Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trīspadsmitā sēde

2000.gada 23.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

  Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim darbu. Izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Desmit deputāti bija iesnieguši lēmumu projektus par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ņemot vērā to, ka deputāte Viola Lāzo ir atsaukusi savu parakstu zem šiem dokumentiem, šie lēmumu projekti nav izskatāmi.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. un 90.pantu desmit deputāti lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 24.novembrim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajam lasījumam un noteikt, ka likumprojekts izskatāms 30.novembra sēdē.

Runāt “pret” vēlas deputāts Modris Lujāns.

 

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir saistīts ar cienījamā Vanaga kunga nepiedalīšanos 18.novembra pasākumos. Tas ir jautājums par to, vai baznīcas īpašumi ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vai nav. Es aicinu šo jautājumu kārtējo reizi nemarinēt vai mākslīgi neveidot, ne atlikt, kā iesaka cienījamie kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, bet gan izskatīt šinī sēdē. Es saprotu arī jūsu, valdošā vairākuma, nepatiku pret šo likumu, jo ir mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - priekšlikumi, mēs pastāvīgi aizstāvam to, ka baznīcas īpašumi nav jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli. Un, lai netēlotu šoreiz politiskās spēles, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam darīt kaut ko, tad atbalstiet mūsu iniciatīvu, un šī spriedze tiks noņemta! Protams, var nodarboties ar politiskām manipulācijām, un atsevišķi kristīgie demokrāti, kas mainījuši savu politisko nokrāsu, tagad nu atkal kaut ko izdarīs, būs kaut kādas spēlītes, bet es aicinu šodien izskatīt sēdē un atbalstīt mūsu priekšlikumus - tas būtu ļoti normāls solis pretī baznīcai - un izpildīt tos solījumus, ko, man liekas, visas partijas ir ļoti uzcītīgi parakstījušas, devušas visām baznīcām.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāts Vents Balodis.

 

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlētos iesniedzēju vārdā atsaukt šo lūgumu, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir vakar ar nelielu labojumu savu tekstu izlabojusi, tādēļ ka iepriekšējā tekstā bija tomēr viena neprecizitāte, kuru juristi varētu tulkot dažādi. Ir runa par šo reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, un būtībā pēc iepriekšējās redakcijas nesaprotams bija jautājums, vai pašas kulta celtnes ir ar nodokli apliekamas vai nav. Šī neprecizitāte ir novērsta, un mēs atsaucam šo iesniegumu un lūdzam izskatīt šodien šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no Saeimas 23.novembra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un iekļaut to nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” un iekļaut to nākamās sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Salkazanova, Ādamsona, Labanovska, Baldzēna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aicinu Prezidiju, ja Saeimas balsojums būs pozitīvs, nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai, jo minētie ierosinājumi skar virkni starptautisku līgumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nevajag. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Tā. Pret Ārlietu komisiju īpašu iebildumu nav, bet par šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

 

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Dabiski, jautājums ir ļoti aktuāls arī pēc būtības. Pašreiz spēkā esošā Alkohola aprites likuma 20.8.pants nosaka, ka jēlspirta un spirta ražošanā izmantojamas Latvijā ražotās izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanā var izmantot tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju, bet šā likuma otrajā daļā ir teikts: ja Saeimas apstiprinātajā starptautiskajā līgumā ir paredzēti citādi noteikumi jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu ievešanai valstī, tad ir piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Valsts ieņēmumu dienesta lēmums nav vajadzīgs. Tā kā mēs zinām, ka starptautiskie līgumi stāv augstāk par Saeimas likumiem, tad, dabiski, varētu rasties jautājums par to, vai šādi grozījumi šajā likumā būtu vajadzīgi.

Es un mani kolēģi, sociāldemokrāti, tomēr uzskatām, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi. Un tie ir vajadzīgi tāpēc, lai, pirmkārt, aizstāvētu vietējo ražotāju, tas ir, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju, un arī pārstrādātāju. Varbūt pārstrādātājiem šo aizstāvību tik daudz arī nevajadzētu, jo pārstrādātājs faktiski ir sava veida uzņēmējs. Arī zemnieks ir uzņēmējs, bet pārstrādātājam ir izdevīgāk ražot alkoholu no lētākām izejvielām. Manā rīcībā ir informācija, ka pašlaik no Igaunijas tiek ievests Latvijā alkohola pārstrādātājiem lētāks spirts. Divas firmas to jau ir darījušas. Es gribētu vaicāt: kāpēc tad Igaunijā ir pēkšņi radies lētāks spirts? Laika apstākļi mums gandrīz ir vienādi, ražošanas pašizmaksas - vienādas, bet pēkšņi no Igaunijas ieved daudz lētāku spirtu, līdz ar to kropļojot mūsu tautsaimniecību.

Es domāju, ka mūsu ražotājs un pārstrādātājs tomēr ir jāaizstāv, jo, cienījamie deputāti, jūs savās programmās esat deklarējuši saviem vēlētājiem, ka jūs aizstāvēsiet vietējo ražotāju. Es šeit nerunāju par spirta kontrabandu, kas ieplūst ārkārtīgi lielos daudzumos Latvijā. Es nerunāšu par nezināmas izcelsmes spirtu, ko lieto daudzi pagrīdes ražotāji un, es varētu arī teikt, daudzi oficiālie ražotāji. Tāpat varētu pieminēt vēl arī daudzus tūkstošus tonnu nezināmas izcelsmes gaļas produktu, bet tā ir cita institūcija, kuras pienākums ir pret to cīnīties un karot. Arī Baltijas brīvās tirdzniecības līgumā ir noteiktas normas, kādēļ ir jāaizstāv vietējais ražotājs un vietējais pārstrādātājs, un es domāju, ka mēs nepārkāptu šā līguma punktus, ja mēs pieņemtu un nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šos grozījumus.

Latvijas zemniekiem jau tā nav nekāda saldā dzīve. Ņemsim kaut vai šo vasaru, kad laika apstākļi nelutināja graudu ražotājus, tāpēc ārkārtīgi liels daudzums ir nekvalitatīvu rudzu, kuri ir zemnieku klētīs un kurus nepieņem maizes ražotāji. Un vienīgais glābiņš šogad bija spirta rūpnīcas, kas daudzējādā ziņā glāba esošo traģisko situāciju. Es negribētu vēlreiz piedzīvot tādus karus, kādi bija reņģu “kari”, kādi bija cūkgaļas “kari”, es negribētu, lai izceltos spirta “kari”, jo tur, kur ir spirts, tur ir apreibināti prāti, tāpēc sekas var būt neprognozējamas.

Tāpēc, cienījamie deputāti, kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt šos grozījumus Alkohola aprites likumā. Varbūt tuvākajā nākotnē varētu arī padomāt par cita veida likumu, kas regulētu spirta tirgu, eksportu un importu, bet es domāju, ka pašlaik ir pēdējais laiks aizstāvēt lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju, tas ir, latviešu zemnieku, latviešu cilvēku laukos. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Lailas Gulbes atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Latvijas tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apmierināt Jelgavas zemesgrāmatas nodaļas tiesneses Lailas Gulbes lūgumu atbrīvot viņu no šā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskajai komisijai nebija pamata neatbalstīt šo lūgumu, tātad balsojums bija vienprātīgi pozitīvs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Lailu Gulbi no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Andras Jaunskungas apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Liepājas tiesas tiesnesei Andrai Jaunskungai pēc iecelšanas minētajā amatā ir beidzies pilnvaru termiņš. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” iesaka minēto tiesnesi apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija, izskatot minēto jautājumu, uzklausīja valdes sekretāra vietnieci tiesu jautājumos, uzklausīja minēto tiesnesi, iepazinās ar materiāliem un ar raksturojumu par tiesneses darbu. Balsojot aizklāti, balsis dalījās līdzīgi: 4 balsoja par apstiprināšanu amatā, 3 deputāti atturējās un viens balsoja pret.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Razminovičs vēlas debatēt par šo? Lūdzu! Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

 

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienītie kolēģi! Tautas partija aicina cienīt pašu lemtos likumus un rīkoties saskaņā ar tiem. Likuma “Par tiesu varu” 55.pantā ir noteikts to personu loks, kuras nevar būt par tiesneša kandidātiem. Tur citu starpā ir minēts, ka par tiesneša kandidātu nevar būt persona, pret kuru ir ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. Bez tam šā paša likuma 60.panta 2.punktā ir teikts - es esmu pārliecināts, ka arī jūs visi to zināt -, ka par tiesnesi kādu var apstiprināt tikai tad, ja ir saņemts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums. Cik es zinu - un to var apliecināt arī Muciņa kungs -, šādu atzinumu Juridiskā komisija nav saņēmusi.

Līdz ar to var teikt, ka tad, ja mēs balsosim par tiesneses apstiprināšanu amatā, mēs vienlaicīgi necienīsim un pārkāpsim divas normas, ko nosaka Tiesu varas likums. Viens ir tas, ka mēs liksim par tiesnesi strādāt cilvēkam, par kuru ir šaubas likuma priekšā. Otrs - mēs paši apstiprināsim tiesnesi, par kuru nav saņemti visi likumā noteiktie atzinumi. Rezumējot jāteic tā: ja mēs šodien, balsojot par tiesneša apstiprināšanu, neievērojam  likumu, tad ko gan var prasīt no tiesnešiem, kuri ir iecelti, neievērojot likumu? Savukārt, ja izmeklēšana pierādīs, ka tiesneša amata kandidāte nav vainīga viņai inkriminētajā pārkāpumā, Tautas partija ir gatava atbalstīt tiesneses apstiprināšanu amatā. Kamēr tas nav noticis, Tautas partija neatbalstīs tiesneses apstiprināšanu, un mēs aicinām savus kolēģus darīt to pašu, tas ir, mēs aicinām tikai un vienīgi ievērot pašu noteiktos likumus, jo, kā saka tautas sakāmvārds, cienīsim paši sevi, un tad arī citi mūs cienīs.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs. Jā, godātie kolēģi, varētu daļēji piekrist Razminoviča kunga teiktajam, ja viņa teiktajā būtu kaut neliela daļa patiesības. Pirmkārt, pret minēto tiesnesi krimināllieta nekad nav bijusi ierosināta. Jūs varējāt piedalīties Juridiskās komisijas sēdē un uzklausīt. Otrkārt, kolēģijas atzinums ir vajadzīgs pirms tiesneša iecelšanas amatā. Te jūs arī kļūdāties. Tas ir otrs iemesls. Un trešais iemesls: šo kandidatūru izvirza Tieslietu ministrija saskaņā ar likumu. Ja jums tas nav zināms, tad varat iepazīties ar likumu “Par tiesu varu”. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Andru Jaunskungu par Liepājas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt 2001.gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi otrajā, galīgajā, lasījumā. Pirmie tātad ir grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”. Komisija ir apkopojusi visus saņemtos priekšlikumus.

1. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar terminu “novadi” atbilstoši jau šobrīd esošajai praksei. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kas precizē pašvaldību budžetu sastādīšanas procedūru un nepieciešamos dokumentus. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 5. - tas ir jau atbalstītais priekšlikums papildināt likumprojektu ar terminu “novadi”. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 6. - Juridiskā biroja ieteikts redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par normu precizēšanu - ir atbalstīts Ministru kabineta iesniegtajā alternatīvajā priekšlikumā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas pēc būtības tika atbalstīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, nedaudz precizēja 23.panta redakciju. Komisijā balsojot tika izveidota alternatīva redakcija, kas nosaka, ka aizņēmumi pašvaldībām ir jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti. Un vienlaicīgi šeit parādās tā kārtība, ka pašvaldības var aizņemties naudu ne tikai no valsts budžeta, bet arī komercbankās.

Komisija lūdz jūsu atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

 

            G.Bērziņš (finansu ministrs).

            Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu, ko ir atbalstījusi valdība, un tomēr neatbalstīt 10.priekšlikumu, kas radikāli maina pieeju pašvaldību kreditēšanas jautājumos. Konsolidētā budžeta deficīts ir lielā mērā atkarīgs no deficītiem visos
budžetos  - gan pamatbudžetā, gan speciālajos, gan pašvaldību budžetos. Un ir šī kārtība, ka pašvaldības arī īstermiņa kredītu var noteikto apjomu ietvaros  aizņemties Valsts kasē, kur procenti vienmēr ir mazāki nekā komercbankās, bet vienmēr ir zināms, kādas pašvaldībām ir saistības. Es aicinu šo kārtību saglabāt. Pieņemot šo normu, notiks radikāla maiņa finansu politikā saistībā ar pašvaldībām, un tas atstās ietekmi arī uz konsolidētā budžeta deficītu. Līdz ar to, lai deficītu noturētu iepriekšējos līmeņos, mums vajadzētu samazināt izdevumus pamatbudžetos.

Tāpēc es aicinu palikt pie esošās sistēmas, kas ir izveidojusies gadu gaitā un kas funkcionē ļoti veiksmīgi. Varu teikt, ka daudzās pašvaldībās finansu stāvoklis nav tik labs, kā vēlētos. Pašvaldību aizdevumu padome to rūpīgi vērtē. Kā jūs zināt, četrās pašvaldībās ir iecelti finansu pārraugi un vēl veselā virknē pašvaldību diemžēl tā situācija tuvojas tam. Turklāt tas skar jau arī ļoti lielas pašvaldības Latvijas valstī - piekto, sesto lielāko pašvaldību un varbūt arī citas ļoti lielas. Tāpēc es aicinu saglabāt šo stingro pieeju pašvaldību aizņemšanās sistēmai un atbalstīt 9.priekšlikumu un tomēr neatbalstīt 10.priekšlikumu.   

 

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Pēteris Salkazanovs.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie deputāti! Attiecībā uz  aizņemšanās iespējām, kādas ir pašvaldībām, pašreizējā kārtība nosaka, ka aizņemšanās iespējas ir liberālas. Un šodien pie varas ir liberālās partijas, kas mēģina tomēr šīs iespējas ierobežot. Ir šāda, nevis brīvā tirgus pieeja, ko prasa Eiropas Pašvaldību hartas pagaidām neratificētā sadaļa par kapitāla tirgus pieejamību pašvaldībām. Tā nav ratificēta Latvijā. Šī norma pasliktina pašvaldību iespēju piekļūt brīvam kapitāla tirgum, brīvu kapitāla tirgus pieejamību, kas ir noteikta šajā hartā, kura agri vai vēlu Latvijā tiks ratificēta.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu, kā Budžeta un finansu (nodokļu)  komisija nolēmusi. 

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A.Poča. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka mēs varam balsot par katru priekšlikumu, bet 9.priekšlikums pēc sava satura ir šaurāks. Līdz ar to mums, lai mēs izteiktu savu attieksmi, jābalso par abiem priekšlikumiem - gan par 9., gan par 10., kas ietver gan 9.priekšlikumu, gan arī ir nedaudz plašāks jeb atšķirīgāks pēc sava satura.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums noraidīts.

Vai ir nepieciešams balsot par 10.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāli precizēts atbilstoši likumdošanas normām. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 12.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 13. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums par sadaļu, kas nosaka, kā veidojami pašvaldību budžeti, pašvaldībām apvienojoties. Tas ir  atbalstīts. 

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Atbalstīts, bet nedaudz redakcionāli precizēts ir arī finansu ministra Bērziņa 14.priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, tātad 15.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

 

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. 

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - 9. Likums pieņemts. 

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. 

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt preambulu, kas attiecas uz valsts un pašvaldību aģentūrām, nosakot, ka šā likuma normas par budžetu un pašvaldību… Es atvainojos, ka “Likums par budžetu un finansu vadību” attiecas  arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām. Lūdzu  šo redakciju atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča.  2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē likuma normu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar vārdiem “un pašvaldību aģentūras”. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 5. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas precizē likuma piemērošanas kārtību. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizē. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 7. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu šim priekšlikumam pievērst uzmanību, jo īstenībā tā problēma, kas tur skarta, nav nemaz tik vienkārša. Tā problēma ir mācību iestāžu pašu ieņēmumi.

To, ka mācību iestādēm savu pašu ieņēmumu izmantošana rada  problēmas, atzīst visi. To atzīst arī Finansu ministrija, un, izskatot šo jautājumu, to atzina arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un pagaidām tika atrasts tāds kompromisa variants, kas balstās uz Finansu ministrijas solījumu pašā tuvākajā laikā atrisināt šos jautājumus un īpaši sekot, lai mācību iestādēm šādas problēmas vairs nerastos. Tomēr problēma ir jāfiksē, un tās būtība ir tā, ka 1996.gadā pēc Finansu ministrijas iniciatīvas tika izņemts no šā paša likuma pants par speciālo budžetu, kurš paredzēja, kuros gadījumos tiek veidoti speciālā budžeta konti. Un 3.punkts paredzēja: ja budžeta institūcija, izpildītājs, tātad arī mācību iestāde, sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ienākumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta kontu…   Pamatojums bija pavisam vienkāršs - it kā visi finansu līdzekļi netiek uzskaitīti, it kā nav caurlūkojams, pārlūkojams valsts budžets. Četri gadi ir pierādījuši to, ka šie argumenti… ka likuma grozījumi nav darbojušies. Ir panākts pilnīgi pretējs efekts. Budžeta līdzekļi tiek ieskaitīti vienā kontā pilnīgi visi - gan valsts budžeta dotācijas, gan pašu ieņēmumi, gan ārvalstu palīdzība. Ir šī līdzekļu samešana vienā katlā, un rezultāts ir tas, ka nevar konstatēt, no kādiem līdzekļiem kādi maksājumi tiek izdarīti. Ar to ir neapmierināta arī Valsts kontrole. Nav iespējams kontrolēt arī augstākās mācību iestādes attiecībā uz to, kā tiek izmantotas kaut vai studentu pašu iemaksātās mācību maksas, kas tāpat tiek ieplūdinātas valsts budžetā. Līdz ar to vienota uzskaite šiem līdzekļiem nav izmantojama, tas ir grūti kontrolējams.

            Otra problēma ir tā, ka Finansu ministrija neskatās uz šo finansiālo līdzekļu pilnīgi dažādajiem avotiem - vai tā ir valsts dotācija, vai tie ir pašu  līdzekļi, kuru skaitā tātad ir studentu līdzekļi. Valsts kase pielieto vienus un tos pašus valsts budžeta līdzekļu izmantošanas nosacījumus, kas mācību iestādēm dažkārt rada ne tikai problēmas, bet arī pilnīgi nepārvaramus šķēršļus.

            Viens no tādiem šķēršļiem ir tas, ka budžeta līdzekļi tiek plānoti, bet  pašu ieņēmumus plānot nav iespējams, katrā ziņā precīzi plānot tos nav iespējams. Savukārt izmaiņas tā saucamajos finansēšanas plānos ir ļoti grūti izdarāmas, tās var izdarīt tikai reizi ceturksnī. Ir bijuši gadījumi... piemēram, šā gada sākumā,  pirmajā ceturksnī,  to pat nebija iespējams izdarīt. Un līdz ar to mācību iestādes zaudē konkrētu spēju... pat pilnīgi elementāros gadījumos, kas attiecas uz bezdarbnieku pārkvalifikāciju vai citiem pasūtījumiem, viņas vienkārši zaudē šos pasūtījumus.

            Latvijas Universitātei un citām augstskolām būtu gandrīz divus gadus iepriekš jāplāno precīzs uzņemamo studentu skaits. Papildu ieņēmumi tiek it kā pārskaitīti nākamajam gadam, bet šos papildu ieņēmumus, pārsniegto tāmi, nav iespējams izmantot. Tikai tagad, oktobrī vai novembrī, kad izdarīja budžeta grozījumus, tika legalizēti pagājušā gada pašu ieņēmumu pārpalikumi.

            Īstenībā vairākus gadus Izglītības  un zinātnes ministrija cenšas šo problēmu atrisināt,  bet  pagaidām -  neveiksmīgi. Arī Ivars Godmanis, kas nupat te bija, varētu to apliecināt. No Finansu ministrijas prasa pavisam elementāras lietas - pašu ieņēmumus uzskaitīt atsevišķā kontā un novērst jebkurus ieņēmumu izmantošanas ierobežojumus, ja tie tiek izmantoti saskaņā ar apstiprinātu tāmi un atbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem.

            Finansu ministrija un finansu ministrs personīgi apliecināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka jau tuvākajā laikā tiks novērsti šie ierobežojumi jeb cēloņi šīm problēmām. Un sakarā ar to tie, kas tic Finansu ministrijai,  var pagaidām neatbalstīt šo priekšlikumu. Man personīgi šādas ticības nav. Es nevarēšu balsot un neatbalstīšu šo priekšlikumu, un es ceru, ka nākamgad mums nebūs vairs jārunā par šīm problēmām.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs.  Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

 

            A.Poča. Komisija savu attieksmi ir izteikusi. Lūdzu arī deputātus izteikt to balsojot.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 30. Priekšlikums noraidīts.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas iesniegumu - lūgumu izsludināt pārtraukumu uz pusstundu. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautas partijas frakcijas ierosinājumu - izsludināt pārtraukumu uz pusstundu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 21, atturas - 3. Priekšlikums tiek atbalstīts. Pārtraukums līdz pulksten 10.05.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību””, ir jāizskata  saņemtais  desmit deputātu iesniegums -  ierosinājums pārbalsot Juridiskā biroja iesniegto 9. un 10. priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Pārbalsošana tiek lūgta sakarā ar to, ka zālē esošo deputātu skaits neatbilda balsojuma rezultātam. Saeimas kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā mums ir jālemj par šo ierosinājumu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir iebildumi pret pārbalsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - pārbalsot 9. un 10.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret -6, atturas - 14. Likums pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību””.

8.priekšlikums.

 

A.Poča. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.  Iepriekš pieņēmām normu, ka šo līdzekļu pieprasījumus sagatavo finansu ministra noteiktajā kārtībā, bet komisija ierosina šo tekstu aizvietot ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir saistīts ar nepieciešamību finansu ministram operatīvi rīkoties. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

 

A.Poča. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums noteikt īpašu kārtību Valsts prezidenta institūcijas, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Valsts kontroles budžeta sagatavošanas procesā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza attiecībā uz “Likumu par budžetu un finansu vadību” šo priekšlikumu, kurš paredz zināmu īpatnību valsts varas augstāko konstitucionālo orgānu budžeta finansēšanas kārtībai. Jo atšķirībā no citām centrālajām valsts varas iestādēm vai ministrijām ir tomēr jāveido šīm institūcijām - Valsts prezidentam, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai un Valsts kontrolei (tāpat kā attiecībā uz Ministru kabinetu un Saeimu) - nedaudz citāda finansēšanas kārtība. Juridiskā komisija jau pagājušogad iesniedza šādu priekšlikumu, un arī pagājušogad tas tika noraidīts, bet joprojām Juridiskā komisija ir vienīgā institūcija, kurā tad, kad mēs izskatām budžetu, faktiski tiek uzklausīts arī šo institūciju pārstāvis, kā arī Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Un mēs joprojām  sastopamies ar situāciju, ka nenotiek dialogs budžeta formēšanas periodā un ka Finansu ministrija tikai paziņo skaitļus šīm institūcijām  tāpat kā jebkurai centrālajai iestādei vai ministrijai.  Tomēr ir atšķirība starp Valsts prezidenta institūciju, Satversmes  tiesu, Augstāko tiesu un Valsts kontroli. Šī darbība prasa zināmu autonomiju. Šai darbībai ir nepieciešama zināma finansiāla autonomija, un tādēļ mēs piedāvājam šādu saskaņotu, līdzsvarotu modeli, ka šīs institūcijas varētu iesaistīties dialogā ar Ministru kabinetu un, ja nepieciešams, ar Finansu ministriju un tādā veidā līdztiesīgi veidot savu budžetu, nodrošināt savu finansiālo autonomiju. Un līdz ar finansiālās autonomijas nodrošināšanu viņas varētu nodrošināt arī savu praktisko autonomiju. Jo katrai šim valsts varas funkcionālajam orgānam Satversmē ir noteikti savi uzdevumi un savas funkcijas, un, ja viņš finansu resursu dēļ nevar veikt savus uzdevumus un funkcijas, tad viņš kļūst atkarīgs. Atkarīgs tikai no viena - no tā, kas tur finansu maku. Tad veidojas tāda situācija, ka presē apraksta problēmas ar valsts vadītājas transportlīdzekli, jo to nevar iegādāties, tam nav pietiekamu līdzekļu, nākas tos lūgties katrai ārzemju vizītei vai braukšanai, vai viesu uzņemšanai. Un beigu beigās šie līdzekļi tiek piešķirti no neparedzētiem izdevumiem ieplānotajiem, bet tad neveidojas normāls, līdzsvarots dialogs starp citiem valsts varas konstitucionālajiem orgāniem un Saeimu un Ministru kabinetu.

Juridiskā komisija izvirzīja šādu priekšlikumu un aicina to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā runās Aija Poča? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Poča. 11. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Komisija atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.12.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Komisija atbalstīja finansu ministra Bērziņa priekšlikumu - 13. pēc skaita.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Jā. Paldies. Komisija lūdz atbalstīt arī komisijas redakciju par likumprojekta papildināšanu ar vārdiem “un pašvaldību” aģentūras. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 15. - finansu ministra priekšlikums tiek atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Lūdzam atbalstīt arī 16. - finansu ministra priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Lūdzam atbalstīt 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Komisija neatbalstīja deputātu Urbanoviča, Deņisova, Mitrofanova, Jurkāna, Solovjova un Tolmačova priekšlikumu nr.18.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja 19.priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Savukārt tika atbalstīts Saeimas Juridiskais birojs un tā 20.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

 

A.Poča. Komisija neatbalstīja 21. - deputātu Urbanoviča, Deņisova un citu priekšlikumu nr.21.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. Savukārt atbalstu guvis Saeimas Juridiskā biroja 22. un 23.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti šie priekšlikumi.

 

A.Poča. Kā arī lūdzam jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 24.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - šoreiz atbalstu komisijā neguva.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Lūdzam atbalstīt 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Netika atbalstīts Juridiskās komisijas 27.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Lūdzam jūs atbalstīt 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Un lūdzu jūs atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka kārtību, kādā veidā stāsies spēkā normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību aģentūrām.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību”” ir izskatīti, un lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 24, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. ir deputātes Počas priekšlikums, kas komisijā atbalstu neguva.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 2. ir deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, kas komisijā arī atbalstu neguva.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Trešais.

 

A.Poča. Komisija atbalsta deputāta Sokolovska 3.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. 4. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu par redakcijas precizēšanu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti pierīt.

 

A.Poča. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja 6.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Šoreiz atbalstu neguva deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums nr.7.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Līdzīgs viedoklis komisijai bija arī par deputāta Arņa Kalniņa 8.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

 


A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad šis ir pants, kur tiek iestrādāts jauns ekonomiskais mehānisms par atbalstu vai par neatbalstu uzņēmējdarbībai. Šinī gadījumā, protams, mēs esam par to, ka šāds atbalsts un nodokļa atlaides ir vēlamas. Arī pirms gada mēs to tādā veidā ierosinājām, taču toreiz nostādne bija noraidoša, lai gan jau tajā laikā aprēķini rādīja, ka tad, ja mēs dodam šā nodokļa atlaides par to summu, ko investē, jau pusotra gada laikā tas kompensēsies ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa papildu pienesumu valsts un pašvaldību budžetos. Tāpat ir arī daudzi citi pozitīvi momenti šajā ziņā, ieskaitot pat faktu, ka tas palīdzēs legalizēt peļņas reālo, patieso fiksēšanu grāmatvedībā un tā joprojām.

Mūsu priekšlikumā nr.8. ir arī otra daļa, kas varbūt ir jauna, salīdzinot ar iepriekšējo variantu, un šeit rēķins ir vienkāršs - tātad dot lielāku atlaidi tiem, kuri kaut ko rekonstruē, tiem uzņēmējiem, kuri veic jaunu katlumāju celtniecību vai rekonstruē vecās katlumājas, kuru kurtuvēs tiks izmantots vietējais kurināmais - koksnes atliekas, kūdra, un šiem uzņēmējiem šī atlaide varētu būt 80% apmērā.

Kāpēc ir radies šāds priekšlikums? Es domāju, daudziem tas ir skaidrs. Mūsu īpatnība Latvijā, kā rāda, piemēram, asociācijas “Latvijas koks” aprēķini, ir tāda, ka šobrīd Latvijā ik gadu zāģmateriālu un saplākšņu ražošanā veidojas atlikumi 3,4 miljonu kubikmetru apjomā. No šiem 3,4 miljoniem šķeldām var izmantot 1,2 miljonus. Atliek 2,2 miljoni kubikmetru, kas var tikt izmantoti kā siltumenerģiju dodoši un vienmēr atjaunojami resursi. Tāpēc šeit varbūt neizgudrojiet jaunu velosipēdu šajā ziņā.

Ņemot vērā ilggadīgo praksi, kāda ir Zviedrijā un citās Skandināvijas valstīs, arī Vācijā, saimniekošanas likumdošana ir labvēlīga tiem, kuri veicina šo vietējo resursu izmantošanu kā enerģētikas avotu, samazinot attiecīgi importu akmeņogļu un mazuta veidā, un tā tālāk.

Otrs pluss, ko iegūstam, ja mēs atbalstām šo, tātad ir papildu ienesīgums mūsu zāģmateriālu ražotājiem, un viņi kļūs konkurētspējīgāki. Tātad viņi šos atlikumus varēs realizēt par kaut kādu zināmu cenu. Tas ir labs ekonomiskais instruments, lai šo problēmu sāktu iekustināt. Ir mums Latvijā arī prasmīgi šo kurtuvju projektētāji, ražotāji, un līdz ar to mēs sabalansētu, protams, arī importa un eksporta bilanci. Tāpēc mūsu priekšlikums ir nevis vienkārši dot atlaidi, teiksim, kā šajā gadījumā 50% apmērā, bet tiem, kuri ar šo specifisko darbību nodarbojas, dot to līdz 80 procentiem. Iespējams, ka šodien tā arī nenotiks... ka būs pozitīvs šis balsojums, bet, kā rāda pieredze, aptuveni ar gada nobīdi to tiešām varētu sākt pakāpeniski realizēt. Tomēr lūdzu jau šoreiz atbalstīt šo priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kolēģa Arņa Kalniņa priekšlikums ir aktuāls, reāls, un tas palīdzēs pacelties, attīstīties daudziem Latvijas Republikas uzņēmumiem. Veicot remontus vai rekonstrukcijas, uzņēmumi saņem slavenos mūsu banku kredītus, kuri ir no 14 līdz 20% gadā, un bankas plēš, cik vien var. Vai tādā veidā, pastāvot mūsu smagajai konkurencei, smagajām attiecībām, jo ir zaudētas ārvalstu eksporta pozīcijas, mūsu uzņēmēji var veiksmīgi strādāt? Viņi nevar veiksmīgi strādāt, jo nodokļu lielā nasta, procentu uzrēķini viņus ļoti bieži noved bankrota situācijās. Valsts tādā situācijā nesaņem neko, toties maksā bezdarbnieka pabalstus. Ja valsts rūpējas par Latvijas Republikas uzņēmumiem, tad ienākuma nodoklis ir jāsamazina 50 vai pat dažos gadījumos visu 100 procentu apmērā. Jāņem piemērs no Latvijas Republikas pirmās brīvvalsts darbiem, un es ierosinu Arņa Kalniņa priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu nerīkot pārtraukumu Saeimas sēdē pulksten 10.30, bet turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz 12.30. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 34, atturas - 35.

Turpināsim izskatīt likumprojektu!

 

            A.Poča. 9. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Arī 10. - Arņa Kalniņa kunga priekšlikums netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. Komisija noraidīja deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu nr.11.

 

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus. Vārds Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. ...Andrim Bērziņam.

 

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju lūdzu sanākt kopā Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. ...Pēterim Apinim.

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi no Saeimas apakškomisijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības likumprojekta izstrādei, mēs sanāksim pēc sēdes, tas būs jau vismaz pēc stundas, bet pulcēsimies mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. ...Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas telpās turpinās ziedojumu vākšana Lestenes Brāļu kapiem. Uz šo brīdi ir fiksēti 18 ziedotāji: Saeimas deputāti, Rīgas domnieki un arī Saeimas darbinieki. 8 Saeimas deputāti ir no četrām frakcijām - no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no Tautas partijas, no sociāldemokrātiem un no “Latvijas ceļa”. Kopīgā saziedotā summa patlaban ir 340 latu, ziedotāji ir ziedojuši no 5 latiem līdz 100 latiem. Lielākais ziedotājs ir Lejas kungs, kas viens pats ir ziedojis 100 latus. Aicinu arī turpmāk iesaistīties šajā visnotaļ nopietnajā pasākumā.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka pulksten 10.30 Saeimas Viesu zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.


Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Romualdu Ražuku 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt  reģistrācijas rezultātus.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Ainārs Šlesers un Dzintars Kudums.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

                                                (Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates. Vārds debatēs deputātam Arnim Kalniņam par 11.priekšlikumu.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad es runāšu par 11.priekšlikumu. Mūsu priekšlikums paredz izslēgt šo ceturto daļu. Un kāpēc? Vispirms es gribētu izteikt komentārus par projektā jaunieviesto terminu par atbalstītiem projektiem vai atbalstāmiem projektiem. Šo priekšlikumu, kas arī iepriekš te pavīdēja, iesaku apsvērt un atteikties no tā, ko ierosinājusi valdība, lai nesarežģītu vienkāršas lietas, jo ko tad nozīmē “atbalstāmie”? Es domāju, ka ir jāļauj saimnieciskās darbības tirgum sašķirot projektus un uzņēmējus, un viņi paši tad izlems, ko ražot un kādus pakalpojumus sniegt.

Otrkārt. Ja būs šāda atbalstāmo projektu kategorija, tad tas nozīmē, ka valsts veidos institūciju, kas šādus projektus šķiros atbalstāmos vai neatbalstāmos.

Treškārt. Tā ir laba augsne iespējamajai korupcijai. Un man arī liekas, ka Ekonomikas ministrija vēl šobrīd cīnās ar rūpniecības stratēģijas izstrādi un pieņemšanu, tāpēc diez vai šajā gadījumā, manuprāt, bija domāts Ekonomikas ministrijai uzkraut šo pienākumu - šķirot projektus atbalstāmajos vai neatbalstāmajos.

Bet ir vēl otra lieta. Tātad šī norma paredz, ka atlaidi saņems tikai tie investīciju projekti, kuri tiek apgūti trīs gadu laikā un kuri ir mazāki par desmit miljoniem latu. Domāju, ka šim viedoklim nekādā ziņā nevar piekrist. Tas nozīmē Latvijas uzņēmējus nolikt nevienādos saimniekošanas apstākļos. Tā nebūs godīga attieksme pret visiem uzņēmējiem, tā neveicinās konkurētspēju. Varbūt pat, pieņemu… es gan negribētu tā teikt, ka tas varbūt tiek veidots kaut kādas  šauras ekonomiskās grupas interesēs… Otrkārt, mēs liekam šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Kā zināms, tā ir pati labākā augsne, lai mums veidotos sabiedrības vidusslānis - sabiedrības “mugurkauls”.

            Treškārt, šī norma neveicina arī racionālo kooperēšanos starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, no vienas puses, un lieluzņēmumiem, no otras puses, lai gan sadarbības rezultātā pirmie, mazie, daudz ko var saražot lieluzņēmuma vajadzībām. Ne Latvijas Uzņēmēju asociācijā, ne Latvijas rūpniecības konfederācijā, ne arī Tautsaimniecības padomē, kas darbojas pie Ekonomikas ministrijas, es par šādu projektu neko neesmu dzirdējis, ka tās būtu apspriedušas un apsvērušas šādu dokumentu.

            Man beigās rodas tāds paskarbs secinājums: balsojot par šo normu, mēs balsosim par sava veida valsts reketu pret vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Es varētu teikt, ka nosacīti viena trešdaļa ir šie lielie uzņēmēji, kas pretendē uz investīcijām virs 10 miljoniem latu, bet divas trešdaļas ir šie mazie un vidējie uzņēmēji, un pat jaunas instrumentu rūpnīcas uzbūvēšana prasa tikai kādus
3 miljonus dolāru, tāpēc es domāju, ka šādas normas ieviešana likumdošanā par atbalstu vienai kategorijai un neatbalstu citiem, varbūt pat pamatā Latvijas uzņēmējiem, kas pārstāv šos mazos un vidējos uzņēmējus, nebūtu pieņemama.

            Es lūdzu balsot par manu priekšlikumu un izslēgt šo ceturto daļu. Tā nav loģiska.

 

            Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

 

            G.Bērziņš (finansu ministrs).

            Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Piedāvājums, ko šobrīd ierosina iestrādāt uzņēmumu ienākuma nodoklī, ir valdības pirmais solis investīciju piesaistē. Jāatzīst, ka šobrīd pasaulē, neapšaubāmi, valda konkurence nodokļu atvieglojumu jomā, lai piesaistītu investīcijas. Ir sākusies sacensība par labāku noteikumu piedāvāšanu lieliem investīciju projektiem. Protams, šim aspektam, šai sacensībai ir arī otra - ļoti negatīva puse, jo sevišķi īstermiņā, un tās ir fiskālās sekas. Nešaubīgi, lietojot plašu atlaižu loku, samazinās fiskālie ieņēmumi, vismaz pirmajā periodā, tāpēc valdība šobrīd piedāvā spert pirmo soli, runājot par nopietniem, lieliem investīciju projektiem, jo ir jāatzīst, ka Latvijā tomēr desmit gadu laikā praktiski projekti, kur ir, teiksim, 10 miljonu latu lielas investīcijas… šādi jauni projekti gandrīz nav sastopami, bet tie ir ļoti svarīgi, lai veicinātu Latvijas eksportspēju, jo Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Šeit ir ņemtas vērā arī tās negatīvās tendences, kas bija  saistītas ar pirmo likumu par ārvalstu investīciju atbalstu. Šajā likumā investīcijas tika dalītas ārvalstu un vietējās investīcijās, bet kapitāla izcelsme tika dalīta, ņemot vērā vietu.

Jaunajā likumā būtiska atšķirība ir tā, ka valdība piedāvā kapitālu
nedalīt - ārvalstu, vietējā vai kādā citā kapitālā, bet izvirza tam vienādus noteikumus.

            Otra lieta. Turpinās debates par to, lai atbrīvotu no nodokļa vai samazinātu šo nodokli arī investīcijām, bet jāatzīst, ka šim lēmumam ir arī otrā  daļa, un tas ir fiskālais īstermiņa efekts. Domājot tālāk par būtiskiem atvieglojumiem investīcijām, manuprāt, valdība to darīs arī turpmāk. Teiksim, šobrīd būtu jāsamazina izdevumi citos posteņos par apmēram
40 miljoniem latu. Igaunija šo ceļu iet, spēdama ļoti radikāli samazināt  nepopulārus izdevumus daudzās sfērās  - gan izglītības, gan citās jomās, un tad šis solis ir attaisnojams. Debates par to tiks turpinātas, taču es aicinu atbalstīt šo pirmo soli, jo, piemēram, šis likums noteikti attieksies uz jauno celulozes rūpnīcu, ja tāda tiks celta, un arī vidējam un mazajam biznesam būs dotas šīs iespējas. Valdība turpina debates ar uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām par tālāku klimata uzlabošanu investīciju veicināšanai, jo, protams, tikai tādā veidā ir iespējams panākt budžeta ieņēmumu palielināšanos vidējā un ilgtermiņā.

            Jāsaka, ka šajā ziņā ir vērojamas pozitīvas tendences. Piemēram, analizējot uzņēmumu ienākuma nodokli, šogad un pagājušajā gadā atskaitījumi amortizācijai kopumā ir palielinājušies apmēram 3 reizes. Tas nozīmē, ka investīcijas uzņēmējdarbībā pieaug, un šī tendence ir ļoti pozitīva.

            Es aicinu šobrīd atbalstīt valdības piedāvāto risinājumu un vēlāk diskutēt par tālākajiem soļiem uzņēmējdarbības un investīciju klimata uzlabošanā.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.   

 

            A.Poča. (Kaut ko saka bez mikrofona.)

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

            Tālāk, lūdzu!

 

            A.Poča.  Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.12. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Netika atbalstīts 13.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

 

            A.Poča. Atbalstu neguva arī 14. - deputāta Arņa Kalniņa iesniegtais priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Un arī 15. neguva atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

            A.Poča. Komisija atbalstīja finansu ministra Bērziņa priekšlikumu, kas tabulā ir ar 16.numuru.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Līdzīga attieksme bija arī pret 17.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja 18. … Tātad ierosinu jums atbalstīt 18.priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 16, atturas - 11. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

            Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. 

 

            A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Par minēto likumprojektu pirmais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums neizdarīt grozījumus 1.panta pirmajā daļā, un konkrēti tas nozīmē, ka nevajag izslēgt šobrīd no apliekamā objekta… ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā objekta būves. Pēc ilgām diskusijām komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

 

            P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Nekustamā īpašuma nodoklis ir tikai viens no nodokļiem. Iepriekš bija runa par citiem nodokļiem, bet tendence visiem šiem nodokļu grozījumiem ir aptuveni vienāda, jo ar katru nodokļa grozījumu, ko Saeima pieņem šodien un ko tā pieņēma saistībā ar šīgada budžetu gada sākumā, arvien samazinās tā nodokļu daļa, ko maksā uzņēmēji, un arvien pieaug tā nodokļu daļa, ko maksā iedzīvotāji, arī jūs, šeit zālē sēdošie. Tā rezultātā budžetā proporcionāli samazinās ieņēmumi katram nodoklim un rodas sociāla rakstura problēmas ar bērnu pabalstu izmaksu un ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību budžetiem. Un īpašuma nodoklis ir tieši viens no nodokļu veidiem, kas skar pašvaldību budžetus.

Izdarot grozījumus šīgada budžetā, valdošā koalīcija 130 pašvaldībām neatrada naudas resursus, lai kompensētu prognozētos, bet neieņemtos
778 tūkstošus latu, jo tika izdarīti grozījumi likumā; tika samazināts diferencētais īpašuma nodoklis: lielajiem uzņēmumiem - no 4% uz 1,5%, bet mazajiem uzņēmējiem tas no 0,5% tika palielināts uz 1,5 procentiem. 778  tūkstošus  latu no šīs pašas tribīnes solīja gan Počas kundze, gan finansu ministrs, ka varētu būt risinājums šai naudai šāgada beigās vai ka tā tiks iestrādāta nākamā gada budžetā. Reāli tas nenotika, jo gan Ministru kabinets, gan Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu noraidīja. Nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, vēl 30 pašvaldībām reāli samazinās ieņēmumi, saskaitot abus nodokļus - gan ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma  nodokli. Tātad vēl 30 pašvaldībām ir mīnusa zīme.

Ko tad saka pašvaldības? Teiksim, Gulbenes pilsētas dome. Tai šie ienākumi par būvēm ir viens no ieņēmumu avotiem. Nākamajā gadā šis nodokļa ieņēmums tiek samazināts par 35,4 procentiem, bet cienījamie koalīcijas deputāti jau ir iebalsojuši, ka aiznākamajā gadā - no 2002.gada 1.janvāra - nodoklis par  nekustamo īpašumu nebūs vis 1,5%, bet gan 1 procents. Tātad  2002.gadā šis nodoklis samazināsies par 50 procentiem.

Ludzas pilsētas dome. Nekustamā īpašuma nodoklis par būvēm. Ieņēmumu bāze: SIA “Latvijas propāna gāze”, privatizējamā akciju sabiedrība “Latvenergo”, privatizējamā akciju sabiedrība “Latvijas nafta”, Valsts akciju sabiedrība “Latgales ceļi”. Šie lielie uzņēmumi bija tie, kuri veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus šai pašvaldībai, un arī šie ieņēmumi samazināsies šo grozījumu rezultātā.

Jāteic, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli parādās vēl kāda interesanta tendence saistībā  ar šo būvju izslēgšanu. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa uzsvars atkal tiek likts uz iedzīvotājiem, nevis uz uzņēmējiem, jo tiem uzņēmējiem, kuriem pieder būves, šis nodoklis tiek noņemts.

Es saprotu, ka liberālajām partijām ir vēlme darīt visu iespējamo, lai samazinātu to nodokļu slogu, kas gulstas uz uzņēmējiem, taču nedomājiet, ka tādā ceļā būs iespējams atrisināt tās samilzušās  sociālās problēmas, kuras ar katru gadu pieaug. Vienu gadu mēs jau atlikām bērnu pabalstu izmaksu, arī otru gadu, vai tagad vēl būs trešais gads? Jā? Atliksim arī tagad, jo vienkārši nav naudas.

Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc tiek izslēgts vārds “būves”? Spēkā esošā redakcija ir pilnīga un nepārprotama. Ja veicam izmaiņu, ko ir ierosinājusi valdība, tad šiem ļoti zinošajiem cilvēkiem uzdodu jautājumu: vai lidlauka skrejceļš vai pievedceļš ir ēka vai būve? Skrejceļš. Kā to var nosaukt par ēku? Gāzes degvielas cauruļvadi, ūdensvadi vai kanalizācijas vadi. Vai tad arī tie ir ēkas? Osta, kur iebrauc kuģis un pietauvojas. Vai arī tā ir ēka? Protams, tās ir  tikai būves. Degvielas vai gāzes cisternas, kas ieraktas zemē vai  atrodas virs zemes. Vai arī tās var nosaukt par ēkām? Pazemes un virszemes daudzstāvu stāvvietas automašīnām, kā arī stāvlaukumi. Vai tad arī tos var nosaukt par ēkām? Sporta stadioni, golfa laukumi, tenisa korti, parki... Arī tās nav ēkas. Visdažādākie izpriecām domātie  aprīkojumi - karuseļi un citi. Arī tās nav ēkas. Tirgus laukumi. Arī tās nav ēkas. Mums vienmēr rada izbrīnu tas, ka mūsu Ministru kabinets Saeimai “piespēlē” visdažādākās likuma izmaiņas, ar kurām ir saistīti ļoti tālejoši nodomi - un arī risinājumi. Un galvenais mērķis, lai noteiktu cilvēku grupas varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šie priekšlikumi ir speciāli te iestrādāti,  lai turīgi cilvēki nemaksātu nodokļus. Tā ir tiešā korupcija.

Tāpēc nav jāveic nekādas izmaiņas un ir jāatbalsta mūsu priekšlikums. Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

 

P.Salkazanovs  (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es pārteicos...

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tādējādi pašvaldību budžetiem netiek noņemta nauda. Un tā nauda nav tik liela, lai radītu šodien problēmas attiecībā uz šīm ar nodokli apliekamajām būvēm, attiecībā uz šo būvju saglabāšanu. Nedomājiet, ka tas miljons, ko valdošās koalīcijas deputāti sadalīja... 15 tūkstošus sadalīja pašvaldībām... nedomājiet, ka tas ir pietiekams, lai kompensētu to naudas masu, kas - šā gada budžetā 778 tūkstoši - 130 pašvaldībām netika kompensēta un netiks kompensēta arī  nākamajā gadā.

 

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Protams, te ir tādi jautri izsaucieni par šīm lietām. Bet iedomājieties sevi uzņēmēja vietā! Un šajā sakarā es gribu pieminēt vienkāršu nesaisti. Nupat mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, un tur ir teikts, ka šīs lepnās investīcijas var būt ēkās un būvēs -  ēkās un būvēs! -,  un tas  ir vairākkārt uzsvērts tajā likumā. Tātad, ja es investēju, tad man rodas kaut kāds īpašums arī būvēs. Un vai tvertnes, piemēram, cauruļvadi vai pazemes krātuves un tā tālāk, nav tāds pats īpašums kā ēkas virs zemes, ja ir nepieciešamas ražošanai? Un tā tālāk. Tā ka no tīri  ekonomiskā viedokļa radīsies neizpratne uzņēmēju vidū par to, ka dod priekšroku vienai uzņēmēju grupai, kura saistīta ar šādām būvēm,  bez kurām nevar iztikt. Un ir otra uzņēmēju grupa, kura iegulda investīcijas un kurai tehnoloģiski šādas būves nav vajadzīgas. Tāpēc no tīri ekonomiskā viedokļa tas nav pamatoti - šīs būves nošķelt”.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāte Poča vēlas ko teikt komisijas vārdā? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas  priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Poča. Nākamais ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas arī ir attiecināms uz šo pašu 1.panta pirmo daļu. Anna Seile lūdz precizēt, tieši kādas būves nebūtu apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli. Arī šo priekšlikumu komisija pēc ilgām diskusijām neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāte Seile lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 24, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Tas ir 3.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Tika atbalstīts arī finansu ministra Bērziņa iesniegtais 4.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. Netika atbalstīts arī 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 7. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par panta 4.punkta redakciju. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Lūdzu visus deputātus paņemt šodien izdalīto atsevišķo lapu, kas attiecas uz grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai mēs pilnībā precizētu redakciju un lai pilnīgi skaidri saprastu, kādi reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Lūdzu tātad lemt un balstīties uz tieši šo redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es šoreiz izmantošu izdevību, ka Saeimas sēde ir pieslēgta radiotranslācijai un šodien to klausās ļoti daudzi iedzīvotāji. Es gribētu tieši ar šo manu uzstāšanos debatēs pielikt punktu jautājumam par to, vai bija paredzēts un vai šobrīd valdība un arī parlaments gatavojas aplikt reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu ar nekustamā īpašuma nodokli. Es gribētu ieviest šajā jautājumā skaidrību: bija priekšlikumi par to, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiktu aplikts reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru izmanto reliģiskajā darbībā (tās ir kulta celtnes, tie ir dievnami, tās ir kapsētas, tās ir citas reliģiskiem rituāliem nepieciešamās celtnes), kā arī tie nekustamie īpašumi, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā (tās ir zemes, kuras netiek apstrādātas, un tās ir ēkas un būves, kuras izmanto labdarības mērķiem: tās ir ēdināšanas virtuves, un tās ir, kā mēs sakām, veco ļaužu patvēruma telpas; tās ir telpas, kurās tiek tirgoti reliģiskiem rituāliem nepieciešamie priekšmeti; tie ir arī garīgie semināri, tātad mācību ēkas, kurās tiek sagatavoti reliģiskie, garīgie darbinieki). Nevienu no šiem nekustamajiem īpašumiem nebija paredzēts aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Ar nodokli tiktu aplikta tikai pavisam neliela daļa - tā daļa, kura tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tā, kurā atbilstoši citiem likumiem notiek uzņēmējdarbība. Par to tad arī atbilstoši vispārējai kārtībai būtu nodoklis jāmaksā. Šie priekšlikumi bija valdības sagatavoti un iesniegti, un tie jau bija pirmajā lasījumā atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un šobrīd es tātad aicinu deputātus atbalstīt šos priekšlikumus. Un, lai būtu pilnīga skaidrība, es atļaušos citēt šā likuma panta redakciju: “Ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikts reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība.”

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Skatām pavadošo dokumentu 2001.gada budžeta projekta izskatīšanai. Man ir skumji, jo kārtējo reizi mūsu valsts Latvijas iedzīvotāju intereses atstātas bez īpašas gādības. Valdība ieplānoja ārējo un iekšējo parādu 2001.gada beigās palielināt 720 miljonu apmērā. Kura Latvijas Republikas iedzīvotāju paaudze atmaksās šos gigantiskos (protams, priekš Latvijas) parādus? To norāda dokuments nr.690. Tas ir 10.pants. Šoreiz es domāju, ka premjerministrs Bērziņa kungs atzīs to skaitli, kuru viņš neatzina Latvijas televīzijā. Galvenos budžeta rādītājus vajag zināt arī premjerministram. Jo prātīgiem cilvēkiem tik tiešām nenāk prātā radīt parādus. Parāds - tā ir negatīva parādība. Un vēl jo vairāk tad, ja mēs iegādājamies un atvelkam sapuvušu kuģi Rīgas ostā un pēc tam par to maksājam miljonus. Vēl nezinām, kā beigsies ar “Lattelekom” saistītais tiesas process. Varbūt arī tur būs vraks par kādiem 200 miljoniem latu. Un kas notiks ar tā dēvēto Stikla kalnu, kad uzliksim iedzīvotājiem slogu 90 vai 110 miljonu apmērā? Tā varam ietikt miljardieru klubā. Tikai tie būs parādu miljardi. Diemžēl tāda ir Latvijas nepatīkamā šodiena un arī nākotne. Ir jālāpa budžets. Oriģinālu risinājumu valdībai nav. “Kā ir, tā būs,” - tā viens no mūsu bijušajiem kolēģiem pateica. Visām ministrijām palielināta izdevumu daļa. Nav aprēķināts reāli iespējamais finansējums. Uz valsts parāda tiek finansēta karšu izgatavošana, gaisa kontrole, strukturizācijas, pārstrukturizācijas un, protams, šiki remonti, un tiek izdomātas jaunas pozīcijas. Diemžēl tas viss novedīs pie bēdīga finiša. Beigsies dzīve uz nebēdu, un tad meklēsim kārtējo vaininieku - tā kā melnu kaķi tumšā telpā, tur, kur viņa nav. Kas tiek darīts? Budžeta ieņēmumu daļa uzlikta uz vidējo un mazo uzņēmumu pleciem, uz zemnieku, pensionāru, maznodrošināto pleciem. Galvenais ienākumu avots - no Latvijas Republikas iedzīvotājiem izspiest kā vien var vairāk naudas nodoklī, nodoklī un vēlreiz nodoklī. Un ir visdažādākie maksājumi par jebkuru klerka izziņu, zīmoga uzspiešanu vai parakstu. Latvijas Republikas iedzīvotāju ienākumi ir ļoti mazi, salīdzinot ar izdevumiem, bet iedzīvotājiem ir jāmaksā vēl arī par īri, uzturu, apģērbu, izglītību. Diemžēl valdība par to nedomā.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Jūs aizmirstat solījumu vēlētājiem - palielināt bērnu pabalstus, palielināt pensijas, neatbrīvot lielos uzņēmumus no nodokļiem, neieviest abonentmaksu televīzijai un radio, necelt cenu elektroenerģijai, saņemt budžetā maksājumus no biržas un valūtas spekulantiem, sakārtot apdrošināšanas tirgu, lai tas nestu ienākumus valsts budžetā. To visu jūs aizmirstat. Aizmirstat tautas interešu pārstāvēšanu un viņas uzplaukuma veicināšanu. Divu gadu laikā jūs moka domstarpības par amatiem, turpinās beztaupības režīma graujošā darbība, jūs perināt jaunas institūcijas. Superdārgie remonti, mašīnas, ārvalstu preču plaša iepirkšana, bezdarbs 9% vai 14% apmērā, kā nu kurš to prot aprēķināt. Ļoti liels ir plānotais fiskālais deficīts 2000.gada un 2001.gada budžetā. Iekšējais tirgus ir aizstāvēts tikai teorētiski. Lauksaimniecība ir kritiskā stāvoklī. Plaukst noziedzība, kā arī narkomānija. Un tagad ir atrasta pozīcija, no kurienes mēs gribam papildināt valsts budžetu: ir paredzēts aplikt reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu ar nodokli. Priekšlikums uzrakstīts virtuozi. Tiešām valdība vēlas sabalansēt budžetu uz reliģisko organizāciju rēķina. Ļoti oriģināli. Kas ir aprēķinājis, cik un kādi īpašumi ir jāapliek ar nodokli un ko tie nesīs valsts kasē? Aprēķinu nav. Vai valdība par saviem līdzekļiem ir veikusi rekonstrukciju, remontu kaut vienā baznīcā, vai ir apmaksājusi svētbilžu restaurāciju? Vai ir atjaunojusi dievnamus vai uzcēlusi jaunus? Diemžēl tā nav. Viss tiek celts, uzturēts un restaurēts par iedzīvotāju sīkajiem ziedojumiem, kurus viņi ziedo savām draudzēm. Reliģiskās organizācijas veic sīkus saimnieciskos darījumus, bet viņas ir spiestas to darīt, jo ir jāuztur dievnami un jāveic arī cita darbība, kura maksā ļoti lielu naudu.

 

            Sēdes vadītājs. Ir laiks beigt uzstāšanos. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

 

L.Bojārs. Es lūdzu vienu minūti!

 

Sēdes vadītājs. Vienu minūti, kolēģi. Piekrītat?

Lūdzu, turpiniet.

 

L.Bojārs. Turklāt pašreiz reliģiskās organizācijas pilda valsts funkciju - audzina jaunatni, pulcina iedzīvotājus uz garīgo atslodzi, jo klubi, tautas nami diemžēl mums ir slēgti vai pārvērsti naktsklubos. Tās veic arī citu darbību cilvēku psihiskās un fiziskās morāles stiprināšanai. Un arī reitingu paskatieties: baznīcai - plus 50,4, Ministru kabinetam - mīnus 31,4, Saeimai - mīnus 43,7, un slavenajai Privatizācijas aģentūrai - mīnus 62. Cik tas ir skumji un nepatīkami!

Tāpēc es ierosinu finansu ministra Bērziņa ierosinājumu neatbalstīt. No baznīcas mēs nesaņemsim to ienākumu, ko mēs vēlamies saņemt.

 

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

 

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es netaisos tā kliegt, kā kliedza Leons Bojārs, bet es gribu ar jums parunāt. Un tādēļ es gribu uzdot pāris jautājumu. Varbūt cienījamais finansu ministrs Gundara Bērziņa kungs varēs Saeimai pateikt, cik viņš plāno ieņemt nodokļos no baznīcas īpašuma. Mani interesē skaitļi. Lai viņš tos nosauc! Vai tie būs 10 tūkstoši latu vai 100 tūkstoši latu?

Cienījamie kolēģi, jūs varat paskatīties... Ir prognozes. Mani interesē, cik ir... Es vēlreiz atkārtoju, - Leiškalna kungs, jums kā kristīgam studentam vajadzētu aizstāvēt baznīcas intereses. Mīlestība jāizsaka pareizā balsojumā. Un tādēļ es gribētu arī Prezidijam norādīt uz tādu jautājumu: kāpēc Počas kundze neiepazīstina ar mūsu frakcijas priekšlikumu, kas ir daudz radikālāks? Mēs piedāvājam saglabāt to pašu nodokļu sistēmu, kura bija līdz šim, līdz šā gada 31.decembrim, tas ir, ka visi baznīcas īpašumi netiek aplikti ar nodokli. Vajadzētu balsošanu sākt ar šo priekslikumu. Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad var runāt par Gundara Bērziņa priekšlikumu vai komisijas priekšlikumu. Jo citādi iznāk pavisam pretējs mehānisms, ka tiek atbalstīts mazāk radikāls variants, un tad, protams, mūsu priekšlikums jau gandrīz vairs nav balsojams. Es lūgtu... nevajadzētu te arī dažiem studentiem no kristīgajiem daudz uzstāties, ja grib, lai nāk no tribīnes. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz aicinu... Mēs neiegūsim no tā nekādus finansu ieņēmumus vai arī tas būs mānīgs finansu ieņēmums. Man liekas, daudziem būs patiešām kauns Ziemsvētkos skriet uz to baznīcu, vai arī, kad kārtējo reizi sūtīs no Aglonas bazilikas ielūgumus, varbūt arī baznīca pārdomās, kam sūtīt vai nesūtīt.

Tādēļ es aicinu balsošanu sākt ar mūsu piedāvāto radikālo priekšlikumu - atstāt baznīcu tādā pašā situācijā, kāda bija līdz šim, un pēc tam sākt šķirot: vai klosteris, ja tajā lies sveces, ir jāapliek ar nodokli? Vai viņa zeme būs vai nebūs jāapliek ar nodokli?

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

 

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šoreiz es jūtu nepieciešamību izteikties. Kad runā pa radio vai televīzijā, tad no desmit teikumiem var parādīt vienu. Skaidrībai ir jābūt.

Pirmkārt. Bojāra kungs, par valsts līdzekļiem ir atjaunota Aglonas bazilika, tas ir vēstures un kultūras piemineklis. Teikt, ka valstī neviens piemineklis nav atjaunots, nav godīgi.

Otrkārt. Attiecībā uz reliģisko organizāciju īpašumu es vienmēr esmu bijis pret iepriekšējo formulu, kura tiešām izputinātu lauku draudzes Kurzemē un Vidzemē, ja par zemi būtu jāmaksā. Es varu tikai izteikt apbrīnu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājai, kura tikās ar konfesiju pārstāvjiem un atrada šo formulu. Un, lai būtu vēl lielāka skaidrība, gribu pateikt, ka baznīcu vadītāji ar šo formulu principā bija pazīstami arī pirms valsts svētkiem. Šajā gadījumā es tiešām nezinu, cik daudz iegūs vai neiegūs budžets, bet svarīgs ir princips. Un, godātie kolēģi, būsim godīgi, - ir reliģisko organizāciju īpašumi, kuros ir naudas mīšanas punkti. Vai arī tos neapliksim ar nodokli? Komisijā es neesmu to apspriedis, bet šajā gadījumā es personīgi saku paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai.

Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

 

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu parunāt par to lielo ieguvumu, kas valsts budžetam pašreiz tiek paredzēts no tā, ka atsevišķi nekustamā īpašuma veidi baznīcai aplikti ar nodokli - aptuveni 200 tūkstoši latu. Es gribu jautāt: vai šis budžeta grozījums pavadošajos likumos ir tā vērts? Paskatīsimies uzmanīgi! Šis pats nelaimīgais kuģis, par kuru šeit daudzi politiķi zina aizkulises un kura vērtība ir aptuveni 3,1 miljons ASV dolāru. Tas, ko mēs taisāmies iegūt, būtu 10% no šīs summas. Tikai 10%! Tātad desmit reizes lielāks būtu ieguvums, ja neuztaisītu šādu vienu afēru. Ja mēs uzmanīgi padomājam par “Latvenergo” 3 miljoniem, arī tad varam izvērtēt: cik reizes? Ahā, 15 reizes! Mēs varam atcerēties arī G-24 kredītus - un tā tālāk. Mēs varam ņemt vērā arī Panteļējeva kunga teikto par to, ka “Latvenergo” lietā ir vēl 37,5 miljonus ASV dolāru vērta afēra. Un tad varam izvērtēt, cik tas ir vajadzīgs. Es gribētu teikt, ka man ir prieks, ka valdības partijas atsevišķā gadījumā ir piekāpušās jautājumā par šo labdarību. Počas kundzi gribētos katrā ziņā paslavēt jautājumā par sociālo aprūpi, par personāla, mācību iestāžu darbību, bet tas nebūt neattiecas uz visu šo nekustamo īpašumu. Uz kā rēķina mēs to ienākumu gribam gūt? Reāli baznīca - tā ir draudze. Tātad - uz draudžu rēķina. Kur šīs draudzes ir trūcīgākas? Laukos. Tātad - uz lauku draudžu rēķina. Valdības partijas ir parakstījušas zināmus dokumentus arī valdībā pirms šīs Saeimas vēlēšanām. Pirms šīs Saeimas vēlēšanām ir bijusi viena nostāja, bet tagad ir pavisam cita nostāja. Nu, kolēģi, es gribētu teikt, ka nav labi krāpt ne vēlētājus, ne draudžu locekļus, ne baznīcu. Es domāju, ka šeit noteikti vajag runāt par morāli. Mēs šādas apņemšanās neesam pildījuši. Arī pirms gada, kad šeit bija balsojums, mūsu nostāja bija tāda pati kā šobrīd. Mēs uzskatām, ka baznīcām šis nekustamais īpašums nav jāapliek ar nodokli. Varbūt kaut kad nākotnē, kad mūsu sabiedrība būs bagātāka, mēs to varēsim darīt, bet pašreiz tas nelielais ieguvums, šie 200 tūkstoši latu, tiek tērēts baznīcu jumtiem, baznīcu atjaunošanai. Nu paskatieties, kas tā ir par summu visām baznīcām - 200 tūkstoši latu gadā. Vai tas ir tā vērts?

Es gribētu uzsvērt vēl kaut ko. Mēs bieži runājam, ka, lūk, vajag visiem vienādas iespējas uzņēmējdarbībā. Piekrītu. Bet kāpēc tad mēs slēdzam tādus Eiropas Savienības līgumus, ka savus vietējos uzņēmējus, vietējos ražotājus nostādām sliktākā situācijā nekā tos, kas importē, ved pie mums iekšā produkciju?

Kolēģi, šo lietu mēs aizmirstam. Vai ārvalstu investoriem mēs dodam atlaides? Dodam atlaides. Paskatīsimies šajā pašā likumā! Tas ir 9.punkta 2.apakšpunkts. Tās ir labas atlaides. Un pareizi ir pārejas noteikumos ierakstīts, kam tad tieši 2001.gadā... Tādām nopietnām organizācijām kā Latvijas Bērnu fonds, Kinematogrāfistu savienība, dažādas sporta biedrības un to uzņēmumi, un tas ir vajadzīgs, bet kāpēc baznīcu svītrot ārā no šā saraksta? Vai tāpēc, ka viņa ir atļāvusies teikt arī kaut ko kritisku? Latvijas Inteliģences apvienībā mēs esam dzirdējuši, ka par sociālo politiku baznīca runā kritiski, bet viņai taču ir tiesības paust savu viedokli, savu draudžu locekļu viedokli. Vai tad mēs par to gribam atriebties? Ja gribam, tad es varu pateikt tikai vienu - ka plaisa starp valdības eliti un baznīcu pieaug tāpat kā plaisa starp valdību un sabiedrību. Vai to mēs gribam? Ja to gribam, tad balsosim par šiem priekšlikumiem! Es domāju, ka valsts varai nav jākļūst agresīvākai, tai nav jābūt nihilistiskai attiecībā pret baznīcu, pret draudzēm. Draudzes, kā jūs paši labi zināt, kļūst nabadzīgākas, it īpaši laukos.

Es jums gribētu šeit citēt, varbūt visvairāk vēršoties pie Antona Seiksta, vienu pāvesta Jāņa Pāvila II izteikumu. Arī viņš ir katolis, un šāda ir viņa autoritāte:  “Taisnīguma un sabiedrības solidaritātes ideāliem ir jāgūst virsroka pār tirgus interesēm un tiesībām.” Vai tas tā notiks? Tas ir jūsu rokās, godājamie deputāti! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

 

            Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

 


            V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums šodien tiek dota iespēja pieņemt ļoti nepopulāru lēmumu - finansiāli izvērtēt cilvēciskās attiecības. Vairāku gadu garumā baznīca, atrodoties blakus cilvēkam viņa priekos un bēdās, izveidoja kontaktu, izveidoja savstarpēju sapratni. Mums, politiķiem, valdībai, parlamentam, šādu savstarpēju sapratni ar cilvēku diemžēl vēl joprojām nav izdevies izveidot. Mums, laicīgās varas pārstāvjiem, kuri neatrisināja šo visnotaļ būtisko jautājumu, šodien tiek dotas tiesības izšķirt garīgās varas pārstāvju  nopelnus… Viņi atrada iespēju šo jautājumu atrisināt.

            Es domāju, ka uz šo jautājumu ir jādod atbilde un, lai atbildi varētu dot, katram jāvadās pēc personīgās pieredzes. Reti kurš no mums nepieder pie kādas konfesijas. Man ir tas gods piederēt pie katoļu baznīcas, un es gribu pateikt, ka katoļu baznīca nav bagāta baznīca. Katoļu baznīca dzīvo un strādā ar cilvēkiem, ar savām draudzēm, kas arī nav bagātas. Taču pat šādos apstākļos tās tomēr atrod iespēju uzklausīt vienam otru, un tā ir viņu bagātība.

            Runājot par to, no kā baznīca dzīvo, var laikam droši pateikt vienu lietu, ko neviens no jums neapstrīdēs, - ka tās ienākumi sastāv lielākoties no draudžu ziedojumiem. Latgalē lielākā daļa cilvēku dažu tuvāko gadu desmitu laikā sev nopelnījuši tikai sociālo pensiju, ne vairāk. Viņu ieņēmumi neļauj nopelnīt normālu pensiju, tomēr viņi atmet noteiktus naudas līdzekļus savas baznīcas pastāvēšanai. Tas ir pietiekami nopietns iemesls, lai mēs viņus uzklausītu.

            Jā, mēs pasakām: lai baznīca pastāv, lai tā nodarbojas ar labdarību, lai nodarbojas ar apmācību! Par to tā nodokļus nemaksās. Taču rodas jautājums: “No kurienes tai vispār radīsies šie papildu līdzekļi tiem, kurus dod šie nabadzīgie cilvēki, lai tā varētu šo labdarību veikt?” Un šeit parādās arguments, ka mēs drīkstam ļaut tai nodarboties ar saimniecisko darbību, kur tā varētu  pelnīt naudu.

Šeit ir arī Seiksta kungs, kurš pieminēja vienu no katoļu baznīcas posmiem - Aglonas baziliku. Es gribu pateikt, ka saistībā ar Aglonas baziliku… Jā, papildus valsts finansējumam, kas bija nepieciešams tās atjaunošanai,  pārējās katoļu baznīcas draudzes ziedoja naudu savas baznīcas uzturēšanai un atjaunošanai, nodrošināja Aglonas bazilikas atjaunošanu, bet pēc tam, pēdējos gados, savukārt Aglonas bazilika dalās ar saviem ieņēmumiem, varbūt arī no 15.augusta saieta ieņēmumiem, ar draudzēm, kuras darbojas blakus.

            Domāju, ka mums nav tiesību šodien iejaukties jau izveidotā struktūrā, kura funkcionē un kura ir pozitīvi orientēta. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

 

            P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godīgi sakot, mani mazliet emocionāli stimulēja šodien runāt par šo jautājumu, par kuru nebiju cerējis runāt, Seiksta kunga teiktais. Budžeta likumu pavadošais likums par nekustamā īpašuma nodokli reliģiskajām organizācijām tika mainīts pagājušās valdības koalīcijas laikā. Tas paredzēja, ka līdz 2000.gada 31.decembrim reliģisko organizāciju nekustamais īpašums netiek aplikts, un arī šodien tas vēl netiek aplikts ar nodokli. No 2001.gada 1.janvāra reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai, arī neapliks. Tāda ir šodien piedāvātā likuma redakcija.

Grozījumi. Grozījumi tātad paredz precizēt, kādus īpašumus neapliks. Precizē - tos, kurus izmanto labdarībai, sociālajai aprūpei un reliģiskā personāla mācību iestāžu darbībai. Es atvainojos, Seiksta kungs, bet šeit nav ietverta Aglonas ģimnāzija, jo tur neveic reliģiskā personāla apmācību, bet gan veic jauniešu apmācību. Šeit nav ietvertas svētdienas skolas, šeit nav veselas rindas  izglītības iestāžu, kas šodien darbojas pie baznīcām, un tās jūs gribat aplikt ar nodokli.

 

            Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

 


            L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Jā, Kārli, tu arī esi no svētajiem… tāpēc jau semināru beidzi…

            Cienījamie kolēģi! Aglona… jā, tikai daļēji valsts iedeva līdzekļus tās  remonta darbiem. Un tie tika iedoti tikai tāpēc, ka bija Romas pāvesta vizīte Latvijā. Tāpēc iedeva līdzekļus Aglonas baznīcai! Taču tā atmaksāšana vilkās ļoti ilgi un ar lielām mokām.

Taču mēs  aizmirstam “ēnu” ekonomiku, cienījamie kolēģi! 40 procentu liels it kā esot apgrozījums no valsts budžeta. Vai tad tik tiešām mēs tur nevaram ieviest kādu kārtību? Un tas simtkārtīgi pārsniegs to, ko mēs gribam paņemt no svētās baznīcas.

Tagad pat! Kuģa vraks - 2,1 miljons. Mēs to samaksāsim kaut kādiem neliešiem. Un arī tur vainīgi ir mūsu pilsoņi, kas viņu atvilka uz šejieni. Gribēja nezin kāpēc ievietot tur kaut kādu viesnīcu vai kaut ko citu. Tā ka, redziet, naudas līdzekļus mēs izšķiežam kaut kur un kaut kam maksājam. Un, ja mēs paskatāmies mūsu robežpāreju? 144 tūkstošus samaksā par telefonizāciju vienā robežpārejas punktā. Vai tad tā nav briesmīga summa? Vai nopērk divus elektrokāriņus par 220 000, lai gan par tādu pašu summu var nopirkt  trīs jaunas “SCANIA” ar visām piekabēm. Redziet, kur ir šīs naudas summas un kur tās aizplūst! Un tagad mūsu valdība grib paņemt naudu no mazaizsargātajiem un tiem, kuri nevar pretoties. No tiem jau visvieglāk var paņemt! Bet lielajiem uzņēmējiem neķeras klāt, jo tur ir diezgan problemātiski. Un tāpēc tā ir kauna lieta, pie kuras mēs esam ķērušies klāt, lai lāpītu budžetu…

 

            Sēdes vadītājs. Paldies, laiks!

 

            L.Bojārs. … Ar baznīcas palīdzību! Un tāpēc es aicinu 7.priekšlikumu neatbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

 

            Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Godātie deputāti! Es aicinu tomēr runāt par lietu. Un šie vairāki priekšlikumi, kuri skar konkrēto pantu, tomēr manī izraisa zināmu neizpratni. Pirmkārt, kā es saprotu, šie priekšlikumi skar pašvaldības. Skar tās pašvaldības, kuras piesūtīja konkrētiem nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Tātad pašvaldības būs tās, kas izlems jautājumu, kā piemērot šo normu. Un, ja šajā normā ir minēta labdarība, sociālā palīdzība un izglītība un ja šī norma tiks piemērota no labas gribas, tad it kā nebūtu pret to nekādu iebildumu un varētu balsot. Taču, ja šī norma netiks piemērota no labas gribas, tā,  kā likumdevējs to ir vēlējies, un ja pašvaldībai būs  cita šīs normas izpratne,  tad mēs varam panākt diezgan lielas jukas.

Katrā ziņā tas, ko mēs šobrīd darām, manā skatījumā, ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties. Tas ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties, un ar šo priekšlikumu, ko iesaka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, baznīca būs spiesta attīstīt komercdarbību, tā būs spiesta iesaistīties tādā apritē, kas tai vispār nav tradicionāla. Es tā to saprotu, un es tā to redzu.

Varbūt mana izpratne šajā jomā ir vienpusēja, bet es gribu pajautāt šā priekšlikuma sagatavotājiem tikai vienu lietu: “Ko jūs, kolēģi, saprotat ar vārdu “īpašums”?” Es ar vārdu “īpašums” saprotu arī to, ka ar šo vārdu nesaraujami ir saistīts vārds “pienākums”, jo, lai  šo īpašumu uzturētu, ir jāpilda pienākums. Ir pienākums šo īpašumu uzturēt tādā kārtībā, lai nebirtu apmetums, uzturēt to tādā kārtībā, lai tas regulāri būtu nodrošināts ar siltumu, uzturēt to tādā kārtībā, lai šis īpašums iekļautos vismaz pilsētas vai pagasta arhitektoniskajā vidē.

Kas tam visam ir vajadzīgs? Tam visam, protams, lai realizētu šo pienākumu, ir vajadzīga nauda. Kur baznīca ņem naudu? Un te es  atkal  gribu vaicāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai: “Kur to naudu ņem baznīca? No kurienes?” No ziedojumiem. No draudzes. Vai jūs domājat, ka šobrīd mūsu sabiedrība ir tik bagāta, ka draudzes spēj segt tos izdevumus, kuri ir nepieciešami neskaitāmu tūkstošu kubikmetru gaisa sasildīšanai vai kuri  nepieciešami baznīcu atjaunošanai?

Tas, ko šobrīd dara valsts, palīdzot baznīcai no budžeta līdzekļiem šur tur atjaunot arī šīs arhitektoniskās vērtības, protams, ir labi, taču tas, ko mēs darām ar šo grozījumu, manā skatījumā,  ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties. Es negribu, ka pie baznīcām būtu kazino vai ka pie baznīcām būtu valūtas maiņas punkts, kā jau mēs to šur tur esam redzējuši. Un, ja Finansu ministrijas ierēdņi neprot pamatot un neprot paskaidrot elementāras lietas, tad es atvainojos, bet par šādu priekšlikumu es nevaru balsot. Es balsošu noteikti “pret”.

 

            Sēdes vadītājs. Modris Lujāns,  otro reizi.

 

            M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Es domāju, ka tūlīt potenciālais Rīgas mērs nāks un skaidros komisijas un ministrijas viedokli, kā pašvaldības varēs iekasēt nākotnē šo naudu, kā pašvaldības to risinās un cik lieli būs  ieņēmumi. Tas viss ir labi.

            Es atceros vēl vienu pavisam nesenu gadījumu. Rīgā ir Baznīcas iela, kur ir luterāņu draudze. Un tur parasti staigā veca sieviņa ar tādu lielu  kārbu apkārt. Viņa pieiet pie mašīnām, ja policisti nav paspējuši noķert. Vismaz tad viņa pienāk, un mēs parasti ar viņu parunājam. Viņa saka: “Redziet, es savācu ziedojumus un, redziet, mēs esam ielikuši tur restītes baznīcai logos. Mēs darām daudz ko!” Protams, es domāju, ka baznīcai varbūt būs jālūdz pēc šā lēmuma, ko mēs  šodien akceptēsim, lai vairāk šīs sieviņas staigā apkārt, lūgdamas ziedojumus.

Es tikai vēlreiz saku: tad, kad atkal būs Ziemsvētku dievkalpojumi, es nezinu, kur būs acis jāliek Prezidija locekļiem un pārējiem  kolēģiem, kuri tur ieradīsies. Jo gan jau atkal viņi tur ieradīsies palūgt Dieviņu. Un varbūt, protams, tad iemetīs arī ziedojumu kastītē kādu artavu. Tomēr es uzskatu, ka mums, deputātiem, tas varbūt  nav jādara tādā formā, bet gan ir jāpieņem  loģiski likumi. Un šinī gadījumā es aicinātu, vismaz tuvākajā laikā, baznīcu īpašumus neaplikt ar tādiem nodokļiem.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un cienījamā finansu ministra, mūsu Bērziņa kunga, priekšlikumu. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

 

            R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

            Godājamie kolēģi, un šajā gadījumā arī radioklausītāji! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka varbūt aiz neuzmanības Rasnača kungs un Bojāra kungs ir kļūdījušies. Viņi ļoti labi runāja, ka nevajag akceptēt šo ilgi diskutēto un kopā ar konfesiju vadītājiem meklēto risinājumu, ko ierosinājis finansu ministrs un  precizējusi komisija. Tātad viņi aicina nebalsot par šo, bet gan atstāt spēkā esošo. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ar 2001.gada 1.janvāri aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli reliģisko organizāciju visus īpašumus. Tātad vai jūs uz to aicināt, Bojāra kungs un Rasnača kungs? Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

 

            I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Godājamie kolēģi! Pīka kungs mums nupat notēloja situāciju, no kuras kļūst skaidrs, ka baznīca ir iedzīta zināmā strupceļā, jo, ja nenobalsos par vienu no piedāvātajiem priekšlikumiem, tad jūs tiksiet aplikti ar visiem nodokļiem.

            Manuprāt, parlaments nevar šo jautājumu izlemt pēc būtības, jo mums nav zināmi divi eksakti lielumi. Pirmais: kādi ir baznīcas ienākumi no saimnieciskās darbības? Un otrais: kādas finanses ir nepieciešamas, lai baznīca varētu sevi uzturēt pie dzīvības? Man šķiet, ka sen būtu laiks izmest no Satversmes to augstprātīgo un jezuītisko frāzi, kas skan: “Baznīca ir atdalīta no valsts.” Tas nozīmē, ka arī cilvēki ir atdalīti no valsts.

 

            Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

 

            E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums ir 7., 8. un 9. priekšlikums. Un arī 9.priekšlikums būs jābalso. Mēs katrā ziņā pieprasīsim to balsot, un tāpēc nevajadzētu pašreiz uztraukties, ka varētu izveidoties tāda situācija, kā Pīka kungs norādīja. Šajā 9.priekšlikumā ir runāts par garīgā personāla mācību iestāžu darbību, par sociālo aprūpi un labdarību. Tādā gadījumā,  ja šī darbība notiks šajos īpašumos, tad tos nevajadzētu  aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ka šeit viss ir kārtībā.

Aicinu balsojot izšķirties pēc pārliecības. Vai mums tiešām šajā vispārējā nabadzības situācijā ir nepieciešams uzlikt šo nekustamā īpašuma nodokli, kura vērtība varētu būt apmēram 200 000 latu šajā gadā, ko iekasēs nodoklī no baznīcām? Es domāju, ka noteikti nē, jo tas ir nodoklis draudzēm.

 

            Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

 

            P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Godātie kolēģi! Es kategoriski protestēju pret atsevišķu mūsu draugu un kolēģu tendenci nostādīt valsti pretī baznīcai vai tendenci nostādīt Saeimu pretī baznīcai. Šis likumprojekts tikai saskaņo to, kas Latvijā jau sen ir noticis. Dīvainā kārtā ar visiem nodokļiem tiek apliktas medicīnas iestādes, izglītības iestādes, nabago patversmes un viss pārējais. Sakārtota sistēma ir sakārtota sistēma,  un mēs netaisāmies aplikt ar kādu nodokli to baznīcas darbību, kas ir tās pamatdarbība. Diemžēl mums visiem ir diezgan labi zināms, ka uz baznīcu lielajām zemēm šur tur ir ierīkoti gan naudas mijēju kantori, gan azartspēļu kantori. Un tas nevienam nav noslēpums, tāpēc nebūtu iemesla šīs vietas un  šo zemi neaplikt ar tiem nodokļiem, ko tām pienākas maksāt. Ir pilnīgi kategoriski  jānorobežojas no šādām kustībām un šādām darbībām, kas, izmantojot Latvijas radioklausītāju nesapratni, mēģina nostādīt Saeimas reālo finansiālo darbību pret tiem cilvēkiem, kuri ir ticīgi un kurus var iespaidot.

Godātie kolēģi, tas nav vērsts pret baznīcu! Mēs to vēlētos pateikt arī visiem Latvijas radioklausītājiem. Ne mazākā mērā ne! Tas ir vērsts tikai uz visas Latvijas likumdošanas sistēmas sakārtošanu. Mēs balsosim tā, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir lēmusi un kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja jau ir vienojusies ar Latvijas reliģisko konfesiju vadītājiem.

 

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

 

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pirmā lieta, ko es gribētu Rasnača kungam noteikti minēt, ir tā, ka šis nav Finansu ministrijas priekšlikums. Tas ir valdības priekšlikums, kas ir vienprātīgi akceptēts valdībā, kurā ir arī jūsu ministri, un tas ir guvis vienprātīgu atbalstu.

Otra lieta. Šīs sarunas ar reliģiskajām organizācijām šogad ilga apmēram pusgadu, un jūs blakus varat redzēt iepriekšējo redakciju, kas ļoti stigri paredz aplikt ar nodokļiem šos reliģisko organizāciju īpašumus. Ir rasts kompromiss, ka šīs atsevišķās lietas netiek apliktas. Iepriekš Apiņa kungs ļoti precīzi minēja, ka valsts, cienot pašvaldības, par visiem saviem īpašumiem maksā. Par skolām un slimnīcām tā maksā pašvaldībām.

Un trešā lieta. Nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis, tāpēc savā ziņā, mēģinot visus jautājumus atrisināt pašvaldību vietā, manuprāt, šis balsojums ir arī par neuzticību pašvaldībām, ka tās nevienu jautājumu nespēj atrisināt.

Pašvaldībai ir tiesības dot jebkuras atlaides. Šis nodoklis ir pašvaldību nodoklis, un arī citos gadījumos tās var to darīt. Šeit nav runas par naudu, ko iegūsim no baznīcām. Jūs jau dzirdējāt summas, kas tika minētas. Šeit ir runa par principu izlīdzināšanu, it sevišķi saistībā ar uzņēmējdarbību, jo šobrīd, teiksim, ir tādas pašvaldības, kur reliģisko organizāciju īpašumi sastāda 25% lielās vai pat ļoti lielās pilsētās, teiksim, Vidzemē tie ir 25% no zemes īpašumiem.

Mēs parasti ar reliģiskajām organizācijām saprotam it kā tradicionālās reliģiskās organizācijas, un it sevišķi šodien es dzirdēju minējumu, ka praktiski ir tikai divas - katoļu baznīca un luterāņu baznīca, taču, to precizējot, šobrīd oficiāli ir reģistrētas 800 draudzes. Pie tam dažādu jaunu reliģisku organizāciju dibināšanās bieži vien ir saistīta ar šo atviegloto nodokļu politiku, lai izmantotu šo priekšrocību savu mērķu sasniegšanā - drīzāk veidot biznesu. Mēs te it kā izprotam, un arī es no debatēm saprotu, ka ir divas vai sešas konfesijas, kas ir tradicionālās, bet ir reģistrētas 800 draudzes, un daudzos gadījumos tas ir saistīts tieši ar šo īpašumu apsaimniekošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāja jums tūlīt citēs 1926.gada noteikumus. Varu teikt, ka šobrīd valdības piedāvātā kārtība ir ievērojami pretimnākošāka baznīcām, nekā Latvijas valsts to atļāvās laikā no 1918. līdz 1940.gadam. Tāpēc es aicinu akceptēt šo saprātīgo lēmumu, ko ir pieņēmusi valdība un vienprātīgi akceptējuši visi valdībā esošie ministri, līdz ar to arī valdībā esošās partijas.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka pašlaik notiek diskusija it kā par finansu ministra priekšlikumu. Ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā ir papildinājums ar labdarību un sociālo aprūpi, daļēji arī ar izglītību (attiecībā uz semināriem, kur izglīto garīgā personāla cilvēkus). Jāsaka gan, ka iepriekš mēs esam atbalstījuši, pareizāk sakot, valdošā koalīcija ir atbalstījusi finansu ministra Bērziņa 3.priekšlikumu, kas paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas ēkas un zeme, ko izmanto medicīnai un sociālajai aprūpei.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pareizāk sakot, finansu ministrs piedāvā neaplikt ar nodokli arī reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, ko izmanto labdarībai un sociālajai aprūpei. Tomēr, cienījamā Tautas partija! Jūs teicāt, ka jūsu prioritāte ir izglītība, bet ne 3. - finansu ministra priekšlikumā, ne arī 7. - finansu ministra priekšlikumā, nav runas par to, ka reliģisko organizāciju izglītības iestādes vai arī privātās izglītības iestādes tiek atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa.

Jā, var piekrist finansu ministram, ka pašvaldībām ir tiesības no tā atbrīvot. Taču, ja likumā nav ierakstīts, ka šīs izglītības iestādes - gan pašvaldību, gan reliģisko organizāciju iestādes - ir atbrīvotas, tad Finansu izlīdzināšanas likumā nekustamā īpašuma bāzē ir ietverti visi šo izglītības iestāžu ieņēmumi par nekustamo īpašumu. Ja Tautas partija, kura saka, ka tās prioritāte ir izglītība, uzskata, ka izglītība ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, tad balsojiet “par”, bet mēs balsosim “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A.Poča. Cienījamie deputāti! Acīmredzot te ir jāievieš zināma skaidrība atsevišķās lietās, jo, manuprāt, deputāti debatējot varbūt nedaudz ir pārpratuši situāciju vai arī nedaudz to neizprot.

Pirmkārt, par balsošanas kārtību. Mēs līdz balsošanai vispār nenonācām. Es tikai runāju par finansu ministra iesniegto priekšlikumu un runāju arī debatēs. Visi pārējie debatētāji arī runāja par jautājuma būtību, jo par balsošanas procedūru atbild Saeimas Prezidijs, un pie tās mēs vēl nonāksim. Tas būtu pirmām kārtām.

Otrām kārtām attiecībā uz to, ko tikko minēja Salkazanova kungs. Mums ir noteikts, ka pašvaldības nemaksā par tām izglītības un labdarības iestādēm, arī par medicīnas iestādēm, kas atrodas tieši kādas pašvaldības teritorijā, jo pašvaldības pēc būtības saņem šo naudu un pašvaldība to pēc tam arī izdod. Šis piedāvājums ir tādēļ, lai vienkārši nebūtu šīs iekasēšanas un izmaksāšanas procedūras, jo pašvaldības arī uztur šīs iestādes. Mēs te vienkārši saīsinām naudas ceļu, ja tā drīkst izteikties.

Trešam kārtām. Es tiešām jums citēšu no likuma un no Ministru kabineta noteikumu krājuma 12.burtnīcas: “1926.gada 20.jūlijā. Saeimas pieņemts un Valsts prezidenta izsludināts likums. Likums par nodokli no nekustamas mantas pilsētās un miestos. 2.pants. No nodokļa atsvabinātas: 5.apakšpunkts - baznīcas, lūgšanas nami, sinagogas, klosteri, kapsētas un tamlīdzīgi līdz ar pagalmiem un neizīrētām vai neiznomātām blakusmantām luterāņu, Romas katoļu un Austrumu baznīcām, kā arī citām konfesijām un reliģiskajām organizācijām piederīgās ēkās atrodošies zemināru, garīdznieku un kalpotāju mitekļi.” Šeit, kā jūs redzat, nekas netiek runāts ne par labdarības, ne par sociālās aprūpes iestādēm. Tādējādi Latvijas Republikas Saeima šobrīd var lemt par krietni paplašinātāku likuma normu, dodot zināmas priekšrocības tātad arī šīm divām darbībām.

Es gribētu minēt vēl vienu normu. Šeit jau daudzi runāja par to, ka pašvaldībām ir tiesības nepiemērot šo nodokli. Tik tiešām! Jo pašvaldības jau vislabāk zina, kuras no šīm ēkām tiek izmantotas arī kādiem citiem nolūkiem un kuras patiesi kalpo sabiedrībai, patiesi kalpo sociālajām vajadzībām, varbūt vēl arī tām, kuras mēs neesam nosaukuši.

Un vēl. Ja mēs runājam, teiksim, par šo taisnīgumu nodokļu sistēmā, tad pasakiet, kā tas iznāks, ja, balstoties uz likumu par šo nekustamā īpašuma nodokli... ja zeme pieder vienam īpašniekam un ja uz tās atrodas dzīvojamā māja, attiecībā uz kuru šobrīd likums nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli var maksāt arī nomnieks vai lietotājs, tad pasakiet, ko tas nozīmē? Ja mēs atbrīvosim šo baznīcu, vai tas nozīmē, ka uz tās zemes esošās dzīvojamās ēkas tiks atbrīvotas no šā nodokļa un to iedzīvotājiem šis nodoklis nebūs jāmaksā? Vai tas nozīmē, ka viņi būs privileģētākā stāvoklī?

Ja mēs vispār skatāmies uz likumdošanas normām, tad mums tās ir jāskata ļoti plašā kontekstā un jāskatās, lai, vienam kaut ko dodot, mēs otram kaut ko neatņemam vai arī otrādi.

Un tagad es lūdzu pāriet pie balsošanas procedūras. Tik tiešām atbilstoši procedūrai vispirms ir balsojami plašākie priekšlikumi, un es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūgtu jūs atbalstīt mūsu komisijas sagatavoto redakciju ar papildinājumu - ar vārdiņu “arī”, kas ienes pilnīgu skaidrību šajā aplikšanas kārtībā. Tātad ir jāskatās papildus izdalītajā materiālā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā finansu ministrs valdības vārdā atsauc 7.priekšlikumu, izsakot atbalstu 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam, lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par deputātu Urbanoviča, Deņisova, Solovjova, Tolmačova un Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir ietverts dokumentā nr.2297-c! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. 10. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tāpēc nebūtu jābalso... Ja mēs šo atbalstām, tad jāteic, ka tas ir identisks arī deputātu Urbanoviča, Deņisova, Solovjova, Tolmačova un Jurkāna priekšlikumam.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. 12. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija to noraidīja, un es mazliet paskaidrošu - kāpēc. Šeit ir runa par to, ka no nekustamā īpašuma nodokļa ir atbrīvota īpaši aizsargājamā zeme, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kur ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī šajā teritorijā esošās un dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas. Seiles kundze ierosina šo normu nedaudz paplašināt ar vārdiem “un šo teritoriju pārvaldīšanai un aizsardzībai izmantojamās ēkas, kas varētu atrasties arī ārpus šīs īpaši aizsargājamās zemes”. Tā kā tas tomēr varētu skart arī citas pašvaldības, uz kuru zemes atrodas šīs ēkas, komisija šoreiz šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums drīzāk ir redakcionāls, un es esmu to sagatavojusi tikai tāda apsvēruma dēļ, lai tās administratīvās ēkas, par kurām valstī nodokļus vajadzētu maksāt pašvaldībai, netiktu apliktas ar nodokli, tātad lai nodokļu summas netiktu pārliktas no vienas kabatas otrā. Šī pirmajā lasījumā sagatavotā redakcija, kuru atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, īstenībā ir pretrunīga, jo, ja lasa uzmanīgi, tad juristi šo frāzi varētu tulkot tikai tā, ka tās ēkas, kuras atrodas teritorijā, kur ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, tiek atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa, kaut gan šīs teritorijas, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība, piemēram, Slīteres rezervātā, ir tikai varžu purvs un vecais piemineklis. Tur nav neviena ēka nekad bijusi un nekad arī mūžā nebūs. Un tāpat tas ir arī Gaujas nacionālā parka stingrajās zonās, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība. Tātad, ja paliek šāda redakcija, tad neviena rezervāta vai nacionālā parka administrācija no šā nodokļa netiek atbrīvota.

Es gribu teikt, ka atbrīvotas tiek arī pašu pašvaldību ēkas, kā mēs to esam ierakstījuši, ja tās netiek izmantotas saimnieciskai darbībai, bet nez kāpēc šīs ēkas, kuras kalpo par pamatu gan tūrisma attīstībai, gan izglītībai, gan mūsu valsts kultūras un dabas aizsardzības nostiprināšanai, tiek apliktas ar nodokļiem. Es aicinu tomēr pārdomāt un atbalstīt šo manu redakcionālo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 14. - finansu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts pēc būtības, bet ir nedaudz precizēta komisijas redakcija.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Līdzīgs ir arī 15. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kurš arī ir precizēts komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Mums vēl jālemj par deputātes Seiles diviem priekšlikumiem, kurus komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu pateikt, ka es atsaucu savu 17.priekšlikumu, jo tas ir daļēji atbalstīts, izsakot Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas ieteiktajā redakcijā, un to ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un tas nozīmē tikai to, ka netiks apliktas ar dubultiem nodokļiem tās dzīvokļu daļas vai māju daļas, kuras tiek iznomātas kādam citam cilvēkam. Un šis precizējums - ja ēkas tiek iznomātas saimnieciskajai darbībai -, manuprāt, ir loģisks, bet redakcija, kuru iesniedza Ministru kabinets, nebija loģiska, jo tad dzīvoklis, kurš tiek iznomāts citai personai, tiktu aplikts ar dubultiem nodokļiem. Vispirms būtu jāmaksā ienākuma nodoklis par saņemto īres vai nomas maksu, un pēc tam no inventarizācijas vērtības, kāda ir šim iznomātajam dzīvoklim, būtu jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā. Es pateicos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par sapratni.

Manis iesniegtais 16.priekšlikums ir ierosinājums svītrot, ka dzīvojamās ēkas neapliek ar nodokli līdz 2003.gada 31.decembrim. Mēs katru reizi, labojot šo nekustamā īpašuma nodokli, šo termiņu paceļam aizvien tālāk, aizvien tālāk. Manuprāt, būtu pienācis laiks to izsvītrot, lai individuālās ēkas vispār neapliek ar nodokli, un tad likums skanētu tā: ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas. Tas, manuprāt, būtu ļoti loģiski. Tāpēc es pieprasu balsojumu par 16.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

17.priekšlikums ir atsaukts.

 

A.Poča. Jā, līdz ar to es lūdzu atbalstīt 18. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sprindžuks vēlas debatēt? Nevēlas. Iebildumu pret 18.priekšlikumu nav.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Nākamais ir 19. - deputātes Seiles priekšlikums, kas ir līdzīgs viņas nupat pieteiktajam 16.priekšlikumam, tikai ir ar šaurāku saturu. Tas nozīmē svītrot normu, kas nosaka, ka līdz 2003.gadam netiek ar nodokli apliktas ēkas, kuras izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 20. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Komisija atbalstīja arī 21. - finansu ministra Bērziņa iesniegto priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

 

A.Poča. 23. - deputātes Počas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Vai es drīkstētu arī nedaudz debatēt?

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates par 23.priekšlikumu. Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šis priekšlikums, patiesību sakot, ir radies prakses dēļ. Un prakse ir šāda, ka šobrīd likumā par kooperatīvajām sabiedrībām un arī likumā par nekustamā īpašuma nodokli ir noteikts, ka katrs īpašnieks jeb katrs kooperatīva biedrs pats slēdz līgumu, teiksim, ar zemes īpašnieku par tās zemes daļas nomu. Šobrīd tas ir diezgan sarežģīti zemes īpašniekiem - iekasēt šo naudu. Zemes īpašniekam ir individuāli jāslēdz līgums ar katras daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, darbs ir pietiekami sarežģīts. Šie īpašnieki bieži vien atsakās slēgt šos līgumus.  Jāsaka, ka kopumā līdz ar to ir ļoti grūti iekasēt nekustamā īpašuma nodokli. Tiesas process ir dārgs un ilglaicīgs. Un līdz ar to zaudētājas ir arī pašvaldības, jo nesaņem tām pienākošos nodokļus.

            Mana priekšlikuma būtība bija noteikt, ka kooperatīvajām sabiedrībām var būt pilnvarojums kooperatīva valdei... To varētu uzlikt arī par obligātu pienākumu, lai tās būtu atbildīgas par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Taču šobrīd, ņemot vērā, ka komisija to neatbalstīja, es šo priekšlikumu atsaucu.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

 

            A.Poča. 24. - deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

            Līdzīgi tas ir ar 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. 28.priekšlikums ir līdzīgs. Lūdzu atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums nr.29 komisijā netika atbalstīts. 

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

            A.Poča. Komisija šoreiz neatbalstīja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Netika atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Un no Juridiskā biroja piedāvātajiem diviem variantiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja otro variantu, kas kopumā ir izteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā redakcijā - 33.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. 34. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            A.Poča. 35. - Seiles kundzes priekšlikums. Šoreiz tas nav guvis atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Ierosinu atbalstīt 36. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. 37. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. 38. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 39. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. 

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 28, atturas - 1. Likums pieņemts.

            Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

            Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds Aijai Počai.

 

            A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās!

 

Sēdes vadītājs. Vārds Edvīnam Inkēnam.

 

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Aicinu visus Eiropas lietu komisijas locekļus uz sēdi Ārlietu komisijas zālē.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Salkazanovam.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Reformu apakškomisijas locekļi! Lūdzu uz kopēju sēdi komisijas telpā!

 

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru  Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 


A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Jāzeps Šņepsts, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte  Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Visi priekšlikumi ir apkopoti dokumentā
nr.2298-b.

Un 1. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par teksta precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 2. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Tas komisijā neguva atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 4. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 5. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums ir nedaudz redakcionāli precizēts, uz tā bāzes tika izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 8. -  deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Tas atbalstu komisijā neguva.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 9. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 10. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 11. -  finansu ministra priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

A.Poča. Līdzīgi lūdzu atbalstīt 12. - finansu ministra priekšlikumu. 

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Arī 13.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 14.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī izveidoto Budžeta un finansu (nodokļu)  komisijas redakciju, kas ietverta 15.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 16. - finansu ministra priekšlikums. Tas ir konceptuāli atbalstīts un ietverts precīzākā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt šo 17.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī  18. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 19. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. Netika atbalstīts arī 20. - ministra Muciņa priekšlikums… Es atvainojos, deputāta Muciņa priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 21. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums ir konceptuāli atbalstīts, bet redakcionāli precizēts 22. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. Komisija neatbalstīja  deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu nr.23.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Un līdzīgi arī 24. - deputāta Muciņa priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Arī 25. - deputāta Muciņa priekšlikums - netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

 

A.Poča. Savukārt 26. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Un kārtējo reizi mēs neatbalstījām deputāta Muciņa 27.priekšlikumu. 

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Poča. 28. - deputātu Urbanoviča, Deņisova, Mitrofanova, Jurkāna, Solovjova un Tolmačova priekšlikums - komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par -  23, pret - 29, atturas - 22. Netiek atbalstīts šis priekšlikums.

 

A.Poča. 29. - deputāta Urbanoviča un citu priekšlikums - arī netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. 30. - finansu ministra  Gundara Bērziņa priekšlikums - tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. Šoreiz gan 31. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Ministrs iebildumus neceļ. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. 32. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 34.priekšlikumā. Līdzīgi arī 33. - deputātu Urbanoviča, Deņisova un citu priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 34.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33. un 34.priekšlikumu.

 

A.Poča. Līdzīga attieksme ir arī pret 35. - deputāta Arņa Kalniņa, 36. - Urbanoviča un citu deputātu un 37. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, kas ir atbalstīti, bet tikai precizētā veidā ietverti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 38.priekšlikumā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt  38.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Šobrīd komisija nav atbalstījusi 39. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs.  Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Tā  neatbalstīja arī 40. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs.  Deputāti neiebilst.

 

            A.Poča. 41. -  deputātes Monikas Zīles priekšlikums - neguva atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

 

            A.Poča. 42. - deputāta Kalniņa priekšlikums - atbalstu neguva.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Netika atbalstīts 43. -  deputātes Birznieces priekšlikums,  44. - deputāta Leiškalna priekšlikums, bet mēs atbalstām 45. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 43., 44. un 45.priekšlikumu.

 

            A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt 46. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par jaunu panta daļu, kas nosaka, ka turpmāk attiecībā uz viesnīcu pakalpojumiem tiks piemērota tā saucamā “tax-free” sistēma, kas padarīs mūsu viesnīcu pakalpojumus konkurētspējīgus kopīgajā ekonomiskajā telpā.

 

            Sēdes vadītājs.  Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 47. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs.  Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 48. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs.  Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 49.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs.  Deputāti atbalsta.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 50.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Kā arī 51. - finansu ministra Bērziņa  priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. 52. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu - komisija konceptuāli atbalstīja. Jāteic, ka mēs atbalstījām arī Ministru kabineta priekšlikumu nr.53, bet tikai nedaudz redakcionāli precizētā veidā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 54.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. 55. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - tiek atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. 57. - deputātes Zīles priekšlikums - konceptuāli ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 59.priekšlikumā. Un līdzīgi ir arī ar vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu nr.58, kas tika ietverts 59.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo 59.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt par 57.? Par 58. priekšlikumu.  Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile.

 

            A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie deputāti! Protams, 57. un 58.priekšlikums ir daļēji saistīti. Taču, manuprāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātais variants, iestrādājot to pašu domu  par daļēju pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu tūristu  mītnēm,  neglābj  situāciju, kāda ir izveidojusies, apkalpojot no ārzemēm iebraukušos tūristus, jo gandrīz visās ārvalstīs, it sevišķi Eiropas valstīs, pilnīgi šie atvieglojumi tiek doti nevis caur pievienotās vērtības  nodokļa atmaksāšanu, bet tieši tā, ka tūristu mītņu sniegtie izmitināšanas pakalpojumi netiek aplikti ar apgrozījuma nodokli. Manuprāt, par šo nozari atbildīgā ministra priekšlikums ir daudz precīzāks un tas tieši nostiprina mūsu ieiešanu Eiropas tūrisma tirgū un arī veicina Eiropas tūristu iebraukšanu Latvijā, līdz ar to radot daudz labvēlīgāku  Latvijas tēlu šeit, kā arī labākus ekonomiskos nosacījumus.

Tomēr galvenais ir tas, ka tad uzlabotos vispārējā ekonomiskā situācija, jo naudas daudzums no ārzemju tūristu pirkumiem un dažādiem pakalpojumiem, kurus viņi izmanto šeit, Latvijā, tātad ne tikai par šīs mītnes izmantošanu, pieaugtu daudzkārtīgi salīdzinājumā ar šo nelielo atlaidi, kuru mēs esam piemērojuši  Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā 46. priekšlikumā, tas ir,  tikai gadījumos, ja tūrists par naktsmītni samaksā vismaz 50 latus.

Un tāpēc es domāju, ka ir iespējams papildus atbalstīt vēl arī  58.priekšlikumu, kas nebūt neizjauc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vispārējo koncepciju, jo, piemērojot 0 procentu likmi vispārējiem tūristu pakalpojumiem,  bet precīzi atrunājot, ka tūristu  mītņu sniegtie pakalpojumi, tātad izmitināšanas pakalpojumi,  ārvalstu tūristiem netiek aplikti tādā veidā, lai mēs līdzinātos Eiropas valstīm. Tātad tūristu plūsma ritētu arī mūsu virzienā, nevis apejot Latviju. Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

 

            A.Poča. Man jāsaka, ka mēs nedrīkstam šo deputātes Seiles ierosināto priekšlikumu atbalstīt viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka likumā mums jāskatās ne tikai šī norma, bet arī visas citas normas, kas regulē, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu. Likumā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir viens no kritērijiem, kam tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Un iekšzemē visi pakalpojumi ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Tieši tāpēc attiecībā uz tūristu mītņu sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem ārvalstu tūristiem, kur pakalpojumu vieta ir iekšzeme, mēs nevaram piemērot citādāku normu kā vienīgi šo nulles likmi ar atmaksāšanu.

            Ko nozīmē nulles likme? Tas  nozīmē, ka praktiski katram šim viesnīcas īpašniekam ir tiesības saņemt priekšnodokli. Tas ir ļoti būtiski! Pretējā gadījumā viņiem šīs priekšnodokļu summas ir jāiekļauj pakalpojumu cenā, un  atvieglojumus viņi saņems tikai un vienīgi tad, ja mēs piemērosim šo “tax-free” sistēmu, tātad tos saņems tikai pakalpojumu saņēmējs. Tā ka mums šīs normas ir jāskatās kontekstā, un tāpēc mēs ļoti daudz diskutējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to, kādas varētu būt ekonomiski izdevīgākas normas mūsu viesnīcu īpašniekiem. Un tāpēc mēs šeit arī izveidojām šo 46.priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir objektīvāks.

 

            Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Seiles kundze, bet debates par 58.priekšlikumu ir pabeigtas! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

            A.Poča. 60. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 61.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 59., 60. un 61.priekšlikumu.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 62.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 63. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidoto redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 64. - Gundara Bērziņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. 65. -  finansu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Atbalstīts ir 66. - finansu  ministra Bērziņa priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            A.Poča. 67. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts, bet precizēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 68.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 69. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Poča. Lūdzu atbalstīt 70. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju.  Jā, lūdzu!

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            A.Poča. ...un arī 71. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt arī 72. -  Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Arī 73. un 74.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju par pārejas noteikumu  punktu piemērošanu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,  lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””  pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 10, atturas - 8. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

            A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie deputāti! Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Poča. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums,  kuru mēs lūdzam atbalstīt Ministru kabineta izveidotajā alternatīvajā redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu  balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! par - 63, pret - 10, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizēt... Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir konceptuāli atbalstīts, un ir izveidota 3.priekšlikumā jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt tātad 3.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Poča. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 10, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

 

A.Poča. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu, precizētu redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt to.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29,  atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A.Poča. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Poča. 5. - deputāta Klementjeva priekšlikums par panta izslēgšanu. Netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

A.Poča. Netika atbalstīts arī deputāta Klementjeva priekšlikums par nākamā panta izslēgšanu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, un ir Ministru kabineta izveidota alternatīva redakcija. Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 8.priekšlikums.

 

A.Poča. 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt labklājības ministra Požarnova priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās brīdi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumu ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģistrācijas numurs ir 645). Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts paredz atteikties no izdevumu sasaistes ar minimālo mēneša darba algu un nosaka konkrētus invaliditātes pensijas apmērus.

1.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā tas ir pieņemts daļēji un iestrādāts 2.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums - Saeimas deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikums. Komisija noraida.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu.

 

J.Dalbiņš. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 10, atturas - 12. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Dokumenta reģistrācijas numurs ir 641. Šeit ir otrajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi. Būtība ir tātad tieši tāda pati - sasaistes ar minimālo algu izņemšana no šejienes ārā un Zemessardzes likuma sakārtošana, lai šis likums ietu kopā ar pārējiem Nacionālo bruņoto spēku likumiem. Tad varētu atvaļinātās militārpersonas no Zemessardzes arī ieskaitīt rezervē.

1.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pieņemts daļēji, iestrādāts 4.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

 

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums...

 

Sēdes vadītājs. ... ir jau pieņemts.

 

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums - aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Daļēji iestrādāts 6.priekšlikumā. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

 

J.Dalbiņš. 7.priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums. Daļēji iestrādāts komisijas pieņemtajā variantā - 8.priekšlikumā. Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

 

J.Dalbiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Viss.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 21, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 639.

1.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums pieņemts daļēji, iestrādāts 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

 

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 638.

1.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums redakcionāli izmainīt likuma nosaukumā vienu vārdu. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums ir par 27.pantu. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Dalbiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Škapars.

 

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jums izskatīšanai ir izsniegts dokuments nr.2321-b. Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi ir divi - atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums. Komisija to izskatīja un piedāvā redakciju, kāda jums ir izsniegta. Lūdzam atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Škapars. 2.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pirms divām dienām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē kultūras ministre ierosināja noteikt savādāku valsts arhīvu sistēmas vadības iecelšanas un arī pārraudzības kārtību. Atbildīgā komisija atbalstīja šādu viedokli. Tomēr atļaujiet man paust savu individuālo uzskatu par to, kā būtu jāreformē mūsu valsts arhīvu sistēma. Proti, jau divus gadus darbojas valdības apstiprināta komisija, kura gatavo izskatīšanai īpašu jaunu likumu, kas reglamentētu mūsu Latvijas valsts arhīvus. Šis likums vēl nav pilnībā izstrādāts un nav iesniegts Ministru kabinetā. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šobrīd izskata likumu par aģentūrām un likumu par valsts pārvaldes iekārtu, un saskaņā ar šiem abiem likumiem, kad tie stāsies spēkā, būs jāreformē arī Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un mūsu valsts arhīvi. Tādēļ, godātie kolēģi, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šobrīd būtu pāragri grozīt valsts arhīvu sistēmas tiesisko statusu, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas statusu un  šādas normas iekļaut.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Škapars.

 

J.Škapars. Attiecībā uz šo 2.priekšlikumu varu teikt, ka tas tika ļoti rūpīgi un vairākkārtīgi debatēts komisijā. Par šo priekšlikumu ir panākta vienošanās arī starp Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju, tāpēc ir ierosinājums atbalstīt komisijas piedāvāto priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš pieprasa balsojumu? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

            Škapara kungs, likumprojekta izskatīšana vēl nav beigusies!

 

J.Škapars. 3.priekšlikums - izslēgt 6.panta piekto daļu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 25. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

 

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieskatieties dokumentā nr.2465! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija noraidīja, jo šis priekšlikums noteica kārtību, ka pēc trešās izsoles visi jautājumi no jauna jāskata Ministru kabinetā. Komisija uzskatīja, ka tāda kārtība nebūtu pareiza. Ja arī ir kāds objekts, attiecībā uz kuru ir, teiksim, īpaši atsavināšanas noteikumi, tad valdība, pieņemot lēmumu par mantas atsavināšanu, to var pieņemt jau sākotnēji. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

J.Bunkšs. Un 2. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, jo tādējādi likumā tiek noteikta šī prasība atbrīvot no valsts nodevas to darījumu nostiprināšanu, kur kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantoti sertifikāti. (Starpsauciens: “Noraidīts!”)

 

Sēdes vadītājs. Komisijas atzinums ir negatīvs par šo priekšlikumu.

 

J.Bunkšs. Tad es atvainojos...

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atklāsim debates par 2.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Patiesībā šim priekšlikumam nemaz nevajadzēja būt, jo maksāšanai ar sertifikātiem vajadzēja beigties, taču līdz šim parlaments ir atbalstījis tieši tādu situāciju, kādu turpināt piedāvāju es, bet valdība šo situāciju ir piedāvājusi mainīt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri savus sertifikātus izmantos tajā termiņā, kurā parlaments ir pagarinājis to izmantošanu, būs nostādīti citādākā situācijā nekā tie cilvēki, kuri izmantoja savus sertifikātus iepriekš, jo līdz šim mēs nemaksājām nodokli no šiem darījumiem, Godmaņa kungs! Es vienkārši esmu par to, lai visiem zem šīs saules ir vienādi nosacījumi, izņemot, protams, tos, kuriem mēs dodam īpašas nodokļu atlaides.

 

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es ierosinu tomēr deputāta Leiškalna priekšlikumu neatbalstīt, jo pašreiz visus šos jautājumus regulē Ministru kabineta noteikumi, un arī idejiski tas, ko Leiškalna kungs piedāvā šajā papildinājumā, ir iestrādāts jaunajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos, tāpēc šo lietu nevajadzētu īpaši izcelt šajā likumā.

 

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis...

Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

 

K.Leiškalns. Spurdziņa kungs, tas, kas tiks iestrādāts Ministru kabineta noteikumos, pat tad, ja tas atrodas šodien projektā, mani nepārliecina. Mani pārliecina norma, kuru parlaments ir ierakstījis likumā, kas ir likumā pateikta un, uz kuru balstoties, jau ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Vēl vairāk: ja mēs ņemam vērā, ka darījumi ar sertifikātiem beigsies pēc gada, tad es negribētu, lai mēs šobrīd apzogam tos cilvēkus, kuri bieži vien valsts vai pašvaldību mazspējas dēļ nav realizējuši savus sertifikātus. Tā ir visa mana ideja, un šī ideja balstās pat ne uz sociālu, bet uz elementāru taisnīgumu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates... Atvainojiet, Ivars Godmanis!

 

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā problēma slēpjas vienā apstāklī, ka mums ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Valsts budžeta izdevumu daļā ir postenis, no kura tiks samaksāti šie izdevumi, kas tik un tā ir vajadzīgi izdevumi, jo, reģistrējot īpašumu tajās institūcijās, ir vajadzīgi zināmi izdevumi visās tajās lietās, bet tagad mēs ierakstām, ka valsts nodeva nav jāmaksā arī tad, ja es par sertifikātiem pērku. Labi! Bet kas to samaksās? Un tad man rodas jautājums. Es saprotu, ka komisija ir pietiekami rūpīgi visu izpētījusi. Ja reiz tāda izdevumu posteņa budžetā nav un ja valsts par to nesamaksā tādā vai citādā kvalitātē, tad mēs gan varam šo priekšlikumu pieņemt, bet nebūs līdzekļu. Tie cilvēki aizies un teiks: “Piereģistrējiet, jo man ir tiesības nomaksāt nodevu.”, bet tur pretim teiks: “Nē!” Es nezinu, bet man šķiet, ka tā ir zināma problēma. Komisijai tomēr vajadzētu par to visu pateikt diskusijā. Mēs varam tā vienkārši populistiski pieņemt, bet beigās nevienam nereģistrēs to īpašumu un pateiks, ka nav naudas, par ko reģistrēt.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Bunkšs.

 

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu - par to, kādēļ man te tāds misēklis iznācis, komentējot šo 2.priekšlikumu. Pēc būtības komisija pati šajā procedūrā pašu šo faktu nenoraida, bet mēs vairāk strīdējāmies par formu. Kā mēs to dzirdējām tagad no parlamentārā sekretāra Spurdziņa kunga, tad šobrīd jau eksistē Ministru kabineta noteikumi, kas ir izdoti, pamatā balstoties uz likumu par nodokļiem un nodevām, kas šādu atvieglojumu paredz, tāpēc mums komisijā vairāk bija tikai šī diskusija par formu, kurā vietā un, teiksim, vai mums būtu nepieciešams to vēl kādā citā likumā dublēt.

            Es esmu paskatījies, un tik tiešām šis likums par nodokļiem un nodevām paredz vispārējas tiesības Ministru kabinetam to darīt. Bet šeit, kā jau ir  rakstīts šajā jums izdotajā dokumentā, komisija tomēr uzskatīja par pareizu,  pēc būtības gan atbalstot pašu šo ideju, ka tāda prakse būtu pielietojama, pēc formas šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt. Tāpēc arī varbūt bija tie daži pārpratumi. 

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

            Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 14. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Trešais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

 

            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Paldies, priekšsēdētāja kungs! Bojāra kungs! Jūsu priekšā, dāmas un kungi, ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajā lasījumā. Kancelejas numurs šim dokumentam ir 2462. Un tajā ir tikai daži priekšlikumi.

            1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tajā runāts par aizstājumu atsaucē. Es aicinu šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            K.Leiškalns. Dāmas un kungi, nekur nav jāskrien… Trešajā lasījumā ir priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

 

            K.Leiškalns. Paldies. Un 3. - pēdējais priekšlikums - ir saņemts no Juridiskā biroja. Tajā runāts par izslēgumu 31.panta pirmajā daļā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - Kārlis Leiškalns.

 

            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dokumenta kancelejas numurs ir 2463. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

            Tāpat kā iepriekšējais, arī šis likums pieder pie tā sauktās regulatoru paketes. Šajā likumprojektā ir divi priekšlikumi. Tie abi atrodas 5.lappusē.

            1.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis par 39.pantu, kurā viņš mēģina noteikt vienādas taksometru  pakalpojumu cenas visā  valsts teritorijā. Komisija to nav atbalstījusi, ņemot vērā, ka situācija ar ceļiem dažādās pašvaldībās ir atšķirīga.  Līdz ar to komisija aicina neatbalstīt parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

            K.Leiškalns. Turpretī 2.priekšlikumā Pūķa kungs ir precizējis likuma spēkā stāšanās laiku un saskaņojis to ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Komisija to atbalsta, un es aicinu arī jūs to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            K.Leiškalns. Līdz ar to likums ir izskatīts. Aicinu atbalstīt to trešajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!  Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret  un atturas - nav. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. Trešais lasījums.

            Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

            J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

            Kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam lasījumam šo likumprojektu,  atbildīgā komisija izvērtēja 11 priekšlikumus.

            1. un 2.priekšlikums attiecas uz 3.panta otro daļu. Juridiskais birojs un atbildīgā komisija ierosina to redakcionāli precizēt. Aicinām atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīta.

 

            J.Lagzdiņš. 3., 4., 5., 6. un 7.priekšlikums attiecas uz 3.1.pantu. Juridiskais birojs ierosina precizēt šā panta redakciju. Atbildīgā komisija daļēji ir pieņēmusi 3., 4., 5. un 6. Juridiskā biroja priekšlikumu un izstrādājusi savu redakciju 3.1.pantam. Aicinām atbalstīt 7.priekšlikumu.      

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            J.Lagzdiņš. Nākamais ir 8.priekšlikums, kas attiecas uz trešās nodaļas nosaukumu. Juridiskais birojs ierosina to precizēt, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums attiecas uz 15.pantu. Atbildīgā komisija to redakcionāli ir precizējusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            J.Lagzdiņš. 10. -  Juridiskā biroja priekšlikums - attiecas uz likuma izstrādes tehniku. Es aicinu to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            J.Lagzdiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par to, ka pārejas  noteikumi ir jāpapildina ar atsevišķu daļu. Aicinu atbalstīt to.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. 

 

            J.Lagzdiņš. Aicinām pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta  statusu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60,
pret - 1, atturas - 15. Likums pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Trešais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

 

            V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi jums izskatīšanai dokumentu nr.2475, un ir atsevišķi deputāta Maksimova priekšlikumi, kurus arī varēsiet izvērtēt.

            Pirmais priekšlikums ir par to, lai papildinātu 8.pantu ar jaunu 13.punktu. Komisija attiecīgo papildinājumu uzskata par iespējamu atbalstīt un piedāvā to darīt arī jums.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta… Deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Maksimova priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Maksimova priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret  - 21, atturas - 25. Priekšlikuma pirmā daļa netiek atbalstīta.

 

            V.Lauskis. Tāpat deputāts Maksimovs piedāvāja šo pašu 8.pantu papildināt ar jaunu 14.punktu. Komisija uzskatīja par iespējamu šo piedāvājumu daļēji atbalstīt, bet redakcionāli vajag piestrādāt… Komisija piedāvā to kā savu priekšlikumu un aicina arī  parlamentu šo piedāvājumu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par otro atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 11. Priekšlikums atbalstīts.

 

            V.Lauskis. Un vēl ir trešais  - deputāta Maksimova piedāvājums, kurā  viņš uzskata par nepieciešamu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jaunu punktu.

            Komisija šo piedāvājumu daļēji atbalstīja un piedāvā arī jums to atbalstīt, tikai izteiktu komisijas redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

V.Lauskis. Komisija piedāvā jums attiecīgo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, neviens neatturas.  Likums ir pieņemts.

            Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras, un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.2479. Ja drīkst, tad sāksim izskatīt iesniegtos priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 2. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            Dz.Ābiķis. 7. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums - nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis  mans 7. priekšlikums ir saistīts arī ar 13. un 14.priekšlikumu, kas faktiski ir tikai ievads 23. priekšlikumam. Un jautājums faktiski pēc būtības ir tāds: kas tad ir augstskola? Vai augstskola ir, kā mēs to izpratām padomju laikos, valsts iestāde, varbūt arī iestāde, ko dibinājusi pašvaldība vai kāda cita privāta institūcija, vai augstskola tomēr ir cita rakstura institūcija, kam ir nepieciešama īpaša reģistrācijas kārtība? Šī reģistrācijas un dibināšanas kārtība faktiski pastāv it sevišķi Eiropas augstskolās, kas Eiropas pilsētās daudzās vietās faktiski ir veidojušās vēl pirms tam, kad tikusi dibināta valsts. Un tāpēc mēs varam mierīgi teikt, ka augstskola un pilsētas bieži vien ir radušās agrāk par valsti. Un ne jau valsts ir tā, kas dibina augstskolas. Bieži vien to ir darījušas pilsētas vai kas cits, bet visādā ziņā visas šīs trīs institūcijas savā ziņā ir līdzvērtīgas. Līdzvērtīgas un arī ar kaut ko saistītas.

Tomēr saistība diemžēl šajā likumdošanā arvien vairāk tiek nīdēta ārā. Pagaidām  Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atļāvusies atstāt tādu formulējumu, ka  augstskola ir iestāde ar kaut kādām pašpārvaldes iezīmēm. Nē, cienījamie deputāti!  Augstskola ir personu apvienība. Personu apvienība publisko tiesību jomā. Un uz to mums ir jāvirzās. Uz to ir mums jāiet. Mēs saprotam, ka mēs nevaram, būdami cieši saistīti ar padomju tiesību sistēmu, tā vienkārši šodien atbrīvoties no izpratnes par iestādi, par ministrijai  pakļautu augstskolu, kuru mēs finansējam, kuru mēs ar karotīti  barojam un kurai mēs gribam iecelt rektoru vai kaut kā citādāk to regulēt. Mums grūti pieņemt, ka mums ir jāvirzās uz to, ka mēs atdodam kaut ko no savas varas daļas, ka mēs atdodam kaut ko no valdības vai ministrijas varas kādam citam tikpat  nozīmīgam  vai ne mazāk ietekmīgam, bet, protams, finansiāli no valdības un no budžeta atkarīgam subjektam, kāda ir augstskola.  Diemžēl mums šāda izpratne nav populāra. Diemžēl tā neveido  pilsonisku sabiedrību.  Tā neveido citus demokrātiskas pašpārvaldes centrus,  uz ko vairākkārtīgi ir norādījusi mūsu diezgan populārā socioloģe Ilze Ostrovska,  tāpēc šis priekšlikums arī ir parādījies.

Trijos šajos priekšlikumos ir runāts par to, ka  tā ir nevis iestāde, bet gan institūcija. Tātad te ir daudz “mīkstāk” pateikts, ka tā ir institūcija,  un, runādams par 23. priekšlikumu,  es, protams, šajā komentārā centīšos sniegt padziļinātu skaidrojumu. Tomēr  visādā ziņā pieeja augstskolai kā iestādei pēc savas būtības ir nepareiza.

Šis varbūt nav pats labākais variants, un šajā ziņā ir jāpiekrīt Ābiķa  kungam, ka trešajā lasījumā nav vēlams risināt šādas fundamentāla rakstura problēmas, taču jautājums ir par to, vai mēs gribam virzīties uz priekšu un dot arvien vairāk pašpārvaldes tiesību šādai iestādei, bet beigās to pārveidojam par to, par ko būs runāts manā 23.priekšlikumā, vai arī mēs tai soli pa solim ņemam nost šīs pašpārvaldes funkcijas. Kādam nolūkam  tad mēs veidojam pasniedzēju pašpārvaldi? Kādēļ mēs veidojam darbinieku pašpārvaldi? Kādēļ mēs veidojam studentu pašpārvaldi? Kādēļ  mēs veidojam  tātad attiecīgi Senātu, kur šīs institūcijas grupu vēlētie pārstāvji sanāk kopā un pieņem savu satversmi? Un dara to tikpat neatkarīgi, kā, atvainojiet par salīdzinājumu, to dara valstis vai pilsētas. Un šī tad arī ir mana priekšlikuma būtība, jo, ierakstot nevis “iestāde”, bet “institūcija”, mēs ļaujam, protams, virzīties uz priekšu nākamajiem priekšlikumiem, stingri nenosakot, ka augstskola ir iestāde. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

 

            P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamie deputāti! Jautājums par vārdu “iestāde” mums bieži vien saistās ar to terminoloģiju, kāda ir  vēsturiski lietota mūsu valstī. Nupat pirms pāris stundām mēs pieņēmām “Likumu par budžetu un finansu vadību”. Likumā ir runa gan par institūcijām, gan par iestādēm. Par iestādēm tur ir teikts: “Budžeta iestādes ir valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldību funkcijas, un kuras pilnīgi finansē no valsts un pašvaldību budžeta.” Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolas 15 miljonus saņem no budžeta, bet  14 miljonus saņem no dažāda veida... citāda veida maksas pakalpojumiem un citāda veida ieņēmumiem. Tās netiek pilnībā finansētas no valsts budžeta. Tātad iestādes statuss ir pilnīgi nepieņemams jebkurai augstskolai, kura tiek finansēta no citiem avotiem, nevis no valsts vai pašvaldības budžeta.

            Tālāk šajā pašā likumā ir runa par institūcijām. Kas tad ir institūcijas? “Budžeta finansētas institūcijas ir budžeta iestādes, valsts un pašvaldību aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji  tieši no budžeta finansētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības.” Tā varbūt nav pilnvērtīga redakcija attiecībā pret tiem likumprojektiem, kas top Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, proti, likumprojektu par valsts aģentūrām un likumprojektu par valsts pārvaldes iekārtu, bet katrā ziņā kaut cik iezīmē  tendenci uz to, ka nākotnē, kad pieņems šos divus likumus, iestāžu statusā var palikt tās iestādes, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. Tās varētu būt inspekcijas, tās varētu būt ministriju administrācijas, bet nekādā gadījumā tām nevajadzētu pielīdzināt autonomas iestādes - augstskolas - un nosaukt tās par iestādēm. Daudz elastīgāks ir vārds “institūcija”.  Pēc šo valsts pārvaldes likumu pieņemšanas šis vārds ļaus šīm tā sauktajām iestādēm elastīgi pārveidoties vai nu... par aģentūrām, vai kādām citām institūcijām. Lūdzu atbalstīt Muciņa priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Apspriežot likumprojektu, mūsu sēdēs regulāri piedalījās gan Augstākās izglītības padomes, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, gan studentu organizāciju pārstāvji. Mēs, apspriežot likumprojektu,  respektējām Rektoru padomes viedokli, piemēram, strīdīgajā jautājumā par kancleru. Es gribu uzsvērt, ka komisijas sēdēs regulāri piedalījās arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Šis strīds ir vairāk juridiskas dabas, un šobrīd Saeimas Juridiskais birojs (es atkārtoju - Saeimas juristi!) uzskata: kamēr nav pieņemts likums par publiskām institūcijām, diemžēl vārdam “iestādes” likumā ir jāpaliek.

Es aicinu Muciņa kungu, kurš vada Saeimas Juridisko komisiju, varbūt strādāt pie likuma par publiskām institūcijām, un, ja šāds likums tiks pieņemts, tad arī mēs varēsim izdarīt labojumus visos citos likumdošanas aktos.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 8. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. Nākamais - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums, kas ir identisks 7.priekšlikumam, un tas nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

 

Dz.Ābiķis. 14.priekšlikums ir identisks iepriekš minētajam. Tas ir Linarda Muciņa priekšlikums, un tas nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

Dz.Ābiķis. 15. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 16. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 19.priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, daļēji ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 20. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 23. - Linarda Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ.

 

Dz.Ābiķis. 24.priekšlikums...

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklāsim debates par 23. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu.

Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem trim priekšlikumiem, kuri diemžēl dažādu aspektu dēļ jūsu atbalstu neguva, taču es neatturēšos no iespējas izteikt savu viedokli šinī jautājumā, jo likumdošana mums ir jāsakārto. Un, ja tas nav iespējams šajā reizē, tad par to ir jārunā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz. Iepriekšējā priekšlikumā un vēl arī tajos divos citos, par kuriem es nedebatēju, es runāju par varbūt juridiskām niansēm, par iestādi vai institūciju, taču, kas attiecas uz 7.pantā izdarīto grozījumu (otrajā lasījumā tika izslēgts pirmās daļas otrais teikums, ka “augstskolas ir pašpārvaldes iestādes”, kas faktiski ir kā tilts starp manu piedāvājumu un esošo sauso formulējumu “iestāde”), es saskatu tiešus draudus augstskolu demokrātijai, augstskolu pašpārvaldei. Tā ir augstskolu nolikšana zem stingrākas vai pārlieku stingras valsts regulācijas. Nav nenoliedzams, ka augstskolām šis pašpārvaldes moments ir ļoti svarīgs. Tāpat kā pašvaldībām. Taču tās ir teritoriālas pašpārvaldes, bet augstskolas ir nozaru pašpārvaldes. Tās, protams, sastāv no personām, nevis ir iestādes. Un tādēļ arī ir šis manis piedāvātais formulējums: “Augstskolas ir publisko tiesību autonomi pašpārvaldes subjekti.” Tātad tie ir publisko tiesību subjekti, kas ir pēc sava juridiskā statusa līdzvērtīgi Rīgas, Liepājas vai citām domēm. Viņi nav ministrijai pakļautas iestādes, kurās mēs varam iecelt un gribējām iecelt kanclerus un kurās mēs gribētu iecelt dažādus citus cilvēkus, kas varētu šeit regulēt kaut ko. Taču neatkarīga augstskola - tā ir ne tikai tāda demokrātijas iegriba. Tā ir vēsturiska situācija, tā ir vēsturiska prakse, ka augstskolas pašas sevi pārvalda. Pārvalda no šiem trijiem vai četriem zariem (tie tātad ir pasniedzēji, darbinieki, studenti), un veidojas satversmes sapulce. Tādēļ arī ir šāds formulējums. Un tas ir nevis kāds privāto tiesību veidojums, bet gan publisko tiesību veidojums, jo mēs prasām no viņām un dodam viņām... nu, lielākoties, protams, finansējumu mēs viņām dodam, bet mēs viņām dodam arī tiesības un uzliekam viņām pienākumus, un saskaņā ar šīm tiesībām un šiem pienākumiem, kas ir ierakstīti šo augstskolu satversmēs, viņas attiecīgi darbojas.

Tādēļ es domāju, ka šā panta otrā teikuma izslēgšana ir zināma atgriešanās pie padomju sistēmas, pie tā, ka tā ir kāda stingri ministrijai pakļauta iestāde; nav vairs šā pašpārvaldes momenta, kas ir ierakstīts otrajā teikumā. Mēs gribam, tā teikt, zem vienas ministrijas sakoncentrēt visu ministriju augstskolas, lai kaut kā unificētu šo sistēmu. Es domāju, ka tā ir antidemokrātiska pieeja. Tikai demokrātija šinī jomā un, protams, kontrole pār valsts budžeta izlietojumu var dot efektīvus rezultātus. Es neuzskatu, ka augstskolām ir tīkams šāds attiecību modelis: ministrija - iestāde. Augstskolas ir demokrātiskas, augstskolas ir neatkarīgas, augstskolas ir pazīstamas ar savu brīvo garu, un, es domāju, brīvam garam augstskolās ir sava vieta. Un tādēļ mums jācenšas, lai augstskola tiktu formulēta tā, kā tā parasti tiek formulēta Centrālajā Eiropā, - kā personu apvienība, kā publisko tiesību subjekts, kā pašpārvaldes subjekts. Jo bez šāda formulējuma mums Eiropā nav ko darīt.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sākumā gribētos komentēt attiecībā uz institūcijām teikto, ka ar Juridisko biroju tas ir saskaņots. Jā, ar Juridisko biroju šo normu saskaņoja, jo to normu, kuru es citēju, pieņēmām šodien “Likumā par budžetu un finansu vadību”. Nupat pirms pāris stundām pieņemtajā likumā rodas problēma ar šo iestādi. Un piedevām šeit 7.pantā ir ietverta izglītības iestāžu autonomija. Pašreizējā redakcija, kāda ir spēkā esošajam pantam, nosaka: “Augstskolām ir juridiskās personas statuss. Valsts dibinātās augstskolas ir pašpārvaldes iestādes.” Tā ir šodienas redakcija. Ja netiek atbalstīts ne deputāta Muciņa ieteiktais variants, ne politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas piedāvātais variants, tādā gadījumā rodas jautājums -kāda vispār bija vajadzība šo 7.pantā noteikto autonomiju labot? Tā kā otrajā lasījumā ir nobalsots, lai izslēgtu šo 7.panta tekstu, es ieteiktu kolēģiem atbalstīt vai nu 23., vai 24.priekšlikumu, lai šī autonomija tomēr parādītos Augstskolu likumā.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Linards Muciņš, runājot par savu priekšlikumu, izteica daudzas vērā ņemamas domas attiecībā uz augstskolu autonomiju, patstāvību, darbības tiesisko nodrošinājumu, neatkarības nodrošinājumu. Bet, godāto kolēģi, ierakstot likumā jūsu piedāvāto normu, ne par gramu, ne par mazāko daļu nepalielinās augstskolu patstāvība, autonomija, neatkarība! Jo jūsu piedāvātā norma ir teorētiska definīcija. Es kā jurists pievienojos, zinot tās normas, kādas ir iestrādātas likumprojektā par publiskām institūcijām, bet šobrīd jūsu priekšlikumam vienkārši nav nozīmes. Turklāt mēs neesam konceptuāli vienojušies par to, kādā veidā mēs institucionāli veidosim savu valsti. Un  tieši šīs lietas ir aplūkotas topošajā likumā par publiskajām institūcijām. Šobrīd ir pāragra šāda norma, pirms mēs neesam vienojušies par pašu galveno - par to, kā mēs būvēsim valsts pārvaldi Latvijā. Es tomēr aicinu šobrīd atturēties no šā priekšlikuma pieņemšanas.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

 


P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, augsti godātais Lagzdiņa kungs! Man ir patiess kauns par to, ka jūs tā runājat. Jo jūs visus šos septiņus gadus esat klasiski runājis par augstskolu pašpārvaldi. Jūs esat vienmēr runājis par autonomiju un par publiskajām tiesībām. Jā, mēs esam ļoti daudz runājuši par to, ka mums ir jāuzticas augstskolu mācībspēkiem, nevis tikai un vienīgi birokrātiem. Mēs esam jau tāpat panākuši to, ka esam viena birokratizēta valsts. Mēs katru dienu lasām avīzēs un redzam, ko spēj mūsu birokrāti, bet mēs vēl vairāk ejam atpakaļ - mēs arī augstskolām atņemsim jebkādas autonomijas iespējas, lai viņas pilnībā pakļaujas Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, kuri varēs diktēt absolūti visu pēc sava prāta. Pat to autonomiju, kas bija... jau bija sasniegta zināma autonomija, kaut vai deklaratīva, bet arī to mēs atņemsim. Mēs atņemsim iespēju virzīties uz priekšu, mēs visādā ziņā mēģināsim panākt tikai to, ka vienīgie, kam uzticēties Latvijā, ir klasiski ierēdņi, kuri sēž dažādās Latvijas ministrijās, pašvaldībās un tā tālāk. Tie nu ir vienīgie cilvēki, kam, pēc Lagzdiņa kunga definīcijas, drīkst uzticēties. Nevienam augstskolas pasniedzējam, nevienai augstskolu pašpārvaldei, nedz arī augstskolu senātiem! Tam, ka profesori, studenti, mācībspēki spētu reāli kontrolēt situāciju, spētu reāli noteikt mācību programmas, - tam Lagzdiņa kungs netic. Kā jūs esat beidzis augstskolu, tas nu gan man nav skaidrs. Un kāpēc jūs vēl joprojām lepojaties ar savu jurista diplomu?!

 

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Kādas institūcijas vai personas tiesības un pienākumus nebūt nenosaka izdomātas, teorētiskas, skaistos vārdos ietērptas definīcijas, kurām neseko likumos, Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību normatīvajos aktos konkretizētas tiesības. Šis ir lozungs, tas ir vārdu savirknējums, kuram neseko konkrētas normas, kas nodrošina šo pašpārvaldi. Apiņa kungs, likumos mazāk ietversim normas, kas satur teorētiskas definīcijas, likumos vairāk liksim iekšā konkrētas labas lietas, kas ir vajadzīgas cilvēkiem un arī augstskolām. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

 

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jums pateikšu kādu nepopulāru lietu, bet ko var darīt... Es saprotu, ka šis nav tautoloģisks jautājums. Jā! Protams, šādu vai tādu vārdu savirknējumi ir būtiski no speciālistu viedokļa, bet es domāju, ka būtība parādīsies arī tālākajos pantos, cik lielā mērā mēs kaislīgi aizstāvam augstskolas patstāvību. Un te man kā bijušam finansu ministram rodas viens jautājums. Mēs faktiski spriedām par to arī ar deputātiem. Jā, 75% ir valsts budžeta līdzekļi, un aptuveni 25% ir pašu nopelnītie līdzekļi, bet mēs iestājamies par absolūti simtprocentīgu neatkarību. Labi, izņemsim ārā kanclerus! Labi, es vēl kaut ko varu izņemt ārā, bet man ir tikai viens sīks jautājums. Es nevaru noskaidrot, man nav skaidrības, kādā veidā atskaitās par šīs naudas izlietošanu. (Starpsauciens: “Pēc sirdsapziņas!”) Vai te ir kaut kādas līguma attiecības? Nav! Vai te ir kaut kādi konkrēti padarāmie darbi, par kuriem samaksā? Nav! Nu tad, dārgie deputāti, es domāju, varbūt sāksim ar to, ka, pirms mēs runājam par 120 procentīgu neatkarību -, es nesaku populāras lietas! - vismaz noskaidrosim to mehānismu, kā šie ļoti lielie 10 miljoni, par ko mēs šeit balsosim nākamnedēļ, tiek izmantoti un kas par tiem atskaitās, jo, ja mēs šo naudu iedodam absolūti superneatkarīgai institūcijai, tad rodas jautājums par šo cilvēku sirdsapziņu, kuri tur strādā. Man nav pamata apšaubīt to, bet es domāju, ka kontrolei kaut kādā veidā ir jābūt, jo mēs taču atskaitāmies par budžetu vēlētāju priekšā, un viņi prasa, kur tā nauda paliek. Mēs sakām vispārēji, ka tā aiziet augstskolām, bet kāda ir atdeve? Tātad mums ir jāatbild zinātniski. Tagad Augstākās izglītības padome... jā tā šo naudu vairāk vai mazāk varbūt arī kaut kā novirza pa attiecīgajiem kanāliem, bet es nedomāju, ka tā ir tā forma, kas ir pietiekama. Tāpēc, virzoties uz tādu absolūtu neatkarību, tomēr vajadzētu pirms tam noskaidrot, kādas būs šīs līgumiskās vai kontroles pozīcijas, jo augstskolām nav sava audita, tās neveido audita akciju sabiedrības. Tātad es nezinu, vai ir jāauditē, vai ir kaut kāds ārējais audits, vai ir konkrēts līgums, bet tā jau mēs varam aiziet līdz bezgalībai, tā mēs pataisīsim augstskolas pilnīgi neatkarīgas. Jā, bet tā ir valsts nauda, ko tās izmanto, tie ir šie 75% no visas naudas. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, tieši par šo naudas tērēšanu mēs tikko ar Godmaņa kungu runājām. Esošais “Likums par budžetu un finansu vadību” nosaka ļoti interesanti, ka viss ir Valsts kasē, un tā tas arī šodien ir, tātad viss tiek tērēts no budžeta. Pieņemot gan iepriekšējo, gan šo budžetu, mēs iedalām naudu vienai, otrai vai trešai funkcijai, un tā tas ir ar simtiem iestāžu, bet nevienai iestādei šodien Budžeta un finansu vadības likums nenosaka, kā tai šī nauda būtu jātērē. Tāpēc, Godmaņa kungs, nevajadzētu pārmest šeit visiem deputātiem, bet jāpārmet šajā gadījumā - un pārmetums ir vietā - būtu valdībai, ka Budžeta un finansu vadības likumā nav ietverti šāda veida grozījumi, ka, iedodot naudu vienai vai otrai institūcijai, ir jānorāda, pirmkārt, rezultatīvie rādītāji, kas ir jāsasniedz, otrkārt, kādiem mērķiem drīkst tērēt šo naudu un kādā veidā par šo naudu ir jāatskaitās. Pašlaik Aģentūru likumā pirmo reizi parādās līgums - vadības līgums, ko slēdz starp ministru un iestādes vadītāju, un tur ir noteikti arī rezultatīvie rādītāji, tur ir noteikta atskaitīšanās kārtība, tur ir noteikta audita kontroles  iespējamība, kā arī citi dažāda veida nosacījumi ir lasāmi šajā vadības līgumā. Šo autonomijas pakāpi nevajag  salīdzināt ar visatļautību. Visatļautība valda šodien. Ir jādomā par rītdienu. Palielinot autonomiju, ir jāpieaug arī kontrolei pār šo iestāžu darbību ne tikai no valsts puses, bet arī no sabiedrības puses, kā tas ir iestrādāts Aģentūru likumā. Tā ka pārmetumi šajā gadījumā ir nevietā.

 

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Otro reizi.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā vien liekas, ka kādā frakcijā ir sagatavots jau likums par jaunas ministrijas - Pašvaldību ministrijas - un  teritoriālās pašpārvaldes nodibināšanu, kas tiktu izvietota visā Latvijā. Mēs to visu pakļausim kādai ministrijai, jo, redziet, arī pašvaldības no valsts budžeta saņem vairāk. Pašām pašvaldībām ir ne vairāk kā 25% savu ienākumu, un, kā šeit teica viens no iepriekšējiem runātājiem, 75% līdzekļu tās saņem no valsts budžeta. Tātad situācija pašvaldībās nav ne par matu citādāka. Un kas tad ir pašvaldība un kas ir, teiksim, šī augstskola kā viena no pašpārvaldes formām? Vienas pašvaldības - tās ir teritoriālās pašvaldības, bet otras ir nozaru pašvaldības. Mēs negribam demokrātiju, jo mēs negribam neko laist ārā no savām rokām, mēs visu gribam turēt birokrātisko ierēdņu stingrā kontrolē. Mēs neko negribam atstāt pašām augstskolām. Vai mēs šos augstskolu senātus un attiecīgos dekānus, tērptus attiecīgajos tērpos, uzskatām par marionetēm,  mums tur piešķir dažādus goda doktorus un tā tālāk? Viņi mums tur atgādina… Valsts prezidente savā runā, Latvijas Universitātē saņemot attiecīgo goda doktora nosaukumu, atgādināja par finansu piešķiršanu zinātnei, bet vai mēs  to darām? Mēs  to nedarām!

Tādējādi, cienījamie deputāti, mēs nevēlamies demokrātiju, bet vēlamies visu turēt tikai vienā vecajā formā, ka viss ir valsts, kā tas bija padomju laikos. Pašvaldības padomju laikos neeksistēja, nu pašvaldības kaut kā ir izspraukušās, ir pat izaugusi kāda Latvijas Pašvaldību savienība, kura tur cīnās un kaut ko iebilst Ministru kabinetam, bet citā jomā mēs neko negribam dot. Tātad demokrātija mums ir apdraudēta! Paldies.  

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, otro reizi. (Starpsauciens: “Pēteri, izstāsti, kas notiek!”)

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs ar šo punktu nebūt nerunājam par 120 procentīgu brīvību. Mēs ar šo punktu nebūt nerunājam par to, ka mēs ar vienu šādu ierakstu spējam panākt, ka augstskolas kļūst pilnīgi suverēnas, ka tās pašas dala un dara, ko grib. Mēs gribam panākt to, lai mēs kaut nedaudz kaut kur šajā valstī varētu izvairīties no šīs absolūtās ierēdniecības, kurā mēs paši ar savu darbu esam šo valsti ieveduši. Un te nu atbildība ir jāuzņemas nevis augstskolām, viņu laipni vēlētajiem senātiem, viņu satversmēm, bet ir jāuzņemas mums un Ministru kabinetam, jo mēs esam virzījuši šo valsti tā, ka ļoti augsti godātie Jānis Gaigals, Silva Golde, Māris Vītols un citi, kas ir vadījuši šo ministriju, patiesībā neko nav spējuši izdarīt tai. Un nav spējuši to izdarīt galvenokārt tāpēc, ka birokrātiskais aparāts tam ir centīgi pretojies un centies izdarīt absolūti visu, lai šodien pat dažas cienījamas partijas, kurās ir tikai cilvēki ar augstāko izglītību, cīnītos pret šo augstskolu suverenitāti. Viņi izkliedz visādus dīvainus saukļus pret augstskolu suverenitāti. Pie neuzticības  saviem pasniedzējiem, saviem kursabiedriem, saviem Latvijas zinātniekiem un pedagogiem - lūk, pie tā mēs šodien esam nonākuši. 

Paldies! Lai jums labi veicas! Es tikai nesaprotu, kādēļ jums toreiz bija vajadzīga šī izglītība.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka šodien ir parādījusies ļoti interesanta tēma un ka diskusija vēršas plašumā. Un mēs acīmredzot zināmu emociju iespaidā aizmirstam pamatprincipus, kādi eksistē visā pasaulē, un diez vai mēs izdomāsim kādu divriteni no jauna. Visā pasaulē augstskolām ir ļoti augsta autonomijas pakāpe. Ļoti augsta autonomijas pakāpe! Taču tajā pašā laikā likumdošanā paralēli ir paredzētas ļoti striktas normas jeb rāmji, kuros augstskolām ir jādarbojas. Tādi attiecas arī uz finansu darbību. Un īstenībā nebūtu jāuzbrūk augstskolām par to, ka tās grib autonomiju. Tad jau drīzāk ir jāatzīstas savā bezspēcībā, izdarot šos grozījumus Augstskolu likumā. Mēs nespējam izveidot tādu mehānismu, kas neliktu apstrīdēt augstskolu autonomijas tiesības, bet vienkārši paredzētu tos kontroles mehānismus, kas liktu augstskolām atskaitīties par to valsts budžeta naudu, kas tām tiek piešķirta. Un šie instrumenti  pamatā ir divi.

Pirmais - tie ir līgumi starp valsti Izglītības un zinātnes ministrijas personā un konkrēto augstskolu, kurai ir paredzēts konkrēts finansējums  konkrētam studentu skaitam konkrētajās studijās, bet augstskola savukārt apņemas sagatavot tādu vai citādu skaitu šo speciālistu.

Otrais instruments ir obligātais audits, kurš pēc vienas - vai nu pēc minimālās, vai pēc maksimālās  - programmas ir jādara, bet tas ir samērā dārgs prieks. Es zinu, ka dažas augstskolas to ir izdarījušas, piemēram, Latvijas Universitāte, bet tādā gadījumā, ja būtu šīs normālās līgumattiecības, mums nebūtu jākontrolē, kā vecajos padomju laikos, pats process, kā daudzi to cenšas darīt vai reglamentēt. Tad beidzot sāks darboties normatīvu princips. Augstskolai tiktu noteikts finansējums atbilstoši studentu skaitam, attiecīgās  specialitātes normatīvs plus koeficients attiecīgajam studiju virzienam. Un viss! Bet kontrolēts tiek galarezultāts - cik studenti ir beiguši. Savukārt Augstākās izglītības padomei, veidojot šo valsts pasūtījumu studijām, ir jāizdara korekcijas nākamajam gadam.

Starp citu, ja tiek pieminēta Rīgas Aviācijas universitāte vai “Stabiņa augstskola”, vai Medicīnas akadēmija vai citas mācību iestādes, tad ir lūgums nemest tās vienā katlā, jo krimināli sodāmas lietas, kādas ir notikušas Rīgas Aviācijas universitātē, attiecīgi ir jāizskata tiesībsargājošajām institūcijām un jāsoda kriminālpārkāpēji, savukārt tajos gadījumos, kad mēs runājam par pašieņēmumiem, ir jānovērš tie cēloņi, kas noved pie tādām sekām, ka mācību iestādēm, augstākajām mācību iestādēm, ir jāmeklē kaut kādi citi varianti, lai  aizsargātu savus pašieņēmumus. Nejauksim absolūti dažādas lietas! Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

 

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Godāto priekšsēdētāj! Domāju, ka diskusija šobrīd ir sākta, izskatot pavisam citu pantu, nevis to, par kuru šai diskusijai pēc būtības bija jānotiek, jo šobrīd mēs izskatām pārsvarā definīcijas un juridisko terminu jautājumus, bet autonomijas jautājums un finansu līdzekļu izlietošanas un kontroles jautājums mums būtu jādiskutē, debatējot par pantiem,  kur par to ir runa.

Tāpēc es vienkārši uzskatu, ka šī diskusija attiecas uz nākamajiem pantiem, par kuriem mēs vēl tikai runāsim un, iespējams, arī karsti diskutēsim.

Kolēģi šeit jau minēja dažas lietas. Nevajag jaukt autonomiju! Nevajag skatīties uz augstskolu autonomiju, nenošķirot divus jautājumus - akadēmisko, satura un zinātnisko autonomiju, kas šodien pilnībā ir garantēta katrai  augstskolai, un finansu autonomiju, finansu līdzekļu pārvaldīšanu, kas ir pavisam cita lieta visā pasaulē.

Mēs visi zinām, ka pasaulē tieši Senāts ir tas, kas katrā augstskolā izlemj jautājumus, kas ir saistīti ar akadēmisko neatkarību, ar studiju programmu saturu, ar mācību saturu, ar zinātniskās darbības saturu, bet vienmēr, no otras puses, ir finansu kontrole, kas tiek īstenota no augstskolas dibinātāju puses. Šajā gadījumā valsts augstskolās tā ir valsts kā šīs augstskolas dibinātāja, kas kontrolē šo  līdzekļu  izlietojumu.

Un tikai šāgada sākumā pirmo reizi tika īstenots valsts pasūtījuma princips augstākajā izglītībā, jo līdz šim valsts budžeta līdzekļi augstskolām tika piešķirti, neprasot pretī nekādu konkrētu rezultātu. Valsts budžeta līdzekļi, nodokļu maksātāju līdzekļi, tika piešķirti augstskolām, neprasot par to nekādu rezultātu, lai gan likuma panti šādu kārtību paredzēja jau pirms vairākiem  gadiem. Jāteic, tas ir labi, ka pirmo reizi ir īstenots šis valsts pasūtījums, ka ir precīzi noteikts par budžeta līdzekļiem uzņemamo studentu skaits katrā studiju programmā, taču tas, kādā veidā šo mehānismu tālāk īstenot, tajā skaitā līgumattiecību veidošana starp augstskolu un augstskolas dibinātāju - tas jau ir pavisam citu - nākamo pantu jautājums. Un tad, kad mēs tos šeit izskatīsim,   tad arī aicinu par tiem diskutēt.

 

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Mani šī diskusija varbūt ne tik daudz izbrīnīja, cik izvilināja pat smaidu. Cienījamie kolēģi! Mēs taču komisijā gribam demokrātiju, bet tanī pašā laikā mēs gribam, lai arī likumdošanas akti būtu sakārtoti un saskaņoti savā starpā, cienījamais Muciņa kungs! Pieņemsim likumu par publiskām institūcijām, un tad es jums apsolu, ka komisija darīs visu, lai atbilstoši šim likumam iestrādātu atbilstošas nostādnes arī šajā  Augstskolu likumā.

Papildinot to, ko teica Vītola kungs un Gaigala kungs par kontroles mehānismiem, gribu vēl atgādināt, ka nākamajos pantos ir ieviesta tāda norma, ka rektors būs personīgi atbildīgs par augstskolas finansiālo darbību. Šādas normas nebija līdz šim.

Runājot vēl par demokrātiju un par augstskolu autonomiju, es tomēr aicinātu lasīt visus pantus pēc kārtas, jo likumā ir speciāls 4.pants, kas tā arī saucas - “Augstskolu autonomija”, kurā ir uzskaitīta vesela rinda tiesību, kas augstskolai piemīt un kas norāda, ka augstskola ir autonoma.

Tā ka, manuprāt, mēs nevaram atbalstīt šo deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu, jo es vienkārši neredzu iemeslu, kāpēc to vajadzētu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!  Par - 22, pret - 12, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

            Dz.Ābiķis. 25. - deputāta Plinera priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

            Dz. Ābiķis. 26. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Ābiķis.  27. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 37.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 29. - deputāta Gaigala priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 31. - deputāta Muciņa priekšlikums - nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Ābiķis. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 33.  - deputāta Gaigala priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 37.priekšlikumā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir atbalstīts arī 34. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 35. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 28. Priekšlikums noraidīts.

 

            Dz.Ābiķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            Dz.Ābiķis. 38. - deputāta Gaigala priekšlikums - nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Ābiķis. 39. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim  pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

            (No zāles. ... Juridiskās domas giganti mūs nobeigs...)

 

            P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Likumprojekta “Par Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” izstrādāšanu  apakškomisijas deputāti!

            Kolēģi, iesim tagad uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un sasauksim nelielu apakškomisijas sēdi.

 

(Pārtraukums)

 


Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

            Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpinām izskatīt grozījumus Augstskolu likumā.

40.priekšlikums. Lūdzu!

 

            Dz.Ābiķis. 40. - deputāta Muciņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 41. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Jā, protams, visi mēs esam beiguši augstskolas, bet laikam īsti nesaprotam, kas tā ir par institūciju. 41. priekšlikums, ko es esmu sagatavojis, faktiski nebūtu diskutējams, jo tieši tā, kā tur ir rakstīts, jānotiek augstskolas reorganizācijai. Tātad: “Lēmums par augstskolas reorganizāciju stājas spēkā pēc tam, kad augstskolas satversmē likumā noteiktajā kārtībā  izdarīti attiecīgi grozījumi un tie apstiprināti likumā noteiktajā kārtībā.” Tātad, lai apstiprinātu augstskolas satversmi jaunā redakcijā, ir jārīkojas šādi. Ņemsim par piemēru Latvijas Universitātes un Stradiņa  universitātes jeb Latvijas Medicīnas akadēmijas apvienošanos. Abām šīm augstskolām ir jāpieņem kopīga satversme,  un šī satversme ir likumā noteiktajā kārtībā  jāapstiprina. Citādāka varianta nav. Citādāka varianta nav! Tātad, protams, Ministru kabinets un ministrija kā finansu donori, kā tie, kas ir dibinājuši... Tomēr atcerēsimies, ka viņi dibina arī pilsētas un dibina arī citas lietas! Bet tas “bērns” ir piedzimis un tā nav iestāde, kas faktiski nav atdalīta no valsts ķermeņa. Pēc  būtības tomēr tā ir autonoma un suverēna institūcija. Un, ja šī autonomā un suverenā institūcija ir likumā noteiktajā kārtībā apstiprinājusi un pieņēmusi  savu satversmi un valsts ir Ministru kabineta personā šīs augstskolas satversmi apstiprinājusi, tad ir loģiski, ka šī augstskola uzsāk savu dzīvi, un, tā sacīt, tā kā vienkāršu iestādi, tā kā vienkāršu ministriju  viņu nevar tik vienkārši nolikvidēt vai apvienot -  un tā tālāk. Tāpēc šeit ir ierakstīts tas, pret ko tik kategoriski  iebilda Lagzdiņa kungs un to nosauca tikai par teorētiskām konstrukcijām. Jā, tajā vietā man būs grūti atspēkot zināmu teorētiskumu un vilkšanu uz akadēmiskumu. Taču 41.priekšlikumā tas akadēmiskums, tas teorētiskums, ko jūs atsakāties iekļaut likumā, konkrēti izpaužas. Šeit ir konkrēti  pateikts, kādā veidā tā autonomija tiek nodrošināta. Autonomija tiek nodrošināta tādējādi, ka katrai augstskolai, kad tā ir piedzimusi, ir sava satversme.

            Tālāk. Protams, ja Saeima nepieņem  kādu aktu par augstskolas likvidēšanu, kā tas bija diemžēl ar vienu augstskolu, citādāka ceļa nav. Faktiski manā priekšlikumā ir aprakstīta tikai reālā situācija. Man diemžēl  nākas atzīt... Ābiķa kungs pagaisis... Ja paliek tā, kā ir ierakstīts šeit, tad tas diemžēl neatbilst visiem citiem likuma noteikumiem. Lēmums, ko pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, ir tikai preliminārs lēmums. Tas ir tikai ierosinājums. Un mēs šeit šodien, atskatoties savā nesenajā vēsturē, konstatējām, ka tāds šis ierosinājums ir bijis. Ministrija ir ierosinājusi apvienot abas augstskolas, un Ministru kabinets ir tā nolēmis. Nu, un vai ir apvienotas šīs augstskolas šodien? Tās nav apvienotas,  tādēļ ka to var izdarīt tikai tā, kā ir rakstīts manā priekšlikumā. Nekā savādāk! Un tā ir faktiski arī rakstīts šajā likumā. Pieņemot vai nepieņemot 41. priekšlikumu, faktiski nekas nemainās, jo šajā pantā ir runa tikai par reorganizāciju. Tas ir pierakstīts klāt. Bet, spriežot pēc likuma teksta, pēc tā, kā viss jautājums ir izklāstīts likumā, tieši tā jau var arī notikt. Citādāk jau notikt nevar! Tā ka es domāju, ka diemžēl šāda pieeja augstskolu apvienošanā, šāda pieeja augstskolu demokrātijas ierobežošanai... šādai pieejai tomēr ir jābūt uz kaut kādas partnerības, kaut kādas savstarpējas vienošanās, kaut kādas saskaņas principu balstītai. Tā  nevar būt balstīta tikai uz to, ka, redziet, ministrija ierosinās, Ministru kabinets pieņems lēmumu un  augstskolas kā  vienkāršas iestādes tiks reorganizētas. Atbilstoši šim likumam tas tā nevar notikt, un es redzu, ka arī nenotiks. Tā ka manam priekšlikumam faktiski ir tikai hipotētiska nozīme. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā pats Muciņa  kungs atzina, ka, pieņemot vai nepieņemot  41.priekšlikumu, nekas nemainās, es aicinu atbalstīt 42. - atbildīgās komisijas redakciju.

 

            Sēdes vadītājs.  Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 7,  atturas - 40.  Priekšlikums nav pieņemts.

 

            Dz.Ābiķis. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums  - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 43. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

           

Dz.Ābiķis. 44. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45. un 46.priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 48. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 49. - LSDSP frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 50. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums par rektoru ievēlēšanu ir, tā sacīt, šīs Lagzdiņa kunga noliegtās “autonomiskās” teorijas konkrētais atspoguļojums. Vēl viens no tiem. Nu diemžēl tā man nācās konstatēt jūsu viedokli. Jo, te ierakstot tā, kā mēs ierakstām, mēs pieļaujam divējādu tulkojumu. “Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.” Bet ja ministrs neierosinās? Un ja Ministru kabinets neapstiprinās? Diemžēl tā tas demokrātiskā un tiesiskā valstī nenotiek. Ja mums nepatīk rektora deguns un Ministru kabinets rektoru neapstiprina, tad tā nav tiesiska valsts, tā ir cita tipa valsts, ko acīmredzot mēs gribam šeit nodibināt. Tādēļ arī ir mans priekšlikums: “Ministru kabinets var atteikt apstiprināt rektoru amatā, ja tas ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus.” Tikai konkrētos gadījumos, ja ir pārkāpta juridiskā izvirzīšanas, apstiprināšanas vai ar izglītību vai stāžu, vai kādu citu kritēriju saistītā kārtība, kāda ir nepieciešama, ievēlot rektoru amatā. Tāpēc jāsaprot, ka Ministru kabineta loma šeit nav absolūta, Ministru kabineta loma šeit nav absolūta, un Ministru kabinets šeit nevar darboties kā diktators: gribam - apstiprinām, negribam - neapstiprinām. Tiesiskā valstī jebkuras institūcijas darbība, it sevišķi Ministru kabineta darbība, notiek tikai saskaņā ar likumu un tikai atbilstoši likumam. Tādēļ aicinu atbalstīt 50.priekšlikumu, kurš pēc būtības tikai precizē 17.panta otro daļu. Jo pat tad, ja nenobalso par šo priekšlikumu, Ministru kabinets nevar brīvi neapstiprināt rektoru. Viņš rektoru var neapstiprināt tikai tad, ja ir pārkāpts kāds likuma vai augstskolas satversmes noteikums viņa izvirzīšanas vai ievēlēšanas procesā.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

 

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ko tad piedāvā jurists Muciņa kungs? Es neesmu jurists, bet es mēģināšu traktēt citādi, tā, kā es to saprotu. Es saprotu, ka likumam ir jābūt tik skaidram, lai to varētu saprast visi. Saprast jebkuru pantu, jebkuru punktu. Piedāvātais priekšlikums skan tā: “Ministru kabinets var atteikt apstiprināt rektoru amatā, ja tas ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus.” Tātad “Ministru kabinets var atteikt”, ja rektora amata pretendents to visu ir pārkāpis. Tātad var atteikt, bet var arī neatteikt. Kā to šeit tulkot? Var tulkot arī pretēji: tātad Ministru kabinets var apstiprināt rektoru amatā, ja viņš ir pārkāpis šos divus likumus. Taču te nav pateikts, kas notiek tad, ja viņš ir pārkāpis citus likumus. Ja viņš ir pārkāpis citus normatīvos aktus, vai arī tad Ministru kabinetam ir šādas tiesības vai nav šādu tiesību? Tik neskaidrs formulējums vienkārši ierobežo jeb liek Ministru kabinetam, tā, kā Muciņa kungs teica, vadīties nevis pēc likuma normām, bet skatīties pēc zilām acīm vai kā citādi.

Es aicinu noraidīt, neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lagzdiņa kungs! Ja jūs nekāpsiet tribīnē un neteiksiet pretējo, tad es noteikti atbalstīšu Muciņa kungu. Jo patiesībā tas, ko jūs teicāt, nozīmē, ka Ministru kabinets izvirza rektoru un tad augstskolas padomei tas jāapstiprina. Muciņa kunga redakcija ir pilnīgi precīza. Ministru kabinets var iebilst nevis subjektīvu, bet likumisku motīvu dēļ: ja, ievēlot rektoru, ir pārkāpts likums un ir pārkāpta augstskolas satversme. Tātad Ministru kabinetam, neapstiprinot rektoru, pilnīgi precīzi jāparāda objektīvi iemesli. Nevar neapstiprināt Ministru kabinets rektoru tikai tāpēc, ka Ministru kabineta priekšsēdim vai izglītības un zinātnes ministram šis rektors nepatīk vai ja viņš nav devis tiem bērnībā iespēju špikot. Es neredzu iemesla šobrīd kauties par deputāta Muciņa priekšlikumu. Nupat Šķēles kungs teica: “Un ja nu ievēlamais rektors atrodas kriminālizmeklēšanā?” Jautājums ir par to, vai likumā ir atrunāts, ko darīt, ja viņš ir bijis tiesāts par tīšiem noziegumiem. Viss tas pats, kas attiecas uz Saeimas deputātiem vai citām valsts amatpersonām; tur mēs uzrādām ierobežojumus. Ja ir attiecīgs ierobežojums un ja rektors ir ticis ievēlēts, neskatoties un šiem ierobežojumiem un pārkāpjot tos, tad Ministru kabinetam ir tiesības rektoru neapstiprināt. Nevis tāpēc, ka konkrētā persona Ministru kabinetam nepatīk! Šajā ziņā Muciņa kungam ir pilnīga taisnība. Un es aicinu jūs atbalstīt to, nestrīdēties par šo tēmu. Šī ir ļoti precīza redakcija.

 

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamie deputāti!

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi!

 

A.Seile. Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo Muciņa kunga priekšlikumu, kurš ir skaidrs un loģisks - pretēji Estas kunga skaidrojumam, kurš nebija tik skaidrs un tik loģisks. Ko pasaka Muciņa kunga priekšlikums? To, ka augstskolas ievēlēto rektoru Ministru kabinets var atteikt apstiprināt tikai vienā gadījumā - ja ir pārkāptas likumu robežas. Un punkts! Tas ir pareizi un labi. Taču esošā redakcija pieļauj, ka tiek rīkotas vēlēšanas augstskolā un rektors tiek ievēlēts, bet Ministru kabinets viņu neapstiprina. Labi, mūsu Ministru kabinets tā nerīkosies. Bet kādi ministru kabineti nevar nākt daudzu gadu laikā, šā likuma darbības laikā? Es nepiekrītu tam variantam, kuru ir atbalstījusi komisija, un aicinu visus atbalstīt Muciņa kunga šoreiz tik tiešām labo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Esta - otro reizi. (No zāles deputāts J.Esta: “Balsosim!”)

Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Muciņa kunga priekšlikumam ir ļoti labs pamats, un faktiski šis priekšlikums būtu atbalstāms, ja tas būtu pilnīgs. Es minēšu vienu piemēru, godātie kolēģi. Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, kuru amata ierobežojumus reglamentē Korupcijas novēršanas likums, ir atļauts veikt pedagoģisko darbu. Proti, jebkurš no mums var strādāt par pasniedzēju, pildīt docenta, profesora pienākumus Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā. Taču mums, godātie kolēģi, ir aizliegts kļūt par katedru vadītājiem, dekāniem, prorektoriem un rektoriem. Šos ierobežojumus nosaka nevis Augstskolu likums, nevis tas likums, uz kuru atsaucas Muciņa kungs, bet gan Korupcijas novēršanas likums. Un, ja Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā tiks nelikumīgi augstskolas vadītāja amatā iecelts kāds Saeimas deputāts vai ministrs, kā tad būs? Vai Ministru kabinets apstiprinās viņu amatā? Nē! Ministru kabinets to nedrīkst darīt, jo tad būs pārkāpts Korupcijas novēršanas likums. Tādēļ Muciņa kunga priekšlikums nav pieņemams.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

 

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jāni Lagzdiņ! Man visu laiku iznāk runāt pēc tevis, un ir prieks par tevi, ka tu visu laiku šādus argumentus lieto. Visa tā darbība ir bijusi vērsta uz to, lai apkarotu korupciju. Tad, kad tev beidzot izdevās izstrādāt Korupcijas novēršanas likumu, izrādījās, ka visā Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas bija korumpēts tajā mirklī, - tas bija augstskolas rektors Zaķis, kurš no Saeimas aizgāja. Kā zināms, neviens cits korumpēts Latvijā pēc tam neatradās. Ja nu vienīgi tagad - mūsu ekonomikas ministrs. Viņš gan, tiesa, jau bezgala sen ir visus dokumentus nokārtojis, bet vēl joprojām tiek, es domāju, tiesāts no preses vai no citiem tādiem pašiem korupcijas apkarotājiem.

Ja nu mēs runājam par korupciju kā jēdzienu, tad tā atkal ir kārtējā neuzticība Latvijas augstskolu senātiem. Tā ir kārtējā neuzticība akadēmiski izglītotiem cilvēkiem, kas ir mūsu augstskolu profesori, pasniedzēji, un arī studentiem, kuriem mēs dodam 15% vietu mūsu augstskolu senātos. Iznāk, ka viņi ir tik neuzticami, ka nezina pārējo likumdošanu, un ka viņi nu noteikti par rektoru ievēlēs to vienīgo pasniedzēju, kurš nemāk latviešu valodu pietiekamā līmenī, un ka viņi noteikti ievēlēs to, kurš tiek krimināli vajāts tajā brīdī, to, kurš ir zadzis kaimiņienei palagus no šņores jau bērnībā un kurš arī visādā citādā ziņā ir pats sliktākais cilvēks, kādu vien varēja atrast. Pēc šiem pārliecinošajiem Lagzdiņa kunga argumentiem mēs noteikti nedrīkstētu ļaut vispār nevienam senātam neko lemt. Tieši otrādi - mums būtu tepat mierīgi jānolemj, ko iecelt par vienu vai otru rektoru. Taču atbilstoši tādai loģikai arī par dekāniem, prodekāniem, katedru vadītājiem un visiem pārējiem mēs lemsim šeit, iecelsim... kā nu gadīsies, tā arī celsim, un tad nu beidzot viss birokrātiskais aparāts būs triumfējis. Bet atbilstoši tam, kā likumā rakstīts, lai to dara Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi!

 

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Lagzdiņa kungs, jums neizdevās mani atspēkot. Pilnīgi pareizi, - būtu daudz labāk, ja Muciņa kungs no savas redakcijas izņemtu ārā vārdiņu “šā” jeb ierakstītu: ja tas ievēlēts, pārkāpjot jebkuru likumu un augstskolas Satversmi. Tas ir būtiski. Tā ir ārkārtīgi svarīga detaļa, jo tas gadījums, kuru jūs minējāt, nav ņemams vērā. Šajā gadījumā attiecībā pret kandidātu iestājas kriminālā atbildība, un, kā jūs zināt, viņš automātiski zaudē abus amatus. Nu, vismaz administratīvā atbildība... Mēs jau vairumā gadījumu amatpersonas sodām administratīvi. Skaidrs, ka labāk būtu, ja Muciņa kunga priekšlikumā būtu ierakstīts, ka tad, ja jebkuru likumu pārkāpj... Tad būtu skaidrs. Turklāt šis laikam ir trešais lasījums, tajā ir grūti kaut ko vēl labot. Taču, es domāju, likumā doma ir pilnīgi skaidri pateikta. Un Korupcijas novēršanas likums jau nu nebūs tas, kas būs par šķērsli augstskolas rektora ievēlēšanai, Lagzdiņa kungs. Piekāpsimies šodien Muciņam un uzskatīsim, ka šajā beidzamajā kaujā viņš ir guvis pilnīgu pārspēku!

 

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Otro reizi.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl ne tikai Latvijas juristi, bet arī Saeimas juristi slimo ar vienu un to pašu slimību, tas ir normatīvisms: viņi lasa tikai likuma burtu, viņi neko nezina un nav dzirdējuši par likumu garu, viņi nezina, ka Ministru kabinets nevar nevienu pretlikumīgu lēmumu pieņemt. Tam, ka ieraksta šeit vārdu “šā” vai raksta bez vārda “šā”, nav nekādas nozīmes, jo, es ticu, Ministru kabinets katru dienu, katru nedēļu visus savus lēmumus pieņem saskaņā ar Valsts valodas likumu, saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu, saskaņā arī ar citiem likumiem. Man nav nekādu šaubu, ka neatkarīgi no tā, vai svītrojam vai nesvītrojam vārdiņu “šā” manā priekšlikumā, Ministru kabinets, ja viņš šādi lems, tad lems uz tiesiska pamata, atradīs pamatu, uz kāda viņš neapstiprinās rektoru, ja viņš uzskatīs, ka tas rektors nav apstiprināms. Ministru kabinets šādos gadījumos nenodarbosies, tā sacīt, ar likumu gramatisko tulkošanu. Un, es domāju, sen jau Universitātē tas ir pārvarēts... Varbūt mums būtu laiks tur drusku atgriezties un tur pamācīties.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Esta. Otro reizi.

 

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu šīs neprecizitātes novērst. Jo rodas jautājums: kā tad notiks rektoru atcelšana - uz šo divu likumu pamata vai uz citu normatīvo aktu pamata, ja rektors šos aktus vai likumus būs pārkāpis? Gan šis likums, gan arī iepriekšējais likums nosaka to, ka arī citi normatīvie akti ir spēkā, ja rektors tos ir pārkāpis. Aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vairs negribu iesaistīties polemikā par šo jautājumu, jo komisijai, kuras viedokli es šeit pārstāvu un kurā ir visu partiju pārstāvji, viedoklis ir tāds, ka šo priekšlikumu vajadzētu noraidīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 51.  - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 52. - deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 53. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 61.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. Līdzīgs ir 54. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 55. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 57. - deputāta Lauska priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 58. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 59. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 60. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts, precizēts atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 63. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 64. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 65. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 68. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 69. - deputāta Plinera priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 71. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. Līdzīgs ir 72. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 74. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 74.priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 76. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 76. un 77.priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Ir jau pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Ābiķis. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. Tālāk es lūgtu šo 43.lappusi nomainīt ar jums izdalīto, jo    79. - Juridiskā biroja priekšlikumā - ir ieviesusies tehniska neprecizitāte, taču komisija atbalsta šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, tomēr es gribētu, lai stenogrammā būtu fiksēts, ka šajā lappusē 33.pantā, kur ir vārds “amats”, ir jābūt vārdam “amata vieta”. Es ceru, ka kolēģi  nedusmosies, jo tā ir vienkārši tehniska neprecizitāte.

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi nedusmojas. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Ābiķis. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 87. - deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

Dz.Ābiķis. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 92. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 93. - deputāta Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis.  94. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 96. -  Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 97. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 98. - deputāta Plinera priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 99. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 103. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 103. un 104.priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. 105. - deputāta Salkazanova priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 106. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas priekšlikums - ir atbalstīts komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 107. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 108. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 109. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 110. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 111. - deputāta Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 112. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums ir atbalstīts komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. Tāpat atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā ir atbalstīts 113. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 114. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 116. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. 117.- Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 118. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums - nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 119. - deputāta Gaigala priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 120. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 121.priekšlikums - atbildīgās komisijas redakcija - ir atbalstīta.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 123. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 124. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 125. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 126. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 127. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

Dz.Ābiķis. 128. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 129. -  atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 130. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 131. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis.132. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 133. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 134. - deputāta Gaigala priekšlikums, kas ir atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 135. - deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 136. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī pret šo komisijas slēdzienu nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 137. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 138. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, kas ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. Atbildīgās komisijas iesniegtais 139.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 140. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 142. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā  sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 143. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 144. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 145. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 146. - deputāta Plinera priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 147. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 148. - deputāta Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

Dz.Ābiķis. 149. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 150. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 151. - deputāta Valda Lauska priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu. Atvainojos, atklājam debates par 151.priekšlikumu.

Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Manis iesniegtais 151.priekšlikums balstās uz to, ka varbūt mēs ar parlamenta lēmumu varētu pieņemt konkrētu savu skatījumu uz to lietu, ka depresīvajos reģionos cilvēku skaits arvien samazinās. Vieni no turienes aizbrauc prom, bet citi nebrauc uz turieni, jo tur nedz iespējas strādāt nav tik spožas kā centrā, nedz arī iespējas nopelnīt naudas līdzekļus nav tik spožas. Taču speciālisti tur ir nepieciešami. Un, ja mēs runājam par studiju kreditēšanu, tad jāteic, ka tas ir ļoti labi, ka ir tāds fonds. Ja mēs uzskatām, ka šiem speciālistiem ir kaut kādā veidā jādod iespēja, jāpalīdz nostiprināt ceļu uz šiem reģioniem, tad, lai būtu garantija tam mūsu skatījumam, vajag balstīties ne tikai uz Ministru kabineta lēmumiem, bet arī uz to, ka mēs ar parlamenta lēmumu varētu iestrādāt šo normu, un tad jau šo konkrēto parlamenta lēmumu Ministru kabinets tālāk realizētu uz vietas.

Līdz ar to mēs garantētu, lai šajos reģionos būtu pēc iespējas vairāk speciālistu. Apstiprinātu ar attiecīgo likumu… Manā priekšlikumā ir konkrēti ierakstīts: ja šie cilvēki tur nostrādātu noteiktu gadu skaitu, tad viņiem saņemtais studiju kredīts tiktu par katru nostrādāto gadu arvien samazināts,  līdz tiktu dzēsts.

Es domāju, tas ir pietiekami labs priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

 

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Finansu ministriju izstrādā studiju kredītu ņemšanas un dzēšanas kārtību, kuru apstiprinās Ministru kabinets. Tā ka  es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā  - Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Īstenībā Lauska kunga priekšlikums konceptuālā ziņā nav pretrunā ar komisijas  atbalstīto 154.priekšlikumu, kurš attiecas uz panta otro daļu. Priekšlikums skan tā: “Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts  un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru kabinets.” Jo mums ir jāņem vērā, ka pieprasījums pēc dažādu nozaru speciālistiem gadu no gada var mainīties un Ministru kabinets katru gadu var pieņemt attiecīgu lēmumu, tanī pašā laikā nemainot likumu.

Es aicinu deputāta Lauska priekšlikumu neatbalstīt, jo principā līdzīga nostādne ir pausta attiecīgajā pantā par studējošo un studiju kreditēšanu, par ko es jūs nupat informēju.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. - deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 7, atturas - 49. Priekšlikums noraidīts.

 

Dz.Ābiķis. 152. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

Dz.Ābiķis. 153. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

Dz.Ābiķis. 154. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

Dz.Ābiķis. 155. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 157. - deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 158. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

Dz.Ābiķis. 159. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

 

            Dz.Ābiķis. 160. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. 162. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 161. un 162.priekšlikumu.

 

            Dz.Ābiķis. 163. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            Dz.Ābiķis. 164. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            Dz.Ābiķis. l65. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumu kopumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,  lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

 

            Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par atbalstu! Un īpašu paldies saku atbildīgās komisijas deputātiem, kuriem tiešām nebija viegli gada garumā šo likumu aizstāvēt. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 704, tas ir dokuments 2324. Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir iesniedzis Ministru kabinets, šis likumprojekts ir vērsts uz administratīvo sodu sakārtošanu un papildināšanu attiecībā uz administratīviem pārkāpumiem dzelzceļa ritošā sastāva, sliežu ceļu lietošanas jomā, dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanas jomā, kā arī nosaka, kuras dzelzceļa transporta institūcijas un konkrēti kādas privātas amatpersonas, kurām tiek piešķirta ar šo likumu publiska vara, ir tiesīgas uzlikt šos sodus un kādā kārtībā šie sodi tiek uzlikti. Šeit ir paredzēti sodi juridiskām personām

110.1. pants nosaka, ka par dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizlieguma neievērošanu naudas sods ir līdz 3000 latu.

110.2. pants nosaka, ka par dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanu naudas sods juridiskām personām ir  līdz 1000 latiem un par informācijas nesniegšanu - līdz 500  latiem.

Tālākie panti ir vērsti uz procedūras, kārtības ievērošanu un konkrēti nosaka, kurām dzelzceļa amatpersonām (tagad dzelzceļš mums ir privāttiesību subjekts) mēs piešķiram publisko varu, tātad tiesības uzlikt šos sodus un attiecīgi sastādīt protokolus. Aicinu jūs šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 704) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

 

            L.Muciņš. 28.novembris.

 

            Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija”Latvijas ceļš”).

            Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 680. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 2277 ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”,  kas ir sagatavots pirmajam lasījumam. Likumprojektu ir iesniedzis  Ministru kabinets. Likumprojekts ir iesniegts kopīgā paketē, kas nokārto pierakstu sistēmas pārveidošanu par dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu. Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā 186. pantu: “Dzīvošana bez pases vai bez deklarētas pamatdzīvesvietas” - noteikt, ka naudas sods par dzīvošanu bez pases ir līdz 25 latiem un par dzīvošanu bez pamatdzīvesvietas deklarēšanas - līdz 250 latiem. Piedāvā izslēgt 188.pantu.  Un ierosina papildināt likumu ar 190.10. pantu: par to, ka apzināti nepatiesas ziņas sniedz dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, uzliek tādu pašu naudas sodu kā par dzīvošanu bez pamatdzīvesvietas deklarēšanas - līdz 250 latiem.

Vēlos piebilst, ka šis likumprojekts nestāsies spēkā uzreiz. Tas stāsies spēkā 2001. gada 1.jūlijā. Ir paredzēts to sinhronizēt ar tiem likumprojektiem, kas ir saistīti ar šā jautājuma nokārtošanu un ko mums ir iesniegusi Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas pārvalde.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!  Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 680) pieņemšanu pirmajā lasījumā.  Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

            L.Muciņš. 28.novembris.

 

            Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav.

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Reģistrācijas numurs 647. Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs 647. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 2176 -  likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir sagatavots pirmajam lasījumam. Likumprojekts paredz papildināt Administratīvo pārkāpumu  kodeksu ar jauniem pantiem - 41.3. pantu un 215.3. pantu.

41.3. pants -  “Darbinieku informēšanas  un konsultēšanās noteikumu pārkāpšana Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās”. Šeit ir paredzēts naudas sods no 100 līdz 250 latiem, par informācijas nesniegšanu - līdz 5000 latiem, kā arī citi naudas sodi līdz 5000  latiem. Protams, likumprojekts paredz par šiem pārkāpumiem sodīt juridiskas personas.

Savukārt 215.3. pantā ir noteikts, ka Valsts darba inspekcija ir tā institūcija, kura uzliek šos sodus un sastāda protokolus.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2001.gada  1.janvārī.

Aicinu atbalstīt  šo likumprojektu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim  par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 647) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

 

            L.Muciņš. 28.novembris.

 

            Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

            Izskatām likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Pirmais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 733. Saeimā izskatāmais dokuments nr.2452 - likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets.

            Cienījamie deputāti! Likumprojekts tika rūpīgi izskatīts Juridiskās komisijas Komerclikumdošanas apakškomisijā, kā arī Juridiskajā komisijā un tiek iesniegts jums izvērtēšanai. Pie likumprojekta ļoti ilgi strādāja arī Ministru kabinets, kurš galu galā pēc ilgām diskusijām izšķīrās tieši par to, ka tiek piedāvāts tas Komerclikuma spēkā stāšanās modelis, kas ir iekļauts šajā likumā.

            Kā jūs atceraties, mēs savulaik, šeit balsojot, pieņēmām deputāta Segliņa priekšlikumu, ka Komerclikums stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, bet šī spēkā stāšanās tiek noteikta ar īpašu likumu. Tagad šis īpašais likums tiek piedāvāts jūsu uzmanībai. Darba grupa, kura  tika izvēlēta speciāli šā likuma izstrādāšanai valdībā un kurā  ietilpa arī Saeimas pārstāvji, tātad izvēlējās metodi  - jau aprobētu paņēmienu, kas tika pielietots, pieņemot jauno Komerclikumu Igaunijā. Tieši Igauniju mēs ņemam sev par piemēru šādos jautājumos. Arī šinī gadījumā,  apspriežot dažādus variantus, kuri varēja tikt piemēroti, ieviešot Komerclikumu, tika izvēlēts Igaunijas modelis. Kāda ir tā būtība? Jautājums bija par to, vai mēs uzreiz 1.janvārī paziņosim, ka visas šīs attiecības sāk regulēt jaunais Komerclikums, vai tomēr vadīsimies pēc principa, ka komersants (šāds termins ir ierakstīts jaunajā Komerclikumā), sakārtos savus dokumentus, savus statūtus, tiks ierakstīts jaunajā Komercreģistrā un no tā brīža sāks pielietot Komerclikuma normas. Komisija izšķīrās par otro variantu. Komersants iesniedz savus dokumentus Komercreģistrā, šie dokumenti tiek akceptēti, tiek pieņemti, valsts notārs pieņem lēmumu par ierakstīšanu Komercreģistrā, un no tās dienas, no tā brīža jaunais komersants tātad sāk lietot jauno Komercreģistru. Tādā ziņā Komercreģistra nozīme strauji pieaugs un neradīsies nekādas problēmas. Protams, stājoties darījumos ar šādiem uzņēmējiem vai komersantiem, rūpīgi jāseko, vai komersants ir vēl vecajā reģistrā vai jau ir jaunajā Komercreģistrā. Un, ja viņš ir jaunajā Komercreģistrā, tad tiek piemērotas jaunā Komercreģistra normas. Tas dos vairākas priekšrocības. Pirmām kārtām - tajās kapitāla sabiedrību jomās, kuras netiek pārveidotas, tātad tās ir akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Šādā gadījumā būs nepieciešams tikai pārveidot statūtus un iesniegt tos jaunā redakcijā līdz ar pārējiem nepieciešamajiem dokumentiem.

Attiecībā uz tām formām, kuras ir jāpārveido, jāteic, ka tās jāpārveido jaunajās formās, ja tās neatbilst jaunajam Komerclikumam. Attiecībā pret zemnieku sabiedrībām vai individuālā darba veicējiem pagaidām šis jautājums ir atlikts, līdz tiks izstrādāts speciāls Aroddarbības likums, jo faktiski Komercreģistrā mums ir divas lielas uzņēmēju grupas. Tās ir zemnieku sabiedrības, zemnieku saimniecības, (no tām mēs šobrīd neprasām nekādas pārmaiņas) un kapitālsabiedrības (no tām lielākā daļa, protams, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību). Kapitālsabiedrībām jāpārveido tikai statūti. Tāda ir šī koncepcija. Protams, katrai formai, katram jautājumam ir veltīts savs pants. Protams, vislielākās diskusijas, kā es saprotu, izraisījās presē. Arī finansu ministrs skāra šo jautājumu. Kādā veidā tiks maksāts? Vai ir nepieciešams uzņēmējiem jeb tagadējiem komersantiem maksāt par pārreģistrāciju? No šā likuma koncepcijas es saprotu, ka ir nepieciešams veikt šo iemaksu, taču nav speciāli jāmaksā par jaunu reģistrāciju, kas, protams, maksātu apmēram 100 latu. Reģistrējot jaunos statūtus, valsts nodeva varētu būt apmēram 10 latu, kas protams, ir uzņēmējiem pārvarama summa. Pamatā ir princips, ka nevis valsts rūpējas un apmaksā tās institūcijas, kas reģistrē un uztur jūsu nekustamo īpašumu, jūsu uzņēmumus, jūsu sabiedriskās organizācijas un citas tādas lietas... Valsts nodevām vajadzētu būt ļoti minimālām. Taču, pēc Eiropas Savienības Sestās direktīvas principiem, valsts nodevām, kuras tiek ņemtas par attiecīgām administratīvām, reģistrējošām darbībām, ir aptuveni jāatbilst tām izmaksām, kādas ir mūsu Uzņēmumu reģistrā, veicot šādas darbības.

Tādējādi es kopumā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinu kopumā atbalstīt valdības koncepciju, kas ir iestrādāta šajā likumprojektā. Aicinu jūs kopumā izšķirties par to, kad mēs šo darbu varam uzsākt, un uzsveru, ka valdība izšķīrās par divu gadu termiņu pārreģistrācijai. Protams, mēs varam laika gaitā diskutēt, vai ir pieņemams šis divu gadu termiņš, vai ir trīs gadu termiņš nepieciešams. Bija arī strīdi par viena gada termiņu, taču ir skaidrs, ka nepieciešams piedāvāt vēl kādus citus mehānismus, jo mūsu cilvēks diemžēl, tāpat kā tas ir ar jauno pasu saņemšanu, vienmēr vēlas atlikt uz pēdējo brīdi visas šīs pārreģistrācijas. Un līdz ar to šie principi ir vērsti tikai uz tiem, kuri reģistrējas kā jauni komersanti, kā jaunas SIA, vai arī uz tiem, kuriem būs nepieciešams izdarīt kādas pārmaiņas savos statūtos. Viņi vairs nevarēs neko izdarīt vecajā Uzņēmumu reģistrā. Viņiem būs nepieciešams pārreģistrēties jaunajā Komercreģistrā.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Andris Šķēle.

 

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partija, protams, aicinās šodien atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu. Tomēr es gribētu izteikt dažus priekšlikumus un dažus vērtējumus. Protams, Komerclikums, kas ir pieņemts šīs Saeimas laikā, ja vērtējam to ar ilgtermiņa mērauklu, ir fundamentāls likums ar iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem, taču neveiksmīga un neprecīza likuma spēkā stāšanās kārtība var radīt momentānus zaudējumus jau īstermiņā.

Tautas partijas veiktā analīze un pārrunas ar likumprojekta autoriem ļauj mums šobrīd teikt, ka droši vien lielajiem uzņēmējiem nav un arī nebūs īpašu problēmu, t.i., tiem uzņēmējiem, kuri spēj algot daudzus juristus vai specializētas juridiskās firmas, jo viņi spēs izpildīt tās augstās prasības, kas ir izvirzītas Komerclikuma ieviešanas sakarā. Taču visnopietnāk, tiešām visnopietnākajā un, es domāju, visnekorektākajā veidā, šī piedāvātā redakcija šobrīd vērsīsies pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. It sevišķi, - un te kļūdās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, - tā skars zemniekus.

Kas ir neskaidrs vai kas ir neprecīzi noregulēts piedāvātajā likuma redakcijā? Vispirmām kārtām par neskaidrībām. Vispār nav iesniegti aprēķini par likuma spēkā stāšanās kopējām izmaksām. Un man ar kaunu jāsaka, ka likuma autori nespēja atbildēt šajā sakarā pat ar aptuvenu prognozi.

Likumā nav atrunāti citu reģistru izmaksu apjomi un kārtība, kā pārejas periodā tiks piemērotas citām institūcijām uzdotās kontroles normas. Piemēra pēc minēšu kaut vai daļēji pārreģistrētu uzņēmumu. Ja tā autotransports šķērsos valsts robežu, tad kādā veidā robežsargs kvalificēs - atļaut vai neatļaut tam pārbraukt valsts robežu? Vai zemesgrāmatu, autotransporta, kā arī citos reģistros izdarāmās izmaiņas tiks apmaksātas tikai tehnisko, kā te rakstīts, vai arī administratīvo izdevumu apjomā? Man par to ir lielas šaubas.

Sevišķi neprecīzi tiek regulēti jautājumi attiecībā uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem darba veicējiem un individuālajiem uzņēmumiem. Kādēļ? Protams, it kā tiek pateikts, ka tas neattiecas uz zemnieku saimniecībām, taču, paskatījušies attiecīgos Komerclikuma pantus, mēs varam teikt, ka zemnieku saimniecības Latvijā, kuras reāli nodarbojas ar daudzprofilu saimniecisko darbību, būs spiestas veidot atbilstoši šā likuma prasībām vairākas komercsabiedrības, kas noteikti sadārdzinās saimniekošanas izmaksas. Galīgi neskaidrs... Tiešām no projekta autoriem mēs nesaņēmām nevienu sakarīgu atbildi, kādēļ likumprojektā ir ierakstīta norma, ka laukos dzīvojošs individuālais komersants... Man šis vārds “komersants” ļoti nepatīk, un Tautas partija vēlreiz gribētu atgādināt, ka tā uzturēja spēkā priekšlikumu, lai tiktu saglabāts “uzņēmējs”, bet, ja nu tas ir nolemts, tad lai ir nolemts. Nav skaidrs, kādēļ laukos dzīvojošais individuālais komersants nevar būt individuālā uzņēmuma īpašnieks. Kādēļ šāda diskriminācija?

Nav atrunāta procedūra un nav noteikta kārtība, kā pēc 2002.gada 31.decembra tie uzņēmēji, kuriem ir noslēgtas ilgākas nomas attiecības ar šobrīd eksistējošiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, tiks pasargāti no sava biznesa sagraušanas vai reāli jau izdarīta investīciju zaudējuma. Par to nav neviena vārda.

Galu galā, es domāju, ļoti strīdīga var izrādīties arī ierakstītā norma... var gadīties, ka atkal rodas augsne visādiem veikliem darboņiem saistībā ar likvidācijas procesu, kas tiek uzsākts pēc  komercreģistra iestādes lēmuma. Es te runāju tieši par tām ilgtermiņa mantiskajām prasībām, kuras var rasties kaut vai vienu dienu iepriekš, pirms komercreģistra iestāde pieņem tādu lēmumu. Un tās būs prasības jau pret valsti.

Likumprojektā netiek skaidri pateikts un netiek dots piedāvājums, ka dokumentu iesniegšana, pārreģistrācija un tā tālāk var notikt bez zvērināta notāra apstiprinājuma. Kādas ir problēmas? Vajadzētu skaidri un gaiši ierakstīt, ka uzņēmēji... jā, viena, divu vai trīs valdes locekļu vai kādā citā sastāvā var šos dokumentus, klātesot ar savu personību un ar saviem dokumentiem, apliecināt, un Valsts reģistra notārs tad pieņem šos dokumentus un veic tālākās darbības. Šajā gadījumā rodas sajūta, ka notāriem būs, protams, pats labākais pļaujas laiks.

Likumprojektā tiek runāts tikai par valsts nodevu ieturēšanas regulēšanu, bet ir vēl arī virkne citu maksājumu, kuri nav valsts nodeva, bet kuriem ir pašieņēmumu raksturs, nemaz nerunājot par komercbanku noteiktajiem izcenojumiem un  maksājumiem savu pakalpojumu ietvaros, kurus tās sniedz uzņēmējiem.

Kas mani izbrīnīja? Sevišķi tas, ka nav noteikta vienāda attieksme pret vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Jā, pārstāvniecību esamības un reģistrācijas sakarā. Ārvalstu uzņēmējam var būt pārstāvniecība un tā ir reģistrējama, turpretī vietējam uzņēmējam pārstāvniecības esamība un reģistrācija tiek liegta. Vai tā ir vienāda attieksme?

Nekādā veidā netiek atrunāts un netiek regulēts un vērtēts jautājums par ieguldīto līdzekļu apjomu un vārda atpazīstamību tirgū starp divām vienāda nosaukuma firmām. Es nezinu, vai tā ir, bet piemēra pēc pieņemsim, ka ir trīs firmas valstī reģistrētas ar “Aldara” nosaukumu. Un ko mums atbildēja iesniedzējs - projekta autors? Viņš teica, ka tad tam viena “Aldara” īpašniekam ir jādodas pie otra un jāmēģina savstarpēji sarunāt. Taču, ja izrādīsies, ka tas neatpazīstamā “Aldara” sabiedrības īpašnieks ir nenozīmīga kompānija salīdzinājumā ar lielo “Aldari”? Nu tā nedrīkst būt! Mēs pazīstam sabiedrību “Aldaris” kā kompāniju, kas ieguldījusi miljonu sava vārda, savas reklāmas sakarā, un mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka kāds ar līdzīgu nosaukumu vienkārši šo uzņēmumu reketē.

Tās ir tikai dažas lietas. Šobrīd tās tiešām ir tikai dažas lietas no milzīgo iebildumu klāsta, kuru mēs tur atradām. Mēs reāli iestājamies par mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzību un vēlamies, lai šā likuma spēkā stāšanās - es domāju Komerclikuma spēkā stāšanās - būtu maksimāli viegla, maksimāli pieņemama un bez naida no mazo un vidējo uzņēmēju puses. Es šajā ziņā aicinu konstruktīvi strādāt, un Tautas partija uz otro lasījumu piedāvās redakciju, kas izslēgs kaut vai tikai šobrīd nosauktās un galīgi nepieņemamās normas. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Boriss Cilevičs.

 

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību  vēl vienai problēmai, kas ir saistīta ar šo likumprojektu. Runa ir par bezpeļņas organizācijām, jo šobrīd Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kas ir reģistrētas kā bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Es varu nosaukt, piemēram, Sorosa fondu Latvijā vai Nevalstisko organizāciju centru. Šobrīd absolūti nav skaidrs, kā pēc Komerclikuma stāšanās spēkā būtu jārīkojas šādu organizāciju dibinātājiem, jo pārreģistrēties, piemēram, par nevalstiskajām organizācijām viņiem nav iespējams, jo nevalstiskajām organizācijām ar attiecīgo likumu tiek ierobežots finansiālo līdzekļu apgrozījums. Ja saskaņā ar spēkā esošo likumu nevalstiskās organizācijas gada budžets pārsniedz zināmu apjomu, tad šī organizācija būtu jāpārreģistrē tieši kā bezpeļņas organizācija, bet Komerclikums šādu statusu vispār neparedz.

Tātad es domāju, ka tieši šim likumprojektam ir jādod skaidra atbilde, kā būtu jārīkojas šīm organizācijām, jo es domāju, ka, piemēram, tas pats Sorosa fonds Latvijā dara patiešām ļoti lielu darbu dažādās jomās, un tas nebūt nav mūsu interesēs, lai šādām organizācijām Latvijā rastos kaut kādas funkcionēšanas grūtības.  Tā ka, es domāju, uz otro lasījumu būtu jāpadomā arī par šo problēmu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

 

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Visas šīs piezīmes, kas tika izteiktas debašu laikā, Juridiskā komisija ņems vērā. Tā arī cer, ka aicinājumi izpaudīsies rakstiskos priekšlikumos.

Es tagad negribētu analizēt katra šeit debatēs izskanējušā priekšlikuma variantu, kādā veidā mēs varētu risināt šīs problēmas, uz kurām norādīja debatētāji, taču kopumā es domāju, ka mēs, strādājot pie šā likumprojekta, esam spējīgi, varam un novērsīsim visas tās problēmas, uz kurām šeit mums debatētāji norādīja. Protams, ir vesela virkne problēmu, kuras var novērst tikai vienā veidā, un šis vienīgais veids ir iekļauts likumā, tā ka mēs, protams, varam piedāvāt savus risinājumus, bet daudzi risinājumi tomēr būs reālās situācijas determinēti, piemēram, nosaukumu prioritāte, pārstāvniecībā... pārstāvniecība ir tikai ārzemniekiem, nevis iekšzemniekiem, un vēl citas problēmas, kuras šeit minēja debatētāji. Aicinu jūs likumu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

 

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.2473. Sākumā komisijas vārdā gribētu minēt dažus akceptus, uz kuriem tieši vērsts šis likumprojekts. Tie ir četri jautājumu bloki.

Pirmais jautājumu bloks vairāk ir saistīts tieši ar ārvalstu investīciju piesaisti un palīdzības administrēšanu, respektīvi, tas vairāk skar tieši šo pārvaldi reģionos un rajonos.

Otrais jautājumu bloks, kas tiek šeit skarts, ir ļoti būtisks moments šajā brīdī. Tā ir jauna pozīcija likuma veidā, kurā mēs atrunājam tieši par sadarbību ar ražotāju organizācijām, jo šobrīd Latvijā darbojas apmēram 30 organizācijas, un tām visām ir juridiskais statuss, tās ir autonomas un sevi pierādījušas organizācijas, bet pašlaik būtu jāatrunā šis moments, kā tās kopēji pārstāvēs lauku intereses sarunās ar valsti. Par šo jautājumu, es domāju, būs vēl ļoti lielas runas un debates, un es ļoti ceru, ka tajās arī pašas organizācijas ņems aktīvu līdzdalību, lai nebūtu tā, kā bijis līdz šim, kad mēs esam kaut ko manījuši. Mēs esam aicinājuši viņus uz šo dialogu, bet saņemam ļoti maz informācijas no viņām.

Trešais jautājumu bloks tieši skar tādu jaunu sistēmu kā kvotu ieviešana. Šobrīd, kolēģi, mēs esam izmainījuši Likumu par cukuru, kurā tika ieviestas pirmās kvotas. Es domāju, ka nav vairs tālu tas laiks, kad mēs jau sāksim runāt arī par pārējām kvotām lauksaimnieciskajā ražošanā.

Un ceturtais jautājumu bloks skar tieši lauku zemes transformēšanu. Reāli tas skar momentu, kurā mēs tieši juridiski atrunāsim tās zemes platības, kurām tiks mainīts statuss un kur nenotiek aktīvā ražošana.

            Komisijas vārdā lūdzu izteikt atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

 

            A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Iesniegtie grozījumi,  protams, kopumā vērtējami pozitīvi, tajos ir varbūt tikai daži negludumi un neskaidrības, par kurām mums šo grozījumu izskatīšanas gaitā būs jādomā ļoti nopietni.

            Tātad es gribētu, pirmkārt, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd lauksaimniecības produkcijas ražotājus - zemnieku saimniecības un  statūtsabiedrības - diemžēl pārstāv vairākas organizācijas. Un fakts šobrīd ir tāds, ka nevienā valstī vairs nav palikušas vairākas organizācijas, kas pārstāv ražotājus, bet laika gaitā vienmēr ir izveidojusies tikai viena šāda organizācija.  Nu kaut vai Zviedrijā. Ja mēs izsekojam gadu desmitus, tad redzam, ka šeit ir tikai viena šī Zemnieku federācija, kas pārstāv lauksaimniekus. Un aprēķins ir ļoti vienkāršs - ja vairākas organizācijas grib pārstāvēt zemniekus, viņu ekonomiskās intereses, tad katras šīs organizācijas vai biroja darbība prasa izmaksas. Un tieši šā apsvēruma dēļ ir nepieciešams konsolidēties.

            Otrkārt, gribam to vai negribam, tomēr notiek “rīvēšanās”, šī “rīvēšanās” notiek arī šobrīd pie mums - Latvijā. Piemēram, viena no zemniekus pārstāvošajām organizācijām saka, ka tā zemnieku saimniecībām atgriezīs akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, ja tikai būs bezskaidras naudas norēķins. Bezskaidras naudas norēķins! Taču tā ir tikai viena zemnieku grupa, kas izmanto šo norēķina veidu. Liela zemnieku masa strādā arī ar skaidru naudu, un  tā tālāk. Vai arī kāds izvirza priekšlikumu, ka, lūk, visus zemniekus vajag vienādot ar pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu, it kā tie, kuri  saņem 12% klāt pie lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, nemaksātu  pievienotās vērtības nodokli. Viņi maksā 18% par minerālmēsliem, par degvielu un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka šeit ir tāda ļoti nopietna lieta šajā  nolikumā, kas būtu veidojama šai Sadarbības padomei, lai ievērotu visu zemnieku, ja tā var teikt, visu noslāņojumu ekonomiskās intereses un lai viena vai otra lauksaimniekus-pašražotājus pārstāvošā organizācija negūtu nepamatotu virsroku pār citu interesēm.

            Es gribu minēt viena zemnieka atzinumu. Nesen 10.oktobra “Lauku Avīzē” Pēteris Knope, Jelgavas rajona Sesavas pagasta lauksaimnieks, saka tā: “Zemnieku lielākā nelaime ir nespēja vienoties. To izmanto citi. Bet mēs nespējam savai nelaimei tikt pāri. Kad dibināja Zemnieku saeimu, biju dibinātājos, taču neuzskatu, ka tā ir pāraugusi sabiedriskā organizācijā. Drīzāk tas ir interešu klubs, un kā tāds interesants pasākums tas arī ir vajadzīgs. Bet vajadzīga arī stipra pašpārvalde ar cienītiem līderiem.” (Citāta beigas.)

            Ko es gribētu teikt? Šajos grozījumos pareizi pateikts, ka ir jābūt valsts mēroga šai organizācijai. Taču vai esošās organizācijas, kas veido Sadarbības padomi, visas ir valsts mēroga? Ļoti apšaubu to. Kādi kritēriji tām kalpo? Ja balsošanā Sadarbības padomē katram, kas pārstāv dažādas zemnieku kopas Latvijā, būs vienādas balsstiesības, tad var nonākt arī pie nepareiziem ieteikumiem, ko saņems Zemkopības ministrija un valdība. Tāpēc neatliek nekas cits kā vien pagastos veidot šīs zemnieku-pašražotāju organizācijas neatkarīgi no tā, vai tās veidosies kā Latvijas Zemnieku federācijas struktūrvienības vai kādas citādas organizācijas ietvaros, bet visādā ziņā šim pamatam - pagasts, rajons, valsts - ir jābūt.

            Ja nebūs veikta šī vertikālā lieta, tad var rasties problēmas šīs Sadarbības padomes darbā. Protams, šajos grozījumos šai Sadarbības padomei nav noteiktas tiesības. Tur ir tikai norādīts, ka Zemkopības ministrija ar to  konsultējas. Perfekti būtu, kā tas ir virknē citu valstu, ka šīm pašpārvaldes organizācijām būtu savs likums. Tā varētu būt Lauksaimniecības kamera, kā tas ir Francijā  vai citur. Tur šajā likumā ir noteiktas tiesības, noteikts arī daļējs valsts līdzfinansējums viņu biroju uzturēšanā, un šādu organizāciju funkcionēšana ir bijusi ļoti auglīga.  

            Tā ka šis pirmais solis varbūt ir derīgs, bet nākotnē būs jāsper  principiālāki, izsvērtāki soļi šīs zemnieku pašpārvaldes organizācijas korektākā iedzīvināšanā. 

            Šī problēma pastāv arī rūpniekiem. Arī rūpniekiem nav vienota “jumta”,  lai “izietu” uz Ekonomikas ministriju; mums, piemēram, ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ir vēl simts dažādu asociāciju, un arī rūpniekiem ir šī problēma, lai  izveidotos viena “jumta” organizācija ar atzariem. Tādā veidā viņi paustu koncentrēti savas ekonomiskās intereses sarunās ar izpildvaru un likumdevējiem. Paldies par uzmanību!

 

            Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis. 

 

            A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt uz vienu -  uz to, lai no šīs tribīnes šīs runas par lielo mīlestību uz lauksaimniecību netiktu pārvērstas vienkāršā balsojumā par dažiem politiskiem likumiem, jo reāli neviena pašpārvalde, neviena apvienība nebūs dzīvotspējīga, ja tās darbībai  nebūs stimula un intereses pašai rīkoties. Mēs esam mēģinājuši mākslīgi veidot šīs savienības ar likumiem un visādi citādi, taču neviena piespiedu “laulība” nav bijusi auglīga. Reāli raugoties, ja tiešām ir šī interese par lauksaimniecību, kā šeit tas izskan, tad tiešām ir jābūt kompleksai pieejai, lai šiem lauku cilvēkiem būtu gan iespējas, gan arī interese šo preci vismaz ražot un arī pārdot.

            Un pie šā paša jautājuma arī izskanēja tāda doma, ko es dzirdēju, ka veidojas tāda nevajadzīga interese no vienas vai no otras puses,  mēģinot atšķelt un radot veco vainu - atšķelt pārstrādi no ražotājiem. Mēs šobrīd esam panākuši to, ka laukos ir viens bloks, - un tā ir lauksaimniecība, kas ražo preci un dod savu artavu kopējā valsts katlā. Es ļoti negribētu, lai kāds  mēģinātu ar šā likuma palīdzību atkal celt augšā veco vainu un šķelt visu lauksaimniecisko darbību vienos un otros.

            Taču es domāju, ka priekšā stāv darbs, un ceru, ka atbalsts būs. 

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 23. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

            Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

            A.Tiesnesis. 7.decembris.

 

            Sēdes vadītājs. 7.decembris. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pirms likumprojekta “Dzelzceļa pārvadājumu likums”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

            Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

 


V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes un cienījamie deputāti! Grozījumi Radio un televīzijas likumā ir radušies sakarā ar to, ka viena no pirmajām sarunu sadaļām, ko, iestājoties  Eiropas Savienībā, Latvija ir atvērusi, ir sarunu sadaļa “Kultūra un audiovizuālā politika”. Jau otro reizi pēc Eiropas Komisijas norādījuma mūsu valsts saskaņo mūsu Radio un televīzijas likumu ar Eiropas Savienības direktīvu “Televīzija bez robežām”, proti, ar 1989. un 1997.gada direktīvas variantiem. 

            Šajā gadījumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas viedokli, ir gan pozitīvi, gan arī ne pārāk pozitīvi vērtējami grozījumi, kurus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma no Kultūras ministrijas, kas šos grozījumus izstrādāja  sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šie grozījumi tika izskatīti atsevišķi, un par tiem tika balsots, un  tie ir ietverti šajā dokumentā, kas ietilpst kopējā paketē. Tie tiek piedāvāti izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Runājot par jautājumiem, kas šeit ir skarti, jāteic, ka  blakus pozitīvajiem aspektiem, kā es jau minēju, ir arī problēmas. Proti, akcentējot pārrobežu aspektu un precizējot apraides iespējas (ne tikai Latvijas teritorijā vien), un  precizējot raidorganizāciju jurisdikciju, radīsies arī neskaidrības. Proti, visur likumā mehāniski aizvietojot jēdzienu “elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi” ar jēdzienu “raidorganizācija”, varētu teorētiski samazināties tās uzraudzības funkcijas, kas līdz šim Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir bijušas jautājumā par tieši tiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, kas tagad vairs nepakļausies raidorganizācijas definīcijai.

            Otrs aspekts, kas būtu ņemams vērā, aizstāvot mūsu valsts nacionālās intereses, būtu šāds: proti, tā ir Eiropas darbu un tieši latviešu valodā veidoto raidījumu proporcija, kas ir sastopama šajos grozījumos.

            Kā pozitīvu momentu mēs varam uzteikt to, ka šie grozījumi precizē producentu tiesību normas un ka tiek veikti vairāki grozījumi, kas jau šīs Saeimas ietvaros ir bijuši mūsu diskusiju objekts un ir bijuši mūsu uzmanības  lokā.

Tagad jums tiek piedāvāta pirmajam lasījumam sagatavotā redakcija. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus Radio un televīzijas likumā.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputāts Dzintars Ābiķis izmantos 10 minūtes?  Lūdzu! Sākam debates.

            Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, protams, pirmajā lasījumā ir jāatbalsta, taču tas piedāvā dažas normas, kas, manā izpratnē, ir absolūti nepieņemamas.

            Pirmkārt, tiek piedāvāts 17.panta septīto daļu izteikt  šādā redakcijā: “Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem...” (Piemēram, Dziesmu svētkus, Olimpiskās spēles un tā tālāk). “Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai vismaz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.” Absolūti nepieņemama ir tā pieeja, ka šie noteikumi tiek attiecināti uz iedzīvotāju procentiem, nevis uz teritoriju. Latvijā 75% iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Rīgas aglomerācijā,  apmēram 100 kilometru  rādiusā ap Rīgu. Tātad Latgale, Kurzeme šādā gadījumā, iespējams, paliks bez Dziesmu svētkiem un Olimpiskajām spēlēm. Ja raugāmies Eiropas mērogā un Rīgu salīdzinām  ar citu valstu galvaspilsētām, tad redzam, ka nav nevienas citas valsts, kuras galvaspilsētā un tās aglomerācijā dzīvotu vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju. Un mēs tagad gribam atstāt Latgali bez svarīgu notikumu skatīšanās!

            Nākamais: no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 20% -  latviešu valodā veidotajiem raidījumiem. Vecajā variantā bija 40%. Jā, varētu par šo normu diskutēt, ja Nacionālā radio un televīzijas padome ievērotu to, kas šobrīd ir rakstīts 18.pantā, - ka ne mazāk kā 51% ir jāatvēl Eiropas audiovizuālajiem darbiem! Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Ko mēs redzam televīzijā? Mēs redzam Latīņamerikas  seriālus un Holivudas produkciju.

            Nākamais. Neskaidrāku un aizmiglotāku redakciju par to, ko piedāvā likumprojekta autori 18.panta otrajā daļā, es vispār nevaru iedomāties. Piedāvātā redakcija ir šāda: nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radioprogrammās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40% no kopējā raidlaika.  Ir runa par Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošu  mūziku! Mīļie kolēģi! Latvijā 29% iedzīvotāju ir krievi. Arī viņi atspoguļo mūsu kultūras identitāti. Vai šī redakcija nozīmē, ka tagad mēs krievu valodā raidīsim mūsu mūziku? Vecajā likumā  bija skaidri un gaiši rakstīts, ka ir jābūt noteiktam Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram, nevis bija ietverts  šāds neko neizsakošs, neskaidrs un aizmiglots nosacījums.

            Un pats pēdējais. Tiek piedāvāts izslēgt 62.panta ceturto daļu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ka faktiski jebkurā mūsu televīzijā, raidorganizācijā... ka neatkarīgo producentu biznesam tiks atdoti 100% raidlaika. Līdz šim neatkarīgie producenti, tātad neatkarīgie producenti no citām raidorganizācijām,  varēja aizņemt 30% raidlaika, taču šobrīd - 100%. Vai tik šeit nav kāds interešu konflikts? Es gribētu par to atgādināt atbildīgajai komisijai.

 

            Sēdes vadītājs. Vai deputāte Viola Lāzo vēlas runāt debatēs? Vai jūs izmantosiet piecas minūtes? Lūdzu!

 


            V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Es izmantošu mazāk nekā piecas minūtes.

Saņēmusi šo  Kultūras ministrijas un Nacionālās radio un televīzijas padomes kopīgi izstrādāto likuma grozījumu projektu, es personiski esmu izstrādājusi attiecībā uz šo redakciju jau astoņus priekšlikumus par jautājumiem, kurus minēja arī Ābiķa kungs. Pats galvenais uzsvars ir šāds: saskaņojot mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības normām, mums ir vairāk jāaizstāv savas nacionālās intereses, šajā gadījumā - Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt radio un televīzijā tādu raidprodukciju, kas atbilstu tieši mūsu interesēm, nevis kāda cita interesēm. Es personiski esmu sagatavojusi astoņus priekšlikumus. Un, ja godātā Saeima nobalsos par šo dokumentu pirmajā lasījumā, tad man būs iespēja tos iesniegt, un es ceru, ka mani atbalstīs arī Ābiķa kungs. Pateicos!

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

 

            V.Lāzo. Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Aicinu balsot.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

            V.Lāzo. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 28.novembrim.

 


            Sēdes vadītājs. 28.novembris.Paldies.

            Sāksim izskatīt likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums”. Otrais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos  deputāts Modris Lujāns.

 

            M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2474. Vispirms mums ir redakcionāls 1.panta otrās daļas precizējums.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            M.Lujāns. Arī trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

 

            M.Lujāns. Arī ceturtā daļa ir precizēta.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            M.Lujāns. 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja.  Tas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            M.Lujāns. Arī 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un arī tas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            M.Lujāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas  arī ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            M.Lujāns. 4.priekšlikums arī ir  no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            M.Lujāns. Panta vienpadsmitā daļa ir redakcionāli precizēta.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

 

            M.Lujāns. Divpadsmitā arī ir redakcionāli precizēta.

 

M.Lujāns. Arī divpadsmitā ir redakcionāli precizēta.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. Arī trīspadsmitā ir redakcionāli precizēta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Arī četrpadsmitā ir redakcionāli precizēta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 2.pants ir redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. 5.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir gan atbalstīts, gan arī redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 6.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

M.Lujāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

M.Lujāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

 M.Lujāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

M.Lujāns. 9.lappusē ir redakcionāli precizēts teksts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk ir otrā nodaļa. 7.pants ir redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajam precizējumam.

 

M.Lujāns. 8.pants arī ir redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Tālāk - 14.priekšlikums.

 

M.Lujāns. 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Ir vairāki redakcionāli precizējumi 13.lappusē.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

 

M.Lujāns. Arī 15.lappusē ir redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 15.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

M.Lujāns. Arī septītā daļa ir redakcionāli precizēta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts, un ir izdarīti arī redakcionāli precizējumi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

M.Lujāns. 17.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Šajā brīdī pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu un to turpināsim Saeimas 30.novembra sēdē.

Pirms slēdzam sēdi, Saeimas Prezidijs ierosina pieņemt vēl vienu lēmuma projektu. Šodien Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgā sēdē tika lemts par rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu. Saeimas Prezidijs un Frakciju padome piedāvā slēgt rudens sesiju 2000.gada 21.decembrī un sākt darbu ziemas sesijā 2001.gada 15.janvārī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir apmierināti ar satiksmes ministra Anatolija Gorbunova sniegto atbildi uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par īpaši bīstamu kravu transportēšanu caur Rīgu. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Pēteris Salkazanovs, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre... Ir!... Dzintars Kudums, Vents Balodis, Roberts Jurdžs.

 


Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 13.sēde

2000.gada 23.novembrī

 

Par darba kārtību                        - 1.lpp.

 

Priekšlikumi                   - dep. M.Lujāns                   - 1.lpp.

                                      - dep. V.Balodis                   - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi “Alkohola aprites likumā””

(Nav pieņemts)

                   (2467. un 2467-a dok.)          - 3.lpp.

 

Priekšlikumi                   - dep. K.Leiškalns                   - 3.lpp.

                                      - dep. O.Grīgs                   - 3.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas

tiesneses L.Gulbes atbrīvošanu no amata”

                   (2476. dok.)                         - 5.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 5.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par A.Jaunskungas apstiprināšanu par

Liepājas tiesas tiesnesi” (Nav pieņemts)

                   (2477. dok.)                         - 5.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 6.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Razminovičs                   - 6.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību

budžetiem”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2293. un 2293-b dok.)          - 7.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 7.lpp.

Debates                        - finansu ministrs G.Bērziņš  - 9.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 10.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu

vadību”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2294. un 2294-b dok.)          - 12.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 12.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Gaigals                   - 13.lpp.

 

Par Juridiskā biroja 9. un 10. priekšlikumu likumprojektā

“Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pārbalsošanu                   - 16.lpp.

 

Debašu turpinājums                   - dep. L.Muciņš                   - 18.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma

nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2295. un 2295-b dok.)          - 22.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 22.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Kalniņš                   - 24.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 25.lpp.

 

Paziņojumi                   - dep. Dz.Ābiķis                   - 26.lpp.

                                      - dep. A.Bērziņš                   - 27.lpp.

                                      - dep. P.Apinis                   - 27.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis                   - 27.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs                   - 28.lpp.

 

Debašu turpinājums                   - dep. A.Kalniņš                   - 28.lpp.

                                      - finansu ministrs G.Bērziņš  - 30.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma

nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2297. un 2297-b dok.)          - 33.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 33.lpp.

 

Debates                        - dep. P.Salkazanovs                   - 33.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 35.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 36.lpp.

                                      - dep. A.Kalniņš                   - 36.lpp.

                                      - dep. A.Poča                   - 38.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 39.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns                   - 42.lpp.

                                      - dep. A.Seiksts                   - 43.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 44.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 46.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 47.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 48.lpp.

                                      - dep. Dz.Rasnačs                   - 49.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns                   - 50.lpp.

                                      - dep. R.Pīks                   - 51.lpp.

                                      - dep. I.Kalniņš                   - 51.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 52.lpp.

                                      - dep. P.Apinis                   - 52.lpp.

                                      - finansu ministrs G.Bērziņš  - 53.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 54.lpp.

                                      - dep. A.Seile                   - 58.lpp.

                                              - 59.lpp.

                                      - dep. A.Poča                   - 62.lpp.

 

Paziņojumi                   - dep. A.Poča                   - 65.lpp.

                                      - dep. E.Inkēns                   - 65.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 65.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs                   - 66.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības

nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2298. un 2298-b dok.)          - 66.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 66.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Seile                   - 74.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2300. un 2300-b dok.)          - 78.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 78.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu

bezdarba gadījumam”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2301. un 2301-b dok.)          - 78.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 79.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un

slimības apdrošināšanu”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2302. un 2302-b dok.)          - 79.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 79.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta

likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2173. un 2482. dok.)          - 81.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 81.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Zemessardzi”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2169. un 2481. dok.)          - 82.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 82.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Aizsardzības

spēkiem”” (2.lasījums) (Steidzams)

                   (2167. un 2483. dok.)          - 84.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 84.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

                   (2166. un 2484. dok.)          - 85.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 85.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””

(2.lasījums) (Steidzams)

                   (2321. un 2321-b dok.)          - 86.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Škapars                   - 86.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Lagzdiņš                   - 86.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

mantas atsavināšanas kārtību”” (3.lasījums)

                   (2465. dok.)                         - 87.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Bunkšs                   - 88.lpp.

 

Debates                        - dep. K.Leiškalns                   - 88.lpp.

                                      - dep. O.Spurdziņš                   - 89.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 89.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 90.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (3.lasījums)

                   (2462. dok.)                         - 91.lpp.

 

Ziņo                              - dep. K.Leiškalns                   - 91.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

(3.lasījums)

                   (2463. dok.)                         - 92.lpp.

 

Ziņo                              - dep. K.Leiškalns                   - 92.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes,

rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””

(3.lasījums)

                   (2466. dok.)                         - 93.lpp.

 

Ziņo                              - dep. J.Lagzdiņš                   - 93.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” (3.lasījums)

                   (2475. dok.)                         - 94.lpp.

 

Ziņo                              - dep. V.Lauskis                   - 95.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (3.lasījums)

                   (2479. dok.)                         - 96.lpp.

 

Ziņo                              - dep. Dz.Ābiķis                   - 96.lpp.

 

 

Debates                        - dep. L.Muciņš                   - 97.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 99.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 103.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 104.lpp.

                                      - dep. J.Lagzdiņš                   - 105.lpp.

                                      - dep. P.Apinis                   - 106.lpp.

                                      - dep. J.Lagzdiņš                   - 106.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 107.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 108.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 109.lpp.

                                      - dep. P.Apinis                   - 110.lpp.

                                      - dep. J.Gaigals                   - 110.lpp.

                                      - dep. M.Vītols                   - 112.lpp.

 

Paziņojums                   - dep. P.Apinis                   - 116.lpp.

 

Debašu turpinājums                   - dep. L.Muciņš                   - 117.lpp.

                                              - 120.lpp.

                                      - dep. J.Esta - 121.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 122.lpp.

                                      - dep. A.Seile                   - 122.lpp.

                                      - dep. J.Lagzdiņš                   - 123.lpp.

                                      - dep. P.Apinis                   - 124.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 125.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 125.lpp.

                                      - dep. J.Esta - 126.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 142.lpp.

                                      - dep. J.Esta - 142.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

                   (2324. un 2471. dok.)          - 145.lpp.

 

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 146.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

                   (2277. un 2470. dok.)          - 147.lpp.

 

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 147.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

                   (2176. un 2469. dok.)          - 148.lpp.

 

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 148.lpp.

 

 

Likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības

likums” (1.lasījums)

                   (2452. un 2472. dok.)          - 149.lpp.

 

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 149.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Šķēle                   - 151.lpp.

                                      - dep. B.Cilevičs                   - 155.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”

(1.lasījums)

                   (2423. un 2473. dok.)          - 156.lpp.

 

Ziņo                              - dep. A.Tiesnesis                   - 156.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Kalniņš                   - 157.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(1.lasījums)

                   (2453. un 2478. dok.)          - 160.lpp.

 

Ziņo                              - dep. V.Lāzo                   - 161.lpp.

Debates                        - dep. Dz.Ābiķis                   - 162.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 164.lpp.

 

 

Likumprojekts “Dzelzceļa pārvadājumu likums” (2.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

                   (2171. un 2474. dok.)          - 165.lpp.

 

Ziņo                              - dep. M.Lujāns                   - 165.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par rudens sesijas slēgšanu un darba

atsākšanu ziemas sesijā”                   - 170.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa                          - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs                   - 170.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi