Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde

2001.gada 6.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam šīsdienas - 6.decembra - sēdi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Tabūna kunga iesniegumu: (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Izstāties no TB”?) “Decembris sākas ar atceres dienu, pieminot pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upurus. 1937.gada 3.decembris ievadīja masveida izrēķināšanos ar latviešiem PSRS teritorijā. Bojā gāja desmitiem tūkstošu latviešu - gan vīrieši, gan sievietes, kā sirmgalvji, tā bērni. Aicinām, 2001.gada 6.decembra plenārsēdi uzsākot, ar klusuma brīdi pieminēt bojā gājušos latviešus.” (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Vispirms jālemj par izmaiņām un papildinājumiem darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šāgada 6.decembra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” beigās.

Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu. Nododam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Jurdža, Baloža, Prēdeles, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“ nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Barčas kundze vēlas izteikties. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, godātie prezidija locekļi! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Man atkal šodien, brītiņu pēc 29.novembra, jānāk pie jums un jārunā par šo likumprojektu. Un kādēļ? Ne jau tādēļ, ka opozīcijas iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” netika 29.novembra sēdē atbalstīti, un ne jau arī tādēļ, ka 30.novembrī, nākamajā dienā, mūsu cienījamie kolēģi un kolēģes no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas šādu priekšlikumu iesniedza Saeimai caurlūkot - nu gluži tādu pašu! - , bet tādēļ, ka es esmu informēta, ka arī šodien ne visas no pozīcijas partijām ir gatavas šo likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijām. Kolēģi, tas mani patiesi satrauc! Jo, kā jau teicu 29.novembrī, ļoti skaidri atceros, kas notika šāgada vasarā, kādas ļoti smagas diskusijas mums bija ar masu mediju pārstāvjiem, žurnālistiem, kultūras darbiniekiem, lai ieviestu skaidrību šajā lietā, jo vasarā - jūlijā - pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” skar tieši likuma 5.pantu, runā par to, kā rīkoties žurnālistiem - kad viņiem reģistrēties un kad nereģistrēties kā pašnodarbinātām personām un kā maksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā.

Kolēģi! Šī likuma norma beigs darboties šā gada 31.decembrī, un ar 1.janvāri atkal šis pats riņķa dancis Latvijā sāksies, un tādēļ es jūs nopietni aicinu un lūdzu šo likumprojektu atbalstīt un nodot Sociālo un darba lietu komisijai, kā to nolems Saeimas Prezidijs. Apsolu, ka Sociālo un darba lietu komisijā nenotiks populistiskas sarunas un politiski strīdi un ka šo jautājumu mēs izskatīsim ļoti lietišķi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jurdža kungs, jūs vēlaties runāt “pret”? Lūdzu!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Barčas kundze! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza pavisam savādāku likumprojektu. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza likumprojektu, kas iekļauj likumā normu jeb nosacījumu attiecībā uz tiem, kas ir darba ņēmēji šā likuma izpratnē. Šajā kategorijā ietilpst arī deputāti, ietilpst arī zinātnieki, ietilpst jebkurš, kuram ir darba līgums ar darba devēju un kurš maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad jebkurš, jebkura persona, kas gūst ienākumus no autoratlīdzības - uzraksta rakstu, sacer dziesmu, uzraksta grāmatu vai izkaļ pieminekli -, saņem šos ienākumus. Tagadējā norma nosaka, ka no nākamā gada būs no visiem šiem ienākumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir 5 lati vai 500 000 latu, jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likumā bija paredzēts jau 1999.gadā, ka šī norma darbosies, bet Finansu ministrijas ierēdņi diemžēl nav izstrādājuši mehānismu, kā ievākt šo sociālās apdrošināšanas iemaksu - kā es jau minēju, ievākt gan no 500 000 latiem, gan no 5 latiem. Vasarā mēs visi cīnījāmies, un paldies Saeimai, ka toreiz mēs uz gadu atlikām to jautājumu. Diemžēl pa šo laiku nekas jauns nav tapis, un tātad no 1.janvāra, kā jau teica Barčas kundze, atkal vajadzēs cīnīties, katram vajadzēs uzrādīt ienākumus no autoratlīdzības, uzrādīt, ka par tiem ir nomaksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Es negribētu piekrist, ka koalīcija neatbalsta šā likumprojekta nodošanu komisijām. Mums būs laiks šo normu izpētīt Saeimā un pieņemt to tādu, kāda tā ir nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”“ nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Kristiāna Lībane vēlas izteikties “par”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas ir ieskatījušies šīsdienas sēdes darba kārtībā, būs ievērojuši, ka frakcija “Latvijas ceļš” ir iesniegusi veselu likumprojektu paketi. Tomēr jāatzīst, ka likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir pats svarīgākais šajā likumprojektu paketē, un tāpēc tiem deputātiem, kam nav bijis laika sīki un detalizēti iepazīties ar šīm likumdošanas iniciatīvām, es gribētu pavisam īsi izstāstīt, kādas tad ir pašas galvenās lietas, ko mēs šeit ierosinām.

Pirmām kārtām mēs ierosinām atļaut fiziskai un juridiskai personai gadā ziedot vienai politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus vai mantu tikai 10000 latu vērtībā (atšķirībā no 25000 latu, kas ir atļauti šobrīd spēkā esošajā likumā), kā arī ziedot pakalpojumus, kuru tirgus vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz tos pašus 10000 latus.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka likumā līdzās finansu līdzekļu un mantas ziedojumiem tiks noteikts arī trešais ziedojumu veids - pakalpojums, kas sniegts politiskajai organizācijai (partijai), neizmaksājot pakalpojuma sniedzējam par to atlīdzību.

Otra svarīga lieta, kas ir iestrādāta mūsu iesniegtajos likuma grozījumos, ir tā, ka politiskajām organizācijām (partijām) turpmāk būtu aizliegts ņemt aizņēmumus - nedz bankās, nedz no fiziskām vai juridiskām personām.

Tālāk. Nākamā lieta ir tā, ka finansiālās darbības deklarāciju politiskās organizācijas (partijas) iesniegtu ik pēc 6 mēnešiem - ne vēlāk kā līdz 1.martam un ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.

Bez tam finansiālās darbības deklarācijā politiskajām organizācijām (partijām) būtu jānorāda visa dāvinājumu (ziedojumu) veidā saņemtā kustamā un nekustamā manta un visi saņemtie pakalpojumi, kā arī jānorāda gan katrs dāvinātājs (ziedotājs), gan konkrētā dāvinājuma (ziedojuma) un pakalpojuma vērtība. Būtu arī papildu pienākums reizi 3 mēnešos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēt iepriekšējos 3 mēnešos ziedojušo fizisko un juridisko personu sarakstu un katras personas ziedoto.

Cienījamie kolēģi! Šajās iniciatīvās nav nekā pārdabiska, nav nekā pārgudra vai neatkārtojama. Šādas normas eksistē citās pasaules valstīs. Šīs ir normas, kas ļautu padarīt partiju finansēšanas sistēmu Latvijā kaut nedaudz skaidrāku, kaut nedaudz saprotamāku un kaut nedaudz vieglāk pārskatāmu, it īpaši priekšvēlēšanu periodā, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs ierosinām grozīt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu un noteikt par finansējuma pārkāpumiem sodu, kas turklāt būtu diezgan ievērojams - līdz 10 000 latiem. Un nav tiesa tiem, kas samērā nicīgā tonī raksta avīzēs: “Jau tagad ir skaidrs, ka šie grozījumi nevarēs stāties spēkā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.” Ja mēs negribētu, lai šie grozījumi stājas spēkā, mēs tos nesagatavotu un neiesniegtu. Ja jūs negribētu, lai tie stājas spēkā, jūs par tiem nebalsotu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens izteicies “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Ir, ir! Par vēlu!”) Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Cileviča kungs, jūs vēlaties uzstāties “par”? “Pret”. Lūdzu!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visnotaļ atbalstām Kristiānas Lībanes tikko izteiktās domas, taču izbrīnu rada tas, ka partija, kura sevi dēvē par liberālu, nāk klajā ar tik neliberāliem priekšlikumiem. Šeit anotācijā ir rakstīts, ka šie grozījumi it kā nodrošinās visām politiskajām organizācijām vienlīdzīgas iespējas, bet tā taču nav patiesība! Nu nebūsim taču divkosīgi: šādas iespējas tiks nodrošinātas tikai bagātām partijām, tikai partijām ar lielu priekšvēlēšanu budžetu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tev pašam naudas nebūs!” Tas tieši izraisīs faktisko nevienlīdzību. Mēs domājam, ka tas vienkārši nebūs ētiski, ja mēs, to partiju pārstāvji, kurām acīmredzot būs tie lielākie priekšvēlēšanu budžeti, apgrūtināsim dzīvi un apgrūtināsim iespējas konkurēt ar mums tām partijām, kurām ir materiālā ziņā ierobežotāki budžeti.

Otrkārt. Preses brīvība - tas ir viens no mūsu sasniegumiem, un es pilnīgi piekrītu tam, ka partiju finansēm ir jābūt absolūti caurspīdīgām. Tomēr katrs preses izdevums ir saistīts arī ar uzņēmējsabiedrību. Tie konkurē brīvajā tirgū, un tiem, protams, ir piemērots arī komercnoslēpuma jēdziens. Līdz ar šo priekšlikumu mēs ierobežojam šo komercnoslēpumu. Mēs darīsim avīžu budžetus un konkrētā darījuma detaļas un summas zināmas ne tikai fiskālajām institūcijām, kam tas ir jāzina, bet arī konkurentiem. Vai tā ir liberāla nostāja?

Treškārt. Es domāju, ka tomēr avīzes un prese nav tikai uzņēmējsabiedrības. Tā nav arī vieta informācijai, kur katrs var ievietot savus sludinājumus. Vai mēs tiešām liegsim avīzēm, teiksim, savu politisko nostāju?

Jo, redziet, es minēšu tādu ekstrēmu piemēru. Es vienmēr ar lielu interesi lasu Tautas partijas avīzi. Piedodiet, bet vai tie materiāli, kas tiek publicēti šajā avīzē, nav partijas reklāma? Pieņemsim, ka tiek publicēta oficiāla reklāma pirms vēlēšanām. Vai tas nozīmē, ka Tautas partijas avīzei būs jāpublicē arī, piemēram, sociāldemokrātu reklāma? Es domāju, ka tas ir ļoti neloģiski. Un tas tā nenotiks. Es redzu šajos priekšlikumos kārtējo mēģinājumu ierobežot preses brīvību, un tāpēc es tomēr aicinu jūs paļauties uz mūsu žurnālistu godīgumu un nevajag censties kontrolēt visu, ko viņi dara, bet tomēr nodrošināt visiem politiskajiem spēkiem, kuri piedalās vēlēšanās, nevis formālu, bet faktisku vienlīdzību.

Sēdes vadītājs. Paldies. “Par” vēlas uzstāties Kristiāna Lībane. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es baidos, ka Cileviča kungs būs kaut ko pārpratis. Protams, katram deputātam ir visas tiesības balsot “par” vai “pret”. Taču mans uzdevums šeit ir kliedēt kaut kādus mītus, nepamatotas bažas vai kļūdainu izpratni. Pēc “Latvijas ceļa” domām, neliberāli būtu tad, ja mēs būtu apņēmušies piespiest privātus medijus rādīt vai publicēt kādas reklāmas, kādas konkrētas partijas pašslavinošus tekstus par velti, par brīvu, bet, ja mēs ierosinām visu partiju pašslavinošos tekstus publicēt pēc iespējas uz vienlīdzīgiem noteikumiem, tad, mūsuprāt, tur nav nekā neliberāla. Tas ir vienkārši mēģinājums izskaust “draugu būšanu” starp medijiem un politiskajām partijām, jo, kā zināms, “draugu būšana” jau ir tikai viens solis no interešu konflikta un iespējamās korupcijas. Un tikai šādu situāciju novēršana ir tas, kas mums rūp.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”“ nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Lībanes, Gaigala, Seiksta, Apiņa, Geiges un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst? Paldies. Ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas uzstāties Linards Muciņš. Muciņa kungs, jūs vēlaties izteikties “par”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Aicinu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs ierosina nodot arī Juridiskajai komisijai. Deputāti neiebilst? Balsot? Par nodošanu Juridiskajai komisijai?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”“ nodošanu arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai.

Tātad likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Lībanes, Gaigala, Apiņa, Geiges, Seiksta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Lagzdiņa kungam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais prezidij! Es aicinu nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - otrai komisijai.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, vai jūs vēlaties uzstāties? Lūdzu! Vai jūs vēlaties runāt “par” vai “pret”? Lujāna kungs vēlas izteikties “pret”.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es ceru arī uz Juridiskās komisijas loģiku, jo arī tai vajadzētu nopietni pastrādāt ar šo priekšlikumu par Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām. Ja likumprojekts tiks atbalstīts, ir noteikti jāpārdomā jautājums par šo naudas summu, kas ir 10 000 latu. “Latvijas ceļam” vai Tautas partijai 10 000 latu ir sīkkapeikas (it sevišķi labi tas redzams, skatoties jūsu iesniegtajās gada atskaitēs, kurās ir minēti vairāki simti tūkstošu latu), taču daudzām jaunām partijām vai mazām partijām tā ir vienkārši novešana līdz bankrotam. Tāpat ir ļoti strikti jānorāda, kā šis mehānisms tiks iedarbināts, lai valdošās partijas neveidotu vienkārši tādu “stukaču” mehānismu: kāda tantiņa uzrakstīs sūdzību, pieņemsim, par “Tēvzemei un Brīvībai” un iesniegs administratīvajā tiesā, lai sodītu viņus, pieņemsim, ar 10000 latiem, un tad pie reizes viņiem tiks nobloķēti konti un varbūt tiks izstrādāti vēl kādi citi joki, un priekšvēlēšanu laikā tās partijas darbība varētu tikt pilnībā bloķēta. Protams, pēc tam administratīvā tiesa varbūt atzīs, ka tā sūdzība un tas viss ir nemotivēts, bet neko jau vairs nevarēs darīt pēc tam, kad vēlēšanas būs pagājušas. Tādēļ tas viss ir ļoti uzmanīgi jāpārdomā. (No zāles dep. J.Dobelis: Mums jau Maskava naudu nedod!") Protams, es saprotu Dobeļa kunga satraukumu, jo, es domāju, arī viņam 10 000 latu nav liela nauda. Un “Tēvzemei un Brīvībai” šādu naudu vienmēr aizņemsies no fonda “Tēvzeme”. Es vēlreiz saku - šajā ziņā ir jābūt uzmanīgiem!... Es jau saprotu, bet, kad jūsu pārstāvji brauc, viņi nemāk pareizi runāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kristiāna Lībane vēlas uzstāties “par”. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Lujāna kungs, visu cieņu jūsu vēlmei būt uzmanīgam! Taču mēs ar jums bijām kolēģi iepriekšējās Saeimas Juridiskajā komisijā, un es esmu pārliecināta, ka jūs atceraties to principu, kas ir iestrādāts gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan arī citos kodeksos: ja likumdevējs nosaka sodu līdz kādai noteiktai summai (piemēram, šajā gadījumā - līdz 10 000 latiem), tad tai institūcijai, tiesnesim vai kādam citam, kas uzliek šo sodu, ir iespēja to noteikt atkarībā no pārkāpuma smaguma (šajā gadījumā - no 1 lata līdz 10 000 latiem).

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir izteicies “pret”, viens - “par”.

Vai godājamie kolēģi deputāti iebilst pret likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai - otrai komisijai? (Starpsauciens: “Nē!”) Nav iebildumu. Paldies.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Muciņa kungs, vai jūs vēlaties izteikties? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Muciņa kungam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu to nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Deputāti neiebilst pret likumprojekta nodošanu komisijām. Neiebilst. Paldies. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Jurdža, Prēdeles un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Māris Grīnblats. Jūs vēlaties izteikties “par”. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Godātais prezidij! Daži vārdi iesniedzēju frakcijas vārdā. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosina nelielu, bet būtisku precizējumu likumā “Par pašvaldībām”. Saeima ir Satversmē noteikusi, ka latviešu valodai ir valsts valodas statuss Latvijā. Analoģiska norma ir arī Saeimas kārtības rullī. Tā nosaka, ka darbs Saeimā un tās komisijās, kā arī visi Saeimā izskatāmie dokumenti, tātad arī likumprojekti un tiem pievienotie dokumenti, ir valsts valodā. Redzot dažādas vēlmes mīkstināt normas par valsts valodas prasmi pašvaldību deputātu kandidātiem, mēs ierosinām šādu pašu normu nostiprināt arī pašvaldību likumā, nosakot, ka visās pašvaldībās, no Liepājas līdz pat Zilupei, valsts valoda ir tā valoda, kurā runā pašvaldību domēs (padomes) un to komitejās un kurā ir tajās iesniedzami dokumenti.

Ceru, ka Saeimas deputāti to atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir izteicies “par”, neviens nevēlas izteikties “pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šā gada 6.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas deputātes Ineses Birznieces iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu."

Lūdzu, izskatīsim iesniegumu uzreiz! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 6.decembrī deputātei Inesei Birzniecei. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums Birznieces kundzei piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Apiņa iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 6.decembrī.

Izskatīsim arī šo iesniegumu tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Apinim. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Apinim piešķirts.

Turpinām darbu. Skatām darba kārtības otro sadaļu.

Likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3809.

Pirms sākam izskatīt priekšlikumus, atgādinu kolēģiem, ka Sociālo un darba lietu komisija - nu jau ir trešā Saeimas sēde! - beidzot ir tikusi pie vārda, proti, tagad izskatīsim likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kas ir sagatavots otrajam lasījumam. Kādēļ es vēlos to teikt? Gluži vienkārši tādēļ, ka mūsu valdība ir solījusi - jo šis ir viens no likumprojektiem, kuri attiecas uz 13.sadaļu sarunās iestājai Eiropas
Savienībā -, ka likumprojekts tiks izskatīts līdz šā gada beigām. Pretējā gadījumā valsts zaudēs vienu miljonu latu, kuru būtu iespējams izmantot šā likuma iedarbināšanai, tas ir, šo garantiju fonda attīstībai un citiem pasākumiem.

Tādēļ es lūdzu jūs, kolēģi, censties skatīt likumprojektu otrajā lasījumā ļoti uzmanīgi un to atbalstīt.

1. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Komisija ir redakcionāli precizējusi 1.panta pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

A.Barča. 2. - Ministru prezidenta priekšlikums - atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 4.priekšlikums. Tā iesniedzējs ir Ministru prezidents. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 6. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 7.priekšlikums. Iesniedzējs - Ministru prezidents. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 8. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 9.priekšlikums. Arī tā iesniedzējs ir Ministru prezidents. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 10. - Ministru prezidenta izstrādāts priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 12. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča 13. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. Redakcionāli ir precizēts 4.panta trešais apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 15. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. Redakcionāli ir precizēts 5.panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 16. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 17. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 18. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 19. - Ministru prezidenta iesniegts priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas Aivars Tiesnesis. Lūdzu!

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, manuprāt, tiek veidota norma, kas nav ekonomiski stimulējoša, jo ar tā saucamo riska nodevu vai riska fondu mēs gribam veidot tādu sistēmu, ka uz to uzņēmēju pleciem, kas šobrīd godīgi cenšas maksāt nodokļus, tiktu uzkrauta vēl papildu maksa, - gribam, lai viņi veidotu drošības naudu, ko pēc tam izmaksāt tiem cilvēkiem, kas ir jebkādā veidā, tā teikt, atgājuši no šīs samaksas un atstājuši darba ņēmējus bez darba samaksas. Tā summa, kā man te kolēģi teica, neesot liela, tie esot 10 lati. Fondu veidojot drošības dēļ, un tā neesot liela summa. Jā, lielam kombinātam tā varbūt nav liela summa, bet, teiksim, vidējam uzņēmējam, it īpaši lauksaimniekam, tā ir liela summa. Piemēra labad: lai 10 latus nopelnītu, vismaz tonna piena jāpārdod. Rēķiniet paši, ko tas nozīmē - maksāt par katru darba ņēmēju!

Kolēģi, es šobrīd vienkārši pievēršu tam jūsu uzmanību. Domāju, ka, gatavojot trešo lasījumu, mēs pie tā jautājuma piestrādāsim un mēģināsim šo normu precizēt un pilnveidot. Vēlreiz saku: manuprāt, šī ir norma, kas mudina atkal būt negodīgiem: gan jau valsts norēķināsies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Barčas kundze, vai vēlaties vēl ko teikt par šo priekšlikumu?

A.Barča. Tiesneša kunga teiktajam es komisijas vārdā varu piebilst tikai to, ka par šo normu tika Sociālo un darba lietu komisijā ļoti nopietni, ļoti ilgstoši diskutēts. Šajā sakarā man gribētos, lai kolēģi pievērstos vēl vienam - 22.priekšlikumam, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas lielumu nosaka Ministru kabinets, un tā tālāk. Varbūt šī norma nav ievērota. Taču jālemj jums!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 23. Priekšlikums apstiprināts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Barča. 21.priekšlikums. Iesniedzējs - Ministru prezidents. Atbildīgā komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 7.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 23. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 24. - Ministru prezidenta iesniegts priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 25. - Ministru prezidenta iesniegts priekšlikums - komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 26. - Ministru prezidenta iesniegts priekšlikums - komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 27. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Barča. 28. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 29. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. 30. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 31. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 32. - Ministru prezidenta iesniegto priekšlikumu - atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu - atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

A.Barča. 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 35. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Barča. 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Barča. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu izteikt attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir apstiprināts.

A.Barča. Lūdzu Saeimu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.decembri un izskatīt trešajā lasījumā 20.decembrī.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Paldies. 11.decembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais likumprojekts - “Militārā dienesta likums". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kiršteina kungs.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, likumprojektu nr.1062 - “Militārā dienesta likums”. Šis Militārā dienesta likums ir nepieciešams, lai sakarā ar esošajām izmaiņām nomainītu 1992.gada likumu “Par valsts aizsardzību”, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos”, kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas karavīru zvēresta tekstu un nolikumu “Par zvēresta nodošanas kārtību””.

Likums faktiski aptver visu militāro dienestu - sākot no kareivju pienākumiem līdz pat viņu sociālajām garantijām: kareivju apdrošināšanu, kompensācijām, atvaļinājumu, algu. Zemessardze saskaņā ar šo likumu ir iekļauta Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku sastāvā - NBS sastāvā. Parādās tāds jēdziens kā profesionālais dienests. Līdz ar to tiek reglamentēta arī līgumu slēgšana un atvaļinājumi. Bez tam šis likums regulē un reglamentē dienesta pakāpes un šo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību.

Šis ir likumprojekta pirmais lasījums. Es domāju, ka mēs varētu ļoti rūpīgi visi ar to iepazīties brīvdienu laikā un līdz 15.janvārim sagatavot arī attiecīgus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Militārā dienesta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums. Piedodiet, jā, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu!

A.Kiršteins. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Dokuments nr.1063, likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka vecais termins “militārpersona” tiek aizvietots ar terminu “karavīrs”. Karavīrs - tā ir persona, kas pilda aktīvo dienestu un kam ir piešķirta militārā dienesta pakāpe.

Arī šajā gadījumā es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēlreiz, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kiršteina kungs. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Dokumenta reģistrācijas numurs 1065 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Šis likumprojekts ir sagatavots kopā ar likumprojektu “Militārā dienesta likums”, un tas ir saistīts ar tām izmaiņām, kuras tagad ir iestrādātas jau minētajā likumprojektā.

Tātad, pirmkārt, Zemessardze tagad ir Sauszemes spēku sastāvā. Otrkārt, ierindas zemessargi tagad ir kareivji. Ārrindas zemessargi būs vienkārši zemessargi. Mēs izslēdzam arī vārdus “par pretizlūkošanas funkciju veikšanu Zemessardzes ietvaros”, bet visas pārējās izmaiņas ir vienkārši saskaņotas ar tiem terminiem, kuri ir ieviesti Militārā dienesta likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”“ pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kiršteins. Otrajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.janvāris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1069). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja un nolēma virzīt pirmajam lasījumam.

Šie grozījumi Krimināllikumā ir nepieciešami saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Šeit ir ietverti grozījumi, kas saistīti ar starptautisko sadaļu un kas ir iestrādāti jaunā Kriminālprocesa kodeksa šinī sadaļā. Teiksim, grozījums 58.1.pantā ir nepieciešams sakarā ar Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, miniet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Kudums. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 14.novembra sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (reģistrācijas numurs 1070). Komisija likumprojektu atbalstīja virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimā. Mums atbalstu ir paudusi arī Juridiskā komisija, protams, ar piebildi, ka būs arī priekšlikumi uz nākamajiem lasījumiem. Mēs būtu ļoti gandarīti, saņemot šos priekšlikumus. Līdz ar to mēs varētu izvērst arī debates par šo likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” tika sagatavots Tieslietu ministrijā, un darba grupas vadītājs ir Kūtra kungs, kuram es gribētu pateikties par šo darbu.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” kā otrajai komisijai nodeva arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija, uzskatot, ka tai ir nepieciešams iedziļināties šajā likumprojektā, vairākās savās komisijas sēdēs pieaicinot speciālistus un likumprojekta autorus, ļoti rūpīgi izskatīja un izdebatēja šo likumprojektu.

Kopumā Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu, tomēr šeit būtu nepieciešams sīkāk debatēt par to, kādi tad ir šie priekšlikumi, pret kuriem Juridiskā komisija izturējās ar atbalstu, kurus Juridiskā komisija aicināja pilnveidot un mazāk vai vairāk, varbūt pat būtiski uzlabot, bet pret vienu no priekšlikumiem šajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa labojumā Juridiskajai komisijai bija negatīva attieksme.

Pavisam Kriminālprocesa kodeksā tiek piedāvāts reformēt 13 mezgla jautājumus. Tā ir diezgan liela reforma, tāpēc es un arī Juridiskā komisija uzskata, ka šai problēmai nevar pieiet vienkāršoti. Šis jautājums būtu debatējams ne tikai ar speciālistiem slēgtās komisijas sēdēs, bet arī Saeimas sēdē, jo šeit izšķiras daudzi un būtiski jautājumi, tajā skaitā jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumu pirmā mezgla grupa ir jautājums par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Un tik tiešām jūsu jau iepriekš apstiprinātajos Krimināllikuma grozījumos ir paredzēta šāda metode, un arī Juridiskā komisija to ir atzinusi par labu, ka atsevišķos gadījumos, nevirzot lietu uz tiesu, ar aizdomās turētā vai apsūdzētā piekrišanu krimināllieta tiek izbeigta ar attiecīgiem nosacījumiem. Šos nosacījumus izveido atbildīgais prokurors, un šādu krimināllietas izbeigšanu kontrolē augstākais virsprokurors, un tādā veidā tiek panākts, ka varbūt personas, kuras ir paklupušas pirmo reizi vai izdarījušas ne visai nozīmīgus nodarījumus un noziegumus, mēs nevirzām uz tiesu, bet krimināllietu tomēr izbeidzam un nenosūtām šo personu uz tiesu. Arī līdz šim mūsu vecajā Kriminālkodeksā bija dažādas metodes, kā to izbeigt. Tātad iepriekšējās izmeklēšanas laikā mēs krimināllietu pret šo personu izbeidzam un dodam viņai attiecīgus nosacījumus, kurus neizpildot ir iespējams atjaunot kriminālvajāšanu.

Otrais mezgla jautājums ir piesēdētāju piedalīšanās samazināšana un tiesas sastāva precizēšana. Kopējā tendence mums valstī veidojas tāda, ka mēs samazinām to lietu skaitu ne tikai kriminālprocesā, bet arī civilprocesā, kuras tiek izskatītas ar piesēdētāju piedalīšanos.

Šeit nevajadzētu priekšplānā pārāk izvirzīt tos ieguvumus, kurus mēs iegūsim tīri tehniski, tas ir, finanses, cilvēku resursus un termiņus, bet šeit tomēr būtu jāprecizē šī robeža, ko arī starptautiskās institūcijas prasa, tas ir, brīvības atņemšana - 4 gadi. Mums daudzos jautājumos robeža par noziegumu ir brīvības atņemšana uz 5 gadiem. Starptautiskajā praksē un starptautiskajos normatīvajos aktos tā ir četri gadi. Tātad šeit būtu jāpārdomā šī robeža, lai, izskatot pietiekami smagus noziegumus, izskatīšana tomēr notiktu ar piesēdētāju piedalīšanos, un es viennozīmīgi aicinu nelikvidēt šo institūtu.

Mēs jau varam teikt, ka daudzās valstīs ir zvērināto tiesa, bet tā pēc būtības ir tāds pats piesēdētāju institūts. Tā vispār bez juristu piedalīšanās lemj par ļoti smagiem noziegumiem un tiesājamo vainu, tā ka šis princips pasaulē darbojas.

Viens no teorētiski smagākajiem bija trešais jautājums par nepārtrauktības principu, it kā par atteikšanos no tā, izslēdzot no Kriminālprocesa kodeksa 242.pantu, lai tiesā tiesneši, ja lieta ir apturēta, varētu tajā pašā laikā skatīt citas lietas. Tika atzīmēts arī tas, ka ir jāizdara grozījumi Tiesu varas likumā, kurā ir nostiprināts nepārtrauktības princips.

Juridiskā komisija uzskata, ka nepārtrauktības princips nav jāatceļ, tas ir tikai jāprecizē un likumā precīzi jānorāda, kuros gadījumos tiesai vai tiesnesim ir tiesības skatīt citas lietas, nevis jāsēž bezdarbībā un jāgaida, kamēr tiesājamais izveseļosies vai kā citādi. Un šeit ir nepieciešams izmantot 258.pantā noteiktās prasības, tātad šis pants ir jāprecizē. Līdz ar to šeit parādās mūsu konceptuālā atšķirība, ka šis princips nav atceļams, bet tas ir precizējams - apmēram tā, kā to piedāvā likumprojekta autori, tomēr atstājot spēkā pašu principu, jo mēs uzskatām, ka paša principa atcelšanai nav nekāda pamata.

Ceturtais mezgla jautājums ir atteikšanās no pieaicinātajiem, un to mēs lielā mērā atbalstām. Šeit ir dažas svarīgas iebildes, ja reiz mēs, veicot dažādas izmeklēšanas darbības, atceļam pieaicinātos, jo viennozīmīgi tika izteikts atzinums, ka pieaicināto atcelšana nenodrošina pierādījumu ticamību. Tam var piekrist, jo daudzos gadījumos pieaicināto pieaicināšana ir diezgan formāla, kad pieaicinātajam neizskaidro, kas notiek. Bieži vien izmanto izmeklēšanas iestāžu tehniskos darbiniekus, un tas, protams, dažos gadījumos ir saistīts ar finansēm.

Tomēr tajā pašā laikā ir jāzina, ka šāds pieaicināto institūts ir darbojies vairākus simtus gadu un nekādu milzīgu problēmu nav radījis. Līdz ar to tiesām un arī izmeklēšanas, izziņas iestādēm ir jāsaprot, ka ir jāmaina pierādījumu nostiprināšanas struktūras, metodes un filozofija. Ir jāpieaicina speciālisti, lai nostiprinātu šīs izņemamās mantas vai kratīšanā atrastos priekšmetus, jo, ja mēs reiz atceļam pieaicinātos, tad pilnīgi ir pieļaujams, ka notiks strīdi par attiecīgo priekšmetu atrašanas vietu, kā mēs to it sevišķi labi redzam narkotiku lietās. Narkotikas ļoti mazās devās atrodas noslēptas dažādās slēptuvēs vai pie cilvēka (apģērbā), un, ja tas netiek attiecīgi fiksēts, tad aizdomās turētās personas ļoti bieži atsakās no šādu pierādījumu esamības un neapstiprina tos. Taču nekvalitatīva šādu pierādījumu izņemšana un nostiprināšana noved pie tā, ka lietas tiek izbeigtas un cilvēki tiek attaisnoti, un žurnālistiem un sabiedrībai atliek tikai brīnīties. Taču nav par ko brīnīties, jo jurisprudence ir precīza zinātne. Un, protams, tādēļ ir jālīdzsvaro šis jautājums un kodeksa sakarā jārunā par jaunu momentu - to, ka jāpastiprina kodeksā teiktais jautājumā par pierādījumu pieļaujamību. Tātad, pirms vispār kāds pierādījums tiek lietots kriminālprocesā, tiesā ir jāizlemj jautājums, vai tas ir izņemts un nostiprināts, un fiksēts saskaņā ar likumu. Ļoti bieži tiesas uzskata, ka jebkurš prokurora vai izmeklētāja izņemts pierādījums jau pats par sevi ir pierādījumu kronis un ka līdz ar to nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Sakarā ar to būtu nepieciešams procesā iedalīt šo jautājumu divās stadijās: papriekš tiesai izlemt, vai pierādījums ir nostiprināts saskaņā ar esošo likumu, un tikai pēc tam lemt par tā izmantošanu.

Piektā grupa ir nepilngadīgo tiesību aizsardzības pilnveidošana. Šeit pastāv problēma attiecībā uz psihologa lomu no vardarbības cietušo lietās. Protams, mēs nevaram piekrist... kopumā piekrītot idejai par psihologa lomu šādās lietās, mēs nevaram piekrist tam, ka psihologs izlemj - pratināt vai nepratināt. Pratināt vai nepratināt nepilngadīgo - tas jautājums ir lemjams procesa virzītājam, nevienam citam.

Sestā grupa - tehnisko līdzekļu plašāka pielietošana. Tiek likvidēts paralēlisms, proti, tiek noteikts, ka izmeklēšanas darbībās pielieto videoierakstu vai magnetofona ierakstu un protokolā nav detalizēti jāieraksta viss nopratināšanas vai izmeklēšanas darbības gaitā fiksētais jeb ierunātais teksts, jo mums tehniskais progress dod iespēju veikt dažādas ekspertīzes, ļauj konstatēt balss autentiskumu, noteikt, kura persona ir runājusi, kurai pieder konkrētā balss. Taču pats galvenais ir tas, ka tehniskais ieraksts tiek līdz ar citiem pierādījumiem atzīts par pierādījuma avotu. Ir arī presē plaši demonstrētā iespēja izmantot videokonferences - iespēja dažādām personām, lieciniekiem, cietušajam un pat tiesājamam, atrasties ārpus tiesas telpas un piedalīties vai liecināt ar videokonferences palīdzību.

Septītā grupa. Jautājumu lemšana bez tiesas izmeklēšanas. Šī ideja tika izteikta jau pirms apmēram septiņiem gadiem, un man vienkārši ir kauns, ka viss, kas saistās ar lietas izskatīšanu tiesā bez tiesas izmeklēšanas, ir formulēts tikai vienā pantā un ka tikai vienu pantu ir pa šiem septiņiem gadiem spēts radīt. Šeit ir jāveido vesela nodaļa, kurā būtu detalizēti aplūkota visa šī balansa sistēma - piekrišana, advokāta loma, tiesību izskaidrošana tiesājamam -, ko rada piekrišana lietas izskatīšanai bez tiesas izmeklēšanas. Ir jāizklāsta, kādas sekas tai rodas, jo sekas ir ļoti smagas - cilvēks tiek notiesāts, tiesai nepārbaudot un neizmeklējot dažādus pierādījumus (ja viņš tam piekrīt!). Ņemot vērā to, ka personas, it sevišķi tās, kuras ir sauktas tiesas priekšā vai pat arestētas, atrodas zināmā atkarībā no valsts varas un var tikt iespaidotas, ir nepieciešams šeit to visu ļoti rūpīgi sabalansēt un veidot iepriekšējas saskaņošanas mehānismu, iesaistot arī aizstāvi. Tā loma ir jāpalielina un jāizskaidro šīs sekas. Jo prasība pēc taisnīgas tiesas ir iekļauta ne tikai likumos, bet arī starptautiskajos normatīvajos aktos un līgumos, kuriem mēs esam pievienojušies. Jārisina arī jautājums par nozieguma smagumu un sarežģītību, kurš ir galvenais, jo smagi noziegumi dažreiz nav sarežģīti, bet viegli noziegumi dažreiz ir no pierādīšanas viedokļa ļoti sarežģīti. Tā ka tas viss šeit ir jāsabalansē. Un jārada iespēja atgriezties pie tiesas izmeklēšanas un to pieprasīt jebkurā stadijā. Rakstiskā forma, kādā būtu jāveic šāda vienošanās, nav norādīta likumā, tomēr šī rakstiskā forma ir jāveido.

Astotā grupa. Saīsinātais process. Šeit ir jāuzlabo šīs jau diezgan labi viena otra darbinieka praksē ieviesušās lietas. Šeit vēl ir iespējams visu precizēt.

Devītā grupa. Apsūdzības rakstu saīsināšana. Nu ierosina atcelt pierādījumu analīzi. Diez vai varētu piekrist viedoklim, ka var tikt atcelta pierādījumu analīze apsūdzības rakstā. Līdz ar to mēs atsacītos no iespējas kvalitatīvi veikt personas aizstāvību un taisnīga tiesa nevarētu tikt nodrošināta. Var piekrist, ka apsūdzības raksts ir jāsaīsina, taču atteikšanās no pierādījumu analīzes diez vai būtu pieņemama.

Ņemot vērā, ka pieaug tehnisko līdzekļu izmantošana, ir jāveido attiecīga metodika un prakse, šo avotu analīze varbūt jāaizvieto ar uzskaitījumu, bet pārsvarā tie tomēr ir jāanalizē. Varbūt ir jāanalizē īsāk, nekā tas šobrīd tiek darīts.

Desmitā grupa. Tiesas procesa organizācijas uzlabošana. Izbeidzot krimināllietas izmeklēšanu, ir jāpaziņo šeit dažādi momenti, kas ļauj tiesai labāk sagatavoties, ja vēlas izskatīt lietu bez izmeklēšanas un tā tālāk... lai vienotos ar apsūdzēto. Taču jāatceras, ka jebkurš apsūdzētais vai tiesājamais var atteikties no šā jautājuma.

Vienpadsmitā grupa - Spēkā stājušos tiesas spriedumu pārsūdzības uzlabošana. Juridiskā komisija atbalsta šo momentu.

Ļoti liela ir divpadsmitā grupa - Starptautiskā sadarbība. Tā ir izstrādāta detalizēti. Par to mums ir prieks, un mēs to atbalstām. Varbūt ir kopā ar speciālistiem jāveic vēl nedaudzi precizējumi.

Savukārt trīspadsmitā grupa ir tā grupa, pret kuru Juridiskā komisija kategoriski iebilst un aicina gan atbildīgo komisiju izņemt to otrajā lasījumā, gan arī pati noteikti iesniegs priekšlikumus par sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izslēgšanu no šā likuma grozījumiem. Tā ir 18.A nodaļa, kurā faktiski ir pilnībā inkorporēts Operatīvās darbības likums. Katram likumam mūsu likumdošanā ir sava vieta, un nedrīkst jaukt operatīvo darbību ar kriminālprocesu. Principam jābūt tādam, ka operatīvā ceļā iegūtie pierādījumi ir pirmām kārtām jāizvērtē no lietderības viedokļa. Operatīvās darbības subjektu vadītājam jāizlemj, vai viņš tos var vai nevar legalizēt, tādā veidā atšifrējot savu operatīvo un slepeno darbību. Turklāt nedrīkst jaukt faktus ar pierādījumiem un pieņēmumiem, jo operatīvajā darbībā ļoti bieži ir dažādas darbības, ar kurām mēs varam veidot tikai versijas un pieņēmumus (izsekošana, modelēšana un tā tālāk). Šādas operatīvās darbības nerada faktus un nerada pierādījumus, bet rada tikai pieņēmumus. Līdz ar to par absolūti neatbilstošu kriminālprocesa galvenajiem jeb ģenerālajiem principiem ir jāatzīst trīspadsmitās mezgla grupas jautājumu - operatīvās darbības, sevišķajā veidā veicamo darbību - iekļaušana Kriminālprocesa kodeksā. Juridiskā komisija noteikti iestājas par šīs nodaļas izslēgšanu.

Tomēr kopumā Juridiskā komisija atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Jānis Ādamsons no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms turpinu runāt par izskatāmo jautājumu, es gribētu atgriezties pie iepriekšējiem diviem šodien izskatītajiem likumprojektiem “Grozījumi Krimināllikumā”. Šodien mums priekšā ir vēl viens šāds likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. No šīs tribīnes es gribu aicināt Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadību beidzot visus Krimināllikuma grozījumus apvienot vismaz divos blokos, nevis tā, kā tas ir pašreiz, - mēs šodien atsevišķi izskatām trīs grozījumus Krimināllikumā, un tas vispār ir formāli. Turklāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir atvērti vēl trīs grozījumi Krimināllikumā.

Par konkrētajiem piedāvātajiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Es gribu izteikt gandarījumu, ka beidzot tie ir nonākuši līdz parlamentam. Nav pagājuši ne desmit gadi, kopš mēs sākām diskutēt par vienas vai otras modernākas normas ietveršanu šajā likumā.

Nākamais. Gribu uzsvērt, ka Muciņa kungs ļoti pamatoti analizēja piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, un kopumā varētu viņam piekrist. Varētu šo diskusiju arī attīstīt ar vienu iebildi: arī man ir jautājumi par jauno sadaļu - 18.A nodaļu “Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības”. Es nepiekrītu Muciņa kunga teiktajam, ka operatīvās darbības rezultātā rodoties tikai pieņēmumi, bet neesot faktu. Muciņa kungs, ja notiek operatīvā darbība, ja ir ierosināta operatīvās izstrādes lieta, tās galarezultāts ir tas, ka tiek pieņemts lēmums, vai uz operatīvās izstrādes lietas pamata tiek vai netiek ierosināta krimināllieta, tātad - vai ir savākti nepieciešamie fakti. Operatīvā darbība satur ne tikai pieņēmumus, bet arī faktu apkopošanu un analīzi.

Nākamais, kas mani neapmierina šajā nodaļā. Kolēģi, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs uzmanīgi ieklausītos! Piedāvātajā 197.2.pantā “Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā” ir divas jaunas rindkopas, kuras, manuprāt, ved mūs uz vienu lielu totalitārismu. Pantā, - kurš, kā jau teicu, saucas “Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā”, ir teikts: “Krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbību veikšanu sevišķajā veidā, 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laikā saņemot tiesneša lēmumu, ja tāds ir nepieciešams.” Manuprāt, tas ir absurds. Jebkurā krimināllietā, ja tā tiek nopietni izmeklēta, tiek sastādīts plāns. Procesa virzītājam, pēc idejas, ir jābūt skaidrai visai tai virzībai - proti, ir jābūt skaidrībā par to, kādā veidā attīstīsies attiecīgās krimināllietas izmeklēšana. Nevar pēkšņi rasties tādi apstākļi, kuros ir jāpieņem lēmums par kādu operatīvo darbību veikšanu sevišķajā veidā, pie tam 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu vai 72 stundu laikā - tiesneša lēmumu.

Kolēģi! Es arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē uzdevu jautājumu: bet kas notiek tādā gadījumā, ja tiesnesis nepieņem lēmumu vai prokurors nedod savu piekrišanu? Kādas tad ir nākamās darbības?

Nākamā rindkopa šajā pantā arī ir diezgan interesanta: “Krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja situācija prasa nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.” Lai pret likumpārkāpumiem un noziegumiem cīnītos, mums eksistē vesela virkne citu likumu, to skaitā arī likumi par policiju, kas uzliek par pienākumu katram policijas darbiniekam cīnīties pret jebkāda veida likumpārkāpumiem, jebkāda veida noziegumiem. Lai pret to visu cīnītos, nav jāveic darbības sevišķajā veidā.

Nākamais pants, kurš arī izraisa dziļas pārdomas, ir “Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas”, kurā ir teikts: “Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197.2. panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.”

Bet kas notiek ar tiem, kuri ir pārkāpuši likumu? Kāda ir viņu atbildība jebkura pilsoņa priekšā?

Vēl lielāks paradokss ir tas, ka izrādās - es ar dziļu pārsteigumu to pirms dažām dienām uzzināju -, ka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori nav saņēmuši atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumam. Attiecībā uz Ģenerālprokuratūru tas jau ir absurds! Tad jau var izdarīt secinājumu, ka arī ne rajonu tiesās, ne apgabaltiesās prokuroriem nav atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumiem! Respektīvi, arī tiesneši netiek pielaisti pie valsts noslēpumiem. Kādā veidā tad viņi vispār var to visu kontrolēt un veikt visas šīs darbības?

Absurds jau ir tas, ka viņiem nav šādas atļaujas tādēļ, ka par tādu nav parūpējušies attiecīgie priekšnieki, bet vēl lielāks absurds ir tad, ja to visu ieliek Kriminālprocesā.

Tomēr, neskatoties uz to, ka mums ar Muciņa kungu ir zināmas domstarpības arī par to, vai šajā piedāvātajā jaunajā Kriminālprocesa sadaļā ir vai nav nepieciešama 18.A nodaļa, es tomēr uzskatu, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Diskusijas tomēr būtu jāatliek līdz otrajam lasījumam. Visa šī sadaļa, tā, kas skar operatīvās darbības nostiprināšanu Kriminālprocesā, noteikti būtu jāatbalsta, tāpēc ka tādā veidā mēs, Muciņa kungs, varam arī lemt, kā operatīvajā ceļā iegūtos pierādījumus un faktus var izmantot tiesā kā pierādījumus. Bet tikai, dabiski, ar noteikumu, ka tiesnešiem un prokuroriem būs atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību tam, ka tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad grozījumi Krimināllikumā vai Kriminālprocesa kodeksā izraisa debates, izraisa ļoti nopietnas! Tie, kas klausījās Muciņa kungu un Ādamsona kungu, varēja izsecināt, ka ļoti nepieciešamie, visumā progresīvie grozījumi tomēr nav pietiekami sagatavoti. Tā kā projekts ir no komisijas, nevis no valdības, mūsu komisija gribēja redzēt Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un citu tiesībsargājošo institūciju atzinumu. Mēs mēģinājām to sabalansēt - mēs to noteikti darīsim! - ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, mēs gribam redzēt, kā tas iekļaujas Eiropas padomes kontekstā… Komisija principā neiebilda pret šo progresīvo, visumā progresīvo, projektu, taču sagatavošana, manuprāt un komisijasprāt, prasīja nopietnāku darbu.

Ne jau velti tad, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs apspriedām šā projekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, bija tik daudz iebildumu, īpaši no zvērināto advokātu pārstāvjiem, cilvēktiesību kontekstā. Mēs neskārām, kā Muciņa kungs teica, juridiskos aspektus, bet cilvēktiesību kontekstā bija tik daudz iebildumu, ka es vienkārši esmu spiests lūgt atbildīgo komisiju nenoteikt īsus termiņus otrajam lasījumam. Taču, ja tādi tiks noteikti, mēs strādāsim kaut vai pa visām brīvdienām. Tomēr īsos termiņos nevajadzētu laist uz otro lasījumu šo, es atkārtoju, visumā progresīvo projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais debatēs runās Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau iepriekšējie runātāji uzsvēra, likumprojekts ir progresīvs, tā ir virzība uz priekšu, un es gribētu piebilst tikai dažus punktus, kuri iepriekš nav bijuši. Godīgi sakot, tas viss ir kontekstā ar laiku un to, ko savulaik ir daudzi skandāli izraisījuši. Tagad mēs virzāmies uz priekšu, lai mainītu to likumdošanu.

Es gribu pateikt to, ka pie atsevišķiem pantiem, tādiem kā 85.1.pants “Skaņu un video ierakstu pielietošana” un 85.2.pants “Procesuālo darbību veikšana ar tehnisko līdzekļu starpniecību”, ļoti nopietni strādā arī Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa, kurā ir arī pārstāvji no pārējām ministrijām. Šie panti tika ļoti cītīgi izskatīti arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Uzskatām šos pantus par ļoti progresīviem un nepieciešamiem, ņemot vērā to, ka šoreiz tehniskās iespējas iet uz priekšu ātrāk, nekā to atļauj pats likums. Būtu ļoti svarīgi, lai attiecīgie likuma panti tuvākajā laikā stātos spēkā.

Es gribu pieminēt arī 160.pantu un 160.1.pantu “Nepilngadīgā nopratināšana ar speciālista - psihologa starpniecību”. Šeit gan tika izteiktas pārdomas, vai vajadzētu dot psihologiem tādu brīvību izmeklēšanā, bet atcerēsimies, kolēģi, to, ka tad, kad konkrēti šie jautājumi tika skarti šajā zālē, ļoti bieži tika runāts par to, cik precīzi un cik humāni notiek nepilngadīgo pratināšana, un par to, ka ir nepieciešams psihologiem piedalīties šajā procesā. Un konkrēti šie panti - 160.pants un 160.1.pants - to nosaka. Protams, tas nozīmē, ka vajadzēs papildus sagatavot šos psihologus - sagatavot viņus ne tikai kā psihologus, bet arī kā juristus.

Uzskatu, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” būtu tomēr jāatbalsta pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais debatēs runās Juris Dobelis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs, izskatot likumprojektus pirmajā lasījumā, runājam par pamatnostādnēm (svešvārdu lietojot, to sauc par konceptuālo pieeju). Šoreiz, domājot par šādu pieeju, ir skaidri jāpasaka viens: šķiet, ka viens no labākajiem darbiem būtu tas, ja mēs kaut nedaudz sakārtotu Kriminālprocesa kodeksu. Kaut nedaudz! Jāpasaka skaidri un gaiši, ka tas ir pavisam nepilnīgs. Lūk, tas būtu pats galvenais, ko vajadzētu saprast tiem, kas tālāk pie tā praktiski strādās. Pat visvienkāršāko izmaiņu ieviešana prasīs krietnu laiku - varbūt pat pusgadu. Es piekrītu, ka var strīdēties par to, kuras izmaiņas ieviest, kuras neieviest, kā ieviest. Tas ir pavisam cits jautājums. Šodien es gribu pateikt tikai to, ka, neapšaubāmi, ir konceptuālā ziņā jāatbalsta šādi grozījumi un to tālākā izstrāde. Aicinu šo dokumentu nenolikt plauktā uz vēlāku izskatīšanu! Kā jau teicu, man šķiet, ka viens no pašiem labākajiem darbiem, ko 7.Saeima vēl varētu izdarīt līdz 8.Saeimas vēlēšanām, būtu tas, ka mēs kaut cik uzlabotu šā kodeksa darbību. Ceru, ka daudzi juristi ar nepacietību gaida šīs būtiskās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā - Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies visiem kolēģiem, kas šeit uzstājās! Tiešām, ir jāatzīst, ka vecais kriminālprocess - pareizāk sakot, tas, kas šobrīd ir, - neatbilst mūsdienu prasībām. Kā mēs zinām, noziedzība palielinās, kļūst starptautiska, kļūst ļoti bīstama. Pēdējie terora akti, kas notikuši Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina par to, ka cilvēku grupa var izdarīt nežēlīgus noziegumus, kuros iet bojā tūkstošiem cilvēku. Un šinī gadījumā tur tiek pielietotas, lai atrastu to noziedznieku, pavisam citas metodes, par ko cilvēktiesību aizstāvji, godīgi sakot, saķer galvu. Šodien pat notiek ar karaspēka palīdzību tā noziedznieka meklēšana Afganistānas teritorijā.

Jā, cilvēktiesības - no vienas puses, bet, no otras puses, mums ir efektīvi jācīnās pret šādiem noziedzniekiem. Mums jāstrādā tā, lai šis Kriminālprocesa kodekss būtu ļoti, ļoti pārdomāts. Protams, jāievēro gan šīs cilvēktiesības, gan jāņem vērā arī šo noziegumu bīstamība.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. Es tomēr lūgtu gan Seiksta kunga vadīto komisiju, gan visus pārējos deputātus pastrādāt arī brīvdienās. Proti, es lūgtu tomēr 15. janvāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo mums pēc tam būs tie visi jāapkopo, jāizdebatē. Saprotiet, ir vajadzīgs kaut kāds laiks, lai mēs varētu to pieņemt, un turklāt vēl jāņem vērā, ka janvārī būs jāskata jaunais Kriminālprocesa kodekss.

Es lūgtu 15.janvāri.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski mēs Tieslietu ministrijas neizdarības dēļ esam tik vēlu sākuši izskatīt šos likumprojektus. Es būtu ļoti gandarīts, ja mēs būtu pabeiguši tos izskatīt jau līdz Jaunajam gadam, lai tie nebūtu jāizskata nākamgad, kad sāksies priekšvēlēšanu aģitācija, kas, dabiski, apgrūtinās izskatīšanu. Tomēr es aicinu noteikt termiņu, kas nebūtu ātrāks par 1.februāri. Te ir pārāk nopietnas sadaļas, nopietnas problēmas, kuras būtu jāizskata, un tās nevarēs izskatīt tanī laikā, kad deputātu reāli šeit nebūs un kad viņi nestrādās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Muciņa kungs, kāds ir jūsu priekšlikums par termiņiem?

L.Muciņš. Divdesmit piektais...

Sēdes vadītājs. Vēlreiz, lūdzu!

L.Muciņš. 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. 25.janvāris?

L.Muciņš. Jā!

Sēdes vadītājs. Vai, Dobeļa kungs, arī jums ir priekšlikums? Lūdzu mikrofonu Dobeļa kungam!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mums tauta mūžīgi pārmet un raksta avīzēs, ka mums esot brīvdienas. Vienmēr ir jāatgādina, ka Saeimai nav nekādu brīvdienu, bet ir pārtraukumi starp sēdēm. Līdz ar to es domāju, ka šajā pārtraukumā mēs varētu sekmīgi strādāt pie šīm izmaiņām, ļoti nopietni strādāt, un nevajadzētu vilkt garumā. Tāpēc es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.janvāri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, mēs esam saņēmuši četrus ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

Vistālākais ir 1.februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas atbalsta 1.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam? Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 33, atturas - 26. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 25. janvāri! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.janvāris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 3812. Tātad otrais lasījums. Pirmām kārtām komisija ir redakcionāli precizējusi preambulu. Es ceru, ka jums nav iebildumu.

1.priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis ir ierosinājis precizēt dabas pieminekļu sarakstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 2.priekšlikums - arī deputāta Gaiļa ierosinājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 3., 4. un 5.priekšlikumu ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, un komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3., 4. un 5.priekšlikumu.

A.Seile. 6. un 7.priekšlikumu arī ir ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.

A.Seile. 13.priekšlikumā parlamentārais sekretārs Jānis Gailis aicina izslēgt 32.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un 14.priekšlikums paredz likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu par aizsargājamo teritoriju monitoringu. To ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis - un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu ierosinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Seile. Paldies.

19. un 20.priekšlikumu, kā arī 21. un 22.priekšlikumu ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir atbalstījusi. Tie gandrīz visi ir redakcionāli sakārtojoši priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šiem priekšlikumiem.

A.Seile. 23.priekšlikums radies saskaņā ar Eiropas direktīvām, un to ierosinājis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 24.priekšlikumu par pārejas noteikumiem arī ierosinājis Jānis Gailis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”“ otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 766) Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā 14.novembra sēdē. Es lūgtu sekot līdzi priekšlikumiem un arī izteikt savu viedokli.

Komisijas viedoklis par 1.priekšlikumu - pieņemts. (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 14, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

Dz.Kudums. Līdz ar to būtu pieņemami arī 2. un 3. - Muciņa kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāties vēlas Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es nevaru piekrist tam, ka automātiski ir jāpieņem 2.priekšlikums. Tajā runāts pavisam par kaut ko citu. Tur runāts par publiskiem aicinājumiem nepildīt Latvijas Republikas likumus, un es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu - šo pantu izslēgt. Jo cik tad ilgi mēs jauksim divas lietas - likuma garu un likuma burtu? Šajā pantā runāts par būtiskiem aicinājumiem, un nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas - kaut kādas tur kompānijas, kuras kritizē valdību, un cilvēkus, kuri aģitē uz kaut kādiem lieliem saietiem, cenšas izmantot saziņas līdzekļus publiskiem aicinājumiem, kas ir vērsti pret Latvijas Republikas likumiem.

Ja likumā ir nepilnības, tad šīs nepilnības var novērst, var pārstrādāt, var nākt šeit un kritizēt, var arī sarīkot tautas nobalsošanu galu galā, ja grib kaut ko būtisku mainīt, tādu, ko citādi nevar izdarīt, bet vispār izvairīties no sodīšanas, izvairīties sodīt tādus cilvēkus, kuri publiski aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus, nedrīkst. Par to cilvēki ir jāsoda!

Es gribētu atgādināt dažas kampaņas, kuras atkal varētu turpināties. Un tās ir bijušās kampaņas pret Valsts valodas likuma lietošanu, tās ir bijušās kampaņas pret Izglītības likuma piemērošanu, un tajās nav bijusi runa ne par ko citu, kā vienīgi par to, ka šos likumus nevajadzētu pildīt. It īpaši skarbi tas izklausījās tad, kad bija šī kampaņa pret Valsts valodas likumu. Ar aicinājumiem nelietot valsts valodu tur, kur likums to paredz, tad nu, es atvainojos, vai tiešām mēs būsim tik mīkstsirdīgi? Un tieši šinī brīdī atkal no jauna uz skatuves parādās valsts valodas lietošanas jautājumi. Diemžēl tie tiek jaukti ar populismu, ar pielaizīšanos dažādām ārzemnieku prasībām gan no Austrumiem, gan no Rietumiem.

Lūk, šādā stāvoklī mēs jo vairāk aicinām Krimināllikumu papildināt ar īpašu pantu, kas skar tos, kuri aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tāpat jau šie panti vienu otru reizi ir pietiekami mīksti diemžēl sanākuši, un, ja pat tik liberālus likumus vēl aicina nepildīt un ja to dara publiski, ja pirmajā avīzes lappusē ar trekniem burtiem šad un tad ieraksta valsts valodas noliegumu, ja pirmajās lappusēs ieraksta dažādus aicinājumus uz dažādiem saietiem, kas atkal ir vērsti uz mūsu valsts likumu nepildīšanu, nu tad es nezinu… Vai tiešām mums ir grūti šādu te pantu ieviest un šā panta ietvaros tomēr censties ievērot likuma garu, nevis nākt šeit un runāt par to, kas tad nu notiks, ka viens otram pie šņabja glāzes pateiks: “Tu, zini, nemaksā nodokli!” vai vēl nedari kaut ko citu. Tā ir pavisam cita pieeja!

Cienītie kolēģi! Es ļoti aicinu tos, kuriem mūsu valsts kaut ko nozīmē, atbalstīt šāda panta ieviešanu un nedaudz arī pasekot, kā šāds pants darbojas, cik tas ir spējīgs iekustināt sabiedrību uz pareizo pusi, lai kārtējo reizi nebūtu tik nožēlojami jālasa tas, ka varbūt vispār pirmo reizi Krievijas vēsturē Krievijas televīzija parāda Latviju kaut cik objektīvi, un tad slienas sāk karāties Latvijā iznākošo krievu avīžu žurnālistiem, un ir lielais sašutums: “Ak, Dievs, pat Krievijā ir sākuši kaut ko labu runāt par Latviju!” Krievu valodā rakstošajiem zēniem un meitenēm Latvijas žurnālistikā zūd iespēja maizīti pelnīt.

Tā ka es uzskatu, ja mēs pratīsim stingrāk arī likumu ietvaros darboties, arī tad mūsu valstī būs lielāka kārtība.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 10, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Modrim Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Vides apakškomisijas deputāti! 12.40 Sarkanajā zālē notiks Vides apakškomisijas sēde, uz kuru ir uzaicināti arī daudzu firmu pārstāvji. Tāpat sēdē aicinu piedalīties visus tos deputātus, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus Iepakojumu likumam.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sporta apakškomisijas sēde notiks tūdaļ pārtraukumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Silvija Dreimane un Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Pārtraukumā tūlīt Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpināsim darbu!

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kuduma kungs. Mēs nobalsojām par 2.priekšlikumu. Tātad - 3.priekšlikums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! 3. ir Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt.

Dz.Kudums. 4. - Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums - ir iestrādāts 1.priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. ...kas ir jau pieņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 24, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Kudums. 15.decembris.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet vēlreiz, lūdzu!

Dz.Kudums. 15.decembris.

Sēdes vadītājs. 15.decembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.decembris.

Turpinām. Izskatām šīsdienas sēdes darba kārtības trešo sadaļu - “29.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojektu un lēmumu projekti”.

Likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņos... Kas ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Nav ziņotāja.

Turpinām. Nākamais ir darba kārtības 18.punkts - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. Otrais lasījums, steidzams. Ārlietu komisijas vārdā... Diemžēl nekā nevaram darīt, jo nav neviena, kas Ārlietu komisijas vārdā mums ziņotu par šo likumprojektu. Atliekam tā izskatīšanu, izskatīsim to sēdes beigās.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 21.novembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju” (reģistrācijas nr. 989). Priekšlikumi netika saņemti. Komisija lūdz Saeimas atbalstu likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”“ pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģistrācijas numurs 976) Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā 21.novembra sēdē. Netika saņemts neviens priekšlikums. Komisija lūdz Saeimas atbalstu likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Lujāna kungs.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3829.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga iesniegtais priekšlikums, un tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Lujāns. Atbalstīts ir arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Daļēji atbalstīts ir arī Juridiskā biroja iesniegtais 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Lujāns. 7.- Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 8. - arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi arī to.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu nobalsot par tā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 21.novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 990. Mēs šajā likumprojektā esam iekļāvuši likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1032.

1.priekšlikums ir no šā minētā likumprojekta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. - priekšlikums no iepriekšminētā likumprojekta, kurš ir ar reģistrācijas numuru 1032. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1011.

Pirms izskatām likumprojektu, gribu uzsvērt to, ka trešajam lasījumam iesniegtā likumprojekta galvenā atšķirība no otrajā lasījumā pieņemtā ir tā, ka pēc Medicīnas akadēmijas lūguma likumprojektā ir iestrādātas ne vien normas, kas reglamentē cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā, bet arī normas, kas pieļauj cilvēka ķermeņa izmantošanu. Tas ir ļoti nepieciešams Medicīnas akadēmijas studentu nodarbībām anatomikumā.

Aicinu sākt izskatīt likumprojektu.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Būtība ir tāda, ka ir palikusi tikai vienā pantā nepieciešamība aizstāt attiecīgos vārdus. Tāpēc tas ir ievērots tālāk - 4.pantā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Nākamais - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamais prezidij! Tas nu gan ir jaunums, ka pēc Medicīnas akadēmijas pieprasījuma mēs likumu pārveidojam par labu Medicīnas akadēmijai. Ko tad mēs tagad? Kad vien to pieprasīs kāda organizācija vai kādi uzņēmēji, mēs viņiem par labu pārstrādāsim likumus. Tas nu gan ir brīnums! Esam nonākuši tik tiešām pie tādas atklātas korupcijas.

Un nu par manu priekšlikumu. Redziet, iedzīvotāju reģistrā var jau arī nebūt iekļautas ziņas par to, vai to atļauj vai neatļauj tas cilvēks, un tad mierīgi tos orgānus vai visu cilvēka ķermeni var izmantot, kā vien kurš vēlas, un nekas par to nebūs. Un tāpēc, lai nerastos nevienam tieksme kaut ko pēc cilvēka nāves darīt ar atsevišķiem viņa orgāniem vai audiem, vai visu cilvēka ķermeni, es ierosinu te ierakstīt tā: ja nav nekādu norādījumu, tad spēkā ir aizliegums. Mēs nevaram atļaut patvaļību, uz kuru diemžēl tiek virzīts šis likumprojekts!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis. Cienījamais Bojāra kungs! Es domāju, ka jūs tomēr sevišķi priecīgs nebūtu, ja Medicīnas akadēmija sāktu dzīvus cilvēkus izmantot saviem anatomijas eksperimentiem. Mums vienkārši nav citas izejas, jo Medicīnas akadēmijā jau šobrīd ir tāda situācija, ka līķu skaits ir nepietiekams, un mums ir likumā jānodrošina studentiem pieejamība. (Zālē troksnis.) Jā, tiešām, tas var izraisīt jautrību, bet mēs taču negribam saņemt nekvalificētus speciālistus, kuri nav pietiekami apmācīti.

Un otra lieta. Cienījamie kolēģi, Rietumvalstu likumdošanā valda tāds princips: kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Un mēs par līdzīgu deputāta Leona Bojāra priekšlikumu jau iepriekšējā lasījumā nobalsojām “pret”. Tā ka es arī šobrīd aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

Dz.Ābiķis. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sasniegtajā redakcijā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 10.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 11. - parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Arī 12.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 13.priekšlikums - atbildīgās komisijas ieteikta redakcija - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 14. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Arī 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, tik tiešām, 7.Saeimā visādus brīnumus var dzirdēt! Es atceros, kā jūs nobalsojāt par Farmācijas likumu. Nu, pirmām kārtām tas jau tika darīts tādēļ, lai palīdzētu tām trijām ārzemju firmām izplatīt medikamentus Latvijā, bet tur bija iekļauti arī visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi. Tātad ar tiem medikamentiem, kuru klīniskā izpēte ārzemēs nav veikta vai ir veikta tikai daļēji, varēs Latvijā mierīgi izdarīt tos pētījumus, un tas tik tiešām tā arī notiek. Un arī jūs, Ābiķa kungs, par to nobalsojāt.

Un tagad par 11.pantu. Par bērniem to ierakstīja, ka miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai. Bet kā būs ar citiem cilvēkiem? Kāpēc mēs te neko nesakām par pieaugušiem cilvēkiem? Es jums jau kādreiz pastāstīju to Daugavpils gadījumu: jaunu meiteni pēc autoavārijas atveda uz Rīgu un, kā saka, ļāva viņai nomirt, un, mātei atļauju neprasot, orgānus no viņas izņēma. Un kurš par to tika sodīts? Neviens! Uzrakstīja avīzē kādus divus rakstus, un ar to viss beidzās. Par to, kā tika sniegta tā medicīniskā palīdzība, neviens nerakstīja.

Un tāpēc ir 16.priekšlikums jāpieņem, jo citādi mēs atļausim pastāvēt korupcijai arī medicīnā. Jūs zināt tos brīnumus, kādi notika Turcijā pēc zemestrīces: tad medicīnas darbinieki baltos halātos nevis sniedza palīdzību cietušajiem cilvēkiem, bet tur izdarīja arī operācijas. Un Turcijas avīzes bija pilnas ar šādiem rakstiem. Tā ka diemžēl tas ir jāiestrādā!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Ābiķa kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā?

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! Šā likuma piemērošanas daudzu gadu praksē faktiski ir bijis tikai viens gadījums, kad ir bijušas pretenzijas, un arī tad tās ir beigās noskaidrojušās. Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt Leonu Bojāru un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 3, atturas - 49. Priekšlikums nav apstiprināts.

Lūdzu, turpiniet!

Dz.Ābiķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, bet šeit ir rakstīts “atbalstīts”?

Dz.Ābiķis. Es atvainojos, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 20. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas jau nerada izbrīnu, ka Latvijā vienmēr neviens un ne par ko nevēlas atbildēt, un kāpēc arī tad, kad ir pieņemti ļoti daudzi likumprojekti par tiem regulatoriem un citu ko, vadība nenes nekādu atbildību? Un tas ir tīšu prātu iestrādāts, lai mūsu ierēdņi, kas tur ar to nodarbojas, lai viņi nenestu atbildību.

Arī šeit jājautā: kas kontrolēs miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību? No sākuma - un tā tas bija - tur bija ierakstīts, ka to veic Latvijas Republikas prokuratūra… Tagad to pārnes uz Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju. Bet kā tad var atdot šai organizācijai kontroli, ja tā ir šīs ministrijas sastāvā? Tā pakļaujas šim pašam ministram, un, ja mēs paskatāmies šīs ekspertīzes inspekcijas darbību kaut vai invaliditātes noteikšanā un visas tās lietas, kas tur notiek, tad redzam, ka tur ir nekārtību pilns. Liepājā kādā uzņēmumā, kurš piederēja ārvalstniekiem, ar svinu tika saindējušies cilvēki. Kas tur notika? Kamēr pie visas tās lietas netika prese un korespondenti, tikmēr tā ekspertīzes inspekcija klusēja, un, protams, tā klusēs arī tālāk, jo viņa ir tajā lietā ieinteresēta, un tāpēc ir jāatstāj tomēr spēkā norma, ka kontrolē Latvijas Republikas prokuratūra. Diemžēl es tai ekspertīzes inspekcijai neuzticos, jo mums zināmi ir kaut vai tie pārkāpumi, kas saistīti ar cilvēku ārstēšanu. Cik tad dokumentu ir parādījies, kur viņi atzīst, ka cilvēki ir ārstēti nekvalitatīvi? Kaut vai tas jaunietis, kas pēc operācijas palika par invalīdu. Kāpēc tad šī ekspertīzes inspekcija klusēja? Tad tikai tiesa un prokuratūra noskaidroja. Un daudz ir arī citu gadījumu.

Tad, zinot to augsto korumpētības līmeni, kāds ir Latvijā, - un to atzīst ne jau tikai Latvijā mūsu ierēdņi... ir spiesti atzīt, uz to mums arī lielā un rupjā veidā norāda ārzemnieki -, mēs nevaram diemžēl atstāt šīs ekspertīzes inspekcijas uzraudzībā. Tur ir jābūt tikai Latvijas Republikas prokuratūras uzraudzībai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu! Debatēs pieteikušos vairs nav. Ābiķa kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kopš tā laika, kad ir pieņemts šis likums, ir izdarīti grozījumi likumā par prokuratūru, un tur visas šīs lietas ir atrisinātas. Tā ka nav pamata atbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 5, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”“ trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Reģionālās attīstības likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies sēdes vadītājam! Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu nr.3769. Tas ir likumprojekts, kuru iesniedzis Ministru kabinets un kura nosaukums ir “Reģionālās attīstības likums”.

Likumprojekts ir izstrādāts īpašo uzdevumu ministra uzraudzībā, un tajā ir vairākas nodaļas. Tātad pirmā nodaļa ir “Vispārīgie noteikumi likumā”, tad seko “Reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumenti” kā otrā nodaļa, bet trešā nodaļa jau runā par publisko institūciju kompetenci... Ko, lūdzu?... Ceturtā nodaļa runā par reģionālās attīstības finansēšanu, piektā nodaļa - par īpaši atbalstāmo teritoriju, un pārejas noteikumi, pieņemot šo likumu, nosaka, ka likuma spēkā stāšanās brīdī spēku zaudē likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Attiecīgajā likumprojektā ietvertas Eiropas Savienības atziņas par administratīvās kapacitātes vājumu Latvijā, kā arī paredz jaunu attīstības plānošanas reģionu izveidi.

Un es aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Man vēl jāpiebilst, ka komisija minētajam likumprojektam ir prasījusi arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms sākam debates, lūdzu, balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” steidzamību! Par steidzamību jābalso pirms debatēm! Paldies! Likumprojekts par steidzamu atzīts... Piedodiet! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 3. Atvainojiet, likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Atklājam debates. Pirmais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, tādam likumam vajadzēja parādīties jau vismaz pirms 10 gadiem.

Nacionālās attīstības plāns... Kad tad tas ir bijis izstrādāts un kāds no tiem plāniem kurā gadā ir izstrādāts? Tāda nav bijis, nav, un tāpēc arī Latvijas tautsaimniecība attīstās tikai vienai dienai.

Tālāk. Interesanta ir arī reģionālās attīstības plānošanas programma un rajona pašvaldību attīstības programma “Rajons”. Mēs it kā domājam tos rajonus likvidēt, bet pēc tās jaunās teritorijas plānošanas, cik tad mums būs to rajonu - vai 102 rajoni to 25 vietā?

Taču pati interesantākā ir Nacionālā reģionālās attīstības padome. Cik tad mums to padomju tagad Latvijā būs, kuras nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem? To jau tagad ir pietiekami. Visdažādākās padomes, komitejas, fondi un vēl dažādas citas organizācijas, kas ar to nodarbojas, izlieto valsts finansiālos līdzekļus, bet jēgas nekādas nav!

Nu un, protams, tā pārvalde - Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Ko tad dara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ko dara Ekonomikas ministrija? Kāpēc vēl jāveido kaut kāda Plānošanas padome? Vai tad mums jau nav pietiekami daudz ierēdņu un pietiekami naudas līdzekļu izlietots, ka ir jāveido vēl tāda padome? Ko tā darīs, kādas funkcijas tā izpildīs un par ko tā nesīs atbildību?

Ziniet, mani visvairāk uztrauc tas, ka nav finansiālā aprēķina kā vienmēr. Likumu mēs pieņemsim, tam ir jāsāk darboties, bet kur ir finansiālais aprēķins? Kur tad mēs ņemsim naudiņu 2002.gadā un nākamajos gados šīs padomes un visa šā likuma izpildei? Tās diemžēl nav! Un tādu likumu mēs vēl ierosinām pieņemt kā steidzamu! Steidzamu!

Kāpēc mēs turpinām tādas muļķības, ka vispirms pieņemam likumus, tos neaprēķinot, - tiem nav ekonomiskā modeļa un vispār nekā nav! Ir uzrakstīts tikai papīrs, ko sastāda ierēdņi, kuri patiesībā nezina, ko viņi iestrādā tajā dokumentā, un tad mēs to kā steidzamu pieņemam. Uz kurieni tad mēs steidzamies, un pie kā tas ir novedis? Tas ir novedis pie tā, ka mūsu tautsaimniecība ir nesaprotamā stāvoklī, un neviens par tās attīstību nenes nekādu atbildību.

Protams, Leiškalna kungs ir vienisprātis ar mani. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms par to, ka varbūt daļa no klātesošajiem Saeimas deputātiem nav pamanījuši - vismaz es tā spriežu pēc Bojāra kunga uzstāšanās -, ka šāds likums, kuram gan nav nosaukums “Reģionālās attīstības likums”, jau eksistē. Saeima ir pieņēmusi un joprojām spēkā ir likums “Par teritoriju attīstības plānošanu”. Šis likums ir stājies spēkā 1998.gada nogalē, kad Saeima to apstiprināja. Un mēs, protams, varam salīdzināt šos divus likumus un mēģināt saprast, kāda ir šā jaunā likuma - “Reģionālās attīstības likuma” pievienotā vērtība, ja salīdzinām to ar manis nosaukto un jau iepriekš minēto likumu, kas faktiski regulē gluži tās pašas lietas.

Var izdarīt divu veidu secinājumus.

Pirmkārt, tātad ir notikusi zināma unifikācija reģionālās attīstības sistēmā.

Un, otrkārt, ir notikusi arī centralizācija. Ja runājam par unifikāciju, tad tā skar vairāk tieši plānošanas reģionus, un pirmām kārtām jau tā, ka šajā likumā parādās tāda lieta, ka ir apkopota pašreizējā pašvaldību pieredze plānošanas reģionu veidošanā. Ir fiksētas arī tās problēmas, kas rodas šo plānošanas reģionu veidošanā, teiksim, tāda ir zināma teritoriju pārklāšanās. Tātad šo problēmu likumā par reģionālo attīstību, šajā projektā, mēs mēģinām atrisināt, pasakot, ka Ministru kabinets pēc pašvaldību priekšlikuma galu galā noteiks šīs teritorijas.

Otrs moments, kas ar to ir saistīts un kur ir atšķirība salīdzinājumā ar pašreizējo pastāvošo kārtību šajā unifikācijas virzienā, ir jautājums par reģionālajām attīstības aģentūrām. Šobrīd prakse ir tāda, ka plānošanas reģionos izveidotās attīstības aģentūras tiek veidotas pēc dažādiem principiem - gan kā sabiedriskas organizācijas, gan kā uzņēmējdarbības institūcijas, gan kā aģentūras un tā tālāk.

Šobrīd likumprojekts piedāvā, izvērtējot gan šo pozitīvo, gan negatīvo praksi, apvienot un visiem plānošanas reģioniem veidot attīstības aģentūras, balstoties uz likumu par publiskajām aģentūrām, ko mēs paši esam apstiprinājuši. Tātad šīs varbūt ir divas tādas galvenās atšķirības salīdzinājumā ar iepriekš un pašlaik spēkā esošo likumu “Par teritoriju attīstības plānošanu”.

Ja runājam par centralizāciju, tad šeit ir divas lietas. Pirmkārt, tas ir jautājums, kas saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu zināmu centralizāciju. Faktiski pēc šā likuma stāšanās spēkā droši vien Finansu ministriju varēs saukt par Finansu un reģionālās attīstības ministriju, jo attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas un Ekonomikas ministrijas institūcijas līdz ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem tiek nodotas Finansu ministrijas atbildībā.

Jautājums, kas attiecas uz līdzekļu centralizāciju, manuprāt, šajā likumā ir diezgan vāji iezīmējies, ja neskaita to, ka ir minēts, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai tiek izveidots speciāls fonds. Tās ir tās divas lietas, kas, manuprāt, neapšaubāmi, ir pozitīvas, un tas ir tas virziens, kurā mums, Latvijas valstij, vajadzētu iet.

Taču, ja runājam par likuma tehnisko izpildi, tad, manuprāt, tiešām nebija pareizi pieņemt šo likumu steidzami - divos lasījumos, jo paliek vēl virkne lietu, kas šajā likumā pilnīgi nav atrunātas, teiksim, kaut vai tādi jautājumi, kas tad galu galā būs tās pašvaldības, kuras veidos šos plānošanas reģionus. Kāds ir šo plānošanas reģionu statuss - vai tās būs interešu grupas, kāda sabiedriska organizācija vai, teiksim, šīm plānošanas reģiona minētajām padomēm būs arī kaut kādas publisko tiesību subjekta funkcijas un tamlīdzīgi.

Arī jautājums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumos minēto šo Īpaši atbalstāmo reģionu likuma darbības pārtraukšanu no 1.janvāra, manuprāt, līdz galam nav atrisināts un arī risinājums nav piedāvāts, jo, no vienas puses, mēs it kā varētu saprast, ka manis jau iepriekš minētais fonds arī tur pārņems šā īpaši atbalstāmā reģiona fonda funkcijas, bet, no otras puses, likumā it kā parādās, ka tā arī ir vienīgā funkcija, ko veiks šī centralizētā Finansu ministrijas izveidotā struktūrvienība. Es ļoti labi zinu, cik sarežģītas ir šīs lietas, lai, teiksim, saskaņotu viedokļus gan reģionu, gan arī valdības institūciju starpā, un tāpēc man šķiet, ka tas, ka Saeima lēma neatbalstīt steidzamību, ir pareizi, jo tās pārmaiņas, kuras ir vajadzīgas centrālajās institūcijās, faktiski mums jau ir izdarītas, pieņemot likumu par nākamā gada budžetu, tā ka strukturālās pārmaiņas ir iespējams veikt, jo, kā es jau teicu, šis likums īpaši daudz neregulē finansu plūsmas. Īstenībā tās paliek apmēram tādas pašas, kādas tās ir arī šobrīd. Pie likuma, es domāju, nāksies strādāt pietiekami nopietni, bet, iespējams, ka mums arī daudz laika tam nebūs.

Kopumā es vērtēju likumu pozitīvi un aicinu arī Saeimu nopietni pievērsties šim jautājumam, kas ir svarīgs ne tikai ārzemju institūcijām, lai mēs integrētos Eiropas Savienības sastāvā, bet galvenokārt tas ir vajadzīgs mūsu pašu cilvēkiem, tiem, kuri dzīvo, strādā un mācās ārpus Rīgas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bunkša kungs!

Nākamais debatēs Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti!

Ir labi, ka mēs nenobalsojām par steidzamību. Tas pirmkārt. Otrkārt, beidzot ir parādījies likums, kas regulē šos instrumentus - Nacionālo reģionālās attīstības padomi un Reģionālo fondu, kā arī reģionālās attīstības finansēšanu.

Es gribu pateikt divas lietas. Pirmkārt, šis likums nebūs brīnumnūjiņa, ja mums joprojām būs reģioni, kuros pašvaldību vadītāji neizpratīs paši savu novadu vai reģionu priekšrocības. Latgalē mums ir arī tādas pašvaldības, kuru vadītāji neizprot ainavu saglabāšanas un tūrisma attīstības nepieciešamību, un mums pat Saeimā ir deputāti, kuri uzskata, ka, piemēram, tā vietā, lai attīstītu tūrismu, galvenais ir likt tīklus sestdienās un svētdienās, lai izkāstu ezerus ar vadiem, tāpēc ir ļoti naivi domāt, ka jauna likuma vai kārtējā fonda radīšana kaut kādā mērā palīdzēs šiem reģioniem. Es esmu ļoti skeptiski noskaņots par tūrisma attīstību tajās vietās un pašvaldībās, kur ezeri ir piedraņķēti ar šiem sapuvušajiem tīkliem, kur ūdeņi smird, bet pašvaldību vadītāji saviem radiniekiem izsniedz šīs licences.

Mums ir deputāti, kuri jau vairākus gadus ir aizkavējuši likuma par brīvās zemes pārdošanu pieņemšanu, tādējādi mākslīgi pazeminot atpalikušo reģionu zemes vērtību. Es atgādinu vēlreiz: bez šīs zemes īpašumvērtības paaugstināšanas arī nekāda attīstība nenotiks! Tāpēc es aicinu visus padomāt par šiem jautājumiem kompleksi.

Kamēr nav notikusi šī pašvaldību reforma kā tāda un kamēr šis pašvaldību skaits, kuru ir pāri par 470, netiek samazināts vismaz trīs vai četras reizes, tikmēr es personīgi esmu ļoti skeptisks pret dažādiem brīnumiem - līdzekļu pārdalīšanu un nepārtrauktu prasīšanu. Es domāju, ka tās rezerves, kas jau pašreiz ir pašvaldībās, tiek izmantotas tikai par kādiem 50 procentiem, tāpēc paldies vēlreiz par šo likumprojektu.

Es domāju, ka, protams, pirmajā lasījumā mēs to atbalstīsim, bet es arī aicinu padomāt par to, kāpēc mums ir tik piecūkota ainava, kāpēc neattīstās tūrisms un mēs vēl joprojām nekur neesam tikuši, neskatoties uz visām runām par Lībiešu krastu. Piemēram, pat mazo ostu attīstības projektu mēs nespējam sagatavot un atbalstīt no valsts puses šīs 20 vai 25 mazās jahtu ostas Baltijas jūras piekrastē, un šis projekts kā tāds būtu jāatbalsta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs! Nākamais debatēs Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Pirms sāku runāt par šo likumprojektu, es atļaušos izteikt pārsteigumu par Tautas partijas deputātu pārvērtībām un gribu pateikt, ka no sākuma, kad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījāmies šo jautājumu, Tautas partijas pārstāvji teica, ka nekādā gadījumā steidzamība šim likumam nav vajadzīga, bet pēc tam balsoja “par” steidzamību. Pēc tam citi Tautas partijas pārstāvji, tiekoties ar Latgales pašvaldībām, teica: “Nekādā gadījumā nevajag runāt par steidzamību! Jāveido konferences, semināri, viss jāizanalizē, un tikai pēc tam jābalso.” Taču paši nobalsoja “par” steidzamību! Pēc tam kāpj tribīnē augsti godātais Kiršteina kungs… Jautājumā par steidzamību paši nobalso “par” un pēc tam saka, ka esot ļoti labi, ka steidzamība netika pieņemta.

Tagad par pašu likumprojektu. Patiešām, likumi pastāv, un līdz šim tie darbojas… Es gribētu sākumā citēt frāzi no likumprojekta anotācijas, un tā ir šāda: “Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā pagājušajā gada novembrī Latvijai ir izteikta kritika par minimālu progresu reģionālās politikas jomā.” Par pašreizējo Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu ir teikts, ka tā “neatbilst Eiropas Savienības struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar Eiropas Savienības struktūrfondiem”. Tas ir diezgan nopietns pārmetums Latvijas valstij saistībā ar reģionālo politiku. Es domāju, nekas jauns tas nav. Protams, mēs paši zinām, ka noslāņošanās pastāv un novados dzīvojošie atpaliek ieņēmumu ziņā gan no Rīgā dzīvojošajiem, gan arī no Eiropas Savienības valstīs dzīvojošajiem.

Uzskatot par pietiekamiem šos argumentus, valdošā koalīcija mums piedāvā veidot plānošanas reģionus, domādama, ka tādā veidā mēs varēsim savus reģionus attīstīt.

Gribu pateikt, ka papildus likumprojekta anotācijā ietvertajām tēzēm ir vēl atsevišķas citas, par kurām te nav minēts. Es gribētu pieminēt vismaz pāris tēžu.

1998.gada 7.aprīlī Eiropas Komisija kandidātvalstīm piedāvāja četrus galvenos darbības virzienus, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā. Trīs no tiem.

Pirmais. Ņemt aktīvu dalību reģionu stabilizācijā un attīstībā, vienlaikus veicot rūpniecības restrukturizēšanu. Nav vairs nekur teikts, ka mums ir prioritārs tikai tranzīts; Eiropas Savienība mums norāda uz to, ka mums ir jāveic darbs saistībā ar ražošanu, ar rūpniecību.

Otrais. Noteikt atbalsta pasākumus tiesību aktu un administrēšanas līmenī, kā arī ieguldījumu stimulēšanā rūpniecības infrastruktūrā. Ļoti nopietns arguments.

Trešais. Piešķirt vienreizēju finansējumu tehniskās palīdzības sniegšanai jaunu tirgu apzināšanā un biznesa plānu sastādīšanā, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju un atvieglot uzņēmumu piekļūšanu finansu resursiem. Šeit ir diezgan nopietna argumentācija - tiek runāts gan par Latvijas valdības darbu caur mūsu konsulātiem un vēstniecībām atsevišķās valstīs, gan arī, protams, par ļoti nopietnu valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmumiem, lai varētu cīnīties gan par uzņēmumu restrukturizāciju, gan arī par jauna kapitāla un finansu investīciju piesaisti reģioniem.

Lūk, uz ko mums norāda Eiropas Savienība! Un, protams, uzsverot to, es gribu pateikt, ka sociāldemokrāti nepārprotami saka: plānošanas reģionu izveide ir pārāk mazs pasākums, lai šodien risinātu jautājumus. Mēs piedāvājam skatīties tālāk, un mēs redzam, ka mums ir jāveido reģionālas pašvaldības.

Runājot par šiem jautājumiem, es gribu pateikt, kāda pašreiz ir situācija. Pašreiz pastāv tāda situācija, ka valdība, strādājot ar reģioniem, runā faktiski tikai ar pagastu, ar mazpilsētu vadītājiem, ne vairāk. Nav īsta dialoga, jo pastāv arī tāds jautājums, ka rajonos šodien ir it kā pašvaldība, bet faktiski rajona vadītājs ir tikai viens no “pagastvečiem”, kas ir iecelts uz laiku. Un arī tad, ja mēs veidosim plānošanas reģionus, nekas situācijā nemainīsies. Valdība arī turpmāk būs gatava runāt tikai ar kādu vienu no pagasta vadītājiem. No tāda viedokļa raugoties, šāds dialogs arī turpmāk nav paredzams.

Es gribu pateikt, ka jūsu piedāvātajā likumprojektā, protams, arī reģioniem nav dotas tiesības pieņemt nevienu paliekošu lēmumu. Reģionu pārstāvjiem ir tiesības tikai ieteikt. Par to, kurš projekts kurā vietā tiks atbalstīts, kurš finansējums kur tiks piešķirts, - par to, protams, lems valdība ar tās institūcijām. Valdība atstāj sev tiesības būt pēdējai, kas par to lems! Tam nav nekā kopēja ar kaut kādām, pat elementārām demokrātijas normām.

Es gribu pateikt, ka, protams, lai mēs panāktu līdzvērtīgu attīstību un līdzvērtīgu dialogu, mēs aicinām veidot otro - reģionālo pašvaldību - līmeni, bet tur tādā gadījumā papildus tiesībām lemt, papildus konkrētām funkcionālām bāzēm, papildus konkrētām funkcijām un pienākumiem ir vajadzīgs savs konkrēts finansējums, konkrēta nošķirta nodokļu bāze, kas ir atšķirīga no vietējām. Protams, arī tas te nav paredzēts. Es šobrīd runāju par elementārām lietām, kuras pašreiz likumprojektā nemaz nav paredzētas, tajā ir vienkārši turpinātas tās iestrādes, kas ir pašreiz.

Ko vēl mums pasaka Eiropas Savienība? Eiropas savienība pasaka mums priekšā sekojošus jautājumus. Reģionālajam līmenim ir jānodarbojas ar ekonomisko plānošanu, attīstību, nodarbinātību, izglītību, sociālo aprūpi, kultūru, infrastruktūras veidošanu. Eiropas Savienības kontekstā ir pateikts, ka reģioni ar to var tikt galā un to var darīt. Zviedrija, iestājoties Eiropas Savienībā, nepietiekami uzmanīgi izvērtēja šo reģionalizāciju, un viņi nonāca līdz secinājumam, ka nacionālo valstu līmenī viņi nespēj, tā teikt, aiziet līdz reģioniem, jo viņiem ir jānodarbojas faktiski ar Eiropas problēmām, ar šīm globālajām problēmām. Kas paliek mums? Mums paliek vietējās pašvaldības - pagasti un mazpilsētas. Tās nekad nenodarbosies ar nopietniem reģionāliem jautājumiem un netiks ar tiem galā, jo vienkārši viņas ir par sīkām. Viņas ar šādiem jautājumiem netiks galā! Tātad arī tas ir diezgan nopietns jautājums.

Jā, mēs iesakām virzīties uz pašvaldību otro līmeni. Jā, mēs iesakām Latvijas valstij neaprobežoties tikai ar tā saucamo trešo NUTS līmeni, plānošanas reģionu izveidi, bet reģioniem piešķirt arī otro NUTS līmeni, tas ir, to līmeni, kur ar reģionālajiem fondiem, ar Briseli strādā reģioni, strādā līdzvērtīgi tam, kā to dara valsts kopumā. Strādājot tādā līmenī, protams, mūsu reģioniem būtu dota iespēju sadarboties ar daudzām Eiropas Savienības institūcijām (tā tas tagad nav), un tādas institūcijas ir Eiropas Reģionālā asambleja, Reģionu kamera, Reģionu komiteja. Viņi paši tad var iet un tikt galā ar saviem jautājumiem.

Es gribu pateikt vēl arī to, ka te nav minēts kāds ļoti būtisks jēdziens. Tas jēdziens ir metropolizācija. Ko jēdziens “metropolizācija” nozīmē? Tas nozīmē, ka lielās pilsētas nekontaktējas ar blakus esošajām mazajām pašvaldībām. No viņu sociāli ekonomiskā skatījuma tas vairs nav interesanti. Viņas sadarbojas un kontaktējas tikai savā starpā. Tas tā notiek, piemēram, Polijā, kur izveidotas 16 vojevodistes un šo 16 vojevodistu lielpilsētas, metropoles, kontaktējas tikai savā starpā. Starp citu, tas pats ir vērojams arī Latvijā. Mums vienkārši ir jāsaskata, ka mums ir septiņu lielo pilsētu apvienība. Viņas tiekas tikai savā starpā un risina tikai tos jautājumus, kas viņām ir būtiski. Viņas vairs neinteresē, objektīvi vairs neinteresē, kas notiek blakus esošajā mazpilsētā vai pagastā. Ņemot vērā arī to, es domāju, ka mēs varētu šajā kontekstā runāt par teritoriālo reformu, par otrā līmeņa izveidi. Pirmām kārtām tieši mazpilsētas un pagasti ir ieinteresēti, lai ar viņiem kāds runātu. Ja jau lielo, globālo problēmu, jautājumu skatīšanas dēļ līdz viņiem nenonāk valdības impulsi un ja līdz viņiem nesniedzas lielo pilsētu intereses, tad tikai reģioni visi kopā varētu padomāt par to, lai nevienā pagastā, nevienā mazpilsētā vairs neturpinātos pašplūsma un lai visur parādītos vismaz programmas, kā varētu cīnīties par kopējo konkrēto attīstību, izvērtējot savas konkrētās īpatnības. Mūsu reģioniem ir savas īpatnības, un tās varētu tālāk attīstīt.

Nobeigumā es gribu pateikt sekojošo. Eiropas Savienībā ir viens konkrēts princips saistībā ar reģionālo politiku, un tas ir šāds: naudai ir jābūt izvietotai tur, kur to prasa likums. Eiropas Savienībā nebūs vairs tādas pārdales, kāda pie mums ir. Jūs taču labi atceraties, kā tas Latvijā bija vēl pirms pāris gadiem. Vienkārši pēc likuma pienākas vienam reģionam nauda. Valdība nolēma: “Kāpēc gan naudu nepadalīt?” - un ļoti konkrēti iejaucās attiecīgajā pārdalē.

Šo likumprojektu mums piedāvā liberālās partijas, konservatīvās partijas. Kolosāli! Pašreizējo situāciju varētu raksturot arī tā: turpināsies centralizācijas tendences valsts pārvaldē, kur vēl joprojām dominēs sociālisma gados piekoptā sociālistiskās pārdales prakse. Kolosāli!

Es gribu saņemt atbildi uz jautājumu: kāpēc liberālajām, konservatīvām partijām ir vajadzīga šī sociālistiskā pārdale arī turpmāk? Kāda ir argumentācija? Es domāju, tomēr daudz gudrāk būtu, ja, turot politiskās sviras un finanses savās rokās, atrastu iespēju, kā visā tajā dalīties ar pašvaldībām. Un lai pašvaldības nāk palīgā, strādā pie savas teritorijas attīstības! Varbūt tad mēs neteiksim, ka mums ir tik degradēta valsts kopējā attīstība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā debatēs Anna Seile no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man gribētos jautāt: kas notiek ne tikai Latvijā, bet arī Latvijas Saeimā? Kā tas var būt, ka “Latvijas ceļš” neatbalsta savu premjeru? Vai tā jau nav valdības krīze? (No zāles dep. M.Lujāns: “Jā!”) Es skatos, kāds ir balsojums par steidzamību. Kad premjers speciāli lūdza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju paātrināt šā likuma pieņemšanu, pieņemt lēmumu par tā steidzamību, mēs to komisijā izdarījām, bet šodien Lībane kopā ar Mitrofanovu, kas ir opozīcijā, un Panteļējevs ar Rastopirkinu, kas arī ir opozīcijā, balso pret šā likuma steidzamību!

Kāpēc bija vajadzīga steidzamība šim likumprojektam? Gluži vienkārši tāpēc, ka mēs neesam tik bagāti, lai iztiktu bez Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas. Sarunas par šās naudas saņemšanu bija jāuzsāk vēl šajā gadā. Vienīgā prasība bija pieņemt šo likumu par reģionālo attīstību. Šā likuma atšķirības no mūsu iepriekšējā likuma nav tik briesmīgas, lai vēl otrajā lasījumā mēs nebūtu varējuši izdarīt dažus precizējumus.

Plānošanas reģiona attīstības padomē būs pašvaldību izvirzīti pārstāvji - pieci. Labi, mēs varam tur ielikt arī pārstāvjus no katras pašvaldības, kas ir plānošanas reģionā. Tas labojums būtu bijis jāizdara, gatavojot otro lasījumu. To būtu vajadzējis izdarīt.

Gribu pateikt, kādas priekšrocības ir šim likumam. Šis likums paredz samazināt laiku, kāds uzņēmējam nepieciešams dažādu jautājumu risināšanai attiecīgās institūcijās, lai šo naudu varētu saņemt.

Vai esam pārbagāti? Man ir neizpratne par šo balsojumu. Es nesaprotu, kā mēs turpmāk darbosimies. Nevar vienas dienas vakarā pieņemt pēkšņi lēmumu, kas izgroza visu mūsu iepriekšējo sadarbību! Man jāpārdomā sava atrašanās koalīcijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Seiles kundzes teiktajam. Arī mani izbrīna gan partijas “Latvijas ceļš” nostājas pēkšņā maiņa, gan arī atsevišķi sociāldemokrātu izteikumi. Cik es sapratu, arī viņi tagad vairs nav ieinteresēti šo likumu pieņemt steidzamības kārtā.

Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz jums atgādināt, kāpēc šis likums mums jāpieņem paātrināti. Gribu atgādināt arī elementāras patiesības. Latvija ir unikāla valsts Eiropā. Es atkārtoju - unikāla valsts Eiropā! Nekur citur, nevienā citā valstī nav tāda situācija, ka galvaspilsētā būtu koncentrēta viena trešā daļa valsts iedzīvotāju un ka aglomerācijā, tas ir, teritorijā, kura ir ļoti saistīta ar aglomerācijas centru, tas ir, Rīgu, dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Šie cilvēki pārsvarā pārvietojas uz darbu turp un atpakaļ: no rīta - šurp, vakarā - atpakaļ. Tā ir tā saucamā svārstveida migrācija. Eiropā vienīgā valsts, kurā ir kaut nedaudz līdzīga situācija, ir Austrija, bet atcerēdamies, ka Austrijas galvaspilsēta Vīne bija kādreiz lielas impērijas centrs, varam to saprast. Taču tur tā situācija, protams, nav tik smaga. Arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kā mēs redzam, ir vairāki lieli centri - Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi. Igaunijā Tartu, daudzmaz līdzsvaro Tallinu. Latvijā tāds centrs faktiski ir tikai Rīga, un ārpus Rīgas ir vēl viena bagāta pilsēta - Ventspils. Mēs labi zinām, ka algas, vidējās algas Rīgā un Ventspilī ir aptuveni divas reizes lielākas nekā vienā otrā mūsu austrumrajonā, ka bezdarbs Rīgā un Ventspilī ir četras reizes mazāks, nekā ļoti daudzos Latvijas reģionos. Es pats pārstāvu izglītības darbiniekus un varu pateikt, ka diemžēl arī atšķirība izglītības jomā mūsu neatkarības gados ir nevis samazinājusies, bet palielinājusies. Proti, atšķirība starp skolēnu zināšanu līmeni reģionos un lielpilsētās, kā to pierāda neatkarīgi pētījumi, diemžēl ir pieaugusi. Tas ir tāpēc, ka līdz šim diemžēl nav tikusi konsekventi īstenota reģionālā politika. Kā rāda starptautiski pētījumi, salīdzinot mūsu pilsētas un Eiropas valstis, atšķirības skolēnu zināšanās nemaz nav tik lielas, un, salīdzinot pat ar attīstītajām valstīm, mūsu situācija izskatās pietiekami laba. Pat ar pašām bagātākajām valstīm salīdzinot! Savukārt atsevišķos lauku reģionos izglītības līmenis diemžēl ir stipri zems. To pierāda arī fakts, ka budžeta grupās augstskolās ar katru gadu Rīgas skolu absolventu īpatsvars diemžēl pieaug. Tas nebūt nav tāpēc, ka laukos strādātu slikti skolotāji, bet tas ir tāpēc, ka ietekmē sociālā vide un apstākļi ģimenē un ka iespējas iegūt papildizglītību ārpus skolas perifērijā ir nesalīdzināmi mazākas un arī citas tamlīdzīgas lietas ir mazāk pieejamas nekā Rīgā.

Arī tas, ka Rīgā ir informācijas pieejamība, labāka infrastruktūra, labāka finansu un kredītiestāžu pieejamība un tā tālāk, nesekmē vienlīdzīgu attīstību. Atcerieties, kā mēs šeit strīdējāmies par Televīzijas un radio likumu! Vai tiešām ir normāli, ka Rīgā var uztvert četras programmas, bet tanī pašā laikā perifērijā ir atsevišķi tādi reģioni, kuros vispār Rīgas televīziju, Latvijas televīziju nevar uztvert? Tas ir ļoti bēdīgi!

Mums ir jādara viss iespējamais, lai ar mūsu valsts budžeta starpniecību, kā arī ar dažādu starptautisku finansu organizāciju palīdzību, ieskaitot arī Eiropas strukturālo fondu sadali, mēs novirzītu vairāk līdzekļu, pirmām kārtām jau finansu līdzekļu, uz perifēriju. Šajā sakarā es gribu atgādināt vienu kliedzošu faktu, kurš liecina, ka diemžēl mūsu it kā teorētiskās vēlmes absolūti nesaskan ar darbiem, un tas ir tas fakts, ka Saeimas balsojums par nodokļu atvieglojumiem divām visbagātākajām Latvijas pilsētām bija pozitīvs. Tautas partijas frakcija bija vienīgā, kas balsoja pret šādu pieeju, kas padarīja pašas bagātākās pilsētas vēl bagātākas, bet nabadzīgos reģionus - vēl nabagākus.

Cienījamie kolēģi! Es tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot teritorijas daļu īpatnības un attīstības iespējas un samazinot nelabvēlīgās atšķirības starp tām.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs.

Nākamais debatēs runās Modris Lujāns no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc tādas kliedzošas Ābiķa runas ir grūti runāt par kliedzošiem faktiem. No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jūs arī balsojāt!”) Cienījamais Ābiķa kungs, jūs nupat no tribīnes runājāt kā īsts sociālists! Jūs aicinājāt visu pārdalīt, un man, klausoties jūsu degsmē, radās sajūta, ka no bagātās Ventspils un bagātās Rīgas labumiem nekas netiks nabadzīgajiem laukiem - viss tiks draudzīgi pārdalīts, līdz visi būtu vienlīdz nabagi. Jā? Tas ir iespējams… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Vajag mācīties un tad sapratīsi!”)

Tālāk. Es gan ļoti uzmanīgi klausījos, tomēr īsti labi nevarēju saprast, kāds sakars ir Reģionālās attīstības likumam ar izglītības līmeni reģionos, bet es ceru, ka tas būs skaidrs pēc šā likuma pieņemšanas. Ļeņins teica: “Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!” Tā ka jūs aizmirsāt divreiz atkārtot vārdu “mācīties”, lai būtu kā klasiķis.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, ceru, ka arī Tautas partija atbalstīs Nacionālās bibliotēkas pārvietošanu, pieņemsim, uz Daugavpili, lai arī reģionos cilvēki varētu labāk tikt pie informatīvā materiāla.

Bet, ja mēs sāktu runāt vēl nopietnāk, tad es gribētu teikt dažus vārdus arī Kiršteina kungam, kurš ļoti rūpējas par tūrismu. Es ceru, ka nākamgad jūs, Kiršteina kungs, vairs nebrauksiet zivis ķert Ālandu salās, bet noteikti brauksiet uz Latgali. Arī Latgalē, it sevišķi tagad, pašreizējā ekoloģiskajā situācijā, zivis ļoti labi vairojas, un visas tās upes tiks iekļautas sarakstos, jūs varēsiet tur zvejot, un arī jūsu artava būs tikusi Latvijas zemniekiem un lauksaimniekiem, kas savukārt varēs veiksmīgi atbalstīt jūsu zvejniecību un tūrismu.

Un tagad sīkāk parunāsim par visu šo lietu. Mēs jau budžeta apspriešanas laikā šo jautājumu sākām cilāt. Rodas paradoksāla situācija, kā jau tas vienmēr ir bijis Latvijas valstī: likums vēl nav pieņemts, bet nauda jau tiek pārdalīta par labu citai ministrijai. Tas ir nonsenss! Un nonsenss ir arī tas, ka šodien, nepieņemot likumu… man ir informācija, Ekonomikas ministrijā jau Reģionālā fonda līdzekļi tiek nodoti Valsts kasei, tā ka Reģionālais fonds, protams, tiks pakļauts Finansu ministrijai. Vēl interesantāks ir tas fakts, ka Zīles kungs vienkārši samelojās Saeimas sēdē, kā to noprotam, ja ieskatāmies šajā likumprojektā. Zīles kungs teica: Reģionālais fonds ir fonds, kurā ir milzu projekti, un to īstenošanai tieši Latvijas depresīvo rajonu iedzīvotāji ir, izmantojot Reģionālā fonda atbalstu, paņēmuši kredītus (to zina arī Rugātes kundze) un maksā procentus, un viņi netiks skarti... Taču likumprojekta 21.pantā, kurš noteikti būs jālabo (un to nevarēs darīt, kā Seiles kundze grib, steidzamībā, ātri un nepārkāpjot atkal kaut kādas mistiskas vienošanās), ir rakstīts: “Reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu.” Piedodiet, tad es īsti labi nesaprotu. Reģionālais fonds arī līdz šim ir bijis - ar savām saistībām, ar savu smago jautājumu par to, ka tam vajag papildu finansējumu. Tagad mēs tātad akceptēsim, ka tas Reģionālais fonds tiek likvidēts un tiek veidots jauns Reģionālais fonds. Tātad ir jautājums - kā parādīsies saistību pārņemšana? Kad Zīles kungam budžeta pieņemšanas laikā jautāju, vai šīs saistības tiks pārmantotas, viņš teica - nē, mēs nevienu santīmu neņemsim.

Ja lasām šā likumprojekta anotāciju, redzam, ka parādās tas skaidrojums, ka šie līdzekļi būs vajadzīgi, lai varētu strādāt ar Eiropas Savienības līdzekļiem. Tātad visas šīs programmas tiks anulētas. Rodas jautājums: kas notiks ar depresīvo rajonu uzņēmējiem, kuri, saņemot valsts atbalstu, ir paredzējuši un plānojuši savas biznesa programmas daudzus gadus, pat 3-4 gadus uz priekšu? Valsts atbalsta vairs nebūs. Tā nu ir ļoti jauka jūsu - Tautas partijas, “tēvzemiešu” un visu pārējo, kas to vēl atbalstīs, - dāvana taisni jūsu vēlēšanu apgabalu iedzīvotājiem! Tā būs jūsu dāvana nākamajā gadā, un daudzas zemnieku saimniecības bankrotēs.

Protams, Šķēles kungs teica: ja kādam ir mazāk par 10 hektāriem - nost no Latvijas uzņēmējdarbības ārēm! Protams... Ja šodien to koncepciju atbalsta arī “tēvzemieši”, tad es nezinu, kā jūs, Tabūna kungs, aktīvs Mākoņkalna atbalstītājs un reģionālo zemnieku atbalstītājs, varēsiet aģitēt, un kā jūs, Rugātes kundze, varēsiet braukt pie zemniekiem un ko jūs viņiem stāstīsiet, kad viņiem būs bankrots. Tāpat ir arī jautājums, uz kuru es toreiz norādīju arī Zīles kungam.

Ir Ministru kabineta koncepcija, uz kuru šeit mīl atsaukties un uz kuru arī Eiropas Savienība ir norādījusi, ka Latvijā neeksistē mazo un vidējo uzņēmēju darbības atbalsta mehānisms. Neeksistē! Reģionālais fonds bija vienīgais atbalstītājs. “Latvijas eksporta kredīts” ir bankrotējis un likvidēts. Latvijas Garantiju aģentūra - nedarbojas un savā ziņā ir iekapsulēta. Vienīgais reālais atbalsta mehānisms Latvijā bija Reģionālais fonds. Tātad daudz loģiskāk būtu bijis, ja mēs gribam atbalstīt šo virzību uz Eiropas Savienību, tad, pirmkārt, budžeta pieņemšanas laikā nevajadzēja izflederēt 3 miljonus latu kaut kādiem reizēm nepārdomātiem projektiem, bet šo naudu vajadzēja novirzīt uz turieni - uz šo Reģionālo fondu, kas bija līdz šim, un nosaukt to par mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta fondu. Tas būtu bijis ļoti normāls solis, un par to priecātos visā Latvijā. Tas netika izdarīts! Un šinī brīdī šī ir viltus koncepcija.

Tāpat es ceru, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvisti un deputāti iesniegs priekšlikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārdēvēšanu, jo, ja ar šo jautājumu nodarbosies īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Zīles kungs pie Finansu ministrijas, tad rodas jautājums: kādas funkcijas tai ir jāveic un kam ir jāsaglabā nodaļas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras arī nodarbojas ar reģionālo attīstību? Tad vajag veikt pilnīgu, piedodiet, cienījamie kolēģi, šīs nodaļas pārvietošanu atkal uz Finansu ministriju. Taču to jūs nepiedāvājat.

Tad ir vēl viens jautājums: vai Latvijā atkal būs dubultā sistēma - Finansu ministrijā eksistēs viena reģionālās attīstības veicināšanas sistēma, bet pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - vēl viena? Varbūt jūs to nedarāt tādēļ, ka Makarova kungs ir jūsu partijas biedrs? Jo, kā saka, vārna vārnai acī neknābj. Un es, noklausījies Seiles kundzi, protams, ceru, ka “tēvzemieši” beidzot būs godīgi un augsti godājami cilvēki un šodien pēc Saeimas sēdes beidzot iesniegs oficiālu rakstu par to, ka viņi izstājas no valdības, lai nebūtu jācieš “Latvijas ceļa” ņirgāšanās, ka viņi, lūk, balsojot kopā ar rastopirkiniem un vēl pārējiem! Nu esiet vienreiz godīgi un izstājieties no valdības, un tad nevajadzēs mocīties, jo citādi, man liekas, jums jau sākas personības dalīšanās! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija zinās, kā rīkoties, bez jūsu padomiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, dažu deputātu izteikumi par šo problēmu liecina, ka viņi paši nezina, ko dara, par ko spriež un ko lemj. Kiršteina kungs atļāvās apvainot Latgales pagastu vadītājus, kuri esot nezinīši un nesaprotot, kas ir tūrisms un kā to attīstīt.

Kiršteina kungs, nevajag uzmesties par zinātāju tur, kur neko nesaprotat! Es Latgali pazīstu ļoti labi. Šogad es pusotru mēnesi pabiju pie pagastu vadītājiem - desmitiem pagastu vadītāju - un gribu jums pateikt, ka šie pagastu vadītāji ir tāda līmeņa vadītāji, kam ne tuvu nestāv viens otrs ministrs, kas tur ir bijuši ne reizi vien, bet nav spējuši darīt to, ko vajadzētu darīt. Es nosaukšu kaut vai tikai vienu.

Tāds Rēzeknes rajona Ilzeskalna pagasta padomes priekšsēdētājs Gailuma kungs. Mēs ar viņu runājām pamatīgi par visām lietām, un viņam ir tāds redzējums uz visu Latvijas attīstību, tāpat uz Latgales attīstības iespējām un tā tālāk, kur jūs ne tuvu nestāvat.

Par tūrismu, lūk, tas pats Gailuma kungs teica: “Mēs neesam tik dumji, ka nesaprotam, ko tūrisms nozīmē Latgalei, kur ir ārkārtīgi daudz skaistu vietu, ezeru, bet ko tas dos, ja es uzcelšu atpūtas bāzi pie viena šāda ezeriņa, kas atrodas tālu, tālu prom - kaut kur Krāslavas rajonā, ja līdz turienei nevar aizbraukt pa baltajiem putekļu ceļiem? It īpaši tad, kad salīst lietus.” Tad, lūk, Kiršteina kungs pats tur nebrauks! Viņš labāk izvēlas Norvēģiju vai dodas vēl kaut kur citur. Nemaz nerunāsim par ārzemniekiem, vai viņi tur gribēs braukt. (Starpsauciens: "Ar helikopteru!") Un tad, lūk, šīs atpūtas bāzes būtu piepildītas un tūrisms, tā sakot, varētu plaukt un zelt. Tādas ir tās lietas!

Ir jāskatās daudz plašākā mērogā, cik lielā mērā esam atbalstījuši to visu, cik daudz mēs esam atbalstījuši Latgali, ja par to ir runa. Infrastruktūras radīšana ir valsts uzdevums, nevis atsevišķu uzņēmēju uzdevums. Vai tas ir grūti izprotams? Valsts uzdevums nav izpildīts, nav sakārtota šī infrastruktūra. Daudzās vietās pat telefons ir kaut kas vienreizējs. Nav pieejams šis telefons! Līdz ar to tur nav pieejams arī internets, tur nav datori pieejami un tā tālāk, un tā joprojām.

Taču te mēs uzmetamies par lieliem gudriniekiem un sakām, ka Latgales pagasta vadītājs neko nesaprot. Viņš ļoti labi saprot! Daudz labāk par vienu otru ministru un, kā izrādās, arī deputātu.

Runājot par brīvo zemes tirgu, jūs teicāt, ka esot likti šķēršļi. Žēl, ka mēs nelikām daudz nopietnākus šos šķēršļus, jo tanī pašā Latgalē mistiskas personas izpērk simtiem un tūkstošiem hektāru brīvās, nepieprasītās zemes, nemaz neskatoties uz to, vai tas ir purvs vai kas cits. Absolūti vienalga! Un ko ar šo zemi viņi darīs šajā purvā? Vajag padomāt! Un kam mēs to pārdodam? To man neviena no institūcijām nav paskaidrojusi, kas ir šie mistiskie pircēji. (No zāles dep. M.Lujāns: “Tabūns...!”)

Par Reģionālo fondu. Lujāna kungs! Pirmām kārtām šo Reģionālo fondu, paldies Dievam, neviens netaisās iznīcināt! Tikai diemžēl šajā Reģionālajā fondā ir pārāk maz līdzekļu. Nākamajā gadā budžetā tam ir paredzēti plus 192 000 latu, kas ir stipri, stipri maz. Vismaz vēl pāris miljonu vajadzētu, tad, lūk, šie īpaši atbalstāmie reģioni, Latgale it īpaši, varētu iegūt pavisam citādu šo attīstības paātrinājumu.

Lūk, tādas ir tās lietas, ja runājam par reģioniem! Un to vajadzētu ņemt vērā, debatējot par šīm lietām. Vispirms, kā mēdz sacīt, ir jāpazīst drēbe un tikai tad var šūt uzvalku!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu, runājot par šo Reģionālās attīstības likumu, uzsvērt trīs lietas. Pirmais jautājums skar šā likuma īstenošanu nākamajos gados, ja tas tiktu pieņemts, tātad tā praktisko realizāciju. Šā likumprojekta 17.pantā ir teikts: “Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu.” Es gribētu atgādināt, ka mums jau kādreiz agrāk iepriekš bija iespēja izteikt savu viedokli par šādu iespējamo pārvaldes pārstrukturējumu, kura atbild par reģionālo politiku. Mēs toreiz izteicām versiju, ka diez vai tas būtu pats pareizākais variants. Tātad šobrīd šī funkcija un atbildība par reģiona attīstību tiek pārlikta no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Finansu ministriju, tiek sakoncentrēta Finansu ministrijā.

Mūsu uzskats ir tāds, ka reģionālo politiku nevar un nekad arī nevarēs saturīgi realizēt, ja tas netiks darīts kopsakarā ar tautsaimniecības kopējo politiku, ar rūpniecības struktūrpolitikas, ar enerģētikas un citu jautājumu risināšanu, ko realizē un kas ir jārealizē Ekonomikas ministrijai, tāpēc, mūsuprāt, reģionālie jautājumi būtu koncentrētā veidā jānovirza Ekonomikas ministrijas paspārnē. Tad atliktu tikai uzturēt koordināciju tieši ar Zemkopības ministriju, kura pārzina lauksaimniecības un mežsaimniecības lietas. Un Finansu ministrija tad koordinētu un pārzinātu šos finansu instrumentus - nodokļu un nodevu sistēmu, kā arī noteiktu iespējamās finansu atbalsta vietas. Tādā gadījumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā paliktu vides aizsardzības lietas un būvniecības stratēģijas jautājumi plus, kā mēs zinām, arī uzraudzība pār tūrisma sektoru. Šādā gadījumā, protams, šīs ministrijas nosaukumā vairs nebūtu atstājams termins “reģionālā attīstība”, un tad viss it kā būtu pareizi.

Tāpēc liekas, ka šis variants, kad tiek vēl vairāk sadrumstalota tautsaimniecības politikas realizēšana nu jau starp četrām ministrijām, un vēl pieplusēt tām var Satiksmes ministriju, diez vai tas ir pats pareizākais ceļš. Starp citu, arī 16.pantā, kur ir minēts Nacionālās reģionālās attīstības padomes iespējamais sastāvs jeb struktūra, nav paredzēta vieta zemkopības ministram, taču arī tas īsti it kā nav saprotams. Tā ir pirmā lieta, pirmā doma, izvērtējot piedāvāto valsts uzbūves struktūru tuvākajai un tālākajai nākotnei.

Otrs jautājums, runājot jau konkrētākā plāksnē - un tas jau daļēji šeit tika minēts - , rodas par 21.pantu - Reģionālo fondu. Iepriekšējā pantā - 20.pantā - ir vispārīgā veidā noteikts šā reģionālā fonda izveidošanas un finansēšanas mehānisms, taču tas ir ļoti vispārīgs, nav pateikts nekas konkrēts, netiek minēti nekādi metodiski piegājieni, kā izveidot šo fondu.

Tomēr pats būtiskākais, ko gribētu piezīmēt, runājot par šo 21.pantu, ir pārdomas par to, kā šos reģionālā fonda līdzekļus izlietos, tātad par iespējamajiem veidiem, kā tos izlietot. Diemžēl arī šis formulējums ir palicis vispārīgā veidā, tāpēc te būtu lietderīgi tomēr fiksēt jau izveidojušos un pozitīvi sevi apstiprinošo šīsdienas praksi. Tātad runa ir par jau esošo Reģionālo fondu un to mehānismu, kas jau ir pārbaudīts.

Pirmkārt, šā fonda līdzekļi, kā zināms, aizietu - un šeit arī varētu tā ierakstīt - “procentu maksājumiem vai daļējiem procentu maksājumiem”.

Kā zināms, šobrīd no Reģionālā fonda tiek kompensēti kredītprocenti par veiksmīgi izlietotu kredītu atbilstoši iesniegtajam uzņēmējdarbības projektam 75% apmērā no Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredītprocentu likmes. Ir arī atsevišķi izņēmumi, kur šis režīms ir vēl labvēlīgāks, un tas ir tad, ja tur bezdarbs ir virs 20% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku ir mazāks par 25 latiem. Tad šeit ir vēl lielāks atspaids.

Tātad šī pirmā norma varētu jau tikt formulēta šajā likumā, kādā veidā šo naudu izlietot.

Un vēl otra šo izdevumu kopa, kas šobrīd tiek sniegti no šā fonda kā atbalsts pašvaldībām, ir līdzekļi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un uzlabošanai. Te jāmin ekonomiskās izglītības pasākumi, infrastruktūras attīstība un pašvaldības organizētās uzņēmējdarbības attīstību veicinošu pasākumu kopfinansēšana. Jauns virziens, kas nācis vēl klāt, ir plānošanas reģionu attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādei nepieciešamo izdevumu segšana. Tā ka šīs konkrētās izlietojuma formas būtu lietderīgi nosaukt arī šajā likumā.

Kāpēc uzsvars tiek likts uz šo lietu? Tāpēc, lai iesāktais turpinātos, lai netiktu amputēts, lai iesāktais turpinātos vēl plašākā mērogā jau ar zināmu pārmantojamību.

Mēs jau bijām aculiecinieki tam, ka pagājušajā sēdē šim Reģionālajam fondam iebalsojām 800 000 latu jau esošo projektu realizācijai un plus vēl 192000 latu jaunu projektu uzsākšanai. Šie 192 000 latu praktiski nozīmē startu apmēram 50 projektiem, jo vidēji projekta realizēšana gadā prasa ap 2500 latu. Startam ir sagatavoti, kā mēs zinām, vismaz 300 projekti, kas varētu tikt realizēti, un tātad šī vajadzība pēc līdzekļiem jaunajiem projektiem ir aptuveni 800 000 latu, kopā 1 600 000 latu.

Šeit šis jautājums, kā mēs uzskatām, sociāli un politiski ir ļoti jutīgs, un reģioniem tas būtu labs signāls, ja šajā mehānismā mēs norādītu šos konkrētos Reģionālā fonda līdzekļu izlietošanas ceļus.

Pie vainas būtībā jau nav šis likums, kā mēs te žēlojamies… kā daudzi deputāti žēlojas, ka pieaug diferenciācija starp pilsētām un laukiem, ka mājsaimniecības ienākumi laukos arvien vairāk atpaliek no pilsētnieku mājsaimniecības ienākumiem. Pirms četriem gadiem laukos tie bija 93% no pilsētnieku mājsaimniecības ienākumiem, bet šobrīd lauku mājsaimniecībās tie jau ir noslīdējuši līdz 76%, un to noteica vēl arī daudzi citi faktori, kurus varēja realizēt, arī neesot šim likumam, ja tikai būtu bijusi šī ekonomiskā pamatotība un politiskā nostādne… tātad varēja tikt realizēti šie sociāli un politiski jutīgie jautājumi.

Galu galā mums ir pamats ticēt tām papildu darba vietām un saglabātajām darba vietām, kas minētas Reģionālā fonda apskatā, un kopā ir gandrīz 6000 tādu darba vietu, ko ir devusi līdzšinējo projektu realizācija, sākot ar 1998.gadu.

Tomēr man visnotaļ paliek tāda neskaidrība, vai tikai kāds negrib šo instrumentu, kas jau ir aprobēts, iekonservēt vai kaut kā paklusām to izskaust, lai tas vispār neparādītos. Par to man ir vislielākās bailes, un tāpēc es gribētu, lai šajā likumā tiktu nofiksētas šīs konkrētās atbalsta formas, un šeit nekāda steiga nebūtu vajadzīga. Ja mēs to nofiksētu, tad tas būtu labs stimuls tieši pēdējā brīdī uzsāktajām jaunajām atbalsta formām - ilgtermiņa kreditēšanas līnijas iedibināšanai mājokļu būvniecībai vai nelielu kredītlīniju atvēršanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atsevišķās komercbankās un dažām citām lietām, kas varētu veidot kompleksu, pārdomātu sistēmu uzņēmējdarbības atbalstam un it sevišķi šo reģionu atbalstam.

Tāpēc pārejas noteikumos ir jāparedz šī pārmantojamība jeb saistības, ko Reģionālais fonds ir uzņēmies, jo vidējais projekta ilgums ir apmēram 2-3 gadi kredītprocentu daļējai kompensācijai, un tam ir jābūt fiksētam pārejas noteikumos, taču šobrīd esošajā projektā tas nav norādīts. Tas rada arī zināmu neskaidrību. Mums ir jāpanāk, lai viss tas, kas līdz šim ir bijis pozitīvs, nepārtrūktu un lai tas arī turpinātos tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Austi godātais prezidij! Godātie deputāti! Es patiešām esmu gandarīts, ka jau sākumā mēs neatbalstījām likumam šo steidzamību, jo šis likums pēc būtības ne nākamajā dienā, ne pēc gada šo situāciju neizlabos, un no tāda viedokļa mums ir jāskatās, vai bija arī kāds cits variants, kas ļoti konkrēti iespaidotu vai mēģinātu iespaidot šo situāciju reģionos. Mums ir jāskata no tāda viedokļa šis likums - tātad pēc būtības, un tas ir vajadzīgs, ļoti nopietns aspekts.

Pirmām kārtām šajā sakarā es griežos pie “Latvijas ceļa” frakcijas. Godātie, ja jūs pieiesiet šim likumam, balstoties uz principiem, nevis uz sarunāšanu ar koalīcijas partneriem, tad tādā gadījumā jūs saklausīsiet, ko, pie jums griežoties, teica arī jūsu pašu “Latvijas ceļa” biedri. Viņi griezās konkrēti pie jūsu Ministru prezidenta un piedāvāja ļoti konkrētus variantus, kā izveidot pilnasinīgus reģionus. Ieklausieties sevī, un es varu jums pateikt, ka mēs parlamentā ātri pieņemsim likumu, kas patiešām dos iespēju reģioniem pilnvērtīgi attīstīties!

Tāpat es gribu vērsties vismaz pie atsevišķiem apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem un teikt: “Tabūna kungs, ja jūs balstāties uz pārliecību, ka mums ir godprātīgi, profesionāli pašvaldību vadītāji, ja viņi ir spējīgi strādāt ar projektiem, ir spējīgi strādāt pie attīstības programmu izstrādes, spējīgi strādāt pie investīcijām, kas domātas šīm programmām, tad ļaujiet viņiem to darīt!” Šis likums, ko mēs šodien skatām, viņiem neļaus arī turpmāk strādāt pie tā. Mūsu pašvaldību deputāti un vadītāji ir pakļauti labas gribas izpausmei tikai no ārpuses, no augšas. Uzticēsimies! Tāpat kā jūs uzticaties viņiem, arī es viņiem uzticos. Tad dosim iespēju viņiem strādāt! Un tādējādi, ja mēs uzskatām, ka viņi zina, ko dara, tādā gadījumā ļausim viņiem arī to darīt!

Es gribu pateikt vēl to, ka, protams, es uzticos ne tikai pašvaldību dažādu līmeņu vadītājiem, bet es uzticos arī mūsu valsts ierēdņiem. Un es gribu pateikt sekojošo: ja mēs šodien izrādīsim politisko gribu un pateiksim, ka gribam redzēt pilnasinīgus reģionus, tad varat ticēt, ka jau otrā dienā arī mūsu ierēdņi piedāvās likumprojektu, kurš būs izskatīšanas vērts. Mūsu ierēdņi ir profesionāli, zinoši, un, ja vajadzēs, viņi pārvērtīs baltu par melnu un pierādīs, ka balts ir melns, bet, ja vajadzēs, viņi arī parādīs un iesniegs jebkuru likumu.

Mums šeit blakus sēž arī bijušais ministrs Jānis Bunkšs. Es domāju, ka jūs pateiksiet, kā jūs strādājāt blakus ar ierēdņiem visus šos gadus, un šie ierēdņi, kas ir ministrijā, kuru jūs vadījāt, iesniegs mums jebkuru likumu, vadoties no politiskā pieprasījuma. Tāpēc, es domāju, mums šis ceļš ejams. Mums nav jāzaudē laiks, nav jāzaudē vēl viens, trīs, pieci gadi, lai vēlreiz pārliecinātos, ka plānošanas reģioni pēc būtības situāciju neizmainīs.

Līdz ar to mans ierosinājums ir tāds - piedāvāto likumprojektu šodien pirmajā lasījumā noraidīt un tūdaļ pat faktiski ķerties pie jauna likumprojekta par normālu, vēlētu otra līmeņa pašvaldību - reģionālo pašvaldību - izveidi, kurā tās apveltīsim ar nepieciešamajām funkcijām, skatīsim robežas un šīs robežas kartē iezīmēsim, un tas arī nav nekāds liels darbs, jo ir metodika, kā to dara. Skatīsim arī visus tos decentralizācijas, dekoncentrācijas principus: ministrijas, departamenti dalās savās funkcijās ar pašvaldībām. Un mierīgi paraudzīsimies, kā šie reģioni darbosies ar mūsu palīdzību. Valsts nenoņem atbildību no sevis, un arī valdība to nenoņem. Dosimies pa reģioniem, padomāsim par savu reģionu attīstību!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā kritika, kura bija gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, norāda uz to, ka likumprojekti tiek izstrādāti rupji. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ministrijas jau neapzina likumu daudzumu un, galvenais, saturu. Arī Bunkša kungs norādīja uz to, ka ir likumi, kuri ir tikai jāpapildina, bet nav vairs jāveido jauni. Bet kāpēc veido vairākus likumus? Ja ir vairāki likumi, tad tie ir pretrunā cits ar citu, un tad tur var lavierēt. Un arī šis... Šis likums ir par labu īpašo uzdevumu ministram: tāpēc, ka viņam nepietiek vairāk nekā 3 miljonu budžeta līdzekļu, kuri ir iedalīti, vēl te visdažādākajā veidā tiek pārdalīti 1,4 miljoni. Tajā pašā laikā mums palielinās īpaši atbalstāmo reģionu skaits, tie vairojas. Taču, ja mēs paskatāmies šo likumprojektu, tad redzama, ka te nav neviena vārda pateikts par Latgali, kur ir kritisks stāvoklis - bezdarbs, pilnīga nezināšana. Un arī turpmākā attīstība nav apzināta.

Nav jau labāks stāvoklis arī Kurzemē un Vidzemē, bet arī par tām tur neviena vārda nav. Toties ir pateikts tas, ka īpašo uzdevumu ministrs veiks Finansu ministrijas pārstrukturēšanu. Tas vispār ir absurds!

Ābiķa kungs! Naudas līdzekļu koncentrācija Rīgā jau pārsniedz 80% no kopējiem valsts līdzekļiem, kuri ir budžeta līdzekļi. Un tas jau nav nekas jauns, jūs to labi zināt un kādreiz varbūt arī piepalīdzat tai lietai.

Latvijas skolēnu zināšanas ir diezgan apšaubāmas. Nupat bija starptautiskais novērtējums. Mēs esam zem Krievijas, tālāk aiz Latvijas vēl ir Brazīlija, kur ir miljoniem iedzīvotāju, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt.

Par zemes iztirgošanu. Kiršteina kungs, 75 000 hektāru jau ir pārdoti ārzemniekiem un pāri par 100 000 hektāriem meža ir iznomāti uz 25 gadiem vai pat vēl ilgāku laiku. Tā ka to mēs ļoti mierīgi izdarām! Kas tad mēs būsim uz tās pārdotās zemes? Mēs būsim kalpi Latvijā - uz savu tēvu zemes un vectēvu zemes! Tā nevar! Ir strikti jāpieliek punkts šai mežu izsaimniekošanai.

Par dažādu dabas teritoriju izmantošanu. Te jūs nupat nobalsojāt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tur jau ātri sadalīs visu krastu un uzbūvēs žogus, lai būtu nožogota tā teritorija, kur būs lepna māja uzcelta. Uz to jau tas viss tiek virzīts.

Bija runa arī par tādu lietu kā tūrisma attīstība. Tabūna kungs, jūs zināt, ceļi Latgalē būs ļoti labi sakārtoti un ar zirga pajūdziņu varēs vienā mierā nobraukt savus 50 kilometrus, un tas būs ārzemniekiem, kā saka, tāds kā pārsteigums. Taču tas, ka “Lattelekom” nav pievilcis telefona vadus tur pie apdzīvotām vietām vai kādai viensētai, - tā jau ir ļoti normāla lieta! Viņi jau par to nerūpējas. Un arī Latvijas valdība nerūpējas, lai “Lattelekom” izpildītu tos nosacījumus, kuri bija slavenajā līgumā iestrādāti iekšā. Tā tas ir tāpēc, ka mūsu ierēdņi ir slinki, un arī mūsu juristi, kas strādā ministrijās, ir tikpat slinki. Viņi nekontrolē to likumu izpildi, kuri jau tā ir slikti izstrādāti un kurus vēl sliktāk izpilda.

Un pēdējais, ko gribu pateikt. Tik tiešām, likumprojekts ir jāpārstrādā. Vispār tie likumi ir jāpārskata, un tie, kuri vēl darbojas līdzīgi, ir jāapvieno un viens likums ir jāuztaisa, bet ne desmit. Jo, ja ir desmit līdzīgu likumu, nekad nav bijis kārtības un nebūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

Atvainojiet, kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr gatavojas reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās daži paziņojumi.

Pirmajam vārds Antonam Seikstam. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt ierasties uz nelielu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Modrim Lujānam. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Pēc vienošanās ar Salkazanova kungu Vides apakškomisijas sēde notiks trešajā stāvā. Tur pirms priekšsēdētāja kabineta ir Viesu zāle, un tur mēs tiksimies sakarā ar Iepakojuma likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet savas vietas zālē! Mums jāturpina darbs. Ir laiks! Turpinām izskatīt likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. Pirmais lasījums.

Nākamais debatēs runās Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es nebūtu aizkavējis jūsu uzmanību, ja man nebūtu bijis jānoklausās dažas iepriekšējās uzstāšanās par lietām, kuras šie runātāji ne visai labi pārzina. Es saprotu: ja cilvēkam ir tukša galva un tur rodas kaut kāda uzbāzīga doma, viņa tur dauzās pa to galvu un rodas galvassāpes, tad obligāti ir jāskrien uz tribīni, lai kaut kā šo jautājumu atrisinātu. Un tā ir iznācis arī mūsu dārgajam Tabūna kungam. Mana uzstāšanās nebija domāta, lai kaut kādā veidā aizskartu, (No zāles dep. P.Tabūns: “Citu neko tu neproti!”) es Tabūna kungu pat nepieminēju, nedz arī viņa komunistisko pagātni un kompartijas aktīvas darbības laikā iemācīto retoriku. Taču esmu diemžēl spiests viņam atbildēt. Tabūna kungs, ja jūs būtu labi klausījies (to jūs reti kad darāt, jūs maz dzirdat, slikti saprotat, bet bieži runājat), tad jūs būtu dzirdējis, ka es runāju par vairāk nekā 470 pašvaldībām, nevis tikai par Latgali. Es Latgali pieminēju tikai ar vienu teikumu - kā vietu, kur vajag attīstīt tūrismu. Pretēji jums es biju šovasar gan pie Zalvu ezera, gan Višķu pagastā, gan pie Lubānas ezera. Un es redzēju - šajā ziņā varu piekrist Tabūna kungam - , ka dažās pašvaldībās kārtība tiešām bija laba. Taču lielākajā daļā šo vietu, ieskaitot Lubānas ezeru, diemžēl ir tā, ka runāt par kaut kādu tūrisma attīstību ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā tas ir manis jau pieminēto sapuvušo tīklu dēļ, kas tur ir izvilkti krustām šķērsām.

Man ir jums viens priekšlikums. Jūs, Tabūna kungs, esat ārkārtīgi uztraucies par to, ka Latvijā ir zemes pārdošana un ir nopirkti purvi, un jūs šeit stāvat tribīnē un sakāt: ko gan tas cilvēks ar purviem darīs? (No zāles dep. P.Tabūns: “Brauc labāk uz Norvēģiju!”) Nu, varbūt audzēs dzērvenes vai varbūt maksās nodokļus pagastam, varbūt pacels zemes vērtību, bez kā nav iespējama reģionālā attīstība. Ja jūs tās lietas neizprotat, tad man ir tikai viens aicinājums - esiet vīrišķīgs, Tabūna kungs! Uzrakstiet kopā ar Bojāra kungu likumu par ātru zemes pārdošanas aizliegšanu Latvijā, iesniedziet šeit to un mēģiniet pārliecināt arī savu partiju, lai viņa jūs atbalsta! Nepārtraukti nevīstiet dūres kabatā un nebubiniet par to, ka Latvijā viss brūk un gāžas, bet nāciet ar konkrētiem priekšlikumiem! Es šos priekšlikumus - pretēji jums! - mēģināju izteikt. Vēlreiz gribu pateikt, ka es atbalstu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” izvirzītā ministra Makarova kunga pūles attīstīt tūrismu un aicinu arī jūs atbalstīt ministru un konkrēti runāt par lietu, un padomāt, kāpēc tie 4000 tūristu, kā Lujāna kungs te teica, brauc uz Ālandu salām, nevis dara tā, kā es darīju šovasar, - es aizbraucu uz Latgali. Un tur es redzēju atbildi: tā tas ir tāpēc, ka ir bezatbildīgi cilvēki, kuri ir panākuši to, ka tūrisms tur neattīstās.

Un pēdējais. Tabūna kungs, pretēji jums es biju tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, uz kuru bija atnākuši daži pašvaldību vadītāji, kuri tiešām teica, ka viņiem tūrisms interesē mazāk, bet viņi esot iedevuši kaut kādas licences saviem paziņām un viņi, lūk, šīs licences nevarot atņemt, un, lūk, tādēļ sestdienās un svētdienās tie tīkli tikšot likti.

Tāpēc runāsim konkrēti! Jūs es aicinu tiešām iesniegt šādu priekšlikumu par zemes pārdošanas aizliegumu. Tad es jums ticēšu. (No zāles dep. P.Tabūns: “Ir jau iesniegts, bet noraidīts!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Kiršteina kungs! Pašreiz ir Adventes laiks. Es domāju, ka tas ir tāds miermīlīgs laiks, bet jūs atkal sākat veco dziesmu, tā kā šitie te, kas sēž pa kreisi no manis…

Kāpēc jūs pārmetat to komunistisko pagātni? Dažreiz es domāju, ka ļoti žēl, ka es ļoti vēlu tanī komunistu partijā iestājos. Jo, tikai būdams tur, es sapratu šo noziedzīgo organizāciju. Mēs ar jūsu pašreizējo partijas biedru Helmutu Čibuli dažreiz bijām kopā partijas sanāksmēs Rēzeknes rajona komitejā. Kāpēc jūs viņam nepārmetat? Kāpēc jūs nepārmetat Rihardam Pīka kungam, kurš ir visnotaļ cienījams cilvēks? Kāpēc jūs viņiem nepārmetat komunistisko pagātni? Kāpēc jūs nepārmetat komunistisko pagātni visucienījamajam Anatolijam Gorbunova kungam? Kiršteina kungs, jūs esat ļoti erudīts cilvēks. Jūs esat kolosāls demagogs. Nu nevajag gāzt savam bijušajam partijas biedram Tabūnam virsū visus mēslus! Es vienkārši aicinu jūs ievērot kaut kādas zināmas robežas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns. Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Debates bija ārkārtīgi dedzīgas, kā jau pieklājas, runājot par šādu nozīmīgu likumu, kas, stājoties spēkā, izbeigs cita likuma darbību. Konceptuāli par šo likumprojektu pirmajā lasījumā runāja Bunkša kungs, runāja arī Lauska kungs. Zināms diplomātiskās izglītības trūkums bija Bojāra kungam, jo ar šo likumu mēs nenosakām administratīvi teritoriālo reformu… Protams, par tūrismu, kompartiju, Ālandu salām un Norvēģiju šajā likumā nekas nav rakstīts, (Starpsauciens: “Nevar būt!”) nav neviena vārda.

Jāteic, ka tūrismu un tīklus es esmu sasaistījis vienreiz mūžā, kad es vēl dienēju padomju armijā. Tas bija 1973.gadā. Mani degradēja un aizsūtīja uz “hļeborezku” (jāteic, darbs bija ārkārtīgi labs), un tanī mirklī demobilizējās kāds čečenu un osetīnu krustojums (es nezinu, kā to pareizi saka latviski), kas devās projām. Un liels man bija izbrīns, kad es viņu sastapu vēlreiz. Viņš man bija izstāstījis, ka tur kalnos viņi saplēš dokumentus, lai viņus neņemtu armijā. Un pēc pusgada šis pats divus gadus nodienējušais, kas bija pa pusei čečens un pa pusei osetīns (māte osetīniete un tēvs čečens vai otrādi), atgriezās atkal padomju armijā. Es viņam prasu: “Kāpēc tā?” Viņš saka: “Dēļ tīkliem.” Es saku: “Mīļais draugs, kā tā - dēļ tīkliem?” Viņš saka: “Es taču tev teicu, mēs vienmēr saplēšam dokumentus.” Es saku: “Nu un tad?” Viņš saka: “Un tā nu es bez dokumentiem gāju pa kalniem, mani noķēra ar tīkliem un atkal atsauca armijā.”

Tas nu tā - vairāk par tīkliem un mazāk par šo likumu.

Komisija noteica likumprojektam steidzamību tieši tāpēc, ka valdība acīmredzot ir nedaudz nokavējusies, iesniedzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Jo budžets šobrīd paredz attiecīgajai institūcijai finansējumu no Finansu ministrijas budžeta, bet attiecīgā institūcija līdz šā likuma spēkā stāšanās mirklim paliek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. Protams, mēs komisijā sapratām, ka divos lasījumos šādu likumprojektu izskatīt ir diezgan sarežģīti. Mūsu nolūks bija atbalstīt steidzamību, pieņemt likumu un ļaut tam stāties spēkā 1.janvārī, respektīvi, novadīt finansējumu uz attiecīgo jaunizveidoto institūciju, un tad, kā jau tas Latvijā pierasts (turklāt ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs ir pierasts tā darīt), likumu vērt vaļā par jaunu un mēģināt labot tās lietas, kuras mēs šobrīd neiespējam sakārtot dēļ viena iemesla - likums pārāk vēlu nonāca izskatīšanā Saeimā. Komisija to nav kavējusi ne dienu. Tiklīdz mēs saņēmām no Ministru kabineta likumprojektu, mēs to uzreiz sūtījām uz izskatīšanu Saeimas sēdē... (No zāles dep. J.Ādamsons: “Balsojam!”) Ādamsona kungs, to mēs vienmēr paspēsim... un vienprātīgi.... Nu jā, bet Ādamsonam kā vienmēr ir taisnība, izņemot dažus gadījumus... Tagad es aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Attiecībā uz tā steidzamību jau ir nobalsots “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 14.decembri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”“. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ražuka kungs.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.3775, kas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”“. Likumprojekts ir saņemts no valdības, to ir izstrādājusi Labklājības ministrija. Likumprojekta būtība ir bērnu pabalstu jomas sakārtošana likumā “Par sociālo palīdzību”, un tā ir ietverta šo grozījumu otrajā daļā: “Izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu.” Un tālāk ir teikts: “Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.” Nu, šī ir atbilde uz ilgstošo, Saeimā un sabiedrībā notiekošo diskusiju par bērnu pabalstiem, to izlīdzināšanu, taisnīguma principa ieviešanu. Sociālo un darba lietu komisija pēc samērā ilgām diskusijām, ņemot vērā to, ka 2002.gada budžets jau ir pieņemts un ka likumu ir iespējams sākt īstenot tiešām tikai 2003.gada 1.janvārī, atbalstīja šos grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Atklājam debates. Runās Aija Barča no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Esmu šoreiz nākusi runāt tādēļ, ka esmu sociāldemokrāte un profesionāla sociālā darbiniece. Protams, priecājos par to, ka Ministru kabinets beidzot sāk pildīt savus gada sākumā dotos solījumus un labot likumu “Par sociālo palīdzību”, kas skar ģimenes, taču esmu nepatīkami pārsteigta, kad lasu likumprojekta 1.pantu. Kas tad tur ir rakstīts? Tur ir rakstīts tā: “Ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir šāds...” Un tālāk tiek skaidrots, cik liels ar kuru gadu tas būs šim vienam bērnam, kurš dzimis ģimenē, nevis ģimenēm, kuras audzina bērnus... par pirmo bērnu šie pabalsti tiek noregulēti... Un tad nu es gluži nevilšus aizdomājos par to, kas tad galu galā notiek Labklājības ministrijā un Ministru kabinetā, ja, ņemot vērā to kārtību, kādā likumprojekts virzās no ministrijas, kā par to tiek diskutēts valsts sekretāru sanāksmē, kā tiek diskutēts Sociālo lietu komitejā, Ministru kabinetā un kā Ministru kabineta juristi it kā ļoti uzmanīgi izskata likumprojektus, galīgais rezultāts ir šāds.

Otrkārt, mani kā deputāti patiesi satrauc tas, ka likuma stāšanās spēkā laiks ir noteikts ar 2003.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka mūsu valdība šo savu labo solījumu novirza nākamajai - 8.Saeimai un nākamajai valdībai, nevis pašreizējai.

Tālāk, par to, kas vēl mani uztrauc. Ja es tā uzmanīgi izlasu šā likumprojekta anotāciju, kuru ir parakstījis labklājības ministrs... Visu cieņu Požarnova kungam, bet, lūk, anotācijas 4.punktā stāv rakstīts: “Gadījumā, ja mēs nepieņemsim šo likumprojektu, netiks nodrošināta bērnu - invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā.” Bet, cienījamie kolēģi, šajā likumprojektā nav absolūti neviena vārda par bērniem - invalīdiem, jo bērnu - invalīdu atbalstu reglamentē likums par sociālo palīdzību, un tas ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kurš šodien ik mēnesi ir 35 latu liels, bet Ministru kabinets ne ar vienu vārdu šajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”“ nav teicis, ka tiks nodrošināts arī pabalsts bērniem - invalīdiem un, lūk, atbalsts šīm ģimenēm tiks kaut vai nedaudz palielināts.

Es aicinu kolēģus deputātus ieskatīties arī vēl vienā anotācijas punktā, kur stāv rakstīts, ka sabiedrībā vēl joprojām pieaug sociālā spriedze un ka, lūk, minētais liecina par ģimenes pabalstu sistēmas attīstības un ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanas nozīmīgumu un nepieciešamību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Esmu nākusi tribīnē, lai aicinātu kolēģus deputātus izstrādāt savus priekšlikumus, iesniegt tos un diskutēt, taču, ja šis grozījums paliek tāds, kāds tas ir spēkā un kā šeit ir rakstīts, ja runa ir tikai par ģimenēm, kuras audzina tikai vienu bērnu, tad absolūti nav nekādu problēmu, lai šo likuma grozījumu ieviestu jau ar 2002.gada 1.janvāri. Mēs varbūt jau šodien varam sākt domāt par to, ka, ja mēs runājam par ģimenēm, kuras audzina vairākus bērnus, un par nepieciešamību paaugstināt šo pabalstu pirmajam bērnam... tad varbūt mēs to varam izdarīt vismaz ar nākamā gada 1.jūniju.

Kolēģi, atcerēsimies, ka tad, kad mēs tiekamies ar vēlētājiem, tad, kad mēs tiekamies ar daudzbērnu ģimeņu tēviem un mātēm, tad, kad mēs tiekamies arī ar jauniešiem, kuri domā nodibināt savas ģimenes, viņi visi tik tiešām ir satraukti par valsts attieksmi pret ģimeni, par valsts attieksmi pret bērniem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mūsu priekšā ir kārtējais likums, kas ir nožēlojams, un par to varētu pateikt tā, ka tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas likums. Tas ir pirmais.

Otrais. 7.Saeimas laikā un arī pirms 7.Saeimas vēlēšanām valdību sastādošās partijas ļoti daudz runāja par bērnu pabalstiem, bet tas palika tikai runāšanas līmenī, un šis piedāvātais likumprojekts jau attiecas uz 8.Saeimu un uz absolūti citu valdību.

Jūs paskatieties piekto nodaļu. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst šis tiesību akts? Te nekas nav norādīts. Un vai tad tik tiešām šis akts tām neatbilst? Tas atbilst, bet mēs jau to nevaram redzēt, jo šodien nav divu dokumentu, kurus Ārlietu ministrija nevarēja sagatavot un pat Saeimas sēdē nevarēja tos reprezentēt. Un tāpēc būtu vēlams varbūt šā likumprojekta vietā mūsu attiecīgajai komisijai izveidot jaunu - alternatīvu likumprojektu, kas būtu tomēr varbūt labāks, lai mums nebūtu tik daudz ar to jānodarbojas, cik te ir jādara.

Un vēl par vienu lietu es gribēju pateikt. Ziniet, strādājot ar šiem likumprojektiem, ko mums piegādā, te tik tiešām Kiršteina kungam var piekrist, ka likumprojektus izstrādā cilvēki, kuriem ir tukšas galvas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Komisijas vārdā, lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks. Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Aicinu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”“ pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

R.Ražuks. 14.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - 14.decembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.3827. Komisijā tika izskatīti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir pieņemts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Arī 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta trešās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kiršteins. 4. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Līdz ar to es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā kopumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”“ otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Kiršteins. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz 15.janvārim. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmais dokuments nr.3835. Godājamie deputāti, par šo likumprojektu ir iesniegts tikai viens priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi, redakcionāli mainot numerāciju 21.panta apakšpunktiem. Kopumā komisija priekšlikumu pieņēma, es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kiršteins. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”“ otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu...

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Latvijas Nacionālās operas likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.3788. Latvijas Nacionālās operas pašreizējais juridiskais statuss saskaņā ar nolikumu ir valsts budžeta iestāde, un tā atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā. Saskaņā ar Klasifikatoru “Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā” operas saimnieciskā darbība klasificējama kā uzņēmējdarbība, kas ir pretrunā ar tās pašreizējo valsts budžeta iestādes statusu. Latvijas Nacionālās operas likumprojekts, kas ir iesniegts, paredz operas pārveidošanu par nacionālas nozīmes kultūras institūciju.

Latvijas Nacionālās operas likumprojekts nosaka, pirmkārt, operas juridisko statusu, otrkārt, operas darbības mērķus, treškārt - operas vadītāja patstāvību operas darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai, ceturtkārt - direktora tiesības noteikt operas darbinieku atalgojumu operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālistu darba samaksu tirgū, piektkārt - likumprojekts paredz izveidot Latvijas Nacionālās operas Uzraudzības padomi, kuras kompetencē ir izvērtēt Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, tās gadskārtējos darbības plānus un budžetu, operas darbības rezultātus un operas direktora darbību.

Šo likumprojektu atbalsta Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība, kuras priekšsēdētājs Aldis Misēvičs arī piedalījās komisijas sēdēs. Komisija informēja, ka, strādājot pie šā likuma, mēs centīsimies iepazīt arī citu valstu - un pirmām kārtām jau Eiropas Savienības valstu - līdzīgus operu likumus.

Mēs aicinām likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Tā kā, cienījamie kolēģi, šis ir šāda veida pirmais likumprojekts Latvijas Republikas vēsturē, tad aicinu iesniegt priekšlikumus pietiekami ilgā termiņā, tas ir, līdz 24.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 24.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”“. Pirmais lasījums.

Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mums ir divi likumprojekti - komisijas un Ministru kabineta iesniegtais - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”“ (ar 3664.numuru) un Aizsardzības un iekšlietu komisijas alternatīvais likumprojekts nr.3840.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai paplašinātu valsts drošības iestāžu iespēju iegūt ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem, ja šīs ziņas ir nepieciešamas, lai pārbaudītu aizdomās turētos cilvēkus par piedalīšanos vai atrašanos kaut kādā sakarā ar teroristiskajiem aktiem vai to gatavošanu.

Kāda tad ir atšķirība starp šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas jeb alternatīvo likumprojektu un Ministru kabineta likumprojektu? Komisijas likumprojekts ir tāds pats, tikai tas ir nedaudz uzlabots. Darba grupa sēdēja, tur bija uzaicināti ministriju un Saeimas komisiju pārstāvji, un faktiski būtiskas atšķirības ir tikai divas: nemainot neko ne šajā struktūrā, ne iesniegto priekšlikumu būtībā, Aizsardzības un iekšlietu komisija vienkārši ir iedevusi nelielus papildinājumus, kuri acīmredzot būtu tik un tā jāiesniedz nākamajiem lasījumiem.

Un pirmais papildinājums, kā jūs varat redzēt, ir tāds, ka par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīstami ne tikai tādi finansu līdzekļi un manta, kuru īpašnieki ir personas, kas ir tieši iejauktas, bet arī tādi, kuru īpašnieku tieši vai netieši kontrolē… Tātad ir šis viens papildinājums - tieši vai netieši kontrolē… Konti var būt arī citiem cilvēkiem, bet, ja ir zināms, ka, piemēram, kāds var tiešā veidā šo kontu kontrolēt, kaut vai mutiski pasakot, un ja par to ir kaut kādi pierādījumi, tad šo kontu var pārbaudīt un par to var sniegt ziņas tiesībsargājošām iestādēm. Tas ir pirmais.

Otrais papildinājums ir tāds, ka nevis vienkārši personu saraksts, kuru var sastādīt nezin kas, bet komisija ir precizējusi, ka tas tātad ir personu saraksts, kuru noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tās ir tās personas, kuras sakarā ar aizdomām par terora aktu veikšanu vai līdzdalību tajos ir iekļautas valstu un starptautisku organizāciju sastādītā personu sarakstā. Vēlreiz uzsveru - kuru ir noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tātad drusciņ stingrāka ir šī kontrole.

Tātad šie ir svarīgi… varbūt ne tik būtiski papildinājumi, un tāpēc es aicinu, balsojot par šiem priekšlikumiem, atbalstīt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas alternatīvo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Balsosim vispirms par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”“ pirmajā lasījumā - par Ministru kabineta variantu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 20, atturas - 54. Likumprojekts nav apstiprināts.

Ādamsona kungs, saskaņā ar Kārtības rulli, ja ir alternatīvais, ir jādiskutē kopā par abiem, bet jābalso ir atsevišķi!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”“! Pirmais lasījums, alternatīvais projekts. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15. janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”“. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu komitejas vārdā - deputāts Spurdziņa kungs.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3113. Šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” mēslošanas līdzekļu reģistrācija nav minēta kā valsts nodevu objekts, tādēļ ir vajadzīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai izpildītu Ministru kabinetā iesniegtā likumprojekta “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” 7.panta prasības par valsts nodevu mēslošanas līdzekļu reģistrācijai.

Komisija šos grozījumus izskatīja, vienbalsīgi akceptēja un lūdz jūs nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds grib izteikties par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir apstiprināta.

Tā kā debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

O.Spurdziņš. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 11.decembris, un izskatīšana - 20.decembrī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Citu priekšlikumu nav. Iesniegšanas termiņš - 11.decembris.

Nākamā darba kārtības sadaļa ir Saeimas iepriekšējā sēdē neizskatītie likumprojekti un lēmumu projekti.

Lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Vai kāds vēlas iesniedzēju vārdā ko teikt? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas nav. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Neviens no iesniedzējiem nevēlas izteikties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Izskatīsim likumprojektus. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Likumprojekts ir dokuments nr.3866. Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kiršteina kungs. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.3867 - likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.

1.priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs ir pieņemts daļēji. Komisija to daļēji ir atbalstījusi. Un gan šis priekšlikums, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums visā pilnībā ir apvienoti 2.priekšlikumā. Tā ka es aicinu atbalstīt gan 1., gan 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu. Vairāk priekšlikumu nav.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais, galīgais, lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minēto likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, atbildīgā komisija ir izvērtējusi pavisam 79 priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, un šī redakcija iestrādāta atbildīgās komisijas sagatavotajā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 6.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ietverts 14.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 5. - deputāta Andra Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikumu mēs esam jau atbalstījuši.

7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 10. - priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 11. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt 13. - deputāta Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 16. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums - ir redakcionāls, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls, un arī tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 4.pantu jaunā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 6.pantu jaunā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 7.pantu jaunā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 8.pantu precizētā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

J.Lagzdiņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 9.panta ceturto daļu precizētā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt 30. - Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta nosaukumu - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta pirmās daļas 1.punktu - ir atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 12.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36. - Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir redakcionāls, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas diemžēl ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 39. ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 13.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais - 40. - ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas piedāvā izteikt 13.pantu precizētā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir vienbalsīgi noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 44., 45., 46., 47. un 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - komisijas sēdē atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44., 45., 46., 47. un 48.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Arī 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 14.panta sesto daļu - ir vienbalsīgi atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 51. un 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri ir redakcionāli, - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums par 18.panta nosaukumu -ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 52.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. 53., es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Bet jūs 52.priekšlikumu izlaidāt.

J.Lagzdiņš. Jā, es atvainojos! 52. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 16.panta otro daļu, proti, ir notikusi vārda “īrnieka” aizstāšana ar vārdu “personas”. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 17.panta pirmās daļas ceturto teikumu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 57. - atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 56. un 57.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

J.Lagzdiņš. 59. un 60. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti. Aicinu to darīt arī deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 62. - nākamais Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 66., 67., 68. un 69. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 66., 67., 68. un 69.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 70. ir deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina izslēgt tādus ļoti svarīgus iedzīvotājiem piedāvātos palīdzības veidus kā vienreizējie pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas remontam. Atbildīgā komisija ar lielu balsu pārsvaru noraidīja šādu ideju - izslēgt šo palīdzības veidu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 70. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 11, atturas - 39. Priekšlikums nav apstiprināts.

J.Lagzdiņš. Savukārt nākamais - atbildīgās komisijas priekšlikums nr.71 par 26.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 72. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ar kuru viņš ierosina izslēgt 27.pantu, - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēts 27.pants, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 74., 75., 76., 77., 78. un 79. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti. Aicinu to darīt arī kolēģiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 74., 75., 76., 77., 78. un 79. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments šobrīd mums ir nr.3800, un, kā jau vadītājs teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Ministru kabinets piedāvā šajā likumā izdarīt izmaiņas divos pantos, respektīvi, 30. un 49.pantā, kā arī izmaiņas pārejas noteikumos. Abu pantu izmaiņas ir deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgos noteikumus, bet pārejas noteikumos tiek runāts par termiņu, līdz kuram Ministru kabinetam šie noteikumi ir jāizdod, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas ir absolūti nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu, nosauciet termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 11.decembrim.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, līdz kuram?

K.Leiškalns. Līdz 11.decembrim.

Sēdes vadītājs. 11.decembris. Citu priekšlikumu nav? Ir apstiprināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā - deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Minētā dokumenta numurs ir 3773. Tā iesniedzējs - Ministru kabinets, un tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””, kurā izmaiņas ir izdarītas 13. un 18.pantā. Abas šīs izmaiņas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības uzņēmuma direktora pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba, kā arī atalgojuma noteikšanu šai amatpersonai.

Aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairs nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”“ pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Priekšlikumus komisija aicina iesniegt līdz šā gada 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3856 - likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Gribu pateikt, ka tūdaļ sekos vēl četri likumprojekti, kurus es gribētu šodien izskatīt. Komisija aicina izskatīt paketē iekļautos likumprojektus un visiem tiem noteikt steidzamību.

Šeit ir runa par institucionālām izmaiņām, kuras ir jānostiprina visos likumos, kas ir saistīti ar pārtikas aprites uzraudzību valstī. Tā ka komisijas vārdā aicinu minētajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds par steidzamību vēlas izteikties? Nē. Vispirms, lūdzu, balsosim par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.decembrim un likumprojektu izskatīt nākamajā sēdē! Es ātrumā nevaru datumu atcerēties.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.decembris. Paldies.

K.Leiškalns. Es aicinu par izskatīšanas dienu noteikt 13.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad izskatīšanas datums ir 13.decembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, sēdes vadītāj! Kolēģi, darba dokuments ir nr.3857. Lai neaizkavētu jūsu laiku, es tikai pateikšu, ka šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, un tas pieder pie manis jau minētās likumprojektu paketes. Es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, iepriekš nosakot steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par steidzamību. Neviens izteikties nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 10.decembrim un sēdē izskatīt 13.decembrī.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs, vispirms mums likumprojekts ir jānobalso pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns. Pārsteidzos!

Sēdes vadītājs. Jā.

K.Leiškalns. Pirmais lasījums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.Leiškalns. Aicinu kolēģus par priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt 10.decembri un izskatīt šā gada 13.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -10.decembris, izskatīšana - 13. decembrī.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”“. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Šis likums tāpat pieder pie šīs paketes. Tāpēc aicinu jūs noteikt likumam steidzamību, atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt izskatīšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība šim likumprojektam apstiprināta.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītājam! Kolēģi, aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.decembrim un izskatīt 13.decembrī, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.decembris, izskatīšana - 13.decembrī. Paldies!

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi, strādāsim ar dokumentu nr.3859. Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” ir pēdējais no paketē iesniegtajiem likumiem. Tāpat aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, nosakot steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Kolēģi, aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 10.decembrim un 13.decembra sēdē izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Priekšlikumu termiņš - 10.decembris, izskatīšanas - 13.decembris. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies! Es jums, kolēģi, vispirms pateikšu paldies par iepriekšējo darbu, un tagad izskatīsim paketes pēdējo likumprojektu. Tas ir dokuments nr.3860. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieder pie jau minētās paketes, un Ministru kabineta un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, iepriekš nosakot steidzamību, lai likums varētu stāties spēkā 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība apstiprināta.

Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Tie, kas piecgadi veic ātrāk, dzīvo jau nākamajā gadā. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 10.decembrim...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos...

K.Leiškalns. Ā, vispirms jāatbalsta...

Sēdes vadītājs. Jā.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Lūdzu, noteiksim termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

K.Leiškalns. Šā gada 10.decembris.

Sēdes vadītājs. 10.decembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

K.Leiškalns. Un izskatīt varētu 13.decembrī.

Sēdes vadītājs. Izskatīšanas termiņš - 13.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Razminoviča kungs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3869.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 2. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 3. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 4. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 6. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 7. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 8. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 9. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 10. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 11. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 12. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Razminovičs. 13. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 14. - deputāta Muciņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 16. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 17. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 18. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 19. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 20. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 21. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 22. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 23. - deputātu grupas (Vasaraudzes, Razminoviča, Paegles, Sproģa un Spurdziņa) priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot to 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 25. - Muciņa kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manis iesniegtais 25.priekšlikums ir saistīts ar to pašu problēmu, ka, lai nu cik tas būtu paradoksāli, Būvniecības likumā, to izstrādājot, nav precīzi iestrādāta sistēma, ka būve ir būvējama tikai pēc tam, kad ir noteiktā kārtībā izstrādāts un apstiprināts būvprojekts. Savukārt būvprojektu, pēc principa, var izstrādāt un ir tiesīgs to darīt un parakstīt (tikai attiecīgā kārtībā, saskaņā ar tagad apstiprināto koncepciju) sertificēts arhitekts. Tajā pašā laikā gan likumā, gan mana priekšlikuma trešajā daļā ir teikts, ka celt attiecīgas būves laukos vai attiecīgus nelielus remontus un pārbūvējumus izdarīt var vai nu bez projekta, vai tādos gadījumos, kādos Ministru kabinets ir noteicis to būvju veidus (vai būvju izvietojumu), kuras var tikt būvētas bez šā projekta. Un Ministru kabinets saskaņā ar mana priekšlikuma trešo daļu var noteikt tādus cilvēkus (tātad šeit, saskaņā ar Būvniecības likumu, tie būtu sertificēti būvinženieri), kā arī to, līdz kādam būves lielumam viņi ir tiesīgi izstrādāt projektus šādām būvēm, kā arī apstiprināt un parakstīt projektus šīm pašu projektētajām būvēm. Ir, protams, arī pretējs princips, ka arhitekti ir tiesīgi līdz zināmam būves lielumam veikt savukārt būvinženiera pienākumus un aprēķināt dažādas slodzes šīm būvēm. Tāda ir mana priekšlikuma būtība un saturs. Es uzskatu, ka šādam principam ir jābūt iestrādātam likumā, jo ir paradoksāli, ka tagad mēs sākam likumā pieminēt arhitektus, bet līdz tam vispār mums bija tāds Būvniecības likums, kurā arhitektam nebija vispār nekādas nozīmes. Līdz ar to nebija pietiekami precīzi pateikts, ka būvprojektam ir jābūt izstrādātam un to var izstrādāt tikai attiecīgas kvalifikācijas speciālists, un tam jābūt attiecīgi apstiprinātam. Mēs taču neejam zobus labot pie elektriķiem vai santehniķiem.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā, Razminoviča kungs?

A.Razminovičs. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Razminovičs. 26.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 27. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 28. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 29.priekšlikums ir saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 30. un 31.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 32. - iesniedzis deputāts Muciņš - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 33. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 34. - iesniedzis deputāts Razminovičs - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 35. - iesniedzis deputāts Kiršteins (No zāles dep. A.Kiršteins: “Noņemu!”) - tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins atsauc savu priekšlikumu.

A.Razminovičs. 36. - iesniedzis deputāts Muciņš - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atklājam debates! Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums šobrīd vai vēlāk šinī manā priekšlikumā vai kur citur jānoformulē, kas tad ir šī arhitektūra, jo mums nekāda likuma par arhitektūru šobrīd nav. Tādēļ šeit mana priekšlikuma pirmajā daļā tiek piedāvāts - starp citu, es šo formulējumu saņēmu no Latvijas Arhitektu savienības - , kas tad ir arhitektūra, jo, ja mēs runājam par arhitekta sertifikātu, ja mēs runājam par to, ka arhitektiem ir jābūt attiecīgi kvalificētiem, tad mums ir arī jānoformulē, kas ir arhitektūra.

Es nezinu, kāpēc darba grupa un atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo tas ir ņemts no starptautisko arhitektu savienību dokumentu formulējuma.

Runājot par mana priekšlikuma otro, trešo un ceturto daļu, es nezinu, kāpēc Kiršteina kungs ir noņēmis no izskatīšanas šo jautājumu. Praksē taču notiek gan tā, kā piedāvāja deputāts Kiršteins, gan arī tā, kā es piedāvāju, ka šobrīd arhitekta prakses sertifikātu attiecīgi izsniedz Latvijas Arhitektu savienība, un tā arī attiecīgi kārto un uztur šo reģistru. Vairāk nekas par to, kas šobrīd mums dzīvē reāli notiek, manā priekšlikumā nav uzrakstīts, tāpēc es uzskatu, ka tas, kas tika iestrādāts likumprojekta koncepcijā, kad mēs to saņēmām kā likumprojektu, - ka to varētu darīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija... Šāda pieeja bija absolūti nepareiza! Tas bija atkal mēģinājums centralizēt visu izpildvaras rokās un absolūti neveicināt, nestimulēt attiecīgās profesijas pašpārvaldi, ko būtu nepieciešams mūsu valstī būtiski un svarīgi sakārtot. Tāpēc es aicinu ne tikai tādā ziņā, ka mēs neatbalstām to, kas šeit bija attiecīgi palicis tādā veidā, ka mēs viņus tur reģistrējam, bet mums ir jāveido analoga sistēma, nevis jākoncentrē viss vienās rokās. Tas mums neko labu nedos, ja mēs pārvērtīsim arhitektus, tātad brīvo profesiju pārstāvjus, par attiecīgas ministrijas kontrolētu kaut kādu licencētu biznesa veidu. Tas ir absolūtā pretrunā ar Eiropas praksi. Tad jau vajadzētu arī piedāvāt Advokātu reģistru uzturēt Tieslietu ministrijā un tur risināt šos jautājumus.

Eiropā un šobrīd arī Latvijā pastāv zināma sistēma. Mani ļoti izbrīnīja šī pieeja gan no likumprojekta iesniedzēju puses, gan tas, ka mēs to gribam koncentrēt izpildvaras rokās. Es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un trešajā lasījumā šo jautājumu saskaņot. Ja būvprakses attiecīgie speciālisti vēlas to darīt ministrijā, lai viņi to dara, bet šobrīd arhitekti to dara Latvijas Arhitektu savienībā.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav. Vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu, Razminoviča kungs!

A.Razminovičs. Vēlētos precizēt. Pirmām kārtām darba grupā, kura izstrādāja šos priekšlikumus, ietilpa arī pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības valdes, un viņi neatbalstīja Muciņa kunga iesniegtos priekšlikumus. Bez tam 17.priekšlikumā mēs arī noteicām, kas ir arhitekta prakse, un līdz ar to, ja mēs šeit atbalstītu to, tad tā jau būtu tāda kā dublēšanās.

Vēl es gribētu norādīt, ka pašreizējā sistēma nav tāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kārto un tur šo reģistru. Reģistru tur Latvijas Arhitektu savienība, un tā tas ir paredzēts arī likumā, ka tā turpinās turēt šo reģistru. Tātad šos te sertifikātus reģistrēs un izsniegs Latvijas Arhitektu savienība, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienkārši ir tā, kurai arī papildus tiek sniegta informācija.

Vadoties pēc šiem apsvērumiem, komisija tad arī neatbalstīja Muciņa kungu, un es aicinu parlamentu izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Razminovičs. 37.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 38.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 39. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 40.priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 41. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 42.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija nav atbalstījusi, un es arī labprāt atsauktu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums atsaukts. Paldies.

A.Razminovičs. 43. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet… Vēlreiz!

A.Razminovičs. 43.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Razminovičs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atbalsta.

A.Razminovičs. 44.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 45. iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 46. un 47.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 48. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 49. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas Guntis Dambergs. Lūdzu!

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, sēdes vadītāja kungs! Cienījamie prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Varu tikai izteikt atzinību par to, ka darba grupa, kura izstrādāja grozījumus Būvniecības likumā, skatoties Būvniecības likuma 31.pantu, tik tiešām ir mēģinājusi pietuvināt redakciju tām likumdošanas normām, kādas pašlaik tiek izmantotas arī Eiropas Savienības valstīs un kandidātvalstīs, kuras pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, proti, ka jebkuru būvju nojaukšana tiek saskaņota ar kultūras mantojuma speciālistiem.

Darba grupa, kura izstrādāja šos grozījumus, ļoti pareizi un pragmatiski lēma par to, ka būvju nojaukšana vairs nav saskaņojama ar reģionālo Vides aizsardzības komiteju, paturot spēkā to, ka tā, protams, ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Taču šajā jaunajā redakcijā ir iezagusies viena neprecizitāte, kura pēc sava svara un nozīmes ir visnotaļ būtiska, proti, pašreizējā likumdošanas norma runā par to, ka visas nojaucamās būves ir saskaņojamas ar kultūras mantojuma speciālistiem, jo, ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīciju, specifika ir tāda, ka visdažādākajās vietās ir iespējams atrast visdažādākos kultūrvēstures mantojumu elementus, un ne visi šie elementi ir iekļauti īpaši aizsargājamo kultūrvēstures objektu sarakstā.

Darba grupa lēma par to, ka tikai sarakstā iekļautās būves un šo būvju nojaukšana ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija norādīja, ka būtu ļoti lietderīgi daļēji atgriezties pie tās normas, kāda ir pašreizējā likumdošanas tekstā, ka ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiek saskaņota visu būvju nojaukšana, ja sabiedriska rakstura ēka ir vecāka par 25 gadiem, bet dzīvojamā ēka - vecāka par 50 gadiem.

Es esmu gatavs minēt pilnīgi konkrētus piemērus, kur ārēji necilā ēkā, kura, teiksim, pēckara periodā ir būtiski pārveidota, dzīvokļos ir atrodamas burvīgas podiņu krāsnis, ir interesantas durvis, ornamentēti sienu paneļi un citi kultūrvēsturiskā mantojuma liecinieki. Visbiežāk šādi elementi nav ietverti valsts kultūrvēstures pieminekļu sarakstā, jo tā ir tikai ļoti neliela visas būves daļa, tāpēc visbiežāk par to zina tikai šā konkrētā dzīvokļa vai telpas iemītnieki.

Bez tam, runājot par ēku nojaukšanu, ja tajās ir kādi vēsturiski priekšmeti, tā varbūt ir vienīgā - pirmā un pēdējā - reize, kad ēkas īpašnieks vai dzīvokļa īpašnieks iepazīstina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistus ar šo kultūrvēsturisko mantojumu.

Diemžēl, lasot pašreizējo likuma redakciju, var izveidoties tāda situācija, ka netiek dokumentēti šie kultūrvēsturiskā mantojuma elementi, priekšmeti, un ne speciālisti, ne sabiedrība par tiem neko neuzzina. Es izsaku cerību, ka, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, tiks ņemti vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistu viedokļi šajā jautājumā un mums izdosies izveidot precīzu, korektu un mūsdienīgu Būvniecības likuma redakciju, kas skar seno ēku nojaukšanas procedūru. Jebkurā gadījumā trešajā lasījumā frakcija “Latvijas ceļš” diemžēl nevarēs atbalstīt šādu likumdošanas normu. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav. Razminoviča kungs, vai vēlaties ko piebilst par šo priekšlikumu?

A.Razminovičs. Būšu ļoti priecīgs, ja darba grupā sagaidīšu, ka pārstāvji par šo normu debatēs. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Damberga kungs, vai jūs prasāt balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Lūdzu, turpiniet!

A.Razminovičs. 50.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 51. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

A.Razminovičs. 52. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, ietverot to 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

53. ir Juridiskā biroja priekšlikums, arī tas ir atbalstīts un ietverts 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 52., 53. un 54.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 55.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 56. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 57. - iesniedzis deputāts Razminovičs - komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Razminovičs. 15. janvāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.janvāris. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3870. Šim otrajam lasījumam ir iesniegti 28 priekšlikumi, no tiem 27 ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gaiļa kungs. Visus priekšlikumus komisija ir atbalstījusi. Un tikai vienu - pašu beidzamo - ir izstrādājusi pati komisija. Ķersimies pēc kārtas pie priekšlikumiem!

Tātad 1. un 2.priekšlikumu iesniedzis Gaiļa kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile. Arī 3. un 4. priekšlikumā ir redakcionāli precizējumi un pantu redakcijas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Seile. 5., 6., 7. un 8. - visus šos priekšlikumus - ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija visus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5., 6., 7. un 8. priekšlikumu.

A.Seile. Komisija redakcionāli ir precizējusi 17.4. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, kāds priekšlikums tas ir?

A.Seile. Priekšlikumu nav, ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Seile. Es informēju stenogrammas labad.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 9. priekšlikumu ir iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 10. un 11. priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 10. un 11.priekšlikumu.

A.Seile. 12., 13., 14. un 15. priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Gaiļa kungs. Komisija visus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu.

A.Seile. Tātad arī 16. priekšlikums ir atbalstīts. Arī 17. un 18. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Gailis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 17. un 18.priekšlikumu.

A.Seile. Un, kā jau minēju, arī 19., 20., 21. un 22. priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, redakcionāli nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19., 20., 21. un 22. priekšlikumu.

A.Seile. Arī 23. priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs. Tāpat arī 24. priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 23. un 24. priekšlikumu.

A.Seile. 25. un 26. priekšlikumu arī ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija tos, redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26. priekšlikumu.

A.Seile. 27. priekšlikumu, kas ir par pārejas noteikumiem, ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un sagatavojusi savu redakciju, atbalstot 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.

A.Seile. Un tā nu mēs veiksmīgi esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt otrā lasījuma redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”“. Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Būtu vēlams šo likumprojektu pieņemt vēl līdz šā gada beigām, tās ir Eiropas Savienības prasības. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.decembris.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumu uzlabošanai nekad nav robežu. Likumus vienmēr var uzlabot līdz bezgalībai. To mēs demonstrējam arī ar darbu pie grozījumiem Komerclikumā. Saņemts tika 101 priekšlikums. No 101 priekšlikuma tabulā šobrīd ir 94 priekšlikumi, un no 94 priekšlikumiem komisija ir apmierinājusi 83 priekšlikumus. Paldies visiem, kas iesniedza priekšlikumus. Darbība bija ļoti radoša. Tomēr nu jāteic, ka 11 priekšlikumiem komisija nevarēja piekrist, jo tie neatbilst Komerclikuma koncepcijai, kā arī atsevišķām juridiskās vai filoloģiskās tehnikas metodēm un jautājumiem.

1. - deputāta Razminoviča priekšlikums aizstāt visā likuma tekstā terminu “firma” ar terminu “nosaukums”. Komisija to neatbalstīja, jo šeit nevar likt vienlīdzības zīmi starp vārdu “nosaukums” un vārdu “firma”. Vārdā “nosaukums” ietilpst jēdziens, kurš pilnīgi aptver visu komersanta nosaukumu. Tātad: akciju sabiedrība “Laima”, bet vārdā “firma” ietilpst tikai vārds “Laima”. Līdz ar to visi strīdi par reģistrāciju, tāpatību un aizsardzību ir vērsti tikai uz šo vārdu “firma”. Un “firma” gan praksē, gan jurisprudencē nozīmē tikai vārdu “Laima”, un arī tas tiek attiecīgi aizsargāts, jo nevar dibināt, teiksim, ar šo vienu nosaukumu vairāku veidu komersantus, un likums neatļauj šādu principu reģistrēt. Līdz 1940.gadam arī šāds princips darbojās, un šeit nedrīkst jaukt juridisko terminoloģiju ar sadzīvē lietotiem jēdzieniem, ko dažreiz - un it sevišķi padomju laika ietekmē - mēs esam šeit pārveidojuši un kas, protams, neatbilst juridiskajai terminoloģijai. Juridiskā komisija nepiekrīt šādam priekšlikumam un noraida to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu, Razminoviča kungs! Jūs esat pieteicies debatēs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Vēlos izteikt dažas piezīmes, kuras, manā uztverē, man varbūt nav izdevies līdz galam izstāstīt komisijai. Pirmām kārtām vēlos pateikties Juridiskajai komisijai un personīgi, protams, Muciņa kungam par iespēju aizstāvēt savus Juridiskajā komisijā iesniegtos priekšlikumus. Jāteic, ka iepriekšējā reizē man tas neizdevās, jo pēc karstām debatēm gan mani, gan arī Sproģa kungu komisijas vadība izraidīja ārā no komisijas sēžu zāles. Jo mēs it kā tajā laikā, aizstāvot savus priekšlikumus, esot traucējuši komisijas darbu. Tāpēc vēlreiz tiešām paldies Muciņa kungam un Rasnača kungam par toleranci šajā reizē.

Vēlos nedaudz pievērst jūsu uzmanību tam, kas ir presē izskanējis saistībā ar Komerclikuma kavēšanu komisijā. Manā uztverē, atbildību par Komerclikuma virzību gan parlamentā, gan arī, protams, Juridiskajā komisijā var uzņemties pati Juridiskā komisija, nevis kāds no priekšlikumu iesniedzējiem, Tautas partija vai kāds deputāts, teiksim, Razminovičs. Tāpēc tiem, kas vēlas vainot atsevišķus deputātus par Komerclikuma virzīšanas kavēšanu Saeimā, es ieteiktu izlasīt vai pārlasīt Saeimas kārtības rulli.

Runājot par saviem iesniegtajiem priekšlikumiem, gribu uzsvērt: kā jau Muciņa kungs atzīmēja, tiešām lielākā daļa to ir vai nu daļēji, vai pilnībā atbalstīti. Tāpēc es nevēlētos pārāk daudz papildus runāt par tiem. Savukārt par tiem, kas nav atbalstīti, es aicinu parlamentu izteikt viedokli balsojot, un varu solīt, ka uz trešo lasījumu es strādāšu tikpat cītīgi kā uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Muciņa kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

L.Muciņš. Jā. Paldies Razminoviča kungam. Tik tiešām Tiesneša kunga un Razminoviča kunga priekšlikumi bija pēc būtības, vietā, un palīdzēja mums uzlabot Komerclikumu.

Attiecībā uz Razminoviča kunga un citu kungu un kundžu mēģinājumu paziņot, ka Juridiskā komisija bremzējot Komerclikuma pieņemšanu, jāteic, ka es kategoriski noraidu šādus apgalvojumus, un tie, kas to bremzē, to labi zina, un tie lai arī uzņemas šo atbildību!

Komisija 1.priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. - deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 2. - deputāta Razminoviča priekšlikums aizstāt visā likuma tekstā terminu “principāls” ar terminu “pilnvarotājs” vai “pilnvaras devējs”. Komisija to neatbalstīja dēļ tā principa, ka ne katrs principāls... tas ir, katrs principāls ir pilnvarotājs vai pilnvaras devējs, toties ne visi pilnvarotāji vai pilnvaras devēji ir principāli. Šeit ir terminoloģiska atšķirība, un mēs diemžēl noraidījām Razminoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. - deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 10, atturas - 39. Priekšlikums nav apstiprināts.

L.Muciņš. 3. - deputāta Razminoviča priekšlikums aizstāt visā likuma tekstā terminu “provīzija” ar terminu “atlīdzība”. Arī tas komisijā netika atbalstīts, jo provīzija nenozīmē to pašu ko atlīdzība. Provīzija ir viens no atlīdzības veidiem. Un šoreiz, tāpat kā iepriekš, var teikt, ka katra provīzija ir atlīdzība, bet ne katra atlīdzība ir provīzija. Mēs zinām arī citus atlīdzības veidus, kuriem ir speciāls termins. Tādi ir avanss, honorārs un tamlīdzīgi. Līdz ar to komisija neatbalsta deputāta Razminoviča iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. - deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 9, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 5. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 8. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

L.Muciņš. 10. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, tāpat kā 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums. Tie ir daļēji atbalstīti atbalstītajā 12. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

L.Muciņš. 13. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13. - deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 46. Priekšlikums nav apstiprināts.

L.Muciņš. 14. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar to, ka nav atbalstīti pirmie trīs priekšlikumi. (No zāles dep. A.Razminovičs: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs atsauc savu priekšlikumu.

L.Muciņš. 15. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar to, ka nav atbalstīti pirmie trīs terminoloģiska rakstura priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs atsauc priekšlikumu… (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Es atvainojos… Jūs tā neteicāt? Es atvainojos. Tātad jūs prasāt balsojumu? Kolēģi, lūdzu, esiet korekti! Razminoviča kungs, vai jūs prasāt balsojumu vai piekrītat komisijai? (No zāles dep. A.Razminovičs: “Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. - deputāta Razminoviča priekšlikumus. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 16. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts, jo arī šie termini nav tāpatīgi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsojam par 16. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 8, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 17. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, atbalstot 18. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

L.Muciņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 21. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 22. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

L.Muciņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 26. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 28.priekšlikumā.

Arī 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādājot to 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 26., 27. un 28.priekšlikumu.

L.Muciņš. 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra A.Tiesneša priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 7, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 30. - deputāta Razminoviča un 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - ir atbalstīti, iestrādājot tos atbalstītajā 32. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 30., 31. un 32.priekšlikumu.

L.Muciņš. 33.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis, 34. - priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Razminovičs, un 35.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīti iestrādājot 38. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 33., 34. un 35.priekšlikumu.

L.Muciņš. 36. - Tiesneša priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 34. Priekšlikums nav apstiprināts.

L.Muciņš. Līdz ar to 37.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 43. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43.priekšlikumu.

L.Muciņš. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44.priekšlikumu.

L.Muciņš. Deputāta Razminoviča 45.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 46. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 45. un 46. priekšlikumu.

L.Muciņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 47.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Laiks!")

Paldies, Muciņa kungs! Debates un likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz 15.30, bet paziņojumu grib teikt Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus uz tikšanos mūsu komisijā ar Norvēģijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vadīto delegāciju. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Turpināsim šīsdienas darbu! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums. Lūdzu, Muciņa kungs, komisijas vārdā!

Mēs palikām pie 48.priekšlikuma. Mēs akceptējām 47., bet nākamais ir jāizskata 48.priekšlikums.

L.Muciņš. Godātais priekšsēdētāja kungs! 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 51. ir deputāta Razminoviča priekšlikums, ka valdes sastāvā ir vairāk locekļu, bet tas nav atbalstīts, tādēļ ka mums ir tūkstošiem SIA, kuru valdes sastāvā ir vienīgais īpašnieks un reizē arī direktors vai arī vienīgais direktors. Līdz ar to mēs nevarējām šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Razminoviča kungs, vai jūs prasāt balsojumu? Razminoviča kungs atsauc priekšlikumu. Lūdzu, turpiniet!

L.Muciņš. 52. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 53. - Tiesneša priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 58. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 59. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 61. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 62. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 63. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 65. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta arī deputāti.

L.Muciņš. 66. - deputāta Razminoviča priekšlikums un 67. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums ir atbalstīti 68. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 66., 67. un 68.priekšlikumu.

L.Muciņš. 69. - deputāta Razminoviča priekšlikums un 70. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums ir atbalstīti 71. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 69., 70. un 71. priekšlikumu.

L.Muciņš. 72. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.

L.Muciņš. 73. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, vai 73.?

L.Muciņš. Jā!

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir atbalstīts.

L.Muciņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 75. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 76. - deputāta Razminoviča priekšlikums un 77. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums ir atbalstīti 78. - Juridiskā biroja un 79. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76. un 77. priekšlikumu.

L.Muciņš. Un 78. un 79.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 78. un 79.priekšlikumam deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 80. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

L.Muciņš. 83. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

L.Muciņš. 84. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 85. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša

priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

L.Muciņš. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 88. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 89. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša

priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 90. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 91. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 92. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 93. ir deputāta Razminoviča priekšlikums, ka valdes locekļus ievēlē padome tā, kā tas šobrīd ir teikts, bet vēl ir papildinājums: “ja statūtos nav noteikts savādāk”. Tas nav atbalstīts, jo ir pretrunā ar likumprojekta koncepciju, ka kopsapulce ievēlē padomi, bet padome ievēlē valdi, nevis notiek vēlēšanas, apejot padomi. Līdz ar to 93.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93. - deputāta Arņa Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 5, atturas - 51. Priekšlikums nav apstiprināts.

Lūdzu, turpiniet!

L.Muciņš. 94. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.decembris. Paldies.

Nākamo izskatīsim... par termiņiem? Par termiņiem tika jau pateikts!

Vēl priekšlikums par termiņiem? Lūdzu, Šķēles kungs!

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija). (No zāles.)

20.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai jūsu priekšlikums ir 20.decembris? Jūs gribat iebilst? Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja jūs esat gatavi sanākt ārkārtas Saeimas sēdē starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu tad atbalstīsim Šķēles kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir divi priekšlikumi par termiņiem. Jūs vēlaties izteikties komisijas vārdā? Lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir nolēmusi pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēl vienam likumprojektam līdz 11.decembrim, jo likums nosaka piecu dienu garu priekšlikumu iesniegšanas minimālo termiņu. Tas ir ļoti normāls priekšlikums. Un tādējādi mēs varēsim izskatīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā 20.decembrī un to pieņemt, lai tas varētu stāties spēkā attiecīgi 1.janvārī - tā, kā mums tas ir paredzēts, ka Komerclikums stāsies spēkā 1.janvārī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir minēti divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi, vispirms balsosim par tālāko termiņu, kas ir 20.decembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 20.decembri. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 8, atturas - 64. Šis termiņš nav apstiprināts.

Līdz ar to paliek otrais termiņš - 11.decembris. Paldies. Šis likumprojekts ir izskatīts.

Mums vēl ir atlikuši divi likumprojekti, kuriem tanī brīdī nebija klāt ziņotāja, un līdz ar to mēs tos saskaņā ar Kārtības rulli atbīdījām uz darba kārtības beigām.

Godājamie kolēģi! Saeimas prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: “Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms trešā lasījuma likumprojektam “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” līdz 2001.gada 11.decembrim. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam iekļaut attiecīgo lēmuma projektu šā gada 6.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.” Lūdzu, balsosim par šā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3.

Turpināsim izskatīt likumprojektus! Tātad skatīsim darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Krasta kungs.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim tātad Eiropas Sociālo hartu un uzreiz pāriesim pie priekšlikumiem.

Ir saņemts deputāta Leona Bojāra priekšlikums - papildināt 2.pantu vēl ar dažiem citiem šīs hartas punktiem. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka jūs strīdaties, bet lietas būtība ir tāda, ka mēs runājam par ļoti nopietnām lietām.

Hartas 2.pants, kuru es ierosinu papildināt, attiecas uz tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem. Diemžēl, ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, mēs atveram savu iekšējo tirgu visdažādākajiem darboņiem, kuri atbrauc vai nu no Eiropas, vai citām valstīm, un mums darba taisnīgums un taisnīgi darba apstākļi ir jāievēro. Jūs jau zināt, kāds notikums atgadījās Liepājas ekonomiskajā zonā, kur kāds no ārzemniekiem izmantoja mūsu darbaspēku, lai izgatavotu akumulatorus, un visi tie strādnieki, kuri tur strādāja, saindējās ar svinu. Diemžēl ne medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija, ne Nacionālais vides veselības centrs tur neko nekontrolēja. Tāpēc tādi noteikumi, kas paredz attiecīgu darba dienas un darba nedēļas garumu, nebūtu jāievēro? Kāpēc mūsu cilvēki strādā 12-14 stundas dienā? Un kāda tad viņiem ir atpūta?

Tālāk: “Noteikt oficiālo svinamo dienu apmaksāšanu.” Cienījamie kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Vai tad jūs neatbalstāt šo priekšlikumu? Ja jūs to atbalstāt, tad nevajag tā klusēt!

“Noteikt apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu…” Absolūti visā pasaulē un visās civilizētajās valstīs tas ir pieņemts, un visi darbinieki saņem apmaksātus atvaļinājumus, kāpēc tad Latvijā tā nav? Un tur tālāk ir… Es jūs neaizkavēšu, taču šis otrais paragrāfs ir jāpieņem!

Nākamais ir 3.pants - “Tiesības uz drošiem un veselīgiem nekaitīgiem darba apstākļiem”. Kādos apstākļos strādā mūsu valsts iedzīvotāji, mūsu pilsoņi? Tiek pielietotas visdažādākās krāsvielas un līmes ar toksiskiem iztvaikojumiem, bet vai tur ir attiecīga ventilācija? Nē! Cilvēkus ieslēdz pagrabā, un vienā mierā viņi strādā! Un ir arī citi jautājumi…

4.pants - “Tiesības uz taisnīgu atalgojumu”. Man nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija nerunā par tādu jautājumu kā taisnīgs atalgojums.

Cienījamie kolēģi! Ko tad mēs darām te, un ko tad mēs apspriežam? Kāpēc mēs pieņemam likumus? Lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Tajā pašā laikā mēs negribam pievienoties šīs hartas prasībām, kas ir obligātas Eiropas Savienības valstīm. Mēs taču uz Eiropu ejam!

7.pants - “Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību”. Kas tad aizsargās mūsu bērnus? Vai tad mēs turpināsim to tirdzniecību, kas līdz šim laikam ir notikusi un droši vien arī tagad paklusām notiek? Kas viņu tiesības aizsargās? Ārlietu komisija pat neatrada par vajadzīgu mums paskaidrot, kuras valstis ir kuram pantam pievienojušās un kāpēc. Vai ir runa par visiem punktiem vai tikai par dažiem? Mēs to visu noraidām vienā mierā.

Cienījamie kolēģi! Lai mūsu ministriju darbinieki strādātu ražīgi, lai viņiem galvas tik tiešām strādātu, šie panti ir jāpieņem, jo tie ir obligāti Eiropas Savienības valstīs! Kāpēc tiem nav jābūt obligātiem Latvijas valstī? Kāpēc mēs negribam to ievērot? Kāpēc negribam aizsargāt mūsu valsts iedzīvotājus? Man tas, atklāti sakot, nav saprotams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pietiekušos vairāk nav. Debates beidzam.

Krasta kungs, vai jūs vēlējāties kaut ko teikt komisijas vārdā?

G.Krasts. Es varētu sniegt īsu komentāru. Lielāko daļu no šiem Bojāra kunga minētajiem hartas pantiem nav ieviesušas savā nacionālajā likumdošanā un nav ratificējušas vairums attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, tāpēc ka izmaksas šo pantu ieviešanai ir pārāk augstas un sociālo garantiju mehānisms nav pietiekami izstrādāts. Vieglprātīga šādu pantu ieviešana varētu izmaksāt Latvijas valstij diezgan lielas summas. Tas arī bija iemesls, kāpēc Ārlietu komisija ar smagu sirdi šo priekšlikumu noraidīja.

Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leona Bojāra iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 46. Priekšlikums nav apstiprināts.

Lūdzu, turpināsim!

G.Krasts. 2. - deputātu Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča priekšlikums. Tā pirmo daļu Ārlietu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, vai jūs vēlaties izteikties par šo priekšlikumu? Redzu, ka ir iededzies jūsu vārds… (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. - deputātu Klementjeva un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 12, atturas - 40. Priekšlikums nav apstiprināts.

Lūdzu, turpiniet!

G.Krasts. 3. - deputāta Andra Bērziņa priekšlikums. Arī šis priekšlikums nav guvis atbalstu. Faktiski mēs jau esam šo priekšlikumu pēc būtības noraidījuši arī divos iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikušies... Vispirms Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

Taču mēs tagad runājam par 3.priekšlikumu...

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Eiropas Sociālās hartas 13.pants paredz, ka sociālās garantijas saskaņā ar šo pantu var saņemt tās valsts, kura paraksta un ratificē šo konvenciju, pilsoņi, kā arī ārvalstnieki no tām valstīm, kuras ir jau parakstījušas šo konvenciju. Taču jūs aizmirsāt mūsu valsts nepilsoņus. Tie nepilsoņi ir mūsu valsts subjekti, un, tā kā (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupanti!”) jūs aizmirsāt par viņiem, mēs ierosinām iekļaut šo kategoriju šīs hartas ratifikācijas likuma 2.pantā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupanti!”)

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - Andris Bērziņš. Lūdzu!... Mēs runājam par 3.priekšlikumu.

Krasta kungs... Es atvainojos, tad atsauciet... Jūs gribat runāt par savu priekšlikumu, jo Krasta kungs kļūdījās, sakot, ka mēs runājam par Bērziņa kunga priekšlikumu.

Mēs vēl neesam nobalsojuši par 3.priekšlikumu, mēs pašreiz diskutējam par to.

Krasta kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā vai arī mēs tūlīt balsosim par 3.priekšlikumu.

G.Krasts. Komisija 3.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. - deputātu Klementjeva un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 39. Priekšlikums nav apstiprināts.

Lūdzu, turpiniet! Par ceturto.

G.Krasts. Jā, šis ir deputāta Andra Bērziņa priekšlikums, kas pēc būtības atkārto nu jau noraidīto 1. un 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas uzstāties Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Paldies! Kolēģi, mēs par šo jautājumu jau esam runājuši, un es vēlreiz gribētu akcentēt, ka, tiekoties ar Labklājības ministrijas speciālistiem, personīgi mani neviens nevarēja pārliecināt, ka būšot lieli valsts budžeta naudas tēriņi, ja mēs pieņemsim Eiropas Sociālās hartas 7.pantu, kurš aizstāv bērnu tiesības taisni uz darbu. Ņemot vērā to, ka tās tiek reglamentētas Eiropas Sociālajā hartā, neviens mani nevarēja pārliecināt! Es tomēr neuzskatu, ka ir pamatoti tie argumenti, ka, pieņemot hartas 7.pantu, būšot vajadzīgi sevišķi lieli naudas tēriņi no valsts budžeta. Es vēlreiz atkārtoju: nevajag jaukt divas lietas! Tā kā mēs esam pieņēmuši Darba aizsardzības likumu, kur iekšā ir, gandrīz viens pret vienu, tie paši punkti, kas ir Eiropas Sociālās hartas 7.pantā, nekādu budžeta tēriņu, ja apstiprināsim 7.pantu, nebūs. Es domāju, ka tikai ar 7.panta apstiprināšanu mēs stimulēsim, lai tiktu ievērots tas, ko mēs esam pieņēmuši savā nacionālajā likumā. Un tāpēc lūdzu atsevišķi balsot par hartas 7.panta iekļaušanu, tas ir, 7.panta ratificēšanu.

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Vai vēlaties ko piebilst, Krasta kungs?

G.Krasts. Ārlietu komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. - deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: “Andri, piedod! Ja vari!”) Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

G.Krasts. 4.priekšlikums, kas ir arī pēdējais, ir deputāta Antona Seiksta priekšlikums, kurš arī nav guvis atbalstu. Pēc būtības šis priekšlikums jau noraidīts, noraidot 1. un 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tas nav deputāta Antona Seiksta, tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu ņemt to vērā! Tā kā komisija man nav devusi mandātu to atsaukt, būs jābalso. Taču kolēģus no Ārlietu komisijas lūdzu ievērot, ka es parakstu dokumentus! Kad manis nav, to dara Viola Lāzo, un, kad viņas nav, to dara Pēteris Tabūns. Šis ir komisijas priekšlikums. Lūdzu balsot!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām debates.

Debatēs uzstājās Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Seiksta kungs! Mēs komisijā šo jautājumu skatījām, un, cik es atceros, mēs neatbalstījām šā hartas panta ratificēšanu. Mēs to pieņēmām par izņēmumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Kāpēc mēs, viena daļa no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, bijām “pret”? Tāpēc, ka Labklājības ministrijas speciālisti mūs pārliecināja, ka tad, ja pantu ratificēsim, būs milzīgi lielas izmaksas un ka mēs principā vēl neesam gatavi ieguldīt tādus līdzekļus, lai tiešām atbilstoši visām prasībām nodrošinātu tādus apstākļus. Ja mēs ratificētu šo hartas pantu, tad mums liela daļa uzņēmumu būtu jāslēdz. Un tādēļ mēs, daļa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu, bijām pret šā hartas panta iekļaušanu.

Lai nedotu argumentus tiem tur, kas sēž pa kreisi, bļaustīties uz katra stūra, ka mēs negribot aizstāvēt bērnu tiesības, es gribētu vēl papildināt šo skaidrojumu par mūsu balsojumu.

Redziet, tur iznāca vesela diskusija. Piemēram, ja es savu bērnu, kuram ir 13 vai 14 gadu, savā zemnieku saimniecībā nodarbinu sakņu dobes ravēšanā, tas kaimiņu zemnieks var uzrakstīt sūdzību, ka netop ievērotas tiesības, un tad principā visas šīs lietas taps tādā veidā izkropļotas. Nacionālajā likumdošanā, par nožēlu, vēl nav ieviesta kārtība, un tādēļ mēs iestājamies par to, ka šo pantu, kurš ir tieši par bērnu tiesību aizsardzību, nevarētu te iekļaut.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, es te dzirdēju: “tie, kas runā pa kreisi”, bet vai tad cilvēku veselība tos, kas atrodas pa labi, interesē? Labklājības ministrija, redziet, nevar atrast naudas līdzekļus. Bet kā tad atradīs naudas līdzekļus to cilvēku ārstēšanai, kuri būs sagandējuši savu veselību? Un kā tad viņiem tiks tās pensijas apmaksātas?

Cienījamie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji! Kas atmaksās cilvēkiem par viņu sagrauto veselību? Kas atmaksās viņu nāves gadījumā, kas iestāsies agrāk, nekā cilvēkam pienāktos, tikai tāpēc, ka viņš ir strādājis kaitīgos darba apstākļos? Un kāda tad nauda ir vajadzīga šo darba apstākļu uzlabošanai? Kur tad ir palikuši tie 130 miljoni latu, kurus Latvijai noziedoja pirms pieciem vai sešiem gadiem, lai savestu kārtībā darba apstākļus un cilvēkam nodrošinātu veselības aizsardzību? Kur ir palikuši tie naudas līdzekļi? Kāpēc tad mēs tos taupām un neuzrādām, kā tie ir izlietoti?

Visu laiku Labklājības ministrijai ir tikai vieni vienīgi plāni, un par šiem plāniem tiek izlietotas ļoti lielas naudas summas, bet diemžēl tie paliek tikai uz papīra. Tāpēc arī Eiropas Savienība naudu Latvijai nedod, jo tā ir tieša krāpšana. Un tagad vienā mierā Labklājības ministrija pasaka: “Šajā pantā minētajām tiesībām uz veselībai drošiem un nekaitīgiem darba apstākļiem, to sakārtošanu un nodrošināšanu līdzekļu nav!” To nevis viņi maksā, to veic darba devējs, un, ja mēs gribam atbalstīt ārzemniekus, kas var pie mums lopiskus darba apstākļus radīt, tad, cienījamie kolēģi, man nav saprotams, kādas garantijas jūs dodat saviem atbalstītājiem, kuri par jums vēlēja. Kāpēc jūs neinteresē mūsu, latviešu, un Latvijas iedzīvotāju veselība? Tas tik tiešām nav saprotams! Un, ja Labklājības ministrija var uzstāties ar tādu priekšlikumu, ka tai nav naudas... Tai vienmēr nav naudas! Tai nav zālēm naudas, tai nav ārstēšanai naudas, tai nekam nepietiek... Tad izvirzās jautājums: kur paliek tie naudas līdzekļi, kurus saņem no budžeta?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debates Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribētu tomēr atgādināt, par ko īsti ir runa, un Antona Seiksta, “Latvijas ceļa” deputāta, priekšlikumu, manuprāt, nav nekāda pamata noraidīt.

Tātad Eiropas Sociālās hartas 3.panta otrajā sadaļā attiecīgi ir teikts, ka Latvijas valsts apņemas izdot darba drošības un strādājošo veselības aizsardzības noteikumus - tātad pavisam elementāra lieta. Otrkārt - ar uzraudzības mehānismu palīdzību nodrošināt šo noteikumu īstenošanu. Es domāju, ka arī šeit nav nekādu problēmu, lai gan Dobeļa kungs šeit laikam saskata lielas problēmas, jo uzraudzības mehānismi jau ir.

Tālāk - konsultēt attiecīgās darba devēju un strādājošo organizācijas par pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu darba drošību un aizsargātu veselību ražošanā. Godājamie kolēģi! Arī šīs konsultācijas praktiski neko nemaksā. Mēs redzējām, ka arī iepriekšējā gadījumā, kad skārām šo 7.pantu Eiropas Sociālās hartas otrajā sadaļā par bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, valdību veidojošās partijas mums neizprotamu iemeslu dēļ to noraidīja, kaut arī tas valstij nemaksāja ne santīmu. Praktiski mēs gribam apstiprināt šeit sociālajās garantijās krīzes iztikas minimumu un neskatāmies ne uz saturu, ne uz būtību, un tā rezultātā nedomājam arī par savu valsti no sociālo garantiju viedokļa. Es domāju, ka tur, kur mēs jau varam šodien kaut ko ratificēt, nav nekāda vajadzība to noraidīt.

Es aicinu atbalstīt “Latvijas ceļa” deputāta Antona Seiksta priekšlikumu! (Starpsauciens no zāles: “Nevar atbalstīt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Juris Vidiņš, otro reizi. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Baldzēn un Bojāra kungs! Jūs laikam aizmirsāt vienu lietu - to, ka mēs esam šinī sesijā jau pieņēmuši Darba aizsardzības likumu, un tanī likumā šīs lietas ir atrunātas. Es pilnībā nepiekrītu godājamā Leona Bojāra uzstāšanās runai, kurā viņš griezās pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem ar tādu kontekstu, it kā mēs atbalstītu lopiskus darba apstākļus cilvēkiem un tā tālāk. Es tomēr aicinu jūs, Leon, ievērot kaut minimālus pieklājības un korektuma noteikumus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Vidiņa kungs! Es jums atgādināšu arī 15.pantu - “Invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu”. Arī tas ir Labklājības ministrijas lauks, kurā tai ir jādarbojas! Diemžēl tās darbības nebija, nav un tā arī nebūs. Un tie naudas līdzekļi, kuri tiek atvēlēti, tie aiziet tik tiešām nezināmus ceļus. Un to astoņkāji, kas ir medicīnā, to jūs taču vadāt visu laiku. Kāpēc tad jūs nevarat nodrošināt, lai tik tiešām naudas līdzekļi būtu izlietoti? Un jūs arī invalīdus ignorējat, un tā pēdējos divos mēnešos pieņemtajos likumprojektos ir jau vismaz trešā reize, kad invalīdi Latvijā, redziet, vairs nav Latvijas Republikas iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav. Krasta kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

G.Krasts. Ar sāpošu sirdi Ārlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Aicinu izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Antona Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 4, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam! Ak, tā, piedodiet, tas ir pēdējais lasījums! Paldies. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. Otrais lasījums, steidzams.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tā, godātie kolēģi! Neraugoties uz karstajām debatēm iepriekšējā sēdē, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti, un es aicinu jūs izteikt savu viedokli par otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, vai jūs vēlaties izteikties par šo likumprojektu?

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputātiem tomēr ir jārūpējas par savas valsts attīstību, bet diemžēl Eiropas Savienībā, uz kuru mēs tā tiecamies, katrā valstī rit nikna cīņa par valsts interesēm. Visniknākā cīņa! Un viņi nepieņem visus likumus tā, kā mēs tos pieņemam, paklausīdami, ko mums pasaka kāds Eiropas Savienības ierēdnis. Viņš norāda ar pirkstu, ka steidzīgi tas ir jāpieņem, un mēs vienā mierā nobalsojam. Un kāds tad būs rezultāts?

Es atceros, ka pagājušajā gadā Tautas partija neatbalstīja margarīna ievešanas palielināšanu Latvijā, jo ir jāatbalsta arī mūsu lauksaimnieki, kuri izgatavo sviestu. To mēs esam aizmirsuši un tagad balsojam.

Tagad jūs paskatieties, ko mēs darām, lai aizstāvētu mūsu lauksaimniecību, kāda ir darbība no Latvijas Saeimas puses, ja mēs pieņemam steidzīgā kārtā šo dokumentu, kuram nav ne ekonomiskā aprēķina, ne sociālā aprēķina! Un arī politiski tas nav izskatīts tā, kā vajadzīgs, bet mums tas ir steidzīgi jāpieņem. Tas nozīmē, ka mēs arī turpmāk turpināsim lauksaimniecības produktu ievešanu - importu Latvijā vismaz 400 miljonu latu apmērā. Un tas ar katru gadu palielināsies.

Un ko tad darīs mūsu zemnieki, mūsu lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji, tas ir, mazie un vidējie uzņēmumi? Kāpēc tad mēs viņus negribam atbalstīt, ja visā Eiropas Savienībā to dara? Diemžēl mēs to negribam darīt.

Un tagad jūs satiksities ar zemniekiem. Ko tad jūs pateiksiet, kā jūs mūsu zemniekus aizstāvat? Ja Ārlietu ministrija steidzīgā kārtā, pat neizskatot šos dokumentus… Tiem nekā nav apakšā, vienīgi pārtulkots ir tas teksts un nodots mums. Un jūs apskatieties tālāk, kādas kvotas cenas ir palielinātas, kā cietīs valsts budžets? Nav tur tikai tie 220 000, kas cietīs, tur būs miljoni, cienījamie kolēģi! Un plus vēl bezdarbs.

Tā ka tādu steidzīgu atbalstu es nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Par steidzamību mēs jau nobalsojām, pieņemot pirmajā lasījumā, tā ka par šo mēs vairs nevarētu diskutēt. Vēl vēlas izteikties Juris Vidiņš… Jūs to atsaucat? Paldies. Vidiņa kungs atsauc. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates slēdzu.

Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts. Jā, kā es jau paguvu noziņot, priekšlikumi otrajam lasījumam nav iesniegti. Un tiem debatētājiem, kuri apšauba šā līguma lietderību Latvijai, varu vienīgi atzīmēt to, ka nu Latvijas pārstrādātāji, Latvijas ražotāji ir it kā piekrituši šiem noteikumiem, ka tāda ir Zemkopības ministrijas oficiālā informācija, un tāpēc it kā nav pamata mums, tā vienkārši saliekot kopā mūsu niecīgās zināšanas, kādas tomēr mums ir šajā preču apmaiņā, vērsties pret šo priekšlikumu, kāds tas ir sagatavots.

Tā ka es, godātie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”! Otrais lasījums. Steidzams. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tālāk izskatīsim lēmuma projektu, kuru mēs papildus iekļāvām darba kārtībā.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka mēs pieņēmām otrajā lasījumā Komerclikumu, es atgādināšu mūsu lēmumu, ar kuru mēs savulaik atlikām likumprojekta “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” izskatīšanu un kuru mēs nolēmām skatīt reizē ar Komerclikumu - tāds bija Saeimas balsojums, tātad skatīt reizē ar šiem grozījumiem Komerclikumā.

Sakarā ar to, ka ir pagājis zināms laiks, kopš mēs atlikām šā likumprojekta izskatīšanu, darba grupa vēlas precizēt laika termiņus šajā likumprojektā, Juridiskā komisija piedāvā šim likumprojektam noteikt tādus pašus priekšlikumu iesniegšanas termiņus, kādi tika noteikti likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā”, - 11.decembri, lai 20.decembrī mēs to varētu izskatīt Saeimas sēdē un attiecīgi 1.janvārī tas varētu stāties spēkā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Šķēle - Tautas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja vietniek! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien lēmām, ka 20.decembrī izskatīsim Komerclikumu trešajā lasījumā. Lietu loģika prasītu, ka būtu spēkā Komerclikums, un tikai pēc tam mēs varētu izteikt savus priekšlikumus par Komerclikuma spēkā stāšanās likumu. Pretējā gadījumā nebūs iespējams iesniegt priekšlikumus, balstoties uz galīgo versiju. Lietu loģika prasa, lai vispirms tiktu pieņemts Komerclikums, un tad mums ir jāiesniedz priekšlikumi spēkā stāšanās likumprojekta trešajam lasījumam. Es aicinu noteikt citu datumu un šodien nebalsot par šo Saeimas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Protams, Andra Šķēles priekšlikums būtu ļoti loģisks, ja viss pirms tam būtu noticis ļoti loģiski, kārtīgi un sakārtoti. Ņemot vērā to, ka par mums pat prese smejas, bet uzņēmēji raud: “Vai nu dodiet to likumu, vai pasakiet, ka tā nebūs!” Manā skatījumā Komerclikuma likumprojekts tomēr tā vai citādi ir jāapstiprina vienā laikā ar šā likuma spēkā stāšanās likumprojekta pieņemšanu, jo mēs visus jautājumus jau būtībā esam izdiskutējuši. Tā ka es lūdzu kolēģus atbalstīt Linarda Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī Dzintars Rasnačs vēlas izteikties. Turpinām debates!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, divi gudrie kādreiz cīnījās, kuram taisnība, runājot par to, kas bija pirmais - vista vai ola. Te ir tas pats gadījums. Es domāju tā: ja mēs laidīsim olu pa priekšu, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš teiks, ka pirmā bija vista, un otrādi. Tā ka, kolēģi, es aicinu tomēr būt godīgiem un ievērot tos paļāvības principus, pēc kuriem uzņēmēji ir vadījušies un pēc kuriem gatavojas 1.janvārim. Es te redzu tikai mēģinājumus aizkavēt procesu un kārtējo reizi atlikt spēkā stāšanos uz ilgāku laiku. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav. Muciņa kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu likumprojektam “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” līdz 2001.gada 11.decembrim.” Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 19. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, līdz ar to mēs šīsdienas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota izdruka, jūsu uzmanībai piedāvāju informāciju, ka šodien pulksten 17 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem. Šeit mums dienas kārtībā ir paredzētas ...11 atbildes.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Aija Barča, Jānis Leja, Inese Birzniece, Jānis Lāčplēsis, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Jānis, Straume un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 15.sēde
2001.gada 6.decembrī

Klusuma brīdis, pieminot pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upurus
Par darba kārtību


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”(3850. un 3850-a dok., reģ. nr.1098)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(3865. un 3865-a dok., reģ. nr.1104)

Priekšlikumi - dep. A.Barča
- dep. R.Jurdžs


Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”(3872. un 3872-a dok., reģ. nr.1105)

Priekšlikums - dep. K.Lībane


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””(3873. un 3873-a dok., reģ. nr.1106)

Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs
- dep. K.Lībane


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””(3874. un 3874-a dok., reģ. nr.1107)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””(3875. un 3875-a dok., reģ. nr.1108)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(3876. un 3876-a dok., reģ. nr.1109)

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš
- dep. M.Lujāns
- dep. K.Lībane


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””(3877. un 3877-a dok., reģ. nr.1110)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””(3882. dok., reģ. nr.1111)

Priekšlikums - dep. M.Grīnblats


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Birzniecei”(3883. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Apinim”


Likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (2.lasījums)(2579. un 3809. dok., reģ. nr.749)

Ziņo - dep. A.Barča

Debates - dep. A.Tiesnesis
Likumprojekts “Militārā dienesta likums” (1.lasījums)(3729. un 3806. dok., reģ. nr.1062)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(3730. un 3807. dok., reģ. nr.1063)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (1.lasījums)(3732. un 3808. dok., reģ. nr.1065)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(3738. un 3810. dok., reģ. nr.1069)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (1.lasījums)(3739., 3811., 3811-a un 3811-b dok., reģ. nr.1070)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. A.Seiksts
- dep. A.Bērziņš
- dep. J.Dobelis

Priekšlikumi - dep. Dz.Kudums
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Dobelis

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (2.lasījums)(3596. un 3812. dok., reģ. nr.1036)

Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā (otrais lasījums)(reģ. nr.766)
Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Dobelis

Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Tabūns

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (3.lasījums)(3826. dok., reģ. nr.989)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (3.lasījums)(3828. dok., reģ. nr.976)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (3.lasījums)(3829. dok., reģ. nr.951)

Ziņo - dep. M.Lujāns

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (3.lasījums)(3836. dok., reģ. nr.990)

Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (3.lasījums)(3839. dok., reģ. nr.1011)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis

Debates - dep. L.Bojārs




Likumprojekts “Reģionālās attīstības likums” (1.lasījums)(3769., 3822., 3822-a dok. un 3822-b dok., reģ. nr.1072)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. J.Bunkšs
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Seile
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kalniņš
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs

Paziņojumi - dep. A.Seiksts
- dep. M.Lujāns

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. A.Kiršteins
- dep. J.G.Vidiņš

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” (1.lasījums)(3775. un 3824. dok., reģ. nr.1076)
Ziņo - dep. R.Ražuks
Debates - dep. A.Barča
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (2.lasījums)(3770. un 3827. dok., reģ. nr.1073)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” (2.lasījums)(3594. un 3835. dok., reģ. nr.1034)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums” (1.lasījums)(3788. un 3838. dok., reģ. nr.1077)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (1.lasījums) (Nav pieņemts)(3664. dok., reģ. nr.1054)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (1.lasījums)(3840. dok., reģ. nr.1092)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (1.lasījums) (Steidzams)(3113. un 3841. dok., reģ. nr.900)

Ziņo - dep. O.Spurdziņš



Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”(3861. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (3862. dok.)


Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (3.lasījums)(3866. dok., reģ. nr.1002)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (3.lasījums)(3867. dok., reģ. nr.998)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)(3868. dok., reģ. nr.586)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (1.lasījums)(3800. un 3854. dok., reģ. nr.1078)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” (1.lasījums)(3773. un 3855. dok., reģ. nr.1074)

Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3856. dok., reģ. nr.1099)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3857. dok., reģ. nr.1100)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” (1.lasījums) (Steidzams)(3858. dok., reģ. nr.1101)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3859. dok., reģ. nr.1102)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” (1.lasījums) (Steidzams)(3860. dok., reģ. nr.1103)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (2.lasījums)(3426. un 3869. dok., reģ. nr.994)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. L.Muciņš

- dep. G.Dambergs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” (2.lasījums)(3505. un 3870. dok., reģ. nr.1016)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (2.lasījums)(3613. un 3871. dok., reģ. nr.1038)

Ziņo - dep. L.Muciņš
Debates - dep. A.Razminovičs

Paziņojumi - dep. Dz.Kudums
- dep. A.Šķēle
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu” (2.lasījums)(3408. un 3843. dok., reģ. nr.982)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Bērziņš
- dep. A.Seiksts
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2” (2.lasījums) (Steidzams)(3737. un 3737-b dok., reģ. nr.1068)

Ziņo - dep. G.Krasts
Debates - dep. L.Bojārs


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” trešajam lasījumam”

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. A.Šķēle
- dep. I.Burvis
- dep. Dz.Rasnačs


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 06.12.2001. 9:10:38 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3865 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"
Datums: 06.12.2001. 9:19:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3873 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"
Datums: 06.12.2001. 9:21:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3875 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 06.12.2001. 9:25:36 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3876 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Birzniecei"
Datums: 06.12.2001. 9:29:02 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3883

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Apinim"
Datums: 06.12.2001. 9:29:42 bal006
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. P.Apinim

"Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:37:08 bal007
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

"Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:39:42 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3809 pieņemšanu 2.lasījumā

Militārā dienesta likums (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:42:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3729 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1063) (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:43:28 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3730 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:44:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3732 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1069) (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 9:46:38 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3738 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:18:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3739 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:21:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /01.02.2002./

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:21:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /25.01.202./

Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:25:22 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3812 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.766) (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:26:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.766) (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 10:32:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.766) (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:03:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3813 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr.989) (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:05:34 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3826 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:06:28 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3828 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:08:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3829 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:09:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3836 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:13:58 bal024
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:17:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:21:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:21:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3839 pieņemšanu 3.lasījumā

Reģionālās attīstības likums (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 11:24:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3769 steidzamību

Reģionālās attīstības likums (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:40:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3769 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:49:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3775 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr.1073) (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:51:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3827 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību" (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:52:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3835 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Nacionālās operas likums (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:55:02 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3788 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:59:00 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3664 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 13:59:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3840 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:01:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3113 steidzamību

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:01:24 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3113 pieņemšanu 1.lasījumā

Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā
Datums: 06.12.2001. 14:03:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3862

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:03:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3866 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:04:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3867 pieņemšanu 3.lasījumā

Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:13:06 bal042
Balsošanas motīvs: Par 70.priekšlikumu

Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (3.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:14:24 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3868 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:15:30 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3800 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:16:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3773 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Datums: 06.12.2001. 14:17:44 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3856 steidzamību

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:18:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3856 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:19:10 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3857 steidzamību

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:19:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3857 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:20:34 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3858 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:20:56 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3858 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:21:50 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3859 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:22:10 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3859 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:23:22 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3860 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" (1.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:23:56 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3860 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:29:38 bal056
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:35:30 bal057
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:42:56 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3869 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:46:58 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3870 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:52:50 bal060
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:53:36 bal061
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:54:28 bal062
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:55:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:56:38 bal064
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:57:02 bal065
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:58:38 bal066
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 14:59:50 bal067
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:37:50 bal068
Balsošanas motīvs: Par 93.priekšlikumu

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:38:38 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3871 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:40:50 bal070
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /20.12.2001./

Datums: 06.12.2001. 15:42:38 bal071
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:48:32 bal072
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:49:14 bal073
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:51:46 bal074
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 15:53:54 bal075
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 16:03:32 bal076
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Par Eiropas Sociālo hartu (2.lasījums)
Datums: 06.12.2001. 16:04:02 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3843 pieņemšanu 2.lasījumā

"Par LR un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2" (2.lasījums) Steidzams
Datums: 06.12.2001. 16:08:58 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3737B pieņemšanu 2.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Komerclikuma spēkā stāšanās likums" 3.lasījumam
Datums: 06.12.2001. 16:13:26 bal079
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3890



Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitās sēdes
2001.gada 6.decembrī


Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.



Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kā mums šodien bija paredzēts, uz pulksten 17.00 tika aicināta virkne ministru, lai viņi atbildētu uz deputātu jautājumiem. Tātad šobrīd pie mums ir ieradies ekonomikas ministrs Kalvīša kungs, kuram bija jautājums ... jums bija vesela rinda jautājumu, uz kuriem jāatbild.

Pirmais ir ar 135.reģistra numuru. Tātad tas ir deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Bekasova, Maksimova, Lujāna un Deņisova jautājums, kas ir adresēts Ministru prezidentam. Ā, jūs sniegsiet uz to atbildi? Lūdzu!

A.Kalvītis. Man uz rokas nav, bet Saeimā jābūt! (No zāles dep. A.Golubovs: “Vai jūs ir pilnvarojis Ministru prezidents? Vai jums ir rakstiska pilnvara?”)

Sēdes vadītājs. Ja ministrs tā saka, tad saskaņā ar Latvijas Civillikumu arī mutisks rīkojums ir rīkojums. Un, ja viņam Ministru prezidents ir uzdevis tādu uzdevumu, tad mums būtu jātic gan ministram, gan Ministru prezidentam.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Tātad jautājumā par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu. Ir sniegta rakstiska atbilde. Vienīgais, ko es varētu piebilst pie rakstiskās atbildes, ir tas, ka Saeimā šodien ir nodots Reģionālais likums. Jūs jau zināt, ka reģionālā politika no 1.janvāra tiks nodota īpašu uzdevumu ministra Zīles kunga un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā kopā ar visiem reģionālās attīstības instrumentiem, ieskaitot Reģionālo fondu un cilvēkus, kuri strādā ar reģioniem. Tātad to nodos Finansu ministrijai. Tas ir viss, ko es jums varētu piebilst. Paldies.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nu gandrīz 1 miljons latu... Vai tagad Zīles kungs turpinās visu to darbību, ko veica Ekonomikas ministrija? Līdz šim laikam no tās puses aktīvas darbības tautsaimniecībā diemžēl nav redzētas un, es domāju, diez vai arī būs.

A.Kalvītis. Es varētu komentēt, ka man kā ekonomikas ministram, protams, ir ļoti žēl, ka man ir jāatdod tik labs instruments, kāds ir Reģionālais fonds, kurā mēs ar lielām mokām vēl no Ekonomikas ministrijas rezervēm pielikām 80 000 latiem gandrīz 200 000 klāt, bet tāds diemžēl ir valdības lēmums, un to varēs mainīt tikai tad, ja gadījumā Saeima Reģionālajā likumā veiks kaut kādus citādus grozījumus. Taču ir skaidrs, ka no 1.janvāra tas būs Zīles pakļautībā.

L.Bojārs. Kāds īpašu uzdevumu ministram ir sakars ar šiem reģioniem? ar šiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem?

A.Kalvītis. Šo jautājumu jūs acīmredzot varētu uzdot Zīles kungam, jautājot, kāda būs viņa kā atbildīgā ministra politika reģionos.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, godājamie kolēģi, ka jūs neapmierina premjera deleģētais ministrs. Taču viņš sniedz jums atbildi Ministru prezidenta vārdā. Tātad viņa atbilde ir saskaņota ar Ministru prezidentu. (Kāds kaut ko runā no zāles.)

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs varat divus papildjautājumus uzdot, un ministrs ir atbildējis. Tātad, ja jūs neapmierina...

Jā, lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kāpēc mūs neapmierina? Tā kā deputātiem ir iespēja uzdot divus jautājumus, mūs neapmierina atbilde uz otro jautājumu, tāpēc mēs gribam redzēt Ministru prezidentu.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā jums acīmredzot ir jāuzraksta vēl viens jautājums Ministru prezidentam, ka jūs neesat ar saņemto atbildi apmierināti, un tad būs nākamā atbilde.

Paldies. Tātad nākamais jautājums, uz kuru ministram būtu jāatbild, ir Bojāra kunga jautājums par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanas iespējām Latvijā, akciju sabiedrības “RAF” teritorijā.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis. Diemžēl šo jautājumu es kā ministrs neesmu saņēmis, tomēr es mēģināšu uz to atbildēt mutiski, jo rakstiski tas nav iesniegts… Ir iesniegts?

Sēdes vadītājs. Ir iesniegts… Ir!

A.Kalvītis. Ā, skaidrs, es vienkārši esmu to palaidis garām.

Tātad, kas attiecas uz RAF, tad šobrīd diemžēl privatizācijas process uzņēmumā RAF ir beidzies ļoti neveiksmīgi, un tur praktiski nav iespējams nopietni šobrīd strādāt ar automobiļu rezerves daļu ražošanu. Latvijā ir atsevišķas citas kompānijas, kas ļoti labi un normāli ar šīm lietām nodarbojas, piemēram, bijušais “Autopribor” un citas rūpnīcas, bet diemžēl RAF stāvoklis, tā maksātnespēja un administratoru iepriekšējā rīcība ir novedusi pie tā, ka šī rūpnīca šodien praktiski ir nefunkcionējoša.

Sēdes vadītājs. Lūdzu pieslēgt mikrofonu Bojāra kungam!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, tā kā pirms kāda mēneša Rīgā bija lielāko automobiļu ražotāju sanāksme, tad man arī rodas jautājums: kāpēc pie kriminālatbildības netiek saukti tie, kuri bija pilnvarnieki RAF rūpnīcā un kuri izsaimniekoja ļoti dārgas iekārtas, kas maksā desmitiem miljonu, bet tās tika pārdotas par desmit tūkstošiem? Kad viņi nesīs kriminālatbildību par patiesībā tautai piederošo materiālo vērtību nozagšanu?

A.Kalvītis. Kriminālatbildību… krimināllietu var ierosināt prokuratūra, un tā nav Ekonomikas ministrijas kompetence.

(L.Bojārs kaut ko runā bez mikrofona.)

A.Kalvītis. Ekonomikas ministrijas kompetence ir nodarboties ar uzņēmumu privatizāciju, un ar to Ekonomikas ministrija arī ir nodarbojusies, realizējot šo politiku ar Latvijas Privatizācijas aģentūras palīdzību. Tā kā šajos konkrētajos gados Latvijas Privatizācijas aģentūras mēģinājumi restrukturizēt un privatizēt RAF ir bijuši nesekmīgi galvenokārt tādēļ, ka RAF ir kļuvusi maksātnespējīga, tad šo darbību ar RAF pamatlīdzekļiem veic administratori, kuri tiek iecelti no tiesas puses, tā ka Ekonomikas ministrijai nav tiešas ietekmes uz administratoru darbu. Un administrators tad arī vērtē, vai iepriekšējā vadība ir jāsauc pie kriminālatbildības vai nav. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka tiesa vērtē, vai administrators nav veicis kādas nelikumīgas darbības, pārdodot rūpnīcas īpašumus. Tā ka šinī gadījumā mums praktiski nav iespēju ietekmēt šo procesu. Ar to nodarbojas tiesa!

Sēdes vadītājs. Paldies. Divus jautājumus jūs esat papildus uzdevis, Bojāra kungs! Paldies. Ministrs ir atbildējis uz šo jautājumu.

Arī nākamais jautājums ir adresēts ekonomikas ministram. Tas ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Maksimova un Plinera jautājums "Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma "Latvijas gāze" privatizācijas procesā”.

Arī šī atbilde ir sniegta. Tātad jūs atbilde neapmierina un jūs vēlaties vēl saņemt to arī mutiski? Paldies...

A.Kalvītis. Ir rakstiski… Man nav ko piebilst…

Sēdes vadītājs. Apmierina? Jā, paldies, ir saņemta rakstiska atbilde.

Nākamais jautājums arī ir adresēts jums … Tātad jautātāji ir deputāti Leons Bojārs, Freimanis, Leja, Salkazanovs un Arnis Kalniņš "Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību". Arī šoreiz Kalvīša kungs ir parakstījis atbildi. Bojāra kungs, vai jūs vēlaties saņemt vēl arī mutisku atbildi?

A.Kalvītis. Es gribētu saņemt mutiskus jautājumus. Mēs jau ļoti precīzi esam aprakstījuši pašreizējo darbību Latvijas Garantiju aģentūrā…

L.Bojārs (nerunā mikrofonā).

... lai šīs aģentūras darbība tik tiešām būtu darbība, bet lai tas kā vienmēr nepaliktu tikai uz papīra.

A.Kalvītis. Tātad mēs esam veikuši konkrētas darbības, neskatoties uz to, ka līdz šim esam bijuši ļoti apgrūtināti ar Latvijas Garantiju aģentūras darbināšanu tādēļ, ka Latvijas Garantiju aģentūra simtprocentīgi piederēja "Latvijas eksporta kredītam", kas šobrīd ir uz maksātnespējas robežas, un tādēļ es tagad gaidīšu turpmākos Ministru kabineta rīkojumus, kas tiks izskatīti tuvāko divu nedēļu laikā valdības sēdēs, kurās Latvijas Garantiju aģentūra tiks pilnībā nodalīta no "Latvijas eksporta kredīta", tādā veidā kļūstot par patstāvīgu institūciju Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un tad būs iespējama tās darbināšana. Līdz tam brīdim, kamēr šo kapitālu pārvalda "Latvijas eksporta kredīts", šī organizācija nav spējīga funkcionēt.

Tā ka darbības tiek veiktas, un es ceru, ka no jaunā gada Latvijas Garantiju aģentūra sāks realizēt garantiju izsniegšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jūs vēl...? Lūdzu, otrais jautājums!

L.Bojārs. Jā, kas tad tomēr atbildēs par to "Latvijas eksporta kredīta" darbību un tiem naudas līdzekļiem, kuri atkal ir nozuduši?

A.Kalvītis. Tātad par "Latvijas eksporta kredītu" es jums varētu atbildēt, ka Ekonomikas ministrija Ministru kabineta uzdevumā ir griezusies Prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu atbildību. Prokuratūra pārkāpumus diemžēl nav konstatējusi, lai šobrīd ierosinātu lietu pret viņiem. Taču līdz šim brīdim Ekonomikas ministrija šīs amatpersonas nav atbrīvojusi no atbildības kā "Latvijas eksporta kredīta" bijušos valdes locekļus un padomes locekļus. Tā ka, ja likvidācijas procesā tiks konstatētas ļaunprātības, no viņiem atbilstoši likumam būs iespējams piedzīt... nevis piedzīt, bet pieprasīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Taču prokuratūra pēc Ministru kabineta lūguma, kā mēs to lūdzām, nav ierosinājusi kriminālietu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Uz Kalvīša kungam adresētajiem jautājumiem Kalvīša kungs ir atbildējis, kā arī uz pirmo jautājumu, ko Ministru prezidents bija pāradresējis viņam.

Godājamie kolēģi! Jums vajadzēja saņemt rakstiskas atbildes arī no finansu ministra... Tur gan Salkazanova kungs ir pirmais jautātājs, kā arī Baldzēna kungs, Zvejsalnieka kungs, Labanovska kungs un Čevera kungs. Viņu šeit nav.

Un tad ir bijis vēl jautājums Segliņa kungam, taču Segliņa kungs šobrīd nav klāt, bet ir rakstiska atbilde. Vai esat to saņēmuši? Neesat? Bet jūs neapmierina? Labi, tādā gadījumā to atstāsim uz nākamo reizi, un Segliņa kungu aicināsim atkārtoti. Paldies!

Sēde slēgta.


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas
piecpadsmitās sēdes
2001.gada 6.decembrī


Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem “Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis


Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem “Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā, akciju sabiedrības “RAF” teritorijā”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis


Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem “Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā” (Atbilde sniegta rakstiski)


Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis


Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem