Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas sestā sēde

2003.gada 20.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Sākam 20.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par Saeimas sēdes darba kārtības papildināšanu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt darba kārtību. Sakarā ar to, ka pieci deputāti - Brigmanis, Kariņš, Kastēns, Kļaviņš un Šķesters - atsauc savus parakstus sakarā ar likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodošanu komisijām, šis jautājums nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - 5. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodots Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Agešina, Stapaņenko un Golubova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jau atkal kārtējo reizi Latvijas Republikas Saeimā ir jūtama stindzinošā Klāras Cetkinas un Rozas Luksemburgas elpa. Sarkanā Eiropa dvašo tepat. Kaut kur tepat aizmugurē slapstās komunisma rēgi Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Šitie visi un šitās visas ir tie īstie 8.marta tradīciju garīgie tēvi un mātes. Vēlāk šīs “sarkano tulpju” sapulces pārņēma cienīgi pēcteči no Oktobra revolūcijas izkārtajiem šūpuļiem visā Krievijā, visādi trocki, buharini, kameņevi, zinovjevi, ļeņini, staļini un arī kaganoviči. Bet kāda ir latviešu tautas saistība ar 8.martu? Kura latviešu tautasdziesma par to stāsta? Ko mums nozīmē tā diena? Tikai nepatīkamu pieskārienu okupācijas laika tumsonīgajiem brīžiem. Un kas notiek šodien? Tas milzīgais rēgu pēcteču pūlis nevar un nevar nomierināties. Tikko kā tuvojas kāds vajadzīgais datums, priekšplānā izbīdās atbilstošs gara ražojums. Tā autoriem nav svarīga būtība, bet gan šķietamība. Reizēm to var saistīt ar Ziemassvētkiem, citreiz tam var piejaukt klāt kaut ko sievietisku. Galvenais ir tas, ka skan atbilstošā stīga.

Gadā ir 365 dienas, reizēm pat 366 dienas. Ir simtiem iespēju visa gada laikā izteikt jebkurai sievietei savu cieņu un apbrīnu, apjūsmot un apdziedāt mūsu daiļo dzimumu visādos veidos, sacerēt visjaukākās dzejas un dziesmas. Taču nē! Redziet, to darīt ir pārāk sarežģīti. Labāk pagrābt kādu sarkanās varas iedibinātu tā saucamo Starptautisko sieviešu dienu un tad tur visu sabāzt iekšā. Kopā ar sarkanajām tulpēm. Tātad citām gada dienām vienkārši kaut kā pietrūkst. Nu tad tomēr labāk sadalīsim visas savas fiziskās, garīgās un materiālās iespējas tā, lai būtu iespējams tās likt lietā par godu sievietei visu cauru gadu, un apsveiksim to sievieti, kurai tas patīk! Es nedomāju, ka katrai sievietei patīk kaut kāda pēc lēta šņabja smirdoša tēviņa, saproties, pienākšana ar kaut kādiem ziediem.

Un tas, kam tā tulpju stiepšana īpaši patīk, lai taču stiepj atspēries, nu kas jums to traucē? Bet es gan gribētu teikt skaidru “nē” šādai mākslīgi iepūstai sarkano sieviešu dienai. Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī laukā vēl sniegs, ir jau jūtama pavasara elpa, un šajā sakarā gribētos paust savu viedokli par jautājumiem, kuri man liekas svarīgi. Protams, tādu jautājumu nav mazums, bet šodien pakavēšos tikai pie viena no tiem - pie 8.marta.

Ir skaidrs, ka daudzi cilvēki dzīvo pārdomās ne jau par svētkiem vai par svinamām dienām, bet par to, kā nodrošināt savu eksistenci un kā sameklēt darbu. Un tomēr mēs uzskatām, ka visām Latvijas sievietēm ir nepieciešams uzdāvināt nelielu, bet jauku dāvanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā deputātu grupa ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mēs plānojam likumā izdarīt šādu grozījumu - papildināt 2.pantu pēc vārdiem “26.janvāris - Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena” ar vārdiem “8.marts - Starptautiskā sieviešu diena”.

Kādēļ šāds normatīvais akts ir vajadzīgs? Pašreiz 8.marts nav iekļauts Latvijas oficiālo svētku un atzīmējamo dienu sarakstā, bet reālajā dzīvē šī diena tiek plaši atzīmēta darba kolektīvos un ģimenēs. Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptaujas, iedzīvotāju vairākums vēlas atjaunot šo tradīciju un atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu, ko svin daudzās pasaules valstis, to skaitā arī mūsu kaimiņvalstīs.

Uz šo soli mūs iedvesmoja arī Ūdres kundzes intervijas presē un televīzijā. Mūsu rīcībā ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstule, kurā ir rakstīts līdzīgs lūgums. Citēšu: “Sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, un to, ka diemžēl sievietes nav pietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanas institūcijās, kā arī citās jomās, kas parāda sieviešu zināmu diskrimināciju valstī, uzskatām, ka ir nepieciešama atzīmējama diena, kad īpaši tiktu uzsvērta sieviešu nozīmīgā loma sabiedrībā.”

Tas nebūs nekāds bezatbildīgs aicinājums. Tie pagaidām nebūs valsts svētki, bet gan tikai atzīmējama diena, tātad, raugoties no ekonomiskā viedokļa, viss ir kārtībā. Ceru, ka visi īstie vīrieši, kuri ciena sievietes, balsos “par”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, tātad šā likumprojekta, nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 59, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Strādāsim ar 8.Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.358, kuru sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, iesniedzot izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.

1.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 2.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbalstīts priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 3.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 4.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 5.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Naglis. 6.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Naglis. Vairāk priekšlikumu uz otro lasījumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai!

A.Naglis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2003.gada 11.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”. Ā, jā! Man jāatvainojas deputātiem.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatīsim, lūdzu, likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (reģistrācijas numurs 99), kas iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā. Tie ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.564.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

S.Šķesters. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu.

S.Šķesters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, jo šī norma iekļauta 6.priekšlikumā - pamattēzē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

S.Šķesters. Paldies.

5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir tīri redakcionāla rakstura priekšlikums, kas apvieno 4. un 5.priekšlikuma normas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

S.Šķesters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lūgums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7.priekšlikumu.

S.Šķesters. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”.

Ārlietu komisijas vārdā komisijas vadītāja - Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šā likumprojekta otrajam lasījumam komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 3, atturas - 5. Likums “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jā, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Divarpus gadus pēc parakstīšanas nu ir pienācis tas vēsturiskais brīdis, kad mēs varam pieņemt otrajā - galīgajā lasījumā arī šo likumprojektu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus to atbalstīt, jo priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” ir pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par vides aizsardzību” un nolēma tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs ierosinām noteikt 28.februāri. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Pirms mēs nosakām termiņu, ir jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, tagad jūs varat runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību””. Komisija izskatīja visus priekšlikumus.

1.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 3.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 4.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts ar redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītāja. Pret 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 6.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 6. - deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu -deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts ar redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 8.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika atbalstīts daļēji un ir iekļauts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 11.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 13.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 14.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti slikti sagatavotais likumprojekts ir būtiski pārstrādāts komisijā. Mainījās gan likuma nosaukums, gan mērķi. No pirmdokumenta faktiski nesaglabājās ne rindkopa. Sakarā ar to grūti ir turēties Kārtības ruļļa ietvaros un runāt nevis par likumprojektu kopumā, bet par kādu atsevišķu priekšlikumu. Tomēr pamēģināšu.

Diemžēl pilnīgi saglabājās pirmdokumenta gars - necieņa pret Rīgas pašvaldību, kur strādājot ideoloģiskā ziņā šaubīgi cilvēki. Deputātu Agešina un Plinera priekšlikums ir, pēc mana uzskata, veiksmīgs mēģinājums novērst šo trūkumu, dot iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu paredzētās funkcijas bez valsts nepamatotas iejaukšanās un pirmām kārtām pašai izveidot Rīgas vēsturiskā centra komisiju. Pērn mēs Rīgas Domē divreiz izskatījām jautājumu par celtniecības ierobežošanu pilsētas centrā un jau pieņēmām visus nepieciešamos lēmumus, to skaitā arī lēmumu par dabas pamatnes saglabāšanu. Tā acīm redzami ir pilsētas centra pati svarīgākā sastāvdaļa, bet par to likumprojektā nav ne vārda. Līdz ar to likums zaudēja aktualitāti vēl pirms dzimšanas.

No otras puses, ir likumprojektā paredzētās struktūras - tā būs vai nu ar Rīgas Domes lēmumu izveidota komisija, kā deputātu Agešina un Plinera priekšlikumā, vai arī Ministru kabineta izveidota padome, kā komisijas priekšlikumā. Galvenais uzdevums tomēr ir stingri ierobežots. Galvenais uzdevums faktiski ir attiecīgo Rīgas Domes saistošo noteikumu izstrādāšanas procesa uzraudzība. Teiksim, Jaunpiebalgai attiecīgais “jumta” likums ļautu to darīt patstāvīgi, bet rīdzinieku neveiksmīgās izvēles dēļ galvaspilsētai mēs to neatļausim. Likumprojekta politiskais mērķis ir acīm redzams, tā ir sava veida atbilde uz Rīgas Domes, īpaši PCTVL frakcijas, visaugstāko reitingu, kāds ir kopš Rubika laikā.

Bez tam, ja runā tīri juridiski, likumprojekts ir pretrunā ar likumdošanas pamatprincipiem. Faktiski mēs šodien apspriežam likumu, kas, līdzīgi slavenajam gumijas izstrādājumam vai raķetēm “Peršing-2”, paredzēts vienreizējai izmantošanai. Kas notika agrāk? Vai Rīgas Dome pabeidza saistošo noteikumu izstrādāšanu? Vai mēs pieņemsim šo likumu kā vēl vienu instrumentu Rīgas Domes atlaišanai? Vai ideoloģiski pieņemamā Tautas partija nomainīs “ļaunprātīgo” “Līdztiesību” Rīgas domē valdošajā koalīcijā? Mēs to vēl nezinām. TSP biedru priekšlikums - ka visi viņu priekšlikumi ir pussolis, bet pussolis pareizajā virzienā.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, tomēr neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 14.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, 15.priekšlikums!

J.Strazdiņš. Piedodiet! 15.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ietverta 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 27.priekšlikums ir par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas attīstības fonda izveidošanu. Tas ļoti celtu Latvijas prestižu un atbilstu UNESCO prasībām, lai tiktu uzkrāti līdzekļi, arī dāvinājumi, restaurācijas un šā centra saglabāšanas darbiem. Komisijā bija balsojums, kura rezultāts bija 5 pret 5. Līdz ar to tas netika atbalstīts. Savā vārdā es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Tomēr ir iebildumi? Jābalso? Tad, lūdzu, balsosim par 27. - deputātu Strazdiņa, Tabūna, Kļaviņa, Ābiķa un Karpuškina 27.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, Strazdiņa kungs, skatīsim tālāk... 28. ... Ir vēl viens priekšlikums...

J.Strazdiņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 28.priekšlikumu iebildumu nav.

Ja visi priekšlikumi ir izskatīti, tad, lūdzu, balsosim. Vēl viens ir? Vēl divi?... Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš. Pagaidiet, vienu mirklīti! 30.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 29.priekšlikums.

J.Strazdiņš. 29.priekšlikums... Šeit ir kaut kāda kļūda...

Sēdes vadītāja. 29.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Tomēr atklājam debates. Debatēs ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts faktiski paredz jaunas Rīgas Domes izveidošanu attiecībā uz šiem jautājumiem. Bez jaunizveidotas padomes neviens celtniecības jautājums milzīgā Rīgas teritorijā, tajā skaitā Rīgas ostas teritorijā, netiks risināts. Diemžēl Rīgā jau ir redzami slikti piemēri - krastmala, Rātslaukums, kur ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju vai piekrišanu tiek būvēti objekti, kuri krasi maina Rīgas ainavu, un ne labākajā nozīmē.

Lai mazinātu šādu ietekmi, piedāvāju sašaurināt šīs padomes darbības jomu uz pusi un aicinu atbalstīt mūsu 29. un 30.priekšlikumu - tātad novilkt Rīgas vēsturiskā centra robežu pa Lāčplēša ielu. Turklāt tas atbilst vēsturiskajai patiesībai un iekļaujas jau izveidotās maģistrāles. Kā zināms, Lāčplēša iela izved uz Salu tiltu.

Tātad lūdzu atbalstīt mūsu 29. un 30.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot!”) Lūdzu, balsosim par 29. - deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 30. priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 30. - deputātu Agešina un Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 11, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš. 4.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona iesniegumu “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu, lūdzam izsludināt pārtraukumu Saeimas 20.februāra sēdē uz 30 minūtēm pirms darba kārtības 12. punkta likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” - izskatīšanas.

Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 10.10. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, atturas - 3. Tātad sēdē ir sācies pārtraukums līdz pulksten 10.10.

Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pulcēties komisijas telpās uz mūsu sanāksmi!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim sēdi! Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā jautājumu “Par 2003.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā”. Minētā likumprojektu pakete sastāv no šādiem likumprojektiem: “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Informējam, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija minētos likumprojektus izskatīja un atbalstīja šā gada 20.februāra sēdē.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 36, neviens neatturas. Darba kārtībā likumprojektu pakete ir iekļauta.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (dokumenta Nr.363). Par šo likumprojektu komisija ir saņēmusi 65 priekšlikumus. Priekšlikumus izskatīsim secīgi - to iesniegšanas kārtībā.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu - arī lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 27. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 28. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 31. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 48. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 49.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 50 - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 53. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 56. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 62. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 63.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 64. un 65.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā piedāvāju jums izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ievērojot to, ka, lai Latvijas Republika varētu iestāties Eiropas Savienībā, kā jūs zināt, ir jāpilda tā saucamās “Kopienas pieredzes prasības”. Un viena no šīm prasībām ir, lai Latvijas Republika uz iestāšanās brīdi būtu gatava pievienoties Eiropas konvencijai par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību. Konvencija paredz, ka valstīm - līgumslēdzējām pusēm - ir tiesības vērsties ar lūgumu pie citas valsts par šā sprieduma izpildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ pati valsts šo spriedumu izpildīt nevar (ja notiesātā persona ir citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs). Konvencija paredz arī citus gadījumus, kad šāda vēršanās ir iespējama. Jāatzīst, ka Konvencija atvieglos tiesas spriedumu izpildi, kas krimināllietās dažkārt ir šādu apstākļu dēļ visai sarežģīta.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri!

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Tātad 25.februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ir spēkā jau sešus gadus, un Latvijas un Čehijas savstarpējā tirdzniecība notiek, pamatojoties uz brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolu (par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm).

Eiropas Komisija ir tagad pieņēmusi lēmumu ieviest jauno, konsolidēto protokolu par preču izcelsmes noteikumiem, šo jauno versiju. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, ir nepieciešams mainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolu. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo jautājumu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Piedodiet, tas ir 16.jautājums! Darba kārtības 15.jautājums ir likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un mēs gribētu uzsvērt, ka ANO konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību Latvija ratificēja 2001.gada 17.maijā un tādējādi mūsu nostāja ir jau pausta. Tika izveidota šā uzdevuma veikšanai darba grupa, un parlaments ir pozitīvi novērtējis šīs darba grupas paveikto.

Pēc minētā dokumenta ratifikācijas Saeimā tika depozitārijam nosūtīts ratifikācijas dokuments, un konvencija var stāties spēkā tās 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Lai tas notiktu, ir nepieciešama 40 ratifikācijas dokumentu iesniegšana. Tā kā šis skaits vēl nav sasniegts, konvencija vēl nav stājusies spēkā. Protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu varēs stāties spēkā tikai pēc pašas konvencijas spēkā stāšanās. Protokola ratifikācijas mērķis ir novērst migrantu nelikumīgu ievešanu, šajā nolūkā veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un nodrošināt nelikumīgi ievesto migrantu tiesību aizsardzību. Latvija, parakstot šo protokolu, apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbības, kuras protokolā minētas, tiktu atzītas par nelikumīgām.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu termiņu iesniegšana.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 25.februāris.

Nākamais darba kārības jautājums - likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Gribētu jūsu uzmanību vēl aizkavēt sakarā ar Roterdamas konvenciju. Gribētu jūs informēt, ka pašlaik starp valstīm informācijas apmaiņa attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām nenotiek. Tas ir, izņemot attiecībā uz pesticīdiem... Pēc esošās informācijas, būtisks konvencijā minēto vielu eksports vai imports gan nav fiksēts, taču līdz ar to, ka pesticīdi tiek arvien plašāk izmantoti lauksaimniecībā, ir sagaidāms šo vielu eksporta pieaugums. Eiropas Kopienas regulas projektā par bīstamu ķīmisko vielu importu un eksportu ir noteikts plašāks to vielu klāsts, uz kurām attieksies šie eksporta un importa nosacījumi.

Konvencijas mērķis ir sakārtot šos cilvēku veselībai un vides aizsardzībai svarīgos jautājumus starptautiskajā tirdzniecībā. Un būtībā, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tas nozīmēs, ka, plānojot kādas īpaši bīstamas vielas eksportu, būs par to jāpaziņo attiecīgās valsts kompetentajai iestādei.

Ievērojot šā likuma nozīmību, aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Termiņš ir 25.februāris.

Darba kārtību mēs turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Ļoti atvainojos, cienījamā Vaideres kundze!

I.Vaidere. Gribēju vēl aizkavēt deputātus sakarā ar vienu likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Pirms mēs dodamies pārtraukumā, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Pirms tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Vispirms Saeimas vārdā es gribētu apsveikt mūsu cienījamo kolēģi Solvitu Mellupi ar apaļo jubileju. (Aplausi.)

Vārds Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Pulksten 10.30, tas ir, tagad, Saeimas Viesu zālē notiks Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas sanāksme.

Sēdes vadītāja. Vārds Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu uzaicināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju tūlīt uz ātru sēdi tepat, šajā zālē, pirms dodamies starpbrīdī.

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu sanākt uz sēdi mūsu komisijas telpās pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska un Viesturs Siliņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jau pirms 10 gadiem Latvija ir pievienojusies 1980.gada 10.oktobra Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība. Latvija ir pievienojusies arī četriem šīs konvencijas protokoliem (par neatklājamām šķembām, par mīnu, lamatu mīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, par redzi afektējošiem lāzerieročiem). Konvencija attiecībā uz Latviju ir stājusies spēkā gandrīz pirms 10 gadiem - 1993.gada 4.jūlijā.

Konvencijas darbības sfēra, izņemot otro grozīto protokolu, ir starptautiskie bruņotie konflikti. Otrajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums paplašināt konvencijas darbības sfēru - attiecināt to arī uz lokāla rakstura bruņotiem konfliktiem.

Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un atzina to par nozīmīgu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos komisijas vadītāja deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.372 - likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas vadītāja deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.374 - likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam, tāpēc lūdzu to tūlīt pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājuumu nav. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.373 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus. Izskatīsim priekšlikumus secīgi.

1.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Priekšlikums daļēji atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtajā priekšlikumā nr.2. Tāpēc lūdzu atbalstīt 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

B.Brigmane. 3. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Tas iestrādāts priekšlikumā nr.5, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

B.Brigmane. 6. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

B.Brigmane. 7. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. - finanšu ministra priekšlikumu.

B.Brigmane. 8. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11.priekšlikumu.

B.Brigmane. 12. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. un 17. ir analogi priekšlikumi: 16. iesniedzis deputāts Slakteris, bet 17. - satiksmes ministrs Zīle. Komisija atbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20., 21. - analogi priekšlikumi, kurus izstrādājuši deputāts Slakteris un satiksmes ministrs Zīle. Šie priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 23.priekšlikumā. Arī 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 20., 21., 22. un 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Bez tam Juridiskā komisija nolēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu un lūdz Saeimu atbalstīt šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tad vispirms mēs balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mēs balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris. Lūdzu likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 27.februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Cienījamie deputāti! Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Induļa Emša priekšlikums - nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (dokuments nr.389) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par komisijas nomaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” izskatīšanai otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas 20.februāra sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu.

Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona - iesniegumu, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu viņi lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 20.februāra sēdē līdz pulksten 13.30 pirms likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un “Par valsts budžetu 2003.gadam” izskatīšanas.

Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 22, atturas - 1. Sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ārlietu komisijai ir izdevies apbrīnojami precīzi ieplānot sēdes pārtraukumu, tāpēc atgādinu, ka saskaņā ar iepriekš plānoto mūsu sēde notiks pulksten 11.30 Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim mūsu šīsdienas darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojektu paketes izskatīšana. Tajā iekļauti šādi likumprojekti: “Par valsts budžetu 2003.gadam”, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Ir pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā jums izskatīšanai un arī pieņemšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam” un divus to pavadošos likumprojektus - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lai gan budžets Saeimā tika nodots tikai pirmdien, mūsu komisijā, tāpat kā, es domāju, arī vairākumā citu Saeimas komisiju, ir tomēr notikušas viena, divas vai pat trīs sēdes, kurās komisijas ir apkopojušas individuāli paveikto darbu un izstrādājušas kopēju komisijas viedokli.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izteikusi pozitīvu vērtējumu valdības centieniem uzlabot valsts ekonomiku, samazināt nodokļu slogu, piesaistīt ārvalstu investīcijas. Komisija cerīgi raugās uz to, ka 2003.gadā varētu tikt sasniegts 5,5% plānotais iekšzemes kopprodukta pieaugums.

Taču vienlaicīgi izskanēja arī bažas par maksimāli pieļaujamā fiskālā deficīta prognozi - 3% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr komisija izteica cerību, ka līdz gada beigām valdība plānoto darbību rezultātā uzlabos nodokļu iekasēšanu un ka tas ļaus samazināt pašreiz paredzētā budžeta deficīta līmeni.

Tātad iesniegtā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir plānoti 1 miljarda 669,6 miljonu latu apmērā, bet izdevumi - 1 miljarda 828,7 miljonu latu apmērā. Tātad ieņēmumi, salīdzinot ar 2002.gadu, palielināsies par 8,1%, bet izdevumi - par 10,9 procentiem.

Komisijā daudzi jautājumi radās par piesardzīgo ieņēmumu daļas prognozi, jo decembra un janvāra rezultāti it kā prasītu rožaināku nākotnes vīziju. Šajās prognozēs ir iekļauts lielāko pašvaldību - Ventspils, Liepājas, Rīgas - viedoklis par iekasējamo nodokļu prognozi. Ir redzams, ka arī ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa objektīvu iemeslu dēļ samazināsies par 5,2%, un arī valstī noteiktās samazinātās nodokļu likmes liedz riskēt kopumā.

Pašlaik budžetā ieņēmumu daļa pieaug lēnāk. 2% liela sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana budžetam nedos 32 miljonus latu. Tā rezultātā kopīgie ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām tika plānoti ar minimālu pieaugumu.

Līdzīga situācija ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tā likmes samazināšanas dēļ kopīgie ienākumi samazināsies no 109,7 miljoniem latu 2002.gadā uz 104,8 miljoniem latu 2003.gada budžeta projektā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pārliecināta, ka, uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, pārvarot pastāvošos trūkumus un nodokļu iekasēšanas sistēmas inerci, jau pusgada beigās Saeima varēs veikt budžeta grozījumus, kas ļaus palielināt ieņēmumu daļu un attiecīgi piešķirt papildlīdzekļus daudzām tām jutīgajām nozarēm, kuru problēmas mēs zinām, un tas sāp mums visiem.

Komisijā rūpīgi tika analizēts valsts parādu jautājums, ar bezdarbu un veselības sistēmas reformu saistītās problēmas. Komisija uzklausīs arī valdības piedāvāto redzējumu šo problēmu risināšanā. Kopumā iesniegtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” un to pavadošie likumprojekti - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir saņēmuši mūsu atbalstu.

Lūdzu arī deputātus aktīvi iesaistīties šajā procesā un šajā darbā, kuram Saeima ir gatavojusies jau no savām pirmajām sēdēm. Jau pagājušā gada nogalē mēs pieņēmām vairākus likumu grozījumus, kuri sakārtoja budžeta pieņemšanas sistēmu, vai nu atceļot iepriekšējās Saeimas pēdējās darba dienās steigā pieņemtos nepamatotos grozījumus likumos, vai arī nosakot citus to realizācijas termiņus, lai tādējādi izvairītos no tagad jau opozīcijā esošās (toreiz - varas) partijas mums sagatavotā 4% lielā budžeta deficīta.

Kolēģi, redzot opozīcijas, to skaitā manu kolēģu - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļu no opozīcijas partijām - destruktīvo darbību šodien, balsojot pat “pret” budžeta izskatīšanu un tādējādi novilcinot budžeta pieņemšanu uz nezināmu laiku un radot haosu valstī, es vēlos savu uzrunu turpināt, izsakot komisijas locekļu vairākuma viedokli.

Kāpēc iepriekšējai Saeimai savas valdīšanas pēdējās dienās bija nepieciešams veikt virkni nepārdomātu, es pat teiktu, kaitniecisku darbību? Piemēram, tāda bija atteikšanās no vairāk nekā 17 miljonu lielās prasības piedziņas no “Kālija parka”, daudzu miljonu latu apmērā izsniegtie galvojumi, dzēstie parādi vairākiem desmitiem uzņēmumu, piemēram, akciju sabiedrībai “Ogre” - 1,5 miljoni latu, akciju sabiedrībai “Dambis” - gandrīz pusmiljons, akciju sabiedrībai “Lokomotīve” - vairāk nekā 4,5 miljoni latu. Kāpēc iepriekšējā valdība tik bezatbildīgi rīkojās ar budžeta naudu? Kāpēc vieniem ir vieni noteikumi, bet citiem ir citi noteikumi? Vai tikai tādēļ, lai “iegrieztu” jaunajai valdībai? Nē, es domāju, ka daudz ko nosacīja arī iepriekšējās valdības realizētā politika: “Atbalsti savējo, izbalso citu!” Tā izveidojās rajoni un pagasti, pat veseli reģioni, kuri saņēma minimālu iztiku, savukārt citiem, savējiem, bija gan investīcijas, gan nepieciešamie budžeta un papildlīdzekļi.

Šobrīd valdība saņem pārmetumus par to, ka tagad dāsno finansējumu vairs nesaņems agrāk īpašu labvēlību izpelnījušās nozares, pašvaldības un specifiskie projekti “Atbalsti savējo!”

“Jaunajam laikam” un visai valdošajai koalīcijai visi, visa Latvija, ir savējie. Jūs 2003.gada budžeta projektā vairs neatradīsiet arī iepriekšējo valdību realizēto praksi, ka katram pozīcijas deputātam bija paredzēta noteikta summa, apmēram 30 latu, “savējo” atbalstīšanai. No nodokļu maksātāju maciņiem aizplūda summas, ar kurām pozīcijas deputāti līdz ar deputāta darbu varēja veikt vēl un vēl labākus darbus. Nav vairs budžetā šādas sadaļas!

Šodien pozīcijas deputātu darbi, nevis šādā veidā uzpirktie vēlētāji un atbalstītie “savējie”, būs rādītājs, kas noteiks mūsu devumu, godīgumu un atklātību attiecībā pret ikvienu, Mēs skatāmies rītdienā, mēs esam atnākuši strādāt un gādāt par saviem bērniem un par savu valsti.

Kurš uzņemsies atbildību? No deputātiem, valdošās koalīcijas partneriem, tikai 17% strādāja 7.Saeimā, no “Jaunā laika” - neviens. Turpretī no Tautas partijas 7.Saeimā strādāja 70%, rēķinot arī deputātu darbu iepriekšējās Saeimās - 80% esošo deputātu, no PCTVL - puse. Tātad šodien, kritizējot pašreizējo valdību un tās sastādīto budžetu, mums skatiens ir jāvērš uz citu pusi - uz tiem politiķiem, kuri noteica un realizēja līdzšinējo valsts politiku, kuri izveidoja mūsu Latviju par oficiāli atzītu un plaši pazīstamu korumpantu valsti.

Iepazīstoties ar šo budžetu, mēs redzam, ka valdība sāk ar darbiem jau šodien. Katra māmiņa var ieraudzīt kaut minimumu - pabalstu 6 latu apmērā par pirmo bērnu un attiecīgi 1,2-1,8 reizes vairāk par nākamajiem, kuru valdība arī ir jau palielinājusi. Iepriekšējo 8 gadu laikā bērnu pabalsta palielināšanai neatradās ne santīma.

Mūziķi, teātra darbinieki, policisti, tiesu un prokuratūras darbinieki, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki saņems reālu algas palielinājumu. Minimālā alga mūsu valstī nu jau ir noteikta 70 latu apmērā. Mēs raugāmies rītdienā, un ikviens jau ir saskatījis izglītības darbinieku atalgojumam papildus paredzētos 23 miljonus latu.

Līdztekus lielām summām ir paredzētas arī mazākas, bet tomēr ārkārtīgi nozīmīgas summas, kas pirmo reizi tiek piešķirtas mūsu sabiedrības pabērniem - no narkotikām atkarīgo bērnu rehabilitācijai, kapelānu dienesta nodrošināšanai cietumos, tur esošo cilvēku veselības saglabāšanai, arī pensionāriem. Pensiju indeksācijai tiek piešķirti 9,2 miljoni latu.

Es varētu vēl un vēl saukt šos skaitļus, bet ikviens no mums jau saprot, ka piešķiramie līdzekļi, to apjoms var būt tikai tik liels, cik lieli ir mūsu ienākumi un kādu mēs plānojam mūsu valsts ekonomisko attīstību. Starptautiskais valūtas fonds mums ieteica nesteigties ar nodokļu samazināšanu, bet saglabāt kādu brīdi to esošo līmeni. Mēs tomēr uzdrošinājāmies tos kaut nedaudz samazināt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

Par 3% ir samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis, par 2% - sociālais nodoklis. Taču mēs strādājam rītdienai, jo, tikai attīstoties uzņēmējdarbībai un valsts ekonomikai, pietiks naudas pensijām, veselības aprūpei, izglītībai un visai sociālajai sfērai.

Es esmu pārliecināta, ka arī tās lielās naudas summas, kas budžetā ir paredzētas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, nesīs bagātīgus augļus, strauji pārvēršot Latviju par attīstītu Eiropas valsti, tikai mums pašiem tas ir jāgrib - ir jāgrib cīnīties ar kontrabandu, ir jāiekasē visi nodokļi, ir jāpārtrauc kukuļņemšana un savu personīgo interešu sajaukšana ar valsts interesēm. Ir jāgrib strādāt sabiedrības labā, jābeidz stāstīt bēdīgās pasakas par čiku un ar bālu vaigu visus pārliecināt, ka nav ko kalt, bet vajag tikai rakt.

Es piedāvāju sākt stāstīt pasaku par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Kā saprotu, nu Saeimā būs jau septiņas frakcijas, bet vai nav vienalga, cik to ir. Mūsu uzdevums būtu, čakli kā rūķīšiem kopā strādājot, nodrošināt Latvijas tautai labklājību, lai neaizmirstos dziesma un katram būtu gan karote, gan kūpoša bļodiņa, gan gulta, gan darbs.

Tāpēc, noslēdzot savu uzstāšanos, vēlos visiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem pateikt paldies par saspringto darbu un parādīto kompetenci un komisijas vārdā nododu Saeimai šos likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam “Par valsts budžetu 2003.gadam”, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Mums būtu jābalso par katru likumprojektu atsevišķi, ka atzīstam tā steidzamību.

Lūdzu! Pirmais balsojums - par steidzamu atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 41, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīts par steidzamu.

Nākamais balsojums - par steidzamu atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīts par steidzamu.

Nākamais balsojums - par steidzamu atzīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Ministru prezidents Einars Repše. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ministri! Visi klātesošie! Runājot par valsts budžetu 2003.gadam, atcerēsimies, ka valdības rokās viens no pašiem būtiskākajiem instrumentiem ekonomiskās attīstības veicināšanai ir atklāta un stabila fiskālā politika! Ministru kabinets ir apņēmies būtiski pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un godprātīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Jau gatavojot 2003.gada budžeta projektu, valdība detalizēti analizēja visu ministriju līdzšinējos izdevumus. Nereti tika atklātas iespējas valsts līdzekļu ekonomiskākai un taupīgākai izlietošanai. Tika atrasta iespēja samazināt visu ministriju administratīvos izdevumus, kopumā ietaupot 13 miljonus latu, lai varētu atbrīvot līdzekļus valstiski svarīgu prioritāšu finansēšanai. Pašreizējās valdības budžeta režīmu mēdz saukt par taupības režīmu. Es šo režīmu sauktu drīzāk par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu. Budžeta projekts ir veidots, maksimāli sabalansējot divas it kā pretrunīgas lietas - nodokļu likmju samazinājumu un izdevumu palielinājumu valdības definētajām prioritātēm. Valdība ir turpinājusi nodokļu samazinājumu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazināts no 22% uz 19%, un gaidāms arī turpmāks samazinājums - līdz pat 15%. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas no 35% uz 33,09%. Nodokļu sloga samazināšana apliecina valdības ilgtermiņa skatījumu uz valsts attīstības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumiem.

Salīdzinot ar 2002.gadu, redzam, ka konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi, neskatoties uz nodokļu samazināšanu, šogad ir plānoti par 139 miljoniem latu lielāki nekā pagājušajā gadā. Tas tā ir, neskatoties uz to, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazinājuma dēļ nodokļa šāgada ieņēmumi ir plānoti par gandrīz 5 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā gadā. Tas tā ir nodokļu samazināšanas dēļ. Sociālās apdrošināšanas likmes samazinājuma dēļ ienākumus no sociālā nodokļa ir plānots samazināt par 32 miljoniem latu. Un sociālo iemaksu kopējo ieņēmumu pieaugums šajā budžetā tiek nodrošināts, tikai pateicoties citiem faktoriem, proti, tautsaimniecības attīstībai, tautsaimniecībā strādājošo darba algas pieaugumam, minimālās algas pieaugumam un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai.

Tiek prognozēts nodokļu sloga samazinājums. Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, kas šajā gadā ir plānoti 30,1 procenta apjomā, samazināsies līdz 28,7 procentiem 2007.gadā. Tā ir skaidra ilustrācija valdības īstenotajai nodokļu samazināšanas politikai. Turklāt patēriņa nodokļa īpatsvars iekšzemes kopproduktā saglabājas visumā stabils. Tātad būs jūtams nodokļu samazinājums darba devējiem, uzņēmējiem. Tādējādi tiks atbrīvoti līdzekļi attīstībai, un būs iespēja tos ieguldīt investīcijām tālākā nākotnē, arī jaunu darba vietu radīšanā, bezdarba samazināšanā.

2003.gada budžeta likuma projekts atspoguļo valdības galvenās prioritātes (izņēmums ir veselības aprūpe, par ko būs atsevišķa saruna), un šīs budžetā fiksētās prioritātes arī ir saņēmušas nozīmīgu papildu finansējumu. Tās ir šādas:

valsts aizsardzība un drošība;

integrācija transatlantiskajās organizācijās;

Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā;

valsts iekšējā drošība;

spēcīga, neatkarīga tiesu vara;

izglītība.

Runājot par veselības aprūpi, jāteic, ka tā, neapšaubāmi, ir viena no pirmajām, ja ne pati pirmā prioritāte, bet tā nav guvusi precīzu definējumu šodien izskatāmajā dokumentā tā vienkāršā iemesla dēļ, ko tautas paruna vēsta, - “Nevar nest ūdeni caurā sietā”. Esošā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir caurcaurēm satrunējusi un nekad nav darbojusies. To ir nepieciešams salabot, pirms šajā caurajā sietā mēs virzīsim tos budžeta līdzekļus, kas jau šobrīd tiek plānoti un paredzēti veselības aprūpes problēmu risināšanai. Citiem vārdiem sakot, mēs šobrīd no veselības ministra sagaidām ātru, enerģisku un konsekventu reformas īstenošanu, kas jau šā gada vidū mums ļautu jau salabotai un reformētai veselības aprūpes finansēšanas sistēmai novirzīt ļoti jūtamus, ievērojamus budžeta līdzekļus, lai varētu radikāli risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas. Šī ir prioritāte, un tādējādi mēs to risinām, neskatoties uz to, ka šobrīd, kā jau teicu, caurā sietā ūdeni liet negrasāmies.

Toties šobrīd jau ir paredzēts būtisks līdzekļu pieaugums tādām prioritātēm kā šī budžeta programma: valsts aizsardzība un drošība, integrācija NATO. Šajā gadā šī prioritāte saņems 110,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un tas atbilst likumam “Par valsts aizsardzību”, kurā ir paredzēts, ka šai prioritātei valsts novirza 2% no nacionālā kopprodukta.

Ko mēs esam izpildījuši? Dažādu nozaru prioritāriem pasākumiem, kas nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, atvēlēts papildu finansējums 21,5 miljonu latu apmērā. Papildu līdzekļus integrācijai Eiropas Savienībā saņems visas nozares, arī tādas nozīmīgas sfēras kā zemkopība, vides jautājumu risināšana un citas. Beidzot finansējums piešķirts arī tādai citu valdību novārtā atstātai sfērai kā sabiedrības informēšana par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Iekšējā drošība, tiesībsargājošā sistēma, tieslietu sistēma - tā ir skaidri definēta kā viena no valdības prioritātēm, kas atspoguļojas arī budžetā. Ir rasta iespēja paaugstināt policijas darbinieku algas, tam papildus atvēlot 8,4 miljonus latu. Tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam papildus piešķirts
1 miljons latu, valsts probācijas dienesta izveidei vien ir papildus novirzīti
190 000 latu. Izprotot izglītības lomu un izglītotas sabiedrības nozīmi, valsts attīstības garantēšanai šā gada budžetā Ministru kabinets ir paredzējis nodrošināt pedagoģiskā personāla algu palielinājumu, piešķirot tam par 23 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Budžetā paredzēts papildu finansējums arī sociālajiem jautājumiem, kas netika risināti iepriekšējos gados. Paredzēts ir, piemēram, bērnu pabalstu palielinājums - 6,6 miljoni latu. Minimālās algas palielinājums savukārt prasīs no budžeta papildus 7 miljonus latu. Tiks nodrošināta arī pensiju indeksācija.

Budžeta projektam ir pievienots arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības šāgada domstarpību un vienošanās protokols, kas
paredz - tieši tā! - vienošanos ar Pašvaldību savienību un domstarpību risināšanu sadarbības un abpusējas sapratnes gaisotnē. Kopumā pašvaldību investīciju projektu realizācijai paredzēti 11,25 miljoni latu. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir 7,68 miljoni latu, un no tiem lielākā daļa ir dotācija Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.

Valsts investīciju projekta finansēšanai plānots no valsts budžeta novirzīt 108,7 miljonus latu, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušajā gadā bija par gandrīz 5 miljoniem latu mazāk. Paredzētais valsts budžeta ieguldījums investīcijās ir tātad jūtami lielāks nekā pagājušajā gadā, un jāteic, ka tā tas ir šobrīd, kad mēs esam izturējušies pret valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozēšanu ļoti, ļoti piesardzīgi, tādējādi radot pamatu turpmākām budžeta korekcijām un atbilstoša papildu finansējuma piešķiršanai dažādām nepieciešamām prioritātēm. Šobrīd valdība, gatavojot ienākumu prognozi, ir vadījusies pēc piesardzības principa, tātad pēc principa - vispirms iekasēsim un tad tērēsim. Mēs paredzam iekasēt jūtami vairāk, nekā to ir spējušas izdarīt līdzšinējās valdības. (Starpsauciens: “Lieliski!”)

Runājot par investīciju finansējuma struktūru, jāteic, ka 3% no valsts budžeta ir paredzēti investīcijām un dotācijām tieši lauksaimniecības nozarei. Lielākās investīcijas pa nozarēm: vides aizsardzībai - 20,8 miljoni latu, transportam un ceļiem - 20,8 miljoni latu, valsts drošībai un tiesu sistēmas uzlabošanai - 18 miljoni latu, sociālajai sfērai, labklājībai, kultūrai un izglītībai - 8,4 miljoni latu. Plānotie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības ir 84,5 miljoni latu. Tie ir galvenokārt Eiropas Savienības pirmsstrukturālo finanšu instrumentu jeb pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, kas lielā mērā novirzīti dažādu investīciju projektu finansēšanai tādās nozīmīgās sfērās kā transporta infrastruktūra, vides aizsardzība, kā arī atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Šāgada budžets ir veidots, prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5,5 % apjomā un 3% inflāciju.

Gan Latvijas tautsaimniecības potenciāls, gan ārējie ekonomiskie faktori ļauj arī turpmāk prognozēt ekonomikas attīstības tempu saglabāšanos.

Par budžeta fiskālo deficītu. Tas šobrīd ir plānots 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepārsniedz Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Latvija nupat ir izpildījusi vēl vienu ļoti svarīgu Māstrihtas kritēriju, jo, emitējot mūsu valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas (10 gadu obligācijas), to peļņas likme bija daudz mazāka nekā šajos starptautiskajos kritērijos noteiktā maksimālā pieļaujamā likme.

Taču, runājot par budžeta deficītu, jāteic: tāds tas nepaliks, budžetu gada beigās noslēdzot, un izpilde būs labāka nekā šobrīd plānotais iznākums. Budžeta deficīta samazināšana būs šīs valdības uzdevums un politika, un šajā nolūkā mēs iesim divos galvenajos virzienos.

Pirmais virziens būs valsts ieņēmumu būtiska palielināšana, nevis ceļot nodokļus, bet iekasējot likumā jau paredzētos nodokļus - tādus, kādi tie šobrīd ir. Tie tiks vienmērīgi iekasēti no visiem, un tādējādi tiks izslēgts tautsaimniecību kropļojošais disbalanss starp nodokļus maksājošiem uzņēmējiem un tādiem, kas nodokļus vienkārši nemaksā.

Otrs virziens, kurā mēs strādāsim, arvien vēl ir budžeta izdevumu daļas optimizācija, identificējot un izslēdzot nelietderīgus tēriņus. Optimizēsim, samazināsim izdevumus un tā tālāk.

Līdz ar to mēs ne tikai redzam iespēju turpināt gada garumā finansēt nepieciešamās prioritātes, kuras arvien tiks identificētas (un dažas no tām, kā jau mēs minējām, ir jau šobrīd skaidri identificētas), bet plānojam gada gaitā pat samazināt patlaban plānoto budžeta deficītu. Taču bezatbildīgi būtu šobrīd plānot budžeta ieņēmumu daļā to naudu, ko mēs vēl neesam iekasējuši. Mēs vadīsimies pēc piesardzības principa.

Kā jau minēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, patlaban līdz ar Budžeta likumu tiek Saeimā iesniegti arī būtiski grozījumi divos nodokļu likumos, jo paredzēts sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu un samazināt iespējas negodprātīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas atspoguļo prioritāro valdības darbības virzību - samazināt ēnu ekonomikas daļu Latvijas tautsaimniecībā, apkarot nelegālo uzņēmējdarbību, bet maksimāli veicināt legālā biznesa attīstību un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.

Godātie klātesošie, novēlu jums visiem labu veiksmi, pacietību un gudrību šo likumprojektu izskatīšanā Saeimā!

Paldies par man veltīto uzmanību! Lai veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!

Nākamajam vārds debatēs ir finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un ministri! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi 2003.gada valsts budžeta projektu. Budžets, kā vienmēr, ir tapis smagās diskusijās un kompromisa meklējumos. Ir nācies pieņemt arī nepopulārus lēmumus, ir nācies meklēt līdzsvaru starp nepieciešamo tēriņu palielinājumu un makroekonomisko stabilitāti.

2003.gada valsts budžets risina vairākus ilgstoši atliktus jautājumus: policistu algu paaugstināšanu, bērnu pabalstu paaugstināšanu, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas stiprināšanu. Šis ir laiks pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, un tādēļ šis budžets ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu līdzdalību šajās organizācijās. Budžeta prioritātes ir valsts iekšējā drošība, stipra un neatkarīga tiesu vara, integrācija Eiropas Savienībā un NATO un izglītība.

Minētā prioritāte - valsts iekšējā drošība, spēcīga un neatkarīga tiesu vara - ietver sevī policistu algu palielināšanu par 8,4 miljoniem latu, tiesnešu algu palielināšanu (tām novirzīts vairāk nekā miljons latu papildus), kā arī valsts probācijas dienesta izveidi un virkni citu pasākumu.

Tāda prioritāte kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO ietver sevī 21,5 miljonus latu, kas papildus paredzēti prioritāriem pasākumiem, kuri saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā, un 36 miljonus latu papildus pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju NATO, ar nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus no 1,75% līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO standarti.

Izglītība. Pedagogu darba samaksas fonds 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem latu.

Valsts budžets ir veidots, par pamatprincipiem nosakot taupību un valsts līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu. Mēs esam daudz vērības veltījuši administratīvo izdevumu samazināšanai, optimizācijai, un ir ierobežoti administratīvie izdevumi vairāku miljonu latu apjomā.

2003.gada reālā iekšzemes kopprodukta izaugsme ir prognozēta šāda: 5,5%. Tas ir augsts rādītājs, neraugoties uz nelabvēlīgajām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai stimulētu uzņēmējdarbību darbību un veicinātu investīciju piesaisti, ar 2003.gada 1.janvāri ir samazināti nodokļi. Sociālās apdrošināšanas iemaksas likme ir samazināta no 35% uz 33%, uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazināta no 22% uz 19%.

Ir atlikti vairāki iepriekšējās valdības plānotie nodokļu palielinājumi. Ir atlikts iepriekš plānotais akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai, un ir atlikta PVN ieviešana grāmatām un medikamentiem.

Nodokļu samazināšana šogad ietekmē arī budžeta ieņēmumu daļu par 45 miljoniem latu.

Tomēr, neraugoties uz to, tiek prognozēts ieņēmumu daļas palielinājums - 139 miljoni latu. Un nodokļu likmju samazināšana, kas stimulēs ekonomiku, jau tuvākajos gados dos atdevi arī budžetā.

Darbs pie valsts finanšu sistēmas sakārtošanas turpināsies. Mēs meklēsim gan iespējas samazināt nelietderīgos tēriņus, gan nopietni strādāsim pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Un pirmie rezultāti šeit jau ir redzami.

Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt Latvijas Republikas valdības izstrādāto 2003.gada valsts budžeta projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Nākamais debatēs ir pieteicis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Viesi! Gribu komentēt dažus skaitļus no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta projekta. Kopumā budžeta projektu es vērtēju kā ļoti veiksmīgu kompromisu starp mūsu vajadzībām un iespējām. Bez šaubām, jebkurš zinātnes un izglītības budžets vienmēr būs nepietiekams. Kā jau sacīja Ministru prezidents un finanšu ministrs, būtisks palielinājums izglītības budžetā ir pedagogu algu reformas turpināšanai.

Otra mūsu ministrijas prioritāte, kas ir iestrādāta budžeta projektā, ir 2,6 miljoni latu. Tas skar zinātnes naudu. Tās ir Eiropas Savienības programmas - tā saucamās 6.ietvara programmas. Un, valdībā strādājot pie budžeta projekta, mums ir bijusi iespēja, ko mēs esam arī izmantojuši savas ministrijas mērķa “griestu” ietvaros, - iespējami nelietderīgus budžeta tēriņus no tā sauktajiem bāzes izdevumiem pārplānot uz mūsu prioritāšu apmierināšanu. Šādā veidā mēs esam spējuši veco bāzes izdevumu ietvaros atrast 1,2 miljonus latu augstākās izglītības attīstībai. Šeit ir jāmin divas galvenās prioritātes, proti, studiju programmu salīdzinošo koeficientu izlīdzināšana un doktorantūras stipendiju pieaugums, tā sauktā kredītam pielīdzinātā stipendija. Šīs ir divas ļoti svarīgas prioritātes, kas ir vērstas tieši uz kvalitāti.

Vēl kā pozitīvu momentu gribu minēt papildu finansējumu centralizēto eksāmenu norisei, 100 000 latu Valsts valodas aģentūras projektiem, 63 tūkstošus latu lielas dotācijas privātajām mācību iestādēm, 30 tūkstošus latu emeritēto profesoru stipendijām un vēl citām prioritātēm.

Bez šaubām, lai atrastu līdzekļus šo savu prioritāšu apmierināšanai, tie bija no kaut kurienes jāpaņem. Līdz ar to atsevišķas programmas iepriekšējā bāzes budžetā tika samazinātas. Aizsteidzoties priekšā daudziem jau dzirdētiem jautājumiem, kuri droši vien izskanēs arī šodien Saeimas debatēs, aicinu opozīciju nedaudz pārtraukt savas sarunas un ieklausīties.

Gribu minēt dažas programmas, kurām finansējums šajā gadā netiek turpināts. Viena no tām ir Latgales programma. Ir jau dzirdēts diezgan daudz kritikas un pārmetumu šajā sakarā, tāpēc ir nepieciešami daži paskaidrojumi, kāpēc šī programma tika apturēta.

Pirmkārt. Mums ir viena vienīga Latgales programma. Mums nav Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un citu tamlīdzīgu programmu. Šīs Latgales programmas līdzekļi 70% apjomā līdzšinējos gados tika lietoti skolu remontdarbiem. Mēs nekādā ziņā netaisāmies apturēt šo līdzekļu piešķiršanu, bet tie ir jānovirza uz tām programmām, kuras ir paredzētas remontiem. Un nevar arī teikt, ka Latgales labākā skola ir sliktāka nekā, piemēram, Kurzemes sliktākā skola. Bēdīgs stāvoklis attiecībā uz skolu remontiem ir ļoti daudzās vietās Latvijā, un tātad šajā ziņā mums ir nepieciešama nevis Latgales, bet novadu programma.

Otrkārt. 11% līdzekļu līdz šim tika lietoti mācību grāmatu iegādei, un, bez šaubām, to ir nepieciešams turpināt. Protams, mums ir jāstiprina latviešu valodas vide Latgalē, un šiem projektiem mēs esam paredzējuši līdzekļus. Daļa no šiem līdzekļiem, kas kopā ir 100 000 latu, ir iekļauta Valsts valodas aģentūras projekta programmā. Tātad, runājot par atbalstu latviešu valodas videi, vēl ir jāmin 418 000 latu lielā valsts budžeta dotācija latviešu valodas apguves valsts programmai. Ir jāmin arī 695 000 latu vērtie ārvalstu donoru ziedojumi šai pašai latviešu valodas apguves valsts programmai.

Latgales programmas apturēšana nekādā ziņā nenozīmē to, ka Latgale saņems mazāk līdzekļu nekā līdz šim. Un viens no iemesliem, kāpēc šī programma netiek turpināta, ir tāds, ka mums nav neviena tiesību akta, kas regulētu šo līdzekļu izlietojumu. Visas citas no budžeta finansētās programmas regulē vai nu kāds likums, vai Ministru kabineta noteikumi, turpretī šo līdzekļu sadale līdz šim ir notikusi ar izglītības un zinātnes ministra parakstu, kas, protams, varbūt ir ļoti labi, bet tas negarantē subjektīvisma novēršanu.

Runājot par investīcijām, vēl jāpiebilst, ka kopējais investīciju apjoms ir apmēram 1 miljons latu, no kura 160 000 latu ir paredzēti Latvijas Jūras akadēmijai un citām investīcijām, bet 816 000 latu vērti ir pašvaldību investīciju projekti. Dzirdēts pārmetums, ka no 2,9 miljoniem latu ir atbalstīti tikai 816 tūkstoši. Īss paskaidrojums šajā sakarā.

Ir daži diezgan, es teiktu, skandalozi projekti, ko ir iestrādājusi pagājušā valdība; proti, kā vienu no šādiem projektiem gribu minēt sporta zāles celtniecību Valkā, kam sākotnēji bija paredzēti 320 000 latu no UMTS operatora izsoles, kur ieguvums, kā jūs zināt, bija nulle, tātad šie līdzekļi tika atrasti valsts budžetā. Turklāt šie 320 000 bija visas paredzētās projekta izmaksas. Izmantojot labvēlīgo politisko situāciju - un es tīri cilvēciski varu saprast Valkas vadību -, projektā vēl tika piebalsoti klāt 250 000 latu, tātad mākslīgi tika sadārdzināta tāme: 150 000 - šāgada budžetā un 100 000 nākamā gada budžetā. Bez šaubām, jaunā valdība nevar turpināt nesamērīgi atbalstīt iepriekšējās valdības labos “draugus”. Līdzīga situācija ir Kuldīgā, kur ģimnāzijas sporta zālei pēdējā brīdī grozījumos papildus tika piebalsoti 150 000 latu.

Godātie kolēģi! Ja mēs paskatītos Latvijas rajonus un sakārtotu tos dilstošā secībā, kā valsts ir atbalstījusi dažādus projektus, tad mēs iegūtu ļoti interesantu ainu. Tas, ko mēs gribētu panākt un kam šī valdība pieliek savas pūles, ir tas, ka ir jābūt vienmērīgam sadalījumam, jo, mīļie draugi, nav mūsu vidū labāku vai sliktāku iedzīvotāju, rajonu vai pilsoņu. Mēs esam vienādi! Un šo skaisto principu: “Viens likums, viena taisnība - visiem” mēs gribam realizēt. Ja mēs paskatāmies iepriekšējo laiku, tad redzam, ka šī disproporcija ir bijusi ārkārtīgi milzīga, un droši vien nejaušas sagadīšanās dēļ līdz šim vislielāko atbalstu investīciju projektos ir guvuši tie rajoni, kuru vadība ir bijusi ļoti simpatizējoša valdošajiem.

Protams, tie, kuri šobrīd saņems mazāk līdzekļus, lai panāktu izlīdzinājumu, bez šaubām, nebūs apmierināti.

Mūsu skatījumā, ir jāturpina turpināt finansēt visi iesāktie projekti, bet diemžēl šajā sakarā atsevišķi jauni projekti netiks uzsākti. To skaitā ir jāmin arī kaut vai tā pati Kuldīgas 2.vidusskolas sporta zāle, un tai kā jaunam projektam mēs esam spējuši piešķirt tikai 5000 latu, pēdējā brīdī atrodot nelietderīgi tērētus līdzekļus savos bāzes izdevumos, kur mēs vēl atradām pēdējos 100 000, ko sadalījām tiem, kam tas ir vairāk vajadzīgs.

Skatīsim tālāk! Liels finanšu bloks ir sports. Turpinot realizēt iesāktos investīciju projektus, attiecībā uz Mežaparka nacionālo sporta centru tika izsludināts konkurss par 2,45 miljonu latu liela projekta realizāciju. Šā konkursa uzvarētājs iesniedza projektu 3,1 miljona latu apjomā. Retorisks jautājums: kur ņemt trūkstošo pusmiljonu? Ja mēs šādā veidā saimniekosim, tad mēs vienmēr neglābjami būsim pilnīgā naudas trūkumā, tāpēc es gribētu sacīt, ka mums ir jāatgriežas pie saprātīgas saimniekošanas un plānošanas, un, ja par konkrēto projektu ministrija var maksāt 2,5 miljonus, tad 2,5 miljonus mēs arī maksāsim, nevis 3 miljonus.

Klajš nesaimnieciskums iepriekšējās valdības darbā ir vērojams, piešķirot kredītu garantijas Policijas olimpiskajam centram un Vidzemes olimpiskajam centram kopsummā par 12,5 miljoniem latu. Tātad es jau esmu nonācis pie sporta tēmas, kas ir izraisījusi ļoti daudz diskusiju sabiedrībā un acīmredzot arī parlamentā.

Ļoti jocīgs ir jautājums: kāpēc 12,5 miljoni latu ir nepieciešami nekavējoties un tūlīt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka šī nauda ir apgūstama vairāku gadu laikā. Kāpēc nav atvērta kredītlīnija, lai maksātu kredītprocentus tikai par izlietoto naudu? Kāpēc valdībai jau šodien būtu jāsamaksā 566 000 latu tikai kredītprocentos vien? Otrs fakts. Bez tam vēl 185 000 latu ir paredzēti tikai šo projektu uzraudzībai un vadībai. Piedodiet, kolēģi, tas ir vienkārši smieklīgi, ja nebūtu tik skumji!

Bez šaubām, ja mēs šķiedīsimies tik dāsni, tad mums citam naudiņas pietrūks.

Izglītības un zinātnes ministrijas budžets sporta sadaļā ir 7,2 miljoni latu. No šīs naudas apmēram 2,8 miljoni tiek izlietoti sporta pedagogu apmaksai. Izrēķināsim ātri starpību! Tie ir tikai apmēram 4,5 miljoni latu, un tas ir tas budžets, ko Izglītības un zinātnes ministrija novada sportam, tikai nezin kāpēc visus pārmetumus, ka pietrūkst vienā, otrā vai trešā vietā, uzklausām mēs.

Tajā pašā laikā Latvijas Olimpiskā komiteja sportam investē 14,9 miljonus.

Ļoti īpatnējs fakts: pārpalikums Latvijas Olimpiskās komitejas budžetā no pagājušā gada (ņemot vērā, ka tas ir speciālais budžets, tas ir iespējams) saskaņā ar dokumentiem, ko Olimpiskā komiteja ir iesniegusi Sporta apakškomisijā, ir 7 miljoni latu, tāpēc es gribētu noliegt jebkādas baumas, ka Latvijas sportam trūkst naudas. Mēs vienkārši šo naudu nemeklējam tur, kur tā ir.

Neizprotami izdevumi. Aiz normāliem vārdiem, runājot par Latvijas Olimpisko vienību, mēs patiesībā slēpjam dubulto grāmatvedību. Bez šaubām, ir skaidrs, ka sportistiem, kuri ir izpildījuši olimpisko normatīvu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Neviens to nenoliedz. Taču, sakiet, kolēģi, kāpēc ir nepieciešams, lai Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas ir sabiedriska organizācija, būtu vēl arī apakšstruktūra - Latvijas Olimpiskā vienība, kuras kapitāldaļu turētāja divu trešdaļu apjomā ir Latvijas Olimpiskā komiteja? Tātad valsts tur ietekmē tikai 11%, un tur ir vēl divi citi dibinātāji. Kāpēc ir vajadzīgs šis finansējums: 580 000 latu - Latvijas Olimpiskajai vienībai, bet pārējā nauda - Latvijas Olimpiskajai komitejai? Šeit es redzu vienkārši dubultās grāmatvedības triku, lai būtu vieglāk finansēt programmas gan no viena, gan no otra avota un kopumā būtu grūtāk atklāt reālās izmaksas.

Vēl gribu norādīt uz dažām īpatnējām lietām. Proti, ir tāda visiem zināma firma kā SIA “Ķeizarmežs”, kam ir līgumattiecības ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šobrīd gribu sacīt, ka mums notiek ļoti normāla sadarbība, proti, mēs esam diezgan tuvu tam, lai vienotos par izejas punktu tālākajām sarunām par līguma turpināšanu, bet man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc no valsts budžeta būtu nepieciešams dotēt 10 000 latu apjomā SIA “Ķeizarmežs” infrastruktūras uzturēšanai, jo vienīgā infrastruktūra ir futbola stadions, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā uz SIA “Ķeizarmežs” vārda. Tieši tāda pati ir arī 20 000 latu dotācija SIA “Stadions”. Un ir vēl arī daži citi interesanti skaitļi.

Ne jau visas nelietderīgi tērētās naudas sporta jomā mēs esam spējuši atrast šo trīs mēnešu laikā. Līdz ar to ir palicis daudz neapmierinātu projektu, kuriem ir nepieciešams valsts finansējums, tāpēc savas kompetences ietvaros mēs turpināsim meklēt šos nelietderīgi lietotos līdzekļus, un es ļoti ceru, ka daudzas no prioritātēm, kuras šobrīd ir palikušas ārpus mūsu redzesloka, mēs spēsim apmierināt Budžeta grozījumu likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies, Šadurska kungs!

Nākamajam vārds iekšlietu ministram Mārim Gulbis.

M.Gulbis (iekšlietu ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie frakciju priekšsēdētāji! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Dāmas un kungi! Godātā opozīcija! Esmu gandarīts, ka valdība izprata un atbalstīja finansējuma palielināšanu iekšlietām, jo līdz šim tas nebija tik labi veicies. Par nožēlojamajiem apstākļiem, kādos strādā policija, arī iepriekš mēs tikām samērā plaši un emocionāli informēti gan ar reklāmas rullīšu palīdzību, gan arī priekšvēlēšanu kampaņā. Taču ir pietrūcis kārtīga darba un valdības pārliecināšanas, lai situāciju mainītu. Tāpēc esmu gandarīts par valdības un koalīcijas partneru atbalstu un ļoti ceru arī uz opozīcijas sapratni šeit, Saeimā.

Tā ir stingra sabiedrības prasība valstij - nodrošināt likumu ievērošanu, saukt pie atbildības negodīgos un ne tikai rūpēties par nodokļu iekasēšanu no zemnieka, skolotāja un šofera, bet arī cīnīties pret ievērojamu naudas summu izkrāpšanu no valsts budžeta. Lai mēs būtiski uzlabotu nodokļu iekasēšanu, nepietiek tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta cītīgu ierēdņu izsūtītajām atgādinājuma vēstulēm.

Lai iekasētu nodokļus, apkarotu kontrabandu un izskaustu korupciju, ir nepieciešams investēt sistēmā, kura to nodrošina. Pašreiz iekšlietām tiek pievērsta liela sabiedrības uzmanība, un tas ir gandrīz vai garants, ka reformas iekšlietās notiek sabiedrības kontrolē un tās interesēs. Iekšlietām ir pievērsta arī valdības uzmanība, un tas rakstiski apliecināts valdības deklarācijā.

Uzmanība iekšlietām ir pievērsta gluži saprotamu iemeslu dēļ, no kuriem divi svarīgākie ir šādi: reformas iekšlietās bija krietni vien aizkavējušās, un par to sevišķi spilgts signāls bija sabiedrības zemā uzticība policijai.

Un otrs. Līdz ar Latvijas uzaicināšanu pievienoties Eiropas Savienībai iekšlietu struktūrām ir jauns izaicinājums - būtiski uzlabot profesionalitāti un, ņemot vērā satraucošo situāciju pasaulē, nodrošināt iedzīvotāju drošību šeit, Latvijā.

Un es minēšu arī dažus skaitļus, kas ir paredzēts un kur ir ļoti nepieciešams papildu finansējums. Gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs informēja par 8,4 miljoniem, kas paredzēti speciālajos dienestos strādājošajiem policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem viņu algu palielināšanai. Tāpat papildu finansējums ir nepieciešams iekšlietu darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ieguvuši invaliditāti. Pērn vien 123 cilvēki ieguva invaliditāti, pildot savus dienesta pienākumus. Tas ir bezkaislīgs skaitlis, taču aiz tā slēpjas daudzu ģimeņu traģēdijas. Tās nav notikušas vis kara apstākļos, bet gan tepat Latvijā, mums blakus, aizturot organizētās noziedzības pārstāvjus, narkotiku dīlerus un kabatzagļus.

1,2 miljoni latu paredzēti policijas autotransporta atjaunošanai, un tie ļautu nomainīt šos moskvičus un žiguļus, kas vēl joprojām ir policijas rīcībā.

Satiksmes drošība ir sabiedrībā karsti diskutēts temats, tāpēc man grūti iedomāties, kā cītīgs policists ar moskviču dzenas pakaļ jaunākā izlaiduma jaguāram, kas tā arī nav reaģējis uz ceļu policista aicinājumu apstāties. Atcerēsimies gadījumu Jelgavā, kur ceļa policists gāja bojā, jo viņam, cenšoties aizturēt likumpārkāpēju, uzbrauca nelieša vadīts jaudīgs ārzemju auto.

Papildu finansējums ir nepieciešams - un tas ir paredzēts - ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbatērpu un speciālās tehnikas iegādei, ķīmisko avāriju likvidēšanai, kas Latvijai ļautu kļūt arvien stabilākai un aktīvākai.

Deputāti noteikti ir informēti par bandītu Ustimenko un Medvedjeva aizturēšanu, kad gāja bojā policists Aigars Kurpnieks un smagus ievainojumus guva arī otrs policists Ēriks Zanders. Un tā nav pirmā un vienīgā reize, kad policisti iet bojā, aizsargājot citus cilvēkus no neģēļiem. Tas nav tikai nelaimes gadījums, pildot darba pienākumus, un milzīga traģēdija viņu ģimenēm, tas ir ļoti smags pārmetums arī mums, ka policists nav pietiekami aizsargāts. Un tāpēc budžetā ir paredzēti 452 000 latu bruņuvestu iegādei policijai.

Vairāk nekā 600 000 latu ir paredzēti nacionālās Šengenas informācijas sistēmas un SERENE biroja izveidei. Tas Latvijai dotu iespēju pašai ievietot informāciju SERENE datu bāzē, piemēram, par Zviedrijas pilsoni, kas 1997.gadā Latvijā sabrauca divas policistes. Zviedrija joprojām nav ievietojusi šo informāciju šajā datu bāzē, lai gan tā ir primārā, ko lieto robežsargi Eiropā. Manis teikto apliecinās ārlietu ministre Kalnietes kundze, ar kuru kopā esam aktualizējuši nu jau gandrīz aizmirsto traģēdiju, par kuru neviens līdz šim brīdim nav sodīts. Tā neliecina par to, ka esam labi spējuši aizstāvēt savas valsts pilsoņus.

Šajās vairāk nekā 100 jaunās valdības darba dienās policija, robežsardze, ugunsdzēsēji un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir parādījuši, ka viņi spēj piemēroties jaunajiem apstākļiem. Izvērtējot šo dienestu darba rezultātus kopumā, esmu apmierināts. Esmu skaidri definējis arī uzdevumus, lai darbs dienestos un ministrijās uzlabotos, tomēr viens no priekšnoteikumiem ir arī papildu finansējums.

Esmu atklāti runājis ar ierindas policistiem, ar ierindas ugunsdzēsējiem un esmu noslēdzis konkrētu vienošanos, ka jau šogad, varētu teikt, pat avansā policija spers divus soļus pretim mums visiem, - sabiedrībai, bērniem, indivīdiem... Atliek tikai mums, valdībai un Saeimai, spert vismaz vienu soli pretim arī policistiem un ugunsdzēsējiem.

Es aicinu arī opozīciju atbalstīt iekšlietu sistēmas un valdības ierosinātos priekšlikumus, jo arī šeit, zālē, sēž trīs bijušie iekšlietu ministri, kas ļoti labi saprot mūsu problēmas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies, Gulbja kungs! Es gribētu atgādināt, ka debates notiek par visu 2003.gada budžeta likumprojektu paketi kopumā, kurā bez likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” ietilpst arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Debates turpinās frakcijas “Jaunais laiks” deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais premjerministr! Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi un cienījamie viesi! Man ir tas gods apgalvot, ka šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā mēs esam saņēmuši pašu labāko budžetu daudzu pēdējo gadu laikā, un man ir vismaz 10 iemesli (aplausi), lai spētu to apgalvot, un arī pāris iemeslu, lai spētu apgalvot to, ka šis budžeta varēja būt vēl labāks.

Tātad visupirmais un pats galvenais ir tas, ka mūsu budžets liecina, ka mēs esam nopietni mainījuši savu attieksmi pret mūsu cilvēkiem. Un liecība tam ir fakts, ka mēs pirmām kārtām palielinām algas un tikai pēc tam domājam par saimniecisko izdevumu palielināšanu. Mēs acīm redzami esam palielinājuši algas, piemēram, policistiem, un tas ir pirmais nopietnais policistu algu palielinājums septiņu gadu laikā. Atsevišķos gadījumos šis palielinājums sasniedz pat 70 procentus. Mēs esam palielinājuši algas arī tiesnešiem un skolotājiem. Arī bērnu pabalsts ir palielināts, arī minimālā alga ir palielināta.

Otrs tikpat svarīgs pasākumu komplekss attiecas uz to, ka ir mēģināts un droši vien arī tiks veikti uzņēmējvides stabilizācijas un uzlabošanas pasākumi. Saprotiet to, ka ģimene var būt laimīga tikai tad, ja visi šīs ģimenes locekļi ir laimīgi. Ļoti līdzīgi ir arī ar nodokļu iekasēšanu valstī, jo nodokļu maksātāji un nodokļu iekasētāji ir savstarpēji apmierināti tikai tad, ja būs reāla un sekmīga nodokļu iekasēšana. Ar represīvām metodēm vien te būs par maz. Lai sekmētu nodokļu iekasēšanu, ir veikta vesela virkne pasākumu - tiek plānota uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana, sociālā nodokļa samazināšana, kā arī paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta pasākumi. Kā piemēru varētu minēt, teiksim, Latvijas Garantiju aģentūras izveidošanu. Ir atrasti nepieciešamie līdzekļi Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, ir atrasti arī nepieciešamie līdzekļi Zemkopības ministrijai Eiropas Savienības prioritāšu finansēšanai. Kā vienu no pēdējiem pasākumiem es gribētu minēt arī to, ka ir atrasti līdzekļi, teiksim, Latvijas cūkaudzētāju situācijas uzlabošanai.

Viens no apstākļiem, ko es obligāti gribētu minēt, ir tas, ka nopietni ir mainījusies mūsu, respektīvi, deputātu, attieksme pret sabiedrību. Un te es gribētu minēt faktu, ka mēs esam samazinājuši Saeimas budžetu par 400 tūkstošiem, bet pats galvenais ir tas, ka mēs esam likvidējuši tos leģendāros 30 tūkstošus latu, kas bija nepieciešami, lai visbiežāk “zvejotu” vēlētāju balsis priekšvēlēšanu laikā.

Šie visi bija iemesli, kāpēc mūsu budžets ir labs. Bet tagad es minēšu, kāpēc tas varētu būt bijis vēl labāks.

Tas būtu bijis labāks tad, ja iepriekšējai valdībai savas darbības pēdējos mēnešos nebūtu bijis pāris kļūdu un kļūdiņu. Droši varam pie šādām kļūdām pieminēt to, ka valdība centās divos mēnešos saglābt to, kas netika izdarīts sešos gados. Respektīvi, Austrumu robeža. Daudzi miljonu darījumi, kurus pat tika piemirsts iereģistrēt valsts kasē. Šeit gribētos pieminēt arī to, ka tika piedoti parādi rentabliem uzņēmumiem un tika piedotas nodokļu saistības jeb nodokļu parādi šķietami negodīgiem uzņēmējiem. Tādu kļūdu nav mazums, bet, visticamāk, par tām mēs runāsim nākamceturtdien, tad, kad ies vaļā debates par katru konkrēto priekšlikumu.

Rezumējot visu iepriekš teikto, es gribētu apgalvot, ka šis budžets ir tendēts uz tautsaimniecības attīstību. Taču es gribētu atgādināt to, ka budžets nav no gumijas. Un visiem tiem kolēģiem, kas gatavos priekšlikumus uz nākamo lasījumu, gribētu piekodināt, lai, norādot jebkurā no posteņiem izdevumu palielināšanu, viņi neaizmirstu norādīt, kam tad mēs tos izdevumus noņemsim. Jo konstruktīvus priekšlikumus mēs izskatīsim pēc būtības, bet demagoģiskus un populistiskus izskatīsim pēc to satura.

Paldies par uzmanību. Līdz nākamajai ceturtdienai!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies Tautas partijas frakcijas deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžets patiešām ir galvenais instruments, ar ko valdība īsteno savu politiku. Un es redzu šo valdību kā tādu nedrošu iesācēju arfisti, kas sēž pie sava instrumenta, kurā dažu stīgu nav vispār, dažu stīgu vietā ir iemontēti tādi kā papīra diegi, bet atsevišķas skanīgās, sevišķi labās stīgas nez kāpēc ir pieslēgtas pie augstsprieguma strāvas. Un šāda instrumenta mūzika mums būs jābauda veselu gadu, un mums būs iespējas redzēt, kas notiks ar šīs arfistes pirkstiem gada beigās.

Un tomēr. Budžets patiešām runā skaitļu valodu, un atšķirībā no valdošo politiķu solījumiem šī valoda ir nepārprotama. Šis budžets diemžēl nav labs. Un tas nav labs vismaz trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka patiešām nav ilgtermiņa skatījuma. Otrkārt, ir nepamatoti samazināti ieņēmumi. Un, treškārt, ir milzīgs budžeta deficīts.

Sāksim ar pirmo.

Par ilgtermiņa skatījumu, kas jau tika pieminēts. Visu valsts nopietnāko problēmu risināšana nav pat plānota, un ir apturēts attīstības projekts. Rodas iespaids, ka valdība gatavojas strādāt tikai dažus mēnešus. Pašvaldībām ir atņemtas investīcijas. Informācijai: 2001.gadā investīcijām bija paredzēti 11 miljoni, pagājušogad - 14 miljoni latu, bet šogad - tikai 4 miljoni latu. Tas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Patiešām atņemts tiek visai valstij!

Latvijas reģioni tiek nolemti atpalicībai. Kopējā pašvaldību rocība ir samazināta par 26 miljoniem latu, plaisa starp Rīgu un pārējo Latviju palielināsies.

Par veseliem 87% ir samazināta nauda skolu informatizācijas programmai. Skolēniem, it īpaši lauku bērniem, tiks liegta iespēja apgūt modernās tehnoloģijas un internetu. Ir krasi samazināta skolu ēku atjaunošana, un daudziem mūsu bērniem būs jāturpina mācīties nepiemērotās, nereti pat bīstamās telpās.

Par lauksaimnieku subsīdijām. Šāgada budžeta projektā ir paredzēts, ka būs par 2,7 miljoniem latu mazāk nekā pagājušogad. Šogad zemniekiem būs grūtāk izdzīvot. Šī tautas daļa atkal ir novesta uz streiku ceļa, un es viņai pievienojos.

Ir samazināta arī nauda sportam, interešu izglītībai un, kā jau šai valdībai tas piedien, protams, arī kultūrai. Pretēji solījumiem, kuri, starp citu, tika doti no šīs tribīnes, ir par 6% samazināts Kultūrkapitāla fonda finansējums. Nacionālās bibliotēkas projektam paredzētos līdzekļus valdība ir pretlikumīgi ieplānojusi izlietot citiem mērķiem.

Par budžeta ieņēmumu prognozēm. Uzņēmumu ienākumu nodokļa prognoze ir samazināta, lai gan ekonomika attīstītās un kopprodukts strauji aug. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze paredz tikai 4,5% pieaugumu, tā ir ļoti zema prognoze, jo pagājušogad šis rādītājs bija 12,6%. Tādējādi medicīnai vien tiek šogad atņemti 4 miljoni latu.

Ir nepamatoti plānots ieņēmumu samazinājums no alkohola akcīzes. Absolūtos skaitļos rēķinot, tas ir vismazākais rādītājs kopš 1997.gada.

Ziniet, šīs ieņēmumu prognozes varētu izpildīt pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienests un muita gandrīz vispār pārstātu strādāt! Visas šīs ieņēmumu prognozes liecina, ka valdība negatavojas efektīvi cīnīties pret kontrabandu un nodokļu nemaksāšanu. Solīto papildu 400 miljonu latu vietā budžetā ir skaidri ierakstīta nulle.

Budžeta deficīts. Tas, kā tagad ir paredzēts, būs 3%. Un tas nozīmē nebijušu valsts parāda pieaugumu. Valsts parāds palielināsies par 325 miljoniem un pārsniegs 1 miljardu latu! Tas ir ļoti bīstams ceļš. Tas nozīmē, ka valdība šogad uz katra Latvijas iedzīvotāja rēķina aizņemsies 135 latus. Šis nav krīzes gads, jo prognozējams ir 5,5 % liels ekonomikas pieaugums. Tāds budžeta deficīts nav attaisnojams un liecina vienīgi par valdības neprasmi sastādīt budžetu.

Šis budžets liek secināt, ka valdība ir atteikusies no skaļi skandinātās veselības aprūpes sistēmas reformas. Izdevumi, kas paredzēti veselības aizsardzībai, nevis tuvojas valdības apsolītajiem 7% no kopprodukta, bet gan attālinās no solītā. Vienīgi administratīvie izdevumi, kas saistīti ar jaunās ministrijas radīšanu, ir pieauguši par 38%. Toties līdzekļi medikamentu apmaksai ir samazināti par 9%, bet finansējums terciāriem jeb augstas sarežģītības pakalpojumiem ir sarucis par 22%. Medicīnas darbinieku algu palielinājums ir saistīts vienīgi ar minimālās algas paaugstināšanu. Šī situācija ir nožēlojama.

Pretēji skaļi daudzinātajam taupības režīmam valdība savām vajadzībām naudu nežēlo. Lai runā skaitļi! Ministru algu palielinājumam - 300 000 latu, premjera biedra birojam - 89 000 latu, Veselības ministrijas papildštatiem -
218 000 latu, bērnu un ģimenes lietu ministram (administrācijai) - 206 000 latu, mazākumtautību lietu ministram (administrācijai) - 180 000 latu, un tā tālāk. Kopā skaitot, sanāk miljoni.

Šodien mēs piedzīvojam situāciju, kas ir pavisam līdzīga tai, kāda bija pirms valdības veidošanas. Toreiz Repšes kungs solīja papildu 400 miljonus latu valsts budžetā, aktīvu cīņu pret korupciju un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tagad tiek solīts, ka pēc budžeta grozījumiem gluži kā no gaisa nokritīs 102 miljoni veselībai, 10 miljoni - pašvaldībām, 4,6 miljoni - skolotāju algām, 2,3 miljoni - lauksaimniekiem, un tā tālāk. Dzirdams, ka valdības darbs labklājības jomā rezultātus dos nevis tagad, bet pēc vairākiem gadiem. Tie, protams, atkal ir jauni solījumi, kuriem mūs aicina noticēt. Taču nevar ticēt tam, kas solīto reiz jau nav pildījis! Nav brīnums, ka sabiedrības uzticība šai valdībai strauji krītas.

Šo budžetu, tāpat kā valdības darbu, raksturo nepildīti solījumi un zudušas cerības. Diemžēl.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta gatavošanas gaita, valdības pieņemto lēmumu skaidrošana sabiedrībai un pats budžeta saturs nepārprotami grauj cilvēku uzticību valsts varas institūcijām un līdz ar to arī valstij kā tādai. Kāpēc?

Pirmkārt. Atsevišķi valdības pieņemtie lēmumi faktiski ir noziedzīgi. To ir atzinuši pat atsevišķi Šlesera-Repšes valdības ministri. Kad neilgu laiku pirms budžeta izskatīšanas valdībā televīzijas žurnālists ministram Gateram uzdeva jautājumu: “Vai tiešām tiks pārtraukta jau būvēt uzsākto skolu sporta zāļu celtniecība?” - viņš atbildēja: “Tas ir noziegums! Tas tā nebūs nekādā gadījumā. Mums taču ir ilgas ziemas, un tagad pārtraukt šo objektu celtniecību ir vienkārši noziedzīgi!” Diemžēl valdība, apstiprinot budžetu, šo noziegumu īstenoja - 3,7 reizes samazināja investīcijas pašvaldībām, atstāja bez finansējuma iesāktos projektus. Tā ir vēl nebijusi vēršanās pret lauku un mazpilsētu vajadzībām! Tā ir šo vajadzību ignorēšana, jo vairākums projektu taču tiek īstenoti tieši tur!

Otrkārt. Skaidrojot topošā un valdībā jau pieņemtā budžeta saturu, sabiedrība tiek nepārtraukti maldināta, tiek melots. Es atkārtoju: tiek melots! Iepriekšējo valdību panākto vienošanos, ka ar šā gada 1.septembri skolotāju algas tiks paaugstinātas, šī valdība ir ignorējusi, un finansējuma budžetā nav. Es vēlreiz atkārtoju: nav! Taču gan valdības vadītājs, gan finanšu ministrs publiski apgalvo pretējo. Lūk, ko “Jaunā laika” deputāti pagājušā gada decembrī vēstīja no tribīnes deputātiem un radioklausītājiem diskusijā par to, ka 3% no tabakas akcīzes ieņēmumiem novirzāmi sportam! Baiba Brigmane: “Nekur nav rakstīts, ka tiks atņemti līdzekļi Kultūrkapitāla fondam un sportam. Šeit taču ir cits mehānisms, kā novadīt līdzekļus līdz Kultūrkapitāla fondam un līdz sporta organizācijām. Kur tad ir teikts, ka šo līdzekļu būs mazāk? Var būt, ka tie būs vēl lielāki?”

Arturs Krišjānis Kariņš: “Šā panta svītrošana nenozīmē, ka sportam nebūs finansējuma, kā Ābiķa kungs mums grib likt saprast. Gluži pretēji, mēs šeit vienkārši mainām finansējuma mehānismu. Nauda sportam neies no speciālā fonda, bet ies “pa taisno” no budžeta.”

Kārlis Strēlis: “Es atbalstu savu basketbolu un visus pārējos sporta veidus un nekad nevaru iedomāties, ka latvieši varētu atņemt naudu sportam. Mēs neko neatņemam. Mēs vienkārši pārvietojam līdzekļus uz citu maku.”

Kurš maldināja sabiedrību - deputāts Ābiķis, kā apgalvoja Kariņa kungs, vai pats Kariņš un viņa kolēģi no “Jaunā laika”? Nepilni 700 tūkstoši no sporta budžeta ir pazuduši bez vēsts. Savukārt tā vietā, lai panāktu, ka jaunieši neklīstu pa ielām un nodarbotos ar sportu, šie 700 tūkstoši ir pareizināti vismaz ar trīs, lai izveidotu jaunas ministrijas, ieviestu trīs jaunus ministru posteņus, Ministru prezidenta biedra posteni un nodrošinātu veselu baru ierēdņu un padomnieku.

Starp citu, redzam, ka bija spiesti zālē ienest jaunus beņķīšus, jaunus solus, lai daudzskaitlīgajai valdībai būtu kur apsēsties.

Jaunatnei ir parādīta piga. Starp citu, interesants bija sporta vērtējums no izglītības un zinātnes ministra puses. Tas kaut kā ļoti sakrīt ar to vērtējumu, ko nesen komisijā sniedza viņa jaunizceptais padomnieks, kurš, starp citu, savu personīgo “autiņu” pamanījās pārdot savai vadītajai Sporta federācijai un kurš par savām izdarībām ar lielu troksni tika padzīts no darba Ventspils Olimpiskajā centrā. Tas tagad ir ministra padomnieks. (Starpsauciens: “Nevar būt?”)

Arī Kultūrkapitāla fonda finansējums, starp citu, ir samazināts par vairāk nekā 300 tūkstošiem latu.

Treškārt. Absolūtais cinisms attieksmē pret lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem. Repšes kungs ar “koka kluča Konstantīna” izteiksmi sejā, televīzijā uzstādamies, paziņoja, ka mazie projekti nav šīs valdības prioritāte, ka “Jaunais laiks” īstenos lielas lietas. Taču tieši mazajiem pagastiem, mazpilsētām nelielie projekti bieži vien ir izdzīvošanas jautājums! Ja skoliņai jumts ir jānomaina, bet pagastam naudas nav, ko tad darīt? Ļaut ēkai sapūt?

Starp citu, arī lielo projektu īstenošana, kā jau teica mans kolēģis, ir pārtraukta. Piemēram, skolu atjaunošana, skolu informatizācija, kas tiek īstenota jau kopš 1997.gada, sporta zāļu celtniecības programma un daudzas citas lietas.

Ceturtkārt. Tā ir cilvēku muļķošana. Kāpēc tad budžetā neatspoguļojas “Jaunā laika” apņemšanās iekasēt miljonus, labāk iekasējot nodokļus? Ministrs Auders sola vairāk nekā 100 miljonus medicīnai. Vai tas tā būs? Un, ja jau tik pārliecināti saka, ka būs, kāpēc tad pedagogu algu palielinājums nav iestrādāts budžetā? Arī solījums grozīt budžetu vasarā un piešķirt finansējumu ir tikai solījums. Un, starp citu, augstskolu šāgada absolventi jau šobrīd domā, vai iet strādāt uz skolām vai neiet. Viņi tagad analizēs budžetu un skatīsies, vai algas paaugstinājums ir tur ierēķināts vai nav, un varbūt savu izvēli viņi izdarīs jau tagad. Viņi to izdarīs tagad, ne jau mēnesi vai dažas dienas pirms 1.septembra, kad valdība sola budžetu grozīt!

Piektkārt. Attieksme pret nacionālo kultūru. Nevienu gadu, pat banku krīzes laikā, nav samazināts bāzes finansējums kultūrai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Investīciju projektiem atvēlētā summa, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada budžetā ir piecas reizes mazāka. Es atkārtoju: piecas reizes mazāka! Un tas pirmām kārtām skar lauku kultūras iestādes, kultūras namus, muzejus, kultūras pieminekļus un tā tālāk. Taču viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem, stājoties Eiropas Savienībā, ir nostiprināt mūsu nacionālo kultūru, mūsu identitāti! Par šīs valdības attieksmi pret kultūru es gan īpaši izbrīnīts neesmu, jo Ministru prezidents taču izteicās, ka jāatbalsta esot tāda māksla, ko saprot visa sabiedrība, proti: “To kino, to mākslu, ko es nesaprotu, nav vajadzīgs atbalstīt!”

Sestkārt. Iebiedēšana. Gan vairāku pašvaldību vadītāji, gan valsts iestāžu vadītāji man ir teikuši, ka viņiem “Jaunais laiks” ir teicis tā: “Vai nu nāc pie mums, vai naudiņu neredzēsi kā savas ausis!” Cilvēki kļūst iebiedēti, un viens otrs pat saka, ka atgriežas komunistu laiki. Mēs tagad to redzam, piemēram, Valkā. Vai tas vispār nebija amorāli - pieminēt Valku un Valkas sporta zāli? Valkā ir divas skolas: mazā skola, kur krievu valoda ir mācībvaloda, un lielā -latviešu vidusskola. Lielā - latviešu vidusskola - ir vispār bez sporta zāles, un viņi ir spiesti būt pārpildītās telpās, braukt divus kilometrus… un tas pat nav iespējams, neizjaucot mācību procesu.

Tas ir amorāli! Es aicinu partiju “Jaunais laiks” Šleseru un co un viņu satelītdeputātus, lai, gatavojot Budžeta likuma projektu otrajam lasījumam, jūs ievērotu to, ko teica jūsu kolēģe Baiba Brigmane: “Būsim atklāti un godīgi! Viena taisnība - visiem!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Parasti valstī budžetu pieņem līdz gada sākumam. Protams, mēs gaidījām, ka budžetu Saeimā apspriedīsim mazliet agrāk, tomēr paldies mūsu valdībai, ka ārā vēl nav rudens, nav viss tik slikti mūsu valstī.

Ļaujiet man jums atgādināt nesenos notikumus, to, ko partija “Jaunais laiks” solīja savā priekšvēlēšanu programmā! “Jaunais laiks” solīja, ka divkāršos veselības aprūpes budžetu un šī nauda nepazudīs birokrātu kabinetos, tiks likvidētas nevajadzīgas darba vietas, valsts pārvalde kļūs efektīvāka un reformu gaitā iegūtie līdzekļi ievērojami papildinās valsts budžetu. Šādi solījumi, protams, pilnībā atbilst veselajam saprātam un sabiedrības interesēm, un tas nozīmē, ka tie atbilst arī PCTVL programmai. Ja šīs prioritātes tiešām tiktu atspoguļotas valsts budžetā, mēs noteikti to atbalstītu. Diemžēl valdība darbojas pēc principa “Liela brēka, maza vilna”, un tādēļ šo dokumentu es nosauktu par vilšanās budžetu.

Kādas prioritātes mēs redzam budžeta projektā? Valsts aizsardzību un integrāciju NATO, integrāciju Eiropas Savienībā, iekšējo drošību un izglītību. Nākot šodien uz sēdi, es satiku jaunos valcēniešus, kuri te piketēja. Viņi jautāja: “Kāpēc valstij nav naudas vidusskolas sporta halles celtniecībai?” Ko es varēju atbildēt? Ka nauda principā ir, bet papildu 15 miljoni aiziet kādu ASV ieroču fabrikantu kabatās, lai viņi beidzot varētu nopirkt sev jaunus limuzīnus.

Vispār, salīdzinot priekšvēlēšanu solījumus un budžeta projektu, var secināt, ka valdība nav aizmirsusi tikai par izglītību, bet pat šī prioritāte nav atbalstīta ar redzamu pieaugumu budžetā. Tomēr bez deklarētajām prioritātēm ir viena, ko valdība kautrīgi noklusē, jo tas ir izdevumu palielinājums valdības uzturēšanai. Īpašu panākumu ekonomikā mums nav, bet Ekonomikas ministrijas budžetā ir paredzēts izdevumu pieaugums 5 miljonu latu apmērā. Kā tad ir ar nevajadzīgu darba vietu likvidēšanu un efektīvāku valsts pārvaldi? Kā tad īsti ir ar ekonomijas režīmu? Mēs dzirdam attaisnojumus - līdz vasaras vidum pie budžeta tikšot piestrādāts. Dārgie kolēģi, ārā jau ir pavasaris! Vai šāda budžeta plānošana liecina par valdības profesionālismu? Kā var plānot budžetu tikai uz pusgadu? Tagad ikviena ģimene plāno savus ienākumus un izdevumus uz ilgāku laika periodu. Jūsu rīcības dēļ mediķi un skolotāji nevar atļauties nopirkt sev kaut ko līzingā, jo nav skaidrs, vai būs šis solītais algu pieaugums vai nebūs. Diez vai triju mēnešu laikā valdība kaut kur atradīs šo lielo naudu. Cilvēkiem jau tagad ir jāzina, kas viņus gaida nākotnē.

Pakavēšos pie vienas atsevišķas problēmas. Krasi pieaug valsts ārējais un iekšējais parāds. Šo parāda pieaugumu nevar motivēt, jo pieaug arī valsts iekšzemes kopprodukts. Problēma ir tā, ka parāds pieaug Repšes kunga stingrās monetārās politikas dēļ. Mēs neesam par inflāciju, tomēr jāteic, ka gandrīz 16 miljonu latu zaudēšana valūtas kursa svārstību dēļ ir, maigi sakot, neprofesionālisma izpausme. Faktiski mēs pārdodam savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Kāpēc mēs tik asi kritizējam šo budžetu un tādas prioritātes kā integrāciju NATO un Eiropas Savienībā? Pirms pieciem gadiem varēja runāt par reformu nepieciešamību, par ekonomijas režīmu, par zaudējumiem šajā ceļā. Tomēr tagad lēmums par mūsu piedalīšanos eiroatlantiskajā integrācijas procesā jau ir pieņemts. Ir pienācis laiks domāt par tiem tūkstošiem mūsu iedzīvotāju, kas cietuši šajā procesā. Ir pienācis laiks domāt par sociālo sfēru un atdot parādus.

Tomēr parādus mēs atdodam tikai starptautiskajām organizācijām, nevis savai tautai, savas valsts iedzīvotājiem. Šis budžets nav sastādīts Latvijas tautas labā.

Un tāpēc politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija balsos “pret”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Guntis Bērziņš, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Mareks Segliņš, Kārlis Strēlis un Ausma Ziedone-Kantāne.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim izskatīt sēdes darbā kārtību! Un, pirms mēs atsākam debates, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu - Grīnblata, Ozoliņa, Ulmes, Kariņa, Jaunupa un citu deputātu - iesniegums par to, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu deputāti ierosina saīsināt debates, runājot par visiem 20.februāra sēdes darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, nosakot piecas minūtes, ja deputāts uzstājas pirmo reizi, un divas minūtes, ja uzstājas otro reizi.

Lūdzu deputātus balsot par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 38, neviens deputāts neatturas. Tātad debašu laiks tiek saīsināts, nosakot šādu uzstāšanās laiku: piecas minūtes - pirmo reizi - un divas minūtes - otro reizi.

Nākamā debatēs piedalīsies “Jaunā laika” deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja, Ministru kabineta vadītāj, ministri un mani godātie deputāti! Man ir ļoti liels gods un ļoti liels satraukums. Un satraukumu varbūt… Ā, Ābiķa kungs, jūs esat zālē, es ļoti priecājos... Jūs mani piecus mēnešus esat biedējis un baidījis, es esmu iebiedēta no jums... Es esmu satraukusies, un es esmu apmierināta. Es esmu apmierināta… (aplausi) ar mūsu Kultūras ministrijas valsts budžeta projektu 2003.gadam. Mēs te visu laiku runājam, ka mūsu budžets ir samazinājies. Nē, objektīvie dati liecina, ka 2001.gadā Kultūras ministrijas budžeta kopējie ienākumi ir bijuši 19,8 miljoni, 2002.gadā tie ir bijuši 25 miljoni un 2003.gadā tie ir 31 miljons.

Kāpēc es saku, ka esmu apmierināta, un kāpēc es saku “bet”? Jā, šīs Kultūras ministrijas investīcijas dažādām kultūras institūcijām, bez šaubām, varēja būt lielākas, bagātīgākas un, teiksim, ievērojamākas, lai mēs varētu patiesi lepoties. Tā nav, bet ir kaut kas ļoti, ļoti būtisks noticis, jo mēs beidzot esam investējuši radošam cilvēkam, ko es visos šajos 12 gados, kopš eksistē mūsu brīvā valsts, neesmu sagaidījusi. Mēs esam gaidījuši šos 12 gadus, lai investētu mūsu kultūrnaudu radošam cilvēkam. Un tāpēc es esmu pateicīga mūsu Kultūras ministrijai un ministrei, mūsu valdībai, ka tā 3 miljonus, vairāk nekā 3 miljonus, ir investējusi tātad Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Un, otrkārt, mūsu trīs lielajiem un slavenajiem simfoniskajiem orķestriem: tas ir, Valsts simfoniskajam orķestrim, Operas orķestrim un Liepājas simfoniskajam orķestrim.

Un, visbeidzot, arī 8 mūsu profesionālajiem teātriem. Mīļie draugi! Tie nav aktieri, tie ir radoši cilvēki, jo teātrī strādā tikai radošas personības neatkarīgi no tā, vai viņš ir rekvizitors vai viņš ir apgaismotājs, vai viņš ir frizieris. Un viņa alga ir 70 vai 80 lati. Ticiet man, ejot dažus vakarus uz izrādēm, es ierauju galvu plecos, es izliekos, ka ātri skrienu pa koridoru, lai neviens mani nepamana, kad es ienāku Dailes teātrī, jo viņi skatās uz mani kā uz miljonāru. Un man ir kauns! Man ir milzīgs kauns!

Jā, pasaulē viss integrējas, viss globalizējas. Gan likumdošana, gan ekonomika, gan sports. Izņemot vienu - un tā ir kultūra. Tas ir vienīgais mūsu nosargājamais darbības lauks, tā ir tā mūsu savpatnība, kura mums ar visiem spēkiem ir jāglabā un jāsaudzē: tā ir mūsu valoda un tās kopēji, literatūra, teātris un dziesma.

Es nepateikšu precīzi, kā to ir pateicis Nobela prēmijas laureāts zinātnieks Hanss Selje. Viņa atziņa ir aptuveni šāda: nav citas sviras vai atzinības, kā novērtēt radošu cilvēku, vien tas, ka viņam pasniedzam drusku vairāk ievērības un naudas, un ne jau tāpēc, ka viņš būtu to vairāk pelnījis, ka viņš nevarētu iztikt. Nē! Vai jūs domājat, kad tad viņš radīs labāk? Arī ne! Un ne arī tādēļ, lai viņš izceltos uz citu fona. Arī ne! Bet tikai vienas atziņas dēļ - lai nākamā paaudze, kas dzīvos pēc mums, saprastu, ka mums ir bijusi pareiza izpratne par vispārcilvēciskajām vērtībām.

Nav iespējams cilvēkus sabiedrībā novērtēt pēc cita kritērija, vai viņš ir devējs vai viņš ir ņēmējs. Katra radoša personība ir devēja. Viennozīmīgi - viņa ir devēja! Un tāpēc es gribu pateikties par labāku rītdienu, ko mēs gaidām. Es pateicos mūsu budžetam, kas ir devis radošam cilvēkam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Kolēģi! Brīnišķīgu izrādi mums šodien spēlēja opozīcija. Pilnīgi ķēru pēc kabatas lakatiņa un sāku raudāt. Un atcerējos arī Veidenbauma dzejolīti. Tas laikam ir arī par viņiem - par to bagāto ar to labo sirdi, kā viņš grib visai latviešu tautai palīdzēt, bet vairāk jau nekā citu kā vien to mutautiņu izvilkt ārā viņš nevar.

Man ļoti patika Slaktera kunga uzstāšanās. Sevišķi tēze par to, ka šis budžets neesot sastādīts, ar domu par ilgtermiņu, ka mēs neko neredzot tālumā, ka mēs šodien redzot tikai tuvumā, ka par rītdienu vai parītdienu, nemaz nerunājot pat par gadu uz priekšu, mēs nemaz nedomājot, ka nekas šajā budžetā nav labs, ka viss šajā budžetā ir slikts, ka visu mēs tikai atņemam... Taču ir viena sfēra. Tikpat svarīga sfēra kā kultūra ir arī tieslietu sfēra. Tieslietu sfēra ir tā sfēra, no ticības kurai ir atkarīgs vispār cilvēka morālais stāvoklis, tas, vai viņš ir gatavs ticēt šai valstij, vai viņš ir gatavs strādāt, vai viņš ir gatavs sagaidīt kaut ko arī labu no tā visa. Ja cilvēks netic tiesu varai, kas ir pēdējā, kur viņam meklēt taisnību, tad viņam vairs nav kam ticēt.

Paskatieties, lūdzu, budžetā tieslietu sadaļu! Paskatieties, vai tur ir ievēroti “Jaunā laika” principi! Tas, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem - ir jādomā par tiem cilvēkiem, kuri šajā sfērā strādā. Algas: 1 miljons ir pielikts ne tikai tiesnešu, bet arī tiesu darbinieku algām. Juridiskā komisija ir tikusies ar tiesu darbiniekiem, un tiesneši ir lūguši: “Mēs vēl kaut kā varam dzīvot, bet tiesas process, tiesas kvalitāte ir atkarīga no tiem darbiniekiem, kuri tur strādā. Lūdzu, kaut ko dariet, lai palielinātu viņiem šīs algas!” Divpadsmit gadus nekas šajā jomā nav darīts. Tāpēc lielā mērā ir izveidojusies šāda tiesu sistēma. Tieši tāpēc cilvēki tai vairs netic. Šogad tai tiek izdalīts miljons. Vai tad mēs nedomājam par cilvēkiem? Nedomājam.

Mēs domājam arī par cilvēka garīgo pusi šajā tieslietu sadaļā. 72 tūkstoši ir iedalīti 17 kapelāniem. Tātad mēs dodam iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir kļūdījušies, arī apskaidrot savu dvēseli.

Jā, es zinu, ka man iebildīs, jo nav iedota visa nepieciešamā nauda administratīvā procesa ieviešanai, taču tieši šeit es gribētu pierādīt to, kā izpaužas šajā budžetā ietvertā doma, ka tas ir tālredzīgs budžets un ka tas ir veidots ar domu par nākotni un par nākamajiem gadiem. Ir iedota nauda, lai šo administratīvo procesu varētu sākt ieviest jau šogad, un tad vairs nebūs ceļa atpakaļ. Tad vairs nebūs ceļa atpakaļ! Šis solis nu jau ir sperts, un atpakaļ tas vairs nav sperams, bet nākamā gada februārī šis process sāks darboties jau pilnā apmērā.

Ir atrasta nauda Probācijas dienestam, kas līdz šim arī nav darīts. Tas nekad nav darīts! Nekad nav domāts par noziegumu profilaksi, nav domāts, kā to novērst, nav domāts par cilvēkiem. Ir! Nu šī nauda ir atrasta! Tā ir nauda, kas tika novirzīta no līdzekļiem, lai pilnībā ieviestu šo administratīvo procesu. Tagad tā ir novirzīta citas ļoti svarīgas problēmas risinājumam. Tā ir nauda, kas paredzēta 15 tiesnešiem un darbiniekiem, lai Rīgas apgabaltiesa, kura pašreiz lietas brīžiem pat nozīmē izskatīšanai uz 2005.gadu. Stādieties priekšā! Jūs šodien gribat atrast taisnību un risināt kādu lietu, jūs aizejat uz apgabaltiesu, bet tur jums saka: “Atnāc 2005.gadā, tad skatīsimies!” Nu ir atrasts šis risinājums, un 15 tiesneši sāks darboties jau tūlīt. Tā ka risinājums tiek meklēts.

Vēl jūs gribat piemērus? Viss tieslietu sadaļas budžets ir pilns ar šādiem piemēriem. Jums visiem priekšā ir šīs lielās grāmatas. Vajag tikai skatīties un meklēt. Var būt, ka katrs tajā atrod un saredz savējo. Taču nevilksim ārā šo mutautiņu un neslaucīsim asaras, bet kopā strādāsim, kopā domāsim, kā šo budžetu vairot, kā to papildināt. Aicinu to pieņemt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Atbilstoši iesniegtajam budžeta projektam valsts pamatbudžeta ienākumu pieaugums 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir 14,3 procenti. Valsts konsolidētā budžeta pieaugums ir 8,1%, toties pašvaldību budžeta ienākumu pieaugums ir tikai 0,3%, bet izdevumos pat ir plānots samazinājums par 26 miljoniem.

No šiem faktiem skaidri redzams, ka pašvaldības, līdz ar to arī pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji nav šīs valdības šāgada prioritāte. Pastāvot šādam budžetam, pašvaldībām nav paredzamas attīstības iespējas. Gluži otrādi! Ņemot vērā inflāciju, ir sagaidāms, ka samazināsies pašvaldību sociālais un ekonomiskais līmenis.

Iesniegtajā budžetā visvairāk tiek samazinātas investīcijas pašvaldībām. No 14,68 miljoniem latu, kas nepieciešami kā mērķdotācijas no valsts, budžetā ir plānoti tikai 4,06 miljoni. Pašvaldību zaudējumi būs ne tikai neiesāktās un nepabeigtās būves, bet arī līdzekļi nepabeigto būvju uzturēšanai. Tie ir iesaldētie līdzekļi.

Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika sākts rekonstruēt Slampes vidusskolu Tukuma rajonā. Šogad tas netiek turpināts. Kuldīgā netiks pabeigta slimnīca. Līdz ar to nevar zināt, ko darīt ar veco slimnīcu, - rekonstruēt, gaidīt, nojaukt… Kuldīgā netiks pabeigta arī ģimnāzijas sporta zāle. Valmierā atbalstu nesagaidīs vājdzirdīgo bērnu internātskola, kas ir vienīgā šāda veida skola visā valstī. Valka šogad nesagaidīs līdzekļus sporta zālei, siltumtīkla rekonstrukcijas vajadzībām un tā tālāk. Tādu piemēru ir diezgan daudz.

Samazinoties mērķdotācijām un pašvaldību investīcijām, pašvaldības, loģiski, būs spiestas meklēt citus finansēšanas avotus, un vienīgais reālais avots pašvaldībām paliek aizņēmumi.

Pašvaldības ir prasījušas ikgadējo aizņēmumu un garantiju apjomu noteikt 38 miljonu apmērā, bet budžetā tam ir paredzēti tikai 24,28 miljoni, tas ir, par 14 miljoniem mazāk.

Valdībai ir jākompensē pašvaldībām tie izdevumi, kuri rodas sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem. 2002.gada beigās valdība pieņēma noteikumus par minimālās algas palielināšanu. Tas radīs papildu izdevumus visām pašvaldībām 2,9 miljonu apmērā, no tiem 1 miljons paliks nesegts.

Kritiskā stāvoklī ir pašvaldību pārziņā esošie ceļi, ielas, jo nepietiek līdzekļu to uzturēšanai, nemaz nerunājot par jaunu būvēšanu. Pašvaldības ir prasījušas - un tas ir atspoguļots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās - lai lauku ceļu fondā līdzšinējo 60% vietā no naftas produktu akcīzes nodokļa tiktu ieskaitīti 70 procenti. Šie un citi pašvaldību lūgumi, kas minēti šajā sarunu protokolā, budžetā nav iekļauti, un to risinājums ir neskaidrs. Piemēram, parakstot vienošanos un domstarpību protokolu, valdība ir solījusi pašvaldībām garantēt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet diemžēl Budžeta likuma tekstā tas nav atrodams. Valdība solīja kopā ar budžetu iesniegt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar garantētā iztikas minimuma nodrošināšanu. Pretējā gadījumā pašvaldībām tas var prasīt 18 miljonus lielus papildu izdevumus.

Pašvaldību teritoriju plānojuma izstrādei nepieciešami 7,46 miljoni kā mērķdotācijas no valsts, bet ir ieplānoti tikai 0,44 miljoni. Ir izveidojusies tāda situācija, ka pašvaldības stāv rindā pēc mērķdotācijām, kas nepieciešamas to teritorijas plānojumam, lai gan plānojums ir pirmais nosacījums attīstības veicināšanai pašvaldībā un arī tās teritorijā.

Sarunu gaitā ar pašvaldībām finanšu ministrs pašvaldību neapmierinātības mazināšanai piedāvāja pagaidīt līdz budžeta grozījumiem - grozījumiem, kuri būšot gada vidū, tas ir, pēc 4 mēnešiem. Cik man zināms, tādas “zāles” tika piedāvātas ne tikai pašvaldībām, bet arī citiem neapmierinātajiem.

Šāda pieeja problēmas risinājumam no valdības puses ir vai nu mānīšanās, vai arī nekompetence. Ja jau pastāv iespēja budžeta ienākumus palielināt pēc 4 mēnešiem, tad kāpēc tas netiek izanalizēts, izvērtēts jau tagad un netiek iekļauts budžetā?

Budžeta likums ir nozīmīgs dokuments visai valstij, tajā skaitā arī pašvaldībām. Ja pašvaldības par lielām, nozīmīgām finanšu iespējām uzzina tikai gada vidū, tad ir samērā nereāli atlikušajā saimnieciskā gada daļā apgūt šos līdzekļus. Valsts dzīvi slikti ietekmē gan nokavēts budžets, gan arī lieli grozījumi gada vidū.

Valdība apgalvoja, ka pie budžeta tika strādāts tik ilgi tādēļ, lai tas būtu kvalitatīvs, bet, kā liekas, rezultāti par to neliecina.

Tāpēc, kamēr budžeta projekts ir šādā kvalitātē, kādā tas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, tas, manuprāt, nav atbalstāms.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Ministri, Ministru prezident! Skolotāji šodien, es pieņemu, mierīgi strādā. Strādā klasēs ar mūsu bērniem. Viņiem ir parasta darbadiena un sajūta, ka par viņiem rūpējas, - par viņiem rūpējas valsts, valdība un Saeima, un viņi var paļauties uz to. Viņi zina no pēdējiem gadiem, ka valsts viņus nemāna, bet precīzi izpilda apsolīto. Viņu algas ir dubultotas, ir īstenots vērienīgs skolu atjaunošanas projekts, skolas ir apgādātas ar jaunākajām tehnoloģijām informatizācijas projekta ietvaros, daudzas augstskolas un skolas ir ieguvušas eiropeiskus vaibstus, pateicoties izglītības investīciju projektam, un tā tālāk. Tas viss ir kļuvis pašsaprotams. Un nevienam nevar pat prātā ienākt, ka kaut ko kāds varētu sagraut.

Patiešām, uzklausot šodien finanšu ministru Valdi Dombrovski, uzklausot Ministru prezidentu Einaru Repši, uzklausot izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, nav pamata nekādām bažām. Visi šie cilvēki kā viens apliecināja, teikdami šādus vārdus: “2003.gadā ir atrasti 23 miljoni algu paaugstinājumam.” Algu paaugstinājumam! Tas būtu loģiski un pašsaprotami, jo kas ir rakstīts Budžeta likuma anotācijā? Tur ir rakstīts tā: “Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt, kādi līdzekļi nepieciešami to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem.” Tātad - par ko runāja minētie kungi? Runa ir par algu paaugstināšanu, kas ir noteikta ar likumdošanas aktiem. Tikai tas diemžēl neattiecas uz izglītību, jo Izglītības likuma akti ir ignorēti. Man ir kauns! Man ir kauns par to, kādus lēmumus attiecībā uz skolotājiem šodien grasāmies pieņemt mēs, Saeima. Un tas, mīļie kolēģi, būs nevis valdības pieņemts likums, bet tas būs ar mūsu, Saeimas deputātu, rokām pieņemts likums, par kuru vēlāk valdība teiks: “Mēs jau labprāt, bet Saeima pieņēma šādu likumu, kurā finanses pedagogu algu secīgam paaugstinājumam nav paredzētas. Un mēs esam tikai izpildvara.”

Man ir kauns visu to piemuļķoto, apmānīto pedagogu priekšā, kuri pat sapņos nevarēja neredzēt to, ka pēdējais solis - pēdējais solis algu paaugstināšanā! - tiks svītrots. Un tam ir nepieciešami tikai 4,6 miljoni latu.

Vēl šodien es piegāju pie piketētājiem, un viņu galvenā prasība bija saistīta ar sporta zāli. Es saku: “Mīļie kolēģi, bet vai jūs zināt, ka jums nebūs algas?” - “Tas nevar būt? Tā nav!” viņi saka. Viņi saka: “Mēs lasījām intervijas ar Ministru prezidentu, mēs lasījām intervijas ar finanšu ministru, un viņi pateica, ka algu paaugstinājumam ir nauda.”

Mīļie kungi, šodien jūs šos pekstiņus stāstāt arī mums, deputātiem. Mēs lasām Budžeta likumu. Runāsim skaidru valodu: šādas naudas budžetā nav! Un, ja mēs nobalsosim par šo budžetu, tad skolotāju algu paaugstinājumam tiek pārvilkta svītra. Un to apliecināja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, būdams pie mums frakcijā. Viņš apgalvoja, ka nevarot garantēt, ka skolotāju algu paaugstinājums būs arī budžeta grozījumos.

Es aicinu vismaz saņemt dūšu un būt vīriem un, kā tas pieklājas godīgas un atklātas politikas apstākļos, pateikt: “Mīļie pedagogi! Algu paaugstinājuma trešā soļa nebūs! Iepriekšējā Saeima un valdība ir spējusi jūsu algas dubultot, jums pietiek!” Taču dūšas nav. Un godīgas, atklātas politikas arī nav. Tad patiešām nemelojiet šiem skolotājiem, šiem cienījamajiem cilvēkiem, un nelieciet viņiem gaidīt, ticēt tām pasaciņām, ko jūs stāstāt par budžeta grozījumiem! Mēs šodien pieņemam vienu no pašiem svarīgākajiem valsts asinsrites likumiem - Valsts budžeta likumu. Turklāt šo likumu mēs pieņemam nevis pirmajam pusgadam, pirmajiem četriem vai sešiem mēnešiem, bet pieņemam visam gadam!

Kas vēl ir interesanti? Interesanti ir tas, ka budžeta anotācijas sadaļā, kur sniegts sociālo seku izvērtējums šim budžetam, kurā nav iekļauts pedagogu algu paaugstinājums, rakstīts tā: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Tāds “sīkums”, ka varbūt no skolām turpinās aiziet labie skolotāji, valdību absolūti neinteresē! Tas šo jomu skar, sociālās sekas būs ļoti smagas. Mums izdevās kaut cik apturēt šo promaiziešanu no izglītības sektora.

Man bija prieks iepazīties ar šo budžetu. Es domāju, ka patiešām ļoti rūpīgi iepazinos ar visām trim budžeta grāmatām. Es gribētu izteikt atzinību kultūras ministrei Rībenas kundzei. Es tiešām priecājos, ka, lasot par Kultūras ministrijas prioritātēm, pati pirmā rindiņa bija par aktieru algām (par to jau Kantānes kundze runāja) un par mūziķu - orķestrantu algām. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta prioritātēs es neatradu par šo jautājumu neviena vārda. Es ļoti gribēju atrast, ar vislabākajām domām skatījos, bet neatradu.

Budžets ir politisko lēmumu spogulis, kā teica finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, un šodien mēs redzam politisko lēmumu atspulgu šajā budžeta spogulī. Ko tas nozīmē? Izglītības informatizācijas projekts - svītrots, lai gan tūlīt tajās klasēs jāsāk ieviest informatiku. Akademiskā personāla atjaunošanas programmā, zinātnes finansējuma pieaugumā - pilnīga stagnācija. Pedagogu algu paaugstinājuma grafiks - pārtraukts. Izglītības inovācijas fonds - apturēts. Skolu renovācijas jeb atjaunošanas programma - likvidēta. Izglītības investīciju programma, kur bija ap 6 miljoniem latu - pārtraukta.

Sēdes vadītāja. Goldes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

S.Golde. Es atvainojos, tūlīt beigšu! Vienu minūtiņu!

Latgales programma - pārtraukta. Un tā tālāk.

Valdība ir pieņēmusi jaunus lēmumus par sanitāro normu ieviešanu no 1.janvāra. Jūs, jaunā valdība, solījāties, ka jūs nepieņemsiet lēmumus, nedeleģējot finansējumu pašvaldībām. Ne santīms nav iedots!

Jaunais budžets ir auksta duša izglītībai. Auksta duša izglītībai! Tādus “jaunos laikus” izglītības darbinieku sabiedrība nebija gaidījusi.

Izskatās, ka jaunā valdība kļūs vēsturiska, pārtraucot vēsturiski nozīmīgus projektus izglītībā. Es atgādinu, ka visdrošākās investīcijas ir investīcijas izglītībā, bet izglītība šodien ir kā apcirpta aita.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi! Godātie kolēģi! Redziet, kā tas ir! Vienā zālē sēžam, vienam ir liels kauns, bet man ir liels prieks. Man ir liels prieks par to, ka es iedomājos, ka nākamajā reizē, kad mūsu cienītā māksliniece iesoļos teātrī, viņa ies nevis sakumpusi (es nespēju to atdarināt), bet ar lepni paceltu galvu un visiem mazajiem teātra cilvēkiem teiks: “Mums ir pats labākais budžets, kāds Latvijā jebkad bijis! Un to teica no šīs augstās tribīnes mans partijas biedrs, ja nemaldos, Zaķa kungs.” Urā! Vai ne? Pats labākais budžets, kāds Latvijā jebkad bijis!

Runājot par šo vislabāko budžetu, jāteic, ka tas man atgādina apmēram šādu situāciju. Iedomāsimies, ka svētdienā kāds vīrs grib iet uz teātri un netīrās veļas grozā drudžaini meklē kreklu! Atradis vistīrāko, uzvelk to mugurā, iet uz teātri un saka: “Man ir pats tīrākais, labākais krekls no mana veļas groza. Ļoti godprātīgi izvēlējos!” Tāpat mums teica Ministru prezidenta kungs: “Šī ir godprātīga rīcība ar nodokļu maksātāju naudu!”

Tātad jājautā - par ko jūs, Goldes kundze, bēdājaties? Viss notiek godprātīgi.

Tālāk. Runājot par godprātību un nodokļu maksātāju naudu, jāteic, ka es arī esmu nodokļu maksātājs, tāpat kā tie cilvēki, kas vēlēja par mums. Tie cilvēki, kas klausās, ko mēs te stāstām, un dzird šos skaitļus, droši vien domā tā: “Jāpaskatās kartē, kur tad es īsti dzīvoju - Persijas jūras līča krastā vai Baltijas jūras krastā?” Jo, skatoties uz šo budžetu, tiešām šķiet, ka ir kara draudi, jo tik lielu naudu tērēt militārām vajadzībām var tikai kara apstākļos. Ja mēs runājam par valsts drošību, bet izglītību un veselības aprūpi noliekam kaut kur tur… nu, nezinu, ceturtā vai piektā vietā (es neesmu te to skaitījis, bet nu katrā ziņā tās nav pirmajā trijniekā), tad man ir jums, Repšes kungs, jājautā - ko tad mūsu karavīri, kuri ir mazizglītoti, kuriem nav iespējas mācīties pie datoriem, darīs NATO? Tur taču vezumnieku vairs nav. Latvijas armijā bija vezumnieku rotas. NATO vezumnieku nav! Ko tur darīs mūsu mazizglītotie, turklāt slimie zaldāti? Es atceros, kādreiz Kristovska kungs runāja par to, ka divas trešdaļas jauniesaucamo karavīru ir slimi. Var būt, ka tā situācija šodien ir uzlabojusies. Principā tas ir tas pamatjautājums - cik vesela un cik gudra ir mūsu tauta. Jūs pats, Repšes kungs, Jaungada naktī runājāt par demogrāfisko krīzi valstī. Tad nu tagad pasakiet man, visiem mums un visai sabiedrībai, kura no šā budžeta sadaļām risina šo ļoti dramatisko, kardinālo problēmu! Kur ir redzami šie cipari? Es ceru, ka jūs varbūt pēc tam, kad visi te būs izrunājušies, varēsiet mums to pateikt.

Tā ka, piedodiet, Goldes kundze, es esmu priecīgs, un es ceru, ka jūs arī būsiet priecīga tad, kad jūs būsiet dzirdējusi to noslēgumu visam šim Budžeta likuma projekta lasījumam. Es ceru, ka mums, opozīcijai, tomēr būs kādas iespējas iestrādāt tur kaut ko arī no savām idejām, un cerams, ka tiešām mēs varēsim - arī mēs varēsim! - , ejot uz teātri, būt lepni un nekautrēties par to, ka esam Saeimas deputāti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Draugi! Es biju uzrakstījis runu kā dažs labs, bet pēc Jurkāna kunga skaistās runas es sapratu, ka tomēr ir jāturas prom no rakstītā vārda un jārunā, kā saka, brīvi, no sevis.

Mirkli padomāsim, ko mēs šeit darām! Mēs diskutējam par valsts budžetu. Kas mūsu valstī ir tās lietas, ko mēs varētu saukt par vērtībām? Mums ir meži. Tos cērt, bet tie vēl ir. Mums ir ūdeņi - ezeri, upes, jūra. (Starpsauciens: “Ledus!”) Mums ir zeme, un mums ir cilvēki. Tagad mirkli padomāsim: kura no šīm vērtībām ir tā pati svarīgākā - mūsu galvenā nacionālā bagātība? Retorisks jautājums. Protams, - cilvēki.

Mirkli padomāsim! Goldes kundze, jūs esat rūpīgi izlasījusi budžetu. Es arī esmu rūpīgi izlasījis budžetu. Mirkli padomāsim! Ja mēs no tām trim biezajām budžeta grāmatām atkāpjamies, kas tad ir tas galvenais, kas tiek šajā budžetā izcelts? Cilvēks. O, es te klausos, kā cienījamais Slaktera kungs, Ābiķa kungs, Zundas kungs sūdzas, ka nav investīciju. Lūk, agrāk bija tik labi, bet tagad ir tik slikti! Nu mirkli padomāsim, ko viņi saka! Viņi saka - nav investīciju. Kādu investīciju nav? Nav jau mums, kolēģi, noslēpums, ka iepriekšējā valdībā Tautas partija, būdama pie varas, nereti atbalstīja zināmas pašvaldības, ar kurām… ārkārtīgi interesantas sagadīšanās pēc bija arī politiska sadarbība ar šīm pašvaldībām. Bet, lūk, tās pašvaldības, kuras nebija Tautas partijas atbalstītājas, nesaņēma tās lielās investīcijas, par kurām mēs tagad esam dzirdējuši lejam, kā saka, tās krokodila asaras. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Visumā jau atbalstīja!”) Kas tagad notiek šajā budžetā? Vai investīciju nav? Blēņas! Investīcijas ir. Turklāt to ir vairāk nekā citus gadus. Bet kur tās ir? Tās ir cilvēkos. Rūpīgi izlasiet budžetu! Es jums atgādināšu vienu otru punktu, kas tur ir atrodams. Tieslietu ministrijā pāri par miljons latu - darbinieku algu palielinājumam. Augstākajā tiesā 300 000 latu - algu palielinājumam. Kultūras ministrijā 0,7 miljoni latu - algu palielinājumam. Iekšlietu ministrijā pāri par 8 miljoniem latu - darbinieku algām. Un tajā pašā Veselības ministrijā pāri par 230 000 latu paredzēti izglītojošo darbinieku algām un pāri par 12 miljoniem latu - līdzekļu palielinājums dažādām aprūpes programmām, tieši algām. Tātad, ja mēs saskaitām kopā visus šos manis minētos skaitļus, ir gandrīz 24 miljoni latu. Pierēķināsim vēl klāt 6 miljonus latu, kas tiek plānoti bērnu pabalstiem, un mums ir teju 30 miljoni latu, kas tiek investēti cilvēkos. Tās, draugi, ir investīcijas! Jo tā nauda, kas tiks izmaksāta algās, ies ģimeņu uzturēšanai, tā nauda ieies mūsu tautsaimniecības apritē jeb sistēmā, un no tās tiks iekasēti nodokļi.

Agrākās valdības ir investējušas mantā. Taču, ja investē mantā, var viens pamanīties, kā saka, pats sev kaut ko dabūt. Turpretim šī valdība noliek jums priekšā budžeta projektu, kur galvenā investīcija ir cilvēkos. Un tā tam arī ir jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Godātie ministri! Diemžēl valdība budžeta projektu gatavoja tik ilgi, ka apspriešanai un kļūdu labošanai gandrīz neatliek laika. Paši autori atzīst, ka budžets nav pilnvērtīgs, ja jau plāno pēc pusgada vai dažiem mēnešiem to labot.

Valsts parāds. Ir ieplānots, ka tas ir 19,5% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušajā gadā bija 14,8%. Vai tas nedestabilizēs ekonomisko situāciju valstī? Manuprāt, budžeta projekts ir asociāls, tas nozīmē, ka arī amorāls. Budžetā es neredzu milzīgas summas pensiju un bērnu pabalstu palielināšanai, ko tā gaida no mums Latvijas tauta.

No veselības aizsardzības prioritātēm es ieraudzīju tikai 218,3 tūkstošus latus ministrijas štatu komplektēšanai. Jo vairāk nekā 100 miljonus latu, kuri ir vajadzīgi mūsu medicīnas reanimācijai, valdība sola piešķirt tikai kādreiz. No sākuma - reforma, pēc tam - nauda. Vai nebūs apburtais loks?

Repšes kunga valdība kā vienu no pašām svarīgākajām prioritātēm sludināja izglītību. Diemžēl runāja vienu, domāja otru un izdarīja trešo. Nu tieši kā padomju laikos! Izglītības nozarei 2002.gadā bija pamatbudžetā ieplānoti 109,7 miljoni latu, kas no izdevumu īpatsvara bija 6,5%, šogad tiek plānoti 119,8 miljoni latu, kas no izdevumu īpatsvara ir 6,6%. Tātad palielinājums ir tikai par vienu desmito daļu procenta. Pamatbudžetā izglītības īpatsvars 2002.gadā bija 11,3%, šogad - tikai 11%. Tātad ir par 0,3% mazāks.

Es nešaubos, ka katrs no šinī zālē sēdošajiem saprot, ka laba izglītība maksā dārgi. Kurš nerūpējas par izglītību, par jaunatnes audzināšanu, tas nerūpējas arī par valsts nākotni. Es, deputāts un pedagogs, neesmu apmierināts ar to, ka investīciju programmai lauku skolām, kurai bija vajadzīgi apmēram 9 miljoni latu, un skolu informatizācijas programmai, par kuru jau runāja kolēģi un kurai vajag drusciņ vairāk par 2 miljoniem, faktiski ieplānoti nevis šie miljoni, bet - pšik! - daži simti tūkstošu. Agrāk vai vēlāk mums būs jāpabeidz skolu renovācija un uzsāktā sporta zāļu celšana, bet tas valstij maksās daudz dārgāk nekā tad, ja mēs to izdarītu šodien. Informatizācija ir ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes jautājums. Tieši šinī jautājumā mēs vēl varētu iekarot pirmrindas pozīcijas arī lielu valstu vidū. Kā zināms, pēdējais smejas tas, kurš šauj pirmais. Diemžēl arī šo programmu mēs atlikām uz labākiem laikiem.

Nav ieplānoti līdzekļi arī programmai “Latgales skola”. Nezinu, kā jūs, Latgales deputāti, pēc budžeta pieņemšanas skatīsieties acīs saviem vēlētājiem!

Un beigu beigās jāpiemin arī pedagogu algas, par ko kolēģi jau runāja. Slikti, ka budžetā nav ieplānoti finanšu līdzekļi, lai pildītu Izglītības likuma pārejas noteikumu 4.punktu un Ministru kabineta pieņemto (2000.gadā) pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tātad nav ieplānoti līdzekļi skolotāju algu palielināšanai ar 2003.gada 1.septembri, kā tas bija plānots. Ir aprēķināts, ka 2003.gadā šim mērķim ir nepieciešami 4,6 miljoni latu. Šobrīd valdība diemžēl šos līdzekļus neatrada. Ja neatradīsim naudu skolotājiem ne tagad, ne budžeta grozījumos, viņi mums to nepiedos. Es negribētu, lai atkal sāktos skolotāju streiki. Uzskatu, ka mēs visi esam parādā tautas skolotājiem. Nauda skolotāju algām obligāti jāatrod!

Kā jūs zināt, es neatbalstu Izglītības likumā paredzēto - minoritāšu vidusskolu vardarbīgo pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Šo pāreju paredzēts sākt 2004.gadā. Uzskatu, ka šo jautājumu jāļauj risināt pašai skolai saziņā ar vietējo pašvaldību. Taču, pastāvot uz šo reformu, valdība likumprojektā (ne galvenajos uzdevumos izglītības jomā, ne darbības galvenajos mērķos) praktiski pat nepieminēja šo problēmu un diemžēl neiedalīja šim nolūkam līdzekļus. Pavisam nesen valdība apstiprināja darba aizsardzības noteikumus, kādi jāievēro mācību iestādēs. Tā ir it kā vajadzīga lieta, bet - kā es šeit stāvu! - nekas no tā visa nebūs izpildīts, tāpēc ka praktiski atkal līdzekļi šai programmai nav ieplānoti. Tātad...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jums uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Pliners. Es tūlīt beigšu! Ja valdība varēja trīs četrus mēnešus sastādīt budžetu, man ir tiesības nu piecas sešas minūtes runāt. Es tūlīt beigšu.

Sēdes vadītāja. Piecas minūtes!

J.Pliners. Tātad es nevaru atbalstīt šo budžetu un aicinu jūs darīt to pašu. Ja valsts dzīvoja bez budžeta divus mēnešus, nodzīvos arī vēl trešo tāpat, bet vajag pieņemt pilnvērtīgu, labu budžetu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Viena no mūsu prioritātēm ir atbildīga un efektīva valsts pārvalde. Šajā sakarā svarīgs jautājums ir par Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos, jo šā likuma pamatmērķis ir šāds: nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses. Taču Administratīvā procesa likuma ieviešanas procesa uzsākšanai atvēlēti tikai 749 000 latu, tātad piecas reizes mazāk, nekā vajag. Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma, ir nepieciešami 3,9 miljoni, tātad piecas reizes vairāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka budžeta autori faktiski “nogriezuši” administratīvo procesu un Administratīvā procesa likums nestrādās pilnā apjomā.

Un nākamais sižets (otrais un pēdējais). Gribētos tomēr arī man jautāt: kur ir pedagogu algu palielinājums? Skolotāji man zvana regulāri. Skolotāji ir ļoti uztraukti, jā. Arī medicīna pie mums nav atzīta par prioritāti. Viens no ministriem otrdien teica: “Mediķiem jāpaciešas.” Jāpaciešas mediķiem, jāpaciešas skolotājiem, jāpaciešas zemniekiem. Nevar taču tā apieties ar cilvēkiem, kā ironizēja viens dzejnieks: “Tu tikai pacieties, debesīs labāki būs!”

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu viens no astoņiem ārstiem, kuri ievēlēti 8.Saeimā. Mēs, uzsākuši savu darbu Sociālo un darbu lietu komisijā, tāpat kā arī citi mediķi un visa sabiedrība, esam pārliecināti, ka medicīnā ir vajadzīga reforma. Priekšvēlēšanu laikā pat partija “Jaunais laiks” deklarēja medicīnu par prioritāru nozari valstī. Taču, saņēmis valsts budžeta projektu 2003.gadam, es konstatēju, ka šī nozare tomēr nav atzīta par prioritāru. Visa reforma balstās tikai uz papildu finansējumu, kurš nepieciešams reformas nodrošināšanai no 2003.gada jūlija, - aptuveni 7% no IKP. Veselības ministrs komisijas sēdē pateica: “Ja Finanšu ministrija nodrošinās papildu finansējumu, tad reforma notiks. Ja ne - tad tā arī teiksim sabiedrībai.” Bet kā tam ticēt, ja medicīna nav tomēr atzīta par prioritāru, ja ārstu sabiedrība šaubās, ja mediķi atkal gatavojas streikam. Un, ja citi pretendenti uz veselības ministra amatu atsakās no šā amata sakarā ar to, ka no Repšes kunga nebija saņemtas simtprocentīgas garantijas par medicīnas finansēšanu? Līdz ar to es esmu pret šo budžeta projektu. Nav jātic ministra vārdiem, bet konkrētam darbam.

Un vēl es gribu Baibai Brigmanei, Dzintaram Zaķim un Kariņa kungam sniegt paskaidrojumu. Viņi visu laiku te runāja par bērnu pabalstiem. Jūs neesat Sociālo un darba lietu komisijas locekļi. Es jums gribu paskaidrot, kāpēc tika pieņemti mūsu priekšlikumi. Tie tika pieņemti tikai tāpēc, ka mēs apsolījām, ka vērsīsimies Satversmes tiesā, un juristi no Saeimas pateica, ka mēs simtprocentīgi uzvarēsim. Un teiksim to nevis šeit, zālē, bet kaut kur ielās, tur, kur cilvēki to nezina.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti un deputātes! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Visi, kas mūs klausās! Debates ir, jāteic, interesantas, bet gribas izsaukties (īpaši klausoties Tautas partijas un - tagad jau drusciņ savādāk jāsaka - bijušo PCTVL deputātu runās): būtu labi, ja mēs staigātu kājām pa šo grēcīgo zemīti un redzētu šo to deguna līmenī, un šad tad paskatītos arī uz augšu!

Mīļie draugi! Daudz gadu vēl paies, līdz mēs varēsim atkopties. Ļoti daudz gadu paies, līdz mums pietiks naudiņas, ko dalīt, jo 50 okupācijas gadi mums ir iecirtuši tik ārprātīgu robu (lai neteiktu - bezdibeni)! Un ne tikai tie. Arī 12 neatkarības gadi, kuros Latvijā ir bijis tik ārkārtīgi daudz zagļu, laupītāju, mahinatoru, visvisādāko kombinatoru, kuri sakombinējušies un sakrājuši miljonus - desmitiem miljonu! Diemžēl!

Taču šodien, klausoties šīs debates un runas, tā vien izskatās, ka šī Saeima strādā jau vismaz trīs gadus, ka arī šī valdība strādā vismaz trīs gadus un ka tā ir sakrājusi vismaz 4 miljardus budžetā, ko nekādā ziņā negrib sadalīt. Pusīti tikai, mazāk par pusīti grib sadalīt. Vai tad tā ir, kolēģi? Mēs strādājam tikai kopš novembra, un arī valdība strādā tikai trīs mēnešus, bet jūs jau gribat vai mēs jau gribam… Gribētos, protams, lai būtu noticis brīnums, bet brīnumi nenotiek un arī nenotiks. Tikai neatlaidīgs darbs un milzīga gribēšana dod rezultātu. Tikai! Un te nu jāsaka, kolēģi no Tautas partijas, ka jūsu līderis, bijušais un droši vien arī esošais, kura šeit zālē vairs nav, Šķēles kungs, trīs reizes ir bijis Ministru prezidents. Viņš valdīja un vadīja ilgus laikus, bet saulītē mūs neiecēla. Diemžēl.

Bet attiecībā uz Jurkāna kungu, kurš te ļoti stipri runāja, jāteic, ka viņa bloks ir strādājis apmēram tā: “Jo sliktāk, jo labāk!” Un tagad es gribētu runāt tieši par to, kādēļ es nācu tribīnē, - par Latgales programmu. Tikai simboliski, protams, šī programma ir nosaukta par Latgales programmu, kurā ir ietverti 110 tūkstoši latu, un faktiski tas ir, Šadurska kungs, tikai labas gribas žests pret Latgali. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Labas gribas žests pret pārkrievoto Latgali, nekas vairāk! Tieši Latgalei tomēr ir paredzēti 110 tūkstoši skolām, kuras mokās. Latgales deputāti - es varētu nosaukt arī vārdus, bet laika ir maz - un visi citi ļoti labi to zina: Rugātes kundze tur visu ir izbraukājusi un izstaigājusi tāpat kā es, un ne tikai. Arī pārējie to ir darījuši. Mēs esam apmeklējuši pagastus un skolas un zinām, kāda tur ir situācija, un šos 110 tūkstošus sadalīt… 12 gadus mēs tos dalām - dalām godīgi, es pat varētu teikt, kristīgi dalām, bet tas ir tik ārkārtīgi maz, ka tas ir tikai labas gribas žests, lai atvērtu klasīti - latviešu klasīti tādā vietā, kur ir tikai krievu skola, lai palīdzētu… Jā, arī remontam, ja tur, teiksim, sanitārais mezgls ir kaut kur ārpus skolas 100 metru attālumā, uz kurieni bērni ziemā skrien 20-30 grādu salā… lai to pārceltu uz skolu vai kaut kur tuvāk skolai… Vai tas ir slikti? Tas ir nepieciešams!

Lūk, tāpēc es gribu jūs aicināt. Mēs par to runājam arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēs runājām arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā, un mēs lūdzam jūs, Šadurska kungs, paskatīties vēlreiz un šo programmu neizslēgt. Patiešām tur, ministrijā, ir speciāla grupa, kura dala šo naudiņu, un vējā šie lati neaizies. Tomēr es aicinātu vēl padomāt par pašu galveno.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam pašā darba sākumā. Mums vēl daudz būs jāstrādā. Parlamentam un valdībai. Un es jūs aicinu pievērsties patiešām īstai Latgales programmai visplašākajā nozīmē, jo, ja mēs nestrādāsim - un līdz šim valdības nav strādājušas Latgales virzienā - , tad mēs saņemsim ārkārtīgi bēdīgu rezultātu, jo tas, kas notiek Latgalē, kur vidēji pa visu Latgali 30% apmērā, ja godīgi rēķina, ir bezdarbs... (Starpsauciens: “Sadevi pareizi! Malacis!”)

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. … Kur cilvēki brauc strādāt uz Īriju, uz Beļģiju, uz Vāciju un tā tālāk un tā joprojām… Tur skolas paliek tukšas. Un es vēl daudz ko varētu jums pastāstīt par šīm lietām, bet ticiet man un Latgales deputātiem! Beidzot valdībai tam visam ir jāķeras klāt un arī Saeimai būtu jādomā šajā virzienā, lai izstrādātu īpašu Latgales attīstības programmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezident! Godātie kolēģi, ministri! Arī es šeit runāšu par Latgales programmu kā pārstāvis no Latgales un kā bijušais skolas direktors, un es gribu drusciņ oponēt izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam.

Paskatīsimies uz Latgali, kaut vai raugoties pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem. Ziemas mēnešos vidējā temperatūra tur ir viszemākā un sniega segas biezums ir visdziļākais visā Latvijā. Kāpēc es to saku? No tā izriet fakts, ka Latgalē ir lielāks siltuma enerģijas patēriņš un lielāki izdevumi ceļu tīrīšanai. Latgale ir ļoti tālu no Rīgas, taču pašvaldību un to iestāžu darbiniekiem bieži vien ir jābrauc uz šejieni, lai piedalītos dažādos obligātos kursos, semināros un sapulcēs. Tas jādara arī skolotājiem, kas pašvaldībām prasa lielus papildu izdevumus. Nemaz nerunājot par automašīnu amortizāciju un par slikto ceļu kvalitāti, kas acīm redzami palielina benzīna patēriņu, nekā braucot pa daudz labākas kvalitātes ceļiem.

Vai vēlreiz vajag atgādināt to, ka bezdarba līmenis visaugstākais ir tieši Latgalē? Un tieši tāpēc Latgalei būtu īpaši svarīgi palīdzēt. Agrāk vismaz bija īpaša Latgales programma izglītības jomā, caur kuru tika piešķirti vismaz kaut kādi līdzekļi Latgales pašvaldībām, taču šogad šīs programmas nav vispār, un līdz ar to nav arī finansējuma. Šī programma palīdzēja pašvaldībām remontēt skolas - tieši tā! -, iegādāties jaunas mācību grāmatas, to skaitā latviešu valodas apguves grāmatas krievu skolām, un vispār palīdzēja pašvaldībām izdzīvot ar jau tā mazajiem budžetiem.

Vēl Latgalē ļoti svarīgs ir skolotāju algu jautājums. Šajā reģionā lielākajai daļai skolotāju pašvaldības nepiemaksā pie algas nevienu santīmu, kas, kā zināms, notiek visās Rīgas skolās un lielākajā daļā turīgo Latvijas pašvaldību. Varbūt tomēr nevajag ekonomēt uz Latgales programmas rēķina? Lūgums valdībai vismaz iepriekšējā līmenī atrast finansējumu Latgales programmai.

Godātie deputāti no Latgales saraksta! Atcerieties, ko mēs solījām saviem vēlētājiem! Runa ir tikai par 111 000 latu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministru prezidenta biedra kungs! Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Ir jāizsaka pateicība Tabūna kungam par Latgales programmas atbalstīšanu, un tāpēc arī es no savas puses gribētu atbalstīt valdošo koalīciju un tās sastādīto budžetu.

Godājamais Ministru prezidenta kungs! Vai jūs zināt, kas ir kopīgs bumbieriem, jaunavām un ministriem? Viņi visi krīt tad, kad ir nogatavojušies. Šodien šis laiks acīmredzot vēl nav pienācis, tāpēc es nevaru piekrist apgalvojumam, ka valdība ir bijusi izšķērdīga, ka tā dibina nevajadzīgas struktūras. Es domāju, ka tās ir muļķības. Valdība ir drusku, kā to maigāk pateikt, citādāka.

Te kādreiz bija runa par Veselības ministrijas izveidošanu, par to, ka tā nav vajadzīga. Piedodiet! Ja kāds, piemēram, valdībā atklāti pasaka, ka viņš ir traks, tad, lūdzu, tepat ir veselības ministrs klāt ar savām tabletītēm. Nekādu problēmu!

Otrs. Ja kādam ministram, kā mēs to lasām avīzēs, ir divi tēvi, kur viens noņemas ar kaut kādām privatizācijām, ar gruntsgabaliem, bet otra bērniem var rasties kaut kādas problēmas ar mantojuma tiesībām, tad, lūdzu, tiek nodibināta Ģimenes un bērnu ministrija, kas atrisina visus juridiskos jautājumus.

Runājot par algām. Es gribu visiem saviem kolēģiem atgādināt, ka 2000 latu tika pieņemti tāpēc, lai valdības ministri nestrādātu citās vietās, lai viņi nepiepelnītos pa malām, lai viņi nesēdētu padomēs. Taču pagāja dažas dienas, un uzreiz divi ministri pieteicās Ventspils brīvostas valdē - Lujāna kungs un Vējoņa kungs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varētu saņemt 18 tūkstošus latu no ostas, kura būtu jāuzrauga, lai neizplūstu nafta. Kāds tur interešu konflikts? Tas ir smags darbs, un es nezinu, kāpēc KNAB to apturēja. Lēmumu bija parakstījis Zīles kungs, kurš uzreiz pateica, ka viņam bijis atmiņas zudums. Kāda problēma? Veselības ministram ir tabletītes pret sklerozi. Un uzreiz viss ir kārtībā.

Vēl es šodien ar lielu patiku dzirdēju, un mēs šo jautājumu arī Ārlietu komisijā skatījām, ka prioritāte ir Eiropas Savienība, un man ir tiešām patiess prieks, ka beidzot valdībai ir šī prioritāte. Jauki, jauki! Es paskatījos un redzēju, ka nākamajā gadā prezidējošā valsts būs Īrija. Un tad es atkal dzirdēju, ka Repšes kungs ir nosvītrojis 80 tūkstošus latu, kas šogad bija vajadzīgi mūsu vēstniecības atvēršanai Īrijā. Faktiski šogad būtu tikai jāatver šīs telpas vai jānoīrē šīs telpas. Tā ir ļoti neliela summa, un mums tur būtu jānosūta viens cilvēks, jo reāli tur vajadzētu strādāt nākamajā gadā - tad, kad Īrija būs šī prezidējošā valsts.

Es vēl atceros tos laikus, kad Šlesera kungs, Ministru prezidenta biedrs, cēlās un gūlās ar Īrijas vārdu uz lūpām. Viņš šeit, iepriekšējā Saeimā, vadīja Īrijas atbalsta grupu, brauca uz Īriju un pēc tam visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos stāstīja par to, ka Latvija tiks izveidota pēc Īrijas parauga par finanšu centru. Arī es piekrītu tam, ka Īrijas piemērs ir viens no veiksmīgākajiem, kā apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un tā tik tiešām ir valsts, no kuras mums būtu jāmācās.

Un es gribētu pateikt vēl to, ka atšķirībā, teiksim, no Uzbekijas, kurā varbūt ir tikai daži latvieši, Īrijā tikai legāli vien strādā 5 500, kā mēs te dzirdējām, strādnieku un tur ir ļoti daudz varbūt arī viesstrādnieku, tas ir, nelegālo iebraucēju. Tur ir ļoti daudz problēmu, kas ir jārisina tīri juridiski. Tātad mēs varam rēķināt, ka tur ir mazāk par 10 000 Latvijas pilsoņu, un ir it kā....

Kāds varbūt teiks, ka tas ir drusku dīvaini, ka mums tur nav šīs savas vēstniecības, bet es domāju, ka problēma faktiski jau nav saistīta ar to, ka it kā nav šīs saskaņas starp Ministru prezidentu un Ministru prezidenta biedru. Es atcerējos, ka Indonēzijā bija šāds postenis: “ministrs, kas koordinē sadarbību starp citām ministrijām”, tāpēc es domāju, ka valdība vēl var attīstīt savu darbību.

Tāpēc es gribētu to atbalstīt un ceru, ka arī mūsu, opozīcijas, iesniegtie priekšlikumi uz otro lasījumu tiks atbalstīti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru kabineta vadītāj! Ministri! Es cenšos saprast jūsu attieksmi pret veselību, jo te tā ir it kā prioritāte, bet pēc tam atkal it kā ir jāpagaida kādu laiciņu... Un tomēr tāpēc, ka ne tikai es, bet diezgan daudzi cilvēki Latvijā gaida šo budžetu un to skata, es atļaušos nedaudz to paanalizēt, jo pēdējā laikā ir kļuvuši populāri tādi vārdi kā “veselības reforma”, “pakalpojumu grozs”, “102 miljonu lieli budžeta grozījumi jūnijā”. Taču, palasot budžetu, var secināt, ka nekur neko īsti vismaz pagaidām par veselības aprūpi nevar atrast un ka reālā situācija ir it kā pat sliktāka, jo plānotais un deklarētais budžeta pieaugums - 8,5 miljoni - tikai ar grūtībām nosedz esošās piemaksas. Arī ekonomija, pildot Ministru kabineta uzdevumu - samazināt izdevumus, ir iegūta, par 15 miljoniem samazinot līdzekļus kompensējamajām zālēm. Reāli budžets ir pieaudzis tikai nozares vadībai, pārvaldei.

Vēloties gūt apstiprinājumu uzlabojumiem nākotnē, mēs budžetā meklējām veselības aprūpes prioritātes, jo Latvijā, ja kaut kam sola papildus 100 miljonus un pilnīgu sakārtotību, tad tas patiešām laikam ir ļoti nopietni. Budžeta projekta paskaidrojumu daļas 116.lappusē prioritāro pasākumu sarakstā 2003.gadā varam lasīt, ka veselības aprūpē prioritātes ir (citēju): “Veselības ministrijas papildu štata vietu ieviešana un Veselības ministrijai nepieciešamo štata vietu pārņemšana no Labklājības ministrijas.” Vai tiešām tas ir vienīgais, ko četrus mēnešus pirms solītās reformas īstenošanas valdība te varēja ierakstīt?

Cienājamās dāmas un godātie kungi! Es aicinu rūpīgi pārvērtēt budžeta veselības aprūpei veltīto uzmanību. Pirms īsteno “jaunus laikus” un reformas medicīnā, varbūt sagraut gluži uzreiz nevajadzētu jau esošo, jo kādam varbūt tā būs jālabo. Aiz visiem skaļajiem solījumiem un reformām veselības aprūpē tomēr stāv cilvēks - cilvēks-pacients, cilvēks-medicīnas nozarē strādājošais. Un viņi gaida, viņi varbūt vēl arī tic. Taču, ja jūsu solījumi patiešām ir reāli - es te domāju valdības solījumus -, tad aicinu nekautrēties un šajā pašā prioritāšu sarakstā ierakstīt: “Mēs solām miljonus budžeta jūnija grozījumos.”

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Tā kā Ābiķa kunga runā tika pieminēts arī mans uzvārds, tad es jutu iekšēju nepieciešamību atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Pirmām kārtām es gribētu pieskarties kādam jautājumam un varbūt arī nākamajai valdībai, kad tā būs. Mums vajadzētu padomāt par to, vai tomēr nevajadzētu dot iespēju jaunajai valdībai startēt uzreiz pēc vecās valdības, lai pēc tam nebūtu jālabo vecās valdības mēneša laikā pieļautās kļūdas.

Otrs moments. Es nevaru saprast, kāpēc visi uzskata Ministru prezidentu Repši par miljardieri, kurš nāks ar 400 miljoniem un iedos tos latviešu tautai. Ja rūpīgi izlasa mūsu pirmsvēlēšanu programmu, tad redzam, ka tajā ir skaidri pateikts, kur to naudu var dabūt, taču to nevar dabūt dažās dienās vai dažos mēnešos.

Un nu ir tāda neliela atkāpe. Es gribētu parunāt tieši par sev tuvāku tematu, kas pašlaik ir ļoti aktuāls, tas ir, tieši par sporta būvēm. Jūs jau redzējāt arī šos piketētājus, un ne velti visā Latvijā tas pašlaik ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Jau Sporta 3.kongresā Sporta pārvaldei tika uzdots izstrādāt sporta bāžu stratēģiskās attīstības dokumentu, bet vēl līdz pat šim laikam šāds dokuments nav izstrādāts, un par to tieša atbildība būtu jāuzņemas iepriekšējam izglītības un zinātnes ministram un Sporta pārvaldes vadītājam Fogeļa kungam. Īpaši tāpēc, ka Fogelis ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas un Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā. Tieši šīs bezdarbības vai arī apzinātas rīcības dēļ sporta bāžu sfērā ienāca Latvijas Olimpiskā komiteja, kaut arī Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumos saskaņā ar Olimpisko hartu neietilpst nodarbošanās ar sporta būvēm. Sporta bāžu celtniecība valstī tiek balstīta uz noteiktiem normatīvajiem dokumentiem, par kuru izstrādi atbildīga ir katra valsts sporta institūcija. Tie ietver daudzus un dažādus datus, to skaitā, sporta bāžu daudzumu uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, skolas sporta zāļu standartu atkarībā no skolēnu skaita un tā tālāk.

Diemžēl Latvijā vairs nedarbojas 1991.gadā dibinātā sabiedriskā Latvijas Sporta bāžu asociācija. Kā jūs zināt, pašlaik no apmēram 1060 Latvijas skolām 296 skolās trūkst sporta zāles. Šo faktu kā negatīvu pirms gada atzīmēja arī Eiropas Padomes Sporta attīstības komitejas eksperti. Ņemot vērā augstas klases sasniegumus starptautiskajā arēnā, par plānošanas un prioritāšu trūkumu sporta bāžu sfērā liecina arī fakts, ka Murjāņu sporta ģimnāzijā četrus gadus neizpakots stāv Vācijā nopirktais saliekamais velotreks, jo pietrūkst naudas šā velotreka uzstādīšanai, kaut gan Latvija to ir iegādājusies par 160 tūkstošiem latu. Latvijai ir savs olimpiskais čempions vingrošanā, bet galvaspilsētā nav starptautiskajām prasībām atbilstošas vingrošanas zāles.

Un svarīgi ir arī šie būvniecības normatīvi, kuriem es jau pieskāros. Ir jau pieļautas daudzas būtiskas kļūdas, jo nav sakārtota šī sistēma, piemēram, Teikas ģimnāzijā zāle ir uzcelta šaurāka, nekā bija paredzēts. Pašlaik Rīgā ir nodotas ekspluatācijā četras sporta skolas, kur pamatā ir betona grīda ar puscentimetru biezu sintētisku segumu. Tā kā es esmu ārsts, es zinu, kādu ietekmi tas atstāj uz kaulu sistēmu. Un tad nu paši padomājiet par sekām!

Arī Valmieras reģionālā centra būve par 5,4 miljoniem, raugoties no valstiskā viedokļa, diezin vai ir attaisnojama, jo Valmierā ar 29 000 iedzīvotāju nupat, kā jūs zināt, jau tika nodota ekspluatācijā zāle par 500 000 latu. Tur ir Daliņa stadions, ir citas sporta zāles, bet pagājušajā gadā Ābiķa kunga vadībā tika nobalsots, lai piešķirtu šo milzīgo summu, kaut gan Ābiķa kungs izglītības avīzē pats bija izteicies, ka ir jāatbalsta mazie projekti laukos. Kāpēc neilga pusgada laikā viņa uzskati ir mainījušies?

Par to, ka iepriekšējās valdības koalīcija bija īpaši ieinteresēta šo divu minēto sporta kompleksu celtniecībā (otrs ir Policijas olimpiskais centrs) var spriest pēc fakta, ka LOK, pat nerunājot ar pašvaldību vadītājiem… Te sēž arī Kučinska kungs, kas to var apliecināt, jo viņš pats bija izbrīnījies, ka valdība ir piešķīrusi tādu milzīgu summu šim sporta kompleksam Valmierā. Taču pēc šā lēmuma pieņemšanas pašvaldībās sākās satraukums - kura tad būs tā, kam kritīs šis 4 miljonu vērtās halles “kumoss”.

Kritiku neiztur arī fakts, ka iepriekš nav bijusi nekāda apspriešana, nav bijis iesniegts pat projekta skiču variants, tāpēc arī stāvoklis vairāk vai mazāk ir izveidojies tāds, ka nav šādas halles Kuldīgai, Staicelei, Gulbenei, Dobelei, Valkai, Cēsīm un tā tālāk. Un tikai pēdējās dienās, tiekoties ar Baltiņa kungu un Fogeļa kungu, mēs esam saņēmuši sporta attīstības koncepciju, kur vienā no pirmajām vietām ir tieši šis jautājums - valsts sporta finansēšanas sistēmas optimizācija. Tas nav darīts jau desmit un vairāk gadu, un tāpēc mēs esam tādā situācijā, ka nezinām, ko darīt un kur to naudu dabūt. Tādējādi šī nauda ir jāpārdala un jāskatās, kā to pareizi izlietot.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

K.Strēlis. Vai laiks ir beidzies?

Sēdes vadītāja. Jā!

K.Strēlis. Nobeigumā vēl viena liriska atkāpe. Es tomēr gribētu ieteikt varbūt nodibināt Demogrāfisko apakškomisiju, jo Ministru prezidenta teiktais paliek spēkā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamais premjera kungs! Tātad Sociālo un darba lietu komisija izskatīja 2003.gada budžeta projektu. Komisijā mēs sīki izanalizējām Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas budžetu un secinājām, ka budžets ir sagatavots rūpīgi. Komisijā sava sagatavotā budžeta sīku analīzi sniedza Labklājības ministrijas pārstāvis, un arī veselības ministrs Audera kungs ļoti sīki iepazīstināja klātesošos ar visām veselības budžeta pozīcijām. Tika atzīmētas arī problēmas, kuras mums stāv priekšā un būtu risināmas.

Galvenā problēma ir tā, ka valdībai ļoti īsā laikā ir jāpanāk labāka nodokļu iekasēšana, jāatrod iespējas, kā uzpildīt budžeta prasības, un tad arī Veselības ministrija varēs līdz galam veikt reformu un uzlabot situāciju Latvijā. Taču “caurumi” budžetā un nodokļu iekasēšanā nav tikai šīs valdības vaina vien. Arī veselības aprūpes problēmas nav šīs valdības radītas, tās jau ir iesūnojušas un veidojušās divpadsmit gadu laikā.

Un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija nolēma atbalstīt likumprojekta “Par Valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā, kā arī to pavadošo likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Paldies par iespēju uzrunāt jūs otrreiz. Man bija liels prieks klausīties it īpaši opozīcijas pārstāvju runas. Izglītībā speciālisti ir visi. Protams, ir prieks, ka katrs garāmejot iesper ar kāju Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam. Tas ir normāli. Un tomēr par dažām muļķībām, kas šeit izskanēja, es gribētu parunāt.

Jā, talantīgākie skolotāji, tiešām speciālisti, aiziet prom un vairs nenonāk skolas sistēmā. Paldies, Ābiķa kungs, ka jūs viņus gribat noturēt ar 15 latu lielu piemaksu! Tad nu tiešām visi talanti aizies uz skolu.

Protams, Tautas partija ir uzkrājusi lielu pieredzi izglītības jomā, milzīgu pieredzi, un par dažiem momentiem no šīs pieredzes es gribu arī parunāt.

Iepriekšējās valdības pēdējā darba dienā ar valsts sekretāra Sarnoviča kunga parakstu divas Latgales programmas tika uzdāvinātas “Saulesdārza” nomniekam, par ko viņš arī tika atlaists no darba. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija apstiprināja “Ķeizarmeža” iesniegtos aprēķinus bez pārbaudes. Izdarot pārbaudi, mēs konstatējām, ka šīs summas ir pilnīgi citas, un mēs uzaicinājām neatkarīgu vērtētāju, kas izvērtēja šos dokumentus. Tātad, lūdzu, tur ir divas Latgales programmas!

Tajā pašā dienā, pēdējā iepriekšējās valdības darba dienā, tika noslēgts mierizlīgums par namu Brīvības ielā 68, kur Izglītības un zinātnes ministrija saņem nomas maksu 7000 latu gadā par divām sešstāvu mājām Rīgas centrā.

Negribu nemaz atkārtot to, ko es jau teicu pirmajā reizē un ko Strēļa kungs uzsvēra vēlreiz, - šie 12,5 miljoni ir bezjēdzīgas kredīta garantijas. Mīļie kungi! Nedrīkst mērīt ar divām mērauklām: sevi - ar vienu, bet citus - ar otru. Tas, ko mēs darām Izglītības un zinātnes ministrijā un ko mums ir izdevies pārtraukt, ir sistemātiska zagšana, kas attiecas uz valsts īpašumiem. (Aplausi.)

Pārbrauksim pāri Lielupes tiltam ceļā uz Jūrmalu! Vai jūs atceraties, ko jūs tur redzējāt kādreiz? Stadionu “Jaunība”. Un kas tur ir šodien? RIMI. Privatizēts.

Es pilnīgi piekrītu Tabūna kungam, runājot par Latgales programmu, ka tas ir žests. Tabūna kungs, es tomēr gribu sacīt, ka mums nav raižu par Latgales programmu, jo, piemēram, 100 000 latu mēs paņēmām no bāzes izdevumiem un novirzījām investīciju projektiem, to skaitā ir arī investīciju projekts Preiļiem, Balviem, Rēzeknei.

Es piekrītu, ka šī Latgales programmas nauda ir lietota labi un saprātīgi, un tā arī tiks lietota labi un saprātīgi. Taču neaizmirsīsim, ka mums Latgales programmas ir arī citās ministrijās, kuras nez kā ir “pazudušas”. Tā ka šajā gadījumā nav runa par attieksmes maiņu pret Latgali vai kaut ko tamlīdzīgu.

Sēdes vadītāja. Man jāatvainojas, ministra kungs, jo jūsu debašu laiks ir beidzies! Otrreiz runājot, tas ir tikai 2 minūtes.

K.Šadurskis. Jā, paldies. Es ļoti atvainojos, tomēr gribu pateikt vēl vienu frāzi.

Meklējot nelietderīgi tērētos izdevumus Tautas partijas pārvaldītajā Izglītības un zinātnes ministrijā, mēs atradām interesantu pozīciju, no kuras tika daļēji finansēta Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņa, iepriekšējam izglītības un zinātnes ministram braukājot pa skolām un dāvinot grāmatas. Un es jums nosaukšu šo programmu: “Braila raksti”. Jo neredzīgie jau neredz, kas notiek ar viņiem paredzēto naudu.

Paldies mīļajai opozīcijai par visām iebildēm šāgada valsts budžeta projekta sakarā.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribu atbildēt par visām tām lietām, ko šeit nosauca. Tikai par dažām.

Un jums, Strēļa kungs, pēc simts dienām, ko esat pavadījis parlamentā (pat drusku ilgāk esat šeit bijis), jau nu gan vajadzētu zināt, kā tiek finansēts sports un ka Ābiķa kungs nekādu naudu nav piešķīris Valmieras olimpiskajam centram. Valdība ir devusi garantijas Valmieras olimpiskajam centram, bet Saeima nav neko nevienam piešķīrusi.

Nākamā lieta. Šadurska kungs, pirms jūs sākat moralizēt par iepriekšējas valdības tādu vai citādu rīcību vienā vai otrā gadījumā, es gribētu jums pajautāt: ko jūs šobrīd esat pieņēmis darbā valsts sekretāra amatā? Jūs esat pieņēmis darbā Andri Priekuli, kurš par nelikumībām, blēdībām savulaik tika atlaists no skolas direktora amata un kurš par nelikumīgu darbību veikšanu tika padzīts no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un valsts sekretārs - tā ir pirmā persona Izglītības un zinātnes ministrijā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Nesen beigušās vēlēšanas. Šodien Saeimā strādā 67 jauni deputāti. Jautājums: kāpēc? Vai tas ir tāpēc, ka tauta ir pozitīvi novērtējusi iepriekšējās valdības darbu? Šķiet, ka šīs ir bijušas protesta vēlēšanas. Un šinī gadījumā mums ir jāsaprot, ka kaut kas valstī nav kārtībā. Kā mēs varētu raksturot pašreizējo situāciju? Bezdarbs mūsu valstī, protams, ir. Tas nav pārāk liels kā citās valstīs, bet tas ir. Mūsu pensionāri saņem pensijas, kas ir nožēlojamas. Mediķi saņem algas, kas ir ļoti zemas. Skolotāji arī dzīvo zem iztikas minimuma. Jautājums ir: vai šāda ir tā Latvija, kura mums ir nepieciešama? Es gribētu pateikt to, ka, protams, pašreizējai valstībai nebija viegli strādāt pie budžeta. Mēs trīs mēnešus domājām, kā samazināt izdevumus un kā palielināt ieņēmumus. Diemžēl skaitļi ir tādi, kādi tie ir. Mēs sapratām, ka diemžēl visām prioritātēm naudas nepietiks. Mēs šodien neaizstāvam sevi ar to, ka nespējam iedot naudu visiem. Diemžēl naudas ir tik, cik ir. Jautājums: ko darīt? Ir divas iespējas - vai nu līdzekļus vēlreiz pārdalīt, nepieņemot šo budžetu, vai arī domāt par to, kā palielināt ieņēmumus. Esmu pārliecināts, ka vienīgais pareizais veids ir strādāt attiecībā uz ieņēmumu palielināšanu. Jautājums: kas ir jādara, lai ieņēmumi tiktu palielināti? Ir jāinvestē! Tiešām, ir jāinvestē cilvēkos, ir jāinvestē ekonomikā. Ja mēs runājam par iepriekšējo valdību, man ir jāizsaka nožēla, ka diemžēl iepriekšējā valdība pietiekami nav investējusi valsts ekonomiskajā attīstībā. Latvijas Attīstības aģentūra ir turēta pabērna lomā - kopējais budžets ir nedaudz virs 300 000 latiem. Jautājums: vai 300 000 latu ir tāda nauda, ar kādu mēs varam sakārtot valsts ekonomiku? Es domāju, ka tas tā nav. Vai tā ir ļaunprātība vai neprofesionalitāte - to es šodien nevērtēšu. Laiks ir pagājis. Mums jāskatās nākotnē. Un tāpēc mums visiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai, ir jāapvienojas kopīgā darbā, lai savestu valsti kārtībā.

Es saprotu Tautas partiju, un es šoreiz gribētu uzrunāt tieši jūs. Jūs esat strādājuši valdībā, jūs esat pieredzējuši - atšķirībā no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Tautas saskaņas partijas. Jums ir pieredze šajā profesionālajā jomā. Jūs ļoti labi saprotat, ka tās pozīcijas, par kurām jūs pašreiz runājat, nav atbalstītas nevis tāpēc, ka mēs negribam tās atbalstīt, bet gan tāpēc, ka naudas ir tik, cik ir. Es domāju, ka mums ir konkrēts piemērs, par ko runāja Kiršteina kungs šodien un par ko es esmu runājis pēdējos gados diezgan bieži, - tā ir Īrija. Īrija bija daudz sliktākā situācijā pirms 20 gadiem, bezdarbs bija 28%. Situācija bija diezgan nožēlojama. Ko darīja Īrijas politiķi? Opozīcija un pozīcija vienojās kopīgam darbam, lai paceltu valsti. Viņiem tas ir izdevies. Šodien Īrija tiešām ir viena no attīstītajām Eiropas valstīm. Un tā tas ir tādēļ, ka tur tika samazināta birokrātija, tika samazināti nodokļi (tieši to mēs pašreiz gribam darīt) un bija šis vienotais darbs.

Pirms četriem gadiem, kad strādāju Ekonomikas ministrijā, man bija vēlme izveidot Nozaru ekspertu padomi un Tautsaimniecības padomi, kurām bija jākļūst par konkrētām struktūrām, kas virza valstī uz priekšu ekonomiskos procesus. Diemžēl šodien uzņēmēji nav vienoti.

23.janvārī notika uzņēmēju konference ar nosaukumu “Latvijas ekonomiskā stratēģija”. Latvijas valdības pārstāvji piedalījās un skaidroja mūsu pozīciju, to, kā mēs vēlamies attīstīt valsts ekonomiku. Uzņēmēji pateica: “Ir viena liela problēma - mēs neesam vienoti, mums nav vienota viedokļa. Pašreiz mēs strādājam, meklējam modeli, veidu, kādā šim dialogam jānotiek, jo mēs nevaram strādāt un pieņemt lēmumus nesaprotamā veidā.” Kur rodas korupcija? Korupcija rodas tur, kur ir neskaidri lēmumu pieņemšanas mehānismi. Ja mēs šos jautājumus sakārtosim, situācija uzlabosies.

Mums jāstrādā, lai tas miljards, par kuru tagad bieži raksta masu mediji un kuru Latvija varētu saņemt no Eiropas Savienības fondiem, tiešām atnāktu uz Latviju. Šeit man jāizsaka nožēla par to, ka mums ir viena problēma: iespējams, šī nauda šurp neatnāks tikai tāpēc, ka mums nav pietiekamu projektu. Taču šī problēma nav šīs valdības galvenais klupšanas akmens, jo mēs strādājam tikai trīs mēnešus. Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus. Projekti bija jāgatavo iepriekšējo gadu laikā. Es jūs nenosodu, bet... vienkārši šodien esam nolikti tā fakta priekšā, ka mums ir jāsāk ātri rīkoties. Un tāpēc es aicinu pozīciju un opozīciju apvienoties kopīgam darbam. Es negribētu, lai jūs, Tautas partija, neskatoties uz to, ka jūs pašreiz strādājat opozīcijā, kļūtu par tādu partiju, kādi ir bijuši sociāldemokrāti iepriekš. Tie cilvēki tikai nāca un destruktīvi runāja, kritizēja valdību, bet konstruktīvi nerīkojās.

Es aicinu uz konstruktīvu sadarbību. Es domāju, ka tas ir vienīgais risinājums Latvijas valstij. Es esmu pārliecināts, ka šī valdība nostrādās četrus gadus. Es esmu pārliecināts, ka Ministru prezidents Einars Repše pieņems arī nepopulārus lēmumus. Es gribu pateikt: šī nav Šlesera un Repšes valdība! Šī ir Repšes valdība. Taču es šo valdību atbalstu - un atbalstu personīgi Ministru prezidentu.

Tā ka es aicinu uz šādu sadarbību. Un par to kritiku, ko jūs gribat demagoģiski izvērst no šīs tribīnes, es domāju tā: labāk nāciet un strādāsim kopā! Strādāsim komisijās, darba grupās, tā, lai Latvijā tiešām palielinātos ieņēmumi! Tā, lai budžetā mums būtu nauda, ko dalīt tiem, kam šodien mēs naudu piešķirt vēl nevaram!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs! (Aplausi.)

Es gribētu izteikt Ābiķa kungam aizrādījumu attiecībā uz Priekuļa kungu, kas ir valsts sekretārs Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja cilvēks ir ar tiesas spriedumu atzīts par nevainīgu un atjaunots amatā, nekas nelikumīgs šajā ministrijā nav noticis.

Pirms izskatām tālākos jautājumus, paziņoju, ka ir saņemts piecu deputātu - Latkovska, Ostrovskas, Brigmanes, Škapara un Pētersona - iesniegums ar lūgumu pagarināt Saeimas 20.februāra sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to debates mēs slēdzam. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Baibai Brigmanei ir kas piebilstams komisijas vārdā? Jā, lūdzu!

B.Brigmane. Cienījamie klātesošie! Es gribu pateikt paldies visiem, kuri aktīvi piedalījās gada galvenā likumprojekta un to pavadošo likumprojektu apspriešanā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad - 24.februāris, pulksten 17.00.

Un izskatīšanas laiks?

B.Brigmane. Es lūdzu Prezidiju sasaukt ārkārtas sēdi un ierosinu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 28.februārī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšana pirmajā lasījumā.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Izskatīšanas datums?

B.Brigmane. Izskatīšanas datums - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Izskatīsim 28.februārī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšana pirmajā lasījumā.

 

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens neatturas. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

Lūdzu, ieslēdziet deputātam Kalvītim mikrofonu! Par procedūru.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Mans ierosinājums būtu šāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris, pulksten 17.00. Jo jāņem vērā, ka šis budžets nav izdiskutēts ne ar vienu sabiedrisko organizāciju, nav mums bijušas diskusijas ne ar zemnieku organizācijām, ne ar veselības aizsardzības darbinieku arodbiedrību, ne ar skolotāju arodbiedrībām. Šāds precedents, pieņemot budžetus, iepriekš nekad nav bijis. Šīs organizācijas līdz šim vienmēr ir uzklausītas un viņu viedoklis ir ticis respektēts vai vismaz ņemts vērā.

Tā ka es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.februāri, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 24.februārim, līdz pulksten 17.00, un otrs ir Kalvīša kunga ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.februāri, pulksten 17.00.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms jābalso par tālāko termiņu. Tātad vispirms balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 28.februāris, pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 1. Šis termiņš nav apstiprināts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.februāris, pulksten 17.00.

Un izskatīšanas datums, lūdzu?

B.Brigmane. Izskatīšanas datums - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Izskatīšanas datums ir 28.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums…

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu jūs paskatīties uz dokumentu nr.376-d! Tie ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikumi “Par priekšlikumu iesniegšanu 2003.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanai otrajā lasījumā”. Lūdzu ievērot šos mūsu ieteikumus! Un, ja kādam mazāk pieredzējušam deputātam ir kādi jautājumi un jūs nesaprotat, kas ir rakstīts tajās tabulās, lūdzu, vērsieties komisijā, konsultanti jums labprāt palīdzēs. Bet, lūdzu, ievērojiet šos mūsu priekšlikumus un ieteikumus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs deputāts Indulis Emsis.

Lūdzu!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.389.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” un rekomendē to pieņemt pirmajā lasījumā.

Šie tarifi attiecas uz tādām atsevišķām preču pozīcijām kā dzīvi liellopi un dzīvas cūkas, liellopu gaļa un cūkgaļa, kā arī uz cukura sīrupiem. Tiek izmainīta pamatlikme. Visa šā dokumenta būtība ir tāda, ka tas ļautu muitai izvērtēt ievesto produkciju un palielināt drošību, panākt, lai Latvijā netiktu ievestas preces, kurām ir mākslīgi jeb apzināti pazemināta cena, kurām ir viltota izcelsme vai viltoti dokumenti. Muitai ir tiesības ieturēt drošības naudu, un šī drošības nauda netiek atmaksāta, ja tiek pierādīts, ka dokumentiem ir viltojumi vai cena neatbilst realitātei. Ja muita to nekonstatē, tādā gadījumā šī ieturētā nauda tiek atmaksāta atpakaļ.

Es gribu uzsvērt to, ka minētais dokuments nav pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības saistībām un nav pretrunā arī ar tām Latvijas saistībām, kuras tā noslēgusi ar citām starptautiskajām organizācijām, un ka tātad nav nekādu ierobežojumu un juridisku šķēršļu šā dokumenta akceptēšanai.

Tas varētu palīdzēt muitai ievērot kārtību uz Latvijas robežām un samazināt nelegālu preču, īpaši pārtikas produktu, ieplūšanu Latvijā.

Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis komisijas rakstisku iesniegumu, kurā komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu kā steidzamu.

Tādēļ acīmredzot vispirms mums vajadzētu balsot par steidzamību.

I.Emsis. Mēs esam noturējuši vēl vienu komisijas sēdi. Lūdzu atcelt šā likumprojekta steidzamību!

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.

Pirms slēdzam sēdi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretāra biedrs nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. Paziņojums.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Tā kā pirmdien ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par priekšlikumiem budžeta sakarā un tā kā Sporta apakškomisija ir atbildīgā komisija, es aicinu jūs uz īsu apspriedi tūlīt pēc Saeimas sēdes. Tepat blakus - Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Sekos reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Guntis Bērziņš, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Staņislavs Šķesters, Aleksejs Vidavskis un Ēriks Zunda.

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde

2003.gada 20.februārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”

(375., 376., 376.a, 376.b un 376.c dok., reģ. nr.172)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””

(375., 377. un 377.a dok., reģ. nr.173)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

(375., 378. un 378.a dok., reģ.nr.174)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Noraidīts)

(379. un 379.a dok., reģ. nr.175)

Priekšlikumi

- dep. J.Dobelis (pret)

- dep. V.Agešins (par)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””

(389. dok., reģ. nr.178)

Likumprojekts “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (2.lasījums)

(212. un 358. dok., reģ. nr.98)

Ziņo

- dep. A.Naglis

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (2.lasījums)

(213. un 359. dok., reģ. nr.99)

Ziņo

- dep. S.Šķesters

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” (2.lasījums)

(73. un 367. dok., reģ. nr.33)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” (2.lasījums)

(83. un 368. dok., reģ. nr.48)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.627)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” (1.lasījums)

(320. un 357. dok., reģ. nr.160)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”” (2.lasījums)

(43. un 362. dok., reģ. nr.18)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1131)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš

Debates

- dep. V.Buzajevs

- dep. J.Pliners

Paziņojums

- dep. B.Brigmane

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (2.lasījums)

(169. un 363. dok., reģ. nr.81)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”(1.lasījums)

(200. un 365. dok., reģ. nr.92)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” (1.lasījums)

(260. un 366. dok., reģ. nr.122)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem” (1.lasījums)

(266. un 369. dok., reģ. nr.124)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1.lasījums)

(286. un 370. dok., reģ. nr.137)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Paziņojumi

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

- dep. I.Emsis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Paziņojums

- dep. J.Strazdiņš

Likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu” (1.lasījums)

(291. un 371. dok., reģ. nr.142)

Ziņo

- dep. I.Vaidere

Likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” (2.lasījums)

(89. un 372. dok., reģ. nr.41)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1304)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” (2.lasījums)

(88. un 374. dok., reģ. nr.40)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1303)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (2.lasījums)

(90. un 373. dok., reģ. nr.42)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1305)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” (1.lasījums) (Steidzams)

(391dok.)

Ziņo

- dep. S.Mellupe

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””

(389. dok., reģ. nr.178)

Par darba kārtību

Paziņojums

- dep. I.Vaidere

2003.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšana:

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” (1.lasījums) (Steidzams)

(375., 376., 376.a, 376.b un 376.c dok., reģ. nr.172)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(375., 377. un 377.a dok., reģ. nr.173)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (1.lasījums) (Steidzams)

(375., 378. un 378.a dok., reģ. nr.174)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Balsošana par budžeta likumprojektu paketes steidzamību

Debates

- Ministru prezidents E.Repše

- finanšu ministrs V.Dombrovskis

- izglītība un zinātnes ministrs   K.Šadurskis

- iekšlietu minitrs M.Gulbis

- dep. Dz.Zaķis

- dep. A.Slakteris

- dep. Dz.Ābiķis

- dep. J.Sokolovskis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. A.Ziedone-Kantāne

- dep. S.Mellupe

- dep. Ē.Zunda

- dep. S.Golde

- dep. J.Jurkāns

- dep. A.K.Kariņš

- dep. J.Pliners

- dep. V.Agešins

- dep. V.Orlovs

- dep. P.Tabūns

- dep. I.Ribakovs

- dep. A.Kiršteins

- dep. M.Kučinskis

- dep. K.Strēlis

- dep. J.Stalidzāne

- izglītības un zinātnes ministrs   K.Šadurskis

- dep. Dz.Ābiķis

- Ministru prezidenta biedrs   A.lesers

Balsošana par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu 1.lasījumā

(375., 377. un 377.a dok., reģ. nr.173)

Balsošana par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu 1.lasījumā

(375., 378. un 378.a dok., reģ. nr.174)

Balsošana par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu 1.lasījumā

(375., 376., 376.a., 376.b un 377.c dok., reģ. nr.172)

Priekšlikums

- dep. A.Kalvītis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums)

(389. dok., reģ. nr.178)

Ziņo

- dep. I.Emsis

Paziņojums

- dep. Dz.Ābiķis

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Par valsts budžetu 2003.gadam
Datums: 20.02.2003. 09:03:20 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.376 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"
Datums: 20.02.2003. 09:04:18 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.377 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 20.02.2003. 09:05:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.378 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 20.02.2003. 09:13:24 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.379 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"
Datums: 20.02.2003. 09:14:20 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.389 nodošanu komisijām

Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:16:58 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.358 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:19:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.359 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:21:08 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.367 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:22:06 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.368 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:23:22 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.320 pieņemšanu 1.lasījumā

Likums "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:31:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Likums "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:34:10 bal012
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Likums "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:37:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Likums "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:37:58 bal014
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Likums "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 09:38:36 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.362 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 20.02.2003. 09:39:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 20.02.2003. 10:11:58 bal017
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 10:21:40 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.363 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 10:24:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.200 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002 (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 10:26:06 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.260 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 10:29:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.266 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 10:31:36 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.286 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par Konvencijas 1.panta grozījumu (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 11:05:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.291 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Rīgas brīvostas likumā (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 11:06:58 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.372 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ventspils brīvostas likumā (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 11:08:02 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.374 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (2.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 11:13:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.373 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" (1.lasījums, steidzams)
Datums: 20.02.2003. 11:14:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.391 steidzamību

Grozījums likumā "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 11:14:52 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.391 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"
Datums: 20.02.2003. 11:16:44 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta nodošanu komisijām

Datums: 20.02.2003. 11:17:58 bal030
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 20.02.2003. 11:18:58 bal031
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 13:48:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.377 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 13:48:50 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.378 steidzamību

Par valsts budžetu 2003.gadam (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 13:49:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.376 steidzamību

Datums: 20.02.2003. 15:33:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par debašu laika samazināšanu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 17:01:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.377 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 17:02:34 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.378 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2003.gadam (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 17:03:42 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.376 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2003.gadam (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 17:05:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu termiņu ( 28.02.2003.)

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 20.02.2003. 17:11:10 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.389 pieņemšanu 1.lasījumā

Sestdien, 24.februārī