Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas sestā sēde

2003.gada 29.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 29.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus papildinājumus darba kārtībai.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz trešajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu “Par G.Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 29.maija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrreizējai caurlūkošanai un par likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Darba kārtībā iekļauts.

Un Juridiskā komisija lūdz arī iekļaut Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirms trešā lasījuma likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā””. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Latkovska, Kampara, Jurķa, un Pētersona iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kastēna, Šleseres, Stalidzānes, Simsona un Nagļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pirms mēs balsojam, “par” ir pieteikusies runāt deputāte Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muišniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Tas ir ļoti labi, ka mēs šodien atkal atgriežamies pie šā jautājuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Mēs, es domāju, labi atceramies debates tieši pirms nedēļas - ceturtdien, kad spriedām par šo jautājumu un kad, manuprāt, skaidri apzinājāmies - es vismaz tā ceru -, ka katram Latvijas pilsonim ir jādod pilnīgas iespējas piedalīties šā nozīmīgā jautājuma lemšanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Diemžēl situācija izveidojās tāda, ka pozīcija uzskatīja par iespējamu šādu priekšlikumu, kas tika iesniegts no Tautas partijas frakcijas puses, neatbalstīt. Un to, ka tas ir bijis nemotivēti, mēs redzam šodien, jo viena no pozīcijas partijām daļēji ir iesniegusi šo priekšlikumu, un tas nozīmē, ka jūs beidzot esat sadzirdējuši mūsu aicinājumu, un vismaz daļa no mūsu ierosinājuma - daļa par balsošanas iecirkņu darbalaika pagarināšanu - ir iekļauta. Uzskatu, ka šī ir ļoti laba zīme, un domāju, ka, tālāk apspriežot šo likumprojektu komisijās, mēs varēsim to papildināt arī ar mūsu piedāvātā projekta otru daļu, proti, par divām tautas nobalsošanas dienām, lai pilnībā garantētu katra pilsoņa iespējas realizēt savas politiskās tiesības un izteikt savu gribu šajā Latvijai tik nozīmīgā jautājumā.

Aicinu jūs, protams, šo likumprojektu atbalstīt un balsot “par”, un Tautas partijas frakcija patiesi netur ļaunu prātu, ja ar savām idejām varam pozīcijai palīdzēt.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” deputāti nav pieteikušies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas runāt “par”? Deputāts Juris Dalbiņš runās “pret”.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Valsts prezidentes kundze! Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Par šo jautājumu ir noteikti jārunā, jo, šādā veidā grozot likumu, mēs pazeminām kvalifikācijas prasības ļoti nopietnu valsts institūciju vadītāju amatiem. Un šī prakse nav vienīgā... šis gadījums nav vienīgais. Mēs ļoti labi atceramies, ka šāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroju. Šī prakse pašreiz turpinās, un līdz ar to cilvēki, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar likumdošanu, ar Krimināllikumu, ar Administratīvo likumu un citām lietām, faktiski nav profesionāļi šinī jomā.

Uzskatu, ka šāda pieeja ir nepieņemama, un rezultātus jau mēs faktiski redzam. Šobrīd Ingūna Sudraba jau ir no amata aizgājusi, Guntis Rutkis ir ceļā uz aiziešanu, ir iesniedzis atlūgumu, Kušnera kungs ir pametis savu amatu, SAB direktora amatā ir cilvēks bez juridiskās izglītības. Droši vien par pamatu visur tiek šobrīd likta partijiskā uzticība. Jāteic, ka, lai atvieglotu jums tālāko ceļu šādā virzienā, kas faktiski ir valstiski neatbalstāms, mans ierosinājums būtu varbūt tāds: izstrādāt partijiskās uzticības apliecināšanas atšķirības zīmes, “saranžēt” tās un tad pēc šīm zīmēm likt savus cilvēkus konkrētos amatos. Tāda prakse jau pasaules vēsturē ir zināma. Izskatās, ka partijai “Jaunais laiks” nav uzticamu cilvēku pašreizējo juristu vidū un viņi nevar tādus atrast un tāpēc ir jāmaina likums. Mēs nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Krasta, Tabūna, Dobeļa un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 18, atturas - 24. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Pirms mēs izskatām tālāko darba kārtības jautājumu - Ziņojumu par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos -, dodam vārdu uzrunai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Lūdzu!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātie deputāti un deputātes! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man ir tiešām liels gandarījums par šo iespēju jūs uzrunāt tik nozīmīgā brīdī, kad Saeima apsvērs Latvijas paveikto un iecerēto ceļā uz Eiropas Savienību. Šis ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo un pārtikušo valstu saimē Latvijai ir viens no nozīmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas. Līdz Eiropas līguma parakstīšanai Atēnās šā gada aprīlī mums bija jāpārliecina Eiropas Savienība, ka spējam būt tās dalībvalsts. To mēs esam godam paveikuši. Tagad būtiski ir, lai mēs paši piekristu savai izvēlei. Tas nebūt nav nedz vieglāks, nedz mazsvarīgāks uzdevums par to, kuru mēs jau esam paveikuši.

Līdz Eiropas līguma parakstīšanai jautājums par dalību Eiropas Savienībā bija Latvijas varas struktūru ziņā, turpretim tagad šis jautājums pāriet visu Latvijas pilsoņu ziņā un atbildībā. Tieši visu mūsu kopējais lēmums šā gada 20.septembrī izšķirs mūsu valsts nākotni.

Tikko ir sākusies tautas nobalsošanas kampaņa. Valdībai stāv priekšā mazliet vairāk nekā trīs mēneši, lai informētu sabiedrību par tās izvēles sekām. Arī Saeimas pienesums šeit būs ļoti nozīmīgs.

Aicinu deputātus aktīvi piedalīties valdības iesāktajā tautas kampaņā! Kampaņai jābūt informatīvai, tai jāorientējas uz iedzīvotāju galvenajām rūpēm, tai vairāk jāpievēršas mazpilsētām, novadiem, jāiesaista pašvaldības. Tai jāizskaidro aplamības un jākliedē stereotipi par Eiropas Savienību.

Latvija būs pati pēdējā Eiropas Savienības uzaicinātā valsts, kas rīkos tautas nobalsošanu. Uz Latviju tādēļ gulstas īpaša atbildība iepretim mūsu tiešajiem kaimiņiem - Igaunijai un Lietuvai -, kā arī visam Baltijas jūras reģionam.

Vai Latvija vēlēsies līdzināties Kaļiņingradai un kļūt par nošķirtu anklāvu Eiropas Savienības ģeogrāfiskajā telpā jeb vai vēlēsimies aktīvi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas skars visas Eiropas iedzīvotāju nākotni, gan tos, kas būs, gan tos, kas nebūs Eiropas Savienībā?

Tautas lēmums 20.septembrī uzliek mūsu varas struktūrām lielu atbildību, jo cerības, kuras Latvijas iedzīvotāji saista ar dalību Eiropas Savienībā, nedrīkst tikt pieviltas.

Gribētu aicināt gan valdību, gan Saeimu nodrošināt to, lai Latvija būtu gatava no 2004.gada 1.maija pilnīgi visos jautājumos iesaistīties Eiropas Savienības darbā. Tas ir nopietns izaicinājums.

Sevišķi dramatiska situācija patlaban ir ar muitas, tieslietu un administratīvās kapacitātes jautājumiem. Pēdējie ziņojumi no Eiropas Komisijas apstiprina stāvokļa nopietnību. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka tauta nobalsotu par dalību Eiropas Savienībā, bet valsts pārvalde tam nebūtu gatava.

Cienījamie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Šogad Latvija svinēs sava valstiskuma 85.gadadienu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ne tikvien saglabās sevi kā nacionālu valsti, bet arī iegūs iespēju pilnvērtīgi un līdztiesīgi attīstīties līdzās pārējām Eiropas demokrātijām.

Latvija pirmo reizi tās vēsturē nodrošinās savu ārējo drošību, kā arī īpaši labvēlīgus apstākļus sabiedrības modernizācijai, labklājībai un uzplaukumam. Maldās tie, kas paredz Latvijas valstiskuma norietu Eiropas Savienībā. Ja tādas mazas valstis kā Somija, Luksemburga un Dānija var veiksmīgi un pat sevišķi veiksmīgi uzturēt savu valstiskumu Eiropas Savienības sastāvā, tad nav ne mazākā iemesla domāt, ka Latvija to nespēs. Šis jaunais vēsturiskais laikmets dod mums iespēju nostiprināt Latvijas vietu un identitāti starptautiskajā sabiedrībā. Latvija pirmo reizi patstāvīgi līdzdarbosies Eiropas nākotnes veidošanā, atrodoties starp lēmējvalstīm.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai Latvijā, tāpat kā visur citur Eiropā, valdītu miers, drošība, stabilitāte, tiesiskums, pārticība. Tie ir mērķi, kuru virzienā esam strādājuši visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas. Tie ir tieši tie paši mērķi, ko iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO mums daudz labāk palīdzēs sasniegt.

Tagad būtiskais ir turpināt aizsākto progresu un turpināt mērķtiecīgi strādāt - ar nenogurstošu apņēmību, ar atbildību un ar radošu aizrautību. Lai mums visiem veicas!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, cienījamā Valsts prezidentes kundze!

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Ziņojums par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos.

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšes kungam.

E.Repše (Ministru prezidents).

Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība ir iesniegusi kārtējo Ziņojumu par iecerēto un padarīto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir jūsu rīcībā. Ziņojums tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam; proti, 16.aprīlī Atēnās esam parakstījuši vēsturisko līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimā. Valdība tagad nodod šo līgumu tautas priekšstāvjiem izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī attiecībā uz to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es, protams, aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas, nenoliedzami, dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā, gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Ir jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni - par to, vai mēs būsim kopā ar citām Eiropas tautām vai arī paliksim nomaļus Eiropas apvienošanās procesā. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu, vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai arī esot ārpus tās, vai Latvijas nākotne būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās.

Šie ir pamatīgi un ļoti izšķiroši jautājumi, un mēs, nenoliedzami, esam vēsturiska lēmuma priekšvakarā, tāpēc ir pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šā lēmuma tuvošanos, un tāpēc jau mēs arī esam uzsākuši šo diskusiju, tieši tāpēc mēs turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un par citām lietām.

Es gribu sākt savu ziņojumu ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, tās svars, ietekme un statuss.

Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdama dalībvalsts, Latvija un mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies, ka tad, ja reizēm analizējam Latvijas suverenitāti, mēs redzam, ka jau šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kādas šai produkcijai tiek izvirzītas, taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Tātad ietekme uz mums ir jau tagad, bet mūsu līdzdalības, tātad mūsu ietekmes, šīs situācijas ietekmēšanā, nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm, kādas ir Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis.

Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un to normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot šos likumdošanas aktus, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā gan tās nācijas, kuras ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kuras tur arī nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems par to, kādām normām ir jāatbilst Latvijā ražotajam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu, un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā.

Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums referendumā ir jābalso “par” un jāiegūst Latvijas valstij tā ietekme, kuru mēs patiesi arī spēsim pēc tam īstenot.

Otrām kārtām mums ir jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskus jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm, jo ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad, būdami kandidātvalsts statusā, mēs izjūtam Eiropas Savienības svaru, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm. Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kurām tādu vai citādu iemeslu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies. Sakārtosim mūsu Austrumu robežu un muitu! Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu!

Tās, protams, ir valdības prioritātes arī patlaban, taču apzināsimies, ka no iestāšanās brīža Latvijas muitas informācijas sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi mēs labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik daudz šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu Austrumu robežas sakārtošanai un arī ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai! Tā, starp citu, ir vairāk nekā puse no tās summas, kādu mēs paši jau bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet skart zemnieku un lauku attīstības jautājumus. Pirmām kārtām mēs zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd viņiem trūkst visvairāk, - prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika.

Otrkārt, pašreiz no vairāk nekā 150 000 saimniecību tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā subsīdijas pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām, sākot jau ar pirmo apsēto un novākto hektāru. Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji, jo jau nākamgad viņi saņems reālu naudu tā saucamajos tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, un viņam nebūs jāraksta nekādi bezgalīgi projekti un nebūs jāiegulda pašam sava nauda.

Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, un viņi ir neziņā par to, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt, tāpēc rūpēsimies - valdība, es ceru, to darīs kopā ar Saeimu - par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, gan samazinot šajā procesā iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā pareizi aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas, un Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus un subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistītu naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus pati savā budžetā, arī runājot par infrastruktūru un ceļiem.

Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas pa Tallinas šoseju uz Ādažu pusi, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienība sākas un kur tā beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms par paraugu. 75% no izmaksām šā ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat arī Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai. Nupat ir uzsākta arī ceļa posma Rīga-Ādaži rekonstrukcija. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai tas notiks daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim Eiropas Savienības kohēzijas fondu līdzekļus.

No Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem mēs piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīkla uzlabošanai, mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūristu mītņu celšanai un vēl citiem mērķiem. Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo triju gadu laikā no dažādiem Eiropas kohēzijas un strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algu mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan trūcīgo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas.

Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru novērsīs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšana un bēdīgi slavenās “aplokšņu” algas. Apzināsimies, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespēju attīstīt ražošanu, nodrošināsim lielāku noieta tirgu, bet preču zīme “Ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot mūsu produkciju.

Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs arī konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem šobrīd tas šķiet. Jau pašlaik vairāk nekā 60 procenti Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. Arī 72 procenti no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, ir jāatbild uz jautājumu: “Kurš ātrāk kļūs konkurētspējīgs: vai tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību?” Kaut arī, piemēram, Norvēģijai, ir noslēgts Eiropas ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004.gadā tā maksās vairāk nekā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze attiecībā uz to, kas notiek, ja nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestādamies Eiropas Savienībā, mēs nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem ir jābrauc lasīt zemenes un strādāt “melnos” darbus uz citām zemēm. Mēs paši būsim zeme, uz kurieni varbūt brauks šādas iespējas meklēt citi. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā, kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, un tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs vairāk draugu un sabiedroto. Jau tagad viņi ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti! Latvijai nav atlicis vairs daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums šis atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas institūcija, kas vērtē Latvijas šābrīža gatavību. Mēs gaidām šā gada novembrī visaptverošu šis Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties šā ziņojuma svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus un patlaban identificē iespējamos “klupšanas akmeņus” Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību, un jau jūnijā tiek gatavots starpziņojums.

Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmām kārtām Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma vēl arvien nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām, kas ir nepieciešams, jo, saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas un ko ir saražojis, kurš ir nomaksājis kādus nodokļus un cik daudz ir pārvests pāri mūsu robežai. Tādā gadījumā būs patiešām grūti kaut ko vest kontrabandas ceļā un citādā veidā krāpties ar nodokļiem. Mūsu valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un mēs strādājam pie tā. Tomēr, protams, ne viss vēl ir padarīts, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestu, it īpaši tā jauno vadību, gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Runājot par strukturālajiem fondiem, uz kuriem ir norādījusi arī Eiropas Komisija, mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka strukturālo fondu nauda tiek izlietota paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā, tāpēc mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus un ka valdība tos varēs apstiprināt jau līdz 1.jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūra drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to ir pilnīgi saprotama Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūsu krastiem, tāpēc mēs līdz šim varbūt neesam tieši šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču arī mēs kuģojam, arī mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūras kodeksu, kas jau ir iesniegts un ietverts Saeimas sēdes šodienas darba kārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir pašas svarīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti valdības ziņojumā par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams, un es to šeit vairs neatkārtošu.

Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu savu administratīvo kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu un panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpo tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, tā saucamo mazo valstu Eiropas Savienībā ir vairākums. Eiropas Savienības Ministru padomē Vācijai būs tikai 29 no 345 balsīm. Tas faktiski ir tikpat daudz, cik Latvijas četras balsis, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu.

Atcerēsimies, ka mums vienmēr Eiropā būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm, un tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šīs balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas un panākt mums nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Un es vēlreiz akcentēšu to, ka arī līdz šim mums tas ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām iestāšanās sarunās esam izcīnījuši ļoti lielu pārejas periodu skaitu.

Nākamie trīsarpus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Galvenokārt, lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra cilvēka personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā un kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. To es lūdzu tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, un šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs.

Līdz ar to es gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem. Mēs astoņus gadus esam strādājuši, veikuši dažādas sāpīgas reformas, lai būtu…

Godātie deputāti! Mēs esam strādājuši, lai būtu tam visam gatavi, un nu beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši.

Lai mums visiem kopā veicās!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei.

I.Ūdre (8.Saeimas priekšsēdētāja).

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences, dāmas un kungi!

Uzsākot debates par valdības ziņojumu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vairākiem aspektiem, ar kuriem mums būs jārēķinās, iestājoties Eiropas Savienībā. Un, protams, arī uz uzdevumiem, kuri būtu jāveic vispirms.

Gribētos teikt, ka patiesībā Latvija jau ir Eiropas valsts. Tāda tā ir pēc definīcijas, pēc attieksmes pret pasaules norisēm, pēc ģeopolitiskā stāvokļa un saskaņā ar savām politiskajām nostādnēm, bet galvenokārt - pēc nacionālās pašapziņas izpausmēm un kultūras tradīcijām.

Manuprāt, ir jārunā par mūsu valsts sabiedrības interešu attīstības perspektīvu. Un šajā sakarībā ir izvirzāms jautājums, kas un kā pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas tautas intereses starptautiskajās organizācijās.

Un tieši tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, atbilde ir nepārprotami skaidra - mūsu pirmais uzdevums ir palielināt un nostiprināt nacionālā parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesos gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, jo parlaments ir visciešākā saikne ar savas valsts iedzīvotājiem.

Rakstot Latvijas Republikas Satversmi, tās izstrādātāji raudzījās, lai mūsu valstī svēti tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc Saeimas rokās tika nodota valsts amatpersonu ievēlēšanas procedūra un uzticības mandāta apstiprināšana valdībai. Ir svarīgi nodrošināt lēmumu pieņemšanas neatkarību un caurskatāmību, - jo kur gan Latvijas tauta var cerēt uz savu interešu aizstāvību lielākā mērā nekā Saeimā, kuras sastāvu pati izvēlējusies un ievēlējusi?

Zīmīgi, ka šobrīd, kad par paplašinātās Eiropas nākotni starptautiskās sanāksmēs notiek sevišķi karstas diskusijas, par vienu no galvenajiem tematiem izvēršas parlamenta un valdības sadarbība un tiek meklēti optimālie parlamentārās uzraudzības modeļi. Ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās lēmuma sagatavošanas procesā jau tā sākumstadijā, cieši sadarbojoties ar valdību valsts politikas izstrādē Eiropas Savienības jautājumos. Nozīmīgs parlamenta uzdevums ir izskatīt valdības politiku Eiropas jautājumos, proti, sekot līdzi valdības darba kārtībai šeit uz vietas Rīgā, un tikpat svarīgi ir zināt, kā valdība aizstāv Latvijas nacionālās intereses Briselē.

Kopā ar Latviju Eiropas Savienībā ienāk vēl deviņas jaunas valstis. Tas būs nopietns izaicinājums ne tikai mums, bet arī Eiropas Savienības institūcijām. Tāpēc mūsu valsts tik lielu nozīmi piešķir dalībai Konventā par Eiropas nākotni.

Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais Konventa uzdevums ir pietuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Tādēļ arī mūsu pārstāvji atbalsta nacionālo parlamentu lomas palielināšanu Eiropas Savienībā.

Kopš maija sākuma deviņi Saeimas deputāti ir sākuši darboties kā novērotāji Eiropas parlamentā. Lai gan līdz iestāšanās brīdim mūsu deputātiem nav balsstiesību, viņi var aktīvi iesaistīties savas politiskās grupas darbā, strādāt komitejās, kur tiek izstrādāti likumprojekti, gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan piedaloties debatēs.

Izpratne par likumu pieņemšanas mehānismu Eiropas līmenī būs nenovērtējama pieredze, ar ko mūsu novērotāji varēs dalīties un izmantot Latvijas interešu aizstāvībai. Lai tas izdotos, Eiropas Savienībā mums būs jāmeklē sabiedrotie - valstis ar līdzīgām interesēm mums būtiskos jautājumos. Tādēļ arī turpmāk svarīga būs Saeimas sadarbība gan ar Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, gan ar Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Cienījamie deputāti! Es aicinu apzināties, ka tautas priekšstāvju augstākā mērķa vārdā, savas nacionālās valsts iedzīvotāju interešu aizstāvības vārdā, būs jāstrādā turpmāk arī Eiropas Parlamentā un mūs vērtēs pēc tā, cik vienoti mēs pratīsim pasniegt savas valsts oficiālo viedokli.

Darbs Eiropas Parlamentā nav paredzēts cilvēkiem, kuri grib viegli nopelnīt, bet gan politiķiem ar dubultaugstu atbildības likmi, lai Latvijas deviņas pārstāvniecības vietas sadzirdētu visā Eiropas Parlamentā.

Bez citām īpašībām, kas tradicionāli tiek cienītas politiķos, priekšplānā nonāks arī māka argumentēt savu viedokli un pārliecinoši to virzīt tālāk Eiropas institūcijās. Lielisks ir Īrijas piemērs, kura ar prasmi sevi izdevīgi pozicionēt ir pierādījusi, ka mazām valstīm Eiropas Savienībā var pavērties vislielākās priekšrocības un ka arī mazas valsts pārstāvis var veiksmīgi vadīt Eiropas Parlamentu.

Ir nācies dzirdēt labus vārdus par darbu, ko veic Saeimas specializētie atašeji Latvijas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, par Saeimas Eiropas lietu komisijas un citu parlamentāriešu paveikto. Taču diemžēl ne starpparlamentu kontakti, ne jo īpaši starppartiju kontakti nav atzīstamā līmenī. Mūsu pienākums pret vēlētājiem ir veidot šīs attiecības aktīvāk un efektīvāk, jo visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ir deklarēts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Tātad būtībā gandrīz 70 procentu vēlētāju - visi, kuri ieradās uz 8.Saeimas vēlēšanām - ir par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā. Šāgada 8.maija sēdē Saeima grozīja Satversmi, paredzot iespēju deleģēt daļu no valsts institūciju kompetencēm starptautiskajām institūcijām, kā arī nosakot procedūru, kādā tautas nobalsošanai tiek nodots jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā jau nākamajā Saeimas sēdē mēs apstiprināsim tautas nobalsošanas dienas datumu un lemsim par tā jautājuma formulējumu, uz kuru referendumā būs jāatbild mūsu pilsoņiem. Taču jārēķinās ar realitāti, ka, pastāvot šajā valstu savienībā, būs jārisina smagu kompromisu jautājumi un jāapgūst daudz jaunu mācībstundu ar jaunu, ne visos gadījumos uzreiz akceptējamu mācību saturu. Un tieši parlamentāriešu uzdevums ir darīt to zināmu Latvijas sabiedrībai. Ja mēs paši nepieļausim kļūdas un kautrīgi noliektu galvu nestāvēsim kaut kur maliņā lēmumu pieņemšanas procesam vai arī, skaļi kliegdami, neskriesim notikumu vagonam pa priekšu, tad mēs būsim ieguvēji.

Varu apgalvot: pieredze rāda, ka mazo valstu tautu nacionālā pašapziņa Eiropas Savienībā tikai pieaug. Mēs lepojamies un leposimies, ka esam no Latvijas. Mums būs svarīgi, ka daudz vairāk cilvēku uzzinās par Latvijas sasniegumiem kultūrā, jūsmos par mūsu mākslinieku talantiem un atpazīs mūsu valodu.

Es gribu uzsvērt vienu: mēs varam paļauties tikai uz sevi un saviem cilvēkiem. Neskatoties uz Eiropas Savienību, mums ir jādomā par tādu likumu bāzi, kas palīdz vietējam ražotājam, atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, amatniekus un zemniekus, tajā skaitā arī tos, kuri attīsta bioloģiski tīru produktu ražošanu. Ja uzskatām sevi par civilizētu, demokrātisku valsti, tad nedrīkstam ignorēt mūsu cilvēku domas un uzskatus. Un patiesībā jau nav jāpaveic daudz: tikai godprātīgi jāpilda savi pienākumi un līdz galam jāizdara katrs darbs.

Es aicinu visus kolēģus pirms iestāšanās referenduma Eiropas Savienībā būt aktīviem un izmantot visas iespējas, lai tiktos ar iedzīvotājiem un precīzi skaidrotu Eiropas Savienības jautājumus. Ir svarīgi, ka cilvēki analizē situāciju, izsaka savas domas un šaubas, nevis nodarbojas ar jau gatavu klišeju parakstīšanu vai uzķeras uz dažādiem mārketinga trikiem. Tas ir viens no demokrātijas aspektiem.

Vēl būtiskāk, ka mēs šīs cilvēku domas uzklausām, sadzirdam, lai nepieļautu, ka visa pirmsreferenduma kampaņa pārvēršas manipulatīvu pasākumu buķetē.

Es ticu mūsu kopīgajam darbam un veselajam saprātam. Es ceru uz mūsu nākotni vienotā Eiropā, jo tā ne vien vairos ienākumus mūsu valsts iedzīvotāju maciņos un nostiprinās mūsu valsts robežu, bet arī pacels Latvijas tautas garu un pašapziņu. Un nav svarīgāka faktora par šo.

Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām debates. Nākamajai vārds ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei. Lūdzu!

S.Kalniete (ārlietu ministre).

Godātā Valsts prezidentes kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Valdība man ir uzticējusi to pārstāvēt Eiropas Savienības Konventā, tāpēc uzskatu par savu pienākumu šodien sniegt Saeimai pārskatu par Konventā ritošajām diskusijām par Eiropas Savienības nākotni. Eiropas Savienības Konvents sāka darbu aizvadītā gada sākumā. Tas ir iespaidīgs diskusiju forums, kas pulcē esošo un nākamo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvjus, parlamentāriešus, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības institūciju pārstāvjus. Tā darbā piedalās visplašākā Eiropas sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un indivīdi ar elektronisko sakaru palīdzību. Konventa uzdevums ir diskutēt par strukturāliem un administratīviem uzlabojumiem, lai Eiropas Savienība pēc paplašināšanās spētu labi darboties 25 valstu sastāvā.

Jā, Konvents ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Ne velti tajā ir pārstāvētas visas topošās dalībvalstis, arī Latvija, kā arī vēl neuzaicinātās - Rumānija, Bulgārija un Turcija. Kā esošās, tā arī jaunuzaicinātās valstis vēlas, lai atkal apvienotā Eiropa turpinātu būt stipra, vienota un darboties spējīga. Es Konventu salīdzinātu ar sanāksmi, pat rīku, ar kura palīdzību tiek sagatavots priekšlikums, kā, nemainot Eiropas Savienības būtību, padarīt paplašināto Eiropas Savienību darboties spējīgu. Konvents nav izveidots, lai veiktu revolucionāras pārmaiņas un vienlīdzīgu valstu savienību pārveidotu par federāciju. Tā Eiropas Savienība, kurā Latvija iestāsies nākamgad, ja 20.septembrī tautai labpatiks tā nobalsot, būs tā pati, kas līdz
šim, - vienlīdzīgu valstu savienība.

Mēs zinām, ka Eiropas Savienībai tiek bieži pārmests efektivitātes trūkums un gausums lēmumu pieņemšanā. Taču vēlos uzsvērt, ka Eiropas lēnīgums atspoguļo Eiropas dziļi demokrātisko būtību. Pirms Eiropas Savienībā tiek pieņemts kopīgs lēmums, tiek uzklausīti un ņemti vērā visu dalībvalstu viedokļi.

Šis Eiropas sarežģītais, taču patiesi demokrātiskais lēmumu pieņemšanas process ir pilnīgs pretstats centralizācijai un kādas virsvaras diktātam. Tomēr Eiropas Savienības paplašināšanās ir izaicinājums esošajai lēmumu pieņemšanas kārtībai un pastāvošajām institūcijām. Tādēļ Konventa uzdevums ir piedāvāt starpvaldību konferencei priekšlikumu, kā vienkāršot, sakārtot Eiropas Savienības struktūru, padarīt pārredzamākas un elastīgākas tās institūcijas, lai tās būtu spējīgas darboties pat ar vēl lielāku dalībvalstu skaitu, Eiropas Savienībai paplašinoties un tās dalībvalstu skaitam palielinoties līdz 25-27 vai kādreiz pat 35 valstīm. Acīm redzama ir nepieciešamība apvienot visus agrāk noslēgtos Eiropas Savienības līgumus vienā, skaidri pasakot, kas ir Eiropas Savienības mērķi, kādi ir mehānismi to sasniegšanai, kāda ir katras Eiropas Savienības institūcijas loma, kādas pilnvaras dalībvalstis brīvprātīgi nodod Eiropas institūcijām un kas paliek to pašu ziņā.

Konvents ir izstrādājis jaunu konstitucionālā līguma projektu, kas dalībvalstu vērtējumam tiks nodots Saloniku Eiropadomē šā gada 20.jūnijā.

Tagad par Latvijas nostāju Konventā. Topošās dalībvalstis piedalās Konventa darbā jau no paša sākuma, un Konvents ir viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm. Piedaloties Konventa diskusijās, Latvijas konventieši vadās pēc pieciem principiem. Tie ir, pirmkārt, dalībvalstu vienlīdzība, otrkārt, Eiropas institūciju esošā līdzsvara saglabāšana, kopienas metodes nostiprināšana, nacionālo parlamentu ciešāka iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un vienprātības balsojuma padomē saglabāšana dalībvalstīm jutīgās jomās.

Vispirms par kopienas metodi. Visu dalībvalstu vienlīdzību un interešu pārstāvību Eiropas Savienībā nodrošina spēcīga un profesionāla Eiropas Komisija. Tā ir neatkarīga, bieži to mēdz saukt arī par pārnacionālu institūciju, taču tā darbojas saliedējoši, visa Eiropas Savienības kopuma interesēs. Tādēļ Latvija atbalsta Komisijas lomas jeb kopienas metodes nostiprināšanu, jo tieši kopienas metode garantē to, ka, izstrādājot jaunu likumprojektu, Komisijai jāņem vērā pilnīgi visu dalībvalstu intereses neatkarīgi no to lieluma vai iedzīvotāju skaita, vai ekonomiskā ieguldījuma Eiropas Savienības budžetā.

Tagad par vienlīdzības principu. Dalībvalstu vienlīdzības redzamākā izpausme ir katras dalībvalsts tiesības un pienākumi sešus mēnešus vadīt Eiropas Savienību. Svarīgi ir saglabāt dalībvalstu rotācijas principu, jo tas uzsver katras nacionālās valsts lomu Eiropas Savienībā un vairo attiecīgās prezidējošās valsts iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropai. Cita būtiska dalībvalstu vienlīdzības izpausme ir komisāru nozīmēšana darbam Eiropas Komisijā. Komisārs it kā simbolizē to suverenitātes daļu, ko ikviena dalībvalsts brīvprātīgi nodod Eiropas Savienībai. No šīs prasības Latvija Konventā neatkāpsies. Eiropas Savienības institūcijas pelnīti saņem pārmetumus par to atsvešināšanos no saviem pilsoņiem. Tieši atsvešināšanās dēļ pilsoņi ir zaudējuši interesi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pēdējās piedalījās tikai nedaudz vairāk nekā 30% balstiesīgo pilsoņu. Tādēļ Konventā Latvija iestājas par ciešāku nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas Savienības darbā un lēmumu pieņemšanā. Tieši nacionālajiem parlamentiem ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem. Tie ir pilsoņu tieša, nepastarpināta pārstāvniecība. Tādēļ Konventa dalībnieki, arī Latvija, atbalsta tā saucamās agrās brīdināšanas sistēmas ieviešanu, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijai ik likums būs jānosūta gan Eiropas Parlamentam un Padomei, gan arī visu dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, kuri savukārt izteiks savu viedokli par tiem, raugoties, vai attiecīgais jautājums tiešām ir risināms tikai Eiropas Savienības līmenī vai arī piemērotāk un racionālāk būtu to risināt nacionālajā ietvarā.

Latvijai vienai būtu grūti aizstāvēt savus principus, tādēļ Latvijas konventieši sadarbojas ar domubiedriem no vēl 15 valstīm. Rezultātā ir izveidojusies 16 valstu grupa, kura presē ir pazīstama ar nosaukumu “Mazo valstu grupa”. Mēs uzsveram kopīgus principus, tādus kā kopienas metodes stiprināšana, institucionālā līdzsvara saglabāšana un jaunu institūciju neveidošana, dalībvalstu vienlīdzība, kā arī atklātība Eiropas Savienības darbā. 16 valstu grupā bez Beniluksa un Baltijas valstīm darbojas arī Malta, Portugāle, Zviedrija, Austrija, Dānija, Somija, Īrija, Slovēnija, Slovākija, Čehija un Ungārija. Tās ir valstis, kuru teritoriālais lielums, iedzīvotāju skaits un ekonomiskais svars ir atšķirīgs. Tādēļ ir nepareizi tās pretnostatīt lielajām Eiropas Savienības valstīm, kā to nākas pēdējā laikā bieži dzirdēt. Šķirtne ir citur. Ir valstis, kas vairāk atbalsta kopienas metodi un stipru Eiropas Komisiju, un ir valstis, kas sliecas par labu starpvaldību sadarbībai, kurā centrālo vietu ieņem Padomes lēmumi. Padomē ir pārstāvētas dalībvalstis to valstu vadītāju vai valdību vadītāju līmenī. Latvijas konventieši ir bijuši aktīvi, neskatoties uz saspringtajiem termiņiem. Kopumā ir iesniegti labojumi 25 jaunā konstitucionālā līguma pantiem. Latvijas pārstāvji plenārsēdēs ir uzstājušies ar vairāk nekā 30 runām un pievienojušies vairāk nekā desmit dažādām kopējām pozīcijām.

Tikko Konventa Prezidijs ir apkopojis dalībnieku priekšlikumus un Konventa nākamo sēžu diskusijai ir nodots apkopotais konstitucionālā līguma projekts. Tajā ir ņemti vērā daudzi komentāri un ieteikumi. Piemēram, preambulā vairs nav sastopama atsauce uz Eiropas Savienības federālo būtību. Sadaļu par Eiropas Savienības institūcijām Prezidijs ir atstājis nemainītu. Tādēļ diskusijas turpināsies par to, vai paplašinātā Eiropas Savienība būs efektīvāka, ja tai būs vēlēts prezidents. Vai nepieciešams ir Eiropas ārlietu ministrs? Pēdējo, starp citu, atbalsta vairums Eiropas Savienības topošo dalībvalstu, to skaitā arī Latvija. Eiropas Savienībai ir jāizlīdzina atšķirības starp tās nozīmīgo ekonomisko svaru pasaulē un tam neproporcionāli zemo ietekmi pasaules politikā. Pēdējā laika notikumi pasaulē pierāda arī to, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas lielāka atbildība par drošību savās mājās un pasaulē.

Tādēļ Konventā ir uzsākta diskusija par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku. Tas ir svarīgs uzdevums, lai veicinātu mieru un stabilitāti pasaulē.

Ja Eiropai rūp transatlantisko attiecību nākotne, tad Eiropas Savienībai ir jāpaaugstina savas militārās spējas. Mūs un Amerikas Savienotās Valstis vieno kopīgas vērtības. Tikai tad, ja Eiropa būs spēcīga, arī transatlantiskās attiecības kļūs patiesi līdzvērtīgas un Amerikas Savienotās Valstis būs ieinteresētas to uzturēšanā.

Saloniku Eiropadome 20.jūnijā pieņems lēmumu par nākamās starpvaldību konferences sākumu. Tieši starpvaldību konference, kas pulcē dalībvalstu valdību un valstu vadītājus, lems par Konventā izstrādātā konstitucionālā līguma projektu. Paredzams, ka starpvaldību konference sāksies jau šā gada oktobrī un varētu beigties 2004.gada maijā, pēc tam, kad Latvija un pārējās kandidātvalstis jau būs kļuvušas pilntiesīgas dalībvalstis. Šī būs Latvijai pirmā starpvaldību konference.

Mums ir svarīgi, lai pēc Konventa beigām un pirms starpvaldību konferences sākuma būtu pietiekami daudz laika Konventa rezultātu apspriešanai sabiedrībā. Kaut arī starpvaldību konferences noslēgums paredzēts 2004.gada maijā, tās ilgums būs atkarīgs no Konventa spējas piedāvāt tādu konstitucionālā līguma projektu, kas būtu ieguvis vispārēju Konventa dalībnieku atbalstu, un, kaut arī Konventā valda sadarbības gars, jau tagad var paredzēt, ka dažos jautājumos Saloniku Eiropadomē tiks iesniegts noslēguma dokuments ar variantiem. Taču tā nebūs Konventa darba izgāšanās, kā to mēdz raksturot maksimālisti. Piekrītu, ka Konventa vadības kritika ir pamatota, taču, neskatoties uz nepilnībām, jau šodien Konvents ir paveicis vairāk, nekā pirms gada paredzēja visdrosmīgākie Konventa metodes aizstāvji.

Gandrīz visās sadaļās tiek piedāvāts vienprātīgs priekšlikums. Izņēmums ir sadaļa par Eiropas institūcijām, taču, manuprāt, vēl būtiskāk Eiropas nākotnei ir tas, ka šāgada laikā ir attīstīta demokrātiska diskusijas metode, kas arī turpmāk būs izmantojama, lai sagatavotu nākamās Eiropas starpvaldību konferences.

Eiropas starpvaldību konference būs pārbaudījums Latvijai, jo mums būs jāmāk aizstāvēt savu nostāju, taču vienmēr jāatceras, ka daudzpusējās sarunās nav iespējams iegūt visu. Un vienmēr ir jāatceras, ka Latvijas visaugstākās nacionālās intereses ir tās, lai Eiropas Savienība būtu stipra un vienota.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalnietes kundze!

Nākamais debatēs ir pieteicies finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Godātie deputāti! Par Eiropas Savienības finansiālajiem aspektiem.

Tātad Kopenhāgenas sammita laikā 2002.gada 12. un 13.decembrī tika panākta vienošanās par to, kādi finanšu līdzekļi tiks piešķirti jaunajām dalībvalstīm, un par paplašināšanās finansiālo ietvaru 2004.-2006.gadam. Tā ietvaros tika noteiktas saistību apropriācijas jeb Latvijai pieejamie līdzekļi, maksājumu apropriācijas jeb naudas plūsma maksājumos starp Latviju un Eiropas Savienību. Saistību apropriācijas parāda, kādā apmērā Latvija konkrētajā gadā var noslēgt līgumus konkrētām programmām vai projektiem, savukārt maksājumu apropriācijas ir maksājumiem rezervētie līdzekļi, tas ir, Eiropas Komisijas prognozes attiecībā uz faktisko maksājumu plūsmu.

Latvija ir apliecinājusi gatavību līdz ar iestāšanās brīdi piedalīties Eiropas Savienības pašu resursu sistēmā saskaņā ar attiecīgo acquis. Pašu resursu maksājumus veido četri maksājumi: tradicionālie pašu resursi, PVN maksājums, NKP maksājums un Lielbritānijas atlaide.

Dalībvalstis Komisijā ir vienojušās arī par svarīgākajiem pieņēmumiem, kas saistīti ar dalībvalstu iemaksām Eiropas Savienības budžetā, ar nacionālo kopieņēmumu un ar PVN bāzi. Balstoties uz šiem pieņēmumiem, Eiropas Komisija noteiks dalībvalstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir panākusi savu aprēķinu izmantošanu attiecībā uz 2004.gada PVN bāzi, kuru mēs prognozējam ievērojami mazāku, nekā to ir darījusi Eiropas Komisija. Tādējādi Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas sarunās ar Eiropas Komisiju faktiski ir panākusi mūsu valsts samazinātas iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004.gadā. Var cerēt, ka Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004.gadā būs par aptuveni 2 miljoniem eiro mazākas nekā sākotnēji prognozētās. Precīzus skaitļus par Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā varēs uzzināt aptuveni šā gada vasarā, kad Eiropas Komisija būs veikusi savus aprēķinus.

Latvija ir gatava jau no pirmās iestāšanās dienas Eiropas Savienībā iesaistīties Eiropas Kopienas ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikā un strādāt ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondu. Jau ir noteiktas par Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondu atbildīgās institūcijas. Laika periodā no 2004. līdz 2006.gadam jaunajām dalībvalstīm strukturālo instrumentu veidā kopumā būs pieejami pāri par 20 miljardiem eiro (rēķinot 1999.gada cenās), no kuriem aptuveni divas trešdaļas būs struktūrfondu līdzekļi un viena trešdaļa - kohēzijas fonda līdzekļi.

Eiropas Savienības struktūrfondi ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. Eiropas Savienības reģionālā politika ir viena no Eiropas Savienības kopējām politikām starpnacionālajā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālajā mērogā.

Visa Latvijas teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu mērķu sadalījuma ziņā tiks pielīdzināta “mērķa-1” reģionam, tas ir, Eiropas Savienības struktūrfondu kontekstā šim mērķim atbilst NATS divu līmeņu reģioni, kuru IKP, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir zemāki par 75 procentiem no Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā līmeņa. Šā “mērķa-1” reģiona teritorijā darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda vadības nodaļa un Zivsaimniecības vadīšanas finansēšanas instruments.

Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī Latvija pretendēs saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus - finansējumu sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Finansējuma saņemšanai 2004.-2006.gadā bija nepieciešams sagatavot attīstības plānu, kurā ir ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kam būtu novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu vienotajiem programmu dokumentiem, uz kuru pamata tiks piešķirts Eiropas Savienības finansējums un kurus vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija.

Ministru kabinets šo attīstības plānu akceptēja 2003.gada 18.martā, un 19.martā tas tika iesniegts Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija jau ir sniegusi pirmo vērtējumu par Latvijas attīstības plānu, un šajā vērtējumā mūsu iesniegtais attīstības plāns ir atzīts par ļoti labu, tāpēc ir paredzams, ka Latvija saņems finansējumu no visiem četriem iepriekš nosauktajiem Eiropas Savienības struktūrfondiem un turpinās saņemt pirmsiestāšanās palīdzību.

Attīstības plānā iekļautās un Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes ir šādas: līdzsvarotas attīstības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšana, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana un tehniskā līdzība.

Un tagad pāriesim pie konkrētiem skaitļiem. Tātad kopumā Latvija laikposmā no 2004. un 2006.gadam saņems pāri par 1,1 miljardu eiro, to skaitā kopumā piešķirtie līdzekļi 2004.gadā būs 264 miljoni eiro, 2005.gadā - 402 miljoni eiro un 2006.gadā - 451 miljons eiro. Jāteic, ka šie ir tikai Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumi, kuri mums vēl būs jāpaņem konkrētu projektu, konkrētu uzdevumu veidā. Šo līdzekļu piešķīrums sadalās šādi: pirmsiestāšanās palīdzība, lauksaimniecības, strukturālās darbības, iekšējās politikas un papildu izdevumi, kā arī vienreizējie piešķīrumi.

Latvijai Eiropas pašas resursu sistēmā 2004.gadā būs jāiemaksā 69 miljoni eiro, 2005.gadā - 107 miljoni eiro, 2006.gadā - 110 miljoni eiro. Tātad kopumā netto bilance par labu Latvijai 2004.gadā būs 195 miljoni eiro. 2005.gadā - 295 miljoni eiro un 2006.gadā - 341 miljoni eiro. Turklāt prognozējams, ka trīs gadu laikā mēs no Eiropas Savienības kopumā saņemsim par 831 miljonu eiro vairāk nekā iemaksāsim Eiropas Savienībā.

Tagad par Eiropas Komisijas starpziņojumā minēto trūkumu novēršanu VID, konkrēti muitas, darbā. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām muitai ir jānodrošina savietojamība ar divām Eiropas Savienības sistēmām - integrēto tarifu vadības sistēmu un elektronisko tranzītu kontroles sistēmu. Tarifu vadības sistēma nozīmē, ka muitas precēm, kas tiek pārvietotas pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, varēs piemērot vienotus Eiropas Savienības tarifus. Tranzītu sistēma savukārt nozīmē elektronisku tranzītu kontroli kravām, kuru pārvadāšanai tranzītā tiek formētas muitas deklarācijas. Tranzīta kravu kustība tiks kontrolēta gan tām kravām, kas šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu un pārvietojas tranzītā uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, gan kravām, kas pārvietojas Eiropas Savienības iekšienē no vienas valsts uz otru.

Eiropas Savienība arī iepriekš ir paudusi savu neapmierinātību ar darbu iekavēšanu, kas lielākoties ir bijusi atkarīga no valsts atbalsta un budžeta līdzekļu piešķiršanas. Šā gada budžetā muitas sistēmas savietojamībai tika piešķirti 1,3 miljoni latu, kas ir pietiekami, lai sistēmas ieviestu. Cits jautājums - vai ārējo apstākļu ietekmē neaizkavēsies procedūras, kurām citās kandidātvalstīs sākotnēji tika atvēlēts krietni ilgāks termiņš.

Visas šīs procedūras tika sāktas ar apmēram gadu ilgu novēlošanos. Tātad darbi būs jāveic ļoti saspringtā režīmā, taču pagaidām tie netiek kavēti, un jau jūlijā Eiropas Komisijas ekspertu monitoringa vizītes laikā ir plānots parādīt mūsu darba rezultātus. Muitai no 2004.gada 1.maija ir jābūt spējīgai strādāt ar abām sistēmām, tā ka šobrīd ir atlicis maz laika. Paralēli tam ir izsludinātas sistēmu darba nodrošināšanai nepieciešamās iepirkumu procedūras, tiek veikti tulkošanas, Eiropas Savienības likumdošanas izpētes un citi sagatavošanas darbi, tiek meklēti pagaidu risinājumi.

Līdz 2003.gada decembrim muita nodrošinās pagaidu sistēmu ieviešanu un darbību, kas turpinās darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kamēr tiks iegādāts pilnīgi viss sistēmas nodrošināšanai paredzētais. Šāds pagaidu variants nozīmē Eiropas Savienības minimālo prasību nodrošināšanu un Latvijas muitas sistēmu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, kas pēc tam tiks pilnveidots atbilstoši mūsu vajadzībām.

Tad līdz nākamā gada 1.maijam mums būs iespējas novērst esošās kļūdas un nepilnības, jo pēc tam abas sistēmas būs saslēgtas vienotā Eiropas Savienības muitas informācijas sistēmu tīklā. Pagaidu sistēmu ieviešana ir iespējama, pateicoties sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kuru jau gatavie sistēmu modeļi tiks ieviesti arī Latvijā, jo jūlijā muitas darba rezultātus novērtēs Eiropas Komisijas eksperti, kad viņiem tiks parādīts, kā Latvijas muitā jau tagad darbojas Briseles ieteiktās tranzītu programmas MCC risinājums.

Tātad mums ir pamats domāt, ka muita nodrošinās savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmām un ka jau jūlijā Eiropas Komisija varēs novērtēt panākto progresu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam - deputātam Guntaram Krastam. Lūdzu!

G.Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Eiropas Savienība mums ir līdzeklis, nevis mērķis. Tāpēc iestāšanās līguma parakstīšana nenozīmē, ka būtu iestājies laiks, kad varam sākt atvilkt elpu. Ir sasniegts kārtējais etaps, kas prasa tālāku spēku mobilizāciju un uzkrātās pieredzes gudru izmantošanu. Kārtējais Eiropas Komisijas uzraudzības starpziņojums, kas publiskots 23.maijā un raksturo Eiropas Savienības kandidātvalstu spējas pildīt dalībvalstu saistības, rāda, ka Latvija tikai daļēji ir izpildījusi parakstītos solījumus. Ir jāveic darbs lielākajā daļā sarunu sadaļu, kā arī jāsaskaņo likumdošana. Atgādināšu, ka līdz šā gada 5.novembrim tiks sagatavots pēdējais Eiropas Komisijas uzraudzības ziņojums, kas rezumēs kandidātvalstu gatavību Eiropas Savienībai.

Saeimas deleģētie novērotāji ir uzsākuši darbu Eiropas Parlamentā, un viņiem ir iespējas izteikties un tikt uzklausītiem komiteju sēdēs. Ar līdzīgām iespējām valdības pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas un Eiropadomes darba grupās, vēstnieku sanāksmēs un Ministru padomē. Tas nav tikai treniņš, lai mēs labāk sagatavotos pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā. Latvijai jau šobrīd ir dotas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu. Novērotāju darbs izvirza jaunas prasības valsts pārvaldes administrācijai. Katru nedēļu ministri dodas uz Eiropadomes sēdēm, kurās jau tagad ir iespējas aizstāvēt Latvijas intereses. Tāpēc svarīgi šīs intereses spēt formulēt un, protams, saskaņot ar Saeimu. Šis ir pēdējais laiks sākt pārdomāt, kā būtiski paaugstināt valsts administratīvo rīcībspēju, kuras vājumu nebeidz pārmest - tikai un vienīgi mūsu pašu interesēs - Eiropas Komisija. Vai mums ir skaidri nākamie soļi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un to pamatojums? Latvijas politikai Eiropas Savienībā jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti un reizēm arī pretrunīgi vērtējami. Jābūt skaidrībai, kuri jautājumi Latvijai ir paši nozīmīgākie, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās.

Vadoties no Latvijas skatījuma, Eiropas Savienības politikas jomas nosacīti varētu iedalīt šādās kategorijās: tādas, kuras mums ir interesantas un kurām Latvija varētu uzstāties kā viena no valstīm iniciatorēm (piemērs ir Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības); tādas, kuras mums var radīt iespējamus apdraudējumus, tādēļ uzmanīgi jāseko visam, par ko šajās jomās tiek spriests (piemēram, jomas, kurās draud būtiski budžeta izdevumu pieaugumi, nodokļu sloga palielināšanās un tamlīdzīgi); iniciatīvas, kuras uzskatām par noraidāmām, un pārējās. Vai valdība šobrīd ir sagatavojusi iestrādes iniciatīvām Eiropas Savienībā? Eiropas Savienību mēs nevaram uzskatīt par pilnību, jo tā vēsturiski ir veidojusies, tās dalībvalstīm īstenojot savas intereses. Tātad Eiropas Savienība atbilst tās pašreizējo dalībvalstu interesēm, tautsaimniecības struktūrai un problēmu jomām. Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī jāpielāgo Eiropas Savienība savām interesēm. Kas mums būtu jādara? Eiropas Savienības politikas izstrāde nav iespējama, neveidojot spēcīgu, labi atalgotu profesionāļu “kodolu”. Esmu pārliecināts, ka tam jāatrodas Ministru prezidenta vai īpaša ministra - Eiropas lietu ministra, kas ir Ministru prezidenta biedra statusā, - pakļautībā. Zemāks līmenis neļaus pietiekami efektīvi veikt starpinstitūciju koordināciju. Prakse rāda, ka to nevar veikt kāda no ministrijām, kas atbildīgas par sektoriālajām lietām. Tā, piemēram, Ārlietu ministrijas uzdevums, kura šobrīd veic starpinstitūciju koordināciju Eiropas Savienības integrācijas jautājumos, ir aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, savlaicīgi brīdinot par iespējamām problēmām, un veikt aktīvu lobēšanas darbu dalībvalstīs. Divpusējās attiecības iegūs jaunu dimensiju, nepārtraukti noritēs starpvalstu dialogs par Eiropas Savienības jautājumiem.

Valstī jāveicina pētnieciskā darbība, lai tiktu ģenerēts analītiskais materiāls un jaunas idejas. Šobrīd civildienests nespēj kompensēt šīs akadēmiskās bāzes trūkumu, un tam arī šis jautājums nav piekritīgs. Katram ir savi uzdevumi, nevar gaidīt, ka programmatiskas idejas radīsies valsts pārvaldes ikdienas darbībā.

Ārlietu ministrijas ieviestais un uzsvērtais princips, ka katra ministrija atbild par savu sektoru, bet Ārlietu ministrija pilda tikai pastkastītes funkcijas, neveicina kopējas Eiropas Savienības politikas veidošanu. Atbildības dalīšana starp ministrijām tiktāl atslābina starpinstitūciju saikni, ka vairs nav atbildīgo par potenciālo iespēju un draudu novērtējumu.

Tā mums Eiropas Komisija piedāvāja pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes tirdzniecību ārzemniekiem, redzēdama, ka Latvija paliek vienīgā kandidātvalsts, kas nav pieprasījusi minēto pārejas periodu. Nebija neviena, kas seko sarunu procesam un savlaicīgi izvirza šo prasību. Nogulējām cīniņu par balsu skaitu Eiropas Savienības Ministru padomē. Iespējams, ka par šo jautājumu varēsim diskutēt, kad Eiropas Savienība pārvērtēs balsu sadalījumu Padomē. Taču mums jāņem vērā tas fakts, ka, rēķinot katras valsts pilsoņu īpatsvaru Eiropas Savienības institūcijās, viens no kritērijiem ir balsu skaits Padomē. Un iespēja bez konkurences ar citām valstīm tikt pie savu cilvēku lobija Eiropas Savienības institūcijās tiek mums dota tikai vienreiz - Eiropas Savienībā iestājoties, pievienojoties tās dalībvalstīm.

Mums jāizdara secinājumi no šīm kļūdām. Vai politiķi, ministri ir gatavi dalībai Eiropas Savienībā? Ministriem ir jārēķinās ar to, ka būs jāpiedalās Ministru padomes sēdēs reizēm pat vairākas reizes nedēļā. Ministriem jābūt tam gataviem, jāmāk veidot un uzturēt kontaktus ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs. Kļūstot par ministru Latvijā, politiķis automātiski nonāk Eiropas politiskajā apritē. Ministru prezidentam ir izšķiroša loma, lemjot par Eiropas Savienības turpmāko attīstību un izvirzot Latvijas intereses visaugstākajā politiskajā līmenī. Ja neliela Eiropas Savienības dalībvalsts vēlas sekmīgi aizstāvēt savas intereses, tās Ministru prezidentam jābūt aktīvam un Eiropā atpazīstamam politiķim. Somija un Dānija mums rāda labu piemēru.

Saeimai būtiski jāpalielina Eiropas lietu komisijas administratīvās spējas, lai spētu sekmīgi analizēt Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus, tādā veidā atbilstoši Saeimas kārtības rullim attīstot Saeimas spējas sadarboties un atbalstīt valdību Eiropas Savienības institūcijās un dot savu ieguldījumu Latvijas interešu definēšanā.

Vēlos jūs informēt, ka nākamajam gadam Eiropas lietu komisija pieprasījusi papildus divas konsultantu vietas. Tālākais mērķis - tuvākajos divos gados panākt vismaz desmit labi sagatavotu speciālistu atbalstu komisijām.

Pašreiz Eiropas lietu komisija sāk izskatīt Latvijas pozīcijas Eiropas Savienības Ministru padomē. Sākot ar rudeni, bijām iecerējuši Eiropas lietu komisijā izskatīt Latvijas pozīcijas pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.

Ļoti apsveicama ir iekšlietu ministra Māra Gulbja un satiksmes ministra Roberta Zīles iniciatīva uzsākt Eiropas lietu komisijas iepazīstināšanu ar Latvijas pozīcijām jau pirms to izskatīšanas Eiropas Savienības Ministru padomes sēdēs.

Es domāju, ka šis ir labs signāls, kas vieš cerības, ka Saeima un valdība spēs sekmīgi sadarboties, lai spētu risināt tos šobrīd vēl grūti apjaušamos uzdevumus, kas mūs gaida Eiropas Savienībā, par kuras likteni nākotnē būsim atbildīgi arī mēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu Saeimas vārdā sveikt šodienas gaviļnieci - mūsu kolēģi Inu Druvieti - dzimšanas dienā. Daudz laimes, Druvietes kundze! (Aplausi.)

Paziņojumi. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu jūs uz apspriedi komisijas telpās tūlīt, nekavējoties. Ja kāds netiek, tam ir iespējams saņemt dokumentus pie komisijas darbiniekiem jebkurā laikā šodien.

Sēdes vadītāja. Vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde tūlīt - pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Vārds Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas telpās! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc 2 minūtēm pulcējas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijai lūdzu pulcēties Sociālo un darba lietu komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Paziņoju, ka Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās notiks 10.jūnijā pulksten 11.50 Saeimas Viesu zālē, bet šodien, 29.maijā, notiks Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Krišjānis Peters, Jānis Reirs un Kārlis Strēlis. Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Dārgie kolēģi un visi, kuri mūs šobrīd klausās! Kā jūs jau dzirdējāt, šorīt no rīta Saeimā bija svinīgs noskaņojums, tika teiktas runas un skanēja pat aplausi, kas Saeimā tik bieži neatgadās, bet tomēr mums šodien ir parasta darba diena, un mēs apspriežam valdības ziņojumu par paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos.

Vispirms es gribētu teikt dažus vārdus par pašu šo ziņojumu. Kā jūs redzat, ziņojums ir ļoti lakonisks, varētu pat teikt, ļoti sauss, tomēr aiz katra teikuma, aiz katras rindkopas, aiz katras sadaļas slēpjas milzīgs darbs. Milzīgs darbs, ko pēdējo gadu laikā ir paveikusi valdība, katrs tās dalībnieks, katrs ierēdnis, katrs konsultants, un milzīgs darbs, ko šajā pašā laikā ir paveikusi arī Saeima, un šim darbam ir reāls rezultāts. Neba jau šis dokuments, bet reāls rezultāts - tas, ka mēs jau praktiski esam sasnieguši vienu no saviem svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem - iestāju Eiropas Savienībā.

Protams, mums līdz tam ir ejams vēl zināms ceļš, bet tiešām ļoti daudz kas jau ir padarīts. Un jāsaka, ka, iespējams, padarīts ir pat vairāk, nekā šis dokuments, kuru mēs šodien apspriežam, spēj mums pastāstīt.

Jāteic, ka, lasot šo dokumentu, es domāju, ka valdības paveiktais te ir atspoguļots pat vairāk nekā varbūt valdības iecerētais. Tomēr mēs šodien šeit dzirdējām gan Ministru prezidentu, gan arī ārlietu ministri, kuri mūs izsmeļoši informēja par to, kas tiek darīts arī stratēģiski šajos jautājumos.

Arī finanšu ministra ziņojums katrā ziņā priecēja, jo tas ieviesa skaidrību daudzos jautājumos, kuri deputātos un arī iedzīvotājos radīja bažas, vai 800 miljoniem, ko mums trijos gados piedāvā Eiropa, tiks rasts arī līdzfinansējums Latvijā. Šodien mēs dzirdējām, ka šis līdzfinansējums tiks rasts, un dzirdējām arī to, kad un kā tas notiks. Tā ka katrā ziņā gribētos teikt, ka mūsu plāniem ir reāls pamats.

Mazlietiņ par mūsu mērķiem un par nacionālajām interesēm. Dokumentā gan sākumā, gan beigās ir minēts, ka šīs nacionālās intereses ir jādefinē, bet tās patiesībā dokumentā lielā mērā jau ir definētas.

Kādas tad ir mūsu nacionālās intereses? Šīs nacionālās intereses acīmredzot ir iedzīvotāju labklājība, drošības nodrošināšana, valodas nostiprināšana, valsts suverenitāte kā līdzeklis tam visam un, protams, arī nacionālās identitātes stiprināšana.

Šeit mēs dzirdējām arī daudzas atziņas par to, kā vajadzētu sadarboties ar mazajām valstīm Eiropā. Manā skatījumā, tas ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, un jau tagad, runājot par to, es gribu uzsvērt, ka mums ar tagadējām Eiropas Savienības valstīm ir jāsadarbojas kā līdzīgam ar līdzīgu. Es esmu dzirdējusi ļoti daudzas vērā ņemamas atziņas, kas noteikti mums palīdzēs, veidojot arī pašiem savu politiku.

Vēl nesen, viesojoties Luksemburgā un tiekoties ar Luksemburgas parlamentu un valdības vadītājiem, mēs pārrunājām, kā tāda maza valsts, kāda ir Luksemburga, ar 400 000 iedzīvotāju tomēr ir spējusi šajā laikā gan nostiprināt savu identitāti, gan arī valodu. Un mani pat mazliet pārsteidza tas - lai gan ne pārāk, jo principā tāda nojauta jau bija -, ka šīs valsts vadītāji teica, ka Luksemburga šajā laikā ir nostiprinājusi savu suverenitāti, ko daudzajās okupācijās, kuras Luksemburga ir pārdzīvojusi, kaut arī tā ir deklarējusi, ka tā ir bijusi neitrāla valsts, katrs no okupantiem ir paņēmis.

Luksemburdzieši ir nostiprinājuši arī savu valodu, jo uzskata tieši tāpat kā mēs, ka viņu valoda - luksemburdziešu valoda (tāpat kā Latvijā - latviešu valoda) ir vienīgais integrācijas līdzeklis. Luksemburdzieši nebaidās no tā, ka katrs iebraucēja bērns no 3 gadu vecuma šajā valstī apgūs luksemburdziešu valodu, un tāpēc visi bērni, kas uzsāk skolas gaitas, savā starpā sarunājas tieši šajā valodā, kaut arī iedzīvotāju grupas ir dažādas. Tātad tas ir labs paraugs, runājot par integrācijas un valodas nostiprināšanu Eiropas mazajās valstīs.

Vienlaikus es gribētu minēt vēl arī tādu piemēru. Iebraucēji no Portugāles bija vēlējušies dibināt savu sporta klubu un spēlēt futbolu. Šis pasākums netika atļauts, jo valdība un pašvaldība uzskata, ka šis pasākums neveicina integrāciju. Tās uzsvēra: “Sportojiet kopā bez nacionālās izšķirības!”

Protams, nacionālā kultūra tiek atbalstīta un tā arī netiek liegta, bet integrācija tiek ļoti, ļoti augsti vērtēta šajā valstī, un paši luksemburdzieši izlemj, kā šī integrācija būtu veicināma. Un šādas tikšanās, kad mēs kā līdzīgs ar līdzīgu apspriežam savas problēmas Eiropas Savienības ietvaros, protams, ir parasta lieta.

Par ārlietu jautājumiem. Mēs savulaik vienojāmies ar ārlietu ministri, ka tiks atjaunota ārlietu koncepcija. Šī koncepcija ir jāatjauno tā vienkāršā iemesla dēļ, ka galvenie uzdevumi praktiski ir jau izpildīti. Es zinu, ka Ārlietu ministrija strādā pie jaunās ārlietu koncepcijas, un, tiklīdz būs pabeigta darba tehniskā puse, - ir saņemts tāds apsolījums, - šajā darbā iesaistīs arī mūs - Saeimas pārstāvjus, un es ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs varēsim prezentēt mūsu jauno ārpolitikas koncepciju. Man liekas, ka to vajadzētu darīt pēc iespējas ātrāk, negaidot varbūt pat nākamā gada 1.janvāri. Mums varbūt nav vajadzīga fundamentāla koncepcija 20-30 gadiem, mēs varbūt varam izveidot starpkoncepciju, jo ārpolitikas jautājumi ir ļoti svarīgi. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti vai - vēl svarīgāk! - pašlaik atrodoties ceļā uz to, mums ir jāprecizē daudzas savas ārpolitiskās nostādnes.

Par darbu Konventā. Konvents ir tas, kas faktiski parāda mūsu darbības nākotnes ainu, un, tiekoties ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem, ar parlamenta ārlietu komisijām, es esmu saņēmusi apliecinājumu, ka Eiropas Savienības valstis, pirmkārt, vēlas mūs uzskatīt par līdztiesīgu partneri.

Otrkārt, tās vēlas, lai mēs zinātu, kur mēs īsti esam iestājušies, - lai šie iestājas nosacījumi būtu skaidri.

Treškārt, ir ļoti vienprātīgs uzskats, ka mums pašiem ir jāveido sava nākotne kopā kā līdztiesīgiem partneriem, nevis tagad kādā starpposmā kā, teiksim, pasīviem novērotājiem jāpieņem kaut kādi lēmumi, kurus mūsu vietā realizēs citi. Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, ko minēja arī ārlietu ministre par mūsu līdztiesīgu darbību starpvaldību konferencē, un es zinu, ka šodien mani kolēģi no Konventa ziņos tieši par darbu Konventā, par to, kādas problēmas tur vēl ir palikušas un ko mēs acīmredzot centīsimies sasniegt.

Par tautas nobalsošanu, kas ir paredzēta 20.septembrī. Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Man ir patiess prieks, ka arī valdība kā izrādās, šovasar neies atvaļinājumā, jo kā zināms, arī Saeimas deputātiem nav paredzams atvaļinājums. Tas nekad vasarā tā nav bijis, jo mums ir tikai starplaiks starp sesijām, un es varu pilnīgi droši teikt, ka mēs vasarā ļoti aktīvi strādāsim. Mēs tiksimies ar saviem vēlētājiem, tiksimies ar iedzīvotājiem un, protams, skaidrosim tos jautājumus, kuri iedzīvotājiem ir palikuši neskaidri. Un, tā kā arī valdība sola mūs atbalstīt šajā grūtajā darbā, tas ir patiešām priecējoši.

Mums ir, manā skatījumā, nopietni darbi veicami vēl arī tajā sakarībā, ka vēl joprojām mēs skaitāmies viena no pašām nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Jo, kā mēs lasām ziņojumā, 33% iekšzemes kopprodukta… no vidējā nacionālā ienākuma Eiropas Savienībā - tas nav daudz. Taču es gribu uzsvērt to, ka, ja mēs neiestāsimies Eiropas Savienībā, tad varbūt pēc dažiem gadiem mums būs 34% vai varbūt 34,5%, bet varbūt vairs tikai 31% vai 30%. Ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā un tikai tad, ja mēs prasmīgi izmantosim tās iespējas, ko Eiropas Savienība piedāvā, būs iespējams sasniegt strauju ekonomikas pieaugumu un tuvoties Eiropas Savienības vidējam nacionālā ienākuma pieauguma līmenim. Tātad ļoti svarīgi ir atrast līdzfinansējumu šiem 800 miljoniem, ko Eiropas Savienība mums piedāvā tuvākajos trijos gados. Man gribētos, izmantojot to, ka šeit, iespējams, mani dzird Finanšu ministrijas pārstāvji, teikt, ka vajag apzināties to, ka Finanšu ministrija dokumentus, attīstības plānu raksta ne jau sev, ne jau valdībai, bet tam uzņēmējam, kurš ar to strādās. Tātad vajag nevis izvirzīt jaunas birokrātiskas prasības, bet palīdzēt, lai mums tiešām šie projekti būtu un lai mēs šos projektus varētu īstenot. Jo šie 800 miljoni, kas tādā veidā ieplūstu Latvijas Republikā, protams, dotu arī ļoti lielu ieguldījumu to nodokļu veidā, ko nomaksātu iedzīvotāji, uzņēmēji; nodokļu veidā šie līdzekļi nonāktu budžetā. Tas mums savukārt būtu jauns stimuls sociālās sfēras jautājumu risināšanai.

Šodien šeit klāt ir arī labklājības ministre Staķes kundze, un es gribētu arī viņai adresēt dažus vārdus, jo viņai ir patiešām grūts uzdevums. Jo nav noslēpums, ka Eiropas Savienība, iespējams, izraisīs cenu pieaugumu valstī. Un mums vēl ir vairākas iedzīvotāju kategorijas, par kurām ir īpaši jādomā, - gan pensionāri, gan ģimenes ar bērniem. Tie ir cilvēki ar zemu ienākumu līmeni. Lai viņi arī justos komfortabli un labi šajā situācijā, ir nepieciešams noteikt mērķtiecīgu politiku, lai pārvarētu tās pārmaiņas, pielāgotos tām pārmaiņām, ko mums nesīs darbs un klātesamība Eiropas Savienībā.

Nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu pateikt to, ka šis ir vēsturisks brīdis tādā ziņā, ka mums, kas esam valsts, kura izpilda un ievieš Eiropas Savienības norādījumus, ir radusies vēsturiska iespēja pašiem veidot Eiropas Savienību, veidot to tādu, lai katrs Latvijas iedzīvotājs justos labi un droši savā valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Ministri un kolēģi! Kāds anglis ir teicis: “Par spīti tam, ka visi apgalvo, ka Šekspīrs ir ģeniāls, viņš patiešām ir ģeniāls rakstnieks.” Latvijas un Eiropas Savienības kontekstā var teikt, ka par spīti tam, ka visi apgalvo, ka dzīvojam vēsturisku notikumu laikmetā, šis laiks patiešām ir vēsturisks.

Sešus gadus - no Luksemburgas apspriedes 1997.gadā līdz Atēnu sanāksmei - Latvija ir cīnījusies par tiesībām kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Politiķi un ierēdņi savu darbu lielā mērā ir paveikuši, un tagad savs vārds referendumā ir jāsaka Latvijas iedzīvotājiem. Runājot par referendumu, ir jāatzīmē Latvijas kā “ugunsdzēsēju” tautas talants. Kaut vai Eirovīzijas piemērs demonstrē, ka mēnešiem ilgi darbs neveicās tik raiti, taču pēdējā brīdī Latvija nodemonstrēja spožas improvizācijas spējas.

Gadiem ilgi Latvija bija to valstu vidū, kas iedzīvotāju informēšanai par Eiropas Savienību tērēja minimālus līdzekļus, un masu medijos plaši daudzinātais miljons pirmsreferenduma informēšanas kampaņai ir tikai košs ielāps uz gadiem ilgi deldētā mundiera.

Bet, kā jau sacīju, arī šoreiz mēs varam būt droši par spožu improvizāciju, kas ikvienam referenduma dalībniekam ļaus doties pie urnām ar savu viedokli par Eiropas Savienību.

Un tagad par dašiem praktiskiem aspektiem. Nesen Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika starp deputātiem un Labklājības ministrijas pārstāvjiem saruna par Eiropas sociālā fonda līdzekļu apgūšanu. Deputāti uzdeva jautājumu: kas varētu radīt problēmas līdzekļu apgūšanā? Ministrijas pārstāvji atbildēja, ka tas varētu būt pašvaldību līdzfinansējums.

Bieži mēs dzirdam summas, kuras mēs varam saņemt no Eiropas Savienības. Taču nedrīkstam aizmirst, ka šie simtiem miljonu eiro un latu līdz 2006.gadam ir maksimālā summa. Pat pieredzējušas dalībvalstis spēj apgūt tikai nedaudz vairāk par 80% no paredzētās summas no strukturālajiem fondiem.

Es šajā sakarā esmu pārliecināts, ka Saeimas Eiropas lietu komisija sekos, lai valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības būtu gatavas aktīvai līdzekļu apgūšanai.

Vēl viens aspekts. Dalība Eiropas Savienībā mūsu valstij dos iespēju piedalīties projektos, kas pašu spēkiem nav iedomājami. Briseles interese par jaunajām kaimiņvalstīm dos iespēju īstenot pārrobežu sadarbības projektus ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienotais Eiropas transporta tīkls ļauj prognozēt, ka būtiski uzlabosies transporta infrastruktūra starp Baltijas valstīm un kaimiņvalstīm.

Iepriekšējie runātāji jau minēja gan paveikto, gan arī vēl nepabeigtos mājasdarbus. Un tādēļ, lai valdība būtu labāk informēta par tiem likumprojektiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību, ir nepieciešama ciešāka saikne starp valdību un Saeimu. Tādēļ es aicinu Ministru prezidentu Einaru Repši jau rudenī, kad bez atvaļinājuma vasarā pagurušie deputāti atgriezīsies ierastajā darba ritmā, sākt aktīvas un regulāras tikšanās ar Saeimas komisiju vadītājiem. Es uzskatu, ka šādas tikšanās palīdzēs novērst tos trūkumus, kas likumdošanas jomā būs konstatēti ikgadējā Eiropas Komisijas progresa ziņojumā.

Un nobeigumā es vēlos pateikt vēl kādu domu. Ja Latvija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā spēs identificēt savas prioritātes un turklāt sekmīgi spēs tās mērķtiecīgi īstenot, Eiropa mūs noteikti sapratīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Jāteic, ka rodas iespaids, ka lielākā daļa iepriekšējo runātāju nav lasījuši valdības iesniegto ziņojumu vai arī kaut kādu iemeslu dēļ kautrējas vai nevēlas par to runāt.

Šodien Saeimā ir iesniegts konkrēts dokuments, un mums vajadzētu debatēt par šo dokumentu. Un jāsaka: kārtējo reizi saskaramies ar to, ka valdība ir pavirša un ļoti mazspējīga, analizējot Latvijas visbūtiskāko stratēģisko gaitu. “Ziņojumā par valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos” pat divreiz atkārtojas šāds izteikums (citēju): “Pašlaik galvenais uzdevums ir definēt jau konkrētas Latvijas intereses Eiropas Savienībā.” Kāpēc te ir vārds “pašlaik”, kolēģi? Jāteic, ka visai dīvaini ir pēc iestāšanās sarunu noslēguma un dažus mēnešus pirms referenduma lasīt šādas atziņas, it kā nupat būtu jāsāk pārbaudīt, kas sarunu gaitā ir prasīts un kas panākts. Tas ir kā iziet no veikala un brīnīties: “Ko tad īsti esam nopirkuši?” Valdības ziņojums, kam jārezumē izšķirošā situācija tagad, pēc pievienošanās līguma parakstīšanas, ir iesniegts kā pagalam tukšs un birokrātisks dokuments, kurš pats pat nenojauš savu nozīmīgumu. Tajā ir mehāniski un bez kopsakarību izpratnes izklāstīts, kā Latvijai sokas ar Briseles prasību izpildi. Bet tieši šajā dokumentā vajag skaidri iezīmēt Latvijas ilgtermiņa intereses, konstatēt, kādi ir rezultāti, šīs intereses aizstāvot.

Diemžēl valdības pieeja ir pretēja: ierēdņi kā ekskursanti ir veikuši novērojumus dažādās jomās un brīvā formā izklāstījuši savus iespaidus. Tā tas ir, piemēram, tādā svarīgā jomā kā ārpolitika, kura dokumentā nodēvēta par “ārējām attiecībām”. Šajā sadaļā rakstīts: Latvija turpina politisko dialogu ar Eiropas Savienību, un pašlaik tas izpaužas kā pievienošanās Eiropas Savienības kopējiem paziņojumiem un deklarācijām. Kā piemērs tiek minēta mūsu pievienošanās sankcijām pret Zimbabvi. Nu lieliski! Tālāk seko ierastie “klabekļi” par sadarbības padziļināšanu, aktīvu darbošanos un informēšanu. Un tas ir arī viss! Tas ir viss, kas valdībai sakāms par ārpolitiku Eiropas kontekstā!

Līdzīga aina ir arī citās sadaļās. Galvenais bija sacerēt tādus gudri skanošus formulējumus, un lieta darīta! Šī pieeja nav nopietna, un diemžēl šis dokuments patiešām pat nenojauš pašu svarīgāko politisko jautājumu: kā Latvija aizstāvēs savas intereses jaunajā Eiropā, ja tā būs federāla? Starptautiskā prese jauno Eiropas pamatlīguma projektu nodēvējusi par “Briseles federālistu puču”. Jā, diemžēl Eiropas Savienības Konventā virsroku pašlaik ir guvušas federālisma idejas, kuras Latvijai nav izdevīgas. Federālisms nozīmē, ka Eiropā galvenā teikšana būs lielvalstīm un pārāk daudzos jautājumos mums būs vienkārši jāatkāpjas.

Ignorējot reālo attīstību, valdības ziņojumā ierakstīts: Konvents pretēji sākotnēji gaidītajam ir kļuvis ietekmīgs un efektīvs. Nu, kur tādā gadījumā ir valdības plāns “B”? Ja Eiropa tiešām kļūs par federālu valstu savienību, kā mēs aizstāvēsim savas intereses federālā Eiropā? Kāda būs mūsu nacionālā valstiskuma un latviešu valodas nākotne federālā Eiropā? Valdības ziņojumā, kas jums visiem ir izdalīts, par to nav ne vārda!

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums. Ko valdība darīs, lai Latvija būtu spējīga apsaimniekot Eiropas Savienības naudu? Eiropa ļoti labprāt ietaupītu daudzus miljardus eiro uz jaunajām dalībvalstīm domātās palīdzības rēķina. Mums jau tagad ir jābūt gataviem projektiem par valsts un pašvaldību līdzfinansējumu, lai Eiropas naudu dabūtu.

Pēc vakardienas tikšanās ar finanšu ministru mūsu frakcija konstatēja, ka valdības neprofesionālās darbības dēļ Latvija var “nogulēt” daudzus miljonus eiro. Valdība rīkojas ļoti tuvredzīgi, neparedzot atbilstošu līdzfinansējumu projektiem nākamā gada budžetā. Tas nozīmē, ka lielu daļu Eiropas naudas Latvija, iespējams, nespēs paņemt. Mēs šo naudu zaudēsim. Toties atlikusī daļa tiks bagātajām pašvaldībām, kuras spēs piedāvāt līdzfinansējumu saviem projektiem un kurām tie projekti arī būs. Un tad vēl vairāk palielināsies atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem reģioniem Latvijā. Cilvēkiem joprojām nav skaidrs, tieši kādi būs pieejamie fondi, kādi projekti ir jāraksta un kā varēs saņemt valsts līdzfinansējumu. Valdība joprojām nav izveidojusi institūciju, kurā ikviens cilvēks varētu šādas ziņas saņemt.

Cits jautājums. Kāds ir plāns, lai novērstu Eiropas Komisijas norādītās problēmas muitas, nodokļu administrēšanas un citās jomās? Jāteic, ka Eiropas Komisijas iebildumi ziņojumā īpaši neparādās. Šīs lietas ir garāmejot pieminētas, un nav skaidrs, kā valdība plāno tās atrisināt. Bet tas ir jāizdara tuvāko mēnešu laikā!

Jāteic, ka mums atliek tikai minēt, kādi ir šā dokumenta patiesie nolūki - vai uzmundrināt birokrātus vai apmānīt sabiedrību, vai apvest ap stūri Eiropas Komisiju? Cilvēkiem ir apnikušas tukšas un izskaistinātas runas un birokrātu tukšvārdība. Sabiedrība gaida no valdības godīgu attieksmi, skaidri norādītas problēmas un skaidru rīcības plānu, kā aizstāvēt mūsu intereses.

Kāpēc tieši godīguma, profesionalitātes un atklātības trūkums šā ziņojuma sakarā ir jāpārmet “Jaunā laika” valdībai? Tai pašai valdībai, kura solīja šos cēlos principus turēt augstāk par visu.

Ministru prezidenta kungs, ministri! Nu nebaidieties būt atklāti un godīgi pret sabiedrību! Nebaidieties no atklātas diskusijas par “neērtiem” jautājumiem! Sabiedrība nav pūlis, kas jāapmāna ar jauniem solījumiem un realitātes sagrozījumiem! Eiropesimismu vairo nevis godīga un atklāta attieksme, bet gan šādi valdības ziņojumi.

Un tāpēc Tautas partija ierosina Saeimai šo ziņojumu atzīt par nepilnīgu, uzdot valdībai to pārstrādāt un no jauna iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Kolēģi! Ja reiz Saeima un valdība ir izvēlējusies šo ceļu uz Eiropas Savienību, tad pa to ir jāiet, katrā posmā vērtējot to, kas ir padarīts, un tūlīt pat domājot par to, kas būtu jādara turpmāk.

Mums ir tā iespēja būt novērotājiem Eiropas Parlamentā, un kā Saeimas pilnvarots novērotājs, nevis kā ekskursants, par ko te bija runa, es vēlētos tīri lietišķi pateikt dažus vārdus.

Atskatoties uz iesniegto ziņojumu, es vēlētos vienīgi ieteikt ziņojuma autoriem padomāt arī par to, kāda tad būs Saeimas loma turpmākajos mēnešos līdz pat iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Mums nevajadzētu atraut Saeimas darbu no valdības darba, bet vajadzētu šeit lietišķi sadarboties.

Gribētu izteikt arī lielu atzinību Eiropas Savienībai, jo šajā posmā šī iniciatīva par novērotājiem ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas dod mums iespēju veselu gadu pirms Eiropas Savienības paplašināšanās par Eiropas Savienības līdzekļiem sīkāk iepazīties ar to, kas notiek Eiropas Parlamentā. Nevis tikai vienkārši novērot, kas tur notiek, bet arī pašiem aktīvi līdzdarboties - operatīvi darboties līdzi.

Mums ir dotas visas iespējas piedalīties partiju grupu sēdēs, kur mēs varam izteikties, sniegt savus ierosinājumus, un mūs tur laipni uzklausa.

Mēs varam piedalīties arī komisiju sēdēs. Patlaban, vismaz es, vairāk cenšos vākt informāciju un gatavot kādus priekšlikumus, kuru sagatavošanas laikā apspriedīšos arī ar mūsu apvienības pārstāvjiem. Mēs varam krāt šos iespaidus, informāciju, pieredzi, un es ļoti ceru, ka mūsu, deviņu Saeimas deputātu, pieredze lieti varētu noderēt tiem deviņiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, kurus mūsu valsts pilsoņi nākamgad ievēlēs Eiropas Parlamentā. Protams, pastāv iespēja, ka kāds no viņiem būs arī tāds, kas šodien ir novērotājs.

Ikdienas darbībā mēs varam sniegt arī informāciju par mūsu valsti, par to, kas pie mums notiek, to visu skaidrot, un būtu ļoti vēlams - un to es novēlu visiem deviņiem mūsu novērotājiem - sniegt tādu informāciju par Latviju, kas spodrina Latvijas tēlu, nevis sniegt tādu informāciju ārpus Latvijas, kas Latvijas tēlu nomelno. To gan es novēlētu no sirds, jo Eiropas Padomē, kurā arī man ir iespēja darboties, es reizēm novēroju tieši pēdējo.

Partiju grupas mums dod iespēju piedalīties komisiju sēdēs, iesniegt komisijām arī konkrētus priekšlikumus, un partiju grupas ļoti labprāt ir gatavas mūsu priekšlikumus apspriest, un kāds no tiem varētu sasniegt arī Eiropas Parlamenta sesiju.

Tieši mūsu prasmīgā līdzdalība komisiju darbā var palīdzēt arī dziļāk ieskatīties tādos jautājumos, kas ir būtiski ne tikai pašreizējai Eiropas Savienībai, bet arī turpmākajai. Piemēram, ir iesniegts viens projekts, kas skar Eiropas Savienības un ASV iespējamo sadarbību gan šodien, gan tuvākā un tālākā nākotnē. Tātad šādu projektu mēs varētu pastudēt arī šeit, Latvijā, un paskatīties, kā tas saskan ar mūsu uzskatiem un ar mūsu vēlmēm, jo Latvijai, kā mēs zinām, ir būtiska sadarbība gan ar Amerikas Savienotajām valstīm - es uzsveru, lietišķa sadarbība! - , gan ar Eiropas Savienību. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja mēs varētu kaut cik precīzi uzzināt informāciju, kā top šis dokuments un kāds ir tā tālākais liktenis.

Mūsu apvienība izlēma, ka es varētu, darbodamies Eiropas Parlamentā, pētīt to partiju grupu deputātu sastāvu, kuru pamatprincipi ir tuvāki tieši mūsu partijai. Interesanti ir tas, ka, iepazīstoties ar šīs partijas grupas atsevišķo partiju dokumentiem, patīkama ir lielā uzskatu sakritība tieši tajos jautājumos, kas ir svarīgi arī mums, un tā ir nacionālā identitāte, nacionālas valsts pamatprincipu aizstāvība un tamlīdzīgi. Un galvenais, ko mēs vienmēr esam uzsvēruši un arī turpmāk uzsvērsim, ir tas, ko mēs dzirdam šajā partiju grupā: “Eiropai ir jābūt stipru nacionālo valstu savienībai! Un tikai. Un tā nekādā gadījumā nevar būt federāls, centralizēts veidojums.”

Jā, šīs sarunas būs smagas! Es to saprotu. Lielkrievu šovinistiskās Krievijas aģenti Eiropas Savienībā cīnīsies, protams, par šo federālo modeli. Iespējams, ka arī kāds Latvijas pārstāvis, ko Krievija būs labi apmaksājusi, tur centīsies darīt to pašu. Es par to sevišķi nebrīnīšos.

Tātad ar gandarījumu ir jāsecina, ka Eiropā ir pietiekami daudz cilvēku, parlamentu deputātu, ar skaidru nacionālo pārliecību, kuri prot cienīt citu valstu nacionālo identitāti, citu tautu valodu, kultūru, un tas mums dod iespēju lietišķi sadarboties.

Tālāk. Varētu pateikt vēl dažus vārdus par to, ka faktiski mēs esam tikai sākuši šo darbu. Kā jau es teicu, veselu gadu pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, mums šī iespēja ir dota, un no šā gada ir pagājis jau viens mēnesis. Es tā ceru, ka arī mani kolēģi Eiropas Savienībā, kolēģi novērotāji, tagad ir ieguvuši šo sākotnējo pieredzi, ir izvēlējušies savas partijas grupu, arī savas komisijas, kurās gribētu darboties, un tāpēc vēlāk mēs varēsim dalīties pieredzē par darbību tieši šajās komisijās un partiju grupās. Es varētu novēlēt tikai sekmes.

Un tomēr es gribētu pateikt vienu: Saeima mūs, visus deviņus, ir pilnvarojusi, un Saeimas priekšā mums ir arī jāatskaitās - jāpastāsta par savu darbību. Vēlams būtu, lai vismaz vairākums no mums deviņiem domātu par Latviju kā par stipru nacionālu valsti, nevis par Latviju kā par kaut kādas mazāk attīstītas, bet teritorijas ziņā lielas valsts piedēkli. To es novēlu mums visiem!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezident! Godājamā ārlietu ministre! Godājamie deputāti! Es gribētu uzdot pirmo jautājumu: “Kāpēc uz Maskavu ir divi tiešie reisi, bet uz Briseli nav neviena?” Tāpēc, ka, arī valdības izpratnē, Eiropas Savienība ir tāds pats uzlabotais PSRS modelis.

Šī tieksme nepārtraukti runāt par to, ka mēs esam tikušies ar mazajām valstīm un vienojušies par kaut ko, ka mēs tur aizmuguriski veidosim kliķi un cīnīsimies par kaut kādu sešu mēnešu ilgu prezidentūru… Jā, tas ir būtiski, bet ne tik ļoti svarīgi. Tie ir otršķirīgi jautājumi, godājamie deputāti! Irākas krīzes laikā nomainījās trīs prezidentūras, bet tās neatrisināja absolūti nevienu jautājumu. Mazās valstis pārsvarā cenšas sagatavot skaistas deklarācijas, taču nav laika tās īstenot.

Seši mēneši jau ir pagājuši. Kāpēc mēs nerunājam par būtiskiem jautājumiem? Tāpēc, ka mūsu valdībai ir divi modeļi Eiropas Savienībā. Viens ir vecais PSRS modelis, bet otrs ir tā saucamais Uzbekijas modelis. PSRS modelis ir tāds: jo vairāk katra nacionālā republika “ieblēdīja” savus politbiroja locekļus, jo saņēma lielāku gaļas limitu valstij. Otrs, tā saucamais Uzbekijas modelis, ziniet, ir klanu sistēma: visi Aizsardzības ministrijas pasūtījumi notiek caur Samarkandas “ģimenes” locekļiem. Buhāras klanam - Finanšu ministrija, Taškentas klanam - sociālie jautājumi… Un visas lietas tur tiek kārtotas šādā veidā.

Piedošanu, godājamie valdības locekļi! Laiki ir mainījušies, un mums ir risināmi daudz svarīgāki jautājumi!

Šinī ziņojumā faktiski parādās divas būtiskas kļūdas. Mehāniskā rosīšanās novērš uzmanību, bet es tomēr būšu spiests pievērst jūsu uzmanību...

Pirmais. Te ir ierakstīts tas, ka mēs cīnāmies par Eiropas Savienības institūciju esošā līdzsvara saglabāšanu. Es domāju, ka tās ir galīgas muļķības! Es domāju, ir pilnīgi pareizi, ka parlamenta loma pieaug vismaz divas reizes. Ziniet, bija tāda Hanzas savienība, un tur visi feodāļi gribēja, lai visas lietas tiktu virzītas caur viņu nacionālo birokrātiju, taču Hanzas savienību kā dadzi acī nevarēja ieredzēt tās valstis, kurās bija spēcīga vietējā birokrātija. Dānija nepatika, jo tur bija spēcīgs karaļnams. Iedomājieties: brīvie tirgotāji un amatnieki kārto savas lietas bez vietējās birokrātijas palīdzības. Un arī Ivans Bargais Novgorodas Tirgotāju palātu noslīcināja āliņģī, jo tā viņam nebija pieņemama... Bet es te atkal dzirdu minam šo modeli.

Jā, ir labi, ka Eiropas Savienība ir suverēnu, brīvu valstu savienība, taču Eiropas Savienība vēl lielākā mērā ir brīvu pilsoņu savienība! Eiropas Savienība (atšķirībā no Padomju Savienības un no šiem vecajiem modeļiem) varbūt lielākā mērā ir mazo un vidējo uzņēmēju savienība.

Turklāt Eiropas Parlamentā, godājamie valdības locekļi, nebalso valstis! Tautas partiju grupa - labējās partijas un kristīgās partijas - cīnās ar apvienotajiem kreisajiem. Te notiek politisko grupu balsojumi, un katrs šādā parlamentārā ceļā var aizstāvēt savas intereses. Un šis līdzsvars ir vajadzīgs!

Jā, no vienas puses, ir padomes, un tur ir vajadzīga Latvijas ietekmes palielināšana, šis balsu skaits, taču, no otras puses, ir parlaments, kas visu tiešā veidā izlīdzsvaro bez vietējās birokrātijas. Te caur savām politiskajām grupām notiek darbs, arī Caur komitejām notiek darbs! Taču mēs rakstām, ka mums ir jāsaglabā esošais līdzsvars. Esošā sistēma paredzēja nesalīdzināmi mazāku parlamentu lomu, nekā tā ir paredzēta jaunajā sistēmā. Tas ir tas labākais!

Ja mēs arī turpmāk šādā veidā turpināsim valsts dokumentos rakstīt šādas muļķības, tad dokumenta nosaukumam ir jābūt: “Kā veiksmīgi rudenī “noraut” referendumu”.

Otrs. Jā, es tagad te absolūti nedzirdēju... es neredzu šeit sadaļu par mūsu nacionālajām interesēm. Es domāju, ka nacionālās drošības intereses šobrīd ir jāskata nevis militārā ziņā, bet ekonomiskās drošības aspektā. Un tad tā ir cauruļvadu liberalizācija, attiecības ar kaimiņvalstīm, brīvā tirdzniecība.

Turklāt šajā ārējās sadarbības sadaļā jūs neatradīsiet nevienu norādi uz Krieviju, kurai Eiropas Savienībā pašreiz ir veltīts milzīgs dokumentu daudzums. Milzīgas summas tiek piešķirtas pārrobežu sadarbībai ar Krieviju, Kaļiņingradas apgabala attīstībai, transporta attīstībai. Latvija piedalīsies gan Budžeta kontroles komitejā, gan Budžeta komitejā. Mums būs jāņem vistiešākā dalība šo jautājumu risināšanā!

Un kas ir nacionālā drošība, ja enerģētikas jautājumos direktīvas netiek pildītas Eiropas Savienībā un ja mums nav izveidota alternatīvā gāzes apgādes sistēma? Tad nu, lūk, mēs redzam, kāpēc ir vajadzīga Eiropas Savienība. Un tas ir jāizskaidro vēlētājiem, nevis visu laiku jākuļ tukši salmi, ka mēs cīnāmies par mazo valstu rotāciju, par kaut kādu prezidentūru!

Citi jautājumi, kas, manā izpratnē, arī ir ļoti būtiski, ir politiskie jautājumi. Ne tikai jautājumi par brīvo tirdzniecību, kas no Krievijas puses nepārtraukti tiek pašreiz kavēta, ne tikai jautājums par dažādiem nepamatotiem muitas tarifiem, diskrimināciju tirdzniecības jomā, bet arī... Es domāju, ka ne tikai enerģētikas jautājumus mēs nevaram atrisināt bez Eiropas Savienības, bet arī veselu rindu politisko jautājumu. Es gribētu pajautāt mūsu ārlietu ministrei Kalnietes kundzei un Ministru prezidentam Repšes kungam: ir vai nav spēkā Krievijas un Latvijas noslēgtais miera līgums? Vai, kautrīgi nerunājot par šo jautājumu, mēs esam palīdzējuši atrisināt ar Krieviju kaut vienu jautājumu pēdējā laikā? Man ir arī tāds jautājums: kā notiks referendums, piemēram, Kacēnu, Upmalas, Purmalas, Augšpils un Gauru pagastā? Vai mums ir šajā sakarā kaut kāds līgums ar Krieviju? Ja tur ir pat divi Latvijas pilsoņi, kā viņi varēs piedalīties šajā referendumā? Vai viņiem būs jābrauc uz Latviju? Jeb vai varbūt mums viņu intereses absolūti nekādā veidā nav jāaizstāv? Mēs kaut kā kautrējamies runāt par šiem politiskajiem jautājumiem.

Es domāju, ka dalība Eiropas Savienībā katrā ziņā ļaus mums atrisināt šos neatrisinātos politiskos jautājumus - tādus kā jautājums par neizmaksātajām kompensācijām. Un būtiska lieta ir arī migrācija. Notiek lieli strīdi par tiesībām noteikt patvēruma tiesības katrai valstij... Vai šīs tiesības, teiksim, būs Komisijas un Padomes rīcībā? Es gribētu teikt, ka Latvijai šis ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs neesam atrisinājuši iepriekšējās dokumentā pieminētās problēmas, 1987.gadā ir pieņemta Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rezolūcija par baltiešu stāvokli, un tajā ir teikts, ka piespiedu migrācijas rezultātā milzīgas cilvēku masas ir pārvietotas no Padomju Savienības apgabaliem uz Baltijas valstīm, un šis jautājums ir jāatrisina politiski. Tas ir jāatrisina sarunu ceļā, piedaloties lielvalstīm. Tātad, es domāju, arī Eiropas Savienības fondi ir jāizmanto, lai tiktu atrisināti šie sociālie jautājumi. Es zinu, ka arī ārlietu ministre Kalnietes kundze zina to ļoti labi un ka viņa arī nebūt nav pret. Taču man nav skaidrs, kāpēc tas neparādās dokumentos. Vai tā ir kaut kāda kautrība? Vai tā ir cerība, ka mēs varbūt kaut ko “izsitīsim” Krievijā, varbūt trešo tiešo līniju atklāsim? Mums nebūs gaisa satiksmes uz Briseli, bet uz Maskavu - joprojām... Es domāju, nevajadzētu kautrēties no šo politisko jautājumu risināšanas! Un šī drošība būs patiešām tā drošība, par ko šeit runāja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, bet to vajag ierakstīt dokumentā, lai cilvēki, ejot uz referendumu septembrī, redzētu, kāda būs ekonomiskā drošība, kāda būs politiskā drošība, nevis šīs vispārējās frāzes.

Skolu jautājums. Eiropas Savienība ir Latvijai ļoti labs paraugs, kā risināt skolu jautājumu. Krievijā pašreiz ir sagatavota vesela rinda dokumentu par to, kā Latvija pārkāpj cilvēktiesības, šie dokumenti ir atkal izsūtīti visām starptautiskajām organizācijām un tā tālāk, un tā joprojām. Protams, lielākā daļa tur teiktā ir veci fakti, faktu viltojumi. Es domāju, ka mēs varētu šā skolu jautājuma un izglītības jautājuma risināšanas pieredzi ļoti labi pārņemt no tādas valsts kā Francija.

Es vakar ar lielu interesi skatījos Plinera kunga uzstāšanos televīzijā. Viņš teica, ka Somijā esot skolas, kurās mācības notiekot zviedru valodā. Kā milzīgs panākums tika paziņots tas, ka Helsinku pilsētas dome atļaujas no sava budžeta piešķirt vienai sestdienas vai svētdienas skolai tur kaut kādu nelielu summu. Šeit šie fakti tiek pilnīgi sagrozīti. Plinera kungs kautrējās pateikt, cik daudz krievu skolu ir Somijā. Piemēram, Francijā un Vācijā no Krievijas, no Padomju Savienības, ir ieceļojuši vairāk pilsoņu, nekā ir Latvijā, taču tur, ziniet, nav nevienas krievu skolas.

Krievijas Ārlietu ministrija nav iesniegusi nevienu protestu Francijai, nevienu protestu Vācijai par to. Vai viņi Parīzē pieprasa augstskolas, kurās mācības notiek krievu valodā? Vai viņi tur pieprasa krievu vidusskolas? Taču tajā pašā laikā politiski no Maskavas tiek šeit organizētas demonstrācijas: 40% mācību dzimtajā valodā vidusskolās - tas joprojām ir viņiem par maz.

Es domāju, ka, ja vēlētājiem tas tiks izskaidrots skaidri un gaiši, tad 90% nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Un pēdējais. Par referendumu Eiropas Savienības konstitūcijas sakarā. Es domāju, ka pati šī konstitūcija ir pat svarīgāka nekā šis referendums, kas būs tagad rudenī. Jo, neatkarīgi no tā, vai mēs iestāsimies vai neiestāsimies Eiropas Savienībā, 70% Latvijas eksporta tik un tā ies uz Eiropas Savienību. Bet uz kādu savienību - to gan noteiks šī Eiropas Savienības konstitūcija. Es domāju, ka šī konstitūcija steidzīgi ir jāiztulko latviešu valodā. Tulkošanas birojs varētu to izdarīt, lai mēs varētu izdalīt visām sabiedriskajām organizācijām, visiem mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem šo konstitūciju. Ir jāzina, vai Latvijas pilsoņus šī jaunā Eiropas Savienības konstitūcija apmierina. Es domāju, ka mums Latvijā līdzīgi Dānijai, Spānijai un Francijai drīzāk jau nu būtu jācīnās arī par šāda referenduma atbalstīšanu. Es gribu teikt, ka Eiropas Savienības konstitūcija būs vēl svarīgāks solis un atstās uz mūsu nākotni lielāku iespaidu nekā tikai mūsu balsojums šajā referendumā, kurš būs rudenī. Tā ir viena no pašām būtiskākajām lietām.

Es nedzirdēju nevienu vārdu par to, ko valdība ir īsti izdarījusi. Ja jau mums ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs, es labprāt dzirdētu kaut vai to, cik tad jaunvārdu ticis radīts, teiksim, biotehnoloģijās, nanotehnoloģijās, dažādās jaunajās datornozarēs. Angļu valodā, kā jūs zināt, parādās desmitiem un simtiem jaunu vārdu. Tātad: vai valdība novērtē to, kā Eiropas Savienība palielina latviešu valodas nozīmi? Latviešu valodai kļūstot par Eiropas Savienības oficiālo valodu, tiek dots milzīgs stimuls nacionālai attīstībai, milzīgs stimuls nacionālās valodas attīstībai.

Lūk, visi šie jautājumi ir tie, kas absolūti nav ietverti šajā dokumentā. Es domāju, ka divi galvenie ir nacionālā drošība, attiecības ar Krieviju un, protams, ārpolitikas koncepcija, bez kuras mēs vispār neko te nevaram apspriest. Tas viss ir jāsagatavo ar steigu un kaut kad augusta beigās vēlreiz jāatgriežas pie šā dokumenta izskatīšanas. Pašreiz šis dokuments ir, manā izpratnē, jānoraida, jo tajā nav šo divu galveno sadaļu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godātie klātesošie! Klausoties šīs diskusijas, man radās vairākas pārdomas.

Pirmām kārtām jāteic, ka es esmu Konventa dalībniece un ka mūsu sadarbība ar valdību ir bijusi ļoti laba, saskaņojot tos punktus, ko mēs, Latvija, gribētu panākt Konventā, izstrādājot pamatlīgumu.

Mans skatījums ir varbūt mazliet savādāks nekā vienam otram. Mums katram ir savs skatījums, un man šķiet, ka Konventā šobrīd notiek diezgan saspringta cīņa. Nav gluži tā, ka visiem svarīgākas ir vienas un tās pašas vērtības un ka visi runā un skaisti diskutē un nonāk pie kāda lēmuma. Notiek saspringta cīņa tieši par līdzsvara jautājumu. Šajā sakarā man gribētos teikt Kiršteina kungam, ka pašreizējais līdzsvars katrā ziņā ir krietni labāks nekā tas, kas šobrīd tiek likts Konventam priekšā. Jo tur tiešām tiek stiprināta Padomes loma, respektīvi, lielo valstu loma tajā. Visi, kas šiem jautājumiem seko, to zina. Taču pie reizes man jāteic, ka federālisms, uz ko Slaktera kungs norādīja, nav tas, kas mums ir bīstams. (Vismaz Konventa dalībnieki tā sacīja, kad ar viņiem runāju.) Jo tie cilvēki, kas atbalsta federālismu, atbalsta arī valstu vienlīdzību, viņi neatbalsta to, ka jāskatās uz valstīm, vadoties pēc to lieluma, un ka lielajām valstīm jābūt spēcīgākām. Jautājums, kurā mums nesakrīt domas ar federālistiem, ir kompetences jautājums: cik daudz no dažādām jomām nododam Eiropas Savienībai un cik daudz paturam nacionālā līmenī. Taču pat Eiropas Parlamentā ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Eiropas Parlamenta dalībnieki vienmēr uzsver, ka dažādi jautājumi ir kārtojami pirmām kārtām nacionālo valstu līmenī.

Es gribētu vēl arī norādīt uz vienu no mūsu panākumiem. (Protams, tas ir ne tikai mūsu panākums, jo Konventā mēs nekad nebūsim tie, kas vieni paši kaut ko izcīnīs, mums vienmēr ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie.) Ir tomēr panākts tas, ka tur būs iekļauts arī pants par izstāšanos. Izstāšanās no Eiropas Savienības - tas jautājums mums, valstij, kas pat vēl nav paguvusi iestāties, varbūt nav īpaši būtisks, un valsts, es domāju, nekad arī negribēs izmantot šādu pantu. Taču cilvēkiem tomēr svarīgi ir apzināties, ka tas nav pirmais un pēdējais solis, ko mēs varam spert, - iestāties, lai tad vairs nekad nevarētu izstāties. Tā ka tas pants būs tur iekšā.

Mūsu piedalīšanās tur, es domāju, ir ļoti svarīga, ja mēs tiešām gribam iestāties Eiropas Savienībā, un cilvēki ievēro, vai mēs esam aktīvi vai neesam aktīvi. Protams, mēs varam būt arī vienkārši skatītāji: tā kā tā citi nolems kaut ko. Taču, ja mēs būsim aktīvi un ar saviem sabiedrotajiem kopīgi darbosimies, tad mēs arī varēsim kaut ko panākt. Eiropas Parlamentā, kā jau mēs dzirdējām, arī mēs varam būt ļoti aktīvi gan politiskos grupējumos, gan arī komitejās, lai gan tur, man jāsaka, ļoti svarīgi ir arī neformālie kontakti, kā jau vispār politikā.

Nobeigumā es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Te mēs ļoti daudzus skaitļus dzirdējām par to, kādi mums no saimnieciskā viedokļa būs labumi, iestājoties Eiropas Savienībā. Es gribētu tomēr uzsvērt starpību starp Eiropas Savienību un Padomju Savienību, jo cilvēkiem bieži vien ir tāds jautājums: “Vai mums tiešām jāiestājas no vienas savienības tūlīt nākamajā?” Es gribētu pateikt, ka Konventa izstrādātā jeb topošā pamatlīguma 2.pants skan šādi: Eiropas Savienība pamatojas uz tādām vērtībām kā cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, likuma varu un cilvēka tiesību ievērošanu un vērtībām, kas ir kopējas visām dalībvalstīm. Man liekas, ka šis ir pats būtiskākais pants. Mēs, iestājoties tādā savienībā, varam būt droši, ka nekur nepazudīsim. Tas ir pilnīgi pretēji, diametrāli pretēji tam, kāda bija Padomju Savienība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie klātesošie! Es pārstāvu to sabiedrības daļu, kuru sauc par valdībai naidīgu, valstij naidīgu piekto kolonnu un kuras viedoklis, kā Repšes kungs saka, viņam ir kā pīlei ūdens un nav vērā ņemams. Taču, neskatoties uz to, šī piektā kolonna 20.septembrī draudzīgi ies uz iecirkņiem un izteiks savu viedokli par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un es jau zinu un jau šodien varu teikt, ka pārsvarā šis viedoklis būs “par”, jo šī piektā kolonna, valstij naidīgā piektā kolonna, grib dzīvot demokrātiskā valstī, kurā valdība stāsta patiesību, neslēpj neko un kurā sabiedrība tic valdībai. Tā tas ir, Repšes kungs!

Šodien mēs dzirdējām ļoti daudz visādu slavinājumu. Manā skatījumā, valdība mēģināja sevi aiz kurpju šņorēm celt uz augšu, stāstīja mums visādas pozitīvas lietas. Diemžēl es šodien nesagaidīju no valdības godīgu sarunu par to, kādā stadijā mēs esam. Mēs zinām, ka 26.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar monitoringa starpziņojumu, kurā izvērtēts Latvijas paveiktais iestāšanās sarunu saistību izpildē. Ja vakar Ārlietu komisijas sēdē mēs šo dokumentu būtu izskatījuši, tad mēs būtu redzējuši, kas ir labs izdarīts un kas vēl veicams, jo principā šinī dokumentā pati lielākā uzmanība ir veltīta mūsu likumdošanas sakārtošanai. Kā tad mēs, deputāti, varam strādāt lietas labā, ja nezinām, uz kādām kļūdām mums norāda Eiropas Savienība? Vai tad tas ir valsts noslēpums? Es gribētu zināt, kurš no deputātiem ir šo dokumentu lasījis. Vai to ir lasījusi Ārlietu komisijas vadītāja Vaideres kundze, un vai to vispār ir lasījuši frakciju vadītāji? Vai jūs esat to lasījuši, vai jūs zināt, par ko tur ir runa? Vai jūs zināt, uz kādām problēmām mums norāda Eiropas Savienība? Mums tas ir jāzina, ja mēs gribam nopietni runāt par lietu!

Tālāk. Šis ir jau otrais tāda veida ziņojums un būtībā brīdinājums Latvijas valstij. Tās ir norādes uz problēmām, pie kurām mums ir jāstrādā. Pirmais ziņojums bija martā. Vai kāds no mums zina, uz ko martā mums norādīja? Vai mēs varam salīdzināt un redzēt starpību, cik lielā mērā mēs esam no marta līdz maijam uzlabojuši savas pozīcijas? Visa tā nav! Ir kaut kādi mēģinājumi pašslavināties un tīksmināties kaut kādos it kā šķietamos pasākumos.

Būtībā, īsumā analizējot visu to, kas te notiek, un visas šīs runas par to, ka nu mēs tagad briesmīgi ietekmēsim lietu kārtību Eiropas Savienībā, jāteic, ka, ziniet, man tas atgādina to, kā muša uzsēdās vērsim uz raga un dižojās: “Mēs aram!”

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pieskarties dažiem praktiskiem jautājumiem, daži no tiem līdz zināmai pakāpei tika skarti jau iepriekšējās debatēs, bet citi - ne.

Kāda ir mūsu galvenā problēma un galvenais trūkums saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā? No paša sākuma tas bija elites projekts, jo lēmums tika pieņemts politiskās elites līmenī. Tautai tas tika uzspiests, vismaz lielai tautas daļai ir tāda sajūta. Tas jau sen bija konstatēts, un daudzi speciālisti mūs par to tika brīdinājuši. Vai mēs kaut ko esam darījuši, lai šo trūkumu labotu?

Nosaukums “tautas kampaņa” ir labs, bet vai patiešām praksē kaut kas tiek darīts, lai iestāšanās Eiropas Savienībā no politiskās elites projekta pārvērstos tiešām par visas tautas vai tautas vismaz lielākās daļas projektu? Arvien vairāk mēs šobrīd varam pamanīt, ka gan medijos, gan sarunās ar cilvēkiem tiek izteikti visādi mīti un nepamatotas bažas par to, kas ar atsevišķām Latvijas cilvēku grupām notiks pēc iestāšanās: visi uzņēmēji bankrotēs, visi zemnieki izputēs, visi pensionāri mirs badā un tā tālāk. Diezgan bieži tas viss ir balstīts uz klajiem meliem, bet vēl biežāk pat uz paviršas un nepilnīgas informācijas.

Kā uzvedas politiķi un valdības ierēdņi valdībā, saskaroties ar šādiem apgalvojumiem?

Ja mēs lasām diezgan nopietnas avīzes, tad ir redzama tāda tendence, ka daudzi politiķi mēģina kaut kā pielāgoties un koķetēt ar eiroskeptiķiem, lai nezaudētu kādas vēlētāju daļas atbalstu, taču, manā skatījumā, tas ir ļoti bīstami. Tā vietā, lai, drusciņ riskējot ar savu reitingu, iesaistītos atklātās diskusijās, mēs mēģinām kaut kā apiet šo jautājumu, cerēdami, ka nu gan referendumā pozitīvs balsu vairākums būs.

Šodien Valsts prezidente, uzrunājot mūs, pieminēja vienu problēmu - to, vai mūsu ierēdniecība būs gatava darbam pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Es domāju, ka šis jautājums ir daudz plašāks, jo runa ir ne tikai par ierēdniecību. Es labi atceros - un, protams, ne tikai es -, ka premjera kungs pēc veiksmīga NATO sammita publiski teica, ka pat tad, ja referenduma iznākums būs negatīvs, tā nebūs liela traģēdija, jo mēs jau esam NATO, un Eiropas Savienība nemaz nav tik svarīga.

Šis izteikums pēc tam gan tika dezavuēts, bet mēs varam nešaubīties, ka cilvēki to atceras. Tas tika uztverts kā zināms signāls, es domāju, ka tam bija diezgan negatīva loma.

Eiropas integrācijas biroja direktora demisija. Mēs gan tikpat kā nespriedām par to, bet, manā skatījumā, tas ir zināms trauksmes signāls. Zirgus uz pārceltuves nemaina! Eiropas integrācijas birojs ir diezgan svarīga institūcija, kam ir būtiska loma. Un kas tagad notiks ar EIB? Kas to vadīs? Un kas mainīsies pēc tam? Mēs to tikpat kā nemanām, ka tur vispār kaut kas notiek.

Arī mēs, Saeima, daudz ko varam pārmest paši sev. Godīgi sakot, es nemaz neesmu apmierināts ar Eiropas lietu komisijas darbību, bet tas nav saistīts, teiksim, ar komisijas jaunās vadības politisko piederību. Protams, 7.Saeimā zināmā mērā bija vieglāk strādāt, jo mēs visu laiku apspriedām valdības pozīciju sarunās, un mums bija, ar ko nodarboties. Taču šobrīd Eiropas lietu komisijas sēdes diemžēl bieži vien pārvēršas par tādu kā politinformāciju, kur deputāti it kā mācās, it kā kaut ko uzzina, bet es domāju, ka mums būtu jādara daudz vairāk šajā ziņā.

Jautājumā par novērotājiem. Jā, es domāju, ka Dobeļa kunga tāda naiva vēlme - piespiest visus novērotājus nodarboties ar propagandu un, vēlams, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmas ietvaros - diez vai ir vērā ņemama, taču Dobeļa kungs izteica vienu ļoti nopietnu domu, ko es šajā gadījumā gribētu atbalstīt. Patiešām ir jādomā, kā mēs varam dalīties zināšanās ar tiem saviem kolēģiem, kas paliek šeit, mājās.

Mēs, novērotāji, darām, ko varam, tur, Eiropas Parlamentā, - viens aktīvāk, cits mazāk aktīvi, bet tomēr mēs kaut ko uzzinām, taču ne jau priekš sevis mēs to uzzinām. Tas būtu jāzina visiem deputātiem, tāpēc šīs jaunās zināšanas, jaunā pieredze būtu jānodod tālāk. Es domāju, ka noteikti vajadzētu izdomāt kādu procedūru, kā novērotāji varētu regulāri atskaitīties, un līdz ar to mēs izmantotu visas šīs iespējas, kas mums ir sniegtas līdz ar šā novērotāja statusa ieviešanu.

Konvents. Jā, te tika paustas zināmas kritiskas piezīmes attiecībā uz Konventa darbību. Tam var piekrist. Taču es domāju, ka tagad mēs visi redzam, ka tika pieļauta nopietna kļūda, ka kreisās opozīcijas pārstāvji netika iekļauti Latvijas delegācijas sastāvā. Līdz ar to mēs zaudējām jebkādas iespējas ietekmēt otras lielākās grupas - sociālistu grupas - pozīciju. Tagad, strādādams par novērotāju sociālistu grupā, es redzu, ka daudzos jautājumos sociālistu grupas pozīcijas diemžēl nesakrīt ar Latvijas interesēm, bet tagad jau ir par vēlu kaut ko mainīt.

Un vispār man jāsaka, ka mēs, šķiet, pietiekami nenovērtējam to, cik būtiski mainīsies attiecības starp pozīciju un opozīciju pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, cik daudz kopīgu interešu mums parādīsies pēc tam un cik maznozīmīgi izskatīsies daži jautājumi, kuri šobrīd mums ir.

Ņemsim kaut vai naturalizācijas jautājumu. No pilsoņu skaita taču būs atkarīga Latvijas ietekme Eiropas Savienībā, deputātu skaits Eiropas Parlamentā un tā tālāk, tā ka, es domāju, valsts būs daudz vairāk ieinteresēta veicināt naturalizāciju, nekā tas ir bijis līdz šim.

Un kādas tad ir mūsu galvenās problēmas? Mēs ļoti maz runājam par to, ka Eiropas Savienība uzliks ne tikai jaunas saistības, bet tā dos arī jaunas iespējas ne tikai naudā... jā, bet naudā pirmām kārtām. Tie ir fondi! Un šeit es redzu divas ļoti nopietnas problēmas.

Pirmā problēma. Šobrīd jau tika minēts, ka mēs neizmantojam tās iespējas, kas mums jau šobrīd ir. Mēs saņemam daudz mazāk naudas, nekā varētu dabūt no Eiropas fondiem. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka neprotam, tā vienkārši runājot, rakstīt pieteikumus. Es domāju, ka tam būtu jākļūst par pirmo valdības prioritāti, lai gan valdības ierēdņi, gan uzņēmēji apgūtu šo prasmi rakstīt pieteikumus, kuri var tikt apmierināti.

Otrais jautājums - līdzfinansējums. No daudz lielākas naudas mēs faktiski atsākamies tāpēc, ka nevaram budžetā atrast līdzfinansējumu, un lielā mērā tas ir saistīts ar parādību, ka nauda ir jātērē, lai izpildītu populistiskos solījumus, ko “Jaunais laiks” tika devis pirms vēlēšanām. Tā ir realitāte!

Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums pirmām kārtām ir jātiek vaļā no ilūzijām, ka Eiropas Savienībā iestāsies tikai daļa no Latvijas. Ja mēs tur iestāsimies - un es esmu absolūti pārliecināts, ka tā tas arī būs un ka vairākums referendumā nobalsos “par” iestāšanos -, tad mēs tur iestāsimies visi kopā - arī opozīcija, arī nepilsoņi. Un jau tagad ir jādomā par to, kā mēs kopā dzīvosim tālāk. Un galvenokārt ir jādomā nevis par jaunām problēmām, bet gan par jaunām iespējām. Ir jāgatavojas tam, lai mēs būtu spējīgi izmantot šīs jaunās iespējas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie valdības locekļi! Kolēģi deputāti! Latvijas cilvēki! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas vārdā es došu novērtējumu valdības ziņojuma politiskās sadaļas saturam. Un tad kaut kas būs garam.

Manuprāt, šīs sadaļas saturu kopumā varētu nosaukt par realitātes laķēšanu. Mūsu it kā jau Eiropas valstī vēl līdz šim brīdim nav atrisināta neviena no būtiskām desmit gadus vecām postpadomju politiskām problēmām, bet dažas no tām laika periodā no 5.Saeimas līdz 8.Saeimai ir vēl padziļinājušās.

Vai mēs dzīvojam pilnīgi demokrātiskā valstī, kurā vairāk nekā pusmiljonam cilvēku nav pilsonības? Pie tam tie lielākoties ir cilvēki, kuri ir dzimuši Latvijā un ir piedalījušies Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanās, kura, starp citu, deklarēja Latvijas neatkarību. Toreiz - 1990.gadā - viņu balsis bija vajadzīgas, bet tagad viņi ir izvietoti garā rindā, gaidot uz naturalizāciju.

Starp citu, vai mūsu valdībai ir loģisks izskaidrojums tam, kāpēc ir tā: jo tuvāk Eiropai, jo seklāks kļūst to cilvēku strautiņš, kuri vēlas saņemt Latvijas pilsonību? Ziņojumā šīs problēmas pastāvēšana ir atzīta, bet tiek atstāta bez komentāra. Vai mēs varam uzskatīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku valsti, ja tajā 10 000 nepilsoņu tiek diskriminēti tiesībās saņemt pilsonību, piedalīties vēlēšanās un ieņemt valsts amatus tikai tādēļ, ka viņi ir bijuši “nepareizas” partijas biedri pēc noteiktā datuma? Daudzi no šeit klātesošajiem kungiem - valdošo partiju pārstāvjiem ir bijuši Komunistiskās partijas biedri, bet tagad viņi atbalsta “raganu medības”. Nav arī izprotams, kāpēc vēl līdz pat šai dienai trīs neslavenu burtu salikums “VDK” ievieš tādas bailes, ka cilvēki, kuriem ir bijusi kaut kāda, pat niecīga, piederība pie šīs organizācijas, tiek svītroti no Latvijas politiskās dzīves. Tiesa, tas netraucē viņiem būt, piemēram, par miljonāriem un nozīmīgi ietekmēt politiķus un veselas valdošās partijas.

Vai mēs varam atzīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku, apzināti radīdami apstākļus mazākumtautību skolas degradēšanai? Tā saucamais Šadurska kompromiss, nosakot valodas proporciju mazākumtautību skolās no 60 uz 40, mums atgādina melno humoru: “Nebaidies, brāli, mēs tev rīkli tikai drusciņ pārgriezīsim!” Izglītības reformas autori ir piemirsuši veco gudrību, ka ar spēku nevar piespiest mīlēt. Mūsu gadījumā nav iespējams ar spēku, pazemojot minoritāšu valodu un kultūru, piespiest nepilsoņus mīlēt valsts valodu un latviešu kultūru. Un jebkuram pieklājīgam un demokrātiskam cilvēkam Eiropā nav saprotama un nav pieņemama mūsu valsts Ministru prezidenta rīcība, kurš miermīlīgu mītiņu par tiesībām izvēlēties izglītības valodu, tā organizētājus nosauca par pretvalstiskiem spēkiem.

Iestāšanās Eiropas Savienībā politiskos kritērijus nevar atzīt par izpildītiem. Kāpēc mūsu valstī pastāv masveida bezpavalstniecības problēma? Kāpēc dažiem valsts iedzīvotājiem joprojām nav politisko tiesību šo cilvēku politiskās pārliecības vai iepriekšējās nodarbošanās dēļ? Latvijas Republiku diez vai ir iespējams atzīt par pilnvērtīgu demokrātisku valsti, kamēr mazākumtautībām nav garantētas šīs tiesības saglabāt savu identitāti.

Ekonomiskās noziedzības un korupcijas apkarošanas jomā, kā arī valsts pārvaldes institūciju kapacitātes jomā mūsu valsts ieņem pozīciju, kura ir zemāka par vidējo citu kandidātvalstu vidū, taču nevienā kandidātvalstī nav sastopamas tik samilzušas problēmas etnopolitikā.

Es labi zinu, kādu pretargumentu tagad varu saņemt. Tas ir atgādinājums par 1940.gada dramatiskajiem notikumiem, bet mēs taču tagad dzīvojam Eiropā 2003.gadā, un situācijas uzlabošanos, sabiedrības izlīgumu var panākt tikai ar labu gribu abu kopienu abpusējas uzticības ceļā.

Latvijas neatkarība pirms desmit gadiem, kā arī Latvijas gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā ir arī Latvijas krievu kopienas līdzdalības rezultāts. Tad arī dividendes no šā mūsu kopējā panākuma būtu jāsadala taisnīgi un krievu kopiena jāiekļauj šajā procesā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece.

I.Birzniece (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Godātie deputāti! Tieslietu ministrija ir atbildīga par tieslietu sistēmas nostiprināšanu. Tas mums ir svarīgs noteikums neatkarīgai un demokrātiskai Latvijai neatkarīgi no tā, vai mēs iestājamies Eiropas Savienībā vai paliekam ārpus tās.

Atcerēsimies Latvijas Tautas frontes lozungu: “Par tiesisku valsti!” Cik gadu tas jau ir bijis mūsu atmiņā? Taču stāvoklis un izmaiņas tieslietās nav viegli izmērāmas ar skaitļiem. Uzlabojumus mēs nevaram sagaidīt vai sajust, vai redzēt vienā dienā, vienā mēnesī. Varbūt tikai viena gada laikā mēs varam kaut ko novērot, ka ir noticis progress. Taču kopš pēdējā Eiropas kopziņojuma pagājušā gada beigās daudzas lietas tieslietu jomā ir uzlabotas, lai gan mums ir vēl daudz darba priekšā.

Es jums neminēšu garu sarakstu, bet tomēr gribu nosaukt dažas nozīmīgākās lietas šodien un pateikt, kā mums vajadzētu tālāk rīkoties.

Tiesu administrācijas koncepcija ir pārskatīta un tagad ir iekļauta valdības darba procesos, lai tā tiktu īstenota jaunos likumprojektos. Jums jau šodien ir nodoti izskatīšanai likumprojekti par tiesu varu, par prokuratūru, par Satversmes tiesu, par atalgojuma sistēmas uzlabojumiem. Jaunais Kriminālprocesa likums šajā nedēļā no valdības tika nosūtīts uz Saeimu. Tas prasīs ļoti lielu darbu no Saeimas komisijām un no deputātiem. Arī probāciju dienesta, administratīvās tiesas un administratīvo procesu likums ir izveidots, lai strādātu pie tiem šajā gadā.

Es vairāk gribētu pievērst uzmanību, man liekas, tēmai, ko jau vairāki runātāji šodien šeit minēja. Ir svarīgi, kādā veidā Latvija līdzdarbosies Eiropas Savienībā kā pilntiesīga dalībvalsts. Tas nav darbs tikai Ārlietu ministrijai, jo Eiropas Savienības lietas vairs nebūs tikai ārlietas. Tās būs Latvijas lietas! Bet tas nav tikai valdībai domāts darbs. Visām ministrijām kopā ir jāveido Latvijas pozīcija.

Vēl vairāk es gribētu aicināt, lai jūs saprastu, ka tas nozīmē lielu darbu arī no Saeimas un no sabiedrības puses, lai mēs aktīvi sekotu līdzi Eiropas Savienības topošajām politikām un topošajai likumdošanai, lai iesaistītos aktīvā informatīvā dialogā ar valdību par Latvijas pozīciju šajos jautājumos.

Ir vajadzīga aktīva līdzdalība no Saeimas deputātu un no sabiedrības puses, runājot par Eiropas Savienības Konventa darbu. Visā laikā, kad notiks starpvaldību konference par topošo Eiropas Savienības konstitucionālā līguma projektu, mums vajag izteikties par to, kādā Eiropas Savienībā mēs vēlamies līdzdarboties kā dalībvalsts.

Es gribētu jums novēlēt, lai Saeima, sākot ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, arī ar Saeimas nozaru komisijām, frakcijām un deputātiem, un visa pilsoniskā sabiedrība gan kā indivīdi, gan kā nevalstiskās organizācijas, turpinātu vēl aktīvāk sekot līdzi Eiropas Savienības lietām un aktīvi piedalītos Latvijas nacionālās pozīcijas izveidošanā Eiropas Savienības jautājumos. Tas nav tikai valdības uzdevums! Mums visiem kopā ir jādefinē, kāda ir Latvijas pozīcija katrā atsevišķajā jautājumā.

Un arī Saeimai kā likumdevējai ir liela ietekme, kurā laikā un kādā kvalitātē tiek pieņemti vajadzīgie likumu grozījumi un paši likumi, kas ir ietverti mūsu darāmo darbu sarakstā. Šis darbs prasa intensīvu un labu sadarbību starp Saeimas deputātiem, komisijām, frakcijām un valdību.

Mūsu kā Eiropas Savienības dalībvalsts nākotne tiks izlemta 20.septembrī, kad pilsoņi ies balsot tautas nobalsošanā, bet pēc tam no mūsu, no katra aktīvas līdzdalības būs atkarīgs tas, cik labā līmenī, cik aktīvi mēs definēsim Latvijas intereses un tās aizstāvēsim. Mēs nevaram gaidīt, ka kāds cits to darīs mūsu vietā un kāds cits domās un gādās par mums.

Tā es atbildu uz to, ko daži deputāti šodien no šīs tribīnes ir teikuši.

Atbilde Kiršteina kungam. Ir jau Eiropas integrācijas biroja mājaslapā iztulkots iepriekšējā Eiropas Savienības Konventa izstrādātā konstitūcijas līguma projekts latviešu valodā. Tikai šajā pirmdienā iznāca 150 lappaspuses un otrdienā 170 lapaspuses no jaunā projekta. Man ir pārliecība, kas tas arī tiks nodots tulkošanai Tulkošanas un terminoloģijas centram un ka arī tas būs iztulkots latviešu valodā un būs arī pieejams Eiropas integrācijas biroja mājaslapā.

Kiršteina kungs arī kritizēja, ka ziņojums ir nepieņemams, jo tas nav izvērsts. Kiršteina kungs, man liekas, ja mani atmiņa neviļ, ka Saeimas Eiropas lietu komisija jau izskatīja valdības pieņemto garo valdības rīcības plānu, kurā ir 50-70 lappuses. Tur ir sīki izklāstīts, kādi katrai ministrijai ir vēl darāmie darbi.

Es gribētu atbildēt arī Jurkāna kungam, ka, man liekas, vadoties vēl pēc Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa, Saeimai ir vēl visas iespējas pieprasīt no valdības dokumentus par darāmajiem darbiem - gan monitoringa ziņojumu, gan topošo ziņojumu, kas būs uz 18.jūniju… Būs Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas komitejas sēde šeit, Rīgā, kas pārskatīs darīto un vēl neizdarīto Latvijas un Eiropas Savienības integrācijas jautājumā.

Un vēršos arī pie jums, Cileviča kungs! Nevajag maldināt cilvēkus! Tas nav pilsoņu skaits, pēc kura vadoties definē, cik daudz deputātu… Mums tur par pamatu ir iedzīvotāju skaits…

Es novēlu visiem intensīvu darbu - tagad, vasarā, iesaistīties dialogā ar pilsoņiem par referendumu un aktīvā parlamenta sadarbībā ar valdību pēc tam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Rihards Pīks.

 

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie ministri, deputāti, kolēģi un klausītāji!

Es arī gribēju runāt par Konventu, bet šeit jau kolēģe deputāte Liepiņa un arī ārlietu ministre Kalnietes kundze diezgan daudz runāja par Konventu, un tādēļ es jūsu uzmanību ar to neaizkavēšu, bet runāšu par dokumentu, par kuru mums šodien būtu beidzot jārunā pēc būtības, jo diezgan daudz tika runāts par blakuslietām.

Vispirms es gribētu cienījamajai priekšsēdētājai aizrādīt uz vienu kļūdu viņas runā. Viņa teica, ka nenotiekot politisko partiju sadarbība Eiropas līmenī. Nav taisnība! Es trīs gadus esmu Eiropas Tautas partijas politiskā biroja un padomes loceklis. Tautas partija ļoti nopietni sadarbojas. Es zinu, ka arī “Latvijas ceļš” sadarbojās. Un tagad Konventa ietvaros un parlamenta ietvaros arī ir cilvēki, kas uzsāk sadarbību. Protams, Eiropā tieši politiskās grupas ir tā vide, kurā var atrast sev līdzbiedrus, līdzdomātājus un kurā var pakāpeniski izskaidrot savas idejas un panākt pozitīvu rezultātu. Es negribu šeit aizkavēt jūsu uzmanību, bet jāteic, ka arī gatavojamajā dokumentā Eiropas Savienības sarunām ar Krievijas Federāciju, kas notiks rīt un parīt Pēterburgā, tika iestrādātas dažas mūsu idejas, daži mūsu jautājumi. Tas tika panākts ar Eiropas Tautas partijas frakcijas starpniecību.

Un tagad par šodienas dokumentu. Jāsaka atklāti, ka godājamā Ministru prezidenta un atbildīgo ministru uzstāšanās man atgādināja tādu caurdurtu balonu, kurš sašļucis lēni laižas uz zemi. Nu dod, Dievs, tam balonam nolaisties uz zemes un nesasisties! Kādēļ es tā saku? Tāpēc, ka konkrēti darbi, kas jādara, konkrēta rīcība tur tik tiešām nebija pieminēta. Un cienījamais Kastēna kungs sacīja, ka, lūk, Eiropas Komisija būšot tas stingrais sargs, kas izsekošot, lai tiktu iestrādāti budžetā nākamgad nepieciešamie līdzekļi. Eiropas Komisija nebūs tas stingrais sargs! Diemžēl šajā parlamentā vairākums bieži vien kā paklausīgas avis seko. Vieni seko, varbūt pat neapzinādamies, ko dara, bet citi - baidoties, ka viņus neizmet no koalīcijas. Un tādēļ ne Eiropas Komisija, ne parlaments nevarēs būtiski iespaidot to, ko valdība nebūs izdarījusi, vai to, kas, kā parlaments uzskatīs, nav pietiekami labi izdarīts.

Un šinī gadījumā es gribu brīdināt no ārkārtīgi bīstamas lietas. Nākamgad pēc 1.maija mēs varam nonākt pie rūgtas patiesības, jo pašvaldības šogad tiek noplicinātas. Ar skaļu bravūru tika paziņots, ka pašvaldībām netiek doti līdzekļi, lai tās turpinātu projektus, jo, lūk, šie projekti ir kaut kā nepareizi uzsākti. Pašvaldības vai nu iesaldē šos projektus, kuriem vispār nav līdzekļu, vai sakoncentrē savus līdzekļus, lai pabeigtu šos projektus. Rezultāts būs tas, ka nākamgad naudas nebūs. Ja valdība neparedzēs šo naudu, tādā gadījumā arī šīs skaistās summas mēs nevarēsim izmantot. Jo, lai apgūtu šo Eiropas Savienības naudu, ir jāievēro faktiski divi principi.

Pirmais. Ir jābūt vadlīnijām jeb noteiktām prioritātēm. (Arī tas netika šeit deklarēts. Tika runāts, ka par to būs jādomā.) Tas ir nosacījums nr.1, lai varētu saņemt līdzekļus projektiem.

Otrs nosacījums - līdzfinansējums (vai nu valsts, vai pašvaldības, vai privātais). Šajā ziņojumā nebija neviena vārda par šīm svarīgajām lietām.

Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums nav uzskatāms par akceptējamu, un es ierosinu (šeit ir jau attiecīgs deputātu iesniegums) uzdot valdībai pārstrādāt šo ziņojumu. Un, ja viņa nav spējīga šo konkrēto darbu darīt, tad tai jau laikus būtu jāpadomā par atkāpšanos. (Starpsauciens: “Kam tad mēs uzticēsim?!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Debates slēdzu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu parakstītu lēmuma projektu “Par valdības ziņojuma atzīšanu par nepilnīgu un pārstrādājamu”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 170.panta ceturto daļu Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts var runāt “pret”.

Deputāts Aigars Kalvītis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Mēs esam pavadījuši pusi dienas, debatējot par valdības iesniegto ziņojumu. Klausoties visas šīs debates un uzstāšanās, rodas iespaids, ka mēs runājām nevis par pašu ziņojumu un par to, kas tanī ir atspoguļots, bet tikai par cēlajām idejām un lielo vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Mēs dzirdējām Ministru prezidenta uzrunu, kas nebija veltīta valdības ziņojumam; tā bija veltīta tam, cik labi būs, iestājoties Eiropas Savienībā, un kādas labas lietas mūs tur sagaida.

Taču no šā ziņojuma gan Latvijas sabiedrība, gan droši vien arī Saeimas deputāti sagaida arī problemātisko jautājumu atspoguļošanu. Kādas tad problēmas mūs sagaida, iestājoties Eiropas Savienībā? Kā mēs spēsim apsaimniekot Eiropas Savienības piešķirtos naudas līdzekļus? Vai mums ir pietiekama kapacitāte? Vai mums ir līdzfinansējums? Cik liels tas ir? Kādi riski mūs sagaida šīs naudas apgūšanas procesā? Par to ne ziņojumā, ne valdības pārstāvju runās mēs neko nedzirdējām. Kā Latvija aizstāvēs savas nacionālās intereses jaunajā Eiropā? Kāda izskatīsies jaunā Eiropa? Kādi ir Eiropas attīstības modeļi, un kā mēs rīkosimies katrā konkrētā situācijā? Ziņojumā nav par to ne vārda!

Ja mēs gribam pieņemt šo dokumentu un ja valdībai svarīgi, lai Saeima šādu ziņojumu akceptētu jeb pieņemtu, tad, es domāju, tas ir ievērojami jāuzlabo. Galu galā jābeidz runāt tikai par sapņiem, par nākotnes vīzijām un jāspēj dzīvot reāli uz zemes un stāvēt ar kājām uz zemes!

Latvijas sabiedrība gaida no mums, ka mēs neapiesim šīs problēmas, kas mūs nākotnē sagaida. Visiem ir apnikusi šī pašslavināšanās, labu vārdu teikšana un skaistas nākotnes prognozēšana.

Es aicinu Saeimu noraidīt šo ziņojumu un nodot to valdībai, lai tā to pārstrādātu. Par daudzām šīm tēmām, kuras es minēju un par kurām runāja arī atsevišķi deputāti debatēs, es gribētu rast skaidrību, gribētu vismaz saprast, vai valdībai ir priekšstats par to, kas viņu sagaida nākotnē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par to, vai Prezidijs ziņos par saņemto lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Prezidijs ziņos par saņemto lēmuma projektu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Slaktera, Kalvīša, Bērziņa, Muižnieces, Segliņa, Estas, Rugātes, Dalbiņa, Ārgaļa, Kiršteina, Ābiķa, Pietkeviča un Lagzdiņa iesniegumu - iekļaut šā gada 29.maija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu, ar kuru valdības “Ziņojumu par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos” atzīt par nepilnīgu un uzdot valdībai pārstrādāt ziņojumu un atkārtoti iesniegt Saeimā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šāds lēmuma projekts tiktu iekļauts darba kārtībā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir iebildumi!”)

Ja Dobeļa kungam un vēl arī citiem deputātiem ir iebildumi, tad ir jābalso par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā. Pašreiz ir iespēja vienam deputātam runāt “par” un vienam “pret”. Šādi runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu deputātus balsot par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, neviens neatturas. Patstāvīgais priekšlikums nav iekļauts arī Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

Vai ir kāds deputātu priekšlikums par šā lēmuma projekta nodošanu Saeimas komisijai? Ir deputātu priekšlikums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu - nodot lēmuma projektu Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51. Priekšlikums ir noraidīts. Paldies. (Starpsauciens: “Ko tad mēs darījām pusi dienas?”)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Gaļinas Kaņējevas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu ar lūgumu Gaļinu Kaņējevu apstiprināt par Valsts kontroles padomes locekli.

Juridiskā komisija, izskatījusi minēto jautājumu un personīgi uzklausījusi uzaicināto personu, atbalstīja Valsts kontroliera Černaja lūgumu - apstiprināt Gaļinu Kaņējevu par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 39, atturas - 7. Ir vēlreiz jāpārbalso par šo lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Gaļinas Kaņējevas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 42, atturas - 8. Gaļina Kaņējeva nav apstiprināta par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas deputāti, lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam Guntaram Krastam.

G.Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas deputāti! Kā norunājām pagājušajā nedēļā, šodien pulksten 12.30 Sarkanajā zālē notiks abu komisiju kopīgā sēde.

Sēdes vadītāja. Sekos reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam. Lūdzu!

A.Bartaševics (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Aigars Kalvītis, Jānis Lagzdiņš, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Krišjānis Peters, Rihards Pīks un Jānis Reirs.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts “Par Zaigas Eglītes apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu ar lūgumu - apstiprināt Zaigu Eglīti par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija savā sēdē uzklausījusi Zaigu Eglīti, nolēma atbalstīt Valsts kontroliera priekšlikumu un apstiprināt Zaigu Eglīti par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 20, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Inas Balcevičas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroliera Raita Černaja iesniegumu par Inas Balcevičas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija, izskatījusi savā sēdē šo jautājumu un uzklausījusi Inu Balceviču, nolēma atbalstīt Valsts kontroliera lūgumu un rekomendēt Saeimai apstiprināt Inu Balceviču par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Gunta Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto un Ministru kabineta sēdē akceptēto Saeimas lēmuma projektu par Gunta Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata.

Juridiskā komisija savā sēdē šo priekšlikumu izskatīja. Sēdē izskatāmajiem dokumentiem nebija pievienots Gunta Rutka parakstītais iesniegums. Kā jūs redzat, šodien Saeimas sēdē dokumentiem ir pievienots arī šis iesniegums. Aizklāti balsojot, nebija iebildumu pret to, lai Gunti Rutku pēc viņa paša vēlēšanās atbrīvotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata.

Juridiskā komisija šo lēmumu atbalstīja un lūdz arī Saeimu šodien to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Guntis Rutkis ir atbrīvots no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu deputāta Jāņa Lagzdiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu, ko mēs saņēmām no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes, kur ir ziņots, ka noticis neliels negadījums Liepājas pilsētā un ka deputāts Lagzdiņa kungs ir nedaudz apskādējis vienu autiņu. Viņš pats ir piekritis savai sodīšanai, un Mandātu un iesniegumu komisija arī atbalstīja šo viņa vēlēšanos. Tā ka lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības 17.jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt Saeimas šā gada 29.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tās 5.sadaļā likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā kā darba kārtības 17.punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Un ir vēl viens Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Tātad kā darba kārtības 17.punktu izskatīsim likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kura pamatbūtība ir tāda, ka no kvalifikācijas prasībām. Tiek svītrots termins “juridiskā izglītība”, saglabājoties visām pārējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka kvalificējošajām prasībām. Tiek paredzēts, ka ir pietiekami, ja šim cilvēkam ir augstākā izglītība un ir uzkrāta atbilstoša pieredze. Tātad netiek pasludināta par obligātu prasība pēc juridiskās izglītības.

Ņemot vērā to, ka šis grozījums neliedz iespēju arī juristiem pieteikties šajā amatā un tātad juristi netiek svītroti no iespējas piedalīties konkursā - un tas tikai paredz paplašināt šo personu loku -, Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un atzina to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms deputātiem ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta... Nē, Muižnieces kundze, jūs nerunājāt par steidzamību! Protams, jā...

Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 41, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Pirmā debatēs runāt ir pieteikusies deputāte Vineta Muižniece. Lūdzu!

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šodien mums piedāvā grozīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, likumu, kurš ir pieņemts pavisam nesen un darbojas nepilnu gadu. Tas ir likums, kas ļāvis izveidot šo biroju, ļāvis uzsākt tā darbu, un šā darba rezultāti ir redzami pilnīgi skaidri un ir sabiedrībai zināmi. Birojā ir skatītas vairākas lietas par augstām valsts amatpersonām, un, mūsuprāt, būtu pilnīgi nepieļaujami pārsteidzīgi un ar ārkārtīgi savdabīgu motīvu, lai kārtējo reizi mainītu prasības, kādas tiek izvirzītas biroja vadībai, grozīt likumu, kas darbojas un ļauj birojam strādāt un cīnīties ar korupciju.

Aizbildināšanās ar to, ka šādā veidā varētu tikt paplašināts šā amata kandidātu loks, tātad ka uz to var kandidēt ne tikai juristi, bet arī jebkuras citas profesijas pārstāvji - tirdzniecības darbinieki, ekonomisti... Iespējams, ka tie ir īstie korupcijas apkarotāji. Varētu tam noticēt, ja šāda situācija būtu pirmo reizi, taču mēs labi atceramies, ka vēl pavisam nesen ar šādu pašu motīvu tika grozīts cits likums - Satversmes aizsardzības biroja likums, un toreiz debatēs no tribīnes šeit skanēja skaisti vārdi: “Mēs tikai paplašināsim loku, un daudzi pieteiksies!”

Diemžēl patiesība izrādījās pavisam cita. Izrādījās, ka šajā iepriekšējā gadījumā tika veidota jauna prakse - likums tiek grozīts, lai prasības piemērotu ļoti konkrētam cilvēkam, tātad nevis lai paplašinātu amata pretendentu loku, bet pieskaņotu likumu jau zināmam kandidātam, kuram nebija juridiskās izglītības un kuram nebija attiecīgās darba pieredzes. Un varbūt bija arī labi, ka tajā brīdī jūs nezinājāt, ka viņam nav arī Latvijas pilsonības. Tad arī šo prasību varētu ātri vien ar balsu vairākumu slēgt ārā no likuma.

Kolēģi! Ir jāatzīst, ka tā ir liela liekuļošana, ka jūs arī šobrīd mūs aicināt kaut ko mainīt it kā laba mērķa vārdā, lai patiesībā varētu piemērot šim darbam savus acīmredzot jau kādus zināmus cilvēkus, kuriem nav juridiskās izglītības. Ļoti vienkārši!

Vai tiešām jūs uzskatāt, ka Latvijā nav spējīgu un labu juristu, kuru zināšanas ļoti labi šeit noderētu, gan tad, kad jāveic operatīvās darbības, gan tad, kad jāveic izziņa, kas ir jādara Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan tad, kad jāpieņem administratīvie akti, gan arī tad, kad ir jālemj, vai ir precīzi ievērotas likuma prasības? Un vadītāja kvalifikācijai un izglītībai šeit ir milzu nozīme, jo tad, kad cīnās ar korupciju, katrs pierādījums ir rūpīgi izvērtējams un rūpīgi nostiprināms, lai tas būtu tālāk izmantojams, kad šie cilvēki tiek saukti pie atbildības.

Es neticu, ka mūsu valstī nav tādu juristu, kas varētu šo darbu veikt, kam ir neaptraipīta reputācija un kas būtu gatavi to uzņemties. Iespējams, ka tādu juristu nav “Jaunā laika” pārstāvju vidū, iespējams, ka personiskā pieredze jums tā liek domāt, bet tam es gan nevaru piekrist. Un tieši tāpēc, ņemot vērā iepriekšējo praksi, kad likums tika grozīts, maldinot Saeimu, un tika runāts par plašu pretendentu loku, bet patiesībā jau par izvēlētu kandidātu, nemainīsim šo likumu, neatbalstīsim to tūdaļ konceptuāli, bet ļausim birojam strādāt! Ļausim sarīkot jaunu konkursu vai veidot citādu atlases kārtību, nekā tas notiek atbilstoši pašreizējām likuma prasībām, lai spēles noteikumi netiktu mainīti tad, kad ir skaidrs, ka ir atbrīvojusies vai izbrīvēta vieta jūsu vēlamajam kandidātam! Domāju, ka ir jāparāda sava labā griba, jo šāda prakse, kas nekādi nav pieļaujama tiesiskā valstī, nav atbalstāma.

Aicinu jūs balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot “par”! Ir žēl, ir drūmi to konstatēt, bet man ir jāsaka, ka juristi, kas nāk no padomju skolas, no padomju augstskolas, ne vienmēr - esmu spiests to teikt - ļoti retos gadījumos ir pārorientējušies uz citu vērtību sistēmu - uz to, ar kādu mēs gribam tagad dzīvot, kurā ir jāaizstāv cilvēka individuālās tiesības, nevis kolektīva tiesības. Un kolektīvu savukārt pārstāvēja partija.

Tanī laikā un tanī skolā ir mācījusies lielākā daļa to juristu, par kuriem mēs šeit runājam, tāpēc šāda prasība - ierobežot nopietnus, ļoti svarīgus posteņus un saistīt tos ar juridisko izglītību, un man ir jāuzsver - ar padomju juridisko izglītību, - tas ir pagātnes laikmets.

Šeit ir nepieciešami citi kritēriji, un tie būs nepieciešami ne vien šinī likumā. Man nav skaidri zināms, vai jau ir izraudzīts kāds kandidāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Man tiešām tas nav zināms! Varbūt nav, bet varbūt arī ir, taču man tas nav zināms! Taču es gribētu atgādināt, ka, ievēlot amatpersonas dažos citos ļoti svarīgos valsts tiesību aizsardzības iestāžu posteņos, mums atkal nāksies šinī pašā virzienā mainīt likumu, lai paplašinātu amatu kandidātu loku. Tieši tāpēc mums patiesi trūkst tādu juristu, kuriem būtu bijusi drosme kaut kad agrāk, kad viņi mācījās, aizstāvēt cilvēka tiesības. Kurš jurists Padomju Savienībā aizstāvēja cilvēka tiesības? Kurš? Padomju Savienība ar saviem juristiem ir slavena saistībā ar cilvēka tiesību pārkāpumiem un izvarošanu. Šī sistēma ir nesavienojama ar demokrātiskas valsts tiesību sistēmu, un tāpēc ierobežot zināmu posteņu amata kandidātus ar nosacījumu, ka tiem ir jābūt šeit, vai varbūt kaut kur Maskavā izglītotiem juristiem, ir pilnīgi nepieņemams stāvoklis, un tāpēc ne vien tagad, bet arī varbūt nākotnē, spriežot par kādu citu tikpat vai vēl svarīgāku posteņu maiņu, vajadzēs mainīt likumus.

Tas ir nepieciešams, jo līdzšinējā tiesību aizsargāšanas sistēma Latvijā, ieskaitot prokuratūru, tiesu, policiju… visa šī sistēma ir kā tāds slims orgāns, kā slimas nieres, kas neatindē sabiedrību no kriminālās indes. Šī cīņa ar korupciju ir tik nesekmīga, cik nesekmīga vien var būt! Un tāpat arī cīņa ar daudzām citām liela apjoma likumpārkāpumu lietām.

Līdz ar to lieta ir skaidra. Mums šeit ir jāpanāk virzība uz jaunu laiku, kurā mums ir jāspēj apkarot jebkāda veida noziegumi, it īpaši lielie. Tāpēc es aicinu balsot “par” šo likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēc kolēģa Pauļa Kļaviņa runas varbūt arī nebija vajadzības vairs kāpt tribīnē, bet es esmu viens no tiem padomju laika juristiem, par kuriem šeit tika runāts. Un mana priekšrocība varbūt ir tā, ka es jurisprudenci esmu studējis 23 gadu laikā - tātad pietiekami ilgi, - un man turklāt ir ļoti daudz pazīstamu juristu Latvijā, kuri ir mani studiju biedri, tāpēc es zinu, pēc kādiem kritērijiem cilvēki tika uzņemti šīm studijām un pēc kādiem kritērijiem cilvēki tika novirzīti dažādos amatos, un līdz ar to mēs varētu arī nediskutēt un necensties vienam otru pārliecināt par visiem saprotamām lietām, jo mēs esam pieauguši cilvēki un esam dzīvojuši ne tikai padomju iekārtā, bet jau padsmit gadus arī neatkarīgā Latvijā. Un mēs droši vien esam saskārušies arī ar juristiem, ar tiesām, ar tiesībsargājošām iestādēm, un katram no mums ir savs priekšstats un sava pieredze, un sava pārliecība šajā sakarā.

Taču šīs runas, kas skan šodien no tribīnes, ir domātas klausītājiem. Viņu varbūt nav pārāk daudz, bet šie klausītāji, protams, nesaņems nekādu citu informāciju par lietas būtību kā vien šo dzirdēto vai pēc tam stenogrammās izlasīto. Un man ir zināma neizpratne vai pat žēl savu kolēģu, kuri neapdomā, ka šīs stenogrammas būs izlasāmas arī pēc desmit gadiem, un tad - pēc daudziem desmitiem gadu - katram būs jāizvērtē un jāpārvērtē, cik viņa teiktais ir bijis patiess, cik tajā ir bijis no sirds, aiz pārliecības, kas ir bijis valsts interesēs un valsts labā un cik daudz to ir diktējuši kādi citi iemesli - varbūt partijas disciplīna, varbūt citi apzināti mērķi.

Godājamie kolēģi, ja mēs gribam, lai arī mūsu klausītājiem, mūsu vēlētājiem būtu kāds priekšstats par to, ko mēs lemjam šodien, un ja mēs apzināmies, kā to vērtēs pēc desmit gadiem, tad, atkāpjoties no visas šīs lietas, es gribētu uzsvērt to, cik svarīgi un vērtīgi būtu, ja mūsu vēlētāji varētu izlasīt tās stenogrammas, kas atspoguļo to, par ko mēs pirms desmit gadiem šeit spriedām. Tādas iespējas diemžēl nav.

Tāpēc necentīsimies viens otru pārliecināt par absolūti saprotamām lietām, par tiem kritērijiem, kādiem ir jābūt šāda amata kandidātam, ja mēs, protams, gribam, lai šo problēmu atrisinātu pēc būtības, nevis lai atkal kārtējo reizi, kā tas ir bijis visus šos desmit gadus, dažādos atbildīgos amatos ar dažādiem paņēmieniem ieliktu savus “kabatas cilvēkus” - vienai vai otrai grupai paklausīgus cilvēkus.

Mums ir jādomā par valsti! Un tie, kuri ir nākuši no jauna šajā zālē strādāt, droši vien domā citādāk nekā varbūt pirms desmit vai pirms padsmit gadiem, kad šis kritērijs tiešām bija ļoti svarīgs - kad slimnīcas direktoram noteikti bija jābūt ārstam, bet kolhoza priekšsēdētājam noteikti bija jābūt traktoristam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Jāsaka, ka nebiju domājis nākt uzstāties, bet cienījamais Kļaviņa kungs mani pamudināja uz šo lietu. Un jāsaka tā, ka, ņemot vērā viņa ieteikumu un veidojot varbūt sistēmu pēc viņa prāta, mums šobrīd nāktos atlaist visu Latvijas pārvaldes sistēmu, jo tie cilvēki, kuri te ir un kuriem Dievs ir lēmis dzimt šinī valstī, nevis kā dažiem izbraukt ārpusē un studēt, ir nepilnvērtīgi, pēc jūsu uzskatiem, tāpēc viņi nevar pārvaldīt šo valsti, atrasties šinī valstī un pretendēt uz jebkādiem amatiem.

Ja jūs runājat par juristiem, kuri tika sagatavoti padomju laikā, tad padomājiet arī par pedagogiem, padomājiet arī par fiziķiem, kuri kala nopietnas, teiksim, militārās programmas… Tad arī tādus nevajadzētu pie amatiem laist. Tad ko mēs darīsim ar mūsu premjerministru?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pirms mēs slēdzām debates, runāt bija pieteicies Dzintars Ābiķis. Lūdzu! (Starpsaucieni: “Vai tev nav auksti! Nevajag žaketi? Tu taču nosalsi…”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kļaviņa kungs! No valdošās koalīcijas priekšlikuma konteksta izriet, ka padomju laika juristiem vērtību sistēma nav mainījusies, bet visiem citiem - ir. Manuprāt, tas nav tikai dīvaini, tā ir diagnoze.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Solvita Āboltiņa vēlas ko piebilst? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, es lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, neviens nav pret, atturas - 1.

Diemžēl mums nav kvoruma… Būs jāpārbalso vēlreiz.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Prezidijs ierosina desmit minūšu ilgu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas! Cienījamie deputāti, mums ir vēlreiz jābalso par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret un atturas - nav. Sakarā ar to, ka nav kvoruma un ir bijis pārtraukums, mēs sēdi slēdzam.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Prezidijs vēlas paziņot sekojošo: pēc 15 minūtēm Prezidijs satiekas, lai lemtu par ārkārtas sēdi, tāpēc deputātus lūdzu neizklīst, jo šodien mēs sēdi turpināsim kā ārkārtas sēdi. Paldies!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Jevgenija Stalidzāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Orientējošais ārkārtas sēdes sākums būs pulksten 14.45. Paldies!



SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde

2003.gada 29.maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Pārtikas aprites uzraudzības likums””

(795. un 795.a dok., reģ. nr.271)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””

(796. un 796.a dok., reģ. nr.272)

Priekšlikums

- dep. V.Muižniece (par)

Par likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā”

(798. un 798.a dok., reģ. nr.273)

Par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”

(802. un 802.a dok., reģ. nr.274)

Priekšlikums

- dep. J.Dalbiņš

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”

(805. un 805.a dok., reģ. nr.275)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību budžetiem””

(807. un 807.a dok., reģ. nr.276)

Par likumprojektu “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”

(810. un 810.a dok., reģ. nr.277)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””

(811. un 811.a dok., reģ. nr.278)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

(820. un 820.a dok., reģ. nr.279)

Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”

(821. un 821.a dok., reģ. nr.280)

Par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

(822. un 822.a dok., reģ. nr.281)

Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”

(853. dok., reģ. nr.285)

Ziņojums par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos

(809. dok., reģ. nr.153)

Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas uzruna

Ziņo

- Ministru prezidents E.Repše

Debates

- Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

- ārlietu ministre S.Kalniete

- finanšu ministrs V.Dombrovskis

- dep. G.Krasts

Paziņojumi

- dep. Dz.Ābiķis

- dep. S.Āboltiņa

- dep. I.Vaidere

- dep. B.Brigmane

- dep. J.Stalidzāne

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. I.Vaidere

- dep. O.Kastēns

- dep. A.Slakteris

- dep. J.Dobelis

- dep. A.Kiršteins

- dep. L.Liepiņa

- dep. J.Jurkāns

- dep. B.Cilevičs

- dep. N.Kabanovs

- Tieslietu ministrijas   parlamentārā sekretāre   I.Birzniece

- dep. R.Pīks

Par lēmuma projektu “Par valdības ziņojuma atzīšanu par nepilnīgu un pārstrādājamu” (Noraidīts)

(864. dok.)

Priekšlikums

- dep. A.Kalvītis (par)

Par darba kārtību

Priekšlikums

- dep. V.Muižniece

Lēmuma projekts “Par G.Kaņējevas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Noraidīts)

(817. dok., reģ. nr.155)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Paziņojumi

- dep. I.Vaidere

- dep. G.Krasts

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Lēmuma projekts “Par Z.Eglītes apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”

(818. dok., reģ. nr.156)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Lēmuma projekts “Par I.Balcevičas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”

(819. dok., reģ. nr.157)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Lēmuma projekts “Par G.Rutka atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”

(854. dok.)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Lagzdiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”

(814. dok., reģ. nr.154)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (1.lasījums) (Steidzams) (Izskatīšana pārtraukta)

(802. un 802.a dok., reģ. nr.274)

Ziņo

- dep. S.Āboltiņa

Debates

- dep. V.Muižniece

- dep. P.Kļaviņš

- dep. P.Simsons

- dep. J.Dalbiņš

- dep. Dz.Ābiķis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījums likumā "Pārtikas aprites uzraudzības likums"
Datums: 29.05.2003. 09:05:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.795 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"
Datums: 29.05.2003. 09:07:44 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.796 nodošanu komisijām

Grozījums Administratīvā procesa likumā (reģ. nr.273)
Datums: 29.05.2003. 09:08:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.798 nodošanu komisijām

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 29.05.2003. 09:11:36 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.802 nodošanu komisijām

Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai
Datums: 29.05.2003. 09:12:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.805 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"
Datums: 29.05.2003. 09:13:00 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.807 nodošanu komisijām

Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu
Datums: 29.05.2003. 09:13:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.810 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"
Datums: 29.05.2003. 09:14:26 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.811 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Datums: 29.05.2003. 09:15:04 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.820 nodošanu komisijām

Grozījumi Prokuratūras likumā
Datums: 29.05.2003. 09:15:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.821 nodošanu komisijām

Grozījumi Satversmes tiesas likumā
Datums: 29.05.2003. 09:16:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.822 nodošanu komisijām

Grozījumi Notariāta likumā
Datums: 29.05.2003. 09:16:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.853 nodošanu komisijām

Datums: 29.05.2003. 12:28:14 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par ziņojuma par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 29.05.2003. 12:29:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par valdības ziņojuma atzīšanu par nepilnīgu un pārstrādājamu"
Datums: 29.05.2003. 12:31:06 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.864 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Lagzdiņa saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 29.05.2003. 13:38:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 814

Datums: 29.05.2003. 13:40:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 29.05.2003. 13:42:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 steidzamību

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 29.05.2003. 14:00:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 29.05.2003. 14:00:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 29.05.2003. 14:15:30 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 pieņemšanu 1.lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem