Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas ceturtā sēde

2002.gada 7.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 7.februāra sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, paziņoju, ka ir daži priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Saeimas Eiropas lietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu". Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” trešajam lasījumam”. Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtības beigās.

Deputāts Leja ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu - piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.februārī. Ir priekšlikums šo iesniegumu izskatīt pēc darba kārtības 8.jautājuma. Nav iebildumu.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu savienības frakcija atbalsta šo konvenciju.

Mēs gribētu uzsvērt sekojošo. Mums vajadzētu pakāpeniski pieņemt reālajā politikā un arī likumdošanā tādas normas, lai caurskatāmības princips būtu attiecināms ne tikai uz šajā konvencijā minēto vides jomu, bet arī uz daudzām citām jomām. Jo ļoti bieži gan Ministru kabinetā, gan arī ministrijās tiek pieņemti lēmumi ar konfidencialitātes raksturu, kuri skar simtiem miljonu latu lielas vērtības. Taču, kā mēs zinām, daudzos jautājumos (to skaitā arī jautājumā par “Lattelekom” līgumu un arī sakarā ar šķīrējtiesu starp investoru pusi un “Lattelekom”) mēs esam zaudējuši ievērojamus līdzekļus dēļ šādiem konfidenciāla rakstura lēmumiem. Tāpēc katrā ziņā ir atbalstāma Orhūsas konvencija par pieeju informācijai un par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā. Turklāt, es domāju, šāda konvencija būtu attiecināma ne tikai uz vides jomu, tad rezultāti būtu daudz labāki un būtu mazāki mūsu valsts zaudējumi, kādi varētu būt gan šajā kuģa lietā, kā mēs zinām, gan arī “Lattelekom” lietā un daudzās citās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Seikstam!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un, ja drīkst, tad lūdzu nodot mūsu komisijai arī divus nākamos.

Sēdes vadītājs. Visus nākamos?

A.Seiksts. Abus nākamos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums to nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Darba strīdu likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzētās iespējas, ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Andrejam Panteļējevam šā gada 31.janvārī.

Tagad izskatīsim deputāta Jāņa Lejas iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Laumas Volbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Laumu Volbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Laumu Volbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Kornēlijas Počas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī tiesnesei Kornēlijai Počai tuvākajā laikā beidzas pilnvaru termiņš, kas bija trīs gadi pēc iecelšanas amatā. Tieslietu ministre atbilstoši Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam iesaka apstiprināt Kornēliju Poču par Madonas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienbalsīgi… vienprātīgi atbalstīja minētās kandidatūras apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Kornēliju Poču par Madonas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Sarmītes Vamžas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesei Sarmītei Vamžai pēc iecelšanas amatā būs jau pagājis trīs gadu termiņš. Tas beigsies šā gada 17.februārī.

Tieslietu ministre iesaka apstiprināt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts - “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesneša Intara Bistera pilnvaru termiņš beidzas šā gada 17.februārī. Arī šis tiesnesis ir šajā sakarā veicis visas nepieciešamās formalitātes un saņēmis gan pozitīvu atzinumu no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, gan arī tieslietu ministres ieteikumu.

Juridiskā komisija atbalsta Intara Bistera apstiprināšanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”.

Eiropas lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Es gribētu īsumā paskaidrot; ka šis ir jautājums par jaunizveidotu Eiropas Savienības institūciju - Eiropas Savienības Konventu, kas lems par Eiropas Savienības nākotni. Kādēļ lēmuma projekts bija jāiekļauj šodienas sēdē? Tādēļ, ka mums ir jau līdz 15.februārim jāiesūta ziņas par delegācijas sastāvu, jo pirmā sanāksme būs Briselē 28.februārī un 1.martā. Šī ir pirmā reize, kad kandidātvalstīm tiek dota iespēja ar pilnām tiesībām piedalīties šādā Eiropas Savienības valstu sastāvā, lai gan - bez balsstiesībām.

Man liekas, ka izraudzītais delegācijas sastāvs ir optimāls, jo delegācija sastāv no Eiropas lietu komisijas deputātiem, kuri bija aktīvi jau rudenī mūsu komisijas darba grupā sakarā ar Lākenas deklarāciju un ir ar Eiropas Savienības valodu zināšanām. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizācija apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pastāv zināmas tradīcijas, prakse, rakstīti un nerakstīti likumi un noteikumi, kā parasti tiek veidotas parlamentārās delegācijas. Proti, galvenais princips ir - pēc iespējas proporcionāli politisko spēku samēram parlamentā. Protams, šis ir ļoti īpatnējs gadījums, bet es tomēr neredzu nekādas vajadzības šoreiz atkāpties no šiem principiem. Redziet, es uzskatu, ka ir daudzi jautājumi, kuru risināšanā valdošās koalīcijas partijas nevar sadarboties ar opozīciju. Taču jautājums par Eiropas Savienības nākotni - un tātad arī par mūsu nākotni - principā nav tāds. Dzirdu, ka Vidiņa kungs nepiekrīt, bet gribu atgādināt, ka arī Vidiņa kunga partija ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Gribu atgādināt arī to, ka tomēr mums visiem priekšā stāv referendums - tautas nobalsošana par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šobrīd nav tā, ka visi kādas noteiktas partijas atbalstītāji būtu par iestāšanos, bet citas partijas atbalstītāji - pret to. Faktiski katras partijas atbalstītāju vidū ir gan “eirofani”, gan arī iestāšanās pretinieki. Un, no šā viedokļa ļoti būtiska ir tieši sadarbība starp pozīcijas un opozīcijas partijām - vēl jo vairāk tāpēc, ka ir grūti pateikt, kuras partijas būs opozīcijā tajā brīdī, kad referendums notiks. Tāpēc es neatbalstu šo mēģinājumu pilnīgi atstumt opozīciju no visām Eiropas Savienības lietām. Es domāju, ka tas ir neefektīvi. Tas nav jautājums par politiskām ambīcijām, tas ir jautājums par mūsu politikas efektivitāti un par to, cik veiksmīgi varam nospraust kopīgus mērķus un sadarboties, lai sasniegtu tos.

Aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu un izstrādāt jaunu, kurā tiktu ņemti vērā šie apsvērumi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Man, protams, patika, it sevišķi pēdējie Cileviča kunga vārdi, ka nav runa par politiskām ambīcijām. Manā skatījumā, ja kādai frakcijai vai kādai partijai nav politisku ambīciju, tad viņu, tā teikt, var vispār neņemt galvā, jo, ja partijas ir bez politiskām ambīcijām, tad tām valstī vispār nav ko darīt.

Taču principā viņa priekšlikums ir pilnīgi pareizs. Izvēloties šādas pārstāvniecības, ir jāraugās, lai tiktu pārstāvēta arī opozīcija. Mūsu valdošā koalīcija vienmēr baidās no tā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - 22. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu.

Vārds tiek dots Helēnai Soldatjonokai, lai sniegtu pieprasījuma motivāciju. Jūsu rīcībā trīs minūtes.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Atgriezīsimies pie sāpīgā jautājuma, kurš ir ticis skarts gan mūsu Saeimā, gan arī iepriekšējā Saeimā un kura atrisināšana tiek visu laiku solīta no valdības puses. Ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana. Likumā “Par sociālo palīdzību” tika 2000.gada nogalē iestrādāta norma, ka līdz 2001.gada 31.maijam Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus dažādos likumos, kas palīdzētu pilnveidot ģimenes valsts pabalstu sistēmu. Tas netika izdarīts. Pirmie grozījumi tika iesniegti 2001.gada novembrī, un Saeimā šis likumprojekts tiek izskatīts tikai pašlaik, un rezultāts būs tas, ka ģimenes valsts pabalsti būs palielināti tikai no 2003.gada, kaut gan valdības solījums bija tos palielināt jau 2002.gadā. Mūsuprāt, šis likuma pārejas noteikumu 9.punkts netiek pildīts no valdības puses, un tāpēc mēs parakstījām šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Redakcionāli ļoti vienkāršais, bet konceptuāli tomēr ļoti apjomīgais un nozīmīgais dokuments, ko iesniedzis Ministru kabinets un ko vienbalsīgi akceptējusi atbildīgā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, paredz, ka tiks aizliegts publicēt tādu informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietušu bērnu personību, nepilngadīgu likumpārkāpēju personību, kā arī liecinieku personību.

Atkārtoju: komisija to vienprātīgi atbalstīja. Lūdzu Saeimu darīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir patīkami, ka pēc desmit gadiem valdība tomēr ir attapusies, ka kaut kas ir jādara, lai Latvijas presē netiktu iespiestas visas tās nejēdzības, kas skar bērnus. Bet vēl jo briesmīgāks ir tas fakts, ka šeit tiek saņemta un izplatīta presē, kura tiek izdota ārzemēs un kuras saturs vispār ir graujošs ne tikai priekš bērniem, bet pat pieaugušajiem. Protams, šīs likuma izmaiņas būtu vajadzējis veikt jau 1993., 1994.gadā. Tagad ir ļoti par vēlu, jo pa šo laiku tik tiešām desmitiem un simtiem bērnu ir kropļoti, ir visdažādākās nejēdzības veiktas. Jūs taču labi atceraties to, ka pornofilmas te tika bildētas, visus tos faktus, kas bija saistīti ar pedofiliju, ar bērnu izmantošanu. Es jau nemaz nerunāju par tiem jautājumiem, kas skāra tirdzniecību ar bērniem! Šīs izmaiņas ir likumā jāizdara, lai vairs nevarētu tā ālēties un tā rīkoties ar mūsu bērniem, izveidojot visdažādākos minikonkursus un citus apšaubāmus pasākumus, kuros tik tiešām tie bērni tiek izmantoti absolūti citām vajadzībām, nevis notiek viņu kultūras līmeņa celšana.

Šis likumprojekts ir jāatbalsta. Lūdzu visus, it sevišķi mūsu Juridisko komisiju, pie tā strādāt strikti, lai visiem tiem darboņiem, kas uz bērnu rēķina iedzīvojas naudas līdzekļos, būtu liegts to darīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu noteikt 14.februāri.

Sēdes vadītājs. 14.februāris. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Valsts kontroles likums". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4010. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Valsts kontroles likums” un to sagatavojusi otrajam lasījumam. Tagad izskatīsim saņemtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma strukturēšanu, attiecīgi mainot pantu nosaukumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. - finansu ministra priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Varbūt liksies savādi, bet, no opozīcijas viedokļa, šis pozīcijas pārstāvja - finansu ministra - priekšlikums būtu jāatbalsta viena vienkārša iemesla dēļ. Ja regulāri lasām presi, tad redzam, ka Valsts kontrole drusku pilda, tā vai savādāk, vairāk vai mazāk, politisku pasūtījumu. Ja te būs teikts, ka “Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki savā darbībā ir pakļauti vienīgi likumam”, tad tāds teksts tomēr nozīmēs drusku vairāk nekā: “Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.” Valsts kontroles vadītājs ir un paliek politiska figūra - viņš, protams, pilda likumu, bet pakļaujas politiskam spiedienam. Latvijā jau ir tāda bēdīga pieredze gan ar Ģenerālprokuratūras vadītāju, gan ar Valsts kontroles vadītāju un tā tālāk. Tāpēc ir tomēr vērts uzsvērt, ka arī pārējiem Valsts kontroles darbiniekiem ir jābūt pakļautiem likumam, nevis politiskam spiedienam; šajā ziņā tiem ir jābūt neatkarīgiem pat no savas priekšniecības.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

M.Vītols. Komisija neatbalstīja priekšlikumu tāpēc, ka, no juridiskā viedokļa, priekšlikums ir dažādi interpretējams, jo Valsts kontroles darbinieki ir ne vien likumam pakļauti, bet viņiem ir arī vienlaicīgi jāpilda augstāko Valsts kontroles amatpersonu rīkojumi, norādījumi. Tādēļ uzskatījām, ka pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija ir precīzāka. Komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 3, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 6. - Juridiskā biroja, 7. - finansu ministra, 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir iestrādāti 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 10. - finansu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 11. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 13.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Nav atbalstīts 12. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

M.Vītols - 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 18. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 20., 21., 22. un 23.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 25. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 26.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 27.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir iestrādāts 28. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 30.priekšlikums ir atbalstīts, bet ietverts citā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.92.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 33.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 34. un 35.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 37. - komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 38.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 39. un 40.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 41. - finansu ministra priekšlikums. Tas ir iestrādāts 42. -atbildīgās komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 43.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 44. un 45.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Atvainojiet, atklājam debates par 46.priekšlikumu.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka jūs neatbalstījāt finansu ministra priekšlikumu, tagad paskatieties uz šo priekšlikumu un pasakiet, kurš un kā izvērtēs “pierādījumus”! Mums jau ir tāda pieredze: ja, teiksim, cienījams habilitētais doktors kaut ko pasaka un zem tā parakstās ar desmit tituliem, tad tas ir pierādījums, bet, ja ierindas pilsonis kaut ko pasaka, tad tā ir baumu izplatīšana. Ja, teiksim, profesors nošauj zagli, tad nošauts ir zaglis - pēc definīcijas. Ja tiesnesi nošauj algots slepkava, viņš jau ir slepkava - pēc definīcijas. Taču pierādījumi it kā būtu vajadzīgi abos gadījumos. Un tādēļ nedrīkst atstāt brīvai interpretācijai vārdu “pierādījumi”. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdu “pierādījumiem” ar vārdu “dokumentiem” (dokumenti ir izvērtējami) ir ļoti loģisks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols. Komisija uzskatīja, ka vārds “pierādījumi” nebūtu tieši tādā veidā te atstājams, lai nerastos, teiksim, dažāda interpretācija un pārpratumi sakarā ar šā termina izmantošanu. Tādēļ komisija neatbalstīja 46. - Juridiskā biroja priekšlikumu -, bet piedāvāja savu priekšlikumu - 22.panta otrajā daļā vārdu “pierādījumiem” papildināt ar vārdu “revīzijas”: “revīzijas pierādījumiem”. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 6, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

47.priekšlikums tiek atbalstīts.

M.Vītols. 48. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 49. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 50.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 52. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 53.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 54. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 56.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 57.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 58.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 59. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 60. - finansu ministra priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 61.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 62.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstu nav guvis arī 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 64. un 65.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 66.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts 67. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija atbalstīja arī 68. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 69.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 70.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 71. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 73. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 74. un 75.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 76. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 78.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 79.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 80. un 81.priekšlikums, kas ir vienādi, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 82.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 83. - deputātu grupas priekšlikums, un 84. - finansu ministra priekšlikums. Tie ir atbalstīti...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. ...uzskatot, ka šādu privilēģiju noteikšana Valsts kontroles amatpersonām ir nepamatota. Komisija ierosina izsvītrot 63.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts arī 85. un 86.priekšlikums - 64.panta izslēgšana no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 87. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - izslēgt 65.pantu. Pantā ir runa par Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem nepieciešamās apsardzes nodrošināšanu. Par šo jautājumu bija diskusija komisijā, bet priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Jabalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M.Vītols. 88.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 89. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 92. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 93. un 94. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts kontroles likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums". Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 4015. Sociālo un darba lietu komisija ir apkopojusi priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Labklājības ministra Požarnova iesniegts 1.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi - redakcionāli precizējusi un iekļāvusi savā - 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 3. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts - iekļauts komisijas sagatavotajā 4.priekšlikumā un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 5. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 6.- labklājības ministra Požarnova priekšlikums - atbalstīts, iekļauts komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.7.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 8. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Tas atbalstīts komisijas precizētā redakcijā - 10.priekšlikumā.

Arī 9. - labklājības ministra Požarnova kunga priekšlikums - atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

E.Baldzēns.11. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns.12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 13. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 14. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 17.priekšlikums vairs nav balsojams, jo ir atbalstīts 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 20. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 22. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas izstrādātajā 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 24. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 21, atturas - 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 26. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 27. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 28. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 29. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts komisijas precizētā redakcijā - 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 31. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 32. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 13, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Baldzēns. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 34. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 35. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 36. - deputātu Mitrofanova un Cileviča un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 37. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts 38. - komisijas priekšlikumā. Redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 39. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 40. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 41. - Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 42. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 44. - Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirka priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Baldzēns. 45. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 46. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts komisijas precizētā redakcijā - 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 48. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums - komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 49. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 50. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts atbildīgās komisijas iesniegtajā 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 50., 51., 52. un 53.priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 54. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 55. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

E.Baldzēns. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 57. - deputāta Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 58. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 59. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 60. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. Sociālo un darba lietu komisija ierosina attiecībā uz trešo lasījumu dot priekšlikumu iesniegšanai šādu termiņu - divas nedēļas. Piedāvājam 22.februāri.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4016. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumu un attiecīgi izteica savus priekšlikumus, un apkopoja šos savus priekšlikumus.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Arī labklājības ministra Požarnova priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. Priekšlikums balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

E.Baldzēns. Sociālo un darba lietu komisija ierosina 22.februāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

E.Baldzēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Ir saņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegums ar lūgumu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts sociālo apdrošināšanu”“ izskatīšanu atlikt līdz šā gada 7.martam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru prezidenta iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 18, atturas - 12. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

1997.gada 4.decembrī Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Jau 1997.gadā Latvijas Republika ir pievienojusies UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Tajā ir noteikts, ka katra šīs konvencijas dalībvalsts atzīst, ka pienākums nodrošināt tās teritorijā esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu - tā identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanu nākamajām paaudzēm - gulstas pirmām kārtām uz pašu šo valsti. Tātad Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas problēma šobrīd ir ne tikai rīdzinieku, Rīgas pašvaldības problēma, bet arī visas Latvijas problēma. Rīga ir valsts galvaspilsēta, un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan rīdziniekam, gan daugavpilietim, gan ventspilniekam.

Turklāt, ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, tā aizsardzība jau vairs nav tikai Latvijas lieta; tā ir svarīga visas Eiropas un pasaules lieta, jo Rīgas vēsturiskais centrs tiešām ir unikāls.

Likumprojekts, ko ir iesnieguši desmit deputāti, faktiski paredz to, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojumu izstrādās un apstiprinās Rīgas Dome, bet līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim būs aizliegts Rīgas centrā veikt jaunu ēku būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju un tā tālāk. Turklāt Ministru kabinets būs noteicošā institūcija, kas regulēs esošās apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, kā arī jaunbūvju celtniecību un parku pārveidošanu.

Protams, izvirzās jautājums, kāpēc tad līdz šim šāds likums nav pieņemts un kāpēc līdz šim, neskatoties uz to, ka kopš 1997.gada ir pagājuši jau gandrīz 5 gadi, šāds likums Saeimā vēl nav pieņemts.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir visu līdzšinējo laiku paturējusi savā redzeslokā Rīgas vēsturiskā centra apbūves problēmas. Mēs vairākkārt esam aicinājuši uz komisijas sēdēm Rīgas Domes pārstāvjus un visu laiku esam saņēmuši solījumus, ka būs, būs, būs. Ka tuvākajā laikā būs izstrādāts gan Rīgas vēsturiskā centra apbūves plāns, gan Rīgas detālais plānojums. Visu laiku esam saņēmuši solījumus: būs, būs, būs! Diemžēl šo piecu gadu laikā ir pierādījies, ka tie ir bijuši tikai tukši solījumi. Pēc jaunās pašvaldības ievēlēšanas, tas ir, pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, mēs uzaicinājām uz sēdi Rīgas Domes pārstāvjus un vaicājām - kad tad beidzot šis plāns tiks apstiprināts? Diemžēl tas termiņš, ko šie speciālisti varēja nosaukt, bija aptuveni divi gadi.

Gribu atgādināt, ka tā pēdējo piecu gadu pieredze ir absolūti negatīva. Šajā sakarā komisija nosūtīja jau pagājušā gada rudenī vēstuli uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ar lūgumu izveidot darba grupu, kurā taptu likumprojekts, kas paredzētu darīt galu visām tām nejēdzībām, kas Rīgā ir notikušas.

Cienījamie kolēģi! Vai šobrīd kaut viens zālē klātesošais uzskata, ka garāžas izbūve pie Jēkaba kazarmām - Rīgas centrā ir labs risinājums? Tā nesaka neviens speciālists, neviens rīdzinieks, neviens Rīgas viesis, kurš ierauga to, ka lieliski restaurētā Jēkaba kazarmu ēka ir aizēnota ar absolūti bezpersonisku milzīgu būvi. Savulaik Rīgas vaļņus nojauca, lai atbrīvotu Rīgu cilvēciskai apbūvei. Tagad Rīgas centrā ir uzcelts milzīgs valnis, turklāt tā celtniecības gaitā ir izcirsti koki.

Gribu atgādināt arī to, ka Rīgas Dome bija iecerējusi daudzstāvu garāžas celtniecību pie Operas nama. Tikai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un komisijas ļoti asā reakcija izjauca šo, es gribu teikt, nelietīgo nodomu.

Šobrīd mēs esam saņēmuši Rīgas Domes priekšsēdētāja vēstuli: viņš uzskata, ka laikā, kad Rīgas Dome ir uzsākusi Rīgas vēsturiskā centra detālā plānojuma izstrādi, nebūtu lietderīgi ar likumu noteikt kaut kādus ierobežojumus Rīgas vēsturiskā centra apbūvei. Diemžēl, kā jau es jums teicu, mēs visu laiku no Rīgas Domes esam saņēmuši tikai šos solījumus: būs, būs, būs! Pagājuši ir pieci gadi, bet šis detālais plānojums ir vēl kaut kur tālu, tālu aiz apvāršņa.

Beidzot šo savu uzstāšanos, es vēlreiz atkārtoju, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana nav tikai Rīgas problēma. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana, es domāju, ir aktuāla katram Latvijas iedzīvotājam, katram Latvijas pilsonim, un tā šobrīd ir aktuāla arī visā pasaulē, jo Rīgas vēsturiskais centrs ir unikāls objekts, kas ir iekļauts visas pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Cienījamie kolēģi! Es tāpēc aicinu respektēt tās darba grupas viedokli, kura tika izveidota pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (faktiski šis likumprojekts ir darba grupas darba rezultāts), gan likumprojekta iesniedzēju viedokli, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Aicinu šo likumprojektu Saeimā atbalstīt, lai Rīgas izcūkošana - (piedodiet par izteicienu)! neturpinātos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir grūti runāt pēc tik kvēlas Ābiķa kunga runas. Es īsti labi nevarēju saprast, vai viņš runāja kā komisijas priekšsēdētājs vai kā Tautas partijas frakcijas deputāts. Viņam bija mūs jāinformē par komisijas viedokli, bet, ja Ābiķa kungs gribēja izteikt savu viedokli kā deputāts, tad bija jāpalūdz atsevišķi vārds.

Es gribētu papildināt Ābiķa kunga teikto. Viņš nedaudz noklusēja to, ka vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas bija otrā komisija, kura veica izskatīšanu, neatbalstīja šo likumprojektu. Komisijā bija divkāršs balsojums - divreiz 6 pret 6. Līdz ar to komisija pieņēma viedokli neatbalstīt. Motīvs bija ļoti vienkāršs: šāds jautājums, ja to grib risināt, ir jāaplūko pavisam citos likumos, nevis ar vienu individuālu likumu “jāiezonē” noteikta vieta vienā Latvijas pilsētā. Bija uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju atnākuši arī speciālisti, kas norādīja, ka ļoti aktuāls ir arī jautājums par Mežaparku. Protams, mēs varam ar šādu loģiku iet vēl tālāk: tad jau vajadzētu varbūt pieņemt atsevišķu likumu arī Daugavpilij vai Ventspilij, vai Liepājai. Tā būtu absurda taktika.

Dzirdējām šīs Ābiķa kunga raudas par to, ka Rīga ir piecūkota... Palasot iesniegto projektu, es biju izbrīnīts par to cinismu, ko te proponē tā autori.

Ābiķa kungs, pagājušā sasaukuma Rīgas Domē jūsu partijas izbijis biedrs Māris Purgailis ar savu frakciju... iepriekšējā Rīgas Domē Māris Purgailis bija jūsu frakcijas biedrs! Un viņš toreiz bija arī valdošajā koalīcijā. Tāpat arī Zaļā partija bija valdošā koalīcijā. Atcerēsimies vēsturi!

Bija Alfrēds Rubiks. Apvainot viņu par to, ka viņa laikā pilsētas vēsturiskajam centram nav bijis plānojuma, nu gan laikam nevar.

Tad nu sāksim ar pārējiem!

Pirmais bija Māris Purgailis - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nākamais bija Andris Bērziņš - “Latvijas ceļš”. Un visbeidzot - Andris Ārgalis, pēdējais “rīcības cilvēks”. Un visu šo cilvēku laikā gan jūs, Ābiķa kungs, gan jūsu kolēģi, gan kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan arī kolēģi no “Latvijas ceļa” bija pie varas! Tātad varam izdarīt vienu secinājumu - ka visu šo “bardaku” esat uztaisījuši jūs, cienījamie kungi! Un nu jūs, Ābiķa kungs, lejat šīs krokodila asaras, raudat par to, ka šo kungu laikā nekas netika veikts. Un patiešām - Sola Bukingolta veikto celtniecību akceptēja Ārgaļa kungs - “rīcības cilvēks”, jūsu sadarbības partneris šodien un vakar.

Nu nevajag, Ābiķa kungs, tā raudāt! Krokodila asaras ir neglītas.

Es neredzu te Ivaru Godmani. Godmaņa kungs komisijā teica: “Mēs šo jautājumu izskatīsim vai nu racionāli, vai politiski.” Šodien mēs redzam, ka tas ir klasiski politisks priekšvēlēšanu “gājiens”.

Es nerunāju par to, ka vēl varētu teorētiski diskutēt par vēsturisko centru. Bet klāt piešņāpt pusi Rīgas - tā nu gan ir, cienījamie kolēģi, vienkārši ņirgāšanās! Ņirgāšanās par tiem uzņēmējiem, kam jūs un jūsu partijas biedri devāt atļaujas… Gan premjera vadībā, gan arī ar Ārgaļa kunga ziņu ir dotas atļaujas celtniecībai. Māris Purgailis ielika pirmo akmeni Rātslaukuma celtniecībā. Tālākos akmentiņus pienesa Andris Bērziņš, un pašu pēdējo pikuci vai akmeni pielika Andris Ārgalis.

Cienījamie kungi, tāda ir vēsture! Nevajag mānīt tautu!

Tālāk. Kad palasu šo papīru, man izbrīnu rada tas, ka likumprojektam pievienotajā anotācijā ir ierakstīts, ka, izrādās, ar starptautiskiem konsultantiem nav notikušas pārrunas. Dzirdot, ka “tēvzemiešu” aktīvisti tik ļoti runā par UNESCO, rodas jautājums: kāda ir UNESCO reālā pozīcija pret kaut kāda šāda likumprojekta pieņemšanu? Tad ierakstiet šinī... Nu, var jau, protams, Seiles kundze tagad māt ar rokām, bet vajadzētu to tomēr uzzināt... Varbūt jūs tomēr dosiet atbildi, ka Ārgaļa kungs, mērs būdams, ir zvanījis, atrisinājis to jautājumu un tas projekts ir nepieciešams.

Cienījamie kolēģi! Mans viedoklis ir tāds. Protams, var tagad rīdīt vides aktīvistus un teikt, ka vāksim parakstus pret to… ka nedrīkst pilsētas centrā, vai pat ne centrā, notikt celtniecība.

Ābiķa kungs, kā būs ar Nacionālo bibliotēku? Kā tagad tiks veikta tās celtniecība, ja akceptēsim šo plānu, kas ir iezīmēts šeit? Un man ir vēl arī šāds jautājums: kas notiks, teiksim, tad, ja es gribēšu iesniegt priekšlikumu veikt šajā plānā izmaiņas? Vai man tad būs ar flomāsteru jāzīmē karte un pēc tam jāmēģina protestēt, ka vajag samazināt par 100 vai 200 metriem?… Parasti jau notiek tā, ka kartes tiek pieliktas atsevišķi klāt, kā atsevišķs pielikums.

Tātad arī šis priekšlikums ir nekvalitatīvi sagatavots. Un man liekas, ka ir jākaunas… Ja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kura ir atbildīgā un darbojas jūsu vadībā, un arī jūs pats tik sen esat visu to novērojis un pētījis, tad vajadzēja piedāvāt alternatīvu projektu. Tas būtu visreālāk. Jo man ir sajūta, ka citādi visa šī iniciatīva izgāzīsies vēlēšanu dienā un pēc tam viss šis projekts vai nu “nogrims”, vai arī Valsts prezidentes kundzei kārtējo reizi būs jāsūta kārtējais Saeimas “vanckars” atpakaļ.

Tādēļ es aicinu ikvienu nopietni pārdomāt pirms balsošanas un nepārvērst šo balsojumu politiskā ... (Zālē troksnis, starpsaucieni: “Tāpēc ir vajadzīgs likums! Tu jau to teici! Mēģini izdarīt!”)

Nevajag! Nevajag! Andris Bērziņš bija tavs mērs, un arī Purgailis bija tavējais! Tā ka nedziediet šeit! Jūs abi divi...

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs nākamais runās debatēs.

Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” anotācijā ir tāds paskaidrojums: “Rīgas vēsturiskajam centram nav izstrādāts teritorijas plānojums, un Rīgas centrā notiek haotiska apbūve un apsaimniekošana, kas apdraud pilsētas vēsturiskā centra vērtību.”

Daži fakti no netālās vēstures. Kad sākās tā haotiskā apbūve un tā apsaimniekošana Rīgas vēsturiskajā centrā? Diemžēl 1994.gadā. To visu paveica Purgaiļa kunga un Bērziņa kunga - pašreizējā premjera - vadībā, un pielika tur savu roku arī Ārgaļa kungs. Nu, viņam gan tā mazāk visas tās lietas...

Teritorijas attīstības plānošana. Paskatīsimies - vai bija dokumenti, kas reglamentēja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā nevar tā būvēt, kā tas notika? Ir taču Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi nr.423, Rīgas vēsturiskā centra plānojums (1998.gads). Ir arī Kultūras ministrijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai VARAM un citām valsts institūcijām instrukcijas un noteikumi, ko var darīt un ko nevar pilsētā darīt. Ko šīs institūcijas darīja līdz 2001.gadam un līdz pat šim gadam? Nu ir attapušās. Tātad nedarīja neko! Kas ko gribēja celt, tas saņēma atļauju, un tā tas viss tika haotiski radīts. Un to mierīgi atbalstīja Purgaiļa kungs un Bērziņa kungs, un vēl arī citi pielika roku. Un ko tad darīja ministrijas, teiksim, VARAM, vai Ministru kabinets? Arī tie neko nedarīja! Likumprojekta 2.pants skan: noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra plānojuma izstrādāšanai. Tāds plānojums Rīgas Domē top. Protams, tas plānojums nav paredzēts vienam gadam. Tas ir domāts desmit, piecpadsmit gadus ilgam Rīgas attīstības posmam. Nevar jau pa vienu dienu uztaisīt to, kas nebija gatavots desmit gadu laikā. Tagad izstrādāt vēl vienu plānojumu, kā to paredz šis likumprojekts, - tas tā kā būtu bezjēdzīgi.

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā klāt ir iestrādāts tas, ka Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi. Un šī padome lems, ko darīt Rīgas vēsturiskajā centrā. Tātad patiesībā par Rīgas vēsturisko centru, par remontiem, par krāsošanu, par attīstību lems nevis Rīgas Dome, bet šī padome. Tātad Rīgas Domes 60 deputāti nevarēs par to lemt, jo par to lems padome, kura būs Ministru kabineta paspārnē. Vai ar Rīgas vēsturisko centru tad nenotiks tā, kā tas ir jau noticis ar Saulesdārzu? (Ministru kabinets mierīgi atdod privatizēšanai šo īpašumu, kurš vēsturiski pieder Rīgas iedzīvotājiem.) Tātad kārtējo reizi... Tas tiek darīts, lai Rīgas vēsturiskajā centrā varētu izrīkoties tā, kā vēlēsies padome. Bet kuri tad būs padomes sastāvā? Es domāju, ka tur jau ir atlasīti cilvēki, kuri tikai to vien gaida, lai mēs pieņemtu šo likumprojektu, jo tūlīt pēc tam tā varēs tikt izveidota.

Un vēl viens jautājums. Kas finansēs padomi - Ministru kabinets vai Rīgas Dome? Un vai tās padomes sastāvā nebūs atkal izveidota kārtējā aģentūra, kura strādās tāpat, kā līdz šim strādāja Privatizācijas aģentūra vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra? Paskatīsimies, kas Rīgā ir noticis desmit gadu laikā! Piemēra labad minēšu kaut vai Saeimu. Paskatieties - vai Saeimai tika nodotas labas mājas? Mums atdeva pussagruvušas mājas Torņu ielā, kuras patiesībā būtu vajadzējis nojaukt. Uzcelt jaunas būtu bijis vieglāk nekā tās vecās restaurēt. Turklāt vēl Rīgas Dome bija tur pierakstījusi iedzīvotājus, kuriem vajadzēja nopirkt dzīvokļus. Tā, redziet, izrīkojas tie cilvēki, kuriem vajadzēja rūpēties par to, kas notiek Rīgas vēsturiskajā centrā!

Vēl viena ļoti interesanta lieta ir benzīntanku celtniecība Rīgas vēsturiskajā centrā. Vai tad jūs neredzat, kas notiek? Vispirms bija cisternas izvietotas pie Vanšu tilta, nu tagad puslīdz stacionāru uztaisīja... Kas deva to atļauju? Vai tad Ministru kabinets to nezināja? Vai Rīgas Dome to nezināja? Vai Purgaiļa kungs to nezināja? Vai Bērziņa kungs to nezināja? Kāpēc tad tas tā notiek? No visa tā var spriest, ka šis likumprojekts tiek radīts tālākai stratēģijai - lai varētu “izdevīgiem” cilvēkiem dot iespēju izrīkoties Rīgas vēsturiskajā centrā. Jo, cik var spriest pēc likumprojektam pievienotās shēmas, tajā teritorijā nu jau iekļaus ne tikai Rīgas vēsturisko centru, bet arī Pārdaugavu un varēs tur veikt visdažādāko darbību. Kam tad dot atļauju un kam nedot atļauju? Vai tad atkal netiks izveidota “ligzda” korupcijai? Tāda būs. Jo tiem, kas aizies uz to padomi, lai saņemtu attiecīgo atļauju, es domāju, tur būs diezgan interesanti.

Paskatīsimies arī uz tām celtnēm, par kurām runā, ka tās ir nelikumīgi uzceltas! Kas deva atļauju uztaisīt tās “sastatnes” pie Centrālā universālveikala? Kas notiek uz Kaļķu ielas? Mērkaķa ātrumā tika “uzrauts” tas nams, kurš bojā visu to Rātslaukumu, par kuru mēs tā raudam. Vajadzētu paskatīties arī uz Visocka darbību. Kas deva atļauju “uzbērt” to uzbērumu pie Jēkaba kazarmām un realizēt to projektu? Vai tad Ministru kabinetā par to nezināja? Cik daudz bija par to rakstīts avīzēs un ziņots arī citos plašsaziņas līdzekļos! Neviens neko nedarīja. Tās atļaujas mierīgi sadalīja. Sociāldemokrāti Rīgas Domē kategoriski iestājās pret to, bet, protams, “balsošanas mašīna” Rīgas Domē nobalsoja, ka tāda atļauja ir jādod.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts neatbilst Rīgas vajadzībām. Rīgai ir vajadzīgs cits likums - tas ir, likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Lūk, kāds likums ir vajadzīgs! Tāds, kurš noteiks Rīgas vēsturiskā centra vietu un ko tur var darīt un ko nevar darīt. Taču tagad mēs no Rīgas “izraujam” vienu rajonu, kuru pārvaldīs Ministru kabinets. Un ko tad darīs Rīgas Dome? Un tad sāksies tā rakstīšana - tās vēstules no Ministru kabineta tiks sūtītas uz Rīgas Domi un atpakaļ.

Nu tas nu gan nav nekāds jaunums, jo Latvijā jau vienmēr viss notiek ačgārni.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt vēl arī to, ka par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un tā pilnveidošanu neviens nedomā. Paskatieties, kas tagad notiek ar viesnīcām “Rīga”, “Rīdzene” un “Latvija”! Cik daudz tās tika kritizētas! Taču, kad tās beidzot nonāca noteiktu cilvēku rīcībā, nu viss ir kārtībā - nu tās vairs skatu nebojā, viss ir normāli, un vairs neviens par tām nerunā. Kad noteikta celtne atrodas noteiktās rokās, par to neviens vairs nerunā.

Purgaiļa kungs deva atļaujas celt tās “fanzas” Rīgas stacijas laukumā. Paskatieties, arī pašreiz tur viena stāv! Un vēl jau arī Rīgas vēsturiskajā centrā vairākas tādas var atrast.

Kad tad tika pieņemts lēmums - kuru izdevās tomēr atcelt -, Bastejkalniņu norakt, lai izveidotu tur kārtējo dzertuvi? Vai tad arī tas nebija tajā laikā? Bija.

Un tāpēc es gribētu vēlreiz atgādināt jums, cienījamie kolēģi, par to padomi. Kāpēc ir jāveido šī padome? Ja mēs neuzticamies Rīgas Domei, tad kā gan var uzticēties kaut kādai padomei? Kas to ievēlēs? To iecels Ministru kabinets, un tātad Ministru kabinets it kā būs atbildīgs par Rīgas vēsturiskā centra pārbūvi vai rekonstrukciju. Kas to padomi sastādīs? Un kādi tad tie speciālisti būs? Kāpēc notiek tā, kā nav rakstīts mūsu likumdošanā? Mēs atkal veidojam lieku institūciju, kura tērēs budžeta līdzekļus, un jēgas no tās nebūs nekādas.

Pēdējais, ko es gribētu teikt. Par valsts īpašumā esošo māju izsaimniekošanu. Redziet, tagad ir jāpārvieto muzeji no Rīgas pils, taču nav vairs celtņu, kur tos izvietot. Bet kur tad palika valsts īpašumā esošās mājas Rīgas vēsturiskajā centrā? Kas apsaimnieko bijušās Centrālkomitejas ēku? Kāpēc tā netika nodota Valsts bibliotēkas rīcībā, bet to atdeva cilvēkiem, kuri pelna ļoti lielu naudu, toties valstij gandrīz neko nemaksā? Kas notika ar celtņu kompleksu Pārdaugavā? Kāpēc arī tur saimnieko itāļi? Tā visa ir darbība, kuru akceptēja Ministru kabinets, mīļie kolēģi, un Rīgas iepriekšējās domes, kuras diemžēl rūpējās ne jau par Rīgas vēsturiskā centra vai Rīgas vēsturisko celtņu saglabāšanu, kā UNESCO norāda savos secinājumos par Rīgu.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo ar to tiek “norakti” tie likumprojekti, kuri strikti norāda, ko var darīt un ko nevar darīt. Šis likumprojekts ir galīgi nepilnīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts.

D.Stalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Viesi un klausītāji tuvu un tālumā!

Vispirms gribu pateikt paldies Dzintaram Ābiķim un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu un par atbalstu, un par patiesi lietpratīgu atbalstu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīvai, kas ir šā likumprojekta iesniedzēji.

Te atzīmēšu: Dzintars Ābiķis bilda, ka jau pirms pieciem gadiem tika uzsākts darbs visa šā kopsakarā, bet es varu atgādināt, ka šis laikaposms ir vēl ilgāks - jau 5.Saeimas darbības noslēgumā tika izvirzīta iniciatīva par to, ka jāveido likums par galvaspilsētu Rīgu. Diemžēl 5.Saeimas laiks beidzās un tas netika īstenots. Katrā ziņā, noklausoties kaismīgās Modra Lujāna un Leona Bojāra runas pret šo likumprojektu, tās manī viesa visai lielu izbrīnu. Ar Leonu Bojāru kopā strādāju savulaik Rīgas Domē, viņš taču bija liecinieks tam, ka ne jau viens pats Purgailis, ne jau viens pats Ārgalis, ne jau viens pats Bērziņš kaut ko cēla un veidoja Rīgā, to darīja paši rīdzinieki un tie ļaudis, kuri ir vitāli ieinteresēti savas valsts galvaspilsētas attīstībā. Un, kad pienāk godi un pienāk svētki, tad gan visi kopā priecīgi tos atzīmē, un tad neviens neatceras tādu vai šādu, maigi izsakoties, negludumu. Bet tad pienāk laiks, kad atkal kādiem ir uznākusi vēlēšanās duļķainā ūdenī pasmalstīt, un tad pirms moratorija izsludināšanas pieņem vēl ātri, ātri kādus lēmumus, lai nu varētu šo to vēl uzcelt, par kuru tad sabiedrībai gan būs pavisam cits viedoklis.

Es gribu bilst, ka ir gandarījums, ka Latvijas Republikas Saeimā sekmīgi rit darbs pie šā likumprojekta par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, jo tādējādi tiek paustas rūpes un vēlme vienoti, es uzsveru - vienoti, risināt jautājumus, kuri skar visas valsts intereses, proti, jautājumu par valsts galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību.

Šis pirmajam lasījumam sagatavotais likumprojekts vieš skaidrību un paver iespēju loģiskai Rīgas vēsturiskā centra tālākattīstības gaitai. Šajā dokumentā ir noteikti paši galvenie visas sabiedrības interesēs un it īpaši valsts, es vēlreiz pasvītroju - valsts, un galvaspilsētas iedzīvotāju interesēs veicamie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības uzdevumi. Likumprojekts liecina, ka tas nav veidots kā pašmērķis kādas šauras interešu grupas vārdā, bet gan ir līdzeklis, ar kuru būs iespējams rīkoties, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu. Un šā rezultāta sasniegšana, pārtraucot pēdējo gadu laikā vērojamās visai haotiskās darbības - Rīgas vēsturiskā centra apbūvēšanu un diemžēl bieži vien ignorējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedokli -, ir gan pašvaldības un valsts institūciju interesēs, gan vienmēr tiks paturēta sabiedrības uzmanības lokā, lai ieceres varētu tikt īstenotas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, efektīvi izmantojot visas iespējas un resursus. Mēs visi esam atbildīgi, lai mūsu Rīga kā pērle Eiropas kultūras vainagā mirdzētu vēl daudzus gadu simteņus un priecētu nākamās paaudzes. Šis likumprojekts nostiprina Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas nozīmi un dod cerību, ka arī Rīgai reiz pienāks tas gods kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu nevis uz vienu mēnesi, bet uz visu tam atvēlēto laiku.

Šeit tika bilsti asi vārdi par iecerēto padomi. Es uzskatu, ka tas, ka ir paredzēts izveidot Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi, - ka taisni tas taču dod pārliecību, ka risināmie uzdevumi tiks godam īstenoti, ka ar šīs padomes centieniem varēs tikt nostiprināts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības modelis. Un atbildībā par to līdzsvaroti būs kā valsts, tā pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un privātās iniciatīvas nesēji.

Jau tautas garamantu statusu ir guvuši vārdi: “Nevienam es Rīgu nedošu, tik tiem, kas cēla tās stiprumu!” Stiprumu var celt arī ar domas spēku. Šajā likumprojektā ir ielikta spēcīga doma - doma par visu mūsu Rīgas cerīgu nākotni. Un nevis kā par valsti valstī. Nevis kā par valsti valstī - es atkārtoju!-, bet kā par Latvijas galvaspilsētu, kurā tiek īstenota jau 1998.gadā izstrādātā Rīgas kultūrpolitikas koncepcija un kurā jāīsteno likums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. Un tas jādara, manuprāt, steidzami. Vēl jo vairāk tālab, ka cirkulē ziņas par paklusām projektējamiem termināliem, uz kuriem paredzēts nevis pa cauruļvadiem, bet gan atklāti pa dzelzceļu pārvadāt - milzu vairumā! - vidi un rīdzinieku veselības stāvokli ietekmēt spējīgas vielas salīdzinoši nelielā attālumā no Rīgas vēsturiskā centra, kura liktenis tad, nedod Dievs, avārijas vai kādu citu apstākļu sakrišanas dēļ var izšķirties vienā mirklī.

Un nobeidzot. Valodošana par to, ka ar šā likuma starpniecību tiktu nelabvēlīgi iespaidota Rīgas Domes rīcībspēja, ir aplama.

Taisni otrādi. Šis likums nostiprina Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas prestižu, palīdz sekmēt Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un pilnveidi, sekmē iespēju pašai Rīgas Domei darboties šajā iecerētajā padomē, darboties Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādē un īstenot Ministru kabineta iecerēto.

Šā likumprojekta tālākā virzībā ir ieinteresētas kā profesionālās apvienības, tā sabiedrības lielākā daļa, jo likums beigu beigās taču ievieš skaidrību un veicina mērķtiecīgu darbību, sekmējot mūsu galvaspilsētas izcilāko vērtību saglabāšanu un aizsardzību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs uzskatām attiecīgo likumprojektu par ļoti neveiksmīgu un iesniegtu nevietā un nelaikā. Mēs saredzam, ka likumprojekts ir vienkārši atriebības un aizvainotības akts attiecībā uz zaudētajām pozīcijām. Zaudējot savas pozīcijas Rīgas Domē, partijas, kuras veido valdību, nolēma tādā veidā atriebties. Varat ticēt, - no cilvēces attīstības vēstures redzams, ka jebkura darbība, kura balstīta uz atriebību, nekad nav perspektīva.

Runājot par attiecīgajiem jūsu priekšlikumiem, ir jāpiemin varbūt divi argumenti, kas izskanēja.

Šodien Ābiķa kungs nosauca divus objektus, kuri nekādā ziņā nevairo Rīgas vēsturiskās vērtības saglabāšanu un palielināšanu. Proti, viņš minēja gan to, ka ir tās garāžas pie Jēkaba kazarmām, gan arī to, ka ir vēlme daudzstāvu garāžas izveidot pie Operas. Piekrītu, Ābiķa kungs, jums ir simtprocentīga taisnība. Tikai precizēsim, ka attiecīgās ačgārnības ir izdarītas ar to valdību rokām un ar to partiju palīdzību, kuras veidoja valdību!

Un otrs. Pagājušoreiz arī Dobeļa kungs teica, ka attiecīgs likumprojekts ir vajadzīgs, lai sakārtotu tos jautājumus par pieminekļiem. Piekrītu, bet tā ir atsevišķa tēma, un es vēl atgriezīšos pie šīs tēmas par pieminekļiem un pieminekļu uzstādīšanu. Tagad runāsim par būvēm un ēkām! Tas ir jautājums, par ko ir jārunā.

Es uzskatu, ka šī nepamatotība, nepamatotā aizvainotība var nodarīt tikai ļaunu.

Pirmkārt. Par tām būvēm un objektiem, kuri tika saplānoti, celti un uzcelti. Vienmēr, atbilstoši likumam, to celtniecība bija jāsaskaņo - tā bija jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kultūras ministriju. Kāpēc kultūras ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vienmēr saskaņoja tos projektus un atļāva šo nelikumīgo celtniecību? Iepriekšējie visi objekti bija vienmēr saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pasakiet, kāpēc tas inspektors vienmēr saskaņoja tos projektus un viss gāja uz priekšu? Jautājums - vai tagad likums ir mainīts? Vai tagad Rīgas Dome ir tiesīga kaut vienu objektu uzcelt bez saskaņošanas ar attiecīgajām ministrijām, bez saskaņošanas ar attiecīgo inspekciju? Protams, Rīgas Dome nepretendē uz to, ka pārkāps likumu. Tādā gadījumā varbūt pamēģināsim atrisināt cēloņus - neveidosim jaunu likumu, bet nomainīsim Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju! Ja valdība negrib nomainīt savus attiecīgos ministrus, kuri pieļāva kļūdu, vai ja šo ministru vienkārši vairs nav, jo nākuši vietā citi, nomainīsim to inspekciju, tos ierēdņus, kuri vienmēr pieļāva šīs nelikumības! Un tad likuma ietvaros mēs sakārtosim šos jautājumus.

Jūs runājat par nepieciešamību izveidot teritoriālo plānojumu. Protams, to vajag. Protams, Rīga nav tikai rīdzinieku jautājums. Protams, Rīga ir visas valsts jautājums. Nu tad esiet tik mīļi un pēc šiem vārdiem dariet arī darbus! Un kāds ir darbs? Protams, ir 1998.gadā pieņemts likums, un ir patiešām tiesības noteikt atsevišķus objektus, pret kuriem ir jābūt īpašai attieksmei. Rīgas centram īpaša vieta. Īpaša vieta kultūrai. Lūdzu, valsts budžetā ieliksim līdzekļus finansējumam, un lai valdība izstrādā attiecīgu Rīgas pilsētas teritoriālo plānojumu! Nav problēmu! Nāciet palīgā rīdziniekiem, un viss būs kārtībā! Visos šajos gados to varēja izdarīt, visos iepriekšējos četros gadus, un tad nebūtu jāsaka, ka piecu gadu laikā nekas nav ticis darīts. Pašreizējā Rīgas Domes vadība uzņēmās atbildību par detālā plānojuma izstrādāšanu, par ļoti konkrēta plāna turpmāku izstrādi.

Attiecībā uz pieminekļiem ir jāteic, ka patiešām šis jautājums, manuprāt, ir risināms vēl arī turpmāk, bet es gribētu varbūt arī ar Dobeļa kungu strādāt pie tā kopīgi. Ja pašreiz jautājumus par attiecīgajiem pieminekļiem vairs neuzņemas risināt Rīgas Dome, bet to darīt uzņemas kultūras speciālisti Ojāra Spārīša, bijušā kultūras ministra, vadībā un uzņemas arī Inese Vaidere no “Tēvzemei un Brīvībai”, varbūt tas ir nepietiekams līmenis? Jā, varbūt tas ir politisks lēmums. Lai tādā gadījumā “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti Rīgas Domē pasaka, ka viņi Rīgas Domē grib lemt šos jautājumus un tos neatstāt tikai kultūras speciālistu ziņā! Arī es domāju, ka droši vien šis ceļš ir ejams. Mēs tādā gadījumā atgriezīsimies pie jautājuma par pieminekļiem, par to, kā pieminekļi tiktu uzstādīti Rīgas Domē... Taču šim jautājumam nekā kopēja nav ar attiecīgajām ēkām un būvēm, vēlreiz to saku! Katru gadu Rīgā vismaz 20-30 miljonu latu apjomā tiek ieguldītas investīcijas, sakārtotas mājas, un, varat man ticēt, arī turpmāk būs diezgan daudz ko darīt. Tas ir, protams, ļoti nopietns ieguldījums gan attiecībā uz Rīgas budžetu, gan arī uz valsts budžetu. Un tas viss ir ļoti konkrētā pretrunā ar anotāciju, kas ir pievienota likumprojektam.

Tātad arī to vajadzētu ievērot.

Speciāls vēstījums “Latvijas ceļam”. Pirms balsojuma par attiecīgo likumprojektu, ko jūs iesniedzāt, mans ir jums jāpasaka viens mazs iestarpinājums. Rīgas Domē Attīstības komiteju vada “Latvijas ceļa” biedrs Vilnis Štrams. Jūs neuzticaties savam Attīstības komitejas vadītājam jautājumā par to, kā viņš saredz Rīgas attīstības perspektīvas. Izvērtējot jūsu piedāvāto kopējo likumprojektu, es atļaušos nolasīt vismaz divus punktus no tā, ko “Latvijas ceļa” pārstāvis, kurš ir Attīstības komisijas vadītājs, teicis jums atsūtītā konkrētā dokumentā. Tur ir vismaz divi tādi punkti, kuri būtu šeit jānolasa.

Pirmais: nav saprotams, kā var bez turpmākās attīstības stratēģijas, uz aizdomu pamata par Rīgas Domes nelikumībām, “izgriezt” vienu pilsētas teritoriju, ierobežojot un birokratizējot šīs teritorijas attīstību un apsaimniekošanu - atšķirībā no visas Rīgas pilsētas kopējās attīstības konteksta un prioritātēm.

Un otrs punkts, ko “Latvijas ceļa” pārstāvis, kas ir minētā departamenta vadītājs, pasaka attiecībā uz šo likumprojektu: izvairīsimies no principa: kurš skaļāk kliedz - tam būs speciāls likums! Rīga attīstās, un Rīga ir uzsākusi darbu pie visas pilsētas perspektīvās attīstības plāna izstrādes laika posmam no 2006.gada līdz 2018.gadam, un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība ir viens no daudziem šā svarīgā darba apakšprojektiem. Neārstēsim sirdi ar speciālām zālēm un speciāliem likumiem, kas paralizē kopējo organisma funkcionēšanu! Profilaksei jābūt vienotai un koordinētai vienas ārstu grupas, tas ir, Rīgas Domes, uzraudzībā un vienā ārstniecības iestādē, tas ir, Rīgas pilsētā.

Es domāju, ka arī attiecīgie cilvēki no “Latvijas ceļa”, kuri šodien līdz ar sociāldemokrātiem un citām partijām strādā Rīgas Domē, saka, ka viņiem nav nepieciešama palīdzība no ārpuses. Viņi pašreizējās likumdošanas ietvaros ir spējīgi sakārtot savu pilsētu.

Es domāju, ka jums nav jānostāda valdība pretī pašvaldībām. Šāds pretnostatījums ir bezperspektīvs.

Sociāldemokrāti nekādā ziņā neatbalstīs šo likumprojektu. Ja jūs par to nobalsosiet, laiks pats parādīs, ka jūsu lēmums ir bijis absolūti absurds.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dobeļa kungs, nākamais debatētājs esat jūs, bet jūs gribējāt atvēlēto runas laiku izmantot bez pārtraukuma, vai ne? (No zāles dep. J.Dobelis: “Jā!”)

Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr gatavojas reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds tiek dots Antai Rugātei. Lūdzu!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi Saeimā un tie deputāti, kuri strādā Pilsonības likuma izpildes komisijā! Es jūs aicinu pulksten 10.30 ierasties uz Pilsonības likuma izpildes komisijas ārkārtas sēdi sakarā ar Latvijas pilsonības tirgošanu un to, ka aizturēto personu vidū ir Naturalizācijas pārvaldes darbinieki. Uz sēdi esmu uzaicinājusi tieslietu ministri Labuckas kundzi un Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei Aldermanes kundzi, un uzaicinātās amatpersonas ir apstiprinājušas savu piedalīšanos sēdē.

Atkārtoju: sēde notiks pulksten 10.30 Pilsonības likuma izpildes komisijas telpās - 309.istabā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums. Vārds Muciņa kungam. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Bartaševiča kungs, lūdzu, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Silvija Dreimane, Vents Balodis un Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izsludinu pārtraukumu uz pusstundu, līdz pulksten 11.00.

Tūlīt pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija sēde.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpinām debates par likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Nākamais debatēs runās Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, ar interesi klausījos to cilvēku uzstāšanos, kas Rīgā nav pirkstu pielikuši ne pie viena projekta, ne pie viena attīstības plāna, un tā tālāk.

Jā, šī kritika bija ļoti aizkustinoša. Taču, redziet, kolēģi, atšķirībā no jums es esmu bijis Rīgas Domes deputāts divus gadus un pietiekami labi atceros to, kā mēs toreiz strādājām. 1994.-1995.gadā Rīgas Domē pārsvarā bija nacionāli domājoši deputāti, un mēs neatbalstījām nevienas garāžas celtniecību ne Vecrīgā, ne tās tuvumā. To raudulīgo tēmu par Bastejkalnu, par ko te mans kolēģis noraudājās, mēs “izgāzām” jau tās domes laikā. Tā ka vajadzētu jau nu kaut ko arī atcerēties!

Daļa no šīsdienas runām man skaidri pierāda to, cik neobjektīvi cilvēki izturas pat pret neseno pagātni, kur tad nu mēs runāsim par kaut kādiem gadu simteņiem! Un kāda ir tā būtība šajā brīdī? Neviens taču neko, draugi mīļie, nedarīja! Visi gulēja vienā mierā, nevienam neko nevajadzēja, kamēr apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neiesniedza savu izstrādāto projektu, izmantojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu. Visi klusēja, neviens te nenāca un neraudāja par Vecrīgu! Neviens neraudāja par kaut kādiem miljoniem vai biljoniem! Visiem bija mīļi visi. Taču, kad parādījās dokuments, tad tā vietā, lai runātu par dokumentu, par ko tikpat kā neviens nerunāja, sākās gara un plaša raudulīga izrunāšanās!

Tā ka es aicinu pārējos, kas te nāks, runāt konkrēti par šo dokumentu, runāt par tām normām, ko mēs piedāvājam šajā dokumentā, un par to, ko tur varētu labot, mainīt vai nemainīt. Mēs savā projektā piedāvājam pamatnostādni, pamatattieksmi pret Latvijas galvaspilsētu Rīgu, pret tās šodienu un pret tās nākotni, un piedāvājam Saeimai uzņemties līdzatbildību par to, kas notiek mums visiem tik mīļajā, vismaz vārdos tik mīļajā Rīgā. Tātad - vai mēs esam gatavi uzņemties šādu līdzatbildību vai arī vienkārši kāpjam tribīnē, lai izrunātos, pastāstītu, cik kurš ir slikts bijis kurā laikā? Nu, ziniet, šādus biogrāfiskus apcerējumus tad vajadzētu katram ar sevi sākt: kas es biju tanī un tanī laikā, un ko es darīju labu vai sliktu. Vairāk runāt par sevi, ja ir vēlēšanās to sirdi tā izkratīt.

Un, ja nepatīk kāda konkrēta norma, tad, es domāju, otrajā un trešajā lasījumā mēs varam šīs normas saskaņot, bet ar vienu nosacījumu - ja mēs tiešām vēlamies Rīgā ieviest kārtību, strādāt tieši tajā lauciņā, par kuru mēs patlaban šeit šodien spriežam. Redziet, tā ir tāda cietēju runāšana - viņi jau vienalga neko nepiedāvā, un es nezinu, cik vēl ir Latvijā pilsoņu, kas tādai raudulīgai runāšanai uzticas. Acīmredzot kaut kādas cerības runātājiem ir. Viduslaiku beigās dominikāņu mūki no Rīgas kailām kājām aizgāja uz Koknesi, protestēdami pret to, kas notiek ar ticību Rīgā, bet tad viņiem bija vismaz jēga un viņi to darīja ar noteiktu pārliecību. Turpretim šīs raudas, man liekas, ar pārliecību neizceļas.

Tagad parunāsim arī par Purgaiļa kungu. Redziet, tās Jēkaba kazarmas, par ko jūs te tā priecājāties, tieši Purgaiļa kunga laikā tika arī atjaunotas. Tam vajadzētu būt skaidram - vienam otram vismaz. Tā ka, atvainojiet, lūdzu, vajadzētu to atcerēties! Un te ir daži brāļi man, tādi bēdubrāļi, kas, strādādami Rīgas Domē, izcēlās ar līdzīgu raudāšanu un šīs raudas ir pārcēluši uz Saeimu.

Tālāk. Es gribētu atgādināt par to, ka šis likums būtu uzskatāms par stratēģisku pieeju. Un ja jūs tiešām palasīsiet šo dokumentu... Es tā jūtu, ka arī tās garās runas vairāk skan no to mutēm, kas parasti nelasa dokumentus, bet kam jau ir kaut kas “sabūvēts”, izdzirdot tikai vārdus: “Rīgas vēsturiskais centrs”. Redziet, varbūt kāds no jums varētu paanalizēt mūsu sagatavoto pielikumu, kur ir skaidri pateikts, kas ir vēsturiskais centrs un kas ir vēsturiskā centra aizsardzības zona. Nejauciet šīs divas lietas! Daži garrunātāji man skaidri pierādīja, ka viņiem šīs divas lietas jūk. Bet tad paņemiet vismaz dokumentu un paskatieties, kas tur ir rakstīts un kādas robežas tur ir ierādītas!

Un, godīgi sakot, es nākšu tribīnē un runāšu vēl asāk par vienu otru, kas te sāk izrunāties, nejēgdams, par ko viņš runā.

Tātad, lūdzu, pastudējiet šīs divas lietas - Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu - un pasakiet savus ierosinājumus - ko jūs tur iesakāt mainīt. To, kas te ir piedāvāts, mēs esam saskaņojuši gan ar inspektoriem, gan ar speciālistiem, kas daudzus gadus šinī jomā ir strādājuši. Ir arī pētīti starptautiskie noteikumi, un arī tie ieteikumi ir ņemti vērā. To es lūdzu atcerēties!

Austrumniekiem ir laba paruna, ka viens muļķis var uzdot daudz vairāk jautājumu, nekā simts gudrie ir spējīgi atbildēt. Reizēm debates Saeimā, manuprāt, ļoti apstiprina šo austrumnieku parunu.

Tālāk. Tālāk runāsim par to, kurš tad būs tas atbildīgais par Rīgas nākotni. Šeit atskanēja atkal tāda raudāšana, ka nu Rīgas Domei vairs nebūšot nekādas iespējas... Palasiet dokumentu, kolēģi! Kas tad tās ir par institūcijām, kas iesaka padomes sastāvu? Es nolasīšu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas Dome un UNESCO Latvijas nacionālā komisija. Vai tad jums vēl par maz ir šo iestāžu? Vēl kādu gribat pielikt klāt? Lūdzu, pielieciet! Pielieciet, ja jums ir par maz! Taču es domāju, ka šis sastāvs ir pietiekami kompetents un iespaidīgs, lai varētu strādāt, ja tiešām nav liekulības, ja nav vēlēšanās speciāli nobremzēt šo projektu, lai turpinātu to bezjēdzību, kas tur notiek. Un nebakstīsim te ar pirkstu: partija tāda un partija šitāda! Tad mēs uztaisīsim ļoti interesantu, raibu sarakstu. Un, kolēģi, es tad sākšu domāt: kurš ir padomju armijā ilgus gadus ieņēmis ne sevišķi augstus amatus, bet tomēr tur ir bijis štatos? Kurš ir nesekmīgi vadījis dažas saimniecības un tur izgāzies ar lieliem parādiem? Un tā tālāk. Ja jau šādi runāsim, tad runāsim tieši tā. Tā ka, lūdzu, ziniet to: Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un svēta vieta! Un, ja mēs šeit vēlamies tribīnē kāpt, tad vajadzētu piedāvāt savus risinājumus, kā to tālāk pilnveidot un attīstīt, nevis nodarboties ar ķēzīšanos! Tā, lūk!

Tā ka, ja nepatīk šāds piedāvājums, veidojot padomi, varam mainīt kādu no institūcijām. Laipni lūdzu! Bet rezultātam ir jābūt tādam, ka ir jābūt vienai spēcīgai pārstāvniecībai, kuras rokās Saeima ar savu likumu nodod pilnas tiesības spriest par Latvijas galvaspilsētas nākotni. Tāda jau bija tā ideja. Mēs vienkārši gribējām radīt sistēmu. Es ļoti ceru, ka tie, kas mīl Rīgu un vēl tai labu, piedalīsies šīs sistēmas pilnveidošanā.

Noraidīt šo likumprojektu - tas ir ļoti vienkārši. Tas nozīmē: lai viss turpinās tā, kā ir, pašreizējā likumdošana ir ļoti laba! Jā, priekš dažiem tā ir bijusi līdz šim pārāk laba. Un tieši tāpēc es aicinu, gatavojoties uz otro lasījumu, padomāt. Varbūt likumprojekts tiešām ir jāpilnveido, un varbūt jau šodien debatēs varētu izskanēt šādi priekšlikumi, un tas būtu ļoti jauki. Mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, uzdevums bija ļoti vienkāršs - iekustināt šo lietu, kas bija iegūlusi pārāk ilgi. Un, ja vēlaties, mēs varam uzaicināt kultūras iestāžu pārstāvjus, speciālistus, kas daudz precīzāk pateiks, kā tālāk rīkoties. Patlaban es, protams, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinu nākt ar saviem konkrētiem priekšlikumiem un izbeigt šo te izrunāšanos: ziniet, toreiz, tanī gadā, tas un tas tur notika, jūs tur to un to izdarījāt! Tad es arī jums atgādināšu citus gadus un citas izdarības. Labāk tā nedarīsim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet deputātam Burvim mikrofonu! Viņš vēlas izteikties par to, kā lieta tālāk virzāma.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais sēdes vadītāj! Man ir lūgums, neatbalstot ne vienu, ne otru domu, ideju vai priekšlikumu. Svarīgs ir kas cits: nedrīkst tikt izteikti draudi no tribīnes. Teiksim, Dobeļa runā šodien es noklausījos: “Ja jūs teiksiet, tad es teikšu!” Ja ir ko teikt, tad lai saka līdz galam, bet, ja nav, tad labāk lai aizveras! Bet draudēt saviem kolēģiem nedrīkst.

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paskaties, kāds viņš izskatās! Galīgi sarkans!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs.

Lūdzu, turpināsim debates! Nākamais debatēs runās Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Burvja kungs, esiet drošs, es nedraudēšu! Es nedraudēšu, tikai pateikšu skaidri un gaiši, ka Rīgas vēsturiskais centrs sen gaida aizsardzību. To es varu atkārtot desmit reizes, un man liekas, ka neviens to nevar apšaubīt. Diemžēl šī palīdzība nav nākusi. Jā, mainās Rīgas domes un to vadītāji, bet Vecrīga pārvērtusies par automašīnu stāvlaukumu. Tur iebrauc un savas mašīnas novieto galvenokārt tie, kuriem ir daudz naudas, kuri var nopirkt šīs caurlaides, vienalga, par kādu naudu tās būtu, un tā tālāk, un tā joprojām. Daudz kas Rīgas vēsturiskajā centrā ir sacūkots. Patiešām sacūkots! Nedrīkst tā turpināties! Un tādēļ apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nāca ar šo priekšlikumu. Un bēdīgi ir dzirdēt te no kreisā flanga, no sociāldemokrātiem, arī no Lujāna kunga... viņu cilvēki, kurdjumovi, ždanokas un tā tālāk, tagad ir tikuši pie valdīšanas: nu tik būs, nu tik darīs, nu tik Rīgas vēsturisko centru taisīs pēc sava ģīmja un līdzības! (Starpsauciens: “Pēc jūsu plāna!”) Es nemaz nebrīnīšos, ja tuvākajā laikā... ja viņi turpinās saimniekot tādā garā, kādā šobrīd to dara, un saskaņot katru darbību ar Lužkova kungu un viņam līdzīgiem Maskavā, tad drīz vien šeit var parādīties visādi mauzoleji - ne tikai pieminekļi Pēterim I, Barklajam de Tolli un tā tālāk, un tā joprojām, bet varbūt arī mauzoleji Berijam, Dzeržinskim un tā tālāk. Tā ka, lūk, tā tas vēsturiskais Rīgas centrs varētu pārvērsties.

Bojāra kungs! Man 7.Saeimas sākumā šķita, ka jūs patiešām mēģināt cīnīties par taisnību. Taču tagad, trīs gadu laikā, es esmu simtprocentīgi pārliecinājies, ka jūs priecājaties par to, ka Latvijā, arī Rīgā, ir pēc iespējas sliktāk. Un tad jūs varat kāpt tribīnē un “mazgāt”, visu melnās krāsās krāsot, priecāties par to. Jums vajadzētu reizi par visām reizēm saprast - metot akmeņus, vajag zināt, kur tie akmeņi nokritīs. Tie akmeņi krīt uz jūsu galvām. Uz jūsu galvām! Iestāties par to, ka nevajag sakārtot Rīgas vēsturisko centru, ir absurdu absurds. Bet, redziet, vajag, jūsuprāt, vajag, atļaut jums vēl šos gadus, cik ir palikuši… trīs gadi… Atļaut Rīgā saimniekot bojāriem, kurdjumoviem, ždanokām un tā tālāk - tas ir ārkārtīgi bīstami. Jūs gribat, lai Saeima neiestātos par to, lai patiešām tiktu noteikts, kādam jābūt Rīgas vēsturiskajam centram.

Man ir prieks, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Ābiķa kungs jau runāja par to un atbalstīja šo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosmi. Mums visiem patiešām ir jāatbalsta un jāpieņem šis likums. Nedrīkstam ļaut turpināt cūkot Rīgas vēsturisko centru un ļaut par to lemt lužkoviem. Mēs jau atdevām tagad Dzelzceļnieku namu, tūlīt visu noformēšot un atdošot arī zemi zem tā. Un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs zinām, ko pašlaik Maskava dara Latvijā. Ļoti labi zinām. Ir desmitiem un simtiem piemēru, kuri rāda, kas notiek, kā izpērk zemi. Izpērk Jūrmalā un Rīgā namus un zemi. Ceļ un ceļ, un ceļ. Un grib šādā veidā te nostiprināties. Arī Rīgas vēsturiskajā centrā. (Starpsauciens: “Pēteri, tas ir tavs pirksts!”)

Golubova kungs, jūs laikam gribat, lai uzceltu arī pieminekli neesošajai, kā jūs sakāt, Latvijas okupācijai. (No zāles dep. A.Golubovs: “Jā, tieši tā!”)

Tā ka paldies kolēģiem, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās Monika Zīle. Lūdzu!

M.Zīle (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Pīka kungs! Cienījamie kolēģi! Rīgas vēsturiskais centrs patiesi ir ļoti liela vērtība, un tam piemīt arī kāds tāds noslēpumains starojums, kas tiktāl ietekmē Lauska kungu, ka viņš ir saredzējis Rīgas Domes Vides attīstības departamenta vadībā kādu mistisku “Latvijas ceļa” biedru. Man gribas atgādināt arī klausītājiem, ka tur ir Aivars Kreituss, kuram nav nekāda sakara ar “Latvijas ceļu”.

Bez tam no Lauska kunga teiktā varēja saprast, ka šo likumprojektu esot ierosinājuši arī “Latvijas ceļa” deputāti ar segvārdiem “Dobelis”, “Tabūns”, “Stalts” un tā tālāk… Nē! Es gribu radioklausītājus informēt, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis un ka tas patiešām ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ierosināts likumprojekts.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka tiešām tagad nu ir pavisam nopietni… Ja tādā līmenī runā par šo likumprojektu, jauc lietas pat tiktāl, jauc pat tādas lietas kā koalīcijas partnerus, kā sociāldemokrāti to šodien izdarīja, runājot šeit no tribīnes, tad, es domāju, rodas jautājums - vai mums ir jēga tērēt laiku?

Es gribētu tiešām pievērst uzmanību Dobeļa kunga teiktajam un runāt par lietu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par to krāsošanu melnās krāsās. Nupat runāja par pilsonības pārdošanu. Kas var būt vēl melnāks! Pilsonība tiek pārdota Latvijā, cienījamie kolēģi!

Jā, pozīcijas deputātu izteiktais iztirzājums ir ļoti labs, jo tagad mēs atveram acis Latvijas iedzīvotājiem - kas tad Rīgā ir noticis desmit gadu laikā. Rīgā ir notikušas nejēdzības un cūcības, kā jūs izteicāties. Un sociāldemokrāti to nav darījuši. Jūs ļoti labi zināt, kas desmit gadu laikā vadīja Rīgu un kas tad izrīkojās Rīgas vēsturiskajā centrā. Kas tad pārdeva zemi un automobilistu klubu, kur tagad tā “Vernisāža” ir. Kas to pārdeva? Sociāldemokrāti? Kas iznomāja uz 49 gadiem Vērmanīti? (No zāles dep. J.Dobelis “Runā par lietu!”) Kas “Vērmanītī” vēlējās ierīkot apakšzemes stāvvietu, “izgriežot” kokus? Kas pie Vecās Ģertrūdes baznīcas uzcēla autostāvvietu un palīdzēja Gailim to ierīkot? Paskatīsimies, kas notika ar vēsturisko puķu tirgu, kā to “dzenāja” un cik daudz bija sūdzību tajā sakarā rakstīts! Paskatīsimies vēl. 1997.gadā izvilka, es nezinu, no kurienes, to Pētera I pieminekli. Par Barklaja de Tolli pieminekli sāka runāt 1998.gadā. Paskatīsimies, kā Latvijas Universitātei atņēma tās īpašumu - viesnīcas “Rīga” kompleksu! Tad tika pat projektēts, ka Latvijas Universitāti vajagot pārcelt uz Salaspili. Un ko tad izdarītu ar tām celtnēm? Un kas tad cirta kokus? (No zāles dep. J.Dobelis: “Runā par dokumentu! Velns parāvis!”) Cienījamie kolēģi, nevajag runāt... Dobeļa kungs, jūs ļoti labi zināt, kas notika! Jā... Paskatieties, kā tad notika Operas teātra remonts un cik naudas līdzekļu tika tam izlietots. Un vai tad jūs nesaprotat, ko nozīmē benzīntanka izvietošana pie Vanšu tilta? (No zāles dep. J.Dobelis: “Par likumu runā!”) Nedod Dievs, ka tur notiks kāda avārija! Mums jau tāds piemērs bija - pie Lielupes tilta... Tur bija uzlikti tie konteineri bez ierakšanas zemē...

Arī Jēkaba kazarmas te pieminēja. Kas deva atļauju uzcelt to valni? Ne jau sociāldemokrāti to deva. Un kādi tad tur solījumi bija!

Par Rīgas pils remontu. Kādi tad valsts īpašumi tiks pārdoti, kam un par kādu cenu, lai atjaunotu šo pili, kuru sen jau vajadzēja atjaunot? To taču vajadzēja darīt, neviens taču to neliedza!

Un par tās padomes darbību. Jūs nosaucāt, kas būs tajā padomē iekšā. Bet kas viņiem liedza desmit gadu laikā noteikt moratoriju, neatļaut veikt šitās cūcības Rīgas vēsturiskajā centrā? Jūs ļoti labi zināt, kāds bija spiediens uz Rīgas arhitektiem, uz galvenajiem māksliniekiem, kā viņi tad jutās un kāpēc tas tā bija.

Un tagad parunāsim par likumu. Jā, likums ir vajadzīgs, bet tam ir jābūt Latvijas galvaspilsētas Rīgas likumam, lai mēs novērstu vispār visas šādas darbības, kas notiek Rīgā. Tādi likumi ir Eiropas galvaspilsētām, un tādam likumam ir jābūt arī Rīgai. Bet te no konteksta izrauti pieci, astoņi jautājumi... te nerisina visu to, kas tik tiešām ir jāatrisina Rīgā. Sen jau vajadzēja tādu likumu izstrādāt, un tad mums nebūtu jāstrīdas un jārunā par to.

Un par to akmeņu mētāšanu. Es tos nekad nemētāju, tie tiek speciāli nolikti, lai viens otram kaut ko nodarītu un lai tas otrs kluptu. Tā “plūkāšanās”, kas ir starp latviešiem, risinot to vai citu problēmu, tik tiešām nedara nevienam godu! Taču ir lietderīgi, ka mēs paskatāmies uz to vēsturi: ko mēs esam izdarījuši ne tā, kā vajadzēja, izdarījuši tikai tāpēc, ka vajadzēja kādam izdabāt. Un varbūt vajadzēja padomāt arī par to, kam tad bija privilēģija attiecībā uz tām mājām. Varbūt tās mājas vajadzēja atdot Latvijas uzņēmumiem, Latvijas vēstures muzejiem, Latvijas kultūras iestādēm, nevis pārdot par grašiem ārzemniekiem. Līdzekļu bija pietiekami, lai tās celtnes sakārtotu. Es jums kā piemēru minēšu Saeimas vajadzības. Vai tad Saeimai ir viesnīca? Visiem Eiropas parlamentiem ir tādas viesnīcas. Nav mums tādas viesnīcas. Taču bija tāda viesnīca. Bija! Kur tā palika? Iztirgoja.

Tā ka, cienījamie kolēģi, ir jādomā, ko mēs darām! Es nedomāju nevienam pārmest, bet izdarīts to nejēdzību ir ļoti daudz, un tās ir jāpārtrauc! Tās ir jāpārtrauc ar galvaspilsētai Rīgai veltīta likuma...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. ... pieņemšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Lasot šo likumprojektu, man ir skaidra tā problēma, ko kolēģi ir mēģinājuši apzināt, taču tajā pašā laikā ir izjūta, ka mēs nepārzinām to situāciju, kāda ir reālajā likumdošanā jau šobrīd.

Bieži gadās tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Bieži vien iznāk tā, ka mēs esam jau sapinušies esošo likumu un visdažādāko struktūru tīklos - pārvalžu un padomju tīklos - un beigu beigās gribam katru jautājumu risināt, izdodot jaunu likumu. Pareizāk būtu tikt skaidrībā ar jau pastāvošo jeb veco kārtību, ar esošo likumdošanu.

Taču šoreiz es gribētu pateikt, kas ir šajā likumprojektā pats svarīgākais. Likumprojekta 2.pantā teikts, ka šā likuma uzdevums ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Es gribētu uzsvērt, ka ir jau viens šāds teritoriālais plānojums - Rīgas attīstības plāns 1995.- 2005.gadam. Protams, šajā plānojumā ir nepieciešamas korekcijas. Cits jautājums ir tas, ka 1995.gadā apstiprinātais plāns, it īpaši, ja mēs nodalām atsevišķu teritoriju no šā pilsētas kopējā attīstības plāna, - būtu zināmā mērā precizējams. Tas ir skaidrs. Taču pie šā Rīgas attīstības plāna ir strādājuši kvalificēti speciālisti, to skaitā arī pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un es domāju, ka tas mums zināmā mērā ir jāņem par pamatu. Mēs nevaram sākt pie teritoriālā plānojuma strādāt tukšā vietā, sākot no nulles. Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izstrādājusi Rīgas centra attīstības plāna projektu “Vīzija 2020”, un arī no tā ir daudzkas jau ņemams par pamatu. Un to zināmā mērā ir pozitīvi novērtējuši arī Eiropas Padomes eksperti. Arī mēs uzskatām, ka Rīgas Domei būtu jāizstrādā nākamais teritoriālais plānojums - it īpaši jautājumā par Rīgas vēsturisko centru -, ieviešot nepieciešamās korekcijas jau minētajā 1995.gadā apstiprinātajā teritoriālajā plānojumā, atbilstoši šodienas situācijai. Bet strādāt tā, kā pašreiz izriet no likumprojekta teksta, - ka tas viss tiek sākts gandrīz pilnīgi no jauna, neņemot vērā to projektu, kas ir izstrādāts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, un Rīgas attīstības plānu, - tas, es domāju, nebūtu optimālais ceļš.

Tālāk. Par saskaņošanas kārtību. Nav nepieciešams atrunāt vēl vienā likumā to, kam ir jānotiek, ievērojot Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības. Jo spēkā esošie normatīvie akti paredz tiesības ikvienai ministrijai piedalīties jebkuras teritorijas attīstības plāna izstrādāšanā. To nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta septītā daļa.

Kolēģi! Ministru kabineta noteikumu nr.423 (Noteikumi par teritoriju plānojumiem) 32.panta 2.punkts paredz, ka pašvaldībām, izstrādājot savas teritorijas plānojumu, obligāti jāpieprasa plānošanas noteikumi, vēlāk - atzinumi gan no Reģionālās vides pārvaldes, gan no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un virknes citu valsts institūciju.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt: ja ir tāda situācija, ka tas tiek ignorēts, kā teica Stalta kungs, tad mums ir jāsauc pie kārtības tie cilvēki, kas pārkāpj likumdošanu, vienalga, kur viņi atrastos, kaut vai Rīgas Domē, nevis jābēdājas un jāraud par to, ka kāds ignorē valsts likumdošanā noteikto kārtību. Mūsuprāt, obligāti jārada vēl viens likums tikai tāpēc vien, ka ir kāds, kas neievēro jau pastāvošo likumdošanu pietiekami konsekventi.

Tāda ir mūsu nostāja.

Es gribētu uzsvērt vēl arī sekojošo. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai visi attīstības priekšlikumi, to skaitā būvprojekti, bija, ir un arī būs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tā ka šeit runa ir vienīgi par likuma konsekventu ievērošanu un likuma ievērošanas kontroli.

Tālāk. Nākamais. Godājamie kolēģi, likumprojektā paredzēts, ka Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes un ievērošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveidos atkal jaunu institūciju - Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprinās Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Rīgas Domes priekšlikuma. Taču visas šīs institūcijas jau ir, un to funkcijas ir aplūkotas dažādos likumos.

Var jau tagad pie tā strādāt, taču ir stingri jāpieprasa likuma ievērošana. Tagad katrā trešajā likumprojektā mēs redzam, ka tiek piedāvāta kaut kādas jaunas padomes, kaut kādas jaunas institūcijas izveidošana un tiek noteikti tām pienākumi, kādi nereti netiek pildīti jau esošajās padomēs un arī no attiecīgo ministriju puses jau pašreiz. Jautājums - vai, uzdodot jaunus pienākumus, mēs nevairosim neizpildīto pienākumu skaitu? Es domāju, ka tas ir jāapsver pietiekami nopietni.

Likumā ierakstītais bieži vien paliek tikai uz papīra, un struktūras tiek pārbīdītas no vienas ministrijas uz otru, tiek mainīta tikai to pakļautība, un neviens neatbild par to, ka kaut kas atkal tiek pārveidots, tiek radītas jaunas struktūras un tiek arī zināmā mērā izšķērdēti valsts līdzekļi, ja tas pārveidošanas process netiek īstenots līdz galam. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt arī jautājumu par personisko atbildību, kāda ir tiem, kas varbūt neievēro esošo likumu un arī neizkontrolē, kā to ievēro citi. Un varbūt tad mēs nonāksim pie tā, ka atbildībai ir jābūt zināmā mērā personificētai, lai būtu skaidrība, kas tad ko nav izpildījis. Kas tad ko ir gribējis darīt, bet nav darījis. Mēs varam minēt vairākus piemērus par to, ka netiek izpildītas jau esošo likumu prasības. Minēšu piemēru, kas varētu būt saistīts ar mūsu aplūkoto tēmu un šo likumprojektu. Proti, 1998.gadā pieņemtā Teritoriālās attīstības plānošanas likuma 7.pantā ir skaidri noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām ir jāizstrādā Valsts vides aizsardzības programma. Valsts Vides aizsardzības programma ir nepieciešama, lai izstrādātu šādus teritoriālos plānojumus, kā to nosaka likumdošana. Diemžēl šī programma nav izstrādāta. Un rodas atkal viens secinājums: atkal mēs piedāvājam izstrādāt kaut ko jaunu, neskatoties uz to, ka mums pašiem vēl ir neizdarīti darbi!

Paņemsim citu piemēru. Saskaņā ar minēto likumu par teritoriālās attīstības plānošanu ir jāizstrādā arī Latvijas nacionālais plānojums un īpašo teritoriju attīstības plāns. Arīdzan tas nav izdarīts. Nav noticis atbilstoši likumdošanai. Un tā mēs varētu šādu situāciju uzskaitījumu turpināt un turpināt. Tā ka mums tie neizdarītie darbi ir gan Rīgas Domē, gan Ministru kabinetā. Tāda ir realitāte. Taču nav attaisnojuma tam faktam, ka šie neizdarītie darbi ir. Gan Rīgas Domei, gan Ministru kabinetam ir jāstrādā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un likumdošanai.

Manuprāt, galīgi nav pieņemams arī tas, ka šinī likumprojektā paredzētā padome būs tiesīga līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim akceptēt jaunu objektu būvniecību.

Kolēģi! Ja mēs tik tiešām iestājamies par šā kultūrvēsturiskā centra saglabāšanu, tad mums līdz tam brīdim, kad būs izstrādāts šāds teritoriālais plānojums vai detaļplānojums, vajadzētu noteikt zināmu kārtību vai, precīzāk sakot, moratoriju, kas nepieļautu... Taču, ja mēs, no vienas puses, gribam saglabāt Rīgas vēsturisko centru, bet tajā pašā laikā radām situāciju, ka izņēmuma kārtā atkal varam tur ne vien jau esošo ēku un būvju rekonstrukciju vai remontu veikt, bet pat jaunus objektus celt, tad, es domāju, te izveidosies situācija, ka tās lietas, ko pašreiz var izdarīt vienkārši ar Rīgas Domes kabinetu durvju virināšanu, varēs izdarīt, pavirinot arī citas durvis. Vienīgā atšķirība varētu būt tā, ka tās durvis tiks virinātas koleģiālāk. Bet vai tas, ko mēs piedāvājam, ir to problēmu risinājums? Mūsuprāt, ja mēs gribam kaut ko padarīt, tad tik tiešām ir jāaiziet līdz tam līmenim - jāpanāk, lai būtu moratorijs attiecībā pret jauniem objektiem, kamēr tiek veiktas šīs lietas, tādas kā teritoriālais plānojums - precizēts, nevis 1995.gada līmenī - Rīgas vēsturiskajam, kultūrvēsturiskajam centram, un kamēr, no otras puses, tiek izstrādāts arī detaļplānojums. Tas būtu ļoti solīdi un kārtīgi. Jo, ja mēs radām kādu pagaidu kārtību, tad mums jāatceras tā doma, ka nav nekā mūžīgāka un ilglaicīgāka par pagaidu lietām. Taču mēs, protams, redzam, ka ar nopietniem labojumiem šo likumu var pieņemt. Var pieņemt! Var izdarīt virkni grozījumu, bet tanī gadījumā mums ir jāuzklausa racionālais no abu pušu priekšlikumiem. Un, vērtējot pastāvošo situāciju, ir jāņem vērā arī tas kapitālais darbs, kas jau šobrīd ir izdarīts, - dažādu partiju, dažādu speciālistu darbs gan Rīgas Domē, gan arī Ministru kabinetā, ministrijās un to pārraudzībā esošajās institūcijās.

To var darīt. Taču tad mums ir jābūt patiesai gribai, mums nevis jānodarbojas ar strīdēšanos, kura laikā pieļautās cūcības ir bijušas lielākas, kura laikā pieļautās nelikumības ir bijušas nozīmīgākas, bet jāķeras pie šā darba ar atrotītām piedurknēm!

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka pašreizējā situācijā, kamēr šis likumprojekts izraisa Saeimā diskusijas, kuras mums atgādina to, ka notiek zināma ietekmes sfēru un jomu cīņa par to, uz kuru pusi tiks pavilkts šis lemšanas “deķītis” attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru, tikmēr mēs nespēsim šo likumprojektu atbalstīt, jo uzskatām to ne jau par pašu labāko risinājumu tām problēmām, kuras ir gan galvaspilsētai Rīgai, gan Latvijai kopumā.

Taču mēs atzīstam un nevaram noliegt, ka ir problēmas: mēs nevaram tā strādāt - 2002.gadā plānot jau 2010., 2020.gadu, ņemdami par pamatu 1995.gadā pieņemtos lēmumus.

Tā ka, kolēģi, es aicinu uz nopietnāku rīcību un lielāku atbildību! Un, ja likumprojekts kopumā tiks atbalstīts tālākai virzībai uz priekšu, tad Sociāldemokrātu savienības frakcija dos savus priekšlikumus nākamajam, otrajam, lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daudzi cilvēki, kas sēž šobrīd šajā zālē, bija Rīgas Domes deputāti pirms ievēlēšanas Saeimā, un, es domāju, visiem ir skaidrs, par ko ir runa.

Kāda ir galvenā problēma ar šo likumprojektu? Tas ir acīm redzami politiski motivēts.

Vai patiešām šīs problēmas parādījās tikai šodien vai vakar? Es gribu vēlreiz atgādināt, ka visus šos gadus Rīgā saimniekoja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji un “Latvijas ceļa” pārstāvji. Taču nez kāpēc tikai tad, kad vēlētāji pēdējās pašvaldību vēlēšanās deva savu vērtējumu šo partiju saimniekošanai un ievēlēja citas partijas Rīgas Domes vadībā, Tabūna kungs pēkšņi pamodās un ieraudzīja, ka Rīgas centrs ir sacūkots. Labrīt, Tabūna kungs! Es gan domāju, ka visi cilvēki to redzēja un pamanīja jau sen. Tagad nu ir visādi mēģinājumi pierādīt: “Nē, redz, mums patiešām rūp Rīgas vēsturiskais centrs.” Nu, piedodiet, tas ir vismaz naivi! Jo jūs esat politiķi un politiķim jāprot zaudēt. Šobrīd jūs cenšaties panākt vienīgi to, lai tās partijas, kas neveiksmīgi saimniekoja Rīgā un kam vēlētāji faktiski atteica savu uzticību pēdējās pašvaldību vēlēšanās, tomēr saglabātu diezgan izšķirošu ietekmi uz to, kas notiek Rīgā. Tas vienkārši nav godīgi. Nemānīsim paši sevi!

Es tagad neatkārtošu to, ko jau daudzi šeit runāja. Arī šobrīd valdībai ir visas iespējas ļoti aktīvi piedalīties Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā. Ja valdība to patiešām grib, tad iespējas vienmēr ir. Taču šā likumprojekta galvenais mērķis ir ierobežot Rīgas Domes darbību. Es domāju, ka tas ir nepieļaujami.

Neskatoties uz to, ka vēlēšanas tuvojas, es tomēr aicinu jūs padomāt vēlreiz un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Pirms sāku runāt par likumprojekta būtību, teikšu dažas iebildes par izteikumiem.

Vai šīs problēmas iekustināšana sākās ar likumprojekta iesniegšanu? Ja gribam būt godīgi, tad mums jāatzīst, ka problēmas iekustināšana sākās tajā brīdī, kad Rīgas Domi vairs nevadīja “Tēvzemei un Brīvībai”. Tabūna kungs ļoti uztraucās par zemes tirgu, par to, ka zeme tiek pārdota ārzemniekiem. Taču šodien mūsu iesniegtajā sarakstā “tēvzemieši” atteicās parakstīties par ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai ierobežotu zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Tagad runāšu par konkrēto likumprojektu.

Vai šāds likums ir vajadzīgs? Šeit mēs sajaucam divas lietas - ideju, kas ir šajā likumā, un jauna likuma vajadzību. Protams, visi runā par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un tā tālāk. Tās ir idejas, kas ir neapšaubāmi vajadzīgas, un tas ir tas “karogs”. Ābiķa kungs teica: “Kurš balsos pret to?” Taču vispirms ir jāatbild uz jautājumu: vai šīs idejas jau nav ietvertas citos likumdošanas aktos un vai mēs tās nevarējām realizēt jau savlaicīgi? Atbilde atkal ir pozitīva: tas tā ir. Un tādā gadījumā šis likumprojekta iesniegšanas brīdis un arī pats likumprojekts pārvēršas par tīri politisku.

Mani izbrīna tas, ka Ābiķa kungs uzstājās ar jautājumu: “Kurš balsos pret šo likumu?” Acīmredzot viņam vēl nav zināms Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums. Komisija, balsīm daloties vienādi, likumprojektu noraidīja pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Gailis: “Dalījās uz pusēm!”) Jā, balsīm vienādi daloties, likumprojekts tomēr tika komisijā noraidīts! Ja viņam tas būtu bijis zināms (No zāles dep. J.Gailis: “Nenoraidīja!”), tad šis retoriskais jautājums nebūtu izskanējis. Kolēģis Baldzēns jau pieminēja: mums nevajag jaunu likumu, mums vajag prasīt atbildību no tiem cilvēkiem, kas pieņem lēmumus. Visas tās negatīvās parādības, kas Rīgā ir redzamas, - tās visas ir notikušas ar viņu ziņu. Pilnīgi saskaņoti... Gan attiecīgā ministrija, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir devusi saskaņojumu visiem šiem... Tātad pirmām kārtām ir jāprasa atbildība no tiem cilvēkiem, nevis jāpieņem jauns likums. Bet, ja tie cilvēki nav atbildīgi, tad jāmeklē varbūt citi cilvēki, kas strādātu tajās vietās, tajos amatos.

Stalta kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu teiktajam un izjūtu vislielāko cieņu pret jums! Taču jāteic, ka jūs, tāpat kā es, vēl esat saglabājis naivumu. Man šis naivums jau pamazām zūd, bet jums ne... Jūs, tāpat kā es, sākumā nevarējāt uztvert, kas ir runas un kas ir būtība. Es pieminēšu tikai dažus lēmumus un likumus, kurus Saeimā pieņēmuši, vicinot vienu karogu, bet kuri faktiski pieņemti citu interesēs. Atcerēsimies kaut vai lielās diskusijas par akcīzes nodokļa samazināšanu uzņēmējiem! Teica, ka tas došot uzņēmējiem tādu peļņu... strādājošiem, ražojošiem uzņēmējiem... Mēs samazinājām par trijiem santīmiem akcīzes nodokli, taču cenas ne tikai nepazeminājās, bet dīzeļdegvielai pat vēl pieauga, un vienīgie ieguvēji no tā bija tirgotāji.

Mēs labi atceramies arī to, kā tika vicināts zemniecības aizstāvības karogs, kad bija runa par tās garantijas došanu “Jaunpagastam”. Un paskatieties, kāds bija balsojums! Nu, par to gan jāsaka paldies finansu ministram Gundaram Bērziņam, kurš izprata lietas būtību. Šeit vicinot šādu karogu, gribējām iedot valsts naudu afērista, kā izrādās tagad, rokās, lai gan tas viss bija jādara zemnieku kooperatīviem, taču par tādu risinājumu pat jautājums neradās. Mēs dzirdējām, kā dūšīgi vicina zemniecības aizstāvības karogu, runājot par SIA “Bestsprit”, par to, lai ievestu spirtu bez nodokļiem, vai ne? Un atkal bija zemniecības aizstāvības karogs: “Aizstāvot zemniecību, ir jāļauj ievest to spirtu!”

Atceramies arī to, ka, runājot par sertifikātiem, visi šeit raudāja: “Nabaga latviešiem, latviešu cilvēkiem ir tik daudz sertifikātu, ka viņiem nav kur tos likt!” Un pieņēmām likumu oligarhu interesēs!

Tagad par likumprojekta būtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es domāju, šā likuma būtību un šā likuma nepieciešamību izteica Gaiļa kungs. Viņš pateica tādu ideju: kāds kādam kaut ko ir apsolījis un tagad vairs nevar izpildīt. Attīstot tālāk šo domu, rodas jautājums: kurš varēja kaut kam kaut ko apsolīt? Tātad tikai tie, kas ir bijuši pie varas. Un kurš vairs nevar solīto izpildīt? Tātad tie, kam tās varas vairs nav. Un tieši tādēļ liekas, ka “atslēga” šā likumprojekta būtībai ir tikai viens punkts - izveidot padomi jeb komisiju, lai tie, kuri bija pie varas Rīgas Domē un nu vairs nav, atkal tiktu pie ietekmes - tagad jau, tā teikt, caur Ministru kabinetu un caur vairākumu - un realizētu to, ko viņi ir apsolījuši, bet ko viņi tagad vairs nevar izpildīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Klausoties šodien diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumiem, man nāk prātā viena latviešu tautasdziesma, kuru es gribētu jums atgādināt... (Starpsauciens: "Uzdziedi!") Nedziedāšu, vienkārši noskaitīšu: “Sen to Rīgu daudzināja, nu to Rīgu ieraudzīju...” Mēs bieži vien runājam tā, it kā būtu pagriezuši muguru pret šo vēsturisko mantojumu un tikai šodien vai pirms divām nedēļām atklājuši, ka tāda Vecrīga ar tās unikālo statusu eksistē.

Tautasdziesmas otra daļa: “Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī.” Šeit vairāk gan izskatās, ka to vajadzētu dziedāt tā: “Visapkārt smilšu kalni, visi gali ūdenī.” Jo šeit katrs, kas nāca runāt, varēja runāt faktiski jebko. Ja nemaldos, tikai Lujāna kungs, kas runāja sākumā, tiesa, negatīvā veidā, minēja vienu ļoti būtisku aspektu, kas nez kāpēc no vēlāko runātāju puses netika sevišķi minēts. Proti, viņš runāja par UNESCO īpašo statusu Vecrīgas vēsturiskajai apbūvei.

Skatoties dokumentā, kas ir manā rīcībā, man ir jāizsaka jums ļoti skaists atgādinājums, ka 1997.gadā Latvijas valdība un Rīgas Dome ar Valsts prezidenta atbalstu vērsās pie UNESCO ar lūgumu - iekļaut Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā. 1997.gada 4.decembrī UNESCO izpildīja šo lūgumu, uzskatot, ka tā ir pietiekami normāla prakse, ka valsts, aktīvi piedaloties vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis unikālais būvobjekts jeb būvmantojums, un piedaloties vēl arī Valsts prezidentam, visaugstākajā līmenī apliecina savu rūpi par šā objekta īpašo statusu.

Diemžēl jāteic, ka situācija, kāda ir bijusi šajos piecos gados, nav vērtējama viennozīmīgi. Vēl vairāk. UNESCO, kas seko līdzi tam, kā tiek saglabāti šie visai cilvēcei nozīmīgie vēsturiskie dārgumi, ir vairākkārt vērsusi ne tikai Latvijas kultūrvēstures mantojuma ekspertu, bet arī starptautisko ekspertu uzmanību uz to, ka Rīgas vēsturiskais centrs kā unikāls objekts diemžēl neattīstās. Pat vairāk. Tā attīstības jautājumi tiek risināti no gadījuma uz gadījumu, reizēm apstājoties pavisam.

Šeit vairākkārt mēģināja norādīt uz to, ka jautājums ir politizēts. Bet, cienījamie kolēģi, manā rīcībā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Dambja kunga parakstīta vēstule Latvijas kultūras ministrei, un tajā ir ļoti skaidra atziņa. Sākotnēji, pagājušā gada pavasarī, Rīgas Domes vadība ļoti aktīvi izteica gatavību piedalīties vēsturiskā kompleksa, Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra, apbūves saglabāšanas un attīstības jautājumu risināšana, taču pagājušā gada vidū šī interese nez kāpēc noplaka un iestājās klusums. Tikai un vienīgi tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas par valsts budžeta līdzekļiem pētīja un inventarizēja Rīgas vēsturiskos būvobjektus, uzskatīja par savu tiešu pienākumu vērst sabiedrības un Ministru kabineta uzmanību uz to, ka valstīs, kur eksistē tādi UNESCO noteiktā īpašā statusā esoši vēsturiski apbūves kompleksi, kāda ir Vecrīga, to saglabāšanas jautājums tiek risināts ar aktīvu valdības atbalstu. Nacionālā valdība ir tā, kura palīdz aizsargāt šo kultūrvēsturisko mantojumu, sadarbodamās ar visām ieinteresētajām institūcijām un sabiedrību.

Cienījamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts, kas ir mūsu rīcībā pašlaik un ko izskatām pirmajā lasījumā, paredz tieši šādu sadarbības modeli: jautājums ir jārisina nacionālajā līmenī, ar Ministru kabineta institūciju, ministriju aktīvu līdzdalību, kā arī ar Rīgas pašvaldības un sabiedrības pārstāvju līdzdalību.

Es aicinu nopietni izturēties pret sagatavoto likumprojektu, veicināt tā tālāku virzību, pieskaņojot to visām interesēm, kas skar Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības jautājumu, lai neiznāktu tā, ka Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kuras vēsturiskajam mantojumam varētu tikt atņemts UNESCO noteiktais īpašais aizsardzības statuss. Cienījamie kolēģi, es aicinu to nepieļaut un nopietni, sabalansēti strādāt pie likumprojekta tālākas virzības!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Debatēs izskanēja vismaz divi jēdzieni: viens jēdziens bija “korektums”, otrs - “līdzatbildība”. Es gribētu drusku aprunāties par tiem.

Par korektumu. Protams, būtu vēlams, lai katrs deputāts, kurš atrodas šajā zālē un runā par attiecīgo likumprojektu, pirms tam to izlasītu. Tāda attieksme ir profesionālisma pazīme.

Tā ir viena lieta.

Un otra. Ja jau Rīgas Domes pārstāvji, konkrēti vadība, grib iebilst pret šā likumprojekta stāšanos spēkā, tad, protams, viņi ir izlasījuši, izanalizējuši un, protams, ir likuši lietā arī savus priekšlikumus. Un, protams, Rīgas Domes atbildīgās institūcijas savāca arī no savām nodaļām nepieciešamo informāciju, lai dotu konkrētu priekšlikumu par šo likumprojektu. To vidū bija arī Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, kurš, saņemot attiecīgās izziņas no nodaļām, to skaitā saņēma arī izziņu no Rīgas Domes Ekonomiskās attīstības pārvaldes priekšnieka vietnieka Franča kunga, kurš pauda ļoti konkrētu viedokli par to, kādā veidā vienā no jomām - saistībā ar kapitālieguldījumiem un investīcijām Rīgā - ir risināmi jautājumi. Tā bija ar ļoti konkrētu pavadvēstuli, ar konkrētiem zīmogiem. Līdz ar to es “Latvijas ceļam” ieteiktu precīzāk apzināt savus biedrus un vismaz zināt, kuru amatu viņi kur ieņem. Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktora amats ir pietiekami nopietns amats, lai jūs to zinātu arī turpmāk.

Daži vārdi par šo nelielo korektuma pazīmi attiecībā uz likumprojekta iesniedzējiem. Protams, kā burtiskie likumprojekta iesniedzēji ir parakstījušies godātie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti. Bet, varat man ticēt, bez citu valdošo partiju līdzdalības viņi neuzdrošinātos, jo zinātu, ka tad likumprojektu te neatbalstīs. Līdz ar to ir skaidrs, ka visas trīs partijas ir likumprojekta iesniedzējas un grib to redzēt pieņemtu tādā redakcijā, kādā to ir iesniegušas.

Tas ir mans vērtējums.

Tagad par līdzatbildību. Protams, līdzatbildībai ir jābūt. Līdzatbildība var izpausties visās tajās formās, kas šodien ir atļautas. Pirmkārt, var, protams, izvērtēt Ministru kabinetā bez attiecīgā likuma, bet vienkārši balstoties uz iepriekšējiem likumiem... Ministru kabinets var izvērtēt vismaz divu savu ministru tiešu līdzatbildību, to, kā šie ministri lika tur savus parakstus, parakstījās par attiecīgo objektu nodošanu. Tikpat konkrēti var izvērtēt arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas līdzatbildību par to, kas notika. Ja Ministru kabinets turpmāk ļoti precīzi strādās ar šīm divām savām institūcijām, divām savā tiešā pakļautībā esošām ministrijām, un arī ar šo inspekciju un sekos, lai turpmāk nekas tāds nenotiktu, tad varat man ticēt, drīz vien nekādam Ministru kabinetam “pieslēgties” pie tā darba vairs nevajadzēs.

Mums ir jāatrisina vēl arī otrs ar līdzatbildību saistīts jautājums, kas, protams, paliek spēkā. Es domāju, ka to var izdarīt arī opozīcijas partijas un to deputāti, bet labāk būs, ja to izdarīs valdība: nākamā gada budžetā iekļausim finansējumu Rīgas pilsētas teritoriālā plānojuma izstrādei, un tā būs vislabākā valdības un pašvaldības sadarbošanās forma, no kā iegūs absolūti visi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie kolēģi! Nebiju domājis izteikties, jo mani kolēģi jau pateica praktiski visu par to, kādēļ nepieciešams šis likumprojekts. Taču mani mazliet pārsteidza Freimaņa kunga uzstāšanās.

Godātais Freimaņa kungs! Ja jūs neorientējaties procedūrā, tad nevajag teikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija esot likumprojektu noraidījusi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā es kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs piedalījos saistībā ar citu likumprojektu un kurā izteicu arī, kā šīs ministrijas parlamentārais sekretārs, domas par minēto likumprojektu, balsojums bija 6 pret 6. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas bija otrā komisija, kurai likumprojekts bija nodots izskatīšanai, netika pieņemts lēmums attiecībā uz šo likumprojektu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūs pilnīgi aplam teicāt sekojošo - ka es esot teicis, ka kaut kādi solījumi esot jāpilda, un tā tālāk. Tieši otrādi! Atbildot uz jautājumu, kā būs tajos gadījumos, ja iepriekš būs izteikti kaut kādi solījumi vai izsniegtas kaut kādas atļaujas, es sacīju, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Un, ja citu normatīvo aktu paredzētajā kārtībā ir saņemti būvniecībai derīgi dokumenti, tas ir, būvatļaujas, tad nav runa par to, ka ar šo likumu kāds aizliegtu veikt šādus darbus.

Tā ka, Freimaņa kungs, lūdzu jūs citreiz precīzāk izteikties par attiecīgajiem jautājumiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī esmu spiests uzstāties, jo dārgie draugi no “Tēvzemei un Brīvībai” izplata nedaudz nepatiesu informāciju. Es personīgi… savulaik arī es biju Rīgas Domes deputāts un ļoti labi zinu, kā Purgaiļa laikā tika uzklausīta opozīcija, kā ar “tēvzemiešu” izvirzītā mēra Purgaiļa rokām Rīgā tika iestiepts zviedru kuģis. Labi, ka beigās to sagrieza lūžņos, jo citādi tā patiešām varbūt “Tēvzemei un Brīvībai” būtu bijusi laba štāba mītne Daugavā - pretī viesnīcai “Radisson SAS”. Vēl aizvien viņi varētu uz tā pulcēties un draudzīgi pastalās dejot pa klāju.

Tālāk. Cienījamais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretār! Es gribētu norādīt uz to, ka parlamentārajā praksē ir tādi noteikumi: ja komisija divreiz nobalso, balsu skaitam daloties vienādi, tad tas nozīmē, ka komisija nav atbalstījusi konkrēto lēmumu. Diemžēl tāda ir prakse. Kad būs jauna prakse, tad varēs kvalificēt citādāk.

Tālāk - par mauzoleju. Cienījamais Tabūna kungs! Purgaiļa laikā, jūsu partijas biedra laikā, tika noslēgta vienošanās ar Sanktpēterburgu par sadarbību, tā ka, es domāju, jūsu mauzolejs atradīsies Sanktpēterburgā. Maskavā tas nevarēs atrasties, tā ka par mauzolejiem, es domāju, Latvijai ir vēl pāragri domāt, jo mums nav tik lielu cilvēku, kurus varētu tur guldīt, un tāpēc diez vai šo jautājumu vajadzētu virzīt tādā aspektā.

Un es vēlreiz norādu: ja šodien Latvijā ir parādījusies kaut kāda uzņēmējdarbības aktivitāte un ja Rīga ir viena no šīm vietām, tad es negribu teikt, ka tam ir jābūt tieši Rīgas centram. Turklāt jaunā Rīgas Dome realizē visus tos projektus, kurus esat akceptējuši jūs, cienījamie kolēģi! Jūs un jūsu partijas. Nu ir tāds fakts! Un tāpēc šodien teiktais, ka, lūk, jaunā Rīgas Dome nodarbojas ar kaut kādām jaunām apbūvēm, it sevišķi Vecrīgā, vēlreiz ir galīgi meli un klasiski meli.

Un tāpēc es aicinu vēlreiz nopietni visu pārdomāt, pirms mēs balsojam, jo es domāju, ka, protams, diskusijas būs lielas. Vai mēs gribam radīt investīcijām nestabilu vidi Latvijā un samazināt darba vietu skaitu? Jo šodien patiešām no jūsu nacionāli radikālajiem lauku rajoniem liela daļa iedzīvotāju atrod darba vietas tieši Rīgā. Varam to darīt! Tad turpināsim šādu politiku, mānīsim savus cilvēkus un vāksim parakstus, bieži vien nezinot, zem kā. Varbūt arī zinot - tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis. Otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jāteic, ka šī diena ir pilna ar pārsteigumiem. Gaiļa kungs, arī es esmu pārsteigts. Jūs Saeimā sēžat daudz ilgāk par mani un tomēr varējāt atrast laiku, lai izlasītu Kārtības rulli.

Tad laikam ir jāatkārto… (No zāles dep. J.Dobelis: “Runā par dokumentu!”) Jā, mēs runājam par dokumentu - tieši par šo dokumentu, un es esmu pārsteigts tāpat kā Gaiļa kungs. Es pat vēl vairāk esmu pārsteigts, tādēļ ka viņš sēž Saeimā ilgāk par mani un Kārtības rulli tomēr varēja izlasīt…

Tātad: ja komisijā balsis dalās vienādi, tad lēmums par likumprojekta virzību pirmajam lasījumam netiek pieņemts un tas ir noraidīts. Tā ka, lūdzu, nākamreiz, uzstājoties ar pretenzijām pret mani, esiet precīzāks! Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šodien mēģināju uzmanīgi klausīties, ko te runāja visi tie, kuri uzstājās, un man ir tāds priekšlikums prezidijam: Kārtības rullī vajadzētu ieviest normu par piemaksu tiem deputātiem, kuri ir spiesti klausīties. Es klausījos tribūnu Ābiķi, es klausījos mūsu slaveno enciklopēdistu Leonu Bojāra kungu, un šodien prokurora lomā uzstājušos Modri Lujāna kungu.

Kolēģi, lietas būtību jau pateica Cilevičs - skaidri un gaiši. Viņš pateica tā, ka šīs problēmas jau ir bijušas arī agrāk, bet, redziet, tad kāpēc tikai tagad šo jautājumu mēģina risināt. Cileviča kungs, labāk to darīt vēlāk nekā nekad!

Un otrs pats galvenais, ko jūs pateicāt, ir tas, ka šis likums ierobežos Rīgas Domes darbu. Un tas, lūk, jau ir pats galvenais. Es kā centrālās varas atbalstītājs domāju, ka jau sen vajadzēja ierobežot Rīgas Domes darbu un vēl dažas labas pašvaldības darbu! Un tad Rīgas Domei nebūs iespējas uzstādīt pieminekļus naktīs ne Pēterim I, ne barklajiem, ne visādiem pārējiem suvoroviem, kas šeit tikai nav bijuši... Un tāpēc es ieteiktu šai pašai Cileviča kompānijai tomēr atbalstīt šo likumprojektu, un, kā viņš pats teica, tas tiek darīts par vēlu, bet es savukārt uzskatu, ka labāk to darīt vēlu nekā nekad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es pateicos deputātiem Stalta un Tabūna kungiem par atzinīgiem vārdiem, kas tika veltīti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Paldies visiem tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo likumprojektu! Un tomēr es gribētu sniegt paskaidrojumus, nelielus komentārus pie dažu deputātu teiktā.

Cienījamais Lujāna kungs, jūs šeit mēģinājāt uzsvērt partijisku pieeju šīs problēmas risināšanā un pārmetāt man par to. Es savā uzstāšanās runā šo debašu sākumā uzsvēru, ka šī nav partiju problēma, ka šī nav tikai šīs Rīgas Domes problēma, kuras vadībā šobrīd ir arī jūsu pārstāvētā koalīcija, bet ka šis sasāpējušais jautājums jau netiek konstruktīvi risināts jau kopš 1997.gada, par ko šeit atgādināja mūsu kolēģis Damberga kungs.

Un es arī gribu vēlreiz atgādināt, cienījamie kolēģi, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir pilnīgi visu frakciju deputāti, arī opozīcijas deputāti, pagājušā gada 8.novembrī griezās ar atklātu vēstuli pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga un kultūras ministres Pētersones kundzes ar lūgumu paātrinātā tempā izstrādāt speciālu likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, un šis lūgums tika ņemts vērā. Tātad faktiski šajā likumprojektā ir iekļauti visi tie priekšlikumi, kurus komisija lūdza iekļaut šajā likumprojektā. Un paldies iesniedzējiem, visiem tiem, kuri šobrīd šo ministriju izveidotajā darba grupā tapušo likumprojektu ir iesnieguši Saeimā!

Cienījamais Lauska kungs, Cileviča kungs un vēl daži atsevišķi deputāti uzskatīja, ka šobrīd pastāvošie likumi jau risina šo jautājumu. Arī viena no lielākajām, manuprāt, autoritātēm Latvijā vides likumdošanas jomā - Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne uzskata, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir tikpat nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, varbūt pat vēl nozīmīgāks, nekā ir mūsu dabas piemineklis - Gaujas nacionālais parks. Un arī par Gaujas nacionālo parku, kas nav tikai Cēsu rajona, Rīgas rajona un Valmieras rajona parks, bet ir visas Latvijas nacionālais parks, ir pieņemts speciāls likums. Tā uzskata viena no lielākajām autoritātēm Latvijā.

Cienījamais deputāts Bojāra kungs piedāvāja pieņemt likumu nevis par Rīgas vēsturisko centru, bet gan kaut kādu īpašu Rīgas likumu. Es tomēr nepiekrītu šim viedoklim, jo es ļoti šaubos, vai Pļavnieku un Zolitūdes jaunajiem dzīvojamo namu rajoniem piemīt kāda kultūrvēsturiskā vērtība. Es stipri par to šaubos.

Es absolūti nepiekrītu arī deputāta Lujāna un atsevišķu citu deputātu apgalvojumam. Lujāna kungs pat teica tā, ka mēs šeit esam kaut ko piegriezuši, piešķēluši klāt no šīs teritorijas. Es tik nesapratu, kas tie “mēs” esam - komisija, iesniedzēji vai šīs divas atbildīgās ministrijas. Es gribu tikai atgādināt, ka šī teritorija, uz kuru ir attiecināts šis likumprojekts, ir rūpīgi izvērtēta speciālistu vidū, pie tam ne tikai Latvijas speciālistu vidū, bet gan pasaules kultūras vēsturiskā mantojuma pētnieku vidū. Un tad, kad šī teritorija tika iekļauta šajā UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā, tad tiešām tika izvērtēts, kādi šajā teritorijā ir arhitektūras pieminekļi, kādi šeit ir parki un citas vērtības, un arī tas, kāpēc tieši šī teritorija būtu jāpakļauj šā likuma prasībām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es vēlreiz atkārtoju: tā nav šodienas problēma un priekšvēlēšanu problēma! Šī problēma jau ir ieilgusi. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs visu laiku esam saņēmuši no Rīgas domēm - es atkārtoju: no domēm - solījumus: “Būs, būs, būs, būs!” Diemžēl ne šis vēsturiskā centra projekts, ne arī tā detālais plānojums joprojām nav apstiprināts.

Un tāpēc es ļoti aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tiešām, ja pašvaldība nespēj šo lietu atrisināt - un to mēs redzam - , kā to paredz deklarācija, kurai mēs esam pievienojušies, tad valstij ir jābūt atbildīgai par kultūrvēsturisko mantojumu.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Iebildumu nav. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka, balsojot par Ministru prezidenta iesniegumu sakarā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“, zālē neatradās vairāki deputāti, kuri pēc balsojuma izdrukas ir piedalījušies balsošanā, un saskaņā ar Kārtības ruļļa 142. pantu lūdzam noteikt pārbalsošanu.”

Viens var runāt “par”, viens “pret” šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par to, vai ir nepieciešams pārbalsot balsojumu par Ministru prezidenta iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 28. Priekšlikums tātad ir pārbalsot.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par Ministru prezidenta priekšlikumu: “Atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“ izskatīšanu līdz šā gada 7.martam.” Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākās komisijas sēdēs izskatīja “Latvijas ceļa” deputātu iesniegtos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Minētais likumprojekts faktiski satur četras jaunas normas.

Pirmkārt, kolēģi ierosina precizēt likuma 2.pantu un paplašināti definēt ziedojumu un dāvanu jēdzienu. Komisija izvērtēja šo piedāvājumu un konceptuāli to atbalstīja, bet tomēr uzskata, ka kolēģi ir iesnieguši neprecīzu dāvanu un ziedojumu jēdziena definējumu un ka šis definējums būtu jāveido atbilstoši Korupcijas novēršanas likuma prasībām.

Otrkārt, tiek ierosināts samazināt maksimālo ziedojumu summu no 25 tūkstošiem uz 10 tūkstošiem, proti, viena fiziskā vai juridiskā persona var ziedot nevis 25 tūkstošus latu gada laikā kādai politiskajai partijai, bet gan tikai 10 tūkstošus. Par šo priekšlikumu komisijas sēdē bija dažādi viedokļi.

Trešais ierosinājums ir aizliegt politiskajām partijām un organizācijām ņemt kredītus jeb aizņēmumus. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Un 4.priekšlikums paredz noteikt to, ka šo grozījumu pieņemšanas gadījumā politiskajām partijām ik gadus būtu jāsniedz nevis viens pārskats, bet gan divi pārskati - par katru pusgadu atsevišķi.

Komisijas deputāti uzskata, ka pārskati politiskajām partijām ir jāsniedz tādēļ - it īpaši vēlēšanu gados - , lai pēc iespējas plašāka sabiedrība, tuvojoties vēlēšanām, uzzinātu par to, kādu finansējumu politiskās partijas ir saņēmušas tieši vēlēšanu kampaņas nodrošināšanai.

Komisijas deputātiem bija ļoti dažādi viedokļi par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs ļoti detalizēti izvērtējām šos priekšlikumus, bet kopējais mūsu viedoklis tomēr bija tāds, ka spēkā esošais Politisko partiju finansēšanas likums ir nepilnīgs un neprecīzs. Galvenā problēma ir tā, ka šajā likumā joprojām nav noteikts, kura institūcija veic kontroli, pārraudzību pār to, kā politiskās partijas ievēro šā likuma noteikumus, un tas, manuprāt, ir galvenais, kas šo likumu padara nepilnīgu. Tāpat šajā likumā ir arī vēl daudzas citas nepilnības, kuras mums kopīgiem spēkiem vajadzētu labot otrajā un trešajā lasījumā.

Tomēr, neskatoties uz “Latvijas ceļa” deputātu iesniegtā likumprojekta nepilnībām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma virzīt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā un uzlabot to otrajā un trešajā lasījumā. Uzlabot tādējādi, lai politiskajām partijām neveidotos “melnās kases”, par ko tik daudz ir runāts sabiedrībā un presē.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt precizējošus priekšlikumus uz otro un trešo lasījumu, lai izlabotu kļūdas, kādas ir šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Uzreiz gribētos atzīmēt vienu lietu, ka tā vai citādi šis likumprojekts ir cieši saistīts ar nākamajiem likumprojektiem, kas vēl tikai tiks skatīti saistībā par presi, radio, televīziju un citām sabiedriskajām organizācijām.

Kāds tad ir šā likuma mērķis? Palasīsim anotāciju! “Lai nodrošinātu lielāku atklātību un kontroli pār partijām, lai mazinātu sponsoru iespējas uz netiešo finansējumu politiskajām partijām, lai mazinātu sponsoru ietekmi uz politiskajām partijām un likumu pieņemšanas institūcijām.” Cēli mērķi, bet vai ar šiem labojumiem tas tiks panākts?

Uzreiz atzīmēšu, ka labāki ir jebkuri soļi nekā nekādi. Tas ir pats par sevi saprotams. Tomēr jāatzīmē, ka šis likums ir bezzobains. Atgādināšu, sakarā ar ko mums sabiedrībā pašlaik ir izcēlušies partiju skandāli. Un tas ir noticis tieši saistībā ar finansējuma jautājumu. Viens no partijas pīlāriem - Juris Bojārs nesen izraisīja šādu skandāliņu un pievērsa uzmanību tam, ka sociāldemokrātiem ir “melnā kase”. Un viņš to sāka parādīt tad, kad viens no partijas dibinātājiem - tāds Āris Ruža uzdeva jautājumu par to, kur ir palikuši 48 000, kuri bija ienākuši no Ventspils vēlēšanu vajadzībām. Tātad viņš atzīmēja tieši to faktu, ka nauda no Ventspils nāca tieši vēlēšanu organizēšanai. Ar ko beidzās skandāls? Ar to, ka Āris Ruža tika izslēgts no partijas, bet naudas liktenis tā arī palika nezināms un tas, godīgi sakot, ļauj domāt, ka Juris Bojāra kungs patiešām šo naudu kaut kur ir tā ļoti uzmanīgi nolicis, lai nevienam netiktu. Taču ne jau par to ir šis bēdu stāsts.

Bēdu stāsts ir par to, ka, pat izmantojot šo jau esošo likumu, neviena uzraugošā institūcija uzmanību šim skandālam būtībā nepievērsa. Vai tam traucēja jau esošais likums? Nē! Vai mēs, pašlaik ieliekot šos grozījumus, kaut ko izmainīsim? Bija 25 000, tagad būs 10 000. Kas no tā mainīsies? Nekas!

Kas mainīsies no tā, ka pakalpojumu tarifi tiks uzskatīti par ziedojumiem, kas ir sniegti partijai? Bet ko darīt tad, ja šie pakalpojumi nebūs sniegti partijai, bet gan partijas fīreram? Ko mēs darīsim tad, ja partijas fīrers, kā to darīja, piemēram, Juris Bojārs iepriekšējās vēlēšanās, iztirgo deputātu kandidātu vietas sarakstā? Atklāti runājot, par tādu tirdzniecību, ja to uzskata par uzņēmējdarbību, varētu šinī likumā ielikt arī kaut kādas atsauces uz nodokļu likumdošanu. Varbūt vajadzētu vienkārši pievienot nodokli?

Par pakalpojumu sniegšanu. Kā nofiksēt pakalpojumu, kas ir sniegts partijas bosam kā fiziskai personai, kā partijas ieguvumu kaut vai ar tiem pašiem 25 000 un 10 000 latu? Minētajā piemērā bija runa jau par 48 000 latu, kuri tika nodoti Jurim Bojāram, un viņš to, starp citu, absolūti apliecināja partijas domes sēdē… Taču, ja tagad šī summa tiks samazināta, kas gan aizliegs iespējamajam sponsoram izmantot savu kuplo ģimeni, teiksim, ziedos pats ģimenes galva, mamma, paps, dēls, meita, kalpone, suns, kas nu vēl tur ģimenē var būt? Un, ja nu partijas boss būs nolēmis, kā to jau iepriekš darīja viens otrs, “pārdot” viņam uzticējušos partijas biedrus un vēlētājus, tad viens vai divi sponsori būs tie, kuri viņus nopirks neatkarīgi no tā, vai šāds grozījums šodien tiks ietverts likumā vai netiks.

6.pants - politiskajām organizācijām aizliegts ņemt kredītus. Kādā veidā jūs izkontrolēsiet, vai šos kredītus ir ņēmušas partijas, partijas bosi vai partiju bosu nozīmētās personas? Jo, tiklīdz šis kredīts kļūs par partijas bosa, viņa dēla, vai viņa izraudzītās personas kredītu, kā likums to kontrolēs? Tā būs fiziskā persona. Tad būs vēl sliktāk, jo partijas ierindas biedri šinī gadījumā pat nezinās, kādi ir tie “diedziņi”, kas rausta partiju, partijas valdi, partijas frakciju parlamentā, un kāpēc tie lēmumi tiek pieņemti atšķirīgi no partijas programmas un statūtiem.

Vēl vairāk. Ja partijas boss būs pietiekami gudrs, tad kredītus vai šādus ziedojumus viņš pats nepieņems. Viņš partijā nozīmēs atbildīgo personu, kura to visu saņems un tālāk nesīs atbildību. “Diedziņus” raustīs ziedotājs vai sponsors, sauciet to, kā gribat, atbildīgā būs fiziskā persona, nevis partija, bet rezultāts būs tāds. Jā, cietīs partijas prestižs. Nu un tad? Vai jūs domājat, ka visiem partijas bosiem tas ir nopietni svarīgs?

9.pantā runāts par atklātību. Ar ko viss šis pants ir nozīmīgs? Ar tiesībām iepazīties ar deklarāciju. Un ko tas dos? Vai Bojāra partija deklarēja šos izčibējušos 48 000 latu, par kuru likteni nezina partijas biedri un par kuriem tik ļoti uztraucās Āris Ruža? Vai tika deklarētas tās naudas summas, kuras Bojārs saņēma par vietu iztirgošanu kandidātu sarakstā Rīgas vēlēšanās? Vai deklarētas tika arī tās summas, ko “Vudisona termināls” maksāja par politiskām konsultācijām Jurim Bojāram, lai viņš tiesātos ar Ventspili un risinātu jautājumus par Alejas banku? Viss tas bija jau vecajā likumā, kurš netika izmantots un kurš tikai pierāda šodienas tiesībsargājošo institūciju bezzobainību.

Vai Lagzdiņa kungs, šodien iestrādājot šīs normas likumā, pateicoties “Latvijas ceļam”, būs devis prokuratūrai vairāk “zobu”? Taču jau ne!

8.pantā ir parādīts, cik bieži ir jāuzrāda finansu deklarācijas un ziedotāju saraksti. Te varētu būt viena konsekvence - tas notiek saskaņā ar pārējiem likumiem. Vai nu darām to divreiz gadā, vai četrreiz gadā! Un, jo biežāk, jo labāk, jo tādā gadījumā būs ļoti grūti, sākoties kādām inspekcijām, kādām revīzijām, pārstrādāt šo jautājumu, pārskatīt visus dokumentus, sakārtot no jauna atskaiti, ja šī atskaite jau būs bijusi nopublicēta “Latvijas Vēstnesī”. Cita lieta, ka “Latvijas Vēstnesis” uz partiju rēķina ar to pelnīs.

Tāpēc būtībā grozījumus vajag un var atbalstīt, tikai nemēģiniet iestāstīt vēlētājiem un sev, ka šie grozījumi nodrošinās atklātību un godīgumu, jo paši mēs tam jau neticam. Likums diemžēl arī ar šiem grozījumiem paliek bezzobains, tā ka ņemiet to vērā komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Kristiāna Lībane izmantos 7 minūtes? Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Burvja kungs! Jau pie likumprojekta nodošanas komisijām es jums skaidroju, ka likumprojekta iesniedzējam - “Latvijas ceļam” nav nekādu ļaunu vai nodevīgu nolūku pret citām partijām, un arī tagad es lūdzu jūs tam ticēt. Un tā vietā, lai dusmotos, aicinu jūs piedalīties šā projekta uzlabošanā.

Politiķi, visu partiju politiķi, vispār bieži runā par nepieciešamību uzlabot situāciju korupcijas novēršanas jomā Latvijā, bet, tiklīdz jautājums skar pašu partiju darbību, iepriekšējā apņēmība un degsme manāmi sarūk. Vēlme sakārtot pašu partijas finanses ir daudz mazāka nekā vēlme rūpēties par citu institūciju darbības atklātību un godīgumu. Tāpēc nav brīnums, ka partijām dažkārt publiski tiek pārmests, ka tās pašas sev ir noteikušas neierobežotu finansu brīvību un bieži vien neievēro pat elementāras korupcijas novēršanas prasības. Cilvēkiem šobrīd vispār nav pieejama vai ir pieejama ļoti, ļoti minimālā apmērā informācija par partiju ienākumiem un izdevumiem, par partiju tēriņiem, un tas neizbēgami rada aizdomas par iespējamām nelikumībām.

Jautājums tad nu ir tāds: vai partijām beidzot nebūtu jāparāda kopīga politiskā griba un jāpadara atklātāka un cilvēkiem saprotamāka partiju tieši finansiālā darbība? Vai, pirms rūpējamies par atklātību citu institūciju darbā, pašām partijām nebūtu jāievieš kārtība savējās? Un apvienība “Latvijas ceļš” uzskata, ka ir. Tieši tāpēc mēs esam izstrādājuši šos grozījumus, un, ja mums pietiks spēka un politiskās gribas tos pieņemt visos trijos lasījumos, protams, uzlabotus, tad, ievērojot visu jūsu izteikto kritiku, iespējams, jau rudenī mēs piedzīvosim vēlēšanas, kas, raugoties no finansu viedokļa, būs daudz atklātākas nekā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Komisija īpaši izvērtēja to šā likuma aspektu, par kuru runāja kolēģe Kristiāna Lībane, un konstatēja, ka piedāvātie grozījumi nenodrošina pilnīgu atklātumu, jo tie dod tikai tiesības divreiz gadā iepazīties ar politisko partiju finansēm, turklāt pēdējo reizi tas ir pirms vēlēšanām, vienreiz ar to finansiālo stāvokli līdz 1.jūlijam. Pret to ļoti iebilst tās institūcijas, kas nodarbojas ar partiju finansu sabiedrisko kontroli.

Komisija izvērtēja arī to, kādēļ Tieslietu ministrija joprojām nav sagatavojusi jaunu partiju finansēšanas likumu un iesniegusi to izskatīšanai Saeimā. Un tas ir jautājums, godātie kolēģi, kas mums visiem ir jāuzdod tieslietu ministrei: kādēļ divus gadus tiek gatavots šis jaunais likumprojekts, taču joprojām nav iesniegts?

Tomēr, neskatoties uz “Latvijas ceļa” deputātu iesniegto grozījumu trūkumiem, komisija atbalsta šā projekta tālāku virzīšanu, lai varētu precizēt likuma normas, un tas ir mūsu kopīgs darbs. Es aicinu atbalstīt šo projektu un to uzlabot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tie, kuri ir pieteikušies Latvijas un Marokas parlamentu sadarbības grupas izveidošanai, lūdzu, sanāciet Sarkanajā zālē tūlīt pat pēc pārtraukuma sākuma!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Vides apakškomisijas dalībnieki! Tātad otrdien, 12.februārī, 14.30 notiks Vides apakškomisijas sēde par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. Ir uzaicināti arī Vides kluba aktīvisti, būs arī UNESCO un Kultūras ministrijas pārstāvji. Savāksimies visi un paanalizēsim, kāda ir izveidojusies situācija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Tūlīt, šajā pārtraukumā komisijas telpās notiks komisijas ārkārtas sēde. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidijs, balstoties uz 35 deputātu iesniegumu, 13.februārī pulksten 15.00 ir sasaucis ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtību: “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.” Ir pievienots arī lēmuma projekts.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Vents Balodis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3873.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegtos grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”, un komisija iepazinās arī ar Juridiskās komisijas slēdzienu un informāciju, jo Juridiskā komisija bija otrā komisija šā likumprojekta sagatavošanai.

Iesniegtie priekšlikumi nedaudz uzlabo priekšvēlēšanu aģitācijas līdzekļu izmantošanu, uzskaiti un arī atklātību. Iesniegtie priekšlikumi paredz arī politisko organizāciju noslēgto līgumu par politiskās reklāmas ievietošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā atklātību. Pieredzējušas partijas līgumus par reklāmlaukumiem un par reklāmlaiku noslēdz jau savlaicīgi. Starp reklāmu aģentūrām pastāv konkurence, un līdz ar to ir šaubas, vai tiešām reklāmas līgumus varēs publiskot priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, jo pastāv taču konkurence starp masu informācijas līdzekļiem. Šaubu nav, ka tiem ir jātiek publiskotiem pēc vēlēšanu aģitācijas perioda, pie tam ļoti īsā termiņā, bet aģitācijas perioda laikā to būs diezgan sarežģīti izdarīt.

Likuma labojumi arī paredz pirms priekšvēlēšanu aģitācijas uzsākšanas izveidot priekšvēlēšanu aģitācijas fondu. Ja mēs runājam par šo aģitācijas fondu, tad arī tas šeit ir saistīts ar jautājumu par šiem iepriekš apmaksātajiem maksājumiem, no kāda fonda tad šie iepriekš noslēgtie līgumi tiks apmaksāti un kā tie tiks uzskaitīti - vai kopējos izdevumos vai no šā priekšvēlēšanu aģitācijas fonda līdzekļiem.

Un, treškārt, komisija izteica šaubas arī par to, ka tad, ja partijas līdzekļus sadala vairākos fondos, bieži vien šo dažādo manevru iespēja būs varbūt pat vēl lielāka nekā tad, ja partijai ir jāatskaitās par viena fonda izlietojumu pa posteņiem.

Likuma grozījumos nav arī precīzi formulēts, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas laiks. Strādājot ar likumprojektu, ir jādomā par to, kā atrisināt jautājumu par individuālo kampaņu izdevumu uzskaiti un kā to sasaistīt ar partijas kopējiem izdevumiem.

Juridiskās komisijas priekšlikums bija likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, bet atbildīgajai komisijai sākumā bija versija par alternatīva likumprojekta sagatavošanu, tomēr pēc garām un ilgām debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma virzīt šo priekšlikumu pirmajam lasījumam un lūgt visus deputātus aktīvi piedalīties priekšlikumu iesniegšanā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti interesants priekšlikums par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām, bet vai līdz šim visām partijām bija vienāda iespēja veikt priekšvēlēšanu aģitāciju? Diemžēl visā pagājušajā laikā pirms visām vēlēšanām - gan pašvaldību, gan Saeimas - ne visas partijas varēja to veikt. Latvijas Republikā nav tāda preses izdevuma, kas par minimālu maksu vai pat bez maksas no katras partijas pieņemtu tās priekšvēlēšanu dokumentāciju un, teiksim, noteiktu daudzumu publikāciju. Tā tik tiešām nav! Un tad iznāk tā: tā partija, kurai ir miljoni, tā, protams, nopublicē visu, ko vien vēlas, bet tā, kurai nav šo miljonu, tā tikai kaut ko drusciņ nopublicē vai vispār neko nepublicē.

Taču ir vēl viena īpatnība. Redziet, valdību veidojošās partijas, publicējot visdažādākos materiālus, pirms vēlēšanām var mierīgi publicēt arī tādus materiālus, kuri tā vai citādi slavina šo partiju darbu vai vēl kādas citas darbības un kuri patiesībā ir aģitācijas materiāli. Tie drusciņ ir tikai ar slēptu noskaņu, bet tie dara, protams, savu darbu.

Un ir vēl arī tāds svaigs piemērs, kuru es vēlētos jums atgādināt, ka arī ar Saeimas palīdzību tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācija uz 8.Saeimu. “Latvijas ceļš”, Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sadalīja naudas līdzekļus budžetā no 500 līdz 15 tūkstošiem latu kā visdažādāko palīdzību pašvaldībām. Un tad, kad šo partiju deputāta kandidāts aizbrauc uz šo pašvaldību, viņš pasaka, cik viņš ir labs, kā viņš ir apdāvinājis šo pašvaldību un ko tik viņš vēl nav palīdzējis. Taču, ja jau mēs, deputāti, esam visi vienādi Saeimā, tad kāpēc arī opozīcijas partijām netika dota tāda izdevība veikt šādus dāsnus ziedojumus pašvaldībām? Jo arī no mūsu puses bija priekšlikumi sakarā ar sūdzībām par jumtiem vai par citiem nerisinātiem jautājumiem, kuri attiecas uz remontdarbiem, par visdažādāko kompjūteru iegādi skolām un tā tālāk. Tā ka, redziet, vieni, kas ir pozīcijā, var atrast naudas līdzekļus arī no budžeta savas programmas popularizēšanai, un arī “plostnieki” kaut ko palīdzēja, turpretī opozīcijai nekas neiznāk. Un tagad es varu vēl vienīgi pateikt, ka, protams, ar premjera Bērziņa žestu tika noziedoti 700 lati muzejam mūsu ievērojamajam kara speciālistam, kurš tika kritis par Latvijas brīvību.

Cienījamie kolēģi! Vēl viena tāda interesanta lieta ir šie galvojumi, kas pēdējā dienā vai pēdējās dienās pirms 2002.gada budžeta apstiprināšanas ienāca Saeimā, un tie ienāca bez jebkādiem dokumentiem - uz vienas lapiņas uzrakstīti piedāvājumi. 11 miljonus noziedoja kā valsts galvojumu, un patiesībā šo galvojumu agri vai vēlu pienāksies… Es domāju, ka jau 8.Saeima lems un liks to atmaksāt valdībai. Un nav svarīgi, vai tie ir sporta kompleksi vai visdažādākās nodokļu atlaides noteiktām rūpnīcām, vai vēl kādi citi ziedojumi, kas tagad pa klusām tiek doti vienai otrai pašvaldībai, kuras tos notriec. Un neviena revīzijas komisija nezina, kāpēc nenomaksātos nodokļus no budžeta līdzekļiem pat neatrod par vajadzīgu izmeklēt, kā nākas, un tad tās sūdzības pienāk no iedzīvotājiem.

Taču vēl jau ir arī viena tāda lieta. Teiksim, man vēl līdz šim laikam kuldīdznieki uzdod jautājumu, kādā veidā un ko Kuldīgā ieguldīs kā aizdevumu, kā ķīlu par diviem piešķirtajiem miljoniem, lai uzceltu slimnīcu, kurai vajadzēja būt gatavai pirms 5 vai 6 gadiem. Kuldīgai tad vajadzēs varbūt tos tiltus vai pašu pilsētu ieķīlāt, lai gan par Skrundas radio lokatoru saņemto naudu vajadzēja novadīt tik tiešām, kā saka, slimnīcas būvei vai vismaz lai atrastu piemērotas telpas šai slimnīcai, taču to mēs desmit gadu laikā nevarējām atrisināt.

Cienījamie kolēģi! Tātad priekšvēlēšanu aģitācijā partijām vajag būt godīgām. Nevar būt tā, ka vieni izmanto visu, ko vien vēlas, bet citām, mazākām, partijām nedod nekādas iespējas, lai būtu vienādas tiesības un vienāda iespēja izmantot mūsu presi.

Tā ka šis likumprojekts, protams, ir jāatbalsta. Un ir labi, ka tas ir parādījies, bet diemžēl pie tā ir rūpīgi jāpiestrādā, lai nebūtu kārtējo viltību, kuras vienmēr mēģina iestrādāt tajā vai citā likumprojektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tātad, tā vai citādi, kas pirmām kārtām būtu ieteicams komisijai? Uz otro lasījumu vajadzētu apvienot vienā šo un arī nākamo likumprojektu, ko mēs izskatīsim, jo tie dublējas pārāk daudz, un arī atšķirības ir tik mazas, ka nav vērts… Kāpēc?

Vai tad tas ir svarīgi, kādas ir vēlēšanas - Saeimas vēlēšanas vai pašvaldību vēlēšanas? Vēlēšanu principiem ir jābūt kā vienotai spēlei ar vienotiem noteikumiem.

Nākamais. Tā vai citādi, bet man negribas runāt par nākamajiem likumprojektiem, jo nav jau svarīgi, vai tehniski tā ir prese, radio vai televīzija, bet, ja mēs paskatāmies šā likumprojekta 7.pantu, tad man drusku izraisa izbrīnu “Latvijas ceļš”, kas sevi ir pasludinājis kā liberālu pozīcijas partiju šajā jautājumā.

Ko tad jūs būtībā pašlaik nosakāt? Jā, principā var atbalstīt visas šīs normas, jo tas taču ir valsts radio, valsts prese, valsts televīzija, bet šobrīd jūs piedāvājat atteikties no privātīpašnieku tiesībām. Tas, manā skatījumā, varbūt ir arī pareizi, bet tādā gadījumā saņemt šādus priekšlikumus no liberālas partijas… Man tas bija ļoti negaidīti. Jūs esat daudz sociālistiskāki par Rubika vadīto Sociālistisko partiju. Ar to tad jums vispār ir jārēķinās.

Taču, ja runā no priekšvēlēšanu viedokļa, būtu ļoti jauki, ja, piemēram, Šķēles kungs savā avīzē vienādi aģitētu par dažādi domājošajiem. Teiksim, agrāk mums bija tāds ļoti skaists sienas bareljefs, kur bija Frīdrihs Engelss, Kārlis Markss un Ļeņins… Tagad varētu avīzē uzreiz stādīt priekšā tādu bareljefu: Šķēle, Repše, Bojārs, Rubiks, jo jūs taču pieprasāt, lai privātā prese, privātais radio, privātā televīzija visus reklamētu vienādi, ar vienādiem noteikumiem. Ja Šķēles kungs ir ļoti bagāts uzņēmējs… Šķēles kungs, neapvainojieties, es to saku kā piemēru, varbūt tas būs arī kāds cits… un pats izveido no nulles savu presi, savu radio un savu televīzijas kanālu, tad kā no viņa kā no privātīpašnieka var prasīt, lai viņš partijai ar citu ideoloģiju, ar citu domāšanu, ar citiem mērķiem un ar citu skatījumu uz valsts attīstību dāvina tādu pašu reklāmas laiku vai reklāmas sleju? Atklāti runājot, tas ir kaut kāds idiotisms!

Nākamais. Tā vai citādi, bet paskatieties uzmanīgāk uz šiem likuma grozījumiem, jo te tiek dotas iespējas manipulēt ar banku pārskaitījumiem, ar kasēm, manipulēt ar konvertiem, un jebkurš darījums galu galā būs ļoti likumīgs, jo mēs nezināsim, kāds ir tā segums.

Nākamais. Ir jāparedz viena lieta no privātīpašnieka viedokļa. Katrā darījumā, pie tam, ja darījumam otrā pusē ir citi darījuma partneri, katrs normāls privātīpašnieks centīsies izsist maksimālo cenu. Teiksim, ir vienādi kuģi, un, peldot vienādās ostās, strādājot ar vienādām kravām, neviens nezina, kāda ir frakts likme citam kuģim, jo par katru kuģi ir noslēgts savs līgums, katram kuģim kravas īpašnieks ir mēģinājis “izsist” zemāko cenu, bet kravas pārvadātājs - augstāko cenu, taču tanī pašā laikā jūs šeit paredzat, ka visiem būs vienāda cena. Tādā gadījumā tas vienkārši neiet kopā. Jūs paļaujaties uz to, ka cilvēki nemēģinās apiet likumu, kurš nav loģisks. Cienījamā komisija, vajadzētu šo lietu pārbaudīt!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Man tiešām ir liels prieks, ka iepriekšējais likumprojekts, kas bija pirmais no šā likuma grozījumu paketes, - “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” - tika pieņemts bez starpgadījumiem: 87 balsis - par, neviens - pret vai neatturas, jo šis ir svarīgs jautājums. Es gribēju pievērst uzmanību tam, ka ir divējādas iespējas, kā var reaģēt uz nepilnībām vai problēmām kādā likumprojektā. Var teikt: “Tas ir iemesls, lai neko negrozītu, neko nemainītu.” Var arī teikt: “Ja ir problēma, tad ir svarīgi atrast risinājumu.” Taču, man liekas, ir svarīgi saprast, ka šie grozījumi nav tikai mūsu smadzeņu auglis. Mēs tiešām esam izlasījuši vairākus ar korupciju saistītus pētījumus, ko ir par šo problēmu uzrakstījusi “Delna”, Pasaules banka, arī Phare pretkorupcijas projektu. Esam izlasījuši, kādi ieteikumi viņiem ir bijuši, lai mainītu un uzlabotu, padarītu caurspīdīgāku politisko partiju finansēšanas procesu.

Tātad ir svarīgi, lai mēs vismaz sāktu reālu darbu pie šiem likuma grozījumiem, lai mēs tiešām kaut ko uzlabotu, lai būtu atklātība, caurspīdīgums, lai tiktu noteikti vienādi noteikumi visām politiskajām partijām īsajā vēlēšanu aģitācijas periodā, kas būs šajā vasarā. Tāpēc vajadzētu būt mērķim, ka mēs šo likumprojektu kopumā pieņemsim līdz maija beigām.

Komentāri, atbildot Burvja kungam... deputātam Burvim, ka viņš it kā brīnās, ka mēs atsakāmies no privātīpašnieka tiesībām. Nē! Šeit nevienam netiek uzspiests pieņemt politisku reklāmu. Ja vienreiz pieņem politisku reklāmu, tad ir jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem visiem, lai nebūtu tā, ka vieniem ir labvēlīgi, bet citiem - divreiz dārgāk. Ir gan cita lieta: ja kāds pērk trīsreiz lielāku reklāmlaiku vai vietu presē, tad tur var būt attiecīgas atlaides.

Tātad gribētu aicināt jūs tikpat pārliecinoši atbalstīt šā likuma grozījumus, kā tas bija ar iepriekšējo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un par to arī nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”“ pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 16. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris, jo garu mēs nevaram atļauties, ja gribam iet uz 8.Saeimu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”“. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3874 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Runājot par šo aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, redzam, ka jau pats likumprojekta nosaukums norāda, ka runa ir tikai un vienīgi par aģitāciju radio un televīzijā. Likumprojektā iesniegtie grozījumi paredz mainīt likuma nosaukumu, nosakot, ka tas būs likums “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”. Šis priekšlikums ir ļoti pareizs, jo pašvaldību vēlēšanu laikā bez radio un televīzijas vislielāko iespēju reklamēties dod vietējie laikraksti, un tieši tur visiem kandidātiem būtu jābūt iespējai sevi reklamēt ar vienādiem noteikumiem. Vietējie laikraksti tomēr ir pieejami gandrīz vai katrā lauku mājā, un, ja ne citādi, tad vismaz uz aizdošanas principa pamata tos var izlasīt.

Likumprojekts arī paredz nodrošināt visām politiskajām organizācijām vienlīdzīgu iespēju ievietot politisko reklāmu visos informācijas līdzekļos, kuri pārdod ētera laiku vai reklāmas laukumu. Šeit, protams, atkal būs šī problēma, kā to varēs realizēt, ja tas ir privātais bizness.

Strādājot ar likumu, ir jādomā arī par to, kā atrisināt individuālo reklāmas izdevumu uzskaiti un kā to sasaistīt ar partijas kopējiem izdevumiem.

Bez tam šajos grozījumos nav formulēts, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas laiks.

Šajos grozījumos ir iestrādāts arī priekšlikums aģitācijas perioda laikā kontrolēt iepriekš noslēgtos līgumus. Kā jau es iepriekš teicu, arī šeit būs zināmas problēmas, strādājot pie šā likumprojekta nākamajos lasījumos. Par šo jautājumu būs diezgan daudz jādomā, tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, un mēs gaidām daudzus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs pirmais runās debatēs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā šai uzstāšanās runai man svētību deva Kārlis Leiškalns, tad es gribētu pateikt, ka Latvijas radio un televīzijā vēlēšanu un pirmsvēlēšanu kampaņas laikā notiek diezgan interesantas lietas. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās dažādas partijas visdažādākajā veidā izcēlās ar to materiālu rādīšanu, kuri aizņēma ļoti lielu raidlaiku. Nu par to, cik tie bija, kā saka, izcili, lai runā speciālisti, bet mani interesē cita - šī ekonomiskā puse.

Ja mēs tagad paskatāmies, kā tad notiek apmaksa mūsu radio un televīzijā, tad šeit diemžēl slēpjas viltība, un tā viltība būs redzama, es domāju, pēc gadiem diviem, un tad notiks diezgan lielas nepatikšanas. Nezin kāpēc mūsu slavenā Nacionālā radio un televīzijas padome savu raidlaiku pārdod par 0,15 dolāriem, tas ir, par 15 centiem, par vienu sekundi, toties tad, kad atnāk tas maksātājs, kuram ir vajadzīgs ievietot savu reklāmu vai citu materiālu, viņš ir spiests šai kompānijai, kurai ir pārdots raidlaiks, maksāt pusotra dolāra. Priekšvēlēšanu laikā šī cena paceļas jau līdz 2 latiem. Un tad rodas jautājums: kas ieliek kabatā to starpību starp pusotru vai diviem latiem un 0,15 dolāriem, kam bija jānonāk valsts budžetā? Jo diemžēl televīziju atbalsta un apmaksā valsts budžets vai televīzijas kase, no kuras vajag veikt remontus un jaunas aparatūras iegādi. Diemžēl šo naudu iekasē nezināmas firmas, un tur notiek tas tirgus. Tātad 1,35 dolāri - es nezinu, kāpēc un kas veicis tādu aprēķinu, arī presē tas parādās - noguļas starpnieku kabatā. Tā, redziet, mēs izrīkojamies ar savām materiālajām vērtībām!

Un es gribētu pateikt arī to, ka te ir vēl viena lieta. Tie, kuri ir draugi šīm kompānijām, kas ir pārpirkušas raidlaiku, protams, maksā 15 centus par sekundi... nu varbūt 20, varbūt 25, bet, ja tur aiziet tā mazā partija vai tā opozīcijas partija, tad tā samaksā tos 2 latus. Un, ja to mēs saucam par vienādu konkurenci un par vienādiem noteikumiem Latvijā visām politiskajām partijām un organizācijām, tad diemžēl tas tā neiznāk. Tā ir izkropļota sistēma, kura darbojas jau kādus desmit gadus, un tā turpinās arī attīstīties tālāk, jo, kā jūs zināt, raidlaiki esot pārdoti jau desmit gadus uz priekšu. Tātad varat paši iedomāties, kā ar valsts īpašumu ir izrīkojušies slavenie vadītāji!

Vēl pāris vārdu gribu pateikt par Latvijas radio. Redziet, tagad atkal neatrodas neviens vainīgais, kas ir pārtraucis raidīšanu vidējos viļņos. Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, arī Baltkrievijā un Krievijā visi raidītāji valstī strādā vidējos viļņos. Latvijā to pārtrauca. Kāpēc pārtrauca? Pirmām kārtām tāpēc, lai cilvēki nesaņemtu informāciju. Un otrām kārtām - tirgoņiem taču ir jāpārdod savi radioaparāti. Tā kā cilvēki vairs nevar ar vecajiem aparātiem uztvert īsviļņu raidījumus, tad viņi ir spiesti pirkt šos jaunos aparātus. Tātad diemžēl radio bosi strādā uz vienu roku ar tirgoņiem. To citādi nevar izskaidrot. Tā ka cilvēku iebildumi ir absolūti pamatoti.

Un vēl jau viena lieta. Attālo rajonu iedzīvotāji izteicās šādi: “Vispirms brīvajā Latvijā mums liedza skatīties krāsaino televīziju, jo visi nevar jaunos televizorus nopirkt. Tagad mums liedz klausīties pa radio Latvijas raidījumus.” Tātad jājautā: ko klausās šie cilvēki? Viņi klausās pārraides no citām valstīm un tad saņem arī tādu pašu informāciju. Līdz ar to rodas jautājums: kur tad ir mūsu patriotisms? Kur ir mūsu iedzīvotāju apgāde ar pareizu informāciju, kuru viņi var saņemt ar radio vai televīzijas palīdzību? Diemžēl tās nav.

Kas attiecas uz tiem mazajiem ultraviļņu raidītājiem, tad jāteic, ka tie nav tik spēcīgi. Tepat Saeimā tos nevar uztvert, nemaz jau nerunājot par visdažādākajām vietām Latvijā. Tie nav dzirdami, un tātad cilvēkiem nav avīzes, nav radio.

Un ko tad mēs esam panākuši 2002.gadā, ja tā attīstās visi saziņas līdzekļi? Mēs degradējam mūsu iedzīvotājus! Mēs liedzam viņiem klausīties mūsu radio! Ko viņi klausās? Nu klausās Zviedriju vai Krieviju, vai Baltkrieviju. Un tad mēs vēl brīnāmies par visdažādākajiem izteicieniem. Tā ka, cienījamie kolēģi, mums ir jāpanāk tas, lai raidīšana vidējos viļņos tiek atjaunota. Nekādus papildu līdzekļus iedot nevar. Līdz šim laikam, kad bija vēl mazāks finansējums, tie varēja strādāt, tagad ir piešķirts lielāks finansējums radio un televīzijai, tad jājautā: kur paliek tā nauda? Tas ir viens.

Un otrs. Protams, likumdošana par radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā, ir jāsakārto un visiem ir jābūt vienādām tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. Ņemot vērā to, ka jau esošie likumprojekti nebūt nav ideāli, kā arī ņemot vērā to, ka šie grozījumi nav ideāli, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tātad tika nolēmusi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt pie tā tālākajos lasījumos. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”“. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja deputātu grupas iesniegtos grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Ņemot vērā to, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar diviem nule pirmajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem un ir skatāms vienā paketē ar šo partiju finansēšanas likumu paketi, es aicinu šodien pieņemt arī šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Lagzdiņš. Es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.februāri.

Sēdes vadītājs. 12.februāris. Paldies.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Tas ir 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais prezidij, cienījamie deputāti! Tātad Sociālo un darba lietu komisija izskatīja grozījumu priekšlikumus likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ko iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu grupa. Šie grozījumi iesaka izveidot jaunu 5.panta sesto daļu, kur tiek dota iespēja tām personām, kas ir darba ņēmējas, izvēlēties, maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības vai nemaksāt.

Sociālo un darba lietu komisija praktiski vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un arī ierosināja to izskatīt steidzamības kārtībā, jo nesakārtotība šajā jomā, kā jūs visi atceraties vasaras notikumus, rada to, ka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī personas, kas saņem autoratlīdzību, strādā stresa režīmā, un termiņš ir pirmais kvartāls, kad var, teiksim, veikt gan iemaksas, gan arī sodīt šīs personas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Inese Birzniece vēlas runāt par steidzamību?

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, es gribētu ierosināt nenoteikt steidzamību šajā jautājumā, jo mani drusku izbrīna tas, ko mēs redzam šīs anotācijas 3.punktā. Runa ir par to, kāda var būt šā likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un uz pašvaldību budžetiem. Likumprojekts šo jomu neskar. Man liekas, ka te kaut kas nav kārtībā. Jo arī premjers bija lūdzis atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz vienu mēnesi tieši šā iemesla dēļ, lai valdība varētu izvērtēt, kāda ir šo grozījumu iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kāds būs spiediens uz sociālo budžetu un iespējamā ietekme uz pensiju indeksāciju. Un es ļoti brīnos, kā cilvēki tiešām var ignorēt šo nopietno izskatīšanu, jo mēs nedrīkstam dot privilēģijas kādai iedzīvotāju grupai nemaksāt sociālo nodokli. Varbūt tas varētu būt gada beigās.

Varētu būt jautājums par to, ka honorāri ir neregulāri, ka vienā mēnesī to nav nemaz, bet nākamajā ir 40 latu vai 100 latu… Taču būtu taisnīgi, ka gada beigās visiem būtu jāmaksā sociālais nodoklis un ka nevarētu izvairīties no tā.

Tomēr vispirms, man liekas, ka valdībai un Saeimai obligāti būtu jāsaņem finansu ministra, labklājības ministra un valdības vērtējums par šiem punktiem. Tātad nekādu steidzamību šajā gadījumā!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas runāt Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Par steidzamību runāšu tikai viena iemesla pēc. Ja es paklausos Inesi Birznieci, tad es saprotu, ka viņa runā par to Ministru prezidentu, kurš stāsies pie savu pienākumu pildīšanas rīt un kurš ir tikko saņēmis lietas, tāpēc varbūt vēl nezina, par ko ir runa. Taču, ja mēs runājam par Andra Bērziņa vadīto valdību, tad, kā stāsta, viņa strādājot jau vairāk par gadu. Iespējams, ka viņi ar šiem jautājumiem jau sen ir tikuši galā, tas vismaz bija viņu pienākums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 29. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Tālāk. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 25. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Jurdžs. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Vītolam!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums: noteikt 5.martu par iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi - 15.februāris un 5.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 5.martu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 35, atturas - 9. Atbalstīts ir 5.marts. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”“. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”“. Neviens priekšlikums otrajam lasījumam noteiktajā laikā netika iesniegts. Arī Juridiskā komisija neuzskatīja, ka tai būtu jāpapildina šis likumprojekts. Līdz ar to mēs aicinām likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”“. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī šim likumprojektam Saeimas noteiktajā termiņā neviens priekšlikums netika iesniegts. Arī Juridiskā komisija neuzskatīja, ka tai būtu jāpapildina šis likumprojekts, ko savā laikā bija iesniegusi valdība. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies! Cienījamais prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr.3833 - “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Šis likumprojekts ir skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un novērtēts pozitīvi vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šajā likumprojektā ietvertie grozījumi ir loģisks un reāls papildinājums tam likumdošanas procesam, kuru Saeima sāka pagājušajā gadā attiecībā uz Valsts civildienesta likumu.

Otrkārt, šo grozījumu saturam ir tieša saistība ar Latvijas virzību uz NATO, jo faktiski tie grozījumi, kas ir iekļauti šajā likumprojektā, ne tikai izriet no saprāta loģikas, bet ir tieši saistīti arī ar to praksi, kuru demokrātiskajās valstīs realizē jau vairāku gadu desmitu garumā.

Tātad Ministru kabinets ir atbalstījis divus papildinājumus, kas skar 3.panta 3.1.sadaļu un 23.panta trešo daļu. Ar šiem papildinājumiem jūs varat iepazīties likumprojekta piedāvātajā redakcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pilnībā atbalstījusi šos grozījumus, un es aicinu arī cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrā lasījuma redakcijai ir līdz šā gada 15.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja pagājušā gada 11.decembrī Vašingtonā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā un nolēma šo likumprojektu atbalstīt un virzīt uz Saeimu. Kaut gan mēs esam saņēmuši Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēstuli ar atzinumu, ka komisija konceptuāli nav atbalstījusi minēto likumprojektu un ieteikusi mums, Saeimai, to noraidīt, Ārlietu komisija ar balsu vairākumu tomēr nolēma to virzīt tālāk. Komisijas viedoklis nebija viendabīgs, tāpēc aicinu izteikt savu viedokli par šo likumprojektu, un šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad komisijas vadītāja vietnieka viedoklis nesakrīt ar komisijas priekšsēdētāja domām.

Es lūdzu vārdu kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! To, ka šāds līgums visumā ir noderīgs Latvijas valstij, es netaisos apšaubīt. Tas ir normāli, ka šajā līgumā tiek paredzēta aizsardzība un apsardze aprīkojumam, ko Latvijas valstij piegādātu Amerikas puse. Manuprāt, normāli ir arī tas, ka tiek atcelti nodokļi, muitas nodevas un tiek garantēta personāla drošība. Taču, manuprāt, Latvijai kā suverēnai valstij ir pilnīgi nepieņemami noteikumi, kas ir definēti šā līguma 7.pantā. Un tie ir šādi: “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tās personālu, līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šā līguma ietvaros paredzētās darbības.” Un tālāk: “Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem.” Būtu pieļaujami, ka šāda diskriminējoša, šāda pazemojoša prasība tiek izvirzīta nestabilai valstij, neprognozējamai valdībai, kura nav spējīga uzturēt kārtību. Es, lai neaizvainotu, nenosaukšu nevienu valsti pasaulē, kura nespēj uzturēt šo kārtību.

Protams, mūsu rīcībā ir atsevišķi piemēri par mūsu likumu vārgumu, par mūsu tiesu varas mīkstčaulību. Mēs esam bijuši liecinieki tam, ka seksuālam varmākam piespriež tikai piecus gadus cietumsoda, bet citam par mazāku nodarījumu - astoņus gadus. Esam pieredzējuši, ka narkotiku tirgoņus atbrīvo no atbildības un no aresta, ka Zviedrijas pilsonis, kurš nogalinājis divus latviešus, Latvijas pilsoņus, staigā svilpodams pa savu dzimto zemi. Un tā tālāk, taču es nedomāju, ka šie atsevišķie piemēri pierāda, ka mēs esam haotiska un kārtību nodrošināt galīgi nespējīga valsts. Tomēr vai mums būtu jāiet vēl tālāk pa šo atbildības mīkstināšanas ceļu?

Ārlietu ministrija mums ir iesniegusi pārskatu par to, ka šāds līgums ir parakstīts ar vēl turpat desmit valstīm. Es nosaukšu visas šīs valstis - Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Slovēnija, Gruzija, Moldova un Baltkrievija. Tātad Latvija pielīdzināta šīm valstīm savā prasmē, savā profesionalitātē, savā likumdošanā. Eiropas Padomē, kā jūs zināt, ir 43 valstis, taču neviena no īstenajām Eiropas Padomes valstīm nav šajā sarakstā.

Šāda veida līgums 1992.gadā esot noslēgts arī ar Krieviju, bet tas skar jautājumu par kodolieroču transportēšanu šajā valstī. Taču, kā zināms, šo ieroču kontroli un masu iznīcināšanas ieroču kontroli neveic tikai amerikāņu puse Krievijā, bet arī Krievija piedalās šādā kontrolē. Šajā līgumā, kas mums tiek piedāvāts, nekas nav teikts par Latvijas tiesībām Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, ja tur kādam mūsu specdienesta cilvēkam gadītos ielauzt galvaskausu kādam amerikāņu pilsonim un ka viņš ar mierīgu padarīta darba apziņu brauktu atpakaļ uz mājām, neatbildējis Amerikas tiesas priekšā.

Kolēģis Kiršteins šādā sakarībā kādreiz izteicās, ka, ejot uz šīm starptautiskajām organizācijām, mums nākas un nāksies norīt vēl ne vienu vien krupi. Es pieļauju, ka veselības labad var lietot arī rūgtas zāles un kādreiz, lai iztaptu vai izpatiktu, vai ietu uz kompromisu, kādu krupi var arī norīt, bet, ja šīs zāles lieto pārāk lielās devās un ja šie krupji jārij katru dienu, katru nedēļu vai katru mēnesi, tad jūs jau zināt, kā veselīgs organisms uz to reaģē, un tad tas viss nāk atpakaļ jeb, vienkārši sakot, notiek vemšana. Vai uz to mēs virzīsimies?

Lai nenonāktu līdz tam, mēs, Sociāldemokrātu savienības frakcija, balsosim pret šo līgumu tikai tāpēc, ka tajā ir šis 7.pants. Ja šis pants turpmākajā līguma skatīšanas gaitā tiks izņemts vai tiks pasniegts tādā redakcijā, kāda ir pieņemama normālai un civilizētai valstij, tad mums būs cits ieskats par to. Es beidzu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Šodien “Dienā” un “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” mēs varam lasīt, kā Lietuvā uzvedas Anglijas policisti. Ja mēs atceramies to, kas tika rakstīts iepriekšējos gados, tad ir skaidrs, kā uzvedas lielvalstu amatpersonas un militārpersonas mazās, sīkās “banānu” republiciņās.

Šis likumprojekts man šodien atgādināja vienu no Brežņeva runām, kad viņš stāstīja, kā Padomju Savienība cīnīsies par mieru: “Mēs izvērsīsim tādu cīņu par mieru, ka akmens uz akmens vairs stāvot nepaliks.” Un, godīgi sakot, izskatās, ka ASV ir gatava cīnīties pret terorismu ar šīm pašām metodēm, bet tikai svešā teritorijā. Vai tā būs gatava tādā pašā veidā cīnīties arī savā teritorijā? Šaubos.

Ne tik sen, pirms kādiem desmit gadiem, Latvijā bija visai interesanta situācija, ka tad, ja kāds milicis nošāva cilvēku uz ielas, bija tikai juridiskās tehnikas problēma pierādīt, ka viss bija pareizi darīts. Ja cilvēku uz ielas nošāva kāds VDK darbinieks, būtībā nebija pat šīs juridiskās problēmas. Valsts noslēpums - un uz priekšu!

Šodienas brīvajā un pilnīgi neatkarīgajā Latvijā, brīvi un liberāli domājošajā Latvijā, mums jau ir bijis pietiekami daudz tādu situāciju, kad, teiksim, zemisks cilvēciņš ar profesora grādu un VDK pieredzi var uz ielas nošaut cilvēku, bez tiesas šo cilvēku pasludinot par zagli. Ir situācijas, kad slepkavas nogalina uzņēmējus un tiesnešus, bet prokuratūra nevar noķert. Un būtībā šie slepkavas ir izdarījuši to pašu, ko izdarīja iepriekš minētais profesors.

Tagad Indulis Bērziņš šim sarakstam ir gatavs pievienot arī ASV un varbūt vēl kādu citu valstu civilpersonas, amatpersonas un militārpersonas, sakārtojot lietas tā, lai viņiem nebūtu pat juridiskas problēmas gadījumā, ja tiek apdraudēta Latvijas pilsoņa dzīvība, kaut gan valsts tiesību teorijā nezinu kāpēc par pamatu tiek likts viens šāds valsts uzdevums - rūpēties par savu pilsoņu tiesībām, par savu pilsoņu dzīvību. Šodien izskatās, ka Latvija, šī valsts, nav spējīga ar šo pienākumu tikt galā. To, ka Latvijas pilsonis nedzīvo līdz galam tiesiskā valstī, jo viņa dzīvību apdraud gan algots slepkava, gan paranoisks VDK profesors, gan tagad mēs pieliksim vēl klāt arī svešas valsts armijas pārstāvjus, mēs tagad zinām.

Rišards Labanovskis jau pieminēja zviedru, kurš sadzēries nogalināja divas policistes - valsts amatpersonas. Ārlietu ministrija un Indulis Bērziņš līdz pat šim laikam nav nodrošinājis cietušo ģimenēm tiesisku aizsardzību un bērniem kompensācijas viņu izdzīvošanai, pie tam valsts ļoti maz ko var izdarīt, lai palīdzētu šajā izdzīvošanā. Taču dot garantijas svešzemniekiem palikt nesodītiem - to Ārlietu ministrija grib.

Un, atklāti runājot, man nav nekādas starpības, vai šādu imunititāti Bērziņa kungs grib dot amerikāņu karavīriem vai Bojāra kungs pēc tam to dos mīļajiem un tīkamajiem Krievijas zaldātiņiem. Starpības nav nekādas! Latvijas pilsoņiem tiek liegta valsts aizsardzība, un to mēs gribam šodien pieņemt ar parlamenta lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien faktiski ir diezgan vēsturiska diena sakarā ar to, kādu lēmumu mēs pieņemsim un vai pirmajā lasījumā ratificēsim šo līgumu vai ne.

Es negribētu atkārtoties, jo daudzējādā ziņā piekrītu arī tam, ko šeit citēja Rišards Labanovskis. Vai mums šis līgums ir nepieciešams? Jautājums ir ļoti diskutabls, tāpēc ka Latvija ir pievienojusies veselai virknei starptautisku konvenciju, kuras paredz nepieļaut tranzītu, nemaz nerunājot par kodolieroču, ķīmisko ieroču, bakterioloģisko ieroču tranzītu vai nekontrolētu vešanu cauri Latvijas teritorijai. Mūsu likumdošana jau paredz arī attiecīgus sodus, ja, nedod Dievs, kaut kas tamlīdzīgs notiek.

No otras puses, šajā anotācijā tiek minēts, ka šis līgums ir nepieciešams, lai saņemtu no ASV palīdzību, un šis konkrētais cipars jau izskanēja mūsu komisijā - tātad ASV plāno mums sniegt materiālo palīdzību 1 miljona ASV dolāru apmērā.

Tas viss jau it kā būtu ļoti labi, tomēr, ņemot vērā to starptautisko praksi, cik bieži pie mums brauc cilvēki, kuri mūs skolo, un tamlīdzīgi, tad 60-70% no šīs palīdzības tiek iztērēti viņu pašu vajadzību apmierināšanai - tātad apmaksājot konsultantus, skolotājus un tamlīdzīgi. Atliek vien kādi 300 000 vai 400 000, kuri būtu jāizlieto speciālās tehnikas iegādei.

No otras puses. 1994.gadā man bija tas gods komandēt Robežsardzi, un jau toreiz tika panākta vienošanās ar attiecīgajiem ASV dienestiem par attiecīgās tehnikas iegādi un tās uzstādīšanu uz mūsu valsts robežas. Tā darbojas! Un arī tur tika ievēroti paritātes principi. Arī saistībā ar informācijas apmaiņu.

Intereses pēc es aicinu kolēģus izlasīt to anotāciju, kāda ir pievienota šim līgumam! Pirmais - pašreizējās situācijas raksturojums: “ASV pēdējo gadu laikā ir attīstījusi ciešu sadarbību ar Latviju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā.” Un tālāk kā tekstā.

Tālāk tiek runāts par tiesību akta projekta būtību. To es jau komentēju, ka mums jau šodien notiek šī sadarbība ar attiecīgajiem ASV dienestiem. Vai vajag to vēl pastiprināt?

Pati interesantākā ir trešā sadaļa, kuru es vēlāk atļaušos citēt pilnā apjomā. Kāda var būt šā tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu? Šis tiesību akta projekts valsts budžetu tieši neskar.

Līguma projekta 5.panta trešajā daļā tiek paredzēts, ka “Latvijas Republikas valdība ASV valdībai bez maksas nodrošinās ASV valdības gaisa transportlīdzekļa stāvvietu, apsardzi un apkopi”, kad pušu atbildīgās institūcijas par to iepriekš vienosies.

Ņemot vērā to, ka visas tās darbības, kuras šeit tiek minētas, gulstas uz civilajām institūcijām, uz privātfirmām, rodas jautājums: kādā veidā no valsts budžeta šīs institūcijas saņems kompensāciju? Tas ir viens jautājums.

Tālāk anotācijas tekstā ir teikts: “Šie izdevumi ir sedzami no Iekšlietu ministrijas, kas ir palīdzības saņēmēja un līdz ar to atbildīgā institūcija par Līguma izpildi, budžeta."

Tālāk mēs skatāmies, kas tad ir paredzēts budžetā un vai šis līgums skar budžetu. Visi pieci apakšpunkti pasaka, ka šis līgums nekādā veidā neietekmē mūsu valsts budžetu.

Šā līguma 5.pants, kā es jau teicu, skar tieši to jomu, ka no dažāda veida nodevām, tarifiem un nodokļiem tiek atbrīvoti visi transporta līdzekļi, kuri ienāk Latvijas teritorijā, un arī to apkope arī gulstas uz mūsu pilsoņu pleciem, uz privātfirmu pleciem.

Par 7.pantu. Šeit to jau citēja Rišards Labanovskis, un šo pantu citādi nevar saukt kā vien par licenci atšaušanai - latviešu atšaušanu. Atvainojiet, bet citādi to nevar nosaukt, tāpēc ka tāda veida līgumus, kāds mums tiek piedāvāts no ASV puses, slēdza vēl pagājušā gadsimta sākumā. Un pēdējais šāds līgums, kura darbība tika izbeigta, bija 1923.gadā noslēgtais līgums ar Turciju. Ja mēs sevi, savu valsti, pielīdzinām koloniālajām valstīm, tad atcerēsimies, ka tāda veida līgumi tiek slēgti arī ar Āfrikas valstīm, un šos līgumus vēl 19.gadsimtā slēdza Francija un Lielbritānija. Un tad nav nekādu problēmu!

Visunikālākais, cienījamie kolēģi, - un es aicinu arī juristus tam pievērst uzmanību - ir šā līguma 13.pants: “Šis Līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais paziņojums par nacionālo juridisko prasību, lai Līgums stātos spēkā, izpildi, un paliek spēkā septiņus gadus. Šo Līgumu var grozīt vai pagarināt, pusēm par to rakstiski vienojoties, un jebkura no pusēm var to pārtraukt, rakstiski paziņojot par savu nodomu otrai pusei 90 dienas iepriekš.”

Un tālāk seko pats interesantākais, kam būtu acīmredzot jāpaliek mūsu parlamenta un valsts vēsturē: “Neskatoties uz šā Līguma vai izpildes līgumu pārtraukšanu, Pušu pienākumi un tiesības saskaņā ar šā Līguma 6. un 7.pantu paliek spēkā neatkarīgi no laika perioda, ja vien Puses rakstiski nevienojas par citu kārtību.”

Tātad 7.pants, neskatoties uz to, ka, pieņemsim, pēc mēneša vai gada nākamais parlaments sapratīs, ka šis līgums ir absurds un apkaunojošs normālai demokrātiskai valstij, un pieņems lēmumu kaut vai vienpusēji atcelt šo līgumu... Nē, šā līguma 13.pants pasaka, ka šis līgums ir noslēgts šodien un uz mūžīgiem laikiem un ka nevienai pusei... ka Latvijas pusei vispār nav nekādu tiesību pat iedomāties, ka tā šo līgumu varētu atcelt. Tomēr, neskatoties uz šā līguma vai izpildes līgumu pārtraukšanu, Amerikas Savienoto Valstu valdības tiesības saskaņā ar šā līguma 12.pantu un saskaņā ar šā panta noteikumiem paliek spēkā. Nu ļoti jauki!

Cienījamie kolēģi, uz kurieni mēs ejam?! Vai mums ir nepieciešams noteikti iestāties NATO? It sevišķi tad, ja mēs redzam pēdējos notikumus saistībā ar terorismu un to, ka neapšaubāmi ir nepieciešams apvienot visus civilizācijas spēkus cīņai ar šo ļaunumu.

Vai mums ir nepieciešama Eiropas Savienība? Noteikti! Taču paliek jautājums, kādā veidā un ar ko mēs iestājamies Eiropas Savienībā un arī NATO. Ja, ejot uz Eiropas Savienību, mūs pa ceļam varbūt mazliet aplaupa vai nedod to, ko ir solījuši - kaut vai to pašu palīdzību lauksaimniekiem - tad, atvainojiet, pliki un nabagi Eiropā mēs nebūsim vajadzīgi.

Ja, ejot uz NATO - un to kā prasību izvirza ASV, ja mēs gribam iestāties NATO -, tad mums ir jāparaksta tāds pazemojošs līgums, ja mūs tur pa ceļam vēl piekauj vai atšauj kādu: “Nu ko, tā sanāca!”, tad rodas jautājums, vai mums vispār ir vajadzīgas tādas starptautiskas institūcijas, turklāt par tādu cenu, kad mēs faktiski ierobežojam savas tiesības un savu jurisdikciju savas valsts teritorijā.

Pirms divām nedēļām mēs apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Es atļaušos arī šajā sakarā citēt to, ko mēs apstiprinājām un par ko izraisījās šīs debates. Un tad nu man ir absolūti skaidra Ārlietu ministrijas un Induļa Bērziņa konkrētā vēlme, kāpēc ir vajadzīga gan tāda koncepcija, gan arī tāds līgums. Es gribētu vienīgi dzirdēt no Ārlietu ministrijas skaidrību par to, uz kurieni mēs ejam, - uz rietumiem, uz austrumiem, uz dienvidiem vai ziemeļiem.

Es atgādinu, kolēģi, ka mēs apstiprinājām koncepciju, kurā melns uz balta bija rakstīts, ka Latvija aktīvi turpinās konsultācijas ar Krievijas Federāciju un ar Baltkrievijas Republiku par līgumu par atpakaļuzņemšanas noslēgšanu, pie tam nepaskaidrojot, par kādu atpakaļuzņemšanu mēs runājam, pie tam labi zinot, ka nevienu burtu mēs nevarēsim mainīt šajā koncepcijā.

Rišarda Labanovska priekšlikums, ka mēs varētu mainīt 7.pantu, neiztur kritiku, tāpēc ka starptautiskajā līgumā nevienu punktu, nevienu komatu mēs nevaram mainīt bez otras puses piekrišanas. Ja mums ir vajadzīga ASV palīdzība, lai ieviestu kārtību mūsu valstī, tad ir nepieciešams uzaicināt FIB un CIP pārstāvjus, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, lai atklātu visu virkni noziegumu, kuri ir izdarīti mūsu valstī, un es ļoti labi to saprotu. Taču vai tādā gadījumā tomēr nevajadzētu veikt referendumu mūsu valsts teritorijā un pieteikties par 52.štatu Amerikas Savienotajās Valstīs. Un tad arī visi spēles noteikumi kļūtu absolūti skaidri. Ja mēs nevaram labprātīgi to izlemt, ja tauta neatbalsta, tad tādā gadījumā parlamentam ir visas tiesības pieņemt lēmumu: ātri, ātri ir jāpiesaka karš Japānai vai Amerikai... labāk jau Japānai, jo tur vismaz nacionālā politika un iekšējā politika ir ļoti stingra. Tur arī iebraukt un legalizēties ir ļoti grūti. Taču mēs pārmaiņas pēc varam pieteikt karu arī Amerikai, un tad mums izpaliks visas problēmas. Mēs kļūsim par ASV 52.štatu ar visu tā jurisdikciju un atbildību. Tādā gadījumā mums nevajadzēs vairs mainīt arī Vēlēšanu likumu, jo nebūs vairs šīs te prasības, un ne Saeimas deputātiem, ne pašvaldību deputātiem tad nevajadzēs zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Un tad arī spēles noteikumi būs skaidri - runāsim angliski arī no parlamenta tribīnes! Iemācīsimies visi to darīt, un kāda vaina? Tad vismaz būs skaidri spēles noteikumi.

Taču, ja Indulis Bērziņš kā ārlietu ministrs piekrīt parakstīt mūsu valstij pazemojošus līgumus, par to, nedod Dievs, kaut kad nākotnē saņemot kādus amatus Briselē vai NATO struktūrās, tad atvainojiet, tas ir pārāk dārgs prieks, lai mēs zem tā varētu parakstīties.

Un tāpēc es aicinu šādā veidā neatbalstīt šo līgumu un nodot to atpakaļ valdībai, lai tik pazemojošus un apkaunojošus līgumus mūsu parlaments vairs neizskatītu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Sociāldemokrāti ir pret attiecīgā līguma parakstīšanu. Protams, mūs neapmierina 5.pants, 7.pants un 9.pants, un, lai būtu skaidrība, par ko ir runa, es gribētu jums vēlreiz atgādināt vienu no pedagoģijas patiesībām, kur ir pateikts, ka zināšanu nostiprināšanai vēlreiz un vēlreiz ir vēlama informācijas atkārtošana.

Atkārtojot šo informāciju, vēlreiz nolasīsim šo 7.pantu, lai, ja ne deputāti, kuri negrib klausīties, tad vismaz sabiedrība, kura klausās, zinātu, kādā veidā ārlietu resori un valdība gatavo viņiem noteiktu dāvanu. Tātad 7.panta pirmā daļa: “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, izņemot prasības no līgumiem, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tās personāla līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šā Līguma ietvaros paredzētās darbības.”

Un vēl šā panta 3.punkts: “Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām personām.” Lūk, 7.pants, kas, mūsuprāt, attiecībā uz Latvijas valsti ir diskriminējošs, un to sagatavoja un parakstīja Latvijas Republikas ārlietu resors ar valdības pilnvarojumu.

Ko mēs gribētu par šo jautājumu pateikt? To, ka mēs ļoti konkrēti apzināmies, ka šis dokuments tika gatavots gaisotnē, kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents Buša kungs paziņoja visai sabiedrībai un visai pasaulei, ka ar jebkuriem līdzekļiem un metodēm cīnīsies pret starptautisko terorismu un neiesaka nevienam traucēt viņu šajā cīņā. Un tur tad arī parādījās un tika nosauktas valstis, ka, ja to teritorijā būs teroristi vai teroristu organizācijas, tad šīs organizācijas tiks apkarotas. Un būtu vēlams, lai tās valstis, kuru teritorijā atrodas šīs organizācijas, labprātīgi sadarbotos ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šīs valstis negribēs sadarboties, tad tādā gadījumā, ignorējot šo valstu gribu, Amerikas Savienotās Valstis pašas atrisinās jautājumu par organizācijām un teroristiem, kas ir šo valstu teritorijā.

Līdz ar to arī es uzreiz riskēšu un prognozēšu, ar kādu valsti ir jābūt parakstītam līgumam, kuru, no vienas puses, izejot no Amerikas Savienoto Valstu deklarētās doktrīnas, paraksta Amerikas Savienoto Valstu prezidents, bet, no otras puses, - Afganistānas valsts vadītājs. Jā, Afganistānas valsts pēc zināma spiediena piekrita, ka viņu teritorijā ar teroristiem tiks galā Amerikas Savienotās Valstis. Līdz ar to Afganistānas valdība neiebilst pret to, ka attiecīgie Afganistānas cilvēki šajās operācijās arī cieš.

Taču es katrā ziņā nesaprotu, kāpēc šeit ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu paraksti. Kāpēc mēs piekrītam, ka mūsu teritorija tiek pielīdzināta Afganistānas teritorijai un darbībām, kas iespējamas šajā valstī?

Var būt taču arī citi varianti. Protams, pēc šā kara Afganistānā, kur ir atrisināti noteikti jautājumi, Amerikas Savienotās Valstis tagad var arī pateikt, ka tās vairs neslēgs līgumus, bet, uzskatot, ka, piemēram, teroristi ir arī Irānā, Irakā vai Ziemeļkorejā, tās ir gatavas arī tur nodarboties ar terorismu un tikt ar to galā. Es nezinu, vai Amerikas Savienotās Valstis ies šo ceļu, bet jebkurā gadījumā attiecībā uz Afganistānu tās šo ceļu ir gājušas un pilnīgi pielīdzinājušas mūs Afganistānai.

Es gribētu redzēt, godātie deputāti, tādu situāciju, ka uz Ameriku aizbrauc kādas Eiropas valsts, teiksim, Šveices, Luksemburgas vai Zviedrijas vadītāji un atbrauc uz savu valsti atpakaļ ar tādu līgumu. Varat ticēt, viņi jau pa ceļam aizietu atvaļinājumā, jo viņiem neglābjami draudētu demisija. Vai jūs varat iedomāties kādu Austrumeiropas vai Centrāleiropas valsti, teiksim, Čehiju vai Poliju, kura būtu gatava parakstīt tādu līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un paliktu nesodīta? Protams, ka tās nesapratīs, taču tās arī neuzdrošināsies tādus līgumus parakstīt. Kāpēc mūsu ārlietu resors uzskatīja, ka, ejot uz NATO, var uz jebkuriem noteikumiem parakstīt jebkurus līgumus un uzskatīt, ka tādā veidā mēs tiksim saprasti?

Jānis Ādamsons šodien šeit novilka paralēles starp ceļu uz NATO un ceļu uz Eiropas Savienību. Jā, mēs tagad arī saskārāmies ar ļoti konkrētu un vienpusēju attieksmi no Eiropas Savienības valstu puses attiecībā uz to, kā tās izturēsies pret dalībvalstīm tiešajos maksājumos, to skaitā arī pret Latviju. Un mums tas ir arī jāuzsver. Es gribētu šodien jums nolasīt citātu, ko teicis Augusts Brigmanis, Latvijas Zemnieku savienības vadītājs, šodien laikrakstā “Lauku Avīze”. Lūk, citāts, ko viņš pateica: “Jautājumi, kas skar Eiropas Savienības tiešos maksājumus, ir tikai tāds Eiropas Savienības emisāru izlūkgājiens, kā mēs reaģēsim - vai mēs esam gatavi pieņemt visu to, ko mums noliek priekšā, vai arī mēs pateiksim, ka tāda pieeja mūs neapmierina.”

Vai tad jebkurš teikums, ko mēs pasakām, ka mūs tas neapmierina, tādā gadījumā kļūst par precedentu, ka mēs esam pret NATO vai pret Eiropas Savienību? Ja tādā veidā NATO un Eiropas Savienība tiek pasludinātas par svētajām govīm, tad kaut kas nav kārtībā ar mūsu dialogu. Tad ārlietu resors un valdība nevar atskaitīties un atzīt savu darbu par pozitīvu, ja mēs ejam uz Eiropas Savienību un uz NATO par jebkuru cenu un ar visiem līdzekļiem, kā arī teikt, ka tā ir pozitīva politika.

Es ceru, ka šodien šis līgums netiks no mūsu puses atbalstīts un turpmāk nekas līdzīgs nekad parlamentā vairs neparādīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Vispirms būtu jāatgādina mūsu Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kuri gatavo šos līgumus, Latvijas Republikas Satversmes pirmā nodaļa. 1.pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Tālāk: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Un “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Un vēl ir jāpaskatās astotā nodaļa par cilvēka pamattiesībām - tās 89., 91., 94. un 95.pants. Diemžēl, parakstot šo līgumu, Ārlietu ministrija nav ņēmusi vērā šos pantus un mūsu Satversmi.

Vai tad mēs esam nonākuši līdz tādam līmenim, ka Latvijas valdība nokrīt līdz kaunpilnam atzinumam, ka Latvija nevar sevi aizstāvēt un panākt drošību miera laikā, ka pat miera laikā Latvija nevar nodrošināt pilnīgu aizsardzību savā teritorijā? Tas ir pilnīgs absurds, līdz kādai bezspēcībai mēs esam nonākuši, ka esam spiesti piekrist Amerikas Savienotajām Valstīm, ka tās tagad aizstāvēs mūsu pilsoņus, sargās mūsu robežas un ievedīs pie mums kārtību!

Man bija ļoti interesanti dzirdēt, vai tāds līdzīgs līgums ir noslēgts ar Somiju, Zviedriju vai Šveici. Pēc mūsu Ārlietu komisijas kolēģu izteikumiem, tādi nav noslēgti. Tad kāpēc mēs darām kaut ko tādu, kas ir kaunpilna atzīšanās, ka mēs esam bezspēcīgi savā valstī un ka mēs esam ar mieru ļaut Latvijā visu izpildīt citu valstu specdienestam? Vai tad tā ir atzīšana? Kas mēs esam - vai kāds 53. vai 54.štats?

Cienījamie kolēģi! Kad Saeimā tika izskatīti jautājumi par radioaktīvo vielu ievešanu vai izvešanu no Latvijas, par sevišķi bīstamu ķīmisko vielu ievešanu vai izvešanu no Latvijas, es strikti ierosināju izskatīt un likumā ierakstīt, ka to nevar darīt un var atļaut tikai ar Ministru kabineta īpašu lēmumu, jo šie materiāli Latvijas tautsaimniecībai nav vajadzīgi. Un, ja arī kas tāds ir vajadzīgs medicīniskām, tehniskām vai zinātniskām vajadzībām, tad tas ir ļoti minimāls daudzums. Taču jūs to noraidījāt.

Tātad jūs atvērāt vārtus visām tām nejēdzībām, kas diemžēl notiek pasaulē un kas apdraud cilvēku veselību un arī visu pārējo.

Tagad attiecībā uz Ārlietu ministriju. Jūs jau labi atceraties noslēgto ekskluzīvo jūras teritorijas līgumu ar Lietuvu, kas arī bija sagatavots ļoti nepareizi, nekvalitatīvi, un tā rezultātā, ja tas būtu pieņemts, Latvija būtu zaudējusi gandrīz 600 kvadrātkilometru jūras teritorijas. Ekonomikas ministrija vēl līdz pat šim laikam visās kartēs, kad tā izpārdod tos naftas ieguves laukus, jau ir iezīmējusi jauno robežu, kura gan Saeimā vēl nav apstiprināta. (No zāles dep. P.Lāce: “Viņš nerunā par lietu!") Vai tad tas nav absurds?

Tagad skatīsimies tālāk. Kolēģi te jau citēja visu šo 5.pantu un 7.pantu, kur vēl ir norādīts arī tas, ka Amerikas pilsoņi varēs iegādāties materiālās vērtības un nekustamo īpašumu.

Tomēr visinteresantākais ir 13.pants, kad, parakstot šo līgumu, kā to izdarīja Bērziņa kungs, mēs kļūstam par ķīlniekiem specdienestu darbībai, kuri nenes nekādu atbildību par saviem darījumiem Latvijā. Bet vai tad arī Amerikas Savienotajās Valstīs specdienesti vai armijas speciālisti nedara kādus jokus vai nosodāmas lietas? Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad viņi braukā ar tankiem iedzēruši, un vēl citi atgadījumi. Un ko tad mēs Latvijā darīsim - vai tikai skatīsimies?

Cik redzams, tāds līgums ir noslēgts ar Zviedriju, jo mani kolēģi to jau atgādināja. Nelietis no Zviedrijas nogalināja divas policistes, bet viņš vēl līdz šim laikam nav sodīts Zviedrijā, un arī Latvijas policija viņu mierīgi palaida uz Zviedriju, lai pēc tam viņš varētu atkārtot šos darījumus.

Un, ja mēs paskatāmies, tad arī redzam, ka Aizsardzības ministrijai, mūsu specdienestiem un Iekšlietu ministrijai ir iedalīti ļoti lieli līdzekļi, it sevišķi Aizsardzības ministrijai, un vai tad ar šiem līdzekļiem tie 1200 virsnieki, kuri dien armijā, nevar izpildīt savas funkcijas, ja mēs gribam, lai tās izpilda citu valstu armijas cilvēki? Tā ir kaunpilna lieta!

Cienījamie kolēģi, kad bija iesniegts sociāldemokrātu ierosinājums atbalstīt Iekšlietu ministriju un iedalīt tai papildfinansējumu no valsts budžeta, lai tā veiktu dažādas operācijas un būtu gatava pretdarbībai, jūs to noraidījāt, bet tagad jūs gaidāt palīdzību no citām valstīm. Amerikas Savienotajām Valstīm diemžēl ir ļoti daudz darba arī bez Latvijas, pie tam daudzreiz nozīmīgāka un smagāka. Tā ka mēs nevaram atļauties pieaicināt šo citu valstu dienestus, lai tie strādātu Latvijā. Ko tad darīs mūsu ierēdņi un visi tie cilvēki, kurus mēs ne slikti apmaksājam? Mēs attiecīgi apgādājam viņus ar aparatūru un veicam visdažādākā cita aprīkojuma iegādi.

Jā, cienījamie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji, jūs taču aicināt uz to, ka Latvijā nevar būt ārvalstu armija, un savulaik arī jūs visu laiku par to runājāt. Nu tad vajag teikto izpildīt! (No zāles dep. P.Lāce: “Pierimsti!”)

Jā, un vēl pēdējais. Ja mēs ejam uz Eiropas Savienību un uz NATO, tad vispār šāds līgums ir lieks, jo sadarbojoties un kopējā darbībā NATO visus šos jautājumus var risināt.

Tomēr ir viena tāda lieta, ar kuru mēs tik tiešām netiekam galā, - tā ir korupcija un “ēnu” ekonomika. Mēs jau esam atzinuši, ka nevaram tai neko izdarīt. Un tagad mēs meklējam, lai mums kāds palīdz. Diemžēl šo kaunpilno līgumu nevar atbalstīt. Tas ir viens.

Otrs. Mums ir jāaizsargā savi pilsoņi, un mēs nevaram pieļaut, ka citu valstu pilsoņi darīs Latvijā to, ko viņi vēlēsies un atzīs par vajadzīgu, pie tam viņi paliks nesodīti. Viens pedofils no Amerikas Savienotajām Valstīm jau strādāja Latvijā, un Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī viņam deva tiesības strādāt skolās. Un tad nu, redziet, pie kā tas ir novedis!

Cienījamie kolēģi, diemžēl šādu - Latvijas pusi apkaunojošu - līgumu atbalstīt nevar! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata “Latvijas ceļa” frakcijas desmit deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Iebildumu nav. (Starpsaucieni: "Pareizi! Nav!")

Nākamajam vārds debatēs Pēterim Elfertam, Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Šis līgums ir noslēgts (Starpsauciens: “Skaļāk!”) ar mērķi, lai Amerikas Savienotās Valstis varētu sniegt Latvijai neatmaksājamo palīdzību, dāvinot aprīkojumu un ekipējumu, kas ir nepieciešams, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu Latvijā, kā arī organizētu Latvijas attiecīgo institūciju pārstāvjiem apmācības darbam ar šo aprīkojumu. Es domāju, ka te būtu vietā nolasīt arī 1.pantu, lai ir pilnīgi skaidrs, kas tur ir rakstīts. Mums ir jāizprot līguma burts un arī gars.

1.pants: "Amerikas Savienoto Valstu valdība var atbilstošā veidā palīdzēt Latvijas Republikas valdībai sasniegt sekojošus mērķus: apkarot masu iznīcināšanas ieroču, kā arī ar šādiem ieročiem saistītu tehnoloģijas, materiālu un speciālu zināšanu izplatīšanu no Latvijas Republikas, novērst neatļautu kodolieroču, bioloģisku vai ķīmisku ieroču un ar tiem saistītu materiālu nodošanu, tajā skaitā tranzītu un pārvadāšanu.” Šis ir viens no būtiskākajiem punktiem līgumā.

Sadarbības nepieciešamība. Nepieciešamā sadarbība mums jau ir. 1995.gadā uz Latvijas robežas, kā jau Ādamsona kungs teica, pilnā apjomā sāka darboties šī eksporta un importa tranzīta kontroles sistēma. Līguma mērķis un funkcijas ir nodrošināt to, lai tieši Latvijas Iekšlietu ministrija saņemtu neatmaksājamu palīdzību un lai tā nodarbotos ar kontroli uz valsts robežas, tas ir, ar valsts robežsardzi, ar muitu un krasta apsardzi. Tās institūcijas, kas nodarbosies ar ķīmiskā, bioloģiskā, toksisko un radiaktīvā piesārņojuma ārkārtas situāciju un seku likvidēšanu, ir valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un katastrofu medicīnas centri.

Bez tam šis līgums palīdzēs realizēt Latvijas dalību antiterorisma koalīcijā un pildīt arī mūsu Korupcijas apkarošanas plānu.

Attiecībā uz tām normām, kas tika minētas saistībā ar līguma 7.pantu, Ārlietu komisija bija prasījusi izziņu par to, ar kādām valstīm Amerika ir noslēgusi līdzīgus līgumus. Mēs sagādājām šo informāciju, un arī šodien jau ir uzskaitītas tās valstis.

Pie tam es gribētu minēt vēl to, ka tieši šāda pati norma bija Latvijas līgumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm tad, kad bija jānovāc tā saucamā Skrundas radiolokācijas stacija. Tieši šāda norma bija, un mēs redzējām, ka tas tika sekmīgi izpildīts. Šāda norma ir arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas protokolā par Baltijas bataljonu un par Baltijas bataljona personāla statusu. Šāda norma ir arī Ziemeļatlantijas līgumā, kas tika noslēgts 1951.gadā un kas saista tā dalībvalstis. Šāda norma ir saistoša arī Latvijai attiecībā uz partnerattiecībām miera programmās.

Par tā saucamo 7.pantu. Līgums atbilst Satversmes 91.pantam. Pants paredz, ka neviens cilvēks nevar izvairīties no atbildības likuma priekšā par izdarīto pārkāpumu.

Es gribu uzsvērt to, ka līgums atrunā palīdzības piegāžu noteikumus, kā arī ASV speciālistu statusu, tiesības un pienākumus Latvijā, kad tie veic līguma izpildes darbības.

Šī ir norma, kas ir saskaņota arī ar līguma 9.pantu par ASV valdības palīdzības sniedzējiem noteiktajiem atvieglojumiem. Tātad šī norma attiecas gan uz militārajiem darbiniekiem, gan arī uz civilajiem darbiniekiem. Turklāt šie atvieglojumi ir noregulēti arī Vīnes 1961.gada konvencijā. Tā ka līguma 7.pants ir skatāms kopsakarā ar jau minēto 9.pantu. Šāda panta iekļaušana līgumā ir valsts vēlme aizsargāt savus pilsoņus, kuri pilda oficiālu valsts uzdevumu kādā citā valstī. Bez tam 7.pants neparedz ASV valdības personāla izvairīšanos no atbildības par izdarītajiem noziegumiem vai pārkāpumiem, pildot oficiālu uzdevumu šā līguma ietvaros. Pants attiecas uz nelaimes gadījumiem, kuri var rasties līguma izpildes gaitā, piemēram, strādājot ar bīstamām vielām. Ja ASV personāla darbībās tiek konstatēts nozieguma sastāvs, ASV personālam iestājas atbildība saskaņā ar ASV likumiem. Starptautisko tiesību izpratnē personāla imunitāte pret uzņēmējvalsts kriminālo jurisdikciju nozīmē, ka šīm personām ir saglabājusies nosūtītājvalsts, šajā gadījumā ASV, jurisdikcija un ka šīm personām likuma pārkāpuma gadījumā ir jāstājas ASV tiesas priekšā.

Un visbeidzot 7.panta trešā daļa paredz, ka Latvijas pilsoņi vai tās pastāvīgie iedzīvotāji, kuru darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, nevar izvairīties no atbildības savā valstī, atsaucoties uz šā panta pirmo daļu. Tātad šīs lietas savstarpēji ir saistītas, un katrā ziņā šis līgums ir ļoti izdevīgs Latvijas valstij un ir saistīts ar mūsu ilgtermiņa mērķiem. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais - Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies Elferta kungam, bet pārējiem deputātiem, kuri pirms tam uzstājās, gribētu teikt, ka jūs burtiski veidojat kaut kādu histēriju un absolūti sagrozāt faktus, kādu nav.

Pirmām kārtām ko tad mēs, Latvija, gribam? Mēs gribam būt droša valsts. Mēs gribam iestāties NATO. Šinī kolektīvajā drošībā arī mēs gribam justies droši. Tātad faktiski mums ir jāatbilst tiem kritērijiem, kuriem atbilst tās valstis, ar kurām kopā mēs gribam veidot šo drošību pasaulē. Šīm valstīm, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, šī drošības sistēma ir ļoti labi izstrādāta gan uz robežām, gan arī savas valsts iekšienē, un tā ar šiem uzdevumiem tiek galā.

Par ko līgumā šobrīd ir runa? Par ko ir šis līgums? Šeit ir līgums par kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču, teiksim, neatļautu pārvadāšanu vai tranzītu caur mūsu valsti.

Vai mēs varam šodien nodrošināt to, ka šādā veidā caur mūsu valsti nelegālais tranzīts neiet? Mēs nevaram nodrošināt! Pie tam vairāku iemeslu dēļ. Nedz mums ir apmācīts personāls, nedz mums ir tādas ierīces, kuras ir ārkārtīgi dārgas, un tādējādi mēs faktiski nevaram šo punktu pildīt, kas ir ārkārtīgi svarīgs, ja mēs gribam iestāties NATO.

Šeit bija runa par 7.pantu. Redziet, mums tie amerikāņi... saprotiet, viņi grib šeit visus vai varbūt pusi iedzīvotāju izšaut un vēl par to nenest nekādu atbildību... Es gribētu deputātiem atgādināt līgumu un konkrēti arī nocitēt, kā tur bija rakstīts. Tātad tas bija Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums saistībā ar Skrundas radio lokatora nojaukšanu. 7.pants skan šādi: “Latvijas puse nodrošinās pret zaudējumiem, nekaitēs un neierosinās nekādu tiesību procesu pret Savienoto Valstu pusi, tās personālu, Savienoto Valstu puses nolīgtajiem darbuzņēmējiem un darba uzņēmēju personālu par kaitējumu Latvijas puses īpašumiem vai to zaudējumu, vai par Latvijas puses personāla darbinieku nāvi vai ievainojumu, kas radies darbības rezultātā saskaņā ar šā līguma īstenošanu.” Kur tad tanī laikā, 1995.gadā, bija šī histērija, kas šodien ir dzirdama no tribīnes? Vai mums vajadzēja izvākt, es atvainojos, Krievijas karaspēku no šejienes? Vajadzēja izvākt! Vai vajadzēja nojaukt Skrundas lokatoru? Un Levina kungs, senators Amerikas Savienotajās Valstīs, no Kongresa dabūja šos 3 miljonus, lai mēs varētu to izdarīt. Izdarījām! Vai tika izšauti vai iznīcināti, vai mūsu valsts, teiksim, dzirdēja kaut ko par mūsu personāla vai cilvēku zaudējumiem? Neko nedzirdējām! Atcerēsimies, ka Amerikas Savienoto Valstu demokrātija... ka tā ir demokrātiska un tiesiska valsts, un, ja gadījumā arī kaut kas tamlīdzīgs notiktu, tad Amerikas Savienoto Valstu personāls, kas darbojas šeit, Latvijas teritorijā, šā līguma ietvaros atbildēs atbilstoši Amerikas Savienoto Valstu likumiem.

Es gribētu pavaicāt… apgriezt šo situāciju otrādi. Ja mūsu valsts būtu izstrādājusi tehnoloģijas, lai aizsargātu robežas, un citās valstīs to nebūtu, bet citas valstis, piemēram, tās pašas Amerikas Savienotās Valstis, gribētu šo tehnoloģiju un apmācību dabūt, tad, es domāju, ka mēs savas valsts cilvēkiem, kurus sūtītu apmācīt citas valsts personālu, arī prasītu šo tiesisko aizsardzību un gribētu viņus tiesāt, ja gadījumā būtu kaut kas noticis līgumslēdzējas puses valstī, pēc mūsu, Latvijas, likumiem.

Tas ir ļoti normāls process. Ko tad mēs te rīkojam histēriju! Šis līgums ir nopietns, mūsu valstij vajadzīgs, un, manuprāt, ir nepieciešams to atbalstīt.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā - Helēna Demakova. Lūdzu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Helēna, apžēlojies!")

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, un tādēļ man liekas, ka pat manai lielajai simpātijai Dobeļa kungam… Viņš pavēra acis un arī paklausīsies.

Neapšaubāmi, šis līgums mums ir jāatbalsta, jo, atšķirībā no sociāldemokrātiem, es nedomāju (No zāles dep. J.Dobelis: “Nodevēji...!”) un arī pārējie nedomā, ka mūsu miers ir garantēts uz mūžīgiem laikiem, bet Somijas, Zviedrijas un Šveices piesaukšana ir spļāviens sejā tiem radioklausītājiem, kuri ir īsti patrioti un kuri zina, ka Latvija, atšķirībā no Somijas, Zviedrijas un Šveices, ir bijusi okupēta valsts un ir tā valsts, kura pārmantojusi, lūk, šīs te okupantu tiesības, to nav atzinusi.

Sociāldemokrāti kārtējo reizi parādās kā ļoti komiska vienība, jo viņi ir sadalījušies ne tikai divās daļās vien. Es domāju, ka viņi tūlīt dalīsies arī trijās daļās, jo Lāzo kundze ārzemēs parasti runā vienu un ļoti aizstāv mūsu virzību uz NATO. Šajā gadījumā ir ārkārtīgi interesanti redzēt, ka viņas partijas biedri pauž kaut ko citu. Un mēs jau zinām, kā tas ir ar kādu augsta ranga bijušo politiķi… kādreiz augstu amatu ieņēmušu politiķi, kurš ārzemēs ir runājis vienu, bet šeit - citu. Nu tas ir liels negods tomēr!

Protams, arī tagad uz Saeimu atsūtītais dokuments ir diezgan komisks. Un tas jau nav pirmais gadījums, kad Ārlietu ministrija ir atsūtījusi izteiksmes ziņā komiskus dokumentus, un es pilnīgi saprotu, ka psiholoģiski ir smagi lasīt, ka Ārlietu ministrijas rīcībā - tagad es citēju - esošā informācija liecina, ka ASV ir noslēgusi līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā ar Azerbaidžānu, Uzbekistānu, Kazahstānu, Slovēniju, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju. Protams, tālāk ir minēta Krievijas Federācija. Un tas, tas nav pirmais gadījums, kad šāda izteiksme un šāds diplomātiskais līmenis piemīt mūsu Ārlietu ministrijai, bet ne jau par to ir runa.

Runa ir par to, ka Atmodas līderi nav bijuši tikai visa mūsu tauta plus daži gaišie spēki. Nu mēs tagad ar desmit gadu distanci zinām, kas ir šie gaišie spēki. Atmodas līderi pirmām kārtām meklējami tādās personībās kā lielais prezidents Reigans un mūsu draugi Amerikas Savienotajās Valstīs, tāpēc pirmām kārtām šīs draudzības un šo daudzo atbalsta gadu dēļ mums ir jāpieņem šis sadarbības līgums, tāpēc ka tas ir Latvijai izdevīgs, pirmkārt, un, otrkārt, tā ir liela solidaritāte ar mūsu draugiem.

Un visbeidzot man tomēr gribētos, lai tie ārlietu speciālisti, kuri sevi uzskata par izciliem ārlietu speciālistiem, nāktu runāt un debatētu ar sociāldemokrātiem, kuri tiešām ar savu demagoģiju spēj sagrozīt galvu ļoti daudziem nopietni domājošiem cilvēkiem - radioklausītājiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums - saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīsdienas sēdē līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz 1 minūtei - otro reizi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13, atturas - 12. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Nākamajam vārds Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Vienkāršā valodā runājot, noliksim visas šīs lietas pa vietiņām. Pirmo reizi kontrpropagandu pret šo līgumu es izlasīju slavenajā avīzē “Vesti segodņa”, kura dikti žēlojās par to, ka nacionālais gods mums top nolikts un samīdīts ar kājām un tamlīdzīgi.

Šodien, noklausoties izcilos ārlietu speciālistus, tādus kā Lauska kungs un Ādamsona kungs, kas aizsardzības jautājumos ir ļoti liels specs, man radās tāda jocīga sajūta. Tātad Amerikas Savienotās Valstis iesūtīs šeit Švarcenegera tipa speciāli sagatavotus rīkļurāvējus, kas šeit slepkavos pa labi un pa kreisi, un viņi tiks sausā cauri, jo viņus šeit netiesās. Viņi vispār netaps tiesāti un kā varoņi aizbrauks uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču mēs aizmirstam piebilst vienu lietu, - to, ka viņi par šiem noziegumiem ir pakļauti Amerikas Savienoto Valstu jurisdikcijai.

Tātad viņi taps sodīti, Ādamsona kungs, un, tā kā jūs, kas te bļaustāties par pazemojošiem līgumiem un par pazemojošiem likumiem, atvainojiet, to zināt, tad jūs paskatieties vairāk Austrumu virzienā, cik daudz mēs tur esam piekāpušies viņu spiediena dēļ... Ja jūs būtu īstens Latvijas patriots, tad jūs tikpat aktīvi šeit runātu, bet nu jums droši vien tā profesionālā izglītība to neļauj... Jūs mani pārtraucāt, un es mazliet novirzījos...

Tātad, Ādamsona kungs, viņi taps pakļauti Amerikas Savienoto Valstu jurisdikcijai, un tur ir paredzēts nāves sods, par ko jūs aktīvi uzstājāties. Un, ja kāds speciālo vienību karavīrs noslepkavos kādu no mums šeit, tad Amerikā viņš taps sodīts stingrāk nekā pie mums, jo, pēc jūsu vārdiem, ka mūsu tiesa ir korumpēta, tur varbūt tiesa nebūs tik korumpēta. Tā ka, es domāju, raugoties no šā viedokļa, būtu pat labāk, ja viņus tiesātu Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņi tiešām saņemtu pelnīto sodu. Un tāpēc jūs visas savas uzstāšanās runas vēršat ne jau mums, bet tiem radioklausītājiem, kuri nav pietiekami izglītoti un kuri var uzķerties uz šiem zemiskās propagandas āķiem.

Un tāpēc es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt šo līgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es ar patiesu prieku klausos šīs debates, kas liecina, ka jau ir sācies Saeimas vēlēšanu kampaņas posms, un, lai arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Dobeļa personā skaļi kliedz, es domāju, ka viņi kāps tribīnē un pateiks savu viedokli bez kliegšanas. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nestrīdies ar Bojāru!”)

Ko es šeit gribētu pateikt, kolēģi? Jebkurā gadījumā es pilnīgi piekrītu Rišardam Labanovskim, ka šis 7.pants Latvijai kā demokrātiskai un sevi cienošai valstij ir pilnīgi nepieņemams. Es, protams, varu piekrist arī Helēnai Demakovai, kura teica, citēju viņu, ka “Ārlietu ministrija ir parakstījusi komisku dokumentu”. Nu tik tiešām tas ir komisks dokuments, un arī emocionāli šo dokumentu ir ļoti smagi lasīt. Es domāju, līdz ar to secinājums, ka sociāldemokrāti kādam sagroza galvu, tad kļūst diskutabls, ja mēs skatām šos divus jautājumus.

Un tagad par virzību uz NATO. Godājamie kolēģi, es gribētu pateikt pavisam vienkārši: ja mēs nobalsosim par šo līgumu bez grozījumiem, tad man ir lielas bažas, vai Pauela kungs un Buša kungs nerunās atkal ar mums, ka mēs kādu diskriminējam, šinī gadījumā - Latvijas Republikas pilsoņus, kā to nosaka 7.panta trešā sadaļa, un arī Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas. Un tad ir jautājums, vai mūs vispār ņems NATO, ja mēs šādi skatīsimies uz šo lietu.

Otrkārt: ja kāds nebūs vis vienkārši Latvijas Republikas pilsonis, bet būs gan Latvijas, gan ASV pilsonis, tad gan viņš varēs, teiksim, būt citā kategorijā, un tad mēs te sāksim šķirot cilvēkus atkarībā no tā, kāda ir viņu pilsonība. Ja kādam ir Latvijas Republikas pilsonība, tad tādā gadījumā šīs prasības, protams, zināmā mērā uz viņu netiek attiecinātas, bet, ja viņam būs, piemēram, Amerikas, Zviedrijas vai Anglijas un Latvijas pilsonība, tad gan būs cita situācija.

Kolēģi, šinī gadījumā es varu pilnīgi precīzi pateikt, ka tad, ja mēs šādu līgumu pieņemsim bez redakcionāliem labojumiem, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu kolēģi Rietumvalstīs varēs runāt par to, ka mēs atkal kādu sabiedrības daļu diskriminējam. Tas ir neizbēgami un neapstrīdami! Un to parāda arī šī 7.panta daļa.

Cita lieta, ka varbūt nebūs attiecīga spiediena par šo diskriminācijas veidu no Austrumiem uz Rietumiem un tāpēc mēs kaut ko varēsim neizpildīt. Tā ka mums vēl ir jāskatās, kā tur būs ar Vēlēšanu likumu un ar dažādu pasūtījumu izpildi šeit, Saeimā.

Nākamais, ko es gribētu pateikt skaidri un gaiši: šis 7.pants diskriminē Latviju! Un mēs te varam runāt daudz un dažādi, ka tas ir ļoti normāls process, kā teica mans godājamais kolēģis Kudums, taču es neredzu ļoti normālu procesu, bet gan Latvijas Republiku diskriminējošu. Nav tur nekā normāla! Man saka: “Lūk, Māra Gaiļa valdība savulaik ir parakstījusi tādu līgumu, ir bijusi pieļauta kļūda. Nu ko - vai tad vēlreiz taisīsim kļūdu, vēlreiz kāpsim tajā pašā upē iekšā, jau zinādami, ka, ieliekot tur kāju, tā kļūs netīra? Vai varbūt vajadzēs nopeldēties, pat ienirt tur iekšā?

Es saprotu, Dobeļa kungs, ka, jūsuprāt, jums ir jāatkārto Māra Gaiļa kļūdas. Labi! Taču varbūt jūs atkārtojiet to, kas bija precīzs! Mums saka, bija lieliski, ka mēs, teiksim, Skrundas lokatoru uzspridzinājām. Es domāju, ka nu varbūt mēs celsim Audriņos. Nu labi, celsim Audriņos, ja mums tas jau ir uzspridzināts Skrundā. Tas ir viens, kolēģi!

Kas šeit ir vēl? Ir jāpasaka pavisam skaidri: “Ārpolitikai ir jābūt nopietnai!” Un tad, kad mēs ejam parakstīt šos līgumus, mums tie ir jāvērtē pirmām kārtām no nacionālo interešu viedokļa, nevis tikai jāraugās, lai dokuments pats sava mērķa ziņā un pēc būtības ir pareizs un labs, jo, kā precīzi teica mūsu kolēģe Demakova, Ārlietu ministrija ir parakstījusi komisku dokumentu. Kopš kura laika tad jums komisks dokuments ir ļoti normāls process? Kopš kura laika, ja ir ļoti smagi lasīt šo dokumentu, tas viss ir pareizi un labi? Nu tad izveidojiet tādu redakciju, godājamie kolēģi valdībā, lai nebūtu ļoti smagi, bet lai būtu ļoti patīkami lasīt! Un kādi jums ir iebildumi? Nevajag šeit nekādus iebildumus! Un nevajag arī runāt par kaut kādām demagoģijām.

Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, kā jau Rišards Labanovskis un arī mans kolēģis Imants Burvis teica: “Mēs nevarēsim atbalstīt šādu līguma variantu, kas, neapšaubāmi, diskriminē Latvijas Republikas pilsoņus un arī Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus!” Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij un godātie deputāti! Šeit pirms dažiem runātājiem deputāts Leons Bojārs teica, ka šis līgums ir kaunpilns mūsu valstij, taču pēc 11.septembra cīņā pret starptautisko terorismu mēs, mazā Latvija, nevarēsim viena cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Mums ir jābūt kopā ar Amerikas Pretterorisma koalīciju. Abas sociāldemokrātu frakcijas laikam tīšām maldina, ka pēc līguma pantiem nebūs atbildības par kādiem izdarītajiem noziegumiem Latvijā, lai gan, kā Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, pastāstīja, Amerikas personāls stāsies Amerikas tiesas priekšā. Jūs varbūt nezināt, ka 9.pantā ir minēta 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem. Jums vajag zināt tās normas! Ja nezināt, tad varbūt vajag prasīt cienījamo profesoru Juri Bojāru, lai paskaidro šīs konvencijas, bet varbūt arī viņš nesaprot, nezinu, bet tur vajag tiešām... Jā, Baldzēna kungs saka, ārpolitika ir ļoti nopietna lieta! Tāpēc nevajag tikai tā - no malas lasīt, kas uz viena maza papīra ir rakstīts. Daudzas grāmatas ir jālasa, lai to saprastu!

Tagad mēs redzam, ka abas sociāldemokrātu frakcijas, būdamas pret šo līgumu, laikam uzskata, ka Amerika ir ekvivalenta valsts ar Krieviju kā neuzticamu partnervalsti. Redzēsim, kurā pusē viņi nostāsies! Vai tad tā ir kauna lieta - cīnīties pret masu iznīcināšanu, pret ieroču izplatīšanu kopā ar Ameriku? Nē! Vai kauna lieta ir strādāt kopā ar Ameriku un saņemt miljonu Amerikas dolāru vērtu apmācību un tehnisko palīdzību šajā svarīgajā cīņā? Nē!

Mums ir jāatbalsta šis līgums.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis, otro reizi.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatbildēšu uz cienījamās Helēnas Demakovas un Birznieces kundzes izaicinājumiem, kad viņas teica, ka sociāldemokrāti ir dumji, tajā skaitā ārlietās, un ka ārlietās vienīgie gudrie ir Tautas partijas un “Latvijas ceļa” biedri. (Aplausi zālē.)

Līgums, kā jau es teicu, ir derīgs un vajadzīgs Latvijai, kad izplatās terorisma vilnis, lai pārtrauktu šo kaitīgo masu iznīcināšanas ieroču iespējamo tranzītu cauri Latvijas teritorijai. To vajag cilvēciski un kulturāli noformēt! Mums tagad nav jāizstrebj tā zupa, ko ir ievārījusi Ārlietu ministrija, parakstīdama šādu līgumu, ka tā nav atrunājusi to, kas būtu civilizēti atrunājams šādā līgumā. Proti, ka amerikāņu speciālisti sniedz palīdzību, ka ir viņu darbības un aprīkojuma neaizskaramība, ka viņi ir konsultanti, palīgi, instruktori un tā tālāk, bet operatīvo darbību veic cilvēki - vai nu Latvijas pilsoņi, kuri atbild Latvijas likumu priekšā, vai ārzemnieki, kuri arī atbild likumu priekšā.

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Labanovskis. Šeit, iespējams, var būt runa par to, ka ir aizskartas Latvijas pilsoņu tiesības un ka te kādreiz varētu būt pamats Satversmes tiesas procesam par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Runājot par ārlietu speciālistiem un veselo saprātu, es domāju, ka ir jābalstās uz veselo saprātu, lai atbildētu uz jautājumu, vai cilvēki attiecīgi tiks saukti pie atbildības, ja citi cilvēki būs nogalināti. Pildot konkrētu uzdevumu Afganistānas teritorijā, amerikāņi noslaktēja gan teroristus, gan afgāņus, kuri bija pret teroristiem, gan Amerikas speciālistus, kuri strādāja Afganistānā, gan arī Amerikas karavīrus. Es gribu redzēt to Amerikas tiesu, kura sodīs amerikāņu karavīrus, kuri kļūdas pēc iznīcināja paši savu karaspēku.

Otrais jautājums ir attiecībā par neatliekamo palīdzību. Ja tā ir šā līguma cēlonis, tad tādā gadījumā Amerika Afganistānā neatliekamo un neatlīdzināmo palīdzību sniedz katru dienu... vairākas reizes, desmitiem reižu vairāk nekā Latvijai, gan nometot tur attiecīgos pārtikas maisus, gan piešķirot finansējumu pašu sagrautās zemes atjaunošanai.

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tātad principā jebkurš līgums ārpolitikā ir korekts tikai vienā gadījumā - ja jūs esat gatavi nobalsot par tāda paša līguma parakstīšanu ar jebkuru kaimiņvalsti. Vai jūs esat gatavi parakstīt un nobalsot par šādu līgumu ar Krieviju? (Starpsaucieni: “Nē!”) Ar Baltkrieviju? (Starpsaucieni: “Nē!”) Igauniju? Zviedriju? Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ja neesat tam gatavi, tad uzskatiet, ka Amerika ir tāda pati ārvalsts.

Otrs. Kāpēc mēs vispār steidzamies? Tā vai citādi, bet es atceros visus līgumus un likumus, kas mums ir bijuši steidzami; piemēram, Austrālijas un Latvijas nolīgums par izdošanu. Kamēr Kalējs bija dzīvs, tikmēr tas bija steidzami risināms jautājums. Vai jūs vispār tagad atceraties, ka tāds mums bija? Šodien vairs nav. Un man ir ļoti patīkami, ka “Latvijas ceļš”, viņu partijas pārstāvji kā juristi par galveno speciālistu tagad ir atzinuši cilvēku, kurš, starp mums runājot, Latvijas Juristu biedrībā nemaz augstu nekotējas.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nav nekā komiska, ka šis līgums tiek parakstīts ar Latviju. Tas ir parakstīts ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Krieviju un Slovēniju, tāpēc ka šīs ir reģiona robežvalstis, kurās pastāv vislielākie draudi, kodolieroču izplatīšanas draudi. Tātad nav nekā komiska šajā apstāklī.

Ikvienam ir iespēja Ārlietu komisijā iepazīties ar šiem analogajiem līgumiem, kas ir noslēgti ar tām valstīm, kuras es tikko minēju. Es paskatījos arī līgumu ar Krieviju. Un šajā līgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju ir šādi divi panti: 7. un 9.pants. Es citēšu brīvā tulkojumā: “Krievijas Federācija neveic nekādas tiesiskas darbības pret ASV personālu, kontraktoriem un kontraktoru personālu par Krievijas īpašumu vai izraisīto Krievijas iedzīvotāju nāvi, kas radusies, pildot šo līgumu.” Un 9.pants Krievijas un ASV līgumā: “ASV valdības nodarbinātajiem Krievijas Federācijas teritorijā to aktivitātēs, kas saistītas ar līguma izpildi, tiek garantētas privilēģijas un imunitāte saskaņā ar Vīnes konvencijas diplomātiskajām attiecībām.” Tātad 1961.gada konvencija tiek likta šā panta pamatā.

Tātad, kolēģi, nekā speciāla šajā pantā, par kuru mēs šeit šausmināmies un kuru citējam, nav! Tas vienkārši citē Vīnes konvencijā paredzētās tiesības un privilēģijas, kas ir citu valstu speciālajiem dienestiem un diplomātiskajam personālam, veicot darbības svešā valstī. Šīs personas, ja tās būs veikušas kādu noziegumu, stāsies tiesas priekšā savā mītnes zemē - konkrēti ASV.

Ja šī persona būs izdarījusi kādu noziegumu, kas iziet ārpus diplomātiskajām normām, ārpus diplomātiskās imunitātes tiesībām, šī persona var tikt tiesāta arī Latvijā. Latvija var pieprasīt un šo personu tiesāt pie sevis.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo līgumu, kuru ir atbalstījusi faktiski visa Ārlietu komisija, vienam deputātam balsojot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs visi zinām, kas ir SS. Mēs visi arī zinām, kas ir SD. Taču mēs ne visi vēl zinām, kas ir SDS, un es domāju, ka pēc šīsdienas debatēm pakāpeniski mēs arvien vairāk kaut ko no tā sapratīsim.

Šīsdienas milzīgā pretestība līgumam par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā nav nekas cits kā vien milzīga konkurence par vēlētāju balsīm starp SDS un LSDSP. Ne jau velti …(Balsis zālē.) Ak, kur skaisti! Ahā, aizķēru gan jūs visus tur, kreisajā pusē! Tagad pats interesantākais ir tas, ka PCTVL nekāpj tribīnē, jo viņi labi zina, ka šeit viņiem nav vajadzības cīnīties par vēlētāju balsīm. Viņi mierīgi rīkosies. Nervozē tie - tur. Pareizi, jo viņiem ir par ko nervozēt. Vieniem ir 1,3%, otriem procenti arī stipri brauc uz leju. Lūk, tā, draugi mīļie! Un man liekas, jūs visi labi saprotat, ka koalīcijas partneri nobalsos “par”. To jūs visi jau labi zinājāt, pirms bija sākušās šīs debates, un ar savu daiļrunību jūs, protams, varbūt varat arī aizkustināt dažus vēlētājus. Tam es piekrītu. Un šī izmisīgā cīņa man patīk. Arī es esmu vecs sportists, un man patīk, ka cīnās līdz pēdējam elpas vilcienam un varbūt arī pirms nāves vēl ķeras pie kāda sporta rīka...

Tā ka, lūdzu, turpiniet! Man pat kļūst interesanti. Laipni lūdzu visus pēc kārtas, ar Baldzēnu sākot, jo viņš tur arī mani pieminēja… Nāc šurp, Egīl, un pastāsti, ko tu vēl vari jaunu izdomāt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paliekot uz tādas optimistiskas nots, es gribētu tikai pateikt vienu mazu komentāru par cienījamās Helēnas Demakovas teikto, it kā Atmoda būtu dzimusi kaut kur Amerikā.

Man bija iespēja būt PSRS Tautas deputātam vēl pēdējā saietā, un es visu to redzēju, kā Atmoda auga no Baltijas valstīm, no Ukrainas, Gruzijas, kā tā auga no Krievijas progresīvajiem spēkiem, un es to saku tāpēc, ka būtu ļoti vēlams, lai jūs iepazītos ar Marinas Kosteņeckas grāmatu “Tas bija tautas laiks”, jo tad jūs redzētu, kā tas viss notika. Es nebūtu te nācis, bet es vēlētos lūgt, lai no šīs tribīnes skanētu vairāk patiesības un lai cilvēki zinātu, kā tas ir faktiski noticis.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Dobeļa kungs citēja Juri Bojāru no “Dienas Biznesa”, un viņš tālu nav ticis, jo plaģiātisms katrā ziņā jau ir zināms zināšanu līmenis, tā ka apsveicu Juri Dobeli!

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Kolēģi, šeit ir runa par nacionālajām interesēm, par to, vai mēs pieļausim Latvijas Republikas pilsoņu un arī Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu diskrimināciju pret jebkuriem nepilsoņiem, pret jebkuriem citu valstu pilsoņiem. Ja mēs to pieļaujam, tad tādā gadījumā šis 7.pants ir pareizs un labs, kā to teica Juris Dobelis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Taču, ja mēs uzskatām, ka tā nedrīkst būt, ka citu valstu (tātad - Amerikas Savienoto Valstu) personas atbrīvo no atbildības, un nav svarīgi, vai tā būtu valdība, personāls vai līgumdarbinieki... arī tad, ja ir radīti ne tikai materiālie zaudējumi, bet ir arī ievainojums vai pat iestājusies nāve kādam Latvijas Republikā. Ja mēs tā uzskatām, tad, protams, taisnība ir Jurim Dobelim.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidzot! Trešais spēks!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tā kā Dobeļa kungs mūs izsauca, ka vajag atnākt un runāt kādam no PCTVL, tad es arī nolēmu, ka vajag pateikt kaut ko labu šinī diskusijā. Un es te visu laiku nopietni pārdomāju tādu jautājumu. Vidiņa kungs šodien ir liels aktīvists, un, nedod Dievs, es vēl atceros, kā savā laikā Latvijā visi runāja par kaut kādu sarkano dzīvsudrabu, kuru visi mēģināja viens otram pārdot, izandelēt, un tad teica, ka tā ir Krievijas tehnoloģija. Un tad nu es netīšām iedomājos, ka varbūt arī Vidiņa kungs tādu beidzot ir dabūjis, tur to mājās, un amerikāņi uzzina. Kas tad tālāk notiks ar Vidiņa kungu kā šā likuma subjektu? Uz kurieni īsti viņu aizstieps tie amerikāņi? Redziet, ir patīkami, ka Dobeļa kungs jau norāda adresi, uz kurieni Vidiņa kungs ir jāpārvieto...

Es vēlreiz saku: mēs šodien pieejam šim jautājumam diezgan nenopietni! Cik tad plaši šis likums tiks traktēts un kā tas tiks pielietots? Un kā izmantos svešu valstu - nosauksim viņus tā - speciālistus?

Tāpat man izbrīnu radīja Krasta kunga paziņojums, ka Vīnes konvencijai ar šo traktējumu tiks pievienoti arī specdienestu darbinieki. Parasti gan, man liekas, specdienestu darbiniekiem diplomātiskais statuss netika piešķirts... Es saprotu, ka Dobeļa kungs jau uztraucas, jo piesolīja nogādāt Vidiņa kungu krematorijā, bet nu...

Es vienkārši uzdodu jautājumu un ceru, ka cienījamie Aizsardzības ministrijas pārstāvji un Ārlietu ministrijas pārstāvji to visu pastāstīs.

Tāpat es nevaru piekrist cienījamajai Birznieces kundzei. Savā laikā ļoti skaisti nolasīja līgumu starp Ameriku un Latviju sakarā ar Skrundas radiolokatoru. Tas ir kauns, ka Latvija varēja... ka “Latvijas ceļa” tik talantīgie juristi un speciālisti atļāva parakstīt Latvijas valstij tādu pazemojošu līgumu! Cits jautājums, un par to paldies Dievam, ka nekādas nelaimes nav notikušas. Taču kas notiktu, ja tās būtu atgadījušās? Tad izrādītos, ka neviens jau nenes nekādu atbildību. Tas ir kauns, un diez vai būtu jālepojas ar tādu “Latvijas ceļa” iepriekšējo varas pārstāvju parakstīto līgumu! Un tāpēc es, protams, vēlreiz aicinu juristus visu nopietni pārdomāt. Es neatnācu šeit speciāli zvejot balsis, kā to dara TB, LSD un kādas tur vēl visas citas partijas. Tā kā tu aicināji, personīgi es atnācu pateikt savas domas...

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. (Starpsauciens: "Nepadodies!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Birznieces kundze! Jā, tik tiešām, tas ir kaunpilns līgums, ka mēs, mūsu spēka struktūras nevar aizstāvēt Latvijas robežas un apsargāt savu teritoriju, un tie ir vārdi, kurus apstiprina Kuduma kungs. Viņš pateica: “Mūsējie nevar neko izdarīt - nevar apkarot ne nelegālo tranzītu, ne pārējo.”

Kas attiecas uz Ārlietu ministrijas kļūdām darbā un tādiem nejaukiem dokumentiem, es pilnīgi piekrītu jums, Vidiņa kungs, ka vajag labi iemācīties mūsu Satversmi! Zināt to vajag! Mūsu pamattiesības un to, kāda tad tomēr Latvija ir pēc Satversmes.

Un vēl. Kuduma kungs, tik tiešām es jums piekrītu, ka mūsu spēka struktūras nenodrošina Latvijas drošību miera laikā, tās nespēj apkarot visu to negatīvo, kas diemžēl notiek mūsu teritorijā un kas šķērso mūsu robežas. Nespēj kontrolēt! Taču tā jau ir mūsu - valdības un Saeimas - kļūda, ka mēs to viņiem nepiespiežam darīt, un tāpēc mēs esam spiesti prasīt palīdzību no citām valstīm. Tas ir kauns, kā jūs paši to saprotat.

Un pēdējais. Kāpēc tad mēs izlietojam gandrīz 300 miljonus latu, maksājot no valsts budžeta naudu, ar kuras palīdzību...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...ir jānodrošina Latvijas drošība miera laikā? Kāpēc tas nav panākts? Nu tad atbildiet uz šo jautājumu! Un tad vēl sakāt, ka vairs nav... Tad mēs skrienam prasīt...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... no citām valstīm palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc formas piedāvātais likumprojekts tiešām ir neveikls un brīžiem pat komisks, kā teica mana kolēģe Helēna Demakova, un tas apliecina vienīgi Ārlietu ministrijas ierēdņu slikto latviešu valodas prasmi, bet tajā pašā laikā šis likums ir vajadzīgs, lai panāktu mūsu valsts drošību.

Cienījamie sociāldemokrāti! Cienījamais kolēģi Burvja kungs! Nu nav taču Amerikas Savienotās Valstis tāda pati valsts kā diktatoriskā Baltkrievija vai kā Krievija, kurā šobrīd notiek karš pret savas valsts pilsoņiem! Nav tā, cienījamais Burvja kungs! Nav tā, cienījamie sociāldemokrāti! Amerikas Savienotās Valstis šobrīd ir lielākais drošības garants pasaulē, un šobrīd šī valsts ir arī lielākais mūsu valsts pastāvēšanas drošības garants, tāpēc šis līgums ir vitāli nepieciešams. Un nevajag šeit nodarboties ar spekulācijām, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai līgums ir vajadzīgs? Es vēlreiz uzsveru: tas it kā būtu vajadzīgs, taču jebkurš līgums ir jāslēdz uz paritātes principiem, uz vienādības principiem. Citādi nemaz nevar skatīties!

Runājot par finansējumu, Birznieces kundze, ko Amerika mums sniegs, es gribētu uzsvērt vienu: izlasiet, lūdzu, 8.pantu, kas paredz, ka par finansiālo palīdzību lēmums tiks pieņemts atsevišķi, bet līgums stājas spēkā jau nākamajā dienā pēc tā ratifikācijas.

Vidiņa kungs, es neesmu klanījies Maskavai un netaisos klanīties arī Vašingtonai, un jūs, Vidiņa kungs, ļoti labi zināt, ka iepriekšējā parlamenta darbības laikā man četras reizes - atšķirībā no jums!- atteica iebraukšanas vīzu Krievijā. Tas ir fakts! Un es tāpat mierīgi pārdzīvošu, ja man neatļaus iebraukt arī Amerikā. Arī tas pieder pie lietas...

Un es vēlreiz aicinu ievērot paritātes, slēdzot starptautiskus līgumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Guntars Krasts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rišardam Labanovskim!

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, ka ir izveidojusies divdabīga situācija, es lūdzu, lai šo jautājumu noslēdz Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu balsot un atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 22, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 30.februāris?

G.Krasts. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Ādamsonam.

J.Ādamsons. 1.decembris.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es piedāvātu 9.maiju. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Vairāk priekšlikumu nav. Sāksim balsot ar tālāko datumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu šā gada 1.decembri. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par 9.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 20.februāris. Paldies.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Apstiprinot šo likumprojektu un līdz ar to arī šo nolīgumu ar Armēnijas Republiku, mēs tātad dodam iespēju Armēnijas Republikas pārvadātājiem, kravu un pasažieru pārvadātājiem, un arī Latvijas pārvadātājiem tāpat, veikt starptautiskos pārvadājumus abu pušu valstu teritorijās.

Atbildīgā komisija likumprojektu atbalstīja. Es aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad, noslēdzot šo līgumu, mūsu autopārvadātājiem pavērsies iespējas darboties autobusu neregulāro pārvadājumu sistēmā tajās valstīs, kas ir parakstījušas šo Nolīgumu. Tās tehniskās prasības, kas tiek izvirzītas mūsu autopārvadātājiem, ir izpildāmas, un tātad, pievienojoties šim Nolīgumam, Latvijas autopārvadātāji iegūs likumiski garantētas tiesības un juridiski aizsargātu statusu, kā es jau teicu, šo Nolīgumu parakstījušo valstu teritorijās.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir tipveida līgums, kolēģi, un tas droši vien visiem jums ir labi pazīstams. Tādus mēs esam noslēguši ar daudzām valstīm. Aicinu atbalstīt šo līgumprojektu, kas nodrošinātu mūsu investīciju aizsardzību Rumānijas Republikā. Un otrādi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Iepriekšējā karstā debašu norise mani pārliecināja, protams, ka jums, valdošā koalīcija, ir taisnība, un es uzskatu, ka arī šinī un visos turpmākajos likumos ir jāieliek iekšā šāds 7.pants, ka attiecībā uz tiesu procesiem un prasībām, izņemot prasības, kas paredzētas līgumos, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības šajā gadījumā Rumānijas valsts valdību, tās personālu un līgumdarbiniekus… un tālāk kā tekstā.

Jums briesmīgi tas patīk? Nu tad lai visas valstis pret mums izturas kā pret “banānu” republiku un mērkaķiem, kas tur dzīvo.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad pievienošanās šai konvencijai dos Latvijai iespēju iekļauties starptautiskajā civilprocesuālajā telpā un risināt tos bērnu adopcijas jautājumus, kuri līdz šim nebija iespējami, esot tajās juridiskajās attiecībās, kādas bija Latvijai ar šo konvenciju parakstījušajām valstīm.

Un konkrēti tas atvieglinās Latvijai aizbildnības jautājumu risināšanu ar ārvalstu iestādēm, un Latvijas tiesu nolēmumi bērnu aizbildnības jomā varēs… iegūt starptautisku raksturu. Un otrādi - tātad starptautiskie tiesu nolēmumi iegūs juridisku spēku Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”“. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4053 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”“. Otrais lasījums.

1. ir tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 5.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6.priekšlikums iestrādāts 7. - komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 8.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 9.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 12. ir iestrādāts komisijas 13.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Arī 14. ir iestrādāts komisijas 15.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 16.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 17., 18., 19., 20. un 21. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Arī 22.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstījusi 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un nav atbalstījusi arī 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. 26. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 27.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 28. un 29.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 30. un 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 32., 33. un 34. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 35. un 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 37. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikums - ir iestrādāts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 39.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 14.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies… Iebilst? Tad, lūdzu, kādi ir citi priekšlikumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tā kā otrajā lasījumā ir iestrādāti konceptuāli priekšlikumi, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 28.februāri. Juridiskajai komisijai tie ir jāizskata.

Sēdes vadītājs. Es nesaklausīju... 28.februāris ir tālākais termiņš.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteiktu 28.februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 21. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 28.februāris.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta "Reģionālās attīstības likums" izskatīšanai trešajā lasījumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: "Noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Reģionālās attīstības likums" trešajam lasījumam šā gada 18.februāri." Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 36. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā! Tātad pirmdien pie mums ciemos nāk Raits Černajs un Ozolnieka kungs. Tā ka esiet mīļi un nekavējieties! Esiet klāt, un strādāsim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Monika Zīle, Kārlis Leiškalns, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc ziemas sesijas ceturtās sēdes

2002.gada 7.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputātu Freimaņa un Lauska jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju".

Atbildi sniegs labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Ministra rīcībā divas minūtes.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Atbilde uz jautājumu ir sniegta rakstiski.

Ar sevišķi bīstamajām infekcijām nodarbojas Nacionālā vides veselības centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas izmeklējumu laboratorija. Bez tam atbildē ir uzskaitītas gan tās saslimšanas, kuras var izmeklēt šajā laboratorijā, gan arī tās, kurām izmeklējumus veic laboratorijas mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām ir noslēgtas vienošanās par šādu izmeklējumu veikšanu.

Atbildē ir sniegta informācija par darba drošības prasībām šinīs laboratorijās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram papildjautājumu uzdošanai.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies.

Ministra kungs! Bija pavīdējusi tāda ziņa, ka tā laboratorija tiekot vai nu samazināta, vai gandrīz vai likvidēta. Tātad laboratorija tomēr strādās pastāvīgā režīmā un nekādas likvidācijas vai pārstrukturēšanas nebūs?

A.Požarnovs. Attiecībā uz šo laboratoriju var teikt pilnīgi nepārprotami, ka tās kapacitāte varētu tikt tikai pastiprināta. Šīs laboratorijas likvidācija netiek paredzēta. Tas, kādas reorganizācijas ir paredzamas attiecībā uz citām laboratorijām, ir cits jautājums - nākamais jautājums un arī par to ir materiāls iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamo mēs uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu Bojāra, Soldatjonokas, Grīga, Freimaņa un Lauska jautājumu "Par optimizētā un modernizētā Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju".

Atbildi sniedz labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis jautājums ir ļoti konkrēts, ir uzdoti jautājumi gan par Vides veselības departamenta darbinieku kvalifikāciju, gan arī par jaundibinātās Vides veselības aģentūras darbiniekiem. Šeit ir pievienots materiāls, kurā lasāms Vides veselības departamenta nolikums, norādītas konkrētās funkcijas un ir arī izklāsts par katru konkrēto darbinieku, tātad par viņa izglītību un veicamajiem pienākumiem. Pievienots ir arī materiāls par Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju un veicamajām funkcijām. Attiecībā uz divām no jūsu uzdotajā jautājumā minētajām personām - Romanu Meļņiku un Zigfrīdu Bokumu - jāteic, ka šie nav darba attiecībās ar Vides veselības aģentūru, viņi kaut kad bija strādājuši Vides veselības centrā, bet pēc reorganizācijas viņi nav tā darbinieki.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram - papildjautājumu uzdošanai.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, man ir divi jautājumi. Pirmo man uzdeva iedzīvotāji, laikam medicīnas darbinieki. Kāpēc Viņķeļa kungs, kura darbībā bija atklājušies fakti par korupciju (man liekas, laikā, kad Šķēles kungs bija premjerministrs) un kurš bija no Labklājības ministrijas, tagad vada laboratoriju tīkla izveidošanu?

Un otrs: ko nozīmē "medicīnas profilakse"? Jo tāds raksts esot ielikts vienā no grāmatām par kaut kādu iestādi...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Attiecībā uz Viņķeļa kungu es gribu teikt to, ka Andra Šķēles valdībā viņš bija veselības valsts ministrs. Toreiz viņš aizgāja no valdības sakarā ar to, ka viņš Uzņēmumu reģistrā nebija savlaicīgi noformējis šo papildu darbu. Taču jautājums tika izskatīts arī tiesībsargājošajās institūcijās, no kurām ir saņemts atzinums, ka tajā laika posmā, kopš viņš strādāja par ministru, nebija tikai nokārtotas formalitātes Uzņēmumu reģistrā, bet tās uzņēmējsabiedrības neveica nekādu saimniecisko darbību un līdz ar to nekāda veida korupcija, nekāda veida likumpārkāpums nav saskatāms. Līdz ar to tas faktiski bija arī tāds zināms tālaika valdības lēmums. Nekāda nozieguma sastāva tajā lietā nebija.

Attiecībā uz to, kādēļ viņš turpina strādāt, ir jāteic, ka viņš ir profesionālis ar ļoti lielu administratīvā un cita darba pieredzi. Protams, viņš ir ļoti nozīmīgs šinī darbā.

Attiecībā uz profilaksi es varētu komentēt, kas ir profilakse kā tāda. Bet, atvainojos, jūsu jautājums ir mazdruscītiņ nekonkrēts. Kaut kādā rakstā kaut kādu izteikumu es varētu komentēt tad, ja man tas raksts būtu priekšā uz galda. Šobrīd es atturēšos no komentāra.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tālāk uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu Bojāra, Barčas, Čevera, Grīga un Ādamsona jautājumu "Par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu".

Atbildi sniegs labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Arī uz šo jautājumu atbilde ir sniegta rakstiski. Varu papildus vēl piebilst, ka, analizējot dažādus dienestus un izvērtējot, cik kopumā mums ir valstī laboratoriju, kas veic līdzīgas funkcijas, valdība nonāca pie slēdziena, ka ir nepieciešams laboratoriju skaitu optimizēt, jo pretējā gadījumā veidojas situācija, ka ir vairākas, pieņemsim, medicīniskās, veterinārās un citas laboratorijas, kurās ir līdzīga aparatūra un kuras strādā ar nepilnu noslodzi. Un tādēļ ir jāpārvērtē. Arī saistībā ar Vides veselības centra reorganizāciju tika izvērtēts nepieciešamais laboratoriju skaits dažādās pašvaldībās. Šajā dokumentā ir izklāstīts, cik laboratoriju ir Vides veselības centra, šā dienesta pakļautībā. Arī Zemkopības ministrijas un VARAM sistēmā ir attiecīgas laboratorijas.

Tā ka laboratoriju skaits tiek optimizēts, lai tām būtu noslogojums, lai tās varētu darboties kvalifikācijas ziņā vēl labāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ja tās laboratorijas likvidēja, tad kāpēc tiek iedalīti naudas līdzekļi, apsolot jaunu laboratoriju organizēšanu? Tātad nelietderīgi tiek izmantotas materiālās vērtības, kas bija. Kā jūs uzskatāt? Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Man to uzdeva no Alūksnes. Kā varēs Alūksne, Madona nogādāt visus materiālus analīzēm Gulbenē, un kā tas tiks nodrošināts? Kas atmaksās izdevumus par transportu un visu, kas ar to saistīts?

A.Požarnovs. Jautājums par ceļa izdevumiem tiek risināts, savstarpēji vienojoties dažādām Vides veselības centra filiālēm.

Par laboratorijām. Par to, ka kādu no laboratorijām varētu veidot no jauna. Katrā ziņā tas ir pieļaujams process, jo, veicot laboratoriju pārstrukturēšanu, jāņem vērā to iespēja sertificēties, kā arī to attālums līdz visām ieinteresētajām personām, līdz pašvaldībām. Tātad, ja, teiksim, divas laboratorijas tiek slēgtas, bet ir atrasta iespēja kādā citā pašvaldībā, kas atrodas pa vidu, izveidot jaunu, tas uzskatāms par optimālu procesu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kā jūs vērtējat iespēju veidot privātas laboratorijas? Tām varētu veikt attiecīgu sertifikāciju. Vai tādas iespējas varētu būt? Jo tad arī uzņēmējiem un tiem, kas vēlas nodot analīzēm kaut kādus produktus vai ko citu, būs šādas iespējas, būs šāda alternatīva.

A.Požarnovs. Mans viedoklis attiecībā pret privātajām laboratorijām ir tāds, ka laboratorijas var būt arī privātas. Viens no tādiem piemēriem ir Gulbja laboratorija, kas darbojas ļoti veiksmīgi, jo tās pakalpojumiem ir zemas cenas sakarā ar to, ka tai ir plaša klientūra. Šajā laboratorijā var iepirkt lielos kombainus, un tādēļ arī izmeklējumu cena pazeminās.

Jautājums ir par references laboratorijām, kuras faktiski... kuru skaits ir jāplāno. Bet principā laboratorijas var būt privātas.

Galvenais jautājums šīs sistēmas sakārtošanā ir tāds - panākt, lai kontrolējošie dienesti paši nenoteiktu, ko izmeklēt, par kādu naudas summu izmeklēt un to neizdarītu savās laboratorijās.

Tāpēc sistēmai ir jābūt strukturētai. Bet laboratorijas var būt arī privātas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Pārējās ministru atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies!

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 4.sēde
2002.gada 7.februārī



Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”(4047. un 4047-a dok., reģ. nr.1148)


Par likumprojektu “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”(4048. un 4048-a dok., reģ. nr.1149)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”(4049. un 4049-a dok., reģ. nr.1150)


Par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”(4050. un 4050-a dok., reģ. nr.1151)


Par likumprojektu “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”(4051. un 4051-a dok., reģ. nr.1152)

Priekšlikumi - dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Seiksts


Par likumprojektu “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”(4052. un 4052-a dok., reģ. nr.1153)


Par likumprojektu “Darba strīdu likums”(4059. un 4059-a dok., reģ. nr.1154)

Priekšlikums - dep. A.Seiksts

Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam(4058. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”


Lēmuma projekts “Par L.Volbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”(4054. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par K.Počas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”(4055. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par S.Vamžas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”(4056. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par I.Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”(4057. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”(4070. dok.)

Ziņo - dep. I.Birzniece

Debates - dep. B.Cilevičs
- dep. I.Burvis


Par pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu

Motivācija - dep. H.Soldatjonoka


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (1.lasījums)(3877. un 4002. dok., reģ. nr.1110)

Ziņo - dep. A.Seiksts

Debates - dep. L.Bojārs

Likumprojekts “Valsts kontroles likums” (2.lasījums)(3584. un 4010. dok., reģ. nr.1030)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. I.Burvis

Likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” (2.lasījums)(3406. un 4015. dok., reģ. nr.980)

Ziņo - dep. E.Baldzēns

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (2.lasījums)(3405. un 4016. dok., reģ. nr.979)

Ziņo - dep. E.Baldzēns

Likumprojekts “Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par da˛u konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)” (2.lasījums)(3830. un 4046. dok., reģ. nr.1086)

Ziņo - dep. G.Krasts
Par darba kārtību 


Likumprojekts “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” (1.lasījums)(3984. un 4031. dok., reģ. nr.1131)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis

Debates - dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. D.Stalts
- dep. V.Lauskis

Paziņojumi - dep. A.Rugāte
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. I.Burvis
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Zīle
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- dep. G.Freimanis
- dep. G.Dambergs
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Gailis
- dep. M.Lujāns
- dep. G.Freimanis
- dep. J.G.Vidiņš 
Atkārtota balsošana par Ministru prezidenta A.Bērziņa priekšlikumu — atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu līdz šā gada 7.martam


Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (1.lasījums)(3872. un 4032. dok., reģ. nr.1105)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš

Debates - dep. I.Burvis
- dep. K.Lībane
- dep. J.Lagzdiņš

Paziņojumi - dep. R.Pīks
- dep. M.Lujāns
- dep. Dz.Kudums

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” (1.lasījums)(3873. un 4032. dok., reģ. nr.1106)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. I.Birzniece

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” (1.lasījums)(3874. un 4032. dok., reģ. nr.1107)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne

Debates - dep. L.Bojārs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” (1.lasījums)(3875. un 4032. dok., reģ. nr.1108)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (1.lasījums)(3865. un 4035. dok., reģ. nr.1104)

Ziņo - dep. R.Jurdžs

Debates - dep. I.Birzniece
- dep. I.Burvis


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” (2.lasījums)(3192. un 4037. dok., reģ. nr.914)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” (2.lasījums)(3389. un 4038. dok., reģ. nr.970)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (1.lasījums)(3833. un 4040. dok., reģ. nr.1089)

Ziņo - dep. G.Dambergs


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” (1.lasījums)(3966. un 4041. dok., reģ. nr.1128)

Ziņo - dep. R.Labanovskis

Debates - dep. R.Labanovskis
- dep. I.Burvis
- dep. J.Ādamsons
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs P.Elferts
- dep. Dz.Kudums
- dep. H.Demakova
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Birzniece
- dep. R.Labanovskis
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis
- dep. G.Krasts
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Kalniņš
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Ādamsons

Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons
- dep. M.Lujāns

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (1.lasījums)(3850. un 4042. dok., reģ. nr.1098)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasa˛ieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)” (1.lasījums)(3961. un 4043. dok., reģ. nr.1126)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (1.lasījums)(3912. un 4044. dok., reģ. nr.1115)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. I.Burvis


Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu” (1.lasījums)(1787. un 4045. dok., reģ. nr.528)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (2.lasījums)(2123. un 4053. dok., reģ. nr.603)

Ziņo - dep. M.Vītols

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” trešajam lasījumam”(4072. dok.)
Paziņojums - dep. I.Burvis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
ceturtās sēdes
2002.gada 7.februārī


Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju”
Atbilde - labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - labklājības ministrs A.Požarnovs

Labklājības ministra A.Požarnova atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par optimizētā un modernizētā LM Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - labklājības ministrs A.Požarnovs


Labklājības ministra A.Požarnova atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par sertificēto bijušo vides veselības centru laboratoriju tīkla likvidēšanu”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildjautājums - dep. H.Soldatjonoka

Atbilde - labklājības ministrs A.Požarnovs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam."
Datums: 07.02.2002. 9:07:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep.J.Lejam

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:22:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3877 pieņemšanu 1. lasījumā

Valsts kontroles likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:25:40 bal008
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Valsts kontroles likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:30:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par 46. priekšlikumu

Valsts kontroles likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:33:58 bal010
Balsošanas motīvs: Par 87. priekšlikumu

Valsts kontroles likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:34:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4010 pieņemšanu 2. lasījumā

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:38:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:39:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Bezdarbnieku un darba meklētaju atbalsta likums (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:42:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4015 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:44:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4016 pieņemšanu 2. lasījumā

Par 1924.g.Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.g. protokolu (Visbijas protokols) un 1979.g. protokolu (SDR prot.) 2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 9:45:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4046 pieņemšanu 2. lasījumā

Datums: 07.02.2002. 9:45:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 12:08:50 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3984 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 07.02.2002. 12:10:00 bal019
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 07.02.2002. 12:10:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 12:26:32 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3872 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 13:49:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3873 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 13:59:04 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3874 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:00:18 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3875 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:04:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3865 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:05:10 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3865 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:05:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.marts

Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem" (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:07:16 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4037 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:08:12 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4038 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 14:10:26 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3833 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 07.02.2002. 15:05:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

"Par LR valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:35:28 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3966 pieņemšanu 1. lasījumā

"Par LR valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas jomā" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:36:22 bal033
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /1.12.2002./

"Par LR valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:36:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /09.05.2002./

"Par LR valdības un Armēnijas Rep.valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:37:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3850 pieņemšanu 1. lasījumā

"Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:39:08 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3961 pieņemšanu 1. lasījumā

"Par LR valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:40:46 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3912 pieņemšanu 1. lasījumā

"Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnības atjaunošanu" (1.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:42:08 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.1787 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:44:40 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4053 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (2.lasījums)
Datums: 07.02.2002. 15:45:40 bal040
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /28.02.2002./

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta "Reģionālās attīstības likums" trešajam lasījumam""
Datums: 07.02.2002. 15:46:16 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4072

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi