Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas otrā sēde

2004.gada 22.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 22.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku komisiju iesniegumus.

Pieci Saeimas deputāti: Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt Saeimas šā gada 22.janvāra sēdes izsludināto darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 33.punktu - likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Pieci Saeimas deputāti: Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt Saeimas šā gada 22.janvāra sēdes izsludināto darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 34.punktu - likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības grozīšanu, izslēdzot no tās likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 3. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Pieci Saeimas deputāti: Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt Saeimas šā gada 22.janvāra sēdes izsludināto darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 35.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Paldies.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt Saeimas šā gada 22.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Desmit Saeimas deputāti: Bērziņš, Rugāte, Slakteris, Pietkevičs, Muižniece, Dalbiņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jautājumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām.

Par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Ko paredz iesniegtais likumprojekts un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā?

Sekojot līdzi tam, kā ir attīstījušies ekonomiskie un citi sociālie procesi, ir acīm redzams, ka šobrīd valstī cilvēkiem varbūt ir dažādas problēmas. Kā mēs to redzam divos pēdējos Dombura vadītajos raidījumos, vieniem interesē tas, kur nopirkt lētāk muižiņu, cik ļoti celsies šo īpašumu cena un cik lielus ņemt kredītus, turpretī citus cilvēkus nodarbina jautājums, kā izdzīvot straujās cenu celšanās apstākļos. Dati par pagājušo gadu rāda, ka cenu pieaugums, inflācijas piegums ir bijis pats lielākais kopš 1997.gada.

Vēl dramatiskāka situācija veidojās saistībā ar iztikas minimuma preču un pakalpojumu pilnu grozu.

Kā tad ir pieaugušas cenas precēm un pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi pirmām kārtām, lai veiktu nepieciešamās darbības un šīs izmaksas, iepriekšējā gadā, ja skatām, piemēram, 2003.gada un 2002.gada decembri? Tās palielinājušās par 6,8 procentiem. Tas ir vidējais pieaugums mēnesī, jo atsevišķos mēnešos tas noticis 7 latu apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet vidējais izdevumu pieaugums mēnesī sastāda 4 latus 78 santīmus. Tātad iepriekšējā gadā pensionāram, lai iegādātos tādu pašu pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grozu, ir nācies tērēt 56 latus 13 santīmus vairāk.

Vakardien Latvijas Pensionāru federācija tikās ar Tautas partijas frakciju. Es tā saprotu, ka šāda vēlme tika izteikta visām frakcijām, un, protams, man šķita dīvaini - un es gribētu arī saviem kolēģiem frakcijā “Jaunais laiks” norādīt uz nebijušu precedentu -, ka frakcija “Jaunais laiks” šobrīd vienīgā ir atteikusies tikties ar pensionāriem. Ir izveidota darba grupa, un Latvijas Pensionāru federācija, kas pārstāv 600 tūkstošus cilvēku, nav izpelnījusies uzmanību, lai tiktu uzklausīta frakcijas “Jaunais laiks” sēdē. Es varu pateikt, ka tas ir nebijis gadījums iepriekšējo Saeimu un arī šīs Saeimas darbības laikā. Varbūt jūs, deputāti, to nezināt, bet es tomēr aicinātu līdz nākamajai sēdei uzklausīt šo cienījamo organizāciju un tās pausto viedokli.

Un šos statistikas datus apstiprina arī Latvijas Pensionāru federācijas veiktie pētījumi, jo iepriekšējā gada 1.novembrī pensiju vidējā indeksācija notika 2 latu un 46 santīmu apmērā.

Arī veicot izlases pētījumus dažādos Latvijas reģionos par to, cik tad pensionāriem ir pieaugusi neatliekamo izdevumu summa, tā diemžēl ir iegūta pat vēl lielāka, nekā uzrāda statistika. Latvijas Pensionāru federācija minēja
7 latus - summu, par cik vienam pensionāram vidēji ir pieauguši neatliekamie izdevumi.

Un kāds tad ir secinājums? Simtiem tūkstošu pensionāru iepriekšējā gadā un arī šogad dzīve nav kļuvusi labāka, jo viņu reālie ienākumi ir būtiski samazinājušies. Tas skar ne mazāk kā 350-400 tūkstošus pensionāru.

Minēšu varbūt arī to, ka, vērtējot valdības darbu, arī Valsts prezidente ir norādījusi, ka ir nepieciešamas prioritātes, skaidra darbības programma, jo ir acīm redzams, ka šādas augstas inflācijas apstākļos paši mazaizsargātākie iedzīvotāju slāņi - pensionāri un ģimenes ar bērniem, par kuriem mēs iesniedzām priekšlikumu iepriekšējā sēdē - ir īpaši jutīgi pret cenu celšanos, un šāda cenu celšanās ļoti pasliktina lielas sabiedrības daļas reālo pirktspēju, reālo dzīves līmeni. Tā, manuprāt, būtu pirmā lieta, kas nav pieļaujama.

Ko tad mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam atkarībā no inflācijas līmeņa vai cenu celšanās noteikt pensiju indeksācijas biežumu - to, cik bieži jānotiek pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija principā ir inflācijas vai cenu celšanās dzēšana, lai, paaugstinot pensiju par noteiktu summu, mēs garantētu to, ka pensionāru dzīves līmenis nekritīsies.

Un, ja mēs skatāmies, kā attīstījusies pensiju sistēma, tad redzam, ka, pastāvot augstākas inflācijas līmenim, pensiju indeksācija ir notikusi reizi ceturksnī. Pēc tam, kad inflācija nokritās zem divciparu skaitļa līmeņa, indeksācija bija divreiz gadā.

Protams, domājot par laiku, kad inflācija bija vidēji 2% un kad iztikas minimuma groza cenu pieaugums svārstījās no 1,2 līdz 2,4%, kā tas ir bijis pēdējos četros gados, gribu atzīmēt, ka viena gada laikā šai valdībai iztikas minimuma groza cenas ir izdevies pieaudzēt tik daudz, cik iepriekšējos četros gados kopā. Tā ka nevar jau teikt, ka nekas nav izdevies.

Un šobrīd, pastāvot šādai paaugstinātai inflācijai, indeksācija ir jāveic vismaz divreiz gadā. Mēs piedāvājam universālu modeli: ja inflācija pārsniedz 3% un ir līdz 5%, tad indeksācija notiek divreiz gadā, praktiski tas būtu 1.maijā un 1.novembrī, bet, ja inflācija pārsniedz 5%, tad četrreiz gadā. Tas nozīmētu, ka šogad pensionāri saistībā ar indeksāciju 1.maijā saņems apmēram 2,5 latus.

Uzskatu, ka visnekrietnāk ir nerūpēties par cilvēkiem, kuri ir visneaizsargātākie.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 36, atturas - 11. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 4.

Tā kā Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. Lūdzu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Termiņš varētu būt divas nedēļas... 25.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.janvāris. Paldies.

Bet tās nav divas nedēļas...

J.Strazdiņš. Nu tad dodiet 10.februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir jānosaka ne mazāks par 15 dienām... Ne garāks par 15 dienām. Lūdzu, Strazdiņa kungs, nosakiet noteiktu datumu! Varbūt tas varētu būt 6.februāris?

J.Strazdiņš. Jā, es piekrītu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Atis Slakteris ir pieteicies runāt “par”.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daudzi no klātesošajiem šajā zālē tic, ka ir jauni laiki. Jauni laiki arī lauksaimniecībā. Un ļoti iespējams, ka arī ir jauni laiki, taču rodas jautājums: “Vai labāki?” Un, ja mēs paskatāmies, kas tad vispār ir noticis pēdējā laikā, pēdējos gados, tad redzam, ka katram laikam ir bijuši savi izaicinājumi: sarunas ar Eiropas Savienību, vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana, iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā... Katrs laiks ir prasījis kaut ko savu.

Jaunie laiki lauksaimniecībā piedāvā jaunu Lauksaimniecības likumu, un tas, ka šis dokuments fiziski ir plānāks, patiesībā ir labi, jo šis gads ir ar lielu izaicinājumu, bet tas, ka šajā likumprojektā pati nozīmīgākā politiskā norma, kādam ir jābūt atbalsta līmenim lauksaimniecībai, ir izmesta ārā, faktiski ir nožēlojami. Un nav arī īsti skaidrs, kāpēc politiskais spēks, kurš gan pēc sava nosaukuma, gan it kā pēc būtības ir aicināts aizstāvēt lauku un lauksaimnieku intereses, visam tam piekrīt.

Runa ir par to, ka būtu jāpaaugstina atbalsta līmenis laukiem faktiski jau šā gada budžetā, lai gan pat vecā likuma prasības nav izpildītas. Soli pa solim šie laiki Latvijas laukiem un lauksaimniekiem kļūst arvien sliktāki.

Kolēģi, ja jūs tā turpināsiet, tad es paredzu, ka šie laiki būs briesmīgi. Sarunās ar Eiropas Savienību panākto atbalsta līmeni Latvijas lauksaimniekiem šī valdība nespēj nodrošināt. Mūsu kaimiņvalstis to izdara. Tiešo maksājumu un hektārmaksājumu šogad, visticamāk, nebūs vispār. Risinājuma tam nav.

Šim likumprojektam, ko ir iesniegusi valdība, ir pievienots daudz dažādu tehnisku tabulu, ko, visticamāk, neviens no jums neizlasīs, bet to saturiskā jēga ir tāda, ka lauksaimniekiem, kā izskatās, klāsies sliktāk.

Laiki patiešām mainās, un mums ir vajadzīgs jauns likums, kurā būtu ievērtētas tās realitātes, kas ir šogad un kas būs nākamgad.

Tautas partija atbalsta šā likuma nodošanu komisijām, bet mēs rūpīgi sekosim līdzi tam, kas notiks tālāk. Es aicinu kolēģus tomēr domāt, jo lauku un lauksaimniecības politika nevar būt paredzēta vienai dienai, vienam mēnesim vai vienam gadam.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Liepiņas, Kušķa, Jaunupa un Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Likums par pašvaldībām” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs tālāk skatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu iekļaut šā gada 22.janvāra sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 17.punkta likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu mainīt 22.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā kā darba kārtības 17.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu grozīt 22.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Jaundžeikara lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 3. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Augsti godātais Prezidij!

Kolēģi, jūsu rīcībā šodien ir dokuments ar numuru 1865, un likumprojekta reģistrācijas numurs ir 589.

Pilsonības likuma izpildes komisija ir pieņēmusi lēmumu un izskatīšanai Saeimā sagatavojusi likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”, ko es komisijas uzdevumā vēlētos komentēt un jums paskaidrot dažas lietas, jo šis ir pirmais gadījums, precedents situācijā, kurā mēs lemjam par īpaša likuma izstrādi un ar īpašu likumu piešķiram pilsonību.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Kristīni Tovmasjanu, kuras personas kods ir 250178-14651, par Latvijas pilsoni. Kristīne Tovmasjana ir dzimusi Armēnijā 1978.gada 25.janvārī. Viņas māte, Ārija Tovmasjana, un viņa, Kristīne, kā latviešu izcelsmes personas ir repatriējušās, un Kristīnei Tovmasjanai ir repatriantes apliecība, kuras kopija ir pievienota šim dokumentu komplektam.

Kristīne Tovmasjana kopā ar savu ģimeni 1996.gadā repatriējās uz Latviju un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai izceļotu no Armēnijas, viņai bija nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments, un tajā brīdī viņai bija bijušās PSRS iekšzemes pase, kuras vietā tika izsniegta Armēnijas Republikas pilsoņa pase, nevaicājot, vai viņa vēlas kļūt par Armēnijas pilsoni. Cita likumīga ceļa, kā šķērsot Armēnijas robežu, viņai nebija. Kaut arī Kristīne Tovmasjana Armēnijas pilsonību nav nekad pieprasījusi, viņa automātiski ir kļuvusi par Armēnijas pilsoni.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā, uz ko pretendentei repatriantei Kristīnei Tovmasjanai ir Pilsonības likumā noteiktās tiesības, ir jāatsakās no Armēnijas pilsonības. Viņa ir gatava to izdarīt jebkurā brīdī, sākot no tā mirkļa, kad viņa ir izšķīrusies par repatriāciju un to jau ir izdarījusi. Kristīne Tovmasjana vairākkārt ir vērsusies Armēnijas vēstniecībā Varšavā, jo Latvijā tādas iespējas nav, ar lūgumu pieņemt atteikšanos no Armēnijas pilsonības. Diemžēl atbilstoši Armēnijas Republikas likumam par pilsonību, kā viņai vēstniecībā vairākkārt paskaidroja, atteikšanās procedūra no Armēnijas pilsonības ir ļoti sarežģīta un, ņemot vērā Armēnijā esošo situāciju, nav nekādu garantiju, ka tas lūgums vispār tiktu pieņemts un ka atteikšanās tiktu nodrošināta, ka šī prasība tiktu apmierināta.

Ir otrs ceļš, kuru varētu iet Kristīne Tovmasjana un kurš ir it kā ātrāks un vieglāks un, var teikt, stingrāk nostiprināts Armēnijas likumdošanā. Tā ir izslēgšana no Armēnijas pilsonības gadījumā, ja tiek iegūta kādas citas valsts pilsonība.

Tovmasjana ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas maģistre, ģeoloģijas doktorantūras studente un Latvijas Universitātes mācībspēks. Kopš 1998.gada Kristīne Tovmasjana piedalās dažādos projektos, kas ir ļoti būtiski Latvijai. Kristīne Tovmasjana, lai gan ir vēl gados jauna, ir ļoti laba profesionāle un par izciliem studiju rezultātiem un par saviem pētnieciskajiem sasniegumiem, par savu zinātnisko darbu ir saņēmusi vairākas - kādas četras, tās visas šoreiz neminēšu - stipendijas. Kristīnes Tovmasjanas doktorantūras studiju sekmīgai norisei un Latvijai būtisku sadarbības projektu realizēšanai ir ļoti nozīmīgi šīs jaunās zinātnieces komandējumi uz ārvalstīm, kur viņa pārstāv Latvijas valsti un Latvijas intereses. Un tās ir arī Baltijas valstis - Igaunija, Lietuva, Skandināvijas zemes. Un pat viņas došanās uz Varšavu Polijā ir saistīta ar robežas šķērsošanu. Robežas šķērsošana ir apgrūtināta, jo nepieciešamas vīzas. Tas ir finansiālā ziņā ļoti dārgi viņai kā Armēnijas pilsonei, jo izceļošanai no Latvijas uz ārvalstīm viņai, Armēnijas pilsonei ar šo ceļošanai derīgo Armēnijas pasi, ir nepieciešamas vīzas.

Pašlaik, neskatoties uz Armēnijas pilsoņa pases kā legāla ceļošanas dokumenta derīgumu, vīzām paredzētās lapas jau ir aizpildītas, un tāpēc praktiski šķērsot robežu vispār vairs nav iespējams. Taču tad, ja Kristīne Tovmasjana vērstos Armēnijas iestādēs, lai varētu atjaunot savu vēl termiņa ziņā derīgo pasi, varētu rasties tāda kolīzija, ka viņas atgriešanās Latvijā būtu apgrūtināta uz nenoteiktu laiku. Ja vispār tāda būtu pieļaujama.

Latvijas valsts interesēs ir ģeoloģijas zinātņu nozares attīstība, un to apliecina arī Latvijas Universitāte doktora, profesora Ivara Lāča personā. Pievienotajos dokumentos ir viņa motivācija, viņa lūgums un viņa, varētu teikt, ieteikums pilsonību atzīt Kristīnei Tovmasjanai, jo viņas zinātniskā darbība rada perspektīvu Latvijas zinātnes attīstībai.

Tātad šī nozīmīgā zinātnes nozare, ko pārstāv Kristīne Tovmasjana, ir tā Latvijas puses interese, kas vēl vairāk stimulē šo motivāciju - atzīt repatrianti latvieti Kristīni Tovmasjanu, šobrīd Armēnijas pilsoni, par Latvijas pilsoni.

Kristīne Tovmasjana ir piedalījusies Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē un apliecinājusi, ka viņa savu nākotni saista ar Latviju, un tas ir apliecināts arī dokumentos, kas ir pievienoti šodienas sēdē izskatāmajam likumprojektam. Viņa to pauž savā iesniegumā un lūdz atzīt viņu par Latvijas pilsoni. Latvijas pilsonības iegūšana Kristīnei Tovmasjanai būs likumīgs pamats, lai prasītu izslēgt viņu no Armēnijas pilsonības, kā to paredz Armēnijas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Kristīne Tovmasjana apliecināja savu gatavību to darīt, tiklīdz viņa būs atzīta par Latvijas pilsoni un likumīgā kārtā likums būs izsludināts, un viņai būs dokuments, ar ko viņa varēs apliecināt savu piederību Latvijas pilsoņu kopumam.

Pilsonības likuma izpildes komisija vienprātīgi atbalstīja Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Kā es jau teicu, visa komisija šo gadījumu uzskata un atzīst par precedentu tādā ziņā, ka šis ir pirmais gadījums, kad kādam repatriantam ir radušies objektīvi šķēršļi, objektīvas juridiskas problēmas, mēģinot iegūt legāli, legālā ceļā, Latvijas pilsonību.

Tāpēc nav cita ceļa, kā tikai un vienīgi šī izvēle, ko var izdarīt Saeima. Un tāpēc Pilsonības likuma izpildes komisija piedāvā Saeimai izdarīt šo izvēli, pieņemt īpašu likumu, ar kuru repatriante Kristīne Tovmasjana tiktu atzīta par Latvijas pilsoni.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

A.Rugāte. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.janvāris. Un izskatīšana otrajā lasījumā nākamajā sēdē - 29.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.janvāris, bet izskatīšana - 29.janvāra sēdē. Paldies.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu ar šā gada 1.februāri spēku zaudē Krimināllikuma 271.pants, kas paredz kriminālatbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. Satversmes tiesas spriedumā bija noteikts, ka tad, ja likumdevējs līdz 1.februārim nebūs konkretizējis amatpersonas, kurām nepieciešama krimināltiesiskā aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu, šis pants zaudēs spēku.

Tā kā Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu neveidot šādu amatpersonu sarakstu, kurām nepieciešama krimināltiesiskā aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu, tad no 1.februāra 271.pants vairs nebūs spēkā, un līdz ar to komisija savā sēdē pieņēma lēmumu iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurā ir paredzēts izslēgt no Krimināllikuma 271.pantu. Likumprojektā ir ietverti arī Ģenerālprokuratūras piedāvātie likuma pārejas noteikumi, kas ir nepieciešami, lai nerastos domstarpības par labvēlīgā likuma atpakaļejošā spēka piemērošanu.

Aicinu grozījumus Krimināllikumā (reģistrācijas nr.605) atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

L.Mūrniece. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījums Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums” (dokumenta reģistrācijas numurs 543). Komisija ir saņēmusi 47 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un juridiski precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 7., 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 10. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 11., 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 18. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 19., 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 21. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos, atklājam debates!

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma un arī divu nākamo priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, lai ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem būtu tādas pašas tiesības un iespējas piedalīties vēlēšanās kā Latvijā dzīvojošajiem vēlētājiem.

Es saprotu, ka šo variantu var uztvert neviennozīmīgi, tāpēc negribu uzstāt un pārliecināt jūs par nepieciešamību atbalstīt šo variantu, taču problēma šeit rodas patiešām ļoti nopietna, jo sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir skaidrs, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu dzīvos ārpus Latvijas un pašvaldību vēlēšanās viņi nepiedalīsies. Protams, būtu jāparedz arī tādi gadījumi, ka šiem cilvēkiem var būt zināmi īpašumi konkrētu pašvaldību teritorijā. Tomēr visiem šiem cilvēkiem ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Taču šobrīd likums faktiski neuzliek nekādus pienākumus nevienai valsts institūcijai nodrošināt informācijas sniegšanu šiem cilvēkiem, tāpēc es domāju, ka tomēr būtu vērts padomāt arī par to, kā viņiem šīs tiesības nodrošināt, jo šajā gadījumā notiek nevis juridiskā, bet gan praktiskā ziņā ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu zināma diskriminācija.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nesarežģīsim dzīvi! Ārvalstīs dzīvojošajiem ir visas iespējas izmantot sakaru līdzekļus, tā ka nekādas problēmas te nav. Iecirkņu kā tādu tur nav, un līdz ar to es domāju, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 21. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 7 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 22. - deputāta Cileviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 23. - deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

S.Šķesters. Atbalstīts...

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka šis priekšlikums ir saistīts ar 21.priekšlikumu, un, ja 21.priekšlikums nav atbalstīts, tad nav loģiski atbalstīts arī 23.priekšlikums, jo tas vēl vairāk samazina pienākumus, kuri tiek uzlikti visām Latvijas institūcijām, arī Centrālajai vēlēšanai komisijai, tāpēc es atsaucu 23.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Cileviča kungs! Ja tas ir komisijas atbalstīts priekšlikums, tad atsaukt šo priekšlikumu var tikai ar komisijas priekšlikumu. Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko teikt?

S.Šķesters. Jā, es domāju, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo šā 12.panta trešās daļas izslēgšana ir saskaņota un pants redakcionāli pieņemams. (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 23. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 56, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Jā. paldies! 23. - deputāta Cileviča... Oi, es atvainojos, tagad ir jāskata 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 27. - deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 29. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 30. - deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 34., 35. un 36. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 37. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 38. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 42. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 44. - deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 45. - deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 46. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu akceptēt šo likumprojektu un pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 20, neviens deputāts neatturas. Likums “Vēlētāju reģistra likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1531-b. Likumprojekts tika sagatavots uz otro, galīgo, lasījumu.

Komisijai kopumā ir iesniegti 11 priekšlikumi. Izskatot piedāvāto 1.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Maksimovs, komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Par 2.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Solovjovs, komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 37, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Klementjevs, nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tolmačovs, no komisijas puses nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 38, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Maksimovs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! No sākuma es negribēju neko teikt par šo lietu. Bet, ziniet, ko tas man atgādina? Pagājušajā Saeimā bija tāds pats precedents - mēs aizliedzām tirgos tirgoties ar banāniem un visiem pārējiem dārzājiem. Un kas iznāca no tā? Cilvēki, kas strādāja tirgos, ierosināja sūdzību tiesā un vinnēja.

Man visi saka: kontrabanda, kontrabanda! Bet kāpēc policija un muitnieki nestrādā uz robežas? Kāpēc nestrādā robežsargi? Kāpēc mums jāaiztaisa ciet viss tirgus pa visu Latviju? Un ko darīs tie cilvēki, kas atbrīvoti no darba? Ko viņi darīs? Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Lūdzu, Stalidzānes kundze!

J.Stalidzāne. Komisija šo priekšlikumu izvērtēja arī no šāda viedokļa. Tabakas izstrādājumi tomēr ir tikai viens no produkcijas veidiem, ko tirgo tirgos, un tas nebūt nav lauksaimniecības produkcijas veids un tirgi nav paredzēti tam, lai šo akcizēto preci tirgotu tirgos, un tāpēc komisija tomēr nolēma neatbalstīt deputāta Solovjova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Solovjova iesniegto 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 7. un 8.priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iestrādāti Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 9. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijas
attieksme - neatbalstīt.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 45, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nezinu, vai jūs esat bijuši tirgū pēdējā laikā. Es parasti arī eju uz Valmieras tirgu, - tur nav ne cigarešu, ne kontrabandas, un tāpēc nav arī problēmu. Taču pirms Jaunā gada iegāju Centrāltirgū... Man jau bija stāstīts par to, ka tur būs priekšā, un tā arī bija. Lai gan es nedomāju, ka gluži tā uzreiz var pateikt, ka es esmu no smēķētājiem, tūliņ man tur piedāvāja kontrabandas cigaretes, spirtiņu. Taču pārsteidza mani ne jau pats fakts, pārsteidza tas, ka tie divi zēni gluži kā biļešu kontrolieri stāvēja pie Piena paviljona ieejas un tādu piedāvājumu izteica visiem. Viņi bija gluži kā no filmas - skūtas galvas, ādas jakas un, protams, neiztrūkstošās košļenes. Tātad tur apstiprinājās, ka tas viss notiek. Tagad ir arguments - izņemsim legālās cigaretes no tirgus, un tad nebūs vairs to zēnu.

Es jau pieminēju Valmieru. Principā nav jau nekādu iebildumu pret to, ka arī ar šādiem paņēmieniem var cīnīties pret kontrabandu, taču mans jautājums ir argumentēts - kur ir citi pasākumi cīņai pret kontrabandu? Ja tādus mēs neredzam, tad tas viss izskatās pēc ļoti liela populisma. Šķiet, ka Gulbja kungs šādi pacels savu reitingu un uz jautājumu, kā mēs cīnāmies pret kontrabandu, atbildēs: tirgū paņēmām prom cigaretes tiem visiem!

Es gribētu argumentēt, kāpēc tas mazliet dīvaini izklausās. Tātad, ja nav citu pasākumu, tirgū nebūs cigarešu, atņemsim atļauju tirgot tās visā Latvijā... Tātad - ja cigarešu vispār nebūs, būs daudz vieglāk pret to visu cīnīties? Diez vai kāds tam piekritīs.

Par legālo tirdzniecību. Legālā tirdzniecība principā traucējot apkarot kontrabandu. Tas ir otrs arguments.

Valsts ieņēmumu dienesta izziņa: iepriekšējā gadā licence anulēta vienam vairumtirgotājam un pieciem mazumtirgotājiem. Pie tam tas ir uz visu Latviju. Varētu it kā arī piekrist kaut kādam tādam argumentam, ka tātad viss ir kārtībā, ja neviens no tiem legālajiem tirgotājiem netirgo. Taču nākamais teikums, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta izziņā, pavēsta, ka iepriekšējā gadā nevienam nav atņemta licence par alkohola un cigarešu pārdošanu nepilngadīgiem. Vai jūs ticat, ka ne alkoholu, ne cigaretes nepārdod nepilngadīgajiem, ka ir šādi te pasākumi? Ar to es tikai gribēju vēlreiz apstiprināt to, ka citu pasākumu nav, ir tikai populisms.

Un pievēršos tagad 10.priekšlikumam, ko komisija atbalstīja un kas kopumā vēl vairāk apstiprina manis teikto. Tātad: tirgot būs jāpārtrauc ar 1.februāri, bet tie, kuri saņēmuši licences līdz 31.janvārim (tas ir, vēl dažas dienas ir palikušas), varēs turpināt tirgoties līdz licences derīguma termiņa beigām.

Un tagad ir jautājums - cik ilgi darbojas licence? Uz cik ilgu laiku šādu licenci piešķir? Licenci piešķir uz pieciem gadiem. Tātad, ja kāds šādu licenci ir saņēmis tagad, tad vēl četrarpus vai piecus gadus viņš mierīgi tirgū tirgos cigaretes.

Un tagad seko pēdējais jautājums - vai tas ir vai nav populisms, ja tirgū turpinās tās tirgot, bet Gulbja kungs pasaka, ka tā mēs cīnāmies pret kontrabandu?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Runājot par kontrabandu, ir jāsaka atklāti, ka no jaunās valdības neko vairāk par populismu diemžēl mēs neesam sagaidījuši. Tas spilgti pierādījās vakar Lauksaimniecības apakškomisijas sēdē, uz kuru bija uzaicināti muitas pārstāvji, kuri skaidri un gaiši pateica, ka pirms gada tika piešķirti līdzekļi, lai uz robežas varētu uzstādīt skeneru, lai pārbaudītu lielos autofurgonus, lai varētu noskaidrot, vai netiek ievestas kontrabandas preces. Ir pagājis gads, bet šī lieta uz priekšu nav kustējusies. No skenera nav ne miņas, un kontrole uz robežas nenotiek vēl joprojām. Kāpēc tas tā ir? Acīmredzot tāpēc, ka ierēdņi šobrīd ir tik iebaidīti, ka viņi baidās vispār šīs lietas skatīt un pieņemt atbildīgu lēmumu, jo viņiem ir bail, viņiem ir iedzītas tādas bailes, ka, ja nu viņi kaut ko nepareizi izdarīs, tūlīt viņus atlaidīs no darba. Jo tāda prakse pastāv. Mēs zinām, ka ļoti spējīgi, izcili speciālisti ir bijuši spiesti aiziet no Finanšu ministrijas tikai tāpēc, ka viņi ir iebilduši kaut ko “jaunajiem laikiem”.

Tā ka cīņa pret kontrabandu, tāpat kā, starp citu, cīņa pret korupciju, šobrīd ir tikai vārdos, bet darbos cīņa pret kontrabandu ir absolūta nulle.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne. Godājamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka likumprojekts paredz, ka no 2004.gada 1.februāra netiks vairs izsniegtas jaunas licences, jaunas atļaujas. Taču, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, tirgot šīs preces varēs turpināt tie, kuriem ir jau iepriekš izdotās licences, kas ir izsniegtas uz citu termiņu. Tā ka nevar teikt, ka no 1.februāra, kad stāsies spēkā likums... ka tad varēs turpināt tirgot brīvi. Tā tas nav. Varēs turpināt tirgot tikai tie, kam ir bijušas šīs licences izsniegtas uz ilgāku termiņu. Un tas ir precīzi kontrolējams un pārbaudāms.

Komisija šo priekšlikumu atbalsta un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Arī 11.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir par likuma spēkā stāšanās laiku. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija lūdz pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru ir iesniedzis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā Ministru kabinets.

Tika izskatīti priekšlikumi, kurus iesniedza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

1.priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu var formulēt ļoti vienkārši - uzticēt mācību valodas izvēli nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet pašai skolai. Šis grozījums ir ļoti svarīgs. Tieši to pieprasīja 107 tūkstoši cilvēku, kuri pagājušajā gadā parakstīja aicinājumu Saeimai, kurš bija ar raksturīgu nosaukumu - “Par brīvu izglītības valodas izvēli!”.

Tieši par to runāja mūsu bērni Strasbūrā septembrī, kad tikās ar Eiropas Padomes vadītājiem. Lūk, kā par šo tikšanos izteicās Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas priekšsēdētājs Pīters Šīdera kungs (citēju): “Tiekoties ar mani, skolēni izklāstīja savas prasības sakarā ar republikas valdības nodomiem ieviest krievu skolās pasniegšanu latviešu valodā. Mēs uzskatām, ka skolēnu aktivitātes, aizstāvot tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, atbilst ne tikai Eiropas likuma burtam, bet arī Eiropas brīvības un demokrātijas garam.”

Tieši šā iemesla dēļ 72.skolas 400 bērnu izgāja lielajā starpbrīdī baltajos krekliņos, kuriem uz krūtīm bija uzraksts “Rokas nost no mūsu skolām!” Tieši šā iemesla dēļ gandrīz simts 32.skolas audzēkņu piedalījās pirmā, bet nebūt ne pēdējā skolas brīdināšanas streikā ar maršu no Ķengaraga līdz Izglītības un zinātnes ministrijas ēkai. Tieši šā iemesla dēļ divreiz Rīgas centrā notika mītiņi, kuros piedalījās 10-15 tūkstoši cilvēku.

Varbūt šīs tik vienkāršās, dabīgās prasības caurstrāvo necieņa pret latviešu valodu? Varbūt šīs prasības ir pārmērīgas, ekstrēmistiskas, Latvijas drošību apdraudošas? Nekādā gadījumā!

Dāmas un kungi! Par šo tēmu ir pausts daudz melu. Vai jūs zināt, kāda prasība pirmā tika minēta? Lapa, kuru apzināti parakstīja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku (citēju): “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valodas pasniegšanas metodikas izmantošanu.”

Prasība par brīvu izglītības valodu izvēli ir daudz mazāk labvēlīga attiecībā pret mazākumtautību pārstāvjiem nekā 1919.gada Latvijas Republikas likumā “Par mācību iestādēm”. Minētā likuma 39.pantā bija ierakstīts, ka bērniem skolā jāmācās ģimeņu valodā. Vai jūs domājat, ka esat gudrāki par saviem senčiem? Neesat! Mēs domājam līdzīgi Latvijas Republikas pamatlicējiem. Mēs esam par to, lai katrs bērns pārsvarā mācītos ģimeņu valodā, tātad - dzimtajā valodā, kā tas bija iespējams katram latviešu bērnam padomju laikos.

Ievērību pelna tas fakts, ka pat hitleriskās okupācijas laikos Latvijā turpināja funkcionēt skolas gan latviešu valodā, gan arī krievu valodā.

Tādējādi deputāti, kas grasās balsot pret PCTVL frakcijas piedāvāto priekšlikumu, ir ne tikai gatavi nodot Pirmās Latvijas Republikas ideālus, bet konkrētajā jautājumā izrādās arī daudz sliktāki nekā komunisti un nacionālsociālisti.

Balsojums pret PCTVL priekšlikumu ir solis uz atteikšanos no sabiedrības integrācijas, solis, kas var uzkurināt starpnacionālo naidu nākamajās paaudzēs uz priekšu.

Godātie deputāti! Pirms pieņemsiet šo liktenīgo lēmumu, padomājiet, ko jūs darāt!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā - izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Droši vien būtu ļoti labi, ja no šīs tribīnes šodien neskanētu politiskas runas, jo šis nav mītiņš, bet ja mēs runātu par darbu profesionāli un pedagoģiski. Atbildot uz iepriekšējā runātāja piesaukto hitleriskās okupācijas laiku, teikšu varbūt tikai vienu teikumu: nu kaut ko Gebelsa stilā mēs tikko no Plinera kunga dzirdējām. (Starpsauciens.)

Taču, par būtību runājot, es negribu kāpt tribīnē, lai runātu par katru PCTVL frakcijas ierosinājumu. Faktiski šis ir vesels bloks - visi šie ierosinājumi no nr.1 līdz nr.4 ir vienā blokā.

Pirmais ierosinājums iznīcina valstī vispār valodas politiku kā tādu, tātad - latviešu valodu ārā no skolas! Otrais ierosinājums turpina pirmo, tātad saskaņā ar to eksāmeni vairs nebūtu latviski. Trešais ierosinājums - latviešu valodu ārā no zinātnes! Un ceturtais ierosinājums... Piedodiet, tas nu ir šausmīgs cinisms! Šeit ir pateikts, ka tālākizglītībā drīkstēs mācīties latviešu valodā! Tas nu gan Latvijas likumam būtu kauns!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Speciāli Šadurska kungam atkārtošu. PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu var formulēt ļoti vienkārši - uzticēt mācību valodas izvēli nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet skolai pašai.

Šis grozījums ir noteicošais. Tas pauž to simtu, tūkstošu cilvēku viedokli, kuri atklāti parakstījās un uzrādīja savas adreses, protestējot pret nepamatotiem krievu skolu latviskošanas plāniem.

Vai mūsu priekšlikums ir politiskā ekstrēmisma izpausme? Vai tas pauž gatavību absolūti izjaukt visu eksistējošo izglītības sistēmu? Kad izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izvirza mums šos nejēdzīgos pārmetumus, viņš netic pats sev, jo izglītības reformas būtība slēpjas tajā, ka tiek paplašinātas skolu iespējas pašām izvēlēties izglītības programmas, maksimāli ievērojot skolēnu un vecāku vēlmes.

Izglītības reforma - tā ir pāreja no striktās padomju skolas vienveidības uz vienotību daudzveidībā, kas ir raksturīga Rietumu izglītības sistēmai. Pie tam daudzveidība šajā gadījumā nāk kā iniciatīva no ES, bet vienveidība tiek nodrošināta ar skolu programmu akreditācijas sistēmu un vienotu valsts standartu, pret kuru PCTVL frakcijai nav nekādu iebildumu.

Varu apgalvot, ka šādu izvēles brīvību Izglītības un zinātnes ministrija jau ir realizējusi, turklāt tādā mums liktenīgā jautājumā kā mācību valodas izvēle minoritāšu pamatskolās.

Valsts standarts pamatskolām nosaka tikai divus obligātus priekšmetus latviešu valodā - pašu latviešu valodu un latviešu literatūru. Minoritāšu skolām tiek rekomendēti četri programmu modeļi, kas atšķiras pēc priekšmetu un mācību stundu skaita latviešu valodā. Šie modeļi paši par sevi ir bargi. Maksimāli asimilējošais modelis piedāvā 9.klasē 75% stundu pasniegt latviešu valodā, minimāli asimilējošais - apmēram 50%. Bet skolu kompetencē paliek tiesības pašām izstrādāt sev konkrētu modeli, kas tiek iesniegts akreditācijai Izglītības un zinātnes ministrijā. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, ar šādu izvēles brīvību Rīgas krievu skolas jau ir rīkojušās sekojoši: maksimāli asimilējošo modeli izvēlējusies 21 skola, minimāli asimilējošo - 20 skolas. Un tikai 16 skolas izšķīrās par labu pašu modeļa izstrādei, kas saudzētu bērnus.

Kaut kas līdzīgs var notikt arī tajā gadījumā, ja tiks pieņemts apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums. Likumdošanas ceļā varētu izplatīt jau realizēto modeli vidusskolās, protams, ja varētu ticēt integrētāju apgalvojumam, ka algebras un bioloģijas pasniegšana latviešu valodā paaugstinās mūsu bērnu konkurētspēju.

Balsojot pret šo PCTVL priekšlikumu un līdz ar to vardarbīgi liedzot vecākiem tiesības brīvprātīgi sekot līdzi jūsu argumentiem, jūs netieši atzīstat, ka krievu skolu latviskošanas attaisnošana ar rūpi par mūsu bērniem - tie ir rupji un klaji meli.

Un vēlreiz par četriem ministrijas piedāvātajiem modeļiem pamatskolām. Tie ir absolūti līdzīgi cits citam tajā ziņā, ka latviešu valodai šajos modeļos tiek atvēlētas tikai četras mācību stundas nedēļā, turklāt valodas pasniegšana tiek apvienota ar literatūru, kaut gan pirmklasniekam ir skaidrs, ka intensīva valodas mācīšana un dainu studēšana - tās ir divas absolūti atšķirīgas lietas.

Mēs aicinām atgriezties pie Pirmās Latvijas Republikas prakses, kad latviešu valodas apmācībai tika veltīts pusotras reizes lielāks laiks. Tieši tas, nevis astronomijas vai fizikas pasniegšana latviešu valodā sekmēs mūsu bērnu konkurētspējas celšanos darba tirgū un sabiedrības integrāciju.

Godātie kolēģi! Balsosim par sabiedrības integrāciju! Balsosim par PCTVL priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Viena replika. Ir diezgan grūti klausīties, ka runātājs izsakās par jautājumiem, kuros pats diezgan vāji orientējas; proti, var runāt par četrām programmām pamatskolā, bet šīsdienas sarunas galvenais temats taču ir vidusskola. Nu nesiesim visu vienā sainītī!

Un otra lieta. Pedagoģijā tomēr pastāv kaut kādas vispārzināmas likumības, un, ja mēs skatāmies mūsu skolu mācību priekšmetu spektra sadalījumu pa zinātņu jomām - valodas, zinātnes un sociālais bloks -, tad redzam, ka te pastāv kaut kādas sakarīgas proporcijas, tāpēc, lūdzu, neatgriezīsimies pie arhaiska modeļa, jo divdesmitie gadi tomēr ir drusku tā kā jau... Paskatīsimies kalendārā! Mēs nevaram mācīt valodu neierobežotu stundu skaitu un līdz ar to atstāt mūsu bērnus bez matemātikas, fizikas, ķīmijas, astronomijas un tā joprojām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu varam izteikt ļoti vienkāršā formā - uzticēt izglītības valodas izvēli nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet skolai pašai. Šis grozījums ir noteicošais. Gribētos atzīmēt, ka tas pilnībā atbilst starptautisko standartu, kuri regulē mazākumtautību izglītību, burtam un garam, pirmām kārtām jau ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.pantam, ka vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem. Tieši vecākiem, nevis izglītības ministram vai Saeimai! Ierobežojot šīs tiesības, graujot pastāvošo izglītības sistēmu, kuras ietvaros vecāki var nodrošināt bērnam iegūt izglītību dzimtajā valodā, valsts vara virzās prom no demokrātijas ceļa.

Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību Latvija atsakās ratificēt jau devīto gadu. Nepamatoti atsakās, apgalvojot, ka Latvija visas konvencijas rekomendācijas it kā jau ir izpildījusi. Konvencija garantē, ka valstu izglītības sistēmu ietvaros, cik vien iespējams, pusēm ir jācenšas nodrošināt pietiekamu pieprasījumu, lai mazākumtautībām piederošām personām būtu pienācīgas iespējas apgūt savu mazākumgrupas valodu vai mācīties šo valodu teritorijā, kuru tradicionāli vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās personas.

Vai Latvijā eksistē vietas, kuras ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās personas? Jāsaka - cik vien uziet! Tā tas ir Latgalē, visās lielpilsētās un lielākajā daļā citu apdzīvoto administratīvo vietu.

Vai Latvijā ir pietiekams pieprasījums, lai saglabātu minoritāšu izglītības sistēmu? Atbildi uz šo jautājumu jūs varat saņemt, vērojot pērnā gada 23.maija un 4.septembra manifestācijas, kā arī šodien no rīta pie Saeimas ēkas.

Varbūt Latvijā nav resursu, lai uzturētu mazākumtautību izglītības sistēmu? Bet šī sistēma jau eksistē! Un jūs, kungi, šo sistēmu esat radījuši. Toties patlaban tiek ieguldīts miljoniem latu, lai šo sistēmu demontētu.

Lūk, jūsu uzmanībai tiek piedāvāts pēdējais standarts izglītības jomā, kas izstrādāts pēc Maksa van der Stūla iniciatīvas un Hāgas rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Tas paredz, ka vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumgrupas valodā. Mazākumgrupas valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Arī valsts valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets, un to darīt būtu ieteicams skolotājiem, kuri labi pārvalda abas valodas un izprot bērnu kultūras un valodas pamatu. Šajā periodā pakāpeniski būtu jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits. Pētījumi liecina: jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk ir bērniem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vēlreiz atkārtošu, ka mūsu nostāja šajā jautājumā ir ļoti vienkārša - uzticēt izglītības valodas izvēli pašai skolai. Nacionālo minoritāšu piedalīšanās to jautājumu risināšanā, kuri attiecas uz viņām pašām, ir visu starptautisko standartu pamatprincips. Tā vietā mums piedāvā stulbus lēmumus no augšas, kurus mums vajadzētu izpildīt bez jebkādiem iebildumiem. Mūsu oponenti kultūras trūkuma dēļ, kurš tiem lielā mērā ir raksturīgs un no kura tie vēl nav iemācījušies kaunēties, nepārtraukti runā par to, ka starptautiskās pārbaudes it kā nav konstatējušas Latvijā veiktās izglītības reformas neatbilstību starptautiskajiem standartiem, bet tajā pašā laikā tikai sliņķis vēl nav devis Latvijai savas rekomendācijas, cik uzmanīgi, saudzīgi un toleranti mums vajadzētu veikt pašu šo reformu.

Kaut visas šīs rekomendācijas nav kaitīgas mūsu valstij, to skaits tomēr liecina, ka tā saucamā izglītības reforma ir nonākusi starptautiskās cilvēktiesības aizstāvošo organizāciju uzmanības centrā. Tās jau ir sapratušas, ka šī reforma patiesībā ir pakāpeniska konkurētspējīgas izglītības sistēmas demontēšana, sistēmas, kas ir veidojusies daudzu desmitu gadu laikā. Bet atklāts paliek jautājums: kādēļ tas tiek darīts? Jo pēc rusofobijas līmeņa, it īpaši mūsu parlamentā, Latvija atrodas vienā no vadošajām vietā Eiropā.

Un tagad par konkrētām rekomendācijām. Ir 2001.gada Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rekomendācija par stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesībām. Latvija tiek aicināta grozīt un piemērot Izglītības likumu Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem un garam. Un tieši to mēs arī esam izdarījuši, iesniegdami šo apspriežamo grozījumu. Un, ja spļaušana uz nacionālo minoritāšu viedokli mūsu parlamentam ir ierasta lieta, tad tāda paša veida izturēšanās pret Eiropas Padomes rekomendācijām varētu būt tikai tādā gadījumā, ja Latvija no tās izstātos.

Izskatot Latvijas sākotnējo ziņojumu ANO Bērnu tiesību komitejā, tā savā 2001.gada 26.janvāra atzinumā aicināja Latvijas varas iestādes nodrošināt to, lai bērni, kas pieder pie kādas no nacionālajām minoritātēm, varētu izmantot savu dzimto valodu vidusskolas izglītības iegūšanai saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. Tātad, turpinot izglītības reformu tādā pašā garā, mums vajadzētu izstāties ne tikai no Eiropas Padomes, bet arī no ANO.

Arī, teiksim, 2001.gada Eiropas Padomes komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumā ir norādīts, ka Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie saskaras ar nopietnām problēmām, ka krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokļa nevienlīdzība salīdzinājumā ar pārējo Latvijas iedzīvotāju daļu dažādās jomās var radīt padziļinātu atsvešinātību starp šīm kopienām un izraisīt sociālu spriedzi.

Šajā kontekstā Latvijas varas iestādēm tika ieteikts uzraudzīt likumdošanas ietekmi uz izglītības pieejamību dzimtajā valodā. Ja apspriežamais PCTVL frakcijas grozījums tiks noraidīts, tas kļūs par tiešu un atklātu rīcību par labu rasismam un neiecietībai.

Un vēl par ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas 2003.gada atzinumu. Komiteja mudina mūsu valsti saglabāt uzmanīgu un elastīgu pieeju to cilvēku vajadzībām un spējām, kurus visvairāk skar un ietekmē šī reforma. Pats svarīgākais šajā procesā ir uzturēt ciešu dialogu ar skolām un vietējo sabiedrību, ieskaitot vecākus un skolēnus. Tas absolūti sakrīt ar apspriežamo PCTVL priekšlikumu - uzticēt izglītības valodas izvēli nevis ministrijai, bet pašai skolai.

Sēdes vadītāja. Aleksejeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Aleksejevs. Nobeigumā nebūtu lieki atzīmēt, ka neviena no starptautiskajām organizācijām nav rekomendējusi Latvijai uzsākt šo stulbo reformu, kā arī nav izrādījusi entuziasmu sakarā ar to.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi deputāt, lūdzu izvēlēties izteicienus, kas būtu savienojami ar Saeimas godu un cieņu!

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Tūlīt pat komisijas telpās notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Tibetas atbalsta grupas locekļi! Atgādināšu, ka mēs šodien braucam uz Siguldas domi, tur mums būs izbraukuma sēde. Neaizmirstiet, lūdzu! Tas notiks pulksten 15.15. Ir pasūtīts autobusiņš. Vai visi mani labi dzirdēja? Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Dzintars Jaundžeikars, Atis Slakteris, Inese Šlesere un Dainis Turlais. Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies, atsākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Atgādinu, ka izskatāmais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” un ka debates notiek par 1. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šeit bija runa par nostāju. Jā, nostāja tiešām ir ārkārtīgi vienkārša, jo minētajā priekšlikumā nav nekādas runas par ko citu kā vien par politikāņu savtīgumu. Un tā nebūt nav rūpes par kaut ko citu!

Un šā priekšlikuma praktiskā būtība arī ir ļoti saprotama - pakāpeniski palielināt tumsoņu skaitu Latvijā. Jo vairāk būs tumsoņu, valodas nezinātāju, jo vienkāršāk būs ar viņiem operēt pirms kārtējām vēlēšanām. Šis savtīgums līdz pēdējam kailumam ir jūtams. To mēs dzirdam praktiski katrā Saeimas sēdē - vēlmi turēt pilnīgā neziņā cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu un kuru vienīgā garīgā “barība” ir krievu valodā iznākošie laikraksti. Un šajos laikrakstos savu informāciju sniedz ārkārtīgi jocīgi skribenti. Daži no viņiem sēž arī Saeimā. Un arī šiem skribentiem ir vienalga, kas notiek ar vienu vai otru tautību Latvijā, jo viņiem maksā par skricelēšanu, un viņi centīgi arī rīkojas. Meklēt šeit objektivitāti, meklēt šeit jēgu nav nozīmes.

Runājot par tumsoņiem, dažus no viņiem jūs šodien redzējāt. Viņi aizkautā balsī bauroja tur, demonstrēdami savu politisko “gribu” pēdiņās. Daži no viņiem ir aizgājuši atpakaļ ārstēties, bet vēl daži no viņiem ir rīkles sasaldējuši no lielās bļaušanas.

Lūk, šeit bija runa par tā saucamās Pirmās Latvijas Republikas pieredzi. Redziet, jūs, kas te runājāt par to Pirmo Republiku, jūs nekā nejēdzat no vēstures. Nav nekādas Pirmās, Otrās vai Trešās Latvijas Republikas! Ir 1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas Republika, kas nekad nav pārstājusi eksistēt, lai arī kā jums to gribētos, okupantu pēcnācēji un tamlīdzīgie tumsoņi!

Tā ka, ja mēs runājam un salīdzinām Latvijas Republiku pirms Otrā pasaules kara un tagad, tad redzam, ka tās nav salīdzināmas lietas pēc 50 gadu ilgās okupācijas.

Golubov, kur tu paliki? Kā tad šitā! Lūk, un ir jāatgādina, kāds šodien ir Latvijas Republikas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un ar kādiem nolūkiem katrs šeit ir ieradies pēc visām šīm latviešu izsūtīšanām, noslepkavošanas un pēc šīs migrantu saskriešanas un sabraukšanas Latvijā.

Un tad paprasīsim, kādas tad ir šo migrantu valodas zināšanas šodien, un nerunāsim te žēlabainā balsī par vecīšiem un vecenītēm. Parunāsim ar tiem pašiem pusaudžiem, ar lielu daļu no viņiem, kā viņi prot latviešu valodu!

Godātie kolēģi! Jūs pat šeit Eiropu saucat par “Jevropu”, eiro jūs saucat par “jevro”. Tad, kad šeit uzstājaties, vismaz to iemācieties pa šiem četriem gadiem! Lūk, tāda ir tā lietiņa!

(No zāles dep. J.Pliners: “Jums arī ir valodas kļūdas!”)

Un es uzsvēršu vēl vienu reizi savu attieksmi: latviešu valoda - valsts valoda nedrīkst būt par šķērsli sabiedrībā! Latviešu valodas nezināšana nedrīkst radīt šķēršļus! Un nepūlieties darīt visu, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju neprastu latviešu valodu! Šī jūsu vēlēšanās ir visur cauri un cauri redzama. Un it īpaši tā ir redzama šajā 1.priekšlikumā, ko, es ceru, Saeimas domājošais vairākums neatbalstīs.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es aicinu nedemonstrēt kultūras trūkumu diskusijās un neapvainot personīgi vienam otru. Tas attiecas absolūti uz visiem deputātiem, kuri piedalās debatēs.

Nākamais debatēs pieteicies Nikolajs Kabanovs.

(Starpsauciens: “Viņš jau neprot runāt! Viņš lasīs no papīra!”)

N.Kabanovs (politisko organizācijas apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dārgie Latvijas cilvēki! Es diemžēl šoreiz piekrītu Šadurska kungam. Šis jautājums nav politisks! Tas ir cilvēcisks! Katram no jums ir bērni, un katram no jums ir vēlme viņus audzināt savā mātes valodā, dzimtajā valodā. Jūs visi zināt latviešu tautas dziesmu “Dzimtā valoda”, ko mēs izmantojām maijā, tāpēc ka krievu skolēniem viņu dzimtā valoda nav mazāk dārga kā valsts valoda.

Es cienu latviešu valodu nevis tāpēc, ka latviski runā Dobelis, bet tāpēc, ka latviski runāja Rainis, kurš atbalstīja baltkrievu skolas dibināšanu Latvijā.

Bet ko mēs redzam jaunā likuma redakcijā? Man šķiet, tie ir drūmi pagātnes spoki. Tagad mums ir daudz vairāk krievu pilsoņu nekā 1939.gadā, bet tomēr tolaik Rīgā bija krievu ģimnāzija, krievu vidusskola, kur varēja brīvi, teiksim, apgūt izglītību savā dzimtajā valodā, bet šolaik Šadurska kungs mums nepiedāvā iespēju dibināt normālas krievu vidusskolas, bet tās nebūs arī latviskas. Tas būs zinātnei nezināms kentaurs vai mankurts-cilvēks bez pagātnes un bez dzimtenes.

Ticiet man! Ja cilvēks matemātiku apgūs latviešu valodā, tad no šādām “zināšanām” pēdiņās viņam nebūs pārāk daudz mīlestības pret Latviju un Latvijas valsti. Es domāju, ka Latvija nav valsts, kur cilvēki dzīvo viendabīgi. Mums ir reģioni, kur 90% iedzīvotāju ir latvieši (piemēram, Kurzeme). Taču ir arī reģioni, kuri ir vēsturiski izveidojušies kā multikulturāli, piemēram, Rīga, Latgale un citi. Es domāju, ka mums ir vēlme saglabāt eksistējošo skolu sistēmu. Es domāju, ka tā ir sistēma ar savām tradīcijām, ar savām īpatnībām. Un es domāju, ka krievu skolu eksistence Latvijā... ka, teiksim, šis institūts var palielināt Latvijas konkurētspēju.

Mēs negribam piespiest latviešu skolēnus mācīties krievu valodā, un tāpēc es atļaujos nelīmēt pārkrievotāju birku uz mums. Mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikums ir noteikt minoritāšu vidusskolām iespēju pašām izlemt, kādā valodā tajās mācīties. Bet es domāju, ka normāla pieeja ir tāda: katru dienu - vienu latviešu valodas stundu, bez tam latviešu literatūru, Latvijas ģeogrāfiju, Latvijas vēsturi, kā arī fizisko audzināšanu un militāro apmācību pasniegt valsts valodā. Tas nozīmē, ka kopumā katru dienu divas trīs stundas skolēniem tiktu pasniegtas latviešu valodā. Es nezinu, cik tas būs procentos, bet jāskatās loģiski, vai mums vajag tīri aritmētisku pieeju, tā saucamo proporciju “60 procenti pret 40 procentiem”, vai zināšanu kvalitāti.

Es ceru, ka, pozitīvi ietekmējot etnopolitiku Latvijā, mēs saņemsim jaunatnes atbalstu un ticību Latvijas valstij. Mums piedāvāja diemžēl ļoti sliktu, diskriminējošu Izglītības likuma redakciju. Tas neveicina ne integrāciju, ne tautu draudzību Latvijā. Tāpēc es gribu jūs uzaicināt balsot par PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie kolēģi! Es savu runu sākšu no cita skatpunkta. No tā, ka mēs, piekopjot piekāpšanās politiku visos šajos gados, kopš 1991.gada, esam iesēdušies šajā peļķītē - un varbūt pat daudz dziļāk nekā peļķītē. Un tāpēc mēs šodien šeit dzirdam šos ekstrēmistus, kuri prasa jau likumā noteikt, ka bērni te nemācīsies latviešu valodā, un kuri saka, ka vairāk nekā pusmiljons šeit sabraukušo, to, kuri šeit sabrauca okupācijas rezultātā, latviešu valodu turpinās ignorēt, ka šie bērni šeit mācīsies tikai krieviski. Protams, viņi nedomā par to, ka šo mācīšanos viņi varētu veikt pavisam citās valstīs, no kurienes viņi te sabrauca - viņi, viņu vecāki un viņu vecvecāki.

Lūk, tā ir mūsu vaina vairāku Saeimu laikā - un arī šīs Saeimas laikā - un, es atļaušos teikt, arī šīs valdības laikā! Tā nu tas ir. Piekāpšanās, kā es to jau esmu teicis no šīs tribīnes, vienmēr sev velk līdzi nākamo piekāpšanos. Un tā vēl un vēl. Un paskatieties, ko viņi šodien prasa! Tas ir absurds. Tas ir absurds! Un tas tā notiek, lai gan izglītības un zinātnes ministram ir stingrs mugurkauls. Jūs taču zināt šo Šadurska kunga paziņojumu, kas ir ar virsrakstu “Tumsonīgo spēku agonija”. Diemžēl tā nav tikai agonija. Un tā nav nevardarbīga pretošanās. Izglītības un zinātnes ministrijas durvju dedzināšana (un ne tikai durvju, principā viņi jau gribēja aizdedzināt visu ministrijas ēku un nākamreiz spert nākamo soli, drusciņ trakāku) - vai tā ir nevardarbīga pretošanās?

Vai tā nav Staļingrada, kuru te piesauca kabanovi... Ar Staļina tētiņu priekšgalā... Jūs taču zināt, kāds Staļingradai sauklis bija - “Par dzimteni, par Staļinu!” Lūk, kur mērķē šie cilvēki!

Es atgādināšu izglītības un zinātnes ministra paziņojumā sacīto: varbūt reformas pretinieku politiskajiem barvežiem ir pienācis laiks beigt izlikties un laiks skaidri pateikt savu mērķi - Latvija kā impērijas sastāvdaļa. Un pēdējā rindkopa šajā paziņojumā: “Attopieties, štāba aktīvisti! Tagad ir par vēlu liegties, ka ne jau jūs aizdedzinājāt ministriju, ka jūs pat nezināt tādus nacionālboļševikus. Viņu rīcība ir tiešs jūsu kaitniecības rezultāts, un tas ir uz jūsu sirdsapziņas.” Uz jūsu sirdsapziņas tas ir, Pliner, Buzajev, Jurkān, Sokolovski un pārējie... Uz jūsu sirdsapziņas! Tas ir jūsu roku darbs, jūsu kūdīšanas rezultāts, jūsu roku darbs!

Lūk, tādas ir tās lietas, kuras mums, it īpaši latviešiem, ir jāņem vērā katru dienu, nepārtraukti, it īpaši jūtot šo agoniju, šo trakošanu. Par to mēs nevaram nedomāt.

Redziet, es minēšu vēl vienu faktu. Kāds Rīgas domnieks (un par to raksta gan “Vesti Segodņa”, gan “Lauku Avīze”, kas, pareizāk sakot, tagad ir “Latvijas Avīze”) saka tā: “Es, padomju cilvēks, tajā iekārtā izaugu, es to iemīlēju un nekad nepiedošu tiem, kas man to atņēma. Es balsoju pret Latvijas neatkarību un vēlreiz nobalsotu pret to, ja rastos iespēja.” Tā raksta “Vesti Segodņa” un “Latvijas Avīze”. Lūk! Visi šie simttūkstoši, kuri parakstījušies pret šo skolu reformu, ir tādi cilvēki, kas negrib dzīvot normālā valstī, negrib šeit demokrātiju. Taču mēs, it īpaši latvieši, visu laiku sakām: demokrātija prasa to un to, un to, un to! Bet, ja mēs, viena daļa, būsim demokrātiski, bet otra daļa, tikpat liela, būs, es atvainojos, provokatori...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Paldies.

Tā ka mums vēl un vēlreiz ir jāņem vērā tas, ka viņi nepiekāpsies. Viņi ārdīsies, ja mēs viņus nenoliksim pie vietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit politiskās kaislības ir drusciņ par lielu. Faktiski mēs it kā izsakām neuzticību ministrijai, kurai ir iespējas dialoga veidā tiešām noteikt, kādi šie mācību priekšmeti būs.

Es gan netaisījos runāt, bet nu nolēmu tomēr to darīt, jo ievēroju te dažas neprecizitātes. Un atļaujiet man jums vispirms norādīt uz Plinera kunga trīs meliem, lieliem, ļoti lieliem, ko viņš atkārto nepārtraukti.

Pirmkārt. Godājamais Plinera kungs, jūs nekad nerunājat, kad vajadzētu runāt, un nekad nerunājat ne par poļu, ne par čigānu, ne par, teiksim, ebreju skolām! Faktiski jūsu interesēs ir runāt tikai par krievu izglītību Latvijā.

Otrkārt. Jūs šeit pieminējāt vācu okupāciju, bet nokautrējāties runāt par to, ka Krievijā pirms kara tika slēgtas apmēram simts skolas, no kurām 80 skolas, kā jūs zināt, bija profesionāli tehniskās un vidējās izglītības skolas. Un tika slēgta arī viena universitāte. Tās nav atjaunotas vēl līdz šim brīdim! Kāpēc es jums to atgādinu? Tāpēc, ka jūs vairākas reizes teicāt, ka Latvijā pat padomju laikā tā nedarīja. Jā, Latvijā bija viena politika. Taču es jums gribu atgādināt, ka jūsu mīļajā Krievijā diemžēl tā darīja.

Un treškārt. Latvijā būs tieši tāda pati izglītības politika, kāda tā ir Eiropas Savienībā. Tieši tāda pati, kāda tā ir Vācijā, kur ir 2 miljoni bijušās Padomju Savienības pilsoņu, bet kur nav nevienas šādas skolas. Tieši tāda pati kā, piemēram, Somijā un citās valstīs. Un pat tādā valstī kā Amerikas Savienotās Valstis, kur, kā paskatījos, ir apmēram 5 miljoni bijušās PSRS pilsoņu, nav šādu skolu. Un tāpat tas ir arī Izraēlā, kur, kā man liekas, Plinera kunga mazbērni nemācās krieviski, bet mācās ivritā. Taču jūs nez kāpēc gribat, lai šeit viss notiktu krievu valodā.

Tātad tas viss man liek secināt, ka tas ir kādas valsts pasūtījums - šeit cīnīties tikai par vienu valodu. Nebūsim liekuļi!

Kāpēc es saku, ka man ir aizdomas, ka tas ir Krievijas interesēs, lai šeit ebrejs un polis nesarunātos valsts valodā, bet sarunātos krieviski? Tāpēc, ka es vairākas reizes esmu Krievijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem un arī Domes deputātiem, un arī Krievijas vēstniekam Latvijā uzdevis šo jautājumu: “Kāpēc Krievijas Ārlietu ministrija neprotestē pret šaušalīgajiem krievu cilvēku tiesību pārkāpumiem Eiropas Savienības valstīs, - piemēram, pret to, ka Hamburgas ģenerālkonsulāts apkalpo (viens!) pat 600 000 krieviski runājošo? Tur taču nevienas tādas skolas nav, kurā mācības notiktu krievu valodā!” Un vai zināt, ko atbildēja Krievijas vēstnieks, kad mēs šeit tikāmies ar Margelovu? Viņš teica: “Tie tur visi ir iebraucēji, tāpēc viņiem ir jāmācās valsts valodā.” Tāda bija Krievijas vēstnieka Studeņņikova kunga atbilde tad, kad mēs šeit tikāmies ar Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komisiju.

Tā kā šeit atkārtojas vārdi “mazākumtautību valodas”, uzreiz rodas arī otrs jautājums: kas ir mazākumtautības? Izglītības ziņā mazākumtautība ir tautība, kurai nav savas valsts: ja viņiem nepatīk Latvijas valsts politika, tad viņi, piemēram, čigāns vai līvs, nevar aizbraukt uz savu valsti un tur mācīties savā nacionālajā valodā. Tātad Latvijai ir pilnībā jānodrošina izglītība šiem cilvēkiem un iespēja mācīties viņu valodā, ja viņi to vēlas.

Otrs jautājums. Ja jēdzieni “pilsoņi” un “minoritātes” šeit ir domāti tādā nozīmē, kādu to ir pieņēmis Igaunijas parlaments, tad man jums, Plinera kungs un godājamie kolēģi, jājautā: jūs taču neprasāt, lai mēs slēgtu visas šīs skolas un izmestu ārā no likuma arī šos 40%, kas ir krievu valodā, pamatojoties uz to, ka Rīgā pirms kara bija tikai 7% vai 8% krieviski runājošu cilvēku? Papētiet statistiku! Rīgā pirms okupācijas krievu skaits bija apmēram 7% vai 8%. Tā bija trešā minoritāte. Otrā bija vācu. Un ebreju - trešā... Tātad tā bija jau ceturtā tautība... Vai tad jūs tādā gadījumā pieprasāt, lai Latvijā tiktu slēgtas visas šīs skolas, atstātu šeit tikai 7% vai 8%?

Latvijas Izglītības likums, ko jūs negribat atzīt, ir atzīts Eiropas Savienībā, ir atzīts EDSO kā tāds un ir nesalīdzināmi liberālāks par jebkuru no pašreiz spēkā esošajiem Eiropas Savienības valstu izglītības likumiem, jo Latvija ir vienīgā, kura atļauj (tātad šinī gadījumā - 40%) arī nepilsoņiem, arī tiem, kas ir iebraukuši šeit, mācīties viņu dzimtajā valodā. Es domāju, ka šī proporcija ir ļoti normāla. Es vēlreiz atkārtoju: nekur šajā likumā nav teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija neveic dialogu ar dažādām organizācijām, dažādām minoritāšu, mazākumtautību biedrībām un tā tālāk. Šāds dialogs notiek. Tātad šeit nav nekādu pretrunu.

Un vēl viena piezīme. Šeit es dzirdēju no kolēģiem arī to, ka 100 000 cilvēku pieprasa... Kāpēc 4,5 miljoni nepieprasa? Pēc Otrā pasaules kara Latvijai cauri izgāja apmēram 4,5 miljoni PSRS pilsoņu. Daži šeit nodzīvoja, teiksim, 10 vai 15 gadus, daži - 5 gadus. Viņiem, piedodiet, taču ir tādas pašas tiesības pieprasīt kaut ko. Kāpēc vieniem, kas atbrauca ar tankiem un šeit aizkavējās... dažs piedzima karabāzē... Kāpēc viņiem ir lielākas tiesības, bet tas, kas varbūt ir bijis godīgs, maksājis šeit nodokļus, kā jūs sakāt, LPSR laikā, nodzīvojis šeit 20 gadus un tad no šejienes izbraucis, - kāpēc viņš nevar pieprasīt? Es atkārtoju vēlreiz: 4,5 miljoni ir Padomju Savienības laikā izgājuši cauri Latvijai kā caurstaigājamai sētai. Šīs sekas nav novērstas. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: cīņa pret šo likumu ir pasūtīta! Man nav bail šeit to teikt, un, es domāju, visiem tas ir jāsaprot. Un mums arī visām starptautiskajām organizācijām jāizskaidro, ka tas ir speciāls pasūtījums. Ja tas nav speciāls pasūtījums, tad lai šie cilvēki kopā ar Krievijas Ārlietu ministriju šīs pašas prasības izvirza Vācijai un šīs pašas prasības izvirza Somijai, uz kurieni ir desmitiem tūkstošu no Krievijas izbraukuši jau 90.gados! Un vai zināt, par ko viņi tur cīnās? Nopērciet Helsinkos iznākošo krievu avīzi un tajā palasiet par svētdienas skolu, kuru daļēji finansē Helsinku dome! Nezin kādēļ Krievijas Ārlietu ministrija neprasa tur atvērt viņiem kaut kādas speciālas skolas. Tātad šeit ir vieni nepārtraukti meli un liekulība. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es nāku ar saviem pārdzīvojumiem. Man tiešām šodien bija skumji klausīties šajās sagatavotajās runās, kuras jūs te ļoti smagi un grūti centāties izlasīt. Jums nenāca šīs runas no sirds, jo jums šīs runas bija sagatavotas.

Es dzīvoju Latgalē, un šodien Latgalē es esmu minoritāte. Un man ir jautājums: kāpēc man, latvietei, savā pusē, savā pilsētā ir jārunā krievu valodā? Kāpēc tur jaunas meitenes, kuras ir beigušas skolu, man neatbild latviešu valodā? Kāpēc, 12 gadus nodzīvojusi neatkarīgā valstī, es kā pilsone un Saeimas deputāte nevaru atļauties runāt latviešu valodā? Kāpēc jūs šodien visiem stāstāt, ka jūsu tiesības ir ierobežotas? Tāpēc, ka mūsu Valodas likums, kas ir pieņemts, šodien negarantē sarunu valsts valodā privātajās iestādēs. Tas nozīmē, ka vēl tagad, 12 gadus pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, jūsu attieksme ir šāda: “Mēs varam runāt tā, kā mēs gribam. Neviens mūs par to nesoda, neviens neko no mums neprasa.” Un nu jūs gribat teikt, ka šeit esot pārkāptas kaut kādas cilvēktiesības?!

Bet kas atbalstīs manas cilvēciskās tiesības? Kāpēc es savā mazajā valstī, kura pasaules kartē nemaz nav atrodama un kurā tikai neliela daļa cilvēku runā latviešu valodā, to nevaru - izpausties latviski? Es uzskatu, ka tas ir milzīgs genocīds un pārkāpums pret mani kā latvieti, kā pilsoni. Es neminu šeit nedz poļus, nedz lietuviešus, nedz citus...

Es esmu apmeklējusi visas Daugavpils skolas. Nevienā skolā es neesmu runājusi krievu valodā. Man bērni nāca klāt un teica: “Runājiet ar mums latviski, mēs tik maz dzirdam šo valodu!” Es ieeju veikalos, kur strādā vecākas tantes, un viņas saka: “Mēs jūs gaidām, jo jūs runājat latviski.” Bet jaunā paaudze jau vairs nerunā latviski, jo attieksme ir šāda: “Jūs mums neko nevarat izdarīt. Jūs mūs pat vairs nevarat sodīt.” Tas ir cinisms pret mums, pret mūsu mazo valsti, pret Latviju. Man nav citas vietas, kurp doties. Krievija ir milzīga valsts, un padomju laikā es mācījos krievu valodu. Mums bija piecas stundas nedēļā. Es šodien perfekti zinu krievu valodu. Esmu lepna, ka zinu krievu literatūru, ka ļoti labi rakstu un lasu krieviski. Un tagad jūs sakāt, ka vidusskolā nav obligāta latviešu valoda. Ja šeit situācija būtu otrādāka, tad tie cilvēki, kas beiguši vidusskolu, varētu pārvaldīt latviešu valodu tikpat labi, kā es pārvaldu krievu valodu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Laikam tad šī problēma šeit nepastāvētu. Taču lieta ir tā, ka latviešu valodas prasme ar katru gadu sarūk... Un man ir ļoti žēl, ka jūs pieminējāt šo vārdu “integrācija”. Jums nav nekāda pamata par to runāt, jo jūs aicināt uz konfliktu jaunas dvēseles, kuras ir tik tikko izveidojušās par sabiedrības daļu. Viņi bieži vien daudz ko nezina. Šodien viņi kavēja stundas, lai gan skolotāju un skolu direktoru pienākums ir raudzīties, lai šie cilvēki atrastos skolā. Viņu pienākums ir rūpēties, lai skolēni apgūtu zināšanas. Lūdzu, sestdiena un svētdiena ir brīvais laiks!

Visus šos gadus krievu skolās skolotāji ir saņēmuši piemaksu, turklāt pietiekami lielu. Tie bija 30%.

Es desmit gadus vadīju skolu, kurā 60% bija bērnu no krievu skolām. Neviens no mums, skolotājiem, nekad nesaņēma šādas piemaksas, bet bērni beidza skolu un perfekti runāja latviešu valodā. Viņi tajā aizstāvēja savas intereses, viņi rakstīja referātus. Un viņi bija lepni.

Tagad, kad satieku krievu cilvēkus un uzņēmējus, viņi saka: “Ināra, atvaino, es tik vāji runāju latviešu valodā, atļauj man runāt krievu valodā!” Es saku: “Runā latviski, mācīsimies!” Atbilde skan: “Bet man, zini, nesanāk!” Jūs radāt šajos cilvēkos kompleksus, jūs radāt sev auditoriju. Lai jūs, kungi, nākamreiz tiktu ievēlēti, tikai par sevi jūs domājat, ne jau par tiem bērniem, ne jau par to, kāda būs viņu dzīve. Jo vairāk valodu cilvēks prot, jo labāk. To saka gan Eiropas Savienība, gan Latvijas valsts, gan arī mūsu Valsts prezidente.

Man ir ļoti žēl, ka jūs tik drausmīgi ienīstat latviešus un latviešu cilvēkus.

Paldies par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs - otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi!

Es atļaušos nerunāt tik emocionāli kā Ostrovskas kundze. Es domāju, ka jums, Ostrovskas kundze, kā Latgalē dzīvojošai pilsonei būtu jārunā pirmām kārtām jūsu - latgaliešu - valodā. Taču šī valoda bija iznīcināta Latvijā jau 30.gados - Ulmaņa laikā. Un jūs gribat tagad iznīcināt arī krievu valodu Latvijā. Neiznāks!

Par to, ko teica Kiršteina kungs par Somiju. Tā bija atklāta dezinformācija. Somijā dzīvo 9% zviedru tautības pilsoņu, un viņiem ir pat augstākā izglītība - valsts apmaksāta valsts izglītība! - zviedru valodā. Kiršteina kungs, kāpēc jūs par to nerunājat? Es domāju, ka mums jācīnās par to, lai Latvijā visiem būtu pieejama izglītība dzimtajā valodā, bet par latviešu valodu kā valsts valodu - mēs par to nerunājam. Mēs nerunājam par to, lai latviešu valodai kaut kādā veidā kaitētu, mēs gribam sasniegt augstu līmeni mūsu dzimtajai valodai arī kā mācību priekšmetam, kā arī nodrošināt iespēju visiem mūsu krievu bērniem saņemt savā dzimtajā valodā izglītību. Es domāju, ka tie ir meli - runas par to, ka mēs rīkojamies saskaņā ar kaut kādu pasūtījumu vai izpildām kaut kādas svešas varas pavēles. Es domāju, ka tagad mums ir sava kopiena, kas ir Latvijas politiskās nācijas iekšienē, bet ka mums tomēr ir savi etnopolitiskie mērķi. Un mēs tos sasniegsim!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Aleksandr, okupācija bija vai nebija?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs šodien neapspriežam Valodas likumu. Diemžēl. Mēs apspriežam Izglītības likumu. Šeit ļoti labi uzstājās Ostrovskas kundze un pateica: viņas cilvēktiesības aizskartas. Bet kāpēc jūs gribat aizskart manas cilvēktiesības? Manas! Jo tā ir mana zeme. Es šeit dzīvoju. Šeit dzīvoja mani vecāki, vecvecāki un tā tālāk. Šeit dzīvos arī mani bērni. Kāpēc jūs negribat dot maniem bērniem iespēju mācīties savā dzimtajā valodā, kura eksistē šajā manā zemē visu laiku? Un eksistēs. Jūs to nekad neaizliegsiet! (Deputāts J.Dobelis no zāles: “Okupācija bija vai nebija?”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es īstenībā gribu teikt repliku cienījamam Nikolajam Kabanovam, kurš arī sniedza dezinformāciju. Taču, tā kā Golubova kungs savā runā skāra savas tiesības, man ir jāatgādina dažas lietas arī viņam.

Godājamais Golubova kungs! Redziet, neviens taču neaizliedz ne jums runāt, kā Ostrovskas kundze to jau pateica, ne jūsu bērniem mācīties (par valsts līdzekļiem un pašvaldību līdzekļiem ir nodrošināta pamatizglītība). Ir runa tikai par to: gādāt, lai neiznīcinātu valsts valodu. Jo, redziet, ja mums aiz muguras stāvētu 140 miljoni latviski runājošo, mēs ne brīdi šeit neuztrauktos un nerunātu par to. Taču mums nav šādas aizmugures - 140 miljonu latviski runājošo. Jums šāda aizmugure ir. Un tādēļ jautājums nav par krievu valodas kaut kādu ignorēšanu. Gluži otrādi! Ir cieņas izrādīšana, bērniem ir iespēja mācīties. Jautājums ir cits - saglabāt un neiznīcināt latviešu valodu.

Cienījamam Nikolajam Kabanovam es gribu drusciņ atgādināt vēsturi. Jūs minējāt tos 9% zviedru, kas ir Somijā, kur runā arī zviedru valodā un kur zviedru valoda ir ar likumu ieviesta. Ieviesa nevis zviedru valodu Somijā... Kad Somija nonāca Krievijas kontrolē pēc Napoleona kariem 1814.gadā, tad Krievija ieviesa tur somu valodu, jo tur tāda vispār nepastāvēja. Pastāvēja Zviedrijas Karalistes teritorijā tikai zviedru valoda. Lai atšķeltu somus no zviedru ietekmes, ieviesa somu valodu, kura pakāpeniski attīstījās. Tur pirms tam lietoja tikai zviedru valodu - gan kā valsts valodu, gan kā oficiālo un tā tālāk. Tātad tā ir pavisam cita situācija, un, lūdzu, mūs nemaldiniet.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es aicinu visus nomierināties. Šī diskusija kļūst ļoti emocionāla.

Es patiesi domāju, ka daudziem no mums patiešām vajadzētu iemācīties valsts valodu, un pirmām kārtām tas attiecas uz Tabūna kungu, jo tas, kā viņš te runāja no tribīnes... Piedodiet, bet es nevaru šajos priekšlikumos izlasīt to, ko viņš te sacīja, - nemācīties latviešu valodu un tā tālāk. Nu būsim godīgi pirmām kārtām! (Starpsauciens: “Zālamana spriedums!”)

Cienījamā valdošā koalīcija! Jūs taisāties pieņemt deklarāciju vai pat kaut kādu normatīvo aktu, kas nosoda komunismu kā totalitārisma veidu. Ļoti labi! Bet vai jums nešķiet, ka jūs arī šobrīd uzvedaties tieši atbilstoši totalitārajiem paraugiem? Vai patiešām jūs uzskatāt, ka vēlme, lai bērni varētu mācīties dzimtajā valodā, ir uzskatāma par pretvalstisku rīcību? Vai jūs patiešām domājat, ka lielākā daļa krievu Latvijā ir tādi izdzimteņi, ka kaut kādas ideoloģijas vai politisku lozungu dēļ viņi ir gatavi upurēt savu bērnu nākotni? Vai jūs nevarat iedomāties, ka tieši es visvairāk rūpējos par savu bērnu nākotni? (Starpsauciens: “Ej, ej! Tu jau melo!”) Daudz vairāk nekā Tabūna kungs vai Dobeļa kungs. Kāpēc jūs neuzticaties mums? Kāpēc jūs aizmirstat, ka vairāk nekā 40%... pat 43%, ja nemaldos, no etniskajiem krieviem ir Latvijas pilsoņi un ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa?

Pīka kungs, jūs minējāt ļoti bīstamu argumentu - 140 miljonus. Vai jūs patiešām gribat, lai Latvijas krievi sevi asociētu ar lielo Krieviju, nevis justos kā Latvijas minoritāte?

Mēs visu laiku te runājam par integrāciju. Vārdos viss izskatās ļoti labi, bet integrācija, kā jūsu valdības ministrs bieži atkārto, ir sadarbība un līdzdalība. Kāpēc jūs negribat ieklausīties mūsu argumentos? Kāpēc jūs negribat pētīt, kas notiek citās valstīs?

Mēs saprotam jūsu bažas. Nu nevajadzētu mūs dēmonizēt un domāt, ka mēs tiešām esam tautas ienaidnieki! Šī tautas ienaidnieku meklēšana slikti beidzas pirmām kārtām tiem, kuri meklē šos tautas ienaidniekus. Nu domāsim tomēr par bērniem un pieņemsim, ka visi ir normāli cilvēki, kaut gan šiem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi. Tas ir normāli! Un nepiekārsim “birkas” cits citam!

Man patiešām ir daudz ko iebilst un arī man uz mēles gala grozās ļoti nikni vārdi par daudz ko no tā, ko es šodien te dzirdēju, bet es negribu tos teikt.

Es aicinu jūs būt mierīgiem un konstruktīviem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kurā valodā es šobrīd jūs uzrunāju? Latviešu. Kāpēc es varu jūs uzrunāt mūsu latviešu valodā? Es esmu viens no tiem nedaudzajiem Saeimas deputātiem, kurš Latvijā nav dzimis un nav uzaudzis. Es esmu trimdā dzimis un trimdā uzaudzis, konkrēti Amerikā.

Es dzīvoju valstī, kura, līdzīgi kā Latvija, par valsts naudu gādā visiem saviem pilsoņiem pamatizglītību. Un man tiešām ir jāsaka paldies tai valdībai, ka tā man sniedza šo te pakalpojumu. Esmu izgājis cauri līdz 12.klasei Amerikas valsts skolu sistēmā. Latvija, kā te jau Pīka kungs teica, dara, tieši to pašu - nodrošina saviem iedzīvotājiem izglītības pieejamību. Taču Amerikā man neviens nesniedza, kā saka, uz paplātes iespēju mācīties savā valodā, tas ir, latviešu valodā. Būdams bērns, es mājās runāju latviski, piecu gadu vecumā mani sūtīja uz sagatavošanas klasīti pirms pirmās klases, lai es iemācītos angļu valodu. Es to vēl nepratu. Man vēl ir atmiņā tas, kā es klausījos, ka citi runāja, bet es viņus nesapratu.

Es paralēli savai parastajai izglītībai, tāpat kā visi latvieši, par savu vecāku ziedoto naudu mācījos latviešu sestdienas skolā. Katru vasaru par latviešu sabiedrības ziedoto naudu es mācījos un piedalījos visādās bērnu nometnēs, vēlāk - vasaras vidusskolā. To visu tajā valstī - latviešu valodu un latviešu kultūru - uzturēja trimdas latviešu sabiedrība ar savu iniciatīvu un - svarīgi! - ar savu naudu. Vienīgi Vācijā, kur pēc kara vēl palika ļoti daudz bēgļu, Vācijas valdība uzturēja vienu ģimnāziju, kam liela daļa līdzekļu laikam nāca no vietējās pašvaldības. Runa ir par Minsteres latviešu ģimnāziju, kam mazāk par 20% finansējums nāca no latviešu vidus, bet pārējais - no Vācijas puses. Tas ir viens izņēmums. Tagad šī skola ir slēgta, jo tā bija vēsturiska atlieka no bēgļu laikiem.

Kas notiek tagad? Par ko mēs runājam šeit, Latvijā? Neviens, Dieva dēļ, negrib liegt krievu tautības cilvēkiem ne runāt krieviski, ne mācīties krieviski, ne pulcēties un draudzēties, runājot krievu valodā. Runa ir par to, kādā veidā mūsu valsts līdzekļi tiek tērēti izglītībai, jo tik tiešām Latvija nav valsts, kura var lepoties ar saviem 100 miljoniem iedzīvotāju. Latvija ir valsts, kur vispār nav daudz iedzīvotāju, un nedaudz vairāk par pusi no tiem ir latvieši.

Latviešu valodai nekur citur pasaulē nav valstiska atbalsta kā tikai Latvijā. Angļu valodai ir atbalsts ļoti daudzās valstīs. Es nezinu, cik tur sanāk, varbūt tas ir miljards cilvēku, kuri runā un mācās angļu valodu. Līdzīgi ir ar krievu valodu, kam ir sava lielā valsts ar savu lielo tautu, kur šīs valsts un tautības valodai, kultūrai un identitātei nav nekāda apdraudējuma. Turpretī mums Latvijā mūsu valsts līdzekļi ir jāgādā un jātērē tādā veidā, lai cittautiešiem nodrošinātu ne tikai pamatizglītību, bet arī valsts valodas zināšanas, jo nekur citur pasaulē to nedarīs. Neviens cits to nedarīs kā vien mēs paši!

Tātad, ja mēs tagad lasām šo likumu, kuru mēs pieņemsim, un arī šos konkrētos priekšlikumus, par kuriem mēs tagad diskutējam, tad tā lieta ir gaužām elementāra. Nebūtu nekas pārsteidzošs, ja Latvijas Saeima gribētu pieņemt lēmumu, ka visa apmācība notiks vienīgi latviešu valodā. Neviens nevarētu Latvijai to pārmest. Tas būtu pilnīgi normāli, jo tāda ir pasaules prakse, ka valsts garantē pamatizglītību vienā valodā. Tā ir norma!

Latvijā mums ir novirzes no šīs normas. Kāpēc? Tāpēc, ka Otrā pasaules kara rezultātā apmēram trešā daļa latviešu tika iznīcināta, deportēta vai pati aizbēga prom uz Rietumiem un pazuda. Viņu vietā Latvijā ienāca cittautieši, kuru bērni un bērnubērni šodien dzīvo Latvijā. Šiem cilvēkiem nav liegta pavalstniecība, viņi var naturalizēties. No valsts puses tiek sniegtas visas iespējas integrēties, jo mēs veidojam jaunu, stipru, vienkopas sabiedrību, un tas faktiski ir tas, kas veidojas mums Latvijā. Bet tam ir jānotiek uz latviešu valodas un latviešu kultūras bāzes, un tas veids, kā to garantēt, izpaužas caur izglītības sistēmu un bērniem, jo tas, ko iemācās bērnībā, nāk viegli, un to atceras visu mūžu. Mēs visi, kuri mācāmies valodas, būdami jau pieauguši, zinām, cik tas var būt grūti.

Tātad, kolēģi, es aicinu visus drusku atkāpties no emocijām un saprast to, ka šeit nav runa par kādas grupas apspiešanu, bet šeit ir runa par latviešu valodas un latviešu kultūras nostiprināšanu. Kur? Latvijā! Cilvēkiem ir dotas visas iespējas, kā saka, piekopt savas minoritāšu valodas un tradīcijas. Un es kā cilvēks, kas uzaudzis svešā vidē, zinu, ka tas ir iespējams. Nav jāgaida beidzot...

Sēdes vadītāja. Kariņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies, es atvainojos...

A.K.Kariņš. Paldies, es tūlīt beigšu! Nav jāgaida, ka jums kāds to pasniedz! To var darīt arī paši. Šeit nav runa par apspiestību, šeit vienkārši ir runa par normālu attīstību normālā valstī.

Paldies jums!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete. (Aplausi.)

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Augstais nams! Kariņa kungs sniedza labu ievadu tam, ko es vēlējos teikt. Tātad mums nebūtu jāšaubās par to, ka Latvijā tiek veidota vienota sabiedrība, kurā tiek dots attīstības potenciāls visām Latvijā dzīvojošo tautu kultūrām un valodām, bet šī sabiedrības vienotība tiek veidota uz latviešu valodas bāzes. Tās ir pamatnostādnes, par ko mūsu priekšteči ir vienojušies jau pirms četriem gadiem.

Otrkārt. Latvijas Valsts valodas likums skaidri nosaka arī valodu hierarhisko sadalījumu mūsu valstī, preambulā norādot uz to, ka ir dotas brīvas attīstības un lietošanas iespējas Latvijas mazākumtautību valodām, bet sabiedrības kopīgās saziņas valodai tomēr ir jābūt latviešu valodai. Šīs divas manis minētās pamattēzes apstrīdētas netiek vai it kā netiekot.

Un tagad ir jautājums: kā mēs tās īstenosim? Šī sabiedrības vienotība uz valsts valodas bāzes jau nevar rasties pati no sevis. Un arī astoņpadsmitgadīgs cilvēks, ienākot sabiedrībā, nevar vienas dienas laikā kļūt par divvalodīgu. Lai iemācītos otru valodu - un šeit gan man jāatgādina patiesība, ka minoritāšu pārstāvjiem, lai tie pilnvērtīgi piedalītos sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, valsts valoda ir jāprot gandrīz vai dzimtās valodas līmenī -, ir jāpieliek ļoti liels darbs. Un valsts pienākums ir palīdzēt minoritātēm kļūt vismaz divvalodīgām.

Un viena no šīm multilingvisma sastāvdaļām noteikti būs valsts valoda. Latvijas izglītības sistēma jau kopš neatkarības atjaunošanas sākumiem konsekventi virzās uz šo mērķi. Daudzvalodīgi iedzīvotāji, arī Latvijas mazākumtautības, bez šīm daudzajām - trim, četrām vai piecām valodām, kas mums būs nepieciešamas Eiropā -, protams, pratīs un, es uzsveru, arī lietos mūsu valsts valodu.

Pamats valodas apguvei tiek likts pirmsskolas periodā. Un mēs ļoti labi zinām, cik liela nozīme ir dzimtajai valodai bērna intelektuālajā un emocionālajā attīstībā. Un tā ir ikvienas ģimenes atbildība.

Valsts atbildība iestājas tad, kad bērns, gūstot pamatizglītību, nonāk organizētā izglītības sistēmā, par kuras modeļiem mēs, šķiet, vairs nediskutējam. Mēs esam īstenojuši mērķi, kas ļauj nodrošināt gan dzimtās valodas prasmi, gan arī valsts valodas apguvi.

Un 9.klasē, kad skolēni kārto eksāmenu latviešu valodā, mēs jau redzam šā darba rezultātus, tātad skolēni ir gatavi turpināt izglītību pēc šāda paša bilingvāla modeļa, bet jau vidusskolā. Un līdz ar to jājautā: par ko tad mēs te diskutējam? Būtībā mēs diskutējam par pilnīgi likumsakarīgu pamatizglītības turpinājumu vidusskolā - tātad par šo bilingvālās izglītības modeli. Un piedāvātā proporcija 60:40, kura, izrādās, arī vairs netiek apstrīdēta (gluži otrādi, tiek paustas bažas par to, vai tik tiešām tā tiks saglabāta), tad arī nodrošinās šo divkāršo identitāti - gan savas minoritātes, gan arī Latvijas valsts identitāti.

Un tātad būtībā mūsu diskusijas priekšmets jau kļūst pavisam šaurs. Runa ir nevis par to, ir labi vai slikti vidusskolā mācīties divās valodās, jo tā jau ir likumsakarība. Mēs varam diskutēt tikai par atsevišķiem metodiskiem paņēmieniem, un tas ir pilnīgi saprotams. Tas ir pedagoģijas speciālistu darba lauks, bet Saeima savu politisko lēmumu jau ir pieņēmusi - Latvijā būt integrētai sabiedrībai, Latvijā valsts valodai būt latviešu valodai, bet attīstīt arī visas mazākumtautību valodas, un tātad mēs diskutējam tikai par mehānismu.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt ne tikai šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet arī visus pārējos, jo tas ir tikai likumsakarīgs mūsu iekšpolitikas attīstības ceļa turpinājums.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms manis šeit uzstājās Kariņa kungs. Viņš, nodzīvojot visu mūžu tanī Amerikā, varbūt nezina, ka Latvija ir daudznacionāla valsts. Un tas ir izveidojies nevis 1940. vai 1945.gadā, bet jau daudz agrāk, kad vēl nebija Latvijas valsts.

Par to, ka vajag saglabāt latviešu valodu, ir jādomā ne jau tikai šodien. Par to bija jādomā, Pīka kungs, visus šos gadus, kad jūs bijāt valdībā. Kad atnāca “jaunie laiki”, ko mēs redzam? Visa Latvijas tauta izmirst. Ne tikai krievi, ne tikai latvieši. Visi! Jo iedzīvotāju pieauguma mums nav, un, kad nomirs pēdējais latvietis, tad nebūs arī valodas.

Un atcerēsimies varbūt arī sliktos padomju laikus, kad jūs savā dzimtajā valodā saņēmāt izglītību - ne tikai pamatizglītību, ne tikai vidējo izglītību, bet arī augstāko izglītību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Runājot par mierīgu izturēšanos, to vajadzēja sākt jau šorīt no rīta tiem visiem nejēdzīgajiem bļauriem, kuri te ālējās netālu no Saeimas. Nevajadzēja iesākt!

Otrs. Nav jau šeit runa par informāciju vai dezinformāciju. Jūs domājat, ka viņi tur briesmīgi klausās? Nē! Šie izlēcieni turpināsies ilgu laiku, un mums jābūt uz to visu laiku gataviem, jo šīs rīcības pamatā ir dažu politikāņu nerēķināšanās ar to, kas ir noticis, izlikšanās, ka nekas nav bijis. Šeit pamatā ir šovinistiska uzpūtība, vēlme saglabāt visas tās priekšrocības, ko krievu valoda viņiem ir devusi visus okupācijas gadus, ko savā laikā izmantoja Džugašvili, tad, kad viņam vajadzēja nostiprināt savu ietekmi PSRS. Pamatā ir vēlme saglabāt neizglītotus cilvēkus, savus vēlētājus, kurus varēs “barot”, ar ko vien gribēs. Vai te būs Krasnoglazovs vai Krasnopjorovs, vai, velns viņu zina, kādi vēl citi, bet viņi “baros” ar šo informāciju, un visi šie informatori un informācijas saņēmēji centīsies visu šo ālēšanos turpināt.

Lūk, kaut vai viens vienīgs jautājums - jūsu bezkaunīgā aģitācija bērniem neapmeklēt skolu, un ar šo skolas neapmeklēšanu jūs gribat kaut kādā veidā ietekmēt reformas gaitu. Vai jums kauna nemaz nav? Kas tad cietīs? Cietīs bērni! Jūs necietīsiet! Jūs tēlosiet aizstāvjus. Tā ka, protams, te jau runā, ko grib. Viņiem ir skaidrs, ko viņi grib, un viņi to turpinās.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Man liekas, mēs jau aizmirsām, ko mēs apspriežam, tikai cienījamā Druvietes kundze aicināja atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Šeit nav nekāda atbildīgās komisijas priekšlikuma. Šeit ir PCTVL frakcijas priekšlikums.

Pēc manas uzrunas vai runas tribīnē kāpa ministra kungs un teica tur kaut ko par Gebelsa ideoloģiju vai retoriku. A priori tas man nevar piemist, tāpēc ka hitlerieši, gebelsovieši un tie, kuri bija kopā ar viņiem, iznīcināja visus manus radus, senčus, kuri palika Latvijā kara laikā. Nāk kolaboracionists un runā, un viņš pats nezina, par ko viņš runā. Pēc tam nāca, es neminēšu padomju laika uzvārdu - Kiršteina kungs un runāja, ka Pliners trīs reizes melojis. Zaglim deg cepure, un laikam melis kliedz: “Turi meli vai zagli!”

Tātad es nerunāju par poļiem, ebrejiem un tā tālāk, pirmajā mēlē. Es vienmēr runāju, ka tad, ja valsts, valstis tikai var... bērniem pārsvarā jāmācās dzimtajā valodā, ja viņi to paši grib, ja grib viņu vecāki un tā tālāk. Un tas attiecas uz visām minoritātēm, ja vien ir pietiekams skaits un tā tālāk.

Otrkārt. Es nemeloju! Es nerunāju par Krieviju, es runāju par Latviju. Jūs varbūt gribat runāt par Krieviju. Lūdzu! Es neteicu, kā ir Izraēlā. Izraēlā, jūs zināt, kā jūdi mīl arābus, un viņi sadzīvo kā kaķis ar suni, bet arābu valoda ir otra oficiālā valoda. Es biju arābu skolās, un deputāti, kad es tur biju, bija kādi divpadsmit, un viņiem ir tiesības no tribīnes runāt arābu valodā. Tā ir! Lai Dievs dotu mums tādu likumdošanu! Es nesaku, ka viņi pilda to likumdošanu, tas ir cits jautājums... vai pilnīgi pilda, bet lai Dievs dotu mums attiecībā uz minoritātēm tādu likumdošanu!

Es varu uzdot jautājumu Tabūna kungam: kādu priekšlikumu mēs apspriežam šobrīd? Un viņš neatbildēs. Mēs apspriežam mūsu iesniegto priekšlikumu - izslēgt 9.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu. Un faktiski mēs gribam, lai priekšmetus, kurus pēc standartiem var mācīt arī dzimtajā valodā, noteiktu nevis ministrijā, bet skolā. Par to ir runa, un es aicinu par to nobalsot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Liels paldies par ļoti saturīgajiem argumentiem, kas atbalsta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas nostādni Izglītības likuma sakarā, bet diskusija tiešām aizgāja par plašu. Tā faktiski skāra arī visus pārējos priekšlikumus, taču es aicinu neatbalstīt izteikto priekšlikumu, ko izvirzījusi politiskā organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, jo tā būtība ir destruktīva - viņi izmanto bērnus politiskām cīņām. Ja bērni tiek atvesti šeit, uz Saeimu, ja pie skolām piebrauc mikroautobusi, ja bērni tiek aicināti projām no klasēm, tad būtībā šie pārstāvji... Tādas politiskās aktivitātes ir vērstas pret mazākumtautībām, un es ceru, ka nākotnē cilvēki sapratīs, ka tas ļaunums, ko pašreiz sēj šī politiskā organizācija ar mērķi sarīdīt tautas savā starpā, ir ļoti destruktīvs un mums visiem nepieņemams.

Es domāju, ka tā kvalitāte, ko mēs sasniegsim, veicot izglītības reformu, ka mūsu bērni visās Latvijas skolās perfekti runās valsts valodā... viņi būs tikai ieguvēji, viņi būs bagāti, jo arī latviešu valoda tagad ir Eiropas valoda.

(Starpsauciens...)

Ļoti labi, ka jūs tā uzskatāt.... Tāpēc nevajag nodarboties ar destruktīviem priekšlikumiem, un tāpēc es ierosinu nemazināt Izglītības un zinātnes ministrijas lomu šo standartu izstrādē un šajā izglītības politikā, lai sasniegtu galamērķi, un neatbalstīt šādu priekšlikumu, kuru neatbalstīja arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 1. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka tas būtu loģiski, tas būtu pamatoti, ja mūsu absolventi visus eksāmenus kārtotu tajā valodā, kurā bija mācīts priekšmets, - neatkarīgi no tā, vai tas ir parastais mācību priekšmets vai profesionālās izglītības priekšmets. Mums vēl ir arī cittautieši, citas valodas, ne tikai valsts valodas grupiņas atsevišķās arodskolās.

Tātad mūsu priekšlikums ir šāds: valsts pārbaudījumi jeb eksāmeni ir kārtojami priekšmeta apguves valodā. Un par to es lūdzu nobalsot.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šo grozījumu piedāvājam tādēļ, lai novērstu kārtējo situāciju, kurā likums gluži bezjēdzīgi pasliktina to cilvēku iespējas, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Neapšaubot nepieciešamību pašu darbu iesniegt latviešu valodā, uzskatu, ka zinātniskā darba mutiska aizstāvēšana prasa perfektas tās valodas zināšanas, kurā notiek aizstāvēšana. Pat valodu labi zinošam cilvēkam var rasties grūtības, kad nākas bez iepriekšējas sagatavošanās atbildēt uz jautājumu, kas bieži vien prasa īpaši precīzu izteiksmes veidu. Tādēļ ierosinu atjaunot šādu iespēju - darba aizstāvēšanu veikt arī citā valodā. Pieņemsim, kāds ārvalstu zinātnieks veiks Latvijā ļoti nozīmīgu zinātnisku pētījumu, piemēram, par Latvijas ģeoloģiskajām iegulām. Pēc esošās likuma redakcijas, šis zinātnieks nevarēs Latvijā aizstāvēt savu zinātnisko darbu, kamēr neiemācīsies brīvi runāt latviski. Jāšaubās, vai citās valstīs būs pietiekama interese par darbu, kurš skar tieši Latvijai specifiskas problēmas. Tā ka mēs gatavojam sev gluži liekus sarežģījumus nākotnē. Ja jūs domājat, ka mūsdienu globalizācijas apstākļos minētais piemērs nav iespējams, tad nesaprotu, kādēļ gan mēs atbalstījām iestāšanos Eiropas Savienībā. Zinātne jau sen runā dažādās valodās. Ceru, ka šeit neviens neuzskata, ka mūsu ierosinājums, kurš tikai atjaunotu to stāvokli, kāds Latvijā pastāvēja pirms 1998.gada, apdraudētu latviešu valodas pastāvēšanu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Nu tik uz priekšu! Vispirms bija vēlēšanās izņemt ārā vārdus “valsts valodā”, respektīvi, vispār pagriezt valsts valodai muguru, runājot par izglītības iegūšanu. Tagad mēs te dzirdam vēlmi nostādīt zinātniekus tādā lomā, ka viņi neko nejēdz, ka viņi nav spējīgi iemācīties valodu. Jūs runājat par to, ka aizstāvēšanas laikā, lūk, runās citā valodā. Bet ko jūs domājat par tiem, kas ir padomē? Vai tad tagad jūs vēl pieaicināsiet arī tulku varbūt? Un tagad parunāsim arī par zinātniskajiem terminiem, kas tiešām ir ļoti savdabīgi! Katrai valodai - katrai valodai! - ir sava zinātniskā terminoloģija, kuru cilvēks, kas nopietni strādā, zina. Nevajag te nākt un teikt, ka viņam tas būšot sarežģīti, jo zinātnē ir specifiska valoda! Taisni otrādi! Tehniski attīstīts cilvēks, kurš runā par savu profesiju, kurš runā par sev tuvu priekšmetu, ir ļoti labi apguvis šos terminus, lai gan varbūt nav tik labi apguvis pašu valodu. Tas ir labi zināms. Acīmredzot Tolmačova kungs vienkārši nezina to, tāpēc arī tik ļoti aizstāv šo priekšlikumu. Ir jāsaprot, kas tad īsti ir zinātnieks. Zinātnieks ir tomēr augsti attīstīts sabiedrības pārstāvis. Tas nav kaut kāds nejēga, kas ar pūlēm kaut ko uzskricelējis, iedevis kādam, lai tas viņam to pārtulko, un tagad nu nāks un runās citā valodā. Tā, draugs mīļais, nebūs! Ja jūs nopietni gribat apgūt skaidru latviešu valodu -, un jums vajadzētu sākt pašam ar sevi -, tad, lūdzu, esiet tik laipns un netraucējiet to darīt zinātniekiem!

Paldies Dievam, pietiekami labi zinu zinātniekus nelatviešus, kas ļoti labi ir apguvuši tieši zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā un kam nav nekādu problēmu lietot latviešu valodu tad, kad runa ir par konkrētām zinātnes lietām.

Tā ka, redziet, pirms jūs aizstāvat priekšlikumu, acīmredzot vajag noskaidrot, kas tā tāda zinātne ir, un parunāt tieši ar zinātniekiem, un nepīt zinātniekus iekšā savās politiskajās spēlītēs!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Man ir drusku nepatīkami klausīties, kad no šīs tribīnes tiek maldināta sabiedrība, jo Tolmačova kunga teiktais absolūti nebija taisnība. Ja runājam par promociju kā zinātniskā procesa noslēgumu, tad jāteic, ka promocijas darba aizstāvēšana jeb zinātniskā darba aizstāvēšana ir process, kas sastāv gan no pretendenta runas, gan no oponentu runām, gan no zinātniskā vadītāja uzrunas un tā joprojām. Līdz ar to šeit ir jārunā par visām šā procesa sastāvdaļām, un tas ir pilnīgi noteikti un absolūti skaidrs, ka tam procesam ir jānotiek latviešu valodā. Ja ārzemju zinātnieks grib aizstāvēt savu promocijas darbu Latvijā, tas ir ārkārtīgi apsveicami un ļoti jauki, un nav ne mazāko problēmu, pretendenta runai nodrošinot sinhrono tulkojumu. Taču es pieļauju domu, ka Tolmačova kungs nav ļoti daudz piedalījies Promocijas padomes sēdēs.

Un tāpēc, kolēģi, es gribu atgriezties pie sākotnēji teiktā, ka visi šie PCTVL frakcijas ierosinājumi ir saistīti vienā kopējā paketē un, tā kā mēs nevaram pretrunīgas normas iebalsot likumā, tie visi ir arī noraidāmi vienā kopējā paketē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Leopold, speciāli jums.

Apmēram gadu, divus atpakaļ mani uzaicināja uz viena promocijas darba aizstāvēšanu. Tas bija Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, un tur savu darbu aizstāvēja viena skolotāja no Ventspils. Temats bija “Krievu valodas un literatūras mācīšanas integrācija”. Likums, likuma spēks, noteica, ka viss tas ir aizstāvams un grāds iegūstams latviešu valodā. Bet, kā vienmēr, tauta, cilvēki ir gudrāki par līderiem, vadoņiem, deputātiem: zinātniskā padome vienojās un atļāva tai sievietei aizstāvēt darbu dzimtajā - krievu valodā. Vai padomju laikos tas tā bija? Ja aizstāvēja kandidāta vai doktora disertāciju par latviešu kultūru, tad tā bija jāizstrādā krievu valodā, jāaizstāv daļa šeit, daļa - Maskavā. Un, kamēr Maskava neapstiprināja, neskaitījās grāds. Vai mums nav otrādi apvērsts boļševisms?

Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām, lai zinātniskā padome, vienojoties ar autoru, noteiktu darba aizstāvēšanas valodu. Šajā priekšlikumā nav nekāda ekstrēmisma. Tas neapdraud Latviju. Es atkārtoju: bieži vien tas tā jau notiek - starp citu, arī ar maģistrantiem -, jo cilvēki ir labāki, labvēlīgāki, gudrāki nekā valdība vai likumdevēji. Es uzskatu, ka izņēmuma kārtā to varētu atļaut un neviens neciestu no tā. Cittautieši būtu jums tikai pateicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Protams, mūsu ministrs grib racionalizēt mūsu
darbu - mūsu visus priekšlikumus grib atmest atpakaļ vienā paketē. Bet es gribu jautāt Šadurska kungam: “Sakiet, lūdzu, par krievu filoloģiju Latvijas Universitātē, - kādā valodā jānotiek promocijai?” Man šķiet, ka labāk to darīt krievu valodā. Tāpēc, ka arī padomju laikā bija tāda tradīcija. Angļu filoloģijas, vācu filoloģijas kandidāta darbi tika aizstāvēti attiecīgā priekšmeta valodā, protams. Mums ir ļoti stipras tradīcijas. Ļoti stipra ir Baltistikas katedra jeb nodaļa Latvijas Universitātē. Tur strādā arī viesi no Krievijas. Ļoti normāla apmaiņa!

Es domāju, ka mums vajag dot iespēju aizstāvēt doktora darbus arī krievu valodā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā auditorija! Es gribētu sniegt informatīva rakstura paskaidrojumu. Valsts valodas likumā ir noteikts, ka filoloģiska rakstura darba aizstāvēšanā ir pieļaujama arī citas valodas lietošana. Tātad tie būs citā likumā paredzēti gadījumi.

Formulējums Izglītības likumā ir korekts. Jo darba aizstāvēšana jau nenozīmē tikai pretendenta runu. Darba aizstāvēšana ir samērā sarežģīta procedūra, kas ietver piemēram, pretendenta biogrāfijas izklāstu, zinātniskā darba vadītāja uzstāšanos, recenzentu uzstāšanos, replikas no zāles un galu galā arī zinātniskā darba aizstāvēšanas jeb promocijas padomju locekļu lēmuma pieņemšanas procesu. Un ir pilnīgi likumsakarīgi, ka šīs procedūras notiek valsts valodā. Jo, kā jau minēja Šadurska kungs, paša pretendenta uzstāšanās reizē ir iespējams un ir atļauts nodrošināt sinhrono tulkojumu, bet mums nav nekāda pamata likt Latvijas Republikā promocijas padomēm darboties citā valodā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Ar lielu pārsteigumu es noklausījos ministra teikto, ka visi mūsu priekšlikumi esot viena pakete. Es agrāk nedomāju, ka ministram ir tik zema kvalifikācija un ka pats nezināja galveno likumu, ar kuru viņš raksturoja savu darbību, un neizlasīja vispār nevienu priekšlikumu. Tāds ir mūsu valstij dialogs ar mazākumtautībām!

Godājamie kolēģi! Gribu teikt, ka ne visus, bet, teiksim, apspriežamo priekšlikumu un visus, kas būs nākamie, var pieņemt atsevišķi no visiem citiem un tie darbosies bez jebkādām likumdošanas papildu izmaiņām kaut nākamajā dienā.

Šis priekšlikums, kuru mēs apspriežam, ir priekšlikums turpināt to praksi, kāda bija Latvijā pirms šā likuma pieņemšanas. Un Latvijā mierīgi dzīvoja, un nekāda pretvalstiska kaite tā nebija, jo tas ir demokrātijas pamats - izvēles brīvības paplašināšana. Saskaņā ar to es lūdzu visus, kas patiešām ir demokrāti, tomēr atbalstīt mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 3. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Izskatīsim 4. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Es atvainojos! Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs ierosinām dot iespēju kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās programmās lietot arī citas valodas. Šādas programmas taču bieži lieto bezdarbniekiem. Un jūs taču piekritīsiet, ka pat tad, ja māk latviešu valodu, ir ļoti grūti mācīties tajā. Pat Valsts valodas likums neprasa, lai visu profesiju darbiniekiem būtu valsts valodas prasmes 3.kategorija. Taču mācības, kas notiek latviski, prasa tieši šādu valodas zināšanu līmeni. Domāju, ka mums nevajadzētu tik strikti ierobežot jebkuru iespējamību, kā to pieprasa pašreizējā likuma redakcija.

PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz šādu kursu obligātu pieejamību valsts valodā, pietiekami nodrošina to cilvēku interešu aizstāvību, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda.

Nedomāju, ka mums būtu jāglābj likumā esošā redakcija tikai tādēļ, lai padarītu dzīvi grūtāku cittautiešiem.

Lūdzu, nobalsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 4. - PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie kolēģi! Izskatīsim 5. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu, kurš ir ļoti plašs, bet kurš diemžēl komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Latvija pārmantoja no PSRS pasaulē vislabāko skolas izglītības programmu. Jā! Jo tieši šis izglītības modelis, pēc UNESCO 2002.gada datiem, tika uzskatīts par vispiemērotāko. Un kā mēs izmantojam šo bagātību?

Valstij ir jāgarantē skolām viss nepieciešamais, lai nodrošinātu un veicinātu normālu apmācības procesu, turpinātu skolu kompjuterizāciju un modernizāciju, celtu jaunas sporta zāles un tā tālāk. Savukārt no skolas abiturientiem jāprasa atbilstošas zināšanas vispārējās disciplīnās, to skaitā arī valsts valodā.

Nepildot savus pienākumus, Izglītības un zinātnes ministrija grib politizēt jautājumu, novērst uzmanību no nesakārtotās izglītības sistēmas. Ministrija neveido konstruktīvu dialogu ar sabiedrisko organizāciju LAŠOR, kuras pārstāvji ir mazākumtautību skolu pedagogi un speciālisti, kas vislabāk orientējas šajās problēmās.

Tautas saskaņas partijas frakcija 5.priekšlikumā piedāvā variantu, kurš pilnīgi atbilst attiecīgajai Eiropas Vispārējai konvencijai - ne tikai neierobežot, bet arī veicināt mazākumtautību skolu normālu attīstību.

Godājamie deputāti! Es aicinu jūs tomēr dzīvot nevis pagājušajā gadsimtā, bet šajā gadsimtā un atstāt šo problēmu risinājumu tieši speciālistiem, nepolitizēt to. Sabiedriskās organizācijas LAŠOR pārstāvji strādā skolās, kuras, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas reitinga, ir pirmajās vietās: 1. un 3.vietā ir viena Daugavpils skola un viena Rīgas skola, un 2.vietu, pēc reitinga datiem ieņem Rīgas 1.ģimnāzija.

Manuprāt, priekšlikumi, kuri ir no šīs sabiedriskās organizācijas, ir jāņem vērā, tāpēc ka tie nav pretrunā ar Izglītības likumu. Ja tie tiks pieņemti, tie dos iespēju skolēniem no mazākumtautību skolām kļūt izglītotākiem - saņemt normālu izglītību un valodas zināšanas.

Aicinu jūs balsot par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Darbojoties skolā ilgāk par 20 gadiem, ar pilnu atbildību varu teikt, ka skolēnu starpā valodas problēmas neeksistē. Viņi brīvi sazinās tajā valodā, kurā viņiem vieglāk izteikt savas domas. Un tas ir ļoti labi, un nevajag traucēt viņiem. Bet nē! Tomēr ir tādi spēki, kuriem nepatīk šī kārtība, un tie par katru cenu cenšas to iznīcināt.

Ļoti žēl, ka starp tiem ir arī Izglītības un zinātnes ministrija! Integrēšanas un saliedēšanas vietā tā nodarbojas ar jauniešu dalīšanu latviešos un krievos, lojālajos un nelojālajos, “pareizajos” un “svešajos”. Bērni ir daudz gudrāki par mums, viņiem vienalga, kādā valodā runā cilvēki! Viņi jau zina, ka maizei nav tautības un, lai to pelnītu, vajag ļoti centīgi strādāt. Tāpēc daudzi jaunie cilvēki uzdod jautājumu: “Kāpēc mums nedod tiesības iegūt labu izglītību, lai nopelnītu šo maizi?”

Es nesaprotu likuma mērķi - piespiest krievus obligāti mācīties latviešu valodā. Man liekas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi aiziet prom no galvenās problēmas - uzlabot izglītības kvalitāti, jo Latvijas valsts nevar nodrošināt augstākā līmeņa izglītības kvalitāti. Viņiem daudz vieglāk paliek: re, skolas ir tukšas, jo krievi negrib mācīties latviešu valodu. Viss ir skaidrs.

Labi, pieņemsim likumu, ka rīt no rīta visās mūsu skolās runāsim latviski. Bet ir dažādi “sīkumi”.

Pirmais. Ir zināms, ka skolās trūkst latviešu valodas pasniedzēju. Un tādēļ loģisks ir jautājums: kur mēs ņemsim profesionāļus? Starp citu, man ir viens piedāvājums. Šeit ir diezgan daudz latviešu valodas “aizstāvju” (protams, pēdiņās). Kāpēc jums neiet strādāt skolās? Es jau zinu atbildi... es zinu viņu atbildi: “Kas gan grib būt nabags un katru dienu pazemots? Arī algas nav tik lielas.”

Otrais “sīkums”. Godājamie kolēģi! Nevajag mīlēt krievus vairāk nekā pašiem sevi un turēt pigu kabatā! Vispirms mums vajag nodrošināt skolas ar datoriem un grāmatām. Galu galā, kas tā ir par skolu, ja tur nav sporta zāles? Un, ja tāda sporta zāle ir, kāpēc tur trūkst bumbu?

Godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Jo - kāda starpība ir tam, kādā valodā ārsts vai kāds cits ieguvis izglītību? Galvenais ir tas, ka viņš var uzlabot mūsu dzīvi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Par šo - 5.priekšlikumu. Tas ir ārkārtīgi garš un visaptverošs, un būtībā šā priekšlikuma jēga ir tāda: valsts faktiski zaudētu jebkādu ietekmi uz izglītības procesu. Līdz ar to valsts izglītības politika pazustu kā tāda.

Gribu norādīt uz šā priekšlikuma 2.punktu, kur teikts, ka valodu lietojumu nosaka izglītības iestādes padome un dibinātājs. Gribu atgādināt klausītājiem, ka Latvija nav federatīva valsts un ka mums tātad ir jābūt vienotai izglītības politikai. Līdz ar to tas būtu pilnīgi bezjēdzīgi - dot izglītības iestādes dibinātājam tiesības noteikt šo izglītības politiku Latvijā.

Un vēl. Šajā priekšlikumā ir viena ļoti bīstama norma, kas atkārtojas vairākos punktos, un tā ir šāda: izglītības ieguves valoda var būt mazākumtautības valoda, ja tam ir pietiekams pieprasījums. Ar šādas normas pieņemšanu un iekļaušanu likumā mēs Latvijā faktiski radām nebeidzamu politiskā kara stāvokli, jo vienmēr kāds apgalvos, ka tad, ja viens cilvēks pieprasa, tad tas ir pietiekami, bet citam tas nešķiet pietiekami.

Vēl šis priekšlikums satur daudzas citas normas, kuras Saeima tikko kā ir noraidījusi iepriekšējos priekšlikumos. Un patiesībā pēc iepriekšējās uzstāšanās es redzu, ka deputāts Mackevičs ir pateicis vienu ļoti pareizu lietu, sacīdams, ka viņš tiešām nesaprot šā likuma mērķi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām mūsu priekšlikumā atslēgas vārdi ir “pietiekams pieprasījums”, un es mēģināšu paskaidrot mūsu priekšlikuma būtību. Mēs uzskatām, ka mūsdienu izglītības sistēmai jānodrošina augsta zināšanu kvalitāte eksaktajās un arī humanitārajās zinātnēs, brīva valsts valodas pārvaldīšana, kā arī iekļaušanās Eiropas multikulturālajā vidē, bet, mūsuprāt, esošā izglītības reformas koncepcija diemžēl ir lemta neveiksmei, ja tā tiks īstenota, neņemot vērā mazākumtautību intereses un vēlmes. Līdz ar to tā nevar būt veiksmīga.

Tautas saskaņas partija aicina atzīt, ka minoritāšu izglītības reforma ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas sašķeļ Latvijas sabiedrību un traucē sabiedrības integrāciju. Uzskatām, ka protesta akcijas liecina nevis par pretvalstiski noskaņotu “provokatoru” (pēdiņās, protams), panākumiem, bet gan par nepieciešamību konstruktīvi risināt šo svarīgo problēmu.

Tautas saskaņas partija apsveic lēmumu grozīt Izglītības likumu, izslēdzot no tā normu par pilnīgu valsts finansētas vidējās izglītības pāreju uz valsts valodu.

Un Tautas saskaņas partija piedāvā savu risinājumu, savu redzējumu, ņemot vērā šajā problēmā iesaistīto grupu vēlmes un bažas. Ceram, ka mūsu priekšlikums būs pieņemams visiem, kas patiesi vēlas veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju uz abpusējas cieņas, konstruktīvas sadarbības un visu ieinteresēto grupu līdzdalības pamata.

Pirmais priekšlikums. Mēs uzskatām, ka valsts valoda ir obligāts mācību priekšmets visās skolās Latvijas Republikā. Beidzot skolu, valsts valodas eksāmens ir obligāts.

Otrais. Tautas saskaņas partija uzstājas pret centralizēti noteiktām mācību valodas proporcijām un uzskata, ka katrai skolai jāpiešķir noteikta rīcības brīvība šajā jautājumā, ņemot vērā konkrēto situāciju un vecāku - nodokļu maksātāju vēlmes.

Trešais. Jāsaglabā iespēja kārtot eksāmenus attiecīgajā priekšmetā mācību valodā arī turpmāk.

Ceturtais. Sabiedriskajām organizācijām, kuras profesionāli nodarbojas ar minoritāšu izglītības problēmām, jāpiedāvā iespēja efektīvi piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas darbā, veidojot minoritāšu izglītības politiku.

Runājot pavisam praktiski un piedāvājot katrai skolai izvēles brīvību, mēs gribam pateikt tikai to, ka visas attiecības starp latviešu un krievu kopienām noteiks tirgus attiecības nākotnē. Piemēram, būs vecāki, kuri izvēlēsies bilingvālus modeļus, būs arī tādi vecāki, kuri vēlēsies, lai viņu bērni mācītos pārsvarā krievu valodā, būs vecāki, kuri vēlēsies, lai viņu bērni mācītos latviešu valodā. Lai vecāki paši izvēlas, kurā skolā sūtīt savus bērnus!

Es piedāvāju balsot par brīvu izvēli. Un Latvijā ir jāsāk veidot iekļaujoša, nevis izslēdzoša demokrātija.

Paldies. Atbalstīsim 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Dzintars Jaundžeikars, Atis Slakteris, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!

Turpināsim debates par likumu “Grozījumi Izglītības likumā”. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Paldies! Taisnība ir izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam, kurš sacīja, ka, pieņemot šos grozījumus, kas faktiski tiešām ir vērtējami kā viena pakete, nevis atsevišķi grozījumi, Izglītības likums tiktu sagrauts un visa izglītības sistēma tiktu apgriezta ar kājām gaisā.

Tas nu ir nepārprotami. Redziet, dīvainas lietas notiek! Es gribētu pajautāt... Šis priekšlikums ir saņemts no Jurkāna kunga un Urbanoviča kunga. Viņu gan vēl nav zālē, bet nu nekas. Lieta ir šāda. Viņi, sadalot PCTVL vairākās partijās, it kā vēlējās pasniegt mums... it kā posās virzīties uz demokratizācijas ceļu, uz tās izpratni, bet izrādās - nekā. Šajā garajā priekšlikumā Jurkāna kungs un Urbanoviča kungs pat ir pārspējuši PCTVL priekšlikumus, jo, redziet, kas te ir ierakstīts: “... valsts un pašvaldību pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā un Latvijas mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekošs pieprasījums.” Un pietiekams pieprasījums ir jau daudzkārt minēto politikāņu, un, protams, arī Krievijas iespaidā, jo viņu atbalsts ir milzīgs. Pietiek vien pieminēt tikai šos pāri par simts tūkstošiem, kas ir parakstījuši attiecīgo papīru. Tātad pieprasījums būtu milzīgs, un faktiski, ja ļautu to visu izvēlēties, mums atgrieztos vienkārši padomju laiki - visas mācības notiktu krievu valodā. Tad, lūk, kādu priekšlikumu mums piedāvā un mēģina to par visām varītēm aizstāvēt!

Cileviča kungs izsaucās, bija izbrīnīts, ka viņam neuzticoties. Cileviča kungs, kāpēc lai es jums uzticētos? Jo jūs neaizstāvat manu un visu latviešu intereses, absolūti neaizstāvat! Tieši otrādi! Jūs faktiski neaizstāvat arī krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu šeit dzīvojošo mazākumtautību intereses. Jūs pat neaizstāvat ebreju intereses, jūs aizstāvat tikai savas personiskās intereses, jo, ja jūs nedziedātu šo “dziesmu”, ko jūs dziedat katru dienu šeit un Eiropas Savienības institūcijās, tad jūs šeit, Saeimā, vienkārši nesēdētu. Un tad jums, ja jūs nebūsiet šeit deputāts, vajadzēs slaucīt ielu vai doties uz jūsu izredzēto zemi Izraēlu, uz kuru jūs jau sen skatāties. Tāda, lūk, ir tā patiesība!

Un jūs patiešām musināt, musināt un vēlreiz musināt šos cilvēkus, tikai lai aizstāvētu savas personīgās intereses. Tas faktiski ir nepieļaujami, un es domāju, ka ir jau pienācis pēdējais laiks, kad prokuratūra un citas tiesībsargājošās institūcijas nonāks... Es esmu pārliecināts, ka tās nonāks pie secinājuma, ka ir jāsauc pie atbildības krievu valodā iznākošie masu informācijas līdzekļi, prese, kura turpina cilvēkus musināt. Visu laiku nepārtraukti faktiski kurina naidu!

Un, redziet, cik ilgi vajadzēja gaidīt, lai nonāktu pie patiesības arī šādā virzienā. Tagad Eiropas institūcijas jau ir gatavas pieņemt rezolūciju - nosodīt komunistisko režīmu un prasīt atbildību par to. Mēs visu laiku par to klusējām, izņemot apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura visu laiku, visos šos gadus ir atgādinājusi par to un mēģinājusi šo jautājumu risināt arī Apvienotajās Nācijās, bet diemžēl nav izdevies. Bet nu mēs esam nonākuši...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

P.Tabūns. ...pie šā secinājuma un arī pie šā Valodas likuma.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Laiks... Paldies! Es turpināšu šo tēmu, runādams par kādu citu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es aicinu deputātus neaizskart personīgi cilvēkus un nelietot deputātus apvainojošus izteicienus.

(No zāles dep. P.Tabūns: “Neviena apvainojuma nebija!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt dažus vārdus tieši kā praktiķis. Es esmu strādājis 16 gadus par skolas direktoru Rēzeknes 2.vidusskolā, kura ir dibināta 1921.gadā kā valsts krievu ģimnāzija. Protams, es skatījos vēsturi, kāda bija skolai, skatījos, kādi priekšmeti mācīti tajā laikā, un, ticiet man, tur viss bija kārtībā! Tur valsts valoda bija nepieciešamajā līmenī, tur bija latīņu valoda, un visi absolventi, kuri bija pabeiguši šo skolu, strādāja dažādās institūcijās, to skaitā valsts institūcijās. Un, protams, man liekas, ka mēs meklējam atbildes uz tām problēmām, kādas ir, ne tajā vietā un ne tajā virzienā.

Ja mēs nepieņemsim tos grozījumus, kurus piedāvājusi Tautas saskaņas partija, diez vai mums izdosies risināt šīs problēmas.

Es gribētu lūgt jūs balsot “par” visiem šiem priekšlikumiem kopumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Igors Solovjovs... Ja deputāta nav zālē, debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim deputāta Fjodorova 6.priekšlikumu! Komisija to izskatīja un savā sēdē neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Deputāta Fjodorova 7.priekšlikums. Komisija savā sēdē to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Sergejs Fjodorovs.

 

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu jūs aicināt ieelpot un izelpot, nomierināties un atteikties no kaut kādiem politiskiem vērtējumiem par šiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Šis ir tīri praktisks un loģisks priekšlikums, kura mērķis ir uzlabot latviešu valodas pasniegšanu, paaugstināt stundu kvalitāti un mācību apgūšanu latviešu valodā mazākumtautību skolās, kā arī motivāciju mācīt latviešu valodu.

Latvijas Sociālistiskā partija savā pastāvēšanas laikā vienmēr aicināja palielināt latviešu valodas stundu skaitu, sākot no sākumskolas, un paaugstināt valodas mācīšanas kvalitāti. Veikt apmācības procesu tā, lai pamatskolas absolvents brīvi runātu un rakstītu latviešu valodā, lai latviešu valodas zināšanu līmenis būtu pietiekošs un lai skolēns būtu spējīgs turpināt mācīties gan latviešu, gan krievu valodā pēc izvēles neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola, koledža vai profesionāla mācību iestāde.

Bet, runājot ar Latgales lauku skolu direktoriem, pedagogiem, bibliotēku vadītājiem, atklājas hronisks mācību līdzekļu latviešu valodā trūkums. Ja nav pietiekamā daudzumā un kvalitātē mācību līdzekļu, tad problēmas ar latviešu valodas apgūšanu ir ļoti grūti risināt.

Vēl varam pievienot nepietiekamo skolotāju skaitu, kas spējīgi pasniegt gan latviešu valodu mazākumtautību skolā, gan citus priekšmetus latviešu valodā. Jūtams arī atbilstošu metodisko rekomendāciju un materiālu trūkums.

Tagad ir saprotama problēma saistībā ar latviešu valodas apguvi krievu skolās. Sevišķi Latgalē. Ļoti vienkārši ir pārmest: “Krievi nemīl un negrib mācīties latviešu valodu!” Es varu pateikt pretim. Valsts Izglītības un zinātnes ministrija nedara vai negrib izdarīt visu, lai krievu tautības un citi bērni pilnā apjomā apgūtu latviešu valodu. Es, būdams pedagogs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, arī kā rajona metodiķis un skolotājs, varu pateikt, ka tikai pēdējos četros vai trijos gados ir parādījusies nepieciešamās kvalitātes literatūra un mācību līdzekļi mazākumtautību skolām latviešu valodā, bet neatkarības gados vesela skolēnu paaudze pabeidza vidusskolu ar nepietiekamu latviešu valodas pasniegšanas līmeni. Tā ir daļēji atbilde jums, godājamā Ostrovskas kundze, kāpēc tāda situācijā ir Daugavpilī.

Es speciāli apmeklēju gan Rēriha, gan Jāņa Rozes grāmatu veikalus un varu secināt, ka šodien grāmatnīcās ir daudz mācību līdzekļu, palīgmateriālu, grāmatu, kasešu mazākumtautību skolām latviešu valodas mācīšanai. Daudz ir mācību līdzekļu arī citiem priekšmetiem latviešu valodā. Latviešu valodas apmācības centrs pēdējos gados ir labi pastrādājis. Bet vienlaikus varu atzīmēt metodisko materiālu trūkumu skolotājiem. Nu, lūk, it kā problēma nepastāv tik aktuāla un viss virzās uz priekšu pareizā virzienā.

Sakarā ar visu teikto rodas jautājums: kāpēc vēl ir vajadzīgs mans priekšlikums? Paskaidrošu! Es paņēmu tikai vienu mācību līdzekļa komplektu, kas vajadzīgs 4.klases skolēnam. Tas ir: mācību grāmata - 2 lati 52 santīmi, mācību līdzekļi - 3 lati 52 santīmi, didaktiskie materiāli - 1 lats 76 santīmi, darba burtnīca - 67 santīmi - kopā 8 lati 47 santīmi. Šīs grāmatas ir vērtīgas un darbojas efektīvi tikai pilnā komplektā.

Un tagad uzreiz rodas cits jautājums: cik liels ir tādu skolēnu skaits, kuru vecāki var nopirkt grāmatas vienam priekšmetam par šādu summu, turklāt ja ņemam vērā, ka dažām ģimenēm ir vairāki bērni un ka šī ģimene ir no Latgales. Un bērni vēl ir jāpabaro un jāpērk viņiem drēbes un apavi. Tad problēma ir ļoti labi saredzama.

Es aicinu jūs, godātie kolēģi, vēlreiz novērtēt manu priekšlikumu! Es piedāvāju, lai Ministru kabinets atrod iespēju nodrošināt no valsts budžeta finansējumu skolas bibliotēkai - kaut daļēji, kaut minimāli, it sevišķi lauku skolās, jo tagad ir parādījušies mūsdienīgi, kvalitatīvi mācību līdzekļi. Ja valsts būtu laikus to izdarījusi, tad, var gadīties, nebūtu problēmu ar mūsdienīgu skolu reformu un šodienas manifestācijas pie Saeimas. Domāsim par Latvijas nākotni, tāpēc ka Latvijas nākotne ir mūsu bērni!

Es aicinu padomāt un atbalstīt manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Fjodorova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Tā kā deputāti skatīja divus priekšlikumus reizē, tad tagad aicinu izskatīt 8.priekšlikumu, kas ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums, kuru komisija savā sēdē neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vispārējās izglītības mācību iestādes faktiski ir pašvaldību iestādes. Tas ir demokrātiski un normāli. Visā Eiropā paplašinās pašvaldību tiesības uz valsts tiesību rēķina. Ierosinājums skolu vadības iecelšanu un atlaišanu nodot tikai pašvaldību pārziņā nodrošinātu šo eiropeiskās attīstības ceļu un palielinātu arī pašvaldību atbildību par izglītības kvalitāti savā teritorijā. Īsi sakot, mūsu priekšlikums ir pilnīgi pretējs izglītības un zinātnes ministra Šadurska izteikumiem presē, kur tika piedāvāts vispār nepieļaut pašvaldību klātbūtni šajā pašvaldībām tik nozīmīgajā jautājumā.

Atšķirībā no Repšes valdības nebeidzamās cīņas ar Latvijas pašvaldībām, mēs uzskatām, ka pašvaldības principā labāk spēj iedziļināties pašas savās problēmās, tāpēc aicinām nebīties no pašvaldību tiesību paplašināšanas arī bez valsts visur esošās acs. Valstij jau tāpat paliek pietiekami daudz līdzekļu, lai ietekmētu izglītības politiku, jo tās rokās ir atestācija, akreditācija un tā tālāk. Saeimā mums ir absolūtais tādu deputātu vairākums, kuru partijas bauda pašvaldību iedzīvotāju uzticību, tāpēc mēs ceram, ka šie deputāti nebaidīsies un ļaus paplašināt pašvaldību tiesības. Mēs, protams, neceram uz “Jaunā laika” atbalstu, jo šī partija, sapratusi, ka, neraugoties uz uzpūstajiem reitingiem, tā nevarēs uzvarēt pašvaldību vēlēšanās, ir nolēmusi pašvaldību tiesības samazināt līdz nullei. “Jaunie laiki” “zakručivajut gaiki” - pievelk skrūves.

Mūsu priekšlikums ir atdot pašvaldību un skolu pašpārvalžu ziņā visas tiesības iecelt un atcelt to teritorijā esošo skolu vadītājus, un šāda rīcība, protams, ir demokrātiska un lietderīga jebkurā laikā. Taču šobrīd, kad izglītības sistēmā trako Šadurskis, kad izglītības un zinātnes ministra uzvārds ir papildinājis krievu skolnieku un latviešu studentu lamu vārdu krājumu, kad kļuvušas saskatāmas Ministru prezidenta Repšes diktatoriskās tieksmes un gandrīz vai patoloģiskais naids pret pašvaldībām, mums tas liekas sevišķi svarīgi - nodrošināt pašvaldībām noteikto autonomiju savā skolu pārvaldē. Domājam, ka šā PCTVL frakcijas priekšlikuma pieņemšana faktiski nozīmēs neuzticības izteikšanu ministram Šadurskim. (Šobrīd viņš diemžēl savā “postenī” šeit, šajā zālē.) Lai viņš atkāpjas! Presē izskanējušie absurdie viņa priekšlikumi par skolu darbinieku pielīdzināšanu valsts ierēdņiem liecina tikai par to, ka viņš pilnīgi zaudējis situācijas kontroli. Sava veida tumšo spēku agonija. Šadurski, ir laiks atkāpties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Jā, lūdzu, Strazdiņa kungs! Komisijas vārdā.

J.Strazdiņš. Godājamais Buzajeva kungs! Mēs abi divi strādājām Rīgas Domē un redzējām, kāda ir patiesībā šī situācija.

Te jau nav ieviests nekas jauns. Likums ir spēkā jau sen. Es ļoti labi saprotu, kāpēc jums gribas izņemt ārā šo punktu. Tāpēc, ka šajā punktā ir paredzēta saskaņošana ar Izglītības un zinātnes ministriju. Jums ir citi mērķi. Jūs šajā paketē iebīdījāt tādus priekšlikumus, lai Izglītības likumu, šo likumu kā tādu, torpedētu un lai mazākumtautību izglītība ciestu. Tā ka, es domāju, jūsu priekšlikums nav konstruktīvs, tas ir destruktīvs.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms turpinām izskatīt likuma grozījumus, paziņoju, ka ir saņemts piecu deputātu - Kušķa, Bērziņa, Latkovska, Kampara, Ķikustes un Pētersona - priekšlikums noteikt šādu uzstāšanās laiku debatēs par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”: pirmajā reizē - 3 minūtes, un 1 minūte - uzstājoties otro reizi.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam - “pret”.

 

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Pirms jūs galīgi aizbāžat mums ciet muti, ļaujiet tomēr citēt kaut vienu starptautisku rekomendāciju, kas tieši attiecas uz jautājumu par uzstāšanās reglamenta ierobežošanu! Eiropas Komisijas 2002.gada rekomendācija: lai garantētu vienlīdzīgas izglītības iespējas, jebkurai attiecīga lēmuma pieņemšanas procedūrā iesaistāmi minoritāšu pārstāvji. Lūk, viņi minoritāšu pārstāvji, sēž jūsu priekšā! To skaitā ir vecāku un skolēnu pārstāvji. Lūk, viņu priekšlikumi, kurus jūs, kā liekas, pat izlasīt nepapūlējāties, bet tagad arī argumentāciju negribat uzklausīt.

Vēlēšanās aizbāzt minoritātēm ciet muti, atteikšanās no diskusijas - tās ir pilnīgi saprotamas lietas. Tas, kolēģi, ir absolūts jūsu morālās sakāves atzinums. Jums nav vārdu, ko teikt, lai attaisnotu savu amorālo, nosodāmo rīcību, kas ir ārkārtīgi bīstama valsts stabilitātei. Jūs paši beidzot esat pārliecinājušies, ka izglītības reformas attaisnošana ar rūpēm par mūsu
bērniem - tie ir nelietīgi meli, un jums ir kauns lieku reizi atkārtot šos melus no Saeimas tribīnes.

Šo deputātu priekšlikums ierobežot debašu laiku - tas faktiski ir šāda satura politisks paziņojums: “Mums nav par ko ar jums runāt, mēs piespiedīsim jūs pakļauties ar varu.” (Starpsauciens: “Ej mājās!”) Turklāt tas nav adresēts tieši PCTVL apvienībai vai arī Krievu skolu aizsardzības štābam, bet gan visiem Latvijas krievu tautības iedzīvotājiem. Jo starp krieviem šo pa pusei fašistisko reformu atbalsta varbūt tikai viens no tūkstoša. Mēs paši tiksim galā ar šiem vienpatņiem atkritējiem un izdarīsim tā, ka viņiem būs kauns skatīties acīs saviem radiem. Mēs publicēsim šo Saeimas deputātu uzvārdus un biogrāfijas, kuri ir zaudējuši jebkādas morāles atliekas un kuri ir ierosinājuši aizbāzt ciet muti Latvijas krievu kopienai. Krievu skolām būt! Reformām jānotiek! Bet nacismam un politiskajai pedofilijai vieta ir izgāztuvē!

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts vairs nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par debašu laika saīsināšanu, izskatot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 1. Debašu laiks nav saīsināts.

Tātad turpinām debates. Izskatām 9. - PCTVL frakcijas priekšlikumu.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Izskatām 9. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu, kuru komisija izskatīja savā sēdē un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

 

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Runāšu īsi. Domāju, ka Mazākumtautību izglītības departaments, kas darbojās Pirmās republikas periodā, sevi, tā teikt, pilnībā attaisnoja. Kāpēc tad izgudrot velosipēdu no jauna? Atjaunosim šādu departamentu, jo galu galā mazākumtautību Latvijā šobrīd ir vēl vairāk nekā toreiz!

Protams, šis priekšlikums ir saprātīgs tikai tad, ja Latvijā nolemj saglabāt mazākumtautību izglītības sistēmu. Pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas politika mums neļauj būt par to pārliecinātiem. Taču, ja nolems tomēr saglabāt minoritāšu izglītību, tad kas gan būtu demokrātiskāk un ērtāk, kā nodot šos jautājumus pašu mazākumtautību pārziņā? Valsts kopējo standartu lietošana savukārt ļautu saglabāt Latvijas izglītības sistēmas vienotību.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Piedodiet, kolēģi, ka es nāku jau trešoreiz tribīnē! Taču man nebija iespējas pabeigt to, ko gribēju sacīt. Un pašlaik, apspriežot šo priekšlikumu, izrādās, ka man ir bijusi absolūta taisnība attiecībā uz to, ko es teicu iepriekš. Apetīte rodas ēdot. Redziet, ko sagribējuši, - departamentu krievu valodas saglabāšanai! Un es teiktu: kāpēc ne ministriju? Nākamais solis būs ministrija. Gribēs paralēlo ministriju krievu valodas saglabāšanai. Bravo!

Un tagad, lūk, par ko. Diemžēl (diemžēl - es vēlreiz uzsveru!) nevajadzēja Satversmes 81.panta kārtībā ķerties pie grozījumu izdarīšanas Izglītības likumā. Diemžēl jūs, kolēģi, kurus es ļoti cienu un kuri esat faktiski vienādās domās ar mani un ar mums, apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, - jūs diemžēl pārvērtējāt - pārvērtējāt vai gluži vienkārši nenovērtējāt, jo mazāk esat politikā, - šo kreiso spēku, šo Latviju nemīlošo cilvēku, šo liela mēra provokatoru gribu un ideoloģiju. Jūs patiešām gribējāt labu. Šadurska kungs gribēja labu - tā sakot, ieviest likumā precīzāku skaidrojumu, jo tur bija teikts, ka 10.klasē, sākot ar šo mācību gadu, mācības notiek tikai latviešu valodā. Tikai latviešu valodā! Protams, standartos un visur citur nebija izslēgta krievu valoda. Un, gribot veikt šos labojumus, tagad ir iznācis tas, kas arī ir ieviests un kam atbildīgā komisija ir piekritusi kopā ar ministriju. Taču šos revanša gribētājus tas neapmierina. Redziet, viņiem atkal ir par maz! Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka mazākumtautības varēs mācīties savās dzimtajās valodās, it īpaši krievu valodā, gan literatūru, valodu, gan citus priekšmetus identitātes saglabāšanai. Normāla pretimnākšana? Protams! Bet, redziet, viņiem ar to ir par maz! Atkal viņiem ir par maz.

Un tāpēc es jau kuro reizi uzsveru (arī iepriekšējās Saeimās esmu to teicis un uzsveru jums, kolēģi, vēl un vēlreiz): katra piekāpšanās atkal un atkal aicina un liek spert soli uz nākamo piekāpšanos. Tā ka nevajadzēja iesākt šo “riņķa danci”, jo nu jau bērnus aicina piketēt pie Saeimas, aicinās vēl iziet ielās un pulcēties dažādās citās sanāksmēs, arī kongresos droši vien. Viens no tādiem kongresiem jau gatavojas notikt.

Tādēļ ievērosim stingrību arī turpmāk visās citās lietās! Visās citās lietās! Un padomāsim arī par to jautājumu, kas būs nākamnedēļ darba kārtībā, - par to, lai čekistiem, interfrontei neļautu mūs pārstāvēt Eiropas Parlamentā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā mēs runājam konkrēti par priekšlikumu, nevis par kādām citām lietām.

Debatēs ir pieteikusies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņas kundze. Lūdzu!

A.Kalniņa (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien! Tātad jautājums ir par Mazākumtautību izglītības departamentu. Es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamentā patlaban ļoti veiksmīgi darbojas Integrācijas nodaļa, kuras vadītāja ir Evija Papule, kuru, es domāju, visi klātesošie ļoti labi pazīst. Manuprāt, viņa lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Turklāt, šajā laika posmā, līdzšinējā laikā, ir veikti vislielākie un visplašākie darbi. Tā ka, es domāju, šīs nodaļas pienākumi turpmāk tikai samazināsies, jo nu jau būs drīz pienācis tas termiņš... nu mēs jau gatavojamies noslēguma etapam.

Taču, ja mēs gribētu runāt par kāda jauna departamenta izveidi, tad jāteic, ka tas jautājums nekādā ziņā nav Izglītības likuma kompetencē. Par jauniem departamentiem un par ministrijas struktūru liecina Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums, kuru apstiprina Ministru kabinets. Es domāju, nevajag sajaukt dažādas lietas, jo tad jau mēs varbūt gribēsim arī likumā, Izglītības likumā, noteikt šā departamenta vadītāju un tā arī skaidri ierakstīt - šā departamenta vadītāja būs Evija Papule.

Es domāju, ka nesajauksim dažādas lietas un dažādas kompetences!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Diemžēl Tabūna kungs kārtējo reizi pierādīja, ka viņš varbūt labi zina padomju ideoloģiju, padomju vēsturi, bet nezina Latvijas vēsturi.

20.gados, pirmskara Latvijas Republikā, eksistēja mazākumtautību izglītības departamenti - vācu un krievu, un poļu, un vēl daži citi, katrā bija priekšnieks, priekšnieka vietnieks un vēl daži inspektori. Pret šo departamentu vadītājiem tika justs ļoti liels respekts: kad Ministru kabinets izskatīja jautājumus par izglītību, kultūru, jautājumus, kas skar minoritātes, tad obligāti par padomdevējiem ar nosacītu balsi, bez balsstiesībām, tika pieaicināti vai nu visu šo departamentu direktori, vai tikai attiecīgā departamenta direktors jeb priekšnieks un viņam bija tiesības Ministru kabineta sēdē izteikt savas domas - atbalstu vai nepiekrišanu -, un ar tām rēķinājās. Tātad mēs neko jaunu šeit, šajā priekšlikumā, neizdomājām.

Es jau teicu un nu gribu vēlreiz atkārtot: mīļie līdzcilvēki, nedomājiet, ka jūs esat gudrāki par saviem senčiem! Mēs domājam, ka tieši šāds departaments veicinātu mūsu sabiedrības integrāciju, palīdzētu veidot mūsu minoritāšu skolas par īstām Latvijas skolām, palīdzētu tām panākt, lai bērniem būtu labas zināšanas un arī labas valsts valodas zināšanas, lai viņi paši to lietotu un lai tātad arī katrs latvietis varētu to lietot jebkurā Latvijas vietā.

Mēs uzskatām, ka šāds departaments būtu ļoti lietderīgs. Tas palīdzētu izveidot tieši Latvijas krievvalodīgo skolu, lai tā atšķirtos no līdzīgas skolas, krievu skolas, Voroņežā vai Tambovā, atšķirtos tieši ar latviešu valodas zināšanu, paražu, kultūras ābeci un tā tālāk. Viņi sadarbosies ar šīm skolām.

Mums būtu, neapšaubāmi, viena ministrija un viena valsts politika izglītībā, bet ministrijas ietvaros darbotos šāds departaments, Mazākumtautību izglītības departaments, kurš palīdzētu iedzīvināt valsts izglītības politiku. Es ceru, ka agrāk vai vēlāk tā būs prātīga un lietderīga visai Latvijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijā vajadzētu izveidot Mazākumtautību izglītības departamentu. (Pašreiz ministrija gan it kā domā kaut ko mainīt, bet es tiešām zinu, ka ministrija nav uzklausījusi un šīs vadības laikā arī neuzklausīs nevienu, kam ir citas domas attiecībā uz to reformu.) Ja tas nenotiks, tad, atvainojiet, arī tā reforma nenotiks. Un tad, gribat vai negribat, būs tā, ka, lai gan Tabūna kungs arī tālāk runās par to tēmu “Latvieti, nepadodies!”, vajadzēs nevis vairs departamentu, bet tiešām ministriju mazākumtautībām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 9. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Nākamais - deputātu Jurkāna un Urbanoviča kunga priekšlikums - ir satura ziņā identisks, lai gan garāks. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums izveidot Mazākumtautību izglītības departamentu ir vienīgā iespēja atrast izeju no tā strupceļa, kurā mēs esam nokļuvuši ar izglītības reformu (pareizāk sakot, nevis mēs, bet Izglītības un zinātnes ministrija nokļuva). Neatklāšu neko jaunu, ja teikšu, ka pašreiz pastāv uzticības krīze. Mazākumtautības neuzticas Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tā publiski pasludina, ka ikviens reformas pretinieks a priori ir valsts ienaidnieks, kas sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu.

No otras puses, pati ministrija nevar uzsākt dialogu ar mazākumtautībām, jo tai nav cilvēku, kuri var runāt ar mazākumtautībām viņu valodā.

Tātad ir nepieciešama šāda struktūrvienība, kura mazākumtautību izglītības reformas lietās būtu starpniece starp valsti un mazākumtautībām. Jo reforma tik un tā nebūs iespējama bez pārrunām. Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl nav spējīga nodrošināt dialogu, tās rīcība var novest tikai pie krīzes.

Godājamie deputāti! Mēs rūpīgi sagatavojām šo priekšlikumu. Tieši tāpēc priekšlikumā paredzēta speciāla procedūra šā departamenta direktora amata pretendentu novērtēšanai, kurā piedalītos arī sabiedriskās organizācijas. Protams, tādām sabiedriskām organizācijām tur jābūt, jābūt nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Un faktiski par šā departamenta direktoru jānozīmē persona, kas saprot abas puses. Šajā gadījumā šeit minētā Papules kundzes kandidatūra, man liekas, neder, jo viņa darbojas ministrijas pusē, praktiski nedomā par nacionālo minoritāšu interesēm. Es pat teiktu, tā ir vienpusēja rīcība.

Un, ja mēs patiešām rūpējamies par to, lai palielinātos valsts budžeta līdzekļi, tad, ticiet man, tie valsts budžeta līdzekļi, ko mēs iedalām šai lietai, atmaksāsies. Šajā ziņā mēs nedrīkstam ekonomēt. Nevar reformu vadīt cilvēki, kuru mērķis ir nelaist citus pie vārda un tikai kaut ko aizliegt, nevis radīt labvēlīgu vidi bērnu izglītošanai neatkarīgi no nacionālās piederības.

Tabūna kungs minēja, ka it kā valsts tagad tērējot naudu, lai atrisinātu nacionālo minoritāšu, krievu problēmu. Nemaz ne, Tabūna kungs! Mēs šajā departamentā mēģināsim atrisināt kā latviešu, tā arī krievu problēmas. Jo, ja mums patiešām rūp tas integrācijas process, tad mums kopā vajag strādāt, lai atrisinātu visas tās problēmas, kas eksistē starp abām divām kopienām - starp krievu kopienu un latviešu kopienu. Taču to mēs varam darīt tikai tādā departamentā, tā tas ir pēc maniem uzskatiem un pēc mūsu partijas uzskatiem.

Godājamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo man liekas, ka priekšlikums ir ļoti vērtīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Runājot par Mazākumtautību izglītības departamenta būtību un par mūsu priekšlikuma būtību, gribētos īpaši uzsvērt un vēlreiz atkārtot, ka Latvijā jāsāk veidot iekļaujoša, nevis izslēdzoša demokrātija, balstot to uz visu sabiedrības locekļu sadarbību un efektīvu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Arī jautājumā par izglītību risinājumus nedrīkst uzspiest. Mazākumtautību izglītības jautājumi jārisina dialogā ar pašām mazākumtautībām.

Redziet, kolēģi!, kāpēc mums šodien gribētos ļoti daudz pateikt... Lieta ir tāda - es paskaidrošu, ja kāds nesaprot - , ka priekš jebkura krieviski runājoša cilvēka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs un ārkārtīgi būtisks. Tajā nav nekādas politikas. Vienkārši gribētos, lai mūsu bērni saglabātu savu nacionālo identitāti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze.

A.Kalniņa ( Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Šeit ministrijai tiek pārmests dialoga trūkums. Es vienkārši gribu pateikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā darbojas Konsultatīvā padome mazākumtautību jautājumā. Šajā Konsultatīvajā padomē tiek pausti ļoti dažādi viedokļi, un tur darbojas cilvēki no visiem novirzieniem un grupējumiem, dažādu viedokļu pārstāvji, kuri vien ir gribējuši veidot veselīgu dialogu, kuri ir gribējuši panākt argumentētu dialogu.

Tātad no ministrijas puses dialogs ir nodrošināts, un mēs esam atvērti šim dialogam, un visi jautājumi tiek izdiskutēti šajā padomē. Un arī piedāvātā proporcija 60:40 ir izdiskutēta šajā padomē, un vienmēr visi jautājumi saistībā ar mazākumtautībām vispirms tiek apstiprināti šajā padomē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu ļoti īsi komentēt cienījamās ministrijas pārstāves uzstāšanos. Par kuru dialogu ir runa? Mēs ļoti labi zinām, ka viss tas, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvajā padomē, ir tā saucamā “Potjomkinskaja ģerevņa”, ja visi priekšlikumi, kas bija no minoritāšu pārstāvjiem, šajā padomē tika noraidīti. Un tur pārsvarā ir ierēdņi, bet sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Un vēl viens neliels komentārs. Es pirmo reizi redzu struktūrvienības vadītāju, kura brīvprātīgi atsakās no savas funkcijas un štata paplašināšanas. Jūsu rīcība, kolēģi, balstījās tikai uz ienaidnieka tēla meklēšanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 10. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! 11. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā tas neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! 12. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ierosinājums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Par 12.priekšlikumu debatēs piedalīsies Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Valdošā koalīcija dziļā slepenībā no opozīcijas gatavo kaut kādu deklarāciju par komunistiskā režīma noziegumiem. Nezin kāpēc viņi nepielaida pie šā darba, piemēram, Tautas partiju. Nedomāju, ka tautpartiešu frakcijā ir daudz vairāk bijušo komunistu nekā frakcijā “Jaunais laiks”. Labāk būtu nevis deklarācijas pieņēmuši, bet centušies atbrīvoties no komunisma paliekām likumos, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ir deputātu tiešais pienākums, bet izglītības iestāžu pārvaldes ārkārtīgi ierobežotās pilnvaras, kuras PCTVL piedāvā būtiski paplašināt, ir izklāstītas likumā, turpinot komunistiskās proletāriskās tradīcijas.

Skolām tiek piedāvāts veikt reformu un iesniegt priekšlikumus, kā labāk būtu realizēt partijas līniju. Šajā gadījumā tas skan šādi: “Iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu īstenošanu.” Toties mēs piedāvājam skolām dot papildu iespējas iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu izvēli un izstrādāšanu.

Šāda pieeja jau ir realizēta ne tikai visās Rietumu valstīs, bet arī pašā Latvijas Republikā, jo tiesības izvēlēties izglītojošās programmas ir paredzētas, piemēram, pamatizglītības valsts standartos. Tātad mēs tikai piedāvājam saskaņot novecojušo likumu ar valsts jau realizēto praksi. Pie tam tas attiecas ne tikai uz izglītības valodas izvēli, bet skar arī izglītojošo programmu izvēli latviešu skolās atbilstoši bērnu un viņu vecāku vēlmēm. Turklāt akreditācijas sistēma un eksāmenu prasības ļauj nodrošināt kontroli un vajadzīgo izglītības līmeni.

Es neizslēdzu varbūtību, ka pēc manis tribīnē kāps kāds pilnībā neadekvāts kolēģis un atkal truli kaut ko teiks par Staļina valodu un impērijas atjaunošanu, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, cenšoties izvarot mūsu bērnus, jums likumā ir jāsaglabā staļiniski relikti, kuri nodara nelabojamu kaitējumu arī jūsu bērniem.

Balsojiet par demokrātiju! Balsojiet par PCTVL priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 12. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk izskatām priekšlikumus, daru jums zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu: Kastēna, Stalidzānes, Brigmaņa, Breša, Emša un citu priekšlikums - saīsināt runas laiku, nosakot to 3 minūtes, uzstājoties pirmo reizi, un 1 minūti runātajam, kurš runā otro reizi.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ir! Nav!”) Lūdzu deputātus balsot par runas laika saīsināšanu debatēs! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 15. Runas laiks ir saīsināts. Pirmo reizi runājot - 3 minūtes, otro reizi - 1 minūti.

Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Turpināsim izskatīt priekšlikumus!

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 13. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Komisija ar to iepazinās, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 14. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija ar to iepazinās savā sēdē, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 15. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 16.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns un Urbanovičs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē, bet neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 17.priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 18.priekšlikumu iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un to neatbalstīja.

 

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Sergejs Fjodrovs. Atgādinu, ka, pirmo reizi uzstājoties, runas laiks ir 3 minūtes.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ko es gribu pateikt ar savu 18.priekšlikumu? Es neesmu pret prasību, ka skolā ir jāstrādā skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību. Gluži otrādi! Pilnīgi tam piekrītu! It sevišķi tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest skolotāju kvalifikācijas gradāciju, kas motivēs skolotāju pašizglītību, izglītības turpināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Būtu lieliski, ja visiem tiem, kuri strādā ar bērniem, būtu augstākā pedagoģiskā izglītība, bet praktiski diemžēl tā nav. Ir ļoti labi zināms, ka skolu finansējuma trūkuma dēļ visās mācību iestādēs - pamatskolās, vidusskolās, profesionālās izglītības iestādēs un koledžā - samazinās pulciņu, mākslas studiju un sporta sekciju skaits. Skolu tarifikācijā ir redzams, kā ir samazinājies apmaksāto ārpusstundu nodarbību skaits. Vienlaikus jāņem vērā, ka pulciņiem un ārpusstundu nodarbībām stundu skaits ir neliels, turklāt ir maza alga par to darbu, kuru veic dažu jomu speciālisti: mākslas un rokdarbu speciālisti, lietišķās mākslas darbinieki, sportisti, inženiertehniskie darbinieki un citi. Zinot pulciņa vadītāja likmi, ir ļoti grūti atrast labu speciālistu, it sevišķi mazajās un lauku skolās. Tie, kuri vēl palika strādāt, tie ir entuziasti un savas jomas fanātiķi, un viņi par grašiem nodod savu talantu, spējas, iemaņas un zināšanas bērniem. Un tagad, kad viņiem arī kā skolotājiem tiks piemērota prasība par augstāko pedagoģisko izglītību, pulciņu vadītāju skaits vēl vairāk samazināsies. Sevišķi aktuāla šī problēma ir mazo pilsētu, ciematu un lauku skolās. Teiksim, lielā pilsētā pulciņa vadītājs var strādāt vairākās darbavietās un galu galā salasīt pietiekamu stundu skaitu, stundu likmes, turpretī mazajās skolās tas nav iespējams. Pasakiet man, lūdzu, kāpēc labs tehniķis vai inženieris nevar vadīt tehnisko pulciņu, rokdarbu speciālists - tamborēšanas pulciņu, lietišķās mākslas speciālists - floristikas pulciņu, dejotājs - klasisko vai sporta deju kolektīvu, sportists - sporta sekciju?

Piekrītu, ka viņiem jābūt pedagogiem, bet varbūt viņiem varētu piemērot ne tik stingras prasības. Ja cilvēks ir savas jomas speciālists, iemīlējies savā profesijā, ja viņam ir talants, tad jau ar savu attieksmi vien pret darbu viņš bērniem rādīs lielisku piemēru un jau audzinās bērnus.

Personīgais piemērs. Var pat teikt tā: ģimenē, starp citu, ne katra māte un ne katrs tēvs ir pedagogs ar augstāko izglītību. Tātad personīgais piemērs un zināšanas vairāk iespaidos bērnus nekā diploms vai sertifikāts.

Lai nezaudētu tādu speciālistu, es piedāvāju meklēt izeju. Variantu ir ļoti daudz. Tā var būt kaut kāda sertifikācija skolas vadītājiem vai izvēle, viņi var novērtēt šā speciālista spējas, noteikt pārejas periodu, organizēt mācības...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

S.Fjodorovs. ... pedagoģiskos kursus pēc speciālām programmām.

Paldies. Es domāju, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 18. - deputāta Fjodorova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Izskatīsim 19.priekšlikumu, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Izskatīsim deputātu Jurkāna un Urbanoviča 20.priekšlikumu. Komisija to izskatīja, bet savā sēdē neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība - atcelt ierobežojumus strādāt par pedagogu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs personām bez valodas zināšanām augstākajā pakāpē. Ir tāds labs teiciens: “Nemēģini uzlabot to, kas jau tā ir labs!” Runāšu tieši par šo gadījumu. Skolas strādāja labi, skolotāji pildīja savus pienākumus, pasniedza priekšmetus, bija labi speciālisti, bet Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja tomēr šādu ierobežojumu ieviest un padzīt gandrīz 100 skolotāju no savām vietām. Neskatoties uz to, ka tā ir nesen pieņemta norma, var teikt, svaiga norma, no tā tomēr nemainās šīs normas bezjēdzīgums.

Pirmkārt, ja mēs lasām 50.pantu, tad var redzēt, ka aizliegums strādāt par pedagogu valodas nezināšanas dēļ faktiski ir ievietots vienā pantā kopā ar citiem ierobežojumiem, proti, valodas nezināšana pēc savas nozīmības ir pielīdzināta tādiem apstākļiem kā, teiksim, sodāmība vai vecāku varas atņemšana. Es jau nemaz nerunāju par to, ka šajā “kompānijā” ir arī personas ar ierobežotu rīcībspēju (tautas valodā runājot, plānprātīgie).

Nepolitizējot panta analīzi, varu dot vienu atbildi: trešais apakšpunkts ir apvainojošs pedagogiem.

Otrkārt. Tā nav valstiska pieeja - prasīt no pedagogiem zināšanas, kuras viņi praktiski neizmanto savā darbā, pieņemsim, skolotājs pasniedz krievu valodu vai svešvalodu krievu skolā vai kādā citā minoritāšu skolā. Un šajā pantā nav runa par citiem pedagogiem, kuri savā darbā izmanto valsts valodu. Tādu valsts valodas zināšanu nepieciešamību prasīs 48.pants, un tātad 3.apakšpunkta izslēgšana nesabojās likuma struktūru.

Cienījamie kolēģi! Mūsu mērķis ir padarīt likumu adekvātu situācijai, nevis rakstīt jebko tikai rakstīšanas dēļ.

Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nemēģināt veikt eksperimentus ar skolotājiem tikai tāpēc, ka kādam politisku iemeslu dēļ tā ir sagribējies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 20. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! 21.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija šo priekšlikumu nevar atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! 22.priekšlikums, kuru iesniedza politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis it kā liekas tāds nevainīgs priekšlikums, kas it kā aizstāv bāreņus, bet es aicinu tomēr pievērst šim priekšlikumam uzmanību un neuzķerties, tā teikt, uz āķa. Es gribu atgādināt, ka Latvijā 58% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši, 29% (es atkārtoju - 29%, kas ir nedaudz vairāk par vienu ceturto daļu) ir krievi (kaut gan viņi paši bieži vien saka, ka viņu esot vairāk nekā puse, tie ir meli) un 13% ir cittautieši, dažādu tautību cilvēki, - gan lietuvieši, gan igauņi, gan avāri, tadžiki, turkmēņi un tamlīdzīgi. Latvijā dzīvo apmēram 100 tautību iedzīvotāju. Šis priekšlikums, ko piedāvā gan politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, gan deputāti Jurkāns un Urbanovičs, ir praktiski nerealizējams, jo neviena valsts, pat visbagātākā, nevarēs nodrošināt desmitiem, daudziem desmitiem dažādu tautību dzimto valodu lietotājiem mācības dzimtajā valodā. Neviena valsts to nevar nodrošināt. Arī Latvija ne.

Tāds pats ir arī ierosinājums, ka bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns varētu turpināt izglītību valodā, kurā tā ir uzsākta. Latvijā katru gadu ieceļo diezgan daudz cilvēku. Un paredz, ka, ja pie mums būs liels darbaspēka trūkums, tad, neskatoties pat uz visstingrāko imigrācijas politiku, darbaspēks Latvijā, neapšaubāmi, ieplūdīs. Un ieplūdīs arī to cilvēku bērni. Un mēs nevarēsim nodrošināt ne kirgīziem, ne kazahiem, ne turkiem, ne arābiem (nedod Dievs, ka kļūtu šie bērniņi par bāreņiem!) iespēju turpināt izglītību viņu dzimtajā valodā, kādā viņi ir uzsākuši mācības savā iepriekšējā mītnes zemē.

Es aicinu noraidīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu kā praktiski nerealizējamus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Pats par sevi Izglītības likums sastādīts tādā veidā, lai maksimāli maskētu tā rasistisko būtību. Bet dažreiz autoru patiesie plāni nāk dienasgaismā un kļūst visiem acīmredzami, turklāt visnepievilcīgākajā veidā, kā tas ir, piemēram, apspriežamajā likuma pantā, kas ir ne tikai pretrunā ar eksistējošiem starptautiskajiem standartiem, bet ir pilnīgi pretējs tiem. Minētais pants skan: “Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.” Iztēlojieties, ka bērna vecāki - krievi - ir gājuši bojā autokatastrofā un ka zēnu, kurš tikko pārdzīvojis vecāku nāvi, ar varu šķir no klasesbiedriem un sūta uz latviešu skolu! Ne velti viena no tām dāmām, kuras izstrādāja izglītības reformu un ilgu laiku vadīja Izglītības un zinātnes ministrijā Stratēģijas departamentu, piedāvāja atņemt bērnus, pēc viņas viedokļa, sociāli nelabvēlīgajām slāvu ģimenēm un atdot tos audzināšanai rases ziņā pilnvērtīgajām latviešu ģimenēm. Tieši šādas idejas, kuras kvalificētas kā starptautiski atzīts genocīda apraksts, ir liktas izglītības reformas pamatā. Salīdzināsim šo Gebelsa garā ieturēto likuma normu ar 1989.gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām 20.pantu! Bērnam, kuram nav savas ģimenes vides, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalsts nodrošina minētajam bērnam citu aprūpi. Izskatot aprūpes variantus, pienācīgi jāievēro bērna audzināšanas pēctecības vēlamā saglabāšana un viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība un dzimtā valoda. To mēs arī piedāvājam nostiprināt likumā.

Godājamie kolēģi! Jums ir iespēja nesasmērēt savas rokas un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Tieši šodien sākas mērkaķa gads, rēķinot pēc ķīniešu kalendāra. Un liekas, ka daudzi jūsu iesniegtie priekšlikumi tieši saistīti ar šā gada sākumu. Es domāju, ka tādā gaisotnē jūsu priekšlikumus šodien vajadzētu uztvert.

Nupat skanēja vārds “rasisms”. Vai šā vārda teicējs vispār saprot, ko nozīmē rasisms un ko nozīmē rasu atšķirības? Šķiet, ka nē. Tad, kad man piedāvāja šādu bērnu “iegādāties” es teicu: “Es varētu izaudzināt kādu politiķi, ko tā kā tādu viltus atbalstītāju iesūtīt tajās rindās.” Šitas jums būtu viens no gudrākajiem tur. Lūk!

Par šo konkrēto priekšlikumu. Es domāju, ka tieši tas, kas ir likumā, dod iespēju šiem bērniem bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušajiem sekmīgi konkurēt, dod iespējas viņiem sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Ko jūs gribat izdarīt? Bērnus, kam vairs nav apgādnieku, jūs gribat izraut no turienes un pakļaut kaut kādām savām politiskajām mahinācijām, lai pēc tam kāds no viņiem šite tāpat stāvētu, tikpat idiotiski bļaustītos vai rādītu mēli izglītības reformai, kā jūs to arī esat sākuši piekopt.

Tā ka, atvainojiet, lūdzu, vajadzētu tomēr drusciņ vairāk domāt... Jā, varbūt daži no jums tieši no šitā ir cēlušies, es tā varētu padomāt. Bet nu vispār tomēr kaut kādam progresam vajadzētu būt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka bērnu bāreņu liktenis nu gan nav visai labs pamats jociņiem, ko šeit nupat atļāvās Dobeļa kungs. Nu, bet lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas!

Godājamais Ābiķa kungs! Es jums ieteiktu vēlreiz izlasīt šā priekšlikuma tekstu, kā arī nākamā - 23.priekšlikuma, deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikuma, - tekstu. Runa nav par to, lai katram šādam bērnam nodrošinātu iespējas turpināt mācības dzimtajā valodā, bet gan valodā, kurā tās ir uzsāktas. Un skaidrs, ka šeit ir runa tikai par tām mācību iestādēm, kas nodrošina izglītību zināmā valodā. Un, protams, skaidrs, ka tas ir visizplatītākais gadījums. Tā ka mani vienkārši izbrīna šī reakcija. Tas ir rakstīts skaidrā latviešu valodā, kas ir jūsu dzimtā valoda. Jūs mums pārmetat, ka it kā mēs slikti saprotot latviešu valodu, bet man vienmēr, dzirdot šādus argumentus, rodas iespaids, ka jums ir zināmas problēmas ar latviešu valodu. Nu nevajag runāt par to, ka jums liekas! Nevajag balstīt savus argumentus uz saviem aizspriedumiem! Izlasiet, kas tiek piedāvāts!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izglītībai jau pēc definīcijas jābūt humānai. Kā var runāt par humānismu, ja bērnam, kurš pārdzīvo stresu, jo zaudējis vecākus, atņem arī viņa lingvistisko vidi! Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar bērna interesēm, kuras jebkurā normālā sabiedrībā ir primāras.

Man ir jautājums Dobeļa kungam. Dobeļa kungs, kā jūs būtu rīkojies, kad Padomju Savienības laikos būtu rīkojušies tāpat, kā jūs tagad piedāvājat rīkoties ar krievu vai ar minoritāšu bērniem? Kā rīkotos tolaik? Paņemtu no latviešu skolas bāreņus, kuri zaudējuši savus vecākus, un ieliktu krievu skolā. Protams, tad uzreiz sāktos nosodošas runas, apvainotu padomju varas patvaļu un komunistu necilvēcīgo apiešanos ar bērniem.

Es nezinu, kādēļ jūs rādāt šeit to mērkaķi, varbūt jūs to... (Zālē troksnis.) Jā, varbūt jūs paņēmāt to kā savu dēlu, un tad jūs... Šajā gadījumā jūs varat mācīt jebkurā valodā to mērkaķi, un man iebildumu nebūs. (Aplausi.) Bet, ziniet, apieties ar dzīviem cilvēkiem mazliet citādāk vajag! Ja bērns līdz tam ir mācījies savā dzimtajā valodā, tad tas nebūs nekas slikts, ja viņš turpinās to darīt arī pēc tam. Un galvenais, ka tādas iespējas valstij ir.

Nākamais moments. Mēs nevaram aizmirst, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants aizliedz diskrimināciju uz valodas pamata. Un tieši šajā gadījumā pastāv tieši šāda diskriminācija: bērns, kas mācījies līdz vecāku zaudēšanai latviešu valodā, var turpināt mācīties dzimtajā valodā, bet bērns, kurš līdz tam mācījies poļu vai ebreju, vai krievu skolā, turpināt izglītību varēs tikai latviešu valodā. Tur ir tā nevienlīdzība! Nešaubos, ka tad, ja norma netiks atcelta, tā būs apspriežama vai nu Satversmes tiesā, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un, kā jūs zināt, Eiropas Cilvēktiesību tiesa diskriminācijas jēdzienu tulko tagad paplašināti. Proti, tas attiecas ne tikai uz tām tiesībām, kas ierakstītas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, bet arī uz jebkuru diskrimināciju kā tādu.

Tāpēc, cienījamie deputāti, ekonomēsim valsts līdzekļus, lai mums atkal nenāktos maksāt - maksāt par tām tiesas prāvām, kas notiks Eiropas Cilvēktiesību tiesā! Un rūpēsimies arī par saviem bērniem, jo neatkarīgi no nacionalitātes tie ir mūsu bērni, un viņi cels tālāk Latvijas labklājību un sargās Latvijas valsti kā tādu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds referentam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš. Godājamie Cileviča kungs un Bartaševiča kungs! Jūs arī neuzmanīgi lasāt šo likumu. Ja jūs izlasītu iepriekšējo likuma panta daļu, kuru jūs gan negribējāt mainīt, tad redzētu, ka šeit ir teikts, ka bērns, kas palicis par bāreni, var izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Ja viņu pieņems audžuģimene vai ja viņu paņems radinieki, viņš varēs turpināt izglītību savā valodā. Tā ka jūs mums draudat galīgi nepamatoti, jūs vienkārši nodarbojaties ar sarīdīšanu un nemiera celšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

 

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs piedalāmies, nu, tādā diezgan neglītā un, var teikt, arī amorālā izrādē, jo šeit izmanto, īpaši šajā jautājumā un arī iepriekšējos, vārdu “bērni” un vārdu “bāreņi”. Es domāju, ka tas ir ļoti neglīti, ka mēs izmantojam tik svētus jēdzienus, lai tur kaut kādā veidā iepītu politiku un izmantotu viņus kādas partijas vai partiju grupas labā.

Manuprāt, šīs neskaidrības, kas ir šodien, un šī ilgstošā debatēšana tieši saistās gan ar okupācijas seku izvērtēšanu, gan ar atsevišķu momentu izmantošanu, lai nostiprinātu varbūt kādas lielvalsts vai kādas grupas, vai vienkārši tā saucamo politikāņu interesi. Un šīs informācijas, ko savulaik Eiroparlamentā izplatīja mūsu kolēģi kā novērotāji, gan šīs bērnu demonstrācijas pie Eiroparlamenta ēkas, gan arī šodienas demonstrācijas ar tiem vairākiem simtiem ne tikai krievu, bet arī dažādu citu tautību bērniem, kas ir speciāli saorganizēti, saaģitēti, - es uzskatu, ka tas un arī iepriekšējās līdzīgās demonstrācijas ir ļoti neglīts “gājiens” no Rīgas Domes deputātu puses un no mūsu Saeimas deputātu puses. Man par to ir vienkārši kauns! Es gribētu palīdzēt arī Rietumiem saprast, kā tas viss te ir noticis visos šajos gados, sākot no 1939.gada. Un šajā sakarā es gribu pasniegt materiālu angļu valodā. (Nekas nav jātulko, viss ir kārtībā!) Un pirmajam to pasniegšu Latvijas vēstures pazinējam un dažādu apšaubāmu jautājumu risinātājam un organizētājam, tādu izrāžu organizētājam Borisam Cileviča kungam.

Sēdes vadītāja. Godājamais deputāta kungs, jārunā ir mikrofonā! Nē, vēl 40 sekundes.

L.Ozoliņš. Vienu grāmatu es gribētu iedot arī Pīka kungam, kurš bieži vien ir kopā ar ārzemju - Rietumu - delegācijām, kur joprojām min vārdu “minoritātes”. Tur ir paskaidrots, kā minoritātes šeit ir radušās, un, to izlasījušam, varbūt vieglāk būs skaidrot, kādi ir vajadzīgi pasākumi, likumi viņu aizstāvībai.

Vienu šādu grāmatu es gribu veltīt arī Andrim Bērziņa kungam, kas dodas pašreiz uz Eiropas Padomi, kur jau ir literatūra, bet, es domāju, arī šī, kas ir angļu valodā, ļoti labi noderēs.

Un arī Guntim Bērziņam, trimdas latvietim, kurš, teiksim, varbūt neorientējas krievu valodā, - šeit ir angļu valodā teksts arī viņam.

Un arī Inai Druvietei kā Eiropas Padomes komisijas loceklei.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Bāreņu tiesības tiešām nebūtu tā lieta, ar kuru šeit vajadzētu spekulēt un ap kuru taisīt politisku traci.

Godājamais Cileviča kungs! Es tomēr gribu teikt, ka es māku lasīt. Es aicinu jūs pašu izlasīt jūsu frakcijas piedāvātos priekšlikumus. Es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu, - ka Latvijā katru gadu cilvēki ieceļo, neskatoties uz stingro imigrācijas politiku. Latvijā ir diezgan daudz tādu cilvēku, kuriem ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas, kuri strādā profesijās, pēc kurām Latvijā ir pieprasījums, piemēram, profesionāli sportisti, pavāri, kuģu būvētāji un tā tālāk. Viņiem ir termiņuzturēšanās atļaujas, daudzi šeit dzīvo ar savām ģimenēm. Un ar viņiem, tāpat kā ar jebkuru no mums, var notikt nelaime. (Es, protams, nevienam to nenovēlu!) Arī viņi nav no tā pasargāti. Un, ja viņiem ir bērns, kurš savā etniskajā dzimtenē ir uzsācis (tā jūs šeit rakstāt: “turpina izglītību valodā, kurā tā ir uzsākta”) izglītoties, teiksim, suahili valodā vai turkmēņu, vai arābu, vai jebkādā citā valodā, tad tas nav Latvijas spēkos, Latvijas nodokļu maksātāju spēkos, - nodrošināt, teiksim, arābu skolotājus šādiem bērniem, kas ievietoti šeit bāreņu patversmē. Nav tas mūsu spēkos!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs...

Dz.Ābiķis. Vai jūs, cienījamie frakcionāri, būsiet tie, kas apmaksās vietas, teiksim, arābu skolotājiem vai kazahu skolotājiem, vai turkmēņu skolotājiem? Jūs par to maksāsiet? Es kā nodokļu maksātājs tam neesmu gatavs. Un, es domāju, visa mūsu sabiedrība nav tam gatava. Un nevienas valsts sabiedrība tam nav gatava, jo tas ir ļoti dārgi.

Tā ka šis priekšlikums, tāds, kāds tas te ir ierakstīts, vienkārši ir praktiski nerealizējams. Es lasīt māku.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es gribu pateikt tikai dažus vārdus Ābiķa kungam. Jūs jau uzņēmāties atbildību ne tikai par tiem bērniem, kuri varbūt ir bārenīši, šeit pie mums, bet arī par ārzemju bērniem, kuri var aizbraukt uz savu dzimto zemi, jo viņi nav ne Latvijas pilsoņi, ne Latvijas nepilsoņi.

(Dep. Dz.Ābiķis no zāles: “Bet atbilstoši mūsu likumdošanai mēs viņus apmācām!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Starp citu, jau pāris gadus atpakaļ mēs oponējām, kad bija runa par šo pašu jautājumu. Es atceros, ka daļiņa nobalsoja “pret”, lielā daļa - atturējās, tomēr bija kauns... nu, un attiecīgā daļa bija “par”. Tomēr jautājumu mēs izskatām jau kārtējo reizi, pat ne otro reizi, bet kārtējo reizi.

Nevajadzētu vienam otram cienījamam deputātam izlikties muļķīgākam, nekā viņš ir īstenībā. Šodien bērni Latvijā mācās pārsvarā latviešu valodā un krievu valodā, taču jūs bieži vien melojat ārzemju viesiem, ka pie mums izglītībā esot astoņas valodas. Tas tā nav! Poļu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu skolās mācās pārsvarā valsts valodā, un viņi tur māca savu valodu. Baltkrievu skolā, ebreju skolā un vēl dažās citās mācās pārsvarā krievu valodā un māca savu valodu, savas tradīcijas un paražas. Tātad šodien visi Latvijas bērni ir skolās, un mēs lūdzam, lai jūs būtu žēlsirdīgi - jūs paši taču esat vecāki, vecvecāki, nākamie vecāki - un padomātu par šiem bērniem. Kas būs ar bērnu, ja viņam ir vāja nervu sistēma? Kas būs ar šo bērnu (nosacīti pieņemsim - krievu bērnu), kuram vecāki aizgājuši bojā, lai Dievs nedod, autokatastrofā? Starp citu, šodien vēl strādā arī krievu valodā bērnu nami un internāti. Un kārtējo reizi es saku: tauta ir, paldies Dievam, gudrāka par likumdevējiem! Šodien tos bērnus, neskatoties uz likumu, sūta mācīties pārsvarā viņu dzimtajā valodā internātos un bērnu namos. Kāpēc speciāli neatbalsta mūsu priekšlikumu? Latvijā ir iespējams bērnam turpināt mācības tajā valodā, kurā viņš mācījies līdz tam skarbajam notikumam. Un to priekšlikumu mēs lūdzam atbalstīt. Pie redakcijas vēl var pastrādāt. Mēs lūdzam, lai jūs, būdams žēlsirdīgs, atbalstītu šo priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas būtu piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 22. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godātie kolēģi! Izskatīsim 23. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu, kurš ir ļoti tuvs. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 23. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 24.priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates, bet tās turpināsim pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim darbu un izskatīsim 24. - PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Atklājam debates. Debatēs pirmais pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Gan šis - 24., gan nākamais 25.priekšlikums ir diezgan līdzīgi, un šie priekšlikumi paredz, ka valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā, kas ir īsteni akreditētas programmas, bet tiek svītroti vārdi “valsts valodā”. Šīs programmas tiek mācītas valsts valodā. Un te ir redzama tīri tehniska muļķība, jo vispār nav norādīts, kas ir vietā. Tātad, ja svītro vārdus “valsts valodā”, tad kādā citā valodā tas tiek darīts? Un te es gribētu teikt to, ko viens runātājs jau sacīja, - Latvijā ir tikai no 90 līdz 100 etniskajām grupām, kam katrai ir sava valoda, bet pasaulē ir 3-5 tūkstoši valodu, kam ir sava rakstība, un līdz 10 tūkstošiem valodu, kuras vispār pastāv. Tā ka tīri tehniski ne 24., ne 25.priekšlikumu nav iespējams pieņemt šādā redakcijā, kāda te vispār ir uzrakstīta.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! 1991.gadā Izglītības likumā tika iestrādātas normas, kuras deva iespējas dibināt un attīstīt privātās izglītības iestādes, ieskaitot normu par to finansēšanu. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka valsts un pašvaldības finansiāli piedalās savu bērnu izglītošanas procesā un tādā veidā atbalsta šo iestāžu dibinātājus, kā arī uzņēmējdarbību kā tādu. Un viss jau būtu skaisti, ja nebūtu viena “bet”, un šis “bet” ir 59.panta otrās daļas pēdējie vārdi; proti, ja šajās iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

No šīs normas izriet, ka valsts nav ieinteresēta attīstīt daļu no mācību iestādēm un palīdzēt vecākiem tikai tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies “nepareizās” skolas. Mūsuprāt, šāda pieeja nav pareiza. Pieņemsim, ka valsts nevēlas atbalstīt mazākumtautību privātās izglītības iestādes, jo tās ir kritušas par upuri taupības režīmam, bet kā ir ar pašvaldībām? Šā paša likuma 59.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pašvaldību izglītības iestādes tiek finansētas no pašvaldību budžetiem. Tad kādēļ jāliek pašvaldībām to budžeta ietvaros darīt to pašu pēc savas iniciatīvas un no brīvas gribas attiecībā uz visām privātajām iestādēm?

Likuma “Par pašvaldībām” 12.pants nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta un ministriju kompetencē. Manuprāt, pašvaldību budžets nav nedz mūsu, nedz jūsu, nedz Ministru kabineta kompetencē. Vai tas neizskatās pēc iejaukšanās pašvaldību patstāvīgo funkciju izpildes procesā savā administratīvajā teritorijā, jo par vienu no pašvaldību patstāvīgām funkcijām ir teikts šādi: “Iedzīvotājiem noteiktu tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā.”

Protams, Eiropā un arī citur pasaulē ir dažāda pieeja šim jautājumam, taču varu pateikt tikai vienu: mums nav zināmi piemēri, ka valsts lemj par to, finansēt vai nefinansēt privātskolas pēc principiem, kāds tev ir deguns, matu vai ādas krāsa un tamlīdzīgi. Mēs varam tikai prognozēt, ka, iestājušies Eiropā, mūsu iedzīvotāji kļūs vēl izglītotāki un vēl biežāk sāks izmantot iespēju griezties pēc palīdzības starptautiskajā tiesā. Mums gan to negribētos, jo mūsu bēdīgā prakse rāda, ka Latvijas valstij arvien biežāk nākas atzīt savu likumu nepilnības, kuru dēļ, starp citu, tieši nodokļu maksātājiem, to skaitā bērnu vecākiem, ir jāšķiras no milzīgām naudas summām, lai apmaksātu likumdevēju un Ministru kabineta saražoto brāķi.

Tāpēc mēs arī piedāvājam jums šo mūsu priekšlikumu. Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Šodien jau Krišjānis Kariņš ļoti labi runāja par to, kādas patiesībā ir pasaules praksē pieņemtās tradīcijas izglītības finansēšanā, proti, kā valstis rūpējas par izglītību savā valsts valodā.

Latvija šajā gadījumā iet nesalīdzināmi tālāk un darbojas plašāk, jo Latvijā tiek finansēta izglītība valsts un pašvaldību izglītības iestādēs astoņās valodās. Es ļoti ceru, ka Plinera kungam būs tik daudz, nu kā lai to saka, vīrišķības, lai iznāktu šajā tribīnē un atvainotos par to, ka viņš šo informāciju, kas ir absolūti pareiza, ir nosaucis par meliem. Skolēni astoņās valodās iegūst pamatizglītību un septiņās valodās - vispārējo vidējo izglītību.

Un, skatoties šajā kontekstā, protams, ir ļoti labi, ka mēs atrodam līdzekļus un piedalāmies privāto izglītības iestāžu finansēšanā, bet, ja mēs speram vienu soli pretī, tad kāpēc būtu jāprasa vēl un vēl, un vēl un jāuzskata tā par normu?

Es uzskatu, tas tiešām ir pareizi, ka neatkarīgi no dibinātāja mēs finansējam no valsts budžeta līdzekļiem to izglītību, kas notiek latviešu valodā. Tās ir dabiskas un vajadzīgas lietas! Un ir ļoti labi, ka mēs speram soli pretī mazākumtautībām un finansējam arī mazākumtautību izglītības programmas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu pievērst Kiršteina kunga uzmanību tam faktam, ka šeit ir minētas akreditētās programmas, un tās tiek akreditētas nevis jebkurā valodā, kā jūs apgalvojāt, bet gan saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā. Tā ka jūsu minētā situācija ir tīri teorētiska.

Augsti godātais ministra kungs! Ziniet, nu nošķirsim tomēr reālo dzīvi no propagandas! Mēs ļoti labi saprotam, kas ir valsts tēla veidošana, bet tā izglītība astoņās valodās un starptautiskie standarti bez Amerikas pastāv arī Eiropas valstīs. Nekur Eiropā nav tāda situācija, ka minoritāte pārsniedz, teiksim, 10% no pilsoņiem, bet tai nav nodrošināta iespēja iegūt valsts un pašvaldību finansētu izglītību dzimtajā valodā, piemēram, Slovākijā, arī Igaunijā un Lietuvā, starp citu. Latvijā, kā zināms, pilsoņu vidū ir gandrīz ceturtā daļa personu, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, tā ka, ziniet, starptautiskās prakses interpretācijai ir jābūt precīzai.

Cienījamie kolēģi, šī norma ir viena no nedaudzajām šā likuma normām, kur tieši būtu piemērojami starptautisko tiesību standarti. Valstij nav pienākuma finansiāli atbalstīt privātās mācību iestādes, bet, ja valsts uzņemas to darīt, tad tas ir jādara bez diskriminācijas. Ir gan vairāki komentāri, ir bijuši konkrēti precedenti. Es jums ļoti ieteiktu iepazīties, piemēram, ar lietu, kuru izskatīja ANO Cilvēktiesību komiteja, - Valdmans pret Kanādu. Runa bija par to, ka Kanādas valdība finansiāli atbalstīja privātās katoļu skolas, bet atteicās atbalstīt ebreju privātās skolas. ANO Cilvēktiesību komiteja šādu pieeju atzina par diskriminējošu. Tātad vai nu visu skolu kā sistēmas valsts akreditētās programmas tiek atbalstītas uz vienāda pamata, vai neviena skola netiek atbalstīta. Citādi tas tiek uzskatīts par diskrimināciju.

Es domāju, ka tieši šo likuma normu var ļoti viegli apstrīdēt gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Ja mēs to gribam, labi, lai tā paliek likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cileviča kungs! Ja jūs gribat aicināt pie saprāta gara, tad paskatīsimies arī uz to, ka šī norma šodien nav jauniebalsojama. Tā ir esošā likuma norma, kas, paldies Dievam, jau daudzus gadus ir spēkā. Nu tad sakiet, lūdzu, kāpēc visas jūsu piesauktās tiesu instances līdz šim ir likušās pilnīgā mierā? Tiešām atšķirsim populismu no reālā darba un varbūt šodien ķersimies pie darba!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Sāk šķist, ka šitā tīšā, garā runāšana, kas šeit tiek ražota, rada iespaidu, ka šie daudzo priekšlikumu iesniedzēji vienkārši nevēlas, lai mēs šodien pieņemtu šo likumu otrajā lasījumā. Viņi vēlas, lai viņiem dotu iespēju paārdīties vēl kādu nedēļu, parādīt mēli vai pabļaustīties pie Saeimas. Tāpēc es jau priekšlaicīgi aicinu: strādāsim tik ilgi, kamēr mēs šo likumu pieņemsim, neatkarīgi no tā, lai cik ilgi tas arī būtu.

Tas tā, starp citu.

Tagad, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, jāteic, ka tas ir vairāk nekā jocīgs, pat ārkārtīgi jocīgs, tikpat jocīgs, cik viens otrs tā atbalstītājs. Lūk! Jo nepietiek ar nevēlēšanos mācīties latviešu valodu valsts un pašvaldību finansētajās skolās, kas ir skaidri saprotama lieta. Bet nē, tagad jau bāžas iekšā privātajā sistēmā, mierīgi atdod savus bērnus mācīties tādā valodā, kam nav nekāda sakara ar valsts valodu, līdz ar to liedzot iespēju nopietni apgūt valsts valodu... Nē, tagad vēl ir vajadzīga arī naudiņa! Ja jau jūs esat tādi cēli idejas cilvēki, tad dabūniet to naudiņu un finansējiet, un izbeidziet te draudēt ar to starptautisko pļāpāšanu! Nu jau jūs kļūstat vairāk nekā smieklīgi. Tāpat kā tādi cileviči kādreiz draudēja ar Maskavu un ar skriešanu sūdzēties uz Maskavu. Šis pats Cilevičs un viņam līdzīgie tagad draud ar nezin kādām pilsētām un ar nezin kādām valstīm. Nekļūstiet smieklīgi! Ja jūs gribat šeit nopietni runāt, tad nāciet un pārlieciniet cits citu, bet nesāciet vecu veco dziesmu, kas stipri atgādina vienas krievu vecenītes tieksmi mūžīgi skriet pie cara tētiņa un viņam par kaut ko sūdzēties.

Tā kā es labi zinu, kā jūs strādājat Briselē un Strasbūrā, kā jūs ražojat šos gara bērnus, ko visādi arkadjevi pēc tam publicē, lai baidītu Latvijas Republikas pilsoņus, tad acīmredzot tādā pašā garā jūs visu laiku domājat turpināt. Un ne jau bez nolūka, protams. Tāpēc nonākšana jau līdz tādai bezkaunīgai prasībai, ka uzdrīkstas pieprasīt no valsts finansējumu izglītībai privātajās skolās... Nu tālāk vairs nav kur iet!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu diskutēt ar Dobeļa kungu, lai netērētu velti laiku, bet atļaujiet man tomēr vēl vienu reizi izpaust savu pārsteigumu par mūsu izglītības un zinātnes ministra praktiski nulles kvalifikāciju.

Par ko viņš vispār runāja?

Mēs ļoti labi zinām, ka visas tādas runas par izglītības sistēmām un valodām ir fikcija. 70% skolēnu mācās valsts valodā, 30% skolēnu pagaidām mācās krievu valodā un ne vairāk kā 1% skolēnu mācās visās citās mazākumtautību valodās. Varbūt vienīgi poļu nacionālā izglītības sistēma ir mazliet attīstītāka arī kaut kur citur, nevis tikai Rīgā. Un vēl. Mēs varam to demonstrēt tikai ārzemēs, lai visus pārliecinātu it kā par mūsu demokrātiju, bet ne citur.

Un visi šie pārmetumi cienījamam Plinera kungam... Ministrs skaidroja pavisam citu jautājumu, kur ir runa par atklātu diskrimināciju un kur ir acīm redzama pretruna ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Es gribētu tikai piebilst, ka tad, ja mēs patiešām būtu valsts ienaidnieki, mēs šodien nepiedāvātu grozīt šo Latviju aizskarošo likumdošanas pantu, vadoties pēc principa: jo sliktāk, jo labāk! Taču, ja mēs neatbalstīsim PCTVL vai TSP priekšlikumu, tieši tad mums būs, turklāt ļoti ātri, nopietnas problēmas Rietumos.

Un sakarā ar to es tomēr lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Tā kā 24. un 25.priekšlikums ir saistīti savā starpā, es atļaušos runāt par šo priekšlikumu būtību kopumā un varbūt vēl vienu reizi atkārtot kādu Borisa Cileviča tēzi. Neskatoties uz vispārpieņemtajām cilvēktiesību normām un uz tiesību precedentiem pasaulē... jā, precedenti jau ir, daļa no varas partijām - ne visas, bet daļa no varas partijām -, es uzskatu, vēl joprojām nav gatavas atsaukt šo te vēl vienu, manuprāt, diskriminējošo normu.

Manuprāt, ir pienācis pēdējais brīdis atzīt, ka visas privātās skolas ir vienādas. Jā, visas privātās skolas ir vienādas, un līdz ar to tām jābūt vienādām iespējām saņemt finansējumu no valsts. Ja mēs to neizdarīsim tagad, tad kāds noteikti griezīsies starptautiskajās organizācijās un, es domāju, noteikti panāks tādas normas atcelšanu, kā tas jau ir noticis, starp citu, Kanādā, jo 1999.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina, ka valstij ir jāpiešķir finansējums arī privātajām ebreju reliģiskajām skolām, ne tikai katoļu skolām. Līdz ar to lūdzu balsot “par” šiem abiem priekšlikumiem.

Taču, kas attiecas uz Tabūna kunga šeit teikto, tad attiecībā uz ebrejiem, es domāju, tuvākajā laikā ar šā kunga lietu nodarbosies Saeimas Ētikas apakškomisija.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 24. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godātie kolēģi! Tā kā 25.priekšlikums, ko iesnieguši Jurkāns un Urbanovičs, ir identisks iepriekšējam, vai ir nepieciešams balsot?

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 26. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 27.priekšlikums, ko izvirzījusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija skatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir būtisks. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir ļoti būtisks. Komisija to atbalstīja. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 30.priekšlikums, kuru izvirzījusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jakov, jāiet mājās!”) (Dep. J.Pliners: “Es arī tā uzskatu!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es uzdevu sev jautājumu: “Kāpēc valdošie deputāti izvēlējās šo visradikālāko, visbargāko minoritāšu skolas pseidoreformu?” Sen jau saprotams, ka radikāļiem nav vajadzīga mūsu bērnu latviešu valoda. Viņiem vajag, lai šie bērni zinātu savu vietu.

Šim absurdam ir vienkāršs izskaidrojums, kuru var formulēt vienā vārdā. Šis vārds ir “atriebība”. Vismaz trīs reizes, vadoties no atriebības emocijām, valdība un valdošo partiju deputāti pieņēma represīvus, nehumānus risinājumus mazākumtautību skolu sistēmas pārveidošanai. 90.gadu vidū represīva pieeja guva pārsvaru to politiķu galvās, kuri vadījās nevis no veselā saprāta vai atbildības sajūtas, bet no tumšām un primitīvām tieksmēm - no atriebības par padomju okupācijas gadiem. Par visiem noziegumiem, kurus ir izdarījusi padomju vara, tagad būs jāatbild Latvijas krievu un citu mazākumtautību bērniem. Latvijas krievu skolu faktiska likvidācija - tā ir radikāļu atriebība par savu gļēvulību un kolaboracionismu gadu desmitu laikā, kad lielākā daļa no tagadējās valdošās elites disciplinēti un apzinīgi kalpoja padomju varai, stiprinot tās ideoloģiju. Otrreiz atriebības principi izpaudās 1998.gada oktobrī, kad 6.Saeimas pēdējā darbadienā steidzīgi nobalsoja par mazākumtautību izglītības visbargāko reformu: tikai valsts valodā! Trešo reizi atriebības princips ir uzvarējis šogad, kad pēc krievu kopienas masu mītiņiem Rīgā, pēc masveidīgām protesta akcijām labējās partijas galu galā ir sapratušas, ka Latvijas krievu lingvistiskā kopiena ir reāls, dzīvs, eksistējošs spēks, kas ir apņēmības pilns pretoties valsts realizētajai asimilācijas politikai un aizstāvēt mazākumtautību skolas. Valdošās labējās partijas nolēmušas atriebties par savu uztraukumu un vēlreiz izkropļot Izglītības likumu, atceļot jau gandrīz panākto kompromisa risinājumu, kuru pavisam nesen akceptēja valdība. Atbildīgās komisijas šodien piedāvātais variants, kurš pēc būtības paredz atgriešanos pie bezkompromisa pārejas uz latviešu valodu mazākumtautību vidusskolās, ir liels solis atpakaļ. Un krievu skolu aizstāvjiem tā ir papildu motivācija, lai turpinātu protesta akcijas.

Tos deputātus, kuri grib saīsināt ceļu uz kompromisu un sabiedrības integrāciju, tomēr aicinu šodien atbalstīt loģisko PCTVL frakcijas priekšlikumu un izslēgt no pārejas noteikumiem normu, kura paredz gandrīz pilnīgu pāreju uz izglītību valsts valodā minoritāšu skolās. Sen ir pienācis laiks atbrīvoties no atriebības gara. Mēs dzīvojam un dzīvosim vienā valstī. Un, jo agrāk valdošās partijas to sapratīs, jo labāk būs.

Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 30. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 31.priekšlikums. To ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Vaidere, Tabūns, Seile un Dobelis. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un vienojās tā saturu iekļaut 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 31. un 32.priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret 31.priekšlikumu? Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēs par 31.priekšlikumu? Tad jūs esat par ātru pieteicies. Tātad deputātiem pret 31.priekšlikumu nav iebildumu. Tātad deputātiem ir iebildumi pret 32.priekšlikumu, un Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēt.

Atklājam debates.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es tomēr gribētu saņemt atbildi uz ļoti vienkāršu jautājumu - kas ir priekšlikuma autors? Es pats piedalījos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un mani informēja, ka kaut kāda nezināma darba grupa esot sagatavojusi šo priekšlikumu. Un papīrs ar to bija pievienots kopsavilkumam.

Mēs gribētu zināt, kas ir šis krievu tautas ienaidnieks, kas uzņemas atbildību par šo tekstu. Mēs gribētu to zināt, es gribētu saņemt šodien atbildi no komisijas vadītāja.

Sēdes vadītāja. Par to acīmredzot jums jādiskutē komisijā. Pašreiz mēs diskutējam par 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs jau diezgan ilgi diskutējam par šo jautājumu, un es ierosinu pārtraukt debates par minoritāšu izglītības formām un būtību. Es aicinu jūs uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu no juridiskās loģikas un veselā saprāta viedokļa. Es saprotu, ka vairumam no jums šis nav prioritārs jautājums, tāpēc jūs varat arī neiedziļināties šajā problēmā. Tāpēc atgādināšu, ka pagājušā gada maijā valdība pieņēma noteikumus, kuros tieši noteica arī bilingvālās izglītības formas un metodes vidusskolās - valsts un pašvaldību finansētās vidusskolās. Galvenā to būtība ir šāda - ne mazāk kā pieci priekšmeti valsts valodā (bez latviešu valodas un literatūras). Un iespējams (līdz 40%) mācīt arī minoritātes valodu. Šie noteikumi bija ļoti plaši izreklamēti, par tiem tika paziņots visām starptautiskajām organizācijām. Skolu administrācijas sāka gatavot savas konkrētās programmas. Šis darbs turpinās, notiek aktīvas sarunas ar ministriju. Vecāki noticēja, ka varbūt tas ir patiešām pirmais solis pretī normālam dialogam, un tā tas tiešām ir. Es gribu atgādināt jums šīs diskusijas.

Godājamie kolēģi! Likums tika atvērts un valdība mainīja šo likumu tādēļ, lai izveidotu juridisku, likumisku bāzi šiem valdības noteikumiem.

Un nu es gribu uzdot konkrētus jautājumus augsti godātajam ministram Šadurska kungam un deputātam Strazdiņa kungam.

Pirmais jautājums. Vai jūs uzskatāt, ka šis formulējums patiešām atbilst tiem principiem, kas ir ierakstīti noteikumos?

Otrais. Ja jūs tā uzskatāt un tā apgalvojat līdz šai baltai dienai, tad es ļoti gribētu lūgt jūs nosaukt konkrētus obligātās mācību programmas priekšmetus, kas, jūsuprāt, ir saistīti ar minoritātes kultūru un identitāti. Vai tā ir fizika un matemātika, kuru daudzās skolās valdības apstiprināto noteikumu ietvaros ir paredzēts arī turpmāk mācīt minoritātes valodā? Kādi ir šie priekšmeti?

Un trešais. Jūsu nosaukto priekšmetu apjoms. Vai tur patiešām sanāk 40% vai 20%? Es, godīgi sakot, bez tāda priekšmeta kā krievu literatūra neko citu iedomāties nevaru... Vai jūs uzskatāt to par pareizu? Vai, piemēram, Krievijas vēsture varētu tikt uzskatīta par obligātu priekšmetu un iekļauta vidusskolas programmā? Es nedomāju, ka tas būtu pareizi. Un vai jūs tiešām domājat, ka varēsiet pierādīt bērnu vecākiem vai starptautiskajām institūcijām, ka matemātika vai fizika ir patiešām saistīta ar krievu vai poļu etnisko identitāti? Es ļoti gribētu dzirdēt atbildi uz šiem jautājumiem, lai mēs rīkotos saskaņā ar normālu juridisko loģiku.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es esmu dziļi iepriecināts, jo beidzot es pirmo reizi dzirdu no oponentu puses konkrētus jautājumus, uz kuriem varu atbildēt.

Par Cileviča kunga iepriekš sacīto. Atcerēsimies nedaudz faktus! Ministru kabineta noteikumi, kuri tika pieņemti pavasarī, tomēr netraucēja... Tagad Cileviča kungs saka: sākās pozitīva rosība. Jā, sākās pozitīva rosība. Mums tika solītas tukšas skolas. Neizskatās, ka tajā brīdī tas apmierinātu reformas oponentus. Bet laikam visam jūsu teiktajam var ticēt ar apmēram tādu pašu ticamības pakāpi.

Par jautājumiem. Vai 32.priekšlikuma redakcija atbilst Ministru kabineta noteikumiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu? Jā, atbilst simtprocentīgi.

Otrais jautājums. Par mācību priekšmetiem. Runājot par vispārējās vidējās izglītības saturu, jāteic, ka mēs varam novilkt ļoti ciešas paralēles starp humanitārā un sociālā bloka priekšmetiem un šeit minētajiem citiem priekšmetiem, kas saistīti ar mazākumtautību kultūru un identitāti.

Cileviča kungs var tikai vienu priekšmetu saskaitīt, taču man, skaitot skatoties standartā, skaitīšana ir laikam izdevusies krietni labāk, jo es esmu saskaitījis apmēram desmit priekšmetus.

(Izsaucieni no zāles.)

Ģeogrāfija, dabaszinības, veselības mācība, mūzika, kultūras vēsture, psiholoģija, politika un tiesības, vēsture, sports, bizness un ekonomikas pamati... varbūt pietiks.

Bija vēl trešais jautājums. Apjoms. Nav ne mazāko problēmu to realizēt līdz 40%, atbilstoši standartam.

Un, ja man ir vēl pusminūte, lai uzstātos šajā tribīnē, es gribu pateikt lielu paldies Plinera kungam, jo viņa iepriekšējā uzrunā es dzirdēju brīnišķīgu vārdkopu “padomju okupācija”. Paldies, Plinera kungs! Es ļoti ceru, ka tas ir visas opozīcijas, nu vismaz opozīcijas lielākās daļas, viedoklis.

Taču jūsu teiktajā mani drusku satrauca otrs vārds - “atriebība”. Nu, jā, padomju okupācijas laikā bija tā - vai nu mēs apspiežam viņus, vai viņi mūs, jo demokrātijas nebija un cita ceļa nebija. Ja jūs, Plinera kungs, savā domāšanā neesat ticis tālāk kā šie - “mēs viņus vai viņi mūs” -, tad, piedodiet, jums ir ļoti miglains priekšstats par integrāciju, jums ir ļoti miglains priekšstats par demokrātiju, un jums ir ļoti miglains priekšstats par mūsu sabiedrības attīstības scenārijiem. Es domāju, ka šo uzskatu popularizēšana ne sevišķi nobriedušos prātos ir pirmais ceļš uz ekstrēmisma eskalāciju.

Un visbeidzot es gribu arī no šīs tribīnes pateikt: godātie deputāti, nevar vieglprātīgi un bezatbildīgi mētāties ar vārdiem! Tas, ko es šodien dzirdu no šīs tribīnes, lielākoties ir kūdīšana uz nepakļaušanos likumam. Tāda rīcība no deputātu puses - tas ir, maigi izsakoties, nesaprotami.

Sēdes vadītāja. Godājamais ministra kungs! Atļaušos jūsu teikto nedaudz palabot. Acīmredzot jūs domājāt, ka Ministru kabineta noteikumi atbilst likumam, nevis otrādi.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Redziet, kārtējo reizi deputātam Borisam Cilevičam ir jāatgādina tādas lietas, kuras viņam jau nu gan vajadzēja zināt. Kas tad ir prioritāte? Vai prioritārs ir likums vai valdības noteikumi? Un šeit nākt un runāt, ka likums tika pieskaņots valdības noteikumiem, - tas ir vairāk nekā jocīgi. Tā nu ir vienkārši tāda liela nezināšana. Nu var jau arī to piedot.

Un otrs. Iesniedzēji šodien runā par dialogu, par godīgu attieksmi, par sarunām, un tad nu man jāprasa jums tā: kāpēc jūs apkaunojat vienu godīgu cilvēku, kurš arī sēž jūsu rindās, bet kura šodien šeit nav? Tas ir Valērijs Karpuškins, kurš acīmredzot vēl vakar bija Maskavā un ļoti sekoja līdzi mūsu futbolistu cīņām. Nezinu, vai viņš šodien ir Maskavā vai kaut kur citur, bet zālē viņa visu dienu nav. Bet nezin kāpēc viņš visu dienu ir balsojis kopā ar jums. Kam ir vajadzīga tāda mākslota, negodīga rīcība? Es jums teikšu tā: kauna jau nu jums gan šinī gadījumā nav! Nu nevajag taču ar tādiem paņēmieniem cīnīties par savu taisnību!

Sēdes vadītāja. Vārds referentam - deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija intensīvi strādāja pie šā likuma, analizēja visas iespējamās tā darbības sekas. Mēs konsultējāmies ar daudziem konsultantiem, kas ir ļoti zinoši šajā jautājumā, un sadarbojāmies arī ar citām Saeimas komisijām. Tā ka mūsu redakcija ir tiešām ilgstoša darba rezultāts, un nu mēs sēdē piedāvājam jums šo variantu, ko komisija akceptēja. Nekāda oficiāla darba grupa netika dibināta. Tas bija komisijas ikdienas darbs, ko ir tiesības darīt jebkurai mūsu Saeimas komisijai. Un labojums tika pieņemts ar vienu mērķi, cienījamais Plinera kungs un Cileviča kungs, - lai nostiprinātu mazākumtautību valodu statusu skolā. Lai jums nebūtu iespējas kliegt par kaut kādām atriebībām, par to, ka mēs esot atriebīgi cilvēki. Gluži otrādi! Mēs gribam ievērot šīs cilvēktiesības, lai neviena skola neaizmirstu mācību saturā iekļaut un pasniegt tos priekšmetus, kas skar nacionālo identitāti un kultūru. Tieši šo iemeslu dēļ mēs izdomājām un jums piedāvājam šo redakciju, ko komisija jau izskatīja un pieņēma.

Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo redakciju. Un es ļoti lūdzu arī Buzajeva kungu, kurš jau pirmajā intervijā iedeva krievvalodīgajai presei vienu daļu no šā labojuma, pārrēķinot, ka nu tagad mazākumtautību izglītība būšot tikai 10-15% apmērā... Tas nebija godīgi no jūsu puses, jo jūs piedalījāties komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strazdiņa kungs gan nepieminēja nevienu priekšmetu, bet Šadurska kungs gan pieminēja veselu virkni. Tagad es saprotu, ka, piemēram, sports piemīt kaut kādas mazākumtautības kultūras identitātei, ka bizness ir, piemēram, krievu nacionālais vaļasprieks un tā tālāk.

Šadurska kungs, mēs taču esam pieauguši cilvēki! Tas vienkārši nav nopietni! Tas izskatās smieklīgi. Dobeļa kungs šajā gadījumā bija daudz godīgāks. Viņš teica atklāti: “Jā, jūs varat izmest šos noteikumus!” Jūs neminējāt fiziku un matemātiku, kas, kā jūs labi zināt, sagādā vislielākās galvassāpes visās skolās, jo skolotāju trūkst, bērni nezina... nedz skolotāju pietiek, nedz bērniem ir zināšanas... Jā, sakiet godīgi, ka jūs nolēmāt atkal stiprināt šo likumu. Jūs apvainojāties uz tiem piketētājiem un nolēmāt atriebties. Jā, jūs to noliedzat, bet jūs gribat atriebties, neko citu! Un, Strazdiņa kungs, jūsu vārdi un jūsu paziņojums tika uzskatīti par ņirgāšanos. Parunājiet ar cilvēkiem! Tas ir absolūti pretēji tam, ko jūs apgalvojat. Ziniet, nu būsim tomēr godīgi! Mācieties no sava labā drauga un kolēģa Dobeļa kunga! Vismaz viņš parāda savu būtību un runā to, ko domā, - atšķirībā no jums.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu tikai atgādināt kolēģiem, ka es nesaņēmu atbildi uz savu vienkāršo jautājumu: “Kas ir šā teksta autors?” Kāpēc visi slēpjas cits aiz cita muguras? Jūs varat nosaukt uzvārdu, konkrētu adresi... adresi nevajag, bet uzvārdu es tomēr gribētu dzirdēt. Vai tie ir kādi nezināmi eksperti, vai tas ir kāds pavisam slepens Ribentropa-Molotova pakts? Man tomēr lūgums: nosauciet konkrētu uzvārdu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es gribu pateikt dažus vārdus Šadurska kungam. Jūs nosaucāt dažus mācību priekšmetus. Taču es uzskatu, ka matemātika, fizika, ķīmija ir saistīta ar manu nacionālo identitāti. Un, ja jūs to noliedzat, tad par to mēs strīdēsimies Satversmes tiesā.

Es gribu visus jūs pārliecināt par to, ka tad, ja šis likums tiks šajā variantā pieņemts, jūs sagaidīsiet ne tikai tādus piketus, bet daudz lielākus un stingrākus.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību tam faktam, ka nupat no šīs tribīnes izskanēja atkal draudi un kūdīšana uz... es nezinu, uz kādām akcijām. Es citēju to, ko teica nupat Golubova kungs: “Jūs sagaidīsiet ne tikai piketus, bet kaut ko vēl!”

Golubova kungs, nu vienreiz taču ir jāsaprot, uz kura krēsla jūs sēžat! Vai jūs esat likumdevējs vai ekstrēmists? Apvienot to ir diezgan grūti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godājamie kolēģi, es aicinu jūs runāt par konkrēto priekšlikumu! Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais 32.priekšlikums.

Debatēs ir pieteicies vēl deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tieši tā. Es runāšu par priekšlikumu. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir nelikumīgs un pret cilvēktiesībām vērsts.

Es gribu pateikt tikai vienu: es zinu, uz kāda krēsla es sēžu, un es daru to, ko no manis pieprasa mani vēlētāji.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Iepriekšējais balsojums bija par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris.

Lūdzu, Golubova kungs! Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu - priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 1.jūnijs. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.janvāris. Paldies.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu izdarīt Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 20.punkta.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimā izskatāmo dokumentu nr.1846. Uz trešo lasījumu likumprojektam “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 2. -Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Arī 4.priekšlikums ar to pašu ir saistīts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 9. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 13.priekšlikums ir par šo pašu 14.punktu. Arī tas ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Likums “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” un lūdz to atbalstīt, jo faktiski šis likumprojekts ir paketē ar likumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un likumu par Vēlētāju reģistru, un tas praktiski sakārto visas tās lietas, kas ir saistītas ar vēlēšanu un vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Komisija lūdz arī šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S.Šķesters. Tā kā šis likumprojekts ir mūsu komisijas likumprojekts, kas tapis sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, tad komisija to izskatīja un lūdz deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris un izskatīšana - 29.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.janvāris, izskatīšana - Saeimas 29.janvāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.1859.

Likumprojekta trešajam lasījumam no finanšu ministra Dombrovska ir saņemts viens priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Tā kā priekšlikumu vairāk nav, lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu arī trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemts.

Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1861. Komisija likumprojektu sagatavojusi uz trešo lasījumu. Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi 1.priekšlikumu, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un šis priekšlikums ir no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1862. Arī šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā, un ir saņemts viens - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tad ...

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1863. Uz trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1864. Arī šis likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu.

1.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo ir izveidota speciāla darba grupa, lai izvērtētu, kā šo jautājumu tālāk visā likumdošanā risināt. Tāpēc ir lūgums šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt, lai nekavētu pārējo likuma pantu stāšanos spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikums ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un arī šis priekšlikums no komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir ierosinājums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikums ir saņemts no labklājības ministres Staķes kundzes. Šis priekšlikums no komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 5.priekšlikums ir saņemts no labklājības ministres Staķes kundzes. Šis priekšlikums no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 6. - arī labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un tas no komisijas puses ir atbalstīts pēc redakcionāla precizējuma izdarīšanas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7. - labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Likumprojekts ir pieņemams trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu un konstatēja, ka uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Tomēr komisijai šis likumprojekts izraisīja nopietnas diskusijas sakarā ar ģenētiski modificētu produktu likteni un marķēšanu Latvijā. Komisija nolēma, ka tiks nosūtīta gan Vides ministrijai, gan arī Labklājības ministrijai vēstule ar priekšlikumu izstrādāt grozījumus Latvijā eksistējošajos normatīvajos aktos, kuri varētu pasargāt mūsu tautu un mūsu zemi no ģenētiski modificētas pārtikas un citu ģenētiski modificētu organismu ievešanas Latvijā.

Mēs, protams, vēlētos, lai šāda iespēja tiktu izslēgta vispār. Kartahenas protokols jau lielā mērā šo situāciju regulē, bet mēs vēlētos papētīt, vai šī situācija nav labojama vēl daudz radikālāk.

Un tāpēc es aicinu gan Sociālo un darba lietu komisiju, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pievērsties šiem jautājumam un mēģināt risināt to Latvijas nākotnei labvēlīgā veidā.

Kā jau es teicu, priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ārlietu komisija, izskatot minēto likumprojektu otrajā lasījumā, konstatēja, ka priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinām jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuru iesniedza Ministru kabinets. Šis ir tas slavenais likumprojekts, ar kuru tika ierosināts zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā mērā atzīt par administratīvu pārkāpumu.

Juridiskā komisija, izskatījusi minēto likumprojektu, neatbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu neatbalstīt to pirmajā lasījumā, jo mēs pagājušajā nedēļā situāciju labojām un atjaunojām to normu Krimināllikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 74, atturas - 10. Likumprojekts nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu nr.530 - “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Izdarot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji, kādiem jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem. Likumā īpaši nosaka to, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tiek radīts nodrošinājums tam, ka birojā ne pie kādiem apstākļiem nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgas pie attiecīgajām organizācijām.

Ievērojot to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrās daļas 7.punktā pašreiz ir noteikts, ka par biroja priekšnieka amata pretendentu var būt persona, kura nav vai nav bijusi kādas ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, arī biroja amatpersonām un darbiniekiem tiek noteikts tāds pats atbilstošs nosacījums.

Likumprojekts paredz, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai kura ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

Realizējot šādus nosacījumus, tiek izslēgta iespējamība, ka birojā strādās personas, kuru pagātne ir saistīta ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Tādi paši kritēriji, kādus likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, pašreiz ir paredzēti Prokuratūras likumā, kur ir noteiktas prasības prokuroriem un prokuroru amata kandidātiem. Turklāt vairāki no likumprojektā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem ir paredzēti vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos un ir attiecināti, piemēram, uz valsts civildienesta ierēdņiem un uz valsts specializētā civildienesta ierēdņiem.

Likumprojektā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un lai neradītu situāciju, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji ir smagāki nekā biroja priekšniekam, jaunā redakcijā tiek izteikta likuma 4.panta otrā daļa, attiecīgi precizējot arī biroja priekšniekam noteiktos atbilstības kritērijus.

Tātad, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, Juridiskā komisija atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu nr.562 - “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Grozījumi paredz aizstāt vārdu “Ģenerālprokuratūra” ar vārdu “prokuratūra” un vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “Tiesu administrācija”. Tās pēc būtības ir vienkārši precizējošas un saskaņojošas normas.

Tātad, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, Juridiskā komisija atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Vai Buzajeva kungam ir kāds cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1847 - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, otrais lasījums. Uz otro lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Bekasovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, izskatījusi šo likumprojektu, konstatēja sekojošo. Pēc Latvijas Republikas Muitas pārvaldes datiem, no Ukrainas uz Latviju tika eksportēta 1691 tonna jēlādu, un tādā pašā periodā tika arī reeksportētas Ukrainas izcelsmes jēlādas, un arī to ir bijis liels daudzums - 821 tonna. Šādā situācijā Ukrainas puse var piemērot attiecīgus drošības pasākumus, ja reiz brīvās tirdzniecības režīms izraisa reeksportu uz kādu trešo valsti.

Vienlaikus komisija secināja, ka ir nepieciešams nodrošināt Latvijas jēlādu pārstrādes uzņēmumus ar noteiktu izejvielu apjomu bez eksporta nodevas. Ja Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums netiks papildināts ar šiem izņēmumiem, tad Ukrainas puse ir tiesīga veikt drošības pasākumus.

Ārlietu komisija konstatēja, ka minētais likumprojekts šo problēmu pilnīgi atrisina un atbalsta Latvijas jēlādu pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma aicināt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Godātie kolēģi! Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku pieņemšanai otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Godātie kolēģi! Ievērojot iepriekš teikto un arī to, ka šā likumprojekta steidzama pieņemšana ir gan Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēju interesēs, es aicinu jūs izskatīt minēto likumprojektu un atbalstīt to otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” paredz, ka politiskās partijas kārtos grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 13.janvāra sēdē un atbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim!

A.Latkovskis. 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pašreiz likuma “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu” 3.pantā ir noteikts, ka Tieslietu ministrija koordinē šos jautājumus un attiecīgo saistību izpildi. Latvija, protams, piedalās starpvalstu novērtēšanas procesā, un to veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas ir tieši tā pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar minētajiem jautājumiem.

Līdz pērnā gada 1.aprīlim birojs bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet šobrīd tas ir nodots Ministru prezidenta pārraudzībā. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus minētajā likumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 16, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja izmaiņas Centrālās zemes komisijas sastāvā. Šīs izmaiņas iesniedza un motivēja Vides ministrija. Vides ministrija iesaka atsaukt līdzšinējo Vides ministrijas pārstāvi Gunti Liepu un viņa vietā apstiprināt Sandru Bērziņu.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta to. Izmantojot izdevību, es gribētu izteikt atzinību Guntim Liepam par ilggadējo darbu un ieguldījumu gan vides sektorā, gan Centrālās zemes komisijas darbā.

Lūdzu šo lēmuma projektu apstiprināt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Saeimas Prezidijs paziņo, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē Saeimas Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam, pamatojoties uz viņa iesniegumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova - jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par izglītības reformu. Šo jautājumu mēs nodosim ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Kalniņa, Brigmaņa, Šķestera, Ozoliņa un Breša - jautājumu finanšu ministram Valdim Dombrovskim par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamo akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu. Šo jautājumu mēs nododam finanšu ministram.

Godājamie deputāti! Gribu atgādināt, ka pulksten 17.00 ir jautājumu un atbilžu sesija. Šodien uz deputātu jautājumiem atbildēs labklājības ministre Dagnija Staķe.

Godājamie kolēģi, darba kārtība ir izskatīta. Līdz ar to Saeimas sēde tiek uzskatīta par slēgtu.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Juris Dobelis, Alberts Krūmiņš, Dzintars Jaundžeikars, Ināra Ostrovska, Aigars Pētersons, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Jānis Urbanovičs un Inese Vaidere.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Deputāti ir saņēmuši rakstisku labklājības ministres atbildi un ir apmierināti ar šo atbildi, tādēļ pulksten 17.00 jautājumu un atbilžu sesija nenotiks.

Paldies!

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde

2004.gada 22.janvārī

 

Par darba kārtību
Priekšlikums - dep. Gundars Bērziņš (par)
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā”.

(1835. un 1835.a dok., reģ. nr.586)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””

(1856. un 1856.a dok., reģ. nr.588)

Par likumprojektu “Par K.Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”

(1865. un 1865.a dok., reģ. nr.589)

Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”

(1867. un 1867.a dok., reģ. nr.590)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”

(1868. un 1868.a dok., reģ. nr.591)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

(1869. un 1869.a dok., reģ. nr.592)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””

(1870. un 1870.a dok., reģ. nr.593)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””

(1871. un 1871.a dok., reģ. nr.594)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””

(1872. un 1872.a dok., reģ. nr.595)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””

(1873. un 1873.a dok., reģ. nr.596)

Par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”

(1874. un 1874.a dok., reģ. nr.597)

Par likumprojektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums”

(1875. un 1875.a dok., reģ. nr.598)

Priekšlikums - dep. A.Slakteris (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””

(1876. un 1876.a dok., reģ. nr.599)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””

(1877. un 1877.a dok., reģ. nr.600)

Par likumprojektu “Likums par pašvaldībām”

(1879. un 1879.a dok., reģ. nr.601)

Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”

(1888. dok., reģ. nr.605)

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Jaundžeikaram”

(1855. dok.)

Likumprojekts “Par K.Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1.lasījums) (Steidzams)

(1865. un 1865.a dok., reģ. nr.589)

Ziņo - dep. A.Rugāte
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1888. dok., reģ. nr.605)

Ziņo - dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1888. dok., reģ. nr.605)

Ziņo - dep. L.Mūrniece
Likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums” (2.lasījums) (Steidzams)

(1666. un 1666.b dok., reģ. nr.543)

Ziņo - dep. S.Šķesters
Debates - dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1531. un 1531.b dok., reģ. nr.516)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Debates - dep. I.Solovjovs
- dep. M.Kučinskis
- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (2.lasījums)

(1101. un 1866. dok., reģ. nr.387)

Ziņo - dep. J.Strazdiņš
Debates - dep. J.Pliners
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. J.Sokolovskis
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. A.Tolmačovs
- dep. A.Aleksejevs
Paziņojumi - dep. I.Vaidere
- dep. B.Brigmane
- dep. S.Bendrāte
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. N.Kabanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kiršteins
- dep. I.Ostrovska
- dep. N.Kabanovs
- dep.A.Golubovs
- dep. R.Pīks
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.K.Kariņš
- dep. I.Druviete
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners
- dep. J.Strazdiņš
- dep. J.Pliners
- dep. A.Tolmačovs
- dep. J.Dobelis
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. J.Pliners
- dep. N.Kabanovs
- dep. I.Druviete
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Aleksejevs
- dep. V.Orlovs
- dep. A.Mackevičs
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. V.Agešins
Paziņojums - dep. J.Stalidzāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns
- dep. I.Ribakovs
- dep. S.Fjodorovs
- dep. V.Buzajevs
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (pret)
Debašu turpinājums - dep. J.Sokolovskis
- dep. P.Tabūns
- izglītības un zinātnes ministrijas   parlamentārā sekretāre A.Kalniņa
- dep. J.Pliners
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. V.Agešins
- izglītības un zinātnes ministrijas   parlamentārā sekretāre A.Kalniņa
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Buzajevs
- dep. S.Fjodorovs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.Bartaševičs
- dep. L.Ozoliņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Pliners
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Aleksejevs
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. B.Cilevičs
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Agešins
- dep. J.Pliners
- dep. V.Buzajevs
- dep. B.Cilevičs
- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Golubovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” (3.lasījums)

(1846. dok., reģ. nr.84)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1417)

Ziņo - dep. V.Šiliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1856. un 1856.a dok., reģ. nr.588)

Ziņo - dep. S.Šķesters
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” (3.lasījums)

(1859. dok., reģ. nr.461)

Ziņo - dep. Ē.Škapars
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (3.lasījums)

(1861. dok., reģ. nr.485)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (3.lasījums)

(1862. dok., reģ. nr.486)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (3.lasījums)

(1863. dok., reģ. nr.487)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (3.lasījums)

(1864. dok., reģ. nr.488)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību” (2.lasījums)

(1533. un 1857. dok., reģ. nr.517)

Ziņo - dep. I.Vaidere
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” (2.lasījums)

(1463. un 1858. dok., reģ. nr.483)

Ziņo - dep. I.Vaidere
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums) (Noraidīts)

(1079. un 1842. dok., reģ. nr.372)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (1.lasījums)

(1625. un 1839. dok., reģ. nr.530)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (1.lasījums)

(1758. un 1840. dok., reģ. nr.562)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (2.lasījums)

(1672. un 1847. dok., reģ. nr.549)

Ziņo - dep. M.Bekasovs
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1686. un 1848. dok., reģ. nr.551)

Ziņo - dep. I.Vaidere
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1686. un 1848. dok., reģ. nr.551)

Ziņo - dep. I.Vaidere
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (1.lasījums)

(1746. un 1860. dok., reģ. nr.559)

Ziņo - dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu”” (1.lasījums)

(1703. un 1853. dok., reģ. nr.556)

Ziņo - dep. I.Vaidere
Lēmuma projekts “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”

(1896. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Urbanovičam
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram K.Šadurskim par izglītības reformu

(reģ. nr.22)

Par Saeimas deputātu jautājumu finanšu ministram V.Dombrovskim par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamo akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu

(reģ. nr.23)

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Datums: 22.01.2004. 09:02:22 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 22.01.2004. 09:10:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.1 "Grozījumi Augstskolu likumā"
Datums: 22.01.2004. 09:11:36 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1835 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"
Datums: 22.01.2004. 09:13:58 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1856 nodošanu komisijām

Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 22.01.2004. 09:14:42 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1865 nodošanu komisijām

Grozījumi Ārstniecības likumā
Datums: 22.01.2004. 09:15:22 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1867 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā
Datums: 22.01.2004. 09:15:56 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1868 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.592)
Datums: 22.01.2004. 09:16:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1869 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par policiju"
Datums: 22.01.2004. 09:17:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1870 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"
Datums: 22.01.2004. 09:17:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1871 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem"
Datums: 22.01.2004. 09:18:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1872 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"
Datums: 22.01.2004. 09:19:08 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1873 nodošanu komisijām

Grozījumi Ieroču aprites likumā
Datums: 22.01.2004. 09:19:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1874 nodošanu komisijām

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums
Datums: 22.01.2004. 09:24:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1875 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"
Datums: 22.01.2004. 09:25:00 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1876 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Datums: 22.01.2004. 09:25:38 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1877 nodošanu komisijām

Likums par pašvaldībām
Datums: 22.01.2004. 09:26:16 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1879 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.605)
Datums: 22.01.2004. 09:26:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1888 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz. Jaundžeikaram"
Datums: 22.01.2004. 09:29:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1855

Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:38:14 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1865 steidzamību

Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:38:44 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1865 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.605) (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:41:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1888 steidzamību

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.605) (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:41:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1888 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.605) (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:42:06 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1888 pieņemšanu 2.lasījumā

Vēlētāju reģistra likums (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:46:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Vēlētāju reģistra likums (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:48:54 bal026
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Vēlētāju reģistra likums (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 09:51:36 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1666B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:52:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:53:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:54:00 bal030
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:56:30 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 09:57:14 bal032
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 10:05:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1531B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 11:57:38 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 11:59:14 bal035
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 12:12:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 12:14:54 bal037
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 13:40:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 13:46:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 13:51:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Datums: 22.01.2004. 13:56:06 bal041
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:08:44 bal042
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:17:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:17:56 bal044
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:21:58 bal045
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Datums: 22.01.2004. 14:22:52 bal046
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:24:12 bal047
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:24:44 bal048
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:25:18 bal049
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:29:22 bal050
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:30:00 bal051
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:33:26 bal052
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:34:00 bal053
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:57:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 14:57:50 bal055
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 15:48:48 bal056
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 15:54:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:13:14 bal058
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:14:04 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1866 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:15:02 bal060
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /01.06.2004./

Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:18:00 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1846 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:19:18 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1856 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:19:52 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1856 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:21:06 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1859 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:22:28 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1861 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Darba likumā (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:23:22 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1862 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:24:12 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1863 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (reģ. nr.488) (3.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:26:34 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1864 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:28:54 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1857 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:29:52 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1858 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.372) (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:31:12 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1079 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:34:32 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1625 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:35:48 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1758 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:37:02 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1847 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu "Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:39:24 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1686 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu "Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:39:50 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1686 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu "Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.01.2004. 16:40:36 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1686 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par grāmatvedību" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:41:58 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1746 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2004. 16:43:46 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1703 pieņemšanu 1.lasījumā

Sestdien, 24.februārī