Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas sestā sēde

2002.gada 14.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”“. Ir priekšlikums iekļaut minēto likumprojektu sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” - pēc 22.punkta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Tālāk par darba kārtību. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atsaucu likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, jo deputātiem nav bijusi iespēja vismaz piecas dienas iepazīties ar komisijas izdarītajiem atzinumiem par likumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Linardu Muciņu, kurš šobrīd ierodas zālē, ir panākta vienošanās, ka par minēto likumprojektu atbildīgā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Analizējot Advokatūras likuma 17.pantu, mēs konstatējām, ka šā panta 3.punkts ierobežo akreditētu augstskolu absolventu tiesības izvēlēties zvērināta advokāta profesiju. 1993.gada 27.aprīlī pieņemtā Latvijas Republikas Advokatūras likuma 17.pants nosaka (citēju 3.punktu): “Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.” Šī likuma normas redakcija uzskatāmi norāda, ka zināmas kontroles funkcijas pār juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un jauno juristu turpmāko nodarbinātību ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, nostādot nevienlīdzīgā situācijā jebkuras citas augstskolas absolventus salīdzinājumā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem. Tas nav pamatoti ne pēc būtības, ne pēc atbilstības augstākā spēka tiesību normām.

Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā garantēts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Latvijas Republikas Satversmes 106.pants paredz: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” Tātad Advokatūras likumā ir radīta nevienlīdzība un diskriminācija darba tirgū. Mūsu priekšlikuma būtība - lai par zvērinātiem advokātiem varētu strādāt personas, kas “ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām”. Augstskolas vai mācību programmas akreditācija nozīmē, ka tās ir pārbaudījusi un atzīst valsts. Nekādi citi nosacījumi likumdošanā nevar būt.

Lūdzu nobalsot “par”, lai par šo jautājumu varētu pagudrot Juridiskā komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Kā jūs saprotat, kļūdas jālabo ne tikai skolēniem, bet arī deputātiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Neviens nevēlas runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Advokatūras likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 4, atturas - 48. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! 1993.gada 1.jūnijā pieņemtā Notariāta likuma 9.panta 3.punkts nosaka, ka par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī likuma norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam. Kontroles funkcijas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei bija varbūt pamatoti piešķirtas 1993.gadā. Taču 1995.gadā tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabinets izdeva Augstskolu akreditācijas noteikumus. Augstskolu likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu absolventiem drīkst izsniegt tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

Tātad mūsu priekšlikums, ka par zvērinātiem notāriem var strādāt personas, kas “ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām”, ir loģisks un atbilst Satversmei.

Lūdzu nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Būtībā varbūt nesaprašana ir sakarā ar to, ka cienījamie likumprojekta iesniedzēji aizmirsa pateikt, ka, pirmkārt, tām ir jābūt Latvijā akreditētām augstskolām un, otrkārt, šīs normas būs jāsaskaņo arī ar valsts valodas prasmi un spēju strādāt. Jo, ja Krievijā akreditētā augstskolā būs ieguvis pašu augstāko izglītības pakāpi cienījams notārs, advokāts, prokuratūras darbinieks, tad Latvijā strādāt viņam būs problēmas. Likumprojekta iesniedzējiem būtu vajadzējis pirms tā iesniegšanas pievērst uzmanību šim apstāklim un tikai tad iesniegt to.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 2, atturas - 55. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 3, atturas - 54. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Stalta, Lāces un Gaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis runās “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šodien tomēr ir tāda diena, kad laukā spīd saule un arī daudzu Latvijas Republikas pilsoņu sirdīs zināmas liesmiņas kvēlo. Varbūt šajās mīlestības dziesmās vajadzētu ieklausīties arī Saeimai.

Minētais tieši skar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu, kas attiecas uz Saeimas kārtības ruļļa atvēršanu. Lai kāda Saeima arī būtu, Latvijas Republikas pilsoņi par to reizēm domā pārāk slikti. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kas tad vainīgs pie tā!”) Līdz mīlestībai tur ir vēl krietni tālu! Un tāpēc - vai tad Saeima pati šajā jomā nevarētu izrādīt zināmu pretimnākšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un dot iespēju viņiem vairāk ielūkoties mūsu darbībā? Mūsu darbību nosaka likums, Kārtības rullis, un šķiet, ka mūsu valstī daudzi ļoti vāji orientējas mūsu Kārtības ruļļa saturā. Tieši tāpēc būtu nepieciešams pārskatīt mūsu Kārtības rulli, nopietni ielūkoties katrā normā un apsvērt iespējas, vai kāda norma nav jāmaina, lai tiešām ieviestu to pašu atklātību, par ko sabiedrība runā visu laiku un kas varbūt tiešām ir daudziem ārkārtīgi svarīga. Lai tā arī būtu! Mums ir priekšlikumi gan no organizācijām, gan no atsevišķiem pilsoņiem par lielākas atklātības ieviešanu. Un, ja jau runā par atklātību, tad tai ir jābūt skaidrai, lietišķai sarunai, jo tomēr vajadzētu atcerēties vienmēr vienu - ka visiem Saeimas deputātiem ir jādod vienādas iespējas strādāt Saeimā un visiem Saeimas deputātiem ir vienāda atbildība likuma priekšā un vienāda atbildība Latvijas Republikas pilsoņu priekšā. Protams, katram ir savi vēlētāji, bet tā ir cita lieta.

Un tāpēc mūsu uzdevums būtu sniegt pēc iespējas patiesu informāciju par mūsu darbu, lai nesanāktu tā, ka kādu mūsu runas teikumu vai teikuma daļu pasniedz vajadzīgajā “mērcē”, nepaskaidrojot, par ko ir runa un kāds ir runas saturs. Un, protams, visbēdīgākais ir tas, ka reizēm pat daži Saeimas deputāti atļaujas publiski par saviem kolēģiem ļoti neglīti izteikties, un tieši tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Saeimas iespaids sabiedrībā nav sevišķi augsts.

Šis atklātības process visvairāk skar mūsu kompensācijas, kas netiek apliktas ar nodokļiem. Labi, izvērtēsim tās, mierīgi izskatīsim šo sarakstu un sniegsim arī sabiedrībai informāciju par mūsu attieksmi! Un šķiet, ka šeit ir jārunā par visas Saeimas attieksmi, nevis par to, ka viens deputāts būs labāks un godīgāks nekā otrs deputāts. Tas ir visnepieņemamākais, kas Saeimai vispār varētu būt.

Es aicinu kolēģus šodien vienkārši nodot komisijām mūsu priekšlikumu un tālāk nopietni piedalīties Kārtības ruļļa papildināšanas vai uzlabošanas darbā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis runās “pret”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu “pret”. Es runāšu par to, kā lieta virzāma tālāk. Es pilnīgi piekrītu, šīs lietas nav sakārtotas, lai gan mums Saeimā ir divas attiecīgas komisijas - Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija. Man joprojām ir dusmas par to. Starp citu, viens no šā dokumenta iesniedzējiem vada Saimniecisko komisiju. Šīs lietas varēja sakārtot daudz ātrāk! Un, starp citu, es uz to arī personīgi norādīju, jau pirms gada, vienam no iepriekšminēto komisiju vadītājiem.

Es aicinu šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā, jo diemžēl Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija nav veikusi savus pienākumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Runāšu par to, kā lieta tālāk virzāma. Neilgu brīdi iepriekš uzstājās Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšsēdētājs godātais Lagzdiņa kungs, un mēs Kārtības ruļļa grozījumus, ko iesniedza Eiropas lietu komisija, nodevām kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Līdz ar to loģiski būtu, ja mēs arī šos grozījumus, otru likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, nodotu tai pašai komisijai - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - , un šī komisija varbūt varētu abus grozījumus apvienot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ne šodien, ne kādu citu reizi, ne šajā Saeimā, ne iepriekšējā Saeimā, Kārtības ruļļa grozījumi nav nodoti. Rasnača kungs kaut ko ir sajaucis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aicinu turēties pie Saeimas Prezidija priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, lai par atbildīgo noteiktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tas bija pirmais priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 13, atturas - 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Valdis Ģīlis vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Valdis Ģīlis nevēlas runāt. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Es aicinu visu alternatīvā dienesta sakarā iesniegto likumprojektu paketi nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, tātad arī šo likumprojektu - “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītājs. Stirāna kunga nav zālē... Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekš minētais, arī šis likumprojekts ir ar alternatīvo dienestu saistīto likumprojektu paketē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina nodot arī tai šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai!

Sēdes vadītājs. Un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Salkazanovs vēlas runāt “par” vai “pret”.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir patīkami redzēt četrus likumprojektus, kas ir saistīti ar 2000.gada 8.augustā Ministru kabinetā akceptēto Korupcijas novēršanas koncepciju. Jāteic, ka šie likumprojekti ir tiešām ļoti svarīgi, un tās komisijas, kurām tie tiks nodoti kā atbildīgajām komisijām, es aicinu izskatīt šos likumprojektus kā steidzamus (Starpsauciens: “Komisijas sēdē!”), jo visiem četriem likumiem, kuru projekti šodien ir darba kārtībā un kuri ir saistīti ar korupciju un kontrabandas lietām, katrā ziņā būtu jāstājas spēkā, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta iesniegtajā variantā, 1.maijā. Pēc iespējas ātrāk. Kāpēc? Ja ir runa par šo likumprojektu, - jā, būs atkal viena jauna institūcija - birojs, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. Šodien šādu institūciju ir ļoti daudz, un no vairākām pārstāvji ir bijuši pie mums kontrabandas lietu izmeklēšanas komisijā. Jāteic, ka pašlaik koordinācija starp šīm institūcijām ir diezgan vāja. Lielākā daļa šo institūciju, kas ir izveidotas, ir pārsvarā tādas, kuru darbība, no vienas puses, ir procesu administrēšana, bet, no otras puses, ir saistīta ar kontroli, uzraudzību, tiesisko uzraudzību, un bieži vien veidojas interešu konflikts, jo vienas un tās pašas ministrijas ietvaros dažāda veida institūcijas nodarbojas ar vienu… no vienas puses, pieņemsim, ar nodokļu administrēšanu, bet, no otras puses, - ar cīņu pret korupciju un kontrabandu. Katrā ziņā, no nodokļu maksātāju viedokļa, varbūt nav patīkami, ka tiek veidota vēl viena jauna institūcija. Taču jāteic, ka patīkami ir tas, ka šī institūcija tiek veidota kā pilnīgi nesaistīta ar nodokļu administrēšanu un ar citām lietām Tieslietu ministrijā. Es domāju, ka tas varētu dot daudzmaz normālu rezultātu neatkarīgas institūcijas izveidošanai. Un ļoti patīkami ir tas, ka šīs institūcijas funkcijās ir iekļauta ļoti svarīga lieta - atzinumu sniegšana un priekšlikumu došana par likumdošanas lietām, lai likumu normas neveicinātu korupcijas un kontrabandas attīstību valstī. Pašlaik nav tādas institūcijas, kuras kompetencē būtu tieši šie jautājumi. Bieži vien mums komisijā jāsaskaras ar tādām lietām, ka nezināmu iemeslu dēļ ir parādījusies likumā tāda norma, kas vienkārši veicina, nevis ierobežo procesus, pret kuriem ir jācīnās attiecīgajiem dienestiem.

Es domāju, ka ar šāda likuma pieņemšanu, tas ir, ar šādas institūcijas izveidošanu Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tiktu koordinēti un veicināti procesi, kas ir saistīti ar valdības uzsākto politiku un 2000.gada 8.augustā apstiprināto koncepciju. Es šoreiz tiešām vēršos pie kolēģiem, kas strādā mūsu komisijā. Es domāju, ka viņi raugās ar izpratni un ir sapratuši, ar kādām lietām mums nākas saskarties. Lai valdības iesniegtie likumprojekti tiešām tiktu atzīti komisijās par steidzamiem un 1.maijā sāktu darboties likumi, kas tiešām ir ļoti vajadzīgi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sakarā ar to, ka ir paredzēts, ka jaunā institūcija - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - būs Tieslietu ministrijas pārraudzībā, un sakarā ar vienošanos ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju es lūdzu par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt par likumprojektu? Nevēlas. Paldies. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam. Nevēlaties runāt?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Salkazanovs vēlas runāt “par”.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar 2000.gada 8.augustā Ministru kabineta akceptēto Korupcijas novēršanas koncepciju, un es aicinu atbildīgo komisiju izsludināt arī šo likumprojektu par steidzamu. Es zinu, ka to varēs darīt komisijas sēdē, bet gribu tomēr akcentēt, vērst kolēģu uzmanību uz to, ka pašreizējais Korupcijas novēršanas likums reāli neatrisina veselu rindu problēmu, kas ir saistītas ar tām lietām, kas ir saistītas ar korupciju. Es domāju, ka viena daļa no jums skatījās vakar raidījumu “Bez tabu”, kurā mūsu komisija... komisija, kas saistīta ar kontrabandas apkarošanas jautājumiem... redzēja informāciju, kas jau bija arī komisijas rīcībā... Augstas amatpersonas raidījumā taisnojās, ka tie īpašumi - trīs dzīvokļi un divas mājas -, kas ir nopirkti uz amatpersonas vārda... dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kas ir nopirktas uz sievas vārda, un tādi paši īpašumi, kas ir nopirkti uz mātes vārda... tie katrā gadījumā ir tapuši tajā brīdī, kad cilvēks ir stājies augstā valsts amatā. Un Korupcijas novēršanas likums neierobežo šā cilvēka rīcību, un tāda amatpersona Latvijā noteikti nav vienīgā.

Es aicinu katrā ziņā arī šo likumprojektu komisijā atbalstīt kā steidzamu, jo, pēc valdības iesniegtās koncepcijas, likumam jāsāk darboties 1.maijā, sešu mēnešu laikā Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi.

Es tomēr uzskatu, ka šis darba grupas sagatavotais likumprojekts katrā ziņā daudz veiksmīgāk ierobežos tās lietas, ar kurām mēs nepārtraukti saskaramies komisijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Kā jau teica mans kolēģis Pēteris Salkazanovs, arī šis likums ir tāds, kurš būtu steidzami jāievieš, un tāpēc komisijai, pie tā strādājot, būtu vērts izvērtēt arī šo apstākli. Taču, kaut gan šā likuma ieviešana ir apsveicama un atbalstāma, pat steidzami, gribu pievērst jūsu uzmanību dažām detaļām.

Likumprojekta 1.pantā it kā ir definēts mērķis. Mērķis ir noteikts šāds: novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču izskatās, ka, tāpat kā likumā par privatizāciju, likumdevējs, pareizāk - likumprojekta iesniedzējs, saka vienu, bet domā citu. Un tas, ko darīs izpildvara - Ministru kabinets, - tas jau būs kaut kas trešais.

Ne velti es jums nupat pieminēju likumu par privatizāciju. Šis likums savulaik tika rakstīts, lai attīstītu tautsaimniecību, tautsaimniecības nozares. Ministru kabinets visās savās deklarācijās par uzņēmumu privatizāciju vienmēr deklarē, ka ir nepieciešams iegūt maksimālu finansu līdzekļu piesaisti valsts budžetam. Bet kas īstenībā tika panākts? Pa lielākai daļai tika panākts tas, ka augstas amatpersonas strauji attīstīja savu labklājību, vairoja savu bagātību. Tā kalpoja šis likums. Šobrīd izskatās, ka tieši šis likumprojekts, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, ir ieviešams kā šīs privatizācijas gaitā ieviestās bagātības legalizācijas likums. Un, godīgi sakot, te jau nebūtu nekas iebilstams, taču tad šo likumu tā arī vajag nosaukt - “Amnestijas likums fizisko personu īpašumu sākumdeklarācijai”. Nenoraidu, protams, šo mērķi. Kaimiņos, kā jūs redzējāt, Putina kungs to jau ir izdarījis ar cēlu nolūku - likt savas valsts ekonomiskajā apritē atgriezties Krievijā nozagtajai naudai - , un tā no ofšoriem šobrīd sāk atgriezties Krievijā. Ja tāds ir arī šā likumprojekta mērķis, tad to tā arī vajadzētu deklarēt. Pretējā gadījumā tāda liekulība un divkosība vien sanāk. Tad, ja atļauj šo likumu attiecībā pret dažādām personām piemērot dažādi, acīmredzot saskaņā ar ieņemamo stāvokli.

Ja mēs patiešām gribam sasniegt šā likumprojekta 1.pantā norādītos mērķus, tad 5.panta otrajā daļā ir jāietver prasība, ka ir ne tikai īpašums, bet arī īpašuma iegūšanas avoti. Nu, kā piemēri varētu būt puķu audzēšana, zobu tīrīšana, konsultāciju sniegšana, teiksim, “Vudisona terminālam” tiesā pret “Ventspils naftu” un tā tālāk. Avoti arī ir jānorāda! Noskaidrot, vai tie ir legāli vai nelegāli, - tas jau varētu būt prokuratūras darbs.

Otrs jautājums, kam jāpievērš uzmanība. Amnestējot privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus, mēs 2.panta sestajā sadaļā apriori nosakām, ka bērni no dzimšanas brīža jau ir korumpanti un izrāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vēlmi. Protams, ja gribam nopietni runāt par pusaudžu iespējām iesaistīties civiltiesiskajās attiecībās, runāt par to vecumu, no kura viņi šādās attiecībās iesaistās, no kura vecuma viņiem jāsāk mācīties deklarēt savus īpašumus, tad nopietni būtu jāizskata jautājums par nepilngadīgajiem bērniem novēlēto īpašumu un naudas līdzekļu deklarēšanu vecāku deklarācijās, atrunājot, ka tā ir bērniem nododamā manta.

Trešais. Tagad Ministru kabinets ir iesniedzis arī likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Tajos paredzēts, ka visi jautājumi, kuri ir saistīti ar korupcijas apkarošanu, ir nododami Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tad nav skaidrs, kāpēc šā likumprojekta 5.pantā ir teikts, ka atkal šīs informācijas vākšanas funkcijas ir nododamas Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek taču veidots speciāls birojs, kurš būs Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Acīmredzot atkal kreisā roka kārtējo reizi nezina, ko dara labā roka. Vai arī tiek speciāli atstāta “sprauga”, nu, katram gadījumam, izpildinstitūcijas lemšanai.

Ceturtais, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Likumprojekta 8.pantā paredzēta it kā personu atbildība par šā likuma pārkāpumu. Šodien es nesaskatīju starp Ministru kabineta iesniegtajiem likumu grozījumiem nekādus grozījumus Kriminālkodeksā, Administratīvajā kodeksā un tā tālāk. Tātad it kā jau atbildība būs, bet izskatās, ka tā atkal būs tikai vai nu morāla, vai politiska. Arī šis Antikorupcijas likums būs tikpat “bezzobains” kā iepriekšējais.

Bet kāda atbildība būs amatpersonām? Par to vispār šajā likumprojektā šobrīd nav runas. Es runāju par tām amatpersonām, kas ir pieminētas likumprojekta 6.panta otrajā un trešajā daļā.

Iepriekšējās nedēļās mēs jau bijām liecinieki tam, ka esam kļuvuši bēdīgi slaveni...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

I.Burvis. ... ar savas valsts nespēju nodrošināt uzņēmēju un tiesnešu dzīvību. Un nu šādas datubāzes izveidošana var krietni palīdzēt kriminālajām struktūrām.

Neatradu te iespējas novērst šo situāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” uz izskatīšanu pirmajā lasījumā - bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Ir priekšlikums to izskatīt tūlīt. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 21.janvāra spriedumu tika atzīta par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas kārtība, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi katram cukurbiešu audzētājam. To noteica līdz šim brīdim Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi nr.92 “Cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem”. Pašreiz likuma “Par cukuru” 3.panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi cukurbiešu audzētājiem, taču pilnvarojums ir nepilnīgs, jo nenorāda Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus. Šobrīd iznāk, ka nav noteikta kārtībā, kādā sadalīt cukurbiešu piegādes apjomus cukurbiešu audzētājiem cukura ražošanas kvotas ietvaros. Tā kā piegādes apjomi katru gadu ir jāsadala līdz 10.martam, lai cukura ražošanas uzņēmumi varētu noslēgt līgumus par cukurbiešu piegādi un zemnieki uzsākt cukurbiešu sēju, ir nepieciešami grozījumi likumā “Par cukuru”, paredzot kārtību cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanā.

Līdz ar to es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā - divos lasījumos. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza šo likumprojektu kā savu tikai viena iemesla dēļ - ja mēs ievērotu normālo kārtību, kāda ir tad, kad likumprojektu jeb likuma grozījumus iesniedz Ministru kabinets, tad mēs nepagūtu līdz 10.martam to izskatīt Saeimā. Tādēļ lūdzu balsot pozitīvi, atbalstīt šos steidzamos likuma grozījumus, lai zemnieki varētu savlaicīgi iegūt skaidrību par situāciju - par to, cik sēt un uz kādām kvotām pretendēt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sprindžukam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

M.Sprindžuks. Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 19.februārim un izskatīt likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim deputāta Jāņa Lejas iesniegto lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andra Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Sakarā ar likumu “Par Latvijas Banku” un pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesniegumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Andra Ruseļa kandidatūru un atbalsta to. Lūdzu arī deputātus izteikt savu atbalstu Andrim Ruselim.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - “Apstiprināt Andri Ruseli par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ruseļa kungu un vēlam veiksmi darbā!

Nākamais jautājums - pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Leona Bojāra, Aijas Barčas, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu”. Komisija saņēma rakstisku paskaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Sēdē piedalījās arī pats izglītības un zinātnes ministrs Greiškalna kungs, kurš sniedza atbildes uz pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Noklausījās arī informāciju par privatizāciju, ko sniedza Privatizācijas aģentūras pārstāvis Šadinova kungs.

Komisijas deputāti izvērtēja skaidrojumus un nesaskatīja nekādus likumu pārkāpumus Saulesdārza privatizācijas procesā. Izvērtējusi visu šo, Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu” ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu pieprasījums tapa tādēļ, ka mums radās šaubas par iznomāšanas likumību. Jāteic, ka ir runa par zemes platībām, kuras vēl Krievijas cariskās impērijas laikā Rīgas iedzīvotāji par savu naudu izpirka un kuras Kārļa Ulmaņa valdība nodeva mazpulku rīcībā.

Jāteic, ka šajā gadījumā mēs kārtējo reizi sastopamies ar to, ka pozīcijas deputāti turas pie tā nejēdzīgā principa, ka visi opozīcijas ierosinājumi ir jānoraida, neskatoties uz argumentāciju un neskatoties uz lietas būtību.

Ko mēs konstatējām atbildē un Kārļa Greiškalna paskaidrojumos? Izņemot to, ka viņš neatlaidīgi atkārtoja vārdus no visiem zināmās populārās dziesmas “Viss kārtībā, ak cienījamā kundze, viss kārtībā…”, vairāk neko viņš paskaidrot mums nespēja. Netikām iepazīstināti ne ar konkursa rīkošanas nolikumiem, ne ar visiem vērtēšanas kritērijiem, ne ar rezultātiem, ne ar pretendentiem, jo acīmredzot tādu vispār nav. Tā vietā tika stāstīts, cik labi ir tagad tajā Ķeizarmežā… Un jāteic, ka ir zināma taisnība, jo ar iznomātāju ir palaimējies: viņš ir sakārtojis teritoriju, izbūvējis sporta būves, ieguldījis
500000 latus un noslēdzis visai izdevīgu līgumu - izdevīgu gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan sabiedrībai. Līgums noslēgts uz 25 gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija ik mēnesi saņem 3600 latus, ir dotas priekšrocības mazpulkiem, bērniem sportot un tā tālāk.

Bet tad seko pats interesantākais - tas, ka, neskatoties uz to, ka šis izdevīgais līgums noslēgts uz 25 gadiem, pēkšņi tiek ierosināts privatizēt šo iznomāto teritoriju. Pie tam pēkšņi paredzēts 4 hektārus no dabas teritorijas pārvērst par individuālās apbūves teritoriju un privatizēšanas noteikumos ielikt daudz sliktākus, Izglītības un zinātnes ministrijai un sabiedrībai daudz neizdevīgākus nosacījumus, jo 3600 lati tiek aizstāti tikai ar 140 latu algu mazpulku vadītājai.

Un pats bēdīgākais ir tas: ja notiek šī privatizācija un ja tomēr iznomāšanas likumība nav ievērota - tas ir, tikai vienam pretendentam ir iedotas tiesības iznomāt -, tagad līdz ar to tikai vienam pretendentam būs iespējams pretendēt uz privatizāciju. Šeit mēs saskatām ļoti būtiskus likuma pārkāpumus. Pasākums nav sabiedrības interesēs.

Tādēļ lūdzu komisijas atzinumu noraidīt un apstiprināt tomēr mūsu pieprasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Vakar Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto pieprasījumu. Jāteic, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna sagatavotā atbilde mani personīgi neapmierināja, jo nebija precīzas atbildes atteicībā uz tām lietām, kas ir saistītas ar 2000.gada darījumiem. Tika 2000.gada martā noslēgts viens līgums par nomu uz 25 gadiem - par pusi šīs teritorijas - , un 2000.gada maijā tika noslēgts otrs līgums - par otru pusi Saulesdārza teritorijas, par tās iznomāšanu uz 25 gadiem.

Nenoliedzami, var runāt par zemtekstiem, par to, ka šā nomas līguma mērķis bija tālāk veikt privatizāciju un labiekārtot šo teritoriju, kā tas arī reāli pašlaik notiek. Jāteic gan, ka nedz materiāliem, ko uzrādīja ministrs, nedz arī paskaidrojuma rakstam nebija klāt pielikta informācija par to, kāds tad izskatījās līgums, ko Māris Vītols noslēdza martā, un kāds izskatījās līgums, ko Māris Vītols noslēdza savā pēdējā darba dienā maijā. Nebija arī rīkojuma par... rīkojuma kopijas, kas liecinātu par to, ka tiek izveidota konkursa komisija, nebija arī pievienoti klāt konkursa noteikumi. Katrā ziņā informācija, kas tika sniegta deputātiem, manā skatījumā, bija ļoti nepilnīga, un pielikumā esošie dokumenti, tie, kas tika pie vēstules pievienoti, nekādā ziņā neliecināja par šā procesa likumību, bet vairāk gan runāja par šā procesa lietderību. Taču Pieprasījumu komisijas uzdevums nav nodarboties ar lietderības izpētes jautājumiem, bet vairāk tomēr ar likumības jautājumiem. Un, tā kā nebija iesniegti nepieciešamie dokumenti, mēs uzskatījām par vajadzīgu atlikt šo jautājumu. Taču ar balsu vairākumu pieprasījums tika noraidīts, un tagad šis jautājums ir nodots jūsu lemšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es vēlreiz atgādināšu šajā zālē sēdošajiem Saeimas deputātiem, kādēļ šis pieprasījums tapa, kādi bija tie apstākļi, kuru dēļ pieprasījuma parakstītāji nolēma, ka šis gadījums, neskatoties uz to, ka Latvijas valstī tiek privatizēti dažnedažādi īpašumi, būtu uzskatāms par speciālu.

Pirmkārt. Mēs izskatījām šā zemes gabala vēsturi. Jau mani kolēģi šeit iepriekš minēja, ka tas ir izpirkts par iedzīvotāju ziedotu naudu. Mēs varētu saskatīt analoģiju, piemēram, ar Brīvības pieminekli, kurš arī ir celts par Latvijas iedzīvotāju ziedotu naudu. Tātad te ir ētiskais aspekts.

Otrkārt. Pieprasījumu komisija savā darbā ir strādājusi vairāk ar tādām metodēm, kas būtu raksturīgas izmeklēšanas iestādēm, tādām kā, piemēram, prokuratūrai; viņa ir izpētījusi, kur un kad ir noslēgti līgumi un vai tas patiešām atbilst likumam. Un, kā jau te tika minēts, bija dažādi viedokļi: no viena deputāta viedokļa, tas likumam atbilst, bet no otra - diemžēl tā atbilstība likumam nav tik acīm redzama. Bet, manuprāt, Saeimas komisijai šajā gadījumā vajadzēja drīzāk veikt ētiskā aspekta izvērtēšanu - vai tiešām šis zemes gabals ir nododams privatizācijai, neskatoties uz to, ka Mežaparka attīstības biedrība ir teikusi savu striktu “nē”, motivējusi, ka šīs vietas apbūve ar mazstāvu dzīvojamām mājām nebūtu nepieciešama, ka Mežaparkā šī teritorija būtu saglabājama sabiedriskām vajadzībām arī turpmākā laikā, ne tikai rīt un parīt, ne tikai pēc gada vai pieciem gadiem. Mēs zinām, ka zeme šajā vietā ir ļoti dārga, un, protams, šis privatizācijas veids nav tāds, ka to varētu nopirkt par tirgus cenu. Vēl varētu saprast, ja šim zemes gabalam būtu daudz kārotāju, tie piedalītos izsolē un piedāvātu katrs savu cenu un tad par tirgus cenu šis zemes gabals arī tiktu iegādāts. Diemžēl tā nav noticis.

Tā nav, tā teikt, tā lieta, ar ko varētu iegādāties zemi šajā - vienā no Rīgas dārgākajiem rajoniem.

Tātad sabiedriskā apspriešana, kas ir notikusi Mežaparkā, turpat uz vietas, manuprāt, ir ļoti būtiskus rezultātus devusi dabas vietējā mērogā - to, ka šī zeme, šī teritorija nav privatizējama.

Taču es gribētu teikt, ka zemes gabals pieder ne jau tikai Mežaparka iedzīvotājiem vien. Proti, ne tikai viņu kopumam vien. Tas pieder visiem rīdziniekiem, un vēl jo vairāk - tas ir paredzēts Latvijas viesiem. Mēs zinām, ka Mežaparks ir tā vieta, kur notiek Dziesmu svētki un kur Rīgas un tās apkārtnes attīstībai būtu iespējamas vēl lielas perspektīvas. Un šodien Saeimai tā būtu viendienītes domāšana, domāšana tikai par acumirkļa vajadzībām, par acumirkļa izdevīgumu... Kā mēs redzam, diemžēl arī Izglītības un zinātnes ministrija nepiedzīvos šo izdevīgumu, jo nomas līgums, kas ir noslēgts, Izglītības un zinātnes ministrijai gan dod pietiekamu ienākumu, bet, ja šis zemes gabals tiks privatizēts, tad, protams, šā ienākuma vairs nebūs. Tātad redzams izdevīgums ir tikai šā zemes gabala privatizētājiem.

Līdz ar to es vēlētos aicināt godājamo Saeimu tomēr Pieprasījumu komisijas slēdzienu noraidīt, balstoties ne tikai uz likuma aspektiem, bet arī uz šo ētisko aspektu, uz mūsu nākotnes vajadzībām un - pats galvenais - ievērojot tos dokumentus, ko mums ir piesūtījusi Mežaparka attīstības biedrība, izsakot savu striktu viedokli - šo zemes gabalu privatizācijai nenodot!

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es sākšu tieši ar to pašu vēstures brīdi, ko jau pieminēja Viola Lāzo. Šo zemi nopirka pilsētas iedzīvotāji sabiedriskai lietošanai. Tas, ka savulaik, kad komunisti, nākuši pie varas, nacionalizēja visu un nodeva valsts lietošanā, šis īpašums kļuva par Izglītības un zinātnes ministrijas (it kā!) īpašumu, absolūti nenozīmē, ka, atjaunojot visas pārkāptās īpašuma tiesības, ministrija bija tiesīga pakļaut privatizācijai dāvanu, kura tika tai savulaik dota ar zināmu mērķi.

Viola Lāzo pieminēja Brīvības pieminekli. Rīgā ir vēl viens zemes īpašums, kurš ir dāvināts pilsētai - aiz mīlestības pret pilsētu. Tieši šodien ir mīlestības svētki, tā ka laikam ir vērts to pieminēt. Tas ir Vērmanes dārzs. Varbūt ir vērts arī atbildīgajām institūcijām padomāt: “Naudas vienmēr trūkst, privatizēsim arī Vērmanes dārzu!” Kādi vēl ir sabiedriskie īpašumi? Jo naudas vienmēr trūks.

Atgādināšu to, ko varbūt daži jau ir aizmirsuši. Kad pirms kāda laika Izglītības un zinātnes ministrija saprata, ka nespēs teritoriju apsaimniekot, un atrada it kā tādu skaistu izeju - iznomāt Saulesdārzu uz 25 gadiem -, iedzīvotāji bija sašutuši, un, starp citu, arī likumdevēji uzdeva šajā sakarā jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (protams, ja opozīcijas deputātus var uzskatīt par likumdevēju pārstāvjiem). Un toreiz tika pateikts: “Nu ko jūs uztraucaties! Šis īpašums tiek tikai iznomāts. Nekādas privatizācijas nebūs!” Tā tas toreiz skanēja.

Pagāja vēl kāds laiks, un atbilstoši Šķēles kunga, premjera, rīkojumam izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols iznomāja šo zemi “Ķeizarmežam”. It kā viss būtu bijis kārtībā. Taču jau toreiz, runājot par procedūru, tāds cienījams kungs kā Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta direktors Austris Vasips skaidroja, kāpēc nav pildīts likums, kāpēc nav pildītas likuma prasības. Turklāt skaidroja to diezgan nepārliecinoši. Bet, lai nu kā, no tā skaidrojuma bija skaidrs, ka likums ir pārkāpts, procedūra ir pārkāpta.

Vērojot šodien notiekošos privatizācijas procesus, kad Tautas partijas pārstāvji prasa ļoti precīzi ievērot procedūru, un procedūras pārkāpšana tiek pārmesta cilvēkiem, kuri pat nebija spējīgi šādu procedūru ievērot, man ir brīnums, ka tanī laikā, kad pie varas visās šinīs struktūrās bija tieši Tautas partija (un arī šodien it kā ir, ja vien nav nomainīts Ministru kabinets; neatceros precīzi, kas pa nakti ir noticis)... kāpēc šeit šī procedūras neievērošana, tā teikt, tik viegli aizgāja? Tautā parasti tādos gadījumos prasa - kam tas ir izdevīgi? Kas no tā iegūst? Ja likums tiek pārkāpts apzināti un uz šāda nomas līguma pamata tagad notiek privatizācija, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka kāds jau nu kaut kādus meslus ir saņēmis. Mēs te šodien ļoti daudz runājam par Korupcijas novēršanas likuma pilnveidošanu, par visu šo paketi. Acīmredzot arī šajā ziņā varētu būt darbs šim jaunajam birojam - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tā vai savādāk, jebkurā gadījumā ir ļoti nesaprotami, ka pozīcijas deputāti, kuri visās komisijās ir vairākumā (tas ir dabīgi, tāpēc jau jūs esat pozīcijā), Pieprasījumu komisijā noraida šādas iespējas - iesniegt pieprasījumu opozīcijai.

Es skatos, kā šodien strādā Rīgas Domē opozīcija, kura sastāv no to partiju pārstāvjiem, kas šeit ir pozīcijā. Tur viņi sūdzas par to, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Nu tad, cienījamie kolēģi no Augstā nama, esiet paši šeit pieklājīgi pret opozīciju un ievērojiet opozīcijas tiesības! Un, ja šis pieprasījums ir bijis pamatots, tad tā vai savādāk tam bija jābūt kā pieprasījumam laistam tālāk darbā.

Šajā gadījumā man ir vēlme jums atgādināt vakardienu. Vakar, pēc opozīcijas priekšlikuma, notika ārkārtas sēde, kurā, lai cik tas smieklīgi būtu, pozīcijas pārstāvji pat būtībā nedeva opozīcijas pārstāvjiem vārdu, beigās nobalsoja par debašu laika samazināšanu, par ierobežošanu. Ja tāda ir šeit parlamentārā kultūra, tad nav ko brīnīties, ka ministrijās - tur, pie jums, pārkāpj procedūru. Ministrijās opozīcijas nav, tur ir tikai pozīcija. Un tādā gadījumā nav ko brīnīties, ka valsts iedzīvotāji, valsts pilsoņi ir neapmierināti ar likumdevēju, kurš neievēro pats savus likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Noklausījos opozīcijas kaismīgās uzstāšanās. Visas šīs runas un argumenti nevar palikt bez atbildes.

Es uzskatu, ka neviens no opozīcijas deputātiem, kas šeit runāja, nekad nav tur bijis tajā laikā, kad šis īpašums bija nolaists. Tajā laikā, kad bērniem nelielā skaitā bija jāuzturas neapkurinātās telpās. Tajā laikā, kad uz milzīga zemes īpašuma par valsts budžeta līdzekļiem burkānu dobēs rakņājās 30 bērni, ne vairāk. Tajā laikā, kad viss bija aizaudzis un nopostīts, diez vai kāds no opozīcijas deputātiem brauca un skatījās uz šo īpašumu. Toties cilvēki, kas ir tur bijuši šodien, atzīst, ka noslēgtais nomas līgums patiešām ir bijis izdevīgs valstij. Un, galvenais, tas ir bijis izdevīgs bērniem. Agrāk uz abu roku pirkstiem varēja saskaitīt tos bērnus, kas nodarbojās šajā centrā, taču šodien, ik dienu, uz šīs teritorijas futbolu spēlē 300 bērni. Ik dienu! Katru dienu viņi ir nodarbināti, neklaiņo pa ielām, ir radīta viņiem šī iespēja nodarboties ar sportu. Šī teritorija ir kļuvusi atvērta bērniem un tiek izmantota bērnu interesēs. Un tas ir pats svarīgākais, ko ir devis gan šis nomas līgums, gan arī tas, kā šis īpašums šodien tiek apsaimniekots. Diemžēl par to jūs nerunājat. Nerunājat par to, ka šajā īpašumā ir ieguldīti 800 000 latu, ka šī teritorija ir attīstīta, ka ir sakārtots šis parks, ka ir atjaunotas šīs ēkas. Var jau būt, ka nevajadzēja privatizēt šo zemi. Droši vien! Es arī uzskatu, ka nevajadzēja privatizēt zemi. Centram “Saulesdārzs” varbūt vajadzēja uzdāvināt šo zemi tam, kas apņemtos katru dienu par saviem līdzekļiem nodarbināt tur 300 bērnus, lai viņi neklaiņo pa ielām, bet spēlē futbolu, nodarbojas ar sportu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis - otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es varētu pilnīgi piekrist Mārim Vītolam vienā gadījumā - ja viņš šeit no tribīnes būtu pierādījis, ka, sludinot konkursus un ievērojot likumību, rezultāts būtu bijis sliktāks, nekā tas ir tagad. Taču jūs nevarat to pierādīt. Bet gluži pretēji. Es jums varu pateikt, ka tas bez konkursa sludināšanas notikušais iznomāšanas variants un tagadējais privatizācijas variants nesīs sabiedrībai daudz lielākus zaudējumus nekā ieguvumus. Izglītības un zinātnes ministrija 25 gados zaudēs 1080000 latu tikai nomas naudas ziņā vien. Par šo īpašumu… pārdodot par naudu četrus hektārus privātai apbūvei, valdība varēja iegūt ne mazāk kā 4000000 latus, bet tas iznomātājs tādu naudu tur neieguldīs.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi!

Paldies, protams, Mārim Vītola kungam, ka viņš tik precīzi, skaisti un smuki izstāstīja par tiem rezultātiem, kādi ir panākti, pārkāpjot likumu un pārkāpjot procedūru. Taču Mārim Vītola kungam būtu mums tikpat precīzi un skaisti jāpastāsta, vai visos gadījumos Latvijā ir jāpārkāpj likums un jāpārkāpj likumā noteiktās procedūras. Kas būs tā persona, kura drīkstēs pārkāpt likumu un procedūru? Un kura būs tā persona, kura dos atļauju pārkāpt? Jo, ja jau ir atļauts vienam, tad… Varbūt likumdevēju vārdā arī ierosināsim noņemt to skaisto uzrakstu Ministru kabineta sēžu zālē - “Viens likums - viena taisnība visiem”. Tādā gadījumā jāatzīstas: ja ir izdevīgi mācēt pārkāpt likumu un ja izskatās, ka rezultāts ir puslīdz labs, tad neizvērtēsim, vai rezultāts nevarēja būt vēl labāks, ja likumīgā veidā ievērotu visu procedūru!

Likumīgā veidā rīkojoties, panāktu šo pašu rezultātu, varbūt pat vēl labāku.

Arī šoreiz pozīcijas deputāti pārkāpj elementārās parlamentārās pieklājības normas, atņemot opozīcijai tiesības dot pieprasījumu un likumīgā gaitā saņemt atbildi uz šo pieprasījumu.

Izskatās, ka jūs vienmēr rīkosities no spēka pozīcijām: tiesības pārkāpt gan likumu, gan procedūru. Tad, godīgi sakot, rodas jautājums - ar ko jūs atšķiraties no kriminālās pasaules? Arī tai ir savi nerakstītie likumi, turklāt ļoti nežēlīgi, un bargi ir sodi par šo likumu pārkāpšanu, bet arī tur šie likumi, tā teikt, ir tādi…kā kuram labāk… Šinī gadījumā izskatās, ka ļoti spēcīgas figūras ietekmē kāds vienmēr drīkstēs pārkāpt likumus. Vai jūs tiešām nesaprotat, ka tādā veidā aizejat no tā mērķa, kas mums bija Tautas frontes un Atmodas
gados - pārvērst Latviju par tiesisku valsti? Pārkāpjot likumu, pozitīva rezultāta nav! Jūs tādā veidā panākat tikai tiesisko nihilismu. Vītola kungs, ņemiet vērā kaut vai to, ka jūs tā arī nepierādījāt, ka, ja likums nebūtu pārkāpts, tad rezultāts būtu bijis sliktāks! Pilnīgi iespējams, ka tad rezultāts būtu bijis labāks. Taču šobrīd rezultāts ir ļoti slikts. Pie varas esošā partija apzināti pārkāpj likumu. Tā nav pirmā reize! Ar to es arī jūs apsveicu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Parakstot attiecīgo pieprasījumu, mēs uzskatījām, ka blakus likumam ir jāpastāv arī tādam jēdzienam kā ētika. Es domāju, ka katram no mums vecāki, mācot mums atsevišķas dzīves gudrības, iemācīja arī vienu tādu: ja saņemam dāvanu, mēs šo dāvanu izvērtējam, to pieņemam un ļoti uzmanīgi izturamies pret dāvinātāju. Un, ja mēs uzdrošināmies, šo dāvanu izvērtējuši, atdāvināt to citam, tad par mums saka, ka mēs esam neaudzināti. Un es domāju, sabiedrībai ir vērts pēc šā žesta novērtēt arī mūsu kā politiķu audzinātību, mūsu kā politiķu izpratni par ētikas jautājumiem.

Šeit jau atgādināja, ka Rīgā tika par tautas ziedotiem līdzekļiem izveidots Brīvības piemineklis. Nevienam neceļas roka Brīvības pieminekli privatizēt. Tiktāl mums ir šī izpratne. Es gribu pateikt arī tādu piemēru: gadsimta sākumā toreizējais Daugavpils pilsētas galva Dubrovins pats nopirka purvu gabalu, pārveidoja to par parku un uzdāvināja pilsētai. Un pilsētas goda jautājums ir, kādā veidā viņa izturēsies pret šo parku, kā tas tiks sakārtots. Pilsēta necienīs pati sevi, ja pret šo parku izturēsies neuzmanīgi un to atdos jebkuram citam, lai tas to apsaimnieko.

Kāpēc valsts, saņēmusi Mežaparku kā dāvinājumu, tik necienīgi izturas pret to? Noved to līdz tādam stāvoklim un saka: “Lai tur iet un saimnieko jebkurš cits, mēs, lūk, to atdāvinām, pat nepārdodam. Ņemiet un apsaimniekojiet!” Tur ir tas jautājums. Mēs neprotam novērtēt dāvanu! Tikai tāds ir jautājums. Lūdzu - likums! Un blakus likumam ir mūsu audzinātība. Tikai tādā veidā mēs aicinām izvērtēt šo jautājumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: "Dzintar, sadod!")

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es strādāju Pieprasījumu komisijā, un mēs tik tiešām ļoti rūpīgi ar šo jautājumu iepazināmies. Turklāt, tā kā es arī iepriekšējās saeimās esmu bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, šis jautājums vienmēr ir bijis mūsu uzmanības lokā.

Ko es gribētu paskaidrot apspriežamā jautājuma sakarā? Pirmām kārtām es gribu atgādināt, ka 2000.gada februārī Saulesdārza apsaimniekošanai pieteicās vairākas organizācijas, un Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Saulesdārza teritorijas un ēku iznomāšanas konkursu. Es atkārtoju: izsludināja konkursu! Nav tā, kā šeit atsevišķi kolēģi apgalvo - ka tas neesot noticis. Konkursā tika iesniegti priekšlikumi no trim organizācijām - Vides konsultāciju biroja, SIA “Nelda” un SIA “Ķeizarmežs”. Konkursā uzvarēja SIA “Ķeizarmežs”, kura atbilda konkursā izvirzītajiem kritērijiem. Un kādi tie bija? Tie bija: “Saulesdārza” nodokļu parāda nomaksa Rīgas Domei, bezmaksas (es atkārtoju - bezmaksas!) telpu un komunālo pakalpojumu nodrošināšana mazpulku un vides izglītības darba koordinācijai, iespējas organizēt skolēnu un pedagogu sanāksmes un seminārus gan telpās, gan parka teritorijā, teritorijas sakārtošana, sakopšana un labiekārtošana, Grāves muižas un dārznieka mājas renovācija un tā tālāk.

Kāds tad ir rezultāts? Mēs esam saņēmuši 334 bērnu vecāku parakstītu vēstuli un arī Pieprasījumu komisijas locekļiem bija iespējas iepazīties ar šo vēstuli. Un, lūk, ko vecāki raksta! Es citēšu tikai nelielu izvilkumu no viņu vēstules: “Mēs, audzēkņu vecāki, bieži viesojoties šajā mūsdienīgajā sporta kompleksā, redzam, kādas pārmaiņas notiek, un redzam, ka tās notiek uz labo pusi, ka divu gadu laikā, kopš šajā teritorijā strādā sabiedrība “Ķeizarmežs”, ir izveidota labiekārtota sporta bāze ar siltām, ērtām ģērbtuvēm, kvalitatīviem futbola laukumiem, skaisti sakoptu apkārtni. Mēs varam vienīgi priecāties, ka mūsu bērniem ir nodrošināta iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Tagad mums nav jāsatraucas, ka mūsu bērni tiks ierauti alkoholisma vai narkomānijas purvā. Mēs esam droši, ka mūsu bērniem ir dota iespēja augt un nodarboties sakārtotā, labdabīgā vidē.”

Tātad rezultāts ir labs. Arī mēs - es un mani kolēģi izglītības darbinieki - esam viesojušies šajā sporta bāzē, šajā sabiedrības “Ķeizarmežs” pārvaldītajā teritorijā un tiešām redzam, ka salīdzinājumā ar to, kas tur bija pirms pieciem, sešiem gadiem, tagadne ir kā diena pret nakti.

Turklāt, es gribu atgādināt: jā, šobrīd valdība ir izšķīrusies nodot šo objektu privatizācijai. Taču es neuzskatu, ka mēs varētu vilkt jebkādas paralēles starp Brīvības pieminekli un teritoriju, kura bija absolūti nesakārtota, pielūžņota, apaugusi ar krūmiem un tā tālāk.

Gribu atgādināt, ka šajā ilgtermiņa sadarbības līgumā sabiedrība “Ķeizarmežs” apņemas (citēšu līguma tekstu par to, kas, privatizējot šo zemes gabalu, tiks darīts): “nodrošināt Latvijas Mazpulku organizāciju ar biroja telpām Rīgā, Ezermalas ielā 24/26, apmaksāt biroja uzturēšanas komunālos maksājumus: telefonu, siltumu, elektrību, ūdeni. Nodrošināt teritoriju mazpulku pasākumu organizēšanai, nodrošināt telpas konferenču rīkošanai divas reizes gadā, apmaksāt ikmēnēša atalgojumu biroja darbiniekam 140 latu apmērā”. Tātad paralēli tam, ka tur ir izveidota lieliska sporta bāze, kuru turpina pilnveidot un kurā nodarbojas daudzi simti bērnu, tiek turpināts arī tas darbs, tās tradīcijas, kas tika iesāktas ar mazpulku darbību šajā teritorijā 30.gados.

Gribu atgādināt vēl vienu lietu. Protams, var diskutēt par to, ka varbūt labāk būtu bijis šo teritoriju iznomāt, teiksim, ilgtermiņa nomā, nevis privatizēt. Taču es gribu atgādināt, ka jebkurš privātuzņēmējs, jebkura privāta sabiedrība tomēr grib zināmas garantijas - zināmas garantijas no valdības puses -, jo tur tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Un, starp citu, izglītības un zinātnes ministrs raksta, ka šobrīd tur jau ir investēti 500 tūkstoši latu. Ministrija uzskata: lai pilnībā sakārtotu šo teritoriju, ir jāiegulda pēc pašreizējiem aprēķiniem, vairāk nekā 5 miljoni latu. Šobrīd valsts rīcībā, Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, nav šādas tik lielas summas, kas nāktu no nodokļu maksātāju kabatām, un tāpēc var tikai priecāties, ka ir privātuzņēmēji, kas ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai Rīgas pilsētas bērni un varbūt pat Rīgas pilsētas apkārtnes bērni varētu šajā teritorijā nodarboties.

Gribu atgādināt tādu elementāru patiesību. Arī, piemēram, Francijā un Lielbritānijā ir ļoti daudz tādu izcilu kultūras objektu, no kuriem atsakās, - tur ir pilis, kuru īpašnieki atsakās no tām, jo to uzturēšana dārgi izmaksā. Un pat valsts tur to nespēj! Pat nesalīdzināmi bagātas valstis nespēj šādus kultūras pieminekļus pilnībā apsaimniekot, un valsts ir tikai priecīga, ja atrodas privātuzņēmējs, kas pēc valsts diktētiem, sabiedrības diktētiem noteikumiem uzņemas šo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpēc es aicinu ņemt vērā to, ka Pieprasījumu komisija tiešām rūpīgi izvērtēja situāciju šajā objektā, izvērtēja to pēc būtības, izvērtēja rezultātu un, izvērtējot to, vadījās pēc tā, ka tiešām pēc šā līguma noslēgšanas būs bērniem garantēta iespēja tur nodarboties ar sportu un īstenot savas mazpulku aktivitātes un tiks sakopta teritorija. Izvērtējusi pieprasījumu pēc būtības un pēc lietderības, Pieprasījumu komisija, kuras loceklis arī es esmu, izšķīrās par to, ka pieprasījums ir noraidāms. Jo galvenais, kolēģi, taču ir rezultāts!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Man ir tā diezgan dīvaini klausīties valdības partiju deputātu uzstāšanos - visu laiku liekas, ka valdības partiju deputāti savu atbildības nastu, savu vainu grib novelt no slimās galvas uz veselo. Mēs, kolēģi, nekritizējam uzņēmējus, mēs šeit neanalizējam viņu darbus un neiebilstam ne pret atbalstu bērniem, ne sportam. Atbalstām to visu! Kolēģi, jautājums ir šoreiz pavisam cits - par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Un nevajag nepārtraukti ņemt uzņēmēju veikumu kā vairogu rokā un teikt: “Lūk, ar šo vairogu mēs savus nedarbus slēpsim!” Tas ir pilnīgi “garām”!

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdē bija tikai rakstiska atbilde, kuru mēs varam uzskatīt par formālu atbildi, jo nebija nekādu pamatdokumentu. Nebija ne šo līgumu, ne konkursa komisijas nolikuma. Ja tas ir tā, tad rodas jautājums par to, vai ir pietiekama informācija, lai izvērtētu nevis uzņēmējdarbību, kuru mēs redzam kā veiksmīgu, bet to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajai darbībai nav pietiekama pamata. Tieši tāpēc arī Pēteris Salkazanovs no Sociāldemokrātu savienības frakcijas uzsvēra sekojošo - ka ir priekšlikums jautājuma izskatīšanu atlikt, konkrēto lietu izskatīt pēc būtības un nemēģināt šeit novelt vainu uz uzņēmēju, bet skaidri un gaiši analizēt Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, nevis uzņēmēju veikumu. Tās ir divas dažādas lietas. Cik es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija nav tā, kas pašreiz nodarbojas ar uzņēmējdarbību Saulesdārza teritorijā. Neanalizēsim to, kas ir pavisam cits jautājums! Un nemēģināsim šeit aizklāt priekšā kaut kādu, teiksim, skaistu tautisku segu visām tām lietām, kas varbūt ir ar mīnusa zīmi! Kā tad lai deputāti, it īpaši opozīcijas deputāti, izvērtē visus šā jautājuma aspektus un visa tā likumību, ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, ja viņi nevar paskatīties, kādi ir bijuši šie līgumi un kāds ir bijis konkursa komisijas nolikums? Es domāju, tas ir pietiekami nopietni. Tāpēc mums nevajadzētu šeit mēģināt ņemt pašu uzņēmēju veikumu kā tādu vairogu un teikt: “Viss ir kārtībā!” Viss ir kārtībā ar uzņēmējdarbību. Ar to tiešām viss ir kārtībā! Bet vai ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbību viss ir kārtībā? Par to mums skaidrības nav, un tāpēc ir jāuzskata, ka atbilde, ko pašreiz dod Pieprasījumu komisija, - ka viss ir kārtībā - , attiecas tikai uz uzņēmēju veikumu. Ar viņu paveikto tiešām ir viss kārtībā.

Kolēģi! Mums tik tiešām vajadzētu skaidri un gaiši saprast to, ka ir politiķu darbi un nedarbi un ir uzņēmēju darbi, un mēs nevaram to visu sajaukt vienā putrā un teikt, ka tas viss ir kopējs. Nav tā, kolēģi! Katram ir jāatbild par saviem darbiem! Un, es domāju, šeit ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija tik tiešām nespēj apsaimniekot šo Saulesdārza teritoriju, kā pareizi teica Māris Vītols. Un kādā situācijā tur atradās šie bērni? Neapkurinātās telpās un tā tālāk! Un tāpēc bija jāmaina šī situācija. Tam visam mēs piekrītam, bet mēs neesam dzirdējuši ne Saeimā, ne Ministru kabinetā kādu nopietnu uzstāšanos no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju puses, kuri prasītu, lai mēs kaut ko šajā Saulesdārza teritorijā darītu citādāk, vai pieprasītu zināmu finansējumu vai kādu citu atbalstu, kas nepieciešams, no Saeimas puses. Kur ir šādi priekšlikumi? Šādu priekšlikumu nav bijis!

Un mēs atkal jautājam: ko mēs šeit vērtējam? Šeit mēs vērtējam Izglītības un zinātnes ministrijas darbu konkrētajā gadījumā un jautājumā, nevis uzņēmēju veikumu. Uzņēmēji ar savu atbildību tiks galā paši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu - nodot privatizācijā Saulesdārzu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 22. Pieprasījums ir noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienītie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības centrs tika organizējis bērnu zīmējumu konkursu, kura darbi te ir izstādīti. Arī paši bērni būs šeit klāt, apmēram 30 bērni. Tāpēc mums ir liels lūgums, lai jūs parādītu godu un pulksten 10.40 uz dažām minūtēm atnāktu un paskatītos šos zīmējumus un tos bērnus, kuri šos zīmējumus ir darinājuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikai atgādinājums: tūliņ pārtraukuma laikā blakustelpā notiks Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās. Lūdzu visus grupas dalībniekus uz pulcēšanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Jevgenija Stalidzāne, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums šobrīd ir iespēja sveikt bērnu zīmējumu konkursa laureātus! (Aplausi.)

Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Godāto priekšsēdētāj! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 4106, likumprojekta reģistra numurs - 1038.

Cienījamie klātesošie! Valsts prezidente ar savu 2001.gada 22.decembra vēstuli atgrieza atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Komerclikumā”, ko Saeima bija pieņēmusi un nosūtījusi izsludināšanai.

Valsts prezidente savā vēstulē ir norādījusi uz vairākām pretrunām un uz to momentu, ka šis Saeimas pieņemtais likums vēl uz vienu gadu ir paredzējis atlikt nozīmīga likuma, paša Komerclikuma, spēkā stāšanos.

Valsts prezidente ir atzīmējusi, ka tas mazinātu Latvijas uzņēmēju un sabiedrības pārliecību par valsts spēju ieviest reformas, kuras steidzīgi nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībā.

Un kā uz vienu no centrālajiem jautājumiem, ko šobrīd skar vēlreizējai caurlūkošanai piedāvātie priekšlikumi, tas ir, 1., 2. un 3.priekšlikums, Valsts prezidente ir norādījusi uz problēmām, kas ir saistītas ar terminoloģiju šajā likumprojektā, un piedāvā izdarīt būtiskus grozījumus Komerclikuma terminoloģijā. Viņa norādīja, ka neloģiski ir ne tikai paši šie termini, bet tie arī neatbilst veselai rindai Saeimas pieņemto un spēkā esošo likumu. Savukārt es Juridiskās komisijas vārdā vēl varu papildināt, ka tie neatbilst arī veselai rindai starptautisku konvenciju, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies un kurās ir šāda terminoloģija, kuru mainīt nav mūsu spēkos.

Bez tam, protams, prezidente atzīmēja arī atsevišķus juridiskus momentus. Tā, piemēram, 5.pantā par prokūru un prokūrreģistru viņa atzīmēja arī to, ka nav uzskatāma par pamatotu norma, kas pretrunā ar Civillikumu paredz, ka šī prokūra stājas spēkā tikai pēc reģistrācijas Uzņēmēju reģistrā, un tas atšķiras no vispārējās pilnvaras spēkā stāšanās kārtības, jo neviens jau neliedz uzņēmējam izdot arī parasto pilnvaru.

Arī attiecībā uz Komerclikuma 10.pantu, 143.pantu, 191.pantu, 268., 296. un 305.pantu Valsts prezidente izteica savus iebildumus un saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūtīja Komerclikumu otrreizējai caurlūkošanai. Saeima likumprojektu nodeva Juridiskajai komisijai, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā komisija sagatavoja veselu rindu priekšlikumu, priekšlikumus iesniedza arī deputāti, un jūsu uzmanībai tiek piedāvāta šī otrreizējai caurlūkošanai sagatavotā tabula.

Tātad par pirmajiem trijiem jautājumiem es jau izteicos, un tas bija saistībā ar terminoloģiju. Tā kā tie visi trīs ir savstarpēji saistīti, es vēlos norādīt, ka Juridiskā komisija neatbalstīja 1. un 2. - deputāta Razminoviča priekšlikumus, bet piedāvā savu - Juridiskās komisijas 3.priekšlikumu, kurā saskaņā ar Valsts prezidentes aizrādījumiem sakārto atpakaļ visu trešajā lasījumā sagrozīto terminoloģiju. Līdz ar to uzskatām, ka 1. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstāms un ka nav grozāmi ne tikai likuma termini, bet arī pats likuma nosaukums nav grozāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Komisija neatbalstīja arī deputāta Razminoviča 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 23, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja savu - 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Razminoviča 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. Juridiskā komisija tātad piedāvā un atbalsta savu - 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8.- deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

L.Muciņš. 31. - deputāta Lujāna priekšlikums - nav balsojams, jo tas neskar Valsts prezidentes vēstulē norādīto. Runa ir par 284.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu! (Starpsauciens: "Balsot!")

L.Muciņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti... Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

L.Muciņš. 34. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Un arī 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 22. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.4003 un nr.4065. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir sagatavoti, lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību un motivētu nepieciešamību Latvijas kuģošanas uzņēmumiem nodokļus maksāt Latvijas budžetā. Saeima jau pagājušā gada 22.novembrī ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tika noteikts, ka attiecīgie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” tiek piemēroti ar 2002.gadu, bet grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek piemēroti ar 2003.gadu.

Likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantota kuģa, ja kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, - uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada minimālo darba algu apmērā - tiks piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

Likumprojekts ir saskaņots gan ar Finansu ministriju, gan arī ar Latvijas Kuģniecības asociāciju, un es lūdzu to pieņemt.

Komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.februārim. Un izskatīt sēdē 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 4021, nosaukums - “Identifikācijas karšu un pasu likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepazinās ar šo likumprojektu, tika uzaicināti eksperti, kas sniedza deputātiem paskaidrojumus par normām, kuras satur šis likumprojekts, un, izdiskutējusi jautājumu par likumprojekta nepieciešamību, par šā likumprojekta saturu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to darīt arī visus pārējos deputātus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, arī Saeimas Juridiskā komisija skatīja šo projektu, taču pašreiz es minēšu savu viedokli. Pirmām kārtām teikšu, ka projekts ir nepieciešams un ka atbildīgajai komisijai tas būtu jāpieņem iespējami īsākā laikā.

Vienlaikus jāsaka, ka tomēr pastāv viena problēma, ko likumprojekta iesniedzēji nav atrisinājuši līdz galam. Tā ir problēma, ko darīs Latvijas pilsonis laikposmā starp jaunās pases saņemšanu un identifikācijas kartes saņemšanu. Tātad es aicinu atbildīgo komisiju rūpīgi strādāt, sagatavojot pārejas noteikumus, un mans priekšlikums būtu tāds, ka vecās pases tomēr būtu saglabājamas un atzīstamas par nederīgām ceļošanai tikai pēc jaunās pases izsniegšanas. Un vecā pase būtu nododama tikai pēc tam, kad jau ir izsniegta identifikācijas karte, jo pretējā gadījumā visu šo civiltiesisko ierakstu, kas ir cilvēka pasē, trūkums sagādās ikvienam Latvijas pilsonim dažādas problēmas, kas ir saistītas ar birokrātiskiem šķēršļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es šinī brīdī dažus stingrus vārdus teikšu tikai par vienu jēdzienu, par kuru acīmredzot būs jādomā, vai tāds ir vajadzīgs vai nav. Tā ir tā saucamā dienesta pase. Tas man atgādina kaut ko ļoti nepatīkamu un sen aizmirstu. Kas tas tāds par dokumentu - dienesta pase? Un arī to personu saraksts, kurām tāda pase varētu būt, arī ir diezgan amizants. Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām un vēl kaut kādām citām personām. Personu loku nosaka Ministru kabinets.

Tā ka es ļoti aicinātu padomāt par šā jēdziena atstāšanu vai neatstāšanu šajā likumā, jo nevajadzētu no jauna ieviest kaut kādu īpatnēju tradīciju, ka būs kaut kādi “vairāk līdzīgie” un “mazāk līdzīgie”. Un acīmredzot tāpēc par šā jēdziena, šīs lietas izņemšanu no likuma vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šo likumprojektu, un mēs gribētu vērst uzmanību uz tādu lietu kā pases. Šeit tās ir sadalītas kategorijās: tās ir pilsoņu pases, nepilsoņu pases un diplomātiskās pases. Protams, mums nekādu iebildumu nav, tomēr diskusiju izraisīja dienesta pases, kuras komisijā tika arī demonstrētas, un, godīgi sakot, nav īsti saprotams, kam tās vispār ir nepieciešamas, ko tās dod.

Līdz ar to komisija vērš atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka vajadzētu noteikt nedaudz garāku šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vismaz 10 dienas, jo mūsu komisija gribētu vēl uzklausīt Ārlietu ministrijas pārstāvi vai citu atbildīgo ministriju pārstāvju ziņojumu par šīm dienesta pasēm un to nepieciešamību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Visi tie kolēģi, kuri uzstājās pirms manis, runāja par otrā lasījuma problēmām. Lūdzu, kas negrib dienesta pases? Sviediet ārā! Dodiet priekšlikumus! Arī man tur ir šādas tādas pretenzijas, bet es domāju, ka, pirms nākat tribīnē, derētu tomēr uzklausīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar to uzklausījām, un mums ir skaidrs, kas ir dienesta pase, kam to vajag, kāpēc tā ir citās valstīs… Nu beigsim reiz tukšu salmu kulšanu un noteiksim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.februāri, un lieta būs kārtībā. Un tad strīdēsimies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamais prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man ir liels gandarījums, ka šeit tika norādīts uz, kolēģuprāt, likumprojekta vājajām vietām, taču gribu nedaudz sniegt arī komentāru par vienu vai par otru jautājumu. (Starpsauciens: "Nevajag!")

Tātad pavisam īsi par dienesta pasēm tiem, kuriem liekas, ka šis dokuments nav vajadzīgs. Ļoti labs salīdzinājums! Piemēram, Maskavā ir ļoti grūti saprast, kāpēc Latvijas vēstniecības Krievijā galvenajai grāmatvedei nav diplomātiskās pases, un viņai tās nav tādēļ, ka šī grāmatvede nav diplomātiskā dienesta darbiniece. Tāpēc dienesta pase šo problēmu pilnībā varētu atrisināt un neradītu nevajadzīgus saasinājumus, emocijas un visu pārējo.

Un vēl viens ļoti racionāls un pragmatisks piemērs, par ko būtu jāpadomā.

Starp citu, dienesta pases Eiropā nav Latvijai, Bulgārijai un, ja nemaldos, arī Igaunijai. Pārējās valstīs dienesta pasu sistēma eksistē.

Runājot par šiem termiņiem, par to, kas notiek laikposmā no jaunās pases saņemšanas un pēc tam līdz identifikācijas kartes saņemšanai. Tas ir jautājums, kuru var normāli iestrādāt pārejas noteikumos un sabiedrībai pilnīgi skaidri pateikt, ka šo pasu nomaiņa nekādā veidā neierobežo tās tiesības, neapdraud un nesarežģī cilvēku pārvietošanās iespējas.

Līdz ar to es aicinu arī pārējos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Indentifikācijas karšu un pasu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Es aicinu priekšlikumus likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 1.martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugundrošību””. Šo grozījumu būtība ir šāda.

Ja valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumus vai sakropļojumus vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā arī vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Lūdzu atbalstīt! Komisija atbalstīja. Lūdzam arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” pirmajam lasījumam. Priekšlikums ir analogs kā iepriekšējam likumprojektam. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti svarīgs, un lūdzam to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4091.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek mainīts teksts - vārdi “Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes prasījumi” tiek aizstāti ar vārdiem “Maksātnespējas administrācijas prasījumi”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Arī 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. 23.februāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4102.

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīti arī 2., 3. un 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīti 8., 9. un 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Ir atbalstīti arī 12. un 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 14. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 16. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīti arī 17., 18. un 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 20. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu, Jāni! Velns parāvis!”)

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es labprāt atsaukšu šo priekšlikumu un izstāstīšu arī tā vēsturi, kāpēc tas ir radies. Es aicinātu varbūt, ja to būtu iespējams izdarīt, mainīt arī punktu kārtību, tāpēc ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija ļoti nopietnas debates par šo priekšlikumu, taču es nevaru piekrist Aizsardzības un iekšlietu komisijas vairākumam attiecībā uz formulējumu, kāds tika piedāvāts komisijā. Tas ir jūsu priekšā.

Ko tad piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija? Un šie priekšlikumi, starp citu, absolūti nav autentiski, tie ir pat diametrāli pretēji! Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu vairākums piedāvāja, ka “ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā...” un tā tālāk. Un tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā: “krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu”. Ko tas nozīmē, kolēģi? Tas nozīmē, ka jebkurš prokurors, jebkurš policists var pieprasīt jebkuru informāciju par kontiem, par jebkura mūsu iedzīvotāja, pilsoņa kontiem jebkurā kredītiestādē. Un tas jau ir absurds! Un tas viss tiek maskēts ar runām, ka, redziet, tas nepieciešams, lai mēs aktīvi varētu cīnīties ar terorismu, un tad ir jābūt šādām iespējām.

Mēs tādā gadījumā pārejam uz absolūti totalitāru valsti, un, lai mazinātu šo iespēju, es piedāvāju mīkstināt šo redakciju. Priekšlikuma būtība ir šāda: “krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu...” Bet nekādā citā aspektā!

Un es šeit aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21.priekšlikumu un arī attiecīgi balsot. Ja mēs neatbalstām 21.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, tad es automātiski atsaucu arī savu - 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

V.Balodis. Godātie deputāti! Šobrīd esošais 63.pants jau paredz, ka “ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1. Tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju, kā arī civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šobrīd nav nepieciešams mainīt 63.panta esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi sapratu, deputāts Ādamsons atsauc savu... Atsauc!

Tālāk par 21. priekšlikumu.

V.Balodis. 21. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 22. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 23. un 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 26. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.27.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 28. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 29. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 31. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 33. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas gan ir iestrādāts 34. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 35. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 36. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīti 37., 38. un 39. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

V.Balodis. Ir atbalstīts 40. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts 41. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 42. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un ir atbalstīti 43. un 44. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es lūdzu atbalstīt arī grozījumus Kredītiestāžu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis līgums starp Latviju un Izraēlu veidos līgumtiesisko bāzi savstarpējai administratīvajai palīdzībai abu valstu muitu līmenī, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri abu mūsu valstu robežām, kā arī kontrolētu preču eksportu un importu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es domāju, ka arī šinī līgumā mūsu Ārlietu komisijai un valdībai vajadzētu iestrādāt tādu pašu bēdīgi slavenu normu, kādu mēs nesen pieņēmām pirmajā lasījumā attiecībās starp Latviju un Ameriku, jo jebkurā gadījumā, ja šinī līgumprojektā nebūs šīs normas, Izraēlai būs visas iespējas griezties starptautiskajā tiesā, ka Latvijā notiek diskriminācija... nu es nezinu... pēc rasu vai pēc pilsonības piederības. Piedzērušiem amerikāņu Jūras spēku seržantiem būs tiesības šaudīties pa Latviju, bet Izraēlas pārstāvjiem, muitniekiem, piemēram, nebūs tādu. Ja reiz mēs dodam šādas tiesības, tad acīmredzot ir vērts šīs tiesības dot visiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Krasts. Aicinu neatbalstīt deputāta Burvja ierosinājumu un balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pievienošanās šai Starptautiskajai konvencijai dos mūsu selekcionāriem tiesības saņemt atļauju viņu šķirņu un šķirņu sēklu izmantošanai, un tātad Latvijas selekcionāru tiesības tiks nodrošinātas starptautiskā mērogā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 5.februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"". Mums tika iesniegti trīs šādi likuma grozījumi likumā "Par policiju". Komisija, vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa 85.pantā paredzētajām tiesībām, nolēma apvienot šos likumprojektus, iesniedzot tos izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzam atbalstīt šo alternatīvo - mūsu komisijas likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt alternatīvo - Aizsardzības un iekšlietu komisijas likumprojektu, bet es arī gribu pievērst jūsu uzmanību tam darba stilam, kāds valda mūsu valdībā.

Nu kā tas nāk, ka Ministru kabinets vienlaicīgi iesniedz trīs grozījumus likumā "Par policiju"? Vai Tieslietu ministrija nezina, ar ko nodarbojas Iekšlietu ministrija? Cik mums ir tās valdības? Vai tās valdības ir dažādas, dažādi to uzskati?

Šodien mēs komisijām nodevām vēl divus grozījumus Krimināllikumā. Četri grozījumi mums jau ir atvērti Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Vai tiešām attiecīgie ministri un parlamentārie sekretāri nav spējīgi uzrakstīt šos priekšlikumus, kuri ir noteikti atbalstāmi un diskutējami… vai viņi nevar iesniegt tos kā grozījumus jau atvērtajos likumprojektos? Un tad šis izskatīšanas ceļš būtu daudz īsāks un vienkāršāks.

Man izsauc izbrīnu tas, kā strādā mūsu valdība. Šodien mēs nodevām vēl divus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es gribētu dzirdēt no Muciņa kunga, cik tad reižu Administratīvo pārkāpumu kodekss mums jau ir bijis atvērts šogad? Desmit? Divdesmit reižu? Vai tas ir normāls darbības stils?

Andrim Bērziņam, premjerministram, es gribētu atgādināt, ka tādā gadījumā viņam ir jāatceras, ka valdība, kuru vadīja Māris Gailis, nepieļāva šādu te, es atvainojos, ākstīšanos. Toreiz konkrētie priekšlikumi bija jāiesniedz pie konkrētiem grozījumiem, kurus bija iestrādājis vai bija atvēris parlaments tālākām diskusijām.

Un es vēlreiz aicinu attiecīgos ministrus nepieļaut šādu ākstīšanos. Ja viņi tik tiešām grib normāli strādāt un panākt, lai šie grozījumi likumos ātrāk virzītos uz priekšu, tad attiecīgi tos vajag iesniegt jau atvērtajos likumprojektos, lai arī komisijā nerastos dažādas jukas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets nav atsaucis savus likumprojektus, nobalsosim tādā secībā, kādā tie ir darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par policiju"" (dokuments nr.4014) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 21, atturas - 56. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta - dokumenta nr.4023 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 10, atturas - 58. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta - dokumenta nr.4026, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 14, atturas - 55. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3959. Piedāvātais likumprojekts paredz precizēt iepirkumus militāra rakstura precēm un pakalpojumiem. Komisija to ir atbalstījusi un aicina arī parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka, jau pieņemot to likumu, kas šodien ir spēkā, šis likums tika saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām, tāpēc runāt par to, ka tas neatbilst Eiropas prasībām, šodien it kā nevarētu.

Es gribētu atgādināt jums to, ko jūs daudzi jau esat aizmirsuši, - to, ka vienā no Latvijas labākajām valdībām tās premjerministrs, izpildot aizsardzības ministra pienākumus, būtībā arī ar Ministru kabineta lēmuma spēku tika iegādājies Latvijai superlabus, superkolosālus ieročus, kuri pēc tam izrādījās superlabi brāķi, un čehu firma bija apmierināta par saņemto peļņu.

Taču, ja mēs šobrīd pieņemam šo likumu, tad ir jāsaprot tas, ka vienai ministrijai izstrādātie un domātie izņēmumi pēc tam agri vai vēlu būs arī nākamajai ministrijai - būs Iekšlietu ministrijai savi izņēmumi, Veselības aizsardzības ministrijai savi izņēmumi, Izglītības un zinātnes ministrijai savi izņēmumi un tā tālāk. Un tādā gadījumā rodas jautājums: kam paliks kopējās normas? Pašvaldībām? Un tādā gadījumā ir nepieciešams visu iestrādāt vienā likumā, nevis pašlaik radīt visādus izņēmumus katrai ministrijai atsevišķi atkarībā no tā, kura partija šodien ir pie varas šinī ministrijā, un tad skatīties, kas no tā iznāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Dāmas un kungi! Burvja kungs, liekas, ka jūs gribat nevis ievēlēties vai tikt ievēlēts nākamajā parlamentā, bet ierunāties. Izlasiet, lūdzu, anotāciju! Un tad jūs redzēsiet, ka ne anotācijā, ne iesniegtajos priekšlikumos nav ne mazāko saistību ar Eiropas Savienību. Šis ir Ministru kabineta virzīts likums, un mums ir jāizdara tas, ko mēs zināmu apstākļu dēļ neizdarījām pagājušā gada beigās, pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā. Burvja kungs, šeit nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību! Arī principiāli, Baldzēna kungs, te nav nekas, jo baznīcai principiāli nav jāmaksā nodokļi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šos priekšlikumus un tos atbalstīja, jo šie ir ļoti racionāli ieteikumi. Faktiski mēs esam pasludinājuši to, ka mums ir jāveido NATO spēku savietojamība ar mūsu valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to šis priekšlikums ir racionāls un ir atbalstāms Saeimā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Paldies Kārlim Leiškalnam! Izlasīju vēlreiz anotāciju un atradu tur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Tā ka paldies Kārlim Leiškalnam! Taču tas arī norāda, cik kolosāli jūsu vadītās komisijas uzraudzībā esošās ministrijas gatavo Ministru kabineta lēmumus, ka jūs ne sevišķi labi zināt, kas ir rakstīts anotācijā.

Jebkurā gadījumā es šodien noklausījos Māri Vītolu, noklausījos Dzintaru Ābiķi, un sapratu, cik ļoti labi ir tad, kad pārkāpj likumus un pārkāpj procedūru, bet beigās ir labs rezultāts. Šobrīd cienījamais Kuduma kungs aicināja: "Mainīsim likumu vienas ministrijas pēc." Pēc tam acīmredzot otrai, trešajai un ceturtajai.... Tādā gadījumā, atvainojiet, kam likumi vispār ir vajadzīgi?

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Burvja kungs, jūs bijāt ārkārtīgi asprātīgs! Jūs neapšaubāmi esat vislabākais no mums - visa simta! Vienīgi sievietes ir labākas par jums! (Starpsauciens: "Reizēm!") Taču likumi ir vajadzīgi priekš tā... Īstenībā es neturpināšu, jo tas būtu pārāk skarbi un raupji pret jums... Es neturpināšu, Burvja kungs, bet jūs nekāpiet šajā tribīnē par katru cenu un neprotestējiet pret visu! Jo visu jūsu protestu vienīgais iemesls ir tas, lai jūs pamanītu, lai gan jūs jau sen esat pamanīts. Jūs ir pamanījuši pilnīgi visi šajā zemē, jūs ir pamanījuši kā parlamentā, tā televīzijā; jūs ir pamanījušas darbaļaužu plašās masas un ir gatavas jūs atbalstīt nākamajās vēlēšanās kopā ar Baldzēna kungu un visiem pārējiem! Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?... 28.februāris. Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! 12.30 komisijas telpās turpināsies komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. ...Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Tā kā mēs beidzām darbu ātrāk, es aicinu jūs nekavējoties uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. ...Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde piecpadsmit minūtes pēc sēdes beigām! Paldies.

Sēdes vadītājs. ...Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

ES Konventa dalībnieki! Kā bija sarunāts, pulcēsimies trijos Ārlietu komisijas zālē!

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Helēna Soldatjonoka, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Raimonds Pauls, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Valdis Birkavs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlot daudz mīlestības, šo sēdi es slēdzu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde
2002.gada 14.februārī



Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns


Par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”(4066. un 4066-a dok., reģ. nr.1155)

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš


Par likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā”(Nav pieņemts)(4078. un 4078-a dok., reģ. nr.1156)

Priekšlikums - dep. J.Pliners


Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nav pieņemts)(4079. un 4079-a dok., reģ. nr.1157)

Priekšlikumi - dep. J.Pliners
- dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nav pieņemts)(4080. un 4080-a dok., reģ. nr.1158)


Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”(4081. un 4081-a dok., reģ. nr.1159)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. L.Muciņš

Par likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”(4084. un 4084-a dok., reģ. nr.1160)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(4085. un 4085-a dok., reģ. nr.1161)

Priekšlikums - dep. V.Lāzo
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”(4086. un 4086-a dok., reģ. nr.1162)


Par likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”(4087. un 4087-a dok., reģ. nr.1163)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4088. un 4088-a dok., reģ. nr.1164)

Priekšlikums - dep. V.Lāzo


Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”(4089. un 4089-a dok., reģ. nr.1165)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”(4090. un 4090-a dok., reģ. nr.1166)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””(4094. un 4094-a dok., reģ. nr.1167)


Par likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”(4095. un 4095-a dok., reģ. nr.1168)

Priekšlikumi - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4096. un 4096-a dok., reģ. nr.1169)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(4097. un 4097-a dok., reģ. nr.1170)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””(4098. un 4098-a dok., reģ. nr.1171)


Par likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”(4099. un 4099-a dok., reģ. nr.1172)


Par likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”(4103. un 4103-a dok., reģ. nr.1173)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Par likumprojektu “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”(4100. un 4100-a dok., reģ. nr.1174)

Priekšlikums - dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”(4101. un 4101-a dok., reģ. nr.1175)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””(4105. un 4105-a dok., reģ. nr.1177)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””(4120. dok., reģ. nr.1181)


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru” (1.lasījums) (Steidzams)(4120. dok., reģ. nr.1181)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”(4111. dok.)


Lēmuma projekts “Par A. Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”(4064. dok.,

Ziņo - dep. V.Balodis


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu” (Pieprasījums noraidīts)(4034. un 4034-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Lāzo
- dep. I.Burvis
- dep. M.Vītols
- dep. G.Freimanis
- dep. I.Burvis
- dep. V.Lauskis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. E.Baldzēns
Paziņojumi - dep. A.Bērziņš
- dep. R.Ražuks
- dep. V.Paegle
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likuma “Grozījumi Komerclikumā” otrreizēja caurlūkošana(4106. dok., reģ. nr.1038)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(4003. un 4065. dok., reģ. nr.1133)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Identifikācijas karšu un pasu likums” (1.lasījums)(4021. un 4067. dok., reģ. nr.1142)

Ziņo - dep. G.Dambergs

Debates - dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.G.Vidiņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” (1.lasījums)(4019. un 4068. dok., reģ. nr.1140)

Ziņo - dep. Dz.Kudums



Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (1.lasījums)(4020. un 4069. dok., reģ. nr.1141)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” (1.lasījums)(4025. un 4077. dok., reģ. nr.1146)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (2.lasījums)(2125. un 4091. dok., reģ. nr.605)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (2.lasījums)(2124. un 4102. dok., reģ. nr.604)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” (1.lasījums)(3982. un 4107. dok., reģ. nr.1130)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. I.Burvis


Likumprojekts “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” (1.lasījums)(3952. un 4108. dok., reģ. nr.1120)

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekti “Grozījumi likumā “Par policiju”” (1.lasījums)(4104. dok., reģ. nr.1176; 4014. dok., reģ. nr.1137; 4023. dok., reģ. nr.1144; 4026. dok., reģ. nr.1147)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” (1.lasījums)(3959. un 4073. dok., reģ. nr.1124)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Kudums
- dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns

Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. E.Inkēns

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 14.02.2002. 9:07:38 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4078 nodošanu komisijām

Grozījumi Advokatūras likumā
Datums: 14.02.2002. 9:11:10 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4079 nodošanu komisijām

Grozījumi Prokuratūras likumā
Datums: 14.02.2002. 9:12:00 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4080 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 14.02.2002. 9:19:30 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4081 nodošanu komisijām [budžeta]

Grozījums Saeimas kārtības rullī
Datums: 14.02.2002. 9:19:58 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4081 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par cukuru" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 9:43:38 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4120 steidzamību

Grozījumi likumā "Par cukuru" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 9:43:58 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4120 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam"
Datums: 14.02.2002. 9:44:44 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.4111

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam "Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu"
Datums: 14.02.2002. 10:26:00 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok.nr.4034

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:06:56 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:07:20 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:08:22 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:10:12 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:10:48 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:11:12 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

"Grozījumi Komerclikumā" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 14.02.2002. 11:11:42 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4106 pieņemšanu galīgajā lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:13:32 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4003 steidzamību

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:13:48 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4003 pieņemšanu 1.lasījumā

Identifikācijas karšu un pasu likums (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:22:46 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4021 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par ugunsdrošību" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:24:24 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4019 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:25:12 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4020 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:26:22 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4025 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:27:34 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4091 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (reģ. nr.604) (2.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:34:42 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4102 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:37:08 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3982 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:38:02 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3952 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr. 1137) (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:41:52 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4014 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr.1144) (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:42:12 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4023 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr. 1147) (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:42:32 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4026 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr. 1176) (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:42:50 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4104 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (1.lasījums)
Datums: 14.02.2002. 11:49:02 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3959 pieņemšanu 1.lasījumā

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas 
ziemas sesijas sestās sēdes
2002.gada 14.februārī




Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.


Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks ministriem atbildēt uz deputātu jautājumiem. 
Tā kā deputāti nav ieradušies uz atbilžu uzklausīšanu un tā kā ir iesniegtas rakstiskas atbildes uz deputātu grupas jautājumu

ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju, 

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbību, 

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā un 

finansu ministram Gundaram Bērziņam par skaidrojuma sniegšanu sakarā ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi, 

atbilde uz šiem jautājumiem tiek uzskatīta par sniegtu. Paldies. 
Sēde ir slēgta.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi