Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trešā sēde

2001.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamajām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu vides un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un iekšlietu ministram Marekam Segliņam sakarā ar mazo hidroelektrostaciju celtniecību. Jautājums tiek nodots ministriem.

Tāpat politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem par to, kāpēc Latvijas Bankas ārzemju aktīviem ir tik zems ienesīguma līmenis un kādus pasākumus Latvijas Banka paredz veikt, lai palielinātu ārzemju ieguldījumu efektivitāti. Jautājums tiek nodots Latvijas Bankas prezidentam.

Izskatīsim darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Cileviča, Mitrofanova, Rastopirkina un Deņisova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, šodien, kā jau nobalsojām, mēs pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Taču ir normāla arī tāda Saeimas prakse, ka šāds likumprojekts tiek nodots komisijai un pēc tam tas tiek apvienots ar to likumprojektu, kas jau atrodas, teiksim, apritē. Katrā ziņā mēs atkal varēsim to pēc tam dot kā priekšlikumu. Tā vienkārši būtu racionālāk. Šinī brīdī komisija to visu varētu apvienot un arī apskatīt, kurš priekšlikums - Lagzdiņa kunga vai mūsu... Varbūt mikrofonā nedaudz varētu samazināt skaņu, jo kaut kāds troksnis ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. ... Tad varētu izanalizēt, vai Lagzdiņa kunga priekšlikums vai mūsu ir optimālāks. Šinī brīdī arī mēs esam veikuši pārrunas ar pašvaldībām, un tās savā ziņā pat vairāk apmierina mūsu projekts nekā vienkārši termiņa atlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas runāt “pret”? Nevēlas.

Kārlis Leiškalns runās “pret”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Lujāna kungs, cienot jūsu sagatavoto likumprojektu, man tomēr jāsaka, ka daudz racionālāk būtu šo likumprojektu iesniegt kā priekšlikumus, tad komisija tos izskatītu un ņemtu vērā. Tā ka, es domāju, mēs varam neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai. Tomēr man uzreiz ir jāteic, ka nekāds ļaunums nenotiks arī tad, ja nodos kā atsevišķu likumprojektu, jo komisijai tiešām ir tiesības apvienot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 15. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma Ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Baldzēna, Lāzo, Arņa Kalniņa, Barčas, Salkazanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Sociāldemokrātu frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un to mēs esam izdarījuši šajā Saeimā jau trešo reizi, jo uzskatām, ka šie grozījumi ir ārkārtīgi nepieciešami. Arī valdību veidojošo partiju pārstāvji atzīst, ka šādi grozījumi būtu nepieciešami, bet tikai tajā brīdī, kad mēs jau būsim iestājušies Eiropas Savienībā, jo visās Eiropas Savienības valstīs, praktiski arī Austrumeiropas valstīs šā progresīvā ienākuma nodokļa likmes tiek reāli piemērotas, tāpēc mēs jau esam vairākkārt iesnieguši šos likuma grozījumus. Mēs parasti ņemam vērā arī valdību veidojošo partiju zināmas iebildes un dažādus variējumus, un arī šoreiz mēs kārtējo reizi nāktu tām soli pretī, lai arī tām būtu vieglāk. Ņemot vērā viņu argumentus, mēs aicinām nodot šo likumprojektu diskusijai komisijās, lai līdz ar to nonāktu pie kaut kāda kopsaucēja.

Šeit es gribētu uzsvērt jautājumu par to, kam mēs samazinām šinī gadījumā nodokli. Reāli nodoklis samazinās 79,7% strādājošo, tātad tiem, kas saņem algas līdz 80 latiem, tas ir, 35,6 procentu. Tiem šis nodoklis nebūtu jāmaksā, un līdz ar to mēs zināmā mērā nāktu pretī tiem cilvēkiem, kuriem būtu nepieciešams tomēr algā saņemt iztikas minimumu, ja arī ne visai ģimenei, tad vismaz pašam strādājošajam.

Otrkārt. Tātad tiem, kuri saņem no 80 līdz 200 latiem, tas ir, 44,1% no strādājošajiem, mēs būtiski samazinām šo ienākuma nodokļa likmi, kas dod zināmu papildienākumu, arī nepalielinot algas, jo diemžēl valdībai ne skolotājiem, ne bērnudārzu pedagogiem, ne medmāsām, ne ārstiem nav izdevies nopietni palielināt algas. Tas dotu reālu algas pielikumu bez pašas algas paaugstinājuma.

Praktiski esošais nodoklis paliktu spēkā tiem, kas pelna no 200 līdz 400 latiem, tiem, kas strādā un saņem, un tādu ir 16,3 procenti. Tiem nemainās. Tātad 79,7% strādājošo mēs samazinām nodokli, bet 16,3% tas paliek iepriekšējais, bet tiem, kuri pelna virs 400 latiem, tas ir, 4%, šie cilvēki pakāpeniski dabūtu maksāt vairāk. Taču, neskatoties uz to, ka šie 4% izskatās paradoksāli maz, tas viss kopumā dod ekonomiju, dod papildienākumus gan valsts, gan pašvaldību budžetam aptuveni 1,5- 2 miljonus latu gadā.

Labējās partijas jau vairākkārt ir runājušas par to, ka pašreiz ir kapitāla uzkrāšanas periods un ka ar šādu progresīvo ienākuma nodokli mēs aizbaidīsim cilvēkus no Latvijas. Taču es gribētu atgādināt, ka mēs cilvēkus no Latvijas aizbaidām ar to, ka mēs tik maz maksājam, tāpēc ļoti daudzi spējīgi cilvēki ir spiesti doties uz citām valstīm pelnīt normālu algu. Un arī Džinī koeficients, kas raksturo sabiedrības kraso polarizāciju, Latvijā ir visaugstākais starp Austrumeiropas valstīm, tas sasniedz 0,34. Tas ir ļoti, ļoti augsts rādītājs.

Ko es šeit vēl gribētu uzsvērt? Es gribētu uzsvērt arī to, ka mēs ne tikai samazinātu šo nodokļu nastu zemāk atalgotajiem strādātājiem, bet mēs ar to arī veicinātu pircēju loka paplašināšanos, kas, protams, pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību. Arī pašvaldību budžets un valsts budžets iegūtu papildlīdzekļus, tajā skaitā veselības aprūpei, un tad arī pašvaldībām būtu iespējas labāk realizēt sociālo politiku. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka Eiropas Savienības valstīs šī likme svārstās no 10% līdz 57%. Mēs šo likmi esam noteikuši no 16% līdz 48%, un tā dod ievērojamu ekonomiju, neskatoties uz to, ka nodokļu paaugstinājums skar tikai šos 4% strādātāju, bet šie 4% liecina par paradoksāli augsto sociālā netaisnīguma līmeni mūsu valstī, ka šie 4% var dot tik lielu ekonomiju pārējiem.

Ko es vēl gribētu teikt? Valdību veidojošās partijas ļoti bieži saka, ka mēs ejam uz NATO un tāpēc tagad mums jāievēro visi nepieciešamie standarti, ejot uz NATO, kaut gan, runājot par Eiropas Savienību, tās izturas nenopietni, jo praktiski uzsver vienu: “Nokļūsim Eiropas Savienībā un tad sāksim ieviest šīs normas, kādas tās ir, piemēram, progresīvā ienākuma nodokļa ziņā.” Es tomēr gribētu atgādināt, ka Polijā šis progresīvais ienākuma nodoklis, piemēram, svārstās no 21% līdz 46 procentiem. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, protams, visus šo jautājumus varētu uzlabot un papildināt, kombinēt ar dažādām atlaižu sistēmām, ņemot vērā, teiksim, bērnu skaitu ģimenē.

Es domāju, ka tas viss ir vajadzīgs, tāpēc aicinu deputātus katrā ziņā nodot šo likumprojektu komisijām. Es šeit atļaušos citēt arī vienu no valdību veidojošo partiju deputātiem, kuru es cienu, tas ir, Imantu Kalniņu, kas saka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no ekonomiskajiem regulatoriem, kuru var efektīvi izmantot, makroekonomiskajā līmenī iedarbojoties uz pieprasījumu. Ir vērts izvērst diskusiju par šo tēmu. Es domāju, ka nodosim to komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” vēlas runāt deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamo priekšsēdētāj! Katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis, tāpat kā katram cilvēkam ir savs patiesības mērs. Sociāldemokrāti jau trešo reizi bez jebkādām izmaiņām, faktiski ar minimālām izmaiņām, iesniedzot vienus un tos pašus grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī un piedāvājot progresīvā ienākuma nodokļa sistēmu, pārbauda visu mūsu pacietību. Visas iepriekšējās reizes mēs vienprātīgi esam noraidījuši šos priekšlikumus un arī norādījuši uz sociāldemokrātu kļūdām šajā projektā, aicinot šīs kļūdas labot. Diemžēl sociāldemokrāti no savām kļūdām nav mācījušies, un tāpēc man joprojām ir ļoti liela mīkla, kā sociāldemokrāti apspriež savus likumprojektus, pirms viņi tos iesniedz izskatīšanai Saeimā.

Ir dažādi varianti, kā var apspriest likumprojektus. Senajiem gotiem bija gudrs paradums - katru svarīgu valsts jautājumu apspriest divas reizes: vienreiz - piedzērušā stāvoklī un otro reizi - skaidrā prātā. Piedzērušā stāvoklī tādēļ, lai viņu lēmumi būtu pietiekami enerģiski, bet skaidrā prātā, lai tie nebūtu neprātīgi. Es nezinu, cik reižu sociāldemokrāti tiešām ir apsprieduši šo likumprojektu, taču tas, kas šeit tika iesniegts, ir nevis progresīvais ienākuma nodoklis, bet, es atvainojos, labākajā gadījumā parodija par progresīvo ienākuma nodokli. Par to liecina vairākas lietas.

Pirmkārt, šeit jau tika minētas Eiropas Savienības valstis un citas valstis, kur šis progresīvais ienākuma nodoklis darbojas. Parasti iedzīvotāji tiek sadalīti ienākumu grupās un šo grupu skaits maksimāli ir no trim līdz septiņām grupām. Sociāldemokrāti savā likumā piedāvā visus iedzīvotājus sadalīt 56 ienākumu grupās un ieviest 33 dažādas ienākumu nodokļa likmes - faktiski likmi mainīt ik pēc desmit latiem, kad mainās cilvēka alga. Nebūtu nevienas nodokļu administrācijas, kas spētu bez ievērojamiem zaudējumiem un milzīgiem ieguldījumiem šādas nodokļu likmes administrēt. Tas būtu jebkuram grāmatvedim nepaveicams uzdevums, vēl jo vairāk, zinot to, ka darba alga gada laikā var mainīties, cilvēks var strādāt vairākās darba vietās, un tas nozīmētu tikai to, ka būtu jāievieš vispārējā ienākumu deklarēšana un papildu nodokļu nomaksa, to aprēķinot pēc ļoti sarežģītas sistēmas jau pēc finansu gada noslēgšanās.

Otrkārt, progresīvais ienākuma nodoklis darbojas tajās valstīs, kuras jau ir turīgas, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski lielāks nekā šobrīd Latvijā. Tāda ir bagātā Zviedrija, arī citas Eiropas Savienības valstis, situāciju kurās nevar salīdzināt ar Latvijas realitāti šodien. Tikai tur, kur ir izveidojies jau stabils vidusslānis, un tur, kur vairākums iedzīvotāju var maksāt šos paaugstinātos nodokļus, šāda sistēma darbosies. Ne Latvijā, ne Lietuvā, ne arī Igaunijā - un šīs ir mūsu kaimiņzemes - šāds nodoklis līdz šim vēl nav ieviests, un tāda ieviešana panāktu tieši pretējo - aizkavētu vidusslāņa izveidošanos Latvijā.

Treškārt, ja mēs paskatāmies statistikas pārskatu par pagājušo gadu, tad redzam, ka faktiski sociāldemokrāti ierosina to, ka šie augstie nodokļi būtu jāmaksā tikai 3,5% no visiem iedzīvotājiem, un rezultātā tas nekādā veidā nevarētu kompensēt tos zaudējumus pašvaldību budžetos, kas rastos, ieviešot šādu sistēmu. Netieši, varbūt to pat nevēloties, sociāldemokrāti šajā gadījumā faktiski rada zaudējumus iedzīvotājiem, tiem, kuri saņem palīdzību no pašvaldībām, jo pašvaldību budžeta ieņēmumi nevis pieaugs, bet diemžēl samazināsies, turklāt būtiski. Faktiski sociāldemokrāti lielā mērā vēršas arī pret veselības aizsardzības sistēmas finansējumu, kas tiek tieši finansēta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kuriozs, kas parādās šajā likumā, ir tāds, ka sociāldemokrāti acīmredzot vispār nav izlasījuši nevienu nodokļu teorijas grāmatu un piedāvā ar nodokļa likmi aplikt visu algu kopumā, lai gan jebkurā valstī, kur šie progresīvie ienākuma nodokļi jau darbojas, ar pamatlikmi tiek aplikts viens noteikts ienākums, un tikai tā daļa, kas pārsniedz šo ienākumu, tiek aplikta ar papildprocenta likmi. Diemžēl sociāldemokrāti prasa pavisam pretējo un faktiski nonāk pie tā, ka, jo vairāk cilvēks strādā, jo mazāk viņš saņem, un pienāk arī tāds brīdis, kad cilvēkam, kam uz papīra ir lielāka alga, viņa faktiskie ieņēmumi samazinās. Tādus absurdus Saeima atbalstīt nevar. Bez tam šis projekts nav arī tiktāl izstrādāts, lai būtu vērts to nodot komisijām. Aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 9. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šādus lēmuma projektus "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”, “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”, “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā” un "Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Ir priekšlikums šos lēmuma projektus iekļaut pēc darba kārtības 9.punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim deputāta Jāņa Lejas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska un Imanta Burvja pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, divās sēdēs izskatījusi deputāta Pētera Salkazanova un citu deputātu pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Izskatot pieprasījumu, deputātiem radās vairāki jautājumi, uz kuriem netika rastas izsmeļošas atbildes; radās arī priekšlikumi, kā sekmīgāk pildīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas ir spēkā no 1998. gada 13.novembra. Šajā sakarā tika nolemts vērsties pie Ministru kabineta ar vēstuli, kurā šādi priekšlikumi tiktu izklāstīti.

Pašvaldības, kā mēs secinājām sēdē, brīvprātīgi izlemjot jautājumu par apvienošanos, izstrādā apvienošanās projektus, kuros pamatoti tiek izvērtēta apvienošanās nepieciešamība. Projekti tiek iesniegti Ministru kabinetā, bet ne vienmēr uz tiem tiek saņemtas atbildes un tie netiek arī virzīti tālāk.

Deputāti uzsvēra, ka Ministru kabineta atbalstītais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 102 pašvaldībās ir tikai projekts, tam nav juridiska spēka un tādēļ nedrīkstētu bremzēt pašvaldību iniciatīvu - apvienoties uz brīvprātības principiem, kā tas ir noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man būtībā ir viens jautājums Pieprasījumu komisijas vadītājam, ņemot vērā Tautas partijas iniciatīvu, ka katrs jautājums būtu jāizskata divas reizes: drošsirdībai - pilnā, saprātam - skaidrā. Kādā veidā jūs izskatījāt šo pieprasījumu? Atklāti runājot, jāteic, ka jūsu komisijai drošsirdības trūkst - es vēl neesmu pamanījis nevienu pieprasījumu, kas būtu pieprasījums ministram. Acīmredzot jūs ļoti baidāties no pieprasījumiem. Nu, uz jautājumiem mūsu ministri māk demagoģiski atbildēt - tā, lai atbildes nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija tiešām ņēma vērā Tautas partijas priekšlikumu un izskatīja šo jautājumu divas reizes.

Attiecībā uz paša pieprasījuma būtību jāteic, ka pieprasījums ir saistīts ar to, ka iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir paredzēta pašvaldību brīvprātīga apvienošanās līdz 2004.gadam, un 2004.gadā šim procesam jānotiek administratīvā kārtā. Tā ir noteicis likumdevējs - tā ir nolēmusi iepriekšējā Saeima.

Ir noteikta procedūra, kā šī brīvprātīgā pašvaldību apvienošanās tiek organizēta, kāda ir kārtība. Ir valsts atbalsta politika šim procesam, dotācijas, kuras mēs katru gadu apstiprinām budžetā. Pagājušajā gadā šī dotācija netika iztērēta šīm vajadzībām. Valsts stimuli vai, pareizāk sakot, valsts administratīvā kapacitāte “nenostrādāja”, lai šos stimulus saņemtu tās pašvaldības, kas to vēlas. Budžeta gada beigās mums nācās grozīt budžetu un šos neiztērētos naudas līdzekļus novirzīt Administrācijas skolai. Nākamā gada budžetā valdība plāno šīm vajadzībām vēl mazāk naudas, lai gan valdība it kā atbalsta šo procesu un runā par to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir jāveicina visiem spēkiem.

Kā tad šī veicināšana notiek? Ko mums raksta Preiļu rajona Rožkalnu pagasta padome? Rožkalnu pagasta padome mums raksta, ka, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes 2000.gada septembra lēmumu, dokumenti tika sagatavoti iesniegšanai Ministru kabinetā un Valsts zemes dienests veica par valsts budžeta līdzekļiem šo robežu aprakstu, bet nezināmu apstākļu dēļ reforma kavējas, jo Ministru kabinetā jautājums par Vārkavas novada izveidošanu nav skatīts.

Ko raksta Ludzas rajona Isnaudas pagasta padome un Ņukšu pagasta padome? Tās raksta, ka līdz pat šai dienai neviena no minētajām pašvaldībām nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu ne no Ministru kabineta, ne no Pašvaldību lietu pārvaldes par Isnaudas novada izveidošanas projekta tālāko virzību. Neviena no šīm pašvaldībām nav saņēmusi ne pozitīvu, ne arī negatīvu atbildi, vienkārši jautājums Ministru kabinetā netika skatīts. Cilvēki no laukiem atbrauca, gaidīja, bet Ministru kabinets nolēma šo jautājumu neizskatīt un atlikt uz nākamo reizi, un tā nākamā reize jau velkas gada garumā. Kad tiks izveidots Isnaudas novads? Tā kā nav skaidrības par reformas turpmāko gaitu, Isnaudas pagasta padome un Ņukšu pagasta padome ir pieņēmušas lēmumu, ka apvienošanās procedūra ir jāatliek līdz 2003.gada 31.decembrim.

Pieprasījums tapa šo iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka šādas iniciatīvas ir nākušas arī no citām pašvaldībām - no Krāslavas pilsētas un Krāslavas pagasta, kā arī no Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta, kas vēlas apvienoties brīvprātīgi. Redzot, ka šie procesi tiek kavēti, radās arī šis pieprasījums. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinets un arī attiecīgā ministrija nepilda pieņemto likumu. Šā likuma izpilde no valdības puses tiek bremzēta, it kā aizbildinoties ar to, ka Ministru kabinetā ir pieņemts, akceptēts administratīvi teritoriālās reformas projekts par 102 pašvaldību izveidošanu. Taču jāteic, ka Ministru kabinetā šim lēmumam ir vienkārši konceptuāls atbalsts, tādējādi juridiski tas nevar ietekmēt likuma tālāku virzību. Tām pašvaldībām, kas ir izteikušas vēlēšanos apvienoties, ir likumdevējs devis šādas tiesības, un neviens nevar šīs tiesības tām liegt.

Šim procesam ir arī politisks raksturs. Ja likumdevējs ir teicis, ka brīvprātīgi var apvienoties līdz 2003.gadam, un ja pašvaldībām tiek liegta šāda iespēja, tad viņas gaidīs nepopulāros lēmumus, kuri valdībai būs jāpieņem 2004.gadā un kuri būs par šā procesa tālāku administratīvu virzību. Tas būs politiski ļoti nepopulārs “gājiens”, kas būs 2004.gadā jādara tālaika valdībai.

Iznāk diezgan neloģiski, ka, no vienas puses, visas valdības runā par to, ka ir jābūt administratīvi teritoriālai reformai un ka ir jāveicina šis process, bet tajā pašā laikā tiek atņemti lauku ceļu fondam naudas līdzekļi - tie tiek no 400 tūkstošiem samazināti līdz 160 tūkstošiem nākamajā gadā. Komisijā, divreiz skatot šo jautājumu, nonācām pie secinājuma, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai šo procesu veicinātu un lai šā procesa birokratizācija, birokrātiskie šķēršļi procesa tālākai virzībai būtu pēc iespējas mazāki. Jautājumi, kas saistīti ar administratīvo teritoriju robežu aprakstu, būtu risināmi tikai tad un valsts budžeta līdzekļi tērējami tikai tad, kad process būs beidzies, nevis tā starpposmos, kamēr pievienojas viena, otra, trešā pašvaldība. Jo pretējā gadījumā tas ir nelietderīgs darbs un nelietderīga naudas līdzekļu tērēšana.

Katrā ziņā mēs uzskatām, ka tas ir pieprasījums. Tas ir tapis sakarā ar to, ka netiek pildīts Administratīvi teritoriālās reformas likums un Valsts budžeta likums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumam, ja to skatām, vadoties pēc burta, nebija pamata. Jo likums faktiski netiek pārkāpts, kā to parasti redzam, pieprasījumus izskatot. Bet lieta tāda, ka problēma pastāv. Problēma pastāv, un tā ir ļoti, ļoti nopietna. Jo tas, kā notiek administratīvi teritoriālā reforma, ir vienkārši nepieļaujami. Godīgi sakot, tas ir ļoti mokoši cilvēkiem. Par to mēs pārliecinājāmies arī divās komisijas sēdēs, uz kurām bija atbraukuši cilvēki no Latgales pagastiem. Skaidrības šajā lietā nav absolūti nekādas.

Salkazanova kungs jau citēja to, ko gribēju citēt arī es, divu pagastu padomju priekšsēdētāju atsūtīto vēstuli. Tā ir no Isnaudas pagasta padomes priekšsēdētājas Miklašēvičas un Ņukšu pagasta padomes priekšsēdētāja Isakoviča, un tajā ir skaidri un gaiši pateikts, kādā veidā faktiski notiek šī reforma. Pagastiem nav skaidrības. Pagasti pieņem savus lēmumus un atsūta uz galvaspilsētu, uz attiecīgo ministriju, bet tur tie iestrēgst un cilvēki nesaņem atbildi. Un tādēļ pagasti ir spiesti pieņemt lēmumu pārtraukt reformu, lai gaidītu piespiedu variantu. Pagasti pasaka, ka tie reformu neturpinās līdz 2003.gada beigām, un tas nozīmē, ka tie gaidīs tā saucamo piespiedu variantu. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli. Es domāju, ka Saeimā derētu sasaukt ārkārtas sēdi, lai deputāti ļoti pamatīgi apspriestu šo problēmu, pieaicinot valdības locekļus un pašvaldību vadītājus. Jo tā vien šķiet, ka šī reforma no augšas tiek virzīta virzīšanas dēļ, neieklausoties to cilvēku viedokļos, kurus skar šī reforma. It īpaši tas skar lauku iedzīvotājus. Vai ieguvēji no šīs teritoriālās reformas būs šie pagasti, kuri grib apvienoties? Ir lielas šaubas. Šie cilvēki vakar, ieradušies no laukiem, skaidri un gaiši izteica savus viedokļus arī šeit. Diemžēl viņu domas netiek ņemtas vērā, un tā tas turpinās no gada gadā, un nekas prātīgs nenotiek. Trīs pagasti grib apvienoties, un ir doma, ka varēs pievienot vēl divus pagastus, bet atļauja no augšas netiek dota, pat nekādas norādes netiek dotas. Kāpēc? Lūk, tāds ir jautājums. Vai ir iespējams, ka attiecīgā ministrija nenopietni pieiet šai lietai? Lai gan ministrs Krūmiņa kungs apgalvo, ka ļoti nopietni pieiet šai reformai, fakti liecina par pretējo. Es jau teicu, ka divu pagastu priekšsēdētāji vakar bija šeit uz komisijas sēdi. Es šogad esmu bijis ļoti, ļoti daudzos Latgales pagastos. Arī tur izskan līdzīgas domas. Valda satraukums, neziņa. Tādēļ vajadzētu būt atbildei, kaut vai pavisam vienkāršai. Vai patiešām līdz 2004.gadam būs brīvprātīga pagastu apvienošanās novados, vai tomēr brīvprātīga piespiedu, kā šobrīd tas izskatās? Tā kā kādreizējā sadzīšana kolhozos. Kā tad īsti būs? Varbūt nav ko ķēpāties līdz 2004.gadam? Nogaidīsim, un tad visus ar likuma burtu saliksim attiecīgajos novados - un dzīvojiet veseli! Tāpēc es rosinu par šo lietu turpmāk spriest ļoti nopietni, jo cilvēkiem jābūt skaidrībai šajā lietā. Faktiski šī problēma skar visus Latvijas iedzīvotājus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Prezidij! Katrā ziņā gribu uzsvērt to, ka komisija ir tiešām ļoti nopietni un pamatīgi izskatījusi šo jautājumu, ne par velti šim jautājumam tika veltītas divas sēdes, saprotot to, ka reģionālā reforma ir viens no tiem jautājumiem, kas ir vissvarīgākie mūsu valstij, jo tas skars katru Latvijas iedzīvotāju. Par šo jautājumu tā ļoti vienkāršoti un vienpusīgi spriest mums nav tiesību. Viens no iemesliem, kas mums radīja šaubas par šā novada izveidošanu, bija tas, ka sākumā visi aprēķini un visi izpētes darbi tika veikti, pamatojoties uz to, ka apvienosies trīs pagasti, to skaitā arī Vārkavas pagasts. Taču Vārkavas pagasts bija atsaucis savu vēlēšanos pievienoties šim novadam. Līdz ar to nav kārtīgas, pamatīgas izpētes šajā jautājumā. Pārliecība par to, ka apvienošanās tiešām ir ekonomiski pamatota un dos vajadzīgo efektu, mūsu komisijai neradās. Tāda vieglprātīga apvienošanās, kura nedos vajadzīgo rezultātu, nav pieļaujama jau tāpēc vien, ka tā skars visus šo divu pagastu cilvēkus - 2000 cilvēkus.

Mūsu komisijā izkristalizējās vairākas lietas, pie kurām Ministru kabinetam turpmāk būtu nopietnāk jāpastrādā. Pirmkārt, būtu jāizlemj, pēc kāda modeļa Latvijai būtu vēlams turpmāk vadīties. Tad, veicot novadu izveidošanu, varētu ar daudz stabilākiem ekonomiskiem argumentiem pamatot viena vai otra projekta realitāti. Ministru kabinetam jādara arī viss iespējamais, lai vienkāršotu šo iesniegto projektu apriti, jo šī birokrātija tiešām ir ārkārtīgi sarežģīta - šis mehānisms ir tik smagnējs, ka bieži vien tas tiešām izskatās pēc nevēlēšanās ļaut šiem novadiem brīvprātīgi veidoties.

Komisija nolēma šo pieprasījumu atzīt par jautājumu - dēļ tā iemesla, lai vēl sīkāk izpētītu šo jautājumu, lai tiešām šim jautājumam tiktu pievērsta vajadzīgā uzmanība. Pamata, lai to atzītu par pieprasījumu, tiešām nebija.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka attiecībā uz pieprasījuma atzīšanu par pieprasījumu vai par jautājumu es Pieprasījumu komisijas sēdē izteicu arī savu viedokli par to, ko nozīmē jautājums, jo par to es pārliecinājos pagājušo ceturtdien, kad pēc Saeimas sēdes bija paredzēta sēde atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Bija jāatbild uz pieciem jautājumiem. Uz sēdi, lai atbildētu uz jautājumiem, bija jāierodas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam (par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā un par tankkuģu iegādi), ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim (par darba algas izmaksu un sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu privatizējamās akciju sabiedrības “Jēkabpils cukurfabrika” bijušajiem darbiniekiem un par Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstoša likumprojekta “Par darījumiem ar zemi” izsniegšanu) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam (par mācību grāmatu iegādi). Uz atbildēšanu ieradās tikai izglītības un zinātnes ministrs. Deputāti (viņu gan nebija daudz) atnāca un kavēja savu laiku vienkārši nelietderīgi. Vai tas ir parlamenta darbs, un vai pieprasījums tiek pārveidots par jautājumu, lai runātu un diskutētu par šīm lietām un atrastu risinājumu? Jāsaka, ka šis parlamenta darbs ir vienkārši nelietderīgs un pieprasījuma pārveidošana par jautājumu ir pilnīgi nevajadzīga, jo tā neko nedod. Šeit ir tikai pāris tādu deputātu un labākajā gadījumā arī kāds no ministriem, kas uzskata par vajadzīgu... Pārējie, kuriem ir jāierodas, pat nepabrīdina deputātus parlamenta sēdes beigās, ka viņu nebūs šeit, lai deputāti nenāk uz šīm jautājumu un atbilžu sēdēm.

Tāpēc es gribu teikt, ka nav lietderīgs šodienas darbs saistībā ar jautājumiem. Uzskatu, ka šis pieprasījums ir jāatstāj kā pieprasījums.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka šā pieprasījuma izskatīšana komisijā sākās diezgan kuriozi, jo mēs saņēmām vēstuli no Ludzas rajona Isnaudas pagasta padomes un Ņukšu pagasta padomes, kurā, starp citu, bija rakstīts: “Izsakām dziļu neizpratni par Saeimas deputātu pieprasījuma tekstu, kurā nav saprotams, kā, veidojot Ludzas rajona Isnaudas novadu, tam var pievienot Rubenes pagastu, kurš atrodas Jēkabpils rajonā, kā arī, kāpēc Vārkavas novadam ir jāizstrādā Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu apraksts.” Diemžēl sociāldemokrāti bija sajaukuši, kurā rajonā kurš pagasts atrodas, un tāpēc diezgan kuriozi sākās tā izskatīšana. Taču, protams, ja skatās pēc būtības, tad pieprasījums zināmā mērā bija vietā. Pēc izglītības esmu ekonomģeogrāfs un par administratīvi teritoriālo reformu esmu daudz konsultējies arī ar saviem kolēģiem, kuri strādā Latvijas Universitātē un teorētiski nodarbojas ar šiem jautājumiem. Tas modelis, ko šobrīd ir izstrādājusi atbildīgā ministrija, paredz, ka Latvijā būs apmēram 102 novadi (plus vai mīnus desmit vai varbūt “padsmit” novadu). Tik tiešām jāatzīst, ka šāds skaitlis Latvijai ir pietiekams, optimāls, jo arī šīs teritorijas ir samērā nelielas pēc platības. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti liels mežainums, mazs iedzīvotāju blīvums, ļoti sazarots hidrogrāfiskais tīkls, samērā slikti ceļi, tātad infrastruktūra, un līdz ar to lielākas teritorijas objektīvi izveidot nav nepieciešams. Tomēr, izskatot šo priekšlikumu pēc būtības un iedziļinoties arī pagasta vēlmēs, es nonācu pie secinājuma, ka ministrijai teorētiski varbūt ir taisnība, ka novadu veidošanās neaprobežosies tikai ar šo divu pagastu apvienošanos, bet novads attiecīgajā teritorijā būs lielāks. Taču es saskāros arī ar to, ka ministrijas ierēdņi bija nevērīgi izturējušies pret pagastu vēlmēm, jo rakstisku atbildi ministrija pagastiem savlaicīgi nebija sniegusi, tāpēc pagasti pēc sava pieprasījuma iesniegšanas bija palikuši diezgan lielā neziņā.

Ko pēc šā jautājuma rūpīgas izskatīšanas varēja konstatēt Pieprasījumu komisija pēc iepazīšanās ar visiem tiem priekšlikumiem, kurus bija izvirzījuši šie divi pagasti - Upmales pagasts un Rožkalnu pagasts? Jā, acīmredzot tālākajā perspektīvā Upmales pagastam un Rožkalnu pagastam pievienosies vēl arī citi pagasti, un tad novads acīmredzot perspektīvā būs lielāks arī teritorijas ziņā, bet tajā pašā laikā es domāju, ka mums - deputātiem, valdībai, bet it īpaši atbildīgajai ministrijai - vajadzētu stimulēt šo apvienošanās procesu principā, jo šobrīd ir ļoti svarīgi pārliecināt cilvēkus par to, ka Latvijā būtu nepieciešamas lielākas administratīvās teritorijas, lai varētu veiksmīgāk saimniekot. To, ka šis process ir ārkārtīgi sāpīgs, pierāda arī pasaules pieredze, un tas ir ārkārtīgi sāpīgs arī tajās valstīs, kurām ir simtiem gadu ilgas demokrātiskās tradīcijas un kurās iedzīvotāji tradicionāli vienmēr ir iesaistījušies problēmu apspriešanā un risināšanā, un tomēr, neskatoties uz demokrātisku pieeju, neliels piespiedu mehānisms tik un tā ir nepieciešams. Tā tas bija Dānijā, par kuras iedzīvotāju iesaistīšanos politikā mēs visi ļoti labi zinām, bet tik un tā arī tur bija ļoti liela pretestība, bija vajadzīgs ļoti liels izskaidrošanas, pārliecināšanas darbs, lai šo procesu varētu īstenot.

Manuprāt, šobrīd būtu jāatbalsta pagastu vēlēšanās, viņu pašu vēlēšanās apvienoties, jo tas tīri psiholoģiski noskaņotu uz šādu apvienošanos. Gadījumā, ja, kā likumā tas ir paredzēts, valdība apvienošanās gadījumā sniegs arī materiālu pabalstu, tas tīri psiholoģiski noskaņos cilvēkus visā Latvijas teritorijā uz to, ka šī reforma ir nepieciešama un ka apvienošanās dod labumu. Jā, varētu teikt arī tā, ka tad būs vajadzīga vēl viena apvienošanās, ka būs jāveido lielāks novads un ka tā tagad ir veltīga naudas tērēšana. Nu nav tā! Šī nauda taču nepaliks kaut kādiem izpriecu namiem vai kādām citām lietām, bet paliks šo trūcīgo pagastu rīcībā, un cilvēki redzēs, ka viņi apvienojoties varēs īstenot arī kādas labas lietas, un līdz ar to varbūt jau nākamajā posmā šo apvienošanās paplašināšanu varēs veikt daudz veiksmīgāk, pie tam ar daudz lielāku iedzīvotāju atbalstu.

Es personīgi uzskatu, ka tad, ja šobrīd divi pagasti vēlas apvienoties un ja ministrija tiešām apstiprina -, kā tas ir šajā gadījumā -, ka arī turpmāk, veidojoties lielajam novadam, šie divi pagasti ietilps šajā novadā, mums šādas iniciatīvas vajadzētu atbalstīt, jo kopumā tas sekmēs tautas atbalstu šim procesam.

Un otrs, ko mēs noskaidrojām. Lai tiešām nebūtu veltīgi jātērē valsts līdzekļi, tad, ņemot vērā to, ka pagastu robežas apvienošanās gadījumā principā netiek grozītas, šobrīd nevajadzētu tērēt līdzekļus un paredzēt tūlītēju novada administratīvo robežu kartes un apraksta sagatavošanu, jo perspektīvā šis novads acīmredzot kļūs lielāks. Tas šobrīd, manuprāt, būtu lieks pasākums, jo pagastu robežas nemainās, un tāpēc arī Pieprasījumu komisijas deputāti aicina Ministru kabinetu pārskatīt šo jautājumu un pagaidām iztikt bez šīs administratīvo robežu kartes un apraksta sagatavošanas.

Cienījamie kolēģi! Es neuzskatu, ka pašreizējā situācijā mums vajadzētu atbalstīt šo pieprasījumu un izteikt neuzticību ministram, jo principā ministrija teorētiski rīkojas pareizā virzienā, bet es tomēr aicinu atbalstīt šo pieprasījumu kā jautājumu, jo mēs tomēr no ministrijas sagaidām lielāku iejūtību, lielāku pretimnākšanu, ātrāku reaģēšanu un mazāku birokrātiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V. Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mēs saskārāmies ar adekvātu atbildi no pašvaldībām, mēs izglītojam pašvaldības. Tāpat kā valdība spēlējas ar pašvaldībām, es domāju, arī pašvaldības ir gatavas piekrist šai “spēlei”. Mēs piedāvājam pašvaldībām neko citu kā tikai divus argumentus. Viens ir pātagas princips: “Mēs jūs apvienosim piespiedu kārtā tad vai tad!” Bet otrs ir konfektes princips: “Mēs jums iedosim tik un tik naudas, ja jūs paši ātrāk apvienosities!” Nekas vairāk netika piedāvāts saistībā ar šo reformu.

Un tad, kad bija pirmie pozitīvie impulsi šai spēlei, kad apvienoja Līvānu pilsētu ar diviem blakusesošajiem pagastiem, tajā laikā patiešām Līvānu pilsētas vadītājs Gersona kungs arī pateica: “Tik un tā mūs piespiedīs apvienoties, kāpēc lai mēs nepaņemtu naudu tagad, ja ir dota šāda iespēja? Tāpēc aprunāsimies ar diviem tuvējiem pagastiem un apvienosimies.” Un pie tam tas tika traktēts kā pozitīvs paraugs valstī. Droši vien tas ir vienīgais ceļš, kā Latgalei dabūt investīcijas. Un, lai gan iepriekšējā gadā attiecīgajā laika periodā neviens šajā “spēlē” īpaši nepiedalījās, atradās divi pagasti, kas teica: “Ja vismaz budžetā tiek iedalīta nauda, mēs gribam to paņemt.” Kāpēc tad mums viņiem nedot?

Paskatīsimies vismaz divu mūsu godāto deputātu izteicienus šodien. Tabūna kungs sacīja: “Pagasti grib apvienoties, bet atļauja tiem netiek dota, un tie nevar saprast, kāpēc netiek dota.” Arī Stalidzānes kundze teica: “Attiecīgais jautājums, kas redzams mūsu priekšā, izskatās pēc nevēlēšanās dot iespēju pagastiem apvienoties.” Sakiet, kas tas ir, ja ne likuma nepildīšana? Un, ja nepilda likumu, vai tas ir jautājums vai pieprasījums?

Tad patiešām var pēc būtības pajautāt: “Ja reiz tiek piedāvāti “spēles” noteikumi, tad atļaujiet pēc šiem spēles noteikumiem spēlēt abām pusēm!”

Saistībā ar piedāvājumu piespiedu kārtā apvienot tos pagastus, kurus piedāvāja Jānis Krūmiņš ar attiecīgo triju partiju pilnvarojumu, un ņemot vērā vismaz 500 pagastu viedokli, partijas veiksmīgi no Jāņa Krūmiņa iniciatīvas norobežojās. Protams, šā attiecīgā darba analīze tika veikta gan no valdības puses, gan no pagastu puses, gan arī no iespējamo ekspertu puses.

Es ļoti konkrēti paskatījos, kādā veidā no 26 pagastiem Daugavpils rajonā tika piedāvāts izveidot apmēram 3 novadus. Paanalizējot valdības piedāvāto koncepciju, ir redzams, ka nekā gudrāka attiecīgajā koncepcijā nebija, kā varētu tikt vairāk piesaistīti līdzekļi. Tur nebija ne mazākās garantijas jebkurā attīstības jomā, ka attiecīgā apvienošanās varētu nest kaut kādus darba augļus, ka cilvēki paliks tur dzīvot, ka radīsies darba vietas, ka būs kaut kāda attīstība. Nevienam no šiem pagastiem tas netika piedāvāts… Varbūt tur tikai krievu cilvēkiem būs labāk ar krievu cilvēkiem apvienoties, katoļiem ar katoļiem, latviešiem ar latviešiem. Bija tikai šie argumenti. Ekonomisko, finansiālo argumentu tur nebija nekādu.

Un līdz ar to es domāju, ka šeit pēdējais jautājums ir jautājums par šo pieprasījumu. Tabūna kungs, mums patiešām nevajag rīkot ārkārtas sēdi par administratīvo reformu. Jautājumi ir izskatīti, un visiem ir skaidrs. Vienkārši ir jāsalaiza brūces un jāsāk gatavoties nākamajam parlamentam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Geiges kungs? Nevēlaties.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 18. Pieprasījums tiek noraidīts un pārveidots par deputātu jautājumu, un tas tiek iesniegts īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz. Kudums ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Saeima pagājušajā gadā pieņēma Nacionālās drošības likumu, kurā iestrādāja tādu normu, ka Valsts aizsardzības koncepcija ir jāapstiprina reizi katrā sasaukumā. Attiecībā uz mūsu sasaukumu tam jānotiek līdz šā gada 1. oktobrim. Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi šo koncepciju, Ministru kabinets to ir apstiprinājis, un 12. septembrī Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo koncepciju un to atbalstīja, jo nevienam no deputātiem, kas ir pārstāvēti komisijā - un komisijā ir pārstāvēti deputāti no visām frakcijām -, nebija iebildumu pret šo koncepciju.

Tagad nedaudz par šīs koncepcijas sastāvdaļām un tās būtību.

Tātad šinī koncepcijā ir ievaddaļa, kurā ir pateikti galvenie principi, un es atļaušos tos citēt: “Latvijas Valsts aizsardzības koncepcija ir veidota, balstoties uz valsts drošības vispārējo un militāro apdraudējumu analīzi. Apdraudējumu novēršanai tiek veidota valsts aizsardzības politika un stratēģija. Aizsardzības sistēmas principus, mērķus, uzdevumus un tiesiskos mehānismus nosaka Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Nacionālās drošības koncepcija un Ārpolitikas koncepcija un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.” Šeit ir uzsvērts, uz ko balstās šīs lietas.

Otrajā daļā vēl ir dots arī Latvijas drošības situācijas raksturojums, kas ir ļoti būtisks. Šeit tā ir raksturota gan drošības jomā pasaulē, izejot no mūsu ģeopolitiskā stāvokļa, gan arī izvērtēts tas, kas ir bijis vērojams pēdējos gados, varētu teikt, pagājušajā gadsimtā un šā gadsimta sākumā. Šeit ir izvērtēts arī moments pēc aukstā kara beigām, jo mēs jau zinām, ka Austrumu bloks sabruka un ka līdz ar to ir palielinājušies nevis tiešie kara draudi, bet gan dažādi konflikti; tātad tie ir vēl palielinājušies. Šeit kā riska faktori ir minēti terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatība un organizētās noziedzības izplatība. Kā mēs redzam, šie faktori ir ļoti aktuāli tieši šodien.

Tālāk. Trešajā sadaļā ir minēti valsts aizsardzības pamatprincipi. Šeit ir definēts, ka mūsu valstij ir totālās aizsardzības princips, teritoriālās aizsardzības princips, ka ir obligātais militārais dienests un mobilizācijas principi.

Tālāk šeit ir arī ļoti būtiska sadaļa “Starptautiskā sadarbība”, kurā ir atzīmēta Baltijas valstu ļoti ciešā sadarbība, gan strādājot pie kopīgiem projektiem, gan arī strukturāli veidojot savietojamus bruņotos spēkus. Vēl šeit ļoti ir uzsvērts savietojamības princips ar NATO, kuru mūsu valstī ir ļoti svarīgi realizēt, jo mēs esam kandidātvalsts, kas vēlas šinī organizācijā iestāties, un mēs ļoti ceram, ka Prāgas sammita laikā to arī izdarīsim.

Militārā aizsardzība ir viena no sadaļām, un šeit ir definēti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi miera laikā un arī kara laikā.

Tālāk. Viena no svarīgākajām sadaļām, kas šajā koncepcijā ir minēta un sakārtota, ir militārā apmācība. Šeit ir skaidri un gaiši norādītas lietas, pie kurām tiek strādāts un kuras nākotnē būtu jāpilnveido. Šeit ir ietverts arī karjeras plānošanas princips, līdz ar to skaidri pasakot, ko katrs cilvēks, kas vēlas dienēt bruņotajos spēkos, varētu sasniegt, ja viņš iegūtu atbilstošas pakāpes izglītību, un kādas garantijas viņam būtu pēc tam.

Šeit ir runāts arī par obligāto militāro dienestu, par tā laiku, kad tiek dienēts, - 12 mēnešus.

Koncepcijā ir apskatīta arī sadaļa par bruņojumu. Šeit ir uzsvērts tāds aspekts, ka mums ir jāizpilda šie priekšnosacījumi, lai būtu savietojamība ar NATO spēkiem. Ir pasvītrots arī tas, ka bruņojuma sarežģītība, pats bruņojums kļūst aizvien modernāks, un līdz ar to būs nepieciešams iepirkt aizvien modernākas iekārtas, kas, godīgi sakot, līdz ar to paliks arī dārgākas.

Šeit tālāk ir runa arī par resursiem, ka valsts nosaka šos resursus. Ir akcentēts tas moments, ka 2003.gadā valsts ir apņēmusies sniegt 2% no iekšzemes kopprodukta bruņotajiem spēkiem.

Šeit viena sadaļa ir arī “Civilā aizsardzība”, kurā arī bruņotie spēki sniedz savu ieguldījumu. Protams, par civilās aizsardzības sistēmas darbības plāniem un koordinēšanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

Tātad tas kopumā būtu par šo Valsts aizsardzības koncepciju. Kā jau es minēju, visi deputāti mūsu komisijā atbalstīja šīs koncepcijas pieņemšanu, un mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt šo koncepciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklāju debates. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Pirmais, ko es gribētu, ir izteikt pateicību Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem par atbalstu, komisijas sēdē izskatot šo dokumentu un tādā veidā dodot atbalstu tā demokrātiskai apspriešanai šeit, Saeimas sēdē.

Kā mēs esam pārliecinājušies, pēdējie terora akti ir apliecinājuši to, ka riski un draudi, un apdraudējumi pastāv arī lielām, ļoti spēcīgām valstīm, taču tajā pašā laikā, mēs visi, protams, labi apzināmies, ka arī nelielām valstīm pastāv šādi draudi. Dažkārt tiek runāts, ka Latvija ir maza valsts, tomēr es vienmēr pieturos pie jēdziena ka Latvija ir neliela valsts, bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs varam būt vāji, ka mēs varam atļauties drošības trūkumu vai drošības vakuumu. Līdz ar to arī Latvijai kā valstij ir pienākums un arī tiesības rūpēties par valstisko un tās iedzīvotāju drošību, un arī šī Valsts aizsardzības koncepcija ir apliecinājums tam, ka valsts šos soļus sper.

Es gribētu uzsvērt to, ka šis dokuments tiešām atbilst Latvijas drošības un ārpolitikas prioritātēm, kuras tika nospraustas jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas uzsākšanas. Mūsu valsts aizsardzības koncepcija ir vērsta uz šīs drošības politikas un ārpolitikas mērķu sasniegšanu, un uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Šī drošības politika ir vērsta un cieši saistīta ar Eiroatlantiskās jeb starptautiskās drošības sistēmas principu ieviešanu un integrēšanu mūsu sistēmā.

Šo principu un šīs sistēmas sastāvdaļa ir pašaizsardzības spēju celšana, ar ko mēs nodarbojamies ik dienas, un, protams, arī savietojamības princips ar NATO, kas ir viens no būtiskākajiem mūsu šodienas uzdevumiem. Tomēr vienlaicīgi es gribu uzsvērt to, ka arī šī Valsts drošības koncepcija ir vērsta uz ļoti būtisku uzdevumu - attīstīt mūsu spējas, maksimāli palīdzēt civilajai sabiedrībai miera apstākļos vai arī kādos apdraudējuma apstākļos, kuri katrai valstij arī miera situācijā var rasties. Mēs varam nosaukt jebkuru no mūsu bruņoto spēku vienībām un arī jebkuru no prioritātēm, kura pašreiz turpmākajā NATO dalības rīcības plānā tiek attīstīta. Visas šīs vienības tiešām ir spējīgas darboties dažādu risku un apdraudējumu situācijā. To spējas tiek attīstītas tieši tādēļ, lai veiktu ne tikai militārus uzdevumus, bet lai bruņotie spēki efektīvi palīdzētu arī civilajai sabiedrībai. Es minēšu dažus piemērus. Teiksim, Jūras spēkiem pilnā mērā ir uzdota glābšana uz jūras, arī ekoloģiska apdraudējuma situācijā. Mēs attīstām mediķus, protams, mēs attīstām sapieru vienības. Sapieru vienības katru dienu piedalās simtiem, bet gadu kontekstā - tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā.

Mēs nākamajā gadā kā vienu no prioritātēm gribam attīstīt arī inženierbataljonu, kas varētu cieši sadarboties ar ugunsdzēsības dienestu, un arī līdzekļi tiek paredzēti tieši šāda virziena attīstībā.

Mēs esam sagatavojuši un izstrādājuši mobilizācijas koncepciju, un es gribētu teikt, ka pat mūsu speciālo uzdevumu vienības pašlaik līdzdarbojas gan noziedzības apkarošanā, gan arī ir spējīgas veikt dažādas funkcijas, ja valstī rastos apdraudējums, -tāds, ko mēs šodien saucam par terorismu.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt, pateikt to, ka šis dokuments nav tikai kaut kāds no konteksta izrauts dokuments. Šis dokuments balstās uz risku vai draudu analīzi, kas ir apstiprināta ikgadēji valdībā. Uz šā dokumenta pamata tiek izstrādāti valsts aizsardzības plāni, un pirmo reizi mūsu valstī ir parādījušies arī valsts operatīvie aizsardzības plāni. Šis dokuments kalpo ne tikai ikgadējā valsts aizsardzības plāna izstrādei, bet arī vidējā termiņa un ilgtermiņa plāna izstrādei. Šis dokuments ir pamats arī NATO dalības rīcības plāna sagatavošanai, kas nu jau ir trešais. Tas ir apstiprināts valdībā šajā nedēļā un nākamnedēļ tiks iesniegts NATO, un jau tā apspriešanas procesā mūsu partnervalstis to ir atzinušas par vienu no labākajiem. Tas liecina arī par to, ka šis koncepts, kāds mums ir pieejams, ir veiksmīgs un mūsu iespējām atbilstošs.

Es gribētu teikt, ka jau tas vien, ka šo dokumentu mēs apstiprinām Saeimā, ko par pienākumu mums ir uzlicis Nacionālās drošības likums, liecina par to, ka mēs esam parlamentāra, demokrātiska valsts un ka mūsu valsts aizsardzības pasākumi ir demokrātiskā procesa sastāvdaļa. Šo dokumentu ir apspriedušas arī citas ministrijas un institūcijas, un beidzot tas tika apstiprināts arī valdībā. Šajā dokumentā ir ietverta virkne principu. Tā ir totāla valsts teritoriālā aizsardzība. Vēsturiski šo pieeju mēs jau pazīstam. Arī atjaunojot mūsu valsti, tieši sabiedrība, cilvēki, iesaistījās mūsu valsts aizsardzības un drošības pasākumos. Tā ir loģiska no šodienas drošības aspekta, lai arī kāda būtu pašreizējā situācija un lai kādā ritmā pulsētu un lai kādas domas pašreiz domātu pasaule. Šādu konceptu lieto daudzas no mums pašām tuvākajām valstīm - Skandināvijas valstis, un tādēļ varam teikt, ka neesam vieni šādā domāšanā.

Dokuments balstās uz valsts reālajām ekonomiskajām iespējām un arī uz valsts aizsardzībai atvēlēto finansējumu.

Varētu tikt uzdots jautājums: vai šī koncepcija atbilst drošības situācijai? Vai šodienas pasaules notikumu gaismā tā momentāni jau nav neglābjami novecojusi? Es gribētu teikt, ka ne. Vēl jo vairāk, - var pat būt, ka tieši pēdējie notikumi ir parādījuši to, ka mūsu koncepts un pieeja ir pareiza. Jo gan pašaizsardzības, gan totālās, gan mobilizācijas spējas patiesībā ir pirmām kārtām vērstas uz to, lai organizētu mūsu sabiedrību tās apdraudējuma, riska situācijās.

Taču ne tikai. Arī tās spējas, kuras mēs esam attīstījuši miera uzturēšanas vajadzībām un kuras jau esam apliecinājuši dažādos pasaules karstajos punktos, šo spēju pielietošana ir ļoti izsvērta un pamatota. Diemžēl pašreiz daudzi vulgarizē Latvijas bruņoto spēku līdzdalību Afganistānas terorisma operācijas ietvaros, kur ASV mēģinās risināt konkrēto situāciju, kas tur ir izvērsusies. Latvijas bruņotie spēki operācijas nodrošināšanai piedalīsies tajā vietā, kur tas starptautiskajai drošības sistēmai, demokrātiskai sabiedrībai ir vajadzīgs un - kas ir būtiski! - atbilstoši mūsu militārajām spējām. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka neviens mums neizvirzīs nepaveicamus uzdevumus vai arī tādus uzdevumus, kurus izpildot mūsu cilvēki būtu zaudētāji vai tiktu pakļauti nepamatotam riskam. To, ka mēs un mūsu speciālisti spēj paveikt uzdevumus miera uzturēšanas pasākumos, ir apliecinājuši mūsu karavīri Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Albānijā.

Un nobeigumā - par to, kādas vērtības raksturo šo koncepciju. Es gribu teikt, ka šī koncepcija noteikti ir draudzīga mūsu kaimiņvalstīm. Protams, droši vien būs cilvēki, kuri gribēs teikt, ka šī koncepcija ir kā kara sludināšana. Nē, tā tas nav!

Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka šī koncepcija ir draudzīga mūsu kaimiņvalstīm. Tā ir vērsta uz potenciāla pretinieka atturēšanu - atturēšanu vērsties pret Latviju ar militāru spēku. Tā nav vērsta uz bruņojuma un uzbrukuma stratēģijas attīstību. Mēs negatavojamies uzbrukt citām valstīm. Mūsu uzdevums ir pasargāt savu valsti un aizstāvēt to. Šī koncepcija ir radījusi pietiekami daudz iedīgļu 21.gadsimtā draudu novēršanai un atturēšanai. Šī koncepcija dod iespēju mūsu sabiedrībai iesaistīties valsts drošības un aizsardzības pasākumu realizēšanā, un tās mērķis ir stabilitāte Latvijā. Tās mērķis ir sekmēt mūsu ekonomisko izaugsmi un iespējas. Tās mērķis ir radīt priekšnoteikumus mūsu sabiedrības labklājībai. Tās mērķis ir mūsu valsts pastāvēšana un perspektīva nākotnē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien laikrakstā “Diena” kāds raksts beidzas ar šādiem vārdiem: “...pastāvošās problēmas,” būdamas nemilitāras, ir vēl sarežģītākas, jo ar klasisko spēku līdzsvara teoriju un alianses veidošanas palīdzību tās atrisināt neizdosies.” Pastāvošās sistēmas vadošie mainieties!”

Izlasījuši šo koncepciju, kuru mums piedāvā Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, mēs redzam, ka tā ir rakstīta pirms 11.novembra notikumiem, pirms 11.novembra (Starpsauciens: "11.septembra...") , kas pasauli pataisīja absolūti citādu, nekā tā bija varbūt 11.augustā. Tāpēc mans priekšlikums būtu ļoti nopietni paņemt atpakaļ šo koncepciju un ļoti nopietni to rakstīt, vadoties no tām realitātēm, kādās mēs šodien dzīvojam. Mēs šodien principā dzīvojam karastāvoklī. Mūsu lielākie draugi - Amerikas Savienotās Valstis - ir pasludinājušas karu. Amerikas Savienotās Valstis ir karastāvoklī, un jūs to labi zināt. Mūsu ministrs iznāk šeit priekšā un saka runu, kuru viņš varēja teikt pirms pieciem, sešiem, septiņiem gadiem. Šodien netiek runāts par to, kādā gatavības stadijā ir Latvija, ja notiktu briesmu lietas mūsu valstī. Šodien neviens nerunā par to, kā mēs pārdalīsim militāro budžetu, lai mēs visi šeit un iedzīvotāji valstī justos drošāki, nekā viņi jutās pirms 11. novembra. (Starpsauciens: "11.septembra.")

Es gribētu, lai mēs sanāktu kopā ārkārtas sēdē un apspriestu šo ļoti svarīgo jautājumu. Jūs domājat, ka nekas nav noticis. Jūs domājat tā: parunāsim, pateiksim, ka mūsu koncepcija ir tā smukākā! Ja kāds kaut kur ārzemēs ir pateicis, ka tā ir tā labākā un ir draudzīga, ar to mēs nejutīsimies drošāk.

Es negribu politizēt šo jautājumu, es aicinu jūs visus nopietni pārdomāt, ko mēs iestrādāsim jaunajā koncepcijā, kā mēs veidosim mūsu jauno budžetu, balstoties uz tām drūmajām, skaudrajām realitātēm, kuras ir izveidojušās šodien pasaulē. Es nedomāju, ka šodien tas ir nopietni - runāt, analizēt, dižoties ar to koncepciju, kas ir. Mūsu visu uzdevums būtu domāt par rītdienu, par situāciju, kāda ir izveidojusies šodien pasaulē. To ignorēt, mēģināt to neredzēt, es domāju, ir ļoti, ļoti liela kļūda, kuru mēs nedrīkstam pieļaut.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Vidiņš. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kā ar musulmaņiem?”)

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Valsts aizsardzības koncepcijas pirmajā sadaļā ir rakstīts, ka Latvijas prioritāte ir pilntiesīga Latvijas dalība NATO, EDSO un Eiropas Savienības organizācijā. Pilntiesīga dalība.

Kolēģi, man šodien bija tas gods izlasīt Jāņa Urbanoviča interviju laikrakstā “Vesti Segodņa”. Ir dīvaini lasīt šo rakstu, kurā Jānis Urbanovičs iestājas par pilnīgu Latvijas neatkarību, tādu neatkarību, par kādu mēs varētu tikai sapņot padomju laikos.

Un vēl dīvaināk ir tas, ka pa kreisi sēž deputāts Bekasovs, kas nebalsoja par Latvijas neatkarību. Tagad viņi ir lielākie Latvijas neatkarības aizstāvji, un viņi uzskata, ka, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, mēs zaudēsim šo neatkarību.

Nupat Jānis Jurkāns runāja par kaut kādu 11.novembri. Es gan nezinu, ko viņi plāno vēl 11.novembrī? Tas laikam ir paredzējums, ka atkal kaut kas briesmīgs notiks.

Bet kas ir visinteresantākais Urbanoviča intervijā, ko es uzskatu par lielkrievu šovinisma un rasisma kokteili? Vispirms Jānis Urbanovičs mūs baida ar to, ka, ja no Latvijas aizbrauks krievu tautības cilvēki, tad šeit ieplūdīšot arābi un afrikāņi un ka latviešu tauta ar asarām acīs lūgšot krievus vairs nebraukt projām no šejienes, jo tas būs drošības garants.

Cienījamie kolēģi, izlasiet šo visnotaļ nozīmīgo interviju!

Un vēl viena jocīga sagadīšanās: lielākais Urbanoviča un viņa kompānijas ienaidnieks ir Garda, tas izdevniecības “Vieda” vadītājs. Jā, Garda un Urbanoviča kompānija pašreiz atrodas vienā laivā, jo arī tā saucamie ultranacionālisti, latviešu tautas aizstāvji, kategoriski ir pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Tādēļ es uzskatu, ka šī kampaņa ir kaut kāda spēka diriģēta, un lai Dievs mūs pasargā no tādām lietām!

Es aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šo drošības koncepciju, jo mums tiešām laikam nav citas izejas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, jūsu rīcībā 9 minūtes. Vai jūs tās izmantosiet?

V.Birkavs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nekādi nenoliedzot šā dokumenta lielo vērtību un redzot to lielo darbu, kas šajā dokumentā ieguldīts, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka dokuments bija pirms 11.septembra notikumiem. Kas ir mainījies un vai kaut kas ir jāmaina? Ģirts Kristovskis, patiesību sakot, uzsvēra, ka šis dokuments apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Jā, es tam piekrītu. Tomēr drošības situācija pasaulē, drošības izaicinājumi un arī tādas lietas, kas nav šajā dokumentā skartas (piemēram, patvēruma tiesības), vistuvākajā laikā iegūs principiālas izmaiņas gan Eiropas Savienībā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, un ir skaidrs, ka mēs būsim spiesti rēķināties ar to. Mēs nedrīkstam to ignorēt. Mums būs jāpārveido un jāpārskata mūsu prioritātes drošības nostiprināšanā atbilstoši tam, kā to šobrīd ir uzsākušas Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība.

Ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamais Prāgas sammits, NATO sammits, ļoti ticamā līmenī varētu pārdefinēt virkni stratēģisko uzdevumu (protams, saglabājot tos pamatuzdevumus, kas ir; tāpat arī šī aizsardzības koncepcija acīmredzot saglabās savu pamatu vēl pēc pusgada vai gada). Stipri mainīsies - un mēs redzam, kā jau mainās - starptautisko dokumentu interpretācija, pat NATO līguma slavenā 5.panta interpretācija. Mums, protams, ir jādomā par to, kādu iespaidu šīs izmaiņas atstās uz mūsu ārpolitikas, nacionālās drošības un aizsardzības koncepciju. Ja ārpolitikas koncepcija, kas tika apstiprināta 1995.gada aprīlī, vēl šodien ir spēkā, tad tas ir tāpēc, ka tā bija apstiprināta tajā brīdī, kad pasaule, Eiropa virzījās uz mums ļoti skaidriem un sasniedzamiem mērķiem. Šobrīd ir tas pats, bet kopējā situācija ir mainījusies un kļuvusi neskaidrāka. Mums acīmredzot būs jāizvērtē arī budžets, jāizdara dažas izmaiņas finansējumā. Tādēļ man negribētos, ka mēs aizkavētu Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu, bet es tomēr aicinu atturēties no tā, ka mēs to šajā brīdī apstiprinātu bez jaunās situācijas pietiekamas izvērtēšanas. Tā nav nedz Ministru kabineta, nedz ministra vaina, jo dokuments tika izstrādāts pirms tam. Ja mēs tomēr šodien nolemjam koncepciju apstiprināt, tad mums ir jādod uzdevums Ministru kabinetam divu trīs mēnešu laikā, līdz gada beigām vai pusgada laikā - tas ir vienalga - iesniegt tās izmaiņas, kuras ir nepieciešamas, ņemot vērā jaunos drošības izaicinājumus un jauno drošības situāciju.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās vairāki paziņojumi.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt visiem Vides apakškomisijas locekļiem, ka kārtējā apakškomisijas sēde būs otrdien pulksten 14.30 Sarkanajā zālē.

Es gribu arī uzaicināt pārējos kolēģus, kas grib, pieteikties: nākamo piektdien, 28.septembrī, pulksten 10.00 mēs kopā ar Rīgas Domes Vides komiteju braucam apskatīt Getliņus. Aicinu visus interesentus, kas ir no deputātu vidus, pieteikties pie manis personīgi vai arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pie sekretāres.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 12.35 būs Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, uz kuru mēs esam uzaicinājuši Jāni Nagli.

Un, ņemot vērā karstās debates, kas bija saistītas ar Latvijas aizsardzības koncepciju, atgādinu tiem, kas ir atbalsta grupā Latvijas virzībai uz NATO, ka šodien pulksten 16.00 Aizsardzības ministrija mūs labprāt cienās ar kafiju.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Izsakot visu cieņu kolēģiem deputātiem, es aicinu kolēģes deputātes uz īsu tikšanos blakustelpā. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas… un arī kolēģes! Es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus lūdzu Sarkanajā zālē uz sēdi par vakar nolemto tēmu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Linardu Muciņu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Ivars Godmanis un Vents Balodis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpinām šīsdienas sēdes darbu. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Nav kvoruma!”)

Turpinām debates par darba kārtības 11.punktu - lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Debatēs nākamais runās Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šodienas dokumenta pieņemšanai ir jāpieiet ar vēsu prātu un analīzi, tāpat kā jebkuram jautājumam, kas skar mūsu vietu pasaules sabiedrībā.

Latvija ir viena no pasaules vairāk nekā 190 neatkarīgajām valstīm un nedzīvo atrauti no pārējās pasaules sabiedrības un no pasaules valstīm. Un tas nozīmē, ka mums ir jāiemācās izprast to, kas notiek visā pasaulē, dažādās pasaules valstīs un tautās, un jāprot visu to analizēt, lai pieņemtu savus lēmumus. Un, neapšaubāmi, tas ir saistīts ar mūsu valsts pārstāvju iekļaušanos dažādās starptautiskās institūcijās. Redziet, mēs gribam virzīties uz NATO un uz Eiropas Savienību, un šodien vairākums Latvijas politiķu atbalsta šo virzību. Taču mēs jau esam Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, Starpparlamentu savienības dalībvalsts, mēs darbojamies Eiropas Padomē. Tur tiešām ir jau šodien jādarbojas, nevis jāskaitās, ka mēs tur esam. Tātad jāpiedalās sesijās, komiteju darbā un tā tālāk. Lūk, nesen Latvijas Saeimu trīs deputāti pārstāvēja kārtējā Starpparlamentu savienības saietā Burkinafaso, diemžēl vienīgā sabiedrības interese par šo piedalīšanos bija kārtējā sabiedrības kacināšana ar uzbrukumiem Saeimai, valdībai un deputātiem. Diemžēl! Pēc šo deputātu atgriešanās no Burkinafaso neviens saziņas līdzeklis, neviens politiķis, neviens sabiedriskais darbinieks galīgi nekādu interesi neizrādīja, lai gan, godātie kolēģi, tieši tiem cilvēkiem, kas bija Burkinafaso, ir krietni vairāk informācijas un krietni vairāk iespaidu nekā jebkuram citam, kas šodien par to visu runā. Es tikai pateikšu, kur atradās mūsu delegācija, kādu vietu mēs tur ieņēmām, nu, saskaņā ar alfabētu. Tieši blakus pa labi no mums sēdēja Libānas pārstāvji, vienu vietu tālāk no mums sēdēja Lībijas pārstāvji, tieši priekšā mums sēdēja Irākas delegācija, kurai blakus sēdēja Irānas delegācija, aiz mums atradās Palestīnas delegācija. Tā ka, kā jūs varat saprast... zināmi iespaidi par reakciju, kas izpaudās jautājumā par to, vai nolaist valsts karogu sakarā ar traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs vai nenolaist... Reakcija pret to rezolūciju pieņemšanu vai nepieņemšanu, kas nosodīja šos barbariskos izlēcienus, reakcija pret vai par tās rezolūcijas pieņemšanu, kas regulēja attiecības starp Izraēlu un Palestīnu, bija ļoti svarīga, un to vajadzēja redzēt, tā teikt, no iekšpuses. Žēl, ka sabiedrībai tiek sniegts maz informācijas par tādām lietām. Nesaņemot informāciju, ir grūti plānot savu darbību. Mēs parasti atmostamies... un ne tikai mēs, bet visa pasaule bieži vien atmostas tikai tad, kad ir jau kaut kas noticis. Tad sākas lielā brēkšana, reizēm ir vainīgo meklēšana, reizēm ir arī kaut kāda atrašana, visādi histēriski izteicieni, izrēķināšanās, kas pamatojas uz zemiem instinktiem, un kaut kas tamlīdzīgs. Taču būtu vajadzējis savlaicīgi, gadiem ilgi iepriekš, analizēt stāvokli un domāt, kā rīkoties. Tas man atgādina stāvokli medicīnā: visā pasaulē medicīna nodarbojas nevis ar preventīvu kādas slimības vai kāda patoloģiska stāvokļa paredzēšanu un rūpīgu analīzi - to dara tikai dažviet, un tas dārgi maksā -, bet nodarbojas post factum ar slimnieka tādu vai citādu ārstēšanu. Saka, ka mācās no kļūdām. Diemžēl pasaules sabiedrība no kļūdām maz mācās - nedz no Pirmā pasaules kara kļūdām mācījās, nedz arī, kad izraisījās Otrais pasaules karš, mācās no Otrā pasaules kara kļūdām, jo atkal provocē dažādus konfliktus. Šādā stāvoklī mēs nevaram palikt vienaldzīgi, nedarīt neko un gaidīt, ka notiks vēl kaut kas, un domāt, ka tad varbūt kaut kādu lēmumu pieņemsim. Neapšaubāmi, mums ir jābūt noteiktai attieksmei, un tai ir arī jāizpaužas konkrētos dokumentos, un, ja šādu dokumentu pieņem pats augstākais valsts institūts, kāds ir Latvijā, proti, Saeima, tad tam jābūt skaidri formulētam, nopietnam dokumentam, bet jāparedz tajā arī izmaiņas, neapšaubāmi. Šādam dokumentam jāattiecas ne jau tikai uz Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Satversmes aizsardzības biroju un tā tālāk; tam ir jāattiecas uz ikvienu cilvēku, kurš dzīvo mūsu valstī un kuru interesē tas, kas notiks šeit turpmāk. Tāpēc, protams, es ceru, ka neviens neuzskata, ka šis dokuments ir kaut kas negrozāms un ka tagad nu ilgu laiku nekas ar to nav jādara. Nē, tā tas nav. Protams, ir jāparedz izmaiņas, ir jāparedz pat dinamiskas izmaiņas, un varbūt ir jāparedz mehānisms, kā mēs varam mainīt kaut ko savos dokumentos, rēķinoties ar to, kas notiek šodien vai kas varētu notikt rīt. Taču mums ir jāizsaka sava pamatattieksme, vai šāds dokuments šodien ir vajadzīgs vai nav. Es skaidri pasaku, ka mana attieksme ir tāda, ka šāds dokuments ir vajadzīgs, tas ir jāpieņem, bet kritiķiem, kas nāca šeit tribīnē un varbūt nāks vēl un kas ļoti vēlas visu kritizēt un vienmēr būt ārkārtīgi gudri dažos jautājumos, es iesaku: strādājiet pie šā dokumenta! Jūs esat Saeimas deputāti, - kas jums liedz iesniegt savus priekšlikumus vai labojumus? Taču jūs šeit nākat un kritizējat tad, kad esat saņēmuši jau gatavu dokumentu. Jūs negājāt nedz uz Aizsardzības ministriju, nedz citur, lai strādātu pie šā dokumenta, lai dotu savus priekšlikumus. Jā, protams, mūsdienu sabiedrībā acīmredzot kaut kādi “blickrīgi” jeb zibenskari diez vai būs, - būs varbūt zibenīgas bumbu mētāšanas vai zibenīgas spridzināšanas, un, par nožēlu, acīmredzot cietīs vēl daudz nevainīgu civiliedzīvotāju, lai kā to negribētos. Diemžēl. Mūsu uzdevums ir maksimāli paredzēt savu rīcību, domāt par to, kā palīdzēt cietušajiem, ja tādi būs. Mums ir jāparedz sava rīcība šeit, Latvijā, valsts iekšienē, un mums ir arī jāparedz sava rīcība tad, ja mūs aicinās kaut ko darīt ārpusē.

Neapšaubāmi, galvenā vērtība Latvijā ir Latvijas Republikas pilsonis, un par viņa drošību mums ir jādomā visvairāk. Es gribu atgādināt, ka Amerikas Savienotās Valstis Otrā pasaules kara laikā rūpējās par saviem karavīriem. Atšķirībā no PSRS, kas grūda kaujās tūkstošiem un desmitiem tūkstošu karavīru, nerēķinoties ar to, cik daudzi no viņiem aizies bojā, Amerikas Savienotās Valstis vispirms uzbrukumus pamatīgi sagatavoja. Viens no tādiem raksturīgiem piemēriem ir Atlantijas valnis. Sagatavoja pamatīgi, lai kājnieki savā uzbrukumā sastaptu vismazāko pretestību. Es domāju, ka arī mēs savā koncepcijā turpmāk centīsimies maksimāli paredzēt mūsu valsts pilsoņu aizsardzību. Tātad paredzēsim piedalīšanos, bet saprātīgu piedalīšanos, tā, lai mēs skaidri zinātu, ko mēs darām, kad mēs ejam un kā mēs ejam. Visvairāk man nepatīk nesagatavotu, profesionālajā ziņā vāji orientētu cilvēku izmantošana jebkuros pasākumos, jebkuros, vienalga, vai tie būtu aizsardzības pasākumi vai iekšlietu pasākumi, vai jebkuri citi.

Tātad ir runa par cilvēku sagatavošanu, par līdzekļu sadalīšanu prasmīgai cilvēku sagatavošanai, lai piedalītos militārās operācijās, kā arī dažādās glābšanas operācijās. Lai izveidotu sistēmu, kurā būtu arī šādiem glābšanas darbiem vieta paredzēta. Tātad ir runa arī par medicīnas nozaru pārstāvjiem, un tā tālāk.

Es izvērstāk pieskaros šai tēmai, jo ceru, ka mūsu šīsdienas balsojums jau nebūs tas, kas kaut ko skaidri noteiks. Mūsu šīsdienas balsojums ir tikai kaut kāda ievirze tam, ka mēs sākam spert nopietnus soļus, rēķinoties ar stāvokli starptautiskajā sabiedrībā, un varbūt nedaudz nopietnāk skatīties uz daudziem jautājumiem, varbūt nedaudz nopietnāk skatīties arī uz mūsu attieksmi pret savu valsti, pret Latviju. Varbūt šeit, iekšpusē, mēs varētu arī pastrīdēties un padiskutēt, bet, izbraucot ārā no Latvijas, nevajadzētu darīt kaunu mūsu valstij. It īpaši es runāju par tiem politiķiem, par tiem sabiedriskajiem darbiniekiem, kas izmanto Latvijas valsts līdzekļus, ar šiem līdzekļiem kabatā aizbrauc ārpus Latvijas un stāsta ne sevišķi labas lietas par mūsu valsti tā vietā, lai šeit darbotos un lai šeit ar kolēģiem par šiem jautājumiem nopietni diskutētu; lai viņi neizmantotu kaut kādas nepilnības mūsu sistēmā un netaisītu sev no tā politisko kapitālu.

Kolēģi, šeit atrodas mūsu valsts aizsardzības ministrs, un viņš seko tam, kā mēs apspriežam šo dokumentu. Šeit galu galā atrodas arī mūsu kolēģi. Mums ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, mums ir arī citas komisijas, kuras varbūt ir vajadzīgas. Tad, lūdzu, sekosim tam, kas notiek pasaulē, analizēsim to, un piedāvāsim savus priekšlikumus, kā mēs varētu turpmāk pielāgot mūsu valsts aizsardzības sistēmu tam, kas notiek mums apkārt. Taču šodien es aicinu atbalstīt šo koncepciju un padomāt par savu līdzdalību turpmākajā tās attīstībā. It īpaši tas attiecas uz tiem varenajiem kritiķiem, kuri viens otrs te nāk un reizēm kaut ko kritizē. Kritizēt - tas ir ļoti vienkārši! Un ir tāda austrumnieku paruna. Es austrumniekus studēju jau daudzus gadus, nevis tā kā daži eiropieši - pēdējos gadus. Paruna vēstī, ka viens muļķis var uzdot daudz vairāk jautājumu, nekā simts gudrie ir spējīgi atbildēt.

Tāpat es gribu arī teikt, ka viens otrs var jebkuru lietu “noriet” un par jebkuru lietu izteikties negatīvi, jo tur nekāda lielā gudrība nav vajadzīga. Taču daudz lielāka gudrība ir vajadzīga tad, kad ir jādod pašam savs ieguldījums kādas nopietnas lietas izstrādāšanā. Tā ka, godātie kolēģi, šis nav pozīcijas vai opozīcijas jautājums! Tas neattiecas uz pozīciju vai opozīciju! Šis ir valstisks jautājums! Tas ir vajadzīgs visai Latvijai, visai mūsu valstij. Es aicinu atbalstīt šo koncepciju.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts aizsardzības koncepcija ir atbalstāma, tā ir vajadzīga, bet tā ir nopietni, pilnīgi un, galvenais, objektīvi jāizstrādā.

Paskatīsimies 4.nodaļu: “Jauniešu pilsoniskā audzināšana pirms dienesta bruņotajos spēkos”. Kas tad notiek mūsu vidusskolās vai citās skolās? Nekas nenotiek! Kas notiek augstskolās? Nekas nenotiek! Vai mums ir militārā apmācība? Nav tādas! Vai fiziskā kultūra ir atbilstošā līmenī? Nav! Un to aizsardzības ministrs vēl labāk zina, jo viņš pārzina, kādu zaldātu kontingentu viņi saņem, kurus iesauc armijā.

Civilā aizsardzība. Varbūt vienu stundu gadā kaut ko nolasa, un ar to viss beidzas. Bet kā tad bija 20.-30.gados? Paskatīsimies mūsu vēsturi!

Otrā nodaļa “Tautas izglītība un kultūras potenciāls”. Jā, tas aizsardzības sistēmā ir ļoti vajadzīgs, taču tad mums ir jādomā arī par to, kāpēc mēs pārkārtojam augstāko izglītību, ko apmaksā paši studenti, bet valsts par to nerūpējas. Kur tad mēs ņemsim speciālistus?

Un arī trešā nodaļa “Savstarpēji sadarboties spējīgas militārās un civilās aizsardzības sistēmas”. Kur ir civilās aizsardzības sistēmas? Kur tās sadarbojas? Treniņu tām nav, jo tas viss ir aizmirsts.

Tālāk - resursi. Tagad mēs lasām ļoti skaistas frāzes, ka budžetam ir jābūt caurspīdīgam, pilnveidotam, ir jābūt plānošanai, programmēšanai. Pirms četriem mēnešiem, kad es izvirzīju jautājumu par to, ka ir jābūt stingrai kontrolei pār militārā budžeta izlietošanu, par to, kā šis budžets tiek izlietots, jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, to noraidījāt. Tāpēc arī iepērk vecus ieročus un piecu gadu laikā tos nevar vai negrib saskaitīt, jo attiecīgi kādreiz bija komisijas nauda saņemta.

Aizsardzības ministrija saņem ļoti lielu budžetu, tāpēc nav ko, kā saka, vienu otru reizi sūroties, ka nav pietiekami lielas naudas summas. Jūs paskatieties! Es jums pateikšu tikai pāris ciparu. 2001.gadā no pamatbudžeta Aizsardzības ministrijas projektiem bija atvēlēts 3,1 miljons, bet nākamajā gadā ir ieplānoti 9,5 miljoni. Turpretī labklājībai, tas ir, medicīnai, bija 1,6 miljoni, bet tagad to “nosēdina” uz 1,3 miljoniem. Tad kādus gan jauniesaucamos mēs saņemsim armijā? Slimus! Nu tad ārstēsim!

Un vēl viena interesanta lieta - tā ir civilā aizsardzība. Kur tā ir un kas to redz? Tā bija! Bija ļoti daudz materiālo resursu, bet tie tika izzagti, sagrauti vai izpārdoti. Celtnes, elektrotehniskās iekārtas un sakaru sistēmas apzināti iznīcināja, izpārdeva, bet kur tad aizgāja šie līdzekļi? Vai tie aizgāja Aizsardzības ministrijai? Vai tie aizgāja tautsaimniecībai? Nē, tie tur neaizgāja! Arī manu pirms četriem mēnešiem iesniegto priekšlikumu par celtņu un bijušo armijas objektu iekļaušanu aizsardzības sistēmā jūs ignorējāt, nobalsojāt pret to, taču tagad izrādās, ka tas viss ir vajadzīgs.

Un vēl par vienu izteikumu, kuru 5.nodaļā jūs varat izlasīt: “Civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu ministrija.” Visā valsts aizsardzības koncepcijā jūs neatradīsiet nevienu vārdu par Iekšlietu ministriju, tikai šo teikumu. Valsts aizsardzības sistēmā tā it kā neeksistē, lai gan citās valstīs, patiesībā lielākajā daļā pasaules valstu, Iekšlietu ministrija tiek iekļauta Valsts aizsardzības koncepcijā. Armijas objekti ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Arī citi objekti. Nu tad pasakiet, no kādiem līdzekļiem Iekšlietu ministrija patiesībā veidos to civilo aizsardzību, ja tai līdzekļu nepietiek pat savas ministrijas vajadzībām? Turklāt tagad tai vajadzēs šīs patvertnes saremontēt, atrast un nopirkt jaunas sirēnas, kuras tika nozagtas, atjaunot sakaru sistēmas un visu pārējo. Vajag taču domāt, ko mēs ierakstām tādā nopietnā dokumentā!

Un pēdējais, par ko jūs neatradīsiet ne vārda šinī Valsts aizsardzības koncepcijā, - tā ir disciplīna. Diemžēl armijā tās nav! Jūs zināt pat nāves gadījumus, kad apzināti tika, kā saka, iznīcināti cilvēki. Jūs zināt vēl citas nejēdzības, kad nogrima kuģis, jūs zināt, ka bija sadursme starp karakuģiem, bet kāpēc tad mēs to aizmirstam? Mēs nerunājam neko arī par to, kas notiek ar alkoholu, kas notiek ar narkotikām. Un kā tad būs ar tām ārpusreglamenta attiecībām? Tas arī nav izskatīts!

Tā ka, cienījamie kolēģi, šī koncepcija, protams, ir jāpieņem, tā ir jāatbalsta, bet pie tās ir jāpiestrādā. Diemžēl Aizsardzības ministrija, to izstrādājot, objektīvi nepiestrādāja, kā to vajadzēja. Droši vien kautrējās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī šodien no šīs Saeimas tribīnes izskanēja vārdi, ka pēc 11.septembra notikumiem ASV, Ņujorkā, pasaule ir mainījusies un ka mēs esam sākuši dzīvot citā pasaulē. Es tam negribētu piekrist. Iespējams, ir mainījusies atsevišķu politiķu attieksme pret notikumiem, kuri tagad noris pasaulē. Es ļoti gribētu cerēt, ka arī Latvijas politiķi ir mainījuši attieksmi pret to, kas notiek mūsu sabiedrībā, pret to, kas notiek pasaulē kopumā.

Noklausoties šīsdienas debates par tādu vitāli svarīgu un nepieciešamu jautājumu, kāda ir Valsts aizsardzības koncepcija, es diemžēl nevaru saskatīt, ka mūsu politiķu attieksme būtu mainījusies, tāpēc ka mēs, parlamentārieši, nez kāpēc jaucam divas dažādas lietas. Arī tie, kuri šeit uzstājās. Mēs jaucam Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālās drošības koncepciju.

Runājot konkrēti par Valsts aizsardzības koncepciju, kāda tā mums tiek piedāvāta, es gribētu izteikt dziļu atzinību gan aizsardzības ministram, gan arī tiem speciālistiem, analītiķiem un ekspertiem, kuri šo koncepciju ir sagatavojuši. Tā ir mūsdienīga, moderna un pietiekami tālredzīga. Koncepcija analizē gan šodienas situāciju, gan tās iespējamo attīstību, sniedz, no Aizsardzības ministrijas viedokļa raugoties, atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem, kādi mums ir, tāpēc es kolēģus aicinu diskutēt konkrēti par Valsts aizsardzības koncepciju, bet nejaukt jēdzienus - Nacionālās drošības koncepcija un Valsts aizsardzības koncepcija.

Runājot par šīs koncepcijas sastāvdaļām, jāteic, ka ir atsevišķas nianses, par kurām mēs varētu noteikti diskutēt ar aizsardzības ministru un ar attiecīgajiem speciālistiem, bet kopumā tā noteikti ir atbalstāma.

Kā mums pietrūkst šīs koncepcijas kontekstā? Mums pietrūkst vienas lietas - mums nav Nacionālās drošības koncepcijas. Tā koncepcija, kuru pieņēma iepriekšējais parlaments un kuru arī šajā parlamentā reprezentēja Birkava kungs, neiztur nekādu kritiku. Šajā koncepcijā nav atbildes uz galvenajiem jautājumiem, kas tad mums būtu jādara, ja iestātos kāda X stunda. Tajā būtu jārunā arī par bēgļu jautājumiem, par ārlietu jautājumiem un tamlīdzīgi. Taču tā nav šīs koncepcijas sastāvdaļa!

Valsts aizsardzības koncepcija bāzējas uz izstrādātas Nacionālās drošības koncepcijas. Tādējādi mums būtu jāpieprasa Ministru prezidentam, lai saskaņā ar likumu, ar Satversmi, beidzot parlamentā tiktu iesniegta Nacionālās drošības koncepcija, kurā varētu rast atbildes uz visiem tiem retoriskajiem jautājumiem, kurus šeit deputāti tika uzdevuši.

To, kas ir noticis pasaulē tagad saistībā ar terorisma aktiem un ar iespējamajām izmaiņām, Latvijas militārie eksperti faktiski prognozēja jau pietiekami sen. Man bija tas gods ar ļoti daudziem izciliem militāriem speciālistiem kopā strādāt un veidot Jūras spēku attīstības koncepciju, Robežsardzes attīstības koncepciju un Iekšlietu ministrijas attīstības koncepciju, un es domāju, ka klātesošajiem kolēģiem neradīsies šaubas par šo cilvēku kompetenci, tāpēc ka tur līdzdarbojās arī tagadējais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis, admirālis Gaidis Zeibots, bijušais Gaisa spēku komandieris Kīna kungs, bijušais štāba priekšnieks Juris Arnis. Jautājumos, kas skar iekšlietas, visnotaļ liela nozīme tieši pie šo koncepciju izstrādes bija Aloizam Blonskim un bijušajam Valsts policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim, kā arī ļoti daudziem citiem ekspertiem.

Kāpēc es par to runāju Valsts aizsardzības koncepcijas ietvaros? Tāpēc, ka, strādājot pie šīm te koncepcijām laikā no 1993. līdz 1995.gadam, tāpat arī pie šīs koncepcijas, tika izvērtēta iespējamo draudu analīze. Un jau laikā no 1993. līdz 1995.gadam eksperti speciālisti, uzdodot jautājumus, vai kāds no ārienes - tas ir pamatjautājums jebkurai koncepcijai -, kāda valsts konkrēti tuvākajos 15-20 gados apdraud mūsu valsts neatkarību, iznalizējot visus “par” un “pret”, toreiz nonāca pie loģiska secinājuma, ka tuvāko 15-20 gadu laikā - tas ir apmēram tas laika periods, uz kuru tika bāzētas un veidotas šīs te koncepcijas -, Latviju ar ieročiem neviens neiekaros. Ar ieroču palīdzību.

Loģisks bija nākamais jautājums: “Kas tad reāli apdraud mūsu valsts neatkarību?” Un sarkanais pavediens, kas vijās cauri visām šīm koncepcijām, bija tāds, ka mūsu valsts neatkarību apdraud - apdraudēja gan toreiz, gan arī tagad - organizētā noziedzība, narkomafija un starptautiskais terorisms. Būtu loģiski, ka mūsu valdība, arī parlaments, darītu visu iespējamo, lai pamatlīdzekļi, kuri tiek virzīti drošības sistēmas uzturēšanai, tur arī tiktu novirzīti un lai šie finansu līdzekļi netiktu saskaldīti. Diemžēl šodien mēs to nevaram teikt.

Kāda būtu reālā situācija? Arī toreiz, vēl pirms sešiem, septiņiem gadiem, analizējot starptautisko situāciju, eksperti nonāca pie secinājuma, kas bija loģisks, un diemžēl mūsu toreizējās prognozes ir apstiprinājušās.

Par Latvijas iestāšanos NATO. Par to, ka mums ir jāiestājas NATO, man personīgi šaubu nav, bet jautājums ir par to, par kādu NATO mēs runājam. Ja mēs runājam par NATO, kura mainās, un kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru visā pasaulē un šajā kontekstā arī cīnīties ar starptautisko terorismu, tad noteikti - jā! Ja mēs runājam par NATO vecajā izpratnē, vēl padomju laika izpratnē, ka NATO veido savu aliansi un arī citas valstis veido savas alianses, tad tas ir strupceļš, kas ne pie kā laba nenovedīs.

Vēl vairāk. Mūsu eksperti jau toreiz nonāca pie secinājuma, ka tuvākajā laikā briesmas pasaulei un civilizācijai nāks no Vidējiem un Tuvajiem Austrumiem, un tās būs saistītas ar islāma fundamentālismu un reakcionārām vai revolucionārām idejām, kuras piemīt šīm te kustībām, tāpēc, ka nevar pielīdzināt islāmu, talibus vai arī islāma fundamentālismu. Starp tām nevar novilkt vienādojuma zīmi.

Respektīvi, mums ir jāvirzās uz NATO, jo jau pirms pieciem, sešiem gadiem eksperti nonāca pie secinājuma, ka agri vai vēlu ASV un NATO noslēgs līgumu gan ar Krieviju, gan ar Ķīnu, gan ar Indiju, lai cīnītos ar tām briesmām, kuras nāks no Vidējiem un Tuvajiem Austrumiem.

Kas tika izdarīts nacionālās drošības jomā? Faktiski nekas! Vai mēs esam gatavi ārkārtas situācijai? Vai mēs esam gatavi to prognozēt? Vai mēs esam gatavi veikt profilaktiskus pasākumus? Noteikti ne! Mēs esam gatavi cīnīties ar sekām. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka mūsu bruņotie spēki, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija veiksmīgi tiks galā ar šīm funkcijām un uzdevumiem.

Bet kur tad palikusi šī prognoze? Ar ko nodarbojas mūsu specdienesti? Kāpēc nav šīs analīzes? Kā tas var būt, ka cilvēki, kuri ir iekļauti “melnajos sarakstos”, tajā skaitā arī starptautiski teroristi, var brīvi pārvietoties pāri mūsu robežām, izmainot tikai vienu burtu savā uzvārdā. Par ko tad mums diskutēt?

Izrādās, ka diskutēt vajadzētu it kā par daudz ko. To apliecina visas Ministru kabineta sēdes un arī komisiju sēdes, bet kāds ir reālais iznākums? Reālā iznākuma faktiski nav. Mēs varam tikai konstatēt, ka mūsu bruņoto spēku specdienesti nav gatavi kritiskai situācijai. Tos interesē pavisam citi jautājumi, nevis ārkārtas situāciju prognozēšana. Mēs visu to varējām novērst un būt gatavi kaut kādai X stundai, es vēlreiz atkārtoju, jau pirms pieciem vai septiņiem gadiem. Diemžēl šajā jomā ir darīts ļoti maz.

Atgriežoties pie šīs koncepcijas, es aicinu kolēģus to pieņemt un atbalstīt. Es vēlreiz uzsveru, ka, raugoties no militāri teorētiskā viedokļa, tā ir pietiekami perfekti izstrādāta, lai to varētu attīstīt tālāk, mums ir jāpieņem Nacionālās drošības koncepcija, kurā politiķiem, parlamentam un valdībai noteikti būs jāizlemj, vai mums ir nepieciešamas divas atsevišķas ministrijas - Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, vai arī būs jāatgriežas pie pietiekami progresīviem priekšlikumiem, kuri izskanēja jau 1991. - 1992.gadā, ka Latvijā pietiktu, ja mēs izveidotu tikai vienu - Nacionālās drošības ministriju, kurā būtu koncentrētas visas spēku struktūras.

Ja mēs būtu piekrituši un atbalstījuši attiecīgās koncepcijas, tad šodien Latvijā būtu izveidotas piecas, sešas speciālo uzdevumu vienības, kuru bāzes vietas būtu attiecīgi reģionos - Rēzeknē, Valmierā, Kuldīgā, Jelgavā - tas piemēra pēc - un arī šeit, Rīgā. To galvenais uzdevums miera laikā būtu cīņa ar organizēto noziedzību, ar narkomafiju un starptautisko terorismu, bet ārkārtas situācijas gadījumā, pieņemot attiecīgu Mobilizācijas likumu, mēs varētu tās ātri papildināt ar nelielām vienībām - 50-100 cilvēku sastāvā. Dažu dienu laikā tās kļūtu par bataljoniem un pulkiem.

To, par ko es runāju, diemžēl ir pierādījuši arī šie notikumi Vašingtonā un Ņujorkā, ka atsevišķi teroristi, speciāli apmācīts cilvēks var paveikt daudz vairāk nekā visa pretraķešu aizsardzības sistēma kopumā. Mēs dzīvojam jaunā laikmetā, bet nevajag piemērot mūsdienām senu franču parunu, ka ģenerāļi gatavojas nākamajam karam, mācoties tikai no Simtgadu kara vēstures. Mēs dzīvojam jauno tehnoloģiju vēsturē!

Runājot par obligāto militāro dienestu, es gribētu uzsvērt to, ka mums jau sen bija jāpieņem lēmums, ka kopumā un pamatā Latvijā ir profesionāla armija, ka armija tiek veidota uz profesionāli sagatavotu cilvēku pamata. Nezin kāpēc, ejot uz operāciju, no ķirurga mēs pieprasām, lai viņš būtu augstas klases speciālists, bet neejam pie zobārsta, lai viņš mums veiktu apendicīta operāciju. Karavīrus mēs bieži vien uzskatām par lētu darbaspēku. Viņi tiek iesaukti, un viņus var izmantot gan ugunsdzēsēju darbos, gan kaut kādu stihiju un nelaimju novēršanā, sniedzot kaut kādu atbalstu cilvēkiem… Taču mēs aizmirstam, ka karavīrs - tā ir profesija, un ir nopietni jāgatavojas šai profesijai.

Kāda būtu izeja, neatsakoties no obligātā militārā dienesta? Manuprāt, visoptimālākais variants mūsu valstī būtu tāds, ka mēs pieņemtu lēmumu vai likumu, lai obligātajā militārajā dienestā tiktu iesaukti absolūti visi cilvēki bez izņēmuma - jaunieši vecumā līdz 25-28 gadiem, kuri varētu iziet obligāto militāro dienestu 3 mēnešu laikā un ar kuru sagatavošanu nodarbotos zemessardze. Vēlāk tie, kuri gribētu kļūt par augstas klases profesionāļiem, izietu apmācības kursu pusgada vai gada laikā, lai jaunietis kļūtu par profesionālu karavīru un būtu gatavs pildīt visas tās funkcijas, kādas viņam tiek uzliktas.

Taču, kā es jau teicu, atbildes uz šiem jautājumiem būtu jāsniedz Nacionālās drošības koncepcijai, bet Valsts aizsardzības koncepcija ir bāzēta uz to koncepciju, kura šobrīd ir spēkā un kura vairs neatbilst šodienas patiesībai.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo koncepciju un aicinu Ministru kabinetu jo ātrāk, jo labāk iesniegt Saeimā apspriešanai Nacionālās drošības koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija rīkosies valstiski - atbalstīs šīs koncepcijas apstiprināšanu Saeimā. Mēs gribam uzsvērt to, ka, neapšaubāmi, Eiropas Savienība un NATO ir viens no mūsu valsts neatkarības papildu garantiem. Protams, situācija pasaulē ir mainīga, un arī Amerikas traģēdija - teroristu uzbrukums Amerikas Savienotajām Valstīm - ir šo to mainījusi pasaules situācijā. Taču tas nemaina mūsu prioritātes.

Mēs piekrītam, ka šī koncepcija būtu uzlabojama, bet, kā es to nupat jau uzsvēru, mēs to, neapšaubāmi, atbalstīsim - neatkarīgi no tā, ka valdības partijas šodien nevēlējās neko uzlabot. Lai gan viņiem bija daudzi iebildumi, arī iebildumi pret mūsu priekšlikumiem par progresīvo ienākuma nodokli iedzīvotājiem, mēs uzskatām, ka ir jārīkojas valstiski un nav jāskatās uz to, ka varbūt ir mums arī politiskās domstarpības, kas saistās ar vēlētāju atbalstu dažādām politiskajām partijām.

Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka sociāldemokrāti ir atbalstījuši arī to, ka tiek iedalīti nepieciešamie līdzekļi, lai mēs varētu veiksmīgi startēt, sākot savu līdzdalību Ziemeļatlantijas aliansē, tātad lai mēs varētu izpildīt NATO standartus, kas ir nepieciešami, lai mūs tur uzņemtu. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija vienbalsīgi atbalstīja arī Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšanu Saeimā. Diemžēl ne visas valdības partijas tā rīkojās - tikai divas no valdības partijām bija gatavas atbalstīt šo likumu. Es uzskatu, ka ļoti nozīmīgi ir tas, ka šī virzība uz NATO tika atbalstīta tieši ar sociāldemokrātu balsīm, citādi tas varētu arī nebūt tā noticis mūsu Saeimā. Par to arī mums izteica pateicību Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Es gribu uzsvērt to, ka šodien mums vairs nevajadzētu gari runāt, bet vienkārši nobalsot par šo koncepciju un līdz ar to turpināt darbu arī pie šīs koncepcijas uzlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izstrādājot šādu dokumentu, pastāv visādas briesmas, bet, manuprāt, galvenais izaicinājums ir pārvarēt, varētu teikt, pagātnes inerci - aukstā kara pasaules inerci. Tā ir ne tikai mūsu problēma, tādas pašas problēmas tagad ir gan Krievijai, gan bijušajām… gan, teiksim, arī NATO dalībvalstīm, un zināmā mērā es teiktu, ka, raugoties no šā viedokļa, šī koncepcija nav nemaz tik slikta. Taču es negribu iedziļināties detaļās. Jo patiešām pasaule mainās - turklāt mainās daudz ātrāk, nekā to varētu gaidīt. Es neatkārtošu visas šīs lietas, kas jau vairākkārt izskanēja, šeit runājot par kvalitatīvajām izmaiņām, kādas notika pagājušajā nedēļā.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienam momentam, kas ir šajā konvencijā. Pašā pirmajā lappusē, 2.pantā, ir minēti jaunie riski, kas saistīti ar lokālām krīzēm, teiksim, etniskiem konfliktiem, tehnoloģiskām katastrofām un tā tālāk, un tā tālāk, un šajā kontekstā tiek minēta arī masveida migrācija. Piedodiet, kolēģi, bet tas ir absolūti nepareizi! Nevar un nedrīkst uzskatīt migrāciju par ļaunumu, par kaut kādu konfliktus provocējošu faktoru un tā tālāk. Es negribu ilgi par to runāt, bet gribu vienkārši pievērst jūsu uzmanību jaunajai Vācijas likumdošanai migrācijas jomā - koncepcijai, kas vēl nav oficiāli publicēta, bet acīmredzot pavisam drīz tiks publicēta. Ir jauna koncepcija sagatavota Bundestāga darba grupā ar Ritu Zīsmuti, bijušo spīkeri, priekšgalā, un šajā koncepcijā ir pilnīgi oficiāli atzīts, ka, pirmkārt, migrācija ir neizbēgama. To apstiprina arī fakts, ka Eiropas Komisija faktiski oficiāli atsakās no tās “zero immigration” (“nulles imigrācijas”) koncepcijas, kas bija vairākus gadus. Tagad no tās atsakās, jo vienkārši nav iespējams izvairīties no imigrācijas. Vēl būtiskāk ir tas, ka Vācijas Bundestāgs uzskata, ka migrācija ir pozitīvs faktors. Tā tas ir iedzīvotāju vecuma struktūras izraisīto problēmu dēļ, kuras arī mums Latvijā ir ļoti labi zināmas un kuras skar ekonomisko augšupeju. Lai vismaz paliktu tajā pašā ekonomikas attīstības līmenī, ir vajadzīgi Eiropā imigranti. Es varu saprast, kāpēc Latvijā tieši imigrācijas jautājums ir tik sāpīgs. Taču mēs vairs nedzīvojam 20.gadsimtā, mēs vairs nedzīvojam, teiksim, Atmodas laikā, kad patiešām cīņa pret imigrāciju kļuva par ļoti svarīgu mobilizējošu faktoru un tā tālāk. Tagad ir citi laiki, un, es domāju, jo agrāk mēs panāksim pasaules domas attīstības līmeni arī šajā jomā, jo labāk būs mums. Centīsimies pārvarēt savu inerci!

Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu atbalstīt priekšlikumu, ko izvirzīja Jurkāna kungs un ko faktiski atbalstīja Birkava kungs. Es domāju, ka ne jau par velti… Abi divi kolēģi ir bijušie ārlietu ministri, un es domāju, ka viņi zina, par ko runā. Varbūt patiešām nesteigsimies ar balsojumu, jo tas ir tāds formāls solis, kas nebūt nav izšķirošs! Varbūt patiešām vēl pastrādāsim un padomāsim, jo pasaule mainās, un man roka neceļas balsot par dokumentu, kas ir acīm redzami novecojis!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka esmu demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs un tieši tāpēc izsaku pateicību ikvienam no jums par viedokļiem, kuri šeit tika pausti. Pēc būtības arī tie acīmredzot raksturo izpratni par situāciju vai arī mūsu valsts drošības kopējo dziļumu, kāds valstī pašreizējā situācijā ir sasniegts.

Es gribu teikt, ka šis dokuments sastāv no desmit lapaspusēm, taču, kā mēs zinām, ir izstrādāta virkne tādu dokumentu, kā tas pats rīcības plāns dalībai NATO. Šis plāns, kurā ir ļoti koncentrēti raksturota mūsu valsts aizsardzības attīstība, ir vairāk nekā 200 lappušu biezs. Arī valsts aizsardzības plāns, operatīvie plāni, vidēja termiņa un ilgtermiņa plāni ir biezi un apjomīgi dokumenti. Visas tās individuālās vēlmes, ko katrs no šā dokumenta lasītājiem vēlas šajā dokumentā saskatīt, protams, nav iespējams tajā ielikt. Taču es aicinu visus, kuriem ir kāda doma un ideja, kā to padarīt atbilstošāku tai situācijai, kāda ir valstī, nekautrēties iesniegt šos priekšlikumus, lai tos iestrādātu dokumentā, kurš varētu tikt pārskatīts vai uzlabots, neskatoties uz to, ka Nacionālās drošības likums ir noteicis to, ka tikai vienreiz četros gados šāds dokuments būtu jāizskata šeit, Saeimā. Protams, šī likuma norma nosaka tā darīt tad, ja ir mierīga, stabila starptautiskā situācija. Mēs, protams, uzskatām, ka starptautiskā situācija tagad ir mainījusies, un tādēļ ir iespējams, ka pie šā dokumenta būs jāatgriežas biežāk. Taču, lai atgrieztos pie tā, ir vajadzīgs sākumdokuments - pats pamats. Šis dokuments tiek piedāvāts kā pamats. Es gribu teikt arī to: ja mēs to šodien neapstiprināsim tādu vai citādu iemeslu vai apsvērumu dēļ, tad jebkurš no mūsu Rietumu partneriem šādu soli uztvers par mūsu demokrātijas nestabilitāti, mūsu svārstīgumu, neticību tam, kas līdz šim ir paveikts un ko ir pozitīvi un augsti novērtējuši tie profesionāļi un speciālisti, kuri vēro mūsu valsti no ārpuses. Mēs gribam palīdzēt veidot stabilu, drošu sistēmu starptautiskajā arēnā, tātad arī mums ir jābūt spējīgiem pieņemt lēmumus un nesagraut to darbu, kas jau ir izdarīts. Visi tie ieteikumi, kuri šeit varētu tikt iesniegti, protams, ir iestrādājami konkrētos normatīvajos dokumentos, budžeta līdzekļu sadalījumā, varbūtējā prioritāšu pārbīdē. Taču gribu vēlreiz apliecināt vienu tēzi. Gribu teikt, ka varbūt dažas lietas, kuras šeit tika minētas... Cienījamais Birkava kungs ieminējās par patvēruma meklētājiem. Protams, par to valstij ir jādomā un valstij ir jābūt tam gatavai, bet tas jautājums tiešām ir tāds, kas droši vien stāv ārpus šā dokumenta. Un tāpēc tiešām būtu jāatbalsta Jāņa Ādamsona priekšlikums, lai Satversmes aizsardzības birojs iekļaujas termiņos (es domāju, ka to ir iespējams izdarīt) un saskaņā ar Nacionālās drošības likumu sniedz Nacionālās drošības koncepcijas projektu. Es gribētu vēlreiz akcentēt to, ka līdz šim, domājot par valsts aizsardzību, acīmredzot mūsu sabiedrība turējās pie tiem stereotipiem, kas mūsu apziņā ir iesēdušies, vadoties no tās pieredzes, kas gūta Otrajā pasaules karā, Vjetnamas vai Korejas karā vai vēl kādās citās bruņotās sadursmēs valstu starpā. Šodien situācija patiesībā ir cita. Mūsu aizsardzības koncepcija tika strādāta, daļēji rēķinoties ar to, ka sabiedrība un arī liela daļa politiķu joprojām ir šo pagātnes risku un apdraudējumu, šo stereotipisko risinājumu iespaidā. Taču, paskatoties no šodienas aspektiem, mēs redzam, ka mūsu valsts ir gājusi šo pragmatisko ceļu pirmām kārtām tādēļ, lai stiprinātu drošību mūsu valstī un lai risinātu situācijas, kuras nav konvencionālas pēc savas dabas, kurās nav frontālu karu, nav tādu ilgstošu cīņu, kurās tūkstošiem cilvēku nostājas pret tūkstošiem cilvēku, vieni pret otriem pavērsuši lielgabalu, granātmetēju un automātu stobrus. Šī ir cīņa, kurai noteicošais faktors ir informācija, skaidra vadības sistēma un varbūt pat ļoti minimāls, bet efektīvs bruņojums, ko īstajā brīdī, ja ir informācija, pavērst pret teroru. Es domāju, ka tieši tas... tā organizētība, tās spējas... vai tas būtu Zemessardzes bataljons, vai tā būtu speciālo uzdevumu vienība, vai tā būtu inženieru-sapieru vienība, pie kuras attīstīšanas mēs strādājam... tās ir tās spējas, ko mūsu valsts jau ir sasniegusi un ko var sasniegt. Tās ir spējas, ko var papildināt mūsu militārā sistēma vai Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura pakļautībā atrodas civilās aizsardzības sistēma, vai arī policijas struktūras un tamlīdzīgi. Es domāju, ka mūsu valsts sistēma un arī šī krīze ļaus precizēt tās nepilnības, kuras varbūt vēl joprojām pastāv. Taču, raugoties administratīvi, no normatīvo dokumentu gatavības viedokļa, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu valsts jau tuvojas tam normālajam valsts pārvaldes līmenim, lai mēs spētu valsti vadīt un sabiedrību apvienot, saliedēt valsts apdraudējuma vai riska situācijās. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo dokumentu un atcerēties to, ka šodien nav ideāla situācija. Mums ir perspektīva, kas jāsasniedz tuvākā nākotnē un tālākā nākotnē. Es domāju, ka vēl daudziem ministriem, to skaitā aizsardzības ministriem, un daudziem deputātiem, to skaitā arī tiem, kuri pašreiz sēž šajā zālē, vēl būs ko domāt, vēl būs ko te pielikt, vēl būs ko izvērtēt, bet nesagrausim to, kas jau šodien ir paveikts!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, ka Kristovska kungs teica, ka viņš ir demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs! Es iedomājos, kas notiktu, ja viņš būtu nedemokrātiskas valsts aizsardzības ministrs. Tad, iespējams, daļu to kolēģu, kas izteica kādu kritiku, izvestu ārā no šīs zāles bruņotas apsardzes pavadībā. Un es, demokrātiskas valsts parlamenta deputāts, gribu izteikt pateicību. Patiešām tas ir patīkami, ka Aizsardzības ministrija ir beidzot kaut ko ģenerējusi. Taču, vairāk iepazīstoties ar šo koncepciju, redzu: kā Kristovska kungs pareizi norādīja, tā ir gatavota it kā vidējam slānim, to iedzīvotāju slānim, kuri dzīvo vēl kaut kādā mītiskā aukstā kara perioda laikā. Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti, arī Ādamsona kungs! Jūs arī ļoti labi dzirdējāt Kristovska kunga teikto, ka tā būs valsts politika, valsts aizsardzības politika tuvākajiem četriem gadiem. Četros gados šī koncepcija tiks realizēta. Un ja mēs palasām šo koncepciju, tad redzam, ka tur nav ne vārda par profesionālo karaspēku, ko jūs nupat pieminējāt un ko jūsu kolēģi it kā atbalsta. Es te lasu par totālas aizsardzības principu, par totālas! Tas nozīmē, ka visā Latvijā tiks noteikta vecuma iedzīvotāji totāli mobilizēti, kā to mēs redzam, ja ir kara gadījums. Turklāt, kā es redzu, šajā koncepcijā ne vārda nav par to, kāda būtu rīcība tad, ja Latvijā patiešām notiktu tādi teroristu uzbrukumi, kādi ir notikuši Ņujorkā un Vašingtonā. Nav ne vārda! Televīzijā mēs varam redzēt cienījamo Segliņa kungu, kurš pasaka, ka ugunsdzēsēji labākajā gadījumā varēs ar rokām novākt drupas. Tas ir fakts! Šeit es neredzu šo mijiedarbību, par kuru jūs vienu frāzi ierakstāt: civilā aizsardzība ir Iekšlietu ministrijas rokās. Taču jūs nepasakāt, kādēļ, ja jums ir tāds pieaugums, budžeta pieaugums, milzu pieaugums... Ja jums būtu 2% valsts kopprodukta, kurus ar šo likumu vēlreiz apstiprinātu, tad kā šī nauda tiks pārdalīta, lai tā tiktu varbūt arī citām sfērām, kas ir iesaistītas šajā kopējā aizsardzības shēmā? Par to jūs atkal nerunājāt. Esmu patiešām priecīgs, ka jūs esat demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs! Bet, cienījamie kolēģi sociāldemokrāti, arī jūs vienmēr proponējat, ka ir jārūpējas gan par savu iedzīvotāju labklājību, gan arī dzīvības saglabāšanu, ja notiek kaut kāds nelaimes gadījums (nosauksim to tā), tikai šeit tas tā nav... Jūs pareizi norādījāt, ka paši nobalsojām par to, ka nākamajā gadā pieaugums aizsardzības spēkiem būs 17%... Citām ministrijām naudas tomēr nepietiks, it sevišķi tām ministrijām, kuras jūs parasti ļoti mīlat. Un tādēļ šajā brīdī esmu patiešām nobijies, jo Kristovska kungs saka: ja mēs šodien nenobalsosim, mēs kaut ko sagrausim! Es nedomāju, ka tad, ja mēs šodien nenobalsosim, sabruks Latvijas bruņotie spēki. Tā ir demagoģija! Nevajag, cienījamais ministra kungs, šeit nodarboties ar klaju demagoģiju! Nekas nesabruks, viss funkcionēs tālāk, jūs saņemsiet šo naudu un būs darbs. Patiešām būtu vajadzīgs daudz vairāk piestrādāt pie šā dokumenta. Tas viss būtu nopietni jāpārrunā, un tad varbūt patiešām parādītos koncepcija, kas būtu derīga nākamajiem četriem gadiem. Es nezinu, vai tā būtu pareiza taktika ar šo koncepciju, ar pagātnes koncepciju, dzīvot vēl nākamos četrus gadus, un tāpēc es aicinu, patiešām atbalstot Birkava kungu un arī Jurkāna kungu, šodien šo koncepciju neatbalstīt, bet nosūtīt to komisijai, vēl lai komisija kārtīgi to izstrādā, un tas būtu normāls solis.

Par Vidiņa kunga izteicieniem es gribu pateikt to, ka savā laikā, kad Maskavā spridzināja ēkas brīvības cīnītāji un vēl daudzās citās vietās notika terora akti, tad mēs to neredzējām, uzskatījām to par diezgan dabisku parādību, un atsevišķi deputāti mēģināja tikt pāri robežai, bet tā arī netika. Tas jau bija pirmais zvans, bet tanī brīdī mēs to neredzējām un nedomājām, jo mums tas bija neizdevīgi. Tagad, kad mēs, visa pasaule, reāli saskaramies ar to, ka šis terorisms nav tikai vienas valsts problēma, mēs sākam domāt. Tā ka patiešām šeit, es vēlreiz saku, ir jābūt atsevišķai nodaļai saistībā ar jauno politiku, kuras te nav, un tāpēc es aicinu atbalstīt Birkava kunga un Jurkāna kunga iniciatīvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu laiku, un, ja nebūtu uzstājies Lujāna kungs, man tas nebūtu arī jādara.

Atgriežoties vēlreiz pie Valsts aizsardzības koncepcijas, es gribētu atzīmēt, ka pirmo reizi desmit gadu laikā Aizsardzības ministrija ir izpildījusi Satversmes prasības. Šeit ir iesniegts un mēs šodien apstiprināsim konkrētu skaitli - bruņoto spēku skaitlisko sastāvu kara gadījumam, un tas ir ļoti svarīgi.

Lujāna kungs, es aicinu visus, kuri uzstājas šajā tribīnē, un arī jūs personīgi izlasīt šo koncepciju no sākuma līdz galam. Ja jūs atvērsiet 3.3.punktu, kas saucas “Obligātā militārā dienesta un mobilizācijas princips”, tad redzēsiet, ka tā sākuma teikums ir šāds: “Lai nodrošinātu militāro apmācību nepārtrauktību, dežūrspēku kaujas gatavību un speciālo uzdevumu izpildi miera laikā, NBS attīsta un uztur arī skaitliski nelielus profesionālos spēkus.” Mēs varēsim pēc tam diskutēt, cik lieliem ir jābūt šiem skaitliski profesionālajiem spēkiem, - vai tie būs 500 vai 5000 karavīri, bet arī 5000 cilvēki mūsu apstākļos mūsu valstij nav daudz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - otro reizi.

V.Birkavs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana šajā brīdī ir ļoti svarīga. Tā ir tieši tikpat svarīga kā izmaiņu izdarīšana Valsts aizsardzības koncepcijā un Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana, tāpēc, ņemot vērā ministra apņēmību un, domāju, arī valdības apņēmību izdarīt vajadzīgos labojumus un papildinājumus, es aicinu apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Nevēlas runāt. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Paldies par izteiktajām domām, bet es vēl gribētu parunāt par dažu deputātu ieteiktajiem konkrētiem priekšlikumiem, kāpēc šodien nevar pieņemt šo koncepciju. Piemēram, Boriss Cilevičs saka, ka vajadzētu izņemt vārdu par masveida migrāciju. Taču vai tas būtu uzlūkojams par argumentu, kāpēc nevar pieņemt, ja mēs redzam, cik nestabila situācija ir reģionā? Piemēram, šobrīd Afganistānā pie Palestīnas robežām un pie citām robežām pulcējas milzīgi daudz cilvēku un ir jāiesaista karaspēks, lai vispār šos cilvēkus atturētu pārvietoties. Vai tas ir arguments? Tas, protams, ir ļoti nopietni jāpārdomā. Mēs ļoti ceram, ka pie mūsu valsts robežām nebūs šādas situācijas, kad būs masveida migrācija. Mēs ļoti ceram. Bet vai to koncepcijā vajadzētu ņemt ārā? Nezinu, diezin vai.

Tālāk. Par profesionālo armiju, manuprāt, precīzi pateica Ādamsona kungs, ka koncepcijā šīs abas iespējas ir minētas, bet pāreja uz absolūti profesionālu armiju šeit nav apstiprināta. Šeit tomēr šis totālās aizsardzības princips ir paredzēts, jo vēl ir jāveic aprēķini, cik tad izmaksās profesionālā armija, tās uzturēšana, tas ir, pastāvīga uzturēšana. Tās būs milzīgas summas, un mūsu valsts diezin vai pašreizējos apstākļos to spēj izdarīt. Līdz ar to šī koncepcija tomēr ir precīzāka un arī izpildāma mūsu valstī.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Man tomēr ir lūgums Leonam Bojāram, ja runājam par komisiju, par komisijas darbu. Mēs kontrolējam bruņotos spēkus. Es to atkārtoju jau trešo reizi. No jūsu - Sociāldemokrātu frakcijas mūsu komisijā strādā ļoti cienījami deputāti, tie ir Čevera kungs, Grīga kungs, Ādamsona kungs. Pirms nākat tribīnē un runājat par ļoti konkrētām lietām, vajadzētu tomēr pakonsultēties. Mēs komisijā vienmēr esam ņēmuši vērā jebkura deputāta ierosinājumu, pārbaudām kādas lietas vai, teiksim, izskatām kādus jautājumus. Mēs ļoti demokrātiski strādājam! Lūdzu, lūdzu, ņemiet to vērā!

Tomēr kopumā es lūdzu Saeimu balsot un atbalstīt šo koncepciju. Mēs, komisija, jau iepriekš pasakāmies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.3425-b.

Attiecībā uz 1.priekšlikumu, kas ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikums, pats autors, kas šobrīd ir klāt, informēja, ka to atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Ābiķis. 3. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 4., 5. un 6.priekšlikumu es aicinu skatīt kontekstā, jo deputāts Dzintars Ābiķis piedāvā zināmu kompromisu starp Kārļa Greiškalna un Karinas Pētersones priekšlikumiem, un šo kompromisa priekšlikumu komisija atrada par iespējamu atbalstīt, tāpēc 4. un 5.priekšlikumu komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 6. tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 7. un 8.priekšlikums ir jāskata līdzīgā kontekstā kā iepriekš. Komisija Dzintara Ābiķa personā arī šoreiz piedāvā zināmu kompromisa priekšlikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 7. aicinu noraidīt, bet 8.priekšlikumu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir arī ar 9. un 10.priekšlikumu - Kārļa Greiškalna un Dzintara Ābiķa priekšlikumiem. Komisija aicina noraidīt 9. - Kārļa Greiškalna, izglītības un zinātnes ministra, priekšlikumu, bet 10. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. Tāpat deputāti atbalsta 11. - deputātu Silvas Goldes, Jāņa Estas un Dzintara Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mierīgs, ritmisks skolu darbs ir jātraucē pēc iespējas mazāk. Nereti dažādas pārvaldes komisijas ierodas skolā un vairāk nodarbojas ar dažādu dokumentu pārbaudi, nevis ar mācību darba, mācību kvalitātes patiesu izvērtējumu. To atzīst arī pagājušajā gadā OECD veiktais pētījums par izglītības politiku Latvijā. Patlaban skolā ierodas atsevišķas komisijas un izvērtē skolas direktora darba kvalitāti, direktora atestāciju, skolas darba kvalitāti un skolas akreditāciju. Bez tam pašvaldībām pēc skolu akreditācijas tiek atsūtīts rēķins par šīs procedūras izdevumiem. Un tas maksā ievērojamu naudas summu.

Uzskatu, ka ar Ministru kabineta noteikumiem ir jāsakārto skolu direktoru atestācijas un skolu akreditācijas process tā, lai tas notiktu vienlaicīgi. Šie ir savstarpēji loģiski saistīti jautājumi, jo nevar izvērtēt skolas darba kvalitāti bez direktora darba kvalitātes izvērtējuma.

Bez tam būtu jāiet vēl tālāk, paredzot ne tikai skolu direktoru atestāciju, bet visas skolas administrācijas atestāciju, rodot iespēju piemaksāt par augstas kvalitātes darbu skolā ne tikai direktoram, bet arī direktora vietniekiem. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par mierīgu, līdzsvarotu darbu skolā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu pret 11.priekšlikumu nav. Tas tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Tātad mēs aicinām šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Es lūgtu fiksēt protokolā, ka šeit ir ieviesusies neliela tehniska kļūdiņa - ir divreiz ierakstīts 14.numurs, tāpēc lūdzu nākamo 14. priekšlikumu uzskatīt par 14.-a priekšlikumu. Tas ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 15. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu - komisija daļēji atbalsta, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 16. - deputātu Silvas Goldes, Jāņa Estas un Dzintara Ābiķa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajam lasījumam. Neviens priekšlikums netika saņemts, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Priekšlikumi netika iesniegti, un mēs lūdzam pieņemt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Tajā, uzmanīgi skatoties, mūsu komisija atrada dažas nepilnības, kuras būtu jālabo.

Tātad 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. - ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzam pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzam likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Četru gadu laikā kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas, attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai Latvijā, ir radusies nepieciešamība arī likumā izdarīt grozījumus, jo pašreiz veikt izmaiņas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir sarežģīti, un šis process ir lēns. Ir radusies vajadzība paātrināt jaunatklāto objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektu sarakstā un arī, ja nepieciešams, noņemt kultūras pieminekļa statusu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību. Likumprojekts paredz, ka turpmāk saraksta apstiprināšana tiek nodota kultūras ministra kompetencē.

Komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar likumprojektu. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, un mēs konstatējām padarīto un devām augstu vērtējumu līdzšinējam Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbam, it īpaši tās vadītāja Jura Dambja darbam. Šī inspekcija uzrauga visu šo procesu Latvijā. Līdz šim, kā mēs konstatējām, darbs ir veikts ļoti labi. Ceram, ka tā tas būs arī turpmāk, un esam pārliecināti, ka likuma grozījumi ļaus sekmīgi turpināt šo procesu Latvijā. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Likumprojekta ierosinātājs, pamatojot likuma liberalizācijas nepieciešamību, uzsver divus momentus. Viens ir tas, ko godājamais Dzintars Ābiķis minēja, - ka attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēma Latvijā. Un otrs ir tas, ka kultūras pieminekļi, objekti, kas zaudējuši vērtību, traucē saimnieciskajai darbībai. Tiek uzsvērts: “tādējādi netiks kavēta saimnieciskā darbība”.

Atļaujiet man šajā sakarā izteikt dažas pārdomas. Neapšaubāmi, ir pozitīvi piemēri kultūras mantojuma saglabāšanā. Taču atļaujiet man minēt pretējo. Jūs zināt, kas ir noticis ar Operetes teātri - tas ir pārvērsts par izpriecu objektu un naktsklubu. Tur tas notiek peļņas vārdā. Jūs zināt, kāds privatizācijas cirvis ir pārkāries - jautājums vēl nav līdz galam atrisināts - pār Leļļu teātri un Rīgas cirku. Jūs zināt, ka viens otrs kultūras nams, bibliotēka un grāmatu veikals ir pārvērsts par cita veida pārdotavu, par lētu izpriecu avotu un spēļu automātu zāli.

Nesen no savām telpām tika uz ielas izlikta Latvijas Fotomākslinieku savienība. Tai neierādīja citas telpas, un tā zaudēja savu juridisko adresi. Latvijas Fotomākslinieku savienība, kura ir nesusi Latvijas vārdu pasaulē, attēlojot savās mākslas fotogrāfijās mūsu cilvēkus, vēstures notikumus un dabu, un kuras biedri ir saņēmuši Starptautiskās fotomākslinieku federācijas zelta medaļas! Un daži ir pat ierakstīti pasaules fotoklasiķu sarakstos!

Satversmes tiesā tika skatīts šis jautājums, un radās tāda paradoksāla situācija, ka, neapšaubot šīs tiesas lēmumu, kurš ir galīgs, tika atrasta tāda zināma pretruna: likumdevējs, 1995.gadā pieņemot šo likumu par valsts nozīmes kultūras, izglītības un zinātnes objektiem, ir domājis valsts iestādes, nevis radošās savienības un privātas iestādes, pie kādām acīmredzot ir jāpieskaita arī Latvijas Fotomākslinieku savienība. Spriežot pēc runām debatēs un vēl dažiem citiem papīriem, tika izdarīts tāds secinājums. Taču šī savienība joprojām ir šajā likumā, tika pieņemts, ka tas ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Es saprotu, ka objekts un kultūras piemineklis nav vienmēr viens un tas pats. Kultūras pieminekļi bieži vien ir objekti, un tad notiek strīdi par to, vai šāds piemineklis un objekts ir tikai tā ēka vai arī tā ēka kopā ar to kolektīvu, kas tajā strādā un darbojas. Redziet, peļņa, naudas “taisīšana” mums reizēm kļūst par noteicošo motīvu, un šajos objektos mēs sākam attīstīt merkantilu darbību, un Latvijas Fotomākslinieku savienības telpās tāda tā ir. Es neapšaubu, ka Diplomātiskā servisa aģentūras kapitālā ir vajadzīgas telpas, taču pirms tam šīs telpas tika izīrētas kādai firmai, kura nodarbojas ar naftas produktu tirdzniecību, un tur ir arī krodziņš... un tagad šīs telpas bieži stāv tukšas. Tādēļ mums ir jābūt piesardzīgiem. Atsaukties uz Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Portugāles piemēru, ka kultūras ministrs nosaka šo statusu, - mums, es domāju, tas ir pāragri. Tad, kad mēs sāksim uzvesties tā, ka savus vārdus saskaņosim ar darbiem, un kad mūsu valstī korupcijas līmenis būs tāds, kāds tas ir šajās valstīs, proti, stipri zemāks, - tad arī attiecīgi pielāgosim savus likumus un liberalizēsim tos!

Es gribu atgādināt, ka Latvija kopš 1992.gada ir atzinusi sev par saistošu Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kurš paredz cilvēku piedalīšanos kultūras dzīvē, tiesības izmantot zinātnes progresa rezultātu praktiskās pielietošanas augļus, baudīt morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar jebkuriem zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem un tā tālāk; tas paredz būtībā mūsu identitātes saglabāšanu, nacionālās pašapziņas nostiprināšanu. Man ir pamats teikt: ja mēs šobrīd liberalizējam šīs prasības ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir zināmas grūtības un ja ir palēnināts tas process - atņemt kultūras pieminekļa statusu vienam, otram vai trešam objektam - , tad pašreizējā situācijā tas tieši ir labi! Jo tomēr, ja neignorējam valdības darbu, tad tas varētu būt viens siets vai aizture, kas ļautu palēnināt šo procesu, to izanalizēt un varbūt aizlikt kāju priekšā, nesteigties tur, kur tas nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana - tas patiesībā ir likumā iestrādāts jauns paņēmiens, veids, kādā varēs noteiktas personas iegādāties vērtīgas celtnes par ļoti zemu cenu! Patiesībā Latvijā tas nav nekas jauns, jo valsts jau negrib uzturēt arhitektūras pieminekļus un vispār pieminekļus. Jūs taču atceraties, ka vēl pirms diviem gadiem uz pirmā Valsts prezidenta Čakstes pieminekļa auga bērzi, un arī tagad tas ir tā apkopts - trīs ar mīnusu. Ja kāds vēlas, var aiziet un apskatīt, kādā stāvoklī tas ir. Tas nozīmē, ka mēs necienām pat savu pirmo Valsts prezidentu. Nemaz nerunājot par to, ka līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurācijai cilvēki savāca pa santīmam vien!

Mūsu vēsture ir jāciena, un tiem objektiem, kuriem ir valsts kultūras pieminekļa statusam atbilstoša aizsardzība, ir jāpaliek šādā statusā. Nosakot, ka tie šo statusu var zaudēt, mēs jau visu varam zaudēt. Nu, protams, nevienam nav vajadzīga Rīgas pils, kura ir tādā stāvoklī... Ja tas tā turpināsies, tad pēc diviem trijiem gadiem pils zālēs iekritīs griesti. Tāpat ir ar baznīcām, kuras mēs apliekam ar nodokļiem. Tās ir vērtīgi kultūras pieminekļi, bet mēs nepalīdzam tās restaurēt. Draudzēm diemžēl tādas naudas nav. Tas pats attiecas uz kultūras namiem, kuri ir nolaisti līdz pēdējam, jo vietējām pašvaldībām nav naudiņas. Tas attiecas pat uz tām celtnēm, kurās ir izvietotas skolas un kuras kādreiz bija skaistas pilis. Arī tām mēs nevaram atrast naudu. Mēs varam naudu atrast jebkuriem citiem ieganstiem, veidot jaunas organizācijas... Kārli, es zinu, ka tev tas nepatīk… Un tāpēc es ierosinu nepieņemt labojumu, kuru ir ierosinājusi Kultūras ministrija. Jocīgi, - viņai ir jāaizstāv mūsu kultūras pieminekļi, bet viņa tos neaizstāv!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kad 5.Saeimas laikā tika izstrādāts šis likums, tad atbildīgā bija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un tādēļ es uzdrošinājos kāpt šajā tribīnē. Es ārkārtīgi cienu kolēģu Rišarda Labanovska un Bojāra kunga rūpi par mūsu kultūras mantojuma saglabāšanu, bet tas, ko jūs, godātie kolēģi, runājāt, absolūti neattiecas uz šo likumu. Tas attiecas uz likumiem, kas reglamentē valsts un pašvaldību īpašumu pārdošanu, iznomāšanu un privatizēšanu. Viena lieta ir tas jautājums, par ko jūs runājāt, - vai ir lietderīgi privatizēt, pārdot vai atsavināt vienu vai otru valstij vai pašvaldībai piederošu īpašumu, un iespējams, ka atsevišķos gadījumos jums ir taisnība, kad jūs to apšaubījāt. Taču pavisam cita lieta ir tā, ka šis likums izvirza noteikumus, pēc kādiem ir jāvadās jebkuram īpašniekam - to skaitā valstij, pašvaldībām un privātpersonām -, kura īpašumā ir kultūras pieminekļi. Šis likums absolūti nereglamentē to problēmu, par kuru jūs runājāt un kuras sakarā mēs ar izpratni jūs uzklausījām. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo projektu, kurā ir runa par pavisam citām lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Arī man, tāpat kā mūsu kolēģim Labanovska kungam, sāp sirds par to, ka Kultūras ministrija atdeva Operetes teātra ēku diezgan apšaubāmai iestādei, bet, kā jau nupat Lagzdiņa kungs paskaidroja, tas ir citu likumu jautājums. Jo, ja ir tā, kā jūs minējāt, - ka, piemēram, ēka, kas ir arhitektūras piemineklis un kas šobrīd pieder valstij, tiek nodota citam īpašniekam, teiksim, privātīpašniekam - , tad likums par kultūras pieminekļu aizsardzību paredz, ka privātīpašnieks uzņemas visas tās pašas saistības, kādas līdz tam ir bijušas valstij. Jūs runājat par Operetes teātri un par citiem objektiem, kas faktiski nav kultūras pieminekļi. Tās ir kultūras iestādes, bet nav kultūras pieminekļi. Nedz Operetes teātra ēkai, nedz arī tām ēkām, kurās atrodas Fotomuzejs, nedz citām nav kultūras pieminekļa statusa. Tā ir pavisam cita problēma. Jūsu iebildumi skar pavisam citu lietu. Komisija tiešām ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu, un arī mums bija zināmi apsvērumi par to, ka varbūt, lai kaut ko izslēgtu no šā pieminekļu saraksta, ir vajadzīga garāka birokrātiskā procedūra caur Ministru kabinetu. Taču līdzšinējā prakse liecina, ka gan Kultūras ministrijas, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbs šinī jautājumā ir bijis perfekts un neviens kultūras piemineklis Latvijā nav cietis. Mēs uzticamies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Kultūras ministrijai attiecībā uz to, ka vajag vienkāršot šo procedūru. Lai šis jautājums paliek viņu kompetencē!

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, neskatoties uz visām šīm šaubām un pārdomām, projektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 8, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, jāizskata desmit deputātu ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.3426. Komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un to atbalstīja. Aicinu parlamentu darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nezinu, kādēļ apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir tā satraukusies. Likumprojekts ir virzīts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Man liekas, ir jāparunā par dažiem principiāliem likumprojektā skartiem jautājumiem, diemžēl es to no ziņotāja nedzirdēju. Likumprojektā tiek ierosināts, ka ministrija, tātad izpildvara, izsniegs sertifikātus tādai mūsu sabiedrībā svarīgai un būtiskai profesijai kā arhitektiem. Es uzskatu, ka atšķirībā no citām profesijām... likumprojektā tiek piedāvāts regulēt tieši tādā veidā... Būvinženieri... Tas varētu neizraisīt iebildumus... Es atgādināšu, kāda situācija 90.gadu sākumā likumdošanas jomā izveidojās mūsu valstī un kāda šobrīd ir arhitektūras jomā. Diemžēl likumdevējs nav šajos desmit gados uzskatījis par nepieciešamu precīzāk reglamentēt tādu svarīgu brīvo profesiju kā arhitekta profesija. Tas ir viens jautājums.

Otrs ir filozofiska rakstura jautājums. Uz kādu sabiedrību mēs virzāmies? Vai mēs virzāmies uz centralizētu, izpildvaras rokās koncentrētu varas realizēšanu vai arī veidojam pilsonisku sabiedrību, kurā brīvajām profesijām, to skaitā arhitektiem, ir sava pašpārvalde, sava konkrēta, noteikta vieta valstī? Tādā veidā šis jautājums bija regulēts Uzņēmējdarbības likuma 32.pantā, kurš noteic, ka šos jautājumus, tātad arī attiecīgo sertifikātu izsniegšanu, risina pati Arhitektu savienība. Tas ir šīs organizācijas iekšējs jautājums, kura, es uzskatu, arī šo jautājumu pietiekami labi risina. Šobrīd šī organizācija to dara. Tādēļ rodas konceptuāls jautājums: vai mēs tagad būtiski grozīsim šo principu? Es uzskatu, ka likumdošanā tas varbūt nav pietiekami atspoguļots un tātad būtu laiks to darīt šajā likumā - Būvniecības likumā -, jo Būvniecības likumā mēs vispār neredzam arhitekta profesijas lomu un nozīmi. Faktiski Latvijas valstī visu nosaka būvinženieri - nosaka, ko būvēs, kā būvēs -, un nav brīnums, ka pēc tam mēs saņemam tādas ēkas, kādas pēdējā laikā valstī ir vienā otrā vietā radušās. Sabiedrība ir satraukta par to. Sabiedrība ir satraukta arī par to, kādā veidā un ar kādām metodēm tiek apbūvētas Rīgas stratēģiski svarīgākās vietas. Arī šis jautājums netiek valstī pietiekami risināts. Tādēļ es domāju, ka ir pienācis laiks veidot pilsonisku sabiedrību - veidot ne tikai vārdos, bet arī darbos. Aicinu padomāt gan atbildīgo komisiju, gan attiecīgos deputātus, jo es uzskatu, ka arī mūsu vidū ir speciālisti šajā jomā. Aicinu padomāt par to, kādā veidā juridiski nostiprināt to situāciju, kura bija 90.gadu sākumā, tas ir, to kompetenci, kura bija Arhitektu savienībai iedota un kuru tā veiksmīgi realizē, un to nostiprināt šajā likumā, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus pirms otrā lasījuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Muciņa kungs jau pateica lietas būtību, bet es aicinu nesasteigt otro lasījumu. Vajadzētu iedot pietiekami ilgu laiku, lai sagatavotu otro lasījumu. Es gribu pateikt, ka pašreiz ir izstrādāts likums par arhitektu darbību, ņemot vērā to, ka arhitekta profesija ir regulējama profesija Eiropas Savienībā. Saeima varēs izvēlēties... Es domāju, ka šeit būs pielietots viens no tiem principiem, kuri jau ir, teiksim, Brēmenes arhitektu likumā. Ir trīs reģistri: faktiski pilsētas plānotājiem ir savs reģistrs, arhitektiem ir savs reģistrs un savs atsevišķs reģistrs ir ārzemju arhitektiem, kuri, teiksim, iegūst kaut kādu konkursu uzvarētāju tiesības Latvijā. Tas, vai tā būs kolēģija vai kamera, ir jau šā specializētā likuma saturs. Es domāju, ka nākamajā, otrajā, lasījumā Būvniecības likumu varēs jau skatīt kopā ar šo darba grupas izstrādāto likumu, kas regulē arhitektu darbību.

Kopumā likumprojektu varētu atbalstīt, bet vajadzētu noteikt drusciņ garāku termiņu nākamo priekšlikumu iesniegšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Arnis Razminovičs. (Starpsauciens: "Balsojam!")

A.Razminovičs. Jāsaka paldies kolēģiem, kas pievērsa uzmanību visiem šiem jautājumiem. Patiešām ir nepieciešams šīs lietas atspoguļot Būvniecības likumā, un tas arī tiks darīts. Taisni tāpēc komisija piedāvās pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.958 (reģistrācijas numurs). Pēc būtības tie ir tehniski grozījumi. Komisija tos izskatīja un atbalstīja, tāpēc es aicinu arī jūs atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

M.Lujāns. ...27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Koncesiju likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3289, kas ir piecu vai pat sešu deputātu iesniegts likumprojekts par grozījumiem Koncesiju likumā, kas pēc būtības paredz radīt jaunu valsts akciju sabiedrību, starp citu, neatbilstoši Valsts aģentūru likumu prasībām. Tās uzdevums būtu izsniegt koncesijas valsts vārdā, ko šobrīd dara vai ir paredzēts darīt katrai attiecīgajai pārvaldošajai ministrijai.

Komisijai šis likumprojekts bija jāvirza izskatīšanai pirmajā lasījumā jau tāpēc vien, ka vairākos likumos ir izdarītas atsauces uz šiem grozījumiem, kas parlamentā vēl nav pieņemti. Lai komisija varētu turpināt darbu ar tā saukto privatizācijas likumu paketi, mums ir jāzina parlamenta attieksme pret šo likumu. Tā ka es aicinu šo attieksmi izteikt, bet vēlāk tieši tādā pašā veidā rīkosimies arī attiecībā uz citiem likumiem, pie kam komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiek veidota vēl viena īpaša aģentūra. Šī iestāde, kura nevienam nebūs pakļauta, veiks Latvijas Republikas dabas bagātību vai citu bagātību nodošanu nezin kam, nezin kā, nezin kādēļ... un varbūt pat par ļoti smieklīgu cenu. Notiks tas, par ko ir rakstīts anotācijā, runājot par privatizācijas slaveno pirmo posmu laikā no 1991. līdz 1994.gadam, tikai neviens nezin kāpēc anotācijā nav ierakstījis, ko tad darīja ministrijas, it sevišķi Ministru kabinets, kad mūsu ministrijas tā izrīkojās ar Latvijas nacionālajām bagātībām. Neviens neko, protams, nav redzējis, neko nav zinājis, un viss ir noticis nezin kāpēc, pie tam nevienam nezinot. Un tautsaimniecība Latvijā no tā cieta ļoti. Protams, daži cilvēki kļuva ļoti bagāti un kļuva bagāti diemžēl uz latviešu iedzīvotāju rēķina.

Taču tad rodas jautājums: ja izveidos tādu aģentūru, kura atkal nevienam nepakļausies, ko tad darīs Ministru kabinets savās sēdēs un Ministru kabineta locekļi? Vai ministrijas nespēs izveidot savu sistēmu, lai tomēr šīs koncepciju lietas atstātu savā pārraudzībā? Tad vismaz ministri nesīs šo politisko atbildību par to, kas notiks. Nevis tā, kā notiek ar slaveno Latvijas Privatizācijas aģentūru, kura nenes nekādu atbildību. Un to, kas ir noticis, visi drīz aizmirsīs, un pēc pieciem, septiņiem gadiem neviena vainīgā, protams, nebūs, tāpēc ir tāds ierosinājums.

Šī ir kārtējā mūsu ministriju varas pārdalīšana un varbūt arī bezatbildības radīšana, jo šī aģentūra tik tiešām izrīkosies tā, kā vēlēsies grupa cilvēku, kas strādās šinī aģentūrā, un, protams, viņi būs ietekmēti. Es jau nemaz nerunāju par korupciju, kura tur būs, tāpēc atbalstīt tādu priekšlikumu nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Bojāra kungs! Ja jūs būtu ieskatījies piedāvātajos likuma grozījumos, tad jūs būtu pamanījis, ka lēmumu par dabas resursu nodošanu koncesijā pieņem Ministru kabinets, bet šai aģentūrai ir paredzētas tikai ierosinājuma tiesības. Lūdzu, pavērojiet uzmanīgāk iesniegto dokumentu.

Es, kolēģi, pirmām kārtām gribētu atgādināt to, ka kopš 2000.gada sākuma, kad mēs šeit pieņēmām Koncesiju likumu, neviens objekts šajā laikā nav nodots koncesijā. Gandrīz divu gadu laikā neviens objekts, neviens ierosinājums par nodošanu koncesijā nav nācis. Šī sadrumstalotā kārtība, ka nozaru ministrijas ir tās, kas pieņem ierosinājumus par koncesijā nododamajiem objektiem un pēc tam tālāk tos nodod Ministru kabinetam apstiprināšanai, acīmredzot nedarbojas.

Mēs esam daudz runājuši par to, ka ir vajadzīga tā saucamā vienas pieturas aģentūra - viena institūcija, pie kuras var vērsties tie uzņēmēji, kuri grib ņemt koncesijā kādu objektu.

Kāpēc šajā grozījumu projektā ir ierosināts izveidot šādu te koncesiju aģentūru, kura būtu atbildīga par valsts īpašumu, valsts resursu apsaimniekošanu, un pirmām kārtām to nodošanu koncesijā, kā arī par to apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu likumā noteiktajā kārtībā? To ir paredzēts veidot pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tāpēc ka parasti koncesijas objekti ir izvietoti noteiktā valsts teritorijā. Tā ir infrastruktūra, tie ir dažādi dabas resursi, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Ļoti daudzi potenciāli koncesijā nododamie objekti varētu būt infrastruktūras objekti. Un tā tātad varētu būt būvniecības nozare, kura atkal ir attiecīgās ministrijas kompetencē un kura savukārt infrastruktūras attīstības gaitā nodrošina valsts reģionālo attīstību.

Tāda ir šo piedāvāto Koncesijas likuma labojumu būtība - atvieglot koncesionāriem, potenciālajiem interesentiem dažādu dabas objektu vai infrastruktūras objektu ņemšanu koncesijā, viņa darba atvieglošana, procedūras vienkāršošana. Un likumprojekta mērķis ir paātrināt šādu resursu, privāto resursu piesaisti, dažādu valsts īpašumā esošu objektu apsaimniekošanai.

Aicinu atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, tikko pateica, ka šī aģentūra ierosinās, bet vai tad to nevar ierosināt ministrija? Ko tad dara ministrijas aparāta darbinieki? Kāpēc vēl jaunu organizāciju vajag veidot? Vai tad mūsu budžetā ir tik daudz līdzekļu, lai atkal savus 100 vai 200 tūkstošus gadā varētu iztērēt šīs aģentūras darbībai? (Starpsauciens: "Nav naudas!") Tās darbība izmaksās ne mazāk. Tas ir viens.

Otrs. Tur ierēdņi atkal diktēs un ņems tos kukuļus, kā tas līdz šim laikam ir noticis tajās aģentūrās. Un vai tad mūsu valsts budžetā ir tik daudz līdzekļu? Tagad mēs nevaram atrast 4,8 miljonus, lai samaksātu par to aparatūru, kas ir ievietota mūsu slimnīcās, bet mums ir jauna aģentūra vajadzīga! It kā ministrijas nevarot saimniekot. Tas tad rada izbrīnu. Tad jau mums šīs ministrijas, kā saka, ir jāizformē vai jālikvidē, bet jāatstāj aģentūras. Un tad viss būs savās vietās - ministriju vietās būs aģentūras. Tāpēc nevar atbalstīt jaunu aģentūru radīšanu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani patiešām pārņēma dziļas skumjas, ka mani draugi sociāldemokrāti - Bojāra kungs - un arī cienījamie draugi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ir sastrīdējušies. Tas ir ļoti slikti!

Cienījamie kolēģi! Man patiešām, klausoties Bojāra kungu, rodas aizdomas, ka ar viņu laikam arī Repše ir dalījies informācijā par tiem kukuļņēmējiem aģentūrās. Ja jums ir kāda informācija, tad, kā es zinu, cienījamais kolēģis no Tautas partijas, iekšlietu ministrs, gaida visu šo informāciju, un viņš labprāt, Bojāra kungs, ar jums to pārspriestu.

Šeit ir daudz nopietnāks jautājums. Patiešām mums ir Koncesiju likums, bet šis Koncesiju likums Latvijā kārtīgi nedarbojas. Nav šinī periodā bijis neviena koncesiju ņēmēja fakta, un tāpēc patiešām ir jāveido kaut kāds atskaites moments, un tāda aģentūra būtu nepieciešama.

Protams, šis likums ir ļoti strīdīgs. Mēs arī ar draugu Leiškalnu esam par to diskutējuši komisijā. Tālākajos lasījumos pie tā būs nopietni jāpiestrādā, bet šinī brīdī es aicinu arī sociāldemokrātu kungus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet komisijā nopietni pastrādāt. Un mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā labprāt redzēsim arī cienījamo Bojāra kungu ar viņa lietišķiem priekšlikumiem, kā izskaust korupciju aģentūrās un kā maksimāli padarīt to darbību lētāku.

Taču tas, ka koncesijām ir nākotne, ir fakts. Tādam likumam ir jābūt. Kā funkcionēs šī aģentūra - tas jau ir nākamo lasījumu jautājums. Es pagaidām aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka ne jau sociāldemokrāti ir pret koncesijas līgumu. Problēmas būtība ir pavisam cita. Mums ir publiskā vara, ko realizē valsts ar savām institūcijām, un nevajag jaukt publisko varu ar privāttiesību subjektiem.

Mums nesen parādījās Tieslietu ministrijas iesniegts variants par to, ka Integrācijas padome ir akciju sabiedrība. Murgs! Tagad ir parādījies otrs šāds gadījums, kad publisko varu realizēs SIA. Es nesaku, ka tas ir murgs, taču, atvainojiet, kolēģi, katrā ziņā tomēr nevajadzētu publisko varu sajaukt ar privāttiesību subjektiem, kam tiek deleģētas tādas funkcijas, kuras pilnīgi var veikt valsts institūcijas.

Pēc būtības, jā, koncesijas, visa šī darbība ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk. To prasa likumdošanā neatrisinātie jautājumi, kādi šodien ir, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Nevēlaties runāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 42, atturas - 8. Likumprojekts ir noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3415 - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Šis likumprojekts ir iesniegts, lai noteiktu precīzāku Tūrisma attīstības aģentūras statusu, nosakot to tādu pašu kā valsts aģentūrai, kā arī lai nodrošinātu Eiropas Kopienas direktīvu izpildi. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies. Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Strādāsim ar dokumentu nr. 979 (reģistra numurs).

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam minētos likuma grozījumus. Grozījumi ir nepieciešami, un tie pēc savas dabas ir tīri tehniski - likuma tekstā vārdu “likumā “Par nodarbinātību”” vietā ielabojot vārdus “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija aicina atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

E.Baldzēns. Līdz 4.novembrim. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Līdz 4.novembrim vai oktobrim?

E.Baldzēns. Novembrim, novembrim!

Sēdes vadītājs. 4.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 980 (reģistra numurs). Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam minēto likumprojektu, kas paredz izveidot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, kurš spētu pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus, lai viņiem būtu iespēja atgriezties darba tirgū. Turklāt ir jāņem vērā arī Eiropas Padomes direktīvas un Starptautiskās darba organizācijas konvencijas, kas dos iespēju izveidot vienotu informācijas sistēmu par brīvajām darba vietām. Likums nosaka arī Ministru kabineta un ministriju kompetenci nodarbinātības jomā.

Sociālo un darba lietu komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

E.Baldzēns. Līdz 4.novembrim. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. 4.novembris. Varbūt tomēr oktobris? (Zālē troksnis.)

E.Baldzēns. Nu labi - oktobris! 4.oktobris. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tātad abiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.oktobris?

E.Baldzēns. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3470 - likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”, izskatīsim to otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.panta redakciju, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2., 3., 4. un 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja par terminoloģiju, un tie visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 10., 11. un 12. priekšlikums. Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 13. un 14. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja priekšlikums... 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 16. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 17., 18., 19., 20. un 21.priekšlikums. Tie visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Vītols. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā (par 19.panta 3.punkta redakciju), kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Beidzamais ir 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M. Vītols. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, lai to sagatavotu otrajam lasījumam. Mēs faktiski saņēmām vienu priekšlikumu no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra, un mēs šo priekšlikumu pieņēmām. Lūdzam arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nebija. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu debatēt? Tas jau ir pieņemts. Tagad balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lai deputāti paspētu iesniegt priekšlikumus, ierosinām noteikt mazdrusciņ garāku termiņu, faktiski divas nedēļas, tas ir, aicinām tos iesniegt līdz 4.oktobrim. Es domāju, ka tad mēs varēsim to paspēt. Likumprojekts skar iesaukšanas problēmas un līdz ar to tādas svarīgas jomas, kas ir jutīgas.

Tātad - 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Oskaram Grīgam! Deputāts vēlas runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. Es domāju, ka vajadzētu noteikt maksimāli garāku termiņu, un paskaidrošu, kāpēc. Es speciāli neiesniedzu priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Domāju, ka iesniegs deputāti... Jo te ir dažas normas, kas attiecas uz jauniesaucamajiem. Viena ir par personām, kuras nav ieguvušas pamatizglītību. Tas varētu būt nepareizi...

Sēdes vadītājs. Vajadzīgs konkrēts priekšlikums.

O.Grīgs. Pārdomu un analīzes labad vajadzētu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Termiņš varētu būt kaut kad decembrī.

Sēdes vadītājs. Vajadzīgs konkrēts priekšlikums par termiņu. Sniedziet konkrētu priekšlikumu, lūdzu!

O.Grīgs. 10.decembris.

Sēdes vadītājs. 10.decembris.

Sāksim ar tālāko termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteiktu 10.decembri. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 19, atturas - 36. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3446. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, par kura vajadzību jums pagājušajā sēdē ļoti precīzi un korekti, un īsi izstāstīja deputāts Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi minētā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un lūdz jūs noteikt šim likumam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem par likumprojekta steidzamības atzīšanu! Atbildīgā komisija aicina jūs, ņemot vērā likumprojekta ārkārtīgo aktualitāti, nobalsot par tā atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Tagad ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un likumprojekta otrā lasījuma datums.

K.Leiškalns. Draugam Lujānam un pārējiem kolēģiem paziņoju, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt pirmdienu, 24.septembri, un par otrā lasījuma datumu - 27.septembri, tas ir, nākamo ceturtdienu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.septembris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā notiks 27.septembrī.

Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās vairāki paziņojumi.

Sakarā ar to, ka jautājuma iesniedzēji ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par darba algas izmaksu un sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu privatizējamās akciju sabiedrības “Jēkabpils cukurfabrika” bijušajiem darbiniekiem” ir apmierināti ar finansu ministra sniegto atbildi, kā arī sakarā ar to, ka vairāki ministri šodien atrodas komandējumā, ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Vārds Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jevgenijai Stalidzānei… Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saeimas Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.30. Turpinām izskatīt Administratīvā procesa likumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lai gan ar nokavēšanos, tik un tā savāksimies kopā, jo pie mums ciemos būs Nagļa kungs!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Jānis Leja, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Jevgenija Stalidzāne, Vents Balodis un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 3.sēde
2001.gada 20.septembrī




Par darba kārtību

Par Saeimas deputātu jautājumu vides un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam un iekšlietu ministram M.Segliņam sakarā ar mazo hidroelektrostaciju celtniecību
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem par Latvijas Bankas ārzemju aktīvu zemo ienesīguma līmeni
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nav pieņemts)(3448. un 3448-a dok., reģ. nr.1005)
Priekšlikumi - dep. M.Lujāns
- dep. K.Leiškalns
Par likumprojektu “Grozījums Iedzīvotāju reģistra likumā”(3463. un 3463-a dok., reģ. nr.1006)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””(3464. un 3464-a dok., reģ. nr.1007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””(3465. un 3465-a dok., reģ. nr.1008)

Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(3466. un 3466-a dok., reģ. nr.1009)
Par likumprojektu “Grozījums Civillikumā”(3467. un 3467-a dok., reģ. nr.1010)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””(3468. un 3468-a dok., reģ. nr.1011)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(3473. un 3473-a dok., reģ. nr.1012)
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. M.Vītols
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”(3477. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta M.Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”
Lēmuma projekts “Par deputāta M.Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”
Lēmuma projekts “Par deputātes Ņ.Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”
Lēmuma projekts “Par deputātes Ņ.Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pāsvaldības komisijā”
Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu pieprasījumu īpašo uzdevumu ministram valsts reformu lietās J.Krūmiņam “Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”” (Pieprasījums noraidīts)(3433. un 3433-a dok.)
Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. I.Burvis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Stalidzāne
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Lauskis
Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”(3471. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. J.Jurkāns
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Birkavs
Paziņojumi - dep. M.Lujāns
- dep. I.Burvis
- dep. V.Paegle
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Ādamsons
- dep. V.Birkavs
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(3425. un 3425-b dok., reģ. nr.993)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Debates - dep. S.Golde
Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (3.lasījums)(3474. dok., reģ. nr.881)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (3.lasījums)(3475. dok., reģ. nr.882)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (3.lasījums)(3476. dok., reģ. nr.833)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (1.lasījums)(3416. un 3453. dok., reģ. nr.987)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Debates - dep. R.Labanovskis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (1.lasījums)(3426. un 3455. dok., reģ. nr.994)
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Debates - dep. L.Muciņš
- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi”” (1.lasījums)(3373. un 3456. dok., reģ. nr.958)
Ziņo - dep. M.Lujāns
Likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā” (1.lasījums) (Noraidīts)(3289. un 3457. dok., reģ. nr.933)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. L.Bojārs
- dep. G.Krasts
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Salkazanovs
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (1.lasījums)(3415. un 3458. dok., reģ. nr.986)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (1.lasījums)(3405. un 3461. dok., reģ. nr.979)
Ziņo - dep. E.Baldzēns
Likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” (1.lasījums)(3406. un 3462. dok., reģ. nr.980)
Ziņo - dep. E.Baldzēns
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” (2.lasījums)(3191. un 3470. dok., reģ. nr.913)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (2.lasījums)(3270. un 3472. dok., reģ. nr.927)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Priekšlikums - dep. O.Grīgs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulātoriem”” (1.lasījums) (Steidzams)(3446. dok.)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Paziņojumi - dep. A.Seiksts
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. I.Burvis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 20.09.2001. 9:01:18 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem""
Datums: 20.09.2001. 9:04:56 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3448 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""
Datums: 20.09.2001. 9:17:52 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3473 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Lejam"
Datums: 20.09.2001. 9:18:56 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3477

Lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"
Datums: 20.09.2001. 9:19:58 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3489

Lēmuma projekts "Par deputātes Ņinas Savčeno ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"
Datums: 20.09.2001. 9:20:26 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3490

Lēmuma projekts "Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"
Datums: 20.09.2001. 9:20:52 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3491

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram Jānim Krūmiņam "Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi"
Datums: 20.09.2001. 9:56:50 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr. 3433

Lēmuma projekts "Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu"
Datums: 20.09.2001. 11:59:24 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3471

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 20.09.2001. 12:04:52 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3425B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" (3. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:05:52 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3474 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (3. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:06:38 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3475 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (3. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:07:50 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3476 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:22:28 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3416 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:29:08 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3426 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi"" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:30:02 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3373 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Koncesiju likumā" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:41:58 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3289 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:43:04 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3415 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:44:26 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3405 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:45:58 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3406 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā" (2. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:48:56 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3470 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" (2. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:50:26 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3472 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" (2. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:52:00 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (10.12.2001.)

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:53:06 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (1. lasījums)
Datums: 20.09.2001. 12:53:36 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480 pieņemšanu 1. lasījumā

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem