Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde

2002.gada 16.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam šīsdienas sēdes darba kārtības izskatīšanu, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.

Ārlietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Iebildumu nav. Ir priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu pēc darba kārtības 9.punkta. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006.gada Pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompānijas IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanu izveidošanu” un iekļaut šo jautājumu 30.maija Saeimas sēdes darba kārtībā. Nav iebildumu.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es neceru, ka jūs ar sajūsmu uzņemsiet mūsu priekšlikumu, spriežot pēc tā, kādu attieksmi tas ir saņēmis iepriekšējā apspriešanas gaitā, taču es aicinu jūs būt konsekventiem un arī man ir jābūt konsekventam.

Ja reiz mēs esam atzinuši par nepieciešamu grozīt Satversmi latviešu valodas nostiprināšanas virzienā, tad darīsim to līdz galam un aiztaisīsim ciet to “spraugu”, kas, mūsuprāt, tur ir palikusi. Un šo “spraugu” mēs piedāvājam aizvērt ar vienu teikumu: “Valsts un pašvaldību iestāžu darba valoda ir valsts valoda.” Ja šis teikums neiederējās 101.pantā, tad mēs piedāvājam, nebūt neizjaucot panta lakonismu, iekļaut to 4.pantā.

Tas ir smags pants, izmaiņas kurā gala rezultātā var novest pie tautas nobalsošanas. Taču, ja politiskā situācija un laiks to prasa, ja mēs neesam uzticējušies mūsu pilsoņu skaidrajai sapratnei, bet valodu nepārprotami un skaidri nostiprinām, papildinot Satversmi ar atsevišķām prasībām un postulātiem, tad nevairīsimies to darīt līdz galam.

Mēs esam pret Satversmes pārrakstīšanu, kādu piedāvā Bojāra kungs un viņa partija, taču izdarīt šos labojumus, apliecinot mūsu konsekvenci, mēs piedāvājam. Pie tam lūdzam jūs to izdarīt strauji un to nenoraidīt kādu iemeslu dēļ, bet izanalizēt un apskatīties komisijās, un tikai tad pieņemt galīgo lēmumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Kā jau pateica iepriekšējais runātājs Rišards Labanovskis, tas ir konsekvents sociāldemokrātu piedāvājums, ja jūs patiešām vēlaties - nevis izliekaties! - atbalstīt valsts valodas nostiprināšanu Latvijā visos līmeņos.

Tanī pašā laikā mēs apzināmies, ka iepriekš mūsu priekšlikumi tika noraidīti ne tikai tāpēc, ka bija zināmas neērtības saistībā ar dažiem Satversmes pantu grozījumiem, bet arī apzinoties to, ka daudziem būtībā nemaz negribas, lai ierēdņi visos līmeņos būtu spiesti strādāt latviešu valodā. Un tieši tāpēc es aicinu visus tos, kuri baidās, ka patiešām valsts un pašvaldību institūcijās, kas tiks izveidotas ar to deputātu rokām, kurus jūs paši virzīsiet, sāks strādāt latviešu valodā, es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 14, atturas - 51. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Golubova, Tolmačova, Lujāna, Plinera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav… (No zāles dep. K.Lībane: “Balsot!” un dep. J.Urbanovičs: “Par vēlu!”)

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Demokrātijas pārkāpums!”) Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 8, atturas - 47. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Neviens neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tātad Juridiskā komisija saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga iesniegumu par Augstākās tiesas tiesneša Bičkoviča kunga apstiprināšanu amatā.

Acīmredzot šī bija pati garākā apspriede šajā jautājumā, ņemot vērā to, ka Bičkoviča kungs ir tas, kurš ļoti bieži strādājis ar lietām, kas saistītas ar narkotikām.

Notika divas sēdes, bija gara diskusija, un komisijai radās vēlme, nevis Bičkoviča kunga dēļ, bet lietas labā šo diskusiju izvērst vēl plašāku, pie tam kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Taču tanī pašā laikā, dziļi izvērtējot Ivara Bičkoviča kandidatūru, komisijas vairākums atbalstīja šā iesnieguma virzību uz Saeimas sēdi, lai Ivaru Bičkoviču apstiprinātu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi ņemot vērā to, ka viņš ir Krimināltiesas palātas priekšsēdētājs.

Tā ka lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Ievēlēt deputāti Aidu Prēdeli par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.4436 - likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

1.priekšlikums, ko ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu nr.1! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 35, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums, ko iesniegusi tā pati frakcija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja es jums tagad teikšu, ka šodien ir pienācis labākais brīdis, lai atceltu politiskos ierobežojumus, tā nebūtu taisnība. Labākais laiks bija pirms desmit gadiem, bet tagad šī acīmredzami diskriminējošā norma kļuvusi par “svēto govi”, un atcelt šo normu būs tikpat grūti kā valodas ierobežojumus.

Gribu atgādināt, uz kādām personām attiecas šie politiskie ierobežojumi. Saskaņā ar spēkā esošo likumu ir aizliegts kandidēt vēlēšanās tiem cilvēkiem, kuri pēc 1991.gada 31.janvāra darbojās Komunistiskajā partijā vai citās tobrīd jau opozīcijas organizācijās. Tā bija legālā opozīcija, un komunistiskās organizācijas tobrīd nebija aizliegtas. Tikai pēc neatkarības faktiskās atjaunošanas darbība šajās organizācijās tika pasludināta par nelikumīgu. Ar atpakaļejošu spēku 1991.gada legālās opozīcijas dalībniekiem daļēji tika atņemtas politiskās tiesības.

Interesanti ir tas, ka šie ierobežojumi tika pieņemti nevis tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, bet tikai tad, kad bijušie opozicionāri tika ievēlēti par pašvaldību deputātiem un dažus gadus bija sekmīgi nostrādājuši savu pilsētu domēs. Atgādināšu tikai vienu, bet ļoti raksturīgu piemēru. Tatjana Ždanoka 1991.gadā bija Augstākās padomes opozīcijas frakcijas “Līdztiesība” deputāte. Pēc 13.janvāra viņa nebija izstājusies no Komunistiskās partijas Revīzijas komitejas. Viņas uzvārds tika minēts vienā no Revīzijas komitejas sēdes protokoliem, un uz šā fakta pamata tika konstatēts, ka Ždanokas kundze darbojas pretvalstiskā organizācijā. 1999.gadā Ždanokas kundze zaudēja Rīgas Domes deputāta mandātu. Ja tas būtu noticis 1991.gadā vai 1992.gadā, tas būtu varbūt nedemokrātiski, bet loģiski, taču tas notika tikai 1999.gadā - astoņus gadus pēc neatkarības atgūšanas. Kāda bija praktiskā nepieciešamība liegt Ždanokas kundzei strādāt pašvaldībā? Vienīgais loģiskais iemesls, kāpēc tas tika izdarīts, ir politiskā atriebība, kā arī vēlme vājināt partiju “Līdztiesība” un mūsu politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Cits jautājums - vai to izdevās izdarīt, atņemot politiskās tiesības tādiem cilvēkiem kā Tatjana Ždanoka, Aleksejs Providenko, Kirils Stroganovs, Gaļina Fjodorova un citiem. Jā, daļēji tas izdevās, taču tikai uz neilgu laiku.

Saeimas vairākums negribēja, lai Ždanokai būtu iespēja pildīt deputāta funkcijas, to skaitā, uzstāties no tribīnes un balsot. Taču praksē ir panākts kas pretējs - viena cilvēka vietā, kurš bija nevēlams valdošajai elitei, Saeima ir saņēmusi veselu frakciju, kura sastāv no 16 deputātiem un kura balso tā, kā viņu vietā balsotu Tatjana Ždanoka, jo šiem deputātiem Ždanokas kundze ir līdere un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdzpriekšsēdētāja.

No konkrēta piemēra atgriezīsimies pie vispārējās situācijas izvērtējuma. Ir jāatzīst, ka cilvēktiesību standarti principā paredz, ka politiskie ierobežojumi ir pieļaujami tad, kad sabiedrība atrodas pārejas posmā, un ja šie ierobežojumi atbilst sabiedrības likumīgajām interesēm. Taču šie ierobežojumi drīkst būt spēkā tikai kādu konkrētu laiku, nedrīkst būt beztermiņa ierobežojumi.

Saskaņā ar tādiem principiem dažās Austrumeiropas valstīs tā saucamā lustrācija un attiecīgie likumi parādījās 90.gadu sākumā, bet ar laiku tie tika atcelti. Līdz šim brīdim lustrācija reducētā veidā saglabājas Čehijā un Lietuvā, un tā attiecas tikai uz bijušajiem valsts drošības sistēmas darbiniekiem - atsevišķām to kategorijām. Nevienā Eiropas valstī, izņemot Latviju, nav saglabājušies ierobežojumi politiskajiem pretiniekiem vai opozīcijas dalībniekiem.

Svarīgi ir pievērst uzmanību arī...

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Mitrofanovs. Es neaicināšu pašlaik atcelt šos ierobežojumus, jo viena gada laikā notiks Strasbūras Cilvēktiesību tiesas sēde, un šie ierobežojumi tiks atcelti tādā pašā veidā, kā tas notika pagājušajā sēdē...

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Mitrofanovs. ...kad mēs atcēlām valodas ierobežojumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt, ka tas ir pilnīgi loģiski, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas programmai atbilst arī viņu iesniegtais priekšlikums. Savukārt Sociāldemokrātu savienības frakcijai ir pilnīgi pretējs priekšlikums - šos ierobežojumus saglabāt.

Uz ko tad šie ierobežojumi attiecas? Pirmām kārtām tie attiecas uz deputātu kandidātiem - uz to, ka Latvijas Saeimas un pašvaldību - tas, protams, ir noteikts citā likumā - deputātu kandidāti nedrīkst būt citu valstu specdienestu darbinieki, tātad izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki. Tas ir viens. Ir pilnīgi skaidrs, ka nav svarīgi, vai tie būtu bijušās PSRS Valsts drošības komitejas vai Militārā pretizlūkošanas dienesta darbinieki, vai arī kādas citas valsts specdienesta pašreizējie darbinieki. Un arī amerikāņu specdienesta darbinieki, kas ir saistīti ar izlūkdienestu, tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka viņi nevar būt lojāli Latvijas Republikai, un tieši tāpēc šie ierobežojumi šeit arī ir. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Šie ierobežojumi attiecas galvenokārt uz Interfronti, uz PSKP, Latvijas Komunistisko partiju, pēc 1991.gada 13.janvāra, uz Darba kolektīvu apvienoto padomi, uz Kara un darba veterānu organizāciju, uz Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komiteju un tās reģionālajām komitejām. Tie attiecas ne tik daudz uz legālo opozīciju, cik uz attiecīgajiem politiskajiem spēkiem, kuri toreiz vērsās pret konstitucionālo varu Latvijā un attiecīgajā brīdī tātad izturējās nevis kā legāla opozīcija, bet gan rīkojās ar antikonstitucionālām metodēm. Un to nekādā ziņā nevar sajaukt ar sirdsapziņas brīvības principu, ar politiskās pārliecības brīvības principu. Tās ir divas dažādas lietas! Antikonstitucionāla rīcība tātad ir Latvijas Republikas varas neatzīšana, paralēlu varas struktūru atbalstīšana, veidošana un organizēšana neatkarīgi no Latvijas tautas izvēles un ar visām no tā izrietošajām sekām. Tātad Latvijas tautas vairākums tobrīd balsoja un ar divām trešdaļām balsu panāca konstitucionālas izmaiņas. Turpretī iepriekš minētie politiskie spēki tās apzināti ignorēja un radīja paralēlas varas struktūru.

Es gribētu pateikt arī to, ka nekādas Eiropas Savienības tiesas, ne arī citas starptautiskās cilvēktiesību tiesas šādas lietas neatcels. Tas ir viennozīmīgi, jo šeit ir jāuzsver tas, ka šāda prakse pret tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar antikonstitucionālām lietām, ignorējot tautas vairākuma izvēli, katrā ziņā tiek pieļauta, un to apliecināja arī EDSO misijas vadītājs šeit, Latvijā, un arī citas augstas EDSO misijas personas sarunās ar Saeimas deputātiem un frakcijas vadītājiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tieši par sesto daļu. Kāpēc šajā pantā tiek minēts tieši 1991.gada 13.janvāris? Protams, mēs visi ļoti labi atceramies šos notikumus, un emocionāli, psiholoģiski tā ir ļoti saprotama lieta. Tomēr es ceru, ka jau ir pagājis tas laiks, kad šajā zālē sēdošie balsoja par likumprojektiem, vadoties pēc emocionālajiem apsvērumiem. Es domāju, ka ir pienācis laiks, kad mums būtu jāvadās tīri pēc juridiskajiem apsvērumiem.

Pēc 1991.gada 13.janvāra visas tās organizācijas, kuras šeit ir minētas, bija pilnīgi legālas. Nedrīkst saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sodīt cilvēkus par tādu rīcību, kura nebija pretrunā ar likumu tajā brīdī, kad šī rīcība tika veikta. Un faktiski šie ierobežojumi tika ieviesti ar atpakaļejošu datumu, tie ir diskriminējoši ierobežojumi pēc politiskās pārliecības principa.

Protams, šajā zālē sēž ļoti daudz cilvēku, kuri paši ilgākus gadus bijuši Komunistiskās partijas locekļi, un tika ieņēmuši ļoti augstu vietu komunistiskās propagandas hierarhijā. Daudz augstāku vietu nekā tie cilvēki, kuriem šobrīd tiek atņemtas tiesības kandidēt vēlēšanās viņu partijiskās piederības dēļ, taču, protams, šie cilvēki jau savlaicīgi saklausīja jaunu pavēli no Maskavas, jo bija jau laiks runāt par demokratizāciju, pēc tam - par Latvijas neatkarību, un tad jau bija pavēle kļūt par nacionālistiem. Tātad šie cilvēki savlaicīgi apmeta kažoku uz otru pusi, un tagad viņiem ir visas tiesības… tagad viņi ir tikpat pārliecināti nacionālisti, cik pārliecināti komunisti reiz bija - tad, kad tas bija izdevīgi. Vai tas ir godīgi no morālā viedokļa, ja mēs reiz runājam par morālo pusi?

Faktiski neaizmirsīsim, ka šo jautājumu izskatīja arī Satversmes tiesa. Jā, tā ir patiesība, ka Satversmes tiesa vēl nav atzinusi, ka šobrīd šie ierobežojumi jau ir pretrunā ar Satversmi, taču Satversmes tiesas spriedums nebija vienbalsīgs. Trim tiesnešiem bija īpašs viedoklis, jo šie trīs tiesneši uzskata, ka jau šobrīd šie ierobežojumi demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešami. Katrā ziņā savā spriedumā tiesa jau atzīmēja, ka šādi ierobežojumi nevar tikt ieviesti pastāvīgi un ka likumdevējam būtu jāatgriežas pie šā jautājuma un jāpārskata šie ierobežojumi atkarībā no situācijas. Cienījamie kolēģi, vai jūs uzskatāt, ka vēl joprojām - 12 gadus pēc neatkarības atjaunošanas - patiešām bijušo komunistu līdzdalība parlamenta un pašvaldību darbā var apdraudēt Latvijas neatkarību un demokrātiju? Es domāju, ka jūs pārāk zemu vērtējat mūsu demokrātiju un pārmaiņu neatgriezeniskumu.

Un pēdējais. Baldzēna kungs, es ļoti ceru, ka visi atcerēsies jūsu neveiklo pareģojumu. Man nav nekādu šaubu par to, kāds būs Strasbūras tiesas spriedums. Kārtējo reizi viss atkārtojas. Tā pati situācija attiecībā uz valodas ierobežojumiem. Arī jūs visi toreiz apgalvojāt: “Nē, nekad Podkolzina nevinnēs šo prāvu, un Strasbūras tiesa noteikti pierādīs, ka mums, vairākumam, ir taisnība!” Tagad jūs redzat, kas notika, taču joprojām atkārtojat to pašu kļūdu. Es domāju, ka tajā brīdī, kad šis spriedums tiks pasludināts… es nezinu, vai jūs, Baldzēna kungs, sēdēsiet šajā zālē un vai es šeit sēdēšu, bet tik un tā es ceru, ka vēlētāji to atcerēsies. Jūs kārtējo reizi parādāt absolūtu neprofesionālismu un absolūtu izpratnes trūkumu par to, kas ir cilvēktiesības. Protams, mēs varam pagaidīt, taču Latvijai atkal būs kauns, kad mēs kārtējo reizi zaudēsim kārtējo prāvu Strasbūras tiesā, tāpēc es aicinu jūs būt drusciņ gudrākiem - tomēr skatīties uz priekšu un mācīties no savām kļūdām, nevis stūrgalvīgi vēlreiz atkārtot agrākās kļūdas.

Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Man katrā ziņā ir patiess prieks, ka Boriss Cilevičs šeit ļoti skaidri un viennozīmīgi formulēja savas politiskās apvienības nostādnes, un mēs šeit varējām pilnīgi precīzi redzēt, ka viņš neko nezina par tādām lietām, kas toreiz mums Latvijā notika pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, kad paralēlās varas struktūras, kuras neatzina Latvijas Republikas izveidoto varu un tautas izvēli, bija šeit, Augstākajā padomē. Borisa Cileviča zināšanai vēlreiz skaidri atgādināsim, ka šajās Augstākās padomes vēlēšanās balsoja ne tikai pašreizējie Latvijas Republikas pilsoņi, bet balsoja visi - to skaitā arī PSRS okupācijas varas armijas pārstāvji. Tā ka jums šeit vispār nevarētu būt nekādu iebildumu, ja jūs gribat būt godīgs un kaut ko arī attiecīgi secināt.

Tātad jūs nezināt šādas paralēlās varas struktūras, neesat pamanījis, ka vesela virkne priekšpilsētu Rīgā toreiz neatzina Latvijas Republikas varas institūcijas, nepildīja tām norādītos likumus vai prasības un tamlīdzīgi. To visu jūs nezināt, nezināt arī to, kas to visu koordinēja, neko neesat dzirdējis par OMON un par tā saistību… par to, ka OMON zināmā mērā vadīja arī PSKP, LKP… Par to visu jūs neko nezināt, tas jums ir pilnīgi jauns - Kopernika cienīgs atklājums, kas šodien no Baldzēna mutes šeit jums izskan, taču ar laiku, palasot vēstures grāmatas, jūs to visu varbūt sapratīsiet.

Tā ka es saprotu, ka jums piemīt šis neprofesionālisms. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, paraudzīsimies, teiksim, uz šo pašu Norvēģiju, kurā arī ir ierobežojumi tiem politiskajiem spēkiem un arī tiem cilvēkiem, kuri sadarbojās tieši ar hitleriešiem. Tātad, ja viņi sadarbojās, tad tādā gadījumā norvēģu tauta ir izvēlējusies, ka šādiem kolaboracionistiem, kā viņi paši to vērtē…

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. … attiecīgi nedrīkst dot tādas vai citādas pilsoņu tiesības. Jūs varbūt te sāksiet stāstīt, ka Norvēģija nav pietiekami demokrātiska valsts?

Sēdes vadītājs. Laiks! Paldies.

Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, manuprāt, absolūti nav pieņemams. Šī redakcija ir tapusi, balstoties uz tiem objektīvajiem apstākļiem, kādi toreiz bija, un mēs ļoti labi zinām, kas tie bija par spēkiem, ko viņi pārstāvēja un ko viņu liela daļa pārstāv arī šodien.

Līdz ar to faktiski tiem, kuri ietilpst šinī kategorijā, ir jādod laiks pārdomām, kas ir Eiropa, kas ir demokrātija, kas ir Latvijas valsts.

Tā ka neatbalstīsim šo priekšlikumu un dosim viņiem laiku laboties un pārdomāt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka arī es nācu tribīnē, bet dažus vārdus es tomēr gribu pateikt.

Visvisādi priekšlikumi no jauninterfrontiešiem - es tā viņus nosauktu - ir nākuši gandrīz vai ik sēdē, un, protams, lielāko tiesu vai gandrīz simtprocentīgi tie nav guvuši mūsu atbalstu, un tas ir loģiski. Tomēr sabiedrībai, tautai un arī pašiem deputātiem der atgādināt vienu - to, ka šī interfronte vai jauninterfronte paceļ galvas, iziet no ierakumiem un aizvien aktīvāk sāk darboties un atgūt savas pozīcijas. Tur jau ir tā bēda!

Cileviča kungs, ja šie cilvēki šodien arī neapdraud mūsu valsti, tad tik un tā par to, ko viņi ir darījuši, par to, kāda ir viņu nostādne šodien pret mūsu valsti, pret neatkarību, pret latviešiem, viņiem ir jāpastāv vienkārši, kā tautā mēdz sacīt, “pie ratiem”. Un nekādas citas iespējas viņiem nedrīkst tikt dotas. Tās tika paredzētas likumdošanā, un tādām tām ir arī jāpaliek, jo apetīte patiešām šiem jauninterfrontiešiem rodas ar katru dienu lielāka.

Redzat, nelaime jau ir tā, ka viņi savu panāk! Viņi panāca bēdīgo Valsts valodas likuma pieņemšanu, kurš ir absolūti “mīksts” un neiedarbīgs, tagad viņi panāca Vēlēšanu likuma grozījumus. Protams, viņi kopā ar saviem palīgiem Krievijā un visur citur grib atkarot vienu pozīciju pēc otras. Protams, viņiem ir padomā jau arī otra valsts valoda, un tā vēl un vēl. Es nemaz neuzskaitīšu šīs lietas. Un tāpēc mums patiešām pēc iespējas striktāk ir jāpasaka “nē” šādiem priekšlikumiem un šiem jauninterfrontiešiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Rasnača kungs?

Dz.Rasnačs. Komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 7. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 8. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 19. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, ir nepieciešams balsojums par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 12. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 30.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1210.

Aizsardzības un iekšlietu komisija redakcionāli ir labojusi 89.1.panta redakciju. Tas ir 1.priekšlikums. Lūdzam Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ... Nav referenta?

Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu, atvainojiet! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4446, kas ir nācis no valdības un izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Jums ir izsniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīšanai otrajā lasījumā. Šis likumprojekts skar tēmu, kas Saeimā jau ir izraisījusi ilgstošas debates par bērnu pabalsta palielināšanu vai, pareizāk sakot, situācijas izlīdzināšanu, kāda ir radusies pēc tam, kad tika pieņemts lēmums, ka bērna pabalsts bērniem, kas piedzimuši pēc 1991.gada 1.janvāra, ir 6 lati, bet tiem, kas dzimuši pirms tam, tas ir mazākā apjomā - 4 lati 25 santīmi. Problēmu, protams, ir radījis līdzekļu trūkums budžetā. Tika meklēts risinājums, un tagad ar kopīgām pūlēm Sociālo un darba lietu komisija, pozīcijas un opozīcijas spēki ir tuvu šā jautājuma atrisinājumam. Atļaujiet tālāk skatīt pa priekšlikumiem, kas ir ierakstīti tabulā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 1. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to komisijas 3., 4. un 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Vispirms es atļaušos atgādināt, ka vakar visa pasaule atzīmēja Starptautisko ģimenes dienu. Mūsu valstī šis pasākums bija ļoti kluss. No valdības puses tikai izglītības un zinātnes ministrs, kā arī atsevišķas bērnu tiesības sargājošās organizācijas runāja par šo pasākumu, atskaitījās par paveikto un izvērtēja pašreizējo situāciju valstī.

Sociālo un darba lietu komisijā šī diskusija bija diezgan spraiga, tomēr galarezultātā mēs visi vienojāmies par to, ka ģimenes valsts pabalsti ir jāsāk paaugstināt jau no šā gada 1.jūlija, un tāpēc sociāldemokrātu priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 2., 3. un 4.priekšlikumā, kur norādīts uz to, ka ģimenes valsts pabalsts tiks paaugstināts no šā gada 1.jūlija tiem bērniem, kuri ir dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, 1.janvāri ieskaitot.

Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Jums ir jāzina, ka vēlēšanās uzlabot ģimeņu materiālo situāciju Saeimas deputātiem ir, un viss būs atkarīgs no valdības labās gribas. Mēs šodien redzēsim, kā ir noskaņota mūsu valdošā koalīcija, lai uzlabotu ģimeņu stāvokli, jo ļoti daudzām ģimenēm šis 21 lats, kas gadā būs valsts pabalsta pielikums par vienu bērnu, ir ļoti svarīgs un reizēm arī vienīgais skaidrās naudas ienākums ģimenē. Tā ir maizes nauda! Par to mēs esam ļoti daudz runājuši.

Es aicinu atbalstīt 2., 3. un 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un tajā pašā laikā atbalstīt arī sociāldemokrātu 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija uzstāj par balsojumu par 1.priekšlikumu? Neuzstāj.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Paldies, cienījamā Soldatjonokas kundze! Jums ir pilnīga taisnība, ka ar sociāldemokrātu labajām vēlmēm un gribu vien nepietiks - izšķirošo vārdu teiks valdība. Un šajā ziņā mēs esam vienisprātis.

Nākamais. 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - neguva komisijas atbalstu, un argumentācija ir tāda, ka vārds “šāds” neprecīzi izsaka lietas būtību, tāpēc šeit vajag lietot precīzākus terminus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka tiešām galu galā ir panākts atrisinājums šai ieilgušajai problēmai saistībā ar bērnu pabalstiem. Pēc Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvas tie tiks palielināti jau no 1.jūlija. Valdība ir apsolījusi, ka tas nekādā veidā neapdraudēs valsts budžetu, jo, izmantojot privatizācijas līdzekļus, to uzkrājumus, būs iespējams nodrošināt kārtējos maksājumus attiecībā uz šīm papildu izmaksām, bet pēc tam septembrī, izdarot tehniskus grozījumus, varēs izlabot šo situāciju budžetā.

Paldies. Aicinu balsot par šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Ražuks. 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4449.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 6. un 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dainis Stalts.

D.Stalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, prezidij! Godātie deputāti un cienījamās deputātes! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā.

Sēdē izskatāmais dokuments nr.4453.

Šo otro lasījumu savā 2002.gada 30.aprīļa sēdē ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi, kurus iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

1.priekšlikumā ir ierosināts izteikt likumprojekta 26.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums, izanalizējot to komisijas sēdē, neguva atbildīgās komisijas atbalstu. Tajā izteiktā ideja tika apšaubīta tāpēc, ka te nebija skaidra procedūra, ko tad īsti lemj Reģionālā vides pārvalde un ko lemj šī iecerētā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. Arī 2.priekšlikumu iesniedza Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, un tā ierosināja 28.panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāj. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. Diemžēl arī 3.priekšlikums - papildināt 31.panta pirmo daļu ar 5. un 6.apakšpunktu - netika atbalstīts komisijā.

Tātad lūdzu nobalsot kopumā par šā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” tā tālākai virzībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

D.Stalts. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu pārcelt darba kārtības 16.jautājumu pēc darba kārtības 26.jautājuma.

“Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ziņotājs par šo jautājumu bija komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs, taču mums šorīt nācās konstatēt, ka mēs diemžēl neesam pavairojuši vienu precizējošu lietu pēdējā lapā. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu nedaudz atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr tiks sakopēta šī pēdējā lapa.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Ir saņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgums izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģistrācijas numurs 1188), likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1189) un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģistrācijas numurs 1191).

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Ir saņemti Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas trīs jautājumi.

Jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par muitas nodokļa likmēm”, jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par “Lattelekom” peļņu” un jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par drošības naudas atmaksu”. Jautājumus nododam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.

Godātie kolēģi! Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 115.panta otro daļu un uz 108.panta otro daļu, likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā” šajā sēdē nav izskatāms.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.maija sēdē apsprieda grozījumu Nacionālās drošības likumā. Uz trešo lasījumu neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4476.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu! Imants Burvis. Nevēlaties debatēt? Iebildumu nav, priekšlikums tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 3., 4. un 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Arī 6. un 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir izslēgts no darba kārtības.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4098. Šo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” mums ir iesniedzis Ministru kabinets, un šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka mēs esam pieņēmuši likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Mums ir jāsaskaņo likums par Valsts ieņēmumu dienestu ar šo minēto likumu.

Lūdzu deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Dzintars Rasnačs... Nevēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 21. maijs.

Sēdes vadītājs. 21.maijs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, ko bija iesniedzis Ministru kabinets. Komisija konceptuāli nolēma likumprojektu atbalstīt, jo šie grozījumi ir ļoti nepieciešami. Tie faktiski skar prokuratūras darbiniekus, jo šeit ir reglamentēts, kādā veidā un kādas personas var kļūt par prokuroru vai prokurora amata kandidātu, jo Civillikums ir mainīts.

Tātad lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. 21.maijs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.4081-b un arī tā pielikumu nr.4081-c. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Uz otro lasījumu ir iesniegti šādi priekšlikumi.

1. - deputāta Jāņa Straumes priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3. - deputāta Jāņa Straumes priekšlikums - arī ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. - deputātu Jura Vidiņa un Helmuta Čibuļa priekšlikums - nav balsojams, jo tas jau ir daļēji atbalstīts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. - Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts iepriekšējos priekšlikumos. Līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 7. - deputāta Romualda Ražuka priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9.- Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tātad ir precizējošajā lapā un ir par likuma spēkā stāšanos, - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 12. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairāk nekā desmit sēdēs izskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam. Mūsu darbā piedalījās eksperti, un kopīgā darba rezultāts nu ir jums nodots izvērtēšanai.

1. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Kolēģis ierosina noteikt, ka politiskās partijas var tikt finansētas no deputātu kandidātu vietu pārdošanas partiju izvirzītajos sarakstos Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Atbildīgā komisija vienbalsīgi noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā vai savādāk, ne jau viss, kas ir likumos vai piedāvātajos likumu grozījumos, patīk likumdevējam vai grozījumu iesniedzējiem. Taču jāatzīst, ka šāds ienākumu avots partijām reāli ir. Tomēr likums nekādi neregulē šo lietu, uz partijas “bosu” sirdsapziņas atstājot tirgošanos ar kandidātu vietām sarakstos. Kāpēc gan lai valsts neiegūtu savu daļu no partijām piesaistītās naudas, būtībā - savu nodokli no partiju “melnajām kasēm”? “Melnās kases” nespēs iznīdēt arī šis likums, pat pēc šiem jaukajiem jaunajiem “kosmētiskajiem” uzlabojumiem ne.

No politiskās pieredzes. Ar kandidātu vietu iztirgošanu es reāli sastapos Bojāra politiskajā komandā, kad, ejot uz Rīgas Domes vēlēšanām, pirmais vienā no sarakstiem pēkšņi izrādījās kāds visai Latvijai pilnīgi nepazīstams Bojāra partijas biedrs Aleksandravičus un uz visiem iebildumiem bija atbilde: “Bet viņš taču ir maksājis!” Kad, ejot uz pašreizējās Rīgas Domes vēlēšanām, kampaņas laikā sākās partijas iekšienē un pēc tam arī uz āru izskanēja Bojāra partijas “melnās kases” skandāls, kurā iesaistīts izrādījās fonds “Īpašums”, toreizējais partijas ģenerālsekretārs Valdis Lauskis gan partijas iekšienē, gan arī presē svinīgi pasludināja: tā ir parasta lieta, tā dara visi! Vai visi tā dara, es nezinu, bet Bojāra komandā tā dara. Un tas, ka Bojārs būtībā atklāti iztirgo vēlētāju uzticību, neietekmē pat Rīgas Domes vēlēšanas. Un tagad jau mēs avīzēs lasām par Rīgas Domē “klīstošiem” dārgiem projektiem, tādiem kā “otrās Daugavas” rakšana apkārt visām tām HES. Ja tagad saliek kopā fonda “Īpašums” vadītāju vārdus, Bojāra kunga pateicības vēstuli fondam “Īpašums” par naudu, šādu šodienas projektu “bīdīšanu” un to “bīdītāju” vārdus, tad varbūt tā bilde jums būs skaidra. Tātad, vai nu tas patīk, vai nepatīk, mums jāatzīst, ka šāds tirgus reāli pastāv. Likumdevējs to diemžēl izslēgt nevar. Varbūt tāpēc, ka ceram uz vēlētāju izpratni. Bet lai tādā gadījumā tas notiek atklāti! Lai valsts saņem savu daļu nodokļos, nodokļos no partiju “melnajām kasēm”. Lai vēlētājs zina, kurš ir kas, kurš kuru vietu nopircis sarakstā, no kā ir nopircis, un lai izdara savu izvēli.

Ja mēs klāt pie šīs normas vēl pieliksim arī tādas sankcijas kā visa saraksta diskvalifikāciju tajos gadījumos, kad partija nebūs Valsts ieņēmumu dienestam uzrādījusi attiecīgos ienākumus un nodokļus nomaksājusi līdz vēlēšanām, tad kopā ar manis iesniegto 37.priekšlikumu tas viss varētu pamatīgi ierobežot partijas “bosu” vēlmi tirgoties ar vietām sarakstos.

Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt vēlētāju tiesības zināt, kurš tirgojas ar viņu dāvāto uzticību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis bija tāds: ja mūsu valstī ir kāda politiska organizācija, kas nodarbojas ar kandidātu vietu pārdošanu vēlēšanu sarakstos, šāda rīcība nu nekādā ziņā nebūtu legalizējama un atbalstāma, un nostiprināma mūsu valsts likumos. Tā būtu “uz visstingrāko” apkarojama! Atbildīgā komisija tādēļ vienbalsīgi noraidīja deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 57, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 4. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums par 2.panta otro daļu - ir atbalstīts precizētā redakcijā, iekļaujot to 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta otro daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums. Kolēģis ierosina izteikt 4.panta otro daļu viņa piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā veidā, proti, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 8. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja tā padomā, šodien Latvijā nav nemaz tik daudz vēlētāju, kuri spējīgi daudz ziedot partijai tikai aiz savas pārliecības, savas domāšanas.

Tātad lielas summas nepārprotami tiek ziedotas tikai aiz pārliecības par reālām iespējām saņemt kaut ko atpakaļ. Un šādā gadījumā nav nekādas loģikas dot dažādus noteikumus fiziskajai personai un tai piederošai juridiskajai personai - firmai. Apzinoties to, kādas summas šodien tiek virzītas uz vēlēšanu organizēšanu, ir skaidrs, ka, jo mazāka būs summa, ko viena persona varēs ziedot, jo vairāk citu personu, citu cilvēku būs jāiesaista. Iesaistot vairāk personu šādā procesā, mēs padarām pašu procesu atklātāku. Vēl jo vairāk, ja atcerēsimies arī priekšlikumus par informācijas ātru sniegšanu.

Paši iesaistītie cilvēki ātri sapratīs, kas notiek, un tikpat ātri tas process aizies līdz vēlētājam.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš kopā ar Tautas partijas frakcijas iesniegto 10.priekšlikumu vai atbildīgās komisijas iesniegto 12.priekšlikumu var ļoti labi nodrošināt atklātību vēl pirms vēlēšanām.

Labs piemērs ir tas, ka internetā var izlasīt, ka “Vudisona termināls” un Šabašovs ir pieteicies kā Bojāra sponsors un šodien jau sponsorē arī Repšes kungu. Tādā gadījumā vēlētājam būs skaidrs, ka, balsojot vai nu par Bojāru, vai par Repši, viņš būtībā balsos par Šabašovu vai par “Vudisona terminālu”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 15, atturas - 62. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Pārfrāzējot iepriekšējo runātāju teikto, varētu uzdot jautājumu - kāpēc cilvēki ziedo partijai? Atbilde, kā jūs zināt, ir tāda: tāpēc, ka viņi nesavtīgi grib uzlabot valsts lietas. Tie cilvēki, kas ziedo, teiksim, 10 vai 25 tūkstošus un, ja būtu atļauts, ziedotu vēl vairāk, - viņi protams, neziedo savai dzimtajai skolai 500 latus, bet ziedo tieši politiskajai partijai, dara to aiz godīguma un nesavtīguma. Viens klasisks piemērs bija pavisam nesen. Viens pazīstams cilvēks nupat ziedoja 10 000 dolāru sinagogas atjaunošanai, bet jaundibināmajai politiskajai partijai viņš ziedoja 10 000 latu. Jautājums ir tāds: kam viņš tic vairāk un ko viņš grib apmānīt uz valūtas kursa starpības rēķina? Atbildi jūs varat izdomāt paši.

Es biju iesniedzis priekšlikumu, par ko mēs nu vairs nebalsosim, - priekšlikumu neziedot vairāk par 1000 latiem. Mans priekšlikums bija reakcija uz frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, - 25 tūkstošus samazināt uz 10 tūkstošiem.

Manā izpratnē, šis viņu iesniegtais ir ļoti populistisks un pilnīgi lieks un muļķīgs priekšlikums, jo cilvēks, kas var ziedot 10 000 latu, var ziedot arī
25 000 latu un 50 000 latu. Pareizāk būtu faktiski neierobežot pašreizējā situācijā, jo ierobežot ziedojumus mēs varētu tikai tad, ja mēs būtu izdarījuši konsekventu labojumu likumā par pirmsvēlēšanu aģitāciju un būtu ieviesuši likumā pantu, ka, teiksim, pusgadu vai trīs mēnešus pirms vēlēšanām ir aizliegta politiskā reklāma. Varētu būt, teiksim, dialogi, sarunas, nevis šādi klipi, kas prasa 80% no visiem līdzekļiem. Tā kā tas nav izdarīts, mēs, protams, tagad… mums nav citas izejas, mums ir jāatbalsta 9.priekšlikums. Taču es gribu uzsvērt vēlreiz, ka šī problēma ar to nav atrisināta, jo tas, kas var ziedot 10 000 latu, var ziedot arī 100 000 latu. Ja mēs liekuļojam un samazinām šo summu - 25 000 latu -, tad mēs veicinām slēptus ziedojumus, kuri turpināsies. Tātad mēs, neiznīdējot pašu šo ļaunuma sakni kā tādu, ar likumdošanu radām situāciju, ka joprojām varēs pastāvēt šīs “melnās kases”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

9.priekšlikums tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, 10. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tiek ierosināts noteikt, ka ikviens dāvinājums vai ziedojums piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas tiek atspoguļots internetā, norādot dāvinājuma vai ziedojuma veidu, summu, kā arī personu, kas veikusi šo ziedojumu. Priekšlikums ir atbalstīts un precizēts, iekļaujot to 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Cik es saprotu, Aleksandrs Kiršteins atsauca 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts 11.priekšlikums. Paldies!

J.Lagzdiņš. Tātad nākamais ir 13. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Atbildīgās komisijas slēdziens ir “neatbalstīt”, jo kārtība, kādu ierosina deputāts Imants Burvis, ir noteikta speciālos likumos, kā arī Ministru kabineta noteikumos. Būtu lieki šajā likumā runāt diezgan paviršā, nepilnīgā veidā par grāmatvedības lietām, jo šī problēma ir jau atrunāta un reglamentēta citos normatīvajos aktos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, Lagzdiņa kungam ir taisnība, citos likumos tās normas it kā ir, bet, kā redzat, tās nestrādā. Un jūs ļoti labi zināt, ka katras mantas vērtība ir atkarīga no tirgus konjunktūras. Un tādā gadījumā vienkārši nepieciešams neatkarīgs cenas noteicējs, kurš būtu noteikts arī šinī likumā, - audits, nevis subjektīvs motīvs. Jūs paši saprotat, ka priekšvēlēšanu periodā cenu par reklāmas minūti televīzijā var sakāpināt līdz 5 tūkstošiem latu. Taču jūs zināt arī tos skandālus, kuri ir saistīti ar to, ka var tādas pašas minūtes dabūt par 5 latiem. (Es kā piemēru saucu šos skaitļus.)

Un tādēļ ir vajadzīga tieši šī - auditētā tirgus vērtība, kuras noteikšana ietver sevī arī atbildības momentu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Burvja - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 15, atturas - 64. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 15. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Kolēģis ierosina noteikt, ka politisko partiju amatpersonām būtu jāiesniedz Korupcijas novēršanas likumā (šobrīd - Interešu konflikta novēršanas likumā) noteiktās valsts amatpersonu deklarācijas. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma tā iemesla dēļ, ka šāds noteikums būtu iekļaujams jaunajā - Interešu konflikta novēršanas likumā. Diemžēl nedz kolēģis Imants Burvis, nedz arī kāds cits šādu priekšlikumu neiesniedza. Tādēļ šā jautājuma reglamentācija nav Politisko partiju finansēšanas likuma priekšmets, un tādēļ šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs šeit atbalstāt aizliegumu partijām saņemt kredītus. Bet kāda jēga aizliegt politiskajām partijām ņemt kredītus, ja nekādi nevar pārbaudīt šo partiju “bosu” un viņu ģimenes locekļu kredītus?! Vēl vairāk - no normālas, loģiskas izpratnes viedokļa (bet ne no likumības viedokļa!), jebkurai bankai ir izdevīgāk kreditēt partijas “bosu”, nevis visu partiju, jo par partijas “bosa” vai viņa ģimenes locekļu kreditēšanu pat partijas biedri neuzzinās vai arī uzzinās ar lielu novēlošanos. Un tikai tad, kad kāda frakcija vai pat vairākas frakcijas vienlaicīgi būs ilgāku laiku pastrādājušas attiecīgās bankas labā, - tikai tad atklāsies patiesais stāvoklis. Taču tad to stāvokli mainīt vairs nevarēs.

Kā jūs saprotat, es to saku kā piemēru. Es nekādā ziņā negribētu neko konkretizēt. Neiedomājieties, lūdzu, ka es pašlaik domāju kādu konkrētu partiju, Rīgu vai kādu citu pilsētu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Burvja - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 11, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums - nav atbalstīts. Taču es gribētu vērst kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka ideja, kuru kolēģis ierosina, proti, ka politiskām partijām būtu biežāk jāsniedz pārskats par saviem ieņēmumiem un izdevumiem, konceptuāli šajā likumā ir atbalstīta. Atbalstīta tādā veidā, ka ir noteikts: tieši priekšvēlēšanu gados un priekšvēlēšanu periodā politiskās partijas, kuras kandidē uz amatiem Saeimā un pašvaldībās, iesniedz gan pirms vēlēšanām, gan arī pēc vēlēšanām gan deklarācijas, gan paziņojumus par reālajiem un plānotajiem izdevumiem. Un tādēļ mēs šo priekšlikumu neatbalstījām tādā formā, kādā kolēģis Imants Burvis to ierosina, bet ideja principā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd datorizācija Latvijā ir sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, neviena partija vairs nesūdzas par to, ka tām trūkst datoru. No tehniskā viedokļa nekādu problēmu nav. Protams, ir grāmatvedības problēmas. Uzsvars šeit tiek likts uz to, lai būtu ātrāka, operatīvāka atklātība jautājumā par ziedojumiem un ziedotājiem, jo daudz grūtāk tad operatīvi ir sagatavot atskaiti par izlietošanu un pavisam grūti ir sabalansēt faktiskos izdevumus ar nepilnīgi uzrādītiem ienākumiem. Būtībā jau šodien presē ir “uzpeldējušas” šādas tādas skandalozas lietas, kurās Bojāra partija mētājas starp deklarētajiem 100 tūkstošiem un iztērētajiem 208 tūkstošiem.

Taču jāņem vērā, ka šādām lietām ir atklātībā jāparādās pirms vēlēšanām, nevis pēc vēlēšanām. Un šis termiņš - ka reizi gada ceturksnī tiek sniegta pēc vēlēšanām šāda atskaite - acīmredzot nederētu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Ir vēl kāds arguments, kura dēļ deputāta Imanta Burvja ierosinājums ir lieks. Proti, pirms brīža mēs vienbalsīgi akceptējām Tautas partijas frakcijas iesniegto 10.priekšlikumu un atbildīgās komisijas iesniegto 12.priekšlikumu, tātad turpmāk politiskajām partijām piecu dienā laikā pēc tam, kad tiks saņemts jebkurš ziedojums, jebkurš dāvinājums, tas būs jāpublisko internetā. Savukārt deputāta Imanta Burvja priekšlikums paredz to, ka šāda informācija jāsniedz tikai četras reizes gadā. Tātad faktiski šis priekšlikums ir lieks arī no šā aspekta. Tādēļ es aicinu kolēģus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 16, atturas - 61. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 19.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 20. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21. - deputāšu Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāds pats bija atbildīgās komisijas vērtējums par 22. - deputāšu Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 23. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir principā atbalstīts, tātad precizētā redakcijā iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Nenoliedzami, šis likums ir svarīgs, un arī šie grozījumi ir svarīgi, lai mēs panāktu atklātumu politisko partiju finansēšanas jomā un tādējādi novērstu tās problēmas, kuras ir šodien, jo bieži vien politisko partiju finansu jomā nav kārtības. Man liekas, vislabāk par to zina paši politisko partiju biedri.

Attiecībā uz 23.priekšlikumu jāteic, ka, izskatot šo jautājumu komisijā, mēs pagaidām neatradām kopsaucēju sakarā ar jēdzienu “atsevišķi norādot izdevumu summu katrā raidorganizācijā un preses izdevumā”, jo, nenoliedzami, šis likums ir saistīts ar likumu par aģitāciju pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Mēs mēģinājām tur adekvāti ielikt iekšā normu, ka raidorganizācijas un preses izdevumi deklarē politisko partiju izdevumus - kaut kādus maksājumus, ko tās kaut kādā noteiktā laika periodā ir veikušas, lai apmaksātu šīm organizācijām tos aģitācijas pasākumus, ko tās ir veikušas ar šo organizāciju palīdzību. Tādējādi parādītos, no vienas puses, partiju līgumi ar masu medijiem par tām naudām, kuras viņas tērē katram konkrētam reklāmas pasākumam atsevišķi, un, no otras puses, masu mediji katrs atsevišķi deklarētu tos izdevumus, ko viņiem ir apmaksājušas politiskās partijas, to apvienības, deputāti un tā tālāk, - tā, kā to nosaka likums.

Jāteic, ka pašlaik ir labāka šī redakcija, ko mēs komisijā pieņēmām, bet arī tā tomēr nerada tādu situāciju, lai KNAB, saņēmis šos dokumentus, varētu savas funkcijas pilnā apjomā veikt bez papildu izmeklēšanas darbībām, vienkārši salīdzināt iesniegtās deklarācijas, no vienas puses, un, no otras puses, veikt pārbaudi un izdarīt secinājumus, vai šīs darbības ir bijušas atbilstošas likumam. Situācija tomēr ir mazliet, mazliet sarežģītāka. Ja būtu atbalstīts tas, ka katra raidorganizācija un katrs preses izdevums atsevišķi norāda summas, kuras šiem mērķiem tērē katra politiskā partija, tad šī lieta būtu “caurskatāmāka” un kontrolējošajai institūcijai būtu vieglāk to kontrolēt. Tomēr arī tā redakcija, ko atbildīgā komisija piedāvā 25.priekšlikumā, katrā ziņā ir ļoti būtiska virzība uz priekšu salīdzinājumā ar to, kas bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nākamais ir 24.priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto un piedāvāto 8.panta otrās daļas redakciju, proti, atbalstīt 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 8.panta trešo daļu precizētā un izvērstā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt arī 27.priekšlikumu - 8.pantu papildināt ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, kas detalizēti izklāsta, kādā veidā un kas ir norādāms finansiālās darbības deklarācijā attiecībā uz ziedojumiem un dāvinājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 28. - kolēģu Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 8.1 pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 29. - minēto kolēģu priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 8.1 un 8.2 pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 30.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu ar jaunu pantu, kas uzliek tām pienākumu iesniegt priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijas un paziņojumus par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem. Vienlaikus šajā normā tiek detalizēti reglamentēts, kādas ziņas ir iekļaujamas politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijās un paziņojumos. Aicinu atbalstīt 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek ierosināts likumā noteikt, ka pirms vēlēšanām ir jānorāda visi vēlēšanu izdevumi un turklāt tie detalizēti jāatšifrē. Šis priekšlikums ir iekļauts 32.priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 34. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 35. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 37. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Kolēģis ierosina noteikt to, ka politisko partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem ir materiāla atbildība par to, ka netiek iesniegtas politisko organizāciju un partiju finansiālās darbības deklarācijas: viņiem tiek uzlikts naudas sods. Komisija konceptuāli izvērtēja šo priekšlikumu un to atbalstīja tādā veidā, ka ir ierosinājusi Juridiskajai komisijai papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar normu, kas paredz ļoti bargus administratīvos sodus par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumu pārkāpšanu, kā arī Politisko organizāciju likuma noteikumu pārkāpšanu. Mūsuprāt, administratīvā soda normas nebūtu iekļaujamas speciālajos likumos, proti, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Tātad pēc būtības mēs kolēģa Burvja priekšlikumu atbalstām un ierosinām noteikt vainīgajām personām bargākus sodus par likuma nepildīšanu, bet mēs aicinām neatbalstīt šo ideju šajā konkrētajā likumprojektā un tātad neatbalstīt 37.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Burvja kungs debatēm izmantos atlikušās trīs minūtes? (No zāles dep. I.Burvis: “Nē, pēc pārtraukuma!”

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās daži paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka nākamajā pārtraukumā satiekamies Sarkanajā zālē sakarā ar lēmuma projekta sagatavošanu par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” lietā.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Pulcējamies komisijas telpās tūlīt, jo mums ir jāizskata viens no likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās. Jāizskata jautājums attiecībā uz trīs tiesnešiem.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Ērika Zommere, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Valdis Birkavs un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

37.priekšlikums. Debatēs vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Kāpēc es gribēju pastiprināt Valsts ieņēmumu dienesta iespējas šajā jautājumā? Valsts ieņēmumu dienesta rokās šī būtu reāla sankcija, kas liktu negodīgiem partijas “bosiem” nepaļauties uz savu ietekmi citās, teiksim, iekšlietu vai tieslietu sistēmās. Viens otrs profesors saka: “Ļoti daudz manu skolnieku strādā tanīs sistēmās, un tur jau man palīdzēs!” Mūsu valstī ir tāds stāvoklis, ka iekšlietas vai tieslietas, Finansu ministrija, Ģenerālprokuratūra, SAB, Valsts kontrole un acīmredzot tagad arī KNAB jeb Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonāks dažādu partiju rokās. Un, ja būs šāda iespēja Valsts ieņēmumu dienestam stingrāk sodīt tieši partiju vadītājus, tad būs iespējams novērst jau agrīnā stadijā “melno kasu” veidošanos. Un, godīgi sakot, tāpēc man ļoti gribētos, lai nākamajā lasījumā jūs atbalstītu arī to priekšlikumu, ka šādas partijas vajadzētu diskvalificēt no piedalīšanās vēlēšanās un no vēlēšanu rezultātu saņemšanas arī pēc finiša.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jau šobrīd spēkā esošie likumi paredz iespējas attiecināt visdažādākās sankcijas un sodus uz tām politiskajām partijām un organizācijām, kuras nepilda Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumus.

Piemēram, šobrīd spēkā esošā likuma 10.pants dod šādu iespēju: ja politiskā organizācija atkārtoti neiesniedz ikgadējo deklarāciju vai pārkāpj kāda cita likuma normas vai šā likuma normas, tad var likumā noteiktā kārtībā tikt apturēta šīs politiskās organizācijas darbība. Tas ir ļoti būtiski, jo, ja ir apturēta politiskās organizācijas darbība, tā nevar iesniegt kandidātu sarakstus ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanām.

Šī norma tiek precizēta, ar atbildīgās komisijas iesniegto 38. un 39.priekšlikumu šādas tiesības, proti, ierosināšanas tiesības, dodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram.

Es aicinu tātad turēties pie esošās sankciju sistēmas, paredzēt administratīvos sodus Administratīvo pārkāpumu kodeksā tā, kā tas ir bijis līdz šim, savukārt citus sodus un citas sankcijas atstāt tajos likumos, kuros tās šobrīd ir, un tādējādi noraidīt 37. - deputāta Imanta Burvja - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Burvja - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 10, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 39.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina ar 40.priekšlikumu: “Izteikt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu likuma 11.pantā šādā redakcijā: [..].” Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 42. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 43. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Sakarā ar to, ka ar likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju mēs esam noteikuši, ka kontroli un uzraudzību pār partiju finansēšanas jautājumu un attiecīgo lietu izpildi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, mēs nevaram pieņemt deputāta Imanta Burvja priekšlikumu, kurš ierosina, ka šo uzraudzību nodrošina Ģenerālprokuratūra. Turklāt saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūras iestādes neveic vispārējo uzraudzību. Jau sešus gadus šo funkciju prokuratūra neveic.

Tādēļ es aicinu noraidīt 43. - deputāta Imanta Burvja - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā, protams, patiešām ir atbalstāms Lagzdiņa kunga nosauktais iepriekšējais priekšlikums. Taču, ja mēs apzināmies to, ka šobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl nav “uzņēmis apgriezienus” un acīmredzot arī “neuzņems” gada laikā - jūs labi zināt šo procesu -, tādā gadījumā šobrīd, kad līdz vēlēšanām palicis pusgads, tomēr jābūt tādai situācijai, lai arī Ģenerālprokuratūra var šo jautājumu regulēt, turklāt daudz precīzāk. Atgādināšu jums, ka šobrīd Ģenerālprokuratūra jau veic pārbaudi lietā par Bojāra partijas “melno kasi”. Un, protams, savādi ir tas, ka, ņemot par pilnu Bojāra un Šabašova melus, prokuratūra uzsāka vajāšanu tikai pret vienu no šajā konfliktā iesaistītajiem - tieši pret to, kurš centās partijas iekšienē iznīcināt “melnās kases” sistēmas ietekmi uz partijas biedriem. Paldies avīzei “Diena”, kura tomēr ietekmēja prokuratūru un deva iespēju panākt to, ka būs ierosināta krimināllieta arī pret Šabašovu, kurš savu koleģiālo interešu dēļ ir publiskojis savu likuma pārkāpumu, sponsorējot Bojāru un Repši. Bet vēl savādāk ir tas, ka Bojāra kungs ar savu muļķīgo un melīgo iesniegumu Ģenerālprokuratūrai ir atzinis “melnās kases” esamību savā partijā un nevar vien sagaidīt, kad tiks ierosināta krimināllieta pret viņu un partiju. Es, protams, ticu, ka KNAB kādreiz strādās ļoti labi un spēcīgi, bet šobrīd tam vēl nav struktūras. Un tāpēc es domāju, ka šobrīd šīs funkcijas vajadzētu uzticēt Ģenerālprokuratūrai un, protams, attiecīgi iestrādāt pārejas noteikumos šīs iespējas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Prokuratūras likums dod iespēju prokuratūrai pašai pēc savas iniciatīvas atsevišķos gadījumos veikt šādu vispārējo uzraudzību pār visdažādāko likumu izpildi. Turklāt Prokuratūras likums nosaka, ka arī pēc Saeimas ierosinājuma prokuratūra var šādu uzraudzību veikt - un ne tikai uzraudzību pār Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi, bet arī pār citiem likumiem. Lai vairs nebūtu tādas situācijas, par kādu runāja deputāts Imants Burvis, atbildīgā komisija un Tautas partijas frakcija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar normām, kas nepieļauj situāciju, ka uz kādu periodu nebūtu nevienas kontrolējošas institūcijas, kas pārraudzītu politisko partiju finanses. Un tādēļ atbilstoši tiem termiņiem un tiem noteikumiem, ko mēs esam ielikuši likumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, atbilstoši tai secībai un kārtībai, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārņem no Valsts ieņēmumu dienesta visdažādāko funkciju veikšanu attiecībā uz valsts amatpersonu interešu konflikta kontroli un attiecībā uz politisko partiju finansēšanas kontroli, mēs esam iekļāvuši 45.priekšlikumu, ko es aicinu atbalstīt. Bet šobrīd aicinu nepieņemt deputāta Imanta Burvja iesniegto 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43.priekšlikumu! 43. - deputāta Burvja priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 30, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 44. un 45.priekšlikums jāskata kontekstā. Atbildīgā komisija principā atbalstīja Tautas partijas frakcijas iesniegto 44.priekšlikumu un precizēja to, izsakot kā 45. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā visā pilnībā atbalstot abus šos priekšlikumus, es domāju, ka mums ir jāizskata iespēja radīt arī izņēmuma stāvokli, jo partijām, kuras vada cilvēki bez augstākās izglītības, varbūt vajadzētu dot izņēmumu. Bojāra partijā gan vadonim, gan dēlam augstākās izglītības nav, vienīgais cilvēks ar augstāko izglītību Latvijā ir Leons Bojārs, kuru mēs visi atzīstam par pašu nepārspējamāko parlamenta oratoru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret 44. un 45.priekšlikumu nav.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt un pieņemt šo likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Lagzdiņš. Lai pēc iespējas ātrāk mēs pieņemtu šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 21.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Dzīvnieku barības aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums”. Dokuments nr.4410. Tas ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Ārkārtīgi nepieciešamais likumprojekts sastāv no 40 pantiem. Tas ir izstrādāts, lai aizstātu šobrīd daudzos likumos izkaisītos dzīvnieku barības aprites nosacījumus un dotu Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus par šo tēmu. Gandrīz katrā pantā ir iestrādātas Eiropas Savienības direktīvas. Mērķis vai viens no mērķiem - uz dzīvnieku barības bāzes radīt veselīgu un cilvēku uzturā izmantojamu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Šā gada 30.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā grozījumi Bibliotēku likumā ir komisijā sagatavoti pietiekami precīzi - par to es izsaku pateicību gan komisijas locekļiem, gan Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājai Liniņas kundzei, kuras viedoklī mēs vienmēr ieklausāmies - , Saeimas deputātiem nav bijis nepieciešams iesniegt priekšlikumus, un tāpēc es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

 

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4481. Likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir pagājis, neviens priekšlikums nav iesniegts, un ir priekšlikums likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Šā gada janvārī Bernē tika parakstīta šī konvencija. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un lūdz jūs to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Šis ir tipveida dokuments, kas paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, rada likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai un novērš iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Šā un nākamā darba kārtībā iekļautā dokumenta būtība ir šāda. Šī konvencija visos starptautiskajos dokumentos tiek apzīmēta kā 1980.gada 10.oktobra konvencija. Visos tiesību aktos! Taču mums pašlaik tekstā figurē šis datums - 1981.gada 10.aprīlis. Šis datums apzīmē to brīdi, kad konvencija tika parakstīta PSRS vārdā, bet ne jau starptautiski pieņemtais datums tas ir. Tāpēc mēs lūdzam labot šo neprecizitāti un pieņemt priekšlikumu konvencijas nosaukumā iekļaut pareizo datumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Argumentācija ir tieši tāda pati, kādu es minēju attiecībā uz iepriekšējo dokumentu.

Lūdzu akceptēt datuma maiņu konvencijas nosaukumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

 

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvijas Republika ir pievienojusies 1980.gada 10.oktobra Konvencijai un atzinusi arī tās četrus protokolus, ieskaitot 2.protokolu, kurš 1996.gada 3.maijā ir grozīts. Šā protokola nolūks ir pasargāt civiliedzīvotājus no mīnu iedarbības, un protokols regulē arī mīnu izmantošanu uz sauszemes, kuras izliek, lai bloķētu pieeju krastmalām, upju un ūdensceļu šķērsošanas vietām, bet neattiecas uz pretkuģu mīnu izmantošanu jūrā vai iekšējos ūdeņos.

Varu pateikt, ka tas nenozīmē šo nelietošanu nekad un nekur bruņotu konfliktu gadījumos, bet tas uzliek zināmus pienākumus un regulāciju.

Varu jūs informēt, ka šis protokols ir stājies spēkā 1998.gadā un uz šā gada maiju šo protokolu ir akceptējušas 65 valstis, to skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis un 16 NATO dalībvalstis, bet pagaidām to nav ratificējušas Polija, Turcija un Islande. Tas ir ratifikācijas procesā, viņas neatsakās no šā dokumenta ratifikācijas. Arī Krievija ir pagaidām to atlikusi, bet, būdama protokola dalībvalsts, paziņojusi pozitīvu savu lēmumu šajā jautājumā. Izņēmums ir Baltkrievija, kura nav iesniegusi apstiprināšanas instrumentus sakarā ar finansiālo līdzekļu trūkumu tā implementācijai.

Lūdzu jūs akceptēt Ārlietu komisijas priekšlikumu un balsot par šā dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis. 28.maijs.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Paldies. Iebildumu nav.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 16.maijā deputātam Linardam Muciņam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās pāris paziņojumu.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Atgādinu, ka mums šodien ir izbraukuma sēde uz Daugavpili un autobuss uz Daugavpili aties no Saeimas ēkas pulksten 15.00 - trijos pēcpusdienā. Lūdzu nenokavēt!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Ņemot vērā straujo darba tempu, lūdzu pēc 10 minūtēm sapulcēties Sarkanajā zālē, tad ātrāk pabeigsim! Uzaicināts arī Kusiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Egils Baldzēns, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Atgādinot, ka pulksten 17.00 ir cerības uzklausīt ministra atbildes uz deputātu jautājumiem, sēdi slēdzu!

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde
2002.gada 16.maijā



Par darba kārtību


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”(4463. un 4463-a dok., reģ. nr.1264)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nav pieņemts)(4466. un 4466-a dok., reģ. nr.1265)

Priekšlikumi - dep. R.Labanovskis
- dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nav pieņemts)(4467. un 4467-a dok., reģ. nr.1266)


Par likumprojektu “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”(4486. un 4486-a dok., reģ. nr.1267)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(4487. un 4487-a dok., reģ. nr.1268)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””(4488. un 4488-a dok., reģ. nr.1269)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4489. un 4489-a dok., reģ. nr.1270)


Par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”(4490. un 4490-a dok., reģ. nr.1271)


Lēmuma projekts “Par I.Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”(4491. dok.)

Ziņo - dep. I.Burvis


Lēmuma projekts “Par deputātes A.Prēdeles ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”


Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (2.lasījums)(516. un 4436. dok., reģ. nr.202)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Debates - dep. M.Mitrofanovs
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- dep. E.Baldzēns
- dep. Dz.Kudums
- dep. P.Tabūns


Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (2.lasījums)(4202. un 4444. dok., reģ. nr.1210)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” (2.lasījums)(3775. un 4446. dok., reģ. nr.1076)

Ziņo - dep. R.Ražuks

Debates - dep. H.Soldatjonoka


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (2.lasījums)(4022. un 4449. dok., reģ. nr.1143)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (2.lasījums)(4116. un 4453. dok., reģ. nr.1180)

Ziņo - dep. D.Stalts


Par darba kārtību 

Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par muitas nodokļa likmēm”


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Lattelekom peļņu”


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par drošības naudas atmaksu”


Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (3.lasījums)(4474. dok., reģ. nr.1127)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (3.lasījums)(4476. dok., reģ. nr.605)

Ziņo - dep. V.Balodis



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (1.lasījums)(4098. un 4460. dok., reģ. nr.1171)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (1.lasījums)(4366. un 4464. dok., reģ. nr.1241)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (2.lasījums) (Steidzams)(4081. un 4081-b dok., reģ. nr.1159)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (2.lasījums)(3872. un 4465. dok., reģ. nr.1105)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš

Debates - dep. I.Burvis

- dep. A.Kiršteins
- dep. I.Burvis


- dep. P.Salkazanovs

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. Dz.Kudums
- dep. Dz.Rasnačs

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. I.Burvis




Likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums” (1.lasījums)(4410. un 4473. dok., reģ. nr.1254)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā” (2.lasījums)(4351. un 4475. dok., reģ. nr.1239)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (2.lasījums)(4221. un 4481. dok., reģ. nr.1216)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” (1.lasījums)(4327. un 4482. dok., reģ. nr.1235)

Ziņo - dep. R.Labanovskis

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība”” (1.lasījums)(4315. un 4483. dok., reģ. nr.1229)

Ziņo - dep. R.Labanovskis

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam”” (1.lasījums)(4314. un 4484. dok., reģ. nr.1228)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobe˛ošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” (1.lasījums)(4313. un 4485. dok., reģ. nr.1227)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam L.Muciņam


Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. I.Burvis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 16.05.2002. 09:07:40 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4466 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"
Datums: 16.05.2002. 09:08:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4467 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputātes A.Prēdeles ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā"
Datums: 16.05.2002. 09:12:26 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4507

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:13:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:34:18 bal006
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:36:52 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4436 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:38:10 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4444 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību" (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:45:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4446 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:47:12 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4449 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:49:44 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4453 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:52:50 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4474 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:54:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4476 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:55:42 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4098 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (3.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 09:57:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:00:00 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4081B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:05:32 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:08:42 bal018
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:13:56 bal019
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:16:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 10:19:42 bal021
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:05:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:10:04 bal023
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:11:30 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4465 pieņemšanu 2.lasījumā

Dzīvnieku barības aprites likums (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:13:18 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4410 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:14:28 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4475 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (2.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:15:38 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4481 pieņemšanu 2.lasījumā

Par LR valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:17:08 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4327 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums LR AP lēmumā "Par pievienošanos 1981.g. 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība" (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:18:48 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4315 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par LR pievienošanos 1981.g. 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam" (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:19:44 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4314 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1980.g. 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu (1.lasījums)
Datums: 16.05.2002. 11:22:26 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4313 pieņemšanu 1.lasījumā

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas vienpadsmitās sēdes

2002.gada 16.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks atbildēt ministriem uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam “Par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules Bankas projektā 1999.-2001.gadā” ir ieradies atbildēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarova kungs. Ņemot vērā to, ka jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šo sēdi un Labklājības ministrija ir sniegusi uz jautājumu izsmeļošu atbildi rakstiskā formā, atbilde uz jautājumu tiek uzskatīta par sniegtu.

Pārējās atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies!

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem