Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā sēde

2000.gada 21.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi. Ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000”. Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo projektu darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc 9.punkta? Iebildumu nav. Paldies.

Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmi””. Priekšlikums iekļaut likumprojektu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma “B” protokolā””. Iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Tiek lūgts iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma “B” protokolā””. Iebildumu pret iekļaušanu darba kārtībā nav.

Tiek lūgts iekļaut darba kārtībā arī likumprojektu “Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma Apvienotās komitejas ieteikumu nr.1/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumā”, lēmumu nr.3/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma II un IV pielikumā” un lēmumu nr.5/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma I, II un III pielikumā””. Iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc 15.punkta lēmuma projektu par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās un par tiesnešu skaita palielināšanu rajonu tiesās. Iebildumu nav.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Čevera, Kalniņa un Grīga iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Kāpēc Latvijas Republikai ir jāpievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai? Latvijas Republika ir jūras valsts, tai pieder transporta, zvejas un speciālie kuģi. Latvijai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pieder 12 jūdžu un ekskluzīvās teritorijas ūdeņi. Latvijas Republikai piederošie kuģi - transporta, zvejas un citi - veic dažādas darbības pasaules valstīs, pasaules jūrās un okeānos. 1958.gadā un 1960.gadā notika Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences, kuras bija veltītas jūras tiesībām un kurās tika veiktas izmaiņas Jūras tiesību konvencijā, jo tā tomēr vēl nebija pilnīga. Pēc 1960.gada sākās intensīva jūru un okeānu apgūšana. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1970.gada 17.decembra rezolūcija nr.2474 apstiprināja lēmumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu dokumentu. Tā 1982.gadā radās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija. Šis dokuments ietver 19 nodaļas ar 320 pantiem, un tam ir deviņi speciāli pielikumi ar 125 pantiem. Šajā dokumentā ir aplūkotas praktiski visas darbības un notikumi, kuri nevar tikt pilnībā izskatīti citos dokumentos un kuri attiecas uz jūru, jūras lietām, kuģniecību, gaisa telpu virs jūrām un okeāniem. Konvencija risina jautājumus, kas saistīti ar jūras tiesībām, jūru un okeānu platības apzināšanu un to izmantošanu, nosaka valstu suverenitāti attiecībā uz to ūdeņiem, it sevišķi attiecībā uz kontinentālo šelfu, jo tas ir sauszemes turpinājums; nosaka jūru un okeānu tiesisko režīmu, atvieglo starptautiskos sakarus, jūru un okeānu miermīlīgu izmantošanu, taisnīgi sadala resursu ieguvi un izmantošanu, nosaka dzīvo resursu saglabāšanu, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu ekonomisko kārtību jūru un okeānu izpētē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskām problēmām jūrās un okeānos. Konvencijā sniegta jūras tiesību kodifikācija, un konvencija nodrošina progresīvu attīstību, miera nostiprināšanu un drošību, sadarbību, draudzīgas attiecības starp valstīm un tautām. Dokuments pēc tā pieņemšanas sekmē pasaules tautu attīstību ekonomiskajā un speciālajā jomā. Latvijai ir jāpievienojas šim dokumentam, jo tad būs vieglāk risināt ļoti daudzus jautājumus. Šim dokumentam ir pievienojušās vairāk nekā simts pasaules valstis.

Pie viena gribu pateikties direkcijai par tām dāvanām, kuras mums šodien uzliktas uz galda, novēlēt jums skaistus Ziemassvētkus un līksmu jaunā gadu tūkstoša pirmo gadu. Paldies. 

 

Sēdes vadītājs. “Pret” runās deputāts Imants Burvis.

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Leons Bojārs pateica visu ļoti pareizi. Normālā situācijā Latvijai būtu jāpievienojas šai konvencijai. Taču es jums atļaušos atgādināt, ka desmit gadu laikā Latvijas valdība, labējo partiju sastādītā valdība, Latvijas parlaments un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir darījuši absolūti visu, lai iznīcinātu Latvijā jūrniecības nozari. Šodien, pievienojoties šai konvencijai, mēs kārtējo reizi mēģināsim piemānīt jūrniekus. Šī konvencija pieprasa ievērot arī IMO prasības, uz kuru pamata tagad ir jāmaina tankkuģu flote, bet Latvija šogad, šā gada laikā, divas reizes ir noraidījusi ekonomiski pamatotus un ārzemju finansiālo ekspertu atbalstītus tankkuģu flotes atjaunošanas projektus, tādējādi parādīdama visai pasaulei, ka Latvija atsakās nākotnē būt lielvalsts tieši jūrniecības ziņā, kā tas bija līdz šim. Tāpēc šodien es lūgtu jūs neņirgāties par jūrniekiem, neimitēt atbalsta sniegšanu tādai nozarei kā jūrniecība un aicinu visus tos, kas visus šos gadus konsekventi iznīcināja jūrniecību, balsot “pret” pievienošanos šai konvencijai.

Paldies par uzmanību.

Un nu es pasniegšu mazu dāvanu Saeimas priekšsēdētājam, lai atceras, ka jūrnieki vēl Latvijā biškucīt ir.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

            Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav,
atturas - 37. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

            Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

 

            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tomēr ierosinu attiecīgo likumprojektu nodot kā atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurai šis likums ir piekritīgs pēc būtības, un kā otrai, protams, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

 

            Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka reglamentētās profesijas ir ne tikai mākslinieki, aktieri un tamlīdzīgi, kas it kā būtu mūsu komisijas pārziņā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neiebilst, ka būtu šāds risinājums.

 

            Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt, ka tiek mainīta atbildīgā komisija, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Iebildumu nav. Paldies.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/2000” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā”” nodot  Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma Apvienotās komitejas ieteikumu nr.1/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumā”, lēmumu nr.3/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma II un IV pielikumā” un lēmuma nr.5/2000 “Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma I, II un III pielikumā”” nodot Ārlietu komisijai  un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Valsts aģentūru likums”. Vai ir iebildumi? 

Vārds Jānim Lagzdiņam.

 


J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šo priekšlikumu ir iesnieguši frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti. Un jāsaka, ka es esmu ļoti izbrīnīts, kādēļ kolēģi no “Latvijas ceļa” to ir ierosinājuši, jo tieši premjerministrs Andris Bērziņš, kā arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns ir tie, kuri nepārtraukti atgādina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, cik svarīga ir Valsts aģentūru likuma pieņemšana saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, saistībā ar Komerclikuma spēkā stāšanos. Pēkšņi nez kādēļ bez motivācijas viņi aicina atlikt šā likuma pieņemšanu Saeimā. Likumprojektu ļoti rūpīgi ir izvērtējusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Pētera Salkazanova vadītā apakškomisija, kurā bija visu piecu lielo komisiju priekšsēdētāji, to skaitā arī ļoti daudzi “Latvijas ceļa” pārstāvji, un šī komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta tālāku virzīšanu. Taču tagad tikai tādēļ vien, ka valdība un ministrs Krūmiņš nespēja valdības sēdē paskaidrot visas redakcijas, ka valdībai bija daudz darba pirms divām dienām un tā nepaguva izskatīt visus pantus, pēkšņi grib uz mēnesi atlikt šā likuma izskatīšanu.

Es aicinu noraidīt šādu, es gribētu teikt, muļķīgu priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Valsts aģentūru  likums”! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 40, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Desmit deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” otrajam lasījumam”. Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā  - deputāte Anta Rugāte.

 

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes  komisija  savā 24.oktobra sēdē izskatīja jautājumu par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un ieteica Saeimai izskatīt lēmuma projektu par šīs pilsonības piešķiršanu ar Saeimas balsojumu. Dokuments nr.2593 ir jūsu rīcībā, kurā jūs varat iepazīties ar Natālijas Kļimanovas iesniegtajiem dokumentiem. Tur jūs varat ieraudzīt gan viņas autobiogrāfiju, gan arī viņas iesniegumu, kurā viņa paziņo, ka vēlas patstāvīgi un pastāvīgi dzīvot Latvijā un ir spējīga pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās un pasaules sporta sacensībās tieši galda tenisā. Natālija Kļimanova lūdz rast iespēju izskatīt jautājumu par viņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Natālija Kļimanova piedalījās komisijas sēdē, viņa labi pārvalda latviešu valodu, brīvi saprot, brīvi runā. Natālijas Kļimanovas ieteicēji uzņemšanai pilsonībā par īpašiem nopelniem ir Latvijas Galda tenisa federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja. Dokumentu komplektā jūs varat iepazīties ar Natālijas Kļimanovas sporta sasniegumiem un ar to perspektīvu, kuru saskata šīs minētās organizācijas, ja Natālija Kļimanova turpmāk pārstāvēs Latvijas intereses.

Un vēl jūs varat iepazīties arī ar tiem dokumentiem, kuri ir obligāti nepieciešami, lai varētu veikt šo procedūru, proti, Pilsonības likumā atļauto pilsonības statusa saņemšanu ar Saeimas balsojumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un tas ir uzticības solījums Latvijas Republikai, kas lasāms šajos dokumentos. Naturalizācijas iesniegumā Natālija Kļimanova atzīst, ka viņa nav tiesāta un ka viņa atbilst likuma prasībām. Arī no Krievijas vēstniecības ir saņemta attiecīgā izziņa, kurā ir apliecināts, ka viņa ir saņēmusi izraidījumu no Krievijas pavalstniecības, ka viņai vairs nav neviena dokumenta, kas liecinātu par viņas piederību Krievijas pilsonībai. Tie ir divi dokumenti, ar kuriem jūs varat iepazīties. Tie ir tulkoti, un tie ir arī dokumentu komplektā.

Es lūdzu Saeimu izteikt savu attieksmi ar balsojumu par Saeimas lēmuma projektu “Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātes Vairas Paegles iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Dagmāras Skudras apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Dagmāru Skudru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata. Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Dagmāru Skudru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja arī šo lēmuma projektu, kas saņemts no Valsts kontroles. Komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 14, atturas - 28. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Māra Livčāna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Komisija izskatīja arī šo lēmuma projektu, uzklausīja Valsts kontrolieri Raiti Černaju, un komisija aizklātā balsojumā ar 4 balsīm “par” un 2 balsīm atturoties atbalstīja arī šo kandidatūru.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Māri Livčānu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.” Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 31. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

 


Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes apstiprināšana jau tā ir nepiedodami ieilgusi. Jūs jau atceraties, ka mēs pavasarī atlikām Augstākās izglītības likuma apstiprināšanu, un līdz ar to šī padome faktiski no šā gada maija vairs nespēja darboties. Un jāņem vērā vēl tas, ka šai padomei valsts deleģē ļoti būtiskas funkcijas. Padome nosaka profesoru vietas studiju programmās, nosaka, kuras augstskolas akreditēt, kuras - ne, apstiprina valsts finansēto studiju programmu, studentu skaitu tajās un tamlīdzīgas lietas. Turklāt gribu atgādināt, ka saskaņā ar jauno Augstskolu likumu, kuru mēs pieņēmām diezgan lielā vienprātībā, Augstākās izglītības padome ir papildināta ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas un no Latvijas Privāto augstskolu asociācijas. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai būtu ciešāka saikne ar darba tirgu, lai pastiprinātu darba devēju ietekmi uz augstākās izglītības procesiem, lai tuvinātu īslaika augstāko izglītību darba tirgum.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs respektēt visu to profesionālo un sabiedrisko organizāciju viedokli, kuras pārsvarā aizklātā balsojumā ir izvirzījušas sabiedrībā pazīstamus un godājamus cilvēkus; piemēram, Latvijas Augstskolu rektoru padome ir deleģējusi Ivaru Knētu, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija ir deleģējusi Jāni Andri Osi, Baibu Rivžu apstiprināja profesori aizklātā balsošanā, turklāt šo profesoru bija vairāk nekā 300. Tā ka es ļoti aicinu Saeimu, savus kolēģus, respektēt visu šo cienījamo organizāciju un organizāciju pārstāvju izvēli.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs balsosim par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu kopumā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Augstākās izglītības padomi šādu sastāvā: Aldis Baumanis - pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis; Juris Birznieks - Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģēts pārstāvis; Juris Borzovs - Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis; Jānis Eglītis - Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģēts pārstāvis; Juris Ekmanis - Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis; Astrīda Harbaceviča - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēta pārstāve; Ivars Knēts - Rektoru padomes deleģēts pārstāvis; Jānis Andris Osis - Mākslas augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis; Baiba Rivža - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģēta pārstāve un Ēriks Samulis - Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ievērojot to, ka likums nosaka, ka tiesnešu skaita palielināšana ir iespējama tikai ar Saeimas lēmumu, Tieslietu ministrija atbilstoši likuma prasībām ir vērsusies ar lūgumu Juridiskajā komisijā atbalstīt šo un vēl vienu lēmuma projektu par tiesnešu skaita palielināšanu. Šis lēmums pamatots ar to, ka  2001.gada budžetā ir piešķirti nepieciešamie līdzekļi šim nelielajam tiesnešu skaita palielinājumam. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt minēto lēmuma projektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās”, kas paredz noteikt, ka ar 2001.gada 1.janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 99 tiesneši. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita palielināšanu rajonu (pilsētu) tiesās”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī šis lēmuma projekts ir sagatavots Tieslietu ministrijā, un arī šā projekta būtība ir tāda, ka ir piešķirts nepieciešamais finansējums nelielam tiesnešu skaita palielinājumam. Komisija lūdz atbalstīt šo projektu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Noteikt, ka ar 2001.gada 1.janvāri Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 234 tiesneši.” Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.2539. Komisija noteiktajā termiņā - līdz 12.decembrim - ir saņēmusi minētos priekšlikumus. Divi no tiem ir formulēti komisijas darba gaitā.

1.priekšlikums. Tas ir ieteikums noteikt citu likuma spēkā stāšanās termiņu - nevis 1.jūliju, bet gan 1.aprīli. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo Saeimas  Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šā gada 12.decembrī arī bija rakstiskā veidā izteikusi šādu priekšlikumu. Bez tam Juridiskā komisija izvērtēja visus iespējamos priekšnosacījumus, un balsojumā šis priekšlikums ir ieguvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu! (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 26, atturas - 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu...

 

Dz.Rasnačs. Es atvainojos! Priekšlikums ir guvis atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Priekšlikums ir pieņemts.

 

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu, un arī 2.priekšlikums ir ieguvis atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par -  47, pret - 25, atturas - 19. Priekšlikums atbalstīts.

 

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums nav balsojams, jo pirmie divi nobalsotie priekšlikumi to izslēdz.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Juridiskā komisija, ievērojot Satversmē noteikto, ka likums stājas spēkā 14.dienā pēc tā izsludināšanas, lūdz ar šo konkrēto grozījumu likuma spēkā stāšanos noteikt nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

 


G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2575 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Redakcija trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kopumā tika iesniegti 57 priekšlikumi. Ar visiem šiem priekšlikumiem uzmanīgi iepazinās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, izdiskutēja šos jautājumus, un faktiski galarezultāts ir redzams jums izsniegtajās tabulās.

Tātad sāksim pēc kārtas izskatīt iesniegtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Komisija nav atbalstījusi deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu, tātad priekšlikumu nr.2.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga  priekšlikums, tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Pēc garām diskusijām un pēc iepazīšanās ar Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputātu viedokli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti noraidīja 6. - deputātu Bērziņa, Soldatjonokas, Ražuka, Paula, Ūdres, Dreimanes, Plinera, Geiges, Seiksta un Stirāna priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

 

G.Dambergs. Līdzīgi tika noraidīts arī 7. -  iepriekš minēto deputātu  iesniegums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Atbalstīts tika 8. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra  Jirgena kunga priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Komisija atbalstīja arī Juridiskā biroja redakcionālo priekšlikumu nr.9.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. Tika atbalstīti Juridiskā biroja priekšlikumi nr.10, nr.11, nr.12, nr.13 un nr.14.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Netika atbalstīts 15. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 15.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Grozījumus likumā “Par pašvaldībām” ir iesniegusi valdība. Grozījumi paredz likvidēt revīzijas komisijas. Interesanti, kāpēc netiek iesniegti priekšlikumi, ka jāizdara grozījumi Komerclikumā, ka uzņēmumiem nav jāveido revīzijas komisijas? Interesanti, kāpēc Saeimas kārtības rullī ir paredzēta Revīzijas komisija? Interesanti, kāpēc Valsts kontrole valstī darbojas? Jā, var teikt, ka valsts tik un tā tiek apzagta. Taču vismaz ir kontrolējošās institūcijas, kam ir pienākums šo apzagšanu bremzēt. Šī apzagšana, kā to rāda arī starptautiskie auditi par Latviju, notiek, protams, arī pašvaldībās. Var šo institūciju - revīzijas komisiju - darbību aizstāt ar auditu, par kuru ir jāmaksā no pašvaldības un nodokļu maksātāju naudas, bet katrā ziņā tomēr jāatzīst, ka pašu deputātu izveidotās revīzijas komisijas ir veikušas zināmu darbu. Varbūt šis darbs nav bijis pārāk efektīvs mazajos pagastos, tāpēc ir vesela rinda priekšlikumu, kas saistīti ar revīzijas komisijām. Ir runa par to, ka mazajās pašvaldībās, tajās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, revīzijas komisijas neveido, bet pašvaldība apstiprina revidentu. Savukārt tajās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, revīzijas komisijas tomēr veido. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika akceptēts tas, ka revīzijas komisijas var tikt veidotas. Tiek dotas tiesības veidot šādas komisijas, taču ir pazudusi vesela rinda pantu, kas ir saistīti ar kārtību, kādā tās tiek veidotas un kādā tās strādā. Visi šie panti pašlaik ir izņemti ārā.

Katrā ziņā es gribētu aicināt deputātus tomēr akceptēt revīzijas komisiju izveidošanas kārtību, kāda ir noteikta gan šajā pantā, gan veselā rindā citu pantu. Jo pēc 11.marta jaunizveidotajām pašvaldībām ir vajadzīga institūcija, kas ikdienā uzklausītu iedzīvotāju sūdzības, nevis audits - pārskats, ko veic vienreiz gadā. Ikdienā iedzīvotājiem ir vajadzīgas iespējas vērsties pie pašvaldības revīzijas komisijas un lūgt palīdzību jautājumā par vienu, otru vai trešo lietu, kas konkrēto iedzīvotāju neapmierina. Neatņemsim iedzīvotājiem šo iespēju! Lūdzu atbalstīt 15.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

 

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Es aicinu paust savu attieksmi pret 15. - deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumu - un atbalstīt komisijas lēmumu, proti, noraidīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu  rezultātu! Par - 28, pret - 24, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts 16. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. Komisijā atbalstu ir guvis 18. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. 19. - deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir 20. un 21.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. Noraidīts ir 22. un 23.priekšlikums - deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumi.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

 

G.Dambergs. Komisijas atbalstu nav guvis arī 24. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Savukārt Juridiskā biroja iesniegtie priekšlikumi - priekšlikums nr.25 un nr.26 - ir guvuši komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

 

G.Dambergs. Ir atbalstīts arī Juridiskā biroja iesniegtais 27., 28., 29. un 30.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav atbalstījusi 31. - deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

G.Dambergs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis daļēju komisijas locekļu atbalstu un ir iestrādāts 33. - atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga iesniegtais priekšlikums nr.34, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 35.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus - 36., 37. un 38.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Komisijas deputātu atbalstu tiešā veidā nav guvis 39. - Juridiskā biroja priekšlikums, taču saturiskās normas, kuras parādās Juridiskā biroja priekšlikumā, ir mēģināts iestrādāt atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.40, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas izstrādātais 41.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja iesniegtais 42.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Pēc nopietnām diskusijām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma noraidīt deputāta Pētera Salkazanova kunga iesniegto priekšlikumu nr.43 un palikt pie tās redakcijas, kuru likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputātu vairākums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

G.Dambergs. Tika noraidīts arī deputāta Kārļa Leiškalna kunga iesniegtais priekšlikums nr.44 un deputāta Pētera Salkazanova sagatavotais priekšlikums nr.45.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs vēlas debatēt par 45.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

 


P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gan 44., gan 45.priekšlikums papildina šo redakciju ar vienu lietu. Pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir teikts, ka vietējās pašvaldības var izveidot revīzijas komisijas, kuras darbojas saskaņā ar vietējās pašvaldības domes apstiprinātu nolikumu. Katra pašvaldība, kura, vadoties pēc šā likuma, izvēlēsies veidot šādu revīzijas komisiju, veidos savu nolikumu, katra veidos šai institūcijai savu darbības kārtību. Abi šie priekšlikumi, gan Kārļa Leiškalna, gan manējais, runā par to, ka, lai šī darbības kārtība būtu vienāda gan vienā, gan otrā, gan trešā pašvaldībā, ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem. Lai tomēr varētu tajās pašvaldībās, kuras mēģina ierobežot izzagšanu vai arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju iesniegt savus priekšlikumus un sūdzības par pašvaldības domes (padomes) darbību... lai varētu šo kārtību nodrošināt visā Latvijā daudzmaz vienādu. Lai nebūtu tāda anarhija, ka varbūt dažas pašvaldības izvēlas šo institūciju, bet tā darbojas tāpat kā audits - vienreiz gadā.

Katrā ziņā lūdzu atbalstīt gan 44., gan 45.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

 

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, kas ir iesniegti saistībā ar likuma “Par pašvaldībām” 73.pantu, un atstāt šā likuma 73.pantu otrajā lasījumā atbalstītajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāt Leiškaln, vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Jā! Ja Pēteris uztur, tad es neko nevaru darīt!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 3, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 10, atturas - 46.

 

Priekšlikums ir noraidīts.

 

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts 46. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 47. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. 48., 49., 50., 51. un 52. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir guvuši atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā atbalstīts ir 54.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāatbalsta 53.priekšlikums. Deputāti atbalsta.

 

G.Dambergs. Jā, atvainojos.

54. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Dambergs. 55. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga iesniegtais priekšlikums, kura normas ir ņemtas vērā, izstrādājot atbildīgās komisijas redakciju, kas ir izteikta 56.priekšlikumā un guvusi komisijas atbalstu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

G.Dambergs. Pēdējais ir 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Tas reglamentē, kādā veidā nupat apstiprinātās normas iegūs likuma spēku un no kura laika. Komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” trešajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

 

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi!

 

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas   vārdā - deputāts Modris Lujāns.

 

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.2576. Pirmais labojums ir redzams 5.lappusē, tas ir cienījamā Pūķa kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk. Arī 2.priekšlikums ir Pūķa kunga priekšlikums, un arī tas ir atbalstīts. Atbalstīts ir arī viņa iesniegtais 3.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Tālāk. Nākamie priekšlikumi ir...

 

Sēdes vadītājs. 20.lappusē.

 

M.Lujāns. 4.priekšlikums. Tas ir Pūķa kunga priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts. Un ir 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Iebildumu nav.

 

M.Lujāns. 6.priekšlikums ir Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. 24.lappusē ir redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. 25.lappusē ir 8. - Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk 31.lappusē ir 9. - Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Arī 32.lappusē ir redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. Tālāk 34.lappusē ir 10. - Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 35.lappusē ir 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

M.Lujāns. Tālāk ir 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk 39.lappusē ir redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Arī 16.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk ir Jirgena kunga 17.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs.  Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Un tagad mēs esam nonākuši pie Juridiskā biroja 18.priekšlikuma, kuru komisija ir atbalstījusi un redakcionāli vēl precizējusi.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es aicinu nobalsot par 18.priekšlikumu, pie tam nobalsot tieši Juridiskā biroja ārkārtīgi precīzajā redakcijā, jo šī ir redakcija par paaugstinātas bīstamības objektiem, uz kuriem attiecas atlīdzība par nodarīto kaitējumu, nevis tā, kā atbildīgā komisija to ir uzrakstījusi. Paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks jau ir vainīgs apriori, un viņam ir sava nevainība jāpierāda, nevis otrādi. Tā ka es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja piedāvāto redakciju, kāda tā ir redzama iesniegto priekšlikumu tabulas sadaļā. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

 

M.Lujāns. Es aicinu šajā gadījumā atbalstīt patiešām Leiškalna kungu, taču komisija ir lēmusi citādi, un līdz ar to Saeimai vajadzētu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

M.Lujāns. 19.- Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. Tālāk 20.lappusē Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 50.lappusē ir Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. 51.lappusē ir divi redakcionāli precizējumi, bet 52. - viens redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

 

M.Lujāns. Tālāk mēs strādāsim ar 53.lappusi. 22. ir Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Un te ir vēl pieci redakcionāli precizējumi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 24. - Pūķa kunga priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. Tālāk arī 56.lappusē ir redakcionāls precizējums.

57.lappusē ir 25. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Lujāns. 58.lappusē ir trīs redakcionāli precizējumi.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

 

M.Lujāns. 59.lappusē ir viens redakcionāls precizējums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 60.lappusē ir Juridiskā biroja 26.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 61.lappusē ir redakcionāli precizējumi. 27. un 28. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

 

M.Lujāns. 62.lappusē ir 29., 30. un 31. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir atbalstīti. 31.priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Lujāns. 32. ir Pūķa kunga priekšlikums, kas šajā gadījumā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 32.priekšlikumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

 

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 32., 33. un 34.priekšlikums ir savā starpā saistīti, un to būtība ir nepārprotami atbalstīt pretenziju iesniedzēja tiesības. Problēma ir tāda, ka vārdu “pārtrauc” bieži vien latviešu valodā saprot tā, ka, ja kaut ko pārtrauc, tad ir pārtraukts uz visiem laikiem. Taču pretenziju iesniedzējam, ja viņš saņem arī negatīvu slēdzienu, vajadzētu dot šīs tiesības, ka termiņš turpinās, un tādēļ tiek ierosināts vārda “pārtrauc” vietā izmantot vārdu “aptur”, kas labāk aizstāv šā pretenziju iesniedzēja tiesības.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs... Es atvainojos, Modris Lujāns.

 

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es šajā gadījumā pārstāvu komisijas viedokli un aicinu neatbalstīt Pūķa kungu, jo trešajā lasījumā tomēr radīt it kā jaunus terminu skaidrojumus... Es aicinu to nedarīt. Komisija nopietni šo jautājumu pārsprieda un palika pie sava viedokļa, bet tās, protams, ir Saeimas tiesības - lemt par šo jautājumu. Ja 32.priekšlikumā mēs atbalstīsim Pūķa kungu, tad mums būs jāatbalsta arī 33. un 34.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

M.Lujāns. Līdz ar to komisijai jau vairs nav jēgas uzstāt par kaut kādu balsojumu, jo 33.priekšlikumā arī būs Pūķa kunga redakcija, tāpat arī 34.priekšlikumā, ja, protams, kāds deputāts...

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 33. un 34.priekšlikumu.

 

M.Lujāns. Es aicinu nobalsot par šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Dzelzceļa pārvadājumu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

 

            Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

            Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

 

            Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 13.decembra sēdē izskatīja grozījumus Apsardzes darbības likumā trešajā lasījumā, un nu mēs nododam šo likumprojektu jūsu vērtēšanai.

            Ir priekšlikumi, kas faktiski ir vērsti uz divām lietām. Pirmā lieta: uz kādām valstīm attieksies šis likums - vai tikai uz Eiropas Savienības valstīm vai arī uz Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm. Otra lieta attiecas uz pārejas noteikumiem. Priekšlikumi zināmā veidā ir identiski, bet tajos ir minēti atšķirīgi spēkā stāšanās datumi - viens runā par 2001.gadu, otrs - par 2002.gadu, bet trešais - par 2003.gadu. 

            Tagad varbūt sāksim, kolēģi, ar  1.priekšlikumu. Tas ir             Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!  Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

            Dz.Kudums. Arī deputāta Oskara Grīga priekšlikumu komisija neatbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Kudums. Komisija atbalstīja deputāta Kuduma priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

            Dz.Kudums. 4. un 5.priekšlikums būtībā ir identiski ar šo 3.priekšlikumu. Tātad līdz ar to tie nav vairs balsojami. Nav balsojams arī 6.priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

            Dz.Kudums. Balsojams ir 7.priekšlikums, kurā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Elferta kungs ir izvirzījis domu, ka šā apsardzes uzņēmuma vadītājam nav jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Komisija to neatbalstīja.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

Dz.Kudums. 8.priekšlikums. Tas ir  Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurā runāts par valodas prasmi augstākajā pakāpē. Tā piedāvā vārdus “augstākajai pakāpei” aizstāt ar vārdiem “Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! 

 

            Dz.Kudums. Par 8.priekšlikumu…

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 8, atturas - 26. Priekšlikums atbalstīts.

 

            Dz.Kudums. Man jāatvainojas kolēģiem, jo mums tabulā ir ieviesusies neliela kļūda - ir divi astotie priekšlikumi. Mēs nobalsojām par 8.1.priekšlikumu, kuru iesniedza mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija. Otrais 8.priekšlikums ir deputāta Kuduma priekšlikums, kas komisijā tika noraidīts. Tajā bija runa par šo pārejas periodu. 

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

            Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 9. - Inkēna kunga priekšlikums.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Edvīns Inkēns.

 

            E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu par pusgadu ilgu pārejas periodu, jo tas ir nepieciešams konkrēti Latvijas sarunām ar Eiropas Savienību. Mums būs diezgan grūti pierādīt, ka mēs divos gados nevaram sakārtot pārpalikušos līgumus, un tāpēc vajag divus gadus ilgu pārejas periodu. Tas neizskatās pēc mūsu vēlēšanās šajā segmentā sakārtot īpašuma attiecības. Šī ir pēdējā lieta, pēdējā vieta Latvijas ekonomikā, kur mums vēl ir kaut kādi aizliegumi. Kā jūs labi saprotat, tas ir neliels ekonomikas segments, un tas tautsaimnieciski nemaina neko mūsu valstī.

 

            Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

 

            Dz.Kudums. Nē.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. - deputāta Inkēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

 

            Dz.Kudums. Līdz ar to 10. un 11.priekšlikums nav balsojami.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies.

 

            Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes  darbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 28, neviens neatturas. Likums pieņemts.

 

            Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Trešais lasījums.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis. 

 

            J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2595.

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā.

            1.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            J.Sproģis. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisijā tas ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            J.Sproģis. 3.priekšlikums, redakcionāli precizēts, komisijā ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            J.Sproģis. Arī 4.priekšlikums ir komisijā guvis atbalstu. Tas ir redakcionāli precizēts. 

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            J.Sproģis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, laījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

            Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Trešais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā  - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2597. Attiecībā uz trešo lasījumu ir saņemti daži priekšlikumi.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

 

            L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2597.

Attiecībā uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi dažus priekšlikumus.

1. - deputāta Burvja priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 39, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

L.Muciņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts. Tas ir redakcionāls.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumu atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts ierosina deleģēt Naturalizācijas pārvaldei tiesības noskaidrot vai saņemt informāciju par to, vai personas, kuras gatavojas atteikties no Latvijas Republikas pilsonības, ir nokārtojušas savas saistības pret valsti attiecībā uz obligātajiem maksājumiem, to skaitā nodokļiem.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šāda norma ir atbalstāma.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

            A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.janvārim.

 

            Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies.

            Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

            Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

 

            Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Kā zinām, šā  gada 7.decembrī Saeima pieņēma likumu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Lūk, līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā. Komisija likumprojektu konceptuāli atbalstīja, bet, protams, pie tā vēl ir jāpiestrādā, gatavojot otro lasījumu. Mēs lūdzam jūs likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

 

           
            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija, kas bija otrā komisija, kurai bija uzdots šo likumprojektu izskatīt, ļoti uzmanīgi kopā ar speciālistiem un ministriju pārstāvjiem izdebatēja šo likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču es gribētu uzreiz izteikt dažas piezīmes, lai būtu radošāks un efektīvāks darbs pie likumprojekta otrā lasījuma redakcijas sagatavošanas.

            Bez šaubām, likumprojekta 4.pants par likuma 320.panta precizēšanu (par kukuļa pieņemšanu) un likumprojekta 5.pants par likuma 323.panta precizēšanu (par kukuļdošanu) neizraisīja nekādus nebildumus. Konvencijas prasības saskan ar tām, kuras šobrīd pasaules sabiedrība mums  izvirza. Šeit varbūt būtu nepieciešama tikai dažu lieku vārdu, tādu kā “akceptēšana”, izņemšana ārā, jo  pieņemšana ir pieņemšana. Ar šo koncepciju šobrīd saskan likumprojekta 3.likuma pants: papildināt likumprojekta 316.pantu ar trešo daļu (par ārvalstu amatpersonām). Tas arī būtu loģiski un skaidri. Līdz ar to nav iebildumu arī pret 199.panta pirmo daļu, kura tiek papildināta. Ir runa par  kukuļa saņemšanu privātajā sfērā. Tas faktiski bija centrālais jautājums šīs Konvencijas ieviešanā. Taču ir arī būtiski iebildumi gan no speciālistiem, gan no Juridiskās komisijas,  par kuriem nolēmām ziņot atbildīgajai komisijai, kad lēmām par likumprojekta 2.pantu. Šāda 316.panta pirmās daļas redakcija, tas ir, šādas normas ieviešana likumā pašreiz, kad esam pārejas periodā un mums ir nesakārtota likumdošana, var radīt ļoti smagas un nepārredzamas sekas. Likumā ir precīzi formulēts valsts amatpersonas statuss. Tas ir tur precīzi rakstīts. Ja ir nepieciešami vēl kādi precizējumi,  tad tādi ir jāizdara likuma 316.panta pirmās daļas tekstā, nevis jāveido šādas nesaprotamas, daudzviet neskaidras, es pat teiktu, duļķainā ūdenī nesaredzamas aprises likumam, kurš ir tik svarīgs un iezīmē mūsu ceļu uz  demokrātisku sabiedrību.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā  - deputāts Dzintars Kudums.

 

            Dz.Kudums. Mēs esam ļoti pateicīgi Juridiskajai komisijai par šīm piezīmēm, un mēs tās noteikti ņemsim vērā turpmākajā darbā. Taču šeit jau vēl varētu piebilst: tiek  izdarīti grozījumi 5.pantā, tad ir jāgroza arī Krimināllikuma 198.pants. Tā ka šeit vēl būs darbs, gatavojot otro lasījumu. Taču ir lūgums atbalstīt šobrīd likumprojektu konceptuāli, tas ir, pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”  pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

            Dz.Kudums. Lūdzu 15.janvāri.

 

            Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

            Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

            Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2571 ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

            1. - deputāta Dobeļa priekšlikums - ir atbalstīts, daļēji to iestrādājot 201.36.pantā saskaņā ar atbildīgās komisijas izstrādāto  7.priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 201.26.panta tekstu, - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            L.Muciņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt šā likuma panta trešo daļu jaunā redakcijā - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 201.33.pantu precizētā redakcijā - arī ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums veikt 201.35.panta virsraksta precizēšanu - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums veikt 201.35.panta sestās daļas dispozīcijas precizēšanu - arī ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumu ar 201.36.pantu “Necieņa pret valsts valodu” - ir atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

 

            B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

            Cienījamie kolēģi! Man nav nekādu šaubu, ka valsts valoda ir jāciena tāpat kā visas citas valodas, bet es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem, balsojot par sankcijām,  par sodiem, par juridiskā ziņā tik grūti definējamiem jēdzieniem. Kā var izpausties pārkāpums, kas ir paredzēts šajā pantā? Acīmredzot - kaut kādos izteikumos, vārdos. Tas ir cieši saistīts ar vārda brīvības principu. Vārda brīvības principu pieļaujams ierobežot tikai divos gadījumos. Pirmais gadījums: ja notiek aicināšana uz vardarbību. Un otrais: ja kāda persona aicina uz diskrimināciju vai sludina  nacistiskas vai citas totalitāras idejas. Ja šis pants tiks pieņemts un pielietots praksē, tad ir gandrīz simtprocentīga garantija, ka mēs zaudēsim sakarā ar to sūdzību Eiropas Cilvēktiesību  tiesā.

Es varu pieminēt, piemēram, slaveno tā saucamo Jersilda gadījumu. Jersilds ir Dānijas žurnālists, kuru Dānijas nacionālā tiesa notiesāja  par interviju ar vienu pārstāvi no neonacistu grupas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to atzina par vārda brīvības pārkāpumu. Es domāju, ka, ja mēs pielietosim šo normu, tad ar mums būs tas pats.

Un otrs iemesls. Kā var konkrēti izpausties klaja necieņa pret valsts valodu? Šā priekšlikuma autors Dobeļa kungs vairākkārt pārmeta dažiem kolēģiem, to skaitā arī man, arī no šīs tribīnes, ka mēs runājam latviski ar akcentu un līdz ar to izrādām klaju necieņu pret valsts valodu. Vai tā ir tā doma šajā pantā? Redziet, tas ir pretrunā gan ar mūsu Valsts valodas likumu, gan ar valsts sabiedrības integrācijas programmu. Valsts valodas likums nosaka, ka ļoti daudzos gadījumos valsts valoda jālieto tām personām, kam tā nav dzimtā valoda. Arī sabiedrības integrācijas programmā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt valsts valodas lietošanu. Kā mēs zinām, Latvijas sabiedrība ir tādā situācijā ka ļoti daudzām personām latviešu valoda nav dzimtā valoda. Ja mēs uzskatīsim, ka, slikti runājot valsts valodā, šie cilvēki izrāda necieņu pret valsts valodu, tad panāksim tieši pretējo.

Es jūs aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu ko tad jūs citu gaidījāt no šāda biedra? Es uzreiz gribu pateikt, ka ir pienācis laiks Latvijā pilnīgi skaidri paust savu attieksmi pret noteiktām lietām. Un, ja mēs runājam par savu valodu - latviešu valodu, kas ir mūsu valsts valoda, tad jāteic, ka mūsu visu pats svētākais pienākums ir noteikt skaidru vietu savai valodai. Es atgādināšu, ka pagājušajā Saeimā - 6.Saeimā - mēs kopīgi nobalsojām par Satversmes 4.panta papildināšanu, noteicām, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Un nav ko izlikties! Mums tagad ir īpašs likums par valsts valodu. Vai likums ir jāpilda vai nav jāpilda? Te daži bēdubrāļi bija iedomājušies publiski aicināt nepildīt likumus, nepakļauties likumiem, neievērot likumu par valsts valodu. Tādiem cilvēkiem ir vieta cietumā. Kur tad citur viņi grib atrasties? Ja cilvēks Latvijā negrib pildīt Latvijas Republikas likumus, viņam vai nu jāsēž cietumā, vai jāatrodas ārpus Latvijas Republikas robežām. Viss. Ļoti vienkārši un skaidri.

Tālāk. Te tagad sākas lieli uztraukumi: kā tad nu būs, kad šeit no tribīnes runās ar akcentu vai vēl kaut kā? Neuztraucieties! Mēs neesam asinskāri, mūs neuztrauc akcenti, bet mūs uztrauc uzvedība. Mūs uztrauc šī necieņa, ko izrāda Latvijā dzīvojoši nelatvieši, kas ēd latviešu maizi, izmanto visas infrastruktūras priekšrocības, kādas ir Latvijā, bet tajā pašā laikā atļaujas nicīgi izteikties par latviešu valodu, atļaujas izteikties, ka viņi tīšām to nemācīsies, ka viņiem tā nav vajadzīga, un tā tālāk, un tā joprojām. Šie paši bēdubrāļi, ieradušies jebkurā citā pasaules valstī, zibens ātrumā iemācās turienes valodu, gan franču valodu, gan angļu valodu, gan spāņu valodu. Tāpēc, ka zina, ka tur vispār ar viņiem lieki nerunās. Šī tukšā muldēšana par kaut kādām Eiropas tiesām! Tā ir vienkārši sapņos redzēta lieta, acīmredzot cilvēciņam ļoti gribētos, lai tas tā būtu. Un tāpēc mēs ieliekam likumā skaidru un godīgu normu, kas paredz sodu, pagaidām administratīvu, par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, un, es domāju, attiecīgās iestādes būs pilnībā spējīgas izvērtēt šo necieņu. Es, protams, nebrīnos, kad tribīnē nāk cilvēks, kurš atļaujas ārpus Latvijas teritorijas visādi izteikties par Latvijas valsti. Nebūtu ko brīnīties. Es būtu ļoti pārsteigts, ja būtu citādi. Lūk, šie paši cilvēki dezinformē pasaules valstis par stāvokli Latvijā, “piespēlējot” vecus likumus, vecus likumprojektus un stāstot galīgu nepatiesību. Ne jau velti tad, kad pēdējo reizi uz Krieviju braucām, no attiecīgās frakcijas neaizbrauca neviens, tāpēc ka viņi brauca citās reizēs un pa citiem kanāliem. Tāpēc nav ko brīnīties. Šeit tas turpināsies. Un tikpat skaidrai jābūt arī mūsu nostājai. Tā kā necieņa pret valsts valodu ir ļoti labi analizējama un saprotama, es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kuru esmu iesniedzis un kuru komisija ir ielikusi citā pantā.

 

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamie kolēģi un Boris Cilevič! Ja kāds valsts valodā runā ar akcentu, vai tad tā ir necieņas izrādīšana pret valsts valodu? Varbūt tieši tā ir cieņas izrādīšana, ja cilvēks, lai gan valsts valodu sevišķi labi nepārvalda, tomēr tajā runā. Jūs jau ļoti labi saprotat lietas būtību, un tādēļ es nezinu, kādēļ jūs vispār nācāt un uzstājāties. Pirms tam mēs ar jums runājām par to. Paņemiet jebkuru avīzes “Vesti Sevodņa” numuru, un jūs katrā lappusē, katrā numurā atradīsiet necieņas izpausmi pret latviešu valodu. Es domāju, ka necieņa ir arī tad, ja es ieeju veikalā, kurā ir pārdevēja, kam ir attiecīgi atestētas valsts valodas zināšanas, bet, ja es pie viņas vēršos latviešu valodā, viņa ignorē latviešu valodu un vienmēr mēģina atbildēt krievu valodā. Boris, es jums varu pastāstīt vienu gadījumu no nesenas pagātnes. Gribu pastāstīt, kā man gāja Rēzeknē. Mēs, divi ārsti, runājām latviešu valodā, un pienāca trešais ārsts. Jurdžs varbūt atceras - tas bija rentgenologs Voļskis, un viņš teica: “Nu, zēni, končaite gavariķ po kitaiski!” Tādā draudzīgā tonī. Es nezinu... varbūt, Boris, pēc jūsu pieņēmuma, tā nav necieņas izrādīšana. Man gan šķiet, ka tā ir necieņas izrādīšana. Un palasiet arī tos saukļus, kas ir rakstīti uz dzelzceļa tiltiem un uz māju sienām: “Bei gansov!” un tamlīdzīgi. Varbūt tiešām lielā krievu tauta izprot latviešu valodu kā vienu tādu ganu valodu un uzskata, ka tādēļ tā nebūtu lietojama.

Es tomēr aicinu deputātus visnotaļ atbalstīt Dobeļa kunga priekšlikumu... pašreiz tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums... Aicinu šīs komisijas priekšlikumu atbalstīt un nobalsot “par”.

 

Sēdes vadītājs. Debates par 7.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, informēju jūs par deputātu iesniegumiem par kļūdām balsojumos.

Deputāti Māris Sprindžuks un Andris Šķēle informē, ka kļūdījušies, balsojot par dokumentu nr.2575 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Balsojot “atturas”, viņi abi ir vēlējušies balsot “par”.

Savukārt deputāts Guntars Krasts ir kļūdījies, balsojot par 9.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Viņš ir nobalsojis “pret”, bet vēlējies balsot “par”.

Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Jautājums ir par satraucošo stāvokli sakarā ar tuberkulozes izplatīšanos Latvijā. Jautājumu iesniedzam Ministru prezidentam.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Jēkabs Sproģis, Vaira Paegle, Oskars Grīgs un Valdis Birkavs.

 

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Osvaldam Zvejsalniekam.

 

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomijas sēde tiek sasaukta uz īsu brīdi.

 

Sēdes vadītājs. ... Linardam Muciņam.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. ... Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde notiks komisijas telpās. Tūlīt, lūdzu!

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Par 7.priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Māris Grīnblats, kura šobrīd nav zālē. Līdz ar to debates tiek slēgtas.

 

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šo priekšlikumu nr.7 sagatavoja, iesniedza un atbalstīja Juridiskā komisija. Tajā ir tātad runa par necieņu pret valsts valodu, un arī teksts ir ļoti īss un lakonisks, ka būtībā par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu uzliek naudas sodu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: (Nevelc laiku! Liec uz balsošanu!”) Faktiski mums tas ir jāskata komplektā ar vairākiem citiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, lai balsojums būtu tiesisks, pamatots un tajā pašā laikā izsvērts. Un tādēļ es vienkārši jums gribu atgādināt, ka likumdošanā ir noteikts, ka es komisijas vārdā dodu slēdzienu.

Tātad es jums vienkārši atgādinu, ka likumdošanā ir noteikta attiecīga atbildība par likumpārkāpumiem attiecībā uz valsts karogu, uz valsts ģerboni un uz valsts himnu. Šajā gadījumā tātad mums, kā jūs atceraties, Satversmē ir parādījies jauns, precizēts pants, kur runāts par valsts valodu. Tātad es redzu, ka šis pants kopumā iekļaujas šajā likumdošanas sistēmā, kura attiecīgi soda administratīvi, bet smagos gadījumos - arī krimināli par to, ka tiek izrādīta necieņa vai veiktas kādas tīšas noziedzīgas darbības pret valsts karogu, valsts himnu vai valsts ģerboni.

Šajā gadījumā tātad tiek piedāvāts ieviest atbildību arī par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, un šis priekšlikums... Lai man mazāk vajadzētu debatēt... aizrādīt pie 8.priekšlikuma, varu teikt, ka tas sasaucas arī ar deputāta Dobeļa priekšlikumu par necieņu pret Latvijas Republikas Satversmi. Tomēr šajā ziņā komisijai bija pilnīgi pretējs viedoklis, jo visi šie momenti - himna, karogs, ģerbonis un valoda ir iestrādāti Satversmē, tādēļ ir noteikti šajā gadījumā jānosaka atsevišķa atbildība par valodu, bet tajā pašā laikā, runājot par šādu necieņu pret Satversmi, komisija uzskatīja, ka šāda speciāla atbildība... šāda vispārēja atbildība nav jānosaka, jo tāda jau attiecīgi ir noteikta par katru Satversmē minēto valsts simbolikas vai citādu izpausmi... teiksim, arī par valsts valodas jautājumiem ir noteikta atsevišķa atbildība, un līdz ar to es aicinu, pieņemot savu lēmumu un balsojot par šo 7.priekšlikumu, tomēr ar to rēķināties un skatīties arī uz priekšu - uz 8.priekšlikumu, lai ņemtu vērā arī tos Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantus, kas šeit nav nodrukāti, bet kas ir spēkā. Ir noteikta gan kriminālā, gan administratīvā atbildība attiecīgi par himnu, karogu un ģerboni, tātad visi šie jautājumi ir jāskata kompleksi.

Un tieši tādēļ arī Juridiskā komisija piedāvāja atbalstīt šo priekšlikumu, un es domāju, ka šis priekšlikums ir pietiekami skaidrs un saprotams, lai gan tajā pašā laikā, protams, mēs varam arī par daudz ko strīdēties, teiksim, par to, kā tas ieviesīsies dzīvē, bet tas, protams, daudzos gadījumos būs tiesu prakses ziņā. Es aicinu balsot “par”.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

 

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad 8. - deputāta Dobeļa priekšlikums - komisijā diemžēl atbalstu neguva. Es jau faktiski motīvus jums izskaidroju, jo šim administratīvā pārkāpuma aprakstam ir jābūt skaidram un viennozīmīgam. Tātad te ir runa par himnu, karogu, ģerboni un valodu. Varam, protams, noteikt arī vēl citus elementus no Satversmes, ja tas nepieciešams, bet, runājot par pašu Satversmi, šeit rodas zināmas problēmas, ko ar to ir domājis iesniedzējs un kādā veidā šeit tas viss varētu izvērsties. Nav skaidrs, vai tā ir vēršanās pret tekstu, vai tā ir vēršanās pret likuma materiālo būtību vai pret kādiem noteikumiem, kas ir iestrādāti šajā Satversmē.

To nevar tā skaidri un viennozīmīgi saprast, tādēļ komisija noraidīja deputāta Dobeļa arī tikpat skaidri, viennozīmīgi un tieši formulēto priekšlikumu. Mēs arī atceramies, kā viņš citus ļoti veiksmīgus priekšlikumus mums ir iesniedzis Administratīvo pārkāpumu kodeksā, teiksim, par prostitūcijas apkarošanu un tā tālāk. Taču es domāju, ka viņš mums arī paskaidros šeit, kā viņš to ir domājis. Visādā ziņā Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es jau teicu, ka tomēr ir pienācis laiks runāt ļoti skaidru valodu galvenajos jautājumos, kas ir svarīgi Latvijai, mūsu valstij. Valstij ir jāizveido ļoti skaidra sistēma pamatjautājumos un attieksmē pret neatkarīgo  Latvijas valsti, attieksmē pret pamattautu - latviešiem, attieksmē pret mūsu valsts likumiem un pirmām kārtām, protams, pret mūsu valsts Pamatlikumu - pret Satversmi.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir sagatavojusi vēl veselu papildu grozījumu kopu, kas skar gan minētos, gan arī vēl citus likumus, jo mēs vispār uzskatām, ka ir pienācis laiks ieviest kriminālatbildību par nepakļaušanos Latvijas likumiem un arī par aicinājumiem nepakļauties Latvijas Republikas likumiem.

Redziet, mēs ar nokārtu galvu klausāmies visvisādas idiotiskas “lekcijas”, ko mums lasa Krievija, ko mums lasa galīgi neattīstīti Krievijas ierēdņi, sākot jau ar ārlietu ministra vietnieku Ordžonikidzi, kura uzvārda brālis savā laikā bija spiests nošauties. Otrs Ordžonikidze tika sašauts, bet trešais Ordžonikidze ir kļuvis par ārlietu ministra vietnieku. Lūk, tā ka mums ir jāklausās šie sprediķi, kas balstās uz vecu informāciju, uz tīšām izvilktu vecu likumu kopu un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā, kad tu tam Krievijas pārstāvim pasaki skaidri un gaiši, ko tu par viņu domā, viņš uz kādu brīdi savu muti aiztaisa ciet.

Lūk, tāpēc šeit, Latvijā, ir jābūt pilnīgi skaidrai attieksmei. Ja tu, draudziņ, necieni Latvijas valsti, tad, kā jau es teicu, sēdi cietumā vai brauc projām no šejienes. Ja tu necieni latviešu valodu, tad sēdi cietumā vai brauc, uz kurieni tu gribi. Tad, kad mēs uzņemam Latvijas Republikas pilsonībā kādu īpatni, tad mēs no viņa prasām latviešu valodas zināšanas, mēs no viņa prasām Latvijas vēstures zināšanas, un mēs no viņa prasām Latvijas Pamatlikuma - Satversmes zināšanas. Tātad jaunais nepilsonis, kurš kļuvis par pilsoni, ir iepazinis Latvijas Republikas Satversmi, uzrādījis savas zināšanas, labākas vai sliktākas, atbilstoši šīm zināšanām uzņemts vai neuzņemts pilsoņu rindās, tad kāpēc mēs nevarētu līdzīgi tam, kā mēs prasām cieņu pret latviešu valodu, prasīt arī tādu pašu cieņu pret Latvijas Republikas Satversmi?

Ne jau velti mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu - papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodiem par aicinājumu neievērot Latvijas Republikas likumus. Tātad es nesaskatu te neko satraucošu: ja tu šeit dzīvo, ja tu šeit barojies, ja tu šeit vairojies, tad esi tik laipns un cieni mūsu Pamatlikumu! Taču, ja tu necieni mūsu Pamatlikumu, tad te tev nav tiesību ne baroties, ne vairoties, ne dzīvot, un viss ir skaidrs. Ļoti vienkārša saruna!

Es saprotu, ka varbūt kāds vārds, zilbe vai komats uz trešo lasījumu būtu jāmaina. Es arī zinu, ka Juridiskajā komisijā bija pārrunas par šo jautājumu, tā ka es tik un tā iesniegšu uz trešo lasījumu savu priekšlikumu, jo domāju, ka šī saruna ir nepieciešama. Tai ir jābūt jo skaidrākai, jo labāk, un tādā veidā mēs vismaz daļēji ierobežosim šos bezkauņas, kuri Latvijā ir aizmirsuši, kur viņi atrodas, kuri joprojām sapņo par kaut kādām guberņām, kuri sapņo par pēteriem, ivaniem un, velns viņu zina, par kādiem tur šakāļiem vēl...

Līdz ar to es pagaidām palieku pie tā, ka aizstāvu savu priekšlikumu. Es aicinu to atbalstīt un cīnīties par to, lai Latvijas valsti iztīrītu no visādiem mošķiem, kas te nejauši ir ieklīduši un kas te taisās kādu laiciņu vēl uzturēties. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

 


            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Dobeļa kungs, manuprāt, šobrīd jau sveras uz necieņu - uz necieņas pusi pret Latvijas Republikas Satversmi. Jūsu priekšlikums izskatās apmēram tā: atnāk sievuks mājās, pulkstenis ir divi naktī, un vīriņš, smirdēdams pēc šņabja, viņai prasa (protams, viņa ir atnesusi viņam krietnus “ragus”): “Vai tu mani mīli?” Viņa saka: “Mīlu, Juri, mīlu!”

            Es domāju, ka attiecībā uz normatīvajiem aktiem iespēja ir viena - vai nu tos ievēro un nepārkāpj, vai arī tos pārkāpj, un tad ir sankcijas, kādas jau nu šie paši normatīvie akti paredz. Man ir jādomā par to, kāda izskatītos klaja necieņa… Nu tas, ka Kārlis Ulmanis būtu sodāms ar 250 latiem, ir pilnīgi skaidrs, jo viņš attiecīgās Satversmes darbību apturēja vispār. Apturēja vispār un apsolīja daudzcietušajai latviešu tautai kopā ar Balodi izstrādāt jaunu. Balodis, to nesagaidījis, aizgāja, atvaļinājās, no kara ministra un Ministru prezidenta biedra amata, un tā nu mēs arī palikām bez Satversmes, kamēr ar dievpalīgu Augstākā padome atjaunoja… Augstākā padome atjaunoja pirmos trīs pantus, un vēlāk Saeima atjaunoja visu jurisdikciju pilnā apjomā, izrādot ārkārtēju cieņu pret šiem  normatīvajiem aktiem.

            Vēl man ir jautājums: “Vai nevarētu traktēt kā necieņu pret Satversmi arī Satversmes labojumu iesniegšanu?” Nu tagad izdomā, teiksim, ka 35. vai 36.pants ir jāmaina un Valsts prezidents ir jāievēlē tiešās vēlēšanās. Vai tā būtu necieņa pret esošo vai arī īpaša cieņa un mēģinājums uzlabot un izpatikt tautas gribai?

Tā ka, Dobeļa kungs, jūs, protams, esat draugs, es jūs ārkārtīgi cienu, un, tā kā jūs esat dzīvs cilvēks, es jūs cienu nesalīdzināmi vairāk par visu valodu un par Satversmi kopā, bet tomēr jums nevajadzētu uzstāt… Šo priekšlikumu vajadzētu atsaukt. Draugam gribas, Juri, teikt patiesību… Negribas… (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ej. ej, tūlīt tu dzirdēsi!”) Es saprotu, ka es dzirdēšu, un es pat zinu jau, ko es dzirdēšu… Taču tā būs necieņa, jo arī Saeimas deputāts - viens no simts tautas priekšstāvjiem - saskaņā ar Satversmes 5.pantu ir gan šīs Satversmes objekts, gan subjekts, un nekādu necieņu pret mani, Juri, nevar tagad izrādīt, ņemot vērā to, ka es esmu viens no Satversmē minētajiem subjektiem. Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi. (Starpsauciens: “Tikai mierīgi!”)

 

            J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienītie kolēģi! Jebkuru labu ideju var pasniegt vajadzīgajā skābajā -  sliktajā mērcē. To jūs ļoti labi šinī brīdī dzirdējāt. Nekas! Es savu darbiņu turpināšu, Kārlīt, lai arī tu tāds pats kā Kārlis Ulmanis esi,  bet tā nu tas ir… Lūk, ne jau velti šī rinda spīdināja zobus, kamēr tu runāji. Tāpēc, ka visiem bija lieli prieki, ka divi latvieši sākuši savā starpā ecēties. Kārli, es tevi izaudzināšu, agri vai vēlu tu kļūsi citādāks. Un tāpēc es savu priekšlikumu neatsaucu un aicinu balsot “par”.

 

            Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

            L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija ļoti pragmatiska un neatbalstīja deputāta Dobeļa priekšlikumus, bet aicina tos uzlabot, pilnveidot, pārveidot vai runāt par citiem aspektiem, kas ir Satversmē. Tātad mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

            Tālāk, lūdzu!

 

            L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāls.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāls. Atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāls. Atbalstīts.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

             L.Muciņš. Un 4. …

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

            L.Muciņš. Jā. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā!  Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

            Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

            L.Muciņš. 10.janvāris.

 

            Sēdes vadītājs. 10.janvāris. Paldies.

            Izskatīsim likumprojektu “Valsts aģentūru likums”. Otrais lasījums.

            Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

 

            J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu turpmāk pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr.2574.

            1.priekšlikums šajā dokumentā ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru tā iesaka atbalstīt, jo likumprojekts ir papildināts ar normām, kas dod iespējas arī pašvaldībām organizēt savu darbu pēc aģentūru principiem, ja tas ir nepieciešams.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo  priekšlikumu.

 

            J.Bunkšs. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums ir noraidīts, jo tas principā ir pretrunā ar valdības iesniegto koncepciju. Valsts aģentūrām vai arī pašvaldību aģentūrām pamatā ir paredzētas  funkcijas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

           

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

 

            M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

            Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tātad šis jautājums par to, vai vajag atdalīt politikas ieviešanu konkrētās sfērās no tās veidošanas un uzraudzības, ir ietverts ļoti svarīgā sadaļā - “Likuma mērķis”. Tad jautājums ir tāds: “Vai var formulēt likumā nepareizu mērķi vai tomēr, rakstot par mērķiem, vajadzētu formulēt pareizus mērķus?” Pie tam vajadzētu tomēr uzskatīt, ka mērķis ir nepareizs, ja vismaz daži gadījumi ir tādi. Un tādu gadījumu ir ļoti daudz mūsu valsts praksē, ka šis mērķis ir pilnīgi nepamatots.

Tātad, ja mēs politikas vārdu lietojam nevis kaut kāda nicināma vārda, bet gan parastā izpratnē - un par valsts politiku parasti uzskata valdības dokumentus, nacionālās attīstības plānus jeb koncepcijas -, tad parasti šos plānus izstrādā pilnīgi noteiktas izpildinstitūcijas. Politikas ieviešana nebūt nenozīmē likuma pildīšanu. Politikas ieviešana nozīmē to, ka atbilstoši šīm koncepcijām, programmām vai citiem dokumentiem tiek tālāk strādāts, tiek veidotas institūcijas vai tiek gatavoti normatīvie akti.

Tātad vismaz tajos gadījumos, kad par šo lietu mēs runājam ministriju līmenī, varētu rasties tāda problēma, ka viens departaments, teiksim, drīkstētu izstrādāt koncepciju, bet citam departamentam vai iestādei noteikti būtu tā  jāievieš, sagatavojot normatīvos aktus. Šāds mērķis ir vienkārši nepareizs, dārgs un nevajadzīgs. Manuprāt, šinī gadījumā nav īpaši domāts par to,  kas tieši šajā tekstā ir uzrakstīts, un patiesībā tiek izvirzīts mērķis, kuram nav īsta pamatojuma.

 

            Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

 

            J.Bunkšs. Komisijasprāt, tieši tie vārdi Māra Pūķa priekšlikumā, kuri  skar terminus “nozares politikas veidošana un uzraudzība”, ir valsts pārvaldes funkcija, nevis vienkārša valsts funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu. Un līdz ar to komisija aicina Māra Pūķa priekšlikumu neatbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 3, atturas - 74. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

            J.Bunkšs. 3.priekšlikums. Komisija piedāvā pantu izteikt precizētā redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            J.Bunkšs. 4.priekšlikums. Komisija piedāvā izslēgt 2.pantu tādā redakcijā, kāda tika  nobalsota pirmajā lasījumā.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

            J.Bunkšs. 5.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, jo arī pants faktiski ir izslēgts.

 

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

 

            M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

            Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Kaut arī komisijas izstrādātajā variantā pants ir izslēgts, tas skar ļoti nopietnu un būtisku jautājumu attiecībā uz aģentūrām. Tātad: cik lielā mērā aģentūrām piemitīs zināmas brīvākas tiesības nekā citām iestādēm pārvaldīt savus finansu līdzekļus un cik lielā mērā - ne? Priekšlikumā ir piedāvāta tāda redakcija: saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu valdību” valsts aģentūrās pārrauga budžeta finansu līdzekļus. Tas netieši norāda uz to, ka aģentūras rīcībā (un tieši tā tas bija saskaņā ar cita komisijā izstrādāta likuma - Publisko  institūciju likuma - projektu)  var būt arī cita veida līdzekļi, kuri nav valsts budžeta sastāvā un kuri varētu radīt tieši to pamatu, lai aģentūra varētu efektīvāk veikt savas funkcijas.

Turklāt jāņem vērā, ka arī 11.pantā, kas ir  18.lappusē, tā daļa, kura bija agrāk, pirmajā lasījumā, un kurā bija šie dažādu veidu līdzekļi, gan budžeta, gan citi līdzekļi, uz kuriem attieksies citas procedūras, ir pazudusi. Līdz ar to šis jautājums ir būtisks.

Tādēļ, ja  mēs vēlamies, lai aģentūra būtu nevis vienkārša, teiksim, pakļautības  iestāde, bet lai ar aģentūru mēs veidotu formu, kura ir mazliet tālāk no valsts pārraudzības tiešā veidā un no tiešiem rīkojumiem un kurai ir arī zināma finansiāla patstāvība, es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

 

J.Bunkšs. Es vēlētos piebilst, ka Māra Pūķa priekšlikums ir noraidīts, otrajam lasījumam sagatavotā  likumprojekta  16. - 19.pantā ir ietvertas aģentūras darbību reglamentējošas normas, kas skar aģentūras mantu, finanses, kontus, budžetu. Ir izveidoti speciāli panti. Bez tam 19.pantā un 38.pantā attiecībā uz budžeta vadību ir izdarītas arī atsauces uz likumu “Par budžetu un finansu vadību”. Tā ka pēc būtības tiek noraidīta piedāvātā redakcija.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 6, atturas - 60. Priekšlikums noraidīts.

 

J.Bunkšs. 6.priekšlikums. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 7.priekšlikums. Komisija piedāvā papildināt  likumprojektu ar jaunu 3.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 8.priekšlikums. Komisija iesaka izteikt otrās nodaļas nosaukumu iesniegtajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 9.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums, kas ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

 

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā nekur nav precīzi formulēts aģentūras juridiskais statuss. Komisijā, tiesa, bija diskusija par to, ka šis statuss varētu tikt formulēts kādā citā likumā - vai nu Publisko institūciju likumā,  vai likumā par valsts pārvaldi. Tomēr šie likumi nav pieņemti, bet tas formulējums, kas ir komisijas izstrādātajā redakcijā - ka aģentūra ir ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde -, nebūt neatbild uz jautājumu, vai tā ir juridiska persona vai nav juridiska persona un kādā veidā tai kā juridiskai personai rodas šī kompetence. Vai tā rodas ar kādiem aktiem? Faktiski problēma  ir tāda: pašlaik nav nekādas garantijas, ka citos likumos būs runa par to, bet arī šajā likumā nav runāts par šiem jautājumiem. Tādēļ es lūgtu atbalstīt tādu pantu, kurā ir ietverti pamatprincipi, ka tā ir juridiska persona, proti, atbilst tai koncepcijai, ka tā ir publiska autonoma institūcija ar ierobežotu rīcībspēju.  Tad no tā visa izrietošā juridiskā kompetence tomēr tiktu konkrēti formulēta, nevis aizstāta ar ļoti izplūdušu formulējumu, kas īstenībā var tikai maldināt un izraisīt dažādus pārpratumus.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Bunkšs.

 

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Tieši tādēļ, lai novērstu dažādus pārpratumus, komisija piedāvā likumprojektā runāt tikai par aģentūras kā valsts iestādes atšķirīgajām pamatpazīmēm un neietvert tajā tādus jēdzienus, kuri izraisa dažādas interpretācijas gan juristiem, gan arī, teiksim, cilvēkiem, kas nodarbojas ar valsts pārvaldi un kuru dēļ faktiski risinājums nav atrasts. Mēs uzskatījām par pareizāku jautājumus par to, ko nozīmē publisko tiesību izpratnē juridiska persona, risināt likumā par Ministru kabineta iekārtu un valsts pārvaldes iestādēm un, iespējams, arī likumā par publiskām institūcijām, bet šajā likumā uzskaitīt tikai aģentūras īpašās pazīmes.

Jautājums par plašākiem teorētiskiem skaidrojumiem un varbūtējiem strīdiem, kas mums vēl ir paredzami, būtu saistāms ar manis nosauktajiem citiem likumiem. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 2, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

J.Bunkšs. Līdz ar to aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju. Tas ir 10.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 11.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Māris Pūķis,  arī nav atbalstīts. Iemesli ir tie paši, kurus es jau minēju saistībā ar Māra Pūķa iesniegto 2.priekšlikumu, - ka aģentūru darbības lokā vai funkcijās netiek  paredzētas uzraudzības funkcijas. Māra Pūķa priekšlikumu komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Tā paša iemesla dēļ neatbalstīja arī deputāta Leiškalna priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Lūdzu atbalstīt 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - par panta precizēto redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 14.priekšlikums ir saistīts ar pirmajā lasījumā atbalstīto 12.pantu. Komisija iesaka to izteikt jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 15.priekšlikums. Komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Bunkšs. 16.priekšlikums. Komisija iesaka 5.panta nosaukumu izteikt precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Tālāk 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt nodaļas nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmajā lasījumā atbalstītā 16.panta pirmo, trešo un piekto daļu izteikt kā jaunu pantu.  Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 19. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu - komisija ir noraidījusi, jo aģentūras pēc sava satura ir autonomas iestādes, kas atrodas ministrijas pārziņā. Šī savstarpējā saite ir daudz sarežģītāka, tās nav vienkārši pakļautības attiecības.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 6.panta nosaukumu  un tekstu  jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

 

J.Bunkšs. 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt 7.pantu un atbilstoši mainīt turpmāko pantu numerāciju.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Līdz ar to ir atbalstīts arī deputāta Leiškalna iesniegtais 22.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

 Tālāk, lūdzu!

 

J.Bunkšs. 23. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - ir noraidīts, jo, saskaņā ar komisijas piedāvāto koncepciju,  par aģentūrdarbību atbildīgā amatpersona tiek iecelta no ierēdņu vidus. Tas ir ierēdņa amata pienākums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

J.Bunkšs. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka pirmajā lasījumā atbalstīto 9.pantu izteikt kā jaunu pantu.  Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 25.priekšlikums. Komisija piedāvā jaunu pantu. Redakcija jums ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 26. - deputāta Maksimova priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 27.priekšlikums. Komisija piedāvā izteikt 8.pantu jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt kā jaunu pantu pirmajā lasījumā atbalstītā 16.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. Daļēji ir atbalstīts deputāta Salkazanova iesniegtais 29.priekšlikums un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 30.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt nodaļas nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt līdzšinējā 15.panta nosaukumu un pirmo daļu kā jaunu pantu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 33. - deputāta Maksimova priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 34.priekšlikums. Komisija ierosina pantu izteikt jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina papildināt 13.pantu ar otro un trešo daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt 15.panta otro daļu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 38.priekšlikums. Komisija iesaka izslēgt piektās nodaļas nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka redakcionāli precizēt 17.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt sestās nodaļas nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 41.priekšlikums Komisija iesaka izteikt 18.panta nosaukumu un tekstu jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 42.priekšlikums. Iesaka 19.pantu izteikt jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Bunkšs. 43.priekšlikums. Komisija iesaka izteikt pantu jaunā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar trešo nodaļu “Pašvaldības aģentūra”. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā jaunu pantu. Redakcija šeit ir redzama.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 46.priekšlikums. Arī tas ir piedāvājums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 47.priekšlikums. Tiek piedāvāts jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 48.priekšlikums. Jauns pants piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 49.priekšlikums. Jauns pants piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 50.priekšlikums. Jauns pants dotajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 51.priekšlikums. Jauns pants piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Bunkšs. 52.priekšlikums. Jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 53.priekšlikums. Arī jauns pants piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 54.priekšlikums.  Jauns pants piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 55.priekšlikums.  Arī jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 56.priekšlikums.  Tāpat kā iepriekš arī šis ir jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 57., 58. un 59.priekšlikums.  ... Jauni panti.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. 60., 61. un  62.priekšlikums.  Jauni panti.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Arī 63.priekšlikums.  Jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. 64.priekšlikums.  Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar ceturto nodaļu “Kopīgās aģentūras” piedāvātajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. Līdz ar to ir piedāvāts 65.priekšlikums - jauns pants, kas atbilst...

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. 66.priekšlikums. Arī jauns pants.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. ...ceturtajā nodaļā. Tālāk komisija 67.priekšlikumā iesaka precizēt pārejas noteikumu 1.punktu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. Komisija iesaka precizēt likumprojekta pēdējo teikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta precizējumu.

 

J.Bunkšs. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aģentūru likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

J.Bunkšs. Komisija piedāvā nākamā gada 20.janvāri.

 

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Iebildes nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan divi nākamie ir cieši saistīti ar mūsu vēlāk izskatāmo likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, un pēc būtības tie ir arī identiski.

Tātad pašlaik skatīsim likumprojektu, kura reģistra numurs ir 603. Tas ir izskatīšanai iesniegtais likumprojekts pirmajam lasījumam, un acīmredzot mums nav cita uzdevuma, kā vien balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

J.Gaigals. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris. Lūdzu!

 

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tātad šoreiz identiski grozījumi tiek piedāvāti citā likumā - likumā par kredītiestādēm, un mums ir jābalso par to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

J.Gaigals. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - tas pats.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.janvāris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals.

 


J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tātad, kā jau es teicu, arī šie grozījumi ir identiski grozījumiem divos iepriekšējos likumprojektos. Lūgums balsot par to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

 

J.Gaigals. Tas pats.

 

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals.

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tātad, cienījamie kolēģi, kā mēs redzam no darba kārtības, mums ir divi likumprojekti. Viens tātad ir iesniegts šā gada sākumā, un tas ir Ministru kabineta iesniegtais variants. Darba gaitā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, ir izdarījusi virkni izmaiņu, un līdz ar to, cik es saprotu, mums vispirms ir jāizšķiras par to, kuru no likumprojektiem mēs ņemsim par pamatu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns... Nevēlas debatēt.

Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

 


A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie Saeimas deputāti! Man ir liels prieks, ka šodien beidzot Saeima pirmajā lasījumā skata šo likumprojektu, jo tas ir ļoti sen gaidīts un ir ļoti nepieciešams.

Problēma ir tāda: līdz šim šo darbinieku sociālās intereses aizsargāja tādā veidā, ka gadījumā, ja reiz darba devēji nebija maksājuši šo nodokli, tad šos naudas līdzekļus atrada no Privatizācijas aģentūras līdzekļiem. Taču, ņemot vērā to, ka Privatizācijas aģentūra drīz apvienosies ar Attīstības aģentūru vai kaut ko citu, tādā gadījumā šo naudas līdzekļu nebūs, un līdz ar to būs nepieciešama atsevišķu garantiju institūcija, un tādēļ šis likums arī ir izstrādāts un sagatavots.

Iepriekšējās valdības laikā šis likums tika skatīts un ļoti ilgi saskaņots ar mūsu sociālajiem partneriem, un tādā veidā tas arī nonāca Saeimā. Tātad ir jāizveido šī te garantiju institūcija, taču, ja mēs paskatāmies uz šā likuma nosaukumu, tad redzam, ka tur ir rakstīts par darbinieku interešu aizsardzību.

Šajos abos likumos - gan valdības piedāvātajā, gan alternatīvajā - ir savi plusi un savi mīnusi. Ja mēs runājam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izstrādāto jeb alternatīvo variantu, tad, protams, tajā paredzētā administrēšanas metode ir daudz vienkāršāka, ja gadījumā garantiju fondā šie naudas līdzekļi nāk no sociālās apdrošināšanas iemaksas procenta daļas. Administrēt, protams, ir daudz vieglāk.

Turpretī valdības sagatavotajā projektā pozitīvais ir saistīts ar tā saucamo galvasnaudu, ka gadījumā, ja reiz uzņēmēji maksā šo iemaksu atkarībā no tā, cik strādājošo ir uzņēmumā, tad pastāv zināms atbildības princips. Tātad no visiem uzņēmumiem atkarībā no darbinieku skaita tiek proporcionāli iemaksāts un izmaksāts par tiem, kuriem nav maksāta sociālās apdrošināšanas iemaksa.

Gadījumā, ja Saeimā tiek apstiprināts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais šis alternatīvais projekts, tad zudīs šīs līdzīgās atbildības princips un visvairāk maksās tieši tie uzņēmumi, kuri būs vislabāk maksājuši nodokļus, kuros būs vispareizāk deklarētas oficiālās algas un kuri, kā lai saka, būs bijuši visgodīgākie. Tādā gadījumā tie uzņemsies visu atbildību par tiem uzņēmumiem, kuri nav maksājuši nodokļus.

Tātad abos likumos ir savi plusi un savi mīnusi, taču es gribu runāt šobrīd nevis konkrēti par abu likumprojektu tekstu, bet par procedūru. Manā skatījumā, šī procedūra ir ārkārtīgi svarīga, ja valdība ir deklarējusi, ka viens no mūsu galvenajiem jautājumiem ir sociālais dialogs. Tātad šis projekts, kuru iepriekšējā valdība tika sagatavojusi, tika skatīts nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē un šo redakciju ir atbalstījusi gan arodbiedrība, gan Darba devēju konfederācija. Šo jauno projektu šīs organizācijas nav skatījušas, taču šis jautājums atkārtoti tika skatīts nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē pēc Darba devēju konfederācijas iniciatīvas un tika ierosināts rast iespēju, lai ar šo alternatīvo projektu varētu iepazīties arī šīs organizācijas un paust savu viedokli. Es pieļauju domu, ka Darba devēju konfederācija varbūt arī varētu piekrist šim alternatīvajam variantam, taču šobrīd tās reakcija ir pilnīgi negatīva.

Taču, ja mēs runājam par to, ka šis likums regulē tieši darba devēja un darba ņēmēja attiecības, tad, manā skatījumā, mums ir ļoti svarīgi tomēr ieklausīties šo organizāciju viedoklī. Kā jau es teicu, ja mēs pieņemsim šo alternatīvo likumprojektu, tad valdībai jau, protams, būs vieglāk strādāt, jo administrēšana būs daudz vieglāka, taču šajā gadījumā nebūs ievērotas mūsu sociālo partneru intereses.

Otrs jautājums. Tātad valdība ir skatījusi vienu un valdība ir paudusi savu viedokli, aicinot atbalstīt valdības piedāvāto likumprojektu, un tāpēc mans pienākums ir aicināt Saeimu atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

 


A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Tā ir absolūta taisnība, ko teica labklājības ministrs Požarnova kungs, ka minētais likumprojekts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kā atbildīgajā komisijā izskatīšanā bija pietiekami ilgu laiku. Taču jāsaka, ka otra līdzatbildīgā komisija  - Sociālo un darba lietu komisija -, sniedzot savu atzinumu par šo likumprojektu, to konceptuāli noraidīja. Tādējādi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija divas iespējas: vai nu šo jautājumu konceptuāli noraidīt un atgriezt to atpakaļ Ministru kabinetā, vai arī, zinot, ka tas ir ļoti būtisks likumprojekts mūsu saistībām, iestājoties Eiropas Savienībā, mēģināt atrast tādu alternatīvu modeli, kas noteiktu, kādā veidā šis garantiju fonds uzņēmuma maksātnespējas gadījumā darbinieku aizsardzības nolūkā būtu veidojams.

Jāteic, ka viens no galvenajiem iebildumiem bija tas, ka paredzētais šā garantiju fonda veidošanas mehānisms noteica jaunu papildmaksājumu ieviešanu darba devējam par katru darba ņēmēju. Un jāteic, ka visi skaitļi, visi argumenti, kuri šeit parādījās, mūsuprāt, nebija atbalstāmi, jo piedāvātais mehānisms bija ļoti dārgs no administrēšanas viedokļa un, jāsaka, arī ļoti sarežģīts. Nebija nekādas pārliecības, ka izdosies šos maksājumus no visiem darba devējiem iekasēt, un tad atkal varētu izveidoties situācija, ka vieni maksā, bet otri nemaksā. Un tieši tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija meklēja iespējamo vēlamo variantu, kas būtiski nesadārdzinātu darba devēja izmaksas šobrīd un nepalielinātu darba devēja izdevumus. Mēs centāmies atrast mehānismu, kas jau darbojas un kas, izmantojot šā fonda veidošanas un administrēšanas izmaksas, prasītu pietiekami mazus... salīdzinoši mazus līdzekļus.

Mēs visi zinām, ka šobrīd tiek samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentu gadā, lai tās sasniegtu 33 procentus. Mūsuprāt, būtu ērti iestrādāt tādu mehānismu, ka nepieciešamās minimālās iemaksas veidotos no šo sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanas palēninājuma, nosakot, ka, teiksim, nākamajā gadā tās varētu arī nesamazināt par vienu procentu, bet tikai, piemēram, par 0,7 procentiem. Un 0,3 procentus tad varētu novirzīt šo garantiju fonda veidošanai Līdz ar to visi darba devēji, kas šobrīd maksā sociālas apdrošināšanas iemaksas, papildus šajā deklarācijā iestrādātu vienu šādu sadaļu un veiktu šīs iemaksas.

Protams, šeit sākas diskusijas, jo tiem, kuriem ir liels darba algas fonds, ir jāmaksā lielākas summas, bet tie, kam tas ir mazs, maksās mazāk, jo tas ir relatīvs rādītājs. Mēs varētu diskutēt arī vēl par kādiem citiem koeficientiem, bet tas varētu būt jau otrā lasījuma jautājums, taču šobrīd mums, likumdevējiem ir vienkārši jāparāda, ka mēs atbalstām šādas normas, Eiropas Savienības prasītas normas, par garantiju fonda izveidošanu darbinieku aizsardzībai darba devēja maksātnespējas gadījumā. Jāteic, ka sadarbība ar Labklājības ministriju mums nebija visai produktīva, un tieši tas bija priekšnoteikums tam, ka šo alternatīvo likumprojektu izveidoja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Paldies.

Un es aicinu atbalstīt šo alternatīvo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

 

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man nepieciešams šodien vēstīt jums, ka Sociālo un darba lietu komisija, kā to iepriekš jau vēstīja arī Počas kundze, neatbalstīja ne vienu, ne otru no šiem likumprojektiem. Taču tad, kad Sociālo un darba lietu komisija izteica savu viedokli par valdības iesniegto likumprojektu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, mēs izteicām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai savu viedokli ļoti konkrēti, nevis tikai divos vārdos. Mēs to izklāstījām sešos apakšpunktos un lūdzām veikt šo darbu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Tad, kad Sociālo un darba lietu komisija skatīja šo alternatīvo likumprojektu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, to ļoti nopietni izdiskutēja visi deputāti - gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, un viņi to atbalstīja. Taču mēs arī konstatējām, ka šis likumprojekts nu ne par mata tiesu nav labāks par iepriekšējo, ka ļoti daudzos, gribētos teikt, aspektos tas nu nepavisam nav...

Lai gan diskusijās ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem mēs noskaidrojām, ka ir bijusi doma par 0,5 procentiem no samazinātās sociālās apdrošināšanas iemaksām, likuma tekstā tas absolūti netiek atspoguļots. Vēl vairāk, 6.pantā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atļāvusies iesniegt kādu pavisam interesantu lietu, ka darbinieku prasījumu garantiju fondu veido valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku aizsardzības darba devēja maksātnespējas gadījumā  speciālā budžeta iemaksas. Tātad te rodas jautājums, vai mēs balstīsimies tikai uz valsts sociālās apdrošināšanas darbiniekiem, kuru valstī ir nedaudz vairāk par tūkstoti. Un kas tad notiks tālāk?

Vēl viena, manuprāt, ļoti bīstama lieta ir tā, ka valdības iesniegtajā likumprojektā ir runa par dotāciju, par naudu no valsts budžeta līdzekļiem, turpretim alternatīvajā likumprojektā parādās aizņēmumi no valsts budžeta. Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, atkal no šīs pašas  naudiņas, tā teikt, no mūsu savāktās naudas darba devējiem un darba ņēmējiem… mēs aizņemsimies no valsts budžeta, atkal atdosim ar attiecīgiem  procentiem. Manuprāt, tas ir nepareizi.

            Nākamais, par ko es vēlētos atgādināt kolēģiem. Kā jau Počas kundze teica, likumprojekts ir ļoti, ļoti nepieciešams ne vien tādēļ, ka mums to pieprasa sarunu gaitā Eiropas Komisija vai kas tur vēl. Tas ir nepieciešams mūsu cilvēkiem. Ja mēs, kolēģi, izanalizējam pirmo, tas ir, valdības iesniegto,  variantu, tad redzam, ka tur ir runa par tā saucamo galvas nodokli tiem uzņēmumiem, kuriem var iestāties maksātnespēja. Tādā gadījumā valsts un pašvaldību iestādes nav šo uzņēmumu skaitā. Taču, pēc alternatīvā likumprojekta, lai cik nepatīkami man būtu to atzīmēt, visi, kuri izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, visi darba devēji maksās šo nodokli.

Lai gan Sociālo un darba lietu komisija abus šos likumprojektus ir noraidījusi, man, sociāldemokrātei, šodien gribētos teikt, ka mums visiem spēkiem gribētos atbalstīt pašreizējo valdību un aicināt jūs balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Vienlaikus jāuzsver, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir tomēr ļoti, ļoti daudz kas jāmaina un acīmredzot būs ļoti daudz un ilgi jāstrādā.

Ar to es gribētu teikt, ka šodien tas varētu būt uzticības balsojums valdībai.

Taču attiecībā uz alternatīvo likumprojektu man gribētos vērsties pie kolēģiem no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija lūdza alternatīvo likumprojektu nodot trīspusējai padomei izvērtēšanai un nodot arī Ministru kabinetam izvērtēšanai un pēc tam iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē. Žēl, ka šis darbiņš netika darīts, un tādēļ es uzskatu, ka alternatīvais likumprojekts tik tiešām ir sliktāks nekā Ministru kabineta iesniegtais.

 

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts. (Starpsauciens: “Runā īsi!”)

 

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šinī sesijas pēdējā sēdē nobalsojot par vienu vai otru no šiem likumprojektiem, īstenībā mēs pasniegsim dāvanu uzņēmējiem, kurus mēs, atsevišķi deputāti, solām atbalstīt, nepaaugstināt nodokļus, radīt labvēlīgu vidi. Īstenībā  mēs viņiem pasniegsim Ziemassvētku un Jaungada dāvanu, jo, runājot atklātu valodu, šie likumprojekti nav nekas cits kā papildu nodoklis godīgiem uzņēmējiem.

Pirmajā variantā ir paredzēts to iekasēt, tā teikt, no galviņām, un te der atcerēties, ka vienā brīdī darba ņēmējs var kļūt par darba devēju vai otrādi. Šis process, kā jau minēja Počas kundze, principā nav administrējams viegli. Tas nozīmē, ka tiks izveidots Rīgā ne tikai fonds (ar darba vietām), kas nodarbosies ar iekasētās naudas sadali, bet papildus visās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās būs administratīvais aparāts, kas raudzīsies, vai uzņēmumam uz 1.janvāri vai 1.jūliju ir tik un tik darbinieku un vai uzņēmums ir samaksājis latu, piecus vai desmit. Taču tas lietas būtību nemaina.

Otrajā variantā  mēs esam deklarējuši - un valdība tam ir piekritusi -, ka mēs ejam uz to, lai nepaaugstinātu sociālās iemaksas. Un mani pilnīgi pārsteidz tas: ja uzņēmums ir samaksājis sociālo nodokli, kāpēc šinī gadījumā mēs runājam par to, ka nav aizsargātas darba ņēmēju intereses darba devēja maksātnespējas gadījumā? Galu galā arī uz lēmuma par jebkura nodokļa nomaksas pagarinājumu vai atlaidi stāv attiecīgās institūcijas atbildīgā darbinieka paraksts. Varbūt tad iekasēsim naudu tieši no tā cilvēka, kas ir devis to atļauju attiecībā uz nodokļa nomaksas pagarinājumu, nevis iekasēsim no pilnīgi visiem? Cik ilgi turpināsies tas sociālisms? Iekasēsim no visiem un  izveidosim vienu fondu, kas atkal, skatoties pēc acu krāsas, dalīs kopējo naudu. Es to citādāk nevaru saprast.

Un tāpēc, lai cik tas būtu žēl, es diemžēl nevaru atbalstīt nevienu no šiem likumprojektiem. Un nevajag aizbildināties, ka mūs neuzņems Eiropas Savienībā vai vēl kaut kur citur, ja nebūs tāda likuma! Es uzskatu, ka Latvija šodien principā nav gatava šāda likuma ieviešanai. Nav gatava!

Ja mums eksistē nodokļu sistēma un ja eksistē sociālais nodoklis, kas paredz attiecīgas izmaksas un garantijas, teiksim, bankrota vai maksātnespējas gadījumā, kāpēc mums jāizdomā jauna institūcija ar birokrātisko aparātu, ierēdņiem un tā tālāk? Pie tam dzīves pieredze rāda… tipisks piemērs ir gadījums ar apdrošinātājiem. Kā tiks pēc tam no tā kopējā katla dalīta nauda,  kuru salasīs? Kurš atkal pateiks, kāda komisija izvērtēs, kuram uzņēmumam dot, kuram - ne? Vai mēs iedomājamies, ka tajā fondā savāks tik daudz naudas, ka mēs spēsim pilnībā samaksāt visiem? Un tad jau Valsts ieņēmumu dienestam būs tas traktējums ļoti vienkāršs - mums ir garantija un fonds, kāpēc mums rūpēties par sociālo nodokli? Garantiju fonds tāpat samaksās.

Cienījamie kolēģi, neieviesīsim tādu praksi - pēdējā sesijas dienā uzņēmumiem pasniegt Jaungada dāvanu - vēl vienu nodokli!

Aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. 

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. Lūdzu!

 

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt vienu lietu. Šobrīd šāds garantiju fonds de facto eksistē. Un šis garantiju fonds ir mērķa maksājums. Balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem nr.34, privatizētajiem un privatizējamiem uzņēmumiem, kuriem ir iestājusies maksātnespēja, šobrīd jau tiek apmierināti prasījumi par pēdējiem darba tiesisko attiecību mēnešiem  divpadsmit mēnešu laikā, atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības bija iegūtas, atlaišanas pabalsts likumā noteiktajā kārtībā, kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto laika posmu un šīs atlīdzības summa par trim gadiem uz priekšu. Reāli, de facto, tas šobrīd jau tiek darīts. Tas tiek maksāts no līdzekļiem, kuri mums būtu vajadzīgi citiem mērķiem, konkrēti - privatizācijai Liels šo līdzekļu apjoms tiek novirzīts šo maksājumu  segšanai tieši no privatizācijas ieņēmumiem. Ja šeit tiek izveidots kaut kāds  mehānisms, kas padara iespējamu to, ka var līdzdarboties, mēģināt uzkrāt šo naudu ilgākā laika periodā - un, kā jūs redzat, likums stāsies spēkā tikai 2002.gadā -, tas nozīmē, ka, veicot nelielas iemaksas, ir iespējams akumulēt šos līdzekļus, lai pēc tam nebūtu jāizmanto citi finansēšanas avoti.

Bez tam ir vēl viena lieta. Šīs naudas summas, iespējams, tiešām nebūs ļoti lielas. Jo, ja normāli attīstās tautsaimniecība, ja normāli tiek uzraudzīta uzņēmējdarbība, ja normāli tiek sekots līdzi tam, kā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad tik tiešām, kā teica Šņepsta kungs, šim fondam faktiski nebūtu nekādas slodzes. Saistības šim fondam varētu iestāties tādos brīžos, ko es varētu nosaukt par kaut kādu nepārvaramu varu vai tamlīdzīgi. Tad uzņēmums kaut kādas nepārvaramas varas dēļ tiešām nav spējīgs veikt  sociālās apdrošināšanas iemaksas un iestājas nepieciešamība kādai nelielai darba ņēmēju daļai kompensēt visus šos sociālos maksājumus. Es gribu  vēlreiz Šņepsta kungam teikt, ka mēs negribam ieviest šo “galvas nodokli” tieši tāpēc, ka tas būtu papildu maksājums. Tieši tāpēc, es vēlreiz atgādinu, vajag pakāpeniskāk samazināt sociālās apdrošināšanas maksājumus par darba ņēmēju. Līdz ar to virzība uz šiem 33% notiktu nedaudz lēnāk. Manuprāt, tā ir pietiekami sakarīga alternatīva.

Un nu atbildēšu uz Barčas kundzes teikto par valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku speciālā budžeta iemaksām.  Vajag  precīzi lasīt: “valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku aizsardzības darba devēja maksātnespējas gadījumā speciālā budžeta iemaksas”. Akcentus vajag salikt pareizi.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - deputāts Gaigals. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

 

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es domāju, ka jāizšķiras balsojot. Var jau, protams, teorētiski atbalstīt Ministru kabineta iesniegto variantu, bet atcerēsimies, ka tas ir iesniegts gada sākumā un ka, jau izstrādājot šāgada budžetu, tika noteikts princips, ka papildu nodokļi vai nodevas netiek uzlikti! Atcerēsimies arī to, ka šis likums stāsies spēkā  2002.gada 1.janvārī! Acīmredzot šāds princips arī turpmāk tiks saglabāts. Līdz ar to jāsecina, ka alternatīvais likumprojekts ir  laika gaitā  pilnveidots un atbilst tām nostādnēm, kas ir pieņemamas patlaban. Lūdzu izšķirties balsojot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (reģistrācijas numurs 531) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 6, atturas - 55. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (reģistrācijas numurs 749) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 19. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. 

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

 

J.Gaigals. Lūdzu noteikt par iesniegšanas termiņu 20.janvāri.

 

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija, kopīgi ar ekspertiem no Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras strādājot pie grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, ir iesniegusi priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai padarītu efektīvāku tiesu darbu apgabaltiesās, atslogotu tās no nevajadzīgām lietām un sakārtotu arī citus jautājumus.

1.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus... Tas ir redakcionāls labojums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums.  Par to es jau minēju. Ir runa par apgabaltiesai kā pirmās iestādes tiesai piekritīgām krimināllietām. Iesaku atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Iesaku atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 6.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 7.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 9.priekšlikums. Iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 10.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 12.priekšlikumu komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 13.priekšlikumu komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. Tas arī ir viss.

 

Sēdes vadītājs. 14.priekšlikums...

 

J.Dalbiņš. Es atvainojos!

 

Sēdes vadītājs. 14.priekšlikums... Nav? Tad tā acīmredzot ir drukas kļūda. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 15.janvāris.

 

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

 

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr. 2584.

1. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums, kuru komisija nolēma atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 2. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu - komisija nolēma pašreiz neatbalstīt un turpināt līdz trešajam lasījumam debates par atsevišķu terminu  precizēšanu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 3, atturas - 66. Priekšlikums  nav guvis atbalstu.

 

I.Ūdre. Arī 3. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pašreiz neatbalstīja. Arī šo redakciju mēs precizēsim, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 4. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts nākamajā - Juridiskā biroja priekšlikumā. Tādēļ lūdzu neatbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu, bet atbalstīt 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

I.Ūdre. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts, jo tas precizē atsevišķas normas.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Netika atbalstīts deputāta Gundara Bojāra iesniegtais 8.priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 4, atturas - 58.  Nav atbalstīts.

 

I.Ūdre. Tā kā mēs neatbalstījām deputāta Gundara Bojāra iesniegto 3.priekšlikumu, es domāju, ka loģiski ir neatbalstīt arī 9. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

I.Ūdre. Diemžēl 10. - deputāta Bojāra priekšlikums - arī nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 11. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Arī 12. -  finansu ministra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 13. - deputāta Bojāra priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 4, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

I.Ūdre. 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu komisija  atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 15. - deputāta Bojāra priekšlikumu - diemžēl komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 3, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

I.Ūdre. 16. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija neatbalstīja. Tas ir saistīts ar iepriekšējiem neatbalstītajiem deputāta Bojāra priekšlikumiem.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. Arī 17. - deputāta Bojāra priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 18. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija arī neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 1, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

I.Ūdre. 19. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. ... Un neatbalstīja deputāta Bojāra 20.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Diemžēl arī 21. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija neatbalstīja, jo, kā jau es teicu, tas ir saistīts ar iepriekšējiem neatbalstītajiem priekšlikumiem.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 22. - finansu ministra Gundara Bērziņa kunga priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Ūdre. 23. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. 24. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. Un neatbalstīja deputāta Bojāra 25.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 26. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 27. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. 28. - Bojāra priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. Tāpat arī 29.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. Tika atbalstīts deputāta Bojāra 30.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Un finansu ministra Gundara Bērziņa 31.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. 32. - deputāta Bojāra priekšlikums - tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

I.Ūdre. Un arī 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat arī 34.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja 35. - deputāta Bojāra priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 3, atturas - 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

 

I.Ūdre. Netika atbalstīts deputāta Bojāra 36.priekšlikums, taču arī par šo priekšlikumu mums bija ļoti lielas debates, un es domāju, ka uz trešo lasījumu būs sagatavotas vēl citas redakcijas.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

 

I.Ūdre. Atbalstīts tika 37. - deputāta Bojāra priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. ... Un 38. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 39. - deputāta Bojāra priekšlikumu - neatbalstījām, jo tas ir saistīts ar iepriekšējiem neatbalstītajiem priekšlikumiem.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

I.Ūdre. Tika atbalstīts 40. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Un 42. - deputāta Bojāra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts nākamajā - 43. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

I.Ūdre. Tika atbalstīts arī 45. - deputāta Bojāra priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 46. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Un 47. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 48.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

 

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2001.gada 1.februāris.

 

Sēdes vadītājs. 1.februāris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas   vārdā - deputāts Sprindžuks.

 


M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij!  Strādāsim  ar dokumentu nr.2594 - likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi 20 iesniegtos priekšlikumus par Lauksaimniecības likuma grozījumiem otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautas partijas frakcija ierosina paplašināt jēdzienu “lauksaimniecība”, pie lauksaimniecības pieskaitot arī pārstrādi - lauksaimniecības produktu pārstrādi. Līdz šim likumā lauksaimniecības jēdziens tika attiecināts tikai uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pirmapstrādi, tāpēc es gribu ilustrēt ar dažiem citātiem no specializētajām enciklopēdijām, kas ir lauksaimniecība. Tā ir materiālās ražošanas nozare, kas ražo augkopības un lopkopības produktus tieši cilvēku uzturam un izejvielas rūpniecībai - galvenokārt pārtikas un vieglajai rūpniecībai. Tātad pārstrāde ir rūpniecība.

Kāpēc es iebilstu pret to, ka pārstrādi attiecina arī uz lauksaimniecības produkciju? Tāpēc, ka šajā likumā ir 16.pants, un šajā pantā ir noteikts, ka 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem tiek novirzīti subsīdijām lauksaimniecībai. Ja mēs izdarīsim šo labojumu, tad līdz ar to pabalstīsim arī pārstrādātājus. Bet kam klājas visgrūtāk mūsu valstī? Manuprāt, tieši tiem, kuriem sniegs un vējš nodara postījumus, - lauksaimniekiem, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem: arājiem, sējējiem, kuri ir atkarīgi ne tikai no laika apstākļiem, bet arī no enerģētikas resursu strauji augošajām cenām, jo pārtikas produktu cenas tik ātri nespēj augt. Jā, komisijā diemžēl vairākums deputātu nobalsoja par atbalstu pārstrādes iekļaušanai šajā likumā, līdz ar to arī par subsīdiju dalīšanu pārstrādes uzņēmumiem. Manuprāt, tas nebūtu pareizi. Komisijā izskanēja arī otrs iebildums, ka tad šie uzņēmumi varētu nonākt Zemkopības ministrijas pārziņā. Taču tas ir pavisam cits jautājums. Šo jautājumu varētu atrisināt, papildinot šā paša likuma 9.pantu, kurā ir runāts par valsts atbalsta sniegšanu un par to, kādas institūcijas, kādi uzņēmumi varētu būt Zemkopības ministrijas pārziņā. Tātad es aicinu iedziļināties šajā balsojumā, neatbalstīt Tautas partijas ierosinājumu un sniegt galveno atbalstu zemniekiem, kuriem jau tā klājas grūti, stāvot pie Eiropas sliekšņa.

Es gribu jums pateikt tikai vēl vienu piemēru, ka, piemēram, Šveicē, kas atrodas pašā Eiropas viducītī un kas nav Eiropas Savienības sastāvā, subsīdijas par apstrādāto hektāru ir vairāk nekā 400 latu gadā. Turpretī mums plānotās subsīdijas nākamajam gadam var būt, labākajā gadījumā, tikai 20 latu par hektāru. Šajā gadā tās bija tikai 8 lati par hektāru. Mūsu zemnieks nav konkurētspējīgs bez šīm subsīdijām, tāpēc aicinu neatbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu pateikt, ka būtu vēlams, lai jūs drusciņ arī klausītos, nevis tikai lasītu avīzes un sarunātos, bet, protams, tā ir jūsu personīgā lieta...

Attiecībā uz šo jautājumu. Es gribētu dot jums savu skaidrojumu saistībā ar to sarunu, kas mums notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šajā komisijā, izskatot jautājumu par lauksaimniecības jēdzienu un to, kādā veidā šajā sfērā darbojas Zemkopības ministrija sadarbībā ar visiem tiem cilvēkiem, kuri tur ir nodarbināti, mēs izskatījām visus “par” un “pret”, un tas, ka blakus ražotājam tika nolikts arī pārstrādātājs, uzreiz radīja jautājumu, vai arī tas būs saistīts ar šiem 3 procentiem un subsīdijām no valsts budžeta, uz kuriem tādā gadījumā uzreiz automātiski pretendē arī pārstrādātājs.

Es gribētu pateikt, ka uz šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums atbildēja gan ražotāji, gan pārstrādātāji, viņi tur sēdēja blakus, un uz sēdi bija ieradušās četras ražotāju asociācijas un divas pārstrādātāju asociācijas. Viņi visi seši pateica, ka starp viņiem nav pretrunu. Un, ja šie cilvēki mums saka, ka viņu starpā nav pretrunu, lai sakārtotu savas lietas, tad kāpēc mums rodas aizdomas par to, ka viens vai otrs no viņiem tiks apkarots?

Tad, kad man bija tas gods vadīt pilsētu 1991.-1992.gadā, laikā, kad bija jāsakārto cenu jautājums, toreiz bija drusku citādāki apstākļi. Pilsētā, apspriežot jautājumu, kā tiks sakārtota maizes iepirkšana un pārdošana vai piena produktu iepirkšana un pārdošana, vienmēr pie “apaļā galda” sēdēja zemnieks un attiecīgā kombināta direktors. Vienmēr bija šie jautājumi jāsabalansē.

Ja mums Latvijā šis jautājums ir ievirzījies varbūt tādā aspektā, ka mēs kaut kādā ziņā viens otram neuzticamies, tad mēs varētu paņemt kaut vai pasaules pieredzi - Eiropas pieredzi, kur jebkurš uzņēmums, kas pārstrādā lauksaimniecības produkciju, ir veidots no tiem pašiem cilvēkiem, kuri arī ražo. Zemnieki tur pārsvarā ir arī pārstrādes uzņēmumu dibinātāji un īpašnieki, un es domāju, ka tad, ja mums Latvijā attiecīgajā laika periodā šis jautājums vēl nav tik strikti sakārtots, tas nebūt nenozīmē, ka laiks pats neatrisinās šo jautājumu. Arī zemnieki turpmāk ieņems daudz nopietnāku, noteiktāku vietu valsts lauksaimniecības produktu pārstrādē. Līdz ar to, domājot par lauksaimniecības jomu kopumā kā tādu, mums ir jāatgriežas pie normāla stāvokļa, ka šie cilvēki savā starpā vienojas, kā labāk strādāt, un tas visiem nāks par labu.

Vienīgais, par ko mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā runājām, bija tas, ka pārstrādātājam, protams, daudz vienkāršāk un izdevīgāk ir strādāt ar lielo ražotāju un ka šis jautājums noteikti ir jāsakārto, domājot par perspektīvu, jo mums blakus ir arī mazais ražotājs, kas ne jau viņa radītu apstākļu dēļ, ne jau viņa vainas dēļ vēl joprojām ir tikai mazais ražotājs. Mums pastāv arī naturālās saimniecības, kuras eksistē un ražo produkciju, un pret tām mums ir jābūt īpašai attieksmei, bet tas jau ir Zemkopības ministrijas kompetences līmenis, kādā veidā tā šos jautājumus sakārtos. Viss pārējais, kas ir saistībā ar dažādām citām sfērām - ar zivsaimniecību, ar mežsaimniecību, kā arī darbs ar SAPARD -, tie ir pakārtoti jēdzieni, par ko mums būs atsevišķas sarunas, bet nekādā gadījumā tas nav par iemeslu tam, lai mēs pārstrādātājus, domājot par lauksaimniecību, atdalītu no ražošanas. Paldies.

Tātad šoreiz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un arī mans viedoklis bija tāds, ka šis Tautas partijas priekšlikums ir jāatbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Nākamajam vārds debatēs Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gadiem ilgi mums jāklausās skaisti vārdi par lauku mīlēšanu, par latviešu tautas nākotni laukos un tamlīdzīgām lietām. Pēdējā laikā gan nākas klausīties no zemnieku puses citos vārdos: kāpēc jūs, Saeima, tik ļoti necienāt zemniekus, kāpēc jūs tik neglīti pret viņiem izturaties?

Un tagad man ir šāds jautājums: vai pārstrādātāju iekļaušana zemnieku rindās nāks par labu zemniekiem vai nenāks par labu? Un tāpēc es nolasīšu pavisam īsu paziņojumu, respektīvi, jautājumu, ko es nupat Zemgales televīzijā saņēmu no kāda zemnieka: “Man ir neliela zemnieku saimniecība, strādājam smagu darbu, taču galus savilkt kopā tā arī nevaram. Nodevām bietes, nauda - jāgaida. Nodevām graudus - tas pats. Pienu iepērkot, uzrāda mazāku tauku procentu, nekā tas ir. Nauda atkal jāgaida. Kad tas viss beigsies? Ēst gribu šodien, par maizi veikalā nevar samaksāt pēc gada.” Jautājums ir skaidrs - tagad sekmīgi iekļaujot pārstrādātājus šajās rindās, man liekas, ka priecāsies kandžas tecinātāji, priecāsies dažāda veida dzērienu rūpnieki, šokolādes konfekšu rūpnieki un tamlīdzīgi. Vai tā ir palīdzība tam zemniekam, kas strādā uz lauka? Stingri šaubos!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Jāzeps Šņepsts. Lūdzu!

 

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, mani ļoti pārsteidza Seiles kundzes filozofija par lauksaimniecību, jo beigās viņa ļoti trāpīgi pateica, kas, viņas uztverē, ir lauksaimniecība. Viņas uztverē, lauksaimniecība ir tas, kam tiks tie 3 procenti no kopbudžeta subsīdiju veidā un kas tos sadalīs. Es sapratu, ka principā tas ir šaurs jautājums, par ko uztraucās Seiles kundze, jo, manā skatījumā, lauksaimniecība ir daudz plašāks jēdziens. Tomēr diemžēl arī es nevaru piekrist Dobeļa kungam, kas saka, ka tagad zemnieks būs arī pārstrādātājs un ka viņi abi būs lauksaimnieki. Īstenībā realitāte ir tāda, Dobeļa kungs, ka  viņi jau šodien ir saistīti, jo atsevišķos lauksaimniecības uzņēmumos 51% no pamatkapitāla pieder zemniekiem. Tad pasakiet, ko jūs iesakāt šiem zemniekiem tagad darīt? Tad, kad viņš slauc govi, viņš ir zemnieks, bet tad, kad viņš ir akcionārs piena pārstrādes uzņēmumā, viņš vairs nav lauksaimnieks, vai tā? Kas viņš ir?

Redziet, nekad nevajag noreducēt visu lauksaimniecību uz atsevišķiem piemēriem, kuri jums ļoti nepatīk. Jo būsim atklāti: pašlaik Eiropas Savienības tirgū un arī pasaules tirgū diemžēl konkurē prece, ko rada no zemnieku saražotās izejvielas pārstrādes uzņēmumi. Un, kā jau es teicu, arī visā pasaulē zemnieki ir līdzīpašnieki pārstrādē, viņi spēj uz to iedarboties. Un jūs paši, Dobeļa kungs un Seiles kundze, bijāt tie, kuri atbalstīja tā saucamo trīspadsmito likumu par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Tad kur jūsu tālredzība bija tajā laikā? Es par to tikai brīnos. Tad tūdaļ pat vajadzēja pārdot lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumus kaut kādai ārzemju kompānijai, sāksim ar “Mc Donald” un beigsim vēl ar kaut ko... Ja mēs tos atdalīsim no lauksaimniecības, vai tad tas Jānis vai Pēteris, kuru jūs citējāt un kurš smagi strādā, ar savu piena kannu un savām savāktajām bietēm spēs konkurēt Eiropas tirgū? Tik tuvredzīgu lauksaimniecības politiku es no šīs tribīnes dzirdu pirmo reizi.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Juris Vidiņš. Lūdzu!

 

            J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, Lagzdiņa kungs,  jums taisnība, man ir tikai mazdārziņš. Es par mazdārziņiem nerunāšu. Taču man rodas jautājums. Kalsnavas vai Jaunpagasta  spirta brūzim mēs tagad garantējām kredītu, tātad arī tā ir lauksaimniecības nozare. Iesim  vēl tālāk! Bioetanola ražošana degvielai. To mēs tagad ļoti atbalstām. Arī tā kļūs par lauksaimniecības nozari. Apavu rūpniecība strādā ar ādām, tātad kurpju ražotāji principā kļūs par lauksaimniekiem. Linu pārstrādes rūpniecībā strādājošie pilnībā pārstrādā linus, kreklus taisa. Tātad arī viņi kļūs par lauksaimniekiem un mums viņiem būs jādod subsīdijas? Nu, kolēģi, man šķiet, ka mēs par daudz paplašinām jēdzienu “lauksaimniecība”. Arī ķīmiskā rūpniecība izmanto ļoti daudz lauksaimniecības produktu. Tātad arī ķīmiskajā  rūpniecībā strādājošie būs lauksaimnieki? Viņiem būs tiesības un iespējas saņemt visus tos labumus, ko mēs dodam lauksaimniekiem. 

            Kolēģi! Es uzskatu, ka nebūtu lietderīgi atbalstīt šādu jēdziena  “lauksaimniecība” skaidrojumu, un aicinu balsot pret šo priekšlikumu.  

 

            Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs.

Nākamais runās Kārlis Leiškalns. Lūdzu, Leiškalna kungs!

 


            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Paldies, Pīka kungs!

Dāmas un kungi! Šobrīd mēs runājam par Lauksaimniecības likumu, kuram ir pēc savas būtības aprakstoša jeb deklaratīva nozīme. Tur ir  rakstīts, kas ir jādara ministrijas amatpersonām un ko dara Centrālā statistikas pārvalde attiecībā uz lauksaimniecību. Šim likumam patiesībā ir divi segumi: numur viens ir intervences cenu noteikšana, un numur divi ir lauksaimniecības subsīdijas.

            Šobrīd mēs apspriežam likumā lietoto terminu skaidrojumu un runājam par to, kas tā tāda ir - lauksaimniecība. Tas, ka ir lauksaimniecība, ir Dieva nolikts. Jautājums ir par to, vai arī ražošana var pretendēt uz lauksaimniecības subsīdijām. Es nesaku, ka tās tiks dotas. Taču ir jāatbild uz jautājumu: vai var pretendēt vai nevar? Komisijā ir ārkārtīgi grūti pieņemt šādus lēmumus.  Mums bija gara diskusija. Es un Godmaņa kungs, cik es atceros, bijām “pret”, mēs minējām tos pašus piemērus. “Kalsnavas spirts”… Garantiju mēs bijām gatavi dot tikai un vienīgi tāpēc, ka  “Kalsnavas spirts” nevis ražos spirtu, bet attīstīs graudkopību. Tātad, neapšaubāmi, šīs nozares ir savstarpēji saistītas. Bet kāpēc… Lauska kungs jau pateica, kāpēc… Es gribu paskaidrot, ka komisijas darbā piedalījās gandrīz visu lauksaimniecības asociāciju pārstāvji, sēdēja gara rinda - septiņi vai astoņi cilvēki, kuriem mēs konsekventi uzdevām to jautājumu: vai pārstrāde - nevis pirmapstrāde, nevis pirmproduktu ražošana, bet pārstrāde - ir iekļaujama terminu skaidrojumā kā lauksaimniecība šā likuma izpratnē? Jāteic, ka visu septiņu vai astoņu asociāciju pārstāvji, to skaitā arī Pēteris Kalniņš no Sabiles, teica: jā, ir iekļaujama, jo produktu pārstrāde ir uzskatāma par lauksaimniecību. (No zāles deputāte A.Seile: “Kalniņš nebija ieradies uz sēdi.”) Seiles kundze, tā taču bija? Pēteris Kalniņš uz šo sēdi bija, viņš nebija uz iepriekšējo. Viņš nebija, kad bija runa par cūkkopības subsīdijām, Seiles kundze. Man atmiņa ir laba,  kaut gan vecums jau nāk.

Es negribu jūs te aģitēt ne balsot “par”, ne balsot “pret”, es vienkārši gribu paskaidrot, kā radās šis komisijas lēmums: “Atbalstīt.” Tur bija septiņu asociāciju pārstāvji, tieši zemnieku pārstāvji, tieši tie īstenie lobiji, viņi sēdēja tur un teica, ka tā ir jādara, un nu tā tas ir noticis. Taču es aicinu jūs pieņemt atsevišķi katru lēmumu. Likumā par lauksaimniecību iekļaujot pārstrādi kā lauksaimniecības veidu, formālā pazīme ir tā, ka lauksaimniecības produktu pārstrāde varēs pretendēt uz subsīdijām, lai gan Zemkopības ministrijas pārstāvji teica, ka tas  nekad nenotikšot.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns. 

 

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es šodien gandrīz vai sliektos atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Taču es ierosinu, lai attiecībā uz trešo lasījumu Tautas partijas frakcija uzraksta šo priekšlikumu izvērstāk, jo ne visa pārstrāde var pretendēt uz nosaukumu “lauksaimniecība”. 

Vai šā panta dēļ pārstrādes rūpniecība varēs dabūt vairāk naudas? Tas ir ļoti relatīvs jautājums. Eiropas Savienības naudas nāks, vadoties pēc viņu kritērijiem, nevis pēc mūsu likuma teksta. Savādāk mēs arī cementa rūpniecību te ierakstīsim, kaut gan no tā viņa nesaņems lauksaimniecības subsīdijas. Tā ka šeit nav īsti tikai strīds par naudu. Savu iekšējo naudu savukārt mēs varam dalīt pilnīgi atbilstoši savai pārliecībai, un tai nav sakara ar Eiropas Savienības naudu. 

Vienkārši vajag uzrakstīt šo pantu izvērstāk, tā, lai tas atbilstu Eiropas Savienības direktīvām. 

 

Sēdes vadītājs.  Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Draugi mīļie! Gribas sacīt - kas nu par traku, tas nu par traku un par skādi! Un jūs ļoti labi zināt, kam par skādi. Tā jau mēs aiziesim līdz absolūtam absurdam. Varbūt arī apavu rūpniecību pieskaitīsim lauksaimniecībai un dotēsim no tā paša mazumiņa - 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem -, subsīdiju dosim arī  apavu pārstrādātājiem, jo arī viņi taču pārstrādā lauksaimniecībā iegūto produkciju - ādas. Tā mēs nonāksim arī līdz tekstilrūpniecībai - un tā tālāk, un tā joprojām. Nu taču patiešām padomāsim par īstajiem zemniekiem! Es atceros, ka vēl no 5.Saeimas tribīnes (tā gan bija pavisam citā vietā, jo zāle bija savādāka) mēs runājām un cīnījāmies par to, lai,  privatizējot šos pārstrādes uzņēmumus, zemnieki tur ieietu kā līdzdalībnieki, kā akciju turētāji. Bet tagad? Jā, man sacīs, - ir, ir... Taču to ir tik ļoti maz un tie ir tik mazos uzņēmumos, ka tas kopumā neko daudz nenozīmē valsts mērogā. Bet kam pieder gaļas pārstrādes uzņēmums “Miesnieks”? Lauksaimniekiem? Cik tur ir akciju turētāju - zemnieku? Šis uzņēmums jau sen ir igauņu un somu rokās. Un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, šādā veidā rīkojoties, mēs zemniekam, kuram jau tā ir grūti - un par to šeit no tribīnes nevajadzētu vairs īpaši runāt, to mēs ļoti labi zinām - uzkrausim vēl. Šņepsta kungs, Seiles kundzei ir pilnīga taisnība jautājumā par konceptuālo nostāju. Likumā, kas pašlaik ir spēkā,  ir skaidri un gaiši rakstīts, kas ir lauksaimniecība šā likuma izpratnē: “tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pirmapstrāde”. Tur nav minēta pārstrāde, jo tā pārstrāde ir pārveidojusies un ir pavisam citu cilvēku rokās.

 

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

 

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atgādināšu Šņepsta kungam, ka mēs esam tagad ne tikvien brīvā valstī, bet arī ceļā uz Eiropas Savienību. Katrs no mums var atlicināt naudiņu, vienalga, kādā veidā nu viņam tā nākusi, un nopirkt pajas - vienalga, kādā uzņēmumā.

Tātad arī lauksaimnieks var iegādāties, piemēram, “Latvijas gāzes” akcijas. Vai tas nozīmē, ka “Latvijas gāzi” tūlīt pataisīs par pārstrādes rūpniecībai piederošu uzņēmumu? Tā ka tur loģikas nav it nemaz… Ja kāds saimnieks ir nopircis akcijas kādā  pārstrādes rūpnīcā, tas fakts automātiski vēl neko nenozīmē…

Runājot par pārstrādi, ir jāpiemin  alusdarītavas. Tad jau Gavrilova kungs varbūt var priecāties, cerēt uz kādu subsīdiju. Jo - kas tad tur nu ir? Mieži, ūdens, raugs, var vēl puplakšus pielikt klāt. Tas viss ir no dabas. Turpat vien jau mēs esam. Kāpēc tad lai alus brūži nesaņemtu subsīdijas?

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Anna Seile - otro reizi. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nemelo daudz!”)

 

            A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības likumā ir 21.pants. Un ir runa ne tikai par subsīdijām. Mēs turpmāk runāsim arī ar visiem pārstrādes uzņēmumiem,  bet Zemkopības ministrijai mēs uzliekam ļoti daudzus papildu pienākumus. Zemkopības ministrija būs atbildīga par visu līgumu un citu dokumentu sagatavošanu lauksaimniecības nozarēm, tātad arī par pārstrādātājiem. Iestājoties starptautiskajās organizācijās un slēdzot starptautiskus līgumus, arī visa statistika turpmāk virzīsies caur Zemkopības ministriju. Zemkopības ministrijas gadskārtējais ziņojums, kurš jau  tagad ir diezgan bieza grāmata, ik gadu būs stipri jāpaplašina, jo tur ienāks iekšā atskaites gan par “Laimu,” gan  par visiem gaļas kombinātiem, un tā tālāk.

            Es gribu vēl piebilst to, ka mēs ļoti sarežģīsim situāciju, ja nobalsosim par šo priekšlikumu.

Ja mēs runājam par Sadarbības padomi, kurai mēs turpmākajos likuma pantos iedosim tādas īpašuma tiesības, tad es gribu teikt, ka jau tajā Sadarbības padomē, kura pašreiz sadarbojas ar Zemkopības ministriju, pārsvarā ir pārstrādes uzņēmumu ietekme.

 

            Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

 

            M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

            Man ir ļoti žēl, ka 10 gadu laikā mēs, Latvijas Saeima, vēl neesam sapratuši un spējuši izdomāt definīciju, kas ir lauksaimniecība. Un man ir ļoti žēl, ka “tēvzemieši” šo lietu saprot ļoti šauri - saprot, ka ir problēma, kā sadalīt šos dažus latiņus, ko mēs no nodokļu maksātājiem savācam. Vai mēs tos sadalām zemniekiem vai pārstrādātājiem?

            Mēģināšu īsi paskaidrot, kā uz šo lietu skatās Eiropas Savienība un citas valstis. Eiropas Savienības dibināšanas līgums, Eiropas Savienības  konstitūcija. Pirmajā pielikumā nosaka, kas ir lauksaimniecības produkti. Šo produktu starpā ir arī siers, sviests, desa un tamlīdzīgi produkti. Pārstrāde nav atsevišķa nozare. Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas saskaņā ar mūsu, Tautas partijas frakcijas, iesniegto definīciju... Tātad - lauksaimniecības produkcijas ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde. Tātad pārstrāde ir vienkārši nākamais posms šajā pievienotās vērtības ķēdītē un te nav runa par kaut kādu īpašu atsevišķu nozari -  kosmisko kuģu ražošanu vai zābaku ražošanu. (Starpsauciens: “Nejauc lietas! Nerunā blēņas!”)

            Tagad runāsim par tehniskākām lietām, jo man ir diemžēl jāpaskaidro, ko nozīmē lauksaimnieciskie produkti un ko nozīmē nelauksaimnieciskie produkti. Lauksaimnieciskie produkti ir tie, kuri ir veidoti uz lauksaimnieciskā produkta bāzes un kuriem ir veikta kaut kāda veida pārstrāde - termiska vai kaut kāda savādāka. Par to būs runa citā definīcijā šā paša likuma ietvaros.

            Nelauksaimnieciskie produkti ir tie, kuriem lauksaimnieciskā produkta komponenti ir ļoti minimāli vai arī šis produkts ir salikts. Piemērs ir cigaretes. Tur daļa ir tabaka. Taču, tā kā tur ir daudzu citu produktu klātbūtne, tie zaudē lauksaimniecības produktu izcelsmi. Jūsu mīļie ādas zābaciņi. Tas nav lauksaimniecisks produkts, un tas neattiecas uz šo likumu, jo ādas ir lauksaimniecības produkts, bet tas  ir zaudējis ietekmi uz šo produktu. Un tamlīdzīgi.

            Mīļie draugi! Saprotiet, tā ir elementāra ābece,  par ko citur pasaulē jau ir  vienojušies. Es vienkārši jums novēlu domāt civilizēti, domāt tā, kā to dara Eiropas Savienība - organizācija, uz  kuru mēs ejam. Viņi pieiet šai lietai korekti. Te nav runa par subsīdiju dalīšanu, teiksim, apavu rūpnīcai.  Te ir runa par to, ko mēs saprotam ar nozari un ar lauksaimniecības produktiem.

Paldies par uzmanību.

 

            Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

 

            A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es arī gribu izteikt savu viedokli. Pirmais, kas izskanēja, bija jautājums, vai tad subsīdijas tiks tālāk saskaldītas vai ne. Piena pārstrādei... Daži domā, ka arī ādas rūpniecībai vai kurpju ražotnēm... Ja mēs būsim konsekventi un tālāk  strādāsim, vadoties pēc tā, kā šeit  ir rakstīts 16.pantā (tas ir  šā paša dokumenta 11.lappusē) ...Tur ir pateikts, ka valsts asignē subsīdijas un kam tās pienākas. Tātad ir runa par šiem trim procentiem. Tur ir teikts tā  (es atļaušos citēt): “Iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas, ciltsdarba, šķirnes sēklkopības, kā arī kultūrvides aizsardzībai un reģionālo atšķirību izlīdzināšanai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.” Attiecībā uz otro lasījumu nav iesniegti nekādi priekšlikumi, lai mainītu šo redakciju. Ja mēs būsim vienoti un tādus neiesniegsim arī attiecībā  uz trešo lasījumu, tad, es domāju, var nebūt pārpratumu attiecībā uz subsīdijām. Tas ir viens jautājums.

            Otrs. Protams, eleganti būtu, ja pārstrāde būtu it kā zemnieku, akcionāru īpašums. Diemžēl jāteic, ka iepriekšējo Saeimu darbs likumdošanā par lauksaimniecības uzņēmumu, agroservisu, pārstrādes uzņēmumu privatizāciju ir bijis ne visai veiksmīgs. Pārstrādes uzņēmumi nav kļuvuši par zemnieku,  lauksaimnieku kooperatīvo īpašumu, kā tas ir,  piemēram, Zviedrijā. Tas ir klasisks piemērs -  Zviedrijā ir zemnieku kooperācija,  un tai  ir pakļauta arī pārstrāde.  Mēs esam šā kļūdainā fakta priekšā, kas ir noticis Latvijas tautsaimniecībā.  Ir jārēķinās ar šo stāvokli. Tāpēc esošais zemnieks vai lauku saimniecība ir ieinteresēta strādāt kopā ar pārstrādātāju. Pirmais jautājums: kā būs ar iepirkuma cenu? Mēs, zemnieki,  nevaram uzcelt dublējošu cietes fabriku blakus “Aloja - Starkelsen” vai kaut kādam piena kombinātam un tā tālāk, lai tas būtu mūsu īpašums, un to fabriku, kam ir cits īpašnieks un kur nav lauksaimnieku līdzdalības šajā īpašumā, slēgt ciet. Tas nebūtu prātīgi! Mums jāmeklē kompromisa ceļš starp zemniekiem, lauksaimniekiem un pārstrādātājiem. Vienalga, vai tas ir “Vidzemes piens”, kurš ir it kā zemnieku kopīpašums,  vai “Jelgavas cukurfabrika”, kur tas tā ir daļēji, vai “Rīgas dzirnavnieks”, kurš ir Zviedrijas zemnieku kooperācijas īpašums. Mums jāmeklē šis dialogs. Šā likuma ietvaros, teiksim, ar Sadarbības padomes mehānisma palīdzību, mums jāmeklē šāds dialogs, jārisina jautājums, par kādu cenu iepirkt, kāda būtu norēķināšanās kārtība un tā tālāk. Tas būtu praktisks dialogs, kas, kaut gan īpašuma formas ir dažādas, varētu novest pie labāka risinājuma.

            “Aloja - Starkelsen”  nevedīs kartupeļus no Polijas vai kaut  kādas vēl tālākas vietas, jo ekonomiskā ziņā  izdevīgi ir tos vest  tikai 50 kilometru rādiusā  ap šo fabriku. Ja apkārtējie zemnieki neuzsāks ar viņu šādu dialogu, nevedīs kartupeļus uz šo pārstrādes fabriku,  tad nekas tur nesanāks.

Šī pārliecība, kā saka,   nav šīsdienas  moments, tas ir vairāku gadu desmitu laikā pasaulē pārbaudīts modelis agrokompleksa attīstībai. Pirmražotājs strādā kopā ar pārstrādātāju, lai sasniegtu pēc iespējas labvēlīgāku kopējo, savstarpējo rezultātu.

 

            Sēdes vadītājs. Valdis  Lauskis - otro reizi.

 

            V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godātie deputāti! Šodien izveidojas īpatnēja situācija. Mēs tagad piedāvājam lauksaimniecības jomā iekļaut arī pārstrādātājus. Cilvēki, kuri ir pret šo normu, saka, ka tas jebkuros apstākļos būs pret zemnieku interesēm. Zemnieki, kuri piedalījās Tautsaimniecības komisijas darbā, mums sacīja, ka viņus apmierina šis jautājums. Deputāti, kas uzstājas no šīs tribīnes, mums saka: “Nē, tas ir pret zemnieku interesēm!” Izveidojas situācija, ka mēs zinām labāk par zemniekiem, zinām labāk nekā pats zemnieks. Protams, cilvēces vēsturē ir piemēri, ka valsts vadītāji pieņem likumu, kuru nesaprot absolūtais cilvēku vairākums, un varbūt atsevišķos momentos šādi lēmumi bija arī progresīvi. Vai šodien ir iestājies tāds periods, kad mēs varam pateikt, ka zemnieki kļūdās un ka mēs zinām labāk? Vai mēs varam teikt, ka šāds lēmums nāks zemniekiem par labu? Es neuzņemos tādu atbildību. Es uzskatu, ka šodien zemnieks zina, ko viņš dara.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šņepsta kungs! Nav nekāda māksla pateikt, ka otrs, kas te runā, nezina, par ko viņš runā. Es to pašu par jums varu pateikt. Tā ir viena lieta.

Otra. Pārstrādes uzņēmumi. Kurš tad tos ir klasificējis? Kas tie tādi ir? Cik daudzi no tiem attiecas uz farmāciju, cik daudzi no tiem attiecas uz citām nozarēm - uz ķīmisko rūpniecību un tā tālāk? Tā ka nevajag te teikt, ka tas ir ļoti skaidrs. Nav tas skaidrs. Mēs varam gandrīz jebkuru uzņēmumu tur ietilpināt. Tātad, ja jau šeit ir neskaidrība - un tā te tāda arī paliks - , tad skaidrība, vajadzīgā skaidrība parādīsies tad, kad būs konkrētā attieksme pret subsīdiju izvēli. Atvainojiet, lūdzu! Tā tas būs. Un, ja nav skaidras attieksmes, tad būs vajadzīgā neattieksme pret to. Ļoti pareizi te tika teikts, ka Eiropas Savienībai šīs definīcijas nenozīmē praktiski neko un ka naudu mēs sadalīsim paši. Jā, vajadzīgo naudu vajadzīgajā līmenī sadalīsim paši. Iedosim tiem, kam jāiedod, lai tie lieki nerunā, uztaisīsim no tiem īstos zemniekus, kas vienreiz gadā aizbrauc uz laukiem.

Un atļaujiet vēl pēdējo lietu pateikt. Šeit no tribīnes izskanēja doma, ka zemniekiem it kā piederot - tiem zemniekiem, kuri strādā uz lauka - kaut kādas milzīgas akcijas pārstrādes uzņēmumos. Atļaujiet vienkārši par to pasmaidīt!

 

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribētu pateikties jūsu vārdā Sprindžukam par to, ka mēs tagad vismaz zinām, kas ir lauksaimnieki. Agrāk es savā naivitātē domāju, ka lauksaimnieki ir tie, kuri strādā laukos. Tagad es dabūju zināt, ka lauksaimnieki ir tie bijušās Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas klerki, kuri mācēja nozagt... oi, atvainojos, privatizēt sev Latvijas valsts pārtikas pārstrādes uzņēmumus par sviestmaizi. Pēc tam, sēžot valsts pārvaldes krēslos, viņi māk pacelt šo uzņēmumu cenu arī ar tādu likuma grozījumu palīdzību, kādus mēs šodien izskatām, un pārdot šos uzņēmumus. Spilgts piemērs tam ir, teiksim, tādi uzņēmumi kā “Balticovo”, gaļas pārstrādes uzņēmumi, “Laima” un citi, tātad bijušās “Ave Lat” grupas uzņēmumi. Pārdevējs vismaz saņem vekseli, bet kāds labums no tā ir Latvijai, Latvijas lauksaimniecībai, lauksaimniekiem? Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

 

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tumsoņiem var palīdzēt - viņiem var sniegt informāciju. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Objektīvu informāciju!”) Viņus var mācīt un cerēt, ka viņi augs. Ar neliešiem ir daudz grūtāk. Tos ārstē tikai laiks.

Es gribētu sniegt dažus komentārus, tāpēc aicinu sevišķi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju un Burvja kungu individuāli ieklausīties vismaz dažos skaitļos. Augstākā padome savā laikā pieņēma likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, kas imperatīvā kārtā noteica, ka šo kombinātu akcijas ir iegūstamas tikai zemniekiem un piena pārstrādes kooperatīviem. Es gribētu teikt, ka tobrīd, kad šis likums bija beidzis darboties, tikai vienā uzņēmumā - Rēzeknes piena kombinātā vairākums, tātad kontrolpakete, nebija zemnieku rokās. Konkrēti Rēzeknes piena kombinātā 36% akciju piederēja zemniekiem un 32% - strādājošajiem. Visos pārējos piena kombinātos akciju kontrolpakete - pat līdz 75 un vairāk procentiem - piederēja zemniekiem. Piemēram, bijušajā Valmieras piena kombinātā, tagad “Vidzemes pienā”, vēl arvien 74% akciju pieder zemniekiem. Tas ir tikai viens piemērs. Es varētu tādus nosaukt katrā nozarē, ja tam būtu kāda nozīme.

Es gribētu pakavēties pie būtības. Kādēļ šāds te ieraksts ir vajadzīgs un kādēļ mums ir jāuzlabo Lauksaimniecības likums? Eiropas Savienība pieprasa nodrošināt vienotu uzraudzību, lai tā atrastos vienotas kompetentas institūcijas rokās visā ķēdē - no lauka līdz patērētājam. Eiropas  Savienība šobrīd no savām dalībvalstīm jau pieprasa, lai pārtikas pārstrādātājs spētu uzrādīt un atbildēt ne tikai par gatavo siera kilogramu, bet arī par to govju turēšanas apstākļiem, no kurām šis piens ir nācis siera ražošanai. Vēl vairāk! Tā pieprasa šim pašam pārstrādātājam nodrošināt pilnu pārskatu, kā šī pienīgā govs, kas dzīvo konkrēta zemnieka sētā, ir nākusi pasaulē. Un tieši šo apstākļu dēļ šobrīd tiek nodrošināta Eiropas Savienības prasība - sasiet visu vienā skaidrā, pārraugāmā ķēdē. Ja tas Latvijā netiks izdarīts - un šeit Lauska kungam ir pilnīga taisnība - , mēs nodarīsim saviem zemniekiem nelabojamu skādi - mēs samazināsim savas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes konkurētspēju.

Sprindžuka kungs pilnīgi precīzi komentēja to, kā Eiropas Savienība skatās uz lauksaimniecības un pārstrādes kopsakarību, un es gribētu teikt tā: “Nevajag vulgarizēt no šīs tribīnes!” Ādas zābaciņus nešuj no dzīvas cūkas ādas, bet jau no pārstrādātas ādas, un tā vairs nav lauksaimniecība. Kreklus, ko jūs nēsājat, Dobeļa kungs, un sūtāt te šobrīd starpsaucienus, nešuj no linšķiedras, bet gan jau no gatava auduma baķa, kas vairs nav lauksaimniecības produkcijas pārstrāde. Eiropas Savienībā to saprot. Kad mēs būsim Eiropas Savienībā, arī jūsu frakcijas cilvēki pamazām sapratīs to lietu.

Inkēna kungs pareizi norādīja - un es esmu gatavs šajā ziņā viņam piekrist - , ka uz trešo lasījumu mums acīmredzot vēl precīzāk ir jāpaskatās un jāuzlabo definīcija, kā Eiropas Savienība pieprasa Lauksaimniecības likumā definēt lauksaimniecības un pārstrādes vienotību. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

 

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām jāsaka, ka šodien mēģina pretstatīt zemnieku un pārstrādātāju, likt viņus vienu otram pretī. Es domāju, ka, no valsts attīstības viedokļa raugoties, šāda zemnieku un pārstrādes uzņēmumu pretstatīšana tikai traucēs valsts attīstībai.

Eiropas Savienība iestāšanās sadaļā, kas skar lauksaimniecību, runā par to, ka no simtiem uzņēmumu, kas šodien nodarbojas ar pārstrādi, Latvijā paliks varbūt trīs vai četri piena pārstrādes uzņēmumi, varbūt pat viens. Varbūt būs trīs vai četri gaļas pārstrādes uzņēmumi, un tā tas būs visiem pārstrādes veidiem. Ir jābūt pārmaiņām, un šīs pārmaiņas jau šodien veicina SAPARD nauda, ko Eiropas Savienība gulda iekšā pārstrādes uzņēmumu restrukturēšanā, tā ka nevar vairs atdalīt šos pārstrādes uzņēmumus no tā atbalsta, kas tiek izdalīts no šiem SAPARD līdzekļiem.

Es pilnīgi saprotu arī Seiles kundzes viedokli, ka valsts iekšējo atbalstu, tas ir, subsīdijas, šodien pamatā ir izdevies nošķirt no pārstrādes, bet SAPARD naudu mēs nekad nevarēsim nošķirt no pārstrādes, jo to mums arī Eiropa neļaus darīt. Tā ka nevajadzētu šodien pretstatīt divas lietas, kā jau es teicu - ražotājus un pārstrādātājus. Šīm nozarēm ir jāattīstās vienoti, un abas šīs nozares pārstāv lauksaimniecību.

Problēma ir tikai varbūt šajā Tautas partijas piedāvājumā, ko varētu precizēt uz trešo lasījumu un konkretizēt jēdzienu “pārstrāde” tā, kā tas ir Eiropas Savienībā attiecībā uz pārstrādi vai uz nepārstrādi.

Taču kopumā es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu gan zemnieciņam laikam ir ļoti patīkami ap dūšu šajās pirmsziemassvētku dienās, dzirdot šādas runas no Saeimas tribīnes. Šķēles kungs, jūs teicāt, ka tumsoņiem varot palīdzēt. Vai tik jūs neesat domājis šos zemnieciņus, runādams par tumsoņiem? Es zinu, ko jūs rēķinājāt un ko jūs teicāt. (No zāles deputāts A.Šķēle: “Nē!”) Tādā gadījumā es atbildu ar jautājumu: “Kurš dzīvo uz kura rēķina: pārstrādātājs uz zemnieku rēķina vai zemnieks uz pārstrādātāja rēķina?” Ja jūs man varat atbildēt uz šo jautājumu, tad es esmu ar mieru ar jums turpināt diskusijas. Pretējā gadījumā - nē, jo gudrinieku šeit, Saeimā, šajās Saeimas telpās, dažādos laikos ir bijis ārkārtīgi daudz. Ir bijuši arī tādi, kuri teica: “500 hektāru zemniekam, bet pārējie visi prom no laukiem!” Ir bijuši tādi! Un vēl daži arī šeit, Saeimā, tāpat domā. Tā ka šī ārprāta attiecībā uz zemnieciņiem ir bijis ļoti, ļoti daudz un ir vēl tagad.

Es domāju, ka tuvākajās dienās mēs presē, arī citos masu informācijas līdzekļos un sarunās pie Ziemassvētku eglītes droši vien dzirdēsim zemnieku attieksmi, un tad mēs redzēsim, kuram ir bijusi taisnība: vai pārstrādātājiem, kurus šeit tik ļoti aizstāv, vai zemniekiem, un kurš dzīvo uz kura rēķina. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Runā skaidru valodu!”)

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Tik tiešām pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada skan tādas skaistas runas, lai gan lauki Latvijā, zemnieki Latvijā ir aizmirsti un nicināti desmit gadus. Par pretējo jūs varat mani nepārliecināt. Mūsu valdības gādības par zemniekiem nebija, nav un tuvākajā laikā tā nav arī redzama. Jūs paskatieties budžetus šajos desmit gados, to izpildi un to, kas gaida zemniekus 2001.gadā!

Man un arī jums būtu jāatceras, kā valdību veidojošās partijas balsoja par lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā: vistas gaļa - 5,5 tūkstoši tonnu gadā plus 10% pieaugums ik gadu; cūkgaļa - 2000 tonnu gadā, pieaugums - 10%; gaļas izstrādājumi, kur desā būs tikai no 20% līdz 50% gaļas produktu, - 1000 tonnas gadā plus 10%; olas, nederīgas uzturam, - četras pozīcijas; salmi, pelavas, cukurbietes un viss pārējais, kas tur bija ietverts sarakstā, kuru mēs saņēmām no Lauksaimniecības ministrijas. Tā ka katrs zemnieks var izvērtēt, kas sagaida viņu produkcijas pārstrādi.

Runājot par privatizāciju, es domāju, tā savlaicīgi tiks rakstīta ar zemnieku dakšām, un, domājot par tiem septiņiem zemniekiem, tik tiešām trīs būs kungi vai muižnieki, bet četru zemnieku turpmākā dzīve būs miglā tīta, un to diemžēl pateica arī zemkopības ministrs. Tāpēc domāsim, ko mēs te runājam un ko mēs risinām. Varbūt tomēr būtu jādomā par to Latvijas zemnieku, kurš vienmēr bija balsts Latvijas tautai?

 

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle. Otro reizi.

 

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godātais kolēģi Bojāra kungs! Protams, vienmēr ir jādomā, ko runā. Es gribētu pateikt tieši par to pēdējo, ko jūs sacījāt, lai viss kļūtu skaidrs, jo jūs vienmēr griežaties pie Latvijas iedzīvotājiem, kas klausās radio... Lai nepaliktu šādi šausmu stāsti gaisā vēdījot...

Tātad kas un par ko nobalsoja. 7.Saeima ar jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību pirmo reizi deva Latvijas zemniekiem iespēju konkurēt godīgi ar Eiropas Savienības valstu ražotājiem, jo kopš 1.jūlija Eiropas Savienības valstis nevar Latvijā ievest subsidētu pārtiku. Un, ja jūs esat ievērojis, Bojāra kungs, tad lēnām, bet tomēr aug arī lauksaimniecības izejvielu cenas, un viens no iemesliem ir tieši tas, ka no šīs vasaras 1.jūlija Latvijā vairs nevar ievest subsidētu pārtiku. Par pārējo es gandrīz vairs negribu runāt. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Māris Sprindžuks.

 

M.Sprindžuks. Aicinu vēlreiz izlasīt 1.panta definīciju: “Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde.” Ļoti normāla, saprotama definīcija, un arī zemnieki to var saprast. Es ceru, ka mēs, šeit Saeimā sēdošie, arī pēc desmit gadiem spēsim saprast. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 18, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka 3.priekšlikumu, kas komisijā ir redakcionāli precizēts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Ierosinu atbalstīt 4.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tajā tiek precizēta definīcija, kas ir intervences cena.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi arī Tautas partijas frakcijas 6.priekšlikumu, un tur daļēji ir ietverts arī Aivara Tiesneša priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi deputāta Aivara Tiesneša 7.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi arī 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt arī 10.priekšlikumu, kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš vēlas debatēt par 10.priekšlikumu?

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

 

            A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais priekšsēdētāj! Man ir tāds ierosinājums par šo 10.priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas  komisija, protams, pieņēma, bet personīgi man labāk patiktu iepriekšējā -  pirmā lasījuma redakcija.

Jautājums skar vienu lietu. Pirmā lasījuma redakcijā mēs akcentējām to, ka Zemkopības ministrija sadarbojas ar Sadarbības padomi, ko veido valsts mēroga lauksaimnieku organizācijas. Tajā redakcijā, kas ir šobrīd, organizācija, kas ir reģistrēta… tā var būt pat viena rajona lauksaimnieku apvienība vai daži pārstrādātāji kaut kādā Latvijas mini reģionā, un tad visa šī “buķete” varētu startēt uz Sadarbības padomi un runāt tālāk ar Zemkopības ministriju. Mans priekšlikums ir saglabāt pirmā lasījuma redakciju un uz trešo lasījumu terminus  skaidrojošajā pantā dot atšifrējumu, kas ir valsts mēroga lauksaimnieku organizācija. Piemēram, valsts mēroga lauksaimnieku organizācija varētu būt lauksaimniecības produkcijas daudznozaru ražotāju sabiedriskās organizācijas un nozaru asociācijas un biedrības, kuru biedri pārstāv attiecīgā produkcijas veida ražotājus visā valsts teritorijā.

Kāpēc tāds akcents? Akcents ir vienkārši tāpēc, ka daža atsevišķa organizācija var uzurpēt it kā zemnieku saimniecību vai kaut kādu pārstrādātāju bloka intereses, pārstāvēt viņus tikai daļēji. Spilgts piemērs tam ir šodien “Lauku Avīzē” publicētais Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja Valtera Brusa atzinums par Ministru kabineta nodomiem akcīzes nodokļa kompensēšanā lauku saimniecībām. Un viņš raksta tā: “Zemnieku saeima ar gandarījumu ir uzņēmusi ziņu, ka Ministru kabinets ir akceptējis izmaiņas dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksas lielumā, tas ir, no 80 litriem uz 100 litriem (faktiski agrāk bija pat 120 litri) un atmaksas kārtībā.”

Es gribētu vērst uzmanību uz šo momentu - “atmaksas kārtībā”. Šī atmaksas kārtība paredz to, ka no 2002.gada kompensācijas saņems tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Es domāju, ka tas ir nepārdomāts atzinums no Zemnieku saeimas puses, kas var novest pie zemnieku sašķeltības, jo normāli būtu, ja šeit būtu prasība, ka ir jābūt reģistrētiem kā nodokļu maksātājiem… nevis ka atmaksās akcīzi tikai tiem, kuri ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un kuriem apgrozījums ir zemāks par 10 000 latu.

Tāpēc var būt visādi šādi nejauši gadījumi, kas neatbilst visu šīs nozares ražotāju vai pārstrādātāju viedoklim vai interesēm. Tāpēc, lai tas nenotiktu, šis termins - “valsts mēroga lauksaimnieku organizācijas” tomēr būtu ļoti svētīgs, jo radītu skaidrību. Ja mēs paliksim bez tā, ja mēs paļausimies tikai uz tādiem vispārīgiem izplūdumiem, kā tas ir šobrīd, tad tas ne pie kā sakarīga  nenovedīs. Tas radīs tikai lieku enerģijas izšķiešanu savu lokālo interešu aizstāvībai. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Kalniņa kunga izteiktos iebildumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcija ir kaut nedaudz labāka, bet tā, protams, būtu vēl uzlabojama uz trešo lasījumu. Es gribu pateikt, ka tādu valsts mēroga lauksaimniecības organizāciju nemaz nav, jo likums tādas nepieļauj. Jebkurai šādai organizācijai, kura vēlētos sadarboties ar ministriju, likumā “Par sabiedriskajām organizācijām” ir paredzētas zināmas  tiesības, bet tai ir jābūt reģistrētai likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc arī Sadarbības padomei būs jāizstrādā savi statūti par jaunu biedru uzņemšanu, par veco biedru izslēgšanu un tamlīdzīgi.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidoto redakciju, kura vismaz daļēji atbilst likumam “Par sabiedriskajām organizācijām” un arī šajā likumā reglamentēto  sabiedrisko organizāciju tiesībām.

 

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pilnībā piekrītot Annai Seilei, man jāteic, ka ne pirmā lasījuma, ne otrā lasījuma redakcija nav pieņemama pēc būtības, bet komisija to ir, tā teikt,  laidusi cauri mīļā miera labad, jau nojaušot, kāda būs reakcija. Likuma priekšā, Kalniņa kungs, visas organizācijas Latvijā ir vienādas. Tiklīdz tās ir Tieslietu ministrijā reģistrētas, tās iegūst pilnīgi vienādas tiesības. Nevar būt tā, ka viena organizācija ir valsts mēroga, bet kāda cita nav valsts mēroga. Mēs nevaram reģistrēt politiskās partijas, kas ir pilsētas mēroga, un politiskās partijas, kas ir valsts mēroga. Ir citi kritēriji.

Vienīgais veids, kā varam veikt attiecīgas sarunas, ir acīmredzot šāds. Ja  Muciņa kungs neizdomās neko gudrāku par publiskajām institūcijām, tad vienīgais veids ir sarunu partneri valdībai noteikt pēc analoģijas ar likumu “Par pašvaldībām”. Mēs esam arī nedaudz “uzsēdušies” pašam terminam “Sadarbības padome”. Ir jābūt lauksaimniecības organizāciju apvienībai, kura  pārstāv ne mazāk kā 50% no valstī reģistrētajām organizācijām, un tad tas būs normāls sarunu partneris valdībai (kaut gan valdības un visas politikas uzdevums ir ieklausīties jebkuras spiediena grupas, respektīvi, asociācijas viedoklī).

Tā ka es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā komisijas viedokli, un trešajā lasījumā mēs pilnībā sakārtosim gan šo pantu, gan arī 21.pantu, kurā precīzi pateiksim, kas var pretendēt un kas nevar pretendēt uz Lauksaimniecības likumā paredzētajām subsīdijām.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Sprindžuks.

 

M.Sprindžuks. Aicinu Saeimu atbalstīt 10.priekšlikumu, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. 

Lūdzu rezultātu. Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

Pirms turpinām apspriest likumprojektu, ir jāizskata piecu deputātu iesniegums.

“Sakarā ar to, ka balsojuma par likumprojekta “Lauksaimniecības likums” 1.priekšlikumu izdrukas liecina, ka balsojumā piedalījušies deputāti, kas neatradās zālē, ierosinām pārbalsot šo priekšlikumu.”

Vai ir iebildumi pret pārbalsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai notiktu pārbalsošana, tātad balsosim par šo piecu deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts. 

Turpinām izskatīt likumprojektu.

 

M.Sprindžuks. Taisnība uzvarēja…

11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. 12. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. 13.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Sprindžuks. 14.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Sprindžuks. 16.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. 17.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

M.Sprindžuks. 18.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

M.Sprindžuks. 19.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir redakcionāli precizējusi un lūdz to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            M.Sprindžuks. 20.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija lūdz to neatbalstīt un informē, ka šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts un iekļauts pārejas noteikumos.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            M.Sprindžuks. Mēs esam izskatījuši šo likumprojektu. Lūdzu to atbalstīt.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

            M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 12.janvāris.

 

            Sēdes vadītājs. 12.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.

            Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegums - lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms  34. jautājuma likumprojektu “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem”. Vai ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav.

            Izskatīsim Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

            Vai deputāts Cilevičs vēlas runāt par šo likumprojektu?  Nevēlas. Deputāte Birzniece? Runāt “par” vēlas deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

 

            R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Tuvojas ļoti svarīgs notikums Latvijas Republikas atjaunošanas vēsturē  - 10 gadu jubileja 1991.gada janvāra notikumu, tā saukto janvāra barikāžu epopejai, kur Latvijas tauta pierādīja savu gatavību aizstāvēt neatkarību. Mēs esam pa šiem desmit gadiem ļoti tālu gājuši uz priekšu. Tajā pašā laikā mūsu pienākums ir atcerēties tos, kas atdeva Latvijas neatkarības labā visdārgāko, kas viņiem ir bijis, - savu dzīvību. Šie cilvēki ir zināmi, viņi ir godāti un godināmi katru gadu janvārī. Taču mums, dzīviem palikušajiem un tālāk ejošajiem, ir pienākums - pienākums, kurš nav izpildīts vēl līdz šim brīdim, - parūpēties par 1991.gada janvārī un augustā bojā gājušo bērniem. Toreiz visa pasaule ar atzinību un izbrīnu skatījās uz mūsu neatkarības aizstāvjiem, kas, apbruņojušies ar nevardarbīgas pretošanās ideoloģiju, spēja stāvēt pretī milzīgam pretspēkam. Taču mūsu pretinieki izmantoja vardarbību, un neatkarības aizstāvēšanas procesa laikā gāja bojā cilvēki, kas bija gatavi stāvēt šai vardarbībai pretī. Šā likumprojekta mērķis  ir rūpēties  par šo cilvēku bērniem. Šie bērni nav ne labāki,  ne sliktāki par citiem bērniem, bet viņiem ir liegts tas, kas ir citiem, -  viņi ir zaudējuši savus tēvus. Saeimas un visas sabiedrības uzdevums ir sniegt viņiem atbalstu, lai viņi, izjūtot šo valsts atbalstu, sasniegtu pilngadību un pabeigtu vidējo un varbūt arī augstāko mācību iestādi.

            Cienījamie deputāti! Tas ir atsevišķs likums par valsts speciālo pabalstu, kas ir  divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tas ļaus šiem bērniem normāli un līdzvērtīgi attīstīties un īstenot tos mērķus, kuru sasniegšana pašreiz viņiem ir apgrūtināta. Aicinu nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai tālākajā darba gaitā varētu precīzāk vienoties par šeit izklāstīto problēmu  risināšanu un janvāra barikāžu epopejas desmit gadu jubilejā pasniegt šo dāvanu to cilvēku bērniem,  kuri ir visvairāk pelnījuši atzinību.

Paldies.

 

            Sēdes vadītājs. Viens deputāts  ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir nepieciešams balsot? (No zāles: “Nav!”) Likumprojekts nodots komisijām.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Oskara Grīga iesniegumu -lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt.  Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Grīgam tiek piešķirts.

            Izskatīsim likumprojektu “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās”. Otrais lasījums.

            Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

 

            A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Godājamais Prezidij! Cienījamie  kolēģi! Likumprojekts sastāv no 29 pantiem, un Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi 74 priekšlikumus par šo likumprojektu.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

 

            A.Barča. Es jau cenšos.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nav priekšlikumu atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu priekšlikumu - izteikusi likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās”.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

 

            A.Barča. 3.priekšlikums.  Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, iestrādājusi atbildīgās komisijas sagatavotajā  redakcijā.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Barča. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs izsaka 1.panta 4.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija  priekšlikumu ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina turpmāk visā likumprojekta tekstā mainīt attiecīgos vārdus, lai tādējādi likumprojektu  saskaņotu  ar Komerclikumu. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Barča. 8.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs izsaka 2.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 9.priekšlikums, ko iesniedzis  Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts -  tiek izslēgta likumprojekta 3.panta pirmā daļa.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Barča. 10.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 3.panta otro daļu kā panta pirmo daļu. Jaunā redakcija šeit ir redzama. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 11.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, precizējusi redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 12.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

            A.Barča. 13.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

            A.Barča. 14.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija  ir priekšlikumu  atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 15.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu, precizējot redakciju.

 

            Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt? Nevēlas. Paldies. Atbalstīts.

 

            A.Barča. 16.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 17.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt 4.panta ceturto daļu. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Vidiņš vēlas debatēt?  Paldies. Atbalstīts.

 

            A.Barča. 18.priekšlikums.  Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir  atbalstījusi.

 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

            A.Barča. 19.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi panta sestās daļas 2.punkta redakciju un ir šo savu priekšlikumu atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 21.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts, un atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 22.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 23.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 24.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis papildināt 5.pantu ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 26.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi šo priekšlikumu un to arī atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 28.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un turpmāk mainījusi pantu numerāciju.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 30.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi, precizējot panta redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 31.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 32.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi šo redakciju un iestrādājusi to atbildīgās komisijas 33.priekšlikumā savā precizētajā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Barča. 34.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija izstrādāja savu priekšlikumu un ir atbalstījusi to komisijas sēdē.

 

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

 

A.Barča. 36.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir aizstājis 7.panta ceturto daļu ar attiecīgajiem vārdiem. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi jaunu piektās daļas redakciju un to atbalstījusi komisijas sēdē.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 38.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Ieteiktais priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu redakciju un to atbalstījusi komisijas sēdē.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu. Komisijas sēdē tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 41.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijas sēdē tas ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 42.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tā precizējusi 9.panta redakciju. Komisija to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 43.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 44.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 45.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs izteicis 11.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 47.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 48.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi pilnībā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 49.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 50.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi 14.panta 1.punktu un to atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 51. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Barča. 52.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 53.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 54.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts priekšlikums.

 

A.Barča. 55.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 56.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 57.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 58.priekšlikums. Atbildīgā komisija papildinājusi likumprojekta 17.pantu, un komisijas sēdē šis priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 59.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 60.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstījusi.

61. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 62.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums -atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 63.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 64.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. Atbildīgā komisija precizējusi 23.panta redakciju.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 65.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.66. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 67.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts precizētā redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 68.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

A.Barča. 69.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

 

A.Barča. 70.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 71.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 72.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

A.Barča. 73.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. 74.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Barča. Paldies. Viss.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

 

A.Barča. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.janvāri.

 

Sēdes vadītājs. 19.janvāris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” otrajam lasījumam” (līdz 2001.gada 20.janvārim). Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

 

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Saeimas deputāti! Man ir divi paziņojumi. Viens ir domāts Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem - tas ir lūgums ierasties uz komisijas sēdi komisijas telpās. Un otrs ir aicinājums visiem, kuri vēlas darboties parlamentu sadarbības grupā ar Šveices Konfederāciju. Lūdzu jūs  ierasties uz grupas dibināšanas sanāksmi 107.telpā komisiju mājā. 107.telpa.

 

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Vaira Paegle, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Valdis Lauskis, Valdis Birkavs.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Novēlu jums kupenām bagātus Ziemassvētkus un saulainu nākamo tūkstošgadi!

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone


 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas septiņpadsmitās sēdes

2000.gada 21.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

            Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Uzklausīsim ekonomikas ministra Aigara Kalvīša atbildi uz deputātu Burvja, Baldzēna, Leona Bojāra, Osvalda Zvejsalnieka un Valda Lauska jautājumu “Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valsts pilnvarnieka izvēli”.

            Vārds Aigaram Kalvītim. Lūdzu!

 

            A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

            Cienījamie deputāti! Es esmu iesniedzis jums rakstisku atbildi, tāpēc īpaši neko nevēlos vairs piebilst. Varbūt jums būs papildu jautājumi.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, Burvja kungs! Vai jums ir papildu jautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Burvja kungam!

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamais ministra kungs! Es, protams, apsveicu jūs ar to, ka jūsu ministrijā ir tik veikli ierēdņi, kuri, atbildot uz jautājumu, kāpēc galdam ir četras kājas, atbild, ka galds ir brūnā krāsā. Un tomēr man nav skaidrs, kāpēc jūs uzskatāt, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē neietilpst prasība ievērot noteikumus, lai valstij netiktu radīti zaudējumi.

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

 

            A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

            Vai jūs nevarētu precizēt jautājumu?

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Burvim!

 

            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Jūsu atbildē ir rakstīts, ka Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošana un darījumu slēgšana, kas valstij radījuši ievērojamus zaudējumus, nav Ekonomikas ministrijas kompetencē. Es gribētu uzzināt, kāpēc jūsu ministrijas ierēdņi un jūs uzskatāt, ka Ekonomikas ministrija nav atbildīga par zaudējumiem, kas ir radīti valstij.

 

            A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

            Ekonomikas ministrija ir atbildīga, protams, par zaudējumiem, kas ir radīti valstij un kas ir radušies Ekonomikas ministrijas darbības rezultātā. Taču, ja jūs gribat jautāt tieši par Korupcijas novēršanas likumu, tad, protams, Ekonomikas ministrija nav tā institūcija, kas var izvērtēt Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu. Pirmām kārtām tā ir katra indivīda, kas ieņem atbilstošu amatu, atbildība. Un otrām kārtām tā ir valsti uzraugošo institūciju atbildība. Tāpat arī katra indivīda personīgā atbildība gan sabiedrības priekšā, gan arī tiesas priekšā par to, kādus zaudējumus viņš ir radījis konkrēti Latvijas valstij.

 

            Sēdes vadītājs. Vēl viens papildjautājums. Lūdzu!

 


            I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

            Cienījamais ministra kungs! Vai es pareizi sapratu un vai tā ir normāla prakse visā šobrīd esošajā Ministru kabinetā, ka Ministru kabinets nekādā veidā pats netaisās ievērot Korupcijas novēršanas likumu un ka tikai tajā gadījumā, ja kāds to pieķers, būs gatavs reaģēt ar izvairīgām atbildēm?

 

            A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

            Tātad Ministru kabinets, protams, ievēro Korupcijas novēršanas likuma normas, ja nav konstatēti nekādi citi gadījumi, kuros šīs normas būtu pārkāptas. Es varu atbildēt, ka Ministru kabinets nevar uzņemties par katru atsevišķu indivīdu atbildību. Par to atbildība ir jāuzņemas viņam pašam, vai viņš ir nonācis kaut kādās pretrunās ar šo likumu vai nav.

 

            Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Uz jautājumiem “Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un 2000.gada 31.oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi”, “Par Latvijas un Lietuvas iegūto balsu starpību saskaņā ar Nicas starpvaldību konferences rezultātiem” un “Par Nicas starpvaldību konferences rezultātiem” rakstisku atbildi Ministru prezidenta vārdā ir sniedzis ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Deputāti ar šo atbildi ir apmierināti.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz jautājumu sakarā ar izmaiņām “Likumā  par pievienotās vērtības nodokli”. Kā es redzu, tad nav neviena ministra, kas būtu gatavs sniegt  Ministru prezidenta vārdā atbildi deputātiem. Līdz ar to atbilde netiek uzklausīta.

Jautājumu un atbilžu sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi