Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas ceturtā sēde

2000.gada 18.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 18.maija sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām tās izmaiņām.

Vakar Valsts prezidente, izmantojot Satversmes 71.pantā paredzētās tiesības, ir nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums šis jautājums ir jāizskata tuvākajā sēdē, tātad šodien. Prezidijs ierosina iekļaut šo jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem, tātad pēc darba kārtības 3.jautājuma. Vai ir iebildumi? Paldies.

Desmit deputāti ir iesnieguši Prezidijā lēmuma projektu par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā un lūdz to iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo lēmuma projektu darba kārtības beigās? Nav iebildumu.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt šīsdienas sēdes darba kārtībā šādas izmaiņas: pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 6.jautājumu iekļaut Mandātu un iesniegumu komisijas informāciju par 7.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu Andrim Šķēlem, kā darba kārtības 7.jautājumu - Saeimas lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Oskaram Spurdziņam uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, un kā darba kārtības 8.jautājumu - Saeimas lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jurim Galerijam Vidiņam uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Vai ir iebildumi? Iekļaujam darba kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā - nodaļā “Likumprojektu izskatīšana” - pirms 7.punkta alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam: “Latvijas Republikā pēdējos desmit mēnešos ir palielinājusies narkotisko vielu izplatība. Kādus pasākumus veic Iekšlietu ministrija, lai apkarotu šo negatīvo parādību?” Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kuru iesnieguši deputāti Burvis, Čevers, Salkazanovs, Baldzēns, Zvejsalnieks un citi, nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Sociāldemokrāti jau kārtējo reizi nāk ar saviem priekšlikumiem izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Šobrīd mēs esam pārliecināti, ka situācija mums ir labvēlīga, jo arī valdības partijas atzīst, ka Satversmē būs nepieciešami grozījumi - it īpaši ņemot vērā mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Tātad praktiski vairs nav nekādu šķēršļu, lai mēs izskatītu jautājumu par to, ka katram Latvijā ir pamattiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba, invaliditātes un citos gadījumos. Sociāldemokrātu priekšlikumu būtība ir tā, ka šīs pamattiesības, neapšaubāmi, ir saistāmas arī ar iztikas minimumu, jo iztikas minimums nozīmē šo pietiekamo uzturu, apģērbu, mājokli katram. Kolēģi! Šīs tiesības ir vispāratzītas, un arī Eiropas Savienības Sociālajā hartā, pirmās daļas 4.punktā... Es piebilstu un uzsveru - obligātajā daļā tas katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir skaidri un nepārprotami fiksēts. Jautājums tātad ir par to, vai mēs vēlamies šīs lietas atbalstīt, virzīt uz priekšu, vai arī gribam tās bremzēt un tās definēt kaut kādā nenoteiktā nākotnē.

Sociāldemokrāti ir satraukti arī par to, ka Darba likuma projektā ir valdības skaidri un gaiši fiksēta tēze, kas svītro jautājumu par sakarību starp darba samaksu un iztikas minimumu. Mēs uzsveram, ka šī lieta ir fundamentāla. Ja mēs darba samaksas jautājumos vairs neskaram lietas, kas ir saistītas ar iztikas minimumu, tādā gadījumā mums zūd jebkurš objektīvs kritērijs minimālajai darba algai. Nav vairs kritērija, ir vienkārši valdības administratīvs lēmums - noteikt tādu vai šitādu minimumu. Tā ka principā mums tomēr vajadzētu turēties pie civilizētas valsts normām un lielā mērā nodrošināt šo normu tā, lai mēs varētu panākt kaut kādu pakāpenisku augšupeju tautas nabadzības apkarošanā.

Kolēģi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visi šeit esošie frakciju deputāti vārdos šo lēmumu atbalstīs, it īpaši tiekoties ar vēlētājiem, bet šodien ir nepieciešams arī balsojums. Es atgādinu, ka jautājums par pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli ir jautājums par tautas dzīvotspēju, par tautas dzīvo spēku. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs šo situāciju, kas pašreiz ir ļoti nelabvēlīga arī tautas dzīvā spēka atjaunošanai, pārvarēsim, ja mēs par šiem jautājumiem domāsim. Ja ne, tad, protams, arī tautas nākotne ir draudu ēnā, iznīkšanas ēnā.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Labklājības ministrija Sociālajā ziņojumā par 1999.gadu ir skaidri un gaiši apliecinājusi, ka mūsu valstī Latvijā sociālās aizsardzības sistēma pamatos ir izveidota un daudzās jomās tā demonstrē pasaules mēroga inovatīvus risinājumus.

Kolēģi! Lai visi šie mūsu labie paziņojumi, konstatējumi nepaliktu plika graša vērtībā, mums ir arī no Saeimas puses jāizdara zināma sankcija, atbalsts, apstiprinājums šiem mūsu vārdiem. Un tāpēc es domāju, ka būtu pēdējais laiks šos principus Latvijas Republikas Satversmē ietvert. Protams, sākotnēji tas būtu ideāls variants, kas mums palīdzētu pie šiem jautājumiem nopietni strādāt un gūt arī rezultātus. Es gribētu atgādināt arī to, ka šī mūsu nostāja atbilst ne tikai Eiropas Savienības Sociālajai hartai, bet arī hartas papildprotokolam, atbilst Eiropas Sociālās apdrošināšanas kodeksam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijai par sociālo progresu un attīstību un praktiski - arī Sabiedrības integrācijas programmai, kura ietver sociālo integrāciju.

Kolēģi! Mēs nevaram runāt par koncepcijām, kas saistītas ar nodarbinātības veicināšanu valstī, par rekomendāciju izstrādāšanu nabadzības mazināšanai, par valsts atbalstu ģimenēm, ja nedomājam par pašiem elementārākajiem tautas dzīvotspējas pamatiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 43. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Čevera, Salkazanova, Baldzēna un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šis likumprojekts ir saistīts un bāzējas uz tām tēzēm, kas ir ietvertas valdību veidojošo frakciju izstrādātajā deklarācijā, kas tika publicēta 2000.gada 4.maijā. Latvijas Republikā ir jābūt taisnīgiem darījumiem! Ja privatizē ar saviem sertifikātiem, tad tiem ir jāatbilst to faktiskajai vērtībai, kas tiem saskaņā ar likumiem ir noteikta.

Diemžēl šodien ir izveidojusies pavisam cita situācija. Latvijā - kā vienmēr - ir iznācis otrādi: naudīgākie un manīgākie cilvēki un visdažādākie spekulanti uzpirka sertifikātus, sākot no 30 santīmiem līdz pusotram latam gabalā. Īsu mirkli to vērtība bija kādi 3 lati, neskatoties uz faktu, ka to noteiktā vērtība bija 28 lati. Tika uzpirkts ļoti liels daudzums sertifikātu, un Latvijas iedzīvotājs, tas parastais statistiskais latvietis, palika praktiski bez sertifikātiem.

Un tad sākās slavenā privatizācija. Īpašumu privatizācijas rezultāts diemžēl ir bēdīgs, jo lielākā daļa īpašumu tika privatizēta par vienu ceturto daļu no to īstās vērtības, un, ja paskatāmies un paanalizējam to, ko ir ieņēmis mūsu budžets no privatizācijas, tad redzam, ka tie ir nepilni 100 miljoni latu, bet patiesībā ir privatizētas vērtības, kas pārsniedz 3 miljardus latu. Tātad, kā redzat, viss tas, kas bija svēti iedomāts, tika pārvērsts tā, ka Latvijas iedzīvotājiem nepalika nekā no tā, ko viņi bija nopelnījuši.

Tādējādi atbilstoši jūsu deklarācijas ceturtajai nodaļai ir jāveic izmaiņas: ja privatizācijā izmanto savus vai tuvāko radinieku sertifikātus, tad tie, protams, tiek novērtēti par to īsto cenu, bet, ja ir uzpirktie sertifikāti, tad to cena novērtējama atbilstoši iepriekšējās dienas tirgus cenas vērtībai. Tas būs taisnīgi, un, kā norāda kristīgie baušļi, tev nebūs mānīt tuvākos. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Zīles, Kezikas, Birznieces, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu - “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 39. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, tas ir otrreizējās caurlūkošanas jautājumu.

Vakar Saeimas Prezidijs saņēma Valsts prezidentes iesniegumu: “2000.gada 11.maijā Saeimā pieņemot likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, deputātiem balsojot, tika pieņemta likuma norma “Ģenerālprokurora atlaišanas vai disciplinārās sodīšanas kārtība”, kurā tika iekļauta atsauce uz iepriekš izskatītu un noraidītu priekšlikumu “Ģenerālprokurora atlaišanas vai disciplinārās sodīšanas pamati un disciplinārsodu veidi”. Lai novērstu iepriekšnorādītās juridiskās pretrunas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2000.gada 11.maijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrreizējai caurlūkošanai.”

Mums bez debatēm šobrīd jālemj par likumprojekta nodošanu komisijai. Saeimas Prezidijs ierosina nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kura bija atbildīgā komisija par šā likumprojekta izskatīšanu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī Juridiskajai komisijai kā otrai.

Sēdes vadītājs. Kā otrai - Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un likuma atkārtotās izskatīšanas datums.

Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā… Kurš? Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu ieteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs. Un izskatīšanas datums? Acīmredzot tad 8.jūnijs. Nav iebildumu? Paldies.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu.

Deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Iesniegums akceptēts.

Deputāte Vaira Paegle lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu - “Informācija par Andra Šķēles 7.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Andra Šķēles iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku. Līdz ar mandāta atjaunošanu Andrim Šķēlem deputāta pilnvaras izbeidzas Oskaram Spurdziņam, kurš pildīja deputāta pienākumus uz laiku. Andra Šķēles deputāta mandāts tiek atjaunots ar šā paziņojuma brīdi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinām Andri Šķēli ieņemt vietu sēžu zālē.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Nākamais no Vidzemes vēlēšanu apgabala Tautas partijas sarakstā ir Oskars Spurdziņš. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam jauno kolēģi un aicinām ieņemt vietu zālē!

Tālāk izskatīsim lēmuma projektu “Par Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Vladimira Makarova iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Nākamais apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Juris Galerijs Vidiņš. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Jura Galerija Vidiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam Saeimas sēdē izsludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai sagatavotu deputātu balsošanas ierīces.” Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz 9.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu!

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, ka arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai galaziņojuma lēmumu”.

Kā referentam vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Šeit es gribētu uzsvērt vienu, kas ir minēts mūsu lēmuma projektā, kuru vienbalsīgi atbalstīja visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki, izņemot Inkēna kungu, kas bija ilglaicīgā komandējumā un objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties mūsu sēdē.

Es varbūt atgādināšu galvenās šīs tēzes, un tad, protams, uzsverot arī to, ka mēs neuzskatām, ka esam nemaldīgi, tā ir mūsu pārliecība, kas šeit ir fiksēta stingri un nelokāmi, - aicināsim šo lēmuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai papildu izvērtēšanai un, ja vajag, nelielai pielabošanai.

Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisija “Lattelekom” jautājumā visumā attiecībā uz “Tilts Communication” un Latvijas Republikas līgumu ir konstatējusi, ka šis “jumta” līgums, kuru noslēdza Latvijas valdība ar “Tilts Communication”, nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti un ir pretrunā ar tās likumiem un interesēm.

Atzīt, ka ievērojama daļa “jumta” līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīta, kas Latvijas pusei nodarījis papildu zaudējumus, un ierosināt valdībai panākt “jumta” līguma grozījumus. Valdība zināmā mērā pie tā jau ir uzsākusi savu darbu, lai Latvijā noteiktu “Lattelekom” monopolstāvokļa samazināšanu līdz desmit gadiem, kā arī panāktu Latvijas Republiku diskriminējošo normu atcelšanu.

Atzīt, ka SIA “Lattelekom” kopš tās dibināšanas brīža ir strādājusi pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām”, nesaņemot speciālu licenci par pakalpojumu sniegšanu. Komisija, izvērtējusi gan “jumta” līgumu, gan tā pielikumu un vadības līguma sagatavošanas un pieņemšanas apstākļus, kā arī noteikusi tos iespējamos zaudējumus, kas, mūsuprāt, ir radušies šāda līguma noslēgšanas rezultātā Latvijas valsts pusei, ir ierosinājusi un jau iesniegusi materiālus prokuratūrā.

Arī Valsts kontrolei veikt “Lattelekom” dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi, lai saliktu uz “i” visus punktus un gūtu skaidrību šajos jautājumos, par kuriem ir daudz diskutēts un spriests, kā arī izvērtēt dokumentus un vērtējumus, kas saņemti gan no Ministru kabineta ekspertu grupas, gan no auditfirmām, kuras ir rūpīgi visu pārbaudījušas, gan arī no Saeimas iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Kolēģi! Viens no ierosinājumiem būtu arī Valsts kontrolei izvērtēt privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai VEF atsavināto 18 procentu “Latvijas Mobilā telefona” akciju pārdošanu “Latelekom” par cenu, kura, iespējams, ir zemāka par šo akciju tirgus vērtību, izvērtēt to, vai šī rīcība ir likumīga un atbilstoša valsts interesēm, kā arī izskatīt iespēju vai, neatrisinot virkni jautājumu, mums nevajadzētu apturēt likumprojekta “Par telekomunikācijām” tālāku virzību Saeimā, ja mēs daudzus jautājumus spējam risināt jau šā likumprojekta izskatīšanas laikā šeit, Saeimā, bet varbūt tas arī nav obligāti.

Nākamais, kā mēs šeit uzskatām, ir tas, ka jebkurā gadījumā ir jāņem vērā Satiksmes ministrijas telekomunikāciju likumprojekta izstrādes darba grupas viedoklis, kas šajā likumprojektā zināmā mērā ir piemirsts. Runājot par likumprojektu “Par telekomunikācijām”, jāteic, kas tas redakcionāli ir tik tālu uzlabots, ka to vairs nevar īsteni atpazīt. Tas ir vēl viens moments.

Satiksmes ministrijā un Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir izskatīts arī jautājums par Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvju atbilstību ieņemamajam amatam. Arī tāds izvirzās jautājums. Arī attiecībā uz to, lai nepieļautu jauna monopola izveidošanos telekomunikāciju nozarē, ir paredzēti zināmi iegrožojumi, jo nekas nevarētu būt stiprāks par monopolu, kuram būtu pakļauts parastais telekomunikāciju tīkls un arī mobilais telekomunikāciju tīkls.

Un, protams, mēs aicinām izvērtēt visus šos zaudējumus, kādi potenciāli ir uzskaitīti dažādu ekspertu darba grupu vērtējumos, tajā skaitā Ministru kabinetā iesniegtajā, un pieņemt tos zināšanai, kā arī apstiprināt tos audita ziņojumos, kas ir visnotaļ nopietni, lai mēs varētu apkopot visu šo zaudējumu apmērus, kas iesniegti arī investoru pusei, ne tikai uzklausīt investoru iebildumus pret mums. Tā rezultātā zināmā mērā varētu ieņemt labākas pozīcijas šajās sarunās un mazāk skart Latvijas valsts budžeta intereses, nodokļu maksātāju intereses un ietaupīt naudu citām vajadzībām, nemaksājot par to, par ko principā mums nemaz nav jāmaksā.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka ar 17.aprīļa lēmumu un paziņojumu, mūsu galaziņojums un arī lēmums ir saņēmis Latvijas Telekomunikāciju asociācijas stabilu un viennozīmīgu atbalstu, un šī Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kas apvieno ekspertus un arī attiecīgus šīs nozares uzņēmumus, uzskata, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pietiekami godprātīgi un profesionāli veikusi ļoti apjomīgu darbu, ka tā ir ieklausījusies ekspertu viedokļos, iepriekšējo komisiju darba rezultātos, un atbalsta mūsu komisijas lēmumu un galaziņojumu, tā aicina neapstāties pusceļā un strādāt pie tā, lai radītu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma izpildes kontroles mehānismu, lai šā lēmuma izpildes gaita sabiedrībai būtu redzama, skaidri saprotama, caurskatāma un lai spraigi tiktu pilnveidots likumprojekts “Par telekomunikācijām”. Bez tam ir nepieciešams ar likuma spēku noteikt “Lattelekom” monopola termiņa samazināšanu līdz 2003.gadam.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka arī oponenti ir atzinuši, ka galaziņojums ir bijis pietiekami nopietns. Citēšu kaut vai pašu asāko oponentu Kārli Leiškalnu, kas ir atzinis, ka ziņojums viņam patika, - tas ir ņemts no stenogrammām un ir nopietni. Un arī Panteļējeva kunga iebildumos galvenais jautājums bija tas, vai mums vajadzētu cilāt vai necilāt šo pagātni.

Es domāju, ka, lai noskaidrotu situāciju un spētu virzīties uz priekšu un izteikt prognozes, bez šīs situācijas izvērtējuma nav iespējams, un tāpēc arī ir izvērtēti šie attiecīgie līguma slēgšanas apstākļi, vēlākā rīcība no starptautisko investoru puses un, protams, arī no Latvijas puses un “Lattelekom” puses. Tas viss dod iespēju salikt punktus uz “i” un varbūt vairs neatgriezties pie šīs diskusijas.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka galaziņojumā mēs neesam, kā Panteļējeva kungs uztraucās, runājuši par kaut kādiem korupcijas faktiem, mēs esam vienīgi aicinājuši kompetentas valsts institūcijas izvērtēt tās lietas, kurās Latvijas Republikai, kā Panteļējeva kungs pats atzinis, ir zināmi zaudējumi notikuši. Līdz ar to esam skaidri un gaiši parādījuši, ka mēs uzticamies šīm institūcijām un gribam dzirdēt arī viņu viedokli šajā valstij tik nozīmīgajā un, protams, arī sabiedrībai tik nopietnajā jautājumā. Protams, mēs esam arī ievērojuši priekšlikumu, ko izteica mūsu kolēģis Kārlis Leiškalns, - ka valdība varētu arī vērsties tiesā. Protams, šī vēršanās tiesā jau būtu valdības partiju ziņā. To visu var darīt. Mēs pašreiz tādu lēmuma projekta punktu neesam ierosinājuši. Katrā ziņā to visu var papildināt, ja kādam ir vēlēšanās.

Es gribētu uzsvērt to, ka šis lēmuma projekts ir, manuprāt, pietiekami nopietns, to ir apstiprinājuši eksperti, tas ir balstīts uz analīzi, ko ir veikusi gan Ministru kabineta darba grupa, gan audita darba grupa, šie materiāli ir savulaik rūpīgi izvērtēti un Ministru kabinetā atzīti par nopietniem. Tā ka aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt un virzīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju vēlreizējai rūpīgai ekspertīzei. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ko mēs ar viņu darīsim?”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms ķeramies pie balsošanas procedūras, es aicinu jūs, kolēģi, izņemt balsošanas kartes un ievietot atpakaļ balsošanas aparatūrā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu aicinām nodot lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.” Mums vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 18. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es lūdzu sameklēt dokumentu nr.1940. Gada sākumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza un Saeima izskatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Ir radušās neskaidrības 76.pantā, kur bija paredzēta valsts robežas šķērsošana bērniem. Es domāju, ka visi deputāti ir iepazinušies arī ar alternatīvā projekta anotāciju, kurā ir paskaidrots, kāpēc ir no jauna jāmaina 76.pants. Un, lai šīs neskaidrības atrisinātu, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija kopā ar izpildinstitūcijām apsprieda šo jautājumu, kas saistīts ar robežu šķērsošanu, un nolēma ierosināt Saeimai izskatīt šos grozījumus tādā redakcijā, kāda tā šodien ir. Es tikai gribētu piebilst, ka pagājušajā gadā bez vēsts ir pazuduši 60 bērni, šogad četros mēnešos - jau 24 bērni. Tādēļ visi šie grozījumi tiek izdarīti bērnu aizsardzības labad, tie nekādā ziņā nav vērsti pret vecākiem. Un, lai ātrāk tiktu pieņemti šie likuma grozījumi par valsts robežas šķērsošanu un lai tiktu gandrīz katrs šāds gadījums ietverts Ministru kabineta noteikumos, es aicinu šodien Saeimā nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Geige. Lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Saceltās ažiotāžas iespaidā Saeima steidzamības kārtā izdara grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Es vēršu jūsu uzmanību uz kādu normu, kas ierakstīta piedāvātajā projektā, proti, ka obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi, ja ir saņemta viena vecāka vai aizbildņa piekrišana. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka septiņu gadu vecumu sasniedzis bērniņš šīs normas pieņemšanas gadījumā varēs ar rakstveida atļauju kabatā braukt pa visu pasauli. Es saprotu tos motīvus, kuru dēļ Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi šos grozījumus, bet es tomēr lūgtu atbildīgo referentu, pirms mēs balsojam par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, sniegt motivētus argumentus un paskaidrojumus, kādā veidā, pieņemot šādu normu, tiks aizsargātas mazgadīgu bērnu tiesības, kā tiks nodrošināta viņu aizsardzība, ja viņi varēs patstāvīgi braukāt pa visu Eiropu. Kā tas notiks, godāto referent, godātie kolēģi? Pretējā gadījumā, ja mēs šodien nesaņemsim pārliecinošas atbildes, mums būs jāsniedz pēc pāris mēnešiem atbildes sabiedrībai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Geige.

I.Geige. Šis teikums pantā radās galvenokārt tādēļ, lai nodrošinātu skolas apmeklēšanu tiem bērniem, kuri dzīvo pierobežas rajonos. Mēs esam paredzējuši, ka Ministru kabineta izdotajos noteikumos katrs gadījums tiks detalizēti paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

I.Geige. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai priekšlikumus par grozījumiem iesniegt pusstundas laikā, lai šīsdienas sēdē varētu nobalsot arī par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.15, izskatīšanas datums - šīsdienas sēde 18.maijā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Skatīsimies dokumentu nr.1886-a. Juridiskā komisija noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 16.maijam, nevienu priekšlikumu Saeimas kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā, kas varētu būt iesniegts, nav saņēmusi. Līdz ar to redakcija paliek tāda pati, kāda tika pieņemta pirmajā lasījumā, un komisija aicina to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 11, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.1928.

Aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem un attiecīgos priekšlikumus.

1. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4. - Oskara Spurdziņa priekšlikums līdzīgā kārtā ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 5. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par 5.priekšlikumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek atbalstīts komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Bez šaubām, šā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” uzdevums ir sakārtot problēmas, kas šobrīd valda mūsu augstākajā izglītībā, un tālāk attīstīt un precizēt situāciju, kāda ir mūsu augstskolās, saistībā ar mūsu augstskolu statusu. Šim likumam ir grūts uzdevums, jo faktiski tam reizē jārunā gan par publisku augstskolu, tas ir, par valsts dibinātu augstskolu, tās statusu, gan tajā pašā laikā jācenšas aptvert arī visas tās problēmas, kas saistītas ar privāto augstskolu, tātad ar dažādu privātpersonu dibinātu augstskolu. Nu pie publiskajām, protams, pieder arī pašvaldību dibinātās augstskolas.

Un tādā ziņā, absolūti nekritizējot to, kā komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam lasījumam, šis formulējums tieši par izglītības un šiem zinātnes jautājumiem no juridiskā viedokļa tomēr uz trešo lasījumu būtu precizējams - likumā būtu nepieciešams izdarīt rindu precizējumu, jo formulēt tā, kā mums sākotnēji ir bijis likumā un kā tas ir arī atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, ka augstskolas ir iestādes, šodien ar to vien ir par maz. Jo iestāde, tā sacīt, ir vienkāršs nodibinājums, ko izveidojis dibinātājs - publisko tiesību persona. Tātad to nodibina pašvaldība vai valsts, vai arī privāta persona, tādā veidā nošķelot līdzekļus un tiešā saitē vadot tos, ieceļot vadītāju, un tā tālāk. Ja mēs šur tur paskatāmies, tad, protams, redzam, ka šādas tendences attiecībā uz valsts organizētajām augstskolām un uz kanclera personu parādās.

Tajā pašā laikā, ja mēs pavērtējam reālo situāciju, kāda tā ir šobrīd, tātad, senāta, vēlētu amatpersonu, Satversmes apstiprināšanu un tā tālāk, arī to, kā tas ir bijis pēc un pirms kara, kā šo teoriju faktiski lieto un realizē Rietumeiropas valstīs, tad viennozīmīgi redzam, ka publiskās augstskolas ir pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Līdz ar to 6.pantā vārds “iestādes” šeit nebūtu pareizs, tā ka mums ir jāizlīdzas varbūt ar daudz vispārīgāku jēdzienu “institūcijas”, bet tajā pašā laikā, protams, mums ir jāprecizē arī nākamais pants, par ko es saistībā ar 7.priekšlikumu izteikšu savu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par 6. priekšlikumu vairs neviens debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā faktiski Muciņa kungam bija ne tik daudz konceptuāla rakstura iebildes attiecībā uz izglītības procesu, bet gan bija iebildes, kas attiecas uz juridisko formulējumu, tad es gribu atgādināt, ka komisijas darbā regulāri piedalās Juridiskā biroja pārstāvji, bet tomēr pieļauju iespēju, ka šīs lietas vēl uz trešo lasījumu mēs tiešām varam izdiskutēt, tāpēc aicinu gan Muciņa kungu personīgi, gan arī Juridisko komisiju iesaistīties šajā diskusijā un uz trešo lasījumu, ja tas būs nepieciešams, iesniegt savus priekšlikumus. Taču šobrīd es aicinu atbalstīt komisijas redakciju, pret kuru, kā es to sapratu, principālu iebilžu šobrīd Muciņa kungam nav.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 6.priekšlikumu? Nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad, attīstot tālāk domu par šo nedaudz neprecīzo formulējumu, kas bija ietverts iepriekšējā pantā, jāteic, ka līdz ar to 4.pantā komisija ir nonākusi zināmā pretrunā, jo vai nu ir iestāde ar pašpārvaldes tiesībām… Tas ir tāds grūti savienojams jēdziens, un tādēļ šeit būtu jāfiksē, ko attiecīgā gan vācu tiesību teorijā, gan arī Latvijā lietotajā sistēmā saprot ar jēdzienu publisko tiesību autonomas pašpārvaldes subjekts. Publiskā augstskola tātad būtu jānoformulē šādā veidā, jo, ja mēs rakstām par šādu vienkāršu iestādi, tad rodas arī īpašuma jautājums.

Ja jūs šodien uzmanīgi apskatīsieties Augstskolu likumu, tad redzēsiet, ka tur skaidri un gaiši ir pateikts, ka augstskolām ir sava atsevišķa manta, un, ja ir sava atsevišķa manta, tad tā šinī situācijā vairs nav valsts manta - tad tā ir publiskās iestādes, augstskolas, manta. Līdz ar to arī formulējumam ir jābūt precīzam, jo pamatā iestāžu manta nemaina savu piederību. Visu iestāžu manta Latvijā ir valsts manta. Augstskolu likumā, kas šobrīd darbojas, ir skaidri un gaiši teikts, ka augstskolām ir sava atsevišķa manta, tādēļ šī ieskice - iestāde ar pašpārvaldes tiesībām - trešajā lasījumā būtu rūpīgi jāslīpē, jāattīsta tālāk un beidzot jānoformulē, ņemot vērā arī tās iestrādes, par kuru koncepciju šobrīd tiek diskutēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tātad runa ir par to, kādā veidā mēs sakārtosim publisko varu Latvijā, un es tiešām atsaukšos uz komisijas priekšsēdētāja Ābiķa priekšlikumu - šeit kopā ar Juridisko biroju gatavot priekšlikumus, lai nebūtu tā, ka mēs vienā komisijā diskutējam un virzāmies uz priekšu, bet otrā komisijā vēl šobrīd iestrādājam vecos formulējumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Jā, kā jau minēja Muciņa kungs, es pilnīgi piekrītu tam, ka šie jautājumi ir vēlreiz rūpīgi jāizdiskutē, piedaloties gan Juridiskajam birojam, gan Juridiskajai komisijai un, ja nepieciešams, arī tiesību speciālistiem no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes. Šobrīd aicinu priekšlikumu atbalstīt un atstāt šo diskusiju atklātu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav… Atvainojiet, vai deputāts Jakovs Pliners vēlas debatēt par 8.priekšlikumu? Atklājam debates.

Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti, uzskatām, ka otrajam lasījumam iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” tik radikāli atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā, ka tas būtībā ir uzskatāms par pilnīgi jaunu likumprojektu. Faktiski šis likumprojekts stipri stingri ierobežo augstskolu autonomiju, lai gan pirmajā lasījumā pieņemtajā variantā tas nebija paredzēts. No vienas puses, 4.pantā attiecībā uz augstskolu autonomiju ir paredzēts, ka augstskolai ir tiesības patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formas, bet, no otras puses, šīs tiesības faktiski anulē 8.priekšlikums, kas paredz papildināt 5.pantu - “Augstskolu uzdevumi” - ar jaunu teikumu: “Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus un piešķir finansu līdzekļus to īstenošanai”, un tāpēc es lūdzu 8.priekšlikumu likt uz balsošanu un balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēt par šo priekšlikumu neviens nevēlas. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tapa ļoti ciešā sadarbībā gan ar Augstākās izglītības padomi, gan ar augstskolu rektoriem, un principā šajā jautājumā iebilžu nebija ne no vienas institūcijas puses, tā ka es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 12. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 13. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 17. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.19. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 20. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. ... kas iestrādāta 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 25. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 26. - deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu.

Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu domām, 29.priekšlikums nav pieņemams, tas paredz papildināt likumu ar jaunu 17.1 pantu “Kanclers”. Kanclers - faktiski tas ir agrākais finansu jeb saimnieciskā darba prorektors, tas ir izpilddirektors. Jā, man ir zināms, ka dažās valstīs - Rietumu valstīs - ir tāds amats universitātēs. Labi, lai nu tas tā būtu, ja mums tā patīk! Lai tas būtu kanclers! Taču šis pants paredz, ka kancleru, kas valsts dibinātā universitātē vai universitātes tipa augstskolā īsteno finansiālo un saimniecisko darbību un ir tiesīgs rīkoties ar augstskolas finansu līdzekļiem un mantu, uz astoņiem gadiem ieceļ amatā Izglītības un zinātnes ministrija. Padomājiet, - universitātes rektoru apstiprina uz trim četriem gadiem, bet kancleru - uz astoņiem gadiem! Paredzēts arī, ka kanclers par savu darbību atbild tieši izglītības un zinātnes ministram un ka kanclera prombūtnes gadījumā viņa pienākumus izpilda izglītības un zinātnes ministrs.

Mums šeit sēž eksministri, arī esošais ministrs. Padomājiet, kā jūs pildīsiet kanclera pienākumu pieņemsim, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, ja viņš būs atvaļinājumā! Tas nozīmē, ka no turienes galvenajam grāmatvedim vai ekonomistam būs jābrauc pie ministra, vai otrādi - ministrs brauks uz Daugavpili.

Mēs uzskatām, ka priekšlikums ir noraidāms. Mūsuprāt, nav pieņemams, ka kancleru ieceltu uz daudz ilgāku laiku - uz astoņiem gadiem - nekā tas, uz kādu tiek ievēlēti augstskolu rektori. Kā es jau teicu, tie tiek ievēlēti uz trim četriem gadiem. Uz četriem gadiem! Tātad iedomājieties: kancleru darbā pieņem un amatā apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, bet šis likumprojekts neparedz visu augstskolu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Gluži otrādi - pārejas noteikumu 7.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Kultūras ministriju izstrādā Ministru kabineta noteikumus par augstskolu finansiālo un statistisko gada pārskatu. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai tiks piešķirtas tiesības iecelt kancleru augstskolās, kas ir citu ministriju pārziņā. Nav arī saprotams, kā izglītības un zinātnes ministrs varēs izpildīt kanclera pienākumus valsts dibinātās augstskolās, kuras atrodas ārpus Rīgas. Un vispār, ticiet man, ja jūs tagad šo priekšlikumu apstiprināsiet, augstskolās būs divvaldība. Tur gan ir atrunāts, ka kancleram sava darbība jāsaskaņo ar augstskolas senātu, bet viņš tomēr ir patstāvīga figūra... Un, ja viņi nesaskaņos - un tas ir pilnīgi iespējams - savu darbību, tad rektors, kurš atbild par augstskolas darbību kopumā, un kanclers virzīs katrs savu politiku un rektoram būs ļoti grūti... Rektoram, atbildot kopumā par universitātes darbību, faktiski gandrīz nebūs iespējams ietekmēt kanclera darbību. Tātad padomājiet, ko mēs darām un vai mums rektori pateiks par to paldies! Es lūdzu veikt balsošanu un aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Es domāju, ka vēl būs daudz jādomā, kad mēs likumprojektu gatavosim trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu dažus vārdus pateikt nevis par šā priekšlikuma burtu, bet par šā priekšlikuma garu. Laikam nav noliedzams, ka augstskolas tāpat kā jebkuras citas mācību iestādes pamatuzdevums ir īstenot izglītības programmas, izglītot. Un viss pārējais - gan finansu līdzekļu plānošana, gan arī to taupīšana - ir pakļaujama šim pamatuzdevumam. Taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka tas, pie kura reāli ir nauda, ir arī faktiskais noteicējs jebkurā iestādē, arī augstskolā. Bez tam augstskolu līdzekļus lielā mērā veido arī pašu nopelnītie līdzekļi. Latvijas Universitātei to ir apmēram 50%. Nenoliedzami ir tas, ka valsts līdzekļu izlietošana ir jāuzrauga, par to, manuprāt, laikam nebūtu vērts diskutēt, un laikam nav arī vērts diskutēt par to, kā šo uzraugu sauks. Ir pilnīgi pieņemams arī šis nosaukums - kanclers. Taču skatīsimies tālāk! Es, piemēram, nevaru noticēt, ka atbildība ministrijas ieceltam ierēdnim ir jau objektīvi lielāka nekā rektora darbā pieņemtam. Visa šā labojuma rezultāts, vai nu mēs gribam, vai negribam to atzīt, ir tas, ka rektora tiesības un reizē arī atbildība tiek pazemināta. Labākajā gadījumā augstskolā izveidojas divvaldība, bet sliktākajā gadījumā tas ir faktiski šā ieceltā kanclera diktāts. Un tāpēc es uzskatu, ka, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, pie šā punkta tomēr ir jāpiestrādā un šīs attiecības starp rektoru, augstskolas senātu un kancleru ir jāpārskata un jāsabalansē, lai tas viss būtu nevis pēc kāda labāka vai sliktāka ārzemju parauga, bet lai tas atbilstu tai situācijai, kāda ir mūsu augstskolās, un atbilstu mūsu reālajām vajadzībām un reālajai situācijai.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti labi saprotams, ka pēdējos astoņos deviņos mēnešos Latvijā tik vien bija dzirdams - “iecelt”, “nozīmēt”. Jūs jau zināt to slaveno gudrību par gubernatoru iecelšanu novados, par citiem no Rīgas augstumiem nākušiem maziem un lieliem vadoņiem, kurus iecelt gandrīz vai līdz pagasta līmenim jau gribējām. Kur tad paliek vēlēšanas, kur paliek demokrātija? Tagad parādās atkal jauns amats. Tā kā augstākās mācību iestādes, it sevišķi universitāti, nevarējām sagraut ar visādām rekonstrukcijām, pievienošanu, savienošanu un visu citu, tagad mēs ieviešam kanclera amatu. Kas tad tas ir - kanclers? Tā ir sliktu lietu atkārtošanās. Nu, tas būs vai nu komisārs, vai partijas organizācijas sekretārs. Bija kādreiz tādi amati, kuros esošie neko nedarīja, ne par ko viņi neatbildēja, sevišķi par mācību ciklu, toties, kā saka, rīkojās tā, kā viņiem bija saprotams vai kāds viņiem bija licis rīkoties. It sevišķi uztrauc tas, ka tik tiešām augstākajās mācību iestādēs izveidosies divvaldība. Ko tad darīs rektors, ja būs tas kanclers? Kurš no viņiem būs noteicējs? Noteicējs būs, protams, tas, kura rokās būs finansiālie slēdži. Tātad tas būs kanclers. Un ko tad darīs senāts? Kāpēc mums atkal jāievieš jauna institūcija ar labi apmaksātu amatu? Noteikti pirmā kategorija... ministra apmaksāšanas līdzekļi... Saprotiet, - kādi tad ir tie augstāko mācību iestāžu finansiālie līdzekļi, lai uzturētu vēl vienu mākslīgi radītu institūciju - kancleru?! Un viņam būs vēl kādi pieci seši amati, arī tajos saņems ne mazāk kā 200-300 latu mēnesī! Tātad augstākajām mācību iestādēm atkal vajadzēs savilkt siksnu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mums jau bija vēl arī tāda parādība kā padomnieki un visdažādākie ierēdņi, kurus iecēla Latvijas uzņēmumos. Un vai zināt, kas notika ar uzņēmumiem? Uzņēmumi nonāca līdz bankrotam. Kādu atbildību nesa tie padomnieki un visi pārējie liekēži, kuri saņēma algas tajā pašā laikā, kad šo uzņēmumu strādnieki algas nesaņēma? Viņi nenesa nekādu atbildību. Uzņēmumi bankrotēja, un ar to tas viss beidzās. Tātad tagad ir jauna parādība, tagad arī mūsu augstākajām mācību iestādēm būs ļoti, ļoti lielas problēmas. Un laiks, uz kādu iecels amatā kancleru, būs astoņi gadi. Varbūt vajadzēja iecelt uz piecpadsmit vai divdesmit gadiem, lai līdz kapa malai nopelna to algu un vienā mierā dzīvo? Es saprotu, ka tas, kas sagatavoja šīs izmaiņas, tas sagatavoja ļoti siltus krēslus saviem draugiem vai, kā saka, vajadzīgiem cilvēkiem. Tāpēc 17.pantu atbalstīt nevar un tas ir jāatstāj tāds, kāds tas bija. Rektori, senāts līdz šim tika ar visu to galā. Un, ja jau Izglītības un zinātnes ministrija nevar kontrolēt, kā izlieto savus finansu līdzekļus, tad ir jārīko ministrijā audits vai jāieceļ revīzijas komisija. Nevajag nekādus kanclerus!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu oponēt godātā deputāta Plinera teiktajam, ka izglītības un zinātnes ministrs varēs iecelt kanclerus citu ministriju pakļautībā esošajās mācību iestādēs. Ir jāsaka uzreiz, ka 17.1 panta pirmā daļa nosaka, ka kanclera institūcija jeb kanclera amats būs universitātes tipa augstskolās un universitātēs, tas ir, lielajās augstskolās.

Daži vārdi par kanclera institūciju. Tas nebūt nav nekas jauns, un, pirmkārt, tas atbilst vispārējām pārvaldes tendencēm Eiropā. Šādas institūcijas ir Latvijas augstskolu partneraugstskolās, ne tikai Vācijā, Brēmenē un Hannoverē, bet arī Somijas, Helsinku un Tamperes universitātēs. Otrkārt, atbilst tām tendencēm, kas notiek Latvijas lielo augstskolu, universitāšu attīstībā šodien. Proti, ir jāņem vērā fakultāšu un ar tām integrēto pētniecisko struktūru, institūtu lielā daudzveidība, kāda ir izveidojusies šobrīd. Finansu plūsmas un saimnieciskās vadības efektīva pārvalde tajās iespējama, tikai izveidojot tām atbilstošu profesionālas vadības sistēmu - kanclera institūciju. Piedāvātās likuma redakcijas 17.1 pantā norādīts, ka kanclera institūciju veido universitāšu tipa lielo augstskolu saimnieciskās un finansiālās darbības vadībai, tātad atbilstoši iepriekš minētajām pārmaiņām jau pašās augstskolās. Augstskolu likuma iepriekšējā redakcija - 4.pants - noteic, ka augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp augstskolu akadēmisko personālu un augstskolu vadību. To paredz arī Eiropas jaunākās deklarācijas, piemēram, Erfurtes deklarācija, kura ir pieņemta 1998.gadā un kurā ir runa par kvalitatīvas augstskolu vadības sistēmas izveidošanu, augstskolu pārvaldi. Latvijas praksē šīs normas nav īstenojušās, nav varas un atbildības sadales, un tas noved pie finansu disciplīnas pārkāpumiem augstskolu darbībā. Ieviešot kanclera amatu kā profesionāli sagatavota kvalitatīvas vadības speciālista institūciju, tiktu novērsta potenciāla iespēja veidoties tādiem pārkāpumiem, kuru dēļ jāpielieto Augstskolu likuma 10.pants (augstskolas satversmes apturēšana) vai 11.pants (likvidācijas normas). Piemērs ir Rīgas Aviācijas universitāte. Ja ir konkrēts atbildīgais - kanclers -, tad no viņa var prasīt atbildību, var sodīt konkrēto vainīgo, netraumējot augstskolas akadēmisko dzīvi un negraujot rektora prestižu. Likuma jaunā redakcija paredz ievērojami lielu kanclera un universitātes akadēmisko lēmējinstitūciju saistību, un tas noteikts 17.panta četros apakšpunktos no deviņiem. Kanclers savā darbībā ir atbildīgs arī augstskolas senātam, un tas ir noteikts 17.panta divos apakšpunktos, un tāpat ir arī atbildība saistībā ar augstskolas satversmi. Kanclera darbības galvenā jēga ir izteikta 17.panta 4.apakšpunktā. Tātad: nodrošina finansējumu augstskolas profesionālai un nepārtrauktai darbībai, nodrošina finansu disciplīnas ievērošanu, tātad - valsts kā augstskolu dibinātājas atbildību par budžeta līdzekļu racionālu un mērķtiecīgu izlietojumu.

Līdzšinējā prakse, Latvijas Universitātes Satversmes 5. un 11.pants… Tas, ka kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram, būtiski sašaurina augstskolu autonomiju akadēmiskās brīvības īstenošanas aspektā, jo koleģiālām un mainīgā sastāvā vēlētām institūcijām kā senāts ir gandrīz neiespējami uzņemties konkrētu atbildību par finansu vai saimnieciskās lietās agrāk pieļautiem pārkāpumiem. Arī rektors, izcilākais akadēmiskās saimes pārstāvis, nevar būt tikpat izcils saimnieciskās un finansu darbības vadītājs. Rektora atbildības pastiprināšana par katru saimnieciskas dabas jautājumu mazina viņa ietekmi uz akadēmiskās dzīves organizācijas un pārvaldes jautājumu sekmīgu risināšanu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Esta. Tātad mums ir jāizšķiras: vai nu ieviešam kanclera institūciju augstskolu stabilai attīstībai, vai turpinām kā līdz šim!

Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir zināmas bažas par šo priekšlikumu. Piemēram, šā panta sestā daļa nosaka, ka kanclera prombūtnes gadījumā viņa pienākumus pilda izglītības un zinātnes ministrs. Cik var saprast, kancleram tomēr ir paraksta tiesības attiecībā uz diezgan svarīgiem dokumentiem. Taču cilvēks var saslimt un var būt, protams, arī zināmas brīvdienas vai komandējumi. Ko darīt tādā gadījumā? Vai, piemēram, no Daugavpils būtu jāved katrs papīrs uz Rīgu, lai ministrs to paraksta? Īsti skaidrs tas nav.

Panta astotās daļas beigas. Īsti nav arī skaidrs, kāpēc kanclers ir atbildīgs par savu amata pienākumu pildīšanas laikā veikto finansiālo un saimniecisko darbību vēl trīs gadus pēc darba līguma termiņa izbeigšanās. Ko tas īsti nozīmē? Ja tur bija kaut kādas problēmas ar mantu un tā tālāk, tad pēc trim gadiem ir noilgums un neko vairāk vairs nevar izdarīt šajā gadījumā. Tas arī īsti nav skaidrs.

Panta devītā daļa. Tas ir, protams, ļoti labi, ka arī augstskolas senāts var ierosināt kanclera atbrīvošanu no amata pirms darba līguma termiņa izbeigšanās, ja šādam ierosinājumam ir “likumīgs pamats”. Kāds ir “likumīgs pamats”? Likums par to neko nesaka. Tātad ir šāds deklarējums, bet īsti nav skaidrs, par ko ir runa.

Un, godīgi sakot, ir bažas arī par visu šo principu. Jo, cik var saprast, doma ir tāda, ka kanclers savā ziņā spēlētu tādu kā valsts pilnvarnieka lomu. Taču, kā mēs zinām, ir ļoti daudz pretrunu, ir ļoti daudz problēmu ar šo jautājumu, kā valsts piedalās to uzņēmumu un iestāžu vadīšanā un kontrolē, kuri pieder valstij. Tas ir ļoti labi, ka parādījās Valsts aģentūru likums, arī tas ir saistīts ar šo lietu.

Manuprāt, lēmums šajā jautājumā diez vai ir veiksmīgs. Diez vai šis kanclers, kas ir valsts pilnvarnieks, uz šādu normu bāzes var efektīvi strādāt. Jo, redziet, augstskolas - tas ir diezgan trausls mehānisms. Mums visu laiku notiek kaut kāda transformācija. Nu varbūt saudzēsim mūsu universitātes un neieviesīsim tik sasteigti tik radikālus grozījumus!

Protams, var būt arī tā, ka šis priekšlikums ir saistīts ar tīri mantiskiem jautājumiem. Kā mēs zinām, dažām augstskolām pieder diezgan labas mantas, un var būt, ka šā priekšlikuma autori vienkārši negrib ļaut universitātei un citām augstskolām pašām rīkoties ar savu mantu un grib to visu kontrolēt un varbūt kaut kādā veidā izmantot šādas iespējas. Taču var arī būt, ka tā tas nav. Protams, ir diezgan bezcerīgi cīnīties pret to, ja mantiskās intereses ir iesaistītas. Man tomēr negribas tā domāt. Gribas cerēt, ka varbūt ir nepamatotas šīs kārtējo reizi radušās aizdomas par kaut kādiem līdzīgiem apsvērumiem.

Tā ka, manuprāt, šis priekšlikums ir sasteigts un es aicinu to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Arī es noklausījos argumentus, kuri tika minēti par labu kanclera amata ieviešanai, bet mani tie absolūti nepārliecina. Es domāju, vienkārši ir jāpasaka, vai mēs augstākās izglītības jomā šodien vēlamies balsot par to, lai mēs turpinātu centralizētas valsts modeli, un tad šeit tas tiek arī ļoti precīzi iestrādāts, vai arī mēs paliekam pie pietiekami normālām demokrātiskām normām, pie valsts decentralizētām normām, to skaitā arī augstākajā izglītībā. Mums šīs centralizācijas jautājumā ir vienkārši ļoti konkrēti jāpasaka: “Mēs neuzticamies mūsu augstskolu, universitāšu, rektoriem, neuzticamies tai autonomijai, ko mēs viņiem atvēlējām, un pārņemam savās rokās šo augstskolu vadību, pa tiešo norīkojot tur cilvēkus, kurus uzskatām par mums uzticamiem.” Un tad varam faktiski spert arī nākamo soli - nomainīt rektora nosaukumu un aizvietot to ar jēdzienu “prorektors mācību darbā”.

Lūk, tāda ir šī ļoti konkrētā izvēle! Turklāt, izdarot šo izvēli, kuru es pateicu pietiekami konkrēti un tieši, mums ir arī jāpasaka, par kuru modeli mēs iestājamies. Es domāju, ka mums ir jāiestājas par valsts decentralizētu attīstību, par augstskolu autonomiju, par uzticību tiem rektoriem, kuri ir, un tāds tad arī būtu šis balsojums. Iesaku balsot pret kanclera amata ieviešanu ar tādu funkcionālo pienākumu nodrošinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bojāra kungs! Varbūt, ja jūsu vadītajā konservu rūpnīcā savā laikā būtu bijis šāds kanclers, tad jūsu vadītais uzņēmums nebūtu bankrotējis un darbinieku ģimenes nebūtu palikušas bez uztura.

Un, otrkārt, gribu atgādināt arī politiķiem, ka Satversmes tiesa nupat atzina par pamatotu Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju, jo tik tiešām galvenais iemesls, kāpēc šī universitāte tika likvidēta, bija rupji finansu pārkāpumi. Ja tur būtu bijusi ciešāka uzraudzība no valsts puses, tad, iespējams, šī augstskola joprojām pastāvētu.

Es zināmā mērā piekrītu arī Zvejsalnieka kungam un atsevišķiem kolēģiem, ka vēl rūpīgi ir jāpiestrādā pie funkciju sadales starp kancleru un starp augstskolu, tomēr gribu atgādināt, ka komisija maksimāli centās rast kompromisu starp Izglītības un zinātnes ministriju - tātad valsts institūciju - un augstskolu, lai saglabātos šis autonomijas princips. Šeit ir norādīts, ka kanclera amata kandidatūra saskaņojama ar augstskolas senātu, ka kanclers ir tiesīgs rīkoties ar augstskolas finansēm un mantu augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā, ka kanclers amata pienākumu pildīšanas laikā par savu darbību ir atbildīgs augstskolas senātam, ka kanclera atbrīvošanu no amata pirms darba līguma termiņa izbeigšanās var ierosināt arī augstskolas senāts, ja tam ir likumīgs pamats, un es patiešām pieļauju iespēju… ne tikai pieļauju iespēju, bet arī apgalvoju, ka, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, mēs vēlreiz ļoti rūpīgi uzklausīsim augstskolu rektoru domas un arī Augstākās izglītības padomes domas, kura šobrīd nepārprotami atbalsta šāda kanclera amata nepieciešamību. Bez tam mēs, rūpīgi piestrādājot pie esošās redakcijas un saglabājot principā pilnībā augstskolu autonomiju, tomēr nodrošināsim arī to, lai turpmāk mūsu augstskolas līdzīgi Aviācijas universitātei nebankrotētu.

Aicinu tomēr balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam

Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt uz komisijas sēdi! Būtu vēlama arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja klātbūtne. Paldies.

Sēdes vadītājs. ...Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu uzmanību! Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz ļoti īsu sēdi. Jāizskata viens neatliekams jautājums. Pulcēsimies tūdaļ pārtraukuma sākumā, Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 32. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Runājot par 21.panta un 33.priekšlikuma saturu, tas zināmā mērā ir jāsaista ar nākamajiem pantiem - ar 22.pantu un arī ar 25. - pantu par koledžām, pie tam šeit ir jārunā par principiālām juridiskām problēmām.

No vienas puses, ja mēs precīzi noskaidrojam, kas tad ir augstskola, tātad tā ir juridiskā persona ar savu atsevišķu mantu, tad tālāk izvirzās jautājums par to, cik tālu likumdevējs var piekrist, ka tiek veidota ķēde - teiksim, viena institūcija dibina nākamo, nākamā - vēl aiznākamo un tā tālāk. No juridiskā viedokļa tas būtu jāanalizē, raugoties no diviem aspektiem. Pirmais aspekts - no pārvaldes viedokļa, cik, teiksim, tālu tas var tikt producēts. Es domāju, ka tas var notikt ne vairāk par vienu pakāpi, tātad augstskola var nodibināt vienu ar sevi saistītu institūciju.

Otrs jautājums ir saistīts ar īpašuma tiesībām. Tātad Augstskolas īpašums, vismaz publisko institūciju dibinātajām augstskolām, ir publiskais īpašums, tas ir, kopīgs īpašums, un līdz ar to šī dibināmā iestāde, kas veidojas, nevar veidot tādu juridisko personu, kurai būtu sava manta. Tā paliek augstskolas kopīgā manta. Šis aspekts būtu jāatspoguļo likumā pirmām kārtām.

Attiecībā uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Šī tēze, kas šeit ierakstīta likumā, ir apšaubāma. Pirmām kārtām, skatoties uz to caur nākamo labojumu prizmu, kuri runā par dažādām šīm bezpeļņas institūcijām, saskaņā ar mūsu pieņemto Komerclikumu šī virzība tiek koriģēta. Tātad šeit mums ir jārēķinās ar to, ka pastāv attiecīgi šīm vajadzībām nošķirts īpašums, un diez vai publiskā īpašuma tālāka dalīšana un nošķiršana par privāto īpašumu būtu jānodod augstskolas ziņā. Kopā ar augstskolu attiecīgie īpašnieki, šinī gadījumā - pašvaldība vai valsts, var dibināt reizē kaut kādas kalpojošas institūcijas kaut vai komercsabiedrību formā, un tā ir šo dibinātāju problēma, bet nevis tā, ka ar likumu nododam šīs tiesības dibināt vēl un vēl, un vēl, un beidzot tā ķēde izveidojas tiktāl, ka rodas problēma ar publisko īpašumu. Publiskais īpašums, teiksim, vilciens, ar šādu vienkāršu frāzi nevar tikt pārvērsts par privāto īpašumu, kas var tikt pārdots, atsavināts, ieķīlāts, bankrotēt un tā tālāk. Šo situāciju tādā veidā ir nepieciešams precizēt uz trešo lasījumu Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Aicinu kolēģus balsot “par”, bet uz trešo lasījumu lūdzu Juridisko komisiju un Muciņa kungu iesaistīties tālākajā šā likumprojekta pilnveidošanā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli par 33.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 34. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad arī par šo pantu ir līdzīga rakstura piezīmes. Pirmām kārtām ir jānošķir uzņēmuma dibināšana, kas ir privāto tiesību subjekts, un attiecīgi jārunā par to, ka, protams, augstskolas var un tām vajag dibināt dažādas zinātniskas vai mācību iestādes, bet tas viss pēc būtības, precizējot 21.pantu, ir sakārtojams tā, kā es jau sacīju debatēs par iepriekšējiem priekšlikumiem.

Tas pats attiecas arī uz 37.priekšlikum, kur runāts par šīm koledžām. Juridiski ir nepieciešams precīzi noteikt īpašuma tiesības un arī juridiskās personas statusa saturu, jo tikai uzrakstīt, ka tā ir juridiskā persona, ar to vien ir par maz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es katrā ziņā gribu atbalstīt Muciņa kungu, jo reāli vesela rinda juridisku lietu šajā likumā par augstskolām rada būtiskas problēmas valsts pārvaldes sistēmā, un, ja runā tieši par 22.pantu, tad šeit ir rakstīts, ka “augstskolas dibina valsts bezpeļņas uzņēmumus”.

Mēs tikko pieņēmām Komerclikumu, un Komerclikums neparedz šādu institūtu - šādu uzņēmējsabiedrības formu dibināšanu, kāds ir valsts bezpeļņas uzņēmums. Nevar vienā reizē balsot par vienu likumu tā, bet otrā reizē, kā tas ir šinī gadījumā, atkāpties no tā, kas jau iepriekš ir ticis nobalsots Komerclikumā. Šādas uzņēmējdarbības formas Latvijas likumdošana neparedz.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav iebildumu. Atbalstām 35.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 36. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 37. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 38. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 39.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 41.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi atbalstīts ir arī 43. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 45.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 46. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 48. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 50. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 51.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 53.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 54. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai

Dz.Ābiķis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 56.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 57.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 58. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 62. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. Arī 63.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to neatbalsta.

Dz.Ābiķis. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 65. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt par 65.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izgudrot amatus jau vajag, bet vai tie vienmēr ir vajadzīgi? Nu ko nozīmē viesdocents, viesprofesors, vieslektors? Es domāju, ka tie vārdi “docents”, “profesors” un “lektors” tīri labi skan bez tā “vies”. Viesis paliek viesis, viesim nav nekādas atbildības, un būs arī attiecīga zobošanās no studentiem.

Un cienījamajam Ābiķa kungam nevajag izplatīt apmelojošus apvainojumus! Jums nav nekādu pierādījumu par to, ko jūs pateicāt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 65.priekšlikumu? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 66. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 68. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī 69. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Arī 70. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 71. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 72. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 74. - deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 75. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 77.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 78. - ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 79. - ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 80. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet (Starpsauciens: “Balsot!”), debatēs neviens runāt nevēlas, bet deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. - deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 21, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 81. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 82. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 83. - parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 84. - parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 86. - deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Razminovičs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Razminovičs: “Jā, dažus vārdus vēlos pateikt.”) Lūdzu! Atklājam debates par 86.priekšlikumu.

Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu neatbalstīt 86.priekšlikumu, jo studējošo personu studiju izmaksas ir pēc būtības paredzētas augstskolas personālam, nevis sabiedriskās organizācijas finansēšanai. Studentu pašpārvalde pēc būtības ir sabiedriska organizācija, kas spēj un var pati nodrošināt finansiālos līdzekļus, ar kuriem viņa var strādāt. Kā spilgtu piemēru šajā sakarā es varu minēt Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kurai, droši varu teikt, varētu pat rasties nelielas problēmas, ja tai šādu finansējumu piedāvātu parlaments. Manā skatījumā, tas studentu pašpārvaldes organizāciju daļēji pārvērstu par tādu kā birokrātu organizāciju, nevis studentus pārstāvošu organizāciju. Aicinu parlamentu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es šobrīd kā deputāts varu piebilst, ka vecā redakcija, ka augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību, ir, manuprāt, pietiekama. Kā deputāts es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 87. - parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 88. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 89. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 91.priekšlikumu.

Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti, 91.priekšlikumu uzskatām par augstskolu tiesību un autonomijas nepamatotu ierobežojumu. Minētais priekšlikums paredz 55.pantu “Studiju programmas” papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Akadēmiskās izglītības studiju programmas paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem.” Jāatzīmē, ka studiju programmu ar šādu studējošo skaitu Latvijā nav tik daudz, un jau tāpēc vien šis priekšlikums, mūsuprāt, ir bezjēdzīgs. Tiesa, tālāk priekšlikumā ir minēts, ka studiju programmas, kuras ir paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums. Tātad lielajam vairumam pašreizējo programmu būs jāsaņem šāds atzinums. Rezultāts būs tas, ka šī procedūra pārvērtīsies par tukšu formalitāti, tāpēc nav saprotams, kādēļ likumā paredzēti nevajadzīgi birokrātiski sarežģījumi. Kā agrāk, tā arī šodien mēs paši sev radīsim grūtības un pēc tam ar šīm grūtībām cīnīsimies. Iedomājieties, - piemēram, cienījamais Ābiķa kungs pēc šīs likuma normas nekad nevarētu iegūt augstāko akadēmisko izglītību tieši tāpēc, ka mums gadā vajag 25 vai varbūt 42 ģeogrāfijas pasniedzējus, ģeogrāfijas skolotājus, bet nekādā gadījumā nevajag 250.

Es lūdzu balsošanu un aicinu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Vai deputāts Māris Vītols vēlējās runāt debatēs? Lūdzu! Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu rūpīgi iepazīties ar visu otrās daļas redakciju kopumā un izraudzīt tos galvenos principus, kādi otrās daļas redakcijā ir paredzēti. Šobrīd, jūsu zināšanai, Latvijā ir vairāk nekā 460 studiju programmas, kas ir akreditētas. Tas ir ļoti liels skaits, ja mēs skatām visas akreditētās - gan valsts dibinātās, gan privātās - augstskolas kopumā, un tas liecina par studiju programmu ļoti lielu sadrumstalotību. Nav iespējams nodrošināt studiju programmas ar nepieciešamo skaitu profesoru, mācībspēku un panākt attiecīgu kapacitāti katrā konkrētā augstskolā. Visu citu valstu augstskolu likumi paredz viena vai otra veida regulējumus, nosaka šādus kritērijus studiju programmu akreditēšanai. Šeit ir runa par to, ka visi konkrētās studiju programmās studējošie, gan bakalauri, gan maģistranti, gan doktoranti, tiek skaitīti kopā šo kritēriju izpildīšanā. Domāju, ka ir jāņem vērā arī tā diskusija, kas ir bijusi saistībā ar atsevišķām mazākām studiju programmām, arī šī problēma ir risināma. Šie cilvēki tika iesaistīti šajā diskusijā jau tad, kad par šo jautājumu notika konkrētas sarunas Augstākās izglītības padomē. Tādēļ šajā otrās daļas redakcijā ir paredzēts, ka ir nepieciešams attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums šo studiju programmu akreditēšanai.

Tā ka lūdzu atbalstīt 91.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir nopietns jautājums, par ko tika arī sabiedrībā, sabiedrības saziņas līdzekļos daudz diskutēts. Jo sākotnēji bija izskanējusi informācija, ka turpmāk attiecībā uz akadēmiskās izglītības studiju programmām būs dzelžaina prasība, ka tās paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem un ka obligāti būs jābūt vismaz pieciem profesoriem. Tik tiešām, - ja šāda veida likums tiktu pieņemts, tas izraisītu ļoti lielu un pamatotu sašutumu augstskolu sabiedrības vidū. Tāpēc komisija ļoti rūpīgi izskatīja ļoti daudzu augstskolu pasniedzēju atsauksmes par šo iecerēto normu un nonāca pie secinājuma, ka tā tas tomēr nebūs un ka varēs piedalīties arī mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, un ka izglītības programmas būs paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem. Šis jautājums vienīgi būs jāsaskaņo ar demokrātiski ievēlēto, mūsu pašu ievēlēto Augstākās izglītības padomi. Jo tik tiešām dažādi eksperti atzīst, ka mūsu studiju programmas ir pārāk sadrumstalotas. Taču, es vēlreiz atkārtoju, nedz ģeogrāfiem - jūs, Plinera kungs, te minējāt manus kolēģus -, nedz valodu speciālistiem, nedz citiem nebūs šajā ziņā jāuztraucas, un būs arī iespējams šīs programmas īstenot ar mazāku skaitu studentu un arī mazāku skaitu profesoru. Tā ka es uzskatu, ka mēs komisijā esam atraduši pilnīgi saprātīgu kompromisu, kas apmierinās visas ieinteresētās puses. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 93. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Precizētā redakcijā ir atbalstīts 94. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 96. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 97. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Ir atbalstīts arī 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 99.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 100. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 102.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 103. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 105. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 106. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 107. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 108. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 109. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 110. - parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 111. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 112.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 16. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Sakot paldies par gandrīz nedalīto atbalstu, es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 29.maijam.

Sēdes vadītājs. 29.maijs. Iebildumu nav.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu parakstītu iesniegumu: “Lūdzam pārbalsot lēmuma projekta ar dokumenta numuru 1920 nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo balsojuma izdrukā neparādās deputātes Aijas Barčas balsojums, kura balsoja “par” sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu.”

Par to, kā lieta tālāk virzāma, vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu ieslēgt viņai mikrofonu.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, kuri ir parakstījuši šo lūgumu pārbalsot! Protams, jūs varat iesniegt šādus lūgumus, jo tiešām Kārtības rullis paredz tādu iespēju. Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja to cilvēku starpā, kuri balsos “par” (tāpat kā iepriekšējā balsojumā), figurēs tādi pilsoņi kā deputāts Jānis Urbanovičs, kas jau kopš rīta nav redzēts šajā zālē, tad arī mēs varam iesniegt tādu pašu iesniegumu par pārbalsošanu. Tas bija par to, kā lieta tālāk virzāma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājumu tālāk lemsim demokrātiskā ceļā. Vispirms mums jābalso par to, vai izskatīt šo iesniegumu. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. “Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies priekšsēdētāja kungs! Lagzdiņš mani aicināja savaldīties, un, ja uz to aicina antikorupcijas tēvs, tad es kļūstu savaldīgs. Naudu man nevajag, Lagzdiņa kungs!

Ja mēs runājam par sevi pašu, tad īstenībā jau varētu arī nerunāt, bet es tomēr nedaudz gribētu aicināt balsot “pret”, jo, ja kāds ir nepareizi nospiedis pogu, tad parlamenta prakse to pieņem zināšanai un ieraksta vēsturē - “nepareizi nospieda”. Un viss. Un mazbērniem var teikt: “Es tam “telekomam” neļāvu uzvarēt, vienkārši roka paslīdēja.”

Ja mēs runājam par situāciju vispār, tad es pateikšu, ka tā situācija ir tāda. Teiksim, jūs aizejat uz tirgu, kā tas arī ir ar “Lattelekom” līgumu, vai uz autoveikalu un nopērkat mašīnu, bet pēc kādiem četriem gadiem vai pat ātrāk - pēc četriem mēnešiem, kā tas ir šajā gadījumā, jūs uzzināt, ka nedaudz ir pārmaksāts - kādi 300 lati no 30 tūkstošiem latu. Un ko dara tādi kā mēs līdzīgā situācijā? - Paņem rungu un sadauza šo mašīnu lupatlēveros: “Ak, tu skāde, es pārmaksāju 300 latu!” Nu nav vairs ne 30 tūkstošu, ne 300 latu. Ar mani pašu arī notiek līdzīgi. Vakar es pēc gadu ilgas cīņas dabūju rozā kupolu lampai. Es piedraudēju ar Patērētāju... (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Tas ir par lietu, Dobeļa kungs! (Starpsauciens: “Anekdotes vakarā!”) Tabūna kungs, jūs pats esat viena vesela anekdote. Un esat šeit jau no rīta…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iztiksim bez dialoga ar zāli.

K.Leiškalns. Tas nav dialogs ar zāli, bet atbilde uz starpsaucienu no zāles un starpsaucienu no tribīnes! Bet tagad es turpināšu. Un es nopirku vakar to lustru… lustrai to kupolu. Dabūju... Par 11 latiem un 99 santīmiem. Braucu mājās, pa ceļam nopirku vēl maizi, 3 pudeles alus, ko vakarā pie televizora Tabūnam par godu izdzēru, bet, kāpjot ārā no mašīnas, man tā lustra atsitas pret mašīnas durvīm un saplīst. Un ko būtu darījis normāls cilvēks? - Izmetis miskastē tos saplīsušos lūžņus. Ko dara nenormāls latvietis? - Viņš paņem un ar tām lustras atliekām izsit garāžai abus logus.

Patiesībā mēs visu laiku gribam rīkoties līdzīgi. Pie kam acīmredzot šī līdzīgā rīkošanās nav nemaz tik nevainīga, jo valdības deklarācijā ir ierakstīts skaidri un gaiši: uzņēmumā “Lattelekom” valstij piederošais 51% akciju šogad ir jānodod privatizācijai. Es nezinu, kādā veidā, taču acīmredzot kāds tās grib pirkt. Un, ja kāds grib pirkt, tad vienīgais, kas ir jāizdara, - ir jāpazemina preces cena! Tātad kāds šajā pasaulē, šajā valstī, šajā sabiedrībā ir gudrs, un viņš grib pazemināt “Lattelekom” akcijas cenu. Vai viņam pārējie būtu jāuzpērk? Varbūt daži labi gudrie - jā, bet muļķi jau nav jāuzpērk. Viņi tāpat vien izsitīs garāžai logu, sadauzīs paši savu mašīnu, stāvēs pie sasistas siles kā tā zvejnieka sieva un brīnīsies, kas ir noticis.

Nekas jau nav noticis! Kārtējo reizi ir pamodies revolūcijas gars. Muižas dedzināja, caru nošāva un tagad izdauzīs “Lattelekom” logus. Nu dauziet! Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu norādīt uz to, ka šis balsojums ir pietiekami nozīmīgs, un uzsvērt arī to, ka ne jau velti te Saeimas deputātiem viedokļi bija diezgan tuvi. Vēlos uzsvērt, ka Leiškalna kunga bažas par to, ka kādam tur roka ir paslīdējusi, ka nevis “par”, bet “pret” ir nobalsots… Tas šoreiz nenotiks, bet vienkārši tas balsojums tobrīd netika fiksēts. Diemžēl gadās arī tā. Tas ir viens, uz ko es gribēju norādīt.

Un vēl otrs, ko es gribēju pateikt. Man liekas, ir jāatzīst viens - tas, ka šis komisijas lēmuma projekts ir jānodod Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kuru vada Kārlis Leiškalns, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Kārļa Leiškalna kompetence arī šeit noderēs, tāpēc nevajadzētu baidīties no viņa ekspertīzes.

Es arī domāju, ka Leiškalna kungs šinī gadījumā varbūt izsaka sev vai komisijai neuzticību, bet tomēr, es domāju, atbalstīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas spēju lemt par šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai izskatīsim septiņu deputātu priekšlikumu - pārbalsot lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums netiks izskatīts.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

“Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noteiktajā termiņā nav saņēmusi priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajam lasījumam. Šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.” Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši ierosinājumu par šādiem lēmumu projektiem: “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”, “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”, “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”, “Par deputāta Māra Sprindžuka atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”, “Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” , “Par deputāta Jāņa Estas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”, “Par deputāta Jāņa Estas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”, “Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”, “Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”, ”Par deputāta Roberta Jurdža apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi” un “Par deputāta Jāņa Gaiļa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvi”, kā arī “Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” un “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”.

Ir saņemts arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts “Par Helmuta Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Ir priekšlikums iekļaut visus šos lēmuma projektus darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu akceptēt šo projektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 10, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1924. Uz trešo lasījumu ir saņemti trīsdesmit divi priekšlikumi, un 1.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 49.pantu. To komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! 1998.gadā 6.Saeima pieņēma jauno Krimināllikumu, kas stājās spēkā pagājušā gada 1.aprīlī. Diemžēl jāatzīmē, ka acīmredzot šā Krimināllikuma pieņemšana bijusi sasteigta, tāpēc ka šajā jaunajā Krimināllikumā ir iestrādāta dubultā soda politika jeb, citiem vārdiem sakot, arī dubultā morāle.

Uzklausot jauno ģenerālprokuroru Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī frakcijā, Maizīša kungs atzīmēja, ka nav pieļaujama situācija, ka Krimināllikumā eksistē dubultā soda politika jeb dubultā morāle. Faktiski galvenais diskusiju objekts, par kuru mums šodien būtu jārunā un attiecībā uz kuru būtu jāmēģina labot situācija, ir ietverts 49.pantā, par kuru ir šis mans pirmais priekšlikums. Un arī par 55.pantu.

Ko nosaka Krimināllikuma 49.pants? Vieglāku sodu noteikšanu, nekā ir likumā paredzētais sods. Ko tas nozīmē? Jau vairāk nekā gadu darbojas jaunais Krimināllikums, un diemžēl, izmantojot šā panta īpatnības, advokātiem ir iespēja panākt, ka par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem noziedznieki, to skaitā arī recidīvisti, saņem pat nosacītu sodu. Varu minēt konkrētu piemēru. Pēdējā laikā sabiedrība tiek aicināta aktīvāk cīnīties pret narkotiku izplatīšanu mūsu valstī, tajā skaitā arī skolās. Konkrēts piemērs. Pagājušajā gadā jau pēc šā Krimināllikuma stāšanās spēkā pie kriminālatbildības par narkotiku izplatīšanu tika saukts bijušais recidīvists, nu jau nelaiķis Berlina kungs. No juridiskā viedokļa raugoties, lieta ir ļoti “tīra”. Krimināllieta tika nosūtīta uz tiesu, un tiesa pieņēma ļoti unikālu lēmumu, kā rezultātā par likuma pārkāpumu, par kuru minimālais sods ir 8 gadi, Berlina kungs saņēma 3 gadus nosacīti. Policija šo kungu, recidīvistu, aizturēja pēc mēneša vēlreiz. No juridiskā viedokļa, atkal lieta ir “tīra” - ir pierādījumi, ir lietiskā bāze, un, otrreiz izskatot šo lietu, tiesa pieņēma lēmumu jau piespriest viņam 5 gadus nosacīti. Nu ko, nākamais soda veids acīmredzot jau būtu piespriest mūža ieslodzījumu nosacīti.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs rūpīgi izanalizēt radušos situāciju un arī ar likuma palīdzību cīnīties ar organizēto noziedzību. Es uzreiz gribu arī pateikt saviem iespējamajiem oponentiem, kuri varētu iebilst, ka likuma bardzība nebūt nenosaka efektīvu cīņu ar noziedzību. Tā diemžēl nav vai, paldies Dievam, tā nav! Es varu minēt ļoti daudz piemēru, ka, tieši pateicoties likuma bargumam, noziedzības līmenis vienā vai otrā jomā samazinās.

Es vēlreiz aicinu rūpīgi apsvērt manu priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Šņepsts.

J.Šņepsts. Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka komisija vadījās pēc principa, ka īstenībā sodus nosaka tiesa, ne jau advokāti. Advokāti šinī ziņā var tikai aizstāvēt apsūdzēto. Bez tam tiesa, motivējot soda mīkstināšanu, attiecīgi izdara arī ierakstu, kas pamato šo motivāciju. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas atzinumu, respektīvi, noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 31. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 2.priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 50.panta pirmo daļu. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, man žēl, ka jūs noraidījāt iepriekšējo priekšlikumu.

Šis manis iesniegtais priekšlikums skan tā: “Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus.” Diemžēl šobrīd prakse ir tāda, ka šī norma, kura it kā daļēji ir iestrādāta Krimināllikumā, nedarbojas. Ko tas nozīmē? Tagad aktuāls ir jautājums par jau notiesāto Pētersona kungu, kurš tika notiesāts 1996. gadā. Viņam tika inkriminētas un pierādītas 12 epizodes nepilngadīgu puišeļu pavedināšanā un izvarošanā. Maksimālais sods, ko viņš saņēma, bija 8 gadi. Piemērojot Amnestijas likumu, sods tika samazināts uz pusi - līdz četriem gadiem -, bet diemžēl netiek ņemts vērā tas, ka 12 bērniem dzīve tika sakropļota.

Nākamais. Tuvākajā laikā Daugavpils Latgales apgabaltiesa izskatīs aizdomās turamā Verbicka krimināllietu, kurš tiek apsūdzēts pederastijā. Kopumā viņam ir pierādītas 52 epizodes. Respektīvi, 52 reizes viņš ir izvarojis nepilngadīgus jauniešus. Maksimālais sods, ko pašreiz Krimināllikums paredz, un tas acīmredzot varētu arī tikt piespriests, būtu 6 - 8 gadi.

Mēs daudz diskutējam no šīs tribīnes, runājam par to, ka jācīnās ar noziedzību, ka noziedzniekiem jāatrodas cietumā, bet reāli, ar likuma spēku, mēs to negribam darīt. Es aicinu kolēģus vēlreiz pārdomāt radušos situāciju un tomēr atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 3.priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 50.pantu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ādamsons nevēlas debatēt. Vai prasāt balsojumu? (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 22, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 4. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai nepieciešams balsot? (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 27, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 5. priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 51. pantu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Es komisijas vārdā gribu teikt, ka te uzreiz veidojas pretruna. Vienā gadījumā deputāts Ādamsons ierosina, ka kopējais laiks nedrīkst pārsniegt 40 gadus, taču pirmajā... 2.priekšlikumā tas laiks varēja būt kaut vai 100 gadi, ja ņem vērā viņa nosaukto epizodi.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 6. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 27, atturas - 31. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 7. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Arī tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 26, atturas - 29. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 8. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 86.pantu. Arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 9. priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Šņepsts. 10. - arī tas ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. Noraidīts ir arī 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 12.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Šņepsts. 13. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

J.Šņepsts. 15. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir ņēmusi vērā savā 16.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šņepsts. 17. - deputātes Soldatjonokas priekšlikums attiecībā uz 160.pantu. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 19. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šņepsts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Šņepsts. 21. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums likumprojektu papildināt ar jaunu pantu. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdzīgi ir arī ar 22. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 23. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums par 175.panta ceturto daļu. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šņepsts. Noraidīts ir arī 24. priekšlikums, kurš ir par 176.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 25.priekšlikums, kurš ir par 177.panta trešo daļu, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Līdzīgi ir arī ar 26.priekšlikumu, kurš ir par 179.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Šņepsts. Noraidīts ir arī 27.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Tāpat ir arī ar 28.priekšlikumu, kurš attiecas uz 245.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. 29. priekšlikums - parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

J.Šņepsts. 30.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šņepsts. Līdzīgi ir ar 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Jā, taču mums bija jāpiemin, ka 30. - 32. priekšlikums bija papildu dokumentā, kuram ir numurs 1924-a. Kolēģiem nav iebildumu? Paldies.

J.Šņepsts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts aģentūru likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1664. Likumprojekts “Valsts aģentūru likums” tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kas bija atbildīgā komisija, un ir akceptēts, lai šodien tiktu izskatīts pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izskatīts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Juridiskajā komisijā. Visas trīs komisijas lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts tika nodots arī Juridiskajai komisijai kā otrajai komisijai. Arī Juridiskā komisija iepazinās ar šo likumprojektu, izanalizēja to un kopumā atzina, ka tas būtu atbalstāms pirmajā lasījumā.

Likumprojekts, protams, ir mērķēts uz to, lai valstī sakārtotu situāciju attiecībā uz tām valsts funkcijām, kuras nevar nosaukt par tiešām valsts pārvaldes funkcijām. Šeit ir mēģināts 4.pantā tās definēt, kaut kā konkrēti tās aprakstīt, taču tiesību teorijā šīs funkcijas mēs pazīstam kā publisko pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Tādām vajadzībām valsts aģentūras jeb autonomas valsts vai publiskās iestādes saskaņā ar valsts tiesību teoriju tiek radītas, un tā tās arī funkcionē. Jo pārvaldes vajadzībām mēs dibinām valsts pārvaldes iestādes vai - attiecīgi plašākā nozīmē - valsts varas iestādes. Šoreiz tātad ir runa par vienkāršām publiskām iestādēm, valsts iestādēm. Apkopojot 4.pantā teikto, var sacīt, ka tās tiek radītas, lai sniegtu publiskos pakalpojumus plašā nozīmē. Un šeit ir tā īpatnība, ka pakalpojums netiek sniegts saskaņā ar civilu līgumu, uz Civillikumu balstītu līgumu, brīvu nolīgšanu, bet ka pakalpojums tiek publiski determinēts. Līdz ar to, protams, ir visi tie atvieglojumi, kas ir šajā likumā paredzēti. Tātad tiek regulēta tikai “no augšas” direktora alga, tiek noteikti vispārējie mērķi. Un tajā pašā laikā direktoram, vadībai ir tātad plaša iespēja sasniegt attiecīgus rezultātus šādā iestādē. Nav arī paredzēts, ka šādā iestādē būtu jādarbojas civildienestam.

Šādi principi būtu atbalstāmi. Tie precīzi nošķir šā tipa iestādes no pārvaldes iestādēm, kur viss notiek nedaudz savādāk. Tātad gan civildienests funkcionējis vairāk vai mazāk... gan arī tiek daudz sīkāk noteikts finansējums, un tā tālāk. Taču, kopumā atbalstot šo likumprojektu, tomēr būtu nepieciešams, gatavojot otro lasījumu, likumprojektā veikt veselu rindu precizējumu, jo, tikai ņemot vērā šādus iespējamus precizējumus, Juridiskā komisija piekrita atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Faktiski šādu iestāžu darbības joma ir jāpaplašina, jo šādas publiskās iestādes, kuras sniedz attiecīgus pakalpojumus, ir nepieciešamas ne tikai valsts institūcijām, bet arī pašvaldībām. Arī pašvaldībām. Tātad ir jāatšķir pašvaldību pārvaldes institūcijas no šādām vienkāršām pašvaldību institūcijām, kuras sniedz attiecīgus pakalpojumus. Tātad ir jārunā ne tikai par valsts aģentūrām, bet arī par publiskām aģentūrām. Arī pašvaldībām ir tiesības veidot tādas pašas aģentūras. Tātad tiek precīzi noteiktas pašvaldību un šo aģentūru attiecības - tāpat kā šeit precīzi ir aprakstītas ministrijas un valsts iestādes attiecības. Es domāju, ka šis likums ir papildināms ar tādu nodaļu, bet vispārīgie noteikumi būtu paplašināmi. Ir jārunā ne tikai par valsts, bet arī par publiskajām iestādēm. Šādas iestādes, aģentūras varētu būt ne tikai valsts vai pašvaldības, bet arī citu publisko institūciju pakļautībā. Šodien mēs šeit izskatījām likumprojektu par augstskolām... Tieši šādas aģentūras var darboties, tā teikt, zem augstskolām, ja tās ir attiecīgas publisko tiesību institūcijas. Jo šī publiskā vara izpaužas ne tikai valstij un ne tikai pašvaldībām, bet arī pēc cita principa organizētām pašpārvaldes institūcijām. Teritoriālā ziņā tās ir pašvaldības institūcijas. Taču tās ir arī citas publisko funkciju veicošas institūcijas. Tādā ziņā šis likums būtu precizējams, izmantojot tās iestrādes, kas šajā likumā ir pareizi sakārtotas. Šis likums tad aptvertu ne tikai valsts problēmas, bet arī citas publisko tiesību subjektu problēmas. Tas jāveic, izmantojot šos principus, kas ir šajā likumā iestrādāti saistībā ar attiecībām starp valsti un šādu aģentūru. Tādā veidā mēs varētu sakārtot veselu rindu institūciju mūsu valstī, un tad neviena šāda tipa institūcija nepaliktu bez regulēšanas. Jo mums ir nepieciešams sakārtot ne tikai valsts iestādes, bet arī pašvaldību un citu publisko tiesību subjektu iestādes.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs. Tieši šo iemeslu dēļ likums ir jāpapildina un jāprecizē daudzas lietas, tālāk spriežot par šo jautājumu. Kas attiecas uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu, komisija piedāvās diezgan garu iesniegšanas termiņu. Taču tagad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aģentūru likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Salkazanovs. Komisija piedāvā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Man bija kas sakāms par komisijām, par to, kam vēl vajag nodot. Vajag nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Mēs jau izskatām pirmajā lasījumā, tā ka vilciens šoreiz ir aizgājis... 10.jūnijs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmais dokuments nr.1913. Otrajam lasījumam ir saņemts tikai viens priekšlikums, kas ir izstrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Pēc būtības tur tiek izņemts viens vārds. Šis priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu, un es aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šņepsts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Šo likumprojektu ir ierosinājusi Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka vēl nesen mēs pieņēmām grozījumus šajā likumā un ka tieši šim 7.pantam bija vairāki varianti. Arī citas komisijas bija sagatavojušas savus variantus, ne tikai Juridiskā komisija. Tātad toreiz netika pieņemta Juridiskās komisijas redakcija, bet tika nobalsots citas komisijas redakcijas variants un līdz ar to šobrīd mums ir radušās zināmas problēmas šajā likumā, jo likumā ir izveidojušās iekšējas pretrunas - faktiski parādījušies “baltie plankumi”. “Baltie plankumi” sevī satur tādu problēmu, ka šobrīd likumprojekta 7.pants, kas faktiski vienīgais tiek piedāvāts jaunajā redakcijā, runā par nepilsoņa statusa atņemšanu, bet tagad te nav ietverts 1. un 2.apakšpunkts, kas nosaka, kādos gadījumos vēl var atņemt nepilsoņa statusu - tātad ja nepilsonis neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem un ja šis nepilsonis pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām. Tātad 1.pantā ir noteiktas personas, kuras attiecīgi nevar būt nepilsoņa statusa saņēmējas. Līdz ar to likumā ir pazudis mehānisms, kādā veidā šo problēmu tagad varētu atrisināt. 7.pants savā redakcijā, ko piedāvājusi Pilsonības likuma izpildes komisija un ko attiecīgi arī Juridiskā komisija atbalstījusi pirmajā lasījumā, lai sakārtotu šīs lietas.

Bez tam, protams, ir strīds arī par to, kādā procesuālajā kārtībā ir jāatņem šis statuss, - tātad runa ir par to, vai mums ir jārīkojas tādā pašā līmenī, kādā tiek atņemta pilsonība. Pilsonība, kā es personīgi uzskatu, ir ļoti stingra personas saite ar attiecīgo valsti. Tā gan praksē, gan arī juridiskajā teorijā daudzkārt tikusi regulēta un sakārtota, un šeit pilnīgi loģiski izriet, ka šāds statuss tiek atņemts ar tiesas nolēmumu.

Tajā pašā laikā šis nepilsoņa statuss ir diezgan jauna konstrukcija, tā ir pārejas perioda situācija, kas atspoguļo to, kas notiek mūsu valstī. Pasaulē diez vai ir zināma tāda situācija, ka faktiski pēc būtības ir šādi bezvalstnieki ar zināmām sociālajām un pat politiskajām garantijām, lai gan šī saikne ar valsti viņiem nav tik cieša kā pilsonības gadījumā. Līdz ar to šeit starptautiskajiem dokumentiem ir pilnīgi atbilstoša parastā kārtība, kad šāds statuss tiek anulēts ar administratīvo aktu, un, ja kāds vēlas sūdzēties, viņš šo administratīvo aktu pārsūdz tiesā tādā veidā, kā šeit iepriekš tika atzīmēts, un tādējādi tiek pieņemts demokrātisks lēmums.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Mēs esam apsprieduši šo jautājumu arī ar citām komisijām. Deputāti ir gatavi strādāt pie priekšlikumiem uz otro lasījumu. Iespējams, ka par kaut ko būs jādiskutē, lai atrastu kompromisu, taču kā pamatu to būtu nepieciešams pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums būs jābalso par nesen pieņemtā tā saucamā nepilsoņu likuma kārtējo grozīšanu. Mūsuprāt, šis solis nav atbalstāms, jo tas neatbilst likumdošanas loģikai.

Kāda ir normāla likuma grozīšanas prakse? Tad, kad likums ir pieņemts, sākas tā īstenošanas posms, un tā īstenošanas gaitā pakāpeniski uzkrājas informācija par likuma trūkumiem un nepilnībām, kas neatbilst sabiedrības interesēm vai kavē pilnvērtīgu likuma darbību. Tā bija arī ar tā saucamo nepilsoņu likumu.

Šis likums tika pieņemts 1994.gada pavasarī, un četru gadu laikā gan Saeima, gan Valsts cilvēktiesību birojs, gan nevalstiskās organizācijas ir saņēmušas daudz sūdzību par likuma nepilnībām, kuras provocē ierēdņu patvaļu, bet it īpaši nepilsoņu statusa atņemšanas gadījumos. Un tīri loģiski galu galā pienāca brīdis, kad attiecīgās normas tika grozītas. Pavisam nesen, martā, pēc nopietnas diskusijas ar Saeimas vairākuma atbalstu likuma grozījumi tika pieņemti. Tagad acīmredzami būtu lietderīgi ļaut likumam kādu laiku pastrādāt, lai mēs uzkrātu jaunu pieredzi un saņemtu atsauksmes no iedzīvotājiem un no valsts institūcijām. Ir saprotams, ka divu nedēļu laikā pēc marta grozījumiem nekādu lietderīgu informāciju par likuma izpildi mēs neesam saņēmuši.

Ar to es aicinu šobrīd atturēties no daudzcietušā likuma sasteigtas grozīšanas. Atļausim tam kādu laiku pastrādāt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Par šo problēmu mēs esam ļoti daudz šajā zālē debatējuši. Pirmkārt, trešajā lasījumā pirms diviem mēnešiem, grozot tā saucamo nepilsoņu likumu, mēs pieļāvām rupju juridisku kļūdu. Likuma 1.pants izsmeļoši uzskaita visus tos apstākļus, kuriem pastāvot, persona nevar kļūt par nepilsoni un iegūt nepilsoņa statusu. Loģika prasa, lai normā, kas uzskaita gadījumus, kādos ir atņemams nepilsoņa statuss, ietvertu visus tos gadījumus, kuri ir bijuši par šķēršļiem, lai iegūtu nepilsoņa statusu. Proti, runa ir par 1.pantu.

Diemžēl tas priekšlikums, kas tika nobalsots trešajā lasījumā pirms diviem mēnešiem - tātad šā gada martā, ietver tikai dažus šos nosacījumus. Un tad jautājums ir šāds: kādēļ vienām personām, kuras rupji pārkāpušas likumu, šis statuss netiek atņemts, bet savukārt citām personām šis statuss var tikt atņemts? Un tieši šā iemesla dēļ, lai juridiski sakārtotu un precizētu likumu, lai tajā novērstu iekšējās pretrunas, Pilsonības likuma izpildes komisija, kuras tiešajā kompetencē ir pārraudzīt šā likuma izpildes likumību un taisnīgumu, nevar pieļaut pretrunīgu likumu atstāšanu spēkā. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Lagzdiņa kungs šeit vispusīgi arī komisijas vārdā, kura izstrādājusi šo likumprojektu, raksturoja šos momentus, kas liek mums pieņemt šobrīd šo likumu pirmajā lasījumā un nevis gaidīt, kā Mitrofanova kungs teica, kaut kādus rezultātus. Tik tiešām, ir nepieciešams nepieļaut nepareizus rezultātus, un tāpēc ir jāpielabo šīs juridiskās neprecizitātes. Bez tam, atcerieties arī to, kāds bija vēl viens uzdevums šim iepriekšējam likumam, kad mēs pieņēmām grozījumus. Tur tiešām bija viens ne visai demokrātisks princips, kas bija saistīts ar nepilsoņu pasēm. Tas paredzēja, ka nepilsoņa pases neizņemšana automātiski anulēja šā nepilsoņa statusu, tāpēc šādu nedemokrātisku un ne visai precīzu normu mēs nevarējām pieļaut. Tas radīja situāciju, kad likums tika pieņemts un izsludināts, bet šobrīd, es domāju, šis mirklis, kas ir starp šā likuma iepriekšējo grozījumu izsludināšanu un šo te grozījumu pieņemšanu un izsludināšanu, nekādas problēmas nevar radīt, tāpēc visi jautājumi var tikt risināti parastā kārtībā tad, kad šis likums būs pieņemts un izsludināts. Es arī aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 25.maijs.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Darba dokuments nr.1923. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums attiecībā uz 1.panta redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 9.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. 3. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Viens no valdības, jau jaunās valdības, deklarācijas punktiem ir tāds, ka valdība darīs visu, lai koordinētu valsts un pašvaldības policijas darbu, kā arī gala rezultātā panāktu to apvienošanos. Šis priekšlikums, kuru es esmu piedāvājis grozījumos likumā “Par policiju”, faktiski agrāk jau bija iekļauts šajā likumā. Un ko tas nozīmē? Es atļaušos vēlreiz to nocitēt: “Pašvaldības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar valsts policiju.” Ja mēs neatbalstīsim šo te priekšlikumu, tas nozīmēs, ka pašvaldības policija darbosies ārpus likuma, jo nebūs normāla reglamentējoša juridiska akta, kas nosaka tās darbību. Līdz šim, vismaz līdz 1998.gadam, bija tāda sistēma, ka arī pašvaldības policija atradās Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Kolēģi, ja mēs gribam sakārtot valsti, tad mums ir jāatgriežas pie šīs sistēmas.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts. Es aicinu pievērst jūsu uzmanību nobalsotajai un spēkā esošajai 15.panta redakcijai, kur viennozīmīgi ir pateikts, ka pašvaldības policija ir valsts policijas sastāvā, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šņepsts. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 15.pantu, kas paredz tā papildināšanu ar ceturto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdzīgs ir arī 6.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Šņepsts. Aicinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22.maiju.

Sēdes vadītājs. Būtu priekšlikums, tā kā būtu nepieciešamas piecas dienas, noteikt 23.maiju, ja jums nav iebildumu. Nav iebildumu.

Arī likumprojektam “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” 23.maijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” tika izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un motivācija, kāpēc mēs šādu likumprojektu izstrādājām, bija saistīta ar problēmām, kuras mēs mēģinājām risināt, lai atgrieztos Latvijā mūsu automašīnu tirgus no Lietuvas. Galvenokārt šā jautājuma dēļ. Šobrīd ir radusies situācija, ka zināmas problēmas mūsu uzņēmējiem rada fiziskās personas, kuras… pareizāk sakot, uzņēmēji paši rada šīs problēmas, lai nebūtu jāmaksā nodoklis vai arī lai nodoklis būtu jāsamaksā samazinātā apjomā. Automašīnas, kuras ir paredzēts realizēt Latvijā, ieved nevis uz uzņēmuma vārda, bet uz fizisko personu vārda. Likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” ir noteikts, ka fiziskās personas, ievedot automašīnas, par pirmajiem 300 latiem var pievienotās vērtības nodokli nemaksāt. Konsultējāmies ar speciālistiem un secinājām, ka parasti šo 300 latu robežu, šo normu attiecina uz tādām plaša patēriņa precēm kā pārtikas produkti, apģērbs, personīgās lietošanas preces, bet uz tādām precēm, kas ir ilgtermiņa lietošanas, parasti šādu normu nepiemēro.

Līdz ar to mēs jums piedāvājam atbalstīšanai pirmajā lasījumā grozījumus, kas nosaka, ka likuma 37.panta noteikumi neattiecas uz fizisko personu ievedamajiem individuālajiem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti brīvam apgrozījumam. Vienkāršā tautas valodā runājot, nodoklis jāsāk maksāt no pirmā lata, nevis no summas, kas ir samazināta par 300 latiem.

Lūdzu tātad atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vispirms mums jābalso par steidzamību.

A.Poča. Jā, protams. Es atvainojos, komisija pirmām kārtām lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 22.maijam. Un otrais lasījums varētu notikt 25.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šī vienošanās starp trim Baltijas valstīm nepieciešama, lai palielinātu tiesiskās aizsardzības telpu lieciniekiem un cietušajiem. Katrā ziņā šī vienošanās paver labas iespējas cīņā pret organizēto noziedzību trijās Baltijas valstīs.

Ārlietu komisija, kas bija atbildīgā komisija, atbalstīja šā likumprojekta virzību un aicina atbalstīt to arī Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Krasts. 25.maijs.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Atbildīgā komisija ir likumprojektu atbalstījusi otrajā lasījumā un aicina jūs to darīt arī šodien šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige. Lūdzu!

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Noteiktajā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā neviens priekšlikums nebija iesniegts, un tādēļ es lūgtu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Sprindžuka atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Estas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Estas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Jurdža apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Gaiļa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Helmuta Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1957. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Ata Slaktera iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Zemgales vēlēšanu apgabalā nākamais kandidāts ir Dainis Dzērvītis, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgajā sarakstā ir Māris Lipkins, kurš arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Seko kandidāts Helmuts Čibulis, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Helmuta Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Apsveicam jauno kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā divus lēmuma projektus - “Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” un “Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām šos lēmuma projektus? Nav iebildumu.

Lūdzu, izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Annai Seilei. Paziņojums.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā notiks pulksten 12.30, tas ir, tūlīt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Jūs tiekat aicināti uz komisijas sēdi tūlīt pēc šīs sēdes beigām. Komisijas sēde notiks Pilsonības likuma izpildes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 4.sēde

2000.gada 18.maijā

 

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram

M.Segliņam “Par narkotisko vielu izplatības

palielināšanos Latvijas Republikā”            - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē” (Nav pieņemts)

            (1904. un 1904-a dok.)    - 2.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. E.Baldzēns            - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas

sertifikātiem”” (Nav pieņemts)

            (1905. un 1905-a dok.)    - 4.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 5.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta

likums” (Nav pieņemts)

            (1929. un 1929-a dok.)    - 6.lpp.

 

 

Par likuma“Grozījumi Prokuratūras likumā”

otrreizējo caurlūkošanu                - 6.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. L.Muciņš            - 6.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam”

            (1932. dok.)                - 7.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei V.Paeglei”

            (1933. dok.)                - 7.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par A.Šķēles 7.Saeimas deputāta

pilnvaru atjaunošanu” (O.Spurdziņa vietā)    - 7.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 7.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par O.Spurdziņa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas

Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda

ministru pienākumus” (G.Bērziņa vietā)    - 8.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 8.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par J.G.Vidiņa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu

apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”

(V.Makarova vietā)                - 8.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 9.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

 Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes

un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī

Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma

“Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai galaziņojuma

lēmumu” (Noraidīts)

            (1920. un 1920-a dok.)    - 10.lpp.

 

Ziņo                 - dep. E.Baldzēns            - 10.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības

likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

            (1940. dok.)                - 14.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Geige - 14.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Lagzdiņš            - 15.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts

karogu””(2.lasījums) (Steidzams)

            (1771. un 1886. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 16.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (2.lasījums)

            (1443. un 1928. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Ābiķis            - 17.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Muciņš            - 18.lpp.

                                    - 19.lpp.

                        - dep. J.Pliners            - 21.lpp.

                                    - 25.lpp.

                        - dep. O.Zvejsalnieks            - 27.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 28.lpp.

                        - dep. J.Esta   - 29.lpp.

                        - dep. B.Cilevičs            - 31.lpp.

                        - dep. V.Lauskis            - 32.lpp.

 

Paziņojumi            - dep. A.Seiksts            - 35.lpp.

                        - dep. V.Muižniece            - 35.lpp.

                        - dep. L.Muciņš            - 35.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 35.lpp.

 

Debašu turpinājums            - dep. L.Muciņš            - 36.lpp.

                                    - 38.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 39.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 44.lpp.

                        - dep. A.Razminovičs            - 47.lpp.

                        - dep. J.Pliners            - 49.lpp.

                        - dep. M.Vītols            - 50.lpp.

 

 

Par lēmuma projekta ar dokumenta numuru 1920

pārbalsošanu                - 55.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. K.Lībane            - 55.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 56.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 57.lpp.

 

 

Par darba kārtību              - 58.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un

atceres dienām”” (3.lasījums)

            (1911. dok.)                - 59.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seiksts            - 59.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”

(3.lasījums)

            (1924. dok.)                - 59.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Šņepsts            - 60.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Ādamsons            - 60.lpp.

                                    - 62.lpp.

 

 

Likumprojekts “Valsts aģentūru likums” (1.lasījums)

            (1664. un 1906. dok.)            - 68.lpp.

 

Ziņo                 - dep. P.Salkazanovs            - 68.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Muciņš            - 69.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. M.Lujāns            - 71.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums)

            (1358. un 1913. dok.)            - 71.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Šņepsts            - 71.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (1.lasījums)

            (1820. un 1914. dok.)            - 72.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 72.lpp.

 

Debates                        - dep. M.Mitrofanovs            - 74.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 75.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””

(2.lasījums)

            (1531. un 1923. dok.)            - 76.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Šņepsts            - 76.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Ādamsons            - 77.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli

(tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)

            (1887. un 1927. dok.)            - 79.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 79.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas

Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības

vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā”

(1.lasījums)

            (1828. un 1930. dok.)            - 81.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 81.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas

Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības

līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu

Baltijas kopējā izglītības telpā” (2.lasījums)

            (1752. un 1931. dok.)            - 81.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 82.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Birkava ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijā”                      - 82.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības

likumā” (2.lasījums) (Steidzams)            - 82.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Geige - 82.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šķēles ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijā”                                  - 82.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šķēles ievēlēšanu

Nacionālās drošības komisijā”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta O.Spurdziņa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta O.Spurdziņa ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā”                      - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Sprindžuka atsaukšanu

no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Sprindžuka ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijā”                                  - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Estes ievēlēšanu

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Estes atsaukšanu no

Juridiskās komisijas”                     - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.G.Vidiņa ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.G.Vidiņa ievēlēšanu

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”            - 83.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Jurdža apstiprināšanu

par Eiropas Savienības un Latvijas Parlamentārās komitejas

Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”            - 84.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Gaiļa apstiprināšanu

par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvi”            - 84.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par H.Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaru

apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales

vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”

(A.Slaktera vietā)                - 84.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 84.lpp.

 

 

Par darba kārtību              - 85.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta H.Čibuļa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”            - 85.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta H.Čibuļa ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā”                      - 85.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Razminoviča ievēlēšanu

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”            - 85.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Vītola ievēlēšanu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvijas kuģniecības”

un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”            - 85.lpp.

 

 

Paziņojumi            - dep. A.Seile - 85.lpp.

                        - dep. R.Ražuks            - 86.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 86.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 86.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem