Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas astotā sēde

2000.gada 26.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 26.oktobra Saeimas sēdi.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcija atbalstīja šos priekšlikumus, bet mēs vēršam uzmanību uz 7.priekšlikumu, tas ir, uz 25.panta otro daļu, kura, mūsuprāt, diez vai ir īsteni demokrātiska. Tātad teksts skar jautājumu, kā tad norit sākums... sagatavošanās darbs pašvaldību vēlēšanu dienā. Pulksten 7.00 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts mest vēlēšanu zīmes, ir tukšas, un pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo. Tātad praktiski šeit ir izsvītrots no iepriekšējā likuma ārā tas, kas ir saistīts ar politisko partiju novērotājiem, ar vēlētāju izvirzītiem novērotājiem, un, mūsuprāt, tā ir norma, kas pirmajā un otrajā lasījumā, kā arī galīgajā tekstā būtu, neapšaubāmi, jālabo, jo tādā gadījumā tie politiskie spēki, kas ir dotajā pašvaldībā un kas ir reāli sastādījuši šo vēlēšanu komisiju, pārliecināsies, vai šīs kastes ir tukšas, un tikai pēc tam var tikt pielaisti klāt pārējie, teiksim, novērotāji no citām politiskajām partijām. Es domāju, ka tas ir mazliet anahroniski. Tieši tāpēc mums ir zināmas iebildes, jo uzskatām, ka demokrātijai ir jābūt pilnasinīgai, nevis bālasinīgai.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka deputāts Baldzēns runāja “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 19.oktobrī deputātam Pēterim Apinim un deputātam Normundam Rudevičam.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ulda Cērpa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balstoties uz likumu “Par Finansu un kapitāla tirgus komisiju” Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs un finansu ministrs Gundars Bērziņa kungs kopīgi iesniedza Saeimā priekšlikumu par komisijas amatpersonu apstiprināšanu, nosaucot kā iespējamo kandidātu uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatu Uldi Cērpu un uz viņa vietnieka amatu Jāni Brazovski. Komisija šo iesniegumu izskatīja savā komisijas sēdē, atbalstīja to un atbilstoši Kārtības rullim ir sagatavojusi jums lēmuma projektu, kuru es lūdzu izskatīt šīsdienas sēdē.

Pirmais ir lēmuma projekts par Ulda Cērpa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu izteikt jūsu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Iecelt Uldi Cērpu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.” Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Otrais ir lēmuma projekts “Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

 

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr.2367. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, otrajam lasījumam piedāvā jūsu izskatīšanai šādus priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Lauskis, - izslēgt 1.panta 1.punktu. Komisija to neatbalstīja, jo faktiski tas ir pretrunā ar pirmā lasījuma pašu koncepciju. Šis likumprojekts galvenokārt ir sagatavots tieši tādēļ, lai ieviestu tādu jaunu lietu kā izsole ar lejupejošu soli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis mans priekšlikums patiešām ir pretrunā ar to koncepciju, kas tika piedāvāta jau pirmajā lasījumā, taču mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai sakārtotu esošo, jo, kamēr esošais nav sakārtots, tikmēr jauno nevar ieviest. Runa šoreiz ir par valsts un pašvaldību mantas privatizāciju konkursa kārtībā ar augšupejošu soli vai ar lejupejošu soli. Mans priekšlikums balstās uz to, ka diemžēl pašreiz esošā sistēma ļauj pateikt, ka mūsu ierēdņi, kuri piedalās šajā procesā... Ļoti spilgts piemērs ir ierēdņi no Latvijas Privatizācijas aģentūras, kuriem izsolot pašvaldības mantu, ir apmierināti visi pircēji, dalībnieki, starpnieki, izņemot valsti.

Tāpat ir, ja mēs runājam par valsts mērogu, un tādā gadījumā mums viens izcils politiķis no “Latvijas ceļa” minēja piemēru ar Nacionālo bibliotēku, kurā viņš pamatoti, izsverot pašreizējo pieredzi, norādīja, ka Nacionālo bibliotēku, protams, var uzcelt, tikai tad uzreiz arī ir jāparedz, ka 10% tiks atdoti starpniekiem, bet 10% vienkārši tiks nozagti. Līdz ar to, ja mēs paskatāmies kaut vai aptuvenu tāmi, cik tāda Nacionālā bibliotēka ir vērta, tad redzam, ka 10% no 80 miljonu tāmes ir 8 miljoni. Protams, 8 miljoni starpniekiem ir tīri simpātiska naudas summa, un tas pašreiz eksistē...

Es nerunāju par to, kas bija pirms gada vai diviem gadiem, es runāju par to, kas notiek burtiski tagad. Un tagad likumprojekta autori mums piedāvā grozījumus ar vienu iemeslu. Šis iemesls ir sekojošs: ja kaut kādā procesā šo naudas plūsmu tātad nevar izkontrolēt, ja kaut kādu īpašumu nevar pārdot, tad, lai ekonomētu laiku, šajā izsolē ar augšupejošu summu, kad dalībnieki maksā pēc iespējas vairāk konkursā un kad valstis saņems tos labumus, tiek piedāvāts šis lejupejošais mehānisms ar mistisko slepeno cenu.

Es nepiekrītu attiecīgajam argumentam, ka šis likumprojekts tādā veidā ir sagatavots tikai tāpēc, lai ekonomētu laiku. Laika ekonomiju es saprotu varbūt tikai tādējādi, ka tādā gadījumā mēs ātrāk izpārdosim visu, kas mums ir, un tādā gadījumā ātrāk beigsies šis korupcijas laiks un ātrāk iestāsies tas mistiskais Saules pilsētas celšanas laiks, kur visi dzīvos saskaņā ar sirdsapziņu, jo vairs nebūs ko pārdot un pirkt un nebūs arī korupcijas. Taču, manā uztverē, tas nav arguments.

Un līdz ar to es piedāvāju jums šodien šo manu pirmo priekšlikumu atbalstīt, jo lejupejošo soli mums nevajadzētu izskatīt tikmēr, kamēr nebūsim sakārtojuši to, kas mums ir. Un, ja balsojums būs pozitīvs, tad tādā gadījumā visi mani nākamie priekšlikumi šajā likumprojektā būs jāiestrādā, lai nostiprinātu šo pirmo priekšlikumu. Es domāju, ka mums ir par ko padomāt, lai novērstu šo korumpētību, kura ir klāt, par kuru mēs visi zinām un kuru mēs apzināmies, un šoreiz mums ir reāls variants, kādu noteiktu soli vajag spert, lai šo korumpētību ierēdņu un politiķu līmenī apkarotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Bunkšs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

 

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, kas izsaka šo likumprojekta attiecīgo pantu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 3. ir deputāta Lauska priekšlikums. Manuprāt, šobrīd tas vairs nav balsojams, jo mēs jau vienreiz izšķīrāmies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Arī deputātes Seiles 4.priekšlikums nav atbalstīts, jo saistībā ar īpašuma objektu atsavināšanu par katru gadījumu valdība tik un tā pieņem lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 5.priekšlikumā ir sagatavojusi precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 6. ir deputāta Lauska priekšlikums, kas, es domāju, arī nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija 7.priekšlikumā ir redakcionāli precizējusi likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tālāk 8.priekšlikums, ko piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs, būtu skatāms kontekstā ar 10.priekšlikumu, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem ir tā, ka Saeimas Juridiskais birojs ir precizējis valdības iesniegtā likumprojekta redakciju un atbilstoši iesniegtā likumprojekta iecerei ir trešajā izsolē sākumcenu iespējams samazināt par 60 procentiem. Atbildīgā komisija savukārt uzskata, ka tik liels sākumcenas samazinājums nav pieļaujams, un tādēļ piedāvā, ka trešajā izsolē šis samazinājums ir ne vairāk par 40 procentiem no sākumcenas. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. 9.priekšlikums - deputāta Lauska priekšlikums - nebūtu skatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Aicinu atbalstīt 11.priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas ir saistīts ar 8.priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 11.priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 12.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 13.priekšlikums arī nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 14. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija to noraidīja, un pamatojums galvenokārt ir tas, ka vajadzētu skatīt visu ar šiem atvieglojumiem saistīto likumu komplektu vienlaicīgi. Nav jēgas sakārtot vienā atsevišķā likumā šīs normas, jo citos likumos, piemēram, par privatizāciju, šīs normas joprojām ir spēkā. Vienkārši nebūs vienādu nosacījumu. Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo panta pašreizējā redakcija pieļauj nevienādas prasības pret dažādiem subjektiem. Respektīvi, mēs izkropļojam konkurenci, jo pieļaujam, ka ir atsevišķi subjekti, piemēram, valsts un pašvaldības, kas var šos maksājumus neveikt. Finansu ministrs un Finansu ministrija uzskata, ka ir jābūt vienam noteiktam maksājumam, un es kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs esmu finansu ministra pilnvarots jums paziņot, ka finansu ministrs piedāvās būtiski samazināt šā kopējā maksājuma, piemēram, nodevas, apmērus. Tādēļ lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs. Ja ir dažādi viedokļi, tad ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 12, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. Un 15.priekšlikums, kuru piedāvā Saeimas Juridiskais birojs, ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 10. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Bunkšs. Termiņš ir šā gada 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam lasījumam, ir izvērtējusi 46 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums ir iekļauts tādēļ, ka Ministru kabinets pirms mēneša iesniedza atsevišķus grozījumus Dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā iekļautās normas saskaņā ar Kārtības ruļļa noteikumiem ir iekļautas šajā likumprojektā kā priekšlikumi. Tātad aicinu atbalstīt 3. - Ministru kabineta priekšlikumu - precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 4.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 4-a.priekšlikums. To ir iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums, kuru iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Arī 7.priekšlikums, kuru iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo komisijas slēdzienu nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, attiecas uz termiņu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Likuma 20.pantā ir runa par to, kā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis. Šeit, godātie kolēģi, ir vairākas svarīgas normas, par kuru grozīšanu priekšlikumus ir iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. It īpaši tas attiecas uz 13.priekšlikumu, kuru es varbūt komentēšu mazliet plašāk, jo tas skar atsevišķu kategoriju dzīvokļu īrnieku tiesības privatizēt dzīvokļus.

10.priekšlikums, kuru iesniedzis Normunds Pēterkops, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Arī 11.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 12.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums, godātie kolēģi, ir pats svarīgākais, jo kolēģis Normunds Pēterkops ierosina noteikt, ka gadījumā, ja kopējā jeb, kā tautā mēdz teikt, komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties par to, ka viņi kopīgi privatizēs šo komunālo dzīvokli, var arī pilnvarot likumā noteiktā kārtībā kādu no komunālā dzīvokļa īrniekiem vai kādu citu personu, kas varētu privatizēt šo dzīvokli. Saskaņā ar spēkā esošā likuma - šobrīd spēkā esošā likuma - normām šādu dzīvokli nevar privatizēt. Komisija ļoti ilgi un detalizēti izvērtēja šo problēmu, jo diemžēl Rīgā, kur ir daudz komunālo dzīvokļu, nereti ir gadījumi, kad komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties. Normunds Pēterkops ierosina šādu kārtību: proti, gadījumā, ja komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties par to, kā privatizēt šo kopējo jeb komunālo dzīvokli, tad tas īrnieks, kurš grib privatizēt komunālo dzīvokli, privatizē šā komunālā dzīvokļa ideālo daļu. Komisija tomēr, vispusīgi izvērtējot šo priekšlikumu un konsultējoties ar speciālistiem - ar juristiem no Saeimas Juridiskā biroja un ar Centrālās dzīvojamo māju komisijas ekspertiem -, nonāca pie secinājuma, ka šis priekšlikums nav pieņemams, jo faktiski tas radītu tādu situāciju, ka rastos domājamā daļa no dzīvojamās mājas domājamās daļas. Un tā faktiski ir ļoti sarežģīta sistēma. Katrā ziņā šis priekšlikums ir diskutējams. Komisijas vairākums neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Arī tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, attiecas uz kādu ļoti svarīgu jautājumu. Proti, šobrīd spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka pieteikumus dzīvokļu privatizācijai var iesniegt līdz šā gada 1.novembrim. Komisija pieņēma lēmumu turpmāk vairs likumā nenoteikt konkrētu termiņu, kādā būtu veicama dzīvokļu privatizācija, bet dzīvokļu privatizāciju saistīt ar sertifikātu darbības termiņiem, kurus noteiktu speciālais likums, ko šobrīd izskata un gatavo otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tātad dzīvokļu privatizācijas ilgums, tās termiņi būs atkarīgi no tā. Kolēģi, mēs nākamajā nedēļā, izskatot grozījumus Privatizācijas sertifikātu likumā, noteiksim, cik ilgi darbosies mūsu valstī privatizācijas sertifikāti. Tādēļ aicinu atbalstīt šādu atbildīgās komisijas koncepciju, kas ietverta 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.17.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Arī tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums attiecas uz 43.pantu. Iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 22.priekšlikums attiecas uz 43.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Tiek ierosināts izslēgt 46.panta otrās daļas otro teikumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums attiecas uz vienpadsmito nodaļu. Atbildīgā komisija ierosina precizēt vienpadsmitās nodaļas nosaukumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Tiek ierosināts izteikt jaunā, precizētā redakcijā 51.pantu. Arī šo priekšlikumu aicinu atbalstīt. Godātie kolēģi, priekšlikums paredz to, ka dzīvojamā māja tiek nodota apsaimniekošanai īrnieku sabiedrībām tikai tad, ja attiecīgajā dzīvojamā mājā ir privatizēti ne mazāk kā puse dzīvokļu. Un otrs svarīgs nosacījums ir tas, ka ne mazāk kā puse dzīvokļu īpašnieku ir izveidojuši attiecīgo apsaimniekošanas sabiedrību. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas iesniegto 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, attiecas uz zemes īpašnieku tiesībām. Arī šo priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz 59.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums attiecas uz 59.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Aicinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 33.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir pietiekami svarīgs. Dažos vārdos pateikšu, kāda ir būtība. Līdz šim viendzīvokļa mājas nebija iespējams privatizēt paātrinātā kārtā. Diemžēl daudzas viendzīvokļa mājas, kas pieder valstij vai pašvaldībām, joprojām nav nodotas privatizācijai. Tātad šo māju īrnieki nevar privatizēt šos dzīvokļus un šīs mājas. Tādēļ arī ir šāds priekšlikums, kas dos tiesības viendzīvokļa māju īrniekiem privatizēt šīs mājas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 34.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums, kuru iesniedzis ir Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Tas ir noraidīts. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 74.pantu, un to ir iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 38.priekšlikumu. Parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ir iesniedzis priekšlikumu par 74.panta astoto daļu. Atbildīgā komisija vairākās sēdēs izvērtēja problēmu, kuru skar Aigara Jirgena priekšlikums, un izstrādāja alternatīvu reglamentāciju. Aicinu daļēji atbalstīt 37.priekšlikumu, bet pilnībā 38. - atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tāpat 41., 42., 43. un 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, ir atbalstīts, pieņemot priekšlikumu par 74.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikumu ir ierosinājusi atbildīgā komisija. Tā ierosina noteikt likuma spēkā stāšanos ar šā gada 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs piedāvājam izskatīt likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, kas ir pietiekami specifisks likums. Tāpēc pēc otrā lasījuma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nosūtīja šo likumprojektu starptautiskajai ekspertīzei, un ir saņemtas atbildes no Zviedrijas, Norvēģijas un Vīnes. Tāpat arī no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, un tādējādi šie slēdzieni ir iestrādāti kā komisijas priekšlikumi.

Tāpat komisija uzskatīja par nepieciešamu paņemt pašu labāko no tiem priekšlikumiem, ko pagājušajā reizē piedāvāja Latvijas atomenerģētikas speciālisti. Bez tam šajā dokumentā uz trešo lasījumu mums būs vesels klāsts piedāvājumu arī no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāta Leona Bojāra. Tagad, lūdzu, sāksim izskatīšanu!

1.priekšlikumu, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, mēs piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 2.priekšlikums, ko sagatavojis Leons Bojārs. Mēs uzskatām, ka tas nav atbalstāms, jo jau otrajā lasījumā lietotie termini ir pietiekami aptveroši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 4.priekšlikumu tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 5.priekšlikumu izvērstā formā sagatavojis deputāts Leons Bojārs, bet mēs piedāvājam to neatbalstīt, jo divi termini - “iepakojums” un “kodolmateriālu transportēšana” - atkārtojas. Šie termini ir ietverti jau noslēgtajā līgumā ar Eiropas Savienību par ar šiem jēdzieniem saistītajiem lielumiem. Savukārt otri divi - “ziņojums” un “evakuācija” -, kas ir lietoti... Sakarā ar to, ka tālākajā tekstā tie nav lietoti, tie nav arī jādefinē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. Runājot par 6.priekšlikumu, ko mums piedāvājis Bojāra kungs, mēs uzskatījām, ka tas nav atbalstāms, jo šeit blakus cilvēku aizsardzībai tiek piedāvāts obligāti aizsargāt arī dzīvniekus. Taču mēs uzskatām, ka dzīvnieki nav jāaizsargā, pietiek ar cilvēkiem, jo cilvēks ir vismazāk aizsargātā būtne. Un, ja mēs pratīsim aizsargāt cilvēku, tad, protams, arī jebkura cita dzīva būtne tiks aizsargāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas skaidrojumam.

V.Lauskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 8. - Leona Bojāra priekšlikums. Mēs neatbalstām. Tas ir līdzīgs tam, kāds bija iepriekšējais, ar šo dzīvnieku klātbūtni.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 9.priekšlikumu izveidoja atbildīgā komisija, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 10. - Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts saistībā ar piedāvājumu par dzīvniekiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 11.priekšlikums. Mēs šo Leona Bojāra priekšlikumu atbalstījām daļēji un iestrādājām atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, bet tikai daļēji atbalstījām tādēļ, ka šeit ir lietots jēdziens, ka nav “apstarošanas”. Mēs uzskatām, ka dabā nav tāda jēdziena. Dabā eksistē dabīgais starojuma fons, un līdz ar to mēs nevarējām pilnībā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

V.Lauskis. 13. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 13., 14. un 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 14. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, kurā tiek lietots jēdziens “apdzīvotās vietas”. Komisija uzskatīja par neiespējamu to atbalstīt, jo tāds jēdziens vienkārši nav definējams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 19. - Leona Bojāra priekšlikums - tātad tiek atbalstīts daļēji un ir iestrādāts 5.panta 14.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt. Un šis priekšlikums balstās jau uz mūsu - Latvijas atomenerģētikas speciālistu pamatojumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 22. - Leona Bojāra priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts 5.panta 14.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir 23. - Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - piedāvājam atbalstīt pilnībā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt. Un šis slēdziens balstās uz noslēgto konvenciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 26.priekšlikums atkal ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Iesakām atbalstīt. Te ir ņemts vērā Latvijas speciālistu viedoklis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 27.priekšlikumā ir nosaukuma precizējums, ko piedāvā atbildīgā komisija. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 28. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums par precīzāku jēdziena definējumu. Atbildīgā komisija uzskatīja, ka tas nav atbalstāms, jo iepriekšējais formulējums tomēr ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 29. - Leona Bojāra priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 31. - Leona Bojāra priekšlikums. Un šo priekšlikumu mēs tomēr neuzskatām par iespējamu atbalstīt, jo šis jēdziens tiek reglamentēts jau likumā par civilo aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kur precīzāk definēts nosaukums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 35. - tā atkal ir atbildīgās komisijas izveidotā redakcija. Piedāvājam atbalstīt. Tas balstās uz Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 36. - Leona Bojāra priekšlikums. Diemžēl komisija to neatbalstīja, jo uzskata, ka tas viss ir reglamentēts jau padomes nolikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 37. - atbildīgās komisijas formulējums. Mēs piedāvājam to atbalstīt, un tas balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 38. - Leona Bojāra priekšlikums. Komisija arī šo priekšlikumu uzskatīja par neiespējamu atbalstīt, jo šis ieteikums ir jau iestrādāts 5.panta 15.punktā par veselības pārbaudēm. Attiecīgās instances nevar atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 39. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru atkal komisija neatbalstīja, jo viss šis priekšlikums jau ir iestrādāts citos likumos, tāpēc atkārtošanās šajā likumā nav nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Lauskis. 40. - mūsu komisijas priekšlikums, kas balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu. Mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Deputāta Leona Bojāra 41.priekšlikums. Komisija to neatbalsta, jo pietiek tikai ar licences izsniegšanu, bet atsevišķiem gadījumiem, kuru ir ļoti daudz un kuri ir ļoti sīki, tātad atsevišķi licences izsniegt nevajag.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Lauskis. Paldies.

42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs to piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Pret 43.priekšlikumu lūdzu būt uzmanīgiem. Mūsu piedāvātā redakcija, kura ir noformulēta 43.priekšlikuma veidā, komisijā ir atbalstīta. Bet kāpēc tad bija šie priekšlikumi? Šie noteikumi pašreiz tiek reglamentēti ar Ministru kabineta noteikumiem, tāpēc komisija uzskatīja, ka tos varētu iestrādāt arī likumā. Taču mēs neuzstājam, ka tam ir jābūt pozitīvam balsojumam. Tāpēc, saņemot pretenzijas no mūsu valsts institūcijām, tas droši vien būs balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 43.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Atbildīgais ziņotājs lielos vilcienos jau pateica, ka attiecīgās ministrijas, kas atbild par šā likumprojekta virzību Saeimā, nebija informējušas Saeimas deputātus, ka šis visnotaļ racionālais priekšlikums nr.43 Latvijai var radīt zināmas starptautiskas sekas, tāpēc, lai gan no likumdošanas viedokļa komisijas priekšlikums ir racionāls, es tomēr aicinu atturēties, balsojot par to. Paldies. Lūdzu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 7, atturas - 73. Priekšlikums noraidīts.

V.Lauskis. Paldies. Nākamais ir 44. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44. un 45.priekšlikumu.

V.Lauskis. Un šis 45.priekšlikums tātad...

Sēdes vadītājs. ...ir jau pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 46.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Leons Bojārs, no komisijas viedokļa nav atbalstāms. Šeit ir lietots jēdziens “atļauja”, bet atļauja te nav nepieciešama, jo tas ir pienākums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 47. - ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 48. - deputāta Bojāra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Šeit tika aprakstīts jēdziens “speciāli apmācīti cilvēki”, bet no mūsu formulējuma izriet, ka darbinieki, kuri ir speciāli apmācīti, vēl nebūt nenozīmē... ka tas ir pietiekami, lai viņi varētu veikt savas funkcijas. Līdz ar to mūsu 49.priekšlikuma formulējums ir daudz precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49.priekšlikumu.

V.Lauskis. 50.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leons Bojārs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 51. - atbildīgās komisijas veidotais formulējums - ir balstīts uz Latvijas speciālistu viedokļa. Piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tas pats ir ar 52.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Tas pats ir ar 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat ir ar 55.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tālāk mums ir 56.priekšlikums, ko iesniedzis Leons Bojārs. Mēs uzskatām par iespējamu to daļēji atbalstīt un esam iestrādājuši komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56. un 57.priekšlikumu.

V.Lauskis. 58.priekšlikumā, kuru iesniedzis Leons Bojārs, runāts par grūtnieču nodarbinātību. Mēs uzskatījām par neiespējamu to atbalstīt, jo tad mēs varam saskarties ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 59.priekšlikumu, ko izveidojusi atbildīgā komisija, piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 60.priekšlikums balstās uz Latvijas speciālistu viedokli, komisija to ir attiecīgi noformulējusi, tāpēc piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 61.priekšlikumu, ko noformulējusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Arī 62.priekšlikumu noformulējusi atbildīgā komisija, un, balstoties uz to, ka Vīnes eksperti lūdza precizēt šo pantu, mēs piedāvājam šo precizējumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 63. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - ir saistīts ar valsts valodas pielietojumu, ka tas ir obligāti jādara. Komisija neuzskata par iespējamu to atbalstīt, jo Valsts valodas likumā tas jau ir iestrādāts, un šis likums ir jāpilda bez piebildes “obligāti”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Deputāta Leona Bojāra priekšlikums ir iestrādāts kā 65.priekšlikums. Mēs neuzskatījām par iespējamu to atbalstīt, jo šajā piedāvājumā bija nepilnīgs uzskaitījums. Ministru kabinets to noteicis jau 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 65.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz dokumentiem, kuros ir jābūt izgatavotāja rekvizītiem, tādiem ir obligāti jābūt. Paskatieties, - iepriekš tas nekur nav norādīts! Ja tas ir radioaktīvais elements un ja nav zināms tā izgatavotājs un nosūtītājs, kā tad var pieņemt kravu pārvadāšanai tādu lietu? Tā ka šiem dokumentiem ir jābūt. Ir pilnībā jānorāda, kas ir izgatavotājs. Galu galā viņš taču ir atbildīgs par visu to radiācijas drošību, kas saistīta ar šādu elementu pārvietošanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Valdis Lauskis.

V.Lauskis. Godātie deputāti, aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 36, atturas - 36. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lauskis. 66.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 24.panta pirmās daļas 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 67.priekšlikums. To izstrādāja atbildīgā komisija, balstoties uz Latvijas speciālistu viedokli, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 68.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to neatbalsta, jo mēs uzskatām, ka darbinieki, kuri drīkst šīs iekārtas remontēt, ne vienmēr drīkst tās ekspluatēt. Šie ir būtiski jēdzieni, un tāpēc mēs aicinām to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 69.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalsta, jo jautājumu, par ko piedāvā runāt Bojāra kungs, jau reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kurus mainīt nav iemesla, un tie ir objektīvi saistīti ar Salaspils atomreaktora darbības pašreizējo nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties, 2.punkts: “ja nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kas ievesti no Latvijas Republikas, tad ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.” Jūs man pasakiet, kādā veidā tas notiks, cik to ir izvests, cik ievests, kas tos izsvērs un kas to noteiks, un kas tā tiks ievests Latvijā! Baldonē ir pārpildītas krātuves. Kas tur ir ienācis un no kurienes?

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Lauska kungs?

V.Lauskis. Godātie deputāti, es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 32, atturas - 42. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 70.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 71.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70. un 71.priekšlikumu.

V.Lauskis. 72. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 73.priekšlikumā. Atbalstīts daļēji, jo tajā joprojām figurē jēdziens “dzīvnieki”, ko mēs iepriekš konceptuāli noraidījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 74. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā nākamajā - 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Deputāta Leona Bojāra iesniegtajā 76.priekšlikumā ir lietots jēdziens “minimums”, bet mēs komisijā uzskatījām par neiespējamu to atbalstīt, jo šis skaitlis ir atbilstošs Konvencijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 77. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas balstās uz Vīnes ekspertu ieteikumu. Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 78.priekšlikumu, ko mums piedāvā deputāts Leons Bojārs, komisija neatbalsta, jo tas, ka šeit tiek minēts, jau ir formulēts Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 79.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs, ir daļēji atbalstīts, bet ir iestrādāts 5.panta 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 80.priekšlikums. To izstrādājusi atbildīgā komisija un aicina to atbalstīt. Tas ir pēdējais.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Mēs aicinām pieņemt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2369. Komisija nav pēc būtības saņēmusi nevienu priekšlikumu, taču ir uzskatījusi par nepieciešamu redakcionāli precizēt likuma 2.panta, 3.panta pirmās daļas 3.punkta, 6.panta, 7.panta, 9.panta, 10.panta, 11.panta un pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Razminovičs. 5.novembris.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šeit ir četri likumprojekti: “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” un “Grozījums Robežsardzes likumā”. Faktiski tie jāapskata tādā kompleksā, jo būtība ir tāda, ka pēc Ministru kabineta lēmuma tiek no visiem šiem likumiem ņemts ārā teksts par minimālo mēnešalgu, darbalgu. Tātad arī tajos likumos, kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Robežsardzi, tas ir jāpiesaista konkrētiem skaitļiem. Tāda ir pati būtība. Mūsu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” un lūdz atzīt to par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Ādamsons vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienlaicīgi runāšu gan par steidzamību, gan arī par būtību, kāda ir visiem šiem likumprojektiem. Kā jau uzsvēra komisijas vadītājs, visi četri likumprojekti ir savstarpēji saistīti un to būtība ir šāda: vārdus par minimālo mēnešalgu aizstāt ar noteiktām naudas summām. Šos likumprojektus skatīja vairākas reizes Aizsardzības un iekšlietu komisija, pie tam pirmo reizi šo likumprojektu izskatīšana tika atlikta viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka, lai cik dīvaini tas arī būtu, šo likumprojektu autors ir Finansu ministrija, bet šie likumprojekti pēc būtības nebija saskaņoti nedz ar Aizsardzības ministriju, nedz arī ar Iekšlietu ministriju. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pirmajā komisijas sēdē Finansu ministrijas ierēdņi neieradās. Neieradās uz komisijas sēdi, lai pamatotu, kāpēc ir nepieciešams pieņemt šos grozījumus. Tieši tāpēc šo likumprojektu izskatīšana tika atlikta. Nākamajā komisijas sēdē, kad ieradās Finansu ministrijas pārstāvji, mēs nonācām pie situācijas, ka Finansu ministrijas pārstāvji tā arī nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Jautājumu būtība bija ļoti vienkārša: kāds būs ekonomiskais ieguvums vai ekonomija, ja mēs pieņemsim šos grozījumus? Neviens Finansu ministrijas pārstāvis nevarēja atbildēt uz jautājumu: kāds tas apjoms būs, izteikts konkrētās naudas summās? Cik tas būs - 10 000 vai 50 00, vai 100 000? Es kategoriski nevaru piekrist šo likumprojektu tālākai virzīšanai. Pirmkārt, man nav skaidrs jautājums, par kādu naudas summu mēs vispār runājam. Un, otrkārt, es nesaprotu, kāpēc mēs gribam pasliktināt sociālo situāciju mūsu spēku struktūrās? Mēs uzreiz gribam, lai šī fiksētā summa tiktu pieņemta ar likumu un uz mūžīgiem laikiem. Neskatoties uz to, ka no nākamā gada vidus tiks palielināta minimālā mēnešalga, šīs sociālās garantijas paliks iepriekšējā līmenī. Neskatoties uz inflāciju.

Es aicinu balsot gan pret steidzamību, gan pret visu četru likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret” steidzamību. “Par” steidzamību runās deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu atbalstīt likumprojekta virzības steidzamību. Izbrīnu izraisa kolēģa Ādamsona kunga neizpratne par to, ka Finansu ministrija nav jautājumu saskaņojusi ar pārējām viņa nosauktajām ministrijām. Jo Ministru kabineta lēmumi tiek izskatīti valdības sēdē un visi ministri, kas ir vēlējušies paust savu viedokli, to Ministru kabineta sēdē dara, un tas ir valdības galējais lēmums.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris. Un izskatīšanas datums - 23.novembris. Likumprojekts tiks skatīts kopā ar pārējiem budžeta projektu pavadošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. 2.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Izskatīšana būs 23.novembrī. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Arī šis likumprojekts, kā jau es minēju, zināmā veidā ir saistīts ar iepriekšējo, un komisija lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 23, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Kudums. Tāpat kā iepriekš - priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 2.novembrim un izskatīt 23.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus par Aizsardzības spēkiem un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris un 23.novembrī - izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums “Robežsardzes likumā”” un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris un izskatīšana - 23.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Operatīvās darbības likumā un konceptuāli atbalstīja to virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam. Mēs ņēmām vērā arī Juridiskās komisijas iebildumus, kur tika pievērsta uzmanība tam, ka ne tikai šeit, šajos pantos, tas ir jāmaina, bet ka būs jāmaina arī vēl citu pantu redakcija.

Gribu vērst uzmanību arī vēl uz to, ka šis likumprojekts tiks virzīts kopā ar Detektīvu darbības likumu, kuru mēs jau esam izskatījuši un acīmredzot nākošajā sēdē skatīsim šeit, jo tikai kopā ar to varam pieņemt šo likumprojektu, un tad būs labs rezultāts.

Man ir lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, manuprāt, varētu būt mēnesis, tas ir, 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Mēs gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka zināmā mērā īpaši labi nav iznācis tas, ka dažādām komisijām ir sadalīta viena vesela lieta, kas mums būtu skatāma kopā. Piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai atsevišķi ir Dzīvesvietas deklarēšanas likums, savukārt mums ir šis likums; tomēr mēs apņemamies ļoti nopietni koordinēt visu šo likumu kopējo virzību, lai nepieļautu tajos kļūdas. Tā ka, es domāju, Saeimai vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu, bet mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, savukārt apsolām strādāt kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu atbildēt manam kolēģim no Tautas partijas.

Valdība var pieņemt dažādus lēmumus, tikai ir tāds jautājums, vai attiecīgie ministri un ierēdņi zina šos lēmumus un vai viņi tos pilda, un, ja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji paziņo, ka viņi par šiem likumprojektiem neko nav zinājuši, ka tie ir iesniegti valdībā, tad, atvainojiet, man nav pamata viņiem neticēt. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šis jautājums ir saistīts arī ar pašreiz izskatāmo jautājumu.

Kā jau Kuduma kungs pareizi atzīmēja, diemžēl mums darba režīms un darba kārtība parlamentā nav organizēta diez cik patīkami, tā, kā to vajadzētu. Konceptuāli ir izstrādāts jauns likumprojekts - “Dzīvesvietas deklarācijas likums”. Saistībā ar šo likumu papildus ir iesniegti grozījumi vēl trijos dažādos likumos, bet pats paradoksālākais ir tas, ka visi šie četri likumprojekti atrodas katrs savā komisijā… tātad ir četras dažādas atbildīgās komisijas un katra komisija atbild par konkrētu likumprojektu, tā vietā, lai tos skatītu vienotā paketē.

Es nevarētu pēc būtības it kā iebilst pret grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā, bet tikmēr, kamēr mēs konceptuāli neesam izskatījuši likumprojektu par dzīvesvietas deklarāciju, nebūtu loģiski izskatīt šo likumprojektu.

Tam, kāpēc es tomēr aicināšu neatbalstīt šo likumprojektu, iemesls ir ļoti vienkāršs - arī šoreiz uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi bija uzaicināti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas. Diemžēl šā likumprojekta - Dzīvesvietas deklarācijas likumprojekta - faktiskie autori nebija spējīgi atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Faktiski viņi paši nav pārliecināti par tā likumprojekta kvalitāti, kuru viņi ir iesnieguši.

Cienījamie kolēģi, es tomēr gribu, lai mēs visi rīkotos pietiekami konsekventi, un, pirms nav izskatīti visi pārējie grozījumi likumprojektos, kuri ir saistīti ar šo konceptuāli jauno likumprojektu “Dzīvesvietas deklarācijas likums”, pārējos likumprojektus nevajadzētu izskatīt.

Tieši šā iemesla dēļ es aicinu neatbalstīt grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Abiem iepriekšējiem runātājiem lielā mērā ir taisnība tajā ziņā, ka, nododot izskatīšanai valdības iesniegto un izstrādāto likumprojektu, kas reglamentē pieraksta sistēmas atcelšanu un dzīvesvietas deklarēšanas kārtības ieviešanu mūsu valstī, vajadzētu skatīt vienoti gan termiņus, gan arī vienā komisijā, atbildīgajā komisijā, tātad kopā ar pārējiem šo “jumta” likumu pavadošajiem likumu grozījumiem. Diemžēl ir iznācis tā, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet savukārt grozījumi citos likumprojektos ir nodoti citām atbildīgajām komisijām. Konkrētais likums, kuru mēs izvērtējam šobrīd, ir nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Es gribētu jūs, kolēģi deputāti, informēt par to, ka vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, piedaloties daudzu ministriju ekspertiem un pārstāvjiem, arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, Rīgas pašvaldības pilnvarotajām personām, izvērtēja Dzīvesvietas deklarēšanas likumprojektu. Mēs saskatījām daudzus trūkumus šajā likumprojektā, uzklausījām viedokļus, bet neviena ministrija, neviena pašvaldība nav iebildusi konceptuāli pret to, ka mēs aizstājam mūsu valstī pieraksta sistēmu ar dzīvesvietas brīvprātīgās deklarēšanas sistēmu, taču tas, kā šī pāreja tiek organizēta, neapmierina ne atbildīgo komisiju, ne arī, kā es saprotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Tādēļ, godātie kolēģi, komisija tomēr pieņēma konceptuālu lēmumu - atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu virzīšanai pirmajā lasījumā un noteikt… tātad mēs izskatīsim to nākamajā nedēļā, ceturtdien, bet mēs, komisija, aicināsim noteikt 3 mēnešu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Un acīmredzot - tas gan ir mans personīgais viedoklis - šis jaunais likumprojekts stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc gada vai pēc pusotra gada, un tādējādi būs jāiestrādā daudzi grozījumi vēl arī citos likumprojektos. Tomēr pats galvenais - ir jānodrošina vienota informācijas sistēma un arī finansējums šīs pārejas nodrošināšanai.

Es aicinu šodien tomēr atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli, pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu - nākamā gada 15.janvāri.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist kolēģim Lagzdiņam, bet aicinu tomēr arī meklēt izeju no šā strupceļa, kurā mēs visi esam nonākuši. Tomēr tas ir diezgan paradoksāli, ka četri likumprojekti, kuri ir savstarpēji saistīti, tiek izskatīti dažādās komisijās. Iespējams, ka varētu būt tāds risinājums, ka mēs neatbalstītu šo likumprojektu, bet visus pārējos likumprojektus nodotu vienai komisijai. Šajā gadījumā man ir vienalga, vai tā būtu Aizsardzības un iekšlietu komisija vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ir jānosaka viena atbildīgā komisija. Ja kādam ir priekšlikumi, lūdzu, meklēsim izeju. Tāpēc, ka mēs savādāk iebrauksim, es atvainojos, dziļā grāvī, izskatot šos likumprojektus katru savā atsevišķā komisijā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.janvāris, kā to Lagzdiņa kungs ierosināja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.janvāris. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Dz.Kudums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Škapars.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Jums izskatīšanai tiek nodots dokuments nr.2321. Tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Grozījums ir saistīts ar arhīvu nodošanu no Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijai. Šīs pārmaiņas ir galvenokārt saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā, kur šāda kārtība pastāv 13 valstīs no 15. Tās ir saistītas arī ar vienotas informācijas sistēmas izveidošanu mūsu valstī.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma lūgt plenārsēdi atzīt šo likumprojektu par steidzamu un to pieņemt pirmajā lasījumā. Šo lēmumu atbalstīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai kāds vēlas debatēt pirmajā lasījumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

J.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris. Izskatīšanas datums - 23.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu. Jā, ir desmit deputātu iesniegums saistībā ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”, taču par to mēs lemsim pēc tam, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Ārlietu komisija piedāvā šo likumprojektu. Par to debatēja divās sēdēs, un pēc pirmās sēdes prasīja vēl papildu informāciju par šo likumu, un tika izteiktas arī domas, ka šo likumu būtu vēlams pieņemt jebkurā laikā, agrāk vai vēlāk, bet ka šajā gadījumā ir pārāk liela sakritība ar vienu noteiktu varbūtēju tiesas gadījumu un ka tas izklausās pēc politiska pasūtījuma.

Otrajā sēdē vairākums nobalsoja par šā likumprojekta nodošanu pirmajam lasījumam. Es vairs tālāk negribu izteikties un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātā Saeima! Parlamentam šajā gadījumā, manuprāt, nav jāiesaistās tiesas darīšanās un jāiejaucas tiesas kompetencē. Mums nav jāpieņem likums vienam cilvēkam jeb viena cilvēka dēļ. Normāls un universāls ir likums par tiesisko palīdzību. Šis nebūtu precedenta gadījums, jo mums ir šādi līgumi ar dažām valstīm noslēgti. Mums nebūtu jāpieņem likums kādas nevalstiskas Zurofa vadītas organizācijas spiediena rezultātā. Viņš jau ir izteicis gandarījumu par apcietināšanas orderi un (citēju) “Latvijas aizvien lielāko gatavību vērsties pret latviešu izdarītajiem noziegumiem Otrajā pasaules karā”. Vērsties pret latviešu izdarītajiem noziegumiem! Tauta, kura bezmaz ir vislielākos noziegumus pastrādājusi Otrajā pasaules karā... Divi noziedzīgi režīmi - komunisms un fašisms, hitlerisms un staļinisms - plānveidīgi iznīcināja latviešus. 20.gadsimtā šī tauta ir cietusi sava dzīvā genofonda zaudējumus gandrīz vai visvairāk no visām Eiropas tautām, bet šādā pārspīlētā veidā tiek pateikts, ka jācīnās pret latviešu noziegumiem!

Cienītie kolēģi! Nav nekāds noslēpums: šis kungs un attiecīgas organizācijas piedāvā sarunu par tautībām, taču ir zināms, ka ebreju tautas pārstāvji arī ir pastrādājuši noziegumus zem citiem karogiem. Un arī komunisma terorisma, totalitārisma gados viņi to ir darījuši, un arī šodien varbūt varēs to atrast arābu un izraēliešu pretstāvē. Un, ja pastāv tāda cilvēces muļķība kā karš un šaujamieroči, vai tāpēc mēs to attaisnosim un sāksim meklēt, kura tauta ir vairāk šāvusi un nogalinājusi? Esmu pārliecināts, ka latviešu nebūtu pirmrindnieku skaitā.

Ģenerālprokurora atbildes Ārlietu komisijas sēdes laikā mani nepārliecināja par apsūdzības smagumu. Uz jautājumiem par to, vai ir liecības un pierādījumi, ka Kalējs ir nogalinājis vai ka Kalējs ir devis rīkojumus nogalināt, atbilde bija, ka nav šādu pierādījumu. Ir fakts, ka Kalējs ir strādājis Salaspils nometnes ārējā apsardzē. Līdz šim apsardzes dienests netika pieskaitīts pie genocīda, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci. Tur darbojās instrukcija. Ažiotāža neveicinās tiesas objektivitāti. Ažiotāža, kurai, manuprāt, ir pakļāvusies arī mūsu prokuratūra.

Kolēģis Indulis Bērziņš, runājot par šo lietu, patētiski ir izsaucies: “Es ticu mūsu tiesu sistēmai!” Atļaujiet man no šīs tribīnes pateikt manu personisko viedokli. Es neticu mūsu tiesu sistēmai. Un nieks par to, ka es neticu. Tauta netic! Un spriedumi, nolēmumi ir tik dīvaini un jocīgi, tiesnešu un prokuroru izdarības ir tik ačgārnas, ka man ir pamats to apgalvot. Genocīda pret latviešiem noziegumu vaininieku nopietna meklēšana praktiski nenotiek. Pūles to izdošanā un tiesāšanā netiek izrādītas, bet bija taču, kas spīdzināja, kas šāva, kas izsūtīja, kas mērdēja badā un kas kliedza: “Šag vļevo, šag vpravo, streļaju!” Man nav jātulko šis teiciens. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tulkojumu!”)

Un visbeidzot. Pēdējā laikā gan žurnālisti, gan sabiedrība mūs māca, runā par līdzekļu neģēlīgu izmantošanu, Latvijas Saeimu pārstāvot starpparlamentu konferencē, kurā katrs šīs delegācijas loceklis vienreiz gadā piedalās. Un nu nākas taisnoties par to, ko kāds aprobežots kolēģis nosauca par līdzdalību militāro apvērsumu novēršanā. Un žurnālisti tālāk par to savās zināšanās tā arī nav gājuši, nav centušies uzzināt par šīs konferences norisi, saturu, rezultātiem un tā tālāk. Es arī, protams, sākšu skaitīt naudu dažādu pasākumu realizācijai. Divu konvoju sūtīšana uz Austrāliju, lai atvestu Kalēju uz Latviju, maksās no 1500 līdz 5000 dolāru katram. Pašas konvojējamās personas ceļa biļete arī. Ja viņam ir 87 gadi, tad droši vien būs vajadzīgs vēl arī cilvēks, kas viņu apkopj. Droši vien viņu nepienesīs nestuvēs vai ratiņos tūliņ pie lidmašīnas trapa, bet būs jādzīvo tur, kamēr tiks noformēti dokumenti, jādzīvo viesnīcā, jāsaņem dienas nauda. Un pēc tam sekos visi tiesas izdevumi. Cik tas viss mums izmaksās šāda spiediena, šāda, nu, it kā politiska pasūtījuma, šādas ažiotāžas rezultātā? Un sakiet, lūdzu, vai tas ir tā vērts, lai cerētu saņemt pretī apšaubāmu, varbūt problemātisku solījumu uz katra stūra turpmāk vairs neklaigāt par latviešu leģionu un latviešiem it kā organiski piemītošo slieksmi uz fašismu, spert šādus soļus?

Un vēl. Vai nebūtu jau pienācis laiks, lai mēs parādītu žēlsirdību šiem cilvēkiem, kuri ir jau veci, slimi un, piedodiet, dumji? Un vienalga, vai tas ir Kalējs vai Kononovs. Ja viņu rokas arī ir notraipītas, mēs viņus celtu gaismā, runātu par viņu noziegumiem, neslēptu, nosodītu, nepiedotu, bet parādītu žēlsirdību un viņiem, kuri jau atrodas soli no debesu vai elles vārtiem, žēlsirdīgi atļautu nomirt savā gultiņā, nevis uz cietuma lāvas.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu runāt par šo līgumu tāpēc, ka mēs Ārlietu komisijā, noklausījušies Tieslietu ministrijas pārstāvi, uzdevām jautājumu: cik tad ir Austrālijā noziedznieku latviešu, kuri būtu jāizdod Latvijai? Cik ir Austrālijas noziedznieku... Cik ir latviešu noziedznieku un Austrālijas noziedznieku gan Austrālijā, gan Latvijā? Jo mēs zinām, ka Latvijas Satversmes 98.pants neļauj izdot Latvijas pilsoņus citām valstīm. Mēs saņēmām atbildi, ka Tieslietu ministrija nezina nevienu gadījumu, ka būtu kāds Latvijas izcelsmes noziedznieks Austrālijā, bet mēs varam uzdot šo jautājumu prokuratūrai. Un tad, kad mēs uzaicinājām prokuratūras pārstāvjus, diemžēl bija ļoti pārsteidzoši uzzināt, ka pašreiz nav neviena noziedznieka, kurš būtu, teiksim, Austrālijā un kurš būtu jāizdod Latvijai. Tad mēs uzdevām nākamo jautājumu: kāpēc līgums par noziedznieku izdošanu nav sagatavots ar Jaunzēlandi, ar Singapūru, ar Japānu, kaut vai ar to pašu Indiju, kur mums bija problēmas? Kāpēc Tieslietu ministrijai nav sistēmas kā tādas? Un kuriozi ir tas, ka tajā pašā dienā Tieslietu ministrija mums piedāvāja līgumu ar Ukrainu par tiesisko palīdzību. Ja mēs skatām šos lielākā vai mazākā mērā standarta līgumus par tiesisko palīdzību, mēs redzam, ka tur ir ietverts viss - tur ir iespēja nopratināt, tur ir informācijas savākšana, tur ir iespēja apcietināt noziedzniekus, tur ir iespējas kārtot mantiskos darījumus, civiltiesiskos jautājumus un tā tālāk. Mūs ārkārtīgi pārsteidza, ka ar Austrāliju, šo valsti, kurā dzīvo tūkstošiem latviešu, to skaitā arī Latvijas pilsoņi, nav sagatavots līgums par tiesisko palīdzību. Kad uzdevām Tieslietu ministrijai jautājumu, kāpēc netiek sagatavots šāds līgums, atbilde bija ļoti naiva, muļķīga: “Austrālija mums tādu nepiedāvāja.” Tātad no tās mēs varam secināt, ka darām tikai to, ko mums kāds pamet vai palūdz, vai arī rīkojamies kaut kāda ārēja spiediena rezultātā. Tad man uzreiz radās nākamais jautājums.

Godājamie deputāti! Kāpēc latvietis ir tik vientiesīgs un labsirdīgs? Kāpēc valsts iestādēs ir tik daudz ierēdņu, kuriem galvenais ir kāda ārzemnieka uzslava, uzaicinājums uz pusdienām, draudzīga uzsišana uz pleca un ieteikums nedaudz pamainīt Valodas likumu, Pilsonības likumu vai kādu citu likumu? Faktiski mums vajadzētu pārdomāt vienu lietu - to, kāpēc cilvēki, kas ir iekšēji nedroši, bez jebkādas pārliecības par savu taisnību, iet strādāt Ārlietu un Tieslietu ministrijas sistēmā un kāpēc šādu cilvēku ir tik daudz prokuratūrā?

Pateikšu vienu piemēru. Tad, kad Latvijā ieradās Kneseta deputāts Bronfmans, lai nolasītu lekciju vientiesīgajiem latviešiem par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Laventa kungu, viņam tika dota ļoti plaša auditorija masu informācijas līdzekļos. Un nu, kad Palestīnā ir nošauti jau vairāk nekā 120 cilvēki, man likās, ka tie paši cilvēki, kas aicināja te Bronfmana kungu, skries tagad uz Izraēlu un Knesetā lasīs lekcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Izrādās - nekādas reakcijas, nevienu tas pilnīgi neinteresē!

Nākamais. Ja atzīst, ka viss šis līgums - un te es tiešām piekristu Labanovska kungam - no tiesiskā viedokļa mums neko nedod, ka tas neatrisina tās problēmas, kuras ir saistītas ar šiem civiltiesiskajiem jautājumiem, ka tas pat nevar... kā te teica Labanovska kungs, tas faktiski neļauj izdot to pašu Kalēja kungu, jo tur 3.pantā ir ierakstīti izņēmumi, ka vecus un slimus cilvēkus... es domāju, ka 87 gadu vecumā ar vēzi slimus cilvēkus nevar izdot saskaņā ar šo likumu. Un tad faktiski man radās aizdomas, ka viss šis līgums ir sacerēts tikai tāpēc, lai Austrālijas valdība varētu novelt no saviem pleciem šo ļoti neērto Kalēja lietu un pārkraut - es vēlreiz atkārtoju - pārkraut šo nepatīkamo nastu uz kādu citu - daudz lielāku vientiešu pleciem. Jāatzīst, ka viss šis farss - citādi to grūti nosaukt - ir saistīts tiešām vienīgi ar Austrālijas pilsoņa, es uzsveru - ar Austrālijas pilsoņa Konrāda Kalēja lietu, kuru nevarēja notiesāt ne Amerikas Savienotajās Valstīs, ne Kanādā, ne Anglijā, ne arī Austrālijā, jo nebija pierādījumu. Kanādā Toronto arbitrāžā no 1996.gada 28.februāra līdz 1997.gada 10.martam izskatīja Konrāda Kalēja lietu. Kanādas Imigrācijas un bēgļu pārvaldes Arbitrāžas nodaļas tiesnešu 18.augusta lēmumā ir šādi vārdi (citēju): “Nav pierādījumu, ka Konrāds Kalējs būtu brutāli izturējies pret kādu cilvēku un ka būtu devis pavēli slikti izturēties pret ieslodzītajiem.” Lēmums ir uz 60 lappusēm angļu valodā, tas ir iztulkots latviešu valodā un ir atsūtīts uz Latviju. Tā viens eksemplārs ir Prezidentes Kancelejā... Nē, Ārlietu ministrijā Lagzdiņa kungam arī ir. Ne tikai Ārlietu ministrija ar šo lēmumu nav iepazinusies, bet arī daudzi prokuratūras darbinieki par to nezina.

Citēju tālāk šo lēmumu: “Nav arī nekādu pierādījumu, ka Konrādam Kalēja kungam būtu naidīga attieksme pret žīdiem...” tas ir tekstā. “Viņam bija cieša draudzība ar Tračevska ģimeni, Kalējs bija ieguvis atļauju Raisai Tračevskai nenēsāt publiski Dāvida zvaigzni.” Šajā Arbitrāžas tiesā liecināja Georgs Tračevskis. Ja tiesnesis A.Iozo arī paziņoja, ka viņu rīcībā ir deviņas kastes ar lietas materiāliem, tūkstošiem lappušu ar liecībām un dokumentiem, tad daudzos gadījumos un daudzos sējumos šie dokumenti bija piesūtīti no Latvijas PSR, tātad tie ir Latvijas VDK un Latvijas PSR prokuratūras materiāli.

Kas notiek tālāk? Vīzentāla centra direktors Izraēlā Efraims Zurofs paziņo, ka Konrāds Kalējs ir vainīgs 30 tūkstošu ebreju iznīcināšanā un ka tūliņ, tūliņ tiks sagādāti visi nepieciešamie pierādījumi. Turpmākajos gados notiek vairākas sanāksmes. Šajā laikā prokuratūra Latvijā noorganizē divas starptautiskas sanāksmes, kurās piedalās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji no ASV, no Izraēlas, no Vācijas. Šie pierādījumi netiek sagādāti, bet paralēli sākas ļoti labi sagatavota apmelojumu kampaņa pret Latviju. Kopā ar Kalēja bildēm rāda dažādas Otrā pasaules kara laika fotogrāfijas, kurām ar Kalēju nav nekāda sakara. “The Daily Telegraph”, kā jūs lasījāt “Dienā”… angļu avīze “The Daily Telegraph” publicē Jehuda Berna Josifa interviju: “Kalējs ir jāspīdzina, ja neatzīstas.” Viņš pauž gatavību finansēt Kalēja fizisku iznīcināšanu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Kiršteina kungs, jūsu rīcībā ir vēl astoņas minūtes, bet tagad ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

A.Kiršteins. Labi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! 12.30 komisijas sēde ar ministres Ingrīdas Labuckas piedalīšanos. Lūdzu visus ierasties! Pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. … Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Jānim Lagzdiņam... Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Aiju Barču dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Mežeckis, Valdis Birkavs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tātad, kā jau es teicu, pēc tam, kad bija saņemts šis Kanādas arbitrāžas spriedums par to, ka nav nekādu pierādījumu par Kalēja vainu, turpmākajos gados sākās diezgan dīvainas rosības, tajā skaitā izskanēja manis minētais Vīzentāla centra vadītāja Zurofa paziņojums, ka Kalējs ir vainīgs 30 000 cilvēku slepkavībās. Prokuratūra pēc šīm divām sanāksmēm, nevarēdama savākt kaut cik ticamus pierādījumus, nonāca pie ļoti interesanta secinājuma. Tā mainīja apsūdzības slēdzienu. Kā mēs varējām izlasīt avīzēs, Kalējs vairs nav… netiek apsūdzēts genocīdā, bet viņam inkriminē kriminālnoziegumu, jo, būdams ārējās apsardzes priekšnieks, viņš ir devis pavēli šaut uz visiem bēgošajiem, kā rezultātā ir aizgājuši bojā seši cilvēki.

Es domāju, ka šeit mēs esam nostājušies uz ļoti bīstama un slidena ceļa, jo, ja mēs secinām, ka stāvēšana apsardzē ir lielākā vai mazākā mērā noziegums… Es te gribētu vēl nocitēt Andrievu Ezergaili, kas savā grāmatā “Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941.-1944. gadā” raksta, ka pēc materiālu izpētīšanas viņš ir nonācis pie šāda secinājuma, un viņam bija pieejami visi pašreiz mūsu rīcībā esošie materiāli. Ezergailis raksta: “Neliekas, ka viņš, tas ir, Kalējs, būtu saistīts ar Salaspilī notikušajām zvērībām.” Tātad arī Ezergaiļa kungs nav atradis nekādus pierādījumus.

Taču bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka mums tādā gadījumā būtu jāvēršas pret visiem, kuri ir strādājuši jebkādā apsardzē, tas ir, strādājuši iekšlietu sistēmā Padomju Savienības laikos. Arī starp mums, deputātiem, ir bijuši cilvēki, kuri ir strādājuši PSRS ārējā apsardzē, bijuši robežsargi. Kas bija jādara robežsargiem? Viņiem bija jāšauj uz tiem, kuri bēga no Padomju Savienības. Šīs rīcības rezultātā PSRS, tajā skaitā Latvijā, gāja bojā miljoniem un simtiem tūkstošu cilvēku. Ja robežsargs, stāvēdams ārējā apsardzē, nešāva uz tiem, kuri bēga, tad kurš ar šiem cilvēkiem nodarbojās? Ar viņiem nodarbojās prokuratūra. Tad nu mēs nonākam pie secinājuma, ka jebkurš, kurš ir strādājis, piemēram, Latvijas PSR prokuratūrā, ir palīdzējis īstenot genocīdu pret latviešu tautu. Pieņemsim, ka šie cilvēki ir mainījuši savus uzskatus. Gods un slava viņiem! Viņi tagad strādā Latvijas neatkarīgajā prokuratūrā, bet arī daudzi tie jaunieši, kuri kara laikā ir cīnījušies vienā vai otrā pusē, šodien ir mainījuši savus uzskatus. Mēs nevaram ar šodienas mērauklu, kā raksta Kanādas tiesneši savā spriedumā, objektīvi novērtēt tālaika notikumus.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Vai Latvijas tiesu sistēma tiešām ir gatava tik kutelīgām lietām? Vai tā ir gatava iztiesāt tos gadījumus, kuros neatrada nekādus pierādījumus ne Kanādas, ne ASV tiesa?

Nav pareizs apgalvojums, ka Kalēju vai arī vēl kādu, ja tāds atradīsies… Es piekrītu tam, ka jebkurš noziedznieks ir jātiesā, bet viņu nevar tiesāt citās valstīs, kā to, piemēram, darīja ar Arāju Vācijā. Pamatojums, kāpēc Arāju tiesāja Vācijā, nevis Latvijas PSR, tajā laikā bija tāds, ka šeit nevar būt objektīva tiesa.

Godājamie deputāti! Vai mēs varam šobrīd apgalvot, ka mums pašreiz šī tiesa var būt tik objektīva, ka mums ir jauna tiesnešu un prokuroru paaudze, kura nav bijusi saistīta ar padomju sistēmu? Es nevaru nevienu vainot, jo arī es esmu audzis šajā sistēmā, bet es varu droši teikt, ka ir jāizaug, man liekas, pilnīgi jaunai tiesnešu paaudzei, lai viņi varētu objektīvi un izsvērti iztiesāt šādas lietas.

Tāpēc man ir radušies vairāki secinājumi. Es domāju, ka mums nevajadzētu uzņemties apgalvojumu, ka mēs varam šādas kutelīgas tiesas iztiesāt labāk nekā objektīvas tiesas Kanādā, Vācijā vai Austrālijā. Nav taisnība tam, ka, teiksim, to pašu Kalēju nevarētu tiesāt Austrālijā, ja tiešām šie pierādījumi būtu. Mēs atceramies, teiksim, arī Demeņuku, kuram nesen, divus gadus atpakaļ, bija policistu prāvas Anglijā. Viņus tiesāja Apvienotajā Karalistē, nevis veda uz Baltkrieviju, un tam nav nekāda pamatojuma.

Ja jūs iepazīsieties ar šo līgumu, godājamie deputāti, tad jūs redzēsiet, ka, pieņemot šo līgumu, spēku zaudē 1924.gadā ar Lielbritāniju noslēgtais līgums, kurš zināmā mērā var tikt attiecināts arī uz Austrāliju. Tātad nebūs nekāda ļaunuma, ja mēs un Tieslietu ministrija sagatavos kārtīgu, bez ārējiem spaidiem, līgumu par tiesisko palīdzību ar Austrāliju. To var izdarīt pāris mēnešos, un mēs to šeit ar lielu prieku ratificētu.

Mani izbrīna arī tas, ka es šeit neredzu ārlietu ministru Bērziņa kungu pašreiz, ne arī dzirdu, ka uzstājas un pamato kāds no Tieslietu ministrijas, kāpēc tieši šis līgums ir vajadzīgs. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tieslietu ir!”) Tā ka mums acīmredzot vajadzētu noklausīties arī šo pamatojumu.

Un pēdējais. Diemžēl šo minēto iemeslu dēļ personīgi es nevaru atbalstīt šāda veida līgumus, un es domāju, ka visiem mums, ne tikai deputātiem, bet arī ministriju atbildīgajiem cilvēkiem, būtu jābūt labai mācībai — desmitreiz izsvērt, ko darīt un kādā veidā darīt. Daudz vienkāršāk būtu bijis, ja pašā sākumā Latvijas tiesībsargājošās iestādes būtu pateikušas to, kas jau sen ir zināms. Sen ir zināms tas, ka pašreiz Latvijā — es atkārtoju, Latvijā! - nav zināma neviena dzīva persona, kura būtu palikusi nesodīta par noziegumiem Otrā pasaules kara laikā… kura nav bijusi padomju armijā.

Šie noziedznieki gan ir Krievijā un Izraēlā, un tas ir pilnīgi skaidrs, jo padomju sistēmā nevarēja tiesāt tos, kas bija iesaistīti šajos PSRS dažādajos orgānos, represīvajās iestādēs, un pārējos. Tā ka mums par to nav jākautrējas, bet Ārlietu ministrijas pārstāvjiem ir skaļi jāpasaka visās valstīs, visos starptautiskajos forumos, ka šādu netiesātu noziedznieku Latvijā nav.

Es pats diemžēl nevaru atbalstīt šo līgumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Reizēm mums ļoti patīk lasīt mūsu dzejnieku vārsmas, it īpaši Rūdolfa Blaumaņa vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!” Es domāju, ka šodien ir tā reize, kad ir jāparunā par to, kas ir Latvijas valsts un latviešu tautas gods. Vai tas ir klanīšanās un ieklausīšanās jebkuros spriedelējumos, kurus parasti izsaka ne sevišķi attīstīti ārzemnieki, kas šeit ierodas mūs pamācīt? Diez vai. Šeit, Saeimā, ir jāparāda raksturs. Mēs esam Latvijā izvēlēti būt par pašu augstāko lēmējvaru, kas lemj visus galvenos jautājumus. Tātad, lūk, arī jautājumi, kas skar Latvijas godu, mums ir jālemj.

Vai mums dara godu tas vērīgums, ar kādu mēs ieklausāmies jebkurās tā saucamajās konsultācijās no ārpuses? Vai var iedomāties valsti, kurā var ierasties citas valsts pārstāvji un sākt jaukties mūsu tiesu sistēmā, sākt mācīt, kā mums ir jātiesā un par ko ir jātiesā? Ir jau aiziets pat tik tālu, ka arī aizdomās turamos par ekonomiskiem noziegumiem mēs vairs paši nedrīkstam tiesāt. Turklāt mūsu saziņas līdzekļi ar lielu prieku to visu demonstrē, ļoti uzmanīgi ieklausās. Mūs māca, kādam ir jābūt Valodas likumam, kādam ir jābūt Pilsonības likumam un kādiem ir jābūt citiem likumiem. Un nu mēs esam aizgājuši jau tik tālu, ka sākam pieņemt likumprojektus uz pieprasījumu. Redziet, mums pieprasa šādu likumprojektu par līgumu ar Austrāliju. Ja nebūtu Kalēja, nebūtu šāda projekta. Vai tad tiešām jau tik tālu mēs būtu nonākuši? Interesanti jau ir arī tas, ka Kalējs jau nebūšot vienīgais. Nu jau ir parādījies vēl viens uzvārds - Ozols. Vēlāk varbūt būs vēl Ozoliņš. Pēc tam vēl kāds Krūmiņš vai Kociņš parādīsies. Tātad acīmredzot piemeklēs vēl kaut ko.

Viena lieta, protams, ir vispārējs līgums ar jebkuru demokrātisku valsti par tiesisku jautājumu kopīgu risināšanu. Protams, arī ar Austrāliju. Tā ir pavisam cita lieta. Taču tad ir jāizvēlas cits laiks un citi jautājumi, nevis jāpiemēro kaut kas kaut kam.

Vairāk nekā anekdotiski skan apgalvojums, ka, darbojoties apsardzē, Kalējs, lūk, esot veicinājis genocīdu. Nu, tikpat labi genocīdu tad varēja veicināt rakstvedis, kas tur sēdēja, tikpat labi varēja genocīdu veicināt tulks vai jebkurš cits cilvēks, kas tur strādāja. Apsardzes darbinieki, karavīri ievēroja instrukcijas un paši nekādas instrukcijas nesacerēja. Un karavīrs nav noziedznieks (izņēmums ir gadījumi, kuros viņš vēršas pret civiliedzīvotājiem).

Un tad nu atcerēsimies dažus citus karavīrus, tikai citās formas drēbēs tērptus, kas tiešām vērsās pret civiliedzīvotājiem! Mēs esam jau aizmirsuši mūsu mīkstčaulību un gļēvulību, izdodot Parfjonovu jeb, pareizāk sakot, atdodot atpakaļ viņa dzimtajai mātei - Krievijai. Ar kādu sajūsmu viņu tur sagaidīja! Noziedznieku, kas Latvijā ir darbojies noziedzīgi, Krievijā sagaidīja kā varoni.

Vēl pavisam nesen bija cits gadījums. Biedrs Kononovs, tagadējais Krievijas pilsonis, tika apkampts un bučots, un ar viņu kopā tika izdzerts šņabis. Un kas tad to darīja? To darīja biedrs Udaļcovs. Tas, kuram Latvija ir devusi iespēju šeit atrasties. Nekaunīgi visas valsts priekšā tas notika. Vai bija kādi protesti no mūsu puses? Vai mēs kaut kādā veidā centāmies to ietekmēt? Nē. Nē! Mūsu televīzija parādīja: redz, cik skaisti izskatās nacionālais Krievijas varonis Kononovs. Bučojās… nu nezin kāpēc ar Udaļcovu. Kononovs tā kā par vecu būtu kaut kam citam. (Starpsauciens no zāles: “Ādamson, izpēti!”)

Redziet, tā mēs skatāmies uz citiem. Un tagad ir jautājums - kā citi uz mums šādā sakarībā skatās? Tieši šie spiedieni, šīs bezkaunības... Kaut kāds Simona Vīzentāla centrs, sabiedriska organizācija, kuru neviena valsts pasaulē neatbalsta, kurš grābsta kaut kādus atlikumus no finansēm, kuram trūkst naudas, bet kurš par visām varītēm vēl grib kaut ko no sevis izspiest… kaut kāds viens maziņš vadonītis, kurš pat nevada visu centru, kurš vada tikai vienu biroju, ir šeit, Latvijā, gandrīz katru dienu redzams kādā laikrakstā, viņa fotogrāfijas tiek publicētas, viņa izteicieni tiek citēti.

Kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs Latvijā tiem cilvēkiem, kas cer uz kaut kādiem grasīšiem. Varbūt kaut ko arī viņiem atmetīs par labu uzvešanos attiecīgajā vietā un laikā. Laikam jau nu, cerams, ne visi Saeimas deputāti pie tādiem piederēs. Šodienas balsojums, protams, arī to varēs apliecināt. Balsojums ieies vēsturē, patīk vai nepatīk. Tas tiks vērtēts. Katrs uzvārds, katra persona tiks vērtēta: kāpēc viņa ir balsojusi un ko viņa ar to ir gribējusi panākt? Vai viņa tiešām ir rūpējusies par Latvijas valsti, domājusi par balsojamā dokumenta juridisko saturu jeb vai viņš ir domājis, kā kārtējo reizi pieglaimoties - pie tam kādam sīka kapitāla turētājam, kas viņai atmetīs dažus dolārus?

Šā projekta pieņemšana šodien, kā jūs labi saprotat, neatrisinās nevienu jautājumu. Lai, lūdzu, nāk šeit tribīnē juristi un pasaka, kuru jautājumu mēs šodien atrisināsim, pieņemot šo projektu! Kuru konkrēti? Prokuratūras darbinieki ir pateikuši... Juristi, citi juristi, ir pateikuši, ka tā problēma, kas ir saistīta ar Kalēju, nav saistāma ar šo projektu. Kāpēc tad mēs šeit par to runājam? Acīmredzot tikai tāpēc, lai parādītu savu labo gribu. Lai redz, ka mēs atkal kārtējo reizi cenšamies un ka mums ļoti gribas, lai mūs ievērotu. Te pēc manis tūlīt nāks tribīnē īstais runātājs - cilvēks ar uzvārdu Cilevičs, kas Latviju ir nepārtraukti apkaunojis publiski. Cilvēks, kurš šeit barojas no Latvijas valsts maizes un kurš dara kaunu Latvijas valstij starptautiskos saietos. Nāciet tik šurp, es nākšu otrreiz tribīnē. Par to jūs varat būt pārliecināts.

Lūk, šī bezkaunība jau šeit ir redzama. Tas ir bezkaunības augstākais punkts - sēdēt šajā valstī, baudīt visas privilēģijas, ko dod šī valsts, vazāties riņķī pa pasauli un šai valstij darīt negodu.

Es domāju, ka tas labākais, ko mēs varam izdarīt, ir domāt par līgumu. Jā, par to mēs varam domāt, bet vajag domāt par to, kādu līgumu ar Austrāliju mēs gribam, un šo līgumu nesaistīt ar kaut kādu atsevišķu cilvēku.

Un tāpēc desmit deputāti ir ierosinājuši pēc debatēm balsot par šā jautājuma atlikšanu. Un tad mēs varēsim turpināt šo sarunu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

(Zālē smiekli). Jā. Dobeļa kungs, es neesmu Cilevičs. Cilevičs sēž tur. Un es domāju, ka viņš savu vārdu teiks. Jo es savā runā arī šai personai pieskaršos.

Godātie deputāti! Šī tēma - līgums ar Austrāliju - jau drīz kļūs anekdotiska. Un, manā skatījumā, tā kļūst anekdotiska tieši tāpēc, ka mūsu Ģenerālprokuratūra arvien vairāk un vairāk sāk atgādināt ārlietu resoru, nevis tiesību aizsardzības resoru. Ģenerālprokuratūra rīkoja starptautisku semināru par šo jautājumu, un pēc tam, cik man ir zināms, viņa valdībai lūdza naudu no neparedzētiem līdzekļiem, lai segtu šā semināra izdevumus. Tā summa neesot bijusi liela. Bet vai Ģenerālprokuratūra ir Saeimas Ārlietu komisijai vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai iesniegusi pārskatu par aptuvenajiem izdevumiem, par to, cik izmaksās šāda līguma un konkrētās personas izdošanas realizācija? Tas, ko minēja Labanovska kungs par biļetēm, uzturēšanās izdevumiem un dienesta komandējumiem, - tā jau ir tikai neliela daļa. Tā ir tikai neliela to izdevumu daļa, kas nepieciešami šādas vai līdzīgas izdošanas realizācijai, un pēc tam notiekošajām tiesas prāvām, apelācijām un pārējiem procesiem, starptautiskiem semināriem izdevumi būs daudz, daudz lielāki. Jā, mēs esam pievienojušies Eiropas Padomes konvencijai jautājumā par izdošanu. Taču Eiropas Padomes konvencijas realizācijai mums līdzekļi budžetā ir paredzēti. Konkrēti, Ģenerālprokuratūrai tie ir paredzēti. Taču ir jautājums: vai līdzekļi ir paredzēti šim jautājumam, ko šodien caur valdību virza Ģenerālprokuratūra? Atgādināšu Satversmes 66.panta otrajā daļā teikto: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Satversmes 66.panta otrā daļa ir visupirmais un noteicošais apstāklis, kas liedz man kā juristam balsot par šo likumprojektu. Es gaidu no Ģenerālprokuratūras konkrētu finansiālu pārskatu, lai redzētu, cik izmaksās šāda ārpolitiskā procedūra, tā saucamā Latvijas tēla veidošana. Es gaidu no Ģenerālprokuratūras arī pārskatu par to, cik daudz līdzekļu trūkst Latvijā, lai apkarotu reāli pastāvošo noziedzību, kāda ir mūsu pašu valstī. Austrālija pati var tikt galā ar saviem pilsoņiem, neatkarīgi no viņu tautības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Divi socdemokrāti, divi tēvzemieši!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka mēs šodien apskatām ļoti smagu un nopietnu jautājumu. Taču es gribētu mazliet paskatīties uz šo jautājumu no faktoloģiskās puses. Šodien mēs, neapšaubāmi, gribam pieņemt likumu vienam cilvēkam, tas būs līgums ar citu valsti. Es gribētu teikt, ka sociāldemokrātiem un citiem demokrātiem ir diezgan bēdīga pieredze ar šiem speciālajiem likumiem un speciālajiem likumu pantiem. Savulaik tāds Augstākajā padomē dzima pret Juri Bojāru, vēlāk pret Albertu Kaulu, tagad dzimis pret Konrādu Kalēju. Te jau vairāki runātāji pieminēja, ka tam vajadzētu būt līgumam par tiesisko palīdzību starp Latvijas Republiku un Austrāliju. Taču, ja mēs runājam par šo strīdīgo jautājumu, kā rīkoties ar Konrādu Kalēju, tad mums ir jāatceras viens - viņš ir Austrālijas pilsonis, un tā ir Austrālijas lieta. Un mēs, ja gribam, varam tikai izdarīt kaut kādu ārpuskārtas pretimnākšanu un lūgt viņu izdot tāpēc, ka viņš ir latvietis. Taču tādā gadījumā mēs rīkojamies pretēji ierastajai praksei. Mēs taču neprasām izdot savus noziegumos vainotos tautiešus, kas ir citās zemēs, kur viņi pašreiz atrodas kā pilsoņi. Tas ir skaidrs.

Kolēģi! Es gribu uzsvērt, ka mūsu frakcijas deputāti ir daudz pētījuši šo jautājumu un mēs redzam arī to, ka pierādījumu pietrūka Anglijai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai, savulaik pietrūka arī Valsts drošības komitejai, kas šo jautājumu pētīja gandrīz 50 gadus. Kolēģi! Ja kāds domā, ka 50 gadu garumā Valsts drošības komiteja nevarēja sameklēt visu nepieciešamo, tad, manuprāt, viņš rūgti maldās. Tādā gadījumā viss, kas šeit, Latvijā, bija sameklējams, neapšaubāmi, tika sameklēts, vismaz jautājumos, kas skāra Lielvācijas okupācijas varas pastrādātos noziegumus šeit, Latvijā. Neapšaubāmi. Un tāpēc man ir pilnīga skaidrība, ka pietrūks šo pierādījumu arī Latvijai, ja mēs viņu pieprasīsim izdot. Pietrūks arī Austrālijai. Taču būs tā ķengu kampaņa, kuras propagandisti jau bieži vien šeit ir, tie mēģina stāstīt, kāda ir Latvijas valsts politiskā, morālā atbildība par divu okupācijas varu noziegumiem šeit, Latvijā. Mēs taču nevienu tautību nevainojam par to, ko ir pastrādājuši, piemēram, staļiniskajā Krievijā tādas vai citādas etniskas izcelsmes boļševiki, vienalga, vai viņi būtu gruzīni, poļi, armēņi, latvieši, ebreji vai vācieši - un tā joprojām. Mēs nemēģinām kādu režīmu vajāt pēc etniskās piederības un tādējādi uzvelt tām tautām vainu par to, ko īstenībā ir pastrādājis kāds totalitārs režīms. Un tāpēc es domāju, ka ir diezgan dīvaini, ka šis “humānists” (pēdiņās, manuprāt) Efraims Zurofs aicina spīdzināt Konrādu Kalēju, līdz viņš atzīstas. Šinī sakarā es atceros 1940.gadu: toreiz šīs teorijas, ka atzīšanās, arī spīdzināšanā iegūta atzīšanās, ir vienreizējs pierādījums visam, pamatlicējs Višinskis iedibināja jaunu kārtību Latvijā.

Kolēģi, šīs varas saknes nāk no Dzeržinska, Ježova, Berijas. Tie ir principi, ar kādiem strādā totalitārie režīmi, savulaik arī Gestapo. Mēs, Saeimas deputāti, esam komisijās pārliecinājušies, ka prokuratūras rīcībā nav faktu par noziegumiem, ko būtu izdarījis tieši Konrāds Kalējs. Nu tādā gadījumā mums ir jautājums - par ko tad mēs viņu prasām izdot? Par ko? Es domāju, ka šeit ir jāapzinās, ka viņš ir Austrālijas pilsonis. Vai mums ir tiesības gan politiski, gan morāli šaubīties par to, ka Austrālija ir demokrātiskā ziņā pietiekami nobriedusi valsts, ka tur ir tiesiskā kārtība, ka tur var šo jautājumu risināt atbilstoši civilizētas tiesību sistēmas prasībām, līdz ar visām tām pretenzijām, ko gan pilsoņi, gan nevalstiskas organizācijas, gan dažādi centri, ieskaitot Vīzentāla centru, var sniegt? Es ļoti nevēlētos, lai mūs, Latviju, kārtējo reizi mēģinātu kā Kristu pienaglot šeit pie šā krusta un mēģinātu nomelnot mūs, lai pasaules presē kārtējo reizi stāstītu mītu, ka Latvijas valsts, Latvijas tauta ir vainīga genocīdā pret ebreju tautu Otrajā pasaules karā. Tie ir salti meli! Tie ir aprēķināti meli! Es pret to iebilstu. Un mēs nevaram skatīties uz to, ka šādam un tādam okupācijas režīmam ir bijuši izpalīgi ar tādu vai citādu etnisko piederību. Ar šādiem principiem, manuprāt, varētu operēt tikai fašisti.

Es gribētu uzsvērt vienu. Kolēģi, nepieļausim Latvijas vārda iemīšanu dubļos! Ir skaidrs, kas šeit notiktu, ja mēs, teiksim, savas politiskās gribas trūkuma dēļ pieprasītu izdošanu, kad nav šādu pierādījumu prokuratūrai, pēc tam mēs taisītu milzīgu politisku kampaņu - tiesas procesu, kura gaitā tad attiecīgi tiktu kārtējo reizi publicētas visas tās lietas, kuras tieši ar viņu nav saistāmas, bet kuras ir pastrādātas no dažādu okupācijas varas rokaspuišu puses - ar viņu rokām un smadzenēm.

Es gribētu teikt: ja man būtu pārliecība, ka Vīzentāla centrs ir vērsies arī pret PSRS un tagad pret Krievijas pusi jautājumā par to ebreju deportāciju, kas šeit bija 1941.gada 14. jūnijā, un par to ebreju deportāciju, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi, 1949.gada 25.martā, un par tiem ebrejiem, kas tika nomocīti, tāpat kā latvieši un citi, čekas pagrabos un tajās mistiskajās vasarnīcās, kuru pagrabos cilvēkus nobendēja un pēc tam turpat dārzā apraka...

Diemžēl, kā mēs redzam, ir vēršanās tikai pret vienu pusi, pret vienu okupācijas režīmu (un tas nav slikti, bet tas ir vienpusēji) - pret Vāciju. Taču tajā pašā laikā nevajag uzvelt uz veselās galvas slimās galvas vainu. Mēs, latvieši, neatbildēsim par Hitlera genocīdu, mēs neatbildēsim par Staļina genocīdu. Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Mēs neesam nedz Staļinu, nedz Hitleru pie varas svirām nolikuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Labucka - Latvijas Republikas tieslietu ministre.

I.Labucka (tieslietu ministre).

Cienījamie deputāti! Es ar lielu interesi šodien noklausījos šīs debates, un, atklāti sakot, man radās iespaids, ka mēs esam šeit runājuši par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par Konrāda Kalēja izdošanu. Es gribētu atgādināt to, ka šis līgums saucas “Latvijas Republikas un Austrālijas līgums par izdošanu”. Es arī nedomāju, ka ir īpaši korekti šo jautājumu saistīt tikai ar vienu personu un vienas personas problēmu valstī.

Es gribētu atgādināt, ka Latvijas un Austrālijas attiecības jautājumos, kas varētu būt saistīti ar izdošanu, faktiski tika regulētas ar 1924. līgumu starp Latviju un Lielbritāniju, kas 1926. gadā tika attiecināts arī uz Austrāliju, un tāpēc varbūt, virzot tālāk jautājumu par noziedznieku izdošanu, mēs varētu strādāt arī ar šo līgumu, taču apmēram pirms gada tika nolemts strādāt pie jaunāka un mūsdienu prasībām par izdošanu atbilstošāka līguma sagatavošanas. Tas tapa, viss ir izdarīts, saskaņots un valdībā akceptēts, bet pašreiz atrodas Saeimā.

Es nedzirdēju nevienu pārmetumu par šā teksta juridisko noformējumu, tāpēc man nav skaidri tie pārmetumi, kuri tika izteikti Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai par šo līgumu kā tādu. Protams, Saeimas izlemšanas ziņā paliek tas, ko darīt ar šo līgumu - ratificēt to vai ne. Taču es esmu savas domas pateikusi. Es uzskatu, ka tas ir juridiski korekts. Neviens pārmetums nebija izteikts par to, ka likumprojekts nebūtu juridiski korekts.

Un es vēlreiz gribu atgādināt: tas nav līgums par vienas personas izdošanu! Paldies. (Starpsauciens: “Ir!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad būtībā varētu piekrist tieslietu ministres teiktajam par to, ka šis līgums nav par vienu personu, bet tādā gadījumā visam parlamentam, visiem tā locekļiem pašlaik ir jāaizver acis un jāizliekas, ka viņi nav lasījuši avīzes, nav skatījušies televīziju, ka tā ir tikai tāda nejauša sakritība, ka šo jautājumu tagad steidzami lemj, ka ir sacelta, mākslīgi sacelta, ažiotāža ap vienu personu, ka tagad pēkšņi un steidzami tas ir vajadzīgs. Un tādā gadījumā Tieslietu ministrijai būtu jādomā par to, ka, iespējams, netiek vadīta valsts politika arī Tieslietu ministrijā. Par to vajadzētu padomāt! Austrālijai vajag, Zurofa centram vajag, un tādēļ pēkšņi steidzami juridiski korekts dokuments ir jāpieņem! Ja no juridiskās tehniskas viedokļa dokuments ir korekts, tad no pasniegšanas viedokļa, kā tas tika pasniegts - kurā laikā un kādā veidā, izsaucot arī domas par latviešu tautas atbildību par citu tautu noziegumiem, tas ir nekorekts šinī situācijā!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka. Dāmas un kungi! Ārlietu komisijas vairākums piedāvā šo likumprojektu un aicina jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Tagad ir jāizskata 10 deputātu iesniegums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu lūdzam atlikt un nodot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai Saeimas sēdes darba kārtībā esošo likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” .”

Vai deputāts Dobelis vēlas runāt? “Par” vai “pret”? Neviens runāt nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo desmit deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - 7. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs ielūkoties dokumentā ar reģistrācijas numuru 2388. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””. Šā likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā ir saņemts tikai viens - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz grozījumiem likuma 21.pantā, tā precizēšanu par spēkā stāšanās kārtību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

O.Spurdziņš. Tā kā vairāk priekšlikumi nav saņemti, aicinu kolēģus nobalsot par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

O.Spurdziņš. 2.novembris.

Sēdes vadītājs. 2.novembris. Deputāti piekrīt. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Balsojumā par Austrālijas līgumu es kļūdījos, nospiezdams “pret”, lai gan es biju “par”. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Guntars Krasts, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Māris Grīnblats, Juris Vidiņš, Dzintars Rasnačs, Valdis Birkavs.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 8.sēde

2000.gada 26.oktobrī

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Gruzijas valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju

savstarpēju administratīvu palīdzību”

            (2365. un 2365-a dok.)    - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās

personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā

režīmā cietušajiem””

            (2376. un 2376-a dok.)    - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli

(tarifiem)””

            (2377. un 2377-a dok.)    - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes

un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

            (2384. un 2384-a dok.)    - 1.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. E.Baldzēns            - 2.lpp.

 

 

Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam P.Apinim

            (2389. dok.)                - 2.lpp.

 

 

Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam N.Rudevičam

            (2390. dok.)                - 2.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par U.Cērpa iecelšanu par Finansu un

kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”

            (2383. dok.)                - 2.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 3.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par J.Brazovska iecelšanu par Finansu un

kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”

            (2383. dok.)                - 3.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

mantas atvasināšanas kārtību”” (2.lasījums)

            (2179. un 2367. dok.)            - 3.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Bunkšs            - 3.lpp.

 

Debates                        - dep. V.Lauskis            - 3.lpp.

                        - dep. O.Spurdziņš            - 8.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju”” (3.lasījums)

            (2382. dok.)                - 9.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Lagzdiņš            - 9.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

(3.lasījums)

            (2387. dok.)                - 18.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Lauskis            - 18.lpp.

 

Debates                        - dep. K.Leiškalns            - 26.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 30.lpp.

                                    - 32.lpp.

Likumprojekts “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko

būvju drošumu” (2.lasījums)

            (2143. un 2369. dok.)            - 34.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Razminovičs            - 34.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta

likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2173. un 2370. dok.)            - 35.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 35.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. J.Ādamsons            - 36.lpp.

                        - dep. O.Spurdziņš            - 37.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas Zemessardzi”” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2169. un 2371. dok.)            - 38.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 38.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Aizsardzības

spēkiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2167. un 2372. dok.)            - 39.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 39.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2166. un 2373. dok.)            - 39.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 39.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības

likumā” (1.lasījums)

            (2262. un 2374. dok.)            - 40.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 40.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”

(1.lasījums)

            (2280. un 2375. dok.)            - 41.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Kudums            - 41.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Ādamsons            - 42.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 43.lpp.

                        - dep. J.Ādamsons            - 44.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2321. un 2385. dok.)            - 45.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Škapars            - 45.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas

līgumu par izdošanu” (1.lasījums) (Nodots atpakaļ komisijai)

            (2153. un 2386. dok.)            - 46.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Sinka - 46.lpp.

 

Debates                        - dep. R.Labanovskis            - 47.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins            - 49.lpp.

 

 

Paziņojumi             - dep. A.Seiksts            - 52.lpp.

                        - dep. L.Muciņš            - 52.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 53.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 53.lpp.

 

 

Debašu turpinājums            - dep. A.Kiršteins            - 53.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 56.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 59.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 61.lpp.

                        - tieslietu ministre I.Labucka            - 63.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 64.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu

stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””

(2.lasījums)

            2152. un 2388. dok.)            - 65.lpp.

 

Ziņo                 - dep. O.Spurdziņš            - 65.lpp.

 

 

Paziņojums            - dep. J.G.Vidiņš            - 66.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 66.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi