem palīdzēt, gan tiem, kam tur ir radi... Un tad man ir vēl arī tāds jautājums - ko darīt ar tiem tūkstošiem cilvēku, kas ir iedevuši Krievijas vēstniecībā iesniegumus, ka viņi vēlētos izbraukt? Vai mēs liksim viņiem šos dokumentus ņemt atpakaļ un ar varu spiedīsim integrēties latviešu kultūrā? Nu tā taču nenotiks! Es domāju, ka vajadzētu beigt maldināt sabiedrību, Cileviča kungs!

Tās ir dažādas programmas. Ir programma, kas palīdz cilvēkiem repatriēties, un tas attiecas arī uz latviešiem, kuri dzīvo citās valstīs, arī Sibīrijā, arī citās Krievijas daļās...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs jums izslēgsim mikrofonu, ja jūs neturēsieties pie temata!

A.Kiršteins. Jā, es runāju, godājamā Ūdres kundze, pašreiz tieši par to, ka šeit nav nekādas pretrunas ar Sabiedrības integrācijas programmu un nav nekādas pretrunas ar Deokupācijas programmu. Un, ja visi pārējie valdības locekļi ievērotu šos principus, tad, es domāju, mums atkristu ļoti daudzas problēmas. Mēs tad beigtu sevi mānīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Pēteris Tabūns.

Atgādinu, ka mēs izskatām lēmuma projektu “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata”. Lūdzu deputātus turēties pie konkrētā temata apspriešanas!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā dīvains ir šis piedāvājums.

Cileviča kungs, jūs te no tribīnes bieži stāstāt un mēģināt mūs pārliecināt, ka esat ļoti gudrs un zinošs visās jomās, bet nu gan jūs esat nupat ar savu runāšanu pierādījis, ka jums galvā tāds ķīselis vien ir. Ko jūs gribējāt? Lai Nacionālo radio un televīzijas padomi vadītu galīgs muļķis, kas neatšķir neko, līdzīgi Golubova kungam, kurš vēl šobrīd nav sapratis, ka Latvija bija okupēta?!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izvēlieties izteicienus!

P.Tabūns. Tātad - ko tas nozīmē? Rākina kungs izteicās, es gribētu sacīt, ļoti piesardzīgi par šīm lietām. Ļoti piesardzīgi. Viņš teica, ka dekolonizācija ir taisnīga. Dekolonizācija... nu, dīvaini būtu, ja tā nebūtu taisnīga. Dekolonizācija ir jāveic visiem iespējamiem līdzekļiem. Un, ja jau to neesam darījuši ar pilnu atdevi visos šajos gados, tagad pie šā procesa ārkārtīgi nopietni jāķeras visiem Saeimā, valdībā, absolūti visur sabiedrībā.

Absurds ir tas, ka šāds piedāvājums nāk no Saeimas deputātu puses. Viņi taču devuši zvērestu kalpot Latvijai! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tur jau ir tas absurds! Iznāk tā, ka viņi nesaprot... Golubovam pievienojās Cilevičs un arī daudzi citi... ka Latvija nebija okupēta un nebija kolonizēta, un nebija rusificēta - tā tas iznāk pēc jūsu piedāvātā. Savādāk to nevar tulkot. Bija okupēta! Un sekas ir drausmīgas. Materiālā ziņā, morālē, psihē. Cilvēki ir cietuši milzīgi daudz, un būs vajadzīgs patiešām ļoti liels, ļoti neatlaidīgs darbs, lai dekolonizācija notiktu. Rākina kungu, Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāju, kurš, es gribētu sacīt, tā pavisam maigi ir izteicies par šo dekolonizāciju, par to jūs gribat noņemt no amata. Lielāku absurdu ir grūti iedomāties! Vai tad šobrīd šeit, Latvijā, nav vēl pusmiljons nenaturalizētu nepilsoņu? Ko tad nozīmē tas, ka šeit ir šis pusmiljons? Tas nozīmē to pašu - to, ka nav notikusi dekolonizācija. Visiem šiem cilvēkiem saskaņā ar Ženēvas konvenciju, kā jūs to ļoti labi zināt (un it īpaši labi to zina Cileviča kungs, kura sacītajā parasti ir atsauces uz starptautiskajiem dokumentiem), - visiem šiem cilvēkiem bija reizē ar armiju (reizē ar padomju armiju!) jāaizbrauc no Latvijas. Viņi palika šeit. Ko tagad viņi dara? Viņi negrib iegūt pilsonību. Viņi negrib mācīties latviešu valodu. Viņu prasības aug. Viņi prasa vēl un vēl, un vēl. Redziet, prasa, lai skolas būtu tikai krievu valodā - un tā tālāk, un tā joprojām. (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”)

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, turieties pie temata, lūdzu!

P.Tabūns. Tā ka absolūti absurds, pilnīgi absurds ir šis piedāvātais priekšlikums, šī izvirzītā prasība. Žēl, ka jūs, kas sēžat tur, kreisajā flangā, nu nekādi nevarat apjēgt to, kas ir noticis. Nu taču padomājiet vienreiz par visām reizēm!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nē, mēs nemaz negribam, lai Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs būtu muļķis. Teikšu vēl vairāk: mēs negribam, lai Saeimā sēdētu pilnīgi muļķi, bet diemžēl arī tas ne vienmēr sanāk.

Cienījamie kolēģi, neizdomāsim jaunas definīcijas! Neizgudrosim divriteni! Arī komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, bija dažādas versijas. Ko nozīmē integrācija? Dažiem bija viedoklis, ka būtībā integrācija ir tā pati dekolonizācija. Protams, mēs varam ilgi strīdēties par integrācijas būtību, bet tas nav šīs diskusijas priekšmets. Es ceru, ka mēs patiešām atradīsim laiku, lai par to parunātu vēlāk.

Kas ir dekolonizācija? Tas ir pilnīgi skaidri ierakstīts starptautiskajos dokumentos, ANO dokumentos. Jums, augsti godātais Kiršteina kungs un cienījamā Druvietes kundze, es vienkārši iesaku palasīt ANO dokumentus. ANO Dekolonizācijas komiteja, kas nu jau sen ir likvidēta, izstrādāja visu kolonizēto un nepatstāvīgo teritoriju pilnu sarakstu. Visas definīcijas ir. Nevajag izdomāt kaut ko savu un uzdot to par starptautisko tiesību patiesībām!

Jāmācās ir arī deputātiem! Nebūsim ignoranti! Ir pilnīgi skaidrs, kas ir dekolonizācija. Nejauksim to kopā ar integrāciju!

Es gribu vēlreiz uzsvērt: ja jau mēs esam izvēlējušies šo ceļu - integrācijas ceļu -, tad būsim godīgi! Nemānīsim paši sevi, nemānīsim tos nepilsoņus, kuriem nav politisko tiesību valstī, kurā lielākā daļa no viņiem piedzimuši un nodzīvojuši savu mūžu, godīgi maksājot nodokļus! Jābūt skaidriem spēles noteikumiem! Šādi izteikumi, kas skan no atbildīgu valsts amatpersonu mutēm, ir ļoti kaitīgi jebkuras konsekventas politikas īstenošanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu aplūkot šo problēmu ar vēsu prātu un skaidru skatu. Arī es esmu izlasījis šos pārmetumus, kuri ir vērsti pret Rākina kungu un kuru dēļ ir ierosināts pieprasīt viņa atkāpšanos... tiek pieprasīts, lai viņš atkāptos. Un esmu arī izlasījis to, ko Rākina kungs ir teicis. Manuprāt, viņš nav teicis neko tādu, kas neatbilstu patiesībai. Mums ļoti labi zināms ir tas fakts, ka Latvija, Igaunija un Lietuva - atšķirībā no pārējām tā saucamajām sociālisma zemēm, tādām kā Polija, Rumānija, Čehoslovākija un tā tālāk, - tika ne tikai okupētas; Baltijas valstis tika arī kolonizētas. Latvijā padomju periodā iebrauca vairāk nekā 4 miljoni cilvēku. No tiem, protams, lielākā daļa aizbrauca uz citurieni dzīvot, aizbrauca atpakaļ, bet liela daļa viņu šeit palika. Tā ir klasiska okupācija un klasiska kolonizācija. Un ir skaidrs, ka, sasaistot šo jautājumu ar integrāciju, mums ir jāsaprot tas, ka mēs varam integrēt mūsu sabiedrībā tikai tos, kuri vēlas integrēties.

Un ir skaidrs, ka šos iebraucējus un viņu pēcnācējus nevar mērīt ar vienu mērauklu. Pārsvarā jaunā paaudze un vidējā paaudze iekļaujas mūsu sabiedrības dzīvē, ir gatava cienīt mūsu valsts likumus, pildīt tos un tādā veidā iekļauties jeb integrēties vietējā sabiedrībā. Taču tanī pašā laikā ir arī cilvēki, kurus māc nostalģija pēc privilēģijām (jo, kā mēs zinām, iebraucējiem, kolonizatoriem, bija privilēģijas, bija privilēģijas saņemt labākus dzīvokļus, nomenklatūrai bija privilēģijas iepirkties labākos veikalos un tamlīdzīgi) un kuri ir zaudējuši šīs privilēģijas, kuri skatās austrumu virzienā un varbūt alkst atjaunot bijušo kārtību. Ir skaidrs, ka tad, ja šādi cilvēki aizbrauktu no Latvijas (tātad - īstenojot dekolonizācijas procesu), integrācijas jautājumus varētu risināt daudz sekmīgāk.

Un no neatkarības gadu pieredzes, atjaunotās Latvijas neatkarības gadu pieredzes, mēs ļoti labi zinām, ka īstenībā dekolonizācijas process ir daļēji veikts, jo no Latvijas ir aizbraukušas ne tikai militārpersonas ar viņu ģimenēm jeb, pareizāk sakot, lielākā daļa militārpersonu ar viņu ģimenēm, bet ir aizbraukuši arī apmēram 200 000 civilokupantu. Apmēram 200 000 šādu cilvēku ir no Latvijas aizbraukuši! Tātad varam teikt, ka daļēji dekolonizācijas process ir īstenojies. Maksimums bija 90.gadu sākumā un 90.gadu vidū: 1993., 1994.gadā gandrīz 50 000 cilvēku gada laikā izceļoja no Latvijas. Gada laikā!

Tātad, manā uztverē, Rākina kungs savos izteikumos ir objektīvi atainojis to situāciju, kāda ir Latvijā, un nekādā ziņā nav vērsies pret likumu. Es kategoriski neatbalstu pieprasījumu atsaukt viņu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tikai trīs piezīmes.

Pirmā. Jā, starptautiskie dokumenti ir, un es pateikšu, ka Nīderlande nav minēta šajos dokumentos. Nīderlande izsūtīja visas mūķenes, kas dzīvoja klosteros un bija iebraukušas bez Nīderlandes valdības atļaujas Otrā pasaules kara laikā. Cileviča kungs, tāda ir prakse!

Otrā. Mēs zinām, ka Latvijā ir nodibinājusies Krievijas Domes frakcija jeb filiāle, kuru pārstāv zināma partija, kas visur saka, ka viņa aizstāvēs Eiropas Savienībā federālismu un Krievijas intereses.

Un trešā. Es gribētu ieteikt Cileviča kungam izlasīt galveno dokumentu. Proti, lejā, grāmatu galdā, ir Mersedes Salnājas dokumentāls stāsts par Vili Lāci, kur precīzi aprakstīts, kā no Maskavas 1944.gadā tika atsūtīts gubernators vārdā Ļebedevs, kurš gan saucās “otrais sekretārs Ludzā”, un sāka ar to, ka visos latviešu inteliģences dzīvokļos tika izvietotas krievu virsnieku un viņu mīļāko ģimenes. Tātad - vai tā ir kolonizācija vai nav? Cileviča kungs, jūs varat tajā grāmatā ieskatīties un ar to iepazīties.

Tā ka, es domāju, sakārtosim vispirms savu valsti un pēc tam pāriesim pie starptautiskiem dokumentiem! Kārtību ieviesīsim šeit paši!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit visi jūs runājat par okupāciju, deokupāciju, dekolonizāciju. Runājat pretēji tam, ko jūs runājat Eiropā, - ka jūs veiksiet integrāciju, naturalizāciju, visiem dosiet iespēju naturalizēties, dosiet iespēju saņemt Latvijas Republikas pilsonību.

Un mani izbrīna vispār Tabūna kunga liekulība. Lai viņš atceras tos nesenos gadus, kad viņš komentēja visas demonstrācijas, būdams vislielākās partijas - Komunistiskās partijas - biedrs!

Jautājumā par Rākina kunga atsaukšanu no priekšsēdētāja amata lūdzu nobalsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 78, atturas - 2. Lēmums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši piecu Saeimas deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa, Pabrika un Rugātes iesniegumu izskatīt uzreiz pēc otrās sadaļas 13.jautājuma trešajā sadaļā ietvertos jautājumus Nr.20 un Nr.21.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tāpat ir saņemts Saeimas desmit deputātu Seiles, Krasta, Grīnblata, Reira, Circenes un citu iesniegums iekļaut Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu un izskatīt to kopā ar darba kārtības 20.punktu - Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka lēmuma projekts un pieprasījums tiek izskatīti kopā? Lūdzu deputātus balsot par to, vai lēmuma projekts tiek izskatīts kopā ar darba kārtības 20.jautājumu un vai tas vispār šodien tiek izskatīts.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, atturas - 4. Lēmuma projekts netiek izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.

Vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim... (No zāles dep. A.Golubovs: “Par procedūru!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tā kā mēs šodien neizskatām minēto lēmuma projektu, tad es piedāvāju izskatīt to nākamajā nedēļā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par minēto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, atturas - 1. Lēmuma projekts netiks izskatīts. Paldies. (No zāles dep. A.Golubovs: “Par procedūru!”)

Ko lūdzu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Lūdzu nodot lēmuma projektu komisijai, tas ir, Sociālo un darba lietu komisijai!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - nodot lēmuma projektu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 63, neviens neatturas. Komisijai lēmuma projekts nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Tagad vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim.

I.Emsis (Ministru prezidents).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Esmu ļoti gandarīts par Saeimas deputātu interesi par veselības aizsardzības sistēmas uzlabošanu. Tā ir ļoti laba zīme, ļoti nepieciešama un visnotaļ atbalstāma interese.

Kas attiecas uz Saeimas deputātu pieprasījumu par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni, tad man ir jāsāk ar savu vismīļāko citātu no manas politikas: “Viss mazais ir skaists, viss mazais ir labs.”

Līdz ar to nekas netiek samazināts un arī netiks samazināts. Gluži otrādi! Mēs pārstāvam tādu politiku, kura nozīmē, ka pakalpojumam jākļūst pēc iespējas pieejamākam cilvēkam. Tas nozīmē, ka tam pēc iespējas ir jābūt tuvāk cilvēkam. (Starpsauciens: “Tukši solījumi!”)

Savukārt mēs iestājamies arī par to, lai pakalpojumi būtu kvalitatīvi, un tāpēc, protams, pakalpojumu sektorā ir nepieciešama pārstrukturēšana, jo pēc iespējas neatliekamajai palīdzībai, ambulatorajai un dienas aprūpei ir jābūt tuvāk cilvēkam. Savukārt stacionāri ir jāatstāj visur tur, kur tas ir iespējams.

Diemžēl ar šā jautājuma risināšanu pagājušā gada augustā radās problēmas, jo pagājušā gada augustā Circenes kundze, kura toreiz bija veselības ministre, parakstīja rīkojumu, ka mazajām slimnīcām ir jāsamazina finansējums. Šis rīkojums sacēla milzīgu neapmierinātības vētru iedzīvotājos, un šī neapmierinātība bija tik liela, ka mēs šeit Saeimā sasaucām vairākas šim jautājumam veltītas sēdes, kurās šis risinājums tika noraidīts kā politiski neatbalstāms.

Pēc tam, lai šo “vētru” klusinātu, mazajām slimnīcām tika piešķirtas 800 000 latu lielas subsīdijas no rezerves fonda un līdz ar to situācija stabilizējās līdz brīdim, kad šā gada 15.maijā mazās slimnīcas no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras saņēma vēstuli, ka stacionārajai aprūpei piešķirtais finansējums tiek samazināts. To izdarīja Viktorija Zefirova, kuru par šīs aģentūras vadītāju arī iepriekšējās valdības laikā iecēla iepriekšējā ministre. Tā bija rupja kļūda! Tā bija rupja kļūda, un par šo kļūdu un arī un par citām kļūdām Viktorija Zefirova vairs nav šajā amatā.

Tātad es gribu teikt, ka šeit ir jābūt konsekvencēm. Un šīm konsekvencēm ir jābūt tādām, ka pieņemtajai politikai ir jāturpinās. Tā kā šīs kļūdas ir izdarītas iepriekšējās veselības aizsardzības sistēmas vadības laikā, tad man ir ārkārtīgi pagodinoši dzirdēt šādus pārmetumus valdībai, kura vēl nav nostrādājusi pat 100 dienas. Tas nozīmē, ka mūsu valdības iespējas jūs vērtējat ārkārtīgi augstu. Es varu uzsvērt, ka mēs izdarīsim visu, lai jūsu uzticību attaisnotu un lai šīs iepriekšējās kļūdas tiešām novērstu. Mēs izdarīsim visu no mums atkarīgo, lai veselības aizsardzības finansējums gadu no gada pieaugtu, lai tiktu realizēts mūsu valdības deklarācijā iekļautais. Sadaļas “Veselības aizsardzības sistēma un aprūpe” 5.punkts skan šādi: “Izstrādāsim un sāksim īstenot slimnīcu remontu un atjaunošanas programmu.” Tātad slimnīcām tiks vairāk resursu un līdzekļu.

6.punkts skan tā: “Mēs nodrošināsim ārstniecības iestāžu pieejamību arī lauku iedzīvotājiem,” un tajā nav runa par slimnīcu slēgšanu, bet ir runa par to, ko es jau minēju, - par pārstrukturizāciju nepieciešamību.

Pašreizējā situācijā no iekšzemes kopprodukta apmēram 3,4% tiek novirzīti veselības aizsardzības sistēmai, bet savulaik “Jaunā laika” deklarācija tai paredzēja novirzīt 7 procentus. Tad kur ir šie 7 procenti? Jo budžetu nesastādījām mēs, pašreizējā valdība. Mēs strādājam ar iepriekšējās valdības sastādītu budžetu. Mēs gribam palielināt šos līdzekļus, nu tad atļaujiet mums nākt uz Saeimu ar savu budžeta projektu un piedāvāt šo risinājumu.

Tagad attiecībā uz Rinaldu Muciņu. Mēs šo ministru izvēlējāmies ne jau kaut kādos politiskos koridoros. Mēs izvēlējāmies cilvēku, kurš ir ilgstoši daudzu valdību darbības laikā strādājis šajā ministrijā, ir bijis šīs ministrijas vadošs darbinieks, tātad profesionālis, kurš pārzina šo sektoru pietiekami dziļi. Un es gribu vēlēt viņam veiksmi, lai beidzot mēs sakārtotu šo ļoti grūto sektoru, lai cilvēki varētu justies labāk un lai viņi saņemtu kvalificētāku palīdzību. Lai nebūtu tā, kā “Panorāmā” teica, ka vēl nav pagājis pusgads, bet “Stradiņos” jau beidzas finansējums. Kur mēs esam? Kas tad to ir saplānojis? Kā tā var plānot resursus, ka tagad, pusgadā, jau beidzas finansējums? Vai tad tā ir plānošana?

Mēs to pārplānosim, lai “Stradiņiem” arī būtu pietiekami resursi un lai tur nevajadzētu pārtraukt šo cilvēku glābšanas darbu, kas ir ļoti svarīgs.

Es gribu, kolēģi, jūs aicināt: ja jūs nākamo reizi gribēsiet “purināt” valdību, tad dariet to! Tas ir vajadzīgs, tas ir ļoti nepieciešams, bet, lūdzu, izvēlieties to ministriju, kura ilgu laiku nav bijusi jūsu pašu rokās, kura ar opozīcijas rokām ir novesta līdz šādam stāvoklim! Izvēlieties kādu citu ministriju! Jo mēs nepilnās simts dienās nevarējām izlabot visas kļūdas, bet gribam to izdarīt.

Nākamreiz, kad jūs kritizēsiet Izglītības un zinātnes ministriju, dariet to, tomēr atcerieties, ka šī ministrija bija jūsu vadības rokās. Un pasakiet arī to, ka skolotāju algas bija tas iemesls, kādēļ krita šī valdība, jo jūs, “Jaunais laiks”, nevarējāt nobalsot par skolotāju algu pielikumu. Taču mēs to izpildīsim. Izpildīsim! Ar 1.septembri būs skolotājiem tās algas, par kurām mēs šeit Saeimā vienojāmies.

(Aplausi.)

Neskatoties uz to, ka tas tiešām bija sāpīgi - piešķirt skolotājiem algas, mēs šo prasību neuzskatām par neizpildāmu. Mēs uzskatām, ka tas ir pareizi izdarīts darbs. Mēs to atbalstīsim, un šeit šaubu nav nekādu.

Runājot par šo iesniegto lēmuma projektu, kuru ir parakstījis Tabūna kungs un vēl desmit deputāti, īstenībā es to atbalstu. Es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai tas tiks nobalsots vai netiks nobalsots, valdība tomēr realizēs šādu ieceri, kā tas šajā lēmuma projektā ir rakstīts, tāpēc ka tā saskan ar mūsu rīcības programmu, un mēs tā rīkosimies.

Šajā lēmuma projektā ir vienīgi ieviesusies neliela kļūda. Ilūkstē slimnīcas vairs nav, Ilūkstē ir veselības un sociālās aprūpes centrs ar ambulatoro palīdzību. Taču tā ir sīka detaļa, uz kuru es gribēju norādīt.

Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu pievērsties veselības aizsardzībai un medicīnai. Tā ir ļoti svarīga mūsu prioritāte, un mēs par to gribētu rūpēties daudz labāk, nekā tas ir darīts līdz šim.

Paldies par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministram Rinaldam Muciņam.

R.Muciņš (veselības ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pašreizējā situācija veselības aprūpē ir smaga, un es to nenoliedzu, jo pieaug medikamentu, energoresursu un pakalpojumu cenas. Arvien asāk izvirzās jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei.

Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par papildu resursu piešķiršanu pašreizējā veselības aprūpes sistēma ir jāpadara efektīvāka gan izmaksu, gan arī veselības aprūpes rezultātu ziņā. To nepieciešams paveikt, lai ieguldītie līdzekļi dotu rezultātu, bet “neizšķīstu” starp daudzajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ir jāizvēlas prioritātes, kur mēs ieguldīsim jau tā mazos līdzekļus! Laikā, kad nozarei trūkst naudas, ir nepieciešams maksimāli koncentrēt un lietderīgi izmantot jau esošos resursus. Tas nozīmē, ka ir jākoncentrē stacionārie resursi, uz kuriem pamatā ir balstīta mūsu pašreizējā veselības aprūpe, tajā pašā laikā atbalstot un tuvinot iedzīvotājiem primāro aprūpi un neatliekamo palīdzību, kas tiem vitāli ir nepieciešama.

Ambulatorā un neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pamatpakalpojums veselības aprūpē un nepieciešama ikvienam cilvēkam. Šiem pakalpojumu veidiem ir jābūt virzītiem tā, lai maksimāli atklātu slimības to agrīnajā stadijā un novērstu cilvēku saslimšanu, līdz ar to arī viņu nokļūšanu stacionārā, kas visai sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.

Ambulatorā veselības aprūpe un primārā veselības aprūpe ir izdevīga gan pacientiem, kad slimība tiek konstatēta maksimāli agri, gan arī sabiedrībai kopumā, jo tad ārstēšana ir lēta. Koncentrējot stacionāros resursus, uzlabotos sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā rezultātā ieguvēji būs arī pacienti, jo, attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, nav vairs iespējama jaunu tehnoloģiju iegāde slimnīcām, jo šīs tehnoloģijas maksā miljoniem latu, bet slimnīcām gada apgrozījums sasniedz 100 000 vai 50 000 latu. Tikai lielākās slimnīcās ir iespējama racionāla tehnoloģiju izmantošana ārstēšanas procesā.

Stacionārā aprūpe ir dārga, ārstniecībā izmantojamās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, bet mazās slimnīcas nespēj piesaistīt ne investīcijas un finanses šo tehnoloģiju iegādei, ne arī kvalificētu darbaspēku. Mums vairāk ir jāvirzās nevis uz seku ārstēšanu, kas notiek stacionārā, bet uz cēloņu un iemeslu novēršanu. Mums ir jāattīsta profilakse, primārā aprūpe un jāvirza tā tuvāk cilvēkam.

Mazajām slimnīcām, kuras nevar nodrošināt mūsdienīgu un tehnoloģiski sarežģītu ārstēšanu, ir jāatrod cita vieta pakalpojumu sniedzēju vidū. Tās varētu piedāvāt pakalpojumus, kas neprasa šīs modernās un dārgās tehnoloģijas, kuras ir nepieciešamas iedzīvotājiem, piemēram, paliatīvo aprūpi, geriatriju - vecu cilvēku aprūpi, hroniski sirgstošo slimnieku aprūpi, ambulatoros pakalpojumus, dienas stacionārus, neatliekamo palīdzību un citus pakalpojumu veidus. Sevišķi aktuāli šie palīdzības veidi ir, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, jo lauku rajonos sabiedrība kļūst arvien vecāka, un tur reāli ir nepieciešama šī palīdzība, bet augsti kvalificēta palīdzība ir jākoncentrē lielākos centros.

Uzsveru, ka nevienai no mazākajām slimnīcām finansējums šogad samazināts netiks, tomēr ministrija piedāvā slimnīcām esošā finansējuma ietvaros pārorientēt savu darbību uz efektīvākiem pakalpojumu sniedzējiem, attīstot ambulatoro aprūpi un neatliekamo palīdzību, kas ir nepieciešama iedzīvotājiem šajos reģionos. Šajos stacionāros tiek saglabāta arī stacionārā aprūpe, tomēr, ņemot vērā gan tehnoloģiskās iespējas, gan arī kvalificētu kadru trūkumu, tas esošajos apjomos vairs nav iespējams, jo 21.gadsimtā mēs nevaram saukt par slimnīcu ārstniecības iestādi, kur ir pieejama tikai gulta, kur cilvēks tikai guļ, bet dienā stundu vai divas strādā ārsts.

Tātad es pateicos par to, ka šai problēmai tika pievērsta uzmanība, jo tā ir akūta problēma, par kuru atbildība jāuzņemas arī iepriekšējām valdībām. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pārtraukums!”)

Un pēdējais. Es vēlreiz atkārtoju, ka naudas līdzekļi šiem stacionāriem netiks samazināti. Tiks turpinātas diskusijas ar slimnīcām, un Veselības ministrija palīdzēs slimnīcām atrast pašu efektīvāko veidu, lai mēs sasniegtu vēlamo rezultātu un spētu apturēt veselības aprūpes lejupslīdi un sākt tās augšupceļu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim.

A.Ārgalis (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Tūlīt pārtraukuma laikā Dzeltenajā zālē notiks Tibetas atbalsta grupas darba sanāksme, bet Vēlēšanu zālē tiks dibināta Latvijas un Islandes parlamentu sadarbības grupa. Lūdzu deputātus ņemt līdzdalību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Marekam Segliņam!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 10.30 notiks Juridiskās komisijas sēde. Lūdzu Juridiskās komisijas deputātus uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artim Pabrikam!

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Ārlietu komisija pašreiz pulcējas uz sēdi komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Visvaldis Skujiņš, Jānis Jurkāns, Pēteris Kalniņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Anna Seile, Viesturs Šiliņš.

Paldies par uzmanību!

 

(Pārtraukums)

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Sākam debates par Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies par doto vārdu! Trīs mēnešus saistībā ar veselības aprūpi bija pilnīgs klusums visos masu medijos, tāpēc varēja domāt, ka veselības aprūpē kā ar burvju nūjiņu visas problēmas ir pēkšņi atrisinātas, taču īstenībā problēmas ir kļuvušas daudz dziļākas, nekā tās bija pirms dažiem mēnešiem, tikai visi kā sazvērējušies par to klusēja.

Par debašu palaišanas mehānismu šajā situācijā, lai sāktu runāt, ir kļuvušas mazās slimnīcas, kaut gan tā sauktajās lielajās slimnīcās šīs problēmas ir stipri nopietnākas. Muciņa kunga atbildē uz Saeimas pieprasījumu plaši tika aprakstīts pagājušā gada darbs. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mūsu valdības laikā mēs neatbalstījām dienas stacionāru izveidi laukos, ņemot vērā to situāciju, kāda ir lauku iedzīvotājiem.

Kad iepriekšējās valdības laikā notika ļoti nopietns darbs ar visām pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību, desmit vai vienpadsmit mēnešu laikā, kamēr es ieņēmu veselības ministres amatu, notika 45 izbraukumi. Jūs iedomājieties, cik tas bija liels darbs, kas notika saistībā ar pašvaldībām, ar pārprofilējamo slimnīcu galvenajiem ārstiem! Notika tikšanās ar pilnīgi visiem šo iestāžu galvenajiem ārstiem.

Pašreizējās valdības ministrs kā darbu ar pašvaldībām atbildes pēdējā rindkopā lepni min to, ka trīs mēnešu laikā tikai 27.maijā ir notikusi pirmā un vienīgā tikšanās ar Latgales mazo slimnīcu vadītājiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Būtu laiks saprast, ka katrā vietā ir pilnīgi cita situācija, ko var redzēt tikai uz vietas. Ir citas problēmas un ļoti atšķirīgs risinājums iestāžu turpmākajai darbībai. Tas nevar būt masu pasākums un vienreizēja tikšanās, tāpēc jau arī ir šīs daudzās protesta vēstules un sašutums. Neaizmirsīsim, cik lielu ieguldījumu pašvaldības ir devušas veselības aprūpes materiālajā nodrošināšanā visu šo vairāk nekā desmit gadu laikā!

Nākamais. Zinot, ka visnopietnākā situācija ir Latgales slimnīcām, trīs mēneši jau nu bija pietiekams laiks, lai pabeigtu izstrādāt pakalpojumu pirkšanas programmu, kas precīzi noteiktu, cik un kādas tā saucamās gultasvietas un kādi pakalpojumi šinī reģionā ir vajadzīgi. Pamatkritēriji tika izstrādāti jau iepriekšējās valdības laikā. Tā ka šis darbs bija tikai jāturpina.

Emša valdībai beidzot vajadzētu dot saprātīgu un loģisku atbildi, kādēļ, pārpildot budžeta ienākumus, iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem - netiek atdota, netiek viņu labā izlietota viņu nopelnītā un nodokļos samaksātā nauda.

Einara Repšes valdība spēja esošo līdzekļu ietvaros apmaksāt visu “pārstrādi” attiecībā uz neatliekamo palīdzību visā Latvijā, nevis atsevišķās izredzētās slimnīcās, kā tas tika praktizēts ilgus gadus pirms Repšes valdības.

Bez tam investīcijās tika ieguldīts vairāk nekā miljons latu. Einara Repšes valdība Latgales reģionā vien apmaksāja šo “pārstrādi” par trešdaļu miljona latu, bez tam investīcijās ieguldīja vairāk nekā 200 000 latu tieši mazajām slimnīcām, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Tas arī ir tas, par ko šodien tika rakstīts pieprasījumā. Bez tam Daugavpils un Krāslava, kas arī ir Latgales reģionā, jau pirms tam saņēma vairāk nekā miljonu no Pasaules Bankas, lai nodrošinātu pieejamību un kvalitāti pakalpojumam.

Einara Repšes valdības laikā tika arī no Eiropas strukturālajiem fondiem apstiprināti Latgales reģionam projekti par 1,3 miljoniem, un kopumā mūsu valdības laikā Latgales reģions ieguva finansējumu, kas ir 1 770 679 lati (bez Pasaules Bankas līdzekļiem). Jūs redzat, ko var panākt arī ar tādu naudu, kāda ir. Ņemot vērā attieksmi un spēju menedžēt naudu, ir iespējams panākt pilnīgi pretējus rezultātus.

Kas notiek šodien? Šodien mēs dzirdam tikai par kvotu samazinājumu un naudas trūkumu. Kāpēc tas ir tā? Tāpēc, ka pašlaik Veselības ministrijā ir apturēta arī cenu politikas veidošana. Janvārī uzsāktā endoprotezēšanas, kohleāro implantu jomas un kardioķirurģijas sakārtošana tā arī palika kā vientuļa sala okeānā, iesāktajam darbam nav pilnīgi nekāda turpinājuma. Uz šāda fona pilnīgi likumsakarīgas ir atsevišķu slimnīcu tā sauktās “pārstrādes” (pēdiņās): nesakārtotās cenas rada iespēju plānoto neierobežoto palīdzību pārvērst par maksas pakalpojumiem.

Pirms dažām dienām Stradiņa slimnīcas vadītājs savā runā teica, ka nevarēšot vairs sniegt plānveida palīdzību. Kādēļ tas ir tā, ja gada budžets ir vairāk nekā 12 miljoni, pieaugums ir vairāk nekā pusmiljons, bet “pārstrāde” uz visiem pakalpojumiem - ne tikai plānveida, bet arī visiem pārējiem pakalpojumiem - ir tikai 1 miljons? Kādēļ ir jāsaka, ka tiek apturēta plānveida palīdzība?

Tas gan netraucē šai slimnīcai radioreklāmās sludināt savus pakalpojumus un aicināt pacientus. Viņi saka, ka pie viņiem ir iespējami pilnīgi visi pakalpojumi - gan diagnostika, ārstniecība, konsultācijas un viss pārējais.

Kad Einara Repšes laikā Stradiņa slimnīcas vadībai tika vērsta uzmanība uz darba organizēšanu un pareizu plānošanu, tad atbildīgā Veselības ministrijas amatpersona attiecībā uz šo slimnīcu bija neviens cits kā pašreizējais ministrs Muciņa kungs. No viņa puses bija atbilde, ka situācija tiks izvērtēta un darbs notiks arī plānošanā. Pirms dažām dienām lūdzu Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, lai iepazīstina Saeimas deputātus ar pagājušajā gadā veikto Stradiņa slimnīcas padomes darbu šajā virzienā, taču atbildi joprojām neesam saņēmuši.

Tā kā plānotā VOVAA bijušās vadītājas Bluķes kundzes atgriešanās amatā neizdevās, tad, imitējot darbību no Veselības ministrijas puses, kā vainīgo mazo slimnīcu jautājumā Muciņa kungs nosauca jauno VOVAA vadītāju, lai rastu iemeslu viņas atlaišanai. Vēsture atkārtojas? Nē, tā ir likumsakarīga šīs valdības politika. Gan Juta Strīķe, gan Viktorija Zefirova atklātos konkursos tika atzītas par labākajām, bet abas tika atlaistas no darba. Acīmredzot kādam traucēja. Ir tikai jautājums - kam un kādēļ?

Muciņa kungs vakar radio braši runāja par budžeta grozījumiem. Varbūt tā ir slepena informācija, taču Saeimas deputātiem nav šādu ziņu, ka pašreizējā valdība gatavotos piešķirt naudu medikamentiem, neatliekamajai palīdzībai vai Latgales slimnīcām. Šī valdība visās jomās vēlamo uzdod par esošo. Būtu laiks pāriet no vārdiem pie darbiem. Diemžēl arī šodien Emša kunga runa liecina par dziļu neizpratni attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmas organizēšanu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Redziet, es īsti pat neesmu vēl ticis skaidrībā par to, vai šis jautājums ir vairāk par tēmu vai par procedūru. Taču es gribētu jautāt - cik ilgi no Saeimas tribīnes vēl izskanēs muļķības un meli par mūsu valdības krišanas iemesliem? Vispirms Rubika līdzgaitnieks tos šodien izteica saistībā ar skolotāju algām, un tad Indulis Emsis pievienojās tiem pašiem meliem un muļķībām. Nu, redziet, īsto iemeslu, kāpēc jūs nogāzāt, brutāli nogāzāt, mūsu valdību, jūs jau demonstrējat ik dienas, - KNAB pakļaušanu savām interesēm. Arī šodienas balsojumā. Nobalsojāt par to, lai visu vasaru, visu šo gadu vēl varētu turpināt privatizēt Jūrmalas zemi, faktiski par baltu velti.

Tāpēc es vienkārši lūdzu no Saeimas tribīnes neizplatīt muļķības un melus!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, būtu jāturas pie temata! Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ļoti sāpīgi ir dzirdēt visu to, ko mēs šodien dzirdam par medicīnu, jo mūsu kolēģu vidū ir daudzi mediķi, daudzi ārsti, kas ļoti labi zina visu šo vēsturi - zina to, kas ir noticis ar mūsu medicīnu, tās kvalitāti, un zina par tām dažādajām manipulācijām un reformām, kas medicīnai nodarījušas vairāk ļauna nekā laba.

Un man tāpēc gribētos sākt ar tādiem vārdiem: beidzot beigsim politizēt gan medicīnu, gan arī pedagoģiju un sāksim strādāt! Sāksim kaut ko darīt, lai mūsu valsts cilvēkiem, mūsu pacientiem, beidzot būtu labāka medicīniskā palīdzība un mūsu bērniem labāka izglītība!

Nevajag te katrai valdībai taisnoties par personālijām, par darītiem vai nepadarītiem darbiem! Es pilnīgi atbalstu mūsu premjera šodien teikto, ka mums visiem jāpievēršas medicīnai un jādara viss, lai medicīniskā aprūpe uzlabotos. Objektīvā īstenība ir tā, ka zinātne ir ļoti attīstījusies, visas tehnoloģijas ir ļoti dārgas, medikamenti ir ļoti dārgi. Cilvēka veselība maksā aizvien dārgāk. Un tāpēc aizvien svarīgāki kļūst profilakses jautājumi, agrīnās diagnostikas jautājumi, ārsta pieejamības jautājumi, ģimenes ārstu kvalitātes jautājumi. Tie ir izšķirošie faktori. Stacionāri faktiski ir brāķis... Tur visos iepriekšējos etapos nav paveikts tas, kas bija jāizdara. Koncentrēt visu uzmanību un visas finanses tikai uz stacionāru nepārtrauktu paplašināšanu, līdz astronomiskam skaitlim palielinot to skaitu, - arī tā nav gudra valsts politika. Mums ir pietiekami ceļi... Latvija ir maza zemīte. Ir valstis, kurās ar helihopteriem pieved pie slimnīcām pacientus. Arī mēs varbūt kādreiz nonāksim līdz tam. Tas ir, tā teikt, mirkļa jautājums: tehniskie darbinieki var nokārtot, lai uzreiz pacients nonāk vislabākā profesionāļa rokās, ja tas ir vajadzīgs, lai viņam sniegtu neatliekamo palīdzību.

Internetā šodien ir pieejams ļoti interesants materiāls - pārprofilējas mazās slimnīcas. Visi šie skandāli, visa šī vētra ūdensglāzē ir sacelta ap 20 gultu slimnīcām, 30 gultu slimnīcām. Nu nevajag šeit izmantot šo iemeslu! Šodien mūsu ministrs ļoti labi paskaidroja savu tālāko politiku, to, kā ārstniecības iestādes jāpārprofilē un kā jāmaina medicīniskā palīdzība, lai tā tiešām būtu kvalitatīva un pieejama. Nu tās vairs nav 20 gultu slimnīcas vai 30 gultu slimnīcas... tās nav pietiekami kvalitatīvas. Un tur nav pat mediķu pietiekami daudz, nav viņu kvalifikācija pietiekama, viņi bieži vien nav uz vietas, un tā tālāk.

Tāpēc mums tiešām jādomā par to, ka, veicot mūsu valstī reģionālo reformu, vienlaikus ir jāmaina arī mūsu medicīniskā palīdzība, lai tā būtu kvalitatīva, pieejama un efektīva. Diemžēl visiem mums jāgatavojas uz to, ka ārstniecībā diemžēl visu laiku pieaugs pakalpojumu cenu apjoms. Tāpēc mums jādomā par finansējuma palielinājumu šai jomai un reāli jāpievēršas medicīniskās palīdzības uzlabošanai mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šodien daudzi deputāti kaut ko īsti nav sapratuši, un tāpēc bija dīvainais Saeimas lēmums - neiekļaut šo jautājumu nedz šodienas sēdes darba kārtībā, nedz arī nākamās, nedz arī nodot komisijām. Vārdu sakot, pačalosim, parunāsim, pakratīsim sirdi - un paldies par uzmanību!

Bet paskatieties, kas rakstīts lēmumā! Ir paredzēts nesamazināt 2004.gadā finansējumu attiecīgajām deviņām Latgales slimnīcām. Jā, ministra atbildē rakstīts: “nesamazināt”. Faktiski šā pieprasījuma, šā spiediena dēļ tas ir panākts, un tas ir ļoti labi, ka tā tas ir. Taču arī šī nesamazināšana ir diemžēl visai dīvaina, bet par to es runāšu vēlāk.

Otrs jautājums. Vai tas nav loģiski - ārstniecības iestāžu pārprofilēšanu Latgalē turpināt tikai pēc tam, kad pašvaldības būs nodrošinātas ar nepieciešamajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem un sociālajiem dienestiem un kad būs izveidota atbilstoša sabiedriskā transporta infrastruktūra? Vai, atstādami pašvaldības bez visa tā, mēs varam šīs slimnīcas padarīt par tādām, kuru nozīme tuva nullei? Nevaram! Nedrīkstam!

Un trešais. Veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas posmu ir paredzēts saskaņot ar pašvaldībām. Vai tas nav loģiski? Protams, loģiski! Es brīnos, ka jūs atkal gribat to visu padarīt par neko.

Lūk, tas nav pieļaujams. Atkal veselības ministrs šodien runā (tāpat, kā rakstīts viņa vēstulē): redziet, mēs sniegsim kvalitatīvu medicīnisko palīdzību - un tā tālāk, un tā joprojām. Jā, tāda būtu vajadzīga katrā vietā un jebkuram slimniekam! Taču vispirms vajag veikt visus nepieciešamos priekšdarbus (es atkārtoju - visus priekšdarbus!), kas ir minēti arī šajā mūsu iesniegtajā dokumentā, un tikai tad - tikai tad! - pārprofilēt šīs slimnīcas.

Es saprotu, ka jūs strādājāt pavisam neilgi un savas darbības laikā nespējāt to visu izdarīt, jo tas ir garš process un ieilgušas ir šīs nelaimes. Taču varēja vismaz ķerties klāt. Es jau teicu iepriekšējā reizē: varēja varbūt paņemt vienu no tām pašām Latgales slimnīcām kā piemēru un realizēt... Vajadzēja vispirms viņus pārliecināt, ka, protams, jūs nesamazināsiet pakalpojumu klāstu, un tikai tad ķerties pie tām visām pārējām. Šobrīd pēc būtības dažas jau ir padarītas par nulli, kā tas ir Ilūkstē, Dagdā un arī vēl citur. Taču jūs par visu vari gribat padarīt cilvēkus laimīgus pret viņu pašu gribu. Nu nodrošiniet viņiem vismaz to minimumu, ko sniedz šīs slimnīcas! Taču jūs gribat atņemt arī šīs minimālās iespējas. Un visa Latgale protestē. Visu Latgales rajonu, novadu, pagastu padomes protestē. Taču jūs sakāt, ka, nē, jums esot taisnība un ka viņi tur neko nesaprotot. Jūs, lūk, nākšot un izdarīšot brīnumu un padarīšot viņus laimīgus. Nu tā taču nevar! Tā vienkārši nedrīkst! Un jūsu vēstulē, Muciņa kungs, ir tādas dīvainas lietas: “Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, kas nes sev līdzi ar to saistīto saslimšanu palielināšanos, ir nepieciešams laikus plānot šos palīdzības veidus.” Nu, redziet, uz šo mazo slimnīcu rēķina tagad jūs risināsiet novecošanās problēmas. Nu, vai tad tas ir nopietni? Tas ir absolūti nenopietni! Jautājumu par neatliekamo medicīnisko palīdzību jūs risināsiet uz stacionārās medicīniskās palīdzības sniegšanas pamata, to, tā teikt, samazinot... Vai būs tā neatliekamā medicīniskā palīdzība? Vispirms nodrošiniet šo neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai cilvēks no jebkura ciema, no jebkuras attālas vietas varētu nokļūt tajā slimnīcā, par kuru jūs sakāt, ka tur būs milzīgi augsti sasniegumi medicīniskajā tehnoloģijā un medicīniskajā apkalpošanā! Vispirms izdariet to, un tad lūdzu! Bet šādā veidā....

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Bet šādā veidā rīkoties nedrīkst!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs - es ļoti lūdzu jūs vēl un vēlreiz! - iedziļināties šajā jautājumā. Daļa slimnīcu Latgalē jau ir gandrīz likvidētas. Ja tur nelikvidēs šīs ...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks...

P.Tabūns. Ja nelikvidēs šīs atlikušās sešas, valsts nabagāka nepaliks!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Situācija ar mazajām Latgales slimnīcām ir pārāk nopietna. Ilgākā laika posmā Latgales mazās lauku slimnīcas ir skārusi gan pārprofilēšana, gan kvotu samazināšana, gan pārstrukturēšana, gan kadru pārkvalificēšana un darbinieku skaita samazināšana. No šo slimnīcu vadības puses tiek darīts praktiski viss, lai šīs slimnīcas izdzīvotu un sniegtu medicīnisko aprūpi iedzīvotājiem.

Arī vietējās pašvaldības ļoti palīdz. Ar vietējo pašvaldību atbalstu šīs slimnīcas saņem kredītus rekonstrukcijai.

Tas ir nepārtraukts pārbaudījumu slogs mazajām slimnīcām.

Un, lūk, pēdējais pārbaudījumu slogs mazajām slimnīcām esošās valdības laikā: situācijā, kad jau bija noslēgti līgumi līdz šā gada beigām, atkal ir jauna ziņa - līguma nosacījumu pārskatīšana jautājumā par stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kā arī par gultasvietu skaita samazināšanu. Un tas viss notiek, neskatoties uz to, ka tās ir sertificētas ārstniecības iestādes, un neskatoties uz to, ka slimnīcu nodaļās gultas noslogojums ir pat ne vairs 100%, bet 132%, un neskatoties uz to, ka sociālā situācija, it sevišķi Latgalē, ir ļoti nelabvēlīga! Pēc statistikas datiem, pats būtiskākais rādītājs - iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - Latgalē ir desmit reizes mazāks nekā Rīgā un Pierīgā.

Šādā sociālajā situācijā, kad bezdarba līmenis jau vairāku gadu garumā Latgalē nesamazinās, samazinoties bezdarba līmenim kopumā Latvijā, - šādā sociālajā situācijā nedrīkst atņemt iedzīvotājiem mazās lauku slimnīcas.

Ko darīt šo mazo slimnīcu galvenajiem ārstiem, kuru entuziasma dēļ šīs slimnīcas vēl joprojām strādā? Ko viņiem darīt, ja viņi nespēs izmaksāt algas Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā? Ko viņiem darīt, ja notiek slimnīcu finansiālās situācijas destabilizēšana? Ko viņiem darīt, ja nepietiek ne ārstu, ne māsu, jo daudzi bija spiesti pārkvalificēties vai aizbraukt no šīm teritorijām?

Godātie kolēģi! Varētu būt, ka ir grūti starp trešo un ceturto soli, ja nav veikti pirmie soļi. “Jaunā laika” valdība tika spērusi pirmos soļus. Tika paaugstinātas algas medicīnas darbiniekiem. Tika sniegts reāls atbalsts visām mazajām lauku slimnīcām. Tika piešķirtas investīcijas katrai šai mazajai lauku slimnīcai. Tagad mēs gaidām arī no pašreizējās valdības adekvātu un korektu rīcību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka, pirmkārt, mums nevajadzētu aizmirst to, ka katrs mēs esam cilvēks un katram mums var gadīties, teiksim, kāda nepieciešamība vērsties pie ārstiem pēc palīdzības ne tikai Rīgā, bet varbūt arī Latgalē. Kaut vai, piemēram, apceļojot šo skaisto novadu. Tāpēc es gribu teikt, ka šis jautājums ir ļoti būtisks ikvienam no mums un ka īpaši būtisks tas ir Latgales cilvēkiem.

Es domāju, ka ministra kungs šodien korekti un precīzi pateica ievirzes un pamatnostādnes jautājumā par to, kas būtu tieši Veselības ministrijai darāms attiecībā uz veselības aprūpi un attiecībā uz mazajām lauku slimnīcām. Ja runā par šo reģionālo slimnīcu tālāko perspektīvu, galvenais uzsvars tomēr ir jāuzliek uz to, ka ir jāveic šīs sistēmas sakārtošana, tā teikt, tieši reģionālā griezumā. Mēs šodien runājam par to, ka ir šī saskaņošana... Pēc bijušās ministres Circenes kundzes teiktā, ir milzīgi daudz reižu bijušas tikšanās ar pašvaldībām un ir notikušas šīs sarunas... Skaidrs, ka šis ir viens no tiem modeļiem, kādi ir pārvaldē, - valsts pārvaldē, pašvaldību pārvaldē un vispār sistēmas pārvaldē, - ka ministrija, redziet, ikreiz, kad tiksies ar kādu pašvaldību, jautājumu atrisinās turpat uz vietas.

Tāpēc es domāju, ka mūsu reģionālajā politikā, kā arī veselības aprūpes sistēmā pamatjautājums ir tas, ka ir jāveido normālas, stipras, spēcīgas reģionālās pašvaldības, kas varētu normāli kūrēt arī veselības aprūpi, tieši veselības sistēmas sakārtošanu, šo plānu ieviešanu un kuras varētu kūrēt investīciju piesaisti un skatīt šo reģionālo attīstību kopumā.

Kas šodien notiek? Faktiski šīs reģionālās funkcijas pilda rajonu padomes. Šis apjoms nav liels, un šīs teritorijas nav pārāk lielas, un šiem reģioniem daļēji pārklājas šis slimnīcu tīkls.

Un viss izvirza tādu jautājumu - kā kopumā risināt šo problēmu reģionā?

Skaidrs, ka primāro aprūpi pirmām kārtām veic ģimenes ārstu institūcija. Tātad slimnieka ārstēšana būs lielā mērā atkarīga no ģimenes ārsta kvalifikācijas, prakses un finansiālajām iespējām. Un šajā sakarā es gribētu teikt, ka Latgalē šī situācija tomēr ir visbēdīgākā, jo Latgales reģions pamatā ir visnabadzīgākais reģions Eiropā, kas jau ir atzīts, un tas viss ir saistīts ar šo milzīgo bezdarbu, kas, teiksim, Rēzeknes rajonā sastāda 27 procentus.

Es gribētu sacīt, ka, teiksim, šie ienākumi uz vienu iedzīvotāju automātiski ir mazi, un reizē ar to šī maksātspēja šiem cilvēkiem nav tāda, lai viņi varētu nodrošināt sev pieeju šiem medicīnas pakalpojumiem. Un tāpēc pareizi Muciņa kungs teica, ka ir nepieciešamas šīs reģionālās kvotas, kuras pastāvēja arī iepriekš, bet kuras iepriekšējās valdības darbības laikā tomēr tika atceltas. Tagad šis kvotu sadalījums pa reģioniem tiks atjaunots. Un tas ir ļoti būtiski.

Un otra lieta ir tā, ka šeit šai sistēmai plus vēl ir nepieciešams šis izlīdzināšanas mehānisms, šie izlīdzināšanas koeficienti, kas mazinātu spriedzi, kuru es jau iepriekš minēju saistībā ar iedzīvotāju maksātnespēju, tāpēc šeit mums nevajadzētu no šīm domām un no šīm lietām atteikties. Tieši otrādi! Mums vajag veicināt šo reģionālo pašvaldību sakārtošanu, normālu Latgales reģionu un pārējo reģionu izveidošanu, un šī tad būtu tā institūcija, kura varētu uz vietas visreālāk risināt šos jautājumus.

Vēl viena lieta, ko es gribēju atzīmēt. Šīs investīciju programmas medicīnai šodien praktiski vēl nav akceptētas, bet strukturālie fondi tiek novirzīti vienīgi pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanai reģionos. Pārējiem šī investīciju piesaiste reāli ir apgrūtināta, un tā ir atkarīga no mūsu valsts budžeta, bet valsts budžetā gan šiem iedzīvotājiem, gan skolotājiem, gan pārējiem visas šīs lietas, kur, teiksim, pastāv šo līdzekļu piesaiste tieši investīcijām, ir apgrūtinātas. Tāpēc noteikti ir jādomā, kā mēs varētu strukturālo fondu līdzekļus izmantot pirmām kārtām šo Latgales slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai, jo nevar taču uz slimnieku rēķina, no viņiem izdalītās ārstēšanas naudas uzturēt šo slimnīcu infrastruktūras un veikt to renovāciju. Tātad šī problēma ir kompleksa un ministrija ir gatava pie šā jautājuma strādāt. Es to jutu šodien no ministra runas, ka viņi to jau dara.

Tāpēc es novēlu mums visiem mazāk skatīties atpakaļ, bet vairāk raudzīties uz priekšu un domāt politiski, kā mēs nākotnē varētu palielināt veselības aizsardzības budžetu, lai mēs nākotnē šīs problēmas samazinātu, bet pirmām kārtām lai mēs radītu iespēju šiem cilvēkiem saņemt šo pirmo neatliekamo palīdzību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu mazliet pievērsties tai atbildei, ko Muciņa kungs mums visiem sniedza, un to mazliet paanalizēt.

Nav šaubu, ka veselības aprūpē problēmu ir bezgala daudz, un nu pēc daudziem gadiem šo politiskās vadības vietu ir ieņēmis cilvēks, kurš nav bijis saistīts ar tiešu veselības pakalpojumu sniegšanu, bet tomēr viņš jau pietiekami ilgi ir nostrādājis veselības aprūpes organizācijas sistēmās.

Un pirmais, ko es tomēr gribētu teikt pēc Muciņa kunga atbildes: “Pavērojiet pats un paskatieties, kā sadalās sociālās gultas un vispārējā profila gultas, ko es dažkārt varētu uzskatīt arī par viesnīcu gultām, par terapijas gultām un tā tālāk.” Bet finansējums šeit vēl arvien nav skaidrs. Nav zināms, vai tas nāk no sociālā budžeta vai tas nāk no veselības budžeta. Un šī tad būtu tā lieta, kurai steidzami vajadzētu pievērst maksimālu uzmanību, jo galu galā tieši šī nesakārtotība šobrīd ir tā, kas rada zudumus.

Otrkārt. Es gribētu jums pajautāt: jūs sakāt, ka Kārsavas slimnīcai ir 64,62% liels noslogojums. Nu pilnīga taisnība! Tas ir ļoti zems noslogojums, taču tajā pašā laikā citas slimnīcas skaidri un gaiši ziņo par to, ka tās atceļ medicīnas pakalpojumus, un šinī gadījumā skaidri un gaiši ir redzams, ka naudas izlietojums nav gluži korekts.

Trešais, ko es gribētu teikt. Jūs visās slimnīcās sakāt, ka tur varētu būt ieekonomētie līdzekļi. Tad man ir jautājums: “Vai veselības aprūpē vairs nepastāv solidaritātes princips? Un kur šie ieekonomētie līdzekļi tad paliek?” Tiem tad vajadzētu nonākt varbūt tajās slimnīcās, kur šīs operācijas var izdarīt.

Nākamais jautājums. Jūs ļoti labi zināt, ka mēs šonedēļ kopā ar jums esam sastapušies ar to, ka slimnīcas tiek pārveidotas par komercstruktūrām. Un kas tad notiks ar šiem ieekonomētajiem līdzekļiem? Jūs pietiekami ilgi esat strādājis Sabiedrības veselības departamenta direktora amatā, un tad nu man jums ir jautājums: “Vai šie līdzekļi medicīnai tiks vienkārši zaudēti?”

Es gribētu teikt, ka gandrīz visās šajās Latgales reģiona slimnīcās gultu skaits svārstās no 28 līdz 45 gultām. Un jautājums ir tāds: “Vai tiešām katrai šai slimnīcai jābūt administrācijai? Vai tiešām to nevar sakārtot reģionālajā līmenī? Vai tiešām katrai slimnīcai vajadzīgs priekšnieks?”

Un es patiešām domāju, ka Muciņa kungs, būdams Sabiedrības veselības departamenta direktors, par šo jautājumu varēja mazliet agrāk padomāt.

Galu galā mēs šeit patiešām runājam par šiem budžeta labojumiem, bet to vēl arvien nav, un tāpēc es gribētu jautāt: “Vai mēs varētu šo jautājumu beidzot risināt tādā līmenī, kā jūs gribētu?” Nevis tā, ka sākumā Emša kungs saka, ka mums ir jāizdara izmaiņas, bet pēc tam saka, ka mums ir jādod Latgales slimnīcām nauda. Tad uz kuru pusi mēs iesim? Skaidri un gaiši vajadzētu dzirdēt šo atbildi, vai mums tiks ieviests struktūrfonds? Varbūt tiks ieviests struktūrplāns. Un te tad parādās, ka haoss ir pašvaldībās, ka haoss ir medicīnā un sociālajā sfērā un ka galu galā haoss ir arī šajā valdībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es zinu, ka 8.Saeimā ir ievēlēti ļoti daudzi jauni deputāti, tāpēc man gribētos pirmām kārtām atgādināt un paskaidrot, no kurienes tas viss sākās, visas šīs problēmas, kuras ir pašreiz mūsu medicīnā.

Es varbūt atgādināšu vēlreiz, ka no 1997.gada visi par šo nozari atbildīgie bija no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: Požarnovs, Jurdžs, Jaksons un citi. Viņi izstrādāja šo slaveno kompensējamo zāļu sistēmu, ar kuru pašreiz nav apmierināti ne ārsti, ne sabiedrība, ne slimnieki. Viņi izstrādāja šo “māsterplānu”, par kuru mēs šodien no tribīnes spriežam. Taču mēs gribam apvainot jaunievēlēto ministru, kurš šajā amatā ir nostrādājis mazāk nekā 100 dienas un mēģina ar savu komandu kaut ko uzlabot.

Līdz ar to man gribētos vērsties pie “Jaunā laika” frakcijas, jo arī jums vajag uzņemties atbildību. Jums bija visas iespējas nominēt uz šo posteni nevis ārstu ar “zelta rokām”, kurš sāka strādāt nevis pie tā, lai glābtu situāciju, bet mēģināja atbrīvot no ieņemamajiem amatiem cilvēkus, kuri centās saglabāt visu sistēmu (es te runāju par tiem skandāliem, kas bija saistīti ar Zatlera kungu un ar Leimaņa kungu). Kāpēc tas tika darīts - neviens nezina.

Un pēc tam, lai glābtu situāciju, jūs nominējāt mediķi - ginekoloģi. Tas tagad ir tā ļoti, ļoti smieklīgi. To man teica žurnālisti, ka visi jokojot par to. Man liekas, ka mums vajag...

Arī mēs esam ļoti uztraukti par situāciju, kāda ir šajā nozarē, bet Tautas saskaņas partijas pozīcija ir tāda, ka jaunajai valdībai un jaunajam ministram ar savu komandu vajag dot laiku, un es ceru, ka situācija uzlabosies, ka mainīsies arī kompensāciju sistēma, ka tiks palielināta nepieciešamā naudiņa. Un, protams, mēs ļoti ceram uz struktūrfondiem. Es ceru, ka situācija mainīsies, un mēs, Tautas saskaņas partija, protams, palīdzēsim ne tikai ar balsīm, bet arī ar savu viedokli un ar savu pozīciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs kārtējo reizi izskatām sasāpējušu jautājumu par Latgali. Kā bieži vien mēs dzirdam, Latgale ir atpalicis reģions, un tur būtu daudz kas risināms. Un arī šoreiz mēs runājam par tādām lietām, kas ne jau pirmo reizi ir izskanējušas. Man kā Latvijas Pirmās partijas deputātam ir bijis tas gods sākt šo jautājumu cilāt jau iepriekšējās valdības darbības laikā un prasīt arī atskaiti no veselības ministra vairākās komisijās.

Protams, man kā lauku cilvēkam un arī kā lauku deputātam lauku cilvēku problēmas ir ļoti labi zināmas, un es nevaru samierināties ar šo rīcību un šādu situāciju, kādā tiek nostādīts vienkāršais lauku cilvēks. Mēs bieži vien runājam un sakām: “Skola nav rentabla. Bibliotēka nav rentabla. Klubs nav rentabls. Tagad arī slimnīca nav rentabla.” Un kā tad var virzīties tālāk lauku attīstība, ja laukos mēs gribam šo visu likvidēt? Un arī šī lauku slimnīca tiek atņemta lauku cilvēkam kā pēdējais glābiņš, kur viņš varētu, kā saka, savu veselību uzlabot. Bieži vien mēs arī Sociālo un darba lietu komisijā un Veselības aizsardzības apakškomisijā esam skatījuši jautājumus par slimībām, kas ir tik tālu ielaistas, ka valstij ir daudz jāmaksā par šo slimību ārstēšanu. Un tad rodas jautājums: “Vai tas kārtējo reizi nav saistīts ar lauku slimnīcām?” Ja lauku slimnīca normāli var funkcionēt un ja tur ir kārtīgi kadri, tad, protams, jebkurš lauku cilvēks var ierasties šajā slimnīcā, laicīgi pārbaudīt savu veselību un uzzināt, ko darīt tālāk.

Kā zināms, lauku cilvēki neprasa nekādas augstas tehnoloģijas lauku slimnīcā. Manā un arī lauku cilvēku skatījumā, mums lauku slimnīcā ir vajadzīgs vienkārši labs ķirurgs, terapeits, pediatrs un zobārsts. Un nenoliedzami, tur ir jābūt arī stacionāra gultām. Ja mēs šodien runājam par kaut kādu “māsterplānu” un tamlīdzīgi, gandrīz vai jāsaka, ka lielākajai daļai deputātu nav skaidrības, kas tas ir par plānu, tad te vienkārši, kā saka lauku cilvēki, iznāk maldināšana.

Bieži vien ir dzirdams arī tāds jēdziens kā “dienas stacionārs”. Kā to saprast laukos un kā šo jautājumu risināt ar “dienas stacionāru”? Un tas ir saprotams tā: teiksim, ģimenē kāds slimo, piederīgie no rīta aizved viņu uz slimnīcu, bet vakarā ved atpakaļ uz mājām. Un te atkal jāpadomā - lai arī cik labi mēs saprotam lauku cilvēku situāciju, - vai tas maz ir iespējams - no rīta vest uz slimnīcu, bet vakarā atpakaļ, jo lauku cilvēki, kā saka, jau pirms saules lēkta sāk strādāt un beidz to darīt pēc saules norieta. Un viņiem tad ir vēl jānodarbojas ar šīm lietām, kur, ja ir kāds slims cilvēks, viņš varētu palikt tajā lauku slimnīcā un ārstēties.

Un tad gribētos pārdomāt to, ko mums šodien teica Ministru prezidents un veselības ministrs Muciņš. Mani pilnīgi apmierina viņu atbildes, jo es redzu, ka šoreiz valsts vadītājs ir tiešām ieinteresēts, lai šie jautājumi tiktu sakārtoti. Un arī veselības ministrs ir ieinteresēts, lai būtu kārtība šajos jautājumos. Protams, nav patīkami tas, ka mēs vēl līdz šim brīdim it kā gribam šķirot, kas ir pilsētnieks un kas ir lauku cilvēks. Es domāju, ka attiecībā uz veselības aprūpi mums katram noteikti ir jābūt vienādā mērā pieejamai veselības aprūpei. Un, protams, tai ir jābūt kvalitatīvai. Mēs nedrīkstam to citādā veidā nostādīt.

Ja mēs šodien neatbalstīsim lauku slimnīcas, tad, protams, lauku cilvēkiem vairs nav ko darīt laukos, viņiem ir jāiet uz lielpilsētām. Bet vai mums ir vajadzīgas lielpilsētas, kas pārpildītas ar šiem lauku cilvēkiem, kuri tur varbūt nīkuļos?

Un vēlreiz lielu paldies es gribu izteikt Ministru prezidentam Emša kungam un veselības ministram Muciņa kungam par konkrētajām atbildēm. Es redzu, ka šoreiz viņiem ir jātic. Un es arī ticu, ka šie jautājumi noteikti tiks sakārtoti, jo viņi teica, ka lauku slimnīcām finansējums netiks samazināts un ka turpmāk tiks risinātas šīs problēmas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Te Orlova kungs un Nagļa kungs diezgan saprotami un skaidri izteicās par dažām problēmām, kuras pašreiz jau tiek atrisinātas un kuras sekmīgi risina gan Ministru prezidents, gan jaunais veselības ministrs.

Es vienkārši gribu uzsvērt to, ka Repšes kungs nav īsti pareizi varbūt izjutis to brīdi, kad tika gāzta valdība. Mums bija tikšanās ar viņu un ar mūsu toreizējo koalīciju Baltajā zālē, kur Repšes kungs paziņoja, ka viņš Šlesera kungu atlaiž no sava vietnieka amata. Turklāt Šlesera kungs toreiz nevarēja aizstāvēties Baltajā zālē, jo viņš atradās Davosā. Un man tad kļuva skaidrs, ka valdība droši vien kritīs, par ko es arī Repšes kungu brīdināju. Gan neveiksmes veselības jomā, gan vēlākie notikumi, kas saistījās ar Briča un Sončika atjaunošanu darbā, - tas viss veicināja valdības krišanu, jo ar lozungiem vien nepietiek. Ir jāievēro tomēr likumi, un tikai tad var panākt valstī vismaz kaut kādu atjaunošanos. Gan morālo, gan ekonomisko.

Manuprāt, lai runātu par veselības jomu, ir jāatzīst, ka šī “māja” ir būvēta uz diezgan ļodzīgiem pamatiem. Kas tad ir šie “šķidrie” pamati un tie būvētāji, kuri šo “māju” cēluši? Tie ir, kā Orlova kungs jau nosauca, Požarnovs, Makarovs, Jurdžs un slavenais veselības aizsardzības ministrs Jaksons. Un šajā laikā tad arī radās šis plāns, kurš varbūt Nagļa kungam nav īsti skaidrs, kas tas ir par plānu, - šis “māsterplāns”. Tas bija plāns, kas paredzēja pārprofilēt mazās slimnīcas, pie tam pareizi pārprofilēt, jo iedzīvotāju skaits laukos samazinājās, un tas bija vērsts nevis uz stacionāru un ilgstošu ārstēšanu, bet galvenokārt uz pirmās palīdzības sniegšanu un uz profilaktisko darbu. Tas neparedz, kā jūs šodien uzsvērāt un ļoti labi zināt, finansējuma samazināšanu. Finansējuma samazināšanu paredzēja tieši iepriekšējās koalīcijas partneri no “Jaunā laika” puses.

Tāpēc pāreja uz profilaktisko darbu šajās mazajās lauku slimnīcās - tas ir ļoti pareizs ceļš, jo, kā zināms, Latvija starp jaunajām Eiropas Savienības valstīm ieņem pirmo vietu gan ielaisto saslimšanu ar vēzi gadījumos, gan tuberkulozes slimnieku skaita ziņā, gan narkomānijas un alkoholisma izplatības ziņā. Tāpēc būtu ļoti svarīgi veikt šo profilaktisko darbu katrā zemnieku sētā, nemaz nerunājot par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un tamlīdzīgi.

Bez šaubām, nedrīkst aizmirst to, ka katrā mazajā slimnīcā ir jābūt vismaz elementārai aparatūrai pirmās palīdzības sniegšanai un speciālistiem, kuri to varētu darīt un sagatavot šos slimniekus transportēšanai uz lielajiem centriem, par ko runāja arī mūsu veselības ministrs, - par dārgo un ļoti precīzo un ļoti nepieciešamo aparatūru steidzīgai diagnostikai, kam pēc tam tūlīt varētu sekot ķirurģiskā ārstēšana, ja tas būtu nepieciešams.

Es domāju, ka pašreiz šis veselības aizsardzības “nams” tiks stiprināts, tā pamati tiks cementēti un turpmāk tas vairs tik ļoti neļodzīsies kā līdz šim, tāpēc šiem cilvēkiem, kuri ir radījuši šo neskaidro situāciju un varbūt arī šaubas, nevajadzētu to visu izmantot politiskiem nolūkiem, bet gan atbalstīt pašreizējās pozīcijas darbu, aizstāvot mazo lauku slimnīcu likteni un to sekmīgu darbību. No mazajiem lauku centriem, no mazajām slimnīcām tāpat kā no mazajām lauku skolām ir atkarīga visas Latvijas kopējā nākotne un cerība uz turpmāko pastāvēšanu Eiropas Savienībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātais ministra kungs! Ir skaidrs, ka visam tam, kas te tagad notiek, nav nekāda sakara ar to tekstu, kas te ir rakstīts, jo, kad būs balsošana, visi klātesošie, vienīgi tie, kuriem būs kaut kas misējies, kuri nenobalsos “par” šo lēmuma projektu, tas, protams, ir tikai un vienīgi... tas viss ir farss un liekuļošana, kas saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, ar vēlēšanām, kas notiks 12.jūnijā.

Tieši tāpēc es nācu tribīnē, lai jums, ministra kungs, teiktu: “Tas nekas, ka jums pārmetumus izsaka tie, kuri visvairāk ir atbildīgi par to situāciju, kādā mēs esam nonākuši. Tas, protams, nedara viņiem godu - ne “Jaunajam laikam”, bet it sevišķi apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas visu laiku ir aruši šo druvu.

Ministra kungs, veselības aprūpes reforma sirgst ar to pašu slimību, ar ko slimo arī visas citas reformas visās pārējās mūsu jomās. Jums šajā darbā vēl nav pagājušas 100 dienas, tāpēc es vēršos pie jums. Es ticu, ka jums ir laba apņemšanās, un dzirdu, ka veidojas laba komanda, ka jūs beidzot esat gatavs darīt kaut ko tādu, pret ko vismaz lielākā daļa cilvēku, uz kuriem ir vērstas jūsu darbības un pūliņi, izturēsies ja ne gluži ar aplausiem, tad vismaz ar sapratni. Taču nepieļaujiet veco slimību, jo “metastāzes” jau sāk parādīties. Nesaslimstiet ar veco slimību, ar kuru sirgst šodien visa valdība, visi pārējie jūsu kolēģi. Proti, mēs paši zinām, kā ir labāk, arī jūs redzēsiet un beigās paši sapratīsiet. Ja jūs paši visu neizskaidrosiet, tad lielāka daļa to cilvēku, uz kuriem ir vērstas šīs reformas, jūs nesapratīs, neatbalstīs, neizturēsies pret jums vismaz ar sapratni. Tad būs tāpat, kā bija ar izglītības reformu... piedodiet, ar administratīvo - jūs varbūt jau esat to aizmirsuši - un ar visām citām reformām. Tās vienkārši nenotiks, un, protams, vainīgie tiks atrasti. Un tad jūs diemžēl nebūsiet īstenojis to, ko šodien rakstāt un solāt.

Es aicinu jūs, neskatoties varbūt uz šo, piedodiet, nicinājumu, kas jūsos rodas, klausoties cilvēkos, kuri paši lielā mērā ir roku pielikuši pie šīs veselības aprūpes sistēmas sagandēšanas - es nebaidos šā vārda - un kuri tagad liekulīgi jums pārmet... Tomēr neatkārtojiet viņu kļūdas! Nesēdieties starp viņiem!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Es patiešām aicinu jūs nenodarboties ar politiku, jo šeit ir runa par palīdzības sniegšanu. Un mēs jau neprasām ministra demisiju, jo ministrs tikai nesen strādā, bet mēs piedāvājam konkrētu, tā sakot, pasākumu klāstu, kas ministrijai būtu realizējams, - konkrētu lēmumu, kas būtu jārealizē.

Cienījamie Latgales deputāti! It īpaši Šķestera kungs un Nagļa kungs, ar kuriem kopā esam bijuši Viļānos, kad jau iepriekšējās valdības laikā tur bija sabraukuši visu Latgales pašvaldību vadītāji un mediķi. Mēs toreiz bijām vienādā pozīcijā un teicām, ka mēs darīsim visu, lai palīdzētu, - lai šīs slimnīcas neciestu, lai neciestu cilvēki, lai medicīnas pakalpojumi tiktu sniegti normālā līmenī. Tagad nezin kāpēc jūs balsojat “pret” šā lēmuma pieņemšanu. Nagļa kungs iepriekšējā reizē, kad notika balsojums par šā pieprasījuma nodošanu komisijai, izņēma kartiņu ārā... Viss ir zināms, viss ir redzams, te jau nav nekādas paslēpes, tā ka... Būtu žēl patiešām, Urbanoviča kungs, ja tas viss pārvērstos par farsu tur, kur vajadzīga šī palīdzība.

Un tāpēc es lūdzu visus deputātus atmest šīs politiskās diskusijas, pretnostatījumu un risināt šo jautājumu pēc būtības - pieņemt šo lēmumu! Pieņemt šo lēmumu, lai neciestu Latgales slimnīcas.

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, deputāta kungs!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti daudzi mediķi šeit runā. Taču man gribētos atgādināt ne tikai mediķiem, bet absolūti visiem, ka ir jāievēro ļoti nozīmīgi principi, ļoti nozīmīgi vārdi, tādi, kā, piemēram, šis sauklis - “Gods kalpot Latvijai!”. Es gribētu atgādināt, ka šis sauklis nozīmē arī vienu no kalpošanas principiem... Es neesmu tādu divkosību un tik drausmīgu dubultmorāli vēl pieredzējusi. Es uzskatu, ka principi ir jāievēro neatkarīgi no tā, kur partija atrodas - pozīcijā vai opozīcijā. Es uzskatu, ka, ja kādai partijai ir svēta kāda nozare, tad neatkarīgi no tā, vai šī partija ir pozīcijā vai opozīcijā, tas ir ļoti godīgi un ļoti būtiski - paturēt, nevis teikt, ka, lūk, 15 mēnešus aizstāvēs vienu lietu, bet tagad kāpt tribīnē un teikt kaut ko pilnīgi citu. Es neatceros, kurš Ministru prezidents vēl būtu metis sabiedrībai tādu izaicinājumu ar vēlmi atmodināt ministros zvērus un tādā veidā samazināt finansējumu absolūti visām... gandrīz visām nozarēm, to skaitā arī veselības aprūpei un izglītībai! (Starpsauciens: “Par tēmu!”) Nu, paldies Dievam, ka cienījamie ārsti, kuri Saeimas deputātu vidū pārstāv medicīnas nozari tik kuplā skaitā... ka vismaz jūsu nozarē līdzekļus neatņēma... ar Ministru prezidenta Einara Repšes svētību netika atņemta šī nauda ārstiem, kā to izdarīja ar pedagogiem, atņemot 2,5 miljonus no pedagogu algu fonda un paziņojot, ka ar to tagad pietikšot izglītības darbinieku algu reformai.

Un nepagāja ilgs laiks - februārī Šadurska kungs sacīja, ka sabruks visa izglītības sistēma. Nu, paldies Dievam, ka nav sabrukusi veselības aprūpes sistēma!

Un tāpēc es aicinu tomēr nenodot savus principus. Un man ļoti gribētos cerēt, ka turpmāk nekad vairs nebūs tā, kā tagad ir ar skolām: pa Latvijas skolām klīst “melnā Kārļa” rēgs - klīst krievu skolās, mazākumtautību skolās ar krievu mācībvalodu, un nu jau arī latviešu skolās šis rēgs klīst ar vēstuļu starpniecību... Es ceru, ka tik tālu mēs vairs nekad, nekad neaiziesim.

Diemžēl skolotāju sabiedrība ir satracināta, aizejot atvaļinājumā. Tāda prakse, es domāju, ir nožēlojama. Es ceru, ka ārstu sabiedrība un pacienti, un visa sabiedrība kopumā turpmāk vairs nepiedzīvos to, ka te atmodina zvērus un vēl kādus neliešus vai mošķus... Es ceru, ka tas nekad vairs nenotiks nedz Latvijas politikā, nedz Latvijas sabiedrībā kopumā.

Paldies par uzmanību. ( Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Nē? Nerunās? Labi.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms manis jau Zommeres kundze ļoti pareizi raksturoja situāciju, tāpēc es gribu pateikt tikai vienu repliku.

Cienījamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Nu esiet taču nedaudz paškritiskāki un nelielieties ar tiem saviem absolūti godīgajiem konkursiem! Es, protams, pieļauju dažādus variantus, bet to, ka Zefirovas kundze par Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras vadītāju kļuva tāda konkursa rezultātā, kurš nez kāpēc tika ļoti ātri īstenots un kura rezultāti tika paziņoti divas nedēļas pirms konkursa noslēguma... Šā konkursa uzvarētājas godu izpelnījās un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktores amatu ieņēma jūsu partijas ģenerālsekretāra krustmeita Zefirovas kundze. Es pieļauju iespēju, ka tā ir sakritība, bet tomēr nedaudz aizdomīgi tas likās. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš - otro reizi.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šodien mēs dzirdējām no Urbanoviča kunga ļoti pārliecinošus izteikumus par veselības aprūpes sistēmas sagraušanu, par mūsu darba rezultātiem, par Muciņa kungu kā ļoti labu ministru, kuru... es tiešām nešaubos... gribu teikt, ka viņu iecēla šajā amatā, kurā viņš strādāja ministrijā, tieši Audera kungs.

Un es domāju, ka, Ābiķa kungs, jūsu pēdējā piebilde tomēr nav pārliecinoša. Viņa bija cilvēks, kas nāca tieši no Latgales. Šodien kreisais flangs bļauj un priecājas par to, ka jūs izjaucāt viņai... (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Man prieks, ka Tautas partijas frakcijas deputāti to visu pārvērš par joku un sniedz mums nedaudz jautrības šajā pasākumā.

Ābiķa kungs, varas partijām jau nu vismazāk vajadzētu runāt par konkursiem! Tieši tagad, pirms vēlēšanām, varbūt labi ir lieku reizi atgādināt, kā jūs izturaties pret konkursiem. Partija “Jaunais laiks” ieceļ amatos tos, kas uzvar konkursos, toties jūs darāt tieši pretēji. (Starpsaucieni.)

Un pēdējais, ko gribu teikt, Ābiķa kungs. Grigorijs Krupņikovs ir ebrejs un jūdaists. Mīļais cilvēk, nu kā viņam var būt krustmeita! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es aicinu turēties pie temata un runāt par konkrēto jautājumu!

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Atgriezīsimies pie lietas - pie Latgales mazajām slimnīcām! Es neesmu ārste, bet esmu paciente. Esmu gan bijušais pacients, gan arī potenciālais. Es dzīvoju laukos, kur nav vairs mazās slimnīcas. Dundagā vairs nav mazās slimnīcas, bet ir Sociālās aprūpes centrs. Man būtu kauns lūgt palīdzību Sociālās aprūpes centrā, jo mana alga ir pietiekama. Bet, ja man būtu insults un man vajadzētu braukt 80 kilometrus līdz Talsiem vai līdz Ventspilij, tad... grūti pateikt, kāds būtu rezultāts.

Mēs esam sagatavojuši ierosinājumu Saeimai - pārbalsot mūsu iepriekšējo balsojumu un nākamās sēdes darba kārtībā tomēr iekļaut lēmuma projektu par Latgales mazajām slimnīcām, tām, kuras pagaidām vēl nav pārprofilētas, nav likvidētas, kurām draud tikai budžeta līdzekļu atņemšana. Šos budžeta līdzekļus jau ir plānots iedalīt lielajām slimnīcām, un pašvaldības tam pretojas, jo - ko pašreizējā situācijā nozīmē “ātra pāprofilēšana”? Tas nozīmē uzkraut uz pašvaldību pleciem šo mazo slimnīcu likteni, to pārprofilēšanu un visas pacientu vajadzības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo sagatavoto lēmuma projektu, iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā tā izskatīšanu. To varēja varbūt arī nodot komisijām, kā viens otrs deputāts jau to ierosināja. Mēs nevaram to visu atstāt pašplūsmā un paļauties tikai uz solījumiem, kuri izskan no Saeimas tribīnes. Mēs esam konstruktīva opozīcija - gribam darboties kopā ar pozīciju un nepieprasām ministra demisiju. Ministrs ir nesen sācis strādāt. Taču ir jāatrisina šis jautājums. Un tāpēc ir šis Saeimas lēmuma projekts - uzdot Ministru kabinetam kopā ar pašvaldībām pārskatīt, sakārtot šīs lietas.

Lūdzu, atbalstiet mūsu nākamo ierosinājumu, par kuru acīmredzot tūlīt tiks balsots!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Veselības aprūpe ir pārāk nopietna lieta, tā ir tiešām ļoti sasāpējusi lieta mūsu valstī. Un šeit runāt un izteikt savas domas vienkārši tikai tāpēc, lai paspodrinātu savas partijas spalvas, ir diezgan nesolīdi. Sociālo un darba lietu komisija ļoti daudz sūdzību par veselības aprūpes problēmām saņēma arī tad, kad “Jaunais laiks” vadīja šo ministriju. Tāpat bija strīdi, tāpat bija neapmierinātie, un tāpat - tieši tāpat! - arī toreiz Sociālo un darba lietu komisija centās saglabāt konstruktīvu attieksmi, lai ļautu ministrijai normāli sagatavot piedāvātos projektus un informēt sabiedrību, lai tad tos arī varētu pieņemt. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka arī tagad ir jāļauj ministram normāli strādāt, iedarbināt visu to mehānismu. Arī jautājumā par šo pārstrukturizāciju aicinu nesteigties, nebļaustīties, neuzlikt neko nevajadzīgu: “Lūk, tagad būs tā un ne citādi!” Kā tad pēc tam mēs varēsim prasīt no ministra atbildību, ja būsim šeit nobalsojuši, ka būs tā un ka citādi būt nevar? Ministrs taču nevar rīkoties pretēji Saeimas lēmumam. Tā ka acīmredzot ir jāļauj ministram normāli strādāt, sagatavot programmu un to piedāvāt mums. Mēs varam prasīt, lai mūs iepazīstinātu ar šo sagatavoto koncepciju. Taču šeit vienkārši automātiski nobalsot, ka būs tā, un pēc tam prasīt atbildību no ministra - tas nebūtu korekti.

Protams, man jāpiekrīt tiem, kas teica, ka, 2004.gada budžeta projektu veidojot, mēs nerīkojāmies sevišķi solīdi. Nebija normāli tas, ka mēs atņēmām līdzekļus labklājībai, izglītībai un veselībai. Tas nebija normāls “gājiens”, un to pierādīja arī situācija gada beigās, kad varēja vairāk līdzekļu ieplānot un varēja vairāk iedot. Ministri būtu varējuši daudz vairāk izdarīt, ja viņiem būtu bijusi šāda iespēja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi, ir saņemts frakcijas “Jaunai laiks” deputātu Kampara, Druvietes, Dombrovska, Mūrnieces, Gulbja un citu deputātu, kā arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Straumes, Seiles, Grīnblata un Zīles lūgums - atkārtoti veikt balsojumu par lēmuma projekta (dokuments Nr.2782) iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīšanu saistībā ar darba kārtības 20.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu, pārbalsosim par pārbalsojumu! Kas ir par pārbalsojumu? Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, neviens deputāts neatturas. Pārbalsojums nenotiks.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti”. Deputāti šo pieprasījumu ierosina atzīt par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot par steidzamību!

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim steidzamības motivācijai.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijā notiek darbības, kas prasa steidzamu iejaukšanos, jo izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča, iespējams, prettiesiskas rīcības dēļ var ciest daudzu studējošo intereses un mūsu valsts izglītības sistēmas prestižs kopumā.

Mūsu rīcībā ir nonākušas ziņas, ka, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrija prettiesiski piešķīrusi licenci juristu profesionālās studiju programmas īstenošanai Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Šo ziņu avots ir pati augstskola, kas to publicējusi savā mājas lapā, un arī licencēšanas komisijas priekšsēdētājs apstiprina to, ka komisija ir šādu lēmumu pieņēmusi. Pieņemtais lēmums ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.133 - “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība”. Licenci nedrīkstēja izsniegt, jo iepriekšējā gada laikā augstskolā konstatēti rupji normatīvo aktu pārkāpumi. To ir atzinusi Izglītības valsts inspekcija, un par šiem pārkāpumiem ir likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums.

Mēs nezinām, vai izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs ir parakstījis šo nelikumīgo licenci vai nav. Kāpēc mēs savu pieprasījumu adresējam premjeram Indulim Emsim, nevis izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam? Uzskatot, ka, no sabiedrības interešu viedokļa, daudz svarīgāk ir novērst prettiesisku nodarījumu, nevis pēc nodarījuma sodīt vainīgos, mēs - frakcijas “Jaunais laiks” deputāti - jau iesniedzām pieprasījumu ministram Jurim Radzevičam, tiklīdz mums kļuva zināms par Sociālo tehnoloģiju augstskolas atteikšanos no tiesvedības tās pašas licences sakarā. Šo atteikšanos augstskola motivēja ar to, ka ar ministrijas amatpersonām ir panākta vienošanās par licences atjaunošanu. Ja šāda vienošanās pastāv, tā ir klaji prettiesiska.

Saeimas Pieprasījumu komisija toreiz pieprasījumu noraidīja. Licencēšanas komisijas priekšsēdis noliedza šādas vienošanās esamību, un komisija noticēja viņam. Toreiz deputāts Ābiķis sacīja, ka šis pieprasījums ir no sērijas “kas būtu, ja būtu”. Ābiķa kungs, tagad nu tas ir noticis - nu ir prettiesisks nodarījums noticis, un licencēšanas komisija ir pieņēmusi prettiesisku lēmumu, kura dēļ var ciest desmitiem studentu, kuri aizies uz šo augstskolu studēt.

Pēc tā mēs secinām, ka Radzeviča kungam uzticēties diemžēl nevar, un aicinām rīkoties premjeru Emsi, kas ir atbildīgs par valdību kopumā un līdz ar to arī par katra valdības locekļa darbības atbilstību tiesību normām.

Uzskatot, ka izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča darbība neatbilst likumam un valsts interesēm un ka Ministru prezidents Indulis Emsis nespēj uzraudzīt un kontrolēt izglītības un zinātnes ministra darbību, aicinām atzīt par steidzamu šo pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu pieprasījumam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 64, neviens neatturas. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jāņa Šmita, Intas Feldmanes, Jevgenijas Stalidzānes, Ineses Šleseres un citu deputātu lūgumu saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar virkni likumprojektu. Pirmais no tiem ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 62. Termiņš nav saīsināts.

Šie paši minētie deputāti lūdz saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”.

Par termiņa saīsināšanu vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijā baznīca ir no valsts atdalīta ar valsts pamatlikumu. Ko mums rāda reālā dzīve? Vai mēs varam atdalīt morāli no sabiedrības un garu no miesas? Kad tas notiek, cilvēks vai nu degradējas, vai mirst. Tāpat ir ar valsti, ja nenovērtē baznīcas kalpošanu, kas ir mūsu tautas vēstures, kultūras, izglītības un gara daļa. Valstij nevajag kontrolēt baznīcu un baznīcai valsti. Taču, ja mēs gribam redzēt pilnvērtīgu tautu, tās garīgo un materiālo labklājību, baznīcai un valstij jāstrādā kopā. Domāju, ka daudzas sabiedrību nomācošas problēmas var atrisināt ar aktīvu baznīcas līdzdalību. Skolotāji, ierēdņi, ārsti un policisti bieži vien cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem. Daudzu problēmu sakne ir sabiedrības morālā degradācija - piemēram, alkoholisms, narkomānija, vardarbība, ģimenes vērtību zaudēšana. Līgums ir valsts atzinība baznīcai par tās ieguldījumu sabiedrības morāles atveseļošanā, par tās īpašo lomu kristīgo vērtību nostiprināšanā sabiedrības apziņā. Baznīca ir mūsu sabiedrības garīgās izglītības augstskola, tā nosaka cilvēka dzīves kvalitāti. Mums jāizmanto gadsimtiem senā baznīcas pieredze sabiedrības morālo un sociālo problēmu risināšanā. Baznīca ir tā vieta, kur cilvēks var saņemt savas dvēseles kopšanu un, ja vajadzīgs, dziedināšanu, mierinājumu un mīlestību un - pats galvenais! - pieskarties dievišķajam. To nevar sniegt nedz valsts, nedz arī kāda sabiedriskā organizācija.

Līgumu sagatavošana sākās jau 1994.gadā, taču intensīvs darbs ir veikts pēdējās Saeimas laikā, kad premjera biedrs Ainārs Šlesers sāka vadīt Garīgo lietu padomi un darbu, kas bija nonācis strupceļā. Tas sāka virzīties uz priekšu, un šodien mēs redzam rezultātu.

Latvijas Pirmā partija ir vienmēr iestājusies par sadarbību ar baznīcu, saprotot tās īpašo lomu. Arī nesen savā ziņojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodē arhibīskaps Jānis Vanags izteica pateicību par veiksmīgi risināto valsts un baznīcas turpmākās sadarbības jautājumu.

Šie līgumi ir svarīgi gan valstij, gan baznīcai. Tas ir valsts attieksmes jautājums pret kristīgajām baznīcām, kas vienmēr atbalstījušas Latvijas valstiskumu un sniegušas atbalstu mūsu tautai un valdībai smagos brīžos. Tiem jāiegūst likumīgs statuss, kas dos iespēju baznīcām lemt par savu iekšējo dzīvi, kalpot tautas gara un dvēseles atjaunošanai ar valsts atbalstu.

Tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu saīsināt termiņu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, balsosim par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu” saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 42. Termiņš tiek saīsināts.

Minētie deputāti ir iesnieguši arī lūgumu saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”. Vai ir nepieciešams balsojums par iepazīšanās termiņa saīsināšanu? Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 42. Termiņš tiek saīsināts.

Minētie deputāti iesnieguši arī lūgumu saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 43. Termiņš ir saīsināts.

Minētie deputāti ir iesnieguši arī lūgumu par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu” termiņa saīsināšanu. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 48. Priekšlikums saīsināt izskatīšanas termiņu nav atbalstīts.

Minētie deputāti ierosina arī saīsināt iepazīšanās laiku ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanas termiņa saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 49. Termiņš nav saīsināts.

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets aicina mainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā tos likumprojektus, kuriem ir saīsināts iepazīšanās termiņš, to skaitā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ir deputātiem iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 27. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets lūdz mainīt sēdes darba kārtību un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu, balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 27. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets lūdz mainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Āra Stoka atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu “Par tiesneša Āra Stoka atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes tiesas tiesnesi” un to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 70, atturas - 5. Lēmums pieņemts. (Starpsauciens: “Noraidīts!”)

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumu par tiesneša Jāņa Ernstsona atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi un ir noraidījusi Ernstsona iecelšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 73, atturas - 13. Lēmums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jolantas Zaškinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Jolantas Zaškinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Irēnas Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” un ir atbalstījusi Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - 3 deputāti. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2615. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilglaicīgi laikam beidzot ir panākts vienots viedoklis. Ir saņemti pavisam 19 priekšlikumi.

Tātad 1. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 4. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 5. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 6. un 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 8. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 9. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 10. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 11. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 12. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Paulis Kļaviņš... Deputāts nav pieteicies debatēs. Deputāti lūdz balsojumu par 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 71, atturas - 2 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 15. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 16. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 17. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 18. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 19. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu pieņemt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 12. Likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemts.

J.Jaundžeikars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi Sarkanajā zālē. Tāpat es lūdzu arī pārējos deputātus piebiedroties. Mums ir informācija par Alūksnes un Gulbenes rajona pašvaldību sadarbību un bānīša prezentāciju. Lūdzu Prezidiju arī!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 13.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 19.jūnijā Iekšlietu ministrija savos sporta svētkos ir uzaicinājusi uz basketbola spēli Saeimas basketbolistu izlasi, tāpēc 15.jūnijā pulksten 16.30 Policijas akadēmijas zālē tiek rīkots treniņš. Lūdzu ierasties visiem!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Krišjānis Kariņš un Juris Sokolovskis.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā...

Likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtība likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 769. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi 20 priekšlikumus, no kuriem 1. ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 12. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 13.priekšlikumu lūdzu skatīt lapā Nr.15-a. Tas ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 16. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Lūdzu, kolēģi, balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

P.Kalniņš. 1.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Ir saņemts piecu deputātu - Stalidzānes, Feldmanes Šleseres, Šmita un Kastēna - lūgums izdarīt pārbalsojumu par to, lai tiktu saīsināts termiņš, kurā deputāti var iepazīties ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu” (dokuments Nr.2758). Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 28. Tātad notiks pārbalsojums.

Lūdzu deputātus balsot par to, lai tiktu saīsināts termiņš, kurā deputāti var iepazīties ar likumprojektu - “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu” (dokuments Nr. 2758). Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 25. Termiņš ir saīsināts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī minēto piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot balsojumu par to, lai tiktu saīsināts termiņš, kurā deputāti var iepazīties ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu” (dokuments Nr.2763). Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? Ja deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu, balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 25. Tātad notiks pārbalsojums par to, lai tiktu saīsināts termiņš, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 26. Termiņš ir saīsināts.

Cienījamie kolēģi! Ir arī Ministru kabineta iesniegums ar lūgumu izdarīt šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 29 deputāti. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pavirši darba kārtība sastādīta! Visu laiku ir jāmaina!”)

Ministru kabinets ir iesniedzis lūgumu iekļaut arī šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par šādām darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 26 deputāti. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam ir iesniegti 20 priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 5. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 7. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 9. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 10. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 11. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 12. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 13. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 16. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 17. - Aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 18. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 19. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 20. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas Nr.656).

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Tie arī ir visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2653 - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu un nolēmusi to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Komisija noteica par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.jūliju.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.jūnijs?

S.Fjodorovs. Jūlijs.

Sēdes vadītāja. 15.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2672. Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Šie pabalsti, kas piešķirti, pēdējo reizi ir mainīti tikai 1999.gadā. Mūsu valstī situācija ar ļoti daudziem pabalstiem ir tāda, ka tie vienreiz ir piešķirti, bet, neskatoties uz inflāciju un uz visu citu, tos diemžēl ļoti lēni paaugstina. Un tāpat ir arī ar pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Šis pabalsts viņiem ir 12 lati 50 santīmi. Taču būtu jāņem vērā visi šie inflācijas kāpumi, kādi ir bijuši, un jāņem vērā zāļu cenu pieaugums, un jāņem vērā arī tas, ka šiem cilvēkiem, kas devās uz šīs avārijas seku likvidēšanu, nebija iespēju labprātīgi turp doties, bet viņus uz turieni norīkoja un ka, godīgi sakot, no šīs avārijas seku likvidēšanas neviens no viņiem atpakaļ neatgriezās vesels. Un tieši tāpēc komisija, izskatot šo jautājumu, nolēma, ka šis pabalsts būtu jāpalielina un ka tas nedrīkstētu būt mazāks par pusi no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas ir 17,50 lati. Tas, protams, nav daudz - no Labklājības ministrijas tas prasīs apmēram 180 000 latu, bet komisija vienbalsīgi lēma šo likumprojektu virzīt uz Saeimu pieņemšanai pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad izskatīsim dokumentu Nr.2747. Ārlietu komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs un izskatīšana - 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tātad Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Visvaldis Skujiņš.

V.Skujiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim šo svarīgo likumprojektu (dokuments Nr.2750) - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Svarīgs tas ir sakarā ar atvaļinājuma laiku. Komisija ir saņēmusi 42 priekšlikumus.

1. un 2. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir tīri gramatiski labojumi. Priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Tāpat arī Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas 7.priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, ietverot to 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 6., 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 11. - Latvijas Republikas vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un ietverts 12. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. Tāpat arī vides ministra Vējoņa priekšlikums Nr.13 ir daļēji atbalstīts un ietverts 14. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. Šādā pašā veidā arī 15. - ministra Vējoņa priekšlikums - tiek atbalstīts daļēji un ietverts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 17. - frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova un Solovjova priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un ietverts 19. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 18. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 20. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 21. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 21.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 69, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Skujiņš. Paldies. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 23. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 24. - frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova un Solovjova priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 21.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 24.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Skujiņš. 25. - ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 26. - frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 27. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī atbalstīts daļēji un ietverts 28. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 28.priekšlikums līdz ar to tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

V.Skujiņš. 29. - frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas un tālāk... (Zālē smiekli.) Piedodiet! Ko es, lūdzu, izdarīju? Varbūt komatus un tā tālāk nebiju salicis pareizi? Mēģināšu tos salikt pareizi. Tātad 29. - frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas... (Zālē smiekli.) Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova, Solovjova un vides ministra Vējoņa priekšlikumu - komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 30.priekšlikums. Iesniedza tāda pati kompānija - frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs, Solovjovs un vides ministrs Vējonis -, bet komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 31.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs, Solovjovs un vides ministrs Vējonis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 32.priekšlikumu iesniedza tā pati kompānija, bet komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 33.priekšlikumu iesniedza Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Matijesku. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 34. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Ž.Matijesku priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 35.priekšlikumu iesniedza frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs un Solovjovs. Komisija atbalstīja daļēji, ietverot 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 36. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 37. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 39. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 40. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikumu - komisija atbalstījusi daļēji, ietverot 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 40. un 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 41. un 42. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Skujiņš. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.680. Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 7.priekšlikums.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 19. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Pirms likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrā lasījuma ir saņemti 16 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums tapa nevis šeit, bet valdībā. Valdība ierosina konceptuāli izmainīt Civilprocesa likumu - proti, prasa vairākkārtīgi palielināt valsts nodevu neliela apmēra mantiskām un nemantiskām prasībām tiesā.

Šādā veidā valsts, kā rakstīts likumprojekta anotācijā, grib iegūt papildu līdzekļus citu vajadzību finansēšanai (proti, viena no tādām vajadzībām ir bezmaksas juridiskā palīdzība) un atturēt iedzīvotājus no tiesāšanās. Jāteic, ka valdošās labējās partijas, palielinot maksas un nodokļus, cenšas atturēt trūcīgos iedzīvotājus no daudz kā - no ārstu apmeklējumiem, no mācībām augstskolās, no braukšanas automobiļos, no iepirkšanās veikalos. Trūcīgie nespēj arī sakārtot savas īpašuma tiesības uz zemi un mājām, jo arī notāra, Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu pakalpojumi viņiem ir pārmērīgi dārgi.

Tātad būs jāatturas arī no tiesāšanās. Pat tad, ja, pēc likuma, nemaz nevar savādāk.

Ierēdņi atbildēs: “Ja nepatīk mana rīcība, sūdziet mani tiesā!” Šīs viņu atbildes kļūst par klaju izsmieklu, un vēl lielāku svaru iegūs atziņa, ka tiesā uzvar nevis tas, kuram ir taisnība, bet tas, kuram ir vairāk naudas.

Labējās valdības izliekas nedzirdam, ka lielam skaitam iedzīvotāju jau nav pieejama juridiskā palīdzība tās dārdzības dēļ. Tātad nebūs tagad pieejama arī tiesa! Es uzskatu, ka liekulīgas ir šīs runas, ka, redziet, par šo naudu, kuru mēs dabūsim papildus, mēs sniegsim cilvēkiem bezmaksas juridisko palīdzību. Jo jūs taču zināt, ka tagad sakarā ar to nodevas palielināšanu mēs dabūsim budžetam papildus 300 000 latu, bet bezmaksas juridiskās palīdzības finansēšanai iztērēsim tikai 160 000 latu. Tātad, kā jūs varat redzēt, valsts saņems šo naudu ne tikai tādēļ, lai patiešām palīdzētu cilvēkiem, bet arī tādēļ, lai finansētu citas vajadzības. Un šis projekts, kaut gan tas ir pieņemts, joprojām nav realizēts. Un ja realizēs... Tātad vēlas realizēt tikai tā saucamo pilotprojektu, kas skar tikai vienu pilsētu.

Taču tas nenozīmē, ka visā Latvijā tāda juridiskā palīdzība nav vajadzīga. Mēs nevaram tikai ar vienu pilsētu it kā atrisināt problēmu.

Tautas saskaņas partijas frakcija kategoriski iebilst pret šādu iedzīvotāju tiesību nošķiršanu pēc iedzīvotāju maka biezuma un aicina Saeimu neturpināt lielas iedzīvotāju daļas diskrimināciju tiesību ziņā.

Lūdzu tomēr atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu un nepaaugstināt nodevu un tādējādi dot iedzīvotājiem iespēju arī ar mazām prasībām sūdzēties tiesā un maksāt kā nodevu tikai 5 latus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 16.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” otrajam lasījumam”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” otrajam lasījumam”.

Šis un turpmākie divi sēdes darba kārtības jautājumi ir savstarpēji saistīti, jo tie paredz priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu vienotai likumprojektu paketei, kurā ir ietverti grozījumi, kas paredz jauna krimināltiesību institūta - juridiskās personas kriminālatbildības - ieviešanu Latvijā.

Apspriežot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” savā 2.jūnija sēdē, komisija konstatēja, ka likumprojekta izstrādātāji nav novērsuši būtiskas nepilnības, uz kurām deputāti un eksperti norādīja, apspriežot likumprojektu jau pirmajā lasījumā. Līdz ar to deputāti nolēma likumprojektus otrajam lasījumam nevirzīt un lūgt, lai Saeima priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 699) otrajam lasījumam pagarina līdz 2004.gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” otrajam lasījumam”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tieši tāda pati argumentācija ir šim lēmuma projektam. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz, lai Saeima priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam pagarina līdz 2004.gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Šis likumprojekts, tieši tāpat kā divi iepriekšējie, ir vienotā paketē. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz, lai Saeima priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam pagarina līdz 2004.gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... neviens nerunās. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 26, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 2 deputāti. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt... Šoreiz mēs nedebatēsim, jo mēs nododam likumprojektu komisijām. Tātad var runāt “par” vai “pret”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Saeima uzņemas lielu atbildību par šo likumprojektu apstiprināšanu Saeimā.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka, ja līgumā ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tiek piemēroti līguma nosacījumi. Acīmredzot šī norma tika ieviesta tāpēc, ka tika noslēgts līgums ar Vatikānu. Tas bija starptautiskais līgums. Es iebilstu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo arī līgums, kas ir parakstīts, tomēr paredz dažas dīvainas normas. Vecticībnieku draudzei...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Seiles kundze! Ja jūs runājat “pret”, tad jums vajadzētu runāt šeit - no tribīnes. Pretējā gadījumā jūs varat runāt par procedūru, tātad - no savas vietas zālē.

A.Seile. Es varu arī iet tur, bet es tūlīt pabeigšu. (Dep. A.Seile dodas uz tribīni.)

Godātie deputāti, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kāpēc es nostājos pret šā likumprojekta nodošanu Saeimas rīcībā un prasu Saeimas balsojumu. Tajā ir ļoti dīvainas normas.

Pirmām kārtām ir noslēgts līgums. Līgums ir parakstīts, bet, kā mēs redzam, Latvijas Republikas vārdā paraksts dokumentā nav atšifrēts. Salīdzinot ar citiem esošajiem parakstiem, var saprast, ka tas ir Ainārs Šlesers, kam nav norādīts amats. Taču šajā līgumā ir ierakstīts, ka Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas nekustamo īpašumu neapliek ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šādas atlaides nav ne represētajiem, ne trūcīgajiem, ne arī citām personām, bet vecticībnieku draudzes līgumā un arī visos pārējos līgumos ar citām konfesijām ir pateikts, ka institūcijas savā starpā var mainīties ar īpašumiem, pārreģistrēt tos zemesgrāmatā, bet nemaksāt šo zemesgrāmatas nodevu.

Par šo nodevu uztur zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, un, ja maksā visi pārējie, tad, manuprāt, nav taisnīgi attiecībā uz atsevišķām konfesijām, kurām ir ļoti lieli zemes īpašumi, šādu normu ieviest.

Bez tam konkrētajā likumprojektā ir pateikts, ka tad, ja līgumā ir paredzēti citādi noteikumi - es jau minēju šos citādos noteikumus - nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tiek piemēroti līguma noteikumi.

Manuprāt, Valsts prezidente nevarēs izsludināt šādu likumu, un es pievēršu Juridiskās komisijas uzmanību tam, ka tad, ja gadījumā šis likums tiks nodots, šeit ir kaut kas jālabo, jo šis nav starptautisks līgums. Tās ir mūsu pašu Latvijas konfesijas, ar kurām šie līgumi tiek slēgti. Tāpēc es domāju, ka varētu darīt tā: ja līgums starp valdību un attiecīgo konfesiju tiks parakstīts, tas, protams, varēs veicināt šo sadarbību, bet tajā nevar būt pretlikumīgas, prettiesiskas normas. Un Saeimai nevajadzētu uzņemties atbildību par šā likuma būtību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 10. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām!... Vai deputāts Dombrovskis ir pieteicies runāt “pret”?

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka minētie līgumi un likumi, tā teikt, nonāca uz mūsu galdiem tikai pirms dažām minūtēm, atsevišķi deputāti, iespējams, tos vēl nemaz nav izlasījuši. Jebkurā gadījumā, palasot šo piedāvāto likumprojektu anotācijas, parādās dažas diezgan interesantas lietas, kuras rada jautājumus par sagatavotā likumprojekta kvalitāti un tā īstenošanu.

Tātad es te nolasīšu vairākas lietas par šā normatīvā akta projekta būtību.

“Latvijas Republika līguma izpratnē ir sākotnējā un atvasinātās publiskās juridiskās personas ar savām institūcijām.” Kas ir “sākotnējā”? Ko tas nozīmē?

Tālāk: “Sociālo seku izvērtējums. Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju.” Kas ir sabiedrības socializācija? Nu tas tā interesanti.

Tālāk - nākamā sadaļa. Par ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Lasām līgumu. Līgumā ir interesanti punkti, teiksim, tāds: “Latvijas Republika pēc iespējas piedalās... baznīcas... īpašumā un valdījumā esošo kultūras pieminekļu konservācijas, uzturēšanas, remonta un restaurācijas izmaksu segšanā pēc savstarpējas vienošanās.”

Vai cits punkts: “...baznīcas izglītības institūcijas var saņemt finansiālu atbalstu no Latvijas Republikas.”

Tagad palasīsim, kas mums rakstīts likumprojekta anotācijā sadaļā. “Izmaiņas budžeta izdevumos”: “Likumprojekts šo jomu neskar.”

Tātad - ko tas nozīmē? Šlesers slēdz līgumu ar baznīcu, skaidri zinot, ka nekad no valsts budžeta nevienu santīmu ne kultūras pieminekļu uzturēšanai, nedz arī baznīcas izglītības iestādēm nedos. Tas ir rakstīts šeit anotācijā, godātie kolēģi!

Tālāk. Par ietekmi uz ieņēmumu daļu. Līgumā ir arī tāds punkts, ka baznīcas nekustamo īpašumu neapliek ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Ar minēto nodevu nav apliekama arī nekustamā īpašuma tiesību pāreja starp baznīcu un tās institūcijām. Ļoti jauki.

Lasām tagad par normatīvā akta ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu, kur acīmredzot tam vajadzētu parādīties. Skatu 6.punktu. Kas ir rakstīts 6.punktā? Tas, ka Finanšu ministrija esot atsūtījusi kaut kādu ziņojumu, kurā “nav principālu iebildumu pret šāda līguma slēgšanu”. Tomēr gribētos zināt, cik tad lielā mērā šie konkrētie atvieglojumi samazinās valsts budžeta ieņēmumus no šīm konkrētajām valsts nodevām. Atbildes uz šo jautājumu šeit nav.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka minētais likumprojekts ir sagatavots ārkārtīgi nekvalitatīvi.

Tālāk. Varam paskatīties arī vēl nedaudz tālāk. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir veiktas konsultācijas? Konsultācijas nav notikušas.

Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti? Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

Tātad mums te kaut kas ārkārtīgi nekvalitatīvā izpildījumā ir nogāzies uz galvas, par ko nav informēta ne sabiedrība, ne arī ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Tur baznīcām kaut kas tiek solīts, bet anotācijā tiek rakstīts, ka nekādi papildu izdevumi šo solījumu izpildei nav paredzēti.

Manuprāt, šis līguma projekts būtu atdodams atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, padarot to daudzmaz kvalitatīvu un saprotamu. Un tikai tad to vajadzētu virzīt uz Saeimu, jo šis, manuprāt, ir kaut kas fantastiski nekvalitatīvi sagatavots... Nu, jāsaka, tipiski Emša valdības stilā kaut kas ir iesūtīts. Un atkal tiek cerēts uz to, ka deputāti, neizvērtējuši šo piedāvājumu, pilnīgi nekritiski tikai spaidīs pogas.

Tā ka es aicinu tomēr visus iepazīties ar minēto likumprojektu un tā anotāciju un padomāt, vai šādā kvalitātē mēs to varam atbalstīt vai ne.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai Kārlis Šadurskis grib runāt par likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! No Dombrovska kunga runas ir redzams, ka piedāvātais materiāls ir tiešām galīgi nekvalitatīvs, anotācija neatbilst likuma tekstam un tā joprojām. Būtībā tas ir tukšs pirmsvēlēšanu solījums, ko Emša valdība ar premjera biedra rokām mēģina tagad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām piedāvāt sabiedrībai. Tomēr es ļoti paļaujos uz Saeimas Juridisko komisiju, jo Dombrovska kunga argumentus, kas patiesībā juridiski un finansiāli ir ļoti korekti, ir diezgan grūti izskaidrot sabiedrībai.

Tāpēc es gribu aicināt Juridisko komisiju ļoti nopietni strādāt pie šiem dokumentiem, un es ticu, ka no tiem var izveidot kaut ko saprātīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu.

Tāpēc personīgi es balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 11. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribētu izteikt vislielāko pateicību tradicionālo konfesiju - luterāņu, pareizticīgo, baptistu, vecticībnieku, metodistu un adventistu - baznīcas vārdā par pirms divām dienām noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas valsti un šīm kristīgajām konfesijām.

Es absolūti nepiekrītu tam pieņēmumam vai melīgajai dezinformācijai, ko tikko izteica bijušais finanšu ministrs Dombrovska kungs, caur kura rokām šie līgumi vismaz divreiz ir gājuši, un tāpat arī visiem citiem, kuri runā pretim, jo tā ir nožēlojama dezinformācija.

Es gribētu vēlreiz visu šo latviešu kristiešu vārdā, kurus skar šie līgumi, novēlēt valdībai arī ilgu mūžu un svētību. Un šajā gadījumā man ir ar nožēlu jāatzīst, ka gan “Jaunais laiks”, bet jo īpaši “Jaunā laika” priekšsēdētājs, cilvēks, kurš savas politiskās karjeras sākumā, kā arī savas partijas grūtākajos brīžos meklēja atbalstu pie kristīgajām baznīcām un ieviesa gan teoloģiski, gan politiski apšaubāmu praksi - publiski zvērēt pirms vēlēšanām baznīcā, tādējādi pārkāpjot to, kas Bībelē ir rakstīts: “Tev nebūs zvērēt, bet lai jūsu vārdi ir “jā”, “jā” un “nē”, “nē”, bet, kas pāri no tā, tas ir no ļaunā.”

Es, protams, ļoti cilvēciski saprotu Einaru Repši un viņa vēlmi mierināt savu sirdsapziņu jau pēc diviem lauztajiem solījumiem baznīcā. Vēlreiz ir vēlēšanās apklusināt savu sirdsapziņu vai kaut kādā veidā mānīt to, vai pat mānīt Dievu. Einars Repše bija tas, kas pievīla Latvijā dzīvojošos kristiešus, gan 15 mēnešus novilcinādams šo līgumu parakstīšanu, gan arī aktīvi atbalstīdams kristietības nepieminēšanu Eiropas Savienības Konstitūcijas preambulā. Un zīmīgi ir tas, ka tieši šī viena balss - Latvijas balss izšķīra kristietības neiekļaušanu šajā dokumentā. (Starpsaucieni: “Meli! Nemelo!”)

Šodienas balsojums par luterisko baznīcu zīmīgi parādīja “Jaunā laika” attieksmi pret luterisko baznīcu. Tā izpaudās kā atturēšanās, tātad vienaldzība. Un šīs vienaldzīgās bezdarbības dēļ bija jāslēdz Doma baznīca - katedrāle un vieta, kurā tūkstošiem cilvēku ir ieguvuši savas dzīves jēgu un piepildījumu, ir atdzimuši garā un patiesībā. Un, lai arī cik ļoti interesanti tas būtu, tieši šajā baznīcā gan Einars Repše, gan “Jaunais laiks” kaismīgi zvērēja Dieva priekšā aizstāvēt kristīgās vērtības. Dievnams, kuram līdzekļus nedz Einars Repše, nedz viņa vadītās partijas ministrija neatrada, neskatoties uz arhibīskapa Vanaga daudzkārtējiem palīgā saucieniem, palika nesadzirdēts. Vienaldzība!

Jūs esat pievīluši tautu, jūs, kas tik čakli atsaucaties uz tautu vietā un nevietā! Tautu, kura 90% apmērā, pēc aptaujās gūtajiem datiem, sevi dēvē par kristīgu tautu.

Tāpēc es aicinu visus savus Saeimas kolēģus, bet jo īpaši šos lielos baznīcā zvērētājus, atcerēties savu doto solījumu baznīcā un balsot par šo līgumu nodošanu izskatīšanai komisijā.

Es uzaicinu jūs, “Jaunais laiks”, vismaz vienreiz parādīt Latvijas sabiedrībai, ka jūsu dotie solījumi saskan ar jūsu darbiem. Atbalstīt Dzimtenes baznīcu nav viens un tas pats, kas to apgānīt, izvietojot sakristejās baznīcā savus nožēlojamos zemās kvalitātes erotiska satura zīmējumus, kuriem vieta gan pienāktos erotiskajos salonos.

Un nobeigumā es vēlētos atgādināt dažus izvilkumus no jūsu pašu dotā zvēresta: “Es sekošu kristīgām vērtībām un valsts intereses turēšu augstāk par savējām. Ja es nespēšu izpildīt šo solījumu, es nolikšu savas deputāta pilnvaras. Lai Dievs man palīdz!” Patiešām lai Dievs jums palīdz izpildīt savus solījumus!

Paldies. (Zālē liels troksnis un starpsaucieni: “Kā jums nav kauna melot! Nolieciet pats savu mandātu!”)

Sēdes vadītāja. “Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runās deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Aptuveni pirms gada, kad šis jautājums bija ļoti
aktuāls - tas bija vēl iepriekšējās valdības laikā, laikam pagājušā gada maijā vai jūnijā -, es, toreiz būdams Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, personiski tikos ar Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieku Jāni Šmitu. Mēs diskutējām par tieši šiem līgumiem - šodien Saeimai nodotajiem līgumiem. Mēs bijām vienisprātis par to, ka šādi līgumi pēc būtības ir nepieciešami (arī es personiski tā uzskatu!), taču mēs bijām vienisprātis arī par to, ka Šmita kunga sagatavotās redakcijas neiztur nekādu kritiku no juridiskā viedokļa. Šmita kungs toreiz, sēžot galda otrā pusē, piekrita... Šmita kungs, atcerieties, - tas bija jūsu kabinetā Valsts kancelejā, 4.stāvā! Jūs toreiz piekritāt manam viedoklim. Jūs apņēmāties tuvāko mēnešu laikā šos līgumu projektus būtiski pārstrādāt, respektējot tās juridiskās nianses, kuras es toreiz jums centos paskaidrot un kuras arī Valsts kancelejas juristi jums centās paskaidrot. Šodien, vakar un pagājušās nedēļas piektdienā, šo jautājumu iekļaujot Garīgo lietu padomes sēdē, atklājās, ka kopš pagājušā gada maija jūs neesat izdarījis neko. Jūs esat tos izvilcis no savas atvilktnes vai no sava portfeļa un nolicis uz galda valdībai priekšā tieši tādā pašā redakcijā, kādā tie faktiski bija pirms gada, - tikai ar atsevišķām pilnīgi nebūtiskām izmainītām niansēm.

Šmita kungs, kauns man par jums ir! (Zālē liels troksnis.)

Šmita kungs! Vēl viena lieta, Šmita kungs! Es, frakcijas “Jaunais laiks” deputāts, esmu...

Sēdes vadītāja. Klusumu zālē, lūdzu!

E.Jaunups. Esmu Garīgo lietu padomes loceklis. Es tiešām gaidīju, ka Šmita kungs uzaicinās arī mani uz Garīgo lietu padomes sēdi, kura notika piektdien un kurā izskatīja šo jautājumu.

Paldies, Šmita kungs, ka jūs un jūsu vadonis Šlesera kungs pat to neizdarījāt! Nezinu, no kā jūs baidījāties, nezinu, kas jums tajā brīdī šķita tik savāds tajā apstāklī, ka Garīgo lietu padomes locekļi - pilnā sastāvā, visi! - ir jāuzaicina uz šādām sēdēm.

Man tiešām, Šmita kungs, ir ļoti, ļoti, ļoti žēl, ka mācītājs - mācītājs, kurš vēl pirms neilga laika ir kāpis kancelē un sludinājis Dievvārdu! - var no Saeimas tribīnes atklāti melot. Man ir kauns jūsu vietā! Es šodien balsošu “pret”, lai... balsošu “par”, lai Juridiskās komisijas sēdē labotu jūsu juridiskās kļūdas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām ir pieteicies runāt deputāts Valdis Dombrovskis.

Aicinu deputātus uzstājoties neizteikt personīgus apvainojumus!

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Visu to, ko pateicu par iepriekšējo likumprojektu un iepriekšējo līgumu, par likumprojekta neatbilstību līguma tekstam, par kaut kādām neskaidrām frāzēm un neskaidriem teikumiem likumprojekta anotācijā, pilnā mērā var attiecināt arī uz šo līgumu un šo likumprojektu. Un tieši tāpēc es aicinu Šmita kungu šeit, no Saeimas tribīnes, nemelot, ka kāds dezinformējot sabiedrību. Ja jūs, Šmita kungs, būtu iepazinies ar minēto līgumu, ar minēto likumprojektu un ar minētā likumprojekta anotāciju un ja jūsu intelektuālais potenciāls ļautu to arī izanalizēt, tādā gadījumā jūs tagad nekāptu Saeimas tribīnē un nemelotu.

Jāteic, ka ir nožēlojami, ka kristīgās vērtības Latvijas politikā, Latvijas Pirmās partijas izpratnē, ir tādas: Šleseram kopā ar “sarkanajiem” un “oranžajiem” turpināt “prihvatizēt” Latvijas īpašumus “par sviestmaizi”. Tā tas notika arī šodien - atsauca veselu likumprojektu paketi, kas paredzēja palielināt lata īpatsvaru privatizācijā un kas paredzēja tomēr Latvijas valsts īpašumu tirgot par tirgus cenām, nevis par kaut kādām novecojušām kadastrālām vērtībām.

Nožēlojami! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 6 deputāti. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 5 deputāti. Likumprojekts nodots komisijām. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Dokuments Nr.2690-b.

Uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums -, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

G.Bērziņš. Aicinu atbalstīt likumprojekta “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Frakciju padome lēma par pavasara sesijas slēgšanu šā gada 21.jūnijā un rudens sesijas sākšanu šā gada 30.augustā. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus lemt par Frakciju padomes lēmumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Tātad ir pieņemts lēmums par pavasara sesijas slēgšanu šā gada 21.jūnijā un rudens sesijas sākšanu šā gada 30.augustā.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Orlova, Agešina, Ribakova, Urbanoviča un Vidavska jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Radzevičam par vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniegšanu. To mēs nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Saeimas deputātu Urbanoviča, Vidavska, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova un Agešina jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Indulim Emsim par Latvijas valdības līdzdalību opozīcijas preses izdevumu finansēšanā Baltkrievijā. To mēs nododam Ministru prezidentam.

Cienījamie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumam vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Augusts Brigmanis, Sergejs Fjodorovs, Jānis Jurkāns, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šā gada 10.jūnija sēde ir slēgta.

Paldies.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 10.sēde

2004.gada 10.jūnijā

 

Par darba kārtību

Priekšlikumi

- dep. Dz.Zaķis (pret)
- dep. V.Dombrovskis (pret)
- dep. L.Mūrniece (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” (Noraidīts)
(2715. un 2715.a dok., reģ. nr.833)

Priekšlikumi

- dep. K.Šadurskis (par)
- dep. V.Agešins (pret)
Par likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā”
(2722. un 2722.a dok., reģ. nr.834)
Par likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos”
(2723. un 2723.a dok., reģ. nr.835)
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”
(2725. un 2725.a dok., reģ. nr.836)

Priekšlikums

- dep. A.Bartaševičs (par)
Par likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums”
(2726. un 2726.a dok., reģ. nr.837)

Priekšlikums

- dep. I.Druviete
Par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”
(2727. un 2727.a dok., reģ. nr.838)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””
(2728. un 2728.a dok., reģ. nr.839)
Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”
(2729. un 2729.a dok., reģ. nr.840)

Priekšlikums

- dep. I.Druviete
Par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”
(2730. un 2730.a dok., reģ. nr.841)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”
(2731. un 2731.a dok., reģ. nr.842)
Par likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”
(2732. un 2732.a dok., reģ. nr.843)
Par likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”
(2733. un 2733.a dok., reģ. nr.844)
Par likumprojektu “Likums par biodegvielu”
(2780. dok., reģ. nr.852)

Priekšlikums

- dep. Dz.Zaķis (par)
Lēmuma projekts “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata” (noraidīts)
(2719. dok., reģ. nr.450)

Ziņo

- dep. I.Druviete

Debates

- dep. B.Cilevičs
- dep. I.Druviete
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Golubovs
Par darba kārtību
Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”
(2659. dok., reģ. nr.439)

Par procedūru

- dep. A.Golubovs

Ziņo

- Ministru prezidents I.Emsis
- veselības ministrs R.Muciņš
Paziņojumi
- dep. A.Ārgalis
- dep. M.Segliņš
- dep. A.Pabriks
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debates

- dep.I.Circene
- dep. E.Repše
- dep. J.Strazdiņš
- dep. P.Tabūns
- dep. S.Ķikuste
- dep. S.Šķesters
- dep. V.Šiliņš
- dep. V.Orlovs
- dep. A.Naglis
- dep. L.Ozoliņš
- dep. J.Urbanovičs
- dep. P.Tabūns
- dep. Ē.Zommere
- dep. Dz.Ābiķis
- dep.V.Šiliņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Seile
- dep. J.Stalidzāne
Priekšlikums par atkārtotu balsojumu
Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti”
(2718. dok., reģ. nr.452)

Priekšlikums

- dep. K.Šadurskis (par)
Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskas baznīcas līgumu” saīsināšanu (Noraidīts)
(2758. dok., reģ. nr.845)
Par iepazīšanas termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu” saīsināšanu
(2759. dok., reģ. nr.846)

Priekšlikums

- dep. I.Feldmane
Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu” saīsināšanu
(2760. dok., reģ. nr.847)
Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu” saīsināšanu
(2761. dok., reģ. nr.848)
Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu” saīsināšanu (Noraidīts)
(2762. dok., reģ. nr.849)
Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu” saīsināšanu (Noraidīts)
(2763. dok., reģ. nr.850)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Āra Stoka atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” (Noraidīts)
(2737. dok., reģ. nr.457)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Jāņa Ernstsona atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”
(2738. dok., reģ. nr.458)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Jolantas Zaškinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”
(2740. dok., reģ. nr.460)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Irēnas Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”
(2739. dok., reģ. nr.459)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Lēmuma projekts “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”
(2741. dok., reģ. nr.461)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(2615. un 2615.a dok., reģ. nr.809)

Ziņo

- dep. Dz.Jaundžeikars
Paziņojumi
- dep. S.Šķesters
- dep. J.Stalidzāne
- dep. K.Strēlis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā” (2.lasījums)
(2512. un 2749. dok., reģ. nr.769)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš
Priekšlikumi par atkārtotu pārbalsošanu
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (3.lasījums)
(2746. dok., reģ. nr.678)

Ziņo

- dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)
(2039. un 2742. dok., reģ. nr.656)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (1.lasījums)
(2653. un 2743. dok., reģ. nr.814)

Ziņo

- dep. S.Fjodorovs
Likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(2672. un 2745. dok., reģ. nr.819)

Ziņo

- dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju” (1.lasījums)
(2590. un 2747. dok., reģ. nr.793)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (1.lasījums)
(2592. un 2748. dok., reģ. nr.794)

Ziņo

- dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (2.lasījums)
(2501. un 2750. dok., reģ. nr.762)

Ziņo

- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (2.lasījums)
(2147. un 2752. dok., reģ. nr.680)

Ziņo

- dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums)
(1985. un 2753. dok., reģ. nr.636)

Ziņo

- dep. M.Segliņš

Debates

- dep. A.Bartaševičs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” 2.lasījumam”
(2734. dok., reģ. nr.454)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” 2.lasījumam”
(2735. dok., reģ. nr.455)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” 2.lasījumam”
(2736. dok., reģ. nr.456)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam”
(2767. dok., reģ. nr.462)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam”
(2768. dok., reģ. nr.463)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam”
(2769. dok., reģ. nr.464)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam”
(2770. dok., reģ. nr.465)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam”
(2771. dok., reģ. nr.466)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam”
(2772. dok., reģ. nr.467)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašumu objektiem”” trešajam lasījumam”
(2773. dok., reģ. nr.468)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām)”” trešajam lasījumam”
(2774. dok., reģ. nr.469)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”
(2759. dok., reģ. nr.846)

Priekšlikums

- dep. A.Seile (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”
(2760. dok., reģ. nr.847)

Priekšlikumi

- dep. V.Dombrovskis (pret)
- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”
(2761. dok., reģ. nr.848)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”
(2758. dok., reģ. nr.845)

Priekšlikumi

- dep. J.Šmits (par)
- dep. E.Jaunups (par)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”
(2763. dok., reģ. nr.850)

Priekšlikums

- dep. V.Dombrovskis (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu”
(2762. dok., reģ. nr.849)
Likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” (2.lasījums) (Steidzams)
(2690. un 2690.b dok., reģ. nr.826)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas atsākšanu
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram J.Radzevičam par vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniegšanu
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam I.Emsim par Latvijas valdības līdzdalību opozīcijas preses izdevumu finansēšanā Baltkrievijā
Paziņojums
- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Datums: 10.06.2004. 09:02:26 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:03:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:03:48 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:07:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:08:26 bal005
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:09:12 bal006
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:10:10 bal007
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:12:34 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:13:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:14:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:15:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:15:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:16:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:17:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:19:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 09:27:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam"
Datums: 10.06.2004. 09:33:00 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2715 nodošanu komisijām

Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā
Datums: 10.06.2004. 09:33:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2722 nodošanu komisijām

Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos
Datums: 10.06.2004. 09:34:40 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 nodošanu komisijām

Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Datums: 10.06.2004. 09:38:12 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2725 nodošanu komisijām

Civilstāvokļa aktu likums
Datums: 10.06.2004. 09:39:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2726 nodošanu komisijām

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 10.06.2004. 09:39:54 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2727 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"
Datums: 10.06.2004. 09:40:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2728 nodošanu komisijām

Grozījumi Civillikumā
Datums: 10.06.2004. 09:41:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2729 nodošanu komisijām

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
Datums: 10.06.2004. 09:41:56 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2730 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. Nr.842)
Datums: 10.06.2004. 09:42:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 nodošanu komisijām

Personu speciālās aizsardzības likums
Datums: 10.06.2004. 09:42:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2732 nodošanu komisijām

Grozījums Operatīvās darbības likumā
Datums: 10.06.2004. 09:42:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2733 nodošanu komisijām

Likums par biodegvielu
Datums: 10.06.2004. 09:45:48 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2780 nodošanu komisijām

Datums: 10.06.2004. 10:15:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 10:16:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Ministru prezidenta I.Emša un veselības ministra R.Muciņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu "Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni"
Datums: 10.06.2004. 10:17:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2659 nodošanu komisijām

Datums: 10.06.2004. 12:06:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam I.Emsim "Par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti"
Datums: 10.06.2004. 12:10:34 bal035
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma ar dok. nr.2718 steidzamību

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:11:42 bal036
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:16:20 bal037
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:17:00 bal038
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:17:50 bal039
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:18:14 bal040
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu" saīsināšanu
Datums: 10.06.2004. 12:18:52 bal041
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Datums: 10.06.2004. 12:19:50 bal042
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 12:20:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 12:21:12 bal044
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 12:27:38 bal050
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 12:28:06 bal051
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 12:28:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 12:29:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 12:30:10 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2615A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Sēklu aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:37:16 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2749 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 10.06.2004. 13:39:12 bal056
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu" saīsināšanu (atkārtotais balsojums)
Datums: 10.06.2004. 13:39:48 bal057
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Datums: 10.06.2004. 13:40:32 bal058
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu" saīsināšanu (atkārtotais balsojums)
Datums: 10.06.2004. 13:41:08 bal059
Balsošanas motīvs: Par termiņu saīsināšanu

Datums: 10.06.2004. 13:42:04 bal060
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 13:42:42 bal061
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.06.2004. 13:43:26 bal062
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:46:14 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2746 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. Nr.656) (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:47:28 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2742 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (1.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:49:22 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2653 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:52:34 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2672 steidzamību

Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:52:56 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2672 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju (1.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:54:04 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2590 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" (1.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:55:24 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2592 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zvejniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 13:59:39 bal070
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:00:34 bal071
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:05:06 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2750 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:07:34 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2752 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:12:26 bal074
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:13:24 bal075
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 10.06.2004. 14:14:02 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2753 pieņemšanu 2.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. Nr.699) 2.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:15:58 bal077
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2734

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" 2.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:16:54 bal078
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2735

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" 2.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:17:42 bal079
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2736

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:18:28 bal080
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2767

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:19:04 bal081
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2768

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:19:42 bal082
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2769

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:20:18 bal083
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2770

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:20:52 bal084
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2771

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:21:26 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2772

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:22:02 bal086
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2773

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" 3.lasījumam
Datums: 10.06.2004. 14:22:40 bal087
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2774

Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:27:30 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2759 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:34:08 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2760 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:34:48 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2761 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:43:20 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2758 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:45:44 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2763 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu
Datums: 10.06.2004. 14:46:22 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2762 nodošanu komisijām

Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.06.2004. 14:47:44 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690B pieņemšanu 2.lasījumā

Par pavasara sesijas slēgšanu un darba atsākšanu rudens sesijā
Datums: 10.06.2004. 14:48:36 bal095
Balsošanas motīvs: Par pavasara sesijas slēgšanu 21.jūnijā un rudens sesijas atsākšanu 30.augustā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem