Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas pirmā sēde

2004.gada 15.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam Saeimas 15.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt grozījumus 15.janvāra sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu sēdes darba kārtībā iekļaut otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas re?īmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83 deputāti, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts ir slikts perversas politiskās domāšanas un vāji aizklāta rasisma paraugs, kas raksturīgs pēdējos desmit gadus politiskajām elitēm, kuras nemitīgi nomaina viena otru. Formāli mēs iestājamies Eiropā, bet mūsu rīcība un likumdošana daudzos virzienos atšķiras no eiropeiskās.

No kā vadās eiropieši, kad ļauj pašvaldību vēlēšanās piedalīties personām, kuras nav mītnes valsts pilsoņi? Viņi pamatoti uzskata, ka pašvaldības nepieņem valstij liktenīgus lēmumus, bet nodarbojas ar nodokļu maksātāju naudas sadali, lai apmierinātu to vitāli svarīgās vajadzības: uzturētu kārtībā ceļu segumu, ūdensvadus, piešķirtu lietošanai municipālos mājokļus, attīstītu sabiedrisko transportu un tā tālāk. Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Tieši no tā vadījās Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, kad 2001.gadā pieņēma 1500.rekomendāciju “Par imigrantu un ārvalstu rezidentu piedalīšanos Eiropas Padomes dalībvalstu politiskajā dzīvē”.

Citēju: “Demokrātiskā likumība prasa, lai visas sociālās grupas līdztiesīgi piedalītos politiskajā procesā, un valsts teritorijā likumīgi dzīvojošo nepilsoņu ieguldījums sabiedrības uzplaukumā vēl jo vairāk attaisno viņu tiesības ietekmēt dotajā valstī pieņemamos politiskos lēmumus.”

Sakarā ar to EPPA “uzstājīgi aicina dalībvalstu valdības garantēt aktīvās un pasīvās balsstiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem imigrantiem, kuri uz likumīgiem pamatiem dzīvo vismaz trīs gadus, neatkarīgi no viņu izcelsmes”.

Ko tad šīs viennozīmīgi saprotamās rekomendācijas vietā piedāvā Ministru kabinets? Tas ierosina piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kādam tūkstotim ārzemnieku, kuri periodiski atrodas Latvijā, un nepiešķirt šādas tiesības 500 tūkstošiem likumpaklausīgiem nodokļu maksātājiem, pie tam tādiem, kuri ir nodzīvojuši Latvijā nevis trīs gadus, bet gan - kā minimums! - 13 gadus, turklāt lielākā daļa - visus 30 gadus vai arī ir dzimuši šeit.

Valsts vara kā no nāves baidās piešķirt balsstiesības daļai no pašu tautas, tai lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju, kas līdztekus tiesību ierobežojumiem pilnvērtīgi izmanto dzimto valodu, to skaitā arī izglītības sistēmā, vēl ir pasludināta par nepilsoņiem. Zina kaķis, kura gaļu tas ir apēdis!

Paradokss slēpjas tajā, ka valsts vara, visai nemākulīgi cenšoties iztapt vienam saimniekam, ir aizmirsusi par otru. Liekas, ka likumprojekta autori - pretēji izveidojušamies tradīcijai - nav aizskrējuši konsultēties uz Amerikas vēstniecību. Jo ASV pilsonis, kurš dāsni ieguldījis naudu vietējā biznesā, saskaņā ar likumprojektu tiek savā beztiesībā pielīdzināts nepilsonim krievam.

Cienījamie kolēģi deputāti! Tā taču ir Satversme! Kā pamatoti ir konstatēts anotācijā, izdarot pamatlikumā izmaiņas, ir jāņem vērā Satversmes lakoniskais stils. Šajā jomā alternatīvais likumprojekts, ko ir piedāvājusi PCTVL frakcija, pelna lielāku ievērību. To teikumu, kurā ir runa par ierobežojumiem vēlēt un tikt ievēlētam, autori ierosina divkārt paplašināt. Mēs ierosinām to vispār izslēgt. Šādi mēs panāksim ne tikai saskaņošanu ar Eiropas Kopienas dibināšanas likumu, bet arī ar jau minēto EPPA rekomendāciju un veselu virkni citu rekomendāciju, kuras Latvija saņēmusi pēdējos trijos gados.

Aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Kučinska, Aigara Kalvīša, Vinetas Muižnieces, Gundara Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Gundars Bērziņš ir pieteicies runāt “par”.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Gribu vēlēt laimīgu Jauno gadu!

Runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko ir iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, sākumā es gribētu pieskarties motīviem un iemesliem, kāpēc tas ir iesniegts.

Šobrīd jau ir apkopoti dati par cenu pieaugumu jeb inflāciju iepriekšējā gadā. Tas ir 3,6%. Tas ir pats lielākais, pats augstākais inflācijas pieaugums kopš 1997.gada. Tas apmēram divreiz pārsniedz vidējo inflācijas rādītāju pēdējos trijos gados, kad vidējā inflācija bija 2%. Šis rādītājs ir augsts un biedējošs. Taču ir vēl arī otrs rādītājs, kas raksturo cenu pieaugumu pirmās nepieciešamības precēm, tātad iztikas minimuma groza cenu pieaugums. Šinī iztikas minimuma grozā ir iekļauti visi tie izdevumi, kas ir nepieciešami, lai cilvēks varētu izdzīvot. Tur ir izdevumi pārtikas iegādei, dzīvokļa apmaksa, visi pirmās nepieciešamības izdevumi, un šie izdevumi tiek rēķināti saistībā ar to summu, kas, lai šo pakalpojumu grozu un preču grozu iegādātos, nepieciešama vienā mēnesī. To vienkāršāk varētu saukt par krīzes iztikas minimumu, kā to agrāk varbūt arī sauca.

Ja paskatāmies Statistiskas komitejas apkopotos oficiālos datus par šo iztikas minimuma groza pieaugumu, tad redzam, ka situācija ir daudz dramatiskāka, nekā liecina šis cenu indeksa vai inflācijas rādītājs. Tātad pagājušā gada, 2003.gada, novembrī šī iztikas minimuma groza summa, izteikta latos, bija 94 lati 95 santīmi, gandrīz 95 lati. Ja atskatāmies gadu atpakaļ - uz 2002.gada novembri, kad sāka strādāt šī Saeima un šī valdība, kad sākās, ja tā varētu teikt, “jaunie laiki”, tad redzam, ka toreiz šī summa bija 88 lati 82 santīmi, tātad gada laikā pieaugums ikmēneša izdevumiem - vēlreiz atkārtoju, ikmēneša izdevumiem! - ir 6 lati 13 santīmi. Tādējādi, lai cilvēks varētu dzīvot iepriekšējā līmenī, neiegādājoties kaut ko papildus, viņam gadā ir vajadzīgi vairāk nekā 75 lati lieli papildu ienākumi, taču tas garantēs tikai viņa dzīves līmeņa nepazemināšanos, nevis radīs tā celšanos, un procentos tas ir apmēram 7%, tātad sastāda 6,9 procentus.

Paskatīsimies, kā tad ir gājis “vecajos” laikos! Pārlūkosim visu iepriekšējās Saeimas četru gadu darbības posmu - laiku no 1998.gada novembra līdz 2002.gada novembrim. Un situācija ir tāda, ka šis pieaugums iepriekšējos četros gados ir bijis 6 lati 33 santīmi. Četru gadu laikā - 6 lati 33 santīmi! Tātad, mīļā koalīcija, jums ir izdevies ielīst cilvēku kabatās un viena gada laikā palielināt viņu izdevumus pirmās nepieciešamības precēm tikpat strauji, cik strauji tas iepriekšējai Saeimai izdevās visu četru gadu laikā. Šis rādītājs, manuprāt, ir kritisks, un es varbūt saprotu arī jūsu debates, kāpēc jūs nesaprotat to, ka jūs pieliekat klāt kādus santīmus pensionāriem un nesaņemat aplausus, bet saņemat, teiksim, teicienu par “mutes dizentēriju”. Tas ir tāpēc, ka jūs pieliekat santīmus, bet izdevumi pieaug par 6 latiem mēnesī, un cilvēki, protams, ir neapmierināti, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem dzīvo sliktāk.

Un ko tad piedāvā Tautas partija? Tautas partijas frakcija piedāvā neapliekamo minimumu palielināt līdz 40 latiem, un tas ļautu katram cilvēkam pie nemainīgas algas saņemt reālos ienākumus 56 latus gadā.

Otrs būtiskākais piedāvājums. Mēs piedāvājam bērniem palielināt neapliekamo minimumu līdz pilnai summai, nevis saglabāt tikai pusi no neapliekamā minimuma - tātad no 2 latiem 63 santīmiem, kurus šobrīd faktiski neapliek, šo summu palielināt līdz 10 latiem mēnesī, un tie būtu 90 lati gadā. Ja par 75 latiem pieaugtu kārtējie izdevumi uz vienu cilvēku gadā, tad tas ļautu vismaz nepasliktināt bērnu situāciju, nemaz nerunājot par zināmu uzlabojumu.

Trešā lieta - veselības aprūpes budžets. Tā kā veselības aprūpe tiek finansēta no pamatbudžeta, ir pienācis laiks - jo sevišķi saistībā ar pašvaldību reformu - iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā atdot pašvaldību rīcībā un padarīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pašvaldību nodokli.

Cenu pieaugums ir pats lielākais kaitējums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Cenu pieaugums kļuvis dramatisks, sen aizmirsts.

Es aicinu šo jautājumu neatlikt, jo tas prasa neatliekamu risinājumu.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Pirmā partija nevar atbalstīt šo risinājumu, kaut arī ļoti labi izprot Tautas partijas vēlmi iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot komisijām, jo uzskata, ka, lemjot jautājumu par neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu mēnesī, pirmām kārtām ir jārūpējas par tām ģimenēm, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Arī statistikas dati skaidri parāda, ka līdz ar katru bērnu ģimenē samazinās vidējie ienākumi uz vienu personu, un ģimenēs ar trim vai vairāk bērniem nabadzības risks ir trīsreiz lielāks nekā personām, kuru apgādībā nav nepilngadīgu bērnu. Šodien ģimenes ar bērniem ir daudz sliktākā finansiālajā situācijā nekā personas, kurām ir jārūpējas tikai pašām par sevi, tāpēc Latvijas Pirmā partija uzskata, ka ir nepieciešams izlīdzināt ienākumu atšķirības starp personām, kuru apgādībā ir citas personas, tas ir, bērni, un pārējiem, jo pašreiz spēkā esošā ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajiem bērniem laika gaitā inflācijas un neapliekamā minimuma samazināšanās pēc ir zaudējusi savu ietekmi, un arī Bērziņa kungs jums ļoti izsmeļoši izklāstīja šo situāciju, un tādējādi reālais ieguvums ģimenē ar vienu bērnu ir tikai 2 lati un 62 santīmi mēnesī.

Atšķirībā no Tautas partijas, Latvijas Pirmā partija apzinās, ka budžetā ir tik naudas, cik tās ir, un tāpēc mēs uzskatām, ka, lemjot šo jautājumu, pirmām kārtām ir jānosaka lielāki nodokļu atvieglojumi tieši par apgādībā esošām nepilngadīgām personām, tādējādi atbalstot tās ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērni.

Un īpaši šis atbalsts būs jūtams ģimenēs, kuru apgādībā, kā es jau minēju, ir trīs un vairāk bērnu, kas ir tieši tā sabiedrības daļa, kura ir vismazāk aizsargāta. Šādu iniciatīvu atbalsta arī vairākas sabiedriskās organizācijas, to skaitā arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība.

Man ir ļoti žēl, ka šo jautājumu risināšana ir ieilgusi, jo Latvijas Pirmā partija jau 2002.gada beigās aicināja savus koalīcijas partnerus atbalstīt šo mūsu iniciatīvu, taču neguva partijas “Jaunais laiks” atbalstu un bez “Jaunā laika” atbalsta arī nevirzīja šo jautājumu tālākai izskatīšanai Saeimā. Lai nepieļautu šā jautājuma tālāku aizkavēšanu, Latvijas Pirmā partija jau tuvākajā laikā iesniegs Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas noteiks lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir bērni, paredzot palielināt nodokļa atvieglojuma apmēru līdz 630 latiem gadā jeb 52 latiem 50 santīmiem mēnesī. Līdz ar to reālais ieguvums ģimenē būs 10 lati 50 santīm i mēnesī par katru apgādājamo bērnu.

Mums ir patiess prieks, ka arī Finanšu ministrija apsver iespēju ievērojami palielināt šā nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pie šā jautājuma strādā arī Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisija. Te jāsaka liels paldies arī Ķikustes kundzei par atbalstu. Un arī pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šā jautājuma. Tas viss vieš cerības, ka šis jautājums gūs pozitīvu risinājumu par labu ģimenēm ar bērniem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kaut gan arī Latvijas Pirmā partija labprāt atbalstītu Tautas partijas priekšlikumu - palielināt visiem neapliekamā minimuma apmēru -, mums tomēr ir jārēķinās ar pašreizējiem budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Līdz ar to mēs uzskatām, ka pirmām kārtām ir jārūpējas par ģimenēm ar bērniem, kuras ienākumus bērnu uzturēšanai gūst, strādājot algotu darbu. Nosakot lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuras audzina bērnus, mēs palīdzam šīm ģimenēm pašām rūpēties par saviem bērniem, jo bērni un ģimenes, kuras audzina bērnus, joprojām ir un paliek Latvijas Pirmās partijas prioritāte.

Mēs ļoti ceram arī uz mūsu koalīcijas partneru atbalstu un aicinām arī Tautas partiju uz sadarbību. Tas viss ievērojami uzlabos ģimeņu un bērnu stāvokli valstī.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 42 deputāti, pret - nav, atturas - 51 deputāts. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Dzintara Ābiķa, Aigara Kalvīša, Jura Dalbiņa, Gundara Bērziņa, Antas Rugātes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 38, atturas - 15 deputāti. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Kalniņa, Andra Bērziņa, Augusta Brigmaņa, Arvīda Ulmes un Anda Kāposta iesniegto likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Antas Rugātes, Aleksandra Kiršteina, Raimonda Paula un Ata Slaktera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Gundars Bērziņš pieteicies runāt “par”.

 

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Runājot par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, jāteic, ka Saeima iepriekšējā gada - 2003.gada - decembrī ļoti īsā laikā, dodot 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai, vienā dienā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Un šobrīd jau, Saeimas Juridiskajam birojam, citiem juristiem un masu informācijas līdzekļiem izanalizējot šos grozījumus, ir acīm redzami skaidrs un arī es saprotu, ka ir ieviesusies kārtējā kļūda, tāda diezgan rupja un smaga kļūda, saistībā ar masu informācijas līdzekļiem. Jo šobrīd masu informācijas līdzekļiem pazeminātās likmes piemērošana ir saistīta ar reklāmas apjomu šajos masu informācijas līdzekļos. Ir noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt 50%. Likumā nav noteikts kritērijs, pēc kura vadoties tiks vērtēts šis apjoms, - vai tas būs laukums, vai tās būs, tā teikt, drukātās zīmes, vai tie būs finanšu ieņēmumi no dažādiem posteņiem. Jāatzīst, ka, vakardien komisijā to jautājumu apspriežot, praktiski visi bija vienisprātis, ka šī lieta būs jālabo. Jautājums bija par to, kādi risinājumi ir nepieciešami un kādā veidā šo kļūdu labot. Komisijā es vakardien nedzirdēju pretēju viedokli, nebija praktiski neviena, kurš uzskatītu, ka šī norma nav labojama.

Tautas partija piedāvā ļoti vienkāršu grozījumu: uz masu informācijas līdzekļiem vispār neattiecināt šos reklāmas apjomus - 50% -, uz masu informācijas līdzekļiem attiecināt pazemināto likmi. Jo Eiropas Savienības direktīva, uz ko atsaucas, noteic, ka nedrīkst to piemērot reklāmas izdevumiem. Pie tam ir virkne dažādu izņēmumu, piemēram, dažādi tūrisma reklāmas izdevumi. Tātad - šo ierobežojumu neattiecināt uz masu informācijas līdzekļiem, bet, ja tas nepieciešams, piemērot to, kā tas ir šobrīd, pornogrāfijas izdevumiem, teiksim, ieviešot tiem jaunu - reklāmas izdevumu statusu. Un arī tad šā nodokļa administrācija būtu vieglāka. Arī Preses izdevēju asociācija vakar minēja šos skaitļus... 50%... Praktiski visām lielajām dienas avīzēm ieņēmumi no reklāmas pārsniedz ieņēmumus no realizācijas. Tas ļauj šo abonēšanas maksu, pārdošanas cenu avīzei padarīt zemāku, pieejamāku patērētājiem. Taču šo preses izdevumu mērķis nav reklāma, šo izdevumu mērķis ir informācijas izplatīšana un savas tiešās funkcijas veikšana.

Kāpēc ir šobrīd nepieciešams šāds grozījums? Tāpēc, ka norma stājas spēkā ar 1.maiju. Un ir vajadzīgi vēl arī Ministru kabineta noteikumi šīs normas realizācijai. Un jāsaprot, ka preses izdevumi jau ir abonēti uz gadu. Un vakardien arī komisijā radās jautājums, uz ko nevarēja atbildēt ne komisijas locekļi, ne tās vadītāja, ne Finanšu ministrija, - kas tad notiks pēc 1.maija? Vai vecie līgumi būs jāpārslēdz, vai būs jāveic pārrēķini? Teiksim, laikraksta “Diena” abonēšanas centrs minēja, ka viņiem ir 200 000 abonentu, tātad 200 000 līgumu. Un kas notiks 1.maijā? Un, protams, nav iespējams rīkoties tā, kā to varbūt ir iecerējusi valdība vai Finanšu ministrija, - atkal, teiksim, martā vai aprīlī pieņemt grozījumus, pēdējā brīdī nepaspēt pieņemt noteikumus... Tas nav iespējams, jo principā tas ļoti sarežģīs situāciju.

Valdība šonedēļ izskatīja Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus... Šonedēļ tos izskatīja arī valdības sēdē, un komisijas vadītāja pirms tam bija ļoti optimistiski noskaņota: šonedēļ tiks pieņemti šie grozījumi, un tad reizē arī šīs normas varēsim izskatīt. Diemžēl valdošās koalīcijas mehānisms jaunajā gadā nezin kādēļ ir sācis buksēt vēl vairāk nekā iepriekš, un šis likums diemžēl netika pieņemts. Un es nezinu, vai tas tuvākajā laikā tiks pieņemts.

Šis likums būs ļoti apjomīgs, un debates būs par ļoti daudziem jautājumiem, un šā likuma pieņemšana nevarēs, manuprāt, notikt steidzamības kārtā, tas likumprojekts būs jāizskata trijos lasījumos. Tātad labākajā gadījumā tā pieņemšana ir iespējama martā vai aprīlī.

Otra norma, par kuru mēs aicinām uzsākt debates Saeimā un kurai lūdzam jūsu atbalstu, ir audioierakstu aplikšana ar pazemināto likmi un to izplatīšana. Par efektu, ko dod šādas likmes piemērošana, es jau esmu minējis. Tagad minēšu dažus aspektus.

Viens no tiem ir fiskālais aspekts, tātad budžeta ieguvumi vai zaudējumi. Pēc Mūzikas izdevēju asociācijas aprēķiniem, tiek prognozēts, ka legālais realizācijas apjoms palielinātos par 15%. Tas īstenībā budžetu pildītu tikpat lielā apjomā, budžetā dotu tādus pašus ienākumus kā šobrīd.

Otrs. Tas ļautu būtiski samazināt legālo izdevumu cenu audiotirgū un palielināt to realizāciju, pieejamību iedzīvotājiem un palielināt līdz ar to arī atlīdzību, ko saņem mākslinieki, lai varētu nodrošināt savu darbību.

Es aicinu izrādīt sapratni par šo jautājumu un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un debašu uzsākšanu Saeimā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Škapars ir pieteicies runāt “pret”.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepriekšējais runātājs gan atsaucās uz Eiropas Padomes 6.direktīvas normām, taču, manuprāt, gan viņam, gan arī Slaktera kungam, abiem kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, jau nu gan būtu vajadzējis zināt to, ka Eiropas Padomes 6.direktīva nenosaka tādu kārtību, ka audioierakstiem un to piegādēm varētu noteikt šo samazināto procentu likmi. Tas nozīmē, ka faktiski šī norma nav apspriežama kā tāda.

Runājot par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi preses izdevumiem, jāteic, ka 6.direktīva nosaka to, ka daļai šo preses izdevumu, proti, tiem, kas pilnībā vai daļēji saistīti ar reklāmu, ir jānosaka šī parastā norma un ka samazināto normu var noteikt tikai daļai preses izdevumu. Kā jau minēja Bērziņa kungs, vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika apspriests. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās akciju sabiedrības “Diena” prezidents Ašeradena kungs un Preses izdevēju asociācijas prezidents Rudzinska kungs, un tika panākta vienošanās, ka šī norma, strādājot kopā Finanšu ministrijas pārstāvjiem un preses izdevējiem, tiks sakārtota, ietverta jau minētajos likuma grozījumos. Neredzu vajadzību vēlreiz vērt vaļā šo likumu, izdarīt šos grozījumus steidzamības kārtībā, jo, kā jau to minēja Bērziņa kungs, Ministru kabinets gatavo PVN likuma grozījumus, kas ir nepieciešami sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tādēļ lūdzu šo likumprojektu nenodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 38, atturas - 16. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Augusta Brigmaņa, Jāņa Strazdiņa, Leopolda Ozoliņa, Oskara Kastēna un Arvīda Ulmes iesniegto likumprojektu “Pašvaldību likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Nu tā nu ir, ka ir atnācis jaunais gads, ir parādījušās jaunas ierosmes. Eiropas Parlamentā nu ļoti tīri, jauki skan mūsu latviešu valoda, ir patīkami to tur dzirdēt. Latvijai, protams, ir vēl jāveic daži mājas darbi un jāsasparojas, lai mēs godam iezīmētu savu ceļu uz NATO un Eiropas Savienību.

Taču arī mūsu valsts iekšzemē ir vērojamas dažas tādas savdabīgas, īpatnējas aktivitātes. Daži, piemēram, dedzina durvis Izglītības un zinātnes ministrijai, pauzdami savu gribu demokrātiskā valstī izteikties ar dažādiem viedokļiem. Un daži atkal savdabīgi cenšas grozīt Satversmi. Arī tā ir brīvas gribas izpausme.

Un ko tad šie grozītāji grib tagad ieteikt? Redziet, kas viņiem nepatīk. Viņiem nepatīk, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Viņi šādu teikumu nevēlas Satversmē redzēt. Protams, viens otrs no šiem iesniedzējiem neapšaubāmi gribētu, lai vārda “Latvija” vietā būtu “PSRS”, par to es nemaz nešaubos. Taču nesanāca ar to PSRS nekas labs, viņa ņēma un sabruka. Un tagad ir Latvija, neatkarīga valsts, kurā, es domāju, ir pilnīgi saprotams, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgam pilsonim. Ak, tad nepatīk, ka tas ir pilntiesīgs pilsonis! Jūs ar to gribat panākt, lai visādi nepilntiesīgie arī vēlētu. Bet kādas viņiem ir tiesības vēlēt? Līdz ar to jau pats priekšlikums ir vienkārši absurds. Ja būtu runa par piedāvājumu kaut ko papildināt, tad vismaz būtu par ko runāt, bet, ja kolēģi, kas strādā nopietnā institūcijā, kas strādā Saeimā, ir spējīgi piedāvāt to, ka vispār vajag izņemt ārā šo teikumu par pilsoņu tiesībām vēlēt, tad tā savādi sanāk.

Jāatgādina gan arī tas, ka diez vai vispār - vismaz es tā ceru - tuvākajos gadu desmitos būs iespējams savākt šeit, Saeimā, 2/3 tādu deputātu, kuri par kaut ko tādu varētu balsot. Lūk, tā!

Es saprotu, ka ierosme ir laba lieta un jebkura aktivitāte var būt vismaz saprotama, ja ne apsveicama, bet šāda aktivitāte ir galīgi... tā vienkārši ir neloģiska. Te jau vairs nav runa par kaut kādu cīņu par kaut kādām citām tiesībām. Te vienkārši ir runa par to, ka iesniedzēji savā nepatikā ir aizgājuši tik tālu, ka viņi grib ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības un grib pilsoņiem liegt iespēju vēlēt pašvaldības. Tā ka kaut ko tādu te, protams, laikam neiznāks atbalstīt, un tas vēl ilgi nenotiks.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais Satversmes grozījumu projekts ir alternatīvs tikko nobalsotajam valdības projektam. Saeimas kārtības rullis aizliedz atbildīgajai komisijai apvienot vienā dažus neatkarīgi iesniegtos grozījumus Satversmē, bet neaizliedz no diviem variantiem izvēlēties vienu.

Piedāvātā likumprojekta priekšrocības ir acīm redzamas. Pirmkārt, mūsu variants ļauj panākt tos pašus mērķus, kādus vēlas panākt arī valdības likumprojekts, proti, saskaņot Satversmi ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.pantu.

Otrkārt. Grozītais Satversmes pants PCTVL piedāvātajā variantā būtu daudz elastīgāks. Tas tiek panākts tādā veidā, ka mūsu variantā nav paredzēts ieviest kaut kādas priekšrocības vienu draudzīgo valstu pilsoņiem uz citu - ne mazāk draudzīgu valstu pilsoņu rēķina. Atgādināšu, ka, piemēram, šogad mēs kļūsim ne tikai par Eiropas Savienības dalībvalsti, bet arī par NATO dalībvalsti, un šajās savienībās iekļauto valstu saraksti nesakrīt. Tādējādi PCTVL piedāvātais likumprojekts, salīdzinājumā ar valdības likumprojektu, daudz vairāk atbilst oficiāli pasludinātajām ārpolitiskajām prioritātēm.

Treškārt. Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais likumprojekts salīdzinājumā ar valdības piedāvājumu ļauj saskaņot likumu ar daudz plašāku starptautisko rekomendāciju loku. Pie tam tās ir rekomendācijas, kas tiek izteiktas gan Latvijai, gan arī citām Eiropas valstīm nu jau 21.gadsimtā. Šeit ir runa ne tikai par EPPA rekomendāciju nr.1500, un nevajadzētu aizmirst arī par Atklātās sabiedrības institūta rekomendācijām 2001.gada oktobrī, par Eiropas Rasisma un neiecietības apkarošanas komisijas ziņojumu 2002.gada jūlijā, par ANO Rasu diskriminācijas apkarošanas komisijas rekomendācijām 2003.gada aug ustā.

Visi šie dokumenti pieprasa, lai nepilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ja mēs to neizdarīsim, tad līdz ar to atzīsim, ka pie mums nav nedz atklātas sabiedrības, nedz cilvēktiesību, toties lielos apmēros eksistē neiecietība un rasisms.

Es gribu atgādināt arī Dobeļa kungam, ka iepriekšējā Saeima pieņēma grozījumus tieši Satversmē, ka tikai Latvijas pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet jau šodien mēs gatavojamies atļaut citu Eiropas valstu pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kaut kas nesakrīt jūsu nostādnēs!

Es aicinu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, lai tur daudz sīkāk varētu apspriest, vai mēs Latvijā atbalstām šādu pieeju konstitucionālajā līmenī.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 71, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu ko tad šoreiz savās sirsniņās ir izlolojuši uzrādītie iesniedzēji? Ko tad viņi tagad grib “iebīdīt” Saeimā ar šo savu iesniegumu? Un tātad laikam lieku reizi ir jāatgādina, kā intereses pārstāv šī grupa, kā labā strādā šie minētie iesniedzēji. Viņi grib, lai Saeima sastāvētu no bijušajiem čekistiem, ne jau no tiem sīkajiem skraidītājiem un ziņotājiem. Nē, viņi grib, lai čekas štata darbinieki sēdētu šeit Saeimā.

Ko viņi vēl grib? Viņi grib arī visus tos, kuri 1991.gada janvārī kaismīgi cīnījās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, šeit dabūt iekšā. Vēl viņi grib visādus tādus augstākus un zemākus dažādus “rāpuļus” šeit salikt un tad nu iedomājieties, kāda šeit izskatītos Saeima! Jā, šie pieci cer, ka arī viņiem starp tiem būtu par savu darbu jāsaņem zināms atalgojums, ka arī viņi varētu šeit strādāt, ja to vispār var saukt par strādāšanu.

Līdz ar to, kaut arī bieži nāksies atkārtoties, bieži nāksies arī atcerēties, ka atkārtošana ir zināšanu māte, un mums tas būs jādara, jo nepārtraukti šad un tad mums mēģinās kaut ko “iebīdīt”, balstoties uz vienu vai otru kaut kādu spriedumu. Šeit velk ārā dokumentus, kuriem nav nekādas nopietnas nozīmes. Tie ir vispārēja rakstura pārskati, kurus starptautiskajās organizācijās krāj kaudzēm un tie ir vienkārši uzņemami kā kaut kāds silts ieteikums, nekas vairāk. Varat plivināties, vicināties ar šiem dokumentiem, cik gribat! Pie tā mēs esam jau sen pieraduši, bet pieļaut to, ka te būtu cilvēki, kuri visu sava mūža lielāko daļu ir veltījuši cīņai pret Latviju kā neatkarīgu valsti, - to nevar atļauties nekādā gadījumā!

Tātad ar atbalstīšanu nekas nesanāks!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu atgādināt, ka pagājušās Saeimas darbības laikā iekšlietu ministrs bija Jānis Ādamsons, un tieši jūsu valdībā, Dobeļa kungs, bet tagad viņš ir kļuvis par ienaidnieku. Kas tad notiek? Vienas Saeimas darbības laikā viņš ir iekšlietu ministrs, bet nākamās Saeimas skatījumā viņš ir valsts ienaidnieks.

Un mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina Saeimas vēlēšanās atcelt politiskos ierobežojumus deputātu kandidātiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai Saeimas vēlēšanu likums pilnīgi atbilstu Latvijas Satversmei un starptautiskajiem līgumiem, kuriem Latvija pievienosies.

Tuvāko mēnešu laikā pēc vienas mums visiem zināmās Strasbūras tiesas prāvas rezultātu publicēšanas mūsu valstī būs jāgroza Vēlēšanu likums, atceļot visus politiskos ierobežojumus. Tas kārtējo reizi tiks izdarīts starptautiskās sabiedrības bargā spiediena rezultātā. Latvijas sabiedrībā tas atkal radīs neizpratni.

Mums atkal radīsies jautājums: kāpēc mūsu sabiedrotie - Eiropas Savienība un NATO - izdara bargu politisku spiedienu? Lai tas nenotiktu, mums šodien ir dota lieliska iespēja pašiem sakārtot savus vēlēšanu likumus atbilstoši mūsdienu tiesību standartiem. Šodien mums ir iespēja pašiem bez ārēja spiediena pārvarēt atpalicību demokrātijas attīstībā. Latvijas Republika ir pēdējā valsts Eiropā, kurā ir saglabājušies politiskie ierobe?ojumi deputātu kandidātiem parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanās. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kur šādi ierobežojumi bija spēkā pirms desmit gadiem, pašlaik visi pilsoņi var kandidēt un tikt ievēlēti neatkarīgi no viņu politiskās pagātnes. Atsaukšanās uz Vācijas piemēru, kuru mēs bieži dzirdam no labējo partiju deputātiem, nav pārliecinošs arguments, jo arī Vācijā ierobežojumi ir saglabājušies tikai attiecībā uz dažiem izpildvaras amatiem. Ir vietā minēt arī to, ka pirms pāris gadiem Satversmes tiesa izskatīja PCTVL deputātu iesniegumu par divu vēlēšanu likumu neatbilstību Satversmei un starptautiskajām konvencijām. Toreiz šī tiesa neatbalstīja deputātu ierosinājumu atcelt ierobežojumus, bet trīs no septiņiem tiesnešiem publicēja savu atsevišķo viedokli, kurā tika atbalstīts deputātu ierosinājums. Taču tiesas spriedumā tika teikts, ka ierobežojumi nevar būt beztermiņa.

Eiropas Padome ir ieteikusi ierobežot politiskās darbības aizliegumu ar triju gadu termiņu. No Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši 13 gadi. Sen jau ir pienācis laiks atcelt ierobežojumu un pārvērtēt likumdošanas atpalicību.

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! It kā jau nemaz nevajadzētu izskatīt vairs šo likumprojektu, jo tas konceptuāli jau faktiski ir noraidīts. Taču ir arī skaidrs, ka dubults neplīsīs. Un tā nu šeit atkal skan mūžsenā gaudu dziesma par nepilsoņu iesaistīšanu visādos pasākumos. Nu, kaut kā par to būs jārunā!

Redziet, ir šī jocīgā baidīšana! Kaut kas drausmīgs izskan Latvijas televīzijā, parādās kaut kāds baigs raksts, kura nolūks ir pilnīgs skaidrs: patricināt sabiedrību, pabaidīt, kā “dienas cilvēku” uzaicināt vēl vienu speciālistu... “Ak Dievs, mums tur kaut ko aizrādīja! Ko tad nu mēs tagad darīsim?” Lūdzu, neuztraucieties! Nepilsoņu jautājums lēnām un mierīgi slīd ārā no dienaskārtības un tuvākajā laikā vispār pazudīs. Eiropas Savienībā un NATO nevienam šis nepilsoņu jautājums neinteresē. Es uzsveru: nevienam! Un, ja ir runa par tiem ziņojumiem, par ko te bija tie lielie satraukumi, tad jāteic, ka tiem, kas tur briesmīgi satraucas, pašiem būtu jāizlasa tie ziņojumi. Ir divi ziņojumi. Tie ir projekti, kuri ir apritē Eiropas Parlamentā. Viens ir ziņojums tieši par Latviju, un otrs ir ziņojums par 10 kandidātvalstīm. Lūdzu, izlasiet rūpīgi tos ziņojumus! Izla siet tos secinājumus, kas tur ir, un atrodiet kaut ko tādu īpaši satraucošu! Runājot par vēlēšanu tiesībām, ir jāteic, ka tur ir runa par Eiropas Savienības dalībvalstīm, un nekāda lielā satraukuma par Latvijas nepilsoņiem tur gan nav. Jā, ir runa par naturalizāciju. Nu, es domāju, ka tā ir saprotama lieta. Jā, Eiropas Savienība vienkārši uzskata, ka naturalizācijai ir jānotiek, un par to var runāt arī tīri praktiski. Tā ka baidīt ar kaut ko tādu ir vienkārši nožēlojami!

Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas tiešām ilgāku laiku dzīvo mūsu valstī, var šeit aktīvi iekļauties pašvaldību darbā, tāpēc ka viņi dod tādas pašas tiesības mūsu valsts pilsoņiem, kas dzīvo kaut kur citur, kādā Eiropas Savienības dalībvalstī: šie mūsu valsts pilsoņi var tur iekļauties pašvaldību darbā un piedalīties tur vēlēšanās. Tas ir pilnīgi skaidri un saprotami, un par to nav nekādu jautājumu. Taču šeit dzīvojošs nepilsonis, kurš te jau desmitiem gadu eksistē, kurš uz šejieni ir atbraucis meklēt labāku dzīvi, kurš nav iemācījies un tā arī neiemācīsies latviešu valodu... Vai šitāds te tagad ies un vēlēs pašvaldības? Nu, atļaujiet pasmaidīt!...

Jā, mums te ir viens lielmeistars Cilevičs (šodien atkal viņa te nav). Viņš jau tagad ir vienā savā intervijā paredzējis, ka nu Latvijai nekas cits neatlikšot, kā tuvākajā laikā piebāzt savu zemi ar dažādas ādas krāsas pārstāvjiem, jo mums būs vajadzīgs darbaspēks. Un nevajadzētu arī par to uztraukties, jo te būs dažādas kultūras, tās visas te tik skaisti sajauksies un Cilevičs varēs zaļi dzīvot. Nu lai viņš cer! Tās ir viņa problēmas. Nu lai viņš par to domā!

Līdz ar to, godātie iesniedzēji, jūs vēl neesat pilnībā izpratuši savu vietu Latvijas sabiedrībā. Novēlu jums sekmīgi strādāt pie šā jautājuma, lai jūs drošāk justos un lai jūs nedaudz labāk sagatavotus projektus šeit iesniegtu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis pieteicies runāt “par” .

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvātais likumprojekts ir paredzēts, lai panāktu divus mērķus.

Pirmais - novērst antikonstitucionālus ierobežojumus tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas balotēties pašvaldību vēlēšanās. Un otrais - paplašināt to personu loku, kuras piedalās vēlēšanās, līdz nodokļu maksātāju lokam.

Par pirmo ierobežojumu jau nupat tika runāts no šīs tribīnes, un man negribētos to atkārtot. Konstitūcija ir un paliek konstitūcija. Tādēļ izskatīsim tikai otro priekšlikuma daļu.

Nevajadzētu aizmirst, ka pašvaldību budžets tiek veidots galvenokārt no ienākuma nodokļa. Šis nodoklis tiek vienādi iekasēts no visiem, neatkarīgi no tā, vai tu esi vai neesi pilsonis. Un tādēļ būtu loģiski rīkošanos ar šo naudu uzticēt tiem cilvēkiem, no kuriem šie nodokļi tiek ievākti. Jau pirms 300 gadiem, kad Eiropa pārgāja no feodālisma un kapitālismu, šī vienkāršā patiesība tika realizēta likumā.

Likumprojekts paredz ieviest tiem, kas balso un balotējas, noteiktu uzturēšanās termiņu. Tas ir loģiski, jo cilvēkam vajag integrēties sabiedrībā, lai saprastu, par ko viņš balso vai arī kas viņam būs jāvada. Piedāvātais termiņš ir nedaudz ilgāks nekā tas, kas tika rekomendēts visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tomēr esmu pārliecināts, ka šāda virzība pretī Eiropas pieredzei saņems pienācīgu uzslavu.

Kaimiņvalsts Igaunijas piemērs - tur nepilsoņi un ārvalstnieki vienmēr tik pielaisti pie pašvaldību vēlēšanām - liecina par šāda valsts modeļa līdzsvarotību. Tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem. Kaimiņi ievērojami apsteidz mūs sabiedrības integrācijas jomā un līdz ar to arī ekonomikas attīstībā. Spītīgi atsakoties sekot daudzajām starptautiskajām rekomendācijām, Saeimas “kontrolpaketes” turētāji baidās zaudēt pašvaldību vēlēšanās to partiju pārstāvjiem, kuras orientējas uz krievu vēlētāju.

Igaunijā tas tā nav noticis. Tieši pretēji. Monoetniskās partijas tur gandrīz pavisam ir nogājušas no politiskās arēnas, bet krievu politiķu vārdi ir parādījušies to partiju vēlēšanu listēs, kuras pārstāv Igaunijas oficiālo establishment. Bez šaubām, ir izmainījusies arī priekšvēlēšanu retorika un valsts varas attieksme pret nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Respektīvi, ir realizējusies sabiedrības integrācijas programma, kas visai atgādina Latvijas programmu, kura pie mums nevirzās uz priekšu, neskatoties uz amatpersonu vārdošanu un ne visai patiesīgiem saukļiem.

Cienījamie kolēģi! Nepilsoņu un ārvalstnieku piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās - tā ir ne tikai normāla eiropeiska prakse, bet arī mūsu tuvākā nākotne. Jautājuma būtība ir šāda - vai mēs paši spersim soļus pretī šai nākotnei, vai arī tas notiks pēc ilgstošas un apkaunojošas roku laušanas. Un vēl es gribu atgādināt Dobeļa kungam, ka jūsu frakcijā - frakcijā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir diezgan daudz bijušo komunistu. Vai šie cilvēki, stājoties PSRS Komunistiskajā partijā, patiešām nezināja, kas notika 1940. un 1949.gadā? Viņi to ļoti labi zināja, bet iestājās PSRS Komunistiskajā partijā. Tagad nevajag runāt!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 2. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 25, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu mainīt darba kārtību - izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīsdienas sēdē. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kastēna, Stalidzānes, Šlesera, Petera, Jēkabsona un citu - iesniegumu ar lūgumu mainīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu - grozīt Saeimas šāgada 15.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirms otrās sadaļas kā darba kārtības 16.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Bez tam Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pēc otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” 36.punkta vairākus lēmuma projektus. Un tas ir lēmuma projekts “Par J.Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lēmuma projekts “Par G.Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav.

Un lēmuma projektu “Par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs visi zināt, 2003.gada 18.decembrī tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuru rezultātā ir radusies tāda situācija, ka personu, kura ir izdarījusi zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā
apmērā - pie tam šis nelielais apmērs ir pielīdzināts minimālās mēnešalgas apjomam -, pašreiz var sodīt tikai par atkārtotu pārkāpumu. Tātad ir izveidojusies situācija, ka praktiski par šādu pārkāpumu, kuru Juridiskā komisija tomēr atzīst par kriminālpārkāpumu, pašreiz nevar piemērot sodu. Protams, ir radusies arī problēma ar tiem, kuri jau par šādu pārkāpumu pašreiz ir sod īti.

Tātad šāda situācija ir radusies tādējādi, ka šis likumprojekts, kurš ir sagatavots Iekšlietu ministrijā un kuru iesniedzis Ministru kabinets, tika virzīts kā grozījumi divos likumprojektos, no kuriem vienu skatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija, bet otrs bija jāskata Juridiskajai komisijai.

Kā jau tika minēts, Juridiskā komisija nekādi nevar pievienoties viedoklim, ka zādzība līdz kaut kādam apmēram ir zādzība, bet, skatoties pēc kaut kādas citas summas, it sevišķi, ja šī summa ir tāds lielums, kas pastāvīgi aug, piemēram, minimālā alga... ka šāds pārkāpums nebūtu atzīstams vis par kriminālu pārkāpumu, bet gan vienkārši par nodarījumu, kura rezultātā iestājas tikai administratīvā atbildība.

Tātad, lai novērstu pašreiz radušos situāciju, Juridiskā komisija izstrādāja grozījumus Krimināllikumā, kur šis pārkāpums, ja persona izdara zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, tiek atgriezts atpakaļ Krimināllikumā un par to iestājas kriminālatbildība.

Izskatījusi minēto likumprojektu, Juridiskā komisija nolēma to atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodiena, 15.janvāris, pulksten 10.25. Izskatīšana otrajā lasījumā - 15.janvārī, šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - šodien pulksten 10.25, izskatīšana - 15.janvāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tātad pagājušā gada 27.novembrī saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un Satversmes tiesas likuma 4.pantu desmit Saeimas deputāti ierosināja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināt Gunāru Kūtri.

Es gribētu teikt, ka Gunāra Kūtra kandidatūra pati par sevi ir vislabākā kandidatūra, kuru mēs varam atbalstīt šim amatam, jo Gunārs Kūtris ir ne vien pašreizējais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet arī juristu aprindās pazīstams cilvēks, kurš bauda gan cieņu, gan autoritāti, un viņš tiešām visu savu apzinīgo darbību ir veltījis tam, lai Latvija būtu patiesi tiesiska valsts, lai likumdošana būtu sakārtota un lai šajā valstī valdošais galvenais princips tomēr būtu šis tiesiskuma princips.

Tātad dokumentiem ir pievienota gan Gunāra Kūtra biogrāfija, gan apstiprinājums tam, ka viņš piekrīt ieņemt šo amatu, gan arī apliecinājums, ka viņam nav nekādu šķēršļu, lai ieņemtu šo amatu.

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi šo jautājumu, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dainas Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Dainas Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Šaušas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Jāņa Šaušas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un atbalstījusi šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas -nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu un ir atbalstījusi Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi uz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas- 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daces Mitas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

 

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Daces Mitas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Līvijas Slicas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Līvijas Slicas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesneša amata un ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas -nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sandras Ginteres apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Sandras Ginteres apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Unas Mihailovas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Unas Mihailovas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Alda Laviņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata, un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kaspara Berķa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Kaspara Berķa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas -nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ilzes Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Ilzes Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Birzgaļa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

 

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Māra Birzgaļa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem un ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 11, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Medņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Māra Medņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dagmāras Velikas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka iesniegumu par Dagmāras Velikas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas- 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lolitas Andersones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Lolitas Andersones šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas -1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Santas Kušķes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Santas Kušķes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86 deputāti, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valdas Zommeres iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Valdas Zommeres iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas -3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Margaritas Osmanes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Margaritas Osmanes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz trim gadiem un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas -2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna virzīto iesniegumu par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šā gada 1.februāri un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna virzīto iesniegumu par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šā gada 1.februāri un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas -1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna virzīto iesniegumu par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi un atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Darba kārtības izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Šodien visu vārdā es vēlos sveikt apaļā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Juri Dalbiņu! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 Budžeta komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt, starpbrīdī! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas! Komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums tikšanās ir Viesu zālē pulksten 10.35!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Jēkabsonam.

 

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Tūlīt, pulksten 10.30, Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas locekļu tikšanās. Un informēju arī par to, ka Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās notiks 30.janvārī pulksten 10.00 Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35!

Sēdes vadītāja. Sekos reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis-Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaund?eikars un Jakovs Pliners.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”! Šo darbu mēs uzsākām pagājušā gada 11.decembrī, bet nepabeidzām, jo pēc komisijas lūguma tika pagarināts priekšlikumu izvērtēšanas termiņš. Un tagad mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu otrajā, steidzamajā, lasījumā. Mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs 1484-c.

Godātie kolēģi! Priekšlikumu šajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā iesniedza par 1.pantu deputāti Kabanovs un Tolmačova kungs. Jautājums ir par to pantu, kurā ir definētas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas. Pie šā panta izskatīšanas mēs arī pagājušajā reizē apstājāmies. Un tagad, ņemot vērā gan pagājušajā Saeimas sēdē izskatīto un atbalstīto deputāta Strazdiņa kunga priekšlikumu, gan arī jauno, deputātu Kabanova kunga un Tolmačova kunga iesniegto priekšlikumu, tas ir, priekšlikumu nr.4, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi jaunu redakciju šai definīcijai, lai novērstu visus pārpratumus. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā 5.priekšlikumu - izteikt šo definīciju šādā redakcijā: “alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas (izņemot alus ražošanas izejvielas) - spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas” - un tā tālāk kā tekstā. Tātad mēs esam šeit ieviesuši precizitāti, un liekas, ka visi deputāti tagad ar šo komisijas izstrādāto redakciju ir apmierināti.

Lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto 5.priekšlikumu par šo 1.pantā ietverto definīciju!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Paldies.

Tālāk. Komisija nav apskatījusi tos priekšlikumus, par kuriem ir nobalsots 11.decembrī. Tie visi paliek spēkā.

13.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Emsis, ir papildinājums to uzņēmumu sarakstā, kuri var lietot pēc atļaujas saņemšanas arī pārtikas spirtu rūpniecībā, un tie ir tabakas izstrādājumu ražotāji. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tālāk. Mēs esam saņēmuši 15.priekšlikumu, kurš ir ļoti līdzīgs 11.decembrī izskatītajam priekšlikumam, kuru iesniedza Kabanova kungs un Tolmačova kungs. Tas ir 14.priekšlikums, ko toreiz Saeima neatbalstīja. Tagad Kabanova kungs un Tolmačova kungs ir iesnieguši līdzīgu priekšlikumu - 15.priekšlikumu. Tas skar jautājumu par to alkoholisko dzērienu, kuros absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5%, tirdzniecību nakts stundās. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau komisijas vadītājs ziņoja, mēs jau iepriekšējās Saeimas sēdēs izskatījām šo priekšlikumu. Arī toreiz tas tika noraidīts. Un tagad atkārtoti ir iesniegts šis priekšlikums, ar gandrīz tādu pašu viltību... Un te ir vēl arī jāpiemetina, ka arī šinī redakcijā ir minēti alkoholiskie dzērieni, to skaitā alus, ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,5%. Te atkal slēpjas tā būtība, ka visus alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtā spirta daudzums ir līdz 5,5%, varētu tirgot arī nakts stundās. Šāds priekšlikums nav pieņemams, jo tas tomēr ir alkoholiskais dzēriens un nekādā gadījumā tas nav jātirgo jebkurā vietā, kurā varētu to tirgot. Taču pats galvenais un pats bēdīgākais jau ir tas fakts, ka jauniešiem ir iespēja piekļūt šiem alkoholiskajiem dzērieniem. Mēs jau arī no prakses, no dzīves zinām un esam dzirdējuši par daudziem nelaimes gadījumiem, kad rodas atkarība no šiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtā spirta daudzums ir zemāks par 5,5%. Jo tos sāk lietot, kā saka, bērni un jaunieši. Un tas arī ir tas bēdīgākais, ka, tādu alkoholisko dzērienu izdzēris, viņš it kā nejūtas apreibinājies, bet sēstas, teiksim, pie stūres, un rezultāts ir saprotams. Mēs arī pēdējā laikā tik daudz esam dzirdējuši par ceļu satiksmes negadījumiem, arī par negadījumu Jūrmalā, kad transportlīdzekļus vada iereibušā stāvoklī mūsu jaunieši.

Neatkarīgi no tā, vai alū vai kādā citā dzērienā absolūtā spirta daudzums ir 1,5, 5,5, vai 8 procenti, bet, ja tas ir alkoholiskais dzēriens, tad tā tirgošana nakts stundās ir aizliedzama. Un es varu tikai pateikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ka tā ir sapratusi šā priekšlikuma būtību un nav to atbalstījusi. Un es arī aicinu Saeimu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Es atvainojos! Debatēs deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz alu es gribētu pasacīt vienu ieteikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kuras priekšsēdētājs arī pats atbalsta... Alus apriti regulē Ministru kabineta noteikumi. Tā kā tiešām būtu nepieciešams alum noteikt tādu pašu tirdzniecības kārtību, kāda tā ir pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem nakts stundās, es varētu ieteikt Tautsaimniecības komisijai, lai tā piedāvā Ministru kabinetam tā izdotajos alus aprites noteikumos mainīt alus tirdzniecības laiku. Un tad šis priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Kabanovs un Tolmačovs šajā sadaļā par alu, būtu atbalstāms. Tas b ūtu ļoti apsveicami visai Latvijas sabiedrībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Mēs tiešām ļoti rūpīgi izvērtējām šā priekšlikuma būtību un noraidījām to. Un iemesls šādai mūsu rīcībai ir tāds, ka jautājumus, kas skar alus apriti, šobrīd regulē Ministru kabineta noteikumi, un tātad visi ieteikumi par alus pārdošanas laika ierobežošanu būtu jāvirza Ministru kabinetam, bet Ministru kabinets varētu bez kavēšanās pieņemt tādus vai citādus noteikumus, ierobežojot alus tirgošanu nakts stundās, protams, ja būtu tādi priekšlikumi, taču tas nav jādara šajā likumā, un līdz ar to šajā likumā par alus apriti netiek runāts. Un tieši tāpēc mēs arī noraidīj ām Kabanova un Tolmačova kunga priekšlikumus, jo pēc formas tie nav piekritīgi šim likumam, un tad jau mēs ar likumu sāktu regulēt to, ko pašreiz regulē ar Ministru kabineta noteikumiem. Tāds mūsu mērķis nebija.

Tātad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, citiem vārdiem sakot, neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu! Balsosim par 15. - deputātu Kabanova un Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 61, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. Paldies, godātie kolēģi! Līdz ar to vairāk priekšlikumu šajā atkārtotajā izskatīšanā nav. Pārējie balsojumi paliek spēkā no 11.decembra sēdes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Alkohola aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 10. Likums “Grozījums Alkohola aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, kurš tika atzīts par steidzamu pirms otrā, galīgā, lasījuma.

Tātad pavisam tika saņemti 46 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. un 12. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti specifisks, tāpēc mums visiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Saskaņā ar šo likumprojektu privātpersona tiesājas ar valsti, nevis otrādi. Un mēs neesam pārliecināti, vai mums vajadzētu ieviest tādu principu, ka valsts varēs iesūdzēt arī privātpersonas. Konceptuāli, mūsuprāt, tas būtu nepareizi. Eksistē taču cita kārtība, proti, civilprocess.

Līdz ar to mēs piedāvājam atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu un izslēgt likumprojekta 15.pantu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts Juridiskās komisijas sagatavotajā 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Satversmes tiesas likumā”, kurš ir atzīts par steidzamu. Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Satversmes tiesas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”, kurš atzīts par steidzamu pirms otrā, galīgā, lasījuma.

Tātad uz otro lasījumu par minēto likumprojektu ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēka stāšanās likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 468, un man ir dots pilnvarojums jums paziņot, ka par šo likumprojektu nav iesniegts neviens priekšlikums saistībā ar izmaiņām. Līdz ar to komisija lūdz jūs pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (reģistrācijas nr.310).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma 21 priekšlikumu, no kuriem 1. ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4. - zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 6. - zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 7. - zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. - zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 14. - deputāta Kušķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 16. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 20. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 21. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Neskatoties uz to, ka šajā likumā vispār netiek pildīta 10.panta ceturtā daļa un 16.panta 3% daļa attiecībā uz budžeta izdevumiem, komisija tomēr lūdz šo likumprojektu balsot trešajā lasījumā un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemtos Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā (likumprojekta reģistrācijas nr.494).

Minēto grozījumu pamatbūtība ir tāda, ka pašreiz taksi par notāra darbībām nosaka tieslietu ministrs un finanšu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma, bet, tā kā stājas spēkā Administratīvā procesa likums un tajā ir noteikts, ka šāda veida dokuments vairs nevarētu būt ikvienam no mums saistošs, ir nepieciešami šie grozījumi, lai noteiktu, ka turpmāk šīs takses noteiks Ministru kabinets un lai tas būtu visiem, ikvienam saistošs dokuments. Tātad tā ir galvenā šo grozījumu būtība. Bez tam ir ierosināts arī izslēgt vienu pantu no Notariāta likuma, jo tas nav šajā likumā regulējams objekts. Tas ir jautājums, kādā veidā pārsūdzami pirmās instances tiesas spriedumi. Tas ir regulējams procesuālajos likumos.

Izskatījusi piedāvātos grozījumus, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.februāris. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut pirms darba kārtības 45.punkta likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 545. Minēto grozījumu ir izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas paredz grozīt šo kārtību - to, cik ilgā laikā var uzlikt administratīvo sodu amatpersonām. Tiek piedāvāts priekšlikums, ka var uzlikt “ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”. Pašreizējais regulējums noteic, ka var ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas. Un bieži vien, kā to redzam attiecībā uz amatpersonu deklarācijām un tamlīdzīgām lietām, par šādiem pārkāpumiem nav iespējams piemērot sodu.

Izskatījusi minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirms otrā lasījuma. Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums - tieslietu ministra priekšlikums, kurš tātad nosaka, kā labojama šī mūsu kļūda un pašreizējās likuma nepilnības un ko darīt šādos gadījumos, - ko pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm darīt ar viņu rīcībā esošajām krimināllietām, ko darīt tiesām ar tiesu lietvedībā esošajām krimināllietām un ko darīt spriedumus izpildošajām iestādēm.

Juridiskā komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, atbalstīja šā priekšlikuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”.

Šo grozījumu būtība ir sekojoša. Pirmkārt, likumprojekts paredz izslēgt no Repatriācijas likuma normas, kurās paredzēts Repatriācijas fonds, jo reāli valsts budžetā iekļautie finanšu līdzekļi šo fondu neveido. Otrkārt, likumprojekts paredz ierobežot pabalsta, kas paredzēts ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai apmēru - no 1000 latiem ierobežot līdz 500 latiem. Un, treškārt, likumprojekts paredz arī izslēgt Repatriācijas likuma 27.pantu - par kompensācijas izmaksu izceļotājiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē atbalstīja šā likumprojekta grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, un analogs atzinums ir saņemts arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Gribētos ļoti īsi paskaidrot, kādēļ PCTVL frakcija neatbalsta šo likumprojektu.

Tā būtība ir ļoti vienkārša: likvidēt repatriācijas procesa finansiālos pamatus. Likvidēt nevis pilnīgi, bet nozīmīgu daļu. Tātad liegt cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties senču dzimtenē - Latvijā, Krievijā vai kādā citā zemē - reālu izvēles brīvību. Latviešiem, kuri ir atgriezušies no austrumiem, adaptācijas process rit ārkārtīgi grūti. Parasti viņiem pieder līdzekļi, kas atbilst Latvijas iedzīvotāju vidējam dzīves līmenim. Tātad viņi nevar nodrošināt sevi ar mājokli. Pārsvarā pārvaldīdami krievu valodu, viņi pilnā mērā tiek pakļauti tai pašai diskriminācijai, kādu izjūt Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tādēļ ir pilnīgi nepieciešams materiāli atbalstīt šos cilvēkus adaptācijas periodā.

Labākā stāvoklī nav arī izceļotāji uz Krieviju. Materiālā atbalsta liegšana noved viņus pie apstākļiem, kādos atradās pagājušā gadsimta 1940.gadā deportētie. Īpaši tas attiecas uz denacionalizēto namu iemītniekiem, kuri nevar apmainīt savus dzīvokļus, nevar pārdot savus mājokļus un nevar sakrāt naudu pārbraukšanai, jo maksā nemitīgi augošo īres maksu. Likvidējamais Repatriācijas likuma 27.pants paredzēja kompensācijas izmaksu izceļotājiem. Vēl 1999.gadā tika pieņemti arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem par dzīvokļa atbrīvošanu denacionalizētā namā izceļotājiem izmaksāja 2000 latu. Tiesa, šo noteikumu stāšanās spēkā tika atlikta veselus piecus gadus pēc kārtas. Un nu šis kaunpilnais fakts tiek minēts anotācijā kā arguments par labu likumprojekta pieņemšanai, kaut gan šodien, kā zināms, budžeta ienākumu daļa aug, bet to personu skaits, kas spējušas izdzīvot šādos no valsts puses tiem radītos barbariskos apstākļos, ir sarucis līdz minimumam. Taču šajā gadījumā Repšes valdība neizrādījās labāka par visām citām, kuras valdījušas pēdējo piecu gadu laikā. Šī valdība varbūt pat daudz apņēmīgāk, godīgāk un atklātāk cērt dzīvajās miesās. Taču mēs neesam miesnieki, un šajā gadījumā mēs Repši neatbalstām.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Bez ierunām es gribētu teikt, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs šo Repatriācijas likumu grozītu un piedāvātos grozījumus nopietni izskatītu un izvērtētu. Nevar būt runa par to, ka varētu noraidīt jebkādus uzlabojumus Repatriācijas likumā, ko ir piedāvājusi valdība, taču es gribu saasināt jūsu uzmanību un aicināt ļoti uzmanīgi izlasīt ne vien piedāvātos grozījumus, bet tieši pašu Repatriācijas likumu. It sevišķi aicinu to darīt tiem kolēģiem deputātiem, kuri varbūt piedalījās šā sākotnējā likuma izstrādāšanā un pieņemšanā.

Daļēji varu piekrist iepriekšējam runātājam, ka ir vesela rinda ārpus Latvijas dzīvojošu cilvēku, kuriem ir radušās problēmas tieši šā likuma atsevišķo formulējumu dēļ, un tas nozīmē, ka arī pats repatrianta jēdziens būtu nopietni izvērtējams un pārskatāms.

Es atļaušos vērst jūsu uzmanību tikai uz 26.pantu, kurā ir runāts par tiesībām uz īpašumu. Tur ir acīm redzama pretruna attiecībā uz to, ka mantinieka, kurš ir mantojis zemes īpašumu Latvijā, tiesības uz šo īpašumu ir atkarīgas no viņa pilsonības, turpretī izceļotāja tiesības nav atkarīgas no tā, vai viņš dzīvo Latvijā vai brauc projām. Un vēl tāda frāze, ka kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, vai īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis. Lūk, šajā vienā pantā ir ietvertas trīs dažādas normas, kuras, atklāti sakot, vienu mūsu cilvēku daļu diskriminē - mantiniekus diskriminē, bet savukārt nodrošina prioritāti izceļotājam, kurš acīmredzot negrib būt Latvijas pilsonis, ne arī Latvijā dzīvot un kurš brauc no Latvijas projām.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es neiedziļināšos šobrīd detaļās un neaizkavēšu jūsu uzmanību, runādams par visām šīm problēmām, skaidrojot tās problēmas, kuras rada šā Repatriācijas likuma pašreizējā redakcija. Es tikai atļaušos apgalvot, ka ir vesela rinda ārpus Latvijas dzīvojošu cilvēku, kuriem ir Latvijas izcelsme, kuri paši agrāk ir bijuši Latvijas pilsoņi vai viņu vecāki ir bijuši Pirmās republikas pilsoņi, taču atbilstoši pašreizējā Repatriācijas likuma formulējumam viņiem ir liegta iespēja atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi pat tādā gadījumā, ja viņiem šeit ir atdots padomju varas nacionalizētais vai citādi atņemtais īpašums. Šie cilvēki, lūk, šā likuma varbūt savdabības vai nepilnības dēļ netiek atzīti par repatriantiem.

Tāpēc es vēlreiz aicinu: godājamie kolēģi, pievērsīsim uzmanību šim likumam un uz otro lasījumu tiešām pēc labākās sirdsapziņas iesniegsim grozījumus, lai mēs saviem cilvēkiem varētu nodrošināt vislielāko labvēlības režīmu, dodot iespēju atgriezties dzimtenē tiem, kuri līdz šim brīdim nav varējuši to izdarīt!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Druvietes kundze!

I.Druviete. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet vērtīgos priekšlikumus apkopot otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 22.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

 

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1531. Šis ir likumprojekts, kuru ir sagatavojusi un iesniegusi deputātu grupa no “Jaunā laika” frakcijas. Likumprojekts skar tēmu par tabakas tirdzniecības ierobežojumiem. Likums paredz aizliegt tabakas izstrādājumu realizāciju teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss. Un tāpēc mēs varētu prognozēt, ka šī taktika ļautu atbalstīt un atvieglot tiesībsargājošo institūciju darbu cīņā ar kontrabandas tabakas izstrādājumu realizāciju.

Šā likumprojekta pieņemšana varētu veicināt arī to, ka tirgus teritorija vairāk tiek atvēlēta pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībai, kas tradicionāli tam ir paredzēta.

Un visbeidzot šis likumprojekts un tā pieņemšana varētu samazināt arī atkarību radošu vielu pieejamību.

Diemžēl ir jāsecina, ka Latvijā patlaban smēķē 51% vīriešu un 19% sieviešu, un starp viņiem ir ļoti, ļoti daudz arī cilvēku līdz 18 gadu vecumam. Tātad, samazinot šo pieejamību, varētu veicināt arī to, lai jaunieši pārdomātu, vai viņiem vispār ir vajadzīgs šis kaitīgais ieradums.

Atbilstoši tiesiskās paļāvības principam likumprojektā ir noteikts pārejas periods, kad paredzēts atļaut tabakas izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā tām juridiskajām personām, kuras ir saņēmušas licenci komercdarbībai ar tabakas izstrādājumiem vai arī izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai līdz izsniegto atļauju termiņa beigām.

Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un arī Latvijas Tirgotāju savienību. Latvijas Tirgotāju asociācija šo likumprojektu atbalsta. Latvijas Tirgotāju savienība savu atzinumu par šo likumprojektu nav iesniegusi.

Savu viedokli par šo likumprojektu ir izteikusi arī Latvijas ražotāju un tirgotāju kopiena, kura likumprojekta virzību neatbalsta.

Komisija savā sēdē uzklausīja iekšlietu ministru, Valsts ieņēmumu dienesta un Ekonomiskās policijas pārstāvjus un savā sēdē nolēma, ka likumprojekts ir atzīstams par steidzamu un pieņemams pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - 5 deputāti. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.janvāris, izskatīšanas laiks - 22.janvāris.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vai jūs varētu precizēt, kurš janvāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo 12.janvāris jau ir pagājis.

J.Stalidzāne. Oi! 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 19.janvāris, bet izskatīšanas laiks - 22.janvāra sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 555. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un konstatēja, ka ir nepieciešamas piedāvātās izmaiņas.

Tātad ir nepieciešams pieņemt šo likumprojektu divu apsvērumu dēļ: pirmkārt, lai atceltu muitas nodokļa likmes Eiropā ražotiem organiskas izcelsmes mikroelementiem, un, otrkārt, lai realizētu Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto vienošanos un piemērotu nodokļu atvieglojumus atsevišķām piena un liellopu gaļas produktu tarifu līnijām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.-E.Bresis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 23.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 23.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1704. Likumprojekts ir ticis sagatavots Ministru kabinetā, atbildīgā ir bijusi Tieslietu ministrija. Šie likuma labojumi ir gatavoti galvenokārt tādēļ, lai saskaņotu šo likumu ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Likumprojektā ir arī precizētas Valsts ģeoloģijas dienesta funkcijas.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kas ir ar reģistrācijas numuru 554, - “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Likumprojekts ir tā saucamās sertifikātu likumu paketes sastāvdaļa. Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17.decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis likuma grozījums, kā jau anotācijā teikts, domāts, lai novērstu subjektīvu vai nepamatotu pielaides piešķiršanu vai atņemšanu... Ir runa par pielaidi valsts noslēpumam, klasificētiem dokumentiem. Taču tas nav tik vienkārši, ka var tikai šos 9.panta trešās daļas divus punktus svītrot. Ir vajadzīgs 6.apakšpunkta vietā cits risinājums. Ja mēs to vienkārši svītrojam, kā tas notika jau 6.Saeimas laikā, mēs panākam tādu zināmu blokādi sadarbībai ar NATO zemēm. Tādēļ te būs rūpīgi jāpadomā, ko mēs varam likt 6.apakšpunkta vietā.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kļaviņš. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 28.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pašreiz spēkā esošā likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pants paredz Uzņēmumu reģistra lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, savukārt Administratīvā procesa likums, kurš stāsies spēkā šā gada 1.februārī, nosaka, ka administratīvā akta darbība tiek apturēta no tā brīža, kad iesniegums tiek saņemts iestādē.

Tā kā Uzņēmumu reģistrs ir iestāde, kas kārto publiskus reģistrus, lēmumu pieņemšanas, reģistrācijas un publiskās izsludināšanas procesus, tad līdz ar to Administratīvā procesa likumā minēto principu nav iespējams piemērot, jo Uzņēmumu reģistrs reģistrē jaunus subjektus - komersantus, sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, kā arī juridiskus faktus, piemēram, komercķīlas. Ir jāņem vērā, ka subjekta reģistrācija dažos gadījumos nozīmē juridiskās personas statusa piešķiršanu un atļauju minētajai juridiskajai personai sākt savu darbību. Turklāt minētie reģistrācijas fakti tiek publiski izsludināti trešo personu zināšanai un aizsardzībai, jo trešās personas tiesiski var paļauties uz izsludinātajām ziņām.

Lēmums par reģistrāciju stājas spēkā ar reģistrācijas brīdi. Līdz ar to administratīvā akta darbības apturēšana apstrīdēšanas gadījumā nozīmētu, ka arī attiecīgajām juridiskajām personām būtu jāaptur sava darbība, un līdz ar to šajā situācijā netiktu aizsargāta trešo personu paļāvība uz to, ka attiecīgā juridiskā persona ir rīcībspējīga.

Tādējādi tiek piedāvāts šis grozījums, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma apstrīdēšana vai uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Juridiskā komisija, kas sagatavoja šos grozījumus, atzina tos par steidzamiem un atbalstīja to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Tā kā likumprojektam ir jāstājas spēkā 1.februārī, ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu jau tūlīt atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas ko teikt par procedūru? Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Stepaņenko un Karpuškina jautājumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes izlietošanas kārtību”, kas adresēts Ministru prezidentam Repšes kungam. To mēs arī nodosim Ministru prezidentam.

Vēlos atgādināt, ka šodien pulksten 17.00 notiks atbilžu sesija uz deputātu jautājumiem. Šodien mēs gaidām pie mums ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu tūlīt pēc sēdes nobeiguma pulcēties šeit pat blakus Dzeltenajā zālē uz īsu informatīvu apspriedi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, kuri ir pieteikušies darboties Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā! Šodien mums pulksten 16.00 ir pirmā sapulce Izglītības un zinātnes komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Vjačeslavs Stepaņenko, Staņislavs Šķesters.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, un 15.janvāra sēde var tikt uzskatīta par slēgtu. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde

2004.gada 15.janvārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā”

(1780. un 1780.a dok., reģ. nr.570)

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”

(1783. un 1783.a dok., reģ. nr.571)

Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)

(1785. un 1785.a dok., reģ. nr.572)

Priekšlikumi - dep. Gundars Bērziņš (par)
- dep. I.Šlesere (pret)
Par likumprojektu “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas” (Noraidīts)

(1794. un 1794.a dok., reģ. nr.574)

Par likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas”

(1798. un 1798.a dok., reģ. nr.575)

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”

(1801. un 1801.a dok., reģ. nr.567)

Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”

(1803. un 1803.a dok., reģ. nr.577)

Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”

(1804. un 1804.a dok., reģ. nr.578)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Noraidīts)

(1807. un 1807.a dok., reģ. nr.579)

Priekšlikumi - dep. Gundars Bērziņš (par)
- dep. Ē.Škapars (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””

(1808. un 1808.a dok., reģ. nr.580)

Par likumprojektu “Pašvaldību likums”

(1829. un 1829.a dok., reģ. nr.581)

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Noraidīts)

(1830. un 1830.a dok., reģ. nr.582)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. A.Aleksejevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Noraidīts)

(1831. un 1831.a dok., reģ. nr.583)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. A.Tolmačovs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Noraidīts)

(1832. un 1832.a dok., reģ. nr.584)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. J.Sokolovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Noraidīts)

(1834. un 1834.a dok., reģ. nr.585)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

(1841. dok., reģ. nr.587)

Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(1841. dok., reģ. nr.587)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par G.Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”

(1806. dok., reģ. nr.262)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par D.Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”

(1809.dok., reģ. nr.263)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par J.Šaušas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”

(1810. dok., reģ. nr.264)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par M.Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”

(1811. dok., reģ. nr.265)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par Ē.Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”

(1812. dok., reģ. nr.266)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par D.Mitas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1813. dok., reģ. nr.267)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par L.Slicas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1814. dok., reģ. nr.268)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par S.Ginteres apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1815. dok., reģ. nr.269)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par U.Mihailovas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1816. dok., reģ. nr.270)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par A.Laviņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1817. dok., reģ. nr.271)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par K.Berķa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”

(1818. dok., reģ. nr.272)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par I.Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1819. dok., reģ. nr.273)

Ziņo - dep I.Labucka
Lēmuma projekts “Par M.Birzgaļa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1820. dok., reģ. nr.274)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par M.Medņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1821. dok., reģ. nr.275)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par D.Velikas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1822. dok., reģ. nr.276)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par L.Andersones iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1823. dok., reģ. nr.277)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par S.Kušķes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1824. dok., reģ. nr.278)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par V.Zommeres iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1825. dok., reģ. nr.279)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par M.Osmanes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1826. dok., reģ. nr.280)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par L.Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”

(1827. dok., reģ. nr.281)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par Ž.Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”

(1828. dok., reģ. nr.282)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par J.Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”

(1843. dok., reģ. nr.283)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par G.Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”

(1844. dok., reģ. nr.284)

Ziņo - dep. I.Labucka
Lēmuma projekts “Par I.Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”

(1845. dok., reģ. nr.285)

Ziņo - dep. I.Labucka
Paziņojumi - dep. B.Brigmane
- dep. I.Vaidere
- dep. I.Šlesere
- dep. S.Āboltiņa
- dep. J.Strazdiņš
- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons
- dep. S.Šķesters
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1484. un 1484.c dok., reģ. nr.499)

Ziņo - dep. I.Emsis
Debates - dep. A.Naglis
- dep. J.Strazdiņš
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1765. un 1765.b dok., reģ. nr.565)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Debates - dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1766. un 1766.b dok., reģ. nr.566)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1767. un 1767.b dok., reģ. nr.567)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” (3.lasījums)

(1802. dok., reģ. nr.468)

Ziņo - dep. V.-E.Bresis
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (3.lasījums)

(1722. dok., reģ. nr.310)

Ziņo - dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (1.lasījums)

(1479. un 1786. dok., reģ. nr.494)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

(1668. un 1787. dok., reģ. nr.545)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1841. dok., reģ. nr.587)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” (1.lasījums)

(1670. un 1789. dok., reģ. nr.547)

Ziņo - dep. I.Druviete
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. P.Simsons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1531. un 1791. dok., reģ. nr.516)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” (1.lasījums)

(1702. un 1793. dok., reģ. nr.555)

Ziņo - dep. V.-E.Bresis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (1.lasījums)

(1704. un 1795. dok., reģ. nr.557)

Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (1.lasījums)

(1701. un 1799. dok., reģ. nr.554)

Ziņo - dep. K.Peters
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (1.lasījums)

(1740. un 1833. dok., reģ. nr.558)

Ziņo - dep. P.Kļaviņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1808. un 1808.a dok., reģ. nr.580)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1808. un 1808.a dok., reģ. nr.580)

Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par deputāta Dz.Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam E.Repšem “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpildes izlietošanas kārtību”
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Zaķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas pirmās sēdes

2004.gada 15.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Ēriks Jēkabsons.

 

Sēdes vadītājs. Godātā ministres kundze! Godātie deputāti! Sākam mūsu darba sesiju, kurā ārlietu ministre Sandra Kalniete atbildēs uz deputātu jautājumiem.

Vārds atbildei uz rakstiskajiem jautājumiem Sandrai Kalnietes kundzei. Lūdzu!

Laiks atbildei - piecas minūtes. Paldies.

S.Kalniete (ārlietu ministre).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Paldies par jautājumiem, jo tie skar tēmas, kas ir svarīgas mūsu valstij, un es sniegšu uz tiem atbildes savas kompetences ietvaros.

Es ceru, ka spēšu uz visiem jautājumiem atbildēt pietiekami izsmeļoši, lai gan varbūt ne visi jautājumi būtu adresējami tieši man.

Tātad pirmais jautājums, kas man tika uzdots: “Vai Jūs piekrītat Latvijas Satversmes 3.pantam, ka Latvijas teritorija ir noteikta starptautiskos līgumos?”

Jā, es tam piekrītu. Un ne tikai piekrītu, bet arī kā Latvijas Republikas pilsone neapšaubu Latvijas Satversmi, protams, ieskaitot arī tās 3.pantu, kas nosaka, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Otrais jautājums: “Vai Jūs varat nosaukt, kādu Latvijas likumdošanas aktu, kas pasludinātu par neesošu 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu?” Latvijas Republikas likumdošanā tādu aktu nav.

Trešais jautājums: “Vai Jums ir zināms, ka PSRS, kuras tiesiskā mantiniece ir Krievijas Federācija, Augstākā padome nekad nav ratificējusi nekādas robežizmaiņas starp Latviju un Krieviju?” Jā, man tas ir zināms. Nekādas robežizmaiņas starp Krieviju un Latvijas Republiku PSRS Augstākā padome nekad nav ratificējusi.

Ceturtais deputātu jautājums: “Kādas starptautiskās organizācijas un valstis Jūs esat iepazīstinājusi ar šo situāciju saskaņā ar 1996.gada 22.augustā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju?” Pirmām kārtām, ja es pareizi saprotu jautājumu, šis jautājums attiecas tikai uz mani personiski, ko tieši konkrēti es esmu darījusi. Tajā pašā laikā es gribētu arī piebilst, ka ikviena no Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām, dodoties ārvalstu vizītēs, izmanto dokumentus, kurus uzziņai sagatavo Ārlietu ministrija. Tā ka arī šo amatpersonu darbā ir daļa Ārlietu ministrijas ieguldījuma.

Latvijas Republikas augstākās amatpersonas un diplomāti ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO palīdzību ir iepazīstinājuši starptautisko sabiedrību ar Latvijas okupācijas faktu, pirmām kārtām, izplatot Saeimas Deklarāciju par Latvijas okupāciju kā oficiālu dokumentu visām ANO dalībvalstu delegācijām, kā arī kā oficiālu dokumentu iesniedzot to rezidences valstu ārlietu ministrijās, tātad tajās ārlietu ministrijās, kuru valstīs Latvijai ir diplomātiskās pārstāvniecības.

Runājot par mani personiski, par to, ko es esmu paveikusi okupācijas fakta un no tā izrietošās Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas izskaidrošanas jomā gan starptautiskajās organizācijās, gan arī daudzās valstīs, kur savu diplomātisko pienākumu vai tagad ārlietu ministres pienākumu dēļ esmu strādājusi, varu teikt, ka šo darbu es esmu sākusi jau pirms Saeimas Deklarācijas par Latvijas okupāciju pieņemšanas, jo savu pirmo uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 47.sesijā, tās trešajā komitejā man bija tas gods teikt 1992.gada 2.decembrī. Kā Latvijas pārstāve es runāju ne tikai par Latvi jas okupāciju, padomju režīma represijām un kolonizācijas politiku, bet arī atspoguļoju to traģiskās sekas manā dzimtenē.

Turpinot gribu sacīt, ka 1993.gada 19.jūlijā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes sesijā es kā Latvijas Republikas pārstāve atgādināju pasaulei par Latvijas nelegālo aneksiju un norādīju, ka Latvijā minoritātes jēdziens jāaplūko citādāk tieši plašās kolonizācijas dēļ, kā arī runāju par tāda jēdziena kā apsteidzošās akcijas pielietošanu Latvijas gadījumā.

1993.gadā Ārlietu ministrija izdeva Terēzes Svilānes un manis kopīgi sastādīto brošūru “Latvia - Human Right. A Practical View”. Šī brošūra tika izdota sakarā ar ANO Pasaules cilvēktiesību konferenci Vīnē.

Šajā brošūrā līdzās vispārējam vēsturiskajam apskatam, aplūkojot stāvokli Latvijā dažādās ar cilvēktiesībām saistītās jomās, ir atspoguļotas arī okupācijas sekas, kā arī norādīts uz okupācijas faktu.

Tāpat esmu iepazīstinājusi ar Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas būtību gan starptautiskās organizācijas - ANO un tās dažādās aģentūras -, gan arī daudzu valstu valdības, tagad esot jau ārlietu ministres amatā.

Šo svarīgo uzdevumu esmu veikusi visā savas sabiedriskās un politiskās darbības laikā, sākot jau ar savu darbību Latvijas Tautas frontē, pēc tam strādājot ārlietu dienestā: esot ministra vietniecei, vēlāk - vēstniecei un tagad - ārlietu ministrei.

Nākamais deputātu jautājums: “Ja politisku iemeslu dēļ Latvija piekristu grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, atsakoties no 1920.gada 11.augusta līguma, kurai pusei būtu jākompensē Latvijas pilsoņu īpašu tiesību zaudējumi?”

Es gribētu pievērst uzmanību terminam “īpašu tiesību”, jo domāju, ka jautātājs ir kļūdījies un ar to domājis īpašuma tiesības, tāpēc es savu atbildi esmu sagatavojusi par īpašuma tiesībām.

Ja Latvijas Republika līgumiskā ceļā piekrīt grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, tad Latvijas pilsoņu īpašuma tiesības, šo tiesību zaudējums ir jākompensē.

Jautājums pēc būtības vairāk ir teorētisks, jo pagājušā gadsimta 90.gadu zemes reformas laikā bijušajiem likumīgajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem bija tiesības pieprasīt un saņemt kompensāciju par viņu zemes īpašumiem Latvijas teritorijā.

Sestais jautājums: “Kāda ir Latvijas un trešo valstu pilsoņu kopējo īpašumu vērtība, ieskaitot arī zemes kadastrālo vērtību, tajā Latvijas daļā, kas nonāks Krievijas jurisdikcijā?”

Un šeit man ir jāsaka, ka es, būdama ārlietu ministre, nevaru komentēt atsevišķu cienījamu deputātu apgalvojumus par notikumiem, kas notiks nākotnē, un vēl jo mazāk jautājumus, kas skar nekustamo īpašumu vērtību, jo tie ir jautājumi, kas piekritīgi nekustamo īpašumu ekspertiem, kuri orientējas šajā jomā un kuri šim darbam ir sertificēti.

Un pēdējais rakstiskais jautājums: “Kas, Jūsuprāt, būtu jāpanāk vispirms: vienošanās ar Krieviju par īpašuma tiesību kompensāciju vai jauna likuma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšana un ratifikācija Saeimā?”

Es uzskatu, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par tiesībām uz īpašuma kompensāciju. Un šeit es atkal ceru, ka esmu sapratusi pareizi: runa ir nevis par likuma par robežu, bet līguma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšanu, ņemot vērā Latvijas likumīgās intereses un balstoties uz attiecīgajām starptautisko tiesību normām.

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šīs ir atbildes, kuras esmu sagatavojusi uz jūsu rakstiskajiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalnietes kundze! Un tagad pienācis laiks papildu jautājumiem. Atgādinu, ka no rakstisko jautājumu iesniedzējiem tiek gaidīti divi jautājumi, bet no pārējiem - trīs jautājumi. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dalbiņš: “Paldies, ministres kundze! Jautājumu nebūs!”)

Sēdes vadītājs. Jautājumu nav.

S.Kalniete. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

 

 

Atbilde uz Saeimas deputātu iesniegto jautājumu

pēc Latvijas Republikas 8.Saeimas ziemas sesijas

pirmās sēdes

2004.gada 15.janvārī

 

Ārlietu ministres S.Kalnietes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas un Krievijas juridisko robežu”.
Atbilde - ārlietu ministre S.Kalniete

Balsojumi

Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā
Datums: 15.01.2004. 09:04:46 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1780 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 15.01.2004. 09:11:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1783 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 15.01.2004. 09:22:04 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1785 nodošanu komisijām

Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas
Datums: 15.01.2004. 09:23:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1794 nodošanu komisijām

Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas
Datums: 15.01.2004. 09:23:56 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1798 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos
Datums: 15.01.2004. 09:24:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1801 nodošanu komisijām

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Datums: 15.01.2004. 09:25:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1803 nodošanu komisijām

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Datums: 15.01.2004. 09:26:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1804 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 15.01.2004. 09:34:40 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1807 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Datums: 15.01.2004. 09:35:16 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1808 nodošanu komisijām

Pašvaldību likums
Datums: 15.01.2004. 09:35:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1829 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 15.01.2004. 09:44:42 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1830 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 15.01.2004. 09:51:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1831 nodošanu komisijām

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 15.01.2004. 10:01:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1832 nodošanu komisijām

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 15.01.2004. 10:01:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1834 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.587)
Datums: 15.01.2004. 10:02:38 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1841 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.587) (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 10:07:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1841 steidzamību

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.587) (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 10:07:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1841 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:15:26 bal043
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:16:10 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1484C pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:19:18 bal045
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:19:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:22:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1765B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Satversmes tiesas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:23:38 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1766B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā (2.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:25:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1767B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (3.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:26:40 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1802 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:30:32 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1722 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Notariāta likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:32:30 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1479 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:34:42 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1668 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.587) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 11:36:32 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1841B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Repatriācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:46:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1670 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:50:28 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1531 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:50:52 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1531 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:53:30 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1702 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:55:00 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1704 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:56:26 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1701 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 11:58:38 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1740 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 12:01:36 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1808 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (1.lasījums)
Datums: 15.01.2004. 12:02:00 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1808 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 15.01.2004. 12:02:44 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1808 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta Dz.Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"
Datums: 15.01.2004. 12:03:20 bal065
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1852

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi