Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trešā sēde

2002.gada 19.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 19.septembra sēdi!

Ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas “Lēmumu projektu izskatīšana” 19.punktu - lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”. Komisija lūdz iekļaut šo lēmuma projektu 26.septembra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”. Iebildumu nav. Iekļauts pēc darba kārtības 18.jautājuma.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Sokolovska, Maksimova un Golubova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienītie kolēģi! Jāteic tā: tikko atnāc uz Saeimu, tā jāsastopas ar jauniem jociņiem! Es jau saprotu, ka PCTVL ir ļoti jautra komanda un vēlas šad tad padzīt jokus, pie reizes iesniedzot arī tādu likumprojektu, kuru lasot gribas reizēm asaras noslaucīt. Es speciāli paņēmu tīru mutautiņu, ar ko sev slaucīt asaras, lasot šā likumprojekta anotāciju.

Paskatieties, kas tur ir rakstīts! Kad uzmanīgāk palasām šo likumprojektu, tad, lūk, mēs ieraugām vienu spalvainu āža kāju, kas lien ārā no gandrīz katras rindiņas. It kā ir lielas rūpes par mazākumtautībām. Palasīsim kaut vai šo teikumu: “Likumprojekts noņems sociālo spriedzi ģimenēs, kurām ikdienas valoda ir krievu valoda.” Tātad pārējās mazākumtautības kaut kā ir aizmirsušās, to vairs nav, - vienīgā mazākumtautība Latvijā ir tikai krievi, kuru Rīgā ir krietni vairāk nekā latviešu, nemaz nerunājot par Daugavpili un citām vietām mūsu valstī!

Paņemsim vēl vienu teikumu no šā ģeniālā likumprojekta anotācijas! Tās sestais punkts (apzīmēts ar romiešu ciparu) skan tā: “Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Veiktas konsultācijas ar LAŠOR. Kas par briesmīgu nosaukumu! Kas tad tas LAŠOR tāds ir? Latvijas asociācija skolām ar krievu valodas apmācību. Tātad vienā teikumā ir pieminētas mazākumtautības, bet citā teikumā - krievi. Nu ko tad jūs te tā ampelējaties, piedošan’?!

Un tad nu es atceros Rīgas Domes “varoņdarbus”. Tā ir iecēlusi Centra rajonā par izpilddirektoru ļoti varenu vīru ar uzvārdu Starostins. Šis cilvēks pārstāv Krievu partiju. Un vakar uz Vidzemes šosejas 70 km garumā tika izkaisītas brīnišķīgas lapiņas, kas, protams, bija krievu valodā, ar nelieliem latviešu valodas burtu “pielikumiem”. Un kas tad tur ir teikts? Tur ir lasāms ģeniāls sauklis: “Uz priekšu, slāvi! Saraksts numur četri!” Tātad īsi pirms vēlēšanām parādās ārkārtīgi interesanta sadarbība. It kā ir rūpes par to, ka Latvijā ir jādod lielas iespējas visām tautībām, taču pašā likumprojektā jau parādās tāda doma: ne jau nu visas mazākumtautības mūs vairs interesē, - mūs neinteresē poļi, mūs neinteresē ukraiņi, par lietuviešiem un igauņiem mēs pat nerunāsim, mūs interesē tikai tie, kam valoda ir krievu valoda!

Ne jau velti savulaik interfrontieši ievazāja Latvijā to jēdzienu “krievvalodīgie”, aizmirstot, ka Latvijā ir vairāku desmitu citu tautību pārstāvji ar savu valodu. Starp citu, nupat mums te, Rīgā, bija viesi no tālās Armēnijas, un mēs runājām arī par jautājumiem, kas varētu skart tos Latvijas cilvēkus, kam ir armēņu tautība.

Ko nu teikt? Malači jau jūs esat, briesmīgi vareni ņematies! Taču apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir tieši tādēļ šeit, Saeimā, un ne jau velti mums ir saraksts numur viens, bet jums ir tikai saraksts numur divi! Mēs esam tie, kas jūs sistemātiski noliks pie vietas! To mēs darīsim arī šodien.

Aicinām neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners runās “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cāļus skaita rudenī.

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Nesen Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sniegusi Eiropas Padomes Parlamentārajai Asamblejai ziņojumu, ka Latvijā neplāno no 2004.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pilnībā pāriet uz latviešu mācībvalodu, lai gan Izglītības likuma 9.pants un šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta otrais apakšpunkts apgalvo pretējo.

Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie ierēdņi šo pretrunu skaidro ar to, ka attiecīgās Izglītības likuma normas neatbilstot Vispārējās izglītības likumam, kur ir paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības programmu var savienot ar minoritāšu izglītības programmu. Tādēļ konkrētajā gadījumā esot jāvadās no Vispārējās izglītības likuma, kurš esot speciālais likums. Norādīto pretrunu konstatējis arī Baltijas sociālo zinātņu institūts.

PCTVL frakcija ierosina novērst šo pretrunu likumos, izdarot Izglītības likuma 9.pantā un pārejas noteikumu 9.punktā attiecīgus grozījumus, kas vispārējās vidējās izglītības iestādēm ar mazākumtautību mācībvalodu ļautu saglabāt izglītības ieguvē mazākumtautību valodu (pēc saskaņošanas ar pašvaldībām).

Piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī 1996.gada Hāgas rekomendācijām, kas ir kvintesence minoritāšu tiesībām izglītībā, un tie ir saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma nostādnēm.

Arī pēdējie Baltijas sociālo zinātņu institūta pētījumi nepārprotami liecina, ka mazākumtautību skolas nav gatavas pārejai uz mācībām latviešu valodā. Savu gatavību apliecina tikai 16% skolu.

Starp citu, brīvi runā latviski tikai 18% minoritāšu skolu skolotāju, brīvi raksta 16% un lasa 53%. Pēc tiem pašiem pētījumiem, 57% vecāku, 48% skolu direktoru un 41% skolotāju uzskata, ka bērni nevarēs vidusskolā mācīties latviešu valodā. Vardarbīgi ieviesta bilingvālā izglītība - bez attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem, bez metodikas, bez mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem - pēc 64% skolu direktoru un 51% skolotāju domām, pazemina skolēnu zināšanu kvalitāti mācību priekšmetos. Savukārt 72% skolu direktoru un 62% skolotāju uzskata, ka bilingvālā izglītība negatīvi iespaido bērnu psiholoģisko stāvokli, viņu pašsajūtu. Starp citu, šis termins - “bilingvālā izglītība” - nav ietverts nedz Izglītības likumā, nedz Vispārējās izglītības likumā.

Laiks pierādīja, ka mūsu valsts realizētā izglītības politika attiecībā uz mazākumtautībām ir tuvredzīga un neprofesionāla, tās rezultāti - graujoši. Minoritāšu bērni pārzina latviešu valodu sliktāk, nekā mums gribētos, skolotāji - arī. Varbūt kāds no deputātiem var paskaidrot, kāpēc pa šiem 12 gadiem nav sagatavoti latviešu valodas skolotāji minoritāšu skolām? Kur ir notērēti tie 4,5 miljoni latu, kurus Latvija, sākot no 1996.gada, saņēma no starptautiskajiem fondiem, un tie 880 000 latu, kuri, sākot ar 2000.gadu, budžetā bija paredzēti valsts valodas mācīšanai? Zinu, ka atbildi nesagaidīšu.

Jebkurai izglītības reformai jākalpo bērnam, cilvēkam, valstij, bet ne otrādi. Pedagoģijai un ekonomikai jānosaka politika, ne otrādi.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

J.Pliners. Nedrīkst ratus likt pirms zirga, kā mēs to parasti darām. Lūdzu atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis “pret”, viens - “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 18. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Lejas un Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu savienības frakcija ierosina grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Mēs piedāvājam uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides visiem uzņēmējiem, kuri nodarbina invalīdus.

Mūsuprāt, šis priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms, jo daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs tieši tādā situācija ir gan invalīdi, gan uzņēmēji. Tur uzņēmējiem par to, ka viņi nodarbina invalīdus, valsts nāk pretim, jo parasti šo darba vietu radīšana un uzturēšana invalīdiem ir dārgāka.

Arī raugoties no otras puses, tas nozīmē, ka invalīdi pakāpeniski var daudz veiksmīgāk integrēties Latvijas sabiedrībā, jo mēs šos cilvēkus ar specifiskajām vajadzībām nenošķiram no pārējās sabiedrības, kā tas nereti ir šobrīd.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka pašreiz diemžēl Latvijas Republikā nav tādas nopietnas programmas, kas reāli invalīdus integrētu Latvijas sabiedrībā. Mēs apsveicam to, ka Latvijā ir invalīdu biedrību uzņēmumi un ka tajos tiek nodarbināta daļa invalīdu. Diemžēl šiem uzņēmumiem klājas pietiekami smagi, un tā rezultātā mums ir jāatzīst, ka tie var nodarbināt tikai nelielu daļu no invalīdiem, kuri ir darbspējīgi. Un tur, protams, šie invalīdi attiecīgi par savu darbu var saņemt tik nepieciešamo cilvēka cienīgu atalgojumu. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šinī gadījumā būtu nepieciešams, lai visiem uzņēmējiem, kuri nodarbina savos uzņēmumos invalīdus, būtu šī valsts pretimnākšana.

Šāda prakse ir katrā civilizētā valstī. Es atgādināšu to, ka uzņēmēji, kuri nodarbina ieslodzītos, cietumniekus, arī saņem nodokļu atlaides. Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi, bet Saeimai arī šinī gadījumā vajadzētu izrādīt šo pretimnākšanu invalīdiem, kā tas ir darīts attiecībā uz ieslodzītajiem un cietumniekiem. Es domāju, tas katrā ziņā parādītu, ka mēs invalīdus vērtējam kā sabiedrības daļu, kuru nepieciešams integrēt Latvijas Republikas sabiedrībā. Un šeit nav, teiksim, tāda situācija, kas liktu domāt par to, vai būs kādi lieli zaudējumi tāpēc mēs ne velti visu šo budžeta jautājumu pie reizes piedāvājam attiecināt uz nākamo gadu, jo aprēķini rāda, ka tuvāko piecu gadu laikā uz šā faktora rēķina ienākumi, no vienas puses, varētu samazināties 4-6 miljonu latu apmērā, jo būtu šā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, bet, no otras puses, ļaujot invalīdiem strādāt un saņemt darba algu, samazinātos budžeta izdevumi viņu sociālajām vajadzībām un būtu papildu ienākumi budžetā no viņu darba algām.

Mēs uzskatām, ka šis jautājums tik tiešām ir jautājums par sabiedrības humānu attieksmi pret invalīdiem. Tas ir arī jautājums par to, vai mēs gribam vai negribam cilvēkus ar specifiskām vajadzībām, kuri ir darbspējīgi, integrēt Latvijas sabiedrībā.

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka Sociāldemokrātu savienībai ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Invalīdu biedrību. Latvijas Invalīdu biedrība pilnībā atbalsta šādus likumprojekta grozījumus. Tāpat ir bijušas konsultācijas ar Latvijas iedzīvotājiem, un šāds likumprojekts katrā ziņā atbilst arī Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Aicinu Saeimas deputātus izšķirties un atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais valdošais vairākums! Es ceru, ka jūs kārtējo reizi noraidīsiet visus šos Sociāldemokrātu savienības kārtējos priekšlikumus, visus trīs šos likumprojektus, jo es domāju tā: kāpēc gan šinī brīdī jums būtu jāatbalsta gan invalīdu jautājumu risināšana, gan arī uzņēmēju nodokļu dažāda veida samazināšana, jo patiešām, ja jūs, pieņemsim, netiksiet nākamajā Saeimā, tad tās jau vairs nebūs jūsu galvassāpes, bet būs mūsu galvassāpes.

Tāpat jūs nekad īstenībā neesat rūpējušies par invalīdiem, jo arī pagājušajā gadā budžeta pieņemšanas laikā, man liekas, jūs neiedalījāt nevienu santīmu invalīdu centriem. Vai varbūt tomēr iedevāt? Jā, ir patīkami dzirdēt, ka Tautas partija var pacelt pirkstu un teikt, ka tomēr esot kaut kas iedots, lai gan, protams, proporcionāli tam, kas ir nepieciešams šai grupai, tas ir visai minimāli. Tā drīzāk ir lāpīšanās. Pagājušā gada budžeta pieņemšanas laikā “Latvijas ceļš” kvēli aizstāvēja mazmājiņu celtniecību reģionos, kas, protams, ir ļoti patīkami.

Tāpat arī šodien Tautas partija patiešām var rādīt reklāmu rullīšus un stāstīt par lielo un ciešo sadarbību starp Saeimu un vietējām pašvaldībām. Ja to sauc par sadarbību, tad drīzāk tā ir “roku izgriešana” un savu interešu klaja un nekaunīga lobēšana.

Varbūt tad patiešām pievērsīsimies kādai atsevišķai grupai, bet es gan domāju, ka šis jautājums diez vai būs šīs Saeimas darba jautājums. Protams, ja jums nav kaut kāda klusa vienošanās ar Baldzēna kungu, tad diez vai šie visi trīs likumprojekti tiks izskatīti šajā Saeimā, jo diez vai tie tiks izskatīti trijos lasījumos. Nav jāaizmirst, ka mums vēl daudz kas ir jāveic. Pie tam ir jābūt arī Finansu ministrijas pozitīvam slēdzienam. Es domāju, kādā no šiem līmeņiem šie likumprojekti diemžēl “nogrims”. Tātad pēc būtības tas ir tikai nākamās Saeimas jautājums. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es gaidu, ka valdošais vairākums savu pozīciju nemainīs un balsos kā vienmēr.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 2, atturas - 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Baldzēna, Burvja, Lejas un Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labdien, augsti godātais prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Likumprojekts, ko piedāvā Sociāldemokrātu savienība, kārtējo reizi ir saistīts ar iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, un tā būtība kārtējo reizi ir šāda.

Valstī ir noteikts iztikas minimums. Iztikas minimums vai minimālā alga pašlaik tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā rezultātā iedzīvotāju uz rokas saņemtā darba alga, ja tā arī ir minimālās algas līmenī, gandrīz par 25% tiek vēl samazināta. Tādējādi šie reālie ienākumi stipri vien attālinās no tiem ienākumiem, kāds ir iztikas minimums valstī.

Mūsu piedāvājums ir 80 latu lielus ienākumus neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Un jāsaka, ka arī lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, ne tikai kandidātvalstu, neapliekamais ienākumu minimums katrā ziņā ir daudz augstāks. Mums tas ir, aptuveni rēķinot, gandrīz 400 latu gadā, turpretī Vācijā tas ir 3568 lati gadā, Francijā - 11 000 latu gadā. Tātad tā ir tā nauda, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā mēs varētu nosaukt vēl veselu rindu citu valstu.

Es zinu, ka sarunās ar Eiropas Savienību mums, nenoliedzami, agri vai vēlu būs jāpiekrīt tam, ka neapliekamais ienākumu minimums būs jāceļ uz augšu, un, jo agrāk mēs to izdarīsim, jo labāk tas būs tiem iedzīvotājiem, kuri šodien saņem minimālo algu. Un šādu iedzīvotāju Latvijā ir ļoti daudz. Arī tādu iedzīvotāju, kuru alga ir zemāka par 80 latiem, Latvijā ir ļoti daudz.

Progresīvais ienākuma nodoklis paredz to, ka tiem iedzīvotājiem, kuriem alga mēnesī ir virs 400 latiem, šis nodoklis tiek paaugstināts. Tā pakāpeniski šis nodokļa paaugstinājums virzās uz augšu, un, ja ienākumi ir virs 800 latiem, tad, dabīgi, šis ienākuma nodoklis ir ļoti liels. Tādējādi tā iedzīvotāju daļa, kas saņem lielu algu, maksā arī lielu nodokli valstij. Tā ir ļoti normāla situācija! No tā neciestu lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, bet cietēji varbūt būtu tie, kuri šodien saņem lielas algas, strādājot dažādos pilnvarnieku amatos. Kaut arī likums par civildienestu ir pieņemts, kurā Ministru kabinetam bija uzdots sagatavot noteikumus par vienoto darba samaksas sistēmu, līdz pat šai dienai šādu dokumentu Finansu ministrija Ministru kabinetā vēl nav iesniegusi. Tādējādi tiktu aizstāvētas mazturīgo iedzīvotāju intereses, viņu reālie ienākumi palielinātos, bet to cilvēku daļa, kuri saņem lielus ienākumus, samazinātos.

Es vēlreiz gribu atgādināt, ka, vairākkārt izskatot šo jautājumu šeit, Saeimas sēžu zālē, es atceros Godmaņa kunga teikto no šīs pašas tribīnes: “Jā, agri vai vēlu Latvijai tas būs jāizdara!” Tad izdarīsim labāk to ātrāk, lai mūsu iedzīvotājiem, lielākajai iedzīvotāju daļai, kas saņem mazus ienākumus - zem 80 latiem -, dzīve kļūtu vieglāka, lai viņiem būtu vieglāk samaksāt sadārdzinājumu pievienotās vērtības nodoklim komunālajiem maksājumiem un citām lietām, jo tas tuvākajā laikā varētu radīt problēmas - sadārdzinājumu elektroenerģijai, sadārdzinājumu gāzei, sadārdzinājumu telefonpakalpojumiem.

Tādējādi es lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt piedāvātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Aicinu nenodot šos grozījumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo tā jau ir septītā reize 7.Saeimas darba laikā, kad šie cilvēki iesniedz progresīvā ienākuma nodokļa likumu. Taču mani pārsteidz tas, ka arī šoreiz, 7.reizē, viņi vēl raksta, kādas konsultācijas šā projekta sakarā ir notikušas. Konsultācijas nav notikušas! Vai tiešām jūs neuztrauc tas, ka tie ir ļoti svarīgi ienākumi pašvaldību budžetos? Arī ar Latvijas Pašvaldību savienību jūs neesat runājuši, jo 71,6% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 28,4% - medicīnas speciālajā budžetā. Vai tiešām jūs gribat izjaukt medicīnas finansēšanas sistēmu, jo, jau tikai elementāri vien apskatoties Valsts statistikas pārvaldes datus, ir redzams, ka, pieņemot jūsu piedāvātos grozījumus, valsts budžets nākamajā gadā zaudētu 15 miljonus latu.

Aicinu neatbalstīt šādus grozījumus, kas nav izsvērti.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 14. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Leiškalna un Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi!

Sociāldemokrātu savienība (SDS) ierosina grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. To būtība ir tāda, ka pilna laika studējošie tiek pakļauti invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes apdrošināšanai un apdrošināšanai slimības gadījumā, tāpēc no valsts budžeta tiek veiktas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par minētajām personām.

Par ko ir runa? Runa ir par 27 600 dienas nodaļas studentu no 60 000 Latvijas studentu kopskaita. Tātad tie ir pilna laika studējošie, kuriem nav nekādu darba attiecību ar kādu no darba devējiem. Pašreiz Satversmē sociālās garantijas ir paredzētas katram, bet mēs redzam, ka tās tiek realizētas bērnam, tas ir, cilvēkam līdz 18 gadiem, bet pēc tam tās tiek realizētas darba ņēmējiem, taču tās netiek attiecinātas uz dienas nodaļu studentiem, kuri nav darba attiecībās.

Es domāju, ka, cienot Latvijas Republikas Satversmi, mēs, neapšaubāmi, izdarīsim šīs kļūdas labojumu, kāda ir iezagusies nevis Satversmē, bet mūsu likumdošanā. Es ceru, ka arī šie 27 600 studenti saņems gan valdības, gan opozīcijas partiju atbalstu. Un tad šie jaunieši slimības gadījumā saņems no valsts pienākošos finansiālo atbalstu. Tāpat notiks, ja būs notikusi kāda nelaime, ja kāds būs kļuvis invalīds vai kāda studente, piemēram, būs kļuvusi par jauno māmiņu. Tad viņa saņems šo maternitātes pabalstu.

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinām šo likuma grozījumu realizēt no nākamā gada 1.janvāra, mēs to neattiecinām uz šāgada budžetu, lai valdības partijām būtu vieglāk atbalstīt šo Sociāldemokrātu savienības (SDS) priekšlikumu.

Ko es gribētu uzsvērt īpaši? Vents Balodis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK interesējās arī par to, kurš ir tas, ar ko ir saskaņots, kurš ir attiecīgi konsultējis mūs šinī gadījumā. Es viņam varu mierīgi apliecināt, ka Latvijas Studentu apvienība bija tā, kura visām Saeimas frakcijām nosūtīja šo priekšlikumu un lūgumu tomēr atrisināt studentu sociālo garantiju jautājumu. Vajag ne tikai sludināt Satversmē, ka tādas tiesības tik tiešām visiem ir, bet arī reāli īstenot ar valstiskiem līdzekļiem, lai slimības gadījumā students nebūtu diskriminēta persona, ja viņš ir dienas nodaļas students un nav ar kādu darba attiecībās, jo daudziem šī studēšana tomēr ir tāda, kas viņiem prasa pietiekami daudz laika, un tāpēc viņi nevar atrast vēl kādu nopietnu darbu, kur papildināt savus līdzekļus.

Un šādu studentu, kā es jau minēju, ir 27 600. Aicinu mūsu likumdošanā ievērot Latvijas Republikas Satversmi!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - nav, atturas - 54. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Dobeļa, Požarnova un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nesen apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK centās uzsākt sarunu par iespējām vēl 7.Saeimas darbības laikā palīdzēt politiski represētajām personām, un es tā ceru, ka šodien mūsu argumenti varbūt būs pārliecinošāki, jo manās rokās ir vēstule, kuru ir parakstījusi kādas varenas ministrijas - Finansu ministrijas - ļoti nopietna kundze - Andrējevas kundze, tātad valsts sekretāre.

Par ko tad ir runa šajā vēstule? Tur tiek runāts tieši par to, kas ir skarts mūsu priekšlikumā, - tātad par likumu, kas paredzētu politiski represētajām personām tiesības saņemt kompensāciju, dzēšot par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus. Ministrija neatsakās no iespējām atbalstīt šo ideju, ko diemžēl pagājušās sēdes laikā neatbalstīja kolēģi. Un ko tad saka, lūk, izpildītājs? Ko viņš saka? Tātad, piedaloties veselai virknei konsultantu, ir radusies ideja, ka “šobrīd nepieciešams izdarīt grozījumus likumā, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtību”.

Tātad, godātā koalīcija, mūsu valdības nopietnas ministrijas - Finansu ministrijas - augsta līmeņa amatpersona pasaka, ka ir nepieciešami grozījumi likumā un ka tad būs viss kārtībā.

Tālāk ir lasāms vēl spēcīgāks teikums, ka Finansu ministrija ir nosūtījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vēstuli. Tiesa gan, tas noticis krietni pasen - aprīlī. Un tajā atkal ir teikts: “Ierosināt grozījumus likumā, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kompensāciju izmaksas kārtību, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus par politiski represētajām personām atņemto mantu.”

Nu kādi tad te vēl ir jautājumi? Kādi te ir sarežģījumi? Vai tiešām mums ir grūti izdarīt šo svēto darbu?

Es tomēr aicinu visus kolēģus, jo šoreiz nav runa par kaut kādu vienu vai otru spārnu vai par kaut ko citu...

Es ierosinu, ka varbūt vēlāk mēs varētu runāt pat par šā likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā, jo ar kaut kādiem labiem darbiem arī vajag ieiet vēsturē... Un šis tad nu būtu viens tāds darbs, kas ir ļoti svētīgs arī tajā ziņā... Es tikai atkārtošu... Man liekas, ir skaidrs, kas ir politiski represētās personas, un viņas ir visvairāk cietušas no tās nolādētās okupācijas varas. Kurš gan cits?

Tā ka es ļoti aicinu kolēģus no visām pozīcijām, opozīcijām, prepozīcijām, apakšpozīcijām un vēl visādām citām, kas te sēž, šoreiz vienbalsīgi atbalstīt šo ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Nav nepieciešams balsot? Nav iebildumu?... Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Sodatjonokas, Čevera, Lāzo un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Apsaimniekojot dzīvojamo fondu, pašvaldības saskaras ar daudziem gadījumiem, kad diskusijās starp īrniekiem un izīrētājiem ir ļoti daudz subjektīvā vai pat ļaunprātības gan no vienas, gan otras puses. Protams, mēs esam pieņēmuši likumu, kas darbojas un maksimāli mēģina šo jautājumu sakārtot un iespējamās ļaunprātības novērst. Tomēr pati dzīve parāda, ka ik pēc laika kāds jautājums atkal uzpeld, kāda sprauga priekš ļaunprātības kļūst redzama, un tādējādi pašvaldības mums lūdza, lai mēs reaģētu uz šo situāciju un nāktu tām palīgā.

Šoreiz runa ir par likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, un šeit ir tāda problēma. Tad, kad saistībā ar likumu par denacionalizāciju daudziem cilvēkiem tika atgrieztas mājas un citi īpašumi, bijušie īpašnieki, saņemot šos namus, noslēdza līgumus ar īrniekiem, un tādā veidā viss tika sakārtots. Ja kāda no telpām īpašniekam bija nepieciešama, tad tādā gadījumā īrniekam tiek piešķirts līdzvērtīgs dzīvojamais mājoklis, tika noslēgts līgums, viņš tika savlaicīgi brīdināts, un viss bija kārtībā. Taču dzīve parāda, ka lielākā daļa no šīm atgrieztajām mājām pēc tam tomēr tika pārpirktas vai tika uzdāvinātas. Un vairākums no šīm telpām ir pašvaldību teritorijā. Un tādā gadījumā šim jaunajam īpašniekam nav nepieciešamības, nav pienākuma savlaicīgi īrnieku brīdināt par to, ka viņam pašam būs vajadzīgas telpas vai ka viņš nepagarinās īres līgumu. Un arī līguma izbeigšanās gadījumā viņam nav pienākuma nodrošināt šo īrnieku, kas dzīvo viņa mājā, ar jaunu, līdzvērtīgu dzīvojamo platību citā vietā.

Līdz ar to mēs uzskatījām par pareizu atbalstīt pašvaldību viedokli un izdarīt nepieciešamo labojumu 28.pantā, papildinot to ar 28.7.1 punktu, kurā šīs normas tad ir iestrādātas, ka arī tad, ja jaunajam īpašniekam ir vajadzīga kāda dzīvojamā platība savā mājā, tad viņam ir jādod cilvēkam, kas tur dzīvojis līdz šim, iespēja dzīvot līdzvērtīgos apstākļos, un viņš par to savlaicīgi ir jābrīdina. Tāda norma - papildinājums ir nepieciešams. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt nevienas nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Soldatjonokas, Čevera, Lāzo un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Paldies jums par atbalstu saistībā ar iepriekšējo likumu! Es domāju, ka šis balsojums palīdzēs novērst vismaz kādu, no ļaunprātībām šajā jomā.

Taču līdzīga situācija ir izveidojusies arī pašā māju apsaimniekošanā, un šoreiz ir runa par citu likumu, kas saucas “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Un arī tajā ir nepieciešami atsevišķi grozījumi, kuri, mūsuprāt, ļautu labāk sakārtot šo jomu.

Un šoreiz situācija ir tāda. Dzīve ienesa savas korekcijas, un tas arī parādās. Likums paredz, ka īpašniekam savā mājā vai nu mājas apsaimniekošanas nolūkā, vai savu ģimenes locekļu vajadzībām ir tiesības saņemt telpas vai dzīvokli. Likums arī paredz, ka pašvaldībai ir jāatrod iespēja dzīvokli atbrīvot, cilvēkus izmitinot līdzvērtīgā platībā, lai īpašnieks varētu ieiet šajā dzīvoklī un veikt visas nepieciešamās funkcijas un lai arī viņa ģimenes locekļi dzīvotu labi.

Taču ir arī tādi gadījumi, ka šajā dzīvojamajā mājā atsevišķi dzīvokļi jau ir brīvi, bet arī tādos apstākļos pašvaldībai nav iespējams atteikt īpašniekam, ja viņš grib saņemt vēl papildu telpu un saka, ka viņam tās atkal ir vajadzīgas. Un, raugoties no tāda viedokļa, mūsuprāt, ir vērts pašvaldībām nākt palīgā un sakārtot šos jautājumus. Tātad pašvaldība uzņemas atbildību par namīpašniekiem tikai tajos gadījumos, ja viņiem patiešām objektīvi ir nepieciešams šis viens dzīvoklis savā mājā un ja citi dzīvokļi ir aizņemti.

Un tādā veidā mēs varētu novērst šo subjektīvo momentu, kas var parādīties.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Pret” vēlas runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta galvenā būtība ir aizliegt pārtikas pienesumus un sūtījumus ieslodzītajiem. Es ceru, mēs visi labi atceramies, ka pavisam nesen šī norma tika iestrādāta resora instrukcijās un ka Satversmes tiesa šo normu atzina par neatbilstošu Satversmei. Un tagad Ministru kabinets to pašu normu grib iestrādāt jau likuma līmenī. Es domāju, tas vienkārši ir jāuzskata par mēģinājumu kaut kādā veidā apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas, manā skatījumā, nav pieņemams likumdevējam, lai gan mums tomēr ir jāciena Satversmes tiesas viedoklis.

Kāda ir motivācija? Tāda, ka, redz, ar šo sūtījumu un pienesumu palīdzību ieslodzītajiem tiek nodotas narkotikas, alkohols un tā tālāk. Daļēji tā tas, protams, arī ir, bet tomēr no konkrētām krimināllietām ir pilnīgi skaidrs, ka galvenā vaina šajā jautājumā ir jāuzņemas cietuma apsardzei, uzraugiem, personālam.

Es neesmu ne tik nikns, ne tik slikti informēts, un es tomēr ļoti cienu lielāko daļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku, lai gan dažs labs varētu domāt, ka tas nav nekas cits kā vien šā kriminālā biznesa lobēšana, konkurences samazināšana. Man gan negribētos tā domāt, bet, ja mēs to atbalstīsim, tad, ticiet man, būs ļoti daudz cilvēku, kas tieši tā arī apgalvos, ka Saeima kārtējo reizi palīdz korupcijai, palīdz kriminālajam biznesam, lai neviens apsargiem un uzraugiem netraucētu nodrošināt šo narkotiku piegādi cietumos.

Cienījamie kolēģi! Protams, ieslodzītie ir cilvēki, kas pārkāpuši likumu, kas izdarījuši krimināli sodāmus nodarījumus, bet viņi tomēr ir cilvēki. Ko mēs šobrīd varam piedāvāt? Vai jūs zināt, kāds ir normatīvs ieslodzīto ēdināšanai? Tie ir 37 santīmi dienā! Vai valsts var nodrošināt daudzmaz pilnvērtīgu eksistēšanu - es neteikšu, dzīvi, - par šo naudu? Arī darbu ieslodzītajiem nodrošināt mēs nevaram.

Tā ka es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, cienīt Satversmes tiesas viedokli un tomēr atcerēties, ka arī ieslodzītie ir cilvēki, kuriem ir savas cilvēka tiesības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt “par”?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī Juridiskajai komisijai vajag nodot, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, par atbildīgo nosakot Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Tabūna, Jurdža un Kuduma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ir saņemts priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Deputāte Anna Seile vēlas runāt “par”.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija)

Godātie deputāti! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija šos priekšlikumus ir sagatavojusi, atsaucoties uz politiski represēto kluba “Atauga” un Tukuma rajona pašvaldību aicinājumu, un savu atbalstu šādiem likuma grozījumiem ir izteikušas politiski represēto organizācijas gandrīz visā Latvijā. Šis aicinājums ir nodots visām Saeimas frakcijām, un es ceru uz vienprātīgu atbalstu.

Tagad nedaudz paskaidrošu šā priekšlikuma būtību. Likumprojekts paredz novērst tās nesaskaņas, kas ir izveidojušās starp likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un šo likumu - “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.

Kādas ir šīs nesaskaņas? Viens likums nosaka ekonomiskās garantijas politiski represētajām personām, turpretim otrā likumā - likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” - šādas garantijas ir izslēgtas. Un tādēļ ir aicinājums, politiski represēto personu aicinājums, dot šīs garantijas, lai personas, kuras ir politiski represētas, varētu, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās platības vai tām piederoša dzīvokļa, saņemt pašvaldību palīdzību, taču tikai tajos gadījumos, ja tām īpašumā vai valdījumā nav cita dzīvojamā telpa.

Lūdzu, būsim atsaucīgi pret politiski represētajām personām!

Sēdes vadītājs. Neviens nevēlas runāt “pret”. Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Grīnblata, Kuduma, Stalta un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šā gada jūnijā mēs pieņēmām likumu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, kas noteica dzīvokļu īpašnieku - kooperatīvo sabiedrību biedru - tiesības lemt par savu īpašumu un paredzēja, ka kopsapulcēs pārvēlētu vadību ik pēc trijiem gadiem. Un kas nu notika? Šis mūsu darbiņš ir krietni vien satraucis ļoti daudzus, no seniem laikiem ietekmīgus kooperatīvu vadītājus, jo, redziet, viņus “ievēlēja” (šis vārds liekams pēdiņās) krietni senos, vecos laikos un viņi bija krietni vien iesildījušies un “iestrādājušies” (atkal pēdiņās), ļoti ērti iesēdējušies, krietni vien ērtāk nekā augsta līmeņa amatpersonas, - un tagad nu šitāds te briesmīgs likums! Krēsli trīc!

Vairāku šo sabiedrību pārstāvji, piemēram, no sabiedrībām “Bāka”, “Mežciems” un arī citām, ir vērsušies Saeimā, jo nav varējuši panākt neviena sava jautājuma atrisināšanu. Pat Rīgas Domē viņi saņēmuši tādu atbildi: “Mēs par jums neatbildam, jums pašiem jārisina visi jautājumi!”

Ļoti interesanti vēlēti ir tā saucamie pilnvarotie. Bieži vien izrādās, ka neviens nemaz nav viņus vēlējis. Kooperatīvu priekšnieki tā klusu un mierīgi noorganizē šīs tā saucamās iecelšanas. Ļoti bieži viņi ņem un ieliek par pilnvarnieku tādu, kas ir parādnieks. Nu vai tad tāds strīdēsies un runās pretī kaut kādā jautājumā? Un šie pilnvarnieki sanāk kopā un ievēlē vadību.

Viens piemērs. Okupācijas laikā izveidojās dzīvokļu celtniecības kooperatīvs, uz kura bāzes ir izveidots tagadējais kooperatīvs “Mežciems”. Tajā ir 1435 biedri, - 1435! Tātad tajā ir vairāk cilvēku nekā daudzās Latvijas pilsētās! Simts no tiem ir tikuši pilnvarotajos. Pārējie 8 gadu laikā - 8 gadu laikā! - nav saņēmuši no priekšsēdētāja nekādas atskaites ne par paveiktajiem darbiem, ne par līdzekļu izlietojumu. Bet gada apgrozījums tur ir 500 000 latu! Tagad sākas lielā runāšana, ka nu esot ļoti sarežģīti sasaukt tās kopsapulces... Tā ir vienkārši negribēšana, nevēlēšanās un tā tālāk. Žēl, ka man nav laika, es parādītu, ka ir iespējams vienas dienas laikā sasaukt šādu sapulci. Es ceru, ka daudziem kolēģiem, kas te ir darbojušies no Atmodas laika sākuma, ir lieliska pieredze, kā var sasaukt šādas sapulces.

Draugi mīļie! Ja jau jums, tādiem lieliem kooperatīviem, tik grūti sasaukt kopsapulces, nu tad iesim jums pretim! Dosim iespēju šiem lielajiem kooperatīviem sadalīties. Lūk, par to runāts vienā no mūsu priekšlikumiem!

Otra lieta. Saprotam, ka tas prasīs papildu laiku, un tāpēc iesakām pagarināt kooperatīvo sabiedrību vadības pārvēlēšanas termiņu līdz 2003.gada 1.jūnijam. Nu lai nu kāds man iestāsta, ka viņš nav spējīgs tik ilgā laikā posmā sasaukt lielākas sapulces! Lūdzu, dalieties un sasauciet mazāka mēroga sapulces!

Tā ka tas ir tāds tīri lietišķs priekšlikums, ar kuru mēs varam palīdzēt tiem kooperatīvu cilvēkiem, kurus, godīgi sakot, jau desmitiem gadu apceļ.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Divpadsmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu”. Mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās. Paldies!

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumus šā gada 12.septembrī deputātiem Jevgenijai Stalidzānei, Aināram Šleseram un Dainim Staltam.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Oskara Grīga, Violas Lāzo, Aijas Barčas, Jāņa Ādamsona un Leona Bojāra pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pieprasījuma komisija izskatīja Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska un pārējo minēto Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi” un atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi, labrīt! Lauksaimniecības likums faktiski ir viens no tiem likumiem, kuri ir kvalitatīvi sagatavoti un pēc savas būtības tam vajadzētu nodrošināt lauksaimniecības nozarei ne tikai pastāvēšanu, bet arī stabilu attīstību.

Pieprasījumu komisijā šoreiz rīkojas īpatnēji. Parasti, kad mēs uzrakstām pieprasījumus, tur balso “pret”, taču šoreiz balsojuma “pret” nebija - neviens nebalsoja “pret”. Manuprāt, pareizāks formulējums šoreiz būtu tas, ka šis pieprasījums netika atbalstīts, jo “par” balsoja divi cilvēki, bet visi pārējie atturējās. Tas nozīmē, ka arī komisijas locekļi saprata, ka Lauksaimniecības likums netiek pildīts.

Pirmais jautājums. Likumā ir paredzēts, ka valdībai katru gadu līdz 1.septembrim ir jāiesniedz gada programma lauksaimniecībai. 1.septembris ir pagājis, bet no programmas nav ne vēsts.

Otrais. Likums paredz to, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā nolikums, kas nodrošinātu cenu paritāti resursiem, pakalpojumiem, lauksaimniecības produkcijas cenām, taču šāda nolikuma nav bijis jau kopš likuma pieņemšanas 1996.gadā un nav vēl joprojām. Un faktiski tieši šis iemesls ir tas, kas nedod zemniekiem iespēju prognozēt savu darbību: nekad nevar zināt, vai iepirkuma cenas momentā nesamazināsies un nekļūs zemākas par ražošanas izmaksām. Lai šo problēmu novērstu, likumā ir paredzēts tāds mehānisms kā intervence, kam pēc savas būtības ir jākalpo par garantiju - tikko cenas kļūst zemākas par ražošanas izmaksām, tā valdībai jāiedarbina visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai cenas stabilizētu. Tātad principā šeit ir runa par garantētām minimālām iepirkuma cenām.

Kad mēs šo jautājumu izvirzām, tad vienmēr saka: “Ko jūs gribat? Vai gribat atkal padomju laikus, kad viss bija noteikts, bija minimālās cenas un viss bija skaidrs?”

Taču, kad otrdienas rītā bija Zemkopības ministrijā tikšanās ar Fišlera kungu, viņš uzsvēra tieši to, ka Eiropā ir noteiktas, valdības garantētas minimālās iepirkuma cenas zemnieku šaražotajai produkcijai un ka tieši šis intervences mehānisms ir tas, ar ko valdības to panāk.

Tālāk. Likumā ir paredzēts tirgus regulēšanas mehānisms - ka tas viss notiek uz līguma pamata. Tātad likums paredz, ka jāslēdz līgums starp ražotāju, pārstrādātāju un tirdzniecības organizāciju vai valsti. Īpatnēji ir tas, ka Zemkopības ministrijas pārstāvis, kas piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē, traktēja šo prasību tā: “Redziet, tas ir jāpilda tikai tad, ja līgumu slēdz.” Tātad tas ir jāpilda tikai tad, ja likums tiek ievērots. Bet, ja likums netiek ievērots, tad šī norma nav obligāta.

Tālāk. Likums paredz to, ka Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija ir atbildīgas par visiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir noslēgti saistībā ar zemkopību. Un kā to šeit mēs redzam, šī atbildība ir bijusi ļoti, ļoti maza.

Pieminēsim kaut vai mūsu piedāvājumus Eiropas Savienības valstīm! Mēs esam jau nākuši klajā ar piedāvājumiem, kuri nebūt neatbilst mūsu nacionālajām interesēm, nemaz nerunājot par mūsu ražošanas iespējām.

Noslēgtie līgumi, neviens no tiem, nedz Baltijas tirdzniecības līgums, nedz arī līgums par pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai, nav nesuši svētību Latvijas tautai. Kopš šo līgumu noslēgšanas brīža tirdzniecības bilancē starpība starp eksportu un importu gan Latvijai kā tādai, gan sevišķi lauksaimniecības nozarei kļuvusi arvien lielāka.

Kad Jelgavā notika “Milžu cīņas”, mani nepatīkami pārsteidza tas, ka mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs pat īsti nezināja, cik liels tad ir pārtikas importa apjoms. Viņš runāja par 130 miljoniem latu, kaut gan pārtikas imports jau pārsniedz 280 miljonus latu gadā.

Tālāk. Šogad pirmo gadu ir izpildīta prasība, minimālā prasība, par subsīdijām lauksaimniekiem, par atbalstu tiem. Diemžēl šo subsīdiju izlietojums neveicina ne ražošanas stabilitāti, ne attīstību.

Nu kaut vai viens piemērs. Par piena lopkopību. Šie vairāk nekā 4 miljoni latu, kuri domāti piena lopkopības attīstībai, tiek izlietoti tā, ka faktiski tikai 3% zemnieku saimniecību saņem šīs subsīdijas, bet šo 3% zemnieku saimniecību īpašumā ir tikai 30% slaucamo govju. Tas nozīmē, ka 97% zemnieku saimniecību, kurām pieder 70% slaucamo govju, nesaņem nekādu atbalstu piena lopkopības attīstībai. Tas jau ir novedis pie tā, ka Latvijai, salīdzinājumā ar visām Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm, ir vismazākais slaucamo govju blīvums uz 100 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mums pašlaik ir tikai 8,4 govis uz 100 hektāriem. Gan Lietuvā, gan Igaunijā to ir vairāk. Bet, ja mūsu valsti salīdzinām ar labākām kandidātvalstīm, tādām kā, piemēram, Slovēnija, tad redzam, ka viņiem uz 100 hektāriem ir 44 slaucamās govis. Un mēs varam prognozēt to, ka, ja nesaņems atbalstu šie 97% zemnieku saimniecību, kuru īpašumā ir 70% slaucamo govju, tad vistuvākajā laikā viņi šo ganāmpulku var vēl vairāk samazināt. Lielās saimniecības, kuras saņem atbalstu, nespēj kompensēt mazo saimniecību likvidēšanas ātrumu.

Un pēdējais jautājums, ko es gribu uzsvērt. Likums ir vērsts uz to, lai izlīdzinātu ienākumus lauksaimniecībā nodarbinātajiem un tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Diemžēl pēc šā likuma stāšanās spēkā ienākumi ne tikai izlīdzinās, bet - gluži pretēji - šī starpība paliek arvien lielāka.

Tādēļ mēs uzskatām, ka vajag akcentēt šo jautājumu un panākt, lai likums tiktu izpildīts. Tas ir ārkārtīgi svarīgi lauksaimniecības nozares saglabāšanai un turpmākajai attīstībai. Aicinu jūs atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas zemnieki! Sociāldemokrātu pieprasījums Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim, lai viņš sniegtu paskaidrojumus par Lauksaimniecības likuma izpildi vai neizpildi, ir diemžēl aktuāls. Mēs šodien redzam, ka zemkopības ministrs ir tik aizņemts, ka nevēlējās pat atnākt uz Saeimas sēdi, un tas vispār nav jau nekāds brīnums. Jo visi deputātu pieprasījumi, kuri bija adresēti zemkopības ministram, palika bez viņa atbildēm. Vienīgi atsūta kādu papīru, bet pats, protams, uz Saeimu neatnāk. Tā ka, redziet, kā mūsu ievēlēts, patiesībā jūsu - valdošo partiju - ievēlēts ministrs ciena Saeimas deputātus! Tā ir bezkaunība!

Pirmais jautājums. Latvijas zemnieku saražotās produkcijas realizācija Latvijā un Baltijā. Diemžēl Zemkopības ministrijā nekas netiek darīts, lai aizsargātu mūsu iekšējo tirgu, lai mēs varētu realizēt savu produkciju Baltijas valstu tirgū vai citu zemju tirgū. Tās kripatiņas, kas tiek realizētas, - tas ir ļoti maz! Kad papētām statistikas datus (es nemaz nerunāšu par laika posmu līdz 1940.gadam), tad redzam, ka, salīdzinot pat ar laiku līdz 1990.gadam, lauksaimniecības produkcijas ražošana Latvijā ir kritusies par 60%. Latvijas iekšējā tirgus piepildīšanai nepieciešamais pašmājās ražotās produkcijas apjoms ir 640 miljoni latu. Diemžēl mūsu zemnieki šodien spēj saražot produkciju tikai nepilnu 200 miljonu latu vērtībā. Tāds ir apjoms, kādā šodien mūsu zemnieki saražo produkciju! Bet Latvijas iedzīvotāji taču patērē lauksaimniecības produkciju. Tātad 440 miljoni latu tiek atdoti citu valstu zemnieku rīcībā, un viņi Latvijā ieved pārtikas produktus - patiesībā visus, ko vien vēlas. Jo mūsu robežas ir “caurspīdīgas”, tas ir pirmkārt. Otrkārt, mums ir parakstīti ārkārtīgi daudzi neapdomāti līgumi, kuri Latvijas tirgu ir atvēruši importētai lauksaimniecības produkcijai. Un pats galvenais ir tas, ka tagad Latvijā ieved jeb importē legāli un nelegāli. Un nelegālais lauksaimniecības produkcijas daudzums droši vien pārsniedz legālo. Jo mums jau nekādas uzskaites nav. Un par to nevēlas runāt nedz Finansu ministrija, nedz Ekonomikas ministrija, un, protams, arī Zemkopības ministrija klusē. Ja nezina to, tas ir slikti. Bet, ja zina un klusē, tad tas ir šausmīgi!

Labākā demonstrācija, kā Zemkopības ministrija rūpējas par importa atbalstu zemkopības produkcijas ievešanai Latvijā, ir Jēkabpils cukurfabrikas iznīcināšana. Cukurs līdz 1995.gadam kilogramā maksāja 40-42 santīmus, turpretī šodien mēs maksājam jau 60 santīmus, un es domāju, ka tā cena celsies vēl augstāk līdz kādiem 70 santīmiem.

Kāpēc vajadzēja šo cukurfabriku likvidēt - tas jāuzprasa Kalvīša kungam, kurš, apsolījis zemniekiem, ka cukurfabrika netiks likvidēta, otrajā dienā parakstīja dokumentu, ka cukurfabrika netiks atbalstīta.

Ir virkne vēl citas lauksaimniecības produkcijas, kura Latvijā tiek realizēta kā nezināmas izcelsmes produkcija, - cūkgaļa, liellopu gaļa, vistu gaļa, arī piena produkcija. Kas tad ir šī nezināmās izcelsmes produkcija? Diemžēl tā ir ievesta Latvijā, un lielāko tiesu tā ir ievesta nelegāli, un ar to ir saistīti visi tie brīnumi, kas notiek mūsu muitā, mūsu robežkontrolē. Izrādās, ka pat ienākušo mašīnu skaits Latvijā vienā un tajā pašā dienā robežkontrolē un muitā ir atšķirīgs. Tā, redziet, strādā mūsu Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija! Un ir vēl tāds jautājums: ja tā ir nezināmas izcelsmes produkcija, tad kas to kontrolē? Kur ir mūsu Pārtikas un veterinārais dienests, kas spēj uzņemties pilnīgu kontroli pār pārtikas produktu nekaitīgumu? Diemžēl atbildes jūs nesaņemsiet un arī tās neizlasīsiet.

10.pantā ir norādīts uz līgumiem, ko noslēdz lauksaimniecības produkcijas ražotāji, tātad zemnieki, ar pārstrādes uzņēmumiem vai ar tirdzniecības uzņēmumiem par produkcijas piegādes daudzumu gadā un, protams, par cenu. Diemžēl šis ļoti nopietnais pants netiek pildīts. Kāpēc? Tāpēc, ka lielveikalu tīkls, kas ir izveidots Latvijā un kas jau pārsniedz visas normas, kuras vajadzētu valstij regulēt, nevēlas tur redzēt Latvijas produkciju. Lai pārliecinātos, kas tur notiek, aizejiet un paskatieties! Var vēl redzēt vienīgi pienu, var redzēt kādu maizi, bet pārējā visa pa lielākajai daļai ir importētā produkcija.

Diemžēl, ja mēs paskatāmies pagājušos desmit gadus, tad redzam, ka šinī jomā nekas no valdības puses nav darīts. Zemkopības ministrija ir noņēmusies ar pavisam citām problēmām, un mūsu zemnieki tika atstāti likteņa varā, bet tas noveda pie situācijas, ka zemniekam nav jēgas ražot produkciju, jo to nepērk ne pārstrādātāji, ne tirgoņi.

Un vienīgais, ko pārstrādātāji vēl mēģina darīt, ir tas, ka, ja viņi arī kaut ko pērk, tad nosit šo cenu tik zemu, ka patiesībā ražot graudus vai citu produkciju nav izdevīgi. To realizē zem pašizmaksas, pie tam zemnieks nekad neieliek šīs produkcijas cenā savu darbu.

10.panta trešā daļa - “Cenu stabilizācija”. Vai maz var runāt par cenu stabilizāciju? Un kāda ir valsts politika, ja, teiksim, pienu iepērk no 3 līdz 9 santīmiem par litru ar tauku saturu 4,4 un vairāk procentu? Toties mēs, ja pērkam pienu, mēs to pērkam ar 2,0 vai 2,2% tauku saturu un maksājam 24 vai 30 santīmus par litru. Jūs paskatieties, kā tiek krāpti zemnieki! Tīšuprāt krāpti! Taču diemžēl mūsu Zemkopības ministrija par to neinteresējas, jo, sēžot savos augstajos stāvos, tā vairāk rūpējas par citu valstu zemniekiem.

Runājot par jebkuru pieprasījumu, kas nāk no Eiropas Savienības, kas tieši atbalsta savus zemniekus visniknākajā veidā, mūsu Zemkopības ministrija piekāpjas jebkurā jautājumā un paraksta jebkuru dokumentu. Arī nesen jūs visi, cienījamie pozīcijas deputāti, nobalsojāt par vienu no dokumentiem, kurš palielina importa lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā, bet tajā pašā laikā jūs neatbalstāt nevienu dokumentu, kurš atbalsta mūsu zemniekus. Protams, tagad, ejot uz Saeimas vēlēšanām, jūs visdažādākajā veidā “aplidojat” zemniekus, solot viņiem visdažādākos labumus. Bet diemžēl to nav un nebūs!

Un kāpēc to nebūs? To nebūs tāpēc, ka valdošās partijas nevēlas redzēt mazos zemniekus un viņu problēmas - tos zemniekus, kuriem ir 10, 15 vai 20 hektāru zemes, tos zemniekus, kuriem ir 2-3 gotiņas. Vai viņi no valsts saņem kaut kādas subsīdijas? Neko viņi nesaņem! Viņi dzīvo tajās vecajās mājās, kas celtas pirms 70-80 gadiem, vai tajās, kas uzceltas pēc Otrā pasaules kara. Un viņiem, kā saka, nekādu citu izredžu nav.

Un, ja mēs paskatāmies tālāk, tad jāprasa: vai Latvijas Zemkopības ministrija ir izstrādājusi lauksaimniecības attīstības plānu tuvākajiem 2, 5 vai 10 gadiem? Vai iepriekš ir bijuši tādi plāni? Tādu plānu nav bijis, nav un arī nebūs, jo mūsu Zemkopības ministrija nav ieinteresēta strādāt mūsu zemnieku labā!

Paraudzīsimies arī uz valsts attīstības plānu! Diemžēl arī tāda nav, un uz to norādīja jau Eiropas Savienība, uz kuru mēs tiecamies. Par zemkopību mūsu Ministru kabinets un valdība ir aizmirsusi.

Un kā tad strādā Pārtikas un veterinārais dienests, robežkontrole un visi tie, kuriem vajag aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu? Diemžēl strādā ļoti slikti! Jūs presē jau lasāt par tiem brīnumiem, kas notiek ar mūsu muitu, kas notiek ar mūsu Pārtikas un veterināro dienestu, ar robežkontroli un kas vispār notiek ar mūsu iekšējā tirgus aizsardzību. Iekšējais tirgus netiek aizsargāts! Tas netika aizsargāts 10 gadus, un diemžēl tas netiek aizsargāts arī šodien!

Kādi ir valdībā izstrādāti perspektīvie plāni Latvijas zemkopības attīstībai, teiksim, bioetanola ražošanai. Diemžēl tas vienīgais projekts, kas parādījās, visdažādākajā veidā tika novilcināts. Tad nogalināja vienu no šā projekta autoriem, un līdz ar to viss noklusa.

Kā būs ar biodegvielas attīstību? Vai tā saņems valsts atbalstu? Diemžēl patiesībā atbildes uz šo jautājumu nav, un visi klusē.

Vai ir domāts par dažādas alternatīvas produkcijas ražošanu laukos? Diemžēl arī te ir klusums! Un mūsu slavenā Zemkopības ministrija neko nav darījusi, nedara un arī nedarīs! Ir pilnīgs bezdarbs no šīs organizācijas puses. Zemkopības ministrija secināja vienīgi to, ka Latvijā esot pārāk daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ka vajagot vienu vai pusotra miljona hektāru pārdot ārzemniekiem. Redziet, tas jau ir tāds... Šis it kā nenozīmīgais fakts norāda uz to, ka tad, ja paši neprotam strādāt, ja paši neprotam neko darīt, sak, mēģināsim, lai to mūsu vietā dara kāds cits.

Kas ir domājis par to, kā dzīvos un kā attīstīsies lauki Latvijā? Diemžēl šā jautājuma risinājuma valdībā nav, tāda nav arī Zemkopības ministrijā.

Jūs, cienījamie kolēģi no valdību veidojošajām partijām, neesat panākuši savu ministru darbību, lai mēs attīstītu zemkopību. Kāpēc? Kāpēc visu laiku tiek runāts, ka mūsu lauksaimniecībā ir it kā lieki cilvēki? Bet kur tad tie cilvēki strādās, ko viņi darīs un kā viņi dzīvos, ja mēs viņus nodzīsim nost no laukiem? Un tāda prakse jau ir, ka ar lieliem nodokļiem apliek mūsu zemi. Tas būtu pirmais.

Otrais. Ir iestrādāts, ka no 2004.gada maksāsim īpašuma nodokli, un tad tas zemnieks būs spiests maksāt pat par suņa būdu, kura viņam ir uzcelta, vai par ogu krūmu, un, tā kā zemkopības produkciju no zemniekiem neiepērk, tad cilvēki nonāks bankrotā, jo nodokļu nasta paliks lielāka un mūsu zemnieki nespēs to samaksāt. Jau šodien mūsu zemnieki nespēj samaksāt visus šos nodokļus un citus visdažādākos maksājumus, kurus ir izdomājuši mūsu ierēdņi, un zemnieki ir lielās finansiālās grūtībās.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu zemkopības ministram ir jāatskaitās par savu darbību un jāatbild uz pieprasījumu, nevis jāslēpjas ne tikai no Saeimas deputātu acīm, bet arī no zemnieku acīm.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Dārgie sociāldemokrāti! Es ļoti uzmanīgi noklausījos jūsu iebildumus, runājot par šo darba kārtības jautājumu, bet patiesībā runa jau nebija par to. Dārgais Leon! Starp citu, zemkopības ministrs bija ieradies uz sēdi, bet jūs tur nebijāt! Līdz ar to nevajag maldināt publiku, ka ministrs nenāk aizstāvēt šos jautājumus.

Varbūt pavisam īsi. Lauksaimniecības likums ir ievērots, un Zemkopības ministrija konsekventi turpina pildīt šo likumu: es pat teiktu, ka tai ir ļoti labi veicies. Mēs esam nodrošinājuši 3% no valsts budžeta līdzekļiem lauksaimniecības attīstībai. Jau otro gadu ir vērojams būtisks pieaugums kā lopkopības, tā augkopības sektorā. Arī subsīdijas lauksaimniecībai ir palielinājušās.

Ja runājam par situāciju veterinārajā sektorā, kuru jums tik ļoti patīk pieminēt, varu sacīt, ka arī šeit ir vērojams labs progress. Mēs esam izveidojuši vienotu kontroles dienestu.

Ja jūs runājat par lauku attīstību, es varu teikt, ka arī šeit ir būtisks progress. Otrdien valdība atbalstīja nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmu 7 miljonu apmērā. Tātad lauksaimniecībai atvēlētajiem 22-23 miljoniem papildus nāk klāt vēl 7 miljoni, kuri tiks virzīti uz laukiem, lai sekmētu tieši nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, lai nauda nonāktu pie tiem, kuri šajos 10 gados nevarēja izveidot lielas konkurētspējīgas, efektīvas saimniecības, lai viņiem būtu iespējas darīt kādas citas lietas laukos. Tas viss ir izdarīts, Leon! Tas viss ir izdarīts, dārgie sociāldemokrāti!

Manuprāt, šīs valdības laikā un arī iepriekšējo valdību darbības laikā tiešām lauksaimniecības sektorā ir sperts ļoti būtisks solis pareizajā virzienā. Šīs lietas ir sakārtotas! Cilvēki, kas dzīvo laukos, redz šos piedāvājumus, un viņiem ir iespēja izvēlēties. Valsts ir radījusi šīs iespējas. Nevajag maldināt publiku!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sprindžuka kungs minēja ļoti interesantu faktu - pateica, ka lauksaimniecības subsīdijas ir pieaugušas. Jā, tik tiešām 7.Saeimā mēs panācām, ka subsīdijām lauku attīstībai ir jābūt 3% apmērā no budžeta. Diemžēl jājautā - kā tad to naudiņu saņem, teiksim, Latgales zemnieki? Jūs sakāt, ka ir progress. Lauku attīstībā nekāda progresa nav! Ja jūs nebraucat pa Latvijas laukiem, tad tas nozīmē, ka jūs arī nezināt, kas laukos notiek. Progress ir redzams. Apstrādātie lauki... Aizbrauciet uz Lietuvu un paskatieties! Un pārbrauciet pāri Latvijai - no Liepājas līdz Zilupei. Un salīdziniet to un tad runājiet par progresu!

Tagad par bezdarbu. Bezdarbs laukos, teiksim, Latgalē, sasniedz 60%. Kāds gan tur ir progress? Nav nekāda progresa! Cilvēkiem nav ne santīma par ko nopirkt maizi vai bērniem mācību grāmatas, kuras ir ārkārtīgi dārgas. Nav nekāda progresa!

Kā tad tiek subsīdijas sadalītas? Subsīdijas saņem lielie un bagātie zemnieki. Nu, varam arī par muižniekiem viņus nosaukt. Bet kādas subsīdijas saņem mazais zemnieks? Viņš neko nesaņem! Un arī nesaņems! Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevajag mūsu iedzīvotājus maldināt! Un, lai jūs varētu pārliecināties, kā tad ir ar tām subsīdijām, vairāk pabraukājiet pa zemnieku sētām, un tad jums būs skaidra tā bilde un nevajadzēs mēģināt, kā jūs to vienmēr līdz šim esat darījis, kaut kādā veidā ieskaidrot, ka notiekot kaut kādi brīnumi.

Par Eiropas Savienības valstīm un visiem tiem solījumiem, ka kaut kas no turienes it kā nāks. Jā, tie līdzekļi atnāk, bet tie diemžēl aiziet pavisam citā virzienā. Latvijas lielākā daļa sīko un mazo zemnieku tos nav redzējuši visu šo desmit gadu laikā un arī tagad tos neredzēs.

Es vēlreiz atkārtoju: vienīgie, kas labumu Latvijā gūs, ir ārzemju zemnieki, kuru produkciju Latvijā realizē pāri par 400 miljonu latu apmērā. Tādā veidā mēs savu zemkopību nepacelsim! Diemžēl 7.Saeimā mēs ļoti maz panācām mūsu zemnieku attīstībai, jo jūs bijāt vieni no tiem, kas noraidīja visus mūsu progresīvos priekšlikumus. Un tagad jūs mēģināt solīt zemniekiem, ka viņiem maksāšot kādu pensiju no Eiropas Savienības, ka vēl kādi citi brīnumi notikšot. Diemžēl Eiropas Savienībai ir ļoti smagas dienas ar finansēm, un Latvija nebūs viņiem tā prioritāte, kurai viņi dāvinās naudu. Viņi naudu Latvijai nedāvinās! Jūs labi zināt, par kādu cenu tiek pārdota lauksaimniecības tehnika, kura tiek ražota Eiropas Savienības valstīs vai ziemeļu kaimiņvalstīs. Ļoti dārga! Vai var mazais zemnieks to tehniku nopirkt? Nevar viņš to nopirkt!

Un tagad par tām prasībām, kuras Zemkopības ministrija kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu izstrādā mūsu zemniekiem. Tās ir briesmīgas! Cilvēkiem nav naudas, lai izpildītu šīs prasības. Tā ir mūsu zemnieku nicināšana! Un, ja jūs gribat man pierādīt, ka tā tas nav, tad izbrauciet ārpus Rīgas, un jebkurā zemnieku sētā jūs saņemsiet tādu atbildi, kura apstiprinās to, ko es jums stāstu. Satiekoties ar zemniekiem, viņi vienmēr uzdod mums jautājumu: “Kur lai mēs realizējam saražoto produkciju? To nevar realizēt!” Ir izveidoti tādi noteikumi, ka pat vietējai skolai zemnieks nevar pārdot nedz kartupeļus, nedz bietes, nemaz nerunājot par gaļu un pienu! Vienmēr liek, lai pienu iepērk no lielām firmām, jo piens tur ir ar zemu, apšaubāmu kvalitāti, un par to, kā jūs to labi zināt, liecina fakti par infekcijas slimībām, kuras tagad parādījās.

Kāpēc zemnieks nevar vietējai skolai piegādāt pienu? Var viņš to piegādāt! Var viņš arī gaļu tai piegādāt. Diemžēl Zemkopības ministrija to ir liegusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš izmantos astoņas minūtes debatēm? Lūdzu!

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt tikai pāris piezīmju par cienījamā Sprindžuka kunga nostādnēm. Es gribētu atgādināt to, ka Zemkopības ministrija tiešām atsevišķus pozitīvus punktus ir izdarījusi, bet, ja atceramies to vēsturi un ņemam vērā Lauksaimniecības likuma izpildi, tad jāteic, ka pamatā tas tika panākts, teiksim, ar divām zemnieku protesta akcijām, vairākām Saeimas ārkārtas plenārsēdēm un daudzām citām tamlīdzīgām lietām. Atcerēsimies iekšējā tirgus aizsardzību, kura izpaudās “cūkgaļas kara” veidā! Atcerēsimies, ka subsīdijām sasniedzām tādu apjomu, kas ir 3% no valsts budžeta izdevumiem! Atcerēsimies arī jautājumu par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu jeb dabūšanu atpakaļ! Normu no 80 litriem pacēlām uz 100 litriem par hektāru (neizdevās 120 litrus par hektāru dabūt atpakaļ). Es gribu atgādināt arī to, ka opozīcijas spiediena dēļ tika tagad Lauksaimniecības likumā ierakstītas tēzes par jaunu, labvēlīgu kredītlīniju atvēršanu. Ražošanas attīstību veicinošai būvniecībai - 7% apmērā, zemes iepirkšanai - 4% apmērā... Tas tagad ir noticis šā spiediena ietekmē, un mēs varam tikai nožēlot to, ka tas nenotika jau pirms vairākiem gadiem. Šajā sakarībā es gribu minēt to bēdīgo faktu, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kvotas mūsu valstij aprēķina, vadoties no mūsu sasniegtā līmeņa. Sasniegtā līmeņa! Taču sasniegtais līmenis ir bijis visai pieticīgs. Mēs varam žēloties un diskutēt ar Eiropas Savienības varasvīriem, kā vien gribam, bet fakti ir nepielūdzama lieta. Ja mēs būtu strādājuši šajā tautsaimniecības nozarē tā, kā strādāja Ungārija… viņi izmisīgi strādāja, lai, piemēram, palielinātu graudaugu, kukurūzas sējumu platības, zinādami, ka par bāzi ņems faktisko, sasniegto līmeni, iestājoties Eiropas Savienībā. Bet mēs to nedarījām. Mēs to nedarījām! Mēs par vēlu esam uzsākuši šo finiša spurtu.

Un vēl. Lauksaimniecības likumā ir virkne tēžu par lauksaimniecības stratēģiju. Man izbrīnu tomēr rada tas, ka… Skaidrs ir viens - ka Eiropas Savienībā būs jārisina jautājums par kvotētiem produkcijas veidiem. Mums vēl būs cīņa par šiem apjomiem, bet šī stratēģija nav tā kārtīgi no Zemkopības ministrijas puses izanalizēta, nav diskutēts par nekvotējamiem produkcijas veidiem, tādiem, kuriem Eiropas Savienība kvotas neuzliks, bet kuru sakarā mums pašiem ir jārosās. Galu galā vairāk nekā piektdaļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd netiek apstrādāta. Uz tās var ražot nekvotējamo produkciju, kas ir pieņemama pasaules tirgū, un mēs varam ar to konkurēt. To pierāda atsevišķi paraugi, tā pieredze, kas Latvijā ir. Es negribētu jūsu uzmanību aizkavēt.

Un pēdējais. Es gribu atgādināt, ka jau vairākkārt ir runāts par to, ka vajadzīga ir lielāka rosība attiecībā uz standartiem. Ir viens standarts lauksaimniecības preču eksportam uz ārvalstīm, un otrs standarts - varbūt pat vēl augstāks - ir iekšējam tirgum, lai to aizsargātu pret nekvalitatīvu preču importu; un, treškārt, mēs gaidām bioloģiski saražoto lauksaimniecības produktu aprites noteikumus jeb standartus, kuriem ir jābūt pavisam augstā pakāpē, jo tie ir tādi pārtikas produkti, kas veselībai ir īpaši labvēlīgi.

Tā ka tas, kas ir izdarīts, ir izdarīts kopīgi, pateicoties lauksaimnieku organizāciju, zemnieku un arī opozīcijas spiedienam. Un ir jārisina vēl vesela virkne ļoti nopietnu jautājumu par lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju, par lauksaimniecības produktu standartiem. Tas vēl būtu jādara.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi”. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 16. Pieprasījums noraidīts.

Ir saņemts Ārlietu komisijas iesniegums ar lūgumu izņemt no šīsdienas sēdes darba kārtības 23. un 24.jautājumu un iekļaut tos 3.oktobra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav?

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Ir saņemti opozīcijas deputātu jautājumi - jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Rīgas Doma baznīcas tehnisko stāvokli un jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam par pretrunu novēršanu vispārējo vidējo izglītību regulējošajos likumos.

Jautājumus nododam izglītības un zinātnes ministram un Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs šodien sveicam 50 gadu jubilejā deputātu Dzintaru Kudumu. (Aplausi.)

Vārds deputātam Valdim Ģīlim.

V.Gīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt - komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Deputātu Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Burvis, Tadeušs Ketlers, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis un Andrejs Požarnovs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Godātais Ābiķa kungs! Darbs ir sācies!

Šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi parlamentam izskatīšanai un apstiprināšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kura darba dokumenta numurs ir 4906.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija Saeimas kārtības ruļļa 51.pantā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Mežu likuma 44.panta piekto daļu ierosina pieņemt lēmumu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”.

Atbildīgā komisija un citas atbildīgās institūcijas šai maiņai ir izteikušas piekrišanu. Un tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par minētā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Visas atbildīgās institūcijas, tajā skaitā Zemkopības ministrija, ir piekritušas šai maiņai, kura ir iespējama tikai un vienīgi saskaņā ar Saeimas lēmumu, kā to nosaka Mežu likuma 44.panta piektā daļa. Deputāti ir rūpīgi izanalizējuši sagatavoto lēmuma projektu, ir pārbaudījuši arī attiecīgi maināmo zemes gabalu vērtību un ir piekrituši šīs zemes gabalu maiņas izdarīšanai.

Aicinu parlamentu atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 19. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Nav referenta.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisija... Nav referenta.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

Darba kārtības 22.jautājums...

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Paldies!

Ārlietu komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir sagatavojusi un lūdz Saeimu apstiprināt likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”... (Nerunā mikrofonā.)

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”.

R.Labanovskis.

Otrais lasījums. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Labanovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Tas ir redakcionālas dabas...

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ilmārs Geige vēlas debatēt par 2.priekšlikumu? Nevēlas... Ir atbalstīts.

R.Labanovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionālas dabas, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Ir ienācis priekšlikums izskatīt 20. un 21.darba kārtības jautājumu tūlīt. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Rišards Labanovskis. Lūdzu!

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Ārlietu komisija lūdz otrajā lasījumā atbalstīt mūsu priekšlikumu un pieņemt galīgajā lasījumā šo konvenciju, jo tās uzdevums ir nodrošināt kodolmateriālu aizsardzību, lai starptautisko pārvadājumu laikā tie neapdraudētu iedzīvotājus un vidi un nenonāktu likumpārkāpēju rokās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Ārlietu komisija lūdz otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemt minēto likumprojektu, jo tas ir balstīts uz starptautiskajās konvencijās noteiktajiem principiem un izstrādāts saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4834. Tie ir valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”, un šie grozījumi ir izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu norādījumus, kā arī lai izpildītu Eiropas Kopienu padomes direktīvas.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi to pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4835. Hipotekāro ķīlu zīmju likums šobrīd esošajā redakcijā tika pieņemts 1998.gada 10.septembrī, un pašreiz neatrisinātais jautājums ir saistīts ar hipotekāro ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību hipotekāro ķīlu zīmju emitences, maksātnespējas vai bankrota gadījumā. Līdz ar to šā likuma grozījumu galvenais uzdevums ir precizēt un sakārtot tieši tos jautājumus, kuri ir saistīti ar hipotekāro ķīlu zīmju emitenci, maksātnespēju un bankrotu un ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību bankrota gadījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šos grozījumus. Aicinu arī jūs tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par apdrošināšanas līgumu”, kas veicinās klientu interešu aizsardzību un dos iespēju precīzāk regulēt apdrošināšanas līguma pušu tiesības, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs tos atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”. Uz likumprojekta otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no deputāta Dzintara Ābiķa, kas paredz visā likumprojekta tekstā vārdu “ministrs” attiecīgajā locījumā aizstāt ar vārdiem “aizsardzības ministrs” attiecīgajā locījumā. Līdz ar to likumprojekta ideja saskan ar Ministru kabinetā sākotnēji iesniegto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, lai īpaši aizsardzības ministra karogs būtu šīs ministrijas un attiecīgi aizsardzības ministra rīcībā.

Komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partijas frakcija izskatīja šo likumprojektu, un mēs secinājām, ka tāda greznība un izšķērdība, ka katram mūsu ministram vajadzēs savu īpašu standartu, vienkārši nav pieļaujama. Tāpēc, ņemot vērā to praksi, ka tiešām Eiropas valstīs un arī daudzās citās pasaules valstīs tieši aizsardzības ministriem ir šāds standarts, mēs nolēmām, ka tas tā varētu būt, bet visiem ministriem šādas pārspīlētas regālijas diemžēl būtu pārāk liela izšķērdība.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Debatēt neviens vairs nevēlas. 1.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to atbalstāms būtu arī 2. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas ierosina aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdus “attiecīgais ministrs” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

G.Dambergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai!”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.septembra sēdē izskatīja grozījumu likumā “Par policiju”, un mūsu atzinums ir pozitīvs, tāpēc lūdzam Saeimas atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” un novērtēja to pozitīvi. Lūdzam jūsu atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1165. Šeit es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka pavasarī Valsts prezidente izteica viedokli, ka Krimināllikumā būtu nepieciešams izdarīt izmaiņas tieši sadaļā par narkotiskajām vielām un nošķirt narkodīlerus no narkotisko vielu lietotājiem.

Komisija, strādājot pie šā likumprojekta, izveidoja darba grupu, kuras darbā piedalījās Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas, prokuratūras un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kā arī speciāli pieaicināti cilvēki - profesori no Latvijas Universitātes, kā arī speciālisti no Labklājības ministrijas. Tātad tika izstrādāti šie priekšlikumi, kurus mēs tālāk varēsim redzēt tabulā.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas pēc būtības 190.pantu par kontrabandu sadala divās daļās. Mēs vēlamies, lai, teiksim, par narkotiku tranzītu būtu atsevišķs - 190.1 pants.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 2. - komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk lūdzam atbalstu 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīt arī 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu likumprojektam otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1.

Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentu ar numuru 4899.

Lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja 1.priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais tehniskais
labojums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par atstādināšanas laiku, kad netiek izmaksāta samaksa, - tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir tehniskas dabas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir līdzīgs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums ir tehnisks. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par disciplinārsodiem - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir tehniskas dabas. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 10. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas regulē kārtību, kādā prokuroru var atsaukt no atvaļinājuma. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par atvaļinājumiem - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 12. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par pabalstiem, piemaksām un prēmijām - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 11. un 12.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 13.priekšlikums Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā ir pieņemts, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu!

A.Kiršteins. Priekšlikumus uz trešo… Ā, labi! Vispirms nobalsosim!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priešlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Paldies.

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!

Dokumentam, ar kuru mēs tagad strādāsim, numurs ir 4821. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais un komisijā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

Likumprojekts nepiedāvā būtiskus politiskus labojumus, bet mēģina saskaņot spēkā esošo likumu ar likumiem, kas ir stājušies spēkā vai kas trešajā lasījumā tiks pieņemti parlamentā, manuprāt, vēl šīs Saeimas laikā.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Šā gada 25.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - likumprojekts “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4657. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Kā jūs redzat, Ministru kabinets nav ieteicis nevienu būtisku politisku likuma labojumu, bet aicina likumu sakārtot saskaņā ar izmaiņām citos likumos, kuras izdarījis esošais parlaments.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Šā gada 25.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 4790. Tas ir Ministru kabineta akceptētais un parlamentā iesniegtais un atbildīgās komisijas atbalstītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, kurā Ministru kabinets nosaka Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja funkcijas. Citu izmaiņu, arī politisku, šajā likumā nav.

Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Pastnieks klauvē trīsreiz... Šā gada 25.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti!

Tātad jūsu priekšā ir Ministru kabineta izstrādātais un Saeimai nodotais likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, kas skar Nacionālās radio un televīzijas padomes spēju uzlikt raidorganizācijām administratīvos sodus, izskatīt administratīvo pārkāpumu protokolus, administratīvo pārkāpumu lietas.

Šodien likumprojekts tiek nodots Saeimas vērtējumam. Šis ir pirmais lasījums. Es gan pieminēšu, ka Saeimai nodotie dokumenti, kuri ir no Ministru kabineta un kurus izstrādājusi Kultūras ministrija, skar ne tikai grozījumus Radio un televīzijas likumā, bet arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie divi dokumenti pēc būtības būtu jāizskata kopā. Taču šoreiz mums ir tikai viens - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

Aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Attiecībā uz šo ierosinājumu viens var runāt “par”, un viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” atzītu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Virzot šo likumprojektu uz izskatīšanu Saeimā, Kultūras ministrija izvirzīja par galveno mērķi palielināt administratīvo kapacitāti Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Es ļoti šaubos, vai ar tādiem sodīšanas paņēmieniem mēs tās kapacitāti palielināsim. Manā skatījumā, tas, ka mēs ļausim padomei vienlaicīgi ne tikai sastādīt administratīvo protokolu, bet arī uzlikt raidorganizācijām sodus, nepalielinās tās administratīvo kapacitāti. Šajā gadījumā mēs mēģinām piemērot atkāpi no pieņemtās un, es uzskatu, korektās prakses, ka par administratīvajiem pārkāpumiem soda tiesa, nevis kāds privātuzņēmums vai sabiedriska organizācija. Šī atkāpe neatbilst izsludinātajam mērķim - rūpēties par radioklausītājiem un televīzijas skatītājiem. Mēs tādā veidā tikai vairosim neobjektivitāti no padomes puses, jo principā, kā es jau teicu, Nacionālā radio un televīzijas padome ir politiska organizācija. Jo Saeima balso par savas partijas pārstāvjiem tajā.

Otrs moments. Nevaram arī atbalstīt šā likumprojekta steidzamību, jo, kā jūs zināt un kā jau ziņotājs pastāstīja, mēs virzām divus kopā izskatāmus likumprojektus - ne tikai izmaiņas Radio un televīzijas likumā, bet arī izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja mēs pieņemsim steidzamības kārtā šo likumprojektu, no paketes tikai vienu, tas solis nepaātrinās normas ieviešanu kopumā, jo būs jāpieņem arī izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ņemot vērā visus šos iebildumus, lūdzu neatbalstīt pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojektu. Aicinu balsot “pret”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav saprotams, kāpēc mums iesniegts šis dokuments, kuru ir parakstījis Ministru prezidents Bērziņa kungs. Normatīvā akta projekta anotācijā ir rakstīts: “Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes palielināšana ir arī Eiropas Komisijas prasība.”

Tātad, cienījamie kolēģi, Saeima mūsu valstī jau nav noteicēja! Ko vien mums pasaka kāda Eiropas Komisija, tādas prasības mēs tūlīt arī izpildām. Tagad jūs mierīgi nobalsosiet par likumprojekta steidzamību. Neviens nedomā par to, vai steidzamība ir vajadzīga vai nav vajadzīga, bet vienā mierā nobalsos. Tagad jūs darīsiet to, ko Eiropas Komisija prasa, jā? Un kāda tad ir šīs prasības būtība? Būtība ir tāda, ka, protams, ir kompānijas, kuras grib pārņemt savā pārziņā Latvijas radio un televīziju. Un, protams, tad būs ne jau Latvijas radio un televīzija.

Jūs taču labi atceraties, kā latviešu valodu spieda laukā no raidījumiem, gribēja tai tikai līdz 25% raidlaika atstāt, bet pārējo ar kaut ko citu piepildīt. Un tagad jau televīziju piepildīja ar visādām apšaubāma rakstura pārraidēm, visām tām filmām un visiem tiem raidījumiem!

Droši vien tās Komisijas ieteikums bija arī tas, ka Latvijas radio vajag pārtraukt raidīšanu vidējos viļņos. Un arī to izdarīja tā mūsu padome! Un tagad mēs tiesas varu būtībā nododam kaut kāda administratora rokās, un viņš tagad konfiscēs mantu, uzliks naudassodus un darīs vēl visu ko. Tad jau tiesa Latvijā vairs nav vajadzīga!

Cienījamie kolēģi, uz kurieni mēs ejam? Latvija ir Eiropas Komisijas pieprasījuma priekšā. Mēs nostājamies jau uz pirkstgaliem un izpildām visu, ko vien tie prasa no mums. Vieni diktē noteikumus zemkopībai, otri - radio un televīzijai. Kam vēl diktēs nākamie? Padomājiet taču, par ko jūs balsojat!

Sēdes vadītājs. Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Nupat mans kolēģis Leons Bojāra kungs ļoti asi uzstājās pret šā likumprojekta garu, apstrīdot to. Kaut kāda Eiropas Komisija liekot veikt kaut kādus grozījumus Radio un televīzijas likumā... Gribu atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar “Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā” pasākumu plānu un valdības apstiprināto rīcības plānu Eiropas Komisijas 2001.gada Progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei. Vēlreiz atkārtoju - tas ir izstrādāts saskaņā ar “Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā” pasākumu plānu! Tas ir pasākumu plāns, kuru faktiski visu pēdējo gadu laikā valdība ir uzskatījusi par prioritāru. Arī šeit, Saeimā, vairākkārt mēs esam apsprieduši jautājumus, kas ir ciešā saskaņā ar šo plānu, un uzskatām to par pietiekami svarīgu. Latvijas valdība un Latvijas Saeima brīvprātīgi un demokrātiski ir pieņēmusi lēmumu - sekot šiem normatīviem, spēlējot pēc vienādiem “spēles noteikumiem”. Arī grozījumi Radio un televīzijas likumā izriet no šīs mūsu apņemšanās.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, gatavojot to otrajam lasījumam, iestrādāt tajā visas tās normas, par kurām ir spriests Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Juridiskajā komisijā un kuras iesaka Nacionālā radio un televīzijas padome.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvija ir tiesiska valsts. Es domāju, ka par to neviens no mums nedomā citādi. Mums ir Satversme, un es domāju, ka man nevajag jums nolasīt, par ko runāts tās pirmajos četros pantos. To mums nevajag aizmirst!

Attiecībā uz Kultūras ministrijas centieniem jāteic, ka arī Venēcijas brauciens un visas tās naudas summas, kas tika izlietotas, bija varbūt Eiropas diktāts. Tur simtiem tūkstošu aiziet, bet tajā pašā laikā lauku bibliotēkai nav naudas par ko avīzi nopirkt!

Es vēlreiz uzsveru, ka mēs nevaram šādi pārvērst kaut kādu padomi un dot tai tiesu varu. Nevar to darīt! Viņiem ir jāizpilda savi pienākumi, kurus viņi diemžēl nepilda līdz pat šim laikam un “piespēlē” visdažādākajā veidā tās programmas, kurās ir nesakārtotība.

Un par tiem raidlaikiem un cenām. Jūs laikam esat aizmirsuši visas tās starpnieku firmas, kuras gūst ļoti lielus ienākumus. Diemžēl tie neaiziet nedz radio un televīzijas budžetā, nedz arī valsts budžetā, bet šo firmu budžetā.

Tāpēc es aicinu šādas izmaiņas neatbalstīt. Un, ja jau mēs vēlamies kaut ko izmainīt, tad izmaiņām ir jābūt vērstām uz to, lai sakārtotu radio un televīzijas darbību, bet ne tā, kā tas notiek šobrīd.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nevajag pirms vēlēšanām mākslīgi radīt problēmas, kuras pēc tam pašiem it kā jāpārvar!

Man ir, kā saka, tas gods vadīt šo komisiju - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju - septiņus gadus. (Starpsaucieni: “Runā skaļāk!”) Es negribu kliegt tā kā iepriekšējais kolēģis. Es negribu bļaustīties no tribīnes. (Starpsauciens: “Runā mikrofonā!”)

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, mikrofonā!

A.Seiksts. Septiņu gadu laikā es - tāpat kā visa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija - esmu pārliecinājies, ka šajā daļā Radio un televīzijas likums faktiski nedarbojas. Es piekrītu kolēģim Aleksandram Bartaševičam, ka tiesiskā valstī konfliktus izšķir tiesa. Taču apstākļos, kad likums nedarbojas tiešā veidā, ir jāmeklē izeja. Proti, es uzskatu, ka tas, ka padomei deleģēs tiesības “pa tiešo” uzlikt administratīvos sodus, tiešām nebūs pareizais risinājums. Taču ir iespējams kompromiss, ir varianti, kā šo problēmu atrisināt. Tiesas ir tik pārslogotas, ka šobrīd kāda konfliktjautājuma risinājums jāgaida divus trīs gadus. Pārkāpumi notiek ik uz soļa. Es nedomāju, ka Nacionālā radio un televīzijas padome katru reizi uzurpēs šīs tiesības un ļaunprātīgi izmantos šo varu.

Taču nevajadzētu izlikties, ka problēma nepastāv. Kolēģim Leonam Bojāram es ļoti lūgtu: nevajadzētu absolūti maldināt radioklausītājus un tautu! Eiropas Savienība nevis uzspieda mums šo risinājumu, bet piekrita tam. Un tā ir pavisam cita pozīcija! Uzkāpt tribīnē un stāstīt visu, ko zina, - nu, diez vai vajadzētu tā darīt…

Sadarbībā starp Juridisko komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju jau ir izstrādāts variants, kā šo mehānismu iedarbināt, lai likums darbotos un tiesiskā kārtība netiktu pārkāpta.

Ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī kā steidzamu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Un cienījamais Bojāra kungs! Goda vārds, es nestāvēju uz pirkstgaliem Eiropas Savienības vai Eiropas Padomes prasību priekšā, kad mēs šos grozījumus izstrādājām. Un principā tos izstrādāja Nacionālā radio un televīzijas padome, un ne jau pirmo reizi viņi aicināja mūs apstiprināt šos grozījumus.

Bojāra kungs! Kādas pašreiz bija iespējas Nacionālajai radio un televīzijas padomei? Izteikt brīdinājumu raidorganizācijai, kas pārkāpj likumu par raidorganizācijām, vai to slēgt uz septiņām dienām, vai tai nepagarināt licenci.

Ir tādas raidstacijas, kas savos raidījumos regulāri pārkāpj Valsts valodas likumu, un principā Nacionālā radio un televīzijas padome ir bezspēcīga pret šiem pārkāpējiem, jo, kā jau Seiksta kungs teica, mūsu tiesu sistēma ir pārslogota.

Un vēl es jums, Bojāra kungs, varētu atgādināt, ka jūs pats visu laiku kritizējat pastāvošo valdību un arī Saeimu par to, ka ir korupcija, un tā tālāk… Man liekas, ka jūs pats taču visu laiku uzbrūkat tiesu sistēmai, un arī man, atklāti runājot, arī nav sevišķi liela uzticība. Es vairāk uzticos Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, kurus mēs visi esam ievēlējuši un kuri principā nav politiski atkarīgi.

Un vai (Starpsauciens: “Par tiesnesi arī mēs esam vienisprātis…”) tiesnešus mēs neievēlējām? Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus mēs esam ievēlējuši… nu, un tiesnešus arī… Jā…

Kāpēc es šoreiz nācu tribīnē? Bojāra kungs, nu nevajadzētu maldināt Latvijas iedzīvotājus, ka mēs visu laiku dancojam Eiropas Savienības prasību priekšā! Tā nu gluži nav! Man ir iekšēja pārliecība, ka šie grozījumi ir jāapstiprina, un tādēļ es lūdzu arī Saeimu akceptēt tos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šādi grozījumi - un it sevišķi šis grozījums, kas it kā ir neliels, - tiek izstrādāti un mums iesniegti tādēļ, ka attiecīgajās institūcijās kaut kas nefunkcionē pietiekami labi, nav līdzsvarots, nav sakārtots. Tiem, kas iesniedza tos, liekas, ka ar savu ideju viņi sakārtos mūsu valsti, uzlabos attiecīgo institūciju funkcionēšanu, pilsoņi kļūs likumpaklausīgi, iestādes strādās labāk, maksās nodokļus, ievēros likumus un tā tālāk.

Es domāju, ka visas šīs vēlmes ir ļoti labas, pamatotas, tiesiskas un daļēji realizējušās šajā likumprojektā. Taču valsts iekārta un valsts pārvalde prasa ne tikai realizēt vēlmi kaut ko ātri un labi sakārtot, piespiest iestādes, institūcijas, pilsoņus, privātpersonas un biznesmeņus ievērot likumus, bet to darīt arī tiesiskā vidē, tiesiskā situācijā un ievērojot to sistēmu, kura mūsu valstī ir iedibināta ar Satversmi, ar likumiem, ar to tiesisko doktrīnu, uz kuras balstās gan Satversme, gan mūsu valsts pārvalde un iekārta.

Un dzīve ir to pierādījusi! Eiropas attīstība ir to pierādījusi!

Pēc Otrā pasaules kara ir izveidojusies vesela rinda institūciju (konkrēti tās sauc par autonomām iestādēm), kuras neatrodas valdības pakļautībā, bet par kurām ir pieņemti atsevišķi likumi un kuras realizē attiecīgu sabiedrības uzdevumu. Lai tās būtu neatkarīgas no valdības, tām ir dotas diezgan savdabīgas un plašas pilnvaras. Tāda ir Latvijas Banka, tāda ir Finansu un kapitāla tirgus komisija, tāda pēc būtības ir Nacionālā radio un televīzijas padome, un tāds ir arī Valsts cilvēktiesību birojs.

Kas ir raksturīgs visām šīm četrām institūcijām? Divus likumus mēs jau esam sakārtojuši - likumā par Latvijas Banku un likumā par Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēs esam ierakstījuši, ka tās ir autonomas iestādes. Priekšā vēl stāv šāds darbs attiecībā uz Nacionālo radio un televīzijas padomi un Valsts cilvēktiesību biroju. Šeit akcents ir likts uz to, ka tās nerealizē valsts varu, tātad nerealizē valsts pārvaldi, jo citādi mēs nonāktu pretrunā ar Satversmes 58.pantu, kurš nosaka, ka visas valsts pārvaldes iestādes atrodas, tā teikt, zem Ministru kabineta. Taču mēs sakām, ka šīs četras institūcijas nav valsts pārvaldes iestādes. Viņas sniedz katra savu pakalpojumu iedzīvotājiem. Latvijas Banka iespiež naudu, un mēs katrs lietojam šo viņas iespiesto naudu. Mēs lietojam šo naudu. Vai tā ir administratīva vara? Nē. Taču šis pilnvarojums Latvijas Bankai ir dots ar likumu. Tikai viņa var iespiest šo naudu, un mums un tirgotājiem ir pienākums šo naudu ņemt pretī. Valūtas mums ir katru dienu jāpārrēķina mūsu nacionālajā naudā - latos. Latvijas Bankai ir dota zināma specifika viņas tiesībās, viņa regulē šo lietošanas kārtību - noteic, ka komercbankām visi norēķini jāveic caur vienu kontu, jāglabā kaut kādas summas Latvijas Bankā un tā tālāk.

Un, cienījamie deputāti, tāpat tas ir ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Arī šī institūcija pēc būtības ir autonoma iestāde, un tādēļ arī šajā likumā ir jāizdara attiecīgi grozījumi un tas jāsakārto. Tāpēc arī Juridiskajai komisijai šo likumprojektu nodeva kā līdzatbildīgajai komisijai (es nezinu, kādēļ jūs pasteidzāties to izskatīt, bet es saprotu, ka neatliekama vajadzība kaut ko prasa).

Tātad, man liekas, esmu pietiekoši paskaidrojis un izskaidrojis klātesošiem, kāda daba ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kāpēc viņa atšķiras no valsts pārvaldes iestādēm.

Kāpēc mēs Latvijas Bankas prezidentu un padomi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas locekļus, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus un Valsts cilvēktiesību biroja direktoru ieceļam Saeimā? Tie nav izpildvaras sastāvdaļa, kaut gan daļēji, protams, piedalās valsts pārvaldē. Taču, lai, tā teikt, nenokļūtu zem Satversmes 58.panta sitiena, mums, likumdevējiem, ir jāatturas nodot šīm institūcijām tik daudz tādu funkciju, ka mēs varētu teikt: “Ziniet, bet tā taču ir valsts pārvaldes iestāde!” Autoinspekcija uzliek naudas sodus, un Nacionālā radio un televīzijas padome arī grib naudas sodus uzlikt. Ja attiecīgas finansu institūcijas, muita uzliek tādus un tādus naudas sodus, tad Latvijas Banka un Finansu un kapitāla tirgus komisija arī grib uzlikt naudas sodus.

Tātad ir jāatturas no pārlieku daudzu valsts pārvaldes elementu nodošanas šādām atsevišķām tiesībspējīgām autonomām iestādēm.

Taču mēs nevaram arī teikt, ka mūsu valsts ir tik liela, ka mēs varam dibināt divas institūcijas: vienu, kura uzraudzīs sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, un otru, kura tad uzraudzīs un regulēs privāto radio un privāto televīziju. Un tā tālāk.

No valsts pārvaldes viedokļa, lielajās valstīs šādai iestādei acīmredzot jāatrodas Tieslietu ministrijas vai Kultūras ministrijas pakļautībā un jāpārvalda privātais radio un privātā televīzija. Tajā pašā laikā mēs esam maza valsts, un tātad ir bijuši kādi apstākļi, kas šo pārvaldi ir nodevuši Nacionālās radio un televīzijas padomes rokās, bet mūsu uzdevums ir izvairīties no tā, lai šai padomei nebūtu pārāk liela varas un pārvaldes kompetence un lai mēs nenonāktu pretrunā ar Satversmes 58.pantu.

Leiškalna kungs, protams, atceras situāciju, kāda izveidojās saistībā ar regulatoru? Kādu tad mēs gribējām veidot regulatoru? Mēs gribējām, lai tas būtu neatkarīgs no valdības, mēs gribējām, lai tas nenodarbotos ar varu, mēs gribējām, lai tas regulē, lai izspriež strīdus starp ražotāju un patērētāju, siltuma lietotāju.

Tajā pašā laikā, protams, mēs šajā likumā ielikām pārlieku daudz valsts pārvaldes elementu. Un kas sekoja? Sekoja prasība Satversmes tiesā, un tikai tad, kad zvaniņš iezvanījās, mēs mudīgi to nevis atbrīvojām no valsts pārvaldes elementiem, bet ielikām valsts pārvaldes sistēmā Ekonomikas ministrijas pārziņā. Taktiski tas varbūt bija pareizi, bet, raugoties no stratēģiska viedokļa, mēs nevis pirmo reizi lēmām pareizi, bet labojām savas kļūdas. Tāpēc es aicinu visus padomāt par to.

Nav jau slikti, ka tā brīdina privātās radio un televīzijas iestādes un sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, bet tas, ka tā izskata šos pārkāpumus un uzliek sodus, es domāju, no šā brīža nebūtu pareizi. Šie divi elementi būtu jānodod vai nu Kultūras ministrijas, vai Tieslietu ministrijas ziņā, kuras veic šādu lēmumu pieņemšanu. Tāpat kā pareizi būtu Finansu un kapitāla tirgus komisijas sodu uzlikšanas funkciju nodot Finansu ministrijai.

Juridiskā komisija savā laikā iesniedza labojumus Venta Baloža kunga vadītajā komisijā, taču tur nedzirdēja šo aicinājumu. Acīmredzot Saeimai bija jānonāk tādā pašā situācijā, kāda bija ar regulatoru, un tad, kad kāds iesniegs prasību Satversmes tiesā, tad gan mēs mudīgi skriesim kļūdu labot.

Tādējādi es aicinu Seiksta kungu, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, uzmanīgi izvērtēt šo likumprojektu un visu sabalansēt. Tad Juridiskā komisija, es domāju, šeit sniegs visu savu plašo atbalstu, kāds vien mums ir, un visi mūsu locekļi aktīvi iesaistīsies šajā lietā.

Es te saskatu divas lietas: mums ir pareizi jānoformulē Nacionālās radio un televīzijas padomes statuss, tātad arī šajā likumā ir jānofiksē tas, ka tā ir autonoma iestāde. Un ir jāpadomā vēl par vienu lietu. Manuprāt, padome var sastādīt un tai arī vajag sastādīt pārkāpumu protokolus, bet ir jāpadomā par to, kura būs tā institūcija, kas izlems jautājumu par sodu uzlikšanu, jo sodu uzlikšana, es domāju, pārlieku pārsvērs svaru kausus par labu tam, ka šī iestāde sāk veidoties par valsts pārvaldes iestādi, kā rezultātā tās darbība nonāk pretrunā ar 58.pantu. Tā rezultātā mēs sabojāsim savu labo likumu, jo būsim spiesti šo situāciju pabāzt zem Kultūras ministrijas. Un, ja tas notiks, tad visi mūsu dārgie Eiropas kolēģi, kuri tagad saka, ka mums ir pareiza likumdošana, teiks: “Nu ja, redziet, jūs šai ģitārai to stīgu pārlieku savilkāt, un tā pārtrūka.”

Tā ka es aicinu atbildīgo komisiju un arī savus kolēģus no Juridiskās komisijas padomāt par šo momentu, un, lai arī cik daudz jums būtu enerģijas... Jūs visi esat strādājuši šajās institūcijās un, protams, labāk par juristiem zināt visu, bet tomēr vajadzētu sabalansēt šīs tiesības un pienākumus. Šīs attiecīgās metodes būtu nepieciešams sabalansēt tā, lai mēs nenonāktu Satversmes tiesā sakarā ar pretrunu Satversmes 58.pantam.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! No tīrās juridiskās tehnikas viedokļa, kā kādreiz mēdz sacīt, Muciņa kungam ir taisnība, praktiskajā dzīvē, zinot to, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir nepieciešams realizēt tai dotos uzdevumus, diemžēl nevar ievērot šos tīri juridiskos principus, jo galu galā mēs taču izveidojām šo padomi kā neatkarīgu institūciju, un es biju viens no tiem… Šeit, Saeimas zālē, sēž vēl daži cilvēki, kuri ir piedalījušies šā likuma veidošanā, un viņi ļoti labi zina, cik ārkārtīgi daudz mēs strīdējāmies par to, vai šai institūcijai patiešām ir jābūt neatkarīgai vai to vajag pakļaut kādai ministrijai, Ministru kabinetam vai Saeimai un tā tālāk, un tā joprojām. Pēc lielām diskusijām, protams, tika izlemts, ka šai institūcijai ir jādod šāds neatkarīgs statuss, un faktiski es esmu pārliecināts, ka mēs neesam kļūdījušies savā nostādnē.

Protams, Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir ārkārtīgi grūti realizēt savas funkcijas. Par to mēs esam ļoti labi pārliecinājušies. Man bija tas gods vadīt 6.Saeimas izmeklēšanas komisiju radio un televīzijas lietās, bet lēmums uz daudzām, daudzām, daudzām lappusēm, kas tika pieņemts 6.Saeimas pēdējā sēdē, tā arī guļ, faktiski nerealizēts. Derētu tajā ieskatīties. Diemžēl diez vai kāds to ir paskatījies, lai gan tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome diemžēl nerealizē šīs funkcijas, kas tai ir dotas, bet tanī pašā laikā tā nemaz nespēj to realizēt, jo tai nav dotas attiecīgās tiesības. Un tagad faktiski līdz ar šiem grozījumiem šīs tiesības tiks dotas. Nevajadzētu baidīties, ka Nacionālā radio un televīzijas padome, būdama neatkarīga institūcija, ļaunprātīgi izmantos šīs savas iespējas. Es domāju, ka ne. Jo galu galā galvenā vēršanās notiek pret likuma pārkāpējiem: pret Valsts valodas likuma pārkāpējiem it īpaši, arī pret likuma pārkāpējiem masu medijos, elektroniskajos masu medijos, jo pastāv vardarbības, cietsirdības un pornogrāfijas sludināšanas aizliegums, pret tā neievērošanu un tā tālāk.

Kolēģi, es aicinu piekrist šim variantam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo…

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

V.Lāzo. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi, ir 26.septembris - tātad nedēļa.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma datums?

V.Lāzo. Otrā lasījuma datums arī pēc nedēļas…

Sēdes vadītājs. 3.oktobris.

V.Lāzo. 3.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz liberalizāciju tirdzniecībā ar zivīm starp Latviju un Eiropas Savienību, un šā Eiropas līguma ietvaros abpusēji tiks veikta tirdzniecības liberalizācija trīs gadu laikā, kas pēc trijiem gadiem rezultēsies ar pilnīgi atvērtu tirgu. Tā ka šis dokuments ir būtisks mūsu zivsaimniecības nozares attīstībai.

Tas ir Ārlietu komisijas priekšlikums, un es aicinu šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja nav radušies iebildumi, virzīsim likumprojektu uz otro lasījumu un arī to akceptēsim!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis protokols ir Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvā līguma sastāvdaļa. Protokola mērķis ir veicināt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp Eiropas Savienību un Latviju attiecībā uz rūpniecības precēm.

Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija aicina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Skatīsim arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Faktiski jau šā dokumenta nosaukums izsaka tā saturu. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav.

G.Krasts. 25.septembris būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.septembris.

Sēdes vadītājs. 25.septembris.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu nr.4916.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tālāk komisija ir atbalstījusi arī 3. un 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 5., 6. un 7. - savas komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 8. un 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 11. ir deputāta Linarda Muciņa priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ņēmusi vērā, izstrādājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.13.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

V.Balodis. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja ļoti svarīgus likuma precizējumus par likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās kārtību.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesniedza 1.priekšlikumu, ko komisija atbalstīja daļēji, iestrādājot 2. - Juridiskās komisijas redakcijā, kuru mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 3. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

Sakarā ar pirmajā lasījumā izteiktajām pārdomām un aicinājumiem Juridiskā komisija sagatavoja savu 1.priekšlikumu un papildināja likumu ar pārejas noteikumu 3.punktu, kas precizē attiecīgo nosacījumu iestāšanos, lai šis likums varētu darboties saskaņā ar mūsu pirmā lasījuma redakciju. 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Bez tam Juridiskā komisija attiecīgi papildināja likumprojektu ar normu par šā likuma spēkā stāšanos no 1.janvāra.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 24.septembris.

Sēdes vadītājs. 24.septembris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Smagākais šīsdienas likums ir dokuments nr.4925 - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Ērtības labad pateikšu, ka šis likumprojekts sākas ar 13.lappusi, jo tieši tajā ir lasāms 1. - Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 4.pantā, un to atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 18.lappusē. Ar to Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis papildina 8.pantu. Atbildīgā komisija piekrīt ministrijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

Nākamais priekšlikums ir 30.lappusē. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir vārdu aizstājums 12.panta otrajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32.lappuse un 4.priekšlikums par 13.pantu. To iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums par 14.panta septīto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 16.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 16.panta otro daļu ir 7.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Pārejam uz 48.lappusi. 8.priekšlikums. Tajā Juridiskais birojs lūdz labot 22.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tā atbalsta arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M. Pūķa ieteikumu par 22.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. 10.priekšlikums saņemts no deputātu grupas - Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova. Komisija to nav atbalstījusi. Bija lūgums izslēgt 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies. Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 22.pantā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums par izslēgumu 23.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... Atvainojiet! Balsosim par 12.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Par šo ne!

Sēdes vadītājs. Nav jābalso? Tātad tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. 55.lappuse, 13.priekšlikums. Šoreiz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis papildina 23.panta otro daļu ar jauniem punktiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums. Arī to iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis, kas ierosina 24.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 15. - Pūķa kunga priekšlikumu par izslēgumu 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa. Tas paredz papildinājumu 25.pantā.

Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Par 25.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir attiecīgi redakcionāli grozījumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 19.priekšlikums ir 68.lappusē, to iesniedzis Juridiskais birojs par 28.panta 5.punktu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 29.pantu ir 20.priekšlikums. Juridiskais birojs tajā piedāvā grozījumus, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums ir par 29.panta otro daļu. Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu. Komisija redakcionāli ir precizējusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājumu 29.pantā piedāvājis Juridiskais birojs. 22.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikumā tiek piedāvāts aizstājums 29.pantā. To iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas precizējumu 29.pantā, kas ir lasāms 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu par 30.pantu, kura redakciju iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. 26. ir par 32.pantu, to iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums veidojas ļoti nopietns dokuments, un, protams, tas ir jāveido tā, lai pēc tam to nevajadzētu pārstrādāt. Mēs piekrītam Eiropas Savienības dažādām rekomendācijām, un tās tik tiešām nav sliktas, jo arī viņiem noteikumos ir iekļauts pieļaujamais transporta līdzekļa vadīšanas ilgums.

Cienījamie kolēģi! Tā kā Eiropas valstīs transporta līdzekļu daudzums bija lielāks nekā Latvijā un, protams, arī lielāks nekā bijušajā Padomju Savienībā pirms 15 gadiem, tad Eiropā mašīnām tika ieviestas speciālas reģistrēšanas ierīces, kuras nofiksēja, cik ilgi autovadītājs ir braucis, cik kilometru viņš ir nobraucis un vēl dažādus citus parametrus. Un tur tik tiešām tiek uzskatīts, ka kopējais transporta līdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt deviņas stundas.

Kāpēc tad tika ieviests tāds normatīvais rādītājs? Tāpēc, ka 9 stundas ilga nepārtraukta braukšana autovadītāju nogurdina un viņa uzmanība tiek notrulināta, bet pats ļaunākais ir tas, ka, pastāvot intensīvai transporta līdzekļu izlietošanai, to blīvumam uz ceļiem, var notikt autoavārijas. Un tik tiešām tādas ir bijušas, ir un, protams, arī būs, tāpēc izslēgt no likuma pieļaujamo transporta līdzekļa vadīšanas ilgumu nekādā ziņā nevar. Agri vai vēlu tas šajā mūsu likumā būs jāliek atkal iekšā, tāpēc es aicinu neatbalstīt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu. Es nevaru vienīgi saprast, kāpēc viņš negrib darīt labu mūsu autovadītājiem un kāpēc viņš negrib cīnīties pret to, lai nebūtu autoavāriju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Manuprāt, dāmas un kungi, Pūķa kungs grib cīnīties par valsts labklājību, par valsts autovadītāju atbildību un par pilnu darbaļaužu laimi tikpat centīgi, kā to grib darīt Bojāra kungs.

Komisija izskatīja minēto priekšlikumu un to noraidīja, jo, ja mēs runājam par šofera darba tiesiskajām attiecībām, par darba līgumiem, par lielajiem auto pārvadātājiem, kuri ir attiecīgi apgādāti ar laika un braukšanas ilguma mērītājiem, tad mēs šādu normu varētu atbalstīt. Tomēr šoreiz runa ir par vispārēju likumu, un šādas normas atbalstīšana tūlīt piespiestu jebkuru automobili apgādāt ar attiecīgiem mērītājiem, kuriem savukārt būtu jāfiksē vēl arī konkrētais vadītājs, kas sēž pie konkrētā automobiļa stūres. Līdz ar to šī norma šobrīd nav ieviešama, attiecinot to kaut vai uz autovadītājiem - amatieriem. Līdz ar to mēs likumā iestrādātu normu, kuras izpildi nevarētu kontrolēt, un tad tā būtu tikai un vienīgi tukša skaņa.

Kas attriecas uz darba tiesiskajām attiecībām, tad šādas normas jau ir ierakstītas gan citos likumos, gan arī līgumos, un tad tiek uzstādīti arī attiecīgi automobiļu pārvietošanās laika mērītāji.

Tā ka es aicinu pāragri neiestrādāt tādas normas, kuru izpildi valsts nav spējīga nodrošināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Likumprojekta pirmajā lasījumā jau ir iestrādāta līdzīga norma par maksimāli pieļaujamo nepārtrauktās transporta līdzekļa vadīšanas ilgumu, tas ir 33.pants. Šī sabiedrība un valsts nespēs to kontrolēt, tāpēc šā nosacījuma dēļ parlamentārais sekretārs ir lūdzis izslēgt attiecīgo pantu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, beidz muldēt!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu Leiškalna kungu, jo jūs esat par to, lai darba devējs ekspluatētu cilvēku, kā vien var, un lai viņš strādātu 12-16 stundas dienā. Un tas Latvijā tagad notiek. Ir tā saucamie baltie vergi. Taču lieta ir tāda, ka autovadītājs un transporta līdzeklis, kad atrodas kustībā, nav mēbele, kura stāv dzīvoklī. Tas apdraud cilvēku dzīvību, tāpēc šai normai, ka autovadītājs ik pēc 4,5 stundu brauciena atpūšas, tik tiešām ir jābūt likumā. Jūs atceraties, ka pirms vairākiem mēnešiem Francijā aizgāja bojā bērni, kad viņu autobuss avarēja, un šo avāriju izraisīja neviens cits kā autobusa vadītājs, kurš bija noguris no brauciena.

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs tik ļoti rūpējamies par saviem iedzīvotājiem un arī par citu valstu iedzīvotājiem, tad atcerēsimies, ka šie transporta līdzekļi pārvietojas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Tātad mums ir jāiestrādā šī norma, un darba devējam tā ir jāizpilda. Taču, ja Leiškalna kungs saka, ka Latvijā to nevar nodrošināt, tad tā vis nav. Tikai Vidiņa kungs var apgalvot, ka tiesu varai viņš neuzticas. Tiesu vara Latvijā strādā! Tas, ka darbā ir nepilnības - tā ir pavisam cita lieta, bet attiecībā uz autotransporta vadīšanas ilgumu un it sevišķi uz autovadītāju, kad brauc ekstremālos stāvokļos - pārpildītās ielās -, jāteic, ka pēc četrarpus stundu nepārtrauktas braukšanas viņam ir jāatpūšas. Varbūt pat pēc trijām stundām. Jo viņš taču nogurst. Un tas atkarīgs arī no tā, kāds vecums ir autovadītājam, kāda viņam ir profesionālā pieredze, iemaņas, arī no tā, cik labi viņš ir sagatavots autotransporta vadīšanai. Un ja nu tas ir iesācējs? Viņš, protams, nogurst!

 

Tāpēc likumā tika iekļauts 33.pants, un tam tur ir jābūt, cienījamie kolēģi! Ja šis pants tiks izslēgts, tad notiks avārijas un dažādi citi negadījumi un nāksies tomēr šo pantu atkal iestrādāt likumā. Un atkal tiks iestrādāts arī 32.pants! Jūs nobalsojāt, ka to pantu vajag izslēgt laukā, un tagad Latvijas autovadītājus ārzemju firmas varēs izmantot kā baltos vergus.

Es aicinu atstāt likumā 33.pantu, kas noteic, ka maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt četrarpus stundas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Kā jau mēs komisijā nospriedām, dažs nogurst no braukšanas, dažs no runāšanas un sāk runāt pilnīgi nesaprotamas lietas vai braukt nepareizā virzienā.

Bojāra kungs, šeit nav runa par darba attiecībām - autotransporta uzņēmumu attiecībām ar algotajiem šoferiem! Jūs mēģināt piespiest kontrolēt, teiksim, brīvu pilsoni, kas no Tallinas brauc Rīgas virzienā, - gribat viņu piespiest svešas valsts jurisdikcijas teritorijā apstāties tieši pēc četrām stundām un atpūsties tieši 45 minūtes. Bojāra kungs, mēs taču nevaram likumā ieviest pilnīgi absurdas, nekontrolējamas lietas! Cilvēks taču ir normāla, apzinīga būtne, kas, sajūtot nogurumu, parasti apstājas un atpūšas, iedzer alu, kā jūsu gadījumā, vai iedzer limonādi, kā manā gadījumā, un dodas atkal tālāk. Ko jūs te gribat panākt? Sīki to reglamentēt likumā, neattiecināt to, ar Dievpalīgu, uz kaut kādām darba tiesiskām attiecībām, bet attiecināt uz visiem pilsoņiem? Par kādiem baltajiem vergiem un par kādiem ārzemniekiem, kas ekspluatēšot Latvijas šoferus, jūs vispār runājat? Visai Latvijai var izbraukt cauri - ar ātrumu 90 kilometru stundā un ievērojot visus satiksmes noteikumus - četrās stundās, un pusstundu jums nāksies atpūsties kaut kur Volhovas purvos. Komisija noraidīja jūsu viedokli, tas ir, atbalstīja parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, debates par šo priekšlikumu diemžēl ir jau slēgtas!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Arī 28.priekšlikums ir no Pūķa kunga. No iepriekšējiem balsojumiem izriet, ka tas vairs nav debatējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

29.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis lūdz izteikt 40.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Papildināt 40.pantu ar jaunu otro daļu, ko ierosina Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Tas ir priekšlikums nr.30. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ierosina papildināt 40.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Parlamentārais sekretārs ierosina sakārtot līdzšinējo panta daļu numerāciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdus “šajā likumā noteiktās”. Tas ir šā likuma lielais juridiskais strīds, un komisija Juridiskā biroja priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 33.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām, - šis ir faktiski visa likuma “atslēgas jautājums”. Tas ir arī šā likuma konceptuāls jautājums, un es atgādināšu, ka pirmajā lasījumā mēs šo likumprojektu pieņēmām tikai tādēļ, lai ļautu sakārtot visas citas lietas.

Juridiskā komisija, kura ir otrā komisija šajā jautājumā un kura ir atbildīgā par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, izskatīja šo likumprojektu kā otrā komisija un savu viedokli formulēja tieši tāpat kā Juridiskais birojs. Juridiskais birojs ar savu viedokli vērsās Juridiskajā komisijā, un mēs atbalstījām Juridisko biroju.

Saskaņā ar to veidu, kādā tiek mūsu valstī veidota un sakārtota likumdošana, visādā ziņā gan tiesību teorija, gan prakse priekšroku dod kodificētai likumdošanai. Kodificētai, tādai, kur vienā likumā tiek sakārtotas visas uz konkrēto problēmu attiecināmās normas. Tātad Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek noteikti sodi par konkrētiem administratīviem pārkāpumiem, tiek noteikti vispārējā daļā vispārējie principi, kā šos sodus uzliek, kā izvēlas vienu vai otru naudas summu, kādā veidā šie jautājumi ir risināmi. Mēģinot izdarīt pārveidojumus vai kādos citos likumos iekļaut dažādus konkrētus administratīvus sodus, mēs faktiski un arī juridiski atņemam šiem likumiem visus tos principiālos un vispārējos noteikumus, kuri ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa ievaddaļā. Tātad - visus šos principus, kādā veidā tiek uzlikti sodi.

Otrām kārtām, kodificēta likumdošana katrā ziņā liecina par zināmu valsts jurisprudences līmeni. Sākdami izmētāt šos sodus pa dažādiem likumiem, mēs atzīstamies savā nespēcībā sakārtot likumdošanu šajā jomā. Mēs faktiski nolaižamies vienu pakāpi zemāk - tad neeksistēja kodekss, tad nebija tādas likumu apvienošanas sistēmas, ko sauc par kodifikāciju. Kad šīs normas ir izmētātas pa dažādiem likumiem, tie nonāk pretrunā cits ar citu, nedarbojas, un juristiem jātērē daudz vairāk laika to skaidrošanai, tiesnešiem jācīnās savos spriedumos, jo viena puse uzskata tā, bet otra - pilnīgi pretēji... Tikai tādēļ, ka ir nesakārtota likumdošana un nav pielietota kodifikācijas metode!

Tātad Juridiskais birojs, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības rulli atbild par likumu tehnisko sakārtošanu (ne politisko!), ir pareizi, saskaņā ar likumu un saskaņā ar būtību, iesniedzis 33.priekšlikumu, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - es nezinu, kāda iemesla dēļ, - ir noraidījusi. Dažādām institūcijām ir tendence veidot likumus - viņi uzskata, ka viņi var tos izveidot labāk un ka viņiem ir kaut kādi tālejošāki mērķi... ka viņi, nejuristi, to redz labāk... Protams, man šajā sakarā gribētos jautāt: kur ir Tieslietu ministrijas loma? Un kāpēc Ministru kabinets ir pieļāvis šādu savdabību likumdošanā? Kur tad ir šī Valsts kancelejas “dzelžainā roka”, kura, kā vienmēr, diktē - kā dažreiz mēs redzam, pat pārkāpdama savu kompetenci, diktē ministrijām, kā likumos politiski risināms viens otrs jautājums? Tieši šoreiz tā absolūti nav reaģējusi un nav novērsusi šo pretrunu.

 

Turklāt es brīnos, ka atbildīgā komisija nav saskatījusi to, ka tagadējā 43.panta pirmā daļa noteic, ka “par likuma pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības”, un ir atstājusi to, ka “vainīgajām personām ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus”. Man liekas, katrs jurists, katrs, kas ir kaut cik informēts tieslietās, zina, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots un ka paaugstinātas bīstamības avots par nodarīto kaitējumu atbild bez vainas. Kāpēc tad ir šāda 43.panta pirmās daļas redakcija? Tātad, ja atbild bez vainas, kas tad atlīdzinās šos zaudējumus? Tagad sakarā ar to, ka šis likums nonāk pretrunā ar 1937.gada Civillikumu, mēs tulkosim šo pretrunu tā, ka spēkā ir jaunākais likums, kurš atrodas pretrunā ar vecāko likumu. Tātad neviens vairs nemaksās nekādu atlīdzību par tām sadursmēm. Kas tad notiks? Man liekas, ka absolūti skaidri ir redzams, ka ne visai kvalitatīvs ir bijis darbs pie šā likumprojekta.

Un...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. Kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs tās vārdā es saku: mūsu komisijas lēmums ir atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un pārvietot visas šīs normas uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību gan 33.priekšlikumam, gan arī 34. un 35.priekšlikumam, lai mums nebūtu jātērē laiks debatēs katru reizi. Šie priekšlikumi ir noteikti atbalstāmi, jo nav pilnīgi nekādu argumentu, lai šobrīd atbalstītu Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu izmētāšanu citos likumos. Šeit jau sākas tas jautājums, kas sevišķi spilgti parādās 61.priekšlikumā. Atbildīgā komisija ir noraidījusi arī to, un, kad līdz tam priekšlikumam nonāksim, es noteikti jūs aicināšu atbalstīt arī to, jo pretējā gadījumā mēs nonāksim pie pilnīgi neskaidras sistēmas. Pašreizējā sistēma, ka visi sodi par administratīvajiem pārkāpumiem ir iekļauti vienā likumā, ļauj noteikt samērīgas soda sankcijas par līdzīga rakstura pārkāpumiem. Šī sistēma ir ļoti svarīga.

Turklāt es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jau pēc tam, kad šis likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” bija nonācis Saeimā, valdība apsprieda vairākas koncepcijas par administratīvo atbildību un akceptēja to koncepciju, kura paredz saglabāt vienotu administratīvās atbildības sistēmu un nesadrumstalot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Mēs frakcijā šo jautājumu esam rūpīgi apsvēruši, izdebatējuši un esam nonākuši pie secinājuma, ka Juridiskā biroja priekšlikumi šajā likumā ir atbalstāmi. Un, ja mums tomēr neizdotos panākt Saeimas vairākuma atbalstu vienotai, skaidrai sistēmai, tādā gadījumā arī likumu tomēr nevar atbalstīt. Taču mēs to gribētu darīt.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu nr.33., 34., 35. un arī tālākos, tur, kuros būs jautājums par administratīvo pārkāpumu sistēmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par 33.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Burvis, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Anna Seile un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Turpinām debates par 33. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti daudzas institūcijas tagad vēlas iegūt tiesības sodīt. Sodīt par jebkuru cenu. Un sodīt ar ļoti lielām naudas summām vai pat ar materiālo vērtību konfiskāciju. Taču Latvijā ir Administratīvo pārkāpumu kodekss! Mēs esam to daudzmaz sakārtojuši (varbūt vēl kaut kur vajag piestrādāt). Tas ir korekts, izsvērts, un to vajag pielietot.

Sodīt var tik tiešām tikai tiesa. Tāpēc mums ir tiesa, prokuratūra, dažādas izmeklēšanas organizācijas, Valsts policija, Drošības policija, Ekonomikas policija un tās citas... Un visas šīs tiesības ar sodu piemērošanu var realizēt tikai caur tiesu, un tās nevajag nodot citām organizācijām, kurām, pirmkārt, nav attiecīgu speciālistu un kurām, otrkārt, tādas funkcijas nav arī jāpilda. Tām ir jāpilda pavisam citas funkcijas, kuras tām ir uzliktas.

Kāpēc ļoti daudzas organizācijas vēlas kādu sodīt? Atbilde ir ļoti vienkārša:

1) ietekmēt vai likvidēt konkurentu, pie malas nobīdīt nevēlamu organizāciju vai personu un radīt attiecīgi labus apstākļus vēlamām organizācijām vai personām;

2) gūt savas direkcijas kontā ļoti lielus naudas līdzekļus un dzīvot uz nebēdu.

Latvijā ir ļoti daudz piemēru, ka daudzas organizācijas, saņemot no valsts dotācijas, gūst vēl papildus visdažādākos ieņēmumus un dzīvo ļoti labi. Viena no tām ir tā aģentūra, kas nodarbojas ar gaisa satiksmes drošību. Jūs tagad redzat, kas ir noticis tanī klusajā organizācijā!

Cienījamie kolēģi, arī Satiksmes ministrija ir savā sastāvā iestrādājusi tādu organizāciju, kura vēlas ar šo sodu palīdzību iegūt 2-2,5 miljonus latu gadā un dzīvot ļoti labi. Bet pašas sodīšanas funkcijas viņi atdod citiem.

Juridiskā biroja priekšlikums ir ļoti korekts, tas tik tiešām ir jāatbalsta.

Cienījamais Leiškalna kungs! Jūs tās sliktās, ģenētiski mantotās tieksmes, kas jums ir, vienmēr mēģināt piedēvēt citiem. Kopā mēs alkoholiskos dzērienus, to skaitā arī alu, neesam lietojuši. Jūs esat alus cienītājs, bet man labāk patīk minerālūdens. Nestāstiet vairs brīnumus!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, protams, bija uzzināt, ka Leonam Bojāram patīkot minerālūdens, un es saprotu arī - kāpēc. Tāpēc, ka Saeimā to reizēm var dabūt par velti.

Patiešām, šinī gadījumā ir jāņem vērā juridiskās uzbūves mehānismi. Ir jāatbalsta Juridiskā biroja viedoklis. Nevar kuram katram dienestam nodot šīs funkcijas, nedz arī katrā likumdošanas aktā ierakstīt Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantus un atsevišķa dienesta rokās nodot šo funkciju izpildi. Tad jau nākamais solis būtu tas, ka arī Valsts meža dienesta likumā varētu ierakstīt, ka ir piemērojami tie panti, un tad tie darbinieki arī pielietotu tos. Tā ir nepareiza taktika. Vēl divtik nepareizi ir tas, ka šinī jaunajā Ceļu satiksmes likumā tiek veidots arī tāds sodīšanas mehānisms kā punktu mehānisms. Es pats personīgi iebilstu pret to, ka var duāli sodīt cilvēku: gan tas, ka tiek savākti punkti, pats par sevi jau ir soda mērs, tādēļ ka pēc tam iestājas sankcija jeb sāk darboties sankciju mehānisms, gan arī - paralēli tam! - jebkurā gadījumā cilvēks tiek vēl arī administratīvi sodīts. Tādēļ daudz loģiskāk, protams, būtu, ja tas viss būtu vienā likumā - Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru lasot cilvēks var labi saprast, par ko viņš tiek sodīts.

Diemžēl es tomēr nevaru piekrist Bojāra kungam, ka sodīt vajagot par katru cenu. Sodīt vajag tikai par to, ka ir izdarīts reāls pārkāpums. Ja sāksim sodīt par katru cenu, tad, Bojāra kungs, mēs ātri atgriezīsimies pie Staļina laikiem. Es nedomāju, ka jūsu partija to proponētu un attīstītu tādas idejas. Un tādēļ mierīgi iedzeriet minerālūdeni un parunājiet ar Leiškalna kungu par alu arī!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Komisijas vārdā!”)

K.Leiškalns. Jā, jāmēģina komisijas vārdā runāt ar debatētājiem. Protams, ar Muciņa kungu ir iespējams runāt, turpretim ar Lisenko ģenētiskās teorijas noliegšanas pārstāvi Bojāru es to nevaru. Šajos pantos vispār nekur nav runāts par sodīšanu, un tādēļ es nezinu, par ko varētu debatēt ar Lujāna kungu, kas pats ir komisijas loceklis, un Bojāra kungu, kas iesniedzis 1000 priekšlikumus, bet nevienu no tiem nevar aizstāvēt.

Bojāra kungs, nedod Dievs, es netaisos kopā ar jums dzert nedz alu, nedz minerālūdeni, jo jūs dzert vispār nedrīkstētu!

Es tagad tiešām runāju komisijas vārdā. Teorētiskā ziņā ārkārtīgi pareizi runāja gan Muciņa kungs, gan arī cienījamā Muižnieces kundze. Tas viss, ko viņi teica, ir pareizi. Un ir vesela virkne lietu, kurām atliktu tikai piekrist, ja mums nebūtu tā situācija uz ielām tieši tāda, kāda tā ir, un ja mēs būtu pārliecināti, ka paralēli šim izskatāmajam likumam, kur runāts par pārkāpumiem, mēs pieņemtu likumu par sodīšanu. Pēc kā mēs komisijā vadāmies, izskatot šo likumprojektu? Mēs vadāmies, pirmkārt, pēc tā, ka parlaments šo likumprojektu kopumā ir konceptuāli pieņēmis pirmajā lasījumā. Šobrīd mēs runājam par konceptuālām pretrunām starp Juridiskā biroja viedokli un atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu.

Otrkārt, mēs vadāmies pēc tā, ka likumprojektu nav vis iesnieguši pieci deputāti, to skaitā Bojāra kungs un Lujāna kungs, bet ka to ir iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kas ir izspriedis visus “par” un “pret”. Likumprojekts ir ticis gatavots ilgāk nekā gadu, ticis pieminēts visās valsts sekretāru sapulcēs un ir nonācis arī Koalīcijas padomes sēdē, kur likts visu valdību veidojošo frakciju priekšā, un tās nav cēlušas iebildumus pēc būtības. Tas viss ir redzams.

Ja mēs runājam par Muciņa kunga pieminētajiem paaugstinātas bīstamības avotiem, tad jāteic, ka tas varētu būt trešā lasījuma jautājums, pie tam tāds jautājums, kuru kā priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Mēs runājam par juridisku korektumu un par lietotāja ērtībām. Mēs zinām, ka sodi par tiem pārkāpumiem, kas ir izdarīti uz ceļiem, ir procentuālā ziņā visiespaidīgākie visā valstī. Un skaidrs, ka cilvēkam - transportlīdzekļa lietotājam, braucējam, autovadītājam - ir ārkārtīgi ērti, ja vienā un tajā pašā likumā ir aprakstīts gan pārkāpums, gan iespējamais sods.

Tālāk. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantā ir paredzēts (es mēģināšu citēt): paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka vai vadītāja administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos. Un to ir paredzējusi Juridiskā komisija, kas izskata šādus pantus! Jūs paši to esat paredzējuši, līdz ar to jūs esat Latvijas Republikas parlamentam ļāvuši attiecībā uz autovadītāju pārkāpumiem sodu sankcijas iekļaut likumā, kas nosaka pārkāpumus. Nu, ja ne, tad ne! Pagaidām runā komisija. Muciņa kungs runās par nākamo pantu.

Ja mēs runājam par Eiropu (šodien vislielākais Eiropas mīlētājs šeit ir Bojāra kungs), tad jāteic, ka ārkārtīgi daudzās Eiropas valstīs ir tieši tāda prakse, kādu piedāvā Satiksmes ministrija, nevis atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija izskata priekšlikumus, debatē, pieņem vai atraida vienu vai otru priekšlikumu. Es parasti iestājos par Juridiskā biroja priekšlikumiem, 99 procentos gadījumu es tos atbalstu, bet komisijas vairākums diemžēl nav bijis šoreiz Juridiskā biroja pusē. Un nav bijis Juridiskā biroja pusē jau tāpēc vien, ka iesniedzis šo likumprojektu ir Ministru kabinets un tas ir atbalstīts konceptuāli.

Nu es vairāk nerunāšu par visiem citiem argumentiem. Protams, šis ir parlamenta jautājums, jo mēs par šo koncepciju varam izšķirties arī šajā gadījumā. Es tikai domāju: ja mēs visus šos sodus pārnesīsim uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu un… elpojiet dziļi, Muižnieces kundze… Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeima izskatīs to sadaļu, kas tiks atstāta Tautsaimniecības komisijas ziņā, un tātad mēs definēsim pārkāpumus. Man nav tādas īstas pārliecības, ka Juridiskā komisija sagatavos attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ka līdz ar to valstī iestāsies vienota sistēma. Šādas pārliecības trūkumu manī izraisa jau tas: Tautsaimniecības komisija uzaicināja attiecīgos cilvēkus, kas ir atbildīgi par e-pārvaldes ieviešanu, ar ko mēs tā lepojamies, bet visas lietas beidzās Juridiskajā komisijā. Viņi saka: atvainojiet, pamatu pamats visiem jūsu jautājumiem atrodas Juridiskajā komisijā, tas ir pirmajā lasījumā.

Ja jūs esat gatavi strādāt kopā un iekļaut kādā no ārkārtīgi daudzajiem atvērtajiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem šo sodu sadaļu, nu tad, ja parlaments tā nolems, pārcelsim to uz trešo lasījumu un pieņemsim abus trešajā lasījumā kopā un vēl šajā parlamentā.

Tā ka es tomēr aicinu balsot. Mans uzdevums ir aicināt balsot “par” atbildīgās komisijas viedokli par 33.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.- Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk. Manuprāt, šobrīd gan iepriekšējais balsojums, gan arī pats liktenis mums liek iet pret komisijas piedāvātajām redakcijām.

34.priekšlikums - izslēgt panta otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju. Man kā atbildīgajam ziņotājam jāaicina jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Manuprāt, nu jau automātiski ir jābalso pret atbildīgās komisijas lēmumu, lai gan es jūs komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 35.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. 36. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls priekšlikums par 43.1.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova priekšlikums par 43.1.pantu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Par 43.1.pantu ir arī 38.priekšlikums - vārdu “anulēšana” nomainīt ar vārdiem “atņemšana pavisam”. Komisija atbalsta Juridiskā biroja piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par 43.1.panta piekto daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova priekšlikums aizstāt 43.1.pantā skaitli “10” ar skaitli “6”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laikam tomēr vajadzēja komisijas priekšsēdētājam atcelt likuma izskatīšanu, jo situācija ir mainījusies. Mēs tagad balsojam par tām šajā likumā esošajām Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām, kam, tā teikt, ir jāiet caur Juridisko komisiju. Tās tur ir jāizskata. Saprotiet, iznāk tagad nedaudz īpatnēji: mēs balsojam par tām normām, no kurām daļa vēlāk parādīsies Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, jo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību anulēšana uz 10 gadiem - tas ir ļoti bargs sods. Un tāpēc mēs ierosinām piemērot tomēr 6 gadus. Viss likums konceptuāli iet uz normu bardzības palielināšanu, bet tās bieži vien diemžēl ir neadekvātas.

Tādēļ es vēlreiz saku: tas viss šodien būtu jāapskata saistībā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

K.Leiškalns. Lujāna kungs, piesakieties runāt par to, kā lieta vadāma tālāk, un neuzspiediet komisijas norīkotam atbildīgajam ziņotājam parlamenta spīkera funkcijas!

Es neko vairs komisijas vārdā šeit nevaru piebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40.- deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 7, atturas - 48. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums par 43.2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 42.priekšlikums - par šo pašu pantu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums - vārdu aizstājums šajā pašā pantā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums - redakcionāls precizējums 43.2.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums: “Izslēgt 43.3.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju (te vajadzētu darboties APK normām).” Komisija, kā jau iepriekš mēs noskaidrojām, to nav atbalstījusi, bet tagad... tagad man ir jāaicina atbalstīt komisiju, lai gan loģikas laikam vairs nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to, manuprāt, nav balsojams Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Izslēgt 43.4.panta pirmajā daļā vārdus “šajā likumā minētajiem” ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 48.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs - izteikt 43.5.pantu piedāvātajā redakcijā, mainot panta struktūru un attiecīgi precizējot. Šī redakcija ir jūsu priekšā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Deņisova un Tolmačova priekšlikums tieši par šā paša panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Atbalstīts ir Juridiskā biroja priekšlikums par vadītāja atrašanos alkohola reibumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Tās gan ir detaļas, bet, ja mēs runājam par šo pantu, tad jāteic, ka nav atbalstīta Juridiskā biroja piedāvātā šā panta ceturtā daļa. Ja jums nav iebilžu pret komisijas viedokli par visu šo pantu kopumā, tad mēs varam atsevišķi arī nenorādīt atšķirības Juridiskā biroja piedāvājumā un atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 50.pantu un tā daļām.

K.Leiškalns. Paldies! 51.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot Juridiskā biroja piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tas gan bija 50.priekšlikums, Straumes kungs!...

52.priekšlikums ir par 43.5.panta trešās daļas 4.punktu. Komisija ir atbalstījusi četrus deputātus: Jurkānu, Urbanoviču, Deņisovu un Tolmačovu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 43.5.panta trešās daļas 8.punktu ir piedāvājuši mainīt deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs. Un tas jau ir iestrādāts mūsu atbalstītajā 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 54. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 55. ir Juridiskā biroja priekšlikums par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu. Komisija atbalsta šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 56.priekšlikums ir par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas kārtību, un to nosaka Ministru kabinets. Ierosinātājs - Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikumu par 43.8.panta pirmo daļu iesniedzis Juridiskais birojs. Runa ir par pārkāpuma fiksēšanu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pats iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ir iesniedzis 58.priekšlikumu par 45.panta trešās daļas redakciju. Komisija daļēji to atbalsta un aicina jūs atbalstīt 59.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem, bet 60.priekšlikumu par 47.pantu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Likumprojekta 26.panta izslēgumu piedāvā Juridiskais birojs. Runa ir par atbildību par administratīvajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem. Atbildīgā komisija Juridisko biroju nav atbalstījusi. Diskusija par šo tēmu ir notikusi. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Cienījami kolēģi! Es, protams, esmu ļoti pateicīga par Saeimas izpratni šīs lietas virzības jautājumā, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību 61.priekšlikumam tieši tādēļ, lai mēs nekļūdītos un šo lietu izlemtu pareizi. Un es vēlreiz gribu darīt jūs uzmanīgus, dzirdot tādus ziņotāja sludinājumus, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēlme spriest par administratīviem pārkāpumiem tomēr it kā būtu atstājama spēkā. Un es arī kategoriski norobežojos no uzskata, ka kāda ministrija, vai nu tā būtu Satiksmes ministrija, vai kāda cita, var pretendēt uz kādu absolūtu augstāku patiesību, nekā lems parlaments.

Un es gribētu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, kādēļ ir nepieciešams atbalstīt 61.priekšlikumu. Ņemot vērā tieši to, ka vairāki administratīvie pārkāpumi atkārtošanās gadījumā noved pie kriminālatbildības, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par uzliktā soda raksturu, savukārt vēlme izmētāt vai sadalīt sodus dažādos likumos var novest pie neviennozīmīgas normu interpretācijas par soda raksturu. Un tad rodas neskaidrības par to, vai tas ir administratīvs vai kāda citāda veida sods, tāpēc, lai šīs dublēšanās, neskaidrības un citas lietas nerastos... Es arī pilnīgi saprotu, ka ne visi ir sajūsmināti šobrīd par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet mums nav pamata šaubīties par to, un tāpēc Juridiskā komisija pie tā ir rūpīgi strādājusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Atbildīgajai komisijai nav ne mazākās vēlmes mēģināt likumos pieņemt administratīvo vai kriminālo atbildību. Atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojektu, ko nav iesniegusi attiecīgā ministrija, bet atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojektu, ko ir iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kuru ar uzticību uztur un notur parlamenta vairākums. Atbildīgā komisija strādā ar likumprojektu, kas konceptuāli - un šī ir ārkārtīgi svarīga konceptuāla tēma likumprojektā - ir iesniegts Latvijas Republikas parlamentā un atbalstīts pirmajā lasījumā ar absolūtu balsu vairākumu.

Protams, Muciņa kungs arī šā pirmā lasījuma laikā kā jurists uzstājās pret Ministru kabineta iesniegto likuma koncepciju. Atbildīgā komisija uzklausīja visus “par” un “pret”, bet diemžēl neviena jurista vai Juridiskās komisijas pārstāvja, kad izskatīja šo likumprojektu un sagatavoja to otrajam lasījumam, nebija klāt. Klāt nebija arī visu zinošā Bojāra kunga. Un atbildīgā komisija, noklausījusies debates, līdzīgi tam, kā to dara parlaments, balsoja. Un tāpēc ailītē “Komisijas slēdziens” lasāmais teksts ir vienkārši parlamentam rekomendējošs ziņojums par to, kā ir beigušās debates. Kā ir beigušās debates atbildīgajā komisijā, Muižnieces kundze! Un es jau nu piederu pie tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Latvijas Republika ir parlamentāra republika, un ir pilnīgi skaidrs, ka, kā parlaments noteiks, tā arī būs. Un es pat zinu, kā parlaments noteiks, bet tas man atbildīgās komisijas vārdā neļauj runāt un aģitēt pret tās slēdzienu.

Paldies. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies.

Šis bija 61., un līdz ar to mēs pārejam pie 62.priekšlikuma par 49.pantu. To iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs. Atvainojiet, ka neminu vārdus! Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 49.panta pirmajā daļā, ko iesniedza deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs un Tolmačovs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Visa nodaļa ir izslēgta, Leiškalna kungs! Līdz ar to mums nav…

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, es skaitu priekšlikumus, bet jūs sakāt: “Nav balsojams!”

Sēdes vadītājs. Nav balsojami. Jā, diemžēl!

K.Leiškalns. No kura, priekšsēdētāja kungs, mēs sākam atkal balsot?

Jā, dāmas un kungi, manuprāt, mums jāpāriet pie 136.priekšlikuma 211.lappusē, kur atbildīgā komisija ir izslēgusi normu par likuma spēkā stāšanos. Viss!

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka visi pārējie priekšlikumi attiecas uz devīto nodaļu, izskatāmi būtu tikai tie, kuri attiecas uz pārejas noteikumiem.

136.priekšlikums.

K.Leiškalns. 136.priekšlikums. Es šoreiz lūgšu parlamentu jau nu gan atbalstīt atbildīgo komisiju, jo spēkā stāšanās laiku mēs noteiksim pēc tam, kad likumprojekts būs sagatavots trešajam lasījumam un mēs redzēsim reālās iespējas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Es aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Tā kā mums šī sarežģītākā nodaļa šobrīd ir izslēgta, es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 30.septembrim.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 1315, dokuments nr.4926, likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Šajā likumprojektā ir iekļauti divi likumprojekti - nr.1315 un nr.1376.

Juridiskā komisija šo likumprojektu skatīja sakarā ar grozījumiem Satversmē attiecībā uz zvērestu, taču uz otro lasījumu ir iesniegti arī vairāki citi priekšlikumi, kas attiecas gan uz šo tēmu, gan uz citiem jautājumiem, un Juridiskā komisija, vairākkārt sanākot, tos visus rūpīgi izdebatēja un izsvēra.

1. - deputāta Stalta priekšlikums - netika atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka komisijas pirmajā lasījumā sagatavotais un pieņemtais teksts, kurš pēc būtības arī deputāta Stalta priekšlikumā nemainās, tomēr ir labāks, un tāpēc mēs šo priekšlikumu nepieņēmām un noraidījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Dainis Stalts.

D.Stalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais prezidij! Kolēģi! Es gribētu atzīmēt, ka man ir tas gods pildīt deputāta amata pienākumu kā nākamajam sarakstā pēc mūžībā aizgājušā Jura Sinkas, un es šos priekšlikumus esmu iesniedzis, domādams par mūsu darbu šeit, Saeimā, lai likumprojekta teksta izteiksmīgums, kāds tas ir panākams, ievērojot latviešu valodas likumības, tomēr būtu pēc iespējas pilnīgāks. Un tālabad es vārdkopu “alfabētiskā kārtībā” nomainīju ar vārdkopu “alfabēta secībā”. Un es skatos, ka otrajam lasījumam ieteiktā likumprojekta redakcija tomēr ir izteikta, ievērojot arī manu priekšlikumu, tā ka varbūt mans formulējums ir daļēji atbalstīts.

Mani neapmierina arī tāds teksts, ka šo zvērestu jeb svinīgo solījumu “dod latviešu valodā”. Tas ir skaidrs pārlikums no citas valodas, un man liekas, ka “teikt zvērestu” - tas ir daudz latviskāk. Es varbūt kļūdos, bet man liekas, ka tas ir arī daudz pareizāk.

Vēl es atzīmēšu vēl to, ka man izbrīnu rada pats sagatavotais dokuments, kurā visur rakstīts “depuāts Stalts”, bet es nebūt tas neesmu.

Arī otrajā lappusē manis iesniegtie priekšlikumi nav precīzi uzrakstīti - tā, kā es tos biju iesniedzis. Vārdi “tad tā veic svinīgu solījumu” ir uzrakstīti tā vietā, ko es biju iesniedzis, - “tā teic svinīgu solījumu”. Tāpēc man būtu vēlējumies, lai attiecīgie cilvēki, kuri sagatavo šādus dokumentus, tomēr būtu vērīgāki un nepieļautu tādas kļūdas.

Uzaicinu tomēr rūpīgi ieskatīties manos priekšlikumos un izlabot tās kļūdas, kas šeit ir radušās, piemēram, ir ierakstīts “pārvietošanas”, nevis “pārvietošanās ir apgrūtināta” un tā tālāk…

Tādas paviršības Saeimas darbā, manuprāt, nedrīkst pieļaut.

Es tomēr aicinu balsot par manu priekšlikumu, kas, manā skatījumā, ir latviskāks savā izteiksmē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija neatbalstīja Stalta kunga priekšlikumu, kaut gan mēs rūpīgi izdebatējām visas šīs idejas un konstatējām, ka viss ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Stalta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 3, atturas - 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 2. - deputāta Stalta priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - deputāta Stalta priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - deputāta Stalta priekšlikums - netika atbalstīts, bet komisija ir redakcionāli precizējusi 6.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - deputāta Cileviča priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka faktiski šajā pantā ir ietverti visi gadījumi, kad ievēlētam deputātam var tikt atņemts mandāts.

Attiecībā uz 2.punktu. Nav nevienas likuma normas, kas paredzētu šādus ierobežojumus.

Es ceru, ka jūs visi vēl atceraties mūsu karstās debates maijā, kad Saeimas vairākums nobalsoja par to, lai valsts valodas prasmes prasības deputātu kandidātiem tiktu atceltas, bet tajā pašā laikā Kārtības rullī šo nosacījumu, ka deputātam, kas nepārvalda attiecīgajā līmenī valsts valodu, var atņemt mandātu, mēs saglabājām. Tas nav loģiski! Ir jābūt konsekvencei! Es gribu jums atgādināt, ka arī Satversme garantē jebkuram Latvijas pilsonim tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, un šīs tiesības nevar ierobežot.

Es gribu jums atgādināt vēl to, ka šī norma nekādi netika pielietota, un, manuprāt, nevienam nav nekādu šaubu par to, ka šī norma arī netiks pielietota, jo tad atkārtosies mums visiem labi zināmā situācija kaut vai ar to pašu Podkolzinas lietu, un Latvija kārtējo reizi zaudēs tiesas prāvu.

Protams, balsot par šīs normas saglabāšanu var vienīgi tādu apsvērumu dēļ, lai saglabātu savu seju un demonstrētu savas rūpes par valsts valodu.

Taču padomāsim: vai patiešām šīs muļķīgās, piedodiet, normas saglabāšana... šīs normas, kas nekad nav darbojusies un nekad arī nedarbosies, saglabāšana ir patiesā rūpe par valsts valodu? Būsim konsekventi, rīkosimies loģiski!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu Cileviča kungs parādīja visu savu iekšpusi, visu savu iekšējo būtību, nosaukdams par muļķīgu tādu normu, kas prasa, lai viens normāls Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Latvijas Republikas pilsonis pildītu Satversmes 4.pantā noteikto - to, ka valsts valoda ir latviešu valoda, lai viņš šo valodu prastu tādā līmenī, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Piedošanu, vai jūs idiotu gribat te ievēlēt, kas vispār nav spējīgs sekot līdzi tam, kas te notiek, kas tikai tukši pļāpās kaut ko?

Atvainojiet, bet es tomēr ceru, ka pat pie jums tomēr skatās arī uz to, vai tas cilvēks te ir spējīgs kaut ko izdarīt vai nav spējīgs. Kā jūs iedomājaties kāda Saeimas deputāta darbu, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai? Te, Saeimā, jums būs balsojumi, kur momentā vajadzēs sekot līdzi tam, kas notiek sēdē. Es nemaz nerunāju par to, ka vajadzēs sagatavot dokumentus. Kā tad viņi te rīkosies? Vai viņiem te tulks sēdēs pie vienas auss vai jūs viņam kaut ko čukstēsiet? Un kas būs tad, ja nu viņš jums nepiekritīs un ja viņam būs savs viedoklis, par ko es, protams, ļoti šaubos, jo pie jums tā nemēdz būt? Pie jums ir viena patiesība, un tā ir jūsu patiesība, bet visas pārējās ir nepatiesības. Kā jūs vispār varat kaut ko tādu piedāvāt?

Tad nu man, godīgi sakot, jāprasa tā: ko tad jūs vispār te, Saeimā, taisāties darīt? Jūs te visi tik šausmīgi cerat uz nākamajām vēlēšanām, visiem draudat, ka nu tik būs, ka pēc nākamajām vēlēšanām te plīvos sarkanie karogi, ka mētāsies vēl sirpis, ka āmurs kādam no rokām izkritīs... Man liekas, ka kāds no jums ir ar to āmuru pa galvu dabūjis, ja var ierosināt kaut ko tādu. Lūk!

Tā ka, godātais ierosinātāj, ziniet, ja jūs gribat, lai par jums domā, ka jūs esat spējīgi radoši šeit kaut ko veidot, tad varbūt pats atsauciet un atsakāties no sava priekšlikuma! Jo šis ir viens no tādiem priekšlikumiem, kas izraisa vislielāko humoru - ievēlēt kādas valsts parlamentā tās pilsoni, kurš neprot tās valsts valodu! Vai jūs kaut ko tādu varat iedomāties kādā nopietnā valstī? To, ka te apsēžas viens tāds, kas ne var kaut ko izlasīt, ne arī kaut ko te saprot, bet viņš te tup un saņem to pašu aldziņu, ko pārējie. Nu, fui, fui, godāto ierosinātāj!

Es iesaku vismaz nebalsot. Es katrā ziņā neatbalstīšu jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Klausoties cienījamo draugu Dobeļa kungu, man patiešām gribējās, kā viņš no rīta teica, izvilkt nēzdodziņu un nobirdināt asaras, jo es domāju, ka Juris runāja par savas frakcijas bijušo nelaimi, kad jūsu frakcijā bija Zīgerists. Tad jau laikam Dobeļa kungam viņam visu laiku ausī bija jāčukst tulkojums. No tā laika tā mugura tāda sakumpusi un nogurusi...

Nevajag tik ļoti uztraukties! Gan jau mēs šo jautājumu atrisināsim! Tā ka, Dobeļa kungs, šī problēma būs mūsu frakcijas problēma, un, ja jūs tik ļoti ir satraukuši mūsu partijas panākumi, tad nevajag pa vakariem skatīties televizoru un kopā ar Vidiņu lasīt “SM Vesti” vai kādas citas avīzes, kas jūsu frakcijā ir populārākās, jo, cik es esmu pārliecinājies no materiāliem, Vidiņš ir pastāvīgs to cienītājs un tātad arī pārvalda šo valodu. Ja vajadzēs, mēs palūgsim Vidiņa kungam patulkot mūsu deputātiem to, ko Dobeļa kungs vai citi kolēģi grib sacīt. Tādēļ es patiešām aicinu atkal neradīt divdomības. Ja mēs reiz esam valsts Satversmi mainījuši, tātad arī Kārtības rullī būtu jāveic grozījumi.

Tomēr es vēl gribu norādīt arī cienījamajam Muciņa kungam, ka uz trešo lasījumu ir saglabājusies vēl viena problēma, un šī problēma skar 3.punktu, jo 3.punktā mums parādās ļoti interesants traktējums, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu.

Tātad iedomājieties: ir pirmā sēde, tiek apstiprināts mandāts, taču diezgan bieži ir bijuši... Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka sava atrašanās kādā koruptā situācijā ir jāmaina pāris mēnešu vai viena mēneša laikā, bet šeit var veidoties tāda situācija, ka cilvēks vēl nav paguvis... Pirms mandāta apstiprināšanas viņš vēl nevar atteikties no amata, bet pēc tam, tiklīdz viņu apstiprina, viņu jau var izslēgt no deputātiem. Šeit ir juridiska pretruna, pie kuras Juridiskajai komisijai būtu tomēr nopietni jāpiestrādā.

Taču šinī brīdī es domāju, ka Dobeļa kunga satraukums ir bez pamata, jo patiešām, tā kā Zīgerists jūsu frakcijai deva labu ieguldījumu, gan jau šie kolēģi labu ieguldījumu dos arī mūsu frakcijai, bet iekšējos jautājumus gan jau mēs sakārtosim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es reti kad esmu bijis tik mierīgs, kāds esmu tagad. Es pirmām kārtām atgādināšu Lujāna kungam vēstures nezināšanu. Mūsu apvienības frakcija ar Zīgeristu nekad nav bijusi kopā!

Runājot par tālrādi jeb televīziju, es jums izsaku vēl vienu reizi lielu pateicību par to, ka jūs man ļāvāt noskatīties aizkustinošos Krievijas un Japānas un Krievijas un Beļģijas mačus, kurā Krievija nodemonstrēja “lielu meistarību”, tāpēc arī zaudēja.

Un tad nu es jums uzprasīšu: kā tad ar tām deklarācijām pie jums tur ir, ko? Jūs te briesmīgi plātījāties, ka jūs esot organizējis nezin ko, bet pēc kaut kā parādās, ka jūs neprotat vairs atskaitīties par šo organizēšanu. Vai tad tas bija politisks pasūtījums? Tad, kad tas Ragozins bija te Latvijā, viņš kaut kādas noslēpumainas figūras rādīja ar savu roku pirkstiem. Lūk! Tad kur ir tā atskaite? Kur tad ir tie nopelni tajā organizēšanā? Tagad par televīziju...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Labāk būtu klusējuši. Lūk! (Smejas.) Un ... (Zālē smiekli.) Paldies! Paldies par atbalstu zālei! Es ceru, ka jūs tikpat vienoti būsiet, noraidot šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Augstākā pilotāža…”)

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būsim iecietīgi! Mēs visi labi saprotam, ka Dobeļa kungs uzrunā nevis mūs, bet radioklausītājus, un tā varbūt ir viena no pēdējām iespējām viņam to darīt. Tāpēc nenosodīsim viņu! (Zālē troksnis.) Bet, ziniet, atkārtot visus tos argumentus, kurus mēs jau dzirdējām pirms maija lēmuma pieņemšanas, tik daudzas reizes nav nekādas jēgas, jo par to mēs esam daudzkārt runājuši.

Vai deputātam ir jāzina valsts valoda? Protams, ka jāzina! Taču gan deputātu kandidātiem, gan arī vēlētājiem - un tas ir vissvarīgākais - ir suverēnas tiesības ievēlēt to Latvijas pilsoni, kuru viņi grib. Bez jebkādiem ierobežojumiem! Protams, izņemot tos ierobežojumus, kuri ir paredzēti mūsu parakstītajās starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās.

Par valodu jau sen viss ir skaidrs! Ja jūs tagad runāsiet, ka ir jāizskata Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumi un tā tālāk... Ja mēs visi nesaprastu, kā īsti ir jāsaprot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums Podkolzinas lietā, tad jūs nekad taču nenobalsotu par šo valodas prasību atcelšanu. Jūs visi ļoti labi to saprotat! Runāsim taču nopietni! Būsim profesionāļi! Bez vājām valsts valodas zināšanām ir taču arī citi iemesli, kāpēc cilvēki nevar efektīvi un pilnvērtīgi strādāt parlamentā, un, ja jūs gribat panākt šos ierobežojumus, tad padomāsim arī par kaut kādu intelektuālo cenzu. Dažiem mūsu kolēģiem tas būtu lietderīgi...

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja deputāta Cileviča priekšlikumu. Mums likās, ka tas nav līdzsvarots. Mēs plaši debatējām par šo problēmu, bet tajā pašā laikā, bez šaubām, mūsu valsts ir demokrātiska un mums ir Satversmes tiesa, kurā var pārsūdzēt Saeimas lēmumus, un tā, protams, var izšķirt šādus strīdīgus gadījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 6.priekšlikums, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija, tapa sakarā ar tiem ierosinājumiem, kurus tīri juridiski gan pirms šā likumprojekta tapšanas, gan arī mūsu Saeimas darbības laikā iesniedza valsts kontrolieris Černajs. Kad no dažādām valstīm ierodas dažādas delegācijas, ko vada atbilstošo valsts kontroles institūciju vadītāji visaugstākajā līmenī vai viņu vietnieki, viņi apmeklē Saeimu, un Juridiskajā komisijā šis jautājums tiek debatēts.

Mēs redzam, ka arī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir iesniegusi analogu priekšlikumu, un Juridiskajā komisijā mēs jo plaši diskutējām par šo jautājumu, kāda nākotnē būs Valsts kontroles vieta un kāda būs tās saistība ar parlamentu. Un mēs Juridiskajā komisijā pirmām kārtām nosliecāmies uz to… Protams, balsis dalījās, bet ar balsu vairākumu mēs nosliecāmies uz to, ka tomēr Valsts kontrolei ir jāveido šī saikne ar parlamentu, un konkrēti ar vienu no parlamenta komisijām.

Un otrs. Mēs tomēr izlēmām, ka nevajadzētu pārlieku paplašināt Saeimas komisiju skaitu, tāpēc izvēlējāmies vienu komisiju, un tā ir Revīzijas komisija, kura ir vistuvāk šīm problēmām, ko risina Valsts kontrole. Tātad mēs piedāvājam komisijai ar nosaukumu “Publisko izdevumu un revīzijas komisija” uzdot papildu funkciju, un te ir minēti publiskie nevis sabiedriskie izdevumi, kas juridiski būtu precīzāk. Un viņi tātad revidēs arī Saeimu.

Līdz ar to es jums atgādināšu, ka Valsts kontroles likumā ir norādīts, ka Valsts kontrole revidē visas valsts institūcijas, izņemot Saeimu, un tad, es domāju, šī komisija faktiski būs pati aptverošākā revīzijas komisija, kura aptvers gan to, ko revidē Valsts kontrole, gan arī pašu Saeimu. Tajā pašā laikā nevajag iedomāties, ka šī komisija būs tā, kas revidēs vai pārrevidēs kaut kādas Valsts kontroles izdarītās revīzijas. Šeit runa var būt tikai par to, ka tā izskatīs Valsts kontroles materiālus gadījumos, kur tas būs nepieciešams. Citādi mums veidojas pārspīlēta attieksme pret Valsts kontroles lēmumiem.

No vienas puses, Valsts kontrole dažos kliedzošos gadījumos savus materiālus nodod prokuratūrai, un tā tad vai nu saskata tur kriminālnozieguma sastāva pazīmes, vai nesaskata, bet ir taču vesela rinda jautājumu, kur vienkārši parastā ceļā ir jāaicina ministriju pārstāvji, un jāprasa, kā ir novērstas kļūdas, kādā veidā tas tiek risināts, un šajā gadījumā Saeima darbotos savas parastās kontroles kompetences ietvaros, jo mēs varam saskatīt vispārēju tendenci, ka, likumdošanas darbam kļūstot arvien padarītākam, parlamenta darbā pastiprināsies kontroles funkcijas. Tātad notiks nevis tieši likumdošana, bet palielināsies kontrolfunkcija, ko īstenos attiecīgās Saeimas komisijas.

Tā kā šā likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 5.novembrī, tad tas tīri attiecas uz nākamo Saeimu, un šajā Saeimā līdz ar to nekādas pārmaiņas nav paredzētas.

Juridiskā komisija atbalstīja 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu aicināt jūs pievērst uzmanību 106. un arī tālākajiem priekšlikumiem, kas attiecas uz Saeimas kārtības ruļļa 149.pantu, kurā ir noteikts, kādas komisijas Saeimā darbojas.

Es nevaru piekrist Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma lēmumam - un tam nepiekrīt arī visa mūsu frakcija - jo vairāk tāpēc, ka zinām to, ka šis likums sāks darboties tikai nākamajā Saeimā, tāpēc mēs uzskatām, ka būtu nepareizi šajā brīdī lemt par to, kādām komisijām 8.Saeimā būt.

Domāju, ka 8.Saeima to izlems pati, tāpat kā to ir darījusi 7.Saeima.

Ja mēs par šo jautājumu lemtu sava darba sākumā 7.Saeimā, tad būtu vērts to vērtēt, svērt un izlemt, bet tagad es domāju, ka mums šis jautājums ir jāatstāj risināšanai nākamajai Saeimai. Un tieši tādēļ, ka šis likums būs spēkā, sākot ar 8.Saeimas sanākšanu, es aicinu neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, kas paredz grozīt 149.pantu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie deputāti! Es atļaušos nepiekrist Vinetai Muižniecei un arī Tautas partijas frakcijai attiecībā uz šiem četriem gadiem. Es domāju, ka šeit veselu rindu no priekšlikumiem ir iesnieguši cilvēki, kuri ir strādājuši Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijās, un tāpēc, manuprāt, šajos četros gados ir radusies kaut kāda pieredze. Man tiešām bija liels gandarījums, lasot Panteļējeva kunga interviju “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” par izmeklēšanas komisiju, kuru viņš vadīja, un brīžiem likās, ka, nomainot komisijas vadītāja uzvārdu, nomainot risināmo tēmu, būtība visos gadījumos ir bijusi viena un tā pati.

Mums parlamentā tika izveidotas sešpadsmit komisijas, un lielākā daļa no šīm komisijām ir strādājusi ar likumdošanas jautājumiem. Eiropas Savienības likumdošanas normas, kuras mums ir jāievieš, ir vairāk nekā 55 000 lappušu biezumā, un mēs esam ļoti cītīgi visus šos četrus gadus pamatā nodarbojušies ar likumdošanas lietām, bet pilnīgi novārtā ir palikuši parlamentārās uzraudzības jautājumi attiecībā uz likumu ieviešanu, uz likumu izpildi, uz izpildvaras darbību, taču politiskā atbildība katrā ziņā tautas priekšā no tautas priekšstāvjiem nav noņemta attiecībā uz to, kā darbojas likumi, kā tie tiek realizēti, vai tie vispār tiek pildīti un vai izpildvara dara to, ko likumdevējs ir lēmis. Tāpēc es uzskatu, ka šo četru gadu pieredze ir parādījusi to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko vada Krasta kungs, ir nonākusi pie tāda paša slēdziena kā es un kā, manā skatījumā, arī Panteļējeva kungs savā intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”.

Ir vajadzīga parlamenta uzraudzība! Jā, varētu būt tā, ka šo uzraudzību realizē caur tām pastāvīgajām komisijām, kuras šodien jau ir. Nenoliedzami, paies laiks, un šīs parlamenta komisijas no likumdevēju komisijām kļūs arī par izpildvaras uzraudzības komisijām, par likumu izpildes uzraudzības komisijām, bet ir vajadzīgs laiks, lai mēs ieviestu Eiropas Savienības direktīvas.

Strādādami likumdošanas komisijās, mēs redzam, ka mēs esam vienkārši pārslogoti un ka mums reāli trūkst laika, lai realizētu uzraudzību pār šo likumu ieviešanu dzīvē. Parlaments ar to nenodarbojas vienkārši laika trūkuma dēļ. Un tās dažas komisijas, kuras ir izveidotas - Revīzijas komisija, Saimnieciskā komisija, Mandātu un iesniegumu komisija, Pieprasījumu komisija - un kuras nenodarbojas ar likumdošanu, arī tās taču nenodarbojas ar tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar izpildvaras vai likumu izpildes kontroli.

Tāpēc šis priekšlikums, kas ir iesniegts attiecībā uz finansu lietām, es domāju, ir kompromisa variants, kas tika panākts Juridiskajā komisijā. Nu vismaz tie jautājumi, kuri pašlaik ir Revīzijas komisijas kompetencē - kontrolēt parlamenta finanses - , tiek paplašināti, lai šī komisija pilnvērtīgi varētu kontrolēt publisko varu, naudas apriti šajā publiskajā varā. Vai tas ir pietiekami? Es domāju, ka tas nav pietiekami.

Taču, runājot par to priekšlikumu, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi, arī es tomēr aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Nenoliedzami, ir vajadzīga uzraudzība arī pār likuma izpildi, ne tikai par finansiālajām lietām, taču šie priekšlikumi, kā es saprotu, sniedzas tālāk. Kādā nu redakcijā tie tika iesniegti, tādā tie arī ir. Taču uzraudzība pār likumu izpildi, kaut vai pār finansiālo pusi, ir vajadzīga.

Es tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir ar balsu vairākumu jāatbalsta šim parlamentam, vadoties pēc tās četru gadu pieredzes, kas kolēģiem ir uzkrājusies, strādājot parlamentā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

 

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nepieiet jautājumam nedaudz nenopietni, kā to šinī brīdī ir izdarījusi Juridiskā komisija. Mums nav jābaidās izveidot vēl vienu komisiju, ja Saeima uzskata, ka tas ir nepieciešams. Turklāt šādu priekšlikumu ir izteikusi nevis vienkārša, parasta komisija, bet Saeimas izveidota izmeklēšanas komisija, kurai Saeima ir devusi speciālas pilnvaras! Daļēji var uzskatīt, ka šinī brīdī arī otras komisijas priekšsēdētājs ir atbalstījis šādu priekšlikumu. Ja jau mēs gribam, tad, protams, varam iet uz tālāku šā līmeņa samazinājumu... Es domāju: kāpēc nevarēja pārtaisīt ne vien Maksimova kunga vadīto Revīzijas komisiju, bet, pieņemsim, arī Dobeļa kunga vadīto Saimniecisko komisiju. Un tad tas nosaukums būtu vēl labāks - Publisko izdevumu saimnieciskā komisija. Ļoti laba doma - gan publiskie izdevumi, gan saimnieciskie... Komisija patiešām varēs... Taču šeit ir veikta apzināta darbība, lai samazinātu uz šo komisiju likto uzsvaru. Pareizi norādīja jau Salkazanova kungs, ka Revīzijas komisija Saeimā veic specifisku funkciju. Tā ir noteiktas funkcijas komisija. Tagad mēģina tās nosaukumam “pielīmēt” klāt šos vārdus - “Publisko izdevumu un”. Ja tā tiks nosaukta par Publisko izdevumu revīzijas komisiju, tad nevarēs saprast, kādu tad īsti revīziju viņa veic. Vai tā izskata jautājumus par kaut kādiem Saeimas publiskajiem izdevumiem? Nu daļēji Maksimova kungs jau šodien to veic. Šādā tulkojumā ir juridisks kāzuss: kādi ir tie publiskie izdevumi? Pazūd doma, uz ko bijām norādījuši mēs savā priekšlikumā, proti, priekšlikumā no Saeimas izmeklēšanas komisijas - Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Savulaik Černaja kungs prasīja vēl lielāku statusu šai mazajai komisijai, tādēļ ka tai ir jābūt līdzvērtīgai, tādai kā pastāvīgi funkcionējošai izmeklēšanas komisijai.

Tādēļ es aicinu: lai balsojumi notiktu korekti, ir sākotnēji jānobalso par pašu radikālāko - vai nu par 10.priekšlikumu, vai arī par Muciņa kunga, vai Salkazanova kunga, vai Černaja kunga priekšlikumu. Un tikai tad mēs beigu beigās varam balsot par to modulēto priekšlikumu, ko piedāvā Juridiskā komisija.

Es uzskatu, ka Juridiskās komisijas solis šinī brīdī ir nepareizs, bet, protams, ja nebūs nekādu citu variantu, tad nu būs tas jāatbalsta. Taču es vēlreiz saku, ka Černaja kunga un arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi ir apslēpti un savā veidā mākslīgi “notolerēti”, un likvidēti. Tā nav pareizi! Es vēlreiz uzsveru, ka “Publisko izdevumu un revīzijas komisija” - tas ir ļoti liels sašaurinājums, un diez vai to var traktēt tā, ka šai komisijai būtu jāsadarbojas ar Černaja kunga vadīto Valsts kontroli, turklāt bieži vien ļoti sarežģītās lietās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Jā, tik tiešām, deputātu domas Juridiskajā komisijā dalījās, un ar vienas balss pārsvaru tika pieņemts šis priekšlikums - “Publisko izdevumu un revīzijas komisija”. Taču visādā ziņā mēs ietekmējāmies arī no valsts kontroliera materiāliem, kas bija iesūtīti Saeimā. Katrs deputāts saņēma žurnālu “Valsts Kontroles Vēstis”, tur jūs varat izlasīt, kā tas notiek civilizētā pasaulē, valstī, kura ir iestājusies gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Es ceru, ka vismaz kāds no jums ir izlasījis šo žurnālu, ko valsts kontrolieris šeit izdala regulāri.

Un, protams, ietekmējāmies arī no 10.priekšlikuma - parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikuma.

Taču mēs uzskatījām, ka nav jāveido speciāla komisija, bet ka pietiktu ar to, ka mēs papildinātu Revīzijas komisijas kompetenci.

Attiecībā uz nosaukumu jāteic, ka “sabiedriskie izdevumi” - tas ir vairāk tāds padomju laika termins. Pārāk plaša kompetence... Mums likās, ka tas, kas šobrīd ir valsts kontrolē, - publiskie izdevumi... Tātad tie ir pašvaldību un valsts izdevumi, tātad arī tie izdevumi, kas no valsts nokļūst kaut kādās privātās struktūrās, bet kas it kā caur budžetu iet vai arī kaut kāda ārvalstu palīdzība... Tas viss atbilst jēdzienam “publiskie izdevumi”. Un tas viss ir apvienots ar Revīzijas komisiju. Es šeit galīgi nevaru piekrist Lujāna kungam. Manuprāt, šeit nekādas traģēdijas nav. Tas tā ir tikai tādēļ, lai būtu šo komisiju skaita ekonomija. Lai mēs neveidotu pārāk lielu skaitu šo komisiju.

Taču mani, komisijas priekšsēdētāju un deputātu, satrauc kas cits. Mēs apšaubām nepieciešamību kontrolēt to, kā tiek reāli realizēti dzīvē Valsts kontroles slēdzieni un lēmumi, kuri pēc tam vēl tiek iesniegti un pārsūdzēti Valsts kontroles padomē. Tātad - ko dara atbildīgās ministrijas, ko dara atbildīgās institūcijas, kā viņas uzlabo savu revīziju darbu, kā viņas uzlabo visu savu kontroles darbu un kā viņas dara to, uz ko Valsts kontrole viņām norāda.

Acīmredzot Černaja kunga praktiskā pieredze rāda, ka šie slēdzieni gan tiek uzrakstīti, bet atbildīgajās ministrijās tiek ātri aizmirsti. Mani personīgi ļoti satrauc tas, ka izskan šādas domas, ka nevajadzētu kontrolēt; ka kontroles, kā sacīt, jau ir par daudz. Es vienmēr turos pie tā viedokļa, ka kontroles nekad nav par daudz.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu, kas ir par 6.pantu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Par priekšlikumiem, kas iesniegti par 149.pantu, balsosim šādā secībā:

pirmām kārtām jāteic, ka 9.priekšlikums nav balsojams, jo tas vispār nevarēja atrasties šajā tabulā.

Vispirms balsosim par 10., pēc tam - par 6., pēc tam - par 7. un pēc tam - par 8.priekšlikumu. Nav iebildumu?

10.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 4, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 27. Priekšlikums guvis atbalstu.

7.priekšlikums. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Jā. Tiešām paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs pareizi izdarījām, ka, tā teikt, balsojām no paša radikālākā priekšlikuma uz mazāk radikālu.

Tagad par 7. un faktiski par 8.priekšlikumu. Protams, grūti pateikt, kurš no tiem ir radikālāks vai plašāks. Taču Juridiskā komisija diskutēja par šo jautājumu. Šinī situācijā Juridiskā komisija neatbalstīja abus priekšlikumus - 7. un 8.priekšlikumu. Un viens no iemesliem, kāpēc tos neatbalstīja, tātad bija tas, ka situācija bija tāda, ka komisija uzskatīja, ka nav ko pārāk palielināt komisiju skaitu. Arī tas, protams, atstāja savu iespaidu uz 6.priekšlikumu. Taču bija arī arguments, ka Saeimā ir 100 deputātu. Likums nosaka: darbība ne vairāk kā divās komisijās. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Komisijā, protams, izskanēja arī viedokļi, ka šādas komisijas izveidošana pirmām kārtām nodrošinātu starpnozaru kontroli. Mēs noteikti noraidījām viedokli - kaut gan tāds izskanēja -, ka kompetence varētu pārklāties un sakrist ar Nacionālās drošības komitejas vai Aizsardzības un iekšlietu komisijas kompetenci. Šeit kompetence tikai daļēji pārklājas, un to pilnīgi novērst nevar. Arī ar Juridiskās komisijas kompetenci daļēji pārklājas, bet ļoti mazā mērā. Taču šādu situāciju mēs pilnībā novērst nevaram. Tātad tas arguments atkal it kā runāja par labu tam, ka tādu komisiju vajadzētu.

Vēl viens arguments par labu šādas komisijas ieviešanai bija tas, ka tādējādi varētu samazināt tendenci veidot speciālas izmeklēšanas komisijas, jo, kā mēs redzam, Saeimā jau ir vairākas tādas. Varbūt arī šis jautājums ir svarīgs. No tā, ka deputāts Salkazanovs, kas šobrīd vada līdzīga nosaukuma komisiju jautājumā par gaļu, iesniedza šādu priekšlikumu, es droši varu secināt (jo es esmu arī šīs komisijas loceklis), ka šis jautājums ir argumentēts, pamatots. Man liekas, ka viens otrs korumpants, kontrabandists un viena otra amatpersona, kuru traucē šī izmeklēšanas komisija, protams, guļ un gaida, kad šī komisija beigs savu darbu, lai atkal ar pilnu spēku varētu nodarboties ar korupciju un kontrabandu.

Nu, tāda bija situācija Juridiskajā komisijā, un tādēļ mēs neizšķīrāmies atbalstīt. Par savu priekšlikumu es runāšu debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām gribas teikt paldies par to, ka vismaz vienā jautājumā - par finansēm, par uzraudzību pār finansu publiskās naudas apriti šajā valstī - ir izveidota komisija, kas šo procesu uzraudzīs, it sevišķi tajos gadījumos, kad Valsts kontrole nav pārkāpumu atzinusi par krimināli sodāmu. Ja par to nepienākas krimināla atbildība, tad ir jābūt citiem kontroles mehānismiem, ar kuru palīdzību novērst Valsts kontroles atzinumos norādītos finansu pārkāpumus vai kādas citas atklātas lietas, kontrolēt šo pārkāpumu novēršanu, lai šīs lietas neatkārtotos gadu no gada, kontrolēt izpildvaras darbību.

Nenoliedzami, jautājums par naudas izlietojuma kontroli ir daudzmaz atrisināts. Jautājums nu rodas par likumu kontroli. Gan manā, gan Muciņa kunga piedāvātajā redakcijā runāts par tādu tēmu, kas varbūt ir tuvāka mūsu parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, - par valsts amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandas darījumos. Labāk jau būtu, ja tā būtu vispār izpildvaras un likumu izpildes vai ieviešanas kontrole, bet šinī gadījumā, dabīgi, tuvāk pie sirds ir tas jautājums, kas sāp visvairāk, un tāpēc arī šāda veida priekšlikumi parādās. Un, runājot par šīm lietām, kuras ir saistītas ar korupciju un kontrabandu, jāteic, ka mums diezgan pasmagi iet. Mēs steidzamības kārtā pieņemam KNAB likumu, it kā izdarām labu darbu, bet nekādi nevaram iedarbināt šo mehānismu, lai šis kontrolējošais izpildvaras institūts, cik nu neatkarīgs tas mums izdevās, tik neatkarīgi sāktu arī strādāt.

Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā iznāk saskarties ar ļoti interesantu tendenci. No vienas puses, ir nevainīguma prezumpcija, bet, no otras puses, ir nesodāmības prezumpcija. Piemērs tam ir pēdējā epizode, par ko tagad bieži runā televīzijā un citos masu medijos, avīzēs. It kā ir konstatēts fakts, ka ir pārkāpums. Pārkāpumu atzīst. Atzīst, ka tas nav krimināli sodāms. Taču pārkāpēji turpina strādāt savos robežkontroles, muitas punktos un nesaņem nekādu sodu. Pārkāpums, iespējams, ir izdarīts, bet tiesībsargājošajām institūcijām varbūt ir grūti pierādīt to. Skaidrs, ka pārkāpums ir bijis, jo kontrabanda taču ir ienākusi valstī. Tomēr šie cilvēki turpina strādāt, un apkārtējie ir sašutuši: kā var mūsu valstī nesodīti turpināt darboties uz robežas šie cilvēki?! Ja ne krimināli, tad disciplināri vai kā citādi viņiem taču būtu jātiek sodītiem! Taču vienu shēmu vietā nāk citas, un process turpinās. Kā var iznākt tā, ka izsludinātajā konkursā uz Latgales reģionālās muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu startēja cilvēks, kas ir disciplināri sodīts, ir iesaistīts vairākās krimināllietās?! Un galarezultāts ir tas, ka šis cilvēks uzvarēja konkursā un šodien strādā par reģionālās muitas pārvaldes priekšnieku Latgalē! Kāpēc ir pārkāpts likums? Kāpēc no tiesībsargājošajām institūcijām nav bijusi ievākta par šo cilvēku informācija, ka viņš ir tiesībsargājošajās institūcijās fiksēts dažādu krimināllietu epizožu sakarā? Likums taču to prasa. Viņam taču pēc tam ir jāsaņem pielaide slepenajiem dokumentiem... Taču neviena no institūcijām, kas konkursu organizēja, šādu pārbaudi neveica, kaut gan to prasa likums. Tiesībsargājošajām institūcijām ir šī informācija, bet ne no vienas institūcijas nav bijusi prasība, lai pārbaudītu to, un tā nu tas cilvēks šodien tur strādā. Kā šādam cilvēkam var dot pielaidi slepeniem dokumentiem?! Tā ir vienkārši likumu nepildīšana, un šādas lietas atkārtojas vairākkārt. Kādam mūsu valstī ir arī no parlamenta puses jākontrolē likumu izpilde! Un...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. …tādēļ aicinu atbalstīt piedāvāto redakciju. Man ir pilnīgi vienalga, kuru. Varbūt Muciņa kunga redakcija ir mazliet plašāka. Aicinu atbalstīt vienu vai otru!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Pilnīga taisnība ir Salkazanova kungam tanī ziņā, ka parlamentam būtu ne tikai jāveido likumi, bet arī jāveic kontrole pār šo likumu izpildi: vai pieņemtais likums dod kaut kādu rezultātu vai arī tas ir pieņemts tikai formālu iemeslu dēļ - tāpēc, ka konkrētajā brīdī kaut ko vajadzēja pateikt tautai vai publikai.

Es gribētu šajā sakarā pieminēt Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu tieši pie šiem jautājumiem - korupcijas, kontrabandas novēršanas un apkarošanas. Kā jūs zināt, mūsu komisijas pārziņā ir Kriminālprocesa likums un Krimināllikums, un tieši tur ir attiecīgi panti un attiecīgas sadaļas, kurās ir noteikts, kādā veidā mums cīnīties gan ar organizēto noziedzību, gan ar noziedzību kopumā, kā arī ir paredzēti sodi par šādiem nodarījumiem.

Es gribētu parlamentam ziņot, ka mums šo trīs gadu laikā ir bijušas vismaz trīsdesmit sēdes, kas ir bijušas saistītas ar šiem jautājumiem. Vismaz 30 sēdes! Mēs esam arī labojuši likumus, esam aicinājuši atbildīgās amatpersonas uz mūsu komisiju un esam tās iztaujājuši, un, manuprāt, tādā veidā, ar mūsu aktīvu darbību, esam veicinājuši arī viņu darbību. Manuprāt, mūsu komisijas aktīvā darba dēļ daudzas amatpersonas, kas ir atbildīgas par cīņu ar korupciju un kontrabandu, ir zaudējušas amatus šo trīs gadu laikā.

Tā ka es uzskatu, ka ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet, es domāju, arī citām komisijām vēl aktīvāk ir jāseko līdzi pieņemto likumu izpildei. Tas, manuprāt, ir atkarīgs no pašas komisijas. Es aicinu aktīvāk strādāt jau esošās komisijas!

Vai atbalstīt šādu komisiju? Mani māc stipri lielas šaubas.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām šeit ir ko debatēt un ir ko apspriest. Es domāju, ka visa cieņa pienākas nākamajam parlamentam, taču arī mums, tiem deputātiem, kuri strādā šobrīd, ir savs viedoklis. Mēs esam tiesīgi paust savu viedokli, un mums pat ir pienākums to paust.

Mēs, debatējot par 7. un 8.priekšlikumu, debatējām par abiem kopā. Es esmu sagatavojis savu priekšlikumu. Es uzskatu, ka nedz korupcija, nedz kontrabanda nevar notikt un nenotiek bez organizētās noziedzības. Kontrabanda ir viens no organizētās noziedzības ceļā iegūtās naudas rašanās iemesliem, un savukārt korupcija ir šīs naudas “adresāts”. Tāpēc visas šīs problēmas ir skatāmas kopā.

Par to, ko šeit Kuduma kungs teica. Tiešām ir ļoti labi, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija nodarbojas un arī nodarbosies ar visiem šiem jautājumiem, par to nav šaubu, bet manā priekšlikumā uzsvars ir likts uz to, ka šī ir starpnozaru problēma. Un tāpēc, ka tā ir starpnozaru problēma, arī uz robežas ir starpnozaru problēmas, tas ir acīmredzami. Tātad, no vienas puses, Finansu ministrija ir saistīta ar muitu, un, no otras puses, Iekšlietu ministrija - ar robežsargiem. Sadarbība… Svari, elektroniskās datu bāzes un tā tālāk… Mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā redzam, ka tas viss nefunkcionē. Tas viss kaut kādu iemeslu dēļ - man negribētos lietot vārdu “apzināti” - tiek veidots tā, ka vai nu nestrādā kameras kopā ar datu bāzi, vai svaru izdrukā tiek svars ierakstīts ar roku... Tas viss nesasaistās kopā ar visu lielo datu bāzi, un darbojas sistēmas, ko sauc par “dokumentu atsišanu uz robežu”... Un tā tālāk, un tā tālāk.

Protams, attiecīgās institūcijas šo problēmu risina un cenšas trūkumus novērst, cik nu spēj. Lai to izdarītu, vajadzīga nauda un spēks. Tajā pašā laikā noziedznieki nesnauž, veido atkal jaunas shēmas, kā mēs to redzam parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Muitas dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā tiek izveidota Kriminālizziņas pārvalde. Arī tas liecina, ka Valsts ieņēmumu dienests ir pagriezies ar seju pret šo problēmu. Mēs esam nobalsojuši par šādu labojumu likumā. Tas tātad rāda, ka muitai pastiprināsies tiesu izziņa, tieši kriminālvajāšanas darbs. Tātad šos pārkāpumus noformēs ne tikai kā administratīvos. Arī šajā ziņā ir nepieciešama uzraudzība. Es negribētu lietot vārdu “uzraudzība” saistībā ar to, ka jāuzrauga tikai likuma izpilde jeb jāuzrauga, kā likums darbojas. Kontroles un uzraudzības funkcija, ko realizē parlamenta komisijas, nozīmē, ka jāuzrauga visi dienesti, visa to funkcionēšana, ne tikai likumu funkcionēšana vai likumu efektivitāte (tā, protams, ir parlamentam svarīga informācija, bet galvenokārt jāuzrauga izpildvara). Zemkopības ministrijā darbojas speciālas institūcijas, kuras seko līdzi pārtikas kvalitātei, lai pārtika tiktu izlaista pareizā kārtībā un ar sertifikātiem nonāktu tirdzniecībā. Uz robežas darbojas Sanitārā robežinspekcija. Visi šie momenti ir jākoordinē, ir jākontrolē, jo mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā konstatējām, ka kaut kādu iemeslu dēļ nav pietiekamas sadarbības starp šīm institūcijām. Bez šaubām, tā sadarbība, kas ir, varētu būt labāka. Vienmēr var vēlēties kaut ko labāku.

Kā mēs saprotam, varas dalīšanas princips paredz, ka prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa un šajā tiesu varas problēmā nevar iejaukties izpildvara. Taču starp prokuratūras funkcijām ir ne tikai tiesu spriešana (tātad apsūdzība, saukšana pie kriminālatbildības, lietu nosūtīšana tiesai); tai ir arī vairākas izpildvaras funkcijas - tas nozīmē vadīt izziņu un izmeklēšanu, meklēt vainīgos un tā tālāk. Tātad šinī jomā arī prokuratūra, kas ir tiesu varas sastāvdaļa, prasās pēc kontroles. Un par šo kontroli jāteic, ka no visām institūcijām, ko mēs izveidojām, vislētākās ir parlamenta komisijas. Tās izmaksā mazāk par visām citām institūcijām, ko mēs vēl nesen tik dāsni izveidojām.

Es aicinu atbalstīt labus priekšlikumus likumā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai vienkāršotu procedūru, es, protams, varētu atsaukt - un to es arī daru - 7.priekšlikumu, jo 8.priekšlikums ir mazliet plašāks - tas runā par organizēto noziedzību, par ko nerunā mans priekšlikums. Jo reāli ir tā, ka tas, ar ko ir jāsaskaras, nav vis vienkāršs uzņēmējs Tarakanovs vai uzņēmējs Kazbeks, vai uzņēmējs Asatrjans, vai kāds cits cilvēks. Tā ir organizētā noziedzība, kas darbojas ciešā saistībā gan ar valsts struktūrām, gan ar tiesībsargājošām struktūrām, gan varbūt arī... nenoliedzami, arī ar struktūrām Holandē, Austrijā, Vācijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā... Organizētā noziedzība jau sen ir pāraugusi pāri robežām, un tādēļ arī publiskajai varai, nenoliedzami, jāglobalizējas tāpat kā noziedzīgajai varai, lai tās cīnītos viena pret otru. Attiecībā uz tām lietām, kas saistītas ar cīņu pret organizēto noziedzību, es domāju, ka parlamentam tas ir jādara. Mēs mēģinājām to instrumentu iedarbināt, bet pagaidām gan nav likuma par parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Taču, ja šāda izmeklēšanas komisija pastāvīgi darbotos, tad, nenoliedzami, būtu daudz normālāks darbs, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir jāveido tajos gadījumos, kad ir konkrēta epizode, konkrēta lieta, kura ir jāpārbauda. Lielākā daļa parlamentārās izmeklēšanas komisiju strādā daudz plašāk, nekā varētu spriest pēc to nosaukumiem. Mūsu komisijai nosaukums ir ļoti plašs un tāpēc arī darba lauks iznāk ļoti plašs, saistīts ar dažādām nozarēm.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. Atsaucu savu - 7.priekšlikumu - un aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir slēgtas. 7.priekšlikums ir atsaukts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 39. Priekšlikums guvis atbalstu.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 25.septembris.

Sēdes vadītājs. 25.septembris. Paldies.

Ir saņemts deputāta Stalta iesniegums Saeimas Prezidijam. Deputāts informē, ka kļūdījies balsojumā par 5.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Viņš ir vēlējies balsot “pret”.

Ir saņemts arī deputāta Romāna Mežecka iesniegums Saeimas Prezidijam. Deputāts lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.septembrī. Priekšlikums ir iekļaut šo iesniegumu darba kārtībā - darba kārtības beigās. Nav iebildumu.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 17, atturas - 1. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 16, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu”.

Atklājam debates. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Protams, deputāta amatam ir tāds statuss, ka viņš var tikpat kā visu, kā tautā saka. Taču šis lēmuma projekts ir zināmā mērā uzskatāms par provokāciju, kas - nezinu, vai apzināti vai neapzināti - ierauj Latgali (ieraus, ja tiks pieņemts) tajā jūklī, kas šobrīd virzās uz to, ka ir nepieciešami, dažuprāt, Satversmes grozījumi, ka ir nepieciešama, dažuprāt, otra valsts valoda valstī un tamlīdzīgas lietas.

“Kaids tad ir jiūsu mērķis?” vaicotu Francis Trasuns pirms apmēram gadsimta. Un skaidrā volūdā jis jiusim atbiļdētu: “Ja jiumsim kaidam pošam vajag sovu parapeju, tad taisat jū, bet miusim irā vīna kūpeiga vaļsts. Miusim ir vīna Latveja!” (Latgaliski.)

Mums ir Valsts valodas likums, kurā ir skaidri un gaiši ierakstītas latgaliešu valodas iespējas pastāvēt un attīstīties.

Mums ir izglītības programmas! Izglītības likumā ir paredzētas tādas mācību programmas, kurās ir iespējams iekļaut latgaliešu literatūras, latgaliešu valodas un latgaliešu kultūras vēstures stundas, un ir jāpūlas un jācenšas, lai to tiktu iekļauts pēc iespējas vairāk. Ir nodibināta Latgaliešu valodas skolotāju asociācija, kuras darbības rezultāts (tā darbojas tikai nepilnus divus gadus) būs šo mācību programmu papildinājumi, būs tas, kas šobrīd ir nepieciešams, būs mācību grāmatas, un būs tādas skolas, kurās nodarbosies ar šīm lietām un mācīsies tās.

Ko tad mums piedāvā godātie koalīcijas partneri? Vislielākais pārsteigums man ir par to, ka tie ir frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti, kas ir parakstījuši šo aicinājumu. Arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Pēteris Tabūns. Taču visvairāk es gribētu vērsties tieši pie tiem deputātiem no frakcijas “Latvijas ceļš”, un tie ir Jānis Lāčplēsis, Monika Zīle, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts un Vanda Kezika. Vai tā ir priekšvēlēšanu infekcija, kuru jūs varētu ļoti mierīgi izslimot, iedzerot vīgriežu tēju, salasītu Latgales pļavās un norās, un pamatīgi izlasot šo dokumentu? Ja jūs to izlasītu, tad jums nāktu arī atveseļošanās. Ļoti elementāri - jūs tad saprastu, ka šis dokuments ir Satversmes apdraudējums, un to jebkurš, katrs, kuram mūsu valsts Satversme nav pa prātam, gribētu tādā veidā izmantot. Es gribētu aicināt kolēģes Kristiānu Lībani un Vandu Keziku… Viņas no rīta man skaidroja šā dokumenta tālāko virzību tādā formā, kas man ir pilnīgi nepieņemama, proti: “Par ko tu uztraucies, Rugāte? Mēs to nodosim komisijai, un mums, 7.Saeimai, taču par to nebūs jālemj.”

Godātie kolēģi! Ja tādā veidā tās lietas virzās uz priekšu, tad es negribētu šeit pārstāvēt to deputātu daļu, kura uzskata, ka ar Latgali var rīkoties, kā grib. Tikai tāpēc vien, ka Latgalē nav būts. Tikai tāpēc vien, ka ir iespēja pirms vēlēšanām.

Un atkal es gribētu izteikt Tautas partijas viedokli šajā jautājumā. Mēs nekādā ziņā nevaram atbalstīt nedz šādu divkosību, nedz arī šādu, var teikt, Satversmes apdraudējumu.

Kā Francis Trasuns teiktu šajā brīdī? Es atkal atsaucos uz viņu tieši tāpēc, ka ir piesaukts, nevietā piesaukts, 1917.gada kongress, kurā notika Latgales apvienošanās ar pārējo Latviju. Viņš teiktu tā: “Turaties pi prōta, broļi i mosas, latgalīši! Un vysi kūpā kai zoģa zūbi par vīnu vaļsti, par vīnūtu Latveju!”

Es aicinu godātos kolēģus noraidīt šo lēmuma projektu un balsot pret to.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ko uz jums runāja cilvēks, kurš nav parakstījis šo iesniegumu, un arī cilvēks, kurš, aizbraukdams no Latgales, mainīja savu vārdu, lai nesaprastu, ka viņš ir nācis no Latgales, tomēr šis dokuments ir nopietns. Mēs atsaucamies un izvērtējam latgaliešu jautājumu, apzinoties, ka kādreiz, daudzu gadsimtu garumā, latviešu cilvēki, Latvijas tauta dzīvoja šķirti. Viena daļa latviešu dzīvoja zem vāciešu, zviedru režīmiem, bet citā teritorijā latvieši dzīvoja zem poļu, krievu režīmiem. Taču, neskatoties uz to, ka tik daudzus gadu simteņus viņi dzīvoja šķirti, viņi atrada iespēju saglabāt savu valodu, katrs savu valodu, attīstīt to, attīstīt savu tautsaimniecību tā, kā viņi to varēja.

Desmit gadus atpakaļ sanāca pirmais latgaliešu saiets. Bija labs saiets. Šoreiz, desmit gadus vēlāk, 12.augustā tur sabrauca latgalieši no ļoti daudzām pasaules valstīm, un bija tur arī Ministru prezidents, ministri, bija Valsts prezidentes oficiāls pārstāvis, bija arī visu Saeimas frakciju deputāti, kuri vēlreiz varēja pārliecināties, ka tie cilvēki, kas Rēzeknē risināja un analizēja situāciju Latgalē, ir ļoti nopietni cilvēki, ļoti autoritatīvi cilvēki. Un līdz ar to viņu pieņemto “Aicinājumu”, kas adresēts Ministru kabinetam, Saeimai un Valsts prezidentei, var uztvert kā ļoti nopietnu dokumentu, un uz tā pamata arī radās šis Saeimas lēmuma projekts.

Lēmuma projekts ir šāds: izvērtējusi 2002.gada 12.augustā notikušās Pasaules latgaliešu II konferences, kurā piedalījās 250 dalībnieki, ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm, Vācijas, Kanādas, ASV, Krievijas un Zviedrijas, “Aicinājumu”, Latvijas Republikas Saeima nolemj:

uzdot Ministru kabinetam:

1) sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005.gadā vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmes 3.pantam izveidotajos Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas, kā galvaspilsētas, pašvaldību administratīvajos reģionos;

2) nodrošinot reģionu, to skaitā Latgales, intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos;

3) pamatojoties uz 1917.gada Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumus, sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam.

Par šiem punktiem. Attiecībā uz reģionālo politiku. Ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos, kā jūs ievērojāt, šīs reģionālās politikas trūkuma dēļ un varbūt arī nesakārtotās pašvaldību sistēmas dēļ situācija pasliktinās. Latgales cilvēki piedāvā savu modeli, kā sakārtot savu dzīvi, un, kā jūs redzat, arī pārējiem reģioniem šis modelis dotu iespēju ļoti konkrētā un pārskatāmā veidā atrisināt savus jautājumus.

Mēs gadu no gada runājam par to, ka ir jāsakārto šī pašvaldību sistēma, un tad nu šeit ir pateikts termiņš - ka nākamreiz, kad mēs vēlēsim pašvaldības (jau pēc diviem gadiem), mēs būsim spējīgi vēlēt arī reģionālās pašvaldības. Ir paredzēts, ka, domājot par plānošanas reģioniem, jau tagad tiks iezīmētas robežas. Jā, ir jāveic sagatavošanas darbs, lai divu gadu laikā nonāktu pie šīm vēlēšanām.

Ministrijai, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, jau pašreiz plauktos atrodas visi nepieciešamie dokumenti, projekti ir izstrādāti, ir vajadzīga tikai politiskā griba dot ministram šo uzdevumu, un tad jautājums būtu atrisināts. Protams, ir vajadzīgs pakāpeniskums darbā, lai reforma nebūtu sasteigta, bet tiktu pakāpeniski realizēta un īstenota.

Un trešais punkts. Par latgaliešu valodu. Latgales cilvēki spēja saglabāt savu valodu, Latgales cilvēki caur savu valodu ir devuši šo simpātisko nosaukumu Latvijas valstij, Latgales cilvēki caur savu pastāvēšanu ir devuši krāsas Latvijas karogam, un Latgales cilvēku valoda tapa par pamatu latviešu valodas izveidei. Es domāju, ka ir pienācis laiks atdot parādus tādējādi, ka Latvijas valsts uzdotu Ministru kabinetam sakārtot situāciju, lai Latgales teritorijā latgaliešu valoda varētu pastāvēt un attīstīties.

Attiecībā uz reģionālo reformu šodien var būt labs, pozitīvs lēmums, attiecībā uz latgaliešu valodu šodien var būt vēsturisks lēmums. 21.gadsimtā dzīvojošie, strādājošie politiķi var izlabot to kļūdu, kuru pieļāva 20.gadsimtā strādājošie politiķi. Patiešām, tad, kad sanāca kopā Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši… Viņi tik ilgi dzīvoja nošķirti, varbūt viņi nepazina cits citu, varbūt viņi vēl neuzticējās cits citam. Bet vai 80 gadi, kas pagājuši, nav pietiekami ilgs laiks, lai iepazītu cits citu un lai uzticētos cits citam un tādējādi kopā pārvaldītu mūsu valsti?

Līdz ar to vēlreiz aicinu ļoti uzmanīgi ieklausīties latgaliešu piedāvājumā. Viņi sakārto savu zemi, sakārto savu valodu, un tas nāk tikai par labu Latvijas valstij kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais - Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti!

Divpadsmit gadus strādājot parlamentā, es nekad neesmu centies personificēt politiskas vai reģionālas problēmas. Deputāte Rugāte nebija pilnvarota runāt ne par mani, ne manā vārdā. Deputāte Rugāte - nezinu, vai tam par iemeslu bija kāds lēmums vai kaut kas cits, - skāra problēmas, kuru risināšanā viņa nebija klāt. Es skatos uz Osvaldu Zvejsalnieku, es skatos uz Juri Vidiņu. Mēs Rēzeknē sākām risināt šīs problēmas, bet deputātes Rugātes tad nebija Latgalē. Un Osvalds un Juris man neļaus samelot nevienu vārdu - nedz par valodu, nedz par ekonomiku, nedz par Latgales reģiona problēmām. Gribu teikt: es neesmu cienīgs parodēt Trasunu, viņš runāja latgaļu dialektā no tribīnes, es labākajā gadījumā varu būt Trasuna skolnieks, ne vairāk. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es parakstīju šo papīru tikai pirmā punkta dēļ, jo administratīvi teritoriālā reforma vispār netiek risināta, tā nenotiek. Un tā nu padomiskā stilā izkārtots tā, ka no Varakļānu novada, kurš ir par simts procentiem latgalisks, cilvēkiem jābrauc uz Madonu kārtot visus jautājumus. Administratīvi teritoriālā reforma tik tiešām vai nu nenotiek, vai tiek gatavota ačgārni, un arī mana vaina šeit ir.

Attiecībā uz citiem jautājumiem es deputātei Rugātei varu piekrist lielā mērā. Proti, tad, kad ar Latgales Kultūras centra un Latvijas Tautas frontes Rēzeknes nodaļas pilnvarojumu es vadīju laikrakstu “Māras Zeme” (“Mōras Zeme”), es saņēmu ārkārtīgi daudz vēstuļu, bet tikai apmēram 10% rakstītāju bija tādi, kas uzstāja par latgaļu dialekta pārvēršanu par valodu. Inteliģence, skolotāji, lielākā daļa cilvēku, kas rakstīja uz “Mōras Zemi” man teica, ka to darīt nevajag: bērniem nav nākotnes. Kāpēc mākslīgi radīt problēmu? Nav šādas problēmas! Neviens neliedz runāt šajā valodā, neviens neliedz apgūt šo valodu - sarunvalodu, rakstu valodu. Lieta tā, ka katrā pagastā runā savādāk. Ja varētu pieņemt administratīvu, juridiski korektu lēmumu, kādā veidā runāt, tad - jā. Ja 1933.gada Stroda gramatiku pieņemtu par latgaļu oficiālo valodu, tad - jā. Ko darīs bērni, kas beigs skolu? Jādomā par šīm problēmām nopietnāk. Tāpat arī kolēģi no tā saucamās Cilvēktiesību frakcijas (PCTVL) saka par valodas jautājumiem: jādomā par jauniešiem un to, ko viņi darīs. Vai mūsu mazajā valstiņā vajag vēl sadrumstalotību? Vai vēl nepietiek ar to, ka mums ir ekonomiskā nestabilitāte? Vēl nav pietiekamas stabilitātes. Pietiek šajos jautājumos radīt problēmas!

Nākamais jautājums, godātie kolēģi, un es tūlīt beigšu... Jā, Augstākās padomes laikā man priekšnieks formāli bija Dainis Īvāns, es biju vietnieks, mēs izstrādājām Latgales programmas variantu... Taču tas fakts varbūt nav saistīts ar deputātu apspriežamo jautājumu... Es piekrītu Lauska kungam, ka ir ārkārtīgi daudz problēmu. Bet vai tas ir parlamenta komisijā izskatāms vai debašu gaitā risināms jautājums? Tā ir cita lieta. Valdībai acīmredzot jāstrādā. Kāpēc sabruka Rēzeknes piena konservu kombināts, visi ļoti labi zina. Es negribu to šeit izklāstīt... Protams, valdībai ir problēmas. Bet vai tas ir ar šādu rezolūciju atrisināms jautājums? Vai šī rezolūcija kaut ko dos? Protams, es nezinu.

Es aicinu nodot komisijām šo lēmuma projektu, bet personīgi es balsošu tikai par pirmo punktu, ja būs jābalso. Diemžēl vēlēšanu priekšvakarā var sarunāt vairāk, nekā vajag, un pēc tam ir jānožēlo.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie latgalieši! Šinī zālē sēd arī diezgan daudz latgaliešu. Noklausoties Rugātes kundzes teikto... (Zālē liels troksnis, izsaucieni.) Jā, noklausoties Rugātes kundzes izteikumu, rodas jautājums: vai viņa mīl Latgali? Diemžēl ne! Vai nav redzams, kas notiek ar Latgali? Budžeta līdzekļu tai vienmēr ir par vienu trešdaļu mazāk nekā citiem novadiem. Ceļu sakārtošanai saņem tikai kādus 60% no tā, ko saņem citi novadi. Laukos tur bezdarbs līdz 60%, pilsētās - no 30% līdz 45%. Vai tas nav drausmīgi?

Un tagad par latgaļu valodu. Vienā laikmetā jau iznīcināja lībiešu valodu, taču tas nenozīmē, ka ar latgaļu valodu tas pats ir jāizdara! Kaut mazliet ieskatieties vēsturē un palasiet tās vēstures grāmatas!

Nesen Latgalē atklāja Rancāna pieminekli. Kultūrkapitāla fondam palūdza, lai tas iedala 29 000 latu. Kultūrkapitāla fondam šajā gadā ir 5,5 miljoni latu. Paskatieties - pasākumiem Venēcijā, personīgiem projektiem varēja atrast naudu - simtiem tūkstošu latu! -, bet Rancāna piemineklim iedeva tikai 2000 latu! Un pat tas esot par daudz, jo piemineklis neesot gaumīgs.

Kas atjaunoja Rēzeknē pieminekli “Vienoti Latvijai”? Diemžēl tas tika izdarīts par cilvēku saziedotiem līdzekļiem. Un, ja tagad mēs runājam par kultūrvēsturiskām celtnēm, tad jājautā - vai ir iedalīts Latgalei kāds santīms vai lats?

Jā, Zemgalē atjauno četras pilis. Taču Latgalē, ne Krāslavā, ne Preiļos, neatrodas neviens lats, lai turpinātu atjaunot vēsturiskās celtnes.

Un tagad par muzejiem. Šinī zālē jūs nobalsojāt pret 10 000 latu iedošanu Raiņa muzejam Jasmuižā.

Jā, Rugātes kundze, es jums parādīšu jūsu balsojumu! Nevajag stāstīt te brīnumus!

Un tagad es teikšu tiem, kas nezina, kādi dzīves apstākļi ir Latgales laukos. Jūs paskatieties, kā dzīvo cilvēki. Un tad jums vēl veras mute teikt, ka, redziet, mēs esam par Latgali. Nevajag cilvēkiem melot! Un dārgie medikamenti? Medicīnas aprūpe? Stomatoloģiskā aprūpe? Kāda Latgales laukos ir medicīniskā aprūpe? Diemžēl nekādas nav! Par stomatoloģiju vispār nav ko runāt.

Kas atbalsta Latgales lauku bibliotēkas? No Kultūras ministrijas budžeta, redziet, 1000 latu nevarēja iedot bibliotēkām, lai tās varētu periodisko literatūru - divas vai trīs avīzes abonēt mūsu bibliotēkas. Nekā nav! Cik jaunu grāmatu ir iedots Latgales bibliotēkām? Notiek tikai zemes izpirkšana. Parādās jauni muižnieki Latgalē, kuri par santīmiem, par grašiem iepērk Latvijas laukus. Kur paliek pierobežas attīstībai paredzētā Eiropas Savienības nauda? Kāpēc tā netiek izlietota Latgalē? Kur tā aiziet?

Paskatieties robežkontroles punktus! Kas tos cēla? Igauņi! Latgaļiem nebija tur darba, bet igauņu firmām atradās. Vai notiek dzīvokļu celtniecība Latgalē? Nekā nav!

Kādā veidā Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu iznīcināja, kurā 6000 cilvēku strādāja?

Vēl visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāatmaksā 24 miljoni, kurus izsaimniekoja mūsu Privatizācijas aģentūra, atrodot “Tolaram Fiber” - firmu, kura ir Taizemē vai kur citur... Tagad pat tās pēdas ir nozudušas. Un vēl visi pārējie brīnumi...

Rēzeknes piena kombinātu “aizklapēja” ciet. Tagad iebiezinātais lietuviešu piens bundžiņās ienāk Latvijā.

Līvānos bija māju celtniecības kombināts. Paskatieties, kur linu rūpnīcas palika? Varakļāni, Viļāni, Krāslava, Preiļi! Sagriezāt metāllūžņos, cienījamie speciālisti, kuri no 90.gada nodarbojāties ar Latvijas tautsaimniecību!

Un tas viss notiek Latgalē! Tas ir briesmīgi! Un ne jau velti Eiropas Savienībā tas ir nosaukts par Eiropas atpalikušo rajonu. Vai tad 1985.gadā tāds stāvoklis Latgalē bija, kāds tas ir tagad? Jūs paskatieties demogrāfisko stāvokli! Tas ir drausmīgs! Un jums vēl veras mute runāt pretī Latgales cilvēkiem, kad viņi, redziet, konferencē ir pateikuši kaut ko ne tā… Tā vispār ir zaimošana!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sākšu ar to, ka ir jārespektē Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājums. Un tas ir ļoti nopietni! Es piedalījos šajā konferencē. Tur piedalījās arī Ministru prezidents, ministri, ļoti daudzi deputāti, un saruna bija ļoti nopietna, jo ir skaidrs, ka Latgale prasa vai, pareizāk sakot, Latgalei būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Es neiedziļināšos atsevišķās detaļās, bet kaut vai nolasīšu to, kas ir rakstīts 2.punktā: “Nodrošinot reģionu, to skaitā -Latgales…” - redziet, nav rakstīts, ka tikai Latgales - “… intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos.” Jūs daudzi to zināt, bet daudzi nemaz nezināt, kas patiešām notiek Latgalē, taču es par to šodien īpaši nerunāšu.

Skaidrs, ka ir pienācis pēdējais laiks! Ja šī Saeima arī nav ķērusies pie šīs problēmas, pie speciālas programmas izstrādāšanas Latgales attīstībai, tad nākamā Saeima, es domāju, to darīs, jo citādi šis reģions tiks pakļauts iznīkšanai un pagrimšanai.

Demogrāfiskā situācija tur ir vienkārši traģiska! Taču mani izbrīnīja kolēģes Rugātes kundzes nostāja šodien. Es nezinu, ko latgalieši jums ir sariebuši, bet šodien jūsu nostāja bija pārsteidzoša un nepieņemama. Latgalieši neprasa otru valsts valodu! Šeit nav runa par otru valsts valodu! Nevajag runāt kaut kādās… es gribētu teikt, kaut kādās murgainās kategorijās. Tas bija tik krasi, tik noliedzoši - tā, it kā šī konference būtu ielikusi kādu bumbu un draud sprādziens. Nekas nedraud! Nekādu draudu nav!

To, ka latgaliešu valoda patiešām ir sena valoda, to, man liekas, daudzi, daudzi zina, un Rugātes kundze droši vien arī zina. Tā ka skaidrs ir viens - ir jāprecizē un vēlreiz jāprecizē atsevišķos punktos rakstītais, pie tā ir nopietni jāpiestrādā, tāpēc nodosim komisijām un pie tā strādāsim. Taču principā problēma, kas tika izvirzīta Pasaules latgaliešu II konferencē, ir ļoti nopietna un ļoti, ļoti ņemama vērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Cienītā Rugātes kundze! Man ļoti negribas ar jums strīdēties, taču jūs bijāt tā, kura savā runā pieminējāt mani un manu kolēģi Vandu Keziku, un tāpēc gribot negribot man jums ir jāatgādina, ka, pirmkārt, es nekad neesmu jūs uzrunājusi uz “tu”, bet vienmēr vienīgi uz “jūs”.

Otrkārt, sarunā ar jums es patiešām ierosināju šo lēmuma projektu nodot vairākām komisijām, bet es nekad neesmu teikusi, ka to neskatīs šī Saeima.

Un, treškārt, es nevaru runāt savas kolēģes Vandas Kezikas vārdā, taču zinu, ka viņa, atbildot uz jūsu apgalvojumu, ka, atbalstot šo lēmuma projektu, kritīšot mūsu valdība, ir aicinājusi jūs neuztraukties. Varat būt pilnīgi droši, ka, nododot šo lēmuma projektu komisijām, šī valdība nekritīs!

Taču jūs savukārt es lūgtu vai nu atsaukt savus apvainojumus, vai arī atvainoties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā laime piedzimt Liepājā, es esmu īsts kurzemnieks, un tā nelaime vai laime visu mūžu nodzīvot Latgalē.

Nesen mēs ar šeit klātesošo Zvejsalnieka kungu piedalījāmies desmit gadu jubilejā, kopš ir atjaunots Māras piemineklis, uz kura ir rakstīts: “Vienoti Latvijai”.

Un man kļūst ļoti bēdīgi, ka mani kolēģi no Latgales mēģina izmantot lokālpatriotismu tanī visriebīgākajā veidā - balsu vākšanai pirms vēlēšanām. Ja mēs atceramies vēsturi, tad bija tāds Kemps, kas izgāja no latgaliešu kongresa, 1917.gadā protestēdams pret to, ka ir jāapvienojas visiem latviešiem. Pašreiz pie horizonta ir parādījies tāds Oskars Seiksts, it kā dzejnieks, kas sludina, ka neviens latgaliešiem tik daudz sāpīga nav nodarījis kā čūļi, tas ir, kurzemnieki, vidzemnieki un zemgalieši. Tad kam tas ir izdevīgi, ka mēs sākam te plūkties? Vai Eiropas Savienībai? 1,3 miljoni… Pat mazāk mūsu ir… Kam tas ir izdevīgi: Eiropas Savienībai, NATO vai Krievijai, Cileviča kungs?

Jo sliktāka ir situācija, jo vairāk mazo tautiņu starpā rodas visāda rīvēšanās, jo labāk tas ir Austrumu kaimiņiem. Tas, man šķiet, ir kā āmen baznīcā, jo, atvainojiet mani, labklājība aug, viss aug! Sak, pie kā tad mēs ķersimies klāt? Varbūt sarīdīsim šos 1,3 miljonus, un tad “smelsim to krējumu” nost?

Es uzskatu, ka te nav ko daudz diskutēt. Mana sieva ir latgaliete, un var būt, ka viņa pašreiz klausās. Viņai nav nekas iebilstams pret latgaliešu valodu jeb dialektu - man daudz patīkamāka ir ventiņu izloksne -, bet viņa nekad nav teikusi, ka manus mazbērnus vajadzētu izglītot latgaliešu dialektā, tāpēc šeit, 3.punktā, ja mēs uzmanīgi to izlasām, Lauska kungs, ir redzama pilnīga patvaļa skolas jautājumos, ticības jautājumos un tā tālāk.

Es iesaku šo lēmuma projektu nodot komisijām, tur to kārtīgi izspriest un atstāt varbūt otro pieņemamo punktu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Patiesībā es tā lāgā nesaprotu, kas visu to ir noorganizējis pirms Saeimas vēlēšanām… Gūdotī nūvodnīki, latgalīši! Napivērsit uzmaneibas uz tū, kū tagad deputoti runoj! Jī vusi zvejoi jiusu bolsus!

1917.gadā, kad Rēzeknē bija kongress, tad nobalsoja par vienotu Latviju, un es nesaprotu, kāpēc tagad būtu jānobalso un man jāpiedalās šajā balsojumā, lai sašķeltu latgaliešus, kurzemniekus un tā tālāk.

Daudziem no tiem, kuri it kā iestājas par latgaliešu valodu, bērni nemaz neprot latgaliski runāt, tā ka viņi tikai tēlo baigos Latgales patriotus. Toties mani bērni zina pilnīgi visas latgaliešu dziesmas, ko viņiem bērnībā babiņa ir dziedājusi. Un es pat tikai nesen pamanīju… man vīrs aizrādīja, jo izrādās, ka es Tēvreizi skaitu tikai latgaliski, jo es to latviski nemaz neprotu. Es esmu Trasuna cilvēks, un Trasuns bija viens no lielākajiem Latvijas patriotiem.

Godātie deputāti, latgalieši! Nesen Saeima nobalsoja par līgumu, kas bija ļoti svarīgs katoļiem, kas bija ļoti svarīgs Latgalei. Tas bija līgums ar Vatikānu. Un netaisīsim šeit kaut kādu politiku! Pietiek ar to, ka Rīga jau ir atdota krieviem, un man riebjas, ka tie, kuri to ir izdarījuši, nāk un runā, un it kā aizstāv Latgali. Jūs, runājot par latgaliešu valodu kā valsts valodu, gribat, lai Latgalē vairs nerunātu latviešu literārajā valodā. Protams, tur runās latgaliski, un, kā viens runātājs jau teica, tā kā katrā rajonā šī latgaliešu valoda ir citādāka, tad runās krieviski. Un kas runās literārajā valodā?

Es gribētu arī jautāt: vai kāds ir runājis ar latgaliešu jaunatni par to, vai tā gribētu, lai latgaliešu valoda būtu otrā valsts valoda? Es nekļuvu par aktrisi tikai tāpēc, ka es līdz 18 gadu vecumam runāju tikai un vienīgi latgaliski.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu visus nomierināt, jo nekas drausmīgs Latviju negaida. Arī šajā dokumentā nav nekādas drausmīgas ļaunprātības. Tas vienkārši ir korekts dokuments, kas balstās uz šīs konferences aicinājumiem. Šie aicinājumi ir samērā precīzi pārstāstīti, taču paskatīsimies pēc kārtas.

Pirmais. Nelienot iekšā visos šajos reģionālās politikas džungļos, tomēr atgādināšu, ka Satversmē taču ir rakstīts, kas ir izveidojis Latviju, un tik tiešām šeit uzskaitītie reģioni apvienojoties ir izveidojuši mūsu šodienas valsti, nevis otrādi. Kas te būtu nenormāls?

Otrais punkts - ekonomiskās problēmas. Es tik tiešām nāku no Tautas frontes un arī esmu tas cilvēks, kurš četrus gadus vadīja šā pieminekļa “Vienoti Latvijai” celtniecību. Es labi atceros Tautas frontes pamatideju un darbības mērķi, un tas bija - glābt mūsu tautu no iznīcības! Visi pārējie mērķi bija blakusmērķi, lai realizētu šo galveno.

Un, ja mēs tagad paskatāmies, tad redzam, ka laikā no 1990. līdz 1998.gadam mūsu valstī dzimstība ir samazinājusies par 50% gadā, bet Latgalē pat vēl vairāk - par 60 procentiem. Vēl drausmīgāki rezultāti varbūt ir bijuši vienīgi Ivana Bargā invāzijas laikā! Citlaik nekā tamlīdzīga nav bijis. Vai tiešām šai konferencei nebija pamata uzsvērt šīs ekonomiskās problēmas, jo galu galā šī situācija nav radusies kaut kāda starojumu rezultātā vai tāpēc, ka ir kartupeļu neraža? Tas ir absolūti aplamās ekonomiskās un sociālās politikas desmit gadu darbības rezultāts.

Un pats pēdējais - par valodu. Godātie kolēģi, lai arī cik reižu es lasu šo punktu, es šeit neredzu prasību pēc valsts valodas. Tādas taču šeit nav! Jā, mūsu tautai ir divas literārās tradīcijas, un starp šīm tradīcijām ir dažu gadu desmitu starpība. Viena attīstījās labākos apstākļos un, paldies Dievam, kļuva par mūsu valsts šodienas literāro valodu. Ļoti labi! Otrai klājās sliktāk, bet tas, ka šeit prasa saglabāt un nodrošināt arī šo otro tradīciju, - kas šeit ir slikts?

Par skolām. Godātie kolēģi, skolas šodien jau sen ir pašvaldību pārziņā, un ir skaidrs, ka Latgales pašvaldības nosaka savu skolu politiku. Kā gan citādi! Tā ka es tik tiešām, jo vairāk lasu, jo nekā no tā, ko šeit pieminēja, neatrodu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Arī es šeit nevaru nekādi saskatīt to, ka mēs te kāds piedāvātu otru valsts valodu. Pat pēc vislabākās gribas kaut ko tādu šeit nevar atrast.

Tomēr es gribētu pateikt sekojošo: mēs, latvieši, esam bagāti savā daudzveidībā, un šajā daudzveidībā ir arī savdabības - gan Kurzemē, gan Latgalē, gan Vidzemē. Nekautrēsimies no tām! Un, ja ir arī šī latgaliešu valodas literārā tradīcija, tad ļausim to vecāku bērniem, kuri to grib, skolot savus bērnus arī šajās latviešu literārās valodas tradīcijās fakultatīvās stundās vai kā citādi, savukārt valsts var palīdzēt pašvaldībai ar zināmiem finansu līdzekļiem, jo pašvaldības ļoti bieži, it īpaši Latgalē, ir trūcīgas.

Taču paskatīsimies uzmanīgi, par ko šeit ir runa! Šeit ir runa par to, ka Latgales inteliģences pārstāvji aicina pievērst uzmanību Latgalē esošajām problēmām un arī šai otrai literārās valodas formai - latgaliešu valodai, tās liktenim. Vai mēs esam tik bagāti, ka drīkstam atļauties, ka pēc kāda brīža šo latgaliešu valodu piemeklē senprūšu valodas liktenis, kurā neviens vairs nerunā. Vai tas ir mūsu mērķis? Es domāju, ka tas nav mūsu mērķis. Tāpat kā nevar uzspiest kādu otru valsts valodu Latgalei.

Es gribētu uzsvērt, ka mums ir jāņem vērā tas, ka Latgale pašreiz ne viņas pašas vainas dēļ ir pats trūcīgākais novads, un arī kultūras dzīvē tur, kur ir trūkums, bieži vien rodas problēmas. Un tieši tāpēc Latgalei ir nepieciešams šis valstiskais atbalsts, tieši tāpēc ir vajadzīgas arī stipras pašvaldības. Tad varbūt labāk ir ņemt par pamatu Satversmi, nevis valdības programmā iecerētās 102 ligzdas. Var jau būt, ka tas nav slikti un ka nebūs nekāda bēda, ja Latvijas Republikas pilsoņi paši vēlēs reģionu pašvaldības, nevis tās tiks ieceltas no pašvaldību vadītājiem.

Es domāju, pati šī nostāja, ka tiek ievērota Latvijas Republikas pilsoņu tiesību prioritāte, ir ļoti labs princips, kas šeit ir ielikts iekšā, bet nav nekādas vainas arī idejai par to, ka ir jābūt šai valsts nodarbinātības politikai, pat programmai, kas tiktu īstenota.

Savulaik, kad mēs darbojāmies Viļa Krištopana valdībā, mēs skaidri un gaiši to pateicām, un Krištopana valdība pieņēma šo valsts nodarbinātības programmu, taču ne jau mūsu vainas dēļ šīs valdības mūžs bija tik īss un ne jau mūsu vainas dēļ šī programma vēl joprojām nav īstenota. Par to var atbildēt vienīgi jaunā, pēc Viļa Krištopana nākusī, pašreizējā valdība.

Es šeit gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka Latgales problēmas ir jārisina valstiski. Ar pašvaldību spēkiem vien nepietiks, taču šeit nevienā vietā, nekur nav runāts par kādu otru valsts valodu, bet šeit ir saklausāmas rūpes par to, lai mēs, latviešu tauta, savu daudzveidību, savu bagātību nenoplicinātu, lai mēs Latvijā uz latgalisko skatītos kā uz vērtību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija nav radījusi vēsturi, kura būtu patiesa un tieša. Šīs nejēdzības rezultātā cilvēki nezina ne Latvijas, ne Latgales vēsturi. Latgalē ir Latvijas pamatnācija. Vai nu jūs to gribat, vai negribat, bet tā tas bija, tā tas ir un, es domāju, arī būs. Kam nepatīk latgaļu valoda, latgaļi jums to neuzspiež, varat tajā nerunāt, varat to nicināt, bet tā eksistē, un vēsturiski tā ir bijusi un būs.

Visā pasaulē visas valodas, kādas vien ir, mēģina saglabāt, jo mazo nāciju valodām tik tiešām klājas ļoti smagi. Turpretī mēs darām otrādi! Lībiešu valodu un lībiešus iznīcināja, tagad ir pienākusi kārta latgaļu valodai. Tikai nezin kāpēc japāņi, kuri dzīvo tā kā drusciņ tuvāk [kāds aplaudē] Latgalei nekā rīdzinieki, pēta latgaļu valodu, pēta Latgali, toties mūsu Izglītības un zinātnes ministrija, arī Kultūras ministrija ar visiem saviem līdzekļiem neko tādu nedara.

Nākamais. Ja mēs runājam par Latvijas statistiku, tad tai nevar ticēt, jo tā tik tiešām šos datus nedod pat mums, Saeimas deputātiem, tā, ka mēs pat nezinām, kas notiek republikā, Latvijā.

Jā, protams, Latgales ezeri ir ļoti pievilcīgi, un tāpēc tos visdažādākajā veidā privatizē un pārņem īpašumā. To gan neaizmirst izdarīt! Un nu atkal atrodas tik daudz latgaļu “mīļotāju”, ka to ir vairāk nekā vajag.

Pasaules latgaliešu II konferences izstrādātais dokuments nav nekas briesmīgs Latvijas valdībai vai Latvijas valstij. Tas neko neapdraud! Toties zinātnieki, kuru vārdi ir zināmi visā pasaulē (un tas ir arī latgaļu nopelns), ir secinājuši, ka stāvoklis Latgalē ir katastrofāls. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis dokuments ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja jau te ir pieņemts tik ļoti atgādināt par savām vēsturiskajām saitēm ar Latgali, nu tad es jau nu negribu atpalikt. Kaut vai patiesības vārdā. Jo mans vecaistēvs bija viens no tiem Rēzeknes kongresa delegātiem, kas 1917.gadā balsoja par vienotu Latviju (Starpsauciens: “To var redzēt!”), kas aizstāvēja latviešus kā vienotu tautu, kas balsoja par Triju zvaigžņu Latviju. Pretēji dažiem citiem, kas jau toreiz vēlējās Latviju sašķelt.

Nu jāatgādina arī par manu mātesbrāli - Latvijas armijas virsleitnantu, vienu no retajiem, kas izdzīvoja Noriļskā un ar smagi sabojātu veselību atgriezās Latvijā. Taču 99% no tiem virsniekiem, kurus izsūtīja no Litenes, palika tur - vairākās vietās ap Noriļsku.

Manās dzīslās rit 50% latgaļu asiņu, un jūs to reizēm jūtat. Bet nekad mūsu ģimenē mēs neesam runājuši par kaut kādu latviešu dalīšanu čangaļos, čiuļos un velns viņu zina vēl kaut kā. Es varu tikai atgādināt, ka tieši komunisti bija tie, kuri divās paaudzēs mēģināja izmantot šo iespēju - dalīt mūsu tautu. Es gribu atgādināt, ka represijās dažādos laikos visvairāk cieta Latgales inteliģence, kuru praktiski visu iznīcināja, izsūtīja no Latgales, un no viņiem tikai retais atgriezās atpakaļ. Tieši Latgale ir gadu simtiem ilgi saņēmusi vislielākos triecienus, it īpaši pārkrievošanas laikā. Uz kurieni tad bēga tie vecticībnieki? Uz kurieni tad viņi bēga? Kur tad viņi patvērās visvairāk? Latgalē! Vēl šodien viņi tur ir saglabājušies. Lūk!

Tāpēc es, nenoliedzami, atbalstu to, ka Latgalei pienākas tāda pati uzmanība kā citiem Latvijas novadiem. Taču ne jau par to ir šodien runa! Kāpēc šī mīlestība pret Latgali neparādījās, 7.Saeimai sākot darbu? Kāpēc bija jāgaida kaut kāds kongress vai konference, lai pēc tam pievienotos tās aicinājumam? Kāpēc tas ir tā, ja jau jūs te tik daudzi esat no Latgales? Tam Vilim, kas aizmuka no “Latvijas ceļa”, jau bija vislielākā ietekme tanī spārnā, kā jūs to labi zināt. Lūk! Un tāpēc šķiet savādi, ka mēs tā… Labi, ir šī iniciatīva, ir bijusi šī konference. Ja jau jums ir vēlēšanās pievērst uzmanību Latgalei, tad klusi un mierīgi atdodiet parlamentam to dokumentu! Kāpēc tik garas runas bija vajadzīgas, lai pierādītu, kurš tad šeit ir tas īstais latgalis un kuram ir kaut kādas saites ar Latgali? Mani tas ir vienmēr kaitinājis, jau kopš skolas gadiem. Es arī protu drusku parunāt latgaļu valodā un beigšu ar tādu īpatnēju vārdu krājumu latgaļu dialektā: “As tev dūšu lobu lykumu, ciuka!”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti, nu jau pietiek bārstīt atsevišķas frāzes!

Attiecībā uz Franci Trasunu jāteic, ka šis cilvēks patiešām ir ļoti daudz izdarījis, lai latgalieši toreiz tiktos ar latviešu pārnovadniekiem un vienotos jautājumā par vienotas Latvijas valsts izveidošanu. Viņi 1917.gadā par to vienojās! Viņš bija ļoti, ļoti sarūgtināts, kad 1922.gadā pārnovadnieki lauza doto solījumu.

Tāds ir Franča Trasuna vēsturiskais dzīves gājums.

Par Dobeļa kunga vectēvu. Es ļoti priecājos, ka jums bija šāds vectēvs, kurš 1917.gadā piedalījās kongresā un kuram bija ļoti konkrēta pārliecība par latgaliešu valodas vietu un lomu Latvijas valsts veidošanā. Un 1922.gadā ne tikai jūsu vectēvs, bet arī visi pārējie 20 deputāti, kuri nāca no Latgales, ļoti precīzi nobalsoja par to, lai latgaliešu valodas vieta un loma būtu iestrādāta Satversmē. Taču - vēlreiz gribu to pateikt! - pārnovadnieki droši vien nepazina latgaliešus, un tāpēc, neuzticoties viņiem, pārējie 80 deputāti nobalsoja “pret”.

Nākamais aspekts. Šis lēmuma projekts - tā nav tikai spekulatīva šodienas improvizācija. Jau toreiz, kad darbu beidza 6.Saeima, tika komisijās iesniegts materiāls, kas bija adresēts Čepāņa kungam. Uzmanīgi ieskatieties tālaika stenogrammā! Latgaliešu biedrības kopā ar inteliģenci, kopā ar kardinālu Pujatu jau toreiz vērsās pie parlamenta ar šādu ļoti konkrētu priekšlikumu. Ja jau 6.Saeima to nespēja izdarīt, tad, protams, es ceru, ka to izdarīs 7.Saeima.

Un pats pēdējais. Valodas ekonomiskā vērtība. Par šo jautājumu vienmēr tiek runāts attiecībā uz latviešu valodu, tāpēc ka pagājušā gadsimta sākumā bija vesela plejāde kārkluvāciešu. Priecājos, ka viņi palika mazākumā un latviešu valoda turpināja pastāvēt! Padomju laikā bija tāpat: tikai krievu valodai bija ekonomiskā vērtība, bet latviešu valodas vērtība tika apšaubīta.

Godātie kolēģi, neapšaubīsim latgaliešu valodas ekonomisko vērtību!

Dosim latgaliešu valodai šo iespēju, valstiskā veidā palīdzēsim latgaliešu valodai saglabāties un uzdosim Ministru kabinetam mierīgi, solīti pa solītim, strādāt, risinot jautājumu par latgaliešu valodas statusa nostiprināšanu un tās pielietojumu vismaz Latgales teritorijā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nevaru saprast, kāpēc mēs, latgalieši, visiem ļaujam mūs apraudāt! Es esmu apbraukājis visu Latviju un tāpat kā jūs, kolēģi, katru novadu pazīstu.

Kolēģe Viola! Paldies tev, Viola, ka tu palīdzēji! Vitrupē un Aucē tikai nupat sāka dzirdēt valsts radio un varēja sākt skatīties valsts televīziju.

Kāpēc mēs ļaujam mūs apraudāt? Es esmu apbraukājis visu Latviju… Vai tad Ziemeļvidzemē ir vieglāk? Jārunā par konkrētām lietām, nevis, piedodiet, par balsu zvejošanu!

Otrais. Es pilnībā parakstos zem katra kolēģes Palmiras Lāces teiktā vārda. Tā tik mums vēl trūka, lai mēs sāktu šeit dalīties un šķelties!

Un pēdējais. Juri! Kolēģi Juri, man ir pilnīgi pretēji uzskati nekā tevis piesauktajam dzejniekam. Es visā pilnībā esmu par to, ka mums jādara viss, lai mēs būtu draudzīgāki, vienotāki īsto problēmu, nevis izdomātu problēmu risināšanā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Viss ir skaisti, arī tā statistika, ko piedāvā sociāldemokrāti. Viņi neuzticas Valsts statistikas komitejai un izdomā paši savu. Visas tās skaistās, emocionālās runas par latgaliešu valodas nostiprinājumu likumos! Bet, redzat, šoreiz šī konference ir radījusi vienkārši dokumentu, par ko mēs tagad runājam. Un, kā 7.Saeimā tas jau ir pierasts, tad rodas lēmumi. Saeimas lēmumi, no kuriem vienu jau ir Satversmes tiesa noraidījusi, jo tas nav saistošs. Un tā šie tukšie dokumenti rodas! Šajā dokumentā mēs nerunājam ne par ko jaunu, un tādēļ neko labu mēs Latgalei nevaram dot. Mēs katrs vienkārši izkliedzamies, piesaucam saiknes ar Latgali, bet rezultāta nav nekāda. Es domāju, ka šo dokumentu var nodot komisijām, bet tas neko nedos, jo… Jāatgādina, ka latgaliešu valoda kā literārā rakstu valoda ir nostiprināta likumā un šis likums jāpilda. Valsts valodas likumā ir teikts, ka valsts atbalsta latgaliešu literārās valodas attīstību. Ir valsts nodarbinātības plāns, kurā iekļauti visi novadi, ir paredzēta visu novadu attīstība. Ir projekts, kas saistīts ar Latgales attīstību kontekstā ar visu Eiropu. Toreizējās valdības laikā par šo projektu, par atbalstu Latgalei balsoja tieši apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet “Latvijas ceļš”, kurš, teiksim, pārstāv visvairāk Latgales novada apgabalus, toreiz atbalstīja, ja nemaldos, Zemgali.

Tā ka, es domāju, šīs tukšās skaņas, kas izliktas uz papīra, var, protams, izskatīt, bet tas neko nedos. Tagad jau 7.Saeimā ienākusi tāda mode, tāds tipisks moments: cept šādus lēmumu projektus, kuri neko nedos. To dokumentu var nodot tālāk, un opozīcija var sasaukt ārkārtas sēdi, bet - ko tas dos? Es domāju, ka reāli jāstrādā mūsu kopējās valsts labā, jārisina kopējās problēmas, kas saistītas gan ar bezdarbu, gan ar nabadzību, gan ar investīciju piesaisti. Un tikai kopējā solī ceļā uz Eiropas Savienību mēs uzlabosim visus reģionus, to skaitā arī Latgali.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji!

Es nemēdzu pārāk bieži kavēt jūsu laiku, uzstājoties šajā tribīnē, un varbūt arī šodien nebūtu runājis, ja nebūtu tik ļoti konkrēti aicināts to darīt.

Parakstot šo aicinājumu, man bija bažas, ka daži nelīdzsvaroti vai arī provokatoriski noskaņoti deputāti varēs mēģināt trešo punktu traktēt kā aicinājumu sākt kaut kādas sarunas par otro valsts valodu Latvijā. Taču es biju pārliecināts un ļoti cerēju, ka neviens no Latgales latgaliešiem, no latviešu deputātiem nesāks cilāt šo jautājumu, jo konferences materiālos tāda problēma nav atrodama. Un, ja jau gribējās par šo tēmu padiskutēt, tad vajadzēja braukt uz Rēzekni, piedalīties konferencē un tur latgaliešiem par to visu arī stāstīt!

Attiecībā uz Latgales problēmām es negribu atgriezties pagātnē, jo mums ir arī nākotnes problēmas. Mums ir nacionālās attīstības plāns, attīstības programma. Mums ir Eiropas Savienības līdzekļi - apmēram 100 miljoni nākamajos četros gados -, kas ienāks Latgalē. Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinot ar to, kas bija, tas ir ļoti daudz. Bet ja parēķinām, ka Latvijā nākamajos četros gados šo līdzekļu būs mazliet vairāk par vienu miljardu, bet Latgale saņems mazāk par 10 procentiem? Vai tas ir tas īstais ceļš, kā nākotnē paātrināt šā reģiona attīstību? Vai mums nav jāmeklē risinājumi un nav pastāvīgi jāpievērš arī mūsu valdības uzmanība šo problēmu risināšanai?

Tāpēc es ierosinu nodot komisijām šo projektu un sistemātiski strādāt, un novērst reģionu nelīdzsvaroto attīstību.

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs...

Debates slēdzu.

Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai.

Vispirms jālemj par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 26.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu atbildīgo komisiju skaitā iekļaut arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir šo lēmuma projektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Tātad lēmuma projekts nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Šodien par iesniegto darba dokumentu nr.4942 ir ārkārtīgi formāls balsojums. Lēmums nosaka, ka no Reģionālās attīstības padomes ir atsaucami Požarnovs un Gaiļa kungs un viņu vietā ir apstiprināmi Jaksons un Bunkša kungs. Es aicinu jūs ar savu balsojumu atbalstīt šo formālo, bet ārkārtīgi nepieciešamo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Par katru kandidatūru balsosim atsevišķi.

Vispirms balsosim par to, lai atsauktu no Reģionālās attīstības padomes Andreju Požarnovu - bijušo labklājības ministru. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 2, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atsauktu no Reģionālās attīstības padomes Jāni Gaili - bijušo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Reģionālās attīstības padomes sastāvā Viktoru Jaksonu - labklājības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 16, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Jāņa Bunkša kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvja apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 13, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.septembrī deputātam Romānam Mežeckim! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Pēdējais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs lēmuma projekta sagatavošanai bija nodevis Juridiskajai komisijai materiālus ar priekšlikumu par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Mēs izskatījām šos dokumentus. Komisijā ienāca arī papildmateriāli, uzklausījām pašu pretendentu. Bijām uzaicinājuši uz komisijas sēdi arī komisijas locekļus, kuri bija balsojuši par Jonāsa kungu. Izpildvaras pārstāvji atļāvās ignorēt komisijas uzaicinājumu. Bija ieradies tikai Černaja kungs. Izskatot šo jautājumu un slēgti balsojot, “par” šo lēmuma projektu neviens komisijas loceklis nenobalsoja.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 45, atturas - 46. Lēmuma projekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Jānis Leja, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Māris Sprindžuks, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helmuts Čibulis, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 ir iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 3.sēde
2002.gada 19.septembrī



Par darba kārtību


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(4885. un 4885-a dok., reģ. nr.1377)


Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Noraidīts)(4891. un 4891-a dok., reģ. nr.1378)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. J.Pliners


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Noraidīts)(4893. un 4893-a dok., reģ. nr.1379)
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)(4897. un 4897-a dok., reģ. nr.1380)
Priekšlikumi - dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Balodis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Noraidīts)(4898. un 4898-a dok., reģ. nr.1381)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns




Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””(4908. un 4908-a dok., reģ. nr.1382)

Priekšlikums - dep. J.Dobelis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””(4919. un 4919-a dok., reģ. nr.1383)

Priekšlikums - dep. V.Lauskis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” (Noraidīts)(4920. un 4920-a dok., reģ. nr.1384)

Priekšlikums - dep. V.Lauskis


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”(4921. un 4921-a dok., reģ. nr.1385)
Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs
- dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””(4922. un 4922-a dok., reģ. nr.1386)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””(4927. un 4927-a dok., reģ. nr.1387)

Priekšlikums - dep. A.Seile





Par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”(4928. un 4928-a dok., reģ. nr.1388)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. L.Muciņš


Par darba kārtību 


Informācija par atvaļinājuma piešķiršanu deputātiem J.Stalidzānei, A.Šleseram, D.Staltam(4903., 4904. un 4905. dok.)


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim “Par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi” (Pieprasījums noraidīts)(4858. un 4858-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš


Par darba kārtību 


Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par baznīcas Rīgas Doms tehnisko stāvokli


Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram K.Greiškalnam par pretrunu novēršanu vispārējo vidējo izglītību regulējošajos likumos

Paziņojumi - dep. A.Seiksts
- dep. V.Ģīlis
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Daiņa Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu”(4906. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu”(4940. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (2.lasījums)(4383. un 4915. dok., reģ. nr.1244)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju” (2.lasījums)(4455. un 4913. dok., reģ. nr.1262)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” (2.lasījums)(4463. un 4914. dok., reģ. nr.1264)

Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” (1.lasījums)(4834. un 4886. dok., reģ. nr.1359)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” (1.lasījums)(4835. un 4887. dok., reģ. nr.1360)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” (1.lasījums)(4820. un 4888. dok., reģ. nr.1352)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”” (2.lasījums)(4129. un 4889. dok., reģ. nr.1183)

Ziņo - dep. G.Dambergs

Debates - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (1.lasījums)4816. un 4894. dok., reģ. nr.1349)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (1.lasījums)(4818. un 4895.dok., reģ. nr.1351)

Ziņo - dep. Dz.Kudums



Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)(4089. un 4896. dok., reģ. nr.1165)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (2.lasījums)(4366. un 4899. dok., reģ. nr.1241)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” (1.lasījums)(4821. un 4900. dok., reģ. nr.1353)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (1.lasījums)(4657. un 4901. dok., reģ. nr.1308)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (1.lasījums)(4790. un 4902. dok., reģ. nr.1334)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(4845. un 4909. dok., reģ. nr.1367)

Ziņo - dep. V.Lāzo

Debates - dep. A.Bartaševičs
- dep. L.Bojārs
- dep. G.Dambergs
- dep. L.Bojārs 
- dep. A.Seiksts
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Tabūns

Likumprojekts “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” (1.lasījums) (Steidzams)(4809. un 4910. dok., reģ. nr.1344)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” (2.lasījums)(4809. un 4910. dok., reģ. nr.1344)

Ziņo - dep. G.Krasts

Likumprojekts “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” (1.lasījums) (Steidzams)(4762. un 4911. dok., reģ. nr.1329)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” (2.lasījums) (4762. un 4911. dok., reģ. nr.1329)

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu” (1.lasījums)(4761. un 4912. dok., reģ. nr.1328)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (2.lasījums)(3019. un 4916. dok., reģ. nr.874)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” (2.lasījums)(4176. un 4917. dok., reģ. nr.1204)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (2.lasījums)(4723. un 4918. dok., reģ. nr.1314)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (2.lasījums)(4324. un 4925. dok., reģ. nr.1232)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. L.Bojārs

- dep. L.Muciņš
- dep. V.Muižniece


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns

- dep. V.Muižniece


Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (2.lasījums)(4881. un 4926. dok., reģ. nr.1315)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. D.Stalts
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Muižniece
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs

Par kļūdīšanos balsojumā


Par darba kārtību 

Lēmuma projekts “Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu” (Nodots komisijām)(4892. dok.)

Debates - dep. A.Rugāte
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Seiksts
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Lībane
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. P.Lāce
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Seiksts
- dep. R.Jurdžs
- dep. J.Lāčplēsis


Lēmuma projekts “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”(4942. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Balsošana par katru kandidatūru atsevišķi (par A.Požarnova un J.Gaiļa atsaukšanu, par V.Jaksona, J.Bunkša apstiprināšanu) 


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Mežeckim” 


Lēmuma projekts “Par Jāņa Jonāsa iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku” (Noraidīts)(4946-a dok.) 

Ziņo - dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Izglītības likumā
Datums: 19.09.2002. 09:13:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4891 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
Datums: 19.09.2002. 09:20:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4893 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 19.09.2002. 09:27:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4897 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 19.09.2002. 09:31:32 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4898 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 19.09.2002. 09:36:24 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4908 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Datums: 19.09.2002. 09:39:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4919 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"
Datums: 19.09.2002. 09:42:50 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4920 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Datums: 19.09.2002. 09:46:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4921 nodošanu komisijām

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim "Par likuma "Lauksaimniecības likums" izpildi"
Datums: 19.09.2002. 10:28:56 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4858

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret D.Ozoliņa pastāvīgā lietošanā esošo zemes gabalu"
Datums: 19.09.2002. 11:03:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4906

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Ernai Āboliņai piederošo zemes gabalu"
Datums: 19.09.2002. 11:04:14 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4929

Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:06:56 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4915 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības kocepciju (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:07:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4913 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:08:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4914 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:09:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4834 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:10:56 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4835 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu" (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:11:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4820 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:14:26 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4889 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:15:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4816 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:16:14 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4818 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:19:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4896 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:21:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4899 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:22:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4821 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:23:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4657 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:24:58 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4790 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:26:58 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4845 steidzamību

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:55:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4845 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:57:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4809 steidzamību

Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:57:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4809 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:58:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4809 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbildības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:59:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4762 steidzamību

Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbildības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:59:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4762 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbildības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 11:59:58 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4762 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno ANO Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu, 17.pantu (1.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:00:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4761 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:02:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4916 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:04:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4917 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:05:28 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4918 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:10:24 bal038
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:14:54 bal039
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 12:20:16 bal040
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:42:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:43:16 bal042
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:43:44 bal043
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:44:18 bal044
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:46:28 bal045
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:47:32 bal046
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:54:12 bal047
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 13:56:40 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4925 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:01:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:14:44 bal050
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:31:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:31:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:50:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.09.2002. 14:50:32 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4926 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 19.09.2002. 14:51:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 19.09.2002. 14:52:20 bal056
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Lēmuma projekts "Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu"
Datums: 19.09.2002. 15:48:28 bal057
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4892 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Mežeckim"
Datums: 19.09.2002. 15:51:44 bal062
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Mežeckim

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi