Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas astotā sēde

2004.gada 2.-3.jūnijā

 

2004.gada 2.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sāksim kārtējo Saeimas 2.jūnija sēdi.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantijas fonda likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Atgādinu, ka šā likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs apstājāmies pie paša pirmā priekšlikuma. Par šo jautājumu debatēs runāja divi deputāti. Komisijas priekšlikums ir šo 1.priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 34, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

Par nākamo, lūdzu!

I.Druviete. 2.priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 3.priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 4.priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Par - 18, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

I.Druviete. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 6.priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 7.priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 8.priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu

I.Druviete. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 41... Atkārtosim balsojumu!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 41, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 10.priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 11.priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 39, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 12.priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Martijans Bekasovs... Nav klāt. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens atturas. Priekšlikums atbalstīts.

I.Druviete. 13.priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Cilevičs.

 

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums skar tādu situāciju, ka fonds pārtrauc uzturlīdzekļu izmaksu ģimenei, kurai tie ir nepieciešami, gadījumā, ja ir bijušas iesniegtas nepatiesas ziņas. Es ierosinu tomēr precizēt, ka tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad šīs nepatiesās ziņas tikušas sniegtas apzināti.

Komisijā, kad mēs debatējām par šo jautājumu, bija tādi iebildumi, ka šī definīcija jau ir ietverta Krimināllikumā, bet, manā skatījumā, Krimināllikuma definīcija neattiecas tieši uz šo konkrēto gadījumu, jo šeit nav runa par kriminālatbildību. Iedomāsimies tādu situāciju, ka vientuļās mātes, kurām ir vajadzīgi šie uzturlīdzekļi, ne vienmēr ir ļoti labi izglītotas, tādējādi var tikt pieļautas tehniskas kļūdas, un, ja skatāmies formāli, tad šajā gadījumā šo uzturlīdzekļu izmaksa varētu tikt pārtraukta, kaut gan bezstrīdus kārtībā tos var arī piedzīt un tā tālāk.

Manā skatījumā, šā likuma galvenais uzdevums tomēr ir aizstāvēt to bērnu un to ģimeņu intereses, kurām pienākas uzturlīdzekļi.

Un tāpēc mums kā likumdevējiem būtu jādomā par to, lai visas uzturlīdzekļu garantijas būtu pēc iespējas drošas un nepārprotamas.

Es jūs tomēr aicinu atbalstīt manu 13.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu... (Starpsaucieni: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 9, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 37, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 16.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 23.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 24.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 25.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 26.priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli mainīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 27.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 30. un 31.priekšlikums. Atbalstīti un daļēji iekļauti 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 30. un 31.priekšlikumu.

I.Druviete. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 35.priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 36.priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli mainīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 37.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 37. un 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 39.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 39. un 40.priekšlikumu.

I.Druviete. 41.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 42.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 43.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atbalstīts, deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 44.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Maksimova un citu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot dokumenta Nr.2674 1.priekšlikumu sakarā ar to, ka zālē neatradās vairāki deputāti. Līdzīgs ierosinājums ir arī par 4.priekšlikumu.

Par 1.priekšlikumu. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu, ka ir jāpārbalso minētais dokuments! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 2. Tātad ir jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad balsosim par likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Kādi būtu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 2004.gada 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu: Dombrovska, Kariņa, Reira, Šadurska un Zaķa iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Lūdzam Prezidiju saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar likumprojektu, un iekļaut to Saeimas 2004.gada 3.jūnija sēdes darba kārtībā.”

Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Dombrovskis... Tās nav debates, bet viens var runāt “par”, viens - “pret” . Deputāts Dombrovskis runās “par”.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis ir jau otro reizi, tātad atkārtoti iesniegts “Jaunā laika” likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””.

Kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami? Saeima janvāra beigās un februāra sākumā pieņēma divus lēmumus.

Pirmais no tiem paredzēja pielīdzināt pedagogu minimālo darba samaksu divām minimālajām algām.

Un otrs - divreiz gadā indeksēt pensijas, ja inflācijas līmenis pārsniedz 3 procentus. Lai šos lēmumus varētu izpildīt, mums ir nepieciešami budžeta grozījumi, kuros ir jāparedz attiecīgās summas budžetā - tātad tie ir 12 miljoni latu budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un 17 miljoni latu pensiju otrreizējai indeksācijai, kas ļautu pensijas palielināt vidēji par 4,5 latiem.

Tātad šādu priekšlikumu mēs bijām iesnieguši jau agrāk, diemžēl valdošais vairākums kopā ar Tautas saskaņas partiju, kuru acīmredzot sociālie jautājumi neinteresē vai interesē tikai tādā ziņā, lai radītu spriedzi sabiedrībā, bet pēc būtības viņus šie jautājumi neinteresē... Diemžēl valdošais vairākums šo mūsu priekšlikumu ir noraidījis.

Tomēr šie budžeta grozījumi ir nepieciešami, jo pedagogiem, dodoties vasaras atvaļinājumā, būtu jābūt skaidrībai, vai būs algas pielikums vai nebūs algas pielikuma. Un tāpat arī pensionāriem būtu jābūt skaidrībai, vai būs pensiju indeksācija oktobrī vai nebūs.

Runājot par ieņēmumu daļu, protams, rodas jautājums. Tātad mums palielinās izdevumu daļa par 29 miljoniem latu, un tādējādi par attiecīgo summu mums būtu jāpalielina arī budžeta ieņēmumu daļa, ko mēs arī esam prognozējuši, palielinot vairāku nodokļu ieņēmumu prognozes. Jautājums - vai tas ir reāli, jo šā gada pirmajos četros mēnešos VID administrējamo ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 52 miljoniem latu. Par to mums ir jāpasakās gan Ketnera kungam, gan Tola kungam, kuri diemžēl tautpartijietim Spurdziņam nav bijuši pa prātam, un viņu vietā tagad tiek celti atpakaļ vecie kadri.

Tātad ieņēmumu plāns četros mēnešos ir pārsniegts par 52 miljoniem, un mums ir priekšlikums palielināt ieņēmumu daļu tikai par 29 miljoniem. Šis ir pilnībā realizējams priekšlikums, kas viestu skaidrību un drošību gan pedagogiem, gan pensionāriem, ka attiecīgi notiks algu palielinājums un notiks pensiju indeksācija.

Aicinu balsot par sagatavoto likumprojektu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pret termiņa saīsināšanu runās deputāts Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Es domāju, ka visam ir robežas, bet nu man šķiet, ka “Jaunā laika” liekulībai robežu nav. Tikko iepriekšējā balsojumā, balsojot par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu otrajā lasījumā, kur tika noteikts, ka īstenībā ar 1.jūliju bērniem, kam tēvi nemaksā alimentus, būtu jāmaksā nauda, tikai vienas juridiskas nianses dēļ, vai tas sauksies par aģentūru vai par fondu, “Jaunais laiks” atļāvās balsot “pret”. Pret tūkstošiem bērnu, kuri ir bez uzturlīdzekļiem.

Tāpat jūs nobalsojāt pret pedagogu algām. Protams, jums tieslietu ministrs, kurš bija galvenais par tieslietām, teica: “Mēs šad un tad te likumu bišķiņ apiesim!” Šai koalīcijai tas nav raksturīgi!

Skolotāju algu pielikums būs. Pensiju pielikums ir ar 1.maiju. Varat uzprasīt jebkuram. Šodien radiodiskusijā Dombrovska kungs piekrita, ka ar septembri jau problēmas nebūs, jautājums esot tikai par to, kas būšot decembrī. Nu beidziet dzīt demagoģiju! Ir atlikušas dažas dienas līdz vēlēšanām. Būs skolotāju algu pielikums! Būs pensiju indeksācija! Būs zemniekiem subsīdijas, kuras nav iedotas, un akcīzes nodoklis! Un arī budžeta grozījumi būs augustā vai septembrī.

Es aicinu “Jauno laiku” saistībā ar savu demagoģiju un liekulību tomēr ievērot kaut kādus rāmjus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Balsosim par saīsinātu termiņu minētā likumprojekta izskatīšanai! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par termiņa saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, neviens neatturas. Termiņš nav saīsināts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu: “Lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 2.-3.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 26. un 27.punktu - likumprojektus “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētā”” un “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai Seiles kundze runās?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Darba kārtības 27.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” - izslēgšanu komisija nav atbalstījusi. Komisija nav lēmusi par to, ka to vajadzētu svītrot no šodienas darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile pieprasa balsojumu par 27.punktu?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile. Es uzskatu, ka tas nav jāņem laukā no darba kārtības, jo komisijas vārdā nevarēja iesniegt šādu ierosinājumu. Mēs par to nebijām balsojuši.

Sēdes vadītājs. Tā kā Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu ar komisijas priekšsēdētāja parakstu, tad, ja kādam ir iebildumi, es lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” neiekļaušanu šodienas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - 2. Likumprojekts šodienas darba kārtībā nav iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 2.-3.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 22.punktu - likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis likumprojekts ir izslēgts no darba kārtības.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Minētais likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Kampars. Lūdzu!

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Džordžs Orvels savā laikā ir teicis: “Visi zvēri ir vienlīdzīgi, bet daži zvēri ir vienlīdzīgāki par citiem.”

Pārfrāzējot šo Orvela klasisko teicienu, mēs varam par Latvijas likumu normām teikt tā, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, bet Saeimas deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tātad, godātie kolēģi, kādā situācijā mēs esam šobrīd?

Jebkurš Saeimas deputāts jauši vai nejauši, gribot vai negribot var pārkāpt kādas likuma normas, tādā veidā izraisīdams likuma vēršanos pret sevi - administratīvā soda piemērošanu, taču Saeimas deputāts tajā brīdī šo sodu nesaņem, viņš saņems to vēlāk, kad to būs akceptējusi Saeima - tātad tā pati vieta, kur mēs esam tagad.

Vēl sīkāk. Ja kāds Saeimas deputāts gribot vai negribot nelikumīgi ir pieslēdzies elektrības piegādei savai mājai, tad atnāk elektrības inspektors. Likumīgi viņš nevar neko izdarīt, viņš uzraksta protokolu, un bieži vien tas tā arī paliek, nevis aiziet līdz Saeimai, un deputāts netiek sodīts. Vienkāršais iedzīvotājs, protams, tajā pašā brīdī tiek sodīts ar naudas sodu. Saeimas deputāts pārbrauc pie sarkanās gaismas krustojumu, un atkal ceļu policists nevar vienkārši uzlikt viņam sodu un sodīt šo Saeimas deputātu un pēc garām pārrunām bieži vien nevirza šo jautājumu tālāk, jo tas ir sarežģīti.

Runājot par kriminālatbildību, ir tieši tas pats. Ja kāds Saeimas deputāts jauši vai nejauši, bet tomēr veic kādu pārkāpumu, kas tiek klasificēts kā krimināli sodāms, bez Saeimas piekrišanas viņu kā kriminālnoziedznieku nevar sodīt, un, ja gadījumā šis sods tiešām ir neliels, tad četru gadu laikā iestājas noilgums un deputāts likuma priekšā neatbild vispār.

Tātad, mūsuprāt, nevar būt tā, ka daži cilvēki, Saeimas deputāti, ir vienlīdzīgāki likuma priekšā. Mūsuprāt, visiem ir jābūt pilnīgi vienādiem gan likuma, gan iedzīvotāju, gan Dieva priekšā.

Atcerieties, ka par šo lietu jau ilgus gadus notiek plaša diskusija gan sabiedrībā, gan juristu un politologu vidē un ka principā pilnīgi visi cilvēki, kas ir runājuši par šo tēmu, ir atbalstījuši Saeimas deputātu tiesības... ne tiesības, bet iespēju, ka Saeimas deputāti tāpat kā visi pārējie cilvēki ir sodāmi vienādi. Un tieši tāpēc es aicinu padomāt, par ko mēs šobrīd balsojam.

“Jaunais laiks” ir izstrādājis priekšlikumu, ka Saeimas locekli var sodīt administratīvi bez Saeimas piekrišanas - tātad uzreiz tajā vietā, kur ir izdarīts šis pārkāpums.

Otrā lieta. Par šo pārkāpumu ir jāpaziņo Saeimai, kur no tribīnes tiks tālāk visai tautai ar preses starpniecību paziņots par Saeimas deputāta pārkāpumu.

Trešā lieta. Krimināllikuma pārkāpuma gadījumā noilgums tiks apstādināts uz šo Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas laiku, un, ja šis laiks būs beidzies, Saeimas deputāts stāsies tiesas priekšā par to, ko viņš būs izdarījis.

Godātie kolēģi! Manuprāt, tie ir ļoti būtiski jautājumi, par kuriem mēs šodien lemsim.

Mēs lemjam par to, vai mēs noņemsim no mums, Saeimas deputātiem, šo orveliskā absurda ēnu, un par to, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu vienlīdzīgi likuma priekšā, nevis kāds no mums būtu vienlīdzīgāks par citiem.

Aicinu balsot “par” likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Cienījamais deputāt, jūs šoreiz nerunājāt tieši un konkrēti par šo likumprojektu, bet runājāt par nākamo.

Deputāts Pietkevičs ir pieteicies runāt “pret”.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redz, kā notiek, kad neprofesionāļi nāk runāt par tik smalkām un sarežģītām tēmām, šajā gadījumā - par Krimināllikuma tēmām!

Ja kolēģis Kampars vēlējās padebatēt šeit pāris minūšu laikā par visiem šīsdienas darba kārtības punktiem, tad tas viņam ir daļēji izdevies. Taču šoreiz vajadzēja runāt par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu vai nenodošanu komisijām. Ir paredzēts izdarīt grozījumu 56.pantā - papildināt to ar piekto daļu tādā redakcijā, kāda ir šeit piedāvāta. Tajā, ko Kampara kungs debatēs teica, haotiski tika jauktas kopā dažādas lietas - par vienlīdzību un nevienlīdzību, par administratīviem sodiem, pārkāpumiem, par noilgumu, kurš iestājas vai neiestājas. Es domāju, šī debatēšana ir bijusi ļoti neveiksmīga un mazauglīga. Un būtībā arī šādi grozījumi Krimināllikumā nav nepieciešami, tāpēc ka šai atbildībai par visiem tiem nodarījumiem, kuri attiecas uz Krimināllikumu un kurus, ļoti iespējams, varētu vai nevarētu izdarīt deputāti, noilguma termiņš ir krietni vien ilgāks, un pēc tam, kad deputāts būs zaudējis savu imunitāti pēc diviem, trijiem vai četriem gadiem, viņu būs iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Tāpēc lūdzu kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 57, atturas - 3. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds runās “par”? Nav runātāju. “Pret”? Nav runātāju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 60, atturas - 2. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 60, neviens neatturas. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Bartaševiča, Urbanoviča, Cileviča, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 29, atturas - 20. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par pašvaldībām” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Rugātes, Brieža, Zundas, Šņepstes, Goldes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubultpilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “par”.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Es gribētu atgādināt, ka pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā nebija atļauts būt vienlaicīgi vairāku valstu pilsonim.

Ņemot vērā lielo ieguldījumu, kādu cilvēki, kas dzīvojuši ārzemēs, ir devuši, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, savulaik Latvijas Pilsonības likumā tika izdarīti grozījumi, kas atļauj paturēt dubultpilsonību tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši dažādu objektīvu apstākļu spiesti okupācijas laikā aizbraukt no Latvijas un ir ieguvuši citu valstu pilsonību. Viņi šo pilsonību var paturēt. Šādu pilsoņu skaits, pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu uz šo brīdi būt apmēram 30 tūkstoši. Tautas partija, ņemot vērā sevišķi trimdas latviešu lielo ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, arī iestājas par to, lai dubultpilsonība visiem šiem cilvēkiem tiktu saglabāta.

Šis likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši, attiecas uz ļoti nelielu skaitu - 20 līdz 30 - augstāko amatpersonu, un tā pieņemšanas gadījumā - ceram, ka jūs to atbalstīsiet, - tas mums palīdzēs novērst dažus interešu konfliktus.

Pašreiz Latvijas Satversmē ir ierakstīts, ka Valsts prezidents var būt tikai Latvijas pilsonis. Valsts prezidentam ir jādod zvērests, ka viņš ir uzticīgs Latvijas valstij. Un rodas neliela ētiskas dabas problēma: kāpēc, ja tas ir jādara Valsts prezidentam (un “Jaunais laiks” pareizi teica, ka nevar būt dubultmorāle), - kāpēc, piemēram, vēstnieks vai Ministru prezidents var būt divu un pat - teorētiski - triju valstu pilsonis? Kāpēc Saeimas deputāti, Ministru prezidents Latvijas Bankas prezidents, abu šo kanceleju vadītāji, kas strādā ar valsts noslēpumiem un slepenajiem dokumentiem, varētu būt vairāku valstu pilsoņi?

Runājot par zvēresta un ētikas problēmām, es gribētu sevišķi uzsvērt tos amatus, kuros Saeima apstiprina cilvēkus, kuri tiešām zvēr uzticību Latvijas valstij. Tātad - ne tikai Valsts prezidents, kuram tas ir noteikts Satversmē, bet arī SAB vadītājs, KNAB vadītājs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tātad visiem šiem cilvēkiem ir jādod šis uzticības zvērests Latvijas valstij.

Kā tad ir kaimiņvalstīs? Mēs ļoti sīki izpētījām dažādu kaimiņvalstu pieredzi, un es gribu šeit visiem pateikt, ka gan Vācijā, gan Dānijā, gan Zviedrijā gan Norvēģijā, gan Somijā, gan Igaunijā un Lietuvā dubultpilsonība kā princips ir aizliegta. Jā, ir bijuši daži nelieli izņēmumi (piemēram, arī Zviedrijā tiem cilvēkiem, kas okupācijas dēļ bija spiesti aizbēgt no Latvijas, bija atļauta šī pilsonība), bet tur visur ir arī stingri ierobežojumi ieņemt augstākos valsts amatus.

Tagad nedaudz par interešu konfliktu. Godājamie deputāti, padomājiet - ko aizstāvēs šāds tieslietu ministrs? Es runāju ne par tagadējo tieslietu ministru, bet par to, ka teorētiski iespējams, ka mums ir tieslietu ministrs, kuram ir Zviedrijas pase un Latvijas pase. Un, ja rodas konflikts starp “Telia” un Latvijas valsti, tad ir jautājums - kuras intereses šis pilsonis aizstāvēs?

Godājamie deputāti! Es jums jautāju - ko aizstāvēs, teiksim, tāds Latvijas valsts vēstnieks, kuram kabatā ir Kipras pase un kuru mēs aizsūtīsim, teiksim, uz Ņujorku, lai viņš panāk tā Kipras kuģa arestu, kurš ir, iespējams, turams pašreiz aizdomās par to, ka viņš ir uzbraucis Latvijas zvejas kuģim un sadragājis to? Vai šis pilsonis tādā gadījumā būs ieinteresēts aizstāvēt Latvijas intereses vai arī būs ieinteresēts aizstāvēt šā kuģa saimnieka intereses vai vēl kaut ko?

Un pēdējais piemērs. Kuru viedokli aizstāvēs tāds vides ministrs, kas ir Baltkrievijas pilsonis, strīdā starp Baltkrieviju un Latviju par četru jaunu hidroelektrostaciju celtniecību uz Daugavas?

Līdz ar to es pieļauju, ka šeit daži nāks un runās, un stāstīs nepatiesību, ka 30 tūkstoši dubultpilsoņu ir apdraudēti. Es vēlreiz gribu, godājamie deputāti, jums teikt, ka tas tā nav. Un man diemžēl ir jāsaka, ka “Jaunais laiks” ir izplatījis nepareizu informāciju par to, ka būšot politiska izrēķināšanās ar SAB vadītāju. Es gribētu šeit izteikt pateicību SAB vadītājam Kažociņa kungam, kurš jau ir paziņojis, ka viņš būs tikai Latvijas pilsonis. Viņš ģimenes apstākļu dēļ uzreiz nevarēja atteikties no iepriekšējās pilsonības, bet viņš to izdarīs. Viņš jau sen ir pateicis, ka būs Latvijas pilsonis.

Es gribētu šeit nomierināt Kariņa kungu. Jūs, Kariņa kungs, esat ievēlēts, un līdz ar to jūs labi zināt, ka vismaz divus vai divarpus gadus tas būs tikai jūsu sirdsapziņas jautājums, jo vēlētam deputātam mēs nevaram šajā Saeimas sastāvā kaut kādā veidā atņemt viņa spējas vai viņa iespējas šeit strādāt Saeimā pat tad, ja viņš ir vairāku valstu pilsonis.

Jūsu balsojums, godājamie “Jaunā laika” kolēģi, parādīs, vai tiešām jums ir gods kalpot Latvijai vai jūsu lozungam arī turpmāk būs gods kalpot vienlaicīgi Latvijai, Baltkrievijai un Kiprai. Es ceru, ka jūs būsiet uzticīgi savam pirmajam lozungam!

Un pēdējais. Es aicinu šo likumu nodot ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Pilsonības likuma izpildes komisijai tieši tāpēc, ka ir jābūt gan šim pārejas periodam, gan arī ir jāiestrādā dažādi nosacījumi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Ir kāds princips: “Nelabo, ja nav salūzis!” Tad es gribētu jautāt: “Kur šajā brīdī Tautas partijas deputāti redz problēmu? Kur mums ir kāds Kipras pilsonis, kas grib pretendēt uz vēstnieka portfeli? Kur mums ir kāds Zviedrijas pilsonis, kurš pretendētu uz tieslietu ministra amatu? Kur mums šobrīd ir kāds Baltkrievijas pilsonis, kas pretendētu kļūt par vides ministru?” Vai jums šobrīd nav ko darīt? Vai jums svarīgākas problēmas nav risināmas? Vai jums šobrīd ir kaut viens piemērs minams, kur kāds dubultpilsonis ir sagādājis Latvijas Republikai jebkādas problēmas?

Pašreiz vienīgie cilvēki, kuriem ir dubultpilsonība, ir Latvijas Republikas pilsoņi trimdā un viņu pēcnācēji. Tātad vienīgie cilvēki, kuri šobrīd ir ar dubultpilsonību, ir saistīti ar Pirmo Republiku, ar pirmskara Latvijas Republiku, un viņu pēcnācēji.

Šis likums ir vērsts pret viņiem, šis likums nav vērsts ne pret kādu Latvijas valsts drošības apdraudējuma vai lojalitātes problēmu risināšanu. Šis likums ir vērsts pret Pirmās Republikas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri trimdā ir saglabājuši latvietību visus šos daudzos gadu desmitus un šobrīd ir gatavi atgriezties, lai stiprinātu mūsu kapacitāti dažādos, to skaitā svarīgos, valsts amatos.

Redziet, ja kāds grib šos cilvēkus padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem, tad tas neatbilst nekādām Satversmes, likumības vai citām normām. Izolēt tos, kuri ir bijuši dabiski saistīti ar Pirmo Republiku, - tas nav veids, kā vajadzētu risināt jebkādus Latvijas valsts lojalitātes jautājumus augstākajā ierēdniecībā.

Ir šāds jautājums: ja mums nav problēmu un ja mums nav apdraudējumu, tad kas īstenībā ir tas patiesais zemteksts, ko Tautas partija šobrīd mēģina sasniegt, ierosinādama šo absurdo likumprojektu? Un es jums pateikšu.

Pastāv stipras aizdomas, ka Tautas partija un šobrīd arī visa valdošā koalīcija plāno kārtējo, es teiktu, nelietību, proti, uzbrukumu visām augstākajām valsts amatpersonām, kuras ieņem vai varētu ieņemt kādus no šiem posteņiem un kurām ir dubultpilsonība, lai šīs personas vai nu motivēti, vai nemotivēti un nepamatoti izslēgtu, lai nepieļautu, ka viņas jebkad varētu šādus amatus ieņemt.

Lieki teikt, ka tas tiešām nav nekādā saskaņā ne ar Satversmi, ne ar vispārpieņemtajiem tiesiskajiem principiem. Tomēr ņemot vērā to, kādu tiesisko un ētisko nihilismu patlaban demonstrē valdošā koalīcija, pastāv nopietnas bažas, ka šis “likums” (pēdiņās) var ar brutālu spēku tik tiešām tikt iebalsots. Tas nekavējoties noliek “zem sitiena” ne tikai jūsu jau pieminēto SAB vadītāju Kažociņu, bet, piemēram, arī Kariņu un citus Saeimas deputātus, arī tos, kuri varbūt nākotnē gribētu par tādiem kļūt. Un pat tad, ja atsevišķu personu, piemēram, Kažociņa, rīcības rezultātā jums neizdosies šis pret viņu plānotais uzbrukums, tad tas būs, pateicoties viņam, nevis jums.

Pie tam, redziet, bieži vien pastāv nopietni iemesli, kas neļauj minētajām amatpersonām uzreiz atteikties no citas valsts pilsonības, it īpaši tad, ja tas nav bijis iepriekš plānots.

Ļoti iespējams, ka ar to arī rēķinās šie dokumenta iesniedzēji. Un pat tad, ja jūsu nolūks ir bijis tikai nepieļaut, piemēram, Krišjāņa Kariņa iespēju jebkad kļūt par ministru vai par Ministru prezidentu, arī tad šis likumprojekts tādu šauri politisku mērķu īstenošanai vienkārši nav adekvāts un pieļaujams. Savukārt tad, ja jums izdotos tas, kas, iespējams, sākotnēji tika plānots, proti, SAB vadītāja nomaiņa, tad tas jau varētu būt izdevīgi arī mums nedraudzīgo valstu specdienestiem, kuriem šobrīd labi strādājošais SAB ir kā dadzis acī.

Ņemot vērā kreiso spēku ietekmi pašreizējā koalīcijā un Emša valdībā, tas varētu nozīmēt arī ļoti konkrēta politiska pasūtījuma izpildīšanu. Groteski, ka to iesniegusi Tautas partija, kura it kā bija solījusies būt par garantu, lai kreiso spēku un promaskaviskā dominante nekļūtu valdošā šajā koalīcijā.

Viss tas ir pietiekami šausminoši un patiešām absurdi, lai es uzskatītu par nepieciešamu uz šo iniciatīvu vērst plašākas sabiedrības uzmanību un, protams, aicinātu godāto Saeimu balsot pret šo absurdo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Tālāk par atvaļinājuma piešķiršanu Nikolajam Kabanovam. Deputāts Nikolajs Kabanovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 3.jūnijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Iesniedzējs - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Atliksim balsojumu!

Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs saskaņā ar likumu, jo tikai Latvijas Bankas prezidentam ir tiesības ieteikt padomes locekļu kandidātus, ir ieteicis četrus Latvijas Bankas padomes locekļus apstiprināšanai Saeimā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir skatījusi viņus un iesaka apstiprināt Hariju Bušu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, par nākamo!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir atbalstījusi ieteikumu un lūdz Saeimu balsot par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, par nākamo!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu balsot par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu balsot par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Pētera Tabūna, Annas Seiles, Jāņa Straumes un citu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.

Komisijas vārdā - deputāts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Komisija izskatīja šo jautājumu un noraidīja šo mūsu kolēģu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šī problēma ir jo īpaši samilzusi pēdējos gados. Par to ir daudz runāts, debatēts, bet nekur neesam nonākuši, nekas neiet uz labo pusi. Tieši otrādi. Un šis pieprasījums ir ļoti loģisks, reaģējot uz notiekošo: pēdējos gados veselības aprūpe nevis uzlabojas, bet sistemātiski pasliktinās.

Pamatojoties uz notiekošo, pamatojoties uz naudas trūkumu, rodas visdažādākās ačgārnības un, es gribētu teikt, nejēdzības. Tā saucamā optimizācija tagad skar lauku slimnīcas - kopumā 30 pa visu Latviju, Latgalē - 9.

Pirms vairākiem gadiem līdzīga situācija bija ar skolām. Gribēja Latgalē likvidēt skolas. Rēzeknes rajonā gribēja no 10 vidusskolām likvidēt astoņas un atstāt tikai divas. Toreiz notika liela cīņa, kurā iesaistījos gan es, gan mani kolēģi, un izdevās apturēt šo stulbo optimizāciju (citādi to nenosauksi!). Tagad tas pats ir ar slimnīcām Latgalē. Situāciju, kāda ir Latgalē, jūs ļoti labi zināt, bet, ja nezināt, tad ir jāiedziļinās.

Deviņas Latgales slimnīcas tagad ir paliktas faktiski zem āmura, pēc būtības pakļautas iznīcībai. Neatkarīgi no tā, vai tās pārprofilē tā vai citādi (nosaukt var visādi!), pēc būtības tā tas ir. Visa Latgale protestē, rajonu padomju vadītāji, novadu vadītāji sūta mums vēstules (šeit ir arī pievienotas šīs vēstules), bet mēs ejam kā buldozeri tam visam pāri. Nē! Lūk, presē raksta: “Līvānieši gatavi protesta akcijām.” Bet nē, - mēs darīsim laimīgus latgaliešus, kuri ir vispār iedzīti nabadzībā, bezdarbā, darīsim viņus laimīgus no augšas - no ministrijas! Viņiem, redziet, sniegsim kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību, atņemot finansējumu, pārprofilējot slimnīcas! Un neviens īsti pat nesaprot vai, ja saprot, tad dara to tīšuprāt. Tā vecā tantiņa, tas vecais onkulis neaizbrauks līdz tam rajona centram, taču nemaz nerunājot par Rīgu! Neaizbrauks, jo viņiem maciņā ir labi ja 20 santīmi maizes klaipam, kurš tagad maksā jau drusciņ vairāk. Taču vietējo slimnīcu, vietējo ārstniecības iestādi viņi apmeklē.

Mēs pērnā gada nogalē bijām Viļānos. Tur bija visi toreizējās pozīcijas un opozīcijas deputāti, un visi kā viens saprata, ka Latgales slimnīcu iznīcināšana faktiski nav pieļaujama.

Komisijā šodien pozīcijas deputāti teica tā: “Nu ko tad jūs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, tagad iesniedzat šādu pieprasījumu? Savulaik taču tieši jūsu partijas izvirzītie ministri, kas vadīja Labklājības ministriju, aizsāka šīs sistēmas radīšanu.” Jā, tā tas bija! Aizsāka šīs sistēmas radīšanu, bet ne ar tādu nolūku. Nolūks bija uzlabot medicīnisko apkalpošanu laukos, it īpaši Latgalē. Neviens jau nedomāja... Vai toreiz ministrija varēja iedomāties, ka tāds būs noslēgums - ka šīm slimnīcām atņems finansējumu, ka tās slēgs ciet, slēgs veselas nodaļas? Vairākas slimnīcas - Ilūkstē, Dagdā, Maltā - faktiski jau ir iznīcinātas, tās pārvērš par kaut kādiem tā saucamajiem dienas aprūpes centriem. Kura tantiņa ziemā desmit kilometrus soļos no rīta pie daktera uz šo dienas aprūpes centru, lai vakarā dotos kājām mājās? Toties viņa rod palīdzību šajā vietējā slimnīcā. Ir absolūti aplama - absolūti aplama! - tā politika, ko pašlaik piekopj ministrija. Šā pieprasījuma uzrakstīšanas rezultāts ir tas, ka viņi gan sola - arī šodien teica -, ka kopumā finansējums Latgalei, šīm slimnīcām, it kā netikšot samazināts. Taču tanī pašā laikā skaidri un gaiši ir veselības ministra atbildē norādīts, ka daudzas medicīniskās palīdzības jomas tiek, tā teikt, slēgtas, tiek iznīcinātas šajās mazajās slimnīcās.

Kolēģi, es lūdzu jūs visus, gan pozīciju, gan opozīciju, visus, - saprotiet, šis nav politisks jautājums! Šis ir cilvēku dzīves, izdzīvošanas, medicīniskās palīdzības saņemšanas jautājums! Un tādā veidā risināt šo problēmu - tas būtu absolūti aplami. Absolūti aplami! Tāpēc es lūdzu jūs saprast, iedziļināties, vēlreiz palasīt to, ko raksta šo rajonu slimnīcu vadītāji, paklausīties, par ko runā radio, raida televīzija, raksta prese, un atstāt iespēju šīm deviņām Latgales nelielajām slimnīcām turpināt strādāt, un palīdzēt tām strādāt. Palīdzēt, nevis tās ierobežot un iznīcināt! Palīdzēt! Tas ir absolūti mūsu pienākums. Valsts no tā nepaliks nabaga. Nepaliks nabaga! Jūs patiešām zināt situāciju, kāda ir Latgalē. Bezdarbs - 30% robežās. Bērni... Latgalē, kur kādreiz gandrīz visas bija daudzbērnu ģimenes, bērni tagad nedzimst, cilvēki izmirst. Cilvēkiem nav darba. Tas ir tik depresīvs reģions! Nu tad vienreiz par visām reizēm pieliksim tam visam punktu un pateiksim, ka Latgales slimnīcas, šīs deviņas Latgales slimnīcas, neaiztiksim, bet - tieši otrādi - palīdzēsim tām gan ar tehniku, medicīnisko tehnoloģiju, gan ar labiem ārstiem! Atbalstīsim, lai tās varētu turpināt strādāt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - deputāts Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es patiešām nevaru vien beigt brīnīties. Vai tad tiešām šajās vēl nepilnajās 100 dienās Ministru prezidents Indulis Emsis vai ministrs Rinalds Muciņš ir kaut kā atņēmis naudu Latgales mazajām slimnīcām? Vai ir bijis kāds valdības rīkojums? Vai budžetā ir kaut kādas izmaiņas, kuru dēļ tas finansējums tiek atņemts? Un tāpēc man patiešām izraisa izbrīnu šo jautājumu politizēšana.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijā bija ieradies gan Ministru prezidents, gan arī veselības ministrs, arī presē bija gan ziņojumi, gan viņu intervijas - gan visdažādākajā veidā tika sniegta informācija, ka nekur neviens nekad nedomā apdraudēt šīs mazās slimnīcas vai atņemt finansējumu, pie tam pēkšņi. Šāda situācija ar mazajām slimnīcām ir tiešām radusies, kā jau Tabūna kungs teica, daudzu iepriekšējo gadu laikā un iepriekšējo valdību darbības jeb bezdarbības dēļ. (No zāles dep. P.Tabūns: “Tieši tā!”) Ir skaidrs, ka tā situācija nav apmierinoša. Un arī Sociālo un darba lietu komisija seko līdzi šai situācijai, vēro, kas notiek konkrēti šajās mazajās slimnīcās. Un tāpēc mani vienkārši izbrīna tas, ka pēkšņi ir tapis šāda veida pieprasījums.

Gluži otrādi. Tika pievērsta uzmanība šīm slimnīcām tieši tāpēc, lai šo ļoti slikto situāciju, kāda tur ir, jaunā valdība un jaunie ministri mēģinātu izlabot, un viņi piedāvā ļoti konkrētus variantus, kādā veidā viņi šo slimnīcu situāciju uzlabotu.

Un man ir brīnums, ka tā vietā, lai atbalstītu šīs iniciatīvas, tiek, kā saka, darīts pilnīgi pretējais.

Un savas uzstāšanās nobeigumā es tiešām gribu atgādināt par to cilvēku ar mīksto sirdi, kas, dzirdot par grūtdienīšu raudām, kabatā bāza roku un izvilka savu nēzdodziņu. Jo, man liekas, faktiski te nevis meklē kādu risinājumu, bet, labi zinot, kāda ir situācija, vienkārši te taisa tādus populārus kaut kādus pieprasījumus.

Aicinu deputātus tiešām noraidīt šo lietu, jo nu patiešām jaunā valdība daudz dara - un ļoti konkrēti arī ir teikusi, un ļoti konkrēta arī ir šī rīcība -, lai šo situāciju, kāda ir ar slimnīcām, izlabotu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamais sēdes vadītā! Godātie deputāti! Nu laikam ir pienācis laiks parunāt par dubultmorāli.

Vai atceramies, kurš 1999.gadā vadīja Labklājības ministriju? Tieši “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis! Un tie, kuri jau sen saistīti ar politiku, laikam atceras, ka pēc daktera Apiņa bija Makarovs, Požarnovs, Jaksons, Jurdžs... Tie ir tie cilvēki, kuri vadīja šo nozari. Un tagad runāt par to, ka ir šāda problēma... Jā, problēma pastāv. Taču vajag piedāvāt risinājumus, nevis uzreiz prasīt no Veselības ministrijas kaut ko! Mēs šodien Pieprasījumu komisijā izskatījām šo jautājumu un saņēmām atbildi no Veselības ministrijas, ka finansējums nav samazināts. Un es aicinu tos kolēģus, kas ir no partijas “Jaunais laiks” un no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, piedāvāt konkrētus risinājumus, nevis rīkoties tā, kā šodien darīja cienījamais Kampara kungs, kurš, cik es atceros, pats pirms pusgada Tukumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu... Nu viņš šeit no tribīnes gribēja skaidrot, ka viņš neesot vainīgs, ka tur bijuši nepareizi uzstādīti... Un tagad, pēc visa tā, ko viņš pats toreiz izdarīja, viņš saka, ka vajag deputātus pielīdzināt parastam cilvēkam. Ziniet, man liekas, ka tā ir dubultmorāle!

Taču problēma par mazajām slimnīcām ir ļoti nopietna, un šajā sakarā ir jāstrādā, un es ceru, ka valdošā koalīcija pieņems mūsu priekšlikumus. Tie, kā vienmēr, ir konstruktīvi. Un ir jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt līdzekļus. Vajag domāt arī par jaunām mašīnām, par ceļiem, kurus vajag atjaunot, lai jebkuru pacientu varētu 15-20 minūšu laikā aizvest no dzīvesvietas uz slimnīcu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tur jau ir tā bēda, ka šī problēma skar šīs slimnīcas vistiešāk! Es nolasīšu fragmentu no Ludzas rajona padomes atsūtītās vēstules.

“Saskaņā ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras noslēgto līgumu stacionārās palīdzības finansējumam 2004.gadā paredzētais pasūtījuma apjoms ir 94 552 lati, kas ļautu funkcionēt 52 gultām.”

Šā gada 10.maijā no šīs organizācijas, no šīs aģentūras, saņemta vēstule ar līguma grozījumiem, piedāvājot to parakstīt ar atpakaļejošu datumu - ar 1.maiju. Saprotiet! Tas paredz samazināt pasūtījuma apjomu no 2004.gada 1.maija par 27 850 latiem, kas ļautu funkcionēt tikai 23 gultām 52 gultu vietā. “Ar šādu darba apjomu,” tā rakstīts vēstulē, “iestāde nespēj ekonomiski funkcionēt.” Un faktiski tas nozīmē slimnīcas iznīcināšanu.

Es nolasīju šo vēstuli, un tie ir fakti, ko piedāvā tā saucamā VOVAA, bet varējāt rīkoties pavisam citādāk - varējāt veikt vienu izmēģinājumu. Ja jūs gribat darīt laimīgus šos lauku cilvēkus Latgalē, tad ņemiet vienu slimnīcu un pierādiet, ka viņiem saistībā ar šo pārprofilēšanu medicīnas pakalpojumi būs daudz, daudz labāki, kvalitatīvāki, ļoti viegli sasniedzami, ka cilvēki būs nodrošināti ar transportu un tā tālāk, un tā joprojām. Un tikai tad aiztieciet pārējās 8 un pārējās 29 slimnīcas visā Latvijā! Vai tā nevajadzētu rīkoties?

Bet jūs rīkojaties steidzīgi! Tur jau tā lieta, ka iepriekšējie ministri nesteidzās, viņi nodrošināja šo slimnīcu darbību, turpretī šis ministrs, kurš, tā sakot, pat nav kārtīgi apsildījis degunu, jau ir tūlīt klāt: “Sveiki! Finansējums nost, un punkts!” Tā nedrīkst rīkoties!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man prieks, ka jūs apklusāt un gribat ieklausīties tajā, ko es teikšu. Runa nav par finansējumu kādai slimnīcai. Runa nav par tām vēstulēm, kuras raksta šīs slimnīcas. Runa ir par pilnīgi ko citu - runa ir par valdības atbildību, par to, ko viņa dara, un atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem.

Pirms pieciem gadiem šāda struktūras sakārtošana sākās visās Baltijas valstīs. Izņemot kuru? Protams, Latviju! Kādēļ? Tādēļ, ka pieņemt nepopulārus lēmumus vienmēr ir ļoti grūti. Un tas cilvēks, kurš pieķeras jebkura jautājuma sakārtošanai, vienmēr tiek sists, viņam tiek izteikti dažāda veida nosodījumi, un tas ir ļoti normāli. Un tāpēc valdībā ir jābūt vienotai pozīcijai, kura šodien vispār nav nekāda - ne pozitīva, ne negatīva, jo pašreizējā valdība vienkārši imitē darbību.

Kāpēc es varu tā teikt? Viss tas darbs, kas tika uzsākts Einara Repšes valdības laikā, beidzot lika domāt par to, ka valdībai interesē jebkurš Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai viņš ir Zemgalē vai viņš ir Latgalē, vai viņš ir Vidzemē. Pirmo reizi tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas pateica, kādi ir kritēriji un kādā veidā Latvijā šī palīdzība - kvalitatīva un savlaicīga - jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jāsaņem, kādā veidā ir jāsakārto primārā veselības aprūpe, lai mēs nerunātu par 15 vai 20 minūtēm, par to, ka tagad brauks ātrā palīdzība tur, kur nestrādās ģimenes ārsts savu ikdienas darbu.

Arī iepriekšējās valdības laikā radās iespēja esošā finansējuma apstākļos novirzīt gandrīz 4 miljonus latu gan lielākām, gan mazākām slimnīcām pēc godīguma un atklātības principa vienlīdzīgi visā Latvijā. Un šī bija pirmā reize brīvās Latvijas laikā, kad arī šīs mazās un lokālās slimnīcas saņēma projektu investīciju naudu un pilnīgi visu naudu par to, kas bija pārstrādāta, sniedzot neatliekamo palīdzību.

Ko mēs redzam šodien? Pašlaik netiek finansēts pat tas, kas tiek padarīts, nemaz nerunājot par kaut kādām investīcijām vai par projektiem. Mēs visu laiku saņemam tikai protesta vēstules par to, ka nenotiek sarunas ar pašvaldībām, par to, ka ministrija nav veikusi to, kas tai bija jāveic, lai turpinātu uzsākto darbu. Ir pilnīgi pamesta novārtā pakalpojumu pirkšanas programma, ar kuru sāka strādāt mūsu valdība, un nevienam vairs neinteresē, vai Ludzā vai Līvānos, vai jebkurā citā Latvijas vietā šī pakalpojumu pirkšanas programma tiks izdarīta vai netiks veikta.

Un arī vakar, kad es runāju ar pašvaldību vadību, tika uzsvērts tas, ka, tikai kopīgi sakārtojot struktūru, var tikt sakārtota palīdzība arī šajā sfērā, kas ir viena no vissmagākajām un grūtākajām Latvijā. Un tā ir veselības aizsardzība.

Mēs runājam par šo pieprasījumu nevis tāpēc, ka kāda slimnīca ir uzrakstījusi vēstuli, bet mēs runājam par pieprasījumu tādēļ, ka šī darbības imitācija, kas valda veselības aprūpē, ir jāvērš par reālu, konkrētu darbu, kas turpina iepriekšējās valdības iesākto.

Iespējams, ka trūkst profesionalitātes, iespējams, ka trūkst zināšanu. Es esmu arī iepriekšējās reizēs teikusi, ka tikai ar profesionālu un godīgu komandu, strādājot godīgi un atklāti pēc vienlīdzības principiem, var nodrošināt šāda veida palīdzību jebkuram iedzīvotājiem Latvijā, arī Latgalē.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi un Prezidij! Es sākumā domāju, ka varbūt šis pieprasījums ir par būtību un ka kādam patiešām interesē slimnīcas laukos, ka kādam interesē veselības aprūpe, bet, klausoties jūsu runās, es redzu, ka šis jautājums ir absolūti politisks.

“Jaunajam laikam”, kam bija tie grandiozie solījumi, ka veselības aprūpe būs savesta kārtībā viena gada laikā, arī 15 mēnešos nekas nesanāca. Un pēc tam nāk otrie pieprasījuma parakstītāji - “tēvzemieši”, kuri pasaka, ka viņu ministri nekur nesteidzās. Un viņi patiešām tik ļoti nesteidzās, ka Latvijā absolūti stabili un pilnīgi finansējums attiecībā uz vienu cilvēku ir mazākais ne tikai Eiropā, bet, man liekas, pat visā Austrumeiropā. Šī nesteigšanās no 90.gadu sākuma mūs ir novedusi tur, kur tā šobrīd mūs ir novedusi. Tāda ir realitāte veselības aprūpē.

Un man uzreiz rodas arī otrs jautājums: kam ir domātas slimnīcas? Vai slimnīcas vajag cilvēkiem, vai slimnīcas ir vajadzīgas tikai slimnīcām, lai no tā spēcīgi taisītu kaut kādu politiku?

Šobrīd pēc vakardienas tikšanās un sarunas ar jauno ministru gribu teikt: “Nu, Dieva dēļ, netaisiet politiku! Vēl divus, trīs mēnešus ziedosim tam laiku! Un tad mēs būsim arī tie, kuri kopā ar citiem kritizēs ministru, ja tas būs vajadzīgs. Kritizēs par lietu! Taču šobrīd vēl ir laiks, lai varētu visu izvērtēt, kā būs, kur būs.

Kas attiecas uz veselības aprūpes šo te reālo stāvokli - šiem 3%, Eiropā varbūt 7%, Čehijā - 8%, ir jāteic, ka beidzot kaut kas ir iekustināts, bet nu...

Vēlreiz ir tomēr lūgums “tēvzemiešiem” - veselības aprūpes tēmu vairs nekad neņemiet mutē!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 43. Pieprasījums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.

Komisijā tika saņemti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 2.priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts un izteikts 3.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu balsot par 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 4.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 7.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts komisijas sagatavotajā 8.priekšlikumā. Lūdzu balsot par 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 9.priekšlikums. Tas izteikts atbildīgās komisijas sagatavotajā 10.priekšlikumā. Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Strazdiņš. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Tolmačovs.

Es atvainojos! Vispirms, pirms debatēm, Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņos deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Andra Tolmačova izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma piekrist Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Tolmačovs. Lūdzu!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, kādā valstī mēs dzīvojam, - Eiropas valstī ar demokrātiskām tradīcijām vai arī valstī, kura slīkst totalitārisma bezdibenī un kurā tiek ierobežotas cilvēka pamatbrīvības un pamattiesības, proti, tiesības uz vārda brīvību, izpausmes brīvību un sapulču brīvību? Visas šīs tiesības katram Latvijas iedzīvotājam garantē Satversme, bet realitātē tās tiek kājām mīdītas. Kā piemērs tam kalpo šīsdienas sēdes darba kārtība. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantu katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču brīvību. Līdzīgs šīs konvencijas 11.pantam ir Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 21.pants, kas noteic, ka nav nekādu ierobežojumu, lai baudītu tiesības uz sapulču brīvību. Starp citu, visus šos dokumentus Latvija ir ratificējusi. Jebkuras demokrātiskas valsts likumdošanā ir noteikta publisku pasākumu rīkošanas kārtība. Stingri pēc rakstiska paziņojuma... un vietējo pašvaldību institūcijām jebkurā gadījumā ir jāpieņem paziņojums. Diemžēl Latvijā ir vērojama pilnīgi pretēja situācija: ierēdņi patvaļīgi izlemj, dot vai nedot atļauju manifestācijas rīkošanai. Un rezultāts ir tas, ka mēs saņemam saskaņojuma atteikumu, kuram ir tīri politiski motīvi. Valsts prezidentes kundze teica, ka demokrātija eksistē tad, kad mazākums pakļaujas vairākumam. Nē, kungi, demokrātija pastāv tad, kad vairākums ņem vērā mazākuma viedokli un kad opozīcijai ir tādas pašas tiesības un brīvības kā pozīcijai!

Cienījamie deputāti! Man gribētos cerēt, ka jūsu konservatīvajā apziņā ir palicis kaut piliens liberālisma un jūs neatbalstīsiet savu kolēģu izdošanu sodīšanai tikai tāpēc, ka viņi realizē savas konstitucionālās tiesības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Gribētos piesaistīt jūsu uzmanību dokumentiem, kuri ir pievienoti deputāta Andra Tolmačova un deputāta Vladimira Buzajeva personālajām lietām, - konkrēti, no policijas viedokļa, graujošajām skrejlapām, kurām it kā vajadzētu pierādīt augstāk minēto kungu vainu par visu pastrādāto, kā arī viņu vainu par to, ko viņi ir tikai iecerējuši darīt vai ko negrasās darīt vispār un ko nekad nekādos apstākļos nedarīs.

Pēc nelielām konsultācijām mēs esam gatavi atzīt, ka tikai daļa no policijas atsūtītajiem dokumentiem pieder Krievu skolu aizsardzības štābam. Konkrēti, tā ir skrejlapas priekšpuse un skrejlapas otrā puse, tās jūs varat redzēt dokumentu virspusē. Kas ir sacerējis teksta lejasdaļu, Dievs vien to zina.

Bet pagaidām pakavēsimies pie autentiskā dokumenta! Tā virspusē ir to akciju saraksts, kurās cilvēki tiek aicināti piedalīties. Ir norādīts arī šo akciju raksturs.

Nav grūti pārliecināties par to, ka pirmām kārtām ir runa par skolu streiku, tātad nevis par piedalīšanos kādā mītiņā vai gājienā, bet vienkārši par skolas neapmeklēšanu.

Tam seko neapstrīdams secinājums: ielu akcijas, kuras tā pārbiedēja valdību un kuru organizēšanā apsūdz mūsu frakcijas deputātus, pēc savas dabas ir tikai palīgakcijas. Pats galvenais risinājās - precīzāk sakot, nerisinājās - aiz skolu sienām.

Proti, skolas šajās divās dienās patiesi bija tukšas, un to, neskatoties uz pārbaidīto direktoru lojālajiem ziņojumiem, valdība labi zina. No tā arī izriet centieni saukt mūsu deputātus pie atbildības ne tikai par reāli nodarīto, bet arī par to skolu streiku vājo atbalsi, kuru tomēr Rīgas ielās varēja vērot visa pasaule.

Deputāti Tolmačovs un Buzajevs tiek saukti pie atbildības par akcijas pirmo dienu. Skrejlapā formulēti šādi dienas uzdevumi:

pulksten 11.00 skolu pārstāvji nodod valdībai aicinājumu, dara zināmu, ka reforma ir nepieņemama;

akcijas dalībnieku pulcēšanās pie skolām un kolonnu satikšanās pie Raiņa pieminekļa Esplanādē.

Atklātajā vēstulē, kuru parakstīja PCTVL frakcijas deputāti Pliners un Buzajevs, Ministru prezidents tika informēts par šo akciju. Pati par sevi vēstuļu nodošana nekādi netiek reglamentēta likumā par sapulcēm, kura pārkāpšanu inkriminē Tolmačova kungam un Buzajeva kungam.

Lai novērotu parakstu nodošanu, bija pulcējušies apmēram 10 000 cilvēku. Jā, viņi uzvedās ne pārāk miermīlīgi, taču daļēja vaina par notikušo, varbūt pati lielākā, gulstas uz Ministru prezidenta pleciem, jo tieši Emša kungs demonstratīvi atteicās pieņemt to personu pārstāvjus, kuras bija parakstījušas šīs vēstules.

Es gribētu pakavēties pie skrejlapas preambulas. Tajā ir runa par nodomu un vēlēšanos iesaistīties sarunās, it īpaši, ja ņem vērā, ka ir ar ko un par ko sarunāties. Apmēram 10 000 cilvēku ar saviem personīgajiem parakstiem apstiprināja Vislatvijas Krievu skolu aizstāvju kongresa tūkstoš delegātu pilnvaras. Kongresā tika ievēlēta sarunu grupa un apstiprināts tās mandāts. Šajā mandātā ir runa vienīgi par izglītības problēmām. Tas viss bija publicēts interneta portālā politika.lv, kā arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pēc tam, kad kolēģis Buzajevs pilnībā reproducēja to vienā no savām runām.

Un kā pēdējais visa augstāk minētā sakarā ir jāmin tas fakts, ka jūs, kolēģi, paši taču 7.aprīlī, skolu streika priekšvakarā, noraidījāt PCTVL frakcijas piedāvātos grozījumus Izglītības likumā - grozījumus, kuru pamatā bija vienīgi Valsts prezidentes prasības un to pilsētu domju priekšsēdētāju ierosinājumi, kurās ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Vai jūs nevēlētos uzņemties daļu atbildības par to, kas notika 15.aprīlī pie Ministru kabineta ēkas?

Viss augstāk minētais var kalpot par pilnīgi pietiekamu pamatu, lai noraidītu piedāvāto lēmuma projektu, kuram ir nevis administratīvs, bet vienīgi politisks raksturs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates par minēto lēmuma projektu turpināsim rīt pulksten 9.00.

Lūdzu visus deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātu izdruku!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Jānis Jurkāns, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Ģirts-Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle un Ērika Zommere.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Šmita kungam. Lūdzu!

J.Šmits (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde sāksies pulksten 17.00 un notiks 426.telpā.

Sēdes vadītājs. 2.jūnija sēde ir slēgta. Darbu turpināsim 3.jūnijā pulksten 9.00 no rīta. Paldies!

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde

2004.gada 2.—3.jūnijā

(2004.gada 2.jūnijs)

Likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” (2.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums)
(2440. un 2674 dok., reģ. nr.748)

Ziņo

- dep. I.Druviete

Debates

- dep. B.Cilevičs
Priekšlikums par pārbalsošanu
Par darba kārtību

Priekšlikumi

- dep. V.Dombrovskis (par)
- dep. Gundars Bērziņš (pret)
Par procedūru
- dep. A.Seile
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”
(2680. un 2680.a dok., reģ. nr.822)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Noraidīts)
(2681. un 2681.a dok., reģ. nr.823)

Priekšlikumi

- dep. A.Kampars (par)
- dep. M.Pietkevičs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Noraidīts)
(2682. un 2682.a dok., reģ. nr.824)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Noraidīts)
(2683. un 2683.a dok., reģ. nr.825)
Par likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”
(2690. un 2690.a dok., reģ. nr.826)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”
(2691. un 2691.a dok., reģ. nr.827)
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Noraidīts)
(2692. un 2692.a dok., reģ. nr.828)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””
(2695. un 2695.a dok., reģ. nr.830)
Par likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”
(2697. un 2697.a dok., reģ. nr.831)
Par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”
(2712. un 2712.a dok., reģ. nr.832)

Priekšlikumi

- dep. A.Kiršteins (par)
- dep. E.Repše (pret)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam”
(2713. dok.)
Lēmuma projekts “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”
(2700. dok., reģ. nr.446)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Lēmuma projekts “Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”
(2701. dok., reģ. nr.447)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Lēmuma projekts “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”
(2702. dok., reģ. nr.448)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Lēmuma projekts “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”
(2703. dok., reģ. nr.449)

Ziņo

- dep. Gundars Bērziņš
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”
(2659. un 2659.a dok., reģ. nr.439)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis

Debates

- dep. P.Tabūns
- dep. A.Ulme
- dep. V.Orlovs
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Circene
- dep. M.Kučinskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (3.lasījums)
(2666. dok., reģ. nr.498)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Izskatīšana pārtraukta)
(2661. dok., reģ. nr.440)

Ziņo

- dep. P.Maksimovs

Debates

- dep. A.Tolmačovs
- dep. J.Sokolovskis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Paziņojums
- dep. J.Šmits

Balsojumi

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums) (pārbalsots - skat. balsojums nr.17)
Datums: 02.06.2004. 15:32:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:33:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:33:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:34:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:34:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:35:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:37:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:38:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:38:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:39:02 bal010
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:39:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:40:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:40:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:41:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:42:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Datums: 02.06.2004. 15:44:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:44:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu (pārbalsots)

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (2.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 15:45:12 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2674 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 02.06.2004. 15:52:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 02.06.2004. 15:54:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.823)
Datums: 02.06.2004. 16:02:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2681 nodošanu komisijām

Grozījums Saeimas Kārtības rullī
Datums: 02.06.2004. 16:03:14 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2682 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 02.06.2004. 16:03:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2683 nodošanu komisijām

Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums
Datums: 02.06.2004. 16:04:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Datums: 02.06.2004. 16:05:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2691 nodošanu komisijām

Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Datums: 02.06.2004. 16:06:08 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2692 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 02.06.2004. 16:06:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2695 nodošanu komisijām

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā
Datums: 02.06.2004. 16:07:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2697 nodošanu komisijām

Pars ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus
Datums: 02.06.2004. 16:19:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2712 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N. Kabanovam"
Datums: 02.06.2004. 16:20:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2713

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam I.Emsim un veselības ministram R.Muciņam "Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni"
Datums: 02.06.2004. 16:49:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2659

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (3.lasījums)
Datums: 02.06.2004. 16:52:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2666 pieņemšanu 3.lasījumā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi