Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas divpadsmitā sēde

2002.gada 22. un 23.maijā

(2002.gada 22.maijā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, labdien! Sāksim Saeimas 22.maija sēdi. Vispirms par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Linarda Muciņa iesniegumu ar lūgumu svītrot no darba kārtības 38.punktu - likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta iesniegumu Saeimai ar lūgumu izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam, ko ieslēdzam Saeimas sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 18.punkta.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Kārļa Leiškalna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu. Arī to ieslēdzam darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem par atvaļinājumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Andreja Požarnova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu 22.maijā. Arī to ieslēdzam pie Prezidija ziņojumiem par atvaļinājumiem.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Vispirms par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ir saņēmis likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Un Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Labanovska, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Jābalso!”)

Deputāts Salkazanovs vēlas izteikties. Jūs vēlaties izteikties “par”? Lūdzu!

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka Leiškalnu Kārlis gribētu saņemt šo likumprojektu savā komisijā, tāpēc viņš teica, ka ir jābalso par šo likumprojektu. Šā priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka reāli reģionālā politika Latvijā tiek veikta ļoti ierobežotā apjomā. Vienīgais instruments, kas pašlaik ir valdības rīcībā, - tas ir Reģionālās attīstības fonds, kura nākotne ir diezgan lielā miglā tīta saistībā ar jauna Reģionālās attīstības likuma pieņemšanu, tāpēc mēs piedāvājam šo reģionālo politiku realizēt saistībā ar nodokļu atvieglojumiem, un pirmām kārtām tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas administratīvajās teritorijās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 000. Šo uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiek samazināta uz 12% tiem uzņēmumiem, kuri ar šā likuma 17.pantu tiek atzīti par maziem. Un arī pārējiem uzņēmumiem, kuri darbojas šajās administratīvajās teritorijās, ienākuma nodokļa likme ir tikai 15 procenti.

Mēs domājam, ka šie priekšlikumi varētu radīt jaunu reģionālās politikas instrumentu, veicināt uzņēmējdarbību it sevišķi laukos un mazpilsētās. Uzņēmējiem būtu izdevīgāk nākt un investēt līdzekļus tieši šajās teritorijās, un tādējādi valsts rīcībā būtu jauns reģionālās politikas instruments, lai veidotos līdzsvarota politika un ekonomiskā attīstība skartu ne tikai Rīgu un Ventspili, bet arī pārējo Latviju.

Lūdzu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” izteikties neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Baldzēna, Salkazanova, Labanovska, Lejas un Burvja iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts sociālo pabalstu likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Krasta, Tabūna, Kuduma un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. K.Lībane “Jābalso!”)

Uzstāties vēlas deputāts Dobelis. Deputāts izteiksies “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiklīdz mēs sākam runāt par tik vienkārši saprotamu lietu kā latviešu valodas lietošana Latvijā, sākas kaut kāda publiska trīcēšana. Ne jau velti šodien laikraksta “Diena” otrajā lapaspusē ir parādījies ar acīm redzami trīcošu roku uzrakstīts materiāls, kas, liekas, ir viens no muļķīgākajiem sacerējumiem, kādus šis laikraksts vispār ir spējīgs publicēt.

Tomēr, neskatoties ne uz kādām šādām aktivitātēm, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK turpinās darīt to, ko mēs jau darām daudzus gadus, runādami gan par stingru Valsts valodas likumu, gan par latviešu valodas aizsardzību, gan arī finansiālo atbalstu valsts valodas aizsardzībai. Mēs taču nupat mainījām Satversmi, un mūsu priekšlikumi tieši sasaucas ar to, ko mēs izmainījām Satversmē. Mēs vienkārši prasām ievērot Satversmē teikto un neko vairāk. Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi!

Mēs mainām Satversmi, bet likumu mēs mainīt negribam. Tad kur paliek šī te saskaņošana? Kur ir šī atbilstība? Acīmredzot dažiem vajadzēja politiski izrādīties, mainot Satversmi, nomierināt latviešus Latvijā, jo godātajiem koalīcijas partneriem tās pašas latviešu balsis jau vien būs vajadzīgas, un tad nu viņi arī domā, ka ar to jau pietiks, gan jau kaut kā…

Protams, arī prasīgos rietumniekus kaut kā vajag apmierināt, un tad nu tagad nevienu vārdu - ne “Latvija”, ne “latvietis” - vairs nedrīkst lietot. Labāk ne. Tomēr tā laikam nevajadzētu darīt, jo pārāk daudz neskaidrību paliek attiecībā uz to, kā rīkoties, ja pašvaldībā nelieto latviešu valodu, kā rīkoties, ja pašvaldību deputāti nelieto latviešu valodu darba sēdēs. Kā rīkoties?

Lūk, tas ir pamatjautājums: ko darīt Ministru kabinetam - galu galā augstākajai izpildvarai? Kā jūs iedomājaties, teiksim, to, ka kaut kur Daugavpilī vai Krāslavā visus ievēlētos gadus šī pašvaldība strādās, nerunājot latviski? Un vai mēs neko nedarīsim, izliksimies, ka nekas nenotiek? Vai tiešām Ministru kabinetam nevajadzētu pasekot līdzi tam, kā notiek darbs pašvaldībās? Tā ka tā nekāda briesmīgi sarežģīta lieta nav. Taču nē! Labāk iebāzt galvu smiltīs, godātie liberāļi, bet pārējās ķermeņa daļas atstāt ārā no smiltīm, lai Rietumu “onkuļi” vajadzības gadījumā tās vai nu noglauda, vai arī pa tām iegāž ar stibu!

Tagad sākas galīgi jocīgas runas par to, ka šādu normu iestrādāšana atkal traucēs virzību uz NATO. Nu neaizejiet taču līdz galējībām! Tie, kuri kaut ko tādu var izprātot! Kāds tam vairs sakars?!

Starp citu, runājot par NATO. Jūs labi redzējāt, kas notika saietā Reikjavīkā. NATO netaisās pa vienai valstij tur uzņemt. NATO šodien ir vajadzīgs vairāku valstu bloks! Ne jau velti Rumānija un Bulgārija tika pietuvinātas pārējām valstīm un varbūt pat vienlaicīgi tiks uzņemtas, tāpēc jautājums ir pilnīgi skaidrs. Kāpēc, godātie klātesošie, jūs esat tādi trīcekļi? Kas jums ar tiem organismiem notiek? Kāpēc šī trīcēšana ir kļuvusi tik ārkārtīgi populāra pat tad, kad mēs runājam par savu tautu, par savas tautas valodu un kultūru? Tā ka es varu tikai aicināt: ieskatieties, un jūs neredzēsiet nekādas pretrunas ar Satversmi šajā mūsu ieteikumā!

Laipni aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un tad mēs varēsim pastrīdēties par atsevišķām normām.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debatēs pieteikušos vairs nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Grīnblata, Krasta, Tabūna, Kuduma un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19, atturas - 33. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Krasta, Tabūna, Rasnača un Kuduma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsta pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsaucieni: “Tev neticam! Visu iepriekš teikto pieņemam zināšanai!”)

Izteikties “par” vēlas deputāts Dobelis.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, acīmredzot jums, cienītie kolēģi, ir lēna domāšana. Jūs vienkārši tā īsti nesapratāt to, ko es pirms īsa brīža teicu. Var būt, ka daži beidzot kaut ko sapratīs un vairāk iedziļināsies, un atbalstīs šo mūsu priekšlikumu.

Par ko tad mēs šeit runājam? Mēs runājam par pašsaprotamu lietu: ja pašvaldības deputāts nav spējīgs darbā lietot latviešu valodu, tad viņam pašvaldībā nav ko darīt, tad viņam ļoti mierīgi var anulēt viņa mandātu un viņa pilnvaras. Vai te ir kāda liela problēma? Šis tā saucamais deputāts taču pārkāpj likumu! Viņš pārkāpj Satversmi, un viņš pārkāpj attiecīgos likumus. Un tomēr. Tiešām rodas tāds jautājums: vai tāds cilvēks drīkst vai nedrīkst strādāt pašvaldībā? Vai tiešām jums nav šādu piemēru? Vai jūs tiešām nezināt šādus piemērus? Nu tagad, pirms vēlēšanām, biežāk iegriežoties dažādās Latvijas pilsētās un pagastos, jūs to ļoti labi varēsiet redzēt. Atkal, kārtējo reizi, ir tas pats jautājums.

Labi, pirmīt bija lielā trīcēšana, bailes atlaist veselu pašvaldību. Nu varbūt drusku, drusku vairāk drosmes parādīsies tad, kad mēs runāsim par atsevišķu, kādu vienu īpašu pārkāpēju. Nu tik daudz dūšas taču vajadzētu būt. Vai tas tiešām ir tik briesmīgi? Vai varbūt atkal kāds no jums nāks šeit tribīnē un teiks, ka, ja nu mēs kaut ko tādu virzīsim uz priekšu, tad mūs neuzņems NATO? Zināt, liekas, ka ar jums, pesimisti NATO jautājumā, kaut kas tā pamatīgi notiek... Laikam jūs par daudz bieži lasāt laikrakstu “Diena”, atsevišķus komentārus tajā laikrakstā. Ieskatieties, lūdzu, vēlreiz Satversmē! Ko mēs tur esam kopīgi iebalsojuši? Un ko mēs prasām šajā savā priekšlikumā? Mēs prasām tikai to, ka deputātam jālieto latviešu valoda viņa profesionālo pienākumu pildīšanai. Vai tiešām mēs to nevaram vismaz uz komisiju novirzīt, lai mēs varētu tur to izskatīt un, ja kāds vārds tajā ir lieks vai jāapmaina, tad izdarīt? Kāpēc jūs nevēlaties runāt par šo jautājumu? Un nesaistiet, lūdzu, to visu ar kaut kādu īpašu kampaņu! Tā kampaņa ir mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, programma - cīņa par latviešu valodas aizstāvību visās jomās.

Es saprotu, ka mēs esam daļēji vajadzīgi tiem mūsu “mīkstpēdiņiem”, jo viņi, aizbraukuši uz Rietumiem, saka tur apmēram tā: “Nu, ja jūs mūs neatbalstīsiet, tad tie no turienes nāks, un jūs taču zināt, cik viņi ir briesmīgi!” To vienmēr raksta. Arī te, zālē, sēž daži tādi korespondenti, kuri te barojas Saeimas kafejnīcā, bet pēc tam visu to neglītāko uzraksta par to, kas šeit ir noticis. Lūk! Taču šajā ziņā jums vispār viedokļi ļoti labi sakrīt. Līdz ar to es jau vairs nebrīnos par daudz ko.

Es jau vairs nebrīnos arī par to, ka ir te tāds Cilevičs, kuram Jeruzālemes pieminēšana nozīmē antisemītismu. Nu, ja cilvēks tik briesmīgi satraucies un visu laiku trīc, tad nav jau ko brīnīties. Neko nevar darīt! Laikam jau no bailēm Cileviča kungs arī uz pēdējo pārraudzības komitejas sēdi neatbrauca. Laikam bija pārāk nobijies. Galu galā sēde notika Rumānijā. Nav jau nemaz tik “auksta” vieta.

Vārdu sakot, es aicinu vismaz šinī gadījumā būt nedaudz drošākiem. Nu vismaz daži parādiet, ka jūs esat nedaudz sasparojušies, un atbalstiet mūsu priekšlikumu! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tagad atturēsimies!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Nevienas nevēlas izteikties “pret”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 34. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas sēdes darbu.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Saeimas Prezidija priekšlikums ir to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Vai jābalso? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - neviens, atturas - 21. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais ir deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Starpsauciens: “Balsot!”) Debatēs runāt “par” vai “pret” nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Vai ir nepieciešams balsot, vai atsevišķi nodosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav? Ir! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 20, atturas - 18. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Kam nodots likumprojekts. Pārbalsot! Nebija balsošanas režīma!”)

Godājamie deputāti, lūdzu nedaudz nomierināties! Balsojumam par nodošanu ir šāds rezultāts: par - 42, pret - 20, atturas - 18. Likumprojekts ir nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai... Nav nodots.

Dobeļa kungs, lūdzu! Par procedūru.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirmkārt, bija troksnis zālē tanī brīdī, kad vispār bija runa par balsošanu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šis balsojums, kas parādījās šeit, nebija tas balsojums... par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Jo, piemēram, mēs nedzirdējām ne signālu, kāds ir parasti pirms balsojuma… Tā ka atvainojiet, lūdzu, Ražuka kungs, ir noticis pārpratums. Es aicinu skaidri un nesteidzoties pateikt, par ko mēs kurā brīdī balsojam. Un katrā ziņā jāteic, ka pēdējais balsojums vispār nav noticis.

Es tomēr aicinu, lai būtu šis balsojums. Es saskaitīju, tā teikt, ar aci, cik balsoja “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs.

Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Panteļējeva, Vasaraudzes, Gīļa, Baloža un Požarnova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 12. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais ir Saeimas Prezidija atzinums par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Iesniedzēji ir Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Rišards Labanovskis, Imants Burvis un Jānis Leja. Saeimas Prezidijs ierosina minēto deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Sociāldemokrātu savienības frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Jāatzīst, ka pašreiz spēkā esošais likums neparedz, ka dienas nodaļu studenti, kuri nav stājušies nekādās darba tiesiskajās attiecībās, tiktu apdrošināti pret invaliditāti vai slimības gadījumiem, un netiek arī izsniegti maternitātes pabalsti jaunajām māmiņām - šādām studentēm. Praktiski šis priekšlikums skar 46% no apmēram 60 000 studentu, tas ir, 27 600 studentus, un tas ir saistīts ar šo studentu sociālajām garantijām.

Es gribētu uzsvērt to, ka tas ir pietiekami nopietns priekšlikums (katrā ziņā mēs domājam par Latvijas nākotni). Šis likuma grozījums neskar šāgada budžetu, jo tas ir iesniegts ar domu, ka likums stātos spēkā 2003.gada 1.janvārī un nodrošinātu tās elementārās cilvēktiesības un sociālās garantijas, kuras paredz arī Satversme.

Godājamie kolēģi, aicinām to atbalstīt! Studentu skaits ir liels, viņu skaits Latvijā, paldies Dievam, pieaug, bet no valsts puses liela daļa studentu nav sociāli aizsargāti. Tas skar, kā jau es minēju, 27 600 Latvijas Republikas studentus.

Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Debates ir slēgtas. (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Balsosim par to, lai likumprojekts tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija… Es atvainojos... Precizēsim! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Labanovska, Salkazanova, Burvja un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 42. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Silvas Goldes, Antas Rugātes, Oskara Spurdziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” un “par” nav pieteikušies. Likumprojekts nodots komisijām.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Silvas Goldes, Antas Rugātes, Oskara Spurdziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Izglītības inovācijas fonda likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Leons Bojārs vēlas runāt “par”. (Starpsauciens: “Apsveicu!”) (Aplausi.)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi un cienījamais Dobeļa kungs! Atskatīsimies vēsturē! Ar sociāldemokrātu parakstiem šis likumprojekts jau vienu reizi bija Saeimā, un es, protams, esmu pateicīgs, ka nu tas atgriežas otro reizi. Tas ir ļoti vajadzīgs, jā, jo tas jau ir jautājums par mūsu izglītības sistēmas turpmāko izdzīvošanu, par to, kā mēs atbalstīsim mūsu zinātniekus un kā celsim izglītības līmeni, jo diemžēl tas tagad ir diezgan nožēlojamā stāvoklī. Un tāpēc paldies pozīcijai, ka šajā jautājumā viņa atbalsta opozīciju!

Aicinu atbalstīt likumprojektu. (No zāles dep. V.Muižniece: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Paldies!

Deputāte Kristiāna Lībane pieteikusies runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es vienkārši gribu ierosināt nodot to arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Iebildumu nav. Tātad projekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Burvja, Labanovska, Lejas un Baldzēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Spēkā esošā likumdošanas norma nosaka, ka no 2003.gada 1.janvāra ar pievienotās vērtības nodokli sāks aplikt silto un auksto ūdeni, kanalizāciju, apkuri un atkritumu apsaimniekošanu. Šī norma tika iebalsota saistībā ar šāgada budžeta pieņemšanu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Taču jāteic, ka reālā situācija pašlaik ir tāda, ka iedzīvotāju maksātspēja nav palielinājusies. Turklāt vesela rinda pašvaldību ir iesaistījušās ISPA projektā gan apkures, gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas jautājumos, ir paņēmušas kredītus un ir jau tā palielinājušas maksājumus par šiem pakalpojumiem, lai segtu kredītsaistības. Pašlaik šie grozījumi, kas tika izdarīti pagājušā gada nogalē, rada ļoti būtiskas problēmas tām pašvaldībām, kas ir uzņēmušās šīs kredītsaistības, un pārejas periods, kas paredzēts iestāšanās sarunu sadaļā “Vide”, principā nosaka, ka šāda veida kredīti turpināsies ļoti ilgi. Mūsu piedāvātā redakcija paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa uzlikšana aukstajam un siltajam ūdenim, kanalizācijai, apkurei un atkritumu izvešanai stātos spēkā ne ātrāk kā 2006.gada 31.decembrī. Tas radītu iespēju vismaz tām lielajām pašvaldībām, kurās pašlaik ir lielākās problēmas, iegūt laiku un iegūt arī naudas līdzekļus no jau tā paaugstinātajiem maksājumiem par pakalpojumiem, kuri ir jāsedz sakarā ar kredītsaistībām. Tādēļ aicinām atbalstīt šīs normas pieņemšanu, lai iedzīvotājiem sniedzamie pakalpojumi netiktu no nākamā gada 1.janvāra aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.

Nenoliedzami, Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli ir jāapliek visi pakalpojumi, taču tas jautājums, ar kuru laiku katra valsts to sāk darīt, ir katras valsts kompetencē, katra valsts šo iekšējo jautājumu risina pati.

Negribētos, lai cilvēki paliktu vēl maksātnespējīgāki un tiktu izlikti uz ielas par to, ka viņi vienkārši vairs nevarēs samaksāt nākamajā gadā šo paaugstināto likmi par pakalpojumiem.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Salkazanovam.

“Pret” runāt pieteicies nav neviens. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Burvja, Labanovska, Lejas un Baldzēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. A.Šķēle: “Balsot!”)

Deputāti ierosina balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 30 deputāti ir atbalstījuši šo priekšlikumu, 2 ir balsojuši “pret”, 46 - atturējušies. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” komisijām nav nodoti.

Nākamā sadaļa ir “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straumes kungs lūdz viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22. un 23. maijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti balsojuši “par”, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas deputāts Andrejs Požarnovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.maijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apmierināšanu! Lūdzu rezultātu! 78 deputāti balsojuši “par”, pret un atturas - nav. Iesniegums apmierināts.

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 28.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apmierināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti balsojuši “par”, 4 - “pret”, 3 - atturējušies. Iesniegums apmierināts.

Saeimas deputāts Andrejs Požarnovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu arī 22.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apmierināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti balsojuši “par”, pret un atturējušos - nav. Iesniegums apmierināts.

Turpināsim Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību! Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Iesniedza Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres I.Labuckas vēstuli, kurā tieslietu ministre iesaka apstiprināt Ivetu Brimerbergu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un konstatēja, ka minētā tiesnese strādā jau desmito gadu un ka viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada 1.jūnijā. Juridiskajai komisijai nebija iebildumu. Lūdz ar to aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Debatēs nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par tiesneses Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - balsojuši 76 deputāti, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Iesniedza Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres I.Labuckas vēstuli, kurā viņa atbalsta Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lūgumu - atbrīvot viņu no tiesneša amata pienākumu pildīšanas ar šā gada 25.maiju.

Juridiskā komisija pēc pārrunām ar minēto tiesnesi un Tieslietu ministriju precizēja datumu un atbalstīja Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata ar šā gada 1.jūniju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti ir balsojuši “par”, pret - nav, atturas - viens. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Elvīras Cānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Sagatavojusi Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Elvīra Cāne šā gada 2.maijā ir vērsusies ar iesniegumu Tieslietu ministrijā, kurā lūdz neiebilst pret viņas atbrīvošanu no darba uz pašas vēlēšanos veselības stāvokļa dēļ.

Juridiskā komisija atbalstīja šo iesniegumu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesā rodas arī vakanta vieta. Pēc pārrunām ar tiesnesi Juridiskā komisija vienojās arī par datumu un vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu - ar šā gada 1.jūniju atbrīvot Elvīru Cāni no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs.

Debatēs nav pieteicies neviens deputāts. Balsosim par Elvīras Cānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 71 deputāts ir balsojis “par”, “pret” - nav, atturējušies - 2. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga šāda satura vēstuli.

“Lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas 2002.gada 22.maija sēdes darba kārtībā jautājumu “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu.

Pielikumā: Saeimas lēmuma projekts uz 1 lappuses un Viktora Jaksona darba gaitu apraksts uz 1 lappuses.” (Starpsauciens no zāles: “Pirmais ministrs ar likumprojektu apstiprināts!”)

Tātad lēmuma projekta teksts ir šāds: “Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam.”

Debatēs ir pieteikušies deputāti. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Vārds deputātam Leonam Bojāram. (Troksnis zālē.)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, var kliegt, var svilpt, var darīt visu, ko grib, bet Saeimas deputāti ir ievēlēti, nevis lai strīdētos, risinātu personīgos vai biznesa jautājumus, bet lai nodarbotos ar valsts ekonomiskajiem jautājumiem, lai rūpētos par Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību, par viņu veselības aizsardzību, pārtiku, mājokli, izglītību un vēl citiem jautājumiem. Tie ir jārisina korekti, tā, lai pēc tam mums nebūtu kauns.

Diemžēl mums iznāk drusciņ otrādi. Jūs paskatieties reitingu! Kāpēc Saeimai reitings ir mīnus 14? Kāpēc tas ir tā? Tas ir tāpēc, ka, ļoti viegli strādājot, mūsu ierēdņu korpuss, kas pārsniedz 50 000, diemžēl uz Saeimu noveļ visdažādākās savas izdarības. No tā neatpaliek arī mūsu Ministru kabinets jeb valdība, un arī tai neuzticas 49% Latvijas iedzīvotāju.

Par Labklājības ministriju. Visu laiku šai ministrijai reitings ir bijis mīnus 40, taču martā tas ir jau mīnus 48. Protams, tas tā ir ne jau tikai viena ministra vainas dēļ, arī Požanova kungs pie tā varbūt nav vainīgs, bet, protams, vajadzēja drusciņ novirzīt “sitienu” no tās slavenās halles 400 miljonu dolāru vērtībā.

Ja šodien mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu veselības aprūpē, tad diemžēl redzam, ka neviens nevar pateikt, kāds tur varētu būt atrisinājums, vai arī pēc jaunā ministra iecelšanas tur būs kas pozitīvs vai negatīvs, kaut kas mainīsies vai nemainīsies.

Ja mēs paskatāmies arī šo finansējumu, tad redzam, ka 1995.gadā bija 114 miljoni, 1998.gadā - 141, 1999.gadā - 152, 2000.gadā - 147 un 2002.gadā - 178 miljoni. 1995.gadā nez kāpēc tomēr pietika medikamentu, lai gan slimnīcu un poliklīniku bija vairāk, arī gultu skaits bija lielāks, turpretī šodien katastrofāli nepietiek naudas! Kur tad tā paliek? Kurš ir izanalizējis visas tās kļūdas, kas ir pieļautas vai nu Labklājības ministrijā, vai Medicīnas departamentā? Neviens to nav veicis! Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka arī iedzīvotāju skaits ir samazinājies: 1994.gadā mums 2,57 miljoni, bet 2000.gadā tikai 2,42 miljoni cilvēku.

Tātad - kas notiek ar mūsu veselības aprūpi? Vai valsts ir veikusi kādu aptauju? Vai valsts ir painteresējusies, kā tad notiek Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpe? Diemžēl tas nav darīts! Un tāpēc mēs arī esam nonākuši šo reformu rezultātā, kuras nepārtraukti notiek 10 gadu laikā, pie tā, ka veselības aprūpe Latvijā ir novērtēta kā pati zemākā Eiropā un kā viena no viszemākajām arī pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Te nevar vairs kliegt, bet te ir jādomā, kas mums ir jādara ar šo organizāciju! Un mans ierosinājums jau agrāk ir bijis tāds, ka Labklājības ministrija ir jāsadala: sociālā aprūpe un viss, kas attiecas uz pensijām, lai būtu atsevišķi, un arī medicīniskā aprūpe - atsevišķi.

Un kas tad notiek tagad? Paskatieties: dzimstība mums krītas, mirstība palielinās, iedzīvotāju dabīgais pieaugums ir krities, saslimstība ar infekcijas slimībām palielinās, saslimstība ar neinfekcijas slimībām - arī liela, saslimstība ar arodslimībām palielinās, AIDS, tuberkuloze un citas nelabas slimības izplatās. Profilakses pasākumi valstī ir likvidēti. Jūs saprotiet - mums neviens nenodarbojas ar slimību profilaksi valstī! Un kā tad notiek vakcinācija? Arī tā ir diezgan apšaubāma, jo arī tā ir novesta “līdz kliņķim”.

Un tagad jūs paskatieties zāļu cenas! Jūs paši vai jūsu radinieki droši vien taču iet uz aptieku un redz, kas tur notiek? Ar katru dienu mazāk paliek lētāku zāļu, bet palielinās šo dārgāko zāļu cenas.

Un nākamais jautājums, kuram arī vajadzētu pieskarties, ir pārtikas produktu kontrole. Diemžēl arī tā ir ļoti pasliktinājusies, un tāpēc jaunajam ieceltajam ministram…

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, laiks!

L.Bojārs. … Jā, ministram būs ļoti smags darbs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Leon, kā tu balsosi?”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatētāju nav. Debates slēdzu.

Godājamie Saeimas deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam.” Lūdzu rezultātu! 52 deputāti balsojuši “par”, 21 deputāts - “pret”, 13 - atturējušies. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godājamie Saeimas deputāti! Turpināsim mūsu sēdes darbu!

Trešā sadaļa - “Pieprasījumu komisijas atzinums”. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Ilmāram Geigem.

Godājamie Saeimas deputāti! Balsosim par Pieprasījumu komisijas... Es atvainojos! Debatēs ir pieteicies deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi!

Šā gada 14.martā Saeima pieņēma lēmumu:

pirmkārt, uzdot Ministru kabinetam līdz 2002.gada 1.maijam informēt Saeimu par priekšlikumiem, kuri sekmētu Latvijas pilsoņu iespējas veikt darījumus ar zemi, stimulētu zemes īpašumu konsolidāciju un jaunu zemes īpašumu iegādi zemnieku saimniecību paplašināšanai;

otrkārt, aicināt Ministru kabinetu iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību aizstāvēt tādu pozīciju, kas nodrošina lauksaimniecības un lauku turpmāku attīstību (ietverot tādus lauksaimniecības produktu ražošanas apjomus, kuri atbilst vismaz valsts iekšējam patēriņam), kā arī rada lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nosacījumus līdzvērtīgai konkurencei ar Eiropas Savienības valstīm.

1.punkta izpildi bija uzdots veikt līdz 1.maijam. Tad, kad mēs iesniedzām šo pieprasījumu, šī prasība vēl nebija izpildīta. Tiesa, pēc pieprasījuma iesniegšanas tika mums iedots apjomīgs Zemkopības ministrijas izdarīts kopsavilkums, kurā vairāk tiek atspoguļota pašreizējā situācija, bet kurā faktiski nekas konkrēts nav teikts par to, kas ir paveikts, lai izpildītu šo uzdevumu, kas tika uzdots Ministru kabinetam. Tādēļ mēs uzskatām, ka šis punkts ir izpildīts formāli.

Attiecībā uz iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību jāteic, ka izrādās, ka pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas situācija, kāda ir paredzēta sarunās, tiek nevis uzlabota, bet, gluži pretēji, tiek pat pasliktināta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Eiropas lietu komisijas kopējā sēdē mēs konstatējām, ka veselā rindā pasākumu Latvija pat ir atkāpusies no tā, ko bija prasījusi. Runa ir par pārejas periodiem lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem. Tagad ir izveidojusies situācija, ka līdz ar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā absolūtais vairākums pārtikas pārstrādes uzņēmumu, tātad piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu, sevišķi mazo un vidējo, būs likvidējami, jo tiem nav paredzēts pārejas periods un tie nevar izpildīt šīs prasības, kuras izpildīt mūsu valsts ir uzņēmusies.

Vēl vairāk. Attiecībā uz mazajām zemnieku saimniecībām (tātad ir runa par piena slaukšanas, piena ieguves veidiem) Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, ka jau ar nākamo gadu nevarēs vairs pielietot, iepirkt ar rokām slauktu pienu, kaut gan šādas prasības nav nedz pašā Eiropas Savienībā, nedz arī kāds tādu prasību ir mums izvirzījis. Kārtējo reizi mūsu sarunu vadītāji un mūsu valdība grib izrādīties par lielākiem svētajiem nekā Romas pāvests.

Tas viss tikai parāda to, ka faktiski Saeimas lēmums tiek pildīts formāli un ka mūsu pieprasījums ir īstajā laikā. Ja neatbalstīs mūsu pieprasījumu, tad arī tālākā darbība notiks tikai formāli.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Apmēram pirms pāris mēnešiem mēs Saeimas ārkārtas sēdē izskatījām jautājumu par to, ka situācija lauksaimniecībā ir diezgan sarežģīta. Šāda situācija ir radusies vairāku iemeslu dēļ.

Mēs patiešām uzskatījām, ka, atbilstoši citu zemju praksei, Latvijai jāpaskatās, kas notiks ar Latvijas zemēm pēc tam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, - vai ir nosakāms kāds pārejas periods, vai ir iespējami kādi citi nosacījumi, lai Latvijas zemnieks būtu pietiekami konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu zemniekiem un lai līdz ar to viņš varētu gan pats apsaimniekot savu zemi, gan papildināt savu zemju krājumus un, attīstot savu saimniecību, skatīties arī citu zemju virzienā un, ja ir nepieciešams un ir iespēja, piepirkt sev zemi arī kādās citās valstīs.

Pirms diviem mēnešiem mēs izskatījām šo jautājumu. Protams, mēs tad nesaņēmām atbildi, ka ir jau gatava valdības pozīcija un ka valdība ir gatava sarunās ar Eiropas Savienību arī šo Latvijas pozīciju prezentēt.

Eiropas Komisija mums ieteica vēlreiz izvērtēt dažus jautājumus. Pirmām kārtām - tiešos maksājumus mūsu zemniekiem. Mums tika pateikts, ka Eiropas Savienība maksās jauno dalībvalstu zemniekiem tikai 25% no tā, ko viņa maksā pašreizējo dalībvalstu zemniekiem, un ka tikai 10 gadu laikā, ik pa 5% palielinot šo apjomu, varēs Latvijas zemniekiem izmaksāt noteikto naudas summu. Mēs teicām, ka mūs tas neapmierina. Uzskatījām, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā metodika, kādā veidā Latvijai pārstāvēt savas intereses saistībā ar tiešajiem maksājumiem. Nāca palīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas pārstāvji, jo arī viņiem tas bija diezgan principiāls jautājums. Bija arī jautājums par Austrumeiropas valstīm.

Nākamais jautājums ir par kvotām atsevišķiem mūsu izstrādājumiem - cukurbietēm, cukuram, pienam, gaļai un graudiem. Eiropas Savienības speciālisti piedāvā Latvijai tādas kvotas attiecībā uz šiem izstrādājumiem, kas ir pat vēl mazākas, nekā mūsu zemnieki spēj saražot pašreiz, pat mūsu pašreizējā zemkopības attīstības līmenī.

Mums par gandarījumu, attiecīgā jautājuma nozīmīgums tika adekvāti novērtēts parlamentā. Jautājums tika nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un komisija pieņēma lēmumu - virzīt attiecīgo projektu uz Saeimas sēdi. Un sēde, pieņemot lēmuma projektu otrajā lasījumā, nobalsoja par to, kas līdz 1.maijam ir valdībai galu galā jāizdara. Jāizveido darba grupa, jāizdara noteiktie “mājas darbi”, un parlamentā jāizskata arī jautājums par to, kādu atbildi galu galā Latvija pati dos uz šiem jautājumiem - par brīvo zemes tirgu, par kapitāla pārvietošanos, par tiešajiem maksājumiem zemniekiem un par kvotām -, un par to, kā tiks pārstāvēta Latvijas valsts sarunās ar Eiropas Savienību.

Es gribu pateikt, ka 1.maijs ir jau sen pienācis un šodien ir jau pusmēnesis cauri, bet attiecīga lēmuma parlamentā nav. Jā, varbūt liecina par tiesisko nihilismu tas, ka Ministru kabinets uzdrošinās parlamenta lēmumu nepildīt. Mūs, protams, nedaudz pārsteidz tas, ka valdošā koalīcija tik mierīgi to uztver un Ministru kabinetam ļauj tā rīkoties. Es domāju, ka tā saruna vēl nav pabeigta. Šodien mēs vēlreiz izskatām Ministru kabineta attieksmi pret parlamentu, un, vadoties no šīs attieksmes, protams, būs jāsper nākamie soļi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lauska kungs.

Vairāk debatētāji nav pieteikušies. Debates slēdzu.

Cienījamie Saeimas deputāti, balsosim par pieprasījumu, ko Gunārs Freimanis, Valdis Lauskis un vēl vesela grupa citu deputātu ir iesnieguši Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, - “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 19. Pieprasījums noraidīts.

Godājamie deputāti! Nākamā ir mūsu darba kārtības ceturtā sadaļa -“Lēmuma projektu izskatīšana”.

Pirmais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4498. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izvērtēja Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par pārkāpumu, kuru izdarījis Juris Galerijs Vidiņš. Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē piedalīties bija uzaicinājusi arī deputātu Vidiņu, kurš mūs iepazīstināja ar apstākļiem, sniedza negadījuma detalizētu izklāstu un apstiprināja, ka protokolā minētais atbilst notikušajam.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi nolēma sagatavot lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir akceptēts.

Godājamie deputāti! Nākamais ir lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4539. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavots lēmuma projekts, kurš izriet no Saeimas kārtības ruļļa 117.panta un Meža likuma 46.panta piektās daļas. Atbildīgā komisija saskaņā ar to nolēma nodot valsts meža zemes gabalu Cēsu rajona Amatas novada pašvaldības īpašumā.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo lēmumu, kas ir vērsts uz neizcirsto mežu saglabāšanu un tūristiem pieņemamas ainavas izveidošanu Cēsu rajonā.

Sēdes vadītājs. Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais izskatāmais lēmuma projekts - “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

Ir arī alternatīvs lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications A/S” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija - Parlamentārās izmeklēšanas komisija akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.

Lūdzu atbildīgo referentu!

Atbildīgais referents - minētās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu rīcībā pašlaik ir uzreiz divi dokumenti - nr.4193 un nr.4542.

Uzreiz pateikšu to, ka, saņemot 6.marta sēdē izskatīto lēmuma projektu, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Kārļa Leiškalna vadībā, gan arī parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņēma pēc būtības vienādus lēmumus - noraidīt šo lēmuma projektu. Un tāpēc alternatīvu lēmuma projektu izstrādāja Parlamentārās izmeklēšanas komisija a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.

Lēmuma projekts tika izstrādāts pietiekami ilgi un izdiskutēts visu deputātu vidū, komisijas locekļu vidū. Es ceru, ka komisijas locekļi ir savas frakcijas iepazīstinājuši ar to, un aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Vēl ir pieteikušies debatētāji par šo jautājumu.

Baldzēns Egils vēlas izteikties debatēs.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums tik tiešām ir divi projekti un ka Sociāldemokrātu savienības frakcijas un citu opozīcijas spēku iesniegtais likumprojekts ir diezgan rūpīgi saīsināts gan saturiski, gan arī pēc principiem. Es pateikšu, kādas ir atšķirības, lai katrs deputāts, balsojot par šiem lēmumu projektiem, varētu precīzi izvēlēties, atbilstoši savai sirdsapziņai un pārliecībai.

Sociāldemokrātu savienības frakcija un opozīcija ierosina publicēt informāciju un dokumentus par mierizlīgumu starp Tilts Communications, “Lattelekom” un Latvijas valsti, par mierizlīguma norisi un tajā iesaistītām amatpersonām un speciālistiem.

Alternatīvais priekšlikums, ko iesniegusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, ir daudz maigāks - tiek prasīts iesniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai informāciju par tiesvedības izmaksām. Mēs redzam, ka šeit jautājums par mierizlīgumu, par politisku atbildību, par amatpersonu rīcību netiek pilnīgi nemaz skarts. Tā ir viena lieta.

Otra, ko es gribētu uzsvērt un kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīga, ir tā, ka opozīcijas - Sociāldemokrātu savienības frakcijas - ierosinātais priekšlikums saistās ar to, ka šīm tiesvedības lietām, mierizlīguma lietām un telekomunikāciju nozares nākotnes lietām ir nepieciešams neatkarīgu ekspertu vērtējums. Un šie neatkarīgie eksperti ir Latvijas Telekomunikāciju asociācija un septiņu asociāciju alianse. Tas ir viens, manuprāt, ļoti elementārs jautājums, ko mēs vairākkārt uzsvērām, - ka vienīgie eksperti nedrīkst būt ministriju ierēdņi, kuri ir politiski atkarīgi no saviem vadītājiem - ministriem. Ir vajadzīga arī neatkarīga ekspertīze. Taču šī neatkarīgā ekspertīze - gan Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, gan asociāciju alianses - ir pilnīgi izslēgta šajā alternatīvajā priekšlikumā. Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisija ir savā pozīcijā vēl vienā būtiskā jautājumā praktiski tuvinājusies ierastajai valdības atsevišķu ministru pozīcijai.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka arī atsevišķi ministri izteica ļoti nopietnas šaubas, vai Latvijas Telekomunikāciju asociācija varot būt objektīvs eksperts. Es domāju, ka tādas šaubas ir absolūts absurds, jo arī visu šo septiņu asociāciju alianse ir Latvijas Telekomunikāciju asociāciju deleģējusi šīs ekspertīzes veikšanai. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Es domāju, ka arī jautājums par ministra Kalvīša kunga apstrīdēto objektivitāti ir nepārprotami skaidrs. Visi, arī konkurējošu uzņēmumu pārstāvji no dažādām asociācijām, ir izteikušies par objektīvu, neatkarīgu ekspertu nepieciešamību, to skaitā jābūt arī ekspertiem no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas. Diemžēl mēs redzam, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija šo iespēju ir izslēgusi.

Tālāk. Kolēģi! Sociāldemokrātu savienība un pārējā Saeimas opozīcija ar saviem parakstiem ierosināja lēmuma projektu - pieprasīt no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par “Lattelekom” rīcību, kurš patvarīgi noteica tarifus vairākiem pamatpakalpojumiem - ienākošajiem starptautiskajiem zvaniem, interneta iezvanpieejas 900. numuriem un citiem. Tā ka arī tas šeit ir ignorēts.

Es gribētu uzsvērt to, ka, protams, ir arī tēzes, kas parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir stingrākas un ko mēs varētu arī atbalstīt. Bet šķīrējtiesas jautājumā, kas skar tātad šīs tiesvedības lietas, mierizlīguma lietas, neatkarīgu ekspertīžu jautājumā un jautājumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par patvaļīgo rīcību, ko veic “Lattelekom” (šinī gadījumā - tā menedžments), tas tā nav.

Kolēģi, risinājums būs atkarīgs no jūsu rīcības un no jūsu balsojuma, no tā, cik konsekventi jūs gribēsiet izanalizēt šos jautājumus, kas skar telekomunikāciju sektora politiku un telekomunikāciju nozares attīstību. Es domāju, ka mums ir nepieciešama objektīva informācija un objektīva analīze.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Baldzēna kungs!

Nākamais debatētājs ir Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu dziļi izbrīnīts par to, ka šodien uz tribīni skrien Baldzēna kungs, kaut gan izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir viņa partijas biedrs. Varējāt taču savstarpēji sarunāt, kāds projekts būtu labāks!

Taču es gribētu norādīt gan cienījamajiem kolēģiem, gan arī cienījamajiem Latvijas iedzīvotājiem, ka cienījamais Baldzēna kungs ir vai nu apzināti, vai neapzināti visus nedaudz maldinājis.

Pirmām kārtām, es, būdams komisijas loceklis, varu pateikt, ka mēs ļoti ilgstoši un nopietni strādājām. Es domāju, arī Burvja kungs norādīs iemeslu, kādēļ radās šāds projekts, kas varbūt nav pārāk ass. Taču pirmām kārtām ir jāuzsver, ka ir pagājis laiks, situācija ir mainījies un šodien mums jau ir jārunā par to, ka Latvijas valstij diez vai būs mierizlīgums ar Tilts Communication vai “Sonera”.

Ja mēs atbalstām pirmo projektu, tad mēs runājam par to laiku, kas bija iepriekš. Taču ir jārunā par to jauno situāciju, kāda veidojas pasaulē, arī Eiropā, pēc “Soneras” apvienošanās ar “Telia AB”. Diemžēl iepriekšējā projektā tāda jautājuma nav. Mūsu priekšlikums ir daudz nopietnāks, tajā ir runāts par to, ka ir jāinformē Eiropas Komisija par iespējamo apvienošanos un par tām sekām, kādas var veidoties Latvijas teritorijā.

Tāpat nopietns ir jautājums par to, ka mūsu izmeklēšanas komisija vairākkārt, Baldzēna kungs, pieprasīja no ekonomikas ministra nepieciešamo informāciju, lai mēs to varētu izanalizēt. Diemžēl vai par laimi mums ir jāuzticas gan Latvijas Privatizācijas aģentūras vadītājam Ozolnieka kungam, gan ekonomikas ministram Kalvītim, gan arī citām amatpersonām jautājumā par to, ka patiešām eksistē kaut kāda slepena vienošanās ar advokātu biroju, ka, ja tiek publiskoti šie dokumenti vai šī informācija, tad Latvijas pusei ir jānes milzu finansu atbildība vairāku miljonu dolāru vērtībā. Līdz ar to mūsu vienīgā iespēja, kā tikt pie šīs informācijas (lai gan lielākajai daļai izmeklēšanas komisijas locekļu ir pieeja slepeniem dokumentiem), ir tāda, ka mums Saeimā ir jālemj par to, Baldzēna kungs, kas ir teikts 2.punktā: “Līdz 2002.gada 10.jūnijam iesniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā informāciju par Latvijas puses līdzšinējām izmaksām tiesvedības procesā, tajā iesaistītajām amatpersonām un speciālistiem.” Daļēji tā ir atbilde.

Cerams, ka, protams, tiks izpildīts Saeimas lēmums, un tā ir daļēja atbilde uz jūsu jautājumu. Tālāk mēs varam pēc šīs informācijas iegūšanas šo jautājumu vēl padziļināti izskatīt, taču bez šīs informācijas mēs nevaram izdarīt nekādus secinājumus. Arī, ņemot vērā to, ka ir publicēta informācija. Tātad ir jautājums: kas nesīs atbildību par iespējamajiem zaudējumiem?

Baldzēna kungs, tas nav ne šajā - jūsu projektā, ne arī mūsu kopējā projektā izanalizēts, tāpēc es uzskatu, ka šajā brīdī daudz loģiskāka un spēcīgāka ir šī parlamentārās izmeklēšanas komisijas jaunā redakcija. Arī runājot par sabiedrisko organizāciju iesaisti, tās noteikti varēs iesaistīties. Tām ir pat jāiesaistās!

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavotā lēmuma 3.punktā ir skaidri pateikts tas, ka Latvijai nav koncepcijas par telekomunikāciju tīkla un visas sistēmas attīstību nākotnē, it sevišķi ņemot vērā šā iespējamā monstra izveidi Latvijas teritorijā, kad apvienosies “Sonera” ar “Telia AB”. Mēs nezinām, kā tālāk veidosies šī telekomunikāciju sistēma. Izrādās, ka Latvijā nav tādas koncepcijas. Līdz ar to taisni šeit mums ir jāpieslēdzas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo redakciju un nelauzt šķēpus šinī brīdī par iepriekšējo redakciju. Tātad es aicinu atbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto projektu, jo citādi, manuprāt, mēs varam nogremdēt abus projektus, jo netiks pieņemts neviens no tiem. Es arī domāju, ka tas nebūs ne Latvijas valsts labā, ne arī nāks, teiksim, telekomunikāciju sistēmas attīstībai par labu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs!

Nākamā debatētāja ir Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt alternatīvo lēmuma projektu, par ko ir vienojušies visu frakciju pārstāvji, kuri strādāja šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Nedaudz paanalizējot sagatavoto lēmuma projektu pa punktiem, es gribu pateikt, ka 1.punktā ir paredzēts viss - arī mierizlīguma iespēja, un tā teksts nosaka tikai to, ka Latvijas valstij ir jāpanāk iespējami izdevīgāki nosacījumi šajā tiesvedības procesā. Ja izdevīgāks būs mierizlīgums, tad par to varēs vienoties. Arī tas nav izslēgts šajā punktā. Ja tiks panākta prasību realizācija, tad arī to visu varēs darīt.

2.punktā, manuprāt, tomēr tā doma ir tāda, ka vispirms parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāsaņem šie materiāli, ar tiem ir rūpīgi jāiepazīstas ekspertiem, tie ir jāizvērtē, un, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, tad parlamentārās izmeklēšanas komisija varēs pieņemt lēmumu par šo dokumentu publiskošanu, it sevišķi attiecībā uz pārkāpumiem, ja tādi tiktu atklāti, par šajā tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu un speciālistu apmaksu, bet varbūt viss ir kārtībā, tāpēc vispirms ir jāsaņem šie materiāli un komisijai tie ir rūpīgi jāizvērtē.

Manuprāt, ļoti nozīmīgi šajā lēmuma projektā ir tie punkti, kuri aicina Ministru kabinetu sagatavot jaunu telekomunikāciju sektorpolitiku, jo izmaiņas telekomunikāciju tirgū ir acīm redzamas, pie tam iespējamā lielmonopola veidošanās varbūt var apdraudēt Latvijas telekomunikāciju tālāko sektorpolitiku.

Manuprāt, ļoti nozīmīgs ir no jauna radītais punkts, ka komisija atzīst par nepieciešamu un aicina Saeimu nobalsot par to, ka ir jāinformē Eiropas Komisija par kompāniju “Telia AB” un “Sonera Corporation” apvienošanos, kas varētu radīt liela monopola veidošanās draudus ne tikai Latvijā, bet varbūt pat Eiropā.

Tomēr kā atsevišķs punkts, manuprāt, visnozīmīgākais ir tas, par kuru ļoti ilgi debatēja komisijas deputāti. Tātad ir nepieciešams panākt, lai Latvijas valsts šajā situācijā tomēr saglabātu 51% akciju valsts īpašumā, jo vēl joprojām nav īstenota Latvijas lauku rajonu sakaru modernizācija, un šīs prasības, manuprāt, no “Lattelekom” puses ir jāizpilda.

Tātad lūdzu atbalstīt sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu un šodien vienprātīgi par to nobalsot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Man ir jautājums deputātam Kalniņam: Kalniņa kungs, vai jūs spēsiet iekļauties laikā? Ir atlikušas piecas minūtes līdz starpbrīdim. Jā? Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu tādā aspektā, ka mēs, cerams, nobalsosim par šo alternatīvo lēmuma projektu, tomēr mani tirda viena lieta: kā nākotnē veiksies ar šo problēmu mūsu valstij? Šī tiesvedība tagad notiek, un es vienmēr iedomājos pašu nelabvēlīgāko situāciju, kāda mums varētu būt. Tātad, ja tiesvedības process būs negatīvs, tad 380 miljoni dolāru valstij būs jāmaksā kā papildu izdevumi. Tas ir 1.punkts, jo mēs, iepriekš balsojot, esam atcēluši šo monopoldarbības termiņu sabiedrībai “Lattelekom”, un tas ir fakts.

Otrs jautājums. Tiesvedības novilcināšanā dažs varbūt ir ļoti ieinteresēts, jo katru mēnesi, tā es vismaz saprotu, nāk klāt pa pusmiljonam ASV dolāru šā tiesvedības procesa apkalpošanai. Tātad, ieilgstot tiesvedības procesam, arī šī otrā negatīvā summa aug.

Trešais mīnuss, kas vēl joprojām ir dienas kārtībā. Tā ir lauku sakaru tīklu modernizācijas pabeigšanas nepieciešamība. Pēc pēdējiem datiem, kurus sniedzis “Lattelekom”, 70% mūsu sakaru ir ciparizēti. Pēdējā gadā tiešām ir noticis šāds būtisks palielinājums, bet 30% vēl paliek “aiz borta”.

Šajā projektā, protams, ir saskatāma vēlme saglabāt 51% SIA “Lattelekom” akciju valsts īpašumā ar domu, ka mēs varētu ietekmēt šo kompāniju, tomēr šī pieredze visus šos iepriekšējos gadus ir bijusi bēdīga, jo mēs neesam šo kompāniju ietekmējuši Latvijas patērētāju interesēs. Tarifu līmenis ir relatīvi augsts, vēl augstāks nekā Igaunijā, bet dažām pozīcijām tas ir augstāks arī nekā Vācijā un citur.

Tā ka šis 4.mīnuss joprojām saglabājās.

Un vēl 5.mīnuss, par kuru es gribētu parunāt. Acīmredzot “Lattelekom” tiešām notiks kompānijas savienošanās - tātad šo fiksēto tīklu savienošanās ar mobilo tīklu, jo tikko “Telia AB” prezidente Mariane Niverta ir paziņojusi, ka viņa domā konsolidēt, iekļaut jaunajā koncernā abus uzņēmumus, abus virzienus - fiksētos un mobilos sakarus Latvijā. Tātad šis monopols būs vēl ietilpīgāks nekā mēs, daļa deputātu, centāmies ierobežot šo monopola termiņu “Lattelekom”.

Tātad globalizācija notiek un mēs no tās neizbēgsim, tomēr mēs ceram, ka mūsu valdība būs ļoti apsviedīga un operatīva, ja kādā izdevīgā situācijā šo tiesvedību izdosies pārtraukt un panākt šo lauku ciparizāciju un normālus tarifus. Pēc tam varbūt varēs labi pārdot savu akciju daļu, kas mums sabiedrībā “Lattelekom” ir 51 procents.

Jautājums ir visai sarežģīts un ļoti akūts, un analīze ir nepieciešama tādēļ, lai Latvijai šajā tiesvedībā būtu vislabvēlīgākais iznākums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalniņa kungs!

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Silva Golde, Ērika Zommere, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Andrejs Požarnovs un Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Turpināsim šīsdienas darbu! Vēl arvien mēs skatām 22.jautājumu - lēmuma projektu “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

Turpināsim debates!

Nākamais debatētājs - Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, no vietas runā!”)

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, paldies! Redzat, pozīcijas deputāti ir daudz braukājuši uz hokeja un futbola mačiem, tāpēc jūs arī Saeimas zāli pārvēršat par tādu pašu spēles laukumu.

Cienījamie kolēģi! 1993.gada 21.decembris ieies valsts vēsturē kā Latvijas Republikas tautsaimniecības “melnā diena”. Starptautiskais konkurss, kas notika par “Lattelekom” modernizāciju, diemžēl lēma par labu jaunizveidotajai Lielbritānijas firmai - Tilts Communications, un tai tika atdoti 49% Latvijas telekomunikāciju īpašuma, pie tam vēl ar īpašām tiesībām. Tātad parakstīt šo līgumu bija pilnvaroti Gūtmaņa kungs un Kehra kungs, bet tālāk notika tas, pie kā mēs šodien esam nonākuši. Tātad Latvija no sava īpašuma zaudēja 49% “Lattelekom” akciju. Rezultāts - Latvijas iedzīvotāji par tālruņa pakalpojumiem maksā vairāk nekā Eiropas Savienības valstis.

Un tagad par tiem solījumiem, kurus mēs saņēmām no Tilts Communications, - pilnīgi veikt telekomunikāciju modernizāciju, jaunas darba vietas, kabeļu rūpnīca, nesamazināt strādājošo skaitu un pasūtījumus fabrikai VEF.

Un kas tad galā iznāca, un ko mēs redzam šodien? Modernizāciju veic Rīgā un perspektīvās pilsētās - Ventspilī, daļēji Liepājā un vēl dažās pilsētās. Lauki un mazās pilsētas ir aizmirsti, VEF tika iznīcināta, kabeļu rūpnīcas kā nebija, tā nav, arī darba vietu skaits samazinājies. Un kādi tad ir zaudējumi Latvijas Republikai? “Lattelekom” nepilda solīto, bet par vecās telekomunikāciju sistēmas izmantošanu laukos pieprasa tādu pašu cenu, kādu mēs maksājam Rīgā. Un tie ir ļoti augsti maksājumi, salīdzinot ar Eiropas valstīm. 9 miljonu dolāru liels zaudējums par neradītajām darba vietām un par līguma neizpildi; no 50 līdz 70 miljoniem liels zaudējums par nepilnīgo telekomunikāciju modernizācijas izpildi, 24 miljonu liels zaudējums par neuzstādītajiem taksofoniem un visu citu, kas ir saistīts ar to.

Vēl kāds interesants fakts. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 18% “Latvijas Mobilā telefona” akciju pārdošanu “Lattelekom” vai Tilts Communications par 2,95 miljoniem latu, bet šīs akcijas patiesībā maksā 63 miljonus. Tātad pat valdība radīja robu Latvijas ekonomikā 60 miljonu latu apmērā! Un tagad, vadoties pēc Eiropas Savienības konsultantu, kuri ir tik ļoti slavēti Latvijā, ieteikuma, valdība ierosināja saīsināt “Lattelekom” līgumu ar Tilts Communications no 20 gadiem uz 10, tātad līgums beidzas 2003.gadā 2013.gada vietā.

Uzzinot visu to - varbūt tas bija speciāli “piespēlēts” -, Tilts Communications Latvijas valsti iesūdzēja starptautiskajā tiesā, pieprasot 380 miljonu dolāru lielu summu. Un tāpēc rodas vairāki jautājumi: kāpēc 1993.gadā, samaksājot ārvalstu advokātiem 15 miljonus dolāru, Latvija saņēma nekvalitatīvu līgumu? Kāpēc Latvijas valdība nepieprasīja informāciju visā šinī laikā un kāpēc tie pilnvarnieki, kuri saņem ļoti lielas algas, kas desmitiem reižu pārsniedz Saeimas deputātu algu, neinformēja Latvijas valdību, ka netiek pildīti pienākumi, kas izriet no parakstītā līguma? Kāpēc valsts speciāli radīja zaudējumus “Latvijas Mobilajam telefonam”? Kāpēc valdība par tiesas prāvu patiesībā uzzināja no preses un tikai tad apķērās, ka kaut kas ir jādara?

Un kas tad notiek ar to mierizlīgumu? Cik mēs maksājam advokātiem - slavenu ārzemju firmu advokātu kantorim? Un vai viņi nav tie paši advokāti, kuri toreiz sastādīja šo līgumu? Diemžēl tas viss ir miglā tīts. Šajā momentā mēs neko nezinām.

Un tāpēc tapa šis ierosinājums, kas nāk no opozīcijas puses, tas ir pilnīgs, un tas ir jāatbalsta, jo mēs nevaram pieļaut, ka Tilts Communications, “Sonera” vai vēl kāds konsorcijs paņem “Lattelekom” atlikušo 51 procentu akciju, jo 380 miljoni būs kaut kā jāatlīdzina. Un pie viena nāksies atdot arī “Latvijas Mobilo telefonu”. Abu šo uzņēmumu peļņa gadā ir aptuveni 50 miljoni latu. Tad nu paskatieties, kāda summiņa kārtējo reizi aizies garām mūsu valsts budžetam. Varēsim arī skatīties, kā 2003., 2004. un tālākajos gados mēs nomaksāsim 720 miljonu lielo iekšējo un ārējo parādu.

Starp citu, arī šinī gadā valdība ir aizņēmusies 8 miljonus latu. Vai šie 8 miljoni nav tie, kas ir samaksāti par advokātu pakalpojumu šinī tiesas prāvā? Un kāpēc valdība to slēpj arī no deputātiem? Ir taču paredzētas slēgtas sēdes, un deputātiem ir jāzina, kas notiek. Diemžēl nevar atrunāties tā, kā to saka ekonomikas ministrs, ka, redzat, tad būs kaut kādi īpaši zaudējumi vai kas cits. Tā Latvijas valdība muļķo ne tikai Latvijas iedzīvotājus, diemžēl tā muļķo arī deputātus, un mēs esam kārtējo reizi pievilti, kā tas ne reizi vien ir noticis.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt opozīcijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs!

Vārds Egilam Baldzēnam, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Tie, kuri tagad esat tuvāk valdības partiju pozīcijām, nesatraucieties, ja Sociādemokrātu savienības frakcijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt mūsu pašu ierosināto lēmuma projektu.

Ja Saeimas vairākums to noraidīs, Sociāldemokrātu savienības frakcija, protams, balsos arī par maigāko parlamentārās izmeklēšanas komisijas variantu, tā ka šinī gadījumā Sociāldemokrātu savienības frakcijas balsis nekur nepazudīs. Tas ir pretarguments Modra Lujāna teiktajam.

Otrais, ko es gribētu šeit pateikt kā ārkārtīgi svarīgu. Modris Lujāns sacīja, ka Baldzēna kungs apzināti maldinot sabiedrību, un tad nu es gribētu teikt sekojošo.

Kolēģi, jā, tik tiešām var būt minimālā programma un var būt maksimālā programma. Sociāldemokrātu savienības frakcija atbalsta maksimālo programmu. Ja kaut kas neizdosies, mēs atbalstīsim arī minimālo programmu. (Starpsauciens: “Tā mēs arī domājam!”) Tas ir viens.

Tagad paskatīsimies pavisam vienkārši. Eksperti no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas - Siliņa kungs un Leļa kungs - arī preses konferencē, ko rīkoja Sociāldemokrātu savienība, skaidri un gaiši pateica, ka mierizlīgums var notikt ļoti strauji - pat vienas dienas laikā, jo “Telia AB” nav ieinteresēta atrasties nepārtrauktā karadarbībā ar Latvijas Republiku, ar Latvijas valsti, ja tā grib apvienoties. Tā ka šajā gadījumā jautājums par mierizlīgumu kā par kaut ko pilnīgi nebūtisku nav pamatots, kolēģi! To ir teikuši eksperti - Latvijas Telekomunikāciju asociācijas viceprezidents un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors. Šīs asociācijas viceprezidentu Leļa kungu - teikšu pavisam skaidri un gaiši - arī citas sešas telekomunikāciju asociācijas un uzņēmumi ir izvirzījušas par savu septiņu asociāciju pilnvaroto pārstāvi. Ja jūs domājat, ka šajā jautājumā Leļa kungs nav zinošs cilvēks, tad es tam kategoriski nepiekrītu. Tas ir viens. Tā ka šāda situācija var būt, tāpēc arī mierizlīgums būtu diezgan svarīgs.

Un tagad paskatīsimies vēl vienu jautājumu. Jā, tik tiešām Lujāna kungam ir taisnība, ka valdība nedod šos dokumentus, kuri ir vajadzīgi parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Arī Seiles kundze to teica. Tik tiešām nedod! Un tāpēc šis Saeimas lēmums ir obligāti nepieciešams, lai vismaz par šīm izmaksām mēs gūtu kādu informāciju. Turklāt opozīcijas priekšlikumā, ko ierosināja tieši Sociāldemokrātu savienības frakcija, ir prasība sniegt ziņas ne tikai par šīm izmaksām, bet arī par tiesvedības gaitu un par mierizlīgumu.

Tātad, ja reiz valdība ir noslēgusi tādu līgumu, ka mēs bez advokātu ziņas vispār neko nedrīkstam izpaust, tad rodas jautājums: “Kurš tad pasūta mūziku? Kurš tad ir pasūtītājs - vai šie advokāti, kuri savā līgumā ar mūsu valdību pasaka, ka to un to valdība nedrīkst darīt, vai valdība dod darbu advokātiem?” Un šajā gadījumā man šī situācija liekas visai smieklīga, tāpēc es aicinu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura šo darbu turpinās, obligāti pieprasīt, Modri Lujān, lai šeit būtu arī līgums starp šiem advokātiem un Ministru kabinetu - Latvijas valdību, jo tas ir vajadzīgs. Mums jāzina ne tikai šīs izmaksas, cik maksā honorāros, jo tās mēs jau zinām, bet mēs nezinām to, cik maksā Latvijas puses advokātiem, tas ir, tiem cilvēkiem, kuri savulaik saņēma šo mistiski slaveno 15 miljonu lielo honorāru, kad vienā dienā viņu novērtētais darbs no 3 miljoniem izauga līdz 15 miljoniem, un tas notika īsi pirms Tilts Communications un Latvijas Republikas “Lattelekom” līguma parakstīšanas.

Kolēģi, tāda ir situācija, un tāpēc mums tik tiešām būtu vajadzīgas ziņas ne tikai par šīm izmaksām, ja, teiksim, ir noslēgts šāds līgums, kā es jau teicu, Latvijas Republikas suverenitāti ierobežojošs līgums, ar šiem advokātiem. Mums ir tiesības paskatīties vismaz šo līgumu, kas noslēgts starp advokātiem un Latvijas valsti.

Kolēģi, līdz ar to es domāju, ka šeit vispār nav ko daudz runāt un prātot, jo galu galā vajadzētu mainīt attiecības starp advokātiem un valdību, lai nevis advokāti nosaka, kā rīkoties valdībai, bet lai valdība dod uzdevumu - pieņemt darbā advokātus. Tas būtu ārkārtīgi svarīgi!

Protams, mēs varam, kolēģi, šeit arī spriest, vai mēs uzticamies vai neuzticamies Ozolnieka kungam, kā teica mans kolēģis Modris Lujāns. Es, godīgi runājot, viņam ne īpaši uzticos, taču tas ir gaumes jautājums.

Otrkārt, es gribētu šeit pateikt vēl to, ka tā tik tiešām ir milzīga atbildība, un tāpēc būtu svarīgi, lai ne tikai ministriju eksperti, kuri ir politiski atkarīgi no saviem ministriem, bet arī neatkarīgie eksperti piedalītos visu šo jautājumu izskatīšanā, kuri skar arī sektorpolitiku un šīs politikas attīstību Latvijā - telekomunikāciju politikas attīstību Latvijā.

Kas šeit vēl ir svarīgi? Es tik tiešām piekrītu Lujāna kungam, ka šis lēmuma projekts ir jaunāks...

Sēdes vadītājs. Laiks, Baldzēna kungs!

E.Baldzēns. Jā, paldies, tūlīt! Tātad pastāv šis kompāniju “Sonera” un arī “Telia AB” apvienošanās variants, un vakardienas LETA paziņojumā Sociāldemokrātu savienība to pašu tika apgalvojusi un pateikusi. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs!

Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Patīkami, ka Baldzēna kungs gandrīz kādas desmit reizes pieminēja manu vārdu, bet, lai cienījamajiem kolēģiem nerastos nepareizs viedoklis, ka es šinī brīdī lobēju vai nu “Soneras”, vai “Telia AB” intereses, (No zāles dep. E.Baldzēns: “Es tā neteicu!”) paskaidrošu: es runāju par loģiku. Vienkārši šinī brīdī man liekas, ka mums pats loģiskākais ceļš ir tomēr pamēģināt, Baldzēna kungs, panākt pirmo soli, minimālo soli, lai varētu tālāk risināt šos jautājumus. Mēs šodien runājam (un to arī jūs pareizi norādījāt), ka mūsu valstī diemžēl vēl aizvien - Juridiskās komisijas dēļ - nav noregulētas attiecības, kādas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Mūsu likumprojekts, Saeimas likumprojekts ir “nogrimis” Juridiskajā komisijā, un, iespējams, tas līdz šīs Saeimas darbības beigām arī netiks pieņemts. Ja vienreiz “saliktu pa plauktiņiem”, kādas ir parlamentārās izmeklēšanas komisiju tiesības un funkcijas, tad nebūtu tā, ka mums būtu gandrīz kā nabagiem jāstaigā aiz muguras valdībai, kura gandrīz vienmēr, kad grib, jebkuru likumdošanu vai jebkuru savu līgumu noslēpj zem konfidencialitātes principa. Arī kolēģi no valdošā vairākuma labi zina, kas notiek komisijā, kura nodarbojas ar gaļas kontrabandas apkarošanu, - ka lielākā daļa jautājumu ir ļoti konfidenciāli un mēs neko… nu, tur vismaz esam panākuši, ka “melnajā istabā” kādi dokumenti tiek iepludināti. Taču šeit diemžēl ir diezgan liela ignorance no Ekonomikas ministrijas puses, un bez šiem dokumentiem mēs nevaram izdarīt slēdzienu, vai ir jāsauc pie atbildības Ozolnieks, vai ir jāsauc pie atbildības Kalvīša kungs, vai ir jāsauc pie atbildības Andris Bērziņš. Mēs nevaram to izdarīt. Šodien, nesaņemot dokumentāciju, kaut vai pašu minimālāko, mēs nevaram lemt par kāda vainas pakāpi. Tādēļ es aicinu atbalstīt otro projektu.

Un patīkami, ka Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir pieņēmusi rezolūcijas, bet rezolūcijas pieņem visas partijas. Taču patiešām pirmais sava veida precedents ir Saeimas lēmums, kurš uzliek konkrētus pienākumus Ministru kabinetam. Un tādēļ es aicinu atbalstīt to un nepārvērst šo tribīni par priekšvēlēšanu aģitācijas vietu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs.

Debates slēdzu. Vai vēlaties, Burvja kungs, komisijas vārdā kaut ko bilst?

I.Burvis. Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā, lai cik tas savādi būtu, debašu laikā nebija nekādas pretrunas ar komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu. Es atgādināšu to, ko es teicu pašā sākumā, - ka mums bija ļoti asi strīdi un daudz radikālākas idejas sākumā. Un, kā jau to norādīja Anna Seile, apstākļu maiņa, kas notika diezgan strauji gan pasaules tirgū, gan pašā šajā tiesvedības procesā, noteica komisijas darba virzību.

Man jāatzīst, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā visi kolēģi ar lielu cieņu un toleranci izturējās pret visiem, pat pašiem radikālākajiem priekšlikumiem. Es nevarētu teikt, ka komisijas piedāvātais variants ir mazāk radikāls, tas varbūt neskan tik skaļi, bet tas nav mazāk radikāls nekā tas lēmuma projekts, kas bija komisijai nodots izvērtēšanai.

Uzsvēršu to, ka komisijā visi deputāti strādāja, vadoties nevis pēc partijiskās piederības, bet ņemot vērā to, ka tas bija Latvijas tiesvedības process ar ārpus Latvijai esošu subjektu: vērā tika ņemtas pirmām kārtām Latvijas intereses. Pēc normāla ārsta principa - nepadari pacienta stāvokli sliktāku.

Un tāpēc paldies visiem komisijas locekļiem. Un jūs es lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs!

Saskaņā ar Kārtības rullī mums dotajām tiesībām debates notika par abiem lēmuma projektiem vienlaicīgi, taču mums jābalso pēc kārtas par katru no tiem to iesniegšanas secībā, un pirmais no tiem būtu lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” (dokuments nr.4193), ko ir parakstījuši šie daudzie, daudzie deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 29. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais būs balsojums par alternatīvo izmeklēšanas komisijas radīto projektu par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications A/S” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti (dokuments nr.4542). (Starpsauciens: “Pirmajā lasījumā!”)

Jā, tā ir pieņemšana pirmajā lasījumā… Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Alternatīvais lēmuma projekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Cienījamais Leiškalna kungs, kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Es atvainojos, Burvja kungs? (No zāles dep. I.Burvis: “Piecas dienas!”)

Lūdzu! Par lietas tālāko virzību.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tā kā lēmuma projekts ir ārkārtīgi nopietns, es ierosinu deputātiem ne jau ko pārmērīgu, Burvja kungs, - noteikt 10 dienas priekšlikumu iesniegšanai komisijā. Ierosinu noteikt, ka otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2.jūnijam. Es aicinu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanai šādu termiņu, jo dažas lietas ir kontroversiālas, par dažām lietām man ir jāprasa Ministru kabineta atzinums, un man ir jānoskaidro - atšķirībā no Baldzēna kunga -, vai šis ir starpvalstu līgums vai komerciāls līgums, kura viena…

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns … puse ir bijusi Latvijas valdība… es tūlīt pabeigšu… un otra puse… Tabūna kungs, tik labi kā es to nezina neviens… un arī tik labi kā jūs to nezina neviens.

Sēdes vadītājs. Argumentācija ir saprotama.

Pirmais ir jāveic balsojums par tālāko termiņu - 2.jūniju. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2.jūnijs? Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 34. Priekšlikums akceptēts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”.

Šajā sadaļā pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4443-b. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrreizējai caurlūkošanai, jo Valsts prezidente atraidīja trešajā lasījumā pieņemto likumu.

Visi priekšlikumi ir par 3.pantu, un viens priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, bet tas var izrādīties arī nebalsojams - atkarībā no tā, kā parlaments lems par deputātu priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, kurš lūdz gan komisiju, gan arī parlamentu izslēgt strīdīgo 3.panta otro daļu. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs pieprasāt balsojumu? Ā, ir jāsāk debates... Es atvainojos... Tātad Leons Bojārs sāk debates. Lūdzu, Bojāra kungs! Ir iespēja jums izteikt savu viedokli.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien kārtējo reizi Saeimas deputāti tiek nostādīti ar muguru pret Latvijas Republikas zemniekiem, kam ir ļoti smagas problēmas. Diemžēl, izskatot šo likumprojektu, uz Saeimas pozīcijas deputātiem ir izdarīts tāds spiediens, ka viņi nevēlas, lai spirta ražošana Latvijā notiktu no Latvijā izaudzētiem graudiem. Neviens nav aprēķinājis, cik liels spirta daudzums tiek izlietots Latvijā un vai tik tiešām tas ir saražots no Latvijā izaudzētiem graudiem. Tāpēc es ierosinu - un aicinu to ņemt vērā arī tad, kad tālākos priekšlikumus izskatīsim -, ka 3.panta otrā daļa ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtajā redakcijā - tajā, par ko mēs nobalsojām trešajā lasījumā.

Kāpēc? Tāpēc, ka tas teksts ir pilnīgs, tas atbilst Latvijas zemnieku vajadzībām un visiem tiem kritērijiem, kuri tik tiešām ir vajadzīgi šinī likumā.

Pāris vārdu par mūsu Ārlietu ministriju. Es tik tiešām biju izbrīnīts, kad redzēju tās vēstules, kuras mūsu ārlietu ministrs bija rakstījis Saeimas deputātiem un kurās viņš bija norādījis, kas ir jādara un kādi panti ir jāizslēdz. Es nekādi nevaru to saprast. Vai tad Ārlietu ministrija tagad ir augstāks orgāns nekā Saeima? Ārlietu ministrija diemžēl nevēlas atbalstīt mūsu zemniekus, un tāpēc es vēlreiz jums atgādinu, ka mums ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtais - 3.panta otrā daļa: alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Protams, tas ir ražojams no Latvijā izaudzētiem graudiem! Laukos Latvijā bezdarbs pārsniedz 50 procentus. Jaunas darba vietas var radīt tikai tad, ja mēs atbalstīsim to, ka vajag audzēt graudaugus pārstrādei (spirtam, bioetanolam) un rapsi - eļļai, tas ir, uzturam vai biodegvielai. Lauku attīstībai valstī pat programma desmit gadu laikā netika izveidota, un tāpēc arī ir tāds nožēlojams stāvoklis mūsu zemniekiem. Palasīsim vienu tādu ļoti interesantu vēstuli (36/82/915)! Ko tad ārlietu ministrs Bērziņa kungs piedāvā Saeimai? Viņš ierosina 3.pantā izslēgt šo tekstu: “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Tātad viņš šo normu neatzīst, tas teksts bija jāizslēdz.

8.pantā: Ministru kabinets nosaka importēto alkoholisko dzērienu ieveduma kvotas un grupas. Ārlietu ministrs nevēlējās likumā redzēt arī to!

17.pantā: alkoholisko dzērienu ražotājiem, importētājiem licencē norāda gada apjomu un produkcijas veidu. Tātad arī to nevajadzēja iekļaut iekšā, lai ieved, cik vien vēlas!

28.pantā: importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanai var izmantot tikai ar Ministru kabineta speciālu lēmumu, nepārsniedzot 5% no valsts ražotā jēlspirta vai spirta apjoma. Tātad, ja šo normu izsvītro, var ievest atkal spirtu, cik vien vēlas.

Un pēdējais: alkoholisko dzērienu ražošanai izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts.

Tātad ārlietu ministrs ierosināja izslēgt no šā likuma šos jautājumus. Rodas jautājums: vai tad tik tiešām mūsu Ārlietu ministrija nesaprot, ka visā pasaulē atbalsta savus ražotājus, savus zemniekus?! Taču Latvijā tos atbalstīt negrib. Kāpēc mums ir “jādejo” pēc Eiropas Savienības konsultantu pieprasījumiem vai tiem neapdomātajiem, neizanalizētajiem līgumiem, kurus noslēdz mūsu ministrijas? Diemžēl mēs ne vienmēr zinām, kādi līgumi tiek parakstīti, bet šo līgumu graujošo darbību mēs jūtam ikvienā vietā. It sevišķi to jūt mūsu zemnieki.

Un kā tad būs ar 1999.gadā mūsu pašu Saeimā pieņemto Iekšējā tirgus aizsardzības likumu? Tur mēs paredzējām, ka mēs savu iekšējo tirgu aizsargājam. Diemžēl Ārlietu ministriju tas fakts neinteresē. Tas nozīmē, ka notiek vienmēr skriešana un to līgumu parakstīšana, kurus vēlas parakstīt par katru cenu. Tie ir ļoti neizdevīgi Latvijai, Latvijas ražotājiem un it sevišķi - Latvijas zemniekiem.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēl apstāties pie pāris piemēriem, kuri rāda, cik neizdevīgā stāvoklī ir mūsu lauksaimniecība. Paskatieties: cūkgaļas imports ir 2200 tonnas (plus pieaugums katru gadu ir 10%), bet eksports no Latvijas ir 1250 tonnas (plus 10% ir katru gadu pieaugums). Paskatīsimies arī Zemkopības ministrijas sniegtos citus datus: saražotā cūkgaļa Latvijā ir 37 000 tonnu, bet patēriņš - 63 000 tonnu. Latvijā nodrošinājums ar pašu saražoto produkciju ir tikai 58%. Kāds tad var būt jautājums par eksportu no Latvijas?

Varam paskatīties arī uz citiem rādītājiem, lai jūs nekliegtu. Pārtikas produktu (ieskaitot alkoholu), eksports no Latvijas no 2001.gada janvāra līdz septembrim - 76 miljoni dolāru, imports Latvijā - 155 miljoni dolāru. Pasakiet, kāda ekonomika var izturēt šo graujošo importu, kurš mūsu valsti ved uz diezgan smagām sekām, kuras varēs varbūt pielīdzināt Argentīnas “brīnumam”?

Un vēl tādi interesanti dati, par kuriem raksta ārvalstu statistiskajos dokumentos. Alkoholisko dzērienu ražošana Latvijā: 1998.gadā - 1 miljons 90 tūkstošu dekalitru; 1999.gadā ir kritums - 880 tūkstošu; 2000.gadā - 800 tūkstošu dekalitru un...

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. ... un 2001.gadā - 620 tūkstošu dekalitru.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtā 3.panta otrās daļas redakcija - tāda, kādu mēs nobalsojām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Modris Lujāns. Lūdzu!

 

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti smagi un grūti runāt pēc tik kvēlas Leona Bojāra runas par cūkgaļas problēmu Latvijas teritorijā. Bet nu gan laikam atgriezīsimies pie spirta problēmas! Un šajā sakarā ir jautājums, ko arī Bojāra kungs skāra. Tas ir šāds: kas mums Latvijā ir vienmēr vājā vieta? Tā ir muitas sistēma. Tā ir robeža, caur kuru ieplūst nelegālā spirta produkcija. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Vai mēs Latvijā gribam radīt darba vietas, kurās rada pievienoto vērtību? Šinī brīdī ir konkrēti jārunā par uzņēmumu “Latvijas balzams”, kuram patiešām ved no Krievijas spirtu. Ir starptautiskas vienošanās, ka tiks uzstādītas jaunas līnijas un ka šī produkcija lielākoties tiks eksportēta uz ārvalstīm. Par to ir šobrīd jārunā. Arī Leiškalna kunga priekšlikums ir patiešām optimizējošs, tāds, kas dod šo iespēju strādāt. Bojāra kungs, ir naivi lolot cerības, ka, lūk, Latvijas zemnieks izaudzēs graudiņus, aizvedīs uz spirta brūzi un pēc tam ar to spirtu vai ar to šņabīti dzirdīs Latvijas tautu. Nebūs tas tā! Nav ko lolot šādas ilūzijas. Dzirdīt jau dzirdīs, bet tie graudi, kas tiek saražoti… pirmām kārtām tas spirta apjoms ir daudz lielāks. Tas ir pirmkārt. Tā ir viena lieta.

Otrkārt. Bojāra kungs, kāda ir šo produktu cena un kvalitāte? Lai kā jūs gribēsiet, jūs neuztiepsiet uzņēmējam pielietot nekvalitatīvu vai zemākas kvalitātes spirtu, lai ražotu augstākas kvalitātes produkciju. Nevarēs to izdarīt!

Un vēl viena nelaime, Bojāra kungs, ir tā, ka Latvijai pat šinī jomā vienmēr būs grūti konkurēt ar Eiropas Savienības valstīm, kurām ir subsidēta lauksaimniecības produkcija. Tām tiek no Eiropas Savienības izmaksātas subsīdijas par katru eksporta preci lauksaimniecībā. Par to mums ir jārunā! Bojāra kungs, mums, vairākumam, pareizāk un loģiskāk būtu atsaukt šurp zemkopības ministru un finansu ministru. Kādus subsīdiju veidus mēs varam pielietot - atklātus, aizklātus? Arī citas kandidātvalstis pielieto. Mēs mēģinām bieži vien izģērbties līdz apakšbiksēm un tēlot ļoti gudrus. Bet citus tas tā nav. Citas valstis cīnās par saviem tirgiem - rada mākslīgas administratīvas aizliegumu barjeras un izveido vēl arī citāda veida ierobežojumus, kuri nav pretrunā ar Eiropas Savienības prasībām, bet kuri tomēr ir sava veida aizliegumi. Katra valsts cīnās par savu tirgu. Tā ir iekšējā tirgus aizsardzība. Taču tā metode, ar kādu mēs šinī brīdī mēģinām to darīt, - tā ir vienkārši sīkumaina riebeklība, nekas cits! Es varu atklāti pateikt - es šodien nelobēšu nedz “Sojuzplodimport”, nedz arī uzņēmumu “Latvijas balzams”! Es runāju par loģiku.

Un vēl. Bojāra kungs, tad jau nosauciet slikto cilvēku sarakstā arī Valsts prezidenti, kas arī ir tātad tikusi kaut kā maldināta, ietekmēta vai piedzirdīta, jo viņa ir šo likumdošanas iniciatīvu atsūtījusi atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai - bez Ārlietu ministrijas ziņas! Nu tātad laikam tur ir kāda nelaime.

Mans priekšlikums ir pats radikālākais - atstāsim tā, kā bija!

Ir cits jautājums, Bojāra kungs. Šodien ārā stāv cilvēki, no Jaunkalsnavas. Tur ir pavisam cita problēma. Tā ir problēma, pieņemsim, par nodokļiem. Tur patiešām ir jāmeklē risinājums. Jā, rūpnīcai ir jāfunkcionē.

Vēl viens jautājums ir par bioetanola rūpnīcu, kuras darbība ir apstājusies. No zemnieku nodotajiem zemākas kvalitātes graudiem tur varētu ražot zemākas kvalitātes spirtu. Tā taču ir valsts programma, valstij ir jāatbalsta uzņēmēji bioetanola ražošanas projekta realizācijā. Tāpat jācīnās pēc tam ir par šā bioetanola tirgu, tā pārdošanu, jo nebūs vienkārši tā - tiklīdz Latvija pateiks, ka mums ir bioetanols, kāds tūlīt pirks. Tā tas nebūs! Tās ir daudz plašākas problēmas, globālas problēmas, un šinī projektā mēs tās neatrisināsim.

Tādēļ es tomēr aicinu tomēr Saeimu nebaidīties atbalstīt manu priekšlikumu, bet, ja tas tā neiznāk, un ja neatbalsta arī Leiškalna kunga priekšlikumu, tad var arī atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Lujāna kungs! Katrā ziņā pēdējā nedēļā mēs esam dzirdējuši diezgan daudz melu, kas tiek izplatīti pa dažādiem masu informācijas līdzekļiem.

Pirmie meli ir tādi, ka Latvijas spirta ražotāji nespēj nodrošināt kvalitatīvu spirtu, kas ir nepieciešams, lai mūsu spirta produkciju varētu eksportēt. Tie ir meli, jo gan uzņēmuma “Jaunpagasts Plus”, gan Kalsnavas ražotais spirts atbilst visaugstākajiem standartiem. No tā var ražot jebkuru augstas kvalitātes alkoholisko dzērienu, un to apliecina gan Latvijas Pārtikas centrs, gan starptautiskas ekspertīzes. Šinī gadījumā atsauce, ko lieto “Latvijas balzams”, ka viņiem mārketinga dēļ pasaulē ir vieglāk pārdot spirtotos dzērienus, ja viņi var teikt, ka tas ir ražots no krievu spirta, nav pamatota.

Otrs. Daudzu žurnālistu klātbūtnē Gulbja kungam tika uzdots jautājums, kas ir īstenais “Latvijas balzama” saimnieks, uz ko Gulbja kungs teica, ka tie ir desmit tūkstoši akcionāru. Tad viņam prasīja, vai tā ir taisnība, ka tas ir “Sojuzplodimport”, taču viņš neatbildēja. Viņam arī prasīja, vai tā ir taisnība, ka “Sojuzplodimport” īstenais īpašnieks ir Solncevas grupējums, arī uz to viņš neatbildēja. Tiesa, arī nenoliedza šīs ziņas.

Kāda ir “Sojuzplodimport” vai šinī gadījumā “Latvijas balzama” taktika Latvijā? Ļoti vienkārša! Laiku pa laikam pērkot un laiku pa laikam nepērkot spirtu no Latvijas ražotāja, tiek radīts kritums vai pacēlums mūsu spirta ražošanā. Līdz ar to mūsu spirta ražotājs nespētu izturēt vienlīdz zemu cenu, un tas radītu zaudējumus arī pārējiem mazajiem alkohola ražotājiem, - tādiem kā “Pallada” Daugavpilī, “Berlat” Ādažos un tā tālāk. Tā kā lielākais spirta noņēmējs “Latvijas balzams” rada dažādas nosacījumus, laiku pa laikam iepērkot vai neiepērkot šo spirtu, jo šis uzņēmums vienmēr var spirtu ievest no citām valstīm, tad līdz ar to mākslīgi tiek radīta situācija, ka Latvijas spirts ir dārgāks.

Patiesībā Latvijas spirts nav īpaši dārgāks, vismaz par Igaunijas spirtu noteikti ne, un tas ir dārgāks par Krievijas spirtu tikai tādēļ, ka Krievija principiāli nav saistījusies, piemēram, ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kuras noteikumi mums ir saistoši. Bez tam Krievijā joprojām ir lēti energoresursi, arī darbaspēks ir lēts, bet nodokļu maksāšana ir stipri nosacīta. Līdz ar to Krievijas spirts ir krietni lēt āks, un, protams, dodot brīvu plūsmu spirtam no Krievijas, mēs varam panākt tikai to, ka Latvijas zemniekiem tiešām nebūs iespējas turpmāk nodot savus graudus spirta ražošanai.

Mums, Lujāna kungs, tiešām ir jāieliek svaru kausos jautājums par darbu - par darba roku izmantošanu un par pievienoto vērtību Latvijā.

Jautājums ir tāds: ja mēs vienā svaru kausā liekam, pēc jūsu domām, visus 80 sabiedrības “Latvijas Balzams” strādniekus, kuri varētu nākt klāt gadījumā, ja mēs dotu pilnīgu brīvību Latvijas spirta eksportam, bet otrā svaru kausā ievietojam tos Latvijas zemniekus, kuri katru gadu var nodot apmēram 50 000 tonnu graudu, tos strādniekus, kuri ražo spirtu Jaunpagastā un Kalsnavā, tad mums tomēr būtu jāizšķiras par to, ka mums būtiskāki ir tie Latvijas cilvēki, kuri, neradot kādus labvēlīgus apstākļus Latvijas ražotājam, varētu palikt bez darba.

Es ļoti aicinu kolēģi Lujānu atsaukt savu priekšlikumu. Nevajag tādā veidā rādīt savu patieso atbalstu kādam mums nezināmam “Latvijas balzama” saimniekam Krievijā, jo es tiešām domāju, ka Lujāna kungs atbalsta nevis “Latvijas balzamu”, bet kādu citu, kas stāv aiz tā muguras. Es ceru, ka Lujāna kungs to atsauks, un tad Saeima varēs lemt, kurš no pārējiem priekšlikumiem ir pareizāks un labāks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Man liekas, jūs visi redzējāt Dombura sagatavoto raidījumu, kurā uzstājās spirta ražotāji, un tur bija tāds interesants gadījums, ka rūpnīcai “Jaunpagasts Plus” bija vienādas domas ar “Bestsprit” ražotājiem, un pats galvenais ir tas, ka Krievijas firmas grib iznīcināt Latvijas spirta ražotājus. Tas, ka iznīks Latvijas spirta ražotāji, tas man nebūtu ne silts, ne auksts, bet līdz ar viņiem var iznīkt mūsu zemniecība, un tas ir pats galvenais.

Tātad šeit tiek likti lietā visādi, paši neģēlīgākie paņēmieni, un par vienu no tiem es jums pastāstīšu.

Jūs jau zināt, ka pirmās instances tiesa atzina, ka uzņēmumam “Bestsprit” Valsts ieņēmumu dienests ir nepareizi uzrēķinājis nodokli. Labi! VID spriedumu pārsūdz, to izskata Rēzeknes apgabaltiesa un atzīst, ka VID ir taisnība. “Bestsprit” tālāk pārsūta šo lietu Senātam. Rēzeknes apgabaltiesā 15.aprīlī viņi vinnēja, un viņi iesniedz kasācijas sūdzību. Šī kasācijas sūdzība nonāk Rēzeknes apgabaltiesā. Tagad Senāts nevar sagaidīt šo spriedumu. Es vakar zvanīju Latgales apgabaltiesas priekšsēdim Valdemira kungam un jautāju, kāpēc ir tāda aizķeršanās. Viņš teica, ka pie visa vainīgs esot es pats un jūs - visi pārējie 99 deputāti. Kāpēc? Tāpēc, ka likumā ir noteikts tāds termiņš. Viņam tagad ir jāgaida, jo, no vienas puses, šīs pretenzijas ir saņemtas, un tagad viņš gaidīs, kad VID apstrīdēs šo tiesas lēmumu. Es viņam saku: “Taču tas, tiesneša kungs, tas taču nav loģiski! VID taču ir vinnējis! Vai tad VID protestēs pret savu vinnestu?!” - “Nē, likumdevējs tā ir noteicis!” - un viņi neko netaisās darīt.

Tā ka, Lujāna kungs, jūs, mēģinādami izslēgt šā 3.panta otro sadaļu, manuprāt, spēlējat tieši tajos vārtos, kur jūs vienmēr spēlējat, un tas nāk par labu tiem, kam jūs spēlējat. Vai ne?

Tāpēc es ļoti lūgtu Saeimu balsošanas laikā tomēr noraidīt Lujāna kunga priekšlikumu. Taču arī 2.priekšlikums “neies cauri”, jo Prezidente to atsviedīs atpakaļ. Un tad mēs balsosim vai nu par 3. ... Man pašam vissimpātiskākais liekas 4.priekšlikums - Freimaņa priekšlikums, kuru arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Ko es varu piebilst komisijas vārdā? Valsts prezidente, atraidīdama likumprojektu, nebija ne laba, ne slikta pret kādu. Valsts prezidente parādīja, ka viņa ir profesionāla politiķe, kas spēj pieņemt izsvērtus lēmumus.

Apiņa kunga priekšlikumu par 3.pantu, kura numurs pagājušajā lasījumā bija 11., komisija toreiz neatbalstīja, bet nu pēkšņi, es gan nezinu, kādu pārrunu rezultātā, tas guva atbalstu parlamenta sēdē. Mēs 3.pantā, kurā runāts par alkohola valsts politiku Latvijā, iebalsojām nosacījumu, kas būtu piekritīgs 28.pantam, par kuru savukārt priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Grīgs un citi kolēģi, un tajā tiek runāts par graudu ražotāju aizsardzību Latvijā. Protams, arī deputāta Grīga priekšlikums nonāca pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma, ja nemaldos, 11.pantu, kas nosaka kvotējuma aizliegumu un kas liek aizsargāt tirgu tikai ar muitas tarifiem. Līdz ar to, trešajā lasījumā pieņemot šādu 3.pantu un papildinot to ar deputāta Apiņa priekšlikumu, kuru komisija netika atbalstījusi, jo tas vispār nav piekritīgs šim punktam, mēs sākām diskusiju, kas patiesībā ir neprofesionāla.

Tātad šajā diskusijā mēs varam cits citam pārmest kādu noteiktu interešu aizstāvību un likumdošanu pārvērst par - es aizmirsu, kā sauca to institūciju, - “Sojuzplodimport” un “Latvijas balzama” problēmu risinātāju, bet mēs nevaram aizmirst, ka šī ir vispārējā likumdošana, kurā mēs nekad nedrīkstam nolaisties līdz atsevišķiem un pēc būtības sīkiem gadījumiem, tāpēc Lujāna priekšlikums patiesībā izriet no komisijas trešajā lasījumā atbalstītā 3.panta redakcijas, un šo pilnīgi nejaušo papildinājumu Lujāna kungs pilnīgi precīzi lūdz izslēgt. Taču man kā komisijas atbildīgajam ziņotājam ir jāatbalsta komisija un jāsaka, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tā saprot, ka parlamentam bieži vien ir nepieciešams šis tīri retoriskais atbalsts. Pēc būtības šis atbalsts neparādās nevienā priekšlikumā, arī Leiškalna priekšlikumā ne, ka politiķiem, it sevišķi īsi pirms vēlēšanām, ir jānāk pretī un jāaizliedz vismaz izejvielu imports no tām valstīm, kuras ar Latviju nav noslēgušas nekādus līgumus par vislielākās labvēlības režīmu vai par savstarpējām muitas ūnijām un tamlīdzīgi.

Līdz ar to man komisijas vārdā ir jāpasaka, ka Lujāna kunga visnotaļ - godīgi teikšu kā deputāts - racionālais priekšlikums nav jāatbalsta.

Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 15, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Šķēles un deputāta Tiesneša. (No zāles dep.A.Tiesnesis: “Noņem!”) Paldies. Deputāti ir atsaukuši savu priekšlikumu.

3.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna, kas arī nav atbalstīts, lai gan tas ir uzrakstīts sadarbībā ar mūsu zemnieku patiesajiem aizstāvjiem; teiksim, arī ar Grīga kungu mēs šīs lietas pārrunājām, un Grīga kungs teica tā: “Darīsim vismaz tā, lai Latvijas valstī nevar ievest spirtu no tām citām valstīm vai no trešajām valstīm, kurām ar Latviju nav savstarpēji saistošu līgumu.” Un tieši tāpēc, neskatoties uz to, ka šis attiecīgais priekšlikums nav piekritīgs šim pantam, es tomēr to uzrakstīju, lai parlaments varētu vienoties par kādu kompromisu un beidzot šo ilgi, grūti pieņemto un samocīto likumu varētu nodot izsludināšanai. Komisija nav atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.(Starpsauciens: “Balsot!”)

Gunārs Freimanis. Lūdzu!

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Jāsaka, man ir tiešām žēl, ka Tiesneša kungs atsauca savu priekšlikumu, jo, riktīgi runājot, viņa priekšlikums kopā ar Šķēles kunga priekšlikumu bija visasākais un mūsu valstij visvairāk vajadzīgākais. Mūsu komisijā, izskatot šo priekšlikumu, ko bija iesniedzis Šķēles kungs un Tiesneša kungs, deputāti gan pirmo reizi nobalsoja 6:6, gan arī otrreiz balsojums bija 6:6, un tāpēc tas netika pieņemts.

Par Leiškalna kunga priekšlikumu pozitīvi nobalsoja tikai trīs deputāti, un tas netika pieņemts. Par manējo priekšlikumu pirmajā reizē nobalsoja 6:6, bet otrajā reizē 7:5, un tādēļ tas tika pieņemts.

Tātad ko mēs ar šo priekšlikumu gribējām panākt? Mūsuprāt, te vajadzētu atrisināt trīs funkcijas.

Pirmām kārtām nedrīkstētu ļaut iznīcināt Latvijas spirta ražotājus, bet vajadzētu ļaut alkohola ražotājiem darboties eksporta tirgū, lai nesamazinātu gan viņu iespējamos ienākumus, gan arī Latvijas valsts ieņēmumus.

Un visbeidzot vajadzētu akcentēt domu, ka mums ir jādomā par Latvijas zemniekiem. Un, ja vien tas ir iespējams, kaut vai citos likumos šī vēlme ir jāiestrādā.

Tātad Leiškalns par savu priekšlikumu pilnīgi precīzi pateica komisijas sēdē. Viņš teica: “Tas ir smuks, bet absolūti neko neatrisina.” Savukārt es par savējo priekšlikumu teicu, ka tas nav tik smuks, bet kaut ko jau atrisina. Un tad rodas jautājums: ko mans priekšlikums atrisina?

Es runāju par šiem priekšlikumiem kopā tikai tāpēc, ka, nobalsojot par vienu no tiem, es vairs nevarēšu runāt par savu priekšlikumu. Tie abi attiecas uz vienu pantu, un tāpēc es izmantoju izdevību, lai runātu gan par savējo, gan arī par Leiškalna kunga priekšlikumu.

Tātad šeit tiek atrisināts tas, ka “Latvijas balzams” var importēt no Krievijas spirtu un izvest atpakaļ uz Krieviju savu produkciju. Tas var savu ražošanu palielināt kaut vai simtkārtīgi, bet to alkoholu, ko realizē Latvijā, drīkst ražot tikai no Latvijā saražotā spirta.

Otrais. Šeit tātad tiek aizstāvēti un pasargāti no iznīcināšanas Latvijas spirta ražotāji.

Un vēl trešais, kas šeit ir iezīmēts, bet varbūt tiešām nav īsti šim likumam piemērots. Tas tiek izmantots kā signāls, kā pērkona spēriens, lai pamodinātu mūs, īstos politiķus, kuri sevi par tādiem uzskata, ka šie pasākumi ir jāiestrādā tajos likumos, kuros tos var iestrādāt.

Un ļoti interesants bija kāds fakts. Uz komisijas sēdēm atnāca Ārlietu ministrijas pārstāvis, un viņam bija sakāms tikai viens teikumus: “To nevar!” Kad prasa, vai to vajag iestrādāt citos likumos, un grib precizēt, kuros tad var kaut ko iestrādāt, tad viņš noplāta muti, piedodiet, kā varde, un vairāk arī neko nevar pateikt.

Tagad paskatīsimies, kāda ir mūsu ekonomiskā situācija. Mēs steidzamies noslēgt starptautiskos līgumus un šeit tos ratificējam bez jebkādas ekonomiskās analīzes, bez prognozēm. Un nu mēs redzam, ka vienīgais laiks, kad Latvijā vēl bija pozitīva tirdzniecības bilance, tas bija Godmaņa valdības laiks, bet pēc tam ar katru gadu šī bilance kļuva arvien sliktāka. Un tagad tā jau tuvojas miljardam latu gadā. Miljardam latu gadā! Taču mēs mierīgi sakām: “Redzi, nevar tāpēc, ka mēs esam parakstījuši Baltijas tirdzniecības līgumu, nevar tāpēc, ka mēs esam tur vienojušies ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet tajā pašā laikā mēs neesam paskatījušies, ko tad šie līgumi mūsu ekonomikai vispār ir devuši?

Un tieši tādēļ man ir lūgums tāpat kā komisijai - noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu, bet atbalstīt manējo priekšlikumu ar tādu domu, ka šie ierobežojumi nebūs jālieto un ka nebūs starptautisko skandālu, ja pārējos likumos, kur vien tas būs iespējams, mēs iestrādāsim šo vajadzīgo mehānismu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Valdis Lauskis. Lūdzu!

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Lai sabalansētu alkohola ražotāju intereses, spirta ražotāju intereses, Latvijas lauksaimnieku - graudu audzētāju intereses un Latvijas saistības starptautiskajā arēnā, mūsu frakcija pagājušajā reizē balsoja par to un pieņēma likumu trešajā lasījumā, jo uzskatīja, ka tā var strādāt.

Valsts prezidente atgrieza šo likumu mums otrreizējai lasīšanai un izskatīšanai ar vienu argumentāciju - pietiekami nopietnu ietekmi uz tautsaimniecību, uz nodokļu politiku un to iekasēšanu valsts budžetā faktiski ieņem “Latvijas balzams”. Un tajos jautājumos, kur mums ir saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kurā Krievija nav iesaistījusies, tur tad arī parādās šis “baltais plankums”, kuru būtu vēlams likvidēt.

Tagad, izskatot šo likumprojektu, mēs tikāmies arī ar atsevišķām amatpersonām, to skaitā ar Finansu ministrijas ieņēmumu dienesta speciālistiem, un viņu skatījums ir tāds, ka jebkurā gadījumā arī šodienas mūsu lēmums pēc būtības situāciju nemainīs, un gan Leiškalna kunga piedāvājumā, gan arī Freimaņa kunga piedāvājumā ir atsevišķas vietas, kuras katrā ziņā būs vēl jāprecizē, tomēr mēs tās vairs nevaram precizēt tagad - trešajā lasījumā, tāpēc droši vien būtu gudri, ja mēs šodien pieņemtu šo lēmumu un uzreiz padomātu arī par jaunu tā variantu. Mēs šo likumu varētu atvērt no jauna un paskatīties, kādā veidā varētu turpināt daudzu šo fizisko un juridisko interešu sabalansēšanu un kopējo attīstību.

Vai mums tas izdosies - to ir grūti pateikt, un es tikai gribētu pasacīt, kur personīgi mani māc šaubas, jo es te saskatu vienkārši vienu pretrunu, kura ir izveidojusies mūsu valstī, bet attiecībā uz kuru mums tagad ir jāatrod iespēja to labot. Un šī pretruna ir šāda: jā, mums ir noslēgtas starptautiskās vienošanās ar ļoti daudzām normālām, civilizētām valstīm, un mēs tagad esam konstatējuši, ka mums šīs saistības ir jāpilda, bet mums nav aizsargmehānisma, jo tika iestrādātas tādas normas, ka jebkura fiziskā vai juridiskā persona no jebkuras valsts ar jebkuras izcelsmes kapitālu - legālu, apšaubāmu, - var ienākt mūsu valstī un nopirkt jebkuru uzņēmumu. Un tagad parādās visas no tā izrietošās komplikācijas.

Jā, mūsu uzņēmumu “Latvijas balzams” - vienu no lielākajiem šajā jomā - nopirka uzņēmums, kuram šodien ir apšaubāma pircēja reputācija. Un tad parādās jautājums: kas ir labāk? Un uz šo jautājumu droši vien mums atbilžu nav.

Mēs esam gatavi pēc būtības atbalstīt gan vienu, gan otru priekšlikumu. Ir skaidrs, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto Freimaņa kunga priekšlikumu mēs atbalstīsim noteikti, bet mēs nesaredzam arī īpašu atšķirību Leiškalna kunga piedāvātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, nav ko apvainoties! Tagad mēs redzam, ko nozīmē “pārdotā Latvija” un kāpēc “Latvijas balzams” tika pārdots nezināmas izcelsmes grupai, kura to diemžēl izmanto, kā šodien tās pārstāvis pateica, patiesībā neatbalstāma alkohola ražošanai, saistībā ar kuru Latvijai droši vien ar Krieviju ir bijušas starptautiska mēroga nepatikšanas. Jā, jā, cienījamie kolēģi!

Un tagad drusciņ parunāsim par spirta ražošanu. Redziet, 1998.gadā Latvija saražoja 1 100 000 dekalitru spirta, 1999.gadā - 1 200 000 dekalitru, 2000.gadā - 650 000 dekalitru, bet 2001.gadā - 600 tūkstošu dekalitru. Tātad kritums ir uz pusi! Tad nu pasakiet man, ar ko tiek aizpildīts viss šis kritums un kādā veidā to ieved iekšā?

Lai nevarētu pateikt, ka to saku es, es jums citēšu kāda speciālista vārdus, kurš nodarbojas ar šiem jautājumiem. Un viņš atklāti pateica, ka viens no galvenajiem šīs parādības iemesliem ir stingru prasību trūkums pret lielos apjomos ievesto otršķirīgo alkoholu. Tātad, cienījamie kolēģi, to saka cilvēks, kuram nav nekādas saskares ar politiķiem, jo viņš droši vien mierīgi nodarbojas ar šo biznesu vai ar ražošanu. Un viņš mierīgi to pasaka.

Tātad kaut kas nav kārtībā! Un kas tad īsti nav kārtībā? Nav kārtībā tas, ka nekontrolēti Latvijā tiek ievests kontrabandas spirts, kas nodara diezgan lielus zaudējumus, jo tas kungs, kurš šodien bija mūsu frakcijā, arī pastāstīja, ka patiesībā Krievija ar tiesas lēmumu ir atņēmusi kādai ārvalstu firmai licenci ražot Krievijas šņabi “Moskovskoja” un vēl arī tur kādus citus dzērienus, tāpēc tagad patiesībā šī firma ieved no Krievijas spirtu un ražo šos dzērienus Latvijā, un tālāk tie aiziet eksportam jau nevis kā Latvijas prece, bet kā Krievijas prece. Tā ka gaidiet jaunus brīnumus, kas notiks no Krievijas Ārlietu ministrijas puses!

Un pēdējais. Es gribētu vēl pateikt, ka ļoti slikti ir tas, ka tika atsaukts 2.priekšlikums, tur vienīgi vēl pirms spirta vajadzēja jēlspirtu ielikt iekšā, citādi tas nebija pilnīgs.

Attiecībā uz kolēģa Leiškalna priekšlikumu jāteic, ka arī tas ir normāls, bet tajā nav minēta spirta izmantošana citu preču ražošanai, jo spirtu jau izmanto ne tikai alkoholisko dzērienu ieguvei, bet arī… Cienījamais Leiškalna kungs! Tas nu bija jāieraksta! Un vēl jūs ierakstījāt, ka “graudu spirtu”… Diemžēl spirtu ražo ne tikai no graudiem, tā ieguvei izmanto arī kartupeļus un citus lauksaimniecības produktus.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jādomā, kā aizstāvēt mūsu zemniekus, un tāpēc, ja notiek tādas nejēdzības, kādas pašlaik notiek, ir vērts padomāt par valsts atbalstu. Vajadzētu uzcelt jaunu spirta rūpnīcu, kura pilnīgi apgādātu Latvijas vajadzības ar jēlspirtu vai spirtu. Tas ir pirmais.

Otrais. Pārstrādei vajag pieņemt graudus tikai no Latvijas zemniekiem. Bez tam derētu padomāt par bioetanola ražošanu, jo tādā gadījumā mēs vismaz 200-300 tūkstošus tonnu graudu varētu iepirkt no zemniekiem, un līdz ar to tiktu likvidēts ļoti lielais bezdarbs, kāds ir ne tikai Zemgalē, bet arī Kurzemē, Latgalē un Vidzemē.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, pilnīgāks tomēr varbūt ir 4. - deputāta Freimaņa priekšlikums. Es arī domāju, ka Leiškalna kungs neiebildīs pret tā atbalstīšanu, taču, tā vai citādi, ja mēs gribam, lai teksts būtu pilnīgs, ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtais 2.panta 3.apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā - Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Spirta ražošana Latvijā varētu kļūt par izdevīgu biznesu spirta rūpnīcām, kuras pagaidām gan ir tikai divas, un arī zemniekiem. Tas mums visiem ir skaidrs.

Diemžēl alkoholisko dzērienu ražotāji, lielākais no kuriem ir “Latvijas balzams”, negrib slēgt līgumus ar šīm rūpnīcām, un tāpēc, ja gadījumā mēs nobalsosim par Leiškalna priekšlikumu, var notikt tā, ka šīs alkohola ražotnes ražos alkoholu tikai no tā spirta, kas nav saistīts ar Latvijas graudu izmantošanu. Tādējādi uz laiku tiks paralizēta abu spirta rūpnīcu darbība un nebūs iespēju paplašināt spirta ražošanu. Taču atcerēsimies, ka spirtu ražo ne tikai alkoholam, un šo ražotņu attīstība ir ļoti nozīmīga arī bioetanola ražošanai nākotnē, ejot uz Eiropas Savienību.

Un tāpēc, domājot par to, kāds varētu būt balsojums šeit, Saeimā, manuprāt, būtu lietderīgi pirmo balsot Freimaņa priekšlikumu. Un tad gadījumā, ja tas gūtu atbalstu, viss būtu kārtībā. Taču, ja notiktu pretējais, tad, protams, būtu jāatbalsta mazāk radikālais Leiškalna priekšlikums, par kuru tad nobalsotu Saeimas vairākums, bet tikai tad, ja Freimaņa priekšlikums nebūtu guvis atbalstu. Un, manuprāt, tā pašreiz ir izeja.

Tātad es ierosinu 4.priekšlikumu balsot pirmo, jo tad visi tie, kuri balsoja par Freimaņa priekšlikumu, pievienosies arī balsojumā par Leiškalna priekšlikumu gadījumā, ja pirmais nebūs guvis atbalstu. Taču, ja mēs darīsim otrādi, tad var gadīties, ka mēs “izgāžam” abus priekšlikumus, un tad spēkā paliks vienīgi tas variants, kuru Valsts prezidente ir nosūtījusi atpakaļ izskatīšanai Saeimā.

Es lūdzu sēdes vadītāju apdomāt šo priekšlikumu un virzīt balsojumu šādi: vispirms par 4. un pēc tam par 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Tik tiešām var atbalstīt kā 3., tā arī 4.priekšlikumu, un tie tikai nedaudz atšķiras pēc sava satura. Freimaņa kunga priekšlikums ir plašāks nekā deputāta Leiškalna piedāvājums, bet pati to būtība nemainās.

Kas šeit būtu svarīgi? Abi šie priekšlikumi norāda uz vienu - uz to, ka tiek respektētas zemnieku, graudu audzētāju, intereses, arī spirta ražotāju un spirta rūpnīcu strādnieku intereses, un vēl piedevām arī Latvijas valsts budžets un tā ieņēmumu bāze.

Iepriekšējās reizēs mēs praktiski nerunājām par kādu visai svarīgu problēmu: kas notiek tad, ja spēkā tiek atstāta iepriekšējā redakcija un ja alkoholiskie dzērieni Latvijā pagaidām tiek ražoti eksportam uz citām valstīm. Tādā gadījumā, ja mēs ražotājiem uzspiežam tikai Latvijas spirtu, kas ir dārgāks, tad šī ražošana praktiski sašaurinās, kā rezultātā samazinās ieņēmumu bāze. Tādējādi mēs neko būtisku nebūsim panākuši - nebūs labuma ne zemniekiem, ne spirta ražotājiem, ne Latvijas budžetam. Tas būtu viens aspekts.

Un tagad ir šie priekšlikumi, kas attiecas tieši uz tiem dzērieniem, kas ir paredzēti realizācijai Latvijā, un arī tiem, kas ir paredzēti realizācijai citās valstīs. Tas ir pozitīvi.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Iepriekšējā reizē, kad mēs par to runājām un bija iepriekšējā redakcija, situācija bija ļoti smaga, jo negribot mūsu Saeima bija pieņēmusi praktiski embargo Krievijai jautājumā par to, ka Krievija nedrīkst Latvijā vispār ievest spirtu, - aizliegumu Krievijas spirtam ienākt Latvijas teritorijā. Nebija vis muitas tarifu kāpums, kas būtu, teiksim, civilizēta metode. Arī tas ir jāsaprot. Jāsaprot, ka šāda situācija izraisītu automātisku pretreakciju - vai nu, teiksim, attiecībā uz mūsu piena ražotāju produkciju tiktu noteikti kādi ierobežojumi, vai arī, teiksim, kaut kādas citas produkcijas, kas nāk no Krievijas, tiktu samazinātas. Diez vai mēs gribējām ar savu likumprojektu izraisīt šādu ekonomisku pretimstāvēšanu.

Tāpēc uzskatu, ka var atbalstīt abus šos - gan 3., gan 4.priekšlikumu. Tie tā vai citādi ir labi gan zemniekiem, graudu audzētājiem, gan spirta ražotājiem, gan arī Latvijas valsts budžetam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Vispirms es aicinu sākt balsošanu ar komisijas priekšlikumu.

Otrs jautājums ir par Leiškalna kunga priekšlikumu. Tas ir ļoti labs priekšlikums, bet tam ir viens mīnuss. Šo spirtu var ražot gan no pašmāju graudiem, gan no citu valstu fermeru graudiem, tāpēc ļoti liels mīnuss Leiškalna kunga priekšlikumā ir tas noteikums, ka spirts var tikt ražots no importētiem graudiem. Mums šo abu rūpnīcu jauda ir tāda, ka apmēram 20 000 tonnu graudu patērē spirta ražošanai, un ir potences iegūt lielāku graudu daudzumu šīm jaudām. Tā ka mums jābūt uzmanīgiem, balsojot par 3.priekšlikumu, kas to ražotņu īpašniekiem, kurās ražo alkoholiskos dzērienus, neizslēdz iespēju importēt ne tikai spirtu alkoholisko dzērienu ražošanai, bet varbūt arī graudus, no kā ražotu tepat spirtu vai nu vietējam patēriņam, vai eksportam.

Nākamais moments. Komisijas pieņemtā redakcija nekaitētu šajā situācijā arī uzņēmumam “Latvijas balzams”, jo “Latvijas balzams” varētu ņemt šo importēto spirtu, ja tas tiek izlietots eksporta produkcijas ražošanai, kā tas jau šobrīd uzņēmumā “Latvijas balzams” notiek. Arī šinī ziņā uzņēmuma “Latvijas balzams” intereses nebūtu aizskartas, pastāvot pašreizējām īpašuma attiecībām šajā koncernā jeb kompānijā.

Tālāk. Neapšaubāmi, uzņēmums “Latvijas balzams” ir apliecinājis, ka Latvijā ražotais spirts pēc kvalitātes pilnīgi atbilst viņu prasībām. Paliek dilemma. Ja mēs pozitīvi nenobalsojam un, tā teikt, ja šis ritenis sāk ripot... ja sāk ražot alkoholiskos dzērienus no importētā spirta un ja spirts tiek ražots arī no importētiem graudiem, nu tad Latvijas zemniekiem paliek otrs variants: kooperēties, veidot savas jaunas, dublējošas spirta ražotnes un varbūt arī ražot galaproduktu - alkoholiskos dzērienus. Jo privatizācija, kas notikusi ar uzņēmumu “Latvijas balzams”, nepavisam nav bijusi racionāla no mūsu lauksaimniecības, mūsu zemnieku interešu viedokļa. Neapšaubāmi, tas privatizācijas process nav bijis racionāls.

Nu mēs uztraucamies, ka būs lielas neērtības, klapatas ar pieņemtajām starptautiskajām saistībām, līgumiem un tā tālāk. Taču Ārlietu ministrijai jāstrādā citādā rakursā, aizstāvot mūsu uzņēmēju intereses, nevis tā, kā bijis līdz šim. Un mums piemēri nav tālu jāmeklē.

ASV prezidents Bušs... Mums jāmācās no ASV prezidenta Buša! Viņš parakstīja likumu, ko Senāts pieņēmis, - likumu par ļoti ievērojamām, apmēram 100 miljardu dolāru lielām subsīdijām Amerikas fermeriem nākamajos desmit gados. Es vienkārši paskaitļoju, cik tas būtu Latvijas zemniekiem, ja rēķinātu uz vienu iedzīvotāju, kā Amerikā. Mums 24 miljonu vietā būtu subsīdijās jāsaņem tuvu pie 100 miljoniem latu. Lūk, tādu likumu ir nupat parakstījis prezidents Bušs, neskatoties ne uz kādiem Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, ne uz kādām skaistām makroekonomiskām definīcijām par brīvo tirgu! Mācīsimies no Buša! Ārlietu ministrija var mācīties no Buša, un tāda maza pieredze jau 1998.gadā Latvijā bija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, esiet tik laipni un ieklausieties manī! Es gribu pateikt, lūk, kādu atziņu: mēs šodien faktiski slaukām putekļus tad, kad māja ir sagrauta. Un varbūt vēl labāk cits teiciens te derētu: kad sile ir sasista un tās saturs ir izlijis, mēs tagad gribam sagrābstīt kaut ko. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka muļķības vai neatļautas, faktiski no valsts interešu viedokļa neīstas darbības notika jau sen. Uzņēmumu privatizācija! Uzņēmuma “Latvijas balzams” privatizācija! Šis uzņēmums, es jums atgādināšu, ja jūs esat piemirsuši, bija viens no rentablākajiem vai, pareizāk sakot, pats rentablākais uzņēmums. Nodokļos valstij tas gadā nomaksāja 20 miljonus latu. 20 miljonus latu! Tā tas bija kādreiz. Lūk, kolēģi! Un tad notika tas, kas nedrīkstēja notikt. (No zāles dep. A.Šķēle: “Pēter, pagājušo gadu - 50 miljonu!”) Tagad šī nauda, kā Šķēles kungs saka, ir 50 vai 60, vai varbūt pat 100 miljoni, taču visu šo naudu tagad saņem Krievija. Diemžēl jūs to vairs nesaņemat. Saņem pavisam citi - tie, kas paņēma šo uzņēmumu savā varā. Es aicinu jūs, Šķēles kungs, nerunāt no vietas, bet nākt šurp, tribīnē. Jūs šīs lietas pārzināt daudz labāk, jo galu galā jūs šķīrāties no uzņēmuma “Latvijas balzams”. Pastāstiet mums, kā tad tur īsti ir patiesībā! Vai spirtu pirkt vai nepirkt, ievest vai neievest no kaut kurienes? Jūs to ļoti labi zināt. Es jau 5.Saeimā… 5.Saeimā es personīgi, būdams opozīcijā toreiz kā LNNK pārstāvis, protestēju, un valdība toreiz bija tik gudra, ka lauza attiecīgo līgumu ar vāciešiem, jo daļa uzņēmuma “Latvijas balzams” jau bija pārdota. Lūk, toreiz tās bēdas sākās. Toreiz tās sākās! Un kur mēs tagad esam nonākuši? Peļņa nonāk pie citiem, spirtu ievedam no citurienes. Kas tiek zemniekiem? Izputēšana, trīs pirkstu kombinācija! Lūk, kādu rezultātu mēs esam ieguvuši šīs privatizācijas dēļ! Lūk, kur ir tā bēda! Un vēl jau viss nav privatizēts. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iestājusies par daudzām lietām, arī par to, lai nenotiktu šī stulbā privatizācija kuģniecības lietās, un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mūs gandrīz padarīja par vainīgajiem. Un vēl jau šis tas cits nav privatizēts. Tā ir mācība, ko es pašlaik jums saku. Es zinu visas šīs lietas. Es zinu, kas pašlaik notiek uzņēmumā “Latvijas balzams”, kādā veidā tur ieved no kaut kurienes (no kurienes - daudzi no jums to ļoti labi zina), alkoholu vai spirtu, tur to drusciņ sajauc, pajauc krustu šķērsu un pārdod - izved vai pārdod tepat Latvijā. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir bēdu stāsts. Tas ir bēdu stāsts, kolēģi, ja iedziļinās visās šajās lietās! Atnāciet, Šķēles kungs, pastāstiet patiesību no sava viedokļa! Tāda ir patiesība, ko es zinu. Nevajadzēja šo rentablo uzņēmumu... Tas ir gandrīz vienīgais uzņēmums, kuru valsts prata apsaimniekot. Prata, un droši vien prastu arī šobrīd. Tur nebija tādu 3 miljonu un 10 miljonu afēru, kādas ir citur notikušas, un tā tālāk, un tā joprojām, tas, kas notiek pašlaik ar “Lattelekom”. Tas ir stulbums no valsts viedokļa!

Es tikai gribēju pateikt, ka vajag mācīties. Vajag mācīties no šīm kļūdām un izdarīt secinājumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visi šie priekšlikumi, kas šodien tiek mums likti priekšā, faktiski, atzīsimies godīgi, neko pārāk neatrisina. Nedz deputāta Leiškalna kunga priekšlikums, nedz arī deputāta Freimaņa priekšlikums. Būtībā šo sasāpējušo jautājumu par graudu ražotāju likteni šie priekšlikumi neatrisina. Nu varbūt tikai nedaudz atrisina. Nedaudz. Nedaudz! Varbūt. Nu labi, ka arī tā. Ja nemaldos, Alkohola aprites likums ir šā sasaukuma laikā atvērts jau kādu ceturto vai piekto reizi. Man bija tas gods iesniegt priekšlikumus arī iepriekšējās šā likuma atvēršanas reizēs, un jūs, cienījamie kolēģi, noraidījāt visus tos priekšlikumus, kuros bija runa par muitas tarifiem. Es domāju, ka vislabākā aizsardzība mūsu ražotājiem, gan graudu ražotājiem, gan spirta ražotājiem, gan alkohola ražotājiem, būtu gan akcīzes nodokļa ieviešana, gan muitas tarifu noteikšana, gan arī spirta kvalitātes noteikšana.

Kas mani pārsteidz sakarā ar Alkohola aprites likumu? Kad es televīzijā redzu uzstājamies Valsts prezidentes padomnieci juridiskajos jautājumos Kukules kundzi un dzirdu viņas izteikumus, ka Latvijas graudu audzētāji jeb Latvijas zemnieki spējot pieražot tikai 50% graudu, es apbrīnoju, no kurienes viņai tāda informācija.

Man gribas domāt, ka Valsts prezidentes juridiskā padomniece vai nu nezina faktisko stāvokli, vai ir ietekmēta, vai ir ieinteresēta. Un iespējams, ka Valsts prezidentes kundze ir noticējusi šai savai juridiskajai padomniecei, kura nav varbūt patiesa.

Vēl vairāk mani pārsteidz tas, kā šodien pie mums frakcijā mēģināja uzstāties un par šo likumu argumentēt uzņēmuma “Latvijas balzams” ģenerāldirektors Gulbja kungs. Viņš iesāka ar to, ka viņš, nozares vadītājs, tas ir, uzņēmuma “Latvijas balzams” vadītājs, esot saņēmis no ārzemēm ārkārtīgi lielu pieprasījumu par alkohola “Stoļičnaja” vai, citiem vārdiem, sakot, “krievu šņabja” eksportu uz ārzemēm. Taču šie viņa partneri izvirzot obligātu notei kumu - pieprasot, ka spirtam esot obligāti jābūt ražotam Krievijā. Ģenerāldirektora kungs sacīja, ka viņš varētu arī ražot alkoholu no Latvijā ražotā spirta, bet Latvijas zemnieki nespējot to pieražot. Tātad viņš sapinās pretrunās.

Vēl viens viņa arguments pret šiem likuma labojumiem bija tas, ka mēs, deputāti, neesot ekonomiski un juridiski korekti izvērtējuši šos priekšlikumus.

Es saprotu uzņēmuma “Latvijas balzams” ģenerāldirektoru Gulbja kungu: kā savas nozares aizstāvis viņš citādi nemaz nevar runāt. Viņam vienalga, vai runāt taisnību vai netaisnību, ar jebkādiem līdzekļiem viņš mēģina aizstāvēt savu nozari. Viņu var saprast. Taču man, politiķim, ir jāsaprot arī Latvijas citas tautsaimniecības nozares - lauksaimniecība, zemkopība un citas.

Kāpēc tad mēs šodien esam šādā stāvoklī, ka mums šeit jālauž šķēpi par uzņēmumu “Latvijas balzams” un par spirta ražošanu, un par Latvijas zemnieku aizstāvību?

Pirms trīsarpus gadiem uz Latviju atbrauca “Moskovskaja vodka” ekskluzīvais izplatītājs no Austrijas. Viņš ieradās Iekšlietu ministrijā un man un vēl dažiem augstiem ministrijas ierēdņiem priekšā nolika dokumentus ar visām shēmām - rupji sakot, kontrabandas shēmām, kurās…

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūs laiku esat izmantojis!

O.Grīgs. Lūdzu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. … kurās bija parādīts, kā no uzņēmuma “Latvijas balzams” aizplūst tūkstošiem tonnu, tūkstošiem dekalitru “Moskovskaja vodka” uz ārzemēm - caur “šipinga” kompānijām aizplūst uz Roterdamas galvenajām noliktavām un no turienes izplūst pa visu Eiropu. Tas ir nodarījis ārkārtīgi lielus zaudējumus ekskluzīvajam izplatītājam Austrijā. Un tādēļ ir visas šīs problēmas. Lai nebūtu jātiesājas starptautiskajā tiesā, Latvijas lielākais alkohola ražotājs - uzņēmums “Latvijas balzams” - pārgāja to cilvēku rīcībā, kuri faktiski to nebija pelnījuši. Arī mūsu pašu Latvijas alkohola ražotāju vainas dēļ tas tā notika.

Es ieteiktu atbalstīt Freimaņa kunga priekšlikumu, kaut gan… nu, ja arī Leiškalna kunga priekšlikums, tā teikt, izies cauri… nu, tas ir vismaz labāk nekā nekas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Zemniekus mēs neatbalstām. Ja arī iedevām tagad tos 3 procentus, tad saņem tikai izlases veidā... Taču vēl jau ir arī kāds nopietnāks jautājums. Jūs redzat, kas tagad notiek ar Jaunkalsnavas spirta rūpnīcu. Tur atrada dažādus pārkāpumus, toties citā vietā tas tā nav. Jaunpagastā... Jūs ļoti labi atceraties, kā tas bija. Vispirms atbalstījāt valsts garantijas, bet pēc tam tās garantijas tika “stieptas” kādu divu gadu garumā, un tagad nekas nenotiek. Tā mēs “atbalstām” pašmāju ražotājus!

Paldies Tabūna kungam par to, ka viņš pateica līdzību par sasisto sili un sagrauto māju.

Jā, Rēzeknes piena kombināts... Tagad tādu pašu produkciju ražo diemžēl lietuvieši. Un arī Rēzeknes slaucamo aparātu rūpnīca tika tīšuprāt iznīcināta. Tāpēc Ministru kabinets ātri atsūtīs Saeimai likuma projektu, lai mēs nobalsotu par labu ārzemju firmām, kuras obligāti pieprasīs, lai Latvijas zemnieki nopirktu slaucamos aparātus.

Cienījamie kolēģi, Tabūna kunga runa bija laba! Viņš pirmais no pozīcijas deputātiem pateica, ka privatizācija - tas ir Latvijas ekonomikas kaps. Tas tik tiešām ir tā. Tagad jūs redzat, kas notiek, kā mūsu budžeta nauda aiziet pavisam citu valstu vai nezin kādu grupējumu kabatās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, pie mums ir bezdarbs.

Treškārt, laukus mēs mierīgi iznīcinām, jo neiepērkam lauksaimniecības produkciju. Tas 670 miljonu latu lielais apjoms, kas ir vajadzīgs tikai iekšējai Latvijas apgādei ar lauksaimniecības produktiem, netiek izpildīts, jo Latvijas lauksaimniecība saražo produkciju tikai nepilnu 180 miljonu latu apjomā. Un viss tiek mierīgi ievests...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Bojāra kungs!

L.Bojārs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatbalsta... nu, varbūt deputāta Freimaņa priekšlikums... Bet, ja ne vienu, ne otru neatbalsta, tad galu galā paliek trešajā lasījumā pieņemtais.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Andris Šķēle. Lūdzu!

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tautas partija aicina atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš prioritāti dod vietējo graudu ražotāju produkcijas pārstrādei Latvijas spirta dedzinātavās. Tātad Latvijā priekšroka tiks dota pašpatēriņam - Latvijā saražotajiem graudiem.

Attiecībā uz visu to, ko runāja “lietpratējs” Tabūna kungs, es gribētu minēt dažus faktus.

Uzņēmuma “Latvijas balzams” privatizācija notika premjerministra Krasta kunga vadībā 1997.gadā. Jums vajadzēja savas iniciatīvas izrādīt dedzīgāk un laicīgāk.

1999.gadā uzņēmums “Latvijas balzams” samaksāja nodokļos 40 miljonus un bija pats lielākais nodokļu maksātājs valstī; 2000.gadā - 38 miljonus un bija otrais lielākais nodokļu maksātājs valstī; 2001.gadā - 35 miljonus un bija trešais lielākais nodokļu maksātājs.

Es aicinu neapvainot pašus lielākos nodokļu maksātājus, balstoties tikai uz to, vai jums patīk vai nepatīk konkrēts akcionārs!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Gunārs Freimanis, otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šķēles kungs! Neraugoties uz visu cieņu pret jums, es tomēr aicinu: uzmanīgi izlasiet priekšlikumus! Leiškalna kunga priekšlikumā nav ne zilbes par Latvijas graudiem, no kuriem tiek ražots vietējais spirts. Nav ne zilbes tur iekšā, paskatieties! Tas ir teikts tikai manā priekšlikumā!

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jūs, Šķēles kungs, sakāt, ka Krasta valdības laikā to privatizēja. Jūs jau to privatizējāt, ne jau kāds cits! (No zāles dep. A.Šķēle: “Es nopirku!”) Un tāpēc es saprotu to interesi. Droši vien jums ir attiecīga saistība ar šīm lietām, un tādēļ jūs to aizstāvat.

Attiecībā uz jūsu minētajiem nodokļu maksājumiem ir jāteic, ka tad, ja šis uzņēmums būtu palicis valsts īpašumā, varbūt būtu vēl lielāki tie nodokļu maksājumi šodien, pēc daudziem, daudziem gadiem. Tie 20 miljoni, ko es minēju, jau bija pirms septiņiem, astoņiem gadiem. Šodien varbūt tas nodokļos nomaksātu divreiz vairāk nekā toreiz nomaksāja. Jo valsts, es atkārtoju, prata šo uzņēmumu apsaimniekot, nekādu pārkāpumu tur nebija, izsaimniekošana tur nenotika. Darbošanās šajā uzņēmumā notika valsts interesēs, arī zemnieku interesēs. Es domāju, ka šis uzņēmums šodien darbotos zemnieku interesēs un Latvijas spirta ražotāju interesēs. Tur jau ir tā sakne! Saprotiet! Tā ka mēs varam operēt ar dažādiem skaitļiem, kad domājam par to, ko uzņēmums šodien nomaksā nodokļos. Jūs nevarat pateikt, kā būtu tad, ja uzņēmums būtu palicis valsts īpašumā. Es vēlreiz atkārtoju, ka tad, ja uzņēmums “Latvijas balzams” būtu palicis valsts īpašumā, varbūt tagad tas nomaksātu divreiz vai varbūt pat trīsreiz lielāku nodokļu naudu. Tur jau ir tā lieta!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es atgādināšu, ka komisija iepazinās gan ar šiem priekšlikumiem, gan ar Valsts prezidentes atraidīto (nevis Valsts prezidentes padomnieces atraidīto!) likumu. Man šeit jāteic, ka ar Valsts prezidentes atraidīto likumu mēs iepazināmies un to izskatījām ārkārtīgi rūpīgi. Ir pilnīgi skaidrs, ka tirgus aizsardzības pasākumi - tos atļauj arī Latvijai saistošie līgumi - ir veicami ar muitas nodokļiem, tarifiem, bet nekādā gadījumā ar kvantitatīviem ierobežojumiem, kas ir ietverti priekšlikumā nr.4, kuru iesniedzis deputāts Freimanis.

Komisija saprata, ka Leiškalna kunga priekšlikumā ir runāts par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, jo, citādi tulkojot, mēs varam saprast, ka jebkuri Latvijā pārdodamie alkoholiskie dzērieni, neskatoties uz vietu, kurā tie ir ražoti, ir jāražo no Latvijas spirta. Vismaz šāda interpretācija ir pieļaujama.

Otrs - par graudu aizsardzību. Dāmas un kungi! Graudi ar muitas nodokļiem (tarifiem) Latvijā ir aizsargāti! Tikai viens uzņēmums mēģināja ievest un pārstrādāt jēlspirtu un iedzīvojās milzīgās nepatikšanās. Šobrīd tā darbība ir apturēta, tāpēc ka tam ir uzteikts milzīgs nodokļa uzrēķins vairāku miljonu latu apmērā. Graudi Latvijā šobrīd ir aizsargāti ar 50% barjeru. Un arī paši uzņēmēji saka, ka viņi respektē 50% ievedmuitas barjeru. Uzņēmēji apgalvo, ka viņi vienmēr spirtu ražo no Latvijas graudiem un ka tas viņiem ir izdevīgi. Vienīgais mēģinājums pārkāpt likumu beidzās ar ārkārtīgi nepatīkamām sekām uzņēmumam, tā ka...

Taču deputāti, pieņēmuši zināšanai visus šos nosacījumus un noklausījušies Ārlietu ministrijas pārstāvju sniegto informāciju, tomēr neatbalstīja 3.priekšlikumu, ko bija iesniedzis deputāts Leiškalns, kurš pats atzina, ka šis priekšlikums tiek skatīts ne pie pareizā panta. Šīs lietas saistībā ar izejvielām mums ir jāreglamentē 28.pantā, bet, tā kā šobrīd mēs varam debatēt tikai un vienīgi par 3.pantu, uz kuru ir norādījusi Valsts prezidente, tad es tomēr komisijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt Leiškalna priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es jums paldies nevaru teikt, bet kā deputāts Leiškalns - jā.

4.priekšlikums vairs nav balsojams, dāmas un kungi!

5.priekšlikums ir saistīts ar pārejas noteikumiem, un es Urbanoviča kunga vietā to atsauktu, jo tas šobrīd ir bez seguma, tomēr tas ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Lujāns debatēs par 5.priekšlikumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribas pateikt pāris vārdu par šo likumu, kura izskatīšanu mēs tūlīt kārtējo reizi būsim varonīgi nobeiguši. Tuvojas vēlēšanas, un es domāju, ka ar to vēl būs lielas galvassāpes. Ja Valsts prezidente šo likumu izsludinās, tad būs problēmas sakarā ar visām alkohola nakts tirdzniecībām. Te parādās nopietnas problēmas, tāpēc es aicinātu šinī brīdī apsvērt vismaz šo punktu.

Patiešām tika pieņemts maigākais - Leiškalna kunga priekšlikums, bet tāpat labi varētu pieņemt to priekšlikumu, ko piedāvā Urbanoviča kungs, tas ir, atlikt šā punkta stāšanos spēkā uz pusotru gadu. Paies vēlēšanas, un tad varēs normāli atgriezties pie šā likuma un izanalizēt, kāda ir situācija. Pašreizējā situācijā neviens Bojāra kungs, ne arī pārējie kolēģi neskraidīja un neuztraucās, jo bija likums, kas normāli darbojās.

Labi! Tagad būs spēkā Leiškalna kunga priekšlikums, bet es tomēr aicinātu Urbanoviča kunga priekšlikumu par pārejas noteikumiem atbalstīt, un tas būtu pat normāli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs deputāti vairs nav pieteikušies.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Lujāna kungs! Komisijas vārdā man jāpaziņo, ka deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru mēs šobrīd iebalsojām 3.pantā, jau ir spēkā, jo tās ir tiešas sekas tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri Latvijas Republikai ir saistoši. Līdz ar to, pat pieņemot Urbanoviča priekšlikumu, kas ir vērsts, es domāju, pret 2. vai 4.priekšlikumu, mums šobrīd nav vērts balsot, jo tad mēs likuma vietā radīsim nelielu putru vai “kiš miš ar rozīnēm”, kā saka jūsu pusē.

Tā ka es aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu, jo tam nav ne seguma, ne jēgas. Tas rada vienīgi neizpratni par likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 20, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Lāzo kundze. Lūdzu!

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais sēdes vadītāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Vispirms es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka mēs strādāsim ar dokumentu nr.4349-b, un tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.

Divos lasījumos Saeima ir atbalstījusi vienu vienīgu grozījumu. Uz trešo lasījumu ir iesniegts deputāta Muciņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. Es aicinu cienījamo Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Trešajam lasījumam netika iesniegts neviens priekšlikums, līdz ar to lūdzu jūs nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Latvijas Nacionālās operas likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija uzklausīja četras no piecām Latvijas Nacionālās operas arodbiedrībām - jā, starp citu, tur ir vairākas arodbiedrības - , kā arī ar Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētāju Aldi Misēviču, un komisija vienbalsīgi piekrita, ka Ministru kabinets turpmāk izveidos Nacionālās operas Konsultatīvo padomi, kuras sastāvā tiks iekļauts arī Latvijas Nacionālās operas arodbiedrību pilnvarots pārstāvis. Īstenībā šis tad arī ir vienīgais nopietnais… es neteiktu nopietnais, bet vienīgais konceptuālais priekšlikums, jo pārējie priekšlikumi ir redakcionālas dabas.

Tāpēc es aicinu likumprojektu nr.4514 izskatīt pa pantiem un atbalstīt komisijas piedāvāto lēmumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts, jo līdzīgu priekšlikumu Saeima noraidīja jau iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6. un 7.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 10. un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12., 13., 14., 15., 16. un 17. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti, jo tie pārsvarā ir redakcionālas dabas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12., 13., 14., 15., 16. un 17.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 18. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi jau atceraties, cik ilgi remontēja Latvijas Nacionālo operu. Krāns tur vismaz 12 gadus rēgojās, līdz beigu beigās kaut kā tomēr noņēma. Neviens nav saskaitījis, cik tad naudas līdzekļu tika izlietots remontam. Bijām nonākuši pat līdz tam, ka, pateicoties kādas vācu firmas godīgumam, kādi 35 000 vācu marku nebija pat izlietoti, un arī Operas vadība diemžēl bija aizmirsusi, kam bija pārskaitījusi naudas līdzekļus.

Un tagad par priekšlikumu - izslēgt 12.panta 6.daļu. Te ir runa par to, ka trešajām personām nevar nodot lietošanā ēku, tās daļu vai zemi. Tas nav atļaujams, jo diemžēl Latvijā notiek visādi brīnumi. Vienmēr parādās trešās vai ceturtās personas, ofšoru kompānijas, un tad tālāko līgumu slēgšana vienmēr beidzas ar kādu krahu.

Es nevēlos, un, domāju, arī Latvijas pilsoņi nevēlas, lai arī mūsu Nacionālā opera tiktu ieķīlāta. Tā atkal būtu kaut kāda nejēdzība, kuru citādi nevar nosaukt kā vien par korumpētu darījumu.

Tagad jūs redzējāt, ka pat mūsu labklājības ministrs bija spiests aiziet no amata ne jau tāpēc, ka viņš vai ministrija strādā slikti, bet gan tāpēc, ka bija nācis gaismā kārtējais darījums par 400 000 000 dolāru.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, lai mūsu Operas teātrī vairs nenotiktu tādi brīnumi, kādi tur ir notikuši un par ko bija desmitiem rakstu, 12.panta sestā daļa ir jāizslēdz. Operas teātris ir operas teātris, tas nav tirgus laukums vai kaut kāda tamlīdzīga lieta, kuru var ieķīlāt vai atdot trešajām, ceturtajām vai piektajām personām, lai veiktu kaut kādus darījumus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi, 6.apakšpunkts paredz, ka var notikt Operas valdījumā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām. Es atkārtoju: lietošanā, nevis īpašumā, un tas būtu pieļaujami, ja tas ir nepieciešams Operas funkciju veikšanai. Es vēlreiz atkārtoju: Operas funkciju veikšanai, ja tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi. Tā ka šeit jebkādas ļaunprātības ir izslēgtas.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir deputāta Bojāra arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Es atvainojos! Bojāra kungs, vai jūs vēlējāties debatēt?

Atklājam debates. Leons Bojārs - par 19.priekšlikumu.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atkal kārtējo reizi tiek radīta tāda situācija, ka Opera var pārvērsties par kaut kāda tirgus darījuma objektu. Ja tas ir Operas teātris, ja tā ir Latvijas Nacionālā opera, tad kādas gan tur var būt citas finansiālās vai starpnieciskās darbības - jūs man to pasakiet! Vai tad tiešām Operas direktoram vairs nebūs ar ko nodarboties? Vai viņam nebūs kolektīvu, kas ir jāvada, vai viņam nebūs jānodarbojas ar dažādiem kultūras pasākumiem? Viņa funkcijās taču neietilpst nodarboties ar visādām apšaubāmām finansiālām lietām, kuras diemžēl Latvijā notiek, skatoties pēc daudzām atsauksmēm par to, kas jau ir noticis.

Un tāpēc es tik tiešām aicinu, ka visu otro, trešo vai ceturto personu klātbūtne nav pieļaujama Operas teātrī. Tur tām nav jābūt, bet Operai ir jānodarbojas ar to, ar ko tai ir jānodarbojas.

Es aicinu atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ļausim tomēr Operas direktoram saimniekot Operā, jo, lai uzraudzītu Operas direktora darbību, mums taču šobrīd ir Konsultatīvā padome, kurā ir arī valdības pārstāvji, kas uzraudzīs, vai Operas direktors darbojas likuma robežās.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 14, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija nav atbalstījusi 20. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu neatbalstīt komisijas viedokli, bet atbalstīt manu priekšlikumu, jo, manuprāt, te kaut kas nav pareizi. Jau 13.panta pirmajā daļā mēs faktiski esam noteikuši, ka Opera tiek finansēta no budžeta; arī otrajā daļā mēs nez kāpēc cenšamies šo budžeta apjomu vēlreiz iezīmēt, bet tajā pašā laikā trešajā un ceturtajā daļā mēs neiezīmējam pārējos Latvijas Nacionālās operas saņemamos finansu līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates slēdzu. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles dep. L.Bojārs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputāta Bojāra - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 10, atturas -54. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. 23., 24., 25. un 26.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 23., 24. un 25.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Piedodiet, palika vēl 26.priekšlikums!

Dz.Ābiķis. Jā, es atvainojos, arī 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 26.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Teritorijas plānošanas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Salkazanova kungs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4520.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

P.Salkazanovs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 11. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 12. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisija to iestrādāja 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 14. - īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 16. - Roberta Zīles priekšlikums. Komisija to ir redakcionāli precizējusi un iestrādājusi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 16.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 17. - deputātes Seiles priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Salkazanovs. 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 19. - īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 20. - īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 22. - īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 23. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 25. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Lūdzam atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. Lūdzam balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Teritorijas plānošanas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Dokuments nr. 4521.

Komisija izskatīja saņemtos 44 priekšlikumus un izteica savu viedokli.

Aicinu strādāt, vadoties pēc tabulas.

Komisija atbalstīja 1. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu par likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Damber gs. Komisija atbalstīja ārlietu ministra Induļa Bērziņa iesniegto 2.priekšlikumu, tiesa, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

G.Dambergs. Plašākas debates komisijā bija par 3. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu. Komisija diskusiju gaitā to tomēr noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā ir 4. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Atbalstīts un atbildīgās komisijas redakcijā ir iekļauts 5. - ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 6. - ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Un, kā jau minēju, visi šie priekšlikumi ir apkopoti 7. - atbildīgās komisijas redakcijā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Visvairāk priekšlikumu tika iesniegts attiecībā uz likumprojekta otrās nodaļas 5.pantu “Personas apliecību un pasu saturs”. Aicinu strādāt pēc tabulas.

Komisija neatbalstīja 8. - deputāta Vidiņa kunga priekšlikumu - un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, par ko mēs pēdējā laikā kaunamies. Mēs kaunamies no savas tautības. Un tādēļ mēs negribam to ierakstīt šinīs dokumentos. Tad, kad mums Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes direktors demonstrēja jauno pasu paraugu un kad mēs viņam jautājām, vai tur ir iespējams ierakstīt tautību, viņš mums atbildēja: jā, otrā pusē var, un tas neskars pases elektronisko norakstu robežkontroles punktos. Tā ka principā tas absolūti neko nemaina un nav saistīts ne ar kādiem starptautiskiem līgumiem. Ja te ir mūsu cienījamais laikraksta “Diena” komentētājs Aivars Ozoliņš, lai viņš dzird, ka tas nav saistīts arī ar to, vai mēs tiksim uzaicināti iesaistīties NATO vai Eiropas Savienībā!

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Ja jūs tomēr uzskatāt, ka ir par daudz prasīt no cilvēka, lai viņš uzrādītu un lepotos ar savu tautību, tad varbūt atbalstīsiet nākamo priekšlikumu, tas ir, ja es nemaldos, 12. - deputāta Tabūna priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Damberga kungs, vai vēlējāties piebilst par šo priekšlikumu kaut ko?

G.Dambergs. Jā. Es vēlos kolēģus informēt, ka pēc ilgām diskusijām, izvērtējusi visus viedokļus, visus “par” un visus “pret”, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja otrajā lasījumā pieņemto 5.panta ceturto daļu, kas tomēr piešķir brīvas tiesības izvēlēties personu apliecinošajos dokumentos uzrādīt tautību. Tādēļ deputāta Vidiņa kunga priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Vidiņa iesniegto 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Tika atbalstīts 9. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir arī 10. - ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 18. - atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.

G.Dambergs. Komisija noraidīja 11. - deputāta Mitrofanova kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisija noraidīja 12. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 5, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisija noraidīja arī deputāta Pētera Tabūna iesniegto 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns. (Starpsauciens no zāles: “Nepietiks laika!”) Četru minūšu jums pietiek, Tabūna kungs? Kolēģi, lūdzu klusumu, es nedzirdu Tabūna kungu! (No zāles dep. P.Tabūns: “Rīt! Rīt!”) Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, pārtraucam izskatīt likumprojektu, jo ir palikušas četras minūtes, kuras neapmierina Tabūna kungu. Turpināsim likumprojekta apspriešanu rīt no rīta pulksten 9.00.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu Bartaševiča kungu nolasīt reģistrācijas rezultātu izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Vanda Kezika, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Andrejs Požarnovs un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Šodien sēdi pārtraucam. Sēdes turpinājums rīt no rīta, 23.maijā, pulksten 9.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 12.sēde
2002.gada 22. un 23.maijā
(2002.gada 22.maijs)


Par darba kārtību


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”(4500. un 4500-a dok., reģ. nr.1273)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(4503. un 4503-a dok., reģ. nr.1274)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Par likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”(4504. un 4504-a dok., reģ. nr.1275)


Par likumprojektu “Valsts sociālo pabalstu likums”(4505. un 4505-a dok., reģ. nr.1276)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””(4506. un 4506-a dok., reģ. nr.1277)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nav pieņemts)(4508. un 4508-a dok., reģ. nr.1278)

Priekšlikums - dep. J.Dobelis



Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nav pieņemts)(4509. un 4509-a dok., reģ. nr.1279)

Priekšlikums - dep. J.Dobelis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””(4510. un 4510-a dok., reģ. nr.1280)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””(4511. un 4511-a dok., reģ. nr.1281)

Par procedūru - dep. J.Dobelis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nav pieņemts)(4515., 4515-a un 4515-b dok., reģ. nr.1282)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”(4535. un 4535-a dok., reģ. nr.1283)


Par likumprojektu “Izglītības inovācijas fonda likums”(4536. un 4536-a dok., reģ. nr.1284)

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs
- dep. K.Lībane


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nav pieņemts)(4540. un 4540-a dok., reģ. nr.1285)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Straumem”(4541. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Požarnovam”(4543. dok.)

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K.Leiškalnam”

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Požarnovam”
Lēmuma projekts “Par I.Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”(4523. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par I.Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”(4524. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par E.Cānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”(4525. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram V.Laksonam”(4548. dok.)

Debates - dep. L.Bojārs

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā” (Pieprasījums noraidīts)(4468. un 4468-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. G.Freimanis
- dep. V.Lauskis
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta J.G.Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”(4498. dok.)

Ziņo - dep. V.Muižniece


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai”(4539. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” (1.lasījums) (Noraidīts)(4193. dok.)

Alternatīvais lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications A/S” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” (1.lasījums)(4542. dok.)

Ziņo - dep. I.Burvis

Debates - dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
- dep. A.Kalniņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns
Likuma “Grozījumi Alkohola aprites likumā” otrreizēja caurlūkošana(4443-b dok., reģ. nr.1090)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Apinis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. G.Freimanis
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seile
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Kalniņš
- dep. P.Tabūns
- dep. O.Grīgs
- dep. L.Bojārs
- dep. A.ķēle
- dep. G.Freimanis
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Lujāns

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (3.lasījums)(4349-a dok., reģ. nr.1110)

Ziņo - dep. V.Lāzo


Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (3.lasījums)(4502. dok., reģ. nr.1209)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums” (3.lasījums)(4514. dok., reģ. nr.1077)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis

Debates - dep. L.Bojārs

- dep. O.Spurdziņš

Likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums” (3.lasījums)(4520. dok., reģ. nr.1071)

Ziņo - dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Identifikācijas karšu un pasu likums” (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(4521. dok., reģ. nr.1142)

Ziņo - dep. G.Dambergs

Debates - dep. J.G.Vidiņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi