Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trešā sēde

2000.gada 21.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 21.septembra sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut pirmajā sadaļā kā 8.punktu lēmuma projektu “Par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu komisijā “Parlamentārā izmeklēšanas komisija a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā””. Vai ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es atvainojos, formāli tur vēl skaitās Atis Slakteris, jo viņš nav ar parlamenta balsojumu no turienes izbalsots. Tādā gadījumā ir jābūt abiem lēmuma projektiem.

Sēdes vadītājs. Tātad es saprotu, ka deputāti ceļ iebildumus pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, vēl par procedūru!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai! Varbūt, Počas kundze, nāciet tribīnē!

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Atis Slakteris ir nolicis deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. Tā ka viņa šobrīd nav Saeimas sastāvā. Es nezinu, vai šis lēmuma projekts vispār ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, tā kā tiek celti iebildumi, es lieku uz balsošanu jautājumu, vai mēs iekļaujam darba kārtībā lēmuma projektu par Aivara Tiesneša ievēlēšanu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 21. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kuduma, Tabūna, Baloža un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vērojot likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” darbību, tomēr jāsecina, ka ir pienācis pēdējais laiks tajā šo un to mainīt, jo tas, kas notiek praktiskajā dzīvē, spiež mūs par to domāt. Tā, piemēram, atcerēsimies kaut vai to, kas notika 1998.gada martā, kad diezgan lielam skaitam jocīgu elementu izdevās pārsteigt Rīgas Domi galīgi nesagatavotu, jo īsā laikā tur sapulcējās milzīgs bars. Vēlāk tur notika matu plūkšana, spļaudīšanās, “skaistu” vārdu lietošana un tā tālāk. Un Rīgas Dome tanī brīdī bija galīgi bezspēcīga.

Tātad, ja mēs paskatāmies, piemēram, esošā likuma 13.pantu, tad redzam, ka tur ir teikts, ka pieteikums nav jāiesniedz par piketiem, kas netiek organizēti vai publiski izsludināti. Taču ir jāsecina, ka šāds pants, šāda norma ir jāizslēdz, lai tomēr jebkuru pasākumu varētu sagaidīt pienācīgi.

Tālāk ir nopietni jāizskata iespējas dot lielākas tiesības arī pašvaldībām rūpīgāk sekot līdzi šiem dažādajiem publiskajiem pasākumiem, jo, piemēram, Rīgas centrā pie Raiņa pieminekļa atkal bieži vien pulcējas tie paši ģīmji, kas citās vietās, un atļaujas pārāk nepieklājīgi runāt par lietām, par kurām viņiem nav ne mazākās sajēgas. Iespējams, ka lielākā daļa no viņiem nezina, vai tas ir Jānis Rainis, varbūt viņu jauc ar kaut kādu Staļinu vai Kārli Marksu. To es pilnīgi pieļauju. Taču tas nenozīmē, ka viņi tur vispār var pulcēties ar šādiem te vēlējumiem. Galu galā tur katru gadu septembrī notiek Dzejas dienas. Tā ir viena nopietna vieta. Tikpat labi to varētu attiecināt arī uz citām vietām, kas ir saistītas ar kultūras darbinieku, ar sabiedrisko darbinieku piemiņu. Līdz ar to šeit ir jāapdomā šādu pasākumu rīkošanas vietas norādīšana.

Jā, es piekrītu, ka piedāvātajā projektā varētu būt dažas strīdīgas normas, bet tāpēc tās jau ir dotas vairākas un tāpēc mēs par tām piedāvājam spriest. Varētu citādi vērtēt piketa dalībnieku skaitu, vai nu pārāk mazu to noteikt, vai arī noteikt stingrus ierobežojumus šiem piketa dalībniekiem, ļoti skaidri varētu noteikt, kur viņi drīkst un kur viņi nedrīkst atrasties, jo esošajā likumā šīs skaidrības arī tā īsti nav. Tāpat varētu runāt par to, ko nozīmē, teiksim, pasākums, ko it kā organizē kāds deputāts, un kur tam vajadzētu notikt, jo šādu pasākumu atkal var pārvērst par kaut kādu publisku ākstīšanos.

Līdz ar to es ceru, ka mēs visi kopā varam uzlabot šo likumu tādā veidā, ka tas dos lielāku skaidrību, lielākas iespējas pašvaldībām sekot līdzi visiem šiem pasākumiem, jo galu galā viena lieta ir demokrātiska pieeja, bet otra lieta ir demokrātijas izmantošana, lai publiski izākstītos. Mums Latvijā šādu ākstu ir pietiekami daudz, un tas īpaši izpaudās nesen, tad, kad bija runa par Valsts valodas likumam piemērojamiem noteikumiem un kad tiešām tika tīšām izmantotas tādas vietas Rīgā, lai uzsvērtu savu nepiedienīgo rīcību.

Par tādām lietām kā simbolika, ko lietot vai ko nelietot, arī var turpmāk diskutēt, par to, vai Staļina ģīmis ir tāda svēta lieta, ko karināt un vicināt, vai nav un tā tālāk, bet tie, es domāju, ir diskutējami jautājumi.

Tā ka, cienītie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo grozījumu virzīšanu uz komisijām, bet otrajā un trešajā lasījumā mēs tos varētu rūpīgi un nopietni izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šodien negribu runāt par juridiskām kļūdām, kuras it kā neatļauj izskatīt šo likumprojektu vai nodot to komisijai. Es gribētu pateikt par politiskajiem apstākļiem. Ir jāatzīst skaidri un gaiši, ka šodienas likumprojekts par mītiņu un piketu rīkošanas ierobežošanu ir vērsts galvenokārt pret mums - pret politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kura pēdējā laikā visbiežāk no parlamentā pārstāvētajām partijām rīko protesta pasākumus. Pateikšu godīgi, ka tā nav viegla un patīkama nodarbība - stāvēt uz ielas ar plakātiem lietū un saulē. Bet mēs esam spiesti tā rīkoties politiskā dialoga trūkuma dēļ. Un mēs redzam, ka panākumi mums ir. Mūsu masu protesta akcijas šogad vasarā palīdzēja valdībai pieņemt civilizētus noteikumus Valsts valodas likuma īstenošanai un par to saņemt apsveikumus no Rietumu partneriem un ietekmīgākajām starptautiskajām organizācijām.

Un ir arī citi rezultāti, kuri mūs iepriecina. Tas fakts, ka šodien cienījamā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ierosinājusi radikāli samazināt Satversmē garantētās tiesības, tādas tiesības kā tiesības uz miermīlīgām sapulcēm un gājieniem, uz vārda brīvību, nozīmē, ka viena no valdošajām partijām atzīst mūsu morālo uzvaru, ka šai partijai ir bailes no tautas un no starptautiskās sabiedrības. Varbūt tā ir normāla reakcija, bet gadījumā, ja visa valdošā koalīcija tagad nobalsos par demokrātijas un vārda brīvības krietnu ierobežošanu, tad tas nozīmēs, ka valdība atzīst savu sabrukumu, savu nespēju kontrolēt situāciju valstī demokrātijas ietvaros, un tas nebūs normāli. Nevienai tautai nav vajadzīga tāda valdība, kura tik stipri baidās no opozīcijas, ka ir gatava upurēt demokrātiju.

Es gribu atgādināt, ka ir cits - vienkāršs un dabīgs - veids, kā izbeigt mūsu apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” rīkotās protestu akcijas, tas ir, vajadzētu sākt politisku dialogu ar opozīciju, un tad nebūs nekādas vajadzības kropļot demokrātiju ar tādiem likumprojektiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 8. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Paegles, Rugātes, Emsiņa un Demakovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Par”. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Godīgi sakot, domājot par iesniedzējiem, man šoreiz gribētos viņiem ieteikt, ka nākamreiz, iesniedzot šādus likumprojektus, tomēr derētu parunāties, pakonsultēties ar juristiem, jo no juristiem es esmu dzirdējis pietiekami daudzas iebildes pret šo likumprojektu. Taču, ņemot vērā to, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, es saprotu, ka šādu populistisku un pat kaitīgu likumprojektu būs arvien vairāk. Pagājušajā reizē mums jau bija tāds “jautrs” likumprojekts, šodien ir vēl jautrāks.

Runājot par būtību. Pirms gada Tallinā notika starptautiska konference tieši jautājumā par ceļu drošību. Šajā konferencē tika rosināts jautājums par valsts atbildību pilsoņu priekšā, un nevis otrādi, kā tas tiek piedāvāts šajā likumprojektā. Uzreiz jāatzīmē tas, ka šoreiz likumprojektu iesniedz valdošās koalīcijas pārstāvji, tās partijas pārstāvji, kuru rokās ir Finansu ministrija un Iekšlietu ministrija. Finansu ministrija kā valsts institūcija, nespēdama tikt galā ar pašas iedibināto un izsludināto bezdeficīta budžetu, ir sākusi likvidēt visus attīstības fondus, to skaitā arī Ceļu attīstības fondu. Un tas būtībā ietekmē gan ceļu kvalitāti, gan arī drošību uz ceļiem.

Par Iekšlietu ministriju, kura lepni pirms gada paziņoja no šīs tribīnes, ka līdzekļu tai pietiks, lai veiktu visas savas funkcijas. To paziņoja ministrs, un tam piekrita valdošā koalīcija, runājot par budžetu. Tagad absolūti noklusušas runas par Tikumības policijas izveidi, un izrādās, ka naudas nepietiek arī Ceļu policijas darba nodrošināšanai. Kāds ir rezultāts? Kad notika sprādziens pie sinagogas, trīs augstākās amatpersonas policijā, pretēji likumam, tika noņemtas no amatiem. Tagad gada laikā pie jaunā ministra noziedzība ir palielinājusies par kādiem 20%, tanī pašā laikā par šo pašu ciparu ir samazinājusies noziegumu atklāšana. Drošība uz ceļiem ir krietni pasliktinājusies, un ne jau nu tikai vadītāju vainas dēļ.

Policijā pašlaik atkal tiek sāktas “krēslu pārbīdes” uz augšu, protams. Ģenerāļus taisām, un vairumā, lai parādītu, cik spēcīgi strādājam. Atgādināšu tādu vēsturisku faktu, ko zina visi, kuri ir strādājuši ar tiesību vēsturi. To, ka viduslaikos vislielākās zagšanas notika publisko sodu izpildes laikā. Tajā pašā brīdī, kad zaglim tika cirstas nost rokas par zagšanu, citi zagļi tīrīja pilsoņu kabatas, un zagšana līdz pat šim laikam tiek praktizēta. Būtībā jājautā: vai pārsniegtais ātrums ir vienīgais un galvenais drošības drauds uz ceļiem? Taču nē! Bet tas ir arī gandrīz vienīgais ceļa noteikumu pārkāpums, par kuru tiek ķerti pārkāpēji. Šodien reti notiek tā, ka policija izķer “slalomistus”, tos, kuri lielā ātrumā maina joslas bez brīdinājuma, taisa pagriezienus tur, kur tos nevajadzētu taisīt, pagriežas no labās... pa labi pagriežas no kreisās joslas un otrādi tad, kad tas ir briesmīgi vajadzīgs. Taču tanī momentā policijas nav klāt, tehniski tas nav iespējams, jo cilvēku trūkst.

Kā šodien notiek šoferu sagatavošana? Es par to runāju tieši no šīs tribīnes pirms gada - notikušās konferences kontekstā. Visā pasaulē šoferus gatavo psiholoģiski. Kā gatavo pie mums? Bez policijas uzraudzības. Iemāca raustīt kloķi, spiest uz gāzes pedāļa un grozīt stūri. Domāt pie stūres neviens šoferis netiek mācīts. Agrāk, kaut slikti, bet šis mēģinājums tomēr bija, un tas ir smags un ļoti lēnus rezultātus nesošs darbs. Vieglāk ir novelt no sevis atbildību un rīkoties pēc vecu vecās formulas - neatceros, kurš to ir pateicis pirmais: “Nav cilvēka, nav problēmas!” Ar šādu formulu drošību uz ceļiem mēģināja savā laikā panākt padomju milicija.

Tautas partijas vadītā policija grib to atkārtot. Uz priekšu! Sodīsim uz mūžu, piespiedīsim ļoti lielu daļu sabiedrības kļūt jau par apzinātiem likumpārkāpējiem, jo citas izejas viņiem vairs nebūs. Ja kāds ir uz mūžu sodīts, atvainojiet, viņam vairs nav ko zaudēt. Necīnīsimies ar narkomāniju, bet ar “iekritušajiem” narkomāniem, necīnīsimies ar dzeršanu un spirta kontrabandu, bet cīnīsimies ar noķertajiem dzērājiem. Starp citu, Andropova laikā to jau praktizēja.

Es jau, protams, saprotu, ka tie, kuri ir bijuši valsts un PSKP nomenklatūrā savā laikā, šodien savu domāšanu mainīt nevar. Un bija tāds viegls laiks jauniem cilvēkiem policijā. Man ir piedāvājums visiem tiem, kuri ir “par” valstiskas sodīšanas sistēmas izveidošanu pilsoņu drošības sistēmas vietā, balsot “par”, uzveļot valsts atbildību uz pilsoņu pleciem. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji un autovadītāji! Nu ko nozīmē autovadītāju sodīšana sakarā ar alkohola lietošanu? Cienījamie kolēģi, jūs taču zināt, ka desmit gadu laikā mēs Latviju esam piepildījuši ar alkoholu, sākot no Peru un beidzot ar Japānu. Mums ir viss, ko vien ražo visā pasaulē. Arī pagrīdes ražojumi Polijā vai Latvijā ir tepat, kā arī ievestais spirts. Tātad desmit gadu laikā mēs negribējām sakārtot savu alkohola tirgu. Arī tagad mēs nedomājam par valsts uzraudzību alkohola tirdzniecībā un alkohola izgatavošanā, tātad mēs izsaucam šo ārkārtīgi lielo dzeršanu Latvijā. To tik tiešām mēs veicām, piepildīdami tirgu ar visdažādākajiem alkoholiem. Bezkontrole, bezkontrole! Es vēlreiz saku, ka tirgo cauru diennakti un ka tirgo arī ārvalstu firmas, kuras pie mums pārdod degvielu. Šajās “Neste” un citās uzpildes stacijās jūs varat jebkurā diennakts laikā iegādāties jebkuru daudzumu spirta dzērienu un turpat uz vietas arī iedzert. Un tie krogi, kas arī cauru diennakti strādā pie automaģistrālēm! Un tad mēs vēl brīnāmies, ka ir ļoti daudz autovadītāju, kuri brauc iedzēruši.

Šo lietu mēs neregulējam, neko nedarām, bet tagad domājam ar drakoniskākiem sodamēriem kaut ko izdarīt. Nekas netiks izdarīts, jo nav nekādas profilakses. Tā ir aizmirsta, jo policijai nav līdzekļu, un ar katru gadu tos samazina. Un tagad, lai sadabūtu vēl kaut kādus līdzekļus, mēs apliksim autovadītājus ar nāvīgi lieliem sodiem - varbūt pat augstāko sodamēru ieviesīsim…

Bet ir jau vēl viena lieta, turklāt ļoti nozīmīga - soda tikai parasto statistisko Latvijas iedzīvotāju. Humānā tiesa, prokuratūra un policija tos, kuriem ir ļoti daudz naudas, arī visdažādākos ietekmīgus cilvēkus mierīgi atbrīvo no soda. Tas jau ir tas pats briesmīgākais, kas noveda pie šīm lietām!

Burvja kungs jau pastāstīja, kādā veidā tie “biezie” brauc ar saviem automobiļiem. Kas brauc pie stūres, tie ļoti labi redz, ko viņi dara uz ielām. Tad kāpēc galu galā viņus nevar… kāpēc nevar ar viņiem kaut ko darīt? Un tāpat tā skaistā mašīna, kurā braukāja ačgārni pa Rīgu veseliem gadiem?… Arī neko nevarēja darīt.

Arī tā dāma, kura dzērumā nosita cilvēku, iekš viena miera tagad brauc. Nu ko tad mēs skatāmies? Nu ja reiz viena patiesība visiem, tad vajag visus arī sodīt!

Tagad par to, kas attiecas uz tiesību atņemšanu uz visu mūžu. Var jau to izdarīt, bet kas būs tālāk? Tālāk nekas neizdosies! Tāpēc, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu nevar atbalstīt, tas ir jāpārstrādā, un viss jāpārdomā, jo ir jābūt visam samērīgam, tikai tad mēs kaut ko panāksim.

Un tagad vēl par vienu lietu. Narkotikas! Jūs man pasakiet, kas ar narkotiku izplatīšanas apkarošanu Latvijā tā praktiski riktīgi nodarbojas? Nekas netiek darīts! Narkotikas kā izplatījās, tā izplatās. Un pēc visām statistikām to ar katru gadu paliek vairāk. Taču policijai mēs noņemam naudiņu no budžeta. Nu un kas tad tālāk būs? Vieni nedzers, toties lietos narkotikas. Un kādā veidā tad noteiks un kas notiks?

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet to pārstrādāt. Tam ir jābūt, bet to vajag pārstrādāt, un visiem sodiem ir jābūt samērīgiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 29. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Paegles, Rugātes, Emsiņa un Demakovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņ (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Kādēļ Tautas partija ierosina izdarīt būtiskus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā? Kādēļ mēs ierosinām priekšlikumus, kas daļai šķiet ārkārtēji? Tādēļ, godātie kolēģi, ka situācija uz Latvijas ceļiem, kā jūs to ļoti labi zināt, ir ārkārtēja. Visi jūs to ļoti labi zināt. Un, ja situācija ir ārkārtēja, tad steidzami ir jāsper ārkārtēji soļi. Kolēģi, vai tas ir normāli, ka mūsu valsts ir pirmā autoavārijās nogalināto skaita ziņā uz 10 000 iedzīvotājiem? Sakiet, lūdzu, vai tas ir nopietni, un vai gan mums ir jābūt vienaldzīgiem, ja katrs trīsdesmitais autovadītājs, kas brauc mums pretī pilsētas ielās un ceļos, ir piedzēries? Neatkarības laikā autoavārijās bojā ir gājis tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Alūksnē un Valkā.

Tādēļ, godātie kolēģi, mēs uzskatām, ka situāciju var labot, ieviešot kompleksu sistēmu, un rezultāts būtu tas, ka tiktu sakārtota situācija uz ceļiem. Un viens no pasākumiem - es uzsveru, viens no pasākumiem! - ir tas, ko mēs ierosinām. Proti, ir jānosaka krasi bargāki sodi par braukšanu dzērumā, par atkārtotu braukšanu dzērumā un par to, ka persona tīši sēdusies pie stūres piedzērusies un nogalinājusi vai sakropļojusi cilvēkus. Šādu cilvēku katru gadu ir vairāki tūkstoši.

Šeit izskanēja iebildumi - un arī presē izskan iebildumi, it kā profesionāļu iebildumi -, ka sodi ir pārāk nesamērīgi, pārāk bargi. Ka, lūk, reāli nevarot piemērot automašīnas konfiskāciju par cilvēka nogalināšanu, autovadītājam dzērumā braucot pa ceļiem, ka tas esot ārkārtējs sods. Godātie likumdevēji, es gribētu atgādināt, ka mūsu pašu pieņemtais Krimināllikums jau šobrīd paredz par vairāk nekā 20 visdažādākajiem noziegumiem vispārēju mantas konfiskāciju. Tautas partijas ierosinājums paredz tikai nozieguma priekšmeta konfiskāciju. Tikai un vienīgi. Tiek runāts, ka šis sods ir cilvēktiesību aizskārums. Ja mēs tā uzskatām, tad jāatceras, ka vairāk nekā 20 Krimināllikuma pantos ir šādas normas un vairāk nekā 20 Krimināllikuma panti ir pretrunā ar vispārpieņemtajām cilvēktiesību normām. Tiek iebilsts, ka, lūk, mantas, respektīvi, automašīnas, konfiskācija nostādīšot ģimenes grūtā materiālā stāvoklī. Taču spēkā esošajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir norma, ka gadījumā, ja malumednieks nošauj mežakuili, tad viņam administratīvā kārtā var konfiscēt bisi - nozieguma priekšmetu. Bet, ja, lūk, nogalina uz ceļiem cilvēkus, tīši sēžoties pie stūres dzērumā, tad automašīnu nedrīkst konfiscēt? Kur šeit ir samērojamība, cienījamie sociāldemokrāti? Jūs iebilstat pret šādiem pasākumiem.

Godātie kolēģi! Aprēķini liecina, ka dzērumā pie stūres sēžas tikai 3% no autovadītājiem. Tas ir ļoti neliels iedzīvotāju skaits, bet kaitējums, ko šī nelielā sabiedrības daļa nodara kopumā mūsu valstij, mūsu sabiedrībai, ir nesamērojami liels. Vairākuma interesēs, simtiem tūkstošu iedzīvotāju interesēs ir nekavējoties jāsper radikāli soļi. Tādēļ es aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Runās “pret”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Vispirms es jūs vēlos informēt, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir nolēmusi, ka mums būs brīvais balsojums šajā jautājumā, jo jūtas tiešām ir dalītas un tam žogam, ko prāts uzceļ, jūtas bieži vien kāpj pāri, kā bija teikts vienā izcilā latviešu klasiķa darbā.

Šis likumprojekts un arī iepriekšējais spilgti apliecina to, ka Tautas partija izsaka neuzticību savam iekšlietu ministram. Jau vairākus mēnešus iekšlietu ministrs preses konferencēs informē sabiedrību par to, ka tiek gatavoti grozījumi likumos, ka būs jauna punktu sistēma, ka būs jauna sodu sistēma. Iekšlietu ministrs runā, runā, runā, bet darbu kā nav, tā nav. Un te ir, manuprāt, apsveicama Tautas partijas rīcība, faktiski tā ir neuzticība savam iekšlietu ministram Marekam Segliņam… Un steidzas notikumiem pa priekšu, ignorējot valdības viedokli, un iet ar saviem likumprojektiem... Manuprāt, Tautas partijai būtu tagad jāsaka sakramentālie vārdi: valdības stabilitāte ir apdraudēta. Paldies, kolēģi, par to, ka jūs patiesi apliecināt savu attieksmi pret šo valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 28. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī situācija ir ļoti duāla. No vienas puses, raugoties no valstiskā viedokļa, šie sertifikāti savu funkciju tomēr neveic. Teiksim, kā elements, kam būtu jādarbojas tirgus ekonomikā, tas ir graujoši neveicinošs. Bet ir otrs moments. Otrs moments - tie ir mūsu iedzīvotāji, tie ir mūsu solījumi, un tā ir mūsu attieksme pret mūsu cilvēkiem. Un šeit noteikti ir tāds moments, ka šie jautājumi ir jāvirza savādāk. Šobrīd, kā jūs zināt, vēl turpinās šo sertifikātu piešķiršana, arī zemes lietu komisijā pie mums vēršas ļoti daudz cilvēku, kuriem ir daudzas šīs nepabeigtās lietas, kuriem tiek piešķirti jauni šie sertifikāti, un viņi ir lielā neziņā, ko ar tiem darīt, ko ar tiem iesākt.

Tālāk. Vēl ir arī tāds moments: tomēr ir jāņem vērā tas, ka šie mūsu valsts iedzīvotāji ne jau savas vainas pēc ir nokavējuši un nav veikuši šo privatizāciju attiecībā uz savām ikdienas jeb tiešajām interesēm - privatizēt zemi vai dzīvokli, nerunājot par lielām lietām. Jo tomēr ir jāatzīst, ka šie arhīvi... valsts iestāžu darbība tomēr nebija tik veicinoši ātra, lai cilvēki varētu pilnībā un ātri iekļauties normās un prasībās, kādas ir noteiktas šo sertifikātu izmantošanai. Un tādēļ mēs ierosinām atbalstīt šo priekšlikumu un turpmāk komisijā padomāt par diviem momentiem. Varbūt vajadzētu vērst uzmanību uz to, ka būtu vairāk jāpārskata tieši sertifikātu darbības termiņš, ņemot vērā divas pozīcijas. Respektīvi, tie būtu dzīvokļu un zemes privatizācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju “Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Latvijas valdības un “Tilts Communication” noslēgto jumta līgumu, tā izpildi un SIA “Lattelekom” darbību”. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputāti ceļ iebildumus. Mums tad ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 22. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Tā kā nav priekšlikumu par lēmuma projekta nodošanu komisijām, lēmuma projekts ir noraidīts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Vakar Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas priekšlikumu par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā. Vēlos jūs informēt, ka tas ir otrs gadījums, kad tiesnesis pēc tam, kad ir pagājis šis termiņš pēc iecelšanas amatā, netiek apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, bet gan, teiksim vienkāršoti, viņam atkārtoti tiek noteikts pārbaudes laiks. Juridiskajā komisijā atbalstīja šādu lēmuma projektu, visiem balsojot “par” un vienam “pret”.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim deputāta Ivara Godmaņa iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Aināra Šlesera lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Ierosinu šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā un izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu: apstiprināt bezalgas atvaļinājumu 21.septembrī deputātam Aināram Šleseram. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Vai debatēs kāds vēlas izteikties? Neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dzintara Ābiķa parakstītu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta noteikumiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atlikt likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanu Saeimas sēdē trešajā lasījumā un to nodot atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sagatavošanai no jauna trešajam lasījumam, kā arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 5.oktobrim.” Vai ir iebildumi pret šo iesniegumu? Iebildumu nav. Lūdzu, nobalsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atlikt likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā un to nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai, lai no jauna sagatavotu trešajam lasījumam, kā arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim otrajā, pēdējā, lasījumā šo likumprojektu. Varu jūs informēt, ka nav saņemts neviens priekšlikums otrajam, galīgajam, lasījumam. Atbildīgā komisija aicina likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Par šo, tāpat kā par abiem diviem iepriekšējiem, šobrīd jau apstiprinātajiem likumprojektiem priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aicinu jūs veikt tās pašas darbības, kas tika veiktas ar iepriekšējiem izskatītajiem likumprojektiem, jo arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Prieklikumu nav. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1356. Likumprojekta reģistra numurs 426. Valdība ir iesniegusi likumprojektu, lai izdarītu grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un akceptēja to pirmajam lasījumam. Šajā likumā divās vietās tiek aizstāts nosaukums “Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” ar nosaukumu “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija”. Šis grozījums ir nepieciešams sakarā ar to, ka nākamā gada 1.jūlijā sāks darboties Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Līdz ar to tiek izdarīti šādi grozījumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27.septembrim.

Sēdes vadītājs. Termiņš - 27.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdība iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas sēdes dokuments nr.1357, likumprojekta reģistra numurs 427.

Arī šie grozījumi ir paredzēti, lai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu sakārtotu saistībā ar Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nodibināšanu un šīs komisijas darbības uzsākšanu nākamā gada 1.jūlijā. Vairākos pantos vārdi “Latvijas Banka” tiek aizvietoti ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija”, kā arī tiek izdarīti citi redakcionāla rakstura grozījumi. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 427) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 646). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2175, likumprojekta reģistra numurs 646) sagatavojusi un iesniegusi valdība, un tajā ir paredzēts izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā saistībā ar diviem jautājumiem. Ir paredzēts izdarīt 181.pantā un 183.pantā grozījumus saistībā ar šaujamieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas personas, kurām ir attiecīgas atļaujas. Likuma piemērošanas gaitā tika atklāti vairāki “baltie plankumi”, kuri ar šo redakciju tiek novērsti.

Bez tam tiek piedāvāts papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 183.1.pantu, kurā ir runa par iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtības un darbības noteikumu pārkāpšanu. Tas ir saistīts ar to, ka šādas institūcijas ir attiecīgi jāreģistrē, lai nodrošinātu viņu uzraudzību. Ja tas netiek darīts, ir paredzēts administratīvais sods no 50 līdz 100 latiem. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 646) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts “Atkritumu apsaimniekoanas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2149. Pašlaik atkritumu apsaimniekošanas sfēru Latvijā reglamentē divi likumi. Viens ir likums “Par bīstamajiem atkritumiem”, kas pieņemts 1993.gadā, un otrs - par sadzīves atkritumiem. Jāsaka, ka likums “Par bīstamajiem atkritumiem” ir novecojis, tas skaidri nenosaka institūciju kompetenci bīstamo atkritumu radītāju un apsaimniekotāju kompetenci - bīstamo atkritumu radītāju un apsaimniekotāju kompetenci -, kā arī bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanas un darbības pamatnosacījumus. Savukārt likums “Par sadzīves atkritumiem” nosaka sadzīves atkritumu un citu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, bet tas reglamentē tikai atkritumu, kas nav bīstami apsaimniekošanai un atbilstoši Eiropas kopienas direktīvu prasībām.

Pamatojoties uz to, ir izstrādāts jauns likums par atkritumu apsaimniekošanu. Jāsaka, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai liekas, ka likums līdz galam vēl nav saskaņots ar asociācijām, kas darbojas šajā sfērā, tā ka debates komisijā būs pietiekami karstas. Taču komisija ir izšķīrusies par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, tāpēc arī aicinu parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Atkritumu apsaimniekošanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Razminovičs. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Veterinārmedicīnas likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.2161. Veterinārmedicīnas likums ir pieņemts 1992.gadā, un kopš tā laika jau ir izdarīti vairāki grozījumi šajā likumā, jo ir mainījusies situācija. Šobrīd ir izstrādāts jauns likumprojekts par veterinārmedicīnu, un tas ir veidots, balstoties uz Eiropas Savienības prasībām, jo mums ir jāpārkārto apmēram 60 dokumenti, kas balstītos uz šo likumu. Veterinārmedicīnas likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, veterinārmedicīnisko praksi un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus veterinārmedicīnas nozarē. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Grozījumi Muitas likumā faktiski ir pēdējie nepieciešamie grozījumi, kas izriet no mūsu likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības prasībām. Tieši Muitas likums ir viens no pašiem sarežģītākajiem likumiem, un no tā, cik precīzi ir termini, ko lieto šajā likumā, kā arī no tā, cik precīzs ir procedūru saraksts, ļoti būtiski ir atkarīga arī muitas nodokļa iekasēšanas shēma un arī principi, uz kādiem preces pārvietojas pāri Latvijas Republikas muitas robežai. Šobrīd šie tik tiešām ir pēdējie saskaņojumi, jo sarunu procesā šī sadaļa jau ir bijusi atvērta un šobrīd ir aizvērta. Tātad, saskaņojot šo likumprojektu, izdarot pēdējos grozījumus, mēs faktiski varētu teikt, ka šajā sfērā mūsu likumdošanas saskaņošanas darbs būtu pabeigts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 3.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.oktobris.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.2133. Šā likuma grozījumi ir nepieciešami tādēļ, lai gada pārskatu lietotāji saņemtu pilnīgāku informāciju par uzņēmējdarbību, kā arī dažas normas ir jāprecizē, lai būtu atbilstība Eiropas Savienības direktīvām. Komisija šo likumprojektu izskatīja 13.septembra sēdē un atbalstīja to, tādēļ lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.oktobris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Dokuments nr.2151. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai samazinātu administratīvos šķēršļus, reģistrējot uzņēmumus, un paredz apvienot uzņēmumu un nodokļu maksātāju reģistrāciju. Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pieņemot šī likuma izmaiņas, mums būtu jādomā arī par budžeta papildu izdevumiem gan 2000., gan 2001.gadā. Komisija izskatīja šo likumprojektu un arī atbalstīja, tādēļ lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šoreiz ir 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Likumprojekts ir dokuments nr.2110. Ar šo likumdošanas aktu tiek grozīti divi panti likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”: 15.panta otrā daļa, kas nosaka maksimālo vecumu Zemessardzes ierindas dienestā esošajiem, un 47.panta pirmā daļa, kas nosaka kompensācijas izmaksāšanas kārtību. It sevišķi aktuāla ir 47.panta otrā daļa, kas līdz šim neļāva izmaksāt kompensāciju tiem ārrindas dienestā esošajiem zemessargiem, kas pilda savus pienākumus un kas nav darba saistībās ar darba devēju. Likums ļāva to izmaksāt tikai darba ņēmējam. Taču ir arī tādi cilvēki, bezdarbnieki sevišķi depresīvos Latvijas rajonos, kas piedalās dažādās Zemessardzes operācijās un kas tika nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī. Tieši šo argumentu dēļ komisija nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu kolēģus izšķirties par likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Čevers. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Māris Sprindžuks vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Čevers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.septembris, bet izskatīsim 28.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu nr.2218 - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Otrajam lasījumam pati komisija ir izstrādājusi vienu priekšlikumu, kuram lūdz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Čevers. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vēl ir viens priekšlikums - izslēgt vārdus “likums stājas spēkā 2000.gada 1.februārī”.

J.Čevers. A, jā… Tā tas ir, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Čevers. 29.septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 29.septembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2160. Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir pieņemts 1994.gadā. Pēdējie labojumi ir pieņemti 1998.gada 14.maijā. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā izveidot arī novadu pašvaldības, kurās tiek ievēlētas arī domes. Tāpēc Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāveic uzraudzība ne tikai pār pilsētu domju un pagastu padomju vēlēšanu likumību, bet arī pār novadu domju vēlēšanu likumību. Šīs izmaiņas ir saistītas arī ar to likumu, kas tika pieņemts 6.aprīlī iepriekšējā sesijā, - Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Arī šoreiz Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā izveidot novadu pašvaldības, kurās arī nepieciešams ir izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas. Un tāpēc, izskatījusi arī šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kā jau iepriekšējā referente jūs informēja, pirms pāris gadiem spēkā stājās likums par administratīvi teritoriālo reformu, un šis likums paredz, ka mūsu valstī tiek izveidotas administratīvas teritorijas - novadi, kuros saskaņā ar Vēlēšanu likumu tiek ievēlētas attiecīgo novadu domes. Un līdz ar to arī šajās teritorijās darbojas deputāti, un līdz ar to likumā, kas reglamentē pašvaldību deputātu statusu, jāizdara formāli grozījumi - jānosaka, ka likums par pašvaldību deputātu statusu attiecas ne tikai uz pagastu un pilsētu deputātiem, bet arī uz novadu deputātiem.

Bez tam šajā likumprojektā ir ietvertas dažas normas, kas nosaka, cik lielā mērā arī pašvaldību amatpersonas - domju un padomju priekšsēdētāji un citas domju un padomju amatpersonas - bauda sociālās garantijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis ir tāds, ka mūsu valsts sociālo garantiju sistēma, proti, valsts amatpersonu sociālo garantiju sistēma, ir jāveido, balstoties uz tām sociālajām garantijām, kuras ir ietvertas Civildienesta likumā, kuras ir dzīvē pārbaudītas un kuras, mūsuprāt, ir ļoti samērīgas un atbalstāmas.

Es gribētu jūs informēt, ka jau divos šobrīd spēkā esošos likumos, proti, likumā par prokuratūru un likumā par tiesu varu, ir noteikts, ka uz tiesnešiem un prokuroriem attiecas tās sociālās garantijas, kas Civildienesta likumā ir noteiktas civildienesta ierēdņiem.

Es aicinu atbalstīt šo mūsu izstrādāto likumprojektu, kuru divkārt savos kongresos jau ir atbalstījusi Pašvaldību savienība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 28.septembri.

Sēdes vadītājs. 28.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi. Pirmajam vārds deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pēc sēdes beigām ierasties uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Saeimas deputāti! Tagad, pēc plenārsēdes beigām, notiks Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana Sarkanajā zālē. Lūdzu visus interesentus atnākt uz Sarkano zāli.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes reformas apakškomisijas locekļi! Pulksten 11.00 būs apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpās uz apspriedi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt… Atvainojiet, vēl viens paziņojums. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J. Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Aija Barča, Ivars Godmanis, Ilmārs Geige, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Oskars Grīgs un Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt valdības locekļu un Latvijas Bankas prezidenta atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas trešās sēdes

2000.gada 21.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt Latvijas Bankas prezidenta un valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Pirmo uzklausīsim Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes kunga atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova, Cileviča, Lujāna un Solovjova jautājumu par Latvijas Bankas 15 474 tūkstošu latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai. Deputātiem ir sniegta rakstiska atbilde, mutiskai atbildei vārds Repšes kungam - 2 minūtes.

E.Repe (Latvijas Bankas prezidents).

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es domāju, ka rakstiskā atbilde ir centusies sniegt paskaidrojumus par visiem izvirzītajiem jautājumiem, tomēr papildus vēl varu minēt, ka valdība Pirmās Latvijas komercbankas kapitālā ieguldīja vienu miljonu latu, no kuriem interesantā kārtā 843 tūkstoši pēc tam bija kapitalizētie Skrundas lokatora fonda līdzekļi, kas bija jau iestrēguši Rīgas Komercbankā, un tikai 156 tūkstoši 720 latu nāca papildus kā “svaiga” nauda. Valdība par savas akciju daļas pārdošanu “Norddeutsche Landesbank” kopā ar Latvijas Bankas akcijām - tātad tas bija viens gadījums, viena transakcija - saņēma 174 tūkstošus 187 latus. Tātad valdība faktiski saņēma vairāk nekā ieguldīja jaunu skaidru naudu, jo, protams, tādā gadījumā, ja Rīgas Komercbanka netiktu atveseļota, Skrundas lokatora fonda līdzekļi 843 280 latu apjomā būtu zuduši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

No Latvijas Bankas prezidenta atbildes izriet, ka Latvijas Banka no bijušās Rīgas Komercbankas sanācijā ieguldītajiem līdzekļiem ir zaudējusi 12,8 miljonus latu, tāpēc es gribu uzdot divus papildjautājumus.

Pirmais. Vai bija nepieciešams steigties ar Latvijas Bankai piederošo akciju pārdošanu? Varbūt vajadzēja paturēt tās Latvijas Bankas īpašumā, saņemot dividendes un cerot uz akciju cenu pieaugumu pēc Pirmās komercbankas darbības stabilizācijas?

Un otrais. Kādā kārtībā tiks norakstīti Latvijas Bankas zaudētie līdzekļi: vai no rezerves kapitāla vai no 2000.gada peļņas?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše. Tātad akciju paturēšana Latvijas Bankas un arī valdības īpašumā nonāktu būtiskās pretrunās ar Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas interesēm. Uzraudzības institūcija pati nevar turēt komercbanku akcijas, un līdz ar to gan mēs bijām ieinteresēti šīs akcijas pārdot, gan arī starptautiskās valūtas un finansu organizācijas, tādas kā, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds, noteikti mudināja to darīt iespējami ātrāk. Šis ir arī viens no punktiem Latvijas valdības izstrādātajā un kopā ar Latvijas Banku parakstītajā memorandā, kur ir noteikts termiņš, līdz kuram ir jāatbrīvojas no Pirmās Latvijas komercbankas akcijām, kas ir valsts īpašumā.

Bez tam mēs noteikti bijām ieinteresēti piesaistīt stratēģisku investoru Pirmajai Latvijas komercbankai. Stratēģisku investoru, kas būtu ieinteresēts šīs bankas tālākajā atveseļošanā un izaugsmē. Skaidrs, ka tie, kuri bija nonākuši pie akciju kontrolpaketes, tātad īpašnieki, šajā bankā sanācijas rezultātā faktiski bija nejauši tādā nozīmē, ka viņi šīs akcijas saņēma tāpat kā Latvijas Banka un Latvijas valdība par piedalīšanos bankas sanācijā, bet šīs akcijas nesaistījās ar minēto, privāto tajā skaitā, institūciju tālākajiem plāniem šīs bankas nostiprināšanā, attīstīšanā un izvēršanā Latvijā. Tātad ir skaidrs, ka sanācijas rezultātā visas dažādās rokās sakoncentrētās Rīgas Komercbankas akcijas bija vēlams pārdot stratēģiskam investoram un turpmāk noņemt no sevis faktiski visas rūpes par šīs bankas tālāko attīstību. Tādēļ šis varbūt faktiski pat bija galvenais iemesls, kāpēc šī pārdošana tika steidzināta, un mēs esam ļoti apmierināti ar atrasto investoru - “Norddeutsche Landesbank”. Tas ir viens ļoti kvalitatīvs ārvalstu ieguldītājs, kas ienācis Latvijas banku tirgū. Starp citu, šobrīd un, es domāju, vēl kādu laiku Pirmā Latvijas komercbanka, neskatoties uz to, ka tā ir atveseļota un pilnībā kapitalizēta, tomēr strādās ar zaudējumiem. Līdz ar to tātad nekādas šobrīd dividendes un arī akciju kursa celšanās nebija sagaidāma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl viens papildjautājums. Lūdzu! Modris Lujāns.

M.Lujāns. Es jau cienījamajam Latvijas Bankas prezidentam uzdevu jautājumu, kādā kārtībā tiks norakstīti Latvijas Bankas zaudētie līdzekļi: vai no rezerves kapitāla vai no 2000.gada peļņas?

E.Repše. Šie tiks norakstīti... tie jau daļēji tika amortizēti pagājušā gada peļņas un zaudējumu aprēķinā, un atlikušie tātad uzkrājumi atsauksies uz šā gada peļņu. Tātad tas, ka pagājušo gadu Latvijas Banka beidza bez peļņas, bija Rīgas Komercbankas rehabilitācijas projekta rezultāts. Šogad mēs gaidām, ka mēs tomēr gadu beigsim ar peļņu, lai gan vēl daļa no Komercbankā ieguldītajiem līdzekļiem būs jānoraksta.

Sēdes vadītājs. Pēdējais papildjautājums. Lūdzu - deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies. Ir vēl tāds jautājums, kuru man uzdeva viens no Latvijas iedzīvotājiem, maza uzņēmuma vadītājs. Viņam tika pārskaitīti 7 tūkstoši dolāru, tie ienāca Rīgas Komercbankā, un tie, protams, kā saka, “nogrima”, un rezultātā viņš saņēma tikai 700 latu. Tātad viņš patiesībā nonāca bankrotā. Kas atmaksās viņam šo naudu? Viņš man uzdeva tādu jautājumu.

Un otrs neliels jautājums. Savā laikā Latvijas valdība sadzina visus uzņēmējus un arī citus bankā “Baltija”, un jūs ļoti labi zināt, ka veselas pašvaldības palika bez naudas, jo arī tā aizgāja nezināmās tālēs. Kura būs nākamā banka, kuru piemeklēs tāds pats liktenis? Paldies.

E.Repše. Paldies. Es domāju, ka tāds pats liktenis... es ceru, ka tāds pats liktenis kā banku “Baltija” nepiemeklēs vairs nevienu Latvijas banku, jo ir būtiski uzlabojusies tās uzņēmējdarbības vide, komercbanku uzraudzība un arī ir izskausti negodīgi elementi no banku vadības. Šajā ziņā mēs esam spēruši ļoti būtiskus soļus uz priekšu. Protams, atsevišķas bankas bankrots nekad nav izslēgta lieta, tajā skaitā arī negodīgas rīcības rezultātā, kā tas notika pat salīdzinoši civilizētās zemēs vēl pagājušajā gadā un aizpagājušajā gadā, bet tas jau būtu uzskatāms par izņēmuma gadījumu.

Attiecībā uz konkrētā cilvēka naudas zudumiem. Tur būtu jāskatās individuāli, kādā veidā šis cilvēks... tātad kādā veidā viņš no 7000 dolāru nonāca līdz šiem 700 latiem. Iespējams, ka viņš pats labprātīgi piedalījās Rīgas Komercbankas sanācijā. Ļoti daudzi to darīja. Vispār nevis no Latvijas valsts puses, bet no privātās puses un no ārzemju ieguldītājiem Rīgas Komercbankas sanācijā kopā tika ieguldīti tātad 25,5 miljoni latu; tas ir, tā bija nevis Latvijas Bankas nauda, nevis Latvijas valdības nauda. Tā, kas nāca papildus no citām rokām, tajā skaitā no ārzemēm, no ārzemju Banku sindikāta un no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, bija turpat 16 miljoni latu, bet atlikušie 9 miljoni latu bija no rezidentiem ieguldītājiem. Iespējams, ka jūsu minētais cilvēks, varbūt ne līdz galam saprotot detaļas, ir piedalījies šīs bankas sanācijas procesā. Viņam bija arī iespēja to nedarīt, bet tādā gadījumā viņa nauda tika iesaldēta uz ilgāku laiku, proti, viņš nedrīkstēja to... nē, viņš drīkstēja to izņemt, bet, ja uzņēmums nebija piedalījies Rīgas Komercbankas sanācijā, tādā gadījumā, izņemot savu naudu, pirmajos mēnešos bija diezgan jūtami soda komisijas procenti, un, tikai paejot noteiktiem mēnešiem, pie naudas varēja tikt brīvi. Tas tika tā darīts, lai neradītu daudziem uzņēmumiem un arī privātpersonām vēlēšanos, tā teikt, izbraukt sveikā uz citu noguldītāju muguras, jo, protams, piedalīšanās sanācijā bija brīvprātīga lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies Repšes kungam. Atbilde ir sniegta.

Nākamo uzklausīsim finansu ministra Gundara Bērziņa kunga atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova, Cileviča, Lujāna un Solovjova jautājumu par valdības viena miljona latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai. Lūdzu!

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Es domāju, ka atbilde ir sniegta rakstiski - un arī par tiem skaitļiem, par tām summām, ko tātad valdība tur ieguldīja, teiksim, kā aktīvu naudu. Bez tiem noguldījumiem, kas jau bija iesaldēti sakarā ar situāciju Komercbankā, ieguvums pārsniedza to... Gribu vēl vērst jūsu uzmanību uz dažām niansēm, kas ir saistītas ar finansējumu un budžetu. Pašreiz noguldījumu garantiju fonds ir tikai sācis darbību, nav uzkrāti pietiekami resursi, lai nodrošinātu šo noguldījumu garantiju sistēmu, un tālākā atbildība līdzekļu nepietiekamības gadījumā ir likta uz budžetu. Man grūti pateikt šobrīd skaitļus; summa, kāda būtu bijusi nepieciešama no budžeta, lai nodrošinātu šā likuma īstenošanu, būtu no 4 līdz 10 miljoniem.

Otra lieta. Jūs zināt, ka arī bankas “Baltija” gadījumā, iesaldējot resursus, uzņēmējiem veidojās ļoti sarežģīta situācija sakarā ar nodokļu nomaksu. Notika milzīgas sarunas. Tāpēc jautājums par pašu procesu, par to, kā Komercbanka nonāca šādā situācijā... un citas lietas... tas ir cits jautājums. Bet sanācija ir bijusi veiksmīga, valsts līdzdalība tanī pamatota un vispār savādāk rīkoties nevarēja. Un kopumā arī pats īstenotais process bija ārkārtīgi sarežģīts, un daudzi neticēja... Šobrīd ir dabūts investors, kam ir ļoti augsts reitings, kāds pasaulē ir tikai dažiem desmitiem banku. Šis process ir vērtējams kā ļoti, ļoti veiksmīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sekos papildjautājums. Vārds deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns. Klausoties cienījamo Repšes kungu, es sapratu, ka uz Latvijas Banku ir izdarīts spiediens, ir bijušas problēmas, beigās ir akcijas pārdotas ar 12 miljonu zaudējumiem. Es varu iedomāties, ka noteikti arī uz Latvijas valdību, uz finansu ministru, uz jums arī tika izdarīts spiediens, tika tomēr tik strauji panākta vienošanās ar to vācu banku par akciju kopējo vērtību, par miljonu pārdošanu par 170 tūkstošiem. Aptuveni tāds būtu pirmais jautājums.

G.Bērziņš. Vienu es teikšu, Lujāna kungs, - man šādi lēmumi nebija jāpieņem. Mēs abi divi šajā zālē sēdējām tad, kad tika pieņemti šie lēmumi, jūs šeit, es varbūt šinī vietā... Tā ka es lēmumu nepieņēmu. Bet ir viena lieta, ko Repšes kungs neminēja. Nopietnu investoru nebija iespējams piesaistīt, nepārdodot šīs akcijas, lai, teiksim, pārņemtu investors banku un liktu vēl klāt naudu, jo nepietika ar to naudu, kad tika kapitalizētas šīs lietas. Bankai bija vajadzīgi resursi, apgrozāmie līdzekļi un citi, lai varētu... Jo, bankai atveroties, ir tūlīt jāmaksā rēķini, noguldījumi un tā tālāk. Manuprāt, nebija iespējams nopietnu kompāniju iesaistīt šīs bankas sanācijā, nevienojoties par akciju tūlītēju pārdošanu, un arī šeit spiediena nebija nekāda, tas bija mūsu interesēs. Teikšu atklāti, ka cena, ko mēs gaidījām pārdodot, bija ievērojami zemāka. Lai cik liela liekas šī starpība, tā nauda, kas tika ieņemta tad (piemēram, es uzzināju, kādu summu saņems valdība), bija augstāka, nekā mēs bijām gaidījuši, pilnīgi atklāti varu to pateikt. Mēs bijām gaidījuši, ka saņemsim ievērojami mazāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam! Sekos otrs papildjautājums.

M.Lujāns. Kā Repšes kungs teica, daļa no naudas, kas tika it kā valdībai tā miljona vietā, ir Zviedrijas valdības dāvinātie līdzekļi, tie bija piešķirti Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtējās vides rehabilitācijai un Krievijas militārpersonu repatriācijas fondam. Kā valdība paredz kompensēt vides aizsardzības fondam 669 tūkstošus latu, kurus valdība zaudēja, tos ieguldot bijušās Rīgas Komercbankas sanācijā?

G.Bērziņš. Šīs summas ieguldīšana vai atstāšana bankas sanācijai tika saskaņota ar visiem šiem naudas devējiem vai īpašniekiem. Šis process tika saskaņots. Jo, ja banka netiktu sanēta, tad zaudējumi būtu vēl par 174 tūkstošiem lielāki. Pašreiz nav paredzēta nekāda papildu kompensācija. Šī nauda, kas tika atgūta, visa ir vērtējama kā ieguvums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl viens papildjautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs. Paldies.

Par cik tagad ministra kungs zina visas nianses attiecībā uz to, kas ir noticis ar Komercbanku, ir jautājums: vai jums neradās aizdomas, ka bankas krišana bija ieplānota vai ieprogrammēta vadībai, vēl kādiem grupējumiem, kas viņu pārstāvēja? Tas ir viens.

Un otrs. Es jau minēju par to cilvēku, kas nonāca bankrotā, jo viņam nebija līdzekļu, ar ko samaksāt nodokļus. Tie 7 tūkstoši dolāru... Tātad klients bija apkrāpts, jo viņam bija pasolīti, cik es zinu... es tagad nezinu detalizēti, bet es sadabūšu visus tos aprēķinus... viņam bija apsolīti zelta kalni, kad atgūs visu atpakaļ, bet galu galā viņš saņēma vienu septīto daļu.

G.Bērziņš. Izanalizējot jūsu minētos skaitļus šajā konkrētajā gadījumā, manuprāt, ir tieši tā, kā Repšes kungs teica, - ka viņš noteikti pieņēma lēmumu un piedalījās bankas sanācijā, ieguldot, pārvēršot to summu kapitālā, un tā daļa, ko viņš saņēma par akciju, bija tieši tāda pati kā valstij, no miljona 174 tūkstoši, arī viņš saņēma šo daļu. Un ja tā ir juridiska persona... Ja banka, teiksim, nebūtu sanēta, tad viņš būtu pazaudējis visu. Tā ka šeit, rūpīgi izpētot, redzam... cilvēki bija, bija šī sapulce, paši izšķīrās... nu, varbūt bija lielākas cerības, ka atgūs... Jo viņš it kā akciju nominālā ieguva pretī tādu summu, kāda bija ieguldītā summa, saņēma nedaudz mazāk.

Par to, vai grupējumi iznīcināja šo banku. Domāju, ka ne. Ir pietiekami garas debates par šo jautājumu, bija man arī tanī laikā publikācijas “Dienā”, ja nemaldos, un citur par iemesliem, par Krievijas krīzi, par riska faktoriem, par resursu izvietošanu un par atsevišķām citām lietām. Tas nav tā... Tā bija Krievijas krīze, protams; tas bēdīgākais, manuprāt, bija Latvijai tas, ka šajā gadījumā Latvija zaudēja... nu, dažādi vērtējumi ir, bet mans vērtējums ir, ka zaudēja 100 miljonus latu Krievijas krīzes dēļ. Šobrīd šīs regulācijas ir daudz stingrākas, šādas problēmas nav iespējamas. Tā ka es nesaskatu šeit nekādu tādu speciālu kādas grupas vēlmi šo banku speciāli iznīcināt, tā bija Krievijas krīze, kas bija lielā mērā grūti prognozējama. Jūs zināt, ka zaudējumi, ko cieta Eiropas bankas, Eiropa kopumā, ir mērāmi simtiem miljonos dolāru, pat miljardos. Tas būtiski ietekmēja visas pasaules ekonomiku. Un, lai arī mēs esam maza valsts, tās vētras, kas plosās okeānos, skar arī mūsu valsti, - tā diemžēl bija globāla krīze, kas skāra visas pasaules finansu tirgu, diemžēl arī mūs. Diemžēl tā mūs skāra varbūt stiprāk nekā varēja skart. Tā ka šeit es nesaskatu tādu kaut kādas speciālas grupas mēģinājumu šo banku iznīcināt.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Vai Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar satiksmes ministra Gorbunova kunga rakstisko atbildi uz jautājumu par Ceļu fonda piešķirtajiem līdzekļiem un to izlietojumu Jelgavas pilsētā un rajonā?

L.Bojārs (runā no zāles). Atklāti sakot, es neesmu redzējis šo atbildi.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā satiksmes ministra atbilde uz deputātu jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatore: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 3.sēde

2000.gada 21.septembrī

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. I.Burvis            - 1.lpp.

                        - dep. A.Poča - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu,

sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts

un pašvaldību institūcijās””

            (2219. un 2219-a dok.)    - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm,

gājieniem un piketiem””

            (2223. un 2223-a dok.)    - 2.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. J.Dobelis            - 2.lpp.

                        - dep. M.Mitrofanovs            - 4.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

            (2226. un 2226-a dok.)    - 5.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. I.Burvis            - 5.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 8.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

            (2227. un 2227-a dok.)    - 9.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. J.Lagzdiņš            - 9.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām

un pagasttiesām””

            (2229. un 2229-a dok.)    - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

privatizācijas sertifikātiem””

            (2230. un 2230-a dok.)    - 12.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. A.Tiesnesis            - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra

konvenciju “Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem,

kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””

            (2231. un 2231-a dok.)    - 13.lpp.

 

 

Par patstāvīgo priekšlikumu — lēmuma projektu “Par

Latvijas valdības un “Tilts Communication” noslēgto

jumta līgumu, tā izpildi un SIA “Lattelekom” darbību”

(Noraidīts)

            (2228. dok.)                - 13.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Rēzeknes tiesas tiesneša A.Liepiņa

atkārtotu iecelšanu amatā”

            (2246. dok.)                - 14.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 14.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam I.Godmanim”

            (2238. dok.)                - 14.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Šleseram”            - 14.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Tiesneša ievēlēšanu

Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecība”

un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas

jautājumā”                    - 14.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”

(3.lasījums) (Izskatīšana atlikta)

            (2104. un 2104-b dok.)    - 15.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā” (2.lasījums)

            (1982. un 2232. dok.)            - 15.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 15.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā” (2.lasījums)

            (1983. un 2233. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 16.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas

brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu

nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas

brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” (2.lasījums)

            (1984. un 2234. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 16.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas

brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu

nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””

(2.lasījums)

            (1986. un 2235. dok.)            - 17.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 17.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās

komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas,

Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās  tirdzniecības

nolīguma A protokolā”” (2.lasījums)

            (1993. un 2236. dok.)            - 17.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 17.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās

tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Eiropas brīvās  tirdzniecības asociācijas valstu līguma

B protokolā”” (2.lasījums)

            (1994. un 2237. dok.)            - 17.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 18.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likumā” (1.lasījums)

            (1356. un 2207. dok.)            - 18.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 18.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

            (1357. un 2208. dok.)            - 19.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)

            (2175. un 2209. dok.)            - 20.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 20.lpp.

 

 

Likumprojekts “Atkritumu apsaimniekošanas likums”

(1.lasījums)

            (2149. un 2212. dok.)            - 21.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Razminovičs            - 21.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Veterinārmedicīnas likums” (1.lasījums)

            (2161. un 2213. dok.)            - 22.lpp.

 

Ziņo                 - dep. M.Sprindžuks            - 22.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (1.lasījums)

            (2132. un 2214. dok.)            - 23.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 23.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada

pārskatiem”” (1.lasījums)

            (2133. un 2215. dok.)            - 24.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Ūdre  - 24.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un

nodevām”” (1.lasījums)

            (2151. un 2216. dok.)            - 24.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Ūdre  - 24.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Zemessardzi”” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2110. un 2217. dok.)            - 25.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Čevers            - 25.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

(2.lasījums)

            (1456. un 2218. dok.)            - 26.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Čevers            - 26.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo

vēlēšanu komisiju”” (1.lasījums)

            (2160. un 2220. dok.)            - 27.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Stalidzāne            - 27.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu rajonu,

pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””

(1.lasījums)

            (2159. un 2221. dok.)            - 28.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Stalidzāne            - 28.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes,

rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””

(1.lasījums)

            (2158. un 2222. dok.)            - 29.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Lagzdiņš            - 29.lpp.

 

 

Paziņojumi            - dep. A.Seiksts            - 30.lpp.

                        - dep. R.Ražuks            - 31.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 31.lpp.

                        - dep. Dz.Kudums            - 31.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 31.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 32.lpp.

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas

trešās sēdes

2000.gada 21.septembrī

 

 

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Latvijas Bankas 15 474 tūkstošus

latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai”         

            (2245. dok.)    - 1.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. M.Lujāns            - 2.lpp.

 

Atbilde             - Latvijas Bankas prezidents E.Repše            - 2.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. M.Lujāns            - 3.lpp.

 

Atbilde             - Latvijas Bankas prezidents E.Repše            - 3.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. L.Bojārs            - 4.lpp.

 

Atbilde             - Latvijas Bankas prezidents E.Repše            - 4.lpp.

 

 

 

Finansu ministra G.Bērziņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par valdības 1 miljona latu ieguldījumu

Rīgas Komercbankas sanācijai”         

            (2248. dok.)    - 5.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. M.Lujāns            - 6.lpp.

 

Atbilde             - finansu ministrs G.Bērziņš            - 6.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. M.Lujāns            - 7.lpp.

Atbilde             - finansu ministrs G.Bērziņš            - 7.lpp.

 

Papildjautājums            - dep. L.Bojārs            - 7.lpp.

 

Atbilde             - finansu ministrs G.Bērziņš            - 8.lpp.

 

 

 

Satiksmes ministra A.Gorbunova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Ceļu fonda piešķirtajiem

līdzekļiem un to izlietojumu 1999. un 2000.gadā Jelgavas

pilsētā un rajonā” (Pārcelta)

            (2202.dok.)    - 9.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem