Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas trešā sēde

2003.gada 30.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas 2003.gada 30.janvāra sēdi!

Pirmais darba kārtības jautājums ir šāds: Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Vaideres, Straumes un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Sokolovskis ir pieteicies runāt “pret”? “Pret” runās deputāts Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis likumprojekts tika iesniegts, lai atrisinātu konkrētas problēmas, kas radušās iedzīvotājiem. Šis likumprojekts var skart konkrētās pašvaldības intereses, tomēr konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību nav notikušas. Piemēram, Rīgā ir tāda situācijā, ka daudzās mājās privatizācija jau ir beigusies, bet ēka un zeme pagaidām zemesgrāmatā ir ierakstīta uz pašvaldības vārda.

Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies maksāt nekustamā īpašuma nodokli, neskatoties uz to, ka viņi zemesgrāmatā kā ēkas un zemes īpašnieki nav ierakstīti. Un tāpēc es piedāvāju nesteigties, bet gan pakonsultēties ar pašvaldībām, ar Latvijas Pašvaldību savienību, un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti, labrīt! Šis likumprojekts ir radies tāpēc, ka vairākas pašvaldības ir ierosinājušas grozīt šo likumu, lai precīzi pateiktu, kas ir nodokļu maksātājs tajos gadījumos, ja īpašums tiek pārdots, bet vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Diemžēl jāsaka, ka ir konstatēti vairāki gadījumi, kad radušies strīdi par nesamaksātiem nodokļiem, ja īpašums tiek dāvināts vai pārdots, vai kā citādi atsavināts.

Kā jūs visi zināt, ja slēdz pirkuma līgumu, tad pašvaldība izsniedz izziņu, ir vai nav līdz šim brīdim samaksāti nodokļi. Un šādu izziņu arī parasti iedod, jo citādi nevar noslēgt šo pirkuma līgumu, bet tomēr ir gadījumi, ka pēc tam jaunais īpašuma iegādātājs nesteidzas ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā, un tad par pārsteigumu pārdevējam viņam liek samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par trim iepriekšējiem gadiem. Turklāt ne tikai nodokli, bet arī vēl soda procentus. Kā mēs zinām, likumdošanā ir paredzēts, ka īpašumtiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā, bet neviens likums nepieprasa obligātu un tūlītēju šo reģistrāciju, tāpēc to var ilgi, ilgi stiept garumā.

Visvairāk pārkāpumu notiek tad, ja jaunais zemes nekustamā īpašuma nopircējs nocērt mežu, izmanto visu, kas bija no šā zemes gabala labs un vērtīgs, bet pēc tam nemaksā nodokļus un arī necenšas vairs ierakstīt šo īpašumu zemesgrāmatā. Tādējādi par visām viņa darbībām maksā tas, kas jau sen savu īpašumu ir pārdevis.

Tā kā šajā likumā par nekustamo īpašumu ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā vai nu īpašnieks, vai tiesiskais valdītājs, tātad tas, kas vēl joprojām nav reģistrējies zemesgrāmatā, un tā kā trūkst šā precizējuma, kuros gadījumos īsti maksā šis tiesiskais valdītājs, tad ir nepieciešams šis grozījums, lai mēs nepamatoti nerepresētu tos īpašniekus, kuri savu īpašumu ir pārdevuši. Tāpēc neradīsim neuzticību savai valdībai un nokārtosim šīs sīkās lietas, jo likuma dogma nekad nedrīkst būt netaisnīga, tā ir jālabo ātri un precīzi.

Un kāpēc šeit iebilda PCTVL frakcijas pārstāvis? Tāpēc, ka visvairāk šādu gadījumu ir tieši Rīgas pilsētā. Manā priekšā ir arī Rīgas Domes Finanšu departamenta atzinums, kas skaidri pasaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs šajos gadījumos, par kuriem es jums ilgi stāstīju, ir bijušais īpašnieks. Tāda ir viņu atbilde.

Bet vai tā ir taisnīgi? Izlabosim šo kļūdu!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tāpat komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu, vispirms balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais balsojums ir par likumprojekta “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” atzīšanu par steidzamu. Pēc balsojuma par steidzamību skatīsimies, kad šis likumprojekts tiks skatīts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” un “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekciju likumā” nodots Sociālo un darba lietu komisijai, un ir noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu” ir nodots Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - neviens, atturas - neviens. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Segliņa, Estas un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Frakcijas “Jaunais laiks” deputāte Solvita Mellupe vēlas runāt “pret”.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godājamie kolēģi! Valsts apbalvojumu piešķiršanas sistēma ir valsts tēla ļoti svarīga sastāvdaļa, un, protams, ļoti apsveicama ir Tautas partijas vēlme sakārtot arī šo sistēmu. Man ir divi jautājumi šajā sakarā.

Pirmais. Kāpēc tas tiek darīts tikai tagad? Kāpēc tāds likums nav pieņemts jau sen? Visiem taču ir zināms, ka jau 1938.gadā Latvijā bija šāds likums!

Un otrs jautājums, kurš man ir un kura dēļ es jūs aicinu balsot “pret”. Šis likumprojekts diemžēl ir, juristu valodā sakot, nepilnīgs un nerisina ļoti daudzus no tiem jautājumiem, kuri būtu jārisina, lai šo sistēmu sakārtotu.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” un rūpīgi izstrādāt šo likumprojektu, padarīt to pilnīgāku, un tikai tad par to spriest.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš vēlas runāt “par”.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Jāteic, ka par šo likumprojektu es runāju no Saeimas tribīnes ne jau pirmo reizi. Un izskatās, ka šoreiz opozīcija šim likumprojektam ir ne pēc būtības, bet pēc principa - tādēļ, ka to ir iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti.

Ļoti īsi. Kas tad ir šā likumprojekta pamatā? 1.pantā teikts: “Ordenis ir augstākā valsts atzinības zīme, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas Republikas labā.”

2.pants: “Godazīme ir valsts atzinības zīme, ko piešķir par nopelniem Latvijas Republikas labā un nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskā vai saimnieciskā darbā.”

Šobrīd mums pastāv sistēma, kuru faktiski nevarētu saukt par sistēmu, jo ir tikai divi valsts apbalvojumi, tas ir, Triju Zvaigžņu ordenis un Barikāžu dalībnieku piemiņas zīme. Ir arī dažādu resoru piešķirti apbalvojumi. Taču nav vienota likuma, kas visas šīs lietas sakārtotu sistēmā, - likuma par apbalvojumu ierosināšanu un izveidošanu, par šo zīmju nēsāšanas kārtību, kā arī par kārtību, kādā tie tiek piešķirti.

Jums informācijai: pie šā likumprojekta strādāja ne tikai deputāti, bet arī nopietni profesionāļi tieši apbalvojumu jomā. Un kā vienu no viņiem un pašu galveno es varētu minēt Ēriku Priedīti, kurš ir autors grāmatai par apbalvojumiem, kā arī vairāku citu grāmatu un pētījumu autors. Šajā likumprojektā ir ieliktas tās pamatnostādnes, lai apbalvojumu sistēma nebūtu, teiksim, sakalta važās un varētu attīstīties un būtu iespējas nepieciešamības gadījumā izveidot vienu vai otru apbalvojumu vai konkrētu, speciālu apbalvojumu par godu kādam, teiksim, notikumam, kā tas bija ar Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi.

Jāteic, ka iepriekšējā Saeimā šis likumprojekts tika noraidīts tā iemesla dēļ, ka likumprojektā, kurš vēl nebija nonācis līdz Prezidijam, proti, 6.pantā, bija ļoti cieši un konservatīvi nosacījumi attiecībā pret to citu valstu piešķirto apbalvojumu nēsāšanu, kuri saņemti līdz 1991.gadam. Šis pants tika labots pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā, un nu tas ir tādā redakcijā, kādā jūs to redzat šodien. Un tādēļ es uzskatu, ka, ja frakcijai “Jaunais laiks” ir iebildumi pret juridiskajām niansēm, tad tie tomēr nevarētu būt tik lieli, lai šo likumprojektu nevarētu izskatīt un piedalīties ar šo likumprojektu saistītajā darbā. Mums nav nekādas skaudības. Ja arī kāds šā projekta sakarā iesniegs būtiskus labojumus, ieteikumus, mēs tos visus rūpīgi izskatīsim. Mēs esam atvērti tiem.

Es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 5. Likumprojekts “Ordeņu un godazīmju likums” nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt “par”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Šis likumprojekts tapa Saeimas Sporta apakškomisijā, jo, izrādās, kopš spēkā ir stājies jaunais Ieroču aprites likums, ārkārtīgi lielas problēmas ir radušās sportistiem, kas nodarbojas ar loka šaušanu. Jo atbilstoši šim likumam sporta loki un bultas ir iekļauti auksto ieroču kategorijā, un tātad uz sporta lokiem un bultām attiecas visi tie paši ļoti stingrie glabāšanas, pārvadāšanas un lietošanas noteikumi, kādi ir attiecībā uz ieročiem. Nu, piemēram, loks ir iekļauts 1.kategorijā kā ierocis un nav tiesību ar loku šaut nesertificētās šautuvēs. Faktiski Latvijā nav speciālu šautuvju loka šaušanai, bet tās, kas ir, domātas ložu šaušanai, tās neatbilst šim olimpiskajam sporta veidam un sanitāro normu prasībām. Faktiski šobrīd ir liegta iespēja ar šo sporta veidu nodarboties 18 gadu vecumu nesasniegušām personām, jo tiesības pirkt, turēt un pārvadāt aukstos ieročus ir tikai personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu.

Protams, cienījamie kolēģi, loks ir rīks, ar kuru iespējams nogalināt, taču diez vai potenciālais slepkava uzglūnēs upurim, bruņojies ar pusotrmetrīgo sporta loku. Visticamāk, ka slepkavnieks nonāks nevis aiz cietuma restēm, bet trakomājā. Dakšiņa šādā ziņā ir nesalīdzināmi bīstamāks ierocis nekā sporta loks, jo Latvijā pēdējo gadsimtu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad slepkavība izdarīta ar sporta loku, bet ar dakšiņu sadzīves slepkavību ir izdarīts vairāk, nekā vajag.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu komisiju, kura būs atbildīgā (es ceru, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu), ņemot vērā to, ka šobrīd, faktiski kopš 1.janvāra, ir apturēta iespēja nodarboties ar šo olimpisko sporta veidu (it īpaši ir liegtas iespējas ar to nodarboties jauniešiem), paātrināt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā, lai mēs iespējami ātri varam atgriezt loka šāvējus tanīs pozīcijās, kādas tās bija pirms Ieroču likuma stāšanās spēkā.

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” ir nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tūlīt mēs lemsim par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu Satversmes pantu. 104.pants nosaka: “Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti.”

Es uzskatu, ka šeit notikusi nepilsoņu un citu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju netieša aizskaršana, jo var teikt, ka Latvijas nepilsonis ir persona, kuras tiesības studēt augstskolā tomēr garantē spēkā esošie normatīvie akti, to skaitā Augstskolu likuma 45.pants. Ja šā panta saturs būtu tāds, ka tiesības studēt ir, teiksim, katram, Latvijas nepilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt nosaka citi normatīvie akti, tad Latvijas pilsoņu aizskaršana būtu acīm redzama, kaut gan lietas būtība it kā paliek nemainīga, jo šajā gadījumā arī Latvijas pilsoņa tiesības tiek garantētas ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos var atrast ap 50 atšķirību starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām pēc būtības. Var ilgi spriedelēt par šo ierobežojumu pamatotību. Var pat censties pierādīt man šo ierobežojumu pamatotību attiecībā uz Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai Latvijas Policijas akadēmijā studējošajiem, tomēr jums neizdosies man pierādīt, ka topošais mākslinieks var labi gleznot tikai tad, ja viņam kabatā ir pilsoņa pase, tāpēc diez vai ir iemesls noteikt jebkuru - pat formālu atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem Mākslas akadēmijas Satversmē.

Pievērsīšos vēl vienam aspektam. Augstskolu likuma 45.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to Latvijas Mākslas akadēmija, izstrādājot savu Satversmi mums piedāvātajā redakcijā, parāda savu necieņu gan pret Latvijas nepilsoņiem, gan pret savas jomas “jumta” likumu.

Mēs rekomendējam akadēmijai grozīt Satversmes tekstu un nevaram to atbalstīt piedāvātajā redakcijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Esta ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es aicinu nodot šo Satversmi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, bet Buzajeva kungam iesaku ierasties šajā komisijā un kopīgi ar Mākslas akadēmijas pārstāvjiem, kopīgi ar Juridisko biroju izskatīt šos jautājumus.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 17. Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” ir nodots Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, Otrās pārskata konferences lēmumu par Konvencijas 1.panta grozījumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieka kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē izskatīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iesniegumu par kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Izvērtējot Gaida Andreja Zeibota līdzšinējo darba pieredzi, iegūto izglītību un devumu mūsu valsts bruņoto spēku izveidē un attīstībā, Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē vienbalsīgi nolēma atbalstīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iesniegumu un ieteikt Saeimai iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Komisijas vārdā aicinu Saeimas deputātus izteikt kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanai par Nacionālo bruņoto spēku komandieri tikpat vienprātīgu atbalstu, kādu izteica Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies debatēs?

Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām svarīgu likumprojektu par kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

Būdams jau neeksistējošas valsts armijas rezerves kapteinis, nevaru sevi uzskatīt par profesionāli militārajā sfērā, bet pieļauju, ka Zeibota kungs ir labs, pat lielisks virsnieks, jo vai gan citādi viņu virzītu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam.

Runāt es gribu par kaut ko citu. Mēs visi gājām uz vēlēšanām, solot tautai cīnīties pret korupciju, pret dubultmorāli - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču tagad ir zināms, ka pirms kāda laika Latvijas Aizsardzības ministrija no Polijas saņēma ieročus, no kuriem daļa tika izkrauta Liepājā, bet pārējos ieročus aizdomīgi, neievērojot attiecīgo ANO konvenciju, ar kuģi no Liepājas aiztransportēja uz Āfriku, uz Somāliju. Šo jautājumu izmeklēja prokuratūra, lietu izbeidza, bet vai par šo faktu neko nezināja tālaika Jūras spēku komandieris Zeibota kungs un vai viņa rīcība toreiz bija morāla? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Nākamais. 1998.gadā 16.martā Gaidis Andrejs Zeibots, būdams Jūras spēku komandieris, aktīvi piedalījās Leģiona piemiņas dienas pasākumos. Mēs varam oponēt par šīs pretrunīgās dienas īsto nozīmi, par Waffen SS leģiona veterānu tiesībām svinēt savus svētkus. Es uzskatu, ka viņiem, šiem veterāniem, ir tādas tiesības. Taču tie nevar būt Latvijas Republikas svētki, un tur nevar piedalīties amatpersonas. Tomēr Zeibota kungs piedalījās 16.marta pasākumos, būdams valsts amatpersonas statusā un Latvijas Republikas Jūras spēku virsnieka uniformā. Vai tas ir morāli?

Mūsu valsts integrējas NATO, bet NATO, kā ir zināms, Waffen SS leģiona piemiņas pasākumus neizprot un neatbalsta. Tātad es stipri šaubos par to, ka mūsu Nacionālos bruņotos spēkus integrācijas procesā varētu sekmīgi vadīt cilvēks, kurš pats pavisam nesen aktīvi atbalstīja attiecīgus pasākumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mani nemaz neizbrīnīja tas, ka tieši patlaban sāk skanēt šādas runas. Šie paši garīgās un miesīgās tīrības aizstāvji klusēja agrāk - tad, kad Zeibota kungs ieņēma atbilstošu amatu, augstu amatu, un bija NBS komandiera vietnieks. Tanī brīdī nevienu neuztrauca ne ieroči, ne kaut kas cits.

Gribētu atgādināt arī to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs no komisijas pārstāvju puses nekas tāds neizskanēja, un arī balsojums bija
vienots - gan pozīcija, gan opozīcija balsoja “par”. Un ir tā interesanti pavērot, ka izglītības speciālists pēkšņi ir nolēmis mainīt savu ievirzi vai novirzi un sāk interesēties par militāriem jautājumiem.

Jā, Latvijā ir un diemžēl būs daudz NATO virziena pretinieku. Šādi pretinieki ir tupējuši un tupēs arī Saeimā. Agrāk viņi bija atklāti pretinieki, bet tagad ir tā drusciņ sākuši trīcēt un vairs tik aktīvi neuzstājas pret virzību uz NATO, taču savās sirsniņās tomēr lolo cerību, ka varbūt vēl kaut kas sanāks. Ne jau velti viņi ir sākuši izmēģināt arī dažādus virzienus - postsociālistisko, puskomunistisko un varbūt arī kaut ko pielikt klāt no kapitālisma. Februāra vidū mēs jau redzēsim tālāko attīstību.

Tā nu tas ir. Ar to vienmēr mums šeit būs jārēķinās, ka šis 2003.gads būs ārkārtīgi svarīgs tanī ziņā, ka mēs redzēsim atklātus un slēptus mēģinājumus traucēt mūsu attīstību, mūsu virzību uz NATO. Es aicinu, kolēģi, būt tam vienmēr gataviem un vienmēr paust savu viedokli, kuram ir jābūt skaidram un nepārprotamam. Reizēm ir pat tīri interesanti paklausīties visādas tādas penteres, jo arī tas parāda zināmu līmeni. Nedaudz vēlāk mēs te apspriedīsim valodas zināšanu līmeni vienam deputātam, taču tas būs atsevišķs jautājums, bet arī par to būs šodien nedaudz jāparunā.

Tagad par 16.martu. Nezinātājiem gribu atgādināt, ka kādu brīdi 16.marts bija arī Latvijas Republikas atceres diena un ka Saeima toreiz nobalsoja “par”. Protams, vēlāk dažādu politisku apsvērumu dēļ Saeimas vairākums atteicās no šīs dienas, taču ne apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura nekad to nav darījusi un arī netaisās nekad citādi domāt.

16.marts ir goda un cieņas izrādīšana latviešu karavīram, bet, ja mēs runājam par to, ka NATO tur kādam kaut kas patīk vai nepatīk, tad es gribu atgādināt, ka latviešu leģionāru likteni lēma tūlīt pēc Otrā pasaules kara gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Lielbritānijā un vēl dažās citās valstīs. Bija komisija, un bija skaidrs komisijas lēmums, ka latviešu leģionārs nav nekāds kara noziedznieks. Ne jau velti mūsu latviešu puiši palika šajās Rietumu valstīs uz dzīvi un daudzi no viņiem, vēlāk arī viņu pēcteči, dienēja gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Lielbritānijas, gan dažu citu valstu karaspēkos. Nezinātājiem iesaku šad un tad aiziet tepat netālu uz Kara muzeju un apskatīties, un mācīties no sava ciltstēva Ļeņina vārdiem: “Mācīties, mācīties un vēl vienreiz mācīties!” Es domāju, ka nekad nebūs par vēlu šos vārdus atgādināt šiem pēctečiem.

Protams, šī izrunāšanās bija vajadzīga kādam kārtējam “ķeksīša” variantam. Es citādi to nevaru uztvert kā vien par vienkāršu nemākulīgu “kniebienu” no tā cilvēka puses, kam iekšā kaut kas ļoti vārās, bet kas nevar nekādi ar sevi tikt galā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es kāpu šajā tribīnē tāpēc, ka es atceros to laiku, kad mēs sākām veidot savus Nacionālos bruņotos spēkus, savu Aizsardzības ministriju un kad no bijušās PSRS armijas pie mums pārnāca ne tikai tagadējais admirālis Zeibots, bet arī pulkvedis Turlais un arī vēl daudzi citi cilvēki. Un es šinī konkrētajā gadījumā gribētu akcentēt vienu lietu: šis nav politisks jautājums, par kuru mēs šodien diskutējam! Šis ir profesionāls jautājums. Jo, redziet, mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieku korpuss ir veidojies gan no atvaļinātajiem PSRS virsniekiem, kuri barikāžu laikā bija mūsu pusē, gan no tajā laikā vēl aktīvajā dienestā bijušajiem PSRS virsniekiem, kuri atnāca pie mums un kuri bija mums galvenais “mugurkauls” šo Nacionālo bruņoto spēku veidošanā, gan arī no jaunajiem virsniekiem - tādiem kā pulkvedis Dalbiņš, kuri atnāca no civilās sfēras un kļuva par profesionāļiem militārajā jomā.

Un tāpēc es piedāvāju šeit ieskatīties tikai admirāļa Zeibota dzīves gājumā un šo jautājumu lemt, vadoties pēc profesionalitātes principa, jo mums ir vajadzīgi šādi profesionāli mūsu armijas komandieri. Un šeit mums nav iespējas jautājumu risināt citādāk, tā ka nav nozīmes šo jautājumu politizēt, cik kurš kādreiz ir bijis stingrs vai elastīgs savā pārliecībā, jo laiks parādīs un laiks izvērtēs katra šā virsnieka nopelnus, kaut arī laika gaitā vairāki virsnieki ir iegājuši politikā, būdami varbūt ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man laikam tiešām būtu tiesības runāt par admirāli Gaidi Zeibotu, jo es viņu pazīstu no pirmās dienas, kad viņš sāka dienēt Latvijas Bruņotajos spēkos, kuru komandieris biju es, un man bija izrādīts gods to darīt.

Es pilnīgi piekrītu Pēterim Simsonam, kas šā jautājuma izskatīšanu tiešām ievirzīja profesionālā gultnē, jo armijas komandieris tiešām ir profesionālās karjeras izaugsmes pati virsotne. Un tas, ka tā ir politizēta, cienītie kolēģi, ir mūsu nopelns, jo tieši tā ir lēmusi Saeima. Un arī šī diskusija šodien faktiski nav Bruņoto spēku komandiera nopelns, bet viņš šajā gadījumā ir šīs diskusijas upuris.

Uz ko es vērstu uzmanību kā profesionāls karavīrs? Viņa izvirzīšana tiešām ir Aizsardzības ministrijas un Valsts prezidentes kompetencē, kā to ir noteicis likums, un, raugoties no profesionālā viedokļa, man nav nekāda pamata apšaubīt viņa atbilstību šim profesionālajam amatam. Taču, manuprāt, ir divas būtiskas problēmas, kas tā vai citādi ir parādījušās sakarā ar šo Saeimas lēmumu.

Pirmkārt, man ir šaubas, vai Saeimai vispār par šo jautājumu ir jālemj. Tas šobrīd ir jādara, jo tā ir noteicis likums, bet vai tas ir pareizi? Jo jebkurš jautājums, kas nonāk šeit, neizbēgami tiek politizēts. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka daudzu valsts atbildīgu dienestu vadītāji tiek iecelti amatā, bet Saeima par viņiem nespriež, jo tie tiešām ir profesionālās karjeras izaugsmes jautājumi. Vai šis jautājums ir Saeimas kompetences jautājums?

Otrkārt. Atcerēsimies, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Graube tikai pavisam nesen saņēma ģenerāļa pakāpi. Un nu ir tā kā vecajos, labajos laikos: piešķir ģenerāļa pakāpi un aizsūta pensijā. Jautājums: kāpēc? Vai Graube neatbilst šim amatam? Vai viņš ir izdarījis kādu noziegumu? Vai viņš ir pie kaut kā vainīgs? Nē! Un tas notiek tikai tāpēc, ka tāda ir simts deputātu griba - noteikt profesionāla dienesta vadītājam, armijas komandierim, ka viņš vairs par komandieri nedrīkst būt. Un Aizsardzības ministrija plāno un gudro, ko nu tagad darīt ar jauno ģenerāli, kādu amatu viņam izdomāt un kur viņu ielikt, lai viņš netiktu faktiski it kā morāli pazemots. Manuprāt, tas nav pareizi!

Bez šaubām, ja mēs paskatāmies arī presē izskanējušās domas un prokuratūras vēstulē pieminēto notikumu, tad akcentus var salikt dažādi, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka nav apgāžams tāds fakts, ka Latvijas biznesa aprindas, konkrēti cilvēki, ir veikuši liela mēroga ieroču kontrabandas operāciju caur Latviju, caur Latvijas ostām, ar Latvijas tiesībsargājošo un drošības iestāžu tiešu vai netiešu dalību. Un tas ir nodarījis būtisku zaudējumu Latvijas prestižam, jo Latvijas vārds ir izskanējis gan Apvienoto Nāciju Organizācijas pārskata ziņojumā, gan citās starptautiskajās institūcijās saistībā ar šo kontrabandas operāciju. Un man ir pārsteigums, ka nevienu neuztrauc tas fakts, ka nu jau vairāk nekā sešus gadus Latvijas tiesībsargājošās institūcijas nav varējušas vai arī nav gribējušas saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras šo milzīgo kontrabandas operāciju ir veikušas un veiksmīgi piesegušas. Es to nevaru citādi formulēt. Un, manuprāt, tie ir jautājumi, kurus mums tiešām vajadzētu kādreiz izskatīt un lemt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labrīt, godātie deputāti! Man ir tas gods šā sasaukuma laikā pirmo reizi runāt no šīs tribīnes, un man tiešām ir lepnums, ka ir iespēja runāt par šādu jautājumu. Kontradmirālis Gaidis Zeibots ir autoritāte Jūras spēkos, kontradmirālis Gaidis Zeibots ir autoritāte visos mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, un viņš ir autoritāte arī NATO integrācijas jautājumā. Un viss tas, kas tiek rakstīts par Gaidi Zeibotu vairāk nekā desmit gadu ilgas pagātnes sakarā, viss tas, kas šeit tiek runāts negatīvā vai daļēji negatīvā nozīmē par Gaidi Zeibotu no šīs tribīnes - un konkrēti tas tiek darīts no vienas frakcijas puses - , ir tikai tāpēc, ka Gaidis Zeibots ir autoritāte NATO integrācijas jautājumā.

Ministra Ģirta-Valda Kristovska vārdā lūdzu jūs un aicinu balsot par kontradmirāli Gaidi Zeibotu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu: “Iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 19, atturas - 1. Lēmums iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri ir pieņemts. Mēs apsveicam Zeibota kungu ar jauno un atbildīgo amatu, novēlam viņam panākumus šajā darbā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Atklājam debates. Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vakar mēs laikam visi redzējām raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, un man atmiņā ir palikuši Kariņa kunga vārdi, ka viņš daudz ko uzzināja. Es gribu turpināt Kariņa kunga iesākto un dzirdēt uz maniem jautājumiem atbildes.

Janvāra sākumā no darba uz izmeklēšanas laiku tiek atstādināts Plaušu un tuberkulozes centra vadītājs dakteris Leimanis. Ar kādu pamatojumu? Ir konstatēts, ka slimnīca iepirkusi medikamentus, pārkāpjot atsevišķus iepirkuma noteikumus. Tajā pašā laikā Leimaņa kungs nebija komisijas loceklis.

Janvāra beigās VOVAA iepirka mašīnu, motivēdama to ar veselības ministra mutisku pieprasījumu, bet tajā pašā laikā veselības ministrs nav vainīgs. Man liekas, ka pašreizējā situācija ir ļoti līdzīga, taču vienā gadījumā cilvēks ir atbrīvots vai atstādināts no amata uz laiku, bet otrajā gadījumā cilvēks turpina strādāt. Es gribu uzdot jautājumu: vai mums ir vienādi spēles noteikumi? Varbūt ir savējie un svešie? Un es gribu uzzināt, vai tam nav sakara ar galvenā ārsta vietas “tīrīšanu” priekš savējiem.

Paldies par to, ka man bija iespēja to pateikt, bet, lai zinātu, kā balsot, es piedāvāju jums, cienījamie kolēģi, piezvanīt savam ģimenes ārstam un uzzināt, kāds ir viņa viedoklis.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka mums ir šāda iespēja runāt par “Jaunā laika” valdības un par jaunā laika izvirzītajiem augstajiem standartiem, jo līdz šim iepriekšējās valdībās mums nav bijusi iespēja dzirdēt runas par jaunajiem laikiem, jo nevienam pat prātā neienāca runāt godīgi un atklāti par saviem pārkāpumiem.

“Jaunais laiks”, kopš mūsu partija pastāv, kopā ar koalīcijas partneriem strādā valdībā pie tā, lai iznīcinātu kontrabandas shēmas (No zāles dep. G.Bērziņš: “Kādu kontrabandu!”), lai atklātu dažādas versijas, kuras šobrīd ir kompromitējošas mūsu valstij, jo iepriekšējā sistēma ir radījusi tādu situāciju, ka mēs šaubāmies par savu valdību, mēs šaubāmies par atsevišķiem ministriem. Un mēs šaubāmies tāpēc, ka lasām avīzēs par to, ka notiek kontrabandas piesegšana, ka nāk gaismā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas šaubīgas shēmas, taču tās šajā valstī ar katru dienu samazinās, jo “Jaunā laika” valdība ir pacēlusi savu profesionālo līmeni tik augstu, ka par to var runāt profesionāli.

Šodien man gribas tomēr teikt, ka opozicionāru politika ir liekulīga, jo mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tad, ja kāds no mūsu valdības ministriem būtu “nosapņojis” projektu par Austrumu robežu, mēs paši pieprasītu viņa demisiju; ja kāds mūsu partijas biedrs no rīta pamostos ar daudzu miljonu vekseli kabatā (No zāles dep. V.Muižniece: “Ej, nu!”), visticamāk, viņš pats pieteiktu savu demisiju. Ja gadījumā mēs paši vēlētos izvirzīt projektu par kādas “saldas” nozares atbrīvošanu no nodokļiem vai kādā citādā veidā norakstītu nodokļu parādus, tad mūsu valdība un frakcijas deputāti atbalstītu šā cilvēka demisiju.

Šajā gadījumā mēs runājam par citu lietu, un šis ir politisks jautājums, ko ir izvirzījusi Tautas partijas frakcija, manuprāt, liekulīgi aizmirstot to, kādi standarti ir bijuši valstī iepriekš un kādus standartus “Jaunais laiks” ir izvirzījis šobrīd.

Tāpēc es lūdzu deputātus neatbalstīt Tautas partijas izvirzīto priekšlikumu, jo mēs runājam par ministru, kurš savā ministra darbā nav neko izdarījis pretēji valsts interesēm savu personīgo interešu apmierināšanas dēļ.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze un cienītie kolēģi! Diez vai kāds cilvēks Latvijā būtu jāpārliecina par to, ka veselības sistēmā Latvijā ir krīze. Un ļaudis visā Latvijā gaida politiķu noteiktu rīcību, lai novērstu un izlabotu gadiem ilgušās nejēdzības.

“Jaunais laiks” sabiedrībai ir apsolījis vismaz divas lietas: pirmkārt, veselības budžeta divkāršošanu, otrkārt, pilnīgi jaunu veselības sistēmas finansēšanas modeli. Savukārt Repšes kungs garantēja pašaizliedzīgu darbu, kuru veiks godīgi cilvēki. Jau gandrīz trīs mēnešus ir bijusi iespēja pildīt šos solījumus.

Kad šodien sabiedrība jautā Audera kungam, kāpēc nekas nemainās, tad Audera kungs atbild, ka ir nodibināta darba grupa. Kad vēlamies uzzināt, ko darba grupa ir paveikusi, tad ministrs atbild, ka darba grupa strādā. Jāpiebilst, ka strādā jau gandrīz trīs mēnešus, vienīgi rezultāti izpaliek. Nav redzēts ne solītais veselības apdrošināšanas modelis, ne arī kāds konkrēts plāns, kā ieviest solīto sistēmu. Bet gaidīt nav laika: pacientu rindas uz operācijām aug, slimnīcu ēkas brūk, un beigu beigās mediķi meklē darbu citur. Citiem vārdiem sakot, viss ir palicis pa vecam.

Tika solīts, ka veselības budžeta apjoms sasniegs 7 procentus no iekšzemes kopprodukta, taču jaunajā budžeta projektā tas ir apmēram mazliet virs 3 procentiem. Tā nav pat puse no solītā. Veselības budžeta pieaugums ir plānots tikai 6 procentu apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nav grūti aprēķināt, ka, pastāvot šādiem tempiem, solītos 7 procentus no iekšzemes kopprodukta varēs sasniegt labi ja pēc vairākiem gadu desmitiem. Taču mums nav tik daudz laika. Tas ir līdzīgi, kā, starp citu, ar tiem pašiem nu jau bēdīgi slavenajiem 400 miljoniem latu, kurus valsts budžetā papildus solīja Repšes kungs. Taču pēc vēlēšanām Repšes kungs jau veikli precizēja, ka tā ir tikai iespējamība, bet tagad par tiem jau vispār vairs nekas nav dzirdams.

Toties ir skaļi dzirdams, ka tagadējais veselības ministrs, vēl būdams ārsts, ir saņēmis dubultsamaksu par operācijām. Tātad ārsts Auders ir izmantojis sistēmas nesakārtotību savtīga labuma gūšanai. Ja Audera kungs neatbildēs par savu rīcību, tad faktiski tiks legalizēta naudas izspiešana no pacientiem. Tas pacientam radīs pārliecību, ka bez simtiem latu kabatā viņam netiks palīdzēts.

Visa sabiedrība - gan pacienti, gan ārsti - ar nopietnām bažām skatās uz Audera gadījumu. Pie tam šis gadījums met ēnu arī uz godprātīgiem mediķiem, kuriem pirmajā vietā ir pacients, nevis rūpes par pašlabumu. Jāsaka, ka reformas tomēr ir skārušas vismaz vienu jomu, un tā ir automašīnu iepirkšanas kārtība. Ministram pakļauta iestāde bez konkursa iegādājas automašīnu - ministra uzdevumā iegādājas ministra vajadzībām luksusa limuzīnu par 18 tūkstošiem latu! Arī likums nav šķērslis. Tā vietā, lai skaļi izskandinātā taupības režīma laikā ministrs liktu šo naudu novirzīt slimniekiem un slimnīcām, tiek nelikumīgi nopirkts jauns auto pašam ministram. Par šo naudu varētu izdarīt vismaz 30 mugurkaula operācijas kaut vai par tiem pašiem slavenajiem 565 latiem! Kurš spēj noticēt, ka Audera kungs spēs izmainīt sistēmu, kas viņam nodrošina tik augstu dzīves standartu? Repšes kungs, kurš citos gadījumos uzreiz atbrīvo no amatiem cilvēkus par daudz nebūtiskākiem pārkāpumiem, pēkšņi ir samulsis. Tik ļoti samulsis, ka uzdod dubultā honorāra lietu pārbaudīt Latvijas Ārstu biedrībai, kurai nemaz nav izmeklēšanas tiesību, bet kuras prezidents vienlaikus ir arī slimnīcas direktors, kurš ir pakļauts ministram Auderam un kura slimnīcā, starp citu, nekavējoties tiek sākta pārbaude. Savukārt mašīnas lietai Ministru prezidents atrada īpaši smalku risinājumu: proti, Repšes kungs uzdeva šo lietu pārbaudīt pašam Auderam.

Dāmas un kungi! Auders pats pārbaudīs savu rīcību - apsūdzētais un tiesnesis būs vienā personā un jau ir vienā personā! Tā ir dubultmorāle, kad uz savas partijas biedriem tiek attiecināti vieni kritēriji, bet uz pārējiem cilvēkiem - pavisam citi.

Šodien jums, deputāti, ir iespēja nesamulst kā Repšes kungam. Ja jūs nebalsosiet par demisiju, tad jūs atzīsiet par pieņemamu Audera rīcību. To, ka viņš krāpa savus pacientus, krāpa valsti, lai iegādātos dārgu auto.

Es īpaši vēršos pie frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Jūsu attieksme parādīs, cik vērti ir augstie ideāli un vērtības, par kurām runā “Jaunais laiks”. Tieši jūs teicāt, ka morāle jums vienmēr būs augstāka par politiku. Šī nu varbūt nav pirmā, bet pilnīgi noteikti īstā reize to pierādīt. Tāpēc aicinu balsot par Audera kunga demisiju!

Repšes kungs, jūsu konstruētās valdības mugurkaulam viens skriemelis ir nopietni bojāts, un mēs nevēlamies par to maksāt divreiz!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Man kā ārstam šodien ir īpaši smagi par to, ka jau tā cietusī medicīna šodien ir kārtējo reizi nonākusi visas tautas apspriešanā, ka daudzi dotie solījumi diemžēl tiek pildīti ar lielām grūtībām, ka reformām pietrūkst publicitātes.

Gribu beidzot izteikt pateicību mūsu finanšu ministram Valdim Dombrovskim, kurš pirmdien publicēja rakstu par to, kāpēc mums visiem tagad jāknapinās, kāpēc mums visiem jāsavelk jostas, kāpēc mums vairāk nav naudas. Budžets ir kā iešana pa akmeņiem.

Un kas pie visa tā ir vainīgs? Tur, kur ir nabadzība, kur trūkst naudas, tur sākas dažādas problēmas. Un mums tādas ir vērojamas arī medicīnā. Daudzi ārsti un daudzi pacienti vairs īsti nesaprot, par ko ir jāmaksā, kādos gadījumos jāmaksā, kas par ko saņem, kas par ko ir atbildīgs.

Un, runājot par publicitāti, es domāju - kur ir problēmas? Kolēģa Audera darbā? Tur, ka tiešām viņš vēl īsti nav savas reformas būtību publiskojis tautai, sabiedrībai, mediķiem? Viņam bija dota ļoti liela iespēja uzstāties akadēmiķa Stradiņa Ārstu biedrības iniciētajā konferencē, kura notika pagājušajā nedēļā, ceturtdienā, un kurā mēs daudzi nespējām piedalīties. Tā notika Kongresu namā, un tajā piedalījās vairāk nekā 1200 Latvijas mediķu, pārsvarā ārsti. Ministram šī konference bija jāatklāj, bet viņš uz to neieradās. Tā bija veltīta ārstu darba pilnveidošanas ekonomiskajiem aspektiem - tieši vissvarīgākajiem jautājumiem, kuri satrauc gan visu sabiedrību, gan mediķus.

Mēs pagaidām vēl īsti nezinām šo finansēšanas modeli, kas mainīsies reformas gaitā. Audera kungam ir jāsaprot, ka gan mediķu sabiedrība, gan pacienti ir noguruši no visām neveiksmīgajām Labklājības ministrijas veiktajām veselības aprūpes reformām, kas ir notikušas iepriekšējo sasaukumu laikā un ir likušas nonākt zināmā krīzes situācijā.

Es domāju, ka būtībā Audera kungs ir “iekritis” uz vairākām provokācijām. Man kaut kā nav skaidrs: slimniece tiek operēta septembrī, bet skandāls sākas janvārī. Kāpēc? Operācija taču ir izdevusies labi.

Mēs zinām arī, cik saņem šodien ārsti, ķirurgi, kāda ir apmaksas sistēma valsts medicīnā, cik niecīgas ir šīs algas, kā anesteziologi pazūd no Latvijas, ka nav vairs tādu cilvēku, kas asistē operācijās. Tā ir krīze. Tā tiešām ir reāla krīze!

Man tiešām ir liels prieks, ka “Jaunais laiks” veselības aprūpi pasludināja par galveno prioritāti (Starpsauciens: “Bez naudas?!”), un tāpēc es šoreiz jau vēršos pie premjera Repšes kunga. Viņš uzņemas pašu lielāko atbildību, noteikdams ministru Auderu par reformas realizētāju, un tā ir politiska atbildība. Tā ir liela politiskā atbildība visas mūsu tautas priekšā, visu mūsu pacientu priekšā, visu mūsu mediķu priekšā. Mediķi gaida šīs pārmaiņas. Taču Audera kungs “iekrīt” arī uz šīm “mašīnu provokācijām”, ja jau Valsts veselības apdrošināšanas aģentūra viņam būtībā no slimokasu naudām pasniedz automobili. (Starpsauciens: “Pēc viņa pasūtījuma!”) Man gan nav šādu ziņu, bet es uzskatu, ka katrā ziņā tā ir kļūda. To nedrīkstēja pieļaut. Viņš šo kļūdu pats arī laboja - atteicās no šīs mašīnas.

Es domāju, ka daudziem nepatīk mūsu jaunā valdība, nepatīk jaunie laiki, kas šodien ir Latvijā. Un viena ministra demisija var izraisīt citu ministru demisiju. Un tāpēc es jūs, mīļie kolēģi, ļoti aicinu domāt politiski, ar pilnu atbildību, šodien balsojot par Audera kunga demisiju. Arī Zaļo un zemnieku savienība ļoti nopietni domā par šo jautājumu. Mēs izsludināsim pārtraukumu, mēs ar lielu interesi noklausīsimies visu cilvēku uzstāšanos debatēs un pieņemsim savu lēmumu. Taču mēs prasām no Audera kunga vienu - reāli un strauji veikt šo reformu, neiekrist lamatās un būt atbildīgam par katru savu soli. Neaizmirstiet, ka jūs uzmanīgi vēro prese! Ir vērojama ļoti liela apmelošanas kampaņa. Mani ļoti satrauc publikācija “Jaunajā Avīzē”, jo tur ir attēls - Audera kunga rokās rentgenogrammas vietā ir iemontēti latu desmitnieki. Nu, mīļie avīžnieki, piedodiet, bet nu tik nelietīgas lietas arī nevar darīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka, vērtējot šo gadījumu, mums faktiski ir jāvērtē divas lietas. Pirmām un galvenām kārtām, neapšaubāmi, ir jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā konkrētie apstākļi, kas tiek inkriminēti Audera kungam, tik tiešām ir reāli pārkāpumi vai arī pretinieku - gan noteikti paša Audera kunga, gan Repšes kunga, gan šīs valdības, gan valdības pozīciju veidojošo partiju pretinieku - ar preses un pārējo mediju starpniecību ļoti uzmanīgi un veikli izmesta ēsma, klupšanas akmens vai lamatas, kurās, manuprāt, mēs vēl neesam iekrituši. Taču mēs šodien ļoti, ļoti viegli varam tajās iekrist, ja mēs uz šīs ēsmas uzķersimies un tik tiešām nobalsosim tā, kā viņi to vēlas.

Premjers Einars Repše, kura tiešā vadībā atrodas jebkurš ministrs, reaģēdams uz presē un citos masu medijos izskanējušajām ziņām par šiem pārkāpumiem, vērsās gan pie sabiedriskām organizācijām, tas ir, Latvijas Ārstu biedrības, gan pie valsts institūcijām ar konkrētu jautājumu - izvērtēt izskanējušos faktus. Izvērtējot šos faktus, izskanēja Repšes kunga viedoklis - viņš pauž stingru atbalstu Audera kunga kandidatūrai.

Un otrām kārtām. Es šodien tik tiešām esmu simtprocentīgi pārliecināts: ja Audera kungs kā ministrs šodien “kritīs”, tad tik tiešām ir ļoti, ļoti liela iespējamība, ka reforma apstāsies. Un apstāsies nevis tāpēc, ka Audera kungs, redz, ir vienīgais, kurš šo reformu var “pacelt”, bet gan tāpēc, ka Latvijā, manuprāt, vairs neatradīsies neviena, kurš būs gatavs iet un strādāt šajā sistēmā, censties to pagriezt uz labo pusi, realizēt reformu, jo nu būs pieredzēts, ka viens cilvēks, kurš to ir mēģinājis darīt, kurš to ir centies darīt, divu mēnešu laikā tiek vienkārši samalts.

Es tiešām aicinu visus pozīcijas deputātus šodien balsot ar ļoti, ļoti lielu atbildību un noraidīt Tautas partijas iesniegto priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam piecas minūtes. Ābiķa kungs, jūs vēlaties tās izmantot? Vārds Dzintaram Ābiķim. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Trūkumi likumdošanā, nepilnības muitā, robežapsardzē, neveiksmes veselības aprūpes reformu īstenošanā, citu izdarītie pārkāpumi nevienam nedod tiesības pārkāpt likumu. Tas, ka Latvijā joprojām zog, nedod man tiesības darīt to pašu.

Cienījamie kolēģi, it īpaši tie, kuri pirms vēlēšanām visur gāja ar Dieva vārdu mutē, un tie, kuri zvērēja baznīcā! Es ceru, ka to vienu bausli, kuru visi zina, zināt arī jūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds veselības ministram Ārim Auderam.

Ā.Auders (veselības ministrs).

Labdien, godājamie deputāti un godājamais Prezidij! Ar patiesu nožēlu šodien ir jākonstatē, ka šodien man jāstājas Saeimas priekšā, lai vēlreiz apliecinātu simt likumīgi izvēlētajiem tautas kalpiem savu gatavību izvest valsti no ieilgušās krīzes veselības aprūpes nozarē. Ar nožēlu tāpēc, ka vēl nav pagājušas pat simt dienas, kopš tautas un jūsu atbalstu guvusī Einara Repšes valdība ir sākusi savu darbu, un nav pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš jūs, godātie tautas kalpi, devāt savu uzticību man kā jaunajam veselības ministram.

Lai arī ir pagājis pavisam īss laika posms, tomēr tas nav pavadīts klusā pašapmierinātībā, tīksmojoties par man dotajām pilnvarām. Šo dažu mēnešu laikā, man pat vēl neesot veselības ministram, ir paveikts nozīmīgs darbs. Ir gandrīz vai pilnībā izveidota Veselības ministrija, kura pavisam oficiāli uzsāks savu darbu tikai parīt. Lai tas notiktu, ir izstrādāti un grozīti daudzi normatīvie akti. Ir runāts ar cilvēkiem, kas ir pauduši savu gatavību piedalīties tautai tik svarīgās nozares - veselības aprūpes - atveseļošanā. Ir saņemts to atbalsts un uzsākts grūtais darbs sengaidīto reformu ieviešanā.

Tam pamatā ir pilnīgi skaidrs mans un manas partijas redzējums, kādai ir jābūt reāli funkcionējošai veselības aprūpes sistēmai. Vienlaicīgi ir apzināts arī stāvoklis nozarē. Manu atbalstu ir saņēmuši godīgie un strādāt protošie vadītāji, un tādu nav mazums. Esmu skaidri pateicis, ka savos amatos nepaliks neviens, kurš ir iedomājies, ka mūsu nodokļu maksātāju naudu varēs izšķērdēt, piesavināties savas labklājības vairošanai vai vienkārši neprasmīgi izsaimniekot.

Būtiskākais solis jaunās (tieši tā - jaunās!) sistēmas izveidošanā ir mūsu speciālistu izstrādātā koncepcija veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai. Šī koncepcija ir nodota Saeimas rīcībā. Taču darbs turpinās, un tiks ņemti vērā visu profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju konstruktīvie ieteikumi.

Vienlaicīgi turpinās darbs pie likumu un citu normatīvo aktu sagatavošanas. Mēs apzināmies, ka nebūs viegli izstrādāt tā saucamo valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Taču es paļaujos uz savas nozares profesionāļiem, viņu priekšlikumiem un ticu, ka kopā ar spējīgākajiem nozares speciālistiem mums tas izdosies.

Šim grozam pievienojot reālu, tirgus prasībām atbilstošu cenu, mēs izbeigsim ilgstošo nozares nabadzību, slimnīcu beznaudas nīkuļošanu, nodrošināsim cilvēka cienīgu atalgojumu ārstiem, medmāsām un visiem, kas rūpējas par tautas veselību un tātad arī par tās nākotni.

Protams, jāatzīst, ka, uzsākot katru jaunu darbu, nevar iztikt arī bez kļūdām. Es atzīstu, ka netika pievērsta pienācīga uzmanība atsevišķu ierēdņu darbam. Taču šīs kļūdas jau ir izlabotas un nākotnē vairs netiks atkārtotas.

Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka savu iepriekšējo profesionālo ārsta darbu esmu veicis godīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Tiem, kas mēģina meklēt “melnos caurumus” manā pagātnē, nāksies pagaidīt. Par man izteiktajām apsūdzībām un veltītajiem apvainojumiem lai spriež neatkarīgas izmeklēšanas institūcijas!

Mani skumdina fakts, ka atrodas arī tādi, kas, neņemot vērā tautas pausto uzticību un atbalstu reformām, cenšas uzsākto darbu sagraut jau pašos pirmsākumos. Diemžēl tie ir tie paši, kas pirms Saeimas vēlēšanām teicās saprotam, kādā stāvoklī atrodas veselības aprūpes nozare. Tā vietā, lai nāktu palīgā ar racionāliem priekšlikumiem, ko tie sakās zinot, šie pravietotāji izvēlas pašu destruktīvāko metodi - apvainojumus un mēģinājumus iznīdēt labi iesākto. Acīmredzot priekšvēlēšanu solījums strādāt ir bijis lēts populisms. Tā jau ir: ja neko nemāk, tad neko arī nevar izdarīt, bet varbūt nemaz negrib. Tomēr man nav šaubu, ka vēlētāji pratīs atšķirt darītājus no tukšu salmu kūlējiem.

Es neesmu priecīgs par man doto iespēju šodien uzrunāt jūs no šīs tribīnes. Mans pienākums liek man to darīt, un tāpēc es esmu gatavs vēlreiz apliecināt, ka esmu nācis strādāt, nevis kult tukšus salmus. Lai salmus kuļ tie, kam tīk oranžā krāsa! Es ticu, ka jūs, tautas pilnvarotie priekšstāvji, nešaubāties par iepriekšējo vadītāju 12 gadus ilgi grautās veselības aprūpes nozares atveseļošanas nepieciešamību un vēlreiz apliecināsiet savu uzticību man, kā to jau reiz darījāt pirms divām nedēļām.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs paziņo, ka ir saņemts sešu deputātu - Fjodorova, Sokolovska, Stepaņenko, Mackeviča, Buzajeva un Ribakova - jautājums “Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanu”, kas adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Repšes kungam. To mēs nododam Ministru prezidentam.

Paziņojumi. Pirmajam vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un no Sporta apakškomisijas! Informēju jūs, ka kopīgā izbraukuma sēde uz Murjāņu sporta ģimnāziju notiks otrdien pulksten 15.30. Es atkārtoju: otrdien pulksten 15.30 būs divi mikroautobusi pie Saeimas.

Sēdes vadītāja. Vārds Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Saeimas Starpparlamentu attiecību birojs informē, ka Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Francijas vēstnieku notiks šā gada 4.februārī Saeimas Viesu zālē un Latvijas un Polijas sadarbības grupas tikšanās ar Polijas vēstnieku notiks šā gada 11.februārī Saeimas Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Mēs sirsnīgi sveicam mūsu kolēģi Vilni-Edvīnu Bresi viņa apaļajā jubilejā un novēlam panākumus, labu darbu un veselību! (Aplausi.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram! Lūdzu!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste un Andrejs Radzevičs.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, turpināsim debates!

Debatēs ir pieteicies deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Vispirms padomāsim, kādu jautājumu mēs šodien izskatām. Mēs izskatām jautājumu par neuzticības izteikšanu veselības ministram. Respektīvi, mēs izskatām jautājumu par to, vai veselības ministrs ir tiesīgs turpināt iesāktās reformas. Ir jautājums: kādi ir pamatojumi šim iesniegumam? Skatoties šajos dokumentos, redzam, ka pamatojums kā tāds nav dots. Taču, spriežot pēc visa tā, kas ir izskanējis presē un arī no šīs tribīnes, šķiet, ka pamatojumi ir galvenokārt divi - pirmkārt, attiecībā uz honorāru un, otrkārt, attiecībā uz automašīnām.

Jautājums, par kuru nav pārāk plaši debatēts presē, ir jautājums par reformām kā tādām. Nav skaidri izteikta viedokļa, vai reformas pašlaik iet pareizu ceļu vai neiet. Un tādēļ šķiet, ka šis jautājums ir izvirzīts galvenokārt tīri politisku iemeslu dēļ. Un varbūt ir taisnība politoloģei Ostrovskai, kura šodien runāja Latvijas radio, ka varbūt ir noraizējušies tie cilvēki, kas nedod kvītis, bet kas tikai saņem naudu aploksnēs. Jo virzība ir uz to, ka nākotnē dosim kvītis, nevis naudu aploksnēs. Tātad, man liekas, varbūt visam šim jautājumam apakšā ir pa lielai daļai tīri politisks mērķis - iedragāt šo jauno valdību, radīt nestabilitāti šajā jaunajā valdībā un pēc iespējas iedragāt arī reformas, kas ir ļoti nepieciešamas veselības aprūpes jomā.

Taču es tomēr negribētu par to turpināt. Es piestāšu, apstāšos pie šiem diviem jautājumiem - pie tā, kas tiek pārmests pēc būtības.

Pirmkārt, tiek pārmests par honorāru. Un, šķiet, arī par to, ka ir bijusi nesaprašanās ar pacienti. Tad jājautā: vai ārsti Latvijā saņem naudu aploksnēs? Es domāju, ka mēs visi atzīsim, ka Latvijā ir daudz godīgu ārstu, kas tiešām strādā godīgi, kas nesaņem naudu aploksnēs un mēģina savu darbu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Diemžēl, kā jau mēs redzējām no pagājušajā nedēļā notikušās aptaujas, ir liela daļa arī tādu, kas ir spiesti šīs liekās sistēmas dēļ saņemt naudu aploksnēs. Tātad šķiet, ka sistēma ir sašķobījusies. Un tā ir sistēma, kuru šī valdība ir mantojusi no iepriekšējās valdības. Tā ir sistēma, kuru mēs, valdība, mēģinām šeit kopīgi uzlabot.

Tomēr šajā sakarā man gribētos teikt, ka Audera kungs ir bijis izņēmums - viņš ir devis kvītis. Tātad man vismaz šķiet, ka viņš ir nodarbojies ar privātpraksi. Jā, šeit ir neskaidrības starp privātpraksi un valsts medicīnu, bet tomēr mēs dzirdam, ka, piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā ir diezgan daudz šādu gadījumu. Tāpēc mans slēdziens šajā lietā ir, ka, pirmkārt, šeit mums ir problēmas ar sistēmu un ka mums ir jāturpina veikt veselības aprūpes reformas, ir jāmaina šī sistēma. Un tādēļ jau šī valdība ir nākusi, lai to paveiktu.

Es gribētu pieskarties arī otrajam jautājumam - par automašīnu. Es domāju, ka šis jautājums ir ļoti skaidrs. Izskatās, ka te Audera kungs ir kļūdījies - ir pārkāpti likumi, un diemžēl, kā es jau teicu, tā ir kļūda. Tomēr jāatzīst arī tas, ka viņš ir atzinis savu kļūdu, viņš no šīs mašīnas ir atteicies, un zināmā mērā ir arī, tā teikt, kaisījis varbūt sev pelnus uz galvas attiecībā uz šo lietu.

Un tāpēc, visu rezumējot, es gribētu teikt, ka, pirmkārt, man liekas, te nav īsti pārmetums par reformām kā tādām. Tā ir politiska lieta, kas te tiek celta augšā.

Otrkārt - par honorāru. Tā mums visiem, es domāju, ir medicīnas sistēmas problēma.

Un, treškārt, - par automašīnu, par kuru mans viedoklis vismaz ir tāds, ka tur bijusi kļūda. Un tāpēc beigās rodas jautājums: vai šīs automašīnas dēļ, vai šā automašīnas jautājuma dēļ mums būtu jāizsaka neuzticība veselības ministram? Man liekas, šis jautājums ir jāizsver, un mana sajūta vismaz ir tāda, ka tas nav pietiekams iemesls, lai veselības ministram izteiktu neuzticību. Un tāpēc ierosinu šajā jautājumā tomēr balsot “pret”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es centīšos savā runā atbrīvoties no jēdzieniem “pozīcija” un “opozīcija”. Šķiet, šeit nebūtu vietā tādā veidā runāt, jo es domāju, ka mums visiem tā vai citādi vajadzētu skatīties uz galveno, kas ir Saeimas darbā. Neapšaubāmi, galvenais tomēr ir tas, kas ir vajadzīgs gan Latvijas valstij, gan Latvijas sabiedrībai. Un tādā gadījumā, es domāju, mums būtu jāapskata arī tas, par ko mēs šodien runājam. Un tāpēc man radās vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai nav nedaudz par agru šāds smags blieziens? Tik ātri! Valdība vēl nav nostrādājusi pat sev pienākošos laiku.

Arī nekādas īpašas atskaites par padarīto vai nepadarīto nav iesniegtas, tās nav izpētītas, un tāpēc man gribot negribot rodas jautājums: vai šis trieciens nav priekšmēģinājums, kuram varētu sekot turpinājums, turklāt ne vienu reizi vien? Es vienkārši izsaku šādu pieņēmumu, jo domāju, ka arī par to mums visiem ir jādomā, kas notiks tālāk, - kas notiks tūlīt pēc šīsdienas balsojuma. Vai pēc tā kaut kas uzlabosies valstī? Vai kaut kas tūlīt kļūs sliktāks? Vai vispār nekas nemainīsies?

Balsojot mums par to visu vajadzētu padomāt, nevis domāt par to, kā mēs katrs izskatīsimies - godīgāks, negodīgāks, kāds nu tur katrs ir...

Man ļoti patīk cilvēki, kas te no tribīnes šad un tad atgādina, ka viņi ir ļoti godīgi. Tie ir visinteresantākie cilvēki. Lūk!

Tagad ir vēl viens jautājums. Redziet, šis operācijas gadījums bija krietni pirms 8.Saeimas vēlēšanām, tātad šis fakts, par kuru mēs te runājam, - par lielām un mazām aploksnēm, par to, kā ir jāņem, ir vai nav jāņem tā nauda.

Cienītie kolēģi! Tas bija tik jauks iemesls priekšvēlēšanu propagandai, tomēr Audera kunga vārds atskanēja saistībā ar “Jauno laiku”. Un kāpēc tad pirms vēlēšanām nevarēja skaidri un gaiši cīnīties pret to, lai šādi cilvēki netiktu pie varas? Tomēr nezin kāpēc priekšvēlēšanu laikā nevienu neuztrauca ne vienkāršās aploksnes, ne dubultās aploksnes. Nekas tāds nebija dzirdams! Arī pacienti klusēja un neko nevienam neteica. Vismaz nekas tāds publiski nebija dzirdams. Acīmredzot Audera kunga iesaistīšanās jau pēc vēlēšanām politikā un viņa zināma darbība ir radījusi šādu interesi.

Godīgi sakot, šādi jautājumi Latvijas sabiedrībai, politiķiem, žurnālistiem un vienkāršajiem cilvēkiem, kas vēlas kaut ko uzzināt, būtu par daudzām lietām. Varētu runāt par to, kāpēc mūsu valstī ļoti bieži kaut kādas ziņas parādās pēc gada, pēc pieciem vai desmit gadiem - tad, kad kādam tas ir vajadzīgs.

Nupat bija gadījums, kad mēs runājām par NBS komandiera iecelšanu. Godīgi sakot, šo ziņu piegādātāji, kas par to runāja, ir slēpuši informāciju. Tad jau drīzāk būtu jārunā par viņiem, kāpēc viņi šo informāciju tik ilgus gadus ir slēpuši. Vai par to nav jāatbild?

Tātad, ja mēs no sirds vēlamies, lai veselības laukā kaut kas uzlabotos, tad mums visu laiku šai lietai ir jāseko līdzi. Un galvenais mans secinājums pēc šīsdienas balsojuma būs tāds - nopietnāk sekot līdzi visam tam, kas notiek saistībā ar veselības aprūpi, man kā Saeimas deputātam sekot līdzi, lai tas viss attiecīgi darbotos frakcijā, koalīcijā un visur citur.

Kolēģi! Mums kā deputātiem ir iespējams uzdot jautājumus. Mums ir iespējams aicināt uz frakciju sēdēm jebkuru ministru un arī citas amatpersonas. Es domāju, ka vajadzētu plašāk izmantot šīs iespējas, lai sagatavotu šādus jautājumus, jo, godīgi sakot, šie te “ugunsgrēki”, to dzēšana nedara godu nevienam, ka mēs kaut ko ķeram - ķeram sagrieztu kuģi, ķeram “Lattelekom” un vēl nezin ko pēc nezin cik gadiem. Es domāju, ka daži no mums šad un tad tomēr parādās ārpus Latvijas valsts robežām, un, ja mēs kaut kur uzstājamies vai vienkārši atrodamies tur kā Latvijas pārstāvji, tad nav patīkami, ka sabiedrībā arī ārpus Latvijas izskan kaut kas negatīvs par mūsu valsti.

Es atkārtošu vēl vienu reizi to, ko es jau pirmīt teicu, to, ka 2003.gads ir ļoti nopietns pārbaudījumu gads Latvijas valstij, un tam ir jābūt stabilitātes gadam, un tāpēc jebkuram Saeimas deputātam ir jāatrod sava vieta. Jebkuram, kurš vēl labu mums visiem un tā vai citādi var palīdzēt šīs lietas atrisināt.

Tie tad arī radās mani jautājumi, kurus es uzdevu kolēģiem un sev pašam. Un es tomēr ceru, ka pēc šīsdienas mēs visi varbūt nopietnāk un objektīvāk skatīsimies uz visu to, kas notiek ar veselības aprūpes attīstību Latvijas valstī.

Paldies par uzmanību! (No zāles dep. A.Kiršteins: “Kā jābalso, Juri, tu aizmirsi pateikt!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Lai mēs, valsts amatpersonas, varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, sabiedrībai mums ir jāuzticas. Sevišķi uzticība ir nepieciešama ministriem, bet jo īpaši situācijā, kad viņiem jāveic smagas reformas.

Runa, kolēģi, nav par reformu kā tādu. Runa ir par to, ko vajadzētu darīt augstai valsts amatpersonai, kura ieņem ministra amatu, situācijā, kad tiek apšaubīts šīs valsts amatpersonas godīgums un darbības likumīgums iepriekšējā valsts amatā. Audera kungs, ieņemdams valsts slimnīcas struktūrvienībā noteiktu amatu, nav bijis privātpersona, Auders nav bijis vienkāršs ārsts. Auders ir bijis valsts amatpersona, kura iepriekšējā darbā ir pildījusi noteiktu valsts amatu. Viņš ir bijis tāds ārsts, tāda amatpersona, kuras rokās ir vara. Ja slimnīcā ir tādas rindas, kādas veidojas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā uz attiecīgajām operācijām, tad jāteic, ka Auders ir bijis amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu, kad veikt šādas operācijas. Es ceru, ka prokuratūra, izvērtējot Audera kā nodaļas vadītāja, kā Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāja, darbību, izvērtēs viņa darbību visos aspektos - izvērtēs to, vai šis tā saucamais honorārs, šī maksa nav dota par to, lai sarežģītu operāciju, deficītu operāciju, ļoti dārgu operāciju, kuru apmaksā valsts, veiktu tūlīt un lai slimniekam gadiem ilgi nebūtu jāstāv rindā. Pārbaudīs to, vai šajā konkrētajā gadījumā šis honorārs nav saņemts par to, ka šī amatpersona, kura operāciju nav veikusi, izmantojot savu amatpersonas stāvokli, tomēr ir pieņēmusi lēmumu, lai šī operācija tiktu veikta daudz ātrāk, apejot rindu. Es ceru, ka tas viss tiks pārbaudīts.

Kādēļ Tautas partija ierosināja izteikt neuzticību? Tādēļ, ka mēs atbalstām Einara Repšes deklarēto principu, ideālo principu, pēc kura mēs visi iekšēji tiecamies, ka varai ir jābūt morālai. It īpaši deputātiem un ministriem ir jābūt nevainojamiem savā pašreizējā darbā un savā pagātnes darbībā.

Kolēģi, sakiet, lūdzu, vai uzticību bauda tāds ministrs, kura darbu pagātnē noteiktā valsts amatā, Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāja amatā, pārbauda Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs? Tautas partija gaidīja, ka šādā situācijā premjerministrs būs principiāls un pieņems lēmumu, kā viņš to ir darījis citos gadījumos, kad runa bija par bezpartijiskiem valsts darbiniekiem, - pieņems lēmumu uz pārbaudes laiku atstādināt ministru no amata. Es domāju, ka šādā gadījumā Tautas partija nebūtu ierosinājusi izteikt neuzticību, jo mēs redzētu, ka premjerministrs ir rīkojies konsekventi un atbilstoši saviem augstajiem ideāliem un solījumiem, tāpēc mēs uzskatām, ka šajā situācijā, kad ministrs nebauda uzticību ne sabiedrībā, ne savos kolēģos - ārstos... Es redzu to jūsu acu skatienos un zinu, ka jūs to esat pārrunājuši neoficiāli arī kuluāros un frakcijās, ka arī jūsos ārsts Auders kā ministrs nebauda uzticību. Un šāds cilvēks, kas nebauda sabiedrības uzticību, godātie kolēģi, nespēs veikt šīs svarīgās lietas, tāpēc es aicinu padomāt par to visu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir izskanējušas daudzas ļoti pamatotas un nepamatotas politiskas runas. Es varbūt nelielai atslodzei jums pastāstīšu vienu pasaciņu. Šī pasaciņa ir tradicionāla latviešu pasaciņa par to, ka dzīvoja viens tēvs ar trim dēliem: divi gudri, trešais, jaunākais - antiņš. Tēvam pieder liela saimniecība, tēvam ir liela māja, un, kad dēli ir paaugušies, tēvs domā, ko lai dara. Protams, viņš izdomā, ka jāļauj dēliem saimniekot.

Pirmais nāk vecākais dēls, kas ir labi izglītojies, daudz ko pārzina. Tēvs viņam prasa: “Ko tu darīsi? Kāda ir tava koncepcija?” Vecākais dēls saka: “Es esmu liberālis, mēs šeit ieviesīsim liberālu saimniekošanu. Mēs būsim atvērti. Mēs būsim tie cilvēki, kuri mūsu saimniecību padarīs lielu, plašu, un viss notiks.”

Vecākais dēls sāk saimniekot. Pēc kāda laika mēs redzam, ka šī liberālā saimniekošana ir tāda, ka vecākā dēla istabiņa kļūst arvien plašāka, durvis uz tēva istabu tiek aiznaglotas, paliek jauns, liels dīvāns, skaistas gleznas pie sienām. Saimniecība attīstās, bet vecākais dēls sēž istabā uz lielā dīvāna un skatās, ko vēl viņa istabā vajag.

Paiet laiciņš, un tēvs sāk domāt, ka tomēr ar saimniecību kaut kas nav kārtībā, būtu jāļauj saimniekot otrajam gudrajam dēlam. Otrs dēls ir saimnieks. Viņš saka: “Mums ir jāmācās! Mums ir jāmācās valodas. Mums ir jāzina, kas notiek.” Taču arī vidējais dēls dara to pašu. Un tad pienāk laiks, kad tēvs saprot, ka te kaut kas atkal nav tā, kā vajag. Un tad viņš dod arī Antiņam, arī viņam, iespēju kaut ko strādāt.

Antiņš ir muļķītis. Viņš īsti nesaprot, kā tās sienas jābīda, kur tie dīvāni jāpērk un kas ir jādara, bet viņš savā sirdī ļoti, ļoti vēlas šajā mājā, šajā saimniecībā ieviest kārtību, bet viņš nezina, kādā veidā var nopirkt vietu pie galda. Viņš nezina, kā tas viss notiek, bet viņš vēlas un cīnās. Viņš staigā apkārt un cenšas pierādīt, ka ir vajadzīga krājkasīte vecumdienām, slimības gadījumiem. Viņš saka, ka visām istabiņām ir jābūt vienādām, bet diemžēl neviens to nedzird.

Jūs jau saprotat, ka šī ir tikai pasaciņa, kura nebeigsies un kura nevar beigties, bet, kā mēs visi zinām, pasaka tomēr beidzas ar to, ka mūsu Antiņš uzjāj stikla kalnā, noved Saulcerīti zemē un arī vecākajiem brāļiem palīdz dzīvot tālāk.

Godātie vecākie brāļi! Mums nav ne mazāko šaubu par to, ka jūs esat ļoti spējīgi, ka jūs mākat izveidot šīs perfektās shēmas, lai tos, kuri grib strādāt, iedragātu, lai iesistu viņiem, lai viņiem traucētu. Taču šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu cilvēki, kas ir sākuši reformas, kā jūs paši teicāt, arī šajos nepilnajos trijos mēnešos tomēr cenšas kaut ko darīt. Taču jau šobrīd jūs sakāt: “Nē, nē, nē, tas nav vajadzīgs!” Bet kāpēc tas tā notiek? Mēs labi redzam, ka jūs nedomājat par reformām, jūs domājat par savu politisko karjeru, par savām politiskajām interesēm.

Godātie vecākie brāļi! Godātie kolēģi! Domāsim par Latvijas valsti, par vēlētāju interesēm, par to, ka mēs vēlamies sakārtot šo sistēmu. Un dakteris Auders to ir sācis darīt un par to šobrīd dabū ciest.

Protams, dažas viņa darbības varbūt nav bijušas līdz galam pārdomātas, tādas, kādas mēs gribētu redzēt. Protams, viņš to ir nožēlojis, un arī frakcija “Jaunais laiks” to ir nožēlojusi, bet tomēr dosim viņam iespēju strādāt un veikt reformas!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzu. Ceru, deputātiem ir zināms, ka daži deputāti runā līdzībās. Es domāju, ka tā būs atšķirība, ja mēs salīdzināsim 7.Saeimas darbu ar 8.Saeimas darbu.

Pirms balsojam par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deviņu deputātu: Emša, Brigmaņa, Strazdiņa, Ozoliņa, Bērziņa, Kalniņa, Šķestera, Ulmes un Breša iesniegumu par desmit minūšu ilga pārtraukuma izsludināšanu pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu, balsosim par 10 minūšu ilgu pārtraukumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Pārtraukums - desmit minūtes.

Tiekamies zālē pulksten 11.40.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpināsim sēdi! Vārds steidzamam paziņojumam Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu frakcija apspriedās un dara jums zināmu mūsu paziņojumu.

Zaļo un zemnieku savienība norobežojas un nosoda Āra Audera nodarījumus. Uzskatām par nepieņemamu tāda veida rīcību, kura met ēnu uz valdības darbību.

Otrkārt, uzskatām, ka tālākā Āra Audera darbības lietderība un atbildība ir atkarīga tieši no “Jaunā laika” vērtējuma. “Jaunais laiks” un Einars Repše uzņemas personīgu atbildību par Āra Audera tālāko rīcību.

Un treškārt. Līdz ar to Zaļo un zemnieku savienības frakcija noraida priekšlikumu par demisiju un visi balsos “pret”. Viss!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību veselības ministram Ārim Auderam.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 56, neviens deputāts nav atturējies. Joprojām veselības ministram Ārim Auderam uzticība no Saeimas puses ir. Ceru, mēs visi atcerēsimies teikumu, kas ir lasāms Ministru kabinetā: “Viena taisnība, viens likums visiem.”

Nākamais darba kārtības jautājums ir Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā uzstāsies deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi materiālus par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3. pirmās daļas un ir pieņēmusi lēmumu piekrist 8.Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nav īpaši patīkami uzstāties no Saeimas tribīnes jautājumā par savu deputāta neaizskaramību. Garastāvokli uzlabo tikai tas, ka runa ir ne par automašīnas atstāšanu neatļautā vietā.

Jautājums ir tīri politisks. Pagājušā gada 27.novembrī Rīgas Dome atteica krievu sabiedrībai Latvijā piketa organizēšanai aleju pretī galvenajai Ministru kabineta ieejai. Piketētāji gribēja izteikt savu attieksmi pret īrnieku masveida izlikšanu no denacionalizētajām mājām. Atteikums bija motivēts ar to, ka iesniedzēji it kā aicinot uz likuma neievērošanu. Atteikums tika saņemts mazāk nekā dienu pirms pieteiktā pasākuma laika, par kuru jau bija paziņots presē un par kuru personīgi tika paziņots simtiem dažādu organizāciju locekļu, arī attiecībā uz valdošajiem viedokļiem par nepieciešamību risināt denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmu.

Šajos apstākļos es, kas jau Rīgas Domē specializējos dzīvokļu jautājumos, uzskatīju par nepieciešamu novērst iespējamo sadursmi starp piketētājiem un policiju, tāpēc pēdējā brīdī publiski pasludināju, ka pieteiktajā vietā un laikā notiks mana tikšanās ar vēlētājiem, lai paziņotu viņiem savu viedokli par likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.pantu pieteikums par tikšanos ar vēlētājiem, nav nepieciešams.

Uz pasākumu ieradās vairāki simti cilvēku, kas stājās kontaktā ar policijas priekšstāvjiem, un es iesniedzu nepieciešamos rakstiskos paskaidrojumus par pasākuma mērķiem un rīkošanas likumību.

Kas ir teikts protokolā? Pašvaldības policija nekādus likuma pārkāpumus no manas puses nav fiksējusi. Drošības policijai bija cits viedoklis, ka attiecībā uz interesēm, kas izriet no likuma par dzīvojamo telpu īri, notikusi nepareizi domājoša deputāta tikšanās ar vēlētājiem. Šīs institūcijas slēdzienā ir informācija, ka pasākumā piedalījušies nereģistrētu organizāciju aktīvisti. Iespējams, ka divi vai trīs cilvēki no tām organizācijām tiešām tur bija. Taču tikties ar mani ir viņu konstitucionālās tiesības. Dalībnieku vairākums, protams, bija manis vadītās legālās partijas un sabiedrisko organizāciju locekļi, kurus es zinu.

Slēdzienā ir minēts, ka ar pasākuma rīkošanu ir pārkāptas vairākas likuma par sapulcēm un demonstrācijām normas, bet protokolā ir minēta tikai viena. Sapulce noritēja mazāk nekā 50 metru attālumā no Ministru kabineta ēkas. Gribu atzīmēt, ka Rīgas Domei nekādu iebildumu nebija attiecībā uz pasākuma rīkošanas vietas izvēli. Un vēl. Tajā vietā tika sankcionēti dažādu organizāciju vairāki pasākumi. Teiksim, periodā no 2001.gada marta līdz jūnijam, pēc Rīgas Domes datu bāzes informācijas, tika rīkoti 8 piketi. Piketu rīkoja tādas organizācijas kā Invalīdu biedrība, dažas arodbiedrības un tamlīdzīgas. Aizvakar piketu rīkoja apmēram 100 Kuldīgas iedzīvotāju. Minētajā piketā piedalījās pats Ministru prezidents Einars Repše ar līdzīgu nolūku - tikties ar vēlētājiem. Kā es sapratu, viņš pēc manis ir nākamais kandidāts, kas būtu saucams pie administratīvās atbildības.

No augšminētā ir skaidrs, ka attiecībā uz likuma ierobežojumu piemērošanu eksistē dubultais standarts.

Kolēģi! Esmu gatavs administratīvam sodam un pat arī arestam, lai masveida izlikšanas no dzīvokļiem netiktu pieļautas atkal. Tas atbilst PCTVL programmai, tas atbilst vēlētāju gribai.

Taču, ņemot vērā APK 37.pantā noteikto, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, un to, ka noteiktais termiņš izbeidzās aizvakar, aicinu nepieņemt lēmuma projektu, jo tam šodien jau nav nekādas nozīmes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”).

Cienītie kolēģi! Nupat mēs izskatījām pasmagu jautājumu par ministra atbilstību amatam, un, kā es saprotu, interese par citiem jautājumiem ir nedaudz noplakusi. Taču es domāju, ka arī šinī brīdī mēs izskatām diezgan smagu jautājumu, kas skar Saeimas deputāta, nu, teiksim tā, atbilstību tam, kam viņš ir aicināts.

Jā, gadās, ka deputāti kādreiz brauc ar diezgan lieliem ātrumiem. Tas ir parasti bijis vienīgais pārkāpums, un par to arī neviens nav īpaši strīdējies, un vienmēr ir piekrists sodīšanai. Nu citi likumu pārkāpumi būtu rūpīgāk jāapskata, bet labi tas nav, ka pārkāpj likumus.

Un tagad tātad pirmais jautājums - bija pārkāpums vai nebija? Ja es, deputāts, lasu amatpersonas parakstītu dokumentu, ka pārkāpums ir bijis, kādas man ir tiesības apšaubīt šo faktu? Tur ir tā lieta! Es domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu šeit strīdēties ar amatpersonu, jo vieta, kur atradās piketētāji, neatbilda tai vietai, ko paredz likums. Tā nu tas bija!

Un šinī pašā sakarībā ir jāpiebilst vēl kaut kas. Redziet, ja mēs runājam par tiem pašiem likumiem un par to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, tad man ar nožēlu jāvēršas pie tiem kolēģiem, kuri pagājušajā Saeimā paklausīja tam milzīgajam spiedienam un nobalsoja par to, ka Saeimas deputāta amata kandidātam nav jāprot valsts valoda. Diemžēl tāds balsojums bija. Un tagad, lūdzu, godātie kolēģi, atveriet to lapaspusi, kur ir pārkāpēja paskaidrojums! Es tā labsirdīgi tagad vēršos pie jums, Buzajeva kungs. Jums taču frakcijā tomēr ir daži cilvēki, kas prot latviešu valodu, un es pat domāju, ka tādu tur ir diezgan daudz. Vai tiešām jūs nevarējāt savu sacerējumu parādīt viņiem, pirms jūs to publiskojāt? Man jūsu vietā ir neērti. Trīsarpus rindiņās es saskaitīju piecas kļūdas, bet tas bija, tikai tā pavirši skatoties. Dažas es atļaušos tomēr minēt. Nu, pamācieties to latviešu valodu drusku vairāk! Nu vai tad tiešām jums neviens nevar palīdzēt? “Es izvelēju vietu.” Es jums varu pateikt, ka latviešu valodā “velēt” nozīmē sist ar tādu koka priekšmetu pa veļas gabaliem. To darīja mūsu senči, un tas bija tāds ļoti izplatīts paņēmiens, kā veļu padarīt tīrāku. Tā ka ņemiet, lūdzu, vērā šo lietu! Nu šodien tā velēšana varbūt nav tik ļoti modē, bet kādreiz bija. Garumzīmju lietošanu latviešu valodā arī vajadzētu nedaudz pamācīties. Es saprotu, ka tas ir ļoti smags jautājums. Nu, un vārds “prettestība” - es nezinu, kas tas ir par vārdu un kādā sakarībā jūs to esat te ierakstījis. Es vienkārši gribētu atgādināt: cik reižu mēs te esam jau strīdējušies par attieksmi pret valsts valodu! Jūs tūlīt nāksit ar visādiem paziņojumiem par 2004.gadu. Lūdzu, noņemiet šo barjeru un iemācieties latviešu valodā skaidrāk izteikties un skaidrāk rakstīt! Es domāju, ka tas nāks visai Saeimai par labu.

Tā ka, Buzajeva kungs, atvainojiet, es nevaru nekā citādi rīkoties, kā atbalstīt komisijas lēmumu, un jums es ieteiktu drusciņ pilnveidot savas zināšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dobeļa kungs! Es aicinu runāt par protokolā norādīto pārkāpumu, nevis par deputāta paskaidrojumu un gramatiku. Acīmredzot par to būs jārunā citā vietā.

Tātad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu: piekrist 8.Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 22, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu: “Balsojumā par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam tika pielaista tehniska kļūda. Mans balsojums ir “par” neuzticības izteikšanu veselības ministram. Deputāts Jānis Jurkāns.”

Ir saņemti divi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumi papildināt darba kārtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šā gada 30.janvāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” otrajam lasījumam”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo punktu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts.

Vai deputāts Guntis Bērziņš ir pieteicies runāt? Nē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.224-c. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadīta. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtībā un vairāk priekšlikumu nav, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pēdējā redakcijā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 2. Likums “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu un to pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Likums “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pieņemts.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu trešajam lasījumam!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.282, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi trīs priekšlikumus.

1. - priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Ja vairāk priekšlikumu nav, lūdzam balsot par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 268. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu, pati jau ir to faktiski izskatījusi un izvirza apspriešanai šodien pirmajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka šis likums ir ārkārtīgi nepieciešams, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu, lai šis likums ātrāk varētu uzsākt savu darbību.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Paldies deputātiem par balsojumu.

Komisija, kas sagatavoja un izskatīja šo likumprojektu, lūdz visas frakcijas pievērst uzmanību tam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājošie visu frakciju deputāti atzina, ka šis likumprojekts ir virzāms steidzami. Kāpēc? Tāpēc, ka joprojām Latvijā zemes reformas procesā ir ļoti daudz zemes lietotāju, taču Meža likums aizliedz zemes lietotājiem izcirst kokus, arī tos, kuri aug uz robežstigām. Un kā gan var ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā, ja nevar izcirst robežstigas? Šis likums ļoti labi darbojās pagājušajā gadā, bija labas atsauksmes no pašvaldībām, un tieši uz Latgales pašvaldību ierosinājuma šis likums arī darbojas. Taču šā likuma spēks izbeidzās pagājušā gada beigās, un sakarā ar lielo gūzmu, kādā nāca likumprojekti uz Saeimu, tika piemirsts, ka šā likuma darbības laiks vienkārši būtu jāpagarina.

Tā kā Latgalē ir ārkārtīgi daudz nepilsoņu, kuriem zeme nav īpašumā, es ceru arī uz “Līdztiesības” deputātu atbalstu šā likumprojekta tālākajā virzīšanā. Gribu norādīt, ka šajā likumprojektā ir ļoti skaidri definēts, ka tie cilvēki, kuri vēl nav noformējuši īpašumu zemesgrāmatā, saņemt ciršanas biļeti tikai ar Valsts meža dienesta atļaujām drīkst tikai dažos gadījumos, kurus stingri noteica šajā likumā. Un tie ir šādi: cirst kokus uz robežstigām, cirst kaitēkļu un slimību bojātus kokus, ja to atstāšana apdraud veselu mežaudzi, kā arī cirst sausos un vēja gāztos kokus. To visu - tikai ar biļeti! Tātad drīkst sagādāt sev malku.

Ja mēs varētu vienoties, ka šis likumprojekts tiešām neievieš nevienu jaunu normu un ir atbalstāms šodien, tad, lūdzu, nobalsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Paldies, godātie deputāti! Tā kā pirmajā lasījumā tik vienprātīgi likumprojekts ir atbalstīts, es iesaku izmantot Kārtības ruļļa 92.panta trešās daļas nosacījumus, ka, ja neviens no šajā zālē klātesošajiem cilvēkiem, kuriem ir likumu ierosināšanas tiesības, neiebilst, mēs varētu par šo likumprojektu nobalsot arī otrajā lasījumā. Līdz ar to mēs radītu labvēlīgus nosacījumus, lai Valsts meža dienests varētu strādāt un lai šie zemes lietotāji varētu tātad izcirst robežstigas un tādējādi iegādāties sev malku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Likums “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” otrajam lasījumam līdz šā gada 12.februārim”.

Vai kāds deputāts vēlas runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā? Neviens nevēlas runāt.

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pagarināt līdz šā gada 12.februārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” otrajam lasījumam ir pieņemts.

Līdz ar to darba kārtība šodien ir izsmelta.

Deputātus lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Vārds Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātā Ārlietu komisija, lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt pēc šīs sēdes beigām!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

 

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Tos deputātus, kas vēlas piedalīties Ungārijas un Latvijas parlamentāriešu sadarbības grupas veidošanā, lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītāja. Vārds sekretāra biedram Bartaševiča kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Dainis Turlais un Arvīds Ulme.



SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde

2003.gada 30.janvārī

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

(262., 262.a un 262.b dok., reģ. nr.123)

Priekšlikumi

- dep. J.Sokolovskis

- dep. A.Seile

Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem”

(266. un 266.a dok., reģ. nr.124)

Par likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”

(268. un 268.a dok., reģ. nr.125)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu””

(272. un 272.a dok., reģ. nr.126)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””

(273. un 273.a dok., reģ. nr.127)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””

(274. un 274.a dok., reģ. nr.128)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(275. un 275.a dok., reģ. nr.129)

Par likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”

(276. un 276.a dok., reģ. nr.130)

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”

(277. un 277.a dok., reģ. nr.131)

Par likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu”

(278. un 278.a dok., reģ. nr.132)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””

(279. un 279.a dok., reģ. nr.133)

Par likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” (Noraidīts)

(283. un 283.a dok., reģ. nr.134)

Priekšlikumi

- dep. S.Mellupe

- dep. J.Dalbiņš

Par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”

(284. un 284.a dok., reģ. nr.135)

Priekšlikums

- dep. Dz.Ābiķis

Par likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”

(285. un 285.a dok., reģ. nr.136)

Priekšlikumi

- dep. V.Buzajevs

- dep. J.Esta

Par likumprojektu “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”

(286. un 286.a dok., reģ. nr.137)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””

(287. un 287.a dok., reģ. nr.138)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(288. un 288.a dok., reģ. nr.139)

Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”

(289. un 289.a dok., reģ. nr.140)

Par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”

(290. un 290.a dok., reģ. nr.141)

Par likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu”

(291. un 291.a dok., reģ. nr.142)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””

(292. un 292.a dok., reģ. nr.143)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

(293. un 293.a dok., reģ. nr.144)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””

(294. un 294.a dok., reģ. nr.145)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””

(295. un 295.a dok., reģ. nr.146)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””

(296. un 296.a dok., reģ. nr.147)

Par likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā”

(297. un 297.a dok., reģ. nr.148)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””

(298. un 298.a dok., reģ. nr.149)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

(299. un 299.a dok., reģ. nr.150)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””

(300. un 300.a dok., reģ. nr.151)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

(301. un 301.a dok., reģ. nr.152)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”

(302. un 302.a dok., reģ. nr.153)

Lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieka kontradmiraļa G.A.Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri”

(271. dok.)

Ziņo

- dep. A.Laksa

Debates

- dep. J.Pliners

- dep. J.Dobelis

- dep. P.Simsons

- dep. D.Turlais

- Aizsardzības ministrijas   parlamentārais sekretārs   Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ā.Auderam”

(280. dok.)

Debates

- dep. V.Orlovs

- dep. A.Kušķis

- dep. A.Slakteris

- dep. J.Strazdiņš

- dep. E.Jaunups

- dep. Dz.Ābiķis

- veselības ministrs Ā.Auders

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam E.Repšem “Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanu”

Paziņojumi

- dep. Dz.Ābiķis

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. G.Bērziņš

- dep. J.Dobelis

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. A.Kampars

Paziņojums

- dep. A.Brigmanis

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta V.Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”

(267. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Debates

- dep. V.Buzajevs

- dep. J.Dobelis

Iesniegums par balsojumu

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums veterinārmedicīnas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(224. un 224.c dok., reģ. nr.110)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” (2.lasījums)

(97. un 269. dok., reģ. nr.49)

(7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1204)

Ziņo

- dep. S.Mellupe

Priekšlikums

- dep. S.Mellupe

Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (2.lasījums)

(11. un 282. dok., reģ. nr.6)

Ziņo

- dep. Dz.Zaķis

Priekšlikums

- dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” (1.lasījums) (Steidzams)

(268. un 268.a dok., reģ. nr.125)

Ziņo

- dep. A.Seile

Likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” (2.lasījums) (Steidzams)

(268. un 268.a dok., reģ. nr.125)

Ziņo

- dep. A.Seile

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” otrajam lasījumam”

Paziņojumi

- dep. I.Vaidere

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"
Datums: 30.01.2003. 09:07:34 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.262 nodošanu komisijām

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem
Datums: 30.01.2003. 09:08:26 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.266 nodošanu komisijām

Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs
Datums: 30.01.2003. 09:09:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.268 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"
Datums: 30.01.2003. 09:10:54 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.272 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"
Datums: 30.01.2003. 09:11:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.273 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par arodbiedrībām"
Datums: 30.01.2003. 09:12:16 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.274 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.129)
Datums: 30.01.2003. 09:12:56 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.275 nodošanu komisijām

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā
Datums: 30.01.2003. 09:13:40 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.276 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā
Datums: 30.01.2003. 09:14:24 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.277 nodošanu komisijām

Par Eiropas konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu
Datums: 30.01.2003. 09:15:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.278 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Datums: 30.01.2003. 09:16:02 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.279 nodošanu komisijām

Ordeņu un godazīmju likums
Datums: 30.01.2003. 09:21:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.283 nodošanu komisijām

Grozījumi Ieroču aprites likumā
Datums: 30.01.2003. 09:25:40 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.284 nodošanu komisijām

Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi
Datums: 30.01.2003. 09:30:56 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.285 nodošanu komisijām

Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem
Datums: 30.01.2003. 09:31:54 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.286 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"
Datums: 30.01.2003. 09:32:44 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.287 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 30.01.2003. 09:33:32 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.288 nodošanu komisijām

Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Datums: 30.01.2003. 09:34:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.289 nodošanu komisijām

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā
Datums: 30.01.2003. 09:35:10 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.290 nodošanu komisijām

Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, Otrās pārskata konferences lēmumu par Konvencijas 1.panta grozījumiem
Datums: 30.01.2003. 09:36:18 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.291 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par cukuru"
Datums: 30.01.2003. 09:37:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.292 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Datums: 30.01.2003. 09:37:36 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.293 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"
Datums: 30.01.2003. 09:38:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.294 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"
Datums: 30.01.2003. 09:39:00 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.295 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 30.01.2003. 09:39:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.296 nodošanu komisijām

Grozījumi Antidempinga likumā
Datums: 30.01.2003. 09:40:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.297 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"
Datums: 30.01.2003. 09:41:26 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.298 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
Datums: 30.01.2003. 09:42:08 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.299 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"
Datums: 30.01.2003. 09:42:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.300 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.152)
Datums: 30.01.2003. 09:44:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.301 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Datums: 30.01.2003. 09:45:00 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.302 nodošanu komisijām

Datums: 30.01.2003. 11:28:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par 10 min. pārtraukumu

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam"
Datums: 30.01.2003. 11:43:06 bal034
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.280

Par piekrišanu Saeimas deputāta V.Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības
Datums: 30.01.2003. 11:55:38 bal035
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.267

Grozījums Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 30.01.2003. 11:59:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.224C pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (2.lasījums)
Datums: 30.01.2003. 12:00:28 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.269 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 30.01.2003. 12:02:36 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.282 pieņemšanu 2.lasījumā

Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs
Datums: 30.01.2003. 12:04:08 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.268 steidzamību

Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (1.lasījums)
Datums: 30.01.2003. 12:06:42 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.268 pieņemšanu 1.lasījumā

Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (2.lasījums, steidzams)
Datums: 30.01.2003. 12:07:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.268 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" otrajam lasījumam"
Datums: 30.01.2003. 12:08:54 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.309

Sestdien, 24.februārī