Latvijas Republikas 8.Saeimas

rudens sesijas devītā sēde

2002.gada 12.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam Saeimas 12.decembra sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, es izsaku visdziļāko līdzjūtību mūsu bijušā kolēģa Roberta Jurdža piederīgajiem, draugiem, viņa partijas biedriem un lūdzu visus Saeimas deputātus ar klusuma brīdi atcerēties mūsu bijušo kolēģi. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki deputātu priekšlikumi darba kārtības grozījumiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas darba kārtības par steidzamiem atzītos likumprojektus “Grozījums Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju”” un “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti ir svītroti no darba kārtības.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz papildināt darba kārtību ar lēmuma projektu par likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodošanu komisijām, par atbildīgo komisiju nosakot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek papildināta.

Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu - svītrot no darba kārtības likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu - izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no šodienas darba kārtības likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Ministru prezidents lūdz svītrot no Saeimas 12.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir svītrots.

Latvijas Republikas Saeimas frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lūdz svītrot no šodienas darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Nē, deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir svītrots.

Sākam izskatīt 12.decembra sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir desmit deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”… “Jābalso!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 50. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to arī otrais darba kārtība jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” nav vairs izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par studējošo pašpārvaldes - Latvijas Studentu apvienības pārstāves Kristīnes Antes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā kāds vēlas ziņot? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un Latvijas Studentu apvienības priekšlikumu - apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvā Latvijas Studentu apvienības pārstāvi Kristīni Anti.

Mēs izskatījām viņas kandidatūru, un komisija to akceptēja. Lūdzam atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Mārtiņa Sviķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā ziņotāju Ingrīdu Labucku.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par Mārtiņa Sviķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un komisijas lēmums ir ieteikt apstiprināt Mārtiņu Sviķi par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 2. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Ilzes Fišeres apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par tiesneses Ilzes Fišeres apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas lēmums - ieteikt apstiprināt šo kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Par Ritas Ozolas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu par Ritas Ozolas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas lēmums - ieteikt apstiprināt Ritu Ozolu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Vijas Videnieces apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par tiesneses Vijas Videnieces apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisijas lēmums ir ieteikt apstiprināt Viju Videnieci par Ventspils tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88 deputāti, pret - nav, atturas - 3 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Mariannas Terjuhanas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisija lēmums ir šāds: ieteikt apstiprināt Mariannu Terjuhanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89 deputāti, pret - nav, atturas - 2 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Veronikas Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds: ieteikt apstiprināt Veroniku Krūmiņu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89 deputāti, pret - nav, atturas - 2 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Alda Laviņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds: ieteikt apstiprināt Aldi Laviņu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91 deputāts, pret - nav balsojis neviens, atturas - 2 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Antras Strupules atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Antras Strupules atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas lēmums ir šāds: ieteikt Antru Strupuli atkārtoti iecelt par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi uz 2 gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90 deputāti, pret - 1, atturas - 2 deputāti. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu - “Par Hipolita Mika atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Hipolita Mika iesniegumu par viņa atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata, un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds: ieteikt atbrīvot Hipolitu Miku no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90 deputāti, pret - 1, atturas - 1 deputāts. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Jūras kodekss” (reģ. nr.17) līdz 2003.gada 13.janvārim”.

Vai no Juridiskās komisijas ir kāds ziņotājs? Ja ziņotāja nav, tātad balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Jūras kodekss” (reģ. nr.17) līdz 2003.gada 13.janvārim”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz svītrot no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek svītrots.

Ministru prezidents lūdz svītrot no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek svītrots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.59-b. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jums piedāvā šajā dokumentā un arī visos pārējos dokumentos izskatīt priekšlikumus, kuri tika iesniegti likumprojekta otrajiem lasījumiem līdz 9.decembra pulksten 14.00 un kuri netika atsaukti.

Priekšlikumu nr.1 šajā dokumentā bija iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija, savā sēdē izskatījusi šo priekšlikumu, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī deputāta Emša iesniegtais priekšlikums ir identisks, un tāpēc komisija piedāvā atbalstīt arī to.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.109-b - likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Komisija ierosina priekšlikumu nr.1, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu, kuru arī ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 3.priekšlikumu, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

B.Brigmane. Tāpat arī 4.priekšlikumu, kuru iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējonis, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 23. Likums “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.110-b - likumprojektu “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga, bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 24. Likums “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.111-b - likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Komisija priekšlikumu nr.1 ir saņēmusi no Sociālo un darba lietu komisijas. Šis priekšlikums ir pilnībā iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kāda tā ir priekšlikumā nr.2, kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. Priekšlikums nr.3 ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas iesniegums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Priekšlikums nr.4 ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ieteic atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Vairāk priekšlikumu nav. Deputāti! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 3. Likums “Grozījumi Darba likumā” ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim dokumentu nr.112-b - likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

1.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Komisija balsojot pieņēma lēmumu - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 63, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijai ir tieši tāds pats priekšlikums, līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Arī 3.priekšlikums ir tāds pats.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu. Vai deputātiem pret to ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Arī 3.priekšlikums nav balsojams.

B.Brigmane. Arī 4.priekšlikums satur šo pašu informāciju.

5.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, vēl par 4.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Tas ir deputāta Slaktera priekšlikums.

Vai Silva Golde ir pieteikusies debatēt par 4.priekšlikumu? Lūdzu, deputāte Golde!

Atklājam debates.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Latvijā šodien var atrast daudz trūkumu, taču tas, kā patlaban te noteikti nav, ir Latvijas valsts budžeta krīze. Budžeta ieņēmumi šogad pārspēj jebkuras prognozes, valsts rīcībā nododot par 121 miljonu latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Plānotā 2,8% lielā budžeta deficīta vietā tas ļauj rēķināties tikai ar 1,8% iztrūkumu budžetā. Tādi ir fakti, par ko raksta neatkarīgi finansu eksperti.

Valsts finansiālā situācija šobrīd ir vislabākā pēc neatkarības atgūšanas. Tas ir jāatzīst, ja mēs gribam īstenot godīgu politiku, par kuru mēs šobrīd runājam. Tas ir izdomājums, tā nav patiesība, ka lielu izdevumu pozīcijas ir atstātas īstenot jaunajai valdībai. Arī tā, par kuru mēs runājam šobrīd. Tā varbūt ir izdevīgāk sacīt, ir vieglāk paskaidrot kādu atkāpšanos no apsolītā, bet tā nav taisnība. Tie, kuri seko līdzi politiķu lēmumiem, ļoti labi zina, kādus smagus, finansiāli ietilpīgus posteņus 7.Saeima ir spējusi īstenot.

Manai sirdij tuva ir izglītības nozare. Minēšu tikai dažus piemērus. Tāds ir arī skolotāju darba samaksas jautājums, un es šeit gribētu minēt vien to, ka, lai paceltu skolotājiem algu tikai par vienu latu, strādājot vienu slodzi, ir nepieciešami 700 000 latu. Mēs spējām to izdarīt, turklāt pedagogu darba samaksu mēs dubultojām, nevis pacēlām par vienu vai par diviem latiem. Mēs spējām īstenot vidusskolu un pamatskolu informatizācijas projektu, kas prasīja lielus miljonus, mēs īstenojām pirmo vērienīgo skolu atjaunošanas projektu valstī, atjaunojot 121 skolu un 40 sporta zāles. Un tā tālāk. Es šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kolēģi, tie nav desmitiem vai simtiem tūkstošu vērti projekti, tie ir daudzu miljonu vērti projekti.

Taču tagad jaunajai valdībai un jaunajai Saeimai ir pienācis laiks spert nākamos soļus, to skaitā arī bērnu pabalstu jomā, invalīdu kopš dzimšanas un bērnu invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanā, un par to mēs šobrīd runājam. Es aicinu par šiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk, tomēr balsot pēc sirdsapziņas. Zinu arī to, Kariņa kungs, ka vakar jūs visus koalīcijas kolēģus esot sabāris par balsošanas disciplīnu, solot bargus sodus. Tā vēstīja ziņu aģentūras...

Un vēl. Vakar man pienākušajā korespondencē es saņēmu arī Latvijas Kristīgā radio žurnālu “Tikšanās”, ko arī jūs noteikti ikviens saņēmāt. Tur es izlasīju ļoti jaukas mūsu patiesi godājamā deputāta kolēģa Paula Kļaviņa domas. Un viņš saka tā: “Es nekādā gadījumā nevēlētos būt tādā pozīcijā, kādā biju 6.Saeimā kā piecu kristīgo demokrātu grupas dalībnieks, kurš gan drīkst airēt, bet laivai virzienu noteica citi.” Patiešām ļoti jauki vārdi!

Jā, kopš 6.Saeimas situācija ir mainījusies. Šodien jūs, Kļaviņa kungs, un visi pārējie koalīcijas kolēģi, esat šā laivas virziena noteicēji. Tas ir jūsu rokās - izlemt. Mēs, Tautas partija, kā airētāji pēc šā citāta izlasīšanas esam gatavi palīdzēt šo jūsu un arī mūsu iezīmēto kursu uzturēt. Uzturēt un nemainīt!

Un es ceru, ka nebūs tā, kā man kāda kaimiņos dzīvojoša māmiņa, kam bērns ir invalīds, sacīja: “Goldes kundze, varbūt ir vajadzīgs, ka mēs visas, tās mammas, kurām bērni ir invalīdi, sapulcējamies kopā un Ministru prezidentam ar čekiem pierādām, kur mēs šos 75 latus iztērējam, pierādām to, ka tie nav neefektīvi tēriņi? Līdzīgi, kā to darīja kino ļaudis.” Es ceru, ka tā noteikti nebūs.

Tagad priekšā stāv balsojums. Ziemassvētku laikā nobalsosim par šiem invalīdiem kopš dzimšanas, par bērniem invalīdiem! Tāds bija mūsu solījums Latvijai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es, nupat klausoties Goldes kundzes labi sagatavoto runu, gandrīz vai aizrāvos, būdams sajūsmā par šo tik ļoti labo stāvokli, kāds mums ir un kādu mēs esam mantojuši.

Patiesi, ieņēmumi budžetā ir palielinājušies, tie nav samazinājušies, bet, ja mēs paskatāmies kopējo bildi, tos likumus, šos likumu grozījumus, kurus iepriekšējā Saeima savā pēdējā mēneša darbības laikā pēc vēlēšanām un pirms 8.Saeimas sasaukšanas iebalsoja, ja mēs tos visus atstātu tādā redakcijā, kādā tie ir, tad mums budžeta deficīts būtu 4% apmērā no kopējā valsts budžeta. Tas ir nepieņemams stāvoklis!

Tātad neviens jau nedomā, ka palielināt pabalstus, atrast līdzekļus vajadzīgiem projektiem ir slikti. Mums tikai ir jāizvēlas, ko atbalstīt un ko neatbalstīt. Tātad ienākumi ir lielāki, bet iepriekšējās Saeimas paredzētie izdevumi būtu vēl vairāk pārsnieguši ienākumus, atstājot mūs ļoti sliktā budžeta stāvoklī.

Ja mēs skatāmies tagad nākamo punktu, kuru tūlīt varbūt diskutēsim, bet varbūt arī ne, šajā pašā likumā, tad redzam, ka mēs esam atbalstījuši bērnu pabalsta palielinājumu visiem bērniem līdz 6 latiem, nešķirojot to, vai viņi ir dzimuši pirms vai pēc 1994.gada. Un tas ir tikai pirmajai bērnam. Otrajam un trešajam bērnam ģimenē ir vēl lielāks pabalsts par šo. Tātad nebūt nav tā, ka jaunā valdība un jaunā Saeima cenšas visu samazināt, visu izpostīt. Bija tik labi, bet tagad ir tik slikti!

Gluži pretēji! Iepriekšējā Saeima atstāja mūs ar “mantojumu” - ar tādu likumdošanas mantojumu, kas budžetu iedzīs smagā deficītā. Mēs tagad šo situāciju labosim. Un, ja runājam par pabalstiem, tad, lūdzu, izlasiet uzmanīgi, kas ir rakstīts nākamajos punktos! Tur ir teikts, ka mēs atbalstām visu bērnu pabalstu palielinājumu līdz 6 latiem - par pirmo bērnu, bet vēl vairāk naudas par otrajiem, trešajiem un tālākajiem ģimenes bērniem. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis.

Es aicinu deputātus runāt par konkrētā priekšlikuma saturu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par tiem 4% es drusku šaubos, bet iepriekšējās Saeimas darbības pēdējā laikā pieņemtie lēmumi, un ne tikai pēdējā laikā pieņemtie lēmumi un to mēs redzam arī šobrīd -, bija tādi lēmumi, kas vērsti uz to, lai kaut nedaudz palīdzētu invalīdiem, lai kaut nedaudz uzlabotu bērnu invalīdu stāvokli, lai kaut nedaudz rastu lielākas iespējas mūsu jauniešiem nodarboties ar sportu un tamlīdzīgi.

Diemžēl jūs, nākot pie varas, izvēlējāties ko citu - tiešām jūs cenšaties sabalansēt budžetu, nevis atbalstīt šīs lietas. Jūs ierosinājāt naudu ieguldīt jaunu ministriju radīšanā, jaunu ierēdņu radīšanā, jaunu ministru posteņu radīšanā, Ministru prezidenta biedra jauna posteņa radīšanā, kas, starp citu, kā to pasenā pagātne pierādījusi, ir pilnīgi lieks amats. Tātad jūs izvēlējāties citas prioritātes. Lai, pēc jūsu vārdiem, sabalansētu budžetu, vajag nogriezt līdzekļus bērniem invalīdiem, bet pielikt tos jauniem ministriem un jauniem ierēdņiem.

Sēdes vadītāja. Parlamentārais sekretārs - Pēteris Leiškalns. Lūdzu!

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godājamie deputāti! Šoreiz es tomēr aicinātu atbalstīt valdības viedokli. Un kāpēc? Nevis tāpēc, ka man neinteresē bērnu invalīdu liktenis. Es tikai gribu pateikt vienu: šajā gadījumā, veidojot šo likumprojekta grozījumu projektu, vienkārši tika paņemts viens cipars no kāda deputāta priekšlikuma pavisam citā sakarā un “iesviests” šajā bērnu un ģimeņu, tas ir, bērnu invalīdu, atbalsta sistēmā.

Šis jautājums ir jāskata daudz, daudz dziļāk un detalizētāk, nekā to paredz šis grozījumu projekts. Lieta ir tāda, ka bērni invalīdi ir jādala divās lielās grupās: tie bērni, kuriem ir nepieciešama ikdienas kopšana, un tie bērni, kuriem ikdienas kopšana nav nepieciešama. Valsts šobrīd visiem bērniem invalīdiem bez izšķirības maksā 35 latu lielu pabalstu, kas ir pietiekami tiem bērniem, kuri var brīvi kustēties, kuri var brīvi iet sabiedrībā, bet kuriem ir kāds varbūt salīdzinoši neliels “handikapējams” defekts.

Taču ir vēl otra grupa bērnu. Tie ir bērni invalīdi, kuriem nepieciešama kopšana. Tas visbiežāk ir vai nu mentālo problēmu, vai cerebrālo slimību dēļ, kad šos bērnus nedrīkst atstāt vienus ne uz mirkli. Šis jautājums tātad ir jārisina kompleksi, un tiem bērniem, kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, pabalsts varētu palikt tajā pašā līmenī. Savukārt tiem bērniem, kuriem ir nepieciešama kopšana, ir jānosaka bērna invalīda kopšanas pabalsts mātei vai tēvam, tātad tam cilvēkam, kurš bērnu kopj un kurš tāpēc ir spiests zaudēt darbspējas, zaudēt iespēju ar pilnu atdevi piedalīties darba tirgū.

Bez tam šeit vēl ir jāskata jautājums arī par šo cilvēku sociālajām garantijām, veicot iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas budžetā par šiem cilvēkiem, lai viņiem nodrošinātu pensiju. Tādēļ es aicinu šobrīd pieņemt valdības ieteikto grozījumu projektu un vēlāk izskatīt visu šo jautājumu kompleksu, to sakārtot tā, lai to bērnu, kuriem ir nepieciešama kopšana, vecāki varētu saņemt bērnu invalīdu kopšanas pabalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

 

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Prezidente! Cienījamie kolēģi! Es nevaru noslēpt, ka mani kaitina kolēģa Ābiķa kunga vienmēr no jauna atkārtotā tēze par lielajām ministru algām, par lielajiem izdevumiem, ko mēs no jauna it kā atļaujamies, un cik maz mēs domājam par visiem rūpju bērniem. Jūs taču ļoti labi zināt, ka tā tas nav. Ja jūs painteresētos, kāda alga ir piešķirta Ministru kabinetā šiem jaunajiem ministriem, (Starpsauciens: “Trīs miljoni!”) tad jūs brīnītos par to, kāds budžets ir šīm ministrijām. Mīļie draugi! Šīm ministrijām vēl pagaidām ir jānes nauda līdzi, lai tās varētu strādāt. Nevajag runāt tādas lietas un visu uzpūst, skaidri zinot, ka tur nekas tāds grandiozs nav iedalīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nesarunāties ar zāli!”)

Un galvenais. Redziet, Ābiķa kungs, visa tā jūsu polemika cieš vienas kosmētiskas kļūdas dēļ. Ja jūs būtu kaut vienu gadu agrāk nācis klajā ar šiem pašiem principiem, tad jums nevajadzētu vēlēšanās izdot pāris miljonu, lai vēlētājus pārliecinātu, ka jūs esat paši labākie politiķi, tad jūsu darbi būtu visus pārliecinājuši. Diemžēl jūs tikai tagad nākat klajā ar visiem šiem ierosinājumiem, ko vajag labu darīt, bet tas ir drusku par vēlu. Tā ir vienīgā kļūda...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kļaviņa kungs, lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!

P.Kļaviņš. … To jums bija iespējams darīt vienu gadu iepriekš.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Un aicinu visus pārējos deputātus, kas piedalās debatēs, runāt par konkrēto priekšlikumu.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu, kas skar pabalstus bērniem invalīdiem kopš dzimšanas, es gribētu minēt dažas lietas saistībā ar Pauļa Kļaviņa izteikšanos.

Pirmām kārtām, ja jūs iestājaties par stagnāciju, ka nekas nemainīsies, ka viss tas, kas ir, paliks pa vecam un ka nekas neattīstīsies, ja jūs šajos četros gados negrasāties neko mainīt, tad jūsu pieeja ir pareiza. Tad nevar būt neviens jauns priekšlikums un nekas jauns nevar notikt. Taču valsts attīstās, tai ir iespējas risināt jaunas problēmas, un Silva Golde, man liekas, ļoti precīzi pateica, kādus jautājumus valdība risināja iepriekš un kādi jautājumi būtu prioritāte šobrīd.

Runājot par skaitļiem. Motivācija šim priekšlikumam bija tāda, ka tas ir ļoti dārgs. Jā, tas izmaksā 3 miljonus. Kļaviņa kungs, jūs teicāt, ka tas viss ir maldi, ka vajag paskatīties. Vai jūs zināt, cik izmaksā Reģionālās attīstības ministrijas izveidošana? 3 miljonus latu pēc pašreizējā projekta. 3 miljonus latu! Un tieši 3 miljonus vajag arī bērnu pabalstiem, un šeit jau ir jūsu izvēle.

Vēl par Reģionālās attīstības ministriju. Šobrīd jau ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai tiek atņemta būvniecības funkcija un paliek tikai vides aizsardzības funkcija, kas īstenībā neprasa atsevišķu ministriju. Un tos sliktos rādītājus, kas ir šobrīd, patlaban valstī saskata varbūt vienīgi pozīcija. Visas starptautiskās institūcijas Latvijas sasniegumus makroekonomiskajā, fiskālajā un citās jomās ir novērtējušas kā vienus no labākajiem Austrumeiropā, un mēs tiekam minēti kā paraugs.

Kopš Starptautiskā valūtas fonda misijas apmeklē Latviju, tās pirmo reizi ir izteikušas vēlmi tikties ar mani - bijušo finansu ministru, un tā nekad iepriekš nav bijis. Man ir jautājums: kāpēc tas notiek? Vai tāpēc, ka rodas sajūta, ka jaunā valdība nespēs izveidot budžetu? Vai tas, kas sasniegts…

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, lūdzu, runājiet par tematu!

G.Bērziņš. … Temats ir finanses. Jūs jau zināt, ka…

Sēdes vadītāja. Temats ir bērnu pabalsti!

G.Bērziņš. Jā, bērnu pabalsti un finanses - kur ņemt šīs finanses. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir tieši vienas ministrijas vērts. Tieši vienas ministrijas vērts, Kļaviņa kungs! Un tai pretī ir bērni invalīdi kopš dzimšanas.

Par priekšlikumu, kuru minēja parlamentārais sekretārs. Vakar komisijā par to bija diskusija, kurā piedalījās arī pozīcijas deputāti, un tajā stingri tika pateikts, ka sociālajos pabalstos netiek nodalītas šīs lietas. Arī citā likumā, kas seko tālāk, bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam netiek paredzēta dalīšana grupās vai kategorijās. Tātad šis variants nav iespējams.

Tāpēc es aicinu šodien izdarīt izvēli. Šobrīd jums ir izvēle - vai tērēt līdzekļus ministrijām… Pie tam šo ministriju iesniegtajos budžetos ir paredzētas trīs jaunas mašīnas, paklāju īre, gleznu īre un citas ļoti vajadzīgas lietas. Un pretī ir bērni invalīdi. Tā ka šodien, Pauli Kļaviņa kungs, balsojumā jums ir iespēja izšķirties, vai jūs esat “pret” bērniem invalīdiem un “par” paklājiem, automašīnām un jaunām ministrijām vai tomēr gribat šo laivu vadīt, un jums ir šī spēja to vadīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis. Lūdzu!

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Visi komplimenti iepriekšējās valdības finansu ministram! Kā runā, makroekonomiski budžets esot kārtībā, un arī naudas valstī šogad esot daudz.

Problēma ir citur. Ja jūs šo jautājumu uzdotu iedzīvotājiem Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, Ķengaragā, Centra rajonā vai jebkurā citā vietā, tad viņi šo situāciju nekādi nespētu komentēt, jo viņi šo naudas daudzumu nekādā veidā šogad nav sajutuši savos maciņos. Nekādā veidā iepriekšējās Saeimas izdoto likumu un valdības pieņemto lēmumu rezultātā šo jūtamo pieaugumu, par kuru tiek runāts nākotnē, nav saņēmuši ne bērni, ne invalīdi…

Runa ir par to, ka iepriekšējās valdības un iepriekšējā Saeima, pieņemot savus lēmumus, varbūt jau iepriekš varēja padomāt gan par invalīdiem, gan par bērniem, nevis tik ļoti uztraukties par cukurfabrikām, kurām arī šogad zināms naudas daudzums tiek norakstīts.

Tāpat es gribētu pateikt vienkāršu līdzību par tēmu - nākamā gada budžets, kuru gan neviens vēl nav redzējis, jo budžets kļūst par budžetu tikai tad, kad tas nonāk apspriešanā šeit, Saeimā. Ja jūs gadījumā domājat par šo literāro līdzību, par to, kas ir noticis šāgada septembrī un oktobrī, tad iedomāsimies šādu situāciju: kādā laulātā ģimenē, kā izskatās, šķiršanās ir neizbēgama, jo sieva pametīs vīru. Izskatās, ka sievai ir jauna simpātija, un varētu gadīties tāda situācija, ka 2003.gadā vairs nebūs kopdzīves. Un ko dara vecais vīrs? Viņš dāvā sievai kažoku, viņš dāvā sievai mašīnu, viņš dāvā sievai pabalstus, kurus viņš ņem uz kredīta ar līzinga nomaksu nākamajā gadā no jaunās ģimenes kopīgā budžeta. (No zāles dep. A.Kalvītis: “Par tēmu runā!”) Padomāsim, lūdzu, mīļotie kolēģi, par to, vai tas, kas ir noticis septembrī un oktobrī, ir noticis no pilnas sirds un rūpēs par invalīdiem un bērniem? Padomāsim par to, ka tas visdrīzāk ir bijis tādēļ, lai būtu mīlestība uz mūžiem, nevis normāls darbs 2003.gadā. Un budžeta sastādīšana nonāks līdz tam mirklim, kad mēs to šeit redzēsim, bet tas nebūs šodien, un tas nebūs rīt.

Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli par to, ka šā likuma pants nav jāmaina.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Es piekrītu iepriekšējam debatētājam - Kušķa kungam, ka ne vienmēr parlamenta lēmumi ir tādi, kuru praktisko rezultātu mūsu valsts iedzīvotāji jūt savos makos. Taču šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir tāds! Jo, nobalsojot par Ata Slaktera priekšlikumu, mēs palielināsim pabalstu bērniem invalīdiem ik mēnesi no 35 latiem līdz 75 latiem. Tātad šis ir tāds priekšlikums, un es domāju, ka mēs kopīgi varētu par to nobalsot.

Kariņa kungs, “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs, kā motīvu, kāpēc nevar atbalstīt šo priekšlikumu, minēja tādu iemeslu, ka valstī nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Godātie kolēģi! Ja nodokļu iekasēšana būtu prognozēta vismaz tādā līmenī kā iepriekšējā gadā, tad naudas pietiktu gan bērniem invalīdiem, gan bērniem narkomāniem, lai viņiem palīdzētu, gan arī pārējām sociāli mazaizsargātām kategorijām. Diemžēl neizprotamu iemeslu dēļ jaunā valdība prognozē daudz mazāku nodokļu iekasēšanas līmeni, nekā tas bijis līdz šim, un tāpēc tik tiešām, kolēģi, ja jūs prognozējat tik sliktu Valsts ieņēmumu dienesta darbu, tad patiešām nebūs naudas šīm sociālajām programmām.

Es aicinu atbalstīt Ata Slaktera priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Bērziņam, bijušajam finanšu ministram, ar kuru vēlas tikties Starptautiskais valūtas fonds. Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlreiz par iemesliem, kāpēc valdošā koalīcija mēģina atņemt bērniem invalīdiem 75 latu pabalstu, kas bija paredzēts likumā. Tā kā šis jautājums ir saistīts ar finansēm un tieši tiek motivēts ar finanšu nepietiekamību, tad jāpasaka, ka nākamgad budžeta ieņēmumu pieaugums būs divreiz mazāks nekā bija šogad. Un, tā kā Kušķa kungam bija atļauts runāt līdzībās, tad arī es šinī gadījumā runāšu līdzībās. Ir ļoti vienkārša latviešu tautas pasaka, kā čiku kala. Atnāca viens un teica: “400 miljonu netiek iekasēti. Būs 400 miljoni papildus.” Jūsu zināšanai, tie ir 8 procenti no kopprodukta. Atlika vien iekasēt tikai pusi no solītā, lai īstenībā mēs šodien varētu runāt jau par jaunām programmām bērniem invalīdiem un citiem.

Pagāja laiks. Kala, kala lemesi, kala, kala, un beigās iemeta ūdenī: čiks! Jo, izrādās, ka jaunā koalīcija gatavojas strādāt ievērojami sliktāk. Mēs nevarējām plānot to, ka ieņēmumu pieaugums būs divas reizes mazāks, nekā tas ir šogad, ka tiks veidotas jaunas ministrijas un ka būs jāatsakās no tik nepieciešamām lietām.

Tā ka es aicinu izšķirties un neapliecināt savu mazspēju, jo īstenībā šis balsojums būs arī koalīcijas mazspējas apliecinājums, tā kā šīs summas, kas ir nepieciešamas, ir smieklīgas, salīdzinot ar to pieaugumu, kāds ir nepieciešams. Es domāju, ka jūs esat spējīgi, kaut arī vēl neesat pieredzējuši... Jūs esat spējīgi strādāt labāk, nekā šobrīd plānojat, tāpēc nevajag bērniem invalīdiem pirmajiem atņemt šos pabalstus.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātei Baibai Brigmanei ir kas sakāms?

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā. Cienījamie kolēģi, es tikai gribētu atgādināt vienu: ja tagad valdībai būtu jāīsteno visi tie dāsni iedalītie un piešķirtie līdzekļi, par kuriem tika nobalsots pēdējā 7.Saeimas sēdē un iepriekšējā valdībā, tad nākamā gada valsts budžetā tiešām būtu 4% liels deficīts. Un tāpēc es uzskatu, ka tā bija ārkārtīgi destruktīva rīcība attiecībā uz jauno valdību, un šīsdienas demagoģiskie izteikumi un apgalvojumi turpina jau iepriekš iesākto politiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par deputāta Ata Slaktera 4.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Priekšlikumi nr.5, nr.6 un nr.7. Šie priekšlikumi ir identiski. Šādu priekšlikumu pēdējā Ministru kabineta sēdē izteica arī valdība, un tas nozīmē, ka ar nākamo gadu katrs bērns saņems 6 latu lielu pabalstu iepriekš paredzēto 5 latu vietā tiem bērniem, kuri ir dzimuši pirms 1994.gada. Tātad šis ir apliecinājums tam, ka arī valdība ir gatava strādāt tā, lai sniegtu maksimāli iespējamo atbalstu, kāds šobrīd vien ir iespējams, ikvienai ģimenei, kurā aug bērni. Tātad te runa ir par pirmo bērnu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu, kā arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Un es vēlreiz atgādinu, ka šāds bija arī Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja! Parasti ir pieņemts, ka atbildīgais ziņotājs nevelta personīgo kvalifikāciju pozīcijas vai opozīcijas kāda iesniegtā priekšlikuma saturam. Atbildīgais ziņotājs precīzi vadās pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) vai attiecīgi citas komisijas lemtā. Es aicinu tādā veidā to arī darīt.

Par deputāta Orlova un deputāta Turlā priekšlikumu un pārējiem sekojošajiem. Man ir prieks, ka, salīdzinot ar iepriekšējo sēdi, kurā mēs norādījām pozīcijai uz šo nepieņemamo priekšlikumu, kas bija iesniegts, un aicinājām to rūpīgi apdomāt... Protams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šī apspriešanas gaita, kā jau tas pieņemts, notiek, balstoties ne jau uz argumentiem, uz matemātisku pārsvaru, tāpēc, gatavojoties pirmajam lasījumam, tika izdomāti visvisādi paskaidrojumi, ka tā ir pareizi un ka tā vajag. Nu, par laimi, sabiedrības spiediens acīmredzot tomēr iespaidoja galvenā laivas stūrētāja prātu, droši vien sekoja kāds viens zvans, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti tikpat draudzīgi kā pirms tam nu kritizēja savu pieeju un piekrita opozīcijas ierosinājumam - saglabāt šo iepriekšējās Saeimas un iepriekšējās valdības lemto par vienāda pabalsta lielumu visiem bērniem neatkarīgi no viņu dzimšanas gada.

Es izsaku atzinību jums par to, ka kaut arī ar ietekmēšanu no ārpuses, bet mēs tomēr esam sasnieguši to, ko visi vēlējāmies. Un nu mēs kopīgi ar jums varēsim vismaz teikt, ka esam izdarījuši pirmo soli. Nopietnāku soli mēs ceram sagaidīt nākotnē, apspriežot atkal jautājumu par invalīdu pabalstiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs Pēteris Leiškalns. Lūdzu!

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeima! Es gribu teikt, ka šī norma, kad tika noteikti divi dažādi pabalsti atkarībā no bērna dzimšanas laika, tika ieviesta 1999.gadā (par to nobalsoja 1998.gada 17.decembrī.). Un toreiz pēc labklājības ministra priekšlikuma tā bija iecerēta kā pagaidu norma. Diemžēl šī pagaidu norma saglabājās arī iepriekšējo valdību laikā. Tā saglabājās un kļuva par tādu kā ilgstošu pagaidu normu.

Tomēr es gribu teikt, ka šeit ir vismaz viena liela problēma. Valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem var atvasināt tikai un vienīgi pēc kaut kāda veida sociālajām pazīmēm, tas ir, pēc ģimenes sastāva vai pēc kādām citām pazīmēm, bet to nekādā ziņā nedrīkst atvasināt vienkārši tikai pēc dzimšanas gada, jo tas ir Bērnu tiesību konvencijas, kurai mēs esam pievienojušies no 1991.gada 20.novembra... šīs konvencijas nediskriminācijas principa pārkāpumus. Un tas ir arī pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu par vienlīdzīgumu.

Tāpēc es aicinu šobrīd atbalstīt un noteikt vienotu bāzes pabalsta likmi visiem bērniem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 5., 6. un 7.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 8.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un pati atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9.priekšlikums. Iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja…

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

B.Brigmane. … jo nav atbalstīts arī 4.priekšlikums. Tie ir savstarpēji saistīti. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 25, atturas - 1. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim dokumentu nr.113-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Priekšlikums nr.1. Iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 1. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir iestrādāts 5.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 4. un 5.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Slakteris. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par deputāta Slaktera 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 44, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.114-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.

B.Brugmane. 3.- Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 3.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 4.- Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 4.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 5.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 6.- Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 9.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts 12.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 11. un 12.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 14.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 13. un 14.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15.- Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16., 17. un 18.priekšlikums - tie ir identiski. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šos priekšlikumus. Taču komisija man uzticēja, mani pilnvaroja šodien no šīs tribīnes paziņot, ka Kultūrkapitāla fondam finansējums netiks samazināts, jo ir un darbojas Kultūrkapitāla fonda likums, kurā ir paredzēta tieši tāda norma, ka ienākumi no akcīzes nodokļa tiek 3% apmērā novirzīti uz Kultūrkapitāla fondu. Es aicinu deputātus sekot tam jautājumam līdzi, kad tiks pieņemts likums par valsts budžetu 2003.gadam. Tur jūs atradīsiet apliecinājumu manis teiktajam.

Tātad komisija neatbalsta šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas debatēt par 16.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi - 16., 17. un 18.priekšlikums - ir identiski priekšlikumi, tāpēc es debatēšu par visiem trim.

Liels paldies pozīcijai par atbalstu! Paldies, ka jūs esat reaģējuši uz Tautas partijas ierosmi nesamazināt finansējumu Kultūrkapitāla fondam! Ceru, ka tie vārdi, kas izskanēja no deputātes Brigmanes mutes šodien, budžetā atspoguļosies, neskatoties uz to, ka šī norma tiek izņemta no šā likuma. Es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību otrai šā priekšlikuma daļai, un tas ir jautājums par mūsu jaunatnes sportu un sporta atbalstīšanu.

Mūsu Sporta apakškomisija un arī Ministru prezidents, un arī citas mūsu valsts amatpersonas ir saņēmušas atklātu vēstuli no piecām lielākām sporta spēļu federācijām, kuras atsevišķus fragmentus es vēlētos jums šeit citēt. “Alkoholisms, narkomānija un smēķēšana nav tikai medicīniska problēma. Daudz vairāk tā ir sociāla parādība, kas prasa konsekventu risinājumu valstiskā līmenī. Sports un izpratnes veicināšana par veselīgu dzīvesveidu ir viens no šādiem konsekventiem risinājumiem. Ar rūpīgu, pārdomātu un neatlaidīgu darbu pēdējos četros gados esam spējuši dubultot (es atkārtoju - dubultot!) ikdienā sportojošo bērnu un jauniešu skaitu, tā viennozīmīgi atraujot viņus no kaitīgām nodarbēm.” Vēstulē ir minēts, ka šobrīd šīs piecas lielākās sporta spēļu federācijas pārstāv turpat 600 sporta klubus, kuros nodarbojas 30 tūkstoši bērnu un jauniešu! Es atkārtoju - 30 tūkstoši bērnu un jauniešu nodarbojas ar sportu! Esmu pārliecināts - un jūs man piekritīsiet -, ka šie jaunieši nesmēķē, nelieto alkoholu, nedz arī, Dievs pasarg, aizraujas ar narkotikām.

Šā paša jautājuma sakarā es gribētu piebilst, ka tieši pēdējā laikā, ņemot vērā visus šos mūsu dzīves negatīvos faktorus, mēs gan Saeimā, gan valdībā esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību tam, lai mūsu jaunatnes sportu attīstītu un tādējādi jauniešus atrautu no kaitīgām nodarbēm. Gribu atgādināt, ka Saeima ar likumu noteica, ka sports ir īpaša interešu izglītība - īpaša profesionālas ievirzes interešu izglītība. Tas savukārt paredzēja to, ka valsts (es atkārtoju - valsts!) garantē mūsu sporta skolu treneriem algas no valsts budžeta. Pēdējo pāris gadu laikā, neskatoties uz nebūt ne pārāk labvēlīgo budžeta situāciju, kāda tā ir šobrīd, mēs panācām, ka valstī ir uzceltas jaunas 45 sporta zāles. Tika akreditētas visas sporta skolas, un turklāt vairākas sporta skolas Latvijā ir nodibinātas no jauna.

Ja mēs tagad neatbalstīsim šo priekšlikumu - 2003.gadā piešķirt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, 672 000 latu tieši lielākajām sporta spēļu federācijām -, tad, neapšaubāmi, daudzas labas iesāktas lietas paliks pusceļā, mūsu jaunieši nespēs aizbraukt uz starptautiskām sacensībām. Un gribu jums atgādināt, ka Sporta spēļu atbalsta fonds, kas pārstāv lielākās sporta spēļu federācijas, ir izstrādājis precīzu tāmi, kura arī atspoguļojas šajā atklātajā vēstulē un kurā ir precīzi noteikts, ka pārsvarā šis finansējums tiks novirzīts tieši jaunatnes sporta atbalstam, tieši tam, lai palīdzētu jaunatnes izlašu komandām aizbraukt uz starptautiskām sacensībām.

Cienījamie kolēģi! Šie 672 000 latu - tā nav tik katastrofāli liela summa, lai mēs, tieši mūsu jaunatnes labad, šīs summas piešķiršanu nespētu atbalstīt. Šī summa ir jāpiešķir vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākās sporta spēļu federācijas diemžēl nesaņem finansējumu no Latvijas Olimpiskās vienības, kā to saņem individuālie sporta veidi. Un tāpēc ir apdraudēta ne tikai daudzu jaunatnes sporta spēļu klubu un jaunatnes sporta programmas pastāvēšana, bet arī daudzu mūsu izlašu un sporta klubu starptautiskie sakari, to iespēja piedalīties starptautiskās sporta sacensībās.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu īpaši vērsties pie tiem kolēģiem Saeimā, kuriem ir liela pieredze sportā...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. ... un kuri ar savu personīgo piemēru ir parādījuši, cik liela ir sporta nozīme mūsu jaunatnes dzīvē.

Cienījamais Kārli Strēli! Cienījamais Krištopana kungs, kas esat tik daudz izdarījis tieši jaunatnes basketbola labā! Cienījamā Ūdres kundze! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo nebūt ne pārāk lielo finansējumu - tieši mūsu jaunatnes sporta labā!

Sēdes vadītāja. Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es priecājos par to, ka kolēģis Ābiķis ir beidzot atradis laiku iepazīties ar mūsu likumdošanu un ir konstatējis to veco faktu, ka Kultūrkapitāla fondam ir savs atsevišķs likums un ka šā fonda finansējums dēļ šīs maiņas nemainīsies.

Jautājums tagad ir par šo otro fondu - Sporta spēļu atbalsta fondu. Mēs klausījāmies, kā Ābiķa kungs ļoti kaismīgi runāja par sportu un sporta atbalstīšanu, par sporta lielo nozīmi. Es varu tikai piekrist Ābiķa kungam, ka sportam tiešām ir ļoti liela nozīme un ka sports ir atbalstāms. Taču es tomēr gribu teikt, ka šā panta svītrošana nenozīmē to, ko Ābiķa kungs mums maldīgi grib likt saprast, - ka sportam nebūšot finansējuma. Gluži pretēji! Sportam finansējums būs! Ja jūs ieskatītos patlaban budžeta projektā, tad jūs redzētu, ka tas līdzekļu palielinājums, kas ir sportam paredzēts 2003.gadā, ir lielāks par to summu. Attiecībā uz to, ka trūkst šā finansējuma no speciālā fonda, jāteic, ka notiek tas, ka viens speciālais fonds tiek izbeigts. Un kāpēc tas tiek izbeigts? Tāpēc, ka, draugi mīļie, caur šiem speciālajiem fondiem, kā mēs visi labi zinām, viens otrs pamanās to naudu novirzīt nevis jaunatnei un sportam, labiem mērķiem, bet nosūknēt savtīgiem mērķiem, kam nav nekāda sakara ne ar sportu, ne ar jaunatni.

Tātad mēs šeit vienkārši mainām finansējuma mehānismu: kur nauda sportam neies no speciālā fonda, bet ies “pa taisno” no budžeta.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Acīmredzot par sportu ir viskaislīgākās diskusijas. Es domāju, ka visas Saeimas vienmēr ir bijušas un, cerams, arī turpmākajos gados būs ļoti sportiskas.

Taču, runājot par Sporta spēļu atbalsta fondu kā par sabiedrisku organizāciju, kurai, kā jau sabiedriskai organizācijai, tika ar likumu paredzēts finansējums no budžeta, jāteic, ka ir radusies tāda situācija. Visi, protams, labi atceras to stāvokli, to reakciju, kāda bija pavasarī, kad tika radīts šis likums un kad tika radīta šī sabiedriskā organizācija - Sporta spēļu atbalsta fonds. Man ir tikai viens maziņš komentārs par situāciju sakarā ar Sporta spēļu atbalsta fondu. Tad, kad man vajag kaut ko uzzināt, es parasti zvanu izziņu dienestam, kura telefona numurs ir “118” (varbūt es esmu izņēmums), un, kad man vajadzēja sazināties ar Sporta spēļu atbalsta fondu, es palūdzu savu palīgu izdarīt tā arī šoreiz. Viņš piezvanīja uz numuru “118” un jautāja, kā viņš varētu sazvanīt Sporta spēļu atbalsta fondu. Viņam uzdeva jautājumu - kurā pilsētā? Kad viņš minēja Rīgu, tad viņam tomēr teica: “Nē, Rīgā tādas organizācijas nav.” (Kaut gan izdrukā norādītā adrese ir Basteja bulvāris 20!) Viņam piedāvāja Olaini, kur ir Sporta atbalsta fonds Stacijas ielā 44. Tātad principā tajā izziņu dienestā, kuram telefona numurs ir “118”, neatradās tāds telefona numurs, uz kuru zvanot varētu sazināties ar Sporta spēļu atbalsta fondu. Latvijas Olimpiskās komitejas sekretariātā arī neatradās telefona numurs, lai varētu sazināties ar Sporta spēļu atbalsta fondu. Palīgs no sev pazīstamiem cilvēkiem, acīmredzot no citu deputātu palīgiem Tautas partijā vai kādā citā partijā, uzzināja telefonu vienam no fonda valdes locekļiem, sazvanījās ar fondu un ieguva dažus materiālus.

Mīļie kolēģi! Mēs pašreiz runājam par Sporta spēļu atbalsta fondu, kuram likumā bija paredzēti 3% no ienākumiem, kas gūti no akcīzes nodokļa. No tā nodokļa, ko principā maksā pīpētāji. Doma laikam bija tāda: jo mazāk pīpēsim, jo mazāk sportam vajadzēs dot naudu. Tāpēc es lūdzu ieklausīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas komentārā par šo tēmu, par to, kas ir speciālie fondi, un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu teikt paldies Kariņa kungam. Jūs, Kariņa kungs, uzteicāt Dzintaru Ābiķi par to, ka viņš zina likumus. Viņš tik tiešām zina, bet jūs diemžēl vēl nezināt. Tādēļ es esmu spiests jums šo to paskaidrot.

Tas, ka šī norma - 3% - tiek saglabāta Kultūrkapitāla fonda likumā, vēl neko nenozīmē. Izšķirošais būs Budžeta likums. Un tādēļ man nav nekāda pamata ticēt Brigmanes kundzei, kura atnāk šeit un saka: “Mēs nolēmām. Mēs nolēmām, un tur tas būs tā!” Jūs atnāksiet nākamreiz, kad apspriedīsim budžetu, un teiksiet tā: “Nu mēs nolēmām citādāk, un nekā! Piedodiet, šoreiz mums nav!” Tieši tādēļ ilgi, vairākus gadus, grūtībās, strīdos, tika izstrādāta šī norma, tika veidots Kultūrkapitāla fonda likums un šī norma tika iestrādāta arī divos speciālajos likumos, lai to būtu grūtāk, kad iegribas, vienkārši izmest ārā. Tāda ir šī vienkāršā patiesība. Un tādēļ nav pamata ticēt sacītajam. Vai tad tiešām ir patiess tas kādreiz bēdīgi slavenais teiciens, ka ticami ir tikai lieli meli? Solīts pirms vēlēšanām tika viss kas, bet tagad no visa tā jūs atkāpjaties. Tātad nav nekāda pamata mums šobrīd ticēt Brigmanes kundzes teiktajam. Lūdzu, atstājiet šo normu iekšā šajā likumā, lai negribētos uzreiz, katrā mīļā brīdī, pagrābt tur, kur vieglāk pagrābt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Kārlis Strēlis iekļausies četrās minūtēs?

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti maz laika, tādēļ es gribētu pateikt tikai pašu būtiskāko, tā kā tika pieminēts mans vārds. Tas, kas ir rakstīts šajā atklātajā vēstulē, ir tieši tas, ko mūsu partija “Jaunais laiks” iestrādāja savā programmā. Par jaunatnes sporta attīstīšanu. Jūs paši taču labi zināt, kādā stāvoklī ir mūsu jaunatne, šie minētie daudzie jaunieši, tas skaits… un tie klubi, un tā tālāk… Tas viss, ko te teica, ir ļoti pareizi, bet… Man, atšķirībā no Kušķa kunga, izdevās sazvanīt Strīķa kungu, un es dabūju Sporta spēļu atbalsta fonda programmu. Tur arī ir šie pamatnosacījumi uzrādīti, bet sportam, jaunatnes sportam, no šā fonda līdzekļiem ir atvēlēti tikai 30%. Lielākā daļa līdzekļu aiziet nacionālajām izlasēm un starptautisku sacensību rīkošanai. Man pret to nekas nav iebilstams. Taču, dibinot Sporta spēļu atbalsta fondu, jau tika pieļautas daudzas kļūdas, un mūsu cienījamā priekšsēdētāja pati pret to iebilda tad, kad šis lēmums tika virzīts, - ka tas ir bezprecedenta gadījums - piešķirt sabiedriskai organizācijai līdzekļus no valsts. Fogeļa kungs, kas ir principā mūsu sporta dzīves vadītājs, nemaz par šo lēmumu nav zinājis.

Tāpēc šeit ir daudzi tādi momenti, kas varbūt nav pareizi atspoguļoti. Varbūt laika trūkuma dēļ deputāti nav izlasījuši. Taču, ja jūs gribat sīkāk ar to iepazīties, paņemiet 22.jūnija laikrakstu “Diena”, tur viss ir ļoti precīzi aprakstīts.

Mums ir vēl daudz jāstrādā pie Sporta likuma. Pašlaik noteicošā ir LOK. LOK ir šajā ziņā vadošā organizācija valstī, un viņa ir iedalījusi sporta spēlēm
550 tūkstošus. Tā summa ir gandrīz tāda pati kā summa Sporta spēļu atbalsta fondam. Es atbalstu, protams, basketbolu un arī visus pārējos sporta veidus, bet nekad… Es nemaz nevaru iedomāties, ka latvieši varētu atņemt naudu sportam, lai mūsu futbolisti vai basketbolisti, vai arī hokejisti nenokļūtu uz Eiropas čempionātiem. Mēs sportam neatņemam neko, mēs vienkārši pārvietojam līdzekļus uz citu maku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Estas kungs iekļausies divās minūtēs? (No zāles dep. J.Esta: “Nē, pēc tam!”) Nē.

Pirms pārtraukuma lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Vispirms mēs sirsnīgi sveicam mūsu kolēģi deputāti Elitu Šņepsti viņas apaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Vārds deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Paziņojums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem! Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz ļoti īsu sēdi Sarkanajā zālē tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu paziņošanas.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, jums jāizvēlas cita telpa, jo Sarkanajā zālē ir jānotiek Prezidija sēdei!

I.Emsis. Ja Sarkanajā zālē ir paredzēta Prezidija sēde, tad komisiju lūdzu pulcēties tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Dzeltenajā zālē parlamentārās sadarbības grupu dibināšana. Komisija var pulcēties Zaļajā zālē.

I.Emsis. Tātad atliek vienīgi šī te pati zālīte - Zaļā zāle -, kas ir tepat aiz durvīm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi sapulcēties tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 15 minūtes pēc pašām sēdes beigām, jo daļa deputātu ir aizņemti citā pasākumā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Tūlīt, sākoties pārtraukumam, notiks parlamentu sadarbības grupu dibināšana Dzeltenajā zālē. Tiks dibinātas Latvijas un Azerbaidžānas, Latvijas un Bulgārijas, Latvijas un Taivānas, Latvijas un Tibetas un Latvijas un Kuveitas parlamentu sadarbības grupas.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis, Ainars Latkovskis un Atis Slakteris.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

 

Sēdes vadītāja. Turpinām sēdi.

Debatēt par deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu ir pieteicies deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Turpinot sarunu par akcīzes nodokļa izmaiņām, jāteic, ka šeit debatēs izskan divi viedokļi. Viens: valdošā koalīcija saka, ka trūkst naudas un tātad šo akcīzes nodokļa daļu nepārdalīsim fondiem. Un otrs ir viedoklis, ka fonds kā tāds nav spējīgs lietderīgi izmantot šos līdzekļus vai, pareizāk sakot, daļa līdzekļu var pazust. Ja mēs šādu filozofiju attīstīsim, tad tiešām atgriezīsimies vecajos labajos laikos - pareizāk sakot, neturpināsim jeb neieviesīsim jaunos laikus, bet tiešām atgriezīsimies viduslaikos. Vai tiešām jūs domājat, ka piecu sporta federāciju pārstāvji nepratīs lietderīgi izmantot viņiem piešķirtos līdzekļus? Es nezinu, vai valdība vai varbūt premjers viens pats varēs konkrēti pateikt, kurai izlasei kādas summas jāpiešķir, kur jābrauc - un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tiešām jūs domājat, ka piecas federācijas ar to jautājumu netiks galā?

Fonda būtība. Fonda būtība ir tāda, ka fonds jau nav paredzēts tikai līdzekļu tērēšanai. Fonda būtība ir tāda, ka fonds piesaista arī līdzekļus, to skaitā ārvalstu līdzekļus. Es stipri šaubos, vai kāda cita organizācija Eiropā, ārvalstīs, piešķirs līdzekļus valdībai, lai valdība savukārt pārdalītu šos līdzekļus kaut kādai konkrētai izlasei vai kādam citam konkrētam mērķim. Tas ir naivi - cerēt uz to! Un jautājumā par to, vai šis fonds ir sabiedrisks, vai šis fonds ir veidots ar īpašu likumu vai ar valdības lēmumu, jāteic, ka pēc būtības ir tā, ka sabiedriskā kārtā šie līdzekļi katrā ziņā tiks izmantoti lietderīgi.

Otrs aspekts. Valdošā koalīcija saka: “Jā, mēs nākamā gada budžetā paredzēsim līdzekļus Kultūrkapitāla fondam, Sporta spēļu atbalsta fondam!” To dzirdot, rodas, piedodiet, tāds jautājums: bet kad parādīsies šis budžeta projekts? Kā es saprotu, ka tas varētu notikt janvārī. Kad pieņems šo budžetu? Droši vien februārī, martā vai aprīlī. Kas to var pateikt, kad to pieņems? Ko darīs šīs sporta spēļu federācijas, Kultūrkapitāla fonds šos trīs mēnešus? Kā viņi plānos savu darbu? Kā viņi strādās ar projektiem - un tā tālāk, un tā tālāk? Kāpēc šādas iezīmētas nodokļa daļas ir paredzētas šādiem mērķiem? Tas ir tikai tāpēc, lai varētu savu darbu mērķtiecīgi plānot no nākamā gada pirmās dienas līdz gada beigām.

Es aicinu padomāt par šīm lietām un atbalstīt jeb, pareizāk sakot, neatbalstīt šos šī likuma grozījumus.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vairs netaisos šeit aģitēt par šo līdzekļu nepieciešamību nākamā gada budžetā, bet gribu tikai paskaidrot dažiem deputātiem dažas nianses.

Pirmkārt, likumā ir skaidri rakstīts, ka šie līdzekļi, šie 3 procenti, ir nepieciešami sporta programmām, kas ir šajos fondos.

Otrkārt, papildināšu to, ko nupat teica mans kolēģis Estas kungs, un paskaidrošu Strēļa kungam, kurš apgalvoja, ka tikai 30 procentus no fondu naudiņas ir iecerēts atvēlēt jaunatnes sporta vajadzībām. Fondi ir izstrādājuši pilnīgi precīzu finansu sadales plānu. Pilnīgi pareizi teica Estas kungs: kas gan cits, ja ne pašas sporta veidu federācijas zina, kā kurā vietā labāk šo naudu izlietot! Gribu jums paskaidrot, ka mēs esam saņēmuši pilnīgi precīzu informāciju, kā šo naudu ir iecerēts izlietot. Jaunatnes sporta spēļu programmām ir iecerēts no šiem līdzekļiem atvēlēt 44%, savukārt Latvijas izlasēm, kuru skaitā ir arī jaunatnes izlases, - 39%. Tātad šie procenti, kurus iecerēts atvēlēt jaunatnei, jau ir apmēram divas trešdaļas šo līdzekļu, pārējais ir domāts Latvijas nacionālo čempionātu organizēšanai un Latvijas nacionālajām izlasēm. Turklāt katra federācija ir pilnīgi precīzi pateikusi, kā viņa šo naudiņu grib sadalīt. Piemēram, handbola atbalsta programma paredz, ka jaunatnes handbolam viņi izlietos 73 231 latu, nacionālajam čempionātam - 21 000 latu, bet nacionālajam izlasei - 39 000 latu.

Tā ka to, kā šīs finanses tiks izlietotas, mēs...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. ...varam pilnīgi precīzi redzēt.

Un nobeigumā es aicinu Kariņa kungu tomēr atvainoties savam kolēģim Andrim Bērziņam, kurš ļoti sekmīgi vada Bērnu fondu, par to, ka jūs apgalvojāt, ka fonda līdzekļi tiekot tā izlietoti... nu, man ir grūti atkārtot tos vārdus, kādus jūs teicāt. Faktiski jums būtu jāatvainojas arī Kultūrkapitāla fonda vadībai un mūsu kultūras cilvēkiem, kuri šo naudu, tā teikt, menedžē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Augsti godātais finanšu ministr! Nedaudz komentāru.

Pirmkārt. Mēs pagājušajā sēdē norādījām uz to sasteigtību un paviršību, kāda ir vērojama, apspriežot nodokļu likumus. Šodien, kā mēs redzam, 10 likumprojekti tika izņemti no darba kārtības, balstoties tieši uz mūsu iepriekš izteiktajiem argumentiem. Tas liecina par sasteigtību, neprofesionalitāti un nevēlēšanos nopietni diskutēt un strādāt.

Otrkārt. Daudz vieglāk būtu strādāt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem, ja šie likumprojekti būtu iesniegti vienotā budžeta paketē. Tad būtu viegli pārbaudāmas visas tās lietas, ko minēja gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, gan pozīcijas frakcijas vadītājs, - ka tādi un tādi skaitļi noteikti būšot budžetā atrodami. Šobrīd tas ir pilnīgs “blefs”, jo pārbaudīt mēs nevaram neko. Tāda prakse nav bijusi iepriekšējās Saeimās un nav atdzīta par pareizu.

Treškārt. Es gribētu nedaudz palabot un atgādināt to, uz ko ļoti precīzi norādīja Pīka kungs. Tātad: divos speciālajos likumos - likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” un Kultūrkapitāla fonda likumā - ir paredzēti šie 3% līdzekļu Kultūrkapitāla fonda vajadzībām. Protams, šie abi ir speciālie likumi, kā mums vakardien paskaidroja Juridiskās komisijas darbinieks, pēdējais likums ir tas, kas ir spēkā. Tātad tabakas akcīzes likuma norma būtu prioritāri jāuzskata par tulkojamu. Un tas nozīmē, ka ir iespējams pārrāvums... ja opozīcija vēlētos nekonstruktīvi strādāt, protams, būtu pārrāvums vispār no 1.janvāra līdz budžeta pieņemšanai attiecībā uz Kultūrkapitāla fonda finansēšanu. Mēs aicināsim, protams, arī otru opozīcijas frakciju tā nedarīt. Tās, ar ko jūs spēlējaties, ir lielas naudas summas, un tādējādi ir apdraudēti lieli projekti un veiksmīgi strādājoši fondi.

Ceturtkārt. Par budžeta naudas piešķiršanu sabiedriskām organizācijām. Par to runāja deputāts Strēļa kungs. Apmēram 100 miljoni no kopējā budžeta tiek piešķirti sabiedriskajām organizācijām. Strēļa kungs, šis nav izņēmums! Jūs esat ticis maldināts. Sporta spēļu atbalsta fonds nav vienīgais.

Par kontroli. Par to, lai varētu nodrošināt kontroli, lai kāds nepiesavinātos šo sporta spēļu naudu. Par to runāja Kariņa kungs. Vai viņam ir informācija? Kā es sapratu, viņš teica, ka to naudu piesavinās, izlieto savtīgos nolūkos. Vajadzētu uzrakstīt iesniegumu iekšlietu ministram, Kariņa kungs, un minēt konkrētus faktus.

Es gribētu atspēkot to, ko teica Kariņa kungs. Varbūt deputāti nezina, ka jebkura sabiedriska organizācija, kas saņem budžeta naudu, automātiski tiek pakļauta tādai pašai procedūrai kā valsts iestāde. Tai izvirza pat to prasību, ka konti ir jāatver Valsts kasē. Attiecībā uz sabiedriskām organizācijām nav iespējama cita kārtība un cita attieksme, kā vien tāda, kādu, uzraugot budžeta izlietojumu, Finanšu ministrija veic attiecībā uz valsts iestādēm.

Par sazvanīšanās iespējām. Nu nevajadzēja tērēt tik daudz naudas, droši vien nodokļu maksātāju naudu, zvanot no Saeimas telefona: vajadzēja vakar atnākt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Bija atnākusi fonda vadība, un man bija tas gods pirmoreiz viņus redzēt. Viņi runāja 30 000 cilvēku vārdā, tas bija jau sabiedrības viedoklis, un tika ļoti rūpīgi paskaidrots, kādiem mērķiem, kur un kāpēc šī nauda tiks izlietota.

Es uzskatu, ka šobrīd mēģina mūs maldināt, sakot, ka šos aptuveni 672 tūkstošus, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ir šie 3%, varēšot redzēt nākamā gada budžetā. Nē, nākamā gada budžetā mēs redzēsim tādu pašu sporta izdevumu bāzi, kāda tā ir šobrīd. Varbūt būs neliels pieaugums uz inflācijas rēķina, nekā vairāk! Nebūs jau šīs papildu naudas. Mēs jau runājam par papildu naudu. Iepriekšējās Saeimas lēmums jau bija par papildu naudu. Nebūs paredzēta papildu nauda šīm piecām federācijām! Mēs, saņēmuši Budžeta likumu, apskatīsim to visi kopā, un es jums, Kariņa kungs, prasīšu, kur ir redzama šī nauda, par ko mēs tagad runājam. Tās tur nav un arī nebūs!

Un pats pēdējais. (Man 30 sekundes vairs atlikušas.) Redziet, nacionālajām izlasēm ir jāveic iemaksas par startēšanu ārpus valsts, tas ir, par piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātos. It sevišķi grūti ir tām, kurām nav bagātu sponsoru. Man kā Ministru prezidentam ir nācies piedzīvot to kaunu, ka pie manis vēršas federāciju attiecīgie pārstāvji, jo tās nav spējīgas nokārtot tos maksājumus, kaut arī startēts ir ļoti veiksmīgi. Mēs jau nekad nevaram prognozēt, vai mūsu sportistu veiksme būs tik liela, ka tā nauda atgriezīsies - ka viņi saņems naudu un tādējādi tas starts būs apmaksāts. Var būt tomēr arī tā, ka viņi būs startējuši, bet nebūs ieguvuši tik augstu vietu. Taču iemaksa būs jāizdara.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairs neviens deputāts nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai deputātei Baibai Brigmanei ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā kas piebilstams par 16. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu?

B.Brigmane. Paldies, nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 16. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts. Tāpēc nav balsojami nākamie - 17. un 18. - deputāta Mareka Segliņa un deputāta Dzintara Ābiķa… Piedodiet! 17. - Mareka Segliņa priekšlikums.

Nākamais ir 18. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par 18. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42 deputāti, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā!.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 43.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemts otrajā lasījumā.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.116-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Komisijā priekšlikumi nav saņemti, tāpēc ierosinu uzreiz pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.117-b ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””.

Priekšlikums nr.1. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Balsosim par 5. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojumu!

Tā… Pirms balsojuma atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais finanšu ministra kungs! Es vienkārši vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka par šo pantu mēs runājām, kad likumprojektu nodevām komisijām, mēs par to runājām arī pirmā lasījuma laikā, un man nācās ļoti ilgi runāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai pārliecinātu deputātus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un izveidotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš likumprojektā ir nākamais. Ir runa par to, ka mēs nedrīkstam atgriezties pagātnē. Nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem ir nomaksājams, kā šobrīd noteikts, tikai bezskaidras naudas veidā. Nedrīkst atgriezties pie tādas kārtības, ka to maksātu skaidrā naudā!

Es vienkārši uz to vēršu finanšu ministra kunga uzmanību. Jums ir šobrīd uzticēti tik lieli pienākumi: apkarot kontrabandu, iekasēt vairāk naudas nodokļu veidā. Taču iesniegtais priekšlikums paredzēja nodokļu maksāšanu nevis bezskaidras naudas veidā, bet skaidrā naudā. Mēs vakardien, debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (komisijas priekšsēdētāja to izstāstīs), nonācām pat pie tāda piemēra, ka atliek braukt pāri pār robežu ar nelegālu kravu un vienlaicīgi vest līdzi skaidru naudu - labi daudz skaidras naudas. Ja pieķer, tad to naudu ņem un ar to nomaksā nodokļus, bet, ja nepieķer, tad brauc tālāk. Tas izrietēja no visas tās analīzes, un mums piekrita arī Juridiskās komisijas juristi, kas piedalījās šajās debatēs.

Tādēļ es ar lielu gandarījumu uztveru to, ka ir šis nelielais, bet ļoti būtiskais priekšlikums tomēr ņemts vērā. Mēs atgriežamies atpakaļ pie tās kārtības, esam ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgi izveidoto priekšlikumu izdarījuši šo vienīgo izņēmumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras ieved vīnu savam patēriņam. Tātad, ja lidostā ir ieradies cilvēks, kuram ir vairāk nekā 2 litri vīna līdzi (teiksim, 3 litri vīna), viņš var turpat muitas iestādē nomaksāt skaidrā naudā šo nodevu, par kuru gan, es nesaprotu, kāpēc, vairākums nupat nobalsoja nesaprātīgi - uzlika maksāt dubultlikmi. Kā mēs konstatējām, ne jau ar vīniem notiek tās blēdības, ne jau ar vīniem tā tauta nodzeras un ne jau no Francijas vai Vācijas kāds ieved šeit kaitīgus, sevišķi kaitīgus alkoholiskos dzērienus! Nezinu, kādēļ jūs, pozīcija, šodien uzskatījāt, ka vajag uzlikt dubultnodevu. Vakardien pret to iebilda arī ļoti daudzi klātesošie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu, jo tas ir pilnībā saskaņots ar deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Valdim Dombrovskim! Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Godātie deputāti! Runājot par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, es gribētu uzsvērt, ka tiešām panikai nav iemesla. Bezskaidras naudas norēķini paliek spēkā, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš skaidri atrunā šo kārtību. Taču iepriekšējā likumā tiešām bija nesakārtots jautājums par personām, kuras ieved vīnu personīgam patēriņam un kuras faktiski nevarēja par šo vīnu uz vietas norēķināties. Ja, teiksim, tika atklāts, ka persona ieved vairāk par 2 litriem vīna, tad skaidrā naudā norēķināties nebija iespējams. Tagad šī kārtība ir sakārtota - lidostā persona var mierīgi deklarēt, ka viņa ieved vīnu un turpat bankā samaksāt skaidrā naudā.

Tātad šeit nekādas īpašas problēmas neredzu un aicinu deputātus atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - 10.priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Šķēle - otro reizi. Lūdzu!

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Neliels labojums. Iepriekš šo lietu darīja tāpat - lidostā iemaksāja bankas nodaļā skaidru naudu un tad veica šo nodokļa pārskaitījumu. Tā ka šī sistēma darbojās. Es saprotu, ka šeit varbūt vairs netiek tik daudz domāts par lidostu, bet vairāk tiek domāts par kaut ko citu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti vairs nav pieteikušies. Debates slēdzam.

Vai deputātei Baibai Brigmanei ir kas sakāms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Balsosim par 9. - deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42 deputāti, pret - 50, atturas - 3 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” ir pieņemts otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks).

Strādāsim ar dokumentu nr.118-b. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķēle. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais finanšu ministr! Jā, arī iepriekš, kad likumprojektu nodeva komisijai un izskatīja pirmajā lasījumā, es runāju par minēto jautājumu.

Es gribētu kliedēt šaubas tiem citiem dedzīgajiem runātājiem, kas iepriekšējās Saeimas un valdības darbu mēģināja saistīt kaut kādā veidā ar kaut kādiem priekšvēlēšanu apsolījumiem vai kādām citām it kā populārām priekšvēlēšanu lietām. Es gribētu precīzi atgādināt, kāda ir hronoloģija. Šo ļoti būtisko, bet nebūt ne populāro lēmumu (īstermiņa periodā šis lēmums ir nepopulārs!) valdība pieņēma laicīgi un Saeima apstiprināja laicīgi - pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Ar šo likuma labojumu netika “zvejotas” kaut kādas vēlētāju balsis, mēs iestājāmies par valsts ilgtermiņa interesēm. Kas valstij ir ilgtermiņa intereses? Valsts ilgtermiņa intereses ir nodrošināt, attīstīt attiecīgās nozares ražotāju konkurētspēju, radīt jaunas darba vietas, ne tikai iekšējā tirgū konkurēt ar analogiem ārzemju ievestiem attiecīgiem ražojumiem, bet konkurēt arī ārpus Latvijas. Man jāteic, ka ilgstoši nespēja iepriekšējās valdības saņemties un to izdarīt. Tā tas bija vairākus gadus, līdz pat 2001.gadam, kad šī norma tika ieviesta un ar pārejas noteikumiem tika atbīdīta uz nedaudz vēlāku laiku. Mēs esam būtiski pasliktinājuši mūsu farmācijas nozares konkurētspēju. Mūsu farmācijas uzņēmumi 1998. un 1999.gadā spēja zāļu iekšējo tirgu piepildīt par aptuveni 10%-12%, turpretim šodien - vairs tikai par 6,5%. Tātad katru gadu tiek pazaudēti apmēram 1,5% no kopējā īpatsvara zāļu tirgū. Ja jums būtu iespēja šodien ieskatīties laikrakstā “Dienas Bizness”, kur lielā uzņēmuma “Grindex” padomes priekšsēdētājs Jēkabsona kungs, viens no cienījamākajiem šīs nozares, šīs industrijas zinātājiem, izklāsta savu pozīciju, tad jūs varētu šos argumentus uzzināt daudz precīzāk nekā no manis. Šobrīd situācija jau ir nonākusi tiktāl, ka, mums nespējot noteikt šo nodokli, kas mums nodrošinātu vienādu konkurētspēju ar ārzemju zāļu piegādātājiem, ir kļuvis neizdevīgi Latvijā gatavot pat infūzijas šķīdumu. Vairs nav izdevīgi šeit gatavot pat to! To tagad ievedīs no ārpuses. Tas jau ir nožēlojami, ka pat ūdeni, (tā varētu teikt tautas valodā - pat ūdeni!) mēs vairs nespējam sagatavot savām vajadzībām!

Es aicinu jūs, pozīcijas deputātus, vēlreiz padomāt. Mēs šo smagumu iznesām līdz vēlēšanām, mēs to izdarījām ilgtermiņa interešu vārdā. Nepelniet sev šos īstermiņa punktus! Pēc tam tas viss būs jālabo tāpat! Paši jūs balsosiet par to, bet tad mēs jau būsim nonākuši tādā situācijā, ka vietējā farmācija vairs nespēs zāļu tirgu piepildīt par 6,5%, bet piepildīs to tikai par apmēram 4%. Un tas būs neatgriezeniski! Tas prasīs daudz, daudz līdzekļu un ilgu laiku. Es nemaz nerunāju par tiem milzīgajiem pārkārtojumiem, kas ir jāveic, lai ieviestu labas zāļu ražošanas prakses standartus. Ja tie netiks ieviesti, ja tie netiks valdībā atbalstīti, ja valdība nepalīdzēs ar galvojumiem, ar speciālām atbalsta formām, tad mūsu farmācijas nozare pēc 2005.gada vispār vairs nevarēs iziet ārpus Latvijas. Latvijā ražotu zāļu mūsu tirgū būs vairs tikai apmēram 4%.

Arī Finanšu ministrijas atbildīgais darbinieks paskaidroja, ka zālēm cenas nepaaugstināsies par 9%. Nē! Finanšu ministrijas darbiniece ļoti precīzi to argumentēja un izstāstīja par attiecīgo īpatsvaru, ko skartu pievienotās vērtības nodoklis, kas būtu iekļauts kopējā cenā. Tas būtu zem 5%. Tātad, no fiskālā viedokļa, valdībai būtu pat vairāk ieņēmumu nekā izdevumu, lai arī kompensējamo zāļu cenas tiktu saglabātas esošajā līmenī. Ja jūs nevarat izšķirties par to, ka mums jāpaliek pie šīs noteiktās normas, kura ir 9%, tad varbūt ieviesīsim tomēr nulles likmi! Tad ieviesīsim nulles likmi! Tā kā mēs šobrīd neapliekam ne ar kādu likmi, tad ieviesīsim nulles likmi, kas atļaus mūsu ražotājiem vismaz atskaitīt priekšnodokli!

Šeit nav runa par īstermiņa populismu. Es vēlreiz jūs aicinu domāt par ilgtermiņa lietām! Ir jābūt redzējumam gadiem uz priekšu. Nepelniet sev šos īslaicīgos punktus! Tos visus jums nākamie laiki atņems.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdis Dombrovskis - finanšu ministrs.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Godājamie deputāti! Runājot par pievienotās vērtības nodokli, jāteic, ka situācija ir tāda, ka iepriekšējā valdība vienmēr ir klanījusies Eiropas ierēdņiem, kad vajag un kad nevajag. Un šis bija atkal, kārtējo reizi, tas gadījums, kad nevajag. Jā, ir Eiropas Savienības 6.direktīva, kas prasa aplikt ar pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi gan medikamentus, gan grāmatas, bet to no mums prasīs tikai ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā.

Tālāk. Šķēles kungs teica, ka zālēm cenas nepieaugs. Ja plānotie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa pieaugtu par 4,4 miljoniem latu, tad tas ļoti tieši atspoguļotos zāļu pircēju maciņos. Un kas ir zāļu pircēji? Tie pārsvarā ir pensionāri. Es pieļauju varbūtību, ka pensionāri nekad nav bijuši jūsu prioritāte. Taču konkrētajā gadījumā šis bija veselības aprūpes lietu ministra ierosinājums. Es domāju, ka veselības aprūpes lietu ministrs gan zina, ko viņš ierosina un ko viņš dara. Un, ja valdība šo priekšlikumu atbalstīja, tas ir, es domāju, atbalstāms - neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli medikamentus un arī grāmatas. Ir bijušas ļoti lielas debates sabiedrībā, ir bijuši ļoti daudzi dažādu sabiedrisko organizāciju ieteikumi - nesteigties ar šā nodokļa ieviešanu tad, kad tas no mums vēl netiek prasīts. Tad, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tad mēs arī varēsim aplikt ar pievienotās vērtības nodokli gan medikamentus, gan grāmatas, jo tad tas no mums tiks prasīts. Tagad mums to neviens neliek darīt, un tāpēc mēs neredzam nekāda speciāla iemesla steigties kaut kur, skriet pa priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Godātais finanšu ministr, jūs nedaudz maldinājāt klausītājus, runājot par situāciju!

Pirmām kārtām 9% likme kā likme tika pieņemta reizē ar 2001.gada budžetu, jo Latvija bija viena no divām Eiropas valstīm - Dānija un Latvija - , kur bija tikai viena pievienotās vērtības nodokļa likme. Līdz ar to nebija iespējas lietot šo 9% likmi. Tā tika pieņemta reizē ar 2001.gada budžetu, nevis pēdējā brīdī, nevis pirms vēlēšanām, ne kaut kad citreiz.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Par to arī Sociālo un darba lietu komisijā bija debates. Kas notiek šobrīd? Es jums minēšu tikai dažus skaitļus. Pagājušajā gadā vienas receptes cena viena gada laikā ir pieaugusi par 25,6 procentiem. Četru gadu laikā viens Latvijas iedzīvotājs medikamentiem vidēji tērē par 84% naudas vairāk, nekā tērēja iepriekš. Iepriekš medikamentiem tērēja 20 latus, bet tagad katrs - gan bērns, gan vecs cilvēks - kopumā valstī iztērē 2 364 000, kas Latvijā vidēji ir 36 lati katram.

Kāpēc tas ir noticis? Tas ir noticis tāpēc, ka šobrīd ir negodīga konkurences politika, jo, neapliekot zāles ar pievienotās vērtības nodokli, ieguvēji ir zāļu importētāji. Un līdz ar to vidēji dārgās un lētās zāles, kā teica, pat elementāri zāļu maisījumi pazūd no vietējās ražošanas, jo, neapliekot zāles ar nodokli, nav iespējas atskaitīt priekšnodokli. Priekšnodoklis tiek ieskaitīts produkcijas pašizmaksā, un atkarībā no pašizmaksas struktūras katrai zāļu grupai cenu starpība pilnīgi vienādos apstākļos Latvijā ražotām zālēm un importa zālēm ir 9-10 procenti. Un farmācijas nozarē jūs redzat, cik strauji krītas vietējās lētās zāles, taču, ja jūs domājat, ka šis likums apturēs zāļu cenu pieaugumu un ka vietējās zāles, pielietojot pievienotās vērtības nodokli, paliks gluži tanī pašā cenā vai paliks pat lētākas, tad tas tā tomēr nebūs.

Otrs. Šīs zāles sāks atgūt savu tirgus daļu un varēs aizstāt dārgākās zāles ar lētākām zālēm, līdz ar to šis ieguvums balansēsies. Ja ir vēlme risināt sociālo problēmu, tad vajag piemaksāt 10 latus katram pensionāram no šiem 4 vai 6 miljoniem, lai viņi varētu šīs zāles iegādāties.

Tomēr galvenais jautājums ir tas, ka šodien jūs praktiski izlemjat farmācijas nozares likteni, jo farmācijas nozarei, kurā strādā tūkstošiem cilvēku, ir doti tikai divi gadi, lai tā pielāgotos visām starptautiskajām prasībām un lai tās produkciju varētu eksportēt. Un īstenībā, šodien nolemjot farmācijas nozari iznīcībai, manuprāt, sociālās sekas būs daudz briesmīgākas, nekā šeit minēja. Un, kā rāda aprēķini, zāļu cenu pieaugums labākajā gadījumā būs 3-4 procenti, bet vietējās zāles kļūs pat lētākas.

Ja valdošā koalīcija nav gatava atbalstīt šo priekšlikumu, tad es atgādināšu, ka Sociālo un darba komisijā bija veselības valsts ministrs, kurš izteica tam atbalstu, un es tomēr gribētu kādam no valdošajiem arī ticēt. Viņš izteica atbalstu un sacīja: “Labi, līdz tam brīdim, lai glābtu farmācijas nozari, kā to ir piedāvājis deputāts Andris Ārgalis, (4. un 11.priekšlikums), pielietosim nulles pievienotās vērtības likmi, kad vietējiem ražotājiem zāļu cenas nemainās, bet viņiem ir iespējas atskaitīt priekšnodokļus.”

Līdz ar to zāles kļūs varbūt pat lētākas. Lietosim to visu šo gadu, bet neiznīcināsim veselu nozari, kurai ir doti tikai divi gadi pārveidei. Audera kungs teica, ka viņš šo priekšlikumu atbalstot. Tad man, protams, ir jautājums: kuram tad ticēt? Jo mēs te svītrojam dažādas normas, teikdami, ka budžetā tas būs vai ka budžetā tā nebūs… Audera kungs komisijā teica, ka viņš šo priekšlikumu atbalstītu.

Un šeit ir ļoti precīzs šis 4. un 11.priekšlikums. Arī Stalidzānes kundze var apskatīties, ka tas viss ir precīzi terminēts uz vienu gadu. Līdz ar to es aicinu atbalstīt 4. un 11.priekšlikumu, ja ar 1.janvāri nav pieņemama šī 9% likme zālēm.

Tā ka es aicinu ļoti izsvērti ieklausīties profesionāļu viedokļos, kuri šodien ir publicēti presē, un rūpēties arī par farmācijas nozares nākotni, kas tomēr dod daudz darba vietu. Pie kam tā ir nozare ar lielu pievienoto vērtību.

Kur tad slēpjas Latvijas nākotne? Vai mazpārstrādātas produkcijas pārdošanā vai produkcijas ar lielu pievienoto vērtību pārdošanā? Un farmācijas nozare ir viena no tām nozarēm, kurai ir liela pievienotā vērtība, liela zinātņu ietilpība un tā tālāk.

Tā ka šis būs ļoti būtisks balsojums, un es aicinu izšķirties vai nu par 1.priekšlikumu, vai par 4. un 11.priekšlikumu, jo tas ir ļoti būtiski Latvijas valstij.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons ( frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Šķēles kungs! Cienījamais Bērziņa kungs! Es esmu medicīnas profesors, līdz šim vadīju lielu klīniku, katedru un esmu atkārtoti piedalījies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medikamentu izsoles komisiju darbā, un es vēlētos teikt sekojošo.

Neatkarīgi no mūsu šodienas lēmuma Latvijas zāļu ražotāji atsevišķās pozīcijās nav konkurētspējīgi mūsu darba tirgū. Es to gribētu teikt par šiem infūzijas šķīdumiem. Ne velti šādi infūzijas šķīdumi līdz pat šīsdienas balsojumam atkārtoti tika pirkti no ārzemju ražotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir daudz lētāki. Un ne jau mums ir jāglābj mūsu Latvijas farmācijas produkcijas ražotāji! Mums viņi nav jāglābj, bet viņiem pašiem sevi ir jāglābj - tātad viņiem ir jāmodernizē ražošanas procesi un jāpiedāvā normālas cenas.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie Saeimas deputāti! Mēs jau pagājušajā nedēļā iesākām šo sarunu, un es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šeit mēs runājam, neapšaubāmi, par ekonomikas jautājumiem, un arī pagājušajā reizē es lūdzu atlikt šā jautājuma skatīšanu uz vienu gadu, jo tam ir īpaša saistība ar medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Un arī Šķēles kungs gan pagājušajā reizē, gan arī šoreiz runāja galvenokārt tieši par medikamentiem. Taču, ja jūs pieminējāt “Dienas Biznesu”, tad varu sacīt, ka jau vakar tika pateikts arī tas, ka mums nav laba šīs rūpniecības prakses sertifikāta, un tā ir ārkārtīgi liela problēma - uzticēties šim preparātam.

Otrs jautājums, kuru jūs ļoti labi zināt un kurš parādās arī šajā likumā. Šeit ir skaidri un gaiši teikts - “par medicīnas preču piegādi”. Un slimnīcās šodien būs ārkārtīgi sarežģīta situācija, ja šie jaunie kvalitatīvie aparāti tiks vēl vairāk padārdzināti. Līdz ar to pazemināsies mūsu diagnostikas un ārstēšanas kvalitāte.

Es saprotu visus tos, kas vienkārši var atrast iespējas ārstēties ārpus mūsu valsts. Bet tiem, kuri to darīs šeit uz vietas, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai šis pakalpojums būtu kvalitatīvs. Un arī mūsu, Saeimas, uzdevums ir panākt to, lai visiem šeit būtu uzticība un laba ārstēšanas kvalitāte.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Profesora kungs! Tieši tas jau arī ir tas iemesls, kāpēc ir dārgākas šīs zāles, jo tās netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli. Citās valstīs tās tiek apliktas, un tāpēc, ievedot tās šeit, viss priekšnodoklis jau ir atskaitīts. Pilnīgi vienādos ražošanas apstākļos Latvijā ražotās zāles, kā jau es teicu, atkarībā no tā, kāds ir to īpatsvars ražošanas struktūrā, ir apmēram par 10 procentiem dārgākas. Kā šīs zāles var uzvarēt šajos konkursos, kur tās var ņemt naudu labas prakses ieviešanai, kam ir atvēlēts ļoti maz laika? Tieši šā nodokļa trūkums ir tas, kas to visu būtiski kavē!

Otrs - par medicīnas pakalpojumiem runājot. Šobrīd slimnīcas jau maksā pievienotās vērtības nodokli, arī jūs jau maksājat, iepērkot siltumu, iepērkot jebkādu citu pakalpojumu. Un tie ir 18 procenti, bet iekļaut tos bilancē un saņemt atpakaļ nav iespējams, jo pats pakalpojums nav aplikts ar PVN. Jūs parēķiniet, kāpēc Finanšu ministrijai tas ir izdevīgi! Ja jums būtu iespēja saņemt atpakaļ pievienotās vērtības nodokli, tad jūsu bilance veidotos negatīva vai pat būtu tuva nullei, līdz ar to sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus... Tas, ka, teiksim, viss, ko jūs šobrīd pērkat, ir aplikts ar 18 procentu lielu PVN, tas taču viss ieiet pašizmaksā. Tad jums būtu iespēja veidot bilanci, bet neaplikšana īstenībā sadārdzina šā pakalpojuma cenu, teiksim, Stradiņa slimnīcā. Mediķi šo lietu saprata un teica, ka visai šai sistēmai ir jābūt apliktai ar PVN, jo viņi bija izrēķinājuši, ka slimnīcai tas ir izdevīgi.

Pievienotās vērtības nodoklis ir diezgan sarežģīts nodoklis, un parasti primitīvi cilvēki, kas to nesaprot, vienkārši liek to klāt pie cenas. Tā tas nav! Pievienotās vērtības nodoklim tiek sastādīta bilance, kur vienā pusē ir priekšnodoklis, bet otrā pusē tiek likts saņemtais nodoklis.

Tā ka es aicinu: ja jūs neatbalstāt 1.priekšlikumu, tad vajag atbalstīt 4. un 11.priekšlikumu. Tie ir ļoti būtiski priekšlikumi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle, otro reizi.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Pavisam īss komentārs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja to neminēja, bet mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam saņēmuši Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iesniegumus šajā sakarā, tāpēc es atļaušos nocitēt vienu rindkopu - pēdējo rindkopu vienai no šīm vēstulēm. Un tā ir šāda:

“Mēs patiesi bijām gandarīti, kad pieņēma likumu par medikamentu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Valdības priekšlikums - atcelt šā likuma normu ražotājiem - nav pieņemams un liek domāt, ka Labklājības ministrija rūpējas par ārzemju ražotājiem.”

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Debates slēdzu.

Vai Brigmanes kundzei ir kas sakāms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Andra Šķēles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Nē.

Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu, balsosim par 3. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu!

Pirms mēs balsojam, atklāju debates. Debatēs pieteicies Andris Šķēle.

 

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parasti deputāti no vienas frakcijas nestāsta par to, cik dziļas un smagas ir bijušas debates par kādu priekšlikumu. Tā kā es vairs neesmu ne frakcijas, ne partijas priekšsēdētājs, tad šoreiz varu mēģināt nedaudz padalīties ar jums šādā informācijā, saprotot, ka Kalvīša kungs man vēlāk izteiks kādu rājienu.

Mums frakcijā domas par šo deputāta Ārgaļa kunga priekšlikumu dalījās, jo, protams, liela daļa no tiem, kuri ar lauksaimniecību nav saistīti, iestājas par to, lai Latvijas valstī tiktu lietota vienota šobrīd noteiktā 18% pievienotās vērtības nodokļa norma. Savukārt tie deputāti un tie uzņēmēji, kuri ir saistīti ar lauksaimniecību, ar pārtikas ražošanu, ir par to, lai Latvijā pārtikas precēm tiktu lietota līdzīga norma, kāda tā ir ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs, proti, būtu lietota šī 9% likme.

Jāsaka, ka par šo priekšlikumu - par 9% likmi kā par vienu no galvenajiem trumpjiem ļoti cītīgi runāja Latvijas Zemnieku savienība priekšvēlēšanu laikā, un tā solīja nekavējoties, ātri un uz karstām pēdām nodrošināt šādas normas izskatīšanu un ieviešanu. Šeit nu ir dota tā iespēja!

Un īstenībā es kaut kādā ziņā gribētu teikt, ka vakardien biju viens no tiem, kas Tautas partijas frakcijā pārliecināju deputātu Ārgaļa kungu neatsaukt šo priekšlikumu, lai gan arī viņš tā bija domājis un vēlējies, lai kopumā frakcija šobrīd atbalstītu 18% likmi. Tomēr mēs vienojāmies šo priekšlikumu atstāt un balsot, lai mēs redzam, kā mēneša un divu nedēļu laikā Latvijas Zemnieku savienība ir mainījusi vienu no saviem principiālākajiem lozungiem. Latvijas Zemnieku savienība - uz priekšu! Gribam redzēt jūsu balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu, balsosim par 3. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par deputāta Ārgaļa 4.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 6. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 51, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7. - deputātu Agešina un Turlā priekšlikums. Šis priekšlikums ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 7. un 8.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 9. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. - deputāta Šķēles priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 10. - deputāta Andra Šķēles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 50, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 11. - deputāta Šķēles priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 11. - deputāta Šķēles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 13. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, atturas - 8. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.119-b - likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā””. Par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā”” ir pieņemts otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.120-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr 3., kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2. un 3.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - deputāta Segliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 4. - deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.121-b - likumprojekts ““Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Orlovs un Turlais. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojumu par 1. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 25, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.146-c - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! 3. un 4.priekšlikuma būtība ir ļoti līdzīga, tāpēc es domāju, ka mēs varam debatēt par abiem priekšlikumiem kopumā, jo tie atšķiras diezgan nebūtiski.

Mēs atkal atgriežamies pie šīm problēmām, kas ir saistītas ar arestu. Šī norma tika iestrādāta jau 1999.gadā, bet kāpēc tā vispār bija vajadzīga? Latvijā cietumos diemžēl ir ļoti daudz cilvēku. Ir tāds rādītājs - penitenciārais koeficients. 2000.gadā Latvijā šis koeficients bija 410, tas nozīmē - 410 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotājiem. Un uz to norādīja gan Eiropas Padome, gan citas starptautiskās organizācijas kā uz vienu no mūsu lielākajām problēmām cilvēktiesību jomā.

Sakarā ar Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes aktīvo darbību šo koeficientu izdevās drusciņ samazināt. Šāgada sākumā to samazināja līdz rādītājam 373, bet tomēr joprojām Latvija pēc šā rādītāja ieņem 14.vietu pasaulē, un tik mazai valstij, kāda ir Latvija, tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs. Tāpēc arī bija paredzēts šis alternatīvais sods - arests. To piesprieda par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem, lai cilvēks uzreiz nenonāktu cietumā kopā ar recidīvistiem, lai viņš neinficētos ar tuberkulozi un nesaskartos ar visām šīm lielajām problēmām, kas joprojām mums pastāv.

Un tā pēc 1999.gada, kad šī norma tika pieņemta, tiesas patiešām diezgan aktīvi to piemēroja, un diezgan bieži par nebūtiskiem pārkāpumiem tika piespriests naudas sods, bet gadījumā, ja notiesātā persona to nevarēja samaksāt, tad to aizvietoja ar arestu, taču, tā kā arestam domāto telpu joprojām nav, tad faktiski cilvēkiem šis laiks bija jāpavada cietumā. Līdz ar to faktiski šī norma nedarbojās, tāpēc šeit nospraustais mērķis - sakārtot mūsu praksi un padarīt soda izciešanas veidus par civilizētas, demokrātiskas pasaules praksi - ar to netiek sasniegts. Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz padomāt.

Jā, mēs šodien daudz dzirdējām par budžeta problēmām un tā tālāk. Es to nekomentēšu. Pieņemsim, ka šādas problēmas pastāv, taču, piedodiet, augsti godātā valdošā koalīcija, vai jūs patiešām paredzat, ka šādas pašas problēmas varētu turpināties vēl četrus gadus, ja jūs ierosināt šo datumu pārcelt uz 2007.gadu? Tātad nākamgad atkal būs tas pats - jūs joprojām sūdzēsieties, ka iepriekšējā valdība atstājusi jums tādu mantojumu, ka mēs nevaram to, nevaram to un tā tālāk.

Es aicinu jūs vēlreiz pārdomāt un atbalstīt 3. vai 4.priekšlikumu. Es tomēr ļoti ceru, ka līdz nākamajam gadam vai nu valdība iemācīsies strādāt, vai valdība vienkārši tiks nomainīta, bet katrā ziņā, lai arī kura partija būtu valdībā, nākamgad šī problēma būs jārisina, un tāpēc varbūt, atliekot to visu uzreiz uz 2007.gadu, neliksim šķēršļus ceļā ne sev, ne citiem, kuri varbūt strādās valdībā pēc jums.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums visiem ir labi zināms šā likumprojekta liktenis. Pagājušajā reizē, kad Ministru kabinets to tika iesniedzis, deputāti balsojot nolēma, ka to vispār nenodos komisijām. Tas, protams, pozīcijai netraucēja pēc pavisam neilga laika sagatavot un ar piecu deputātu parakstiem iesniegt šo projektu, kas, manuprāt, bija ļoti nepārdomāta rīcība, un tomēr nodot to komisijām, lai tās skatītu šādus grozījumus.

Un tajā pašā laikā, kad komisijas skatīja šos grozījumus, es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noteikti nebija tā komisija, kurai bija jābūt atbildīgajai komisijai par šo likumprojektu un tātad jāskata visi šie iesniegtie grozījumi. Tomēr šis likumprojekts tagad ir nonācis līdz otrajam lasījumam, lai gan šeit nav ņemti vērā šie būtiskie grozījumi.

Es gribētu atgriezties un būtībā runāt arī par šiem nozīmīgajiem finansiālajiem momentiem saistībā ar šo likumu, nevis runāt tikai par to, ka tātad arests tik tiešām, kā teica kolēģis Cileviča kungs, ir progresīvs soda veids, tāpēc būtībā mums, virzoties uz Eiropu, tas būtu jāņem vērā un tādējādi arī jāsāk to piemērot pēc iespējas ātrāk.

Parlamenta deputātu grupa tikko ir atgriezusies no Briseles, kur tika skatīta jautājumu un atbilžu sērija par iekšlietām un tieslietām. Un arī tur Eiropas cilvēki pēc iespējas norādīja mums uz šīm lietām, ka ir jāturpina sakārtot visi šie jautājumi, kuri ir saistīti ar Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu, ka šie progresīvie soda veidi tomēr ir jāievieš un jāpiemēro.

Tāpēc es vēlreiz gribētu jūs lūgt ieklausīties šajos skaitļos, ja jūs patiešām runājat un domājat par valsts budžetu. Viens ieslodzītais Latvijas valstij, visiem nodokļu maksātājiem - arī man un jums to skaitā - izmaksā 3,78 latus dienā, tātad, sēžot pilnas 360 dienas cietumā, viņš izmaksā 1360 latus 80 santīmus. Es nevēlos maksāt šo naudu par ieslodzīto uzturēšanu, kuru uz 2002.gada 1.janvāri mums bija 8531. Taču jūs tiesām piedāvājat turpināt piespriest tikai šos reālos brīvības atņemšanas sodus, kad mums viens cilvēks izmaksā 3,78 latus dienā, bet nedodat iespēju būtībā piemērot šo soda veidu - arestu, kas ir paredzēts Latvijas Krimināllikuma 180.pantā un citos pantos. Jūs būtībā turpināt šos cilvēkus likt cietumā un par katru viņu cietumā pavadīto dienu maksāt šos 3,78 latus. Vai tiešām tāds ir šis jūsu progresīvais piedāvājums un vai tas atslogos valsts budžetu? Varbūt tomēr vajadzētu pēc iespējas ātrāk sākt piemērot tādu soda veidu, kāds ir arests, kas ir progresīvs un izmaksā daudz lētāk?

Un, kā jau tas faktiski mums ir zināms, man liekas, ka pozīciju šajā gadījumā kāds tiešām ved maldināšanā, tādēļ ka Rīgas pilsēta, kura būtībā ir lielākā iedzīvotāju skaita ziņā un arī tajā izdarīts noziegumu ziņā, tātad arī šiem cilvēkiem piespriesto arestu skaita ziņā, ir pilnībā gatava jau kaut vai no nākamā gada sākt piemērot šo soda veidu - arestu. Tāpēc es jūs lūdzu tomēr padomāt - katram pie sevis padomāt par šo jautājumu, vai jūs katrs vēlaties maksāt 3,78 latus dienā par vienu cilvēku, kurš sēž ieslodzīts cietumā, tā vietā, lai maksātu varbūt divreiz vai trīsreiz mazāk par cilvēku, kas ticis sodīts ar citu soda veidu - arestu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šeit pirms manis tika pateikts daudz patiesības, un es nāku tribīnē tāpēc, ka šī tēma bija aktuāla jau pirms 10 gadiem, kad arī mēs gribējām reformēt Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmu kā tādu, pārejot no padomiskās sistēmas uz civilizētu, eiropeisku sistēmu.

Kolēģa Cileviča šeit minētajiem argumentiem ir jāpiekrīt, jo, nenoliedzami, daudzi mūsu pilsoņi, kuriem tiesa piespriež kriminālus sodus, ir pelnījuši cietuma vietā uzturēties aresta telpās. Un es pieļauju, ka tas attiektos uz ļoti daudzām prominencēm, kuras varbūt šobrīd ir pasargātas no šāda vai cita soda veida sakarā ar savu sabiedrisko stāvokli, materiālo stāvokli vai citiem iemesliem.

Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz vienu lietu. Šeit notiek diskusija par četru gadu termiņu. Kā mēs zinām, iepriekšējā valdošā koalīcija ir rīkojusies tieši tāpat. Beidzoties četru gadu termiņam, nu būtu pienācis īstais brīdis, kad šīm aresta telpām bija jābūt gatavām, bet mēs taču saprotam, ka tas nav viena gada uzdevums un ka tas nav paveicams īsā laikā, tāpēc varbūt tomēr rīkosimies tā, kā šeit ir piedāvājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pilnīgi pēc tās pašas analoģijas. Četru gadu laikā mēs tiksim ar šīm problēmām galā, mēs atradīsim līdzekļus, un pēc četriem gadiem arī attiecīgās personas būs gatavas šīs telpas izmantot saskaņā ar likumu un saskaņā ar tiesas spriedumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs - otro reizi.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Tātad, cienījamie kolēģi, es tomēr saprotu, ka tie “jaunie laiki”, kuri mums tiek piedāvāti, un visas tās jaunās lietas tomēr ir pilnīgi tieši tas pats pārņemts vecais. Tātad joprojām visiem cilvēkiem, kuri cerēja, ka no 2003.gada 1.marta tiesu sistēmā varēs piemērot tādu soda veidu kā arests, tiek piedāvāts gaidīt vēl četrus gadus. Un Ministru prezidents Repše, kā es saprotu, vēlētos visus tomēr redzēt cietumā. Neatkarīgi no tā, kāds ir noziegums, viņš vēlētos visus redzēt cietumā, jo tas ir skaidri dzirdams ziņās un lasāms arī avīzēs, ka tātad visiem cilvēkiem, kuri kaut ko ir nodarījuši vai noziegušies pret valsti, ir jāsēž cietumā. Un jo vairāk - jo labāk! Tāpēc es saprotu, ka tomēr nav vēlmes atslogot valsts budžetu un nav vēlmes atslogot nodokļu maksātāju jau tā plānos maciņus.

Jūs tomēr piedāvājat turpināt visus cilvēkus vēl četrus gadus sodīt ar šo reālo brīvības atņemšanas sodu, kad katram no mums un arī jums tomēr nāksies apmaksāt visu šo reālā ieslodzījumā un brīvības atņemšanas vietā esošo cilvēku uzturēšanu. Tas būs jādara visiem, ieskaitot pensionārus, par kuriem, kā es saprotu, mums pārmet, ka Tautas partijai nav bijusi rūpe par viņiem. Ja tā, tad šobrīd man jāsaka, ka es šeit vispār neredzu, ka kādam rūpētu kāds pensionārs vai tamlīdzīgi, tādēļ ka tiek piedāvāts tikai pēc iespējas palielināt visus šos izdevumus, kas gulstas uz katru no mums. Nemaz jau nerunājot par to, ka šādam soda veidam būtu daudzreiz lielāks audzinošais efekts nekā faktiski jebkuram citam no šiem sodiem, kurus šobrīd ir iespējams uzlikt saskaņā ar Krimināllikumu. Tiešām paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāti vairāk debatēs nav pieteikušies. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 3. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikums ir analogs iepriekšējam. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Tātad balsosim par 4. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par 5. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 43, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Birgmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.127-b - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pietkevičs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 1. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, 1 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 2. - deputātu Orlova un Turlā priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - 2. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija (“Jaunais laiks”).

Dokuments nr.129-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.

1. - deputāta Segliņa priekšlikums. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 1. - deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

 

 

B.Brigmane. 2. - deputāta Slaktera priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Slaktera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - 23. Likums “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar lūgumu turpināt 2002.gada 12.decembra Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpināsim sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Notiks likumprojekta otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Mellupe.

 

 

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija otrreiz caurlūkoja grozījumus Civillikuma 162.panta redakcijā, jo ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un iestrādāja Juridiskās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Tālāk ir tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vārds deputātei Solvitai Mellupei.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pagājušās Saeimas pēdējā sēdē tika pieņemts grozījums Civillikuma 162.pantā. Šis grozījums paredz to, ka bērnu var adoptēt tikai tajā gadījumā, ja viņš adoptētāja aprūpē ir atradies vismaz 6 mēnešus, kā arī paredzēja izņēmuma tiesības samazināt šo termiņu līdz 3 mēnešiem. Prezidente uzskatīja, ka šis konkrētais grozījums ierobežo adopciju, un tāpēc atgrieza šo likumu caurlūkošanai.

Šis grozījums pēc būtības jau sen ir pārkāpis tīri juridiskus rāmjus, tāpēc es jūs lūdzu to skatīt ne tikai no juridiskā, bet arī no morāli ētiskā viedokļa, jo šis jautājums, kas mums šodien ir jāizskata, attiecas uz 14 245 bērniem. Tādi ir dati pēc pētījumiem par to, cik daudz bērnu atrodas dažādās iestādēs.

Es pieņemu, ka runātāji pēc manis kāps tribīnē un teiks, ka tā redakcija, kuru ir atbalstījusi Juridiskā komisija, ka šis termiņš ir nosakāms katrā gadījumā atsevišķi un ka šo termiņu varētu noteikt Ministru kabineta noteikumi... ka Juridiskā komisija ar to ir atbalstījusi bērnu tirdzniecību.

 

Pirms jūs apgalvojat, ka tā tiek atbalstīta bērnu tirdzniecība, padomājiet par šiem 14 245 bērniem! Padomājiet par to, ka Hāgas konvencija nosaka, ka katram bērnam ir tiesības augt ģimenē, mīļuma un aprūpētības gaisotnē. Vai šie bērni tādā veidā tiks pie šā mīļuma un pie šīs aprūpētības? Vai viņiem būs iespēja uzaugt ģimenē?

Šo jautājumu mēs varam skatīt arī no naudas viedokļa. Šodien tik daudz tika runāts par naudu, tika aicināts lūkoties nākotnē, nevis tikai domāt par šodienu, tātad domāt par ilgtermiņa pasākumu. Es jums nolasīšu dažus skaitļus: 3615 bērni dzīvo ārpusģimenes aprūpes iestādēs, un to finanšu izlietojums ir 7 783 172 lati; internātskolās - 4296 bērni, un tas valstij izmaksā 5 394 823 latus; ir sešas audžuģimenes - 2021 lats; 9133 aizbildnībā esoši bērni, kur aizbildņu atlīdzība ir 5 044 697 lati. Ieslodzījuma vietās atrodas 392 nepilngadīgie, kas valstij izmaksā 3069 latus gadā katrs, bet kopā sastāda 1 203 302 latus. Tātad visa šī summa kopā sastāda 20 286 553 latus. Tātad tas ir jautājums, kas saistīts arī ar naudu, arī ar šo mūsu tik daudz šodien meklēto naudu.

Pie manas jau nosauktās summas nāk klāt vēl 5 miljoni - atlīdzība aizbildņiem. Turklāt šī problēma, kas saistīta ar bērnu adopciju, ir ļoti sena problēma šajā valstī, un neviens līdz šim to vispār nav vēlējies risināt. Valstij vispār nav programmas, kādā veidā atbalstīt adopciju.

Runātāji, kas debatēs pēc manis, droši vien bildīs arī par to, ka mēs tirgojam bērnus uz ārzemēm un ka šis grozījums, kas bija iestrādāts iepriekšējā redakcijā, kuru Valsts prezidente atgrieza atpakaļ, ir vērsts galvenokārt uz to, lai mēs ierobežotu mūsu bērnu adopciju uz ārzemēm. Un atkal izvirzās šis pats jautājums par šiem 14 000 bērnu, kuriem tātad nav šo tiesību augt ģimenē. Ja valsts neko nedara, lai viņus adoptētu šeit, Latvijā, vai mums ir tiesības viņiem liegt iespēju tikt adoptētiem uz ārzemēm.

Jā, ir zināms šis skaitlis, ka ir 540 ārvalstu gribētāju, kuru pieteikumi stāv Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, un ka 138 ārvalstu adoptētāji vēl pavisam nesen ir iesnieguši šos pieteikumus. Šiem 14 000 bērnu, kad viņi būs izauguši lieli, būs tiesības mūs sūdzēt Strasbūras starptautiskajā tiesā, ka mēs viņiem esam lieguši šo iespēju uzaugt ģimenē.

Jautājums ir arī par starpniekiem un par nopelnīšanu. Un runa ir par to, kādā veidā pārliecināties, vai šie ārvalstu bērni adoptētāji ir godprātīgi. Tas ir pilnīgi cits jautājums! Ticiet man, es esmu strādājusi un redzējusi šīs lietas, kad bērni tiek adoptēti uz ārzemēm. Katrs ārvalstu adoptētājs, kurš pieprasa šeit adoptēt bērnu, vispirms tiek ilgi, dikti un rūpīgi pārbaudīts tajā valstī un tajās valstīs, no kurām viņš šos bērnus vēlas adoptēt. Ticiet man, tur ir sakārtota šī sociālā sistēma un tur šos vecākus pārbauda. Es esmu redzējusi, ka tā ir. Tur līdz pat tapešu krāsai viss tiek aprakstīts, tas, kāda būs tapešu krāsa tajā telpā, kur šis adoptētais bērniņš dzīvos un pagaidām praksē nav bijis tāda gadījuma, ka kāds no šiem uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem būtu atgriezts atpakaļ...

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies. Jūs prasāt vēl vienu minūti?

Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika pagarināšanu? Iebildumu nav. Paldies... Ir tomēr iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par uzstāšanās laika pagarināšanu vēl par 1 minūti! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav.

Lūdzu, Mellupes kundze, jums ir vēl 1 minūte laika!

S.Mellupe. Tātad, ja mēs arī uzskatītu, ka šis likums tādā veidā veicinātu adopciju Latvijā, tad paliek vēl atklāts jautājums par to, kādā veidā ģimene, kas vēlas adoptēt šo bērnu Latvijā, ja viņa sešus mēnešus šo bērnu paņems izmēģināšanai, varēs saglabāt adopcijas noslēpumu?

Un vēl otrs jautājums: kādā veidā vispār tiks nodrošinātas šīs sociālās garantijas tādā situācijā, ja sieviete paņems bērnu kaut vai uz trijiem mēnešiem? Kurā vietā likumdošanā tas ir atrunāts un uz kāda pamata viņa varētu tajā brīdī kavēt darbu un nodoties šim bērnam, lai rastos šīs vecāku un bērna savstarpējās attiecības? Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Es gribētu jūs šodien aicināt: netaupiet laiku šīm debatēm! Diemžēl Juridiskā komisija, vērtējot piedāvātos priekšlikumus, tomēr nolēma laiku taupīt un lēmumu pieņemt uzreiz, neuzklausot visus iespējamos ekspertus.

Man ir ļoti žēl, ka šajā situācijā, kad piedāvājumos pat uzaicināto ekspertu un ministriju pārstāvju viedokļi atšķīrās, komisija tomēr izšķīrās par tieslietu ministra priekšlikuma atbalstīšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka no uzaicinātajiem speciālistiem atšķirīgs viedoklis bija ne tikai deputātu un citu ekspertu vidū, bet tas bija atšķirīgs arī Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Un, manuprāt, tas bija ļoti motivēts un pamatots.

Ir patiesi jābrīnās par to, cik nekonsekventi mēs esam. Mēs skaļi runājam par to, ka mūs interesē bērni, ka mēs gribam aizstāvēt viņu tiesības, bet šajā konkrētajā piedāvātajā redakcijā mēs ieraugām to, ka bērni te ir palikuši otrajā plānā, taču pirmajā rindā ir noliktas adoptētāja ērtības. Turklāt ne adoptētāja ērtības vispār, bet pirmām kārtām ārzemju adoptētāja ērtības. Tam nevar piekrist! Un šeit nevar aizklāties ar tām Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju normām, kas patiešām kā vienu no adopcijas priekšnoteikumiem to prasa, kas šajā redakcijā jau ir minēts, - to, lai būtu iespēja novērtēt bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību laikā, kurā bērns ir bijis viņu aprūpē un uzraudzībā.

Jā, mēs šajā redakcijā redzam vārdus par aprūpi un par uzraudzību, kā arī vārdus par to, ka ir jābūt konstatētai bērna un adoptētāja savstarpējai piemērotībai. Taču mēs neredzam nevienu noteikumu, nevienu kritēriju, kā vērtēt un cik ilgā laikā vērtēt, tāpēc, manuprāt, pilnīgi nepieņemami ir atsaukties uz to, ka to gan jau kaut kā noteiks Ministru kabineta noteikumos.

Tie ierēdņi, kuri pārstāvēja Tieslietu ministriju, tieši tāpat runāja arī iepriekš, kad 7.Saeimas deputāti šādu neierobežotu un bezzobainu noteikumu noraidīja. Nekas jau nav mainījies! Tie paši ierēdņi ir sagatavojuši arī jaunajam tieslietu ministram šo priekšlikumu, un tāds pats tas šeit ir iesniegts. Ļoti žēl, ka jau kādreiz tērētais laiks garām debatēm un ekspertu viedokļu uzklausīšanai nav ne par matu mainījis to ierēdņu viedokli, kuri strādā ar šīm bērnu lietām. Ne par vienu vārdu nav mainījies viņu uzskats. Tātad šis laiks vispār nav tērēts ne vērtējumam, ne pārdomām.

Un šobrīd mēs pilnīgi skaidri redzam to, ka ļoti liela bērnu skaita atrašanās bērnunamā patiesībā ir mūsu valsts kauns un negods, tas parāda, ka mūsu sabiedrība pēc savas būtības nav vesela. Nekādā gadījumā nav vesela! Bet vai mēs to varam risināt tik viennozīmīgi un vienkārši - bez ierobežojumiem un bez kritērijiem, sakot: “Ņemiet mūsu bērnus, Latvijas pilsoņus!” Un te jau ir tas jautājums: vai mums pirmām kārtām nav jādomā par to, kā vēl šo jautājumu varētu risināt? Un pirmām kārtām jādomā par to, kāpēc bērni nonāk bērnunamā. Vai te nav jādomā par ģimenei draudzīgu likumdošanu, par valsts politiku? Un, ja nu mums reiz ir bērnu un ģimenes lietu ministrs, tad varbūt tomēr mums ir jāprasa šī programma un beidzot jāstrādā pie tā, kā atbalstīt kaut vai to sievieti krīzes situācijā. Un par to, ka tas tik tiešām nezin kāpēc ir kļuvis par sieviešu jautājumu, liecina fakts, cik daudz lietu mums ir jāskata par uzturlīdzekļu piedziņu. Vai jūs varat uzskatīt, ka tā sabiedrība, kurā tēvs neuzskata par savu pienākumu uzturēt savu bērnu, bet uzturlīdzekļi ir jāpiedzen caur tiesu, ir vesela sabiedrība? Es domāju, ka ne.

Un kas tad tiek piedāvāts? Diemžēl mums neviens nevarēja arī pateikt, ko tad piedāvā Baštika kungs. Jāsaka, ka vienīgais, kas komisijā šajā brīdī tika sadzirdēts, ir tas, ka ministrs janvārī nāks uz komisiju ar kaut kādu plānu, ko tad mēs darīsim, lai šie bērni nenonāktu bērnunamos. Ir jādomā par to, ko mēs darīsim, lai arī mūsu sabiedrību noskaņotu audzināt Latvijā Latvijas bērnus, lai mēs atbalstītu ģimenes, kuras vēlas arī šeit adoptēt, un lai tiem, kuri to vēlētos… Šis jautājums ir sāpīgs, un cilvēki daudzkārt šo bērniņu nepaņem tādēļ, ka vispār nav informēti un baidās no formalitātēm.

Jā, tas ir virziens, kurā ir jāstrādā, lai atvieglotu bērnu paņemšanu Latvijas ģimenē. Vai mēs tiešām domājam, ka viss ir naudā mērāms? Tagad par to saka: “Jā, tā ir naudas lieta!” Protams! Bet ir lietas, kuras naudā nevar izmērīt, un tie pirmām kārtām ir bērni un mūsu Latvijas pilsoņi. Vai mēs esam tik bagāti, ka tagad tā vienkārši neizvirzīsim nekādus kritērijus, nekādus rāmjus likumā?

Mēs taču esam politiķi! Tā politika ir jāveido šeit! Un tas kritērijs, ko mēs pēc tam gribam redzēt Ministru kabineta noteikumos, ir jāieliek pirmām kārtām jau likumā. Un arī tiesa tad attiecīgi lems. Vai tad tai ir no kā konstatēt, kāda ir šī piemērotība un kā par šo bērnu ir rūpējies tas cilvēks? Te jau nav teikts pat tas, ka viena diena tai aprūpei ir jāatrod. Vai tad politiķi domā, ka nekas nav jāvērtē un ka konstatēt var vienkārši…

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze! Es atvainojos! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

V.Muižniece. …elementāri. Jā, un tas, ko es vēlos pateikt, ir tas, ka šādu priekšlikumu, protams, atbalstīt nevar, un, ja mēs pat neatzītu, ka šobrīd likumā ieliktais sešu mēnešu termiņš ir ideāls, tad tas tomēr noteikti ir labāks nekā nekas.

Sēdes vadītāja. Vārds īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārajam sekretāram Pēterim Leiškalnam. Lūdzu!

 

P.Leiškalns (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Aicinu jūs tomēr atbalstīt grozījumus Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā. Un kāpēc?

Pirmie 18 gadi dzīvē ir laiks, kad katram bērnam ir jāsaņem viss nepieciešamais, lai pēc tam vismaz 40 gadus viņš varētu sabiedrībai dot - dot savu darbu, dot saviem vecākiem iztiku caur nodokļu sistēmu un audzināt nākamo paaudzi.

Ja bērnībā pietrūkst kaut vismazākā nieka, tad tā rezultātā jaunietis nav gatavs apgūt profesiju un sākt normālu patstāvīgu dzīvi, un tas maksā ļoti dārgi. Visdārgāk jau, protams, nākas maksāt pašam jaunietim, bet pēc tam vēlāk, protams, arī sabiedrībai kopumā. Un viena no visvajadzīgākajām lietām bērniem ir ģimene. Bērns šajā pasaulē ienāk viens un viņam, lai neapmaldītos, šeit ir nepieciešams vismaz viens pieaugušais, uz kuru viņš var paļauties, kurš viņu mīl un kuru viņš var mīlēt.

Šobrīd Latvijas bērnunamos ir 3600 bērnu. Viņi visi ir pieskatīti, pabaroti un apģērbti varbūt pat labāk nekā daudzi viņu vienaudži ģimenēs, par viņiem rūpējas kvalificēti pedagogi, un tomēr viņiem pietrūkst kaut kā ļoti būtiska - viņiem pietrūkst ģimenes. Viņiem pietrūkst pieaugušo, kurus var saukt par mammu un tēti, pietrūkst ciešas un ilglaicīgas emocionālās saites, kādu var dot tikai un vienīgi ģimene.

Ne velti ANO Konvencijā jau preambulā ir teikts, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, ir jāaug ģimenē, ģimeniskā vidē. Un vienīgais veids, kā bērnam, kuram liegta iespēja augt savu bioloģisko vecāku aprūpē, nodrošināt patiesi ģimenisku vidi ar patiesi ģimeniskām saitēm, ir adopcija, tāpēc šī aprūpes forma ir visādi jāveicina un jāatbalsta.

Norma, kas paredz nepieciešamību bērniem pirms adopcijas noteiktu laikaposmu būt potenciālo adoptētāju aprūpē, likumā ir iestrādāta ar vislabākajiem nodomiem - pārliecināties, ka bērnam šajā ģimenē tiešām būs labi. Tomēr šī ar labiem nodomiem iestrādātā norma nopietni sarežģīs adopciju. Jau tagad sarežģīto procedūru dēļ daudzi adoptētāji gadiem ilgi nevar sagaidīt iespēju audzināt bērnu, un līdz ar to daudz, daudz vairāk bērnu turpina augt bērnunamos. Daudziem tur paiet tie gadi, kad veidojas bērna personība, paiet tie gadi, kad būtu visvieglāk iekļauties jaunajā ģimenē, paiet laiks, kurā bērns ar katru dienu vairāk apzinās, ka šajā pasaulē viņš ir viens un nevienam viņš tā pa īstam, no sirds, nav vajadzīgs.

Ja tiks atstāta likumā iestrādātā norma un tiks noteikts šis pārbaudes laiks, ļoti daudzos gadījumos adopcija vairs nebūs iespējama. Un, kā pareizi norādīja Muižnieces kundze, tas ir īpaši attiecināms uz ārvalstu adoptētājiem. Latvijas likumdošana neparedz iespējas nodot bērnu audzināšanā kaut kādā pirmsadopcijas statusā.

Aptaujājot bāriņtiesu vadītājus, neviens nevarēja pateikt kaut kādu vienotu termiņu, cik ilgi būtu jāpēta adoptētāja un bērna saderība. Viņi visi kā viens apgalvoja: katrs gadījums ir individuāls. Citreiz pietiek ar dienu, citreiz ar nedēļu vai mēnesi, bet zīdaiņu adopcijas gadījumos (tas ir vislabākais adopcijas vecums) nav iespējams noteikt šo saderību ne pēc trim mēnešiem, ne pēc pusgada, ne pēc gada.

Šajos gadījumos visas pārbaudes ir noteikti jāveic pirms tam. Valsts nevar uzticēt zīdaini ģimenei, par kuru viņa nav pārliecināta, ka tur bērnam būs labi.

Tādēļ es aicinu nenoteikt vienotu pārbaudes laiku šajā gadījumā. Katrs gadījums ir jāskata individuāli, ir jāuzticas speciālistiem, ir jāuzticas mūsu bāriņtiesām un tiesām. Potenciālie adoptētāji ir rūpīgi jāpārbauda, pirms viņiem tiek uzticēti bērni. Pēc tam nekādi eksperimenti vairs nav pieļaujami.

Tāpat aicinu distancēties no aizspriedumiem pret ārvalstu adopciju. Mums nav jādomā tik daudz par sevi, par savu pašlepnumu, bet par to, kas bērniem ir vislabākais. Ja mēs paši nevaram dot viņiem ģimeni, labu izglītību un iespējas atrast labu darbu, tad neliegsim viņiem iespējas saņemt to visu no to valstu pilsoņiem, ar kurām mums ir noslēgtas vienošanās par adopciju un pēcadopcijas uzraudzību!

Vēlreiz aicinu jūs, godājamie deputāti, atbalstīt Tieslietu ministrijas iesniegto un Juridiskās komisijas atbalstīto grozījumu projektu, kas ietver sevī gan iespēju rūpīgi pārbaudīt katru adoptētāju, gan noteikt katrā gadījumā nepieciešamo izvērtēšanas laiku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Ja šie 3600 bērni, kuri šobrīd atrodas valsts iestāžu aprūpē - un es, Latvijas pilsone un māte, nekādā ziņā nevaru atbalstīt to, ka bērns ir palicis ārpus ģimenes, - ja šie bērni reizē ar šo likuma grozījumu saņemtu arī garantijas, ka viņi nonāks ģimenē, tad varētu bez jebkādām šaubām atbalstīt priekšlikumu, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrija, - un tieši no morāli ētiskā viedokļa. Taču līdzās ir noteikti jābūt arī šim juridiskajam aspektam, lai lemtu par optimālo Civillikuma 162.panta redakciju. Ir jāņem vērā gan starptautisko līgumu normas, gan arī tā reālā situācija Latvijā, par ko runāja Muižnieces kundze. Un, galvenais, jāpieņem ir tāds lēmums, kas būtu vislabvēlīgākais tieši bērnam un viņa pilnvērtīgai attīstībai, nevis potenciālajam adoptētājam vai valstij, kā tas nereti skan šajos argumentos.

Es vēlos paust to viedokli, kas izskanēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Mūsu balsojumā balsis dalījās: puse uz pusi. Mēs nevarējām pieņemt lēmumu par nepārprotamu atbalstu Tieslietu ministrijas iesniegtajam priekšlikumam tādēļ, ka argumenti bija pietiekami spēcīgi gan no vienas puses, gan no otras. Es gribētu, lai Šleseres kundze tagad šeit paustu arī savu viedokli, jo viņa pārstāv pretēju viedokli nekā manējais. Ļoti vērtīgi būtu šo debašu laikā dzirdēt arī paša Baštika kunga, ne tikai Leiškalna kunga viedokli, dzirdēt, kā viņš motivē šā priekšlikuma nākotni, kā viņš redz tā darbību bērna interesēs. Eiropas Konvencija par bērnu adopciju noteic, ka viens no priekšnoteikumiem ir izvērtēt bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību un noteikt laiku, kurā bērns ir šā cilvēka aprūpē un uzraudzībā. Konvencijas 17.pants paredz, ka adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns ir atradies adoptētāja aprūpē pietiekami ilgu laiku. Un tas nozīmē, ka Latvijas nacionālajai likumdošanai ir saistoša šī rekomendējošā, konvencijā ietvertā norma - noteikt laiku, kāds, kā mēs Latvijā redzam, būtu nepieciešams, lai varētu konstatēt šīs saderības faktu. Ja šāds laiks būtu noteikts, tas būtu tikai un vienīgi bērna interesēs, bērna un adoptētāja saderības interesēs. Šajā sakarā, protams, var runāt par tādu jautājumu kā uzticība bāriņtiesām. Bāriņtiesu šābrīža pienesuma kvalitāte arī šajā jautājumā mūs neapmierina, to atzīst visi, kuri var profesionāli un arī praktiski novērtēt bāriņtiesu darbību Latvijā. Tas ir jautājums, par kuru varētu daudz debatēt, bet ir jāiegulda ļoti daudz līdzekļu, lai bāriņtiesu darbs kļūtu kvalitatīvāks.

Konvencija nosaka konkrētu aprūpes laiku, taču tam aprūpes laikam ir jābūt ļoti pietiekamam, lai secinātu, vai starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības un ka tā adopcija būs bērna interesēs. Valstij ir jāpiemeklē bērniem piemērota ģimene, nevis otrādi, kā dažkārt izskan argumentos. Visi šie principi ir atbalstāmi tieši no cilvēktiesību viedokļa. Šāda aprūpes laika noteikšana, vēlreiz atkārtoju, ir nepieciešama saderības konstatēšanai un ir bērna interesēs. Ļoti būtisks fakts, kuru es vēlētos šodien uzsvērt, ir tas, ka Latvija ir viena no ļoti nedaudzajām valstīm, ja ne gandrīz vienīgā valsts, kur ir atļauta adopcija uz ārvalstīm. Visu to valstu piemēri, kurus mēs šobrīd varam analizēt, liecina, ka tās visas pieder pie tām valstīm, kurās adopcija uz ārvalstīm nav pieļauta. Viņi var adoptēt ārvalstīs dzīvojošu bērnu, nevis savas valsts bērnu atdot adopcijai uz kaut kurieni. Tādēļ šeit ir ļoti nopietni jādomā par to, ko no mums prasa konvencija. Iepazīstoties ar Eiropas valstu likumiem un tiesu prakses analīzi, var izdarīt secinājumu, ka Eiropas valstīs obligāts adopcijas priekšnoteikums ir tomēr bērna iepriekšējā atrašanās potenciālā adoptētāja ģimenē. Šajās valstīs aprūpes termiņš, kad viņi adoptē paši savas valsts bērnu, ir vai nu noteikts likumā (kā mēs to šobrīd gribam izdarīt, nevis to visu atstāt Ministru kabineta noteikumos), vai arī tur ir šajos jautājumos izstrādājusies zināma tiesu prakse. Aprūpes ilgums tur ir ļoti dažāds - no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem - , taču tas tur ir noteikts.

Un visbeidzot vēl vienu detaļu es gribētu pateikt. Vairākos dokumentos ietvertās tiesību normas (konvencijas normas) uzliek par pienākumu valstīm, pieņemot normas, kas saistās ar adopciju, rēķināties ar to, ka ir nepieciešami šie visāda veida aizliegumi jebkuru “nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”. Šis ir citāts no konvencijas teksta. Tieši tā - “nepienācīgu finansiālu labumu gūšanai no bērnu adopcijas”.

Piemēram, šāda prasība ietverta arī ANO Ģenerālās Asamblejas...

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Rugāte. Es tūliņ beigšu.

Tajā dokumentā ir arī norādīts, ka, starpvalstu adopcijā izmantojot personas, kuras darbojas kā potenciālo adoptētāju aģenti, ir jāveic īpaši aizsargpasākumi, lai aizsargātu bērna juridiskās un sociālās intereses.

Es vēlreiz lūdzu Šleseres kundzi šodien paust mums, visiem deputātiem tos argumentus, kurus viņa pauda komisijas sēdē, lai mēs varētu izvērtēt savu attieksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir tuvredzīga valsts politika, un ir tālredzīga valsts politika. Šeit runāja parlamentārais sekretārs, kurš nodemonstrēja klasisku tuvredzīgu valsts politiku. Kā tā izpaužas? Viņš teica: “Valstij uz kakla ir vairāki tūkstoši bērnu, kuri ir labi paēduši.” Tātad valstij ir lieli izdevumi: viņi ir jāskolo, viņi ir jāaudzina, ir jārūpējas par viņu veselību. Un, lai attaisnotu, kāpēc vajadzētu viņus dabūt nost no valsts kakla, kāpēc ierēdņiem nebūtu par viņiem jārūpējas, kāpēc varētu samazināt šo bērnu skaitu, ir rasts attaisnojums, kas ir ļoti skaists: viņiem trūkst vecāku mīlestības. Vai, pārdoti uz ārzemēm, viņi šo mīlestību iegūs? Kāpēc es saku - “pārdoti”? Tāpēc, ka jūs visi redzējāt to raidījumu, internetā jūs varat atrast Latviju kopā ar tādām valstīm kā Salvadora, Somālija, Ukraina, Baltkrievija un Moldāvija. Tur ir visur precīzi cenrāži. Vai tad šie cenrāži, kas liecina par bērnu tirdzniecību, būtu parādījušies, ja bērnu tirgotāji nesadarbotos ar valsts ierēdņiem? Es jums varu cenas pateikt. Jūs, daļa, kas skatījāties to raidījumu, tās jau redzējāt. Bērni līdz 2 gadu vecumam ir dārgāki, no 4000 līdz 6000 dolāru, bet tiem, kas ir līdz 4 gadu vecumam un vecāki, tās cenas attiecīgi krīt - 3000 dolāru, 2000 dolāru.

Nākamais. Šeit no bagātām valstīm atbraukušie mums ļoti bieži māca, kas ir politkorektums kā tāds: slikti ir pieminēt, teiksim, tautību, jācīnās ir pret ksenofobiju, pret rasismu. Bet kāds šajās valstīs ir pieprasījums pēc adoptētajiem bērniem? Kā jūs domājat? Paskatieties, kas tur rakstīts! Tur ir teikts: “Eiropeiska seja, zilas acis, gaiši mati.” Kādēļ gan bagātajām valstīm pēkšņi parādās šāds pieprasījums pēc bērniem, kuriem ir eiropeiska izcelsme?

Ir arī, teiksim, tāds sludinājums: “Meitenīte: 4,5 gadi, spēlē klavieres.” Tātad jau ir ieguvusi muzikālo izglītību, ārkārtīgi izdevīgi! Protams, viņa ir drusciņ dārgāka - pāris tūkstošu par to ir jāpiemaksā, jo nākamajiem vecākiem nebūs šī nauda jāizdod, finansējot tur vijoļspēles skolotājus vai klavierspēles skolotājus. Un tā tālāk.

Kas tad ir pirmais fakts, ko vajadzētu šeit atzīt? Tas ir diemžēl nepatīkami visiem, kas šeit runā valsts iestāžu vārdā. Ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka šādi sludinājumi nebūtu bijuši, ja valsts ierēdņi nesadarbotos ar šiem starpniekiem. Pareizi?

Otrs jautājums, ko es gribu uzdot. Vai ir kaut kāda izeja? Un kāda ir tālredzīga valsts politika? Latvija nav valsts ar milzīgi lielu dzimstību. Katram ir skaidrs, ka pēc 20 gadiem vai pat ātrāk mums būs ļoti lielas darbaspēka problēmas sakarā ar iedzīvotāju novecošanos. Tagad mēs šos savus bērnus, kuru ir tūkstošiem un no kuriem daudzi jau ir kaut ko iemācījušies, māk lasīt un rakstīt un ir pat ar muzikālo izglītību, eksportēsim par zināmu naudas summu, bet pēc tam būsim spiesti ievest darbaspēku - acīmredzot no tās pašas Somālijas vai no kādām citām valstīm. Man ir cits priekšlikums. Ja šeit šis ģimenes lietu ministrs (viņa amata un viņa biroja izveidošana arī prasa vairākus simtus tūkstošu) atnāktu ar šādu priekšlikumu, tad varbūt tos 4000 latu vai 6000 latu mēs iedotu, teiksim, tai māmiņai ģimenes bērnudārzā. Ziniet, mums ir ļoti labi paraugi Bauskas rajona Īslīcē! Jūs taču zināt Īslīci. Kāpēc tad mēs par katru bērnu neiedodam tos 5 vai 6 tūkstošus tai mātei, kura ar milzīgu sajūsmu to bērnu paņemtu un audzinātu? Taču mēs gribam šo naudu atdot kaut kādiem starpniekiem, lai viņi ar to nopelnītu. Protams, daļa naudas paliek Latvijai, jo šie starpnieki savukārt zināmu summu maksā tiem ierēdņiem, kas palīdz nokārtot dokumentus. Un, ja parlamentārais sekretārs atnāk šeit un mums stāsta kaut ko par vecāku mīlestību, bet nezina to, kā notiek šī starpniecība, tad viņam ir šodien jāuzraksta atlūgums un jāaiziet no darba!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mums nākas atzīt, ka mūsu sabiedrība tiešām ir slima. Normālā sabiedrībā bērnus nepamet. Mēs visi to zinām. Bērni, kuri ir palikuši bez vecākiem, ir vientuļi, viņi ir pamesti, un katra diena, kuru viņi pavada vieni paši, nozīmē, ka viņi arvien vairāk atpaliek garīgi, viņi tiešām arī kļūst slimi. Tas jau arī ir tas iemesls, par ko mēs šodien runājam.

Kolēģi runāja par daudzām un dažādām lietām, raugoties no dažādiem viedokļiem, vadoties gan no emocionāliem, gan no budžeta un finansiāliem apsvērumiem. Taču tās ir divas dažādas lietas. Bērnu tirdzniecība nav adopcija! Mēs šodien runājam par adopciju, nevis par krimināli sodāmām rīcībām. Un tādēļ mēs šeit esam, lai mēs runātu par šo likumu, kurš aizkavē bērnu attīstību un rada tādu situāciju, ka bērns, uzturoties šajās bērnu iestādēs, tiešām ar katru dienu kļūtu slimāks.

Par ko mēs runājam šodien? Mēs runājam par to, ka mēs gribam darīt labu bērnam, nevis konkrētajam adoptētājam. Kad tiek skatīti likumi par to, ka bērnam invalīdam ir jāpiešķir pabalsts, opozīcijas nostāja ir “par”: pabalsts ir jāpiešķir! Taču tagad, kad šiem bērniem, no kuriem principā ļoti daudzi ir invalīdi, ir jānodrošina normāla ģimene, normāli apstākļi un iespēja ārstēties, lai šīs saslimšanas neietu ar katru dienu tālāk un dziļumā, opozīcija ieņem diametrāli pretēju viedokli. Netiek veicināta šo bērnu adopcija, šis process ar katru dienu kļūst sarežģītāks. Latvijā šādu bērnu ir ļoti daudz. Ārzemēs šādu bērnu praktiski nav, tādēļ ka tur ir pilnīgi cita attieksme pret bērnu kā tādu. Un tādēļ šie ārvalstu adoptētāji meklē iespēju ņemt bērniņus, arī slimus, arī invalīdus, un dot viņiem visas iespējas, nodrošināt viņiem arī veselību.

Jebkura veida adopcija ir bērnam par labu. Bērns, nonākot ģimenē, atplaukst. Viņš emocionāli attīstās, viņa veselība tiek nodrošināta.

Mēs varam runāt par to, ka šie seši mēneši, kuri bija paredzēti iepriekšējā likumā, šo procesu sarežģī tādā veidā, ka ārzemniekam, nonākot Latvijā, nav iespējas bērnu tādā veidā paņemt ģimenē. Kur ir viņa ģimene? Viņa ģimene nav Latvijā. Kas notiek, ja viņš bērnu paņem un dzīvo viesnīcā vai viesu namā? Par kāda veida pretestību mēs varam runāt, ja bērns tiek adoptēts ātrākā laika periodā? Ja ģimene izšķiras par to, ka grib bērnu, viņi dzemdē bērnu, un viņi taču nezina, kāds šis bērniņš būs un kāda būs šī saderība. Ne vienmēr arī ģimenēs, kurās nav adoptētu bērnu, ir ideālas attiecības. Galvenais, ka viņi bērnu grib! Ja vecāki grib bērnu un ir ar mieru viņu adoptēt, tad šāda iespēja ir jādod. Es ļoti lūdzu un aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un nejaukt bērnu adopciju ar bērnu tirdzniecību! Ar bērnu tirdzniecību tiks galā attiecīgās iestādes.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es apzinos to, ka jautājums par adopciju ir ļoti nepopulārs un ļoti sensitīvs. Es domāju, ka valstij ir grūti atzīt to, ka tā nespēj rūpēties par saviem bērniem un tiem nodrošināt ģimeni Latvijā. Tomēr žēl, ka šā jautājuma risināšana un patiesa izpratne aprobežojas ar demagoģiskiem saukļiem: “Nepieļausim bērnu tirdzniecību! Tas ir mūsu genofonds, kuru neatdosim uz ārzemēm! Bērns nav prece, kuru var vienkārši paņemt!” Atvainojiet, cienītie kolēģi! Tā ir demagoģija.

Kas tiek darīts, lai šo problēmu atrisinātu? Tas ir cits jautājums. Es ļoti priecājos par to, ka Saeimā ir tik daudz bērnu tiesību aizstāvju. Es par to tiešām no sirds priecājos, un es ļoti gribu ticēt un cerēt, ka tie deputāti, kas balsoja par Civillikuma grozījumiem, kuri nosaka sešus mēnešus ilgu pirmsadopcijas aprūpes termiņu, patiesi domāja, ka balso par bērnu interesēm. Es no visas sirds gribu ticēt, ka tā tas ir.

Bet kāda ir reālā situācija? Protams, es negribu iedziļināties visās niansēs. Situācija ir skaidra - 2% no visas Latvijas iedzīvotāju skaita ir bērni, kuri dzīvo krīzes apstākļos, tie ir bērni, kuri dzīvo dažādās institūcijās. Pēc organizācijas “Glābiet bērnus” datiem, Latvijā ir 21 tūkstotis nelabvēlīgo ģimeņu, kur bērnu veselība un bieži vien pat dzīvība ir apdraudēta, bet viņus nevar izņemt no šīm ģimenēm, jo nav alternatīvas aprūpes iespējas. Trūkst vietu bērnunamos. Šobrīd, kā jau minēja Mellupes kundze, vairāk nekā 10 000 bērnu dzīvo dažādās bērnu aprūpes institūcijās.

Nemaz nerunājam par to, kādu finansējumu nelietderīgi un neefektīvi tērē valsts, vienam bērnam piešķirdama no 120 līdz 220 latiem mēnesī un šo naudu tērēdama par bērnu aprūpi institūcijās, taču tajā pašā laikā neatrazdama pat vienu latu, ko piešķirt un pielikt attiecīgajam valsts pabalstam! Tās ir nepareizas valsts politikas sekas bērnu un arī ģimeņu tiesību aizsardzībā, un es zinu un esmu pārliecināta par to, ka Baštika kungs, jaunais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, darīs visu iespējamo, lai šo politiku mainītu. (Starpsauciens: “Tad jau nevajadzēs mainīt, ja tā būs.”)

Tieši tā! Mēs runājam par šodienu. Bērniem ģimenes vajag šodien, nevis nākotnē, lai cik tā būtu tuva vai tāla. Pie tā jautājuma mēs strādāsim.

Princips, ko nosaka ANO Konvencija, ka katram ir neatņemamas tiesības augt ģimenē, ir jāņem par pamatu jaunas valsts politikas izstrādē. Mums ir ļoti nopietni jāpārvērtē mūsu labvēlīgā un pašsaprotamā attieksme pret bērnu institucionālo, ļoti dārgo un neefektīvo, bērnus patstāvīgai dzīvei nesagatavojošo aprūpi. Tas arī būs viens no galvenajiem uzdevumiem, kuru risinās īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

Šodien mums ir jārunā par starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies. Latvijā ir spēkā Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Tā uzliek par pienākumu Latvijas valstij veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai vienkāršotu adopcijas procesus, tiem sekotu un tos paātrinātu, tādējādi nodrošinot bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības augt ģimenēs.

Hāgas konvencijas parakstītājvalstis, to skaitā arī Latvija, atzīst, ka savas personības pilnvērtīgas un harmoniskas attīstības labad bērnam ir jāaug ģimenē laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Atzīstot, ka starpvalstu adopcijas ceļā var nodrošināt pastāvīgu ģimeni un ar to saistītās priekšrocības bērnam, kam piemērota ģimene nav atrodama viņa izcelsmes valstī, šeit es gribētu vēlreiz norādīt, ka tikai adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušam bērnam ne tikai ģimenisku vidi, bet arī ģimeniskas attiecības. Tā rada tādas pašas personīgās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja jau vairākkārt ir izteikusi Latvijai bažas par lielo bērnunamos un sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu skaitu, kā arī aicinājusi Latvijas valsti izstrādāt un pieņemt jaunu adopcijas kārtību, lai vienkāršotu un paātrinātu adopcijas procedūru.

Kādēļ šodien Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā stāv rindā vairāk par pustūkstoti ārvalstu apdoptētgribētāju, kas ir savās izcelsmes valstīs izgājuši rūpīgu ģimenes izpētes procedūru, kura bieži vien ilgst pat vairāk nekā gadu? Mēs šoreiz nerunājam par adoptētāju interesēm, mēs runājam par bērniem, kuriem ir reāla iespēja nokļūt ģimenēs un augt laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē, kā to nosaka konvencija.

Ko ir izdarījusi Saeima, lai šo jautājumu risinātu? Es šoreiz gribētu minēt Lietuvas piemēru. Tur jau no 2000.gada sekmīgi darbojas Adopcijas aģentūra, kura atrodas Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas pakļautībā. Tā slēdz sadarbības līgumus ar lielākajām ārvalstu adopcijas aģentūrām, sazinās ar citu valstu centrālajām iestādēm, kā arī nodrošina bērnu tiesību efektīvu aizsardzību visos adopcijas procesos...

Sēdes vadītāja. Šleseres kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Šlesere. Es lūgtu vēl papildu minūti.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Šlesere. Tātad - ko ir izdarījusi Saeima četru gadu garumā? Civillikums stāvējis jau no 1999.gada, kavējot Ministru kabineta noteikumu “Adopcijas kārtība” pieņemšanu un izstrādāšanu. Un šī norma - šie seši mēneši - tika pieņemta, neraugoties uz visu attiecīgo institūciju iebildumiem, neraugoties uz Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, ANO Bērnu fonda UNICEF Latvijas Republikas Nacionālās komitejas, sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus” un Valsts Cilvēktiesību biroja iebildumiem. Pieņemot šo Civillikuma normu, tiek apstādināta ārvalstu adopcija, jo šī norma neparedz tiesiskās realizācijas mehānismus.

Sakarā ar to, ka jau šobrīd Tieslietu ministrijas vadībā notiek darbs pie jaunu Ministru kabineta noteikumu “Adopcijas kārtība” izstrādāšanas, kuri atbildīs visām Latvijai saistošajām starptautiskajām konvencijām, es aicinu deputātus balsot “par” Juridiskās komisijas priekšlikumiem, tādējādi dodot bērniem iespēju augt ģimenēs, un pie reizes arī izstrādāt jaunu procesu un jaunu kārtību, pārdomātu un vienotu mehānismu, kā valstij noregulēt šo jautājumu.

Lūdzu tiešām nejaukt bērnu tirdzniecību ar bērnu adopciju! Šobrīd šajos adopcijas “džungļos”, kādi valda Latvijā, adopciju bez starpniekiem nokārtot nav iespējams. Tikai tad, kad tiks pieņemta jauna kārtība, varēs regulēt šo mehānismu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nevaru saprast, kāpēc šeit, tribīnē, mēs nākam cits pēc cita un mēģinām cits citu pārliecināt par to, ka ir nepieciešama adopcija. Mēs esam par to, ka ir nepieciešama adopcija! Taču bērni nav skaitļi, mīļie kolēģi! Bērni ir mūsu valsts bagātība. Es dzirdu tikai vienu: tas maksā 5 miljonus, tas maksā 10 tūkstošus, tas maksā 100 tūkstošus. Dzirdu tikai to, kādas mums ir problēmas. Šeit prevalē princips, ko pateicis kāds dižvīrs, kuru mēs ļoti labi atceramies: “Nav cilvēku - nav problēmu.” Nav bērnunamu, nav bērnu šajos bērnunamos - nav problēmu. Ātrāk visus ārā! Mīļie kolēģi, vai šie bērni mūs nākotnē nesūdzēs Strasbūras tiesā par to, ka vieglu roku esam viņus pārdevuši? Pārdevuši, šķirot viņus no saviem brāļiem un māsām, pārtaisot viņus par īriem, kanādiešiem, angļiem un vēl nez ko citu. Mēs redzam internetā šo bērnu cenas.

Interesenti, no kurienes jums, cienījamā Mellupes kundze, un jums, Leiškalna kungs, šī lielā ticība, šīs saldās runas par šiem ārzemniekiem - bērnu pircējiem? Man tādas ticības nav. Es esmu iepriekšējā Saeimā strādājusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, un kopīgi ar tās komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu esam visus šos jautājumus rūpīgi apsvēruši, analizējuši un pārdomājuši.

Cita lieta ir - ko darīt ar šiem bērniem, kā radīt tādus apstākļus, lai viņi paliktu mūsu ģimenēs, labās, turīgās ģimenēs. Ko darīt, lai atvieglotu viņiem finanšu piešķīrumus, dotu nodokļu atlaides un dažādas citas lietas? Mēs šobrīd runājam par sekām, nevis par cēloņiem. Taču tas jau ir mūsu, Saeimas un valdības, sirdsapziņas jautājums - ko darīt, lai mūsu valstī šie bērni paliktu.

Es labprāt dzirdētu ministra Baštika kunga viedokli, jo es neticu, ka cienījamais un godājamais Baštika kungs domā tāpat kā viņa parlamentārais sekretārs. Es neticu!

Es ieteiktu, lai nebūtu problēmas, tad arī pieņemt tādus likumus, ka mēs varētu tā viegli eksportēt uz ārzemēm arī sievietes grūtnieces, invalīdus no dzimšanas, bērnus invalīdus. Tā pieeja būtu līdzīga tai, kāda ir šajā brīdī.

Sievietes, es domāju, ka mēs, kas esam nēsājušas bērnus zem sirds, zinām bērna vērtību. Un mēs neviena negribētu, lai būtu mazāk par 3 mēnešiem laika, lai bērns sajustu tuvību ar savu nākamo māti vai tēvu. Vai es spētu atdot savu bērnu? Mēs pat savu dzīvnieku tā neatdodam citam.

Parlamentārais sekretārs teica tādus vārdus: “Nedomāsim par sevi, bet domāsim, tā teikt, par bērnu spožo dzīvi ārzemēs!” Jūsu saldās runas, kolēģi, mani padara īpaši piesardzīgu tieši tāpēc, ka tās bija tikai saldas. Jūs pat nemēģinājāt informēt Saeimu par tām dziļajām traģēdijām, kuras ir pasaulē, kuras ir to bērnu likteņos, kuri ir adoptēti, adoptēti arī uz ārzemēm.

Es vēlreiz atgādinu: es neesmu pret adopciju! Taču cilvēku tirdzniecības bizness zeļ un plaukst, un par to mēs arī rīt runāsim kā par vienu no prioritārajiem jautājumiem Baltijas Asamblejā, un mēs būsim spiesti informēt arī par šodien pausto Saeimas deputātu viedokli. Es nebalsošu par bērnu eksportu, jo es esmu sieviete un zinu bērna vērtību, un es aicinu arī jūs darīt tā. Un pateikt, ka trīs mēneši ir pārāk ilgs laiks, lai sajustu, vai es kā māte esmu saderīga ar šo bērnu, - tas ir noziedzīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece.

I.Birzniece (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Ievilksim elpu, paskatīsimies, kas ir teikts likuma tekstā! Pēc izglītības esmu juriste, tādēļ aicinu: vadīsimies pēc likuma teksta!

Spēkā esošā Civillikuma 162.panta redakcija skan tā: “Nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto būs patiesas vecāku un bērnu attiecības.” Nekādi kritēriji nenosaka to, ka bērniem būtu jābūt adoptētāja aprūpē. Taču apskatīsim Tieslietu ministrijas ieteikto un Juridiskās komisijas atbalstīto redakciju! Pretēji tam, ko deputāte Vineta Muižniece teica -, ka neesot kritērija -, ir četri kritēriji šajā likuma pantā.

Pirmais kritērijs: “Nepilngadīgā adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.” Tā ir vispārīga norma, tai ir jābūt izvērstākai adopcijas noteikumos.

Otrais kritērijs: “ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē”. Tātad viņam pirms tam jau ir jābūt bijušam adoptētāja aprūpē!

Trešais kritērijs: “un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība”.

Un ceturtais kritērijs, kas ir likuma tekstā: “un ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies bērna un vecāku attiecības”.

Jau kopš 1999.gada Tieslietu ministrija vada starpministriju darba grupu, kura izstrādā adopcijas noteikumus. Tos gaida, jo iepriekšējā Saeima tiešām vilcinājās ar šo jautājumu. Tātad lai turpina strādāt un iekļauj vairāk tos kritērijus, kas atrodami attiecīgajās Eiropas konvencijās - gan Hāgas konvencijā, gan Eiropas Konvencijā par bērnu adopciju! Konvencijas neizvirza šādu pamatprasību - likumā noteikt konkrētu termiņu.

Pretēji tam, ko deputāte Muižniece apgalvoja, vismaz 3.decembrī Juridiskās komisijas sēdē visi speciālisti atbalstīja šādu atsevišķu gadījumu izskatīšanu, katra atsevišķa gadījuma izskatīšanu bāriņtiesā. Gan Cilvēktiesību biroja, gan Bērnu tiesību aizsardzības centra, gan sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus”, gan Rīgas bāriņtiesas pārstāvji, gan Augstākās tiesas Senāta tiesnesis un citi, gan arī Šleseres kundze un citi ir strādājuši ar šo jautājumu.

Tieši otrādi, mums ir jāatbalsta šī redakcija. Jā, ir runa par bērnu tirdzniecību. Ja jums, Kiršteina kungs, vai kādam citam ir informācija, nododiet šo informāciju attiecīgajām iestādēm, un iesāksim krimināllietas!

Personīgi es zinu atsevišķus gadījumus, kuros Latvijas bērni, kas ir bijuši bērnunamos, ir tagad adoptēti laimīgās ģimenēs. Jā, diemžēl viņi ir nevis Latvijā, bet ārzemēs. Un tas ir noticis bez aģentiem, bez jebkādas naudas došanas, godīgā ceļā, “caurspīdīgā” veidā. Jā, bērnu adopcija nav bērnu tirdzniecība. Mums ir jāatceras, ka šajā pantā ir runa ne tikai par ārzemju adopcijām, bet ka šis pants ir vispār par adopcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe - otro reizi.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es daudz neaizkavēšu jūs un lieki netērēšu jūsu laiku, jo es domāju, ka emocijas nu šeit ir uzvirmojušas jau pārāk augstu. Mēs visi esam vienprātīgi, mēs visi runājam it kā par bērniem, bet, tāpat kā tajā Juridiskās komisijas sēdē, kura ilga divarpus stundas un kurā tika spriests par šo jautājumu, es šeit nedzirdēju nevienu argumentu, kas pamatotu to, ka šī norma, šie seši mēneši, uzlabos to situāciju, par ko mēs runājam.

 

Kiršteina kungs, jūs esat bijis 5., 6. un 7.Saeimas deputāts. Ko jūs esat darījis, lai šādas situācijas nebūtu un lai bērnunamos būtu mazāk bērnu? Ko jūs esat darījis? Jūs ļoti skaisti stāstījāt par to, kā mēs saudzējam katru Latvijas pilsoni šajos bērnunamos. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Ģimenes bērnunamos.”) Vai jūs esat redzējis pētījumu par to, kas notiek ar šiem bērniem pēc iziešanas no bērnunamiem? Bērnunami nesagatavo cilvēkus dzīvei. Ir izpētīts, ar ko šie bērni nodarbojas. 19% no viņiem strādā gadījuma darbus, par 14 procentiem nekas nav zināms, 5% nodarbojas ar prostitūciju, 29% ir bezdarbnieki, un tikai 33% strādā. Par ko jūs runājat? Par kādiem sabiedrības pilsoņiem? Mēs esam tie, kam par to jālemj. Mūsu ziņā ir izlemšana. Mums ir jālemj - katrs cilvēks ir svarīgs. Ir tiešām jāatrisina tie jautājumi, kuri attiecas gan uz demogrāfisko situāciju, gan arī uz tiem reālajiem bērniem, kas pašreiz ir nonākuši tādā situācijā. Tā ir vienkārši tāda demagoģija - mēs tirgojot bērnus.

Taču ne jau šis konkrētais Civillikuma pants ir tas, kas sakārtos šo situāciju.

Es aicinu balsot par šo redakciju. Taču šie jautājumi, kas šodien izskanēja no šīs tribīnes, jārisina attiecīgajām iestādēm. Tie jārisina arī ar citiem likumiem un ar visām tām likumiskajām svirām, kuras ir gan valdības, gan Saeimas deputātu rīcībā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, kolēģi! Man ļoti grūti runāt par šo jautājumu, jo man šī pārliecība ir. Es ceru, ka visiem šeit, Saeimā, ir šī pārliecība. Šī pārliecība man ir jau gadus 15, un šo pārliecību es neesmu, teiksim, mainījis, un to es varu pierādīt ar dažādiem, teiksim, dokumentāliem momentiem. Mēs esam diskutējuši un skatījušies, kādā veidā tomēr atrast izeju. Es esmu pārliecināts, ka visi, tiešām visi šeit zālē sēdošie grib, lai šiem bērniem būtu labi. Es esmu par to pārliecināts. Jautājums ir tikai viens (es piekrītu daudziem, kas šeit runāja, tāpēc neatkārtošos) - šī ir šķēpu laušana par to, kādā veidā šai adopcijai notikt.

Vispirms es tomēr gribētu vēlvienreiz drusku paskatīties vēsturē, runājot par to jautājumu, ko kolēģi šeit jau skāra. Kāpēc mēs runājam par bērnunamiem, par patversmēm? Kāpēc tās tika izveidotas, un kāpēc tie bērni nonāca tajās patversmēs? Jā, ir zināmā veidā jāuzņemas mums visiem kopā, gan tiem, kas ir bijuši deputāti, gan tiem, kas nav bijuši deputāti, atbildība par to, ka valsts politika attiecībā pret bērniem ir bijusi tāda, ka tomēr šis jautājums vienmēr ir bijis kaut kur pašās beigās. Un vienmēr ir bijis ļoti izdevīgi to atkal nolikt pašā priekšā tanī mirklī, kad vajag kaut ko, teiksim, panākt, uzvarēt un iegūt mandātu. Jā, tā tas ir bijis, tā tas ir, un laikam tā tas daudzreiz arī būs, un tā tas notiek visā pasaulē.

Otrs moments. Es tiešām gribētu, lai visi bērni - visi bērni! - dzīvotu savās ģimenēs, kā tas noteikts arī Hāgas konvencijā, pašā 1.pantā. Neskatoties uz visu to, kādā veidā jānotiek adopcijai, galvenais teikums, primārais teikums ir tas, kurš mums atgādina, ka katrai valstij būtu prioritārā kārtībā jāveicina attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērnam iespēju palikt savas izcelsmes ģimenē. Tas ir primārais. Primārais, kas mums būtu jāizdara.

Kolēģi šeit jau minēja statistikas datus, lai raksturotu šodienas situāciju. Es nedomāju, ka tie ir, teiksim, atsevišķas organizācijas pētījumi. Ir valsts statistika, kas faktus pierāda ar skaitļiem. Turklāt, kā mēs zinām, statistika vienmēr rāda drusku zemāku rezultātu nekā to, kāds īstenībā ir. Tātad: šodien ir 60 000 ģimeņu, kuras ir krīzes situācijā, kuras pašlaik manevrē uz tādas kā robežas, raugoties, lai nerastos atkal kaut kādas problēmas ar šiem bērniem. Šajās ģimenēs aug 164 000 bērnu. Varbūt šajos manis nosauktajos skaitļos ir kļūdīšanās, teiksim, par tūkstoti, bet tādi ir statistikas dati, tie, ko dod valsts oficiālā statistika.

Kas tiek darīts, lai šie bērni nenonāktu patversmēs? Kas tiek darīts, lai no šīm ģimenēm viņus neizņemtu ārā un lai viņi būtu paēduši, lai viņi varētu iet skolā, lai viņi nenonāktu uz ielas, lai viņi neatrastos uz Čaka ielas, kur viņi, teiksim, nodarbotos ar prostitūciju un tamlīdzīgi?

Mums ir jāapskata šīs problēmas kopumā, un jābūt ļoti nopietnai programmai, lai mēs varētu šos jautājumus valstī risināt. Mēs nedrīkstam spēlēties ar vārdu “bērns” nedz tad, kad mums tas ir izdevīgi, nedz tad, kad mums tas nav izdevīgi! Jā, tā ir mana pārliecība.

Es esmu strādājis un strādāšu šinī jomā, un man būs līdz pat kapa malai tāda pārliecība, ka ir jāizdara viss, lai šiem bērniem būtu iespēja palikt šeit, mūsu valstī. Es neesmu pret adopciju, bet… Es esmu par to, lai tas risinājums mums būtu rūpīgi izstrādāts… Mēs šodien tomēr vairāk runājam par starptautisko adopciju kā primāro. Kāpēc mēs kā primāro nemeklējam tādu risinājumu, lai varētu adopcija notikt šeit, mūsu valstī, vietējās ģimenēs? Kā viņas stimulēt? Kā tomēr panākt, lai adopcija vairāk notiktu šeit, pie mums, mūsu valstī? Taču pirmām kārtām jāpanāk, lai bērni netiktu izņemti no savām ģimenēm.

Šeit tika minēts vārds “aizbildniecība”. Man negribētos teikt, ka cilvēki neapzināti cer, ka tas tiek minēts, teiksim, ar tādu domu: redziet, aizbildniecībā ir tik daudz bērnu, valsts šādi tērē tik daudz naudas! Nu aizejiet uz tām ģimenēm, paskatieties, kā klājas tajās ģimenēs, kur aizbildņi ir paņēmuši bērnus, kur vecāsmātes cīnās par saviem bērniem, kur brāļi ir paņēmuši aizbildniecībā savas māsas… Es varu pieminēt kādu ģimeni Liepājā. Tēvs ir nomiris ar vēzi, māte ir nomirusi ar vēzi, un vecākais dēls ir paņēmis pārējos sešus bērnus audzināt savā ģimenē, un valsts viņam maksā nelielu naudas summu. Kas tas ir? Noziegums? Kā būtu labāk? Vai labāk būtu bijis tad, ja būtu atdoti adopcijā šie bērni? Vai varbūt ir labāk tad, ja viņš cīnās par savām māsām un brāļiem un atrodas kopā ar viņiem? Vai tas ir slikti? Es dzirdēju, ka šeit tika pateikts, ka tā ir liela nauda, kas valstij jātērē par to. Es ar prieku būtu par to, lai viņi tērētu šo naudu un lai šie bērni atrastos tādā aizbildniecībā vai arī atrastos pie saviem vecākiem. Jā, ir negatīvi gadījumi! Mums ir negatīvi gadījumi! Ne visas ģimenes ir ideālas. Ne visi ideāli mīl savus bērnus.

Taču šajā sakarā ir viens cits jautājums…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!… (Starpsaucieni: “Lai runā!”) Ja deputātiem nav iebildumu… Cik ilgi vēl?

A.Bērziņš. Es lūdzu vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Bērziņš. Es ļoti gribu ticēt, ka šie Ministru kabineta noteikumi, par ko mēs esam vienojušies iepriekš, būs ļoti nopietns dokuments. Ka tas tiešām būs tas dokuments, kas noteiks, kāda būs tā kārtība, kādā, teiksim, būtu jākonstatē bērna un adoptētāja saderība. Es piekrītu tam, ko teica Goldes kundze, - ka saderību nav iespējams noteikt automātiski. Tad jau mēs arī precēties varētu, ziniet, tādā veidā: nosūtīt viens otram savas bildes un sarunāt, ka pulksten 11.00 tādā un tādā datumā mēs tiksimies pie baznīcas. Un tad mēs tur redzētu viens otru, sapazītos, un tad tur arī mums tā laulība notiktos… Arī bērns grib kaut kā sajust, vai viņi abi, viņš un adoptētājs, saderēs viens ar otru vai ne. Viņi abi divi grib labas savstarpējas attiecības. Labas vēlmes ir gan vienai pusei, gan otrai. Tāpēc šim kontroles mehānismam ir jābūt ļoti spēcīgam. Un ne par velti mēs šeit runājam arī par vienu klupšanas akmeni, un tas klupšanas akmens ir starpniecība.

Es tomēr gribētu pateikt to, ka ne par velti iepriekšējās Saeimas darbības beigās par mani rakstīja anonīmas vēstules un notika draudēšana. Saprotiet, - nu, ja es privatizētu rūpnīcu, tad būtu par ko man draudēt, jā. Ja es gribētu paņemt kaut kādu dārgu mantu no kaut kurienes, jā, tad būtu par ko man draudēt, teiksim, tā: “Tu nemaisies man pa kājām, nestāvi man ceļā!” Bet par ko man draudēja? Par to, ka mēs cīnāmies, mums ir dažādas domas, teiksim, jautājumā par bērnu adopciju? Kāpēc bija man par to jādraud? Ko es tādu biju izdarījis, ka bija jāraksta tādas anonīmas vēstules par mani? Tātad tomēr kādam nepatika tas, ko es teicu šajā jautājumā.

Es ļoti ceru, ka tiešām Ministru kabinets strādās un šie dokumenti taps, un šis likums funkcionēs tā, kā tam vajadzētu funkcionēt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es biju nolēmusi nerunāt par šo jautājumu. Taču, dzirdot tik ārkārtīgi daudz demagoģisku runu, man gribas jums teikt, ka laikam jums nevienam nav tiesību runāt par šo jautājumu, bet man ir tiesības runāt par šo jautājumu, jo es zinu, ko nozīmē dzemdēt pašai bērnu un būt ārkārtīgi pārsteigtai par to, ka man ir piedzimis bērniņš, un par to, kādas man ir jaunas rūpes un kādi man ir jauni pienākumi. Un es zinu arī, ko nozīmē adoptēt bērnu.

Circenes kundze teica, ka visa mūsu sabiedrība ir slima. Es apgalvoju, ka mūsu sabiedrība ir neizglītota, piekrītot, Circenes kundze, arī jūsu teiktajam. Un tāpēc runāt par to, ka sešu mēnešu ir par daudz, lai ne tikai potenciālā māte, bet arī potenciālais tēvs, potenciālā vecmāmiņa, potenciālais vectētiņš un vēl daudzi citi radi aprastu ar to, ka ģimenē neienāks varbūt tik ļoti sapņos izlolots un izcerēts, fiziski vesels, psiholoģiski pilnvērtīgs, atraktīvs, apdāvināts un, kā jau katrai mātei un katram tēvam iedomāts, nu, tas visvislabākais... Mums ir jāsaprot, ka Latvijas bērnunamos, kā saka pediatri, praktiski pilnīgi veselu bērnu tikpat kā nav. Un tāpēc visas šīs lietas ir jāņem vērā. Es, kura esmu izgājusi cauri visām šim procedūrām, varu pateikt, ka to sešu mēnešu, lai aprastu ar to domu un lai vecāki pārbaudītu paši sevi, vai viņi ir tam gatavi, - ka to sešu mēnešu nav par daudz, dažkārt to ir par maz.

Ja ātri un veikli visu izdarītu tā... es nezinu, kam tad būtu labāk, bet katrā ziņā ne jau tam bērnam. Mums ir jādomā pirmām kārtām par to, lai bērns pieņemtu mūs, nevis par to, kā viņu ātrāk dabūt uz māju. Un šeit es par māju saucu arī Latviju. Es pat brīnos, kāpēc mēs, politiķi, tik kaismīgi runājam par tādām lietām, par to, ka nu mēs domājot tikai par tiem ārzemju adoptētājiem. Es domāju, ka visvairāk mēs gribētu, lai šie bērni paliktu Latvijā. Un tāpēc kaut ko sasteigt un runāt par to, ka mēs it kā esot pret adopciju... Kādas muļķības! Neviens no jums, cienījamie kolēģi, es domāju, nav pret to, un mēs visi to ļoti labi saprotam. Bet runāt par lietām, par kurām... piedodiet man... visu cieņu pret jums, bet es šaubos, vai kāds zālē to ir piedzīvojis... es patiesi novēlētu jums to piedzīvot, jo tas ir brīnišķīgi. Taču atgriežos pie tā, cik neizglītoti mēs esam. Ļoti daudzi vecāki nesaprot, ka visi šie meli, šī slēpšanās, šī dubultā dzīve... Daudzi iedomājas: “Nu, es adoptēšu bērnu no bērnunama, neviens jau to nezinās.” Man bija ļoti daudz jācīnās un jāizglīto visa sabiedrība par to, ka tas nav kauns, ka tas ir gods. Man bija jārunā ar skolotājiem, man bija jārunā ar sabiedrību par to, lai tas bērns neciestu. Lai par kādu blēņu, ko viņš ir izdarījis, viņam nebakstītu acīs: “Tu jau es adoptētais!”

Vai visi tie vecāki, kas to grib darīt, ir iedomājušies par šīm lietām, kas viņus sagaida? Un vai viņi apjēdz, ka tūlīt, nokārtojuši dokumentus, nākamajā dienā vai nākamajā nedēļā... Viņi nav izpētījuši, kā tas bērns raud, kā viņš guļ, ko viņš domā, ko viņš ēd un kas ar viņu vispār notiks.

Tāpēc, lūdzu, nerunāsim te lietas, par kurām... piedodiet, var būt, ka mēs, liela daļa no mums, vispār nesaprotam, par ko mēs runājam. Un šo sešu mēnešu, kā es jau teicu, dažkārt ir par maz, lai cilvēks apjēgtu: “Ko es vispār gribu un kas ar mani un visu to lielo laimi, ko es savās rokās saņemu, notiks? Vai es spēšu to noturēt?”

Turpināsim to, ko iepriekšējā Saeima un valdība izdarīja izglītības lietās! Turpināsim izglītot sabiedrību, izglītot potenciālos vecākus un domāt par to, lai mēs visi kļūtu gudrāki! Un nenodarbosimies te ar mēnešu skaitīšanu, domāsim par to, lai tas bērns potenciālos vecākus pieņemtu!

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs jau faktiski strīdamies tikai par vienu jautājumu. Neviens no mums jau nav pret adopciju.

Mans jautājums, ko te daži nesaklausīja, bija: kāpēc mēs esam pret sešiem mēnešiem tik kategoriski? Birznieces kundze, es jums nolasīšu, kas teikts Eiropas Konvencijā par bērnu adopciju! Konvencijas 9.pants nosaka, ka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā un nepieciešamajā apjomā ir jāievāc informācija par vairākiem jautājumiem, ieskaitot arī informāciju par to, vai bērns ir bijis adoptētāja aprūpē un uzraudzībā, par bērna un adoptētāja savstarpējo piemērotību un par laiku, kurā bērns ir bijis adoptētāja aprūpē un uzraudzībā.

Tālāk. Šī pati konvencija nosaka, ka adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns ir atradies adoptētāja aprūpē pietiekami ilgu laiku, lai dotu iespēju kompetentai iestādei pamatoti spriest par nākotnes attiecībām adopcijas nodibināšanas gadījumā. Tātad konvencija paredz šo pārbaudes laiku, un tāpēc es gribu tomēr, lai šeit nāk un godīgi un pasaka savas domas tie cilvēki, kam traucē šie seši mēneši - pārbaudes laiks, kuru pieprasa konvencija un kuru nosaka katra valsts pati.

Tālāk. Te nesaklausīja Mellupes kundze to, ka es esmu pret bērnunamiem, bet es esmu par ģimenes bērnunamiem, un tas nav gluži viens un tas pats. Ģimenes bērnunams - tas ir tad, ja valsts šo naudu iemaksā kādai ģimenei. Kā šādu piemēru es minēju konkrēti Īslīci Bauskas rajonā, kur bagātas zviedru ģimenes ziedo naudu, viņas negrib tos bērnus vest prom, bet viņas dod šo naudu šeit, lai latviešu māmiņas varētu šos bērnus audzināt.

Un visbeidzot ļoti īsa atbilde, ko mēs esam darījuši. Mēs, Tautas partija, radījām sistēmu, kas ļauj šogad iekasēt par 120 miljoniem latu vairāk. Un, ja mums, dod Dievs, izdosies arī nākamgad šādu pašu sistēmu uzturēt, tad mēs šos jautājumus būsim atrisinājuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es arī varētu teikt tāpat kā Zommeres kundze: “Es īpaši negatavojos šodien runāt par šo jautājumu.” Un es tiešām noliecu galvu arī jūsu priekšā, Zommeres kundze.

Tiešām neskaitīsim mēnešus - vai tie ir seši mēneši vai gads! Varbūt arī sešu mēnešu ir par maz. Ir jāsaprot, ka katrs gadījums ir individuāls. Var būt, ka kādā gadījumā būs vajadzīgs gads, lai noteiktu, vai ir iestājušās šīs īpašās attiecības starp bērnu un viņa potenciālajiem vecākiem vai nav. Nebūsim, lūdzu, Dieva vietā, nebūsim tie, kas tad nu noteiks, kā ir jārīkojas! Vai tie ir trīs vai seši mēneši, vai gads, vai kāds cits laiks - tas ir nebūtiski. Ir nepieciešams pietiekams laiks. To prasa konvencija, un šādas iespējas mēs dodam kompetentām iestādēm. Un būsim savā darbā ļoti precīzi! Mēs daudz un emocionāli esam runājuši par sistēmām, kas ir jārada, tam visam mēs piekrītam. Strādāsim, bet nedarīsim to, kas pašreiz nav darāms!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un kolēģi! Es gribētu teikt, ka Zommeres kundze nav šajā zālē vienīgā, kurai ir pieredze šajā jomā. Es esmu gan iznēsājusi bērnu, gan pieņēmusi bērnus. Un es gribētu teikt, ka seši mēneši - tas nav nekāds laiks, kurā var uzbūvēt attiecības ar bērnu. Tātad par to šeit nav runa. Ar bērnu būvē attiecības no pirmās dienas līdz pat… es nezinu… attiecību veidošana turpinās pat tad, kad bērns jau ir pieaudzis. Un, kādas tās izveidosies, - to pa sešiem mēnešiem noteikti nevar pateikt. To var tikai ilgstošā periodā pateikt. Tie vecāki, kas grib adoptēt bērnus, nav tikai sešus mēnešus domājuši par to. Tie ir gadiem ilgi šo domu apsvēruši no visām pusēm: vai to darīt, un kā tas būs. Tā ka, es domāju, pie mums tiešām reālā situācija ir tā, ka vecāki, kas grib adoptēt bērnu, apzinās, ka, sākot ar adopcijas dienu, ar to dienu, kad bērns pie viņiem būs, viņus gaida darbs. Bērna audzināšana - tas nav tikai rožu dārzs, kur domā: “Vai, cik skaisti! Un cik skaista lielā mīlestība!” Tas ir darbs! Viņi, izejot caur visu šo adoptēšanas procedūru, ir tik nopietni apņēmušies šo darbu izdarīt, ka viņi to izdara gandrīz vienmēr. Viņiem izdodas šīs attiecības uzbūvēt, jo viņiem faktiski vairs nav ceļa atpakaļ. Un tas ir ļoti labs veids, kā tomēr bērniem sagādāt ģimeni.

Tāda vienkārši ir mūsu situācija. Ja mums pēc pieciem gadiem būs labāka situācija, ja šeit būs pietiekami daudz vecāku, kas gribēs mūsu bērnus, tad -lūdzu! Tad runāsim par mūsu bērniem. Taču, kamēr mūsu bērni ir bērnunamos, tikmēr mēs nevaram liegt viņiem šo iespēju - tikt adoptētiem ģimenēs. (Starpsauciens: “Kas tad liedz?”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere - otro reizi.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Arī mēs piekrītam visam šeit iepriekš sacītajam, ka jādara viss iespējamais, lai bērns varēt augt savā bioloģiskajā ģimenē vai vismaz kādā citā ģimenē savā izcelsmes valstī. Taču šobrīd jautājums nav par to.

Jautājums ir par adopcijas procesa sakārtošanu. Tas ir mūsu pienākums šodien. Vai tiešām jautājums šodien ir par kaut kādiem skaitļiem, kas nosaka mēnešus - trīs vai sešus mēnešus vai gadu? Jā, bērnam ir konkrētu laiku jāatrodas pirmsadopcijas aprūpē adoptētāju ģimenē. Tas ir nepārprotami skaidrs. Taču rodas jautājums - kāds ir tiesiskās realizācijas mehānisms? Vai deputāti ir padomājuši par to, kādā statusā bērns šajā ģimenē atradīsies? Kādas būs sociālās garantijas šiem cilvēkiem? Tas nozīmē tikai to, ka ja mēs šodien pieņemam šādu Civillikuma redakciju, tad šodien apstādinām adopcijas procesu. Tādēļ mans ierosinājums bija šāds: tad, kad redzēs visu šo sistēmu kopumā (pie tā jautājuma pašreiz strādā Ministru kabinets un Ministru kabineta izveidotā darba grupa), tikai tad, kad būs paredzēta šī sistēma, varēs arī runāt par konkrētu adopcijas mehānismu, un to paredzēs Ministru kabineta izstrādātie adopcijas noteikumi.

Cienītie kolēģi! Es vēlreiz uzsveru, ka mēs esam par to, lai katra konkrētā ģimene tiktu izpētīta un visa šī procedūra atbilstu starptautiskajām saistībām. Taču es jūs lūdzu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un nebalsot par cipariem, kuri izskatās tik saprotami, bet kuri patiesā būtībā paralizēs adopciju! Lūdzu jūs izturēties pret šo procesu ar lielu izpratni!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs ļoti ilgi apspriežam šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu, un diskusijā izskanēja gan emocijas, gan prāts un neprāts, gan loģika un antiloģika - un tā tālāk, un tā joprojām. Pagājušajā Saeimā man arī bija gods strādāt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, un arī toreiz mēs spriedelējām par šo jautājumu ne vienu vien reizi. Mūsu apakškomisija, cik es atceros, tomēr ierosināja, ka tam laikam ir jābūt no trim līdz sešiem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, bet Juridiskā komisija tomēr nolēma, ka tam periodam jāilgst vismaz sešus mēnešus.

Es ļoti uzmanīgi klausījos jūs visus, un, manuprāt, būtu tomēr jāatbalsta 3.priekšlikums - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums. Kāpēc es uzskatu, ka šobrīd var iziet no situācijas, atbalstot šo priekšlikumu? Tāpēc, ka tur ir teikts, ka noteikumus izstrādās Ministru kabinets. Un es nešaubos, ka valdošā koalīcija panāks, ka Ministru kabinets izstrādās patiešām labus konkrētus noteikumus, lai ierēdnis, bāriņtiesas tiesnesis nevarētu tur neko ne pielikt, ne atņemt, ne spekulēt, ne ņemt naudiņu - un tā tālāk, un tā joprojām.

Un, ja Ministru kabinets izveidos komisiju, kurā pieaicinās gan Andri Bērziņu, gan varbūt Bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvi, gan bāriņtiesas pārstāvi, gan sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus” pārstāvi, tad varbūt to visu varēs izstrādāt tik precīzi. Un to var izdarīt samērā ātri, varbūt mēneša laikā.

Es ceru, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs šinī jautājumā Dieva priekšā mazāk grēkosim.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai Mellupes kundzei ir kas piebilstams Juridiskās komisijas vārdā? Par 2.priekšlikumu.

S.Mellupe. Par 2.priekšlikumu es vienkārši gribētu atbildēt Plinera kungam…

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos! Jūs varat runāt komisijas vārdā.

S.Mellupe. Es komisijas vārdā varu paskaidrot, kāpēc no šiem diviem priekšlikumiem - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika priekšlikuma un tieslietu ministra Aksenoka priekšlikuma - tika izraudzīts Aksenoka priekšlikums.

 

Tāpēc, ka likums par adopciju skaidri un gaiši un nosaka to, ka adopcijas kārtību nosaka Ministru kabineta izstrādāti noteikumi. Tas jau ir paredzēts citā likumā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt tieslietu ministra Aksenoka ierosināto redakciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 2. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši 2.priekšlikumu, vairs nav izskatāms 3.priekšlikums (īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika priekšlikums) un 4.priekšlikums (deputātu Kastēna, Petera, Labuckas, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu priekšlikums).

Tā kā citu priekšlikumu nav, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” otrreizēju caurlūkošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - 3. Likums “Grozījumi Civillikumā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz nodot likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā””.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”” (izskatīšanai otrajā lasījumā) līdz 2002.gada 16.decembrim.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Fjodorova un Stepaņenko jautājumu Ministru prezidentam Repšes kungam. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Vēlos atgādināt, ka pulksten 17.00 būs ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajai vārds Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi, aicinu jūs uz sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds Guntaram Krastam!

 

 

G.Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK)

Eiropas lietu komisiju lūdzu pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt pēc Saeimas sēdes!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds Bērziņa kungam!

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es gribu paziņot to, ka mans balsojums bija “pret”. Tā ka es gribētu, lai reģistrē to, ka par adopcijas jautājumiem mans balsojums bija “pret”, jo vienkārši nepaspēju... nebija pareizi... Jā, mans balsojums bija “pret”, es gribētu, lai to fiksē.

Sēdes vadītāja. Vārds Baltijas Asamblejas delegācijas vadītājam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (Saeimas sekretārs).

Lūdzu Baltijas Asamblejas delegāciju sanākt pēc 7 minūtēm balsošanas zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka es nenoreaģēju un nenobalsoju par šā likumprojekta pieņemšanu kopumā, es paziņoju, ka mans balsojums ir “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam!

 

 

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Starpparlamentu savienības delegācijas locekļus lūdzu uz delegācijas sanāksmi Sarkanajā zālē pēc 15 minūtēm! Pēc 15 minūtēm Starpparlamentu savienības delegācijas locekļi tiek gaidīti Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Artis Kampars, Juris Dobelis, Ainars Latkovskis, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Atis Slakteris un Jānis Strazdiņš.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 12.decembra sēde ir slēgta.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas rudens sesijas 9.sēde

2002.gada 12.decembrī

 

Klusuma brīdis 7.Saeimas deputāta Roberta Jurdža piemiņai

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par deputāta J.Urbanoviča atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Noraidīts)

(141. dok.)

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Urbanoviča ievēlēšanu Sociālajā un darba lietu komisijā” (Nav izskatāms)

(142. dok.)

Lēmuma projekts “Par studējošo pašpārvaldes — Latvijas Studentu apvienības pārstāves K.Antes apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”

(147. dok.)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš

Lēmuma projekts “Par M.Sviķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”

(153. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par I.Fišeres apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”

(154. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par R.Ozolas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”

(155. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par V.Videnieces apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”

(156. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par M.Terjuhanas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”

(157. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par V.Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

(158. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par A.Laviņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

(159. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par A.Strupules atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”

(160. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par H.Mika atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”

(161. dok.)

Ziņo

- dep. I.Labucka

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Jūras kodekss” otrajam lasījumam”

(152. dok., reģ. nr.17)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

(59. un 59.b dok., reģ. nr.30)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (2.lasījums) (Steidzams)

(109. un 109.b dok., reģ. nr.57)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(110. un 110.b dok., reģ. nr.58)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(111. un 111.b dok., reģ. nr.59)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(112. un 112.b dok., reģ. nr.60)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Debates

- dep. S.Golde

- dep. A.K.Kariņš

- dep. Dz.Ābiķis

- īpašu uzdevumu ministra   bērnu un ģimenes lietās   parlamentārais sekretārs   P.Leiškalns

- dep. P.Kļaviņš

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. A.Kušķis

- dep. J.Lagzdiņš

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. B.Brigmane

- dep. A.Šķēle

- īpašu uzdevumu ministra   bērnu un ģimenes lietās   parlamentārais sekretārs   P.Leiškalns

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (2.lasījums) (Steidzams)

(113. un 113.b dok., reģ. nr.61)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” (2.lasījums) (Steidzams)

(114. un 114.b dok., reģ. nr.62)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Debates

- dep. Dz.Ābiķis

- dep. A.K.Kariņš

- dep. A.Kušķis

- dep. R.Pīks

- dep. K.Strēlis

Paziņojumi

- dep. I.Emsis

- dep. S.Šķesters

- dep. I.Druviete

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Debašu turpinājums

- dep. J.Esta

- dep. Dz.Ābiķis

- dep. A.Šķēle

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

(116. un 116.b dok., reģ. nr.64)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” (2.lasījums) (Steidzams)

(117. un 117.b dok., reģ. nr.65)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Debates

- dep. A.Šķēle

- finanšu ministrs V.Dombrovskis

- dep. A.Šķēle

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

(118. un 118.b dok., reģ. nr.66)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Debates

- dep. A.Šķēle

- finanšu ministrs V.Dombrovskis

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. A.Pētersons

- dep. V.Šiliņš

- dep. Gundars Bērziņš

- dep. A.Šķēle

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā”” (2.lasījums) (Steidzams)

(119. un 119.b dok., reģ. nr.67)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (2.lasījums) (Steidzams)

(120. un 120.b dok., reģ. nr.68)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (2.lasījums) (Steidzams)

(121. un 121.b dok., reģ. nr.69)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums) (Steidzams)

(146. un 146.c dok., reģ. nr.79)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Debates

- dep. B.Cilevičs

- dep. M.Pietkevičs

- dep. P.Simsons

- dep. M.Pietkevičs

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)

(127. un 127.b dok., reģ. nr.75)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” (2.lasījums) (Steidzams)

(129. un 129.b dok., reģ. nr.77)

Ziņo

- dep. B.Brigmane

Likuma “Grozījumi Civillikumā” otrreizēja caurlūkošana

(18. un 151. dok., reģ. nr.13)

Ziņo

- dep. S.Mellupe

Debates

- dep. S.Mellupe

- dep. V.Muižniece

- īpašuuzdevumu ministra   bērnu un ģimenes lietās   parlamentārais sekretārs   P.Leiškalns

- dep. A.Rugāte

- dep. A.Kiršteins

- dep. I.Circene

- dep. I.Šlesere

- dep. S.Golde

- Tieslietu ministrijas   parlamentārā sekretāre   I.Birzniece

- dep. S.Mellupe

- dep. A.Bērziņš

- dep. Ē.Zommere

- dep. A.Kiršteins

- dep. I.Labucka

- dep. L.Liepiņa

- dep. I.Šlesere

- dep. J.Pliners

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi reģionālās attīstības likumā””

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajam lasījumam”

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam E.Repšem par radaru stacijas TPS-117 celtniecības realizāciju Audriņu pagastā

Paziņojumi

- dep. I.Vaidere

- dep. S.Šķesters

- dep. G.Krasts

- dep. A.Bērziņš (par balsojumu)

- Saeimas sekretārs J.Reirs

- dep. J.Stalidzāne (par   balsojumu)

- Saeimas priekšsēdētājas biedrs   Ē.Jēkabsons

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Jūras kodekss" otrajam lasījumam"
Datums: 12.12.2002. 09:17:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.152

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:21:12 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.59B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:23:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.109B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:24:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.110B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Darba likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:27:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.111B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:28:26 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 09:57:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:04:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:04:40 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.112B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:05:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:06:46 bal022
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:07:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 10:08:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.113B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:13:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:14:06 bal026
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:16:16 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.114B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:17:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.116B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:19:14 bal029
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:25:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:27:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.117B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:47:10 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:47:56 bal033
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:50:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:51:26 bal035
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:52:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:53:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:53:40 bal038
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:54:22 bal039
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli " (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:54:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.118B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:56:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.119B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:58:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 11:58:54 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.120B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:00:00 bal044
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:00:34 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.121B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:14:04 bal046
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:14:42 bal047
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:15:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:15:54 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.146C pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:16:56 bal050
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:17:28 bal051
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:17:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.127B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:19:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:19:40 bal054
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 12.12.2002. 12:20:22 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.129B pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 12.12.2002. 12:28:40 bal056
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu par 1 minūti

Likuma "Grozījumi Civillikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.12.2002. 13:39:00 bal057
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Likuma "Grozījumi Civillikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.12.2002. 13:40:14 bal058
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok. nr.151 otrreizēju caurlūkošanu

Sestdien, 24.februārī