Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas septītā sēde

2002.gada 21.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 21.februāra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, paziņoju, ka ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums ar lūgumu izslēgt no darba kārtības ceturtās sadaļas likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” izskatīšanu un iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 28.februāra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Ir saņemts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājums tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai “Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem”. Jautājumu nododam tieslietu ministrei.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Lujāna, Ūdres, Burvja, Ketlera, Razminoviča un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ūdens apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Augsti un dikti godātais Leiškalna kungs! Šis likumprojekts, manā skatījumā, atkal ir kārtējais liekuļu mēģinājums būt labākiem katoļiem nekā Romas pāvests un Dievs Tas Kungs, kopā ņemti. Var pilnībā atbalstīt viedokli, ka nāvessods vispār nav sods, bet sabiedrības atriebība nelaimīgam cilvēkam, kurš tika novests līdz noziegumam. Varam, protams, diskutēt par iespējamām tiesas kļūdām, un tas viss būs ļoti pareizi teikts. Teorētiski. Diemžēl cilvēkiem uz ielas ir jādzīvo praktiski, nevis teorētiski. Un tādā gadījumā, ja Ministru kabinets virza šādu likumprojektu, būtu bijis labi, ja valdošās koalīcijas deputāti vismaz būtu mēģinājuši izskaidrot sabiedrībai, kā tiks nodrošinātas pilsoņa un cilvēka tiesības palikt dzīvam. Kāpēc neatkāpjas Latvijas iekšlietu ministrs, kurš nav spējīgs nodrošināt valsts pienākuma izpildi - aizsargāt savu pilsoņu dzīvības? Retorisks jautājums - cik uzņēmēju un cik tiesnešu vēl ir jānogalina, lai saprastu, ka nebeidzamās reformas Iekšlietu ministrijas sistēmā neļauj attiecīgajiem profesionāļiem mierīgi strādāt un sāk jau reāli apdraudēt normālus cilvēkus uz ielām? Cik jauniešu vēl ir jānodod narkomānu rokās, jānodod nāvei? Tā vai savādāk, Ministru kabinets, virzot šo liekulīgo likumprojektu, atkal izraisa tikai un vienīgi lielu diskusiju par to, cik strauji mums jāvirzās uz Eiropu un uz NATO. Kas būtu, pirms pieņemam šādus lēmumus par nāvessoda atcelšanu, jādara, lai reāli aizstāvētu sabiedrības tiesības nebaidīties par savu dzīvību? Šinī zālē nesen mani mīļie kolēģi, skrienot uz to pašu NATO, pirmajā lasījumā nobalsoja par to, ka, cīnoties ar terorismu, ASV desantnieki un līgumstrādnieki varēs nesodīti kļūdīties un nogalināt - netīšām, protams! - Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus. Balsojot aizmirsa to, ka Latvijas pārstāvjiem par tādu pašu kļūdu Amerikā draud elektriskais krēsls, gāzes kamera vai nāvējoša injekcija. Man ir lūgums tiem saviem kolēģiem no valdošās koalīcijas, kuri virza šādu likumprojektu: esiet, lūdzu, tik mīļi un priekšvēlēšanu sapulcēs iestāstiet tiem saviem vēlētājiem Gulbenē, ka viņu bērnu dzīvības ir mazāk vērtas nekā viņu bērnu slepkavu dzīvības! Pamēģiniet to iestāstīt tām ģimenēm, kuras nesen piedzīvoja traģēdiju Dārziņos! Paskaidrojiet man, kāpēc mans jūrskolas biedrs Baburgs var tikt noslepkavots uz ielas, bet viņa slepkavam pat nedraud nāvessods! Es to nevaru saprast. Varbūt es daudz ko nevaru saprast, tomēr uzskatu: kamēr nebūs šajā situācijā izskaidrots sabiedrībai, kāpēc nāvessods ir jāatceļ arī slepkavām, tikmēr šāda likumprojekta virzīšana ir jāuzskata vienīgi par provokatīvu linča tiesas atbalstīšanu Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu to nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir nodots… Bet runāt drīkst tikai viens - pie tam “pret”… Tā ka Bojāra kungam būs iespēja runāt par citiem jautājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, to skaitā Juridiskajai komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Ārlietu komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 11. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jūras kodekss” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, liels paldies Ministru kabinetam, ka beidzot - nepagāja ne knapi 7 gadi, kopš sākās šis darbiņš - Jūras kodekss ir beidzot nonācis Saeimā uz izskatīšanu. Baigi ātri! Protams, jebkurā gadījumā ir labāk vēlāk nekā nekad. Žēl tikai, ka to pavadošie likumprojekti ir apmaldījušies kaut kur Ministru kabineta koridoros, un tāpēc, atbalstot un lūdzot jūs pasteidzināt šo procesu, šā likumprojekta nodošanu komisijām, es ieteiktu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai darīt visu un tanī pašā laikā gribētu no Saeimas puses redzēt vēlmi, lai Ministru kabinets pasteidzinātu pārējos, jo Jūras kodekss bez šiem pavadošajiem likumiem tik un tā nedarbosies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu likumprojektu kā atbildīgajai nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Vai deputāts Rišards Labanovskis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka acīmredzot te ir nolemts, kā mēs pieņemsim šo likumu, bet es jūs gribētu informēt nedaudz par situāciju, kas ir saistīta ar šo Protokolu Eiropas valstīs un kā pret to izturas dažādās pasaules valstīs.

Tātad manās rokās ir Eiropas Padomes brošūra, kur apcerēta nāvessoda piemērošanas prakse, un pēc šā viedokļa ir iedalītas valstis, - tādas, kurās ir pilnīgs nāvessoda aizliegums, tātad arī kara gadījumos, tādās, kur tas ir daļēji, kur kara gadījumos to tomēr pielieto un šis nāvessods tiek piespriests, bet netiek izpildīts, un ir tādas valstis, kur nāvessodu piemēro. No pazīstamajām un slavenajām civilizētajām valstīm tādas ir ASV un Japāna. Tagad es jums nosaukšu valstis, kuras šo Protokolu nav parakstījušas, un tas nozīmē, ka tās attiecina nāvessodu uz noziegumiem kara laikā vai uz militāra rakstura noziegumiem pat miera laikā. Šādas valstis ir Kipra, Igaunija, Francija. Francijā ir atruna, ka prezidents īpašos gadījumos var likumu labot un pieprasīt šā soda piemērošanu. Tāda ir arī Grieķija, tāda ir Turcija.

Un es gribu jums atgādināt, ka tad, kad mēs spriedām un diskutējām par Latvijas pievienošanos 6.Protokolam un par nāvessoda atcelšanu, mums bija zināms fakts - un tas ir apstiprināts -, ka, piemēram, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste pievienošanos šim Protokolam ir izdarījusi tikai 1998.gadā. Manuprāt, mēs, kā parasti, steidzamies un gribam būt svētāki par visiem citiem svētajiem.

Šeit, šajā Protokolā, ko mēs gatavojamies tagad ratificēt, 2.pantā ir šāds teksts: “Attiecībā uz šo Protokolu nav pieļaujamas nekādas atrunas, izņemot, ja ratifikācijas vai pievienošanās laikā izdarīta atruna, kas paredz nāvessoda piemērošanu kara laikā.” Taču šajā gadījumā anotācijā attiecībā uz jautājumu, kuru mēs tūliņ izskatīsim un par kuru nobalsosim, ir sacīts, ka Latvijas Republika neparedz pielietot atrunu par nāvessoda piemērošanu kara laikā par vissmagākajiem militāra rakstura noziegumiem.

Cienījamie kolēģi, nebūsim liekuļi! Es saprotu, ka nāvessods neatrisina visas problēmas un ar noziedzību saistītos jautājumus, taču jūs zināt, ka civilizācijas prakse ir tāda, ka kara gadījumos daudzi šie likumi un lēmumi tiks atcelti, ka vienmēr dezertieri, marodieri, nodevēji un spiegi ir tikuši tiesāti, notiesāti un šauti. Tālab es atturētos balsot par mūsu pievienošanos šim Protokolam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”?

Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, godājamie deputāti, vispirms es gribēju prasīt, - tā kā šis likumprojekta grozījums ir saistīts ar darba kārtības 4.punktu, kas ir par Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo Protokolu par nāvessoda atcelšanu -, tātad to, ko Labanovskis teica, - ka to vajadzēja runāt jau darba kārtības 4.punkta sakarā. Mēs Konvenciju jau esam nodevuši komisijām. Es ierosinātu nodot arī 9., 10., 11., 12., 13.darba kārtības punktu komisijām, jo visus šos minētos likumprojektus ir paredzēts nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodošanu komisijām, to skaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un par atbildīgo noteiksim Juridisko komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 13. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, Latvijā nenopietna attieksme pret lietām ir normāla parādība. Tā tas ir arī tagad. Jūs nobalsojāt par 4.pantu, tas nozīmē pievienoties tam dokumentam... Ir runa par to, ka slepkavām ir jādzīvo vienā mierā, ka jārada vislabākie noteikumi, lai viņi varētu vienā mierā dzīvot cietumā un tad pēc kādiem 15 - 20 gadiem iziet ārā no turienes un turpināt savu dzīvi, nepavisam nenožēlojot to, ko viņi ir kādreiz izdarījuši - un varbūt izdarījuši ne vienu vien reizi.

Drusciņ ir jāpievēršas mūsu statistikas datiem, kuri nav, protams, pilnīgi, bet kuri tomēr tā kā būtu jāzina. Mēs jau kaunamies par to runāt. No 1996.gada ik gadus tiek noslepkavoti apmēram 250 cilvēku. Nu pēdējos gados drusciņ ir kritums - 210. Desmit gadu laikā, kamēr ir brīvā Latvija, tūkstoš noziedznieku, kuri ir veikuši tīšās slepkavības, nav atrasti. Un viņus neviens nemeklē. Turklāt ir jau vēl arī tādi noziedznieki, kas sakropļo cilvēku tā, ka viņš no iegūtajām brūcēm vai nu tūdaļ mirst, vai lēnām aiziet bojā. Tos jau mēs tur neierēķinām. To jau nav! Tie ir citas kategorijas cilvēki! Tāpat mēs jau neuzskaitām arī tos, kurus piedzēruši nejēgas mierīgi nosit ar saviem skaistajiem automobiļiem. Arī tos jau mēs tur neierēķinām iekšā. Un nu mēs tagad mierīgā prātā tādā veidā domājam pievienoties starptautiskajam līgumam! Un kāda tad ir nozīme tai steidzamībai? (Mūsu kolēģi te pateica: “Visus likumus vajag uzreiz pieņemt!”) Vai tad Latvijā kriminogēnā situācija ir normāla? Tā diemžēl nav normāla! Tā ir bīstama un smaga! Un gadu gaitā noziedzības līmenis nebūt nesamazinās - tas vai nu paliek nemainīgs, vai pieaug. Nonākuši esam līdz tam, ka pat tiesnesi Laukrozi noslepkavoja. Un nu mēs to aizmirstam. Es nemaz nerunāju par to, cik mūsu rūpnieku ir nošauts! Kāpēc tāds likumprojekts tiek ar tādu steigu pieņemts? Kāpēc tā steidzamies aizstāvēt slepkavas? Vai tad viņi dara kādu godu Latvijai? Un kā strādā Iekšlietu ministrija un citas mūsu valsts struktūras, kurām vajadzētu apkarot slepkavības. Bieži vien tās strādā ļoti slikti. Tās pat neatzīst savas kļūdas.

Paskatīsimies tālāk! Ārlietu ministrijai, protams, vajag izpildīt plānu attiecībā uz dažādu likumu steidzīgu pieņemšanu, bet tas, kādas būs sekas, viņus neinteresē. Bet Ministru kabinets taču zina, kāda situācija ir mūsu valstī! Mūsu zālē šobrīd atrodas Ministru prezidents... Un, ja viņš saņēma tādu dokumentu, vai tad iekšlietu ministrs viņu neinformēja par to, kas notiek mūsu valstī? Vai mūsu valstī cilvēki ir aizsargāti? Nav aizsargāti! Kriminogēnā situācija kā bija smaga, tā arī paliek smaga, un nekāds kārtīgs risinājums nav atrasts. Un kāpēc nav atrasts? Tāpēc, ka vai nu neprotam strādāt, vai negribam strādāt.

Cienījamie kolēģi! Pieņemt šīs izmaiņas Sodu izpildes kodeksā un citos

likumos, kuras atvieglotu slepkavām dzīvi, - to nevar pieļaut! Jūs atceraties to nelieti, kurš nokāva bērnus? Jūs atceraties, kas bija Ventspilī - iznīcināja to puisi... un pēc tam vēl pusdzīvu ieraka zemē iekšā!... Un visus šos noslepkavotos mēs vienā mierā “norakstām” - it kā tās būtu kādas aitas, bet ne dzīvi cilvēki! Kas ir devis slepkavam tiesības viennozīmīgi lemt, vai cilvēkam dzīvot vai mirt?! Kas viņam ir devis tādas tiesības?! Kāpēc mēs tā gribam apžēlot slepkavas? Tātad nu mēs ejam vēl soli uz priekšu, lai tik tiešām slepkavām dotu iespēju darīt to nejēdzīgo darbu, kuru viņi ir darījuši, dara un darīs arī tālāk!

Diemžēl ne par vienu no šiem likumprojektiem, šīm izmaiņām, es nevaru nobalsot “par”, un es aicinu jūs vismaz balsojumā atturēties, lai jums būtu tīra sirdsapziņa, ka jūs tomēr kaut cik rūpējaties par latviešu cilvēku dzīvībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” neviens nevēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu šo un nākamos trīs likumprojektus (darba kārtības 11., 12. un 13.punkts) nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 16. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim deputāta Māra Vītola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Jurkāna, Andreja Klementjeva un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts - Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Attiecīgais deputātu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam tika pārsūtīts Ministru prezidentam, kurš uzlika par pienākumu labklājības ministram Požarnovam sniegt atbildi Pieprasījumu komisijā.

Pieprasījumu komisijā, izskatījuši šo pieprasījumu, deputāti nolēma, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums ir tapis ilgā laika gaitā, domājot par to, kā Ministru kabinets, valdība, valdošās partijas apzināti novilcina ģimenes valsts pabalstu sistēmas sakārtošanu mūsu valstī.

Jau no mūsu darba aizsākumiem 7.Saeimā mēs esam runājuši par šiem jautājumiem, esam ļoti daudz par tiem sprieduši, bet esam pieņēmuši, man liekas, diezgan absurdu lēmumu par to, ka bērni ir sadalāmi divās daļās: vieni, kuri dzimuši līdz 1999.gadam, un otri, kuri dzimuši pēc 1999.gada. Arī šajā ziņā mūsu roka ir pielikta.

Un tāpēc, lasot likumu “Par sociālo palīdzību”, attiecībā uz kuru pagājušā gada sākumā vai 2000.gada beigās ilgās un garās sarunās arī valdošo partiju vidū tika pieņemts lēmums, ka līdz 2001.gada 31.maijam Saeimā tiek iesniegti grozījumi nepieciešamajos likumos un normatīvajos aktos, lai sakārtotu šo sistēmu mūsu valstī.

Tātad pieprasījums skanēja šādi: “Ministru kabinetam, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001.gada 31.maijam bija jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz grozījumus šajā un citos likumos. Pirmie valdības grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību” iesniegti Saeimā tikai 2001.gada 7.novembrī un paredz ģimenes valsts pabalstu pakāpenisku izlīdzināšanu uzsākt tikai 2003.gadā.

Ja valdība būtu iekļāvusies likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajos termiņos, ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu (pakāpeniski palielinot) varētu plānot jau no 2002.gada.” Kāpēc netiek ievērots likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9.punktā noteiktais termiņš?

Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē labklājības ministrs sniedza savu skaidrojumu šajā jautājumā, taču diemžēl Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs vairāk neko arī nepateica, kāpēc tika noraidīts šis pieprasījums, tāpēc es nolasīšu atsevišķus šīs atbildes punktus.

“Labklājības ministrija līdz 2001.gada 22.maijam iesniedza Valsts kancelejā konceptuālo jautājumu par ģimenes pabalstu sistēmas pilnveidošanu. 2001.gada 1.jūnijā jautājumu par sagatavotajiem iespējamajiem grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību” vienlaikus ar citiem svarīgiem labklājības ministra risinātajiem jautājumiem izskatīja Ministru prezidenta biroja un Labklājības ministrijas kopējā sanāksmē, kā rezultātā Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot papildu informāciju par garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešanu, bērnu pabalsta saglabāšanu un nodokļu atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem.

7.augustā konceptuālo jautājumu par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu bija paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē, bet sakarā ar Ministru prezidenta atrašanos atvaļinājumā jautājuma izskatīšana tika atlikta.

22.augustā Labklājības ministrija atkārtoti iesniedza kompleksu informāciju par ģimenes valsts pabalstu, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem un par pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu savstarpējo ietekmi. Konceptuālo jautājumu Ministru kabineta sēdē izskatīja 25.septembrī, kā rezultātā Labklājības ministrijai tika dots uzdevums sagatavot konkrētu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, kas Valsts kancelejā tika iesniegts 12.oktobrī, bet 6.novembrī minētais likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un attiecīgi iesniegts Saeimā.

Es gribu atgādināt, cienījamie deputāti, ka tad, ja mēs tik ilgi, izejot visus sarežģītos mūsu Valsts kancelejas un dažādu ministriju koridorus, nevaram izskatīt šos jautājumus, man tomēr rodas atsevišķi jautājumi. Vai mūsu valstī ir izstrādāta vienota ģimenes politika? Vai Ministru kabinetā ir akceptēta koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem? Vai valsts var nodrošināt pagājušā gada 25.septembrī Ministru kabinetā akceptēto konceptuālo jautājumu par valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu? Cik procentu no iekšzemes kopprodukta būtu jābūt šim pabalstam? Pašlaik tas ir apmēram 1,12 procenti, bet reāli tam vajadzētu būt apmēram 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Tādā garā varētu runāt vēl ļoti ilgi, bet diemžēl valdošās partijas ir noraidījušas mūsu pieprasījumu un līdz 2003.gadam nevar atrast līdzekļus valsts budžetā, lai kaut vai nedaudz sāktu izlīdzināt ģimenes valsts pabalstus. 71 procentam iedzīvotāju mūsu valstī šie 6, 5 vai 4 lati ir diezgan liels ģimenes ienākuma avots, un mums ir jādomā arī par bērniem, jo tā ir mūsu valsts nākotne. Un tādēļ, lai arī cik stipri mēs censtos ātri iekļūt NATO un Eiropas Savienībā, mums būtu jāatceras, ka mums nebūs ko aizsargāt, ja mēs nedomāsim par mūsu ģimenēm, par mūsu bērniem un par mūsu valsts nākotni.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šā likuma pārejas noteikumu norma par to, ka valdībai nepieciešams mums iesniegt grozījumus likumā līdz 31.maijam, tika iestrādāta laikā, kad tika skatīts gada budžets kopā ar to pavadošajiem likumiem. Toreiz no deputātu puses bija šādi iebildumi.

Pirmām kārtām pret bērnu pabalstu apjomu, otrām kārtām pret koeficientu sistēmu attiecībā uz pirmo, otro un trešo bērnu, un trešām kārtām pret to, ka ir dažāda apmēra pabalsti tiem bērniem, kuri dzimuši pirms vai pēc 1999.gada.

Toreiz Saeimā tika izskatīti visdažādākie priekšlikumi, kādā veidā izlīdzināt šīs pretrunas, bet, tā kā neviens no šiem priekšlikumiem neguva atbalstu, tika iestrādāta šī pārejas noteikumu norma, ka, lai pilnveidotu bērnu pabalstu sistēmu, ir nepieciešams iesniegt likuma grozījumus.

Vienkārši ir jautājumu izskatīt tad, ja bērnu pabalsti tiek palielināti. Tas nozīmē, ka mēs sagatavojam aprēķinus, kāda ir nepieciešamā naudas summa, to visu sagatavojam, un tad likums tiek grozīts. Taču tas, ko prasīja Saeima, bija pilnveidot šo bērnu pabalstu sistēmu, kardināli to mainīt. Līdz ar to mēs valdībā izanalizējām vairākus variantus, un šajā iesniegtajā informācijā ir redzams, ar ko mēs nodarbojamies.

Pirmām kārtām mēs izanalizējām, vai ir iespējams atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo daļu par bērniem, lai šo iegūto naudas summu novirzītu bērnu pabalstiem. Tas neguva atbalstu, pret to protestēja Latvijas Pašvaldību savienība citas un ieinteresētās institūcijas. Arī Finansu ministrija neatbalstīja šādu pieņēmumu.

Nākamais. Mēs skatījām arī tādu variantu, vai nevar sasaistīt bērnu pabalstu ar garantēto minimālo ienākumu līmeni. Taču, kā jūs zināt, šobrīd grozījumi arī šajā likumā ir Saeimā, bet tie ir saņēmuši diezgan asu kritiku no Latvijas Pašvaldību savienības puses, tāpēc šis jautājums ir ļoti komplicēts.

Mēs izanalizējām arī šādu iespējamo variantu - vienādot bērnu pabalstu par pirmo bērnu, respektīvi, par pirmo bērnu - paaugstināt, par otro un trešo - samazināt, lai tie būtu vienādi, tomēr tādā gadījumā iedzīvotāji atkal tiktu nostādīti divās pretējās pusēs, tā mēs iedzīvotājus zināmā mērā sanaidotu. Arī šis variants neguva atbalstu. Un tātad valdībā tika atbalstīts šāds priekšlikums: lēnā garā trīs gadu laikā paaugstināt bērnu pabalstus tiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gadam. Šis variants tika atbalstīts. Likuma grozījumi tika sagatavoti un iesniegti Saeimā un šā likuma grozījumi paredz triju gadu laikā paaugstināt pabalstus no 4,25 latiem līdz 6 latiem par pirmo bērnu un attiecīgi arī par otro un trešo palielināt.

Pats galvenais ir tas, ka ir sagatavoti šie ekonomiskie aprēķini un naudas summa papildus tiks paredzēta budžetā, lai varētu šos pabalstus palielināt. Tā ka Saeimai ir šis likums jāpieņem.

Nu tā gluži nav, ka gadījumā, ja tie priekšlikumi tiktu iesniegti ātrāk, tad arī tie pabalsti tiktu paaugstināti ātrāk. Tas nu gluži tā nav, jo mēs varējām arī iepriekšējā gadā iesniegt likuma grozījumus un paredzēt, ka 2003.gadā tie pabalsti tiks palielināti, tomēr galvenais ir tas, lai budžetā būtu paredzēta naudas summa, jo pretējā gadījumā, ja mēs paredzētu pat ļoti labus grozījumus un gribētu palielināt bērnu pabalstu, bet budžetā nebūtu naudas, tad līdz ar šo normu Satversmes tiesa varētu apstrīdēt un visas labās ieceres neīstenotos.

Jebkurā gadījumā es gribu teikt to, ka, lai pilnveidotu sistēmu, lai konceptuāli pārskatītu to, šajā darbā bija nepieciešams iesaistīt visas ieinteresētās institūcijas. Jautājums tika skatīts ļoti augstā politiskā līmenī kopā ar mūsu partneriem, un tāpēc faktiski šis datums nav tik ārkārtīgi svarīgs, galvenais ir tas, ka valdība ir izšķīrusies, tāpēc aicinu Saeimu tiešām pieņemt šos grozījumus likumā, un tad ar 1.janvāri varēs paaugstināt bērnu pabalstus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vienmēr, satiekoties ar iedzīvotājiem, viņi mums, deputātiem, uzdod jautājumu: “Kad Latvijas Republikas valdība sāks rūpēties par saviem pilsoņiem?” Tik tiešām, ja mēs paskatāmies tos likumprojektus, kuri ir izgājuši cauri Saeimai, kuri tiek sagatavoti vai kuri tikai vēl būs, tad redzam, ka diemžēl tās rūpes ir nelielas - drusciņ kaut kas ir uzlikts uz papīra, bet tālāk tas nevirzās. Kā tad mēs tagad sāksim rūpēties par bērniem? Vai viņu ir tik liels daudzums Latvijā, ka mēs nevaram parūpēties par Latvijas bērniem? Kāda tad ir demogrāfiskā situācija šodien? Ja paskatāmies mūsu statistiku, tad redzam, ka viens ir piedzimušais bērns, bet trīs cilvēki aizgājuši viņsaulē. Tas taču ir briesmīgi! Jūs paskatieties iedzīvotāju skaitu uz 1 kvadrātkilometru! No 47 tas ir sarucis uz 37 cilvēkiem. Tas ir briesmīgi! Vai tad jūs gaidīsiet, kamēr Latvijā atbrauks un dzīvos iedzīvotāji no Āfrikas vai no citiem kontinentiem, jo te būs tāds vakuums, kur varēs viņus izvietot... tos, kuri būs lieki Eiropā.

Šāgada 20. februārī vienā no pārraidēm, nu vakar vakarā - es no sākuma gan neredzēju - viens ierēdnis aizrunājās jau tiktāl, ka Eiropas Savienība, redziet, Latvijai ir vajadzīga tāpēc, ka tā baros mūsu pensionārus. Nu tādu absurdu var runāt tikai tāds cilvēks, kas vispār neko nesaprot un nezina, kur viņš atrodas.

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Kad un kura no mūsu valdībām kopā ar savu ļoti lielo ministriju un citu resoru darbinieku, mūsu ierēdņu, armiju, panāks, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu darbs? Ikvienam! Diemžēl par to neviens nerūpējas, lai katram cilvēkam būtu jumts virs galvas. Kā lai nosauc par dzīvokli dzīvojamo platību, tos pazemes mājokļus, kurus jau tagad cilvēki sāk izvietot mežā, jo viņiem vairs nav, kur dzīvot? Kad un kas sāks par to domāt?

Nākamais - par iztiku. Varbūt padomāsim par to, kā tad tas pensionārs ar 30 un vēl dažiem latiem mēnesī var labi paēst, samaksāt par dzīvokli un vēl apģērbties? Un kā tad būs ar izglītību, kuras līmenis ar katru gadu krītas? Un kur tad būs tā obligātā vidējā izglītība? Un ko mēs darīsim, lai būtu noteikta un laba augstākā izglītība, jo tikai intelektuālais potenciāls izvedīs Latviju no tā strupceļa, kurā desmit gadu laikā mēs to esam iedzinuši? Varbūt ir jāsāk atmosties un domāt arī par pensiju pabalstiem pensionāriem, par kuriem visu laiku visdažādākajā veidā ņirgājas, “cērp” viņus, bet, palielinot pensiju par 1,8 latiem, pasaka, ka ir kaut kāds brīnums radīts? Jūs domājat, ka tādus mūs gaidīs Eiropas Savienībā? Negaida tādus. Viņiem tādi nav vajadzīgi. Ja valsts nevar parūpēties par saviem pilsoņiem, vai tad cita valsts par viņiem gādās? Un tā mūsu mīļā Latvija ir nonākusi ļoti smagā ekonomiskajā stāvoklī.

Visu laiku te lielījās, ka mums ir labākie autoceļi Baltijā, bet vakar Gorbunova kungs paziņoja: “Ceļi ir galīgas sabrukšanas stāvoklī!” Vēl vairāk! Vakar mēs no Rubeņa kunga izdzirdējām, ka arī mūsu televīzija ir uz bankrota robežas. Jā, “Latvijas Televīzija” ir uz bankrota robežas! Un tas, kas tur notiek, tas nedara nekādu godu Latvijai. Tikai kaunu!

Vēl viens jautājums: “Kāpēc Latvijā bērni ir vajadzīgi?” Tāpēc, lai viņus adoptētu uz ārzemēm! Jā, viena no dāmām, kura bija atnākusi uz apakškomisiju, kad viņai uzdevām jautājumu, cik tad bērnu ir adoptēts uz ārzemēm gadā, pat nezināja nosaukt skaitu - vai tie ir 200 vai 500 bērni. Un neviens nerūpējas par to, kas tad notiek ar šiem bērniem ārzemēs. Un kāpēc tad vajag Latvijas bērnus atdot uz ārzemēm? Vai tad mēs nevaram atrast naudas līdzekļus, lai viņi varētu dzīvot mūsu ģimenēs, lai viņus varētu izvietot bērnunamos, kur viņiem tik tiešām būtu nodrošināta iztika, kur viņi kļūtu par pilnvērtīgiem Latvijas pilsoņiem? Un kā tad mēs par to ģimeņu pabalstu rūpējamies? 1997.gadā, ņemot vērā iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, bērnu pabalstu - 12 latus nevis palielināja, bet samazināja uz 4 latiem. It kā tā baigi lielā naudas summa bija - šie 12 lati, kuri mūsu budžetā iecirta tādu lielu robu.

Cienījamie kolēģi! Mēs aizmirstam to, ka tie bērni, kurus mēs negribam atbalstīt, pēc 8 vai 20 gadiem būs Latvijas Republikas pilsoņi, viņi pelnīs Latvijai naudiņu, viņi maksās no sava paveiktā darbu vai citiem darījumiem nodokļus, un ar kādām domām tad viņi atcerēsies tās valdības, kuras viņiem tika atņēmušas bērnību? Viņi tās atcerēsies ar nožēlu, to, ka viņiem nav bijis bērnības. Un vai tad tik tiešām mēs nevaram paskatīties to valsts budžetu un atrast līdzekļus bērniem, lai mēnesī katram bērnam būtu 20 latu liels pabalsts? Var to izdarīt! Naudas ir pietiekami, bet tā ir racionāli jāizmanto. Kāpēc var atrast naudu - pāri par 700 tūkstošiem latu - kancelejas piederumiem mūsu Aizsardzības ministrijai? Turpretī bērniem to nevarēja atrast.

Un vēl jau redzam tos brīnumus, kuri tagad atklājas saistībā ar robežpunktu celtniecību, ar robežas izbūvi un citām celtniecības lietām, kur simtiem tūkstošu ir izkūpējuši gaisā, un neviens par to neatbild. Es nemaz nerunāju par “ēnu” ekonomiku un visiem citiem brīnumiem, kas notiek mūsu Ekonomikas ministrijā un tās paspārnē esošajā Valsts ieņēmumu dienestā. Un vai tad mūsu slavenā Latvijas Privatizācijas aģentūra nevar iedalīt līdzekļus bērniem? Kur tie miljoni paliek? Arī tai nerūp mūsu bērnu un viņu ģimenes stāvoklis.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas pieprasījums, ko izvirzīja sociāldemokrāti, ir reāls, un mums ir jāpagriežas ar seju pret mūsu iedzīvotājiem un jāsāk domāt par mūsu bērnu nākotni, taču ne jau tādā veidā kā šobrīd. Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs valdībai tikai tāpēc, lai viņš maksātu tai nodokļus. Naudas līdzekļi tiek izlietoti nezināmiem mērķiem, neviens par to nenes nekādu atbildību.

Un nākamais - neviens jau negrib uzņemties tās rūpes par bērniem. Tagad jau, redziet, no Ministru kabineta puses vakardienas pārraidē parādījās doma, ka sieviešu cietumā bērnus vajag uzturēt tikai divus gadus. Bet pārējā laika sprīdī? Jā, tad jau nezin kas par viņiem rūpēsies. Bet kas tad var par bērniņu arī tālāk - pēc diviem gadiem - labāk par māti rūpēties? Protams, tikai māte! Nevis kāds bērnunams vai kārtējie adoptētāji no ārzemēm.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu pieprasījums ir vajadzīgs, un jautājumi, kuri attiecas uz bērnu pabalstiem, ir jārisina - jo ātrāk, jo labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais prezidij, cienītie deputātu kungi! Godātais Bojāra kungs! Es varētu piekrist vairākiem izteicieniem, ko jūs paudāt, bet es galīgi nesapratu, kamdēļ saistībā ar šo likumu jūs runājāt par pensijām, jo es gribu teikt pilnīgi noteikti, ka pensionāri bērnu pabalstus nesaņem. Arī šajā likumā par pensijām nekas nav teikts.

Taču jebkurā gadījumā gluži neatbilst patiesībai arī tas, ka pensionāri saņem 30 latu lielas pensijas. Tā bija! Bet pēc tam, kad koalīcijas partijas sagatavoja grozījumus Pensiju likumā, ir mainījusies situācija, un minimālā pensija šobrīd ir 33 lati tiem, kuriem darba stāžs ir līdz 20 gadiem, ar darba stāžu no 20 līdz 30 gadiem - tiem ir 39 lati, bet ar darba stāžu virs 30 gadiem - vismaz 45 lati. Bez tam ir mainīta pensijas indeksācija, tā ka arī šie jautājumi tiek risināti.

Tomēr jebkurā gadījumā arī Labklājības ministriju satrauc demogrāfiskā situācija, un tāpēc valdībā ir atbalstīta atbalsta koncepcija ģimenēm ar bērniem, un pašreiz šī koncepcija paredz daudzus un dažādus pasākumus, kas ir risināmi demogrāfiskās problēmas jautājumā. Pašreiz mēs runājam par institucionālo modeli, kas uzraudzīs, lai šī koncepcija tiktu ieviesta.

Tā ka es ļoti ceru, ka mēs atrisināsim arī šo demogrāfisko situāciju, lai nebūtu tā, ka mums būs jāņem ārzemju darbaspēks Latvijā. Es ceru, ka arī jūs palīdzēsiet demogrāfiskās situācijas risināšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies ministra kungam, it sevišķi par aicinājumu deputātiem palīdzēt demogrāfiskās problēmas risināšanā.

Godīgi sakot, šodien kļūst arvien skaidrāks, kāpēc vispār ir vajadzīgi deputātu pieprasījumi. Pagājušajā reizē mēs ļoti skaļi un ilgi runājām par to, un, atbildot uz opozīcijas nesaprašanu, valdošās koalīcijas pārstāvji mums paskaidroja, ka likums ir jāpārkāpj, ja tas ir izdevīgi, un es ceru, ka to saprata arī tauta. Savukārt šodien, atbildot uz pieprasījumu, ministrs mums skaidro, ka tas valdības deklarācijas variants, kurš tiek pieņemts un izsludināts, Ministru kabinetam stājoties pie amata pildīšanas, ir smuks “blefs”, lai sabiedrībai būtu patīkami tajā brīdī, kad hokejā ir uzvarējuši kaut kādi labi zēni un kad valdība ir stājusies pie pienākumu pildīšanas. Lai visiem ir cerības. Un tādā gadījumā nav skaidrs viens: kāpēc valdošās koalīcijas pārstāvji noraida opozīcijas iespējas iesniegt šādus pieprasījumus un negrib atzīt par spēkā esošiem visus tos opozīcijas piedāvātos priekšlikumus, ja jau jūs šodien godīgi skaidrojat, ka solījumus pildīt nevajag, un vienkārši skaidrojat, cik jauki un izdevīgi ir sabiedrībai, ja jūs nepildāt savus solījumus?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais prezidij! Cienītie deputātu kungi! Es gribētu teikt Burvja kungam, ka nekad ne valdība, ne ministrija nav teikusi to, ka valdības deklarācija ir “blefs”. Valdības deklarācija tiek pildīta, un katrs ministrs regulāri iet pie Ministru prezidenta atskaitīties par to, kādi lēmumi ir pieņemti, kā virzās uz priekšu valdības deklarācijas izpilde.

Attiecībā uz šo pārejas noteikumu punktu gan es gribētu teikt, ka šāda norma, kas tika likumā iestrādāta, faktiski ir valdības deklarācijas līmenī risināms jautājums, tāpēc ka parasti likumu pārejas noteikumos iestrādā juridiskas normas, proti, kad kura likuma norma stājas spēkā un līdz kuram brīdim šī likuma norma ir spēkā. (Ja te, pieņemsim, būtu ierakstīts, ka tāds un tāds pants ir spēkā līdz 31.maijam, tad tāds noteikums būtu saprotams.) Bez tam pārejas noteikumos ieraksta normas, kādi Ministru kabineta noteikumi ir jāpieņem, ja reiz likumā ir atsauce, ka, pieņemsim, tāds un tāds jautājums tiks regulēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Taču šī iestrādātā norma neparedz ne vienu, ne otru, proti, šis pārejas noteikumu punkts nekādā veidā neatsaucas uz kādu no likuma punktiem, bet vienkārši nosaka, kas valdībai būtu jādara. Valdības deklarācijā ir iestrādāti visi jautājumi, visi punkti, viss, ko mēs darīsim, kādā veidā mēs tos jautājumus risināsim, bet tas, ko Saeimā pieņēma, ir papildu uzdevums, un es jau izstāstīju, kādā laikā un kādā kārtībā mēs to jautājumu risināsim. Un šobrīd likumprojekts ir izstrādāts, un es aicinu, lai Saeima pieņemtu lēmumu par bērnu pabalstu palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mums šodien izvērtās jocīga saruna.

Pirmām kārtām runājam par profesionālo līmeni. Manuprāt, mēs varētu profesionālajā līmenī labāk apspriest, labāk padomāt par valsts pabalstiem ģimenēm, par šīs sistēmas pilnveidošanu, ja mums būtu priekšā uz galda likumprojekts un Labklājības ministrija piedāvātu savu variantu. Tad mēs visi kopīgi apspriestu, vai attiecīgā sistēma ir pietiekama, vai tā ir laba vai vēl uzlabojama, laika ziņā paātrināma. Tur, kā es saprotu, būtu vieta profesionālai sarunai. Taču es uzskatu, ka attiecīgais pieprasījums nebija domāts, lai mēs runātu tikai par profesionālo līmeni. Mēs parakstījām attiecīgo pieprasījumu, skatot jautājumu. No politiskā aspekta, godīgi sakot, mani arī pārsteidza likumā attiecīgs ieraksts par to, ka valdība uzņemas līdz noteiktam laikam iesniegt nepieciešamos pilnveidojumus likumā. Tas ir patiešām valdības deklarācijā ietverams jautājums. Rodas jautājums: kas jums prasīja tajā likumā to rakstīt? Ir solījumi, un tie jāiestrādā valdības deklarācijā, un ir likuma pildīšana. Tās ir divas dažādas lietas.

Attiecībā uz deklarāciju mani pārsteidza Požarnova kunga teiktais. Viņš teica, ka jautājums tika skatīts ļoti augstā politiskā līmenī. Ja tas ir saistībā ar valdības deklarāciju, tad nav problēmu: pienāk konkrētais termiņš, valdības partijas sanāk kopā un precizē, kāpēc attiecīgajā laika sprīdī nav iespējams izpildīt doto solījumu, un koleģiāli pieņem noteiktu lēmumu, ka attiecībā uz konkrēto laika periodu solīto izpildīs šīs valdības darbības laikā, bet drusku vēlāk. Es to saprotu, tā ir ļoti konkrēta saruna, taču politiķi ļoti augstā līmenī nevar saiet kopā un pateikt: “Ziniet, mēs likumu nepildīsim!” To es nesaprotu.

Šoreiz saistībā ar šo gadījumu mums tiek piedāvāts ļoti negaidīts precedents. Mēs visi sabiedrībai sakām: “Ja kaut kuram sabiedrībā nepatīk kāds likums, tas nenozīmē, ka šo likumu var nepildīt. Lūdzu, sabiedrība un politiķi, visi kopā iestāsimies, lai mainītu šo likumu, kas mums nepatīk!” Un tad var sākt strādāt ar nākamo likumu, bet līdz tam laikam likums ir jāpilda! Taču šeit nevar vienkārši pateikt: “Jā, politiķi sanāca visaugstākajā līmenī un nolēma likumu nepildīt!” Kolosāls piedāvājums!

Un tieši par šo aspektu mēs tad arī izdarījām šo pieprasījumu, un tieši tādā veidā mēs lūdzam Saeimu izvērtēt šo precedentu, tieši saistībā ar to, kādu politisko kultūru mēs iedibinām savā valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienītie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Es domāju, ka mūsu solījumi šinī jautājumā ir vienkārši bēdīgi. Es ceru, visi klātesošie ļoti labi atceras, ka šī shēma bija apmēram tāda... Arī Ministru prezidents sēdēja šeit un toreiz svēti solīja, ka, lai nu ko, bet šo jautājumu par pabalstiem katrā ziņā atrisinās. Atcerēsimies to, ka šie pabalsti... arī es toreiz teicu - un, paceļot stenogrammas augšā, mēs varam par to pārliecināties -, ka gadu no gada bērnu pabalsts tiek pārcelts ar svētu solījumu, ka, sak, šogad mēs nevaram, bet nākamgad mēs noteikti šo jautājumu atrisināsim! Un tā ir taisnība. Es nesaprotu, vai tiešām bērnu pabalsts ir vistrakākais, visšausmīgākais, visneizpildāmākais jautājums mūsu valstī - tas, ko mēs nevaram izdarīt.

Bija arī konkrēti solījumi, kas attiecas tieši uz pabalstiem... Jā, es gribēju pateikt arī par statistiku. Ja mēs paskatāmies statistiku, tad diemžēl oficiālā statistika rāda to, ka visi parametri, kas attiecas uz bērniem, diemžēl ir diezgan negatīvi, dažviet ir pat traģiski momenti. Es piekrītu kolēģiem, ka mums šodien bērnu pabalstus nevajadzētu saistīt ne ar elektrostacijām, ne ar pārējiem jautājumiem. Ja mēs šodien runājam, teiksim, par bērnu pabalstiem, tad mums vajag runāt konkrēti par šo jautājumu.

Es vienīgi gribētu lūgt jūs, kolēģi deputāti, es gribētu lūgt arī Ministru prezidenta kungu, ka mēs tomēr varbūt varētu savu pienākumu izpildīt, ja arī ne attiecībā uz pabalstiem, tad vismaz varētu pieņemt šo lēmumu, lai likums nestājas spēkā vis ar 2003.gadu, bet lai tas stājas spēkā kaut vai ar 2002.gada 1.jūniju. Tad mēs vismaz šīs Saeimas laikā to, ko nevarējām izpildīt... vismaz kaut kādā veidā mēs varētu attaisnot to, ka trīs gadus šie pabalsti stāv tādā līmenī, kādā tie stāv. Un, protams, ar solījumiem mēs esam bagāti, bet attiecībā uz bērniem vienmēr šie pabalsti ir bijuši mīnusos.

Paldies par uzmanību! Un es tiešām ļoti ceru, ka mēs varbūt varētu kaut ko mainīt un ar 1.jūniju pieņemt šos bērnu pabalstus par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Egil, par Raini un Aspaziju pastāsti!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Paldies, Ābiķa kungs! Jūsu nenopietnība jūs raksturo. Ko vēl es gribētu šeit pateikt, kolēģi? Ābiķa kungs saka, ka vajag Raini un Aspaziju pieminēt. Es arī viņam pieminēšu Raini un Aspaziju, lai viņš būtu ļoti gandarīts.

Tomēr šeit Ābiķa kungs kā Tautas partijas biedrs varbūt atcerēsies savas partijas programmu un savu balsojumu, kas diemžēl ir bijis pretējs šai programmai, bet varbūt viņš vairs tik priecīgs nebūs, jo atcerēsies to, kāda ir viņu partijas nozīmīte - divi vecāki ar trim bērniem -, un tad varbūt viņš kļūs vēl prātīgāks un sapratīs, viņam kā Tautas partijas biedram ir jābalso par šo opozīcijas partiju iesniegto pieprasījumu. Tas viss ir ļoti patīkami, Ābiķa kungs, un es katrā ziņā zinu, ka jums tāpat kā Rainim un Aspazijai rūp bērnu nākotne, un tad jūs varbūt tomēr rīkojieties saskaņā ar pārliecību un sirdsapziņu! Tas ir viens, ko es gribēju šeit pateikt.

Kas mūs reāli satrauc? Reāli mūs satrauc, mūsuprāt, valdības nenopietnā, lai neteiktu - bezatbildīgā rīcība. Gadu no gada tiek pārbīdīti termiņi, kad bērnu pabalsts varētu stāties spēkā lielākā apmērā. Vai mēs kāds neapzināmies šo problēmu? Vai mēs nezinām, ka šī problēma ir ārkārtīgi svarīga? Kurš šeit var apgalvot, ka viņš nav analizējis demogrāfiskās situācijas krīzes parādības, nav pamanījis to, ka sabiedrība noveco, turpinot šādu politiku, nākotnē mūs nu katrā ziņā sagaidīs ieceļotāju vai migrantu plūdi, un tad mēs visi kopā šeit, protams, varēsim nostiprināt Satversmē - tāpat kā pašreiz mēs to grasāmies darīt - gan, teiksim, nacionālās valsts statusu Latvijā, gan latviešu valodas tiesības un iespējas. Tātād, ja mēs nedomāsim par tiem, kuri šo nacionālo valsti uztur un šajā valodā runā, tad, man liekas, tas ir pats sliktākais, ko mēs, - un nav svarīgi, vai šīs partijas ir kreisas vai labējas - šeit varam izdarīt.

Kolēģi! Tā ir atbildība tautas priekšā! Tā nav ironija, kad var mazliet tā smīnēt un priecīgi justies, ja kaut kas šeit tiek runāts par bērnu pabalstiem. Un tas nekas, ka mēs, valdības partijas, jau trīs reizes esam šo jautājumu pārbīdījuši uz priekšu.

Un tad man ir vēl viens jautājums: ko nozīmē šī hroniskā pārbīde uz 2003.gadu? Tas nozīmē tikai vienu - to, ka šī valdība neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiks šīs valdības darbības laikā. Un par to man ir vislielākais kauns! Es katrā ziņā domāju, ka šeit ne tikai Požarnova kungam, bet arī Ministru prezidentam vajadzētu pateikt, ko tad Andra Bērziņa vadītā valdība grib izdarīt šajā bērnu pabalstu jautājumā līdz tās pilnvaru beigām. Ja negrib, tad arī tā ir atbilde, un tas ir arī vērtējums no sabiedrības un no politisko partiju puses, kā viņi to vērtē.

Kolēģi, mēs šeit dzirdējām arī ļoti jauku, teiksim, ironiju - bērnu pabalsta un pensiju salīdzinājumu, bet atcerēsimies, ka ir arī bērni invalīdi, un viņi tik tiešām kaut ko saņem. Varbūt arī Požarnova kungs atcerēsies, ko viņi saņem. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Ja mēs reiz runājam par nepārtraukto nepieciešamību kaut ko pārbīdīt gadu uz priekšu, tad varbūt tik tiešām šie bērni būs kļuvuši par pensionāriem, kad šī problēma beidzot būs atrisināta, ja pati valdība nemainīsies partiju sastāva ziņā. Man cita secinājuma nav.

Man šajā ziņā laikam ir jāpiekrīt Požarnova kungam, ka galu galā, ja mēs runājam par bērnu pensijām, tas nākotnē varbūt kļūs nopietni.

Kolēģi! Šeit viss ir pilnīgi skaidrs. Mēs jau dzirdējām to, ka deputātiem ir bijuši iebildumi - to teica Požarnova kungs - pret to, kā varētu risināt bērnu pabalstu jautājumu. Es varu saderēt, ka šeit nav neviena nopietna deputāta, kuram būtu bijuši iebildumi pret šo bērnu pabalstu palielināšanu. Ja tādi ir, es aicinu viņus tribīnē, lai pastāsta, kāpēc viņi negrib atbalstīt un kāpēc nevar atrast naudu bērnu pabalstiem, ja daudz kam citam varam atrast šo naudu. Tas ir vienkārši politiskās gribas deficīts. Cits nekas! Taču politiskās gribas deficīts nozīmē to, ka tuvojas varas vakuums vai deficīts. Tas ir pilnīgi skaidrs!

Kolēģi! Mums ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka mēs no opozīcijas puses esam vairākkārtīgi piedāvājuši daudzus un dažādus risinājumus. Ja valdības partijas nespēj risināt šo ģimenes valsts pabalstu bērniem, tad nu mēģināsim kaut kādā veidā iet pretī vecākiem - kaut vienam no vecākiem iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināsim par vienu bērnu, piemēram, par nepilngadīgu - līdz 25%, par diviem bērniem - 50%, par trijiem un vairāk - 100% apmērā, bet arī to mēs nevaram izdarīt. Arī tas, manuprāt, ir diezgan raksturīgi.

Ir taču daudzas un dažādas iespējas. Mēs esam piedāvājuši ieviest progresīvo ienākuma nodokli, kas arī palīdzētu mazturīgajām ģimenēm, kas dotu tām reālu - lielāku naudas daudzumu ģimenes budžetā. Taču mēs to noliedzam. Mums pilnīgi pietiek ar to, ka viņiem ir šī alga uz papīra, kuru viņi nesaņem. Un mēs, sabiedrības turīgākā daļa, negribam kaut niecīgā apmērā dalīties ar sabiedrības mazturīgāko daļu. Tas taču ir absurds, ja mēs no minimālās algas iekasējam nodokļus, zinot to, ka šī minimālā alga ir 60 lati, bet iztikas minimums ir 80 lati! Un mēs vēl runājam par cilvēka tiesībām. Par kādām cilvēka tiesībām te var runāt? Vai mēs runājam par cilvēka tiesībām uz dzīvi? Par badošanos un neregulāru, nekvalitatīvas, nepilnvērtīgas pārtikas uzņemšanu? Vai domājam par mūsu tautas genofondu? Tie visi ir apspriežami jautājumi.

Un šeit, kolēģi, es gribētu pateikt pavisam skaidri: šinī gadījumā šis pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta, jo ir valstī jābūt kaut kādai likumīgai kārtībai, un, lai valdības partijas man nepārmestu kaut kādu neobjektivitāti, tad, turpinot sarunu par šiem bērnu pabalstiem, es labprāt pacitēšu to, ko teikusi Ingūna Ēbela - organizācijas “Glābiet bērnus!” priekšsēdētāja. Tātad, kolēģi, mēs nevaram pārmest viņai simpātijas pret sociāldemokrātiem, un es domāju, ka visi “Latvijas ceļa” biedri to lieliski zina. Ko tad viņa saka? Viņa izsaka bažas, ka politiķu vidū joprojām nerimst diskusijas, ka varētu vispār atteikties no valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kas nekādā ziņā neliecinot par kaut kādu stabilitāti.

Kolēģi! Šo ziņu ir publicējusi “Diena”. Tas nav kaut kāds “kaktu” laikraksts, lai jūs varētu teikt, ka tā ir nenopietna informācija. Jūs paši noteikti šo laikrakstu lasāt un tad nu varat izvērtēt. Es vienīgi varu pateikt, ka Sociāldemokrātu savienībā un opozīcijas partiju vidū mēs šādas diskusijas neesam dzirdējuši. Valdības partiju vidū, kā es saprotu, šādas diskusijas ir dzirdamas.

Un vēl kas, ko es gribētu šajā sakarā pateikt. Jā, varbūt tik tiešām šajā domā, ko valdības partijas izsaka, ir neliela daļa patiesības. Varbūt tiem, kuri ir turīgi un kuriem ir ļoti labi apstākļi, nav vajadzīgi šie nelielie bērnu pabalsti. Var būt, ka vajadzētu šo jautājumu regulēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk iztikas minimuma uz vienu cilvēku ģimenē, būtu iespējams no šīs naudas atteikties par labu tautas nākotnei. Taču tad ir jābūt valdībā tautas partijām. Diemžēl tā tas nav.

Ja mēs paskatāmies uzmanīgi, tad redzam, ka šie bērnu pabalsti ir daudziem ļoti nozīmīgi pat tad, ja pastāv šāds minimālais līmenis, un tie kļūtu ģimenes budžetā daudz nozīmīgāki, ja reiz mēs tos palielinātu. It īpaši tas attiecas uz lauku ģimenēm, kurām gan ir pašu kartupeļi un piens, bet nav pietiekamu naudas līdzekļu daudzu vajadzību, to skaitā bērnu vajadzību, skolas vajadzību, apmierināšanai. Padomāsim par to, kad kārtējo reizi kāpsim tribīnē! Kā parasti, labējās partijas ļoti mīl uzkāpt tribīnē un teikt, ka visi bērni ir vienādi. Tik tiešām, visi bērni ir vienādi! Bet visiem bērniem nav vienādi vecāki.

Godājamie kolēģi! Ja mēs neskatāmies uz to, ka ir bērni, kuriem pat ne tuvu nav šā iztikas minimuma (ir diezgan liels to bērnu skaits, vairāk nekā 20%, kuru ģimenēs ir 23 lati uz ģimenes locekli, bet iztikas minimums taču ir 83 lati!), tad tā, es domāju, ir vienkārši nenopietna politika! Politika, kurai nav nākotnes.

Es aicinu valdības partijas būt objektīvām, izvērtēt šo viedokli gan no politiskā, gan no morālā, gan no tiesiskā viedokļa un atbalstīt opozīcijas iesniegto pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es negribētu pilnībā analizēt visu to emocionālo runu un visus tos pārmetumus, ko Baldzēna kungs izteica, bet runāšu tikai attiecībā uz vienu. Protams, sociāldemokrāti vienmēr ļoti iestājas par to, ka ir jāizlīdzina iedzīvotāju ienākumi, tās naudas summas, ko katrs saņem. Arī jautājums par testētajiem bērnu pabalstiem tika skatīts un analizēts. Situācija šobrīd ir tāda, ka 17% ģimeņu nepieprasa šos pabalstus, kaut arī viņām tie pienākas. Vecāki neiet tiem pakaļ tāpēc, ka pašreizējais bērnu pabalstu lielums ir tāds, ka tie cilvēki, kuri nodarbojas ar biznesu vai kuriem varbūt ir kaut kādi cita veida lieli ieņēmumi, nav ieinteresēti saņemt šos pabalstus. Pārāk ilgs ir tas laiks, kas jāpatērē, kārtojot formalitātes, un viņi nav ieinteresēti to darīt. Un viņi nemaz neiet un nepieprasa.

Savukārt tām lauku ģimenēm, ko Baldzēna kungs pieminēja un kas tiešām dzīvo trūkumā, šis pabalsts varbūt tiešām ir ļoti nozīmīgs, un viņas to saņem. Šādām ģimenēm tas tiešām ir ļoti liels atspaids. Taču, analizējot to, vai varam administrēt šo situāciju un vai varam zināmā mērā kaut kādu kārtību ieviest, redzam, ka vajadzētu sākumā izanalizēt, cik lieli ir katram cilvēkam ienākumi, un pēc tam piešķirt tos pabalstus. Tās administrēšanas izmaksas būs daudz lielākas nekā tā ekonomija no tiem pabalstiem, ko mēs varētu ietaupīt un pēc tam pārdalīt trūcīgajām ģimenēm. Tā ka pašreizējā bērnu pabalstu sistēma ir draudzīga trūcīgajām ģimenēm un nedraudzīga pārticīgajām ģimenēm - šeit darbojas tas pašregulējošais mehānisms. Galvenais jautājums, ko mēs pašreiz rosinām valdībā izskatīt un kas ir jāizskata, ir jautājums par to, kādā veidā paaugstināt šos pabalstus, un tādēļ arī tika pieņemta un akceptēta pagājušā gada 25.septembrī koncepcija par to, kādā veidā palielināt bērnu pabalstus bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gadam, lai izlīdzinātu šo netaisnību. Likuma grozījumi ir sagatavoti, tie ir jau iesniegti Saeimā, un es aicinu sociāldemokrātus balsot par valdības sagatavotajiem likuma grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais labklājības ministra kungs un tikko šeit zālē redzētais arī godātais ārlietu ministra kungs! Pirms sāku runāt par šīsdienas darba kārtības jautājumu, es vēlos jums citēt dažus teikumus no viena ļoti nopietna dokumenta, kas, starp citu, jau ir pieņemts Ministru kabinetā.

Un citāts, lūk, ir šāds: “Demogrāfiskā situācija Latvijā ir nelabvēlīga. Statistiķu prognozes rāda, ka iedzīvotāju skaits turpmāko 25 gadu laikā sistemātiski samazināsies, pie tam pasliktināsies iedzīvotāju struktūra pa vecuma grupām, populācijai kopumā novecojot un samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, kas savukārt noved pie ekonomisko rādītāju lejupslīdes. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, krītas iedzīvotāju labklājības līmenis. Pastāvot pašreizējam dzimstības un mirstības līmenim, līdz 2025.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu noslīdēt līdz 1,9 miljoniem, tādējādi samazinoties gandrīz par ceturtdaļu. Bērnu skaits līdz 2025.gadam samazinātos vairāk nekā divas reizes, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruktu līdz 11 procentiem.”

Kolēģi, gandrīz vai varu apgalvot, ka diezgan daudziem arī no mums, deputātiem, būtu zināmas grūtības uzminēt, kurš šis dokuments ir. Un izrādās, ka pirms kāda brīža mēs šim Ministru kabineta nopietnajam dokumentam varējām svinēt viena gada jubileju. Un tā nosaukums ir “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā”, tam vajadzēja sekot nākamajam dokumentam, kas būtu strauji jāpieņem, - tātad koncepcijai par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tomēr situācija ir tāda, ka šis otrais dokuments - “Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem” klīst pa Ministru kabineta garajiem gaiteņiem un tad dodas atpakaļceļā uz Labklājības ministriju - un tā uz priekšu un atpakaļ.

Šodien viens mani gan priecē - tas, ka pie mums sēdē ir ieradies labklājības ministrs Andrejs Požarnova kungs un viņš uz katra deputāta uzstāšanos atbild ar savu skaidrojumu, taču piebildīšu - ne vienmēr precīzi. Un kāpēc man ir tiesības to teikt? Tāpēc, ka Saeimā izskatīšanā ir divi likumprojekti, kuru nosaukums ir “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””, un tie abi skar jautājumus par bērniem.

Deputātu pieprasījumā runāts par šo pirmo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, tātad par bērnu pabalstiem, kurš, starp citu, Saeimā jau ir izdiskutēts pirmajā lasījumā. Ja Labklājības ministrija to nav pamanījusi, piebildīšu, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādi nevar sagatavoties otrajam lasījumam, jo pēc deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem mēs 12.februārī esam uzrakstījuši vēstuli Labklājības ministrijai ar lūgumu izdarīt aprēķinus atsevišķiem deputātu priekšlikumiem, lai mēs varētu šo likumprojektu skatīt otrajā lasījumā Saeimā. Es domāju, tas ir ne sevišķi nopietni, ka šodien deputātiem ir it kā jātaisnojas par to, ka likuma norma, saistībā ar kuru tiek virzīts deputātu pieprasījums, ir valdības deklarācijas norma.

Cienītie kolēģi, šo likuma normu taču neizdomāja neviens no mums, klātesošajiem deputātiem, to neizdomāja arī Sociālo un darba lietu komisija. To uz Saeimu atsūtīja Labklājības ministrija. Tad par ko gan mēs te runājam? Varbūt paši jau esam tiktāl ministrijā, ka neatšķiram, kuri jautājumi rakstāmi likumos un kuri - valdības deklarācijā.

Situāciju vēl jo vairāk satraucošu padara tas, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” jautājumos, kas saistīti ar bērnu pabalstiem, Labklājības ministrija un arīdzan Ministru kabinets kā šā likumprojekta iesniedzējs turpina to pašu praksi, kādu pirms gada svēti zvērēja neturpināt, tas ir, sadalīt bērnus pa vecuma grupām. Pēc Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta tātad iznāk, ka pirmais bērns ģimenē sāks saņemt šos 6 latus tad, kad viņam būs jau 18 gadu! Vai tas nav nedaudz īpaši un īpatnēji?

Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka ir vēl viens grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”, kur arī situācija ir pavisam īpaša. Runa ir par garantēto minimālo ienākumu, kuru pieminēja gan ministra kungs, gan arī iepriekšējie debatētāji. Tātad Ministru kabinets savulaik konceptuāli apstiprināja koncepciju par garantēto minimālo ienākumu - tieši tā, es nekļūdījos!- bet pēc tam, izstrādājot grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, iesūtīja vienu variantu, savukārt, gatavojoties trešajam lasījumam, parādījās cits - Labklājības ministrijas variants, kas jau maina to filozofiju, kuru savulaik bija noteicis Ministru kabinets, apstiprinot koncepciju un iesniedzot likumprojektu Saeimā. Kāda ir šī būtība - to es jums centīšos dažos vārdos pateikt.

Tātad ģimenēm, kuras audzina bērnus - divus, trīs vai pat vairāk,- gadījumā, ja vecāki nokļūst kādā sociālās krīzes situācijā, teiksim, zaudē darbu vai vispār kāds no vecākiem aiziet taisaulē, piešķir šo garantēto minimālo ienākumu. Tagad Labklājības ministrija savos priekšlikumos trešajam lasījumam piedāvā uzlikt tā saucamos izmaksu griestus. Un kas cietīs? Ģimenes, lielās ģimenes, kuras audzina vairākus bērnus un kuru vecāki būs bezdarbnieki vai saņems šo nelielo izmaksu! Pie kam, domājot par garantēto minimālo ienākumu, kā to ļoti labi zina Labklājības ministrija un par kuru esam informēti arī mēs, visi deputāti, kuru zina pašvaldības un par ko arī cilvēki jau plaši ir informēti, tiek runāts par ienākumu testēšanu, nevis par izdevumu testēšanu. Un tad, ja mēs skaidri apzināmies, ka katrai dvēselītei šajā ģimenē mēnesī ir paredzēts 21 lats, Labklājības ministrija tagad savos priekšlikumos saka: “Atvainojiet, piedodiet, bet tik daudz nevar! Ja jums šomēnes pienāksies 80 latu pēc aprēķina, tad izmaksāt jums varēsim tikai 50 latus.” Protams, šie cipari būs dažādi.

Un, lūk, kā mēs esam nodomājuši rīkoties. Šajā gadījumā es runāju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Ja Labklājības ministrija maina Ministru kabineta viedokli, kas divreiz jau bija izteikts, bet nu tas ir citāds, mums nekas cits vairs neatliek, kā vien atkal sūtīt dokumentus uz Ministru kabinetu, lūgt tos izvērtēt un beigās pateikt, kas tad valstī notiks. Tomēr es ļoti ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs ievērojami īsākā laikā un mums nebūs no Labklājības ministrijas jāgaida noteiktās divas nedēļas.

Vēl viena ļoti nepatīkama lieta, uz kuru es vēlos vērst jūsu uzmanību, it sevišķi koalīcijas deputātu uzmanību. Tas ir, pašreiz, jau pirms laba brīža, ir slēgta sarunu 13.sadaļa iestājai Eiropas Savienībā. Par to es esmu jums stāstījusi vairākkārt. Gluži kā pasakā: “Sen senos laikos...” Lūdzu, pievērsiet uzmanību! Un tajā ir runa par garantēto minimālo ienākumu katram Latvijas iedzīvotājam. Tātad tie ir likumu grozījumi, kurus no mums gaida arī Eiropa. Vēlreiz atgādinu: sarunu sadaļa ir slēgta! Bet cik ilgi tad mēs varam šo laipnību gaidīt no Labklājības ministrijas? Cik ilgi mēs šo laipnību varam gaidīt no Ministru kabineta? Acīmredzot arvien tuvāk nāk tas brīdis, kad, labi visu pārdomājot, ir jāraksta nopietnas vēstules un jāaicina šo sarunu sadaļu atvērt, jo, atvainojiet, ir jādomā par cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā trūkumā un nabadzībā, kuriem no bērnu pabalstiem jau neiznāk sviestiņš maizītei, labi, ka ir šī maizīte... bet laukos šīs ģimenes naudas ziņā pārtiek praktiski no bērnu pabalsta, kaut arī trūcīga. Es domāju, ka tās vairs nebūs gatavas ilgi gaidīt.

Es jūs nopietni aicinu, kolēģi, šodien saņemt visus spēkus, labi visu pārdomāt un nobalsot “par” pieprasījumu, nevis noraidīt šo pieprasījumu, jo mēs jau šodien redzam, ka sēdē parādās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, arī labklājības ministrs ik pa brītiņam ir tribīnē. Tātad arī viņi saprot, ka šī lieta ir ļoti nopietna. Un varbūt tad, kad būs izteikts šis deputātu pieprasījums, straujāk pa Ministru kabineta gaiteņiem virzīsies arī koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem, un tajā ir rakstītas bezgala labas lietas, nu, piemēram, atbalsts ģimenes locekļu nodarbinātībai, valsts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu audzināšanā radušos papildizdevumu segšanu, atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, atbalsts viena vecāka ģimenei un tā tālāk, un tā joprojām. Ja palasām kaut vai tikai šos koncepcijās minētos virsrakstus, šķiet, ka valdība beidzot ir sākusi domāt par ģimenēm, kurās aug bērni, taču, lasot likumprojektus, nepavisam tā vairs nešķiet.

Es aicinu jūs, kolēģi, šodien izlemt un balsot atbilstoši savai sirdsapziņai. Atbalstot šā pieprasījuma noraidījumu, es domāju, ka jūs izdarīsiet lāča pakalpojumu valdībai, par kuru jūs paši nobalsojāt un kuru, es ceru, jūs arī saglabāsiet līdz Saeimas vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Požarnova kungs! Desmit gadu darba stāžs - 30 latu pensija, un tas jums kā ministram ir jāzina obligāti. Par nopietnām lietām nevar ņirgāties arī no šīs tribīnes! Tā kā valdība negrib redzēt nabadzību, kāda ir Latvijā, tad nav arī apzināts, cik pensionāru audzina bērnus, kam nav vecāku. To jūs nezināt un negribat zināt! Tāpat negribat zināt arī to, ka pensionāri ir spiesti palīdzēt saviem bērniem audzināt mazbērnus, jo bērnu vecākiem vienu otru reizi nav pat iztikas minimuma. To arī vajag zināt!

Un nākamais. Tas ir interesanti, ka Ministru kabinetā nez kur ir noklīdusi koncepcija par nabadzību. Kaut kur kādā no kabinetiem tā ir “aizķērusies”, un tur ir diezgan daudz runāts arī par bērniem. Varbūt atradīsim šo dokumentu un palaidīsim, lai 7.Saeima to izskata?

Cienījamais ministra kungs, jūs likvidējāt pediatra amatu! Kas tad ārstēs bērnus? Jo, ja paskatāmies, tad redzam, ka bijušais acu ārsts vai ādas ārsts ir pārvērties par ģimenes ārstu. Protams, viņš bērnu ārstu nevar aizvietot. Tāpat kā bērnu poliklīnikas ir pārvērstas nezin par ko.

Nākamais jautājums ir saistīts ar to, ka Latvijā nav analizēta un apzināta bērnu mirstība. Vienīgi notiek kaut kāda lielīšanās Ženēvā, kur dažkārt nonākam arī strupceļā, jo vienu otru reizi klausoties, ārzemnieki nevar saprast, kas tad Latvijā ar bērniem īsti notiek. Un visas samaksas slimnīcā, bērnu ārstēšana, bērniem domātās zāles... Kā tad ar tām tiek galā mātes vai tās ģimenes, kur ir bērni? Jūs arī to neanalizējat. Un, ja mēs vēl domājam par bērnudārziem, kurus savā laikā izpārdeva par santīmiem un kuru tagad nav... nav kur izvietot bērnus. Arī par to jūs nedomājat!

Nevienu reizi neesat neko par to pateikuši Saeimā.

Nākamais. Un arī televīzijā - paskatieties, kā mēs bērnus audzinām ar viszemākās proves filmām, kuras tiek demonstrētas Latvijā un ir savāktas nezin no kādām padibenēm.

Pensionāri laukos - tas ir pabalsts bērniem. Jums arī to vajag apzināties. Un cilvēki ir apmierināti, ja viņiem ģimenē ir kāds pensionārs, kas var bērniem iedalīt no tās savas pensijas kādu santīmu.

Un tagad jūs paskatieties un paanalizējiet kopā ar savu lielo štatu, Požarnova kungs, kā tad notiek audzēkņu komplektēšana 1.klasēs Latvijas skolās! Tad jūs redzēsiet tās briesmas, kas turpmāk gaidāmas Latvijā attiecībā uz izglītības līmeni.

Un pēdējais. Jūs neesat veikuši produktu sadārdzināšanās, apģērbu sadārdzināšanās un pakalpojumu cenu augšanas analīzi, lai gan tas viss attiecas uz bērniem. Tā ka to visu vajag apzināt un analizēt, lai pēc tam nerunātu nenopietnas lietas no šīs tribīnes.

Pieprasījums ir jāatbalsta!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Katrā ziņā es domāju, ka diskusijai ir pietiekami laba ievirze, jo arī labklājības ministrs Požarnova kungs godīgi atzina, ka ir 17% liels bērnu pabalstu pārpalikums, kas netiek izņemts. Es domāju, ka tā ir ļoti vērtīga informācija, jo nu mēs saprotam, cik ļoti maza ir administratīvās kapacitātes spēja Labklājības ministrijā un citās ministrijās, arī valdībā. Mēs saprotam, ka tās šo problēmu nav spējīgas atrisināt un līdz ar to nav spējīgas uz šīs naudas rēķina šajā gadā neko palielināt, lai gan es domāju, ka cita valdība varētu spēt to izdarīt, jo, ja mēs atcerēsimies kaut vai pirmskara Latviju tās demokrātiskajā laikā - līdz Ulmaņa apvērsumam, gan tad redzēsim, ka Latvijas Republikas ierēdņi toreiz spēja atrisināt ļoti daudzus jautājumus. Strādājot arī pēc tam, daudz grūtākos apstākļos, viņiem bija tāds aritmometrs “Felikss”, ar kuru, kustinot rociņu, viņi spēja dabūt vajadzīgos ciparus, bet, redziet, mums kompjuterizācija valdībā un ministrijās, arī Labklājības ministrijā, ir nulles līmenī, tāpēc mēs šo jautājumu atrisināt nevaram. Tikai nav skaidrs, kāpēc Valsts kontrole nav sākusi interesēties par tām ļoti lielajām investīcijām mūsu visas administrācijas, tajā skaitā ministriju, kompjuterizācijā. Kāpēc mēs šeit to nespējam izdarīt - tas man nav skaidrs. Vai nu programmētāji ir par vājiem - un tad ir jāgriežas pie opozīcijas partijām - , vai arī paši ierēdņi 12 gadu laikā nav apguvuši šādas iemaņas. Nu vajadzētu tomēr iemācīties ar kompjūteriem strādāt! Es domāju, ka tas viss ir iespējams.

Un šie paši argumenti mums skanēja pretī tad, kad mēs piedāvājām padomāt par iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli. Arī tajā brīdī mums stāstīja, ka nevarot administratīvi spēt to izdarīt. Visā Eiropas Savienībā spēj. Čehijā spēj, Slovākijā spēj, Polijā spēj, pat Lietuvā spēj, bet, ziniet, Latvijā ir absolūta mazspēja un nevarēšana. Tas mani arī pārsteidz. Tāpēc es aicinu, teiksim, Požarnova kungu neskumt. Mēs katrā ziņā iesniegsim pieprasījumu arī viņam, kā tad būs ar šiem 17% bērnu pabalstu, kas ir reāls pārpalikums, un kā mēs to varētu novirzīt tieši bērnu pabalstiem, nevis citām vajadzībām. Es arī ceru, ka Požarnova kungs varbūt pats nāks klajā ar šādu iniciatīvu jau tuvākajos budžeta grozījumos, kas notiks vasaras vidū. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ivars Godmanis izmantos divas minūtes vai runās pēc pārtraukuma? Lūdzu!

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka opozīcija perfekti izpilda savu lomu, jo pēc pensiju jautājuma mazināšanās bērnu pabalsti ir tas karogs, kas acīmredzot būs opozīcijas rokās. Man ir skaidrs tas, ka diez vai kāds šajā zālē ir pret bērnu pabalstu palielināšanu. Jautājums ir tikai par finansu iespējām.

Jebkura bērnu pabalstu palielināšana reāli ir iespējama, sastādot nākamā gada budžetu. Vai tas nozīmē, ka nav nekādu iespēju palīdzēt bērniem jau šajā gadā? Šāda iespēja var tikt izskatīta. Esam nākuši klajā ar priekšlikumu. Ja ekonomiskā situācija turpinās attīstīties tāpat kā līdz šim, tad ir vēl viens ceļš, kā bērniem var palielināt palīdzību. Un tas var notikt ar minimālās algas paaugstinājumu.

Tā vietā, lai kaismīgi te viens otram pārmestu, ir jāizskata konkrēti priekšlikumi par to, vai ir iespējams ar minimālās algas paaugstinājumu, ar ko ir saistītas daudzu valsts kalpotāju algas, starp citu, arī ārstu, policistu un tā tālāk, risināt šo jautājumu. Jo viens no variantiem ir tāds, ka bērniem nauda papildus ienāk caur ģimeni - caur vecākiem, kuri pelna. Protams, šeit ir arī viena vāja vieta: ko darīt ar tiem, kuri nestrādā? Bet tās jau ir citas palīdzības formas. Tas ir tas ceļš, kas ir iespējams jau gada vidū, ja ekonomiskā situācija to atļaus.

Attiecībā uz to, ko nepārtraukti pārmet pozīcijai un ministram, - ka viņi negrib risināt jautājumu. Tie ir klaji meli! Jautājums ir tikai par to, kādas ir finansu iespējas. Šīs finansu iespējas jūs perfekti zināt. To, cik maksā katra bērna pabalsta pieaugums par vienu latu. Tas viss ir risināms tikai nākamā gada budžeta sastādīšanas gaitā. Šajā gadā varētu rast iespējas bērniem palīdzēt ar minimālās algas paaugstināšanu vecākiem. Protams, visu nosaka tas, kāda ir fiskālā situācija valstī un ekonomiskā attīstība, un pašreizējais attīstības temps pieļauj iespēju izskatīt šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Ērika Zommere, Māris Vītols, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs un Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

Nākamajam vārds debatēs Imantam Burvim, otro reizi. Deputāta nav zālē. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 13. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījums Bibliotēku likumā” nosūtīšanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Mēs pieaicinājām gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus - tātad kompetentus juristus -, gan arī Bibliotekāru biedrības vadītāju un principā konstatējām, ka iesniegtais likumprojekts absolūti neko nedod. Tas neatrisina nevienu problēmu un ir arī juridiski pretrunīgs. Mūsu komisijas atzinumā jūs varat izlasīt: “Bibliotēku likuma 17.panta sestā daļa, kurā noteikts uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus, neparedz šādu noteikumu spēkā stāšanos no 2006.gada 1.janvāra. Līdz ar to šādiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā vispārējā kārtībā. Iesniegtais likumprojekts neparedz arī bibliotēku finansēšanas apjomu un kārtību laika posmā līdz 2006.gadam. Tādējādi uzskatām, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts šo pretrunu neatrisina.”

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nodot šo likumprojektu atpakaļ valdībai izskatīšanai un respektēt kompetentu juristu viedokli, un ceru arī, ka valdība lēmuma tekstā paredzētajā termiņā mums iesniegs jaunu likumprojektu, kurā šīs pretrunas tiks atrisinātas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: atdot Ministru kabinetam atpakaļ pārstrādāšanai likumprojektu “Grozījums Bibliotēku likumā” un noteikt, ka Ministru kabinetam pārstrādātais likumprojekts Saeimā jāiesniedz līdz 2002.gada 1.aprīlim.

Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 13.panta otrās daļas noteikumiem Latvijas ģenerālprokurors ir lūdzis Saeimas piekrišanu tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanai.

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja minēto dokumentu, kā arī tam pievienotos materiālus, uzklausīja uzaicinātās personas, noskatījās konkrēto videomateriālu un aizklātā balsojumā (ar 4 balsīm - par, divām - pret un trijām - atturas) neatbalstīja šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribētu iedziļināties šīs lietas būtībā kā tādā un negribu būt tas tiesnesis vai soģis, kurš pieņem šeit lēmumu.

Es aicinu par lēmuma projektu balsot pa daļām. Es neuzskatu, ka Saeimas kompetencē ietilptu pieņemt lēmumu par apcietinājuma piemērošanu vienam vai otram cilvēkam. Un, ja ir neprecizitātes likumā “Par tiesu varu”, tad acīmredzot Juridiskajai komisijai jau sen bija jāmaina šis likums.

Man nav iebildumu pēc būtības, ja ģenerālprokurors pret vienu vai otru cilvēku ierosina krimināllietu, ja tam ir arī faktiskais pamats, bet es nevaru atbalstīt to, ka tagad mēs ar savu balsojumu pieņemsim lēmumu par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu.

Cienījamie kolēģi! Ko tas nozīmēs, ja nebalsosim par lēmuma projektu pa daļām? Vai tad arī par to, lai viņu varētu izlaist no apcietinājuma, Saeimai būs jāpieņem atsevišķs lēmums? Nu nebūsim taču smieklīgi! Es aicinu par lēmuma projektu balsot pa daļām. Saeima varētu piekrist tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības un neatbalstīt lēmuma projekta otro daļu - drošības līdzekļa (apcietinājuma) piemērošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Ne velti komisija veltīja šim jautājumam divas sēdes un viens no diskusiju objektiem bija jautājums par imunitātes tiesisko noregulējumu mūsu likumos. Katrā ziņā tas ir atkarīgs no tā, kā Saeima šajā gadījumā pati izlems un kā piemēros konkrēto normu.

Sēdes vadītājs. Vispirms, kolēģi, mums jālemj par deputāta Ādamsona priekšlikumu - balsot par lēmuma projektu pa daļām.

Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Balsosim par lēmuma projektu pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pirmo daļu: “piekrist Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības...” Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta otro daļu: “un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanai”. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 8, atturas - 53. Otrā daļa noraidīta. Paldies.

Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4003-B.

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Latvijā, kā vienmēr, iznāk otrādi. Ja mēs paskatāmies uz pagājušā gada galīgajiem rezultātiem akcīzes nodokļa iekasēšanā, tad redzam, ka tie ir viszemākie Baltijā un nav izpildīts tas, kas ir plānots.

Bet tagad paskatīsimies uz mūsu ierosinājumu! Arodbiedrības līdzekļus sastāda arodbiedrības biedru nauda, ko viņi iemaksā, ziedojumi un ārvalstu ziedojumi. Taču tagad, ja arodbiedrība piešķir kādam no Latvijas pilsoņiem, kuram ir kaut kādas, kā saka, nepatikšanas vai ir notikusi kāda nelaime, pabalstu, tad, kā te ir ierakstīts, to var aplikt ar nodokli. Te ir teikts - “gada neapliekamā minimuma apmērā”.

Cienījamie kolēģi! Visa tā nauda, ko ir arodbiedrībām iemaksājuši Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji, ir vismaz divas reizes “nokāsta” ar nodokļiem visdažādākajā veidā. Nodokļi, nodevas, visdažādākie citi maksājumi... Tagad mēs atrodam iespēju, lai budžetu varētu papildināt arī šie santīmi, kuri ir savākti tikai tāpēc, lai varētu uzturēt mazturīgus cilvēkus, tādus, kuriem ienākumi ir zemāki par minimālo algu. Mēs mēģinām aplikt ar nodokli vēl arī tos pabalstus, ko viņi saņem. Tas ir ļoti nekorekti! Ja mums ir vajadzīgi budžetā līdzekļi, tad tie ir atrodami - un ļoti lielos apmēros - dažādos citos veidos. Līdzekļu avots varētu būt tas pats akcīzes nodoklis, kuru nevarēja iekasēt. Te miljonus izlietoja visdažādākajām modernizācijām, bet rezultātu kā nebija, tā arī tagad nav. Līdzekļu avots varētu būt arī visas tās materiālās vērtības, kuras tiek ievestas Latvijā kontrabandas ceļā un pārdotas tā, ka ir liela peļņa. Un visdažādākie uzņēmumi, kuri strādā vienu vai divus mēnešus… Diemžēl tur mēs nevaram neko panākt, bet visvieglāk ir iekasēt no tās, kura ir stabila organizācija: kaut gan tā maz saņem, no tās var izspiest visu, ko vien var.

Tāpēc sociāldemokrāti ierosina 9.panta pirmās daļas 20.punktā izslēgt vārdus “gada neapliekamā minimuma apmērā”. Tas būs taisnīgi, jo ziedojumi no ārzemēm diemžēl ir ļoti mazi, un tā tas ir tāpēc, ka negodīgi cilvēki savulaik saņēma ļoti daudz un nauda nozuda. Un tāpēc ārzemnieki neuzticas, un arī uz arodbiedrībām viņi tā skatās un iedala ļoti minimālas summas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs ierosinājām attiecīgo priekšlikumu tādēļ, ka uzskatām, ka droši vien ir radies pārpratums. Un ka pārpratums ir radies dēļ tā apstākļa, ka Ministru kabinets, gatavojot attiecīgo likumprojektu, diemžēl arī šoreiz, tāpat kā daudzās citās reizēs, vienkārši nav konsultējies ar tām nevalstiskajām organizācijām, uz kuru biedriem attiecīgais likumprojekts, tā teikt, balstās pirmām kārtām.

Lasot anotāciju par šo likumprojektu, mēs tajā, tāpat kā anotācijās par daudziem citiem likumprojektiem, protams, atrodam aili, kurā redzam, ka konsultācija ar attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām nav no Ministru kabineta puses notikusi. Šis likumprojekts skar arodbiedrības, un mēs esam saņēmuši vēstuli no arodbiedrību vadības, kura arī pasaka, ka diemžēl arī šoreiz ar viņiem nav konsultējušies. Ja Ministru kabinets uzskatīs par nepieciešamu uzturēt dialogu ar jebkuru cilvēku, kura konkrēto tiesību jautājumi tiek risināti likumprojektā, tad viss būs kārtībā. Es domāju, ka turpmāk attiecīgi pārpratumi nerastos.

Kur, mūsuprāt, ir šis pārpratums attiecīgajā likumprojektā? Mūsuprāt, pārpratums ir tajā apstāklī, ka patiešām nevar divas reizes paņemt nodokļus no viena un tā paša cilvēka.

Un šajā sakarā ir jautājums. Ja arodbiedrības uzskata par nepieciešamu sniegt materiālu pabalstu jebkuram savam biedram, skaidrs, ka šī nauda rodas tikai no tām iemaksām, ko arodbiedrību biedri līdz šim ir nodevuši arodbiedrību rīcībā. Tātad visi nodokļi, to skaitā ienākuma nodoklis, ir jau nomaksāts. Ja tas ir izdarīts, tādā gadījumā ir jautājums - kāpēc cilvēkam, saņemot materiālo palīdzību, vēlreiz ir jāmaksā šis nodoklis? Mūsuprāt, tā ir absolūta pretruna, kas ir novēršama, un mūsu priekšlikums arī palīdz novērst attiecīgo pretrunu.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece tomēr nevēlas runāt? Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti! Radioklausītāji! Nebūt nav tā, ka komisija nebūtu ņēmusi vērā sabiedrisko organizāciju viedokli jautājumā par ienākumiem, kuri nav apliekami ar nodokli. Mēs esam uzklausījuši gan arodbiedrību pārstāvjus, gan arī reliģisko organizāciju pārstāvjus. Saeima, lemjot par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pagājušā gada beigās, pieņēma to, ka līdzīgi var šādu palīdzību sniegt arī reliģiskās organizācijas, baznīcu draudzes, bet tomēr noteica, ka ir jāpiemēro šī norma - “gada neapliekamā minimuma apmērā”. Runājot ar arodbiedrību pārstāvjiem, mēs vaicājām, cik liela ir šāda palīdzība, ko arodbiedrības sniedz, un viņi informēja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijis tikai viens gadījums, kad pabalsts ir bijis lielāks par 250 latiem.

Tādēļ mēs tomēr domājam, ka visu organizāciju, gan reliģisko draudžu, gan arī arodbiedrību, izsniegtajiem pabalstiem ir jāpiemēro viens kritērijs - “gada neapliekamā minimuma apmērā”.

Tātad komisija nav atbalstījusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 3. - deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa iesniegts priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Mans uzdevums šodien ir pievērst jūsu uzmanību tekstam, kāds ir pašreiz spēkā esošajai redakcijai šajā pantā, un tam priekšlikumam, ko piedāvājuši deputāti Barča, Klementjevs un Vidiņš.

Godātie kolēģi! Pašreiz likuma panta spēkā esošajā redakcijā ir pieminēts likums “Par valsts pensijām”. Tekstā tātad ir teikts, ka maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: “personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā”.

Godātie kolēģi! Latvijā ir spēkā likums “Par valsts pensijām”, kurš stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī. Un šajā likumā, Latvijā spēkā esošajā likumā, nav runa par pensijām, kuras piešķirtas līdz 1996.gada 1.janvārim. Te ir runa par pensijām, kuras piešķirtas, vadoties pēc iepriekšējā likuma, kurš zaudēja spēku, kad stājās spēkā šis likums. Un tādēļ palūkojieties, ko mēs, trīs deputāti, jums esam ierosinājuši! Tātad: “personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta vecuma pensija, izdienas pensija vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā”.

Par ko tad te beigu beigās ir runa? Runa ir par 14 tūkstošiem pensionāru, kuri Latvijā saņem pensiju virs 100 latiem mēnesī. Lūk, par šiem cilvēkiem - 14 tūkstošiem! Uz 650 tūkstošiem pensionāru Latvijā tas nepavisam nav daudz.

Godātie kolēģi! Tad, kad nākam tribīnē un sakām, ka mēs atbalstām skolotājus, atbalstām izglītības darbiniekus, atbalstām ārstus, tad viss ir kārtībā. Bet, lūk, tad, kad tiek izdarīta analīze valsts sociālās apdrošināšanas datu bāzē, ko mēs redzam? Ka no 100 līdz 200 latiem saņem pārsvarā tie izglītības darbinieki, skolotāji, kuri ir strādājuši ne jau vienu, bet pusotru slodzi (un viens otrs - pat pa divām slodzēm), un arī kultūras darbinieki, kuri tāpat savā kultūras druvā ir rušinājušies - es atvainojos par tādu vārdu -, strādādami pa divām slodzēm, un arīdzan ārsti, kuri ir strādājuši ne tikai šo vienu slodzīti. Taču tagad mēs, lūk, ko gribam viņiem darīt: mēs gribam aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šo summiņu, kas ir virs 100 latiem! Un, nedod Dievs, ja... Ja nu vēl šie skolotāji ir spēka pilni un strādā, tad... Strādājošam pensionāram nav šā neapliekamā minimuma, un tad šo naudiņu iekasē no pirmā lata šim strādājošajam pensionāram.

Mani satrauc vēl viena lieta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ik mēnesi ieskaita Valsts kasē šo naudas summu no sociālās apdrošināšanas budžeta un tūlīt, tajā pašā mēnesī, no Valsts kases aizņemas (bet nu jau ar procentiem!), lai nodrošinātu pensiju izmaksu pirmajam līmenim.

Godātie kolēģi no pozīcijas partijām! Ja nu jūs nekādi nevarat šodien saņemties un nobalsot par šo priekšlikumu, ko ir iesnieguši opozīcijas deputāti un arī pozīcijas deputāts Vidiņa kungs, tad nu vismaz sāciet domāt par to, ka tāda problēma Latvijā ir! Tuvojas galu galā 8.Saeimas vēlēšanas, un varbūt būs gluži tāpat kā ar Pensiju likumu... Šodien labklājības ministrs saka: “Redziet, pozīcijas partijas sadomāja un nobalsoja par Pensiju likumu!” Taču atcerēsimies, ka arī Pensiju likumu atvērt ierosināja opozīcija, un ceturtajā reizē ar “tēvzemiešu” palīdzību tas arī izdevās. Tikai šeit, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, atkal nav vairs iepriekšējais variants. Opozīcija cenšas jums to iestāstīt, un pēc tam pozīcija, “uzaudzējusi muskuļus”, šo likumu vērs vēlreiz vaļā, un visas lietas notiksies. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Viena maza korekcija. Izlasot jautājumus, kas ir minēti anotācijā par šo likumprojektu, ir ailīte - “Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām”. Un šeit ir minēts sekojošais: jā, šoreiz ir bijušas konsultācijas, bet konsultācijas ar Latvijas Jūrniecības savienību. Es domāju, ir labi, ka vismaz ar Latvijas Jūrniecības savienību bijušas konsultācijas un ka šis jautājums tika risināts. Taču, ja šie jautājumi skar arī arodbiedrības, tad, protams, es gribētu, lai arī ar arodbiedrībām vienmēr būtu iespēja uzturēt dialogu.

Par daudziem citiem likumprojektiem, kur arī vienmēr ir tukša ailīte sadaļā par konsultācijām ar nevalstiskām organizācijām, es par tām minēšu tad, kad jāskata būs citi likumprojekti, taču šoreiz es gribu patiešām teikt, ka diemžēl ar arodbiedrībām nebija atrasta iespēja konsultēties. Diemžēl. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sagatavoja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai atrisinātu problēmu attiecībā uz to personu ienākumiem, kuras ir nodarbinātas uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Mēs, runājot par vienkāršiem jūrniekiem, to normu, kura tika pieņemta likumā, un kurai vajadzēja stāties spēkā 2003.gadā, reglamentējām tādējādi, ka tā sāktu darboties jau šā gada 1.aprīlī. Tāpēc komisija nedēļas laikā to izskatīja, un mēs negribētu, ka likumprojekts tiek pieņemts galīgajā lasījumā. Protams, jautājums par šo neapliekamo minimumu attiecībā uz pensijām ir diskutējams, bet tas ir diskutējams kopā ar Pašvaldību savienību, kopā ar Labklājības ministriju un arī Finansu ministriju.

Godātie deputāti! Tā norma, ko paredz deputātu grupas iesniegtais priekšlikums, stāsies spēkā 2003.gadā, tas ir, gadā pēc Saeimas vēlēšanām, kad budžetu sastādīs jau 8.Saeima. Tāpēc es tomēr lūdzu iesniegt priekšlikumus un tos izskatīt normālā kārtībā, nevis pieņemt to bez diskusijas, jo pašvaldību budžetā, pieņemot 5.priekšlikumu, zaudējums būs 2,1 miljons latu. Pēc 4.priekšlikuma pieņemšanas šo summu pat grūti būtu aprēķināt, tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 4. - arī deputātu grupas iesniegtais priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas mūsu valstī jau nav nekāds brīnums -, es varbūt atkārtojos -, ka vienmēr budžetā grib iegūt līdzekļus, vai nu samazinot bērnu pabalstus, vai saņemot kaut kādas papildu iemaksas, samazinot pensiju izmaksas vai vēl kaut ko citu mūsu iedzīvotājiem, bet līdzekļus tur, kur tos reāli var saņemt, tur tos neņem. Vai nu neprot, vai nevar. Droši vien, ka varbūt negrib...

Un tagad attiecībā uz iedzīvotāju pensijām, ka tad, ja pensionārs saņem vairāk par 100 latiem, tad noteikti no viņa vajag iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kas tad ir 100 latu priekš tā pensionāra? Tā ir minimāla naudas summiņa, kuras viņam tik tikko pietiek izdzīvošanai, jo jāmaksā ir par dzīvokli, par uzturu un par visiem citiem komunālajiem maksājumiem, tā ka neatliek naudiņas pat apģērbam, bet to nu nekādi negrib atzīt.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Ir ierosinājums palielināt “griestus” un iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasēt no tiem, kuri saņem pensiju virs 150 latiem. Arī tas patiesībā nav labi, jo arī 150 lati - tā nav liela naudas summa, bet, ja jau jūs tik ļoti gribat to budžetu uzturēt uz pensionāru rēķina, tad tomēr palielināsim griestus līdz 150 latiem, jo pensionāru, kuri saņem virs 100 latiem, Latvijā ir mazāk apmēram par 10%, tā ka valsts budžetā viņi pārāk lielus ienākumus neienesīs. Toties pagājušajā gadā akcīzes nodokli mūsu valdība neiekasēja 24 miljonu apmērā. Es domāju, ka šie skaitļi nav salīdzināmi! Tātad valdība neredz, negrib un nevar iekasēt akcīzes nodokli, taču tad, kad mums vajag atvieglot iedzīvotājiem dzīvi, tad gan mēs nevēlamies palīdzēt pensionāriem.

Sociālo un darba lietu komisija, kas saņem tūkstošiem vēstuļu ik gadu ar visdažādākajām sūdzībām un ar visdažādākajiem jautājumiem, savās sēdēs izsvēra un ierosina, lai Saeima pieņem šo izmaiņu - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pacelt neapliekamās pensijas lielumu līdz 150 latiem. Tas ir humāni, tā būs pensionāriem laba dāvana uz Lieldienām, un es domāju, ka arī mums, 7.Saeimas deputātiem, ir jābūt godprātīgiem, jo atcerieties, it sevišķi pozīcijas deputāti, ka jūs solījāt atbalstīt pensionārus, ka jūs solījāt atbalstīt daudzbērnu ģimenes un visu to, kas ir saistīts ar iedzīvotāju labklājības celšanu. Diemžēl no šiem solījumiem nekas nav izpildīts. Tad vismaz varbūt šo mazo kripatiņu pamēģināsim tomēr izdarīt un pensionāriem to uzdāvināt, lai viņi arī saprot, ka 7.Saeima tomēr ir rūpējusies par viņiem! Paldies!

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Līdzīgi arī 5. - Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Nu atkal man ir pienākums nākt un runāt Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, un es aicinu pavisam īsi pozīcijas deputātus palūkot, ka 5.priekšlikums, kā to arī tabulā ir norādījusi atbildīgā komisija, ir skatāms kopā ar 7.priekšlikumu. Tātad šie abi priekšlikumi ir saistīti, un Sociālo un darba lietu komisija nekādā gadījumā nav atvēzējusies pret 2002.gada budžetu. Šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, ka Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu atbalstīt šo 5.priekšlikumu un iestrādāt likumā normu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram, tas ir, pensionāram, kurš saņem pensiju līdz 150 latiem mēnesī, nav maksājams, sākot ar 2003.gada 1.janvāri. Tātad 2002.gada budžets netiek skarts, par ko šeit komisijas priekšsēdētājs un kolēģi varētu satraukties. Tātad vēl ir laiks rēķināt, ir laiks apdomāt un ir laiks arī šos jautājumus iestrādāt 2003.gada budžetā.

Kolēģi, ja mēs šodien negribam pieņemt šo lēmumu, tas nozīmē, ka arī 2003.gada budžetā mēs nevēlamies meklēt šos līdzekļus - šo 2,1 miljonu, kā teica Baloža kungs. Mums ar Vidiņa kungu gan tur sanāca nedaudz vairāk, kad rēķinājām, - līdz 2,4 miljoniem, ko vajadzētu rast budžetā. Organizēsim šīs pārrunas ar pašvaldībām, runāsim, kā te uzskata daži deputāti, piemēram, Bojāra kungs un Lauska kungs, ar arodbiedrībām, runāsim, ar ko vien vajag, un saskaņosim visas šīs domas, bet, esiet tik laipni, sāksim domāt par 2003.gada budžetu jau tagad un šīs normas, kuras būtu nepieciešamas, lai tik tiešām sakārtotu likumdošanu arī sociālajā jomā saistībā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, neatliksim līdz Saeimas vēlēšanām, lai oktobrī, gluži tāpat kā iepriekšējai - 6.Saeimai, mums nebūtu jāsabalso likumos tādas lietas, par kurām 8.Saeimas deputāti varēs vien brīnīties un sākt šo likumu labojumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - komisijā nav atbalstīts, bet tas saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem vairs nav arī balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tāpat nav balsojams arī 8. - deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 9.- Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, ka tas stājas spēkā 2002.gada 1.aprīlī, - ir ņemts vērā un atbalstīts 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 11, atturas - 12. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3997 un vēl viena atsevišķa lapiņa par labojumiem šajā likumprojektā ar norādi - “b”.

Tātad otrreizēja caurlūkošana. Likumprojekts pēc Prezidentes ierosinājuma tika atgriezts Saeimā.

1.priekšlikumu, kas atrodas likumprojekta 31.lappusē, iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija Leiškalna priekšlikumu, kas bija ļoti apjomīgs, izskatīja pa daļām un katrai atsevišķajai daļai izteica savu atbalstu.

Ierosinu arī šeit, Saeimā, šo priekšlikumu izskatīt pa daļām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es, līdzīgi atbildīgajai ziņotājai, aicinu nobalsot deputāta Leiškalna priekšlikumu pa daļām, pie tam sadalot priekšlikumu šādā veidā: atbalstīt visu priekšlikuma tekstu, bet otrās daļas 7.apakšpunktu, kurā runāts par publisku sporta, izklaides vai atpūtas pasākumu rīkošanu, izdalīt kā atsevišķu daļu, un es jau iepriekš aicinu deputātus otrajā daļā nobalsot pret šo 7.apakšpunktu, atstājot spēkā visu pārējo deputāta Leiškalna priekšlikumu tādu, kāds tas ir, bet šā 7.apakšpunkta vietā vēlāk piebalsot klāt deputāta Muciņa priekšlikumu nr.3, kurā runāts par šīm atļauju saņemšanām sporta un publisko pasākumu rīkošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Jā, tā kā komisija ir balsojusi pa daļām, es komisijas vārdā ierosinu par katru Leiškalna priekšlikuma daļu balsot atsevišķi, tāpēc varētu būt divi balsojumi: viens - par visu priekšlikumu kopumā, izņemot šo 7.apakšpunktu, par kuru runāja jau Leiškalns, un otrs priekšlikums ir balsot visu priekšlikumu pa daļām, kā to ir ierosinājusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribētu precizēt procedūru. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nesarežģītiet! Balsot pēc kārtas pa punktiem!”) Es ierosinu un arī gan atbildīgā komisija, gan Leiškalna kungs ierosināja, ka precīzāk būtu priekšlikumu balsot pa daļām un pa punktiem.

A.Seile. Jā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret balsošanu pa daļām iebildumu nav.

A.Seile. Paldies. Tātad sākam 1.priekšlikuma apspriešanu. 1.priekšlikums, kas attiecas uz 36.panta pirmo daļu, nosaka vispārīgos noteikumus, ko nepieciešams ieviest Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā. Komisija pilnībā ir atbalstījusi šo Leiškalna kunga izstrādāto pirmo daļu ar visiem trijiem apakšpunktiem, tāpēc aicinu, ja Saeimas deputātiem nav citu iebildumu, balsot par visu pirmo daļu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Pirmā daļa ir atbalstīta.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk ir šā likuma 36.panta otrā daļa, kuru komisija pieņēma, sēdē balsojot par atsevišķām daļām, kā to ierosināja arī pats priekšlikuma autors. Tātad izskatīsim otrās daļas 1.apakšpunktu, kas nosaka, ka kāpu joslās ir aizliegts celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas, kur nav bijis iepriekšējās apbūves.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrās daļas 1.apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Seile. 2.apakšpunkts nosaka, ka nedrīkst celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas. To arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrās daļas 2.apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir pieņemts?

Sēdes vadītājs. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.apakšpunkts. Šajā apakšpunktā ir izdarītas ļoti nelielas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, un visas šīs izmaiņas tekstā ir pasvītrotas. Komisija ir atbalstījusi šo 3.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrās daļas 3.apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. 3.apakšpunkts ir atbalstīts. Tālāk.

A.Seile. 4., 5. un 6.apakšpunktu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.apakšpunktu Leiškalna kungs iesaka noraidīt, kaut arī tas ir viņa priekšlikums. Īstenībā viņš varētu arī atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Vai es varu debatēt?

Sēdes vadītājs. Debates. Atklājam debates par septīto daļu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es atsaucu, bet to nevar darīt! Debatēt nevar!”) Debates par šo daļu nevar būt, Muciņa kungs! Tikai par to, kā lieta tālāk virzāma, jūs varat runāt. Skaidrs. Labi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otrās daļas septīto apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 13, atturas - 70. Nav atbalstīts septītais apakšpunkts.

A.Seile. Astoto apakšpunktu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir trešā daļa, kuru komisija ir atbalstījusi. Jā, komisija ir pilnībā atbalstījusi trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Par trešo daļu es gribētu izteikties. Tā ļoti sarežģītu dzīvi daudziem pašvaldību iedzīvotājiem. Jo, ja tiks noteikts, ka gājēju celiņiem jābūt viena kilometra attālumā vienam no otra (Starpsauciens: “500 metru!”), bet ka blīvi apdzīvotās vietās to attālums jāparedz, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, tādā gadījumā var rasties pašvaldībai problēmas, vispār nosakot starp dažādiem īpašumiem robežas. Esmu saņēmusi vairākus protestus no pašvaldību iedzīvotājiem. Viņi saka, ka jau tagad ir tā - ja jaunais zemes ieguvējs ir uzbūvējis māju, tad tie, kas senāk dzīvojoši tajā teritorijā, vairs nevar tikt tam īpašumam garām. Un kā būs tad, ja tiks noteikts, ka viena kilometra attālumā viens no otra drīkst būt gājēju celiņi? Leiškalna priekšlikumā gan ir teikts - līdz vienam kilometram, bet parasti ar šo normu ir tā; tiklīdz likumdevējs nosaka, ka attālums ir līdz vienam kilometram, celiņi tiek ierīkoti viena kilometra attālumā. Un tad šie 70-80 gadus vecie iedzīvotāji dabūs iet vienu kilometru apkārt tam īpašniekam. Un ka tikai mums neiznāk tā, kā man raksta viena Engures iedzīvotāja, - ka būs tā kā Eiropā, kur visi par dzīvu vardi brīnās un pieci ap vienu melleņu krūmu cīnās!

Bez tam es gribu atgādināt, ka... lūdzu uzmanību!... nobalsojot par šā likuma 36.panta pirmo daļu, mēs likumā iestrādājam to, ka pašvaldību pienākums ir paredzēt brīvu piekļūšanu pludmalei.

Tāpēc es personīgi uzskatu, ka trešā daļa nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikuma trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 17. Priekšlikuma trešā daļa ir atbalstīta.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk ir ceturtā daļa, ko komisija ir atbalstījusi, un arī piekto daļu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Sestā daļa. Sestā daļa ir tā pati iepriekšējā lasījuma redakcija, tā nav mainīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Septītā daļa. Septīto daļu komisija ir atbalstījusi daļēji. Komisijas slēdziena tekstā ir neliela kļūda: priekšlikums iekļauts nevis 10., bet gan 11. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumā. Tātad komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jūs varat runāt tikai kā atbildīgā... Nē, par 1.priekšlikumu debates ir beigušās.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par septīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 13. Septītā daļa ir atbalstīta.

1.priekšlikums ir izskatīts.

A.Seile. Godātais sēdes vadītāj, es gribētu izteikt vienu repliku kā likumprojekta vadītāja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Septītajā daļā ir ļoti neprecīzi termini, kurus es nevarēju pateikt tāpēc, ka man nebija dots vārds. Un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums likumprojektā nav paredzams. Būtu bijusi ļoti normāla, pareiza redakcija, ja mēs būtu, tā, kā ir rakstīts, piemēram, priekšlikumā, ko ir iesniedzis Gaiļa kungs, pateikuši, ka, ja ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējs izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām... Ja mēs šādu redakcionālu labojumu ar Leiškalna kunga piekrišanu varētu šeit iekļaut, tad viss būtu varbūt saglābts, citādi...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Likumprojekta apspriešanas gaitā nekādi mutiski izteikti redakcionāli priekšlikumi netiks pieņemti.

Lūdzu, domāsim par to, kā lieta tālāk virzāma!

A.Seile. Diemžēl...

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Anna! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es domāju, ka arī šajā gadījumā ir tiesības - šīs tiesības mēs vienmēr izmantojam - Saeimas valodniekiem redaktoriem un juridiskajiem redaktoriem attiecīgi precizēt tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām! 2.priekšlikums.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Geige. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Linards Muciņš, un, tā kā mēs esam jau nobalsojuši par visu otro daļu, arī šis priekšlikums īstenībā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es atvainojos! Es domāju, ka šis...

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

A.Seile. Par nākamo, par nākamo!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Anna sajaukusi kaut ko.

Sēdes vadītājs. Ir debates par 3.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Tieši šis ir tas priekšlikums, kuru es atsaucu. Tas manā priekšlikumā bija panta otrās daļas 7.punkts, un tas noteica, ka, rīkojot publiskus pasākumus un sporta spēles aizsargjoslas teritorijā, ir jāprasa atļauja reģionālajai vides aizsardzības institūcijai.

Lielākā daļa to cilvēku, kas bija sapulcējušies pie Valsts prezidentes, pašvaldību pārstāvji un tamlīdzīgi, iebilda pret šo priekšlikumu (bet man gan personīgi tas liekas diezgan loģisks), un tāpēc likuma tekstā šobrīd nav pieminēta šī atļaujas lūgšana pasākumu rīkošanai. Un es aicinu iebalsot to kā deputāta Muciņa priekšlikumu, kurš šeit tabulā ir priekšlikums nr.3, un to te iestrādāt. Protams, atbilstoši tagad pieņemtajam tekstam, es domāju, tas vairs nebūs panta otrās daļas 6.punkts, tas būs otrās daļas 7.punkts. Taču arī tas jau ir redaktoru ziņā esošs jautājums.

Es aicinu atbalstīt Muciņu!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Priekšlikuma būtība ir tāda. 36.panta otrajā daļā (tātad nevis tās 6., bet, redakcionāli precizējot, 7.punktā) ir jāatrodas precizējumam un norādei par rīkotiem publiskiem sporta, izklaides un atpūtas pasākumiem. Sakarā ar to, ka likuma tekstā tas šobrīd ir, mums tātad ir nepieciešams tikai precizējums, un to arī es kā deputāts piedāvāju savā priekšlikumā - 3.priekšlikumā. Tātad - precizēt, kas dod atļauju rīkot tur izklaides, sporta un atpūtas pasākumus.

Līdz manīm nokļuva vesela masa dažādu piekrastes pašvaldību vēstuļu, arī Liepājas, Ventspils, Talsu, Tukuma rajona pašvaldību vēstules, kuras norādīja uz šiem aspektiem - ka faktiski pašvaldība tiek aprobežota savās tiesībās rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus. Bez šaubām, pašvaldība šādus atpūtas, sporta un izklaides pasākumus rīko ciešā saskaņā ar tām dabas aizsardzības norādēm, kas ir tajā teritorijā. Bez šaubām, attiecīgie zvejniekciemi un pagasti vislabāk zina, kur ko var rīkot un kāda tur ir situācija. Taču, ja ar citiem speciāliem likumiem, kas regulē dabas aizsardzību, ir noteikti rezervāti vai liegumi un ja tā teritorija skar arī kāpas un kāpu aizsargjoslu, tad, protams, vadoties arī pēc šiem speciālajiem likumiem, notiek saskaņošana ar attiecīgajām vides aizsardzības institūcijām. Bet principā tāda saskaņošana nav nepieciešama parastajās kāpu aizsargjoslas teritorijās, ja tās neietilpst speciālos liegumos un speciāli aizsargājamās šajās teritorijās, kur šo jautājumu regulē vides aizsardzības institūcijas. Nav nepieciešams tur šo jautājumu paplašināt attiecībā uz vides aizsardzības institūcijām!

Tādējādi arī mans priekšlikums ir tas, ka šajā panta punktā, kurš pēc attiecīgā balsojuma ir 7.punkts (tas jautājums palika atklāts), ir jāaizvieto vārdi “reģionālo vides aizsardzības institūciju” ar vārdiem “vietējo pašvaldību”.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Seile. Jā. Arī komisija bija atbalstījusi deputāta Muciņa priekšlikumu un jau sēdes sākumā, kad Leiškalna kungs atsauca priekšlikumu par 36.panta otrās daļas 7.punktu, mēs norunājām, ka to varētu aizvietot ar Muciņa kunga priekšlikumu.

Lūdzu deputātus balsot par Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 4. un 5.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Muciņš un deputāts Gailis, nav vairs balsojami, jo jau ir pieņemta 36.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 6.priekšlikums, kuru gan komisija ir daļēji atbalstījusi, pēc šā balsojuma par deputāta Leiškalna iesniegto 1.priekšlikumu faktiski nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 7. - pašas atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš komisijā, protams, tika atbalstīts, - nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Geige, un arī tas vairs nav balsojams sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. LSDSP frakcija ir iesniegusi 9.priekšlikumu. Komisija to bija atbalstījusi, bet tas vairs nav balsojams, jo deputāti šajā sēdē jau ir nobalsojuši citādi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Balsojams nav arī deputātes Seiles iesniegtais 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī LSDSP frakcijas iesniegtais 11.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Balsojams nav arī deputāta Lujāna iesniegtais 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un arī deputātu Muciņa un Godmaņa iesniegtais 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un arī deputāta Gaiļa iesniegtais 14.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk. Lūdzu paņemt atsevišķi izdalīto lapu - 48.A lapu! Komisija tehnisku iemeslu dēļ ir 48.lapā kļūdījusies - tur nav iestrādāti divi deputāta Muciņa priekšlikumi.

1.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saskaņā ar deputātu Kārli Leiškalnu… saskaņā ar mūsu kopīgo priekšlikumu, par kuru tika nobalsots, tātad ir noteikts panta pirmajā daļā: “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi”… Un 1.punkts skan - “pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot”… un tā tālāk. Jā… Tātad šie saistošie noteikumi, no vienas puses, protams, attiecīgi regulē pašvaldības tiesības noteikt arī zemes īpašuma platību.

Taču manā priekšlikumā ir runāts par jaunu daļu (redakcionāli precizējot, tā būtu nevis piektā daļa, bet faktiski, manuprāt, astotā daļa, taču tas nav būtiski), kura nosaka aprobežojumu, līdz kādai mazākajai vienībai var vietējās pašvaldības dalīt zemes īpašumus. Seiles kundze neļaus man samelot… Es saprotu dabas aizsardzības principus tā: jo mazāka ir slodze uz zemes īpašumu un uz zemes gabalu (tātad - ja tas ir lielākos gabalos), jo labāka ir dabas aizsardzība, un līdz ar to kāpu aizsargjosla tiek labāk aizsargāta.

Tātad pamatprincips ir tas, ka lielumu nosaka pašvaldība. Taču es tomēr uzskatu par nepieciešamu… un tāpēc arī iesniedzu šo priekšlikumu pēc pārrunām ar dabas aizsardzības speciālistiem, kā arī pēc pārrunām ar rajonu plānotājiem, kuri lielā skaitā ieradās gan uz televīzijas pārraidi, gan arī tikties ar mani kā deputātu no Kurzemes pašvaldībām (no tās teritorijas un no tā vēlēšanu apgabala es esmu ievēlēts) un kuri norādīja, ka šādi momenti arī būtu ņemami vērā.

Un līdz ar to, lai mēs faktiski neizveidotu, tā teikt, otras pilsētas (padomju laikā pati lielākā teritorija, kādu ļāva veidot, bija 600 m2 vai - izņēmuma gadījumos - 1200 m2), te ir norādīts, kāds pilsētās ir mazākais iedalāmais lielums. Jaunais iedalāmais lielums vairs neattiecas uz vecajiem zemes īpašumiem. Nu, kas sadalīts, tas sadalīts! Kādi nu tie zemes īpašumi ir, tādi tie ir. Bet ierosinu neļaut jaunus zemes gabalus pilsētās iedalīt mazākus par 2400 m2.

Es, protams, painteresējos šajās pilsētās un uzzināju, ka lielākoties tāda arī ir prakse - ka šo zemes gabalu vidējais lielums ir 2400 m2. Tātad nebūtu jēgas iedalīt mazāku par 2400 m2. Tāds ir gan tas, kas paliek, gan tas, ko atdala. Tātad - 2400 m2.

Ciemos un citās apdzīvotās vietās tas ir pushektārs (tās ir parastās lauku teritorijas, kur lieto šos pushektārus), pārējās vietās - 5 hektāri.

Šeit Seiles kundze mums savulaik stāstīja par vienu 36 ha lielu zemes īpašumu, kurš atrodas pie jūras. Tas cilvēks faktiski ir kļuvis par šā īpašuma ķīlnieku, jo, no vienas puses, viņš nevar ar to attiecīgi rīkoties, jo tas viņam ir iekļauts dažādos līgumos iekšā, bet, no otras puses, protams, viņš ir ieinteresēts šo īpašumu sadalīt un pārdot.

Es domāju, ka arī dabas aizsardzības principi prasa, lai mēs līdz zināmai normai aprobežotu šo dalīšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā mēs redzam praksē, faktiski dabu palīdz aizsargāt tikai divi principi: tradicionālā apbūve un pietiekami lielu apbūves gabalu saglabāšana šādās teritorijās. Jau sāk veidoties, tā teikt, otras pilsētas, kā mēs to redzam Lapmežciemā un vēl vienā otrā apdzīvotā vietā. Tur faktiski ir izveidotas otras pilsētas. Un tad, protams, izvirzījās jautājums, ka kāpu teritorijā šādi 600 m2 lieli apbūves gabali nav jāveido. Tas nav loģiski nedz no dabas aizsardzības principiem, nedz no būvniecības principiem. Tāda ir arī mana priekšlikuma jēga. Tātad tiesības lemt ir pašvaldībai, bet - ne zemāk, ne sīkāk, kā tas ir likumā noteikts.

Es dzirdēju iebildumus. Man vaicāja: “Bet kā tad būs ar tiem zemes gabaliem, kas ir šobrīd?” Taču tas jau neskar šobrīd esošos zemes gabalus. Ir runa tikai par tiem, kurus nākotnē dalīs, tie nedrīkstēs būt mazāki par šo kvadratūru.

Tā ka mans priekšlikums ir pietiekami skaidrs, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai Igors Solovjovs vēlas debatēt? Nevēlas.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija, apspriedusi Muciņa priekšlikumu, to neatbalstīja galvenokārt tāpēc, ka baidījās, lai vairāki likumi nenonāktu pretrunā, un tas ir likums par pašvaldībām un likums par būvniecību, jo arī šā likuma pirmajā daļā mēs, paklausot Leiškalna kunga priekšlikumiem, esam jau iebalsojuši, ka šo apbūves platības lielumu regulē pašvaldību saistošie noteikumi. Es varētu piekrist, ka varbūt arī ir zināma taisnība šajos Muciņa kunga centienos un ka jūrmalā nevajadzētu sadalīt pārāk mazās strēmelītēs tos zemes gabalus, bet šī pretruna ar jau spēkā esošajiem likumiem, man liekas, ir spēcīgāka, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu Muciņa kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 6, atturas - 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Tālāk ir 15.-a priekšlikums, ko arī iesniedzis deputāts Linards Muciņš, tikai šajā gadījumā, ja tas tiktu Saeimā atbalstīts, manuprāt, tas viss būtu jānosaka nevis ar jaunu - sesto daļu, bet vispār šis mūsu 36.pants būtu jāpapildina ar jaunu daļu.

Šis priekšlikums nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā ēku un būvju projektiem ir jāatbilst attiecīgās apdzīvotās vietas tradicionālajai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai.

Komisija neatbalstīja Muciņa priekšlikumu, jo tajā nevar saprast, kādi kritēriji noteiks atbilstību ainavai. Tad jau varbūt drīzāk būtu izmantojams kritērijs - tradicionālā ēku būve, kāda tā ir izveidojusies noteiktajā apdzīvotajā vietā, turpretī pieskaņot ainavai, manuprāt, būs stipri grūti, ja nebūs noteiktu kritēriju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs tik tiešām gribam rūpēties par visu teritoriju, par šo kāpu piekrasti, Rīgas līča un Baltijas jūras aizsargzonu, tad jāteic, ka es to izprotu daudz plašāk. Arī likumdevējs jau iepriekš ir izdarījis šajā likumā grozījumus un papildinājumus, pat vairākkārt to pārstrādājot. Un arī no daudziem Leiškalna kunga priekšlikumiem mēs saprotam, ka mēs šeit regulējam ne tikai vides aizsardzību. Faktiski šis pants savā būtībā ir pārvērties par veselu likumu! Te ir gan dabas aizsardzības aspekts, te ir pilsētu teritoriālā plānošana, te ir būvniecības noteikumi, un te ir ļoti grūti atdalīt vienu principu no otra.

Tomēr, man liekas, būtu pareizi, ka šajā vietā, kur runāts par kāpu aizsargjoslu, tiktu runāts par visiem šiem jautājumiem kompleksi, jo dabas aizsardzība... ja mēs iedomājamies dabu kā kaut kādu mistisku muzeju, kurā neviens nevar spert kāju, tad es ļoti šaubos, vai tāda daba un tās aizsardzība mums vispār ir vajadzīga. To varētu attiecināt uz kaut kādiem ļoti aizsargājamiem liegumiem, kur aug konkrēti augi.

Mums šī josla ir vajadzīga, gan lai to izmantotu atpūtai, gan tūrismam, gan vispār lai cilvēks nejustos kā kādā svešā zemē, it kā kaut kur pēkšņi Āzijā nokļuvis, ieraugot vienu otru būvi, kas tagad ir uzcelta mūsu kāpās, bet lai viņš justos tā, kā jūtas Latvijai raksturīgajā ainavā un vidē, un tāpēc man ir priekšlikums.

Es domāju, Kiršteina kungs, kurš ir liels speciālists arhitektūras jautājumos, neļaus man samelot. Es konsultējos arī ar arhitektiem, un viņiem ir pietiekami skaidrs, kas ir tradicionālā ēku un būvju arhitektūra; un viņiem ir arī skaidrs, kas ir ainava, jo var jau, protams, ēku vai būvi uzcelt atbilstoši tradicionālajai arhitektūrai, bet pēc tam uzcelt tādu žogu, kas sabojā visu ainavu. Tāpēc ne velti arhitekti dalās trijās lielās grupās: konkrēto celtņu plānotāji, ainavu arhitekti un, protams, arhitekti - teritoriālie plānotāji. Un tāpēc ir radies šis priekšlikums. Es katrā ziņā esmu konsultējies ar speciālistiem, un tas ir svarīgs priekšlikums, jo kādā dienā mēs varam sagaidīt, ka pēkšņi Jūrmalā kāpu joslā būs uzcelta deviņstāvu māja, un visi teiks, ka viss ir kārtībā...

Taču, no otras puses, es gan nezinu, bet, cik man ir zināms, tad attiecīgajā Līvu piekrastes teritorijā šādi noteikumi ir izstrādāti: ir noteikts, kādam jābūt jumta slīpumam, ir nosaukti tradicionālie materiāli, kuri jāizmanto būvniecībā gan jumtiem, gan sienām, tas viss ir pietiekami skaidrs un nerada nekādu disharmoniju vai diskomfortu gan būvētāju vidū, gan arī īpašnieku vidū. Taču, protams, ja mēs gribam 100 metru attālumā no jūras uzsliet no sarkaniem ķieģeļiem kaut kādas “bezdelīgu ligzdas”, kuras diemžēl jau divās vai trijās vietās ir parādījušās Kurzemes piekrastē, tad šobrīd iznāk tā, ka mums nav paņēmienu, kādā veidā apturēt šāda veida pašdarbību.

Visādā ziņā katrs lēmums, ar ko tiek apstiprināts projekts, reizē ir arī administratīvs akts, un to attiecīgi ieinteresētās vai aizskartās personas var pārsūdzēt un strīdēties par to, vai tā ir tradicionālā ēku un būvju arhitektūra un ainava vai nav. Tāpēc mans priekšlikums ir vērsts tieši uz šiem jautājumiem.

Bez šaubām, man ir ļoti žēl, ka deputāti nav atbalstījuši arī šo te aprobežojumu attiecībā uz šo zemes gabalu dalīšanu, kaut gan, protams, tas ir saistīts ar nodokļiem un tā tālāk. Varbūt šie nodokļi šajā teritorijā arī pieaugs un cilvēki nevarēs uzturēt tik lielus zemes gabalus, bet, ticiet man, visādā ziņā pasaulē ir daudzas vietas, kuras šodien apmeklē tūkstošiem tūristu un kuras ir pievilcīgas tikai tāpēc, ka tur ir saglabāta tradicionālā būvju un ēku arhitektūra, ir saglabāta ainava un nav pieļauts pārāk sīki sadalīt šos zemes īpašumus. Konkrēti es varu nosaukt Menas salu, kuru, es domāju, viens otrs mūsu deputāts labi pazīst. Un tieši Menas salā šis princips ir izmantots, tātad tur neļauj dalīt īpašumus un pastāv uz to, ka ir jābūt saglabātai tradicionālajai arhitektūrai. Un šodien tur ir tūkstošiem tūristu, tūkstošiem atpūtnieku, un arī no mūsu valsts daudzi to apmeklē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tā kā mēs esam iebalsojuši 37.panta septīto daļu, kas saskaņā ar likumu par ietekmi uz vidi pieļauj izņēmuma būvniecību, tad es gribētu šoreiz atbalstīt Muciņa kungu, jo arī man ir bažas, ka tajā tradicionālajā vidē, kāda ir bijusi Latvijā - atšķirībā no Braitonbīčas vai dažām Eiropas Savienības pilsētām, kur apbūve ir tieši pludmalēs - , lai šāda situācija neatkārtotos, mēs tiešām varētu ieviest šo prasību. Un tas nav nekas pārsteidzošs, jo es personīgi esmu bijis un redzējis, ka dažās valstīs, ieskaitot arī NATO valsti ASV, gar Kluso okeānu, piemēram, ir izdalīti zemes gabali, kur zonāli ir noteikts, ka ēkas nedrīkst būt augstākas par vienu stāvu, un šajās prasībās ir ietverts ne tikai šis noteikums vien. Tur, piemēram, ir ierakstīts, ka ēkas drīkst būvēt tikai no koka, nevis no ķieģeļiem vai no vēl kaut kādiem metāliem un tēraudiem un tā tālāk.

Zinot to, ka mēs pat Rīgā nevaram novērst koku izciršanu, zinot to, ka mēs pat Rīgā nevaram novērst (detalplānojums centram gan nav izstrādāts, bet tas ir citās vietās)... tātad jebkuru plānu pārkāpumus, man ir ļoti lielas bažas, ka tādā mazā pagastā kā, piemēram, Jūrkalne, kuram ir kādi nepilni 14 kilometri pludmales teritorijas un kur iedzīvotāju skaits nav lielāks par kādiem 450 cilvēkiem... ka šādas mazas padomes pirms pašvaldību reformas Latvijā neviens nekad nekontrolēs. Un arī nekādi inspektori šeit kārtību neieviesīs.

Šī pati 37.panta septītā daļa faktiski pasaka to, kas tur nav rakstīts, ka šajā kāpu joslā var braukāt arī dažādi celtniecības mehānismi, strādāt ekskavatori, var tikt veikti būvdarbi, ja netiks ieviesti kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz šo tradicionālo apbūves veidu.

Ko nozīmē šie vārdi “tradicionālais apbūves veids”? Es domāju, katrs, kas ir bijis zvejnieku ciemos, var redzēt, ka šīs ēkas pārsvarā nav augstākas par vienu stāvu, un, ja arī ir divstāvu, tad tās ir mansarda jumta izbūves. Tātad, attiecīgi izstrādājot detālplānojumus šiem ciemiem, arhitektiem nav absolūti nekādu problēmu, nosakot šos precīzos formulējumus, un nav svarīgi,
vai tā būtu Kurzemes piekraste ar tai tradicionālo apbūvi, vai tā būtu Vidzemes ziemeļu piekraste. Tāpēc es aicinu šoreiz tiešām atbalstīt.

Taču, ja nākamo divu vai triju gadu laikā šie mūsu noteikumi netiek ievēroti, tad es, godājamie deputāti, aicinu jūs un jūsu pēcnācējus vēlreiz atgriezties pie šā likuma, lai to vēlreiz pārskatītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Izsaku pateicību par lielajām rūpēm par kāpu zonas aizsardzību un apbūvi tajā, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tad lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15-a - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas attiecas uz 36.pantu, ir izskatīti. Pārējie priekšlikumi, kuri bija iesniegti par likumprojekta tekstu, bet neattiecās uz Prezidentes iebildumiem, komisijā netika skatīti. Taču vēl ir palikuši pārejas noteikumi, kas ir saistīti ar šā 36.panta redakcijām.

Un tātad 16.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, ietverot to 19. - komisijas priekšlikumā, tāpēc es skaidrības labad savu priekšlikumu atsaucu. Par to runāsim pie 19.priekšlikuma!

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Seile. Tālāk ir 17.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Seile, par to, ka ir nepieciešams izstrādāt nacionālo plānojumu, kā tas ir paredzēts Teritorijas plānošanas likumā. Tātad krasta kāpu aizsardzības joslā ir nepieciešams nacionālais plānojums. Un mans ieteikums ir šāds: līdz nacionālā plānojuma apstiprināšanai pašvaldības savas teritorijas plānojumus un detālos plānojumus krasta kāpu aizsargjoslā saskaņo ar Finansu ministrijas pakļautībā esošu reģionālās politikas un plānošanas institūciju. Šī institūcija jau ir izveidota, un tā tātad būtu arī zināmā mērā saskaņota rīcība starp dažādām pašvaldībām. Protams, ja mans priekšlikums tiktu atbalstīts, tad nevarētu vairs būt atsauce uz trešās daļas 3.apakšpunktu, bet gan tikai uz 36.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 3, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Paldies arī par to!

Nākamais ir 18.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Stalts. Un arī viņš runā par nacionālā plānojuma izstrādi un saka, ka kāpu aizsargjoslā nav pieļaujama jaunu ēku un būvju celtniecība, izņemot jau esošo ēku rekonstrukciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dainis Stalts.

D.Stalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man patiesi žēl, ka iepriekšējais balsojums bija neatbalstošs un vēl arī pirms tam. Un es tad sāku domāt, kas notiks ar mūsu šo skaisto jūras krastu 500 kilometru garumā. Tas tiks sadrumstalots mazos gabaliņos, neievērojot pat to, ko arī daudzi no jums, šeit zālē sēdošajiem, iepriekšējos laikos ir lēmuši tad, kad tika pieņemts priekšlikums par valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Liivod rand” izveidi. To visu mēs tagad nometam nost. Nometam nost arī tās lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzībā esošajiem objektiem.

Taču padomāsim par vienu lietu. Mēs šeit, Saeimā, iestājāmies par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un saglabāšanu, un likumprojekts iet savu likumīgo gaitu.

Bet vai mums nevajadzētu iestāties arī par mūsu zelta jūras krastu? Zelta dažādās nozīmēs - ne tikai zeltu nesošs kabatās, bet zeltu dodošs arī mūsu tautas apziņā.

Tūkstošiem gadu mēs esam dzīvojuši šajā krastā, un pati tauta ir sacerējusi un izteikusi savu domu par visu šo. Un tā ir tāda neliela, nediža četrrinde, bet tur ir daudz kas pateikts:

“Vij, Dieviņ, zelta viju

Visgarām jūras malu,

Lai nenāca svešas salnas

Šai zemē ziedu raut.”

Svešā salna jau ir klāt! Un, ja mēs pārsteidzīgi pieņemsim lēmumus un izdarīsim ārkārtīgā ātrumā to, ko nevajadzētu sasteigti darīt, tad šīs kļūdas vairs nebūs labojamas. Tagad mēs vēl varētu panākt to, lai līdz nacionālā plānojuma izstrādei, kas taču ir sākts izstrādāt un teju, teju jau būs gatavs… lai līdz šā nacionālā plānojuma izstrādei tomēr apturētu šīs pārsteidzīgās darbības. (No zāles dep. P.Lāce: “Mēs visi balsosim “par”!”)

Jūs teiksiet: kādas pārsteidzīgās darbības? Es teikšu pretī: jā, patiesi tā tas ir, jo manās rokās ir viens plāns, kas sagatavots jau pagājušajā gadā, un es jums to tagad parādīšu. Un jūs, kuri zināt mūsu Latviju, ieskatieties tajā, un pēc šā plāna jūs pateiksiet paši sev un citiem, ka tur ir paredzēts pavisam kas cits - tikai šaura, šaura pludmales josliņa paliks mūsu rīcībā.

Es gribētu pateikt vēl kādu mazu līdzību no citās zemēs pieņemtām lietām. Proti, jūs visi zināt pasaules slaveno diriģentu Herbertu fon Karajanu. Viņš savā Austrijā skaistas ūdenskrātuves krastā arī bija iecerējis bez kāda plānojuma uzcelt sev ārprātīgi dižu būvi. Nekas nesanāca! Bija jānojauc visi tie stāvi, kas neatbilda nacionālajam plānojumam, un tā Tirole ir saglabājusi savu izskatu, kāds tūkstošiem gadu tur ir bijis.

Ko tad mēs darīsim? Varbūt tomēr saņemsimies un pagaidīsim, kad tas nacionālais plānojums būs gatavs, un tad ar skubu ķersimies pie visiem darbiem, vienlaikus padomājot par to, ka pēc mums nāks vēl arī nākamās paaudzes, ka Latgales bērni un vecie ļaudis no Sēlijas un Zemgales arī gribēs uz to mūsu jūras krastu atbraukt un redzēt to tādu, par kādu mēs varam lepni būt pasaules acīs.

Pirms nedaudz gadiem Eiropas Padome rīkoja konferenci. “Zudusī Eiropa” - tā saucās šī konference. Arī no Latvijas tur bija pārstāvji aicināti. Konferences noslēgumā šo konferenci pārdēvēja par “Atrasto Eiropu”.

Sēdes vadītājs. Laiks!

D.Stalts. Atradīsim paši sev un sevi Eiropā un mūs priekš Eiropas!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, krasta līnija, kura ir Latvijai uzdāvināta kopš senseniem laikiem un pārsniedz pat 500 kilometru garumu, ir jāsaglabā! Krasta līnija ir unikāla, un daudz tādu krasta līniju Baltijas jūras baseinā nemaz nav palicis, un arī pie citām jūrām tās ir diezgan bēdīgā skatā vai to vispār nav. Tie unikālie meži, kas atrodas krastu zonā, - tie ir jāsaglabā, nevis jāizcērt, kā tagad to jau sāk darīt.

Es nemaz nerunāju par tām bezjēdzīgajām celtnēm, kuras mēģina par jebkuru cenu krastā uzbūvēt. Un cilvēkiem es varu pateikt tā: lai dzīvotu tuvumā pie ūdens, tur ir jāpiedzimst un tur jādzīvo, bet, ja atbrauc tikai uz kādu

laiku padzīvot, tad tas veselībai nav pārāk labi.

Bet ko es gribēju pateikt? Mēs tik tiešām nekādā veidā nevaram pasliktināt to stāvokli, kāds tas ir šodien. Rīgas līča piekraste un tālāk Baltijas jūras piekraste - tās ir jāsaglabā! Bet kas tās apdraud? Neviens jau vēl nezina, ko nozīmē uzcelt celulozes kombinātu, kuru te par katru cenu somi un zviedri grib mums iesmērēt. Jo pēc tam būs sagandēta Daugava, un arī Rīgas līcis kā atpūtas zona pēc 2-3 gadu ilgas kombināta strādāšanas nebūs lietojams. Un tad tās zivtiņas varēs izlietot, barojot tikai zvērus, jo dioksīns, ar kuru būs piesātināts Rīgas līcis, būs piesātinājis arī zivtiņas, un tās nevarēs lietot pārtikā. Tas pats notiks arī ar lasi. Tā ka, redziet, mēs vienu otru reizi neapjēdzam, uz kurieni mēs ejam.

Sevišķi bīstami ir tas, ka tagad ciematos, kur cilvēki tik tiešām ir palikuši bez darba, jo ar nozveju ir ļoti smagi, viņi zemkopību mežonīgajās jūras smiltīs nevar attīstīt, tātad citi izpērk tās platības un cenšas tur celt tās lielās mājas.

Un Stalta kunga priekšlikums ir absolūti pareizs, ka mums ir jāatstāj viss tā, kā tas ir. Un, ja reiz kāds vēlas uzbūvēt to pili, ir taču daudzas citas vietas, kur to var celt un kur tā nebojās ne krasta līniju, ne attiecīgi arī to ciematu izskatu, kuri tomēr tagad būtu saglabājami tādā veidā, kādi tie ir, jo, ja reiz mēs esam ceļā uz Eiropas Savienību, tad droši vien tos varēs izmantot ekskursiju apskatēm. Es domāju, mēs tos rezervātus neveidosim, kādi ir štatos un kur dzīvo indiāņi. Mēs nerādīsim mūsu zvejniekus, to, kā viņi ir zvejojuši, bet ciemati ir uzbūvēti ļoti labi, un sakārtotā izskatā tie ekskursantiem būs ļoti interesanti, jo Baltijas jūras krastos, kas ir Eiropas Savienībā, šī krasta līnija ir galīgi sabojāta, taču tas, kas ir saglabājies pie mums, pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, nemaz nav novērtējams.

Vienīgi vēl tas, ka mēs līdz šim laikam nekādi nevaram saprast, ka nevar izpārdot ārzemniekiem mūsu zemi. Ja mēs izpārdosim mūsu zemi, tad, protams, ārzemnieki to izmantos savām vajadzībām, un diemžēl tad vienu otru reizi mēs tur varbūt nevarēsim pārbraukt vai pāriet, jo tas būs viņu īpašums, tas būs svešs īpašums. Un svešais vienmēr pret valsts iedzīvotājiem izturas diezgan nicinoši vai vēl kādā citādā veidā.

Tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt deputāta Stalta priekšlikumu, jo tas absolūti atbilst visām tām prasībām, kas attiecas uz krasta zonu, uz tās saglabāšanu turpmākajām paaudzēm.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile runās kā deputāte.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tagad es runāšu nevis kā komisijas referente, bet kā Saeimas deputāte. Es neesmu ne koka klucis, ne mēbele, un es gribu runāt par to, ka mēs esam šajā likumprojektā pazaudējuši visus ierobežojumus celtniecībai. Mēs esam padarījuši kāpu zonā celtniecību vieglāku nekā pārējā Latvijas teritorijā. Un tāpēc vienīgais, ko var darīt, ir tomēr pašvaldību plānojumus saskaņot ar institūciju, kura varētu kopumā paskatīties uz Latvijas piekrastes aizsardzību. Un, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, tad nonāksim pretrunā ar ļoti daudzām vides aizsardzības konvencijām, kuras ir noslēgtas par biotopu aizsardzību kāpu joslā, jo, pirms vēl šīs aizsargājamās teritorijas tiktu nodalītas, šīs aizsargājamās zonas un perspektīvā aizsargājamie biotopi varētu tikt iznīcināti un apbūvēti.

Es vēlreiz aicinu, arī savā vārdā, atbalstīt Stalta kunga priekšlikumu.

Tādu liekulību no Saeimas puses es vēl neesmu redzējusi! Vienā panta daļā mēs pasakām, ka tur celt jaunas dzīvojamās, ražošanas un sabiedriskās ēkas ir aizliegts, bet turpat, panta pēdējā daļā, mēs pasakām, ka visus šos darbus, kas ir minēti šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā, var veikt (turklāt - ar neprecīziem terminiem šajā panta daļā).

Aicinu atbalstīt Stalta kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamā Seiles kundze! Un it sevišķi cienījamais Stalta kungs! Es vēršos pie jums kā pie diviem visviedākajiem cilvēkiem Latvijā. Es atbalstīšu jūsu priekšlikumu!

Redziet, jūs, Stalta kungs, un arī jūs, Seiles kundze, diemžēl 1994.gadā, 5.Saeimā, ar vieglu roku nobalsojāt par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem. Un tas ir pats skumjākais! Jūs gribat atstāt vienu mazu strēmeli Baltijas jūras krastā, nepadomājot par pārējiem lielajiem zemes plašumiem Latvijā. Tad palieciet konsekventi līdz galam! Es gribu redzēt šodien jūsu balsojumu Alkohola aprites likumā, kur ir iekšā norma, kas ļauj latviešu zemniekam dzīvot. Es gribēšu redzēt jūsu, apvienībau “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, stingro mugurkaulu. Es atbalstu jūsu priekšlikumu, bet palieciet jūs konsekventi un godīgi līdz galam, tādi, kādi jūs stāsieties priekšā sabiedrībai kā paši viedākie no viedākajiem!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Vai izmantosiet trīs minūtes? Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Cienījamā Seiles kundze! Mēs varam par visu runāt, par visu strīdēties, bet mēs nevaram pateikt, ka ar šo likumu atceļam parastos ierobežojumus, kas ir noteikti citos likumos, - būvatļaujas, plānojumus un tamlīdzīgus. Nevajag vest maldināšanā kādu, kas varbūt nav izlasījis šo likumprojektu!

Ja mēs runājam par komisijas atbalstīto priekšlikumu, kurā tika iestrādāts 9.priekšlikums, tad jāteic, ka tas tiešām atļāva darīt visu kā pēc burvja mājiena - ko gribat, to dariet, ja tik pašvaldība dod piekrišanu! Tajos priekšlikumos, kurus iesniedzu es un kurus parlaments ir atbalstījis... patiesībā jums ir taisnība... 36.panta septītajā daļā ir teikts, ka ierobežojumi nav spēkā gadījumos, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi valsts biroja pozitīvs atzinums... un tā tālāk, un tā tālāk... un ja pašvaldība, kas atbild par to zemi un, es pieņemu, arī par Līvu krastu un citām vietām, savā teritoriālajā plānojumā noteiks, ka šī ir apbūvei derīga vieta.

Es negribu, lai mēs ar tādām sīkām viltībiņām mēģinātu iedarboties - tāpat kā cits uz citu šeit, parlamentā, - uz radioklausītājiem. Mēs runājam šeit savā valodā, un nevajag “izmest uz āru” tādas lietas, ka nu tagad deputāti to atļaujot un kāpu aizsargjoslā būšot daudzkārt vieglāk būvēt, nekā to var izdarīt jebkurā citā Latvijas teritorijā. Tā tas nav, tā tas nevar būt, un tāpēc ir šis speciālais likums. Un visi mani priekšlikumi izriet tikai un vienīgi no tā, ko kopā ar pašvaldību vadītājiem un ar “zaļajiem” - un es neteikšu, ar ko vēl,- Valsts prezidentes kancelejā mēs toreiz izrunājām, apspriedām un par ko vienojāmies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, deputāti Andris Šķēle, Ņina Savčenko, Valdis Ģīlis un Jānis Škapars dara zināmu, ka, balsojot par pieprasījumu ar dokumentu nr.4074, ir kļūdījušies balsojumā. Viņu attieksme ir “pret”. (Zālē liels troksnis.)

Paziņojumam vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt, starpbrīdī, uz komisijas sēdi komisijas telpās! Tūlīt, nekavējoties! Es ļoti lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienītie kolēģi! Pagājušajā reizē šeit bija bērni ar saviem zīmējumiem. Mēs vienojāmies, ka katrs varētu izteikt savu viedokli par to, kurš zīmējums ir labāks, un Saeimas Prezidijs būtu ar mieru labākos apbalvot. Tur ir tā kastīte, iemetiet tur savas atsauksmes! To mēs varam, tas neko nemaksā!

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Ingrīda Ūdre un Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrreizējo caurlūkošanu.

Turpināsim debates par 18. - deputāta Stalta priekšlikumu.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Mēs diemžēl noraidījām prasību, ka jaunbūvei ir jāatbilst vietējai tradicionālajai arhitektūrai. Te pilnīgi pamatoti saka, ka šī prasība ir muļķīga un absolūti nepārdomāta. Mums pirms kara bija nabadzības uzspiestas un visādā ziņā atmetamas zvejnieku tradīcijas, taču tagad jaunais Ragaciems un Lapmežciems ir radījis jaunu un daudz lepnāku tradīciju, kura varētu būt arī par latviešu nacionālo tradīciju, ko varētu izmantot šajā kāpu apbūvējamajā joslā, - tās ir pārsvarā četrstāvu mājas ar arkām un diviem vai trim torņiem. Nost ar pirmskara zvejniekciemu nabadzību un ar Ziemeļvalstīm raksturīgajām pieticīgajām atpūtas mājiņām!

Līdz ar to Stalta kunga priekšlikums faktiski izraisa ļoti lielas šaubas, vai tādā mazā pašvaldībā kā, teiksim, Jūrkalnē, kurā ir ne vairāk par 400 vai 450 vietējiem iedzīvotājiem, nevarētu rasties spējīgi ekoloģijas speciālisti, kas izvērtētu - atbilstoši vides prasībām - dažādas ekosistēmas un spētu ļoti normāli noteikt, ko drīkst būvēt un ko nedrīkst būvēt.

Tomēr es gribētu Stalta kungu nomierināt, jo kā darba kārtības 32.punkts šodien ir iekļauts likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums”, kura 7.pantā “Nacionālā plānojuma saistošās daļas” ir teikts, ka nacionālajā plānojumā tiks ietvertas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas, ekoloģiskais tīklojums un nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas. Taču pats galvenais ir tas, ka nacionālajā plānojumā parādīsies arī Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes teritoriju plānošana. Par dažādu institūciju kompetenci teritoriju plānošanā ir tajā likumprojektā iestrādāta, manā izpratnē, diezgan laba norma, kas paredz, ka Nacionālā reģionālās attīstības padome izvērtēs šo nacionālo plānojumu (tātad Kurzemē šis nacionālais plānojums tiks izvērtēts), bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija metodiski vadīs, pārraudzīs un koordinēs vietējo pašvaldību teritoriju plānošanu.

Personīgi es nesaskatu šeit nekādu pretrunu ar Stalta kunga iesniegto priekšlikumu. Un, ja mēs to tagad neatbalstīsim, tad mēs to varam uzturēt spēkā tajā likumprojektā, kuru mēs izskatīsim vēl šodien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, te izskanēja visdažādākie priekšlikumi. Izskanēja arī tas, ka ciematos vai citās vietējās pašvaldībās esot tādi “eņģeļi” - darbinieki, kuri viņu pārziņā esošajās teritorijās ievēro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības un kurus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē. Diemžēl dzīvē tas tā nav.

Es neatgriezīšos pie visām tām nejēdzībām, kas Jūrmalā ir notikušas un notiek. Viens Lielupi gandrīz līdz upes vidum ar žogu nožogo, cits tur jau tiltu ceļ uz jūru… Un arī to, kas notiek Baltezera krastā, jūs ļoti labi zināt. Tur cilvēki nevar pie tā pieiet, jo tas noteiktais attālums nav ievērots... Tāpat tiek izcūkots Mazais Baltezers, kura ūdeni mēs dzeram. Un tagad es vēl vienu piemēru minēšu - Engures ciemu. Engures ciemā, izrādās, aug zvīņu priedes, kas ir ļoti liels retums pasaulē, un arī Latvijā to nav nemaz tik daudz. Tur ir arī tādi mazi augi, kuri ir palikuši, pēc biologu ziņām, tikai Engures ciema apkaimē un vēl vienā vietā Limbažu rajonā. Nu, un viens no lielmaņiem, izmantojot bijušā ciema padomes... pagasta vecākā labvēlību, bija nopircis to zemi un bija ieplānojis ierīkot autostāvvietu, “nogriežot” tās priedes, kuras ir 70-90 gadus vecas, un, protams, iznīcinot tos augus. Jā! Un vēl viņš bija ieplānojis uzbūvēt divstāvu māju uz riteņiem, kura pārvietotos pa to krastu. Nu, tādas absurdas lietas viņam gan neiznāca, jo...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. Jā.

Ir jāatbalsta Stalta kunga ierosinājums, jo tas ir aktuāls - nejēdzību ir daudz, un tās vēl turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Mēs, protams, šobrīd varam (es saku - varam!) kā vienu no veidiem atbalstīt deputāta Stalta priekšlikumu. Tas nozīmēs, ka nekas nenotiks un tas viss, kura dēļ pie Valsts prezidentes vērsās ar protestiem pašvaldību vadītāji un konkrēti zemes īpašnieki, paliks tieši tādā pašā protestējamā kategorijā. Mēs to varam! Mēs šobrīd, protams, to varam. Pēc tam, kad būsim izskatījuši pārejas noteikumus, kas pēc būtības šobrīd vairs likumam nav vajadzīgi, mēs varam nobalsot pret grozījumiem, kas ir likumā izdarīti, veicot tā otrreizējo caurlūkošanu. Līdz ar to spēkā stāsies esošais likums, tas, pret ko cilvēki protestēja un ko Valsts prezidente atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Es uzskatu, ka parlaments ir tiesīgs izvēlēties jebkuru no šīm izejām no situācijas. Es negribu vienīgi to, lai ar šā likuma palīdzību tiktu parlamentā vītas kaut kādas intrigas, lai lieta tiktu... Ja ziņotāja aicinās, es esmu ar mieru nobalsot pret šiem labojumiem, pret to, ko es pats esmu iesniedzis. Jo vienīgais iemesls, kāpēc es to iesniedzu, bija tas, ka Valsts prezidente atsūtīja mums šo likumu atpakaļ. Es sēdēju Valsts prezidentes kancelejā un klausījos apmēram 30 sašutušu cilvēku runās. Tie cilvēki bija sašutuši ne par ko citu kā par parlamenta darbu, kas ignorē pilnīgi visu realitāti, visu to situāciju, kāda šobrīd Latvijā pastāv jūrmalciemos kāpu joslā un tamlīdzīgās vietās.

Vienīgais, ko es jums lūdzu: nepīsim intrigas! Es nepastāvu uz to, ka viss manis teiktais ir precīzs, ka man ir taisnība un ka mani priekšlikumi ir jāatbalsta. Es pastāvu uz to, lai likums būtu sabiedrībai pieņemams, lai likums būtu kompromiss starp ārkārtīgi stingrās nostājas piekritējiem, kāds šobrīd ir Stalta kungs, un diezgan liberāli noskaņotiem cilvēkiem, pie kuriem diemžēl piederu es.

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Jūtot atbildību par šo likumprojektu, kura ziņotāja es esmu, es biju sazinājusies ar vairākām pašvaldībām, konkrēti, ar Kolkas pašvaldību un Pāvilostas pašvaldību un tiem cilvēkiem, kas veido teritoriālos plānojumus šajās pašvaldībās. Viņiem nebija iebildumu saskaņot savus plānus likumā noteiktajā kārtībā ar Finansu ministrijas pakļautībā esošo reģionālās politikas un plānošanas institūciju. Jo nacionālais plānojums, kaut arī tas ir ieplānots kādā citā likumā, kā teica Kiršteina kungs, vēl vismaz gadu nestāsies spēkā. Ak, kas tā būs par skaistu būvēšanos, neievērojot nekādas citas prasības kā vienīgi teritoriālo plānojumu! Bet, tā kā es esmu komisijas ziņotāja, es varu pateikt, ka deputāta Stalta priekšlikumus komisija atbalstījusi nav. Lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Stalta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 4, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Godātie deputāti! Nākamais ir priekšlikums nr.19, to ir iesniegusi atbildīgā komisija un ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Protams, nav vairs pareiza atsauce uz attiecīgā panta daļu - 36.panta piekto daļu -, jo šie grozījumi likumā (es kā referente izsaku savu viedokli!) nav vairs vajadzīgi, jo visi atļāvumi, kas šajā likumā ir, nav stingrāki par tiem, kas bija spēkā esošajā likumā. Tātad šis pārejas noteikums pēc būtības ir nenozīmīgs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Atbildīgās komisijas vienīgais motīvs, kāpēc tie pārejas noteikumi tika iesniegti, - lai pateiktu, ka šā likuma nosacījumi, kas būs tagad spēkā stājies, tas ir, pēc izsludināšanas spēkā stājušamies likuma nosacījumi, nav attiecināmi uz tiem cilvēkiem... Tātad - ka šim likumam nav atpakaļejošas iedarbības. Tas ir tāpat skaidrs, bet komisija, domājot par situāciju - kā mēs parlamentā bieži sakām, dubults neplīst! - , tomēr izstrādāja šādu priekšlikumu. Šobrīd es tiešām aicinu jūs balsot, jo neviens vairs nevar atsaukt atbildīgās komisijas atbalstītu priekšlikumu. Es jūs vienkārši aicinu balsot “pret”, jo šis priekšlikums tagad jau ir tīrā liekvārdība likumā. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atrisināt šo problēmu, jo ne man, ne Seiles kundzei nav tiesību atsaukt atbildīgās komisijas vārdā priekšlikumu, kuram vairs nav būtiskas jēgas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 5, atturas - 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Paldies par šo balsojumu! Bet, tā kā komisijas vadītājs ierosināja ziņotājam izteikt viedokli un teica, ka var būt tā, ka ziņotājs aicina balsot pret šo likumprojektu, man jāteic, ka šādu pilnvaru nav, ja es ziņoju komisijas vārdā, un komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Tomēr es gribētu izteikt vienu viedokli. Manuprāt, dažas pretrunas tomēr šajā likumprojektā ir radušās, un, ja tas deputātiem un komisijas vadītājam būtu pieņemams, mēs varētu atlikt šā likumprojekta galīgo balsojumu un nākamajā sēdē redakcionāli precizēt nobalsotās normas.

Sēdes vadītājs. Tā kā šāds priekšlikums rakstveidā prezidijā nav iesniegts, es lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 9. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu - dokumentu nr.4122!

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts komisijas 2.priekšlikumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas... (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Vai par 3.priekšlikumu ir jābalso?

A.Kiršteins. Vēl es neesmu ticis līdz 4. ...

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik izskatām 4.priekšlikumu.

A.Kiršteins. Tātad 4. ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - papildināt 10.panta pirmās daļas 9.punktu pēc vārda “tautība” ar vārdiem “vai etniskā izcelsme”, tāpēc ka komisijas sēdē atklājās, ka veselā rindā valstu vispār nav tautības, bet pie pilsonības klāt ir vēl arī etniskā izcelsme, piemēram, Lielbritānijā, un, ja kāds Latvijas pilsonis, piemēram, apprec Amerikas Savienoto Valstu pilsoni, tad, noformējot dokumentus, nevar ierakstīt nekādu tautību. Taču, ja šī persona vēlas, viņa var uzrādīt savu etnisko izcelsmi, teiksim, īru, amerikāņu vai vēl kādu citu.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka beidzot ir atklājies, ka tautības norādi nelieto ļoti daudzās valstīs, tomēr labāk vēlu, nekā nekad! Jo patiešām šis tautības ieraksts - tā ir tīri padomju prakse, kuras nav Eiropas Savienības valstīs, kuras nebija arī Latvijā pirms 40.gada un kura tika ieviesta tieši Padomju Savienībā. Un Latvija diemžēl joprojām paliek vienīgā no visām valstīm, kas turas pie šīs tīri padomju prakses.

Un ko tad ierosina komisija? Papildināt šo aili ar etnisko izcelsmi. Sakiet, lūdzu, kur mūsu likumdošanā ir juridiska tautības vai etniskās izcelsmes definīcija?

Attiecībā uz tautību. Acīmredzot varētu atsaukties uz 1994.gada jūnijā pieņemto likumu “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, kura 3.sadaļu var uzskatīt par definīciju. Tātad tautība tiek noteikta tīri pēc asins pazīmes, un personas tautība var būt vai nu mātes, vai tēva, vai vecāsmātes vai vectēva tautība, un nekas cits. Tātad tai nav nekā kopīga ar to, kā etniskā izcelsme vai identitāte, mūsdienu valodā runājot, tiek saprasta Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Manā skatījumā, šis priekšlikums ir vienkārši neveikls mēģinājums izskatīties eiropeiskāk, bet tas nebūt neatrisina problēmu, jo Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar “Eirostat” noteikumiem etniskā izcelsme tiek noteikta tikai tautas skaitīšanas laikā, nevis tiek ierakstīta kādā konkrētā dokumentā vai reģistrā.

Un, ja komisija patiešām gribētu konsekventi panākt šo padomju prakses izskaušanu, tad tā ierosinātu vispār nelietot tautības jēdzienu un aizvietotu to ar kaut ko eiropeiskāku, taču šādā veidā šis jautājums netiek atrisināts. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo ļoti neveiklo priekšlikumu. Mēs vienkārši izskatīsimies smieklīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Īpaši referent Kiršteina kungs! Es nekur savā laikā, nodzīvodama 40 gadus Amerikā, neatceros, ka etniskā izcelsme būtu norādīta kādā dokumentā, izņemot tautas skaitīšanu, kā Cileviča kungs tagad izteicās.

Arī savā saskarsmē ar Angliju es neesmu redzējusi šādu lietu. Tātad es tiešām piekrītu, ka šis nav veikls formulējums. Vispār tautības norādei ir jābūt brīvprātīgi, ja cilvēks to grib. Es ceru, ka cilvēkam būs tiesības atstāt šo sastāvdaļu tukšu vai ievilkt tur strīpu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ja jau nu patiešām ir tā, kā cienījamais referents saka un kā atbildīgā komisija ir lēmusi, ka esot tādas pasaules valstis, no kurām nākušiem pilsoņiem esot grūtības noteikt tautību, lai gan pat šo pamattēzi es atļautos apšaubīt… bet, ja nu mēs patiešām pieņemtu par pamatu to, ka tas tā ir, tad tā arī vajadzēja ierakstīt, ka gadījumos, ja tautību nav iespējams noteikt, tad norāda šo etnisko izcelsmi, kas nu tur, viņuprāt, ir jānorāda.

Taču ne jau tā, ka ierēdnis tagad izvēlēsies, ko par konkrēto personu norādīt - tautību vai etnisko izcelsmi. Nu kāpēc tā? Nu nav taču nekāda pamatojuma no atbildīgās komisijas puses!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es īstenībā nemaz nezinu, par ko mēs šobrīd strīdamies. Man ir pilnīgi skaidrs, ka pēc tautības es esmu latvietis, bet par manu etnisko izcelsmi varētu liecināt tikai mana diemžēl mirusī māte. Es nezinu savu etnisko izcelsmi! Es esmu latvietis!

Tas strīds, ko uzsāka Cileviča kungs, tas patiesībā ir… Ko tad mēs saprotam ar vārdu “latvietis” Konstitūcijas jeb Satversmes izpratnē? Tātad ir nacionalitāte, kas ir pilsoniskā piederība, un ir tautība, kas ir piederība noteiktai etniskajai grupai, bet mēģināt šajā likumā ievazāt visus šos skaidrojumus, ja tev nav skaidra tautība, ja tu neesi uzprasījis mammai… Mana mamma gan vienmēr teica, ka es esmu latvietis, un arī tēvs apgalvo, ka viņš ir mans tēvs… Tad nu mēs šādā veidā likumu piesārņotu ar etnisko izcelsmi.

Es, Dieva goda vārds, nevaru iedomāties, ko tas nozīmē! Ir zināmi etnosi, pie kuriem tu piederi caur ticību, ir zināmi etnosi, pie kuriem tu piederi pa tēva līniju, un ir tie, pie kuriem tu piederi pa mātes līniju, bet lai kāds te mēģinātu to noskaidrot un pēc tam rakstītu... Turklāt Latvijā tautības piederība ir domāta deklarēšanas nozīmē. Ja es gribu piederēt pie ebrejiem, tad es sevi deklarēju par ebreju, izvēloties attiecīgo variantu; es varu sevi - kā Inkēna kungs padomju laiku nobeigumā sevi definēja - deklarēt par arābu, taču parasti es, raugoties pēc valodas un pēc tā, kā es uztveru pasauli, sevi pieskaitu latviešiem.

Tomēr mums nevajadzētu šeit nodoties garām runām vai likumos ielikt to, ko sauc par cirkulāro mērīšanu degunam vai asins analīzi. Paldies!

Un es aicinu neatbalstīt visas trešajā lasījumā klātpieliktās, es pat atļaušos teikt, par ko man priekšsēdētāja kungs aizrādīs, piemurgotās domas, mēģinot kaut kādā veidā un kaut ko izcelt laukā.

Es aicinu neatbalstīt nevienu priekšlikumu, kas ir pretrunā ar veselo saprātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām Latvijā jau notiek brīnumi! Vai tad Latvijas Republika jau vēlas un gatavojas pieņemt iedzīvotājus no nezināmām valstīm un ar nezināmu izcelsmi? Tas tik tiešām ir brīnums, kuru nākas konstatēt! Un tas rada arī izbrīnu, ka sākas jau ņirgāšanās par lībiešiem, par latgaļiem un vispār par latviešiem.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Jā, varbūt Eiropā tā nav, tur varbūt tautību neraksta identifikācijas kartēs vai kaut kur citur. Mēs, kādas atsevišķas tautības, varbūt kaunamies ierakstīt savu tautību un tāpēc protestējam, ka nevajag mums vispār rakstīt tautību. Es uzskatu, ka nevajadzētu kaunēties par savu tautību (Starpsauciens: “Mērkaķīši ir mūsu izcelsme!”), bet tiem, kuri kaunas, lai tad izraksta savu etnisko izcelsmi! Ja tu nevēlies rakstīt savu tautību, nu tad raksti, teiksim, kaut ko tādu, kas tev ir ļoti pieņemams, bet tev kaut kas, manuprāt, tomēr ir jāieraksta! Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītie kolēģi! Nav runa par to, vai kāds kaunas vai ne. Es runāju tieši par starpību, kas pastāv starp šiem diviem jēdzieniem. Jēdziens “tautība” ir tīri Padomju Savienībā ieviests, ko Rietumos vispār nelieto. “Etniskā izcelsme” parasti tiek lietota kā jaukta etniskā izcelsme; tātad, piemēram, tēvs ir krievs un māte - latviete. Vai to jūsu piedāvātajā variantā ir iespējams ierakstīt Iedzīvotāju reģistrā? Tātad ierakstīt nevis vienu vārdu kā tautību, kā vienu identifikāciju, bet gan vairākas, jo etniskā izcelsme - tā ir cilvēka vēsture, un nekas vairāk. Ja ir bijusi tāda doma, tad to vajadzēja tā arī izteikt, ka turpmāk netiks viennozīmīgi noteikts atkarībā no šobrīd spēkā esošās normas, lai gan es domāju, ka tas ir pārāk sarežģīts jautājums un pārāk sarežģīta koncepcija, lai tik sasteigti to šeit apspriestu.

Tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie šā jautājuma vēlreiz, - jau daudz nopietnāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ko es gribētu pie visa šā pieteikt? Protams, ja mēs to pasē rakstām un runājam par ierakstiem, tad viens ieraksts varētu skanēt - “nacionalitāte”, un tas būtu vērtējams, vadoties pēc pilsoniskās piederības.

Otrs vārds, ko mēs varētu rakstīt, būtu nevis “etniskā izcelsme”, kas ir ārkārtīgi neskaidrs un apšaubāms jautājums, bet gan “etniskā piederība”, ko mēs tagad latviešu valodā saprotam kā tautību. Kādam etnosam tu piederi - tāda ir arī tava tautība! Mums Saeimā ir pat cilvēks, kura tautība ir līvs, kā es saprotu, vai lībietis, - es gan nezinu, kā pareizi ir jāsaka, atvainojiet, Geiges kungs! Jā, šobrīd ir šī piederība, bet izcelsme un tas, ko jūs ar to saprotat... Es gribētu, lai komisijas priekšsēdētājs man paskaidro, ko jūs saprotat ar vārdiem “etniskā izcelsme” un ko darīt tādos gadījumos, ja etniskās izcelsmes pamatā ir divas iepriekšējā paaudzē un vēl divas šajā paaudzē - tātad četras etniskas piederības? Vai jūs gribat teikt, ka tad, ja man, teiksim, kāds radinieks būtu lietuvietis un mana sieva tikai pa daļai lietuviete... vai manas sievas etniskā izcelsme tad būtu lietuviešu un latviešu krustojums? Vai tā būtu jāraksta? Es īsti nesaprotu šā termina nojēgu! (Starpsauciens: “Un kāpēc tad jāraksta?”)

Un tāpēc nevajadzētu trešajā lasījumā papildināt likumu, - pie tam komisijas vārdā! - ar apšaubāmiem terminiem, kuru skaidrošana vai kuru jēga nevienam nav saprotama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Daudzi nebija pat izlasījuši, par ko mēs debatējam. Tātad 10.pantā ir rakstīts: “Reģistrā...” Tas ir reģistrs, godājamā Birznieces kundze, tā nav pase! Pasē visiem būs ierakstīta pilsonība - Latvijas pilsonība, bet reģistrā... Jautājums bija tāds: kādus datus tas ierēdnis, kas tur sēž, var ierakstīt reģistrā, teiksim, no Amerikas Savienotajām Valstīm iebraukušam īru izcelsmes cilvēkam, vai kādus datus un kādu tautību viņš reģistrā var ierakstīt no Lielbritānijas iebraukušam cilvēkam, kur nav šāda jēdziena. Un tāpēc šeit tiek runāts par to, ka mēs gribam rādīt vēl kaut ko. Katram latvietim dokumentos ir ieraksts “latvietis”, un nevajadzētu par to uztraukties! Nav runa par pasi, bet par ziņām Iedzīvotāju reģistrā, un nevienam nav tiesību rakstīt to, ko viņš grib.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs - izslēgt 4.panta piekto un septīto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt likuma 10.panta 30.punktā vārdu “audus” ar vārdiem “ķermeņa audus”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 7.priekšlikums Saeimas Juridiskā biroja redakcijā daļēji ir iestrādāts 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! 9.priekšlikums ir ļoti līdzīgs 4.priekšlikumam. Faktiski šeit ir runa par to pašu. Es piedāvāju šīs pašas debates neatklāt vēlreiz un vienkārši noraidīt šo 9.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas daļēji iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja 11.priekšlikumā un... piedošanu! Un 11. priekšlikums ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 12.priekšlikumā, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Klementjevs vēlas debatēt? Nevēlas. Deputāti piekrīt.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

A.Kiršteins. Aicinu pieņemt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Šeit ir vairāki likumprojekti apvienoti vienā.

Tagad par priekšlikumiem.

1. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā 2. priekšlikumā.

Šī ir ļoti būtiska norma, kura faktiski nosaka, kādos gadījumos vieglāku sodu noteikt nav iespējams. Ministra priekšlikumā bija teikts, ka vieglāku sodu nevar noteikt sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas gadījumā, izņemot, ja ir nepilngadīgie un sievietes. Komisija tomēr zināmā mērā radikāli rīkojās: mēs uzskatījām, ka arī smagu, ne tikai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas gadījumā nevar tiesa piemērot vieglāku sodu. Zināmā veidā tas ir protests pret to, kas notiek mūsu tiesu sistēmā.

Nevar būt tā, ka par vienu un to pašu noziegumu, piemēram, par narkotisko vielu tirdzniecību, ja noķer vienreiz, trīs gadus nosacīti iedod, bet, ja noķer otrreiz, teiksim, pēc mēneša, iedod piecus gadus nosacīti… Šādu gadījumu ir ļoti, ļoti daudz.

Zināmā mērā tā ir tāda protesta lieta, bet faktiski šobrīd tā ir nepieciešama.

Lūdzu atbalstīt 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tik tiešām, šis likumprojekts ir tapis tādēļ, lai kodificētu vai sakārtotu mūsu likumdošanu, lai mēs nevirzītu dažādus mazus grozījumus. Ir veikts labs darbs - ir savilkti kopā vienā likumprojektā, kuru patlaban izskatām trešajā lasījumā, vairāki nelieli laika gaitā iesniegti likumprojekti. Taču, cienījamie deputāti, es nevaru samierināties ar dažu tādu priekšlikumu iekļaušanu šajā likumprojektā, pret kuriem gan man personīgi, gan arī Juridiskajai komisijai, apspriežot dažādus jautājumus, ir radušies vairāk vai mazāk būtiski, konceptuāli vai mazāk konceptuāli iebildumi.

Saskaņā ar Latvijas Satversmes 1.pantu Latvija ir demokrātiska valsts, un demokrātiskas valsts pamatprincips ir varas dalīšana. Un varas dalīšana nozīmē to, ka eksistē neatkarīga likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara. Tiesu varas neatkarība, protams, izpaužas attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā šajās noteiktajās robežās. To, protams, zināmā mērā regulē arī materiālās tiesības, konkrēti, Krimināllikums.

Taču nedz iekšlietu ministra Segliņa kunga, kurš arī ir jurists, piedāvātais, nedz arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēl uzlabotais jeb pastiprinātais variants nekādā ziņā nesaskan ar šiem tiesiskas valsts principiem, ar to, ka darbojas neatkarīga tiesu vara. Ja mums nav nepieciešams uzticēties tiesai, tad es ierosinu vispār tiesu sistēmu likvidēt, izveidot pie Centrālcietuma vienkārši komisiju, šeit izveidot tādas šauras “dakšas” vienu, divu, trīs gadu robežās, un atkarībā no likumā ierakstītiem precīziem kritērijiem šī komisija varētu attiecīgi piešķirt personām par izdarītajiem noziegumiem sodus un tās nosūtīt uz vienu vai otru cietumu.

Tātad šis priekšlikums ierobežotu tiesas tiesības lemt saskaņā ar Krimināllikumu. Sākumā bija runa tikai par sevišķi smagiem noziegumiem, bet atbildīgā komisija ir tagad šeit pievienojusi arī smagus noziegumus… Tātad te ir runa par jebkuru noziegumu, par kuru ir jāpiespriež vismaz piecus gadus ilga brīvības atņemšana, un tādu ir vairāk par trešdaļu, ja ne puse, mūsu Krimināllikumā aplūkoto noziedzīgo nodarījumu un noziegumu. Šī te daļa absolūti nav akceptējama.

Mēs šodien Juridiskajā komisijā izskatījām Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga priekšlikumu - pēc 10 gadu termiņa izbeigšanās virzīt uz atkārtotu apstiprināšanu vienu Augstākās tiesas tiesnesi, un mēs pievērsāmies tieši šiem jautājumiem un tos pārrunājām.

Tā ir būtiska tiesas varas tiesību aprobežošana, tā ir antikonstitucionāla rīcība, ja mēs mēģinām šādā veidā regulēt tiesas spēju spriest. Jā, mēs šeit varam “izķert” atsevišķus preses atrastus gadījumus, bet, atvainojiet, ir taču apelācija, ir taču kasācija, ir taču prokurors, kurš var iesniegt attiecīgos protestus un attiecīgi likumu robežās rīkoties. Ja attiecīgie virsprokurori vai augstāko prokuratūras iestāžu vadītāji nav spējīgi nodrošināt šādu apšaubāmu spriedumu apstrīdēšanu, tad attiecīgi vajag atbildīgajai komisijai lemt par situāciju prokuratūrā.

Ja savukārt izziņas izdarītāji un policija grib iegalvot, ka personas, pie kurām atrasta viena narkotisko vielu deva, varētu notiesāt pēc tādiem pantiem, pēc kādiem gribētos, nevis pēc tā, par ko ir pārliecinoši pierādījumi (kā mēs zinām, visas šaubas tiek tulkotas par labu tiesājamam), tad tā tās arī tiek notiesātas - pēc tiem pantiem - par to, par ko tās atbild. Un šeit mēs varam vaimanāt par Latgales priekšpilsētu, par Maskavas ielu, par dažādām personām (es negribētu šajā sakarā diskriminēt nevienu tautību vai etnisko izcelsmi), bet situācija, kāda ir piedāvāta 1. un 2.priekšlikumā, nav pieņemama.

Nav pieņemama arī tāda situācija, kāda ir pieņemta iepriekšējos lasījumos. Tagad nu šis priekšlikums ir savienots ar veselu rindu citu, un tas, protams, neļaus man balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Bieži vien parlamentāriešiem, deputātiem, un valdībai pārmet to, ka pietrūkst politiskās gribas, lai cīnītos pret organizēto noziedzību, pret noziedzību kā tādu. Arī daudzi deputāti, no šīs tribīnes uzstājoties, to pašu saka. Ko tad nozīmē politiskā griba? Parlamenta darbībā tā izpaužas divos veidos - pirmkārt, pieņemot attiecīgo budžetu jeb finansējumu (respektīvi, finansējumu iekšlietu struktūrām, prokuratūrai, tiesu sistēmai) un, otrkārt, pieņemot attiecīgos likumus. Tas ir tas, kas mums būtu jādara.

Muciņa kungs! Šis priekšlikums nav parādījies pirmo reizi apspriešanā parlamentā. Pēdējo piecu gadu laikā tas nav pirmais gadījums, kad mēs tik tiešām apspriežam šādus priekšlikumus. Un visu laiku jūs sakāt: redziet, tas nav līdz galam izdiskutēts! Tas apgalvojums mazliet neatbilst patiesībai.

Runājot par Augstākās tiesas viedokli, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē piedalījās arī Augstākās tiesas pārstāvji, prokuratūras pārstāvji, Valsts policijas pārstāvji, arī advokātu pārstāvji. Mēs tik tiešām vispusīgi to visu izdiskutējām, un komisijas vairākums nonāca pie secinājuma, ka tāda patvaļa, kāda šobrīd ir, nedrīkst tālāk turpināties.

Ja mēs mazliet atgriežamies vēsturē, diskutējot par to, vai pašreiz spēkā esošā redakcija ir normāla, es jums pateikšu, ka tad, kad šo likumu pieņēma iepriekšējā Saeima, arī es to atbalstīju un uzskatīju, ka 49.pants ir rakstīts demokrātiskai valstij. Diemžēl ļoti daudzi spriedumi, kurus ir taisījuši tiesneši, ir dziļi apšaubāmi. Šeit jau Kuduma kungs minēja gadījumu ar vienu no apcietinātajiem. Tā nebija, ka viena vai divas devas tur bija. Bija ļoti daudz! Lieta no tīri juridiskā viedokļa bija absolūti tīra. Bet nez kāpēc vienreiz viņam iedeva 3 gadus nosacīti, bet otrreiz - 5 gadus. Ko tas nozīmē? Nākamreiz vajadzēja dot mūža ieslodzījumu. Par to pašu darbību gan šis cilvēks vēlāk tika nogalināts - acīmredzot konkurences dēļ.

Es uzskatu, ka, ja mēs gribam cīnīties pret slepkavībām un gribam, lai tiesneši, prokurori un arī policisti daudzmaz godīgi pildītu savus pienākumus, tad būtu attiecīgi jāpastiprina attiecīgās likuma normas. Kad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, kad varēsim pilnībā uzticēties tiesu sistēmai, tad varēsim grozīt tās atpakaļ.

Ja runājam par kompetenci un to, ka jūs, Muciņa kungs, ieminējāties par atsevišķām komisijām, kuras varētu veidot pie Centrālcietuma un tamlīdzīgi, tad jāteic, ka tik nekvalitatīvu dokumentu, kādu šodien bija sagatavojusi Juridiskā komisija (par to, ka parlamentam ir jāpieņem lēmums par apcietināšanas piemērošanu kādam tiesnesim), es tik tiešām šajā parlamentā neesmu līdz šim redzējis.

Kas visvairāk iebilst pret šādu normu ieviešanu? Pret šādu likuma normu ieviešanu visvairāk iebilst advokatūras pārstāvji, advokāti, tāpēc ka ir grūtāk pēc tam manipulēt un meklēt iespēju, kā noziedznieku varētu attaisnot. Tāpēc, ka šeit ir jādiskutē ne tikai par Krimināllikuma 49.pantu, bet arī par 55.pantu, kurš nosaka, kādos gadījumos var piemērot arī nosacītu sodu.

Un es tam absolūti nevaru piekrist un aicinu visus deputātus atbalstīt gan Iekšlietu ministrijas viedokli, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. (Šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas viedoklis sakrīt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli). Aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man šķiet, ka mēs no viena grāvja mēģinām iebraukt otrā grāvī un drīz nonāksim pie tā, ka narkotiku izplatītājiem piešķirs mūža ieslodzījumu nosacīti.

Taču man šķiet, ka šajā gadījumā tomēr vajadzētu oponēt Muciņa kungam. Amerikas Savienotajās Valstīs 90.gadu vidū izvērsās diezgan ass konflikts starp likumdevējvaru un tiesu varu. Konflikts veidojās pārsvarā tādēļ, ka likumdevējs vēlējās likumdošanas kārtībā noteikt vadlīnijas, pēc kurām ir jānosaka kriminālsoda piemērošana. Šīs vadlīnijas ASV likumdevējs apstiprināja, un šodien tās tiek piemērotas. Viens šo vadlīniju jeb norādījumu grāmatas eksemplārs atrodas Tieslietu ministrijā, un jebkuram ir iespēja ar to iepazīties. Šīs vadlīnijas sīki un smalki reglamentē, kuros gadījumos ir piemērojami kādi sodi, un neļauj tiesai iziet ārpus tiem rāmjiem, ko ir noteicis likumdevējs. Vienlaikus tās saglabā tiesai iespēju lemt ne tikai pēc likuma, bet arī pēc taisnības.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka daudz pārmetumu ir pelnījuši arī prokuratūras pārstāvji, kuri ne vienmēr iesniedz protestu pret konkrētiem tiesu nolēmumiem.

Tā ka katrā ziņā man ir šaubas, vai balsot par šo normu, bet mani galīgi neapmierina tā situācija, kāda ir pašreiz. Tāpēc es, vienkārši protestējot pret to, balsošu “par” šo normu.

Un vēl. Man bija saruna ar vairākiem Augstākās tiesas tiesnešiem pirms tam, kad viņi tika apstiprināti amatā pēc pilnvaru termiņa beigām, un tajās sarunās bieži vien es uzdevu tiešu jautājumu: “Vai jūs piekrītat, ka šādas vadlīnijas būtu jāizstrādā?” Saņēmu vienbalsīgu atbildi: “Jā, šādām vadlīnijām ir jābūt!” Bet kurš tad pie tām strādās, ja ne paši tiesneši? Šodien tādas nav redzamas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, būtu bezjēdzīgi šeit uzstāties debatēs un neatbildēt uz tiem iebildumiem, kas izskanēja pirms tam. Tiek runāts par absolūti dažādām lietām.

Ādamsona kungs jau šeit atzīmēja, ka 49.pantā ir runa par vieglāku sodu, un tas absolūti neierobežo 55.pantā paredzēto nosacīto sodu piespriešanu - kaut vai divreiz.... Tas absolūti nav ar to saistīts. Un jūsu piezīme par 55.pantu tādā gadījumā, protams, saskan ar jūsu koncepciju. Mans viedoklis nesaskan nedz ar šo koncepciju, nedz ar jūsu koncepciju. Kāpēc tad šobrīd mēs esam pirmajā lasījumā nobalsojuši par grozījumiem kriminālprocesā? Tur ir paredzēta iespēja, nepārbaudot pierādījumus, apmēram vienoties abām krimināllietas pusēm un tiesai - noteikt sodu. Tāpēc, ka pamatvilcienos jums jebkurš vairāk vai mazāk profesionāls jurists var prognozēt (protams, ja vaina ir pierādīta), kāds attiecīgā panta robežās būs sods. Ir nostiprinājusies prakse. Un, ja prokuratūra redz, ka atsevišķi gadījumi iet absolūti ārpus šīs prakses (un preses uzdevums ir uz tiem norādīt, un visu cieņu presei, ka viņa vērš mūsu uzmanību uz atsevišķiem no šīs prakses acīm redzami “ārā krītošiem” gadījumiem!), pret šādiem gadījumiem ir jāiesniedz protesti. Tā ir normāla tiesvedības kārtība. Ādamsona kungs, tā nav nekāda advokātu sazvērestība mūsu valstī, nedz kaut kas cits, ja ierodas attiecīgo institūciju pārstāvji paraudāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā tāpēc, ka viņi nevar noķert neko vairāk par sīkiem dīleriem un narkomāniem, kas paši sev špricē narkotikas un kas lielākoties jau ir slimi ar AIDS. Viena kilograma paka tika attiecīgi “noķerta” lidostā, bet par to pašu nemācēja ne apsūdzību celt, ne attiecīgi nostiprināt pierādījumus, pulksten trijos naktī pratinot. Un pēc tam, protams, Augstākā tiesa to neatzina par kādu pierādījumu - šo Silavas atzīšanos.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Muciņš. Nevajag palikt smieklīgiem!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Es atgādināšu vārdus, kas izskanēja no Bernarda Šova mutes: muļķība tikai tad kļūst par muļķību, kad to sāk apzināti atkārtot.

Ādamsona kungs ir pārliecināts - vismaz es tā sapratu viņa runu - , ka ar likuma normām var garantēt tiesnešu un prokuroru godīgumu. Vai jūs šai tēzei varat atrast citu apzīmējumu kā muļķība? Es nevaru.

Šinīs dienās Juridiskajā komisijā, runājot par viena tiesneša darbībām, viens no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem atgādināja vecu patiesību: labāk slikti likumi, bet labi un godīgi tiesneši, nekā otrādi - labi likumi ar negodīgiem tiesnešiem.

Ne jau velti mūsu Ministru kabineta zālē ir uz sienas rakstīts: “Viens likums - viena taisnība visiem.”

Ja profesors vai amerikāņu desantnieks drīkst uz Latvijas ielām apšaudīt cilvēkus, tad runāsim par to, ka nav tiesiskas valsts! Un pie tā nav vainīgi likumi, bet šī tiesiskā apziņa, kāda ir sabiedrībā, tiesiskā apziņa, kāda ir likumdevējā, kurš nevar nodrošināt vienotu pieeju. Vienotu pieeju likumiem, morālei un apziņai. Un šo vienotās pieejas trūkumu izlabot ar sodu paaugstināšanu nav izdevies iepriekšējos gados Ļeņinam, Staļinam, Andropovam, Brežņevam, un es šaubos, ka izdosies mums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit debatēs izskanēja aicinājums mums parādīt savu politisko gribu. Domāju, ka tiktāl tas ir pareizi - mums tiešām vajadzētu parādīt savu politisko gribu. Bet ne tādēļ, lai kaut kādā veidā deformētu Krimināllikumu, un ne tādēļ, lai ierobežotu tiesu varas tiesības lemt. Mums būtu jāparāda politiskā griba pildīt mūsu konstitucionālo pienākumu un nevis ierobežot tiem iespējas spriest un lemt, izskatot konkrētas lietas, bet radīt apstākļus normālam tiesu varas darbam un dot iespēju tiesu spriest atbilstoši sabalansētam Krimināllikumam.

Šajā brīdī mums tiek patiesībā piedāvāts grozījumus Krimināllikumā identificēt ar kādām konkrētām lietām. Tas ir absolūti nepieļaujami. Tādā veidā mēs varam panākt vienīgi to, ka tiktu deformēta gan tiesiskā kārtība, gan Krimināllikuma jēga.

Man nav pieņemama tāda politiskās gribas izpausme, kāda tā ir Ādamsona kunga izpratnē. Šajā gadījumā mēs gribam pateikt, ka tiesa nevar piemērot pantu, kuram ir pavisam cita jēga, nekā šeit tiek parādīts... Tātad ar šo priekšlikumu tiek patiesībā absolūti deformēts 49.pants, un tāda lieta nav pieļaujama.

Likums ir jāskata kontekstā, katrai idejai ir jāatrod īstā vieta, un tā nav identificējama ar vienu vai otru pārkāpumu, ar vienu vai otru kriminālnozieguma izdarītāju.

Aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Interesanti jau klausīties, ka Tautas partija neatbalsta savu ministru. Bet, cienījamā Muižnieces kundze, izlasiet, kas paliek spēkā, ja netiek atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums! Paliek spēkā otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, ka šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja vainīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Ko tas nozīmē? Mūsu priekšlikums ir sekojošs: šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Šeit tomēr ir būtiska atšķirība, vai prokuratūra uzrāda apsūdzību par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, vai arī tiesa pati pieņem lēmumu - spriež, vai noziegums ir smags vai sevišķi smags.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tiesnesis nekad nevarēs spriest, vadoties absolūti tikai pēc saviem ētiskajiem vai kādiem citiem uzskatiem. Viņam ir jāievēro likums, arī Krimināllikums, un jebkurš pants ierobežo arī tiesneša iespējas piemērot augstāku vai arī zemāku soda mēru. Šādi panti ir! Tā ka nevajadzētu šeit runāt, ka, teiksim, tiesnesim ir jādod absolūti neierobežotas tiesības.

Šeit tika pieminētas arī Amerikas Savienotās Valstis. Tur ir vēl ierobežojošākas lietas! Ja viens tiesnesis par kādu nodarījumu ir iedevis noteiktu sodu, tad otram tiesnesim vairs nekādas izvēles nav.

Šeit minēja arī to, ka nav izstrādātas un, manuprāt, arī netiek izstrādātas vadlīnijas, ka netiek pie tā nekas darīts, ka mēs tikai runājam, runājam, arī avīzes pilnas, bet nekas nenotiek. Tātad, kolēģi, lūdzu, izšķirieties vienreiz par šo lietu! Lūdzu! (Starpsauciens: “Kā jābalso?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 3. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav...

Dz.Kudums. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Nākamais bija 2.priekšlikums.

Dz.Kudums. Es atvainojos! 2. - atbildīgās, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Es atvainojos jau iepriekš, ka neliku balsot par 2.priekšlikumu! 3. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis priekšlikums parādās ne jau pirmo reizi parlamentā. Diemžēl tas visu laiku nav saņēmis parlamenta vairākuma atbalstu. Pašreiz spēkā esošā redakcija, 50.pants - “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem” nosaka: “Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku.”

Mana priekšlikuma būtība ir mazliet citādāka: “Ja persona ir izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir izdarījusi laupīšanu un slepkavību, tad tādā gadījumā lielākais sods nevar dzēst mazāko sodu. Šajā gadījumā sods, kas ir piespriests par slepkavību, nevar ietvert sevī sodu par laupīšanu. Tādā gadījumā tiesa šos sodus saskaita.

Mēs bieži vien minam ASV kā demokrātijas citadeli. Kāpēc Amerikas Savienotajās Valstīs nebaidās saskaitīt un piespriest kādai personai septiņus mūža ieslodzījumus? Jā, pirmajā acumirklī tas skan it kā smieklīgi, bet par katru noziegumu ir jāiestājas arī konkrētai atbildībai. Mēs nevaram pieļaut, ka ir izdarīti 100 noziegumi, bet reāli kāds tiek saukts pie kriminālatbildības vai sodu izcieš tikai par vienu noziegumu. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt 3. - manis iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Noziedznieks kopā ir izdarījis divus noziegumus, un viņam piespriež noteiktu sodu par katru noziegumu, tādējādi viņam ir jāsēž divi vai trīs gadi. Pieņemsim, ka par pirmo noziegumu viņam ir piespriesti divi gadi, bet par otro - trīs gadi. Kāpēc viņš var vienlaikus izciest sodu par diviem atsevišķiem noziegumiem?

Protams, loģiski būtu atbalstīt Ādamsona kunga priekšlikumu, ka par katru noziegumu viņam jāizcieš sods atsevišķi, nevis kopēji. Deputāts Ādamsons jau pareizi teica. Un tad, ja mēs ņemam sev par paraugu Amerikas Savienotās Valstis, es domāju, ka arī Birznieces kundze atbalstīs šo priekšlikumu.

Es aicinu arī visus deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Pēc būtības varētu atbalstīt Ādamsona kunga priekšlikumu, ja tas ir loģisks, bet, ja jūs atbalstāt tikai tādēļ, ka Amerikā ir tā, tad paskatieties arī citas valstis: Čukotkā ir citi likumi, Japānā ir citi likumi, bet kāpēc jūs raugāties tikai uz to Ameriku? Varbūt nesenajā diskusijā par iepriekšējo likumprojektu jūs tik ļoti tā aizdiskutējāties par latviešu tautību, ka aizmirsāt, ka tagad dzīvojat Latvijā, un Latvija tomēr nav Amerika, jo te ir pilnīgi cita tiesiskā sistēma.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Ļoti interesanti, ka tiek citēta Amerika. Mēs esam Eiropā, man liekas, un nevis Ziemeļamerikā.

Un vēl otra lieta. Amerikā nav vienota, viena Krimināllikuma, nav vienas kriminālprocesa sistēmas. Tur ir federālie likumi un ir 50 atsevišķu štatu likumu sistēma. Es neticu nevienam šajā zālē, kas atsaucas uz Ameriku, ja viņš nevar man precīzi citēt, par ko ir runa. Tāpēc man ir neticība. Es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā, visnotaļ cienījamā Birznieces kundze! Pirms tam, apspriežot likumu par Iedzīvotāju reģistru, jūs citējāt to, kas notiek Amerikā. Tātad tur nav 50 dažādu likumu šajā gadījumā, bet šajā gadījumā ir 50 dažādu likumu.

Un nu par būtību. Pašreiz eksistējošā sistēma, kura pie mums pastāv, tik tiešām ir pats tīrākais padomju mantojums, un Padomju Savienībā tika ieviests, ka smagākais sods dzēš vieglāko. Eiropā tā nav! Ja mēs atsakāmies no Amerikas... Labi, Burvja kungs!... Tad paskatīsimies, kas notiek Eiropā - kāpēc Eiropas valstīs, Eiropas Savienības valstīs, šie sodi tiek saskaitīti kopā. Ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, tad vismaz orientēsimies uz Eiropas Savienības valstīm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. 3. - Ādamsona kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 4, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 4. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - ir atbalstīts komisijā. Protams, balsis dalījās.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... (No zāles dep. K.Lībane: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 29. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk par 5.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 5. - Ādamsona kunga priekšlikums - balsīm daloties, komisijā tika pieņemts. (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 34.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 37. Priekšlikums guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 6. - Saeimas deputāta Grīnblata kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc šis priekšlikums ir noraidīts? Tāpēc, ka komisijas priekšsēdētājs diemžēl pārkāpa savas pilnvaras. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un pieņēma trešajam lasījumam jau pagājušā gada 12.decembrī. Loģiski, ka mēs to būtu izskatījuši arī parlamentā vēl pirms Jaunā gada, bet šā likumprojekta izskatīšana nez kāpēc nenotika. Tikai pirms nedēļas mēs to beidzot izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un pēc tam noskaidrojās, kāpēc tas ir noticis. Tas bija noticis tādēļ, ka komisijas priekšsēdētājs šo likumprojektu nevirzīja viena iemesla dēļ - lai pievienotu grozījumus no citiem likumprojektiem, kuri pirms tam nebija guvuši parlamenta vairākuma atbalstu.

Es aicinu komisijas priekšsēdētāju turpmāk būt korektam un vairs tā nerīkoties.

Un arī raugoties no šā formālā viedokļa, Grīnblata kunga priekšlikumu neatbalstīja tāpēc, ka pēc būtības analoģiski panti jau šobrīd darbojas Krimināllikumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Mēs atkal esam metušies pie niķa, kas, protams, nav noregulēts ne Satversmē, ne Kārtības rullī. Mēs mēģinām trešajā lasījumā likumprojektam piekabināt savas milzīgās konceptuālās idejas, pat tādas konceptuālas idejas, kas pirmajā lasījumā ir izgāzušās šīs valsts parlamentā. Manuprāt, 7.Saeimā mēs jau esam diskutējuši par šo tēmu - par trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par publisku aicinājumu nepildīt Latvijas likumus.

Es, uzstājoties no šīs tribīnes, jau teicu: ja es taksometrā taksistam saku: “Es tev piemetīšu piecus latus, ja tu pārkāpsi atļauto braukšanas ātrumu un uz lidostu mani aizvedīsi ar 120, nevis 90 kilometru ātrumu stundā!”, tad nevis taksistu, bet mani, šo ārkārtīgi steidzīgo cilvēku (ja parlaments piekritīs manis izdošanai), ir iespējams notiesāt ar trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu.

Es domāju, ka priekšlikums ir nepārdomāts un nav atbalstāms, jo ir iesniegts kā trešajā lasījumā. Šīs sazvērestības teorijas varbūt vajadzētu risināt citos likumos. Jo es saprotu, ka “tēvzemieši” šo priekšlikumu iesniedza tāpēc, ka dažas organizācijas tika aicinājušas krievu etniskās izcelsmes, krieviem piederīgus cilvēkus nemācīties latviešu valodu vai arī nerunāt latviski un tamlīdzīgi.

Es nedomāju, ka ar šādiem paņēmieniem vai ar šādām metodēm mēs varam atrisināt šīs problēmas. Mēs tās padarīsim varbūt slēptākas, un to izpausmes varbūt būs nepatīkamākas.

Es aicinu noraidīt 6.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie deputāti! Es varu tikai atbalstīt to, ko nupat teica Kārlis Leiškalns, jo tiešām šis ir kaut kāds slēptais veids, kā trešajā lasījumā ielikt to, ko mēs jau esam noraidījuši. Un vismaz šajā gadījumā komisija šo priekšlikumu pareizi noraidīja, jo, ja kārtīgi ieklausās Saeimas Juridiskā biroja juristos, kas zina par juridiskajiem principiem un par cilvēktiesību pārkāpumiem, tad krimināli nevarētu sodīt par šādu publisku aicinājumu nepildīt likumus, ja pastāv jau administratīvi sodi, naudas sodi un tamlīdzīgi.

Tātad es tiešām aicinu noraidīt, kā atbildīgā komisija to šeit iesaka.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, šajos jautājumos deputātiem un partijām ir dažāda izpratne par demokrātiju. Mūsuprāt, aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus, kurš izteikts publiski un ar kuru Latvijas sabiedrība jau saskārās, tiesu varai un citām izmeklēšanas iestādēm parādot pilnīgu bezspēcību, tādā vai citādā veidā ir jāregulē likumdošanā. Šis ir mūsu piedāvājums.

Kas attiecas uz iepriekšminēto - par braukšanu taksometrā vai citām lietām, tad, uzmanīgi izlasot sankciju daļu, kļūst skaidri redzams: “soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem...” (tātad arī ar mazāku nekā uz trim gadiem sodu) “vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām”. Tātad arī ar sodu, kas ir ievērojami mazāks nekā 60 minimālās mēnešalgas. Tas ir orientēts uz to, ka tiesu vara un tiesneši ir spējīgi kompetenti izvērtēt, kāda sabiedriskā bīstamība kurā gadījumā ir bijusi, kad tika aicināts nepildīt to vai citu likumu. Un, protams, šī bīstamība katrā konkrētajā gadījumā var būt ievērojami atšķirīga.

Šā iemesla dēļ mūsu partijas frakcija ir iesniegusi šādu priekšlikumu, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Māri, ar ārkārtīgu cieņu man tomēr jāsaka, ka jāsoda ir par to, ka likums tiek pārkāpts, un ir visdažādākie veidi un visdažādākās formas, kādā veidā mēs varam teikt: “Nu šito es nepildīšu vai aicināšu...” Nu nepildi šo likumu! Es gan nezinu... mēs jau varam likumos iebalsot visādus brīnumus, bet cilvēks tomēr ir apzinīga būtne, un, ja cilvēks pakļaujas kaut kādiem murgainiem aicinājumiem nepildīt likumus, tad aicinātāju par to sodīt nebūtu pareizi. Manuprāt, varētu strādāt pie šīs tēmas, bet šī tēma ir jāizstrādā.

Jūs iedomājieties: cik daudz būs denunciāciju, cik būs rakstu par to, kur kāds būs saklausījis kāda cita teiktajā aicinājumu - publisku aicinājumu nepildīt likumus. Es domāju, ka tiesu vara, kura jau šobrīd ir noslogota līdz beidzamajam un kura nespēj izskatīt lietas, kas būtu jāizskata pēc būtības, saņems ārkārtīgi daudz ierosinājumu vai iedomātu ierosinājumu par lietām, kas ir jāizskata tāpēc, ka kāds kādu ir publiski aicinājis nepildīt likumu. Manuprāt, tas ir galīgi nepareizi, un, manuprāt, šādu lietu mēs nevaram šodien tik vienkārši iebalsot trešajā lasījumā. Un viss!

Pie tam skaidrojums, ko nozīmē “publiski aicināt nepildīt likumus”, ir ārkārtīgi plaši interpretējams. Muciņa kungs, piemēram, teica, ka aicinājums taksometrā nav publisks aicinājums, bet, tā kā taksometrs ir publisks transporta līdzeklis, kas ir pieejams visiem, un tajā var atrasties šoferis, aicinātājs un klausītājs, tad es atkal interpretētu - protams, es neesmu jurists, Muciņa kungs! -, ka tas tomēr ir publisks aicinājums. Es tomēr ieteiktu jums vai nu atsaukt, vai arī atteikties no šā priekšlikuma, kas šobrīd ir vismaz nepārdomāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNN frakcija).

Cienītie kolēģi! Redzot, kā Leiškalna kungs un Muciņa kungs vairs pat neklausās par to, par ko viņš nupat tik kvēli runāja, viņš nemaz nedzird, ko citi par to runā, šķiet, viena no vislielākajām nelaimēm ir ne tikai Leiškalna neklausīšanās tad, kad citi runā, bet arī mūsu visu attieksme pret likumpārkāpējiem, pret iespējamiem likumpārkāpējiem. Visa mūsu mīkstčaulība gan tad, kad mēs tik lēti atteicāmies no nāves soda jēdziena, gan tad, kad mēs tik lēti atteicāmies no dažāda veida stingriem sodiem, izpaužas arī šeit.

Ne jau velti viens no mūsu jautājumiem iekšlietu ministram tikšanās laikā bija tāds: “Kāpēc vēl joprojām nav ierosināta neviena krimināllieta pret nacionālboļševikiem?” Neviena! Lasot tās lapiņas, ko viņi izplata, paskatoties to saturā, vispār ir jāparausta pleci, ka ir nepieciešama mēnešiem ilga šādu lapiņu satura analīze. Tur nav tikai aicinājumi nepildīt Latvijas Republikas likumus! Tur klāt ir vēl arī krietni daudz kas cits. Taču, neskatoties uz to, nemana nekādu uztraukumu, nekādu vēlēšanos šo organizāciju kaut vai cik necik iespiest kaut kādos rāmjos. Nē, to mēs nenovērojam! Protams, tāpēc arī šodien ir jāklausās šāda mīkstčaulīga runāšana. Nu ko, dzīves izlutinātie, labi paēdušie Saeimas deputāti! Kas jums ko satraukties, ka kāds aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus! Tad nav ko brīnīties!

Vienīgi gribētos pateikt tā: tieši tāpēc jau ir šī visatļautība, tieši tāpēc ir šie smagie noziegumi, ka nav jau nekādas īpašas pārliecības, ka būs jāsaņem par to nopietns sods! Taču šos noziegumus jau nesagatavo tā - uzreiz. Vispirms aicina nepakļauties, aicina nepildīt, parāda ar savu paraugu, ka to var nepildīt... Nāk un runā pēdējās muļķības par taksometru šoferiem cilvēki, kuri paši pārsniedz ātrumu un krietni vien pārsniedz ātrumu braucot, bet viņi nāk un aģitē par to, ka ir jāpilda Latvijas Republikas likumi. Lūk, šādā absurdā situācijā mēs esam nonākuši tieši tāpēc, ka mums trūkst stingrības un noteiktības, raugoties uz saviem likumiem.

Joka pēc jāpasaka arī tas, ka diez vai kāds ir notiesāts vai vismaz kāda lieta ierosināta par nepārtrauktiem aicinājumiem gāzt Latvijā esošo iekārtu, kas izpaužas diezgan bieži saietos - gan mutiski, gan rakstiski. Lūk, nevienu ciet... šķiet, neviena krimināllieta par tādām lietām nav ierosināta. Līdz ar to, protams, nav jau par ko brīnīties.

Šī gļēvā runāšana un pēc tam šis gļēvais balsojums, kura izdruka tiešām būs jāapskatās, būs skaidrs apliecinājums mūsu kopējai mīkstčaulībai, un tāpēc nebrīnīsimies ne par slepkavībām, ne par aicinājumiem gāzt valsts varu, ne par milzīgajiem kukuļņemšanas apmēriem. Nebrīnīsimies par tādām lietām, jo, iespējams, ka viens otrs no tiem mīkstčauļiem pats ir iejaukts kaut kādā tamlīdzīgā pasākumā. Tā ka, tā sacīt, savējos jau pazīst!

Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka savējos pazīst un tāpēc dažreiz paraksta papīrus, izlaižot to otru no tā cietuma laukā. Tā ka savējos jau pazīst. Par to, Juri, varam strīdēties!

Bet, ja runājam tā godīgi, paskatieties tā nopietni - par ko parasti soda? Par nodarījumu! Krimināllikuma pamatā jau ir tas, ka pat par nodomu, kurš nav īstenots... Atvainojiet, kurš dusmās kādreiz nav pateicis sievasmātei: “Velns, nu tu man dabūsi!” Vai kāds no jums patiešām taisās sievasmāti sist vai, nedod Dievs, nosist? Nu taču nē! Bet tas ir jau izteikts nodoms! Taču nevar cilvēku tiesāt par nodomu. Šeit ir vēl smagāk: nav runa pat par nodomu, bet par aicinājumu. Cilvēks izsaka muļķību. Tas, ka viņš aicina nepildīt likumu, - tā ir muļķība. Taču mēs taisāmies viņu krimināli sodīt par muļķību.

Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, es atgādināšu vienu: aicinājums var būt tiešs un netiešs. Un šeit zālē, ja ir pilns sastāvs, ir 100 cilvēki, kuri katru ceturtdienu netieši aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Jo, kas tad jūsu ierosinātie labojumi būtībā ir? Netiešs aicinājums nepildīt esošo likumu. Vai nu jūs to gribat, vai negribat, tā tas ir. Tā tas ir, pareizi! Jūs mēģināt uzlabot tiesisko sistēmu, uzlabot likumdošanas bāzi, bet tas ir netiešs aicinājums nepildīt jūsu izpratnē nepareizos likumus. Tādā gadījumā visam simtam ir jāsēž nevis šinīs krēslos, bet citos krēslos, pie cita izrotājuma un pie cita loga. Tā tas ir saskaņā ar šo loģiku, kas pašlaik tiek ieviesta.

Šodien kā darba kārtības 31.jautājumu mēs izskatīsim ļoti skaistu likumu, par kuru mēs visi laikam balsosim ļoti vienoti. Tas ir Alkohola aprites likums, ar visiem tiem Andropova un Damberga labojumiem, kurus nepildīs neviens. Nepildīs šos normatīvus! Un mēs visi, to apzinādamies, nobalsosim “par”. Bet tagad vienalga runājam muļķības.

Viena no pašām lielākajām nelaimēm laikam ir tā, ka šo likumu šeit iesniedza, neizskatījuši Juridiskajā komisijā, kā nākas. Un tā patiešām ir nelaime, jo kurpniekam ir jāšuj kurpes, nevis jāražo!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nekonstruktīvi - sākt citam citu apvainot, smieties, ķircināt un visādā veidā apšaubīt šā priekšlikuma iesniedzēju nodomus. Nodomi noteikti ir bijuši ļoti labi. Es patiešām ticu, ka Grīnblata kungs labticīgi domā, ka ar šo priekšlikumu nav nekādu juridisku problēmu.

Es esmu spiesta konstatēt, ka ir gan juridiskas problēmas. Mēs esam likumdevēji, mēs paši rakstām un pieņemam likumus, un mēs zinām, ka, lai gan lielākā daļa likumu tiešām sastāv no divām daļām - no tiesībām un no pienākumiem -, tomēr pietiekami nozīmīga mūsu pašu pieņemto likumu daļa ir arī tādi likumi, kuri neparedz nekādus pienākumus, bet kuri dod tikai tiesības vai pat kādām cilvēku grupām rada kādas īpašas privilēģijas.

Mēs paši zinām, ka mēs ar likumu, piemēram, nododam kādas personas, fiziskas vai juridiskas, īpašumā kādus nekustamos īpašumus. Mēs izdarām tādas tiesiskas darbības, kas ir tikai tiesības un tikai privilēģijas radošas. Un, ja šie cilvēki nevēlētos pieņemt šīs īpašās tiesības vai privilēģijas vai pat aicinātu, publiski aicinātu, citus pilsoņus tās nepieņemt un neizmantot, tad to var vērtēt visdažādākajā veidā, bet kriminālsods par to nedrīkst būt nekādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

 

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribētu par šo Grīnblata kunga priekšlikumu sacīt, ka tas tiešām šoreiz nav vietā šeit, šajā likumprojektā. Jo diemžēl... komisijas vadītājs Kuduma kungs pārkāpj Kārtības rulli. Un tas jau vairs nav normāli!

Tagad par pašu likuma būtību. Interesanti… Es gribētu redzēt tās soda izciešanas vietas. Ja, pieņemsim, katru dienu mēs aizturētu simtiem un simtiem šādu cilvēku, kas aicina nepildīt Latvijas likumus, tad kur jūs ņemtu, pirmkārt, ieslodzījuma vietas? Un vai jūs, Grīnblata kungs, esat pārliecināts, ka nu visi tie cilvēki maksās tās 60 mēnešalgas? Nu tas taču ir galīgs absurds! Es saprotu, ka būtībā jūsu doma bija ļoti laba, bet… Es gribētu atgādināt jums, cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti: žēl, ka likums tik tiešām nedarbojas ar atpakaļejošu datumu.

Tad, kad šī zāle vēl nebija aprīkota ar šīm ozolkoka mēbelēm, šeit bija citādas solu rindas. Es skaidri atceros, kā šodien, ka deputāti no “Tēvzemei un Brīvībai” ieteica ignorēt 1990.gada 4.maiju, neatzīt Latvijas neatkarību. Žēl, ka likumam nav atpakaļejoša spēka! Jūs teicāt, ka tas nav atzīstams. Vai jūs šodien sēžat šeit, parlamentā? Nevajag liekuļot!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidija vārdā es ierosinu, ņemot vērā to, ka šodien Saeimu apmeklē NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons, izsludināt pārtraukumu no pulksten 14.50 līdz 15.50. Vai nav iebildumu?

Lūgums ierasties zālē pulksten 15.15. NATO ģenerālsekretārs teiks uzrunu Saeimai.

Pārtraukums stundu.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Šodien mūsu parlamentā ir vizītē ieradies NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons.

Lūdzu, Robertsona kungs, jums vārds uzrunai parlamentam!

Dž.Robertsons (NATO ģenerālsekretārs).

Spīkera kungs! Godājamie parlamentārieši! Jūs redzat, ka es esmu ļoti priecīgs būt šeit un izmantot šo iespēju, lai pateiktu jums dažus vārdus un varbūt arī uzklausītu dažus jautājumus.

Kā jau es sacīju spīkera kungam, tad, kad es sāku darbu Briselē un beidzu darbu Apakšnamā, es domāju, ka man visas atlikušās dzīves laikā vairs nenāksies atbildēt uz āķīgiem jautājumiem no parlamentāriešu puses. Bet man nav bijusi taisnība, jo, ņemot vērā to, ka man nākas būt 19 NATO dalībvalstīs un 27 citās valstīs, kuras piedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, es noteikti tiekos arī ar šo valstu parlamentāriešiem, un tieši jūs esat demokrātijas pārstāvji savās valstīs. Jūs ieceļat savas valdības, un jūs pārstāvat kontinuitāti saistībā ar sabiedrības viedokli un esat tautas balss savā valstī. NATO nesastāv no valdībām, to veido valstis, un, ja arī jūsu valsts šā gada novembrī tiks uzaicināta kļūt par dalībnieci šajā unikālajā aliansē, tad, protams, arī jūs varēsiet veikt savu lomu aliansē atbilstoši tās noteiktajiem standartiem. Tas attiecas gan uz militārajiem, gan drošības kritērijiem, kas ir visas šīs organizācijas pamatā. Arī attiecībā uz tās lomu drošības sekmēšanā un nostiprināšanā gan pašlaik, gan arī nākotnē.

Tātad, tā kā tuvojas Prāgas sammits, jums jāzina, ka dalība NATO nav tikai gods, kas tiek piešķirts jums vai šai valstij. Tā nav arī dāvana vai kaut kāda solidaritātes atzīšana saistībā ar pagātnes notikumiem.

Dalība vissekmīgākajā drošības aliansē ir liela atbildība, milzīga atbildība un arī nasta, jo tas nozīmē pienākumus un demokrātisko standartu ievērošanu. Un tas prasa arī izdevumus aizsardzības sektoram, un tāpēc parlamentāriešiem bieži vien ir grūti, un viņiem bieži būs jāizdara smaga izvēle.

Jūsu valsts ir nolēmusi iestāties šajā aliansē un iegūt to, ko tā nodrošina, proti, kolektīvo drošību - tātad visu to, ko šī koleģiālā saime, kurā pārstāvētas mieru mīlošas tautas, var dot. Tāpēc, tajā iestājoties, arī jums ir nepieciešams uzņemties atbildību, jo jūs nevarat vienkārši būt šīs drošības patērētāji, tikai saņemt šīs drošības garantijas. Ja jūs gatavojaties kļūt NATO dalībvalsts, tad jums jābūt arī devējiem no savas puses. Jūs ieguldāt kaut ko no savas puses, un tas ir būtiski svarīgs moments. Gan militārajā ziņā, gan arī pilsoniskajā jomā ir jābūt visaugstākajiem standartiem.

Es, protams, negribu šeit gari un ilgi runāt, es pat nezināju, ka mani lūgs uzstāties ar runu, bet, tā kā es runājos ar politiķiem, tad jāsaka, ka politiķi nekad nevienā valstī nevar atturēties no šādas runu teikšanas.

Taču būtībā es gribu pievērsties pāris jautājumiem, kas attiecas tieši uz jums un jūsu kā parlamenta pārstāvju atbildību.

Šis jums būs ļoti karsts gads. Es redzēju kādu šārīta laikrakstu, kurā es esmu izteicies, ka Latvijai šis gads būs karsts laika periods. Laikam temperatūra ārpusē šobrīd ir -6 grādi, bet ceru, ka jūs saprotat, kāda ir atšķirība karstumam klimatiskajā ziņā un politiskajā ziņā.

Viens no jautājumiem, kurā NATO gaidīs rīcību no Latvijas parlamenta, būs atvieglot valdībai lēmumu pieņemšanu par dalībvalstu bruņoto spēku dislocēšanu, neliekot nekādus šķēršļus no parlamenta puses.

Mēs gribam - daudzi parlamenti to grib - saņemt paskaidrojumus no valdības par karaspēka izvietošanu. Taču šobrīd NATO darbības galvenā būtība ir ātra reaģēšana, ātra karaspēka dislocēšana. Piemēram, pagājušajā gadā mēs bijušajā Dienvidslāvijas Republikā, Maķedonijā, no brīža, kad tika pieņemts politisks lēmums, piecu dienu laikā no 12 valstīm izvietojām gandrīz 5000 vīru. Tā ir mūsdienu NATO būtība: krīžu novēršana, krīžu pārvarēšana, ātrās reaģēšanas pasākumi, un jums šajā sakarā jāizveido jauns, moderns mehānisms, lai valdība varētu reaģēt atbilstoši savām saistībām ar NATO.

Nākamais svarīgākais jautājums, kuram uzmanīgi sekos NATO dalībvalstis, būs tas, ko jūs šajā gadā paveiksiet saistībā ar Vēlēšanu likumu un tā atbilstību standartiem, kurus ievēro NATO dalībvalstis un visplašākā starptautiskā sabiedrība. Grozījumi Vēlēšanu likumā jūsu ziemeļu kaimiņvalstī nenoliedzami ir pievērsuši arī lielāku uzmanību tām debatēm, kas norisinājās šeit, parlamentā. Šo debašu rezultātā pieņemtais likums lielā mērā noteiks to, kāds lēmums novembrī tiks pieņemts Prāgā.

Tāpat tas attiecas uz valodas jautājumu Latvijā vispār. Es pilnīgi atzīstu un daudz labāk nekā citi saprotu sarežģītos vēstures notikumus šajā pasaules daļā, kolektīvo atmiņu, kas ir saglabājusies. Neviens nedrīkstētu izdarīt kādu acumirklīgu secinājumu par Baltijas valstīm, kādus ātrus un vienkāršotus slēdzienus. Taču tajā pašā laikā jāteic, ka mēs sagaidām, ka dalībvalstīs sabiedrība būs integrēta un neviens nebūs izstumts. Attieksme pret minoritātēm ir ļoti svarīga jebkurā gadījumā, un šīs problēmas, šo jautājumu risināšanai ir ļoti liela nozīme pat tad, ja šobrīd valstī nav spriedzes, taču nākotnē šādi spriedzes momenti varētu parādīties. Šo jautājumu risināšana ir faktors, kam mēs pievērsīsim uzmanību, taču tas, kā jūs tos risināsiet, lielā mērā ir jūsu pašu rokās.

Es apsveicu jūsu vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, un es zinu, ka šobrīd 60% jūsu sabiedrības atbalsta jūsu valsts iestāšanos NATO. Es domāju, ka varbūt šis ir viens no vissvarīgākajiem brīžiem šīs mazās Baltijas valsts vēsturē. Atbildība, kas gulsies uz valsts vadības pleciem šobrīd, gan valdības pārstāvjiem, gan parlamentāriešiem, būs ļoti liela atbildība.

Divdesmit vienu gadu es esmu bijis ievēlēts parlamentārietis savā valstī, un vēl arvien esmu savas valsts parlamentā neievēlētās daļas loceklis, tāpēc es saprotu un labāk nekā daudzi citi zinu, kāda nasta gulstas uz jūsu pleciem, bet es tomēr gribu jums atgādināt, cik svarīgs būs jūsu šāgada veikums un cik nopietna būs tā vēsturiskā nozīme gan jums, gan visiem tiem cilvēkiem, kurus jūs pārstāvat.

Liels paldies par jūsu uzmanību, un es ar prieku atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Robertsona kungs! (Aplausi. )

Ķersimies pie jautājumiem!

Pirmajam vārds opozīcijas frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - priekšsēdētājam Jānim Jurkānam. Lūdzu!

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jūsu ekselence! Es vēlētos uzdot jautājumu, kājās stāvot. Es pārstāvu frakciju, kas saucas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Tāpēc man ir viena replika un viens jautājums.

Mana replika ir šāda. Valsts, kas robežojas ar jūru, nevar būt maza valsts. Tā kā mēs esam pie jūras un mūsu valsts robežojas ar jūru, mēs nemaz neesam tik maza valsts.

Un mans jautājums būtu šāds. Vai ir iespējams, ka NATO paplašināšanās notiks vairākos posmos: pirmais posms - uzaicināšana, un otrais posms - uzņemšana?

Dž.Robertsons. Jautājumu par to, vai valsts, kas atrodas pie jūras, var būt liela vai maza, es ļoti labi saprotu, jo esmu dzimis mazā Skotijas salā, pie paša Ziemeļatlantijas okeāna. Varētu teikt, ka kopš dzimšanas man ir lemts būt saistībā ar Ziemeļatlantijas aliansi, ko mēs tagad paplašinām līdz Baltijas jūrai. Faktiski mēs jau tur esam - mūsu dalībvalstis ir Vācija, Dānija un Polija, un potenciāli mēs varētu iet arī tālāk.

Būs posmi - jā! Protams, iepriekšējais modelis, runājot par iestāšanos NATO, bija šāds: bija uzaicinājums sammitā, pēc tam sekoja detalizētas uzņemšanas sarunas ar kandidātvalsti par to, kas tai jādara; pēc šīm uzņemšanas sarunām notiek pati uzņemšana. Tā tas ir bijis pagātnē. Šoreiz šī norise būs varbūt atšķirīga - atkarībā no tā, kāds būs 19 NATO dalībvalstu valstu vadītāju kolektīvais lēmums novembrī saistībā ar 9 pieteikumiem. Šobrīd nekādi lēmumi nav pieņemti - ne pozitīvi, ne negatīvi, to es apgalvoju, un jūs varat man pilnīgi ticēt, ka tas tā ir, - un arī es varbūt nevienam neticētu -, es jums saku, ka šobrīd tiešām nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, un tie pat netiks apsvērti līdz sanāksmei Reikjavikā, kas notiks maijā. Tomēr ir pilnīgi iespējams, ka var būt arī citādāka šī procedūra.

Kā jūs zināt, potenciāli šī varētu būt NATO lielākā paplašināšanās tās 52 vai 53 gadu pastāvēšanas laikā. Kad lēmumi tiek pieņemti, tie ir neatgriezeniski; ja šādi galīgie lēmumi tiks pieņemti par valstīm, kuru skaits var būt no 1 līdz 9, var gadīties, ka mums būs jāapsver dažādas metodes, lai nodrošinātu to, ka solījumi, kas tiek doti, tiek arī pildīti. Un tāpēc es saku jums, šim parlamentam, ka aizsardzības sektora finansējuma - 2% apmērā no IKP - nostiprināšana likumā ir ļoti labs veids, kā jūsu valsts dod solījumu, apzinoties, ka šis solījums tiks izpildīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Robertsona kungs, neliels ievads.

Vērtējot Krievijas pašreizējo tieksmi sadarboties ar NATO un Rietumvalstīm kopumā, pārdomas rada Krievijas līdzšinējā kursa pārāk straujā revidēšana pēc 11.septembra, kas varētu būt veikta īstermiņa interešu dēļ, piemēram, lai attaisnotu brutālo karu Čečenijā. Tāpēc NATO kandidātvalstu, it īpaši Baltijas valstu, piesardzību var radīt gan forma, kādā tika piedāvāta NATO un Krievijas sadarbība formātā “19 plus 1” - bez konsultācijām ar kandidātvalstīm un pat NATO dalībvalstīm -, gan iespējamā Krievijas vieta NATO lēmumu pieņemšanas procesā, kas šobrīd tīri fiziski iezīmēta starp Spāniju un Portugāli.

Jāņem vērā vēl aizvien nenoteiktie attīstības procesi pašā Krievijā, kas, domājot par Baltijas valstu turpmāko attīstību, liek kārtējo reizi apdomāt Krievijas rīcību - ka, neatsakoties no agrākajām politiskajām tieksmēm, Krievija pastāvīgi iejaucas Baltijas valstu iekšējās lietās un pat neatzīst Baltijas valstu okupācijas faktu.

Un tāpēc ir jautājums: kādu jūs varētu paredzēt Krievijas vietu šajā formātā “19 plus 1”, piedaloties nopietnu NATO lēmumu pieņemšanas procesā?

Paldies!

Dž.Robertsons. Atļaujiet izteikt dažas personiskas dabas atziņas par Krievijas reakciju uz 11.septembra notikumiem.

Attiecībā uz Krievijas reakciju es ticu, ka tā bija patiesa un īsta, no sirds, un es domāju, ka tas bija Krievijas prezidenta Putina personiskais viedoklis, taču tas atspoguļoja krievu tautas dziļākās jūtas.

Es ticu tam tāpēc, ka esmu ticies un runājis ar pašu prezidentu Putinu, kā arī ar daudziem citiem. Es domāju, ka Krievijas tauta un vadība bija šokēta tāpat kā visa pasaule, uzzinot par 11.septembra notikumiem.

Es nekādus citus motīvus aiz šīs līdzjūtības izpausmes nesaskatu. Domāju, ka visi šie ieteikumi bija no sirds, un, manuprāt, reakcija no Maskavas puses bija īsta un neviltota, jo būtībā tas bija bezprecedenta piedāvājums gan attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, gan uz palīdzības sniegšanu Amerikas tautai, reaģējot uz baisajiem uzbrukumiem. Tas ir mans personiskais viedoklis, un es tik tiešām tā arī uzskatu. Es esmu runājis ar prezidentu Putinu arī par šiem jautājumiem un domāju, ka tas nebija nekādi saistīts ar Krievijas centieniem, lai aizsegtu kādu savu tābrīža rīcību. Es domāju, ka tas nekādā ziņā nekavēs mūs atgādināt Krievijai par tās atbildību par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā un citur, jo mēs uzskatām, ka šāds atgādinājums ir taisnīgs un pamatots. Taču pirmo reizi 60 gadu laikā krievi un Krievijas vadība tik tiešām apzinājās, ka karš ir kopīgs drauds mums visiem un arī kopīgs ienaidnieks, ka ar to var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, kopīgiem spēkiem. Veiktie terora akti Ņujorkā, kad lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos, tikpat labi varēja būt vērsti pret Vasilija Svētlaimīgā katedrāli, un tikpat viegli nākamās teroristu akcijas varētu notikt Sarkanajā laukumā, Volgogradā vai Pēterburgā, Vašingtonā vai Čikāgā. Būtībā šis būtu jāuzskata par vēsturisku brīdi. Tā rodas vēsture. Un ideoloģija ir pilnīgi nesvarīga. Virsroku gūst cilvēcība. Un, es domāju, ja tas tik tiešām tā ir, tad arī krievi, tāpat kā, teiksim, citas tautas, dzīvojot šajā faktiski mazajā pasaulē, uzskata, ka ar šādiem riskiem un draudiem var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, nevis rīkojoties atsevišķi. Es arī domāju, ka šī tiešām ir tāda izdevība, un mums visiem vajadzētu to izmantot.

Es biju Maskavā novembrī. Es biju Maskavā pēc tam, kad biju bijis Vašingtonā, pēc tam, kad biju jau runājis ar visu NATO dalībvalstu vēstniekiem un dzirdējis iniciatīvas attiecībā uz sadarbību ar Krieviju. Un to teica jau britu premjers, arī itāļu un spāņu premjeri, Francijas prezidents un Vācijas kanclers. Es faktiski jau pēc savas personiskās ierosmes devos uz Volgogradu vai Maskavu. Attiecīgās valstis jau bija paudušas savu nostāju. Un es domāju, ka ļoti svarīgi ir atzīt, ka pārmaiņas psiholoģijā un pieejā jautājuma risināšanai var notikt, un tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu cilvēkiem pārmest, ja viņi maina savu attieksmi, bet tomēr vajadzētu ticēt, ka viņi maina savu attieksmi pret daudzām lietām. Es domāju, ka arī tas mums ir jāņem vērā.

Un, lūk, šā apstākļa dēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministri, pagājušā gada decembrī tiekoties savā sanāksmē Briselē, nolēma, ka viņi varētu izveidot šādu te padomi - “19 plus 1” - , lai risinātu problēmas, kuras prezidents Putins nosaucis par kopīgo interešu loģiku, piemēram, cīņa pret terorismu, pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatību, arī attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu…

Jomās, kurās mēs jau sadarbojamies un par kurām mēs, iespējams, varētu pieņemt kopīgus lēmumus, es domāju, šī izdevība ir jāizmanto, jo tas varbūt ir zināms lūzuma punkts vēsturē. Ja neveiksies, tad neveiksies, taču, ja tomēr izdosies un ja būs panākumi, tad tas mainīs visu pasauli. Es domāju, ka brīvās pasaules valstu vadītājiem tiešām būtu jāizmanto šāda izdevība un jāraugās, lai tā neizslīdētu no rokām, kā tas dažkārt ir bijis pagātnē, kad cilvēki, teiksim, tādi kā jūs un varbūt arī jūsu priekšteči, ir palikuši zaudētājos. Skatīsimies uz šīm lietām augstsirdīgi, taču arīdzan ļoti reālistiski, jo tas ir gan Krievijas nacionālajās interesēs, gan arī katras NATO dalībvalsts un kandidātvalsts nacionālajās interesēs. Jo Krievija, kas būs cieši saistīta ar Rietumu vērtībām un standartiem, būs Krievija, kas dzīvos mierā ar saviem kaimiņiem, un Krievija, kas nostiprinās arī savu drošību. Es domāju, ka Krievija uz to arī tiecas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Birzniecei - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātei!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, paldies.

Tiek runāts par to, ka šī NATO paplašināšanās būs pēdējā. Vai jūs uzskatāt, ka būs arī turpmāk vēl kādi NATO paplašināšanās raundi, vai arī domājat, ka šis būs bijis vienīgais NATO paplašināšanās raunds? Vai pēc Prāgas sammita varētu būt gaidāma vēl kāda paplašināšanās kārta?

Dž.Robertsons. Es nedomāju, ka tās ir paplašināšanās beigas. Mēs taču nevaram aizslēgt atvērtās durvis, gluži vienkārši aiztaisīt tās ciet, sacīdami: “Viss, jau pilns!” Tā teikt pēc sammita Prāgā būtu tikpat nepareizi, kā tas būtu varējis būt Madridē 1997.gadā... Varbūt būs valstis, kurām neveiksies šajā gadā, bet kuras gribēs turpināt darbu, lai iestātos NATO. Varbūt būs arī vēl citas valstis, kuras uzskatīs, ka tām ir pienācis brīdis pievienoties aliansei, kuras varbūt vēl šobrīd nepiedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, bet kuras vēlēsies to darīt. Tas nebūs galīgais vai pēdējais paplašināšanās raunds. Tomēr katrai fāzei vai katram etapam, protams, ir jābūt pabeigtam, turklāt jābūt ļoti sekmīgam, jo citādi jau vairs nebūs tālākās motivācijas, cilvēkiem un tautām nebūs vēlmes iestāties aliansē.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tad, kad tiek pieņemti lēmumi, tie būtu saprātīgi, jo nav tāda īpaša mehānisma, kā izslēgt kādu NATO dalībvalsti. Būtībā mūsu darba pamatā ir konsensa princips. Tītari jau nebalso par Ziemassvētkiem. Arī valstis pašas sevi neizbalsos no alianses. Tāpēc šis Prāgas sammits būs tik ļoti, ļoti svarīgs aliansei un tām valstīm, par kurām sammitā lems. Tāpēc ies karsti, un nevienu brīdi nevarat būt pašapmierināti, jo katra minūte būs svarīga un uzmanība tiks veltīta visam tam, kas katrā no kandidātvalstīm notiek.

Sēdes vadītājs. Pēdējam jautājumam vārds Aleksandram Kiršteinam - Tautas partijas frakcijas deputātam, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedram.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais lord Robertson! Progress ir ļoti liels. Vēl pirms pieciem sešiem gadiem mums teica - leciet uz galvas baseinā! Ja jums izdosies skaisti ielēkt atbilstoši noteikumiem un jūs nenositīsities, varbūt mēs ielaidīsim ar laiku arī ūdeni šajā baseinā!

Pirms dažiem gadiem mums bija jāizmaina Pilsonības likums, un no EDSO puses mums solīja, ka tie ir pēdējie labojumi Latvijas likumdošanā, dažas nepieciešamās izmaiņas, lai mēs līdzinātos demokrātiskām valstīm. Pagāja daži gadi, un pagājušajā gadā mums teica, ka mums jāievieš patiešām pēdējie nebūtiskie labojumi Valodas likumā, un mēs to arī izdarījām. NATO Parlamentārās Asamblejas Politiskās komitejas ziņojumā, ko gatavo Koendera kungs, par Latviju ir teikts, ka visas EDSO prasības un arī citu starptautisko organizāciju prasības ir izpildītas un ka Latvijā neatkarības periodā līdz šim ir bijušas trīs vēlēšanas, un ka Latvijas parlaments ir ievēlēts brīvās un godīgās vēlēšanās - “free and fair elections”. Tur nekas nav teikts, ka pēkšņi ir parādījusies atklāsme, ka nākamās vēlēšanas varētu būt negodīgas un būtu jāmaina likums.

Taču mans jautājums ir par to, ka, jo vairāk mēs dzirdam, ka “trešajām” valstīm nebūs veto tiesību NATO paplašināšanās jautājumā, jo vairāk mēs Latvijā saprotam, ka jau iepriekš būtu vēlams saskaņot visus jautājumus ar Krieviju, lai tai nebūtu lielu iebildumu. Jūs nesen viesojāties vairākas reizes Krievijā. Sakiet, ģenerālsekretāra kungs, - vai jums pēc sarunas ar Krievijas prezidenta kungu un ar citām likumdošanas un valdības personām neradās tāda pārliecība, ka Krievija jau gandrīz ir piekritusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai aliansē? Bet, ja vēl nav, vai tuvākajā laikā, tas ir, nākamajos mēnešos līdz Prāgas sammitam, Baltijas valstīm nevarētu no Krievijas vai NATO valstu puses rasties dažas jaunas papildu prasības likumdošanas jomā?

Paldies.

Dž. Robertsons. Man nav izveidojies tāds viedoklis, nedz Maskavā radies iespaids, ka Krievija apsveiktu Baltijas valstu, Slovēnijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Maķedonijas vai Albānijas uzņemšanu aliansē. Prezidents Putins, atrodoties man blakus Briselē oktobrī, skaidri teica, ka viņam nepatīk šī NATO paplašināšanās ideja. Viņš domā, ka tas nav nedz minēto valstu, nedz Krievijas drošības interesēs, taču viņš norādīja un atzina, ka NATO pati pieņems savus lēmumus un ka to nevar ietekmēt nekāda cita - trešā valsts. Viņš atzina arī to, ka visām kandidātvalstīm, kuras pretendē uz iestāšanos NATO, ir suverēnas tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu drošību. Tas, protams, ir tas, ko viņš sacīja, un būtībā tur nekādu pretrunu faktiski nav.

Es uzskatu, un arī NATO ir pārliecināta, ka pēdējā paplašināšanās faktiski ir palīdzējusi un devusi labumu Krievijas nacionālajām interesēm, tāpēc ka ir izveidojusies daudz stabilāka situācija Centrālajā Eiropā un ir lielāka prognozējamība, kuras nebija līdz tam, pirms šīs trīs valstis - Polija, Čehijas Republika un Ungārija - nebija kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Prezidents Putins, nesen viesojoties Varšavā, augstu novērtēja Krievijas un Polijas savstarpējās attiecības, un es domāju, ka tā jau ir fakta atzīšana, ka Polija tagad ir droša, stabila un pārliecināta Centrālās Eiropas un jau plašākās Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Tomēr Krievijai nebūs nekādu veto tiesību, un tā šādas tiesības arī nav prasījusi, un tai Prāgā tādas netiks piešķirtas. Lēmumus pieņems NATO vadītāji, balstoties uz katras konkrētās kandidātvalsts ieguldījumu, tās atbilstību NATO militārajiem, aizsardzības un plašākiem politiskiem mērķiem, kā arī balstoties uz demokrātijas standartiem un pilsoņa tiesību standartiem, brīvību likuma priekšā, tiesiskās sistēmas kvalitāti, stingriem pasākumiem korupcijas apkarošanā.

Pasākumiem cīņā pret korupciju būs milzīgi liela nozīme NATO vērtējumā; izskatot attiecīgo kandidātvalstu iesniegumus, tiks vērtēta arī attieksme pret minoritātēm, labas attiecības ar kaimiņvalstīm kopumā, nevis ar kādu konkrētu valsti, tiesiskās sistēmas kvalitāte, spēja saglabāt informācijas slepenību, ja jūs kļūsiet par alianses dalībvalsti, - tā standartu pakete, kas ir noteikta un vēl joprojām pastāv.

Protams, demokrātijas apstākļos standarti nav nemainīgi, jums un mums ir nemitīgi jānodrošina, lai demokrātiskie standarti, kurus mēs piemērojam attiecīgajā sabiedrībā, tiešām arī atbilstu attiecīgajiem apstākļiem un laikam. Sabiedrība, kurā domā par katru tās locekli, nav nekas sastindzis, ko varētu plānot piecus, trīs vai divus gadus uz priekšu. Svarīgi ir tas, kā jūs rīkojaties konkrētajā situācijā. Lūk, tas ir svarīgi!

Joprojām aktuāls būs jautājums par Vēlēšanu likumu, Valodas likumu un to ietekmi uz integrētās sabiedrības veidošanos. Šie jautājumi būs aktuāli līdz pat novembrim un arī vēl pēc tā. Tiem būs liela nozīme.

Jūs varbūt esat pamanījuši, ka man ir neliels akcents angļu valodā, jo es nāku no tās Apvienotās Karalistes daļas, kas zināmā mērā klimatiskajā ziņā varētu atbilst Baltijas valstīm. Es esmu no Skotijas. Britu demokrātiskā sistēma ir viena no senākajām sistēmām visā pasaulē. Senāka ir vēl tikai Islandē. Taču pirms četriem gadiem britu Konstitūcija faktiski tika pilnībā grozīta, lai ļautu darboties parlamentam Skotijā, arī Velsas un arī Ziemeļīrijas asamblejām. Tā ka faktiski tie ir paši nozīmīgākie grozījumi mūsu Konstitūcijā pēdējo 300 gadu laikā. Modernizācija bija nepieciešama, lai varētu nodrošināt to, ka Apvienotajā Karalistē ietilpstošās nacionālās identitātes attīstīsies demokrātiskā veidā. To es jums minu kā piemēru. Jums nekad nevajadzētu domāt, ka esat visu jau atrisinājuši, pieņemot kādu likumu, jo laiki mainīsies, parlaments mainīsies, un arī likumi būs jāgroza. Tāpēc tad, kad mēs redzam, ka jums ir jārisina jautājumi, kas ir saistīti ar pilsonību, ar valodu un arī ar Vēlēšanu likuma grozīšanu, mēs vienkārši neizvirzām augstākas prasības. Demokrātija ir dinamiska parādība, un jums šis dinamiskums ir jāsaglabā.

Mēs, protams, nedz Latvijai, nedz arī kādai citai valstij neuzspiežam negodīgus, netaisnīgus standartus. Runa ir par godīgumu un par atklātību, par caurskatāmību, un, protams, šajās valstīs pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegts liels progress. Arī rīcības plāns dalībai NATO tiek sekmīgi realizēts, īstenojot Bruņoto spēku reformu. Mēs redzam ļoti jauku ainu, mēs redzam, ka šī attīstība turpinās. Jums nevajadzētu domāt, ka tas, ko es šeit sacīju, Latviju parāda sliktā gaismā. Es saku to tādēļ, ka, ja jūs vēlaties iestāties pasaulē vislabākajā aliansē, arī jums ir jābūt vislabākajiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Robertsona kungs, par šo optimistisko uzrunu un atklātajām atbildēm uz deputātu jautājumiem. Vēlam jums veiksmīgu vizītes turpinājumu un pareizos lēmumus Prāgas sammitā.

(Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Ir beidzies mūsu pārtraukuma laiks un līdz ar to arī iespēja uzklausīt Džordžu Robertsonu un jautāt viņam.

Turpinām Saeimas šīsdienas sēdi.

Un turpinām debates par 6.priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”.

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Es tiešām lepojos, ka esmu starp tādiem liberāļiem un tik ļoti liberālām partijām. Un es pilnīgi piekrītu, ka Grīnblata kunga priekšlikums ir ļoti muļķīgs - ar nosacījumu: ja mēs dzīvotu Islandē, kur nāvessods jau ir atcelts vairākus simtus gadu un kur praktiski nekādu noziegumu nav.

Nevajag šeit baidīt ar daudziem gadiem cietumsoda!

Bet jautājums ir pavisam cits. Man šaubas ir par vienu lietu.

Mēs zinām, ka nacionālboļševiki pēc tiesneša Laukrozes slepkavības savā avīzē rakstīja: “Uzzinot, ka ir noslepkavots tiesnesis, mēs priecājāmies kā palestīniešu bērni 11.septembrī.”

Vairākas reizes viņi ir aicinājuši nepildīt Valodas likumu, šīs lapeles tiek iemestas, kā jūs zināt, arī daudzu dzīvojamo māju pastkastēs, un cilvēki ir ļoti sašutuši.

Un jautājums nav par to, ka tiesnesis nepratīs izvēlēties adekvātu sodu; jautājums ir par to, ka viņš nevar uzlikt naudas sodu pat vienas minimālās mēnešalgas apmērā, kur nu vēl līdz 60 minimālajām mēnešalgām! Viņš pat 10 latu apmērā nevar to uzlikt.

Tā kā es esmu liberālis, es domāju, ka tomēr būtu jādod šādos gadījumos iespēja uzlikt zināmu naudas sodu. Tiesnesis nav nekāds mazais bērns - viņš ļoti labi izvērtēs, kas šis ir par likumu.

Es vēlreiz saku: atsevišķos gadījumos, kuros klaji tiek aicināts uz vardarbību un nepildīt likumu, es domāju, ir jādod iespēja uzlikt kaut vai nelielu naudas sodu, ar kuru varbūt pilnīgi pietiktu profilaktiskos nolūkos!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka mēs esam jau pietiekami izņirgājušies par šo priekšlikumu! Bet es esmu diezgan panaivs cilvēks, un, kamēr jūs te ākstījāties, ieskaitot Leiškalna kungu, un runājāt par taksistiem un tā tālāk, un viens te par slepkavībām kaut ko murgoja, es domāju: kas ir tiesiska valsts?

Tiesiskas valsts pirmais elements - tā ir sakārtota likumdošana.

Otrs elements ir tiesībsargājošās institūcijas. Tās šo likumu ievērošanai seko, un, ja kāds nepilda šos likumus, top saņemts sods.

Un trešais elements ir likumpaklausīgs pilsonis.

Leiškalna kungs! Ja jūs to taksistu aicināt nepildīt likumu, kaut arī to nedarāt publiski, jūs arī esat likumam nepaklausīgs pilsonis. Jūs pats to likumu ievērosiet, jums nekāda soda nebūs, bet jūs musināt citus uz tā nepildīšanu. Un ko nozīmē likuma nepildīšana? Kas šos likumus pieņem? Cienījamie kolēģi, mēs tos pieņēmām! Leiškalna kungs, jūs aicināt apmēram uz to pašu, uz ko tika aicināts 1917., 1918.gadā, - uz pilnīgu anarhiju. Mēs varam darīt, ko gribam! Jā, mēs varam protestēt, ja šis likums mums nepatīk, mēs varam rīkot piketus, mēs varam rīkot demonstrācijas, bet, ja mēs esam tiesiskā valstī, mums šis likums ir jāpilda. Un mums jāiedarbojas caur tautas priekšstāvjiem, respektīvi, Leiškalna kungs, caur jums, lai mēs šo likumu izmainītu mums vēlamā virzienā, ja mēs to uzskatām par netaisnīgu.

Es domāju, ka principā tie cilvēki, kas nepiekrīt šim likuma labojumam, ko mēs esam iesnieguši, - jā, es domāju, ka tie principā aicina uz tiesiskas valsts novešanu līdz anarhijai.

Aicinu tomēr rūpīgi pārdomāt mūsu priekšlikumu un balsot par to!

Paldies par uzmanību.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likās, ka atbildīgā komisija pareizu lēmumu pieņēmusi, bet faktiski, atceroties vairākkārtējās diskusijas par šo likumu, kurās tika apspriests gan iepriekšējais, atbalstītais priekšlikums, gan arī šis neatbalstītais priekšlikums, gan vēl daži, ko mēs noraidījām, gribu izteikt dažas piezīmes.

Pirmām kārtām es gribu izteikt piezīmes par likumu iesniegšanas kārtību. Ja šie likumi ir tik svarīgi un nozīmīgi, tad rodas jautājums - kādēļ tos nav iesniedzis Ministru kabinets? Kāpēc ir tā, ka šos likumus, kas ir, teiksim, ar dažādu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību parakstiem, saņem atsevišķas komisijas un tad faktiski bez atzinumiem, bez situācijas izpētes, bez analīzes par citām metodēm, kā piespiest ievērot likumus, liek mums tos priekšā, un mēs esam spiesti lemt par tiem faktiski jau diezgan sarežģītā tiesiskā situācijā? (Tagad katrs likuma labojums vairs nenāk tik vienkārši kā agrāk, kad bija, kā saka, balts tukšs laukums un mēs tur varējām, tā teikt, nolikt vienu likumu, otru likumu, trešo likumu. Likumdošana kļūst arvien sarežģītāka, un, kā daži kolēģi teica, ir nepieciešams pat zināms filigrānisms.) Kāpēc mēs nevaram vispirms saņemt uz situācijas izpēti balstītu analīzi, tiesībzinātnieku atzinumus, un tad tikai pieņemt politisku lēmumu? Diemžēl šajā mehānismā kaut kas nav kārtībā, un tādēļ mēs esam spiesti šeit faktiski debatēt par lietām, kuras mēs pietiekami labi nepārzinām, jo nevaram saņemt pietiekami izsmeļošus pētījumus par situāciju, nevaram saņemt likumdošanas analīzi - nedz salīdzinājumu ar ārzemju likumdošanu, nedz arī salīdzinājumu ar citām tiesību nozarēm.

Un, ja mēs runājam par to, ka vajadzētu attiecīgajos gadījumos uzlikt tikai kaut kādus vieglus naudas sodus, tad jāteic, ka tādam nolūkam ir domāts Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur var ielabot šādus priekšlikumus par nelieliem naudas sodiem un šādā vienkāršotā veidā risināt tos jautājumus.

Otrām kārtām es tagad gribētu runāt par presi, jo tiešām šeit tā par presi visvairāk pārmetumu izskanēja. Preses likums paredz, ka preses izdevums var tikt slēgts, ja tas attiecīgi aicina pārkāpt vai pats pārkāpj likumus un, kā šeit izteicās, pat žonglē uz robežas ar aicinājumiem uz vardarbību. Tad ir nepieciešama attiecīga rīcība, un mums ir no izpildvaras jāprasa šāda rīcība. Uz atbildīgajām komisijām - konkrēti, uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju - jāizsauc attiecīgo institūciju pārstāvji un jāprasa, kāpēc tās institūcijas nerīkojas... Un vai vispār mums ir tādas institūcijas, un vai ir noteikta šī kompetence, un vai ir monitorings, kas analizē šos te mehānismus? Un, ja ir attiecīgs monitorings, tad pastāv vēl viens jautājums - vai ir konkrēts balanss starp slēptajiem... starp speciālajiem dienestiem un attiecīgajiem administratīvajiem jeb pārvaldes dienestiem, kuros tātad var iesniegt šos novērošanas rezultātus un analīzi un argumentēti virzīt tālāk?

Krimināllikums ir vajadzīgs pirmām kārtām tad, ja sabiedrībā ir kāda ļoti apšaubāma tendence un nodarījumus ir iespējams apturēt vai izlabot, vai izskaust tikai ar pietiekami bargiem sodiem, tātad ar kriminālsodiem. Taču, ja nav nedz šādas bīstamības, nedz šādas tendences, nedz arī pārkāpumu raksturs ir tāds, lai mēs runātu par kriminālatbildību, tad, es domāju, varbūt tādēļ, lai, tā sacīt, politiski saasinātu situāciju, mēs šeit par to visu runājam, un tad varbūt tas ir vietā, bet ne vairāk. Bet ne vairāk!

Diemžēl arī es kā jurists nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu arī kolēģus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kas tik nenotiek šajā pasaulē! Man gribas tā teikt pēc Grīga kunga sacītā. Redziet, arī viņam vairs nepatīk “tēvzemieša” Grīnblata kunga priekšlikums sodīt tos, kas aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tas ir pats par sevi saprotams! Elementāri! Grīga kungs... žēl, ka viņš izgājis no zāles, bet gan viņš dzirdēs... viņš ir kļuvis tik sarkans, ka acis žilbst no viņa sarkanuma. Godīgi sakot, tas ir pārsteidzoši, - atcerieties, kāds bija Grīga kungs pirms pieciem, desmit gadiem, un paskatieties, kas viņš ir šodien! Tikai tāpēc, ka viņš ir izmests no “tēvzemiešu” ratiem? Droši vien! Un man tā vien liekas, ka Bojāra kungs viņu ir klonējis, ka tas ir pavisam cits Grīgs! (Zālē daži aplaudē, starpsauciens: “Atkārto!”) Tas ir pārsteidzoši! Viņam gan būtu vajadzējis saprast to, ko visi normāli cilvēki saprot: ja līdzšinējie parlamenti - 5., 6. un tagad arī 7.Saeima būtu sekojuši “tēvzemiešu” un LNNK priekšlikumiem, likumprojektiem, tad šodien mūsu valsts gan no tiesiskā, gan no nacionālā, gan no pārticības viedokļa būtu pavisam cita - normāla, daudz, daudz normālāka. Lūk, tādēļ šis priekšlikums ir absolūti saprotams un loģisks šajos apstākļos. Tiesas patiešām zinās, kā par to jau te atgādināja vairāki cilvēki, mani kolēģi - tiesas zinās, tiesas ļoti labi zinās, ko sodīt un ko nesodīt. Par to, ka viens aicinās cauri kaut kādam “tīrumciemam” braukt 50 kilometru ātruma vietā ar 150 kilometru ātrumu, - par to jau viņu nesodīs. Tiesa nav tik liela muļķe! Taču tad, kad būs kādi, kas aicinās gāzt varu Latvijā vai nepildīt ļoti nopietnus likumus, kā tas notiek šodien valstī, - tad gan viņus sodīs! Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - otro reizi.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Es saprotu, ka daži deputāti, kas ir šeit runājuši, gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, gan no zināmas frakcijas, kas ir ierosinājusi šo priekšlikumu, negrib saprast, ka ir tādi jēdzieni kā “demokrātiska valsts”, “tiesiska valsts” un ka vārda brīvība pastāv ne tikai kā abstrakta norma, bet ir konkrēti paredzēta Satversmes 100.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Tālāk, Satversmes 116.pantā, ir ļoti precīzi pateikts, kādā veidā drīkst zināmā mērā ierobežot Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības. Taču ir daži runātāji, kas uzskata, ka pati svarīgākā norma, pēc kā var izvērtēt valsts varenību, ir stingrs mugurkauls, nevis mīkstčaulība… Nu, man gan liekas, ka viņiem ir citas normas - viņi negrib saprast cilvēktiesību normas. Ja tā problēma, pret ko šā priekšlikuma iesniedzēji tiešām grib cīnīties, ir nacionālboļševiku darbi, tad ar šo plašo likumu viņi to nepanāks, jo nevar ar āmuru izsist ārā, izskaust visas pārējās lietas… Es varu derēt, ka šis likuma grozījums tiks atcelts Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, jo tā norma ir tiešām pretrunā ar mūsu pašu Satversmes normām!

Tabūna kungs nupat teica, ka tiesas zināšot, ko sodīt. Taču šis ir tik plašs likums, tur nav nekādu ierobežojumu, tas ir tiešām bez jebkāda ierobežojuma...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

I.Birzniece. Jā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījies vienu otru oratoru, kuri šeit runāja par sarkanumu un tamlīdzīgi, es tomēr varētu aicināt deputātus atbalstīt Māra Grīnblata priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc ka šis aicinājums - nepildīt Latvijas Republikas likumus - ļoti labi saskan ar šodienas sēdē izskatāmo Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu. Pozīcijas deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”. Šeit ministrs atzina, ka likums netiek pildīts, un debatēs tika uzsvērts, ka tas netiek pilnībā īstenots. Tabūna kungs! Tādā gadījumā, ja atbalstām šo priekšlikumu, tad jebkuram deputātam ir tiesības rīt rakstīt ģenerālprokuroram iesniegumu sakarā ar to, ka tie, kuri aicina nepildīt likumu - šajā gadījumā tie ir galvenokārt pozīcijas deputāti -, ir jāsauc pie kriminālatbildības. Tāpēc, ka jūs nepildāt Saeimas pieņemtos likumus vai arī netieši aicināt nepildīt tos.

Bet, ja runājam nopietni, kolēģi, izlasiet tos grozījumus, kurus jau ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija! Tā redakcija pilnībā atbild uz visu to jautājumu spektru, kurus mēģina risināt Grīnblata kungs. Gan 80.1.pants, gan 83.pants, gan arī jaunais papildinājums - sods, ko paredz par organizētas noziedzīgas grupas izveidošanu. Tā redakcija ir daudz spēcīgāka un daudz normālāka arī no juridiskā, tiesiskā viedokļa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi. (Starpsauciens: “Imant, nu pietiek!”)

I.Burvis (Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es, protams, varu noticēt Māra Grīnblata patiesi cēlajiem nodomiem, ierosinot šo labojumu. Smuki jau tas ir, it sevišķi, ja aizmirst, ka drīz būs vēlēšanas un ka tas varētu būt saistīts ar citiem nodomiem. Taču, godīgi sakot, ir grūti noticēt demagoģijai, kas šeit izskanēja, aizstāvot šo priekšlikumu.

Ja ir runa par jūsu cēlajiem mēģinājumiem sodīt par aicinājumu mainīt valsts iekārtu, pastāvošo varu un tā tālāk, tad vēl varētu kaut kādā ziņā jums piekrist vai nepiekrist. Taču tas jautājums ir risināms, kā jau Linards Muciņš pateica, savādāk - administratīvā veidā. Bet, ja jūs esat patiesi savos nodomos, vai tiešām jūs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nesaprotat, ka šobrīd jūs morāli atbalstāt Gunāra Astras apspiedējus?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jāpiedod Tabūna kungam. Ārsts uz slimajiem jau neapvainojas.

Bet jūs taču neklausāties, Tabūna kungs… Es sacīju, ka Grīnblata kunga priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms. Un es arī varētu domāt, ka varētu arī atbalstīt šo visnotaļ loģisko priekšlikumu, kaut gan pēc Kārtības ruļļa, kā jau es sacīju, komisijā notika Kārtības ruļļa pārkāpums - šim priekšlikumam nevajadzēja parādīties trešajā lasījumā.

Attiecībā uz jums, Tabūna kungs, jāteic, ka jūs taču bijāt jūsu karsti mīļotās Komunistiskās partijas funkcionārs, partijas sekretārs, pie Rubika jūs strādājāt kā viņa labākais skolnieks. Jūs bijāt uzcītīgs Rubika skolnieks ideoloģijas jomā. Un pie tam vēl bijāt jūsu mīļotās Komunistiskās partijas ideologs. Cik jūs esat sabeidzis smadzenes jauniem cilvēkiem! Un tagad jūs šeit tēlojat dižu patriotu.

Es ļoti atvainojos, kolēģi, ka es biju spiests to teikt, bet tas bija jāpasaka, lai to dzird arī cienījamie radioklausītāji.

Es… man nav bijis tas gods… Neesmu bijis nevienā partijā, izņemot LSDSP.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tie, kas te runā par to gatavošanos vēlēšanām, ir vai nu kurli, vai akli, vai, es nezinu, vēl ar kaut ko slimi.

Es gribētu atgādināt, ka mēs jau trešo reizi piedāvājam izskatīt šo normu. Šī nebūt nav pirmā reize tagad, pirms vēlēšanām. Tā ka vajadzētu tomēr domāt, ko runāt! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šeit nav runa par laikrakstiem. Labi, laikrakstu var labot, var visādi izdarīt, var atrunāt. Runa ir par publiskajiem aicinājumiem, it īpaši par tādiem, kas ir organizēti. Kā jūs citādi to nosauksiet, ja pat oficiāli pieteiktā mītiņā, kādā no sapulcēm, izskan publisks aicinājums nepildīt Valodas likumu, neievērot to, ka šeit ir neatkarīga valsts? Diemžēl tieši tā tas izskan publiskos saietos.

Vēl vairāk. Kā jūs komentēsiet šo lapiņu izplatīšanu? Tur skaidri ir pateikts: ilgi jau šī valsts nebūs neatkarīga, izturiet, centieties izvairīties no likuma pildīšanas, drīz mēs atkal būsim zem Krievijas ērgļa spārniem!

Kā jūs to vērtēsiet? Kā jūs sodīsiet? Teikt, ka tādus aicinājumus varētu sodīt administratīvi, ir vienkārši smieklīgi. Tā ir apzināta izvairīšanās no stingras rīcības nopietnos gadījumos.

Diemžēl nekā nevar darīt! Ja nepieņemsiet šodien, vienalga mēs nāksim ar līdzīgiem ierosinājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi, lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pirms turpinām apspriest likumprojektu, ir jāizskata vairāku deputātu ierosinājums: “Ievērojot, ka balsojumā par 1. un 2.priekšlikumu piedalījušies deputāti, kuri tajā brīdī nebija zālē, lūdzam saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu, pārbalsot 1. un 2.priekšlikumu!”

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 18, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 34. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Atgriežamies pie 7.priekšlikuma.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! 7.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu - 89.1.pantu. Mēs esam konsultējušies ar juristiem, un šis priekšlikums ir izstrādāts ar profesora Krastiņa kunga palīdzību. Tas ir ļoti būtisks pants, jo tajā ir runāts par šo organizēto grupu, ko arī Ādamsona kungs pieminēja. Tajā ir iekļauti arī, teiksim, šie ļoti smagie noziegumi - noziegumi pret cilvēci un mieru, kara noziegumi un genocīds.

Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jau iepriekš pasaku, ka atbalstu atbildīgo komisiju. Man tomēr vajag pateikt dažus vārdus. Man vajag pateikt dažus vārdus savam draugam Vidiņa kungam, pateikt viņam to, ka es nekad neņirgājos ne par vienu cilvēku personiski, ne arī par šo cilvēku iesniegtiem priekšlikumiem, Vidiņa kungs! Bet es vienkārši mēģinu modelēt situāciju, un, ja man tas iznāk diezgan ironiski, tad vainīgi ir priekšlikumu iesniedzēji, nevis situācijas modelētājs.

Un jūs, Vidiņa kungs, ārkārtīgi labi zināt no personiskās pieredzes, ka ar labiem nodomiem mēs bieži vien bruģējam ceļu uz elli.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Leiškalna kungs! Mēs pašlaik apspriežam 7. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Saku to tāpēc, ka Vidiņa tēvs tika uz PSRS Krimināllikuma 58.panta pamata notiesāts par līdzdalību noziedzīgā organizācijā.

Es gribu teikt, ka tad, ja likumos ieraksta, arī šajā 89.1.pantā, kādas normas, tām ir jābūt rūpīgi izstrādātām, precīzām, lai tās būtu precīzi piemērojamas un ārkārtīgi reti interpretējamas.

Tāpēc neatbalstu Grīnblata kunga, ko es arī ārkārtīgi cienu kā personību, iesniegto priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kuru ir izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

Cienījamo Kārli Leiškaln! Man liekas, ka jūs tomēr kļūdāties. Tiešām patīkami, ka jūs savilkāt šīs paralēles ar KPFSR 1927.gada Krimināllikumu, kas aktīvi darbojās pirmskara un pēckara periodā Latvijā. Tur tiešām bija šī noziedzīgā organizācija ietverta iekšā.

Jautājums ir par kriminālatbildību

Es tomēr gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka tādus konceptuālus jautājumus nu gan nevajadzētu trešajā lasījumā risināt. Es tagad negribētu iesaistīties kaut kādos strīdos ar iespējamiem pieaicinātiem vai nepieaicinātiem juristiem, kas ir piedalījušies šā panta izstrādāšanā. Žēl, ka mēs šo pantu nenobalsojām vai neizbalsojām pirms Robertsona kunga uzstāšanās, tādā veidā, sak, pasniedzot kā dāvanu mūsu virzībai uz NATO. Taču kā jurists es pirmām kārtām no procedūras viedokļa nevaru piekrist, ka tādus jautājumus mēs ieliekam likumprojektā tad, kad tas tiek izskatīts trešajā lasījumā. Kuduma kungs, jūs provocējat to juristu aktivitāti, kuri piedāvā Kārtības ruļļa grozījumus - ka trešajā lasījumā var risināt tikai redakcionāla rakstura jautājumus.

Manuprāt, ja ir bijusi iespēja - es nedomāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav tāda iespēja bijusi, - to priekšlikumu virzīt parastajā kārtībā, vismaz divos (sliktākajā gadījumā), ja ne visos trijos lasījumos, tad tā arī vajadzēja darīt, nevis piedāvāt mums tagad, trešajā lasījumā, šo pantu.

Kāda ir jautājuma būtība? Latvijas Krimināllikumā ir paredzētas vairākas noziedzīgas organizācijas, gan bandītisms, gan organizēta noziedzīga grupa (mēs šodien šeit precizējam jautājumu par organizētu noziedzīgu grupu). Tās visas ir noziedzīgas organizācijas, un attiecīgi šīs noziedzīgās organizācijas tiek paredzētas konkrētos pantos, kuros ir runa par konkrētām situācijām, konkrētiem apstākļiem. Mēs parasti strīdamies par to, vai divas vai trīs personas ir minimālais dalībnieku skaits šādā organizācijā (diskutējam arī par to, ciktāl šīs organizācijas atsevišķiem biedriem jāatbild par visu tās dalībnieku izdarītajiem noziegumiem). Šeit piedāvātais variants - piecas personas. Interesanti... Man gribētos jautāt: kāpēc ne četras un kāpēc ne septiņas? Kur ir tā juridiskā robeža? Jurisprudencē tomēr ir tā - noziegumu izdara vai nu viens, vai divi, vai vairāki. Šeit ir runa par parasto situāciju, kad noziegumus izdara parastā noziedzīgā grupā vai noziedzīgā organizācijā. Tā ka interesanta šķiet tāda kritērija ieviešana, ka par noziedzīgu organizāciju būtu uzskatāma tāda, kuras sastāvā būtu piecas personas. Nu, visādā ziņā es esmu gatavs strīdēties tikpat labi par lielāku, kā par mazāku skaitli. Tas nav juridisks kritērijs. Tas nav juridisks kritērijs - piecas! Nu, un ja būtu četras? Ja, teiksim, lidmašīnas nolaupītāji savu “uzdevumu” veikuši četratā vai trijatā, vai tad mēs viņus nesodām? Mēs viņus sodām! Jo paši šie panti, kuri šeit ir nosaukti, tāpat paredz pietiekami bargus sodus. Un, ja mēs uzskatām, ka par genocīdu, par noziegumiem pret cilvēci, pret mieru, par kara noziegumiem vai sevišķi smagiem noziegumiem noteiktais sods ir par mazu, tad parādiet man kaut kādu lielu skaitu personu, kuras ir notiesātas vai kuras nevar notiesāt un ar kurām mēs netiekam galā! Šādu krimināllietu skaits vispār ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem, un problēma nav šobrīd Krimināllikumā. Ja gribam, varam šos attiecīgos pantus papildināt ar kaut kādu pastiprinošu daļu (teiksim, par masveida upuriem vai kaut ko tādu), sekojot notikumiem pēc pagājušā gada 11.septembra Ņujorkā, bet nevaram to darīt tādā veidā, kādu esam šobrīd piedāvājuši. Es domāju, ka mēs sākam drusku par maz sevi cienīt. Tomēr, ja mums ir iespēja un ja šajā sakarā nepastāv milzīgi ideoloģiski strīdi, mēs varam šos likumdošanas jautājumus sakārtot un attiecīgos priekšlikumus virzīt parastā kārtībā, nevis šādā “ugunsdzēsēju veidā” piedāvāt trešajam lasījumam.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieta tāda, ka šis formulējums, kas deputātiem tiek piedāvāts, nav jau nez no kurienes paņemts. Muciņa kungs, tā tas nav, ka par to netika debatēts parlamentā! Jūs personīgi atbalstījāt, lai parlaments ratificētu koncenciju cīņai pret korupciju! Jūs atbalstījāt arī konvencijas ratifikāciju cīņai pret organizēto noziedzību! Un tieši šis trešajā lasījumā piedāvātais Krimināllikums ir ļoti lielā mērā balstīts uz šīm konvencijām.

Runājot konkrēti par šo pantu, kas ir par noziedzīgu organizāciju - es atvainojos, ka es to šoreiz nepārlasīšu - , jāteic, ka šo pantu atbalstīja gan advokātu pārstāvji Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī Augstākās tiesas pārstāvji. Vienīgā diskusija, kura mums aizsākās, bija par to, vai šī būtu īstā vieta, kur tam būtu jāatrodas. Vai tam nebūtu jāatrodas vispārīgajā daļā? Bet tas bija mans priekšlikums un no juristu puses tas netika atbalstīts. Formulējums, ka ir jābūt piecām personām, arī ir ņemts no šīs pašas konvencijas. Būsim konsekventi! Ja mēs esam atbalstījuši konvencijas ratifikāciju, tad nākamais solis ir šo normu iestrādāšana attiecīgajos likumdošanas aktos.

Aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli, daudz netērēt laiku un iet raitāk uz priekšu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka brīžiem mēs strīdamies par tādām lietām, kādu mums tiesu praksē vispār nav. Mēs ierosinām grozīt vienu vai otru likumu, bet, kad uzdodam komisijai jautājumu: “Kāda tad ir prakse?”, - tad par praksi neko nevar paskaidrot, jo tādas prakses vispār nav. Tagad grib ieviest kādus jauninājumus, turklāt dara to ar šādiem dažādiem piedāvājumiem... Lai gan mums likumā ir jau ietvertas attiecīgās noziedzīgās grupas un ir jau pateikts, ka jau tad, ja tur ir vismaz divas personas, tās nes attiecīgu atbildību, tagad pēkšņi sāk runāt par kaut kādiem jauniem kritērijiem, kaut gan mums vispār tādu krimināllietu gandrīz nav. Par kaut ko tādu strīdēties - tas, es domāju, ir bezcerīgi un nevajadzīgi.

Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz tendenci. Par tendenci jāteic, ka ir tāda sajūta, ka kriminogēnā situācija Latvijā sit augstu vilni, tā, kā tas bija 90.gadu sākumā. Kad mēs netiekam galā ar kaut kādām problēmām, tad vienīgā iespēja, kā atbildēt uz teroru, ir pasludināt savu teroru. Jūs zināt to cilvēku, kurš tādu teroru savā laikā pasludināja, un kādas bija tam sekas. Es protestēju pret vispārējo tendenci, kas parādās mūsu krimināltiesiskajā likumdošanā, kura nav līdzsvarota, kura nav izsvērta, kura nav humāna, kura noliedz tiesas lomu un kura savā būtībā ir pretrunā ar mūsu Satversmes principiem. Es protestēju pret tādu pieeju un tādiem grozījumiem mūsu Krimināllikumā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Paldies, kolēģi! Šeit es gribētu tomēr nedaudz iebilst. Es piekrītu Muciņa kungam, ka tas nav labākais variants - uz trešo lasījumu virzīt būtiskas lietas. Šī tiešām ir būtiska lieta, attiecībā uz kuru mūsu valsts ir pievienojusies konvencijām, un mums, godīgi sakot, tā ir jāiestrādā likumdošanā. Diemžēl, Ministru kabinets reizēm ļoti, ļoti ilgi strādā pie šiem likumiem un reizēm pat neizdara līdz galam. Kā piemēru es gribētu šeit minēt Kriminālprocesa likuma milzīgo paketi, ko mēs pieņēmām pa tiešo - uzreiz komisijā - , apejot Ministru kabinetu. Ja mēs nebūtu to izdarījuši, tad šodien pat šī trešā daļa, par kuru šobrīd ir runa, vispār nebūtu nonākusi Saeimā. Tā ka reizēm mēs esam spiesti rīkoties radikāli arī komisijā, lai risinātu kādus jautājumus.

Es lūdzu atbalstīt 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 32. Priekšlikums guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums. Šis ir likumprojekts, kur ir apvienoti un ietverti, kā jau es minēju iepriekš, vairāki iesniegtie likumprojekti. Šeit ir runa par malu zvejniecību. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija iepriekšējo redakciju ir precizējusi 9.priekšlikumā, un ir lūgums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Aicinu jūs pievērst uzmanību, lai neatkārtotos tādas kļūdas, kādas bija ar 1. un 2.priekšlikumu, vienlaikus tos nobalsojot. Tātad 8. priekšlikums, kura viens no pirmajiem iesniedzējiem esmu arī es, paredz, kā saka deputāts Muciņš, nehumānāku attieksmi pret elektrozvejniekiem. Es domāju, ka šeit nevar būt nekāda humānisma, un šie tiesas uzliktie sodi, kas pārsvarā ir nosacīti un atkārtoti, arī liecina par to, ka šī apakšējā soda barjera elektrozvejniekiem, kuri nodara ārkārtīgi lielu postu mūsu dabai, šī apakšējā soda sankcijas barjera ir jāpaaugstina. Tādējādi tagad par to ir paredzēts sods no 2 līdz 5 gadiem.

Priekšlikumā bija paredzēta arī obligāta konfiskācija, taču es piekrītu Aizsardzības un iekšlietu komisijas formulētajam 9.priekšlikumam, kur konfiskācija var būt un var arī nebūt, tas ir un paliek tiesas kompetencē.

Tātad es aicinu neatbalstīt 8.priekšlikumu, bet atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Zvejnieki sarosās!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es simtprocentīgi piekrītu savam vārda brālim un kolēģim Dzintaram Rasnačam, jo diemžēl līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka tiesneši ļoti liberāli izturas pret tik nežēlīgu nodarījumu, kāds ir elektrozveja. Manā izpratnē, tas ir bandītisms, kura ietekme uz vidi ir katastrofāla, jo tiek iznīcināti arī zivju mazuļi, bieži vien tiek iznīcināti visi ūdens dzīvnieki, kas tanī tilpnē atrodas, un arī pēc tam šie ūdens dzīvnieki, zivis un citi ūdenī mītošie dzīvnieki nespēj radīt pēcnācējus. Pie tam Latvijā ir bijuši pat tādi gadījumi, kad elektrozvejā tiek izmantota elektrolīnija un kad bojā aiziet ģimenes tēvs, kas atnācis pie upes atpūsties, tikai tāpēc, ka malu zvejnieki bija atstājuši nenovāktus vadus. Tā ka tas ir ļoti nežēlīgs noziegums - noziegums pret vidi, pret cilvēku. Taču diemžēl līdz šim tiesām un tiesnešiem ir bijusi pārāk liberāla pieeja šim noziegumam, un tā tas acīmredzot ir nepietiekamās vides izglītības dēļ.

Arī es aicinu atbalstīt Dzintara Rasnača priekšlikumu un pastiprināt likuma normas šajās te lietās.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu? Nav. Atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums - ir noraidīts. Un noraidīts tas ir tāpēc, ka šeit nevajadzētu radīt nekādus izņēmumus. Policija sapratīs, un cilvēki sapratīs, ja tie būs bijuši zinātniskie pētījumi. Neradīsim Krimināllikumā putru! Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 11. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 131.1.pantu un papildināt likumu ar 230.1.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 16. - ekonomikas ministra Kalvīša kunga priekšlikums - noraidīts, jo mēs redzam, ka iepriekšējā redakcija ir veiksmīgāka un labāka.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 17. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 18. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par tirdzniecību, un tas attieksies arī uz alkoholiskiem dzērieniem un citām precēm. Šeit ir ļoti nopietni sodi paredzēti. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 20.priekšlikumu. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, es ilgi neaizņemšu jūsu laiku! Es aicinu pievērst uzmanību 20. un 21.priekšlikumam. Principā ar šiem priekšlikumiem mēs pastiprinām policijas iespējas cīnīties ar nelegālajiem tirgoņiem - gan ar tiem, kuri pārdod spirtu, kuri pārdod cigaretes, kuri pārdod nelegāli benzīnu, gan arī ar tiem, kuri pārdod nepilngadīgajiem dažādas preces, ko viņiem nevar pārdot. Jau agrāk policija sūkstījās, ka likumi nav sakārtoti, un tagad man būtu aicinājums šīs normas pieņemt, jo tādā gadījumā mēs dodam tiesībaizsardzības iestādēm tos instrumentus, ar kuriem tās varētu cīnīties pret šīm negācijām.

Aicinu atbalstīt arī 21., kas arī ir ļoti svarīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies! 22. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina kunga priekšlikums - ir atbalstīts 23. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt? Nevēlas. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums.

 

Dz.Kudums. 24. - Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - ir noraidīts, un arī turpmākie Klementjeva kunga priekšlikumi ir noraidīti. Mēs saprotam Klementjeva kunga priekšlikumu būtību, bet, ja mēs jau pašā sākumā, šobrīd, esam nomainījuši šo 49.pantu, tad, godīgi sakot, mēs jau esam pateikuši, ka par narkotiskām vielām, līdzko noķers, uzreiz būs viens gads bez nekādas īpašas darīšanas. Protams, izņēmums ir sievietes un bērni.

Tā ka es lūgtu tomēr neatbalstīt Klementjeva kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, ir ļoti savādi, ka es nāku tribīnē, lai aizstāvētu Klementjeva kunga priekšlikumus. Un šoreiz es gribētu uzstāties kā ārsts, nevis kā deputāts. Mēs ar Klementjevu pirms tam jau runājām par šo grozījumu būtību. Principā cilvēks, kas veicina narkomāniju, viņš ir vairāk kā slepkava, jo slepkava nogalina vienu vai divus cilvēkus, bet tāds narkoizplatītājs - un ja tas vēl ir atkārtoti - , slepkavo desmitiem un simtiem cilvēkus, to skaitā arī bērnus, pusaudžus, skolniekus, un tā tālāk, un šie nelaimīgie cilvēki... Jūs jau zināt Šveices ārstu pētījumus, ka izārstējami ir tikai apmēram 5-4 procenti. Viņi ir norakstīti mūsu sabiedrībai. Un, ja mēs šiem izplatītājiem tagad piespriežam šādus nelielus sodus, tad viņi, iznākuši brīvībā, to lietu atkal turpinās.

Tā ka es iesaku Klementjeva iesniegto - no 24. līdz 30.priekšlikumam, - Saeimai atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Narkotiku sērga ir iegājusi Latvijā un desmit gadus ļoti sekmīgi funkcionē. Iekšlietu ministrija un visas mūsu struktūras ir bezspēcīgas kaut ko izdarīt. Tā izplešas ik dienu, un tas nav mazs noziegums. Tas ir viens no vissmagākajiem noziegumiem. Cilvēks, kas ir nostājies uz narkotiku lietošanas ceļa, viņš no dzīves sevi ir norakstījis. Un mēs - ne Saeima, ne valdība - līdz šim laikam neko neesam darījuši, lai apkarotu šo sērgu, un tur, kur viņi tirgo - Lubānas ielā - vai no rīta līdz vakaram, veselām naktīm, pie tam blakus Zemessardzes bataljona štābam, neviens to neredz!

Ziniet, tā ir noziedzība arī no valdības un no mūsu puses, un tāpēc Klementjeva ierosinājums ir par vieglu. Jūs taču zināt, ka ļoti daudzās valstīs, teiksim, arī Ķīnā, cilvēkam, kurš izplata narkotikas, izpilda augstāko soda mēru bez garām runām. Un ar to viss arī beidzas. Šis cilvēks apzināti iznīcina nevis vienu, bet desmitiem cilvēku! Un tagad mēs atkal sākam glaudīt viņu galvas, ka viņi ir labi; mēs atkal viņus saudzējam, mēs atkal viņus audzinām, taču tajā pašā laikā viņi bojā mūsu jaunatni. Un, es domāju, ka jums tas nav nekāds atklājums, kas notiek nakts ballēs vai diskotēkās, visos tajos klubos, kur sanāk jaunatne, un kāda jaunatne no rīta atstāj šo klubu. Tur taču notiek tā tirdzniecība! Un arī daudzās citās vietās. Un to zina ļoti labi, ka tur atrodas tie punkti, kur izplata narkotikas.

Un es jums pateikšu, ka Ķengaragā bija vesels punkts kādā mājā, par kuru rakstīja policijai vienu iesniegumus pēc otra, un tāds punkts darbojās ļoti ilgi. Un arī Iekšlietu ministrija ļoti labi to zināja.

Un tāpēc, cienījamie kungi, kolēģi, deputāta Klementjeva ierosinājums ir jāatbalsta! Ja kādam, kā saka, tas patīk vai ja kāds, es gan nezinu, domā radīt “jumtu” visai šai nejēdzībai, tad ziniet, ka tas ir noziegums pret cilvēci. Viņiem nav vietas mūsu vidū! Un, ja kāds ir nostājies uz šā nozieguma ceļa, ja viņš nestrādādams grib braukt ar lepniem automobiļiem, izplatot šo sērgu… Tāpat bija ar “Olainfarm”, kur rūpnīcā izgatavoja narkotiskās vielas, un tad lēja asaras arī Saeimā, ka, redziet, jā, viņi tur nodarbojās ar tabletēm… desmitiem tūkstošu sūtīja uz Rietumiem. Tas bija kauns Latvijai! Tikai mēs jau to, kā saka, noklusējām un arī tagad mēs viņus glaudām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, deputāta Klementjeva ierosinājumu vajag atbalstīt! Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Es gribētu no komisijas viedokļa piebilst, ka visi komisijas locekļi atbalstīja komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 34. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 25. - Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu…. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Es gribētu, godīgi sakot, Kuduma kungam atgādināt, ka jūsu frakcijas biedri savā laikā uzstājās, runājot par seksuālo veselību, un ļoti aizstāvēja abortu aizliegšanu, un tur ir runa par vienu cilvēku. Šeit ir runa par daudziem bērniem, tāpēc man rada izbrīnu tas, ka jūsu komisija noraidīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

Dz.Kudums. 26.priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 27. - Klementjeva kunga priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 29. - Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 30. - Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu pozīcijas deputātu konsekvento opozīcijas deputātu priekšlikumu neatbalstīšanu, bet, ņemot vērā to, ka viens no Klementjeva ierosinājumiem tomēr ir nobalsots un pieņemts, paskatieties uzmanīgi: par mazāku nodarījumu tagad jūs piedāvājat lielāku sodu! Turpretī par lielāku nodarījumu, kas izriet jau no iepriekšējiem, - mazāku sodu.

Konsekventiem jābūt, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Situācija, kāda šobrīd ir izveidojusies ar nelīdzsvarotiem balsojumiem - emocionāliem, nepamatotiem, neizvērtētiem - , ir novedusi pie tā, ka šobrīd likumā jau ir tādas pretrunas, kas mūs kavēs to vispār pieņemt trešajā lasījumā.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienai lietai. Tas ļoti jauki un skaisti izskatās, ka tiek iesniegti priekšlikumi par soda bardzināšanu, un īpaši tādos jautājumos, kas ir saistīti ar narkotiku lietošanu, ar pamudinājumu uz to, kas arī ir visnotaļ nosodāma un sodāma darbība. Tomēr tajā pašā laikā mums ir jāatceras viena - pati svarīgākā lieta, ko ir pierādījuši gan visi tiesību zinātnieki, gan arī pētījumi visā pasaulē, ka nekad nav bijuši viennozīmīgi labi panākumi tikai un vienīgi sodu bardzināšanai, bet ka audzinošs raksturs un panākumi ir tikai soda neizbēgamībai.

Tātad, ja mēs gribam strādāt šajā virzienā, tad mums pirmām kārtām ir jārūpējas par to, lai sods būtu neizbēgams, lai mēs konsekventi sekotu tam, ka visas šīs darbības tiek sodītas un attiecīgās personas atrastas. Un tikai pēc tam var runāt par to, vai vispār šie sodi ir tādā mērogā pacelti.

Šobrīd mūsu balsojumi parāda absolūtas nekonsekvences, nelīdzsvarotību paša Krimināllikuma iekšienē, un šobrīd tā situācija jau ir aizgājusi tik tālu, ka mēs, atbalstot straujus grozījumus trešajā lasījumā un tos neizanalizējot, patiesībā Krimināllikumu esam jau deformējuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas jau nerada nekādu izbrīnu, ka mūsu pieņemtie likumi ir diezgan jocīgi, un tāpēc arī noteikti mūs novērtē. Jūs paskatieties visus vērtējumus! Tur vienmēr Saeima ir ar mīnusu, pie tam ar ļoti lielu mīnusu.

Kas attiecas uz narkotikām, tad 10 gadu laikā taču vajadzēja domāt, kas mums ir jādara. Diemžēl nekas netika risināts! Risinājuma nav nekāda, un neviens neko neaudzina! Jūs, cienījamā kundze, varat aiziet uz jebkuru skolu! Tur dīleri ir apsēduši tās skolas. Neviens viņus nedzen prom, un direktore vai skolotājs nevar atplest muti, jo vakarā viņu var piekaut.

Attiecībā uz neizbēgamo sodu. Diemžēl Latvijā tādas prakses nav. Tie, kuri ir veikli un kuri prot, kā saka, atrast visdažādāko izeju, viņi sodu nesaņem. Jūs jau zināt par to automobiļu “speciālistu”. Jā, par automobiļu speciālistu! Viņu policija noķēra, strādāja, bija visi pierādījumi, bet tiesā viņu atbrīvoja. Un nu viņš ir eņģelis. Tikai spārni jāpieliek klāt!

Tagad par neizsvērtību. Ja mēs paskatāmies šo likumu, tad redzam, ka tas ir jāatgriež komisijā, lai to pārstrādā un piestrādā, lai tas nebūtu tik haotisks, lai likums būtu sakārtots un lai attiecīgi būtu izsvērta šī sodāmība, kuram un kas ir jāsaņem par kādu konkrētu nodarījumu. Taču, ja tā visa nav, tad mēs balsosim tā, kā nu tas ir.

Cienījamie kolēģi, te varbūt tik tiešām ir nobalsotas diezgan nepatīkamas lietas, nu tad atdosim to pārstrādāšanai komisijā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Patiešām tas ir ļoti pareizs priekšlikums, kas nācis gan no deputāta Leona Bojāra mutes, gan no Vinetas Muižnieces puses, un faktiski šis likums ir jāatgriež atkārtotai caurskatīšanai. Es gan būtu ieteicis to darīt Juridiskajai komisijai, nevis tai komisijai, kur likumprojekts tika izskatīts pirms tam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 52. Nav pieņemts priekšlikums.

 

Dz.Kudums. 31. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Tālāk ir 32. - Klementjeva kunga priekšlikums, kas ir noraidīts. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 33. - Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 34. - Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Pret 34.priekšlikumu iebildumu nav. Taču tagad mums uz brīdi ir jāpārtrauc priekšlikumu izskatīšana, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu deputātu grupa lūdz pārbalsot 24.priekšlikumu.

Vispirms mums jālemj par to, vai mēs pārbalsosim šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 19, atturas - 20. Ierosinājums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 1, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Atgriezīsimies pie 35. priekšlikuma.

Dz.Kudums. Paldies deputātiem par likuma sakārtošanu. Kurš bija?

Sēdes vadītājs. 35.priekšlikums.

Dz.Kudums. Paldies. Tas ir Klementjeva kunga priekšlikums, un komisija lūdz to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 36. - Klementjeva kunga priekšlikumu - komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 37. - I.Labuckas kundzes priekšlikums - komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 36. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 38.!

Dz.Kudums. 38., jā!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 39. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 41. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 42. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 44. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 45.priekšlikumu par pārejas noteikumiem lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu ierosinājumu - izskatāmo likumprojektu pirms balsošanas galīgajā lasījumā nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai tā precizēšanai.

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 36. Likumprojekts trešajā lasījumā noraidīts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ādamsonam!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

27.februāris.

Sēdes vadītājs. ... Deputātam Imantam Burvim.

 

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs varētu noteikt reālu termiņu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi. Sāksim ar tālāko!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 1.septembri! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 13, atturas - 48.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 27.februāris.

Iebildumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav registrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre un Roberts Jurdžs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi, atgādinu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, ka mēs satiekamies pirmdien.

Sēdes vadītājs. Pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ekonomikas ministra atbildes uz deputātu jautājumiem.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

ziemas sesijas septītās sēdes

2002.gada 21.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz Ministru prezidentam Andrim Bērziņam uzdoto jautājumu par Latvijas Garantiju aģentūras darbību atbildi sniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu! Tā kā atbilde ir iesniegta rakstiski, jūsu rīcībā mutiskai atbildei ir divas minūtes.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Ņemot vērā to, ka uz šo jautājumu es vienreiz jau esmu atbildējis un esmu iesniedzis detalizētu rakstisku atbildi, man īpaši nav ko piebilst. Es varu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildjautājumu nav. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamo uzklausīsim atbildi uz Ministru prezidentam Andrim Bērziņam adresēto jautājumu par Daugavpils maksātnespējīgo uzņēmumu: SIA “Latgales piensaimnieks”, akciju sabiedrības “Daugavpils mežrūpniecības saimniecība”, “Daugavpils patērētāju biedrība”, akciju sabiedrības “Daugavpils gaļas kombināts” darbinieku prasību apmierināšanu.

Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Diemžēl man jākonstatē, ka šo atbildi būtu pareizāk bijis sniegt Ministru prezidentam, bet, tā kā esmu norīkots atbildēt uz šo jautājumu, tad vienīgais, ko varu piebilst, ir tas, ka Ekonomikas ministrija jau februāra sākumā ir iesniegusi koncepciju Ministru kabinetā, taču tā diemžēl vēl nav izskatīta, un tajā brīdī, kad Ministru prezidents to iekļaus darba kārtībā, tad, ja tiks atbalstīts mūsu piedāvātais priekšlikums, šie maksātnespējas jautājumi tiks kārtoti visdrīzākajā laikā.

Taču šobrīd, kamēr šī koncepcija nav apstiprināta, diemžēl šo naudu mēs samaksāt nevaram, kaut gan to vēlamies. Nu šī koncepcija ir iesniegta.

Tā kā valdības sēžu darba kārtību veido Ministru prezidents, viņš to var iekļaut, kad uzskata par nepieciešamu.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tātad tur bija runa arī par to, ka diezgan daudziem Latvijas uzņēmumiem šīs prasības nav apmierinātas vēl no 2000.gada. Arī jūs nevarat pašlaik nosaukt konkrētu laiku, kad tiks pieņemts šis lēmums un apstiprināta šī koncepcija.

A.Kalvītis. Jā. Tātad Ekonomikas ministrija līdz šim, apmēram līdz 2000.gada vidum, sedza visus šos maksātnespējas pieprasījumus, darbinieku pieprasījumus, taču, ņemot vērā to, ka Valsts kontrole deva negatīvu atzinumu par to, mēs vairs nedrīkstam līdzekļus tērēt šādiem mērķiem, un Ministru kabinets šo maksāšanu pārtrauca, un tādēļ mēs izstrādājām šo koncepciju.

Es vēlreiz atkārtoju - tā jau ir iesniegta Ministru kabinetā, un mēs vienkārši gaidām, kad Ministru prezidents to iekļaus darba kārtībā. Tad, kad viņš to iekļaus, tā tiks apstiprināta, un arī šo jautājumu varētu risināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrais papildjautājums Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka. Es uzdrīkstos izteikt viedokli, ka, protams, šī atbilde mani neapmierina, un mēs paturam sev tiesības vēlreiz griezties pie Ministru prezidenta, lai uzzinātu konkrētu termiņu par izpildi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Taču šajā brīdī atbilde uz jautājumu tiek uzskatīta par sniegtu.

Sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2002.gada 21.februārī



Par darba kārtību



Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi


Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministrei I.Labuckai “Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem”


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””(4110. un 4110-a dok., reģ. nr.1178)


Par likumprojektu “Ūdens apsaimniekošanas likums”(4115. un 4115-a dok., reģ. nr.1179)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””(4116. un 4116-a dok., reģ. nr.1180)


Par likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”(4128. un 4128-a dok., reģ. nr.1182)

Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”(4129. un 4129-a dok., reģ. nr.1183)


Par likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”(4130. un 4130-a dok., reģ. nr.1184)


Par likumprojektu “Jūras kodekss”(4131. un 4131-a dok., reģ. nr.1185)

Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”(4132. un 4132-a dok., reģ. nr.1186)


Par likumprojektu “Grozījumi Apžēlošanas likumā”(4133. un 4133-a dok., reģ. nr.1187)

Priekšlikumi - dep. R.Labanovskis
- dep. I.Birzniece


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”(4134. un 4134-a dok., reģ. nr.1188)

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(4135. un 4135-a dok., reģ. nr.1189)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””(4136. un 4136-a dok., reģ. nr.1190)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”(4137. un 4137-a dok., reģ. nr.1191)


Par likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”(4138. un 4138-a dok., reģ. nr.1192)


Par likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””(4139. un 4139-a dok., reģ. nr.1193)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Vītolam”(4149. dok.)


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu” (Pieprasījums noraidīts)(4074. un 4074-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. H.Soldatjonoka
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. L.Bojārs
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. I.Burvis
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Bērziņš
- dep. E.Baldzēns
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. A.Barča
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Godmanis


Paziņojums - dep. L.Muciņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījums Bibliotēku likumā” nosūtīšanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai” (4126. dok., reģ. nr.1148)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L.Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu” (4143. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Debates - dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(4003. un 4003-b dok., reģ. nr.1133)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Barča
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Barča


Likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrreizēja caurlūkošana(3997., 3997-a un 3997-b dok., reģ. nr.905)

Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš

- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš


- dep. A.Kiršteins
- dep. D.Stalts
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seile
- dep. O.Grīgs
- dep. K.Leiškalns

Par kļūdīšanos balsojot par dokumentu nr.4074

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Bērziņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. A.Kiršteins
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (3.lasījums)(4122. dok., reģ. nr.959)

Ziņo - dep. A.Kiršteins

Debates - dep. B.Cilevičs
- dep. I.Birzniece
- dep. K.Lībane
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Kudums
- dep. B.Cilevičs
- dep. K.Leiškalns
- dep. B.Cilevičs


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (3.lasījums) (Noraidīts)(4125. dok., reģ. nr.677, 766, 768, 813, 922, 992)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Muciņš
- dep. I.Burvis
- dep. V.Muižniece
- dep. J.Ādamsons

- dep. J.G.Vidiņš
- dep. I.Burvis
- dep. I.Birzniece
- dep. J.Ādamsons

- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Birzniece
- dep. M.Grīnblats
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. I.Burvis



- dep.K.Lībane
- dep. O.Grīgs


NATO ģenerālsekretāra lorda Džordža Robertsona uzruna

Jautājums - dep. J.Jurkāns

Atbilde - lords Dž.Robertsons

Jautājums - dep. J.Dobelis

Atbilde - lords Dž.Robertsons

Jautājums - dep. I.Birzniece

Atbilde - lords Dž.Robertsons

Jautājums - dep. A.Kiršteins

Atbilde - lords Dž.Robertsons


Debašu turpinājums, izskatot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (3.lasījums)
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Birzniece
- dep. J.Ādamsons
- dep. I.Burvis
- dep. O.Grīgs
- dep. J.Dobelis

Par 1. un 2.priekšlikuma pārbalsošanu

- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis

- dep. V.Muižniece
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis

Par deputātu ierosinājumu

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
- dep. J.Ādamsons
- dep. I.Burvis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Paziņojums - dep. I.Burvis

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par LR Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām".
Datums: 21.02.2002. 9:03:10 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4110 nodošanu komisijām

"Par 1966.g. 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu"
Datums: 21.02.2002. 9:08:42 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4128 nodošanu komisijām

Grozījumi Apžēlošanas likumā
Datums: 21.02.2002. 9:16:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4133 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Datums: 21.02.2002. 9:22:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4134 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Vītolam".
Datums: 21.02.2002. 9:24:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4149

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam "Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu"
Datums: 21.02.2002. 11:03:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok.nr. 4074

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījums Bibliotēku likumā" nosūtīšanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai
Datums: 21.02.2002. 11:05:42 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4126

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabalstiesas Daugavpils Zemesgrāmatu tiesneses L.Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu"
Datums: 21.02.2002. 11:10:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok.nr. 4143 balsošanu pa daļām

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L.Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu"
Datums: 21.02.2002. 11:10:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok.nr. 4143 1. daļu

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L.Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu"
Datums: 21.02.2002. 11:10:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok.nr. 4143 2. daļu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 21.02.2002. 11:19:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.02.2002. 11:27:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 21.02.2002. 11:31:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.02.2002. 11:34:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 21.02.2002. 11:35:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4003B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:40:02 bal016
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 1. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002.11:40:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 2.1. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:41:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 2.2. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:41:48 bal019
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 2.3. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:42:58 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 2.7. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:45:38 bal021
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 3. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 11:46:56 bal022
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikuma 7. daļu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2003. 11:53:58 bal023
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 12:02:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 12:12:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par 15.a priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 12:14:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 13:40:10 bal027
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 13:42:10 bal028
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 21.02.2002. 13:43:16 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3997A pieņemšanu galīgajā lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 13:56:56 bal030
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 13:58:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 13:59:04 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4122 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 14:22:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu (pārbalsots, sk.bals.041)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 14:23:00 bal034
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu (pārbalsots, sk.bals.042)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002.14:29:44 bal035
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 14:30:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 14:30:46 bal037
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 14:31:08 bal038
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:17:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:18:12 bal040
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:18:38 bal041
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu (-pārbalsots)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:18:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu (- pārbalsots)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:31:18 bal043
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:44:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu (pārbalsots - sk.bals.050)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:45:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par 25. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:46:10 bal046
Balsošanas motīvs: Par 27. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:51:32 bal047
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:52:02 bal048
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.6777) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:53:00 bal049
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:53:22 bal050
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu (- pārbalsots)

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:55:12 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4125 nodošanu atpakaļ komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:55:36 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4125 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.677) (3.lasījums)
Datums: 21.02.2002. 16:56:56 bal053
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2002.- 1.septembris/

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi