Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas septītā sēde

2002.gada 2.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un svītrot likumprojekta “Valsts kontroles likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas un svītrot no darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Nav iebildumu.

Ir saņemts Valsts prezidentes iesniegums, kurā viņa atgriež otrreizējai caurlūkošanai 25.aprīlī pieņemto likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Ir priekšlikums iekļaut šo iesniegumu darba kārtības beigās. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, un vispirms acīmredzot tie būtu ietverami darba kārtības ziņojumu sadaļā par saņemtajiem likumprojektiem. Vai ir iebildumi? (Deputāts J.Dobelis no zāles: “Ir!”).

Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nebūtu jau, protams, ko brīnīties par šāda veida rīcību. Arī par šāda veida attieksmi pret tik nopietnu lietu, kāds ir Vēlēšanu likums. Mēs, šorīt no rīta atnākuši uz darbu, saņēmām papīru, ko mums uz galda nolika minūti pirms sēdes sākuma, ar pārāk nopietniem jautājumiem par pārāk nopietnu punktu izslēgšanu no Saeimas vēlēšanu likuma. Neapšaubāmi, tur parādās arī tas punkts, kas skar to vissāpīgāko, par ko sabiedrība jau tik ilgi runā. Tas skar latviešu valodas prasmes nepieciešamības noliegšanu deputātu kandidātiem, kuri grib startēt uz Latvijas augstāko varas iestādi. Tā ka šāda rīcība ir vairāk nekā nožēlojama.

Tā vietā, lai vispirms par to rūpīgi spriestu savstarpējā tikšanās reizē, mūsu tā saucamie partneri valdībā mierīgi aizmuguriski sagatavo pavisam kaut ko citu. Lūk! Tā ka rodas jautājums, vai tā ir nopietna pieeja latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai, formāli pirms tam mainot Satversmi, un tikai, vai arī tā ir tikai kārtējā izrādīšanās pasaules priekšā, kuru šādā ļoti īpatnējā veidā vēlas pasniegt daži politiķi? Muciņa kunga paša vispār nemaz nav šodien zālē, lai gan, tik nopietnu jautājumu iesniedzot, vajadzētu jau nu arī pamatot, kāpēc tas tā notiek. Diemžēl kārtējo reizi ir jākonstatē tas pats, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK konstatēja jau pirms 7.Saeimas vēlēšanām, mēs bijām vienīgie, kuri aicināja negrozīt Pilsonības likumu, visas pārējās kaut cik ievērojamās partijas nobijās un atgāja malā. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka nu ir jākasa pakausis no bailēm par to, kas nu ir Latvijā noticis ar jauno pilsoņu, tā saucamo jauno pilsoņu, uzņemšanu.

Tad, kad tika runāts par stingru Valsts valodas likumu, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK brīdināja kolēģus: nesteidzieties, cīnieties par latviešu valodas tiesību nostiprināšanu! Pirmajā reizē tas pat izdevās. Taču tad, kad Valsts prezidente atsūtīja likumu atpakaļ, gļēvums tomēr ņēma virsroku un atkal mēs palikām mazākumā. Šodien ir kārtējā gļēvās laipošanas reize. Turklāt klusi un mierīgi tas tiek darīts, bez jebkādām nopietnām pārrunām. Kas tad cits mums atliek? Acīmredzot tomēr Latvijas politiskajā spektrā, tieši labajā - nacionālajā - spārnā, ir jābūt apvienībai, kas no Saeimas tribīnes pastāvīgi atgādina par to, ka arī gļēvumam ir savas robežas, kuras šad un tad tomēr vajadzētu ievērot, jo tā skaistā izrunāšanās par latviešu valodu pazūd tad, kad sākas balsošana.

Un tāpēc, kolēģi un visi tie, kas seko līdzi tam, kā kurš izturas pret latviešu valodu, vairāk paskatieties, kāda ir rīcība, nevis kāda ir runāšana! Un šīsdienas balsojums, kurš tūlīt būs, un šā balsojuma izdruka lai jums ir skaidrs pierādījums tam, kurš šeit ciena latviešu valodu un cīnās par tās tiesībām un kurš to nedara! Mēs balsosim “pret”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns runās “par”.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man rada lielu izbrīnu cienījamā kolēģa Dobeļa kunga un arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pozīcija. Pirms pāris dienām pieņemot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko bija akceptējusi arī jūsu frakcija, es domāju, jūs labi zinājāt, uz ko jūs gājāt. Visiem bija labi zināma Koalīcijas padomes vienošanās izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un pēc tam grozīt Vēlēšanu likumu. To bija paziņojusi Koalīcijas padome. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, man jāteic, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai patiešām ir patīkami, ka “Latvijas ceļš” beidzot ir nokļuvis pie tā jautājuma, par ko mēs jau esam runājuši vismaz divus trīs gadus.

Cits jautājums - kādā veidā, ar kādām domām un kā tas ir ticis realizēts. Mēs esam runājuši arī ar Valsts prezidentes kundzi, bet diemžēl nedz “Latvijas ceļš”, nedz Tautas partija, nedz arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurā ir arī Dobeļa kungs, nekad nebija darbos atbalstījuši Valsts prezidentes kundzi, tikai vārdos. Tagad “Latvijas ceļš” ir beidzot parādījis savus darbus, un mēs priecājamies. Labi, ka loģika vismaz kaut kad parādās, kaut vai pirms vēlēšanām, kaut vai pēc paspēlētām tiesas prāvām Strasbūras tiesā.

Un tādēļ patiešām šis jautājums tomēr ir jāvirza uz komisiju. Un nevajag, Dobeļa kungs, klausītājus mānīt! Nekas Latvijā nenotiks. Tas jautājums tiks novirzīts uz komisiju, jūsu frakcija varēs dot kārtējos priekšlikumus un pārveidot šo likumu. Tas ir fakts.

Tātad pēc šodienas balsojuma vēl nav nekādas garantijas, ka šis likums tiks tādā formā arī pieņemts. Taču, protams, patīkami, ka Koalīcijas padomes, vismaz dažu tās locekļu, rīcībā ir parādījusies kaut kāda loģika.

Dobeļa kungs, ja jūs jūtaties tik neapmierināts un ja tāpat jūtas arī visa jūsu frakcija, tad ir sen laiks iziet no šīs valdības! Veidosim jaunu valdību, domāsim. Nevajag tā satraukties, Dobeļa kungs. Ja jūsu koalīcijas kolēģi ir atkal, kārtējo reizi, mazo “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju “apbižojuši”, nu nevajag tā raudāt no Saeimas tribīnes! Ejiet no šīs valdības laukā, neviens tik ļoti nepārdzīvos! Dobeļa kungs, opozīcijā darbs ir daudz vienkāršāks un reizēm varbūt arī vieglāks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu “Par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” iekļaušanu darba kārtībā”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo PCTVL ar Lujānu priekšgalā!”) Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - 9. Likumprojekts tiek iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Lūdzu, vai kāds vēlas izteikties par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”? Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu - par šo likumprojektu iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 7. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.maijā. Ir priekšlikums skatīt šo iesniegumu pēc darba kārtības 12.jautājuma. Nav iebildumu.

Sāksim izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Arņa Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Lāzo, Stirāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumos par izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pāriet no proporcionālās likmes iedzīvotāju ienākuma aplikšanā, tas ir, 25% apmērā, pastāvot jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi.

No nodokļu maksāšanas šajā variantā ir paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 80 latus mēnesī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada oktobrī šādu personu, kuru alga ir bijusi no 60 līdz 80 latiem, Latvijā bija 181 tūkstotis strādājošo jeb 30% no kopējā darbinieku skaita tautsaimniecībā.

Sākot ar 80 latiem, projektā paredzētais nodoklis būtu ar 16% pieaugumu un līdz 24% - ja alga ir 190-200 latu mēnesī. Šajā intervālā Latvijā algu saņēma 270 000 darbinieku jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

Intervālā no 200 līdz 400 latiem nodoklis paliktu esošajā līmenī, tas ir, 25% no darba algas. Tādu ir 110 000 darbinieku.

Sākot no mēnešalgas 400 latu apmērā un vairāk, būtu pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmju pieaugums - no 26% līdz maksimālajam - 46%, kad darba alga pārsniedz 1000 latu mēnesī. Šādu darbinieku skaits pagājušā gada oktobrī bija 29 000 jeb 5% no kopējā nodarbināto skaita tautsaimniecībā.

Pēc mūsu uzskata, šim priekšlikumam ir vismaz trīs ieguvumi.

Pirmais ir makroekonomiskais pluss, tātad tas veicinātu sabiedrības mugurkaula - vidusslāņa veidošanos. Tas ir jebkuras demokrātiskas valsts stūrakmens. Statistika rāda, ka sabiedrības noslāņošanās pēc materiālās labklājības līmeņa pieaug. Statistiķi rēķina tā saucamo Džini indeksu, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, un šis koeficients Latvijā ir viens no visaugstākajiem, proti, 0,34. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgākā situācija vidusslāņa veidošanai ir tad, ja šis Džini koeficients svārstās no 0,25 līdz 0,30 robežās.

Otrais ieguvums ir tīri no tautsaimnieciskā viedokļa, jo tas pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību. Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiktu veicināta pircēju loka paplašināšanās - būtu vērojams pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm, kas savukārt izsauktu nepieciešamību paplašināt ražošanu no darba devēju puses, augtu uzņēmumu apgrozījums un palielinātos darba vietu skaits. Tas atkal atgriezeniski sekmētu iespējas paaugstināt darba algu tiem, kuri ražo šīs patēriņa preces. Šeit darbojas tā saucamais spirālveida efekts. Patērētājs arvien vairāk kļūst par virzītājspēku, kas paplašina iekšējo tirgu un ražošanu.

Trešais ieguvums būtu tas, ka, veidojot šādas nodokļu likmes, kā to liecina veiktie aprēķini, šīs diferenciācijas rezultātā ieņēmumi pašvaldību valsts budžetā palielinātos. Aprēķini rāda, ka nākamajos septiņos gados šis pieaugums plusos šajos budžetos varētu būt ap 40 miljoniem latu.

Varētu tikai piebilst, ka, šādi rīkojoties, mēs tuvosimies Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei, kur visās valstīs ir diferencētas ienākuma nodokļa likmes, sasniedzot maksimālo robežu līdz 55% vai 60 procentiem. Pēc mūsu priekšlikuma - 46%... plus arī ar šo diferenciāciju līdz 46% kā maksimālajai robežai.

Novirzot šo projektu atbilstošajai komisijai, protams, var diskutēt par jautājumu, lai apliekamajā ienākumā tiktu ietverta visa reālā summa, nepieļaujot netiešus vai slēptus ieņēmumu veidus, kas patiesībā ir darba alga. Šis arguments ir vienlīdz sāpīgs gan jau esošajā ienākumu aplikšanas sistēmā - pastāvot 25 procentu likmei, gan arī domājot par šīm diferencētajām likmēm.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Es aicinu šo priekšlikumu virzīt uz komisiju, lai to tur izdiskutētu un pieņemtu rezultatīvu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! No Saeimas tribīnes ir ļoti daudz runāts par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ideju. Šoreiz es gribētu parunāt par šā piedāvātā likumprojekta kvalitāti, arī par tā fiskālo ietekmi. Nav saprotams, kāpēc, sastādot šo pārejošo likmi, iesniedzēji ir pieļāvuši arī dažas kļūdas, ka, mainoties likmēm, neto darba samaksā parādās tādi kā zāģa zobi. Ja darbiniekam darba alga ir 80 lati, tad viņam būs jālūdz darba devējs, lai nepalielina viņam algu par dažiem latiem, jo tad viņš reāli saņemtu zemāku, nekā to paredz procenti. Alga ir jāpalielina vismaz par 10 latiem, un tikai tad tas neradīs zaudējumus.

Vēl interesanta zona veidojas algā no 850 līdz 1000 latiem. Ja darbiniekam kaut kādu iemeslu dēļ algu no 880 latiem palielina līdz 1000 latiem vai līdz 1001 latam, tas ir, par 120 latiem, tad reāli viņš saņems tikai 5 latus vairāk.

Es gribu arī pateikt, ka šobrīd visvairāk nodarbināto tomēr saņem algu, kā to rāda Statistikas pārvalde, no 50 līdz 150 latiem mēnesī. Līdz ar to nebūs vis tā, kā to paredz likumprojekta iesniedzēji, rakstot anotācijā par to, kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu. Nodokļa likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt no 600 tūkstošiem līdz 1 miljonam latu. Paskatoties un salīdzinot statistikas datus šodien, redzam, ka, mainot likmes, nodokļu ieņēmumi samazināsies par 15,7 miljoniem latu.

Tāds šis likumprojekts nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 26. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Panteļējeva, Zīles, Kezikas, Lāčplēša un Damberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar nožēlu konstatējām, ka šodien izskatāmie grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ir radušies tāpēc, lai sariebtu sociāldemokrātiem. Tas mūs nepārsteidz, jo 7.Saeimā tā ir darīts daudzkārt. Diemžēl šie nelabie darījumi nāk par sliktu latviešiem un Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Jūsu kolēģis no “Latvijas ceļa”, Leiškalna kungs, apgalvoja, ka 5. un 6.Saeimā izstrādātie un pieņemtie likumi ir ļoti labi, patiesi un unikāli. Muciņa kungs tā apgalvoja, tikai nevar zināt, kāpēc jūs paši ierosināt šos likumus revidēt, pārveidot un tos “apcirpt”. Arī šodien notiekošais tam ir pierādījums.

Sociāldemokrāti, izskatījuši vēsturisko dokumentu - Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, par kuru balsoja un kuru pieņēma ar gavilēm 1990.gada 4.maijā, sāka īstenot šīs deklarācijas 7.pantu, jo šo pantu ne valdības, ne arī 5. un 6.Saeima nav pildījusi. Un to nepildīja tīšuprāt.

7.pantā ir norādīts: “Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.” Kas liedza veidot šo komisiju jau desmit gadu garumā? Neviens to neliedza! Taču 5. un 6.Saeima neko nedarīja, arī valdības, kas bija, to nedarīja, bet nodarbojās ar privatizāciju, ar Latvijas īpašumu izpārdošanu un jocīgu līgumu slēgšanu, kuru sekas mēs jūtam jau šodien, un tās būs jūtamas arī nākotnē.

Sociāldemokrāti, sekojot savu priekšteču paraugam, divu gadu laikā pilnveidoja 1922.gada Satversmi. Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrāti, lai nesarežģītu Latvijas Republikas likumdošanu, Satversmi nevis pārstrādāja, bet to pilnveidoja un papildināja, jo vecā Konstitūcija tik tiešām 80 gadu garumā ir novecojusi. Par sociāldemokrātu cītīgo darbu un par juristu darbu diemžēl “Latvijas ceļš” paldies nepateica, bet visu laiku mūs cītīgi peļ un lamā. Un notiek arī skaušana. Tā ir ļoti slikta parādība, un to nevajag darīt!

Latvijas Republikas iedzīvotāji un sociāldemokrāti ļoti labi saprot, kāpēc mērkaķa ātrumā ir parādījies “Latvijas ceļa” ierosinājums labot Likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jūsu vēlēšanās ir neļaut tautai nobalsot par Satversmes grozījumiem! Tas ir noticis, un tad arī vajag pateikt tautai tieši, ka jūs iestājaties pret šiem grozījumiem. Taču notiek diemžēl citādas pārrunas.

Mēs ļoti labi atceramies referendumu par pensijām, kā toreiz tika sarīdīti pensionāri - viena grupa pret otru. Jūs atceraties arī referendumu par “Latvenergo” izslēgšanu no privatizācijas objektu saraksta, to, kāda darbība tad notika. Tika darīts viss, lai nenotiktu šī tautas nobalsošana. Diemžēl tagad klusām dala “Latvenergo”, to privatizē un nez kāpēc neietver sarakstos to darbinieku lielās algas, kuri ir “Latvenergo” vadībā. Tātad notiek visa tā darbība, kurai būs diezgan smagas sekas.

Un tagad paskatīsimies tos grozījumus, ko “Latvijas ceļš” ierosināja un steigā veica ar Satversmi. Kāpēc tad pirms tam netika ierosināti šie grozījumi, kurus šodien piedāvā Leiškalna kungs? Kāpēc Bērziņa kungs steidzināja ļoti lielā ātrumā pieņemt grozījumus Satversmē? Tikai tāpēc, ka baidījās no tā, lai šie ierosinājumi, kuri šodien tiks izskatīti, netiktu piemēroti arī pret “Latvijas ceļa” ierosinājumu.

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, saprotam, ka sociāldemokrātiem grib sariebt, taču nekas netraucēja arī citiem strādāt pie Satversmes grozījumiem, jo Satversme ir novecojusi, tāpēc tā ir jāizveido tā, lai Satversme aizstāvētu visus…

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. … Latvijas Republikas pilsoņus, nevis tikai kādu īpašu grupu, kura diemžēl izmanto Satversmes esošās nepilnības.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns runās “par”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Īpaši Leon Bojāra kungs! Sāksim ar to, kāpēc šis likums tika iesniegts tik vēlu. Tāpēc, ka krieviem ir tāds labs sakāmvārds: kamēr pērkons nav spēris, pops krustu nepārmetīs. Un tā arī ir.

Īstenībā es šo 25.pantu - “Tautas nobalsošana” - likumā īpaši nebiju studējis, jo nedomāju, ka man ar to savā dzīvē kādreiz nāksies nopietni saskarties.

Tomēr jau šodien no rīta, jūs pats man uzdāvinājāt grāmatiņu - “Latvijas Republikas Satversme”, uz kuras vāka ir valsts ģerbonis, un šajā jaunajā Satversmē jau ir pāri par 200 pantiem. Tā ka dzīvē viss kas var gadīties.

Sociāldemokrātiem koalīcija nekādu ļaunumu, Bojāra kungs, negrib nodarīt un arī nevar nodarīt! Vienīgais, kas var nodarīt sociāldemokrātiem ļaunumu - celt neslavu, ir sociāldemokrāti paši. Arī jūs neviens Bojāra kungam nekādu reklāmu negribat veikt. Un arīdzan neviens no viņa nebaidās, kā es vismaz lasīju dažās avīzēs.

Taču, izlasot 78.pantu un zinot, ka Bojāra kungs ir sagatavojis jaunu Satversmes grozījumu projektu - varbūt to ir izdarījuši sociāldemokrāti, es nezinu, varbūt vēl kāds cits… Tātad es lasu 78.pantu, kurā ir teikts tieši par šādu dokumentu virzīšanu parlamentā. Un tur ir teikts, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu. Patiesībā es nemaz nezinu, ko nozīmē “pilnīgi izstrādāts Satversmes grozījumu projekts”. Šajā jautājumā man ir jākonsultējas ar juristiem, un es nezinu, kādā veidā tas ir jāiesniedz. Kaut vai par parakstu vākšanu… Vai tas jāiesniedz kā grozījumi jau esošajā Satversmē vai kā pilnīgi jauns dokuments? Arī tas ir jānoskaidro.

Un to, Bojāra kungs, nevar noskaidrot, teiksim, sesijas atlikušajās nedēļās. Tātad Prezidente nodod Saeimai… Ja Saeima to nepieņem bez grozījumiem saturā, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Šajā pantā it kā viss būtu skaidrs. Un tad es skatos, ko par to raksta attiecīgais likums, un likums nosaka, ka Valsts prezidents šo sagatavoto Satversmes grozījumu projektu var nodot tajā pašā sesijā… teiksim, ja mēs gatavojamies slēgt sesiju 20.jūnijā un ja Valsts prezidente nodod šo milzīgo grozījumu projektu Saeimai 15.jūnijā, tad es neredzu iespēju, ka deputāti kompetenti varētu ar to iepazīties, jo avīzes nav tā vieta, kurās ir jālasa un jāstudē likumprojekti. Uz avīžu rakstu vai uz šādu grāmatu publikāciju pamata mēs nevaram sasaukt pat attiecīgas komisijas sēdes, lai izvērtētu tajās ietvertos Satversmes grozījumus vai jaunajā Satversmē piedāvātās normas.

Otrs variants. Protams, Bojāra kungs, ja Valsts prezidente sasauc tam īpašu sesiju. Taču arī šis īpašās sesijas pirmajā dienā parlamenta deputātiem ir jālemj par vienu jautājumu - nodot vai nenodot minētos grozījumus komisijām. Ja mēs pasakām “nē”, tad sāk darboties tas labais... tad patiesībā sāk strādāt Centrālā vēlēšanu komisija, likumprojekts tiek attiecīgi sagatavots un nodots tautas nobalsošanai, un vienīgais motīvs, kāpēc, Bojāra kungs, es iesniedzu šādus grozījumus... Nepārmetiet te neko “Latvijas ceļam”, es tos iesniedzu viena iemesla dēļ - lai kaut vai saskaņā ar esošo procedūru, pēc nobalsošanas no rīta pamostoties - kaut vai šī iespējamība ir 5 procenti - mēs nesaņemtu šādu jaunu Satversmi situācijā, kad nav vēl likumu par šīs jaunās Satversmes piemērošanas kārtību. Nav pilnīgi nekā! Mēs pamostamies, un izrādās, ka... Un tas varētu notikt apmēram, es tā rēķinu, mēnesi pēc vēlēšanām. Un tad izrādītos, ka puse valsts iestāžu ir neleģitīma! Parlaments būtu ievēlēts pretrunā ar Satversmi, un es nezinu, vai arī tiesnešu pilnvaras būtu spēkā, jo tiesnešu pilnvaras, Bojāra kungs, tad būtu paredzētas uz 4 gadiem, turpretī parlaments tiesnešus ieceļ vai apstiprina uz mūžu.

Tādā gadījumā es tomēr aicinu jūs, sociāldemokrātus, pašiem atbalstīt šīs normas, jo arī Bojāra kungs, labojot Satversmi vai rakstot šo jauno Satversmi, ir izpratis šo situāciju, un viņš saka: “Jā, parlamentam vajag dot iespēju ar šādu likumprojektu iepazīties pietiekami ilgu laiku, lai viņš to pieņemtu, pārgrozītu pēc būtības vai arī noraidītu.”

Es ceru, ka koalīcija būs tik stipra, un, ja jums arī izdosies savākt parakstus, Bojāra kungs, tad jau pirmajā sēdē parlaments noraidīs jūsu iesniegto projektu - mierīgi, godīgi un priekšvēlēšanu kampaņas laikā, jo jūs šo Satversmi izmantojat par priekšvēlēšanu akcijas ieroci. Tātad parlaments pateiks “nē” jūsu Satversmei, un, analizējot katru pantu, runājot par katru pantu, pateiks jums, kāpēc mēs esam pret šādiem sasteigtiem - es negribu lietot apvainojošus vārdus, bet tas sākas ar burtu “m” - Satversmes grozījumu projektiem. Tas ir neiespējami! Šādā veidā nedrīkst rīkoties...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. ... un riskēt ar veselas sabiedrības likteņiem!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 48. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par atrašanos vai neatrašanos valdībā mūsu apvienība lems pati un nevis Modris Lujāns, kurš pēc vakardienas Rubika un Jurkāna kopīgas uzturēšanās Grīziņkalnā šodien ir kļuvis varen runīgs. Laikam jau tev būs apsolīts kāds ministra amats jaunajā valdībā!

Kas attiecas uz mūsu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jāteic, ka mūsu politiskās darbības pamatā vienmēr būs skaidri izteikta nostāja pret tiem jautājumiem, kuri būtiski skar jebko, kas attiecas uz latviešu tautas pamatvērtībām, pirmām kārtām jau vēsturi un valodu, un tāpēc mēs vienmēr centīsimies atgādināt arī to, kas ir noticis nesenajā pagātnē.

Šodien visi vareni runā par Satversmes 4.pantu. Kurš tad sagatavoja izmaiņas 4.pantā un sakarā ar ko? Mēs pagājušajā Saeimā šo pantu papildinājām ar tekstu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Un vēl mēs panācām to, ka arī šis 4.pants ir nododams tautas nobalsošanai.

Jā, šodienas kliedzieni no zāles apstiprina to, ka arī citi gribētu būt bijuši te klāt. Bet nebija! Tikai balsojot. Un paldies jums vismaz par to! Acīmredzot stāvoklis tajā brīdī bija tāds, ka drīkstēja balsot.

Tad nu es jums atgādināšu divas deklarācijas. Viena ir deklarācija par okupāciju. Daudziem no tās ir palicis tikai viens papīra gabaliņš. Kurš tad strādā ar šo deklarāciju, izņemot mūs?

Es atgādināšu, ka, pateicoties tieši mums, arī 17.jūnijs ir kļuvis par atceres dienu. Vienīgo reizi vārds “okupācija” parādās, atceroties 17.jūniju.

Tālāk ir deklarācija par mūsu leģionāriem, kurus ar kolēģu svētību mēs vairs negribam atcerēties 16.martā. Šī gļēvulīgā skraidīšana 16.martā, kuras rezultātā pilnīgi nevainīgus cilvēkus nelaida no mājas ārā. Cilvēkus, kuri ir apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un kuri ir pretošanās kustības dalībnieki, 16.martā spiež atrasties mājās, neļaujot tiem pat uz ielas iziet!

Tātad, kā redzat, vēsture acīmredzot reizēm tomēr atkārtojas un ne sevišķi patīkamā veidā. Un tas nenozīmē, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neko nedarīs tālāk. Mēs valdībā strādāsim tik ilgi, kamēr mēs redzēsim, ka valstij no tā ir kāds labums, bet, ja parādīsies miljoniem lieli apšaubāmi darījumi, arī tad mēs neliksimies mierā un paskatīsimies, kurš tad šos miljonus grib pievākt un cik lielu daudzumu katrs no tiem grib pievākt. Un mēs netaisāmies sasteigti kaut ko darīt.

Šodien mēs esam uzaicinājuši premjeru uz frakciju. Aprunāsimies, varbūt kaut ko skaidrāku uzzināsim par Takaču, kurš tad viņu ir redzējis un kurš viņu nav redzējis.

Tātad, redzat, slikti ir tas... pie tam ļoti slikti, ka mēs negribam meklēt kopējas vērtības. Mēs negribam kopā veidot savu stratēģiju, domājot par ceļu uz NATO, domājot par jebkuru citu ceļu uz kādu starptautisku organizāciju, ar nolūku panākt latviešu tautai kaut ko labāku. Mēs reizēm darbojamies pārāk sasteigti tikai tāpēc, ka kāds kaut ko neapdomāti ir sasolījis vai kāds kādam kaut ko ir uzspiedis.

Tāpēc diemžēl mēs balsosim “pret” un visos lasījumos centīsimies skaidri paust savu nostāju, kāpēc mēs tā darām.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs runās “par”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām “Latvijas ceļam” un viņu kolēģiem laikam labā roka nezina, ko dara kreisā. Tikko jūs nobalsojāt par informāciju, kura tika sniegta sakarā ar grozījumiem Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tur jūs ierakstījāt: “Grozījumi nepieciešami, jo spēkā esošā likuma redakcija ļauj tikai teorētiski deputātiem iepazīties un pieņemt pārdomātu lēmumu par iespējamiem...” Teorētiski - jā! Un kā tad mēs varam tagad Muciņa kunga iesniegto priekšlikumu saprast? Tas ir teorētisks vai nav teorētisks? Apdomāts vai neapdomāts? Sasteigts vai nesasteigts? Kā tad mēs balsosim, ko darīsim un kas notiks tālāk? Un kāpēc vienmēr šie dokumenti tiek iesniegti tieši pirms sēdes? Te, cienījamie kolēģi, ir ievazāta tāda sērga, ka jums patīk muļķot ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotājus, bet arī deputātus, un tad neviens neko nezina, kas ir noticis. 400 miljonus vērtu dokumentu paraksta vai nolemj no iedzīvotāju nodokļu naudas nodot nezin kādas firmas rīcībā! Neviens neko nezina! Un tad notiek visdažādākā taisnošanās un teikšana. Un, ja jau kas sanāk, tad 51% konsorcijs no kādiem noteiktiem cilvēkiem paņem savā valdījumā, un tad viņi kļūst miljonāri.

Kāpēc šie grozījumi netika iesniegti pirms nedēļas? Kāpēc? Kāpēc jūs to darāt apzināti? Tā ir negodība pret deputātiem, tā ir negodība pret Latvijas tautu, un tā ir necieņa pret Latvijas valsti! Mēs nedrīkstam izskatīties jocīgi Eiropas valstu priekšā vai Eiropas Savienības valstu priekšā, kur tā nenotiek! Kāpēc mēs negribam, ja reiz mēs ejam uz to civilizāciju, rīkoties civilizēti, kā tur to dara? Tur nedara tādus brīnumus! Un, ja kāds to arī izdara, tad aiziet mierīgi no sava darba un visiem ieņemamajiem posteņiem.

Un tāpēc jūs jau varat balsot par šo, bet ar kādām acīm jūs tad skatīsieties Latvijas iedzīvotājiem sejā?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 2. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es ierosinu šo likumprojektu tāpat kā iepriekšējo nodot tikai Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts…

Tātad viens var runāt “par”, viens - “pret” nodošanu Juridiskajai komisijai.

Deputāts Leons Bojārs runās “par” vai “pret”? “Pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja veicam tādas izmaiņas, tad tas vispirms attieksies arī uz Latvijas budžetu. Jā! Tad kāpēc nevarētu dot arī citām komisijām? Kāpēc vienīgā komisija ir Juridiskā komisija, kura ir noteicošā? Es domāju, ka šis likumprojekts ir jāizskata arī citām komisijām. Un, tā kā tur ir paredzēti lieli naudas līdzekļi, kā vienmēr to apgalvo, tad ir jādod izskatīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai mēs visu aprēķinātu, vai tam pietiks valsts budžetā naudas un vai to kārtējo reizi nevajadzēs kaut kur aizņemties, lai mēs varētu šo likumu izpildīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairs neviens deputāts runāt nevēlas. Tātad balsojot mums ir jāizlemj par to, kurām komisijām mēs nodosim šo likumprojektu. Deputāts Leons Bojārs ierosina šo likumprojektu nodot ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 42.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir arī atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 14, neviens neatturas. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, atturas - 6. Iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina izsvītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības 28., 29., 30. un 31.punktu un iekļaut tos 16.maija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Jā, ir!”) Tā kā ir iebildumi, mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Deputāts Gunārs Freimanis runās “par”.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienītie kolēģi! Šis jautājums, kā jūs atceraties, parādās mūsu darba kārtībā ne jau pirmo reizi. Es šodien uzstājos faktiski tikai tādēļ, ka iepriekšējās reizēs nebija būtisku argumentu, kādēļ šo lēmumu nevarētu pieņemt. Un šodien es gribu uzdot un iztirzāt četrus jautājumus.

Pirmkārt. Vai tas ir kaut kas nebijis, ja valsts nodod pašvaldībām īpašumus? Es domāju, ka starp jums nebūs neviena, kas teiktu, ka tas ir nebijis gadījums. Tādu gadījumu ir simtiem, varbūt pat vēl vairāk! Arī mūsu šodienas sēdes darba kārtībā ir jautājums par valsts zemes gabala nodošanu pašvaldībai. Un tur es redzu vēl daudz mazāku saistību ar pašvaldību pienākumu pildīšanu nekā šinī gadījumā, tomēr mēs to atbalstīsim, tādēļ ka, šo zemi iznomādama, pašvaldība iegūs kaut kādu naudu un tādējādi varēs labāk pildīt savus pienākumus.

Un man negribētos domāt, ka šis lēmums tiek noraidīts tikai tāpēc, ka attiecīgajā pašvaldībā, runājot konkrēti par Rīgu, pie varas ir nevis tās partijas, kurām tur it kā vajadzētu būt, tā būtu it kā atriebšanās iedzīvotājiem par to, ka viņi nav nodevuši pietiekami daudz balsu par tiem, par kuriem it kā vajadzēja tās nodot. Mēs tikko arī redzējām, kā, runājot par progresīvo ienākuma nodokli, cienījamais Baloža kungs minēja argumentu, kas faktiski nemaz nav arguments. Ja likumprojekts nav pietiekami labi sagatavots, tad tādēļ jau pastāv komisijas un notiek trīs lasījumi, lai likumprojektā novērstu atrodamās kļūdas un novestu to līdz vēlamajai kondīcijai, un tomēr, neskatoties uz to, jūs nobalsojāt par šā likumprojekta noraidīšanu.

Es gribētu teikt, ka ir jāņem vērā latviešu teiciens: “Ko sēsi, to pļausi!” Tagad mēs bieži dzirdam, ka, redzat, Rīgas Domē tagad pozīcijā esošās partijas nepiedienīgi izturas pret opozīciju, kaut gan pirms laika to pašu darīja arī pati opozīcija. Un jāteic, ka nekas nav mūžīgs, tāpēc arī šajā namā var mainīties situācija, un tad nu neraudiet, ka pozīcijā esošās partijas pēc tam pret jums izturēsies tāpat, kā jūs tagad izturaties pret opozīciju.

Pagājušajā un citās iepriekšējās reizēs mēs dzirdējām no mūsu kolēģiem arī tādus argumentus, ka Bojārs esot dažiem aizsedzis gan sauli, gan nedaudz arī varbūt saprātu… argumentus par to, ka, lūk, LSDSP, tiklīdz būs saņēmusi “Rīgas siltuma” kontrolpaketi, tūlīt notiks privatizācija. Man jāsaka ar pilnīgu atbildību, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija vienmēr ir vērsusies pret totālu privatizāciju un absolūti ir nostājusies pret privatizāciju enerģētikas jomā.

Kādēļ mums ir radušās šīs šaubas un ir vērojami centieni panākt, lai nevarētu notikt šī privatizācija? Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē 1997.gada 8.aprīlī, kā to liecina protokols nr.20, kā 25.darba kārtības jautājumu izskatīja papildinājumus Latvijas Republikas nostājā mandātsarunām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm par Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības atbilstību Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma prasībām un runāja par Latvijas Republikas tirgus pieejamību pakalpojumu tirdzniecībā. Un tad valdība tika devusi mandātu sarunu vadītājiem apsolīt, ka tiks privatizēts gan “Latvenergo”, gan arī siltuma apgāde. Tātad šis ir tas jautājums, kas mūs dara domīgus un uzmanīgus, un tādēļ mēs tik neatlaidīgi virzām šo jautājumu.

Kā rīkoties tālāk? Manuprāt, akciju sabiedrība, kurā ir 3 dalībnieki, nedarbojas tā, kā būtu jādarbojas šādai akciju sabiedrībai. Pašreiz tikai viens no akcionāriem - Rīgas Dome - iegulda šajā kopējā uzņēmumā savus līdzekļus, un, kā mēs dzirdējām, tur jau ir ieguldīti vismaz 14 miljoni, turpretī divi pārējie akcionāri nav ieguldījuši šajā uzņēmumā nevienu latu. Tātad acīmredzot ir jāpanāk, lai turpmāk, ja negrib šīs “Rīgas siltuma” akcijas nodot Rīgas Domei, katrs no īpašniekiem ieguldītu savu daļu atbilstoši viņa akciju īpatsvaram.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu pastāvīgo lēmumu!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Divas reizes Freimaņa kungs, protams, pārteicās, bet pareizi vien pateica: tas jau vairs nav patstāvīgais lēmuma projekts, bet tas ir pastāvīgais lēmuma projekts. Tas ir ļoti pastāvīgs, un visu laiku skan lūgums: “Dodiet mums kaut ko!” Visas tās labās lietas, kuras no šīs tribīnes runāja Bojāra partijas biedri par to, cik jauki dzīvos “Rīgas siltums” no tā momenta, kad kontrolpaketi būs ieguvusi Rīgas pilsēta viņu vadībā... Viss jau ļoti skaisti skan, taču labi nodomi vienmēr esot veduši uz elli, ar tiem tas ceļš ir bruģēts... Tomēr būtībā paliek tikai viens jautājums: kāpēc šos labos nodomus nav iespējams izpildīt šodien? Un atbildes nav. Jo, ja Rīgas vadībai patiešām būtu bijusi vēlme strādāt tā, lai “Rīgas siltums” labāk, veiksmīgāk un lētāk nodrošinātu tās funkcijas, kuras ir uzņēmies, tad nekas netraucē šodien to darīt, un nekas nav traucējis to darīt arī iepriekšējos gados.

Tātad būtībā tā vai citādāk, bet Freimaņa kungam var arī nepiekrist. Pamatā ir tikai viens jautājums - kurš piekļūs pie kontrolpaketes un kurš piekļūs pie iespējas privatizēt “Rīgas siltumu”? Var jau, protams, sacīt, ka viņi to negrib. Meli! Jo pat savu priekšvēlēšanu kampaņu Bojāra kungs ir sācis tādā formā, kad var mierīgi teikt, ka viņš ir zaglis. Un man pat ir brīnums, ka tam nav pievērsusi uzmanību Ģenerālprokuratūra, lasot likumu “Par valsts ģerboni”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 17. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Citu priekšlikumu nav. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Bērziņam šā gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir deputāta Martijana Bekasova iesniegums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Martijanam Bekasovam šā gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Tiek akceptēts.

Nākamais ir deputāta Oskara Grīga iesniegums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 2.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Arī Imants Stirāns ir iesniedzis lūgumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 2.maijā. Ir priekšlikums šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Stirānam šā gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai” bez atlīdzības, kas jūsu darba dokumentos ir numurēts ar skaitli 4423.

Aicinu atbalstīt šo komisijas sagatavoto un visu ministriju un Ministru kabineta atbalstīto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi no valsts valdījuma tiek paņemta zemes platība, un šoreiz tie ir 284 hektāri, no kuriem mežs aizņem 70 hektārus. Tā fiksētā vērtība ir ļoti interesanta - tikai 12,5 tūkstoši latu. Par 284 hektāriem, kuros ietilpst 70 hektāru meža, maksā 12,5 tūkstošus latu.

Ja mēs tā izskatīsim un risināsim visus šos jautājumus, tad es domāju, ka pēc septiņiem vai astoņiem gadiem - protams, turpmāk šo ierosinājumu būs vēl vairāk - Valsts meža dienestam ar valsts mežiem vairs nebūs nekādu klapatu, jo viņu rīcībā nebūs palicis gandrīz nekas.

Un tālāk. Kas tad notiks turpmāk ar šo rīcībā atdoto zemi? Diemžēl dokumentos tas nav redzams. To privatizēs? Dāvinās? Pārdos? Varbūt tā tiks nodota ārzemniekiem? Droši vien, ka tā tiks ārzemniekiem, jo šajos rajonos jau notiek tādas lietas gan slēptā veidā, gan atklāti. Un tad šie ārzemnieki saka: “Mūsu mazdēliem būs īpašums!”

Mēs neredzam arī apgrūtinājumus šajā lēmumā. Kāpēc citos lēmumos ir apgrūtinājumi, kam tas paliek, kādas ir tiesības pagastam kaut ko darīt, kā rīkosies, kāds būs no tā labums pagasta iedzīvotājiem? 20. un 30.gados nezin kāpēc nedāvināja šo zemes gabalus, un tie bija valsts rīcībā. Tātad Valsts meža dienests toreiz prata ar tiem rīkoties. Tagad to neprotam darīt.

Un pēdējais, ko es varētu pateikt: ko tas tomēr dos iedzīvotājiem? To mēs neredzam un arī nezināsim. Varu pateikt vienīgi to, ka diemžēl ne visos pagastos viss notiek godīgi, jo ir bijuši daudzi piemēri Latvijā, kad šie meži vai tie, kuri jau ir pagasta rīcībā, tiek nodoti kāda valdījumā, un tad šie meži tiek pamatīgi izretināti. Kad tos atkal atdod atpakaļ pagastam, diemžēl visi koki ir nozuduši. Un tas jau tā ir pieņemts pie mums tagad Latvijā, tikai nevar saprast, kāpēc likumprojekts netika rūpīgi apdomāts un pilnīgi sagatavots, lai mēs tik tiešām savas dabas bagātības neizsaimniekotu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisija, Bojāra kungs, uzklausīja visu atbildīgo ministriju pārstāvju, kā arī pašvaldības pārstāvju lūgumu akceptēt šo lēmuma projektu, taču komisija neieguva atbildes uz tiem jautājumiem, kurus uzdodat jūs: “Ko tur darīs - privatizēs vai Gāgu purvā zirņus sēs?” To mēs šobrīd nezinām.

Taču mēs zinām, ka pašvaldības ir piekritīgas valstij un ka tā ir viena no valsts pārvaldes sastāvdaļām. Līdz ar to es nedomāju, ka valsts meža zemes gabalu nodošana, kura nosaukums ir “Gāgu purvs”, vietējai pašvaldībai sevī jau sākotnēji slēpj kādus noziedzīgus nodarījumus, kurus tik krāšņi un nemitīgi no šīs tribīnes aprakstāt jūs.

Tāpēc es aicinu komisiju tomēr neieklausīties Bojāra kunga iebildumos, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašlaik ir spēkā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme, kas apstiprināta ar likumu. Saskaņā ar tiem grozījumiem, kurus mēs esam izdarījuši Augstskolu likumā, arī šīs augstskolas Satversme ir jāsaskaņo ar spēkā esošajām likuma normām, tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts ir sagatavojis šos grozījumus. Tie ir izskatīti gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan arī valdībā. Es atkārtoju - valdībā. Speciālisti ir šos grozījumus atzinuši par labiem esam, tāpēc es komisijas vārdā aicinu jūs tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs ar ļoti lielu enerģiju un ļoti gari vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm debatējām par to, kas tad ir Rīgas centrā stāvošais baltais nams, tas ir, Opera, - kas tā ir pēc juridiskās formas (nevis pēc saturiskās, bet pēc juridiskās formas!), kas tā ir par publisku institūciju, kas tā ir par iestādi, kādai iestādes formai tā ir piekritīga. Vismaz es šeit apgalvoju - Saeima tā nebalsoja - , ka Opera pēc juridiskās formas ir autonoma iestāde vai, kā to nosaka pašreizējais likums par aģentūrām, valsts aģentūra.

Savukārt šajos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumos mēs redzam divus it kā pilnīgi pretējus punktus. Proti, 1.1.punktā ir teikts, ka šī universitāte ir “augstākās izglītības un zinātnes iestāde”, un 1.2.punktā ir teikts, ka šī universitāte ir “autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām”. Tātad - par ko šajos divos punktos ir runa? Un vai šie punkti ir pretrunā viens ar otru? Nē, tie nav pretrunā viens ar otru, jo 1.1.punktā vārds “iestāde” apzīmē Latvijas Lauksaimniecības universitātes saturu. Tātad šajā institūcijā jeb, citiem vārdiem sakot, “iestādē” (tā vismaz šeit ir teikts) nodarbojas ar izglītību un zinātni. Es uzskatu, ka šeit nekādu problēmu nav, izņemot to, kā mēs interpretējam vārdu “iestāde”. Acīmredzot - plašā formā. Bet vai ir 1.2.punktā pareizi ierakstīts, ka tā ir “autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām”? Jā, šai universitātei, tāpat kā jebkurai citai augstskolai, ir pašpārvalde. Taču es nezinu nevienu iestādi, kura pēc formas būtu pašpārvaldoša iestāde. Juridiskajā nozīmē, kā mehānisms, kā institūcijas forma, tā ir precīzi strukturēta, attiecīgai augstākai iestādei pakļauta, ar viena vai otra attiecīga orgāna (ministra vai Ministru kabineta) ieceltu vadību vai, izņēmuma gadījumos, ar Saeimas ieceltu vadību. Iestādēm, pēc formas, nevar būt pašpārvaldes. Cita lieta, vai likumdevēji vai ministrija, vai atbildīgie juristi valdībā un ministrijā beidzot ir sapratuši, ka augstskolas nav iestādes un ka tās nav ministrijām pakļautas institūcijas, un ka ar tām nevar rīkoties tā, kā viens otrs Ministru kabinets savulaik rīkojās - te apvienoja kādas augstskolas, te atkal tās sadalīja. Nē!

Tās ir pašpārvaldošas, jā, bet tās ir arī personu apvienības. Apvienības, kas ir konstruētas, vadoties pēc konkrēta mehānisma. Mēs varam grozīt vai negrozīt galvu, tā tas ir! Mēs varam palasīt jebkuru juridisku, teorētisku rakstu un paskatīties, kā tas ir. Studenti izveido savu pašpārvaldi, un studentu pašpārvalde savukārt iekļaujas Satversmes sapulcē. Pasniedzēji, zinātnieki un docētāji veido savu pašpārvaldi, un tā savukārt ar fakultāšu starpniecību tālāk iekļaujas Satversmes sapulcē, bet darbinieki veido savu pašpārvaldi. Tā ir personu apvienība, kura ir pašpārvaldoša tāpat kā tās personu apvienības, pie kurām mēs katrs piederam atbilstoši savai dzīvesvietai. Tās ir šis teritoriālās personu apvienības jeb, citiem vārdiem sakot, pašvaldības.

Un atbilstoši tam tad arī ir jāsakārto mūsu likumdošana. Ir skaidrs, ka šodien mēs vēl nevaram neko izdarīt, jo, protams, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes sapulce nosaka tikai to, ka viņu attiecīgi apstiprina Ministru kabinets, valdība, un tālāk mēs šeit, Saeimā. Tomēr visādā ziņā ir skaidrs, ka šāda pašdarbība nevar turpināties.

Universitāte saskaņā ar savu veco Satversmi ir uztvērusi šo momentu, un Universitātes Satversmē jau sen ir rakstīts, ka tā ir pašpārvaldoša personu apvienība. Līdz šim Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmē bija rakstīts, ka tā ir augstākās izglītības iestāde un atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šobrīd tas ir pareizi, ka šī saite tiek atsvabināta, un mums ir jāsaprot, ka šādai augstskolai ir arī sava publiskā manta, kas nav ne pašvaldību manta, ne arī valsts manta. Tā ir Universitātes manta, atsevišķa publiska manta, un tas ir izšķirošais un noteicošais. Taču mēs nekādi nevaram šo jautājumu “sagremot”. Un man ir ļoti žēl, ka to nevar saprast arī šīs augstskolas absolventi.

Es vēršu atbildīgo personu uzmanību uz šo jautājumu, jo ceru, ka augstskolu autonomija mūsu valstī tiks sakārtota, ka tā tiešām būs nevis tikai, kā šeit ierakstīts, kaut kāda autonoma iestāde, kaut kāds izgudrojums, kas attiecas pavisam uz citām valsts institūcijām, bet šeit būs skaidri un gaiši rakstīts, ka tā ir pašpārvaldoša personu apvienība, un tā tam arī faktiski ir jābūt rakstītam. Tā ka es aicinu citas augstskolas ieskatīties likumos, kuri ir bijuši pirms kara mūsu valstī, ieskatīties teorētiskajos rakstos un arī paskatīties Latvijas Universitātes Satversmē, bet atbildīgajai ministrijai vajadzētu atlaist šo saitīti un regulēt visu ar tiem mehānismiem, kuri ministrijai ir raksturīgi un ir tās rīcībā, nododot arī tās ēkas, kas vēl nav nodotas, no valsts īpašuma šo augstskolu un universitāšu īpašumā. Tas būtu pirmām kārtām. Un otrām kārtām ar valsts pasūtījumu vajadzētu regulēt attiecīgās programmas, cik mums ir vajadzīgs šādu studentu un šādu speciālistu, finansējot viņu izglītības programmas, un tad arī visas citas lietas mums sakārtosies.

Un es varu būt tikai izbrīnīts par Ābiķa kunga vadīto komisiju, ka mums visu laiku ir jārisina šie juridiskie strīdi, ka mums, tiklīdz ir runa par mākslu, kultūru vai izglītību, visam ir jābūt ar kājām gaisā kā tam tramvajam savā laikā izstādē Rīgas centrā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs uzklausījām juridisko ekspertīzi, ko sniedza mums godātais Muciņa kungs. Tā kā šis projekts ir skatīts arī, protams, Izglītības un zinātnes ministrijā, tad to ir skatījuši arī ministrijas juristi. Tāpat šis projekts tika pieņemts valdībā, un arī tur juristi ir pie tā strādājuši, tāpēc es tomēr ierosinātu Muciņa kungam saaicināt gan valdības juridisko dienestu, gan ministriju juridisko dienestu un beidzot tikt skaidrībā par šīm lietām.

Tad, kad jau ir pieņemts, teiksim, Publisko aģentūru likums un kad pārējos likumos jeb likumdošanas aktos šīs normas ir atspoguļotas citādi, rodas pretrunas, un šajā ziņā Muciņa kungam var piekrist, bet es tomēr ierosinu Muciņa kungam tikt skaidrībā par vienotu politiku šajā jomā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Šī nav pirmā reize, kad izraisās strīds par to, kādām ir jābūt, kā Muciņa kungs teica, kultūras, izglītības un citām iestādēm, un šis strīds turpināsies, manā skatījumā, bezgalīgi ilgi, kamēr valdošā koalīcija beidzot nebūs pieņēmusi lēmumu, kas pašlaik ir apturēts uz nezināmu laiku - runa ir par “Publisko institūciju likumu” -, lai beidzot ieviestu skaidrību.

Var jau, Muciņa kungs, atsaukties uz 40. vai 30.gadu likumdošanu, bet tā šodien nav spēkā. Latvijā pašlaik nav likumdošanas, kas reglamentētu publisko institūciju vietu, un šīs likumdošanas izstrāde kavējas ne jau kāda cita iemesla dēļ, kā vien tāpēc, ka paši valdošās koalīcijas pārstāvji nav valdībā tikuši skaidrībā par to, kad tad beidzot šis likums tiks pieņemts.

Attiecībā uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi es domāju, ka šajā juridiskajā jūklī, kāds pašlaik pastāv likumdošanā, Lauksaimniecības universitāte ir atradusi pēc būtības - nevis pēc juridiskā satura, bet pēc būtības - ļoti oriģinālu risinājumu; un tā ir autonomija, kas ir vajadzīga un kam ir jābūt piešķirtai šīm pašpārvaldošajām personu apvienībām, kuras ir nosauktas par “autonomu iestādi”. Tas, ka šis nav uzņēmums, par to liecina vārds “iestāde”, jo nevar to nosaukt ne par komercsabiedrību, ne arī par uzņēmējsabiedrību. Pēc būtības saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu to var saukt par iestādi, jo tā ir publisko tiesību subjekts, nevis privāto tiesību subjekts. Un tas, ka tai ir pašpārvaldes tiesības, jau vien par kaut ko liecina.

Dabīgi, likumdošanā ir problēmas ar šo terminu. Varētu jau to nosaukt par “pašpārvaldošu personu apvienību”, bet reāli mūsu likumdošanā šāds termins vēl nav atspoguļots, jo, kā jau es... Ir? Tādā gadījumā varētu būt runa par to, ka šis dokuments katrā gadījumā ir jāvirza uz komisiju un pēc tam jāpielabo tās nianses, kādas te ir. Taču katrā ziņā Latvijas Lauksaimniecības universitāte gribēja tieši to, par ko Muciņa kungs runāja, - nodrošināt šīs pašpārvaldošo personu apvienības tiesības arī šai augstskolai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatot šāda veida jautājumus, komisijas deputāti vienmēr uzklausa attiecīgo speciālistu un dienestu viedokļus. Es gribu Muciņa kungam atgādināt, ka, manuprāt, valdību joprojām vada “Latvijas ceļa” pārstāvis Andris Bērziņš, un gribu atgādināt Muciņa kungam vēl to, ka šis nav komisijas izstrādāts projekts, bet ka šo projektu ir apspriedusi valdība, un, ja reiz jau mums valstī joprojām juristiem ir tik atšķirīgi viedokļi par šādām lietām, tad acīmredzot ir nepieciešams sasaukt juridisko dienestu - vismaz to juristu, kuri strādā valsts institūcijās, - kādu konferenci un beidzot izspriest šīs lietas, pielikt šīm lietām punktu. Pēdējā laikā man diemžēl ir bijis bieži jāsaskaras ar to, ka valsts īpašu uzdevumu ministra juristiem ir viens viedoklis, tāds pats viedoklis ir valdības juridiskajam dienestam, tāds pats viedoklis ir Saeimas Juridiskajam birojam - starp citu, arī Saeimas Juridiskā biroja juristi ir atbalstījuši šo iesniegto projektu -, bet, teiksim, Linardam Muciņam ir cits viedoklis. Tā ka acīmredzot ir jāsasauc kāda konference un pašiem juristiem jātiek skaidrībā par tā vai cita jautājuma traktējumu.

Acīmredzot savu uzdevumu nepilda arī īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, kuram galu galā vajadzētu koordinēt šīs lietas valstī. Acīmredzot ministrs nav savu uzdevumu augstumos.

Es aicinu respektēt valdības viedokli un atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 7.maijam!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīt tūlīt pēc 14. darba kārtības punkta - tikko izskatītā likumprojekta.

Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pārcelšanu un tūlītēju izskatīšanu.

Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, atturas - 2. Likumprojekts tiks izskatīts tūlīt!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pārcelšanu un izskatīšanu pēc darba kārtības 14. jautājuma!

Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija pēc galīgā, trešā, balsojuma, ar kuru mēs pieņēmām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, sanāca kopā un apsprieda to problēmu, kura faktiski lielā mērā mūs visus pēdējo mēnešu laikā ir nodarbinājusi. Un tā ir diskusija par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Attiecībā uz Saeimas vēlēšanu likumu Juridiskā komisija apsprieda dažādus ceļus, kādā veidā sakārtot šo jautājumu, kas ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumā ietverto prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu, lietot valsts valodu, izmantot valsts valodu un valsts valodā kontaktēties Saeimas sēdēs, kā arī sazinoties ar saviem vēlētājiem un ar citām publiskās varas institūcijām.

Ņemot vērā izdarītos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā tika precizēti, pilnveidoti un sakārtoti jautājumi, kas attiecas uz Saeimas darba valodu, mēs izšķīrāmies par to, ka ne tikai Satversmes 4.pants, kurā runāts par valsts valodu, ka tā ir latviešu valoda, bet arī Saeimas vēlēšanu likums, ņemot vērā līdzsvarotos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, var iztikt bez konkrētas norādes Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 7.punktā, 11.panta 5.punktā un 13.panta trešās daļas 7.punktā uz nepieciešamību deputātu kandidātiem kaut kā speciāli, ja viņi nav beiguši latviešu skolu, skolu ar latviešu mācībvalodu, pierādīt savu valodas prasmi.

Juridiskā komisija izšķīrās par to, ka tas pirmkārt ir noteikts mūsu likumos, ka šī valoda ir jālieto un jāizmanto. Tātad mēs nevaram kaut kā diferencēt personas pēc tā, cik lielā vai mazā mērā viņas zina latviešu valodu. Tas vairāk būtu jārisina pašiem vēlētājiem, pašām atbildīgajām partijām. Ja reiz tās izvirza šādus kandidātus, tad tām arī jāuzņemas politiska atbildība par šādu kandidātu iekļaušanu savos vēlēšanu sarakstos un šo sarakstu nodošanu, tā sacīt, vēlētāju apspriešanai.

Mēs arī uzskatījām, ka šī norma, es atgādināšu, bija galvenokārt saistīta nevis ar kādām personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, ar viņu izglītību, bet ka šī norma bija saistīta tik tiešām ar Latvijas pilsoni, kurš, tā sacīt, lielā mērā savu dzīvi bija saistījis ar Vāciju - tātad ar Zīgeristu un latviešu valodas nezināšanu. Tādējādi šī izslēgšana, es ceru, faktiski ir reakcija uz to, ka Latvijas tautu tādi zīgeristi turpmāk vairs nespēs ar banāniem apmānīt, kaut gan kādā politiskās attīstības rītausmā tas varbūt bija vēl iespējams. Līdz ar to es domāju, ka šī problēma lielā mērā laika gaitā ir zudusi, un arī Juridiskā komisija uzskatīja, ka mēs šai problēmai te varam pieiet diezgan liberāli, demokrātiski un vienveidīgi, īpaši nemaz nereglamentējot šos jautājumus.

Taču tas nebūt nenozīmē, cienījamie deputāti, ka šis jautājums neatradīs vietu gan dažādu politisko partiju, gan politisko spēku rīcības degpunktā, kad gatavosim šos grozījumus uz otro un tālākajiem lasījumiem, - ka uz otro lasījumu mēs nevarētu šos jautājumus precizēt, ka mēs nevarētu sakārtot šos jautājumus tādā veidā, lai arī vēlētājiem veidotos izpratne par to, kas tad ir šī persona, par kuru viņi vēlē, kāda ir viņas izglītība, kāda ir viņas spēja reāli šeit parlamentā aizstāvēt savu vēlētāju tiesības, intereses, nevis tikai nosēdēt četrus, astoņus vai pat vienpadsmit gadus, tā arī varbūt ne reizi nerunājot no šīs tribīnes. Visādā ziņā Juridiskajai komisijai nav bijusi tāda iecere. Tādā ziņā, es domāju, šeit mēs tikai paplašinām savu demokrātijas izpratni.

Juridiskā komisija atbalstīja šādu vienkāršotu labojumu likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, vismaz pirmajā lasījumā izslēdzot šos punktus. Komisija, protams, lēma arī par to, par ko jau jūs šodien lielākoties nobalsojāt, - gan par likumprojekta steidzamu iekļaušanu šodienas sēdē, gan par to, ka to izskatīs tikai Juridiskā komisija, tādā veidā nepārprotami sasaistot šo problēmu ar politisko situāciju un arī Latvijas nākotni attiecīgajā politiskās spēles laukā, viennozīmīgi pasakot, uz kurieni mēs virzīsimies tuvākajā nākotnē.

Es aicinu jūs atbalstīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Vēl tikai piebildīšu, ka Juridiskā komisija nolēma piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Vai deputāte Helēna Demakova debatēm izmantos sešas minūtes? Lūdzu! Atklājam debates.

 

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas prezidij! Godātie kolēģi! Šodien pēc mūsu Valsts prezidentes aicinājuma mēs veicam izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā. Kādēļ? Prezidentes aicinājums ir vēsturiskās nepieciešamības nosacīts. Pirmo reizi mūsu valsts un nācijas pastāvēšanas laikā mums ir pavērusies iespēja pievienoties reālai drošības sistēmai. Mums pašiem tik, cik to spējam, ir jādara viss, lai tāda vēsture, kāda mums tā ir bijusi līdz šim, vairs neatkārtotos. Šodienas pasaulē tikai pievienošanās NATO būs reāls ieguvums mūsu drošībai. Tas būs milzīgs ieguvums, un tādēļ tagad ir jādara nepatīkamas, pat sāpīgas lietas.

Es nedomāju, ka prezidentes aicinājums radās viegli. Tas tapa pēc ilgstošām sarunām ar mūsu partneriem Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Es gribētu teikt, ka Juridiskā komisija ir sagatavojusi nepareizu anotāciju, kurā tā raksta, ka nav notikušas konsultācijas. Mums, tātad partijām, ir notikušas konsultācijas ar Valsts prezidenti.

Apzinoties valsts prioritātes, prezidente mūs šo lielo drošības prioritāšu dēļ ir aicinājusi veikt šīs izmaiņas likumdošanā. Tādi ir spēles noteikumi tajā klubā, kurā mēs vēlamies iestāties. Un mums tas ir jādara lielo mērķu vārdā.

Protams, mēs esam guvuši gandarījumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā Podkolzinas lietā. Agrāk kādam vēl varbūt bija naivs priekšstats, ka viņa vēlas runāt latviski, turpretī tagad jebkuras ilūzijas ir zudušas. Nekā - nerunā un netaisās to darīt! Un ir riebīgi, ka tāds cilvēks vēlas būt deputāts.

Mums bija jānostiprina latviešu valodas lietojums mūsu augstākajā likumdošanas aktā - Satversmē. Mēs to esam izdarījuši, un tagad mēs ar pilnu atbildības sajūtu varam sekot Valsts prezidentes aicinājumam. Tas ir jādara, jo tādi, kā es jau teicu, ir tās pasaules noteikumi, kurai mēs vēlamies pievienoties. Mums ir svarīgi saņemt ne tikai uzaicinājumu 22.novembrī pievienoties NATO - un tas jau ir liels mūsu partneru atbalsts - , bet tikpat svarīgi ir panākt šā uzaicinājuma ratifikāciju 19 valstu parlamentos. Mums ir jāsaglabā katrs mums labvēlīgs deputāts Eiropā un Amerikā, un šajā ziņā mēs vēl neko nevaram pateikt. Mēs nevaram neko pateikt! Galavārds pieder viņiem! Un mēs nevaram riskēt!

Ja ar to vēlas riskēt apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad man jāatgādina, ka arī viņi balsoja “par” mūsu Valsts prezidenti. Viņai ir visaugstākais reitings valstī, tauta viņai uzticas. Vai apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viņai neuzticas? Grasās nebalsot par viņas aicinājumu?

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ārzemju partneriem izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā ir solījis vairākkārt. Pēdējo reizi tas notika šogad - 10. aprīlī Monsā, Sabiedroto spēku augstākajā štābā Eiropā, klātesot ģenerālim Rolstonam.

Ja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis patiešām iestājas par Latvijas dalību NATO, tad viņam ir jāizstājas no savas partijas, ja tā nebalsos par šīm izmaiņām likumdošanā, riskējot ar mūsu valsts pastāvēšanas nākotni.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks Viesu zālē šajā pašā mājā.

Sēdes vadītājs. … Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz pasākumu, kuru nupat minēja Ražuka kungs, - uz tikšanos ar Eiroparlamenta delegāciju.

Sēdes vadītājs. … Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka 12.35 Sarkanajā zālē notiks Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. … Romānam Mežeckim.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas Nacionālās drošības komisijas dalībniekus un dalībnieces lūdzu uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Jāni Bunkšu 49 gadu jubilejā! (Aplausi. )

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Oskars Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates.

Ģirts Kristovskis. - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamais sēdes prezidij! Augsti godātie deputāti, kuri ir atraduši par iespējamu būt šajā zālē! Man ir iespēja jūs uzrunāt šajā būtiskajā jautājumā, apspriežot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Manuprāt, tas ka šis process atspoguļojas Saeimas darba kārtībā, ir atbalstāmi. Es domāju, ka bija arī ļoti savlaicīgi zināms, ka tā diena reiz pienāks, kad par šo jautājumu būs jārunā, varbūt neskatoties uz to, ka pastāv dažādi viedokļi šajā jautājumā un varbūt arī dažāda taktika, kā raudzīties uz mūsu valsts suverenitāti un kā risināt mūsu valsts valodas stiprināšanas jautājumus, taču es tagad nerunāšu par šīm detaļām, es domāju, ka šeit paši deputāti par to izteiksies.

Es varbūt gribētu pievērst uzmanību tieši sarunai par to, kāpēc ir tik svarīgas vai ne tik svarīgas šīs nepieciešamās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā. Acīmredzot es gribu arī teikt, ka saprotu, kāpēc Valsts prezidente jau savlaicīgi izšķīrās par šo soli, jo tiešām, atrodoties aizsardzības ministra amatā, man nākas būt dažādos forumos, tikties ar dažādu valstu politiķiem un redzēt, cik stipras ir mūsu pozīcijas, mūsu argumenti un varbūt cik daudz laika ir iedziļināties mūsu problēmās citu valstu politiķiem, kuri pieņems lēmumu par NATO tālāko paplašināšanos.

Līdz ar to, manuprāt, nav diskusiju par to, vai Latvijai būtu jāiestājas NATO. Es domāju, ka tas jau sen tika noformulēts mūsu valsts Drošības koncepcijā, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka NATO ir mūsu valsts prioritāte, un es domāju, ka par to nevar būt ne mazāko šaubu. Šim procesam visu laiku ir bijis politisks atbalsts, šajā procesā ir ielikts arī pietiekami daudz emocionālu, fizisku un finansiālu resursu, lai, es domāju, godīgi un mērķtiecīgi šo procesu pabeigtu.

Taču es gribu uzsvērt to, ka ir vairākas savietojamības prasības, uzdevumi un, es domāju, arī objektīvas nepieciešamības, kuras katrai valstij, lai iestātos NATO, ir jāsasniedz.

Par militārajām prasībām, es domāju, šeit mēs esam daudz runājuši, gan apspriežot budžetu, gan arī mainot dažādus likumus, kuri ir saistīti ar mūsu valsts militārajām procedūrām, ar militāro spēku struktūru un varbūt arī ar cita veida iekšējiem dokumentiem. Tā ka es gribu teikt, ka šajā jautājumā mums aizvadītajos gados ir bijuši pietiekami skaidri redzami rezultāti - mēs esam sekmīgi pildījuši šos uzdevumus, kas ir saistīti tieši ar militārajiem aspektiem.

Tas, ka mums šodien ir jārunā par izmaiņām jeb grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, attiecas varbūt tieši uz politiski demokrātisko jautājumu vai problēmu grupu, kuru Rietumu speciālisti, Rietumu politiķi ir formulējuši un attiecīgi izvirzījuši Latvijai. Tā ka es gribētu teikt, ka acīmredzot skaidri un gaiši pastāv ne tikai šī militārā savietojamība, bet nepārprotami pastāv arī šī politiskā savietojamība. Un, ja man ir jāsaka... ja šajā militārās savietojamības darbā ļoti daudz ir bijuši iesaistīti tieši militārie speciālisti, ja šajā procesā ir bijuši iesaistīti militārie speciālisti no Rietumvalstīm, no NATO un ir devuši savu vērtējumu, tad attiecībā uz šo politisko savietojamību skaidrs ir tas, ka tieši politiķi ir tie, kuri noteiks un izvērtēs, kāda ir Latvijas gatavība un ko mēs esam izdarījuši vai sasnieguši.

Tātad jautājums patiesībā ir tāds: vai mums, neskatoties uz labiem priekšnoteikumiem, neskatoties uz to, ka Latvija un Baltijas valstis tiek minētas jau kā pirmās kandidātes dalībai NATO, šajā brīdī pastāv kādi politiskie riski? Un es domāju, ka tas ir atbildīgi jāizvērtē katram Saeimas deputātam, jo tikai no viņa lēmuma būs atkarīgs tas, vai šie politiskie riski tiek mazināti vai tie tiek uzturēti spēkā.

Kā ministrs es gribētu teikt, un mana pieredze rāda to, ka Rietumu politiķi no savas formulētās prasības veikt izmaiņas, demokratizējot Saeimas vēlēšanu likumu, manuprāt, neatteiksies. Es domāju, ka tā būs tikai ilūzija, ja mēs mēģināsim uzturēt spēkā domu, ka Rietumu politiķi no šīs prasības atteiksies. Un šo pozīciju es esmu paudis gan mūsu partijā, iekšpolitiski uzturot diskusiju par šo jautājumu, gan arī, protams, valdībā, gan arī dažādos forumos, jo, manuprāt, ir jāpatur prātā tas, kā notika NATO paplašināšanās iepriekšējā kārtā, un patiesībā man droši vien jums ir jāpastāsta par to, kas varbūt pašreiz notiek dziļāk aizkulisēs.

Ja mēs pavērtējam iepriekšējo uzņemšanas kārtu, tad atcerēsimies to, ka it kā ļoti drošas kandidātvalstis Slovēnija un Slovākija tomēr netika uzņemtas NATO. Pat pirms pāris nedēļām, būdams kopā ar Valsts prezidenti valsts vizītē Slovēnijā, es uzdevu jautājumus slovēņu augstākajiem politiķiem, kā viņi vērtē to, ka toreiz netika uzņemti NATO. Un pats bēdīgākais patiesībā bija tas, ka viņiem nebija atbildes. Slovēņu politiķi teica: “Ziniet, mums nav atbildes uz šo jautājumu, jo mūs jau toreiz vajadzēja uzņemt, bet mūs, redzat, neuzņēma.” Un tas ir pats bēdīgākais, ka viņu atbilde bija šāda, jo patiesībā viņi joprojām jūtas tā, ka viņi ir nepamatoti atstāti ārpus NATO.

Tomēr es domāju, ka tas pietiekami uzskatāmi parāda arī to, ka diemžēl ne jau pašu slovēņu politiķi var noteikt NATO paplašināšanos, lai arī cik ļoti viņi to vēlētos izdarīt. To nosaka tātad citi spēki, kas ir ārpus konkrētās kandidātvalsts, - tātad ārpusē esošie politiķi.

Līdzīgi bija arī ar Slovākiju. Mums pietiek vien nosaukt vienu premjerministru, kurš kādu laiku vadīja valsti Slovākijā. Tad Slovākijā Mečiārs bija pie varas. Viņš tika ievēlēts, un Slovākija netika uzņemta, neskatoties uz to, ka varbūt militārā ziņā, protams, raugoties pēc dažādām spējām, Slovākija bija gatava, lai to uzņemtu NATO.

Mēs zinām, kas notiek šodien. Ir pagājuši aptuveni četri gadi, un Slovākijai ir atkal parādījies tas pats risks, jo atkal tiek minēts tikai viens vārds - Mečiārs. Un es pat gribētu teikt, ka ārvalstīs daudzās valstīs ir bijušas vēlēšanas, ir mainījušies politiķi, taču atliek vien nosaukt vienu vārdu - Mečiārs, un kļūst pilnīgi skaidrs, ka Slovākijai atkal ir zināms risks.

Un, ja man jāsaka par Slovēniju, tad te atkal ir interesantas sakarības. Pirms pusgada man atkal bija diskusija ar dažiem ārvalstu politiķiem, un tieši no Slovēnijas puses. Slovēņi aktīvi meklēja izeju uz Baltijas valstīm, jo viņi teica: “Redziet, mums ir problēma NATO paplašināšanas kārtā, mēs esam, neapšaubāmi, līderi, mēs esam pirmie un vienīgie, un ir skaidrs, ka mūs uzņems. Mūs jau sen vajadzēja uzņemt, un tagad mūs uzņems, taču mēs esam palikuši it kā vieni, jo redziet, Mečiārs ir Slovākijā, un ir risks, ka Slovākiju neuzņems.” Tāpēc slovēņi ļoti vēlējās sākt sadarbību ar Baltijas valstīm, jo viens plus četri izskatās labāk nekā, pieņemsim, viena Slovēnija. Tātad Slovēniju varētu arī neuzņemt.

Taču kas ir noticis pēdējā pusgadā? Pēdējā pusgadā man ir nācies saklausīt arī tādus viedokļus, ka Slovēnija atkal varētu netikt uzņemta NATO, jo Slovēnija diezgan slikti pilda savus mājasdarbus. Slovēnija nenopietni izturas pret dalības NATO rīcības programmu, un tātad Slovēnija, šī valsts, kura varbūt pirms gadiem pieciem vai sešiem sevi uzskatīja par gatavu dalībai NATO, var joprojām palikt zem jautājuma zīmes.

Tātad jautājums ir par to, kādi izskatāmies mēs, un vai šāda situācija nevarētu arī atkārtoties ar Latviju. Un tāpēc, es domāju, katram deputātam, balsojot par šo jautājumu, ir ļoti skaidri un gaiši jātiek pašam skaidrībā, kāds ir jautājums un kāda ir problēma.

Patiesībā es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Jā, es domāju, ka katram šajā zālē ir savi argumenti, arī katrai partijai ir savi argumenti, kāpēc tā grib rīkoties tā vai citādi, savas iekšpolitiskās konsekvences, taču mums ir jāapzinās, kādi ir iekšpolitiskie riski. Taču, ja mēs runājam par uzņemšanu NATO, tad, iespējams, ka mums šīs savas lietas ir mazliet jāpabīda sānis un jāapskatās, kas mums pašreiz ir svarīgāks.

Manuprāt, nav nekā svarīgāka par to, kā iestāties NATO. Mums ir jāiestājas NATO un tātad acīmredzot jārīkojas atbilstoši šim mērķim un šai stratēģijai. Un, ja mēs gribam iestāties NATO, tad ir jāsaprot, ka NATO ir zināms klubs, un, ja mēs džentlmeņu valodā runātu, tad šim klubam ir zināmi iekšējās kārtības noteikumi, un šie iekšējās kārtības noteikumi ir tādi, kādus tos pazīst. Šie NATO kluba džentlmeņi sevišķi daudz neanalizē situāciju. Viņi zina pavisam vienkārši - iestāsies vai neiestāsies. Ja viņiem būs kāds priekšraksts, ka Latvijā ir kaut kādas pazīmes, ka Saeimas vēlēšanu likums nav pietiekami demokrātisks, tad viņi, protams, pie šā jautājuma paliks un turēsies pie saviem uzskatiem.

Jautājums ir par to, cik ātri mēs paši tiksim skaidrībā iekšpolitiski, vai tie procesi, kuri tika rosināti sakarā ar izmaiņām Satversmē, ir ļāvuši mums sagatavoties nākamajam solim, vai mēs visi esam spējuši saprast šīs rīcības būtību, jo, manuprāt, laika mums nav nemaz tik daudz, tāpēc varbūt arī šī steidzamība, manuprāt, kura pašreiz šeit ir parādījusies, ir pamatota.

Kā mēs zinām, Reikjavikā būs tikšanās ar ārlietu ministriem, un, es domāju, arī tur no Latvijas prasīs pietiekami skaidru atbildi. Ja šīs skaidrās atbildes un pozitīvu pazīmju nebūs, tad, es domāju, mēs varētu saņemt arī pietiekami skaidrus vērtējumus par Latvijas gatavību dalībai NATO, kas varbūt mums nebūt neliksies pārāk priecīgi, kad mēs dabūsim šos vērtējumus dzirdēt.

Un līdz ar to es gribētu teikt tā, ka mēs atrodamies labās pozīcijās, ko esam panākuši vairāku gadu intensīva darba rezultātā, ka mēs esam cienīgi tikt uzņemti NATO, taču mēs varam arī diezgan ātri nokļūt uz “slidena ledus”, un tad mēs vairs nevarēsim zināt, kā tas viss varētu beigties.

Tātad, nobeidzot šo savu uzrunu, es gribētu nedaudz atbildēt jaukajai deputātei Demakovas kundzei, jo viņa teica tā, ka es esot kādam solījis, ka šīs izmaiņas likumā būs… ka es to esmu ģenerālim Rolstonam SHAPE Monsā solījis. Es gribētu teikt tā, ka es nevaru solīt šādas lietas. Es varu tās tikai skaidrot. Es varu skaidrot to, kāda ir Latvijā iekšpolitiskā situācija pirmsvēlēšanu gaisotnē, to, ka šis varbūt nav pats labākais laiks dažādām pārgrozībām. Un es domāju, ka esmu to arī skaidrojis, nevis kaut ko solījis ļoti daudziem Rietumu politiķiem.

Taču es esmu paudis, manuprāt, mūsu parlamentā un valdībā pietiekami daudz pragmatisma, lai kopīgi izanalizētu visu šo situāciju un pieņemtu pareizus lēmumus, panākot pareizo virzību. Es vienmēr esmu lepojies ar mūsu valsti un mūsu valsts pareizo politisko domu un gudrību, kura īstajā mirklī, tad, kad tas būs nepieciešams, arī tiks realizēta. To gan es esmu stāstījis. Un es arī domāju, ka tieši tāpēc Rietumu politiķi ir ar sapratni šos argumentus uzklausījuši, taču es vēlreiz gribu teikt, ka viņi arī, protams, ir turpinājuši aicināt mūs būt pragmatiķiem un izlemt, kas mums pašiem ir svarīgāks, jo viņiem šķiet, ka viņiem viss ir skaidrs attiecībā uz to, kas notiek Latvijā un kas notiek pasaulē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mums, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ir programma, un tur ir skaidri un gaiši minēti ārpolitiskie mērķi - tā ir Eiropas Savienība un tā ir NATO.

Tā nu ir sagadījies, ka šim amatam ir deleģēts mūsu ministrs - aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un ka, manuprāt, viņš savus pienākumus ir pildījis spīdoši salīdzinājumā ar iepriekšējiem ministriem, lai gan es nebūt viņu devumu negribētu noniecināt. Taču šinī gadījumā es uzskatu, ka ir veikts spīdošs darbs. Ir sagadījies arī tā, ka Aizsardzības un iekšlietu komisiju vadu es, kas arī esmu deleģēts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Mēs šo programmu esam pildījuši, manuprāt, godprātīgi. Mēs, runājot par to Aizsardzības un iekšlietu komisijā, esam arī dažādas reformas ieviesuši. Pirmais, teiksim, ko mēs izdarījām, ir panāktā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem - ļoti sistemātiska un, manuprāt, ļoti pārdomāta. Un visi komisijas locekļi to atbalstīja un godprātīgi pildīja.

Otra lieta. Mēs sadarbojāmies ar mums radniecīgajām komisijām, kas atrodas citās valstīs, NATO dalībvalstīs, un ne tikai ar Zviedriju un Somiju - tātad, kā es jau minēju, vēl arī ar citām. Es negribētu absolūti visas te uzskaitīt. Tā ka, es domāju, šinī jomā mēs esam godprātīgi pildījuši visas savas programmas nostādnes. Jautājums ir vienīgi par cenu. Ko tas prasa, cik tas maksā? Cena mūsu iestājai NATO ir šī prasība - no Vēlēšanu likuma izsvītrot šo valsts valodas prasmes noteikumu.

Tikai rudenī (tikai rudenī!) šis jautājums izvirzījās Saeimā un tikai tad sāka par šo lietu runāt, līdz tam par to runāts netika. Jautājums - kāpēc mēs nonācām tiktāl, ka jārunā par šo jautājumu - ka no Vēlēšanu likuma vajag izņemt valodas prasmes prasības? Kā strādāja mūsu ārpolitiķi, kā strādāja mūsu Ārlietu ministrija, kā strādāja mūsu vēstniecības dažādās valstīs? Kā viņi visi skaidroja mūsu ārvalstu partneriem šo jautājumu, to, cik tas mums ir būtisks, sāpīgs mūsu valstij pēc 50 gadus ilga rusifikācijas perioda, un ka nevar būt pēkšņi šādas straujas pārmaiņas, un ka ir jābūt arī adekvātiem soļiem otrā virzienā? Jo valsts valoda, kā jūs zināt, ir ārkārtīgi svarīgs faktors latviešu nācijas pastāvēšanai kā tādai.

Nākamais. Arī attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā ir jautājums - par kādu cenu. Tagad diskutē, ka pat varētu Eiropas Savienībā neiestāties. Un šajā sakarā ir ārpolitikas jautājums - kā mēs esam spējuši aizstāvēt mūsu valsts intereses šinīs institūcijās? Kā esam cīnījušies par lauksaimniecības lietām un citām lietām, kas mūsu valstij ir ļoti būtiskas? Kā mūsu valsts vadības pārstāvji ir strādājuši ar citu valstu parlamentu un valdību pārstāvjiem? Vai strādājuši labi? Es tā neteiktu. Ir jomas, par kurām ļoti, ļoti grūti būs mūsu tautai paskaidrot. Kaut vai šinī pašā lauksaimniecības jautājumā. Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un ar ko tas mums draud, kā būs tālāk? Uz visiem šiem jautājumiem būs jāatbild.

Par to dubulto politiku, ko šeit piemin: “tēvzemieši”, redzat, runā vienu, bet šobrīd ir jādara kaut kas pavisam cits. Es gribētu šeit nedaudz atgādināt par Tautas partijas politiku. Jūs labi atceraties, kāds bija balsojums par aizsardzības budžetu. Tur bija deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums - līdz 2003.gadam nenoteikt konkrētas normas. Mēs, piemēram, bijām piedāvājuši priekšlikumu, ka 1,75%, bet ar 2003.gadu - 2%. Tie bija konkrēti skaitļi. Savukārt tur bija šis slidenais formulējums: līdz 2003.gadam - līdz 2%. Tātad nebija konkretizācijas, nebija konkrētu soļu. Esmu ļoti gandarīts, ka bija tomēr arī deputāti, kas bija pragmatiski un saprata šo soli, jo, kad atkal pie budžeta apspriešanas būtu nonākuši, būtu tāda situācija, ka nebūtu mums šo 1,75%. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts, par to nav nekādu šaubu. Tā ka nevajadzētu šeit pārmet divkosību mūsu partijai!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, jautājums par Latvijas virzību uz NATO ir mūsu apvienības prioritāte numur viens, un tieši Ziemeļatlantijas aliansē mēs saskatām galveno, noteicošo garantiju. Taču jautājums ir par līdzekļiem, par veidu, kādā mēs panākam šo garantiju.

Saeimas Juridiskās komisijas ārkārtas sēde pēc priekšsēdētāja Linarda Muciņa iniciatīvas tika sasaukta pirms divām dienām, respektīvi, tajā pašā dienā, kad mēs akceptējām grozījumus Satversmē. Acīmredzot šī Juridiskās komisijas sēde tika sasaukta pēc divu partiju - “Latvijas ceļa” un Tautas
partijas - vienošanās. Minētajā sēdē piedalījās seši deputāti, un “par” minētajiem grozījumiem balsoja Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji. “Pret” balsoja apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji. (Pēc debatēm par šo jautājumu es vēlējos saņemt Juridiskajā komisijā sēdes protokolu, bet acīmredzot tie tehniskie resursi nav tik ātri... Taču nu ar protokolu var ikviens iepazīties.) Galvenais arguments, kas tika pausts (to minēja Kristiāna Lībane), bija tātad Reikjavīkas sammits, kas būs 14.maijā. Manos iebildumos, ka ir vesela virkne citu līdzekļu, kā mēs varam novērst šo problēmu, klātesošie neieklausījās. Līdz ar to balsojuma rezultāts bija 5 pret 1.

Kādi man no tā visa ir secinājumi? Secinājums ir viens: šīs divas partijas - Tautas partija un “Latvijas ceļš” - var atrast kopīgu valodu visur un par visu. Arī toreiz, kad mēs debatējām par grozījumiem aizsardzības budžetā, par to, ka ir jābūt šim pieaugumam no 1,75% uz 2% nākamajā gadā, - arī toreiz Tautas partijai bija vienošanās ar “Latvijas ceļu”, un arī toreiz jūs mēģinājāt bloķēt aizsardzības finansējuma pieaugumu. Man ir jautājums - par ko jūs vienosities rīt?

Un visbeidzot... Nē, es tomēr turpināšu... Par reālu valsts valodas pozīciju nostiprināšanu. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza grozījumus likumā par pašvaldībām, bet šie grozījumi tiek “marinēti” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau vairākus mēnešus! Kāpēc? Vai atkal ir bijusi “Latvijas ceļa” un Tautas partijas vienošanās?

Nākamais. Mēs “Latvijas ceļam” un Tautas partijai esam iesnieguši Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuros mēs paredzam korektu, tiesiskai valstij atbilstošu procedūru atkārtotu pārbaužu veikšanai personām, kuru valsts valodas prasmes līmenis pamatoti tiek apšaubīts. Atkal šīs divas partijas “marinē” minēto jautājumu un nevirza uz priekšu!

Mēs esam vērsušies pie jums, cienījamie koalīcijas partneri, ar lūgumu precīzi nodrošināt valsts valodas statusa nostiprināšanai finansējumu šāgada budžetā un arī nākamo gadu budžetā. Atkal klusums!

Man šķiet, tas, ka mēs kopīgi izdarījām grozījumus Satversmē, - tā vienkārši ir vai nu liekulība, vai nodevība - viens no diviem. Es neredzu Satversmi kā vienīgo instrumentu reālai valsts valodas prasmes nostiprinājuma realizācijai. Protams, tiks meklēti citi tiesiskie instrumenti, tiesiskai valstij atbilstoši, lai šos grozījumus, kas tagad tiks pieņemti, apstrīdētu.

Un visbeidzot vēršos pie jums, cienījamā Demakovas kundze! Jūs gan neesat zālē, bet es ceru, ka jūs mani dzirdat. Man šodien radās iespaids, ka jūsu runu ir rakstījis bēdīgi slavenais “Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš. Bet, ja nu tas tā tomēr nav, tad tomēr es aicinātu vairāk paskatīties savu ministru darbībā, teiksim, izglītības un zinātnes ministra Greiškalna kunga un finansu ministra Gundara Bērziņa kunga darbībā, un paskatīties, kā sabiedrība vērtē šos divus ministrus un kā sabiedrība vērtē apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzīto aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir ārkārtīgi interesanti dzirdēt no cienījama jurista un Juridiskās komisijas vadītāja mutes ģeniālu spriedumu: “Valsts valodas prasmes jautājums kā problēma ir pazudis. Nav vairs! Zīgerista vairs nav Saeimā, un visi pārējie jau nu pratīs valsts valodu.” Tā var runāt tikai “kails” teorētiķis, tāds, kas ir pilnīgi atrauts no Latvijas dzīves, cilvēks, kas nav atradis par vajadzīgu nekur iegriezties un paskatīties, kā tad ir patiesībā.

Es domāju, nemaz nav tālu jāiet - dažu minūšu gājumā no šejienes ir Rīgas Dome, un tur ir, piemēram, tāds Giļmans, pazīstams cilvēks, liels latviešu valodas “mīlētājs”. Paklausieties, ko viņš saka par mūsu valodu! Viņš taču ir Rīgas domnieks. Paklausieties, ko raksta un ko runā tie, kas runā nelatviešu valodā! Protams, galvenokārt krievu valodā raksta tie laikraksti. Palasiet, ko viens otrs tur atļaujas sacīt par latviešu valodu!

Tāpat iesaku iegriezties šur un tur patālāk no Rīgas, it īpaši galējā Austrumu vai galējā Rietumu virzienā, un apmeklēt Latgales pilsētas, apmeklēt dažus rajonus Liepājā vai Ventspilī. Un tad varbūt jūsu domas kaut nedaudz mainīsies un nāks tomēr jums tā apgaismība, ka nemaz nav tik vienkārši ar latviešu valodas prašanu.

Katrā ziņā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir un paliek šāda attieksme: latviešu valodas pozīciju nostiprināšana jebkurā jomā - tā būs viena no galvenajām mūsu pamatvērtībām. Un mēs no tā netaisāmies kautrēties. Mēs jau esam to darbu darījuši. Diemžēl man šad un tad ir tiem, kas tīšuprāt vēlas aizmirst šo svēto patiesību, jāatgādina, kāda ir mūsu kaut vai nesenā pagātne, ir jāatgādina gan tā mūsu darbība, kuru veicām, papildinot Satversmes 4.pantu, gan mūsu cīņa par stingru Valsts valodas likumu, stingru valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu.

Jā, es iesaku stenogrammās paskatīties, kādi bija balsojumi pirmajā reizē un kādi - otrajā reizē. Jā, aicinu arī paskatīties, kādi bija balsojumi par valsts budžeta pozīcijām, it īpaši tām, kas skar mūsu aizsardzības sistēmas nostiprināšanu.

Šeit bija runa par to, ka Ģirtam Valdim Kristovskim esot jāizstājas no mūsu apvienības. Skaists padoms! Brīnumjaukā kundze, kura šādā nopietnā jautājumā patlaban konsultējas ar jums visiem tik labi pazīstamo Aivaru Ozoliņu un apspriež, kas tad būs jāraksta rīt laikrakstā “Diena” par šo jautājumu, ir aizmirsusi, ka tad, kad bija jābalso par skaidru skaitli šāgada aizsardzības budžetā, tas balsojums sanāca tāds jocīgs. Un minētais Aivars Ozoliņš sasvīdis atskrēja uz šejieni un ilgi konsultējās ar biedru Andri Šķēli: kas tad nu tālāk notiks? Tā ka iesaku arī paskatīties, kurš kā balsoja par to pašu aizsardzības budžetu.

Lielie NATO mīlētāji, superlielie liekuļi! Jā, arī jūs, Andri Šķēle, turpat vien esat! Es gribu atgādināt, kā jūs izturējāties pirms šā balsojuma. Paskatīsimies, ko jūs katrs esat teikuši. Tā ka, draugi mīļie, atbildiet par saviem darbiem! Atbildiet!

Atšķirībā no jums, mēs esam centušies praktiski nostiprināt latviešu valodas pozīcijas arī ārpus Latvijas.

Piemērs. Pavisam nesens piemērs. Par to, ka arī kandidātvalstu darba valodas kļuva par Eiropas Konventa darba valodām, pateicība pienākas tieši mūsu apvienības pārstāvim Guntaram Krastam... (Starpsaucieni: “Nemelo! Nemelo!” Zālē liels troksnis.)... Godātie radioklausītāji, (Starpsaucieni: “Melo! Melo!”) šis troksnis parāda, kāds uztraukums valda dažu drebekļu sirdīs! Jā, Šķēles kungs pirmo reizi šodien pasmaidīja. Tātad esmu trāpījis tieši, precīzi.

Tātad: par Eiropas Konventa darba valodām kļuva arī kandidātvalstu darba valodas. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pateicoties “Latvijas ceļam!”) Lai pārbaudītu vēsturisko patiesību, varam paņemt un jums nolasīt sēdes protokolu, kurā ir fiksēts, ka divi pārstāvji - Guntars Krasts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Čehijas pārstāvis - bija tie, kas ierosināja par darba valodām noteikt kandidātvalstu darba valodas. Paņemsim protokolu, parādīsim jums! Es zinu, ka jums nepatīk dokumenti, godātie “Latvijas ceļa” pārstāvji! Andrim Bērziņam ļoti nepatīk dokumenti. Viņš neko nav parakstījis, Takaču viņš nepazīst, 400 miljoni viņam ir iedoti... Viss ir skaidrs! Jums dokumenti nepatīk. Nepatīk jums dokumenti, es zinu!

Latvijā mēs turpināsim savu valsts valodas statusa nostiprināšanas politiku, neskatoties ne uz kādām visādām ierosmēm, kas to mums traucēs.

Tagad ir jautājums, kā reaģēt uz to, ko no mums prasa. Kā vajadzēja sākumā rīkoties? Draugi mīļie, kas vandījās pa pasauli riņķī! Es jums atgādināšu, kas pārstāvēja Tautas fronti. Trīs tādi lielie ārpolitiķi mums bija - Dozorcevs, Jurkāns, kura atkal, kārtējo reizi, nav zālē, un Mavriks Vulfsons. Tie bija īstie latviešu tautas interešu aizstāvji ārpus Latvijas! Es varu iedomāties, ko viņi sastāstīja jau toreiz. Lūk, tad vajadzēja ārpus Latvijas vairāk strādāt ar citu valstu pārstāvjiem - tā, kā to dara citas valstis, tā, kā to dara mūsu kaimiņi! Diemžēl tas netika darīts.

Un vai jūs patiešām domājat, ka Eiropā visi tā tik briesmīgi virzās uz to lielo globalizāciju? Tomēr paanalizējiet! Pēdējo vēlēšanu rezultāti Francijā. Kā jums tie patīk? Lūk! Par ko tas liecina? Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka ir lieli grupējumi, kam rūp savas tautas pozīciju nostiprināšana.

Es gribētu atgādināt vēl šo un to - par to, kas notiek Dānijā, par to, kas notiek Austrijā, par to, kas notiek Beļģijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs. Nacionālisms nekad nepazudīs! Nekad tas nepazudīs no politiskās arēnas, jums tas ir jāsaprot!

Jā, es saprotu, ka mēs šodien neesam vairākumā šeit, Saeimā. Tie tur - tie gan stiprina savas pozīcijas, pastāvot šitam te liberalizācijas ķīselim! Ne jau velti! Kas tad bija galvenais jūsu pozīciju aizstāvis šodien šeit? Kurš tad nu bija galvenais? Modris Lujāns. Bet arī viņa nav tagad zālē. Jā, protams, Modris Lujāns konsultējas ar “Panorama Latviji”. Tāpat kā Helēna Demakova konsultējas ar saviem ideologiem, tā Modris Lujāns konsultējas ar saviem ideologiem. Viss ir normāli. Viss ir ļoti normāli un saprotami. Lūk, šis ideologs atnāca un jūsu vārdā runāja par to, cik šausmīgi tas Latvijai vajadzīgs. Varbūt jūs domājat, ka PCTVL briesmīgi bruģē ceļu uz NATO? Atļausiet pasmaidīt! Viņi bruģē ceļu uz 8.Saeimas vēlēšanām. Viņi nestrīdas savā starpā. Viņi vāc balsis. Un smīn par to, kas notiek šeit. Žēl, ka jūs daži to nesaprotat. Žēl, ka tā vietā, lai mēs meklētu kopīgu valodu jautājumā par to, kā saglabāt savas nacionālās pamatvērtības, kā saglabāt savu valodu, kultūru, kā visu to noturēt... žēl, ka mēs, labējais bloks, to neizvirzām par galveno. Mēs to neizvirzām, nedomājam par to. Nē! Mēs šeit uzstājamies, vēršamies cits pret citu. Steigā sagatavojam, “pa kluso”, pagrīdē, projektu, tad nākam, lai šeit to par katru cenu dabūtu cauri. Kur tad ir tas koalīcijas līgums, kur mums ir skaidri ierakstīts, ko drīkst aiztikt un ko nedrīkst aiztikt? Vai jūs ar to rēķinājāties? Vai jūs pieklājīgi par to runājāt? Nē! Jūs pasludinājāt, ka jūs darīsiet tā un šitā!

Lūk, šeit ir tas jautājums. Šeit jau ir tā nelaime. Pēc tam būs brēkuļošana un pirkstu sūkāšana: “Ak dievs, Repšem tik daudz balsu! Nu kuru tad nostumt ar elkoņiem nost, lai nākamajā valdībā vismaz mēs tiktu iekšā?” Vai tad tas nav pārāk nožēlojami? Nu tā lielā latviešu valodas aizstāvēšana ir tieši pirms vēlēšanām. Nē, draugi mīļie, - ja jūs paskatīsieties, kādi visus gadus, kopš 5.Saeimas, ir bijuši visi balsojumi par okupācijas karaspēka izvešanu un militārpersonu atstāšanu Latvijā, visi balsojumi par Pilsonības likuma grozījumiem, par 16.martu, par visu to, kas skar latviešu valodas pozīcijas, tad varbūt vienam otram paliks nedaudz neērti. Varbūt vienam otram. Dažiem nē. Dažiem nekad nebūs neērti. Tāpēc, ka viņiem latviešu valoda ir vajadzīga tikai īsi pirms vēlēšanām. Jā! Labējais bloks bez latviešu balsīm neiztiks. Drīz tie būs faktiski vienīgie vēlētāji par labējo bloku. Jo visi pārējie tā lēnām šķūrēsies… pagājušajās vēlēšanās tas bija 6.saraksts… es nezinu, kāds tas būs šajās… Taču tur zēni smaida… smaida un priecājas… Tāpēc, ka viņi ir pārliecināti par sevi. Viņi jau Rīgas Domē ir parādījuši, uz ko viņi ir spējīgi. Un vēl būs. Būs iniciatīvas, nāks giļmans-2, giļmans-3 un giļmans-75. Un visi bļaus vienā mutē. Tā ka ar to būs jārēķinās, un tad zaudētāji būs visi latvieši. Zaudētāja tad nebūs vis viena organizācija, zaudētāji mēs būsim kā tauta. Žēl. Man ir ļoti žēl, ka mēs neprotam šādā veidā strādāt.

Jā, man tagad ir tā iespēja aizvietot ārkārtīgi cienījamo un godājamo Juri Sinku, kurš tiešām bija viens īstens latviešu patriots, viens inteliģents cilvēks, kurš atbrauca no Rietumiem, lai mums šeit Latvijā palīdzētu un kuru mēs atceramies ar cieņu. Man ir tā iespēja viņu aizvietot Eiropas Padomē. Un es jums skaidri un gaiši pateikšu, ka tur ir ko darīt. Un paldies Dievam, ka man ir tāda kolēģe kā Vaira Paegle, kas vada mūsu delegāciju! Mēs tiešām esam vienmēr saskaņojuši savus viedokļus un esam daudz ko tur panākuši, un par to Paegles kundze var pastāstīt. Tā ka var tur kaut ko izdarīt. Var, bet tikai tad, ja iet ar taisnu muguru, nelokās, nelasa laikraksta “Diena” ievadrakstus kā pamācības, bet iet ar savu pārliecību, ko var tur ļoti skaidri, noteikti un pieklājīgi pasniegt. Tur mums ir sabiedrotie, tādas pašas valstis kā mēs, - Lietuva, Igaunija, Rumānija, reizēm arī citas Eiropas valstis. Ne jau velti pēdējā Eiropas Padomes sesijā Krievija dabūja pamatīgu pliķi, ļoti pamatīgu pliķi! Tiesa, par to jāpateicas tikai tam apstāklim, ka šīs valstis darbojās vienoti.

Tā ka, lūdzu, paudiet savu attieksmi! Mūsu attieksme ir tāda: latviešu valoda vienmēr šeit būs valsts valoda, vienmēr tā būs galvenā valoda Latvijā. Un katrs, kas neprot latviešu valodu, ir mīļi aicināts, pieklājīgi palūgts vākties prom no Latvijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, nebrīnieties, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti kāpj tribīnē un tik emocionāli runā!

Es arī to pašu darīšu un tādā pašā veidā. Jo ir jāapzinās, ko mēs darām. Ir jāapzinās, kādi mēs esam parlamentā, šeit, un ko mēs darām. Uz ko mēs virzāmies, uz ko aicinām. Vai patiešām jūs to nesaprotat, tie, kuri šodien iestājaties par šo latviešu valodas nodevību (es nekā citādi to nenosaukšu)?! Vai mēs patiešām nesaprotam, ka balansējam uz bezdibeņa robežas, uz naža asmens?! Latvieši ir par savu zemi un savu valodu miruši, cīnoties pret visdažādākajiem iebrucējiem. Nevis ceļos stāvot, nevis zābakus bučojot, bet kājās stāvot! Arī to mēs esam nolieguši šeit parlamentā, izsvītrojot 16.martu no kalendāru lappusēm!

Es brīnos, es neticu, ka vēlētāji, kuri balsojuši par Tautas partiju un par “Latvijas ceļu”, ir devuši mandātu izrīkoties šādā veidā ar latviešu valodu. Es neticu tam, jo es pazīstu cilvēkus, ārkārtīgi daudz tiekos ar viņiem. Vai patiešām mēs nesaprotam, ka... Varbūt Golubova kungam taisnība, varbūt okupācija nav notikusi? (No zāles dep. A.Golubovs: “Tieši tā!”) Varbūt rusifikācija Latvijā nav notikusi? Vai varbūt to gribam legalizēt un pateikt: “Jā, notikusi, un pareizi, ka notikusi!” Nu, bet paklausieties! Tas, kas noticis... Mēs atdodam pozīciju pēc pozīcijas. Es atgādināšu 1998.gadu: toreiz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darīja absolūti visu, lai pārliecinātu cilvēkus, tautu, latviešus, par referendumu, par grozījumiem Pilsonības likumā. Kas notika? Šķēles kungs, kuram toreiz bija ārkārtīgi augsts reitings un kura vārdos ieklausījās tauta, diemžēl pateica: “Nē!” Un cilvēki paklausīja viņam. Un mēs zaudējām šo referendumu. Un tagad, šeit stāvot tribīnē, es ar pilnu atbildības sajūtu saku jums - jo jūs paši to saprotat -, ka viena totāla kļūda, viena latviešu tautai izšķiroša kļūda, tika pieļauta tad, kad mēs atvērām šos pilsonības “logus”. Tagad visi, kam vien nav slinkums, “sabrien” mūsu valsts pilsonībā, dara to gan ar atļautiem, gan ar neatļautiem paņēmieniem. Jūs ļoti labi zināt, ko Aldermanes kundzes kantoris dara. Un tagad patiešām ir maniem kolēģiem taisnība - kreisais flangs tikai smaida, viņiem pat nav jāstrādā, jo katrā nākamajā Saeimā nāks viņiem klāt pa četriem pieciem deputātiem: “Un tad jūs, latvieši, redzēsiet!” Es jums saku... Un lai paliek vismaz stenogrammā mani vārdi, ja jūs negribat tajos ieklausīties tagad! Lai nākamās paaudzes tos lasītu un saprastu, kādas kļūdas mēs šodien pieļaujam. Pēc trim, četrām, piecām Saeimām jūs redzēsiet, kas notiks šeit, parlamentā, un kādā valodā te runās. Paskatieties, kas notiek jau tagad! Te jau kolēģi teica, kas notiek Rīgas Domē! Tīrās šausmas! Tas notiek neatkarīgajā Latvijā, 12 gadus pēc neatkarības atgūšanas! Nekas nevar būt traģiskāks par notikumiem tur, Rīgas Domē! Tur jau latviešu valodā vairs tikai retais runā, varbūt tikai opozīcijas deputāti. Pārējie tur pārgājuši uz otro valodu, par kuru te cīnās.

Paskatieties, kā mēs izturamies pret savu valodu! Hiršas kundzes atlūgums nav tikai vienkāršs brīdinājums. Tas ir faktiski kliedziens! Latvieša kliedziens! Atmostieties, apjautiet, kas notiek!

Sprindžuka kungs smaida. Smīkņā. Viņa nostāju mēs ļoti labi zinām. Zinām, kā viņš izdarās ar lauksaimniecības lietām Latvijā.

Kolēģi! Ja tā mēs turpināsim, ja tā mēs attaisnosim vēlētāju intereses un cerības, kur tad mēs nonāksim!

Es pieminēju un turpināšu runāt par šo gadījumu ar Valsts valodas centru. Bija 18 valsts valodas inspektoru. Palikuši nu ir 14. Drīz droši vien nebūs neviena. “Lattelekom” lietā jau 10 miljonus esam atdevuši advokātiem, toties Valsts valodas centram atmetam, salīdzinājumā ar to summu, dažus santīmus. Latvijā vajadzētu būt nevis 14, bet vismaz 140 valodas inspektoriem. Vismaz 140! Bet jūs nekad neesat ieklausījušies šajās prasībās, nekad neesat mēģinājuši aizstāvēt latviešu valodas intereses. Patiešām! Tas ir vienkārši pārsteidzoši.

Un tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu saprast, ka latvieši nav jums deleģējuši šādas tiesības. Tās lietas ir pārāk nopietnas! Pārāk nopietnas latviešiem, latviešu tautai, lai mēs tās tik vienkārši, steidzamības kārtībā, atrisinātu: “Viens, divi, nobučosim zābakus gan Krievijai, gan Rietumiem, palocīsimies, paklanīsimies!” Nu kā tā var rīkoties? Es nesaprotu. Vai vēl ir atlikusi kāda pozīcija, ko mēs varam zaudēt? Man šķiet, ka nav vairs tādu.

Pilsonības jautājumā esam jau padevušies. Drīz vien sekos - un jau seko! - prasības gan par valsts valodu, gan par pilsonības došanu visiem. Visiem pēc kārtas. Droši vien dosim jau arī, piekritīsim dot arī tiem militāristiem, kuru te ir desmitiem tūkstošu, kuri turpina dzīvot Latvijā. Viņiem bija ar visām panckām jāaizvācas no Latvijas, bet mēs viņiem sagādājam šodien visas šīs privilēģijas.

Un es atgādinu “Latvijas ceļam”: tas ir jūsu nopelns, ka viņi šeit dzīvo -desmitiem tūkstošu. Kopā ar ģimenēm viņu ir jau tuvu simts tūkstošiem. Tas ir jūsu nopelns. Jūs noslēdzāt šo apkaunojošo līgumu ar Krieviju par militāristu atrašanos šeit! Krievijas armija pēc dažiem mēnešiem būtu no šejienes aizvākusies tāpat. Jūs domājat, ka viņi būtu palikuši šeit? Pamēģiniet ieskaidrot! Pamēģiniet to kādam ieskaidrot, atrodiet tādu cilvēku, kuram jūs varētu ieskaidrot, ka krievu armija tad atrastos šeit! Viņi būtu aizvākušies! Bet jūs tagad priecājaties. Un, ja to prasīs no turienes, no Rietumiem, droši vien būsiet ar mieru viņiem iedot arī pilsonību, lai gan vajadzētu rosināt meklēt ceļus, kādā veidā viņus aizvākt no šejienes. Lūk, tāds būtu mūsu uzdevums!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es nerunāšu par pagātni tik daudz kā iepriekšējie runātāji, jo tad man būtu jānosauc tie, kas aicināja nesaņemt Latvijas Republikas pases, aicināja nevēlēt “viltus” Saeimu. Tāpēc es gribētu konspektīvi un konkrēti runāt par to, kas mums būtu jādara.

Pirmais jautājums ir šāds: kāpēc Latvijā ir katastrofāli krities Eiropas Savienības atbalstītāju skaits? Apmēram virs 30%... Mums tika pasniegts skaidrojums, ka tas galvenokārt esot neveiksmīgu lauksaimniecības sarunu rezultāts. Es domāju, ka tam ir citi iemesli. Telefona zvani, kas tika saņemti vienā aptaujā, ko rīkoja televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, rādīja, ka apmēram 800 zvanītāji bija ļoti satraukti par iespējamajām izmaiņām Valsts valodas likumā un tikai kādi 180 vai 190 zvanītāji atbalstīja tās.

Manuprāt, Eiropas Savienības reitinga katastrofālajam kritumam ir vairāki iemesli. Galvenais iemesls ir tas, ka diemžēl mūsu ārlietās - man ir jāpiekrīt iepriekšējam runātājam - bieži vien strādā ļoti pelēki cilvēki, kas ne tikai tautai un ne tikai mūsu Rietumu draugiem neizskaidro Latvijas problēmas, bet arī paši sev nevar izskaidrot, ko viņi tur īsti dara. Jo viņi mīl sevi politikā.

Otrs. Es domāju, ka mums ir šeit godīgi jāpasaka, ka mēs neesam konsekventi īstenojuši valodas politiku. Mums ir godīgi jāpasaka, ka kopš 1998.gada valstī ir sākušies jūtami atplūdi - ne tikai ir samazinājies to cilvēku skaits, kas vēlas latviešu valodu mācīties (es šobrīd nerunāju par skolām, jo tur, es domāju, ir ļoti laba valodas politika; es šobrīd runāju par tiem cilvēkiem, kas kandidē uz pilsonību, vai vecākās paaudzes cilvēkiem), bet pat (tas ir ļoti bīstami!) ir demonstratīvi palielinājies to cilvēku skaits, kuri prot latviešu valodu, bet tajā nerunā. Es uzskatu, ka mūsu izdarītie grozījumi ne visos gadījumos bija pārdomāti. Arī es, protams, tos atbalstīju. Konkrēti šajā sakarā ir jāpiemin pants par tā saucamajiem jauktajiem uzņēmumiem. Es piekrītu, ka attiecībā uz privātajiem uzņēmumiem nevajag iejaukties valstij, bet tajos uzņēmumos, kuros valsts kapitāla daļa ir mazāka par pusi un kuri nav saistīti ar valsts interesēm, ar patērētāju interešu aizsardzību, - ka tajos latviešu valoda jālieto tad, ja kāds, teiksim, pieprasa tulkojumu. Mēs ļoti labi zinām, ka ir tādi uzņēmumi, kas ir saistīti ar pakalpojumiem, ar infrastruktūru, teiksim, ar ostām, un tie daži cilvēki, kas tur īsti nesaprot to valodu (viņi varbūt ir atbraukuši no laukiem un tur strādā), vienkārši kautrējas prasīt tulkojumu. Mēs līdzīgu situāciju redzējām Daugavpils domē.

Nākamais iemesls ir tas, ka Ministru kabinets tomēr ir atļāvies klaji un demonstratīvi uzspļaut likumam, kurā ir ierakstīts, ka ir jāaizstāv patērētāju intereses, ka nevar būt nekādas atkāpes šādos gadījumos. Ministru kabineta izdotajos noteikumos, tiem pievienotajos pielikumos esošajā sarakstā, nav iekļauti pārdevēji un frizieri. Iedomājieties, cik interesanti, ka, neskatoties uz likuma prasībām, atkārtoti ir noraidīta Valsts valodas centra prasība iekļaut šajā sarakstā tādu profesiju kā pārdevējs! Un tad nu šīs profesijas nav iekļautas.

Ir arī, es domāju, vēl nepatīkamākas lietas - tādas, kas saistītas ar drošības jautājumiem. Man nupat nācās saskarties ar tādu aviokompāniju, kura visas drošības instrukcijas sniedza svešvalodā. Man nav skaidrs, kā mūsu Aviācijas departaments var tādos gadījumos izsniegt licenci! Teiksim, aviokompānijā “Lufthansa” es esmu dzirdējis tulkojumu valsts valodā, turpretim dažās aviokompānijās neesmu. Mums ir visas tiesības saskaņā ar likumu mainīt šo situāciju.

Laika trūkuma dēļ es tagad neuzskaitīšu to visu. Es domāju, ka šie ir paši galvenie iemesli katastrofālam Eiropas Savienības popularitātes kritumam. Un nevajadzētu šeit melot, ka tas ir saistīts ar lauksaimniecību! Tur šīs svārstības varētu būt 2-5% robežās.

Es domāju, ka vēl viens iemesls ir arī tas, ka mūsu Rietumu draugi bieži netur vārdu. Attiecībā uz mums ir tāpat kā Vjetnamā: kad ir septītais bērns, tad nosolās, ka tas nu gan būs pēdējais, bet pēc tam astotais ir pēdējais, un tad rodas pats pēdējais, un viņam tiek dots attiecīgs vārds un tad - pats, pats pēdējais, un tad - patiešām pats pēdējais, un tā tālāk. Un mums diemžēl šādā veidā ir jāveic grozījumi. Mums kārtējo reizi pasaka: “Šie nu ir pēdējie nepieciešamie grozījumi. Izdariet pēdējās izmaiņas!” Taču paiet pusgads, un ir atkal nepieciešamas pēdējās izmaiņas, kas mums ir jāizdara.

Par spriedumu Podkolzinas lietā. Jā, mani pārsteidz mūsu varas iestāžu melošana. Mums tika visu laiku apgalvots, ka mūsu likums esot pilnīgi nedemokrātisks, ka cilvēki tiekot iedalīti divās daļās: vieni, kurus varot ievēlēt, otri - kurus nevarot, un tā tālāk. Taču tagad spriedumā, kurš ir izdarīts Podkolzinas lietā, mēs varam izlasīt pilnīgi pretējo tam, ko teica godājamā Valsts prezidente un godājamais ārlietu ministrs. Spriedums atļauj prasīt valsts valodas zināšanas deputātiem (cilvēki tātad te netiek iedalīti divās nevienlīdzīgās daļās), bet ir iebildumi pret pašu procedūru, kura, es pilnīgi piekrītu, ir jāmaina. Taču tad ir jautājums - kāpēc tad ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri Latvijā, kā mēs redzam, bieži vien ir spēcīgāki par likumu, sen jau šī procedūra nebija izmainīta?

Es domāju, ka, protams, nekāda milzīga, briesmīga traģēdija šeit nav notikusi un ka, sagatavojot šos grozījumus, mēs veiksim visus nepieciešamos labojumus. Es, protams, apbrīnoju Ārlietu ministriju, kas savas iekšējās neveiksmes, problēmas un menedžēšanas trūkumus ir tik veiksmīgi pratusi pārvērst par visas Latvijas problēmu. Tas varbūt arī nav nemaz tik slikti. Es domāju, ka, Vēlēšanu likumā izdarot šos grozījumus, visas frakcijas sadarbosies un būs tieši tā, kā teica Dobeļa kungs, un nebūs nekādu problēmu. Es domāju, ka visas pozīcijas frakcijas sadarbosies!

Man liekas, ka tur ir jāiestrādā vismaz trīs principiālas lietas.

Pirmām kārtām, manuprāt, būs diemžēl jāpārskata arī citas normas. Mainot, grozot Vēlēšanu likumu, būs acīmredzot jāpārskata arī dažas sadaļas Valsts valodas likumā. Kā jau es teicu, es domāju, ka būs jāizstrādā arī kaut kādas izmaiņas attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kuros ir valsts un pašvaldību īpašuma daļa. Privātuzņēmumos mēs neiejauksimies.

Es domāju, ka būtu jānosaka Ministru kabineta atbildība par noteikumu neievērošanu. Ir arī vesela rinda citu gadījumu, kuros Ministru kabineta izdoties noteikumi ir vai nu augstāki par esošajiem likumiem, vai diemžēl pilnīgi “šķērsām” šiem likumiem, ko mēs šeit esam pieņēmuši.

Un pēdējais. Protams, ir jāatrisina kopumā jautājums par patērētāju interešu aizsardzību. Kā jau es teicu, tas skar valsts valodas lietošanu ne tikai veikalos, frizētavās, sabiedriskajā transportā, bet arī lietās, kuras saistītas ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas Latvijā, un ar drošības jautājumiem.

Un tad, godājamie deputāti, ticiet man, mēs būsim paveikuši savus mājasdarbus Latvijā un šeit jutīsimies droši par to, ka mēs šeit varam pastāvēt. Tad mēs tiešām mierīgi balsosim par piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās arī citās valstīs.

Nevajadzētu šeit mūs mānīt, ka mums nav laika. Mums ir pietiekami daudz laika, jo es gribētu atgādināt: pat tad, ja tiks pieņemts šis lēmums par NATO paplašināšanu, arī tā ratifikācija notiks pietiekami ilgi, un mums tiešām ir jāsakārto savi likumi.

Es domāju, ka mēs to arī izdarīsim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Manuprāt, ir izdarīts arī neliels procedūras
pārkāpums - mums anotācijas tika izdalītas jau pēc tam, kad likumprojekts bija nodots izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, lai gan Saeimas kārtības ruļļa 86.panta pirmā daļa nosaka, ka nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms to nav izskatījusi atbildīgā komisija un savu atzinumu un anotāciju iesniegusi Prezidijam, kas tos nekavējoties izsniedz deputātiem.

Šīs anotācijas netika savlaicīgi izsniegtas. Un arī anotācijā, manuprāt, ir pieļauts būtisks trūkums. Tur ir ierakstīts, ka šis likuma grozījums neskar valsts budžetu. Skars gan valsts budžetu šis likuma grozījums. Un skars, lūk, kāpēc: es ļoti labi atceros, kā tas bija Augstākajā padomē, kad viens deputāts uzstājās latviešu valodā, otrs - krievu valodā, un tagad, kad nu beidzot ir nolemts publicēt šīs Augstākās padomes, kura pasludināja Latvijas neatkarību, stenogrammas, kā tad mēs tās drukāsim, kā mēs tās tulkosim un kā mēs strādāsim 8., 9. un nākamajās Saeimās, ja nebūs šo valodas prasību?

Man liekas, ka katrs no klātesošajiem saprot, cik liela nianse ir katram vārdam, pieņemot lēmumu, cik lielas nianses ir juridiskajam tulkojumam, un bieži vien šādas domstarpības jau ir ne tikai starp angļu un latviešu valodu, kad mēs pielāgojam Eiropas direktīvām savus likumdošanas aktus. Šādas prasības var būt pat nesaskaņojamas tad, kad šeit daļa deputāru domās krieviski un mēģinās runāt lauzītā latviešu valodā.

Un tāpēc es tomēr aicinu šodien noraidīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu, jo tas pārāk drakoniski izsvītro visu, kas attiecas uz valsts valodas prasībām. Ja tomēr Saeimas vairākums - un šodien dīvainā kārtā bloķējas gan opozīcija, gan “Latvijas ceļa” un Tautas partijas deputāti - pieņems pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tad būs nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai varētu sagatavot loģiskus grozījumus, kuri tomēr nepieļautu pilnīgu valsts valodas prasību svītrošanu no abiem vēlēšanu likumiem.

Jā, mēs esam maza tauta, un mēs esam vienmēr pratuši cienīt savu valodu. Mēs esam pratuši arī izcīnīt savu neatkarību! Taču tagad, skatoties uz savu identitāti, likvidējot visas prasības attiecībā uz valsts valodu, manuprāt, mēs radām bīstamu precedentu, un šādi precedenti Latvijā kādreiz jau ir bijuši. Atcerieties, ka arī 1940.gadā Saeima ņēma un nobalsoja par iestāšanos Tautu savienībā, bet pēc tam tauta ilgi dziedāja, ka “pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls ar lūgumu rokā pēc maizes un sāls”. Ko dziedās par mums, ja mēs šodien svītrosim visas valodas prasības no Vēlēšanu likuma?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visas šīsdienas debates par Vēlēšanu likuma grozījumiem var raksturot vienā teikumā: “Labāk vēlu, nekā nekad!” Un tas patiešām ir principiāls jautājums. Nu nemaldināsim taču klausītājus un vēlētājus! Tas nav NATO jautājums!

Ko tad gaida no mums mūsu Rietumu draugi un partneri? Viņus daudz neinteresē, kas ir ierakstīts mūsu Vēlēšanu likumā. Viņi grib no mums vienu - to, lai mūsu likumdošana un mūsu prakse pilnībā atbilstu starptautiski atzītajiem cilvēktiesību principiem. Tas ir viss! Un man patiešām ir prieks redzēt, ka tomēr anotācijā nav minēts NATO jautājums, nav minēti drošības jautājumi, bet ir rakstīts tas, kas tur ir rakstīts, un es ļoti aicinu visus kolēģus tomēr vēlreiz pārlasīt anotāciju, jo patiešām, kaut gan ar vairāku mēnešu un pat gadu nokavēšanos, mēs beidzot to esam apzinājušies, un tas ir ļoti labi. Ir jāiet uz priekšu, un patiešām tas ir ļoti būtiski.

Seiles kundze, es gribēju jums atgādināt, ka jau aizvakar šī Saeima nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kur vēlreiz ir apstiprināts, ka valsts valoda, latviešu valoda, ir Saeimas vienīgā darba valoda, tā ka īsti nav skaidrs, par kādām stenogrammām jūs šeit runājat. Jums nepatīk, ka daži cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, domā savā dzimtajā valodā. Un kā jūs domājat to ierakstīt likumā? Varbūt patiešām sagatavojiet grozījumus, ka Saeimas deputātiem ir jādomā vienīgi valsts valodā, bet es tikai baidos, ka tad būs lielas problēmas ar pārbaudes veidiem un arī ar sankcijām.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Drusciņ vairāk nekā pirms četriem mēnešiem, stāvot šajā pašā tribīnē, kad jūs noraidījāt tādu pašu mūsu priekšlikumu, es teicu jums, ka pavisam drīz pienāks laiks, kad jūs to atbalstīsiet. Es ļoti ceru, ka šis brīdis tomēr iestājas jau šodien. Pat tad, ja tas nenotiks šodien, tas būs pēc pāris nedēļām un tā tālāk.

Mums visiem jāmācās, mums visiem tomēr jāveido izpratne par to, kādi ir Eiropas mūsdienu cilvēktiesību standarti. Un šobrīd nav būtiski tas, ka tiešām politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija pirmā piedāvāja šādus grozījumus. Tas ir mūsu kopīgs darbs! Nav iespējams pieņemt šo grozījumu bez vairākuma atbalsta. Patiešām, kā Dobeļa kungs to ļoti spilgti nodemonstrēja, nacionālisms ir dzīvs, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka nacionālistiem vienmēr būs vairākums. Nacionālisms nav vairs modē Latvijā, nav vairs modē Eiropā. Es saprotu, ka Dobeļa kungu ļoti iedvesmo viņa kolēģa un drauga Lepēna panākumi un tā tālāk, bet tomēr tā nav galvenā tendence Eiropā. Un es jūs ļoti lūdzu, aicinu tomēr nezaudēt to, ko mēs kopīgi esam iemācījušies, un beidzot atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pareiza bija kolēģa Dobeļa izteiktā kritika. Diemžēl šos desmit gadus ar iedzīvotāju problēmām un to risināšanu neviena valdība nenodarbojās, nebija laika un arī nebija vēlēšanās. Vajadzēja perināt miljonārus... (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”) Un kāpēc tad pie Latvijas izsaimniekošanas nekad nebija un arī nav strīdu par valodu. Tur ir internacionālisms! Valodas problēmas vienmēr rodas vēlēšanu sakarā. Kāpēc jautājumus par valodām nerisināja laikā no 1992., 1993.gada līdz 1996.gadam? Kāpēc valodas jautājumus speciāli atstāja kā ķīlu, lai pirms vēlēšanām vai citos nopietnos gadījumos varētu novērst iedzīvotāju uzmanību no tautsaimniecības jautājumiem?

Latvijas valsts suverenitāte - jā! Taču kāpēc nerunā par ekonomisko suverenitāti, kuru ar dažiem... pat ļoti daudziem neapdomātiem līgumiem, ar visdažādākajiem noteikumiem mēs ar katru dienu diemžēl arvien vairāk zaudējam. Valdība piekāpjas jebkam un jebkādiem solījumiem. Un tur tad neviens nerunā par to suverenitāti! Kas tad būs Latvijā vēl pēc desmit gadiem? Tā ir latviešu tautas izdzīvošanas problēma, turklāt galvenā problēma! Diemžēl ekonomiku neviens nepiemin un mēģina klusēt par to.

Un kā tad ir ar nabadzības novēršanu? Kāpēc Ministru kabinets vēl līdz šim laikam neko nedara? Kā ir ar iedzīvotāju labklājības celšanu? Kāpēc tur nekādu risinājumu nav?

Izglītības jautājumi, kultūra, zinātne tiek aizmirsta, un tām iedod tikai kripatiņas...

Medicīnas aprūpe. Kāpēc tad par to nerunā mūsu valdība? Iedzīvotāju apgāde ar darbu. Iedzīvotāju iztika, nevis ubagošana, pie kā ir novesta latviešu tauta!

Lepnums par Latviju kā sakārtotu valsti. Kur ir redzama tāda prasība? Kur tas ir redzams? Nav tā!

Skaista, sakārtota valsts ar labi dzīvojošiem iedzīvotājiem. Kur mēs to redzam? Nav tās! Tas ir aizmirsts.

Kur ir palicis 20.-30.gadu paraugs? Arī to tagad jau kautrējas atgādināt.

Iedzīvotāju izglītība. Attiecībā uz armiju jūs iebalsojāt tādu noteikumu, ka tajā nevarēs vairs pieņemt karavīrus, kam ir zema izglītība. Taču kas pie tā ir vainīgs? Vai 1990.gada 4.maijā tie cilvēki, kuri stāvēja pie šīs mājas, varēja iedomāties, ka viņi nonāks līdz tam, ka Latvijā būs analfabētisms, un tajā skaitā vīriešu? Par sievietēm vispār klusē. To neviens pat nevarēja iedomāties un nedomāja, bet diemžēl šo desmit gadu laikā mēs latviešus esam noveduši pie tā. Un vai tad tas nav kauns?

Ekonomiskā suverenitāte. To zaudējām. Zemes izpārdošana ārzemniekiem, iedzīvotāju novešana nabadzībā... Un kas tad būs, es vēlreiz jautāju, vēl pēc desmit gadiem? Mums būs tikai nosacīta neatkarība! Jau tagad tā ir. Pat Igaunija ar lietuviešiem mūs kolonizē ekonomiskā ziņā.

Aizsardzības budžets. Tas ir pietiekams, rēķinot uz 6,5 tūkstošiem cilvēku. Pat ļoti liels! Japānā tas ir 1%, bet Austrijā aptuveni 0,8 - 0,9 procenti, bet vajag to saudzīgi izlietot, nevis tā, kā tas ir noticis līdz šim, kad pēc diviem, trijiem gadiem pērk jaunus ieročus. Paies vēl trīs gadi, un jau trešo reizi ieročus pirks? Cik var Latvija tos ieročus iepirkt? Un ko darīs ar jūras mīnām - jūs man pasakiet! Ā, tas jā! Starp Lietuvu varēs novilkt robežu, lai tur neviens vairs neiebrauc iekšā, vai Roņu salai aplikt apkārt. Bet tās taču vajag arī uzturēt! Un pēc to derīguma termiņa beigšanās, kā tad jūs tās iznīcināsiet? (Starpsauciens: “Uzspridzināsim!”)

Es ierosinu, tā kā mums ir analfabētisms jauniešu vidū vecumā no 12 līdz 13 gadiem, izveidot speciālu militāro skolu, kur varētu uzņemt šos jauniešus, lai viņi tur mācās, lai nepārvēršas par noziedzniekiem, narkomāniem un lai viņus neizmanto varmākas, ko sauc par “zilajiem”, vai tie citi, kas seksuāli viņus izmanto. Tādi paraugi ir ļoti daudzās valstīs, kur nabadzīgu ģimeņu bērni vai bāreņi tiek ievietoti speciālā skolā. Viņi iegūst tur ļoti labu izglītību un kļūst jau militāristi no bērna kājas. Tad vismaz mēs redzēsim, kā izlietojam budžeta līdzekļus. Aizsardzības ministrijai būs kaut kāds paraugs.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka latvieši stāv uz ceļiem. Diemžēl es piekrītu to kolēģu izteikumiem, kuri saka, ka ministrijās strādā cilvēki ar pelēku apziņu, kuri noliek Latviju ļoti daudzu valstu priekšā uz ceļiem. Tā ir piekāpšanās visdažādākajos likumos un nolīgumos, kuriem mēs pievienojamies, neaprēķinot, kāda būs rītdiena. Es nemaz nerunāju par parītdienu. Arī 16.martā es redzēju, kā večus vilka iekšā automašīnā. Nu vai tad tā nav kauna lieta? Jaunas meitenes aizturēja. Redzat, noziedznieki var mierīgi staigāt pa Rīgu un pa Latviju, bet tos večus vajag sabāzt mašīnā un aizvest uz policiju. Kur tad ir jūsu pozīcija, cienījamie kolēģi?

Nu un vēl tas, par ko tik tiešām Tabūna kungs teica. Mēs atdodam pozīciju pēc pozīcijas. Jā, tautsaimniecībā tas ir noticis pilnīgi, un pēc tam arī Latvijas neatkarību nodosim.

Un tagad paskatīsimies uz to “Lattelekom” tiesu! 10 miljoni aizgāja un vēl 10 miljoni aizies, bet izglītībai un zālēm - tām mums diemžēl naudas nav.

Un par to, ko mēs esam atdevuši citiem, Tabūna kungs jau pateica. Diemžēl visu esam atdevuši! Latvijai pat nav laba viesu nama, kur var uzņemt augstus ārzemju viesus. Mēs maksājam citiem. Izpārdevām! Mums nav arī lielveikalu, un mūsu tirdzniecība pilnīgi…

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, mēģiniet runāt par tēmu, lūdzu!

L.Bojārs. Benzīntankus, mežus un visu pārējo, arī kuģniecību atdevām ārzemniekiem.

Tā ka, cienījamie kolēģi, pirms balsojat, ir jāpadomā, par ko mēs balsojam un ko tas dos Latvijai.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās Saeimas deputātes! Godājamie Saeimas deputāti! Atskatus vēsturē mēs varam veidot ļoti plašus un garus, bet tas, kas Latvijai šodien ir nepieciešams un ko vēlas katrs Latvijas iedzīvotājs, tās ir pirmām kārtām divas lietas. Viena - tā ir drošība. Otra - tā ir stabilitāte. Ja mēs izdarām ekskursus vēsturē, tad mēs redzam, ka vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijas teritorijā stabilitāte un drošība ir bijuši tie mērķi un tas ilgu punkts, uz ko ir skatījušies cilvēki visa gadu simteņa garumā.

Ja mēs vērtējam to, kas notiek 21.gadsimta pirmajā pusē, tad liekas, ka cilvēki beidzot sāk sajust, ka šī stabilitāte un drošība varētu veidoties, tikai ir viens “bet” - vai Latvija un tās iedzīvotāji spēj pastāvēt vieni paši? Vai viņi vieni paši spēj sev šīs lietas garantēt?

Liekas, ka pēdējā gadsimta vēsturiskā pieredze pierāda, ka ne.

Mēs jau reizi bijām vienā klubā, kurā tikām iespiesti ar varu, proti, tas bija Padomju Savienības klubs, tas bija Austrumu virziens, un mēs nevēlamies, lai vēsturē atkārtotos šis ļoti drūmais posms. Mēs tomēr vēlamies skatīties tajā virzienā, kur civilizētā pasaule demokrātiskās valstīs vairāk vai mazāk ir spējusi radīt stabilus dzīves un darba apstākļus.

Un tagad mēs šajā Saeimas zālē klausāmies trīs valdošo koalīcijas partiju savstarpējās diskusijas, dzirdam ļoti, ļoti daudz kritikas NATO un Eiropas Savienības jautājumos, un tā ir ļoti pamatota. Tad rodas jautājums: vai valdošās koalīcijas partijas, kuras ir atbildīgas par integrāciju NATO un ārlietām Eiropas Savienībā, ir veikušas savu uzdevumu kārtīgi, godīgi un - pats galvenais - atbilstoši tām prasībām, kādas šodien izvirza Latvijas iedzīvotāji, Latvijas tauta? Šķiet, ka politiskās elites milzīgā attālinātība no tiem procesiem, kuri notiek tautas iekšpusē, arī šajā gadījumā ir nesusi savus augļus. Ir sākusies vēlēšanu kampaņa, un tāpēc šī tribīne visbiežāk tiek izmantota tieši vēlēšanu kampaņas nolūkos.

Es ļoti vēlētos vairs nepieredzēt to, kas vairākkārt ir noticis ne tikai Latvijā, bet arī citu tautu vēsturē; proti, galēji labējie spēki pēc iespējas kopā ar galēji kreisajiem spēkiem veido savstarpēju konfrontāciju, lai vēlētājus piespiestu domāt emocionāli, un, ļoti emocionāli visam pieejot, arī šodien ir cilvēki - un tādu ir ne mazums - , kas ar asarām acīs iet pie “Tēvzemei un Brīvībai” pieminekļa, liek ziedus un nākamajās vēlēšanās atkal nobalsos par to pašu, par ko ir balsojuši emocionālu iemeslu vadīti jau neskaitāmas reizes, proti, nobalsos par tām partijām, kas runā skaistas runas, bet nedara tos darbus, ko solījuši savās programmās un par ko runājuši no šīs tribīnes. Diemžēl tāda ir mūsu dzīves realitāte, taču man liekas, ka Latvijā cilvēkus nevajadzētu vērtēt pārāk zemu. Viņi izglītojas, viņu skatījums un - pats galvenais - pieredze tomēr norāda uz to, ka Latvijā pirmām kārtām ir jādomā par cilvēku sociālajām vajadzībām, par to, lai viņi justos droši, stabili, lai viņu dzīves apstākļi reāli uzlabotos. Un to nav iespējams darīt ar vārdiem, to var panākt tikai ar darbiem.

Runājot par vēsturisko pieredzi un par Vēlēšanu likuma grozījumiem, manuprāt, mūsu Latvijas vēsturē jau pašos pamatos netika izdarīts tas, ko mēs redzam veiksmīgi realizētu mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Kā atceraties, tad Igaunija jau pašā sākumā pilsonību piešķīra divām iedzīvotāju grupām, līdz ar to novēršot tās sekas, kuras mēs pašlaik gaiši redzam Latvijā, - proti, to cilvēku sāpi un neapmierinātību, kas, nevarēdami iegūt pilsonību un būdami Latvijai lojāli pilsoņi, būdami ar sirdi un dvēseli par Latvijas neatkarību, šodien ir nostājušies pretī un kļuvuši par upuriem tai sabiedrības ne pārāk godīgajai daļai, kura izmanto šo cilvēku sāpi.

Tātad es minēšu, ka Igaunijas gadījumā pilsonību piešķīra divām grupām. Pirmām kārtām, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, tie bija etniskie igauņi. Un vēl otra, pati svarīgākā grupa, par kuru es gribētu šodien runāt, proti, tie bija visi tie, kas jau 90.gadu pašā sākumā, neatkarīgi no savas tautības, iestājās par neatkarīgas Igaunijas izveidi. Absolūti visi tie! Latvijā mēs šādus cilvēkus reģistrējām Pilsoņu kongresa reģistrā, Igaunijā tas bija mazliet citādāk. Tātad arī Latvija varēja rīkoties tāpat un iet šādu ceļu, piešķirot nelatviešiem, tiem nelatviešiem, kuri iestājās par neatkarīgu Latvijas valsti, pilsonību jau pašā sākumā.

Es gribētu minēt tādus cilvēkus, kurus mēs visi gaiši atceramies, kā Dozorcevu, kā Ludmilu Azarovu un daudzus, daudzus citus, arī Marinu Kosteņecku. Šie cilvēki ar sirdi un dvēseli, ar visu savu darbu bija par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pilsonības piešķiršana viņiem tika veikta pavisam, pavisam citādā veidā ar lielu kavēšanos, un tas diemžēl šajos cilvēkos radīja emocionālu sāpi.

Es esmu daudz runājusi ar kolēģiem, ar kuriem esmu kopā strādājusi, piemēram, ar Aleksandru Mirļinu, kurš teica: “Jā, es saprotu! Es saprotu latviešus, un tomēr es biju ar viņiem kopā gan uz barikādēm, gan tajās dienās, kad mēs visi te cīnījāmies par to, lai krievu tanki te nebrauktu iekšā, un tomēr mani vēlāk atstūma!” Es domāju, ka tā bija Latvijas ļoti, ļoti liela kļūda. Un tādējādi latvieši zaudēja savus sabiedrotos, bet vēlāk notika tas, kas notika.

Ja mēs runājam ļoti konkrēti, priekšsēdētāja kungs, par šiem grozījumiem abos vēlēšanu likumos, tad es vēlētos teikt, ka Latvijai būtu jāiziet ārā no bērnistabas perioda. Būtu! Tagad, esot 12 gadus neatkarīgai un pašai veidojot savu dzīvi, Latvijai vajadzētu izprast savus mērķus, ko tad mēs īsti gribam.

Cienījamie kolēģi! Ja tauta referendumā šodien pateiktu, ka mēs nevēlamies integrāciju Eiropas Savienībā, tad mums ir tikai divi ceļi - vai nu politiski atbildīgi pateikt: “Nē, Latvija neies uz integrāciju Eiropas Savienībā, un mēs respektēsim tautas vēlmi!” vai arī otra iespēja: “Jā, mēs mēģināsim pārliecināt Latvijas iedzīvotājus par to, ka mums šī integrācija Eiropas Savienībā ir nepieciešama.”

Tieši to pašu es varētu teikt attiecībā uz NATO. Un mēs visi redzam, kādas sekas atstāj tas, ka vispirms Valsts prezidente nāk klajā ar šajā Saeimas zālē mums visiem sēdošajiem mulsinošu lietu, proti, ar ierosinājumu par to, ka vēlēšanu likumi ir jāgroza, bet netiek īsti minēts, kurš, kā un kādos apstākļos to ir teicis. Vizītē pie Valsts prezidentes praktiski neviena frakcija uzreiz nebija ar mieru grozīt šos vēlēšanu likumus - Saeimas vēlēšanu likumu un Pašvaldību vēlēšanu likumu. Un tikai pēc tam, īstenībā paši uzprasīdamies, no šīs Saeimas tribīnes NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons nāca klajā ar šo pilnīgi skaidri izteikto domu - Vēlēšanu likums ir jāgroza! Īstenībā tas dara mums kaunu, ka mums pašiem, Latvijas valstī politiku veidojošajiem pārstāvjiem, nav savas ļoti precīzas un striktas stratēģijas, kā tad īsti rīkoties, kas ir jādara pirmajā kārtā un ko mēs varam pagaidīt. Tomēr pats galvenais ir tas - un tas nu ir simtprocentīgi -, ka, lai arī kāds būtu personiskais viedoklis katram šajā zālē sēdošajam, pirmām kārtām ir jāņem vērā Latvijas tautas, Latvijas iedzīvotāju vēlmes. Ko viņi reāli grib, tas arī ir jādara! Pretējā gadījumā šādas lietas notiks pirms katrām vēlēšanām - būs diskusijas par vienu vai otru lietu.

Protams, ļoti neērtā situācijā ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Ārkārtīgi neērtā! Manis ļoti, ļoti dziļi cienītais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kuduma kungs šeit norādīja uz divām pusēm arī savā personiskajā attieksmē. Arī Ģirts Valsts Kristovskis, aizsardzības ministrs, kurs šeit nupat runāja, arī būtībā bija spiests parādīt šīs divas dabas. Faktiski partijai nedrīkstētu būt tāda svārstīga pozīcija uz vienu vai otru pusi. Ja vēlētāji pieprasa neintegrāciju NATO, tad tas partijai arī ir jāpaziņo, un tad acīmredzot šie posteņi gluži vienkārši ir jāieņem kādam citam.

Tomēr tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt vēl vienu faktu. Seiles kundze ļoti pamatoti runāja par budžeta grozījumiem. Budžets acīmredzot cietīs arī turpmāk. Mēs pašlaik zinām vienu faktu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi Podkolzinas lietu. Latvijas valstij ir jāmaksā... būs jāmaksā vairāk par 5000 latiem, un šādu gadījumu būs arvien vairāk.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija savās sanāksmēs, pie tam ne vienā vien, ir apspriedusi šos jautājumus, izvērtējot pilnīgi visus aspektus, kādi vien ir. Un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šajā gadījumā ir jāmēģina darīt to, ko pēc būtības dara viss Latvijas parlaments. Pirmām kārtām nevajag darīt sev kaunu, tāpēc būtu precīzi jādefinē, kas mums būs jādara rīt, kādi likumu grozījumi būs jādara. Un šajā situācijā es kā pirmo uzdevumu saskatu Saeimas kārtības ruļļa nostiprināšanu, kurā būtu pilnīgi skaidri un nepārprotami redzams, ka Saeimas darba valoda varēs būt tikai un vienīgi valsts valoda. Tas būtu pats pirmais un nepieciešamākais uzdevums.

Kiršteina kunga ierosinājums par grozījumiem Valsts valodas likumā ir ļoti bīstams pirms vēlēšanām. Es baidos, ka pirms vēlēšanām šie grozījumi Valsts valodas likumā šeit izraisīs ne tikai tādas diskusijas no Saeimas tribīnes, kas pēc būtības ir priekšvēlēšanu runas, bet te būs jādzird vēl daudz, daudz smagākas lietas. Esmu pārliecināta, ka Valsts valodas likums pirmām kārtām ir jāpilda, jo tas, kas notiek ar Valsts valodas likumu, tas pēc būtības ir šīs nepildīšanas sekas. Hiršas kundzes aiziešana no amata ir tikai viens no manis teiktā pierādījumiem. Hiršas kundze reāli redzēja ne tikai iespēju robežas - un te ir runa ne tikai par finansējumu, ne tikai par Saeimas atvēlēto budžeta minimumu Valsts valodas centram - , bet par attieksmi un ieinteresētību, dubulto standartu viņas darba vērtējumā. Līdz ar to Valsts valodas centra darbību nevar pārvērst tikai par tāda uzbrūkoša suņa rīcību vai kaut ko tamlīdzīgu. Diemžēl Hiršas kundze, pašai to negribot, bija nostādīta tieši tādā situācijā. Pie tam Valsts valodas centram talkā pietiekamā mērā nenāca arī tiesībsargājošās organizācijas, kad tas bija nepieciešams.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Latvijā tā situācija, kāda ir radusies, vēl nav tik draudīga. Un tomēr, ja mēs paskatāmies nākotnē un ja mēs nevēlamies piedzīvot tādas situācijas, kādas ir Austrijā ar Jorgu Haideru, kādas ir Čehijā ar Klausu, kamēr viņš vēl nebija pie varas, ja mēs nevēlamies piedzīvot tādas lietas, kādas notiek ar Francijas prezidenta vēlēšanām, tad mums vajadzētu mēģināt nevis sarīdīt sabiedrības dažādās etniskās grupas, šajā gadījumā - latviešus un nelatviešus -, bet gan pirmām kārtām mēģināt dot viņu dzīvei cienīgu pamatu zem kājām, un tādējādi mums veidotos politiski izglītots un atbildīgs vēlētājs, kuru nevarētu apmānīt ar tukšiem solījumiem, lētiem vilinājumiem un jaukiem grabulīšiem. Es domāju, ka tas ir pats galvenais, kā Saeimai pašlaik būtu jārīkojas un jāstrādā, - tai būtu jāķeras pie ļoti konkrētiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Un tas būtu mūsu pirmais uzdevums.

Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Kārtējā sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Es atgādinu vēlreiz, ka pēc piecām minūtēm mēs satiekamies Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es atgādinu Pieprasījumu komisijas locekļiem: lūdzu, ierodieties uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 60 gadu jubilejā deputātu Igoru Solovjovu! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Guntars Krasts, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Jānis Gailis un Oskars Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates.

Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man nebija īsta nodoma nākt šeit tribīnē, bet diemžēl Dobeļa kungs ar savu nepilnīgo un, šķiet, apzināti nepilnīgo informāciju, ir jūs būtiski maldinājis, tāpēc esmu spiests nākt un jums, kolēģi, izskaidrot, kā tad īstenībā notika lietas Konventā.

Sāksim ar to, ka Konventā mums, Latvijas parlamentāriešiem, ir zināma privilēģija, un šī privilēģija ir saistīta ar to, ka mēs jau pagājušā gada rudenī esam aizsūtījuši uz turieni strādāt savu atašeju. Tieši šā iemesla pēc jau Konventa pirmajā dienā Latvijas delegācija kopā ar Slovēnijas delegāciju sasauca kandidātvalstu sanāksmi. Šo sanāksmi vadīja Inese Birzniece un Slovēnijas pārstāvis. Šajā sanāksmē Latvijas puse ierosināja pārējām kandidātvalstīm pieprasīt savu valodu lietošanas iespējas. Tas nebija vienkārši, jo, pieņemsim, čehi mūs neatbalstīja, arī poļi mūs neatbalstīja. Tātad bija vesela rinda valstu, kuras neuzskatīja, ka tas viņām ir nepieciešams. Mēs, Latvijas delegācija, uz to uzstājām un panācām vairāku valstu atbalstu, un arī mūsu kaimiņi - gan lietuvieši, gan igauņi tāpat kā slovēņi - pievienojās šai mūsu prasībai.

Un kas ir pats interesantākais. Tajā sēdē, kad viss tika nolemts, nepiedalījās neviens no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Viņi nav šīs idejas autori, viņi nav par šo ideju karojoši tā, kā viņi pašreiz to stāsta.

...Iesim tālāk. Iesim tālāk! Tālāk ir vēl labāk!

Rīgā Konventa būtībā praktiskais sekretariāts ir izvietots Eiropas lietu komisijā, un tas tad arī uzrakstīja šo priekšlikumu. Priekšlikums tika nosūtīts uz Konventu rakstiskā veidā kā papildinājums, un, protams, tikai šādi rakstiski priekšlikumi tiek ņemti vērā. Gluži tāpat kā mēs likumu labojumos ņemam vērā tikai tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti rakstiski. Šo priekšlikumu tika iniciējusi un fiziski uzrakstījusi Inese Birzniece. Visa mūsu delegācija, tajā skaitā pat apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, piekrita šim priekšlikumam, un mēs to kopīgi aizsūtījām.

Nākamais. Lai panāktu šādu lēmumu, mēs jau nu Briseles koridorus pietiekami ilgi esam mīdījuši, lai zinātu, ko ir nepieciešams darīt. Ko mēs darījām? Mēs strādājām ar politiskajām grupām. Mēs, liberāļi, strādājām ar liberālo grupu, un liberālā grupa atbalstīja šo mūsu ierosinājumu. Savukārt Tautas partija strādāja ar EPP. Piemēram, Pīka kungs īpašu vēstuli rakstīja… pat vairākas vēstules, un EPP mūs atbalstīja. Diemžēl apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tur nav partneru. Viņiem nebija ar ko strādāt un panākt politisku atbalstu. Varbūt tajā brīdī, kad Lepēns būs Eiropas Parlamentā, arī jums tur būs kaut kādi sabiedrotie.

Turpinām, turpinām, nav jau viss tik vienkārši. Jo tālāk, jo interesantāk - jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. (Zālē smiekli.) (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc tu turi roku kabatā?”)

Tālāk. Tā būtība tiešām ir tāda, ka mūsu delegācija strādā vienoti. Mēs nemēģinām rast kaut kādas politiskās partejiskās priekšrocības. Mēs strādājam savas valsts interesēs, un tāpēc viens mēģinājums… Man pat liekas, ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tas ir dažkārt raksturīgi - savākt visus augļus arī no svešiem dārziem, šajā gadījumā - ābolīšus…

Par protokolu. Raugoties no formālā viedokļa, Dobeļa kungam ir pilnīga taisnība. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ahā!”) Protokolā tā ir ierakstīts, bet paskatīsimies, kā šis ieraksts tapa. Krasta kungs… Nē, Dobeļa kungs! Viss jau vēl tikai priekšā! Saldo odziņu es esmu tev pataupījis. Lai man nebūtu dūre tev jārāda!

Tālākā darbība bija šāda. Otrajā Konventa sēdē tika nolemts, ka mēs runāsim par šo valodu, vēl arī pastiprināsim savu rakstisko iesniegumu ar runām. Visi Konventa dalībnieki no mūsu puses pieteicās to darīt, un mēs ar Inesi Birznieci manas istabas numurā līdz vēlai naktij… (No zāles dep. J.Dobelis: “Tad jau nav ko runāt vairāk!”) (Zālē skaļas ovācijas.) Jā, jā, jā! Jā, jā, jā!… Līdz vēlai naktij strādājām pie šīs runas. Un pēc tam Inese naktī uz datora tehniski, jo angļu valoda viņai, neapšaubāmi, ir vislabākā… (Dobelis gan pa to laiku gulēja Rīgā)… tātad Inese uzrakstīja šo runu. Otrajā rītā man atnesa šo runu, un runas augšējā malā bija rakstīts “Edvīna Inkēna uzstāšanās Konventā”, bet tad mēs paskatījāmies runātāju sarakstu, un tur mans uzvārds bija apmēram desmitais… aiz Krasta kunga. Un tā es šo Ineses uzrakstīto runu, kas bija jālasa Edvīnam Inkēnam, atdevu Krastam. Un Krasts to nolasīja. Tur nav nekāda nopelna apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, es atvainojos! Jūsu pirkstiņš tur nav bijis klāt!

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt tikai to, Dobeļa kungs, ka jūsu nacionālisms, kas ir balstīts tikai uz nepārtrauktu baidīšanos no visa, ir totālā pretrunā ar moderno nacionālismu. Mēs esam šā modernā nacionālisma apoloģēti un pārstāvji, jo mēs zinām, ka latviešu valoda ir konkurētspējīga, un mums galīgi nav par to jāšaubās.

Labi! Arī es nebiju īsti korekts! Ne vienmēr jūs gribat noplūkt svešus augļus. Dažkārt jūs negribat ēst arī savējos, it sevišķi tad, ja tie ir skābi... Un tas ir tas, ar ko mēs šodien nodarbojamies. Man ir ļoti žēl, bet es esmu relatīvi vecs politiķis. Es ilgi esmu bijis šajā parlamentā, un tāpēc es tomēr, Pēter, vēršos pie tevis. Pēter, ar ko mēs šodien nodarbojamies? Ar tām politiskajām mielēm, juridiskajām paģirām, ko radījāt tieši jūs! LNNK bija tā, kurai latviešu valoda bija absolūti spļāviena vērta, un to šeit ieviesa vācietis Zīgerists, un mēs, pārējie, kaut kā mēģinādami aizsargāties, ieviesām šo likuma normu pret jums - pret vācieti, piedod! Kāpēc jums toreiz tas bija vienalga? Tāpēc, ka jums bija citi ideāli - jums banāni bija svarīgi!

Un tagad mēs ar to mokāmies. Dīvainā kārtā jūs atkal tēlojat varoņus. Neesat jūs varoņi! Jūsu dēļ Saeima mokās pašreiz ar šo likumu.

Izmaiņas Satversmē ir nodrošinājušas pašu galveno. No šīs tribīnes, par laimi, visi vienmēr runās latviski, un nevajag jums tēlot, ka jūs to nesaprotat un nezināt! Man ir žēl, ka mums tagad, pēc tik ilgiem gadiem, jūsu “vācu izloksne” ir jālabo šeit. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdātāj, godājamie prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi!

Gribētu teikt sekojošo: es domāju, ka gandrīz visām politiskajām partijām šeit, Saeimā, izņemot apvienību PCTVL (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ko tu muldi!”), prioritāte tik tiešām ir virzība uz NATO, bet lielai daļai no politiskajām partijām prioritāte ir arī latviešu valoda.

Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, kas reāli ir noticis 7.Saeimas laikā, tad redzēsim, ka mūsu Saeimas darbības laikā latviešu valodas pozīcijas ir ievērojami pavājinātas. Par to liecina gan bēdīgi slavenā 1999.gada Valsts valodas likuma grozījumu pieņemšana šeit, Saeimā, kad privātajā sfērā - virknē uzņēmējdarbības veidu tika samazinātas latviešu valodas tiesības, gan arī citos jautājumos pieņemtie lēmumi, kas skar arī izkārtnes, plakātus un tā tālāk. Tas viss ir noticis! Un, ja mēs vēl paskatāmies, cik tālu ir tikts ar Ministru kabineta noteikumiem nr.296, tad mēs redzam arī to, ka Hiršas kundzes bažām ir bijis pamats. Viņa arī precīzi pasaka, ka nav vairs tāda pamata mūsu likumdošanā, tajā skaitā nav arī Ministru kabineta noteikumu, kas liktu frizierim, pārdevējai vai arī bārmenim obligāti zināt latviešu valodu. Viss paliek juridiskās interpretācijas rokās! Kolēģi - un it īpaši attiecībā uz šiem Ministru kabineta noteikumiem -, tas dzelžaini ir valdības partiju darbs!

Un šinī gadījumā es vēršos arī pie kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: “Kāpēc tad jūs šo jautājumu savlaicīgi neizvirzījāt, kad šie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti?” Diemžēl jāatzīst, ka tajā brīdī laikam tā dūre palika kabatā, kā saka Dobeļa kungs, un netika izvilkta ārā, tāpēc sabiedrība ne dzirdēja, ne redzēja. Tas ir viens.

Te Tabūna kungs gan saka, ka izvirzīja, taču šinī gadījumā atļaujiet, Tabūna kungs, arī godīgi pateikt, ka tajā reizē, kad mēs šeit balsojām par šiem Valsts valodas likuma grozījumiem, ko pieprasīja van der Stūls un citi “varoņi”, Sociāldemokrātu savienības deputāti gan viennozīmīgi balsoja pret, bet Tabūna kungs diemžēl nebalsoja. Nebalsoja… nepiedalījās balsojumā tāpat kā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Diemžēl šī valdības partiju solidaritāte un domas par valdības stabilitāti reizēm ir dārgākas par principiem.

Tā ka, es domāju, būtu labi, ja šos principus godātu vienmēr, nevis tikai atkarībā no tā, cik tas ir politiski izdevīgi vai cik tuvu ir vēlēšanas. Tas ir viens. Taču nestrīdēsimies par to! Tas varbūt arī nav pats svarīgākais - izteikt savstarpējus pārmetumus.

Es domāju, ka svarīgāk ir skaidri saprast to, ka mūsu uzdevums ir nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu, nevis vienkārši to saglabāt. Nevis vienkārši saglabāt… Un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvāja Satversmē izdarīt tādus grozījumus, kuri pilnībā sakrīt ar Māras Zālītes vadītās Valsts valodas komisijas piedāvātajiem grozījumiem. Taču diemžēl, neskatoties uz to, ka šie grozījumi bija piedāvāti tādā veidā, ka varēja saglabāt visu to pozitīvo saturu, ko piedāvāja arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar savu priekšlikumu, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz likuma paredzētajā kārtībā pilsoņu vēlētām pašvaldībām un tā tālāk… tātad pilsoņu vēlētās pašvaldībās šo valodu varētu uzturēt spēkā, taču diemžēl šo tēzi, ka tā ir tikai pašvaldībās, nebija ar mieru aizstāt ar tēzi, ka tā ir valsts un pašvaldību un to institūciju darbā; ka tur šai latviešu valodai kā valsts valodai ir jātiek lietotai dokumentos... tātad arī lietvedībā lietojamai valodai.

Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, vai mēs gribam virs šiem padebešiem noturēt tikai divas salas, kur latvietībai palikt, tas ir, parlamentā 100 deputātu starpā un pašvaldību deputātu starpā, vai tomēr mēs gribam to attiecināt arī uz parlamenta izpildinstitūcijām, uz pašvaldību institūcijām, uz pašvaldību uzņēmumiem, uz valsts uzņēmumiem. Diemžēl šī izšķiršanās nenotika.

Un tad atkal ir viens jautājums: kāpēc Dobeļa kungs balsoja “pret” mūsu priekšlikumiem, kuri saglabāja visu to, ko pozitīvu piedāvāja arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Diemžēl! Taču tā ir realitāte, kuru nevar noliegt, un tas ir ārkārtīgi svarīgi! Tāpēc es gribētu pateikt, kāpēc šodien Sociāldemokrātu savienība neatbalstīs šos vēlēšanu grozījumus. Tas notiks tāpēc, ka Satversmē saskaņā ar valdības partiju solidāro rīcību, absolūti ar visu valdības partiju solidāro rīcību, nav pietiekami nostiprinātas latviešu valodas tiesības. Un tas ir šis pamats, kāpēc mēs nevaram balsot par šiem Vēlēšanu likuma grozījumiem, nevis kāds cits.

Ja mēs būtu rīkojušies korekti un skatījušies, kā kaut ko ne tikai saglabāt, bet arī kaut ko nostiprināt, nevis tikai vaimanājuši, kāds varētu būt nākamās Saeimas sastāvs ar dažādām politiskajām partijām un cik tur varētu būt deputātu no PCTVL vai no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad tādā gadījumā mēs būtu rīkojušies. Mums ir vajadzīgi rīcības cilvēki, nevis runas cilvēki vien!

Tā ka, es domāju, mums, protams, ir jāapzinās tas, ka troksni taisīt - tā ir viena lieta. Jā, arī trokšņa taisīšana ir trauksmes signāls, taču šinī gadījumā es negribētu to salīdzināt ar iepriekšējās Saeimas “Tālavas taurētājiem”, jo tas bija pavisam kas cits, taču arī tas, ka šie grozījumi Satversmē ir absolūti nepietiekami, lai nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu, ir pilnīgi skaidrs, un tas, ka ne visas valdības partijas gribēja to darīt, arī ir skaidrs.

Un tāpēc rodas jautājums: vai šajā gadījumā ir bijusi kāda aizmuguriska vienošanās ar kaut kādām starptautiskām institūcijām? Un cik tālu Latvija drīkst iet uz priekšu savas valsts valodas statusa nostiprināšanā Satversmē? Liekas, šīs robežas ir stingri noteiktas, jo tālāk par pašvaldību deputātu savstarpējām attiecībām, tālāk par Saeimas deputātu savstarpējām attiecībām, izrādās, nedrīkst iet. Diemžēl šāda situācija ir, un tāpēc es domāju, ka visas tās vienošanās neatkarīgi no tā, kas tās slēdz tautai aiz muguras, nav tās labākās, jo pretējā gadījumā taču būtu jābalso atbilstoši savu partiju programmām, nevis skatoties pēc tā, ko drīkst un ko nedrīkst, ko iesaka kaut kādi eksperti vai ietekmīgi Rietumu valstsvīri un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums ir jāsaprot viens - tas, ka ir sadūrušās divas izpratnes par to, kas ir demokrātijas pamatā. Amerikas Savienotās Valstis, arī citas liberālās demokrātijas valstis piedāvā skaidru principu - indivīda tiesības pāri visam! Tā ir absolūta liberālisma uzvara pār tautas tiesībām. Taču ir jābūt šai līdzsvarotībai, lai būtu garantētas gan tautas tiesības uz savu pašnoteikšanos, gan arī tiktu īstenotas indivīda tiesības, lai tas nenotiktu pretēji tautas pašnoteikšanās tiesībām, bet gan saskaņā, vienotībā un organiskā saiknē ar tām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un ne citādāk! Tā ka, es domāju, ka tas arī rāda kaut ko ļoti, ļoti nopietnu.

Taču es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Es ceru, ka visas šīs garās diskusijas, kas šodien te ir, mums radīs vismaz tādu situāciju, ka valdības partijas vairs nediskutēs par tiem nieka 300 000 latu, ko Valsts valodas komisija prasa no budžeta grozījumiem. Taču varbūt valdības partijas paspers soli pretim Mārai Zālītei, lai latviešu valodas konkrētās pozīcijas nostiprinātu ne tikai ar nelielu atbalstu, bet varbūt pat lielāku nekā šie 300 000 latu, kas ir neatliekami? Diemžēl valdības partiju līderi, to skaitā partiju priekšsēdētāji, izņemot Māri Grīnblatu, ir skaidri definējuši, ka pagaidām ar šādu populismu viņi nenodarbosies, ka tas esot populisms. Es arī īsti nesaprotu, ko tas nozīmē, ja prasa 300 000 - tik pieticīgu summu.

Protams, šeit es varu nocitēt, teiksim, Dobeļa kungu, kurš man par lielu pārsteigumu šodien teica, ka Andrim Bērziņam ir iedoti 400 miljoni. Un tas laikam nozīmē, ka atkal ir jādibina kāda parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo nav zināms, kuram Andrim Bērziņam tie ir iedoti. Ir aktieris Andris Bērziņš, kuru mēs visi cienām, ir premjers Andris Bērziņš, tātad ir arī Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš... Taču, spriežot pēc visa, izskatās, ka tas attiecas uz Ministru prezidentu. Tādu teicienu pauda Dobeļa kungs. Es domāju, vai tik tas nav saistīts ar topošo ledus halles kompleksu, un to mums vajadzētu zināmā mērā noskaidrot.

Katrā ziņā šādi izteikumi par koalīcijas partneriem ir ārkārtīgi nozīmīgi, un, manuprāt, tie rada situāciju, kas liek arī opozīcijai ļoti nopietni ausīties, jo tā jau ir ne tikai, kā saka, preses informācija. Šeit jau nāk klāt arī valdības koalīcijas partnera izteiktie apgalvojumi. Un tas ir ļoti nopietni!

Ko vēl es šeit gribētu pateikt? Manuprāt, mums būtu jāatceras tas, cik ārkārtīgi svarīgi ir apzināties, ka valodas politikai Latvijā ir jābūt konsekventai, godīgai un atklātai un ka mēs nedrīkstam slēgt nekādas aizmuguriskas vienošanās par to, cik tālu un ko mēs drīkstam darīt, jo mums šeit bija iespēja gluži vienkārši šo situāciju, no vienas puses, izmantot par labu latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanai Satversmē, bet, no otras puses, jau šajā likumā piekāpties, taču tad tas bija jādara, nevis jāattiecina šie grozījumi tikai uz divām, kā es jau teicu, rezervāta sfērām - uz pašvaldību deputātu savstarpējām darba attiecībām un uz Saeimas deputātu savstarpējām darba attiecībām. Tas nav nopietni!

Kolēģi! Es domāju, ka viss vēl nav zaudēts, jo šai Saeimai vēl aizvien pilnvaru laiks ir līdz oktobrim. Es domāju, ka mums vēl ir iespēja arī šajos Satversmes grozījumos šo to paveikt no tā, ko piedāvāja Sociāldemokrātu savienības frakcija, un šeit nav vietas politiskai greizsirdībai! Jo, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, tad redzēsim, ka Sociāldemokrātu savienības frakcija viennozīmīgi ir atbalstījusi visus racionālos valdības partiju priekšlikumus, lai tās kaut vai par pieciem santīmiem nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Kas jums traucē panākt pretim citiem priekšlikumiem, kuri varbūt to nostiprina par latu? Es domāju, ka tas nav nopietni! Tāpēc mūsu nostājai ir jābūt pavisam vienkāršai: visam, kas nostiprina, ne tikai saglabā vien, ir jānāk pretim! Un tas ir jādara atbilstoši arī šai demokrātijas izpratnei. Nevajag pilnīgi visas tiesības pakļaut indivīda tiesībām, jo tādā gadījumā mums būs jāatsakās arī no nācijas pašnoteikšanās tiesībām, kuras, tāpat kā demokrātija, ir jāuztur spēkā nepārtraukti, pastāvīgi. Citas izejas jau nemaz nav! Tāpēc es gribētu uzsvērt sekojošo, kolēģi: ir iespējas strādāt, ir iespējas domāt arī par to, lai mūsu virzība uz NATO būtu neapturama, bet tajā pašā laikā Saeimas deputātiem, arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, ir jābūt konsekventiem, un, ja viņu viedoklis ir tāds, ka vajag tikai daļēji aizstāvēt latviešu valodas tiesības atsevišķās sfērās, tad tā arī jāpasaka.

Tomēr katrā ziņā es vēlreiz uzsveru, ka mūsu priekšlikumi pilnīgi nejauši sakrita ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes un visas komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem, un tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc racionālāko no tiem nevajadzēja atbalstīt. Ja nu vienīgi politiskās sīkmanības dēļ, domājot par to, kā tas izskatīsies, ka opozīcijas priekšlikumus atbalstīs arī valdību veidojošās partijas. Es domāju, ka tā nav vispārnacionāla, vispārdemokrātiska politika, tā ir savstarpējo rēķinu kārtošanas politika. Un, būt vai nebūt tādai politikai - tas jau nu ir atkarīgs tagad no valdību veidojošajām partijām. Viss, arī nepareizi izdarītais, arī kļūdainais, vēl ir labojams, tikai ir jābūt politiskajai gribai. Un nevajag šeit mēģināt aizrunāt, ka tā būtu liela nelaime, ja būtu noteikts un Satversmē nostiprināts, ka visās valsts un pašvaldību institūcijās valsts valoda ir latviešu valoda, ka tā būtu kāda nelaime, pārspīlējums vai neiespējama situācija un tamlīdzīgi. Runa ir vienīgi par to, vai valdības partiju vidū ir kaut vai viena politiskā partija, kurai ir tāda griba. Taču, ja ir vēlme domāt tikai par deputātu savstarpējām attiecībām, tad, protams, tas ir cits jautājums.

Kolēģi, būsim nopietni!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie Saeimas deputāti! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais aizsardzības ministra kungs! Šodien mēs izdarām nevis grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, bet gan izņemam no tā normu, kas likumā tika iekļauta viena odioza vācu jokupētera dēļ. Man nav svarīgi, lai es par katru cenu kļūtu 8.Saeimas deputāte, bet man ir svarīgāk, lai mūs uzņemtu NATO, jo bez drošības nebūs ne valodas, ne labklājības, ne arī tiks garantēta Latvijas neatkarība. Labāk es pārdzīvoju personīgus pazemojumus, nekā atstāju savu valsti Krievijas ietekmes zonā.

Ir tā, ka cilvēks domā, bet Dievs dara. Prokrieviski noskaņotie spēki it kā rāda, ka notiekošais viņus apmierina, taču patiesībā šie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Satversmes grozījumi, kas ar tiem ir saistīti, viņiem sagādā lielus kreņķus. Ja viņus tas neuztrauktu, tad dažam labam krievu specdienesta darbiniekam nebūtu jānošaujas.

Šī ir tā reize, kad it kā no malas uzspiesta prasība mums ir devusi iespēju nostiprināt Satversmē savas valodas statusu un pievērst lielāku uzmanību savai valodai, kas, cerams, atspoguļosies arī budžeta piešķīrumos, un par to mums ir jācīnās. Arī mans skolotājs - mākslas zinātnieks Jānis Pujāts kādreiz man mācīja: kā vērts ir mākslinieks, kas defektu neprot pārvērst par efektu!

Es uzticos aizsardzības ministram Kristovskim, latviešu tautas sirdsapziņai - Mārai Zālītei un mūsu Valsts prezidentei, kas ir sevi parādījusi kā īstenu un izcilu latviešu tautas meitu un pratusi Latvijas vārdu nest pasaulē. Ja mēs nevaram uzticēties šīm divām dižajām latvietēm, tad kuram vēl mēs varam uzticēties? Aicinu uzticēties arī jums! Aicinu uzticēties mūsu aizsardzības ministram, kurš ir ļoti daudz pūļu pielicis, lai beidzot mēs nokļūtu NATO un būtu aizsargāti. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Juri, tu neesi valstsvīrs, tu esi papīrs!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es labi saprotu, ka patiesība ir rūgta, un tomēr kaut ko mēs šodien esam dzirdējuši tuvu patiesībai. Tātad Konventa sēdes protokolā tomēr ir skaidri fiksēts Guntara Krasta uzvārds. Inkēna kungs, nu kāpēc tad ir tāda šausmīga labsirdība, ka jūs atdodat savu runu, savu mūža darbu, citas partijas pārstāvim? Vai tiešām jums tajā rītā bija īpaši patīkamas izjūtas, ka jūs tā rīkojāties?

Tagad parunāsim par nedaudz citu lietu. Kurš var šeit piecelties un pateikt, ka, pieņemot izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, mums ir simtprocentīga garantija par to, ka mēs tiksim uzņemti NATO? Neviens! Neviens! Arī ārlietu ministrs, tiekoties ar mūsu frakciju, to nevarēja pateikt. Kurš var droši pateikt, ka izmaiņu nepieņemšana mums pilnīgi aizšķērsos ceļu uz NATO? Arī neviens! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kristovskis to teica!”) Neviens no jums to nevar pateikt. Tātad, draugi mīļie, redzat, kur noved nezināšana un zināma gļēvulība!

Jā, Muciņa kungam ir priekšrocība, jo viņš varēs te izteikties gan par manu profesiju, gan par mani personīgi, bet es vairs nevarēšu viņam atbildēt. Neko darīt! Komisijas vadīšana dod zināmas priekšrocības, bet es ar interesi noklausīšos.

Tātad mums bija nopietni jāizvērtē Latvijas kopīgā nostāja, nevis jārada šāda saraustīta, drudžaina steiga vai jāorganizē aizmuguriska darbība, pārkāpjot zināmas vienošanās. Diemžēl tā vietā, lai mēs ar asāku vai ar mērenāku viedokli izietu ārpus Latvijas robežām un parādītu visu to, kāds ir mūsu patiesais stāvoklis un kāpēc mums tāda attieksme pret latviešu valodu, mēs vien ātri un “pa kluso” pieņemam kaut kādus grozījumus un pārkāpjam dažādos citos dokumentos pieņemtās normas. Nu nekas, Dievs ar viņiem! Taču šeit sacīt tādus vārdus: “Man ir dārga Latvijas nākotne, un es esmu gatavs nodot savu latviešu valodu, lai tikai tiktu NATO...” Nu, zināt, tas ir pārāk nožēlojami! Tikuši NATO, kādā valodā tur runāsim? Un kādā valodā pēc tam daudzi nāks šeit un runās? Vai jūs domājat, ka Krievija būs tālu no turienes? Mēs labi redzam, kāda ir Krievijas ietekme uz dažādām institūcijām, tāpēc tāda sapņaina izrunāšanās, ka tikšana NATO mūs paglābs nezin no kā, ir jāatmet. NATO lielvalsti ASV neviens nepaglāba 11.septembrī. Jūs to kaut kā esat aizmirsuši. Un ir bijuši vēl daudzi citi gadījumi. Tāpēc skaidra vienas pozīcijas paušana, ka tas nu mums dod mūža garantijas, ir vienkārši smieklīga. Tā atspoguļo nevis domāšanu, bet gan nedomāšanu. Tā ir tāda histēriska izrunāšanās!

Mēs nācām klajā ar nopietniem priekšlikumiem tad, kad grozījām Satversmi. Mēs iestrādājām labojumus par pašvaldībām, ka tās vēlē tikai pilsoņi. Tas bija mūsu apvienības darbs. Mēs to iestrādājām! Tas nāca no mūsu frakcijas kā ierosme. Jā, paldies par atbalstu! Un mēs šeit dzirdējām Robertsona kunga izteicienus, ka, redzat, nekad neko nevar zināt. Tātad tiešām ir nepieciešama iepriekšēja rīcība, un jo vairāk, jo labāk, lai novērstu, cik vien iespējams, jebkuru iejaukšanos no ārpuses, kas kārtējo reizi varētu apdraudēt latviešu tautas intereses.

Un tieši tāda ir mūsu nostādne, nevis vēlēšanās kaut ko traucēt vai kādam iezāģēt, nevis vēlēšanās sevi izcelt - vai otrādi - izcelt kādu citu. Ja mēs nesapratīsim, ka darbs ir kopīgs, tad būs grūti kaut ko paredzēt. Lūk, tāpēc nācās man nākt šeit vēl vienu reizi un acīmredzot vēl šad un tad nāksies to darīt, lai tomēr visu saliktu pa plauktiem tā, kā mēs to redzam, kā to redz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es centīšos nerunāt liesmaini un histēriski, kaut gan šis temats varbūt var vedināt uz to.

Es gribētu, iekams mēs balsojam, izteikt gan savu personīgo viedokli, gan arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas vispārējo viedokli.

Man, savus dienesta pienākumus pildot, bieži ir jātiekas ar politiķiem no citām zemēm, un es mēģinu skaidrot Latvijas situāciju, mūsu vēlētāju vai mūsu tautas mentalitāti, domas un noskaņojumus, ar ko mums, deputātiem, dabiski, ir jārēķinās. Daļa šo ārvalstu politiķu nevēlas to saprast un atgādina: “Jūs esat demokrātiska valsts, un jums nāksies dzīvot pēc tādiem un tādiem likumiem, kādi pastāv Rietumos!” Tā ir aksioma un tur neko nevar darīt. Citi apgalvo ko citu. Viņi saka: “Mēs, politiķi, tie, kas esam augšā, jūs saprotam, taču mūsu sabiedrība jūs nesaprot.” Elzasā ir apglabāti tie vairāki tūkstoši franču karavīru, pārsvarā vezumnieki, kuri dienēja Vērmahtā, un tur ir uzlikta plāksne: “Karavīriem, kas krituši par Franciju.” Tātad mūsu leģionāri ir slikti, viņi bija izvēlējušies nepareizo armiju un nepareizo ceļu un bijuši ļauni, bet, lūk, tur tiem francūžiem ir uzlikta šāda piemiņas plāksne: “Karavīriem, kas krituši par Franciju.” Varbūt dažādu iemeslu dēļ… Taču, kad mēs runājam par to, viņi saka: “Vienalga! Mēs jūs saprotam, bet pasaule jūs nesapratīs!” Un tāpēc mēs esam bieži vien pieņēmuši šos spēles noteikumus.

Daži oratori šeit pieminēja Robertsonu. Jā, mēs gaidījām Robertsona uzstāšanos. Pēc tam, kad Valsts prezidente visai kategoriskā formā bija izvirzījusi savas prasības un savus izteikumus (tie nāca mums, lielākai daļai, kā pērkons no skaidrām debesīm, mēs nebijām tam gatavi), Robertsons runāja par šīm izmaiņām, kas Vēlēšanu likumā būtu nepieciešamas, runāja par to, ka vēl var sekot kādas prasības, jo šis process un demokrātija esot dinamiski.

Atceroties Robertsonu, es gribētu piebilst, ka pirms kāda laika, būdams Krievijā, viņš bija izteicies, ka NATO paplašināšanas procesi pamudināšot Baltijas valstis atrisināt problēmas, ar kurām sastopas to krievvalodīgie mazākumi. Tātad nu jau ir izvirzītas trīs prasības, kuras mums būtu jāievēro. Dabiski, ka man toreiz radās jautājums (un joprojām man šis jautājums pastāv): kālab spēles noteikumi tiek mainīti spēles gaitā? Un kas vēl var mūs sagaidīt?

Redzat, Vēlēšanu likums, kas neprasīs valsts valodas zināšanas, teorētiski pieļauj, ka parlamentā var ievēlēt cilvēku, kurš latviski nerunā. Vācijā, kur ir 8% cittautiešu, un mūsu kaimiņzemē Lietuvā, kur arī ir apmēram tikpat cittautiešu, šī prasība, dabiski, ka nav aktuāla. Tā tur nav aktuāla! Bet kā ir Latvijā, kur ir pāri par 30% krievvalodīgo, kuri ikdienā lieto krievu valodu? Kāpēc pamudināt cilvēkus, kurus mēs aicinām integrēties (esam izstrādājuši veselu integrācijas programmu), - kāpēc viņus pamudināt nemācīties valsts valodu? Viņi taču būs tie labākie sabiedrības pārstāvji, tie gudrākie, tie inteliģentākie! Viņiem pašiem būtu jāpiekrīt, ka latviešu valodas zināšana ir obligāta, ka tas nav nekas nedemokrātisks mūsu valstī. Vai Krievijas politiķi aicina uz šādu nostāju savus tautiešus Latvijā? Vai prese, kas Latvijā iznāk krievu valodā, aicina uz to? Nē! Gluži otrādi! Mēs bieži vien sastopamies ar pretestību, ar dažādiem kategoriskiem apgalvojumiem un prasībām, provokatoriskiem paziņojumiem. Man ir jāpiekrīt Kuduma kungam, kurš teica, ka tie, kas nodarbojas ar mūsu ārpolitiku un veido to, nav laikam pratuši izskaidrot pasaulei, nav pratuši izskaidrot atbildīgiem citu valstu politiķiem to situāciju, kāda ir pie mums. Es saprotu, ka daudziem ir apnicis šis jautājums... Sakiet, vai tad Latvija, Igaunija radīja šīs problēmas, par kurām mēs tagad runājam? Vai tad terminus “aukstais genocīds”, “rusifikācija” un “koloniālisms” esmu izdomājis es vai kāds ļoti nacionāli noskaņots cilvēks? Nē! Kā zināms, tie ir lietoti 80.gados pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcija. Kas ir mainījies šajā nostājā? Un kāpēc tā valsts, kura ir Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, negrib atzīt šos faktus? Es uzdrošinos apgalvot vēl vienu faktu, ko visi zina (nu jau arī skolasbērni acīmredzot zina), bet kas, vienalga, šajā sakarībā ir jāpasaka: Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanā, Jaltas un Potsdamas konferenču dokumentu parakstīšanā neviens latvietis nepiedalījās.

Es bieži vien esmu paškritiski domājis par to. Nu, var jau būt, ka es esmu tāds nacionāli noskaņots politiķis, varbūt tādi ir vēl arī citi, varbūt esmu atpalicis, neizprotu procesus, kas notiek pasaulē, neeju līdzi laikam, neraugos nākotnē. Var jau būt, ka tas ir progresīvi - kosmopolītismu, totālu internacionālismu atzīt par pašu progresīvāko domāšanas veidu.

Janvārī, kad es biju Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijā, es klausījos, kā tur uzstājās Izraēlas premjerministra vietnieks Šimons Peress. (Nu vairums Rietumvalstu ir Izraēlu atbalstījušas. Tagad tur mazliet citādas nianses parādās, bet principā tās ir Izraēlu atbalstījušas un it kā saprot tās tendences.) Un pēkšņi viņš sacīja (es citēšu, tāpēc ka es to pierakstīju, jo tas man likās ļoti svarīgi; paldies, Vaira, ka tu arī māj ar galvu, jo mēs toreiz runājām par to): “Kāpēc visur un vienmēr runā par minoritāšu tiesībām, bet nerunā par vairākuma tiesību aizsardzību pastāvošo draudu priekšā, ka var tikt mainīta demogrāfiskā situācija?” Jā, tiešām, mēs visu laiku piekāpjamies un piekāpjamies ārējā spiediena dēļ un paliekam zaudētāji.

Es ticu, ka Latvijas pamatnācija izdzīvos un atgūs pašapziņu, taču pasaulei ir jāzina un jārēķinās ar to, ko mēs esam pārcietuši: Pasaules karu, deportācijas, emigrācijas. Visās šajās “dzirnavās” esam zaudējuši varbūt vairāk cilvēku nekā jebkura cita Eiropas tauta. Pasaule to vāji zina, tādēļ mūsu uzdevums, man liekas, ir to skaidrot gan starptautiskajās organizācijās, gan visur citur. Skaidrot, skaidrot un skaidrot.

Salīdzinot, piemēram, ar Turciju, Kipru, Austriju vai pat ar Poliju, neatrisinātu demokrātijas problēmu ziņā mūsu valsts nav pats nesekmīgākais skolēns. Piemēram, par uzdevumiem, kas saistīti ar NATO, mūs bez mitas slavē. Par integrācijas centieniem, mums pašiem bieži vien tas nepatīk, mūs uzteic. Mēs zinām, ka Francijā valodas likumi ir stingrāki par mūsējiem. Zinām, ka gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī Skandināvijas valstīs ir tāda prasība, ka tiem, kas pilsonību nav ieguvuši mantošanas ceļā, pēc naturalizācijas jānodzīvo zināms gadu skaits, iekams viņus var ievēlēt viņu valstu parlamentā. Sakiet, vai tas ir demokrātijas ierobežojums vai nav? Nu tas taču ir demokrātijas ierobežojums. Ja mēs kaut ko tādu izdomātu, kā mūs mācītu! Vai ne? Pie mums asinis nelīst pretrunās vai domstarpībās starp latviešiem un krieviem, starp luterāņiem un pareizticīgajiem. Pie mums nav masveida terora aktu. Taču tādi ir, piemēram, Ziemeļīrijā, Turcijā, Spānijā. (Es šobrīd nemēģināšu nošķirt šos jēdzienus un formulējumus - vai tas ir terorisms vai cīņa par pašnoteikšanos -, jo tas ir sarežģīti. Jo, kas čečeniem ir cīņa par neatkarību, tas krieviem ir terorisms, bandītisms. Kurdiem ir savs viedoklis. Turkiem cits, baskiem tāpat, un tā tālāk.) Bet, ja pie mums kaut kas tāds notiktu, tad es vēlreiz atkārtoju, kā mūs mācītu, ai, ai, ai! Es runāju par mūsu pašcieņu, mūsu prestižu. Kompromisiem ir jābūt. Noteikumi ir jāpilda. Ja gribam stāties kādos klubos, tad acīmredzot agri vai vēlu ar to būs jāsamierinās. Un tāpēc, kā jau es esmu teicis, mēs “rijam krupjus” citu aiz cita. Bet vai tie, kas no mums prasa tik daudz, apzinās, ka tautai ir sava pašcieņa, ir sava vēsturiskā atmiņa? Tautā vairojas skepticisms. Politiķus, kas nemitīgi izdabā šīm prasībām, nākamajās vēlēšanās tauta, mūsu cilvēki, mūsu vēlētāji, var pasūtīt dažas mājas tālāk.

Man liekas, ka mums daudz svarīgāk, ejot uz NATO un Eiropas Savienību, ir akcentēt galveno, pievērst uzmanību svarīgākiem jautājumiem - tikt galā ar korupciju, ēnu ekonomiku, kontrabandu, ieviest kārtību tiesu sistēmā, radikāli paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Lūk, tad mēs būsim īsti demokrātiska valsts, iekšēji stipra un drošāka! Un tieši tas, man liekas, ir vajadzīgs NATO, uzņemot par savām loceklēm jaunas valstis.

Es nevēlos un mani kolēģi tāpat, un arī jūs visi negribat Latvijai novēlēt provinciālas malā stāvētājas likteni. Cienījamie deputāti, es tikai apelēju pie tā, ka mēs acīmredzot vēl neesam visus resursus izsmēluši. Mums nevajadzētu pārcensties un pretī gaidīt to, ka atkal glaudīs mūsu galviņas par to, ka mēs esam laikus to izdarījuši - izmainījuši Vēlēšanu likumu. Ja aprobežotie un ietiepīgie Rietumi nepiekāpsies, tad nebūsim vismaz mēs tik aprobežoti un ietiepīgi! Mums pietiks prāta, lai pareizi reaģētu. To darbu, kas ir veikts, ko mēs esam šajos gados paveikuši, lai tuvinātos NATO, mēs “neizgāzīsim” ar to, ka mēs šobrīd atteiksimies no šāda lēmuma pieņemšanas. Līdz tam, līdz šādu lēmumu pieņemšanai jeb līdz šādas fleksibilitātes parādīšanai, mums vēl ir laiks pacīnīties un padomāt.

Un tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija šobrīd nevar balsot par Vēlēšanu likuma izmaiņām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dzirdot te notiekošo, man gribas iesaukties: “Latvieti, atjēdzies!” (Starpsauciens: “Nepadodies!”) Pirms 7.Saeimas vēlēšanām mēs teicām: “Latvieti, nepadodies!”, bet laikam pārsteidzāmies, jo vispirms vajag atjēgties un tikai tad var nepadoties, un tikai tad nākamais solis ir - pastāvēt. Apjēgt, nepadoties un pēc tam - pastāvēt. Diemžēl mēs neesam to ielāgojuši, un it īpaši tas sakāms par daudzām partijām un daudziem parlamentāriešiem.

Es klausījos mūsu debatēs, tajos apvainojumos, ko mēs cits citam teicām, un man bija patiešām skumji. Mēs vairs neesam, tā kā Atmodas laikā, vienā barikāžu pusē, bet dažādās. Es kādreiz kopā ar Edvīnu… Edvīn, mēs ar tevi sēdējām Latvijas Radio vienā kabinetā. Atmodas laikā tu strādāji televīzijā, es -radio, bijām vienā laivā, kā mēdz sacīt, un darījām vienu darbu, vienā elpā, plecs pie pleca, bet tagad airējam pretējos virzienos. Diemžēl. Jo tu esi tā iejuties Eiropas mājās, ka Latvijā tu esi nu tā tikai... tā tikai. Piedod man, tu esi iedzīvojies tur un ļoti labi jūties. Tu runāji par mielēm, par atpalicību un tā tālāk, bet, redzi, tas nav viens un tas pats! Ja “mieles” un “atpalicība” ir latvietības saglabāšana, latviešu valodas aizstāvēšana, pilsonības neizdāļāšana pa labi un pa kreisi, visu “logu” neatvēršana, tad, es atvainojos, es esmu ne tikai arābs, kāds tu jau esi sen, bet droši vien esmu kaut kas trakāks nekā varbūt pat bin Ladens. Jo tā nevar - šādas tautai svētas lietas nosaukt par mielēm, par atpalicību. Labanovska kungs (mēs arī ar viņu kopā esam cīnījušies) jau to pateica. Viņš ir ar mieru, ka jūs saucat viņu par atpalikušu, un tāpat es esmu ar mieru, ka mani sauc par absolūti atpalikušu, par nejēgu un tā tālāk. Es, tāpat kā Rihards, no sākta gala konsekventi aizstāvēju un aizstāvēšu… un nekad jūs nesagaidīsiet no manis tādu kompromisu, kāds tiek prasīts šajā brīdī. Tik daudz krupju es nedrīkstu norīt, nerīšu šos krupjus citu pēc cita. Varbūt varētu vienu šādu krupi norīt, ja nebūtu rīts pirms tam jau simtiem krupju un ja nedraudētu ar vēl simtiem krupju nākotnē. Lūk, tā ir tā starpība! Es to nedarīšu un aicināšu arī tautu (lai gan man nav sevišķi lielas iespējas tādu aicinājumu izteikt masu informācijas līdzekļos) nedarīt to. Lāzo kundze teica tā - vai latvieši vieni var pastāvēt? Var pastāvēt, ja viņi ir īsti, riktīgi latvieši un nelokās, un nav gatavi vēl simtiem krupju norīt. Nerīsim krupjus! Latvietis var pastāvēt, ja viņu nenodod, kā jūsu dižais vadonis Bojārs ir nodevis, pieaicinot šos “interiešus” tur - Rīgas Domē. Un Rīga jau tagad ir pārvērtusies. Aiciniet viņu, savu līderi, lai viņš apjēdz, ko viņš dara! Un vaimanāt un sacīt šādas lietas, un brīnīties, vai var vai nevar pastāvēt latvietis un Latvija... Protams, var! Nekādas svārstības, nekādas! Vēršos arī pie jums, Baldzēna kungs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir konsekventi iestājusies par mūsu valodu visos posmos, jebkurā posmā, gan Valodu likumu veidojot, gan pēc tam Valsts valodas likumu veidojot, gan visu, visu pārējo. Taču es nezinu, kāpēc kolēģi bieži vien saskata, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav izdarījusi, tā sakot, brīnumu. Brīnumu nevar izdarīt, jo šeit mūsu nav tik daudz. Kad nākamajā Saeimā mūsu būs daudz vairāk, tad mēs varēsim izdarīt daudz vairāk un aizstāvēt mūsu valodu. Mēs to apsolām. Cik es jūtu, tagad mums neizdosies aizstāvēt savas pozīcijas, īstenot to, ko mēs sakām. Neizdosies. Un var būt, ka tauta atmodīsies, sapratīs un aizstāvēs sevi, iestādamās par tiem, kuri grib par viņu pastāvēt. Kuri grib viņu aizstāvēt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs… Atvainojiet, Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

 

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Saeimas prezidij un cienījamie deputāti! Aicinu jūs pamazām savas domas apkopot un nonākt pie viena konkrēta slēdziena, kā labāk rīkoties. Patiesībā jau tas fakts vien, ka šis likumprojekts pašreiz tiek skatīts pirmajā lasījumā, ir pietiekami skaidrs signāls, ka Latvijas parlaments ir gribējis paust kādu konkrētu gribu, un rezultāts, kāds šajā - pirmajā - lasījumā tiks iegūts, tad arī būs tas īstais 7.Saeimas gudrības un tālredzības rādītājs.

Es domāju, šeit cits citu pietiekami labi pazīst, lai izteiktu vērtējumus, kāda ir kura partija… Manuprāt, pašreiz būtu vērts arī no malas paskatīties, kur mēs esam nonākuši šodien, cik tālu esam aizgājuši ar saviem vērtējumiem par nepieciešamajām izmaiņām.

Man, atklāti sakot, negribējās nākt tribīnē, bet, ļoti cienot Labanovska kungu un saprotot to domu, ko Labanovska kungs vēlējās paust, es gribu pateikt, ka, man šķiet, vienu būtisku niansi Labanovska kungam varbūt nav izdevies saskatīt tieši tāpēc, ka nav varbūt bijusi iespēja atrasties, teiksim, tādā amatā, kādā es pašreiz esmu. Es gribētu teikt tikai to vien, ka iestāšanās NATO nebūt nenozīmē, ka mēs iestājamies kaut kādu ārkārtīgi ideālu demokrātisku valstu savienībā. Šīs valstis ir tādas, kādas tās ir. Taču tās ir acīmredzot tās labākās sistēmas, kuras cilvēku sabiedrība - dažādas tautas, dažādas nācijas - ir spējusi radīt.

Tātad patiesībā jautājums nav par to, ka mēs iestāsimies kaut kādā ideālā kompānijā, kurā nebūs problēmu, kurā līdz ar iestāšanās brīdi tās visas būs beigušas pastāvēt un beigu beigās sāksies mūsu tautai ilgi cerētā un gaidītā gaišā nākotne, kurā viss būs kārtībā, kurā vairs nebūs pūļu, kurā vairs nebūs sociālo jautājumu un citu problēmu. Diemžēl tur būs jāturpina strādāt - un varbūt pat vēl vairāk un ar vēl lielāku atbildību. Es gribu teikt to, ka tur mums, arī iestājušamies tur iekšā, nebūs lielu draugu, bet būs varbūt draugi, kuri vairs nevarēs mūs apiet. Tik ilgi, kamēr neesam iestājušies tajā sabiedrībā, mēs jau varam teikt un priecāties, ka Rietumos ir politiķi, kuri ir gatavi varbūt desmit, piecpadsmit, divdesmit minūtes klausīties mūsu stāstus, to, ko mēs gribam viņiem pastāstīt. Un viņi to dara. Viņi klausās. Taču mums šodien ir diezgan maza cerība, maz pamata ticēt tam, ka ar šīm desmit, piecpadsmit vai divdesmit minūtēm pietiks, lai viņi varētu savas miljoniem lielās nācijas pārliecināt, un ka viņi mums vienmēr dos šīs auditorijas, kamēr mēs atrodamies ārpus šiem maģiskajiem NATO vai Eiropas Savienības vārtiem. Acīmredzot daudz gudrāk būtu šodien domāt to, kā mums tikt tur iekšā. Un, kad mēs būsim tikuši iekšā, tad acīmredzot mums būs tas īstais laiks un tie īstie priekšnoteikumi, lai mēs viņiem stāstītu un viņu apziņā kā akmenī iecirstu visus tos mums sāpīgos jautājumus, kuru risinājums mums tur ir jāpanāk.

Man liekas, ka tā būtu tā gudrākā politika, ko mēs varētu šeit šodien pieņemt, - virzīties uz priekšu un tiešām citam citu stiprināt ar to pārliecību, ka, iekļuvuši iekšā, mēs panāksim savai tautai nepieciešamo vēstures traktējumu un arī īsto, tā cienīgo demokrātisko vietu un lomu.

Aicinu paturēt šīs domas prātā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl pirmo reizi 7.Saeimā dzirdam ļoti patiesus deputātu vērtējumus attiecībā uz ļoti daudziem Latvijai nopietniem jautājumiem. Citkārt viss bija rožainā gaismā. Totālas kļūdas tik tiešām ir. Drausmīgi daudz to ir sastrādāts. Diemžēl neviens tās nav labojis un arī nedomā labot.

Te jau kolēģi norādīja uz Sprindžuka smīnu: jā, nu, redzat, vajag izpārdot Latvijas zemi, un tad jau redzēsim, kas notiks tālāk!

Vēl interesanta lieta - kāpēc krītas Eiropas Savienības piekritēju skaits? Kā tad nekritīsies, ja latviešu zināšanas par Eiropas Savienību ir gūtas tikai tādu lozungu veidā un abstraktas un viņi patiesībā neko nezina par to, kā tur ir? Tāpēc jau arī to piekritēju skaits krītas un kritīsies!

Rietumi netur vārdu. Viņi neturēja vārdu un neturēs vārdu! To mēs zinām no vēstures, un tā tas būs arī turpmāk.

Valsts iestāžu melošana diemžēl nav nekas jauns nedz man, nedz pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. No mūsu iestādēm var sagaidīt visu, ko vien grib, ieskaitot arī lielus melus, ne tikai mazus.

Un tagad daži vārdi par cilvēku iedalīšanu divās daļās. Jā, tik tiešām, divās daļās ir sadalījušies - ļoti bagātie un pārējie. Un tas pats notiek arī Saeimā! Uz Briseli nezin kāpēc brauc tikai noteikti cilvēki, noteikti cilvēki lemj par Latvijas nākotni. Sociāldemokrāti, protams, un pārējie tur nav vajadzīgi, arī Jaunā partija ne.

Paldies par jūsu atbalstu, to, ko jūs izteicāt vēlētājiem! Es pilnīgi atbalstu Seiles kundzes viedokli - dokuments, kas ir iesniegts, ir absolūtā pretrunā ar Kārtības rulli, pretrunā ar tām elementārajām prasībām, par kurām te šodien Leiškalna kungs stāstīja. Tāpēc tas ir noraidāms.

Un vēl viens jautājums. Cik mēs maksāsim NATO? Neviens to nav pateicis un nepateiks. Cik Latvija maksās Eiropas Savienībai? Ik gadu mēs tai maksāsim 67 miljonus. Ko mēs saņemsim pretī? Arī to jūs nezināt un nevarat pateikt. Un par to naudu, kura te ienāk no Eiropas Savienības vai no citām valstīm, jāteic, ka diemžēl viņu ierēdņi atbrauc un te to arī iztērē, tā ka jēgas nebija un arī nebūs no tās naudas.

Vēl tāda viena lieta interesanta bija jautājums par budžeta līdzekļu iedalīšanu aizsardzībai. Man diemžēl ir tikai dati par dažiem iepriekšējiem gadiem. Beļģija šiem mērķiem izlieto gadā 0,9% kopprodukta, Kanāda - 1,6%, Francija... jā... un Vācija - 1,7%, Itālija - 1,9%, Japāna - 1%, Spānija - 1,5%. Tā ka, redzat, nekur nav noteikts, ka vajag būt tieši 2 procentiem. Ņemot vērā to nabadzību, kādā ir iedzīta Latvija, 2 procenti - tā ļoti liela summa. Mums nav zāļu slimajiem, psihiskos slimniekus izdzen no slimnīcām laukā, toties mēs visu to naudu atdodam bruņojumam. Ko tad mēs darīsim tālāk!? Narkomānija jauniešu vidū jau ir izplatījusies tiktāl, ka ir pavisam bez kontroles, un, ja paies vēl divi gadi, tad mēs vispār vairs nezināsim, ko iesākt. Tagad vajag attapties, ka ir kas jādara!

Tā ka, cienījamie kolēģi, vislabākais bija Seiles kundzes priekšlikums, un tas ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova - otro reizi.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas ir labi, ka šodien ir garas debates, jo, es domāju, tā ir ne tikai vēršanās pie radioklausītājiem; tas ir tas, ko mēs varam pateikt cits citam un vispārināt, un varbūt izdarīt tādus secinājumus, kuriem mēs ikdienā paskrienam garām. Nav tā, ka mēs būtu barikāžu dažādās pusēs! Mēs esam vienā pusē, un šajos desmit gados, lai kāda politiskā elite būtu Latvijā, Latvija ir kļuvusi latviskāka. Viņa ir kļuvusi latviskāka, un, lai gan tas ir darīts varbūt lēnām, garlaicīgi, ziemeļnieciski, mēs to esam dienu no dienas stiprinājuši. Un to darīsim arī turpmāk. Un NATO mums ir vajadzīgs galvenokārt tikai tādēļ, lai mēs stiprinātu savas valodas statusu. Ja tas tā nebūtu, tad NATO mums nebūtu vajadzīgs. Tas ir pats galvenais iemesls, kāpēc mēs gribam tur iestāties. Nedrīkst pretstatīt valodu un NATO. Nekādā ziņā! Tas ir ārkārtīgi aplami! Tas ir ārkārtīgi aplami - melot pašiem sev.

Es gribu teikt tā: tas, kas vieno mūs visus, vismaz mūs, koalīcijas partijas, ir tas, ka mēs esam atjaunojuši savu valstiskumu, nevis kā... Igaunija, kuru te piesauca sociāldemokrāti, radīja jaunu konstitūciju. Mēs esam atjaunojuši savu Satversmi, un līdz ar to arī tas, ko mēs esam Satversmes garā darījuši ar pilsonības piešķiršanu, ir noticis dabiskā lēmumā. Tagad mēs atkal esam izmainījuši savu Satversmi un nostiprinājuši latviešu valodas statusu. Man liekas, ka bažām ir jābūt un ka ir jāveic daudzi pasākumi. Mēs darām visu lēnām, bet pareizā virzienā.

Visbeidzot es gribu pateikt, ka man liekas, ka tas ir vīrieša necienīgi - no šīs augstās tribīnes apvainot kolēģus. Tiešām, man liekas, ka Saeimā mums ir maz tādu kolēģu, kas personīgi uzbrūk citiem cilvēkiem. Es gribu teikt, ka tas, ka Rasnačs varēja vispār pieļaut tādu domu, ka Aivars Ozoliņš varētu rakstīt manas runas, - tas ir ļoti liels un nopietns apvainojums, par kuru, es domāju, 16.gadsimtā varētu izsaukt uz dueli. Es strādāju žurnālistikā nesalīdzināmi ilgāk nekā Aivars Ozoliņš un drīzāk es varētu rakstīt viņa rakstus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka faktiski mēs te paužam katrs savas domas. Esam politiskā ziņā atbildīgi cilvēki, un diez vai mums izdosies citam citu pārliecināt. Bet varbūt atļausiet man paust manas pārdomas par šo jautājumu. Aplūkošu to divos tādos rakursos - runāšu konkrēti par šiem grozījumiem un par problēmu kopumā.

Es varētu sākt faktiski ar to pašu jautājumu, ko uzdeva šeit Dobeļa kungs. Lai pieceļas kājās tas, kurš var galvot: ja izmainīsim likumu, mūs uzņems NATO, bet, ja neizmainīsim, neuzņems!

Manas personīgās domas tagad, kad es esmu noklausījies NATO ģenerālsekretāra teikto, ir tādas: jā, mums nav simtprocentīgas garantijas, ka mūs uzņems, ja mēs izdarīsim šos grozījumus, bet man ir simtprocentīga garantija, ka mūs neuzņems, ja mēs šos grozījumus neveiksim. Diemžēl tā tas ir!

Otrs aspekts. Vēsture faktiski nedod iespēju pagriezt laiku atpakaļ un veikt salīdzinājumu: kā būtu, ja mēs darītu savādāk? Es minēšu divus vēsturiskus momentus. Viens no tiem ir Latvijas pirmās brīvvalsts laiks. Otrs - tas, kurš bija pirms desmit gadiem.

Sākšu ar to momentu, kurš bija pirms desmit gadiem. Ar to, par ko runāja Tabūna kungs. Jā, var jau būt, ka tad, ja nebūtu parakstīts Maskavā līgums, Krievijas karaspēks būtu aizgājis prom. Bet var arī būt, ka nebūtu aizgājis. Diezgan daudzās vietās tas vēl ir palicis. Vēl tagad tur cīnās par tā aiziešanu. Jā, jā, tas laiks ir it kā tālā pagātnē, taču es labi atceros toreizējās debates un tos pārmetumus liberālajiem politiķiem, tajā skaitā arī Valsts prezidentam. Mana pārliecība ir tā, ka tomēr tas solis bija pareizs. Var jau būt, ka, ja mēs nebūtu balsojuši par parlamentu un būtu palikuši pie Pilsoņu kongresa (tie, kas ilgāk darbojās politikā, atceras tās smagās debates), - var jau būt, ka arī tad mēs būtu panākuši neatkarības atjaunošanu. Bet var arī būt, ka ne! Kā jau teicu, tā problēma ar vēsturi ir tā, ka mēs nekādi nevaram laiku pagriezt atpakaļ un pateikt, kā būtu, ja mēs būtu darījuši savādāk.

Paskatieties! Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kas ir Latvijas ārpolitikas vēsture, bija vismaz kādas 20 konferences. Bija Starptautiska konference, kurā mēģināja nodibināt kolektīvu drošību. Un bija vairākas kombinācijas. Diemžēl, ņemot vērā to konfliktu (patiesībā - kara konfliktu) starp Lietuvu un Poliju, tika izmēģinātas vairākas kombinācijas: Latvija - Igaunija - Lietuva; Latvija - Polija - Igaunija; Latvija - Igaunija. Bija, starp citu, parakstīts līgums ar igauņiem, kuru vienkārši neratificēja parlaments. Starp citu, bija arī tendence mēģināt ar Skandināvijas valstīm veidot kolektīvu drošību. Somi vienkārši atteicās, kaut gan sarunas tika veiktas.

Kāpēc es par to šobrīd runāju? Tāpēc, ka tagad, kad mēs šo jautājumu izskatām NATO sakarā, es domāju, ka kolektīvā drošība mums nav alternatīva tam... Es pateikšu, kā es to saprotu. Es to saprotu tikai no diviem aspektiem. Kolektīvā drošība nelielai valstij, kāda esam mēs, dod divas labas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka tad ir mazāka varbūtība, ka pašā valsts iekšpusē varētu rasties konflikti, kuri būtu tuvi tiem konfliktiem, kas jau prasa, teiksim, asinsizliešanu un tā tālāk. Jo ir vide, kolektīvā vide, kurā valsts atrodas. Un otra lieta ir, protams, tas pants, ko NATO piemēroja 11.septembra notikumu sakarā. Jūs varat teikt, ko gribat, bet viņi to piemēroja. Tā ka, raugoties no vēstures viedokļa, es domāju, ka mums šis ceļš ir jāiet.

Bet tagad es uzdodu vēl vienu jautājumu. Es uzdodu jautājumu - bet ko mēs darītu, ja šeit nebūtu bijis tas Robertsona ziņojums? Ja nebūtu tas Robertsons šeit atnācis un ja nebūtu mums to ieteikuši daudzi diplomāti, vai arī tad mēs šo jautājumu šeit izskatītu? Iedomāsimies, kā būtu tad, ja mums nebūtu izvirzītas šādas prasības! Es domāju, ka tad mēs to jautājumu neskatītu un atstātu tā, kā ir.

Es vienu lietu nevaru saprast, un tas jautājums ir vairāk adresēts kolēģiem, kuri sēž pa kreisi. Es ilgi esmu pārdomājis šos jautājumus, un man nav riktīgi skaidrs, kāpēc ir tā problēma ar latviešu valodas prasmi. Kāpēc ir grūti šo valodu apgūt? Kur ir saknes tai problēmai, ka tik maz ir to, kuri stājas mūsu valsts pilsonībā? Kur ir tās saknes? Redzat, es atradu apmēram tādu salīdzinājumu. Man personīgi ir pilnīga pārliecība, ka Latvijā viens no sabiedrības integrācijas pamatakmeņiem ir latviešu valoda. Ja latviešu valoda nebūs pamatā integrācijai, sabiedrības integrācijas nebūs. Klasisks piemērs ir integrācija bijušajā PSRS. PSRS integrācijas pamats bija krievu valoda un Komunistiskā partija. Ar Dievpalīgu ir noticis tā, ka Komunistiskā partija pie mums diez vai būs, bet krievu valoda bija... Attiecībā uz šo valodu es nezinu… Var būt, ka kolēģi varētu mums pastāstīt, kā viņi skatās uz šo lietu. Jo, patiesību sakot, ir vairāki argumenti, kāpēc latviešu valodu ir grūti iemācīties. Pirmais ir valodas prasme. Starp citu, profesore Apine to pieminēja vienā krievu izdevumā. Viņa teica, ka ir tā saucamā valodas pašpietiekamība - cilvēki dzīvo vidē, kurā saskarsme starp ģimenes locekļiem, kaimiņiem, biznesa partneriem norisinās krievu valodā un kurā ir arī krievvalodīga televīzija, prese, radio. Viss notiek krieviskā vidē, un, patiesību sakot, nav vajadzības latviešu valodu lietot. Es pat domāju… es neizslēdzu tādu situāciju… Es neesmu lasījis programmās, dokumentos, teiksim, tādu ideju... Mēs, latvieši, uzskatām, ka integrācijas pamati ir Latvijas zeme, Latvijas valsts, latviešu valoda. Jā, mēs cienām arī citas valodas. Kā tad mēs tās cienām? Mēs dzīvojam tādā unikālā valstī, kur otro valodu lieto (lieto nevis kā otro valsts valodu, bet kā otro valodu!) vairāk cilvēku nekā pirmo - titulvalodu. Jūs otru tādu valsti man nenosauksiet! Tātad tas jautājums ir.

Nu labi! Pieņemsim, ka mēs nevaram to panākt ar esošo paaudzi. Jo te ir vēl kāds cits jautājums. Es varu atgriezties pie tā, ko teica Dobeļa kungs, kad viņš beidza savu pirmo runu. Jā, arī mans tēvs, nelaiķis, un daudzi pazīstami ir bijuši leģionā. Viņi ir sanākuši arī pie manis mājās, un mēs esam daudz runājuši par to. Tā problēma, protams, tiem cilvēkiem ir vienkārša. Viņi ir ļoti stingri nacionāli noskaņoti un viņi pieņem tikai vienu situāciju - ka krieviem ir jāaiziet no šejienes. Taču, kad es saku, ka to nevar izdarīt (un tad es varu simts piemēru minēt), tad to ir ļoti grūti pieņemt šiem cilvēkiem, kas ir varbūt visu mūžu karojuši par to, lai Latvijā būtu tik tiešām 75-90% latviešu. Tas nav reāli! Tas tā nekad nebūs. Tās metodes vairs nav iespējamas. Tad jautājums ir par to… Nu labi, mēs izmainīsim šo likumu. It kā jau formāli ir tā, ka nav runa par likumu, ir runa par principu. Jo, pēc idejas, Satversmi mēs esam grozījuši. Tie deputāti te nevarēs runāt krievu valodā, viņiem būs jārunā latviski. Tas pats būs arī pašvaldībās.

Tā problēma ir vienā apstāklī. Kad es personīgi sev uzdodu jautājumu: “Bet ko tad mums darīt, lai latviešu valoda kļūtu par integrācijas pamatu mūsu valstī?”, - tad saredzu trīs līmeņus.

Pirmais līmenis - tas ir tas darbs, ko dara cienījamā Māra Zālīte. Un arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir acīmredzot to ņēmusi par pamatu... Tā ir latviešu valodas un latviešu pašapziņas un mentalitātes attīstība latviskā vidē, latviešos pašos.

Tas mums ir jādara. Ja mēs to nedarīsim, tad mums būs grūti runāt ar citiem.

Tas ir viens līmenis.

Taču ir vēl viens līmenis. Tas līmenis ir saistīts ar šādu jautājumu: kā latviskumu jeb latviskās vērtības nodot tiem citu tautību cilvēkiem, kas šeit dzīvo? Lai vispār varētu kaut ko nodot un lai varētu komunicēt un integrēties, ir pirmām kārtām nepieciešama valoda. Un tad parādās tāda lieta… Es esmu dziļi to pārdomājis. Es uzskatu, ka mēs piespiedu kārtā, ar uzspiešanu to nepanāksim. Mums vajadzēs investēt pašiem. Mums vajadzēs investēt savas materiālās, garīgās, fiziskās vērtības, arī budžeta līdzekļus. Taču tas ir cits budžets. Tas ir budžets, kas ir saistīts ar latviešu valodas mācīšanu krievu skolās; tas ir budžets, kas ir saistīts ar to, cik latviešu valodas skolotāju ir papildus jāsagatavo; tas ir budžets, kas ir saistīts ar to jautājumu, kā šajā nelatviskajā vidē šo integrācijas pamatu pamazām iedibināt. Mēs to neizdarīsim piespiedu kārtā. Es tam neticu! Mums tā proporcija ir cita. Tā nu tas ir izveidojies vēstures gaitā.

Tas mums ir jādara, ne tikai likumdošanas aktus, bet arī budžetu pieņemot.

Es domāju tā: ja cilvēkam ir pašapziņa (un latviešiem ir pašapziņa, tā nav apspiesta un nav pazemināta), - ja viņam pašapziņa ir, tad viņš pašapzinīgi var pieņemt lēmumu. Jā, es esmu ar mieru investēt! Arī savas, teiksim, fiziskās vērtības, garīgās vērtības. Es neesmu no tiem apspiestajiem, tiem apvainotajiem, tiem mocītajiem cilvēkiem, kādi mēs esam bijuši! Es gribu būt tāds cilvēks, kas ir ar mieru pašapzinīgi teikt: jā, es sevi apzinos, un es gribu, lai tie cilvēki, kas latviski runāt pagaidām vēl nemāk, to valodu mācās. Es esmu ar mieru palīdzēt viņiem to darīt. Ar piespiedu metodi vien netiksim cauri!

Protams, kolēģi, es neizslēdzu tādu variantu, ka integrācijas pamats var būt atšķirīgs. Mums, latviešiem, tas pamats ir Latvijas valsts. Var jau būt, ka tiem, kas nav latvieši, ir cita shēma. Viņiem sākumā bija Padomju Savienība, pēc tam notika kaut kādas īslaicīgas pārmaiņas, un nu viņiem ir Eiropas Savienība... Tie ir divi vienādi mērogi. Un, ja tas ir tā, tad, protams, mūsu “šanses” - par integrācijas pamatu veidot Latvijas valsti un latviešu valodu - būs ļoti apgrūtinātas.

Bet mums nav alternatīvas, mūsu alternatīva ir vien tā, ka mēs nesīsim uz Eiropu un, iespējams, arī uz NATO sevi. Ko tad mēs tajā Eiropas ģimenē ienesīsim? Savu atšķirību - savu mentalitāti, savas vērtības. Un pateicība pienākas arī daudziem mūsu tēviem un vectēviem par to, ka mēs esam saglabājuši tās.

Protams, jautājums ir ļoti smags. Man ir, protams, ļoti žēl, patiesību sakot… Nebija jau nu gluži tā, ka aizmuguriski kaut ko darīja divas partijas. Mēs tomēr aicinājām arī “tēvzemiešus” piedalīties darba grupā. Es saprotu, jums ir kongresa lēmums; es saprotu, ka jums ir jārūpējas par nacionāli (es nekaunēšos arī vārda “nacionāli”), arī nacionālistiski domājošo daļu, kuri varētu aiziet pie daudz radikālākām organizācijām nekā jūsējā. Tas ir jūsu darbs. Es tomēr aicinu neuzskatīt šos jautājumus kā absolūtu pretišķību starp mūsu partijām.

Mums tomēr ir jāatrod tas galvenais risinājums, kā mēs to integrācijas pamatu - latviešu valodu - iedibināsim Latvijā.

Attiecībā uz Sociāldemokrātu savienību jāteic, ka es drusciņ nesaprotu Egila Baldzēna argumentus. Tas, ko jūs sakāt, galīgi neizslēdz jums iespēju otrajam lasījumam dot priekšlikumus un papildus cīnīties par jūsu niansēm. Taču, ja jūs principā, pirmajā lasījumā, nebalsojat par grozījumiem, tad man nav skaidra jūsu politiskā nostāja kopumā. Man tā nav skaidra! Jo te ir tā: pirmajā lasījumā jūs esat “par” vai “pret”, bet otrajā lasījumā jūs varat izvirzīt nianses.

Tā ka es, protams, aicinu šos grozījumus pieņemt pirmajā lasījumā.

Jā, bet tas ir tikai tāda liela, liela, gara darba pamats. Tas nav tik vienkārši - mēs pieņemsim likumu, un viss!

Tas, ko teica Robertsons, arī man nepatika, jo viņš it kā atstāja durvis vaļā. Viņš teica: varbūt viss kas vēl būs…

Tā problēma ir tie darba uzdevumi… Jo labāk mēs dzīvosim (un mēs tiešām strādāsim, un normāli vadīs valsti valdība un parlaments!), jo vairāk investīciju no mums prasīs tā pašapziņa, kas mūsos radīsies. Tā prasīs no mums investīcijas… Prasīs! Jo bez investīcijām un piespiedu metodēm mēs te neko neizdarīsim. Diemžēl.

Var jau arī būt, ka tas ir labi... Jo pilsoniskā sabiedrība ir vienīgā vērtība, kurai nav alternatīvas. Jo, redzat, ja es esmu pašapzinīgs latvietis, sevi apzinos, tad es būšu iecietīgāks un liberālāks pret citiem. Es viņiem pateikšu: “Labi, es neiešu ar tevi karot, bet esi tik labs… Es esmu ar mieru tevi virzīt, tev palīdzēt, darīt.” Un ņemiet vērā to vienu lietu - ja tā attieksme būs tāda, tad tai otrai pusei būs ļoti grūti mums pateikt: “Nē, mums tas viss neinteresē! Mums interesē tikai krieviskā masu informācijas vide, mums galīgi nav vajadzīga šī mazā neskaidrā valoda, kurā ir grūti runāt!” Man nav atbildes uz jautājumu, kāpēc 50 gados nevar iemācīties latviešu valodu. Uz to jautājumu lai atbild cits cilvēks, tāds, kas to nevar iemācīties! Taču tikai no mums ir atkarīgs, kā mēs pašapzinīgi šo programmu īstenosim.

Šis grozījums, patiesību sakot, ir mesli ārpolitikā, tikai viena maza, maza daļiņa no tā darba, ko vajadzētu darīt nākamajiem parlamentiem un nākamajām valdībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs šodien runājam par Vēlēšanu likumu, runājam gan visi kopā, gan arī mēģinām atbildēt katrs atsevišķi uz šo jautājumu - kādā veidā mēs domājam risināt nacionālās identitātes saglabāšanas jautājumu, valsts un cilvēku drošības jautājumu un labklājības jautājumu. Turklāt tie ir jāskata kopumā, nevis atrauti cits no cita. Es domāju, ka šodienas saruna nav saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu. Es uzskatu, ka, attīstoties Eiropas Savienībai, nav absolūtas pārliecības, ka tā būs tā pati institūcija, uz kuru mēs šobrīd tiecamies. Kaut cik sakārtotāka ir NATO, bet arī tā taču vēl attīstīsies. Arī mums pašiem būs daudz kas vēlreiz jāpārskata jautājumā par to, kā mēs domājam sakārtot šīs trīs lietas. Tas nozīmē, ka tāda saruna būs, gan 8.Saeimas darbu sākot un 8.Saeimas darbu beidzot, gan arī 9.Saeimas darbu sākot un 9.Saeimas darbu beidzot. Arī nākamajiem politiķiem tātad būs nepārtraukti jāatbild uz jautājumu, kā sakārtot šīs lietas, kā atrisināt šos jautājumus.

Attiecībā uz drošību. Šis Vēlēšanu likums ir saistīts ar NATO. Mēs esam pieņēmuši arī attiecīgu lēmumu, esam nobalsojuši par to, ka mēs ejam uz NATO un 2% no kopprodukta apzināti novirzām aizsardzības resoram, apzināti atraujot līdzekļus no izglītības, no medicīnas, no darba vietu radīšanas, no pensijām. Apzināti! (Tā ir liela nauda, taču mēs apzināmies arī to, ka labāk būs tad, ja mēs savu drošību nodrošināsim, būdami tādā institūcijā, tas ir, kopīgiem spēkiem, nekā tad, ja mēs savu drošību nodrošinātu vieni paši, un tad mums būtu vēl vairāk naudas jāizlieto.) Tādā veidā mēs iestājamies par NATO.

Ja mēs runājam par Eiropas Savienību, tad ir jāpiemin divas lietas.

Par nacionālo identitāti. Jā, tā pastāv un pastāvēs. Arī šodien, arī katrā no Eiropas Savienības valstīm tā pastāv. Taču, ja pie pilna galda par šīm lietām runā Austrijā, Francijā, tad, zinot, ka tikai šī ir vērtība, un izvērtējot visus globalizācijas procesus un ar globalizāciju saistīto cilvēku pieplūdumu, tikai 20% cilvēku iestājas par šo nacionālo vērtību, atbalsta to. Savukārt mūsu valstī ir radioklausītāji, kuri mūsu sēdi šobrīd klausās, bet kuri, kamēr mēs runājam par nacionālo identitāti, vienlaicīgi domā par savu darba algu, par samaksu par savu darbu. Vai viņu vidū arī ir tikai 20 procenti tādu, kuri balstās uz nacionālo identitāti? Vai viņiem arī ir jau svarīga gan nacionālās identitātes saglabāšana, gan arī viņu labklājības līmenis? Es domāju, ka mūsu valstī šis procents ir vēl mazāks nekā tur. Taču jebkuros apstākļos tas pastāv.

Runājot par nacionālo identitāti, jāteic, ka, protams, būtiski ir tas, ko viņi no Eiropas Savienības mums piedāvā, - vai viņi savu Eiropas Savienības kopējo institūciju piedāvās tik simpātisku, ka Latvijas cilvēks, nobažījies par sevi, pateiks “jā”. Tas, ka līdz ar mūsu politiķu klātbūtni latviešu valoda ir kļuvusi par darba valodu Eiropas Savienības Konventā, ka ar mūsu politiķu palīdzību latviešu valoda ir Eiropas Savienībā kļuvusi oficiāla -, jā, tā jau ir atbilde, ka ir, par ko var balsot. Ja šādas atbildes nav, ja tiks piedāvāta tikai federācija, tādā gadījumā, protams, Latvijas cilvēks nebalsos, viņš balsos tikai par nacionālās indentitātes saglabāšanu. Taču blakus tai, es vēlreiz gribu uzsvērt, atrodas labklājība. Un, pieminot labklājību, mēs nevaram ignorēt mūsu politiķu centienus, to, kādā veidā tiks nokārtoti lauksaimniecības jautājumi, zemkopības jautājumi, kādā veidā ienāks no strukturālajiem fondiem naudas līdzekļi ceļiem, infrastruktūrai. Ja parādīsim to, tad tas būs otrs papildu arguments, par kuru mēs varēsim runāt.

Mēs runājam arī par drošību, par NATO. Jā, tas ir jautājums, kura risinājums ir atkarīgs no mums pašiem. Parlaments var pieņemt lēmumu. Taču, protams, Eiropas Savienība (labklājība, indentitāte) - tā būs atkarīga no cilvēku balsojuma referendumā.

Par identitāti es domāju tikai šodienas kontekstā. Identitāte - tas ir Vēlēšanu likums, tas ir NATO. Atcerēsimies arī aizvakardienas balsojumu, ar kuru Satversmē ir par darba valodu noteikta latviešu valoda! Jā, tā ir mūsu atbildība - tas, ka mēs tagad izdomājām, ka tādā veidā mēs varam nostiprināt valsts valodas nozīmi pašvaldību līmenī, gan arī Saeimas līmenī. Mūsu atbildība ir arī tā, ka mēs pastiprinām normu, ko aizvakar iebalsojām, - ka tikai pilsoņi vēlē pašvaldības. Ļoti strikta norma! Es domāju, ka šie jautājumi nu ir atrisināti. Diskutabls gan vēl ir jautājums par to, cik daudzi mūs izprot, cik lielā mērā mūs izprot NATO dalībvalstis, cik lielā mērā mūs izprot Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, un cik lielā mērā - to valstu sabiedrība? Taču es esmu saskāries ar to, ka tie vadītāji mūs izprot. Viņiem, atšķirībā no daudziem cilvēkiem gan visā Latvijā, gan arī mūsu parlamentā, nav vielas pārdomām un diskusijai - vai Latvija bija okupēta vai nebija. Viņi atzīst, ka Latvija vienkārši skatās, kādā veidā šīs okupācijas sekas labāk novērst, kā sakārtot valsti.

Attiecībā uz sabiedrību jāteic, ka tur vienkārši ir izglītības sistēmas trūkumi. Tiem cilvēkiem ir ļoti maz saskares ar elementāru vēsturi un ģeogrāfiju, tāpēc viņi arī nezina šos procesus. Kā viņi var zināt procesus, ja viņi nezina, kur mūsu valsts atrodas? Tā ir cita problēma, cits jautājumu loks.

Izdarījām nopietnu darbu, aizvakar pabeidzot Satversmes grozījumu pieņemšanu. Manuprāt, var šodien ar pilnu atbildību pateikt, ka Vēlēšanu likums ir grozāms. Tā mēs atbildam uz demokratizācijas procesu neizbēgamību un to burtisku klātbūtni šodien. Tas ir tas, kas ir atkarīgs no mums pašreiz.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns izmantos atlikušās deviņas minūtes? (No zāles dep. M.Lujāns: “Jā!”) Lūdzu!

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami bija klausīties, ka gandrīz pusi sēdes laika pieminēja mūsu frakciju. Valdošais vairākums beidzot tomēr ir mācējis novērtēt mūsu frakcijas demokrātismu. Un, protams, patīkami bija, ka atcerējās gan cienījamo Valsts prezidentes kundzi, gan arī sāka runāt par to, ka Vēlēšanu likums patiešām ir jāmaina.

Bet nu es gribētu sākt. Atgriezīsimies pie nesenās pagātnes! Kas savulaik uzstājās pret to, lai kaut vai šī Saeima dotu zvērestu? Tā pati apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un tagad apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kliedz un šausminās par Vēlēšanu likumu. Taču tās ir jūsu saistības, kuras jūs uzņēmāties attiecībā pret saviem koalīcijas partneriem. Ir jāpilda tās, un nevajag tēlot! Un, protams, katrs savā veidā iet uz jēdzienu “demokrātija”. Mūsu frakcija ies normāli, iepazīstoties ar Eiropu, meklējot, modelējot, veidojot modeļus. Protams, citas frakcijas to var arī darīt, vadoties pēc Pavlova refleksa. Pavlovam bija labi eksperimenti ar dzīvniekiem: kad iededzina lampiņu un pēc tam atver sprostiņam vārtiņus, tad tur kaut kas skrien, un tam pretim noliek banānu. Un tagad, cienījamā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tas banānu devējs ir jūsu izvirzītais aizsardzības ministrs, kurš jums deguna priekšā krata banānu, un patīkami redzēt, ka līdzi skrien arī gan Tautas partija, gan “Latvijas ceļš”. Tāda ir tā reālā situācija! Protams, var jau arī šinī gadījumā iekarināt NATO par to banāna māneklīti, un tad nu visi tipinās līdzi. Kaut gan, man liekas, mums jārunā vienreiz par to, vai mēs paši esam pieauguši līdz tam, ka mums ir vajadzīga demokrātiska sistēma valstī.

Godmaņa kungs! Šeit izskanēja jūsu retoriskais jautājums par to, kādu ceļu ies Latvija. Pagaidām man liekas: pastāvot tai valdībai un tiem modeļiem, pēc kuriem vadīdamās viņa tagad iet, mums drīzumā vairs vispār nebūs jāuztraucas par latviešu valodu, jo Latvijas iedzīvotāji izmirst kā tauta. (Jūs taču zināt tos pētījumus!) Un, es domāju, tajā “nišā”, kas paliks tukša, mēs tad redzēsim pietiekami daudz citu tautību pārstāvju, un tad, es domāju, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būs jārunā par pavisam citām problēmām, ne jau vairs par šīm. Varbūt būs jārunā par tām problēmām, ar ko saskaras Beļģija, Francija un citas Eiropas valstis. Un varbūt patiešām ir labi, ka beidzot premjerministrs Andris Bērziņš atlaidīs vienu “tēvzemiešu” izvirzītu ministru un parādīsies varbūt nākamais “tēvzemiešu” izvirzītais ministrs - vai arī kādas citas frakcijas pārstāvis būs ministrs - , kas patiešām sāks risināt jautājumu, lai Latvijā palielinātu bērnu pabalstus, lai dzimtu vairāk bērnu, lai tauta dzīvotu labāk un lai pensionāri nemirtu kā, piedodiet, mušas. Jo tie arī ir jūsu vēlētāji, kungi “tēvzemieši”! Viņi jau gan iet balsot, tie latviešu pensionāri, bet viņi jau izmirst. Jūs paši viņus nīdējat ārā. Zinām, kāda ir situācija Latvijā, - ka krieviskie runājošie ir jaunāki. Viņi vēl nav izmiruši, pat jūsu ietekmē ne!

Es vēlreiz saku, ka man gribētos, lai šos grozījumus Vēlēšanu likumā mēs pieņemtu, neizmantojot “banāna principu” - ka pakarinās banānu kādam deguna priekšā un kāds pēc tam skries un cerēs, un priecāsies. Mēs laikam esam loģiski domājoši cilvēki. Mēs saprotam, ka mums ir vajadzīgas demokrātiskas pārmaiņas. Un tas ir galvenais kritērijs.

Godmaņa kungs, vēlreiz jums saku - labklājības paaugstināšanās un dzimstības paaugstināšanās būs tie paši labākie momenti, kas aizstāvēs latviešu valodas attīstību! Ja tas tā nebūs, tad nebūs arī nedz Latvijas un latviešu valodas, nedz arī Latvijas nācija normāli attīstīsies. Diemžēl tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ingrīda Ūdre izmantos atlikušās piecas minūtes? (No zāles dep. I.Ūdre: “Jā!”)

Lūdzu! Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu, starp citu, atgādināt, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija bija pirmā, kas iesniedza Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus. Protams, domāju, ka tie bija pavisam citi mērķi, kāpēc viņi to darīja. Jo vienīgi šīs apvienības programmā nav minēta Latvijas līdzdalība NATO. Visas pārējās partijas, kas ir pārstāvētas šeit Saeimā, ir savās programmās nospraudušas šo mērķi - Latvijas līdzdalību NATO. Tas ir politisks mērķis, kuru mēs vistuvākajā nākotnē varam sasniegt. Tas ir arī stratēģisks jautājums. Es, tāpat kā daudzi citi mani kolēģi, uzskatu, ka mūsu iestāšanās veicinās mūsu kā nacionālas valsts drošību, ieskaitot arī to drošību, ka latviešu valoda saglabāsies.

Cits jautājums ir latviešu valodas stiprināšana ikdienā. Mums būtu jārada tāda vide, kurā cilvēki runās latviešu valodā, - vide, kurā būs absolūta nepieciešamība runāt latviešu valodā un cilvēki vēlēsies to darīt. Mēs ziedojām lielus budžeta līdzekļus (protams, saprotot, ka daudzi sāpīgi jautājumi paliek nepilnīgi risināti), lai šo politisko mērķi sasniegtu. Pieņemot šodien Vēlēšanu likuma grozījumus, varbūtība tikt uzņemtiem NATO būtiski palielinās. Ja mēs to nedarīsim, mūsu iespējas tikt uzņemtiem NATO būtiski samazināsies. Un tad gan man radīsies jautājums - kādā valodā pēc desmit gadiem runās Latvijas valsts amatpersonas un kāds būs latviešu valodas statuss.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Jurkāns izmantos atlikušās trīs minūtes vai runās pēc pārtraukuma? (No zāles dep. J.Jurkāns: “Nē!”)

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates!

Nākamajam vārds Jānim Jurkānam.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Un vispirmām kārtām vēršos pie tevis, Ivar Godmani! Es vienmēr ar lielu uzmanību klausos, ko tu saki. Un kad tu, stāvēdams pret mums ar muguru, teici “kolēģi pa kreisi”, tad, es pieņemu, tu domāji šo flangu, vai ne? (No zāles dep. I.Godmanis: “Jā!”) Tev bija tāds retorisks jautājums: kāpēc valstī nenotiek naturalizācijas process, latvisko vērtību nodošana cittautiešiem un tā tālāk? Es atceros, Ivar, tos laikus, kad mēs ar tevi būtībā nebijām ne pa labi, ne pa kreisi, mēs darījām lietas kopā, un tie bija tie laiki, kad mēs solījām visiem cilvēkiem Latvijā vienādas tiesības. “Vienoti brīvībai” - manuprāt, tāds bija mūsu lozungs. Diemžēl pēc neatkarības atgūšanas visi lozungi tika aizmirsti un mēs sākām stāstīt nelatviešiem, ka viņi šeit ir sveši. Un desmit gadu laikā par svešiem cilvēkiem viņi arī ir kļuvuši. Svešiem cilvēkiem pārdot latviskās vērtības būs mums ļoti grūti. Domāju, ka viņi varēs šīs vērtības pieņemt tad, ja viņiem tās piedāvās viņiem pieņemami un draudzīgi cilvēki, nevis tie, kas viņus saukā par okupantiem un viņus grib visādi citādi izlikt ārā no valsts.

Tālāk. Te jautāja, kāpēc tas naturalizācijas process ir tik lēns. Manuprāt, tur ir vairāki skaidrojumi.

Pirmais skaidrojums ir tāds, ka ļoti daudzi cilvēki nevar to atļauties, sevišķi laukos. Liekas, kas tad nu tur liels var būt - 20 latu. Taču, ja jūs aprunāsieties ar Aldermanes kundzi, tad viņa vis neteiks, kas tās ir muļķības. Viņa paskaidros, ka tieši tie ir tie iemesli. Ka ļoti daudziem cilvēkiem ir problēmas aizbraukt uz centru, aiziet pie fotogrāfa un samaksāt tās nodevas. Tomēr tā būtu vēl tikai tāda pusnelaime, tie cilvēki varbūt gribētu naturalizēties.

Turpretim ir ļoti daudz cilvēku, kuri nemaz netaisās naturalizēties, jo viņi saprot pasauli labāk nekā mēs. Viņi zina, ka jūs paši viņiem piedāvāsiet šo pilsonību bez jebkādas naturalizācijas. Jo viņi labāk zina tos procesus, kas notiek Eiropā. Un, ticiet man, dārgie kolēģi, pienāks tā diena, kad šeit debatēs, varbūt tikpat kaislīgi kā šodien, kāpēc mums tas būs jādara! Tas būs jādara vienkārši tādēļ, ka tāda ir mūsu ārpolitika.

Redzat, ja jūs apgalvojat, ka NATO palīdz stiprināt valstu iekšējo stabilitāti (tas ir, man liekas, vēl viens tāds, manuprāt, diezgan nepareizs Ivara pieņēmums), tad man uzreiz nāk prātā kaut vai tie fakti - vakardien notikušais bumbas sprādziens Spānijā, nemitīgā cīņa ar baskiem, Lielbritānija… Šīs divas ir NATO valstis, varētu vēl arī Turciju pieminēt… Nu saki man, Ivar, - kā NATO stiprina iekšējo stabilitāti tādās valstīs….?

Taču runa nav par to. Man liekas, ka vispazemojošākais ir tas, ka mēs savus likumus šeit pieņemam nevis tāpēc, ka saprotam, ka tie ir domāti mums un ka tie ir pareizi, un ka tie izriet no mūsu iekšējās pārliecības, no mūsu izpratnes par valsts attīstību, bet gan tāpēc, ka mums kāds to uzspiež. Es domāju, ka mēs nedzīvosim vienā normālā valstī, ja turpināsim tā strādāt un tā pieņemt likumus - tā, it kā mēs pildītu klaušas.

Kā jūs varat sevi cienīt par to, ka jūs strādājat būtībā tā kā spaidu darbos?! Esat it kā brīvā valstī brīvi pilsoņi, bet darāt to nevis dēļ pārliecības, bet dēļ kaut kādiem nepareiziem pieņēmumiem. Jā, būtībā, kā jau es teicu, jūs to veicat tā kā klaušas.

Es gribētu aicināt jūs, kolēģi, pēc iespējas ātrāk mēģināt saprast pasauli, kurā mēs dzīvojam un dzīvosim. Tad mums būs dzīve daudz vieglāka un jums nebūs jāmokās, pieņemot lēmumus šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu atbildēt uz dažām tādām replikām, kas skāra Sociāldemokrātu savienību, šinī gadījumā vispirms Pēterim Tabūnam.

Es Pēterim, protams, piekrītu, ka vienmēr apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iestājusies par latviešu valodas aizstāvību. Iestājusies, bet ne vienmēr ir balsojusi. Tā diemžēl ir rūgtā patiesība. (Ja vajag, balsojumu izdruku varam nolasīt.) Tā tas bija, piemēram, Valsts valodas likuma liberalizācijas gaitā 1999.gadā. Tas man bija pārsteigums toreiz.

Tas ir viens, ko es gribētu uzsvērt. Tā ka mēs tik tiešām arī neprasām no apvienības “Tēvzemes un Brīvībai”/LNNK brīnumus, kā saka, un neprasām nevienam iet prom no valdības. Tas nav vajadzīgs. Taču mūsu uzdevums ir tik tiešām risināt šo dilemmu latviešu valodai pozitīvi, lai latviešu valodu kā valsts valodu nostiprinātu, nevis vienkārši saglabātu. Un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienība piedāvāja valdības partijām šos Satversmes grozījumus, kas šo lietu nostiprinātu, ne tikai mēģinātu kaut ko saglabāt, - Satversmē mazliet paplašināja divas jomas, tas ir, Saeimas deputātu savstarpējo darba attiecību kārtošanu latviešu valodā un pašvaldību deputātu savstarpējo darbu latviešu valodā. Tas ir viens.

Otrs, uz ko es gribētu norādīt, ir tas, ka uz mums nepārtraukti ir šis spiediens, lai latviešu valodai paralēli sāktu lietot citas valodas, nepārtraukti ir šis spiediens, lai mēs veidotu tādu situāciju, ka ar laiku latviešu valoda paliktu par simbolu un būtu mūsu kultūras parādība jeb fenomens. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un ne velti Dzintra Hirša norādīja uz Īriju kā totālu piemēru, un arī es varu apgalvot - jo esmu Īrijā bijis savulaik - , ka ļoti daudzi īri vairs nemaz nezina īru valodu, bet runā angliski. Un tik tiešām īru valoda ir simbols. Un tur ir raidstacijas, kuras raida īru valodā un kuras klausīdamies daudzi īri vairs nesaprot, kas notiek, bet dziesmas nu gan viņi prot dziedāt ļoti skaistas ķeltu valodā. Šāda situācija, protams, ir, un mēs nedrīkstam šo situāciju veicināt, kaut kādā veidā, netiešā veidā vājinot latviešu valodas nozīmi. Mēs nedrīkstam attiecināt latviešu valodu tikai un vienīgi uz kultūras, sadzīves un ģimenes sfēru. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai latviešu valoda būtu arī tautsaimniecībā, administratīvajā valodā. Mums ir jāsaprot, ka tie politiskie spēki, kas savulaik bija saistīti ar interfronti, skaidri un gaiši saka: “Nē, mēs nepretendējam uz otru valsts valodu, mums pietiktu ar otru oficiālo valodu tur, tajās pašvaldībās, kur cittautiešu jau ir 20 procentu vai vairāk.” Tā ka ir skaidri jāapzinās šī tēze, ka ir jābūt latviešu valodai kā valsts valodai un oficiālai valodai un ka citas šādas valodas tai līdzās nevar būt.

Godmaņa kungam, jo viņš zināmā mērā ar saviem argumentiem arī mūs aizskāra, es gribētu pateikt to, ka šeit nav nekāda problēma, kas nav atrisināma. Atrisināma tā bija tajā situācijā, ja Godmaņa kungs nebūtu atturējies jautājumā par principu, ka latviešu valodai valsts un pašvaldību institūcijās ir jābūt tomēr valsts valodai, un būtu šo tendenci nostiprinājis Satversmē, ne tikai Valsts valodas likumā. Diemžēl Godmaņa kungs, tāpat kā viss pārējais “Latvijas ceļš”, nevēlējās iet šo ceļu, un viņš praktiski te ar savu balsojumu, kas bija “Atturas”, apliecināja, ka pietiek ar to, ka pašvaldībās kā lēmējinstitūcijās pašvaldību deputātu savstarpējās darba attiecības un attiecīgi arī Saeimas deputātu savstarpējās darba attiecības kārtojamas latviešu valodā. Godmaņa kungs! Tas nozīmē, ka, piemēram, tie cilvēki, kas 1991.gada puča laikā nostājās pret toreizējo Ministru prezidentu Ivaru Godmani un gribēja šeit iznīcināt neatkarību un demokrātiju un kas tagad Rīgas Domes divās pašvaldībās ir izpilddirektori, - ka tie attiecīgā situācijā, izmantojot to, ka Satversmē nav šīs divas lietas noteiktas, varēs arī nerunāt latviešu valodā, ja būs pamainīts Valsts valodas likums. Un, kā jūs zināt, Valsts valodas likuma izmaiņām vajag mazāk balsu nekā Satversmes izmaiņām. Tā ka šī būs arī jūsu personiskās atbildības sfēra, ja tādas nebaltas dienas būs Latvijai.

Un tāpēc mēs sakām: jā, mēs varam raudzīties arī uz visām šīm lietām, domājot par to, lai būtu atbalsts NATO, bet mēs to nevaram darīt uz latviešu valodas rēķina. Ne par kādu cenu! Tā bija valdības partiju izšķiršanās - vai viņas grib vai negrib tā darīt. Un, ja valdības partijas labos savu pozīciju, tad mēs varēsim atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Savā pirmajā uzstāšanās reizē es uzdevu vairākus retoriskus jautājumus, bet tā arī nesaņēmu uz tiem atbildi nedz no “Latvijas ceļa”, nedz arī no Tautas partijas. Tagad es šos jautājumus uzdošu vēlreiz.

Cik ilgi tiks bez virzības atstāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kur apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja latviešu valodu izmantot gan lietvedībā, gan visur citur kā darba valodu? Uz šo jautājumu es atbildi nesaņēmu. Otrs jautājums. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza Ministru prezidentam Andrim Bērziņam sakarā ar grozījumiem šāgada budžetā jautājumu par valsts valodas statusa nostiprināšanas pasākumiem. Arī uz šo jautājumu atbildes nav.

Ja jūs nevarat atbildēt uz šiem jautājumiem, tad jājautā - kāds pamats ir ticēt jūsu labajai gribai šajā te balsojumā?

Un visbeidzot par cienījamās Demakovas kundzes minēto. Es aicinu jūs izlasīt, kas ir rakstīts stenogrammā. “Man šodien radās iespaids, ka jūsu runu ir rakstījis bēdīgi slavenais “Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš. Bet, ja nu tas tā tomēr nav, tad tomēr es aicinātu vairāk paskatīties savu ministru darbībā.” Tā ka lasīsim stenogrammas un tikai tad komentēsim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs.

V.Birkavs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nekas nav vienkāršāk, kā panākt to, lai mēs neiestātos NATO. Nevajag vienkārši neko darīt! Vajag vienkārši ignorēt starptautiskās sabiedrības ieteikumus. Mēs deviņus gadus esam rūpīgi, gan ciešā kontaktā, gan daudzos strīdos, strādājuši ar organizāciju, no kuras ir palikusi pāri tikai šī plāksne - “EDSO misija Latvijā”. Ar tās palīdzību mēs esam sekmīgi izveduši gan krievu karaspēku, gan panākuši Skrundas radiolokatora demontāžu, gan savu likumdošanu saveduši kārtībā atbilstoši starptautiskajām prasībām. Man ir tikai viens lūgums: panākt to, lai šīs plāksnes vietā Latvijā būtu NATO plāksne. Un tāpēc balsosim par Vēlēšanu likuma izmaiņām!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Nav brīnums, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti nezina, kā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, jo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nav pārstāvēta mūsu komisijā. Mēs esam pieņēmuši lēmumu - pēc tam, kad tiks izdarīti grozījumi Satversmē, virzīt grozījumus likumā “Par pašvaldībām” attiecībā uz valodu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nekad nebūtu spējis iedomāties, ka tik īsi, tik konkrēti, tik lakoniski grozījumi Vēlēšanu likumā spēs izsaukt tik milzīgas, tik vispārīgas, globālas, pasauli aptverošas - un ne tikai pasauli, bet visu Visumu aptverošas - debates.

Taču, protams, nevar atstāt bez atbildes dažus jautājumus, kuri debatēs tika skarti. Man kā juristam teorētiķim (tā mani šeit nosauca viens godājams kolēģis, tomēr, paldies Dievam, esmu arī jurists praktiķis) jāatzīst, ka, debatējot par šo likumprojektu, mēs ļoti retos gadījumos runājām par jurisprudenci; varētu teikt, ka nerunājām par to tikpat kā nemaz. Jurisprudences jautājumi ļoti maz tika skarti! Mēs toties skārām pat bioloģiju un augstākās nervu sistēmas darbību, runādami par Pavlova suņiem, kuri gan neēd banānus, bet kaut ko citu. Mēs šeit cerējām, ka, tāpat kā krievu armija izietu ārā, atrisināsies, kā šeit Tabūna kungs teica, “tāpatās” arī citi jautājumi. “Tāpatās” citi jautājumi šeit neatrisināsies, “tāpatās” šeit nekas nenotiksies! “Tāpatās” no EDSO misijas šeit nebūtu palikusi pāri tikai plāksnīte, ja viss būtu “tāpatās”. “Tāpatās” nekas nenotiek!

Ja mēs runājam par tādiem procedūras jautājumiem, kādi šeit tika skarti godājamo kolēģu runās, tad jāteic, ka likumprojekta anotācija gan tika mūsu aparātam nodota. Kāpēc tā varbūt netika zibenīgi izdalīta? Kā es saprotu, ir zināmi tehniski ierobežojumi, bet Juridiskās komisijas vainas šeit nebija. Nenotika nekāda ārkārtas sēde, kurā apsprieda šo likumprojektu un to apstiprināja. Notika parastā sēde. Jautājums bija jau nolikts uz rīta sēdi. Bija dažādi likumprojekta varianti. Mēs pēc Satversmes sakarā izdarītā balsojuma izšķīrāmies par šo variantu. Varbūt tā ir pat labāk, tā man liekas. Tas neizslēdz visiem iespēju un tiesības iesniegt savus labojumus un priekšlikumus, kādus viņi uzskata par nepieciešamiem vai par savam politiskajam virzienam atbilstošākiem. Darba kārtībā šis jautājums bija, tas tika iekļauts Juridiskās komisijas sēdes darba kārtībā un atkārtots pēcpusdienā vēlreiz, jo mēs visi Juridiskajā komisijā nolēmām, ka solīdāk būs balsot par šo likumprojektu tad, kad būs nobalsots attiecībā uz Satversmi. Un tiešā sakarībā ir jāpasvītro, ka šis likumprojekts radās un tapa tiešā saistībā ar Satversmes grozījumiem. Un šeit nav nekādas sazvērestības, nekādas sazvērestības teorijas! Es domāju, nav nekāda pamata runāt par to, ka “Latvijas ceļš” vienmēr un visur vienosies ar Tautas partiju. Jūtu līdzi un ceru, ka arī kolēģi jūt līdzi un atceras, cik smagi Tautas partijai gāja citos jautājumos, teiksim, jautājumā par Komerclikumu, jo bija zināmas ietiepības dēļ iesniegti apšaubāmi priekšlikumi no ministra Kalvīša kunga, parlamentārā sekretāra Tiesneša kunga un deputāta Razminoviča kunga. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par tēmu runā!”) Tā ka ne vienmēr mēs, kā sacīt, roku rokā šeit ejam. Es domāju, ka katrs balso pēc savas juridiskās pārliecības, taisnības izpratnes un politiskās tālredzības. Es domāju, ka politiskā tālredzība, atšķirībā no jurisprudences, šodien izšķirs jautājumus. Protams, gribas jau iekost cits citam, ieķerties kājā vai arī, ieķērušamies kādam kājā, ielaist vēl arī indes zobus šajā kājā, gribas jau, nevaram to noliegt! Tāpēc, kā sacīt jāsaka, ka citiem teorētiķiem, praktiski nodarbojoties ar ķīmiju kā Dobeļa kungam... viņam vislabāk izdodas šī te indes izgatavošana un ielaišana vai arī kādas izcilas brūnas krāsas vicināšana. Taču es vienkārši atgādināšu cienījamajiem deputātiem, ka neba jau Juridiskā komisija izstrādāja šo likumprojektu. Es ceru, ka mēs visi, vismaz lielākā daļa no mums, bijām pilī pie Valsts prezidentes. Valsts prezidente runāja par šiem jautājumiem. Valsts prezidente izteica šos priekšlikumus, un Valsts prezidente, norūpējusies par šiem jautājumiem, ne tikai aicināja un mudināja mūs taisīt un pieņemt šādus grozījumus, bet arī nodibināja Valsts valodas komisiju, jo acīmredzot izpildvarai, daudziem ministriem, nav pietiekamas gribas risināt tādu smagu jautājumu, kas saistīts ar integrāciju, ar valodu, ar tās praktisko pielietošanu, un, protams, ar naudas asignēšanu šiem jautājumiem, kuru risināšanai, protams, naudas nekad nebūs par daudz.

Līdz ar to komisija noraida dažādās insinuācijas, kas šeit izskanēja, - ka mēs kaut ko esot aizmuguriski lēmuši, apejot procedūru, paši kaut ko iniciējuši. Atcerēsimies situāciju!

Jā, man šajā sakarībā jāpieskaras dažām piezīmēm par to, ka mēs ejam plašiem soļiem, rīkojamies saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. Šajā ziņā es tomēr esmu gatavs ielaisties juridiskās diskusijās. Ir, protams, starptautiski dokumenti, tādi kā tā saucamais 1966.gada Pilsoņu pakts, un tāpēc šeit nevar piekrist Cileviča kungam. Eiropas cilvēktiesību prakse nedaudz savādāk šo jautājumu uztver. Arī attiecīgais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pēdējā zināmajā lietā izsakās par šo jautājumu nedaudz savādāk. Tādējādi es šajā jautājumā veltīšu mazāku uzmanību jurisprudencei, jo ir nepārprotami skaidrs, ka tā ir politiska izšķiršanās. Un man ir žēl to, kas nav par šo politisko izšķiršanos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.maijam, otrais lasījums - 9.maijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Analogi ir grozījumi, ko Juridiskā komisija savā sēdē apstiprināja un piedāvā izskatīšanai Saeimas sēdē, - grozījumi Vietējo padomju vēlēšanu likumā. Tieši tie paši principi, kas ir Saeimas vēlēšanu likumā. Tātad tiek izslēgta prasība pēc valodas prasmi apliecinošās apliecības. Es šeit speciāli nemotivēšu šos jautājumus, es tikai vēlos pasvītrot, ka ne velti šā jautājuma izskatīšanu, tāpat kā Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu izskatīšanu, uzņēmās Juridiskā komisija. Arī jūs piekritāt šim viedoklim. Tādā veidā, no vienas puses, mēs, protams, koncentrējam spēkus un, tā teikt, likumdošanu taupām, lemjot šos jautājumus vienā komisijā. No otras puses, es vēlos pasvītrot, ka arī šajos grozījumos tomēr prevalē politiskais moments, ne tik daudz juridiskie apstākļi.

Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā arī šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Vai jautājumā par steidzamību deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu kam gan tagad ir vajadzīga steidzamība šā likumprojekta izskatīšanā? Vai tiešām jūs esat gatavi novilkt vienlīdzības zīmi starp Saeimu un pašvaldībām? Ja jau skriet, tad vienā dienā uz visām pusēm!

Es gribētu atgādināt tikai vienu lietu. Sen jau mums solīja, ka šeit visi varēs saņemt tiesas lēmuma tulkojumu Podkolzinas lietā. Tas ir tikai viens piemērs, kas parāda to, ka nopietnus jautājumus mēs šeit negribam izskatīt. Es gribu atgādināt to, ka pirms tiesas sprieduma pasludināšanas tika ļoti daudz runāts par to, ka tas varētu ietekmēt mūsu attieksmi pret grozījumiem Vēlēšanu likumā, bet nu, izrādās, nevajag vairs neko zināt par šo tiesas spriedumu, mēs varam balstīties tikai uz to, kas ir laikrakstos ierakstīts, un vēsā mierā turpināt kaut kādu aklu skriešanu. Un šeit jau nav runa par to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib kaut ko traucēt vai iebilst. Mēs pie saviem uzskatiem paliksim, par to varat nešaubīties!

Kādreiz varbūt paskatīsimies atpakaļ, kā tas viss šodien notika. Ja mēs tagad minēsim tikai visu to, kas nezin kādēļ nav izdarīts, apzināti vai neapzināti, un lielīdamies kaut kādas plāksnītes vicināsim, bet nepastāstīsim, ko tas ir daudziem maksājis, tad, goda vārds, tas tā diezgan nožēlojami izskatīsies!

Vienkārši tāpēc es iebilstu pret šo steidzamību. Neredzu nekāda iemesla tai. Un vai tiešām neviens nevar parūpēties, lai mēs vismaz Strasbūras tiesas lēmumu šeit saņemtu, vismaz pirms šādu likumprojektu izskatīšanas otrajos lasījumos? Vai vismaz to šeit var izdarīt vai nevar izdarīt? Lūk, tā, atbildīgās amatpersonas, kaut vai uz to jūs varētu atbildēt!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību neviens runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 4.

Debatēs neviens pieteicies nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 7.maijam, otrā lasījuma termiņš - 9.maijs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Ir saņemts Juridiskās komisijas ierosinājums - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojekta “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” nodošanu komisijām. Ir priekšlikums iekļaut tūlīt.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4316, - likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””.

Jāteic, ka Ministru kabinets piedāvā mainīt tikai šā likuma 85.pantu, dodot Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā tiek piedāvātas datorizētās biļešu rezervēšanas sistēmas un izmantoti to pakalpojumi. Tas arī ir viss panta teksts.

Tāpēc komisija aicina jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot arī par pirmo lasījumu šim likumprojektam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 6.maijam un 9.maijā izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 16.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam.

Tagad par tabulu.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums 2. un 3.priekšlikums ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr.4.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt komisijas viedoklim par 2., 3. un 4.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” pirmajam lasījumam un konceptuāli to atbalstīja. Lūdzam arī parlamenta atbalstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 16.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.aprīlis... Es atvainojos, maijs!

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16.aprīļa sēdē izskatīja otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Par priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir noraidīts 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzam atbalstu likumprojektam otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Komisija to atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūdzam arī parlamenta atbalstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Vispārējas izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā darbojas praktiski visu frakciju deputāti, ļoti rūpīgi izskatīja šo valdības iesniegto likumprojektu. Mēs pieaicinājām arī attiecīgos speciālistus un vēlreiz gari un plaši pārrunājām lietas, kas ir skartas šajā likumā, proti, jautājumu par speciāliem izglītības centriem, un vienbalsīgi konstatējām, ka, pieņemot šo likumu, Latvijā varētu tikt apdraudēta šāda speciāla izglītības centra pastāvēšana tālākajā nākotnē, tāpēc komisija vienbalsīgi - es atkārtoju: vienbalsīgi, un komisijā ir visu partiju pārstāvji - aicina šo likumprojektu neatbalstīt un noraidīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 57. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē izskatīja dokumentā nr.4390 ietvertos 17 priekšlikumus otrajam lasījumam un noraidīja 1. - Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikumu par alternatīvā dienesta laika ilguma samazināšanu no 24 mēnešiem uz 18 mēnešiem. Komisija neatbalstīja. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

A.Kiršteins. 3. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 4. - Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikums - tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies atbildīgajai komisijai par šā ārkārtīgi svarīgā projekta virzīšanu! Taču es gribētu no komisijas dzirdēt argumentus par 6.priekšlikuma noraidīšanu. Kāpēc tā? Man šķiet, ka šeit kaut kas varbūt nav līdz galam izprasts - šā alternatīvā dienesta funkcija un tā būtība.

Pēc mūsu komisijas pārliecības alternatīvais dienests nedrīkst būt tikpat garš - tam ir jābūt garākam. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, tas noteikti nevar būt prestižās vietās un profesijās.

Treškārt, šis dienests nevarētu būt saistīts ar komercdarbību, jo pretējā gadījumā mēs saņemsim pretēju rezultātu - tad tiešām būs ārkārtīgi daudz jauniešu, kuri negribēs iet armijā un pildīt obligāto dienestu. Viņi centīsies atrast simtiem iemeslu, lai to nedarītu. Vēl vairāk tādēļ, ka tad viņi varētu piepelnīties, es atvainojos par tādu izteicienu, saņemot kaut ko aploksnē. Es ļoti gribētu, lai mēs varbūt uz trešo lasījumu par to padomātu.

Tātad mūsu komisija uzskata, ka šo trīs nosacījumu neievērošana var būtiski kaitēt arī Valsts aizsardzības dažiem principiem.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Protams, godājamie deputāti, mēs par to varam balsot, bet es gribētu tikai atgādināt, ka ir dažas arī tādas komercdarbības sfēras, kurās alternatīvā dienesta jaunieši varētu tikt izmantoti, piemēram, gaisa satiksmē, vai vēl citās vietās, kas ir saistītas ar valsts interesēm. Taču, protams, mēs varam arī balsot, ja Seiksta kungs to ierosina.

Es aicinu atturēties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 33. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Kiršteins. Paldies.

7. - Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikumu - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 8. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par 5.panta astotās daļas 5.punktu - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts, mainot daļu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 10. - deputāta Bekasova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 11. - deputāta Bekasova priekšlikums - tāpat kā 12.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 13. - Aizsardzības ministrijas…

Sēdes vadītājs. Par 12.priekšlikumu tabulā ir rakstīts, ka tas ir atbalstīts.

A.Kiršteins. 12. ir atbalstīts, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 13. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Pēterkopa priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 14. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Mitrofanovs vēlas runāt debatēs par 14.priekšlikumu. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Alternatīvā dienesta likumā ir paredzēts, ka alternatīvais dienests tiks organizēts uzņēmumos un institūcijās, kuri nodarbojas, teiksim, ar ugunsdzēsības darbiem, ar sociālo aprūpi, ar medicīniskās palīdzības sniegšanu, ar valsts un pašvaldību teritoriju labiekārtošanu un tamlīdzīgiem darbiem. Līdz ar to likumprojektā jau ir ieprogrammētas tādas situācijas, ka blakus alternatīvā dienesta veicējiem strādās arī civilās personas, kuras būs vienkārši darba ņēmēji, tāpēc nav izslēgta iespēja, ka abas darbinieku kategorijas pildīs tādus pašus vai līdzīgus pienākumus; piemēram, kādā slimnīcā varētu strādāt gan civilās medmāsas un medbrāļi, gan cilvēki, kuri ir iesaukti alternatīvajā dienestā, vai arī kopā pie pilsētas teritorijas labiekārtošanas varētu strādāt parastie strādnieki un jaunieši, kuri ir izvēlējušies alternatīvo dienestu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina iestrādāt likumprojektā normu, kuras mērķis ir aizsargāt alternatīvā dienesta veicējus pret diskrimināciju darbavietā, jo alternatīvā dienesta veicējiem nav tādas pašas savu tiesību aizsardzības iespējas kā parastiem darba ņēmējiem, kuri var apvienoties arodbiedrībā un piespiest daba devēju nodrošināt viņiem papildu labumus vai labākus darba apstākļus.

Lai kompensētu šādu priekšrocību trūkumu, šodien ir iespējams pieņemt grozījumu, kas paredz, ka darba devējam vai darbavietas administrācijai ir jānodrošina vienādi darba apstākļi gan parastajiem darba ņēmējiem, gan alternatīvā dienesta veicējiem.

Gribu speciāli uzsvērt, ka tas nebūt nenozīmē, ka abām šīm strādājošo kategorijām ir jābūt vienādai algai vai atvaļinājuma ilgumam, taču, ja darba devējs nodrošina darba ņēmējiem, teiksim, papildu pārtraukumu darbalaikā, tad tāds pats pārtraukums ir jānodrošina arī alternatīvā dienesta veicējiem, vai, teiksim, ja algotajiem darbiniekiem tiek nodrošinātas bezmaksas pusdienas, tad arī alternatīvā dienesta veicējiem ir jāorganizē šādas pašas pusdienas. Tāpat tas ir gadījumā, ja algotajiem darbiniekiem ir iespēja tikt mājās ar darba devēja apmaksātu transportu, un tad arī alternatīvā dienesta veicējiem ir jāgarantē iespēja braukt ar tādu pašu transportu. Šis nediskriminējošais princips acīmredzami ir dabisks un labi saprotams.

Aicinu to atbalstīt, balsojot par mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Ja mēs lasām pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta redakciju, tad šī panta otrā daļa skaidri un gaiši, manuprāt, jau pasaka to, kādi ir administrācijas pienākumi un kas tai ir jānodrošina. Un te ir noteikts: “Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējiem drošus un veselību aizsargājošus saņemto uzdevumu pildīšanas apstākļus, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.” Mēs, rakstot šo likumu, faktiski šinī gadījumā jau esam šīs normas paredzējuši, un tās ir noteiktas šajā otrajā daļā.

Tā ka, manuprāt, šī trešā daļa faktiski dublē otro daļu, un tā ir lieka.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Šeit Pēterkopa kungs jau paskaidroja - alternatīvais dienests nav civildienests, tāpēc šie apstākļi… tas varbūt ir atvaļinājums… un ja tās nav algas, tad tās var būt arī kaut kādas piemaksas vai vēl sazin kas.

Es aicinu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 35. Priekšlikums atbalstīts.

A.Kiršteins. 15. - Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā, un arī 17.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Līdz ar to es aicinu…

Sēdes vadītājs. Tālāk ir vēl 18.priekšlikums 13.lappusē.

A.Kiršteins. 18. - Saeimas deputāta Bekasova priekšlikums - ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 19. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alternatīvā dienesta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies.

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Valsts informācijas sistēmu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4402.

1.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 9, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Arī 4.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Līdz ar to 5. un 6.priekšlikums... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Noņemts!”)

Sēdes vadītājs. ...tiek noņemts.

A.Razminovičs. 7.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ir iestrādājusi 8. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gan no Razminoviča kunga, gan no atbildīgās komisijas gribēju dzirdēt, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts, jo mani vadīja tiešām tāda tīri praktiska vajadzība.

Mēs Juridiskajā komisijā esam apsprieduši un debatējuši dažādas problēmas, kas rodas līdz ar to, ka dažās jomās ir nepieciešams paplašināt šo valsts informācijas reģistru un sistēmu darbību. Un tad radās jautājums par to, ka dažām valsts pašpārvaldēm - tātad tās ir profesionālas publisko tiesību personu apvienības - varētu uzticēt veidot un uzturēt konkrētus reģistrus. Bija runa par atsauktām pilnvarām, kas ir ļoti bieži sastopamas, par testamentiem un tā tālāk. Tātad mēs griezāmies pie Latvijas Zvērinātu notāru padomes un uzsākām sarunas par to, lai arī viņi uzturētu tādu valstisku reģistru. Ja tas šeit nebūs ierakstīts, tad mēs “uzgrūžam” to visu budžetam. Taču tad viņi to varētu darīt uz sava rēķina, par savu naudu, bet tad tā būtu publiska informatīva sistēma. Tāda bija mūsu priekšlikuma jēga.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir diezgan loģiski.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Jāsaka, komisija ļoti rūpīgi izdiskutēja šo priekšlikumu un neatbalstīja to šādu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām šajā likumā runāts par valsts informācijas sistēmām, un, komisijasprāt, tur nebūt nav runāts par pašpārvalžu sistēmām, to skaitā par pašpārvaldēm, kuras valsts vārdā uzturētu kādu no šīm funkcijām. Tāda bija komisijas motivācija.

Aicinu arī parlamentu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 10.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa un no Juridiskā biroja. Komisija to ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 12.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 13.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 14.priekšlikums saņemts no Muciņa kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atgādināšu jums mūsu debates par šo likumprojektu otrajā lasījumā, kad attiecībā uz 14. un 16.priekšlikumu bija strīds par to, vai dažādu valsts informācijas sistēmu pārziņi var nodot informācijas sistēmas turētāja funkcijas kādai pilnvarotai institūcijai un vai tas būtu valstij izdevīgi, vai varbūt ir jāsaglabā dzelžaina publiskā sistēma, ka to dara tikai pašas šīs institūcijas. Līdz ar to arī radās šis priekšlikums. Ja mēs to jau otrajā lasījumā esam atbalstījuši, tad runa ir par būtību - par to, vai visas funkcijas var nodot. Runa ir par to, ka šīs ievadīšanas funkcijas, tātad pašu šo datu bāzes grozīšanu un maiņu... ka to tomēr nevarētu nodot... tātad šo aktualizēšanu un labošanu nevarētu nodot. Tādējādi ar to būtu jānodarbojas šīs attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinim, jo tādā veidā tiktu garantēts šo datu autentiskums, publiskums un negrozība.

Visādā ziņā, ja, teiksim, tāds ieraksts parādās, tad izveidojas problēmas ar publiskajiem juridiskajiem reģistriem, kurus tik tiešām apkalpo konkrētu uzņēmumu reģistri, teiksim, “Lursoft”, bet tiem nekādā ziņā nav tiesību ne grozīt kādus ierakstus, ne arī kaut kā citādi mainīt. Tā ka šis apkalpotājs var tikai nodarboties ar to apstrādi, dažādu grupēšanu un tā tālāk, bet viņš reģistrā nevar neko ievadīt vai aktualizēt, vai labot. Un tāds tad arī bija šo otrajā lasījumā notikušo diskusiju saturs, kad mēs šo jautājumu šeit apspriedām.

Tādējādi mans priekšlikums ir saistīts tikai ar šīm otrajā lasījumā izteiktajām idejām, ko es esmu šeit mēģinājis noformēt.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Razminovičs. Komisija rūpīgi izdebatēja, bet neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 16.priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš. (No zāles dep. J.Dobelis “Turies, Linard!”)

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Arī šis priekšlikums izrietēja no otrā lasījuma debatēm par to, ka nevar būt tāda situācija, ka šī informācijas sistēmas turētāja pilnvarotā institūcija varētu šo informāciju izsniegt savā vārdā. Šo informāciju var izsniegt tikai tās institūcijas vārdā, kura ir tiesiska to darīt, - tātad gan šī informācijas īpašniece, gan pārzinātāja. Tātad to var izsniegt valsts vai attiecīgas valsts varas vai tiesu varas, vai kādas citas institūcijas vārdā, nevis to pasniegt savā vārdā, ka tā būtu kāda privāta institūcija. Tas pirmām kārtām valstī rada neziņu par to, kas šo informāciju ir izsniedzis, kas šos datus ir gatavojis un tā tālāk.

Es šeit konkrēti runāju arī par daudzām citām institūcijām, to skaitā par Uzņēmumu reģistru, jo jūs šobrīd varat saņemt datus, kas ir nevis Uzņēmumu reģistra dati, bet nez kādēļ tie ir “Lursoft” dati un nez kādēļ “Lursoft” to dara, lai gan ir skaidri un gaiši redzams, ka tie ir valsts dati. Citādi teorētiski iznāk it kā tā, ka ir divu veidu dati, lai gan faktiski šie dati ir vieni un tie paši. Tāpēc šis jautājums ir tiesiskā veidā arī jāsakārto.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 40. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Arī 18.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat 19.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Arī 20.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 21.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 22. un 23.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Razminovičs. 24.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat ir atbalstīts 25. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 26.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 27.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat komisija ir atbalstījusi 28. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi, taču redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 30.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31.priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 32.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 33. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 36. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 37.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Tāpat ir atbalstīts 39.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat ir atbalstīts 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes… Atvainojiet, vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt par 42.priekšlikumu? Nevēlas. Nav iebildumu.

Tālāk!

A.Razminovičs. 43.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī 44. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts informācijas sistēmu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Kolēģi! Darba dokuments nr.4421. Komisijā tika saņemti vairāki priekšlikumi, un tika veiktas debates. Lietas būtība ir mūsu selekcionāru interešu aizstāvību nedaudz pielāgot Eiropas direktīvām. Manuprāt, ir atrasts kompromisa variants.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums- atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 7. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 9. - deputāta Sprindžuka priekšlikums izslēgt divpadsmito daļu - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 15. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 17. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 18. - deputāta Freimaņa priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 19. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 22. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 24. - deputāta Freimaņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 25. - komisijas precizēts variants - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 27. - Juridiskā biroja un deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 28. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 29. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 31. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 32. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 33. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Augu šķirņu aizsardzības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4425. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” trešajā lasījumā.

Komisija rūpīgi strādāja pie šiem grozījumiem, un tika saskaņoti Finansu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Tranzītbiznesa asociācijas dažkārt pretrunīgie viedokļi. Beidzot diskutējošās puses vienojās, ka minētie grozījumi pilnībā atbilst Eiropas viedoklim, kā arī mūsu tranzītbiznesa un muitnieku interesēm un ir izskatāmi trešajā lasījumā.

Tātad priekšlikumi.

1.priekšlikums ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Ir atbalstīts arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 4. un 5. - identiski priekšlikumi, kas patiesībā atceļ otrā lasījuma redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 6. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu un izstrādāja savu redakciju, ko, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.

P.Apinis. 10. un 11. - Juridiskā biroja priekšlikumus - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

P.Apinis. 12. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Savukārt 13. - Gundara Bērziņa priekšlikumu, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem, - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteica savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 15. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu un 16. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteica savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

P.Apinis. Paldies, cienījamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies par vienprātīgu izpratni.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnveidotu Bibliotēku pārvaldi, kā arī lai noteiktu reālus termiņus bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvu ieviešanai.

Cienījamie kolēģi! Uz komisijas sēdi mēs bijām uzaicinājuši Latvijas Bibliotekāru savienības priekšsēdētāju Liniņas kundzi, un arī viņa bibliotekāru vārdā atbalsta šos grozījumus, tā ka es domāju, ka mums nav nekāda pamata tos pirmajā lasījumā neatbalstīt arī šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav un atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts nav sevišķi komplicēts, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais prezidij un godājamie kolēģi! Dokumenta numurs 4317. Iesniedzis Ministru kabinets.

Ministru kabinets ierosina radīt vienādas tiesības iekšlietu sistēmā strādājošiem darbiniekiem, un tātad no 1.jūlija tie cilvēki, kas stāsies Robežsardzē, vairs nevarēs ieskaitīt stāžā 80% no tā termiņa, ko viņi nostrādājuši citos uzņēmumos, citās darba vietās, kas nav saistītas ar militāro sfēru.

Lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamā Saeima! Latvija līdz ar citām pasaules valstīm ir 1992.gadā parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un kopš 1993.gada ir kļuvusi par Konvencijas dalībvalsti. Kioto protokolu Latvijas pārstāvji parakstīja 1998.gadā. Protokols uzliek Latvijai saistības panākt, lai ogļskābo gāzi, slāpekļa oksīdu, fluoru saturošie izmeši laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam būtu par 8% zemāki par izmešu līmeni, kāds bija 1990.gadā. Par Konvencijas saistību īstenošanu, par veiktajiem pasākumiem ir jāinformē attiecīgajai organizācijai. Protokols ietekmēs pozitīvā virzienā enerģētikas, transporta nozari, atkritumu apsaimniekošanu, lauksaimniecību un tā tālāk.

Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

R.Labanovskis. 8.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Latvija šobrīd nav Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas dalībvalsts un līdz ar to netiek nodrošināta ar tiem materiāliem, tiem standartiem, tām prasībām, ko izvirza šī organizācija. Lai turpmāk Latvija varētu rīkoties un darboties atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas standartiem un metodikām, ir nepieciešama pievienošanās šai konvencijai.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Skatīsim dokumentu ar reģistra numuru 1223 - likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Katra Saeimas deputāta pienākums, kā teica Birkava kungs, ir pildīt Eiropas Savienības ieteikumus pat tad, ja bieži vien tie ir smieklīgi un komiski, jo citādi mēs varam neiekļūt Eiropas Savienībā un NATO. Un tāpēc jūsu priekšā ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz cīņu ar terorismu.

Lai gan tas viss Latvijas likumdošanā jau ir pateikts, darba grupa ir vēlreiz izstrādājusi dažus labojumus, piemēram, par vainu mīkstinošu apstākli tiks uzskatīts tas, ja vainīgais būs sekmējis citu personu noziegumu atklāšanu vai izmeklēšanu. Un par noziedzīgu nodarījumu tiks uzskatītas ne tikai darbības pret vienu personu, bet arī pret vairākām personām. Ja noziedzīgais nodarījums tiks izdarīts pret valsts amatpersonu, arī tad cilvēks tiks bargi sodīts. Un turpmāk ne tikai teroristi nevarēs izdarīt noziegumus pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, bet arī jūs nedrīkstēsiet izdarīt noziegumus pret Latvijas Republiku, pret ārvalsti vai tās iedzīvotājiem.

Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs to droši varam pieņemt, jo cīņa ar terorismu ir svēta lieta, un es apsolu, ka uz otro lasījumu, protams, komisija sakārtos šos priekšlikumus atbilstoši normālajam saprātam un Latvijā esošajai likumdošanai.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Un cienījamais Kiršteina kungs! Es absolūti neizpratu jūsu uzstāšanos komisijas vārdā un jūsu definīciju saistībā ar to, ko jūs sniedzāt sakarā ar šo Krimināllikumu. Komisija praktiski vienbalsīgi noraidīja šā Krimināllikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, un arī visi eksperti pamatoja, kāpēc tas nav pieņemams. Tāpēc, ka visi tie jautājumi, kurus piedāvā attiecīgā darba grupa, kas ir iesniegusi grozījumus Krimināllikumā ar valdības starpniecību, mūsu Krimināllikumā jau ir atrisināti. Un tieši šo iemeslu dēļ tie ir arī noraidīti.

Runājot par terorisma finansēšanu, šis jautājums jau ir atrisināts gan Krimināllikumā, gan veselā virknē citu likumu. Mēs esam pat aizsteigušies Eiropai priekšā. Un tik tiešām, kāpēc gan mums visu laiku ir jānoklausās, ko mums saka Eiropa, ja mēs jau sen mūsu likumdošanā esam atrisinājuši šos jautājumus. Es vēlreiz, kolēģi, uzsveru: Krimināllikums ir sniedzis atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem!

Mēs ļoti ilgi un plaši diskutējām ar speciālistiem, vai tad, ja pret valsts amatpersonu izdarīs noziegumu vai ja viņa sakausies ar kaimiņu, sods būs atšķirīgs? Kur ir šī diferenciācija? Tad jau ir jāsniedz arī terorisma definīcija. Tieslietu ministrija kopā ar Ģenerālprokuratūru jau pusgadu sola beidzot izstrādāt un iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijā, parlamentā, vienotu terorisma definīciju.

Palasiet, ko mums šeit piedāvā. Šeit nav neviena punkta, kuru varētu atbalstīt, izņemot 3.punktu - aizstāt 88.pantā attiecīgos vārdus. Es vēlreiz uzsveru: tas viss jau ir izskatīts un atbalstīts!... Un es aicinu deputātus tāpat kā komisiju neatbalstīt šos absurdos grozījumus!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jāatzīst, ka deputātam Ādamsonam acīmredzot ir taisnība, jo Saeimas Prezidija rīcībā ir dokuments, kurā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kudums informē, ka komisija konceptuāli neatbalsta šo likumprojektu. Turpināsim debates.

Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Ministru kabinets tiešām ir centies darīt visu, lai zināmā veidā mazinātu terora draudus, lai darba grupa iestrādātu tādas normas, kādas mums ir nepieciešamas valstī, un lai mēs būtu pilntiesīgi partneri tām valstīm, kuras cīnās pret šo terorismu un pret terorisma finansētājiem.

Tiešām komisija neatbalstīja šos grozījumus, jo pēc būtības mūsu likumos tas viss jau ir sakārtots. Šī ir vienkārši zināmā veidā tāda kā atrādīšanās forma. Šeit ir konkrēti runāts par terorisma finansēšanu, taču Krimināllikumā jau ir attiecīgi panti par noziedzīgu organizāciju finansēšanu vai, teiksim, par finansu plūsmām, kuras apzināti vai neapzināti pēc tam nodara būtisku kaitējumu citai valstij vai mūsu valstij. Viss tas būtībā jau ir iekšā mūsu Krimināllikumā. Zināmā veidā to nevajadzētu traktēt kā 88.1.pantu - “Terorisma finansēšana”. Tad notiks kaut kāda dublēšanās mūsu likumdošanā. Manuprāt, tā ir ļoti slikta prakse. Tāpēc es tomēr lūgtu neatbalstīt kopumā šos grozījumus Krimināllikumā, jo es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka Krimināllikumā tas viss šobrīd jau ir ļoti stingri un ļoti precīzi pateikts.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir brīnišķīgs piemērs, kas labi parāda, pie kā noved akla pakļaušanās un neprasme iedziļināties jautājuma būtībā. Pietika te dažiem laikam ar vārda “terorisms” pieminēšanu, ar vārdu “terorisma finansēšana” pasacīšanu, lai mēs uzreiz izrādītu kaut kādu iniciatīvu, kaut gan faktiski Krimināllikumā mēs būtiski galīgi neko nemainām. Pilnīgi neko! Un līdz ar to jājautā: kur tad nu ir tie lieliskie ārlietu speciālisti palikuši, kuri te pirmīt mani briesmīgi mēģināja pārliecināt, kas un ko pa nakti ir ražojis un kas tur no rīta ir sanācis no visa tā?

Tad, lūdzu, kolēģi, te jau ir tā nepieciešamība mūsu ārlietu speciālistiem iedziļināties tajos dokumentos, kurus mēs šeit pieņemam tajos gadījumos, kad runājam par kaut kādu pielāgošanos prasībām no ārpuses!

Neapšaubāmi, es aicinu noraidīt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Jūs vēlējāties runāt debatēs? Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins. Jā, es atvainojos! Kā es jau teicu, Ādamsona kungam ir pilnīga taisnība. Es gribēju teikt, ka likumprojektu vajag apspriest, bet es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 31, atturas - 57. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Mobilizācijas likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Dokuments nr.1212. Otrajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Aicinu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mobilizācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. 10.maijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Tika iesniegts tikai viens priekšlikums, un šinī gadījumā tas netika atbalstīts, jo mēs jau iepriekš runājām, ka saistībā ar šo apsardzes darbību, kur notiek darbības ar ieročiem, nekādā ziņā nevar būt tāda situācija, ka apsardzes uzņēmuma vadītājs nezina valsts valodu. (Starpsauciens: “Ministrs ir noņēmis savu priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Ministrs ir atsaucis savu priekšlikumu.

Dz.Kudums. Paldies. Tādā gadījumā citu priekšlikumu vairs nav. Lūdzam likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments nr.4324. Ministru kabineta sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kurus, teikšu jau iepriekš, atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Arī otrā komisija, kurai tika nodots šis likumprojekts, to ir atbalstījusi, taču otrā komisija nepiekrīt tam, ka normas no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa tiek pārceltas uz šo - Ceļu satiksmes likumu.

Ceļu satiksmes likumā ir veikti vairāki būtiski labojumi, un es aicinu parlamenta deputātus atbalstīt tos šodien pirmajā lasījumā un aktīvi strādāt pie šā likuma uzlabošanas, sagatavojot otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, jūs varat smieties vai raudāt, bet grozījumi ir ļoti nopietni. Slaktera kungs ir parakstījis nodošanai Saeimā grozījumus Ceļu satiksmes likumā, taču Bērziņa kungs, premjers, šoreiz bija apķērīgs un neparakstīja likumu. Un kāpēc viņš to neparakstīja? Tāpēc, ka viņš neparakstīja likumu, kas Saeimā varētu nonākt nesagatavots, nepārdomāts, jo diemžēl pie tā nav strādājuši profesionāļi.

Tomēr pats galvenais ir tas, ka pēc satura to neviens nav analizējis, ko tas dos Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Jūs paskatieties, kas ir ierakstīts šajā likumā!

Nodaļa par sodiem. Šādu pantu ir ļoti daudz. Tie ir gari, un tur ir aprakstīti “baigie” sodi, kuri tiks piemēroti autovadītājiem; teiksim, nav apdrošināšanas uzlīmes - 10 lati, nav bijusi veselības pārbaude - 100 lati, šoferis nav atpūties - 100 lati. Ja josta nav piesprādzēta, par to vienā vietā ir paredzēti 10 lati, bet otrā vietā - 20 lati. Nav ieslēgta dienā gaisma - 10 lati. Ja braukšanas laikā ir pārdegusi spuldzīte - no 5 līdz 30 latiem. Un tā varētu uzskaitīt visus tos sodus, kas tur ir minēti.

Un tagad vēl viens jautājums. Tiek ierosināts šoferim par jebkuru pārkāpumu uzreiz atņemt tiesības. Taču, ja atņem tiesības, sākas izmeklēšana, bet kas, ja nepareizi tiek atņemtas tiesības, uzturēs to šoferi, viņa ģimeni, jo viņš tajā laikā nevarēs strādāt?

Nākamais jautājums ir tāds, ka tik tiešām šinī likumā ir iestrādātas normas, kas atrodas Tieslietu ministrijas uzraudzībā. Un vai tad Satiksmes drošības departaments nodarbosies ar Tieslietu ministrijai piešķirtajām funkcijām, teiksim, gribēs būt par tiesu izpildītāju vai nodarbosies “ar izsišanu” - tas ir, sodu piedzīšanu, kuri nav nomaksāti. Un, ja mēs tur rūpīgi paskatāmies, tad redzam, ka gadījumā, ja, teiksim, nozog vadītāja apliecību, tad par to tagad maksā 7 latus, bet turpmāk tā maksās 14 latus.

Nākamais. Gudrinieki no Satiksmes ministrijas laikam ir aprēķinājuši, ka gadā no sodiem varēs iekasēt vismaz 3 miljonus latu un Ceļu satiksmes drošības Direkcija no tiem saņems 1 miljonu latu. Tad pasakiet, lūdzu, kura būs tā iestāde un kas tas būs par likumu, kas patiesībā bāzējas tikai uz vienu vienīgu sodu uzskaitīšanu?

Un tālāk. Kas rūpēsies par ceļiem, par ielām, jo ne vienmēr vainīgi būs autovadītāji, ka viņi tādā vai citādā veidā pārbrauks pāri tām līnijām, kuras būs kategoriski aizliegts šķērsot?

Un pēdējais. Par zīmju neievērošanu. Vienā gadījumā par to sods ir 5 lati, citā gadījumā tas sasniedz pat 60 latus.

Tā kā šis likumprojekts nav sagatavots kvalitatīvi, tad tas ir jāatdod atpakaļ pārstrādāšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, un mūsu lēmums bija pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, taču mēs nevirzījām kopā ar šo likumprojektu kopējā paketē iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, jo Juridiskās komisijas viedoklis, lai gan tā atbalsta arī Juridiskā biroja viedokli, ir tāds, ka visiem sodiem ir jābūt ietvertiem vienā likumā, tas ir, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tiem tur arī ir jāatrodas.

Tā kā mēs gatavosim grozījumus otrajā lasījumā, tad šeit to ņemsim ārā. Šeit paliks tikai punktu sistēma, un tas viss darbosies normālā kārtībā.

Likums arī neparedz nekādu naudas iekasēšana par labu kādai direkcijai, un tas ir pilnīgs absurds, jo visas soda naudas, ja likumā nav norādīts pretējais, ienāk valsts budžetā. Līdz ar to es domāju, ka šeit ikviens, kurš izstrādā kaut kādas punktu sistēmas vai kaut kādas jaunas idejas, no tā ienākumus varēs saņemt tikai caur valsts budžetu. Nebūs nekādas pārdalīšanas “pa tiešo”, kā tas notiek varbūt izņēmuma gadījumos ar pašvaldības līdzekļiem, uzliekot sodus par stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu. Šeit tas nav paredzēts.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisijas vārdā es varu piebilst, ka Juridiskās komisijas priekšlikumu mēs ņemsim vērā, bet attiecībā uz to, ko teica Bojāra kungs, patiesībā viss ir tieši otrādi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Desmit dienas.

Sēdes vadītājs. 9.maijs.

K.Leiškalns. 9.maijs.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim Valsts prezidentes iesniegumu ar prasību otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Saeimai bez debatēm jālemj par šā likuma nodošanu komisijai. Priekšlikums - nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus par likumprojektu līdz 7.maijam, izskatīšanas diena - 16.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Aija Barča, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Tadeušs Ketlers, Mārtiņš Emsiņš, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Oskars Grīgs un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta!

Sakarā ar to, ka nav ieradušies valdības pārstāvji, atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde

2002.gada 2.maijā

 

 

Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
  - dep. M.Lujāns
   

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”

(4396. un 4396-a dok., reģ. nr.1248)

   
   
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”

(4403. un 4403-a dok., reģ. nr.1249)

   
   

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

(4404. un 4404-a dok., reģ. nr.1250)

   
   

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)

(4405. un 4405-a dok., reģ. nr.1251)

   
Priekšlikumi - dep. A.Kalniņš
  - dep. V.Balodis
   
   

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nav pieņemts)

(4406. un 4406-a dok., reģ. nr.1252)

   
Priekšlikumi - dep. L.Bojārs
  - dep. K.Leiškalns
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””

(4409. un 4409-a dok., reģ. nr.1253)

   
   

Par likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums”

(4410. un 4410-a dok., reģ. nr.1254)

   
   

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””

(4428. un 4428-a dok., reģ. nr.1255)

   
   

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”

(4441. dok., reģ. nr.1258)

   
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
  - dep. L.Bojārs
   
   
Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

(4442. dok., reģ. nr.1259)

   
Priekšlikumi - dep. L.Muciņš
  - dep. L.Bojārs

 

Par darba kārtību

 
   

Par lēmuma projektu “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām” (Nav pieņemts)

(4412. dok., reģ. nr.1649)

   
Priekšlikumi - dep. G.Freimanis
  - dep. I.Burvis
   
   

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Bērziņam”

(4429. dok.)

   
   

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Bekasovam”

(4430. dok.)

   

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam O.Grīgam”

(4431. dok.)

   
   

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam”

   
   

Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”

(4423. dok., reģ. nr.1659)

   
Ziņo - dep. K.Leiškalns
   
Debates - dep. L.Bojārs
   
   

Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (1.lasījums)

(4310. un 4362. dok., reģ. nr.1224)

   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
Debates - dep. L.Muciņš
  - dep. J.Esta
  - dep. P.Salkazanovs
   
   

Par darba kārtību

 
   
   

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(4441. dok., reģ. nr.1258)

   
Ziņo - dep. L.Muciņš
   
Debates - dep. H.Demakova
   
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
  - dep. A.Seiksts
  - dep. I.Burvis
  - dep. R.Mežeckis

Reģistrācijas rezultāti

   
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs   A.Bartaševičs
   
Debašu turpinājums - aizsardzības ministrs   Ģ.V.Kristovskis
  - dep. Dz.Kudums
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. J.Dobelis
  - dep. P.Tabūns
  - dep. A.Kiršteins
  - dep. A.Seile
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. L.Bojārs
  - dep. V.Lāzo
   
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Burvis
  - dep. L.Muciņš
  - dep. I.Geige
   

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs   A.Bartaševičs
   
Debašu turpinājums - dep. E.Inkēns
  - dep. E.Baldzēns
  - dep. P.Lāce
  - dep. I.Dobelis
  - dep. R.Labanovskis
  - dep. P.Tabūns
  - aizsardzības ministrs   Ģ.V.Kristovskis
  - dep. L.Bojārs
  - dep. H.Demakova
  - dep. I.Godmanis
  - dep. V.Lauskis
  - dep. M.Lujāns
  - dep. I.Ūdre
  - dep. J.Jurkāns
  - dep. E.Baldzēns
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Birkavs
  - dep. J.Lagzdiņš
   

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (1.lasījums)

(4442. un 4442-b dok., reģ. nr.1259)

   
Ziņo - dep. L.Muciņš
   
Priekšlikums - dep. J.Dobelis
   

Par darba kārtību

 

 

 

 

 

Par likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”

(4445. dok., reģ. nr.1260)

 

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju”” (1.lasījums) (Steidzams)

(4316. un 4368. dok., reģ. nr.1230)

 

 

Ziņo

- dep. K.Leiškalns

 

 

 

Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (2.lasījums)

(3388. un 4374. dok., reģ. nr.969)

 

 

Ziņo

- dep. Dz.Kudums

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (1.lasījums)

(4312. un 4375. dok., reģ. nr.1226)

 

 

Ziņo

- dep. Dz.Kudums

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” (2.lasījums)

(4019. un 4376. dok., reģ. nr.1140)

   
Ziņo - dep. Dz.Kudums

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (2.lasījums)

(4104. un 4377. dok., reģ. nr.1176)

   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
   

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (1.lasījums)

(4325., 4378. un 4378-a dok., reģ. nr.1233)

   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
   

Likumprojekts “Grozījumi Visparējās izglītības likumā” (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(4173. un 4389. dok., reģ. nr.1202)

   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
   

Likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums” (2.lasījums)

(4087. un 4390. dok., reģ. nr.1163)

   
Ziņo - dep. A.Kiršteins
   
Debates - dep. A.Seiksts
  - dep. M.Mitrofanovs
  - Aizsardzības ministrijas   parlamentārais sekretārs   N.Pēterkops
   
   

Likumprojekts “Valsts informācijas sistēmu likums” (3.lasījums)

(4402. dok., reģ. nr.981)

   
Ziņo - dep. A.Razminovičs
   
Debates - dep. L.Muciņš
   
   
   
   
   

Likumprojekts “Augu šķirņu aizsardzības likums” (3.lasījums)

(4421. dok., reģ. nr.1119)

   
Ziņo - dep. A.Tiesnesis
   
   

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (3.lasījums)

(4425. dok., reģ. nr.1075)

   
Ziņo - dep.P.Apinis
   
   

Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā” (1.lasījums)

(4351. un 4399. dok., reģ. nr.1239)

   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
   

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (1.lasījums)

(4317. un 4401. dok., reģ. nr.1231)

   
Ziņo - dep. R.Jurdžs
   
   

Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” (1.lasījums)

(4331. un 4407. dok., reģ. nr.1236)

 

 

Ziņo

- dep. R.Labanovskis

 

 

 

 

Likumprojekts “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju” (1.lasījums)

(4311. un 4408. dok., reģ. nr.1225)

 

 

Ziņo

- dep. R.Labanovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(4309. un 4411.dok., reģ. nr.1223)

 

 

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

 

 

Debates

- dep. J.Ādamsons

 

- dep. Dz.Kudums

 

- dep. J.Dobelis

 

 

 

 

Likumprojekts “Mobilizācijas likums” (2.lasījums)

(4204. un 4418. dok., reģ. nr.1212)

 

 

Ziņo

- dep. A.Kiršteins

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (2.lasījums)

(4201. un 4419. dok., reģ. nr.1209)

 

 

Ziņo

- dep. Dz.Kudums

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (1.lasījums)

(4324. un 4422. dok., reģ. nr.1232)

 

 

Ziņo

- dep. K.Leiškalns

 

 

Debates

- dep. L.Bojārs

 

- dep. L.Muciņš

 

 

 

 

Par likuma “Grozījumi Alkohola aprites likumā” otrreizēju caurlūkošanu

(4443. dok.)

 

Priekšlikums

- dep. K.Leiškalns

 

 

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

 

Nolasa

- Saeimas sekretāres biedrs   A.Bartaševičs

 

 

Balsojumi

Par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 02.05.2002. 09:11:24 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 02.05.2002. 09:11:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 02.05.2002. 09:22:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4405 nodošanu komisijām

Grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu
Datums: 02.05.2002. 09:33:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4406 nodošanu komisijām

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 02.05.2002. 09:43:02 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4441 nodošanu komisijām

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 02.05.2002. 09:45:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442 nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 02.05.2002. 09:45:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442 nodošanu Juridiskajai komisijai

Par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 02.05.2002. 09:46:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 02.05.2002. 09:46:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par a/s "Rīgas siltums" akcijām"
Datums: 02.05.2002. 09:54:08 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4412 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Bērziņam"
Datums: 02.05.2002. 09:54:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4429

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Bekasovam"
Datums: 02.05.2002. 09:55:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4430

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam O.Grīgam"
Datums: 02.05.2002. 09:55:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4431

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Stirānam"
Datums: 02.05.2002. 09:56:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Stirānam

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai"
Datums: 02.05.2002. 10:01:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4423

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 10:16:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4310 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 02.05.2002. 10:17:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 02.05.2002. 10:17:36 bal018
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 10:24:50 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4441 steidzamību

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 15:52:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4441 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 15:57:28 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442 steidzamību

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 15:57:50 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 15:59:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4316 steidzamību

Grozījums likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:00:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4316 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (reģ. nr.969) (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:01:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (reģ. nr.1226) (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:02:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par ugunsdrošību" (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:03:02 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:04:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:05:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4325 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:06:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4173 pieņemšanu 1.lasījumā

Alternatīvā dienesta likums (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:09:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Alternatīvā dienesta likums (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:15:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Alternatīvā dienesta likums (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:16:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts informācijas sistēmu likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:17:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:20:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:23:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:25:48 bal037
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:28:56 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4402 pieņemšanu 3.lasījumā

Augu šķirņu aizsardzības likums (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:32:12 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4421 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (3.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:35:32 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4425 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:36:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:38:02 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4317 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:39:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4331 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:41:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4311 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:49:26 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4309 pieņemšanu 1.lasījumā

Mobilizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:50:14 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4418 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Apsardzes darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:51:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4419 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 02.05.2002. 16:58:22 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4324 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma "Grozījumi Alkohola aprites likumā" otrreizēju caurlūkošanu
Datums: 02.05.2002. 16:59:18 bal049
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok. nr.4443 nodošanu komisijām

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem