Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas ceturtā sēde

2001.gada 10.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi! Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas ir sagatavots otrajam lasījumam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļauts.

Deputāte Helēna Soldatjonoka informē, ka atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Līdz ar to likumprojekts netiks izskatīts darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par telekomunikācijām”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Ir otrs dokuments, kas atsauc šo iesniegumu. Vai kolēģiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums “Likumā par ostām””, kas ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Deputātiem ir iebildumi par šī... (Starpsaucieni: "Ir iebildumi! Balsot!") par Prezidija atzinumu par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Vakar pēcpusdienā es saņēmu Valsts prezidentes motivētu ierosinājumu veikt otrreizēju likuma caurlūkošanu. Saskaņā ar Satversmes 71.pantu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai ir nosūtīts 3.maijā pieņemtais likums “Grozījumi “Farmācijas likumā””. Ierosinu jautājumu iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Leona Bojāra, Čevera, Grīga, Arņa Kalniņa, Lauska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 4, atturas - 49. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt “pret”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru iesniedza Ministru kabinets, pirmkārt, liecina par to, ka mūsu valstī, piedošanu, kreisā kāja nezina, ko dara labā. Ministru kabineta 3.priekšlikums faktiski piedāvā to, par ko mēs jau šodien lemsim, izskatot darba kārtības 10.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā).

Lietas būtība. Spēkā esošajā Izglītības likumā ir teikts, ka no 2001.gada 1.septembra vispārējās mācību iestādēs drīkstēs strādāt tikai pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību. Realitāte liecina, ka, lai izpildītu šo Izglītības likuma normu, būtu jāatlaiž no darba 42% sākumskolu un pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju, kā arī latviešu valodas skolotāji, mazākumtautību skolu un mūzikas skolotāji. Tas, ka mēs pa 10 gadiem kopš valsts neatkarības atjaunošanas nevarējām sagatavot mazākumtautību skolām kvalificētus latviešu valodas skolotājus, liecina, manuprāt, par to, ka valdošajām partijām nevajag, lai minoritāšu bērni labi zinātu valsts valodu. Diemžēl - jo sevišķi nacionālradikālim - vajag, lai viņi zinātu savu vietu. Nekādā gadījumā bērnus nedrīkst atstāt bez skolotājiem. Es ceru, ka šis grozījums tiks šodien pieņemts un prasība par skolotājiem obligāti nepieciešamo augstāko pedagoģisko izglītību stāsies spēkā 2004.gada 1.septembrī.

Otrkārt. Nezinu, kā jums, cienījamie kolēģi, bet man ir kauns. Mēs solījām uzsākt piecgadīgo, sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai, bet solīto neizpildījām. Mēs solījām pielikt skolotājiem 30 latus pie algas likmes par vienu slodzi. Piemānījām. Ir zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja un Ministru kabinets akceptēja pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku. Ar to, manuprāt, pierādīja savu tiesisko nihilismu. Izpildinstitūcijām, kā zināms, jāvadās pēc likuma. Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā ir teikts, ka no 2002.gada 1.septembra pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Taču akceptētajā grafikā paredzēts līdz 2003.gadam (ieskaitot) maksāt šiem skolotājiem tikai 50 latus par slodzi. Tātad izpildinstitūcijas apriori plānoja nepildīt šo likuma normu, jo uzskatīja deputātus par marionetēm vai par paklausīgu balsošanas mašīnu. Tagad mums ierosina atlikt uz 2003.gadu šīs likuma normas izpildi, bet, kā es šeit stāvu, atkal to neizpildīs! Tāpēc es aicinu balsot “pret” vai vismaz atturēties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Par” pirmais pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ar vēsu prātu nobalsot “par”, un tā nu gluži nav, ka valdība nezina, ko viena kāja dara un ko otra dara, jo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai, pareizāk sakot, atsevišķi deputāti jau agrāk izskatīšanai bija iesnieguši jautājumu, kas skar izglītības līmeni, ar kādu tuvākajā laikā pedagogi varēs strādāt mācību iestādēs. Tas patlaban darīts tikai viena iemesla dēļ - ņemot vērā to, ka valdībā saskaņošana starp ministrijām, izskatīšana komitejās un pēc tam sēdē ir samērā gara procedūra, bet mācību gads ļoti strauji tuvojas nobeigumam. Mēs vienkārši apsteidzām laika ziņā Ministru kabinetu, lai skolotājiem, kuri šomēnes jau praktiski beidz darbu šajā mācību gadā skolās, savlaicīgi būtu pilnīga skaidrība, kādi būs spēles noteikumi 1.septembrī. Tikai tāpēc mēs, apsteidzot valdību, šo jautājumu ierosinājām sēdē izskatīt jau šodien, pie tam steidzamības kārtā. Taču pārējos jautājumus, ko iesniedza Ministru kabinets, mēs ļoti rūpīgi izskatīsim gan komisijās, gan frakcijās. Katrs deputāts varēs izteikt viedokli un arī nobalsot tā, lai mūsu izglītības darbiniekiem būtu labāk.

Aicinu tomēr atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Tiesneša, Ābiķa, Seiles, Baloža un Sproģa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kāda var būt lauku tūrisma - šīs mazās uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā, ja izejamajās dienās cilvēki nevar atpūsties pie ūdeņiem, jo sestdienās un svētdienās pat Rīgas tuvumā visi ezeri ir pārvilkti ar tīkliem. Šie tīkli ir sapuvuši. Mēs zinām, kas notiek Babītes un Engures ezeros, Baltezerā un daudzās citas vietās. Kāda gan var būt atpūta, ja ne tikai parastās upes, bet arī lašu nārsta upes ir pārvilktas ar tīkliem? Tāpēc mūsu doma bija tāda - neatļaut visu regulēt tikai ar noteikumiem, jo pašreiz šie noteikumi ir gan par rūpniecisko zveju, gan par amatieru zveju, gan par licencēto makšķerēšanu, turklāt šiem noteikumiem ir tendence vairoties tāpat kā molekulām: izplūst, dalīties, un beigās neviens īsti nevar saprast, kuros noteikumos kas ir ierakstīts.

Es ceru, ka mēs nobalsosim un nosūtīsim šos priekšlikumus uz komisiju, taču es aicinu visus deputātus padomāt arī par nākamo soli - par to, lai, teiksim, lašu nārsta laikā upēs netiktu dzīti pāļi vai nesāktos, teiksim, upes padziļināšanas darbi, kā tas notiek, piemēram, Salacā, lai tīklu acis būtu nevis tikai 20 milimetru lielas, bet būtu vismaz 50 milimetru lielas, un lai nebūtu šīs mistiskās piezvejas, ko neviens nevar kontrolēt; lai tiktu ievērota Civillikuma norma, ka katras hidrobūves īpašnieks ir atbildīgs par zivju ceļu. Varbūt tikai tad mēs varēsim nopietni runāt par kaut kādu kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut tikko komisijai nodoto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Mūsu darba dokuments ir nr.3132, kas jums ir izdalīts šodien, un šie grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir nepieciešami. Anotācija jums ir uzrakstīta diezgan perfekti - tas nepieciešams, lai novērstu iespējamo likuma neatbilstību...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs, es sapratu, ka jūs motivēsiet to, kāpēc šis likumprojekts ir jāiekļauj, jo likumprojekta izskatīšana vēl nav sākusies. Mēs līdz šai sadaļai neesam nokļuvuši.

K.Leiškalns. Jā, tad es motivēšu! Paldies, priekšsēdētāja kungs, par aizrādījumu! Es aicināšu likumprojektu iekļaut darba kārtībā kā pirmo, jo, ja deputāti vēlēsies iesniegt priekšlikumus, tad es aicināšu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, teiksim, šodien līdz pulksten 15.00, un beigās mēs šo likumprojektu varēsim izskatīt otrajā lasījumā.

Komisija aicina šo likumprojektu izskatīt arī kā steidzamu un to pieņemt, lai iespējamās problēmas ar Satversmes tiesu būtu novērstas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti ierosina balsot par šā likumprojekta iekļaušanu izskatīšanai un skatīt to pirmo likumprojektu izskatīšanas sadaļā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, neviens neatturas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Izskatīsim Valsts prezidentes iesniegumu grozījumu otrreizējai caurlūkošanai Farmācijas likumā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums šis likums bez debatēm jānodod atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums komisijai ir nodots.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu! Lūdzu, Sociālo un darba lietu komisija!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Deņisovam.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.maijs. Izskatīšana? Deputāts Vidiņš ierosina 25.maiju. Tātad vispirms balsosim par tālāko piedāvājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 25.maijam! Lūdzu rezultātu! Par - 85,
pret - 1, atturas - 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Izskatīšana - 31.maijā. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Helēnas Demakovas, Guntara Krasta, Kristiānas Lībanes, Andra Bērziņa, Borisa Cileviča un citu iesniegumu - lēmuma projektu “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļaujam darba kārtības beigās. Paldies.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Otrā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis lēmuma projektu “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu ziņot Antonu Seikstu - komisijas priekšsēdētāju.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu, ieklausieties īsā likuma pantu atreferējumā, jo Nacionālās padomes sastāvs ir rotējošs, tāpēc ik pēc laika rodas nepieciešamība Saeimas zālē to atjaunināt.

Īsi atgādināšu, kāda ir procedūra.

Nacionālā radio un televīzijas padome ziņo Prezidijam par vakanci. Prezidijs, saņemot vismaz piecu deputātu pieteikto kandidatūru, nosūta to atbildīgajai komisijai - šajā gadījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc tam atbildīgā komisija sagatavo lēmuma projektu un lūdz iekļaut to darba kārtībā.

Kāpēc es to visu stāstu un lūdzu iekļaut Saeimas darba kārtībā? Es to jums stāstu tāpēc, ka šoreiz šī loģiskā secība tika nopietni pārkāpta. Darba kārtībā tika iekļauts jautājums, neinformējot par to atbildīgo komisiju. Tad nācās šo situāciju labot, pārbaudot, vai tas ir publicēts laikrakstā, un jau pēc iekļaušanas darba kārtībā saņemt dokumentus, tomēr komisija savu uzdevumu izpildīja. Taču es ļoti lūdzu visus turpmāk tomēr ievērot šo secību, jo jau rudenī mums nāksies vēlreiz par šo jautājumu runāt.

Vienlaikus ņemot vērā to, ka šobrīd visi likumā prasītie nosacījumi ir izpildīti un ka personīgi pretendents nekādā ziņā nav vainīgs pie tā, ka šāda situācija bija izveidojusies, komisija neuzskatīja par vajadzīgu lūgt svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Atbildīgā komisija uzklausīja pretendentu, un, tā kā atbildīgajai komisijai nav pienākuma un tiesību izteikt savu viedokli, atbildīgā komisija lūdz balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā debatēs neviens pieteicies nav, tad balsosim par lēmuma projektu “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. Atgādinu, ka balsojums ir elektronisks, bet aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 42. Lēmuma projekts nav apstiprināts.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums - likumprojektu izskatīšana.

Tā kā mēs nolēmām kā pirmo šajā sadaļā ieslēgt likumprojekta "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pirmo lasījumu, lūdzu, Leiškalna kungs, komisijas vārdā!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Komisija aicina likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Sākam izskatīt likumprojektu, kura darba dokumenta numurs, kā jau es teicu, ir 3132, - “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Šie grozījumi ir nepieciešami, pirmkārt, jau tāpēc, ka attiecīgais likumprojekts šobrīd ir apstrīdēts Satversmes tiesā kā neatbilstošs Satversmes 58.pantam, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Protams, šeit ir vesela virkne interpretācijas jautājumu, un, ja šis likums nebūtu saistīts ar citiem likumiem, es labprāt noklausītos Satversmes tiesas spriedumu, neskatoties uz to, kāds tas būtu - likumu atceļošs vai likumu spēkā atstājošs, bet šajā gadījumā atbildīgā komisija ir izdarījusi virkni labojumu. Es domāju - daudzus, daudzus desmitus labojumu citos likumos, sasaistot šos likumus kopā, jo es neuzdrošinos pakļaut šos likumus atcelšanas riskam. Tas nozīmē, ka pārtraukumā starp sesijām mums būtu jāsasauc virkne ārkārtas sēžu, lai paspētu izlabot šos likumus, kuros ir atsauces uz likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas jau ir iestrādātas.

Komisija iesaka pirmām kārtām mainīt 7.panta otro daļu, nosakot, ka valsts regulējamās nozarēs tiek izveidots vienots regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un šī komisija ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde.

11.panta ceturtajā daļā komisija aicina saglabāt regulatoru neatkarību, nosakot, ka regulatoru pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa. Jāteic, ka ir arī daži tādi labojumi, kurus komisija ir iestrādājusi jau pēc likuma pieņemšanas, saskaņojot to ar citiem likumiem. Teiksim, 31.panta trešā daļa būtu saskaņojama ar šodien otrajā lasījumā izskatāmo “Telekomunikāciju likumu”. Tā ir novērsusi arī vienu redakcionālu kļūdu, kas bija palikusi, mums pieņemot likumu. Redakcionāli varbūt ne tik daudz, bet par būtisku kļūdu uzskatāma 36.panta pirmā daļā, kur vārds “ievēlētais” būtu aizstājams ar vārdu “ieceltais”. Ir arī citādi izteikta 45.panta otrās daļas redakcija, kura ir jūsu priekšā. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Atklājam debates.

Pirmais debatēs ir pieteicies Modris Lujāns - Latvijas Sociāldemokrātiskās... Vai! Es ļoti atvainojos, Lujāna kungs! Es ļoti atvainojos sociāldemokrātiem un jums, Lujāna kungs! (Zālē liels troksnis.)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, ka vismaz kādā brīdī arī Saeimā parādījās lielāka aktivitāte. Es vienkārši šajā brīdī, tā kā negribu strīdēties ar cienījamo Leiškalna kungu, gribu pateikt pāris vārdu vairākumam.

Savā laikā, kad mēs, runājot par šo regulatoru, kopā ar cienītiem kolēģiem no Sociāldemokrātiskās partijas iesniedzām 33 priekšlikumus, jūs ciniski tos visus atmetāt, to skaitā lielāko daļu to labojumu, ko jūs šodien mēģināt piedāvāt, pēc tam, kad jūs labi saprotat, ka paveras iespēja zaudēt Satversmes tiesā. Nu nav glīti! Varbūt vienreiz vajadzētu iemācīties ieklausīties arī opozīcijā!

Tāpat toreiz jūs neņēmāt vērā Prezidentes kundzes priekšlikumu un komisijā ciniski atmetāt atpakaļ arī viņas aizrādījumus. Žēl, taču šajā brīdī laikam patiešām ir jāatbalsta pirmais lasījums. Es domāju, ka tā kārtējo reizi ir vairākuma izgāšanās, un vienkārši par savu nekorekto rīcību ir jāatbild. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs! Es stenogrammai atgādinu un vēlreiz atvainojos, jo Lujāna kungs joprojām pārstāv politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakciju.

Un tagad nākamajam vārds debatēs Leonam Bojāram no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka ir arī kāda jautra minūte. Pozīcijas frakcijas, kā vienmēr, ļoti steidzas. Diemžēl šī steiga ir radījusi arī ļoti daudz kļūdu. Nodokli lietotām mašīnām steigā pieņēmām, pēc tam atcēlām, arī akcīzes nodokļa atmaksu par dīzeļdegvielu zemniekiem steigā noteicām, un arī to pienācās pārskatīt, ko tikai visu nedarījām... Komerclikums nu ir izgāzies pilnīgi, un tagad ir likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Es atceros, ar kādu tīksmi jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, automātiski noraidījāt visus priekšlikumus, kā jūs to bijāt norunājuši.

Un kas tad ir par nelaimi? Nelaime ir tā, ka valdībai tiek “piespēlētas” idejas, kuras dzīvē iedzīvotājiem rada galvenokārt daudz problēmu un, protams, naudas izdevumus. Diemžēl mūsu iedzīvotājiem jau tā ir maz tās naudiņas, bet mēs vēl mēģinām visdažādākajā veidā to izdabūt no viņiem laukā, lai vēl vairāk pasliktinātu viņu dzīves līmeni. Gudrākās galvas valdībā un arī jūs saņemat vēlamos rezultātus, bet lieta tā, ka vidējā un zemākā līmeņa ierēdņi neprot risināt tās problēmas, kuras rodas, pieņemot to vai citu likumu. Un tad “gudrākās galvas” paiet malā, bet iedzīvotāji paliek aci pret aci ar tiem likumiem, kurus ar balsošanas mašīnas palīdzību jums diemžēl izdodas “izvilkt cauri” Saeimai un kuri arī jums nedara godu, jo Saeima reitinga tabulā trešajā vietā no apakšas ar mīnus 33 punktu vērtējumu.

Šis likums par sabiedriskajiem regulatoriem parādījās Saeimā 1999.gada decembrī, un to bija parakstījis Šķēles kungs. Un tā 1.pantā mēs lasām, ka regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju veikšanā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav pakļauta valdībai vai tās institūciju lēmumiem savu funkciju veikšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā. Tātad tika izveidota organizācija, kura nepakļaujas pat valdībai, un Latvijā tā vispār nevienam nepakļaujas. Tātad organizācija ir absolūti neatbildīga pret jebkuru institūciju Latvijas Republikā...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, es ļoti atvainojos...

L.Bojārs. ...un var veikt darbības, kuras tai iepatīkas, bet vai tās ir mūsu iedzīvotāju interesēs? Diemžēl nav, un šie 62 ierēdņi, kuru mēneša alga katram ierēdnim būs 2,5 tūkstoši, strādās tā, kā viņiem kaut kas palūgs, tāpēc mums nesteidzoties ir jāpārdomā šā likuma pārstrādāšana.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Godājamie kolēģi! Mūs ar savu klātbūtni ir pagodinājusi Somijas Republikas Prezidente, Viņas Ekselence Tarja Halonenas kundze. (Aplausi.) Paldies.

Turpinām darbu. Nākamais debatēs runās Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sociāldemokrātu frakcija atbalsta atgriešanos pie šā likuma izskatīšanas. Mēs patiešām esam par to, lai valstī darbotos tāda institūcija kā Sabiedrisko pakalpojumu regulators un lai savu darbību tā sāktu pēc iespējas ātrāk, bet, ja mēs esam likumā pieļāvuši noteiktas kļūdas, mums tās ir jāizlabo.

Pirmām kārtām mēs atbalstām to, ka tiek novērsta pretruna, kura
gadījās, - ka Sabiedrisko pakalpojumu regulators diemžēl neatbilst Satversmes 58.pantam, par ko Leiškalna kungs iestājās. Patiešām, Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, tāpat kā jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei, būtu jābūt pakļautai Ministru kabinetam. Tikai šā viena iemesla dēļ bija vērts atgriezties pie likuma izskatīšanas. Nepieciešams izlabot to kļūdu, kamēr jautājums nav skatīts Satversmes tiesā.

Protams, šī kļūda parāda arī to, ka mums visiem būs vēlreiz jāatgriežas pie tādiem jautājumiem, kad tiks skatīts iestāžu statuss - Finansu un kapitāla tirgus komisijas statuss, Satversmes aizsardzības biroja statuss, Eiropas integrācijas biroja statuss. Varētu skatīt arī Nacionālās radio un televīzijas padomes statusu, jo šajā ziņā ir absolūti tāda pati, analoģiska situācija. Jautājums - vai tikai no opozīcijas puses atkal ir jāvēršas Satversmes tiesā, lai mēs atgrieztos pie šā jautājuma skatīšanas, vai arī mēs paši šeit, parlamentā, esam spējīgi ierosināt grozījumus attiecīgajos likumos un novērst šādas kļūdas?

Par to, ka var būt pārprasta iestāžu neatkarība. Es gribētu teikt, ka, protams, sava vieta ir Valsts kontrolei un sava vieta ir tiesai. Taču, ja mēs runājam par Latvijas Bankas neatkarību, tad jāteic, ka mēs izdarījām kļūdu, kad ļāvām Latvijas Bankai pašai noteikt sev atalgojumu un algas. Praksē saskaramies ar to, ka cilvēciskās īpašības ir primāras. Latvijas Bankas prezidents, uzskatīdams, ka viņa atalgojums, kas trīs reizes pārsniedz Valsts prezidentes atalgojumu, ir par mazu, ir uzskatījis par iespējamu to vēlreiz dubultot, un tagad viņa atalgojums ir jau sešas reizes lielāks par Valsts prezidentes atalgojumu. Tas noteikti ir tikai tādēļ, ka mēs elementāri nesakārtojām arī likumu par Latvijas Banku, savulaik pasteidzāmies.

Šodien, kad ir runa par tik nopietnu jautājumu, kurš ir jāpārskata, mēs, protams, esam pret steigu. Mēs, protams, esam pret šādu steidzamību! Mēs gribam, lai parlaments atgrieztos pie tiem jautājumiem, kuri netika skatīti, pieņemot likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Tad mēs apzināti ignorējām Valsts prezidentes ieteikumus, un tādēļ šodien likums ir ļoti nopietni jāskata. Jā, par Satversmes 58.panta sakarā izdarāmajiem labojumiem mēs esam “par”. Jo ātrāk to izdarīsim, jo labāk. Un arī visi pārējie priekšlikumi ir ļoti rūpīgi jāizskata.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs.

Nākamais debatēs runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šis bija Lauska kungs un tiešām sociāldemokrāts.

Es pieteicos runāt debatēs, lai mums visiem pateiktu par tiem iebildumiem un tiem 33 priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt visi kopā kā opozīcija, Lujāna kungs. Neviens no tiem neattiecas uz šobrīd labojamiem likuma pantiem. Tieši otrādi - tad, kad valdība iesniedza priekšlikumu par šo regulatoru kā Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu iestādi, jūs atbalstījāt deputāta Leiškalna priekšlikumu, ka tai ir jābūt autonomai iestādei, kas atrodas ārpus Ministru kabineta. Lauska kungs, atšķirībā no jūsu kolēģa Bojāra kunga jums bija ļoti racionāla uzruna, un jūs ļoti precīzi norādījāt uz lietām, kas ir jāizlabo šodien un kas varētu būt izlabojamas arī nākotnē. Es domāju, ka viena no mūsu labojamām lietām būs tā dēvētā pašvaldību regulatora izveidošana. Cik es saprotu, pašvaldības šā gada septembrī vēl nebūs tam gatavas. Mums būs tas termiņš jāatliek līdz tam laikam, kad mēs vairāk vai mazāk sekmīgi realizēsim kādu pašvaldību reformu.

Kāpēc komisija un parlaments izšķīrās par to, ka šī iestāde ir autonoma? Tāpēc, ka Latvijā vismaz sešas iestādes, ieskaitot, kā jūs teicāt, Latvijas Banku, Satversmes aizsardzības biroju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Nacionālo radio un televīzijas padomi un Finansu un kapitāla tirgus padomi, kuru apstiprināja šis parlaments, ir tieši šādas iestādes - tās ir valsts pārvaldes iestādes, kas atrodas ārpus Ministru kabineta kaut formālas pārraudzības. Tie labojumi, kurus iesniedza Valsts prezidente, neattiecas uz pantiem, kurus mēs labojam šodien. Arī šobrīd, Lauska kungs, es vēl nevaru pateikt, kā tas būtu interpretējams - vai šis likums atbilst vai neatbilst Satversmes 58.pantam. To diemžēl var pateikt tikai tiesa. Esmu gatavs nākt klajā ar šādiem labojumiem ne jau tāpēc, ka man ir bail no tiesas atzinuma. Tas būtu precedents, un mēs varētu redzēt, kā Latvijā veidojas Satversme un kā tā ir tulkojama. Es izstudēju Satversmes sapulces visas tās stenogrammas, kurās tika runāts par Satversmes 58.pantu, un jāteic, ka deputāti 1921. un 1922.gadā ārkārtīgi maz runāja par šo tēmu. Panti tika pieņemti pēc būtības bez debatēm, un tādēļ es nevarēju dabūt autentisku tulkojumu jeb izpratni par to, ko toreiz domāja par šādām iestādēm. Kā jūs zināt, līdzīga iestāde ir varbūt Valsts kontrole, bet par to ir iestrādāts pants tieši Satversmē. Tā ir Satversmes noteikta institūcija, kura atrodas ārpus Ministru kabineta un kurai ir valsts pārvaldes funkcijas.

Tāpēc es aicinu gan sociāldemokrātus, gan arī jūs, Modri, tomēr atbalstīt šo likumu. Es laboju ne jau tāpēc, ka es neticu, ka nevar būt šāda iestāde, kas ir neatkarīga no Ministru kabineta un kas līdzīgi parlamentam pārstāv sabiedrību pašu. Es laboju tāpēc, ka es negribu riskēt ar jau pieņemtajiem likumiem un negribu, lai turpinātos tā 90.gados iesāktā tradīcija, ka licenču izsniegšana un tarifu regulēšana ir pilnīgi ārpus sabiedrības kontroles un bieži vien arī izpratnes. Mēs nezinām, kādā veidā kas ar ko nodarbojas. Kā var vienā naktī dabūt gatavas 30 licences “vējpūšiem”? Ir daudzi tamlīdzīgi gadījumi. Kā var licencē ierakstīt normas, kuras ir aizliegtas likumā? Ir vesela virkne lietu, kas man ir nesaprotamas, un tāpēc es gribu, lai šāda atbildīga iestāde strādātu.

Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt likumu pirmajā lasījumā un atbalstīt arī to, ka arī otrajā lasījumā tas izskatāms šodien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs.

Nākamais debatēs runās Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji!

Es gribētu uzsvērt to, ka, protams, ir labi, ka valdības partijas sāk lielā mērā apzināties to situāciju, kāda izveidojās pēc šā likumprojekta pieņemšanas galīgajā, trešajā, lasījumā. Toreiz arī visi Valsts prezidentes priekšlikumi tika kategoriski noraidīti. Tagad tomēr tiek izdarīti zināmi grozījumi un labojumi, kas atsevišķos jautājumos kaut daļēji, kaut pussoli nāk pretī opozīcijas un Valsts prezidentes nostājai.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka, neapšaubāmi, pienācis laiks mainīt attieksmi gan pret Saeimas opozīcijas priekšlikumiem, gan pret Valsts prezidentes nostāju. Tādā gadījumā mēs varētu daudz konstruktīvāk strādāt.

Es gribētu Leiškalna kungam tomēr iebilst, ka likuma 7.panta otrā daļa tomēr ir skarta mūsu priekšlikumos, attiecīga prasība ir iesniegta arī Satversmes tiesā. Mēs norādījām uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nekādai pārraudzībai nebija paredzēta, bet tagad ir paredzēts, ka šādu pārraudzību veiks Ekonomikas ministrija. Rezultāts būs tas, ka kaut šis viens jautājums būs lielā mērā sakārtots.

Taču mēs gribētu uzsvērt to, ka skartie jautājumi ir ļoti šauri un, lai arī šie grozījumi uzlabo situāciju, tie likumprojektu kopumā, tā saturu un ievirzi, pret kuru bija iebildumi gan Saeimas opozīcijai, gan arī Valsts prezidentei, nemaina kardināli, un tāpēc mēs varēsim pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt tikai ar atturēšanos, tas ir, ar zināmu pasīvu attieksmi, jo pretējā gadījumā mums būtu jāatzīst, ka šie grozījumi būtu pietiekami vai pietiekami tuvu tiem, kādus mēs uzskatām par nepieciešamiem. Mēs redzam, ka ir nepieciešami vēl daudzi nopietni grozījumi, kas aizstāvētu gan patērētāju tiesības, gan sakārtotu mūsu valsti atbilstoši demokrātiskas valsts standartiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs.

Nākamais - Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami, ka mēs attopamies un sākam kaut ko pārveidot un ka atzīstam arī tās kļūdas, kuras ir tīšuprāt iestrādātas likumā. Tās patiesībā nav kļūdas, bet darbība. Vienīgi tad, kad nonāk pie tādiem asiem risinājumiem, gribot vai negribot ir jāatkāpjas.

Nu paskatīsimies, kā tas regulators strādās, teiksim, enerģētikā un it sevišķi telekomunikāciju jomā! Kā tad viņš ierobežos tās organizācijas darbību, kura, pelnot 24 miljonus gadā, vēl grib pacelt savus tarifus? Pasts, dzelzceļš un pasažieru pārvadāšana - arī par to visu ir daudz jautājumu. Kas attiecas uz licencēm, diemžēl tikai ar mūsu ierēdņu - varbūt ne augstākā ešelona - rokām tiek radītas tās nejēdzības, ka vienas un tās pašas firmas saņem visu to, ko viņas grib, bet mazie un vidējie neko nesaņem. Kas attiecas uz konkursiem, tur ir debesu brīnumi, un diez vai tas regulators kaut ko arī tur darīs. Nu, par normām jāteic, ka tur vēl ir jāskatās...

Tagad par pašvaldībām. Par to bezjēdzību... Vai viņi būs spējīgi risināt jautājumus atkritumu apsaimniekošanā? Diez vai šie kungi būs bijuši Getliņos vai Bolderājā esošajā attīrīšanas stacijā. Ūdensapgāde un kanalizācija. Pasažieru pārvadājumi. Nu ko tad viņi darīs ar tiem taksobusiem un tiem personīgajiem autobusiem, kuri dienā iegūst no 50 līdz 100 latiem un izputina pilsētas transportu? Par to jau neviens līdz šim nav domājis, kaut arī labi zina to.

Un vēl ir arī jāpaskatās, kā tas regulators nodarbosies ar tādu jautājumu kā Daugavas aizsargāšana no piesārņojuma, ko radīs Celulozes kombināts - monstrs. Un kā tad būs ar apkuri? Jūs taču zināt, kā Latvijas pilsētās, to skaitā arī Rīgā, tiek aprēķināta apkure. Apkuri aprēķina tās organizācijas, kuras saņem ļoti labu peļņu un tajā pašā laikā iedzen izmisumā iedzīvotājus un vēl met viņus no dzīvokļiem laukā.

Tā ka ar šo likumu, Regulatoru likumu, jāstrādā ļoti nopietni un mēs nevaram steigties.

Cienījamais Leiškalna kungs, nekad nedzeniet to zirgu ātrāk, nekā viņš var paskriet.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs!

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Leiškalna kungs, vēlaties kaut ko teikt?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es piebilstu, ka es vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā viena iemesla dēļ.

Dāmas un kungi! Neviens mums netraucē...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, piedodiet, vispirms ir pirmais lasījums. Pašreiz mēs vēl neesam balsojuši.

K.Leiškalns. Es arī aicinu darīt tieši to - atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kura galvenā sūtība šobrīd ir novērst iespējamās likuma pretrunas ar Satversmes 58.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 86.pantu es jūs lūdzu, dāmas un kungi, izskatīt minēto likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā! (Starpsauciens: "Ir iebildumi!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā es aicinu priekšlikumus par likumprojektu iesniegt šodien līdz pulksten 11.00 un šodien likumprojektu izskatīt darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā beidzamo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā, ja nav citu priekšlikumu - pieņemam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir pulksten 11.00 10.maijā. Paldies. Un izskatīšana otrajā lasījumā notiks šodienas sēdē.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegumu, kuri lūdz Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”.

“Par” šo iekļaušanu vēlas runāt Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien būtu skatāms ļoti nopietns jautājums par privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība”. Sociāldemokrātu frakcija piedāvā šo privatizāciju pārtraukt. Mūsu likumprojekta galvenie punkti ir šādi:

1.pants. Pārtraukt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju.

2.punkts. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” manta nav sadalāma un privatizējama pa daļām.

Un atsevišķs pants vēl nosaka to, ka privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība” vajag nodot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka visiem šeit, Latvijā, un arī Saeimas deputātiem ir skaidrs, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācija ir nonākusi nopietnā strupceļā. Mūsu rīcību diktē gan Saeimas deputātu priekšlikumi, kas šeit ir izskanējuši, gan arī virkne ieteikumu, kas ir izskanējuši Ministru kabineta sēdēs un arī priekšlikumos presei, jo, kā mēs zinām, Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un arī BDO, tātad privatizācijas konsultants, ir izteikuši priekšlikumu, ka būtu nepieciešams pagarināt 5 miljonu ASV dolāru lielo drošības naudas iemaksas termiņu par divām nedēļām. Ministru kabinets pašreiz aizvien svārstās - tas šo lēmumu nav noraidījis un šo jautājumu reāli izskatīs tikai pēc nedēļas. Un Saeimai tomēr vajadzētu teikt savu vārdu, lai visas šīs lietas varētu zināmā mērā sakārtot un lai viss kļūtu skaidrs ne tikai mums šeit, Saeimā, bet arī tautai, kāda ir Saeimas deputātu nostāja.

Sociāldemokrāti kategoriski nostājas pret to, ka pretēji privatizācijas noteikumiem, ko apstiprinājusi Latvijas Privatizācijas aģentūra un ko parakstījis Kalvīša kungs, un attiecīgi pretēji arī privatizācijas nosacījumiem, ko pieņēmis Ministru kabinets... tātad pretēji šiem noteikumiem un nosacījumiem varētu zināmā mērā virzīt šo privatizācijas procesu uz priekšu, kā to piedāvā Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un BDO konsultants privatizācijas jautājumā.

Katrā ziņā mums ir skaidrs, kāpēc BDO privatizācijas konsultants steidzas. Viņa peļņa ir atkarīga no tā, cik ātri šī privatizācija notikusi, un līdz ar to viņš darbu grib ātrāk pabeigt un tamlīdzīgi. Turpretī mūs, Saeimas deputātus, neapšaubāmi, interesē arī šī likumības puse.

Godājamie kolēģi! Šis mūsu piedāvājums ir arī zināms pretimsolis Saeimas deputātam no frakcijas “Latvijas ceļš” - Ivaram Godmanim, kas jūsu klātbūtnē šeit skaidri un gaiši pateica to, ka ļoti nopietni būtu apsverams priekšlikums - noteikt “Latvijas kuģniecībai” trīs gadus ilgu šādu te, teiksim, moratoriju, lai šī privatizācija nevirzītos uz priekšu. Es domāju, ka mūsu likumprojekta ietvaros mēs varam apspriest arī Ivara Godmaņa kā “Latvijas ceļa” pārstāvja un pieredzējuša cilvēka priekšlikumu. Kā mēs zinām, arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle vienmēr ir izteicies, ka ir jābūt tolerancei un nopietniem apsvērumiem tajā brīdī, kad mēs uzklausām Ivaru Godmani un viņa viedokli, un es Šķēles kungam šinī ziņā arī piekrītu.

Tā ka vajadzētu zināmā mērā atbalstīt Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu un šo privatizāciju vismaz pārtraukt, un tad mēs varētu veikt arī radikālākus pasākumus, lai atliktu šo privatizāciju uz trim gadiem vai vispār neprivatizētu “Latvijas kuģniecību”. Tas būtu ļoti nopietni.

Es gribētu šeit uzsvērt arī to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pieņēmusi nopietnu paziņojumu, kurā teikts, ka kādam tomēr vajadzētu uzņemties politisko atbildību. Tas varētu būt Aigars Kalvītis vai kāds cits no Ministru kabineta locekļiem, kas šo jautājumu ir ļoti nopietni tomēr virzījis un izskatījis. Tā ka, es domāju, jautājums par to, ka bez šīs politiskās atbildības izskatīšanas mēs varētu turpināt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, ir pilnīgs absurds.

Es gribētu uzsvērt to, ka arī pašreiz pretendentu loks, ja mēs runājam par privatizāciju, vēl aizvien nav paplašināts, šis jautājums karājas gaisā. Ja būtu skaidrība šajā jautājumā, tad būtu jau arī kaut kas vairāk zināms. Līdz ar to, ka nav mainīti privatizācijas noteikumi un privatizācijas nosacījumi, taps pieteikts arī kāds jauns - garāks privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņš. Un, galu galā, mums ir jāsaprot tas, ka trīs privatizācijas mēģinājumi jau ir izgāzušies, un šeit, neapšaubāmi, vajadzētu panākt atklātību, nevis saglabāt slepenību, kura īstenībā ir prettiesiski pieņemta, ko mēs varam pierādīt un parādīt ar dažādu likumu un normatīvo aktu analīzi.

Gribētu uzsvērt arī to, ka sabiedrība par atklātumu “Delna” ir aicinājusi Ministru kabinetu to visu tagad darīt atklāti zināmu - to, kāda ir šī situācija, lai varētu analizēt arī šīs pieļautās kļūdas. Es domāju, ka Ministru kabinetam šoreiz vajadzētu šo sabiedrību, neapšaubāmi, uzklausīt un izdarīt vajadzīgos secinājumus - tātad sabiedrībai, opozīcijai, arī Saeimas deputātiem un “Latvijas kuģniecības” privatizācijas izmeklēšanas komisijai darīt zināmus visus šos jautājumus, kas...

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūsu laiks ir izmantots!

E.Baldzēns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Burvja kungs, vai jūs vēlaties runāt “pret” priekšlikumu? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidijs! Baldzēna kungs jums nupat paskaidroja, kāpēc Latvijas valstij, Latvijas tautai un valdošajai koalīcijai būtu bijis izdevīgi, ja Saeimā atbalstītu šo mūsu iesniegto likumprojektu. Es minēšu tos argumentus, kas ir “pret” jūsu vajadzību un kas būtu bijuši izdevīgi opozīcijai gadījumā, ja jūs nebalsotu “par”, bet balsotu “pret” šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka opozīcijas rokās tad paliks iespējas arī turpmāk sekot līdzi tam, kā jūs mocīsieties ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesu, kuru jūs tik un tā nebūsiet spējīgi paveikt. Mums paliek spēkā visas argumentācijas, kāpēc nespējīgi ministri ir jānoņem no amatiem, un tādā gadījumā, lai nostiprinātu tieši jūsu, valdošās koalīcijas, valdības stiprumu un stabilitāti, jums būtu izdevīgi nobalsot par šo likumprojektu, taču, cienot Latvijas parlamenta opozīciju, es ceru, ka jūs nobalsosiet “pret”, lai Latvijas parlamenta opozīcijai vienmēr būtu iespējas parādīt, ka, kamēr jūs esat pie vadības, tikmēr stabila valdība Latvijā nebūs iespējama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu - Baldzēna, Lauska, Grīga, Ādamsona un citu - priekšlikumu: iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 40, atturas - 20. Priekšlikums darba kārtībā nav iekļauts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Goldes kundze.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3003- likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus, un es gribētu atgādināt, ka mēs likumu atvērām tāpēc, lai mācību gada beigās skolotājiem, audzinātājiem, direktoriem un bērnudārzu vadītājiem būtu pilnīgi skaidrs, kādas kvalifikācijas prasības uz viņu darbu attieksies 1.septembrī.

Saeima atbalstīja likumprojekta steidzamību, un tādēļ šodien izskatīsim šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

1. ir deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties par šo priekšlikumu vēlas Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā ir teikts (citēju): “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.” Diemžēl - vai varbūt: “Dievam slava!” - šī likuma norma Latvijā vēl šodien nav izpildīta. Netiks tā izpildīta arī rītdien, lai gan šis likums ir stājies spēkā jau 1999.gada 1.septembrī.

Kā jums ir zināms, Latvijā arī šodien darbojas ap 180 krievu mācībvalodas skolu, ap 140 divplūsmu skolu, 7 poļu, pa vienai - ebreju, ukraiņu, baltkrievu un vēl dažas citas skolas. Tur mācās ap 100 tūkstošiem skolēnu, tas ir, apmēram viena trešā daļa no skolas vecuma bērniem, kas iegūst izglītību valsts un pašvaldības skolās krievu un citās mazākumtautību valodās. Tāpēc es aicinu jūs būt reālistiem un piekrist priekšlikumam - izteikt 9.panta pirmo daļu tādā redakcijā, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Diemžēl, cik man ir zināms, atsevišķos Latgales ciematos tādu tiesību vai, pareizāk būtu teikt, reālo iespēju bērniem vēl šodien nav.

Es uzskatu, ka mēs atveram likumu no vienas puses, patiešām tādēļ, lai ieviestu kārtību skolotāju izglītības jautājumā, bet, no otras puses, lai pilnveidotu likumu. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo priekšlikumu deputāti vairs pieteikušies nav. Vai jūs uzturat spēkā prasību balsot? Varbūt vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu, balsosim par 1. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Goldes kundze!

S.Golde. 2. ir deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Jūs prasāt balsojumu? Es atvainojos! Jā, deputāti ir pieteikušies debatēs. Pirmais - Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Mūsu grozījuma būtība ir šāda - dot reālas iespējas ikvienam izglītojamajam, kurš pieder pie mazākumtautībām, iegūt vispārējo, vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā, tas ir, ģimenes, valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs. Līdzīga norma bija ierakstīta arī Latvijas Republikas 1919.gada Izglītības likumā, kas tika atzīts par vienu no visdemokrātiskākajiem likumiem Eiropā. Pirmskara Latvijas Republikā poļu skolās bērni mācījās poļu valodā, vācu skolās - vācu valodā, krievu skolās - krievu valodā un ebreju bērni - idiša vai ivrita valodā. Un visi bērni, visi cilvēki zināja valsts valodu. Kāpēc? Mācību plānā bija līdz astoņām latviešu valodas stundām nedēļā. Šodien mūsu mācību plānā ministrija piedāvā tikai trīs, četras stundas. Latviešu valodā mācīja minoritāšu skolās valsts vēsturi, ģeogrāfiju un militāro mācību puišiem. Visa tā pietiktu arī šodien.

Mūsu priekšlikums atbilst Vispārējai Eiropas nacionālo minoritāšu tiesību konvencijai un citiem starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, 1996.gada Hāgas rekomendācijām. To pieprasa arī mazākumtautību bērnu vecāki, ko viņi nesen apliecināja savā vecāku konferencē. Tātad lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Plinera kungs!

Nākamais debatēs Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām reizēm par maz runājam par šīm lietām, kas skar dažādās tautības Latvijā. Šeit, Saeimā, mēs vienkārši automātiski nobalsojam “pret” šādiem priekšlikumiem un izliekamies, ka šo jautājumu nav. Diemžēl tieši tāpēc mums Latvijā ir politikāņi, kuri izmanto to, kuri tēlo dažādu tautību aizstāvjus, kas faktiski nenotiek, un mēģina katrā gadījumā izmantot šādiem nolūkiem arī tribīni šeit.

Pirmkārt. Ko nozīmē vārdi: “Ikviens izglītojamais var iegūt vispārējo, vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā valodā...”? Latvijā ir aptuveni simts tautību, tad kā jūs to iedomājaties? Vai katrs nelatvietis pieprasīs izglītību savā dzimtajā valodā šajās manis minētajās iestādēs? Dabiski, tas ir absurds, un tas visiem jau tāpat ir skaidrs. Bez tam jēdziens “mazākumtautība” joprojām ir izplūdis. Pirms Otrā pasaules kara bija skaidrs šis jēdziens, kas ir mazākumtautība jeb nacionālā minoritāte, - tie bija Latvijas Republikas pilsoņi, kas nebija latvieši. Kas tad šodien tie tādi vispār ir? Lūk! Kurš to var šeit paskaidrot, kas ir mazākumtautība, piemēram, Daugavpilī, un kura tauta tur ir mazākumtautība?

Lūk, te ir ļoti vienkārši! Te ir ļoti vienkārši, jo aiz šā jēdziena slēpjas krievu valodas izmantošana, lai veicinātu savu politikānismu, lai izmantotu šo nezināšanu. Diemžēl Latvijas Republikas Saeimas deputāti, braukājot pa pasauli, tieši tāpat izplata šo dezinformāciju visā pasaulē.

Lūk, šeit uzstājās cilvēki, dažādu tautību cilvēki, bet savā saziņā viņi lieto krievu valodu. Redziet, biedri, kuri lieto krievu valodu, es jums pateikšu skaidri un gaiši: nekas jauns jau tas nav, jo 1934.gadā Josifs Visarionovičs Staļins, lai novāktu visus savus pretendentus, kā vienu no papildu ieročiem izmantoja krievu valodu, veicināja krievu šovinisma attīstību toreizējā Padomju Savienībā. Paņemot jebkuru mācību grāmatu, kas izdota tajos gados un arī pēc kara, var redzēt, ka visas pasaules lieliskākos sasniegumus ir izgudrojuši krievi: gan tvaika mašīnas, gan elektriskās spuldzes, gan radio. Visur krievi ir bijuši galvenie autori visam! Šo izgudrojumu izdomāja pus osetīns un pus gruzīns... es pat nezinu, kādas asinis vēl tur viņā iekšā bija... lūk, šis kurpnieka dēls, kuru par sviestmaizīšu zagšanu izmeta no skolas. Un, lūk, arī jūs tādā pašā stilā šeit šodien uzstājaties. Tieši tādā pašā stilā ākstāties te, muļķojaties un tēlojat, ka jūs aizstāvat mazākumtautības. Reālu priekšlikumu jums nav, un šī izrunāšanās par konvencijām - tā vienkārši ir cilvēku nezināšanas izmantošana. Lūk!

Es jau saprotu, ka jūs te atkal “spēlējat” uz kaut kādiem vēlētājiem, kuri neko citu kā vien saraksta numuru kārtējās vēlēšanās neprasīs. Līdz ar to šis priekšlikums pats par sevi ir absurds. Iedziļinoties tajā, var redzēt, ka te tas vienkārši nav realizējams. Pastāstiet man, lūdzu, kā jūs, pieņemsim, čečenu valodā nodrošināsiet izglītošanās iespējas, vispārējo, vidējo un vēl profesionālo izglītību Latvijā tādā izglītības iestādē, ko finansē valsts vai pašvaldība? Kā jūs to nodrošināsiet? Te ir vēl kādas 80 tautības, es tikai tās te nosaukšu... Neesiet te tādi viltnieki un nemēģiniet sabāzt kopā visas tautības, izmantojot krievu valodu, un nosaukt šo savu rīcību par kaut kādu mazākumtautību aizstāvēšanu! Viens otrs no tā saucamajiem mazākumtautību aizstāvjiem nevienu citu valodu vispār neprot kā vienīgi krievu valodu, bet tēlo lielu mazākumtautību aizstāvi.

Tā ka esiet tik laipni un vismaz jēdzīgi uzrakstiet savus priekšlikumus, lai tie ir kaut cik ticami. Par šādiem priekšlikumiem neko citu nevar pateikt - tie ir jānoraida!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka pagājušajā nedēļā, izskatot šo likumprojektu, mēs konceptuāli vienojāmies par vienu jautājumu: ņemot vērā to, ka tuvojas mācību gada noslēgums, mums ir jāievieš skaidrība, ar kādu izglītību un kādās pakāpēs skolotāji varēs 1.septembrī strādāt skolās. Visi šie pārējie jautājumi ir zināma politiska spekulācija. Tie tika steidzīgi iesniegti un tagad ir pakļauti diskusijai, lai gan šie jautājumi ir pārāk nopietni, lai tos varētu steidzamības kārtā skatīt - bez skatīšanas divos vai trijos lasījumos komisijā.

Tā ir vienkārši politiska spekulācija no attiecīgās frakcijas puses par šo tēmu, lai mēģinātu rast kaut kādu atbalstu vēlētāju vidū. Un to akcentē vēl arī tāds fakts, ka konkrēti šis priekšlikums tiešām ir muļķīgs, nerealizējams un absurds. Es gribu redzēt, kā var nodrošināt vidējo, vispārējo vai profesionālo izglītību lībiešiem, kuri ir visklasiskākā mazākumtautība Latvijā. Čečeni nav mazākumtautība, viņi ir vienkārši imigranti, cienījamais Dobeļa kungs! Un čigāniem, kuri ir klasiska mazākumtautība. Es gribu redzēt, kā Plinera kungs un viņa kolēģi spēs nodrošināt šiem cilvēkiem, to skaitā lībiešiem, vispārējo, speciālo vai profesionālo izglītību Latvijā lībiešu valodā. Tā ka tie ir absurdi priekšlikumi, ko šī frakcija ir iesniegusi šajā likumā steidzamības kārtā. Tā ir tīra politiska spekulācija, spēlēšana uz vēlētāju jūtām un nekas vairāk, tāpēc es aicinu turpmāk gari nediskutēt par visiem šiem attiecīgās frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Atļausim šos priekšlikumus iesniegt, jo viņiem nav liegts tos iesniegt Izglītības likumā, kas šobrīd ir nodots izskatīšanai Saeimā, lai varētu trīs lasījumos komisijā mierīgi visu izdiskutēt. Balsosim!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribētu pateikt tikai dažas lietas, kuras varbūt Plinera kungs nezina, par to, kāda situācija ir mūsu kaimiņvalstīs. Arī es to nezināju un biju ļoti pārsteigts, ka, piemēram, Zviedrijā mazākumtautību valoda ir arī somu, čigānu un idišs, nevis ivrita valoda, taču tas nenozīmē, ka jūs varat veikalos kaut ko prasīt idiša valodā vai čigānu valodā, ka tur ir uzraksti šajās valodās vai ka šajās valodās tiktu organizēta profesionālā apmācība. Es domāju, ka Plinera kungs to ļoti labi zina. Plinera kungs ļoti labi zina arī to, ka Somijā jūs nevarat krievu valodā iegūt profesionālo izglītību. Jūs vēsturiski varat, protams, zviedriski mācīties Somijā, bet jūs diemžēl nevarat to darīt krieviski.

Latvijā mēs esam ļoti precīzi pateikuši, ka mums latviešu valoda ir valsts valoda. Mēs varam par mazākumtautu valodu runāt kā par lībiešu valodu, mēs varam runāt - un mums tas ir ierakstīts likumā - par latgaliešu rakstu valodu, bet šeit es gribētu atgādināt kādu citu lietu.

Faktiski šī ir ilgstoša provokācija, kas velkas Latvijā jau desmit gadus. Man diemžēl būs jāmet akmens mūsu draudzīgās frakcijas - bijušā izglītības ministra dārziņā, jo mēs jau kādreiz, 1991.gadā, diskutējām par to, ka Latvijā apmācībai ir jābūt valsts valodā. Pēc tam jūs varat kā otro valodu mācīties gan savu dzimto valodu, gan kādu svešvalodu, un tā var būt gan krievu, gan franču, gan angļu valoda. Te nav mākslīgi jādala izglītības sistēma divās valodās, kā tas mākslīgi notiek šajā gadījumā.

Mēs gribam arī godīgi pateikt, ka Plinera kungs izliekas un, runājot par mazākumtautību valodām, viņš gan min ivritu, bet domā krievu valodu. Sakiet godīgi, Plinera kungs, jūs taču nerunājat ne normālā idiša, ne ivrita valodā! (No zāles deputāts J.Pliners: “Es runāju ivritu valodā.”) Tāpēc nenāciet šeit un nestāstiet blēņas!

Tāpēc es gribētu vēlreiz, godājamie deputāti, atgādināt, ka mums nav jāklausās šī demagoģija, bet mums ir jāanalizē, kāpēc šogad Latvijas armijā iesaucamie vairāk kā 30% neprot runāt latviešu valodā. Mēs komisijā izskatījām stāvokli, kāds tas ir izveidojies ar jauniesaucamajiem, un tas ir traģisks, jo Latvijas neatkarības nu jau vienpadsmitajā gadadienā... atjaunotās neatkarības vienpadsmitajā gadadienā katrs trešais kareivis vispār neko nesaprot valsts valodā, un šādā situācijā jūs nākat un iesniedzat tādus priekšlikumus, ka ikviens izglītojamais var iegūt profesionālo izglītību mazākumtautu valodā... Tad vajadzēja painteresēties, kādas tad saskaņā ar ANO Bēgļu konvenciju ir šīs mazākumtautas un kas ir visvairāk ieceļojušie bēgļi Ziemeļvalstīs. Tie ir kurdi, Plinera kungs! Arī somālieši pašreiz ir Skandināvijā. Vai jūs piedāvājat arī Latvijai, teiksim, gatavoties un atvērt profesionāli tehniskās skolas, kur mācīties kurdu un somāliešu valodās?

Es domāju, mums skaidri un gaiši jāpasaka, ka šīs provokācijas ir jāizbeidz un izglītības sistēma jāpārkārto kā vienota sistēma, kas darbojas valsts valodā. Es ceru, ka beidzot jaunajās pasēs, kas tiks izsniegtas, un identifikācijas dokumentos nebūs vairs minēta šī tautība, un tad mēs nevarēsim runāt, kā teica Kozirevs, ka Latvijā puse ir krievvalodīgie. Šeit ir Latvijas valsts pilsoņi, un visiem ir dota iespēja kļūt par šiem pilsoņiem. Apmācība būs valsts valodā, un tad fakultatīvi un pamatskolās katrs, protams, varēs iegūt šo izglītību, kādā valodā viņš to gribēs, bet profesionālajai izglītībai ir jābūt valsts valodā. Un vienmēr ir jāatceras tas, ka mēs gatavojamies iestāties NATO un ka šī situācija, kas ir izveidojusies, ir traģiska, un tā prasa ārkārtējus pasākumus.

Es vēl gribētu Plinera kungam atgādināt, ka Kvebekā bija vairākas tiesas prāvas, par ko jūs ļoti labi zināt. Angļi sūdzējās par to, ka viņi ir uzlikuši uzrakstu angļu valodā un, lūk, viņiem par to ir jāmaksā soda nauda. Angļi visas šīs prāvas zaudēja. Tas fakts ir ietverts Eiropas Padomes izdotajā brošūriņā, kas ir deputātiem šeit izdalīta kā paraugmācība. Kamēr Kvebekā franču valodas tiesības nav atjaunotas tādā stāvoklī, kādā tās bija agrāk, tur ne tikai nevar lietot angļu valodu, bet arī soda par jebkuru uzrakstu, kas ir tajā valodā. Latvijai ir visas tiesības saskaņā ar Eiropas Padomes prasībām veikt ārkārtējus pasākumus, kamēr Latvijā nav atjaunojies tāds valodas stāvoklis, kāds bija, teiksim, 1939.gadā - tad, kad Padomju Savienība uzspieda tā saucamo draudzības līgumu. To jūs, Plinera kungs, ļoti labi zināt. Tāpēc aicinu: atjaunosim tādu stāvokli, ka Latvijas armijā simts procenti jauniesaucamo prot latviešu valodu, un pēc tam sāksim runāt par to, vai mēs šeit, teiksim, lapu vai somāliešu, vai kurdu, vai vēl kādā citā valodā organizēsim profesionāli tehnisko izglītību!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir diezgan grūti saprast, kāpēc viss, ko saka opozīcija, ir demagoģija un provokācija, bet visi argumenti, kurus min savās uzstāšanās reizēs kolēģi no vadošajām partijām, ir patiesība, uz kuru mums jābalstās savā rīcībā.

Es gribētu pateikt jums, Dobeļa kungs, ka mūsu priekšlikumā nav runa par simts tautībām un simts minoritātēm, kurām visām ir jānodrošina iespēja mācīties dzimtajā valodā. Es gribētu atgādināt, ka ir īstenotas tikai tādas tiesības, kādas ir pieprasītas. Pašlaik pie mums ir pieprasīta izglītība piecās vai varbūt sešās valodās un valstī ir tehniskas iespējas nodrošināt tādu izglītību. Par to liecina tas, ka pie mums pastāv mazākumtautību skolas, kurās jau tiek iegūta izglītība piecās vai sešās valodās. Mēs savā priekšlikumā esam ietvēruši prasību saglabāt pēc 2004.gada tās skolas, kuras pastāv pašlaik. Kiršteina kungam es gribētu pateikt, ka mēs nevaram divas reizes iebrist vienā un tajā pašā upē un atgriezties pie tās situācijas, kura bija 1939.gadā.

Es gribētu atzīt, ka mūs apvaino izteicieni, kuros mūs salīdzina ar kaut kādiem imigrantiem. Mēs, Latvijas krievi, Latvijas poļi, Latvijas ebreji, neesam imigranti, un es pieprasu… es gribu jums palūgt neatkārtot tādus mums adresētus apvainojumus.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā es atvainojos ne tik daudz jums, cik visiem lībiešiem, jo es pārteikšanās dēļ nodēvēju lībiešus par mazākumtautību. Lībieši mūsu valstī ir pamatnācija, bet arī viņiem mēs diemžēl nespējam nodrošināt pat vidējas pakāpes izglītību dzimtajā valodā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, vēlreiz runāsim par faktiem! Šeit nupat izskanēja informācija, ka, lūk, esot pieprasījuši izglītību piecās sešās valodās, tāpēc izglītība būtu nodrošināta… un ka tas, lūk, ir likumā jāparedz... Kur tad jums būs tā robeža? Cik tad tālu mēs varam iet, un kura valoda būs tā privileģētā, kurā mēs pieprasīsim to izglītību? Un kas tie bija par vecākiem, kas salasījās kopā kaut kur un pieprasīja izglītību savā dzimtajā valodā? Varbūt es organizēšu vēl 60 tautību vecāku sapulces un arī tie pieprasīs izglītību savā dzimtajā valodā. Nu nerunājiet tā! Jūs paši jūtat, ka jums argumenti ir par vājiem. Izgudrojiet kaut ko viltīgāku, ieslidiniet iekšā kaut ko pārliecinošāku! Izlasiet paši, ko jūs te ierakstījuši: ikviens izglītojamais… Ikviens. Tātad jebkuras tautības pārstāvis var iegūt to un to izglītību valstij vai pašvaldībām piederošās mazākumtautību izglītības iestādēs. Izlasiet paši, ko jūs esat te ierakstījuši! Lūdzu, neputrojieties un mācieties vēsturi, kolēģi! It īpaši jums vēsture ir labi jāzina. Vēsturē ir interesantas pamācības. Tie lielie tā saucamie svētki, kas bija vakar, ir faktiski kauna traips krievu tautas vēsturē, jo krievi un vācieši, PSRS un Vācija, noslēdza neuzbrukšanas paktu 1939.gadā, lai iznīcinātu Baltijas valstis, Poliju, Somiju un daudzas citas valstis. Šīs divas tautas ir galvenās atbildīgās par Otro pasaules karu, nevajag to aizmirst.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Otro reizi.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs, ir tāda robežlīnija, aiz kuras tiesības nevar tikt īstenotas. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pie Zilupes tāda ir...”) Pastāv konvencija par mazākumtautību tiesību aizsardzību, un, kad mēs ratificēsim šo konvenciju, tad redzēsim, ka tās tekstā ir skaidri norādīts, ka no valsts budžeta varētu būt finansējamas tikai tādas mazākumtautību skolas, kuru finansējumam ir reāla iespēja. Jo konvencija aizsargā ne tikai mazākumtautības, bet arī valsti no pārāk lielām mūsu prasībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mīļie cilvēki! Dobeļa kungs kāpj tribīnē un runā par politiķiem un politikāņiem… Bez šaubām, viņš domā, ka viņš ir poliķis un citādāk domājošie ir politikāņi. Ābiķa kungs nosauc par absurdu to, ko izglītības jomā realizēja viņa senči Latvijas Republikā pirms kara. Kiršteina kungu ļoti uztrauc jautājums, vai es runāju idišā. Runāju. Ja gribat, nākamo runu teikšu idišā. Jūs diemžēl neko nesapratīsiet. Dobeļa kungs runāja par Uzvaras svētkiem. Es lasīju Rozenberga rīkojumu: daļu latviešu iznīcināt, daļu latviešu pārvāciskot un daļu latviešu izsūtīt uz Krieviju - uz Sibīrijas rajoniem. Dievam slava, ka tas nenotika! Dievam slava, ka bija tāda Uzvaras diena, un Dievam slava, ka šodien eksistē Latvija un latviešu valoda!

Taču es aicinu jūs runāt par lietu. Aicinu jūs apspriest konkrētus priekšlikumus un pēc tam balsot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Skaidrs ir viens - ka jebkurš mazākumtautības pārstāvis Latvijā ir ieinteresēts zināt latviešu valodu, jo, zinot latviešu valodu, jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs ir konkurētspējīgāks darba tirgū, viņš saņem lielāku algu, viņam ir lielāki ienākumi, viņš var ieņemt dažādus amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Godātie kolēģi, kas esat šā priekšlikuma iesniedzēji! Faktiski jūs ar šo priekšlikumu aicināt veidot tādu sistēmu, kurā mazākumtautībām būtu apgrūtināta latviešu valodas apguve. Tātad mazākumtautību pārstāvjiem būtu sliktāka dzīve mūsu valstī, viņi būtu mazāk konkurētspējīgi darbā, viņiem būtu grūtības iegūt darbu. Rodas jautājums: godātie kolēģi, kādēļ ir šāds priekšlikums? Neviens runātājs par to nerunā. Tādēļ, ka jūs, godātie kolēģi, cīnāties nevis par krievu, baltkrievu interesēm, bet par pavisam citām interesēm. Jūs esat ieinteresēti, lai mūsu valstī veidotos divas kopienas, lai būtu tāda sabiedrības daļa, kura nevarētu lasīt Latvijas laikrakstus, neskatītos un neklausītos latviešu valodā veidotos televīzijas un radio raidījumus; lai būtu iedzīvotāju daļa, kura būtu jūsu kontrolē un jūsu pārziņā, jūsu politiskajā kontrolē. Radot sadzīvē, praktiskajā dzīvē sliktākus apstākļus šai daļai, jūs tīši pakļaujat to nelabvēlīgiem apstākļiem. Faktiski ar šo priekšlikumu jūs pilnībā atbalstāt divkopienu valsts veidošanos, un šeit nav ne smakas no mazākumtautību aizstāvēšanas. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Silva Golde.

S.Golde. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 47, atturas - 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās vairāki paziņojumi.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Lūdzu tagad uz delegācijas sanāksmi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi laikam zināt, ko pēdējā laikā ir teicis Kasjanovs un Krievijas Federācijas prezidents Putina kungs sakarā ar jautājumiem par krievu repatriāciju uz Krieviju. Atsevišķi Saeimas deputāti ir tādēļ izteikuši priekšlikumu izveidot Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas Federācijas prezidenta administrāciju un Ukrainas un Baltkrievijas parlamentiem jautājumos par krievu, ukraiņu un baltkrievu repatriāciju uz etnisko dzimteni. Lūdzu tos, kas vēlas šajā grupā pieteikties, tūlīt sapulcēties Baltajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Apinim.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Sakarā ar topošajām aktivitātēm Taivānas sakarā, kā arī ar nepieciešamību pārvēlēt Taivānas atbalsta grupas vadību, es lūdzu visus tos, kas ir Taivānas atbalsta grupā, sapulcēties uz sēdi blakustelpā.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Freimanis, Leons Bojārs, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde. 3. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te nesen bija aicinājums runāt tieši par to tekstu, kādu mums piedāvā, un neminēt kaut kādas vēsturiskas lietas. Es gribētu teikt, ka, ja nebūtu šo vēsturisko lietu, tad arī šāda teksta nebūtu šodien.

Tagad, ja runā par šo - 3.priekšlikumu, tad jāteic, ka tas ir klajš uzbrukums latviešu valodai. Tas jau ir tuvu pie robežas. Tā ir nicināšanas izteikšana pret latviešu valodu.

Es gribētu atgādināt, ka mūsu valsts Pamatlikumā - Satversmē ir ierakstīts, ka latviešu valoda ir valsts valoda, bet šeit tagad ir priekšlikums - izņemt trijās daļās ārā visu to, kas attiecas uz procedūru valsts valodā. Tas man ļoti atgādina to unikāli bezkaunīgo sludinājumu kādā no krievu valodā iznākošajiem laikrakstiem, ka tie uzņēmēji, kuri pie saviem īpašumiem izvietos uzrakstus krievu valodā, ar laikraksta palīdzību saņems īpašas atlaides.

Mēs esam unikāli demokrāti! Mēs te, Saeimā, laižam iekšā krievu laikrakstu korespondentus, kuri pēc tam aiziet un izdara visu to ļaunāko, kas ir iespējams, lai kritizētu mūsu valsti visās vietās, kur tas ir iespējams. Kur vēl lielāka demokrātija? Kurā valstī pasaulē tas ir atļauts? Izmest ārā aiz apkakles par tādām lietām! Taču laikraksts, lūdzu, atļaujas aģitēt, atļaujas, tā sacīt, prēmēt šādus darboņus. Kaut kas līdzīgs parādās arī šajos priekšlikumos. Interesanti, kādā valodā jūs piedāvājat kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus? Vēl trakāk! Kādā gan valodā varētu aizstāvēt darbu, kas paredzēts akadēmiskā vai zinātniskā grāda ieguvējam vai kvalifikacijas paaugstināšanai, ja ne valsts valodā? Kādā valodā tad? Krievu valodā? Vai varbūt vēl kādā no 99 citām valodām? Kurš šeit, Latvijā, lasa laikrakstus, piemēram, tajā pašā poļu valodā? Krievu valodā Rīgā iznāk vesels lērums laikrakstu, kas šad un tad visnekaunīgākajā veidā uzbrūk Latvijai kā valstij. Poļu valodā Rīgā laikrakstus kioskos es neredzu. Es neredzu! Es neredzu laikrakstus ukraiņu valodā, neredzu laikrakstus lietuviešu valodā. Kārtējā demagoģija! Tātad valsts valodā nekārtosim, bet izvēlēsimies citu valodu. Šī cita valoda ir zināma. Tā, ko jūs atkal piedāvāsiet, būs krievu valoda un neviena cita. Nekāds idišs, ne ivrits tas nebūs!

Un tāpēc atkal jāvaicā: ja es paskatos uz Latviju šodien un salīdzinu to ar Eiropas valstīm, cik tad ir tādu Eiropas valstu, kur tik daudzās valodās var iegūt izglītību skolās, kuras finansē no valsts vai pašvaldību budžeta. Cik tādu valstu vēl ir Eiropā? Mums taču ir vesels lērums skolu, kuras finansē valsts vai pašvaldība, kur mācības notiek citās valodās. Tā kā vienkārši tā jocīgi atliek paraustīt plecus un paklausīties. Protams, tas te nevienu neatturēs kāpt tribīnē un atkal runāt tās pašas muļķības, kādas te jau ir izskanējušas.

Un, Plinera kungs, klausieties uzmanīgi kaut vai par to pašu savu 9.maiju! Ja nebūtu notikusi nodevība no PSRS puses un nebūtu PSRS un Vācijas nekaunīgās vienošanās, nekāds 9.maijs nebūtu vajadzīgs. Vai jūs to savā prātā saprotat vai nesaprotat? Man liekas, jums ir ļoti grūti reizēm kaut ko saprast, bet es centīšos jums iestāstīt. Reizēm arī kaut kas “pielec”, paldies Dievam! Tā ka es aicinu nekādā gadījumā šādus demagoģiskus priekšlikumus neatbalstīt un balsot pret šo 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Nezinu, vai Dobeļa kungs to saprot vai ne, bet, manuprāt, visvairāk valsts valodai uzbrūk tieši Dobeļa kungs un viņa sabiedrotie. Dievam slava! Latviešu valoda mūsu valstī ir valsts valoda. Dievam slava! Valsts valodā runā vairāk par miljonu cilvēku, un mūsdienās latviešu valodai nekas nedraud. Tas, ko es šeit dzirdu, ir, piedošanu, mazvērtības komplekss.

Spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā patiešām ir runa par to, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ir kārtojami valsts valodā. Akadēmiskā bakalaura, maģistra vai zinātņu doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā. Arī kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

Viens piemērs. Nesen kādā valsts augstskolā es kā recenzents piedalījos doktora darba aizstāvēšanā. Disertācija bija par krievu valodas un literatūras integrēto mācīšanu. Dabiski, Zinātniskā padome atļāva disertantei aizstāvēties krievu valodā. Tātad tā neievēroja likumu. Starp citu, priekšlikums... piedošanu, ir likuma norma, ka zinātniskie darbi ir jāaizstāv tikai valsts valodā, un tā ir līdzīga padomju laika normai. Toreiz pat tad, ja jūs izstrādājāt disertāciju par latviešu kultūru, tā bija jāaizstāv krievu valodā, jātulko krievu valodā un jāsūta uz Maskavu un tā tālāk. Mums kārtējo reizi ir boļševisms, tikai otrādi.

Tātad es jau teicu, ka disertantei bija atļauts aizstāvēties krievu valodā. Tā izlēma zinātniskā padome un pareizi izdarīja, lai gan faktiski tā neievēroja esošo likumu. Kurā valodā atslēdzniekam ir jākārto kvalifikācijas eksāmens? Domāju, ka tas ir jānosaka viņa skolai, kura viņu gatavoja. Nedomāju, ka tas būtu loģiski un lietderīgi, ka franču, angļu, vācu vai krievu valodas skolotāji paaugstinātu kvalifikāciju, kā to prasa mūsu likums, valsts valodā. Es uzskatu, ka tādiem cilvēkiem kvalifikācija būtu jāceļ attiecīgi franču, angļu, vācu vai krievu valodā. Tāpēc arī lūdzu svītrot 9.panta ceturto, piekto un sesto daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nezinu pat, kā īsti sākt... Godīgi sakot, plineri un viņam līdzīgie šeit, Dobeļa kungs, nav dumji. Viņi ir gudri, viņi ir viltīgi, viņi zina, ko dara. Viņi zina, ko dara! Tur jau ir tā lieta! Un faktiski mēs tikai tērējam laiku, viņiem skaidrodami. Mēs varam skaidrot viņiem no rīta līdz vakaram, katru dienu un gadu no gada. Viņi nesaprot un nesapratīs nekad mūžīgi mūžos, jo citādi viņi nepastāvēs - tad viņi nesēdēs šeit, Saeimā. Viņi ir patiešām politikāņi, nevis politiķi, jo viņi vienkārši pastāv uz to cilvēku rēķina, kurus viņi apšmauc. Viņi apmāna šos cilvēkus un eksistē vienkārši no viņu apmānīšanas. Citādi viņi šeit, Saeimā, nesēdētu! Neviens viņus neievēlētu!

Tur jau ir tā bēda. Es vēl saprastu, ja viņi patiesi aizstāvētu cilvēkus, ja viņi aizstāvētu tos nepilsoņus, par kuriem viņi te it kā cīnās. Viņi neaizstāv tos, bet absolūti muļķo! Viņi traucē dzīvot šiem cilvēkiem šeit, integrēties un apgūt valodu, lai viņi varētu normālāk strādāt un iejusties šajā valstī. Tā ir muļķība! Tā ka Pliners zina, ko dara. Un arī viņa biedri zina, ko dara, viņi visu ļoti labi apzinās, un šī viņu demagoģija turpināsies diendienā. Viņi tagad pīrāgā jau ir iekoduši sakarā ar pašvaldību vēlēšanām un mēģinās muļķot cilvēkus arī turpmāk. Es aicinu krieviski runājošos un rakstošos žurnālistus, visu masu informācijas līdzekļu darbiniekus beidzot pavērsties un visu paskaidrot sabiedrībai un šiem nepilsoņiem, kuri šeit tiek muļķoti no politikāņu puses. Vajag atsegt viņu īsto seju, un tad lai nāk īsti cilvēki, kuri grib palīdzēt - patiesi palīdzēt šiem cilvēkiem.

Es skatījos, kā 4.maijā, Neatkarības dienā, viņi... viņus jau neinteresē šādas lietas. Tikai četri cilvēki no šīs PCTVL frakcijas bija ieradušies uz šo svinīgo sēdi. (Starpsauciens: “Vairāk bija!”) Un, protams, kad dzied Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”, tad viņiem mutes noteikti ir ciet. Mutes ir ciet! Pliners drusciņ tur kaut ko... lūpas kustina. Saprotiet - viņi to ignorē! Viņiem šis parlaments ir tikai kā slaucama govs. To beidzot mums vajadzētu saprast, un es domāju, ka mēs patiešām velti tērējam laiku, lai viņiem skaidrotu. Viņiem jau sen viss desmitkārt un simtkārt ir skaidrs. Mums tas ir jāskaidro pavisam citiem. Diemžēl arī šīs mūsu sēdes neklausās tie cilvēki, kuriem tās vajadzētu klausīties. Mums jārunā ar to sabiedrību, kuru viņi muļķo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godājamais Tabūna kungs! Ziniet, mums visiem, mūsu frakcijas deputātiem, ir labas specialitātes un ir ko darīt arī ārpus Saeimas, bet mēs esam ievēlēti tieši tāpēc, lai aizstāvētu mūsu vēlētāju intereses un tiesības.

Par šodien apspriežamo jautājumu. Kur Eiropā pastāv sistēma, kura atļauj iegūt izglītību dažādās valodās? Nu, teiksim, Somijā pastāv šāda paralēla izglītības sistēma, kuras ietvaros ir iespēja mācīties gan somiski, gan zviedru valodā. Arī Beļģijā, Šveicē, Spānijā un Itālijā, Vācijā (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kā ar krievu valodu?”) pastāv kaut kāda līdzīga sistēma. Ja runājam par iespējām iegūt izglītību krievu valodā, tad mums ir jārunā par bijušajām PSRS republikām, kuras tagad ir neatkarīgas valstis. Tātad izglītību krievu valodā ir iespējams iegūt Baltkrievijā, Moldovā, Ukrainā... Nē, par Somiju es jau pastāstīju.

Kiršteina kungs, un nu par jūsu piemēru - par Kanādu, par Kanādas tiesu sistēmu un tiesāšanos starp uzņēmējiem un valsti. Es speciāli pārbaudīju, kāda tur īsti ir situācija, un noskaidroju, ka Ballantaina, Deividsones un Makintaira lietā uzvarēja iesniedzēju puse, un viņi piespieda Kvebekas jeb valdības pusi atļaut viņiem izvietot publiskajās vietās reklāmu angļu valodā.

Es aicinu jūs labāk sagatavot uzstāšanās no tribīnes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Silva Golde.

S.Golde. Kolēģi, aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 49, atturas - 23. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 4. - deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka šis priekšlikums ierosina noteikt, ka no 1.septembra uz visu vispārējās izglītības iestāžu vadītājiem attiektos prasība pēc augstākās izglītības. Tā attiektos uz vidusskolu direktoriem, pamatskolu direktoriem un bērnudārzu vadītājiem. Mūsuprāt, tieši izglītības iestādes vadītājam pirmām kārtām ir jābūt izglītības ziņā par paraugu savam kolektīvam - pedagogiem, audzinātājiem, skolotājiem. Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš neatkarības atzīšanas, un, ja atmiņa mani neviļ, jau ministra Piebalga laikā izskanēja iecere izvirzīt attiecībā uz šādu izglītības iestāžu vadītājiem prasību pēc augstākās izglītības. Tik daudz studentu tagad stājas pedagoģisko studiju programmās! Viņu skaits ar katru gadu pieaug, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai speciālisti ar augstāko izglītību varētu kļūt par izglītības iestāžu vadītājiem.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šajā ziņā situācija valstī jau ir ļoti labvēlīga - izglītības sistēmā jau ir kvalificēti kadri, pietiekami kvalificēti kadri. Mums ir pienācis laiks izšķirīgam lēmumam: arī bērnudārzos tagad būtu nepieciešams vadītājs ar augstāko izglītību.

Tas ir mans personiskais viedoklis, es pats esmu strādājis šajā sistēmā. Kā var bērnudārza vadītājs būt bez augstākās izglītības? Tas ir būtisks jautājums. Tagad mēs zināmā mērā pasakām: nu, bērnudārzā, ziniet, var šā un tā, bet skolas vadītājam nu gan būtu jābūt tik kvalificētam, lai viņš varētu vadīt gan skolas kolektīvu, gan zināmā veidā pārzināt situāciju. Nevajadzētu tā nivelēt attieksmi pret izglītību! Bērnudārzs ir tā vieta, kur bērnos ir jāieliek paši izglītības pamati. Pēc visjaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem, bērnudārzu vadītājiem ir jābūt ļoti augstai izglītībai, lai viņi varētu atrasties šajā amatā. Var būt, ka pašreizējā situācijā šur tur nav iespējams bērnudārza vadītājiem būt ar augstāko izglītību, taču tas neliedz mums jau tagad skaidri un gaiši pateikt, ka līdz jaunā gada sākumam vajadzētu arī tur tādus vadītājus, kam ir šāda izglītība. Tas ir mans personiskais viedoklis.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Es arī aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, prasība, lai izglītības iestādes vadītājam būtu augstākā izglītība, tiešām ir loģiska. Tā tam būtu jābūt visos līmeņos, it īpaši pirmsskolas iestādēs. Esmu arī personīgi saskāries ar tādiem gadījumiem, ka, piemēram, bērnudārza vadītājs ir cilvēks bez augstākās izglītības. Bērnudārzā par pedagogiem strādā kolēģi ar augstāko izglītību, bet jau ilgstoši, ilgu gadu tradīciju dēļ, nevar notikt šā vadītāja nomaiņa. Ja mēs atbalstītu šo skaidro principu, ka katram izglītības iestādes vadītājam ir nepieciešama augstākā izglītība, tas pavērtu iespēju kolēģiem, kuri ir ieguvuši atbilstošu augstāko izglītību, ieņemt attiecīgos amatus. Tā ka lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

S.Golde. Kolēģi, aicinu balsot par šo ļoti svarīgo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Goldes, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ka prasība par augstākās izglītības nepieciešamību būtu attiecināma uz vidusskolu direktoriem un pamatskolu direktoriem, bet ne uz pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. Nākamais ir deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man būtu jautājums biedriem iesniedzējiem. Lūdzu jūs tūlīt nākt un paskaidrot, ko jūs saprotat ar šiem vārdiem: pilnvērtīga valsts valodas apguve. Un tā tālāk, un tā tālāk. Kā jūs novērtēsiet, kas ir pilnvērtīga apguve un kas ir nepilnvērtīga apguve? Nāciet šurp, runājiet! Es gribu jums pateikt piemēru par dažiem jūsu apvienības biedriem un viņu “pilnvērtības kompleksu”. Rīgas Domē strādā daži “pilnvērtīgi” apvienības pārstāvji, tur ir viens cilvēktiesību aizstāvis, viens ir liels gudrinieks un iztēlo sevi par labu speciālistu augstskolu jautājumos, un vēl ir tur šādi un tādi vīri. Kā tad ir ar viņu “pilnvērtīgajām” latviešu valodas zināšanām? Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir centušies runāt latviešu valodā ar dažiem “pilnvērtīgajiem” Rīgas domniekiem - centušies pilnvērtīgā valsts valodā ar viņiem runāt! -, nav spējuši saņemt atbildi. Un tie taču ir ievēlētie... Te bija runa par to, ka mēs te aizstāvam savus vēlētājus. Es domāju, ka viena no formām, kā aizstāvēt vēlētājus, ir cieņas izrādīšana vēlētājiem. Ja Rīgas Domē tup kaut kāds cilvēktiesību aizstāvis, kurš neprot izteikties latviešu valodā, tad rodas jautājums - par kādām cilvēktiesībām šis aizstāvis runā? Ko tad viņš tur aizstāv? Viņš parāda savu nepilnvērtību. Ja jau jūs gribat kaut kādu reālu ieguldījumu, lai palīdzētu cilvēkiem, kas to vēlas, apgūt latviešu valodu - lai tiešām no sirds palīdzētu to apgūt! -, kā arī labāk apgūt Latvijas ģeogrāfiju, Latvijas vēsturi un tā tālāk, tad, lūdzu, jābūt ir kaut kādai konkrētai formai, kā tam jānotiek. Jūs lietojat vārdu “pilnvērtīgs”. Nu, atvainojiet, te man atkal ir jāskatās, kā jūs sekmīgi cenšaties īstenot Staļina, Hitlera, Gebelsa un citu tradīcijas. Viņiem bija tie jēdzieni “pilnvērtīga rase”, “nepilnvērtīga rase”, “pilnvērtīgs cilvēks” un “nepilnvērtīgs cilvēks”.

Tikai viņi paši to noteica - vai nu uztaisīja kaut kādu formu, kur galvaskauss bija jābāž iekšā, vai izdomāja kaut ko tamlīdzīgu. Tā ka nāciet šurp un runājiet par to, ko jūs saprotat ar šādu priekšlikumu! Šis priekšlikums ir vienkārši vēlēšanās patēlot, kārtējo reizi iztēlot sevi par kaut kādiem mistiskiem aizstāvjiem. Jūs šeit it kā izrādāt centienus iegūt kaut kādas zināšanas, kuras tā viltīgi nosaucat par kaut ko pilnvērtīgu, bet jūsu iepriekšējie priekšlikumi liecina, ka gribat atteikties no latviešu valodas lietošanas svarīgās lietās. Kur tad ir tā jūsu loģika, un kur tad ir tā jūsu robeža? Es gribētu teikt, ka valstī mēs diemžēl par maz pievēršam tam uzmanību, par maz cenšamies parādīt lietas būtību un par maz cenšamies pierādīt, cik viegli ir atšķirt demagoģiju no kaut kādas jēdzīgas darbības. Vislabākais pierādījums cieņai pret vēlēšanos apgūt valsts valodu un latviešu tautas tradīcijas ir personīgais piemērs. Jūsu izvirzītie kandidāti, kas neprot latviešu valodu - un daži no viņiem to nekad neiemācīsies, nekad neiemācīsies! -, liecina par pavisam pretējo. Tātad, ja jūs gribat godīgi cīnīties par savām tiesībām, tad dariet to - un dariet to loģiski, nelietojiet jēdzienus, kurus jūs paši pēc tam neesat spējīgi izskaidrot! Ne jau velti es runāju par to, ka frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns jau ir sācis šeit regulāri lietot krievu valodu un ka konferencēs, kurās jūs pārstāv jūsu biedrs, latviešu valoda vairs vispār neskan. Neskan! Taču tur neskan arī idišs, Plinera kungs, tur neskan arī ivrits. Es neesmu dzirdējis, ka jūs runātu ivritā vai idišā šādās konferencēs. Jūs nerunājat… (No zāles deputāts J.Pliners: “Neviens nesaprot!”) Nekas, es tad sapratīšu to jūsu idišu, par to jūs varat būt mierīgs. Lūk, tā! Tātad nāciet un runājiet! Man pret to nav nekādu pretenziju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Dobeļa kungs tik laipni aicināja, ka es nevarēju nenākt.

Godātie deputāti! Jūs visi dzirdējāt, ka Tabūna kungs dažreiz atkārtoja, ka mēs esam gudri. Paldies, mēs to zinām un būsim ļoti priecīgi, ja mēs to pašu varēsim teikt par jums.

Tabūna kungs arī teica, ka mēs mānot tautu. Piedošanu, jūs esat pie varas jau ilgus gadus, jūs krāpjat tautu, par to liecina nemieri un lauksaimniecības darbinieku, medicīnas darbinieku, skolotāju un studentu neapmierinātība. Būtu labi, ja jūs parādītu un pierādītu, ko labu jūs izdarījāt savai tautai. Taču runa ir atkal par kaut ko citu.

Izglītības likuma 41.pantā ir runa par mazākumtautību izglītības programmām. Tā trešajā daļā ir teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā. Tas ir neloģiski kaut vai tāpēc, ka ministrija nezina un nevar zināt stāvokli skolās Maltā, Daugavpilī vai Valmierā. Nezina, vai Rēzeknes 2.vidusskolas fiziķis var vai nevar pasniegt šo priekšmetu valsts valodā. Mēs piedāvājam šādu redakciju: “Mazākumtautību izglītību programmu izpildē izglītojamajiem jānodrošina pilnvērtīga valsts valodas, Latvijas ģeogrāfijas un vēstures, latviešu tautas kultūras un tradīciju pamatu apguve.” Nu, es ļoti jūtu līdzi, ja Dobeļa kungs nezina terminu “pilnvērtīgs”. Kad es strādāju par skolotāju, es šo terminu skaidroju 5.-7.klases skolēniem. Man ir zināms, ka Dobeļa kungs bija padomju laikos ķīmijas zinātņu kandidāts, tā ka viņam it kā vajadzētu zināt šo terminu. Ja jūs gribat, laipni lūdzu uz bezmaksas individuālo konsultāciju, es jums varu stundas laikā iestāstīt, ko tas nozīmē - “pilnvērtīgs”.

Šī norma, ja jūs to pieņemtu, uzliks lielāku atbildību direktoriem un skolām kopumā un kalpos īstai integrācijai, bet ne asimilācijai. Tāpēc lūdzu to atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā Mitrofanova kungs teica, ka man esot labāk jāsagatavojas, es tiešām klausīju viņa padomam un sagatavojos, un atnesu grāmatiņu “Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu tiesību jomā”, kura ar Eiropas Padomes palīdzību ir izdota Latvijas Cilvēktiesību komitejā. Es saprotu, ka jūsu priekšniece Ždanoka ir piedalījusies arī tajā darbā.

Tagad par Minoritāšu hartu. Kas tur ir teikts? Tur ir teikts, ka puses apņemas nodrošināt pie mazākumtautībām piederošām personām iespējas iegūt izglītību visos līmeņos. Vai ir liegta iespēja to iegūt latviešu valodā? Otra interesanta lieta ir tā, ka tur ir teikts, ka pie mazākumtautībām piederošām personām ir tiesības izveidot savas privātās izglītības iestādes. Vai Latvijā ir aizliegts to darīt? Bet kas te ir teikts par valsts izglītības sistēmu? Godājamie Plinera un Mitrofanova kungi, šeit ir ļoti precīzi pateikts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros, cik vien iespējams, ir jāļauj pie mazākumtautībām piederošām personām apgūt savas mazākumgrupas valodu. Vai tad Latvijā ir kaut kādas problēmas ar mazākumgrupu valodu apguvi? Tālāk te ir pateikta ļoti būtiska lieta, ko mēs nez kāpēc šeit neapspriežam. Godājamie kolēģi, te ir teikts tā (tas ir 14.panta 3.punkts): šā panta 2.punkts jāīsteno, neietekmējot oficiālās valodas apguvi un mācības šajā valodā. Tātad - neietekmējot arī profesionālās mācības šajā valodā. Par ko tad jūs cīnāties?

Tagad nedaudz par to, ko teica Mitrofanova kungs. 1989.gadā ANO Cilvēktiesību komitejā tika iesniegtas sūdzības no Kanādas pilsoņiem, kuru skaitā bija jau pieminētie - Džons Ballantains, Elizabete Deividsone un Gordons Makintairs. Viņi sūdzējās par to, ka viņiem ir aizliegts izmantot dzimto valodu komercreklāmās. Kanādas valdība iesniedza paskaidrojumu ANO Cilvēktiesību tiesai, un tur ir teikts, ka ir nepieciešams aizsargāt attiecīgajā reģionā valodu un kultūru. Faktisko līdztiesību var nodrošināt nevis ar formālas līdztiesības palīdzību, bet gan ar atšķirīgu attieksmi, lai atjaunotu līdzsvaru. Vai Latvijā līdzsvars ir atjaunots vai nav? Tas nav atjaunots. Un kāds bija lēmums, Mitrofanova kungs? Kurš tad šeit kļūdās? Es jums to lēmumu nolasīšu vēlreiz. 1993.gada 31.martā ANO Cilvēktiesību komiteja pieņēma šādu lēmumu: tā kā valodas lietošanas tiesības publiskajā reklāmā ir vienādas visiem Kvebekas iedzīvotājiem, tās nevar atzīt par angliski runājošo diskriminējošām. Tātad ne izkārtnes latviešu valodā, ne profesionālā izglītība latviešu valodā nevar tikt uzskatīta par diskriminējošu, teiksim, kādām 50 vai 70, vai 100 mazākumtautību grupām, kuras dzīvo Eiropā.

Un pēdējais piemērs. Par Somiju. Mani visu laiku izbrīna tas, ka jūs, Mitrofanova kungs, nākat un visu laiku runājat par zviedru valodu. Taču es jums visu laiku saku: pastāstiet par krievu valodas mācīšanu Somijā! Jūs kautrējāties pastāstīt, jo Somija bija cariskās Krievijas sastāvdaļa. Es jums atgādināšu. Man ir avīze, Helsinkos iznākusī avīze krievu valodā, un tur ir teikts, ka Helsinku pilsētas dome ir pieņēmusi ļoti gudru lēmumu - svētdienās divas stundas rīkot fakultatīvas mācības krievu ģimeņu bērniem, kuri tur dzīvo, un finansēt daļu - tikai daļu! - no šo fakultatīvo mācību izmaksām. Divas stundas svētdienā, Mitrofanova kungs! Somijai neviens nepārmet minoritāšu tiesību pārkāpumus. Latvijā valsts garantē mācības astoņās valodās, bet nez kāpēc visu laiku tiek pārmests Latvijai. Kā jūs to izskaidrosiet?

Tālāk. Šī krievu avīze raksta, ka galvenā problēma būs tomēr tāda: tā kā somu bērniem sestdienas un svētdienas ir brīvas, arī krievu bērni savā brīvajā laikā neies uz šīm nodarbībām, bet labāk spēlēs futbolu vai dauzīsies, vai darīs kaut ko citu. Viss pasākums kopumā tiek no krievu avīzes puses pasniegts kā milzīgs demokrātijas sasniegums Somijā: divas stundas svētdienā - fakultatīvās nodarbības! Tāpēc lūdzu Mitrofanova kungu un Plinera kungu turpmāk vienmēr atcerēties, kā krievu valodas mācīšana notiek Somijā, un to nejaukt ar suahili, somāliešu vai zviedru valodas mācīšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Ļoti interesanti, ka, apspriežot likumprojektu, kurš ir steidzams un kuram ir konkrēts mērķis, plenārsēdes laikā var iepazīties ar vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju, politiku un citām lietām. Es gribētu tomēr aicināt deputātus pievērsties galvenajam.

Un tagad teikšu dažus vārdus par 5.priekšlikumu. Priekšlikums nav atbalstāms tāpēc, ka mazākumtautību mācību iestādēs tiem skolotājiem, kuri pasniedz mācību priekšmetus latviešu valodā, ir piešķirts papildu finansējums - atšķirībā no tām mācību iestādēm, kuras īsteno programmas latviešu valodā un kuras strādā ar mazākumtautību bērniem, kas ir iestājušies latviešu skolās. Tur, kur problēmas ir daudz smagākas, šāda finansējuma nav. Tā ka jums ir nākts pretī ļoti daudz. Es aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Silva Golde.

S.Golde. Kolēģi, aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!
Par - 13, pret - 48, atturas - 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 6. ir deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es lūdzu deputātus pievērst īpašu uzmanību šim mūsu priekšlikumam, jo šis priekšlikums jau daudzreiz ir apspriests - vienreiz pat komisijā... ne tikai komisijās, bet arī sēdēs. Un vienreiz komisija pat atbalstīja šo mūsu priekšlikumu. Kāpēc?

Mēs prasām domāt nevis par valsts ideoloģiju, bet par bērniem, par pašiem bērniem un par problēmām, kas viņus skar. Īpaši tajos gadījumos, ja šis bērns zaudē savus vecākus. Tie ir ļoti smagi gadījumi.

Un ņemsim kaut vai tādu piemēru. Desmitgadīgs bērns zaudē savus vecākus, un valsts faktiski ar varu piespiež viņu... Pirms tam viņš tika mācījies krievu skolā, bet nu valsts ar varu piespiež šo bērnu mācīties latviešu valodā tikai tāpēc, ka viņš ir zaudējis savus vecākus. Un ar to valsts tikai padziļina šo morālo traumu, ko bērns ir ieguvis.

Es uzskatu, ka bērns nav vainīgs, ja viņš ir piedzimis krievu, ukraiņu vai čigānu ģimenē, un vai tikai par to viņš būtu jāsoda? Valstij neatkarīgi no nacionalitātes ir jārūpējas par viņa nākotni.

Es vēlreiz lūdzu cienījamos parlamentāriešus padomāt par bērniem, īstenībā par viņu nākotni, un balsot par mūsu priekšlikumu, nedomājot tagad par politiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 38, atturas - 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 7. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par to, ka mūsu valsts drīkst dot dotācijas privātskolām, ja apmācība notiek valsts valodā. Es atzīstu šo normu par diskriminējošu, tāpēc ka, manuprāt, valsts var palīdzēt privātskolām, privātām mācību iestādēm, un var arī nepalīdzēt, bet tā nevar šo palīdzību piešķirt, raugoties pēc deguna garuma, pēc ādas krāsas, valodas vai vēl pēc kāda cita iemesla. Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda: ja visi priekšnoteikumi ir izpildīti, ja programmas ir akreditētas, ja skolai ir licence un tā tālāk, tad valsts palīdzība nevarētu būt atkarīga no apmācības valodas. Ja mēs varam atļauties palīdzēt privātskolām, tad ir jāpalīdz visām privātskolām! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Silva Golde.

S.Golde. Kolēģi! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 42, atturas - 29. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 8. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 9. - deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikums par to, ka pedagogiem augstākās pedagoģiskās izglītības prasība tiek pārcelta uz 2004.gada 1.septembri tiem pedagogiem, kuriem ir cita augstākā izglītība. Un arī pirmsskolas un pamatizglītības programmās no 1.septembra varēs turpināt darbu tie skolotāji, kuriem ir vidējā pedagoģiskā izglītība vai vidējā profesionālā un pedagoģiskā izglītība. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. Nākamais ir 10.priekšlikums, kas saņemts no deputātiem Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te bija apgalvojums, ka, lūk, viss šis projekts ir bijis domāts faktiski tikai šā 9.priekšlikuma dēļ. Jā, tā tas bija, un mēs komisijā vienojāmies par to. Taču mēs vienojāmies arī par to, ka tajā pašā dienā, kad mēs to sākām izskatīt, mēs arī pabeigsim. Un tad nebūtu bijis visu šo garo debašu un nebūtu šīs laika tērēšanas. Toreiz mums pat Plinera kungu izdevās pārliecināt. Reizēm viņu var pārliecināt, lūk, pat latviešu valodā runājot. Un tad viss būtu bijis kārtībā. Diemžēl komisija dažu darbinieku dēļ pieļāva kļūdu, un šodien mēs esam spiesti to labot. Par to ir jārunā! Tāpēc es toreiz komisijas sēdē jau teicu: “Esiet uzmanīgi ar Izglītības likumu! Un, ja nu gadījumā tur kaut kas steidzami ir jālabo, tad tas ir jādara zibens ātrumā. Tiklīdz jūs dosiet dažas dienas laika, atradīsies gudreļi, kas izmantos Izglītības likumu, lai vairotu savu apšaubāmo popularitāti, lai tēlotu lielos nelatviešu aizstāvjus un tā tālāk un tā joprojām.”

Tāpēc mēs tagad esam nonākuši pie viena būtiska, bet ne sevišķi jauka priekšlikuma. Paskatieties, ko tas piedāvā! Tas piedāvā izslēgt tieši vienu no tiem pārejas noteikumu punktiem, kas ir ļoti svarīgs, ja mēs runājam par normālu valsts pāreju uz to, lai beigu beigās valstī dzīvojošo vairākumam būtu kaut kāda jēga par latviešu valodu.

Vai tad mums neliekas īpatnējs tas pētījums, par kuru arī Pols Goubls uzrakstīja savā atzinumā, ka Latvijā šodien latviešu valodā nerunā vis vairākums? Nesaprot vairākums latviešu valodu! Vairākums Latvijā dzīvojošo vairāk saprot krievu valodu, nevis latviešu valodu. Vai tas mūs satrauc vai nesatrauc - tas ir pamatjautājums šajās lietās.

Es jau minēju tos bēdīgos piemērus. Šitādi paši sprukstiņi te nāks 8.Saeimā tribīnē un mēģinās runāt, ja viņi, protams, vispār varēs parunāt... Šeit viņi paliek tādi rāmāki. Rīgas Domē pagaidām viņi vēl tur tēlo tādus lielus ieguvējus. Nekas, nekas! Laiks pienāks arī viņiem.

Lūk, tātad, ja mēs nopietni runājam par to, ka valstī ir jāsakārto šīs lietiņas, ka ir jārada sistēma... jārada sistēma, protams, ne jau katru individuāli pātagojot vai sitot. Ar to ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, bet tomēr ir jārada sistēma valstī, kas pakāpeniski dotu iespēju normālos apstākļos apgūt latviešu valodu.

Šeit ir minēts 2004.gada 1.septembris. Ir vairāki gadi laika. Vai tiešām tas ir tik grūti? Jūs taču pilnīgi klaji izrādāt necieņu pret latviešu valodu. Citādi to nevar nosaukt. Nupat es jums skaidroju, cik daudzās valodās pie mums ir iespējams iegūt izglītību ārpus latviešu valodas, taču šeit nāk un stāsta mums piemērus par Eiropas valstīm, kur divās, vai trijās valodās var iegūt izglītību no valsts un pašvaldību budžeta finansētās skolās. Latvijā tās ir vismaz astoņas! Un atkal ir slikti! Sataisa vēsturiskas “ziepes”, sabrauc te simtiem tūkstošu klaidoņu, rada mums šos apstākļus un pēc tam vēl bļaustās. Vazājas pa pasauli riņķī un sūdzas. Par ko tad jūs sūdzaties? Sūdzieties paši par savām muļķīgajam izdarībām!

Protams, te atkal varēja neko nerunāt un tikai vienkārši nobalsot “pret”, tomēr šeit ir jāparāda šīs lietas patiesā būtība. Nāks vēl šādi priekšlikumi kā no pārpilnības raga, un tāpēc neradīsim šeit, Saeimā, tādus apstākļus, lai mēs šādi tērētu laiku. Par to jau ir runa! Nupat mēs nodevām komisijām jaunus grozījumus Izglītības likumā. Tur taču atkārtosies atkal tas pats, tāpēc būsim ļoti uzmanīgi arī mēs paši. Neradīsim šādus te apstākļus, taču, ja reiz viņi ir sākuši runāt un pārliecināt klausītājus, tad arī mēs nedrīkstam klusēt.

Aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie deputāti! Diemžēl ar mums vienu otru reizi ir tāpat kā ar to gaili, kurš nodzied, bet pēc tam saule var arī neuzlēkt. Mēs pieņemam likuma normas, un paši pēc tam tās nepildām, mēs pārceļam termiņus un tā tālāk, un tā tālāk. Līdzīgi būs arī ar šo.

Spēkā esošajā likumā ir rakstīts, ka 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldību vispārējo vidējo izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts un pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. Pirmkārt, tam nebūs gatavi ne skolēni, ne skolotāji, ne vecāki, jo es uzskatu, ka ministrija neko nav darījusi, lai sagatavotu skolotājus, lai saražotu attiecīgas mācību grāmatas: sākumā - bilingvālas, bet tādu vispār nav, pēc tam latviešu valodā un tā tālāk. Mēs nodziedājām, bet saulīte var uzlēkt vai neuzlēkt.

Otrkārt. Šī norma kalpos nevis integrācijai, bet asimilācijai. Cits jautājums, ka somi var atvērt krieviem skolas, bet var arī neatvērt, tā ir viņu darīšana, taču mums šīs skolas jau ir. Mēs gribam tās iznīcināt, un tas nav prātīgi.

Treškārt. Kā padomju laikos - Dievam slava! - neizdevās pārkrievot latviešus, tā arī jums, cienījamie kolēģi vai daļai no jums, neizdosies pārlatviskot mazākumtautību pārstāvjus. Un tas nevienam arī nav vajadzīgs.

Un ceturtkārt. Šī norma, par kuru mēs tagad runājam, ir pretrunā ar Vispārējo Eiropas mazākumtautību konvenciju, un tāpēc mēs arī aicinām izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta trešo apakšpunktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pāreja uz izglītību valsts valodā ir diezgan radikāla reforma, tāpēc, pirms radikāli mainām spēles noteikumus, mums ir jāsaprot, jāizpēta, vai jau esošā izglītības sistēma nevar nodrošināt izglītības kvalitāti un pietiekamu valsts valodas prasmi. Realitāte rāda, ka esošā izglītības sistēma, saskaņā ar kuru tagad visās mazākumtautību skolās ir iespējams kvalitatīvi apgūt latviešu valodu, spēj nodrošināt cilvēkiem labas zināšanas, un mēs neesam dzirdējuši ne komisijās, ne šeit, sēdēs, kādus pierādījumus, kādus skaitļus, kādus rezultātus, kuri liecinātu par to, ka esošā sistēma ir slikta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 41, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

S.Golde. 11. - deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 46, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

S.Golde. Es gribētu pateikt paldies valdošās koalīcijas partijām un sociāldemokrātiem par izpratni, par to, ka varējām operatīvi atrisināt skolotāju kvalifikācijas jautājumus līdz 1.septembrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2921-a. Ir arī dokuments nr.2921-b - divas papildu lapas, kas aizstāj attiecīgās lapas dokumentā nr. 2921-a. Lūdzu sameklēt minētos dokumentus! Kā jau priekšsēdētājs teica, tie ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītie un trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi Enerģētikas likumā.

Skatīsim priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja iesniegts vispārīgas dabas priekšlikums. Aicina saskaņot Enerģētikas likuma tekstu ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi un konsekventi to darījusi visā turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. - deputātes Stalidzānes priekšlikums par 1.panta 15.punktu. Termina “koģenerācija” skaidrojums. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 3. ir deputāta Lujāna priekšlikums. Viņš prasa izslēgt 3.panta 1.punktu. Komisija nav atbalstījusi Lujāna kunga visnotaļ racionālo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 45, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Deputāts Lujāns ierosina papildināt 3.panta 2.punktu ar jaunu deklaratīvu tekstu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 3.panta 4.punktu. Tas ir deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 6. ir deputāta Lujāna priekšlikums, un tas ir par 3.panta 8.punktu. Komisija šo veicinošo aicinājumu ir daļēji atbalstījusi, ietverot pati savā priekšlikumā, kas jūsu tabulās ir 7.priekšlikums. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt? Nevēlas. Komisijas viedoklis tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. To ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (nu jau Kuldīgas mērs) Zalāna kungs. Komisija Zalāna kunga priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 10, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies.

9. - Zalāna kunga priekšlikums. Es gribu minēt, ka Zalāna kungs ierosina mūsu jau atbalstīto normu, ka teksts jāsaskaņo ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Šādu normu pieņēmām jau sākumā, atbalstot 1.priekšlikumu, kas ir no Juridiskā biroja, un tāpēc aicinu atbalstīt Zalāna kunga iesniegto 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī 11.priekšlikums ir tāda paša rakstura. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga priekšlikums par uzņēmuma vertikālo integrāciju, par restrukturizēšanās iespēju, saskaņojot to ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Komisija atbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums. To ir izstrādājusi atbildīgā komisija, ņemot vērā vairāku pašvaldību lūgumu - nodalīt un nodot pašvaldību īpašumā ielu publisko apgaismojumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

14.priekšlikums. Lujāna kungs prasa izteikt 22.pantu citā redakcijā, nekā ir otrajā lasījumā. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī deputātes Stalidzānes priekšlikums par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Par 24.pantu ir 16.priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts un kuru ir iesniedzis deputāts Leiškalns, bet komisija lūdz jūs atbalstīt 17.priekšlikumu, kur 24.panta papildinājums ir izteikts precīzāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, Lagzdiņa kungs.

18.priekšlikums ir no deputātes Stalidzānes. Viņa ierosina 33.panta trešās daļas izslēgšanu. Komisija, Lagzdiņa kungs, nav atbalstījusi Stalidzānes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

19.priekšlikums ir atkal saskaņošana ar regulatoru. Tas ir par 40.pantu. To ir iesniedzis Zalāna kungs, un komisija to ir daļēji atbalstījusi, ietverot 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 19. - 26.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Ar priekšsēdētāja atbalstu mēs ātrā solī pārejam pie 27.priekšlikuma. Tas ir par 41.pantu, un jāteic... Pagaidiet, pagaidiet!

Sēdes vadītājs. Tā ir papildu tabula.

K.Leiškalns. Jā, mums ir jāpaņem papildu tabula, kurā mēs redzam, ka nav atbalstīts 27.priekšlikums, ko ir iesniegusi deputāte Stalidzāne.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Deputāta Guntara Krasta priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāta Lujāna iesniegtais 29.priekšlikums - tagad mēs runājam par 41.pantu - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi, pamatojoties uz deputātu iesniegumiem, redakciju, kuru aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs. Paldies deputātiem.

Deputāta Lujāna iesniegtais 32.priekšlikums ir par 50.pantu, par enerģijas lietotāju tiesībām izvēlēties visizdevīgāko siltumapgādes veidu. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Arī deputāta Sokolovska iesniegtais priekšlikums, kas ir par 50.pantu, tas ir, par lietotāju tiesībām, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 21, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Krasts un kurš ir par ēku un būvju īpašnieku tiesībām izvēlēties sev visizdevīgāko siltuma avotu vai siltumapgādes veidu, ņemot vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Paldies, Jāni! Es tev piekrītu!”)

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Leiškalna kungs! Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Godātie kolēģi! Ja tiktu pieņemts šis priekšlikums, tad nebūtu skaidrs, kādas tiesības ir faktiski ikvienam Latvijas ēku vai būvju īpašniekam. Priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, ir ļoti īss un it kā skaidrs, proti, ka jebkuras ēkas un būves īpašniekam ir tiesības izvēlēties sev pašu izdevīgāko siltuma avotu vai siltumapgādes veidu, ievērojot pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 14.pantu pašvaldības domes (padomes) kompetencē ir apstiprināt pašvaldības attīstības plānu, arī pašvaldības attīstības ģenerālplānu. Tātad, ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tas nozīmētu, ka jebkura Latvijas pašvaldība, domes (padomes) sēdē apstiprinot pašvaldības attīstības plānu, varētu noteikt, ka attiecīgā pašvaldības administratīvās teritorijas daļā ir atļauta, piemēram, tikai centralizēta apkure. Objektīvi vērtējot, tas, no vienas puses, neapšaubāmi, nodrošinātu lielo siltumapgādes uzņēmumu funkcionēšanu, neapšaubāmi, radītu arī labvēlīgākus priekšnoteikumus kredītu saņemšanai, attīstībai. Taču, godātie kolēģi, tāds veids, kādā atbildīgā komisija un cienījamie priekšlikuma autori ierosina risināt šo problēmu, absolūti nav pieņemams ēku un būvju īpašniekiem. Šis priekšlikums attiecas uz individuālām dzīvojamām mājām, uz lielām daudzdzīvokļu mājām, uz jebkuru nedzīvojamo - administratīvo, ražošanas, sadzīves pakalpojumu - ēku. Tas attiecas uz tām ēkām, kuras šobrīd ir nodotas ekspluatācijā, kuras tiek apsildītas ar krāšņu palīdzību, ar centralizētās apkures palīdzību, kurās ir ierīkota gāzes apkure, mazuta apkure, apkure ar šķeldu, oglēm un tā tālāk, visa veida apkure. Tātad, ja pieņemam šādu noteikumu, tas nozīmē, ka pašvaldība administratīvā kārtā var noteikt kurināmā veidus - centralizēta apkure, individuāla apkure. No šā priekšlikuma nav skaidrs (jo autori un atbildīgā komisija nav likumam pievienojuši, nav izstrādājuši pārejas noteikumus), kādas tiesības ir to ēku un būvju īpašniekiem, kurām uz likuma spēkā stāšanās dienu un uz pašvaldības attiecīgā plāna apstiprināšanas dienu ir tāds apkures veids, kas neatbilst plānam. Pašvaldība noteiktu, ka, teiksim, Rīgas centrā ir tikai centralizēta apkure, bet kādam nelielas mājas īpašniekam ir, teiksim, individuālās gāzes apkures katls. Kādas tiesības pašvaldībām ir pateikt, ka attiecīgās ēkas īpašniekam ir jāpārveido ēkas apkures sistēma, par kuru viņš varbūt ir izdevis ļoti daudz naudas, investējis līdzekļus, ir paņēmis kredītu un viņam ir lieli parādi? Vai šiem ēku un būvju īpašniekiem tiešām tad būs obligāti jāpārveido individuālā apkure par centralizēto vai otrādi? Vai tiešām tad būs jālikvidē iebūvētās krāsnis vai - tieši otrādi - jālikvidē centralizētā apkure? Godātie kolēģi, šī problēma ir tik komplicēta un sarežģīta no visiem aspektiem - gan no ēku un būvju īpašnieku interešu viedokļa, gan no īrnieku un dzīvokļu īpašnieku viedokļa, gan no lielo siltumuzņēmumu viedokļa, gan beigu beigās arī no celtniecības uzņēmumu viedokļa, no arhitekta viedokļa un no vides aizsardzības viedokļa -, ka šo sarežģīto, komplekso finansiālo, saimniecisko problēmu, būvniecības problēmu, vides aizsardzības problēmu nevar atrisināt, ierakstot vienu nelielu palīgteikumu šādā normā.

Kolēģi, tas liecina, ka šī problēma nav izprasta, ka šī problēma ir jārisina kompleksi, lai būtu pozitīvs rezultāts gan lielajiem siltuma ražotājiem, gan ēku un būvju īpašniekiem, gan dzīvokļu īrniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem. Lai apmierinātas būtu visas puses. Šādā veidā - ierakstot vienu nelielu teikumiņu vai teikuma daļu - mēs šo komplekso problēmu nevaram atrisināt. Godātie kolēģi, būsim profesionāļi un tādēļ neatbalstīsim šādu atbildīgās komisijas pozīciju!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ir divi priekšlikumi - 34. un 35.priekšlikums -, kuri ir pilnīgi identiski un kurus ir iesnieguši divi atsevišķi deputāti. Ilgi tika komisijā debatēts par šo jautājumu. Debates bija galvenokārt tāpēc, ka bija jārod atbilde uz jautājumu, vai tiks ievēroti visi tehniskie un videi draudzīgie noteikumi, ja tiks pielietotas individuālas apkures sistēmas ēku un būvju īpašnieku īpašumos. Vairākums tomēr nobalsoja par to variantu, ka pašvaldībai varētu būt šajā ziņā ietekme un ka tās teritorijā esošie noteikumi saskaņā ar teritorijas attīstības plānu būtu tie galvenie un noteicošie. Es tomēr uzskatu, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ierosinātais un otrajā lasījumā Saeimas atbalstītais priekšlikums, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties visizdevīgāko siltumapgādes veidu, ir atbalstāms. Tātad neviens no šiem abiem priekšlikumiem - ne 34., ne 35.priekšlikums - nebūtu pareizs, ja mēs tos atbalstītu šajā sēdē. Bažas, ka varbūt kāds ar savu dūmeni piesārņos teritoriju, ir nevietā, jo visos gadījumos ir tehniskie noteikumi un vides aizsardzības noteikumi un ir jādod ēkas īpašniekam brīva izvēle. Atcerēsimies konkrētos piemērus! Rīgas Dzemdību nams vēlējās iekārtot sev individuālu apkuri, un arī Stradiņa slimnīcai ir šāda individuāla apkure, un tā darbojas normāli, lēti. Ja kāds riskēs un, paļaujoties uz pašreizējām zemajām gāzes cenām, ierīkos sev individuālu apkuri, tas būs viņa individuāls risks: ja pēc tam gāzes cenas celsies, neviens par to nebūs atbildīgs. Taču, ja tas tiks balstīts uz pašvaldības priekšlikumu, tad, protams, atbildīga būs pašvaldība. Katram mūsu sabiedrībā ir jāizvērtē tas, kā viņš apsaimnieko savu namu. Tāpēc es aicinu noraidīt gan 34., gan 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā, patiesībā kā deputāts es komisijā šo priekšlikumu neatbalstīju - pirmām kārtām neatbalstīju to tādēļ, ka šajā priekšlikumā pēc savas būtības nekas nav pateikts.

Uzmanīgi izlasiet priekšlikumu! Ko mēs redzam? To, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltuma avotu vai siltuma apgādes veidu. Preambula. Tās ir manas tiesības.

Tālāk ir pateikts, ka man kā pašvaldības iedzīvotājam jeb, kā Dišlers saka, pašvaldības pilsonim ir jāievēro pašvaldības teritorijas attīstības plāns, tas man ir jāievēro tik un tā. Pašvaldības ar šo plānu jau nenosaka, kā indivīdam izvēlēties. Es tiem deputātiem, kuri aizstāv šo pašvaldību tiesību prevalāciju pār indivīda tiesībām, ieteicu citu redakciju, un šī redakcija varētu skanēt tā: “Vietējās pašvaldības nosaka apkures veidu, kuru iedzīvotāji…” Jā, lūdzu, bet tad mēs būtu bijuši godīgi. Šobrīd es kā deputāts noteikti neatbalstīšu šādu priekšlikumu, jo neesmu pārliecināts, vai šis priekšlikums man kā cilvēkam, kas dzīvo konkrētā pašvaldībā, neskatoties uz jebkuru teritoriālās attīstības plānu, ko viņi tur pieņem, var aizliegt uzstādīt sev izdevīgāku apkures veidu, ja vien šis veids nenonāk, kā Seiles kundze teica, pretrunā ar vispārējām tiesībām, ar piesārņojumu, ar tehniskajiem noteikumiem un tamlīdzīgi.

Tā ka es kā deputāts aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet komisijas vārdā man, protams, jāuzstājas ar aicinājumu atbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Protams, mēs, sociāldemokrātu frakcija, skatot šo jautājumu un gribot saskaņot visu cilvēku individuālās vēlmes realizēt savas iespējas, lai veidotu siltuma apgādi pēc visizdevīgākajiem noteikumiem ar to, kādā veidā pašvaldības ir izveidojušas savā teritorijā centralizētos siltumtīklus un piedāvā jau šodien pietiekami nopietni siltumu cilvēkiem, un perspektīvā arī ar pasaulē atzītu visperspektīvāko siltuma padeves veidu, piedāvājam jums šodien atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izveidoto redakciju. Mēs esam kategoriski pret otrajā lasījumā piedāvāto, kur individuālajiem īpašniekiem bija dotas pilnas tiesības pašiem visu izvēlēties, nesaskaņojot to ne ar vienu. Pirmajā lasījumā piedāvātais teksts bija labāks, jo tur varēja skatīties un to varēja darīt, bet nekādā gadījumā nevar atbalstīt otrajā lasījumā piedāvāto.

Es gribu pateikt, ka, protams, Leiškalna kungs arī šoreiz no tribīnes, iestājoties par liberālām tiesībām - un viņam ir absolūtas tiesības to darīt -, apzināti noveda šo savu piedāvājumu līdz absurdai situācijai, sacīdams, ka pašvaldībām tādā gadījumā… ka tad arī katram lietotājam ir jānosaka tieši ko, kur un kā viņam darīt. Protams, ir arī tāda metode, lai pierādītu savu patiesumu, bet es domāju, ka pati dzīve jau ir parādījusi, ka ir jāsaskaņo centralizēto siltumtīklu iespējas ar individuālajām, un šeit atbildība nav jāuzņemas tikai katram individuālajam lietotājam - viņš kļūdījās vai nekļūdījās.

Es gribu jums noraksturot situāciju tieši ar tām pašām “Latvijas gāzes” aktivitātēm, no kurām faktiski izrietēja viss mūsu strīds. Tikai pateicoties tam, ka “Latvijas gāze” individuālajiem lietotājiem deva faktiski par dempinga cenām iespēju lietot siltumu, ierīkojot individuālās katlumājas, cilvēki saskārās ar to, ka tas ir daudz izdevīgāk nekā lietot centralizētos siltumtīklus. Un tagad, kad mēs saskaramies ar ”Latvijas gāzes” konkrētām aktivitātēm, un tās aktivitātes turpmāk, varat man ticēt, ir absolūti neprognozējamas, es domāju, ka arī “Latvijas gāze” nonāks tādā situācijā, ka viņiem lielie patērētāji pateiks: “Paklausieties, kāpēc jūs lielajiem patērētājiem nosakāt tik lielus tarifus, bet maziņajiem - tik mazus?” Un, protams, viņi pateiks tā: “Jā, protams, visā pasaulē ir tā!” Nu tad visus individuālos lietotājus noliksim tieši tajā vietā, kur viņi atrodas visā pasaulē.

Līdz ar to mēs varēsim pateikt: “Bet, ziniet, individuālie lietotāji… tā ir viņu personīgā atbildība, nevis mūsu.” Es gan domāju, ka tā ir mūsu konkrētā kopējā atbildība, un, ja pirmajā lasījumā iestrādātais variants nebija korekts un ja mēs no tā atteicāmies, tad var palikt šis trešajā lasījumā piedāvātais teksts. Faktiski mēs komisijā strīdējāmies tikai par vienu: vai ir jāsaskaņo ar pašvaldības teritorijas attīstības plānu vai tikai ar būvniecības noteikumiem. Mēs uzskatījām, ka faktiski būvniecības noteikumi darbojas paši par sevi un ka tie ir iekļauti arī pašvaldības teritorijas plānu izstrādē.

Līdz ar to mēs piedāvājam jums pietiekami īsu, bet korektu formulējumu, un tas ir pietiekams, lai dotu iespēju individuāli izvēlēties vislabāko, un tas nekādā gadījumā neapdraudētu centralizētos siltumtīklus, ja tie objektīvi tur pastāv. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs, šķiet, esam piemirsuši, kā tiek izstrādāti, apspriesti un apstiprināti pašvaldību teritoriālās attīstības plāni. Tā ir kolektīva attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju veiktā apspriešana un arī šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku iespēja ietekmēt šā plāna virzienus, un šīs izstrādes ir visai augstas. Ja mēs neuzticamies šim teritoriālajam lēmumam, to cilvēku lēmumam, kuri dzīvo šajā teritorijā, un viņu iespējām ietekmēt šo teritoriālās attīstības plānu, tad būtu jājautā: kam tad mēs vispār varam uzticēties?

Nekas jau nebūtu iebilstams arī pret to, ka katram ir iespēja pieslēgties un izmantot tos enerģijas veidus, kas cilvēkam liekas pieņemamāki, bet tomēr atcerēsimies, godātie kolēģi, kāpēc šis likums vispār tika atvērts. Šis likums tika atvērts ne tikai tāpēc, lai reaģētu uz tām pārmaiņām, kas notiek enerģētikas politikas attīstībā Latvijā un pasaulē, bet arī tāpēc, ka mēs konstatējām, ka, pastāvot “sarunāšanas” un visādām citādām iespējām, tika, piemēram, piešķirtas 11 licences vēja staciju celtniecībai, un to izdarīja bijušais premjerministrs Šķēle, bet vēlāk cītīgi atbalstīja pašreizējais ekonomikas ministrs.

Tātad, pastāvot likumu spraugām, pastāv “sarunāšanas” iespējas. Un šajā te redakcijā, kas visumā būtu atbalstāma, katram siltuma patērētājam ir dotas iespējas izvēlēties to enerģijas veidu, kuru viņš vēlas, un te atkal paveras milzīga sprauga “sarunāšanai”. Pieņemsim, daudzdzīvokļu namā tas, kurš sarunās pirmais, vai tas, kurš sarunās labāk, dabūs šo individuālo pieslēgumu, turpretī tas, kuram vairs nebūs iespējas “sarunāt” vai gluži vienkārši nebūs vairs jaudas, teiksim, gāzes jaudas vairs nebūs pietiekamas, nebūs šīs iespējas “sarunāt”. Līdz ar to, kolēģi, veidosies objektīva diskriminācija un pavērsies korupcijas iespējas.

Tāpēc faktiski šis labojums piedāvā vienādas iespējas visiem jau apspriešanas stadijā uz demokrātijas pamatiem atrast to enerģijas piegādes veidu vai apkures veidu, kas attiecīgajā teritorijā, ievērojot gan celtniecības, gan arī ņemot vērā ekoloģiskos nosacījumus, būtu veiksmīgākais. Paldies.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Krasta kungam ir taisnība divos aspektos. Tik tiešām pašvaldības ir pietiekami reprezentatīvas iedzīvotāju institūcijas, un ļoti daudzos gadījumos pašvaldību domes vai padomes atbildīgi pieņem lēmumus, izvērtē visus aspektus un attiecīgās problēmas.

Tāpat Krasta kungam taisnība ir tajā apstāklī, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, kādu viņš ierosina, pašvaldībām netiek dotas iespējas individuāli atļaut vai aizliegt konkrētam ēkas īpašniekam vai lietotājam izvēlēties konkrēto siltumapgādes veidu. Tas tik tiešām... Šis priekšlikums, tāpat arī otrajā lasījumā nobalsotais, neapšaubāmi, nepieļauj korupciju šādos gadījumos, jo netiek pieņemti individuāli lēmumi, bet gan tiek pieņemts vispārīgs lēmums, proti, tiek apstiprināts šis pašvaldības teritorijas attīstības plāns.

Tomēr diemžēl kolēģa Krasta priekšlikumam ir arī ļoti liels trūkums, faktiski daudzi trūkumi. Un tie trūkumi ir tādi, ka, pieņemot šādu normu, visiem tiem ēku un būvju īpašniekiem, kuru ēkas tiek apsildītas... Mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos, ja ēka tiek lietota dzīvošanai vai tiek izmantota kā nedzīvojamā telpa, teiksim, veikals vai kantora ēka, tad tādā gadījumā visiem tiem ēku īpašniekiem, kuri šobrīd jau ir uzcēluši savas ēkas un kuru ēkas tiek apsildītas neatbilstoši pašvaldības plānā apstiprinātajam siltumapgādes veidam, rodas jautājums: kādā termiņā ir pienākums pārveidot agrāko siltumapgādes veidu uz pašvaldības noteikumos noteikto jauno veidu? Kas sedz izdevumus? Kādas visam šim lēmumam ir sekas un kādos gadījumos ir tiesības neizpildīt šo pāreju uz jauno, tātad pašvaldības plānā noteikto, apkures veidu?

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Lagzdiņš. Līdz ar to faktiski šis jaunais priekšlikums ir tāds, kas rada pilnīgu, es gribētu teikt, haosu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Es šoreiz gribētu paust savas domas. Es nevaru piekrist Leiškalna kungam, kaut gan... Es nevaru būt tik liberāls, tāpēc ka faktiski... Es minēšu tikai divus piemērus.

Jā, esošajā situācijā sakarā ar kredītiem pašvaldību siltumuzņēmumos, neapšaubāmi, rodas jautājums. Ja mēs absolūti liberalizējam šīs iespējas, tad man nav skaidrs, kā siltumuzņēmumi, vismaz tuvākajā laikā, kamēr kredīts ir ņemts, varētu atrisināt savas lietas savādāk, kā vien paceļot tarifus. Tādā gadījumā cietīs tie, kam nebūs iespējas pārslēgties, lielākoties tā būs trūcīgākā iedzīvotāju daļa. Tas ir absolūti skaidrs. Tas ir viens jautājums.

Atļaušos pieminēt arī “Liepājas siltumu”, kas vēl arvien ir maksātnespējas stāvoklī.

Atļaušos pieminēt arī “Rīgas siltuma” attīstības koncepciju, kas paredzēja ar 21 miljonu liela kredīta ņemšanu pārstrukturizēt visu savu siltumsaimniecību un, protams, izmantot ne tikai esošās TEC, bet arī gāzes saimniecības. Varētu būt vēršanās arī pie valdības, lai saņemtu garantijas.

Es gribētu piekrist Krasta kungam, ka zināms demokrātisks deleģējums pastāv. Pašvaldība tomēr ir deleģēta, vēlēta struktūra neatkarīgi no tā, kāds politisks spēks tur ņem virsroku. Taču es baidos, ka šis jautājums diez vai ir, tā teikt, konjunktūriski skatāms. Es neesmu pārliecināts, ka mēs varam to darīt tūlīt, varbūt var kaut kādus pārejas noteikumus iedibināt. Man nav īstas skaidrības, kādas būs sekas, ja, tā teikt, ar vienu sitienu to darīsim.

Es varu minēt vienu piemēru par deregulāciju. Cilvēki, kas seko pasaules ekonomikas jautājumiem presē, es domāju, ir lietas kursā par Kalifornijas situāciju. Kaliforniju, pašu bagātāko Amerikas štatu, apsūdz deregulācijā, kas izraisīta enerģētikas tirgū. Ļoti liels “zaļo” un citu struktūru iespaids ir novedis pie tā, ka šis milzīgais štats, kurā ir liels cilvēku skaits, ir bez elektrības ļoti bieži. Ne katru dienu, bet ļoti bieži. Iedomājieties!

Mums ir vēl viena pretruna, ko Leiškalna kungs šeit neminēja. Redziet, te ir jābūt simetrijai. No vienas puses, jautājums ir - kam pieder visi šie siltumuzņēmumi? Tie pieder vai nu pašvaldībai... Pašvaldībai tie pieder. Un pretī ir privātie patērētāji. Mēs neesam deregulējuši... Mēs neesam it kā privatizējuši siltumpiegādātāju tirgu, un līdz ar to iznāk samērā nesimetriskas lietas.

Visvairāk mani uztrauc tas jautājums: kurš būs tas, kas vispār kaut kādā veidā uzņemsies atbildību par apkures situāciju? Varbūt neviens. Jo, ja mēs šo normu atstāsim tādu, ka pašvaldībai ir tikai tehniska iespēja, tad praktiski neviens neuzņemsies atbildību, un baidos, ka mēs... Mums vajag pārejas noteikumus. Es nepiekrītu, ka mēs to varam darīt tagad. Tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Siltuma avota izvēle, protams, ir īpašnieka ziņā.

Kāpēc tā iznāca? Kāpēc sākās visas tās negācijas sakarā ar siltumapgādi? Centralizētai apgādei, protams, ir priekšrocības un ir arī nākotne, bet ar to ir arī jāstrādā. Diemžēl desmit gadu laikā tur bija viena vienīga patvaļa, krāpšana. Tāpēc arī centralizētā siltumapgāde kļuva nepopulāra. Kas veica siltuma aprēķinus, tādus, lai tie vismaz par 90% būtu patiesi? Neviens neveica! Kā tad tie bija iegūti? Tie bija paņemti, lai siltumpiegādātājiem būtu lielāka peļņa. Ko darīja namu pārvaldes? Namu pārvaldes nonāca pie tāda risinājuma: ja tev “griesti” ir 2,80 metrus augsti, tad tev ir vairāk jāmaksā nekā tam, kam griesti ir kādus 2 metrus augsti. Bet vai tad no viena radiatora var izspiest vairāk siltuma, nekā tas dod? Nu tas taču ir absurds!

Es nemaz nerunāšu par siltā ūdens piegādi, arī tur bija aprēķināts tā, lai būtu tā naudiņa... Taču neviens neinteresējās, kā tad iedzīvotāji varēs to visu atmaksāt. Viņiem taču naudas nav. Nesaņem viņi tādas algas, kādas saņem namu pārvaldes vai siltumpiegādātāji. Tāpēc tas ierosinājums, protams, ir pareizs, un tas kaut kādā veidā disciplinēs mūsu lielos siltumpiegādātājus. Lai viņi drusciņ padomā, kas ir jādara.

Es jums pateikšu arī to, ka tad, kad parādījās siltuma skaitītāji, aprēķini bija ļoti labi redzami.

Tāpēc ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, paldies par to, ka devāt vārdu! Dāmas un kungi! Godmaņa kungs, paldies par paskaidrojumiem. Jūs bijāt vistuvāk īstenībai. Mēs pilnīgi skaidri saprotam, ka ir milzīgas interešu grupas - tie ir siltumpiegādātāji, kas ir paņēmuši kredītus. Kredīti ir jāatdod. Bieži vien tie ir jāatdod, monopolizējot neefektīvus enerģijas ražošanas veidus. Jūs labi saprotat, ka runa ir par “Jelgavas siltumu”, “Rīgas siltumu”. “Latvenergo”, es domāju, TEC sakarā grib paņemt vēl 250 miljonus... Un tā uz priekšu!

Es domāju, visi komisijas deputāti meklēja internetā ziņas par tiem apkures veidiem, kādi būs tuvākajā nākotnē. Mums, pieņemot likumu, jādomā par rītdienu. Tuvāko desmit gadu laikā kļūs neefektīva ne tikai siltumpārvade, bet pat elektropārvade kļūs neefektīvāka, jo efektivitātes jeb lietderības koeficients būs saistīts ar siltumražošanu un enerģijas ražotājiem, kurus varēs uzstādīt lokāli - pie kvartāliem, mikrorajoniem vai atsevišķām mājām.

Taču mums šobrīd ir jāpieņem 50.pants un man komisijas vārdā tas ir jāatbalsta. Es varu vienīgi aicināt jūs atbalstīt komisijas viedokli. Otrajā lasījumā mēs ieviesām šajā likumā skaidrību un neļāvām to interpretēt tā, kā Rubīnas kundze to darīja ar iepriekšējo likumu, taču līdz ar šo priekšlikumu mēs atkal ieviešam zināmu neskaidrību. Ko darīs tās pašvaldības, kurās reģionālās attīstības plāni jau pieņemti?

Godmaņa kungs! Kā jau es teicu, labāk būtu bijis noteikt, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem nosaka, kur, kā, kas ar ko var kurināt. Šobrīd tas nav skaidrs. Taču komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - deputāta Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 16, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Es tiešām esmu pelnījis piezīmi, jo Stalidzānes kundzes priekšlikums ir identisks un tāpat ir guvis atbalstu. Tas ir tabulas ailē labajā pusē. Abos divos priekšlikumos 50.panta redakcija, kas ir atbalstīta, ir abiem šāda.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim 36.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 36. - deputāta Lujāna priekšlikums par pašvaldību funkcijām, veicot likumā noteikto siltumapgādes organizēšanu. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 29, atturas - 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 37. - deputāta Guntara Krasta priekšlikums, kā arī 38. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Komisija tos nav atbalstījusi, bet šo pašvaldību funkciju ir noteikusi 39.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

40.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Zalāna kunga. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

52.panta redakcija, kuru ir iesniedzis deputāts Krasts, nav guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tieši tāds pats liktenis ir piemeklējis 42. - deputātes Stalidzānes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums ir par 52.pantu. Tas ir no deputāta Lujāna, un arī tas komisijas atbalstu nav ieguvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar 52.panta redakciju, kuru iesaka deputāts Sokolovskis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir par 53.pantu, un to ir iesniedzis deputāts Krasts. Tas ir par energoefektivitātes paaugstināšanu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums ir 53.panta papildinājums, kuru ir iesniegusi deputāte Stalidzāne. Komisija deputātes priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir rīkojusies vēl radikālāk un vispār izslēgusi visnotaļ deklaratīvo 53.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

48.priekšlikums ir par 72.pantu. To ir iesniegusi deputāte Stalidzāne. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums ir par 72.pantu. To ir iesniedzis deputāts Krasts, un tas ir daļēji atbalstīts, ietverot atbildīgās komisijas priekšlikumā, kura numurs ir 50.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

51.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Zalāna kunga. Viņš ierosina 77.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgšanu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgts ir 78.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 52.priekšlikumu ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāns. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts Stalidzānes kundzes iesniegtais 53.priekšlikums, kas ir par 79.pantu, un Lujāna kunga iesniegtais 54.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums, kas ir no deputāta Krasta, ir daļēji atbalstīts, ietverts 56. un 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 79.pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverot to 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums saņemts no deputātes Stalidzānes par 80.panta pirmo daļu, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 59.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns par 80.panta pirmo daļu attiecībā uz konkursiem. Tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Izslēgumu 80.pantā, ko 61.priekšlikumā piedāvā deputāte Stalidzāne, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 60. un 61.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Līdz ar to es uzskatu...

Sēdes vadītājs. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie un cienītie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Neskatoties uz to, ka bija pusdienu laiks, Lujāna kungs sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumā ir iesniedzis 24 priekšlikumus un aicina jūs uz sēdi, lai tos izskatītu pēc būtības - vai nu atbalstītu, vai noraidītu un sagatavotu tabulu otrajam lasījumam.

Paldies. Pulcēsimies 104.telpā, lai nav jākāpj uz 4.stāvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi deputāti, Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas locekļi! Jūs esat saņēmuši atgādinājumu šodien pēc sēdes tikties un runāt par aktuālu jautājumu šīs grupas darbā. Es jūs ļoti lūdzu: neaizmirstiet to un atnāciet pēc sēdes beigām. Sēde vēl nav beigusies, taču sēdes vieta ir mainīta. Mēs tiksimies šeit pat - blakus sēžu zālei, nevis Ārlietu komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 12. Gaidīšu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs un Jānis Gailis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šobrīd mēs esam apstājušies pie atbildīgās komisijas varianta par 80.panta ceturto daļu, un es aicinu jūs šo 80.panta ceturto daļu atbalstīt. Man gan jāteic, ka tieši par šo pantu, par visa šā panta redakciju, ko komisija nav atbalstījusi, ir deputāta Krasta 63.priekšlikums. Taču tagad es jūs aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to es uzskatu, ka deputāta Krasta priekšlikums par šo pantu vairs nav balsojams un ka mēs varam pāriet pie atbildīgās komisijas piedāvājuma 80.panta piektās daļas redakcijai. Es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 64.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

65.priekšlikumā atkal ir paredzēta saskaņošana. Mēs, atbalstot 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, uzlikām paši sev pienākumu, un tas ir, ka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs saskaņo šo likumu ar regulatoru likumu, tāpēc lūdzu izteikt 83.pantu attiecīgajā redakcijā, kura ir redzama jūsu tabulas vidējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, atkal veicot Juridiskā biroja novēlējumu - saskaņošanu starp likumiem, kuri ir pieņemti un kuri atrodas dažādos lasījumos, piedāvā jums šādi izteikt 84.panta pirmo daļu, kura nosaka regulatoru uzdevumus, īstenojot energoapgādes regulēšanu, un šo regulatoru funkcijas tieši šajā resorā jeb jomā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 67.priekšlikumā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāns, lai novērstu pretrunas starp diviem likumiem, ierosina aizstājumu 84.pantā. To komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Parlamentārais sekretārs Zalāns turpina veikt šo pašu funkciju arī 68.priekšlikumā un, saskaņojot likumus, 85.panta pirmajai daļai piedāvā savu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, veicot šo pašu saskaņošanu starp likumiem, piedāvā izslēgt 85.panta otro daļu, un komisija Zalāna kunga priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums paredz aizstājumu. Vienreiz mēs jau to atbalstījām redakcionāli - tātad aizstāt šo padomi ar regulatoru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies.

71.priekšlikums paredz izslēgumu 85.panta ceturtajā un piektajā daļā vai pašas ceturtās un piektās daļas izslēgumu. To komisija atbalsta un aicina to atbalstīt arī jūs, jo šis ir saskaņošanas jautājums starp diviem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

72. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - paredz izslēgumu 86.pantā... izslēgt visu pantu, un komisija to atbalsta, jo šīs funkcijas tiek deleģētas citam likumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 73.priekšlikumā Zalāna kungs konsekventi turpina saīsināt likumu un lūdz izslēgt arī 87.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums. Zalāna kungs iesaka šādu 88.panta otro daļu, un tā ir par patērētāju komitejas priekšsēža ievēlēšanu. Komisija to ir atbalstījusi, gan nedaudz precizējot parlamentārā sekretāra piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums paredz aizstājumu 89.panta 2.punktā - vārdus “un ziņojums Padomei” aizstāt ar vārdu “regulatoram”. Līdzīgus priekšlikumus mēs jau esam atbalstījuši. Komisija atbalsta, aicinu arī jūs neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs lūdz izslēgt 90.pantu par licenču izsniegšanu, jo tas pāriet uz citu likumu. Es aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 77. ir parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums par 92.panta redakciju, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu veidiem. Komisija to atbalsta, gan nedaudz precizējot sekretāru, tagad jau pašvaldības mēru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 78.priekšlikumā tiek liegts izslēgt 93.pantu par dabas gāzes apgādes licenču piešķiršanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 94.pants attiecas uz sašķidrināto gāzi. Arī šo pantu Zalāna kungs lūdz izslēgt no šā likuma, un komisija priekšlikumu atbalsta, jo tas tiek regulēts citur.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies. 80.priekšlikums saņemts no Ekonomikas ministrijas jeb parlamentārā sekretāra par 95.panta redakciju, un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums attiecas uz 96.panta redakciju par regulatora funkcijām. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga piedāvāto redakciju komisija atbalsta, redakcionāli precizējot, un tā ir redzama jūsu tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 97.panta redakciju 82.priekšlikumā piedāvā parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. 83.priekšlikums. Parlamentārais sekretārs Zalāns lūdz izslēgt 98.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, un šeit, skatot pārejas noteikumus, lūdzu deputātus sagatavot papildlapiņu. Te Zalāna kungs piedāvā pārejas noteikumu 1.apakšpunkta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, iestrādājot pati savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk. 86.priekšlikumā ir redzams Stalidzānes kundzes piedāvājums mainīt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Krasta piedāvājumi par pārejas noteikumu redakcijām ir guvuši daļēju atbalstu no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 87. un 88.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums. Deputāta Lujāna priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta 4.apakšpunktu nav guvis atbalstu no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā Krasta piedāvātā redakcija nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāte Stalidzāne nav guvusi deputātu atbalstu, piedāvājot pārejas noteikumu 1.punkta papildinājumu ar jauniem apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs, protams, ir atbalstīts. Runa ir par pārejas noteikumu 2.punkta otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tas bija izslēgums. 93. ir Lujāna kunga priekšlikums par likuma 40. un 41.panta iekļaušanu pārejas noteikumos. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 94.priekšlikums. Šis Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par pārejas noteikumu jauniem punktiem ir guvis komisijas atbalstu, lai gan redakcija tika nedaudz precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums ir atbalstīts, un tas jau ir iestrādāts 96. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru atbalstīt es jūs aicinu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Lujāna kungs iesaka, ka likumam spēkā jāstājas tā pasludināšanas brīdī. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un tagad ir jāpaņem papildu lapiņa, kurā ir 98.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas. Pārejas noteikums par likuma spēkā stāšanos ir izlabots tehnisku iemeslu dēļ. Kā mēs zinām, šobrīd jau ir 10.maijs, tātad 1.maijā likums vairs nevar stāties spēkā. Komisija lūdz noteikt par spēkā stāšanās datumu 2001.gada 1.jūniju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētājam! Paldies deputātiem un deputātēm! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 8, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi no deputātiem nevienu priekšlikumu. Esam saņēmuši tikai atzinību no Zinātņu akadēmijas vadības par to, ka esam nākuši viņiem pretim. Aicinu visus vienbalsīgi atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”“. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3116. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””, kas ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizēt panta daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums precizēt pārejas noteikumu punktu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”“. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3117. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam. Lūdzu lemt par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju”” izskatīšanu un atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”“. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3118. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”“, kas ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

1. - deputāta Gaiļa priekšlikums, kurš ir iestrādāts 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 3. - deputāta Gaiļa priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 5. - arī tas ir deputāta Gaiļa kunga priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 6.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jums piedāvā trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Komisija secināja, ka pirmajos divos lasījumos ir izdarīti visi nepieciešamie labojumi un attiecībā uz trešo lasījumu nav priekšlikumu. Līdz ar to komisija aicina apstiprināt likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts ir vajadzīgs, lai preču izcelsmes noteikumus precizētu brīvās tirdzniecības līgumā, kas mums ir noslēgts ar Turciju. Tas ir sagatavots jau kopš 1998.gada un noslēgts kopš 2000.gada. Faktiski šīs izmaiņas rodas tādēļ, ka Eiropas Savienība ir savos līgumos ar Turciju mainījusi noteikumus par preču izcelsmi. Tas ir sakarā ar eiro ieviešanu un vēl dažiem citiem tehniskiem jauninājumiem. Tātad, lai harmonizētu brīvās tirdzniecības līgumu ar Turciju, nepieciešams šīs normas iekļaut mūsu esošajā līgumā.

Atbildīgā komisija aicina likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja šobrīd nevienam nav iebildumu, aicinu izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Faktiskie iemesli šim likumprojektam un nepieciešamajiem grozījumiem ir tādi paši kā iepriekšējam likumprojektam. Ir paredzēts novērst neatbilstību starp tekstiem dažādās valodās, pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro, un ir skarti vēl daži tehniski jautājumi. Ņemot vērā, ka šis tomēr ir tipveida līgums, es komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Jā, lūdzu paust iebildumus. Ja tādu nav, tad aicinu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pašlaik attiecības starp Latviju un Kipru kuģošanas jomā regulē starptautiskie līgumi un dažādas starptautiskas jūrniecības konvencijas. Šis likumprojekts apstiprinātu divpusējo līgumu starp Latviju un Kipru un, protams, veicinātu jūras transporta attīstību starp abām valstīm un dotu lielāku drošību tiem, kas ir iesaistīti šajā pārvadājumu jomā.

Komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Starptautiskās migrācijas organizācijas padome ir pieņēmusi lēmumu izdarīt grozījumus šīs organizācijas konstitūcijā, un visām šīs organizācijas dalībvalstīm, to skaitā arī mūsu valstij, ir jāakceptē iespējamās izmaiņas.

Konstitūcijas izmaiņas skar kārtību, kādā stājas spēkā dažādi konstitūcijas labojumi, kā arī padomes ģenerāldirektora un tā vietnieka pārvēlēšanas termiņu. Tiek likvidēta arī viena izpildinstitūcija, un tā ir Izpildkomiteja.

Es domāju, ka neviens no šeit klātesošajiem nav īpaši jāpārliecina par Starptautiskās migrācijas organizācijas paveikto arī šeit, Latvijā, un es ceru, ka jūs atbalstīsiet šo te, varētu teikt, procedūras jautājumu un sniegsiet atbalstu šīm konstitūcijas izmaiņām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Konkurences likums". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sagatavojiet dokumentu nr.3120 otrajam lasījumam. Tas ir likumprojekts "Konkurences likums".

Komisija aicina rūpīgi sekot līdzi un atbalstīt tās viedokļus.

Tātad 1.pantā ir izdarīts komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir arī vēl otrs redakcionāls precizējums. Tātad par 1.pantu ir vēl viens priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, un tas paredz aizstājumu 9.punktā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10.daļā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 2.pantu, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. ir deputātu Jurkāna un Lujāna, kā arī Juridiskā biroja kopējs priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja 4.priekšlikums par 3.pantu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 4.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 5.pantu ir 5. un 6.priekšlikums. Te, daļēji atbalstot deputātus Jurkānu un Lujānu, atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu redakciju un aicina jūs atbalstīt šo priekšlikumu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 5.pantu ir 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir jau par nākamo - 6.pantu. Deputāti Jurkāns un Lujāns ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9.priekšlikumā tiek piedāvāts 6.panta izslēgums. To piedāvājuši Jurkāns un Lujāna kungs. Aicinu atbalstīt, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 6.pantu ir deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir par šo pašu 6.pantu. To iesnieguši Jurkāns un Lujāns. Viņu priekšlikums no komisijas puses ir atbalstīts, izsakot to kā piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums izdarīts piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumā deputāti Jurkāns un Lujāns piedāvā papildinājumu par jaunu 7.pantu. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tālāk ir izdarīti vairāki komisijas redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums par aizstājumu 7.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir Juridiskā biroja piedāvātais aizstājums 7.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir priekšlikums izteikt 7. un 6.pantu komisijas redakcijā. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojekta 7.panta 9. punktu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. To iesaka Juridiskais birojs par likumprojekta 7.panta 11. punktu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.panta otrajā daļā ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas 4.punktu aicina papildināt Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums piedāvā šajā pašā pantā izslēgumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti...

K.Leiškalns. 20.priekšlikumā ir Juridiskā biroja papildinājums likumprojekta 8.panta otrajā daļā. Tas ir guvis komisijas atbalstu un turpat arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. un 22.priekšlikums attiecas uz 8.pantu. Tos iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns, kā arī Juridiskais birojs. Komisija, daļēji atbalstot Jurkāna kungu un Lujāna kungu, ir redakcionāli precizējusi un izsaka atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izslēgums 8.panta ceturtajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns. Tas skar 8.panta piekto daļu par Konkurences padomi. Komisija neatbalsta deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums paredz izslēgumu jau 9.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums - izteikt 9.panta otro daļu par lēmējinstitūcijām šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 9.pantā ir izdarīti pēc kārtas divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums - par 9.panta trešo daļu. Iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātais aizstājums 9.panta ceturtajā daļā no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Pārejam pie 10.panta, par kuru ir 29.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns. Un vēl 30.priekšlikums. Tātad atbalstīts ir 29., bet 30. par 10.panta pirmās daļas pēdējo teikumu nav atbalstīts... Ir atbalstīti abi, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Par 10.pantu ir 31.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu izteikt 1.punktu attiecīgajā redakcijā. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32. ... deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums par 10.panta otrās daļas 4.punktu - ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 33. priekšlikums paredz izslēgumu 10.pantā, un tas ir daļēji atbalstīts. Iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātā redakcija 10.panta ceturtās daļas pēdējam teikumam ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums paredz izslēgumu 10.pantā. Šī vārdkopa šeit ir absolūti lieka. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu. Iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškans. 11.pants. 36.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukuma maiņu. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums - iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns. Tas papildina 11.panta otro daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums par 11.panta trešās daļas 4.punktu. To iesniedza deputāti Jurkāns un Lujāns. Nav atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 39.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas izslēgums šā paša panta trešās daļas 4.punktā. Komisija aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Mēs pārejam pie 12.panta, un tā 2.punktā iesaka izslēgumu deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Turpretī komisija ir atbalstījusi papildinājumu 12.panta 2.punktā, ko ieteica Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.panta 3.punkta redakcija, kuru iesniedza deputāti Jurkāns un Lujāns, nav no komisijas puses guvusi atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija šā panta 9.punktā ir veikusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 43.priekšlikumā ir papildinājums 13.panta 2.punktā. Iesniedza deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta, bet pati tomēr ir precizējusi otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums ir par 13.panta 3.punktu. Iesniedza Jurkāns un Lujāns, un komisija atbalsta abus šos deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir par 13.panta 4.punktu - jauna redakcija, kuru sagatavojuši deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta deputātus, bet redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46. ir Juridiskā biroja priekšlikums par Eiropas Kopienas regulu, taču neskatoties uz to, priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums paredz izslēgumu 13.panta pirmās daļas 5.punktā. Iesniedza Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14.panta pirmajā daļā ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Par 15.pantu ir jau 48.priekšlikums. Jauns pants. Juridiskais birojs papildina 15.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums paredz izslēgumu 15.panta pirmajā daļā, un, kā jūs redzat, veselā virknē punktu vienkārši ir izslēgts vārdiņš “par”. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir 15.panta piektajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir arī 15.panta sestajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums izskaust liekvārdību - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums ir par 16.panta redakciju. Prasa izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 16.panta otro daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs lūdz izslēgt arī 16.panta trešo daļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir guvis komisijas deputātu atbalstu arī Juridiskā biroja ierosinātais aizstājums 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aizstājums 16.panta ceturtajā un piektajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 16.panta sestās daļas papildinājums, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir Juridiskā biroja ieteikts aizstājums 16.panta sestajā daļā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un pie viena ir arī precizējusi pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums - aizstājums 16.panta septītajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, bet ir izteikusi nedaudz savādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam pie 17.panta. Juridiskā biroja priekšlikums nr. 57. - aizstājums 17.panta 1.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Panta izskatīšana pabeigta. Pārejam pie 18.panta.

60.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par lēmējinstitūciju. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu un redakcionāli to precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 61.priekšlikums - Juridiskais birojs aicina izslēgt 18.panta otro daļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs aicina izslēgt 18.panta trešo daļu. Tiek mainīta arī panta daļu numerācija. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ir piedāvāts 18.panta trešās daļas papildinājums. Šī daļa nule kā tika izslēgta. Priekšlikums netiek atbalstīts. Piedāvāja deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Aizstājums 18.panta ceturtajā daļā. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Turpretī šā paša panta piektās daļas papildinājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Jurkāns un Lujāns, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tīri tehniskas dabas aizstājums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67. priekšlikums - papildināt 18.panta sesto daļu ar vārdiem “un nokavējuma nauda”. Nav guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 68.priekšlikums - aizstājums 18.pantā. Priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir guvis komisijas atbalstu. Komisija to ir arī nedaudz precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi, pāriesim pie 19.panta! 69. - Juridiskā biroja priekšlikums par 19.panta otro daļu, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums ir par panta otro daļu, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 19.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies.

72.priekšlikums - Juridiskā biroja piedāvāts izslēgums 19.panta otrajā daļā. Redakcionāls priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums - izslēgums 19.panta otrajā daļā. Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 19.panta trešajā daļā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums - aizstājums 19.panta ceturtajā daļā. Ierosina aizstāt vārdu “prasības” ar vārdu “noteikumus”. Komisija aicina atbalstīt, izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.panta sākumā, pirmajā daļā, ir redakcionāls precizējums, kuru izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 20.panta otrajā daļā ir redakcija, kuru ir sagatavojis Juridiskais birojs. Ir runa par lēmējinstitūcijas lēmumiem, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.panta ceturtā daļa. Aicinu jūs atbalstīt 77.priekšlikumā redzamo atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20.panta piektā daļa. Komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 78.priekšlikums. Deputāti Jurkāns un Lujāns aicina izteikt citā redakcijā 21.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi abu deputātu priekšlikumu, tomēr ir redakciju precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 22.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Par 23.pantu ir vairāki Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmais ir 79.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 23.panta otrās daļas izslēgums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī priekšlikums izslēgt visu 23.panta trešo daļu ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 23.panta ceturtajā daļā. Redakcionāls priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.pants. Pirmais ir 83.priekšlikums, kas ir par 24.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Tas ir atbalstīts, iestrādājot 84.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas sagatavotā redakcija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 83. un 84.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

85.priekšlikums ir jau par 25.pantu. Tas ir komisijā atbalstīts, iestrādāts 86.priekšlikumā - atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā. Ir runa par zaudējumu atlīdzināšanu. Aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums, kā jūs redzat, ir Juridiskā biroja ieteikums. Aicinu jūs rūpīgi iepazīties ar to un varbūt uz šā ieteikuma bāzes radīt kādu priekšlikumu. Komisija pati gatavojas nopietni strādāt pie tā.

Par likumprojektu iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konkurences likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tā kā likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs sarunās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.maijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par telekomunikācijām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Darbam nepieciešams dokuments nr.2326. Jūs visi esat rūpīgi iepazinušies ar likumprojektu, kuru komisija sagatavoja otrajam lasījumam pirms vairāk nekā gada, un mēs varam sākt skatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Skatīsim to pa pantiem.

1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Leiškalns un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, nav guvis pilnīgu atbildīgās komisijas atbalstu. Tas ir par 1.pantu. Termina skaidrojums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati savu termina skaidrojumu, kur teikts, ka balss telefonijas pakalpojumi ir reālā laika mērogā. Tāda ir atšķirība starp deputāta, parlamentārā sekretāra un komisijas viedokli. Tas ir 1., 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es domāju, ka tik tiešām ārkārtīgi nopietns ir jautājums par to, lai šeit būtu termins “reālā laika mērogā”. Jo, tiklīdz mums šeit ir šis termins, mums ir lielā mērā arī iespēja nopietni spriest par šo jautājumu - un arīdzan spriest no viedokļa, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvām. Kolēģi, es vēl gribētu pasvītrot to, ka sociāldemokrāti ir vairākkārt uzsvēruši... Jautājums pašreiz tiek izskatīts Saeimā, un mums ir bijušas diezgan lielas, nopietnas bažas par to, ka pastāv risks, ka arī starptautiskajā tiesas procesā starp “TILTS Communication” un Latvijas valsti... ja mums šeit būs šā likumprojekta virzība un nebūs vajadzīgā, nepieciešamā teksta, mums pastāv ļoti lielas problēmas. Ir runa par to, vai Latvijas Republikai nebūs ļoti nopietni zaudējumi, to skaitā simtiem miljonu latu no investoru puses, ja mēs jautājumam nepieiesim ar pietiekamu politisku atbildību. Taču, kā mēs zinām, politiskās atbildības tēma valdības partijām nav populāra... un arī viena otra partija no valdības uzaicina šeit pievienoties... Tāpēc situācija ir diezgan sarežģīta. Atcerēsimies - pirms divām nedēļām Ministru prezidents Andris Bērziņš lika šo likumprojektu tomēr, tā teikt, noņemt, bet nu, kā mēs redzam, Nagļa kungs ir laikam panācis savu.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka telekomunikāciju tirgus liberalizācija praktiski nenotiek. Panākt reālas konkurences veidošanos, pastāvot šādam likuma variantam, diemžēl ir diezgan grūti, un Ministru kabineta deklarācijās ir ietverts tas, ka būs nepieciešams nekavējoties liberalizēt mobilo sakaru tīklu, uzsākt licenču izsniegšanu jauniem aparātiem, veicināt interneta attīstību. Taču mēs redzam, kāda situācija bija sakarā ar “Lattelekom” pavisam nesen: vesela virkne interneta organizāciju tika atslēgtas no telekomunikāciju pakalpojumiem, bet pēc tam ar tiesas spriedumu 7.maijā tika atjaunots šis pieslēgums. “Lattelekom” ir atzinis par nepieciešamu arī to.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo. Kolēģi, ja mēs neņemam vērā situāciju, kāda pašreiz ir, un paplašinām “Lattelekom” monopoldarbības lauku, attiecinām to arī uz balss telefonijas pakalpojumiem, mēs izdarām ļoti nopietnu “gājienu”, kas praktiski nozīmē... Leiškalna kungs, man ir ļoti patīkami, ka jūs mani pārtraucat. Es gan zinu, ko runāju, un pašreiz jums vajadzētu mazliet lielāku savaldību, un tad būtu labi.

Es gribētu šeit pateikt arī to, ka Eiropas Savienības direktīvas nr.388 1.punkts nosaka, ka, neiekļaujot šeit noteikumu par reālā laika mērogu, ko es minēju, mēs iegūstam tādu situāciju, ka par balss telefonijas pakalpojumiem var tikt uzskatītas arī videokonferences un interneta telefonija. Un tas jau zināmā mērā vairs neatbilst Eiropas Savienības likumdošanai, jo Eiropas Savienības likumdošana to uzskata par datu pakalpojumu. Tā tas ir atbilstoši visām definīcijām un Eiropas Savienības direktīvām. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Lai Leiškalna kungam būtu skaidra mūsu nostāja, es gribētu zināmā mērā deklarēt šīs normas, tas ir, direktīvu nr.388, kura nosaka, ka specifiskas programmatūras izmantošana dod iespēju nodrošināt balss sakarus starp interneta lietotājiem, tomēr nenodrošina reālā laika mērogu. Aizkavējumu veido balss digitālā kodēšana, datu paketes izveide, nosūtīšana un apkalpojošo tīklu serveru saņemšana un atkodēšana. Šā aizkavējuma dēļ šo pakalpojumu nevar kvalificēt kā balss telefonijas pakalpojumu, jo tas nenotiek reālā laika mērogā.

Tas arī bija galvenais, ko es gribēju uzsvērt, un, ja mums ar Leiškalna kungu sakritīs domas, mums būs ļoti patīkami arī balsot kopā ar viņu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tā kā likumprojekts bija otrajam lasījumam sagatavots jau pirms gada un ļoti daudz kas ir aizmirsies, es atļaušos teikt nelielu komentāru.

Mēs vakar ļoti uzmanīgi izskatījām attiecīgo jautājumu un nolēmām, ka otrajā lasījumā likumprojekts arī no sociāldemokrātu puses ir atbalstāms. Mēs uzskatām, ka otrajā lasījumā tas atbalstāms kaut vai tādēļ, ka - salīdzinājumā ar pirmo lasījumu - patiešām šeit ir iestrādāts reālais laika mērogs. Tas varbūt neļāva iekšējam tirgum attīstīties tik labi, kā mums gribētos. Šeit ir atrasts tas kompromiss, un no tāda viedokļa visi pārējie panti ir skatāmi otrajā lasījumā un pieņemami atbilstoši komisijas izstrādātajai redakcijai. Taču, ja mēs speram šo soli un pieņemam likumprojektu otrajā lasījumā, tad mums tas pietiekami ātri ir jāpieņem arī trešajā, galīgajā, lasījumā, lai likumprojektu nodotu mūsu valdības rokās un lai viņi varētu mierīgi strādāt ar arbitrāžas tiesu, kurā ir jāizskata jautājums, kas saistīts ar “Lattelekom”. Jā, laikam tas ir tas būtiskākais.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija viena no komisijām, kurām bija nodots šis likumprojekts. Attiecībā uz 1.priekšlikumu mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams precizēt tā saturu. Tas būtu jādara pirmām kārtām tādēļ, ka šeit ir piezīme, ka balss telefonijas pakalpojums ir publiski pieejams neatkarīgi no pielietotās pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas. Šeit nevajadzētu runāt par šādu tehnoloģiju, šie vārdi būtu izslēdzami ārā trešajā lasījumā, Leiškalna kungs, jo tie var radīt divdomīgu tulkojumu, liekus tiesas strīdus, lieki noslogot mūsu tiesu instances. Kā mēs šodien presē lasām, attiecīgās tiesas sēdes jautājumā par interneta telefoniju ir jau bijušas, un es pieļauju iespēju, ka tajās ir lemts saskaņā ar likumu un taisnīgi. Būtu nepieciešams precizēt, ka šeit ir runa par balss telefoniju. Tātad ir runa par pakalpojumu, kas tiek sniegts reālā laikā.

Atbildīgajai komisijai, Leiškalna kungs, vajadzētu ņemt to vērā un izdarīt šādus divus precizējumus, gatavojot trešo lasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Runāšu komisijas vārdā.

Nu pārpratums ir noskaidrojies. Baldzēna kungam bija nedaudz citāda tabula, kurā viņš redzēja tikai deputāta Leiškalna un Pūķa kunga priekšlikumu, bet neredzēja atbildīgās komisijas sagatavoto 2.priekšlikumu, par kuru es gan ziņoju. Ņemot vērā to, ko Muciņa kungs teica, es gribu sacīt... Šobrīd mēs izskatām tikai termina skaidrojumu, kurā reālais laika mērogs ir iestrādāts. Atbildīgajai komisijai un mums visiem ir ārkārtīgi jāņem vērā - ārkārtīgi ir jāņem vērā! - situācija, kurā atrodas telekomunikāciju tirgus.

Līgums un monopoldarbības termiņa samazinājums, kā arī saistību izpilde no abām līgumslēdzējām pusēm. Ar tām es domāju Latvijas valsti un konsorciju “TILTS Communication”, Baldzēna kungs. Pašreiz spēkā esošais likums ir tik briesmīgs un tik neliberāls, ka tas monopolizē jebkādu datu pārraidi Latvijas jurisdikcijā. Tā ka, ja mēs runājam par šo likumprojektu vai par spēkā esošo likumu, mēs nekādā ziņā nevaram teikt, ka mobilo telefonu pakalpojumu tirgū Latvijā būtu monopols. Nav šāda monopola, ir gan licencēšanas sistēma kā jebkurā valstī: valsts izsniedz atļauju darboties šajā tirgū un neļauj to darīt haotiski.

Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt nevis 1.priekšlikumu, kas ir guvis tikai daļēju komisijas atbalstu, bet 2.priekšlikumu, kurā balss telefonijas pakalpojumi ir skaidroti kā tādi, kas notiek reālā laika mērogā. Muciņa kungs un Baldzēna kungs, tas ir mūsu tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1. un 2.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies.

Tālāk!

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Arī tas attiecas uz 1.panta 3.punktu un skaidro individuālo licenču terminu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums - arī tas ir termina skaidrojums - ir saņemts no deputāta Leiškalna. Priekšlikums attiecas uz 1.panta 5.punktu un skaidro nacionālās numerācijas plānu. Tas ir precizējums, jo numerācijas plānā tiek norādīts arī telekomunikāciju uzņēmumu pieejas kodu numuri un tā tālāk. Līdz ar to komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit, protams, ir virkne pārpratumu, un dokumenti, kā mēs noskaidrojām, sociāldemokrātu frakcijai bija tādi, kādi bija nepieciešami tikai atsevišķiem komisijas locekļiem. Tas ir viens. Un tāpēc arī mums ir šis... Jā, protams, es nesaku, ka tā bija Leiškalna kunga vaina, bet jautājums ir pietiekami nopietns, un vispār šādus dokumentus atbilstoši Saeimas kārtības rullim tomēr vajadzētu izsniegt visām frakcijām.

Nākamais ko es gribētu pateikt, ir sekojošais. Jautājums, ko nupat izvirzīja Leiškalna kungs, un viņa, teiksim, priekšlikums par nacionālās numerācijas plānu mums ir kas nepieņemams. Abonents var būt arī privātais telekomunikāciju tīkls, kurā var būt vairāki numuri, jo likuma izpratnē arī privātais telekomunikāciju tīkls taču var būt abonents, un šādam abonentam var būt nepieciešami vairāki numuri. Tas ir pilnīgi saprotams, ka tāda iespēja pastāv. Neiekļaujot likumā atsauces uz telekomunikāciju organizācijām, ir tiesības uz privātajiem tīkliem kā komerciālā ziņā neizdevīgākiem abonentiem attiecināt arī diskriminējošus noteikumus. Tāpēc mēs šo variantu neatbalstām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Tā, attiecībā uz 4.pantu. Šis ir tikai un vienīgi termina skaidrojums un precizējums, jo nacionālās numerācijas plānā tiek norādīti arī telekomunikāciju uzņēmumu pieejas kodi, kuru nav privātajiem numuriem, vai arī numuri, kurus sastādot, tiek panāktas tālsarunas, izmantojot citu pakalpojumu sniedzēju tīklu. Līdz ar to nacionālās numerācijas plāns, nevis individuālais numurs ir identifikācijas sistēma, kas nosaka telekomunikāciju uzņēmumu un abonentu telekomunikāciju pakalpojumu... un tālāk kā tekstā.

Visiem tiem deputātiem, kuri uztraucas, ka viņu mapītēs nebija attiecīgā likumprojekta, man jāteic, ka šis likumprojekts deputātiem ir izdalīts 2000.gada 5.oktobrī, tāpēc ne komisija, ne kāds cits nevar uzņemties atbildību par dokumenta klātbūtni jūsu mapītēs. Paldies.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns kopā ar Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, un tas ir papildinājums 1.pantā. Tātad likumā ir precīzi iestrādāta Eiropas Savienības direktīva nr.92/44 EEC par atvērtā tīkla nodrošinājumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums izriet no 5. ... no 4. - jau atbalstītā priekšlikuma, un tie attiecas uz numuru un nacionālās numurācijas plānu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, pie tam vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns - izteikt 1.panta 9.punktu... Runa ir par publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu. Tas ir precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 1.panta 11.punktā piedāvā izslēgumu. Komisija šo viedokli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 9. ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra precizējums par telekomunikācijām, un šis precizējums paredz, ka pārraidāmās informācijas veids nav ierobežots: tā var būt balss, skaņa, dati, attēls un cita informācija atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 10.priekšlikums par 1.panta 17.punktu ir definīcija, kas precizē terminu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai nr.93/87, kas ir precīzi iestrādāta likumā un kas ir ārkārtīgi nepieciešama Latvijas Republikas iestāšanās sarunās.

Sēdes vadītājs. Skaidrojot terminus, Leiškalna kungs, centieties lietot latviskus terminus! Atklājam debates par 10.priekšlikumu.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Šeit ir runa par publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu, un Leiškalna kungs piedāvā sekojošu redakciju, ka publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls… publiskais telekomunikāciju tīkls nodrošina signālu pārraidi starp fiksētiem telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktiem.

Ko es varētu šeit praktiski pateikt? Šī definīcija ir pretrunā ar Eiropas Savienības 46.direktīvu, kura nosaka brīvu satelīta iekārtu lietošanu, kā arī ar 1995.gadā pieņemto 51.direktīvu, kura nosaka brīvu kabeļtelevīzijas izmantošanu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Arī līdz šim Satiksmes ministrijas izsniegtās licences radio pieslēguma iekārtošanai atļāva veidot fiksētus pieslēgumus. Kontekstā ar pārējas noteikumiem šī definīcija attiecina balss telefonijai noteikto statusu uz visiem telekomunikāciju pakalpojumiem, tāpēc mēs nevaram šo punktu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, es deputātiem jau paskaidroju, ka esmu saņēmis Eiropas komisijas atzinumus, kurus es šajā likumā esmu iestrādājis kā visas nepieciešamās Eiropas Savienības direktīvas. Paldies.

Aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 3. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par terminu “telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji”. Arī šeit ir iestrādāta attiecīgā Eiropas Savienības direktīva nr.98/10 EC, tās 2.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - izslēgt 1.panta 18.punktu par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu. Komisija to ir atbalstījusi, jo šajā terminā nav būtiskas informācijas, kas būtu nepieciešama likuma tālākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 13.priekšlikums ir par terminu “telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs”. Tā definīcija ir nedaudz redakcionāli precizēta un guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna, un tas attiecas uz telekomunikāciju pakalpojumu tarifu. Minētais termins vairākkārt likumprojektā tiek minēts, līdz ar to bija jāizskaidro tā definīcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 15.priekšlikums - iesniedzis deputāts Leiškalns par telekomunikāciju uzņēmumu. Arī šis papildinājums ir atrunāts jau citās likuma definīcijās, tāpēc es aicinu izteikt to kā 1.panta 22.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. - izteikt 1.panta 23.punktu attiecīgajā redakcijā, kurā ir definēts universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonds. Definīcija ir papildināta atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas nr.98/10 4.panta nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums ir deputāta Leiškalna piedāvātais pārgrozījums 1.panta 24.punktā, un arī tas atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.98/10, kuru es minēju iepriekš, 2.pantā minētajiem nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums par autorizācijas apliecību. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts kā deputāta Leiškalna priekšlikums nr.19, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.97/13…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. … 2. pantam, starp citu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Tātad 18. un 19.priekšlikums ir atbalstīts.

20.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājums visam likuma tekstam - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - attiecas uz papildinājumu 3.panta trešajā daļā, bet tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums par 4.panta otro daļu ir saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija to ir atbalstījusi, jo ierobežojums šobrīd ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. 23.priekšlikums. Pārejam pie 5.panta otrās daļas. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums - izteikt 6.panta pirmo rindkopu un 1.punktu attiecīgajā redakcijā, un tas attiecas uz Satiksmes ministrijas uzdevumiem. Komisija to ir atbalstījusi. Priekšlikums tika iesniegts, lai saskaņotu šo likumu ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 6.panta 1.punktu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Par Satiksmes ministrijas uzdevumiem ir 26.priekšlikums, kurā deputāts Leiškalns paredz vairāku Ministru kabineta noteikumu izstrādi, un komisija šo Leiškalna redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgt 6.panta 4.-7.punktu, attiecīgi mainot numerāciju. To iesniedzis deputāts Leiškalns. Priekšlikums ir atbalstīts, jo visi minētie uzdevumi atbilst regulatora uzdevumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Toreizējais ekonomikas ministrs Makarovs iesniedza līdzīgu izslēgumu 6. un 7.punktā, kas arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns prasa izteikt 6.panta 8.punktu attiecīgajā redakcijā, kura ir jūsu tabulās. Komisija ir atbalstījusi Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums ir par 7.pantu attiecīgajā deputāta Leiškalna redakcijā, un tas attiecas uz Satiksmes ministrijas tiesībām. Ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 8.pantu ir toreizējā ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas daļēji atbalstīts, iekļaujot to 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums ir par 8.panta pirmās daļas papildināšanu, ko ieteicis Makarovs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts likumprojekta 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un 33.priekšlikumā ir dota 8.panta pirmās daļas redakcija, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi, bet precizējusi 12.punktu šajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 35. ir deputāta Leiškalna…

Sēdes vadītājs. 34. …

K.Leiškalns. 34., es atvainojos, ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par 9.panta 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgumu 9.panta 3.punktā iesniedzis deputāts Leiškalns. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 9.panta papildinājums ar jaunu 3.punktu, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.97/33 9.panta prasībām, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu attiecīgajā redakcijā. Ir atbalstīts. To iesniedzis deputāts Leiškalns. Tātad ir guvis komisijas atbalstu un tiek izteikts kā 10.pants par regulatora finansēšanu telekomunikāciju nozarē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 38. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 12.panta 1.punktu attiecīgajā redakcijā. Tas ir atbilstošo noteikumu precizējums. Aicinu atbalstīt, tāpat kā to ir darījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna par tīklu tehniski iespējamo savienošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums ir jau par 15.panta otro daļu. Tas attiecas uz tiesību nodrošinājumu telekomunikāciju uzņēmumiem, kuri sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, uz tirgus liberalizāciju. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija par telekomunikāciju tīkla reģistrāciju. Tas ir 16.pants. Komisija šo redakciju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Es atvainojos, Leiškalna kungs! Šajā brīdī mēs mazliet pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka, izskatot likumprojektu “Par telekomunikācijām”, LSDSP frakcija nav saņēmusi likumprojekta tekstu, lūdzam atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz dokumentu saņemšanai.”

Jāsaka, ka likumprojekta teksts tika izdalīts visiem simts Saeimas deputātiem, tā ka šis priekšlikums, manuprāt, pēc būtības nav izskatāms.

Vai kāds vēlas izteikties? Nevēlas.

Turpināsim izskatīt likumprojektu! 42.priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies. Vienīgā atšķirība bija tikai terminā “balss telefonijas pakalpojumi”. Citu atšķirību likumprojekta tekstā vairs nav.

Tātad 42. …

Sēdes vadītājs. 42. tika atbalstīts.

K.Leiškalns. 43. ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums, kas atbilst direktīvas nr.98/10 10.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 44. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta 5. - 7.punktu, un šeit ir iestrādātas redakcijas, kas atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam un Eiropas Savienības direktīvām nr.92/44 un nr.97/33. Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir par 18.panta 1.punktu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Un te ir notikusi saskaņošana ar likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Es aicinu komisiju atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums attiecas uz 19.panta 1.punkta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir par regulatoru tiesībām. Pie tam šis ir saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvas nr.97/13 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 47. ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums, kas atbilst direktīvas nr.98/10 10.panta prasībām. Mēs mainām 19.panta nosacījumus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums ir par 20.panta 1.punktu. Iesniedzis deputāts Leiškalns, un te ir notikusi precīza šā likuma un regulatoru likuma saskaņošana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 49.priekšlikums paredz 20.panta papildināšanu ar 3.punktu, kas ir darīts atbilstoši definīcijām un citām šā likuma normām. Tātad tas ir precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns lūdz mainīt 22.panta nosaukumu. Komisija atbalsta, jo panta nosaukums tagad atbilst esošajām definīcijām.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums - izteikt 22.panta otro daļu attiecīgajā redakcijā. Precizējums atbilst izmaiņām definīcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 52. priekšlikums - izteikt 22.panta ceturtās daļas 2. - 4.punktu attiecīgajā redakcijā. Ieteicis deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.panta ceturtās daļas 7.punktu deputāts Leiškalns iesaka precizēt atbilstoši direktīvas nr.97/66 11.panta nosacījumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns lūdz izteikt 24.panta trešo daļu tādā redakcijā, kas pastiprinātu attiecīgo, jau likumā iestrādāto normu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums ir par 25.panta pirmo daļu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Precizējums atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.97/66 prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

56.priekšlikums ir par 25.panta trešo daļu - par telekomunikāciju uzņēmumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums - papildināt 25.pantu ar piekto daļu. Tās ir prasības, ko paredz direktīvas nr.97/66 10.pants.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums - izslēgt 26.panta otro daļu. To prasa svītrot Eiropas Savienības direktīvas nr.97/33 3.pants, kas paredz, ka dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai atceltu jebkādus ierobežojumus, kuri traucē uzņēmumiem vienoties par starpsavienojumu līgumiem, un tamlīdzīgi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 59.priekšlikums ir par telekomunikāciju uzņēmumu publicēšanās nosacījumiem. To ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Tas atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma 9.pantam, kā arī Eiropas Savienības starpsavienojumu direktīvai nr.97/33. Un 7.pants tagad paredzēs starpsavienojumu pamatpiedāvājuma publicēšanu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums ir par 26.panta astoto daļu. Jaunu tās redakciju ir iesniedzis deputāts Leiškalns, jo šādu regulatora ierobežojumu paredz Eiropas Savienības direktīvas nr.97/33 9.panta piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 61.priekšlikums. Izslēgumu 26.pantā piedāvā deputāts Leiškalns, jo tehniskie noteikumi starpsavienojumu jomā ir atrunāti jau pieņemtajā šā paša likuma 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.panta redakcija, kuru piedāvā deputāts Leiškalns un kura atbilst Eiropas Savienības direktīvai nr.97/33, nav atbalstīta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Priekšlikuma pirmā daļa nav atbalstīta, bet ir atbalstīta šā priekšlikuma otrā un ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

63.priekšlikums ir no ekonomikas ministra Makarova. Komisija Makarova kunga priekšlikumu par aprēķināšanu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums ir par 28.pantu. Tas ir ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns precizē 28.panta otro daļu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas nr.97/33 piektās, sestās un septītās daļas un 14.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

66.priekšlikums ir par publisko telekomunikāciju tīkla operatoriem. Tas ir no deputāta Leiškalna un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu. Šī nodaļa atbilst Eiropas likumdošanai - direktīvai nr.98/10 -, un komisija šo jauno nodaļu un pantu ir pilnībā atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 29.panta trešo daļu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas ir par 30.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi, jo tas ir tikai un vienīgi redakcionāls un precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arīdzan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par 30.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīta deputāta Leiškalna iesniegtā 30.panta piektās daļas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Komisija iesaka deputātiem izslēgt visu neatbalstīto piekto daļu, un es aicinu atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns aicina komisiju precizēt 30.panta sesto daļu. Komisija deputāta Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi, tomēr redakcionāli precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 75. - ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts deputāta Leiškalna priekšlikumā. Tas ir par 31.panta pirmo daļu. Tās ir Eiropas Savienības direktīvas nr.97/33 12.panta prasības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 77.priekšlikums - ekonomikas ministra ierosināts aizstājums 31.panta otrajā daļā - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 31.panta otrās daļas teksts, kuru piedāvā deputāts Leiškalns, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministra Makarova ierosinātais aizstājums 31.panta trešajā daļā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 80.priekšlikumā, ko par 31.panta trešo daļu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Ir ierosināts šo normu papildināt ar Eiropas Savienības direktīvu pamatnosacījumiem, kuri Latvijai varētu būt saistoši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums ir par 32.panta pirmo daļu. Ir runa par numerāciju. Priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas ir atbalstīts, taču teksts ir paplašināts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums, kuru viņi rakstīja, balstoties uz direktīvas nr.97/33 12.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir atbalstīti ekonomikas ministra Makarova ierosinātie labojumi 32.pantā, bet tie ir iestrādāti deputāta Leiškalna iesniegtajā 86.priekšlikumā, kas arī ir par 32. panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

85. priekšlikums - 33.panta otrās daļas papildinājums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums - aizstājums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklājam debates par 85. - deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Visu patērētāju vārdā es aicinu visus zālē sēdošos neatbalstīt 85. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo es negribētu, lai lietotājiem tiktu ierobežota iespēja iegādāties lētākus telefona aparātus. It sevišķi jāņem vērā, ka šādas tiesības ir dotas gandrīz vai visās Eiropas valstīs. Protams, Leiškalna kungs pateiks, ka izņēmums ir Somija. Neviena Eiropas Savienības direktīva neierobežo tiesības kompānijām sniegt šādus pakalpojumus. Es domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz dažādu sociālo grupu, kuras ir mazāk turīgas un kuras izmantos šādu iespēju - iegādāties lētāku telefona aparātu, pievienojoties kādam konkrētam pakalpojumu sniedzējam. Es aicinu neatbalstīt deputāta Leiškalna iesniegto 85.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Baloža kungs, diemžēl man nav tiesību komisijas vārdā aicināt neatbalstīt manu priekšlikumu. Ja komisija to nebūtu atbalstījusi, es to būtu atsaucis. Taču, gatavojoties trešajam lasījumam, mums jādomā par to, vai šī darbība nav uzskatāma par subsidēšanu un vai nebūtu nepieciešams aizliegt šādu pasākumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Un, tā kā trešais lasījums būs ļoti garš, es ļoti formāli komisijas vārdā aicināšu atbalstīt Leiškalnu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies.

Pārejam pie 86.priekšlikuma, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Makarovs. Tas ir aizstājums 36.panta pirmajā daļā, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir atbalstīta 36.panta pirmās daļas redakcija, ko iesaka deputāts Leiškalns. Tā atbilst direktīvai nr.93/88 un labojumiem direktīvā nr.96/2. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi... nav atbalstījusi, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim - 87.priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts. Jā.

88. - pašas komisijas priekšlikums par 36.pantu, kas tagad, mainot pantu numerāciju, ir 39.pants. Komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums. Deputāts Leiškalns pats atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt 36.pantu - tagadējo 39.pantu - ar jaunu otro daļu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 36.pantu (tagadējo 39.pantu) ar trešo daļu. Aicinu deputātus atbalstīt šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 92.priekšlikums - papildināt 36.pantu (tagadējo 39.pantu) ar ceturto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bijušo otro daļu komisija aicina izteikt kā piekto daļu.

93.priekšlikums - 36.panta papildinājums, ko iesaka deputāts Leiškalns. Tas ir komisijā atbalstīts. Tie ir direktīvas nr.97/13 9.panta piektās daļas nosacījumi. Un 36.panta piektās daļas nosacījumi ir no direktīvas nr.90/388.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Ir guvis komisijas atbalstu deputāta Kristovska iesniegtais 94.priekšlikums, kas ir par 36.panta trešo daļu. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna ierosinātais 37.panta pirmās rindkopas precizējums ir atbildīgajā komisijā atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 96. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 37.panta trešo daļu, kas atbilst regulatoru likumam, - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 96., 97. un 98.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tātad 37.panta trešā daļa ir izskatīta.

Ekonomikas ministrs piedāvā izslēgumu 37.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns ierosina izteikt 37.panta ceturto daļu citādā redakcijā. Tas ir atbilstoši likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts jau pieņemtajā 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 101.priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jauniem pantiem. Attiecīgā redakcija šeit ir redzama. Komisija to ir atbalstījusi, jo tie ir noteikumi, kas ietverti Eiropas Savienības direktīvas nr.79/13 4.- 6.pantā. Komisija ir atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu un mainījusi turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tātad mēs esam jau nonākuši pie 102.priekšlikuma, kas ir par 39.pantu (vecajā tekstā tas ir 39.pants). Tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts, iestrādāts deputāta Leiškalna iesniegtajā 103.priekšlikumā, kurš arī ir par 39.panta tekstu. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

104.priekšlikums jau ir par 40.pantu. Mēs sastopamies ar deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.97/13 11.panta prasībām. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums ir par 40.panta otro daļu - par maksām regulatoram. Tas ir guvis komisijas atbalstu, bet ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 106.priekšlikums ir par 41.panta pirmo un otro daļu - par individuālajām licencēm. Tas ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu arī deputātus atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 107.priekšlikums ir no ekonomikas ministra Makarova. Aizstājums 43.pantā. Tas ir atbalstīts, iestrādāts deputāta Leiškalna iesniegtajā 108.priekšlikumā. Komisija atbalsta. Abi divi priekšlikumi atbilst Eiropas Savienības direktīvas nr.98/10 3. un 5.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par 43.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums nr.109. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 110.priekšlikums. Šis papildinājums 43.pantā ar jaunu ceturto un piekto daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 111.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Leiškalna, ir nosacījumi, kuri atbilst direktīvas nr.98/10 4.pantam, kā arī direktīvas nr.97/33 prasībām. Komisija nav atbalstījusi Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 112. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kur direktīvas nr.97/33 prasības par universālu telekomunikāciju fondu ir daļēji atbalstītas, un tas ir iestrādāts 113.priekšlikumā, kuru jums iesaka atbalstīt pati atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums, ko iesaka deputāts Leiškalns, ir par 46.pantu, un tas ir atbilstošs direktīvas nr.97/33 5.panta 1.punkta prasībām. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Komisija, raugoties no šīs pašas direktīvas, atbalsta arī deputāta Leiškalna 115.priekšlikumu par 47.pantu. Aicinu arī jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 116. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas saistīts ar atbildību par likuma pārkāpumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Savukārt izslēgums pārejas noteikumos, ko piedāvā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 118.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 119.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Šeit ir iestrādāti atbilstošie licencēšanas nosacījumi. Tātad nosacījumi ir jau pieņemti, bet šeit tie ir padarīti atbilstīgi, un es aicinu komisijas vārdā tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 120. - deputāta Leiškalna priekšlikums - attiecas uz pārejas noteikumiem un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 120.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kā otrā komisija izskatīja priekšlikumus un atzina, ka šo priekšlikumu ir nepieciešams koriģēt. Acīmredzot tas būs jādara trešajā lasījumā, jo mēs piekrītam Satiksmes ministrijas viedoklim, ka šeit deputāta Leiškalna 120.priekšlikumā, kas papildina šo pārejas noteikumu ar 1.3.punktu, būtu svītrojami vārdi “un saņemšana”. To es aicinu ņemt vērā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Būtisku iebildumu pret 120.priekšlikumu nav.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies Muciņa kungam par precizējumu! Mēs jau esam runājuši, ka uz trešo lasījumu kopā ar konsultantiem, kopā ar sociāldemokrātiem, kopā ar interešu grupām Latvijā mēs vēl strādāsim pie šā likuma, lai visus pantus saskaņotu, pirmkārt, ar iespējami brīvu tirgu Latvijā un, otrkārt, ar iespējami maziem vai nekādiem zaudējumiem starptautiskajā šķīrējtiesā. Mums šodien šeit nav par ko strīdēties, jo katrs aizstāv tieši tirgus intereses, izņemot jūs.

121.priekšlikums... Baldzēna kungs, vēl vienu vārdu, un es pastāstīšu daudz ko... Tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 122.priekšlikums. Pārejas noteikumu 2.punkta redakciju iesaka deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 123.priekšlikumā aizstājumu pārejas noteikumu 2.punktā ir ieteicis ekonomikas ministrs Makarova kungs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna piedāvātā pārejas noteikumu 3.punkta redakcija komisijā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizsardzības ministra Kristovska 125.priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses, izsakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums. Tie ir deputāta Leiškalna papildinājumi, kas atbilst attiecīgajām direktīvām nr.97/133 un nr.98/61. Tie ir atbalstīti, izsakot komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums. Papildinājumu pārejas noteikumu 5.punktam ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un komisija šo papildinājumu ir atbalstījusi, taču tas varētu būt vēl arī pārskatāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 128.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 129. ir ekonomikas ministra Makarova priekšlikums par pārejas noteikumu 6.punktu. Līdz tam laikam nebija izveidots regulators, taču tagad mēs zinām, ka regulators jau ir izveidots, tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 130.priekšlikumā runāts par regulatora tiesībām, kas tagad pāriet uz regulatoru likuma pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju; pie tam šo kārtību paredz direktīva nr.97/13.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Diemžēl deputātes Stalidzānes 131.priekšlikums pārejas noteikumos par Satiksmes ministrijas tiesībām nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Visbeidzot atbildīgā komisija lūdz jūs, deputātus, izslēgt normu par likuma stāšanos spēkā, jo, kā mēs redzam, valdība to bija paredzējusi izdarīt jau 2000.gada 1.martā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu arī jūs, Baldzēna kungs, otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 132.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par telekomunikācijām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 17. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteiksim 2001.gada 10.augustu. Es ceru, ka šis datums apmierina visus, lai pēc tam mēs varētu vēl nopietni pastrādāt, jo, kā jūs zināt, šis likumprojekts ir ārkārtīgi nopietna Eiropas Savienības prasība. Ārkārtīgi nopietna! Paldies.

Sēdes vadītājs. Šis datums visus apmierina. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Nākamais būtu izskatāms likumprojekts “Grozījums “Likumā par ostām”“. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies Lagzdiņa kungam par labajiem vārdiem, un es aicinu jūs strādāt ar dokumentu nr.3066. Tie ir atbildīgās komisijas izskatītie grozījumi “Likumā par ostām”, un es aicinu atbildīgās komisijas vārdā deputātus atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Likumā par ostām”“ atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tā kā mēs nesen izskatījām un pieņēmām “Likumu par ostām”, kurā mēs neatbalstījām Aizsardzības ministrijas iesniegtos labojumus 13.panta ceturtajā daļā - un es domāju, ka mēs pilnīgi pareizi tos neatbalstījām, jo tie bija iesniegti nepareizā un nekorektā formā -, tad Aizsardzības ministrija, ņemot vērā to, kādas ir mūsu attiecības ar Ziemeļatlantijas aliansi, ar citām valstīm, kuru kuģi varētu ierasties un ierodas Latvijā militārās vizītēs, ir izstrādājusi pieņemamu un korektu grozījumu, kurā teikts, ka no ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu, loča maksu un sanitāro maksu. Tātad šeit ir atšķirība, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi. Līdz ar to es aicinu šos grozījumus, kas sastāv no 13.panta ceturtās daļas, atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es aicinu Augsto namu atbalstīt šo likumu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo vizīšu sezona jau ir sākusies. Jau iepriekš pateicos jums.

Sēdes vadītājs. Neviens iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Likumā par ostām”“ pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi, prieks jūs redzēt vēl šeit, zālē! Dokuments nr.3138, un tie ir pirmajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi un otrajam lasījumam atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kurā ir ietverti vairāk nekā 30 deputātu priekšlikumi, lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija tikai viena stunda… (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ne tik gari!”) Dobeļa kungs, es jums netraucēju! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu man traucē!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Lujāna. Tas ir izslēgums 2.panta otrās daļas 2.punktā. Komisija šo deputāta Lujāna priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdz ar to ir komisijas papildinājums. Ja tā neatbalstīja izslēgumu, tad arī deputāta Lujāna piedāvāto papildinājumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav... (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Par pilsētas transporta tarifu iekļaušanu 2.panta 4.punktā ir deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 18, atturas - 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies. Arī 4.priekšlikums ir par 2.pantu. Deputāts Lujāns mēģina pārejas noteikumus pārvietot uz šo 2.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, tātad Saeima neapstiprinās regulējamās nozares, bet to darīs Ministru kabinets, kura pārraudzības iestāde turpmāk būs… tātad Ekonomikas ministrijas pārraudzības vietā darbosies regulators.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21. pret - 35, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Priekšlikumu par 2.panta papildinājumu ar jaunu sesto daļu iesniedzis deputāts Lujāns. Runa ir par telekomunikāciju pakalpojumu regulēšanu. Komisija to nav atbalstījusi, jo tieši šāda priekšlikuma dēļ regulators vispār zaudē jebkādu jēgu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

K.Leiškalns. Arī nākamo priekšlikumu ir izteicis deputāts Lujāns par 4.panta pirmās daļas redakciju, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumā deputāts Lujāns no 7.panta otrās daļas prasa izslēgt vārdus “pēc Ministru kabineta priekšlikuma”, kas būtu pilnīgā pretrunā ar nule kā nobalsotajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums par 7.panta ceturto daļu - par Saeimas pilnvarām regulatora veidošanas jomā - nav atbalstīts, jo jau esošā kārtība komisijas deputātiem šķita labāka. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies. 9.priekšlikums ir par 7.panta ceturto daļu, un to ir iesnieguši deputāti Lauskis un Kalniņš, bet tas nav guvis deputātu atbalstu. Šeit man jāpaskaidro, ka Latvijā normatīvi nav noteikts, kas tad ir regulējamo nozaru galvenie speciālisti, un, ja mums nav šāda normatīvā seguma vārdiem, mēs tos nevaram iekļaut likumā. Tieši šā iemesla dēļ komisija neatbalstīja deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. (Starpsaucieni: "Pietiek! Nevajag!")

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir ne tikai par to. Galvenais jautājums ir saistīts ar to, ka uz padomes locekļu amatiem ir pretendenti, kas tur tā tieksies… Viņus izrauga konkursa kārtībā. Es saprotu valdību veidojošo partiju centienus visus šos amatus izveidot un aizpildīt ar paklausīgiem cilvēkiem, jo kā nekā atalgojums uz vienu cilvēku būs… tie visi izdevumi kopā būs 2,5 tūkstoši, un tie, protams, ļoti labi amati būs. Un, protams, tur jau nav vajadzīgi zinoši cilvēki, kā tas daudzreiz mums jau bijis, bet galvenais, lai viņi būtu paklausīgi. Un tas jau ir redzams arī no tiem dokumentiem, ar kuriem Latvija vienu otru reizi iekrīt ļoti lielās nepatikšanās. Tāds ir kaut vai Jūras robežas likums, likumprojekts par to slaveno bibliotēku stikla kalnā… Un kas mums notiek ar “Latvenergo” privatizāciju? Un vēl jau arī citi ir.

Arī regulatorā, protams, šie amati ir jau sen sadalīti - ir izraudzītas prominentas personas, un tur jau nekāds konkurss nav vajadzīgs. Kāpēc tad rīkot konkursu? Tiek nozīmēti cilvēki, un tad viņi izdara visu, kas vajadzīgs. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, ka konkursa kārtībā ir jāizraugās speciālisti, nevis gadījuma cilvēki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es paskaidrošu, ka jau šobrīd likums prasa konkursu. Es vēl paskaidrošu, ka arī es esmu izgājis cauri šim konkursam un pat uzvarējis, bet pēc tam es atteicos no šā lielā goda, Bojāra kungs. Runa ir par papildināšanu ar galvenajiem nozaru speciālistiem, kurus mēs, komisija, nevarējām sameklēt, jo Latvijā nekur nav noteikts, kas ir nozaru galvenie speciālisti. Mums nav galvenā agronoma, mums nav galvenā politologa un mums nav arī galvenā komsorga. Tā ka mēs neatbalstījām šo priekšlikumu pragmatisku, nevis politisku apsvērumu dēļ. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Lauska un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Lai gan deputāts Lujāns Satversmes tiesai prasīja atjaunot pārraudzības statusu, šeit deputāts Lujāns, veidojot regulatoru, 10.priekšlikumā prasa izslēgt vārdus “pēc Ministru kabineta priekšlikuma”. Komisija, protams, to neatbalstīja, jo mēs tikko pirmajā lasījumā it kā izdarījām izmaiņas, kuras prasīja Modris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums. Par pašvaldību regulējamajām nozarēm 8.pantā ir deputāta Lujāna priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 32, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 9.pantu ir deputāta Lujāna 12.priekšlikums, kurā viņš prasa mainīt vārdu “ārpustiesas” ar vārdu “pirmstiesas”. Juridiskajā konsultācijā mums teica, ka deputāta Lujāna priekšlikums ir ačgārns, tādēļ komisija nevarēja to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums ir par 9.panta pirmo daļu. To ir iesniedzis deputāts Lujāns, un tas ir par regulatora tiesībām. Lujāna kunga priekšlikums nav atbalstīts, jo viss jau ir likumā reglamentēts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums. Deputāts Lujāns grib pateikt, ka regulators atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kā mēs to noteicām 7.pantā pirmajā lasījumā, bet ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju veikšanā. Tas likumā jau ir precīzi iestrādāts, un Lujāna kunga priekšlikums varētu radīt tikai haosu pašā likuma lasīšanas tehnikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 15. - deputāta Lujāna priekšlikums par komisijas funkcijām. Tas ir par 11.panta otro daļu. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 11.pants runā par regulatora neatkarību likumā noteikto funkciju pildīšanā un par tā pakļautību likumam. Tas, ka Latvijas jurisdikcijā regulators tāpat kā jebkura cita persona ir pakļauts likumam, ir pilnīgi skaidrs. Nepakļauts likumam nevar būt arī tā saucamais pašvaldību regulators. Tādēļ mēs neatbalstām arī deputāta Lujāna iesniegto 16.priekšlikumu, kas ir par 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Lujāna priekšlikums par 11.panta ceturto daļu. Daudz vienkāršākā, lakoniskākā un vieglāk saprotamā tekstā tas pēc būtības jau ir likumā, un tādēļ šāds papildinājums nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums. Deputāti Lauskis un Arnis Kalniņš papildina 14.pantu ar jaunu trešo daļu. Ir runa par regulatora atrašanos Latvijas Republikas Saeimas pārraudzībā. Diemžēl līdz šim pieņemtais jau noteica šādu kārtību, ka regulators ir pakļauts un sniedz atskaiti tikai un vienīgi Saeimai. Šobrīd mēs to esam izmainījuši, un diemžēl tā ir pārraudzības iestāde. Šo priekšlikumu mēs nevarējām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, izstrādājot likumprojektus, vienmēr redzam, ka jaunās "ierēdņu mītnes" veido tā, lai tie darbinieki ne par ko neatbildētu. Un tā tas ir ne jau tikai šajā regulatorā, bet arī citos. Priekšlikumu, kuri tiek iestrādāti un ir par viņu funkcijām, ir vienmēr kāds pusotrs desmits, ja ne vairāk. Toties to, par ko viņi atbild, - par to gandrīz nemaz nav priekšlikumu vai arī tie ir tādi, ka nevar neko viņiem pieprasīt. Un tāpēc viņi ne par ko neatbild. Viņus neviens nekontrolē. Lai tikai būtu lielas algas un lai vienu reizi mēnesī varētu atrasties sēdē. Lai vajadzētu kaut kam par kaut ko tikai formāli atskaitīties un nedot gada atskaiti, sevišķi par visu to, kas attiecas uz finansiālo līdzekļu izlietošanu.

Tā kā pārraudzība pār šo organizāciju un regulatoru netiek likumā iestrādāta, ierosinām organizāciju tomēr pakļaut Latvijas Republikas Saeimai, lai neiznāk tādi brīnumi, ar kādiem mēs tagad sastapāmies. Kaut vienā organizācijā būs strikta kontrole, un nesaprotama darbība vismaz tur tiks izslēgta. Mēs taču redzam, kas notiek Latvijas Privatizācijas aģentūrā un kas ir noticis Latvijas Nekustamā īpašuma aģentūrā. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Bojāra kungs! Komisijas vārdā piebildīšu, ka Latvijā visas ministrijas atrodas Saeimas kontrolē un Saeima tātad var kontrolēt arī visas ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes. Tāda ir Latvijas Satversmes uzbūve, kamēr mēs nepieņemsim Leona Bojāra Satversmi! Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kurā teikts, ka pārraudzību veic Ekonomikas ministrija. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 19.pants. Par šo pantu ir deputātu Lauska un Arņa Kalniņa priekšlikums nr.19. Deputāti iesaka visai labu normu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu regulatoram pieaicināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjus, ja tas ir nepieciešams. Taču šāds noteikums var izraisīt arī pretēju efektu. Ja likumā norāda uz vienu pieaicināmu institūciju un tās ekspertiem, tad nepieaicināmas var izrādīties visas pārējās. Tikai dēļ šā iemesla, Lauska kungs, mēs neatbalstījām jūsu priekšlikumu. Tas jau pēc būtības ir likumā iekšā. Ir tiesības pieaicināt nepieciešamības gadījumā jebkuru ekspertu, jebkuru sabiedrisko organizāciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Priekšlikums balstās uz to, ka mums dažreiz, pieņemot konkrētus lēmumus vai likumus, ir bijusi negatīva pieredze: ja mēs pieņemam kaut kādu normu, kura skar noteiktu sabiedrības daļu, mēs neuzskatām par nepieciešamu to uzklausīt, uzskatām par iespējamu neklausīties šajā sabiedrības daļā, tās viedokli neuzklausīt un neņemt vērā. Lai mums tāda slikta pieredze paliktu tikai vēsturē, mēs piedāvājam tādu normu, ka, apspriežot tarifus, regulators pēc nepieciešamības uzklausa ne tikai pakalpojumu sniedzējus, bet pieaicina arī vismaz vienu no tām juridiskajām personām, kas aizstāv pakalpojumu saņēmējus.

Ja jūs uzmanīgi izlasītu Valsts prezidentes vēstījumu, ar kuru viņa atsūtīja mums likumu atpakaļ, jūs atrastu tajā rindas, kurās teikts, ka likumprojektā ir diezgan slikti pamatotas pakalpojumu saņēmēju tiesības. Patērētāju intereses ir diezgan maz aizsargātas. Tādēļ mēs jums piedāvājam politiski gudru risinājumu. Pieņemot jebkuru lēmumu, būtu labi, ja likumdevējs, regulators, Ministru kabinets atbilstoši savām pilnvarām pieaicinātu visus tos cilvēkus, kuri ieklausītos attiecīgajos jautājumos un kuri pēc tam paši kļūtu par lēmuma propagandētājiem un panāktu, ka lēmums darbotos viņiem tikai par labu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāj un godātais Lauska kungs! Patiesībā ir tā, ka esošā redakcija jau neizslēdz tādu iespēju. Komisijai bija nevis iebildumi pret jūsu priekšlikumu, bet tikai un vienīgi bailes, ka, nosaucot vienu organizāciju, mēs varētu netieši izslēgt pārējās pieaicināmās. Tāpēc komisija neatbalstīja jūsu priekšlikumu, bet nu balsojums visu izšķirs. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Lauska un deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums - komisiju nomainīt ar padomi. Taču es domāju, ka likuma teksts un normu secība neļauj komisijai atbalstīt 20.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Lauskis un Arnis Kalniņš un kurš ir par 19.panta septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Deputāts Lujāns ir iesniedzis 21.priekšlikumu, kas ir par 20. pantu - par tarifu noteikšanu. Šeit jau nu Lujāna kungs vairs negrib noteikt tarifus, bet grib savienot tarifus ar izpeļņu. Tas, manuprāt, nav iespējams, un komisija priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī deputāts Lauskis un deputāts Kalniņš iesaka tarifu aprēķināšanai izmantot nedaudz citādu metodiku nekā tā, kura ir bijusi likumā noteikta līdz šim. Komisija šo izmaiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģu Lauska un Kalniņa priekšlikums ir šāds: "Tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Tarifu pieaugums nedrīkst pārsniegt vidējās darba algas un pensiju pieaugumu, kā arī vidējās rentabilitātes pieaugumu tautsaimniecībā. Tarifu pieaugums nedrīkst būt par inflācijas tempu noteicošo galveno faktoru."

Man un arī iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc jūs, pozīcija, negribat nekā zināt par iedzīvotāju ienākumiem. Es vēlreiz atgādinu: jāredz iedzīvotāju ienākumi, pensionāru pensiju apmēri! Jūs neredzat invalīdus, nabagus. Protams, nezināt arī to, kā dzīvo daudzbērnu ģimenes. Jūs atbalstāt tikai to, ka jāpārdod "Latvijas gāze", daļēji arī "Lattelekom" un citi objekti, kuri ļoti ietekmē un arī turpmāk īpaši ietekmēs mūsu valsts cilvēku dzīves līmeni, jo diemžēl visu pakalpojumu cenas celsies. Neviens nav nopircis nevienu uzņēmumu, necerēdams tur skaisti nopelnīt, kā jau tas vienmēr notiek Latvijā.

Kā iedzīvotāji spēs maksāt, un kur viņi ņems naudiņu? Tas jūs, protams, neinteresē. Bet, cienījamie kolēģi no valdību veidojošajām partijām, tas būs akmens uz jūsu ceļa, pa kuru varbūt brauks tas skaistais limuzīns! Iedzīvotājiem pēc visu maksājumu veikšanas ir jāpaliek vismaz vienai trešdaļai no ienākumiem, lai viņi varētu dzīvot un nopirkt vismaz maizi ar tēju.

Un, cienījamā pozīcija, vai jūs esat prognozējuši, cik tūkstoši iedzīvotāju būs spiesti tuvākajos divos gados pamest savus dzīvokļus Rīgā - un ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās -, kurus viņi ir nopelnījuši, ļoti smagi un ilgi strādājot? Tie ir cilvēki, kuriem ir 40 - 50 gadus ilgs darba stāžs. Un kāds izveidosies tas nabagu rajons Rīgā? Varbūt risināsim jautājumu, kā veidot kādu geto?

Priekšlikums ir jāatbalsta. Tātad mums ir obligāti jānorāda patērētāju tiesības. Tās ir jāaizstāv ar šo likumu. Līdz šim tās nekad nav tikušas aizstāvētas, neviens tās nav ievērojis, neviens neko nav darījis šajā ziņā. Un arī šodien neviens neinteresējas par visiem tiem, kas stāv rindā uz izlikšanu Rīgā. Tikai tad, kad uz ielām parādās mazie noziedznieki, klaiņojošie bērni un tie cilvēki, kurus mēs tā interesanti nosaucam par cilvēkiem bez dzīvesvietas, mēs kaut ko parunājam.

Tāpēc, cienījamā pozīcija, vai nu jūs gribat, vai negribat, šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo jūs taču svēti solījāt cilvēkiem par viņiem rūpēties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Es nezinu, Bojāra kungs, par ko jūs runājat, bet šeit ir ierakstīts: "Tarifu pieaugums nedrīkst būt par inflācijas tempu noteicošo galveno faktoru." Tas varētu būt labs virsraksts avīzē, nevis normatīvā aktā ierakstīta norma. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, un tas ir par 42.pantu. Pantā ir teikts, ka priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi. Lujāna kungs mēģina vārdu "trīs" aizstāt ar vārdu "puse". Puse no pieciem padomes locekļiem ir divarpus. Divarpus locekļi nu nekādi nevar pieprasīt. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 24.priekšlikums, kas ir par 42.panta trešo daļu. Viens konkrēts cilvēks nevar tikt dalīts četrās daļās.

Sēdes vadītājs Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums ir līdzīgs, un tas ir par 43.panta otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputātu Lauska un Arņa Kalniņa priekšlikums par 43.panta otro daļu. Ir mēģināts paaugstināt kvorumu, bet patiesībā priekšlikuma pieņemšana apgrūtinātu lēmuma pieņemšanu. Tieši šā iemesla dēļ komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums ir līdzīgs. Tas ir par 43.panta otro daļu - par tarifu noteikšanu. Minētie deputāti prasa lēmumu pieņemšanā konsensu. Kas var ļaut vienam padomes loceklim bremzēt jebkuru padomes lēmumu pat mantkārīgos nolūkos? Komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šī komisija lems ne jau jautājumus, kā sadalīt veikalus pilsētā vai kā iedalīt kādu zemes gabalu, vai vēl kādus citus ne visai nozīmīgus jautājumus. Viņi pieņems lēmumus jautājumos, kas skars jebkuru Latvijas pilsoni un iedzīvotāju, tāpēc tādās sēdēs ir jāpiedalās visiem komisijas locekļiem. Algu viņi saņems ļoti skaistu, bet, tā kā jautājumi būs svarīgi - apkure, telekomunikācijas, elektroenerģija, ūdenspiegāde, karstais ūdens un gāze -, te nevar būt nekādu divdomību. Ja pieņem lēmumu, tad, protams, visiem ir tas jāatbalsta, jo lēmumam ir jābūt labi aprēķinātam, izsvērtam, lai neciestu mūsu valsts iedzīvotāji. Jā, protams, var būt kādi iebildumi kādam no komisijas locekļiem, bet, es domāju, var sapulcēties vienu vai divas reizes mēnesī un šos jautājumus atrisināt. Tātad tur ir jāpiedalās visiem un, protams, ir jāatrod tas kopsaucējs. Vēlreiz atgādinu, ka mēs esam izveidojuši organizāciju, kura ir ļoti nopietna. Nu tad tai ir arī nopietni jāstrādā! Jo mēs jau ar šīs komisijas darbību daļēji atbrīvojam ministrijas no "cimperlīgiem" jautājumiem, kurus tās līdz pat šim laikam nerisināja. Tieši tāpēc mēs nolēmām šādu komisiju izveidot un arī jūs, Leiškalna kungs, tam piekritāt. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums, lai viņi strādā produktīvi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs jau šeit, Saeimā, pieņēmām labojumus vairākos likumos - tur, kur valdošās koalīcijas deputāti Saeimā agrāk neņēma vērā opozīcijas viedokli. Uz ko tas norāda? Tas norāda tikai uz to, ka jebkurā institūcijā, kura tiek veidota pēc politiskiem principiem (visiem ir skaidrs, ka, veidojot arī šo padomi, tiks piemēroti politiskie principi), agri vai vēlu mēs sastapsimies ar tādu situāciju, ka lēmums tiek pieņemts, vadoties jau pēc politiskās gribas, nevis pēc kopējās vajadzības. Opozīcijai parasti ir ļoti grūti. Neatkarīgi no tā, vai opozīcijā, kā šodien, ir sociāldemokrāti vai, kā rīt tas būs, liberāļi, opozīcijai ir ļoti grūti pierādīt savu taisnību. It sevišķi grūti ir tad, kad pozīcija neuzklausa opozīciju. Tieši tāpēc šodien mēs, opozīcijas pārstāvji, kuri rīt būsim spiesti uzklausīt jūs kā opozīcijas pārstāvjus, piedāvājam tādu mehānismu, lai bez opozīcijas viedokļa vienkārši nebūtu iespējams pieņemt lēmumu. Tāpēc man būtu bijis patīkami, ja jūs atbalstītu paši savu nākotni. Paldies par uzmanību. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jums, Burvja kungs, un visiem pārējiem, kas uzstāj, ka jāveic šis balsojums, es varu komisijas vārdā pateikt, ka demokrātija balstās uz diviem principiem - vairākuma spēku un mazākuma tiesību ievērošanu. Tas nav demokrātiskais centrālisms. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli par šo priekšlikumu un neļaut nevienai institūcijai, to skaitā pat Saeimai, pieņemt lēmumus uz konsensa principiem. Šī nav nekāda Ziemeļatlantijas alianse, kurā tiek lemts, teiksim, par uzbrukšanu trešajai valstij. Alianses statūtu 5.pants paredz konsensu. Taču tad ir runa par karu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 37, atturas - 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Tagad, dāmas un kungi, būs četri priekšlikumi par 44.panta pirmo, otro un trešo daļu. Komisija ir daļēji atbalstījusi Lujāna kungu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 28., 29.priekšlikums.

Deputāta Lauska un deputāta Arņa Kalniņa iesniegtais 30.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

K.Leiškalns. Atbalstīta ir 44.panta trešā daļa, kuru ir iesnieguši deputāti Lauskis un Arnis Kalniņš. Tajā ir teikts, ka padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tas ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

32.priekšlikums. Pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu ierosina Lujāna kungs. Priekšlikums nav un nevar tikt atbalstīts, jo mēs jau neatbalstījām pirmo priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī deputātu Lauska un Arņa Kalniņa iesniegtais 33.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Tajā ir runa par Saeimā iesniedzamiem priekšlikumiem... Tas nav atbalstīts, jo mēs jau atbalstījām pirmo labojumu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Minētajā priekšlikumā mēs runājam par tām nozarēm, kuras regulēs regulators. Attiecīgās nozares līdz šim ir, tā teikt, apstiprinātas ar attiecīgo likumu. Tātad tās nozares, ar kurām strādā regulators, nosaka Saeima. Līdz ar to, es domāju, būs pilnīgi loģiski, ja radīsies arī kādas citas nozares, kuru regulēšanu deleģēs regulatoram. Arī tās nozares būs jādefinē Saeimai. Ja šīs nozares līdz šim definējām Saeimā, bet nākamās nodosim Ministru kabineta rīcībā, tā būs diezgan nopietna pretruna. Es domāju, ka mums šāda pretruna nav nepieciešama un ka tādā pašā garā, kā mēs likumu izstrādājām, tas viss ir arī jāpabeidz... Regulējamās nozares, kuras ir nododamas regulatora rīcībā, nosakāmas Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Lauska kungs, par to nevarētu strīdēties, tā teikt, arī tehnoloģijas ziņā, jo Ministru kabinetam ir ar saviem noteikumiem jānosaka regulējamās nozares. Taču 2.panta 4.punkts šobrīd mūsu jau apstiprinātājā tekstā nosaka: "To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs - attiecīgās pašvaldības [..]." Ja mēs pieņemsim jūsu piedāvāto labojumu pārejas noteikumos, tad sākumā būs... es nezinu, kas... un būs vēl trakāk. Mēs vienkārši nevaram to darīt, pat ja ļoti gribētos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Cik es saprotu, nu beidzot ir 34. - beidzamais priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Lujāns, un tas ir ārkārtīgi līdzīgs un, manuprāt, nav pat balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 28, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka šodien paredzētā sēde, kurā Ministru prezidents atbildētu uz deputātu jautājumiem, tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu, jo Ministru prezidents pašlaik atrodas komandējumā ārvalstīs.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis un Silvija Dreimane.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Balsojumi

Iekļaut šāsdienas sēdē izskatīšanai likumprojektu "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 9:05:00 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""
Datums: 10.05.2001. 9:06:42 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3102 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"
Datums: 10.05.2001. 9:13:04 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3103 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā"
Datums: 10.05.2001. 9:13:44 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3104 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem""
Datums: 10.05.2001. 9:17:32 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 310 nodošanu komisijām

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" izskatīšanu šīsdienas sēdē
Datums: 10.05.2001. 9:19:32 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2001. 9:20:16 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likuma Grozījumi Farmācijas likumā otrreizējo caurlūkošanu

Par likuma "Grozījumi Farmācijas likumā otrreizēju caurlūkošanu"
Datums: 10.05.2001. 9:21:40 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /25.05./

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 9:27:38 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3132 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 9:50:08 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3132 pieņemšanu 1. lasījumā

Iekļaut šāsdienas sēdē izskatīšanai likumprojektu "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas pārtraukšanu"
Datums: 10.05.2001. 9:59:28 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 10:03:26 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 10:27:50 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:16:58 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:21:36 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:36:44 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:39:14 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:41:12 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:41:36 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:51:06 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:51:32 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 11:51:54 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3003B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 11:53:52 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 11:55:00 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 11:55:38 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 11:56:10 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 11:59:02 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 33. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 12:26:38 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 12:27:26 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:40:28 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2921A pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:41:28 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3106 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:42:26 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3116 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:43:08 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3117 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:44:16 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3118 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" (3. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:45:12 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3119 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:46:48 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2930 steidzamību

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:47:06 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2930 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 13:47:32 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2930 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:48:38 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2931 steidzamību

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:48:54 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2931 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 13:49:18 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2931 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu"
Datums: 10.05.2001. 13:50:20 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2967 steidzamību

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:50:36 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2967 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 13:50:58 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2967 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 13:52:40 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3054 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Konkurences likums" (2. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 14:08:24 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3120 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par telekomunikācijām" (2. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 14:22:58 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Par telekomunikācijām" (2. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 14:26:44 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Par telekomunikācijām" (2. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 14:47:08 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 85. priekšlikumu

Likumprojekts "Par telekomunikācijām" (2. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 14:59:14 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2326 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums "Likumā par ostām"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 15:32:40 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3066 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums "Likumā par ostām"" (1. lasījums)
Datums: 10.05.2001. 15:33:52 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3066 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums "Likumā par ostām"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:34:22 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3066 pieņemšanu 2. lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputātes Vairas Paegles apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju"
Datums: 10.05.2001. 15:34:50 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3107

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:36:14 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:36:42 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabidrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:37:18 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:38:34 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:41:40 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:42:28 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:43:16 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:44:04 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:47:54 bal064 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:51:26 bal065 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:52:16 bal066 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 15:56:50 bal067 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 16:02:44 bal068 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 27. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 16:05:58 bal069 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 33. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 10.05.2001. 16:06:40 bal070 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3138 pieņemšanu 2. lasījumā

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi