Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septītā sēde

2001.gada 18.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi! Pirms izskatām sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jāizvērtē daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Trīsdesmit četri deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”. Mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

16.oktobrī es saņēmu Valsts prezidentes motivētu ierosinājumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”“. Ir priekšlikums šo Valsts prezidentes iesniegumu izskatīt tūlīt pēc darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Desmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”, “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” un “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Iebildumu nav. Lēmumu projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Freimaņa, Lauska, Kalniņa un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šobrīd sociāldemokrāti ir iedevuši priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi aktuāls. Tad, kad mēs piedāvājām progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī viens no valdības partiju ierosinātiem nopietniem papildinājumiem, kuri tika ieteikti kā nepieciešami, lai pastāvētu šāds progresīvais ienākuma nodoklis, bija tas, lai tiktu ņemts vērā, cik liels ir ģimenē bērnu skaits, tātad to, kuriem nav 18 gadu un kuri ir apgādājami ģimenē. Mēs pašreiz ierosinām, ka ģimenē vienam apgādniekam varētu samazināt ienākuma nodokli 25% apmērā par vienu nepilngadīgu bērnu, 50% apmērā par diviem nepilngadīgiem bērniem un 100% apmērā par trijiem vai vairāk nekā trijiem nepilngadīgiem bērniem. Katrā ziņā šāds solis uzlabotu situāciju mūsu valstī, it īpaši ģimenēs, jo tas būtu konkrēts atbalsta variants. Mēs neapstrīdam, ka varētu būt precizējumi, labojumi, grozījumi, tāpēc mēs aicinām valdības partijas šo priekšlikumu nodot komisijām, lai to izskatītu. Katrā ziņā pašreiz ir tieši tas brīdis, kad iesniegšanai Saeimā tiek gatavots valsts budžets 2002.gadam, un tas būtu tas īstais brīdis, kad mēs visu varam līdzsvarot un sabalansēt. Es uzsveru to, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Praktiski mēs esam ļoti daudzos jautājumos gājuši pretī daudzām iedzīvotāju grupām, gan uzņēmējiem, gan arī, teiksim, mediķiem, un tas viss ir ļoti labi, bet es domāju, ka katrā ziņā būtu ļoti svarīgi ņemt vērā arī to, kādā stāvoklī ir ļoti daudzas ģimenes, kurās ir bērni, un atcerēties, ka galvenā vērtība Latvijā nav vis kādi derīgie izrakteņi, bet gan mūsu pašu cilvēki un viņu spējas normāli strādāt, mācīties un augt. Es domāju, ka mums vajadzētu domāt par savas tautas nākotni. Šie mūsu priekšlikumi, mūsuprāt, neprasa pārāk daudz līdzekļu, tie varētu būt 4-6 miljoni vai varbūt 7 miljoni gadā, bet tas viss atmaksātos, un tad mēs būtu spēruši soli pretī mūsu sabiedrības lielākajai daļai, kurai ir pašreiz diezgan smagi audzināt bērnus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Apinis vēlas runāt “pret”.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Baldzēna kungs, cienījamie sociāldemokrāti! Mani tiešām pārsteidz jūsu nostādnes, kas mainās no dienas dienā. Pēkšņi jūs esat kļuvuši par visu strādājošo vecāku aizstāvjiem, pilnībā aizmirstot tos bērnus, kam vecāki nestrādā vai saņem mazas algas. Tiem, protams, ienākums no šādas pārdales ir daudz mazāks. Tā ir pilnīgi skaidra un gaiša tādu cilvēku aizstāvība, kuri saņem lielas algas, jo, protams, tiem ir mazāki novilkumi no nodokļiem.

Otrām kārtām es “priecājos” par Baldzēna kungu, kurš no visas sirds grib samazināt jebkādus līdzekļus pašvaldībām un īpaši veselības aprūpei. Pirms raksta šādus priekšlikumus, vajadzētu atcerēties, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek sadalīts starp pašvaldībām un veselības aprūpi. Šīs abas divas jomas, cik es saprotu, Baldzēna kungs no visas sirds grib kaut kādā mērā “apdalīt”, jo ne pašvaldību, ne veselības aprūpes joma nav sociāldemokrātu prioritāte, viņi pret tām cīnās, kā spēj. Dara visu, lai tām nepienāktu naudiņa. Līdzekļi, kas tiek izvēlēti šiem mērķiem, ir tik apšaubāmi, ka tie sasaucas ar Baldzēna kunga partijas līdera Bojāra kunga izstrādāto jauno Satversmes projektu, kas ir viss veidots pēc šāda absurda principa.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”“ nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 16, atturas - 41. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”“ nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Izskatīsim Saeimai adresēto Valsts prezidentes iesniegumu, nododot otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”“. Mums jālemj bez debatēm par šā likuma nodošanu komisijām. Priekšlikums ir nodot šo likumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu!

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ierosinājums ir priekšlikumus iesniegt līdz 23.oktobrim, lai 1.novembrī varētu skatīt sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Nacionālās radio un televīzijas padomes iesniegumu, kurā ir pausts, ka beidzas pilnvaru termiņš trim Radio un televīzijas padomes locekļiem. Pilnvaru termiņš beidzas saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.pantu.

Pašlaik Saeimas uzdevums ir saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 42. un 43.pantu ievēlēt Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā jaunus locekļus. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija no Saeimas Prezidija saņēma Saeimas deputātu iesniegtos kandidātu sarakstus. Likumā noteiktā kārtībā komisija izskatīja kandidātu atbilstību likuma prasībām un sagatavoja lēmuma projektu.

Cienījamie kolēģi, tagad sekos pati svarīgākā informācija. Lēmuma projektā ir norādīti septiņi kandidāti, bet Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā ievēlami ir tikai trīs, jo Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaits ir tikai trīs. Tātad biļetenos, lūdzu, neatstājiet vairāk par trim kandidātiem, jo pretējā gadījumā biļetens būs nederīgs!

Priekšsēdētāja kungs, mēs varētu sākt balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Vispirms būs debates.

Vārds deputātam Raimondam Paulam.

R.Pauls (Jaunā frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mums ir jāievēlē jauni locekļi Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Es domāju, ka koalīcija jau savu izvēli ir izdarījusi. Tā ka pašas vēlēšanas jau būtībā vairs neko neizmainīs. Ne jau tāpēc es tagad atrodos šeit, šajā tribīnē.

Mani interesē viena no svarīgākajām problēmām, kas, manuprāt, ir šāda: kāda būs mūsu televīzija un radio nākotnē? Runa ir par pirmajām programmām. Kāda loma šajā ziņā ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei? Vai padome ir spējīga atrisināt tās problēmas, ar kurām saduras šodien mūsu radio un televīzija? Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka radio un televīzija nospēlēja milzīgu lomu Atmodas laikā. Taču tagad mums ir jāsecina, ka raidījumu kvalitāte iet uz leju. Es šobrīd runāju par raidījumu māksliniecisko kvalitāti. Caurām dienām tiek pārraidītas garlaicīgas intervijas un seriāli. Šos seriālus var nopirkt Krievijā par 300 dolāriem, un ar tiem tiek aizņemts milzīgs laiks.

Pilnīgi pazudušas ir tādas kultūras pārraides kā koncerti, teātra izrāžu tiešās pārraides no teātriem. Motivācija ir viena - nav naudas. Oriģināla ir mūsu televīzijas darbinieku nostāja pret tiem, kas veido koncertprogrammas: “Papriekš sameklējiet naudu, un tad mēs jūs pārraidīsim!” Es pats esmu ar šādām lietām diezgan bieži sadūries. Neviens vārds nekad netiek runāts par honorāru. Tas vispār ir aizmirsts kā tāds. Tātad mēs paši meklējam to naudiņu ne tikai sev - mēs meklējam to naudiņu arī tādēļ, lai samaksātu televīzijas darbiniekiem.

Šeit varētu daudz runāt arī par komerciāliem kanāliem, bet būtībā tur nav par ko runāt, jo tie savā starpā ir pilnīgi vienādi - garlaicīgi, neinteresanti un bieži vien pat diletantiski. Man liekas, ka padomei vajadzēja ļoti uzmanīgi sekot, kam tiek dotas šīs tiesības raidīt. Jā, jūs varat teikt, ka kritizēt ir viegli, jā, bet ko darīt? Es uzskatu, ka pats svarīgākais ir saglabāt šīs galvenās mūsu programmas - Latvijas televīzijas 1.programmu un Latvijas radio 1.programmu, kurām ir liels skatītāju skaits. Jāpievērš vislielākā uzmanība “Panorāmai” un jāpalīdz tai ar naudu, kaut vai tehniskā ziņā to vajag nodrošināt ar jaunām kamerām. Es domāju, ka pilnībā jāatsakās no šiem garlaicīgajiem raidījumiem, intervijām, kādi, piemēram, bija vakar vakarā. Bez tam ar seriāliem ir aizrāvušies arī mūsu vietējie ražotāji. Es tādu diletantisma kalngalu kā seriāls “Viss kārtībā!” vispār neesmu redzējis. Tas ir vēl sliktāks par šiem spāņu vai brazīliešu seriāliem. Es uzskatu, ka padomei, ko mēs šeit tagad ievēlēsim, būtu daudz aktīvāk jārīkojas. Un vispār - vai ir vajadzīgs tik liels padomes locekļu skaits? Es uzskatu, ka trīs padomes locekļi varētu pilnībā tikt galā ar tiem jautājumiem, un par to naudiņu, kas tur paliks pāri un ko mēs ietaupīsim, nopirksim labāk kādu jaunu kameru televīzijas raidījumam “Panorāma”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Balsu skaitītāju komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir trīs vakantas vietas, un triju tās locekļu ievēlēšanai balsošanas biļeteni ir sagatavoti. Pēc neilga laika jūs tiksiet parastā kārtībā aicināti ierasties blakus esošajā zālē, lai veiktu balsošanas procedūru.

(Pārtraukums)

R.Ražuks. Balsošanas procedūra tuvojas noslēgumam, bet no klātesošajiem deputātiem, tiem, kas šodien ir darbā un ir mūsu vidū, visi vēl nav atnākuši balsot. Lūdzu veikt šo savu pienākumu.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas Balsu skaitītāju komisijas sēdes protokolu nr.38 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus 2001.gada 18.oktobrī Rīgā, Saeimas namā, ar vēlēšanu zīmi nr.37.

“Kopumā ir izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem ir izsniegtas 93.

Sabojāta un nomainīta 1.

Dzēstas atlikušās 15 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzīta 91 vēlēšanu zīme.

Nederīga 1.

Pret visiem kandidātiem balsots 3 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Oļģertu Dzenīti - 54 balsis,

par Daci Ķezberi - 63 balsis,

par Marisu Andersonu - 25 balsis,

par Andri Mellakaulu - 64 balsis,

par Inesi Āboliņu - 5 balsis,

par Nilu Ušakovu - 15 balsis

un par Regīnu Ločmeli - 31 balss.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti Oļģerts Dzenītis, Dace Ķezbere, Andris Mellakauls.” Seko Balsu skaitītāju komisijas locekļu paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Turpinām izskatīt lēmumu projektus. Nākamais ir lēmuma projekts “Par Alvisa Jēkabsona atkārtotu iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres I.Labuckas ieteikumu - atkārtoti iecelt Alvisu Jēkabsonu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Komisija konstatēja, ka minētais tiesnesis tiesā strādā jau kopš 1997.gada, un, izvērtējot šo priekšlikumu, aizklāti balsoja, vienprātīgi atbalstot tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atkārtoti iecelt Alvisu Jēkabsonu par Talsu rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lūcijas Rietas atkārtotu iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūcija Rieta strādā tiesā kopš 1994.gada. Arī šo tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumu - atkārtoti iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi - Juridiskā komisija aizklātā balsošanā vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atkārtoti iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Intas Marnauzas atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Inta Marnauza strādā tiesā kopš 1996.gada. Tieslietu ministre I.Labucka iesaka arī šo tiesnesi atkārtoti iecelt amatā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atkārtoti iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tieslietu ministre I.Labucka iesaka Āriju Ulaseviču apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Minētā tiesnese tiesā strādā jau kopš 1994.gada. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo priekšlikumu aizklātā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Egila Baldzēna, Oskara Grīga, Rišarda Labanovska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Valda Lauska, Osvalda Zvejsalnieka, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Lejas un Jāņa Ādamsona pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam "Par Valsts budžeta likuma projekta 2002.gadam iesniegšanu". Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja savā sēdē Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Valsts budžeta likuma projekta 2002.gadam iesniegšanu”, uzklausīja finansu ministru, izvērtēja un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcijas deputāti iesniedza šo deputātu pieprasījumu ar skaidru apziņu, ka likums ir pārkāpts, un tas ir noticis tieši attiecībā uz to, kā valsts budžeta projekts 2002.gadam tiek iesniegts Saeimā. Diemžēl tas netika iesniegts 1.oktobrī. Arī savā uzrunā Pieprasījumu komisijas deputātiem es uzsvēru to, ka finansu ministrs savlaicīgi tika iesniedzis šo budžeta projektu Ministru kabinetā, bet valdības partiju nopietno diskusiju dēļ tas aizkavējās pašā Ministru kabinetā.

Sociāldemokrāti uzsver sekojošo, un arī, manuprāt, mēs šajā ziņā esam saņēmuši gan no finansu ministra, gan no valdības partiju puses pietiekamu, vismaz pagaidām, vārdos apliecinātu pretimnākšanu, ka šis valsts budžeta projekts netiks izskatīts tik steidzīgā tempā, kas reāli ierobežotu opozīcijas iespējas sniegt savus priekšlikumus un iepazīšanos ar šo valsts budžeta projektu, kā attiecīgi kompetentu darbu. Tas ir viens.

Es domāju, ka tieši tāpēc mēs tagad iesniedzām šo priekšlikumu, lai nebūtu tā, ka visa šī aizkavēšanās nozīmē to, ka valdības partijas reāli kavē, bremzē opozīcijas partiju, to deputātu un tātad arī mūsu vēlētāju interešu nopietnu aizstāvību šajā valsts budžeta projektā.

Katrā ziņā mēs uzskatām, ka likums ir pārkāpts un ka šis formālais balsojums par to ir nepieciešams. Tajā pašā laikā mēs vēlamies vienu - to, lai šajā pirmsvēlēšanu gadā, strādājot pie Valsts budžeta likumprojekta 2002.gadam, tā apspriešanai, būtu dots pietiekami ilgs laiks arī opozīcijai piedalīties tā veidošanā un lai mēs varētu nopietni dot savus priekšlikumus. Tādā gadījumā mēs visi varēsim izpildīt savu deputāta pienākumu pret tautu. Tā ka es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 13. Pieprasījums noraidīts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas deputātu vārdā - Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3603. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu atļaut saukt pie administratīvās atbildības deputātu Pēteri Apini. Jums izdalītajos dokumentos atrodama ir arī administratīvā protokola kopija, kurā jums ir redzams pārkāpuma raksturs, un tā ir ātruma pārsniegšana.

Kā jūs jau zināt, Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot jautājumus par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības, vienmēr ir aicinājusi arī pašus deputātus izteikt savu viedokli. Apiņa kungs atteicās no piedalīšanās komisijas sēdē un iebildumus pret lietas izskatīšanu necēla.

Komisija, iepazinusies ar administratīvo protokolu, vienbalsīgi pieņēma lēmumu - sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai vajadzēja pastrādāt daudz nopietnāk un izskatīt jautājumu par to, ka Pēteris Apinis ir jāsoda dubulti, jo tas, ka viņš pārkāpj ātrumu ne jau pirmo reizi, tas vairs būtībā nav svarīgi. Mēs pie tā esam pieraduši, un to dara ne tikai deputāti. Visi normāli cilvēki pārkāpj ātrumu.

Taču, piemēram, šodien, strādājot parlamentā, Pēteris Apinis sāka parlamenta darbu ar to, ka ņirgājās par svēto sociāldemokrāta Jura Bojāra vārdu un saulaino Konstitūciju. Izveidojot šo Konstitūciju, lasiet Džordžu Orvelu... Izveidojot šādu Konstitūciju, mēs varēsim pieprasīt Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt katra atsevišķā riteņa, katras bremzes iegādi. Un vispār, kā jūs varējāt pirkt mašīnu, ar kuru var pārkāpt šo ātrumu, kas noteikts likumos?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas deputāti! Es jums atgādinu, ka šodien pēc sēdes, tad, kad tā būs beigusies, es lūdzu jūs uz sēdi sakarā ar uzaicinājumu Nacionālajā Asamblejā ierasties Latvijas parlamenta pārstāvniecībai.

Sēdes vadītājs. ... Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

10.35 Saeimas Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševics (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Rišards Labanovskis, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Linards Muciņš, Ivars Godmanis, Ilmārs Geige, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Darbu turpināsim, izskatot likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”“. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3606. - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Tātad šie grozījumi ir nepieciešami, lai sakārtotu īpašumu sadali un lai varētu zemesgrāmatā reģistrēt dzīvokļa un tam piekrītošo daļu īpašumu.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Gailis. Arī 2. un 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas, pārstrādājot tīri redakcionāli, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gailis. Un vēl ir pats būtiskākais - 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Gailis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”“ pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Gailis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Gailis. 29.oktobris.

Sēdes vadītājs. 29.oktobris. Paldies.

J.Gailis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs. Lūdzu!

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar vienu no nopietnākajiem šodienas dokumentiem - likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (dokuments nr.3605).

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Aleksandra Kiršteina. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vajadzētu beidzot izrādīt cieņu pret latviešu valodu. Šis termins “ļubiteļskij lov” ir radies, pārtulkojot to no krievu valodas. Pasaulē eksistē gan zvejniecība, gan makšķerēšana. Angliski, teiksim, angling fishing ir zveja, makšķerēšana, savukārt tās iedalās profesionālajās sacensībās... tātad ir profesionālā makšķerēšana un amatiermakšķerēšana. Nevar būt profesionālā amatieru zveja. Ja jūs paliekat pie šā priekšlikuma “makšķerēšana - amatieru zveja” un neatbalstāt manu priekšlikumu, tad ir jābūt konsekventiem un no rītiem jāsaka: “Mīļo sieviņ, es tagad iešu uz amatieru sēņošanu!” Mēs neiesim vis zemenēs, bet iesim uz amatieru ogošanu un tā tālāk. Tāpēc es vienkārši gribēju tam visam pievērst jūsu uzmanību un attīrīt latviešu valodu no pilnīgi nevajadzīgiem piesārņojumiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. (Starpsauciens: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Razminovičs. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas piedāvā sadalīt 4.pantu divās daļās. Tas ir saistīts ar nākamo priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs 3.priekšlikums tātad ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums, kas papildina 4. pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 4.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no 7.panta sestās daļas, kurā ir runa par zvejas tiesību nodošanu, vārdus “un zivju apstrādi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

A.Razminovičs. Arī 5.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 9.pantu “Tauvas josla” - noteikt, ka tauvas josla ir nepieciešama ne tikai vides aizsardzības un ugunsdrošības, bet arī glābšanas pasākumu veikšanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga. Komisijas to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 8.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tajā ir runa par zvejas ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums, kas iestrādāts 16.pantā. Manuprāt, veicot balsošanu, 8.priekšlikums ir jāsadala divās daļās. Tā ir ļoti nopietna lieta. Tas, kas notiek ar mūsu valsts iekšējiem ūdeņiem, vispār ir nesaprotama lieta. Cik ilgi tas tā turpināsies? Jūs taču zināt, ka tā mežonīgā darbība ar elektriskām ierīcēm notiek Latvijas upēs un ezeros, jums ir zināms viss tas, kas notiek… Uz visiem grāvjiem tagad liek aizsprostus un rīko elektrostacijas, un ko tikai vēl nedara! Tas jau novedīs pie tā, ka apmēram pēc pieciem gadiem mūsu upēs un ezeros nebūs ko zvejot. Nav svarīgi, vai esam, teiksim, pozīcijā vai opozīcijā. Nu galu galā mēs taču nevaram sakropļot savu dabu un iznīcināt zivju resursus! Jūs zināt, ka Latvija ir viena no tām valstīm, uz kurām nāk nārstot laši. Lašu Baltijas jūrā ir palicis ļoti maz, un, ja tādā mežonīgā tempā mēs tos iznīcināsim, kā tas ir noticis pēdējo desmit gadu laikā, tad pēc pieciem gadiem mums nebūs ko zvejot.

Tāpēc mans ierosinājums ir 8.priekšlikumu sadalīt divās daļās un tādā veidā balsot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs jau rakstiski iesniedzām šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt 8.priekšlikuma pirmo daļu un noraidīt otro daļu. Tāpēc, ka, debatējot par nākamo priekšlikumu, mēs varam izlemt, ko mums darīt sestdienās un svētdienās. Es domāju, ka ir atšķirība no iepriekšējā - otrajā lasījumā pieņemtā teksta… Tur ir teikts, ka tikai makšķerniekiem iznomātajos ezeros ir atļauta šāda brīva atpūtnieku kustība… bez tīkliem un visādiem murdiem sestdienās un svētdienās… Ņemot vērā, ka šādu ezeru ir tikai pāris desmitu, es domāju, ka mums būtu nopietni jādebatē par nākamo priekšlikumu. Šeit būtu jānoraida otrā daļa. Un, ja nu kaut kas 9.priekšlikumā neapmierina, tad ir vēl iespēja debatēt par 10.priekšlikumu, kas ir līdzīgs 8.priekšlikuma otrās daļas tekstam. Aicinu tātad priekšlikuma pirmo daļu atbalstīt, bet otro noraidīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es absolūti piekrītu Kiršteina kunga viedoklim, ka par šo priekšlikumu vajadzētu balsot pa daļām, otro daļu atbildīgās komisijas izstrādātajā variantā nepieņemt, bet pieņemt Kiršteina kunga iesniegto priekšlikumu nr.9.

Es jums gribu minēt vienu piemēru. Mēs, vairākas ģimenes, 80.gados braucām uz Daugavu makšķerēt. Tas bija piektdienās, sestdienās, svētdienās. Es redzēju tanī laikā burtiski tikai vienu tīklu. Tas piederēja zvejnieku kolhozam “9.Maijs”, kuram bija atļauta rūpnieciskā zveja. Un arī tad jau mēs domājām, ka tas ir ļoti daudz, jo viņi novilka šo tīklu pār visu Daugavu krustām šķērsām, un mēs pie sevis runājām, ka tas ir tomēr liels kaitējums.

Aizbraukuši tur 1994.gadā, jūs vairs nevarējāt iesviest burtiski nedz vizuli, nedz makšķeri upē - vienmēr viss bija pilns ar tīkliem. Tā konkrētā vieta ir Klintaine - netālu no Pļaviņām, kur ir ļoti labas zvejas vietas, kur ļoti labi zivis aug un vairojas. Tur ir brīnišķīgi sami un arī citas ļoti vērtīgas zivis.

Tātad situācija ir krasi mainījusies. Izņemsim tīklus vismaz sestdienās un svētdienās!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā kā esmu Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, vēlos norādīt uz to, ka pareizāk būtu, ja jautājumus, kas saistīti ar zveju sestdienās un svētdienās, regulētu Ministru kabinets. Padomāsim, vai šobrīd Latvijā ir kāda profesija, uz kuru būtu attiecināms aizliegums strādāt brīvdienās?

Nu, kas būtu, piemēram, tad, ja mēs aizliegtu zemniekam art zemi? Vai tā ir tāda, teiksim, moderna pieeja? Šajā gadījumā mēs gribam aizliegt strādāt vienai profesijai - aizliegt zvejniekiem zvejot Latvijas ūdeņos. Es domāju, ka tas nav korekti. Ministru kabinets šo jautājumu izsvērtu no visām pusēm.

Taču jebkurā gadījumā aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Kuduma kungam par to, ka viņš pieminēja Daugavu. Bet tagad padomāsim, kas būs, kad pēc tā projekta tur uzcels celulozes kombinātu? Lejpus Jēkabpils zivis vispār nevarēs zvejot, jo tās būs saindētas ar dioksīdiem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nu kāda rūpnieciska zveja var būt Latvijas ezeros? Cik tad to ezeru ir un kāda tā nozveja tur ir? Tik tiešām pa vienu sezonu var visu nozvejot, un tad nākamajai sezonai vispār nekas nepaliks. Tā tik tiešām arī tagad notiek. Vietējie iedzīvotāji žēlojas, ka visdažādākajā veidā tiek izsniegtas licences un tad vīri atbrauc ar tīkliem, “izkāš” visu, kas tur ir, arī zivju mazuļus, un tās ūdenskrātuves un arī ezeri paliek absolūti tukši.

Tā ka tā lieta, kas attiecas uz 16.panta otro daļu, nav pieņemama.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt priekšlikuma pirmo daļu, bet otro daļu noraidīt un atbalstīt deputāta Kiršteina priekšlikumu par otro daļu.

Es mēģināšu motivēt, kāpēc. Droši vien gan tie, kas te ir aktīvi makšķernieki, gan tie, kas to nedara vai arī ļoti reti dara, ir daudz lasījuši presē par mūsu bāleliņu izcilajiem lomiem svešajās zemēs - Norvēģijā, Ālandu salās, Karēlijā, Sibīrijā. Tātad Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji brauc uz svešām zemēm atpūsties, atstāj tur ievērojamas naudas summas un tādā veidā ar savu tūrismu papildina citu zemju ienākumus un veicina citu zemju labklājību. Ko Latvijas cilvēki var darīt šeit, Latvijā? Labākajā gadījumā viņi var izmantot tās ūdenskrātuves, kurām ir apsaimniekotāji, kas gādā par zivju resursu atjaunošanu, un tur tiešām atpūta ir pilnvērtīga. Taču, kā zināms, iespēja, ka lielākā daļa Latvijas publisko ūdeņu varētu nodrošināt šādu atpūtu, jau ir stipri vien niecīga, un tuvākajā nākotnē vispār nebūs iespējama šāda atpūta. Tātad mūsu nākotnes perspektīva ir tāda, ka mūsu 200 tūkstošus lielais makšķernieku pulks savu atpūtu organizēs pārsvarā ārzemēs, bet šeit, Latvijā, šis atpūtas veids arvien ies mazumā un iznīks. Jāteic, ka citas izejas mums nav, kā noteikt šo aizliegumu. Es nekādā ziņā nevaru piekrist Zemkopības ministrijas viedoklim, jo es neesmu redzējis nekādus Zemkopības ministrijas aprēķinus par to, cik daudz naudas mēs nodokļu veidā iegūstam no 200 tūkstošiem makšķernieku, kuri pērk benzīnu, pārtiku, iepērkas makšķerēšanas piederumu veikalos, vai arī cik daudz līdzekļu mēs iegūstam no tiem tīklu licējiem, kuri liek tīklus gan legāli, gan puslegāli. Šādu aprēķinu nav. Es nevaru piekrist arī Zemkopības ministrijas viedoklim, ka mēs kādam aizliedzam sestdienās un svētdienās strādāt. Runa ir tikai par publiskajiem ūdeņiem. Tikai par publiskajiem! Ja jums ir privāts dīķis vai kāda privāta ūdenskrātuve, jūs varat tur droši likt savus tīklus krustām šķērsām un nodarboties ar zveju.

Nevajadzētu to visu, tā teikt, pagriezt šādā veidā.

Tā ka es aicinu balsot par šā priekšlikuma pirmo daļu un par deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Acīmredzot es esmu divsimttūkstoš pirmais mūsu makšķernieku saimes pārstāvis. Jāteic, ka Latvijā mans lielākais loms pagājušajā gadā bija 6,4 kilogrami un Somijā tikai 8,4 kilogrami, pie kam jūrā. Pie kam jūrā! Tur līdaku vispār neuzskata par ēdamu lietu un jūrā stāv blakus tīkls pie tīkla.

Ko te piedāvā atbildīgā komisija? Es esmu šeit nācis, lai aizstāvētu atbildīgo komisiju, jo man tomēr atbildīgajā komisijā jāstrādā un jāuzklausa gan makšķernieku viedoklis, gan arī to daudzo Latgales zvejnieku viedoklis, kuri varbūt nemaksā valsts budžetā milzīgas naudas summas, bet kuriem zvejošana ezeros ir vienīgā nodarbe. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Sestdienās, svētdienās!”) Mans sievastēvs latgalietis Pēteris Vaivods teica: “Kas svētdien strādā, tas badu mirst.” Jūs, Lagzdiņa kungs, esat pietiekami tievs, jo es katru svētdienu jūs satieku šeit, parlamentā. Tad te divi vien strādā: jūs - ārkārtīgi uzcītīgi, un es - tā laiski. Tā bija replika.

Ko tad nosaka atbildīgās komisijas pieņemtā redakcija? Atbildīgā komisija mēģina panākt kompromisu starp latgaliešiem, kas zvejo rūpnieciski, un rīdziniekiem, kas mēģina izmakšķerēt ezerus šeit ap Rīgu. Viņi jau nebrauc uz Latgali zivis ķert, viņiem tas ir par tālu un par grūtu. Labāk iesēsties lidmašīnā un nolaisties Somijas pilsētā Turku vai arī ar prāmi nokļūt Somijā. Atbildīgā komisija piedāvā redakciju: “Ministru kabinets izdod noteikumus...” Jautājums ir par uzticību Ministru kabinetam, it īpaši par uzticību Zemkopības ministrijai, kuru vada mans draugs, ārkārtīgi tolerants cilvēks, ārkārtīgi saprotošs ministrs un viens no labākajiem ministriem Latvijas Republikas vēsturē - Atis Slakteris. Es negribu aplaudēt un slavēt jūsu partiju, bet es noteikti gribu paslavēt Ati. Tas ir ārkārtīgi precīzs cilvēks, kas nepieļauj vienu interešu pārsvaru pār otrām. Ko tad Ministru kabinets dara? Tas “izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās”. Tātad Ministru kabineta attiecīgais departaments, Sprindžuka kungs, izvērtē, kur tad tiem makšķerniekiem vajag dot šīs priekšrocības, jo makšķernieks - tā ir svēta lieta. Jo, kas makšķerē, tas divus mūžus dzīvo, kā pareizi saka Aleksandrs Kiršteins. Ja mums ir nolemts, teiksim, 70 gadus ilgs mūžs, tad makšķerēdami mēs vilksim visus 140. Ja makšķernieki šos rīkus nepērk Somijā, bet pērk Latvijā, tad viņi tādējādi iemaksā ārkārtīgi milzīgu naudu valsts budžetā, jo tas vaļasprieks turklāt ir dārgs vaļasprieks. Bērnībā mēs sākām ar lazdas rīkstēm un kaut kādu diegu, kurā bija piesiets aizdomīgs āķis, un ķērām un ēdām kazragus. Par Ābiķa kungu es nemaz nerunāšu, jo, Ābiķa kungs, es lasīju par jūsu un jūsu tēva piedzīvojumiem Ventspils lašu upēs. Tas pieder pie lietas. Vārdu sakot, es domāju, ka ir jāatbalsta… jo nav jau lielas atšķirības starp deputāta Kiršteina priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Mēs arī uzskatām, ka ir upes un publiskie ūdeņi, kuriem Ministru kabinets nosaka īpašu režīmu, un ir upes un publiskie ūdeņi, kuriem… Usmas pārstāvji… Kiršteina kungs, jūs bijāt komisijā… Tur bija ārkārtīgi daudz pašvaldību pārstāvju. Viņi saka: “Atdodiet mums mūsu tiesu! Ja jūs mums neradāt darba vietas, ja jūs mums neceļat celulozes rūpnīcu, tad ļaujiet mums mest tīklus un tikt Jēzus aicinātiem! Jo jūs zināt, ka arī viens otrs Jēzus māceklis bija agrāk vienkāršs zvejnieks.” Tā ka ļaujiet viņiem dzīvot, ļaujiet Ministru kabinetam izšķirt, kuri tad ir tie makšķernieki ar savām “badapātagām” un kuri tad ir tie zvejnieki ar saviem pārtikas tīkliem! Ja mēs atļausim Ministru kabinetam to izdarīt, tad tā mēs vēlreiz izteiksim uzticību Ministru kabinetam, kam mums jāuzticas regulāri. Tā ka aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, pie viena atbalstot arī deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, mums vajadzētu varbūt izvairīties no sakāpinātām emocijām šajā jautājumā, jo emocijas ne vienmēr ir pats labākais līdzeklis, lai pieņemtu pareizus lēmumus.

Leiškalna kungs mani nedaudz izbrīnīja, kad viņš runāja par divām lietām, proti, pirmkārt, par likumīgo zveju kā par vienīgo iztikas avotu un nodarbi un, otrkārt, par absolūti bezperspektīvo situāciju attiecībā uz makšķerēšanu, atpūtu Latgalē, tātad tālākā reģionā no Rīgas.

Pirmkārt. Par pirmo jautājumu. Es diezgan uzmanīgi analizēju attiecīgos statistikas datus un nonācu pie secinājuma, ka skaitļi runā vispareizāko valodu, un mēģināšu arī jūs nedaudz iepazīstināt ar tiem.

Latvijas iekšējos ūdeņos ar zveju nodarbojas 3422 zvejnieki, kuri ir reģistrēti oficiāli. Nozvejo šie zvejnieki gadā 620 tonnas zivju. Tas ir reģistrēts kā oficiāli nozvejotais zivju daudzums. Parēķināsim, cik tas iznāk dienā! Iznāk, ka viens zvejnieks dienā noķer puskilogramu zivju. Dienā vidēji puskilogramu zivju noķer viens licencēts zvejnieks! Tirgus cena kilogramam zivju ir aptuveni 0,6 lati, tātad 60 santīmi par kilogramu ir vidējā cena saldūdens zivīm. Ja mēs izslēdzam no saldūdens zivju saraksta pašas vērtīgākās zivis - nēģus, vimbas, lašus un foreles -, tad praktiski iznāk, ka tā summa, ko samaksā zvejniekam par zivīm, kas nozvejotas ezeros, ir vēl mazāka, jo ezeros šīs vērtīgās zivis nedzīvo. Tātad jūs gribat teikt, ka mūsu zvejniekiem šī nodarbošanās ir iztikas avots? Viņi var nopelnīt 30 santīmus dienā! Turklāt, ja mēs vēl parēķinām, ka arī starpniekiem, tirgotājiem, kaut kas ir jāmaksā (tātad jāmaksā nodokļi un jāmaksā arī starpniekiem), tad redzam, ka tā summa ir vēl mazāka.

Par ko tas liecina? Tas liecina, pirmkārt, par to, ka zveja, valsts licencētā zveja, nevar būt iztikas avots, otrkārt, tā praktiski neko neienes valsts budžetā nodokļu veidā. Jo iznāk tā, ka gadā vidēji zvejnieks var nopelnīt par zivju pārdošanu apmēram simts latu. Simts latu! Rēķinot ņemsim vērā arī to, ka zvejniekam tīklu licence jeb licence par tīkliem maksā vismaz 30-40-50 latus! Tas liecina par vēl kaut ko - ka blakus likumīgi ieliktiem tīkliem tiek lietoti neatļauti zvejas tīkli, jo nevar ar dienā nozvejotiem pieciem kilogramiem zivju uzturēt savu ģimeni. Tātad tiek likti nelegāli tīkli. Ļoti daudzi ir apliecinājuši, ka, teiksim, uz 100 legāli ieliktiem tīkliem ieliek vēl 300 - 400 tīklu.

Otrkārt. Zivis tiek realizētas melnajā tirgū. Es atkārtoju: melnajā tirgū!

Treškārt. Acīmredzot arī zivju izmēri neatbilst standartiem, jo pretējā gadījumā zvejnieki uzrādītu varbūt lielāku summu. Tā ka praktiski no tā lielas jēgas nav. Visi dabas draugi - tūristi, makšķernieki - var apliecināt, ka mūsu ūdeņi ir noplicināti galvenokārt tādēļ, ka tiek likti šie tīkli.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka visas pasaules, civilizētās pasaules, tendence ir attīstīt atpūtas industriju - makšķerēšana ir tikai viena no atpūtas industrijas sastāvdaļām -, mēs nevaram kļūt par necivilizētu valsti, par Austrumu valsts piemēru. Es esmu bijis Sibīrijā pie lielās Jeņisejas upes Krasnojarskas apvidū, kur upe ir desmitiem reižu lielāka nekā Daugava un kur lielākās nozvejotās zivis ir sprīža garumā.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

Dz.Ābiķis. Tātad iesim civilizētas valsts ceļu! Dosim zaļo gaismu atpūtas industrijai un atbalstīsim deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu, kas paredz, ka sestdienās un svētdienās rūpnieciskā zveja ir aizliegta! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Nav jau pretruna Leiškalna kunga teiktajā. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu - 9.priekšlikumu - un tas būs iekļauts likumā, tad Ministru kabinets tik tiešām to iestrādās noteikumos. Man Slaktera kungs teica, ka viņš neiebilst pret šo normu kā tādu. Jo tās zivis, kuras netiks noķertas tīklos sestdienās, svētdienās, tiks noķertas darba dienās. Tā ka no tā nekas nemainīsies.

Taču, ja runā nopietni par Ministru kabinetu, tad netālu no Ministru kabineta ir tāda upe Gauja, kas ietek jūrā, un Gaujas grīvā no piektdienas uz sestdienu tika veikta pārbaude. Jūs jau zināt, ka ir sācies lašu nārstošanas laiks un ka pilnīgi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kā jūs zināt, tur ir simtiem murdu un tīklu, un šajos tīklos ir sprāgušas zivis pašreiz iekšā. Tika atrasti jau sprāguši laši, tātad tie nav izņemti laikā. Tas tikai pierāda attieksmi. Tas pierāda attieksmi pret ūdeņu piesmiešanu. Bet šeit ir jūra. Es jau nemaz nerunāju par mazo ezeru piesmiešanu. Tā mums faktiski būtu šie notikumi ir jāsauc.

Tagad par Leiškalna kunga teikto par rīdziniekiem un, teiksim, attālākajiem Latvijas lauku rajoniem. Es šeit gribētu Leiškalna kungam nolasīt kādu informāciju, jo viņš bija Ālandu salās un viņam nebija laika iepazīties ar situāciju Latgalē.

Tātad runa būs par Luknas un Višķu ezeriem. Luknas ezerā tīklu likšana kā tāda tika aizliegta 1998.gadā, un arī Višķu ezerā tā ir ierobežota. Tātad Višķu pagasta izpilddirektors, - es jums nolasīšu, - Jānis Proms teica, ka tādējādi pagasts palielina zivju skaitu ezeros, ko līdz 1998.gadam diezgan pamatīgi bija paplucinājusi rūpnieciskā un malu zvejnieku zveja. Tālāk viņš pateica, ka makšķernieki par licencēm pašreiz ienes lielāku naudu nekā zvejnieki par tīklu licencēm.

Un kāda tad ir nākotne? Latgales nākotne un arī mūsu tūrisma nākotne ir tieši tāda, kā te ir teikts. Tagad kā sēnes pēc lietus Latgales pusē tiek būvētas viesu mājas, lauku tūrisma viesnīcas un tā tālāk. Infrastruktūra. Ja mēs nesaprotam, ka brīvdienas - vasaras sestdienas - ainavas, ģimeņu izbraukumi ar laivām, ar ūdens velosipēdiem nav tikai Zivsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. ...pārvaldes lieta, tad mēs to, protams, varam uzticēt, Ministru kabinetam, bet, ja mēs ticam, ka tā ir mūsu visu kopējā lieta un ka tā ir ideoloģijas lieta un tūrisma attīstība, tad mums tomēr ir jāpieņem likums, nevis jāatstāj tikai Ministru kabineta noteikumi. Aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Reiz nu Saeimā ir tāds valstiski svarīgs jautājums, par kuru nav nekādu frakciju viedokļu, bet visi dalās tikai divās frakcijās - makšķernieki un pārējie. Es šajā gadījumā piederu pie tiem pārējiem, kaut arī protu makšķerēt.

Un šoreiz es gribu aizstāvēt Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku pašvaldības vadītāju viedokli. Šis viedoklis pamatvilcienos sakrīt ar to, ko teica Leiškalna kungs, ka Ministru kabinetam tomēr vajadzētu izdot noteikumus, kas regulē zvejošanas kārtību sestdienās un svētdienās atsevišķās upēs un ezeros. Tātad, ja mēs paskatītos to redakciju, kādu mēs skatījām otrajā lasījumā, tad redzētu, ka te vēl smalkāk bija pateikts, ka pašvaldībām saskaņā ar to teritoriālās attīstības plāniem tik tiešām ir ieteicams noteikt vietas, kur varētu makšķerēt un nodarboties ar šo amatierzveju, un arī vietas, kur notiek tikai rūpnieciskā zveja.

Tādējādi, atbalstot tos lauku cilvēkus, kuri tik tiešām dažreiz ieliek tīklu piektdienas vakarā un varbūt izņem to laukā sestdienas vakarā un kuru galvenā pamatnodarbošanās nav par 30 santīmiem iegūt iztiku savai ģimenei un to vēl pārdot, es aicinu atbalstīt visu 8.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, kā arī vēl 10.priekšlikumu, kas faktiski ir identisks 8.priekšlikuma otrajai daļai, un noraidīt Kiršteina priekšlikumu, bet tiem, kuri saka, ka galvenokārt ir jādomā, kur nonāk pašvaldību kasēs un valsts kasē ienākumi no amatierzvejas, man jāsaka ir tā, ka bagātais var aizbraukt uz Ālandu salām, bet vietējais ne vienmēr, tāpēc aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Reti šajā namā ir saprotami kādi patiesi draugi, un viens no maniem patiesajiem draugiem ir Dzintars Ābiķis. Es tā domāju un ceru, ka arī es viņam esmu patiess draugs. Citādi mēs te viens otram bieži vien apliecinām draudzību, nezobojamies, bet aiz muguras mēģinām padarīt par “stilbiņu piesedzēju”. Es šeit domāju ne jau sieviešu...

Taču, ja mēs runājam par lietu, Ābiķa kungs, tad mums reizēm iznāk emocionāli... Man liekas, ka šeit katra rinda ir jāizskata emocionāli, jo mēs nebūt neesam ierēdniecība. Mums pilnīgi citā rakursā ir jāskatās uz piedāvātajiem noteikumiem. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, Ābiķa kungs, par ienākumiem. Bieži vien, sēžot zem šīs lustras, kas maksā vairāk nekā piecu ģimeņu vidējie gada ienākumi Latvijā, mēs aizmirstam, ko nozīmē reāls ienākums. Mēs vienkārši smīnam par 30 santīmiem un kaut kādu “pelēko zonu”, kur viens otram izlīdzas - viens dod pienu, otrs dod zivi. Mēs to nosaucam par melno tirgu, tajā pašā laikā negribēdami pamanīt īsto melno tirgu šajā valstī.

Treškārt, ja mēs runājam par Ālandu salām un bagātniekiem, tad gribu sacīt, ka aizbraukt uz Ālandu salām nav nemaz tik dārgi. Īstenībā viena kārtīga makšķere dažiem spožiem makšķerētājiem maksā dārgāk nekā ceļojums ar personīgo mašīnu uz Ālandu salām. Nekas nav!

Ceturtkārt - par to skaitļu lasīšanu Ālandās. Man nebija laika lasīt šos skaitļus, jo tie ir sausi, formāli un no pirksta izzīsti, Ābiķa kungs, es atļaušos pateikt pilnīgi precīzi, jo īstenībā bieži vien mēs neko nezinām par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latgalē un nodarbojas ar kādu rūpalu. Mēs viņus norakstām: “Nu ko tad tie 30 santīmu ķērāji! Ko tad tie? Ko tad tiem vajag?” Tā nav! Es uz Ālandu salām ņemu likumprojektu līdzi, un tā ir varbūt vienīgā vieta, ja man nesāk zvanīt par “stilbiņiem”, kur es varu relaksēties un izlasīt, un pārdomāt, ko es otrdien teikšu komisijas sēdē.

Piektkārt, ko es gribētu teikt. Mums nav jānoraida Kiršteina kunga priekšlikums, jo Kiršteina kunga piedāvājumā ir ārkārtīgi daudz patiesības. Mums vienkārši kārtējo reizi ir jāizsaka uzticība Ministru kabinetam un jāļauj...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. ... jāļauj Ministru kabinetam nodalīt tos publiskos ūdeņus, kur svētdienās var zvejot un kur svētdienās neķer. Un vēl es gribētu pateikt, lai gan mans debašu laiks ir pārsniegts, ka zivis jau nepazīst kalendāru. Tās vairāk orientējas pēc vējiem un laika. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

(Starpsauciens no zāles: “Visa Latgale tevi klausās…”)

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā likumprojektā un šajā punktā, ko mēs skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs patiešām uzklausījām arī Latgales pārstāvjus un makšķernieku lobijus un mēģinājām izdarīt kaut kādu kopsavilkumu. Es jūs aicinu balsot par atbildīgās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir izdarīts kompromiss un sperts solītis pretī gan vieniem, gan otriem. Tika sperts solītis pretī Latgales cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zveju sev pārtikas iegūšanai, un arī citiem zvejniekiem, kuri strādā Latvijas teritorijā.

Jautājums ir par to, ka mēs šajā likumprojektā papildus tam, ka viņi nodarbojas darbadienās ar šo zveju, atļaujam arī zveju ar vadiem. Un par to bija principiāls strīds: ko darīt šajā jomā? Atbildīgā komisija uzskata šādi: kādreiz, jau Pirmās republikas laikā, saimnieki, kam piederēja ezeri, paši palūdza talkā zvejniekus. Viņi atnāca un ar tīklu izgāja krastus, līdz ar to attīrot ūdenstilpnes gan no attiecīgajām ne īpaši vērtīgajām zivju sugām, gan arī iztīrot ezerus no zāles. Pašreiz šo pašu funkciju praktiski veic zvejas arteļi, ja iet zvejot ar vadu, un līdz ar to, es domāju, tas ir solītis pretī tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zvejniecību.

Attiecībā uz makšķerniekiem. Kiršteina kunga priekšlikums ir strikts un nozīmīgs, ka sestdienās, svētdienās un svētku dienās nekādā gadījumā publiskajos ezeros nenotiek rūpnieciskā zveja. Mēs atbildīgās komisijas redakcijā šeit piedāvājām, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus par to, kādā veidā tas tiek darīts. Es domāju, ka tas ir kompromiss.

Piedāvājot tātad šo 8.pantu balsot kopumā un to nesadalīt, es vēlreiz gribu akcentēt, ka te tiek iestrādātas abu pušu intereses un katrai tiek sperts solītis pretī. Es gribētu arī vēlreiz īsi pateikt savu viedokli, ka, manuprāt, latviešu cilvēku darba tikums ir nostiprinājies tā, ka ar savu darbu ir jātiek galā darbadienās. Svētdienu nevajag ņemt talkā, lai darītu to darbu, ko bija jāizdara darba laikā. Un praktiski tas varbūt izriet arī no tās kristīgās morāles, ko latviešu cilvēkiem piedāvā kristīgā baznīca. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamās makšķernieces un godājamie zvejnieki! Godājamās zvejnieces un cienījamie makšķernieki! Mana makšķerēšanas pieredze aprobežojas ar ņurņiku likšanu uz naktsāķiem 12 gadu vecumā, bet es redzu, ka šā panta sākumā ir runāts pavisam par citu lietu, proti, ka ir jānodrošina zivju resursu saglabāšana un aizsardzība. Tāda ir šā panta būtība!

Faktiski Latvijas vēsturē, ja mēs paraugāmies, mēs vismaz divos aizvadītajos gadsimtos neatrodam nevienu laikmetu, kad varas un valdības ir bijušas spējīgas pilnībā nodrošināt šo lietu. Ja mēs palasām Jaunsudrabiņu, kas runā par pagājušā gadsimta vidu Sēlpils pusē, tad atceramies: jā, kamēr viens saimnieks nomāja upi, kamēr viņš tur zvejoja savas ģimenes un savu draugu vajadzībām, upe bagātinājās, zivju kļuva nesalīdzināmi vairāk, bet situācija krasi mainījās, kad atbrauca šim novadam sveši cilvēki, kas nopirka licences, nelietoja krastus savas zvejas īstenošanai, un 2-3 gadu laikā visa upe bija izsmelta tukša.

Līdzīga situācija Latvijā ir pašlaik. Līdz ar to mūsu pamatuzdevums ir nosargāt Latvijas dabas bagātības, šajā gadījumā - zivju resursus. Protams, ka te būs dažādi lobiji - gan makšķernieku, gan zvejnieku, gan dabas sargātāju lobiji -, un Leiškalna kungam es varētu teikt tikai tā: ja ar gaļas jautājumiem jau ir notikusi ieķibelēšanās, tad varbūt mēģināsim šajā gadījumā neieķibelēties ar zivīm!

Tātad tie cilvēki, kuri nodarbojas ar rūpniecisko zveju sestdienās un svētdienās, to nedara tādēļ, ka viņi cer gūt kādu lielu peļņu. Te būtu jāmin vēl viens latviešu rakstnieks, jo arī šodien uzpircēji nosaka zivju cenu tirgū; proti, tie ir tie Viļa Lāča pieminētie garozas. Šajā ziņā Latvijā nekas nav mainījies. Šie cilvēki zveju izmanto kā iespēju papildināt savus ārkārtīgi niecīgos ienākumus. Tātad šādas rīcības cēlonis, kādēļ tiek iznīcinātas dabas bagātības, ir Latvijas tautsaimnieciskā nesakārtotība, un mēs te varam… Neatkarīgi no tā, vai šos jautājumus risinās Ministru kabinets vai to noteikts Saeimas balsojumi, kamēr nebūs atrisināts pamatjautājums, ka cilvēki ar savu darbu varēs radīt jaunradītu vērtību un attiecīgi nopelnīt Latvijā, tikmēr nebūs atrisināta arī šī problēma un tiks paņemts tas, ka gan Latvijas meži, gan Latvijas zivis, gan arī citas Latvijas dabas bagātības ir jāaizsargā. Tā ka būtībā šim Saeimas balsojumam būtu jāatspoguļojas pavisam citos likumos un pavisam ar citu svaru, taču šā panta nolūks ir aizsargāt Latvijas dabu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums - otro reizi.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šeit šis jautājums tiek izvirzīts nepareizi. Makšķernieki un ne-makšķernieki. Šeit būtu jāskatās mazdrusciņ plašāk. Šī ir ļoti liela tautsaimniecības sfēra. Ja mēs sapratīsim un attīstīsim to, mēs gūsim milzīgus ienākumus.

Šeit Dzintars Ābiķis nolasīja sausus ciparus, un tie, godīgi sakot, ir zināmā mērā dramatiski. Tie parāda, ka rūpnieciskā zveja nebūt nav tā labākā. Ūdens krātuves ir tukšas, un nevar attīstīties šī tūrisma industrija, nevar attīstīties viesu mājas, jo nebrauc jau šie makšķernieki, tie, kuri gribētu iznomāt laivu, gribētu iznomāt šo dzīvesvietu un pavadīt tur ar ģimeni savu atpūtas laiku. Nav šīs vides! Taču šobrīd vidi rada tikai zināmā mērā ar drakoniskiem paņēmieniem. Tie pat nav drakoniski, tas ir tikai tāds pirmais solītis šinī virzienā, lai sakārtotu vidi, bet tas zvejnieks, kurš sestdien vai svētdien met tīklu un šobrīd raud, ka viņš, teiksim, nevarēs nopelnīt, ja to nevarēs darīt, lai viņš pamēģina iznomāt laivu uz sestdienu un svētdienu. Tad viņš nopelnīs vairāk! Lai viņš padomā par šo biznesu. Lai pagastu vecākie nopietnāk aizdomājas, lai pabraukā pa pasauli un paskatās, kā tas notiek. Tā ir viena no ļoti svarīgām tautsaimniecības sfērām. Tā ka šeit nav runa par makšķerniekiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interesanti, ka mēs esam apstājušies pie šā jautājuma, jo pēc būtības šeit ir runa par to, kā valsts regulē uzņēmējdarbību. Legālu uzņēmējdarbību, nevis malu zvejniekus vai makšķerniekus. Un šī legālā uzņēmējdarbība ir legāla, tāpēc šeit nevajadzētu runāt par to, ka ir malu zvejnieki un ka tāpēc ir jāslēdz šī legālā uzņēmējdarbība. Kontrabanda ir naftas produktiem, kontrabanda ir spirtam, kontrabanda ir gaļas produktiem. Un vai tad šīs nozares arī būtu jāslēdz ciet? Legālu uzņēmējdarbību regulē šis likums un arī citi likumi, un katrā ziņā tie cilvēki, kuri nodarbojas ar legālo uzņēmējdarbību, ja tā ir 30 santīmus ienesoša, viņi šo uzņēmējdarbību papildina ar citiem papildieņēmumu avotiem. Un es domāju, ka tie makšķernieki no Tautas partijas, kuri bija uz sporta spēlēm pie Rušona ezera, redzēja šo legālo uzņēmējdarbību, kur uzņēmējs ir uzbūvējis viesu māju. Viņam ir pirts, viņam ir laiva, viņam ir tīkli, viņam ir licence, un piektdien, sestdien, svētdien pie viņa brauc cilvēki, kuri grib atpūsties. Viņi paņem laivu, iet makšķerēt. Vakarā, ja arī neko nav noķēruši, tad īpašnieks nodrošina šo iespēju - ēst zivju zupu. Par to visu maksā. Tātad pie šiem 30 santīmiem nāk pārējā naudas summa klāt, ko atstājam mēs, iebraucēji, šajā teritorijā. Tātad atstājam šai teritorijai - Latgalei, pie šiem te bagātajiem ezeriem mītošajiem cilvēkiem, kuri nav bagāti, bet ir nabagi. Tāpēc viņiem ir jādod iespēja legālai uzņēmējdarbībai arī piektdien, sestdien un svētdien, jo mēs tad braucam pie viņiem un atvedam naudu uz šo teritoriju, lai viņi vispār tur varētu dzīvot.

Es domāju, ka tie, kuri bija pie Rušona ezera, tiešām redzēja, kāda ir šī legālā uzņēmējdarbība Latgalē, it sevišķi Tautas partijas makšķernieki. Tad nu ļausim viņiem strādāt, un valsts regulēs šo uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tāda nu ir tradīcija, ka šobrīd, runājot par šo likumprojektu, katrs vispirms informē par to, vai viņš ir vai nav makšķernieks. Arī es nepiederu pie makšķerniekiem, bet diemžēl nevaru atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kas izlemšanas tiesības par to, kāda ir rūpnieciskās zvejas kārtība izejamajās dienās, grib nodot Ministru kabinetam. Un pateikšu - kādēļ.

Ļoti bieži cilvēki pārmet, ka mūsu pieņemtie likumi nav taisnīgi un vienus nostāda labākā stāvoklī nekā citus. Ja mēs atbalstīsim Aleksandru Kiršteinu, tad jau šodien noteiksim visiem rūpnieciskās zvejas veicējiem un visiem makšķerniekiem vienādus atpūtas un darba noteikumus, bet tad, ja mēs pieņemsim to, ko ierosina atbildīgā komisija, mēs dosim iespēju tam izlemt, ka vienās un tajās pašās upēs, publiskajās upēs un vienos un tajos pašos publiskajos ezeros būs atšķirīgi noteikumi - tātad tie būs labvēlīgāki rūpnieciskās zvejas veicējiem, tātad notiks atsevišķu uzņēmēju lobēšana, vieni tiks nostādīti sliktākā stāvoklī, otri - labākā stāvoklī. Notiks tas, pret ko mēs tik ļoti cīnāmies mūsu valstī. Es negribētu, no šīs tribīnes runājot par šo likumu, nosaukt šos briesmīgos vārdus: “korupcija”, “lobēšana” vai citas noziedzīgas lietas, bet diemžēl, kolēģi, pieņemot atbildīgās komisijas variantu, radīsies pateicīga vide, lai nostādītu daļu mūsu valsts iedzīvotāju neizdevīgākā stāvoklī kā citus. Es aicinu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es negribētu piekrist savas kolēģes izteikumam, ka te mēs tiekam dalīti makšķerniekos un nemakšķerniekos. Man šķiet, ka mēs te tiekam dalīti nedaudz citādi - cilvēkos, kuri cenšas ieskatīties Latvijas valsts nākotnē, redzēt nākotnes vīziju, redzēt, kāda būs Latvijas valsts un kā attīstīsies tūrisma industrija, un tādos, kuri uzskata, ka pats svarīgākais šobrīd ir tas, ko mēs varam iedabūt vēderā. Tie otrie diemžēl uzskata, ka makšķerēšana ir zivju iegūšanas veids un ka zivju iegūšana ir makšķerēšanas primārais mērķis. Jūs stipri vien maldāties: makšķerēšana ir atpūtas veids! Cilvēks pēc grūtas darba nedēļas iegūst jaunu enerģiju gan no ūdeņiem, gan no dabas, un tas ir primārais makšķerēšanas mērķis. Ja jūs, kolēģi, nesaprotat šīs elementārās lietas, tad te nav vispār par ko diskutēt. Es pilnībā piekrītu Lagzdiņa kungam, ka ir jābūt likumā nostiprinātam šādam vispārējam aizliegumam. Civillikumā ir ietverts publisko ūdeņu saraksts. Līdzko mēs pilnvarosim Ministru kabinetu veidot šādus noteikumus, noteikt vienus ūdeņus labākus par labākajiem no Civillikumā ietvertā publisko ūdeņu saraksta, mēs uzreiz radīsim labvēlīgu augsni korupcijai. Jūs paši nonākat pretrunā - sakāt, ka sestdienās un svētdienās it kā nevajadzētu strādāt, bet aizliegumu tomēr nevajadzētu... Nu tad es jūs nesaprotu. Kā tad galu galā ir - vai jūsu atbalstītie svētdienās strādā vai nestrādā?

Un beigās par pašvaldībām. Ja pašvaldība prasmīgi strādā - te jau tika minēts Višķu piemērs - , tad iegūst daudzreiz lielākus ieņēmumus no makšķerēšanas licencēm nekā no zvejnieku licencēm, no tīklu licencēm.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

Dz.Rasnačs. Es būtu gatavs maksāt jebkuram laivas īpašniekam, zinot, ka es lieliski atpūtīšos. Tātad arī tiem tīklu licējiem daudz izdevīgāk ir dot savu laivu nekā likt tīklus un, smagi strādājot, pelnīt kaut kādus santīmus un iznīcināt zivju resursus.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Manuprāt, visi ir vienisprātis, ka zivju resursi publiskajos ūdeņos katastrofāli samazinās. Es nezinu nevienu cilvēku, kurš teiktu pretējo. Kā tad būs ar rūpniecisko zveju, šīs zvejas licencēšanu, tālāku administrēšanu, pārbaudīšanu, vai viss atbilst nosacījumiem un noteikumiem? Ābiķa kungs jau minēja, ka, lai saņemtu licenci, ir noteikumi, cik garš vai cik liels drīkst būt tīkls, bet praksē izrādās, ka tas ir trīsreiz garāks, trīsreiz lielāks. Turklāt pastāv taču arī vēl maluzvejniecība, un tās īpatsvars ir milzīgi liels! Tātad ir jautājums - kā mēs administrēsim? Kā pārbaudīsim? Ja mēs ierakstām likumā, ka publiskajos ūdeņos sestdienās un svētdienās tīkli nedrīkst atrasties, tad ļoti vienkārši ir kontrolēt situāciju. Pretēji būs tad, ja mēs izdarīsim kaut kādus izņēmumus un ļausim sestdienās un svētdienās turpināt šo zveju.

Otrs jautājums. Makšķerēšana. Neuzskatīsim, ka makšķerēšana ir tikai un vienīgi atpūtas veids! Atcerēsimies, ka makšķerēšana sestdienās un svētdienās ir ļoti lielam cilvēku skaitam arī iztikas avots!

Es tātad aicinu atbalstīt priekšlikumu, bet noraidīt 8.priekšlikuma otro daļu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otro reizi.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es runāju otro reizi, bet tomēr jārunā. Leiškalna kungs, jūs te teicāt no tribīnes, ka es it kā gribētu kaut kā ierobežot latgaliešiem iespējas attīstīties un pilnveidoties, un tā tālāk. Taisni otrādi! Darbdienās šie cilvēki varēs nodarboties ar licencēto zveju, taču sestdienās un svētdienās, padomājiet, tas Latgales zemnieks varēs savā mājā uzņemt ģimenes tēvu makšķernieku, kura dzīvesbiedre varbūt būs nemakšķerniece un varbūt arī bērni būs nemakšķernieki. Taču viņi tur dzīvos, viņi patērēs šā Latgales zemnieka saražotos produktus, viņi samaksās par īri, un tādējādi viņi tiešām dos reālus papildu ienākumus šā Latgales zemnieka budžetā. Ja ezers būs pilns ar tīkliem un ja tur makšķerēt nevarēs… Pagājušogad man vienam paziņam pusaugu veca meita izejamā dienā peldoties sapinās zvejnieku tīklā un gandrīz noslīka. Pilnīgi pareizi mani iepriekš runājušie kolēģi teica, ka te nevar cilvēkus dalīt makšķerniekos un nemakšķerniekos. Ja pie Latgales zemnieka aizbrauks šāda ģimene, kurā varbūt tikai viens no ģimenes būs makšķernieks, tie pārējie atpūtīsies un dos labumu gan sev, gan arī, protams, šim Latgales zemniekam un, samaksājot vēl par licenci, dos arī materiālo labumu valstij. Pareizi Viola Lāzo teica, ka mums šeit ir jārunā par zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, lai šī atpūtas industrija Latvijā varētu uzplaukt un attīstīties. Jo, kā jau es minēju iepriekš, tā ir viena no pašām lielākajām…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

Dz.Ābiķis. … un spēcīgākajām industrijām, kuras valsts budžetu bagātina visvairāk. Tā tas ir visā pasaulē, jebkurā civilizētā valstī.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Vēlreiz gribas atgriezties pie šā Latgales jautājuma. Maza statistika. Nezinu, kā Leiškalna kungam veicas Somijā, bet es esmu savukārt bijis vairākas reizes Igaunijas teritorijā, proti, uz Peipusa ezera, un gribu pateikt, ka vismaz uz Peipusa ezera, kurš atrodas apmēram 40 kilometrus no diezgan lielas igauņu pilsētas Tartu, cilvēku, kuri atbraukuši no Daugavpils un Rēzeknes, ir divas reizes vairāk nekā vietējo - igauņu. Tas fakts liecina nevis par to, ka Latgales cilvēki negaida, lai cilvēki no ārpuses brauc uz Latgales ezeriem, bet gan par to, ka arī Latgales cilvēki brauc ārpus Latgales un ārpus Latvijas - brauc uz citām valstīm, lai tur atpūstos un tur atstātu savu naudu.

Šajā sakarā, protams, es gribu pateikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotajā redakcijā ir iestrādāts šis jautājums par iespējamo tūrisma industrijas attīstību Latgales teritorijā. Mēs skatīsim drusku vēlāk arī jautājumu par mazajām hidroelektrostacijām, par to atjaunošanu. Es domāju, ka cilvēks, kurš uzbūvēs mazu hidroelektrostaciju, izmantos visas iespējas, ko tā var dot. Viņš labiekārtotu vidi, ielaistu tur ūdenī zivis, uzbūvētu viesu namu un saņemtu arī no tā papildu līdzekļus. Arī no tāda viedokļa raugoties, sestdienas un svētdienas, protams, ir atvēlamas maksimālai tūrisma industrijai.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Visas tās debates dzirdot, man radās doma nākt un uzstāties arī pašam, kaut gan man pat grūti ir izšķirties starp diviem priekšlikumiem - kurš nu būtu tiešām tas pareizais.

Man ir jāpiekrīt Kiršteina kungam, ka makšķernieku vairākums ir Rīgas un citu lielo pilsētu tuvumā. Un agri vai vēlu visi Pierīgas ezeri, tādi kā Babītes ezers, Dūņezers, Līlastes ezers, Ķīšezers, abi divi Baltezeri, iegūs sev individuālos apsaimniekotājus, kas, protams, pārdos zvejas atļaujas makšķerniekiem un tādā veidā nopelnīs daudz vairāk. Paskatīsimies, kāda ir pieredze ar kaut vai to pašu Kaņiera ezeru! Dienā tur izpeld 30 laivas ar makšķerniekiem, no kuriem katrs samaksā 8 latus un atved vienu vai divus kilogramus smagu līdaku. Parēķiniet, cik maksā viena šāda zivs? Ja to aizvestu uz tirgu, tad nekad nevarētu neviens tādu cenu dabūt. Taču būtība jau nav tur.

Kā Abiķa kungs, ja ne Leiškalna kungs, teica, uz katru metru legālo tīklu ir vismaz trīs četri metri nelegālu tīklu. Mans lielākais loms šogad Latvijā ir bijis... Es peldu arī zem ūdens, un tāpēc es labi redzu to situāciju: ir astoņi murdi... Es viens pats to visu nevarēju izvilkt, man bija jālūdz divi vīri palīgā. Diemžēl murdi bija stāvējuši kādu mēnesi ūdenī un visas šīs zivis bija nobeigušās.

Tādēļ es uzskatu, ka tiešām varbūt varētu atļaut zvejniekiem svētdienās nodarboties Latgales lielajos ezeros, tādos kā Lubāna ezerā, Rāznas ezerā, jo šobrīd tur nav tāds makšķernieku blīvums.

Godātie deputāti! Domājot par problēmas risinājumu vispār, mums ir nepieciešams daudz vairāk domāt par to, veidojot valsts budžetu. Šobrīd ir 48 štata vietas zivju aizsardzības inspektoriem. Reāli ir tikai kādi 30 zivju aizsardzības inspektori uz 26 rajoniem. Vismaz 18 nodarbojas ar peldošo zvejas līdzekļu uzskaiti un reģistrāciju. Padomāsim, vai tiešām nevajag vairāk naudas iedot šiem inspektoriem! Varbūt viena šāda cilvēka pārziņā ir 200 vai pat vēl vairāk ezeru Latgalē. Cik viņš ir spējīgs tos apbraukāt un izvilkt malu zvejnieku saliktos tīklus, kuri tur stāv varbūt jau ilgāku laiku un kuros zivis tiešām iet bojā? Būtībā pats svarīgākais makšķerniekiem ir tas, lai šos ezerus neiztukšotu. Man pat grūti ir izšķirties starp šiem diviem balsojumiem, bet es priekšroku tomēr noteikti dotu Ministru kabinetam un pašai pašvaldībai, lai izlemtu, kam labāk dot zaļo gaismu - makšķerniekiem vai zvejniekiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Jāteic, ka komisijā bija tikpat karstas un ilgas debates kā šajā parlamenta sēdē. Komisija izlēma šo atbildīgo uzdevumu uzdot Ministru kabinetam.

Aicinu parlamentu balsot.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par to, vai izskatīsim 8.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai balsotu par 8. priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 20, atturas - 23.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 31. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 9. un 10.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

A.Razminovičs. 11. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Deputāts ierosina likumā ierakstīt normu, ka nedrīkst ar tīkliem, vadiem aizšķērsot “vairāk par pusi no brīvās ūdens platības starp jebkuriem sauszemes punktiem, neskaitot ar meldriem, niedrēm un citiem ūdensaugiem aizaugušās platības”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus pret komisijas viedokli... Atvainojiet, atklājam debates par 11.priekšlikumu, kas nav atbalstīts.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ja jūs uzmanīgi ieskatīsieties manā priekšlikumā, tad redzēsiet, ka tas nav pretrunā ar esošā Zvejniecības likuma 12.pantu, jo 12.pants paredz: “Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē saskaņotām zinātniskām programmām vai citiem materiāliem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Vides valsts inspekcijā.” Tātad šis priekšlikums ir vērsts pret rūpniecisko zveju ar vadu. Atšķirība ir ļoti vienkārša. Daudzi varbūt to nezina: tīklu zveja, ko mēs tik ļoti atbalstām, ir selektīvā zveja, taču nelielu ezeru, tādu kā Dzirnezers vai citu ezeru, apzvejošana ar vadu ir faktiski šo ezeru pilnīga izkāšana jeb iztīrīšana. Tā tiek izķertas visas zivis, kas tur ir mazākas, teiksim, par kilogramu. Jūs pēc tam varat kādus trīs vai četrus, vai piecus gadus gaidīt, līdz zivis paaugas, un tikai tad jūs varat mēģināt tur atkal kaut ko noķert. Vienkārši sakot, ja mēs atstājam situāciju tādu, kāda tā ir, un neatbalstām manu priekšlikumu, tad mēs mierīgi varam atteikties no šīs atpūtas industrijas, un tad nav jēgas arī pieņemt kaut kādus grozījumus Tūrisma likumā.

Tā tas ir ne tikai šajos Pierīgas ezeros, bet arī, teiksim, septiņos Ludzas rajona ezeros, kuri pagājušajā gadā tika ar vadiem apzvejoti. Mēs varam tā atteikties, piemēram, no Cēsu rajonā esošā Alauksta ezera. Jūs tur nevienu zivi, kas būtu smagāka par diviem vai trijiem kilogramiem, vairs nenoķersiet, lai gan, kā jūs zināt, tur agrāk norma bija, teiksim, 7 kilogramus smagas zivis, bet rudeņos - 10 līdz 12 kilogramu un vēl smagākas zivis. Tā ka mana priekšlikuma pirmajā daļā ir runa vienkārši par to, lai mēs atstātu spēkā 12.panta noteikto kārtību. Tas nav pretrunā ne ar Zivsaimniecības pārvaldi, ne ar Zemkopības ministriju. Nelietosim vadu, rūpnieciskās zvejas nolūkā izkāšot ezerus uz četriem vai pieciem gadiem!

Otrajā daļā ir runa par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu upēs un ezeros. Te jau Ābiķa kungs teica, ka saskaņā ar atskaitēm pagājušajā gadā... atvainojos, aizpagājušajā gadā visās publiskajās iekšējās upēs, pārsvarā Daugavas hidroelektrostaciju krātuvēs, ir noķertas nepilnas 40 tonnas zivju. Taču mēs zinām, ka, piemēram, tādās vietās kā Lielupe pie Bauskas, Mūsa, Mēmele, kur ir daudz lielāki ienākumi no licenču izsniegšanas vimbu makšķerēšanai, šogad šīs licences netika izpārdotas viena iemesla dēļ: kāda jēga ir pašvaldībām pārdot, teiksim, vimbu zvejas licenci, ja Lielupes lejasdaļa jau ir aizšķērsota ar tīkliem?

Runājot par to, kas ir Ministru kabineta noteikumos un kas ir likumā, es gribu atgādināt, ka Latvijas pirmskara Zvejniecības likumā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka nevienu upi, nevienu brīvo ūdenskrātuvi nedrīkst aizšķērsot vairāk par pusi. Turpretim tagad ir tā, ka var tikt aizšķērsotas divas trešdaļas. Ja jūs aizšķērsojat dziļākajā vietā divas trešdaļas, tas nozīmē, ka jūs praktiski esat aizšķērsojuši visu upi. Taču zveja ar tīkliem arī upēs - faktiski Latvijā visas lielākās upes, kā jūs zināt, ir zivju migrācijas upes -, kurās ir laši un vimbas, jau ir bezjēdzība pati par sevi. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Vispirms es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kas balsoja, lai 8.priekšlikumu dalītu daļās.

Lauska kungs, jūs esat zināmā mērā respektējams deputāts, jo jūs esat no Latgales puses. Es jums palūgtu aizbraukt uz Ludzu… es nezinu, varbūt jūs tur dzīvojat… Aprunājieties, kādā veidā tiek, es atvainojos par izteicienu, kāsti Latgales ezeri! Un kas tad tur tos kāš? Tas notiek, kad tur atbrauc lieli, brīnišķīgi kungi. Ne jau zvejnieciņš to dara priekš sevis, ne jau lai tirgotu, bet lai dabūtu lobiju kaut kam un tādā veidā arī zutīšus un visu pārējo... Nevajag runāt muļķības!

Attiecībā uz Aleksandra Kiršteina priekšlikumu jāteic, ka es šajā ziņā to absolūti atbalstu, jo tas neļautu nosprostot ūdenskrātuves divas trešdaļas. Es bieži redzu, ka ūdenskrātuves nosprosto vispār. Puse - tas jau ir diezgan izmērāms jēdziens, un inspektors to var gan izmērīt, gan arī var ar aci noteikt, Taču, ja ir divas trešdaļas, tad ir strīds. Tā ka es lūdzu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Mums jau nav kur skriet, dāmas un kungi! Mums ir laiks līdz pulksten pieciem. Mums ir laiks līdz pulksten pieciem, un mums ir vēl jāpastrādā, un te jau nav runa par īsumu vai garumu, bet ir runa par to, ka daži zināmā mērā ir respektējami deputāti, daži vispār ir lunturi, bet daži met ūdenī vadus tikai tāpēc, lai noķertu kādu lobiju. Es tā saprotu.

Es gribētu aizstāvēt komisijas redakciju, jo īsti galu galā un rezultātā es no tās zvejas ar vadu neko nesaprotu. Gatavojot šo likumprojektu - un tas pietiekami ilgi bija komisijā -, man nācās izlasīt divus zinātniskus darbus. Vienā bija stāstīts, ka zveja ar vadu ir kaut kas tamlīdzīgs, kas izkāš visus ezerus, ūdeņus un iznīcina zivis pilnībā. Otrā zinātniskajā darbā, par kuru, manuprāt, bija iegūts zinātņu kandidāta grāds (tagad jau doktora grāds), bija sacīts, ka no ezera tos planktonus un visādus citādus mikroorganismus, aizaugumus bez zvejas ar vadu ārā nevar dabūt. Es pie skaidrības nenonācu, un tāpēc arī, komisijā debatējot, mēs lielos vilcienos otrajā lasījumā esam atbalstījuši Aleksandra Kiršteina priekšlikumu.

Kas tad tur ir rakstīts? Tur ir rakstīts, ka visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai, makšķerēšanai (parasti jau iznomā zvejas tiesības un amatierzveju ievieš paši nomātāji, teiksim, Ūdra kungs, kas ir izcils savas lietas speciālists) vai kurus saskaņā ar pašvaldības teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai un makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā ir aizliegts izmantot zivju vadu. Patiesībā, tiklīdz pašvaldība savā plānā ieraksta, ka tā šeit paredz tūrisma attīstību, grib mājiņas kā Ālandu salās, kur par tām 25 latus var dabūt, vads ir aizliegts, kā, teiksim, tas ir Rāznā, kur nu nevar visu izzvejot un kur ir diezgan laba kompānija, kurā arī es biju… manuprāt, tā saucas “Leiči”. Tur ir zivju veikali, un tur nopelna vairāk nekā 30 santīmus vai 30 grašus, par kuriem šeit tik izteiksmīgi runāja Ābiķa kungs…

Šajos gadījumos lai viņi zvejo ar to vadu, jo es, goda vārds, neesmu speciālists un nevaru pateikt, vai zveja ar vadu nogalina visu dzīvo vai arī ir visa dzīvā garants upēs un ezeros. Es varu pateikt vienīgi to, ka komisijas viedoklis ir sabalansēt, un pārstāvībai, Ābiķa kungs, jēga ir tikai tad, ja tiek pārstāvēts un tiek atspoguļots ikviena jebšu katra viedoklis no šīs tribīnes, jo citādi, ja jau mēs uzskatām, ka mums ir jācīnās tikai par tiem… bet, ja jūs esat mazākumā, tad jums vispār nav tiesību savu viedokli paust, tad jau parlamentam… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Es jau tev piekrītu!”) Paldies, Ābiķa kungs, par piekrišanu! Mēs dziļā cieņā esam bijuši vienā partijā un vēl atgriezīsimies, es domāju, vienā nākamajā, un mēs vienmēr viens otram piekritīsim, taču šoreiz nobalsosim par sabalansētām lietām, par saskaņotām redakcijām, par komisijas viedokli.

Kiršteina kungs, manuprāt, otrajā lasījumā ir redzams tas viedoklis, ko jūs pats iesniedzāt, un komisija tieši jūs atbalstīja otrā lasījuma redakcijā. Tagad es aicinu atbalstīt jūs, sperot vienu soli atpakaļ. Nu makšķerēsim! Būs šajā valstī zivis! Es jau tagad skatos Lielupē, kur vasarā, rudens pusē, piecu, sešu kilogramu smagu līdaku var noķert kā nieku. Var pat aizvelcēt, aizķert, aizķemerēt arī vēzi. Vēži jau ir Lielupē, un, kad būs tās zivis, somi varbūt drīz brauks pie mums, bet tagad nemēģināsim šos divus uzbūvēt uz aizliegumiem.

Vislabākais bija padomju laiks, tad tīkli vispār nebija nopērkami... Rugātes kundze, kad jūs runājat par Latgali, es jums ar roku nevicinos (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tā ir latgaliete!"), bet es jums varu pamāt pretī: “Sveiki, sveiki, mīļā Rugātes kundze!” Jā, tūlīt es beigšu. Kāpēc jūs domājat, ka pietiek? Varbūt man ir sirds pilna ar jums (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par ko?”), varbūt es jūs klusībā mīlu. (Starpsauciens: “Par vēlu!") Paldies! Es zinu, ka par vēlu, bet ne jau man. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Tā kā es esmu zināmā mērā respektējams deputāts, tad atļaušos vispirms pateikt jums paldies par to, ka jūs kopumā atbalstījāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju iepriekšējā - 8. priekšlikumā, bet, tā kā es vēlos arī turpmāk būt respektējams cilvēks, tad gribu, it sevišķi attiecībā uz Ludzu, pateikt, ka katra mēneša katrā piektdienā esmu Ludzas domē, kur pieņemu cilvēkus un runāju ar viņiem, to skaitā ar zvejniekiem. (No zāles dep. A.Rugāte: “Neredzu!”)

Un es gribu pateikt arī to, ka Ludzas zvejnieki piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kad mēs skatījām šo jautājumu.

Tāpat es gribu pateikt, ka Ludzas cilvēki strādā arī attiecīgajās parlamenta telpās un ka šo cilvēku viedoklis ļoti konkrēti kaut kādā veidā saskan ar manu viedokli attiecībā uz to, kā mēs izturamies pret zvejniekiem un zivju ķeršanas vadiem. Ja kādam no cilvēkiem vai deputātiem šajā telpā ir atsevišķs viedoklis, es tam piekrītu, es to respektēju, tikai nevajag atsaukties uz ludzāniešiem! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es vēlreiz atkārtoju: jūs neieklausījāties! Mans priekšlikums atļauj šo zveju ar vadu tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs zinātniskajiem vai citiem nolūkiem. Es neesmu pret! Es esmu pret to, ko jūs varbūt nezināt, ka noteikumos par rūpniecisko zveju ir atļauta tā saucamā piezveja - šis attiecīgais procents. Un, ja jūs brīnāties, kāpēc Centrāltirgū nav 45 cm garu līdaku, bet 25 vai 30 cm, tad, lūk, tā ir šī likumīgā piezveja. Tā ir šī ezeru izkāšana, un, ja šis stāvoklis Latvijā nebūtu tik traģisks, tad mums šeit nevajadzētu sēdēt. Mums ir jāatzīst, ka pēdējos desmit gados - Latvijas neatkarības gados - ir katastrofāli samazinājies zivju skaits ezeros sakarā ar šo nekontrolēto rūpniecisko zvejošanu ar vadu un tīkliem. Lūk, šī piezveja ir tā, kas iznīcina! Jūs to redzat! Un arī tirgū jūs varat to ieraudzīt.

Otrs, ko es gribēju pateikt. Kāpēc Burtnieku zvejnieki neraksta sūdzības Saeimai vai Ministru kabinetam? Jūs zināt, ka jau vairākus gadus Burtnieku ezerā darbojas šī sistēma, tāpēc ka turienes ļaudis labi zina, ka tas, ko neizķer ar vadiem vai tīkliem, viņiem paliek darbadienās, jo Ministru kabinets ir noteicis svētku dienas un darbadienas, taču mēs visu laiku šeit runājam par makšķernieku kaut kādu nostādīšanu pretim kaut vai, teiksim, Saeimas deputātiem vai zvejniekiem.

Es tomēr gribētu plašāk teikt: kāpēc mēs nostādām visu tūrismu un atpūtas industriju, kā arī varbūt šos 200 000 makšķerniekus no vienas puses, pretim 3 vai 4 tūkstošiem rūpnieciskās zvejas tīklu licēju un varbūt divām vai trim brigādēm, kas nodarbojas ar zveju ar vadiem. Pēc pagājušā gada statistikas datiem, tika apzvejoti 7 Ludzas rajona ezeri, Rāznas ezers, Baltezers, trīs Pierīgas ezeri, ezeri Rēzeknē un vēl citur, bet šī SIA, kas zvejo ar vadiem, jau nākamajā gadā atkal apzvejos kādus citus 20 ezerus, tātad kādos četros vai piecos gados četrdesmit vai piecdesmit lieli ezeri tiks pilnībā izkāsti.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. Paldies. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tur nekāda zveja ar vadu nav aizliegta. Iepazīstieties ar 12.pantu šinī likumā!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribētu vērsties pie tiem, kuri visu laiku oponē un piemin Latgali. Man bija tā laime vai nelaime izmantot lauku tūrisma iespējas pie Kategrades ezera. Varbūt zināt tādu ezeru Preiļu rajonā. Un jāteic, ka nepilnu piecu dienu laikā - pirms vairākiem gadiem tas bija - , kad es tur atpūtos, es mēģināju izmantot šīs iespējas un diezgan aktīvi nodarbojos ar makšķerēšanu. Jāatzīstas, ka piecu dienu laikā pilnīgi nekā nebija. Pilnīgs tukšais! Šis ezers tāpat kā daudzi citi Latgales ezeri tajā laikā - , es gan nezinu, kāda situācija ir šobrīd - bija novests līdz tādam stāvoklim, ka otru reizi uz šo lauku tūrisma atpūtas vietu es vairs nebraukšu un naudu tur neatstāšu. Un tas ir tieši tāpēc, ka notiek šī zveja, ezeri pilnīgi tiek kāsti ārā, bet zivju resursi tiek atjaunoti tikai tur, kur ezers ir nodots apsaimniekošanā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Komisija neatbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 12.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarova kungs. Komisija to nav atbalstījusi, bet tomēr ir uzskatījusi par nepieciešamu 18.pantu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 13.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Tas precizē dienestu un maina Valsts veterinārā departamenta nosaukumu, kura vairs nebūs, uz Pārtikas un veterināro dienestu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 14.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarova kunga, un komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Principā es personīgi būtu par to, lai katru atļauju celt vai necelt mazo upju HES uz tās vai citas upes tajā vai citā posmā izskatītu individuāli un to darītu pastāvīgi strādājoša autoritatīva ekspertīzes komisija, izmantojot kompleksus kritērijus. Būtībā, ja mēs paskatāmies 26.panta trešo daļu, tad redzam, ka esošajā redakcijā tāda iespēja līdz šim ir bijusi dota. Es citēšu šo daļu: “Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze.” Diemžēl tādas patstāvīgi darbojošās procedūras - atļaut būvēt vai neatļaut būvēt - nav, tāpēc acīmredzot bieži vien ministrs vai kāds cits pašā augstākajā līmenī vienu otru šo licenci izdod, varbūt neievērojot šo vēlamo procedūru.

Tātad šobrīd mums priekšā ir ministra Makarova kunga priekšlikums, kas, ja jūs labi ieskatāties, atšķiras no komisijas izveidotās redakcijas. Tātad runa ir par to daļu, ka Makarova kunga priekšlikumā tomēr ir paredzēts noteikt upju sarakstu un to posmus. Turpretī komisijas priekšlikumā šo posmu nav, tur ir paredzēts noteikt tikai upju sarakstu, kur nedrīkstētu būvēt mazās HES. Makarova kunga priekšlikumā tātad ir paredzēts noteikt upju sarakstu un to posmus. Es domāju tā: ja mēs nepiekrītam pirmajam variantam, kā es jau minēju iepriekš, tad, lai mēs 15.priekšlikumā nenonāktu pie atbildīgās komisijas priekšlikuma akcepta, loģiskāks, lietderīgāks un elastīgāks šajā ziņā ir ministra Makarova kunga priekšlikums.

Tātad es iestājos par šādu lietu, jo, ja mēs noteiksim upju sarakstu, bet uz tām jau būs uzbūvētas un darbosies kaut kur HES, tad radīsies rēbusa jautājums: vai tās būs jānojauc, ja šī upe būs iekļuvusi to upju sarakstā, kur nedrīkst būvēt HES. Un ko darīsim ar tiem uzņēmējiem, kas startēja, kas jau ir sagatavojuši projektus un sākuši darbus uz šādām upēm, kuras ir šo potenciāli aizliegto upju sarakstā, kur nedrīkstētu būvēt HES? Tāpēc mēs nostādītu šādus uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī un rīkotos pretēji esošajiem likumdošanas aktiem attiecībā uz uzņēmējdarbību.

Un beigās es gribu piebilst, ka Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši tika diskutēts par to normu, kura tika pieņemta 6.Saeimā par dubulto tarifu mazajām upju HES un kuras autors, starp citu, bija Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis. Mēs panācām, ka šo dāsno, labvēlīgo režīmu samazina, kā jūs atceraties, Enerģētikas likumā no 2005.gada 1.janvāra uz 2003.gada 1.janvāri, tāpēc, liekas, viss būtu normāli.

Tātad šinī situācijā, kāda mums ir šobrīd, labvēlīgāks ir 14.priekšlikums, salīdzinot to ar 15.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt 14. - Makarova iesniegto priekšlikumu, jo šajā priekšlikumā tik tiešām ir dota iespēja noteikt arī atsevišķus upju posmus, uz kuriem nevar būvēt elektrostacijas - ne lielās, ne mazās. Starp citu, te nav teikts, ka arī mazās elektrostacijas, jo var būt šāds Abavas upes posms tās tecējumā no Kandavas līdz Sabilei vai varbūt Gaujas augštecē.

Taisnības labad jāsaka, ka komisija, debatējot par šo jautājumu, tā ļoti pamatīgi neiedziļinājās lietas būtībā, un tas mums tā ātri aizskrēja garām, un varbūt arī tāpēc šis komisijas priekšlikums ir alternatīvs, izslēdzot laukā šos posmus.

Aicinu atbalstīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, godājamo prezidij! Godājamie kolēģi! Es pateicos Kalniņa kungam par atbalstu 14.priekšlikumam un gribu šeit uzsvērt galvenokārt vienu lietu - 14.priekšlikums ir ļoti loģisks. Ja neatbalsta šo priekšlikumu un nosaka tikai visu upju sarakstu, tad mēs varam nonākt zināmas dilemmas priekšā. Tātad mēs it kā gribam veicināt zivju migrāciju, makšķerēšanas attīstību un visu pārējo un pilnīgi aizliedzam uz šīm upēm hidroelektrostaciju būvi, mazo vai lielo, kas principā nav nekas ļoti slikts, tajā pašā laikā apzinoties, ka kādā no šiem upes posmiem to tomēr varētu būvēt un tā netraucētu visām pārējām darbībām.

Otra galējība. Tātad bija viena šī aizlieguma forma. Un otra. Negribēdami aizliegt, ka tajā vai citā posmā varētu notikt šāda būve, upē tiek atļauta būvniecība, un tad jau iznāk tā, ka visā upē var būvēt. Makarova kunga priekšlikums ir ļoti loģisks. Es lūdzu to atbalstīt un no šāda viedokļa šobrīd izvērtēt šīs mazās hidroelektrostacijas. Mums nav īstas analīzes, kāds ir to pozitīvais ieguldījums un kāds ir arī negatīvais ieguldījums, varbūt pat dziļi negatīvais ieguldījums. Arī tas būtu dziļi jāizvērtē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām rada izbrīnu tas, ka paiet 10 gadu, un tikai tad mūsu ministrijās ministri, visi tie ierēdņi sāk attapties, ka kaut kas nav izdarīts īsti tā, kā vajag, bet izdarīt kaut ko citādi, ja jau kaut kas ir paveikts, ir ļoti smagi.

Par to, kas attiecas uz šo mazo hidroelektrostaciju būvi un šīm mazajām hidroelektrostacijām. Jūs zināt, ka 30.gados pēc Ķeguma HES uzcelšanas tika pārtrauktas visdažādākās hidrotehniskās būves, jo jau tad cilvēki saprata, ko nozīmē zivju resursi. Tā ir iztika Latvijas iedzīvotājiem! Un, ja runātu tā, kā tagad mēs sakām, tad tas arī ir bizness, jo var pieaicināt tūristus, un viņi kaut ko, kā saka, atstās tajā vietā, kur viņi zvejos tās zivis.

Bet diemžēl tagad ir sācies mazo hidroelektrostaciju būvēšanas drudzis. Un kāpēc tas ir? Ļoti vienkārši - dubultā cena attiecībā uz enerģijas iegādi. Kas to ir radījis? To ministrijās ir radījuši mūsu darbinieki, to ir pasnieguši veikli komersanti, un, protams, tas ir atbalstīts Saeimā. Cienījamie pozīcijas deputāti savā laikā par to nobalsoja, un tagad mēs mēģinām kaut ko darīt. Negribas tā kā kāpt uz varžacīm saviem draugiem... Tas ir pirmais.

Un otrais. Tajā pašā laikā mēs sagandējam savu dabu. Nu ko nozīmē 10 vai 12 elektrostacijas, cik nu tur to būs, uz Ogres upes? Kādi tad tai ir resursi? Tā taču ir strautiņš, salīdzinot ar lielu upi! Daugava - tā ir cita lieta! Ja mēs vēl rūpīgi paskatāmies, tad tur varbūt tik tiešām varētu kādu HES uzcelt. Taču ir jāaprēķina, ko tā nesīs un kas tur būs.

Un arī tie pārējie strautiņi, ko tur aizsprosto. Jā, tie ražo tur 100-200 kilovatu, bet kas tad tas ir? Un tagad vēl jājautā: kas ir izrēķinājis visu šo celtniecību ekonomisko modeli? Neviens nav neko darījis! Visi tikai staigā, pārrunā, paraksta dokumentus un tad cits citu lamā.

Tā ka mans priekšlikums ir šāds: tomēr ir jāatbalsta Makarova kunga priekšlikums. Un tik tiešām mums ir jāpārdomā, vai ir vērts celt tos mikrohesus, kuriem nav nekādas jēgas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Gan Makarova kunga priekšlikums, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātā redakcija - abi priekšlikumi ir ļoti loģiski. Šie priekšlikumi tika iestrādāti ar vienu nolūku - lai atteiktos no pašreiz eksistējošās bēdīgās prakses saistībā ar mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu un būvēšanu. Papildus tam, ka valsts nozīmēti eksperti kopā ar atsevišķām komisijām dodas uz konkrētajām vietām un izanalizē katras elektrostacijas būvēšanas lietderību un ietekmi uz vidi, pēc tam notiek saskaņošana ar dažādām citām ministrijām, un katrai ministrijai ir savs viedoklis. Protams, tas viss nekādā ziņā neveicina ne jautājuma risinājuma “caurspīdīgumu”, ne loģisku attīstību. Līdz ar to tas, ka pēc tam eksperti ir veikuši jautājuma izskatīšanu katrā konkrētajā vietā un tālāk jautājums tiek skatīts Ministru kabinetā, kur tiek pieņemts galīgais lēmums, - tas ir patiešām ļoti svarīgi.

Taču ir jautājums par vienu mazu atšķirību: vai Ministru kabinets skata tikai upes vai arī upes un upju posmus? Makarova kungs ierosina skatīt arī upju posmus, un arī tas ir pietiekami loģiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst?

A.Razminovičs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 16.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums ir no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās pāris paziņojumu.

Pirmajam vārda deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tiek izsludināta komisijas sēde, kas notiks tagad komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm pulcēsimies uz sēdi komisijas telpās. Ādamsona kungs, jā?

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Modris Lujāns, Rišards Labanovskis, Linards Muciņš, Ingrīda Ūdre, Pēteris Tabūns, Valdis Birkavs, Juris Dobelis, Vineta Muižniece un Juris Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā". Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam “Par sociālā budžeta līdzekļu izmantošanu”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši divus jautājumus Ministru prezidentam Andrim Bērziņam - “Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību” un “Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju”. Jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”“. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3626. Trešais, ļoti nopietnais lasījums.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Viņš ierosina precizēt zemes reformas pamatprincipus. Komisija viņa priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Rada izbrīnu tas, ka 1991.gadā, izstrādājot šo likumu, amatpersonas citos likumos tādas tālredzības neiestrādāja. Teiksim, neiestrādāja tādu tālredzību, ka Latvijas Republikas pensionāriem, invalīdiem jāsaņem pensija, kura pilnībā nodrošinātu labu iztiku, apģērbu, labus dzīves apstākļus, un ka katram Latvijas Republikas jaunietim jāsaņem bezmaksas augstākā izglītība. Toties likumā iestrādāja to, ka pārdod pašvaldības zemi fiziskām un juridiskām personām. Nekur netika norādīts, ka to pārdod tikai Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Tātad jau tad tika likumā iestrādāts tas, ka varēs izpārdot Latvijas zemi ārzemniekiem. Un diemžēl šo 10 gadu laikā tas ir realizēts un realizējas arī šodien.

Tāpēc mans priekšlikums ir šāds: likumā ir jāiestrādā tāda norma, ka zemi var nopirkt Latvijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas, kuru uzņēmumi ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Nav saprotams arī tas, kādēļ tik tiešām vienu otru reizi mūsu ierēdņi, tā teikt, skrienot pa priekšu pajūgam, mēģina izdarīt kaut ko tādu, ko prasa ārzemnieki. Jā, protams, viņi atbrauc, ļoti daudz sola, ļoti daudz stāsta un vēl arī “iepotē” šeit to, ka tad, ja zeme nebūs viņu īpašumā, nebūs ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Taču Latvijas ekonomikā tā vai citādi tie ienāk ļoti maz, jo uz Latviju atskrien tikai tie, kas grib dabūt momentānu peļņu, iegādāties te par velti zemi vai uzņēmumus, par vienu latu tos nopirkt un uz tā pamata uztaisīt savu bagātību. Tādu piemēru ir ļoti daudz, un tie nav arī tālu jāmeklē, jo drīz jau būs tiesas prāvas. Jāpiemin, teiksim, “Latvijas gāze”, par kuru te visu laiku sludināja, ka tā ir viena no labākajām privatizācijām… Tikai no iedzīvotāju kabatām varbūt nāksies samaksāt 5 miljonus latu… Un vēl arī “Lattelekom”… Teiksim, 51%… Mēs, kā saka, mierīgi parakstījām… Un kas notiek? Jūs to labi zināt. Es jau nemaz nerunāju vēl par citām tiesas prāvām, kuras Latvijā bija un kuras būs, jo ar to jau nekas nav beidzies. Tas attiecas uz biznesu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijas zeme pieder latviešiem, Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija Leonu Bojāru neatbalstīja nevis viņa iesniegtā priekšlikuma satura dēļ, bet tāpēc, ka šajā vietā šāds labojums neko nedod. Par darījumu subjektiem, kam tiesības iegādāties zemi, ir runa 20.pantā, par kuru priekšlikums nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 7, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija to neatbalstīja tāpēc, ka ir ierosināts likt pašvaldībām piespiedu kārtā iepirkt zemi no fiziskām un juridiskām personām, izmantojot pirmtiesības. Šādas pirmtiesības ir noteiktas likumā par pašvaldībām, tāpēc komisija uzskata, ka šāds labojums nav vietā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas zeme ir ļoti vērtīga. Un par tām personām, kuras uzskata citādi, jāteic, ka nevar vien saprast, kāpēc viņi dzīvo uz šīs zemes un gūst arī krietnus labumus. Ārzemnieki to ir novērtējuši un labi saprot, īpaši tie, kas ir kāri uz ātru peļņu, un viņi arī izlika slazdu, kurā ir iekritusi mūsu valsts ar savu īpašumu, ko sauc par zemi.

Vēl 1991.gadā mūsu valstsvīri diemžēl paļāvās uz tiem solījumiem, tiem padomiem, kurus dziedāja ausīs un stāstīja, un visdažādākajā veidā iedvesa tie cilvēki, kuriem diemžēl neinteresē, kam tā zeme pieder Latvijā. Galvenais, kas viņiem interesē, ir skaisti saņemtie dolāri vai lati. Un tāpēc jau arī notiek tā, ka iepērk to zemi no iedzīvotājiem, jo cilvēki ir nonākuši ļoti smagā stāvoklī. Tā tas ir gan laukos, gan pilsētās. Bet paskatieties, kā dara nopietnās valstīs! Tie, kas brauc ļoti bieži uz Eiropu, zina, kā tas ir, teiksim, Itālijā vai citu valstu pašvaldībās: atbrīvojušās zemes un tās, kas tiek pārdotas, vienmēr cenšas iepirkt pašvaldības, jo viņi zina, ka zemei vienmēr būs vērtība. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, - ja pašvaldībai ir zeme, uz tās var uzcelt iedzīvotājiem mājas vai daudzdzīvokļu mājas, vai arī to var izmantot citām vajadzībām.

Acīm redzamu peļņu ārzemnieki nākotnē saņems no Latvijas zemes, kuru viņi ir iegādājušies. Tas būs redzams. To mēs tagad vēl neesam novērtējuši. Diemžēl nenovērtējam. Es jums pateikšu, ka mums ir jākaunas mūsu priekšteču priekšā, kuri pagājušajā tūkstošgadē panāca to, ka Latvijas zeme piederēja Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Panāca to, ka Latvijas valsts tika iezīmēta uz pasaules ekonomiskās kartes. Un, pateicoties mūsu priekštečiem, arī otrajā tūkstošgadē Latvija paliek uz ekonomiskās un politiskās kartes iezīmēta un ir patstāvīga valsts. Kāpēc tad mēs domājam, ka tai zemei nav vērtības un tā vienā mierā var tikt nodota ārzemniekiem lietošanā? Tas nav pieļaujams, jo, ja nebūs latvietim zemes, tad arī nebūs viņam kur dzīvot. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Uz ekonomisko kolonizāciju var ļoti skaisti pāriet, un tāpēc mēs nevaram pieļaut, ka zemi izpērk ārzemnieki pilsētās vai apdzīvotās vietās. Par lauku rajoniem mēs vēl runāsim. Es ierosinu, ka zemi iepērk no fiziskām un juridiskām personām, izmantojot pirmtiesības. Kad tiek pārdota zeme, pirmām kārtām to iegādājas vai nu Latvijas pilsoņi, vai iedzīvotāji. Un, ja viņi to nepērk, tad to nopērk pašvaldība vai valsts. Tāpēc tas priekšlikums ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst?

A.Seile. Aicinu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 2, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 3. priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir sakarā ar ostu zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Mēs visi atceramies to praksi: kamēr Saeima gatavoja likumprojektu par šīs zemes nodošanu valsts vai pašvaldību īpašumā, tikmēr divi veikli uzpircēji - Perepjolkins un Vistiņš - no bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem atpirka ievērojamus zemes gabalus, par kuriem saņēma samaksu likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Viņi ir arī faktiski gandrīz vienīgie, kuri ir izcīnījuši šīs tiesības, ka valsts no viņiem atpērk zemi. Kaut arī viņi nebija ne ostas, ne lidostas zemes likumīgie īpašnieki.

Tomēr Saeima nav spējusi atrisināt ne šajā likumā, ne Ostu likumā šo bijušo zemes īpašnieku un viņu mantinieku jautājumu. Mans priekšlikums ir tāds, ka arī bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, ja viņi spēj vienoties ar Ostas pārvaldi, tad likumā noteiktajā kārtībā - tas ir likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” - tiek izmaksāta kompensācija naudā. Kompensācija naudā varētu tikt izmaksāta arī par piešķirtajiem sertifikātiem.

Ostu likums paredz - un šī norma nav mainīta -, ka bijušie īpašnieki un viņu mantinieki var saņemt naudu par sertifikātiem. Diemžēl šis likums - “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir šķērslis, jo šeit ir noteikta cita kārtība. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir cita kārtība, un saņemt naudu par sertifikātiem nevar.

Lūdzu jūs uzmanīgi ieklausīties pirms balsojuma! Ja kāds bijušais īpašnieks, kuram tiktu atjaunotas īpašuma tiesības uz 1 hektāru ostas zemes, saņemtu sertifikātus un viņam apmaksātu sertifikātus naudā, tad viņš par 1 hektāru ostas zemes saņemtu ne vairāk un ne mazāk kā 140 latus par 1 hektāru zemes. Par apbūves gabalu, kas ir 1000 kvadrātmetru lielumā, viņš saņemtu 14 latus. Un tāpēc ir šī neapmierinātība.

Kamēr Andris Ārgalis bija Rīgas Domes priekšsēdētājs, viņš uzsāka sarunas ar bijušajiem zemes īpašniekiem. Tika runāts par to, ka Ostas pārvalde varētu valsts vai pašvaldības vajadzībām šo zemi no viņiem atpirkt par vienošanās cenu. Cena, kas tika toreiz apspriesta gan ar ostas pārvaldniekiem, gan ar Rīgas Domes, Ventspils domes un Liepājas amatpersonām, nebija
augsta - no 50 santīmiem līdz latam un īpašnieki ar to būtu bijuši mierā.

Ja mēs nepieņemam manu priekšlikumu, tādā gadījumā Satversmes tiesai būs viens varens darbs. Jo spēkā esošajā likuma tekstā ir pateikts, ka tikai atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktā kārtībā bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki var saņemt kompensāciju. Taču likums šo kārtību nenosaka. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Un summa ir izteikta 1940.gada cenās. Tātad 14 latus saņems par 1000 kvadrātmetriem zemes. Es iesaku atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo beigu beigās, agrāk vai vēlāk, šis jautājums mums būs jāatrisina. Kad mēs īsi pirms vasaras pārtraukuma sesijā skatījām šo jautājumu Ostu likumā, tad visas atbildes bija tādas - atliekam līdz Zemes reformas likuma skatīšanai. Te nu mēs atkal esam! Manuprāt, ir jānodibina vienreiz taisnība, un tad valsts un pašvaldība varēs ar šo zemi droši rīkoties tālāk. Man nebūtu iebildumu, ja pašreizējiem lietotājiem šo zemi pārdotu, ja attiecības ar bijušajiem tās īpašniekiem tiktu nokārtotas. Gan Valsts prezidentes Kanceleja, gan Saeimas priekšsēdētājs, gan visas frakcijas ir saņēmušas šo īpašnieku un mantinieku vēstules. Mēs iebāžam kā strausi galvas smiltīs un jautājumu nerisinām. Par makšķerniekiem runājot, mums katram ir savs viedoklis, bet, par zemi runājot, arī es uzskatu, ka jābalso ir godprātīgi. Aicinu balsot par manis iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 14, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir par šo pašu tematu - par 12.panta sesto daļu, tas ir, par bijušā īpašnieka vai viņa mantinieka tiesībām atgūt namīpašumus un zemes īpašumus, ja nevienam citam līdz šim tie nav piešķirti. Par 12.panta sesto daļu ir iesniegti veseli pieci deputāta Leiškalna priekšlikumi un deputātes Lībanes priekšlikums, un atbildīgā komisija tos visus ir izvērtējusi un ir izveidojusi savu redakciju, kas lasāma 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es izteikšu savu personīgo viedokli par šo normu. Tātad šobrīd spēkā esošā norma, kas ir ietverta likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, nosaka to, ka pilsētās īpašumtiesības uz zemi bijušie īpašnieki vai to mantinieki var atjaunot tikai tad, ja viņi ir iesnieguši pieteikumu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Tāpat spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka šā termiņa nokavēšanas gadījumā īpašumtiesības var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums iesniegts līdz 1999.gada 1.jūnijam.

Kā godājamā referente Anna Seile teica, ir iesniegta vesela rinda priekšlikumu. Kādēļ, kolēģi, ir nepilnīgs 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, respektīvi, 12.panta sestās daļas otrā teikuma redakcija? Tādēļ, ka šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā Centrālā zemes komisija īpašumtiesības varēs atjaunot tad, ja kādai citai personai jau nav atjaunotas īpašumtiesības, un arī tad, ja attiecīgā zeme nav nodota par maksu dzīvojamās ēkas īpašniekam.

Es, godātie kolēģi, uzsveru tieši šos vārdus: - “nav nodota par maksu dzīvojamās ēkas īpašniekam”. Taču kopš 1994.gada 1.jūnija, tas ir, līdz termiņam, kad bijušie īpašnieki varēja pieteikties uz īpašumtiesību atjaunošanu, ir pagājuši vairāk nekā 7 gadi, un šajā laikā šo zemi pilsētās, ko nebija pieprasījuši bijušie likumīgie īpašnieki, visdažādāko normatīvo aktu noteiktajā kārtībā īpašumā jau ir ieguvušas ne tikai tās personas, kuras ir, teiksim, nopirkušas vai uzbūvējušas dzīvojamās mājas, bet arī ļoti daudzas citas juridiskās un fiziskās personas, tāpēc, pieņemdami šādu atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 12.panta sestās daļas otrajam teikumam, mēs noteikti aizskartu to zemes īpašnieku tiesības, kuri likumīgi pēc 1994.gada 1.jūnija ir ieguvuši zemi īpašumā, bet viņi nav tās ēkas īpašnieki, kura atrodas uz šīs zemes.

Tātad - ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bijušais īpašnieks var sākt tiesāties, teiksim, ar veikala īpašnieku vai ar rūpnīcas īpašnieku, kurš ļoti likumīgi, nevis, teiksim, kaut kā pārkāpjot likumus, ir ieguvis šo zemes gabalu, samaksājot latus vai varbūt arī sertifikātus.

No šā viedokļa raugoties, daudz pieņemamāks būtu Kristiānas Lībanes priekšlikums, kas savā beigu daļā, ja jūs ievērosiet palīgteikumu, skan tā, ka īpašumtiesības var atjaunot tikai tad, ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana neskar citu personu tiesības, un tālāk seko iekavas, kurās ietvertais teksts pietiekami izsmeļoši un vispusīgi aptver tās situācijas, kad zemi īpašumā varēja iegūt kāda persona.

Tomēr šis priekšlikums, kolēģi, rada kādu citu problēmu. Šis priekšlikums dod tiesības atjaunot īpašumtiesības tikai bijušajiem īpašniekiem, nevis bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, bet bijušo īpašnieku diemžēl ir palicis ļoti maz. Ļoti maz! Daži kolēģi nosauca skaitli 96, kuri esot vēl palikuši. Tie ir gados ļoti veci cilvēki, kuri bija īpašnieki līdz 1940.gada 21.jūlijam, un diemžēl praktiski viņu vairs nav mūsu vidū. Tātad šis Kristiānas Lībanes priekšlikums nedod iespēju atjaunot īpašumtiesības bijušo īpašnieku mantiniekiem.

Es ierosinātu, ja tas ir iespējams un ja kolēģi to atbalstītu, varbūt rīkoties šādi. Tātad faktiski 12.panta sestās daļas pēdējais teikums sastāv no divām daļām: no sākuma daļas un no palīgteikuma. Spēkā esošās normas nosaka ierobežojumus termiņa ziņā un skan šādi: ja prasības pieteikums tiesā iesniegts līdz 1999.gada 1.jūnijam. Ja mēs varētu balsot pa daļām Kristiānas Lībanes priekšlikumu, proti, balsot par Kristiānas Lībanes ierosinātā priekšlikuma palīgteikumu, kurš skan šādi: “ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana neaizskar citu personu tiesības…” un iekavās “uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas, zeme piešķirta kā kompensācija citai personai, zeme nodota privatizācijai un tamlīdzīgi”, tad tādā gadījumā, kolēģi, mēs atrisinātu divas problēmas: noņemtu termiņu un ļoti korekti risinātu šo procesu no procedūras viedokļa, jo dotu tiesības to visu lemt tikai tiesai, nevis Centrālajai zemes komisijai, kura ir administratīva iestāde. Un vienlaikus šis priekšlikums būtu arī taisnīgs, jo tas neskartu to personu tiesības, kuras pēc 1994.gada 1.jūnija ir likumīgi ieguvušas zemi īpašumā, un dotu maksimālas tiesības gan bijušajiem īpašniekiem, gan arī viņu mantiniekiem visos tajos gadījumos, kad netiek aizskartas citu personu tiesības.

Es aicinu padomāt par šādu priekšlikumu un, iespējams, arī par to balsot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Leiškalna priekšlikums šeit tika iesniegts, lai publiskajā darba kārtībā nonāktu tie ierosinājumi, kurus ieteikuši cilvēki paši, un es kā komisijas vadītājs visu šo cilvēku vēstules pārsūtu Tiesneša kungam uz Centrālo zemes komisiju. Tiesneša kungs man ir sagatavojis variantus, taču es negribēju uzstāt ne par vienu, jo atbildīgā komisija, strādājot ar šo likumprojektu, acīmredzot - un pilnīgi pareizi Lagzdiņa kungs teica - ir pieļāvusi nelielu kļūdu, tāpēc mums vai nu vispār… Jā, Seiles kundze, jūs varēsiet izteikt atbildīgās komisijas viedokli, bet šobrīd es runāju kā deputāts, nevis kā komisijas vadītājs… Un te mums, protams, ir jāmēģina atrast kādu variantu, varbūt pat balsojot pa daļām, pie tam varbūt balsojot pa daļām gan atbildīgās komisijas, gan arī Kristiānas Lībanes priekšlikumu, kas, neapšaubāmi, juridiski ir ļoti korekts, jo ir skaidrs, ka attiecībā uz īpašuma tiesībām nav termiņa notecējuma, turpretī Civillikums uz mantojuma tiesībām paredz termiņa notecējumu. Kristiānai juridiski ir ārkārtīgi precīzs priekšlikums, bet to nevar teikt par šā priekšlikuma politisko precizitāti, un tāpēc komisija ir nākusi klajā ar savu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka Prezidijs un Juridiskais birojs, kas konsultē Prezidiju sēdes laikā, mēģinās atrast variantu, kā varētu nobalsot pa daļām, bet mēs galarezultātā varētu nobalsot pret trešo lasījumu un mēģināt atrisināt korektās lietas vēlreiz. Mums nedeg šis likums! Šis likumprojekts nāk no tā sauktās Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas likumprojektu paketes, taču Privatizācijas aģentūra joprojām zeļ un plaukst. Šajos likumos mēs šodien mēģinām risināt aktuālas politiskas problēmas, tā ka, ja mums izdotos sabalsot no atbildīgās komisijas priekšlikuma un no Kristiānas priekšlikuma kaut ko labu un reālu, tad būtu labi. Ja ne, tad mēs varētu izskatīt cauri likumprojektu un nobalsot pret likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Tas nozīmētu jaunu caurlūkošanu, taču jau bez Valsts prezidentes iejaukšanās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lieta iegūst diezgan interesantu pavērsienu, un man diezgan lielu izbrīnu izraisa tāds priekšlikums: “Izskatīsim cauri visu likumprojektu un pēc tam nobalsosim “pret” trešajā lasījumā!” Jūtu, ka patlaban briest tāds stāvoklis, ka mēs likumprojektā iebalsosim kaut ko pretrunīgu. Es to pilnīgi jūtu! Es iesaku atbildīgajai komisijai labāk to noņemt tagad no izskatīšanas, izskatīt šos strīdīgos priekšlikumus un visu kārtīgi sagatavot. Esiet, lūdzu, tik laipni, netērēsim šinī brīdī laiku, jo mēs patlaban neesam gatavi pieņemt precīzu likumu.

Tātad, lūdzu, atbildīgās komisijas virsvadoņi un gauleiteri, kas jūs te esat, nāciet un noņemiet šo attiecīgo dokumentu no izskatīšanas!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dobeļa kungs! Netaisiet no tās lietas, kuru mēs šeit visi kopā risinām mierīgā garā, lielu politiku. Ko iebalsot? Te jau nav ko iebalsot! Ir divi priekšlikumi par neesošu institūciju, kurus komisija nevarēja atbalstīt, un vēl šis centrālais jautājums. Jūsu runas laikā, sekojot jūsu viedajam padomam, es esmu konsultējies ar komisijas locekļiem un uzskatu to par komisijas sēdi... Annai gan es nepaprasīju, tāpēc atvainojos, un komisijas vairākums piekrita likumprojekta atsaukšanai. Mēs arī atsaucam, ja kāds no komisijas locekļiem neiebilst, taču tad būtu jābalso visam parlamentam. Komisija atsauc minēto likumprojektu, lai 12.pantā atrastu labu, visiem pieņemamu risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referentei ir kas piebilstams? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Godātie deputāti! Runājot par 4.priekšlikumu, par kuru mēs pašlaik debatējam, gribu sacīt, ka tur nav tādu pretrunu, par kurām runāja Jānis Lagzdiņš. Ja mēs šajā mirklī nenobalsosim par šo priekšlikumu, tad spēkā paliks otrajā lasījumā nobalsotais. Un tur ir teikts, ka bijušie īpašnieki un mantinieki var atgūt tikai tos īpašumus, kuri līdz šim brīdim nav reģistrēti zemesgrāmatā. Tad būtu spēkā tāda redakcija.

Turpretī šajā priekšlikumā ir iestrādāts kas cits: pat ja gadījumā jau ir pieņemts lēmums par zemes vai nama nodošanu citai personai un īpašnieks vai viņa mantinieki nesaprotamu iemeslu dēļ ir kavējušies, vai tas ir noticis likuma ierobežojumu dēļ, tad tagad viņi to visu var risināt caur Centrālo zemes komisiju, kuras lēmums ir pārsūdzams tiesā. Tātad viņi tomēr var pieprasīt savas īpašumtiesības. Protams, ne vienmēr tās varētu tikt atdotas. Tāpēc es kā šā likumprojekta vadītāja šajā 4.priekšlikumā nesaskatu ne Lagzdiņa, ne Leiškalna norādītās pretrunas.

Ja Leiškalns gadījumā atsauktu savu 6., 7., 8., 9. un arī 10. un 11.priekšlikumu, tad komisijas lēmums ir vienkārši taisnīgs, un tas ir saskaņots arī ar šo Centrālo zemes komisiju. Centrālajā zemes komisijā pašlaik ir iesniegti 30 gadījumi tikai par šiem cilvēkiem, un tie visi ir šādi gadījumi, ka bijušā īpašnieka pirmās šķiras mantinieki nevarēja atgūt zemi tāpēc, ka māte vai tēvs bija vēl dzīvi, slimoja un nepaspēja noformēt šīs mantošanas tiesības. Tad kāpēc lai šādos gadījumos šis īpašums paliktu valstij vai pašvaldībai? Kāpēc lai likumīgajam mantiniekam neatdotu īpašuma tiesības, ja nevienam citam līdz šim tas īpašums nav piešķirts? Es joprojām komisijas vārdā aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vadītāja Leiškalna kunga viedokli var uzskatīt par komisijas viedokli? Šobrīd tas ir neskaidrs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, Straumes kungs, es neesmu iesniedzis rakstiski, bet es esmu aptaujājis katru deputātu, taču maliņā sēdošo Annu neesmu pamanījis, un komisijas absolūtais vairākums piekrīt šā likumprojekta atsaukšanai. Šeit redakcijai ir jābūt galīgai un precīzai. Likumprojekts ir atsaukts no darba kārtības. Atvaino, Anna, ka es tev nepateicu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina atsaukt no darba kārtības likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atsaukts no darba kārtības.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”“. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Darba dokuments nr.3627. Ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. - saņemts no deputāta Leona Burvja... (Zālē smiekli un aplausi.) Bojāra. Es atvainojos, es domāju, ka tur lielas atšķirības nav.

Tātad 1. ir deputāta Leonīda Bojāra priekšlikums, kurā runāts par... (Zālē smiekli un aplausi.) ierobežotu nomas laiku - 25 gadiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 11, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Arī 2. ir iesniedzis deputāts Bojārs, kas ierosina aizliegt īpašuma tiesību nodošanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Diemžēl varu izteikt tikai līdzjūtību mūsu kolēģim, kurš, kā saka, nezina uzvārdus vai tos speciāli samaina, vai pārvērš par kaut kādu jocīgu lietu. Tā nav nopietna lieta! Tas ir pirmais. (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Runā par lietu!”)

Un otrais. Nevajag ņirgāties, jo runa ir par Latvijas zemi, cienījamais deputāta kungs, ne jau par kādiem maniem vai jūsu īpašumiem.

Kas attiecas uz īpašumiem pie jūras vai īpaši aizsargājamos objektos, tad, protams, tīkotāju pēc tiem ir ļoti daudz. Un jūs jau zināt, par to arī presē bija rakstīts, ka daži grib rakt tuneli tikai tāpēc, lai cilvēki varētu nestaigāt pa viņu zemi un lai viņi varētu mierīgi pieiet pie jūras vienatnē vai divatā. Viņi nožogo visu upes krastu, un notiek vēl citi nelikumīgi darījumi, neskatoties uz to, ka eksistē attiecīgie likumi. Tātad šie likumi nedarbojas un nedarbojas, tāpēc man ir jautājums: kāpēc īpaši aizsargājamos objektos zeme netiek privatizēta? Kādi šie objekti ir - vai tie ir pilskalni, vai tās ir dabas aizsargājamās teritorijas, kur zeme paliek valsts vai pašvaldību īpašumā bez jebkādas privatizācijas, bez jebkādas pārdošanas vai nodošanas nomā līdz 99 vai līdz 50 gadiem, kā tas notiek Latvijā?

Un tāpēc es aicinu šo 3.panta otro daļu papildināt ar vārdiem, ka netiek nodots īpašumā. Tātad dabas aizsargājamā teritorijā zeme ir Latvijas nacionālā bagātība, un tai ir jāpaliek Latvijas iedzīvotāju, visu iedzīvotāju, īpašumā un lietošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs, es tomēr gribētu jums uzdot jautājumu: ko jūs domājāt ar to, ko rakstījāt? Tātad jūs te ierosināt vārdus “nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti” aizstāt ar vārdiem: “netiek nodoti īpašumā”. Es tagad mēģināšu izlasīt, kas te iznāk kopumā: “ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošana netiek nodota īpašumā”. Haotisks teikums!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es laikam atvainošos Leona vietā Aivaram Tiesnesim, jo es neesmu tik apvainojies kā viņš, ka viņa uzvārdu sajauca ar manu vārdu, kaut gan man būtu vairāki iemesli, lai apvainotos, jo es neuzskatu, ka esmu šizofrēniķis un nelietis kā manas partijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, es aicinu jūs turpmāk runāt par tēmu!

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi, es domāju, šeit ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka Leona Bojāra formula ir pietiekami saprotama. Tātad teksts iznāk šāds: “ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes netiek nodotas īpašumā”. Ja kādam šī tēze nav skaidra, nu ko var darīt, viņam tad ir īpaši jāiedziļinās būtībā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Es domāju, te ir grūti vienu otru pārliecināt, tā ka ierosinu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 6, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikums ir saņemts no deputāta Bojāra - 6.pantu papildināt ar tekstu par īpašuma uzturēšanu kārtībā. Te domāti tieši būvju un meliorācijas objekti un viss pārējais. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, protams, es saprotu, cienījamie kolēģi, ka pozīcijas deputāti negrib atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumus, tos var arī izmainīt, un Apiņa kungs to visu ļoti labi prot darīt, tā ka - uz priekšu! Tomēr diemžēl Latvijas hidrotehniskās būves, kas attiecas uz visu meliorācijas sistēmu, savā laikā ir izmaksājušas 2,5 miljardus latu, un, ja tik tiešām īpašnieks saņem savā īpašumā zemi, uz kuras atrodas šīs būves, - vai nu tas ir novadgrāvis, vai kanāls, vai meliorācijas sistēma ar kolektoriem -, tad viņam tas viss ir jāuztur kārtībā. Ja to neuztur kārtībā, tad vajag arī saprast, ka ūdens no augstākās vietas tek uz zemāko vietu un ka pārtecēšanas rezultātā, ja netiek uzturētas kārtībā šīs būves, cieš kaimiņš. Tāpēc ir vajadzīga sadarbība, un likumā tas ir jāieraksta, jo diemžēl, ja ilgāku laiku šo zemi neekspluatē, it sevišķi, ja neattīra šīs meliorācijas sistēmas un neuztur kārtībā, tad, protams, apgūtās aramzemes vai pļavas pārvēršas par purvu. Un tādu gadījumu ir diezgan daudz. Jūsu vidū taču ir slavenie zemnieki, un, es domāju, jūs ļoti labi saprotat, ko nozīmē meliorācijas sistēma un ko nozīmē tas, ja jūsu kaimiņš nedara to, kas viņam jādara. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 7, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Cienījamais kolēģi Bojār, varu jūs informēt, ka meliorācijas būve - tā nav tikai grāvis, kas rakts ar lāpstu. Tas ir polderis, tas ir dambis vai citas sistēmas.

Sēdes vadītājs. Ceturtais…

A.Tiesnesis. 4.priekšlikums. Deputāts Bojārs atgriežas pie tā paša, ka nomas laiku ierobežo līdz 25 gadiem, kā arī aizliedz pilsoņiem veikt darbības ar savu īpašumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 9, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikums. Deputāts Bojārs lūdz tekstu papildināt aiz vārda “elementus” ar vārdiem “kurus zemes īpašnieks uztur ekspluatācijas kārtībā”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tiesneša kungs! Arī dambji un polderi ietilpst meliorācijas sistēmā. Savulaik labas ražas novāca un pļāva sienu tur, kur polderi bija izveidoti. Tā ka arī tā ir tā pati sistēma. Es vēlreiz atkārtoju, cienījamie kolēģi, ka Latvijā meliorācijas sistēma tiek sistemātiski grauta. Nu, protams, es saprotu tos cilvēkus, kas likvidēja meliorācijas iestādes, kur bija attiecīga tehnika un visdažādākās materiālās vērtības. Vieni, kā saka, privatizēja, otri pārdeva, un tagad, protams, Latvijā ekskavators jau ir palicis par tādu eksotisku ierīci, ka laukos gandrīz nav redzams. Ja tas tomēr kaut kur parādās, tad tik tiešām tas ir pārsteigums. Meliorācijas sistēma ir jāuztur, un to pieprasu ne jau es, bet satikšanās reizēs ar zemkopības speciālistiem tas ir vairākkārt atgādināts. Ja Zemkopības ministrija netiek galā ar lauksaimniecības jautājumiem, tad ko viņa var izdarīt ar meliorāciju? Protams, neko nevar izdarīt. Neko desmit gadu laikā nav darījusi un nedara, un arī nedarīs. Tāpēc pozīcijas partiju deputāti mierīgi nobalso “pret”. Nu varat jau graut visu, tāda rīcība nav jau nekas jauns! Taču tā vai citādi, šis priekšlikums jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Godājamais kolēģi Bojār! Man jūs atkal jāpamāca. Nez kāpēc šodien tik daudz šādu reižu sanāk! Visu to, par ko jūs runājat, regulē likums par zemes ierīcību, tajā ietvertās normas. Tas ir atrunāts arī citos likumdošanas aktos. Ja jūs vēlaties veikt normālu darbību, lasiet taču reiz likumus, Dieva dēļ!

Komisija jūsu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 7, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina aizstāt vārdu “puse” ar skaitli “80%”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 8, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 7. - deputāta Bojāra priekšlikums papildināt panta punktu, līdz 80 procentiem paaugstināt šo līdzdalību. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 6, atturas - 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina papildināt pantu, kurā ir runa par zemes piešķiršanu kulta un baznīcas vajadzībām. Viņš ierosina to papildināt ar šādu tekstu: “Iegūtā zeme tiek izmantota kulta telpu celtniecībai.” Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 9.priekšlikums. Deputāts Bojārs atkal ierosina samazināt nomas laiku līdz 25 gadiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 12, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 10.priekšlikums. To ir iesnieguši deputāti Krasts un Jurdžs. Komisija to neatbalstīja viena apstākļa dēļ. Šie kolēģi ierosina, ka šo darbību veikšanu pārņem koncesiju aģentūra. Šobrīd valstī tāda nav izveidota, tādēļ komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas arguments neiztur kritiku, tāpēc ka nesen, pirms divām nedēļām, mēs, Saeimas vairākums, pieņēmām grozījumus Koncesiju likumā, kur mēs paredzam šādas aģentūras izveidi.

Tagad nedaudz runāšu par konceptuālu šā jautājuma skatījumu. Ir paredzēts privatizācijas funkcijas nodot Nekustamā īpašuma aģentūrai - institūcijai, kuras patiesā sūtība un jēga ir apsaimniekot valsts īpašumu un gūt maksimālu peļņu no tā apsaimniekošanas. Tā nav orientēta uz privātā kapitāla piesaisti, uz uzņēmējdarbības veicināšanu, tā ir valsts saimnieciskās darbības funkcija, nevis pretēja funkcija tam, kas ir privatizācijā paredzēts, - ka valsts aiziet no uzņēmējdarbības. Zemes privatizācija pēc būtības ir tuva tās nodošanai koncesijā. Tātad - atdot pēc iespējas sekmīgākam saimniekam. Cenai ne vienmēr ir izšķirošā nozīme. Šā iemesla dēļ Koncesiju aģentūra jeb institūcija, kas nodarbojas ar koncesiju atļauju izsniegšanu, būtu visatbilstošākā, lai tai turpmāk uzticētu privatizācijas funkciju un tādā veidā atbrīvotu valsti no saimnieciskās darbības veikšanas.

Godātie kolēģi! Es aicinu arī tos koalīcijas partnerus, kuri varbūt uzskata, ka šis ierosinājums ir kaut kādā ziņā pretrunā ar to, kas notiek Ministru kabinetā, ieskatīties Koncesiju likuma un Koncesiju aģentūras koncepcijā, ko ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas ir iesniegta Ministru kabinetam. Arī tur ir paredzēta iespēja, ka Koncesiju aģentūra varētu veikt tālāko privatizācijas procesu. Pagaidām šī koncepcija gan vēl nav apstiprināta Ministru kabinetā, bet es domāju, ka veselais saprāts gūs uzvaru un tieši šī versija tiks izvēlēta.

Attiecībā uz sākotnējo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas argumentu, ka, lūk, šobrīd vēl neesot Koncesiju aģentūras izveide paredzēta likumā, es domāju, ka tas tikai pasteidzinās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ātrāk pieņemt šo likumu attiecīgajā redakcijā. Jau šobrīd šā likuma Pārejas noteikumi paredz, ka Koncesiju aģentūra pārņemtu Privatizācijas aģentūras funkcijas. Pēc tās izveides tas būtu iespējams.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Krasta kungs! Visu cieņu jums! Mans pasniedzējs politoloģijā Miķelis Ašmanis teica tādus viedus vārdus, viņš teica: “Voluntārisms ir tad, kad idejas kļūst par koncepcijām.” Es neatbalstīju jūsu likumprojekta nodošanu komisijām. Likumprojekts tika nodots komisijai tikai tāpēc, ka kāda no parlamentā esošajām frakcijām nekādi nevarēja savilkties šajā zālē pulksten 9 un 10 minūtēs no rīta. Es pat neteikšu, kura no frakcijām nevarēja demonstrēt kaut cik elementāru politisku disciplīnu.

Jautājums ir par to, vai mēs drīkstam likumā ierakstīt idejas kā nosaukumus, kā normatīvus aktus. Vai kāds var ņemt par pilnu likumu, kurā ir ierakstīta Koncesiju aģentūra, kura nepastāv Latvijā? Šobrīd ar koncesijām rīkojas - un es ceru, ka arī nākotnē rīkosies, - attiecīgie ministri, kas pārzina tos valsts resursus, kurus var nodot koncesijā.

Es tam viedoklim pilnībā nepiekrītu. Ja uzvarēs jūsu viedoklis, tad es esmu ar mieru labot likumu jautājumā par Koncesiju aģentūru vispār, par tās izveidi, nosaukumu un funkcijām. Tad es esmu ar mieru labot šo likumu vēlreiz, kaut vai vienas dienas laikā, kaut vai pusstundas laikā, un Latvijas Republikas Satversme ļauj to izdarīt. Taču es nekad nepiekritīšu, ka mēs likumā ierakstām institūcijas, kuru nav dabā. Tad tie vairs nebūs likumi. Tie būs ideju krājumi, tie būs kaut kas līdzīgs Korānam vai vēl kādiem citiem svētiem, tā teikt, apliecinājumiem par to, ka kaut kas labs būs arī tad, kad vairs mūsu nebūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

(Starpsauciens: "Leon, izšķirošo priekšlikumu!”)

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums - 10.priekšlikums - pielika punktu tām nejēdzībām, ka valstiskus jautājumus mēs risinām vispār otrādi jeb ačgārni. Taču tas jau nav nekas jauns. G-24 kredītu saņēma firmas, kuras reģistrējās pēc tam, kad tās bija saņēmušas līdzekļus. Ļoti daudz tādu valstisku pārkāpumu veica firmas, kuras tagad jau ir nozudušas un kuras neviens nezina. Mums bija desmitiem banku, kuras savāca Latvijas iedzīvotāju naudu un nozuda, un tagad neviens par to neatbild. Un nav jau brīnums, ka tagad parādīsies Koncesiju aģentūra. Jūs zināt, kādā veidā tas tika nolemts. Pirmais priekšlikums par to netika pieņemts, tas parādījās atkal pēc nedēļas un tad jau bija izmainīts. Un bezjēdzīgi bija… Un tagad mēs gribam likumā iestrādāt neesošu dokumentu, tādu, kurš vispār nav izstrādāts. Man rada izbrīnu… Ko dara Ekonomikas ministrija, visi tās štata darbinieki, visi tie ierēdņi un visi tie departamenti, kuru ir vairāk par 15? Tur ir arī Juridiskais departaments. Kāpēc tas nepārņem šīs funkcijas? Tātad mēs veidojam kārtējo iestādi, kura darīs brīnumus ar Latvijas īpašumiem, un pēc tam vainīgā nebūs. Es saprotu, ka Privatizācijas aģentūra, tā teikt, aiziet pensijā, arhīvi, protams, vai nu uzsprāgs gaisā, vai sadegs, kā tas Latvijā ir pieņemts. Nekustamā īpašuma aģentūrā taču bija tā, ka trīs četri darbinieki sēž vienā istabā un neredz, kā citā istabā, turpat aiz sienas, deg dokumenti. Tie brīnumi taču atkārtojas.

Tāpēc nevar piekrist šim priekšlikumam. Ja jūs par to tomēr
nobalsosiet - varat jau nobalsot, jo pozīcijas partiju balsošanas mašīna strādā ideāli -, nu tad arī rīkojieties, neievērojot pat jebkuru Satversmes noteikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Tiesnesis. Veicot likuma izstrādi, ir ļoti daudz dažādu ierosinājumu. Mēs komisijā vienmēr stingri vadāmies tikai no tā, kas ir spēkā un kur likums darbojas. Šobrīd, cienījamie kolēģi, šāds likums nav pieņemts, tas likumprojekts ir atdots komisijām. Un tādēļ šo priekšlikumu nevar atbalstīt, un komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Krasta un Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”“ pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā nav saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums no Ārlietu komisijas, un tas redakcionāli precizē grozījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”“. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā runa bija par kompetences maiņu no Imigrācijas policijas uz Robežsardzi.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu līdz 25.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”“. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kas paredz, ka turpmāk Kultūras ministrija noteiks, kuri kultūras pieminekļi iekļaujami un kuri izslēdzami no īpaši aizsargājamo objektu saraksta, guva pilnīgu atbalstu pirmajā lasījumā, un arī uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, izņemot nelielu redakcionālu precizējumu, tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 23.oktobris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Valsts informācijas sistēmu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Valsts informācijas sistēmu likumprojekts paredz izveidot vienotu valsts informācijas sistēmu, kas sevī ietvertu valsts reģistru, tā izveidošanas, reģistrēšanas, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Aicinu to pašu darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts informācijas sistēmu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”“. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina jūs lemt par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”“ izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”“ ir iesniedzis Ministru kabinets, tas precizē Latvijas Bankas pienākumus maksājumu sistēmas darbības nodrošināšanā un paplašina Latvijas Bankas tiesības darboties vērtspapīru tirgū. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šos priekšlikumus, atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22.oktobrim un likumprojektu izskatīt 25.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir tipveida līgums par nodokļu dubultās neaplikšanas līgumu praksē jau lietotajiem variantiem un šeit jau daudzkārt balsotajiem dokumentiem attiecībā uz dažādām valstīm, un šajā gadījumā tas attiecas uz Portugāli. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Šā likumprojekta jēga ir samazināt un noteikto tarifu kvotu ietvaros atbrīvot lauksaimniecības preču tirdzniecību starp divām valstīm - starp Latvijas Republiku un Slovākijas Republiku. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts palīdzēs nostiprināt līgumu starp abām valstīm - Latviju un Azerbaidžānu - pasažieru un kravu pārvadājumu jomā gan abu valstu teritorijās, gan arī tranzītā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tātad likuma jēga ir veicināt tiesiskās bāzes radīšanu pārvadājumu skaita nodrošināšanai un palielināšanai, dažādu transporta veidu kombinēšanai, un tātad faktiski tā ir aktīvāka iekšējā transporta tīkla noslogošana un aktīvāka tranzīta veicināšana. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3628, bet nav neviena priekšlikuma. Acīmredzot visi būs trešajā lasījumā. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25.novembrim.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

 

A.Prēdele (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1024. Šis likumprojekts tāpat kā divi nākamie likumprojekti ir saistīts ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", un visu šo trīs likumprojektu galvenā ideja ir pensiju ierobežojumu atcelšana strādājošiem pensionāriem.

Šinī likumprojektā ir paredzēts iestrādāt visas tās normas, kas atceļ izdienas pensiju izmaksu ierobežojumus strādājošiem pensionāriem, it īpaši militārpersonām.

Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts ir veidots ar analogu domu, un arī es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Arī šis likumprojekts ir analogs un attiecas uz prokuroru izdienas pensijām. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu "Izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”.

Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Deputāti Dobelis, Gailis un Balodis ir iesnieguši paziņojumu, ka, balsojot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 10.priekšlikumu, viņi kļūdījušies, un lūdz par pareizu uzskatīt viņu balsojumu "par".

Informēju jūs, ka tūlīt pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde, lai lemtu par pārstāvības normām un Izmeklēšanas komisijas skaitlisko sastāvu.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Modris Lujāns, Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Ņina Savčenko, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Oskars Grīgs, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš, Māris Grīnblats, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas septītās sēdes

2001.gada 18.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka neviens no ministriem, kuriem bija jāatbild uz deputātu jautājumiem, nav ieradies, atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatore: B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 7.sēde
2001.gada 18.oktobrī


Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)(3609. un 3609-a dok., reģ. nr.1037)
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. P.Apinis
Par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”(3613. un 3613-a dok., reģ. nr.1038)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”(3631. un 3631-a dok., reģ. nr.1039)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””(3632. un 3632-a dok., reģ. nr.1040)
Par likumprojektu “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”(3633. un 3633-a dok., reģ. nr.1041)
Par likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” otrreizējo caurlūkošanu
Priekšlikums - dep. A.Seile
Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”(3611. dok.)
Ziņo - dep. V.Lāzo
Debates - dep. R.Pauls

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par balsošanas procedūru
Ziņo - dep. R.Ražuks
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (Protokols nr.38)
Ziņo - dep. R.Ražuks
Lēmuma projekts “Par A.Jēkabsona atkārtotu iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”(3614. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par L.Rietas atkārtotu iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”(3615. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par I.Marnauzas atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”(3616. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Ā.Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”(3617. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram G.Bērziņam “Par valsts budžeta likuma projekta 2002.gadam iesniegšanu” (Pieprasījums noraidīts)3568. un 3568-a dok.)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš

Debates - dep. E.Baldzēns
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta P.Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”(3603. dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. I.Burvis

Paziņojumi - dep. A.Rugāte
- dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” (2.lasījums)(3428. un 3606. dok., reģ. nr.996)
Ziņo - dep. J.Gailis
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (3.lasījums)(3605. dok., reģ. nr.898)
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Debates - dep. A.Kiršteins
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kiršteins
- dep. Dz.Kudums
- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Kiršteins
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Lauskis
- dep. V.Lāzo
- dep. Dz.Kudums
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Esta
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Lauskis
- dep. V.Balodis
- dep. A.Kiršteins
- dep. Dz.Kudums
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Kiršteins
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Seile
- dep. J.Gailis
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. Dz.Kudums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā”
Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram A.Požarnovam “Par sociālā budžeta līdzekļu izmantošanu”
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību”
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju”
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (3.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)(3626. dok., reģ. nr.818)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep.L.Bojārs
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seile
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis- dep. K.Leiškalns

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (3.lasījums)(3627. dok., reģ. nr.823)
Ziņo - dep. A.Tiesnesis
Debates - dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. I.Burvis
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. L.Bojārs
- dep. G.Krasts
- dep. K.Leiškalns- dep. L.Bojārs
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos” (2.lasījums)(3368. un 3623. dok., reģ. nr.956)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem”” (2.lasījums)(3349. un 3624. dok., reģ. nr.952)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu” (2.lasījums)(3227. un 3625. dok., reģ. nr.920)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” (2.lasījums)(3417. un 3604. dok., reģ. nr.988)
Ziņo - dep. A.Seiksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (2.lasījums)(3416. un 3607. dok., reģ. nr.987)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Valsts informācijas sistēmu likums” (1.lasījums)(3407. un 3608. dok., reģ. nr.981)
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (1.lasījums) (Steidzams)(3507. un 3610. dok., reģ. nr.1018)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (1.lasījums)(3397. un 3619. dok., reģ. nr.974)
Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā”” (1.lasījums)(3487. un 3620. dok., reģ. nr.1013)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (1.lasījums)(3403. un 3621. dok., reģ. nr.977)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem” (1.lasījums)(3367. un 3622. dok., reģ. nr.955)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (2.lasījums)(3415. un 3628. dok., reģ. nr.986)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (1.lasījums)(3530. un 3629. dok., reģ. nr.1024)
Ziņo - dep. A.Prēdele


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (1.lasījums)(3531. un 3629. dok., reģ. nr.1025)
Ziņo - dep. A.Prēdele
Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (1.lasījums)(3532. un 3629. dok., reģ. nr.1026)
Ziņo - dep. A.Prēdele
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”
Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”(3644. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”(3645. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”(3646. dok.)
Paziņojums par kļūdu balsojumā
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 18.10.2001. 9:07:44 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3609 nodošanu komisijām

Par likuma "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" otrreizēju caurlūkošanu
Datums: 18.10.2001. 9:09:38 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 3643 nodošanu otrreizējai caurlūkošanai

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram "Par Valsts budžeta likuma projekta 2002.gadam iesniegšanu"
Datums: 18.10.2001. 10:21:40 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok.nr. 3568

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta P.Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 18.10.2001. 10:24:40 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3603

Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu" (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 11:01:30 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3606 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 11:03:38 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 11:58:08 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikumu balsot pa daļām

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 11:58:30 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 12:15:30 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 12:28:08 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 14. priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 12:28:50 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3605 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 13:35:50 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 13:40:00 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 13:45:10 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 13:59:08 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3626 nodošanu izskatīšanai atpakaļ komisijām

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:00:48 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:05:18 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:07:56 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:08:46 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:11:28 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:11:56 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:12:24 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:13:12 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:21:20 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:21:48 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3627 pieņemšanu 3. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:22:48 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3623 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem" (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:23:28 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3624 pieņemšanu 2. lasījumā

Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:24:00 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3625 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:24:42 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3604 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:25:52 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3607 pieņemšanu 2. lasījumā

Valsts informāciju sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:26:58 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3407 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:27:40 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3507 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:28:16 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3507 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:29:32 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3397 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/2001. "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā" (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:30:34 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3487 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:31:24 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3403 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:32:24 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3367 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Tūrisma likumā (2.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:33:12 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3628 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:34:40 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3530 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:35:30 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3531 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 18.10.2001. 14:36:12 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3532 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaistīšanu kontrabandas darījumos Latvijā"
Datums: 18.10.2001. 14:37:04 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3639

Lēmuma projekts "Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"
Datums: 18.10.2001. 14:38:28 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs:Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi