Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas trešā sēde

2000.gada 27.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms izskatām šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam līdz šā gada 1.aprīlim. Komisija lūdz minēto Saeimas lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms otrās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par Tautas partijas frakcijas deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai ir iebildumi? Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā.

Tāpat desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu ”Par Tautas partijas frakcijas deputātu Vinetas Muižnieces un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu komisijā “Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)””.

Runāt vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

 

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu nācis ar naidu vai dusmām šajā tribīnē, un man jāizsaka atzinība tiem Tautas partijas deputātiem, ar kuriem kopā es strādāju komisijās, kad mums kopīgas lietas bija risināmas. Tie ir inteliģenti un gudri cilvēki, bet, mīļā Tautas partija, kad jūs beigsiet īstenot divkosīgu politiku? Viena lieta, kad ir pārliecība, par kuru var strīdēties un kuru var prognozēt, un kad katrs var aizstāvēt savu viedokli, taču otra lieta ir tā, kad jūs radikāli maināt savus uzskatus. Valodas likumā jūs iestājāties par “stingro” variantu, bet piekāpāties. Arī attiecībā uz partijas biedru skaita minimālo daudzumu jūs bijāt iniciatori, jūs to ierosinājāt,  un, lai gan bijāt  iniciatori, pēc tam jūs piekāpāties pavisam. Izglītības finansēšanas jautājumā, kad bijāt opozīcijā, jūs  runājāt vienus vārdus, bet pēc tam, kad jūsu pārstāve Silva Golde kļuva par ministri, jūs mainījāties  par 180 grādiem, rīkojāties pilnīgi pretēji.

             Es atgādināšu, ko cienījamā  Vineta Muižniece sacīja tajā sēdē, kad lēma par šo pedofilijas gadījumu izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Viņa noraidīja to, ka Saeima būtu aicināta un spējīga pilnvērtīgi veikt šāda jautājuma izmeklēšanu. Es citēju: “Es aicinātu kolēģus meklēt pareizos ceļus, kā parlamentam īstenot savas pilnvaras, meklēt pareizos darba instrumentus. Tautas partija uzskata, ka šajā situācijā šis nav pareizais instruments, un Tautas partija neatbalsta šīs komisijas veidošanu, kā arī nedeleģēs šeit savus  pārstāvjus darbam šādā komisijā.”

Cienījamā Muižniece! Palieciet tad pie savām domām! Tagad, kad komisija ir izdarījusi, tā sakot, galveno darbu - ir apsekojusi faktus, lieciniekus, sagatavojusi galvenās atziņas un kad atliek uzrakstīt galaziņojumu, tad jūs tagad baltā zirgā gribat “iejāt” šīs komisijas darbā un uz citu rēķina, tā sakot, labi izskatīties. Taču katram, pat visnaivākajam cilvēkam, ir skaidrs, ņemot vērā jūsu nostāju un jūsu partijas vadoņu nostāju, ka jūs tur neejat konstruktīvi strādāt, bet - gluži otrādi! - traucēt šā galaziņojuma pieņemšanu. Raugoties kopumā uz Guļāna šīm te izdarībām, kad varbūt vajadzēs noteikt kaut kādu, tā sakot, deputātu garumu, matu un acu krāsu, kā arī visu pārējo, lai varētu pieņemt šo ziņojumu, un uz vispārējo šo nostādni, ir skaidrs, ka jūsējie tur boikotēs darbu. Turklāt jūs divus deputātus jau atsaucāt no citām komisijām, arī no Juridiskās komisijas, kuri nav juristi, acīmredzot lai torpedētu izmaiņas Prokuratūras likumā. Tāpēc es sociāldemokrātu vārdā iebilstu pret šādu taktiku, un tā neliecina ne par godaprātu, ne par augstu kultūru. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” vēlas runāt Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

 

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu oponēt iepriekšējam runātājam. Šeit tiek jautājums izvirzīts daudzkārt citādāk. Šīs komisijas darbība ir novedusi pie parlamenta un tiesu varas konflikta, kas īstenībā ļoti nopietni apdraud stabilitāti. Komisiju vada cilvēks, kuram ir interešu konflikts, kuram ir gaidāma tiesa sakarā ar viņa atzīšanu par čekistu, bet kurš gļēvi bēguļo un vairākkārtīgi neierodas uz tiesu. Tāpēc ir paradoksāli iecelt šādu komisijas vadītāju, kas acīm redzami virzās uz šo konfliktu.

Otra lieta. Komisija bija paziņojusi, ka tiek rakstīts galaziņojums, taču tagad komisijas vadītājs ir paziņojis, ka komisija strādās tālāk. Un sakarā ar to, ka Tautas partija nebija pārstāvēta un ka lielos vilcienos mums nav nekādu ilūziju par šīs komisijas darbību, par šīs komisijas vadītāju, kas ir pazīstams un zināms, tad mēs gribam piedalīties un vērst šīs lietas uz labu - veidot šo komisijas darbu tādu, kādam tam vajadzētu būt, lai uz šīs problēmas rēķina, kas tiešām ir sāpīga, kāds netaisītu politisko kapitālu un neizmantotu bērnus savas politiskās popularitātes veidošanai, bet risinātu šīs problēmas. Tāpēc, ja kāds iebildīs un ja kāds neļaus Tautas partijai līdzdarboties šinī komisijā, tad tas tikai vēlreiz būs kārtējais apliecinājums, kāds ir šīs komisijas mērķis un kāda ir vēlme veidot šo  rezultātu.

            Tāpēc es aicinātu balsot arī par Tautas partijas līdzdalību šinī komisijā. Mēs palīdzēsim Ādamsona kungam strādāt un komisijai sasniegt rezultātus, kādi ir vajadzīgi.

 

            Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Ievēlēt Vinetu Muižnieci un Aleksandru Kiršteinu komisijā “Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)””.  Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 12, atturas - 28. Priekšlikums tiek noraidīts.

            Izskatīsim sadaļu “Prezidija  ziņojumi” par saņemtajiem un Satversmes 81.panta  noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta  noteikumiem”.  Atgādinu, ka noteikumu nodošana komisijai ir pielīdzināma noteikumu pieņemšanai pirmajā lasījumā. Debates notiek par katru no noteikumiem atsevišķi, atbilstoši pirmajam lasījumam paredzētajam - katram runātājam 15 minūtes. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamajam lasījumam nedrīkst būt garāks par 15 dienām.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.420 “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijām.

Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

 


A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un aicina iesniegt priekšlikumus līdz 3.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.februāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.421 “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu “Noteikumi par Grīņu dabas  rezervātu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijām.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

            A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            3.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. 3.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.422 “Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu “Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par -  78, pret un atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijām.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

 

            A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            3.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. 3.februāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.423 “Noteikumi par Teiču dabas rezervātu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu “Noteikumi par Teiču dabas rezervātu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijām.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šoreiz 3.februāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.424 “Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Seile. Iesniegšanas termiņš - 3.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.425 “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

            Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

 

            J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gan no šīs tribīnes, gan komisijās, gan arī tiekoties ar vēlētājiem, Saeimas deputāti mutiski pauž apņēmību cīnīties ar organizēto noziedzību, ar bandītiem un visādā veidā aizsargāt policistus, nodrošināt viņu sociālās garantijas, piešķirt papildu līdzekļus, lai ar organizēto noziedzību viņi varētu veiksmīgi cīnīties.

            Ja mēs runājam par šo likumprojektu, tad faktiski būtu jārunā kontekstā ar citiem šādiem likumprojektiem, kuri arī ir šodienas darba kārtībā, tas ir, būtu jārunā  gan par likumprojektu par prokuroru izdienas pensijām, kurš ir paredzēts izskatīšanai šodien pirmajā lasījumā, gan arī par likumprojektu par  militārpersonu izdienas pensijām.

            Cienījamie kolēģi! Jā, mēs esam pieņēmuši, parlamenta vairākums ir pieņēmis,  grozījumus Pensiju likumā. Aizsardzības un iekšlietu komisija arī šajā kontekstā izskatīja piedāvātos grozījumus, kurus Ministru kabinets ir pieņēmis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, tas ir, grozījumus likumā par policistu izdienas pensijām, likumā par militārpersonu izdienas pensijām un likumā par prokuroru izdienas pensijām, un vienbalsīgi neatbalstīja šo likumprojektu virzīšanu un atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Neapšaubāmi, šīs izdienas pensijas ir izņēmums no kopējās pensiju sistēmas. Tas ir neapšaubāmi. Komisijās izskanēja arī argumenti par to, ka visiem ir jābūt vienādiem “spēles noteikumiem”. Ja jau mēs paredzam, ka cilvēkiem, pensionāriem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu un grib turpināt darbu, ir   jāsaņem 60 latu pensija un pārējā tad ir darba alga, tad tādi paši “spēles noteikumi” būtu jāattiecina arī uz visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz speciālajām izdienas pensijām. Taču es gribētu atgādināt, kolēģi, ka divos likumos... es atvainojos, trijos likumos - Policijas likumā, NBS likumā un likumā par Aizsardzības spēkiem - ir speciāli panti, kuri paredz cilvēka atbildību, gan policista, gan virsnieka atbildību, valsts un sabiedrības priekšā. Divos likumos ir perfekti ierakstīts, ka, ja ir nepieciešams, policisti un virsnieki, lai aizstāvētu valsts neatkarību, lai cīnītos par valsts drošību, lai veiksmīgi cīnītos ar organizēto noziedzību, ir gatavi - viņiem ir jābūt gataviem! - ziedot arī savu dzīvību.

Mēs dažādā veidā, pieņemot dažādus likumus - un faktiski tas ir arī likumsakarīgi -, ierobežojam gan policistu, gan armijas virsnieku, gan arī prokuroru cilvēktiesības. Mēs ar likumiem esam viņiem aizlieguši apvienoties arodbiedrībās, streikot, piedalīties mītiņos, faktiski viņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās. (Ja viņi to grib, tādā gadījumā viņiem ir jāaiziet prom no tās sistēmas, kuru viņi pārstāv.) Un tagad, kad šie cilvēki ir godprātīgi izpildījuši savus pienākumus attiecībā pret valsti, sasnieguši pensijas vecumu un vairs nav spējīgi pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, bet vēl ir pietiekami labos brieduma gados - 45-50 gadu vecumā - un viņi varētu arī strādāt citu darbu, mēs nosakām, ka viņi var pensijā aiziet tikai 60 gadu vecumā. Pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka formāli šie cilvēki nekur nestrādās, bet, lai pelnītu savu maizīti (nebūsim naivi un nedomāsim, ka 45 vai 50 gadu vecumā  cilvēks vairs nav tik darbīgs un ka nevar vispār veikt nekādu darbu, kaut vai strādāt par sētnieku!), viņiem, kā mēs to paredzam, būs jāpilda kaut kādas funkcijas, par kurām naudu viņi varēs saņemt konvertos. Ko tad mēs panāksim, pieņemot šos grozījumus? Mēs panāksim to, ka netiešā veidā parlaments atbalstīs tā saucamo melno darba tirgu. Mēs panāksim to, ka tā saucamās “baltās apkaklītes” un organizētās noziedzības pārstāvji savās rindās dabūs spēcīgus cilvēkus, kuri faktiski sāks strādāt  pret to sistēmu, pret to kārtību, par kuru viņi visu laiku ir cīnījušies.  Manuprāt, tas ir absurds. Tas ir absurds!

            Es aicinu visus kolēģus vēlreiz pārdomāt visus šos apsvērumus.  Vēlreiz uzsveru: jā, šīs izdienas pensijas, speciālās izdienas pensijas, neapšaubāmi ir izņēmums. Bet tieši tāpēc arī ir pieņemti šie trīs likumi, kuri nosaka šo izņēmuma kārtību, kura skar gan policistus, gan armijas virsniekus, gan arī  prokurorus.   

            Es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem Ministru kabineta iesniegtajiem, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem.

 

            Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

            A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ādamsona kungs mazliet neprecīzi izteicās, sakot, ka gadījumā, ja policists ir sasniedzis pensijas vecumu, bet viņam ir 45 gadi un viņš ir spēka gados, līdz ar šo Pensijas likumu viņam ir ierobežojums. Te jau iznāk tā paradoksālā situācija, ka, ja reiz Iekšlietu ministrijas darbiniekam iestājas tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar attiecīgo vecumu, bet ja viņš turpina strādāt, tad viņš saņemtu pilnu pensiju un pilnu algu.  Taču tajā brīdī, kad viņam iestājas pensijas vecums, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” viņš saņemtu tikai 60 latu pensiju un pilnu algu. Līdz ar to parādās tāda no morālā viedokļa īpatnēja situācija: kamēr vēl viņam pensijas vecums nav iestājies, viņš izdienas pensiju var saņemt pilnā apmērā, bet tad, kad viņam iestājas tas vecums, tā tiek samazināta. Lai nerastos šāda situācija, ir jāizdara grozījumi visos šajos likumos, jo visi šie likumi ir saistīti savā starpā. Ja reiz šie pagaidu pasākumi, ierobežojumi strādājošajiem tiktu pēc kādiem gadiem atcelti, tad līdz ar to tie varētu tikt atcelti arī visos šajos pārējos likumos. Ja neizdarīs šos grozījumus, tad iznāks, ka būs dažas privileģētas kategorijas, kas laika gaitā iegūs negatīvu sabiedrības attieksmi. Tā tas būs tajā gadījumā, ja mēs šos likumus negrozīsim. Sistēma būs vienota, būs nepieciešams šos likumus grozīt. Valdība to ir atbalstījusi, un aicinu arī Saeimu atbalstīt šos grozījumus.

 

            Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku  partijas frakcija.

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pirms manis iepriekšējā jautājuma sakarā runāja Gundars Bērziņš, viņš jau paskaidroja, ka pedofilijas apkarošana ir izraisījusi konfliktu starp likumdevēju un tiesu varu. Šobrīd izskatās, ka Ministru kabinets grib pakļaut tos cilvēkus, kas strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās, savai tiešajai ietekmei - grib noteikt, ar ko cīnīties, ar ko necīnīties. Jo ļoti daudzus konfliktus izzināt, izpētīt izdevās tieši Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Un šodien viņiem tāpēc tiek dots “apbalvojums” - viņiem grib nogriezt to, ko iepriekšējais likumdevējs viņiem ir devis (turklāt daudzu gadu gaitā), pamatojoties uz to darbu, ko veic Iekšlietu ministrija, apkarojot noziedzību. Acīmredzot šī valdība ir ieinteresēta, lai noziedzība zeltu un plauktu un lai cilvēkiem nebūtu intereses strādāt Iekšlietu ministrijā. Jo tur ir pārāk daudz spēcīgu kadru palicis. Un tāpēc man izraisa, godīgi sakot, lielas pārdomas šīs valdības politika. Naudas Tikumības policijai nav. Iekšlietu ministrijas darbiniekiem nauda ir jānogriež, pedofilijas skandālā jāieņem vainīgā puse - bērni nav jāaizsargā, ir noteikti jāaizstāv tiesiskie principi, kas neļauj apkarot pedofiliju... Uz kurieni mēs ejam? Manā skatījumā, Tautas partijai būtu tas jautājums jāpārdomā un savam premjeram, ja viņš ir spējīgs jūs saprast, tomēr jāpaskaidro, ka Iekšlietu ministrijai ir vajadzīgi šādi darbinieki, nevis jauni zēni, kas uz turieni atnāks bez pieredzes.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šajā sakarā gribētu uzsvērt tikai vienu - esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī kopējais, lielais Pensiju likums ir pieņemts aplams, un tagad mēs ļoti labi redzam šā likuma sekas, negatīvās sekas, tās skar ļoti daudzas nozares, ļoti nozīmīgas nozares, gan kultūru, gan zinātni, gan izglītību. Un tagad praktiski iznāk tā, ka visi pārējie likumi, kas tā vai citādi skar vecumu, tātad pensiju un arī izdienas pensiju, tiek līdzsvaroti ar šo kļūdaino lēmumu. Mans viedoklis: tas ir pilnīgi lieki. Pilnīgi lieki, jo arī šā Pensiju likuma, vecuma pensiju likuma, pieņemšanas brīdī bija skaidra viena nostāja - ka mēs, tā vismaz valdības partijas apgalvoja, gribam glābt sociālo budžetu. Šie grozījumi nekādā mērā neskar sociālo budžetu. Jums nav nepieciešams šeit kaut ko glābt. Jūs vienkārši mēģināt visus nivelēt, kārtējo reizi padarīt pilnīgi vienādus un pie reizes pateikt, ka, ja ir kļūda izdarīta pret vieniem, tad arī otriem ir nepieciešama tādu pašu soda mēru jeb pasākumu piemērošana. Tas ir viens moments.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Lielā mērā tas skar arī to, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, tāpat arī militārpersonas, tāpat arī prokurori, kuriem ir šīs izdienas pensijas, bieži vien vēl strādā un ir savā profesionālajā pilnbriedā. Un tādā gadījumā veidojas situācija, kad mēs arī viņiem izdienas pensijas gribam maksāt tikai līdz šiem 60 latiem. Es vēlreiz atgādinu, ka tas ir elementārs cilvēktiesību pārkāpums. Ja cilvēks ir kaut ko nopelnījis, viņam to nevar izmaksāt daļēji.  Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Anna Seile  - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

            A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie deputāti! Manuprāt, viena taisnība visiem. Ja izglītības darbinieki un zinātnieki nesaņem pensijas, kas ir lielākas par 60 latiem, ja viņi strādā, tad tāda pati taisnība ir jāpiemēro arī  prokuratūras  un iekšlietu darbiniekiem. 

            Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

 

            Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Seiles kundze, es atvainojos, bet jums ir tā pati loģika, kas bija boļševikiem 1917.gadā. Nedarīsim visus bagātus! Pataisīsim visus vienādi nabagus! Šī filozofija ir nākusi no tās varas, kuru mēs mēģinājām iznīcināt pirms desmit gadiem. 

 

            Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

 

            E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Man bija patīkami šeit dzirdēt manas kolēģes Annas Seiles rosinājumu - viena taisnība, viens likums visiem. Tas tiešām būtu labi. Taču tādā gadījumā, Seiles kundze, jums vajadzētu teikt, ka vajadzētu izdienas pensijas ierosināt   arī pedagogiem, izglītības darbiniekiem. Tas būtu viens jautājums. Un tas būtu pavisam godīgi. Nevis darīt tā kā pašreiz - runāt tikai par robežu: 60 lati.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ministru kabineta noteikumu - “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 16, atturas - 7. Noteikumi komisijām tiek nodoti.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Šeit gan atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Vārds Aijai Barčai.  Lūdzu!... 4.februāris? Paldies. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.426 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Atklājam debates. Andris Bērziņš.

 

            A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

            Cienītie kolēģi! Man gribētos, lai šis jautājums netiktu politizēts, jo tas tiešām varētu būt mazpolitizēts, bet, kā mēs saprotam, šajā mājā nav iespējams nevienu jautājumu risināt bez politikas, un politika tam noteikti būs klāt. Es gribētu pamatot, kāpēc nevajadzētu virzīt, apstiprināt un atbalstīt šīs izmaiņas. Es gribu pateikt, ka Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā šis jautājums tika izskatīts un noraidīts. Es šeit runāju arī mūsu frakcijas vārdā un gribētu pamatot, kāpēc būtu jānoraida šis priekšlikums.

            Pirmkārt. Bērnu tiesību aizsardzības likums tika pieņemts pirms divarpus gadiem. Likumā bija noteikts, ka līdz 1999.gada 31.decembrim attiecīgajām  valsts iestādēm ir nepieciešams noslēgt starpvalstu līgumus adopcijas jautājumos. Nezināma iemesla dēļ šis likums netika izpildīts. Divarpus gadus neviens neuzskatīja, ka šādi starpvalstu līgumi būtu jānoslēdz.

Otrkārt. 1999.gada 17.septembrī Briselē Andrejeva kungs paraksta Konvenciju par starptautisko adopciju. Nezināmu iemeslu dēļ šis dokuments līdz 2000.gada janvāra beigām netika iesniegts Saeimā ratificēšanai. Tāpat nezināmu iemeslu dēļ Latvija vēl līdz šim mirklim nav pievienojusies arī 1993.gada 29.maija Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starptautiskās adopcijas lietās.

Treškārt. Pagājušā gada sākumā tika uzsākta diskusija par nepieciešamību vai nu sākt veidot jaunu likumu par adopciju, vai papildināt jau esošo likumdošanu. Starpministriju diskusijā tika pieņemts lēmums, ka nav nepieciešams radīt jaunu likumu, bet nepieciešams papildināt esošo likumdošanu adopcijas jautājumos. Pagājušā gada pavasarī tika izveidota starpministriju darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt papildinājumus un izmaiņas esošajā likumā par adopciju.

Arī Bērnu tiesību aizsardzību apakškomisija par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzskatīja to, ka ir nepieciešams šo jautājumu izskatīt, jau sākot ar septembri. Mēs septembrī lūdzām šai apakškomisijai, lai tā iesniedz šos dokumentus un lai mēs varētu sākt skatīt tos apakškomisijā. Ne septembrī, ne oktobrī, ne novembrī, ne decembrī šie dokumenti nebija ienākuši Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.

Ceturtkārt. Pašlaik Saeimā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tiek izskatīti papildinājumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimas sēdē trešajam lasījumam. Grozījumi paredz dažādus precizējumus un papildinājumus starptautiskajā adopcijā.

Piektkārt. Lai nevajadzētu cīnīties, kolēģi, un veidot jaunu Saeimas izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu izmeklēt dažādus pārkāpumus starptautiskajā adopcijā, ir nepieciešams ievērot esošo likumdošanu. Tāpat nav pieņemams, ka dažādu ministriju ierēdņu neizdarības dēļ nav izpildīts pirms divarpus gadiem pieņemtais Bērnu tiesību aizsardzības likums. Uzskatu par nepieņemamu ierēdņu kļūdas labot ar jauniem papildinājumiem likumdošanā, kas var nevis sakārtot, bet - gluži pretēji - pasliktināt starptautisko adopciju.

Nav pieņemami izteikumi un atzinumi anotācijā par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur tiek rakstīts, citēju: “Jāatzīmē, ka šādu līgumu slēgšana nav sevišķi populāra.” Tas nozīmē, ka mūsu valstī var būt populāri un nepopulāri likumi, ka var būt likumi, kuri ir jāpilda burtiski, un var būt likumi, kurus var vispār nelasīt un nepildīt, ka var būt populāri un nepopulāri starptautiskie līgumi, kuru popularitāti vai nepopularitāti nosaka dažādi ministriju ierēdņi.

Ja mēs vadāmies pēc iepriekšminētajiem parametriem, kā mēs nosakām likumus, kurus mēs pildām vai nepildām, kurus mēs uzskatām par populāriem vai nepopulāriem, tad, piemēram, pensionāri varētu uzskatīt par nepopulāru Pensiju likumu. Es, būdams autobraucējs, varētu uzskatīt par nepopulāru, teiksim, Satiksmes noteikumu likumu. Ja es uzskatu to par nepopulāru, tad vienkārši es to nepildu.

Ģenerālprokuratūras vēstulē Latvijas Tieslietu ministrijai pēc veiktās pārbaudes par veikto starptautisko adopciju Latvijā, tika teikts, citēju: “Tajā pašā laikā konstatētas nepilnības Adopcijas likumā, kuras var būt par pamatu runām par bērnu pārdošanu un objektīvi savas pretrunības dēļ teorētiski rada iespējas ierēdņu korupcijai” un dažādiem, teiksim, citiem pantiem. Es domāju, ka jau tas vien liecina, ka šādas lietas mēs nedrīkstam pieļaut.

            Septītkārt. Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka likumdevējam  jānosaka galvenie virzieni, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Nevienā no likumiem netika izstrādāti šie galvenie virzieni.

            Astotkārt. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu par nelietderīgu nodot izskatīšanai un apstiprināt komisijā Latvijas Republikas Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā iesniegtos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šie grozījumi nevis sakārtotu bērnu adopcijas jautājumu, bet drīzāk to  sarežģītu. Uzskatu, ka līdz tam mirklim, kamēr nav noslēgti  starpvalstu līgumi  par starptautisko adopciju un ratificētas starptautiskās konvencijas, kas aizsargātu bērnu tiesības starptautiskajā adopcijā, Latvija nedrīkst izdarīt starptautisko bērnu adopciju.

            Un vēlreiz, kolēģi! Ja mēs gribam tuvākajā laikā atkal presē lasīt diskusijas par to, kurš ir vai par kuru ir kādas aizdomas, ka kāds ir maksājis, vai ka atkal bērns nelikumīgi ir aizsūtīts uz ārzemēm, tad pieņemsim dokumentus un iesim pa šo ceļu. Ja mēs gribam šo jautājumu sakārtot, tad, lūdzu, būsim vienreiz konsekventi un tiešām cienīsim un mīlēsim vārda pilnā nozīmē bērnus!  Paldies par uzmanību!

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

 

            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Sākot ar jauno tūkstošgadi, sāksim pārmērīgi skriet, bet steiga diemžēl ne vienmēr dod šo kvalitāti.

Mums ir jau atvērts Bērnu  tiesību aizsardzības likums. Nav saprotams, kāpēc tad vajadzēja izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā  izmaiņas šinī likumā. Kāpēc tāda steiga?

Interesanti ir arī tas, ka dokumentu parakstījis Birkava kungs. Nu to vēl varētu saprast, bet nav saprotams, kāpēc ir parakstījis Gorbunova kungs. Kāda ir saistība Satiksmes ministrijai ar bērna tiesību likumiem? It sevišķi tas attiecas uz adopciju. Steigu, protams, var saprast, jo sešas vai astoņas Latvijas firmas, kas nodarbojas ar bērnu adopciju uz ārzemēm, tagad ir palikušas bez darba. Un, protams, droši vien ieinteresētajām personām kaut kas ir jādara, lai viņām tomēr tas darbs būtu. Vai tad Latvijā tik tiešām ir tik daudz bērnu, cienījamā pozīcija? Mēs visu laiku runājam par drausmīgo demogrāfisko situāciju, tad varbūt arī padomāsim, lai tie bērni tomēr paliek Latvijā, nevis lai viņi pārvēršas par ārzemniekiem. Mēs taču Latviju nevaram pārvērst par bērnu tirgu! 

Ļoti žēl, ka nav vēl izdevības adoptēt uz ārzemēm mūsu pensionārus. Tas varbūt būtu labāk. Lūk, 31.panta redakcija: “Lai bērnu attīstībai nodrošinātu ģimenes vidi, tiek atbalstīta adopcija.” Šo frāzi vēl varētu saprast. Diemžēl nav norādīts, ka adopcijai ir jānotiek Latvijas Republikā un ka to dara Latvijas pilsoņi. Tas ir tā kā aizmirsts.

2.punkts: “Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums”. Savā saietā juristi atzina, ka mūsu Civillikums ir ļoti slikts. Tas nav izstrādāts, un diemžēl tas nedarbojas tā, kā tam būtu jādarbojas. Adopcijas kārtību  uz ārzemēm un ierobežojumus nosaka Ministru kabinets. Cienījamie kolēģi! Pēdējā pusgadā likumdošanā tika iestrādāts, ka ļoti daudz ko nosaka Ministru kabinets, bet kur tad paliek mūsu likumdošana? Vai tad Ministru kabinets varēs aizvietot visās vietās mūsu likumus?

Un tagad paskatīsimies, kā Latvijas Republikā izrāda interesi par bērniem un kā viņus aizstāv.

Pirmais. Bērnu pabalstus “apgrieza” tik daudz, ka tie palika četru latu un 20 santīmu apmērā. Tagad jūs pasakiet, ko var atļauties viena māte, ja viņai ir divi bērni, ar tiem astoņiem latiem, kā viņa var šos savus bērnus uzturēt? Tātad valsts atbalsta bērnu audzināšanai  nekāda nav. Mums nav izveidota bērnu aizsardzības sistēma, nav noteikts, kādā veidā un kas aizsargā bērnus. Neviens! Bērnus kopā ar vecākiem var izlikt jebkurā laikā no dzīvokļa, un neviens neko nerunā, vai viņi paliks uz ielas aukstumā vai būs kā citādi. Viņus izmet uz ielas, un ar to viss beidzas. Bērni nav aizsargāti ne uz ielas, ne skolā. Taču pats trakākais ir tas, ka bērnus izmanto prostitūcijā. Tas Daugavpils variants ir briesmīga lieta, un vispār nav saprotams, kāpēc tas ir ildzis divus, trīs gadus un par to neviens nav runājis. Tajā pašā laikā ir zināts, bet nav nekas darīts. Narkomānija taču pieaug ar katru dienu. Diemžēl Iekšlietu ministrija neko nedara, un narkodīleri ir katrā skolā ne tikai Rīgā, bet jau sastopami arī uz laukiem.

Cienījamie kolēģi! Grozījumus atbilstoši dokumentam nr.1437, kādi tie mums ir ieteikti, pieņemt nevar.

Un vēl viens moments - tā ir bērnu tirdzniecība. Tik tiešām! Iepriekšējais kolēģis gan teica, bet viņš nepateica. Ja jau internetā izliek cenas, ka Latvijā var iegādāties puisīti par 40 tūkstošiem un meiteni - līdz 30 tūkstošiem latu, tad tas ir kauna plankums Latvijas tēlam. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāju gan savā, gan arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā. Mēs šo likumprojektu neatbalstīsim un neatbalstīsim to visu, bet it īpaši Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vadītāja Bērziņa minēto iemeslu dēļ. Manuprāt, šis likumprojekts ir aizdomīgs kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka ne jau tikai 2,5 gadus vien nav nepildīts likums. Vairāk nekā 2,5 gadus ir bijušas šīs runas, ilgušas šīs neskaidrības attiecībā uz adopciju. Mēs esam piedzīvojuši to, ka tieši attiecībā uz adopciju presē parādās dažādas gan pārbaudītas, gan nepārbaudītas ziņas. Ap adopciju, par ko es pati esmu pārliecinājusies, rosās veikli un izmanīgi advokāti un citu profesiju pārstāvji, kuri, kā redzams, izrāda zināmu interesi un gūst arī kādu labumu no tā, ka mums šobrīd likums nav sakārtots  tā, kā tam vajadzētu būt.

Likums ir jau trešā lasījuma stadijā. Mēs to esam komisijā pieņēmuši, bet skaidri un nepārprotami pēc daudzajām komisijas sēdēm, pēc daudzajām sanākšanas reizēm mēs esam vienojušies par to, ka likumā paredzētajos gadījumos un attiecīgajā kārtībā bērnus var adoptēt uz ārvalstīm, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, un ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Skaidri, gaiši un nepārprotami tas ir likumā ierakstīts, nevis atkal kārtējo reizi Ministru kabineta noteikumos.

            Es personiski uzskatu, ka vispār adopcijai uz ārzemēm būtu jābūt ļoti retam  un īpašam gadījumam, un, neapšaubāmi, mums ir jāgādā par to, lai  Latvijā būtu  pieauguši cilvēki - vecāki, kuri vēlas adoptēt Latvijas bērnus, nevis,  tā sakot, viņi jātransportē ne vien desmitiem, bet jau simtiem projām uz ārzemēm, kur, es ceru, kaut nu viņiem labi klātos.

            Svarīga lieta ir arī tā, ka vienu brīdi bija pārtraukta adopcijas prakse uz ārzemēm, bet nu pēkšņi šī prakse atkal ir atjaunojusies. Mūsu frakcija vēlējās no tieslietu ministra Birkava kunga uzzināt, kāpēc pēkšņi ir tāda steiga, kāpēc ir vajadzīgs šis likumprojekts un vai ir tādu bērnu saraksts, kuriem būtu steidzīgi, steidzīgi nepieciešama adopcija, lai viņus varētu ārzemēs varbūt ārstēt vai kā citādi viņiem palīdzēt.  Žēl, bet diemžēl Birkava kungs mūsu frakcijai nav sniedzis atbildi uz šo mūsu vēstuli un pieprasījumu. Spriežot pēc visa iepriekšteiktā, es varu sacīt un aicināt arī jūs darīt tāpat - neatbalstīt šo likumprojektu!

 

            Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

            A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tajā brīdī, kad valdību veidojošās frakcijas apsprieda tos Ministru kabineta noteikumus, kurus pieņems Satversmes 81.panta kārtībā, mēs uzskatījām, ka nav lietderīgi izdarīt grozījumus, jo Bērnu tiesību aizsardzības likums pašreiz ir atvērts. Tas ir trešajā lasījumā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu tam bija līdz 20.janvārim. Līdz ar to šos pašus grozījumus varēja pieņemt nevis ar atsevišķu likumu, bet gan iesniegt kā priekšlikumus jau esošajam atvērtajam likumam.

Sanāksmē, kurā mēs konsultējāmies, es informēju Ministru prezidentu, ka mūsu frakcijai ir negatīvs viedoklis, taču jebkurā gadījumā valdība tomēr uzskatīja, ka ir nepieciešams tos pieņemt. Ja es kļūdos, lai man piedod Birkava kungs, bet man ir informācija, ka viņš Ministru kabineta sēdē esot teicis, ka tas ir nepieciešams, lai nerastos pārtraukums šajā adopcijas procedūrā, jo ir daudz slimu bērnu, kuri gaida adopciju uz ārzemēm. Un tajā gadījumā, ja reiz būs kaut mēnesi ilgs pārtraukums, radīsies lielas problēmas. Taču informāciju mēs neesam saņēmuši, kas varētu būt šie bērni un cik viņu varētu būt.

            Tagad veidojas interesanta situācija. Ja gadījumā tiek atbalstīts šis likumprojekts, tad šī norma turpina darboties, taču komisija jau ir skatījusi un apspriedusi visus priekšlikumus, kas iesniegti uz trešo lasījumu, un tie ir konkrēti priekšlikumi par konkrētiem grozījumiem šajos pašos pantos. Tādējādi šie priekšlikumi, ko mēs skatīsim citā sēdē, attieksies uz to redakciju, kāda ir pašreiz likumā, nevis uz to redakciju, kāda būs tādā gadījumā, ja reiz atbalstīsim šo likumprojektu. Un tad izveidosies līdzīga situācija tai, kāda bija ar Pensiju likumu, kad sociāldemokrāti mūs kritizēja par to, ka mēs grozām grozījumu grozījumus, pamatojoties nevis uz spēkā esošo likumu, bet pamatojoties uz tiem grozījumiem, kas varētu stāties spēkā. Līdz ar to veidosies diezgan liela neskaidrība attiecībā uz to, kāds izskatīsies Bērnu tiesību aizsardzības likums tad, kad mēs to būsim izskatījuši nākamajā sēdē. Ja gadījumā šī norma tiks noraidīta, tad pārtraukums šajā adopcijas procesā varētu būt burtiski pāris nedēļu, un es domāju, ka tā nebūs nekāda liela problēma, jo, kā jau es teicu, mēs informāciju neesam saņēmuši. Līdz ar to tīri no procedūras viedokļa nebūtu atbalstāma tāda forma, ka valdība Satversmes 81.panta kārtībā groza likumus, kas Saeimā ir jau atvērti, un tāpēc mūsu frakcija neatbalsta šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šeit, protams, šaubas vispār ir liekas, jo nav nepieciešams atbalstīt šo pavisam vienkāršo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Šeit praktiski tiek piedāvāts liberalizēt likumu jautājumos, kas skar adopciju uz ārzemēm. Es domāju, ka mums visiem ir pietiekami daudz informācijas, arī no masu saziņas līdzekļiem, kas pilnīgi neatkarīgi no dažādu, es teiktu, ekonomisko grupējumu ietekmēm uz šiem saziņas līdzekļiem, gan “Neatkarīgā Rīta Avīze”, gan “Diena”, gan citas avīzes ir norādījušas uz ļoti nopietnām lietām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs avīzes kaut vai pavirši, bet tomēr arī Ministru kabinetā caurskata. Tā ka būtu pavisam muļķīgi un, manuprāt, nepiedodami aplami pedofilijas skandāla ēnā liberalizēt šo likumu tieši jautājumos par adopciju uz ārzemēm. Tas būtu viens.

Es domāju, neteiksim tā, ka dūmi ir, bet uguns nav. Un tad es domāju, ka mēs te rīkosimies atbilstoši mūsu tautas interesēm. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks - frakcija “Latvijas ceļš”.

 

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Protams, pretrunas ir, un ir ļoti viegli un vienkārši izteikt kaut kur dzirdētas aizdomas par nepilnībām adopcijas procesos. Bet es jums gribētu atgādināt vienu ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijā uztverto pamatdomu. Bērnam ir tiesības dzīvot ģimenē! Taču, ja Latvijas Republika šādu iespēju viņam nevar nodrošināt, ja viņš ir slims un vārgs un ja viņam ir iespēja gūt visas šīs lietas ārzemēs, tad ir jādara.

Protams, es piekrītu, ka juridiskas kazuistikas vērts ir jau pats fakts, ka, izskatot Saeimā jau atvērtu likumu, sagatavojot to jau trešajam lasījumam, Ministru kabinets tajā pieņem grozījumus Satversmes 81.panta kārtībā. Tā tas ir, bet iemesls jums ir zināms - tās ir mūsu starptautiskās saistības un tas apstāklis, ka nedrīkst pārtraukt šo adopcijas procesu un par to bija satraukts arī ārlietu resors un  tieslietu ministrs.

            Tagad par pašu būtību. Par liberalizēšanu. Vai šeit ir kaut kāda liberalizēšana? Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā Ministru kabineta pieņemtie grozījumi atšķiras no attiecīgās sadaļas Bērnu tiesību aizsardzības likumā tikai ar vienu lietu. Ministru kabineta piedāvātajā variantā nav 3.punkta, kur ir paredzēta obligāta prasība, ka attiecīgā valsts, uz kuru tiek adoptēts bērns, ir pievienojusies starptautiskajai konvencijai vai ka ar to ir noslēgti attiecīgi starpvalstu līgumi. Šo prasību Ministru kabinets pārcēlis uz Ministru kabineta noteikumiem. Tā ka pašreizējā brīdī, šodien, nekāda liberalizēšana nepastāv. Pastāv bažas par to, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nav likums, var tik viegli  dažu nedēļu laikā mainīties bez  attiecīgas publiskas apspriešanas, bez visa tā, kas notiek šeit, Saeimā. Tur ir tā nepilnība. Kāda šeit ir izeja? Manuprāt, šos grozījumus var nodot komisijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai var nodot,  un komisija šos  Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā iesniegtos priekšlikumus apvienos ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma variantu, kas pašreiz tiek gatavots trešajam lasījumam, un tad mēs varēsim atgriezties gan komisijā, gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, gan šeit, sēžu zālē, pie obligātā 3.punkta, kas iekļauj sevī prasības pievienoties starptautiskajām konvencijām vai noslēgt starpvalstu līgumus ar tām valstīm, uz kurām tiek veikta adopcija. Jo šis ir likuma jautājums un tas nevar būt iekļauts Ministru kabineta noteikumos.  Tāpēc nesaskatu pašreizējā brīdī šeit nekādu liberalizēšanu un  uzskatu, ka Saeima var balsot par likumprojekta nodošanu komisijām.

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

 

            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Paldies Požarnova kungam, ka viņš, kā saka, mums paskaidroja Birkava kunga ieinteresētību bērnu adopcijā uz ārzemēm. Un ka viņi ir slimi. Diemžēl Birkavs nav veselības ministrs un arī ārsts viņš nav. Un tādai raudāšanai, ka tur var kaut kas notikt un ka ārzemnieki ar labāko prātu ņem mūsu smagāk slimos bērnus… es, atklāti sakot, tam neticu. Varbūt jūs ticat, bet man ticības tam nav.

            Tagad parunāšu arī par tādu jautājumu: kāpēc tad viņš nodarbojas ar tādiem veselības jautājumiem? Vai tad mums nav Labklājības ministrijas?

Bērnu dzīves apstākļu nodrošināšana Latvijā. Cienījamā pozīcija! Vai tad jūs nezināt, kādi apstākļi ir Latvijā? Jūs taču runājat par ekonomisko lēcienu, par to, ka dzīves līmenis cilvēkiem  paceļas uz augšu. Un kāpēc tad tagad mēs visā balsī runājam par to, ka mums  ir ļoti slikti apstākļi un visi bērni ir jādod uz ārzemēm? Kas tad tas ir par brīnumu noticis? Ja jau ekonomiskā ziņā esam tā uzlēkuši, tātad bērniem ir radīti normāli apstākļi, un lai viņi vienā mierā dzīvo Latvijā! Latvijā ir ģimenes, kuras grib adoptēt bērnus. Un, starp citu, ir arī tas bērnudārzs, no kura 70% bērnu ir aizgājuši adoptācijai uz ārzemēm. Par to jau arī vajag  padomāt.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 6. Noteikumi ir noraidīti.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.427 “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai! Mums ir jāvienojas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

10.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.428 “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Grozījums ir Farmācijas likuma 10.pantā. Ir ierosināts pantu papildināt ar 9.punktu. Papildinājums ir šāds: “izsniedz atļaujas zāļu klīnisko pētījumu un zāļu lietošanas novērojumu veikšanai Latvijas Republikā, uzrauga un kontrolē to norisi.” Es nevaru iedomāties to personu, to cilvēku un vēl jo vairāk, ja viņš ir latvietis, tā cilvēka morālo seju, kurš ir izstrādājis šo priekšlikumu. Vai tad mēs varam iedomāties, ka mēs Latviju varam pārvērst par klīnisko pētījumu lauku? Vai tad Latvijas iedzīvotāji, latvieši ir pērtiķi, uz kuriem mēs tagad izmēģināsim ārvalstu koncernos radītās zāles vai citus preparātus? Ja tie ārvalstu koncerni un tās firmas grib tos izmēģināt, lai tad viņi organizē pie sevis pērtiķu uzturēšanas vietas un lai tur izmēģina!

Cienījamie kolēģi! Ja tagad ir atkal Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā iesniegts kārtējais tāds priekšlikums, tad man ir aizdomas, ka šie izmēģinājumi Latvijā notiek. Un ka tagad ar mūsu balsojumu grib to apstiprināt. Tā vispār būtu ļoti briesmīga lieta. Diemžēl uz dzīviem cilvēkiem preparātus un medikamentus izmēģināja tikai vācu koncentrācijas nometnēs. Un jūs zināt, kā tas ir novērtēts Nirnbergas tribunālā un Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos. Tāpēc šis pants ir atceļams un noteikumu tālākā pārstrādāšanā ir jānorāda, ka tādi pētījumi Latvijā nevar būt. Es aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

 

            A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis pants, par kuru runāja Bojāra kungs, neietver sevī nekādus brīnumus. Tā ir vispārpieņemtā prakse, vispārpieņemtais veids, kādā notiek jaunu medikamentu pētīšana un ieviešana ražošanā. Sākumā notiek dažādas laboratoriskās, ķīmiskās analīzes, pēc tam vēlāk tās izmanto, pēta, kāda ir  jauno medikamentu iedarbība uz dzīvniekiem. Ja neredz nekādas kontrindikācijas, nekādas blakus iedarbības, tad pēc tam vēlāk tos sāk lietot cilvēki.  Protams, vēl kādu laiku tiek novērots, kāds ir efekts, vai nav kaut kādu blakus parādību. Tad,  kad ir iziets konkrētais piecu vai, ja nemaldos, sešu pakāpju pārbaudes cikls, atļauj zāles reģistrēt un lietot. Tā ka tas ir pilnīgi visur pieņemts. (Ja Bojāra kungs ierosina šādu normu izņemt laukā, tas nozīmē, ka medikamentu pētīšana vienā noteiktā posmā apstājas, tiek uzreiz izsniegta atļauja to ražošanai, tad uzreiz tos sāk ražot un cilvēki sāk tos  izmantot. Tas absolūti neiztur nekādu kritiku.) To ir darījuši vienmēr. Gan padomju laikā to darīja, gan arī  pašreiz to dara, arī ārzemēs to dara. Šī norma vienīgi  sakārto jaunu zāļu ieviešanas procedūru. Tāpēc es aicinu atbalstīt šos likuma noteikumus.

 

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš  - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bojāra kungs, es jums gribētu atgādināt starpību starp pētījumu un eksperimentu. Šis nav eksperiments. Jūs domājat, ka eksperiments ir izmēģinājums. Jūs esat mazliet pārpratis mūsu terminus. Un tāpēc  es tomēr lūgtu atbalstīt  šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

 

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Nu divi medicīnas darbinieku pārstāvji, protams, aizstāv šo ierosinājumu. Es sliktāk saprotu, ko nozīmē izmēģināt un ko nozīmē jaunas zāles. Vienu otru reizi taču komplikācijas mēs atrodam pēc pieciem sešiem gadiem, un tādēļ es nevēlos, lai likuma kārtībā Latvijas iedzīvotājus pārvērstu par trušiem vai par pērtiķiem. Es to atkārtoju vēlreiz. Es atvainojos radioklausītājiem par tādu izteicienu, bet es negribētu piedalīties tādā eksperimentā un nekad nebalsošu “par”. Tām firmām un tiem koncerniem, kas ražo medikamentus, ir pietiekams dzīvnieku kontingents, un, ja mēs iepērkam zāles, tad zālēm ir jābūt pilnīgi atbilstošām noteikumiem. Taču, ja mēs iepērkam zāles, kuras patiesībā ir surogāts, un ja te notiek kaut kādi izmēģinājumi, tad man ir nākamais jautājums - kam koncerni maksā par šo zāļu izmēģināšanu uz Latvijas iedzīvotājiem, kādi dokumenti tiek šādā sakarā  nokārtoti un kas atbild par tām komplikācijām, kuras var būt?

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 9. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

 

A.Barča. 10.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10. februāris. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.429 “Grozījumi Medību likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns - acīmredzot par nodošanu komisijām. Lūdzu!

 

            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribu runāt par neatliekamo vajadzību pēc Mežu likuma. Es gribu runāt par komisijām. Šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija likumam, kurš jau ir atvērts, un es negribu, lai mēs atkal ieviestu Latvijas Republikas likumdošanā tādu haosu, kāds vairākas reizes ir jau parādījies, - ka viens un tas pats likumprojekts atrodas dažādās lasījumu stadijās un atrodas dažādās komisijās.

            Tāpēc es lūdzu kā atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un es lūdzu to ne jau tāpēc, ka mums ir labāki  mednieki vai ka viņiem ir lielāki  ragi. (Ragus mēs neesam mērījuši. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tie varētu būt lielāki.) Es gribu, lai nav šāda haosa, lai priekšlikumi tiek iesniegti un lai komisija var savā sēdē izskatīt šos likumprojektus un tos apvienot, un tādējādi mēs visu laiku izskatīsim vienu likumu, nevis vairākus.

            Es atceros to gadījumu, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas  piekritībā esošu likumprojektu un attiecīgos likumprojektus neizdevās apvienot.  Manuprāt, likums par muitas  nodokļiem un tarifiem stāv atvērts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā jau vismaz divus gadus.

Tā ka aicinu pārskatīt jautājumu par atbildīgo komisiju.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.  Tomēr nevēlaties runāt? Par ragiem diskusiju nebūs.

Tātad ir priekšlikums noteikt par atbildīgo komisiju noteikumiem “Grozījumi Medību likumā” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Medību likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būs atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 11. Noteikumi nodoti komisijām.

 Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim. Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

 

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Lūgums noteikt piecu dienu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Tas būtu 3.februāris. Pareizi? Jā, 3.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.430 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 22. Noteikumi nodoti komisijām.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam! Mums ir jāvienojas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

            L.Muciņš. 10.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.431 “Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas Padomes lēmuma par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokola pagaidu piemērošanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu Ārlietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Guntaram Krastam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

            G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un  Brīvībai”/LNNK frakcija).

Divas nedēļas. Tas būs ...

 

            Sēdes vadītājs. ...10.februāris.

 

            G.Krasts. Jā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.432 “Grozījumi Augstskolu likumā”  nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Silvija Dreimane - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

 

            S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Kad pirmo reizi lasīju šos likuma grozījumus, es biju patiesi gandarīta, cik maz vajag, lai sakārtotu augstskolu iestāžu darbu Latvijā, taču pēc vakardienas tikšanās gan ar saviem pasniedzējiem, gan ar citu augstskolu pasniedzējiem šī ilūzija ir zudusi. Nenoliedzami šodien gan opozīcijas, gan pozīcijas prioritāte ir izglītība, izglītības jomas sakārtošana. Taču pasniedzēji man uzdeva jautājumu, vai mēs esam ieinteresēti izglītotas un inteliģentas nācijas attīstībā? Viennozīmīgi - jā! Un tad viņi man paskaidroja, kāda šobrīd ir situācija ar Universitātes un ar citu augstskolu pasniedzējiem un ko šis likums ir nodarījis mūsu  zinātnes tālākajai attīstībai. Un sekojoši: pagājušā gada aprīlī Ministru kabinetā tiek pieņemts nolikums par promocijas,  vienkāršā valodā runājot, par doktoru disertācijas aizstāvēšanas kārtību un kritērijiem, kas paaugstina habilitācijas grādu Latvijā, ar mērķi panākt  zinātnisko grādu atbilstību  vairākumam Eiropas Savienības  valstu. Līdz šim šī iniciatīva ir apsveicama. 

Taču līdz ar šo inciatīvu šis nolikums prasa arī virkni izmaiņu augstskolu Habilitācijas un promocijas padomes darba organizācijā, mācību spēku ievēlēšanas procedūrā un citos ar šo jomu saistītajos darbības aspektos. Un tomēr. Izglītības un zinātnes ministrijas iestāžu ierēdņi nesteidzas. Pa šo laiku tiek mainīta valdība, un līdz ar to notiek vērienīgas aktivitātes augstskolu reorganizācijā.

Kas tad reāli traucē nodrošināt augstu izglītības kvalitāti  un pētniecības attīstību augstskolās? Ja mums būtu primāri augstskolu saturiskie jautājumi, patiesa vēlēšanās uzlabot mācību materiālo bāzi un nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, tad valdībai būtu vairāk jārūpējas par vienotas informācijas telpas izveidi un tās nodrošināšanu studentiem un mācību spēkiem, ne tik daudz domājot par mācību iestāžu institucionālo kopību. Tā rezultātā izpildvaras nesakārtoto jautājumu dēļ no jūnija līdz pat šā gada janvārim Latvijā netiek aizstāvēta neviena disertācija, bet ne reizi ne no vienas tribīnes nav izskanējušas bažas par šo situāciju, kuras negatīvās sekas izjutīsim nākotnē.

Tālākās aktivitātes saistās ar Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidi, kas, protams, prasīs līdzekļus. Tātad tā vietā, lai visai trūcīgās finanses novirzītu pētniecībai un izglītības attīstībai, tiek veidotas arvien jaunas padomes un komisijas, kuru locekļi tiek dāsni atalgoti. Nepietiek līdzekļu augstskolu infrastruktūru modernizācijai, studentu programmu pilnveidošanai un zinātnieka emeritus statusa piešķiršanai,  kas no valsts puses ir ētikas un goda jautājums, bet pašiem sirmajiem zinātniekiem - elementārs iztikas minimums. Ar šodienas grozījumiem, kādi tie ir...

Arī šodien piedāvātie grozījumi ir kādas darba grupas rezultāts, taču par šo grozījumu kvalitāti un atbilstību mūsdienu prasībām ir grūti spriest. Vai jūsos nerada šaubas fakts, ka piedāvātais kritērijs mācību spēku karjeras izaugsmei ir tradicionālais darba stāžs, nevis patstāvīga, produktīva akadēmiskā zinātniskā darbība? Tas ir 28.pants.

Mazāku iebildumu, bet arī kritizējamu, izraisa asociēto profesoru galvenajos uzdevumos minētais formulējums - lekciju lasīšana. Man vakar pasniedzēji teica: “Tas ir 21.gadsimts! Mēs saprotam, ka Saeima ir steigusies, lai pieņemtu vismaz kaut kādas izmaiņas Augstskolu likumā, taču šodien no 87 pantiem, kuri ir Augstskolu likumā, vismaz 41 pantā ir jāveic reorganizācija.” Tādējādi pašlaik mums ir piedāvāta tikai ceturtā daļa no tā, kas šodien ir nepieciešams augstskolām. Tas nozīmē, ka augstskola perspektīvajā attīstībā praktiski ir paralizēta, jo līdzšinējā redakcijā piedāvātie grozījumi ir īstermiņa un fragmentāri.

Pēc brīža mēs atgriezīsimies un veidosim jaunu tradicionālu terminu mūsu Saeimas darbā - “grozījumu grozījumi”. Iepriekšējā Saeima izcēlās ar to, ka tautā ir iegājusi ar nosaukumu “gājputnu Saeima”. Mūsu Saeima būs slavena ar to, ka tai būs rekordskaitlis grozījumu grozījumu veikšanā. Un tādēļ es lūdzu šodien kolēģus atgriezties vēlreiz pie šā likuma un to vēlreiz caurskatīt, lai nevis paralizētu augstskolu darbu, bet veicinātu Latvijā zinātnes attīstību. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gandrīz visu, kas bija nepieciešams, jau pateica, manuprāt, Silvija Dreimane, tāpēc runāšu pavisam īsi. Es gribētu uzsvērt, ka arī mani pārsteidz tas, ka iepriekšējā, vecā, likuma redakcijai Ministru kabinets nepiedāvāja nekādus, teiksim, grozījumus par rektoru vēlēšanām. Ja, teiksim, augstskolā ievēlē rektoru, bet Ministru kabinets viņu neapstiprina, tad nākamajās vēlēšanās augstskolā šis kandidāts nedrīkstēs vairs pretendēt uz vēlreizēju izvirzīšanu. Manuprāt, tas ir neapšaubāms augstskolas brīvības un autonomijas principu pārkāpums. Un tas, neapšaubāmi, ir pretrunā arī ar tām normām, kādas parasti ir demokrātiskajās Eiropas Savienības valstīs. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - 1. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

 


Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Tā kā atsevišķi mūsu kolēģi, to skaitā Dreimanes kundze, apšaubīja šā likumprojekta kvalitāti, tad es ierosinu noteikt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai visi deputāti, to skaitā arī Jaunās partijas deputāti, varētu iesniegt konstruktīvus priekšlikumus,  un tas varētu būt 11.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. Pēdējais termiņš ir 10.februāris. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.433 “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, atturas - 2. Noteikumi komisijām ir nodoti.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu... 4.februāris? Vai nav iebildumu kolēģiem? Iebildumu nav. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.5 “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”  nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un  Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

 

            A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs vienmēr esam piedalījušies šo jautājumu apspriešanā.

 

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā  izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.5 “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 4.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.6 “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

10.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.7 “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nē, Straumes kungs! Es gribēju pateikt... man šis mikrofons ir tuvāk... ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.februāris.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet vispirms lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Tiek ierosināts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5.februāri. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.8 “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai.

 

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). 10.februāris.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”  nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

            Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

 

            A.Barča. 10.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību  pasūtījumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, neviens neatturas. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Lūdzu, vārds deputātam Lujānam!

 

M.Lujāns. Lūdzu līdz 10.februārim iesniegt priekšlikumus.

 

Sēdes vadītājs. Priešlikumu iesniegšanas termiņš - 10. februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes  81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.11 “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 5. Noteikumi komisijām ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ābiķim.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            4.februāris.

 

            Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.februāris. Paldies.

            Tālāk par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Leona Bojāra, Salkazanova, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

            “Par” vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Savā laikā krievu klasiķis Saltikovs-Ščedrins uz jautājumu: “Kas notiek, kādi ir jaunumi Krievijas impērijā?”  pateica: “Zog, kungi, zog!”

            Raitis Černajs, atzīmējot šo stāvokli Latvijā, pateica, ka viss ir izzagts saskaņā ar likumos noteiktajām normām. Šis ir kārtējais gadījums, kad Latvijas sociāldemokrāti griežas pie Latvijas likumdevējiem ar piedāvājumu - apturēt zagšanu. Pēc būtības mēs piedāvājam tos sertifikātus, ko valsts, vēloties varbūt labu vai vēloties piemānīt savus pilsoņus, sadalīja  kā lielu iespēju cilvēkiem dabūt savā kabatā kaut kādu naudiņu par šiem mūža gadiem, bet pēc tam mākslīgā veidā piespieda cilvēkus - brīvprātīgi jau to cilvēki nedarīja - šos sertifikātus, kuriem cenu valsts bija noteikusi 28 latu vērtībā, pārdot par 50 santīmiem vai par 2- 3 latiem… tāpēc Latvijas sociāldemokrāti piedāvā šo  stāvokli nedaudz pamainīt un noteikt, ka cilvēks 28 latu vērtībā šos sertifikātus var izmantot tikai tad, ja viņš tos ir saņēmis likumā noteiktajā kārtībā, bet, ja tie  ir pirkti un pārdoti tirgū, tad, atbalstot liberālā tirgus pamatprincipu, par  tirgus cenu. Lai tad arī dzīvo šī tirgus cena! Bet tas, kuram kabatā ir tik daudz sertifikātu, cik viņš mūžā pats nevarēja godīgi nopelnīt, tad lai par tirgus cenu ar šiem sertifikātiem rīkojas.

            Es ceru, ka  Latvijas likumdevēji, audzinot godīguma principus tautā un valstī, atbalstīs šo Latvijas sociāldemokrātu  piedāvājumu.

 

            Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

 

            I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā nu ir sagadījies, ka atkārtojas 1990.gads. Tie, kuri bija Augstākajā padomē, atceras, cik reižu es uzstājos vispār pret sertifikātiem… bet zaudēju. Es ierosinu neatbalstīt to, ko šeit ierosina, viena iemesla dēļ.

Ja mēs rūpīgi izlasām priekšlikumu 19.pantam, ka personām, kurām piešķirti privatizācijas sertifikāti vai kuras tos ir mantojušas vai saņēmušas kā dāvinājumu no tuviem radiniekiem, šo sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldības ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu. Es nevaru pateikt pēdējos datus, cik lielā mērā ir atprečoti sertifikāti, jo tas ir jāprasa  Bernānam un ekonomikas ministram, bet, cik man ir zināms, tad neatprečotu sertifikātu vēl ir apmēram no 25 līdz 30 miljoniem. Iedomājieties, kas notiktu, ja mēs pieņemtu šādu pantu un mainītu to kārtību, kas patlaban eksistē!

Katram cilvēkam, kam ir sertifikāti, līdz šim ir bijušas tiesības piedalīties jebkurā izsolē, kurā sertifikāti piedalās. Viņam bija izvēle, viņš varēja to darīt un varēja to arī nedarīt. Un šī izvēle ir saglabājusies līdz pašam pēdējam brīdim, kad privatizācija būs noslēgta. Tad iedomāsimies šādu situāciju: es negribu piedalīties ne “Ventspils naftas”, ne “Latvijas gāzes”, ne “Staburadzes” un tā tālāk privatizācijas procesā. Vienkārši negribu, jo uzskatu, ka vai nu cenas ir par augstu, vai mani vienkārši neinteresē šis īpašums. Ar lielām, milzīgām grūtībām privatizācija... Un negribu arī dzīvokli privatizēt, jo piespiest to darīt jūs mani nevarat, nav tāda mehānisma, tad kā jūs mani piespiedīsiet? Es vienkārši to negribu darīt. Un tagad iedomājieties, ar kādām lielām grūtībām privatizācija ir pabeigta, bet man vēl sertifikāti paliek uz rokas...

Šis pants, ko piedāvā sociāldemokrāti, nosaka to, ka man tagad valsts garantē ar īpašumu, kurš vairs nav pakļauts privatizācijai, un tādu īpašumu valstī būs daudz... ka es kaut kādā veidā varēšu atprečot šos sertifikātus. Tā ir absolūti neloģiska, absolūti populistiska un, es pat teiktu, kaitīga frāze, kas šeit ir ierakstīta. Es ļoti lūgtu neatbalstīt to.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 43, atturas - 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.

Godātie kolēģi! Šodien sveicam Saeimas deputātu Aināru Šleseru 30 gadu jubilejā un deputātu Arni Kalniņu - 65 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Edvīns Inkēns, Atis Slakteris, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

 

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas telpām uz sēdi.

 

Sēdes vadītājs. ...un deputātam Dzintaram Ābiķim.

 


Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es redzu, ka zālē nav nepieciešamā deputātu skaita, lai varētu turpināt darbu. Pārtraukums - 5 minūtes.

 

          (Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

            Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Leona Bojāra, Salkazanova, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”  nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

            Runāt “par” vēlas Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

 

            V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Sociāldemokrātu frakcijas deputāti jau otro reizi piedāvā iekļaut Satversmē principu, kas  Latvijā noteiktu ikviena pamattiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba, invaliditātes un citos gadījumos. Vārdiskos solījumos ikviens Saeimas ēkā sēdošais deputāts, visu frakciju, partiju pārstāvji atbalsta šos principus. Liekas, ka nebūtu jāskaidro, ka šajos ļoti smagajos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kādi ir mūsu valstī, šīs normas iekļaušana pamatlikumā tikai norādītu uz parlamenta gatavību saglabāt tautas dzīvo spēku.

Vai mēs esam tam gatavi? Es gribētu atbildēt ar “jā” un citēt  Labklājības ministrijas sociālo ziņojumu par 1999.gadu, kurā ir teikts: “Sociālās aizsardzības sistēma pamatos mūsu valstī ir izveidota, un daudzās jomās tā demonstrē pasaules mēroga inovatīvus risinājumus.” Tātad, ja sociālo jautājumu pētītāji ir devuši šādu vērtējumu, tad mums būtu pēdējais laiks šos principus iekļaut Latvijas Republikas Satversmē.

Vēl vairāk. Pašlaik mēs esam iekļauti I grupā ceļā uz Eiropas Savienību. Es vēlētos minēt arī dažus Eiropas dokumentus, kuri mums uzliktu par pienākumu šādas normas iekļaušanu Satversmē. Lūk, dažas Eiropas Padomes konvencijas vai līgumi. Eiropas Savienības Sociālā harta un hartas papildprotokols nosaka visus jau manis minētos principus. Tātad Latvijai, Eiropas Padomes dalībvalstij, būtu pēdējais laiks savā pamatlikumā  iedzīvināt šīs sociālās pamattiesības.

Es varētu minēt arī tādu Eiropas Padomes dokumentu kā Eiropas konvencija par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu. Tā ir ārkārtīgi plaša grupa Latvijas valstī, un būtu pēdējais laiks domāt arī par šiem cilvēkiem.

Vēl es varētu minēt pārstrādāto Eiropas Sociālās apdrošināšanas kodeksu, kas ir jauns Eiropas valstīm un pie kā mēs strādājam. Tas nosaka Eiropā sociālās apdrošināšanas normas un minimālos aizsardzības līmeņus, proti, vecuma pensiju un invaliditātes pensiju jomā, bezdarba gadījumos un medicīniskās aprūpes jomā.

Ar Eiropas Padomes dokumentiem es varētu aprobežoties, bet es tomēr  pieminēšu sekojošo. Pagājušais gads bija Apvienoto Nāciju Organizācijas izsludinātais Senioru gads. Sociāldemokrātu frakcija šo priekšlikumu iesniedza jau pērn, un būtu bijis ārkārtīgi jauki, ja mēs būtu to pieņēmuši iepriekšējā gadā. Taču, ja neesam to izdarījuši, tad sekosim tagad Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijai par sociālo progresu un attīstību un nostiprināsim Latvijas konstitūcijā šīs deklarācijas principus!

Vēl es gribētu pieminēt Latvijā ļoti plaši diskutēto sabiedrības integrācijas programmu. Tā, kā zināms, sevī ietver arī sociālo integrāciju. Mums ir pilnas iespējas iedzīvināt Satversmē šos principus, kas ir jūsu priekšā šodien un ir sociāldemokrātu ierosināti, kaut vai balstoties uz mūsu valstī izstrādātajām koncepcijām. Es minēšu tikai dažas.

Proti, tā ir koncepcija par nodarbinātības veicināšanu valstī, tā ir rekomendāciju izstrāde nabadzības mazināšanai, tā ir koncepcija ar nosaukumu “Valsts atbalsts ģimenēm”. Tātad Satversme tikai būtu  garants šo koncepciju realizācijai.

Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka zālē ne pārāk mani klausās. Tomēr es aicinu visus vēlreiz pārdomāt.  Šie principi, vārdos izteikti, ir un paliek tikai vārdos izteikti. Ja tie būs nostiprināti Satversmē, tie mums uzliks par pienākumu šos principus pildīt. Tātad sociāldemokrāti aicina iekļaut tos Satversmē. Protams, jūs, atbalstot mūsu priekšlikumus, būsiet šos principus atbalstījuši, un tad būs iespēja precizēt un pilnveidot šo priekšlikumu, kas ir, es vēlreiz nolasīšu, šāds: proti, tās ir tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Es pateicos, ka uzklausījāt mani.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” vēlas deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 


A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Protams, šis ierosinājums iekļaut Satversmē vienu šādu papildu pantu ir ļoti skaists, taču es gribu teikt, ka to būtu nepieciešams mazdrusciņ precizēt, rakstīt konkrētāk, lai par to varētu runāt. Jāuzraksta, kam ir pienākums nodrošināt to, lai ikvienam būtu pietiekams uzturs, apģērbs, mājoklis un tā tālāk. Tādā gadījumā  mums jārunā par veselu sadaļu, kurā tiktu izvērsti šie jautājumi. Bez tam par sociālo nodrošinājumu šeit ir teikts: “likumā noteiktajos gadījumos”. Vārds “likums” šeit ir vienskaitlī. Sakiet, lūdzu, par kurā likumā noteiktajiem gadījumiem te ir runa? Mums ir ļoti daudzi normatīvie akti, kas runā par dažādu iedzīvotāju kategoriju sociālajām garantijām. Tādā gadījumā vajadzētu precizēt un rakstīt: “normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos”.

Kā jau Lāzo kundze pieminēja, mums ir vairākas koncepcijas, kas runā par šīm garantijām. Visas šīs koncepcijas nosaka to, ka ir atbilstoši jārīkojas Saeimai un Ministru kabinetam, jāpieņem likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, kuros šīs garantijas tiktu atrunātas. Tātad šī skaistā frāze faktiski jau ir iestrādāta daudzos normatīvajos aktos. Līdz ar to, tā kā tā ir tik nekonkrēta, tai nav nekāda juridiska spēka, jo, kā jau es teicu, citos likumos tas viss ir daudz precīzāk un daudz detalizētāk atrunāts. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka Satversme ir ļoti nopietns dokuments, ko nevar raustīt ik dienas pa labi un pa kreisi. Satversmi var grozīt tādā gadījumā, ja ir izstrādāti ļoti detalizēti priekšlikumi, kuri Satversmē ir jāiekļauj. Satversmi nevajag vērt vaļā dēļ viena šāda neliela punkta, kas īstenībā mūsu dzīvē neko neizmainīs. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim  par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 32. Priekšlikums  noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Taču tagad Saeimas Prezidijs ir saņēmis  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu, kurā šis likumprojekts tiek atsaukts.

Vārds Dzintaram Ābiķim, lai sniegtu  motivāciju. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šonedēļ, otrdien, notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas kopsēde, kurā mūsu priekšlikumi tika izskatīti un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konceptuāli tos atbalstīja. Mūs tas ļoti apmierina - un galvenokārt apmierina tas, ka arī mūža stipendijas netiks, kā projektā paredzēts, apliktas ar nodokli. Tā kā šodien mēs izskatīsim otrajā lasījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu, tad... Mēs uzskatām, ka mēs esam savu sasnieguši, tādēļ mūsu komisija lūdz neizskatīt šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par kompensācijas pasākumiem”  nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

            Runāt “pret” vēlas deputāte Aija Poča - frakcija  “Latvijas ceļš”.

 

            A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie deputāti! Mums pēdējā laikā ir izveidojusies tāda prakse, ka Ministru kabinets iesniedz likumprojektus par likumiem, kuri ir jau atvērti un par kuriem ir jau iespējams iesniegt priekšlikumus attiecībā uz konkrētā likumprojekta otro lasījumu. Tāda ir šobrīd situācija arī ar likumprojektu par muitas nodokli (tarifiem), kurš ir atvērts jau kopš vasaras, liekas, pat no iepriekšējās sesijas, un nu mēs esam beidzot saņēmuši atzinumu par saliktajiem tarifiem attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Tā ka es šobrīd lūgtu Ministru kabinetu vai atbildīgo ministriju vienkārši iesniegt šos priekšlikumus kā priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu… iesniegt šo likumprojektu kā priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, bet nevirzīt to kā jaunu likumprojektu.  Pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti strādāt, mums atkal šis likums būs jāatver un būs ilgi jāgaida apvienošana. Tā ka šobrīd lūdzu balsot par nenodošanu komisijai.

 

            Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret”. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi  likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 32. Likumprojekts nodots komisijām.

            Saeimas Prezidijs ierosina  deputātu Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Lejas, Labanovska, Salkazanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi  Enerģētikas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

            Runāt “par” vēlas deputāte Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

 


            J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jums izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Dokuments izstrādāts,  balstoties uz valsts interesēm un Latvijas Republikas valdības politiku  enerģētikā. Šī politika paredz veidot tādu nozares struktūru, kura varētu konkurēt Baltijas un Eiropas energotirgū.

            Ne mazāk svarīgs faktors ir elektroenerģijas piegāde par iespējami zemāku un vienotu tarifu. Taču, “Latvenergo” sadalot un privatizējot, tarifu pieaugums atsevišķos reģionos un novados var būt pat pieckārtīgs un vai pat lielāks. Un to nevarēs regulēt nekādas administratīvās regulēšanas struktūras, jo  privātu energouzņēmumu strādāt ar zaudējumiem nevarēs piespiest ne ar kādiem likumiem.

            Nav grūti prognozēt, kādā stāvoklī nonāks neražojošā sfēra, lauksaimniecība, mazie un vidējie uzņēmumi. Būtībā stāvoklis var veidoties  katastrofāls. Privatizējot parasti izvirza mērķi - investīciju piesaiste.  Ja runājam par investīciju piesaisti, tad jāteic, ka visnegatīvākais piemērs ir SIA “Windaw”, kur zviedru un vācu privātpersonas 1997.gadā ir ieguldījušas ārkārtīgi lielu investīciju - 26 tūkstošus latu, bet pretī saņem… ir paredzēts, ka viņi varēs saņemt peļņu, kas būs 1 miljons latu gadā. Taču, ja šī programma īstenosies pilnā apjomā un tiks uzbūvētas visas 16 elektrostacijas ar 4 megavatu jaudu, tad 8 gadu laikā, par kuru ir jāmaksā dubulttarifs, peļņa būs 128 miljoni latu. Bet visu to būs spiests segt mūsu patērētājs, jo jau vienas šādas stacijas palaišana (kopā elektroenerģijas cenu) visā Latvijā cenu paceļ par 1%. Ja mēs tagad ņemam vērā to, ka stāv priekšā sadales tīklu atdalīšana no kopējā “Latvenergo”, tādā gadījumā tajā apkalpes zonā, kas ir Dienvidu elektrotīklos,  kur ir šī stacija “Windaw”, iepērkot šo elektroenerģiju par dubulttarifu, patērētājiem cena pacelsies vismaz par 10%. Un vispār nemaz nesāksim rēķināt, kas notiks, ja uzbūvēs visas četras elektrostacijas!

            “Latvenergo” pašreiz iegulda simtiem miljonu latu energokompānijas attīstībā, struktūru uzturēšanā un arī  ražojošo jaudu attīstībā. Diemžēl šos ieguldījumus neaizstāv valdība. Tādēļ ir ļoti nepieciešami   šie labojumi 40. un 41.pantā.

            Arī lieli  izdevumi, kas ir saistīti  ar reorganizācijām, gulsies uz to daļu, ko ir nopelnījis “Latvenergo”, ieguldot savus līdzekļus energokompānijas attīstībā. Šī reorganizācija arī var izmaksāt 15-20 miljonus latu.

            Uzņēmums “Latvenergo” raksturīgs ar veiksmīgu saimniecisko darbību un arī menedžmentu. “Latvenergo” ir labākais  starp 500  uzņēmumiem Baltijā un  pēc ekonomiskajiem rādītājiem labi kotējas arī 192 pasaules labāko  energouzņēmumu vidū.  Kāpēc tad ir nepieciešama šī sadalīšana? Grozījumi Enerģētikas likumā ir tādēļ, lai nepieļautu energosistēmas sadalīšanu. Jo visā pasaulē uzņēmumiem ir tendence apvienoties, lai paplašinātu tirgu, samazinātu izmaksas, izmantotu mēroga efektu un kļūtu par multipakalpojumu kompānijām. Pavisam nesaprotama ir šī ražojošā objekta sadalīšana divās daļās.

            Cienījamie kolēģi! Mēs mierīgos apstākļos pārejam no sociālistiskā  saimniekošanas veida uz tirgus ekonomiku. Pirmo desmit gadu pieredze rāda, ka šādas pārejas laikā organizējas un savu darbību aktivizē noziedzīgie grupējumi, kas ar savu darbību traucē valsts ekonomikas attīstību. Desmit gados nevar rasties pieredze, kāda ir valstīs, kuras darbojas tirgus ekonomikas apstākļos jau daudzus desmitus gadu. Ļaujot brīvi ienākt ārzemju ekonomiskajiem grupējumiem mūsu valsts insfrastruktūrā un ekonomikā, nevar garantēt to labos nolūkus attiecībā uz mūsu valsts ekonomikas sakārtošanu un attīstību. 

            Piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā ļaus valdībai pārdomāti veikt un vadīt šo  procesu. Tas vajadzīgs tāpēc, ka “Latvenergo” skar jebkuras - gan vislielākā uzņēmuma, gan katra iedzīvotāja intereses. Tātad - Latvijas tautas nacionālās intereses, kuras nesaraujami saistītas ar valsts politiku un ekonomisko neatkarību. Taču tā savukārt ir vide, kur dzirdama latviešu valoda un kur saglabājas latviešu tautas identitāte.

            Aicinu tos deputātus, kuri ir par mūsu valsts politisko un ekonomisko neatkarību, balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, komisijās šo likumprojektu pārāk ilgi “nemarinēt” un mēģināt to izskatīt pēc būtības. Tas būtu valsts interesēs. 

            Brīvo arodbiedrību savienība organizē seminārus, kuros varēs debatēt energosistēmas  jaucēji un…

 

            Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

 

            J.Stalidzāne. … un arī nedalītāji un  aizstāvēt katrs savu viedokli. Ļoti ceru, ka šajā jautājumā mums nebūs jānonāk līdz  referendumam.

 

            Sēdes vadītājs. Runāt “pret” pirmais ir pieteicies deputāts Imants Burvis. Acīmredzot viņš vēlas atsaukt savu parakstu zem šā likumprojekta. Lūdzu! Jūs runāsiet “pret”. Lūdzu to neaizmirst.

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Piedāvājot kādu nopietnu lietu, tā ir jāapsver no visām pusēm, jāapsver visi  “par” un “pret”. Un tāpēc, kaut arī es esmu parakstījies par šā likuma grozījumu bīdīšanu uz komisiju, es gribu dot jums arī tos apsvērumus, kādi varētu būt “pret”. Lai jums būtu vieglāk izvēlēties.

            Šodien spēkā esošais likums (bez šiem piedāvātajiem grozījumiem) atļauj Latvijai būt pašai oriģinālākajai zemei pasaulē. Tas ir liels sasniegums  pie mums. Jo visā pasaulē enerģētiskās firmas pārstrukturizējas, apvienojoties un palielinot savu jaudu, taču Latvija ir pietiekami oriģināla un to, kas jau ir, sadalīs mazos gabaliņos. Kādēļ? Lai vieglāk būtu nozagt… es atvainojos, privatizēt garšīgākos (no peļņas viedokļa) kumosiņus, atstājot Latvijas tautai nu tos 15%, kurus  neviens negribēs ņemt. Tas būtu viens apsvērums, kāpēc šie grozījumi būtu nepieņemami daļai likumdevēju. Jo šie grozījumi to traucēs.

Nākamais apsvērums. Laukos jau ir pieraduši pie žargonā tā sauktajām Godmaņa krāsniņām un principā sen jau gaida no likumdevējiem jaunu, skaistu dāvanu - Šķēles skalu gaismu. Jo desmit gadus nav pacelts elektrotarifu apjoms. Sauciet to, kā gribat, bet jebkurā gadījumā jāatzīst, ka tarifi desmit gadus nav cēlušies un “Latvenergo” to ir izturējis un, teiksim, nākamgad ir gatavs investēt pats savu naudu - no savas peļņas 63,5 miljonus. Bet varētu taču pacelt tarifus pēc privatizācijas. Un šie grozījumi traucēs. Tā ka tas varētu būt nākamais apsvērums, kāpēc šos tarifus pacelt nedrīkstētu.

Nākamais apsvērums. Mūsu spožie prāti ministrijās ir zināmus līgumus noslēguši ar ERAB. Tātad principā ir runa par Latvijas energokaskādes, Daugavas kaskādes aiziešanu no Latvijas kontroles. Tātad runa ir par Latvijas neatkarību, ekonomisko neatkarību. Šodien ar šiem grozījumiem mēs varam traucēt šo procesu, un tāpēc es aicinu tos, kuri ir pret Latvijas neatkarības saglabāšanu, ekonomiskās neatkarības saglabāšanu, un kuri ir pret to, ka elektrotarifi ir pārāk pieejami Latvijas pilsoņiem, un kuri ir pret to, ka “Latvenergo” netiek nozagts, - tos es aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Kiršteina kungs, jūsu rīcībā ir viena minūte.

 

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Es nevaru piekrist, ka viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Šajā gadījumā pēc būtības Burvja kungs arī runāja “par”. Tas ir procedūras pārkāpums. Mēs varam uzskatīt to par Burvja kunga asprātību, tāpēc es lūdzu vārdu, lai es izteiktos “pret” pēc būtības.

 

Sēdes vadītājs. Diemžēl Kārtības rullī paredzētās tiesības ir ievērotas. Kārtības rullis paredz, ka pirmajam jādod vārds tam deputātam, kurš ir izteicis vēlēšanos runāt “pret”. Tā ka es nekādi nevaru jums piekrist, Kiršteina kungs. Diemžēl.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 37, atturas - 14. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par meža ciršanas tāmi 2000.-2004.gadam” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, vai bija iebildumi? Iebildumu nebija, nav jābalso. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (par ikviena tiesībām uz pietiekošu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos) nodošanu komisijām.” Ir izteikts šāds priekšlikums. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 18, atturas - 40. Priekšlikums nav apstiprināts.

Nākamā izskatāmā lieta ir lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.1482-b. Likumprojektam uz otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi par 9.pantu. Konkrēti tie bija kultūras ministres Pētersones un deputāta Ābiķa priekšlikumi, kas bija identiski. Konceptuāli mēs šos priekšlikumus atbalstījām. Kā jau pirms neilga brīža izteicās deputāts Ābiķis, mēs saņēmām arī deputāta Zalāna priekšlikumu par stipendijām, kas ir izmaksājamas no budžeta, starptautisko programmu ietvaros. Kopumā mēs atbalstījām un izveidojām savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, tātad to priekšlikumu, kuru es lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2., 3. un 4.priekšlikumu.

 

A.Poča. 5.priekšlikums ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Poča. 6. un 7. ir identiski kultūras ministres Pētersones un deputāta Ābiķa priekšlikumi. Tie pēc būtības ir atbalstīti un jau iestrādāti 4. un  nākamajā - 8.priekšlikumā, kuru ir iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Tātad lūdzu jūs atbalstīt 8.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. 9. un 10. atkal ir kultūras ministres Pētersones un Ābiķa priekšlikumi. Komisija izveidoja savu alternatīvo redakciju, kur pēc būtības ir atbalstīti abi šie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis vēlas debatēt? Nē. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 9., 10. un 11.priekšlikumu.

 

A.Poča. 12. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Arī tas ir redakcionāli precizēts un tāpēc lūdzu jūs atbalstīt 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Un arī 14.priekšlikums par likuma piemērošanas kārtību ir redakcionāli precizēts, un tātad lūdzu atbalstīt 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. Tātad lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 


L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1515 - “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā.

Mums ir piedāvāti divi priekšlikumi, ko sagatavojis Juridiskais birojs. Vispirms par grozījumiem 26.pantā, tas tiek izteikts precīzākā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

L.Muciņš. Tā kā mēs atteicāmies no nepieciešamības veidot 26.1.pantu, līdz ar to likumprojekta 3.pants tiek izslēgts, un es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

L.Muciņš Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 1.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 1.februāris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Otrajam lasījumam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” ir šādi priekšlikumi.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 65.panta papildināšanu. Lūdzu jūs atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Arī 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par daļas izslēgšanu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Arī 3. ir līdzīgs - izslēgt likumprojekta trešo daļu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. 4. ir likumprojekta redakcionāls grozījums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Lūdzu jūs atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Arī 5. ir redakcionāls grozījums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par precizējumiem atsevišķos pantos. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 7. un 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par astoto daļu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7. un 8.priekšlikumu.

 

A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt arī 9.priekšlikumu par jaunas daļas izveidi.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Poča. 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu arī lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Arī 11.priekšlikumu, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Arī 12.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

 

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt konceptuāli visvieglāko projektu šodien. Dokuments nr.1481 - “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. ir deputāta Dobeļa priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisijā tas ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šoreiz savā uzrunā griezīšos tieši pie latviešu leģionāriem.

Godātie leģionāri! Es uzrunāju jūs un domāju, ka mēs kopīgi Latvijas sabiedrībai atgādināsim dažas svētas patiesības. Šāda uzruna, protams, nav domāta tādiem, kas neatzīst notikušo Latvijas okupāciju, un tādiem, kam ir izbāzeņa vieta Okupācijas muzejā. Īsti negribētu uzrunāt arī tādus,  kas gatavi izkust katra ārzemju “ķebļa” priekšā un kas pazemīgi uzklausa jebkuru uzbrēcienu no dažādām debespusēm.

16.martam katrā patiesā latviešu patriotā ir jāizraisa dziļa cieņa un apbrīns kā atgādinājums par to, ko ir spējīgs veikt kārtīgs latviešu karavīrs. 16.marts ir Latviešu leģiona atceres diena. Kā tādai tai ir jābūt mūsu vēsturiskajā atmiņā. Kā tādu to jau izsenis atzīmē paši latviešu leģionāri. Tagad daži 16.martu vēlas izsvītrot no atceres dienu saraksta - esot jābūt  apdomīgiem, pareizāk sakot, piesardzīgi vārgulīgiem.

Iesniedzot šo savu priekšlikumu uz otro lasījumu, dzirdēju sakām: “Nevajag! Tik un tā nepieņems! Balsošanā zaudēsi, bet sabiedrība zaudētājus necieš!” Kāda sabiedrība? Ja tāda, kas negrib saglabāt latviešu vēsturisko mantojumu un tikai runā par skatīšanos kaut kur uz priekšu - uz tālo, gaišo nākotni, pārvelkot svītru pagātnei, tad tie ir vienkārši nelaimīgi atradeņi, kuri nav spējīgi godāt ne savu tēvu, ne māti, par vecotēvu un vecomāti nemaz nerunājot.

Cerēja jau 16.martu izsvītrot tā klusi un mierīgi. Nesanāks! Par šo dienu un par latviešu leģionāriem runāsim bieži. Un 16.martā svinīgajiem pasākumiem ir jābūt. Savu pārliecību jāprot aizstāvēt. Tas latviešu patriotiem jādara kopīgi! Pastāvīgi atgādināsim, kas tā tāda 1940.gada okupācija ir un kas to īstenoja. Skaidrosim, kāpēc latviešu leģionāri ar tādu neredzētu varonību aizstāvēja Kurzemes cietoksni, cīnīdamies pret desmitkārtīgu sarkanarmiešu pārspēku. Izveidosim latviešu leģionāru Brāļu kapus Lestenē, rūpīgi saglabājot kritušo karavīru piemiņu. Kas neciena latviešu leģionārus, tas ir vienkārši sīks un nožēlojams cilvēciņš.

20.gadsimtenis latviešu tautai ir atstājis pārāk daudz smagu pārdzīvojumu: 1905.gada revolūcija, tūkstošiem kritušo latviešu zēnu Pirmā pasaules kara sākumā Austrumprūsijā, Augustovas mežos, pie Mazūru ezeriem. Tālāk bija latviešu bēgļu gaitas, strēlnieku kauju gaitas, brīvības cīņas, Baigais gads, Otrais pasaules karš, atkal bēgļu gaitas, gulagi, čekas tiesas un vēl un vēl. Vai tas viss mums, latviešiem, ir devis kādu nopietnāku mācību? Vai mēs varam beidzot saprast, ka tikai prasme sevi vienmēr aizstāvēt un nacionālās pašapziņas kopšana var nodrošināt patiesu latviešu patriotu veidošanos? Ja tādu  būs pietiekami daudz, viss būs kārtībā un tad 16.martu atcerēsimies ar visu tam pienākošos cieņu. Ja mūsu likteni būs spējīgi noteikt “ķebļi”, “dīvāni” un citi istabas vai virtuves piederumi, tad paši vien būsim vainīgi. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka mūsu svēts pienākums būtu leģionāriem ļaut svinēt savu karavīru atceres dienu tad, kad viņi to ir jau pirms mums izlēmuši. 16.martam nav nekāda sakara ar citiem datumiem, kā šeit piedāvā to apvienot ar 11.novembri. Tas ir cits laiks un citi notikumi. 1944.gada 16.martā leģionāru 15. un 19.divīzija cīnījās pret krieviem, lai krievi nevarētu otrreiz okupēt mūsu zemi. Tur nekaroja brālis pret brāli, kā kādreiz mums ir stāstīts. Tur latvieši karoja pret mūsu ienaidnieku. Un, ja kas - uz senajām latvju robežām.

Kāpēc ir tā, ka okupētājvalsts karavīri drīkst vēl šobaltdien pulcēties mūsu Uzvaras laukumā pie okupantiem celtā pieminekļa, tādējādi apgānot mūsu Uzvaras laukumu ar savu klātbūtni? Kāpēc mēs nerunājam par to, ka tas nedrīkstētu notikt? Kāpēc mēs gribam liegt pulcēties saviem karavīriem, kuri ir cīnījušies par Latviju? Mums nav tiesību viņiem to liegt, jo Brīvības piemineklis pieder mums visiem.

Patiesību sakot, mūsu tautas sāpes vajadzētu vislabāk izprast ebreju tautai, jo mēs, tāpat kā viņi, esam piedzīvojuši holohaustu. Starpība tikai tā, ka mūsu holohausts, ko krievi realizēja pret mums, notika agrāk - 1937.gadā  un arī svešā teritorijā. Paldies Dievam,  ebreju tauta atjaunoja savu valsti 1948.gadā, toties mēs pēc kara savu valsti zaudējām.

            Tagad, kad dzīvojam neatkarīgā valstī,  mums būtu pienākums nenoliegt šo savas tautas daļu, nenoliegt to tikai tāpēc, ka kādam tas nepatīk. Ja mēs kaunēsimies no savas tautas sāpēm un ja nepratīsim godāt un cienīt savus karavīrus, ja atņemsim mūsu karavīriem iespēju savā atceres dienā satikties ar cīņu biedriem un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, tad mēs būsim pārkāpuši Dieva likumus, jo viņi mums nav lūguši noteikt citu dienu.

 

            Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

            P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Daudz par šo tēmu ir runāts. Man šķiet, ka pietiktu. Bet es uzskatu, ka nav pietiekami un ka nekad nebūs gana, ka nekad nebeigs par to runāt, iekams mēs Saeimā nebūsim sapratuši, jo šī runāšana ir tādēļ, lai saprastu. Taču mēs šobrīd, kā jūs zināt, esam rīkojušies pretēji - izsvītrojot 16.martu no atceres dienu saraksta. Tādēļ mēs, arī es personīgi atbalstu šo priekšlikumu, kas skaidri un gaiši bez jebkādiem diplomātiskiem kalambūriem, bez jebkādas slēpšanās skaidri un gaiši pasaka, ka mēs 16.martā atzīmējam Latviešu leģiona dienu. Skaidri un gaiši!

            Tomēr es jums šodien gribu kaut īsumā atgādināt to, ko raksta vēsturnieku komisija, pēc kuras atzinumiem daudzi ir vadījušies, arī tie, kuri iesniedza šo priekšlikumu - svītrot 16.martu no atceres dienu saraksta. Tad, lūk, vēsturnieku komisija vērtē divu  okupāciju varas, bet tā diemžēl faktiski liek vienlīdzības zīmi starp šīm divām okupācijas varām. Taču vienlīdzības zīmi starp šīm divām okupāciju varām nedrīkstam likt!

Jā.  Padomju Savienība mobilizēja latviešus savā armijā, bet atcerēsimies 1940.gadu!  Pirms tam Padomju Savienība bija okupējusi Latviju un tagad tā mobilizēja mūsu cilvēkus savā armijā, faktiski lai cīnītos par to, ka okupācija šeit paliek, jo visiem bija skaidrs, ka Krievija negrasījās atstāt Latviju. Un tā Latvija, skaidrs, ka 1940.gadā pēc okupācijas gribēja nokratīt šo okupācijas jūgu, bet kā to varēja izdarīt? Latviešu leģionāri saprata, ka tas ir veids, kā, esot vācu armijas sastāvā un izmantojot tās ieročus, cīnīties pret to, lai Latvijā izbeigtos okupācija.

Mēs nezin kāpēc baidāmies leģiona cīņu uzskatīt par atbrīvošanas karu, piešķirt tam atbrīvošanās kara raksturu. Es nezinu, kāpēc mēs baidāmies. Tā taču tas bija! Tāpēc jau Dobeļa kungs arī teica, ka visai neredzētu varonību parādīja latviešu vīri, jo viņi zināja, par ko viņi cīnās, nemaz nerunājot par to, par ko šeit ir tik daudz runāts, ka tādā veidā viņi palīdzēja daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku paglābties no iznīcības, aizbēgot uz Rietumiem. Lūk, par to mums, Saeimai, vajadzētu lemt!

Saeima nav vēsturnieku komisija. Vēsturnieki var vērtēt bezkaislīgi, pēc faktiem, lai gan viņi izdara arī secinājumus. Paskatieties, kas šeit ir rakstīts šajā paziņojumā: “Komisija iesaka šā gada 16.martā atcerēties Latvijas un Latvijas tautas traģisko likteni...”

 

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas...

 

P.Tabūns. Es tūlīt pabeigšu - ... abu okupāciju režīma varā”. Tanī pašā laikā, aicinot atcerēties, viņi to noliedz, jo saka, ka šis datums būtu jāpārceļ uz 11.novembri. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

 

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man pirms kādiem pāris mēnešiem bija tas gods pavadīt mūsu priekšsēdētāju viņa vizītē Lietuvā. Tur mums šī vizīte sakrita ar speciāli organizētu pasākumu. No Polijas bija atvesta glezna, mēs to saucam par Grīnvaldes kauju, viņi - par Žaļģires kauju, un laikam loģiskāk būtu teikt “Žaļģires”, jo mums tuvāks ir šis vārds, lai saprastu, gleznu. Par godu šim notikumam bija organizēta vesela nacionāla programma - nacionālā gara audzināšanas programma. Es jau saprotu, ka mums nav lielkņaza Vītauta, ka nav mums šīs simtgadu vēstures, nacionālās valsts, bet kaut kas jau mums tomēr ir. Nav jau tā, ka mums nekā nebūtu. Cik nu ir, tik ir! Ja mēs gribēsim vairāk, nekā mums ir, tad mēs tikai smieklīgi paliksim.

Man absolūti nav pieņemama šī mūsu nemitīgā cenšanās ietērpt savu nacionālo ideju svešās biksēs. Nu nederēs mums šīs bikses! Ne vācu galifē, ne krievu ģimnastjorka! Nav taču galīgi tā, ka mēs bez biksēm būtu. Nu ir tak mums arī kaut kas savs.

Godājamie kolēģi! Ir grūti atrast tādu ģimeni Latvijā, kuru nebūtu skāris Otrais pasaules karš. Manā dzimtā trīs mani brālēni krita leģionā. Viens krita Volhovas purvos, otrais - dažus desmitus kilometrus no mājām Latvijā, bet trešais pazuda Vācijā. Neviens no viņiem nebija gājis tur brīvprātīgi. Viņi tika mobilizēti. Un tas ir godīgi jāpasaka, ka okupācijas vara, pārkāpjot starptautiskos nolīgumus, veica mūsu zemē mobilizāciju. Taču okupācijas vara tomēr bija tik godīga, ka nevienā kaut kādā dokumentā, pat ne mutiskos solījumos mūsu toreizējiem pakalpiņiem nesolīja neatkarīgu Latviju. Protams, ir jāapbrīno mūsu komandieru  muļķība, ja viņi varēja cerēt, ka, iegrūžot šajās dzirnavās dažus tūkstošus latviešu jaunekļu, izdosies mainīt Otrā pasaules kara  gaitu.

Pieņemsim, ka tas būtu noticis un ka šī gaita būtu mainījusies. Vai tā rezultātā būtu tapusi brīva Latvija? Kādā veidā?

Ko es gribu pateikt? Es gribu pateikt,  ka mani kritušie brālēni ir pelnījuši piemiņu. Bet kādu piemiņu? Vai viņi ir varoņi? Nē! Varonis ir tad, ja viņam ir šī ideja, par ko viņš krīt. Viņiem šīs idejas nebija, viņus aizdzina un nokāva, bet piemiņu viņi ir pelnījuši, un atmiņas dienu arī vajag, tikai svarīgi ir tas, ko mēs šīs dienas saturā gribam ielikt, kādu piemiņas dienu mēs gribam svinēt. Vai mēs gribam svinēt savu brīvības dienu, vācu SS formās ietērptu? Laikam taču nē! Tad nu svinēsim to kā atmiņas dienu - ar cieņu, ar sāpēm un atminēsimies tos  cilvēkus, mūsu pašu radiniekus, kuri ir krituši, kuri ir aizdzīti tur, un lai tad ir šī leģionāru diena - 16.marts. Kas tur slikts? Tikai saturu vajag šai dienai piešķirt normālu. Tāpēc es galīgi nevaru pieņemt šo formulējumu, ka 16.marts būtu Latviešu nacionālo karavīru atceres diena. Nu nav tā mūsu nacionālo karavīru atceres diena! Ja mums nebūtu bijusi kaut dažus gadu desmitus šī nacionālā valsts, ja mums nebūtu bijusi nacionālā armija, ja mums nebūtu bijušas šīs brīvības cīņas, tad varbūt mums vajadzētu meklēt un kaut ko kaut kur varbūt rakt un arī kaut ko izrakt, bet mums tas viss ir bijis. Tad ko mēs vēl meklējam?

Es vēlreiz tomēr aicinātu godājamos kolēģus padomāt par savu nacionālo lepnumu, un mums ir ar ko lepoties. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir skumji par to, ka iepriekšējās Saeimas laikā nobalsotā Latviešu leģiona atceres diena - 16.marts šodien tiek likvidēta. Un tie, kuri toreiz tāda vai citāda iemesla dēļ šo dienu atbalstīja, šodien ir gatavi balsot pret to.

Otrkārt. Es ceru, ka šeit visi klātesošie zina vēsturi un zina, ar ko katrs datums ir ievērojams. 11.novembris bija tas Latvijas brīvības cīņu moments, kad tika patriekti vācieši no priekšējām pozīcijām un sākās Latvijas atbrīvošana. 16 marts, ja jūs zināt, neoficiāli tiek uzskatīts par Latviešu leģiona dibināšanas dienu, tāpēc ka abas leģiona divīzijas šajā dienā kopā uzņēma un uzvarēja kauju pret Sarkano armiju. Un šie vīri, šie leģionāri, šodien to nesvin kā leģiona dibināšanas dienu, bet svin, pieminot savus biedrus, kuri krituši šajās cīņās pret padomju režīmu. Es ceru, jūs visi esat redzējuši šos vīrus šajā piemiņas brīdī. Ir patīkami skatīties uz šiem vīriem ar sirmām galvām, staltu stāju un skaidru, godīgu sirdi, jo viņi cīnījās nevis par vācu idejām, nevis par tām vai citām idejām, bet viņi cīnījās, cerot ieraudzīt savu valsti atkal brīvu - brīvu no jebkuras svešas varas.

Un pašā nobeigumā es gribētu teikt tā: lai Dievs piedod manus vārdus, ja mēs gribam sabāzt vienā maisā 16.martu un 11.novembri. Tad mēs tikpat labi varam sabāzt vienā maisā Ziemassvētkus, Lieldienas un vēl citus svētkus. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

 

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Vispirms es gribētu teikt, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī jebkuram jebkuru dienu ir tiesības atzīmēt, un es domāju, ka neviens šeit nerunā par to, ka mēs varētu aizliegt 16.martu atzīmēt tiem, kuri uzskata to par vajadzīgu atzīmēt, tajā skaitā organizēt visādus sabiedriskus pasākumus, gājienus un tādas lietas. Runa ir par kaut ko citu - par to, kā mēs fiksējam paši savu vēsturi.

Man diemžēl ir ļoti krasi jānorobežojas no tā, ko teica Tabūna kungs, kaut arī es varbūt vienkārši negribu te kādu personīgi aizskart. Te, man liekas, vienkārši ir dažādas vēstures izpratnes, bet paziņot, ka viens okupācijas režīms no otra okupācijas režīma kvalitatīvi atšķīrās. Tā var sacīt, bet katrā ziņā es ceru, ka tā kvalitatīvā atšķirība nebija domāta tāda, ka viens okupācijas režīms bija labāks par otru. Es nezinu kādas doktrīnas ir zināmas Tabūna kungam, bet es zinu Rozenberga doktrīnu, saskaņā ar kuru bija paredzēts visus latviešus pārvietot aiz Urāliem pēc tam, kad Vācija būtu uzvarējusi karu. Tāda doktrīna rakstiskā veidā ir pieejama. Ja tas ir tas, par ko cīnījās latviešu leģionāri, tad tas ir dziļi traģiski. Es, protams, saprotu, ka droši vien lielākā daļa no viņiem to nezināja. Lielākā daļa no viņiem, kā te jau stāstīja iepriekšējais runātājs, tika mobilizēta, tātad faktiski viņi nevis iestājās brīvprātīgi karot, bet tika mobilizēti.

Es uzskatu, ka varbūt vīrišķīgākā daļa no viņiem dezertēja no leģiona un pēc tam Kurzemē veidoja vai vismaz mēģināja izveidot vienības Kureļa vadībā, lai kaut kādā veidā sagatavotos sabiedroto sagaidīšanai, bet diemžēl, diemžēl tos Latvijai, protams, neizdevās sagaidīt. Tomēr, man liekas, mums jābūt pietiekami  stingrai izpratnei par to, ka abi okupācijas režīmi Latvijai bija vienādi kaitīgi un vienādi nāvējoši. Arī Hitlera plāni attiecībā uz Latviju nesaturēja neko tādu, ar ko mēs varētu attaisnot šo jauno cilvēku krišanu kaujas laukā. Tieši tāpēc man negribētos, lai mēs atzīmētu leģiona dienu. Ja tā vēl būtu leģionāru vai leģiona upuru diena, un leģionā karojošo kritušo piemiņas diena, tad es vēl saprastu, bet leģions kā institūcija un kā mēs to esam ierakstījuši, bija mašīna, caur kuru pašus latviešus iesaistīja Latvijas valsts iznīcināšanā, jo Hitlers tāpat kā Krievija, - un jūs ļoti labi to zināt, - jau bija vienojušies par Latvijas valsts iznīcināšanu. Un leģions bija mehānisms, ar kuru pašus latviešus iesaistīt šīs valsts iznīcināšanā. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas tāds, ko mums vajadzētu atzīmēt, bet es pats personīgi, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs, jo arī mani radinieki ir bijuši rekrutēti leģionā, protams, 16.martā pieminu un atceros kritušos šajās kaujās. Tāpēc es lūgtu: būsim godīgi pret savu vēsturi un atbalstīsim šoreiz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tajā pašā laikā paturot prātā, ka neviens neaizliedz 16.martu pieminēt, atcerēties un organizēt jebkurus pasākumus, kādus nu kurš uzskata par nepieciešamu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lasītnepratējiem vai vājiem lasītājiem es atgādinu to, kas ir uzrakstīts. Priekšlikums ir ļoti skaidrs un salasāms - 16.marts kā Latviešu leģiona atceres diena. Un te nav jāspriež par varām vai nevarām, runa ir ļoti vienkārša - vai mēs esam spējīgi cienīt leģionārus, to, ka viņi tieši šo dienu paši ir izvēlējušies un nav mums to prasījuši. Tā ir viņu diena! Šeit jūsu balsojums vienkārši parādīs, vai jūs esat spējīgi cienīt šos cilvēkus. Es uzskatu, ka balsojums “pret” šīs dienas kā valsts nozīmes atceres dienas atzīmēšanu ir vienkārši necieņas izrādīšana šiem cilvēkiem. Jūs te varat filozofēt, kā jums patīk - tēvs, māte, tēvabrālis, vecaistēvs un vecvectēvs, varbūt pieminiet arī Saules kaujas un vēl nezin kādus notikumus... Šeit ir skaidri jāparāda, vai jūs cienāt šos cilvēkus vai jūs necienāt. Un nevajag izlikties! Balsojums “par” nozīmē cieņas izteikšanu, jebkurš cits balsojums šinī brīdī nozīmē necieņas izteikšanu. Un tā ir cieņas izteikšana gan kritušajiem, gan arī vēl dzīvajos palikušajiem, kuri visu mūžu ir cietuši pazemojumus un nicinājumus atšķirībā no sarkanarmiešiem. Lūk, tā ir tā starpība! Ne par ko citu šeit mēs nerunājam kā vien par 146  vai nedaudz vairāk  tūkstošu cilvēku cieņu. Jā, es viņus dziļi cienu, tāpēc es balsošu “par”.

 

            Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

 

            P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Ir teiciens, ka jebkurš vienu un to pašu var saprast un saprot atbilstoši savai samaitātības pakāpei. Arī tulko līdzīgi. Panteļējeva kungs, nevajag tulkot manis sacīto pēc sava prāta! Es  skaidri un gaiši pateicu,  un es pozitīvi nevērtēju nevienu no okupācijas varām. Pasarg Dievs! Nedaru to un nekad arī nedarīšu. Es atšķirīgi vērtēju latviešu cīņu, šeit konkrēti - leģiona cīņu - un nosaucu to par atbrīvošanās cīņu par Latvijas neatkarību. Lūk, to es gribēju šajā īsajā brīdī paskaidrot! Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

            J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Katrā ziņā ir ļoti  patīkami klausīties šeit, Saeimā, par ārkārtīgi dziļām vēstures zināšanām un par šo traktējumu, bet es domāju, ka mēs varbūt uzurpējam šo lietu traktējumu un izvērtēšanu, kas būtu jāizdara dziļām, speciālām vēstures komisijām, kuras arī to darīs.

            Šīs dienas atcere ir tas moments, kad mēs izteiksim attieksmi pret to tautas daļu, kas  ticēja brīvai Latvijai un kas cīnījās, un kas atdeva visus savus spēkus un enerģiju. 16.marts - es vēlreiz atgādinu - tikai akcentētu šo melno laiku, kad mēs, Latvija, bijām starp divu okupētājvalstu dzirnakmeņiem. Un tikai šī mūsu latviešu leģionāru ticība brīvai Latvijai, un nevis tā, kā man šeit nākas klausīties, ka gan vienās, gan otrās biksēs… bet tieši šī ideja, šī augstā morāle bija tā, kas ļāva arī šodien šeit sēdošajiem vairākiem deputātiem izglābties no iespējamās iznīcības, ja viņi būtu nonākuši otras okupācijas varas rokās. Tātad mēs nevaram aizmirst šeit arī Mores kaujas.

            Cienījamie deputāti! Padomāsim vēl par tādu lietu, ko ļoti bieži šeit pieminēja gan šodien, gan arī iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā - to, ka mums ir ļoti daudz grozījumu grozījumu. Tad nu cienīsim iepriekšējo Saeimu par to, ka viņiem bija stāja šo dienu atzīmēt kā Latviešu leģiona dienu, un nerādīsim pasaules parlamentāriešiem, ka mēs lokāmies no dažādām pusēm nākušo vētru priekšā.

            Es uzaicinu būt cienīgiem, cienīt un atcerēties šos daudzos tūkstošus karavīru, kas atdeva savu dzīvību par to, lai mēs saglabātu ticību Latvijas idejai. Es uzaicinu deputātus balsot par šo 16.martu kā Latviešu leģionāru atceres dienu. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

 

            A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā runājot, man nav ne tiesību, ne vēlēšanās raksturot  deputātu runas. Katrs ir suverēns savā izvēlē, katrs ir suverēns savos uzskatos. Komisijas vārdā es tikai ļoti lūdzu atcerēties, ka būs vēl divi priekšlikumi, par kuriem acīmredzot būs debates. Runa nav par aizliegumu vai par atļauju svinēt. Runa ir tikai par  ierakstīšanu kalendārā. Lūdzu nejaukt lietas, jo mūs kāds klausās pa radio.

            Lūdzu balsot.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par  1. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas -  44. Priekšlikums ir noraidīts.

            Tālāk, lūdzu!

 

            A.Seiksts. Nākamais - deputāta Oskara Grīga priekšlikums. Jums piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija noraidījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs -  pie frakcijām nepiederošs deputāts.

 

            O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Prezidij! Cienījamie kolēģi!  Es mēģināšu aizstāvēt, kā arī paskaidrot un  un atbildēt par savu priekšlikumu. Latviešu leģiona  atceres diena… Diemžēl vārds “Latviešu” laikam tehnisku iemeslu dēļ te ir izkritis… Likumprojektā par svētku un atceres dienām, to nepieciešamību un vēsturisko nozīmi nav mans nodoms izpatikt kādam vai - otrādi - radīt lielāku naida devu citos. Un, ja arī kāds plašajā pasaulē nesapratīs, kas bija Latviešu leģions, par ko un pret ko cīnījās latviešu karavīrs, tad tā ir viņa bēda. Taču tas nenozīmē, ka mūsu politiķiem, ieskaitot Valsts prezidenti, nebūtu vienmēr un visur jāskaidro (un jāskaidro neatlaidīgi!), kā un kāpēc radās mūsu bruņotās vienības - 19., 15.divīzija, ko sauc par Latviešu  leģionu. Kāpēc virsvadība leģiona divīzijās bija vācu? Kāpēc šīs abas divīzijas  tika ar kara tehniku apgādātas tik negribīgi un sliktāk nekā vācu vienības? Lai sāktu atbildēt uz šiem jautājumiem, vispirms jānoskaidro vācu bruņoto spēku sadalījums.

Pirmā pasaules kara laikā vācu armija sastāvēja no trim ieroču šķirām. Arī Otrais pasaules karš iesākās vācu bruņotajos spēkos ar trim ieroču šķirām. Tikai 1940.gada 2.martā tām pievienojās ieroču SS vienības. Par to tika pirmo reizi paziņots 1940.gada 2.martā, bet, karam turpinoties, vidusposmā tās stabili ieņēma savu vietu. Ieroču SS vienība bija karaspēka izlases daļa. Visu valstu armijās ir tādas  speciālas karaspēka daļas. Jā, tā bija pakļauta tieši Hitleram. Un nav vis taisnība tik ļoti populārajai atziņai, ka ieroču SS vienības bija tiešais Himlera darba un drausmīgo metožu instruments. Himlers pārvaldīja galveno SS biroju, kā arī visas četras SS organizācijas. Pats dīvainākais ir tas, ka ieroču SS armijas daļās bija vismazākais Nacionālsociālistu partijas biedru skaits. Vislielākais biedru skaits, faktiski simts procentu, bija vācu gaisa karaspēkā. Ieroču SS vienību  personālais sastāvs rādīja ļoti raibu tautu sajaukumu. Tikai 40% no visiem (apmēram 1 miljona)  ieroču SS vienību karotājiem bija vācu izcelsmes. Atlikušie 60% nāca no 33 Eiropas un Āzijas tautām, kas kopā  izveidoja 20 divīzijas.

Labāka pārskata dēļ paraudzīsimies, kādas tautas tur bija un ar cik karotājiem katra valsts piedalījās milzīgajā cīņā pret boļševismu! Šajā sarakstā būs minēti tikai ieroču SS, šīs ceturtās ieroču šķiras, paspārnē cīnījušies patrioti, kas  nevarēja samierināties ar savu  zemju boļševizēšanas iespēju. Viņi visi ar savu cīņu rādīja pasaulei, no kuras puses draud vislielākās un vistiešākās briesmas. Lūk, šis saraksts! Holandieši šajā cīņā deva 40 000 savu  dēlu,   ungāri - 40 000,  ukraiņi - 30 000, kazāki -  30 000, flāmi - 25 000, latvieši -    25 000, bosnieši - 20 000,  krievi - 18 000, turkmēņi - 15 000, igauņi - 15 000, franči - 10 000, baltkrievi - 10 000,  itāļi -  10 000, tatāri - 10 000, valoņi -         9000,  norvēģi - 8000, dāņi - 6000, slovēņi -  6000, čehi -  5000,  indieši -           5000, rumāņi -  5000,  somi - 4000, serbi - 4000,  albāņi - 4000, bulgāri - 3000, armēņi - 3000,  gruzīni - 3000, kirgīzi - 2000,  uzbeki - 2000, grieķi - 1000, šveicieši -  700, zviedri -  300, bija arī 1 amerikānis un 1 žīdu tautības  pārstāvis.  Vāciešiem grāmatvedība bija apbrīnojami precīza. (Starp citu, šis žīdu tautības dūšīgais karotājs ir,  iespējams,  dzīvs un vēl šodien dzīvo Kanādā.)

No 29 ārzemniekiem piešķirtajiem bruņinieku pakāpes dzelzs krustiem visvairāk saņēma latviešu leģionāri - 12, holandieši - 5, igauņi - 4, beļģi - 3, franči - 3, dāņi - 2.

Kad Nirnbergas tiesa nosprieda, ka ieroču SS vienības ir noziedzīga organizācija, daudzi, kam sevišķi interesēja latviešu karotāji, nekavējās tos nomelnot un nepatiesi apsūdzēt visvisādos grēkos. Līdz ar to šajā  lietā bija nepieciešams  ieviest skaidrību. Tāpēc radās ASV Pārvietoto personu komisijas (Frankfurtē) 1950.gada  15.septembra lēmums, ka Baltijas ieroču SS vienības jāuzskata kā atsevišķas, atšķirīgas kā mērķos, ideoloģijā, darbībā, tā dalībnieku  kvalifikācijā. Un tādēļ komisija tās neuzskatīja kā naidīgas ASV valdībai. Ir tomēr interesanti, ka nupat pieminētais Nirnbergas pārsteidzīgais un netaisnīgais spriedums, ko tieši ieroču SS vienību lietā pasludināja tikai pirms vairāk nekā 50 gadiem, nu jau ir “atkodies” visiem šīs tiesas spriedējiem pašiem. Neviens no šiem tiesātājiem ne tajā laikā, ne vēlāk nav spējis saglabāt tīru vesti un mantiju. Visiem tās ir aptraipītas. Amerikāņiem - Vjetnamā (Songmijciems) un Japānā (atombumbu nomešana uz Hirosimu un Nagasaki), frančiem - Alžīrijā (gūstekņu apšaušana, spīdzināšana), angļiem - Folklenda karā (Belgramo kuģa nogremdēšana ārpus kaujas zonas). Par Padomju Savienību es vispār nerunāju. Miljoniem, miljoniem upuru! Ar Nirnbergas prāvu Rietumu sabiedrotie izrakstīja sev gara nabadzības apliecību, jo nedrīkst taču piekrist tam, kam pamats nav cementēts taisnībā un patiesīgumā. Kad misters Džonsons četru stundu garajā runā, tribunālu atklājot, meklēja prāvas pamatojumu, viņš apsūdzētajiem pārmeta rasu naidu, terorismu, varmācību, uzpūtību, varas nežēlību un cietsirdību. Jā, tā bija taisnība. Viņš arī jautāja - vai šādas pārestības varētu tikt aizmirstas? Šajā sakarā ir interesanti pajautāt: vai visos šajos punktos un grēkos nevar apsūdzēt arī Padomju Savienību?

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Grīga kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

 

O.Grīgs. Jā, grūti jau pašiem sevi tiesāt. Es lūdzu pie mana laika pielikt klāt divas minūtes, kas man pienākas.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Grīga kungs runā uzreiz otro reizi? (Starpsaucieni: “Nav! Nav!”)

 

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Vai esat ievērojuši, ka pēdējā laikā Latvijā parādās ļoti tendenciozi raksti, kas vērsti “pret”? Ka noziedzīga ir leģiona dibināšana. Rakstos klaji pārmet tā laika latviešu vadītājiem turpat vai tēvzemes nodevību, jo, lūk, leģions cīnījies par Baltijas valstu kolonizāciju, ko Vācija īstenoja pēc uzvarēšanas karā. Rakstītāji acīmredzot ir bijuši pārliecināti, ka Vācija uzvarēs. Taču īstenība ir pavisam citāda. Visiem zināms, ka laikā, kad veidoja Latviešu leģionu, pasaulē jau bija skaidrs, ka Vācija karā neuzvarēs. Faktiski iznākums šajā pasaules politiskajā spēlē jau bija izlemts. Vācija bija kļuvusi bīstama, tā bija maksimāli jāsatriec. Tātad nebija jābaidās no vācu kolonizācijas. Iespējama palika vienīgi Padomju Savienības veiktā kolonizācija, kas, latviešu sarkanajām divīzijām piepalīdzot, beidzot arī īstenojās. Tādēļ arī izšķirošajā notikumu gaitā skaidru galvu saglabājušie latviešu tā laika vadītāji saprata, ka izveidojusies situācija, kas prasa latviešu aktīvu piedalīšanos karā - kaut vai tikai tāpēc, lai aizkavētu boļševiku kolonizācijas briesmas. Šajos apsvērumos lielu lomu spēlēja 1941.gada 12.augustā Čērčila un Rūzvelta parakstītā Atlantijas harta, kas visām tautām pēc kara garantēja pašnoteikšanās tiesības. Latviešiem aizliedza savus bruņotos spēkus. Pazīstot Padomju Savienības nerēķināšanos ne ar kādiem nolīgumiem un zinot tās nežēlību, varēja sagaidīt varmācīgu izrēķināšanos. Jā, var teikt, ka latviešu vīriem vajadzēja aiziet mežā. Kāds naivums! Kur un kā izdzīvos vairāki simti tūkstošu karavīru okupācijas apstākļos? Latvija nav Sibīrijas taiga. To izdarīja lietuvieši. Divas divīzijas ar visiem ģenerāļiem iegāja mežā, bet vēlāk boļševiki tās “izķemmēja” no meža, un tās divīzijas nāca virsū Kurzemei, latviešu leģionāriem, tikpat sirdīgi kā sarkanie gvardi. Latviešu leģionāru cīņas Otrajā pasaules karā bija latviešu tautas pēdējā cerība novērst Latvijas otrreizēju okupāciju un nonākšanu Krievijas verdzībā un izmantošanā. Tā bija pēdējā cerība atgūt tēvzemei savas tiesības, brīvi pastāvēt un veidoties citu tautu saimē. Laika trūkuma dēļ es nevaru jums visu to pateikt. Taču es varu pateikt vēl to, ka runa nav jau par to, kurā pusē cīnījās un karoja latviešu karavīri, runa nav par ideoloģiju. Ja būs priekšlikums par Sarkanās armijas 130.korpusa, latviešu 43.divīzijas vai 308.latviešu strēlnieku pulka karavīru varonīgajām cīņām, kuras notikušas nozīmīgos datumos, tad... Lūdzu, iesniedziet priekšlikumu, un diskutēsim!

 

Sēdes vadītājs. Laiks beigt.

 

O.Grīgs. Es lūdzu vienu minūti, lai varētu pabeigt.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? (Starpsauciens: “Nav! Nav!”) Viena minūte. Lūdzu!

 

O.Grīgs. Galvenais jau ir tas, ka runa ir par karavīru padarīto darbu. Tam, ko paveica Latviešu leģiona 19. un 15.divīzija, nav analoga pasaules kara vēsturē. Tāpat par piemēru ņemsim Brestas cietokšņa vai Staļingradas aizstāvju pārcilvēcīgo varonību. Vai arī tās cīņas jāizdzēš no vēsturiskās atmiņas? Es domāju, ka nē. Tāpat domā arī krievu tauta, kura atzīmē to cīņu datumus, ciena un godā savus karavīrus. Bet ko darām vai gribam izdarīt mēs, atjaunotās brīvās Latvijas parlaments? Kaut kādas tālas politikas vai apšaubāmas diplomātijas dēļ mēs gribam izdzēst vēsturisko atmiņu. Tāpat kā to ir vienmēr darījuši kolonizatori un okupanti, kas ir centušies mūsu zemē postīt piemiņas vietas, apgānīt pieminekļus, noliegt, aizliegt mūsu valodu, dziesmas, kultūru, visu, kas mums ir svēts. Ja mēs, atbrīvotās Latvijas parlaments, to gribam, tad - uz priekšu! Es aicinu balsot par priekšlikumu, ka 16.marts ir jāatstāj kā Latviešu leģiona atceres diena.

Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, protams, cienītie kolēģi, rodas jautājums - vai šādas pārrunas ir vajadzīgas vai vispār nav vajadzīgas? Var būt, ka šeit kādam izliekas, ka tā ir tukša laika pavadīšana. Runa jau ir par pamatnostādni, par to, kā mēs paši uz sevi esam spējīgi paskatīties. Vai mēs esam spējīgi godīgi aizstāvēt sevi? Vai mūsu tieksme izpatikt citiem ir pārāka par to, kā mēs paši skatāmies uz sevi? Vai mēs esam spējīgi saglabāt visu savu vēsturisko mantojumu - ar savu pārliecību, ar visām kļūdām? Jā, tā bija mūsu traģēdija Otrajā pasaules karā, kā jūs visi to labi zināt. Latvijas kā neatkarīgas valsts nebija, un Latvija kā neatkarīga valsts nepiedalījās Otrajā pasaules karā. Taču ir ļoti nožēlojami klausīties mūsu valsts ļoti augstu amatpersonu taisnošanos, atvainošanos, piedošanas lūgšanu un vēl nezin ko - par it kā latviešu tautas un, vēl trakāk, Latvijas valsts kaut kādiem nodarījumiem. Te jau ir tā lieta. Un tad, kad es ieskatos pirmā balsojuma rezultātos, man prātā nāk šobrīd no zāles izmukušā Tautas partijas aktīvista Gundara Bērziņa ļoti lepnā uzstāšanās, ka viņš jau nu nekad nebalsošot kopā ar Jurkāna-Rubika bloku. Bērziņa kungs, žēl, ka jūs neesat zālē! Es jums iedotu paskatīties balsojuma rezultātu izdruku. Iznāk, ka jūs esat gan balsojis kopā ar viņiem.

Es atceros arī visas mūsu lēnišķīgās piekāpšanās tad, kad bija tautas nobalsošana par grozījumiem Pilsonības likumā. Skraidīja, visādi locījās, un diemžēl visas partijas aizlaidās no atbildības. Jo bija ļoti vienkārši: pieņemsim likumu - visus logus vaļā, un tad jau kāds cits mūsu vietā to visu atrisinās. Mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, toreiz palikām praktiski vieni paši. Tā nu diemžēl tas bija. Tas pats bija, tikko kā nobalsoja par grozījumiem Pilsonības likumā. Nu tad mēs jūs vairs nekur neaiztiksim, ne Valodas likumā, ne kādā citā likumā! Vai tad tā bija? Tagad ir ļoti vienkārši. Nu nobalsosim, nu nebūs šīs atceres dienas. Atceres diena jau būs. Tikai, redziet, ir tā atšķirība... Nupat te bija tādi skaisti vārdi, ka varēs iet ar ziediem gājienā un varēs piedalīties... Taču jūs aizmirsāt vienu - ka gājieniem, oficiāliem pasākumiem ir jāsaņem atļauja no varas iestādēm. Un, ja nu tur sēdēs tādi paši, kam nospļauties par latviešiem, kam nospļauties par mūsu tautas vēsturi, viņi vienkārši nedos atļauju, viņi uzcels sētu ap pieminekli, viņi vēl kaut ko izdomās. Tieši tāpēc jau bija šajā sakarā jābūt valsts attieksmei. Valsts attieksmei, ka vajag atcerēties savus karavīrus. Te nav runa par kaut ko citu. Kā jūs varat divus pasaules karus ielikt vienā dienā?! Dienai, kurā ir kaut kas konkrēti noticis, dienai, kurā ir Rīga atbrīvota 1919.gadā no bermontiešiem, jūs turpat pieliekat klāt Latviešu leģionāru atceres dienu. Nu kā var tāds absurds būt? Sēž šeit cilvēki, kas it kā ir lasījuši dažas vēstures grāmatas savā mūžā, it kā kaut ko varbūt pat saprot dažos jautājumos, taču viņi paraksta, lūk, tieši šādu priekšlikumu. Par kādu saprašanu tad var būt runa? Es, protams, saprotu vienu - savu uzdevumu pilnīgi labi esmu sapratis. Kamēr būs iespēja, atgādināšu par visu to, kas ir noticis. Es labi redzu, kas brauc uz karavīru piemiņas pasākumiem, kas brauc uz Mori, redzu, kas brauc uz Lesteni. Redzu, ka tad brauc tur, lai “izrādītos” (it īpaši, ja kāda televīzija tur parādās), un lasa tās muļķīgās runas, ka, lūk, lieciet mieru veciem, sirmiem karavīriem, ļaujiet viņiem savu šņabīti iedzert, lai jau nu viņi tur mierīgi staigā. Nekā nebija! Tā nav veco karavīru darīšana vien. Tā ir visas latviešu tautas darīšana. Ja jūs tā rīkosieties, tad pēc vienas paaudzes arī par mums neviens neko nerunās. Un ne jau tikai par mums, kas esam šeit, protams, neko nerunās, bet arī par mūsu šodienu. Ja jūs gribat atteikties no vēstures, tad atsakieties! Izvēlieties to, kas jums labāk patīk.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Oskara Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

 

            A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāta Andreja Požarnova priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā tika komisijā noraidīts. Lūdzu balsot!

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs. (Starpsauciens: “Nav laika!”)

 

            A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es atbalstu 16.marta iekļaušanu šajā likumā, nosakot, ka 16.marts ir Latviešu leģiona piemiņas diena. Taču es gribu mazlietiņ precizēt. Šis ir ne tikai mans priekšlikums. Es to, protams, rakstīju frakcijas vārdā, jo mēs savā frakcijā skatījām šo priekšlikumu un visi frakcijas deputāti vienprātīgi to atbalstīja. Es ceru, ka arī Tautas partijas frakcija tieši tādā pašā veidā atbalstīs šo priekšlikumu, jo mēs esam vienojušies par to, ka mēs sadarbosimies nacionālajos jautājumos. Protams, mēs neesam vienojušies par kopīgu balsojumu šajā jautājumā, bet Latviešu leģiona piemiņas diena - tas ir visnotaļ nacionāls jautājums. Es zinu, ka ir nesen bijušas sarunas starp Tautas partiju un Jurkāna kungu, bet es ceru, ka šajās sarunās jūs nerunājāt par 16.martu un jums nav tāda dokumenta, kāda ir mūsu vienošanās ar Tautas partiju - par sadarbību. Tādēļ es ļoti lūdzu Tautas partiju: nebalsojiet šajā jautājumā kopīgi ar Jurkāna kunga un Rubika kunga politisko partiju apvienības Saeimas frakciju un atbalstiet apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu - iekļaut likumā pantu, ka 16. marts ir Latviešu leģiona piemiņas diena! (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Andrej, mums arī sarunāts!”)

 

            Sēdes vadītājs. Grīga kungs, vai varēsiet iekļauties trijās minūtēs?

            Lūdzu! Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

 


            O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Leģionāru cīņas bija latvju vīru un jaunekļu tēvzemes mīlestības, pašaizliedzības un varonības spilgtākais izpaudums, cienījamie kolēģi! Šis pozitīvais un augstākais pašuzņemtais uzdevums, kuru mēs bieži vien neuzņemamies, cienījamais Slaktera kungs, un kura pildīšana prasīja tik daudz latviešu karavīru asiņu, šis fenomens ir jāsaglabā nākamajām audzēm, kurām ir tiesības un pienākums zināt visu par latviešu karavīru leģendārajām kaujām un ērkšķu ceļiem,  kā arī to, kāpēc šīs cīņas tika izcīnītas. Tikai nenosvērtie lokās līdzi visiem ieplūstošajiem vējiem. Veselais saprāts saka, ka nedrīkst klausīties bezatbildīgās un labi iebarotās runās. Tām ir samaksāta aizmugure. Ir jāiet taisni un droši uz priekšu. Leģiona slavenās cīņas apliecināja - tas viss toreiz notika pret nacionālās Latvijas gribu, vienīgi uz brutālas varas pamata. Ar šo soli latviešu karavīri rādīja pasaulei, ka viņi cīnījās par skaidru un patiesu lietu - par savas valsts un tautas tiesībām uz brīvību, kas tai tika neģēlīgi atņemta. Šīs cīņas apliecināja arī to, ka tauta cīnīsies, neskatoties uz melu un naida propagandas iepludināšanu Rietumu demokrātijās, kuras nolūks - kompromitēt latviešu centienus gan šeit, gan trimdā. Ka tauta cīnīsies, noraujot okupantiem maskas, kas nēsātas vairāk nekā 50 gadu.

            Lai šī diena - 16.marts - būtu veltīta Kurzemes aizstāvjiem, mūsu brīvības cīnītājiem  Otrajā pasaules karā, kuri kaujas laukos palika neuzvarēti, bet kurus reizē ar visu latviešu tautu, valsti, pārdeva starptautiskās politikas tirgū, dzīvajos palikušie jau desmitiem gadu iet vislielāko pazemojuma un ciešanu ceļu, nesadzirdēti un nesaprasti, kaut arī viņu varonīgā cīņa un smagie upuri bija ziedoti tikai un  vienīgi tēvzemes mīlestībai.

Tā, lūk, jūs, Slaktera kungs, varat ņirgāties par šiem vārdiem! Jūs varat ņirgāties! Tāpēc es ierosinu 16.martu ļaut atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. 11. novembris un citi zīmīgi datumi mūsu valsts vēsturē nav vienādojami ar 16.martu.

Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23,  pret - 17, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatava reģistrācijas izdruka, mums ir jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

 

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūgums Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem  pulcēties komisijas telpās. Tūlīt, ja ir iespējams.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Ādamsonam.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

A.Bartaševičs  (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Silva Golde, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis, Juris Sinka.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pirms neilga brīža es saņēmu sēru vēsti. Šodien ir miris Saeimas deputāts Leonards Stašs. Lūdzu jūs godināt kolēģa piemiņu ar klusuma brīdi.

Klusuma brīdis.

Paldies.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums.  Izskatām 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu! Antons Seiksts.

 

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 4.priekšlikums tika redakcionāli saskaņots ar Juridisko biroju, tas atšķiras no likumprojekta iesniedzēju ieteiktās redakcijas, bet ir pilnībā saglabāta tā būtība. Komisija lūdz balsot.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ļoti patika skaistie vārdi: “saskaņots ar Juridisko biroju”. Nu paskatieties, ko tad jūs esat saskaņojuši! Tātad 11. novembris tagad būs Lāčplēša diena un Latviešu karavīru atceres diena. Kas tad Lāčplēša diena bija? Vai tā bija karavīru atceres diena, jeb vai tas bija mistiskā varoņa atceres posms? Lāčplēša diena bija saistīta ar konkrētu vēsturisku notikumu, par kuru mēs visi esam labi informēti (tie, kas ir spējīgi uztvert informāciju, protams).

Ko jūs esat te tagad ielikuši? Jūs esat te ielikuši Latviešu karavīru atceres dienu. Tanī dienā nu atcerēsimies karavīrus.

Tagad paskatīsimies, ko tad mēs atcerēsimies 22. jūnijā? “Varoņu piemiņas diena”. Tie nebūs karavīri? Kas tie būs par varoņiem, ko mēs atcerēsimies 22.jūnijā, kas ir jau atceres diena?

Ko mēs atcerēsimies 11.augustā, kas kalendārā ir un saucas “Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena”?  Vai tie ir karavīri vai tie nav karavīri? Un tagad jūs vēl ieliekat 11.novembrī kaut kādu mistisku piedevu un nosaucat to par Latviešu karavīru atceres dienu. Šeit, Saeimā, vismaz lielākajai daļai it kā ir augstākā izglītība, es nezinu... Iedodiet jebkuram vidusskolēnam šo lietu izanalizēt! Vai jūs tiešām nesaprotat, ko jūs esat piedāvājuši?

Un pats smieklīgākais ir tas, ka Saeimas vairums par to vēl balso. Tad vismaz nebalsojiet un neparādiet savu muļķību nākamajām paaudzēm! Nu neparādiet vismaz to!

Kas notiks tālāk? Protams, gatavosimies trešajam lasījumam, iesniegsim jaunus priekšlikumus. Būs mums tādi, un būs vairs nevis trīs, bet varbūt kādi piecpadsmit. Piedāvāsim visvisādus variantus. Kā redzat, katrs nākamais balsojums mums deva dažas balsis klāt. Ja būtu bijis šodien ļoti daudz priekšlikumu, varbūt jau šodien būtu nobalsojuši par kaut ko jēdzīgāku. Ja jau tiešām ir vēlēšanās  kaut ko izdarīt, tad vismaz ar prātu tas jādara, nevis jāsaliek kopā galīgi nesavienojamas lietas. Vai jūs gribat, lai 11.novembrī tagad visas pasaules karavīri salasītos kopā?

Tagad es gribu atgādināt, ka 20.janvārī, kas ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, sanāca kopā 11 organizācijas, nevis divas vai trīs. Jā, lielākoties tie bija represētie, tie bija karavīri, tie bija nacionālie partizāni, tās bija 11 organizācijas. Zinot to, ka mūsu žurnālisti kalpo katrs noteiktiem politiskiem spēkiem, nevis objektīvai patiesībai, protams, es saprotu, ka ne centrālie laikraksti, ne mūsu centrālie saziņas līdzekļi nevēlējās stāstīt par to, kas tur notika. Šīs 11 organizācijas pēc ilgiem laikiem ir vienojušās par dažām noteiktām lietām un ir pieņēmušas kopīgu paziņojumu, izlasiet to! Un tagad mēs runājam par kaut kādu sabiedrības kopīgu rīcību. Ar šādu rīcību, muļķīgu rīcību, mākslīgi saliekot kaut ko kopā, mēs iegūsim tikai ārkārtīgi lielu sabiedrības polarizēšanos. Būs likumprojekta trešais lasījums, un tūlīt pēc trešā lasījuma nebūs vairs tālu 16.marts, kad notiks šie pasākumi, un tad būs saziņas līdzekļu interese, tikai ne vairs Latvijas saziņas līdzekļu, bet daudzu citu. Mēs šo interesi esam mākslīgi radījuši ar galīgi nepārdomātu rīcību un tagad spītīgi turamies pie absolūti neloģiskiem vārdiem, absolūti neloģiskiem tekstiem, un tagad viens otrs balsos tikai tāpēc, ka tā ir jābalso. Es tiešām aicinu nebalsot vismaz tos, kas kaut cik ir spējīgi šajā jautājumā iedziļināties, aicinu vismaz nebalsot, nevis atbalstīt absolūti neatbalstāmu, tukšu tekstu. Diemžēl izsaku dziļu nožēlu par to, ka arī komisija vēl lielās ar to, ka Juridiskais birojs te ir palīdzējis. Nu ko! Jūs esat piepulcinājuši šādam neloģiskam lēmumam vēl liekus prātus, kuriem tur galīgi nebija ko darīt.

Nekādā ziņā es nevaru tādu priekšlikumu atbalstīt un, protams, aicinu balsot pret to.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu ļoti žēl, protams, ka iepriekšējos trīs priekšlikumus jūs neatbalstījāt. Es teikšu, ka nav jau īsti nozīmes, ja tagad mēs nobalsotu par šo priekšlikumu, jo tas nekādā lielā mērā neatšķiras no tā, kas ir bijis iepriekšējā lasījumā. Un tāpēc es kārtējo reizi saku, šoreiz atkal saku: 7.Saeimas deputāti, cik ilgi mēs baidīsimies paši no sevis, cik ilgi mēs locīsimies? Vai, izsvītrojot 16.martu, 7.Saeima neparāda to, ka tā nav gatava aizstāvēt nacionālās intereses? Tas būtu ārkārtīgi, ārkārtīgi bēdīgi. Un kā lai tagad vēlētājiem, kuri mūs šeit ievēlēja, lai mēs aizstāvētu viņu intereses, vēl jautājam, vai mēs, visu frakciju deputāti, esam attaisnojuši šīs intereses? To es jautāju šoreiz mūsu klausītājiem. Es gribētu, lai jūs izteiktu savas domas līdz nākamajam lasījumam, jo ir priekšā vēl viens lasījums. Un varbūt jūs, mūsu vēlētāji, palīdzēsiet 7.Saeimas dažādu frakciju deputātiem tikt pie skaidrības. Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā runās deputāts Antons Seiksts?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”)

Komisija ierosina 4.februāri.

 

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” ir iesniegts parlamentā, lai sakārtotu attiecīgo likumdošanu. Šajā likumā mēs mainām tikai 32.panta pirmās daļas 4.punktu, un es jūs aicinu atbalstīt šīs likuma izmaiņas. Jo viena no galvenajām lietām valstī ir kārtība likumos.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam! Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

 

K.Leiškalns. 5.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 5.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.

 

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments nr.1353. Mēs nupat kā šo likumu aizvērām ciet, bet sakarā ar to, ka Latvijā mainās attiecīgās kontrolējošās struktūras - Vērtspapīru tirgus komisijas vietā būs Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija -, mums ir atkal jāver šis likums vaļā un visur tur, kur ir minēta Vērtspapīru tirgus komisija, mums ir jāliek iekšā, lūk, šis otrs nosaukums. Šā iemesla dēļ diemžēl mums likums ir jāatver vaļā, bet es ceru, ka dēļ tā mēs nepaplašināsim šā likuma apspriešanu. Jo svarīgi, lai uzņēmējiem būtu skaidrs signāls, ka viņi var turēties pie viena likuma. Tāpēc man ir lūgums pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu” Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

I.Godmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 3.februāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Minētais likums - “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums”, kā arī jums darba kārtībā iekļautie nākamie deviņi likumprojekti ir viena likumprojektu pakete, un faktiski šai likumprojektu paketei atbilst arī divi iepriekšējie, kurus tikko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aizstāvēja deputāti Leiškalns un Godmanis. Un tie paredz principiāli jaunas institūcijas - Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas izveidošanu Latvijā. Principiāli jauna tā ir vienkārši pēc savas formas, jo īstenībā šobrīd Latvijas Republikā eksistē trīs institūcijas, kas uzrauga finansu un kapitāla tirgus dalībniekus. Latvijas Bankā tā ir Kredītiestāžu uzraudzības inspekcija, tā ir Valsts apdrošināšanas inspekcija un tā ir Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisija, kas šobrīd savas kompetences ietvaros uzrauga konkrētos tirgus dalībniekus, veic to licencēšanu, izdod tiem saistošus normatīvos aktus un veic veselu rindu citu pienākumu. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka Latvijā, eksistējot šādām trim atsevišķām institūcijām, reizēm pastāv, no vienas puses, gan funkciju dublēšanās, gan arī jāteic, ka mūsu tirgus dalībnieki ļoti bieži vienlaicīgi nodarbojas ar visiem trim šiem finansu pakalpojumu veidiem. Līdz ar to, lai koordinētu, optimizētu un arī līdzekļu taupības nolūkā ir paredzēta virzība uz šādu vienotu komisiju.

Bez tam jāsaka, ka mēs neesam, ja tā drīkst izteikties, pionieri šajā sfērā. Šādas vienotas finansu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības inspekcijas eksistē jau daudzās valstīs. Es varu minēt Lielbritāniju, Skandināvijas valstis, un, kaut arī, teiksim, Eiropas Savienības direktīvas, kuras mums ir ļoti bieži saistošas, šobrīd nenosaka kaut kādas īpašas prasības, tomēr tā pozitīvā pieredze, kas ir gūta šajās valstīs, pārrunājot to ar mūsu speciālistiem, ar mūsu Ministru kabineta locekļiem un ar mūsu speciālistiem katrā konkrētajā sfērā, ir rosinājusi mūs veidot šādu struktūru.

Tātad likumprojekts faktiski nosaka šīs komisijas statusu, tiesības, pienākumus, atbildību un arī ļoti plaši finansēšanas noteikumus. Te ir ļoti plaši izvērsti arī pārejas noteikumi, kas nosaka pārejas periodu, kādā veidā šobrīd no šīm neatkarīgajām institūcijām mēs varētu pakāpeniski izveidot šo vienu koleģiālo lēmējinstitūciju... Es atvainojos, nevis lēmējinstitūciju, bet valsts institūciju - neatkarīgu koleģiālu valsts institūciju, kas tātad regulēs finansu un kapitāla tirgu un tā dalībniekus.

Neskatoties uz to, ka konceptuāli Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalsta, tomēr, izskatot to jau pirmajā lasījumā, mums radās vesela rinda jautājumu, un es domāju, ka šeit būtu savs vārds sakāms arī Saeimas juristiem, par šīs institūcijas vietu valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā jeb shēmā, jo šeit ir normas, kas, no vienas puses, nodrošina šīs institūcijas neatkarību, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka tas ir nedaudz pretrunā ar tiem principiem vai tām idejām, kas ir ietvertas gan mūsu Satversmē, gan arī Ministru kabineta iekārtas likumā. Proti, ir noteikts, ka komisija savā darbībā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem, komisija ir, ja tā drīkst izteikties, pašfinansējoša struktūra, komisijai ir tiesības izdot tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus, un būtībā daudzas tai paredzamās funkcijas tā veiks tieši tādas pašas, kādas ir paredzētas Ministru kabinetam, pareizāk sakot, tās, kas, izņemot Ministru kabinetu, nav deleģētas citām struktūrām vai institūcijām. Un tāpēc es domāju, ka šeit līdz šā likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā būtu ļoti būtiski precīzi noskaidrot šīs institūcijas vietu valsts pārvaldes sistēmā.

Bez tam es domāju, ka šeit varētu būt diskutējams arī tāds jautājums, kas attiecas uz šīs koleģiālās institūcijas padomes ievēlēšanu. Šobrīd te ir noteikts, ka tās dalībniekus jeb padomes locekļus un padomes priekšsēdētāju, kā arī šīs Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāju ievēlēs uz septiņiem gadiem Saeima, ka tā ir pati tiesīga sev noteikt budžetu, noteikt sev atalgojumu un pati sev sagatavot savus pārskatus, tiesa gan, iesniedzot tos Saeimai izskatīšanai. Arī vēl daudzas citas normas, manuprāt, būtu diskutējamas, un tāpēc es domāju, ka gan otrais lasījums, gan trešais lasījums būs pietiekami bagāts ar priekšlikumiem, tāpēc mums būs daudz jāpastrādā, lai šo likumu sakārtotu.

Bez tam arī šis pārejas periods šobrīd, manuprāt, ir noteikts pārāk garš, acīmredzot to vajadzēs saīsināt, jo komisijas darbības uzsākšanas brīdis ir 2001.gada jūlijs, savukārt tās padomes priekšsēdētāju ir paredzēts ievēlēt visai īsā laikā - jau pēc likuma apstiprināšanas. Tā ka, es domāju, šeit vēl vajadzētu mums visiem krietni pastrādāt.

Tomēr, neskatoties uz to, ko jau es teicu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, tāpēc es lūdzu arī jūs izdarīt to pašu.

Tajā pašā laikā es vairāk nedebatēšu par visiem ar šo likumprojektu saistītajiem likumiem, bet vienkārši informēšu, ka tie ir savā starpā saistīti. Tā ka šeit ir tīri tehniskas izmaiņas, aizvietojot konkrētās atbildīgās institūcijas nosaukumu ar šīs jaunizveidojamās Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nosaukumu.

Līdz ar to es lūgtu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un attiecīgi pēc tam arī par nākamajiem.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums” tiešām prasa zināmas debates, nemaz negaidot otro un trešo lasījumu, bet tas jādara jau pirmajā lasījumā. Raugoties no tīri praktiskā viedokļa, man nav būtisku iebildumu pret to koncepciju, kā valdība piedāvā risināt šo jautājumu - ka no dažādām institūcijām tiek paņemtas nost dažas funkcijas. Tās ekonomijas dēļ tiek koncentrētas vienā institūcijā, un šī institūcija tātad nodarbojas ar tām funkcijām, kas tai likumā tiek noteiktas. Pret šādiem principiem man nav un nevar būt iebildumu, taču jārunā ir par juridisko konstrukciju - par to, kas tā ir par institūciju, kādi uzdevumi tai ir jāveic, kaut gan šo uzdevumu un funkciju veikšana ir noteikta likumprojektā. Taču, ja mēs piešķiram šai institūcijai attiecīgi kādas funkcijas, tad faktiski ir jārunā un jādebatē par tās juridisko vietu, par tās juridisko lomu un par tās juridisko modeli visā valsts varas pārvaldes un attiecīgi valsts institucionālajā sistēmā.

Man diemžēl ir jāatzīst, ka valdība, iesniedzot šo likumprojektu, no juridiskā viedokļa šeit ir vairāk jautājumu uzdevusi, nekā uz šiem jautājumiem atbildējusi. Protams, tas ir atkarīgs no ierēdņiem, kuri izstrādājuši šādus likumdošanas aktus, un ir jākonstatē tikai viens - vai nu ierēdņi vēlas izpatikt visiem, vai arī ierēdņiem un attiecīgi speciālistiem šajā jomā nav skaidras, noteiktas un konsekventas politikas, tātad juridiskās politikas, kas sakārto un saista šo institūciju ar vienu, otru vai trešo teorētiski izveidoto institucionālās uzbūves formu. Līdz ar to ir skaidri un gaiši jāizveido un tālāk jāattīsta vienota mūsu valsts publiskās varas institucionālā sistēma, nevis jāveido kaut kāda neklasificējama... Tas varbūt būtu interesanti Juridiskās fakultātes pasniedzējiem vai studentiem, kas teiksim, paņemtu šo likumprojektu, to izanalizētu un nodarbībās mēģinātu noteikt, kas tad tas tāds ir, un, kā sacīt, visi tad varētu dabūt vai nu pieciniekus, vai divniekus, tādā veidā risinot šo jautājumu.

Tātad, no vienas puses, 2.pants nosaka, ka tā ir neatkarīga koleģiāla valsts institūcija, pret kuru nevarētu būt iebildumi. Ja reiz ir neatkarīga, tad ir loģiski, ka augstākā neatkarības forma mums ir tāda, ka Saeima ievēlē padomi. Nav iebildumu arī pret šādu formu, ka Saeima varētu ievēlēt padomi, jo mums jau ir vesela rinda šādu neatkarīgu institūciju, kurām mēs ievēlam padomi. Tāda ir Latvijas Banka, tāda ir Radio un televīzijas padome, un tāds ir attiecīgi arī diezgan neatkarīgais Valsts cilvēktiesību biroja direktors, kuru vien ievēlē Saeima. Tas būtu attiecībā uz šo neatkarību.

Jautājumā par juridisko personu šeit ir atzīmēts, ka tā ir juridiskā persona, kā arī ir atzīmēts, ka tai ir nošķirta manta un ir patstāvīga bilance. Un arī pret šādiem principiem mēs it kā nevarētu iebilst, tomēr šis raksturojums jau paredz noteikt to, ka mēs no valsts publiskās varas institūcijām faktiski noliekam šo Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju attiecīgi tajā grupā, kur atrodas tās institūcijas, kuras sniedz zināmā mērā pakalpojumus publiskajā sfērā. Tā ir Latvijas Banka, Radio un televīzijas padome, arī Valsts cilvēktiesību birojs. Taču mēs neatzīstam, ka tā varētu būt valsts pārvaldes iestāde, jo, ja tā būtu valsts pārvaldes iestāde, tad tai saskaņā ar Satversmes 58.pantu būtu jāatrodas Ministru kabineta padotībā.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka  3.panta otrajā daļā ir atzīmēts, ka komisijai ir zīmogs ar  papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, ka tai ir norēķinu konts valsts kasē, un tas man liek domāt, ka tā ir tīri budžetāra valsts pārvaldes institūcija, kas saņem savu naudu no budžeta un ka tai nevar būt sava manta, ko faktiski likumprojekts arī netieši apliecina, ka komisijai ir nošķirta manta… Tātad šeit ir tādi mājieni, kuri pasaka, ka komisijai nav savas mantas, bet ir tā pati valsts manta, kura ir tikai nošķirta. Es atgādināšu, ka arī Latvijas Bankai  nav savas mantas. Tā ir valsts manta, kura ir nošķirta Latvijas Bankas funkciju veikšanai, bet attiecīgi, protams, tai ir visi konti un tā tālāk.

Rodas jautājums: kādas tad ir šīs Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas funkcijas un pie kādas publiskas uzbūves institūciju grupas mēs varam to pieskaitīt? Ko mums darīt ar šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, ja komisijas priekšsēdētāja jau atzīmēja, ka šeit ir rūpīgi jāstrādā? Uz kuru pusi tad mēs šo institūciju labosim? Varbūt mēs turpināsim attīstīt tās  neatkarības funkcijas, ja mums pats svarīgākais ir tas, lai tā būtu neatkarīga un lai darbotos šajā finansu un kapitāla tirgū neatkarīgi, lai tā attiecīgi rīkotos kā neatkarīga institūcija? Vai arī tā var būt valsts pārvaldes institūcija, kura nodarbojas ar uzraudzību, kura var uzlikt administratīvos sodus. Te pat ir teikts: “Veikt administratīvās izziņas darbības”. Ja reiz notiek administratīvās izziņas darbības, tad tā ir valsts pārvaldes institūcija un tai ir jāatrodas zem Ministru kabineta un jābūt kādas ministrijas pārziņā vai pārraudzībā.

Tātad šajā likumprojektā otrajā lasījumā mums būs jāizšķiras, kas mums ir svarīgākas  - tās regulatīvās un pakalpojumus sniedzošās funkcijas vai mēs  radām, no vienas puses, vienu jaunu valsts pārvaldes iestādi. Es pilnīgi piekrītu  labojumiem vienā no  nākamajiem likumiem - grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kur  kredītiestāžu uzraudzība, kas ir saistīta vairāk ar varas funkcijām, Latvijas Bankai tiek atņemta. Un tad Latvijas Banka paliek tīri kā pakalpojumu sniedzēja Latvijas iedzīvotājiem, jo katrs, kas lieto Latvijas naudu, saņem Latvijas Bankas pakalpojumus, savukārt Latvijas kredītiestādes, kurām ir noteikts normatīvs glabāt  savus  līdzekļu atlikumus  Latvijas Bankā, attiecīgi arī kā lietotājas saņem šos pakalpojumus, taču tajā  pašā laikā ne kredītiestādes, ne pilsoņi nevar  izvēlēties un pēkšņi griezties kaut kur citur, un saņemt kāda cita veida naudu, ko šeit krāsaini parasti apzīmē ar amatpersonu, kas to  ieviesušas, uzvārdiem. Un arī kredītiestādēm nav iespējas savus brīvos līdzekļus, ko nosaka  normatīvie noteikumi, glabāt kādā citā vietā, nevis Latvijas Banka. Tādā veidā viņu starpā attiecības nav privāttiesiskas un civiltiesiskas, bet publiskā vara regulē šo pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu ņēmēju attiecības. Diemžēl šajā likumprojektā nav konsekventi izturēts šis princips. Es domāju, ka mēs varam šeit attiecīgi diskutēt par vienu vai par otru variantu.

Man personīgi liekas, ka pakalpojumu sniegšanas funkcija šinī periodā būtu svarīgāka. Līdz ar to būtu jāizņem ārā dažas šeit ielavījušās  administratīvās varas funkcijas, kuras ir nevajadzīgas, bet tas nenozīmē, ka tās  vispār paliek karājoties gaisā. Finansu ministrijai tad ir jāuzņemas dažas sodīšanas funkcijas un dažas izmeklēšanas funkcijas, kas tai būtu jādara, jo valstij šīs funkcijas  ir jāveic.

Tajā pašā laikā mums tad viss ir precīzi jānosaka, jo tad tā diez vai būtu jāsauc par uzraudzības komisiju, tad tā būtu jānosauc par Finansu un kapitāla tirgus regulēšanas komisiju, jo 2.pantā, kas definē šīs komisijas nosaukumu, ir teikts: “… darbojas Latvijas Republikas vārdā, regulējot finansu un kapitāla tirgu un  tā dalībniekus.” Par to, vai tā darbojas Latvijas Republikas vārdā, šeit varētu pastrīdēties, jo tad tā atkal būtu valsts pārvaldes iestāde vai vismaz valsts varas iestāde, bet regulācijas funkcija vedina mani domāt, ka šeit vairāk ir pakalpojumu sniegšanas moments.

Tādā veidā mēs izvairītos no  nevajadzīgas diskusijas par to, vai mums ir jāgroza vai nav jāgroza Latvijas Satversme, un šī diskusija, es domāju, ir izcēlusies vairāk teorētisku jautājumu nezināšanas dēļ, nepārvaldot likumības, kas  figurē  sabiedriskajās un publiskajās attiecībās, - ka tā ir valsts, kas regulē, bet valsts vārdā rīkojas valsts orgāni, sākot ar Saeimu un ar Valsts kontroli, tad uz leju ir Ministru kabinets un ministrijas, bet, ja ņem policiju, tad tā ir valsts policija,  rajonu policijas iestādes, un tā līdz pat pēdējam policistam. Un valsts arī atbild par tām sekām, tāpēc pareizi  ir teikt, ka šeit šīs iestādes nav, bet ka  valsts ir šī juridiskā persona, un tas, kādā veidā tiek atskaitīti zināmi naudas līdzekļi šīs institūcijas darbībai, liek  padomāt arī par to, kā budžetā šī nauda ieiet. Acīmredzot tas ir valsts budžets, kurā ieiet šī nauda, bet, neskatoties uz to,  ka šajā likumā ir noteikti precīzi atskaitījumi šīs institūcijas uzturēšanai, tomēr nevar būt tā,  ka vienotais valsts budžets apiet šo institūciju, jo, ja ir noteikti   kādi naudas maksājumi, tad tie ir jāregulē caur publisko budžetu, ņemot vērā, ka tā ir vienotā valsts manta, kas tikai tiek nošķirta attiecīgi patstāvīgā bilancē.

Un šeit mēs varam ņemt pēc šā principa otro variantu - Latvijas Banku   un izvēlēties Latvijas Bankas modeli, kas, ja mēs ejam šo pakalpojumu sniegšanas ceļu, būtu tuvāks šai komisijai.

Es aicinātu  nenoteikt sevišķi īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo tiešām šis jautājums ir jāskata kompleksi ar Latvijas Bankas jautājumu. Bez tam šobrīd ir nobriedusi nepieciešamība diskutēt juristu vidū par šo institucionālo valsts publisko institūciju reformu. Es personīgi uzskatu, ka nekādi grozījumi Satversmē mums nav jāizdara, bet juristos un deputātos ir jāraisa izpratne par dažādām institūcijām, par to, ka vienas ir pārvaldes institūcijas un ka tās ir jāsauc tādā ne visai patīkamā vārdā, kas mums nepatīk, - orgāni. Mums tomēr jāatgriežas pie šā nosaukuma.  Jā, tas diemžēl nāk no vācu valodas, nevis no tās valodas, kuru jūs varbūt domājat, bet savukārt šīs  neatkarīgās institūcijas  faktiski ir valsts aģentūras, kurām ir sava nošķirta, kaut arī valsts manta, bet tās darbojas jau pastarpināti, nevis tieši  valsts vārdā.

Es domāju, ka, izšķiroties par šīs institūcijas vietu un lomu šajā sistēmā, mums ir jārunā arī par tās funkcijām, jo acīmredzot viena otra tās funkcija būs jāpārņem citām institūcijām, ja mēs gribam uzsvērt šo neatkarību un regulējošo  momentu.

Savukārt, ja mēs atkal sakām, ka varas funkcija ir svarīgāka un ka tā rīkojas valsts vārdā, tad ir jārīkojas pilnīgi pretēji un ir jāatzīst, ka tā ir valsts varas orgāns, kas attiecīgi ir pakļauts Ministru kabinetam. Un tad tai attiecīgi ir varas funkcijas un par tās grēkiem atbild valsts un par sekām maksā valsts. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gan nezinu, taču patiesībā šo sēdi varbūt vajadzētu pārtraukt, jo ir ne visai labs noskaņojums, kā saka, darbam, bet, tā kā man ir dots vārds, gribētu sacīt tā: šis izskatīšanai iesniegtais  likumprojekts, protams, ir unikāls, un attiecīgi mums ir ar ļoti lielu atbildību jāizturas pret šā jautājuma risināšanu. Es saprotu, ka balsošanas mašīna var izdarīt daudz ko, bet, skatoties uz turpmāko dzīvi, ir jāapzinās, ka tas skar Latvijas ekonomisko attīstību, un  tāpēc šīs komisijas darbība būs ļoti nopietna.

Mani sevišķi uztrauc 2.pants - tas, ka šī komisija Latvijā nevienam nepakļaujas. Nav taču Romas pāvests! Šī komisija nevienam arī  neatskaitās. Šo komisiju patiesībā neviens nevar kontrolēt. Tā nepakļaujas un ir gandrīz ārpus likuma. Un vēl  ir tāds jautājums, ka visi tai nes vai nomaksā to naudu. Bet  kādā veidā? Kas tad tas būs - nodoklis vai kas cits?  Tāpēc arī Muciņa kungs ļoti konkrēti apstājās uz šiem juridiskajiem jautājumiem, kuri tik tiešām tur nav izskatīti, bet kuri ir jāizsver.

Taču mani uztrauc arī vēl otrs jautājums - tas, ka komisijai ir dotas 29 tiesības, ko tā var darīt, bet diemžēl es neredzu atbildību. Ja dod tiesības, tad tai ir jānes arī kāda atbildība. Kādu atbildību tā uzņemsies Latvijas valsts priekšā? Un  kas tad to kontrolēs? Ja tā grib būt tāda neatkarīga, tad tomēr šīs tiesības ir jāatstāj vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam, jo nevar būt tāda organizācija, kura vispār nevienam nepakļaujas.

            Un nākamais jautājums ir par priekšsēdētāja palīgu un komisijas locekļiem. Septiņi gadi! Mēs vēl neesam izstrādājuši principus, kā viņi strādās, kam viņi pakļausies, bet mēs jau uzreiz iedodam maksimālo termiņu. Varbūt vajag dot tikai trīs gadus un paskatīties, kā viņi strādās un kā viņi tiks ar pienākumiem galā?

Tagad par priekšsēdētāja vietnieku. Kāpēc viņu izvēlas tikai finansu ministrs un Latvijas Bankas prezidents? Varbūt arī Saeimas  komisijām ir ko teikt, ja reiz iesaka šos cilvēkus? Un kāpēc tikai priekšsēdētājs izvēlas komisijas locekļus? Tad, protams, īpašas cilvēku grupas, kuras mums Latvijā ir, izvēlēsies savus cilvēkus. Tās izvēlēsies savus cilvēkus un tad varēs...

Tur vēl izskan doma, ka viņi var dot rekomendācijas, kam iedalīt finansu līdzekļus, bet tad būs arī citi, kam nedos... dos, kam patiks, un nedos, kam nepatiks...

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietns likums un pie tā ir jāstrādā ļoti rūpīgi, jo tas patiesībā būs izšķirošs orgāns, kas tik tiešām veidos un kaut kādā veidā iedarbosies uz mūsu ekonomiku.

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka vākt naudu tādā veidā, kādā tur ir paredzēts, nav pieņemami. Viņiem naudas līdzekļi ir jāizdala no valsts budžeta, jo vienmēr ir tā - kas maksā naudu, tas pasūta orķestri.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu Saeimu izteikt savu attieksmi balsojot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums” pieņemšanu  pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir  pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 9.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kā jau es teicu, šis ir saistītais likumprojekts, tāpēc lūdzu arī to atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!  Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts  pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Poča. Arī 9.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tāpat kā iepriekšējais arī šis ir saistītais likumprojekts. Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

 

A.Poča. Arī 9.februāris.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu  iesniegšanas termiņš - 9.februāris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Pirmais lasījums. Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu balsot!

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. 9. februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts -“Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī šis ir likumprojekts no kopējās paketes. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu līdz 9.februārim iesniegt priekšlikumus.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 9.februāris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A. Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī šo kā likumu paketes likumu lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā  likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. 9.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā -  deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 9.februāris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šis likumprojekts ir nedaudz ar citu ievirzi. Konkrēti tas nav saistīts tieši ar šo likumprojektu paketi, bet šeit ir radusies nepieciešamība saskaņot spēkā esošo likumu ar Eiropas Savienības direktīvām, tas ir, ieviest tajā tieši tās pašas prasības, kādas ir Eiropas Savienībā attiecībā uz personu apdrošināšanu, un novērst arī šobrīd citas prakses nepilnības likumā. Komisija izskatīja šo likumprojektu un arī to atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

A.Poča. Arī šim likumprojektam lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 9.februārim.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

 

A.Poča. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir izvērtējusi deviņus  priekšlikumus.

1.priekšlikums tika saņemts no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas, taču komisija priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Martijans Bekasovs... Nevēlas runāt.

            Miroslavs Mitrofanovs.

 

            M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Visbiežāk skan divi iemesli, kuru dēļ Latvijas nepilsoņiem nav atļauts piedalīties vietējās vēlēšanās. Vispirms bieži skan apgalvojums, ka tagad vairs nav nekādu šķēršļu  naturalizācijai un ka visiem nepilsoņiem  ir iespējas kļūt par pilsoņiem un pēc tam arī vēlēt. Taču saskaņā ar aptaujas datiem tikai puse no nepilsoņiem plāno vai ir spējīga naturalizēties. Cilvēki nav vainīgi, ka valsts piedāvā viņiem tādus noteikumus naturalizācijai, kas visiem neļauj naturalizēties. Runa ir ne tikai par eksāmeniem, bet arī par politiskiem ierobežojumiem, kuri ir spēkā pašlaik. Turklāt Eiropas Savienības valstīs to pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties vietējās vēlēšanās. Tur arguments par vieglu naturalizāciju netiek izmantots.

            Otrs visbiežāk lietotais arguments, kura dēļ nepilsoņiem nav  atļauts piedalīties vēlēšanās, ir saistīts ar valsts stabilitātes apsvērumiem. Daži politiķi un žurnālisti biedē publiku un cits citu, runādami par draudiem valsts drošībai gadījumā, ja nepilsoņiem tiktu atļauts balsot.

Bet kas notiks īstenībā? Mēģināsim atbildēt uz šo jautājumu godīgi. Jā, protams, šajā gadījumā mūsu apvienības partijas nostiprinās savas pozīcijas. Papildu vēlētāji būs arī varbūt sociāldemokrātiem un “Latvijas ceļam”.  Sacensībā par  nepilsoņu balsīm varbūt tikai apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nekādu izredžu nav, bet tomēr es esmu atradis aptaujas rezultātus, kurus veica Baltijas datu nams pirms diviem gadiem, un tur ir atrodami tādi interesanti dati, ka tikai ceturtdaļa no nepilsoņiem pilnīgi noraidoši izturas pret partiju “Tēvzemei un Brīvībai”. Tātad tas nozīmētu varas iespējamo pārdalīšanu, bet nevis kādu valsts apvērsumu, revolūciju, okupāciju vai tamlīdzīgas briesmas.

Mūsu rīcībā ir arī Igaunijas pieredze, kuru mēs varam analizēt. Nu, teiksim, Tallinā nepilsoņu proporcija ir līdzīga tai, kāda pašlaik ir lielākajās Latvijas pilsētās. Igaunijas nepilsoņiem ir tiesības vēlēt, un Tallinā tika ievēlēta pilsētas dome, kur vietējie krievi ir diezgan labi pārstāvēti. Un kas no tā? Kas ir noticis? Nekas! Igaunijas galvaspilsētas attīstība vai Igaunijas valsts  stabilitāte nav cietusi.

             Reālais iemesls, kura dēļ  pie mums pastāvīgajiem iedzīvotājiem nav atļauts balsot, ir mēģinājums nepieļaut godīgu konkurenci politikā, saglabājot netaisnīgus un nedabiskus pašreizējās politiskās dzīves noteikumus. Tādus noteikumus, kuri neatļauj taisnīgi un proporcionāli pārstāvēt visu Latvijas iedzīvotāju intereses. Ar laiku šis sāpīgais jautājums tiks atrisināts un nepilsoņiem būs tiesības vēlēt. Tomēr būtu labāk, ja šādu lēmumu pieņemtu mēs paši savas demokrātiskās pārliecības dēļ, bet nevis Eiropas spiediena dēļ. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

 

            J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie kolēģi un cienījamais Mitrofanova kungs! Šeit nav runa par kaut kādu netaisnību attiecībā uz nepilsoņiem. Šeit ir runa par netaisnību attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri tādi bija līdz 1940.gada 17.jūnijam, un viņu pēcnācējiem. Un te nav runa varbūt par elektorāta saglabāšanu un par visām pārējām lietām, ko jūs šeit minējāt. Šeit ir vienkārši runa par taisnīguma principu. Un laikam būtu nekorekti kaut ko salīdzināt ar Rietumeiropas valstīm, jo  Rietumeiropas valstīs nepilsoņi ir ieceļojuši legāli.

Ja mēs apskatām šo lietu no Latvijas valsts viedokļa, ka tā bija okupēta un ka tā de jure  pastāvēja, bet de facto nepastāvēja, līdz ar to tā nebija rīcībspējīga. Visiem šiem nepilsoņiem, kuri pašreiz te atrodas, Latvijas valsts ir ļoti nākusi pretī, ļaujot viņiem naturalizēties un iegūt pilsonību, taču viņi šeit, raugoties  no valstiskā viedokļa, atrodas nelegāli un faktiski būtu izraidāmi no Latvijas  Republikas teritorijas. Un tamdēļ es uzskatu, ka šis labojums nav pieņemams, un aicinu  Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

 

Sēdes vadītājs.  Jānis Urbanovičs.

 

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Bez šaubām, varētu būt kādi valstiski svarīgi iemesli, kāpēc vienu sabiedrības daļu vajadzētu ilgstoši represēt. Protams, tāda ir bijusi dažu valstu, dažu sabiedrību attīstība dažādās fāzēs. Vai mēs pašreiz tādu pārdzīvojam? Man liekas - nē. Tādas nepieciešamības pašreiz nav.

Ja tomēr tāda ir un ja valsts represē vienu daļu savu nodokļu maksātāju, tad tai jābūt konsekventai  un jāatsakās no faktiskajām nodevām un nodokļiem, kuri tiek izlietoti no viņiem neatkarīgu un viņiem neadresētu funkciju veikšanai. Būtu loģiski, ka pilsētu domes un pagastu padomes strādātu un tērētu tikai tos līdzekļus, kurus tās ir ieguvušas legāli, nevis vardarbīgi. Es uzskatu, ka tā ir vardarbība - spiest maksāt nodokļus un liegt ietekmēt šo līdzekļu izmantošanu. Nekā cita šeit nav! Tā ir parasta zādzība. Faktiski tā ir pagātnes zemiska izmantošana politiskās korupcijas mērķim. Nekas cits tas nav!  Protams, var melot, jo, kad melo, tad nav jādomā par to, ko tu saki un kā tas izskatās. Vai arī otrādi - domā tikai par to, kā izskatās, un nemaz nedomā par to, kā būtu pareizi.

Skaidrs, ka šodien vairākums to noraidītu. Skaidrs, ka mēs mēģināsim izmantot citu neparlamentāru metodi, kā panākt savu rezultātu, savāksim         10 000 pilsoņu parakstu un pēc tam iniciēsim referendumu, taču iespējams, ka mums no tā nekas neizdosies. Mēs savas pārliecības dēļ iesim tik tālu, cik mēs  varēsim iet. Vai no tā iegūs valsts un sabiedrība?  Jūs teiksiet: nu tad neejiet un nedariet! Bet, ja mēs  redzam, ka pārējie iet pret sabiedrību noziedzīgu ceļu,  vai mēs varam klusēt? Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, kas notiek tad, kad mēs baidāmies un piekāpjamies! Un tie, kuri pārstāv šos nepilsoņus… Urbanoviča kungs jau nupat pateica, ka viņi darīs visu - prasīs, prasīs, prasīs, ņems, ņems un ņems, līdz panāks savu. Un viņi to jau ir panākuši. Viņi jau ir ieņēmuši, es pat teiktu, cietoksni pēc cietokšņa.

Jā, mēs esam piekāpušies reizi pēc reizes. Mēs esam oficiāli atļāvuši 22 tūkstošiem padomju militāristu dzīvot Latvijā, bet faktiski viņu ir 60-70 vai pat līdz 90 tūkstošiem. Mēs iedevām iespēju iegūt pilsonību visiem, bet viņiem ir par maz. Dodiet uzreiz vēlēšanu tiesības pašvaldībās, pēc tam - Saeimas vēlēšanās un tā tālāk un tā joprojām.

Viņi neapstāsies, un arī Rubiks to ir sen pateicis, ka viņi neapstāsies. Viņi gan parlamentārā ceļā, gan izmantojot arī citādākas metodes, paņems varu savās rokās, un uz to viņi iet. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Jā!”) Bet, redziet, viņi grib paņemt pat to, ko no mūsu viedokļa absolūti nedrīkstētu ļaut, - tagad dot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Tas ir absolūti nepieņemami! Es domāju, ka bez īpašām debatēm mēs nobalsosim pret šiem priekšlikumiem, un miers.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

Atvainojiet, bet uz to brīdi, kad es debates slēdzu, vēl nebija pieteikuma! Tā ka, lūdzu, komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 49, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

 

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Minētais priekšlikums ir pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Lagzdiņš. Arī 3.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 49, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. To iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 48, atturas - 17. Noraidīts.

 

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 47, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Arī to iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. To ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums daļēji ir pieņemts un iestrādāts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Iebildumu nav!”)

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot un pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 14, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5.februāri.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris. Iebildumu nav.

Godātie kolēģi, ir saņemts vairāku deputātu priekšlikums, un arī es Prezidija vārdā ierosinu šobrīd sēdi slēgt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Leonards Stašs, Kristiāna Lībane, Helēna Soldatjonoka, Ērika Zommere, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Palmira Lāce, Guntars Krasts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde

2000.gada 27.janvārī

 

 

 

Par darba kārtību                        - 1.lpp.         

Priekšlikumi                   - dep. R.Labanovskis                   - 2.lpp.                             - dep. G.Bērziņš                   - 3.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.420 “Noteikumi par

Slīteres nacionālo parku”

                   (1431. un 1431-a dok.)          - 4.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seile                   - 5.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.421 “Noteikumi par

Grīņu dabas rezervātu”

                   (1432. un 1432-a dok.)          - 5.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seile                   - 5.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.422 “Noteikumi par

Moricsalas dabas rezervātu”

                   (1433. un 1433-a dok.)          - 5.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seile                   - 6.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.423 “Noteikumi par

Teiču dabas rezervātu”

                   (1434. un 1434-a dok.)          - 6.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seile                   - 6.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.424 “Noteikumi par

Krustkalnu dabas rezervātu”

                   (1435. un 1435-a dok.)          - 6.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seile                   - 7.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.425 “Grozījumi likumā

“Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas

darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””

                   (1436. un 1436-a dok.)          - 7.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Ādamsons                   - 7.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 9.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 10.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 11.lpp.

                                      - dep. A.Seile                   - 12.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 12.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 12.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.426 “Grozījumi Bērnu

tiesību aizsardzības likumā” (Noraidīti)

                   (1437. un 1437-a dok.)          - 13.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Bērziņš                   - 13.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 16.lpp.

                                      - dep. A.Prēdele                   - 18.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 19.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 20.lpp.

                                      - dep. R.Ražuks                   - 21.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 22.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.427 “Grozījums Ārstniecības

likumā”

                   (1438. un 1438-a dok.)          - 23.lpp.

 

Ministru kabineta noteikumi nr.428 “Grozījumi Farmācijas

likumā”

                   (1439. un 1439-a dok.)          - 23.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Bojārs                   - 23.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 24.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš                   - 25.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 25.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.429 “Grozījumi Medību

likumā”

                   (1440. un 1440-a dok.)          - 26.lpp.

 

Debates                        - dep. K.Leiškalns                   - 26.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.430 “Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās””

                   (1441. un 1441-a dok.)          - 27.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.431 “Par Eiropas Savienības

Latvijas Republikas Asociācijas Padomes lēmuma par

grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā pagaidu

piemērošanu”

                   (1442. un 1442-a dok.)          - 28.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.432 “Grozījumi Augstskolu

likumā”

                   (1443. un 1443-a dok.)          - 29.lpp.

 

Debates                        - dep. S.Dreimane                   - 29.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 31.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. Dz.Ābiķis                   - 32.lpp.

Ministru kabineta noteikumi nr.433 “Grozījums

Militārpersonu izdienas pensiju likumā”

                   (1444. un 1444-a dok.)          - 32.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.5 “Grozījumi Latvijas

Sodu izpildes kodeksā”

                   (1445. un 1445-a dok.)          - 32.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Seiksts                   - 32.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.6 “Grozījumi likumā

“Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās

aprites kārtību””

                   (1446. un 1446-a dok.)          - 33.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.7 “Grozījums likumā

“Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””

                   (1447.un 1447-a dok.)          - 33.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.8 “Grozījumi likumā

“Par prakses ārstiem””

                   (1448. un 1448-a dok.)          - 34.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.9 “Grozījumi

Epidemioloģiskās drošības likumā”

                   (1449. un 1449-a dok.)          - 34.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.10 “Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””

                   (1450. un 1450-a dok.)          - 35.lpp.

 

 

Ministru kabineta noteikumi nr.11 “Grozījumi

Izglītības likumā”

                   (1451. un 1451-a dok.)          - 35.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas

sertifikātiem”” (Nav pieņemts)

                   (1479. un 1479-a dok.)          - 36.lpp.

 

Priekšlikumi                   - dep. I.Burvis                   - 36.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 37.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres

                             biedrs A.Bartaševičs                   - 38.lpp.

 

Paziņojumi                   - dep. R.Ražuks                   - 38.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 39.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē” (Nav pieņemts)

                   (1480. un 1480-a dok.)          - 39.lpp.

 

Priekšlikumi                   - dep. V.Lāzo                   - 39.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 42.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (Noņemts no izskatīšanas)

                   (1505. un 1505-a dok.)          - 42.lpp.

 

Motivācija                    - dep. Dz.Ābiķis                   - 43.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Likums par kompensācijas

pasākumiem”

                   (1506. un 1506-a dok.)          - 43.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)””

                   (1507. un 1507-a dok.)          - 43.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Poča                   - 44.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”

(Nav pieņemts)

                   (1509. un 1509-a dok.)          - 44.lpp.

 

Priekšlikumi                   - dep. J.Stalidzāne                   - 45.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 47.lpp.

                                      - dep. A.Kiršteins                   - 48.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par norēķiniem

ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas

ražotājiem””

                   (1511. un 1511-a dok.)          - 49.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par meža ciršanas tāmi

2000.—2004.gadam”

                   (1512. un 1512-a dok.)          - 49.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par deputātes H.Demakovas ievēlēšanu

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu

Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”    - 49.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (1482. dok.)                         - 50.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 50.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas

likumā” (2.lasījums)

                   (905. un 1515. dok.)                   - 51.lpp.

 

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 52.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””

(2.lasījums)

                   (917. un 1518. dok.)                   - 52.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 53.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres

dienām”” (2.lasījums)

                   (1166. un 1481. dok.)          - 55.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Seiksts                   - 55.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Dobelis                   - 55.lpp.

                                      - dep. P.Lāce                   - 57.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 58.lpp.

                                      - dep. O.Zvejsalnieks                   - 59.lpp.

                                      - dep. J.Gailis                   - 61.lpp.

                                      - dep. A.Panteļējevs                   - 62.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis                   - 63.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 64.lpp.

                                      - dep. J.Siliņš                   - 64.lpp.

                                      - dep. O.Grīgs                   - 66.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis                   - 71.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 73.lpp.

                                      - dep. O.Grīgs                   - 74.lpp.

 

Paziņojumi                   - dep. Dz.Kudums                   - 75.lpp.

                                      - dep. J.Ādamsons                   - 75.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres

                             biedrs A.Bartaševičs                   - 75.lpp.

 

Piemiņas brīdis sakarā ar deputāta L.Staša nāvi                   - 76.lpp.

 

Debašu turpinājums                   - dep. J.Dobelis                   - 76.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 78.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

uzņēmējdarbību”” (1.lasījums)

                   (1346. un 1483. dok.)          - 79.lpp.

 

Ziņo                              - dep. K.Leiškalns                   - 79.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām”” (1.lasījums)

                   (1353. un 1484. dok.)          - 80.lpp.

 

Ziņo                              - dep. I.Godmanis                   - 80.lpp.

 

 

Likumprojekts “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības

komisijas likums” (1.lasījums)

                   (1345. un 1485. dok.)          - 81.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 81.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Muciņš                   - 83.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 88.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””

(1.lasījums)

                   (1347. un 1486. dok.)          - 90.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 90.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu

sabiedrībām”” (1.lasījums)

                   (1348. un 1487. dok.)          - 91.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 91.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Banku”” (1.lasījums)

                   (1349. un 1488. dok.)          - 91.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 91.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (1.lasījums)

                   (1350. un 1489. dok.)          - 92.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 92.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”

(1.lasījums)

                   (1352. un 1490. dok.)          - 92.lpp.

 

Ziņo                   dep. A.Poča                   - 92.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

(1.lasījums)

                   (1354. un 1491. dok.)          - 93.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 93.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem”” (1.lasījums)

                   (1355. un 1492. dok.)          - 93.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 93.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu

garantiju likumā” (1.lasījums)

                   (1359. un 1493. dok.)          - 93.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 94.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likumā” (1.lasījums)

                   (1360. un 1494. dok.)          - 94.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 94.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas

līgumu”” (1.lasījums)

                   (1420. un 1495. dok.)          - 94.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 95.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

padomes vēlēšanu likumā” (2.lasījums)

                   (518. un 1508. dok.)                   - 95.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Lagzdiņš                   - 95.lpp.

 

Debates                        - dep. M.Mitrofanovs                   - 96.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš                   - 97.lpp.

                                      - dep. J.Urbanovičs                   - 98.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 99.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres

                             biedrs A.Bartaševičs                   - 102.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem