Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas otrā sēde

2001.gada 13.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie klātesošie! Šodien Latvijā ir sēru diena. Pirms divām dienām visu pasauli pāršalca traģiska vēsts. Bezprecedenta terora akta rezultātā Amerikas Savienotajās Valstīs gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Šodien, solidarizējoties ar Amerikas tautu un izsakot visdziļāko līdzjūtību upuru piederīgajiem, es aicinu jūs veltīt klusuma brīdi bojā gājušo piemiņai. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pārskatīt 6.septembra sēdes lēmumu un nodot likumprojektu "Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Tiek lūgts iekļaut minēto lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 10.punktu alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

"Par" šo priekšlikumu vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laikam Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likums būs viens no mīļākajiem likumiem 7.Saeimas vēsturē. Mēs to nepārtraukti, ik pa brīdim pārskatām, ik pa brīdim analizējam tos priekšlikumus, ko izsaka Valsts prezidentes kundze, un veiksmīgi ar Juridiskā biroja “gājieniem”, tā teikt, tika panākts atsaukums no Satversmes tiesas, un šajā brīdī mēs atgriežamies pie tā ļoti nopietnā jautājuma, ko opozīcija uzdeva arī komisijā. Jautājums ir par to, vai Latvijas pašvaldībās ir vajadzīgi šādi regulatori, vai to ieviešana ir finansiāli pamatota un motivēta. Diemžēl reālā dzīve liek domāt, ka pašvaldībās šie regulatori diez vai būs spējīgi funkcionēt. Šajā brīdī mēs aicinām neizmantot “strausa politiku”, ko piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tas nebūtu atrisinājums. It sevišķi vēl jāņem vērā, ka tas atrisinājums nav derīgs nākamajam gadam, kas būs vēlēšanu gads. Drīzāk mēs pataisīsim pašvaldības par ķīlu politiskajās spēlītēs... iekļausim politiskajās spēlītēs. Tas nav prāta darbs, jo iespējams, ka jūnijā pašvaldības atkal nāks un teiks: “Vīri, nav mums līdzekļu, nav notikusi šā jautājuma izskatīšana, nespējam to darīt!” Un tad mēs varēsim manipulēt, atkal to visu atliekot vēl uz gadu vai pusgadu. Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir pietiekami loģisks. Starp citu, man liekas, arī Lagzdiņa kungs zina, ka Rīga, Daugavpils, Liepāja un Ventspils ir gatavas sākt regulācijas procesu. Ir ievēlētas padomes, un ir arī iedalīts, vismaz Rīgā, finansējums. Tādēļ vajadzētu atbalstīt to ideju, ka lielajām pašvaldībām, kurās ir virs 30 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jāsāk šī darbība, bet mazajām jāpaliek, vismaz pagaidām, tādā līmenī kā līdz šim. Ja viņi paši, izveidojot apvienību, redz to, ka ir viņiem finansu resursi, ir tā regulējamā sfēra, tad viņi veic regulāciju. Ja nav, tad darbojas tāpat kā līdz šim, ar domes lēmumiem. Es aicinu atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu - likumprojektu iekļaut darba kārtībā un noteikt, ka atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas līdz šim ir strādājusi ar šo likumprojektu. Es domāju, paralēli tam tiks iesniegts vēl pietiekami daudz priekšlikumu, lai koriģētu šo likumu. Vajadzētu ievērot likuma tapšanas secību - ka ar to strādā tā komisija, kas jau ir strādājusi ar to. Jo pēc tam var iznākt atkal bezatbildība.

Es vēlreiz aicinu: nepataisīsim pašvaldības par politiskajiem ķīlniekiem! Nepataisīsim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” vēlas deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Lujāna kungs! Es noteikti nebūtu runājis “pret”, jo mēs šodien nodosim izskatīšanai vienu likumprojektu, bet tikpat labi mēs varam nodot trīs likumprojektus. Un atšķirībā no jums es jau esmu runājis gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan ar regulatoru pārstāvjiem, gan ar Olimpisko komiteju... Šajā likumā ir steidzamības kārtā jāizdara labojumi. Jūsu vienīgais mērķis ir uzrakstīt šo lapeli, kas ir visnotaļ apšaubāma, un ar to vērsties šeit, pierādīt, sākt politiskas spēles, taisīt nezin kādu demagoģiju. Es noteikti nebūtu iebildis, Lujāna kungs, ja jūs pieietu šim likuma labojumam no tāda normāla, racionāla viedokļa. Mēs visi zinām, ka mums tas šobrīd ir jāizdara. Tāpēc, ka kāds nav izdarījis - es nezinu, dēļ kādiem iemesliem, - to, kas ir šobrīd noteikts likumā... Lujāna kungs, lai neļautu šādā veidā spēlēties, es, kas aicināja visu savu frakciju atbalstīt kaut vai trīs šāda veida likumprojektu nodošanu komisijai jau šodien, iebilstu. Manuprāt, jūsu priekšlikums nav izskatāms. Netaisīsim šeit spēlītes! Vēl līdz vēlēšanām ir viens gads, un mums vismaz 600 vai 700 likumu ir vēl jāpieņem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 10.punktu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā iekļaut aiz 10.punkta lēmuma projektu "Par Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas deputāts Linards Muciņš ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Ierosinu iekļaut šo iesniegumu pēc darba kārtības 9.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Ir saņemts arī deputāta Jāņa Lejas lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Arī šo iesniegumu iekļaujam pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums”. Vai ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par tankkuģu iegādi. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais jautājums - likumprojekts "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni". Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.375.

Runāt vēlas Jānis Esta. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Estam.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt un nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu
nr.375 - likumprojekta “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodošanu Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu, kādi būtu Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumi?

J.Esta. Lūdzu noteikt 15.septembri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.septembris. Paldies. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.380 - likumprojektu "Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai iebildumu nav?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo grozījumu likumā “Par dzīvokļa īpašumu” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lūdzu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.septembri.

Sēdes vadītājs. 15.septembris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Iepakojuma likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt…

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gan ir izstrādājusi šo likumprojektu, bet faktiski šis jautājums ir piekritīgs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Likumprojekts ir ļoti vienkāršs un ir ātri jāpieņem, tādēļ es ierosinu šo likumprojektu nodot tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim Saeimas deputāta Linarda Muciņa
iesniegumu
ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 3. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir deputāta Jāņa Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu "Par Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas
vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3459. Kā jums ir zināms, ir saņemts deputāta Jāzepa Šņepsta iesniegums, ka viņš vēlas nolikt deputāta mandātu sakarā ar to, ka ir ievēlēts par pašvaldības deputātu. Kā tas ir noteikts Saeimas kārtības rullī, deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš ir paziņojis par mandāta nolikšanu un kad viņa vietā pilnvaras ir apstiprinātas citam deputātam, tāpēc šodien mums ir jālemj jautājums par pilnvaru apstiprināšanu citam deputātam Jāzepa Šņepsta vietā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz nelielu neprecizitāti, kas ir ieviesusies jums izdalītajā dokumentā - vēstulē, kuru parakstījis Bartaševiča kungs. Ir jāprecizē, ka deputāts Šņepsts nav vis ievēlēts par Rīgas Domes deputātu, kā norādīts šajā vēstulē, bet gan par Preiļu novada domes deputātu un ir kļuvis par šīs domes priekšsēdētāju.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtajiem materiāliem un nākamais deputāta kandidāts Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā ir Arvīds Kucins. Kucina kungs ir atteicies uzņemties Saeimas deputāta pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā ir Monvīds Švarcs. Arī Monvīds Švarcs ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā ir Ēvalds Pozņakovs, kurš arī ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts no Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Vilmārs Stanislavs Jukna. Diemžēl arī Juknas kungs ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus.

Attiecīgajā Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā nākamā kandidāte ir Ņina Savčenko. Ņina Savčenko ir paziņojusi, ka ir gatava uzņemties deputātes pienākumus. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi materiālus, ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaras.

Aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu. Līdz ar šā lēmuma pieņemšanas brīdi tiks apstiprinātas pilnvaras citam deputātam un beigsies Jāzepa Šņepsta deputāta pilnvaras. Aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaras.” Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Pateicamies par darbu deputātam Jāzepam Šņepstam un lūdzam deputāti Ņinu Savčenko ieņemt vietu sēžu zālē.

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3434. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvos materiālus, kas ir iesniegti par pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs.

Mēs esam aicināti izlemt jautājumu par Deņisova saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 124.panta trešās daļas. To, kāds ir bijis pārkāpuma raksturs, jūs redzat iesniegtajos materiālos. Diemžēl deputāts Deņisovs ir braucis, būdams reibumā.

Un tagad komisija, iepazinusies ar šiem materiāliem, kā arī iepazinusies ar deputāta sniegto paskaidrojumu, raksta - tas arī ir izdalīts jums -, ka vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu - sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības un virzīt to izskatīšanai Saeimā. Komisijas vārdā aicinu jūs balsot un atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Ieguldītāju aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3392. Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ieguldītāju aizsardzības likums”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam Ieguldītāju aizsardzības likumu, kas paredz Latvijas likumdošanā ieviest Eiropas Savienības direktīvu par ieguldījumu kompensācijas shēmām un arī nosaka kārtību, kādā veidā ieguldītājiem tiks kompensēti līdzekļi šo līdzekļu zaudēšanas gadījumos.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir rūpīgi uzklausījusi arī likumprojekta autorus un aicina atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ieguldītāju aizsardzības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3383 un izskatīsim grozījumus likumā par vērtspapīriem, ko iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi grozījumus likumā par vērtspapīriem. Šie grozījumi ir saistīti ar to, lai būtu iespējams nodrošināt ieguldītāju kopējo aizsardzības shēmu, ko jau daļēji nosaka Ieguldītāju aizsardzības likumā piedāvātā koncepcija. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šos likuma grozījumus un aicina arī Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 20.septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3384 - likumprojektu “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Šis grozījums ir saistīts arī ar ieguldījumu kompensācijas shēmas nodrošināšanu, tāpēc attiecīgais papildinājums ir iestrādāts arī šajā likumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi pirmajam lasījumam un aicina arī Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 20.septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3376 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, ko iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi paredz iespēju nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta kā specializēta valsts civildienesta ierēdņus ar Valsts civildienesta likumā noteiktajām sociālajām garantijām, tādējādi iestrādājot tādas pašas garantijas arī attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestā strādājošajiem, kādas šobrīd ir noteiktas likumā “Par Valsts civildienestu”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja un pirmajā lasījumā atbalstīja šos grozījumus. Es aicinu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 20.septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Izglītības likumā ir nepieciešami tādēļ, lai Ministru kabinets varētu noteikt finansēšanas kārtību profesionālās ievirzes izglītības programmām. Tāpēc komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 14.septembrim un noteikt, ka otrais lasījums būs nākamajā ceturtdienā, 20.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu - "Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Pamatojums šādam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumam ir tas, ka iedzīvotājiem ir radusies neskaidrība, cik ilgi vēl varēs izmantot sertifikātus, jo likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” ir noteikts, ka trīs mēnešus pirms sertifikātu darbības termiņa beigām sertifikātus vairs nepieņem un nekādus darījumus ar sertifikātiem Latvijā neveic.

Tā kā nebija radīti visi vajadzīgie priekšnoteikumi, lai privatizācijas procesu attiecībā uz zemi un dzīvokļiem pabeigtu, un nebija arī izstrādāti likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” pārejas noteikumos minētie Ministru kabineta noteikumi par paātrinātu šā procesa veikšanu, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu, lai iedzīvotājiem rastos skaidrība, ka arī turpmāk sertifikātus varēs lietot šajā procesā.

Sēdes vadītājs. “Pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sertifikāti atkal ir pārvērsti par sava veida ieroci pret lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Mēs vēl pavasarī, kad iesniedzām savu priekšlikumu, aicinājām beidzot godīgi atzīt, ka vajag sākt domāt par to, lai sertifikāti paliktu kā mūžīgs valsts vērtspapīrs, kuru, kamēr notiek privatizācijas process, jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izmantot kā maksājuma līdzekli. Valdošais vairākums toreiz nobalsoja pret mūsu priekšlikumu. Tagad jūs, cienījamie kolēģi, esat pataisījuši Latvijas iedzīvotājus par ķīlniekiem. Tādēļ mūsu frakcija uzskata, ka vajadzētu tomēr šo likumprojektu skatīt mierīgi, trijos lasījumos. Jā, patiešām! Jūs varētu arī Koalīcijas padomē palūgt Ministru kabinetu, lai viņi jau gatavotu priekšlikumus. Mēs, iespējams, šodien lietosim par bāzi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par to, lai pēc 31.decembra pārtrauktu par sertifikātiem privatizēt valsts objektus. Pēc tam sertifikāti būs pielietojami tikai dzīvokļu un zemes platību iegādei.

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs, ja šo likumprojektu atstāsim par bāzi, būsim piemānījuši Latvijas sabiedrību. Kārtējo reizi tā tas ir uz “Latvijas kuģniecības” privatizācijas fona, kā to deklarē arī daļa kolēģu no Tautas partijas, un uz “Latvijas dzelzceļa” privatizācijas fona un vēl citu lielo objektu privatizācijas fona. Nu, es nezinu... pareizi jau ir norādījuši cienījamie kolēģi, ka tad var būt atkal vēršanās Satversmes tiesā. Tagad katrs pilsonis var vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt, jo valsts ir uzņēmusies atbildību. Cik es zinu, ir pieci iespējamie varianti sertifikātu pielietojuma tālākai attīstībai. Tie šodien nav publiski izdiskutēti. Izņēmums ir diskusijas koalīcijas iekšienē vai ministrijās.

Jā, varbūt ir vajadzīgs īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet nevajadzētu šinī brīdī likuma pieņemšanu sasteigt, lai pēc tam atkal pēc gada tas nav jāver vaļā. Protams, arī sertifikātus var pārvērst par politisko ķīlnieku. Var jau noteikt vienu gadu un nākamgad pirms vēlēšanām atkal sist sev krūtīs... Tādi “gājieni” ir redzēti. Bet diez vai tas būtu vajadzīgs - visu laiku savā veidā mākslīgi satraukt Latvijas ekonomiku un tanī pašā laikā arī mākslīgi uzkurināt iedzīvotāju satraukumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 21, atturas - 42. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim... Atvainojiet, atklājam debates par pirmo lasījumu!

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet pavisam īsi izteikt savu viedokli par piedāvāto likumprojektu. No politiskā un finansiālā viedokļa vērtējot sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu, šo piedāvāto projektu varētu arī noraidīt, tomēr, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju īpašumā vēl joprojām ir ārkārtīgi daudz sertifikātu, raugoties tieši no šā sociālā aspekta, būtu vēlams pagarināt sertifikātu pielietošanas termiņu, taču Tautas partijai ir iebildumi pret to, ka sertifikātu izmantošanas termiņš laika ziņā tiek pagarināts neierobežoti. Tādējādi mēs prognozējam, ka strauji varētu kristies sertifikātu vērtība, un tas valstī radītu zināmas politiskas un sociālas problēmas, tāpēc, kopumā atbalstot kolēģu iesniegto projektu pirmajam lasījumam, mēs otrajam lasījumam iesniegsim precizējumus, kas varbūt ļaus mums rast pieņemamu kompromisu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Paldies, Lagzdiņa kungs, ka jūs atbalstāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzīto un “tēvzemiešu” deputātu izstrādāto likumprojektu. Šodien laikam ir viena no pēdējām ceturtdienām, kad mēs pirmajā lasījumā vispār varam pieņemt lēmumu šajā jautājumā, jo, kā jūs zināt, ar 1.oktobri visām institūcijām, kas darbojas ar sertifikātiem, ir jābeidz šī darbība, un man ārkārtīgi negribētos, lai atkārtotos situācija, kāda bija pagājušajā gadā, kad sertifikātu izmantošanas termiņu ar lapiņu pie savām durvīm pagarināja Rīgas pilsētas Dzīvokļu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Reimanis. Viņš teica: “Likums vēl nav pieņemts, bet es jums apgalvoju, ka tā būs.” Tieši tāda satura lapiņa stāvēja.

Tā ka es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī aicinu ieklausīties viedoklī, ko sagatavos valdība (un, kā es saprotu, tieši šobrīd par šo tēmu notiek valdības sēde), un pieņemt.

Īstenībā es aicinu pieņemt šo likumu steidzamības kārtā, lai likuma spēkā stāšanās sakristu vai būtu kādu laiciņu pirms 1.oktobra un lai atkal nav tāda situācija, ka mums šodien būs kaut kas jālabo attiecībā uz pašvaldībām.

Kā jūs zināt, pašvaldībām līdz 1.septembrim bija jāizveido regulatori, taču 15.augustā tās saprata, ka vai nu nav naudas, vai ir kādi citi iemesli, lai to nedarītu. Tāpēc es aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet frakcijās un politiskajās partijās pārdomāt tos modeļus, kādus mēs varētu realizēt attiecībā uz sertifikātu atprečošanu, un noteikt diezgan precīzu termiņu šā mērķa sasniegšanai. Varbūt varētu noteikt pat diezgan precīzus objektus, kurus tad valdība un likumdevējs piedāvā sabiedrībai šo sertifikātu atprečošanai jeb realizācijai.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu gan pirmajā lasījumā, gan arī padomāt par tā steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tomēr mani drusciņ biedē Lagzdiņa kunga priekšlikumi. Es domāju, tas nebūs labi, ka uz otro lasījumu mēs atkal domāsim par to, lai kaut kādā veidā grozītu šo ideju. Es šaubos, vai patiešām sertifikātu darbības termiņš ir tāds faktors, kas nosaka sertifikātu cenas. Mums vienkārši ir jāizlemj, par ko mēs rūpējamies pirmām kārtām. Mēs rūpējamies par tām firmām, kas no spekulācijām ar sertifikātiem gūst kaut kādu peļņu. Var jau būt, ka zināmā mērā, protams, tas notiek pilnīgi legāli, un es lietoju šo vārdu “spekulācija” bez kaut kādiem pārmetumiem vai apvainojumiem. Tomēr es domāju, ka tas pirmām kārtām ir ētikas jautājums, jo cilvēkiem tika solīts, ka viņi varēs dabūt kaut ko par šiem sertifikātiem, un šajā ziņā sertifikātu tirgus cena un reālā vērtība ir atkarīga no reālā piedāvājuma, ko cilvēki var iegūt. Ja mēs varētu būt pilnīgi pārliecināti par termiņiem, kādos beigsies privatizācija, tad varētu noteikt arī sertifikātu darbības jeb sertifikātu derīguma termiņu. Bet labāk nesteigsimies! Kā mēs labi atceramies, tā nav pirmā reize, kad esam spiesti pagarināt sertifikātu derīguma termiņu. Neizdarīsim vēlreiz to pašu kļūdu! Tā ka es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu un neradīt jaunas problēmas otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tas fakts, ka sertifikātu derīguma termiņš tiek pagarināts tikai dzīvokļu un zemes privatizācijai, nekādā gadījumā nepieļaus tādus spekulatīvus darījumus, par kādiem jūs, godājamais Cileviča kungs, runājāt. Tieši tas priekšlikums, kas izskanēja no jūsu mutes, šādus iespējamus spekulatīvus darījumus varbūt veicinātu. Jūs sakāt, ka, pagarinot sertifikātu derīguma termiņu, šīs cenas varētu nekristies. Manuprāt, tā nav pareiza prognoze. Jau nākamajās dienās pēc likuma pieņemšanas mēs diemžēl redzēsim, ka sertifikātu vērtība varētu kristies, jo intensitāte, ar kādu sertifikāti tiek izmantoti, mazināsies. Var pilnīgi pievienoties jūsu viedoklim - tāds ir arī Tautas partijas viedoklis - , ka valdībai būtu vistuvākajā laikā jāatrisina jautājums par to, kādi vēl papildu objekti būtu privatizējami par sertifikātiem. Tādējādi tiks nodrošināta pienācīga sertifikātu izmantošana, lai iedzīvotāji varētu reāli tos izmantot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cileviča kungs, atvainojiet, bet es nezinu, par kādiem spekulantiem vai uzņēmumiem jūs runājat. Mēs šobrīd rūpējamies par situāciju: valsts vēl Augstākās padomes laikā ir izlaidusi vērtspapīrus, kuru atprečojamā vērtība ir 28 lati un kuri brīvi tiek kotēti tirgū, un kurus katrs Latvijas Republikas pilsonis, iedzīvotājs, kompānija, grupa var iepirkt un izmantot valsts īpašuma privatizācijā. Vēl vairāk. Visas valdības, kurās jūs bijāt... protams, nevar jūs šeit iesaistīt... visas valdības ir teikušas, ka būs tāds, tāds, tāds un tāds objekts. Patiesībā šobrīd mēs rūpējamies par vienu jautājumu - sertifikātu derīguma termiņu pagarināt vai nepagarināt. Lai parlaments izšķiras par to! Un lai šī izšķiršanās notiek laikā, līdz kuram mēs vispār varam veikt darbības ar sertifikātiem! Un tas ir 1.oktobris, Cileviča kungs. Tieši tāpēc es runāju par steidzamību.

Attiecībā uz otro lasījumu mēs varam noteikt diezgan garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Lai likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiktu parlamentā pieņemts, vislabākais modelis, kādu es saredzu, ir noteikt 25.septembri. Un, ja tas tiks pieņemts, tad patiesībā mēs būsim pateikuši “jā”. Mēs šodien visi varam nobalsot pret šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka paliktu spēkā - manuprāt, paliktu spēkā - pagājušajā gadā pieņemtais sertifikātu derīguma termiņa pagarinājums, 1.oktobrī visas darbības ar sertifikātiem tiktu pārtrauktas un 1.janvārī sertifikāti zaudētu spēku kā maksāšanas līdzeklis. Es nezinu, vai no tā izriet kāda juridiska konsekvence, varbūt kāds var vērsties vai nu Satversmes tiesā, vai kādā starptautiskā tiesā, balstoties uz Investīciju aizsardzības likumu, un mēģināt no Latvijas Republikas valdības (patiesībā - no budžeta nodokļu maksātājiem) “izplēst” 28 latus par katru sertifikātu. Šādas juridiskas fineses es nepārzinu, bet arī tādas ir iespējamas.

Tā ka, ja mēs šodien nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, tad mēs būsim uzsākuši attiecīgo darbību un sabiedrībai jau likuši saprast, ka sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts. Ja mēs nobalsosim “pret”, tad sabiedrībai būs pilnīgi skaidrs, ka 1.oktobrī var kārt sertifikātus vadzī. Varbūt kādam tie ir vairumā, ja kāds ir tāds, ko jūs saucat par spekulantu, vai tirgotājs, vai cilvēks, kas darbojas vērtspapīru tirgū. Es nezinu, kā viņus īstenībā sauc, es viņus par spekulantiem nesaucu; pēdējais, ko es tā saucu, bija Pikura pie “Laimas” pulksteņa Rīgā. Lai viņam vieglas smiltis!

Tātad mums ir tagad jāizšķiras par šā jautājuma risinājumu. Sabiedrība skaidri zina: ja šodien parlaments nobalsos pret šā likuma izskatīšanu, tad sertifikātu derīguma termiņš beidzas 2002.gada 1.janvārī. Visa lieta skaidra! Tas ir tas, par ko mums šodien jālemj.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Leiškalna kungs pareizi norādīja, ka šodien būs jāatbalsta tas, ko ierosinājuši cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”, jo cita varianta pagaidām nav. Ir jautājums: kādu ceļu Latvijas Saeima ies tālāk, kad būs likumprojekta otrais un trešais lasījums? Diemžēl man izbrīnu rada tas, ka labēja partija, Tautas partija, sāk runāt par spekulantiem, jo, cik es atceros, jēdziens “spekulants” tika iznīcināts ar LPSR Kriminālkodeksa atcelšanu. Šodien spekulants ir normāls uzņēmējs. Tātad jūs iestājieties pret normāliem uzņēmējiem, kuri grib veikt darbības vērtspapīru tirgū? Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu... Es ceru, ka, ja būs vēl kādi objekti paredzēti, tad parādīsies šādi spekulanti, kuri būs ieinteresēti šos objektus pirkt. Tad beidzot patiešām privatizācijas sertifikātu vērtība celsies tirgū, un tad jau sīkie spekulanti, tie Latvijas iedzīvotāji, varēs tos nest uz tām firmām un pārdot, un varbūt tad to vērtība kaut vai minimāli pietuvināsies tai reālajai privatizācijas sertifikātu vērtībai, kuru ir solījusi valsts. Jo šodien daļa Latvijas pilsoņu saka: “Mēs pārdevām par 1,20 latiem, zem vērtības, vēl pašā sākumā, Godmaņa laikā vai citos periodos.” Tas ir fakts.

Patiešām liela daļa cilvēku vēl tur sertifikātus, un nelīdzēs tas, ka mēs cilvēkam teiksim: “Ja tu ieguldīsi savus 100 sertifikātus, kļūsi “Staburadzes” līdzīpašnieks!” To var darīt Guntis Ulmanis, kuram ir laba pensija. Viņš ir “Staburadzes” līdzīpašnieks, bet, man liekas, viņš savas dzīves laikā nekad nesaņems nevienu dividendi, izņemot tortes gabalu no cienījamā Islandes investora. Tāda ir dzīves īstenība. Tādēļ labāk būtu atļaut, lai patiešām uzņēmēji nopērk... Es arī esmu runājis ar uzņēmējiem, un viņi saka, ka valsts Latvijā ir blēdīga un krāpnieciska, un tam es patiešām piekrītu. Papriekš “tēvzemieši” grib izdarīt tādu “gājienu”, lai uzņēmējs pērk par naudu uzņēmumu un pēc tam vēl iegulda milzu resursus uzņēmuma renovācijā, jo bieži vien tie uzņēmumi ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Un pēc tam uzreiz nākamajā gadā tiks pieprasti nodokļi, tādi lieli nodokļi. Līdz ar to šis process pārvēršas bezjēdzībā.

Protams, tas ir otrajā lasījumā atrisināms jautājums. Es aicinu noteikt tagad ar likumu maksimāli daudz tādu objektu vai atzīt, kā mēs to piedāvājam, sertifikātu mūžību. Tas tikai veicinās normālu procesu, kurā patiešām Latvijas iedzīvotāji varēs kaut vai nedaudz bagātināties.

Šajā brīdī es aicinu atbalstīt cienījamos draugus no “Tēvzemei un Brīvībai”, un ceru, ka tālāk mēs Tautsaimniecības komisijā kopīgi varēsim labi pastrādāt pie šā jautājuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs. Otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laikam patiešām es tiku pārprasts, un varbūt man nevajadzētu lietot vārdu “spekulācija”, kas, manuprāt, ir pilnīgi neitrāls jēdziens. Mums vajadzētu aizmirst padomju laika Kriminālkodeksu. Toreiz tā bija faktiski krimināldarbība, bet tagad tas tā vairs nav. Labi, es neizmantošu šo vārdu, es runāšu par uzņēmējiem, kas darbojas vērtspapīru tirgū. Tas ir pareizi, un, protams, jādod iespēja darboties. Taču es vienkārši gribu jums atgādināt, ka ir ļoti liela daļa sertifikātu (Leiškalna kungs labāk par mani zina konkrētos skaitļus), kas neizgāja caur Krājbanku un kas palika tiem cilvēkiem, kuriem šie sertifikāti tika piešķirti pašā sākumā. Man rūp tieši šo cilvēku liktenis, tāpēc ka tā ir viņu vienīgā iespēja piedalīties bijušā valsts īpašuma pārdales procesā. Tikai šādā veidā šie cilvēki, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, var saņemt šā īpašuma daļu. Es domāju, ka tā ir Saeimas goda lieta - nodrošināt šādas iespējas cilvēkiem. Tas ir nepieciešams gan tādēļ, lai samazinātu sociālo spriedzi, gan arī tādēļ, lai panāktu vismaz minimālu taisnīgumu. Tāpēc rūpēsimies ne vien par uzņēmējiem, kas darbojas vērtspapīru tirgū, bet arī par tiem cilvēkiem, kam ir neliels sertifikātu skaits, lai šiem cilvēkiem tomēr būtu iespēja izmantot šos sertifikātus un to darīt sev izdevīgā ceļā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es te gribu teikt mazu komentāru, vadoties no nesenās vēstures. Kā atceramies, pagājušajā gadā, kad par šo jautājumu spriedām, bija priekšlikumi arī par garākiem sertifikātu izmantošanas termiņiem. Diemžēl Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo viedokli, par priekšlikumiem nenobalsoja un tos nepieņēma, un arī Saeimas sēdē tos nepieņēma. Es domāju, ka šādi nepārdomāti balsojumi notiek pārsvarā tādēļ, ka deputātu rīcībā nav pietiekami objektīvas informācijas par reālo dzīvi, par to, kā sertifikāti tiek atprečoti pa mēnešiem, pa gadiem. Ja nav šādas informācijas, mēs pieņemam kļūdainus lēmumus un velti tērējam laiku, mēs šodien atgriežamies pie šā jautājuma.

Protams, otrajā vai trešajā lasījumā jāprecizē šie termiņi. Es arī esmu pret beztermiņa statusa piešķiršanu šiem vērtspapīriem, bet visādā ziņā loģisks, reāls laika sprīdis jānosaka sertifikātu atprečošanas termiņam. Atbalstu iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu runāt iesniedzēju vārdā. Šo priekšlikumu tiešām ir sagatavojusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Mūsu galvenā doma bija tā, ka ir (un pēc iespējas ātrāk, līdz 1.oktobrim) jādod iedzīvotājiem skaidrība, vai sertifikāti vēl tiks pieņemti kā maksājuma līdzeklis vai ne. Sakarā ar to, ka deputāti neatbalstīja likumprojekta steidzamību, tūlīt pēc 1.oktobra saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu netiks vairs pieņemts neviens sertifikāts kā maksājuma līdzeklis, un tā tas būs līdz tam brīdim, kamēr mēs izskatīsim visu likumprojektu trijos lasījumos. Diemžēl tā tagad ir noticis. Tur neko vairs nevar darīt.

Es gribu vēl pamatot to, kāpēc mēs ierosinājām pagarināt termiņu zemes privatizācijai un dzīvokļu privatizācijai. Šie procesi ir ļoti tuvu nobeigumam; varbūt tikai gads vēl būtu vajadzīgs, kamēr visi šie privatizācijas procesi beigsies. (Lujāna kungs te runāja par draugiem no “Tēvzemei un Brīvībai”, taču šo draudzību es neesmu samanījusi nevienā jautājumā, pat ne balsojumā par sertifikātu termiņa pagarināšanas steidzamību - un kur nu vēl jautājumā par dažādu attieksmi pret pieminekļiem, kurus viņi grib uzstādīt Rīgas teritorijā!) Tāpēc es aicinu noteikt samērā īsu termiņu šiem sertifikātiem. (Starpsauciens: "Visīsāko!”) Visi priekšlikumi, kādi vien tiks iesniegti, tiks rūpīgi izvērtēti komisijā. “Tēvzemieši” neiesniedza savu priekšlikumu pagarināt sertifikātiem termiņus visos procesos, arī lielo uzņēmumu privatizācijā, tikai viena apsvēruma dēļ: mēs rūpējamies par to, lai valsts budžetā nonāktu pēc iespējas vairāk līdzekļu nākamajā gadā, jo ļoti maz sertifikātu ir palikuši vairs tiem cilvēkiem, kuriem tie tika izsniegti. Lielākā daļa sertifikātu ir pārpirkti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Arī es gribētu pateikt savu repliku par dzirdēto un gribu sacīt, ka, protams, sociāldemokrāti ir par to, lai sertifikātu darbības termiņš tiktu pagarināts, bet sociāldemokrāti bija pret to, lai mēs šo jautājumu izskatītu steidzamības kārtā.

Kādēļ mēs to darījām? Vienkārši tādēļ, lai vismaz atcerētos vēsturi gada garumā, jo tad valdošā koalīcija lielā, aizraujošā vienprātībā pateica, ka gada laikā ar šo problēmu tiks galā. Mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir daži parlamentārie sekretāri no Ekonomikas ministrijas. Es pirms gada viņiem jautāju: “Parādiet mehānismu, ar kuru jūs šo ļoti lielo sertifikātu daudzumu gatavojaties atprečot, piedāvājot cilvēkiem iespēju tos pielietot!” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika šis mehānisms parādīts. Vienkārši pateica: “Jā, mēs zinām! Mums ir savs veids, un mēs esam pārliecināti, ka mums tas izdosies.” Tādā gadījumā šodien tikpat vienprātīgi ir jāpasaka: “Jā, mēs gada laikā savu mājasdarbu neizpildījām, un tāpēc mēs šodien esam gatavi skatīt to no jauna.” Taču tādā gadījumā pasakiet, kur jūs steidzaties. Vai jums šodien jau ir gatava atbilde, tieši kuri sertifikāti - kompensācijas vai privatizācijas - būtu pagarināmi un kuri ir atstājami, un uz cik ilgu laiku? Uz gadu? Uz trim? Uz mūžīgiem laikiem? Parādiet mehānismu, kādā veidā tas notiks! Mēs analizēsim un piekritīsim. Tāpēc mēs esam gatavi diskusijai, gatavi darbam, bet nopietnam darbam, un tādējādi nekāda steidzamība šajā gadījumā nav iespējama.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā tā vai citādi, taču jau pašlaik šīs diskusijas laikā mēs esam nonākuši pie viena slēdziena: valdošās koalīcijas partijas, izvirzot šo priekšlikumu izskatīšanai šodienas sēdē, ir atzinušas savu nespēju, vadot valdību, pildīt savus solījumus. Un tādā gadījumā tā vai citādi, bet tas bija jāpasaka atklāti. Tomēr tanī pašā laikā māc šaubas kāda interesanta apstākļa pēc. Anna Seile pašlaik pateica skaistu frāzi: “Noteikt pēc iespējas īsāku termiņu!” Acīmredzot līdz nākamā gada oktobrim, lai pirms vēlēšanām mēs atkal varētu karsti debatēt par to, kā mēs mīlam sertifikātu turētājus savās kabatās, un ka mēs atkal pagarināsim šos termiņus. Valdošās koalīcijas pārstāvjiem tādā gadījumā bija jābūt godīgiem un vienkārši jāpasaka: "Mēs esam gatavi turēt sertifikātus pie dzīvības līdz privatizācijas procesa pabeigšanai.” Nevis jānosaka pēc iespējas īsāks termiņš.

Otrs jautājums, kas tā vai citādi, bet vēl daudz asāk nekā šodien tomēr tiks diskutēts: “Bet kāpēc jūs uzskatāt, ka privatizācijas sertifikātus var izmantot tikai un vienīgi zemes vai dzīvokļa iegādei? Kāpēc jūs izslēdzat šo cilvēku tiesības un kam jūs tādā gadījumā taupāt šīs tiesības piedalīties lielo objektu privatizācijā, jo privatizācija vēl nav pabeigta, lielie uzņēmumi acīmredzot tiek taupīti kādam citam. Un tas jau ir bīstami. Es, godīgi sakot, arī, protams, piekrītu, ka steidzamība nav vajadzīga, bet ir nopietni jādomā par to, ka sertifikātiem ir jābūt derīgiem līdz privatizācijas procesa beigām un ir jābūt derīgiem jebkura īpašuma iegādei. Jebkura, ja valstī reiz notiek privatizācijas process!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es, noklausoties šīs debates, vēlos paskaidrot, ka, debatēs runājot par to, ka vajag noteikt pēc iespējas īsāku termiņu, es šo īso termiņu ierosināju priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, nevis sertifikātu izmantošanas laikam. Vajag klausīties!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. Paldies par lielo vienprātību! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris.

Sēdes vadītājs. 18. septembris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu - nodot likumprojektu "Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim desmit deputātu ierosināto lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs esam iepazinušies ar sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu sakarā ar traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Es aicinu atbalstīt šo projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Paziņojums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Es jūs aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. … Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Latvijas un Eiropas parlamentu Apvienotās komitejas locekļus lūdzu tūlīt pulcēties Sarkanajā zālē uz ļoti īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. … Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūgums sapulcēties pēc 5 minūtēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdīti.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Linards Muciņš, Normunds Rudevičs, Anta Rugāte, Silva Golde, Aivars Tiesnesis, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Vents Balodis, Juris Dobelis, Palmira Lāce. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Balsojumi

Datums: 13.09.2001. 9:10:28 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Likumprojekts "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni"
Datums: 13.09.2001. 9:13:32 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3427 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu""
Datums: 13.09.2001. 9:14:38 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3428 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Linardam Muciņam"
Datums: 13.09.2001. 9:18:04 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam L.Muciņam

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Lejam"
Datums: 13.09.2001. 9:18:32 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam

Lēmuma projekts "Par Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu"
Datums: 13.09.2001. 9:21:48 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3459

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 13.09.2001. 9:24:10 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3434

Likumprojekts "Ieguldītāju aizsardzības likums" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:25:28 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3392 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:26:46 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3383 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (1.lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:27:48 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3384 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:29:00 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3376 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:29:54 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3425 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:30:12 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3425 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:35:12 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3301 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (1. lasījums)
Datums: 13.09.2001. 9:57:52 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3301 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"""
Datums: 13.09.2001. 9:58:42 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3454

Lēmuma projekts "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums"
Datums: 13.09.2001. 9:59:36 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3460

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
rudens sesijas otrās sēdes
2001.gada 13.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Leona Bojāra, Aijas Barčas, Pētera Salkazanova, Jāņa Lejas un Valda Lauska jautājumu par mācību grāmatu cenām pilnvarots sniegt izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns. Deputāti ir saņēmuši arī rakstisku atbildi. Lūdzu, ministra kungs! Jūsu rīcībā ir divas minūtes.

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Salkazanova kungs! Augsti godātais Bojāra kungs! Es esmu gatavs sniegt atbildi uz pieprasījumu.

Pirmais jautājums bija šāds: kāpēc nav izstrādātas mācību programmas, lai katru gadu nebūtu jāmaina mācību grāmatu saturs?

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 5.punktu un Vispārējās izglītības likuma 5.panta 1.punktu Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi vairākus reglamentējošus dokumentus: valsts pamatizglītības standartu, valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, attiecīgo mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmu paraugus. Programmu paraugi ir pieejami katrā izglītības iestādē. Izmaiņas attiecīgajās programmās nav pieļaujamas, kamēr nav notikušas izmaiņas normatīvajos aktos.

Otrs jautājums: kas veido mācību grāmatas saturu un atbild par to? Mācību grāmatas saturu izstrādā izdevniecības konkurences apstākļos. Uzsveru - izdevniecības! Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs izvērtē mācību grāmatu satura atbilstību pirmajā punktā nosauktajām programmām.

Trešais: kāpēc mācību grāmatas tiek iespiestas uz ļoti dārga papīra un ir pārsātinātas ar bildēm, kāpēc tām nav standarta formāta?

Tātad mācību grāmatām ir jābūt kvalitatīvām un ilgstoši lietojamām. Ir grūti noteikt, vai tām ir jābūt uz dārga vai lēta papīra, bet tām ir jābūt ilgstoši lietojamām, un atkarībā no izglītības pakāpes - vai tā ir pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas grāmata - tad arī ir izstrādāti grāmatu formāti un izvēlēti attēli, kurus iekļauj, lai varētu labāk apgūt mācību saturu.

Jautājums: vai ir veikts pētījums par grāmatu svaru, kas var negatīvi ietekmēt bērnu veselību?

Pētījumi par grāmatu svaru, kas negatīvi ietekmē bērnu veselību, nav veikti, tomēr ir nepieciešams noteikt sanitārās normas par pieļaujamo svaru, kādu ikdienā var nēsāt attiecīgā vecuma skolēns, un atkarībā no šīm normām tad arī būtu regulējama skolēnu somas komplektācija un tās pieļaujamais svars. Šobrīd spēkā ir tikai smaguma pārnēsāšanas un pārvietošanas normas, kas attiecas uz skolēniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Tātad Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizdara šis lietišķais pētījums. Paldies par šo ierosinājumu!

Piektais: kas regulē cenas mācību grāmatām, it sevišķi tāpēc, ka to izdošanu dotē valsts?

Mācību grāmatu cenu regulē tirgus. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam” izglītības iestādēm grāmatu iegādei ir piešķirti 548 125 lati jeb 1,56 lati vienam skolēnam. Kopš 1995.gada mācību grāmatu izdošanu valsts vairs nedotē. Likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam" ir paredzēts finansējums 79 tūkstoši, bet tas ir domāts speciālajām mācību iestādēm, piemēram, Braila rakstam, tas ir, iespiest tekstu ar lielākiem burtiem, kas ir nepieciešams tuvredzīgiem, vājredzīgiem bērniem un ir lietojams speciālajās skolās.

Nākamais: kāpēc piespiedu kārtā, obligāti jāiegādājas mācību palīglīdzekļi, kuru cena ir vienāda ar mācību grāmatu cenu?

Mācību līdzekļi ir mācību procesa neatņemama sastāvdaļa, un skolotājs ir valstī vienīgais cilvēks, kurš, beidzoties mācību gadam, nosaka, pēc kādām grāmatām tiks realizētas programmas nākamajā mācību gadā un kādi ir minimālie nepieciešamie mācību līdzekļi, lai varētu realizēt katru konkrēto programmu.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Papildu jautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, paldies Greiškalna kungam par tādu pilnīgu atbildi, bet ir tomēr papildu jautājumi.

6.klasei angļu valodas mācību grāmata un palīgburtnīca maksā 6 latus. Ja tagad mēs paskatāmies, kas ir iedzīvotāju maciņos, tad redzam, ka, viņi patiesībā tās grāmatas saviem skolēniem iegādāties nevar. Tādēļ ir jautājums: kāpēc tomēr Izglītības un zinātnes ministrija nepārbauda tās nesamērīgi lielās cenas, kuras ir šīm grāmatām uzlikuši mūsu tirgotāji? Un piedevām vēl viens jautājums: kāpēc nevar lietot citās tipogrāfijās vai pat citās valstīs iespiestas grāmatas, bet ir noteikti jābūt “Zvaigznes” tipogrāfijas izdotām grāmatām?

K.Greiškalns. Paldies par jautājumu.

Vēlreiz atkārtoju, ka konkurenci nosaka Komerclikums. Cenas ir atkarīgas no konkurences apstākļiem, kādos tipogrāfijas izdod grāmatas. Taču grāmatu, pēc kuras mācīties, nosaka skolotājs, tāpat kā citus mācību līdzekļus. Par to, vai noteikt to dārgāko vai lētāko, ir visiem kopā vecāku sanāksmē jāvienojas. Tātad katrai skolai ir tiesības noteikt, no kādas grāmatas mācīsies. Un tās cenas noteikšana, par kādu pirks, - tā tomēr ir sociāla funkcija, tā nav ar izglītības jomu saistīta funkcija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl viens papildu jautājums. Vārds Pēterim Salkazanovam. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es domāju, ka mēs labi atceramies to laiku, kad strādājām pašvaldībās. Tad uz vienu bērnu bija 2 lati grāmatu iegādei. Šī summa tagad ir samazinājusies. Kā jūs jau teicāt, tagad tā ir 1,56 lati vienam skolēnam. Vai šī summa ir pietiekoša, un kāpēc tā iet uz leju?

K.Greiškalns. Paldies par jautājumu.

Nē, tā nav pietiekoša, bet tā ir summa, ko garantē valsts. Pašvaldībai ir iespējas papildināt šo summu, un ir pašvaldībās skolas, kuras iepērk visas mācību grāmatas. Tas ir atbilstoši pašvaldību iespējām. Tātad 1,56 lati - tā ir tikai daļa no finansējuma.

Sēdes vadītājs. Paldies, Greiškalna kungs. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Pārējās atbildes uz deputātu jautājumiem mēs pārceļam uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 2.sēde
2001.gada 13.septembrī


Klusuma brīdis Amerikas Savienotajās Valstīs bojā gājušo piemiņai
Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. M.Lujāns
- dep. K.Leiškalns
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par tankkuģu iegādi
Par likumprojektu “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”(3427. un 3427-a dok., reģ. nr.995)
Priekšlikums - dep. J.Esta
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””(3428. un 3428-a dok., reģ. nr.380)
Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”(3440. un 3440-a dok., reģ. nr.998)
Par likumprojektu “Iepakojuma likums”(3441. un 3441-a dok., reģ. nr.999)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””(3442. un 3442-a dok., reģ. nr.1000)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””(3443. un 3443-a dok., reģ. nr.1001)
Par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”(3444. un 3444-a dok., reģ. nr.1002)
Par likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”(3445. un 3445-a dok., reģ. nr.1003)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””(3446. un 3446-a dok., reģ. nr.1004)
Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam L.Muciņam”
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam”
Lēmuma projekts “Par N.Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” (J.Šņepsta vietā)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta O.Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”(3434.dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece

Likumprojekts “Ieguldītāju aizsardzības likums” (1.lasījums)(3392. un 3435. dok., reģ. nr.973)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” (1.lasījums)(3383. un 3436. dok., reģ. nr.964)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (1.lasījums)(3384. un 3437. dok., reģ. nr.965)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (1.lasījums)(3376. un 3438. dok., reģ. nr.961)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojektrs “Grozījumi Izglītības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3425. un 3447. dok., reģ. nr.993)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (1.lasījums)(3301. un 3439. dok. reģ. nr.937)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. M.Lujāns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Lujāns
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Seile
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis
Lēmuma projekts “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”””(3454. dok.)
Lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums”(3460. dok.)
Ziņo - dep. G.Krasts
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. E.Inkēns
- dep. I.Burvis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs



Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas
otrās sēdes
2001.gada 13.septembrī


Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par mācību grāmatu cenām”
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Papildu jautājums - dep. L.Bojārs
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Papildu jautājums - dep. P.Salkazanovs
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem