Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas devītā sēde

2003.gada 5.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 5.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus.

Ārlietu komisija lūdz izslēgt no Saeimas šā gada 5.jūnija sēdes darba kārtības 17.jautājumu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu” un iekļaut to Saeimas šā gada 19.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības šis jautājums ir izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 5.jūnija sēdes darba kārtībā un darba kārtības 29.punktu - likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” - izskatīt tūdaļ pēc darba kārtības 15.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Kučinska, Rugātes, Muižnieces, Estas, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi zālē un visi, kuri mūs klausās šobrīd radio tiešraidē, it īpaši invalīdi, kuri mūs šobrīd noteikti klausās!

Tautas partijas piedāvātais likumprojekts par grozījumiem Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz arī I un II grupas invalīdu apdrošināšanu pret bezdarbu, tāpat kā tas ir attiecībā uz veselajiem darba ņēmējiem, protams, sociāli ir ļoti jutīgs priekšlikums, jo diemžēl tas sevī ietver risku nevis stiprināt, bet gan vājināt invalīdu iespējas darba tirgū.

Pēdējo reizi likums “Par sociālo apdrošināšanu” tika grozīts pagājušā gada vasarā - īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Vai nu toreizējai Tautas partijas valdošajai koalīcijai nepietika spēka vai gribas, vai arī vienkārši nebija izdevīgi šo priekšlikumu ietvert likumā. Ja tas ir tā, tad varam pieņemt, ka šis priekšlikums, kas tieši tagad kā tāds pārgriezts auglis tā pēkšņi mums ir iekritis klēpī, ir kompliments 8.Saeimas valdošās koalīcijas lielākai varēšanai.

Tāpēc es atgriezīšos pie paša svarīgākā jautājuma saistībā ar Tautas partijas iesniegto likumprojektu: “Kas no tā iegūs? Vai invalīds no tā iegūs?” Likuma par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību 11.pantā teikts: “Katram invalīdam neatkarīgi no invaliditātes cēloņa ir tiesības uz tādu sociālo palīdzību, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu viņa vēlmēm un spējām atbilstošu vietu sabiedrībā, it īpaši nodarbošanos.”

Attiecībā uz 1. vai 2.grupas invalīdiem - darba ņēmējiem šobrīd spēkā esošā sociālā nodokļa likme ir svira, kā mudināt uzņēmējus iesaistīt invalīdus darbā, jo par parastu darba ņēmēju uzņēmējs pašlaik sociālo nodokli maksā 24% apjomā, turpretī par darbā iesaistīto 1. vai 2.grupas invalīdu tas ir par 2% mazāks. Jāatzīmē, ka arī paša invalīda - darba ņēmēja sociālo iemaksu likme šobrīd ir gandrīz par 1% mazāka nekā tā ir veselajam darba ņēmējam. Ja 1. un 2. grupas invalīdi tiktu apdrošināti pret bezdarbu, šīs priekšrocības viņiem zustu.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, pašlaik ir vairāk nekā 4000 darba ņēmēju - 1. un 2.grupas invalīdu, no kuriem daļa šo piedāvāto likuma izmaiņu dēļ, kas uzņēmējiem atņem motivāciju iesaistīt viņus darbā, var tiešām palikt bez darba. Zaudējot darbu, invalīdi nebūt nezaudētu iztikas līdzekļus, kā tas nepatiesi minēts Tautas partijas piedāvātajā likumprojekta anotācijā, jo viņiem tiktu maksāta invaliditātes pensija, tomēr būtiski ir noskaidrot, vai invalīdam svarīgāk ir just sevi iesaistītu, piederīgu un noderīgu sabiedrībai kā pilntiesīgu tās locekli vai, paļaujoties uz bezdarbnieka pabalstu, samierināties ar reālu iespēju nonākt izolētībā, bezdarbībā, vientulībā un izmisumā.

Piedāvātais likumprojekts drīzāk ir veids, kā atpirkties no ļoti būtiskas invalīdu nodarbinātības problēmas risināšanas valstiskā līmenī, tāpēc aicinu šo priekšlikumu, iesaistot visas ieinteresētās puses, vispirms izdiskutēt Sociālo un darba lietu komisijā un izskatīt to arī Budžeta likuma kontekstā pēc būtības, lai konstruktīvi un mērķtiecīgi izlemtu, vai tas pēc būtības būtu virzāms kā likumprojekts, bet šobrīd vajadzētu atturēties to atbalstīt kā Tautas partijas iesniegtu likumprojektu par grozījumiem Sociālās apdrošināšanas likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikušies deputāti runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Kučinska kungs, jūs esat pieteicies… Jums tādā gadījumā ir agrāk jāreģistrējas! Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Deputāti! Atšķirībā no sociālismā pastāvošās kārtības, valsts tagad vismaz neizliekas, ka invalīdu vispār nav un ka viņiem nav tiesību paust savu viedokli. Šis likumprojekts faktiski ir mūsu iesniegts un invalīdu pašu izstrādāts.

15.maija piketā pie Ministru kabineta tagadējais valdības vadītājs Einars Repše bija ļoti izbrīnīts par invalīdu mazajām pensijām, par viņu iespējām ar tik niecīgu summu vispār iztikt. Klausoties “Jaunā laika” diezgan demagoģisko, piedodiet, runu, šķiet, ka jūs brīnīsieties vēl ilgi gan par mazajām pensijām, gan par visu pārējo. Pašreizējā situācija katrā ziņā dod iespēju šādu labojumu veikt.

Izdarot labojumu likumā “Par sociālo apdrošināšanu”, mums ir iespējams vismaz vērst par labu vienu, es teiktu, diezgan diskriminējošu normu, ka pirmās un otrās grupas invalīdi nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Līdzšinējā likuma norma nosaka, ka pirmās un otrās grupas invalīdiem, zaudējot darbu, ir tiesības uz bezdarbnieka statusu, bet nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tas it kā ir un it kā arī nav.

Taču bezdarbnieka statuss nav nekāds ordenis, kuru nēsāt jau ir gods. Bezdarbnieka statuss tomēr nozīmē, ka šim cilvēkam ir nepieciešams gan morāls, gan materiāls atbalsts. Par pamatu pabalsta līdzšinējai nesaņemšanai tiek norādīts jau esošais valsts atbalsts - pensijas nodrošināšana, par kuras apmēru, kā es jau teicu, mēs ļoti brīnamies.

Šīs izmaiņas vienkārši paredz visiem strādājošajiem vienādas tiesības, nosakot apdrošināšanu pret bezdarbu arī 1. un 2. grupas invalīdiem un attiecīgi nodrošinot iespējas saņemt pabalstu atbrīvošanas no darba gadījumā. Un nevajadzētu aizbildināties ar to, ka valsts jau tik un tā nodrošina invalīdus un ka šis nu nebūs īstais problēmas risinājums. Esošās pensijas, cik nu valsts šobrīd tās spēj nodrošināt šiem cilvēkiem, jau tā ir par viņu smago dzīvi.

Mums būtu jāpriecājas par visiem tiem, kuri ir atraduši spēku un iespēju strādāt, iesaistīties sabiedriskajā apritē.

Es mazliet brīnos par Sociālo un darba lietu komisiju, kurā pats strādāju, un, lai gan šodien koalīcija, kā tas ir pieņemts, visus opozīcijas priekšlikumus noraida un noraidīs arī šo, es tomēr izsaku cerības, ka varbūt šo cilvēku vārdā mēs Sociālo un darba lietu komisijā jau tuvākajā laikā pie tiem vēlreiz atgriezīsimies. Un mums varbūt ir pat vienalga, kurš tos iesniedzis  - “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmā partija vai kāds cits. Galvenais tomēr ir tas, lai būtu rezultāts, kas mums ir jāpanāk kopīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 42. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriminālprocesa likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Es lūdzu Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Tad deputātiem būtu jābalso par to, lai noteiktu, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Par atbildīgo komisiju ir noteikta Juridiskā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 14, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas vadītāja deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Brīdis, kad Latvijai ir jāizšķiras par dalību Eiropas Savienībā, ir tuvu, bet, tā kā tā ir visu mūsu kompetence - izlemt divus jautājumus, tas ir, kad īsti ir rīkojama tautas nobalsošana un kāds ir referendumā uzdodamais jautājums -, tad Juridiskā komisija kopīgi ar Eiropas lietu komisiju ilgās diskusijās ir nonākusi pie lēmuma, par kuru jums šodien ir jāizsaka savs viedoklis. Tātad tika nolemts, ka tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir rīkojama 2003.gada 20.septembrī un ka balsošanas zīmē ierakstāms šāds jautājums: “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”

Eiropas lietu komisija un Juridiskā komisija šādu lēmuma projektu atbalstīja, un es lūdzu arī Saeimu šodien atbalstīt šā lēmuma pieņemšanu, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespējami ātri jau būtu skaidrs gan datums, kad notiks referendums, gan jautājums, kāds šajā referendumā tiks uzdots.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Vai jums ir iebildumi, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Tas darba kārtībā ir iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kabanovam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Deputātam Kabanovam atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Ērika Jēkabsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jēkabsonam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.maijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Reiram! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Deputātam Reiram atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sokolovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sokolovskim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Deputātam Sokolovskim atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam.

Komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Atļaujiet iepazīstināt jūs ar Pieprasījumu komisijas atzinumu. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Ata Slaktera, Aigara Kalvīša, Gundara Bērziņa, Mihaila Pietkeviča, Dzintara Ābiķa, Antas Rugātes, Vinetas Muižnieces, Jura Dalbiņa, Jāņa Estas, Mareka Segliņa, Ērikas Zommeres un Elitas Šņepstes pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem “Par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli” atzina, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu pārveidojams par jautājumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es negribētu skart pašu “Latvijas Krājbankas” privatizācijas procesu, jo sabiedrībā ir viennozīmīgs viedoklis, ka šīs krājbankas privatizācija ir bijis pats neveiksmīgākais šīs valdības solis. Turklāt krājbankas izsoles gadījumā ir notikusi tiesu varas rupja ietekmēšana. Sākumā tieslietu ministrs Aksenoks apgalvoja, ka zvanījis uz tiesu tikai vienu reizi, lai noskaidrotu viņam nezināmus organizatoriskos jautājumus. Vēlāk ministram nācās atzīt, ka ar vienu zvanu nepieticis, lai sakārtotu tiesas gaitu atbilstoši savām vēlmēm vai, kā Repšes kungs televīzijā teica, norādītu uz pareizo tiesisko risinājumu. Aksenoka kungs ar Repšes ziņu, izrādās, Ventspils tiesas priekšsēdētājai ir zvanījis vismaz divas reizes, bet ir arī tāda informācija, ka tas bijis pat vairāk reižu.

Vai tad, ja ticam, ka ministrs ir tikai organizējis tiesas sēdes norisi, likums “Par tiesu varu” tomēr nosaka, ka tiesas darbalaiks ir rajona tiesas priekšsēdētājas kompetencē, un šim likumam “Par tiesu varu” vajadzētu būt tieslietu ministra Bībelē. Tātad tieslietu ministrs pārkāpj likumu, ignorē tiesiskumu, neatzīst savu vainu un izliekas, ka nekas nav noticis.

Diemžēl tiesiskuma ignorēšana sāk raksturot visu šo valdību. Likumu grozīšana, lai “savējos” ieliktu amatos, KNAB un Satversmes aizsardzības biroja sagrābšanas tīkojumi, daudzu cilvēku apšaubāma atlaišana no darba, lai atbrīvotu vietu savas partijas ielikteņiem, un tagad - arī iejaukšanās tiesu varā. Rodas jautājums: “Kas būs tālāk?”

Jebkurā Eiropas valstī pēc šāda skandāla ministrs nekavējoties godīgi atzīst savu vainu un bez tielēšanās atkāpjas no amata. Galu galā vēl pavisam nesen arī Igaunijas tieslietu ministrs atkāpās no amata pat par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Mēs ļoti ceram sagaidīt, ka Aksenoka kungs izrādīs kaut nelielu cieņu Satversmei un Latvijas valsts likumiem un atkāpsies pats.

Bet varbūt viņš pats arī nevar atkāpties, jo viņš jau tikai izpilda Repšes rīkojumus. Tad lūdzu, Repšes kungs, aiciniet Aksenoku atkāpties!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par deputātu pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - 3. Tātad šo pieprasījumu mēs nenododam Ministru prezidentam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis pieprasījums saskaņā ar Pieprasījumu komisijas atzinumu tiek pārvērsts par jautājumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Einaram Repšem.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 274).

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! No šīs augstās tribīnes daudz ir runāts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību un par citām problēmām, kas saistītas ar šīs institūcijas darbu. Atceroties tos nesenos laikus, kad tapa likums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, jāsaka, ka jau tolaik gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti aicināja šā likumprojekta autorus noteikt maksimāli neatkarīgāku šīs institūcijas statusu. Tam sekoja Tautas partijas ierosinājums noteikt, ka šī institūcija ir pakļauta nevis tieslietu ministram, bet gan Ministru kabinetam.

Diemžēl jāsaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pusgadu darbojoties Tieslietu ministrijas pārraudzībā, ne vienmēr ir attaisnojis to, ka šī institūcija ir Ministru prezidenta pārraudzībā. Jau pirms brīža Aigars Kalvītis, uzstājoties šeit un runājot par tieslietu ministra darbību, norādīja uz to, ka diemžēl valdība, tieslietu ministrs, iejaucas tiesībaizsardzības institūciju darbā.

Kolēģi, lai mēs sekmīgi nodrošinātu šīs institūcijas funkcionēšanu, tās darbību, mums ir jānosaka pilnīga šīs institūcijas neatkarība tādā veidā, kā šobrīd mūsu valstī darbojas Valsts kontrole. Kā jūs zināt, Valsts kontrole nav pakļauta Ministru kabinetam, un ir vēl vesela rinda institūciju, kuras darbojas neatkarīgā statusā, turklāt darbojas sekmīgi. Taču tieši pēdējā laika notikumi - valdības vēlme iejaukties tiesībaizsardzības institūciju darbā - uzliek mums, godātie kolēģi, pienākumu nodrošināt šīs svarīgās valsts institūcijas darba neatkarību. Tāpēc arī ir tapis Tautas partijas priekšlikums, ko ir parakstījis deputāts Jānis Lagzdiņš. Ar to mēs pirmām kārtām ierosinām noteikt, ka šī institūcija ir neatkarīga un ka tieši ar likumu ir noteikts, ka ir aizliegts jebkādā veidā iejaukties šīs institūcijas funkcionēšanā.

Es aicinu, godātie kolēģi, būt saprātīgiem un ieklausīties gan pašmāju, gan arī ārvalstu ekspertu viedoklī. Starp citu, šādu pozīciju ir norādījis savulaik, tiekoties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, arī ASV vēstnieks. Arī, viņaprāt, lai mūsu valstī sekmīgi darbotos korupcijas apkarošanas sistēma, būtu nepieciešams noteikt maksimāli neatkarīgāku KNAB statusu.

Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī mūsu frakcija - Zaļo un zemnieku savienības frakcija - ļoti padziļināti un ieinteresēti seko līdzi tam, kā varētu atrisināt šīs problēmas, kuras Latvijā tiešām ir, lai attiecīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu varētu stiprināt un padarīt vēl efektīvāku.

Jāsaka, ka šī pakļautība ir viens no ļoti būtiskiem jautājumiem, un tāpēc, diskutējot par to, kāda varētu būt pati labākā tā darbības forma, šī neatkarība liekas ļoti, ļoti nozīmīga. Paliek tikai jautājums: “Kā šo neatkarību varētu realizēt?” Tāpēc viens no priekšlikumiem, kas izskanēja arī šajās diskusijās un ko arī “Jaunā laika” deputāti ir izstrādājuši šo mūsu apspriežu rezultātā, ir tāds, ka tā tiešām varētu būt padome, kura sastāvētu no tiesībaizsardzības institūciju vadītājiem, un viņi būtu tie, kuri kontrolē šīs iestādes darbu... nevis kontrolē, bet to uzrauga, kuri uzklausa ziņojumus un var ar šo KNAB darba efektivitātes veicināšanas lietu nodarboties.

Mēs uzskatām, ka šis risks ir tieši tāds, ka tad, ja šī institūcija tiek pakļauta kādai konkrētai institūcijai - vai nu ministrijai, vai Ministru kabinetam, kas visnotaļ ir diezgan amorfa struktūra un kur ir grūti pateikt, tieši kas nodarbojas ar šiem jautājumiem... ja, teiksim, Ministru prezidents nodarbojas ar šiem jautājumiem, tad, mūsuprāt, tas ir virziens uz varas centralizāciju, kas zināmā mērā, raugoties no demokrātijas viedokļa, arī ir problemātisks jautājums. Vai tas būtu pats labākais risinājums?

Taču it īpaši mums nepatīk tas apstāklis, ka šādā veidā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs it kā nonāktu Latvijas daudzpartiju sistēmas sastāvā - valdošo partiju koalīcijas, teiksim, pārraudzībā, kura varētu tā darbību mērķtiecīgi pavirzīt gan pa labi, gan pa kreisi un iejaukties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbā, novirzot tā domas uz vienu vai otru pusi.

Liekas, ka demokrātiskā valstī tas nebūtu pats labākais risinājums, tāpēc mēs gribētu, lai šis birojs būtu pēc iespējas neatkarīgāks un pakļautos kādai noteiktai cilvēku grupai, kur šāda vienpusēja ietekmēšana būtu minimāli iespējama, tāpēc īstenībā šis priekšlikums, kas tagad šajās diskusijās mums ir izkristalizējies... Jāsaka, es ļoti augstu vērtēju šo “Jaunā laika” piedāvāto risinājumu par šo padomi, jo domāju, ka tas ir ļoti labs. Tas varētu palīdzēt kliedēt šīs bažas, kuras pašreiz ir, ka šā biroja darbība varētu tikt mērķtiecīgi virzīta tādā vai citādā virzienā un ka tas nevarētu raudzīties visā savā plašajā notikumu spektrā sev apkārt un neatkarīgi ar tiem nodarboties.

Jā, tāpēc mēs sliecamies uz to, ka šādas padomes izveidošana būtu ļoti, ļoti steidzams jautājums, un gaidām no saviem koalīcijas partneriem priekšlikumus, kad un kā mēs to varētu izdarīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko teikt? Lūdzu!

S.Āboltiņa. Diskusija par neatkarīgām iestādēm acīmredzot nav ne pirmo, ne pēdējo reizi, bet Juridiskā komisija, noraidot Lagzdiņa kunga priekšlikumu, vadījās pēc principiem, kas ir noteikti Satversmes 58.pantā, un pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma, - ka neatkarīgas iestādes - tas ir zināmā mērā izņēmums un ir pretrunā gan ar Satversmes 58.pantu, gan ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Lagzdiņa iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču, saprotot, ka ir zināma neprecizitāte piedāvātajā redakcijā, Juridiskā komisija, mēģinot to novērst, formulēja 3.priekšlikumu, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. un 3.priekšlikumu?

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, pagaidiet, lūdzu! Mēs atklāsim debates par 2. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu deputātus savlaicīgi pieteikties debatēs!

Lūdzu, deputāts Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es ceru, ka otrreiz es šajā tribīnē lieki nekāpšu, ka saprāts tomēr šajā zālē uzvarēs.

Mūsu valstī ir daudzas tiesībaizsardzības institūcijas. Mūsu valstī darbojas daudzi respektabli cilvēki un iestādes, kurās strādā cilvēki ar ilgstošu juridiskā darba pieredzi, pieredzējuši, kompetenti cilvēki. Tādi cilvēki, kuriem mēs varam uzticēties. Vai tiešām, kolēģi, mēs, šeit, šajā zālē, sēdošie tautas priekšstāvji, uzskatām, ka neviens no tiem tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem, policijas darbiniekiem, beigu beigās arī juriskonsultiem, kuri strādājuši attiecīgajās institūcijās, nav tik godīgi un tik pieredzējuši, un tik kompetenti, lai varētu vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju? Mūsu valstī šādu cilvēku ir simtiem un tūkstošiem.

Kariņa kungs! Jūs iepriekšējo reizi, iebilstot pret šo priekšlikumu, norādījāt, ka bezmaz visi - visi prokurori, tiesneši, visi, kas darbojas tiesās un strādā prokuratūrās, - ir tādi, kas ieguvuši augstāko izglītību padomju laikā un sakompromitējušies padomju laikā un nav spējīgi vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Tas nav tiesa!”)

Kariņa kungs! Tas droši vien bija arī kāds no jūsu koalīcijas, kas to teica.

Kariņa kungs! Mūsu valsts jau trīspadsmito gadu ir neatkarīga. Mūsu valstī ir ļoti daudz pieredzējušu cilvēku, ļoti daudz godīgu cilvēku, arī juristu. Faktiski šāda priekšlikuma noraidīšana ir neuzticības izteikšana mūsu tiesu varai, mūsu juristiem, mūsu prokuroriem, mūsu tiesnešiem. Un faktiski rezultāts būs tas, ka tiks politizēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība, tiks iecelts politiski paklausīgs šīs institūcijas vadītājs, kas darbosies - es pat negribētu to teikt! - “Jaunā laika” interesēs. Šis cilvēks darbosies dažu cilvēku interesēs. Godātie “Jaunā laika” deputāti! Jūs jau kopumā esat godīgi, gudri un labi cilvēki, bet jūs joprojām neesat sapratuši lietas būtību. Kurš ir tas, kas vada un nosaka viena vai otra svarīga priekšlikuma vai likuma pieņemšanu? (Starpsauciens: “Kārlis Ulmanis!”) Tie ir tie cilvēki, kas stāv attiecīgi aiz muguras un ko jūs, liela daļa no jums, varbūt pat nepazīstat.

Tātad es aicinu tomēr padomāt, lai saprāts uzvarētu. Es aicinu pieņemt 2.priekšlikumu! Šis priekšlikums ir tāds, kas dod plašākas iespējas. Tas ir kompromisa priekšlikums. Tas nenosaka, ka šim cilvēkam obligāti jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai, bet jābūt pieredzei - pieredzei, kas gūta darbā tiesā, prokuratūrā, iekšlietu sistēmā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka premjeram un viņa līdzgaitniekiem veidojas kaut kāda īpaša nepatika pret jurista profesijas pārstāvju nokļūšanu augstos valsts amatos. Šādai rīcībai, pēc manām domām, varētu būt divi iemesli - vai nu juristi Repšem ir kaut kā īpaši ieriebuši, vai arī premjera tuvāko atbalstītāju lokā nav cilvēku ar jurista diplomu un darba pieredzi. Mēs jau bijām liecinieki tam, ka SAB direktora postenis tika speciāli “pielabots” (pēdiņās) nejuristam, Repšes padomniekam Kažociņa kungam. Tagad ir pienācis laiks “sakārtot” arī KNAB direktora amatu, lai ar kriminālizmeklēšanu un operatīvo darbu varētu nodarboties persona bez jurista zināšanām. Tas nekas! Jo mazāk viņš zinās likumu normas, jo paklausīgāks būs Repšem, nerunās pretī premjeram, kad viņa galvā dzims kārtējās idejas, kurām nav juridiskā seguma. Kurš amats būs nākamais? Varbūt ģenerālprokurora? Ar juristu pretimrunāšanu Repšem jau ir bēdīga pieredze. Juristi piespieda Repši atdot izmeklēšanai viņa līdzgaitnieku, veselības aizsardzības sistēmas reformas tēvu Auderu, juristi nobremzēja Valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, juristi asi un kategoriski iestājās pret Latvijas līdzdalību Irākas karā. Izmantojot žurnālista Dombura vārdus, gribas jautāt: kas notiek Latvijā? Uz ko mēs virzāmies? Uz tiesisku valsti vai uz politisku diktatūru? Taču es zinu un es ceru, ka “Jaunā laika” deputātu vidū ir arī godīgi juristi, kuri atbalstīs opozīcijas priekšlikumu.

Un gribētos uzdot vēl vienu jautājumu. Kur ir tie godīguma, atklātības un profesionalitātes principi? Kur tie ir?

Varas partijas pastāv uz to, ka ir nepieciešams izslēgt prasību pēc obligātās juridiskās izglītības šā biroja priekšnieka amata kandidātam. Vai jums, kolēģi, nešķiet, ka tas ir pilnīgs absurds, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem šīs amatpersonas pienākumiem būtu virzīt procesu uz priekšu un sekot līdzi tā gaitai? Man skaidrs, ka nozares jāvada profesionāļiem un procesa virzītājs nevar būt bez juridiskās izglītības.

Lūdzu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš. (Aplausi.)

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka kolēģi no opozīcijas manu viedokli ļoti labi zina un tādēļ apsveic ar attiecīgu reakciju. Labi. Paldies.

Redzat, ja mēs kaut cik rūpīgi ielūkojamies labotajā tekstā, tad izrādās, ka tur taču nav sacīts, ka juristi ir izslēgti no pretendentu loka. Ja jums ir skaisti, vērtīgi, labi juristi ar pieredzi un ar tādu pagātni, kurā viņi izrādījuši drosmi tiesiskuma un taisnības aizstāvēšanā, kaut kad ir pierādījuši šo drosmi, tad, lūdzu, dodiet viņus šurp - no jūsu rindām būs KNAB direktora amata kandidāts. Būs! Bet uzrādiet mums šādu personu!

Cienījamie deputāti, vai diemžēl divpadsmit gadus Latvijā nav strādājuši spēcīgi un neatkarīgi juristi, kā cienījamā Muižnieces kundze ir rakstījusi vakardienas avīzē “Diena”? Spēcīgi un neatkarīgi juristi divpadsmit gadus ir strādājuši, bet kur ir mūsu valsts tiesiskuma līmenis? Kur? Tas tik būtu viens notikums, ja mēģinātu savākt parakstus ierosinājumam, ka uz šo amatu var kandidēt tikai juristi! Tad jūs piedzīvotu interesantu mūsu tautas reakciju! Bet to jau taču var visās aptaujās lasīt, cik augsti vērtē mūsu valsts iedzīvotāji līdz šim veikto mūsu juristu darbu.

(No zāles starpsaucieni: “Jūsu vērtējums! 2-3 procenti? Ļoti augsts!”)

Es runāšu par padomju Latvijā un Maskavā izglītotajiem Latvijas juristiem, ne par juristiem vispār. Taču arī starp tiem, kas ir izglītoti padomju Latvijā un Maskavā, var būt drosmīgi cilvēki, kuriem ir respekts pret cilvēka tiesībām, individuālajām tiesībām, un kuri spēj tās aizstāvēt, pat riskējot. Es nešaubos, ka tādi ir, bet daudz gan tādu nav. Daudz gan nav!

Daži no slavenajiem juristiem - nav jau viņu daudz, bet tikai daži - ir kļuvuši bagāti. Tas nu tā ir! Aldziņas nav lielas, bet bagāti ir kļuvuši. Ko tu darīsi!? (No zāles Gundars Bērziņš: “Jūs gribētu, lai visi nabagāki paliek!”)

Un tādi viņi ir kļuvuši, neatkarīgi būdami. Neatkarīgi… Šinīs 12 gados mūsu juristi nav bijuši atkarīgi ne no kā, nav pat viena partija spējusi viņiem kaut ko priekšā rakstīt, kā tas bija senāk. Un kur mēs tā esam nonākuši?

Cienījamie deputāti! Neatkarība var kļūt bīstama, kad tā pārvēršas par patvaļu! Tad neatkarība kļūst bīstama. Likumi kļūst bezspēcīgi, kad to interpretācija nonāk vai nu bailīgu, vai tādu juristu rokās, no kuriem nevienam nav jāatbild par saviem lēmumiem. Tad ir bīstams stāvoklis!

Tā mūsu valsts cietumos šodien smok diezgan daudz nevainīgu cilvēku. Diezgan daudz! Procesos pielaistās kļūdas ir kliedzošas, bet līdz šim tiesu varai nav bijis gribas kaut vai vienu no ļaunākajiem gadījumiem atkārtoti izmeklēt, lai redzētu, kā ir strādājusi tiesa.

Netaisnības dziļums mūsu valstī ir neizmērojams, cienījamie kolēģi! Pašreizējais likuma labojums tātad neizslēdz juristus no pretendentu loka. Bet aprobežot šo loku tikai ar juristiem - līdz šim nesasniegtā tiesiskuma līmeņa dēļ tā nebūtu atbildīga rīcība.

Latvijas juristiem nav izdevies divpadsmit gadu laikā izveidot taisnīgu tiesu varu. Ir vajadzīgs augstāka līmeņa kritērijs, kas neaprobežojas ar prasību pēc juridiskās izglītības. Augstāka līmeņa kritērijs! Un to jau es pieminēju.

Lūdzu, nāciet ar kandidātiem, kuri var uzrādīt drosmi cilvēka tiesību un taisnības aizstāvēšanā, un mēs par tiem balsosim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Es klausos šīs diskusijas, ne tikai tās, kas šodien no šīs tribīnes izskan, bet arī tās, kas ir bijušas pēdējās nedēļās, un man liekas, ka kaut kas tā īsti netiek saprasts.

Pirmā lieta, par ko runāja šodien Lagzdiņa kungs, - par cilvēka izglītību un sagatavotību. Es esmu no tiem, kurš ir uzaudzis, izglītojies ārzemēs. Mans vērtējums ir tāds, ka Latvijā nav nekādu trūkumu cilvēku izglītībā. Nav!

Šeit ir ļoti spējīgi, ļoti izglītoti, ļoti inteliģenti cilvēki, kuri, iepretī saviem Rietumu kolēģiem, ir bijuši spiesti savā izglītības gaitā būt daudz veiklāki un gudrāki līdzekļu trūkuma, pasniedzēju trūkuma dēļ. Es uzskatu, ka tie, kas ir izveidojuši un izcīnījuši izglītību, bieži vien ir dzīvei labāk sagatavoti nekā tie, kam Rietumos tas viss ir, kā saka, ticis pasniegts uz paplātes. Tātad šis arguments, kur kāds cilvēks ir izglītojies, nav pats galvenais. Var būt šeit tikpat labi izglītots, gudrs, inteliģents cilvēks kā tas, kurš ir no Rietumiem, un tikpat labi var būt muļķis gan tas, kas ir izglītību ieguvis šeit, gan arī tas, kurš ir no Rietumiem.

Par ko ir runa? Ir runa par KNAB direktora amata kandidātu loku. Šobrīd likums ierobežo šo loku, attiecina to uz tiem cilvēkiem, kam ir augstākā juridiskā izglītība, kura ir, kā es to vērtēju, ļoti laba izglītība. Bet nu mirkli padomāsim, kā notika 7.Saeimas pēdējos mēnešos, kad meklēja kandidātus KNAB direktora amatam! Cik grūti bija atrast labus, piemērotus, gribīgus kandidātus! Tas personu loks, no kā izvēlēties, nav pārāk plašs. Kaut gan Latvijā netrūkst spēcīgu juristu, nav tik daudz to, kuri ir ar mieru arī nākt strādāt uz KNAB. Tā doma šeit ir paplašināt to kandidātu loku, prasīt viņiem augstāko izglītību kā tādu, prasīt atbilstošu pieredzi kaut kādā vadītāja amatā. To jau komisija vērtēs un sapratīs... Mums vajag dot iespēju tiem cilvēkiem, kuri gribētu nākt un vadīt KNAB. Kas ir KNAB? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas nav juridiskais birojs. Varbūt pats labākais kandidāts tiešām ir jurists. Dievs dod mums atrast tiešām vienu spējīgu cilvēku, kurš gribētu to darbu darīt! Taču neierobežosim kandidātu loku, neattiecināsim to tikai uz juristiem, jo varbūt tas labākais KNAB direktors ir cilvēks, kuram ir augstākā izglītība, bet kurš nav juridiski izglītots!

Tātad aicinu sekot komisijas... sekot komisijas ieteikumam un atbalstīt nevis Lagzdiņa kunga, bet nākamo - 3.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es šeit uzstāšos kā izglītots ķīmiķis analītiķis. Pirmām kārtām, ja mēs reiz gribam kaut ko nopietnu izdarīt, tad vajadzētu arī nopietni izturēties pret šiem priekšlikumiem un tos arī tikpat nopietni izanalizēt, jo ir pārāk skaidri redzama šī uzbrūkošā tieksme. Labāk ievilksim elpu un padomāsim par juristiem! Ir dažādi juristi - ir godīgi juristi un ir ļoti negodīgi juristi, un tāpēc nevajadzētu kaut kā īpaši uzsvērt kādu vienu privileģētu vai neprivileģētu pārstāvniecību. Es gribētu atgādināt, ka kādam ļoti cienījamam juristam atradās simtiem tūkstošu lieli rēķini kaut kur ārpus Latvijas un ka viņam nācās aiziet no vadoša amata. Citi juristi ļoti vēsā mierā neieliek ne uz dienu cietumā cilvēkus, kas piedzēruši sabrauc mūsu pilsoņus, kuri iet bojā notikuma vietā, un paši šie autovadītāji pēc tam vēl aizmūk, un nezin kāpēc neviens no viņiem netiek notiesāts. To visu arī veic juristi - visus šos procesus no vienas un no otras puses.

Par iejaukšanos Irākas notikumos. Es uzskatu, tas ir kauns, ka Latvijas juristi bāž savu degunu lietās, kur viņi pat pirkstu nav pielikuši. Paldies Dievam, to darīja ne visi juristi! To darīja acīmredzot tie juristi, kuriem neinteresē Latvijas nākotne.

Tagad, Lagzdiņa kungs, par jūsu priekšlikumu. Arī jūsu priekšlikums ir domāts kaut kādiem privileģētiem pārstāvjiem. Izlasiet uzmanīgi, ko jūs esat uzrakstījis acīmredzot kopā ar Agešinu, jūs abi esat no Liepājas, jo Agešins teica, ka tas ir opozīcijas priekšlikums! Tātad jūs te uzsverat: “...atbilstoša darba pieredze tiesā un prokuratūrā”. To jūs izceļat! Un tad jūs vēl pieliekat klāt: “... vai citās tiesību aizsardzības iestādēs”, neuzsverot, kuras tieši tās ir. Līdz ar to arī jūsu priekšlikums kaut kā “velk” uz kaut kādām privilēģijām.

Līdz ar to es uzskatu, ka arī komisija ir mēģinājusi atrast zināmu kompromisu. Ja mēs salīdzinām pašreizējo un iepriekšējo redakciju, kurā ir runāts, ka persona ir uzkrājusi atbilstošu pieredzi, tad redzam, ka šajā pēdējā variantā ir pielikts klāt vārds “amatam”, un es domāju, ka tas ir pateikts ļoti izsmeļoši: “amatam atbilstoša darba pieredze”. Tātad tas varētu būt nevis kaut kāds gadījuma cilvēks, bet gan tāds cilvēks, kuram tiešām ir šāda pieredze, kas atbilst ieņemamajam amatam. Un vai tiešām tāds cilvēks var būt tikai jurists? Vai tiešām tas nevarētu būt cilvēks, kam ir pamatīga pieredze dažādos līdzīga rakstura jautājumos, teiksim, cīņā pret noziedzību, iegūstot informāciju cīņā pret jebkuriem pārkāpumiem? Kāpēc viņam obligāti ir jābūt juristam?

Lūk! Tā ka, šķiet, šinī brīdī varētu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, bet tad, kad likums sāks darboties, mēs jau varēsim padomāt, vai tur nevajag vēl kaut nogludināt.

Tā ka, godīgi sakot, man liekas, ka juristus kā tādus apspriest nevajadzētu. Tikpat labi mēs varētu apspriest arī jebkuru citu profesiju. Vienreiz mēs te jau sākām apspriest, no kurienes kurš latvietis ir nācis, no kuras valsts, ko viņš ir darījis, kad viņš ir gulējis un kad viņš nav gulējis.

Tagad mēs sākam izcelt profesijas. Nu labi! Var jau būt, ka es vēl piedzīvošu, ka jūs te sāksiet apspriest arī ķīmiķus šeit no tribīnes. Savā laikā mēs fiziķus ļoti daudz apspriedām, jo Ivars Godmanis ir fiziķis un arī Einars Repše ir fiziķis. Iespējams, ka vēl kādu fiziķi atradīsim. Varbūt vienreiz beigsim šo grābstīšanos ap profesijām? Labāk paskatīsimies, ko tas cilvēks ir spējīgs izdarīt, cik viņš ir noderīgs Latvijai.

Un jautājumā par SAB vadītāju, es domāju, ka tur ir ne tikai juridiskā pieredze ļoti svarīga. SAB vadītājam ir vajadzīga arī militārā pieredze. It īpaši tas attiecas uz izlūkošanu un pretizlūkošanu. Lūdzu, to ņemiet vērā! Tā ka nevajadzētu ierobežot ar vienu kaut kādu “rāmi” cilvēka atbilstību vai neatbilstību ieņemamajam amatam!

Līdz ar to man ir pilnīga pārliecība, ka es varu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie pozīcijas deputāti! Godātais Dobeļa kungs! Mēs visi labi atceramies ne visai seno priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laiku. Mēs visi atceramies, ar cik skaistām runām uzstājās tā laika valdības veidotājs cienījamais, man ļoti labi pazīstamais senais cīņubiedrs no Tautas frontes laikiem Einars Repše.

Un viņš teica sekojošo: “Iestāsies jauni laiki!” Un minēja daudzus un dažādus argumentus un apstākļus, kuri šos “jaunos laikus” raksturos. Un viens no tiem bija šāds: “Jaunajos laikos cilvēki netiks vērtēti pēc politiskās piederības. Jaunajos laikos cilvēkus vērtēs pēc profesionālisma, pēc tā, cik labi viņi strādā, ko viņi ir paveikuši, cik viņi ir piemēroti attiecīgajam amatam, cik viņi ir izglītoti, cik liela viņiem ir pieredze.”

Kas notiek šodien? Ir parādījies ierosinājums noteikt to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju - šo ļoti svarīgo un ļoti nozīmīgo institūciju - mūsu valstī var vadīt cilvēks, kuram ir pieredze tiesu, prokuratūras un citu tiesībaizsardzības institūciju darbā. Nav jau šeit obligāti uzsvērts, ka viņam ir jābūt juridiskajai izglītībai, bet ir jābūt attiecīga darba pieredzei, tātad profesionālismam.

Kādēļ faktiski, godātie kolēģi, godātie “Jaunā laika” deputāti, valdošās koalīcijas deputāti, izskan mūsu iebildumi pret šo priekšlikumu? Gluži vienkārši tāpēc, ka jau šobrīd ir atrasts un diemžēl pat jums, valdošās koalīcijas deputātiem, nezināms cilvēks, kuru zina tikai atsevišķi cilvēki - kuru zina Einars Repše, kuru zina varbūt vēl daži cilvēki, kas stāv kuluāros un koriģē diemžēl arī Einara Repšes darbību. Šis cilvēks jau ir atrasts! Un ar šo cilvēku jūs frakcijas sēdē tiksiet iepazīstināti kā konkursa ceļā izraudzītu. Un tad jūs būsiet spiesti, tāpat kā daudzos citos gadījumos, nobalsot pretēji savai sirdsapziņai. Diemžēl tāds būs rezultāts!

Es aicinu šodien jau trešo reizi no šīs tribīnes būt saprātīgiem un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Gribētu sākt ar to, ka cilvēkam, kurš būs KNAB vadītājs, būs jāpieņem kriminālprocesuāli lēmumi, un par šo jautājumu savu viedokli skaidri ir paudis ģenerālprokurors un Valsts prezidente.

Kāpēc ir vajadzīga šī juridiskā izglītība? Latvijā šādu juristu ir 40 tūkstoši, un, ja starp 40 tūkstošiem nav iespējams tādu atrast, tad ir grūti to pateikt.

Valsts vadītājs - Ministru prezidents melo sabiedrībai, vakardien sacīdams, ka, ja nepieņems likumu, konkursu nevarēs izsludināt. Kā tad nevarēs? Likums ir spēkā! Bet nevarēs tāpēc, Stašānes kundze, ka ir atrasts kandidāts, taču šis likums viņam “neštimmē”. Nu “neštimmē” tāpat kā KNAB likums! Pilsonību toreiz aizmirsāt. Šajā gadījumā jau arī vēl visādi var būt. Un nesludinās konkursu, kamēr jūs te nenobalsosiet. Un jau sen ir zināms kandidāts, kuru jums liks priekšā, un jūs par viņu būsiet spiesti balsot. Un viņš nebūs jurists. Tas šobrīd ir zināms kā bankā. (Starpsauciens: “Uzvārdus!”) Uzvārdu jūs uzzināsiet visai drīz.

Otra lieta. Par Ministru prezidenta ietekmi un cilvēku, kas lemj jūsu vietā. Jau šobrīd varbūt ir diezgan lieki laiku tērēt, jo principā jūs jau nelemjat. Jums jau īkšķīti parāda, uzbļauj, uzkliedz, un tā jau jūs arī darīsiet, bet ir cilvēki, kas lemj, - Ministru prezidents un Ministru prezidentam tuvākās aprindas. Nosauciet man vienu Ministru prezidentu, kuram sešu mēnešu laikā ir bijuši tik cienījami vai arī tik šmucīgi padomnieki, kādi ir bijuši Repšes kungam!

Sāksim ar Luciferu vai Luciferus, Liepiņas kundze! Sāksim ar vienu FSB aģentu, kurš nav FSB aģents, bet aiziet prom no darba, jo viņš nav FSB aģents. Trešais cilvēks, kas nav kartotēkā, ir netīšām ierakstīts un nav apzadzis nevienu Latvijas valstī. Un cienījamās “zelta rokas”, kas veselus sešus mēnešus bija šeit. Nosauciet man vienu premjeru, kuram pusgada laikā ir bijuši šādi tuvākie cilvēki, kuru ietekme uz Ministru prezidentu ir milzīga, nerunājot nemaz vēl par citiem cilvēkiem.

Es domāju, ka ir jāpasaka atklāti. Tādā stilā, kā jūs darbojaties, jau ir bijušas jums radniecīgas partijas. Es jums ieteiktu neslēpties un atklāti pieņemt to pieredzi. Viena no tādām radniecīgām partijām, tiesa gan, ne pārāk demokrātiski vadīta un demokrātiskas metodes lietojoša, ieviesa partijas gradāciju pēc uzticības pakāpes partijas vadonim. Un īstenībā es domāju, ka arī jums varētu būt šādas gradācijas, kuras apliecinājumu vīrieši nēsātu aiz žaketes atloka, arī sievietes to nēsātu aiz atloka, bet, ja nebūtu žaketes, tad grūti
pateikt - kur… Piemēram, zemākā pakāpe būtu “jaunleikars”, vidējā pakāpe “dižleikars” un augstākā pakāpe “zelta rokas” ar zelta nozīmīti. Un tas tad būtu izšķirošais! Ieejot jebkurā institūcijā, jūs to parādītu, un jums viss būtu kārtībā. Ko jūs te ākstāties un maināt šīs dažādās lietas!

Arī cienījamiem cilvēkiem, kas te sēž, piemēram, Kļaviņa kungam un Kariņa kungam, kam ir divas pases kabatā, es gribētu pajautāt vienu: “Vai jūs zināt, ka pēdējās dienās Lielbritānijas parlamentā ir sākusies izmeklēšana sakarā ar to, ka nav sniegta pareiza informācija no izlūkdienestu puses, lai sāktu karu. Arī Amerikā ir sākta šāda izmeklēšana. Nosauciet man vienu valsti, kurā, ja tieslietu ministrs būtu zvanījis tiesai un ietekmējis tiesu, pie kam darījis to vairākkārtīgi, šis tieslietu ministrs un premjers atrastos amatā! Kariņa kungs, Latvija… (dep. Juris Dobelis: “Tikai Krievija!”) … jā, tieši tā! Dobeļa kungs saka: “Tikai Krievija!”, un tātad viņš saka, ka Latvija principā iet šo pašu ceļu. Nav tādas valsts, Kariņa kungs! Un šī te pārliecība man atgādina kādu melnu anekdoti. Tā saistīta ar to, ko vakardien Aksenoka kungs teica. Viens slepkava, kad viņu tiesāja, teica: “Es neesmu vainīgs. Es iegāju virtuvē ar nazi, un tas otrs man uzskrēja virsū, un, ziniet, viņš tā izdarīja astoņas reizes.” Vakardien Aksenoka kungs arī stāsta… Viņš saka: “Es zvanīju un prasīju, kad tā tiesa strādā.” Un tad viņš saka: “Vai, es aizmirsu, un tad vēlreiz zvanīju… Vai, es aizmirsu, kad tad tā tiesa strādā!” Un tad vēl: “Vai, es vēlreiz aizmirsu, kad tad tā tiesa tiešām strādā…”

Tā ka nespēlēsim te teātri, sauksim lietas īstajos vārdos! Un aicinu respektēt profesionāļu viedokli! Tas, ko jūs darāt, nav noslēpjams, un pietiekami nopietns izmeklēšanas darbs pēc tam būs tiesībsargājošajām iestādēm. Pietiekami ilgs! Es aicinu nedarīt šīs muļķības un neiet šo Krievijas ceļu, ko jūs, Dobeļa kungs, minējāt. (Starpsauciens: “Tu jau sen ej pa to ceļu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, savukārt es lūdzu un aicinu jūs runāt par konkrēto priekšlikumu, nevis par savu pieredzi partiju lietās vai kādu savādāku.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un mani godājamie kolēģi! Kāds paradokss valstī! Kāds paradokss šajā telpā! Netic, ka var būt godīgs deputāts! Netic. Vienkārši netic. Vai tiešām maz tādu piemēru? Es negribētu ticēt. Es nemūžam negribētu piekrist šādam pieņēmumam, kaut gan pirmajā dienā, kad es ienācu šajā telpā, cilvēks, kas te, Saeimā, sēž jau visus neatkarības gadus, no pirmās līdz šai dienai, man pateica: “Te ir vieni vienīgi svoloči!”

Piedodiet, es gribētu jums tikai atgādināt vienu piemēru. Kad iestājos par Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu un cīnījos par šo likumu, tad izrādījās, ka to projektu ir projektējuši man pavisam tuvi arhitekti, gudri, zinoši cilvēki. Es sacīju: “Bet kāpēc jūs ātrāk man nepaziņojāt?” Man teica: “Ausma, tu kaut ko lobē, mēs tikai nezinājām, ko tu lobē, un tāpēc neticējām, ka tu no godaprāta cīnies, lai šis likumprojekts iziet cauri!” Es saku: “Es cīnos pret šo nelikumību, ar kuru ir pārkāpts šis detālplānojums. Lai kaut reizi mūžā mūsu valstī tik tiešām tiktu cilvēks sodīts par to! Vai mēs tiešām nevaram to panākt!”

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mīļie draugi! Kas daudzmaz elementāri zina psiholoģiju, tas zina arī to, ka ir trīs vadītāju tipi: mazais vadītājs, vidējais vadītāja tips un augstākais vadītājs. Un šīs attiecības - pirmkārt, profesionālisms (jūs prasāt, lai šis jurists būtu ar labu jurista izglītību), otrkārt, cilvēku attiecības un, treškārt, ideju realizēšana, īstenošana - ir ļoti no svara, lai šādam augstākajam vadītājam būtu šī labā griba, lai viņš būtu tas talants, tas īstenotājs, realizētājs augstākajā vadībā… Diemžēl mūsu valstī ir ļoti maz šādu cilvēku. Ļoti, ļoti maz! Mums ir ļoti labi vidējā tipa vadītāji, ir mazākā tipa vadītāji, bet augstākā tipa vadītāju nav. Un tāpēc mēs gribam šo loku paplašināt. Un man ir vienalga, vai viņš būtu krievu tautības pilsonis vai ebreju tautības pilsonis, vai čigānu tautības pilsonis. Jā, lai viņš ir šāds jaunais līderis! Un es ticu, ka tāds atradīsies.

Nedomājiet, ka visi ir negodīgi! Es cīnos, un mēs visi cīnāmies par taisnīgu lietu! Un es tāpēc gribu, lai mums izdotos visiem kopā! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu izvairīties no apvainojošiem vai ar Saeimas cieņu nesavienojamiem izteicieniem! Un vēlreiz jums atgādinu, ka mēs debatējam par 2. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Klausoties šīs interesantās runas, es gribētu pateikt tikai trīs piezīmes.

Man ļoti patika Kantānes kundzes teiciens, ka galvenais esot laba griba. Un es atcerējos: bija reiz tāda revolucionāre Marta Krustiņsone, kura bieži uzstājās. Viņa nodzīvoja ilgāk par 90 gadiem. Viņa savulaik bija vadījusi dažādus tribunālus, kuri piesprieda cilvēkiem nāvessodus. Viņai reiz kādā intervijā Latvijas Radio jautāja: “Kā jūs, godājamā biedre Krustiņsone, teiksim, trīs minūtēs zinājāt, kuru nošaut un kuru atstāt dzīvu?” Un viņa tā paskatījās un teica: “Revolucionārā sirdsapziņa pateica priekšā!” Un tā vis nav nekāda anekdote!

Tā ka, ja mēs gribam atjaunot šādus laikus, - laipni lūdzu! Uz priekšu! Ar labo gribu vien nepietiks, godājamā Kantānes kundze! Drusciņ būs jāzina arī kriminālprocess un varbūt arī nedaudz jāzina, kas tas ir - Krimināllikums (lai zinātu, kuru ņemt ciet uzreiz un ko atlikt uz nākamajām dienām).

Otra piezīme, godājamie deputāti, ir par Kļaviņa kunga teikto. Kļaviņa kungs nav pamanījis, ka Padomju Savienība beidza eksistēt pirms 12 gadiem. Kļaviņa kungs, uzmostieties, lūdzu, neguliet! Latvijā pa šo laiku ir radušās ne tikai Latvijas augstskolas, bet arī dažas starptautiskās juridiskās skolas, un ir simtiem cilvēku, kas ir pa šiem divpadsmit gadiem beiguši augstskolas gan Latvijā, gan ārzemēs, - simtiem cilvēku, kas tās beiguši ne tikai Padomju Savienībā.

Un trešā lieta. Kā es dzirdēju, kandidāts ir Ļeņingradā studējis ādu apstrādi. Bet, Kantānes kundze, KNAB nav tas pats kas ādas maukšana, un nez vai nu cilvēks ar ādas apstrādes tehnologa profesiju būs tas piemērotākais šim amatam! Tā ka laikam jau vajadzēs atgriezties pie juristiem!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko teikt komisijas vārdā?

Tātad komisijas vārdā nevēlas neko teikt. Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstīja, formulēja un atbalstīja pati savu - 3.priekšlikumu. Tas precizē izglītības kritērijus un atbilstošo amata pieredzi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim!

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Pieprasu desmit minūšu ilgu pārtraukumu!

Sēdes vadītāja. Diemžēl pašreiz no vietas pārtraukumu pieprasīt nevar. Ir nepieciešams vismaz piecu deputātu parakstīts iesniegums.

Taču man ir priekšlikums. Tā kā arī citas frakcijas varētu līdzīgu priekšlikumu iesniegt, man ir priekšlikums nobalsot par deputāta priekšlikumu: pārtraukumam - 10 minūtes. Lūdzu deputātus balsot par Augusta Brigmaņa priekšlikumu: pārtraukums - 10 minūtes! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Satiekamies pulksten 10.26!

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Nē, nevēlas. Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas ko teikt? Paldies!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Mums ir pašreiz jābalso par... Tad, lūdzu, uzsākam debates par 3.priekšlikumu!

Deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šeit gaidījām šo priekšlikumu par padomi, cerēdami, ka mēs varēsim atrisināt šo uzraudzības jautājumu un ka debatēs saklausīsim kaut kādus termiņus un priekšlikumus, kā to visu varētu atrisināt. Tas nenotika, tāpēc ZZS ir sagatavojusi priekšlikumu par to, ka tiek radīta šāda uzraudzības padome, kuras sastāvu veido prokurors, Valsts kontroles priekšsēdētājs, SAB vadītājs un Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijas priekšsēdētājs. Un mēs šo priekšlikumu šodien gribētu iestrādāt šajā likumā par pārraudzību, tāpēc ZZS šajā noslēguma balsojumā par otro lasījumu atturēsies. Ja kolēģi mūs atbalstīs, tad mēs esam ar mieru šodien šādu priekšlikumu iestrādāt un šo likumu pieņemt galīgajā versijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko piebilst?

S.Āboltiņa. Es aicinu balsot par 3.priekšlikumu. Atbildot Emša kungam, es gribētu sacīt, ka tas ir procedūras pārkāpums, jo šis likumprojekts pagājušajā nedēļā tika nobalsots kā steidzams, kā arī tika noteikts otrā un galīgā lasījuma termiņš. Un tātad šajā stadijā šim likumprojektam priekšlikumus pievienot vairs nevar. Tad rodas jautājums: ja šo likumprojektu noraida, kas tad ar to notiek pēc tam? Likumprojektu var vērt vaļā no jauna, bet tad tā ir jau cita procedūra. Taču šim konkrētajam likumprojektam priekšlikumus pievienot vairs nevar.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Arvīds Ulme vēlas par procedūru ko teikt? Debates ir slēgtas. Mēs slēdzām debates.

Lūdzu deputātus balsot par 3.- Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 36, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tā arī nesapratu, par ko īsti bija runa. Ir ārkārtīgi vienkārša lieta - šo KNAB nevar veidot kā pilnīgi neatkarīgu institūciju. Tad tas var darīt, ko grib, un nav neviena, kas izskata sūdzības par pašu KNAB.

Un, otrkārt, nevar veidot arī kā atkarīgu institūciju. Un tāpēc šī padomes tipa institūcija ir ļoti vienkārša, korekta un pilnīgi skaidra. Zaļajiem un zemniekiem šāds priekšlikums ir, tāpēc likums nav jāaizver.

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par 4.priekšlikumu!

A.Ulme. Saskaņā ar Kārtības rulli šo Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu šodien var iestrādāt, tāpēc šodien varam nobalsot par likumprojektu arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Par procedūru?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei par procedūru!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Man, pēc dabas esot demokrātei, tomēr gribas sniegt atbilstošu palīdzību kolēģiem, kuri vēlas iesniegt priekšlikumu. Un es domāju, ka tas vienmēr ir jāatbalsta. Un šis risinājums, kāds ir iespējams pēc procedūras šajā lasījumā, ir šo likumu noraidīt, atgriezties pirmajā lasījumā un izsludināt jaunu priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai kolēģi var savu priekšlikumu noformulēt, iesniegt un tad mēs to varētu visi izdebatēt, jo šobrīd galīgi nav skaidrs, kāds tas priekšlikums ir, bet pret to, ka tas vispār kaut kur ir tapis, es domāju, mums nebūtu jāiebilst.

Varam balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu, lai varētu atgriezties un iesniegt jaunus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa par 4.priekšlikumu, ja ir kaut kas piebilstams. Lūdzu!

S.Āboltiņa. Tātad par 4.priekšlikumu, kā es saprotu, debates kā tādas nemaz neizraisījās. Joprojām tika runāts par procedūru, bet es tomēr gribētu atkārtot, ka Muižnieces kundzei ir taisnība, jo ir jānoraida šis likumprojekts, bet Emša un Ulmes kunga priekšlikums vēl nav noformulēts. Priekšlikums ir jānoformulē un jāiesniedz rakstiski, un tikai tad varēsim lemt, vai to var pievienot šim likumprojektam. Taču praktiski to nevar izdarīt, kamēr par to nav nobalsots. Īstenībā to nevar šodien izdarīt! Ja šo likumprojektu noraida, tad tas jau ir jauns likumprojekts, tam ir jābūt rakstiski iesniegtam Prezidijā, un tad ir jālemj par to, vai šo likumprojektu vajag iekļaut darba kārtībā, nodot komisijām un tālāk risināt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Āboltiņa. Tātad es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 45, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts. (Aplausi.)

Komisijas vārdā, deputāte Solvita Āboltiņa, jums ir jānosaka likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš un tā izskatīšana otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pirmdiena, 9.jūnijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs… Ir cits priekšlikums? Lūdzu, Pietkeviča kungs!… Muižnieces kundze? Lūdzu, Muižnieces kundze.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lai šo gadījumu, kad var tikt iesniegti vēl citi precizējoši priekšlikumi, varētu izmantot ne tikai ZZS deputāti, kuriem priekšlikums jau ir gatavs, bet arī citas frakcijas, es ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku vismaz līdz 15.jūnijam, lai mēs likumprojektu varam pagūt izskatīt sesijas noslēgumā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

V.Muižniece. Tad, kā to ierosināja Āboltiņas kundze!

Sēdes vadītāja. Izskatīšana 20.datumā?

V.Muižniece. 19.jūnijā, bet 15.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas laiks.

Sēdes vadītāja. Āboltiņas kundze, bet jūs taču ierosinājāt izskatīt 12.jūnijā?

S.Āboltiņa. Es ierosināju izskatīt 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vispirms balsosim par deputātes Muižnieces ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.jūniju, bet izskatīt 19.jūnijā! Lūdzu, kas ir par šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par deputātes Solvitas Āboltiņas ierosinājumu - priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs un izskatīšana - 12.jūnijā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.jūnijs, bet izskatīšana - 12.jūnijā.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ārkārtas sēde komisijas telpās plkst. 10.42.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas telpās tūlīt starpbrīdī notiks sēdes turpinājums.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Vilnis-Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Vineta Muižniece, Aigars Pētersons, Jānis Reirs, Juris Sokolovskis, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais un Arvīds Ulme.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija sēde pulksten 10.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim sēdi!

Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu piešķirt deputātam Jānim Reiram atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Par to es informēju deputātus.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 5.jūnija sēdes darba kārtībā, iekļaujot trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Izskatīšana pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti darba kārtībā ir iekļauti. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets, par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.

Šo jautājumu parlaments un Ministru kabinets sāka diskutēt jau šā gada februārī, bet 30.maijā VITAB (Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs) pieņēma lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību Latvijā pret subsidēto importēto cūkgaļu un dzīvām cūkām.

Šī izmeklēšana veicās, un ir konstatēts, ka Latvijā ir vērojami tirgus izkropļojumi un ka vietējais cūkgaļas ražotājs nespēj ekonomiski izturēt šādu tirgus izkropļojumu.

Tāpēc komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par komisijas priekšlikumu - atzīt likumu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Tagad lūdzu kolēģus apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, kas nāk no Ministru kabineta, kā Emša kungs teica, laikam ir dzimis mūsu VITAB un laikam ir saņēmis arī mūsu zemkopības ministra atbalstu. Tajā ir runāts par iekšējā tirgus aizsardzības paņēmieniem, lai pasargātu mūsu cūku audzētājus no lēti importētās cūkgaļas.

Ir skaidri un gaiši redzams tas, ka Latvijā, šķiet, masveidā nāk iekšā pārmērīgi lēta subsidētā cūkgaļa un ka mūsu valstī ir kaut kas jādara, lai šo situāciju mainītu. “Jaunā laika” frakcijā mēs šo jautājumu esam diezgan gari un plaši diskutējuši, un mūs iekšēji plosa divas dažādas vēlmes.

Pirmā vēlme ir aizstāvēt brīvās tirdzniecības ideju, kas ir arī Eiropas Savienības pamats un stūrakmens, bet otrā vēlme ir reāli palīdzēt mūsu zemniekiem, tostarp arī mūsu cūku audzētājiem, lai viņi varētu normāli strādāt un pārdot savu produkciju.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs un zemkopības ministrs piedāvā šādu risinājumu: paaugstināt importa tarifus dzīvām cūkām un izcirtumiem. Jautājums ir tāds: “Kādas būs sekas šādai rīcībai?”

Pirmās sekas būs tādas, ja tas tiks pareizi ieviests, ka Latvijā tik tiešām nāks iekšā cūkgaļa no kaimiņvalstīm par dārgāku cenu, cena kāps, vietējie pārstrādātāji drīzāk sāks skatīties uz vietējiem cūku audzētājiem, lai iepirktu produkciju. Tas varētu notikt. Cerams, ka tas tā arī notiks. Ja tas notiks, tad mūsu cūku audzētājiem, vismaz pirmajā brīdī, būs ļoti labs rezultāts: cena kāps, un tas ir tas, kas viņiem ir vajadzīgs.

Bet padomāsim, paraugoties mūsu valsts nesenajā vēsturē! Ja es nemaldos, tajā laikā, kad Krištopana kungs bija premjerministrs, mums notika tā saucamie “cūku kari” ar Igauniju. Rūpīgi izlasiet, kas ir paredzēts šajā likumprojektā! Tur ir rakstīts par tarifu celšanu Polijai, Lietuvai, Igaunijai un citām valstīm. Pie mums nāk iekšā šī cūkgaļa, cik es saprotu, no visām šīm valstīm. Kādās proporcijās? Es esmu dažādus statistikas datus redzējis, es nezinu, kuriem statistikas datiem ticēt. Bet, ja mēs palasām kaut vai Latvijas Bankas monetāro biļetenu par pagājušā gada pēdējo ceturksni, tad redzam, ka svarīgāko mūsu eksportpartneru starpā ir Lietuva. Un ko Lietuva no mums pērk? Pārtikas produktus. Kādas tagad varētu būt iespējamās un diezgan ticamās sekas, ņemot vērā to, ko mēs esam jau mūsu valsts vēsturē pieredzējuši? Mēs paceļam tarifus subsidētajai cūkgaļai. Labi mūsu cūkaudzētājiem, labs gājiens! Bet pret mums varētu tikt vērsti, teiksim, ierobežojumi attiecībā uz mūsu piena produktiem, kuri tiek eksportēti uz Lietuvu un Igauniju. Tas jau nav jādara ar muitas tarifu pacēlumu! To jau varēs izdarīt arī tādējādi, ka, teiksim, pēkšņi atklās - vai, vai! - kaut kādas tur baktērijas kaut kādā tur piena produktā, teiksim, biezpiena sieriņā “Kārums”. Pēkšņi viss apstāsies. Paies divas nedēļas, un tad teiks: “Vai, vai, laikam kļūdījāmies!” Bet produktam noiets zūd, uzticība zūd, pircējos viešas šaubas. Mūsu kaimiņvalstis ir parādījušas, ka viņas ir reizēm gatavas cīnīties.

Un šīs ir vienas no iespējamām negatīvām sekām. No tām mēs varam pasargāt cūkaudzētājus, bet “iegriezt” varam, piemēram, mūsu piena lopu audzētājiem. Nejauši, nedomāti, bet tā varētu notikt.

“Jaunais laiks” komisijā argumentēja, ka tas, ko vajadzētu darīt, ir nepieņemt pilnu VITAB ieteikumu - celt tarifus attiecībā pret visām valstīm sakarā ar visiem PTO noteikumiem un tā tālāk -, bet spert drosmīgu soli un pacelt tarifus attiecībā tieši pret Poliju, jo ar Poliju ir zināma problēma. (Cik liela tā ir apjomā, kopumā pret to pārējo, to es nezinu.) Taču komisija šo ieteikumu noraidīja, teikdama - pārsvarā deputāti to teica -, ka mēs nevaram būt pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Mans komentārs ir tāds: šajā valstī cilvēki ir naski uz zagšanu un blēdīšanu. Tā tas notiek iekšzemē, bet uz āru mēs tā kā tādi pienapuikas gribam iet uz pirkstgaliņiem: ka tik kāds kaut ko nepadomās, ka tik kāds kaut ko mums nepārmetīs!

Es tomēr aicinu būt drosmīgiem. Mums vajadzēja iet šo ceļu, bet nav tāda atbalsta. Nav! Tātad “Jaunais laiks” atbalstīs šos tarifu pacēlumus, bet prasīs atbildību no Zemkopības ministrijas. Ja tagad pacels tarifus, lai viņi paši atbild par tām sekām, kādas varētu būt mūsu kaimiņvalstu rīcības dēļ! Lai viņi nenāk, lūgdamies pēc jaunām subsīdiju naudām, kas būs nepieciešamas, lai stutētu, teiksim, piena nozari. Lai mūsu Zemkopības ministrija beidzot nopietni pievēršas mūsu iekšējā tirgus sakārtošanai! Kāpēc mūsu vietējie pārstrādātāji nepērk no mūsu vietējiem zemniekiem gaļu? Šī ir sena, sasāpējusi problēma mūsu valstī, un Zemkopības ministrijai būtu naski un aktīvi jārīkojas.

Es aicinu Zaļo un zemnieku savienību, kuras pārziņā ir šī ministrija, šo problēmu nopietni uztvert un nopietni strādāt, un nevērsties pie šīs Saeimas, prasot pēkšņi papildu līdzekļus, lai likvidētu tās sekas, kas ir iespējamas, pieņemot šo likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, nebiju domājis runāt, bet es negribētu, lai iznāktu tā, ka šajā “cūku jautājumā” vienīgais grēkāzis ir Zemkopības ministrija. Jo Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir tiešā Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Zemkopības ministrija šodien nevar pieņemt nevienu lēmumu, to nesaskaņojot ar Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju.

Ja jūs ieskatītos kaut vai Ārlietu ministrijas telefonu sarakstā, tad jūs redzētu, ka tur, tajā ministrijā, ir ārējās tirdzniecības departaments - arī tur ir cilvēki, kas atbild par lauksaimniecību! Es gribētu teikt, ka arī tiem cilvēkiem tiešām ir jāsāk strādāt. Es negribētu, lai pienāktu vēl kādreiz tāds brīdis kā šodien, kad dažu ierēdņu neizdarības dēļ mēs esam tiešām bijuši spiesti vērsties pie Saeimas un prasīt šos aizsardzības pasākumus attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Kariņa kungs ir samācījies no sava partijas vadītāja: “Nāciet, krāptie zemnieki! Un nu jūs atbildiet, un nu tik būs!” Es jums izstāstīšu, kā ir īstenībā un kas ir pie kā vainīgs.

Tirgus situācija veidojas ļoti sarežģīti. Ir daudzi faktori, kas to ietekmē, un sekas mēs redzam. Sekas ir gaļas cenu samazināšanās. Šobrīd liellopu gaļas cena ir attiecībā pret pagājušo periodu samazinājusies uz pusi un sasniedz 22 vai 23 santīmus par kilogramu. Parēķiniet, minerālūdens pudele maksā nedaudz vairāk!

Kas ir galvenais iemesls? Galvenais iemesls ir nekontrolētas kontrabandas gaļas ieplūšana. “Jaunā laika” deputāti, Kariņa kungs! Lai gan jūs tur pļāpājat, atļaušos jūs nedaudz patraucēt. Cik gaļas kontrabandas gadījumu ir atklāts septiņos mēnešos? Cik? Apaļa nulle! Cik gadījumu tika atklāts pagājušogad? Un šogad jūs tikai knapi spējāt tikt galā ar Mangaļsalā atklāto kontrabandas gaļu, to pat iznīcinot. Un kas notika? Tikko tika atklāta šī kontrabandas gaļa, gaļas cena tirgū stabilizējās. Viens no galvenajiem tirgu destabilizējošajiem elementiem ir nekontrolētas kontrabandas gaļas ieplūšana un “Jaunā laika” ministru un pilnīgā viņu pārraudzībā esošu resoru nespēja vai nevēlēšanās risināt šo problēmu. Par to, ka problēma netiek risināta, nav šaubu, bet ir jautājums: vai tā ir nespēja vai nevēlēšanās, Kariņa kungs, šo problēmu risināt? Un atbildību mēs prasīsim pirmām kārtām no “Jaunā laika”, no Finanšu ministrijas, no muitas, no jaunieliktajiem cilvēkiem, kuriem vajadzēja nest šīs pārmaiņas. Kontrabandas apjomi šobrīd ir pieauguši dramatiski. Kāds ir galvenais kontrabandas avots? Mēs runājam par liellopu gaļu un cūkgaļu, bet galvenais ir vistas gaļas kontrabanda. Tā ir gaļa, kas ir Amerikas izcelsmes. Un kāds ir tās ceļš? Šī gaļa netiek eksportēta uz Latviju, bet šeit tā ienāk reeksportā un iet tālāk uz kādām citām valstīm. Šobrīd Krievija nedaudz ir ierobežojusi ievešanu, bet iepriekšējā kontrabandas shēma bija būvēta uz reeksportu, uz Uzbekiju. Un šobrīd gaļas produktos cūkgaļa un liellopu gaļa ļoti bieži tiek aizstāta ar vistas gaļu. Neapkarojot šo kontrabandu, nekāda situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Tā ka, Kariņa kungs, atbildēt nāksies jums! Es tiešām nevaru pateikt, vai tas atbilst patiesībai jeb vai kāds mēģina apmelot “Jauno laiku”, bet tanīs aprindās, kas nodarbojas ar gaļas tirdzniecību, klīst runas… Daži cilvēki sit sev dūri pie krūtīm un saka, ka viņi esot saņēmuši no “Jaunā laika” atļauju nodarboties ar šo rūpalu - nelegālu vistas gaļas ievešanu no Amerikas. Es pieļauju iespēju, ka viņi jūs apmelo, bet nosauciet man kaut vienu gadījumu, kad ir kāda kontrabandas krava atklāta septiņos mēnešos! Neviena? Tūkstošiem tonnu šīs gaļas šobrīd stāv noliktavās un ir nopērkama. Tā ka šī ir galvenā problēma, un, to neatrisinot, nevarēs uzvelt atbildību Zemkopības ministrijai. Vai tas instruments ir pats labākais un pareizākais, nevaru pateikt, bet atbildība gulsies pārsvarā uz jums. Ja situācija neuzlabosies, tad pirmais, kuram nāksies par to atbildēt, būs finanšu ministrs ar viņam pakļautajām institūcijām.

Tālāk. Protams, šobrīd Polijā gaļa tiek subsidēta diezgan būtiski - subsīdijas apjoms, pārrēķinot Latvijas cenās, sasniedz pat 60 santīmus par kilogramu. Un tas ir, protams, viens no šiem galvenajiem avotiem… Ja jūs lasījāt presi, tad jūs zināt, ka Lietuvas attiecīgais dienests iepriekšējā nedēļā atklāja Igaunijā, Rakveres kombinātā, pārkāpumus, kas bija saistīti ar gaļas izcelsmi. Otrs lielākais šo kravu plūsmas avots ir Igaunija. Šīs preces šeit ieplūst arī no Igaunijas. Jo praktiski, ja paanalizē tos skaitļus, ko jūs pateicāt… Kariņa kungs, jūs nezināt! Viedoklis jums ir, bet patiesos skaitļus jūs nezināt. Tas ir diezgan raksturīgi jums. Eksports no Igaunijas uz Latviju praktiski sasniedz Igaunijā ražotās gaļas apjomu. Un kāda ir shēma? Šī gaļa kā subsidēta ienāk no Skandināvijas vai kādām citām valstīm un it kā tiek patērēta Igaunijā, un uz šejieni tiek eksportēts viss Igaunijā ražotais gaļas daudzums, kaut gan faktiski tikai tiek mainīti zīmogi. Lietuvieši gāja šo ceļu, aizstāvēja savus ražotājus, kā jūs to tik ļoti vēlaties, un konstatēja, ka Rakveres kombināts ir viltojis gaļas izcelsmes dokumentus, un liedza viņiem turpmāk nodarboties ar šo rūpalu. Tas arī, Kariņa kungs, ir jūsu ministrijas pārziņā! Lietuvieši to spēja. Kāpēc jūs to nespējat, Kariņa kungs? Kāpēc jūs to nespējat?

Es domāju, ka šis instruments, protams, varbūt nav pats labākais. Un, protams, kā jūs minējāt, arī daudzas citas lietas sāksies… Taču jāatzīst, ka šī cīņa par savu ražotāju aizsardzību jau nav kā kampaņa un nesākas kaut kādā vienā brīdī. Es domāju, ka tas solis ir nedaudz novēlots. Es pieļauju iespēju, ka Zemnieku savienība paļāvās, ka “Jaunais laiks” būs uzticīgs saviem lozungiem un ka šī lieta tiks nokārtota. Šobrīd tas solis ir nedaudz novēlots, un varbūt tāpēc ir jālieto šādi instrumenti, jo situācija praktiski ir kļuvusi kritiska. Taču šādas lietas - vietējo ražotāju aizstāvība - notiek nepārtraukti. Kariņa kungs, tā ir diezgan parasta lieta!

Jūs minējāt, piemēram, biezpiena sieriņu “Kārums”, kas tiešām ir viens no tādiem eksporta produktiem. Savukārt es varu pateikt, ka, lai gan nebija nekādu Latvijas sankciju, igauņi, piemēram, izdomāja, ka viņiem šokolāde ir aplikta ar speciālu nodokli, un principā - lai gan nebija nekādu attiecīgu Saeimā pieņemtu lēmumu! - liedza šo sieriņu ievest Igaunijā. Tie, kas ražo šo sieriņu, atrada citu ceļu. Šobrīd, kā jūs bieži vien veikalos varat redzēt, tas nav vairs pārklāts tikai ar šokolādes glazūru, bet tam ir arī dažādas augļu glazūras. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tanī brīdī, kad Lietuva aiztaisīja ciet savu tirgu šim produktam, tika atrasts risinājums. Šī cīņa par tirgu notiek nepārtraukti, tā prasa kompetentu un profesionālu rīcību!

Protams, šis lēmums varbūt ir griezīgs, un, protams, nebūs viegli to paskaidrot. Es redzu, ka šinī lietā jūs negribat atbalstīt savus koalīcijas partnerus, mēģināt novelt visu atbildību… Līdz ar to es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka šis lēmums sasniegs gaidāmos rezultātus. Taču es aicinu problēmas risināt profesionāli un pēc būtības. Un galvenais, kas ir jāņem vērā, lai šādas problēmas atrisinātu, ir tas, ka tās ir laikus jāidentificē. Kariņa kungs, vajag identificēt problēmas cēloņus un cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis ar sekām! Šobrīd, protams, šis lēmums jau vairāk cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Un tāpēc es iesaku “Jaunajam laikam” izsaukt savus ministrus un savus ieliktos dienestu vadītājus un paprasīt, Brigmanes kundze, cik tad īsti gaļas kontrabandas gadījumu ir atklāts. Vai ir pieaudzis reeksports? Un kāpēc tas tā ir noticis? Man ir tikai viens jautājums - vai jūs to darāt apzināti vai vienkārši neprofesionalitātes dēļ?

Par gaļas kontrabandas iepriekšējām shēmām. Pajautājiet, Kariņa kungs, katram savas frakcijas deputātam individuāli, vai Mangaļsalā atklātās kontrabandas gadījumā nevienam no jūsu frakcijas deputātiem šī gaļa netika realizēta caur viņu firmām. Pajautājiet! Un, ja jūs neatradīsiet nevienu tādu, es jums pateikšu. Jūsu rindās šobrīd sēž viens deputāts, caur kuru gaļas kontrabandas iepriekšējās shēmas tika realizētas. Viņš varbūt nepiedalījās ievešanā, bet pārdots tika caur viņa firmām. Kariņa kungs, mēģiniet noskaidrot! Ja netiksiet galā, es jums pateikšu, kurš tas ir. Un tad ir jautājums - kā interesēs jūs šobrīd strādājat.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Visas attiecīgās procedūras ir veiktas. Ir veiktas visas aptaujas, cūkaudzētāji ir sagādājuši visus pierādījumus, ka viņiem ir nodarīti lieli zaudējumi, un tā tas tiešām arī ir. Tāpēc, manuprāt, vajadzētu bez liekas diskutēšanas balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un tomēr. Klausoties debatēs, es sapratu, ka tik viegli nebūs. Un tāpēc man gribas nedaudz atskatīties pagātnē, lai redzētu, kāds bija mērķis, kad mēs sākām privatizēt šos gaļas pārstrādes kombinātus. Mērķis bija panākt, lai arī cūkaudzētāji kļūtu par līdzīpašniekiem šajos gaļas kombinātos, jo tad būs nodrošināts iepirkums arī Latvijā esošajos pārstrādes uzņēmumos. Un tad mēs varēsim pilnīgi brīvi eksportēt uz ārpusi un cūkaudzētājiem netiks nodarīta nekāda pārestība.

Diemžēl vairumā gadījumu tie, kas sākumā skaitījās cūkaudzētāji, tagad ir kļuvuši banku līdzīpašnieki, strādā arī dažādās citās finanšu struktūrās, piemēram, Rīgas Domē, un cūkaudzētāji vairs netiek aizstāvēti. Un nevaram mēs atzīt to, ka tikai caur Poliju nāk šis liekais cūkgaļas imports; tas nāk arī caur šīm privatizētajām struktūrām, caur Igauniju, nāk arī caur Lietuvu. Un, ja mēs ieskatāmies datos, kuri pašlaik ir saņemti no Statistikas pārvaldes, tad redzam, ka laikā no janvāra līdz martam ir izvests no Latvijas gaļas un gaļas subproduktu daudzums par 32 000 latu, bet ievests Latvijā (tātad imports) ir par 6,7 miljoniem latu. Kas notiks, ja mēs tā turpināsim un neaizsargāsim savus cūkaudzētājus un ja vieni prasīs atbildību no Zemkopības ministrijas, bet otri - no “Jaunā laika” vai no vēl kāda cita? Es uzskatu, ka tomēr ir jāatbild valdībai kopumā par visiem šiem pasākumiem, kurus mēs ieviešam, citādi ar laiku būs tā, ka Eiropas Savienībai piederēs visi gaļas pārstrādes kombināti, Eiropas fermeri strādās Latvijas laukos, viņiem piederēs fermas, bet Latvijas cūkkopji un mēslu mēzēji - tie būsim mēs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Temats galīgi neatbilst manam dzīvesveidam, jo es cūkas gaļu neēdu jau 50 gadus. Taču politiskajā darbā man šeit ir jāpārstāv cilvēku intereses, un vēl šorīt saņēmu telefona zvanu, kas man vēstīja par attīstības virzienu, - ka, ja mūsu pārstrādes uzņēmumi, gaļas pārstrādes uzņēmumi, nevarēs saņemt produkciju no Igaunijas un Lietuvas, būšot slikti. Viņiem jau tagad esot cena cēlusies par 10 santīmiem kilogramā. Un, ja tā celsies vēl, tad Cēsīs, piemēram, taisīs ciet gaļas pārstrādes uzņēmumus un atlaidīs cilvēkus kā bezdarbniekus. Tā viņi saka! Viņi droši vien jūt, kas te par lietu.

Šinī sakarā man patīk pievienoties - tā ir reta izdevība - arī opozīcijas kolēģu izteiktajai domai, ko nupat Gundars Bērziņa kungs pateica, - par to gaļas kontrabandu. Redzat, to es jau pazīstu kopš 6.Saeimas laikiem. Tad sacīja, ka mūsu zemē ienākot 60 procenti gaļas ar nenoteiktu izcelsmi. Neviens nezina, kur tā ir izcēlusies, bet saka, ka esot 60 procenti. Jau tad runāja par “melno” pienu, kas arī te plūst iekšā un ko mūsu cilvēki pērk un dzer kā balto pienu.

Nu jā - kontrabanda! Bet, redzat, kontrabanda - tā ir slepena jeb slēpta aktivitāte, kā jūs saprotat. Kontrabandisti nespēlē ar atklātām kārtīm un skaidriem papīriem. Tātad ar kontrabandu var cīnīties tikai tie mūsu tiesībsargājošie dienesti, kas strādā ar operatīvām metodēm. Un pie tiem pieder Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Ekonomiskā policija un - pāri pār visām lietām - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (vismaz iecerētais šā biroja darbs). Un, lūk, tāpēc, ka šie dienesti visu laiku ir no kaut kādas “slimības” cietuši (man ir tādas aizdomas, ka šie dienesti ir ļoti lielā mērā bijuši inficēti ar to pašu korupciju ilgu laiku, līdz pat šai baltai dienai), - lūk, tāpēc, mīļais Bērziņa kungs, mums vēl līdz šim nav sekmju! Redzat, KNAB darbs ir apstājies, un te, kā es jūtu, ir spēki, kas cenšas bremzēt KNAB darbības efektivitātes paaugstināšanu. Kāpēc bremzēt? Padarīsim efektīvāku šo dienestu! Tad jau mums būs vismaz divi dienesti, kas spēj ar pilnu atbildību strādāt valsts labā! Tā ka šeit ir tādas sakarības. Nav tā, ka tikai tas, ko mēs te nolemsim... ka tā arī būs ar to mūsu zemnieku ražotās gaļas subvencēšanu vai cenas mainīšanu importam un tā tālāk. Arī Seiles kundzes dotie dati kaut ko izsaka, un ar to mums jārēķinās. Mēs taču negribam iznīcināt savu vietējo pārstrādātāju rūpnīcas! Kas tad beigās te paliks? Un tādēļ ir par ko padomāt.

Es saprotu, ka “Jaunā laika” priekšlikums - bremzēt Polijas gaļas importu - ir ļoti saprātīgs un vajadzīgs. Bet vai tas būtu jādara iepretī Igaunijai un Lietuvai - tas ir tomēr apstrīdams jautājums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš - otro reizi.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs, man nācās smaidīt, kad es klausījos jūsu tekošo runu. Tik tiešām jums ir runas dāvanas! Tās Dievs jums ir tiešām devis. Šajā likumā mēs debatējām par tirgus aizsardzības mehānismiem, muitas tarifu palielināšanu cūkgaļas produktiem, kas tiek ievesti no dažādām valstīm. Bet jums, Bērziņa kungs, faktiski trāpījās uzsist tam nervam īstajā vietā. Jūs minējāt maģisko vārdu “kontrabanda”. Nu, jūs tur muldējāt, kurš te ir, kurš te nav... Es domāju, ka jūs, Bērziņa kungs, to tik ļoti labi zināt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kariņa kungs! Lūdzu jūs nelietot apvainojošus izteicienus, kā tas ir noteikts arī mūsu Kārtības rullī, un turēties pie apspriežamā jautājuma!

A.K.Kariņš. Padomāsim mirkli, ko jūs sakāt par šo kontrabandu! Jūs, šķiet ļoti daudz par to zināt, bet es domāju, ka tā ir faktiski šīsdienas galvenā tēma, kas ir saistīta arī ar šo likumdošanu. Protams, ir jācīnās pret šo kontrabandu! Kontrabanda ir cieši saistīta ar korupciju. Un, lai varētu pret to cīnīties, mums ir šis birojs vajadzīgs. Un kurš ir galvenais spēks, kas vēršas pret to? Tā pati Tautas partija. Tātad nejauksim divas lietas! Šajā likumā mēs runājam par tarifu pacēlumiem. Nesatraucieties! Tas, ko Tautas partija cenšas darīt, ir savstarpēji sarīdīt koalīcijas partnerus. Mēs zinām, kādas ir mūsu domstarpības, un mēs zinām, kādi ir mūsu kopsaucēji. Nekas jau nav mainījies un neredzu, ka kaut kas mainīsies arī šajā gadījumā. Bet tātad “Jaunais laiks” ir izteicis šo domu. Atbalstīsim to! Mēs tikai ceļam gaismā tos jautājumus, ar kuriem ir grūtības. Protams, pret kontrabandu un korupciju ir jācīnās, bet, lai to darītu, mums ir vajadzīgs spēcīgs birojs, un no tā nevajag baidīties!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Arī šo jautājumu, kas ir saistīts ar dažādiem iepirkumiem, es vērtēšu kā ķīmiķis analītiķis.

Par ko tad es te dzirdu runājam? Ko mēs patlaban izskatām? Cienītie kolēģi, izlasiet to, ko mēs patlaban izskatām! Mēs izskatām grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Mēs izskatām tos pirmajā lasījumā. Tātad šodien ir ...

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”.

J.Dobelis. Jā, jā, jā! (Aplausi.) Es ļoti atvainojos! Es palieku pie saviem vārdiem! Lūdzu, iedziļinieties manos vārdos arī turpmāk!

Tātad šodien mēs izskatām konceptuāli pieeju šādiem jautājumiem. Konceptuāli - es uzsveru! Tātad pamatjautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs visi kopā, latviešu cilvēki un varbūt arī daži nelatvieši, kuri arī mūs mīl, gribam aizsargāt savus zemniekus vai negribam to darīt? Par to, kā mēs gribam aizsargāt savus zemniekus un kādus ceļus mēs izvēlēsimies, būs jārunā tad, kad būs saņemti priekšlikumi uz nākamo lasījumu. Tikai tad!

Šobrīd es dzirdu interesantas runas. Varbūt tās arī ir interesantas, bet tās ir par pavisam citām lietām, kas nav saistītas ar mūsu konceptuālo attieksmi pret izskatāmo jautājumu. Es vienkārši aicinu kolēģus sekot līdzi un skatīties, par ko mēs runājam, un lūdzu uzstāties šeit, runājot par konkrētām lietām!

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visu parādīs balsojums “par”. Ja mēs nobalsosim “par” pirmajā lasījumā, tad pārējais jau būs pavisam cits jautājums, un līdz ar to runāt šodien te par Mangaļsalu, par kaut kādām citām salām, ko un kurš ir nopelnījis un kad ir nopelnījis... Tie ir pavisam citi jautājumi! Kad nonāksim līdz tam, kurš pārstrādātājs pie kuras valdības ir bijis privileģēts, kurš ko ir nopelnījis, aplaupot zemniekus, par zemām cenām no viņiem uzpirkdams un lieliski pēc tam pārstrādādams... Par šiem jautājumiem runāsim tad, kad būs attiecīgs likumprojekts.

Piedošanu, diemžēl gandrīz vai pie katras valdības līdz šim ir bijuši labi nobaroti pārstrādātāji, kuri ir barojuši labi nobarotus deputātus, tādus, kas sver vairāk nekā 100 kilogramus… Lūk! Un kuri ir lieliski iedzīvojušies uz zemnieku rēķina, tēlodami zemnieku aizstāvjus. Lūk, tā!

Tāpēc, kad būsim nonākuši līdz nākamajam lasījumam, būs arī konkrēti priekšlikumi, un tad spriedīsim par to, kurš patiesi aizstāv zemnieku intereses. Es ļoti gribētu, lai mēs visi vienotos par zemnieku interešu aizstāvēšanu. Un tad mēs redzēsim, kurš maskēti aizstāv zemnieku intereses, kurš šeit runā par aizstāvību, bet savā līdzšinējā darbībā ir pierādījis pavisam pretējo.

Manas simpātijas ir zemnieku-ražotāju pusē un godīgu pārstrādātāju pusē. Manas simpātijas nekad nav bijušas un nekad nebūs viltīgu uzpircēju, uzkupču un pārstrādātāju pusē, kuri paši strādā minimāli, bet cenšas uz zemnieku rēķina iegūt maksimālu peļņu. Piedošanu, kaut arī esmu pilsētnieks, es pietiekami daudz esmu bijis laukos un redzējis tos zemniekus, kuri strādā kā ražotāji, un esmu redzējis arī tos nobarotos mūļus, kas strādā kā uzpircēji. Un es negribu tādus atbalstīt.

Pirmajā lasījumā, protams, konceptuālais balsojums ir “par”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi!

Par priekšlikumu. Priekšlikums ir novēlots! Tas ir tikai viens no instrumentiem un nešaubīgi ir atbalstāms. Problēma jau ir tā, ka tas jūsu redzējums ir ļoti šaurs. Pirmām kārtām bija jāizmanto tirgus veicināšanas pasākumi. Un ir dažādi paņēmieni, kā savējos atbalstīt. Dabīgi, ir jāievieš arī tirgus aizsardzības pasākumi, ja pārējā pasaule nopietni subsidē, bet tajā pašā laikā galvenā problēma patiešām ir tā, ka jūs nespējat atrast, aizturēt un noķert kontrabandu.

Tad, kad valdībai bija pagājis pusgads… nu katrā ziņā kaut kāds periods bija pagājis, es ar interesi skatījos iekšlietu ministra atskaiti par padarīto darbu, kur viņš ar lepnumu bija ierakstījis, ka ir aizturēti tik un tik kilogrami kontrabandas gaļas. Tas bija tik nožēlojami, jo šis daudzums nepiepilda pat vienu autokravu. Turpretī iepriekšējā valdība pagājušajā gadā spēja aizturēt tūkstoti tonnu, un tā jau ir reāla darbība.

Tas, ko jūs darāt, - tā ir vienkārši darbības imitācija, tāpēc ar lepnumu paziņot, ka noķerti 12 tūkstoši kilogramu, kas patiesībā ir tikai 12 tonnas uz tūkstoš tonnu fona pagājušajā gadā... Pie tā darbiņa jums patiešām ir jāķeras un ir jāsaprot, ka vai nu jūs nejēdzat strādāt, vai negribat, bet rezultāti ir vienkārši bēdīgi.

Bez šaubām, arī šie pasākumi mazliet palīdzēs, bet ar tiem vien būs par maz.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šis likumprojekts ir tapis ilgstošās diskusijās un ka Latvija no savas puses ir centusies ievērot visas starptautiskās un nacionālās prasības, kas ir izvirzītas šādai tirgus aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka zemnieks ir visneaizsargātākais ražotājs visā šajā ķēdes posmā, un tikai tāpēc mēs šeit, Saeimā, par to runājam, ka zemnieks tiešām ir tas, kurš cieš visvairāk. Mums viņu vajag aizstāvēt un palīdzēt viņam izdzīvot.

Šis pasākums darbosies tikai un vienīgi līdz brīdim, kamēr Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā. Tad Latvijas zemnieks nonāks vienlīdzīgās, līdztiesīgās attiecībās ar citiem Eiropas Savienības valstu zemniekiem, ja neskaita šo diskrimināciju, ka viņš saņems mazākas tiešās subsīdijas.

Taču, runājot par cūkgaļas cenu, jāteic, ka tā Eiropas Savienībā tiek regulēta un ir noteikta, un līdz ar to šajā ziņā zemniekiem vairs šo draudu nebūs.

Attiecībā uz diskusiju rezultātu. Sākotnēji bija paredzēts ieviest tikai muitas tarifu, bet, diskutējot ar kaimiņiem, it īpaši ar Igauniju un Lietuvu, tika panākta vienošanās, kuras materializāciju jūs varat redzēt 2.pielikumā. Tātad Igaunijai, Lietuvai, Polijai un pārējām valstīm, izņemot Eiropas Savienības valstis, tiek piedāvātas kvotas, ko drīkst ievest bez muitas tarifu pieauguma. Un šo kvotu ietvaros visas valstis varēs ievest savu cūkgaļu. Tas te ir redzams, cik šī kvota ir liela. Paskatieties uz Igaunijas piemēru, un jūs redzēsiet, ka tie ir 2,5 miljoni kilogramu. Tas ir milzīgs apjoms, ko ir paredzēts ievest bez muitas. Un tikai tad, kad Igaunija šo kvotu būs izpildījusi, tai sāks piemērot šo paaugstināto muitu. Tātad pārstrādātājiem sākotnējā periodā neradīsies nekādas problēmas, kamēr viņi šo ievesto apjomu izpildīs.

Vēl vairāk! Jāņem vērā, kolēģi, ka Igaunija, Lietuva un pārējās valstis zina, ka mēs ieviešam šādus aizsardzības pasākumus un pašreiz intensīvi šī gaļa tiek ievesta.

Tātad arī mēs gribētu saskatīt to, ka īstenībā šie priekšlikumi ir ļoti novēloti un ka ir pats pēdējais brīdis tos pieņemt. Tieši tāpēc arī no Ministru kabineta puses mums ir ieteikts to izdarīt steidzami. Un tāpēc arī komisija to iesaka darīt steidzami.

Mēs lūdzam balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un par izskatīšanas datumu otrajā lasījumā!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt šodien līdz pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vai arī Nikolajs Kabanovs vēlas runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? (No zāles dep. N.Kabanovs: “Nē!”) Labi!

Deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Man ir ierosinājums - priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 9.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi: viens priekšlikums ir par 9.jūniju, otrs priekšlikums - šodien līdz pulksten 12.30.

Tad vispirms balsosim par tālāko priekšlikumu - 9.jūniju. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas laiku - 9.jūniju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Otrs ierosinājums - iesniegt priekšlikumus šodien līdz pulksten 12.30. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! (Starpsauciens: “Nav jābalso!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 10, atturas - 22. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, par izskatīšanas laiku!

I.Emsis. Tādā gadījumā ir piedāvājums izskatīt šo jautājumu kā pēdējo šīsdienas sēdē… Pirmo pēc pārtraukuma… Jā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret ierosinājumu - izskatīt kā pirmo jautājumu pēc pārtraukuma? Tātad šodien, 5.jūnijā, tas būtu pēdējais darba kārtības jautājums pēc pārtraukuma…

Diemžēl mēs nevaram jūsu priekšlikumu pieņemt, Urbanoviča kungs…

Lūdzu, izskatīsim to šodien kā pēdējo darba kārtības jautājumu! Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Arī Ārlietu komisijas vārdā aicinu turpināt ar lauksaimniecību saistītu jautājumu izskatīšanu. Ārlietu komisija aicina jūs pievērsties dokumentam nr.659-b, kuru Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu principā ir atbalstījusi, taču tas ir redakcionāli precizēts.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” ir pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.865.

Trešajam lasījumam tika iesniegti 19 priekšlikumi.

1. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

 

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēde! Cienījamie kolēģi! Man te būs vairāki priekšlikumi, un es mēģināšu par dažiem runāt un tos paskaidrot. Diemžēl komisija ir noraidījusi manus priekšlikumus.

Pirmais no tiem ir saistīts ar nelielu papildinājumu jau esošajā tekstā, kurš pašreiz funkcionē. Tātad vārdu “pārkāpj Satversmi” vietā es iesaku vārdus “pārkāpj Latvijas Republikai saistošos tiesību aktus, Satversmi”.

Kādi tad ir šie Latvijas Republikai saistošie tiesību akti? Es domāju, ka tie ir akti, par kuriem runā dažādās konvencijas. Un arī pēdējam, teiksim, skandālam ir zināms pamats, jo saistībā ar “Saules akmens” celtniecību ir pārkāpta konvencija un tiesību akts, kas paredz UNESCO vēsturiskā mantojuma un ainavu aizsardzību. Ja pašvaldība būtu ievērojusi šo konvenciju, tad mums šodien nebūtu jāpiedalās tik daudzās diskusijās un nepatīkamās pārrunās, kādas mēs vakar noskatījāmies mūsu Latvijas televīzijā.

Ir arī citas konvencijas, kuras pašvaldības regulāri pārkāpj tieši šāda teksta trūkuma dēļ. Tāda ir, piemēram, arī Eiropas Biotopu direktīva un 1992.gadā pieņemtā Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Šīm konvencijām mēs esam pievienojušies. Tāda ir arī Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību un Bernes konvencija par dzīvotņu saglabāšanu, 1992.gadā pieņemtā Eiropas Padomes Biotopu un sugu direktīva un daudzas citas konvencijas, ar kurām cerēts nākamajām paaudzēm saglabāt mūsu dabu, mūsu ainavu, mūsu seno arhitektūru.

Tieši tāpēc es lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu un atbalstīt manis ieteikto papildinājumu šim pantam.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Ontužāna kungs vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 70, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns 2. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ozoliņš vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Man ļoti žēl, ka mēs neiedziļināmies šajos tekstos un pilnīgi pakļaujamies komisijas spriedumam. Šķiet, ka nākamais priekšlikums ir par krasta kāpu aizsargjoslu. Izlasiet to, šodien un tūlīt izlasiet, kuri vēl neesat iedziļinājušies šajos priekšlikumos!

Te ir runa par zemes, kā arī par publiskā lietošanā esošo mežu iznomāšanu krasta kāpu aizsargjoslā apbūvei.

Pašreiz sakarā ar mežonīgā kapitālisma ļoti straujo ienākšanu ir izveidojusies tāda prakse, ka pašvaldības brīvi rīkojas ar krasta kāpu aizsargjoslām. Jūs jau zināt skandālus, kas ir saistīti ar Engures pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, ar Pāvilostas pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, saskaņā ar kuriem pašvaldības jūras krastā ir izīrējušas ļoti vērtīgus biotopus celtniecībai. Nerunājot nemaz par Jūrmalu, kur ir tapis Vaivaru sabiedriskā centra projekts. Tur tiek izīrēti 3,5 hektāri kāpu. To gan ir izdarījusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, toties pašvaldība ir apstiprinājusi šeit 13 kotedžu celtniecību. Pašreiz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters gan ir apturējis šo kotedžu projektu, bet kas lai zina, uz cik ilgu laiku, ja mēs ļausim pašvaldībām patvaļu. Un šāda pašvaldību patvaļa ir vērojama ik uz soļa.

Mēs atceramies arī Saulkrastu pašvaldības vadītāja cinisko paziņojumu, ka viņš darīs, kā gribēs, lai tikai nopelnītu naudu, neskatoties uz likumdošanu, neskatoties uz šīm starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies. Atcerieties viņa paziņojumu televīzijā!

Tā ka es aicinu atbalstīt arī šo manu priekšlikumu, kurā arī ir runāts par to, ka nevajadzētu iznomāt un nodot privatizācijai publiskā lietošanā esošos ūdeņus un dot atļauju jaunu ēku celtniecībai krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.

Es saprotu arī to, ka to reglamentē vēl daži citi likumi, piemēram, Aizsargjoslu likums, kas pašreiz ir atvērts, bet es tomēr aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, kuri mazliet ierobežotu pašvaldību patvaļu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu balsojot!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi Leopold Ozoliņ! Es runāšu pavisam īsi. Jums ir bijuši ļoti cēli un labi mērķi, iesniedzot šo priekšlikumu, un tās idejas un tās domas, kas jums ir, būtu atbalstāmas. Tomēr mēs nevaram likumā ierakstīt, ka publisko tiesību subjektam, kāda ir pašvaldība, nav tiesību veikt vienu vai otru darbību.

Es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar mūsu spēkā esošo valsts pārvaldes iekārtas sistēmu publisko tiesību subjektiem, tas ir, arī pašvaldībām, ir tiesības veikt tikai to, kas ar likumu ir atļauts, tā ka jūsu norma faktiski ir lieka. Tādējādi šis priekšlikums nav pieņemams.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Jūs, Ozoliņa kungs, diemžēl neesat pieteicies...

Lūdzu, Ontužāna kungs, vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams?

P.Ontužāns. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 73, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 3. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

P.Ontužāns. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

P.Ontužāns. 5. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis te, varētu teikt, ir ļoti nevainīgs papildinājums. Var būt, ka tas izraisīs jūsu līdzjūtību dabai, Latvijas ainavai un ekotūrisma attīstībai, jo šeit ir vajadzīga pavisam maza piebilde - aiz vārda “samazināšanu” jāieraksta vārdi “veicināt ekotūrisma attīstību”. Tūrisms ir tas, kas Latviju varbūt vēl vedīs saulītē! Taču, ja mēs turpināsim tādā veidā un balsosim par to, ka nevajag aizsargāt krasta kāpu ainavu, un nepievienosimies konvencijai vismaz pašvaldību līmenī, tad… Varbūt par šo priekšlikumu, lūdzu, nobalsojiet, atbalstiet šo priekšlikumu - veicināt ekotūrisma attīstību! Kas tur var būt slikts!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 62, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 6. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Nu redzat, cik labi te visi izprot manas vēlmes un vēlēšanās! Vismaz par šo manu priekšlikumu jūs varētu nobalsot “par”, tas būtu vismaz viens izņēmums. Es ierosinu papildināt šo tekstu, lai tas skanētu šādi: “narkotisko vielu lietošanu, žūpību un netiklību, kā arī ierobežot azartspēles”. Esat taču presē lasījuši par šīm problēmām, gandrīz katrā ģimenē droši vien ir šajā sakarā nelielas problēmas vai vismaz diskusijas ar radiem un draugiem, un bieži vien jūs taču skatāties ar dziļu nožēlu un skumjām uz šādiem cilvēkiem, kas, nopelnījuši 5 vai 10, vai 15 latus, tūlīt skrien tos nospēlēt. Varbūt tas, ka mēs to te ierakstīsim, tomēr pievērsīs šai problēmai to pašvaldību uzmanību, kuras dod atļauju spēļu automātu, šo “vienroču bandītu”, izvietošanai jebkurā, pat pašā mazākajā kafejnīcā, ēdnīcā, “ieskrietuvē”. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, lai nerastos un neveidotos arvien jauni un jauni upuri atkarībai no azartspēlēm!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 59, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 7. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi, sirsnīgi pateicos par manu priekšlikumu kritiku, tādu nesaudzīgu un konsekventu kritiku! Grūti gan iedomāties, kāpēc es būtu tādu izpelnījies.

Nākamais priekšlikums ir tas, ka būtu vēlams, likvidējot pašvaldības vai izmainot to teritorijas, tomēr aprunāties ar iedzīvotājiem. Mana pieredze Jūrmalas domē rāda, ka vienmēr izšķirošā ir astotā balss. Deputātiem dod tik lielas pilnvaras, ka viņi, šī astoņu cilvēku grupa, var izlemt šādus jautājumus (pareizāk sakot, bieži vien ir pat tā, ka izšķirošā ir viena vienīgā balss - astotā balss). Nekonsultējoties ar iedzīvotājiem, viņi izlemj, vai likvidēt pašvaldību vai mainīt robežas! Es uzskatu, ka tas ir netaisnīgi un nepareizi, un tāpēc lūdzu jūs nobalsot par priekšlikumu ņemt vērā pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kas apliecināti ar notāra apstiprinātiem iedzīvotāju parakstiem. Tādējādi būtu iegūts objektīvs vērtējums jautājumā par to, vai tiešām kāda pašvaldība ir jālikvidē vai arī kā citādi jāmaina tās juridiskais statuss.

Piemērs ir balsojumi par detālplānojumu. Ja būtu šāda iedzīvotāju līdzdalība un šādas iedzīvotāju aptaujas, tad daudzos gadījumos deputāti apdomātos un varbūt balsotu citādi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegto 7.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 66, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 9.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi.

Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka kavēju jūsu dārgo laiku. Taču man sāp sirds arī par to, ka Ausma Ziedone-Kantāne nosauca... ka kāds esot nosaucis… viņa to nenosauca, viņa to no tribīnes šeit minēja, ka te esot svoloči. Es nedomāju, ka visi deputāti ir svoloči…

Sēdes vadītāja. Lūdzu nelietot apvainojošus izteicienus!

L.Ozoliņš. Jā… Nu, kaut kādu neliešu vai blēžu, vai sponsoru apburti vai hipnotizēti… Un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu noraidīt vismaz šo manu priekšlikumu, kā jūs noraidījāt visus iepriekšējos, bet gan nobalsot par to, lai vēlētāji nākamajās vēlēšanās - tagad tuvojas pašvaldību vēlēšanas! - tomēr zinātu, kuru no iepriekšējiem deputātiem atstāt un kuru - izbalsot. Kā piemēru varu minēt jums Jūrmalu… Katrs jūs braucat uz Jūrmalu un no Jūrmalas. Ja braucat uz Rīgu, tad redzat, ka kreisajā pusē pašreiz veidojas augstceltne - nu, ne tik liela kā Saules akmens, bet katrā ziņā iespaidīga. Tur būšot ūdensatrakciju parks. Netālu no šosejas, kur bija ļoti skaists skatupunkts uz tiltu, uz Lielupi, uz mežu un kur mums parādījās viss tas krāšņums, kas Jūrmalā ir un kas varbūt arī visu Latviju pušķo, tiek slieta tā milzīgā betona siena! Varēja to ēku pārbīdīt uz attālāku nostūri tajā pašā būvlaukumā, un tad tā tur būtu labi iederējusies un nemaz netraucētu skatam. Varēja arī to RIMI šķūni būvēt mazliet savādāku, un tad mums būtu patīkams skats, gan iebraucot Jūrmalā no Rīgas, gan braucot uz Rīgu no Jūrmalas.

Brīnos, kādēļ šeit nav dzirdētas nekādas atsauksmes par to. Kuri deputāti tad ir balsojuši par RIMI izvietošanu tajā vietā, kas nu ir ar šo RIMI celtni, ar šo šķūni, sabojāta?

Un vēl vairāk. Šī vieta nu ir praktiski pilnīgi iznīcināta ar šo atrakciju parka ēkas betona sienu! Kurš domnieks bija par šiem projektiem un kurš balsoja pret? Nav zināms.

Tāpat arī Rīgā daudzi balsojumi ir anonīmi. Vajadzētu tomēr tos fiksēt, un tas nemaz nebūtu pārāk sarežģīti: neliela aparatūra var fiksēt katra domnieka balsojumus, un tas neaizņemtu īpaši daudz laika.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegto 9.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 61, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 10.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters. Komisijas atzinums - daļēji atbalstīt 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10. un 11.priekšlikumu.

P.Ontužāns. 11.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Jā, deputātiem nebija iebildumu pret šo priekšlikumu.

P.Ontužāns. 12.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums: daļēji atbalstīt 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 12. un 13.priekšlikumu.

P.Ontužāns. 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāsāk citēt Latvijas Pirmā partija: “Nu skumji! Ļoti skumji!” Un skumjas laikam mūsu valstī turpināsies, jo, kā redzat, vajadzīga ir korupcijas apkarošanas iestāde, vajadzīgs ir SAB darbību pastiprināt un tā tālāk. Tātad mūsu virzība ir tikai uz represīvām struktūrām, nevis uz likumdošanas uzlabošanu. Un, kā jūs vakar redzējāt (vēlreiz atgādinu šo televīzijas pārraidi!), šeit it kā atkal likumi nav saucami par “sakārtotiem”, ir neskaidrības, tātad ir atstātas kādas “nišas”, kurās var ieperināties gan korupcija, gan kukuļņemšana, gan atklāta savtīgu interešu lobēšana un citas parādības, pret kurām mēs visi it kā esam uzstājušies priekšvēlēšanu laikā.

Šis mans priekšlikums attiecas uz to, ka domes priekšsēdētājam būtu jāsaņem pilnvarojums katrā atsevišķā lietā. Jo es personīgi biju saistīts ar vienu, varētu teikt, administratīvu lietu: domes priekšsēdētājs mani iesūdzēja par neslavas celšanu. Un tiesnesis vai, pareizāk sakot, tiesnese, kurai tagad ir atņemtas tiesāšanas tiesības uz visu mūžu, tomēr mani piesprieda maksāt piecus tūkstošus domei. Vēlāk gan dome atsauca šo lietu, jo es to pārsūdzēju. Viens no iemesliem, kādēļ šī lieta varēja tik ilgi vilkties, bija tas, ka domes priekšsēdētājs vienpersoniski iesniedza pieteikumu tiesā. Un ir šis labojums, ka jāsaņem ir domes pilnvarojums. Te tas skaidri ir pateikts. Likumā “Par pašvaldībām” nav skaidri pateikts, vai domes priekšsēdētājs drīkst iesniegt pieteikumu vai ne. Tur ir rakstīts, ka dome drīkst iesniegt pieteikumu tiesā. Šinī gadījumā šo likumu grozīja, šis bija tas “caurums”, tas “pelēkais caurums”, kurā varēja “ielīst iekšā” un likumīgu padarīt domes priekšsēdētāja vienpersoniska naida, teiksim, izvirdumu pret mani kā pret toreizējo Jūrmalas domes deputātu. Tāpēc es... Man tā lieta ir izbeigta. Tiesnesei, kā jau es teicu, uz mūžu ir atņemtas tiesības tiesāt. Viņa gan ir šo spriedumu pārsūdzējusi Strasbūras tiesā. Neesmu dzirdējis, kā viņai tur veicas.

Ierosinu atbalstīt šo manu beidzamo priekšlikumu, lai novērstu līdzīgus gadījumus - kāda domes priekšsēdētāja patvaļu pret atsevišķu deputātu. Kā jūs zināt, arī pašreiz Jūrmalā turpinās šie skandāli. Daiņa Urbanoviča vietā nācis Hlevickis, kurš iepriekš ar attiecīgu balsojumu tika atstādināts no amata... Īpatnējas lietas notiek tur, kur ir jūras krasts, kur ir skaisti meži un kur publiskie ūdeņi vēl pagaidām Latvijā ir pieejami!

Lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību! Vairāk tribīnē nekāpšu. Pateicos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 64, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 15.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 16.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 17.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters. Komisijas atzinums: atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17.priekšlikumu.

P.Ontužāns. 18.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Gaters. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums: atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. Lūgums deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.883. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” trešajā lasījumā.

1. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

I.Emsis. 3. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts jau nobalsotajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

I.Emsis. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 6.priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 6. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 9. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 11.priekšlikumā. Līdzīgi arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un ietverts 11.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 9., 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Balsot? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 12. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 58, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. Paldies. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet mēs pie tā vēl atgriezīsimies, runājot par 67. un 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka koalīcija šodien vienu likumprojektu par invalīdiem, kura mērķis bija vērsts uz viņu dzīves uzlabošanu, jau noraidīja. Šis šodien ir jau otrais šāds priekšlikums, taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī to noraidīja.

Es gribētu tomēr secināt, ka jauno laiku prioritātes atrodas ļoti tālu no sociālajiem jautājumiem, kur nu vēl no invalīdiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītājspēki paskaidroja, ka šis likums, ko mēs šobrīd apspriežam, nav domāts invalīdu problēmu risināšanai, un ka tas nav domāts arī cietumnieku nodarbinātību problēmu atrisināšanai, lai gan par to ir nākamais priekšlikums.

Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka mums Latvijā nav tāda likuma, kas būtu tikai likums par invalīdiem. Nav arī speciāla likuma par Latvijas armiju, likuma par bērniem un tā tālāk. Visi likumi darbojas savstarpējā mijiedarbībā, un gan Sociālo un darba lietu komisija, gan darba grupa nonāca pie secinājuma, ka, tikai pielabojot atsevišķus likumus, kuri vērsti uz kaut kādām izmaiņām, kas nāktu par labu kādai sociālajai grupai, ir iespējams panākt kādus kopējus uzlabojumus.

Es mēģināšu savu domu argumentēt, jo šo izmaiņu būtība ir tāda, ka saskaņā ar priekšlikumu Ministru kabinets izveido un Saeima apstiprina īpašu sarakstu, kurā ir ietverti tie invalīdu uzņēmumi, kuriem tiek piemērots šis atvieglinājums. Tas katrā ziņā būtu vistiešākais valsts atbalsts invalīdu darbam, jo šajā gadījumā invalīdu uzņēmumi tiek pielīdzināti firmām, neskatoties uz to, vai tas ir kāds vietējais uzņēmums vai pat varbūt ar ārvalstu kapitālu, un tā šīs konkurences rezultātā invalīdu uzņēmumi ir bezspēcīgi kaut ko izdarīt.

Otrkārt, šis saraksts īstenībā būtu pavisam īss. Tur varbūt šobrīd būtu iekļauti divi vai trīs, vai četri šādi uzņēmumi. Kopumā Latvijā - gribu vērst uz to jūsu uzmanību - no visa lielā invalīdu skaita strādā tikai 4 tūkstoši, un ar šo pasākumu mēs varētu kaut kādā veidā vienīgi pastimulēt, lai šo strādājošo invalīdu būtu vairāk, lai būtu vēl vairāk šādu uzņēmumu.

Tā ka, es domāju, neiztur kritiku arī šis otrais apgalvojums par to, ka uzradīsies kaut kādi negodīgi uzņēmēji, kas izmantos invalīdus darbam. Es aicinu kolēģus, vismaz no Sociālo un darba lietu komisijas, kur mēs vienbalsīgi nobalsojām par šādu atbalstu, atbalstīt arī šo priekšlikumu, lai tas tomēr tiktu iestrādāts.

Un es vēršos arī pie Stalidzānes kundzes, kura arī varbūt runās par to, ka Pirmā partija bija tā partija, kas pirms vēlēšanām solīja ļoti lielu, lielu atbalstu. Vai tiešām šīs reklāmas parādīsies tikai mēnesi pirms nākamajām vēlēšanām?

Paldies par uzmanību!.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo jautājumu, protams, ir ļoti daudz plusu un arī mīnusu. Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni strādāja pie šā jautājuma. Tika izveidota arī darba grupa, kura pētīja šo problēmu, kas ir saistīta ar invalīdu nodarbinātību, un arī to jautājumu, kas ir saistīts ar cietumnieku nodarbinātību.

Pašlaik mums bezdarbnieku uzskaitē ir 2069 invalīdi, kuri vēlētos strādāt, bet kuri nav varējuši sev nodrošināt darba vietas. Katrā ziņā nodarbinātības problēma ir tā problēma, kura, ja mēs to atrisinātu valstī vispār, atrisinātu praktiski arī ļoti daudzas citas problēmas. Tad tā nauda, kas tiek iedalīta labklājības jautājumu risināšanai valstī, nebūtu jāiztērē citu problēmu risināšanai, bet varētu vairāk šīs naudas atvēlēt tieši invalīdu darba vietu iekārtošanai, varētu vairāk naudas atvēlēt dzīvokļu iekārtošanai, veco ļaužu pansionātu iekārtošanai. Taču diemžēl mums ļoti daudz šīs labklājības naudas tiek tērēts sociālajiem pabalstiem tikai tāpēc, ka mūsu cilvēki nevar pietiekami nopelnīt, un tāpēc viņiem tomēr no šīs naudas ir jādod sociālie pabalsti, lai viņi varētu nomaksāt īres maksājumus.

Līdz ar to mēs nerisinām tos jautājumus, kurus vajadzētu risināt no tiem līdzekļiem, kas ir iedalīti Labklājības ministrijai šīs labklājības nodrošināšanai.

Tā ka šīs problēmas tika ļoti nopietni debatētas, un, kā jau Kučinska kungs teica, mums ir ļoti darbīgas un labas sabiedriskās organizācijas - Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo biedrība, kuras jau ir izveidojušas šos uzņēmumus, kur varētu strādāt šie invalīdi, lai sev nodrošinātu normālu materiālo stāvokli un tajā pašā laikā arī aktīvi iesaistītos visā sabiedriskajā dzīvē un nejustos mūsu sabiedrībā atstumti.

Diemžēl tad, kad šie jautājumi tiek skatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskan arguments, ka šis ir tikai sociālo likumu jautājums un ka šis nav citu likumu jautājums. Tam nu es galīgi nevaru piekrist. Jebkurā likumā ir jāvar iekļaut normas, kuras palīdz risināt invalīdu nodarbinātības problēmas, kuras palīdz risināt šos jautājumus valsts mērogā, iesaistot šajos pasākumos valdību - iesaistot visas ministrijas, nevis tikai Labklājības ministriju.

Un, ja mēs parēķinām, cik maksā vienas jaunas darba vietas iekārtošana pie uzņēmēja, tad redzam, ka šīs summas ir ļoti iespaidīgas - 2500, 3000 latu, 7000 latu… Taču mēs ļoti labi tomēr varētu izmantot arī to, kas jau mūsu valstī ir radīts, ko ir radījušas šīs neredzīgo un nedzirdīgo biedrības, jo šajos uzņēmumos tiešām strādā tie cilvēki, kuriem dzīve ir nodarījusi pāri un kuri ir kļuvuši par invalīdiem. Un viņi tad varētu strādāt tieši šajās organizācijās, ja vien būtu šīs produkcijas pietiekams noiets. Protams, šis darbaspēks nevar ražot produkciju tik lēti kā vienā kārtīgā privātuzņēmumā, tāpēc šī produkcija iznāk mazliet dārgāka, bet, ja mēs dotu pašvaldībām tiesības ārpus konkursa no šiem saviem uzņēmējiem iepirkt produkciju, tad līdz ar to viņiem būtu produkcijas realizācija un viņi varētu izmantot to iespēju, kas likumā jau ir dota, ka viņiem pienākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides…

Arī opozīcijai šis jautājums, kā izrādās, nemaz tik ļoti neinteresē, kaut gan tā ļoti aizstāv…

Tad arī šie uzņēmumi, ja tiem būtu iespējama savas saražotās produkcijas realizācija, izmantotu tās iespējas, kādas tiem paredz likums attiecībā uz nodokļiem un nodevām. Taču, ja nav šīs produkcijas realizācijas, tad arī šī norma nedarbojas. Tāpēc apgalvojums, ka šie 2000 vai 4000 cilvēku, kuri iegūtu labāku iespēju nodarboties, varētu izjaukt konkurenci, protams, ir ļoti liels absurds, bet, runājot par blēžiem, ir citas metodes, kā ar viņiem cīnīties, ja blēži mēģinātu izmantot šo likuma normu.

Tāpēc es tomēr domāju un ceru, ka arī Latvijas Pirmās partijas deputāti man piekritīs, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Ja šis priekšlikums šoreiz netiks atbalstīts, tad Sociālo un darba lietu komisija turpinās strādāt pie šā jautājuma, to vēl sīkāk pētīs, un šie priekšlikumi tiks vēlreiz atkārtoti iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Arī mēs šo jautājumu ļoti cītīgi skatījām. Mēs labi saprotam tās problēmas, kādas ir invalīdiem saistībā ar bezdarbu, mēs ļoti cienām arī Sociālo un darba lietu komisijas vēlmi risināt šos jautājumus jebkādā veidā, tomēr Valsts iepirkuma likums nav tā vieta, kur šīs lietas būtu jārisina, jo, atļaujot jebkurai invalīdu biedrībai piegādāt preci jebkuram valsts uzņēmumam bez konkursa, notiktu viens riktīgs tirgus izkropļojums. Iedomājieties paši, kas notiks tanī brīdī, kad kāda invalīdu biedrība iemācīsies ražot datorus, sakomplektējot, pieņemsim, monitoru, datoru sistēmbloku, klaviatūru un peli! Ja tā to visu saliks kopā un pasludinās, ka tagad ir saražots tās dators. Ja kāds to izdomās darīt, tad jau nākamajā dienā, gadā vai tuvākajā laikā valsts būs spiesta pirkt jebkuru datoru tikai no šīs invalīdu biedrības. Šāda iespēja patiesi pastāv! Šādi precedenti ir bijuši tepat Austrumu valstīs netālu no mums.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šī nav tā īstā vieta, kur būtu jāmēģina risināt šīs problēmas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Otro reizi.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Šajā normā pirmām kārtām ir paredzēts tas, ka valsts un pašvaldības pasūtījumus no šiem invalīdu biedrības uzņēmumiem var iepirkt tikai ārpus konkursa, un tas nozīmē, ka tad, ja kāds invalīdu biedrības uzņēmums ir saražojis palagus, tad šī pašvaldība, ja tai ir bērnunams, ir tiesīga nopirkt šos palagus, kaut arī tie varbūt ir par 2 santīmiem dārgāki. Tātad tā var nopirkt šim bērnunamam šos palagus.

Taču, ja kāds grib teikt, ka citās valstīs šīs problēmas netiek risinātas ar citiem likumiem, tad varu apgalvot, ka mums ir ļoti laba informācija, kā tas tiek darīts Polijā, Austrijā, Zviedrijā, Spānijā. Tur visur ir paredzētas pat noteiktas kvotas, ir paredzētas pat noteiktas darba vietas uzņēmumos, un, ja šīs kvotas netiek pildītas, tad šim uzņēmumam ir jāmaksā valsts rehabilitācijas fondam speciāls nodoklis.

Šobrīd mūsu uzņēmēji maksāt vēl papildu speciālo nodokli nav spējīgi, un mēs to arī ļoti labi saprotam, ka vidējie un mazie uzņēmumi nav spējīgi maksāt vēl arī kādu papildu nodokli, taču radīt šiem uzņēmumiem iespēju realizēt savu produkciju, nenodarot nekādu kaitējumu, mēs, protams, varam, tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tomēr nevajadzētu tik vienpusīgi pieiet šā jautājuma risināšanai.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz sēdi mūsu komisijas sēžu zālē tūlīt pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andrejs Aleksejevs, Martijans Bekasovs, Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Sarmīte Ķikuste, Linda Mūrniece, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Jānis Strazdiņš, Baiba Brigmane un Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atgriezīsimies sēžu zālē pulksten 13.30!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim sēdi. Atsāksim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””.

Nākamais debatēs ir pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Man tomēr gribētos, lai būtu iespējams atbalstīt gan 17., gan arī 18.priekšlikumu. 17.priekšlikumā, kā es saprotu, ir daudz runāts par pašvaldībām - par to, kas varētu ņemt tos pakalpojumus, ko piedāvā invalīdu biedrības, kā arī šīs preces, ko tās ražo. Un tas būtu liels atspaids konkrēti šiem uzņēmumiem.

Es saprotu, ka var rasties arī bailes, ka kādā momentā tur varētu iesaistīties arī kādi biznesmeņi un tādējādi apiet nodokļu momentu. Taču priekš tam varētu radīt arī kontroles mehānismu.

Pie viena es tomēr gribētu parunāt arī par 18.priekšlikumu. Mēs kopā ar kolēģiem arī no “Jaunā laika” - ar Druvietes kundzi - braucām uz Cēsu pāraudzināšanas iestādi, kur jaunieši uz vietas varētu ražot kolosālas mēbeles. Kolosālas mēbeles! Viņi būtu nodarbināti, un, ja būtu, teiksim, tā, ka viņiem dotu šos materiālus un viņi varētu savu produkciju dot bērnunamiem un skolām, tā būtu tiešām laba lieta. Mēs varētu tādējādi arī organizēt darbu tiem jauniešiem, kas bieži vien varbūt nedara neko. Mums parādīja brīnišķīgas lietas, ko viņi tur ražo. Un viņi sūdzējās par to, ka nav iespējams viņiem ne koka materiālus piegādāt, ne to preci nogādāt. Viņi tās mēbeles, tās gultiņas varētu ražot, teiksim, skolām, un tas būtu daudz lētāk - daudz lētāk! - nekā tad, ja rīkotu kaut kādus konkursus. Es domāju, ka šajā gadījumā vajadzētu ņemt vērā to perspektīvu, ka tas būtu izdevīgi abām pusēm. No vienas puses, tiem invalīdiem, kas to produkciju taisa, būtu neliela peļņa, un, no otras puses, būtu lētāk tiem, kas šo produkciju ņemtu. Es nedomāju, ka tad būtu kaut kāds liels robs valsts budžetā. Tieši otrādi, - ar šo divu priekšlikumu pieņemšanu mēs ekonomētu valsts budžetu.

Man ir lūgums tomēr, ja iespējams, atbalstīt gan 17., gan 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai deputāts Indulis Emsis vēlas komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Mēs diskutējam par 17.priekšlikumu. Sociālo un darba lietu komisija ierosina pasludināt kā likuma izņēmumu - kā likuma izņēmumu pasludināt! - arī preču un pakalpojumu iepirkumu no invalīdu biedrību uzņēmumiem, ja šie uzņēmumi iekļauti īpašā, Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā.

Komisijā, izskatot šo jautājumu, bija nopietnas debates. Koncepcija, šo likumprojektu sagatavojot, bija viena - samazināt visus izņēmumus, samazināt visas iespējamās savādākas rīkošanās iespējas valsts un pašvaldību iepirkumos. Tādēļ arī šī norma, kas visnotaļ būtu atbalstāma no sociālo interešu viedokļa, pēc deputātu domām, varētu ienest šajā likumā atkal diezgan daudz izņēmumu, papildu izņēmumu, kuri varētu radīt tādu situāciju, ka valsts iepirkums nenotiktu pietiekami godīgi, tas ir, nenotiktu valsts un pašvaldību interesēs. Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc deputātu vairākums nosliecās neatbalstīt nedz šo 17., nedz šo 18.priekšlikumu, par kuru mēs tūlīt arī diskutēsim. Deputātu vairākums tā izlēma, lai saglabātu šā likuma stingrību un lai tajā izņēmumu būtu tik maz, cik vien iespējams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 30. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. Paldies.

Arī 18.priekšlikums, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, paredz šādu izņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumos. “Šajā gadījumā tas paredz preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku, pašas iestādes vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām”. Komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekš gan pateicos par iepriekšējo balsojumu. Es redzu, ka Sociālo un darba lietu komisijā deputātiem tomēr ir balsstiesības un ka tādas viņiem ir arī savās partijās! Un tāpēc es domāju, ka arī šis priekšlikums būtu apskatīšanas vērts.

Darba grupai, izpētot visu to situāciju, kāda cietumos ir attiecībā uz nodarbinātību, diemžēl nācās izdarīt ļoti sliktus secinājumus. Es dažus jums pateikšu.

Latvijas cietumos tiek nodarbināti nedaudz virs 10 procentiem ieslodzīto. Pārējie vienkārši neko nedara. Salīdzināšanai - visā Eiropā šādu strādājošu cietumnieku ir tuvu pie 100 procentiem. Piemēram, Zviedrijā viņiem koka rozes ir jākrāso - vienkārši tāpēc, lai cietumā notiktu kaut kāda profilakse.

Mēs izstrādājām veselu rindu priekšlikumu, ko Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja. Pārējie pagaidām līdz Saeimai nav nonākuši. Varbūt daudzi nezina, piemēram, to, ka cietumnieks pensionārs, būdams visu laiku valsts apgādībā, saņem cietumā pilnu pensiju, kas tiek pārskaitīta uz viņa grāmatiņu. Ka, ja grib nodarbināt cietumnieku, viņam jāmaksā iztikas minimums jeb noteiktā minimālā samaksa - 70 lati. Ka cietumā ir ļoti augstas nomas maksas, kas jāpiemēro. Rezultāts būs tas, ka arī tie cietumi, kas šobrīd vēl izmanto šādu darbaspēku, pamazām sliecas uz to, ka varētu arī pārtraukt tā izmantošanu.

Pretarguments, ka atkal kāds kaut kā šmaukšoties, īstenībā, man šķiet, neiztur nekādu kritiku. (Mēs jau nupat runājām par to, ka diez vai invalīdi tagad datorus taisīs un pārdos.) Es nedomāju, ka cietumos tagad ražos tankus un valstij pārdos bez attiecīgo iepirkuma noteikumu piemērošanas.

Otrs arguments: lai piedalās konkursos! Taču cietums nav un nekad nebūs tāda firma, kas būtu spējīga konkurēt ar kaut kādiem nopietniem uzņēmumiem un izturēt to konkurenci. Kā varētu bez šā likuma izmaiņām? Cietums varētu būt arī viena liela juridiska persona, un tad, protams, viss būtu kārtībā. Cietums cietumam kaut ko varētu pārdot un strādāt. Taču tad sekas atkal var būt diezgan sliktas no cita viedokļa.

Un vēl daži argumenti un piemēri. Ir cietums, kas ražo cietumnieku apģērbus. (Ja jūs arī to nezināt, tad pateikšu, ka šobrīd cietumos katrs staigā tērpies tajās drēbēs, kas viņam no civilās dzīves ir līdzi.) Taču šis cietums tos nevar pārdot citiem cietumiem, jo tad uzreiz stājas spēkā konkursa noteikumi.

Nākamais piemērs ir veļas mazgāšana. Ir daudz šādu piemēru! Un, ja jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tik strikti pasaka, ka šis likums neesot tas, ar ko šī problēma jārisina, un ja jau Sociālo un darba lietu komisiju varbūt daži uzskata par kaut kādu otršķirīgu vai treššķirīgu komisiju, kurai nav nekādas nozīmes, es ieteiktu izveidot darba grupu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tad mēs varētu pilnvērtīgi diskutēt.

Šajā gadījumā, neiedziļinādamās būtībā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir šo priekšlikumu vienkārši noraidījusi, nedomājot ne par kādiem argumentiem. Es aicinu atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot šo priekšlikumu, vadījās, pirmkārt, no tā apsvēruma, ka ir ļoti svarīgi (tiešām, šis ir pats pirmais faktors!), lai šie cilvēki būtu cietumos nodarbināti, lai viņi savā bezdarbībā neturpinātu savu degradāciju. Otrkārt, no tiem līdzekļiem, ko viņi nopelnītu, viņi varētu daļēji segt savu uzturēšanos tajās iestādēs - segt komunālos maksājumus un tā tālāk. Treškārt, viņi varētu uzkrāt daļu līdzekļu tam brīdim, kad viņi tiks ārā no cietuma, un tad viņiem būtu vismaz kaut kāds minimāls iekrājums, lai viņi varētu uzsākt godīgu dzīvesveidu.

Šādi bija tie apsvērumi, kuru dēļ mēs noteikti atbalstījām, visas frakcijas atbalstīja, šo priekšlikumu, bet vienīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā neviens, arī opozīcija - arī neviens no opozīcijas deputātiem! -, neierosināja, ka vajadzētu atbalstīt gan 17., gan 18.priekšlikumu. Tā ka, diemžēl jūs, cienījamā opozīcija, pareizi argumentējat šodien no tribīnes, bet jums par šiem jautājumiem vajadzēja argumentētāk runāt savā komisijā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā!

Šis priekšlikums ir ļoti būtisks tāpēc, ka tādējādi mēs atrisinātu daudzas problēmas, kas pie mums rada ļoti lielu sabiedrisko spriedzi, jo mums regulāri, ik pa trim, pa četriem tūkstošiem gadā, jāievieto cilvēki cietumos. Ļoti daudzi tur nonāk atkārtoti. Taču, ja viņam būtu šāds pamats zem kājām, viņi tur nenonāktu atkārtoti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Indulis Emsis vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Komisijā mēs diskutējām par 18.priekšlikumu, un, komisijā apspriežot šo priekšlikumu, deputātu vairākums to neatbalstīja un kā argumentu minēja apstākli, ka, ja šajās brīvības atņemšanas iestādēs tiek radīts kāds pakalpojums vai prece, tad tai precei noteikti ir jābūt konkurētspējīgai un šādas iestādes sniegtajam pakalpojumam jāvar uzvarēt normālā iepirkuma vai kādā citā konkursā, jo viņu izmaksas ir daudz zemākas. Mēs to šeit dzirdējām no cilvēkiem, kas aizstāvēja šo ideju.

Un otra lieta. Kā gan var noteikt tai precei vai tam pakalpojumam cenu, ja jūs nerīkojat iepirkuma konkursu? Tad jūs vienkārši nezināt, cik tā lieta maksā. Kā tad jūs to varat novērtēt? Tāpēc mēs šaubījāmies, ka šāds iepirkums var būt izņēmums, un tāpēc vairākums komisijas locekļu šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 34. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 19. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, ietverts 26.priekšlikumā. Arī vides ministra Vējoņa kunga iesniegtais 21.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20. un 21.priekšlikumu.

I.Emsis. 22. - Ministru prezidenta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 23. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Ir ietverts 26.priekšlikumā.

Arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga iesniegtais 25.priekšlikums ir ietverts 26.priekšlikumā

Un visbeidzot - 26.priekšlikums. Tas ir finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 24., 25. un 26.priekšlikumu.

I.Emsis. 27. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 28. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 29. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 30.priekšlikumu.

I.Emsis. 31. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, ietverts citā pantā - 23.panta otrajā daļā. Tas būs 61.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 32. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 33. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 34. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 35. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 36. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 37. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 38. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 39. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 40. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 40.priekšlikumu.

I.Emsis. 41. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 42. - ekonomikas ministra Lujāna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arīdzan 43. - Lujāna kunga priekšlikums. Ir iestrādāts 17.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 44. - ekonomikas ministrija Lujāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 45. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 46. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 48.priekšlikumā.

47. - ekonomikas ministra Lujāna kunga priekšlikums. Ir ietverts 48. - atbildīgās komisijas redakcionālā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 46., 47. un 48.priekšlikumu.

I.Emsis. 49. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 50. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 52. - Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 52.priekšlikumu.

I.Emsis. 53. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 54. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 55. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 56. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 56.priekšlikumu.

I.Emsis. 57.priekšlikums pēc būtības nav balsojams, jo mēs jau izlēmām par skiču konkursa atstāšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 58.priekšlikums. Mēs esam jau izlēmuši, ka skiču konkurss paliek. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 59. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 60. - Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 60.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 61. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 62. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Pret 62.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 63. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 64.priekšlikumā, kas ir komisijas piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 63. un 64.priekšlikumu iebildumu nav.

I.Emsis. 65. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 66. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 67. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 68. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Lūdzu, balsosim par 68. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 69. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 70. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 70.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 71. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 72. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 73. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 74. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 75. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 76. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 77. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 78. - Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 78.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 79. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 80. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 82. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Mēs arī iepriekš esam lēmuši, ka skiču projekti paliek.

Sēdes vadītāja. Pret 82.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 83. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 84. - Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 85. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 85.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 86. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 87. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 88. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 88.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 89. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 90. - finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 91. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 92. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Pret 92.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 93. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 94. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 95. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 96. - tieslietu ministra Aksenoka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 97. - ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Daļēji ir iestrādāts jau otrā lasījuma redakcijā 11.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tālāk mēs esam nonākuši pie 98.priekšlikuma. 81.lappusē. To iesniedzis deputāts Tolmačovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 98.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 99. - Ministru prezidenta Repšes priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts un ietverts 100.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un šis priekšlikums ir lasāms atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 99. un 100.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un ietverts 103. - atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 102. un 103.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 106.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arī 105. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 105. un 106.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 107. - Ministru prezidenta Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 107.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Līdz ar to, godājamie deputāti, mēs esam izskatījuši šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” trešajā lasījumā. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” ir pieņemts. Paldies.

I.Emsis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (izskatāmais dokuments nr.857.) Skatīsim to trešajā lasījumā.

Kopskaitā uz trešo lasījumu komisijā esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Maksimova kungs. Priekšlikums paredz, ka turpmāk par apsardzes uzņēmumu vadītājiem varēs strādāt arī nepilsoņi. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 1.priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Maijā mēs visi saņēmām ziņojumu par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Jā, es ceru ka mēs visi to esam izlasījuši, bet tomēr es jums atgādināšu, ka Eiropas Savienības pārstāvju ziņojuma 4.punktā bija tāds atzinums, ka tomēr Apsardzes darbības likumā, piemēram, joprojām ir saglabājušies daži kapitāla kustības ierobežojumi.

Pamatojoties uz to, savulaik pozīcija pieprasīja mums būt konsekventiem un strādāt kopā ar visiem pārējiem. Mēs piedāvājām priekšlikumu Apsardzes darbības likumā, tieši lai noņemtu sarunās ar Eiropas Savienību vienu no punktiem, kas tik un tā mums tuvākajā laikā būs jāpieņem. Un tāpēc es ceru, ka, neskatoties ne uz ko, jūs tomēr atbalstīsiet deputāta Maksimova priekšlikumu un mēs parādīsim, ka esam izpildījuši Eiropas Savienības izvirzītās prasības. Es ceru, ka jūs tomēr atbalstīsiet mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Maksimova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Tolmačovs. Priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam - Maksimova kunga priekšlikumam. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav… (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Maksimovs. Priekšlikums paredz pazemināt prasības apsardzes uzņēmumu vadītājiem, tostarp nosakot, ka par minēto uzņēmumu vadītājiem varēs strādāt arī personas, kas ir sodītas par netīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Maksimovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 16. Likums “Grozījums Apsardzes darbības likumā” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”. Par minēto likumprojektu ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav… (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ir iebildumi? Tad balsosim par 2. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Jurkāns. Jurkāna kungs, jūs vairs negribat debatēt… Labi.

Tad debates neatklāsim, jo nav neviena debatētāja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Tātad par 4. - deputāta Sokolovska priekšlikumu - deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 4.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 5. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par deputāta Sokolovska 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu netika saņemts.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmais dokuments nr.872.

Kopskaitā ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. ir priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Juris Dalbiņš. Komisija priekšlikumu atbalstīja komisijas piedāvātajā redakcijā, kas ir ietverta 2.priekšlikumā. Tādējādi aicinu deputātus atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir saistīts ar lietu, kura pašlaik tiek izskatīta Satversmes tiesā. Likuma esošā redakcija paredz, ka personai, kura ir sodīta, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas ir aizliegts iegādāties ieročus un munīciju. Šāds tiesību ierobežojums nav uzskatāms par samērīgu. Daudzās valstīs, to skaitā arī Igaunijā, šāda ierobežojuma nav.

Priekšlikums paredz, ka turpmāk minētie ierobežojumi nebūs tik kategoriski, taču vienlaikus tiek saglabāta iespēju neizsniegt minētās atļaujas personām, kuras ir potenciāli bīstamas sabiedrībai.

Līdz ar to komisija ir atbalstījusi 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, taču precizētā redakcijā, kas ir ietverta Aizsardzības un iekšlietu komisijas 4.priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Juris Dalbiņš. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 7. - deputāta Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ieroču aprites likumā” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu tika saņemti 9 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Aksenoka kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemts netika. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 884.

1.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta komisijas redakcijā, kas izteikta 2.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Tiek ieteikts papildināt likuma 2.pantu, nosakot, ka Sodu reģistrā tiek apkopota, apstrādāta un glabāta informācija arī par tām personām, par kurām sastādīti administratīvie protokoli. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas neatbilst Sodu reģistra likuma 1.pantā noteiktajam mērķim - veikt tikai sodītu personu uzskaiti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniegusi Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta komisijas redakcijā, kas izteikta 8.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 9. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 10. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 11. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 12.priekšlikumu ir iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 13. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 14. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tajā ietvertās normas dublē Sodu reģistra likuma 7., 8. un 9.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 14.priekšlikumu.

A.Laksa. 15. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 16. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 17.priekšlikumu iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.431. Ārlietu komisija ir savā sēdē izskatījusi minēto likumprojektu un ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 2. - deputātu Buzajeva un Kabanova priekšlikums. Ir atsaukts komisijas sēdē.

3. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, neviens neatturas. Likums “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.759. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Šis likumprojekts ir nepieciešams, jo šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka Civilās aviācijas administrācija vienlaicīgi sertificē un pārbauda gan gaisa pārvadātāju apkalpes, gan pašus gaisa kuģus, gan arī izskata visus nelaimes gadījumus, kādi ir civilajā aviācijā. Šī situācija nav pareiza, tieši tāpēc šis likums ir jāmaina, ir jāsadala šie pienākumi.

Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis. Komisija lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

Dz.Zaķis. Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams, mēs ierosinām par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 9.jūniju.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

Dz.Zaķis. Izskatīšanas datums - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.jūnijs, likumprojekta izskatīšana nākamajā Saeimas sēdē - 12.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.790, kas ir likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Izmaiņas, kas tiek piedāvātas, ir nepieciešamas, lai varētu saīsināt to termiņu, kurā var apstrīdēt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu. Tas ir nepieciešams sakarā ar šo sēklu specifiku. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Meliorācijas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.846. Likumprojekts “Meliorācijas likums”. Iepriekšējais Meliorācijas likums ir apstiprināts 1993.gadā un ir praktiski maināms, jo tur ir daudzas lietas, kas novecojušas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Meliorācijas likums” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektus par divu augstskolu satversmēm.

Pirmais ir likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” (dokumenta numurs 558). Tā kā augstskola nevar strādāt bez Satversmes, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” ir atzīts par steidzamu.

K.Strēlis. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūsu priekšlikums ir balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā?

K.Strēlis. Jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

K.Strēlis. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, komisija lūdz izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā…

Sēdes vadītāja. Strēļa kungs, vienu sekundīti! Mēs tagad noskaidrosim balsojuma rezultātus.

K.Strēlis. Piedošanu! Es jau pasteidzos…

Sēdes vadītāja. Tātad: “par” ir balsojuši 86 deputāti, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Strēlis. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja arī likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” (dokumenta numurs 587) un lūdz deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tā kā otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Strēlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurš paredz noteikt administratīvo atbildību par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšanu.

Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Likumprojekta būtība saistīta ar to, ka administratīvais process var tikt ieviests tikai no 2004.gada 1.februāra, nevis, kā tas bija paredzēts līdz šim pieņemtajā likumā, no 2003.gada 1.jūlija. Tātad šīs izmaiņas ir nepieciešams pieņemt jau tagad, līdz Saeimas vasaras sesijas beigām.

Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, akceptēja tā izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 184. Civilprocesā grozījumi izdarīti tādēļ, lai optimizētu procedūras, sakārtotu civilprocesu saistībā ar Jūras kodeksu un Tiesu izpildītāju likumu, kā arī risinātu ar ģimenes un bērnu problēmām saistītos jautājumus. Kopumā ir iesniegti 103 priekšlikumi.

1. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 1. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 3. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 4. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 5. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 6. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 8. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtā 8.priekšlikuma mērķis ir aizstāvēt fizisko un juridisko personu, kas ir griezušās kasācijas instances tiesā, intereses. Saskaņā ar spēkā esošo Civilprocesa likumu tiesības pārstāvēt fizisko un juridisko personu ir tikai un vienīgi advokātiem.

Mēs uzskatām, ka šis ierobežojums pārkāpj cilvēktiesības, jo neļauj cilvēkam pašam izvēlēties, ar kā starpniecību aizstāvēt savas intereses. Kāpēc pat pašiem kasācijas sūdzību iesniedzējiem nav atļauts iztikt kasācijas posmā bez advokāta līdzdalības? Galu galā sūdzības iesniedzējiem ir tiesības pašiem izlemt, pēc kādas palīdzības griezties un pie kā - pie advokāta, jurista, vai arī pašam aizstāvēt savas intereses. Pirmās un otrās instances tiesās fiziskā un juridiskā persona vēl var izmantot kādas personas palīdzību, kura nav advokāts, vai pati drīkst aizstāvēt sevi tiesā. Taču nezināmu iemeslu dēļ kasācijas instances tiesā viņām vairs nav atļauts to darīt.

Jā, protams, šo normu var pamatot ar to, ka šā ierobežojuma mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju saņemt tikai kvalificētu palīdzību lietas pēdējā instancē, bet nevienam taču nav noslēpums, ka ne jau katrs cilvēks var apmaksāt advokāta pakalpojumus. Un tādā gadījumā šī norma vispār nedod iespējas cilvēkiem griezties kasācijas instancēs, tiesā, ja viņi nespēj apmaksāt advokāta pakalpojumus.

Mēs uzskatām, ka šāda situācija būtiski ierobežo personu tiesības aizstāvēt sevi pašiem vai arī izmantot citas personas, kas nav advokāts, palīdzību tiesvedības kasācijas posmā. Mēs uzskatām, ka šī norma pārkāpj cilvēktiesības, jo nedod iespēju cilvēkiem izmantot ar likumu noteiktās viņu tiesības.

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par šīs normas atcelšanu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Ingrīda Labucka!

I.Labucka. Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas jau tika izdebatēts un izvērtēts, arī pārrunājot šo jautājumu ar speciālistiem. Kasācijas procesam - mums ir arī tādas ziņas - neprofesionāli un bez jurista palīdzības sastādītas kasācijas sūdzības parasti tiek noraidītas jau rīcības sēdē. Līdz ar to nav iespējas sasniegt to rezultātu, ko varbūt būtu iespējams sasniegt, ja cilvēks būtu griezies pēc profesionālas palīdzības.

Turklāt esam pieprasījuši arī ziņas no Latvijas Advokātu padomes, cik cilvēku ir griezušies pie viņiem ar lūgumu sniegt bezmaksas juridisko palīdzību šādos jautājumos, un šis skaits ir bijis niecīgs.

Es domāju, ka mēs esam nostājušies uz pareizā ceļa vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreiz ir izstrādāta un drīz tiks pieņemta koncepcija par bezmaksas juridisko palīdzību, un tad viss nostāsies savās vietās.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputātu Sokolovska, Fjodorova un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 9. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cik bieži jūs lasāt Satversmi? Redzot, cik viegla un vieglprātīga ir jūsu reakcija attiecībā uz esošā likuma redakciju, man liekas, ka jūs to darāt ļoti reti. Nav vajadzības lasīt Satversmi, ejot gulēt, pirms gulētiešanas un katru vakaru, lai saprastu, ka šī esošā norma ir diskriminējoša.

Es jums atgādināšu Satversmes 92.pantu, kur ir rakstīts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Un Satversmes 91.pantā ir rakstīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šajā gadījumā mēs redzam tieši tādu diskriminācijas piemēru, jo ir notikusi diskriminācija pēc mantiskā stāvokļa. Pieņemsim, ka šeit sēdošie deputāti var atļauties samaksāt advokātam, lai gan diezgan lielu naudu ņem tagad advokāti, taču viņi spēj šo naudu samaksāt, paanalizēsim, cik daudz mums Latvijā ir cilvēku, kuri var atļauties tādu naudu maksāt.

Latvijā ir 600 000 pensionāru, kuri jau nu noteikti nevarēs tādu naudu samaksāt. 8% no Latvijas iedzīvotājiem ir bezdarbnieki. Zemāk par iztikas minimumu atalgojumu saņem vēl 14% cilvēku.

Tātad mēs vienkārši, raugoties no taisnīguma principa, atstumjam gandrīz pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Mēs atņemam viņiem tiesības patstāvīgi griezties tiesā un kasācijas instancēs bez jebkādas starpniecības, un tad diezgan nenormāla izskatās šī kārtība, ka, pieņemsim, Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs patstāvīgi var griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā pats bez starpniecības. Viņš patstāvīgi var griezties Satversmes tiesā šeit, Latvijā, bet kasācijas instancē viņš nevar uzrakstīt pat sūdzību vai izmantot kāda cita cilvēka, izņemot advokātu, palīdzību.

Kas vēl ir nenormāls šajā esošajā normā? Šeit ir rakstīts, ka kasācijas instances tiesa fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību. Ko tad darīt advokātam, jo pārstāvamais un starpnieks nevar būt viena un tā pati persona? Tad advokātam arī būs jānoalgo cits advokāts, lai aizstāvētu savas tiesības. Vai tas ir normāli? Protams, ne.

Pēdējos gados Latvijā civillietu skaits aug ļoti strauji. Trijos gados apmēram 25% apjomā. Tāda ir situācija. Advokātu skaits aug daudz lēnāk. Tikai par 5% ir palielinājies advokātu skaits trijos gados. Tas nozīmē, ka samazinās konkurence, ka advokātu pakalpojumi, izmantojot šo lietu, protams, tiks sadārdzināti un, ja mēs paanalizēsim, kam šis priekšlikums, šī norma bija vajadzīga, tad redzēsim, ka tas nāk par labu tikai pašiem advokātiem. Šī norma tika pieņemta 7.Saeimas pēdējā darba dienā, kad principā nevienam neinteresēja, kas pēc tam notiks ar cilvēkiem un kā viņi varēs savas tiesības aizstāvēt tiesā.

Mans ierosinājums ir atbalstīt šo priekšlikumu un kaut daļēji palielināt to personu loku, kuras varētu palīdzēt cilvēkiem aizstāvēt viņu tiesības kasācijas tiesā, kā arī atļaut cilvēkiem ar juridisko izglītību pārstāvēt šajā tiesā citu cilvēku tiesības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta piedāvātā redakcija pastiprinās zvērinātā advokāta lomu un ierobežos citu personu tiesības pārstāvēt kādu civilprocesa kasācijas instancē. Kaut arī teorētiski zvērinātu advokātu pārstāvība kasācijas tiesvedībā ir nepieciešama, tomēr būtu jāņem vērā reālā situācija. Nereti persona nevar iesniegt sūdzību vai prasību tiesā savu pārkāpto tiesību vai interešu aizsardzībai tikai tāpēc, ka tai nav šo materiālo līdzekļu. Nav līdzekļu, lai noalgotu advokātu, respektīvi, šai personai nav pieejama juridiskā palīdzība ne prasības sastādīšanai, ne pārstāvībai tiesā, ne vienkāršai konsultācijai par juridiskiem jautājumiem vai lietas tālākiem risinājumiem. Tas var radīt tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus attiecībā uz maznodrošinātām personām, piemēram, gan tiesas pieejamības, gan sacīkstes principa nodrošināšanas aspektā. Rezultātā ir konstatējams valsts nodrošinājuma trūkums juridiskās palīdzības sniegšanā civillietās, kas rada ne tikai Satversmes, bet arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko tiesību aktu pārkāpumus. Uzskatu, ka nedrīkst ierobežot personu pārstāvēšanu kasācijas instancē.

Līdz ar to būtu nepieciešams atbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu un maksimāli paplašināt šo aizstāvju loku.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā? Nē, komisijas vārdā ziņotājai nav nekas vairs sakāms. Lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 10. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man bija ļoti patīkami dzirdēt kolēģu no citām frakcijām viedokli, bet man arī pašam gribas izteikt savu viedokli, un tas ir mūsu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” viedoklis.

Lai izprastu mūsu konkrēto priekšlikumu, būtu lietderīgi pievērsties spēkā esošā 83.panta 4.punkta analīzei. Pašlaik tur ir ierakstīta norma, kas paredz, ka fizisko personu civilprocesā var pārstāvēt lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī mantas pārvaldītāji.

Kāpēc šis saraksts ir tik īss? Šeit varētu būt dažādas domas, bet mums ir savas domas. Tās var saprast, izlasot 83.panta 1.punktu. Tur ir viens, bet tiešām nozīmīgs vārds - “advokāti”. Kopumā tas nozīmē to, ka fizisko personu tiesā var pārstāvēt divas ļoti atšķirīgas kategorijas - advokāti, kuriem, bez šaubām, ir augstākā juridiskā kvalifikācija, vai radinieki un mantas pārvaldītāji, kuriem vispār varbūt nav nekādas izglītības. Taču juristiem, kuri nav Advokātu kolēģijas locekļi, vai juristiem, kuri ir sabiedrisko labdarības organizāciju biedri, ir aizliegts pārstāvēt cilvēkus tiesā pat tad, ja šiem juristiem tiesiskajos jautājumos ir daudz lielāka pieredze nekā iesniedzēja brāļiem vai māsām. Protams, arī tagad pastāv iespēja apiet šo netaisnīgo ierobežojumu.

Viens no paņēmieniem, kuru mēs varam bieži redzēt vai kuru izmanto sabiedrisko organizāciju juristi un iesniedzēji, juridiski gatavojoties tiesai, ir palīdzība ar rekomendācijām tiesas laikā. Taču jāatzīst, ka nav īpaši ērti un pieklājīgi, sēžot blakus savam klientam, tiesas sēdes laikā visu laiku čukstēt viņam ausī rekomendācijas vai padomus.

Kāpēc savulaik tika pieņemta un vēl līdz pat šim brīdim pastāv šī absurdā un kaitīgā norma, kas radikāli ierobežo juridiskās palīdzības pieejamību daudziem Latvijas iedzīvotājiem? Atbilde ir vienkārša un nepatīkama: “Lai advokātu…” atvainojiet, es jau gribēju pateikt “mafija”… “lai advokātu korporācija nezaudētu savu peļņu.” Nav noslēpums, ka citi juristi, kuri dažādu, bieži vien mākslīgu ierobežojumu dēļ nav Advokātu kolēģijas locekļi, ir gatavi strādāt par mazāku samaksu, nekā tas ir pieņemts advokātu aprindās.

Tāpat pastāv arī sabiedriskās organizācijas, kuras ir gatavas sniegt atsevišķām iedzīvotāju kategorijām bezmaksas juridisko palīdzību, nodrošinot arī viņu pārstāvību tiesu procesā.

Tas viss advokātiem ir labi zināms, un viņi jau sen veiksmīgi pretojas juridisko pakalpojumu tirgus liberalizācijai, izmantojot savu stipro lobiju Saeimā un valdībā.

Tagad šī ietekme ir kļuvusi salīdzinoši mazāka, un tas ļauj mums cerēt, ka 8.Saeimas darbības laikā ar visu - es pasvītroju, ar visu frakciju atbalstu mums izdosies novērst šo monopolstāvokli Latvijas juridisko pakalpojumu tirgū.

Šeit jau bija 8. un 9.priekšlikums, bet es tik un tā, godājamie kolēģi, aicinu jūs balsot par šo mūsu iesniegto priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams? Deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka. Cienījamie kolēģi! Komisijā mēs, protams, turpinājām debates arī par nākamajiem priekšlikumiem, tas ir, par šo 10. un arī par 11.priekšlikumu, taču tiesu prakse un arī tiesnešu viedoklis tomēr rāda, ka tā saucamie citi juristi, ko tautā nereti sauc par “kaktu juristiem” pārsvarā gadījumu nodara vēl lielāku kaitējumu šiem cilvēkiem, kurus viņi mēģina konsultēt, jo bieži vien viņi konsultē nepareizi, un nekad nav dzirdēts, ka viņi būtu altruisti vai strādātu bez maksas. Un rezultāts parasti ir bēdīgs. Cilvēki uzticas šiem padomdevējiem, bet pēc tam diemžēl savās neveiksmēs vaino citus.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par 10. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 11. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

 

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Atbildot uz Labuckas kundzes pieļāvumu, ka daži juristi var vairāk kaitēt savam aizstāvamajam nekā palīdzēt, es varu teikt, ka daži advokāti dara to pašu, jo ne jau visi advokāti ir izcili speciālisti, kuriem mēs varam uzticēties bez atrunām.

Šis pants, kas tagad ir spēkā, ļauj civilprocesā būt par pārstāvi radiniekiem, tuviem radiniekiem, vai advokātiem. Nekādas loģikas šajā pantā nav, jo principā sanāk tā, ka šo grozījumu mērķis bija pieļaut iespēju, ka personu tiesā pārstāvēs cilvēks bez attiecīgas kvalifikācijas - tie paši radinieki, un tad mēs uzskatām, ka viss ir kārtībā.

Un otrais. Šie grozījumi izslēdz iespēju saņemt šādu kvalificētu palīdzību ārpus advokātu birojiem, pieņemsim, no pieredzējuša jurista, kas ir nostrādājis 20 vai 30 gadus tiesībsargājošajos orgānos un ļoti labi pārvalda gan procesu, gan arī likumdošanu. Šiem cilvēkiem mēs aizliedzam pat bez maksas palīdzēt citam. Kāpēc? Izskaidrojuma nav! Mēs varētu neņemt vērā to, ka patiešām advokātiem ir ļoti liels lobijs šeit, parlamentā. Un šāds ļoti liels lobijs bija arī iepriekšējā parlamentā. Un es patiesi redzu, ka arī šajā parlamentā mēs varam novērot to pašu.

Nākamais. Ja ir likums, tad, protams, ir arī iespēja šo likumu apiet. Un jūs redzat, ka var pastāvēt arī cilvēki - un ne mazums -, kam ir pilnvara pārvaldīt pilnvardevēja mantu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir ceļi, kā apiet šo likumu, un personas, kas to dara, izmanto dažādus līdzekļus - kaut vai izraksta tās pašas pilnvaras. Taču tas nav lietderīgi no tiesiskā viedokļa, jo var izraisīt negodīgu un prettiesisku rīcību ar pilnvardevēja mantu, izmantojot šo pilnvaru. Un tādi gadījumi būs. Tie ir sastopami jau tagad...

Nākamais. Jūs labi zināt, ka maija beigās Satversmes tiesa izskatīja šo lietu. Pieteikums no juristiem, kuri vēlas apstrīdēt šo pantu, ir iesniegts Satversmes tiesā. Un ļoti nesmuki izskatīsies tas, ka deputāti tagad neatbalstīs mūsu priekšlikumu, bet Satversmes tiesa nolems, ka pants patiešām ir diskriminējošs un ir atceļams no tā pieņemšanas brīža. Tādā veidā Satversmes tiesa ieliks jums “divnieku”, un jūs, godājamie deputāti, jutīsieties ļoti neomulīgi.

Es aicinu jūs tomēr padomāt un atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai nepazemotu Saeimas godu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ingrīda Labucka vēlas ko piebilst? Lūdzu!

I.Labucka. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Un tagad pateikšu pāris vārdu par loģiku. Es gribētu parunāt par tādu vārdu kā “atbildība”, jo galu galā tomēr personām, kuras ir uzskaitītas 4.pantā, ir zināma atbildība par to cilvēku, kuru viņas varētu tiesā pārstāvēt. Un tieši tāda pati atbildība ir arī advokātiem. Par advokāta rīcību arī var iesniegt sūdzību, un tai var būt arī sekas. Es domāju, ka tas būtu jāņem vērā un jāpasargā arī pilsoņu intereses.

Es lūgtu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs sākam izskatīt likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” priekšlikumus, daru jums zināmu, ka ir saņemti divi iesniegumi. Tātad viens ir saņemts no deputātiem Jevgenijas Stalidzānes, Labuckas, Šleseres un citiem, un otrs - no Jaunupa, Slaktera, Mūrnieces un citiem deputātiem. Deputāti izsaka lūgumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma - līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu!

I.Labucka. 12. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 13. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 15. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 16. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 17. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 18. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 19. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 20. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 21. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 22. - deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 23. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 24. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Labucka. 25. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 26. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 27. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 28. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 29. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 30. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 31. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 32. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 33. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 34. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 35. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 36. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 37. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 38. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 39. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 40. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un precizēts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 41. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 44. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 45. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 46. - deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 47. - deputātes Labuckas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 48. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Labucka. 49. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 50. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 50.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 51. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 52. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 53. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Labucka. 54. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 55. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 57. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 58. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 59. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 60. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 60.priekšlikumu.

I.Labucka. 61. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 61.priekšlikumu.

I.Labucka. 62. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 63. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 64. - deputātu Sokolovska, Fjodorova, Golubova un Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 65. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 66. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 67. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 68. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 69. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 70. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 71. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 72. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 73. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 74. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 75. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Labucka. 76. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 77. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 78. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 79. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 80. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 81. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 80. un 81.priekšlikumu.

I.Labucka. 82. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 83. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 84. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 85. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 86. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 87. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 87.priekšlikumu.

I.Labucka. 88. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 89. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 90. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 91. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 92. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 93. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 94. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Labucka. 95. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 96. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 97. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 98. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 99. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 100. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Labucka. 101. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 102. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 102.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Un 103. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Vairāk priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šis likumprojekts ir vēl viens no tiem likumprojektiem, kas tika saņemti no iepriekšējās Saeimas. Šis likumprojekts pašreiz vienkārši ir atdalīts no viena cita likumprojekta, par kuru es, lasot jums konkrētos priekšlikumus, arī informēšu, jo no šā likumprojekta tika atsevišķi atdalīta vesela sadaļa, kas attiecas uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un tie turpmāk tiks izskatīti atsevišķi.

Tātad par šo konkrēto likumprojektu ir saņemti 72 priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts. Šis ir tas priekšlikums, kas attiecas tieši uz tiem jautājumiem, kuri tiks skatīti atsevišķi citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. un 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. un 14.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16., 17. un 18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 16., 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. un 21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23., 24. un 25. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. un 28. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. - deputātu Plinera un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. un 34. - Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 33. un 34.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 39. - deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 39.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 40. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 47.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50.priekšlikums - no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 210. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 51.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 54. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 55. - deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 58. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 60. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 61. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 62.priekšlikums - no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 210. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 64. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 65. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 66. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 67. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 68. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 69. - deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 70. - deputātu Sokolovska, Klementjeva, Orlova, Stepaņenko un Fjodorova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 71. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 72. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu nav saņemti. Komisija lūdz atbalstīt šā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.21) pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.jūnijs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercogovinā (BH)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.662 un nr.878. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercegovinā (BH)” ir nepieciešams, ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Nepieciešams piedalīties Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercegovinā. Šī ir viena no Latvijas prioritātēm. Jau 2002.gada 4.oktobrī Eiropas Savienība un Bosnija-Hercegovina parakstīja līgumu par misijas darbību Bosnijā-Hercegovinā, arī par personāla statusu, un šā gada 1.janvarī Eiropas Savienība pārņēma no ANO policijas misijas Bosnijā-Hercegovinā vadību. Jau pagājušā gada nogalē Eiropas Savienība aicināja piedalīties šajā misijā arī kandidātvalstis, to skaitā arī Latviju.

Iekšlietu ministrija ir iesniegusi izvērtēšanai deviņas policistu kandidatūras, un darbam misijā tika akceptēti četri Latvijas policisti. Līdz šim Latvijas normatīvie akti regulēja tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās misijās. Šī darbība būs pirmā civilā misija. Tāpēc ir nepieciešams grozīt normatīvos aktus.

Juridiskais pamats dalībai misijā tika radīts, parakstot Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercegovinā. Komisija izskatīja šo dokumentu, sagatavoja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma lūgt Saeimu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Jā, paldies. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par datumu, kurā notiks likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Godātie kolēģi! Sakarā ar šā likumprojekta steidzamību es ierosinu, ja jums nav iebildumu, izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā un to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercegovinā (BH)” pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra konvencijai par narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozību””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar pērnā gada maijā notikušās Ministru kabineta sēdes protokolu Iekšlietu ministrija ir veikusi tās kompetencē esošo starptautisko daudzpusējo līgumu tulkojumus. To skaitā ir arī ANO konvencija par narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti. Ņemot vērā, ka, tulkojot šo konvenciju, ir mainījies tās nosaukums latviešu valodā, ir radusies nepieciešamība izdarīt izmaiņas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumā. Konvencijas tulkojumā lietotā terminoloģija tika saskaņota ar likumu “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kā arī ar citiem šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē. Raksturošu, kādēļ šis normatīvais akts ir vajadzīgs. Stājoties spēkā Valsts civildienesta likumam, radās arī nepieciešamība veikt grozījumus specializēto dienestu likumos, lai attiecīgo likumu normas nebūtu pretrunā cita ar citu. 2001.gadā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ārlietu ministrijas nolikumā, un šajos grozījumos tika iestrādātas normas, kas paredz, ka Latvijas Republikas vēstniecības ārvalstīs ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības. Jau tad Ministru kabinets norādīja, ka spēkā esošais Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums ir jāpapildina ar normām, kuras precizēs pieņemšanu attiecīgajos diplomātiskajos un konsulārajos dienestos.

Likumprojekts paredz precizēt atsauces uz Valsts civildienesta likumu un lietot vienādu terminoloģiju.

Kā jau minēju, komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Cienījamie kolēģi! Aicinu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Pašlaik arhitektūras mantojuma aizsardzību reglamentē likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kurš pieņemts jau 1992.gadā.

Minētā Eiropas Padomes konvencija pieder pie to Eiropas Padomes līgumu sērijas, kurus paraksta Eiropas Padomes dalībvalstis. Jāuzsver, ka konvencijas pamatnostādnes ir jau iestrādātas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citos tiesību aktos, jo viens jo konvencijas pamatmērķiem ir radīt vienotu arhitektūras mantojuma saglabāšanas sistēmu Eiropā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.jūnijs. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

 

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” noteikt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 14, atturas - 7. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Šajā likumprojektā ir noteikta azartspēļu organizēšanas kārtība, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus. Turklāt, pieņemot šo likumprojektu, tiks paredzēta konkrēta licencēšanas kārtība katram azartspēļu veidam un noteiktas detalizētas prasības, kādām jāatbilst komercdarbībai un tās atbildīgajām personām, lai saņemtu licenci.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andrejs Naglis ir pieteicies debatēt? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par laiku, kad veiksim likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā - 12.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Šis likumprojekts nosaka to, ka ir jāmaksā arī nodokļi, ja tiek organizētas azartspēles telekomunikāciju līdzekļos. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kad veiksim likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.jūnijs, izskatīšana - 12.jūnijā. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.

Kas ziņos Juridiskās komisijas vārdā? Nav neviena, kas uzstājas.

Tad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Tas noteic, ka tautas nobalsošana tiks rīkota 2003.gada 20.septembrī, un formulē tautas nobalsošanā uzdodamo jautājumu: “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.907. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un iesaka izdarīt sekojošas izmaiņas.

1.priekšlikums. Iesnieguši ekonomikas ministrs Lujāns un deputāts Solovjovs. Šo priekšlikumu, kas precizē 7.pantu, norādot uz attiecīgo preču kodu, komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arī 2.priekšlikums ir no ekonomikas ministra Lujāna kunga, kuru atbalsta arī deputāts Solovjova kungs. Iesaka pielikumā izdarīt tehniskas dabas izmaiņas un mainīt ciparus, kur ir pieļauta tehniska kļūda. Komisija iesaka atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 4. Likums “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs informē, ka 22.maija sēdē Frakciju padome pieņēma lēmumu Saeimas pavasara sesiju slēgt šā gada 19.jūnijā un sākt rudens sesiju šā gada 2.septembrī. Iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm, jo visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Zināmu apstākļu dēļ informācija par šo gadījumu var būt presē ļoti skopa vai arī nemaz neparādīties, tāpēc es gribētu jums paziņot, ka vakar futbola spēlē Saeimas komanda sava tehniskā direktora Karpuškina vadībā spraigā, lielā, futbola paņēmieniem bagātā spēlē ar rezultātu 4:3 uzvarēja žurnālistu izlasi. (Aplausi.) Uzvaras vārti tika gūti pēc Arta Kampara lieliski veiktā sologājiena, kad viņš, tā teikt, apveda trīs žurnālistus un rezultatīvi piespēlēja.

Jāuzsver pozīcijas un opozīcijas deputātu lielā vienotība un pašaizliedzība laukumā. Tas varētu būt lielisks piemērs šādas pašas vienotības veidošanai arī likumu pieņemšanā Saeimā, un ietaupītajā laikā varētu sportot. Vakar spēlēja tikai divu frakciju pārstāvji, tāpēc novēlu arī citu frakciju pārstāvjiem turpmāk iesaistīties fiziskajās aktivitātes - ja ne spēlēt, tad vismaz atbalstīt Saeimas komandu 21.jūnijā pulksten 15.00 Skonto laukumā Mežparkā, kad ir jāaizstāv jau valsts gods un jāsacenšas ar Lietuvas parlamentu.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man nav tik priecīgs paziņojums, bet svarīgs gan. Kolēģi no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas grib vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmdien, 9.jūnijā, pulksten 16.00 būs izbraukuma sēde - dosimies uz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu. Un otrdien pulksten 13.00 notiks Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas un Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas kopsēde. Parastajā laikā pulksten 13.00 Sarkanajā zālē!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju lūdzu tūlīt sapulcēties Sarkanajā zālē uz nelielu sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds Ainaram Latkovskim!

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija pirmdien sapulcēsies pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Apsveicu Vides dienā! Vides apakškomisijas izbraukuma sanāksme notiks šodien, pulksten 16.00. Sapulcēsimies pie Akmens tilta, labajā pusē. Brauksim ar kuģīti “Vecrīga”. Laipni lūdzu! Visi aicināti uz Vides dienas svinībām!

Sēdes vadītāja. Vārds Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Latvijas un Tibetas parlamentu sadarbības grupu lūdzu uz dažām minūtēm sapulcēties tepat - Dzeltenajā zālē! Īpaši es lūgtu Kiršteina kungu mums pievienoties un nepazust!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Roberts Jurķis, Aldis Kušķis, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Vitālijs Orlovs, Jānis Reirs, Juris Sokolovskis un Dainis Turlais.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to 5.jūnija sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 9.sēde

2003.gada 5.jūnijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”

(840. un 840.a dok., reģ. nr.282)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(843. un 843.a dok., reģ. nr.283)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Noraidīts)

(848. un 848.a dok., reģ. nr.284)

Priekšlikumi

- dep. S.Bendrāte (pret)

- dep. M.Kučinskis (par)

Par likumprojektu “Kriminālprocesa likums”

(869. un 869.a dok., reģ. nr.286)

Priekšlikums

- dep. S.Āboltiņa

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””

(870. un 870.a dok., reģ. nr.287)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(871. un 871.a dok., reģ. nr.288)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””

(873. un 873.a dok., reģ. nr.289)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””

(874. un 874.a dok., reģ. nr.290)

Par lēmuma projektu “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”

(867. dok., reģ. nr.161)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam”

(858. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Jēkabsonam

(859. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Reiram”

(886. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Sokolovskim”

(887. dok.)

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam E.Repšem “Par a/s “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli” (Pieprasījums noraidīts)

(803. un 803.a dok., reģ. nr.152)

Ziņo

- dep. A.Brigmanis

Debates

- dep. A.Kalvītis

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (2.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts)

(802. un 877. dok., reģ. nr.274)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Debates

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. I.Emsis

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. V.Agešins

- dep. P.Kļaviņš

- dep. A.K.Kariņš

- dep. J.Dobelis

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. A.Kantāne-Ziedone

- dep. A.Kiršteins

- dep. I.Emsis

- dep. A.Ulme

- dep. V.Muižniece

Priekšlikumi

- dep. S.Āboltiņa

- dep. V.Muižniece

Paziņojumi

- dep. A.Pētersons

- dep. B.Brigmane

- dep. J.Stalidzāne

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Reiram

Par darba kārtību

Likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” (1.lasījums) (Steidzams)

(756. un 847. dok., reģ. nr.261)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Debates

- dep. A.K.Kariņš

- dep. P.Kalniņš

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. A.Seile

- dep. P.Kļaviņš

- dep. A.K.Kariņš

- dep. J.Dobelis

- dep. A.Slakteris

Priekšlikumi

- dep. P.Kalniņš

- dep. O.Kastēns

Likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” (2.lasījums) (Steidzams)

(659. un 659.b dok., reģ. nr.232)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (3.lasījums)

(865. dok., reģ. nr.118)

Ziņo

- dep. P.Ontužāns

Debates

- dep. L.Ozoliņš

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. L.Ozoliņš

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” (3.lasījums)

(883. dok., reģ. nr.101)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Debates

- dep. M.Kučinskis

- dep. I.Stalidzāne

- dep. Dz.Zaķis

- dep. J.Stalidzāne

Paziņojumi

- dep. I.Vaidere

- dep. I.Emsis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. A.Bērziņš

- dep. M.Kučinskis

- dep. J.Stalidzāne

Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (3.lasījums)

(857. dok., reģ. nr.211)

Ziņo

- dep. A.Laksa

Debates

- dep. V.Orlovs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” (3.lasījums)

(862. dok., reģ. nr.127)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (3.lasījums)

(872. dok., reģ. nr.205)

Ziņo

- dep. A.Laksa

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (3.lasījums)

(875. dok., reģ. nr.133)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (3.lasījums)

(884. dok., reģ. nr.212)

Ziņo

- dep. A.Laksa

Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” (2.lasījums)

(200. un 431. dok., reģ. nr.92)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (1.lasījums) (Steidzams)

(759. un 844. dok., reģ. nr.263)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā” (1.lasījums)

(790. un 845. dok., reģ. nr.266)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Meliorācijas likums” (1.lasījums)

(792. un 846. dok., reģ. nr.268)

Ziņo

- dep. P.Kalniņš

Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” (1.lasījums) (Steidzams)

(558. un 849. dok., reģ. nr.218)

Ziņo

- dep. K.Strēlis

Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” (2.lasījums)

(587. un 850. dok., reģ. nr.224)

Ziņo

- dep. K.Strēlis

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

(741. un 851. dok., reģ. nr.255)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” (1.lasījums)

(789. un 852. dok., reģ. nr.265)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (2.lasījums)

(415. un 863. dok., reģ. nr.184)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Debates

- dep. O.Deņisovs

- dep. A.Bartaševičs

- dep. V.Agešins

- dep. S.Fjodorovs

- dep. A.Bartaševičs

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)

(49. un 876. dok., reģ. nr.21)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1169)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Par darba kārtību

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā-Hercegovinā (BH)” (1.lasījums) (Steidzams)

(662. un 878. dok., reģ. nr.235)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”” (1.lasījums)

(660. un 879. dok., reģ. nr.233)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” (2.lasījums)

(705. un 880. dok., reģ. nr.245)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (1.lasījums)

(794. un 881. dok., reģ. nr.270)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Konvenciju Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai” (1.lasījums)

(753. un 882. dok., reģ. nr.260)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” (1.lasījums) (Steidzams)

(874. un 874.a dok., reģ. nr.290)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(873. un 873.a dok., reģ. nr.289)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Lēmuma projekts “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”

(867. dok., reģ. nr.161)

Likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” (2.lasījums) (Steidzams)

(907. un 847 dok., reģ. nr.261)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Lēmuma projekts “Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un darba atsākšanu rudens sesijā”

Paziņojumi

- dep. K.Strēlis

- dep. I.Šlesere

- dep. P.Kalniņš

- dep. A.Latkovskis

- dep. A.Ulme

- dep. S.Bendrāte

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

"Par līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai"
Datums: 05.06.2003. 09:05:10 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.840 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.283)
Datums: 05.06.2003. 09:05:56 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.843 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 05.06.2003. 09:14:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.848 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 05.06.2003. 09:15:48 bal004
Balsošanas motīvs: Par Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju

Kriminālprocesa likums
Datums: 05.06.2003. 09:16:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.869 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
Datums: 05.06.2003. 09:17:04 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.870 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.288)
Datums: 05.06.2003. 09:17:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.871 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu kodeksu un nodokli"
Datums: 05.06.2003. 09:18:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.873 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"
Datums: 05.06.2003. 09:19:10 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.874 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam"
Datums: 05.06.2003. 09:21:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.858

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Jēkabsonam
Datums: 05.06.2003. 09:22:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.859

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Reiram"
Datums: 05.06.2003. 09:22:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.886

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Sokolovskim"
Datums: 05.06.2003. 09:23:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.887

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam E.Repšem
Datums: 05.06.2003. 09:28:12 bal014
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.803

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 09:38:12 bal015
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:15:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Datums: 05.06.2003. 10:16:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par 10 min. pārtraukumu

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:31:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:35:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:35:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.877 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:37:46 bal021
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /15.06.2003./

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 10:38:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /09.06.2003./

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:09:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.756 steidzamību

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:46:42 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.756 pieņemšanu 1.lasījumā

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:48:02 bal025
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /09.06.2003./

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:48:30 bal026
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /05.06.2003./

Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:50:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.659B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:54:56 bal028
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 11:59:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:01:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:03:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:05:38 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:09:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:13:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par pašvaldībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:15:04 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.865 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:17:12 bal036
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 12:18:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 13:38:12 bal038
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 13:46:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 13:53:24 bal040
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Grozījjumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 13:58:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.883 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:02:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:02:40 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:03:42 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.857 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:05:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:05:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:06:34 bal047
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:07:34 bal048
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:07:50 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.862 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:10:32 bal050
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasijums)
Datums: 05.06.2003. 14:11:12 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.872 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:13:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.875 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:17:22 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.884A pieņemšanu 3.lasījumā

Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:19:06 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.431 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:20:44 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.759 steidzamību

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:21:16 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.759 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:22:44 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.790 pieņemšanu 1.lasījumā

Meliorācijas likums (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:22:02 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.792 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:25:30 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.558 steidzamību

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:26:18 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.558 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 05.06.2003. 14:27:06 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.558 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:28:00 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.850 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:29:28 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.741 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:30:56 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.789 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:32:30 bal065
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:36:54 bal066
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:44:20 bal067
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:49:56 bal068
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 14:54:52 bal069
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:00:04 bal070
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:05:46 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.863 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.21) (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:10:54 bal072
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.21) (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:15:00 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.876 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercogovinā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:18:26 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercogovinā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:19:02 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercogovinā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 15:19:42 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.662 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:21:28 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.660 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai (2.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:22:40 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.880 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:24:32 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.794 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:26:14 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.753 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:27:24 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.874 steidzamību

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:28:26 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.874 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:29:32 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.873 steidzamību

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (1.lasījums)
Datums: 05.06.2003. 15:30:12 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.873 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā"
Datums: 05.06.2003. 15:31:26 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.867

Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2003. 15:33:46 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.907 pieņemšanu 2.lasījumā

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem