Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas pirmā sēde

2001.gada 26.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par telekomunikācijām” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Deputāti... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”) Runāt “pret” vēlas deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt vienu elementāru lietu. Pavisam nesen mēs, opozīcija, un pozīcija, tātad valdības partijas, vienojāmies par to, ka šis likumprojekts nav virzāms uz priekšu. Vienojāmies par to ar skaidru apziņu, ka pretējā gadījumā starptautiskajā arbitrāžas tiesā, Stokholmas starptautiskajā tiesā, Latvijas puse nonāks ļoti neizdevīgā situācijā. Man vēl vakar bija saruna tieši ar premjeru Andri Bērziņu par šo pašu situāciju. Viņš apgalvoja, ka šī nostāja nav mainījusies. Es šajā ziņā pilnīgi ticu premjera kungam, un es līdz galam neizprotu to, ko valdības partijas pašreiz šeit, Saeimā, dara. Kāpēc viņas šādus lēmumus nesaskaņo vismaz ar Ministru prezidentu un Ministru kabineta locekļiem?

Es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja mēs uzmanīgi ieskatāmies šajā likumprojektā, tad redzam, ka ir saņemts ļoti daudz priekšlikumu - turklāt ļoti nopietnu priekšlikumu! - , kas reāli paplašina “Lattelekom” monopolstāvokli. Tas ir viens jautājums. Attiecinot to uz internetu, IP, balss telefonijas un citiem pakalpojumu veidiem, kas līgumā starp Latvijas Republiku, “Lattelekom” un “Tilts Communication” nekad nav fiksēti, mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka mēs gribam ar šo likumprojektu zināmā mērā iznīcināt tās investīcijas, ko piecu gadu laikā atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, atbilstoši likumam par radio un televīziju, ir vesela virkne uzņēmējsabiedrību ieguldījušas, piemēram, kabeļtelevīzijas, integrālo kabeļu sistēmas veidošanā. Mēs skaidri redzam, ka šīs investīcijas tiek, tā teikt, norakstītas un ka zināmā mērā viņu darbība būs pēc tam pakļauta pazīstamajam monopolam “Lattelekom”.

Kolēģi! Atgādināšu arī to, ka mums ir ļoti nopietna situācija un tāpēc mēs, arī opozīcija, nolēmām šajā tiesas prāvā neskart šos jautājumus. “Soneras” pusei ir ārkārtīgi nepieciešams parādīt vienu lietu - to, ka Latvijas puse ir gatava pašreiz saīsināt šo monopoltermiņu un ka šā monopoltermiņa saīsināšanas ziņā viņa parāda zināmas aktivitātes arī šeit, Saeimā. Un tas notiks pašreiz, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Ja mēs uzskatām, ka mums ir jāatbalsta šo starptautisko investoru intereses, lai viņiem būtu argumenti, lai vismaz parādītu, ka otrajā lasījumā tiek virzīts uz priekšu monopoltermiņa saīsinājums - ka termiņš tiek pavirzīts no 2013.gada uz 2003.gadu - , tad mēs katrā ziņā apgrūtinām Latvijas pusi šajā starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Protams, mēs tādējādi uzlabojam ārvalstu investoru izredzes uzvarēt šajā tiesas prāvā. Eksperti lēš, ka kompensācijas summa, kādu varētu pieprasīt, ir no 100 līdz 400 miljoniem latu. Tādā gadījumā, privatizējot “Lattelekom” valsts daļu, šo 51%, varētu šo summu jau ieskaitīt investoru daļā kā ieguldījumu. Es domāju, ka mums nevajadzētu tā rīkoties ar valsts īpašumu, valsts mantu. Es saprotu, ka tas viss, kas tagad notiek, ir virzīts uz to, lai “Lattelekom” privatizētu. Lai tas fakts, ka Latvija zaudētu šajā starptautiskajā arbitrāžas tiesā, dotu investoram iespēju pēc tam šo summu, piespriesto summu, zināmā mērā ieskaitīt ieguldījumā “Lattelekom” privatizācijai.

Kolēģi! Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs un skaidrs - nemainīt to nostāju, to vienošanos, kuru šeit opozīcija ar pozīciju bija panākusi, jo uzskatīja, ka mūsu uzdevums ir tomēr censties panākt maksimāli labus rezultātus starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā. Panākt, lai Latvijas valsts pusei nebūtu lieku apgrūtinājumu un pārāk nopietnu maksājumu. Mums katrā ziņā vajag saprast arī to, ka ļoti nopietna lieta ir arī tā, ka arī mūsu valsts juridiskā puse var nebūt līdz galam konsekventa, jo tie paši juristi, kas bija savulaik izstrādājuši Latvijas Republikas, “Lattelekom” un “Tilts Communication” līgumu, ir arī pašreiz šajā komandā, kas strādā pie Latvijas Republikas interešu aizsardzības. Mēs, opozīcija, bijām kategoriski pret to.

Kolēģi! Es aicinu kategoriski noraidīt šā likumprojekta virzību Saeimā un apzināties to, ka mūsu balsojums var būt Latvijas valsts nacionālo interešu nodevība.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Runās “par”.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Baldzēna kungs, es vienmēr no jums gaidu kaut kādu izpratni vai vismaz mēģinājumu izlasīt to, kas ir rakstīts likumā, nevis atstāstīt savu sponsoru prasības. (Starpsauciens: "Labējās arī sponsorē!”) Ar to mums vajadzētu rēķināties galu galā. Šeit ir nevis sponsoru sacensības, bet gan likumdošanas iestāde. Tas ir jautājums numur viens.

Numur divi. Es gribu pateikt, ka otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Par telekomunikācijām”, kam nav ne mazākā sakara, Baldzēna kungs, ar Latvijas valdības - nevis valsts! - līgumu ar “Tilts Communication”. Likumprojekts, kas parlamentā ir pieņemts otrajā lasījumā, Baldzēna kungs, nekādā ziņā nav dokuments, kas ir izmantojams starptautiskā arbitrāžas tiesā. Tas ir trešajam lasījumam un priekšlikumu iesniegšanai sagatavots dokuments. Tieši tā. Baldzēna kungs, jūs taču neesat Pēteris... Te var runāt tikai vienreiz: viens - “par”, viens - “pret”. Turklāt es nemaz neuzstāju uz izskatīšanu. Es vienkārši domāju tā: ja komisijā stāv sagatavots likumprojekts un ja par šo likumdošanu un par šo likumprojektu ir atvērtas sarunas Eiropas Savienībā... ja par šo likumprojektu ir iesniegti 106 priekšlikumi un no tiem apmēram 50 ir par Eiropas Savienības direktīvām... Otrkārt, 1.jūnijā spēkā stāsies Regulatoru likums. Ir apmēram 40 priekšlikumu, kas saista šo likumu ar jau izdarītajām izmaiņām likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Ar tām lietām, kuras jūs nosaucāt, nav nekāda sakara. Ja jūs, Baldzēna kungs, uzmanīgi pavērotu likumdošanu, tad jūs redzētu, ka šobrīd spēkā esošajā likumā monopoltiesības tiek izplatītas uz visu datu pārraidi Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir ārkārtīgi monopolistiski. Monopolizēta jebkuru datu pārraide. Turpretī jaunpiedāvātais likums ne tikai samazina monopola termiņu (par to tiešām varētu strīdēties tiesā, bet Latvijas Republika to jau ir izdarījusi, ar līgumu pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai), bet visās vietās, to skaitā jūsu nosauktajā internetā, oficiāli (jau oficiāli, jo šobrīd nekāds monopols interneta lietotājiem nepastāv!) šo monopolu atceļ. Šis ir pašreizējo monopolstāvokli ārkārtīgi liberalizējošs, atbrīvojošs likums, nevis - tieši otrādi - skar internetu... Vienīgais strīdīgais jautājums - un tas ir jautājums, kas interesē jūsu sponsorus, Baldzēna kungs, - vienīgais strīdīgais jautājums ir par balss telefonijas pakalpojumiem, IT, telefonijas pakalpojumiem reālā laika mērogā. Par to mēs varam šeit, parlamentā, debatēt un strīdēties. Bet nevajag... tā teikt, lai kā jūs mīlētu Aspaziju un Raini, no tribīnes nevajag Raini laist... Turiet viņu sirdī! Turiet stingrāk! Es neuzstāju, ka parlamentam jābalso, kaut gan es nevaru atcelt komisijas vēstuli par šā likumprojekta izskatīšanu. Es ceru, ka Ministru prezidents ar savu vēstuli lūgs vismaz 10.maijā izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Arī es esmu runājis ar konsultantiem, kas konsultē Latvijas Republiku šajā arbitrāžas tiesā, un viņi ir teikuši, ka pirms trešā lasījuma ir nopietni jāstrādā pie likumprojekta. Taču mēs nevaram strādāt pie likumprojekta, kuram ir beidzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kurš ir izskatīts komisijā, un par kuru, Baldzēna kungs, nav iesniegti nekādi priekšlikumi trešajam lasījumam vai arī vispār nevar tos iesniegt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par telekomunikācijām” izskatīšanai otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 30, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu par Daiņa Stalta 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijā. Vai deputāts Burvis vēlas runāt par šo jautājumu? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, mēs šo jautājumu varēsim izlemt tikai pēc tam, kad Kārlis Leiškalns mums precīzi būs pateicis, kurš ir sponsors šā jautājuma izskatīšanai parlamentā, jo, ja es pareizi tagad sapratu, jebkurš jautājums ir atkarīgs tikai no sponsoriem, un, ja Roberts Jurdžs nezina viņa sponsorus, tad es vienkārši nevarēšu nobalsot “par”. Atvaino, Kārli!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns runās “par”.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Es runāšu “par”, un es domāju, ka visi šie lēmuma projekti ir jāizskata, jo parlamenta uzdevums ir izskatīt lēmumu un likumprojektus. Un tad, kad likumprojekts ir nonācis parlamentā, Burvja kungs, tad arī vajadzētu strādāt ar šiem likumprojektiem, nevis izdevīgos gadījumos paklausīt valdībai. Ja jūs gribat zināt, tad ir likumi, kuriem ir sponsori un par kuriem ir milzīga interese, un tad sponsorē gan labējās, gan kreisās, gan jaunizdomātās partijas. Sponsorē jeb pērk, teiksim atklāti, visas partijas. Šim lēmuma projektam nav sponsora aiz muguras. Šim nav, ja jūs gribat zināt. Labējās arī sponsorējas...

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Iebildumu nav.

Pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam par bērnu - invalīdu aprūpes problēmām. Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jau pats nosaukums prasa šo likumprojektu skatīt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu nodot to arī mūsu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! ...Nemāku runāt no tā vietējā mikrofona... Arī es domāju, ka Prezidijs nezin kāpēc šim likumprojektam par atbildīgo ir noteicis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tas ir piekritīgs Juridiskajai komisijai, tāpēc es aicinu mainīt atbildīgās komisijas statusu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim ierosinājumam. Par atbildīgo tiek noteikta Juridiskā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ķemeru nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelītkomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sodu reģistra likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums “Likumā par ostām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Tālāk izskatīsim deputātu iesniegumus ar lūgumu piešķirt viņiem bezalgas atvaļinājumu.

Pirmais ir deputāta Raimonda Paula lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Rihards Pīks ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dainim Staltam.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3074. Izskatīsim jautājumu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Centrālā vēlēšanu komisija ir apliecinājusi, ka no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta, no kura bija ievēlēts mūžībā aizgājušais deputāts Juris Sinka, nākamais deputāta kandidāts ir Dainis Stalts.

Dainis Stalts ir apliecinājis, ka ir gatavs uzņemties 7.Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Daiņa Stalta 7.Saeimas deputāta pilnvaras.” Aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Daiņa Stalta 7.Saeimas deputāta pilnvaras.” Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par papildinājumiem darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus: "Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”, “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, “Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Ir iekļauti darba kārtības beigās.

Tāpat desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” un "Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” un "Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Ārlietu komisijas sastāvā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti ir iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu "Veterinārmedicīnas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - Māris Sprindžuks. Lūdzu!

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3060 - likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums”, par kuru kopā ir iesniegti 50 priekšlikumi. Lūdzu, strādāsim ar dokumentu!

1.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt. Komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 4.priekšlikums. Iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 5.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 7.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 8.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 9.priekšlikumā, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. 10.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Sprindžuks. 12.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 13.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi, bet redakcionāli tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 14.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bojārs un Tiesnesis. Komisija to nav atbalstījusi, jo šī norma ir ietverta jau 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildes neceļ.

M.Sprindžuks. 15.priekšlikums. To iesniegusi un pieņēmusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 16.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 17.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis, komisija daļēji ir atbalstījusi un iesniegusi 18.priekšlikumu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 19.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to atbalstījusi daļēji un precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 20.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to atbalstījusi daļēji un iesniegusi savu - 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt 22.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 23.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 24.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 25.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 26.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija ir daļēji atbalstījusi šo normu un ietvērusi to 16.panta 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 27.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 28.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija to atbalstījusi daļēji.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi 29.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 30.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 31.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 32.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 33.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jāzeps Šņepsts. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

M.Sprindžuks. 34.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 35.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Komisija to ir atbalstījusi un turpmāk mainījusi pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 36.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija uzskata, ka šis priekšlikums vairs nav izskatāms, jo visa nodaļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. Arī 37.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija uzskata, ka šis jautājums nav izskatāms, jo tika izslēgta visa nodaļa. Un tas pats attiecas arī uz 38. - deputāta Jāzepa Šņepsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 39.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 40.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 41.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 42.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 43.priekšlikumu iesnieguši deputāti Gundars Bojārs un Aivars Tiesnesis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 44.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 45.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt un mainīt turpmāko pārejas noteikumu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 46.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, jo šī doma ir ietverta jau atbildīgās komisijas priekšlikumā, un 47.priekšlikumā tātad atbildīgā komisija to ir precīzi formulējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 48.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 49.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Un visbeidzot pēdējais - 50.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Paldies. Likumprojekts ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu "Grozījums Standartizācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2937 - likumprojektu “Grozījums Standartizācijas likumā”. Likumprojektu sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Tajā paredzēti nelieli grozījumi, jo pašreizējā uzņēmuma - valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” nosaukums neatbilst likuma prasībām par bezpeļņas organizāciju. Likumprojekts paredz precizēt esošā uzņēmuma nosaukumu un nosaukt to par bezpeļņas organizāciju “valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību”. Pēc šā likumprojekta pieņemšanas tiks izdarīti grozījumi arī normatīvajos aktos, kur tiks minēts šīs organizācijas nosaukums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē likumprojekts ir izskatīts, un tas tiek virzīts kā steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Sproģis. Lūdzu deputātus balsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Standartizācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Un otrā lasījuma datums?

J.Sproģis. 11.maijs...

Sēdes vadītājs. Datums otrajam lasījumam? Kā tur iznāk?

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.maijs, izskatīšanas datums - 17.maijs.

J.Sproģis. 17.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistra numurs 848, Saeimas dokuments nr.3027). Šis likumprojekts ir izskatīts Juridiskajā komisijā, un tas ir saistīts ar administratīvajiem sodiem par autotransporta vadīšanu alkohola vai narkotiku reibumā. Likumprojektā ir piedāvāti sekojoši priekšlikumi.

1. ir deputāta Bojāra priekšlikums, kas nav atbalstīts. Deputāta Bojāra priekšlikumi - faktiski 1., 2., 3., 4. un 5.priekšlikums - nav atbalstīti tāpēc, ka tie, lai gan nedaudz it kā pastiprina visus šos sodus, tajā pašā laikā viņi izjauc šā likumprojekta sodu pakāpenības un sistēmas koncepciju, tāpēc Juridiskā komisija uzskatīja, ka šie priekšlikumi nav tik būtiski. Šeit sodi palielinās no 50 vai no 100 uz 150 latiem, bet saglabā visu šā likumprojekta koncepciju kopumā, un tāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā - 124.pants. Ierosinājums bija ļoti labs. Jūs jau zināt, kas notiek uz ielām. Tik tiešām, kuriem ir daudz naudas, piedzeras un jebkurā reibuma stāvoklī sēžas pie stūres, brauc. Ik gadu mēs zaudējam cilvēkus - ir ievainoti vai aizgājuši viņsaulē pāri par 1000 cilvēku. Tas ir drausmīgi, un tāpēc visas soda sankcijas ir jāpastiprina.

Te ir ierosināts, ka 100 latu, un viss, bet tas ir ļoti maz. Paskatieties, kādi te ir brīnumi! Bija taču tā, ka viena dāma, būdama piedzērusies, nosita cilvēku un saņēma divus gadus nosacīti. Zviedrs nosita divas mūsu pilsones, turklāt policistes, un mierīgi “aizlaidās” uz Zviedriju, dzīvo tur un vairs neko nezina. Tālāk. Arī tas puisis, kas nogalināja divus cilvēkus, vienā mierā aizgāja no policijas iecirkņa... Tas tiešām ir brīnums, kā arestēts un aizturēts cilvēks var aiziet. Pēc tam, kad viņš bija izgulējies, viņš parādījās policijas iecirknī kopā ar advokātiem un ar visiem citiem viņa aizstāvjiem. Nu, protams, arī viņš nedabūs sodu. Un tā tas turpinās.

Arī saskaņā ar mūsu tiesas sodiem, kas tiek piespriesti tiem, kuri ir lietojuši alkoholu un kuri ir izraisījuši smagas katastrofas, viņi tiek notiesāti diezgan jocīgi. Tas atspoguļojas arī šajos preses ziņojumos, kuri ir bijuši, un jūs to redzat. Tāpēc visi šie soda mēri ir jāpastiprina un jābeidz niekoties ar tiem cilvēkiem, kuri sakropļo mūsu pilsoņus, bet pēc tam vienā mierā dzer un brauc tālāk. Turklāt tas notiek atkārtoti, kā tas bija ar to lielo slaveno mašīnu, kas braukāja pa visiem trotuāriem, dauzīja mašīnas un sita cilvēkus, un tur neko nevarēja izdarīt ne Ceļu policija, ne policija, ne tiesu iestādes. Tas ir viens.

Otrs - cilvēki netiek aizstāvēti uz ielas. Pie manis griezās viens no Latvijas pilsoņiem, kuru arī tāds pats gudrinieks sasita ar mašīnu, un tas cilvēks brauca ar velosipēdu. Viņš bija cietis, nogulēja slimnīcā, bet tad viņu pārvērta vēl par vainīgo, un, protams, pats vainīgais palika svētāks par svētāko un netika sodīts. Tāpēc mani ierosinājumi vēl ir pārāk mazi. Ir jāpārskata šis jautājums, un viņi jāsoda ar brīvības atņemšanu. Uz trešo lasījumu tas, protams, ir jāpārskata, jo jūs jau paši te izvirzījāt šo jautājumu, un tāpēc noteikti ir jānosaka pastiprināta soda atbildība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bojāra kungs! Man liekas, jūs runājat par kādu pavisam citu likumu, par kuru mēs šodien nedz esam saņēmuši priekšlikumus, nedz arī šodien tas ir debatējams. Jūs runājat par kriminālnoziegumiem un par nepieciešamiem grozījumiem Krimināllikumā. Lūdzu! Katram deputātam frakcijā ir tiesības iesniegt grozījumus un piedāvāt, sniegt pieprasījumus par izmeklēšanu vai par sodiem, bet, atvainojiet, šis ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, un šeit ir runa nevis par noziegumiem, bet par administratīvajiem pārkāpumiem - konkrēti par transporta līdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā.

Tas ir 124.pants, un Juridiskā komisija ir noteikusi pietiekami lielu sodu pastiprināšanu. Teiksim, šobrīd par transporta līdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē mums ir noteikts sods no 50 līdz 250 latiem par jebkuru situāciju, turpretī tagad mēs piedāvājam, atbalstot Ministru kabineta priekšlikumu, graduēt atkarībā no reibuma pakāpes un sodus palielināt līdz 450 latiem. Es domāju, ka šis palielinājums ir pietiekami liels un pietiekami adekvāts, bet, ja būs tās sekas, par kurām jūs runājat, tad būs arī gan cietumsods, gan citi sodi. Taču tas nekādā gadījumā neskar šo likumprojektu un šo problēmu, ko mēs skatām šodien. Paldies!

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 8, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 2.priekšlikums ir jāskata saistībā ar 1. Tāds pats. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

L.Muciņš. 3.priekšlikums tāpat nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Tāpat 4.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. Tāpat 5.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. ir deputāta Bojāra priekšlikums - aizstāt sankcijās laiku, uz kādu tiek atņemtas autotransporta vadītāja tiesības: vārdi “no 6 līdz 36 mēnešiem” tiek aizstāti ar vārdiem “no 16 līdz 48 mēnešiem”, tātad atņemt tiesības uz laiku līdz četriem gadiem. Šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tas neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispārīgās daļas vispārējam principam, kas ir nostiprināts citos pantos, ka speciālās tiesības tiek atņemtas uz laiku līdz 36 mēnešiem, tāpēc komisija arī neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. Deputāta Bojāra 7.priekšlikums ir saistīts ar 8., 9. un 10.priekšlikumu, un tas ir analogs mūsu neatbalstītajam 1. - 5.priekšlikumam, ko komisija arī neatbalstīja, jo šeit tika piedāvāts nedaudz - par 50 latiem -pastiprināt sankcijas un pagarināt arī šo laiku, uz kuru tiek atņemtas šīs autotransporta vadīšanas tiesības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 5.maijs.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labdien, cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2894. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.aprīlī izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts bija nodots arī Juridiskajai komisijai, kura to rūpīgi izskatīja un arī nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču Juridiskā komisija, turpinādama strādāt pie likumprojekta, vērš atbildīgās komisijas un attiecīgi iesniedzēju uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuru sakārtošana, kā mēs uzskatām, būtu nepieciešama, veicot tālākos lasījumus. Viens no pašiem svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka juridiski tiek fiksēta Adrešu reģistra esamība. Juridiskā komisija uzskata, ka mums ir jāvadās pēc spēkā esošās likumdošanas. Piekrītot gan iesniedzējiem, gan speciālistiem, kuri tika uzaicināti uz komisijas sēdi, ka Adrešu reģistrs jāveido kā attiecīgā valsts kadastra sastāvdaļa, mēs visādā ziņā izteicām iebildumu pret jauna termina vai jauna reģistra nosaukuma ieviešanu, kā tas ir piedāvāts šajā likumprojektā. Jautājums ir par to, ka tiek piedāvāts šeit ierakstīt citos likumos neesošu jēdzienu - nekustamā īpašuma valsts kadastrs. Šodien mūsu likumdošana runā par valsts kadastru, tādēļ mums jāturas pie šādas terminoloģijas. Un otrām kārtām mēs uzsveram, ka pēc būtības būtu nepareizi lietot jēdzienu “nekustamā īpašuma kadastrs”, jo nekustamais īpašums ir juridisks jēdziens, taču Valsts zemes dienests vairāk nodarbojas ar nekustamo īpašumu jeb zemes gabalu un būvju tehnisku, nevis juridisku reģistrāciju. Līdz ar to nebūtu juridiskā ziņā korekti lietot šeit jēdzienu “nekustamā īpašuma reģistrs” un “nekustamais īpašums”, tādēļ ir jālieto jēdziens “valsts kadastrs”, “valsts kadastra reģistrs”, un līdz ar to - “valsts kadastra Adrešu reģistrs”. Tas likumā turpmāk būtu jāparedz, jo nekustamais īpašums ir daudz plašāks jēdziens, tas ir saistīts arī ar visiem juridiskajiem apgrūtinājumiem, saistībām un citām lietām, ko Valsts zemes dienests nereģistrē.

Tādēļ es aicinu, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, padomāt par nepieciešamajām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, skatoties anotācijā, redzam, ka likumprojekta raksturs ir tīri tehnisks - likumprojekts ir iesniegts, lai likumu papildinātu ar jēdzienu “novads”. Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl dažiem citiem aspektiem. Likumprojekts ir skatāms trijos veidos. Viens ir tas, ka likums ir tehniski jāpapildina ar jauniem jēdzieniem, kādi ir ieviesušies mūsu likumdošanā. Otrs - kā jau teica Muciņa kungs, likumprojekts tiešām ir ļoti precīzi jāskata no juridiskā viedokļa attiecībā uz adresēm. Un trešais - tas ir zināmā mērā arī politisks likumprojekts. Jo šobrīd ir tāda situācija, ka daudzu pašvaldību deputātiem un pat pašvaldību vadītājiem latviešu valodas, tas ir, valsts valodas, zināšanas ir stipri apšaubāmas. Man izraisa zināmas bažas tas, ka bez jebkāda reglamentējuma vietējās pašvaldības piešķir nosaukumus ciemiem un tamlīdzīgām apdzīvotām vietām. Mani ļoti satrauc tas, vai, atrodot kaut kādus “caurumus” jeb “starpas” likumdošanā, neradīs mums kaut kādas iļjičagradas vai tamlīdzīgi nosauktas apdzīvotas vietas.

Godājamie deputāti! Lūdzu pievērst šiem jautājumiem īpašu uzmanību, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Salkazanovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 5.maijam.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektiem "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” un "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”. Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam jautājumu par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Ir arī otrs jautājums, kas adresēts Ministru prezidentam. Tas ir par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Arī tas tiek nodots Ministru prezidentam.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Mūsu valstī ir neliels skaits dzīvojamo māju, kas atrodas valsts, pašvaldības un kādas privātpersonas kopīpašumā. Pirms vairāk nekā gada, grozot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, mēs devām īrniekiem tiesības privatizēt dzīvokļus arī šādās mājās, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiek sadalīts reālajās daļās vai ja tiek rīkotas izsoles. Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad šādās kopīpašumā esošās mājās īrnieku skaits ir neliels. Šādos gadījumos, vadoties pēc šobrīd spēkā esošā likuma normām, īrnieki nevar veidot tādas sabiedrības, kas atbilstu likuma prasībām, un šādos gadījumos īrniekiem ir tādējādi liegtas tiesības, pat teorētiskas tiesības, piedalīties privatizācijas procesā. Lai šo problēmu atrisinātu, pirms mēneša mūsu kolēģi deputāti no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniedza nelielus grozījumus minētajā likumā. Atbildīgā komisija, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konceptuāli akceptēja kolēģu iesniegto likumprojektu, bet sadarbībā ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadību un Saeimas Juridisko biroju izstrādāja precizētu redakciju, tātad iesniedza alternatīvu likumprojektu. Mēs aicinām šodien to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.maiju.

Sēdes vadītājs. 6.maijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3057. Kā jūs atceraties, šie likuma grozījumi tika ierosināti tādēļ, ka Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvoja ārzemēs, nekādā veidā nevarēja noteikt politiski represētās personas statusu, jo pašreizējais likums paredzēja, ka to nosaka vietējās pašvaldības. Un tādēļ šo funkciju attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem uzliek par pienākumu Totalitāro režīmu noziegumu seku izvērtēšanas komisijai.

Ir iesniegti vairāki priekšlikumi sakarā ar to, un pirmais ir deputāta Mitrofanova priekšlikums aizstāt vārdus “Latvijas teritorijā” ar vārdiem "bijušās PSRS teritorijā”. Tātad sākumā bija runa par Latvijas teritorijā represētajiem, bet tagad tiek runāts par visā bijušās PSRS teritorijā represētajiem, kuri pašreiz dzīvo šeit, Latvijā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir iespēja daļēji novērst vēsturiskās netaisnības sekas, nobalsojot par politiski represētās personas statusa noteikšanu Latvijas nepilsoņiem. Taču runa nav par tām ciešanām, kuras šie cilvēki pārdzīvoja nometnēs vai cietumos. To mēs principā nevaram kompensēt ne ar kāda statusa piešķiršanu vai ar niecīgu atvieglojumu noteikšanu. Es runāju par vēsturisko netaisnību, kura bija pieļauta, atņemot 1995.gadā Latvijas nepilsoņiem represētā statusu, kurš viņiem bija jau noteikts, vadoties pēc iepriekšējās likuma redakcijas.

Gatavojoties šodienas sarunai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apciemoja divas sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv arī represēto nepilsoņu intereses. Mēs bijām Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļā un Ukraiņu biedrībā. Mums bija iespēja iepazīties ar represēto cilvēku dzīves stāstiem, un mums ir sekojoši secinājumi.

Pirmais. Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vairākumam šo cilvēku nebija tiesību atgriezties savā dzimtenē, respektīvi, Ukrainā vai Rietumbaltkrievijā, un viņi bija spiesti palikt uz dzīvi Latvijā. Tas bija pirms 40 gadiem, un dabiski, ka tagad viņiem Latvija ir kļuvusi par otro dzimteni, kur dzīvo viņu bērni un mazbērni.

Otrais secinājums. Mēs nevaram ieteikt šiem cilvēkiem, nu, vairākumam šo cilvēku, lai viņi ar naturalizācijas palīdzību atrisinātu savu problēmu, kas saistīta ar represētā statusu. Tas nav reāli, ņemot vērā, ka vidējais vecums viņiem ir apmēram 75 gadi. Ir saprotami, ka veselības stāvoklis nesekmē eksāmenu kārtošanu.

Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka pēc manas uzstāšanās varētu sekot oponentu iebildumi. Galvenie ir finansiāla rakstura iebildumi. Mēs vairākas reizes dzirdējām, ka valsts budžetā nav papildu līdzekļu, lai nodrošinātu tādu personu skaita paplašināšanu, kurām ir politiski represētā statuss. Es gribētu kārtējo reizi atgādināt, ka kopš 1995.gada valsts izdevumi, kuri ir saistīti ar atvieglojumiem represētajiem, nav mainījušies. Tas nozīmē, ka, ja mēs atgriezīsimies pie tādas situācijas, kāda bija pirms 1995.gada, tas neprasīs nekādus papildu līdzekļus no valsts kases.

Un paliek pēdējais pretarguments. Šim argumentam ir principiāls raksturs. Mēs vairākas reizes esam dzirdējuši, ka Latvijas Republikā nevienu nepilsoni nerepresēja un ka līdz ar to mums nav nekādu morālu pienākumu viņiem piešķirt kaut kādu statusu. Man jāatzīst, ka šim principiālajam argumentam ir iekšēja loģika, bet mūsu frakcijas viedoklis un arī manis paša dziļa pārliecība ir, ka dzīviem cilvēkiem ir absolūta vērtība salīdzinājumā ar jebkādiem principiem.

Cienījamie kolēģi! Nobalsosim par dzīvi palikušajiem bijušajiem represētajiem, kuriem tagad nav šā statusa!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Debates par šo jautājumu, manuprāt, ilgst jau vienpadsmito gadu. Par šīm problēmām debatēja jau Augstākā padome, un arī Saeima ir par tām debatējusi visu šo laiku. Un, kā vienmēr, mēs konstatējam, ka nav strīda par to, kas ir politiski represēta persona un kas ir vispār represēta persona - kaut gan arī par to pastāv strīds -, bet ka pamatā ir strīds par mūsu finansiālajām un praktiskajām iespējām. Ja mēs pasakām “a”, tas ir, atzīstam personu par politiski represētu, tad uzreiz ir jāpasaka arī “b”, proti, ir jāatbild uz jautājumu, kādas sekas ir šādam juridiskam atzinumam un cik tas maksā - cik līdzekļu tas prasa no mūsu budžeta, no mūsu finansēm.

Esmu ar mieru gandrīz pilnībā parakstīties zem deputāta Mitrofanova jebkura pirms tam teiktā vārda. Jā, attiecīgās personas, kuras bija Polijas Republikas pilsoņi vai ir viņu pēcnācēji, tika represētas tagadējās Baltkrievijas teritorijā un tagadējās Ukrainas teritorijā, kura pirms tam bija Polijas valsts teritorija. Jā, šie cilvēki tika represēti un cieta tāpat kā Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji. Jā, šie cilvēki pēc tam nevarēja apmesties nedz Baltkrievijā, nedz Ukrainā un nokļuva šeit.

Taču, piekrītot visam tam, ko teica deputāts Mitrofanovs, es kā jurists lasu tekstu. Piedāvātais teksts ir pavisam citādāks. Ir runa par visu bijušās PSRS teritoriju. Otrajā priekšlikumā ir runa par PSRS teritoriju. Tam ne no finansiālā, ne no juridiskā viedokļa es nevaru piekrist.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs politiski varam vienoties par to, par ko šeit runāja deputāts Mitrofanovs, tad šī problēma ir risināma tādā veidā, kādā ir iesākts to risināt 2.pantā, kur mēs - bez tam, ka te runājām par Latvijas pilsoņiem - paplašinājām šo jēdzienu, nu uzņemoties arī zināmas finansiālas saistības attiecībā uz Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem. Tātad šeit attiecīgi atzīstam visas sekas, ko izraisīja Molotova-Ribentropa pakts, ko radīja PSRS un Vācijas, šo divu agresoru, divu okupantvalstu, vienošanās, un šo jēdzienu attiecinām uz visu šo valstu pilsoņiem, kuri cieta šīs vienošanās dēļ. Šeit nav minēta ne PSRS, ne Vācija, šeit ir minēta Latvija, Igaunija un Lietuva. Tātad loģiski būtu papildināt šīs trīs valstis ar vēl divām - ir jāpiemin vēl divu valstu pilsoņi, tas ir, bijušie Polijas pilsoņi un viņu pēcnācēji un Somijas pilsoņi un viņu pēcnācēji. Nu, par somiem es šeit nevaru izteikties. Es nedomāju, ka mēs šeit daudz tādu varētu atrast. Taču, ņemot vērā arī to informāciju, kas ir frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā, ir zināma daļa - tā nav liela daļa - poļu tautības cilvēku, bijušo Polijas pilsoņu, kas dzīvojuši Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas teritorijā, kuru bijusī PSRS 1940.gada 17.septembrī okupēja noziedzīgā, PSRS un Vācijas noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Varētu šādi papildināt trešajā lasījumā šo pantu un izdarīt šādu izšķiršanos, un tad tas būtu juridiskā ziņā korekti. Gan no finansu viedokļa, gan no cilvēciskā viedokļa (tajā pašā laikā neattiecinot visu šo problēmu uz visu PSRS teritoriju un neuzņemoties atbildību, it sevišķi finansiālu atbildību, par tiem represētajiem, kas ir represēti bijušās PSRS teritorijā), mēs tad būtu sakārtojuši likumprojektu trešajam lasījumam.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt tagad šos priekšlikumus - 1., 2. un 3.priekšlikumu -, bet sagatavot attiecīgu korektu un visu frakciju atbalstītu priekšlikumu trešajam lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir mūžsenais strīds: noziegums, noziedznieks un atbildīgais par nozieguma izdarīšanu. Noziedznieks ir PSRS, noziedznieka tiesību pārmantotājs ir Krievija un attiecīgi arī visi pārējie, kas ir piedalījušies. Lūk, šīs divas lietas nejauksim! Un cietušie ir Baltijas valstu pilsoņi un arī tie, kas līdz okupācijas datumam - līdz 1940.gada 17.jūnijam - šeit bija legāli iebraukuši. Arī par tiem šeit ir jārunā. Viss pārējais ir jāprasa no noziedznieka - no PSRS - un pēc tam no Krievijas. Nejauksim šīs divas lietas!

Mitrofanov un jums līdzīgie! Jūs vazājaties pa Krieviju un pa Maskavu ļoti bieži. Jūs tur tiekaties, lejat diezgan netīras samazgas uz Latvijas valsti un it īpaši uz latviešu tautu. Bet kāpēc jūs tur nerunājat par tām lietām, par kurām Krievijai būtu kā PSRS tiesību pārmantotājai jāatbild? Kāpēc jūs tur par to nerunājat? Kam tad ir jāmaksā? Kam ir jākārto šie rēķini? Vai ar to ir jānodarbojas Latvijai? Vai varbūt ar to ir jānodarbojas tam, kas ir noziedznieks?

Tad, kad ir runa par mūsu īpašumiem - Latvijas valsts īpašumiem, kurus nelikumīgi pievāca vispirms PSRS un kurus negrib atdot Krievija -, nezin kāpēc par to klusējam. Tad, kad Krievijai ir jāuzņemas kaut kāda atbildība par cietušajiem, jūs te nākat tribīnē un runājat galīgas aplamības. Galīgas aplamības! Brauciet uz Maskavu, jūs tur esat gaidīti, bieži viesi. Jūs tur apsveic ar visādiem panākumiem. Lūdzu! Visas kārtis jums ir rokā! Un tur jūs varat kārtot visas savas saistības.

Tālāk. Es pateikšu vienu citu piemēru, kā izturas Krievija un kā izturas Latvija. Runa būs par kritušo karavīru kapiem. Apmēram tāpat, kā Latvijā izturas pret tiem pašiem padomju karavīru kapiem. Tomēr neviens neliedz tos kopt, neviens viņus neaiztiek. Viņi te Dieva mierā dus. Kā Krievija izturas? Līdz šai dienai ir sarežģīti Krievijā kaut ko uzzināt par mūsu kritušo leģionāru piemiņas vietām, nemaz nerunājot par kaut kādu piemiņas zīmju uzstādīšanu. Kas notika Masļenkos ar mūsu aizvesto krustu? Un kāda tā izturēšanās bija? Izbeidziet šo liekulīgo runāšanu! Jums diemžēl viss tas, kas attiecas uz nepilsoņiem, viss tas, kas attiecas uz cittautiešiem, kurus jūs reducējat tikai uz tiem, kas lieto krievu valodu, ir politiska spēle. Diemžēl! Man ir žēl, ka jūs tik bezkaunīgi izmantojat cietušo cilvēku likteņus, nevis no Krievijas prasāt atbildību un rīcību. Krievijā jūs noteikti vispār nerunājat par to, bet šeit, Latvijā, gan jūs esat lielie varoņi. Tāpēc, ka jums ir vajadzīgas balsis, lai tiktu uz nākamo - 8.Saeimu. Lai cilvēki, kuri lāgā neorientējas Latvijas politikā, atdotu jums savas balsis. Lūk, tā!

Un līdz ar to es domāju - kādēļ mums ir starpvaldību sarunas? Kādēļ tad mums ir nodibināta kaut kāda komisija, kurai kaut kas ar Krieviju būtu jāpanāk? Tā vietā, lai klanītos Krievijas priekšā un ievērotu viņas prasības, ir jāizvirza mūsu vēsturiski taisnīgās prasības. Desmitiem tūkstošu baltiešu ir cietuši no PSRS represijām. Kaut elementāro godīgumu no tās valsts puses, Krievijas puses, vajadzētu šodien dzirdēt. Viņi pat izvairās lietot vārdu "okupācija”. Jo vairāk mēs no viņiem prasīsim, jo vieglāk būs arī tiem represētajiem. Lūdzu to neaizmirst! Un, redziet, jūs te tagad esat iebāzuši visu PSRS, līdz pat Kamčatkai un Magadānai. Jūs paši laikam tur vispār neesat bijuši. Vajadzētu aizbraukt un apskatīties. Tā ka katrā ziņā es kategoriski noraidu šādus demagoģiskus priekšlikumus, kuriem nav absolūti nekādas juridiskas jēgas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau nonākam līdz anekdotēm, šādas lietas apspriežot. “Vēsturiskās netaisnības sekas jānovērš!” - teica kolēģis Mitrofanovs. Kādas netaisnības? Dobeļa kungs jau lielā mērā pateica to, ko es gribēju sacīt, bet es tomēr atkārtošu un vēlreiz uzsvēršu šīs lietas.

Mitrofanova kungs un jūsu kolēģi! Nu atjēdzieties taču vienreiz par visām reizēm un neaizņemiet laiku, šeit, Saeimā, runājot absolūtas muļķības!

Kas ir vēsturiskā netaisnība? Ieskaidrojiet, Mitrofanova kungs, savam turpat vienā rindā sēdošajam kolēģim Golubova kungam, ka vēsturiskā netaisnība bija Latvijas okupācija, kuru viņš vēl šodien nav sapratis. Sēž Saeimā vairākus sasaukumus un nav sapratis, ka Latvija bija okupēta. Lūk, vēsturiskā netaisnība! Nu tad ieskaidrojiet viņam! Kādā veidā - tā ir jūsu darīšana. Vēsturiskā netaisnība bija Latvijas okupācija, kolonizācija un rusifikācija. Mēs jau tagad baidāmies runāt par šīm lietām, kautrējamies. Bet ir jārunā! Un es runāšu, cik vien vajadzēs, tik ilgi, kamēr patiešām šīs sekas tiks likvidētas. Jo pašreiz tās netiek likvidētas. Tieši otrādi! Tās atkal tiek reanimētas.

Mēs jau esam to pieminējuši un arī no tribīnes runājuši par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, par to, ko tas nozīmē. Mitrofanova kungs, tagad jūsu cilvēki tur, Rīgas Domē, kopā ar sociāldemokrātiem jau dala prēmijas. Jau dala prēmijas! Nenopelnītas. Nenopelnītas prēmijas (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēteri, tu arī saņemsi! Neuztraucies!”) dala! Interesanti, ko vēl jūs dalīsiet? Nu tad daliet tiem, kurus jūs pašlaik aizstāvat. Lai gan jūs, Mitrofanova kungs, runājat vienu - Muciņa kungs arī to uzsvēra -, jūs domājat kaut ko pavisam citu, ietverot šeit visu PSRS. Visu PSRS teritoriju! Tātad visiem, kuri šeit sabraukuši no visas PSRS teritorijas un kuriem kaut kā ir darīts pāri kādreiz... un darīts pāri droši vien ir gandrīz visiem, jo Padomju Savienība ar tās ārprātīgo režīmu jau citu neko nedarīja, kā tikai represēja cilvēkus. Tātad visiem tiem, kuri šeit sabrauca visādos veidos un kuri ir represēti... Okupācijas rezultātā cietušajai Latvijai tagad ir viņiem jāatmaksā... Tā ir fantastiska doma! Es to uzskatītu par reketu. Tas ir vistiešākais rekets! Jums vajadzēja prasīt Maskavā... Dobeļa kungs jau jums teica: brauciet uz Maskavu vēl un vēlreiz un prasiet viņiem, lai viņi jums maksā! Mēs jau vispār esam uzņēmušies pārāk daudz. Pensijas... Mēs jau faktiski pabalstus un pensijas maksājam cilvēkiem, kuri šeit, Latvijā, nav strādājuši nevienu dienu. Tiem, kas nevienu dienu nav strādājuši Latvijā, mēs maksājam pensijas un dažādus pabalstus! Par ko? Šī nauda bija jāmaksā Maskavai. Viņi ir mantojuši šīs visas tiesības un pienākumus. Taču jūs kāpjat tribīnē un jums nav kauna runāt un prasīt, lai Latvija, kura piecdesmit gadus tika nīdēta, tagad maksā, lūk, visiem tiem, kuri dzīvojuši visā plašajā Padomju Savienībā un kuriem labpatikās braukt šurp, lai meklētu labumus. Labumus viņi šeit sameklēja, un labumus viņi turpina šeit baudīt, un tāpēc jau prom nebrauc, lai kā mēs to gribētu. Un nebrauks! Lūk, tur jau ir tā bēda!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir pienākums, morāls pienākums runāt, jo kopš Itas Kozakevičas nāves es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nu jau vienpadsmito gadu. Man ļoti gribētos, lai, runājot par šīm lietām, mēs atcerētos, ka mūs klausās daudzcietuši, reizēm gadu desmitiem Sibīrijā mituši cilvēki, kuri gulējuši uz vienām nārām ar mūsu Latvijas pilsoņiem un latviešiem. Man ir pilnīga pārliecība, ka Knuts Skujenieks vai kāds cits, klausoties šīs runas, varbūt būtu tiesīgs mums pārmest veidu, kādā mēs par to runājam. Es neaicināšu atbalstīt kolēģa Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo Juridiskās komisijas priekšsēdētājs faktiski jau norādīja arī uz zināmu juridisku nekonsekvenci šajā priekšlikumā. Es neaicināšu jūs to darīt, taču mans pienākums ir pateikt sekojošo.

1992.gadā mēs to visu attiecinājām uz visiem Latvijas teritorijā represētajiem. Var būt, ka tas nebija pareizi, var būt, ka Augstākā padome emociju iespaidā, aiz līdzcietības pret šiem cilvēkiem, kas absolūti viennozīmīgi iestājās par Latvijas neatkarību... Atcerieties “Memoriālu”, atcerieties politiski represētos, kā viņi cīnījās par Latvijas neatkarību! Mēs toreiz piešķīrām visiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā.

1995.gadā, strīdoties par Pilsonības likumu, lai “dabūtu to cauri”, mēs ielikām šo formulu Represēto likumā. Un iznāca tā, ka mēs iedevām un arī atņēmām. Ir simtreiz labāk vispār neiedot, nevis iedot un atņemt. Jā, ir taisnība kolēģiem - un šeit man ar ilggadēju un ļoti cienījamu kolēģi Vidiņa kungu domas pilnīgi sakrīt - , ka Latvijai kā valstij neviens nevar pārmest... neviens nevar pieprasīt Latvijas valstij kaut ko maksāt, bet, ja mēs esam reiz to darījuši, tad vismaz pret šo kategoriju būtu jāizturas, raugoties no cilvēcības viedokļa.

Piedodiet, es ļoti reti minu piemērus, bet tad, kad mēs bijām Daugavpilī un noklausījāmies vairāk nekā 10 minūšu ilgu kādas polietes dzīves stāstu... Viņa bija notiesāta par cīņu pret padomju varu - notiesāta uz nāvi, un tikai brīnums viņu izglāba no tās. Viņa tekoši runā latviski - tāpat kā mēs, bet viņa negrib pieņemt Latvijas pilsonību tikai tādēļ, ka citi represētie - uz nāvi un uz ilgiem gadiem notiesātie - nevar to izdarīt. Aiz līdzcietības viņa to nedara. Jūs atcerieties, kā rīkojās arī Poļu kultūras biedrība neatkarības atjaunošanas rītausmā! Paldies, Muciņa kungs, jums par šo formulu!

Es tikai gribu pateikt, ka jūs neesat pirmais, kurš par to runā. Arī mūsu komisijā izskanēja šī formula - attiecināt Latvijas valsts pretimnākšanu uz Molotova-Ribentropa pakta upuru pēctečiem, uz šeit dzīvojošiem šo valstu pēctečiem, Somiju iekļaujot. Jūs pareizi minējāt, ka tā ir Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Šie cilvēki viens pēc otra aiziet no dzīves, tāpēc būtu pat nepareizi runāt par finansiālajiem izdevumiem. Piedodiet par cinismu, bet viņi mirst! Gan gadu, gan moku rezultātā, un tāpēc es apsolu... Mēs jau komisijā to ieskicējām, un es apsolu uz trešo lasījumu iesniegt to komisijā. Es domāju, ka komisija akceptēs, un jūs, arī saskaņojot varbūt ar juristiem, ar Juridisko komisiju, ieraudzīsiet šo formulu. Un es vēlreiz ļoti lūdzu: tie, kuri runāsiet vēl, atcerieties, par kādu kategoriju mēs runājam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs, otro reizi.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt kaut ko par Maskavas sarunām un par šo iespēju atrisināt problēmu. Dobeļa kungs! Ir jābūt konsekventiem! Pirms pieciem gadiem un pirms diviem gadiem mēs, mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, piedāvājām atrisināt represēto problēmu ļoti vienkārši - piešķirot šo statusu gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, taču jums, valdošajai koalīcijai, bija balsu vairākums. Jūs esat uzvarējuši, likums ir pieņemts jūsu piedāvātajā redakcijā, un pilsoņiem tagad ir tiesības iegūt šādu statusu, bet attiecībā uz nepilsoņiem valdošajai koalīcijai bija tādi plāni, ka būs sarunas ar Maskavu, ar Krieviju, un ka kaut ko būs iespējams dabūt no Krievijas valdības, lai kompensētu arī nepilsoņiem. Tas bija jūsu - valdošās koalīcijas solījums, taču šis solījums nav izpildīts. Jā, mums nav bijis neviena ministra šajā laika periodā. Tas ir pirmais. Un vēl es gribētu atgādināt Muciņa kungam, ka visvairāk no Molotova-Ribentropa pakta ir cietuši nevis Latvijas... ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi, bet pirmām kārtām PSRS pilsoņi. Un tagad represēto ir ļoti maz - bijušo represēto - nepilsoņu. Tikai pāris simti cilvēku. Un tas nav loģiski un nav cilvēciski - dalīt tagad viņus kaut kādās kategorijās, pie tam mākslīgās kategorijās. Kā redzat, poļiem ir labi, bet ukraiņiem nav tādu tiesību iegūt šo statusu. Tas nav pareizi, un tas nav izdevīgi arī no politiskā viedokļa, tāpēc pēc nākamajām vēlēšanām jums atkal izvirzīsies tāds pats jautājums, kāds radās pēc šā pavasara vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Mitrofanovs. Kāpēc bijušie nepilsoņi, kuri naturalizējas, par jums nebalsoja? Tieši tāpēc! Viņi nebalsos par “Latvijas ceļu” un par citām partijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Helēnai Demakovai.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Latvijas un Vācijas starpparlamentu sadraudzības grupu lūdzu uz mirklīti sanākt blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. ... Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Kristiāna Lībane, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par 1. - deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es centīšos, kā Dobeļa kungs aicināja, runāt par lietu. Es ceru, ka pārējie kolēģi, kas klausās kafejnīcā, jau skrien pa kāpnēm augšā, lai šo svarīgo jautājumu beidzot atrisinātu, it sevišķi, es domāju, “Latvijas ceļa” deputāti, kuri ir tik satraukti. Es šodien, tik saulainā dienā, negribu runāt par braucieniem uz Maskavu, Minsku vai Briseli. Es gribētu aicināt, lai jūs atbalstāt Mitrofanova kunga priekšlikumu, kuru uz trešo lasījumu varētu palabot. Protams, arī man šodien ir jāpieskaras, tāpat kā to darīja arī cienījamie draugi Juris un Pēteris, jautājumam par pašvaldību vēlēšanām un arī šim kardinālajam jautājumam par represētajiem.

Es patiešām atceros neseno vēlēšanu kampaņu, kad kāda nezināma partija bija salikusi visos Rīgas stūros krievu valodā uzrakstus, kuros aģitēja balsot, un daudzi, tajā skaitā krieviski runājoši cilvēki, arī nobalsoja par kaut kādu partiju, kura saucās “Ļuģi deistvija”. Varbūt šie “ļuģi deistvija” arī šodien, atbalstot... es varu arī valsts valodā... lai tie, kuri bija izlikuši savus plakātus un vairs neatceras... lai šie “Rīcības cilvēki” varētu atbalstīt savu elektorātu, jo, starp citu, es zinu, ka daudzi krievvalodīgie uzņēmēji atbalstīja šos “ļuģi ģeistvija”, kuri centās un solīja panākt viņu problēmu risinājumu. Es vēlreiz tātad veicu tulkojumu... viņi aicināja, un krieviski runājoši cilvēki balsoja par “rīcības cilvēkiem”. Es ceru, ka šie “rīcības cilvēki”, kuri vismaz toreiz visās krievu avīzēs ļoti aizstāvēja viņu intereses, arī šodien tās aizstāvēs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Par lietu runā!”) ...Par lietu arī es turpināšu runāt.

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka šie “rīcības cilvēki” beidzot atcerēsies arī tautiešus, kuri galīgi vēl nav aizmirsuši latviešu valodu Lejas Bulānos. Sākotnēji, apmēram no 1991. līdz 1994.gadam, bija aktīva kampaņa, ka vajadzētu glābt šos tautiešus, kaut vai skolotājus aizsūtīt uz turieni. Es ceru, ka daži Saeimas deputāti, kuri ļoti labi zina vēsturi un zina daudzas nianses, varētu par skolotājiem aizbraukt uz Lejas Bulāniem un nolasīt tur pāris lekciju par okupantu valstīm un visām pārējām lietām. Es domāju, tas būtu patiešām ļoti vērtīgs brauciens. Un vēl es domāju, ka arī mūsu frakcija censtos panākt, lai šie deputāti, kas brauc, saņemtu beidzot vīzas uz Krieviju.

Tālāk. Cienījamie draugi, Pēteri, Juri! Mēs šodien runājam par represētajiem cilvēkiem, un es domāju, ka arī cienījamais Juris Vidiņš, kas pats ir saskāries ar šā PSRS režīma noziegumiem, labi atcerēsies, ka krievu vidū bija gan mēsli, gan ļoti labi cilvēki. Un parasti jau tajās nometnēs tie labie sēdēja, ne jau tie mēsli, kuri reizēm uzstājās pa radio 1.maijā un citās PSRS jubilejās un aicināja, lai kolonnas būtu vienotākas un draudzīgākas, tāpat arī citi, kuri bija Komunistiskajā partijā, un vēl citas dažādas lietas.

Tātad mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri sēdēja cietumā tajā laikā, kad citi ieguva izglītību, attīstīja savu karjeru un veiksmīgi strādāja Komunistiskās partijas rindās.

Un vēl, par prēmijām, kuras arī te aizskāra daži kolēģi. Cik es zinu, pagaidām jūsu partijas “rīcības cilvēki” nav atteikušies no prēmijām, un es patiešām saprotu, ka Raimonds Krūmiņš, Rīgas Domes Finansu departamenta vadītājs, kļūdījās, viņš nav tajā partijā. Nevajadzēja uz Lieldienām, vajadzēja uz 1.maiju, kas būtu daudz racionālāk. Tā ir Satversmes sapulces diena un starptautiski svētki, un tad būtu interesanti redzēt, kā “rīcības cilvēki” atteiktos no prēmijām. Tāpēc tā bija patiešām sociāldemokrātu kļūda, un patiešām būtu bijis daudz interesantāk uz 1.maiju Domei izmaksāt prēmijas. Tā ka, cienījamie kolēģi, es patiešām aicinu “rīcības cilvēkus” rēķināties ar krievu elektorātu nākamajās vēlēšanās un šajā brīdī atbalstīt Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo citādi nākamreiz, es domāju, uz 8.Saeimu, “ļuģi ģeistvija” noteikti netiks atbalstīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējā runātāja vārdos grūti bija saklausīt kaut ko par šīsdienas jautājumu, bet tas nekas, es esmu pieradis tādas runas dzirdēt. Tagad es vēl vienu reizi uzsvēršu, par ko es runāju, jo daudzi nav sapratuši vai izliekas, ka nesaprot. Es runāju par skaidru attieksmi pret notikušo, pret atbildīgo par to, kas ir noticis, un nejauciet visus šeit kopā - poļus, somus un visu PSRS, visus PSRS iedzīvotājus. Jā, protams, cieta arī PSRS iedzīvotāji: cieta nabadziņš Bērija, cieta nabadziņš Abakumovs, cieta Jagoda un daudzi citi jauki PSRS iedzīvotāji ļoti cieta. Viņus kā suņus nošāva un pareizi darīja, bet viņus nošāva tikai pēc tam, kad viņi bija jau iznīcinājuši tūkstošiem (Starpsauciens: "Miljoniem...") citu cilvēku. Tā ka šie paši cietēji ar putām uz lūpām bļaustījās par dzimteni, par Staļinu, un šie paši cietēji vēl šodien Krievijā, spriežot pēc aptaujām, par ievērojamākajiem politiķiem ir atzinuši Ļeņinu un Staļinu, nevienu citu. Par ievērojamākajiem slepkavām gan viņus varētu atzīt, taču ne par politiķiem. Tā ka būsim uzmanīgi, un tieši par to es gribu runāt - par godīgu attieksmi pret vēsturi, nevis par asarainu izrunāšanos par cietējiem. Kur tad palika asarainā izrunāšanās, kad runāja par latviešu leģionāriem? Seiksta kungs, nāciet šurp un viņus aizstāviet! Jūs te raudat par nezin ko, tāpēc ka jums acīmredzot pat poļu balsis ir vajadzīgas. Un tāpēc es saku vēl vienu reizi: šodien Krievijā rīko nacistu saietus! Nevis Latvijā nacisti rīko saietus, bet Krievijā jaunie nacisti rīko saietus! Un krievu prese Latvijā neuztraucas par to, bet ķengā un zākā latviešu leģionārus. Par krievu fašismu viņi nerunā, un tur ir tā attieksme pret vēsturi, par ko es runāju. Tā ka Latvijai nav jāuzņemas rūpes par visiem pasaules klaidoņiem, un tas ir vairāk nekā skaidrs.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Modris Lujāns minēja, ka es ar šo lietu esmu saskāries. Un tiešām, Lujāna kungs, man attiecībā uz visiem nodokļu maksātājiem ir kaut kāda vainas apziņa, jo man ir šis represētā statuss, man ir aprēķināta paaugstināta pensija, un es varu braukāt no Rēzeknes līdz Rīgai, maksājot tikai puscenu par biļeti. Un tad es uzdodu jautājumu: “Lujāna kungs, kāpēc jums man ir jāmaksā? Jūs neesat vainīgs, ka mani represēja.” Jūs saprotiet, ...labi, mēs, Latvijas valsts, esam bijuši pretimnākoši un Latvijas pilsoņiem maksājam par noziegumiem, ko neesam izdarījuši, bet kāpēc mums vēl jāsavāc šeit pastāvīgie iedzīvotāji no visas bijušās Padomju Savienības un uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina jāmaksā arī viņiem? To es kaut kā īsti nevaru saprast, jo vairāk tādēļ, ka viņiem ir dotas iespējas saņemt šo represētā statusu. Lai viņi naturalizējas, lai viņi iemācās latviešu valodu un ir pilsoņi, un tad viņi visas šīs priekšrocības saņems. Tas ir viens.

Otrs. Lujāna kungs, jā, es saskāros ar dažādiem cilvēkiem! Es atceros 1952.gadu, kad mani veda Stolipina vagonā. Mums pirms tam sadeva siļķes un rupjmaizi, un tad, kad es sargam, tatāram pēc tautības, prasīju padzerties, viņš man iešļāca sejā glāzi ūdens un pateica: “Na, suka, popej!” Varbūt jūs iztulkojiet to latviešu valodā! Es atceros, ka 1953.gadā es dzīvoju kopā vienā istabā... mēs, septiņi cilvēki, dzīvojām kopā ar bijušo Baltkrievijas milicijas priekšnieku Modeki, kurš bija nosēdējis desmit gadus un kurš tāpat kā jūs bija uzticīgs komunistiskām idejām, tad, kad viņa sieva, Baltkrievijas PSR Tautas māksliniece, pa radio dziedāja kaut kādu Šopēna dziesmu, viņam asaras ritēja. Taču tajā pašā laikā viņš patiešām bija ļoti labs cilvēks, viņš saprata šīs sistēmas samaitātību un tās izvirtību.

Tiešām nevajag ņirgāties par tiem cilvēkiem. Anton, jāpiemin arī tas, ko jūs teicāt. Jā, viņi ir cietuši, bet Latvijas valsts nav vainīga un mums nav par viņiem jāmaksā. Lai Krievija maksā! Jums tiešām tas ceļš uz Maskavu ir ar zaļo gaismu, un jūs tagad te plātāties, ka izgādāsiet man vīzu. Nu tad izgādājiet to vīzu! Es tad tur aizbrauktu un Krievijas Valsts domei pastāstītu par šīm lietām. Jūs tur turat mutes un baidāties pat iepīkstēties par to. Tā tas bijis, sākot jau ar izbijušo tā saucamo pirmo ārlietu ministru - Latvijas neatkarīgās valsts pirmo ārlietu ministru, kurš ir mazspējīgs runāt par šīm lietām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lujāna kungs, jūs nu gan man neesat draugs - ko lai dara! - un diez vai būsit, jo jūs esat pavisam nomaldījies ne tikai trijās priedēs, bet pat vienā priedē. Tur jau ir tā nelaime. Es jūs vienkārši pieciešu kā zobu sāpes, neko nevar darīt.

Seiksta kungs, jums ir radusies tendence nākt tribīnē tad, kad es uzstājos, un, vārdu sakot, birdināt asaras un runāt vēl šķīstākā balsī nekā eņģeļi. Ziniet, raudāt jau nav māksla. Raudāt nav māksla! Māksla ir palīdzēt. Vajadzēja izstrādāt precīzu redakciju. Jā, mēs bijām kopīgā izbraukuma sēdē Daugavpilī, tikāmies ar Poļu biedrības cilvēkiem, ieklausījāmies viņu likstās un bēdās un tā tālāk, bet nu, lūdzu, vajag dot precīzu redakciju, nevis prasīt absolūti visiem represētā statusu. Tad jau nākamais solis varbūt būs tas, ka piešķirsim represētā statusu arī tiem, kuri dzīvo visā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Apmēram tā jau izskatās. Vismaz Mitrofanova kungs šādu priekšlikumu droši vien nākamajā reizē iesniegs, jo pašlaik iznāk tā, ka mēs esam atbildīgi par visu to, ko izdarīja represīvais padomju režīms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.G.Vidiņš. Nu jau ir pietiekami izrunāts. Es domāju, ka vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 36, atturas - 16. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. Nu 2.priekšlikums praktiski vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums arī ir deputāta Mitrofanova priekšlikums. Tur tā doma ir apmēram tāda pati. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad es gribu pateikt vienu ļoti praktisku niansi.

Varbūt ne visi klātesošie ir lietas kursā par viena Vācijas fonda rīcību. Tam fondam ir nosaukums “Atmiņa, atbildība, nākotne”. Tas fonds ir gatavs sākt kārtējo naudas izmaksu - kompensāciju bijušajiem nacisma upuriem, kas tagad dzīvo Latvijā. Līdz šim brīdim visas izmaksas no Vācijas fonda gāja caur vienu Krievijas Federācijas fondu. Pašlaik Latvijas institūcijas mēģina mainīt situāciju, lai turpmāk izmaksas ietu caur Latvijas iestādēm un bankām. Es domāju, ka, ja mēs šodien neatbalstīsim mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - priekšlikumu, tad vāciešiem būs ļoti interesanti uzzināt, ka tajā pašā brīdī, kad mēs visas izmaksas mēģinām pārņemt savās rokās, Latvijas valsts neatzīst par represētajiem ļoti lielu daļu no bijušajiem nacisma upuriem, kuri dzīvo Latvijā. Tas būtu ļoti interesanti, un es varu tikai iedomāties, kāda būs Vācijas valdības un fonda tālākā rīcība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti ilgi diskutējam par šiem jautājumiem. Gribu jums pateikt, ka Tautas partija ļoti rūpīgi izskatīja šos priekšlikumus un mēs nonācām pie secinājuma, ka Latvijas valsts nav spējīga finansiāli atbalstīt visas pasaules represētos. Mēs nespējam finansiāli atbalstīt ne Kubā represētos, ne Dienvidāfrikas Republikā represētos, ne Ķīnā represētos, ne arī visā bijušās PSRS teritorijā un nacistiskās Vācijas iekarotajās teritorijās represētos. Mums ir jārūpējas un jādod pienācīgs atbalsts pirmām kārtām Latvijas iedzīvotājiem, pirmām kārtām latviešiem, lībiešiem jeb līviem, Latvijas pamatiedzīvotājiem, bet mēs vienkārši nevaram, lai cik mēs labi gribētu, finansiāli atbalstīt visas pasaules represētos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 44, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Seile, Grīnblats, Dobelis, Gailis, Balodis, Jurdžs, Prēdele un Tabūns. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums. Šis priekšlikums precizē…

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums. Tajā ir ietverta jautājuma būtība, kura dēļ šis likums vispār tapa atvērts. Te ir ierosināts, ka Latvijas pilsoņiem politiski represētā statusu nosaka nevis pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, bet Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, lai iepriekš pieņemtajā 5.priekšlikumā ietvertā norma stātos spēkā tikai 2002.gada 1.janvārī. Priekšlikumu ir precizējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Lūdzu balsot par visa likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.G.Vidiņš. 15.maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3058.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi arī deputāta Razminoviča iesniegto 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Juridiskā biroja iesniegto 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un ietvērusi deputāta Razminoviča iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 5. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts 6.priekšlikumā, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča iesniegtais 7.priekšlikums ir atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas izstrādātajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 13.priekšlikumā. Līdzīgi arī deputāta Razminoviča iesniegtais 11.priekšlikums ir atbalstīts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Arī deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) iesniegtais 12.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas sagatavotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. , 12. un 13.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 14. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts 17. - deputāta Razminoviča priekšlikumā. Līdzīgi arī Juridiskā biroja iesniegtais 16.priekšlikums ir atbalstīts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 18.priekšlikums. Iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 19. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 20. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Arī 21.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija pati ir izstrādājusi redakciju, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 24. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas iesniegtajā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 26. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 28. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 29. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča iesniegtajā 30.priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 31. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča iesniegtajā 33.priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 34. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 36. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 39. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi 41. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 42. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 43. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 44. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 45. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Razminovičs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 47. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 48. ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, un tas, protams, no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 49. - deputāta Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) 50.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt deputāta A.Kalniņa 51.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) 52.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un ietverts 53. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 54. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 55.priekšlikums. Arī tas ir deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts arī 57.priekšlikums. To izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 58. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 59. - tās pašas deputātu grupas priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts 20.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 60. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 61. - deputāta A. Kalniņa priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts arī deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) 62.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 63. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par...

A.Razminovičs. ...63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar 65. - nākamo priekšlikumu, kur ir izteikta šī doma, kas ir 63. un 64.priekšlikumā. Tātad šeit ir tā principiālā atšķirība, ka šajā Iepirkuma komisijā saskaņā ar atbildīgās komisijas redakciju var būt viens speciālists, kas pārzina būvniecības lietas, pamatā būvniecības lietas. Pārējie komisijas locekļi var nebūt speciālisti šajā Iepirkuma komisijā. Mūsu priekšlikumā ir noteikts, ka tad, ja ir pieci cilvēki šajā Iepirkuma komisijā, vismaz 51% no šiem komisijas locekļiem ir jābūt profesionāļiem no attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām, un tie varētu būt celtnieki, arhitekti, elektriķi, ceļinieki vai citu profesiju pārstāvji.

Kāpēc ir šāds priekšlikums? Protams, mīnuss ir tas, un to mums pārmet arī pašvaldību vadītāji, ka, lūk, ir iesaistīti daudzi speciālisti šajā Iepirkuma komisijā, kura izšķirs to, kam dot pasūtījumu, un ka būs maza ietekme tieši pašvaldību vadītājiem, pašvaldību speciālistiem vai struktūrvienību vadītājiem.

Otrs mīnuss, ko mums pārmet, ir tas, ka varbūt būs jāapmaksā vairāku šo speciālistu darbs un šajā ziņā tas sadārdzinās šīs Iepirkuma komisijas darbu un visu šo procesu. Taču, manuprāt, - un prakse to spilgti apliecina - mēs, ietverot šajā Iepirkuma komisijā vairāk par pusi tiešām speciālistu attiecīgo iepirkumu jautājumos, šo procesu varēsim izvērtēt kvalitatīvāk un atrast vislabākos risinājumus, kā apmierināt valsts vai pašvaldības pasūtījumus.

Ja ir tikai viens speciālists vai tikai būvju speciālists, tad reizēm to vai citu pretendentu izdodas lobēt šā pasūtījuma izpildei.

Otrkārt, panākot to, ka šajā Iepirkumu komisijā ir vairāki profesionāļi - speciālisti, mums ir prognozes, ka mēs varam šo pasūtījumu izpildi pat palētināt un padarīt to kvalitatīvāku.

Trešais un galvenais. Ja mēs virzāmies uz to, ka Iepirkuma komisijā tās locekļu lielāko daļu - 51% - sastāda speciālisti, mēs uzņēmējdarbībā, tā teikt, veicinām caurspīdīgumu un tā tālāk, jo galu galā pašvaldību un valsts pasūtījumi vērtības izteiksmē arī būvniecības jomā ir visai ievērojami, tāpēc uzņēmēji vēlas, lai šo darbu izpildei izraudzīti tiktu tiešām paši labākie, kvalitatīvākie, kaut arī mazie būvuzņēmēji. Tādējādi mans priekšlikums konkrēti ir šāds: atbalstīt 65.priekšlikumu un neatbalstīt 63. un 64.priekšlikumu.

Un vēl pēdējā piebilde par 64. - Razminoviča kunga priekšlikumu, kas paredz, ka, izšķirot jautājumu par informācijas sistēmu izstrādāšanu, šāds speciālists šajā komisijā nemaz nebūtu vajadzīgs. Es domāju, ka tas ir pavisam bīstami, jo tā ir ļoti smalka lieta, kā iegādāties šo datortehniku, kā veidot tīklus un tā tālāk, tāpēc šīs jomas speciālisti noteikti būtu vajadzīgi, un tāpēc manā 65.priekšlikumā pēdējā teikumā ir ietverta arī šī norma par informācijas sistēmu izstrādāšanu. Tādējādi šajā Iepirkuma komisijā ne mazāk kā 51% locekļu vajadzētu būt tādiem speciālistiem, kas sertificēti informācijas sistēmu laukā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs. Jāatzīst, ka arī komisijā bija pietiekami plašas debates par šiem priekšlikumiem, taču komisija izšķīrās atbalstīt 63. un 64.priekšlikumu, neatbalstot 65.priekšlikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 5. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 64. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputāts Kalniņš uztur spēkā balsojumu par 65.priekšlikumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 66. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot to, un ietverts 70. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi arī 69. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 71.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Savukārt 72. - deputāta Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 73. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 75. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot, un ietverts 77. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi 76. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 77. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 78. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 79. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts Juridiskā biroja 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Precīzi tāpat arī 81. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 82. - deputāta Razminoviča un Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Tāpat komisijas atbalstu ir guvis 83. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 84. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 85. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 86. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas 88.priekšlikumā.

Līdzīgi 87. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 89. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 90. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 91. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 93. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 94. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat komisijas atbalstu ir guvis 95. - deputāta Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Precīzi tāpat komisijas atbalstu ir guvis 97. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt deputāta A.Kalniņa 98.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un ietverts atbildīgās komisijas 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 103.priekšlikumu, kuru pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi 104. - šis atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 105. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 106. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Daļēji ir atbalstīts deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) 107.priekšlikums, un tas jau ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 108. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 110.priekšlikumā.

Līdzīgi Juridiskā biroja 109.priekšlikums ir atbalstīts un ietverts deputāta Razminoviča 110.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 111. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 112.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt 114. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 115.priekšlikumu komisija pati ir izstrādājusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 116. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 117. - Razminoviča iesniegtais priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 118. - deputāta Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 119. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, ietverts atbildīgās komisijas izstrādātajā 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 121. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Deputāta Razminoviča iesniegtais 122.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Ir guvuši komisijas atbalstu arī abi turpmākie deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikumi - 123. un 124.priekšlikums. Un arī 125.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 126. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Nav guvis komisijas atbalstu deputātu grupas iesniegtais 127.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Savukārt 128. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 129.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kungu priekšgalā, ir daļēji atbalstīts un ietverts 131. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi 130. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts 131. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 132. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 133. - deputātu grupas (ar Urbanoviča kungu priekšgalā) priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt nav guvis komisijas atbalstu 134.priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa ar Urbanoviča kunga priekšgalā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Savukārt 136. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 24.maijs.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3061. Skatīsim likumprojektu, ko ir sagatavojusi otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

1.- priekšlikums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Arī nākamo priekšlikumu ir ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 3.priekšlikumu, ko arī ir ierosinājis Juridiskais birojs, komisija neatbalsta, jo tās Eiropas Savienības normas, uz kurām balstoties šis likumprojekts ir izstrādāts, ir precīzākas. Un līdz ar to šeit sašaurinājums nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Lauskis. 4.priekšlikumu, ko ir ierosinājis deputāts Tolmačova kungs, komisija neatbalsta, jo pirmajā lasījumā termins ir definēts plašāk un deputāta Tolmačova priekšlikums šo definējumu sašaurinātu.

Sēdes vadītājs. Nav... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāts pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Tolmačova priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lauskis. 5. - Juridiskā biroja sagatavoto priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija nevarēja atbalstīt. Šeit ir runa par mācību programmām, kuras var veikt viena vai divu gadu laikā. Priekšlikums, ka programmām ir jābūt apgūtām divu gadu laikā, nav atbalstīts tā iemesla dēļ, ka atsevišķas programmas patiešām var veikt arī viena gada laikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts tālākajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 11. - deputātu Modra Lujāna, Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča un Igora Solovjova priekšlikums - ir atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jāizsaka neliels izbrīns par komisijas mīkstčaulību. Varbūt īpaši neiedziļinājās jautājuma būtībā. Pat valdība, kura nu jau ir pietiekami liberāla Latvijā, bija iesniegusi priekšlikumu, kurā šo nepilsoņu nebija iekšā. Nezin kāpēc komisijai labpatikās viņus tur ievietot. Nu, tos iesniedzējus es labi saprotu, tur nav ko brīnīties. Bet kā var šādi iesniegumi iegūt komisijas atbalstu? Tur gan ir par ko brīnīties! Tas jautājums nav tik nevainīgs un tik nebūtisks, jo šī lielā vēlme salikt vienā kaudzītē visus pilsoņus un nepilsoņus parādās visdažādākajās vietās. Un, ja tiešām ir runa par iestāšanos Eiropas Savienībā, rodas jautājums - vai tur kādam neienāks prātā, ka Latvijā esošie - gan pilsoņi, gan nepilsoņi - iegūs kaut kādu īpašu Eiropas Savienības pilsoņu statusu? Lūk, vajadzētu drusciņ uzmanīgāk uz tādām lietām skatīties! Pie tam galīgi bez vajadzības tas tika ievietots... Jo, ja jau kaut kas tāds būs noticis, atsāksies runas par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Tās jau nav aiz kalniem, un jau šodien mēs jūtam šo runu kaut kāda veida ietekmi. Tagad izskan argumenti, ka, lūk, redziet, kaut kāds puišelis, kas ir aizbraucis, ieguvis Kembridžā, Oksfordā vai nezin kur vēl diplomu par drausmīgi augstu izglītību, atbrauks Latvijā un viņa diploms šeit netiks atzīts. Cienītie kolēģi! Ja jau ir tik ļoti inteliģenti, tik ļoti izglītoti cilvēki, kas tad viņiem par problēmām ir kļūt par pilsoņiem? Visi logi taču ir vaļā! Godātie lēnprātīgie, labticīgie un citādi ticīgie, un citāda veida mierīgie kolēģi, jūs taču paši nobalsojāt, savulaik aģitējāt, lai visi logi būtu vaļā nepilsoņiem. Visi logi ir atvērti vaļā! Ko tad jūs vēl turpināt viņiem iet pretī? Es domāju tā: ja cilvēks nopietni grib iegūt augstu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un ja viņš nopietni grib strādāt Latvijas valstī, kādas viņam ir problēmas kārtot šādas lietas? Tā ka tas arguments, ka nu mēs zaudēsim kaut kādas augstas kvalifikācijas cilvēkus, ir vienkārši smieklīgs. Ja viņi gribēs aizlaisties, viņi aizlaidīsies tāpat. Un tagad jūs jau paši esat šajā dokumentā ielikuši pretrunu. Piemēra labad es to pateikšu. Tālāk būs 63.priekšlikums, kas ir tieši tāds pats priekšlikums, bet ir noraidīts. Tas nozīmē, ka 11. un 63.priekšlikums ir savstarpēji pretrunīgi. Tātad pat pavirša ir bijusi izturēšanās pret šāda veida konceptuāliem priekšlikumiem. Un tāpēc es kārtējo reizi izsaku nožēlu, dziļu nožēlu, ka šo likumprojektu virza nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurai tas tomēr būtu bijis jādara, jo tā ir tomēr šīs komisijas galvenā kompetence, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varēja būt tā, kas piedalās šajā procesā. Diemžēl ir noticis otrādi, un acīmredzot zināma neiedziļināšanās šajos jautājumos ir novedusi gan pie šīm pretrunām, gan pie tā, ka komisija ir rīkojusies pretēji valdības iesniegtajam priekšlikumam. Un līdz ar to man nekas cits neatliek, kā nepakļauties šai jocīgajai ietekmei, kas nav tās īstās debespuses, un neatbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mani patiešām pārsteidz komisijas lēmums atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu komisijas locekļus paskatīties, kas Satversmē ir rakstīts par pilsoņiem un par visiem citiem. Vai ir starpība vai nav? Komisijas locekļi reizē ar to faktiski jau velk vienlīdzības zīmi starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Par to mēs diskutējam nu jau desmit gadus un aizvien piekāpjamies. Es gribētu uzrunāt PCTVL vīrus - jums taču jābūt ieinteresētiem, lai vairāk nepilsoņu kļūtu par pilsoņiem. Logi patiešām visi ir vaļā, vairs nav nekādu ierobežojumu. Lūdzu! Tad viņiem būs šīs tiesības, par kurām jūs rakstāt šajā priekšlikumā. Strādājiet šajā virzienā, un viss būs vislabākajā kārtībā! Tur jau ir tā bēda, ka jūs jau negribat lietas risināt, bet gribat tikai runāt - tiktāl, ciktāl tas ir jūsu interesēs, ciktāl tas ir izdevīgi, lai pastāvētu jūsu partiju konglomerāts. Jūs aizvien paturat šos nepilsoņus un arī lielu daļu pilsoņu kā ķīlniekus. Tas, starp citu, attiecas arī uz krieviski rakstošo presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Iedomājieties tādu situāciju - kas notiktu, ja jūs, PCTVL vīri, Saeimā aicinātu nepilsoņus būt lojāliem pret šo valsti, patiesi mīlēt šo zemi, nevis “falši” integrēties sabiedrībā, apgūt šīs valsts valodu, nevis dažādos veidos pretlikumīgi pirkt valodas prasmes apliecības? Tie paklausītu, un tad, iedomājieties, ar jums būtu beigas. Jūsu partijas nepastāvētu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tavējā arī nē!”) Tur jau ir tā lieta. Tur jau ir tā lieta! Tāpēc jūs mēģināt, lūk, šādā veidā cilvēkus muļķot. Jurkāna kungs ir aizrāvies, viņš neaizstāv savu priekšlikumu, jo viņu tas ne īpaši interesē. Galvenais, kas interesē viņu, - apmuļķot cilvēkus. Sakiet, Jurkāna kungs, saviem nepilsoņiem, it īpaši jauniem cilvēkiem, par kuriem šoreiz ir runa un kuri brauktu kaut kur mācīties, lai viņi mācās valodu! Taču jūs rādāt pretēju piemēru. Kauns bija skatīties, kā jūs “Līdztiesības” kongresā mocījāties krievu mēlē, uzrunājot šā kongresa delegātus. Tāds nu, lūk, ir mūsu neatkarības laika pirmais ārlietu ministrs, kurš aizgājis galīgi šķērsām un tagad aicina cilvēkus pavisam citā virzienā.

Es aicinu kolēģus nemainīt redakciju, atstāt to, kura bija iepriekšējā lasījumā, un komisiju aicinu padomāt par to, ko jūs esat nolēmuši.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Mīļais Kungs Dievs debesīs! Es pilnīgi neticu, ka no nekā var uztaisīt šādu milzīgu kauju starp nacionālajām idejām, starp aizdomās turamajiem, starp jurkāniem… kas ir mocījies vai nav mocījies krievu valodā... Paskatieties, ko tad tā komisija ir izdarījusi! Komisija taču nav kaut kāds vienpersonisks monstrs, kas saucas komisija. Tie ir 16 dzīvi cilvēki, kas izdiskutē lietas nevis pēc krāsas, nevis no karoga virziena, nevis no politisku lozungu viedokļa, bet pēc būtības. Nu kas tad šajā pantā ir rakstīts? Ka uz Latvijas pilsoņiem un veselu virkni ārvalstnieku un arī nepilsoņu, kas rezidē, dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, attiecas tādi paši kvalifikācijas atzīšanas noteikumi. Kas ar to ir noticis? Vai ir kāds pilsonis vairāk vai kāds nepilsonis mazāk? Vai kādam ir izrauti mati no galvas? Kas ar jums notiek, kāpēc jūs katru lietu, pragmatisku, normālu, izdiskutētu, tiešām komisijā izdiskutētu lietu, pārvēršat par cīņu starp latviešiem, krieviem, ebrejiem, arābiem un vēl kādiem citiem? Par ko mēs pārvēršam parlamentu? Par pļāpātavu - un tikai! Taču mums ir jāpieņem normatīvi akti.

Šeit ir runa par attieksmi starp 11. un 63.priekšlikumu. Redziet, Dobeļa kungs, ko komisija skatās. Šeit ir runa par kvalifikācijas atzīšanu. Ja jūsu draugs nepilsonis, kas, Sorbonnā beidzis universitāti, atbrauc šeit un saka: “Es gribu, lai Latvijā atzīst manu kvalifikāciju!”, - mēs sakām: atzīstam. Jūs sakāt - neatzīstam. Taču 63.priekšlikums, kas ir par 39.pantu, Dobeļa kungs, runā par to, vai ļaut viņam strādāt šajās nereglamentētajās profesijās, un šajā ziņā komisija ir vairāk labējās pozīcijās. Nē, viņa saka, tad, ja viņš grib būt, teiksim, par aptieķnieku, tad viņam jākļūst par pilsoni. Bet kāpēc tad jūs nevarat atzīt nepilsonim šo kvalifikāciju, šīs zināšanas, kas ir fakts pēc būtības? Un īstenībā, tā riktīgi ņemot, nevienam tā jūsu atzīšana jau nav vajadzīga. Ja viņš zina labāk par jums, tad viņš zina, un jūs varat to neatzīt dēļ viena iemesla, ka jūs nezināt.

Paldies par uzmanību. (Aplaudē politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti.)

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Un arī Leiškalna kungs! Jūsu spilgtā runa, protams, zināmā mērā aizēno to, ko es vēlētos teikt, bet mans sakāmais neatkārtos iepriekšējo debatētāju teiktā būtību. Godātie kolēģi, es gribētu jūsu uzmanību pievērst tam, kas ir šā likuma subjekts, un atgādināt tiem kolēģiem deputātiem, kuri darbojas Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā (kurā pavisam drīz, ja mēs viņu iebalsosim pēc īsa mirkļa, darbosies arī Vidiņa kungs), ka jūs varēsiet pārliecināties par to, ka šā likuma izpratnē Eiropas institūcijas un attiecīgie Briseles ierēdņi traktē terminu “pilsonis” pavisam citādi, nekā mēs to šobrīd vēlamies šeit traktēt atbilstoši tam, kā mēs izprotam pilsonības institūtu Latvijā, un tas nav īpaši korekti no mūsu, likumdevēju, puses. Un izlasiet, lūdzu, ceturtās nodaļas mazo virsrakstiņu… Šā likuma ietvarā pilsonis, cilvēks, par kura profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir runa, ir attiecīgajā valstī dzīvojošs, mītošs cilvēks ar attiecīgo kvalifikāciju. Tāda ir šī izpratne Eiropas līmenī, un tādēļ ir šis piedāvājums un lūgums Latvijai sakārtot nacionālo likumdošanu, saskaņojot to ar Eiropas Savienības prasībām, un mūsu vislielākais un visgodpilnākais uzdevums ir izturēties pret šo prasību samērā korekti.

Es gribētu teikt, ka tā neatpazīstamība attiecībā uz terminu “nepilsonis”, kas ir Eiropā, mūs apgrūtinās tad, ja mēs pieņemsim 11.priekšlikumu, un diez vai mēs varēsim kādam izskaidrot, kā tad mēs šos cilvēkus sadalām pilsoņos un nepilsoņos tajā jomā, kas pilnībā neskar pilsonības institūtu Latvijā kā nacionālā valstī. Kā mēs skaidrosim šo lietu? Nezinu. Man liekas, ka mēs tad nonāksim diezgan lielās grūtībās.

Vēl es gribētu teikt, ka iesniedzēji 11.priekšlikumā, uzskatīdami, ka ir nepieciešams šāds priekšlikums, kurā atsevišķi tiktu ietverta atruna par pilsoņiem un nepilsoņiem, zināmā mērā nesaglabā savu konsekvenci. Tādēļ man arī ir jautājums - kādēļ ir šāds priekšlikums? Ja jau jums ne sevišķi patīk termins “nepilsoņi” un arīdzan tas statuss un jūs nevēlaties arī īpaši doties šīs pilsonības virzienā… Taču, ja jūs šobrīd dodaties šajā virzienā un mudināt šos cilvēkus, lai viņi izšķirtos par Latvijas pilsonību, tad tikpat labi mudiniet viņus arī uz to, lai viņu kvalifikācija patiešām būtu atbilstoša tai kvalitātei, kuru sauc par Latvijai piederoša cilvēka kvalifikāciju.

Godātie kolēģi, es gribētu jūs rosināt atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas, un es ļoti vēlētos rosināt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura šodien referē un mums prezentē šo likumprojektu, iedziļināties šajā jautājumā, saskaņot visus šos precizējumus, saskaņot šos terminus, to visu izskaidrot sabiedrībai un deputātiem un tikai pēc tam pieņemt kādu noteiktu, konsekventu lēmumu, lai mums kļūdu būtu mazāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Redziet, Leiškalna kungs, nav jau vajadzīgs daudz prāta, lai otra cilvēka runāšanu nosauktu par tukšu pļāpāšanu. Jūs ļoti bieži nosaucat citu cilvēku runāšanu par tukšu pļāpāšanu. Tā ka padomājiet, vai tas jums dara godu!

Tagad es gribu pateikt vēl kaut ko. Kādēļ ir vajadzīgi pilnīgi lieki iespraudumi? Pilnīgi lieki. Ja mēs runājam par valsti, tad ir jārunā par valsti un tās pilsoņiem. Viss pārējais ir kaut kas mums uzspiests un nevajadzīgs šinī brīdī. Pēc dažām paaudzēm šis jautājums vairs nebūs jācilā. Un tieši tāpēc jābrīnās, ka laikā, kad te grozās dažnedažādi eksperti, kur vieni skatās mūsu ceļu uz NATO, bet otri skatās mūsu ceļu uz Eiropas Savienību, un vēl te maisās viens otrs nejauši pieaicinātais, jūs šādos apstākļos ieliekat galīgi nevajadzīgu, absolūti nevajadzīgu jēdzienu, pie tam vienā priekšlikumā jūs no tā esat atteikušies. Kur tad ir jūsu loģika? Šeit jūs atļausiet nepilsonim kaut ko darīt, jo, lūk, tas diploms ir derīgs, taču tad, kad ir iegūta attiecīgā profesija, jums tas nepilsonis atkal nav vajadzīgs. Vai tad jūs nekļūstat smieklīgs ar tādu filozofēšanu, ko? Lūk!

Un tāpēc, tieši tāpēc tapa mans priekšlikums. Nejauciet, neputrojiet! It īpaši tad, ja jūs esat no valdības saņēmuši pietiekami jēdzīgu priekšlikumu. Jūs tagad te spraužat iekšā, nezin kādu interešu vadīti, pavisam kaut ko citu, un, ja jūs runājat par komisiju, tad es domāju, ka tur bija dažādi šie balsojumi. Nebija jau nu tā, ka visa komisija vienbalsīgi atbalstīja visu šo lietu. Tā ka nevajag! Es saprotu, ka kādam varbūt bija vajadzība kaut kam pielabināties, bet to nevar darīt tādos nopietnos jautājumos, kā ir šis likums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Dobeļa kungs, es atvainojos. Jūs, protams, nevis pļāpājat, bet runājat - precīzi, labi runājat, gandrīz vai dziedat… (No zāles deputāts J.Dobelis: “Paldies, Leiškaln, paldies!”) Es jums tiešām atvainojos par to pļāpāšanu. Tas bija tā karstumā… Es vienkārši negribēju, lai jūs uzskatītu komisiju par personu… Komisija ir personu grupa, kas balsojot pieņem lēmumus, un šis lēmums tika pieņemts ar diezgan nospiedošu balsu pārsvaru.

Rugātes kundze šeit runāja ārkārtīgi precīzi un tāpēc Dievs Tēvs un tēvi dibinātāji mums jau ir devuši iespēju, ka likumus izskata trijos lasījumos. Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu, taču bieži vien kabineta iesniegtie likumprojekti ir negatavi, par ko liecina simtiem un simtiem priekšlikumu, un tautas kalpu uzdevums bez runāšanas un dziedāšanas no šīs tribīnes ir tiešām šos likumprojektus uzlabot vai ietvert šajos likumos dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas ir tā, Dobeļa kungs!

Par to, ko teica Rugātes kundze. Es visam tam varu piekrist, un arī balsojums drīzāk bija… Tieši komisijā, apspriežot šo normu, mēs arī atzīmējām, ka priekšlikums ir uzrakstīts neprecīzi, un tāpēc bija divi jautājumi. Mēs varējām steigā uzrakstīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt ideju kā tādu, ka arī nepilsonim - pastāvīgajam iedzīvotājam, neatkarīgi no tā, kā mēs sauksim šos cilvēkus, kas mācās šeit, ir tiesības uz šā izglītības diploma atzīšanu. 39.pantā mēs vēl joprojām nedodam viņiem tiesības ieņemt šīs profesijas. Tā atkal ir cita lieta. Un komisijā visi arī norunāja, ka līdz trešajam lasījumam, kā Rugātes kundze aicināja, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu, balstoties uz veselu virkni Latvijas likumu, kur parādās šī iedzīvotāju grupa... Patīk jums vai nepatīk, bet Latvijā viņi ir, un ne manas vainas pēc (No zāles deputāts J.Dobelis: “Esi vainīgs!”), Dobeļa kungs, un, paldies Dievam, arī ne jūsu vainas dēļ, bet saistībā ar viņiem ir lietas, kuras mums likumdošanas līmenī ir jāatrisina, jo arī viņi piedalās mūsu algu samaksāšanā. Arī viņi piedalās nodokļu maksāšanā, viņi maksā mums algas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. ...Mums ir jāuzklausa arī viņu problēmas, Dobeli! Paldies. Jūs esat lielisks runātājs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi. Es pirmīt teicu, ka ārā ir labs laiks, un tas man drīzāk ir jānožēlo, jo, kad ārā līst lietus, tad Saeimā ir daudz mierīgāk, bet, tiklīdz parādās saule, arī atsevišķas frakcijas sarosās, un tādēļ, cienījamie kolēģi, tas ir arī mans priekšlikums... Es protams, aicinātu, es lūgtu varbūt Saeimas darbiniekus aiztaisīt to logu, kurš vēl ir vaļā un pa kuru nāk gaisma iekšā, jo tad varbūt iestāsies nedaudz miers zālē...

Cienījamie kolēģi! Tātad, ja attiecīgi mēs runājam par diplomiem, tad mēs, protams, varam arī neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es iedomājos tā: ja tas nepilsonis ir apguvis tanī pašā Oksfordā un ir ieguvis to diplomu... Jā, mēs varam tēlot un ziņot, ka šis diploms ir vājš un ka tas nedarbojas Latvijas teritorijā, taču tad mēs iekulsimies, Rugātes kundze, pietiekami daudzos starptautiskos skandālos. Nu nav vajadzīgs tā rīkoties! Tā ir viena lieta.

Patiesi, kā norādīja Leiškalna kungs, ja viņi gribētu ieņemt amatus, tad patiešām būtu jāaiziet uz Ārstu biedrību vai vēl uz kādām citām struktūrām, kas tad lemtu, licencēt vai nelicencēt viņus, atļaut vai neatļaut... un tad vispār varētu neatļaut...

Un vēl es gribu, Rugātes kundze, norādīt uz to, ka mūsu priekšlikumu komisijā apsprieda vismaz četri, ja ne pieci jūsu kolēģi - Tautas partijas kolēģi, līdz ar to vajadzēja visu izdiskutēt jau iepriekš frakcijā, nevis tagad lēkt kājās un skriet... Ir jau trešais lasījums, un, ja ir kaut kas neprecīzi, ja komisija ir pieļāvusi kādu kļūdu, tad uz trešo lasījumu dodiet savus priekšlikumus, bet šinī brīdī arī jūsu kolēģi ir atbalstījuši šo projektu tādu, kādu to deva komisija. Tā ka nevajadzētu patiešām pārvērst tehnoloģiskus jautājumus kaut kādā politikānismā un laika prognozē, jo citādi, ņemot vērā to, ka tuvojas vasara un ka saules būs daudz, es ar šausmām domāju, kas notiks Saeimā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir saskaņot Eiropas Savienības prasības tajā posmā, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, un, protams, Eiropā šādu nepilsoņu nav. Šāda jēdziena tur vispār nav!

Bet kā ir Latvijā? Tātad Latvijā ir pilsoņi, bet diemžēl ir arī šī grupa, kas nav ne bezvalstnieki, ne ārvalstnieki, ne pilsoņi. Kas viņi ir? Viņiem ir tiesības kļūt par ārvalstniekiem, bet viņi var palikt arī bezvalstnieki, par kuriem ir runāts nākamajā punktā, un viņi var kļūt arī par pilsoņiem, taču visas aptaujas un pētījumi pašlaik liecina, ka apmēram 40% šo cilvēku ilgstoši nevar izšķirties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Ja mēs iestrādāsim tādas normas, kādas tiek piedāvātas šajā priekšlikumā, ko iesniedzis Lujāns, Jurkāns, Urbanovičs un Solovjovs, tad viņiem nebūs stimula iegūt pilsonību vai kļūt par kādas citas valsts pilsoņiem. Tad šī milzīgā nepilsoņu masa, baudīdama visas tādas pašas priekšrocības un tiesības kā pilsoņi, protams, neizšķirsies ne arī par latviešu valodas mācīšanos, ne par ko citu.

Šajā pantā, protams, nav runa par cilvēkiem, kas ir ieguvuši izglītību Latvijā, viņam ir spēkā šis diploms, neskatoties uz to, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi, ja viņi ir ieguvuši Latvijā akreditētas augstskolas izglītību, bet kā rīkoties tad, ja viņi šo izglītību ir ieguvuši varbūt nevis Sorbonnā, bet Tverā, Tulā vai kādā citā pilsētā, kur mēs nezinām šīs kvalifikācijas prasības? Es domāju, ka viņiem vispirms ir jākļūst par Latvijas pilsoņiem, ir jāizvēlas, vai viņi būs Krievijas, Latvijas vai kādas citas ārvalsts pilsoņi. Viņiem visi logi tik tiešām ir vaļā. Viņi to var izdarīt, tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, un padomāsim par labāku redakciju uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es izsaku jums vissirsnīgāko pateicību par uzticību Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, taču man gribētos teikt, ka juridiskās terminoloģijas sakārtošana vairāk atbilst Juridiskās komisijas profilam, kura to varētu izdarīt kvalificētāk nekā mēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis. Godātie deputāti! Mēs izskatījām šo likumprojekta normu par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Nebija runa par Pilsonības likumu, nebija runa par to, kādā veidā mēs nepilsoņiem dodam vai nedodam iespēju strādāt kādā profesijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot šo 11.priekšlikumu, pārliecinoši ar absolūtu balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu, un tas nebija tikai Leiškalna kunga viedoklis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā skatījās kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu, kas strādā Eiropas Savienības institūcijās, lai attiecīgie dokumenti būtu sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienības pieprasītajiem kritērijiem.

Šajā 11.priekšlikumā tiek runāts par normām, saskaņā ar kurām reglamentētajām profesijām tiek atzīta jebkura kvalifikācija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja to par pareizu. Ja pastāv šīs normas par kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem, tad šīs normas, lai izskatītu šā ārvalstīs iegūtā diploma kvalitāti, ir jāattiecina arī uz tiem Latvijas nepilsoņiem, kas dzīvo starp mums. Un mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka vēl vismaz desmit gadus mums būs jāsaskaras ar šo jēdzienu “nepilsoņi”, tāpēc mums vienkārši tagad nav jāizliekas, ka šis jēdziens pašreiz nepastāv. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 18, atturas - 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Lauskis. 12. ir deputātu Lujāna, Jurkāna, Urbanoviča un Solovjova priekšlikums, kas no komisijas puses netika atbalstīts, jo komisija uzskata, ka iepriekšējā redakcija bija precīzāka.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

V.Lauskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts, bet komisija ir precizējusi tā attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Neatbalstīja, bet komisija to ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat arī 17. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 19.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un piedāvā to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā -Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 21. - Juridiskā biroja sagatavoto priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja, bet precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu - mēs uzskatījām par daļēji pareizu, tāpēc izteicām to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat arī Juridiskā biroja 24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, jo nav atbalstīta tā otrā daļa. Tas ir izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Šeit ir atbalstīts un precizēts termins “kontaktstundas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. Līdzīgi arī 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 29.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nespēja atbalstīt, bet precizēja tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija neatbalstīja, bet sakārtoja to redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Tas pats ir noticis ar 31. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat 33. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja un izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 34.priekšlikumu komisija neuzskatīja par iespējamu atbalstīt, bet sakārtoja redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi notika ar 36. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lauskis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāli atbalstīts, un ir precizēts teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikumu - atbildīgā komisija, tas ir, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atbalstīja un iestrādāja atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 39. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja, bet izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Tas pats notika ar 41. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Arī tas netika atbalstīts, bet redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 42. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstīja, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 43.priekšlikums, ko sagatavoja Juridiskais birojs, aicina izslēgt 31.pantu, un atbildīgā komisija priekšlikumu uzskata par pareizu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 44.priekšlikumu, ko sagatavoja Juridiskais birojs, atbildīgā komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Atbalstīts un redakcionāli precizēts ir arī Juridiskā biroja iesniegtais 45.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 47.priekšlikumu sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 48. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 49. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavots priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 42.panta ceturto un piekto daļu un attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

V.Lauskis. 52. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 53.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izslēgt 42.panta septīto daļu. Aicinām atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 54.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Tolmačovs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšlikumu neatbalstīja, bet redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 55. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums veikt noteiktu vārdu izslēgšanu no 43.panta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 56. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 57.priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējais deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nevarēja to atbalstīt un tikai precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 58. - Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja un atbalstīja, un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Toties 59. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja, bet tā redakciju precizēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 60. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums veikt 48.panta trešās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšlikumu atbalstīja un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi kā iepriekšējos... Arī 61. - deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums par nepilsoņu klātbūtni attiecīgajā pantā - netika atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tālāk redakcijā ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 62. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 63. - deputāta Oļega Tolmačova priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 64. - Juridiskā biroja piedāvāts precizējums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 65. - Juridiskā biroja iesniegts līdzīga rakstura priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 66. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi un izteikusi precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 67.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 54.pantu izteikt noteiktā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 68. - Juridiskā biroja piedāvāts priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi, precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot panta nosaukumu un tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 71.priekšlikums. Arī to ir sagatavojis Juridiskais birojs, un kārtējo reizi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Ir runa par ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 58.panta pirmo daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja arī to.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 75. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums veikt 58.panta trešās daļas vārdu izslēgšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 75. un 76.priekšlikumu.

V.Lauskis. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 78. - priekšlikums, ko sagatavoja pati atbildīgā komisija. Aicinām apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Pēdējais ir 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Lauskis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 24.maijam.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 2001.gada 1.septembrim likumprojektiem “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” un “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”, kas gatavojami otrajam lasījumam.

Runāt vēlas deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir diezgan svarīgs jautājums, un mēs esam apspriedušies ar zinātniekiem, to skaitā profesoru Grēnu un profesoru Skuju, par to, ka mums tomēr vajadzētu atļaut eksperimentā klonēt cilvēku embrijus līdz 14 dienām. Šo konvenciju Eiropā ir ratificējušas četras vai piecas valstis, tikai Lielbritānija pieņēma šā gada janvārī likumu (to man pašreiz tulko), ka var tieši līdz 14 dienām atļaut klonēt zinātniskiem mērķiem. Bez tam 19.jūnijā Strasbūrā notiks liels seminārs sakarā ar klonēšanu. Sakarā ar Genomu likumu, kas mums paralēli jāizstrādā, esmu sazinājies ar Labklājības ministriju. Mums šī norma jāiestrādā nacionālajā likumdošanā, un tad mēs varētu taisīt tanī konvencijā - ja es nemaldos, tās 30.pantā - atrunu, ka var atļaut zinātnisku mērķu labad šādu klonēšanu. Tādēļ lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 30.septembrim. Taču es negalvoju, ka spēsim iestrādāt jaunā nacionālajā likumdošanā šo normu par klonēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas- 1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Godātie kolēģi, atgādinu, ka šodien pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministra atbildi uz deputātu jautājumu.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jānis Esta, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Vents Balodis un Oskars Grīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas

pirmās sēdes

2001.gada 26.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs sniegs atbildi uz deputātu Egila Baldzēna, Oskara Grīga, Arņa Kalniņa, Aijas Barčas un Jāņa Čevera jautājumu "Par iedzīvotāju medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem”.

Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi. Ministra rīcībā divas minūtes mutiskai atbildei. Lūdzu!

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā uz sociālās un medicīniskās rehabilitācijas jautājumiem un konkrēti šajā deputātu jautājumā pieminēto rehabilitācijas centru “Tērvete”, es gribētu minēt sekojošo.

Atbilstoši likuma prasībām, piešķirot pasūtījumu gan sociālās, gan medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tiek organizēts konkurss, un atbilstoši konkursa rezultātiem tiek noteikts, kurā iestādē šie pakalpojumi tiks sniegti.

Jautājums bija arī par to, vai tieši rehabilitācijas centrs “Tērvete” varētu saņemt lielāku finansējumu. Tas ir atkarīgs no tā, vai šis centrs varētu piedāvāt labāku cenu un efektīvākus pakalpojumus, labāku kvalitāti.

Attiecībā uz sociālo rehabilitāciju jāteic, ka tas ir trešais dārgākais centrs Latvijā, jo tur viena ceļazīme maksā 165 latus. Pagājušajā gadā ir piešķirtas ceļazīmes 210 cilvēkiem.

Attiecībā uz medicīnisko rehabilitāciju jāteic, ka jautājums ir arī par kvalitāti, kādu centrs var piešķirt šiem pakalpojumiem, jo tur pārsvarā ir ūdens procedūras, kā arī pastaigas pa Tērvetes parku. Līdz ar to šim centram ir diezgan grūti konkurēt ar tādiem uzņēmumiem kā “Vaivari” vai citiem rehabilitācijas centriem.

Par papildu finansējumu. Šāgada budžeta grozījumos pati nopietnākā pozīcija, kura ir atbalstīta valdībā, ir saistīta ar bērnu skaita pieaugumu. Tie ir mantiskie un materiālie pabalsti bērniem. Tur pieaugums ir 2,3 miljoni latu. Attiecībā uz sociālās un medicīniskās rehabilitācijas programmām jāteic, ka vismaz budžeta projektā, tajā, ko valdība iesniedza Saeimā, pieauguma nav, jo tika atbalstītas tās pozīcijas, kurām tiešām ir nepieciešams finansējumu paaugstināt sakarā ar kontingentu.

Attiecībā uz 2002.gada budžetu es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīts Labklājības ministriju un pieaugums budžetā būs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Rehabilitācijas centrā “Vaivari” notiek medicīniskā, bet rehabilitācijas centrā “Tērvete” - sociālā rehabilitācija. Jūs apgalvojāt, ka tuvākajos gados nav paredzēta rehabilitācijas centra “Tērvete” privatizācija, taču darba kolektīvs un cilvēki, kuri tur brauc sociāli rehabilitēties, pauž mums citu viedokli. Visvairāk mūs interesē jautājums par to, kāda ir šī prognoze.

A.Požarnovs. Rehabilitācijas centrā “Tērvete” ir gan sociālā, gan medicīniskā rehabilitācija. Es nosaucu skaitļus attiecībā uz sociālo rehabilitāciju - pieminēju to, ka pagājušajā gadā ceļazīmes saņēma 210 cilvēki, un pateicu konkrēto ceļazīmes cenu. Tā kā šis centrs ir lielāks un var apkalpot vairāk cilvēku, ne tikai tos, kam nepieciešama sociālā rehabilitācija, tur ir atsevišķi arī medicīniskā rehabilitācija, un tādēļ es salīdzināju to centru ar “Vaivari”.

Par privatizāciju. Man nav šinī brīdī informācijas par to, ka būtu iesniegts privatizācijas pieteikums. Jebkura persona var iesniegt pieteikumu, lai privatizētu jebkuru valsts īpašumu. To iesniedz Privatizācijas aģentūrā, un tad mēs saņemam jautājumu, lai veiktu saskaņošanu. Līdz šim Labklājības ministrijā tāds dokuments nav saņemts. Taču es saprotu, ka, ja reiz ir īpašums, kurš varbūt nav pilnībā noslogots, kāds var gribēt iesniegt šādu pieteikumu un tad tas jautājums būs jārisina. Taču manā rīcībā šobrīd nav informācijas par to, ka kāds vēlētos to centru privatizēt un ka Privatizācijas aģentūrā būtu iesniegts pieteikums. Nekāda dokumentācija netiek kārtota.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram! Otrais papildjautājums.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sakiet, lūdzu, vai centru “Vaivari” un “Tērvete” direkciju starpā nav radniecīgu attiecību?

A.Požarnovs. Man nav šādas informācijas, un, godīgi sakot, es neesmu radurakstus pētījis uzņēmumu vadītājiem. Es neko nezinu par to. Nevaru atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 1.sēde
2001.gada 26.aprīlī


Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns

Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram A.Požarnovam “Par bērnu — invalīdu aprūpes problēmām”

Par likumprojektu “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīanas civiltiesiskajiem aspektiem” (3009. un 3009-a dok.)

Priekšlikums - dep. A.Seiksts


Par likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”(3010. un 3010-a dok., reģ. nr.865)


Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(3011. un 3011-a dok., reģ. nr.866)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdroināanu””(3012. un 3012-a dok.)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3013. un 3013-a dok., reģ. nr.868)


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”(3014. un 3014-a dok., reģ. nr.869)


Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēranas likumā”(3015. un 3015-a dok.)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””(3016. un 3016-a dok., reģ. nr.871)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(3017. un 3017-a dok., reģ. nr.872)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(3018. un 3018-a dok., reģ. nr.873)


Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”(3019. un 3019-a dok., reģ. nr.874)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””(3020. un 3020-a dok., reģ. nr.875)

Priekšlikumi - dep. L.Muciņš
- dep. K.Leiškalns


Par likumprojektu “Ķemeru nacionālā parka likums”(3044. un 3044-a dok., reģ. nr.877)


Par likumprojektu “Par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā””(3045. un 3045-a dok., reģ. nr.878)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””(3046. un 3046-a dok., reģ. nr.879)

Par likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”(3047. un 3047-a dok., reģ. nr.880)


Par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”(3048. un 3048-a dok., reģ. nr.881)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”(3049. un 3049-a dok., reģ. nr.882)


Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”(3050. un 3050-a dok., reģ. nr.883)


Par likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”(3053. un 3053-a dok., reģ. nr.884)


Par likumprojektu “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”(3054. un 3054-a dok., reģ. nr.885)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(3055. un 3055-a dok., reģ. nr.886)


Par likumprojektu “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā”(3056. un 3056-a dok., reģ. nr.887)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””(3059. un 3059-a dok., reģ. nr.888)

Par likumprojektu “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”(3062. un 3062-a dok., reģPar likumprojektu


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3063. un 3063-a dok., reģ. nr.890)


Par likumprojektu “Sodu reģistra likums”(3064. un 3064-a dok., reģ. nr.891)


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem

Balsojumi.

Datums: 26.04.2001. 9:11:06 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā - iekļaut likumprojektu "Par telekomunikācijām" (2. lasījums)

Datums: 26.04.2001. 9:13:54 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas drošības un sadarbības parlamentu Asamblejā"

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raimondam Paulam"
Datums: 26.04.2001. 9:26:14 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3067

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Pīkam"
Datums: 26.04.2001. 9:26:40 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3068

Lēmuma projekts "Par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dainim Staltam"
Datums: 26.04.2001. 9:28:08 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3074

Likumprojekts "Veterinārmedicīnas likums" (3. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 9:38:52 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3060 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Standartizācijas likumā" (1. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 9:40:40 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2937 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Standartizācijas likumā" (1. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 9:41:02 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2937 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (reģ. nr. 848) (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 9:48:42 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (reģ. nr. 848)
Datums: 26.04.2001. 9:50:52 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3027 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" (1. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 9:56:48 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2894 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (1. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 10:00:30 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3043 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (1. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:13:42 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:17:20 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:18:58 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3057 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:32:14 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 63. priekšlikumu

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:32:36 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 64. priekšlikumu

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:32:58 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65. priekšlikumu

Likumprojekts "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:41:04 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3058 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 11:43:12 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 12:11:24 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" (2. lasījums)
Datums: 26.04.2001. 12:22:00 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3061 pieņemšanu 2. lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā"
Datums: 26.04.2001. 12:22:38 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3077

Lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamenta Asamblejā"
Datums: 26.04.2001. 12:23:04 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3078

Lēmuma projekts "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā"
Datums: 26.04.2001. 12:23:30 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3083

Lēmuma projekts "Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Latvijas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā"
Datums: 26.04.2001. 12:23:54 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3084

Lēmuma projekts "Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 26.04.2001. 12:24:14 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3081

Lēmuma projekts "Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā"
Datums: 26.04.2001. 12:24:36 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3082

Lēmuma projekts "Par deputāta Daiņa Stalta ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā"
Datums: 26.04.2001. 12:24:56 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3079

Lēmuma projekts "Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā"
Datums: 26.04.2001. 12:25:42 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3080

Lēmuma projekts "Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Ārlietu komisijas sastāvā"
Datums: 26.04.2001. 12:26:26 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok .nr. 3086

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu" un "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu""
Datums: 26.04.2001. 12:28:40 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3088

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem