Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas divpadsmitā sēde

2000.gada 16.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam 16.marta Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, mums vispirms jālemj par iespējamajām darba kārtības izmaiņām: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu lūdzam izsludināt šā gada 16.marta Saeimas sēdē pārtraukumu.” To iesnieguši pieci Saeimas deputāti. Pārtraukumu no pulksten 11.00 līdz 13.30. Vai kāds vēlas izteikties par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Lūdzu! Dobeļa kungs vēlas izteikties acīmredzot “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka attieksme pret 16.martu, kā to saukt un ko ar to darīt, šajā dienā katram šeit, Saeimā, ir atšķirīga, tomēr ne jau par to es šeit gribētu runāt. Es tomēr gribētu runāt par to, ka mēs visi esam šeit kolēģi.

Mūsu apvienībai un, es ceru, vēl zināmam deputātu skaitam šī diena kaut ko nozīmē. Lai arī ko te rakstītu skribenti, lai arī ko te mēģinātu kāds no šīs dienas iztaisīt, šī diena nozīmē kaut ko ne tikai mums. Tā kaut ko nozīmē tomēr, es atļaušos teikt, vairākiem tūkstošiem cilvēku Latvijā, un tāpēc es gribētu precizēt laiku, kāpēc mēs aicinām tomēr ieklausīties un sarīkot šo pārtraukumu.

Gājiens sākas no Doma laukuma pusdivpadsmitos un beidzas divpadsmitos pie Brīvības pieminekļa, tad, kad tur ir sardzes maiņa. Ziedu nolikšana notiek tikai pēc tam. Tā ir ziedu nolikšana, bet gājiens būs jau beidzies. Tā ka kaut kāda filozofēšana par to, ka mēs varētu te drāzties uz priekšu, lai līdz pulksten 12.00 beigtu sēdi, vienkārši nav nopietna, jo arī tas neko nedotu. Tāpēc pats vienkāršākais būtu... Es tiešām kolēģus aicinu: neradīsim šķēršļus savstarpējās attiecībās, cienīsim cits cita uzskatus! Šoreiz par to ir runa un, ja mēs kāds gribam piedalīties šajā gājienā mierīgā garā, neko īpaši te neizceļot, tad atļaujiet mums to izdarīt pavisam mierīgi. Mēs jūs aicinām dot iespēju izmantot tikai šo pusotru stundu. Es tiešām aicinu, kolēģi: “Būsim šinī ziņā iecietīgi cits pret citu!” Es atkārtoju vēl vienu reizi: “Te nav runa par pasaules uzskatiem, bet ir runa par katra no mums attieksmi pret šo dienu, tāpēc ļaujiet mums mierīgi paust šo attieksmi. Netraucējiet mums to darīt! Nelieciet mums pārkāpt šeit disciplīnu un bēgt no Saeimas sēdes! Nedariet to! Es jūs ļoti aicinu!”

Ja kāds nevēlas mums dot šo iespēju, tad vismaz nepiedalieties balsošanā. Nesarežģījiet mūsu attiecības šādos jautājumos. Pietiek jau ar to, ka vakar man bija jāklausās “Panorāmā”, ka 16.marts tagad ir pārvērsts par kaut kādiem ģimenes svētkiem vai kaut ko tamlīdzīgu. Līdz tādām muļķībām diemžēl ir aizrunājušies daži mūsu valstī dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi, kārtējo reizi pieļaujot rupju kļūdu, daudz ko sarežģījot un nepareizi pasakot, ka mēs visas it kā esam karavīru atceres dienas salikuši vienā dienā, ko mēs nebūt neesam izdarījuši. Tā ka es vēl vienu reizi aicinu: “Būsim kolēģi un cienīsim cits cita uzskatus! Neradīsim precedentu, lai citos gadījumos atkal būtu citāda rīcība!” Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu grupas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums - izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē - nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Gundara Bojāra, Valda Lauska, Dzintara Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Dzintars Rasnačs. Jūs runāsit “par” vai “pret”? “Par”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Minētais likumprojekts vēl pirms nodošanas komisijām tika izraisījis zināmu diskusiju vētru, taču šīs diskusijas pārsvarā nav bijušas pietiekoši nopietnas un izsvērtas. Es domāju, ka diskusijas par šo likumprojektu noteikti turpināsies Saeimas komisijās un ka mēs nonāksim pie kopsaucēja. Bet tomēr tagad mēģināšu pamatot likuma būtību.

Pašreizējā likuma “Par tiesu varu” 68.panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesnesis var stāties amatā tikai pēc tam, kad viņš ir devis zvērestu Valsts prezidentam. Tas ir viens pants Tiesu varas likumā, kurā parādās Valsts prezidenta institūcija.

Otrs pants, kur parādās Valsts prezidenta institūcija, ir 63.panta ceturtā daļa, kur jau pašreiz spēkā esošā redakcija nosaka, kā pagarināt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, ja viņš ir sasniedzis maksimālo vecumu, tas ir, 70 gadu vecumu. Tad vienīgā iespēja izvirzīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarinājuma priekšlikumu Saeimai ir tikai Valsts prezidenta institūcijai. Citam šādu iespēju nav.

Savukārt likumā ir citas normas, kuras nosaka zināmas funkcijas arī Ministru kabinetam. Tās ir divas normas, kuras nosaka, ka Ministru kabinets ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzītājs, un arī tad, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlas, lai viņu atbrīvo no amata, ierosinātājs ir Ministru kabinets.

Priekšlikuma būtība ir tāda, lai, neizjaucot Satversmes 84.pantā noteikto, ka gala lēmumu pieņem Saeima par šīm tiesu varas amatpersonām, un grozot izvirzīšanas procedūru, mēs panāktu pašu galveno, kas ir noteikts gan mūsu likumos, gan arī dažādos starptautisko tiesību aktos. Un šeit pats galvenais ir politiskās neitralitātes princips, kas ir viens no pamatprincipiem, lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu tiesu varu. Pašreiz situācija ir tāda, ka šīs politiskās neitralitātes princips tiek ignorēts gan ar tām normām, kurās teikts, ka Ministru kabinetam ir noteiktas funkcijas, gan arī ar tām normām, kur norādīts, ka tieslietu ministram kā politiski atbildīgai personai ir noteiktas funkcijas.

Ja runājam par tieslietu ministra funkcijām, tad, protams, jaunajā likumā “Par tiesu varu”, kurš tiek izstrādāts Tieslietu ministrijā, būs normas, kurās būs runa par neatkarīgu tiesu administrācijas institūciju, tātad tiks nostiprināta arī tiesu varas neatkarība.

Kāda pašreiz veidojas situācija atbilstoši spēkā esošajai redakcijai? Situācija ir tāda, ka politiski atbildīgās amatpersonas, kas saskaņā ar Satversmi ir tikai Ministru kabineta locekļi, piedalās politiskajā tirdzniecībā par konkrētiem tiesu varas amatiem, kas, pēc iesniedzēju viedokļa, nebūtu pareizi, tāpēc šī lieta būtu jānovērš.

Daudzi izsaka apgalvojumus, ka tiek mainīts varu līdzsvars un ka Valsts prezidentam tiek noteiktas pārāk lielas pilnvaras. Tos, kuri izsaka šīs bažas, es varu nomierināt: Valsts prezidentam ir tiesības tikai un vienīgi ierosināt, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima aizklātā balsojumā. Turklāt šis balsojums nav politisks, tāpēc ka šis balsojums ir aizklāts un katrs deputāts brīvi pauž savu gribu.

Nobeigumā es tomēr aicinu tos, kuri savu frakciju sēdēs ir nolēmuši nebalsot par šo projektu, rūpīgi pārdomāt to, jo tādā gadījumā mēs izvairīsimies no nopietnas diskusijas par šo jautājumu. Jo tā problēma bija un pastāv. Tā problēma ir tāda, ka tiesu varas amati tiek iesaistīti politiskajā “tirdzniecībā” starp valdošajām partijām. Tas nedrīkst notikt tiesiskā valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nevēlas izteikties “pret”. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 35. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Grīnblata, Vidiņa, Straumes un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Uzstāties vēlas deputāts Juris Vidiņš. Vai jūs vēlaties runāt “par”? Jā. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šorīt es runāju ar vienu frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu, un viņš teica, ka šis likums ir nokavēts, ka to vajadzēja daudz ātrāk pieņemt. Principā es arī domāju tāpat, bet es viņam uzdevu jautājumu, kāpēc viņš 1992.gadā to nedarīja, jo tāds likumprojekts arī tad bija. Nu, arī tad neesot tā īsti sanācis... Protams, es domāju, ka labāk šādu likumu pieņemt par vēlu, nekā to nepieņemt nekad.

Kāpēc, manuprāt, šis likums pašreiz ir vajadzīgs?

Pirmām kārtām tas izslēgs iespēju šantažēt bijušos čekas darbiniekus. Kolēģi varbūt teiks: “Lai viņus šantažē, viņi ir to pelnījuši, un, jo vairāk viņus šantažēs, jo būs labāk!” Es jums varu minēt vienu piemēru. 1996.gadā pie manis vērsās bijušais Valsts drošības komitejas darbinieks Ivanovs no Rēzeknes un piedāvājās nopirkt par 500 latiem informāciju par diviem aktīviem Tautas frontes darbiniekiem, kuri it kā bija sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Pēc tam, kad es viņam atteicu, viņš sacīja: “Labi, Dievs ar tevi! Es mēģināšu naudu izspiest no viņiem.” Redziet, viena tāda šantāža. Bija runa tikai par naudas izspiešanu. Bet kāpēc mēs nevaram iedomāties, ka ar tādu pašu šantāžu var nodarboties ārvalstu specdienesti, nevis lai izspiestu naudu, bet lai viņus atkal savervētu savos tīklos? Tādēļ es domāju, ka, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad šī iespēja Krievijas specdienestiem zudīs.

Pirms divām nedēļām man bija iespēja uzstāties pa radio un runāt par šo likumu, un otrā dienā uz Satversmes aizsardzības biroju viens bijušais Valsts drošības komitejas slepenais sadarbonis aizskrēja lustrēties. Saprotiet, viņam tas slogs bija tik liels, ka viņš gribēja no tā atbrīvoties, tas viņu nospieda. Tas ir apmēram tāpat kā baznīcā nožēlot grēkus, tad paliek vieglāk. Es domāju, ka, ja mēs viņiem ļausim atbrīvoties no šā sloga, pretī valsts savukārt iegūs nenovērtējamu informāciju praktiski par velti. Mums ir jāļauj šiem cilvēkiem to darīt. Es atceros “Latvijas ceļa” biedra, bijušā ārlietu ministra Georga Andrejeva uzstāšanos LNT pārraidē apmēram pirms divām nedēļām. Viņš teica, ka, pirmkārt, viņš tagad jūtas attīrījies un, otrkārt, viņu neviens vairs nevar šantažēt, viņš jūtas brīvs cilvēks. Tādēļ es domāju, ka mūsu pienākums ir ļaut šai cilvēku kategorijai justies brīvai un garīgi attīrītai. Es pilnīgi nepiekrītu mūsu arhibīskapa Pujāta izteikumiem, ka, piemēram, katoļu baznīcā neviens mācītājs nav bijis čekas “klauvētājs”. Lietuvas baznīca publiski atvainojās Lietuvas iedzīvotājiem par sadarbību ar Valsts drošības komiteju, un es neticu, ka Latvija ir kaut kāds milzīgs izņēmums.

Cienītie kolēģi, kam šis likums nav izdevīgs? Es domāju, ka pirmām kārtām tas nav izdevīgs Krievijai, jo viņa ar šā likuma pieņemšanu zaudē savu aģentūras tīklu un viņai samazinās bāze, no kurienes šo aģentu tīklu varētu veidot.

Otrkārt, šis likums ir, protams, ļoti neērts tiem cilvēkiem, kuru nav tā saucamajos čekas maisos, un viņi to zina, un viņi neies lustrēties, tas ir, nožēlot grēkus, bet viņi nezina vienu lietu - Satversmes aizsardzības birojam ir informācija par viņu sadarbību ar Valsts drošības komiteju, ar pietiekamiem pierādījumiem. Tātad viņi riskēs, vai iet vai neiet: “Labāk es neiešu!” Un viņi neaizies, bet pēc sešiem mēnešiem par viņiem taps publikācija, viņu vārdi tiks publicēti, un viņiem radīsies visi šie amatu aizliegumi, kas tiešām ir diezgan drastiski.

Tātad, cienītie kolēģi, pēc mana uzskata, šis likums ir nepieciešams vispirmām kārtām valsts drošībai, tas ir neizdevīgs Krievijai un Krieviju šeit pārstāvošiem deputātiem, un balsojums parādīs, kas ir par Latvijas interesēm un kas ir pret Latvijas interesēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izteikties “pret” vēlas Jānis Jurkāns. Lūdzu, Jurkāna kungs!

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Bērziņa kungs! Es arī jums gribu kaut ko pateikt, Gundar Bērziņ... Man ir neērti runāt, viņš stāv ar dibenu pret mani. Lūdzu, piedod, - es gribu tev skatīties sejā, nevis otrā galā! Jo es gribu sākt ar Kārļa Skalbes citātu, un tādēļ, es domāju, tas būtu diezgan nepiedienīgi, ja viņš pagrieztu uz manu pusi citus vaigus. Kādreiz, pirms astoņdesmit gadiem, Kārlis Skalbe rakstīja tādus vārdus: “Ja jūs mīlat tautu un gribat, lai viņa reiz izveseļojas, neceliet augšā tumšo naidu, nemodiniet pagātni, neuzplēsiet vecās vātis, nenoraujiet apsējus, bet gādājiet, ka viņai tiek klāt gaiss un gaisma.” Ieklausoties šajos vārdos, kas ir rakstīti pirms astoņdesmit gadiem, un mēģinot tos ielikt šīsdienas situācijā, mēs saprotam, ka tas ir ļoti aktuāli arī šodien. Jo, ja mēs runājam par lustrāciju, kas būtībā nozīmē (tulkojumā no latīņu valodas) attīrīšanos, tad mums būtībā jāsāk būtu no tā galvenā gala, Vidiņa kungs. Tad būtu jāsāk ar to partiju, kuras vadībā strādāja čeka. Mēs nevaram attīrīties no šīs pagātnes, ja mēs tiešām to nesāksim ar šo procedūru. Šodien šeit par to nerunā, un mēs zinām, kāpēc par to šodien nerunā. Ja mēs tomēr sāktu par to runāt un sāktu šīs problēmas risināt, mēs pārvērstu šo valsti par vienu trakomāju, piedodiet. Es gribu jūs visus aicināt padomāt par ideju, ka mums jāaizvelk vēstures aizkars un jārunā par izlīgumu sabiedrībā, nevis jāmēģina sarežģīt šo situāciju vēl vairāk.

Vakar mūsu ārlietu ministrs Ārlietu komisijā runāja par to, ko viņam stāstīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā galvenā “bagāža”, ko viņš atveda no Amerikas, ir tāda: “Jums, kungi, jātiek galā ar savu pagātni!” Ar to ir domāts, ka mēs par maz esam runājuši par holokaustu, ka mēs par maz esam kaut ko izdarījuši šinī sakarā. Padomājiet - vai tas ir mūsu uzdevums, ko tagad mums uzliek amerikāņi? Izvirza mums it kā tādu ultimātu: “Ja jūs, kungi, neizdarīsiet kaut ko nopietnu holokausta jautājumā, jums līdzdalība NATO praktiski nav iespējama!” Tas ir tas, ko es vakar dzirdēju no mūsu ārlietu ministra, kas nupat ir pārbraucis no Amerikas. Vai tā nav šantāža? Kā to uztvers šodien tie 400 cilvēki, kas ies pie pieminekļa, tie cilvēki, kas bija citā frontē? Vai tas Latvijā nevairos vai neattīstīs tos instinktus, ko sauc par antisemītismu? Tas taču ir ļoti nopietni. Padomāsim, kādā pozīcijā mūs noliek! Un kur ir izeja? Es redzu, ka tā izeja ir tiešām tā, ka mums būtu jāpiedod gan vienai, gan otrai pusei, būtu jāmēģina šīs abas puses samierināt, jo cita ceļa Latvijai nav. Jo mūs mocīs un mocīs un šo sabiedrību šķels arvien vairāk un vairāk. Un arī šis likumprojekts šķeļ šo sabiedrību vēl vairāk. Vai tas ir tas, kas mums, mūsu sabiedrībai ir šodien vajadzīgs? Es jūs, kolēģi, ļoti lūdzu: būsim atbildīgi un padomāsim par šo nabaga valsti, jo mēs esam ļoti sliktā situācijā šodien! Padomāsim par to, ka mēs tiešām varētu aizvērt šo vēstures aizkaru un dzīvot nevis tā, kā mums saka - “Deal with the past!” -, bet dzīvot mūsu nākotnei! Tā mums ir jāveido, nevis jārok augšā viss tas, kas padara mūs nepievilcīgus pasaulē. Vakar CNN rādīja garu sižetu par Latviju, par pedofiliju. Es domāju, ka šodien varbūt rādīs sižetu par to, kā bijušie esesieši… un tā tālāk… Mēs jau varam iedomāties, kādos vārdos ietērps šīs akcijas, kad rādīs šodien atkal Latviju. Un tad rādīs atkal kādā citā sakarībā… Un kas tad iznāk? Kas tad šinī valstī dzīvo? Čekisti, pedofili, laupītāji un tā tālāk, cilvēki, kas ebrejus te ir mocījuši. Padomāsim par to, kā mēs izskatāmies! Vai mēs nevaram reiz padomāt par šo valsti, nevis tikai šauri domāt par savām partijām, par kaut kādām nākamajām vēlēšanām un tā tālāk?!

Pirms mēs balsojam par šo likumprojektu, padomāsim, lūdzu, par visu to.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurkāna kungs! Viens deputāts ir izteicies “par”, viens - “pret”.

Balsosim par likumprojekta “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums” nodošanu komisijām! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 20, atturas - 17. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991. gada un 1993. gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens izteikties nevēlas. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Slaktera, Bērziņa, Salkazanova, Lejas, Razminoviča un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Lauku atbalsta dienesta likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens izteikties nevēlas. Nododam likumprojektu komisijām.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi” par likumprojektu nodošanu.

Sāksim izskatīt likumprojektus!

Pirmais likumprojekts - “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1722 - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens - Aizsardzības ministrijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Kā, lūdzu? Balsot? Lūdzu balsot! Deputāts Grīgs pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 36, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 11. Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1723.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Teiču dabas rezervāta likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts… Lūdzu, kurš deputāts ziņos? Deputāte Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Tātad izskatīsim likumprojektu par Teiču dabas rezervātu (dokuments nr.1730).

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi šādu iemeslu dēļ: Bojāra kungs vēlējās, lai rezervāta teritorija būtu neprivatizējams valsts īpašums, bet komisija atrada, ka jau divos citos likumos - likumā par vides aizsardzību un likumā par īpaši aizsargājamiem objektiem - šī norma ir noteikta, tāpēc šajā likumā tā speciāli nebūtu jāieraksta.

Tātad aicinu neatbalstīt Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Priekšlikumu 1.pantā, ka rezervāta teritorija ir neprivatizējams valsts īpašums, es iesniedzu tādēļ, lai Latvijas Republikā kaut kas paliek arī valstij un latviešu tautai. Deviņus gadus ir darbojusies slavenā privatizācija, un tā ir novedusi Latviju un Latvijas tautu līdz nabadzībai. Jūs visi to redzat, tāpēc nevajag aizvērt acis un neredzēt to, kas notiek.

Diemžēl, cienījamā pozīcija, es jau zinu, ka jūs negribat to atbalstīt, jo interese par to privatizāciju ir… Ir ļoti ieinteresētas personas šinī privatizācijā. Un, lai gan Teiču rezervātu veido purva teritorija, tomēr, ej nu sazini, droši vien kādreiz kādam ieniezēsies rokas, lai iegādātos kādu gabalu arī no šā purva. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir jāieraksta, jo mēs ļoti labi mākam mainīt tos likumus, un pēc tam notiek tā privatizācija.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par... Piedodiet, komisijas vārdā - Anna Seile!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija negrib privatizēt šo Teiču rezervātu, ne arī kādu citu rezervātu. Mūsu likumi - gan Meža likums, gan likums par īpaši aizsargājamiem objektiem - saka skaidri: valsts rezervāti (tagad tos sauc par dabas rezervātiem) ir neprivatizējamas teritorijas. Tikai šā iemesla dēļ komisija aicina neatbalstīt Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, vai jūs vēlaties balsojumu? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Leona Bojāra - 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 35, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis Pēterkopa kungs. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 14.pantā ir redakcionāls precizējums. 4.priekšlikumu iesniegusi pati atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Teiču dabas rezervāta likums” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Teiču dabas rezervāta likums” trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Krustkalnu dabas rezervāta likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies par vienprātību, cienījamie deputāti! Dokuments nr.1731 - likumprojekts “Krustkalnu dabas rezervāta likums”.

1.priekšlikums ir tāds pats, kāds bija par iepriekšējo likumprojektu. Iesniedzis Leons Bojārs. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja iepriekš minētā argumenta dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim... (Starpsauciens: “Balsot!”) Piedodiet! Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 39, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, lai precizētu Krustkalnu dabas rezervāta likuma 2.pielikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Lūdzu atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Krustkalnu dabas rezervāta likums” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Krustkalnu dabas rezervāta likums” trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Slīteres nacionālā parka likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad dokuments nr.1732.

1.priekšlikumu atkal ir iesniedzis deputāts Bojārs. Tas ir līdzīga rakstura, kāds bija par diviem iepriekšējiem likumiem - par neprivatizāciju. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pieteicies runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es varēju iedomāties, ka pozīcijas balsojums būs tāds. Ja Teiču rezervāts arī nav īpaši gards kumoss, tad attiecībā uz Slīteres rezervātu var sacīt, ka tā tik tiešām ir interesanta teritorija. Jau no Sīkraga līdz Kolkasragam tas ir skaists Baltijas jūras krasts, bet no Kolkasraga līdz Melnsilam tas ir jūraslīča krasts. Protams, tā ir tīkojama teritorija, kuru sāk jau visdažādākajā veidā apgūt, lai tur varētu ierīkot vai nu savu atpūtas māju, vai iegūt zemes gabalu, kuru pēc tam varētu interesanti izlietot. Tā kā tur ir saglabāti tik tiešām labi dabas apstākļi, ir saglabāti meži, tad, protams, šo zemi privatizēt un pārvērst par kaut kādu teritoriju, kas pēc tam tiks urbanizēta, nevar.

To mums jau pierāda Jūrmala. Mēs visi kliedzam, ka ir jāsaglabā teritorija, bet kādā veidā tad veselus hektārus mežu “nopļauj” un izveido tur savas vasarnīcas un atpūtas mājas? Mēs to varam redzēt pa televizoru. Tāpēc, lai nebūtu tā gardā kumosa, pēc kura daudzi tīko, - un šo tīkotāju ir ļoti daudz - viss ir jāiestrādā.

Slīteres rezervāta teritorija ir jāsaglabā turpmākajām paaudzēm un nevajag domāt, ka nekas nenotiks, ja nebūs mainīta likumdošana. Latvijā tas notiek ļoti ātri un ļoti ātri viss tiek pārstrādāts tā, ka tas tiek atsevišķām cilvēku grupām vai ieinteresētiem cilvēkiem.

Starp citu, tur, Jūrmalā, jau notiek privatizācija. Tikai klusām. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ogas un sēnes, Bērziņa kungs...

Es atvainojos! Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ogas un sēnes ir valsts īpašums, un tās ir tiesības mums katram lasīt pat aiz žoga. Protams, valsts īpašums ir arī visi meži Jūrmalā un pļaut tos ar izkapti nevajadzētu, Bojāra kungs, jo pļaušana samaitā izkapti, bet neko nenodara kokam.

Taču, ja mēs runājam par jūsu iesniegto priekšlikumu, tad to varētu arī atbalstīt, Bojāra kungs, bet tā vienkārši būs tintes un papīra tērēšana. Un, ja mūsu parlamentam piegādātu papīru Slokas vai Līgatnes papīrfabrika, tad es atbalstītu - jo vairāk iztērējam, jo vairāk būs darba.

Attiecībā uz privatizāciju vai neprivatizāciju. Tā vienkārši nav iespējama bez jebkādiem ierakstiem. Kā jūs zināt, gan teritorijas, gan paša rezervāta vai nacionālā parka statusu nosaka Saeima un to vienmēr dara ar atsevišķu likumu. Tā ka, ja jūs to gribat darīt vienkārši rakstīšanas pēc, lai jūs sadzird tie, kuri neprot lasīt, tad mēs varam par to arī balsot, bet, ja jūs to gribat darīt privatizācijas vai neprivatizācijas dēļ, tad tā šobrīd nav iespējama. Nevar rakstīt likumā neiespējamas lietas, jo Slīteres jebkuru rezervātu vai nacionālā parka teritoriju reglamentē parlaments ar atsevišķu likumu. Ja kādam no nākamajiem parlamentiem gribēsies rezervācijas padarīt par privātajām institūcijām, tad tas mainīs likumu, nevis...

Arī attiecīgajā Meža likumā mēs liedzām valdībai tiesības jau sākotnēji atsavināt valsts meža zemi, kura ietilpst nacionālo parku teritorijās. To jau nosaka likums! Tā ka, Bojāra kungs, ja tikai tintes un papīra pēc, tad es aicinu parlamentu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Šoreiz tas nav tikai tintes un papīra dēļ. Šajā Slīteres nacionālajā parkā ietilpst visa Kolka un zvejnieku ciemi, kuros ir ļoti daudz privātīpašumu un kuros visu laiku bija arī Leona Bojāra privatizētais Kolkas zivju pārstrādes cehs, kas tagad ir pārtraucis darbību un izputējis.

Taču, ja mēs pieņemsim šādu priekšlikumu, kādu ierosina Leons Bojārs, tad tādā gadījumā valstij tūlīt vajadzēs atpirkt visus šos privātīpašumus, visas zvejniekiem piederošās mājas, arī kungiem piederošās mājas. Diez vai mūsu budžetā ir tik daudz naudas... Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs, otro reizi... Piedodiet, Bojāra kungs, taču debates jau bija beigušās, bet komisijas vārdā jūs vairs... Debates jau beigušās! Paldies. Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 37, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā kā 4.priekšlikumu.

Un atbalstīts ir arī 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

A.Seile. Aicinu atbalstīt arī 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

A.Seile. 5.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pēterkops, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi viena iemesla dēļ - tāpēc, ka šajā priekšlikumā ir teikts, ka ir aizliegta jebkāda darbība dabas lieguma zonā, kas var negatīvi ietekmēt ekosistēmas dabisko attīstību. Taču komisija uzskatīja, ka dabas lieguma zonā ir aizliegta arī pozitīvi ietekmējošā darbība - tātad jebkura saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas apstākļus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju un atzīstot, ka tā nav Ziemeļkurzemes piekraste, bet ir tikai Ziemeļkurzemei raksturīgā vide.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēterkops, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka pareizāk būtu noteikt, precīzi kurās zonās ir aizliegta galvenā cirte.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis Pēterkopa kungs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Šis priekšlikums attiecas uz motorizēto ūdens transporta līdzekļu lietošanu piekrastes teritorijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 10.pants redakcionāli precizēts.

12.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

 

A.Seile. Redakcionāls precizējums izdarīts 16.pantā.

13.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts 15.priekšlikumā.

Līdzīgā kārtā daļēji atbalstīts ir arī deputātes Seiles 14.priekšlikums. Šā 13. un 14.priekšlikuma redakcija izteikta 15. - komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 13., 14. un 15.prieklikumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, precizējot nacionālā parka likuma pielikumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Slīteres nacionālā parka likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grīņu dabas rezervāta likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1733.

1.priekšlikumu tāpat kā visus iepriekšējos par šo pašu tēmu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 32. Deputāta Leona Bojāra 1.priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 3.priekšlikumā atbildīgā komisija ir precizējusi 2.pielikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojektu “Grīņu dabas rezervāta likums” trešajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Moricsalas dabas rezervāta likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1734 - veltīts neskartākajam un skaistākajam Latvijas dabas rezervātam.

1.priekšlikumu par tā privatizācijas aizliegumu atkal iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija jau iepriekš minēto motīvu dēļ to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par deputāta Leona Bojāra 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 2.prieklikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un 3.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, pati komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Moricsalas dabas rezervāta likums”! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

A.Seile. Paldies deputātiem par vienprātīgiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Medību likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pārejam pie ļoti svarīga likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Dokuments nr.1735.

Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. 1.priekšlikums saņemts no deputātiem Urbanoviča un Lujāna. To komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 13. Deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums nav pieņemts.

I.Godmanis. Ir 2.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Tas nosaka, kas ir atbildīgs par medību organizāciju un par kontroli. Tas viss ir izteikts jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija tātad savu priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Ir 3.priekšlikums - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Komisija gan nav atbalstījusi, taču praktiski tās vēlmes, ko ministrs izteicis, ir iekļautas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai 3.priekšlikumam deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 4.priekšlikumu ir noformējusi atbildīgā komisija, un ir lūgums no komisijas puses atbalstīt tās viedokli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... (Starpsauciens: “Balsot!”) Piedodiet! Kurš prasa balsojumu? Jūs? Deputāts Gundars Bojārs prasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 7. Komisijas priekšlikums atbalstīts.

I.Godmanis. 5.priekšlikums. To ir noformulējusi atbildīgā komisija par fonda līdzekļu izmantošanas veidiem un ceļiem. Ir lūgums no komisijas puses atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 6.priekšlikums arī ir noformulēts atbildīgajā komisijā, un komisija lūdz atbalstīt to, ka fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 7.priekšlikums. Tas raksturo medību norisi dabas rezervātos un nacionālajos parkos un galīgajā redakcijā ir izstrādāts atbildīgajā komisijā. Ir lūgums atbalstīt tādu tekstu, kādā tas ir jūsu priekšā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. Arī 8.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas izstrādātais teksts, un komisija lūdz atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. 9. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts, taču ir precizēta šā priekšlikuma redakcija, un ir lūgums deputātiem to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 10.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, ko komisija pārejas noteikumos ir atbalstījusi. Lūgums arī deputātiem to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 10.prieklikumu.

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Vairāk priekšlikumu nav. Likums tiek nodots balsojumam trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Pīka kungs! Variet, dāmas un kungi, nemeklēt dokumentu nr.1736, jo par attiecīgo likumprojektu neviens no deputātiem vai ministriem nav iesniedzis kādu priekšlikumu, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu, kas pieņemts Satversmes 81.panta kartībā kā Ministru kabineta noteikumi, trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - lūdzu, deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1729 “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Saņemti šādi priekšlikumi. 1. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova kunga priekšlikums, kas ir guvis Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... Es atvainojos, atklājam debates. Deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā priekšlikumā diemžēl parādās skaidras pretrunas ar kādu citu likumu, un šis likums ir par atbilstības novērtēšanu. Atbilstības novērtēšanas likuma 5.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka visi procesi, riski, kas var apdraudēt cilvēka veselību, attiecas uz reglamentēto sfēru. Savukārt nereglamentētās sfēras definīcijā, kas ir dota šā paša likuma 1.pantā, ir norādīts, ka tā ir sfēra, kas nav pakļauta valdības noteiktai, obligātai produkta, procesa un pakalpojuma atbilstības novērtēšanai. Un līdz ar to iznāk, ka vārds “sertifikācija”, kas šeit parādās, principā ir absolūti nepareizi definēts, tāpēc ka šis pats likums arī skaidri un gaiši norāda, ko nozīmē vārds “sertifikācija”.

Pretrunas veidojas arī ar Eiropas Savienības direktīvām, jo, izņemot laukā no reglamentētās sfēras tādu ļoti nopietnu sfēru, kāda ir veselības aprūpe, valdība īstenībā nespēs kontrolēt un pārbaudīt, un izsekot līdzi nopietnām lietām, kuras attiecas gan uz ārstniecības procesa kvalitātes nodrošināšanu, gan uz bīstamo tehnoloģiju lietošanu, gan arī uz citām lietām. Līdz ar to es jūs aicinu tomēr atturēties no balsojuma par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Požarnovs. Požarnova kungs, vai jūs tagad debatēs uzstāsieties? Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ģīļa kungs nedaudz kļūdījās savā runā, un tāpēc es gribētu nedaudz precizēt, kāda ir izveidojusies situācija. Sākot no 1995.gada, kad tika pieņemts Ārstniecības likums, mums notika ļoti karstas debates tieši par šo procesu. Labklājības ministrijas viedoklis bija tāds, ka to ir nepieciešams veidot kā nereglamentēto sfēru, taču iepriekšējā reizē, kad Saeimā tika balsots Ārstniecības likums, tika atbalstīti atsevišķi atšķirīgi priekšlikumi, un tāpēc tika ieviesta šāda veida norma. Šo gadu laikā ir pierādījies tas, ka obligāti būtu sertificējama šī pieņemtā norma, kas reāli nav izdarāms. Tātad Ārstniecības likums jau otro reizi tiek grozīts un tiek pagarināti šie pārejas noteikumi, tiek pagarināts sertifikācijas procesa termiņš, tāpēc ka tas nav izpildāms.

Tātad Ministru kabinets nosaka šīs normas, kādam ir jābūt uzskaitījumam attiecībā uz ārstniecības iestādēm, un, ja reiz atsevišķas profesionālās organizācijas vai galvenie ārsti izvirza ļoti augstas prasības aparatūrai, kāda ir nepieciešama ārstniecības iestādēm, tad tas finansiālā ziņā reāli nav izpildāms, un tāpēc arī rodas šīs normas, kas nedarbojas. Viens tāds konkrēts piemērs, ir, pieņemsim, vakcinācija Rīgas pilsētā. Ja šie vakcinācijas kabineti nav sertificēti, bet prasības ir tādas, ka šajos kabinetos ir jābūt gandrīz vai reanimācijas iekārtai... Un tajā brīdī, kad šīs iekārtas nav uzstādītas, tad, vārdu sakot, attiecīgie speciālisti paziņo, ka tādā gadījumā bērnus vispār nevar vakcinēt. Respektīvi, izvirzot ļoti augstas šīs prasības, vispār tiek paralizēta veselības aprūpe, un tāpēc arī Ministru kabinets grozīja šos Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, jo šī situācija vienkārši nav reāla.

Attiecībā uz procesiem. Ģīļa kungs pareizi teica, ka obligāti ir sertificējami visi tie procesi, kas ir bīstami cilvēka dzīvībai vai veselībai. Ārstniecības iestādei obligātā kārtā ir nepieciešami septiņpadsmit dažāda veida dokumenti: tas ir ārsta profesionālais sertifikāts, tās ir higiēnas prasības, tie ir ugunsdrošības noteikumi, tie ir sertifikāti par bīstamajām iekārtām un tā tālāk. Taču šīs medicīniskās aparatūras uzskaitījums ārstniecības iestādē pacienta veselībai nav bīstams. Pacientu ārstē ārsts, nevis medicīniskais aparāts. Ja reiz tur tas kompjūtertomogrāfs ārstniecības iestādē būs vai nebūs, tas neietekmēs pacienta veselību. Ja kādā ārstniecības iestādē šīs konkrētās diagnostiskās iekārtas nav, tad profesionāļu pienākums ir sūtīt šo pacientu uz citu ārstniecības iestādi. Līdz ar to šī sertifikācija nav tā, kas ietekmē pacienta veselību.

Attiecībā uz Eiropas Savienības direktīvām. Mēs ļoti bieži manipulējam ar Eiropas Savienības vārdu tad, kad vajag un kad nevajag. Ļoti bieži deputātu vārdos, minot Eiropas Savienību, tā tiek pieminēta kā līdzeklis, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Eiropas Savienība tiek pieminēta kā mērķis, kurā iestāties, nevis kā saturs.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē es nolasīju informāciju, kura bija saņemta tieši no mūsu pārstāvniecības Briselē un kurā bija komentētas Eiropas Savienības direktīvas. Es nezinu, vai Ģīļa kungs piedalījās šajā sēdē un vai viņš dzirdēja to, taču tur skaidri un gaiši ir noteikts, ka Eiropas Savienības direktīvas nereglamentē ārstniecības iestāžu sertifikāciju. Tas ir katras nacionālās likumdošanas ziņā, un tā var būt vai nu obligāti reglamentēta... To izlemj katrs konkrētais parlaments. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo te manu priekšlikumu, kurš nav vienkārši mans priekšlikums, bet tas ir Labklājības ministrijas viedoklis, kādā veidā sakārtot šo sfēru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Valdis Ģīlis. Otro reizi.

V.Ģīlis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos par to, ka ir jāatkārto viena lieta. Runa nav par to, ka principā pilnībā vajadzētu atteikties no sertifikācijas, bet runa ir par to, kādā līmenī mēs šo “latiņu” liekam. Un, ja Požarnova kungs uzskata, ka sertifikācijai ir jābūt tik augstā līmenī, ka iestādes nevar līdz tam pacelties, tad mēs varam līmeni saskaņot un pazemināt.

Otra lieta. Kas attiecas uz valdības lēmumu, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtais, decembrī pieņemtais lēmums absolūti nepārprotami šo sertifikāciju saglabā, pagarinot sertifikācijas beigu termiņu. Valdība, ieskaitot jūsu ministrijas ierēdņus, vēl ne reizi nav skaidri mums pateikusi, ka atsakās no sertifikācijas kā tādas. Ja valdība reglamentē - vienalga, ar kāda līmeņa noteikumiem, - šo ārstniecības iestāžu atbilstību, tad tā ir reglamentētā sfēra un, kā es jau sacīju, mēs varam runāt tikai par “latiņas” pazemināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ģīļa kungs.

Debates beidzam. Lūdzu, - komisijas vārdā.

R.Ražuks. Augsti godājamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija to apsprieda ilgstoši, vairākās sēdēs, un arī Sabiedrības veselības apakškomisijā izskatīja šo jautājumu, uzklausīja ne tikai Požarnova kungu, bet arī vairākus augsti stāvošus Labklājības ministrijas ierēdņus. Kopīgais viedoklis bija šāds - pašreizējos ārkārtīgi grūtajos ekonomiskajos apstākļos, kad nav papildu līdzekļu, ko investēt ārstniecības iestādēs, lai sasniegtu šīs sertificēšanai izvirzītās prasības, izvirzītos kritērijus, šis ir vislabākais ceļš, vislabākā izeja - noteikt šīs obligātās prasības un pāriet uz nereglamentēto sfēru.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova iesniegto 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikums, kurš sasaucas ar 1.priekšlikumu un sīkāk definē: to medicīnisko tehnoloģiju uzskaitījums, kuras nepieciešamas, lai īstenotu šīs obligātās prasības. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu? Nē. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 3. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - ļoti cēls un vajadzīgs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par tiem bērniem, kam nav personas koda, - par kārtību, kādā tiek apmaksāta veselības aprūpes sniegšana viņiem. Komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks.5. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts…

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. …un iestrādāts 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R.Ražuks. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizēts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Vēlas izteikties deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka, pārceļot, kā tas ir šajā priekšlikumā, daļu normas no 56.panta uz 55.pantu, spēku zaudēs vismaz seši Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām šīm iestādēm. Un tātad runa par to, ka vispār būs kādi normatīvie akti, kas varētu ietekmēt šo atbilstības novērtēšanu… tie zaudēs savu spēku.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsosim par 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

R.Ražuks. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Labklājības ministrijas parlamentāra sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 22, atturas - 20. Priekšlikums atbalstīts… Piedodiet, kolēģi… Es atkārtošu vēlreiz: par - 32, pret - 22, atturas - 20.

10.priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 23, atturas - 6. Komisijas iesniegtais 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Ražuka kungs, tagad ir jāskata 12.priekšlikums. Mēs nupat balsojām par 11. priekšlikumu.

R.Ražuks. Jā, es atvainojos. 12. - Sociālo un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 13.priekšlikumu.

R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 19. - Labklājības ministrijas priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

R.Ražuks. Par kuru?

Sēdes vadītājs. Par 19.priekšlikumu.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manuprāt, priekšlikums nav balsojams. Kārtības rullis nosaka to personu loku, kurām ir likumdošanas tiesības un priekšlikumu iesniegšanas tiesības. Ir ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Ministrijām tādu tiesību nav. Tādā veidā, kādā tas šeit ir iekļauts, šis priekšlikums neatbilst Kārtības rullim, un tādēļ tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Par 19.priekšlikuma būtību jāteic, ka tā ir šāda. Tiesu medicīnas ekspertu darbības nolikumu apstiprina Labklājības ministrija, un tādēļ šis pants dzīvē nedarbojas, jo nav tāda konkrēta dokumenta, kuru apstiprinātu Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija kopīgi. Tāpēc, ja mēs ņemam vērā lietas būtību, šis pants būtu jāslēdz ārā.

Par to, kādā veidā ir formulēts šis priekšlikums. Šo priekšlikumu ir parakstījis labklājības ministrs. Komisija to ir izskatījusi, bet, tīri tehniski noformējot šo tabulu, komisijas konsultants ir ierakstījis, ka priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Šis ir labklājības ministra parakstīts priekšlikums.

Pieņemot Gundara Bērziņa izteikto kritiku par to, ka juridiski pareizi jāformulē priekšlikumi, es lūdzu Saeimu ieprotokolēt, ka šis ir labklājības ministra iesniegts priekšlikums, skatīt to, vadoties pēc lietas būtības, un izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 19. - labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas prieklikums, kur guva komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

R.Ražuks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz trešo lasījumu.

R.Ražuks. 22.marts. (No zāles: “15.aprīlis!”)

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi: 22.marts un 15.aprīlis. Vispirms balsosim par tālāko priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.aprīli.

R.Ražuks. Par 15.martu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 10. Priekšlikums - 15.aprīlis - pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Strādāsim ar Saeimas dokumentu nr.1739 - “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums.

1. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti uzmanīgi izlasiet šo ierosinājumu: “visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi, kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību...”. Ko tas nozīmē? Mēs iepērkam zāles, kurām ir jābūt sertificētām vai nu Eiropas, vai pasaules līmenī, bet nu izrādās, ka, ja pieņemsim šo ierosinājumu, te varēs veikt kaut kādus pētījumus. Jājautā - kādas zāles tiks ievestas Latvijā? Vai tad mēs Latvijas iedzīvotājus pārvērtīsim par baltajām pelītēm, jūras cūciņām vai trušiem, pie viņiem izmēģinādami šo zāļu iedarbību?

Un pēdējie vārdi: “...lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu lietošanas drošību un efektivitāti;”. Drošību un efektivitāti nosaka tā firma vai tā rūpniecības korporācija, kura piegādā zāles Latvijai. Bet, ja tādu noteikumu nav un tās zāles nav drošas, tad jājautā - kas ir atļāvis un kam ir atļāvis iepirkt un ievest Latvijā lietošanai tādas zāles?

Cienījamie kolēģi! Ir taču jāpadomā, kas to ir likumprojektā iestrādājis un kāpēc Labklājības ministrijai ir pacēlusies roka pārvērst mūsu republiku par kaut kādu izmēģināšanas staciju. Tas priekšlikums ir jānoraida, jo to pieņemt nevar.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu jūs, Bojāra kungs. Mēs jau apakškomisijā par šo lietu runājām, bet jūs visu laiku jaucat divas lietas - pētījumus un izmēģinājumus. Ārsts nodarbojas ar pētniecību katru dienu. Viņš analizē, kādā veidā šīs zāles iedarbojas uz vienu vai otru pacientu. Tā ka pētījumi un izmēģinājumi ir divas dažādas lietas. Tie klīniskie izmēģinājumi... ir dota atļauja lietot cilvēkiem... Tas ir kaut kas pilnīgi cits nekā tas, ko jūs pašreiz sakāt. Tādēļ es domāju, Leon, ka jūs piekritīsiet un atsauksiet savus protestus. Tā ir pati par sevi saprotama lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi un cienītais Prezidij! Būtu ļoti jauki, ja Latvijā varētu lietot tikai un vienīgi sertificētās zāles un ja visas zāles no ražošanas brīža būtu jau izpētītas un sertificētas. Taču, lai līdz sertifikātam nonāktu, kaut kāds process ir jāiziet. Tas ir tieši tāpat, kā nevar piedzimt jau pieaudzis cilvēks. Viņam sākumā ir jāizaug, jāiziet tas bērna process. Savukārt attiecībā uz zālēm ir noteikti pētījumi. Sākumā veic pētījumus laboratorijās, pēc tam tiek veikti pētījumi ar dzīvniekiem, un tad beigās, pirms pašas ieviešanas, protams, notiek šā produktu klīniskā izpēte. Bez tās iztikt nevar. Tā ir nepieciešama.

Taču šeit ir piedāvātas divas definīcijas. Viena ir tā, kura ir kreisajā stabiņā, tā ir vecā definīcija. Labklājības ministrija piedāvā šo - jauno. Mums ir jāizšķiras, kura no šīm definīcijām ir veiksmīgāka. Ja mēs noraidīsim Labklājības ministrijas priekšlikumu, tad netiks apturēta tāda veida darbība kā klīniskā izpēte vispār, pret ko iebilda Bojāra kungs. Tāpēc var diskutēt par to, cik veiksmīga ir šī definīcija. Konsultējāmies ar Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta cilvēkiem, un viņi pierādīja, ka šāda definīcija ir skaidrāka. Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par frāzi: “Visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi...” Es domāju, ka lielākā daļa no jums ir ar augstāko izglītību un saprot šā teikuma jēgu. Un tālāk. Kas nesīs atbildību, ja cilvēka organismam tiks nodarīta kāda kaitniecība sakarā ar šiem pētījumiem, ko veiks saistībā ar cilvēkiem? Kur tas ir ierakstīts?

Un es jums varu pateikt tā. Uz vienu tikšanās reizi ar vēlētājiem bija atnācis kāds pilsonis. Viņam ir dēls, kuram starp zobiem ir sabāzta kaut kāda gumija iekšā. Un kas par šiem pētījumiem nes atbildību, jo tas bija ar Labklājības ministrijas atļauju izdarīts? Tā ka mums notiek pašdarbība, un diemžēl tā pašdarbība var novest pie ļoti smagām sekām. Es jums pateikšu vēl vienu lietu. Arī 60., 70. un 80.gados mums difterijas nebija. Es nezinu, kāpēc 10 gadu laikā mēs nevaram ar šo kaiti, ar šo slimību tikt galā. Tad kādas zāles un kādas vakcīnas mēs iepērkam, kādā veidā mēs tās izlietojam un kāpēc tās nav efektīvas? Izmēģinājumus ar latviešu cilvēkiem nevar veikt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā nevēlaties ko teikt, Ražuka kungs?

R.Ražuks. Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Bojāra kungs! Jūs ļoti daudz šeit runājāt par pētniecību un par klīnisko pētniecību. Lai jums šī lieta kļūtu kaut vai nedaudz skaidrāka, es gribu jums pateikt vienu lietu. Jūs savu acu priekšā redzat šo klīnisko pētnieku, kurš, izpētījis citur reģistrētās zāles, centās ievest tās Latvijā, lai atvieglotu mūsu Latvijas cilvēku veselību un pagarinātu viņu mūžu. Tas ir darbs, arods, kas šeit notiek jau gadus piecdesmit, un ar šo likumu šeit nekas netiek mainīts. Tā vienkārši ir dzīves nepieciešamība. Tā ir tāda kārtība, kādā mūsu valstī ienāk jaunas zāles. Un tā nebūt nav visatļautība, bet gan vēl viena papildu barjera, kad kvalificētu ārstu, speciālistu, uzraudzībā tiek noteiktas šo zāļu priekšrocības, trūkumi un atbilstība tieši mūsu cilvēkiem, kuri nedaudz, bet tomēr atšķiras no vācu, angļu vai kādas citas populācijas.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 2. - Labklājības ministrijas priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 4. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Labklājības ministrijas priekšlikumu - komisija atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Labklājības ministrijas priekšlikums - guva atbalstu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Ražuks. 7. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojos! Deputāti pieprasa balsojumu par 7. - Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 8. - Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 10. - Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 11. - Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 12. - Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 13. - Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīja arī 14. - Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu par pārejas noteikumu 8.punkta jauno redakciju - komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par 17. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Un 18. - tradicionālo Juridiskā biroja priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisija, protams, ar pateicību atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Aicinu komisijas vārdā balsot par grozījumiem Farmācijas likumā otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumiem trešajam lasījumam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.aprīlis. Deputāti neiebilst. Tātad uz trešo lasījumu - līdz 15.aprīlim.

Godājamie kolēģi! Ir pienācis laiks mūsu pārtraukumam, bet, pirms mēs izsludinām pārtraukumu, gribu jūs informēt, ka ir ienākuši divi priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbilstoši Kārtības ruļļa 49.pantam lūdz izsludināt sēdes pārtraukumu no pulksten 11.30 līdz pulksten 12.00. Vai kāds vēlas izteikties par priekšlikumu? Nē. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tad, lūdzu, balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija lūdz izsludināt pārtraukumu 2000.gada 16.marta sēdē no pulksten 11.30 līdz 12.00. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies pirms pārtraukuma! Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Kristiāna Lībane, Antons Seiksts, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Mariss Andersons.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas 16.marta sēdes darbu! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1724 - ar grozījumiem Prokuroru izdienas pensiju likumā, ar šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Ir iesniegts viens priekšlikums. To iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par šā likuma spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, protams, gadījumā, ja mēs to šodien akceptēsim. Šī nepieciešamība ir saistīta ar faktu, ka jau ir stājušies spēkā grozījumi likumos par militārpersonu un iekšlietu sistēmas darbinieku pensijām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas uzstāties Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs jau trīs reizes esam balsojuši par likumiem, kas dažādām grupām ņem nost sociālās garantijas. Es atgādināšu to, ka savā laikā pirms vēlēšanām bija tāds skaists lozungs: “Es atgriežos, lai strādātu.” Jau pirmās premjerēšanas laikā šā līdera vadītais Ministru kabinets spēra būtiskus soļus sociālo garantiju samazināšanā valstī. Šodien mēs trešo reizi balsosim par to, lai atņemtu iepriekšējo valdību, iepriekš valdošo koalīciju dotās sociālās garantijas cilvēkiem, kuri, starp citu, strādā pietiekami bīstamu darbu.

Līdz ar to Saeima būtībā atzīst, ka šī, šodien esošā, valdība strādā daudz sliktāk nekā iepriekšējās, jo šī valdība nemāk organizēt valsts tautsaimniecības attīstību tā, lai valsts varētu pelnīt vairāk naudas un lai tā vairāk dotu sociālās garantijas saviem iedzīvotājiem. Šī valdība māk no iedzīvotājiem tikai ņemt, bet nemāk un nav spējīga dot.

Šodien mēs trešo reizi balsosim par sociālo garantiju samazināšanu tiesiskās sistēmas profesionāļiem - cilvēkiem, kuriem algas nav lielas, bet darbs ir bīstams un kuri, pretēji politiskajai gribai, līdz šim stiprināja, kā mācēja, tiesiskās sistēmas darbību Latvijā. Acīmredzot tas tiek darīts apzināti, lai šie cilvēki, profesionāļi, kuri vēl ir palikuši, aizietu. Ja būtu runa par paaudžu nomaiņu un par jauno profesionāļu atnākšanu, tad tas varbūt pat dotu kaut kādu labumu, ka vecie aiziet. Taču būtībā, nenodrošinot pietiekamas algas, nedodot pietiekamu finansējumu šo struktūru darbam - te ir runa par Budžeta likumu, kuru mēs pieņēmām, apejot Tikumības policiju un vispār nedodot iekšlietām vajadzīgo naudu, - mēs parādām to, ka, vārdos runājot par tiesiskas valsts izveidošanu, mēs principā darām visu, lai šīs tiesiskās valsts nebūtu, un tāpēc, godīgi sakot, man būtu aicinājums - protams, bezcerīgs aicinājums - balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Ražuka kungs, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

R.Ražuks. Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Varētu jau piekrist un izprast to, ko ir teicis cienījamais Burvja kungs, taču šeit mēs nerunājam par sociālajām garantijām. Šeit mēs runājam par izdienas pensijām atsevišķu kategoriju strādājošajiem, kuru vidū ir arī prokurori, ļoti cienījamas un atbildīgas profesijas pārstāvji. Jau pašreizējais prokuratūras likums neparedz iespēju, ka prokurors, sasniedzot izdienas pensijas vecumu un izvēloties izdienas pensiju, varētu tālāk strādāt prokuratūras sistēmā. Viņš var meklēt citu darbu kādā citā jomā, bet tad uz viņu attiecas arī visi tie ierobežojumi, kuri attiecas uz jebkuru strādājošo Latvijas pensionāru. Tādā ziņā šis nav sociālo garantiju jautājums. Vēl jo vairāk tāpēc, kā prokuroru izdienas pensijas, salīdzinoši ar citām, ir pietiekami lielas un spēj nodrošināt šo cilvēku dzīvi.

Kā mēs jau vairākas reizes esam teikuši, šis ir pagaidu un piespiedu pasākums, jo iespējas pārskatīt šīs normas gan kopumā, gan attiecībā uz šo kategoriju būs tikai aptuveni pēc gada, maijā, kad mēs skatīsim Pasaules Bankas izvirzīto jautājumu kontekstā ar situāciju sociālajā, bet it īpaši pensiju budžetā. Taču pašreiz šie grozījumi ir loģiski un noslēdzoši, jo vairāk šādu balsojumu, kas sakārto visu šo sistēmu, padara to vienādu attiecībā pret visiem, šāgada laikā nebūs. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad, Ražuka kungs, vai jūs vēlaties vēl kaut ko piebilst, jo tūdaļ mums būs jābalso kopumā.

R.Ražuks. Nē, man nav ko piebilst. Aicinu balsot par grozījumiem Prokuroru izdienas pensiju likumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 17. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. Trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā nr.1726! Jūs redzat, ka uz trešo lasījumu šim likumprojektam nav ienācis neviens priekšlikums, tāpēc aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts trešajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis. Lūdzu, Tiesneša kungs!

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.1737. Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Trešais lasījums.

Pamatā aicinu visus vadīties pēc komisijas vērtējuma, jo ir gan saņemti daži iesniegumi, bet pārsvarā ir komisijas izdarītie redakcionālie labojumi, kurus varat redzēt tabulas malējā ailē.

Un pirmais, uz ko es aicinu visus kolēģus, ir atbalstīt redakcionālos labojumus kopumā. Vai tā var darīt? Vai tikai atsevišķi? Tā nevar… Labi, tad skatīsim pēc kārtas. Es gribēju vienkāršot sistēmu…

Lūdzu! 1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Tālāk seko komisijas redakcionāli labojumi 2., 3. un 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja par 10.panta redakcijas maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, mēs par 2.priekšlikumu jau runājām. Tagad ir 3.priekšlikums.

A.Tiesnesis. Ļoti labi… Arī 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja par 17.panta otrās daļas maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tiesnesis. Un 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par pārejas noteikumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Sugu un biotopu aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis. Lūdzu!

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments ir nr.1738 - likumprojekts “Sugu un biotopu aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. ir Pēterkopa kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Arī 2.priekšlikums ir par biotopu sarakstu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 4. un 5.panta izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi un veikusi punktu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai 3., 4. un 5.priekšlikumu jūs kopumā liekat priekšā?

A.Tiesnesis. Nē, pagaidām tikai 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3.prieklikumu.

A.Tiesnesis. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Te ir redakcionāli precizēts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums un Pēterkopa kunga priekšlikums. Tie abi ir atbalstīti un redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja un N.Pēterkopa - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 6.prieklikumu iesniedzis Juridiskais birojs par vārdu “Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālajā parkā” aizstāšanu ar “likumos noteiktajos nacionālajos parkos”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 8. ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, bet kur palika 7.priekšlikums? Nav! 7. nav! Uzreiz ir 8. priekšlikums.

A.Tiesnesis. Mēs to vēlāk novērsīsim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 8.priekšlikumu!

A.Tiesnesis. Arī par 8.priekšlikumu tika saņemts komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par panta redakcijas maiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 10. ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par panta nosaukuma redakcijas maiņu. Komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta 5.punkta izslēgšanu. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par panta nosaukuma maiņu. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 15.prieklikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tur arī ir notikusi vārdu maiņa. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 16. ir Pēterkopa kunga priekšlikums par jaunu redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 17. ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 18.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosinājis nosaukuma maiņas jauno redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Tie arī ir visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sugu un biotopu aizsardzības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojeks “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz otro - beidzamo - šā likumprojekta lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Tā ka man jāaicina jūs balsot par tādu šā likumprojekta redakciju, kāda tā šobrīd ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēgsim balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojeks “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pie šā likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam komisija strādāja ilgāk nekā pusgadu, ir izvērtējusi vairāk nekā simts priekšlikumu. Notika vairāk nekā 50 komisijas un apakškomisijas sēdes. Tabula ir, atklāti sakot, ļoti sarežģīta, jo ir ļoti daudz priekšlikumu. Deputāti ir iesnieguši priekšlikumus ne tikai par likumprojektu, bet arī par likumu. Tabulas sarežģītību nosaka arī tas, ka mēs pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam pievienojām iepriekšējās valdības iesniegto likumprojektu, kas ir reģistrēts ar numuru 276, tādas tiesības saskaņā ar Kārtības rulli mums ir.

1.priekšlikums. Deputāts Urbanovičs ierosina izteikt ievaddaļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un ietverts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 2. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Viņš aicina izteikt 4.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums - Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta otrās daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā, kā arī papildināt 5.panta otro daļu ar jaunu teikumu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 5.panta trešajā daļā vārdus “pēc īpašnieka ieskata”. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi - 5. un 6.priekšlikums - ir jāskata kontekstā, jo tie attiecas uz vienu normu.

Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 5.panta piekto daļu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta piekto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 5.panta sesto daļu piedāvātajā redakcijā, tas ir, jaunā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 5.pantu ar jaunu daļu. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Runājot par deputāta Andreja Požarnova priekšlikumiem, es gribu teikt, ka tie ir noraidīti nevis pēc būtības, bet pēc formas, jo likumā mēs esam iestrādājuši citu koncepciju, kas varbūt neatbilst deputāta Požarnova ierosinātajai shēmai. Ja deputāts Požarnovs savus priekšlikumus iesniegs attiecībā uz nākamo lasījumu, tad, iespējams, daļa no tiem tiks pieņemta.

9.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus “atjaunot līgumu” ar vārdiem “uz līguma pagarināšanu”. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 276. Vēlreiz atkārtoju - jūsu zināšanai -, ka tie ir valdības priekšlikumi, kurus valdība iekļāva iesniegtajā likumprojektā pagājušā gada pavasarī.

10.priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 6.panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tikai tiesā”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts. Deputāti arī atbalsta priekšlikumu.

12.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 9.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 13. - arī tas ir Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 9.pantu ar ceturto daļu. Priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu skatīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 14. - priekšlikums, par kuru runājām iepriekš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdus “otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem” ar vārdiem “otrās daļas nosacījumiem”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 2.pantu kā 4.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt 10.pantu ar sesto un septīto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 18. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Deputāts ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Šajā pantā ir runa par dzīvokļu īres maksu.

Godātie kolēģi! Jāsaka, ka deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumi par īres maksu un sociālajām garantijām īrniekiem ir atbalstīti, bet šis priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka mēs esam mainījuši likuma iekārtojuma sistēmu. Tādēļ šajā vietā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāsies deputāts Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ārkārtīgi būtisks. Es to labi zinu arī no savas pieredzes, strādājot Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā. Tas ir skaidrs, ka šobrīd tās īres maksas faktiski nesedz izdevumus īpašniekiem. Taču vienā no komisijas atzinumiem tika norādīts, ka priekšlikums tiek noraidīts, jo neatbilst koncepcijai. Tieši konceptuālā ziņā nav pilnīgas skaidrības, uz kādu modeli mēs ejam, pieņemot šādus grozījumus. Skaidrs, ka jāievieš dzīvokļu tirgus. Kas, manā izpratnē, ir dzīvokļu tirgus? Tas, ka katrs var īrēt dzīvokli atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Pirmām kārtām ir jābūt dzīvokļiem ar dažādām labiekārtošanas pakāpēm, lai patērētājiem būtu izvēle. Tirgus ir pašregulējoša sistēma. Tas ir skaidrs. Šī sistēma, tas arī ir skaidrs, var strādāt tikai tad, ja mums ir pietiekami droša sistēma, kā nodrošināt dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri nespēj konkurēt šajā tirgū, tātad maznodrošinātajiem.

Manā izpratnē, normāla sistēma būtu šāda: mums ir pilnīgi brīvs dzīvokļu tirgus, kurā lauvas tiesa visu dzīvokļu pieder privātīpašniekiem, privātpersonām, bet tajā pašā laikā ir pietiekami daudz sociālo māju un sociālo dzīvokļu, kas tiek piešķirti tieši šiem maznodrošinātajiem, kuri ir ārpus dzīvokļu tirgus. Tā ir tāda ļoti vienkāršota šī koncepcija. Vai šie grozījumi atbilst šai koncepcijai? Manuprāt, nē. Jo faktiski runa ir par to, ka saglabājas pietiekami liels pašvaldību dzīvojamais fonds, pietiekami liels valsts dzīvojamais fonds. Kāpēc? Dienesta dzīvokļi ir labi. Tā ir atsevišķa lieta, un ir skaidrs, ka šādu dzīvokļu nevajadzētu būt daudz. Manuprāt, mūsu problēma ir tā, ka mums joprojām saglabājas tāda eklektiska sistēma, mums tā ir tāda pati kā padomju rindu sistēma. Ir cilvēki, kurus, teiksim, izliek no dzīvokļiem. Praktiski gandrīz visi var pieteikties šajā rindā. Tad jau tikai no pašvaldības, pareizāk sakot, no dažām konkrētām personām, atkarīgs, vai kādam piešķir dzīvokli vai ne. Faktiski šī grozījumu koncepcija paredz, ka šī sistēma saglabājas.

Es negribu atcerēties nesenos skandālus, lai teiktais neizskanētu personiski, bet man tomēr jāteic, ka joprojām patiešām pie mums ir tā, ka dzīvokli var piešķirt, vadoties nevis pēc personas vai ģimenes finansiālā stāvokļa, bet drīzāk gan pēc personas sabiedriskā stāvokļa, sabiedriskā statusa. Tas, manuprāt, ir absolūti nepareizi, un šajos grozījumos, pie kuriem jau ir strādāts tik ilgi, vajadzētu paredzēt, ka šī sistēma, šī padomju laikam raksturīgā sadales sistēma, ir pilnīgi jālikvidē.

Tajā pašā laikā par sociālajām mājām mēs vispār nerunājam... un nedomājam, ka pilnīgi atstājamas tikai pašvaldību ziņā... Taču īrniekiem mēs garantijas atņemam. Jā, es saprotu, ka jārūpējas par dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašniekiem, jo savādāk vienkārši nevar saglabāt dzīvojamo fondu. Mājas vienkārši brūk. Taču tajā pašā laikā jādomā arī par to, kas maksās par šiem dzīvokļiem, ja šobrīd maksātspējīgais pieprasījums ir nepietiekams, daudzi labi dzīvokļi stāv tukši. Lēto dzīvokļu tirgus ir ļoti maz attīstīts.

Tātad es domāju, ka pieejai ir jābūt kompleksai. Vienlaicīgi nodrošinot īpašnieku tiesības, tomēr būtu jārūpējas arī par īrnieku tiesībām, pirmām kārtām par maznodrošināto īrnieku tiesībām. Šajā ziņā, manuprāt, šie grozījumi nav sabalansēti, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu, jo tas varbūt drusciņ palēninās šo reformu, bet reformai jābūt patiešām sabalansētai. Aizstāvot un nodrošinot īpašnieku tiesības, vienlaicīgi jārūpējas arī par īrnieku tiesībām, jo tas ir tiešām tirgus. Mūsu pienākums ir nodrošināt tādus nosacījumus, lai šis tirgus patiešām būtu sabalansēts un varētu darboties efektīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Faktiski visam, ko Cileviča kungs teica, atskaitot pēdējo secinājumu, es varu pievienoties. Es gribu jūs, kolēģi, informēt, pirmkārt, par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi pilnīgi jaunu redakciju likumam par pašvaldību palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā. Šis likumprojekts šobrīd tiek gatavots iesniegšanai Saeimā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka tad, ja tiks pieņemts šis likumprojekts otrajā lasījumā, mēs virzīsim izskatīšanai un pieņemšanai pirmajā lasījumā likumu par pašvaldību palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā, jo šie likumi ir ļoti cieši saistīti gan no sociālās aizstāvības normu viedokļa, gan arī no tīri juridiskās sistēmas viedokļa. Tādēļ tikai tad, kad jūs būsiet konceptuāli atbalstījuši, tas ir, pirmajā lasījumā pieņēmuši šo tā saucamo palīdzības likumu, mēs gatavosim trešajam, tas ir, pēdējam, lasījumam grozījumus Īres likumā.

Cileviča kungs! Jums ir taisnība. Visas šīs nejēdzības, kas mums ir dzīvokļu piešķiršanā, to skaitā arī korupciju, likumu pārkāpumus, par ko daudzi presē ir rakstījuši un par ko mēs esam no šīs tribīnes runājuši, visu šo problēmu var atrisināt tikai tad, ja mēs ieviešam brīvu tirgu attiecībā uz īres tiesībām, un to arī daļēji paredz šis likums. Taču jums jāatzīst, ka šis likums paredz arī ļoti noteiktas un stingras garantijas personām, kuras vienlaikus atbilst diviem kritērijiem. Proti, tās ir personas, kuras ir trūcīgas un darba nespējīgas. Šādas garantijas ir paredzētas arī tad, ja personas ir trūcīgas un ja šādu īrnieku ģimenē ir kaut viens nepilngadīgs bērns. Lūk, par šādām personām jaunais likums rūpēsies īpaši. Daudz vairāk nekā šobrīd spēkā esošais likums. Un, ja mēs runājam par normu, par kuru pašreiz debatējam, tad es gribētu norādīt, ka nākamajā lapaspusē ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija, un šī redakcija, manuprāt, nosaka ļoti skaidri, ka pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija kārtībā, kādu noteikusi attiecīgā pašvaldība. Tātad faktiski attiecībā uz pašvaldību dzīvokļiem saglabājas esošā sistēma, proti, deputāti brīvi varēs... faktiski nesaglabājas, jo līdz šim arī attiecībā uz neizīrētajiem dzīvokļiem bija noteikta... piemēram, Rīgas pilsētā īres maksa ir 14,7 santīmi. Jaunā sistēma nosaka, ka attiecībā uz brīvajiem īres dzīvokļiem pašvaldība varēs noteikt īres maksu atbilstoši dzīvokļu labiekārtotībai, atrašanās vietai, kvalitātei un citiem objektīviem rādītājiem, un tādējādi vismaz attiecībā uz neizīrētiem dzīvokļiem mēs redzam kaut nelielu - no pašvaldības puses - īres tirgu.

Kas attiecas uz privātīpašnieku, jau šobrīd privātīpašnieks brīvi var noteikt īres maksu, ja viņam piederošā mājā dzīvoklis nav izīrēts.

Attiecībā uz sociālajām garantijām, kolēģi, ir 11. ... es atvainojos, 10.1.nodaļa, kas paredz plašas sociālās garantijas tām kategorijām, par kurām es runāju. Es aicinu šobrīd noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu ne tik daudz pēc satura, bet pēc formas. Aicinu atbalstīt nākamo - 19. un 20.priekšlikumu.... es atvainojos, aicinu atbalstīt 20. - atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Urbanoviča kungs, jūs pieprasāt balsojumu? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Obligāti!”) Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 9, atturas - 46. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējo 3.pantu kā 5.pantu un atbalstīt piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Šeit izskanēja, ka jaunais variants, atbildīgās komisijas piedāvātais variants, ir pavisam jauna koncepcija. Un tā tas patiešām ir. Taču ir arī daži neatbildēti jautājumi.

Pirmais no tiem. Komisija uzskata, ka īres maksai jābūt pamatotai ar uzturēšanas izdevumiem un peļņu. Kas ir šajā gadījumā peļņa? Jebkurš īpašnieks var rēķināties ar to, ka viņš var saņemt peļņu, kas ir 10%... Pašreiz 10% ir banku likme, kredīta likme, un pilnīgi pamatoti viņš cer, ka viņš saņems 10% no vērtības gadā. Tas nozīmē, ka viņš, vadoties pēc dzīvokļu tirgus vērtības, pamatoti var ņemt no īrnieka no viena līdz diviem latiem par kvadrātmetru mēnesī. Tas ir pamatota summa, un neviena tiesa neatteiks... Tad uzreiz kā peļņu izīrētājs var paņemt... es runāju vairāk par namu īpašniekiem, kam nami tika atdoti... var paņemt no lata līdz diviem. Vai katrs īrnieks spēs to maksu “pavilkt”? Protams, ne. Tā ir laba iespēja atbrīvoties no jebkura īrnieka. Ko mēs tad darīsim ar tiem, kas nevarēs maksāt? Pēc maniem aprēķiniem, atdotajās jeb denacionalizētajās mājās dzīvo apmēram 100 tūkstoši īrnieku. Es domāju, ka 5% no tiem tā nebūs problēma - maksāt tādu summu. Bet ko pašvaldības darīs ar tiem īrniekiem, kuri nespēs maksāt? Tieši pašvaldībām būs kaut kas jādara ar viņiem. Kaut kur izmitināt 5 tūkstošus cilvēku... tā ir liela problēma. Taču, kā mēs redzam tālāk, atbildīgā komisija piedāvā risināt visus šos jautājumus tieši pašvaldībām, neiedalot nekādus līdzekļus to atrisināšanai.

Ļoti slikti, ka mēs nobalsojām pret Urbanoviča priekšlikumu, jo tā bija reāla iespēja atrisināt problēmu, kas saistīta ar trūcīgajiem. Trūcīgie, pēc šā likuma, ir faktiski tikai trūcīgie pensionāri un nepilngadīgie, pārējiem trūcīgajiem it kā nav pamata, ja viņi nemaksā par dzīvokli īri vai ja kāda cita iemesla dēļ viņi ir izlikti no dzīvokļa, prasīt, lai pašvaldība atrisinātu viņiem dzīvokļa problēmas. Deputātiem vēlreiz jāpārdomā, vai mums atbalstīt jauno koncepciju. Es iesaku balsot pret atbildīgās komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Atbildīgās komisijas vārdā, lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Ja atbildīgās komisijas redakcijā piedāvāto 11.pantu skatītu atrauti no pārejas noteikumiem, tad situācija tiešām būtu tāda, kā to cienījamais iepriekšējais runātājs raksturoja. 11.pants tik tiešām nosaka, ka pēc šā likuma pieņemšanas pašvaldības, tāpat kā privātīpašnieks, par dzīvokli, kas būs brīvs, neizīrēts, varēs noteikt diferencētu, ļoti dažādu īres maksu. Un ne tikai kā Rīgā - 14,7 santīmus, bet arī augstāku vai zemāku. Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai tas ir normāli, ka Rīgas centrā esošai, pašvaldībai piederošai mājai pašvaldība nosaka 14,7 santīmus zemu īres maksu? Šī māja grūst un pelē, pašvaldība nevar šo māju uzturēt. Un nu jau, godātais kolēģi, es runāšu pilnīgi atklāti. Šajā mājā, centrā esošajā mājā, kurā īres maksa ir 14,7 santīmi par kvadrātmetru, pastāvot šai korumpētajai dzīvokļu rindai, kāda ir šobrīd, dzīvokļus saņem tie cilvēki, par kuriem jūs runājāt. Manuprāt, centrā arī par pašvaldības dzīvokļiem īres maksai jābūt 50 santīmi vai 1, 2, 3 lati, bet Bolderājā un vēl tālāk dzīvokļa īres maksai jābūt 3, 4 vai 5 santīmi. Tas taču ir netaisnīgi, ja pilsētas centrā ir 14,7 santīmi un Bolderājā ir tieši tāda pati īres maksa. Un tam trūcīgajam, kas tomēr sagaidījis rindas galu un saņēmis Bolderājā dzīvokli, ir jāmaksā vēl 40 santīmi dienā, lai brauktu uz darbu. Lūk, tā nav, manuprāt, taisnīga kārtība.

Runājot par finansu līdzekļiem, mūsu komisija ir apspriedusi arī jautājumu, ko ierosināja deputāts Raitis Vītoliņš, - ka vajadzētu izdarīt grozījumus arī likumā, kas nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un viens no kritērijiem, kas dod tiesības saņemt vairāk naudas līdzekļu, būtu tieši šis - trūcīgo personu īpatsvars un skaits attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Kolēģi, jums nav taisnība, runājot par kategorijām, kas bauda sociālās garantijas! Ģimenes, kuras ir trūcīgas un kurās ir kaut viens bērns, tāpat saskaņā ar šā likuma 10.1. nodaļā noteiktajām sociālajām garantijām bauda aizsardzību. Šobrīd spēkā esošais Īres likums nosaka, ka pat vistrūcīgāko ģimeni, pat vistrūcīgāko daudzbērnu ģimeni, 1.grupas invalīdu, kurš ir palicis parādā īres maksu un komunālos maksājumus, var, pat ja viņa ienākumi ir 10 lati mēnesī, izlikt uz ielas, neierādot citu dzīvojamo telpu. Šis likums to nepieļaus. Šis likums nosaka, ka pašvaldībai jāierāda šādai personai cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa. Un, ja šāds cilvēks tiek izlikts no privātā dzīvojamā fonda, tad tiesas spriedums netiek nodots izpildei, kamēr pašvaldība šai trūcīgajai personai neierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvokli. Savukārt namīpašniekam ir tiesības pieprasīt no pašvaldības zaudējumu atlīdzību, kas radušies, šajā periodā uzturot īrnieku. Jo namīpašniekam nav jāveic sociālās funkcijas. Tās ir jāveic pašvaldībai, bet namīpašniekam godīgi jāmaksā nodokļi.

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu - 11.1.pantu. Tas ir pants, kas sevī iekļauj visas normas, kuras reglamentē maksu par komunālajiem pakalpojumiem, un arī šajā pantā ir normas, kas zināmā mērā aizsargā īrnieku. Šajā pantā ir normas, kas nosaka, ka, palielinot maksu par komunālajiem pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir jādod detalizēta informācija par tām izmaksām, kuru dēļ komunālo pakalpojumu maksas apjoms tiek palielināts. Lai cilvēkiem nebūtu pārpratumu. Lai cilvēki zinātu un saprastu, kādēļ tas tā notiek. Es aicinu atbalstīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... Piedodiet, atklājam debates! Debatēs uzstāsies Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi saņemat rēķinus par tiem maksājumiem. Tos piesūta vai nu namu pārvalde, vai vēl kāda cita iestāde, kam pakļauta tā māja. Bet tagad - aprēķini par karsto ūdeni un par apkuri... Jūs zināt, ka ir taču tāds precedents, kā aprēķina: ja ir zemāki griesti, tad par apkuri ņem to, kas ir noteikts, bet, ja ir augsti griesti, tad tas radiators it kā ražo vairāk siltuma, tādēļ tur divreiz paceļ cenu.

Tagad par karsto ūdeni. Runājot par karsto ūdeni, jāsecina, ka uz vienu cilvēku tagad aprēķina kādus 180 litrus dienā. Tad nu paskatieties, vai jūsu ģimenes locekļi tādu ūdens daudzumu izlieto. Tas ir viens. Un otrs. Pavērojiet, kā to karsto ūdeni, tos 180 litrus, var savākt. Tikai kādu piecu stundu laikā to vannu tik tikko var savākt. Tātad es nemaz nerunāju par šo kvalitāti.

Un tagad par citiem pakalpojumiem, kas mums ir. Arī tie netiek korekti aprēķināti. Mēs te iestrādājam to iekšā, un es zinu, ka namu pārvaldes ar lielu gandarījumu saņems tādu mūsu labojumu un ka tagad notiks vēl lielāki brīnumi nekā līdz šim. Mēs taču nekādā veidā neierobežojam un nenorādām pat uz to, ka pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīviem, ka tikai tad viņi var tādu samaksu prasīt. Tāpēc šis priekšlikums nav korekts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Atbildīgās komisijas vārdā - lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tās problēmas, par kurām runāja Leons Bojārs, tiešām pastāv, bet jāsaka, ka šos jautājumus diemžēl reglamentē nevis Īres likums, nevis šis pants, bet tos reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā jau vairāk nekā četrus gadus, un Ministru kabineta noteikumi nosaka tādu komunālo maksājumu aprēķināšanas kārtību, kādu diktē pastāvošā situācija valstī. Ja dzīvoklī ir uzstādīts sertificēts mērīšanas līdzeklis, tad, piemēram, par elektrību maksā atbilstoši rādītājiem un noteiktajam tarifam, turpretī, ja šāda mērīšanas līdzekļa attiecīgajam komunālajam pakalpojumam nav, tad pastāv dažāda maksājumu aprēķināšanas kārtība. Atsevišķos gadījumos, kad runa ir par ūdeni - par auksto un par silto ūdeni -, tad maksā atkarībā no tā, cik personu attiecīgajā dzīvoklī ir pierakstīts. Un arī te ir problēma: nevis dzīvo, bet ir pierakstītas, un daudzos gadījumos tas ir netaisnīgi. Savukārt atsevišķos gadījumos, ja runa ir par siltumu un ja nav uzstādīts siltuma rādītājs, tad iedzīvotāji maksā atbilstoši dzīvojamai platībai. Tās problēmas, pret kurām jūs, kolēģi, šeit iebildāt un protestējāt, šī norma nereglamentē. Tā reglamentē citas lietas. Šajā pantā ir norma, kas, piemēram, sociāli ļoti aizsargā iedzīvotājus tajā gadījumā, ja īrniekam nav komunālo maksājumu parādu. Tad šos komunālos pakalpojumus - siltuma un ūdens piegādi, kā arī pārējos godīgam īrniekam nevar atslēgt. Es aicinu balsot par 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 21.- atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Deputāts Urbanovičs ierosina izteikt 12.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs piekrīt. Deputāti piekrīt. Paldies.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 24. un 25.priekšlikums ir identiski. Deputāts Jānis Urbanovičs un Juridiskais birojs ierosina izslēgt 12.1.pantu, bet komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 24. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu - mēs varam neizskatīt, jo tas ir identisks.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt 12.1.pantā redakcionālus grozījumus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina papildināt panta otro daļu pēc vārda “jābrīdina” ar vārdu “vismaz”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Deputāta Andreja Požarnova priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 13.panta otro daļu ar jaunu teikumu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Valdība ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 13.panta ceturtajā daļā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumus. Ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāsies Juris Sokolovskis - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu vērīgāk ieskatīties atbildīgās komisijas sagatavotajā 31.priekšlikumā. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā dod iespējas izīrētājam vienpusīgi mainīt īres līguma noteikumus, kuri saistīti ar īres maksu. Es pasvītroju - vienpusīgi! Tātad, ja mēs pieņemsim šo koncepciju likuma normā, tad mājas saimnieks īrniekam varēs piespiest maksāt visus tos ekspluatācijas izdevumus, kurus īrnieks nekādi nebūs spējīgs apmaksāt.

Paskatīsimies, ko nozīmē dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi un kādus tos likumprojekts paredz iekļaut. Pirmais punkts: nepieciešamie dzīvojamās mājas apkopes un kārtējā remonta izdevumi. Nav noslēpums, ka mājas saimnieks varēs dokumentāri pierādīt, ka veikti tādi un tādi celtniecības vai remonta darbi, kurus īrnieki nemaz nevēlētos veikt.

Otrais punkts: dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas. Izīrētājs taču var noslēgt visdārgāko apdrošināšanas līgumu.

Ceturtais punkts: amortizācija.

Piektais punkts: pārvaldes un apkalpojošā personāla izdevumi. Tādējādi mājas saimnieks varētu maksāt pārmērīgi augstas algas mājas pārvaldniekam, uzturēt “uzpūstu” apkalpojošā personāla štatu un to visu uzkraut uz īrnieku pleciem, bet viņi nevarēs maksāt tik augstas likmes, tāpēc izīrētājam radīsies iespējas viņus izlikt no dzīvokļiem.

Šādas likuma normas piemērošana draud radīt sociālo katastrofu valstī. Mēs nevaram tā apieties ar mūsu vēlētājiem. Tieši otrādi! Mūsu valstī jau tā smagie sociāli ekonomiskie apstākļi mūs aicina to nekādā gadījumā nepieļaut.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un atstāt iepriekšējo likuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās deputāts Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko Sokolovska kungs jau pateica. Es vienkārši gribu atgādināt vienu ļoti būtisku lietu, ko izteica Lagzdiņa kungs. Patiešām tas nav normāli, ka dzīvokļi visā Rīgā maksā vienādi. Un šī ir ļoti būtiska norma, jo šeit ir runa par to, kā izkļūt no pašreizējās situācijas, kad patiešām tie īres maksas griesti ir it kā vienādi visiem, un pāriet uz normālu situāciju, kad īres maksa atbilst, teiksim, reālajam ģeogrāfiskajam stāvoklim vai labiekārtošanas līmenim, īsāk sakot, dzīvokļa kvalitātei.

Bet diemžēl es gribu atgādināt vienu lietu, ka šie 14,8 santīmi, kā minēja Lagzdiņa kungs, Rīgā ir īres maksas griesti. Tātad pašai īres maksai ir jābūt ne lielākai par šiem griestiem. Tomēr faktiski nav noslēpums, ka visi dzīvokļi… ka neviens neizīrēs dzīvokli par lētāko naudu. Tas nav vis maksimālisms, bet normāla situācija, ka visi dzīvokļu īpašnieki nosaka reālo īres maksu “griestu” līmenī. Un es baidos, ka tas pats būs arī šajā gadījumā, jo faktiski… Kā jau es teicu, mūsu uzdevums ir ieviest pašregulējošu sistēmu, bet šajā situācijā tās nebūs.

Jo patiešām, kā Sokolovska kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, šos “griestus” un šīs reālās izmaksas var noteikt praktiski jebkurā līmenī, jo nav nekādu stingru normatīvu, kas ļautu, teiksim, vai nu īrniekiem, vai pašvaldībai, vai valstij pārbaudīt, cik lielā mērā tās izmaksas, ko min dzīvokļa īpašnieks, atbilst patiesībai.

Tāpēc es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam. Atbildīgās komisijas vārdā - lūdzu, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām šajā pantā mēs esam ielikuši tādu reglamentāciju, kas, mūsuprāt, atbilst reālajam dzīvokļu tirgum, bet šī norma atkal ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka garu pārejas periodu, un, Dievs dod, lai šajā periodā mājas nesagrūst. Šis likums, es vēlreiz atkārtojos, visas šīs sociālās garantijas tik tiešām rada tām kategorijām, kuras objektīvi ir trūcīgas un nespēj sevi nodrošināt.

Es vēršu jūsu uzmanību uz vienu juridisku niansi, proti, izīrētājs nevis nosaka augstāku īres maksu, bet ir tiesīgs prasīt augstāku īres maksu. Ja īrnieks nepiekrīt, tad izīrētājam - namīpašniekam ir jāiet uz tiesu un jāpierāda ar dokumentiem, ka viņa prasījums ir pamatots. Bez tam šis likums uzliek par pienākumu izīrētājam jau pirms griešanās tiesā šādu pamatojumu iesniegt arī īrniekam.

Es piekrītu Sokolovska kungam, - un mēs esam par to runājuši arī apakškomisijā -, ka šī norma ir vēl ļoti rūpīgi jāpārskata un jāprecizē uz nākamo lasījumu, jo tik tiešām nav pieļaujams, ka namīpašnieks, lai gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus, kaut kādā veidā mākslīgi sadārdzina mājas uzturēšanas izdevumus.

Es jums, kolēģi, piekrītu, ka tā ir problēma un ka tā mums ir jāatrisina uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus “vienā dzīvoklī” ar vārdiem “kopējā dzīvoklī”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums - atbildīgā komisija ierosina izteikt 14.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 14.panta otrās daļas pirmo teikumu. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 14.panta otrās daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 14.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 14.panta trešo daļu precizētā redakcijā. Aicinām jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 14.pantu ar ceturto un piekto daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 39. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - paredz izslēgt 15. pantā vārdus “un izīrētājs”. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs arī ierosina papildināt 15.pantu ar otro daļu. Šāds viedoklis ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Valdība ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus veselā rindā pantu, kurus jūs redzat. Aicinu atbalstīt valdības viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 43. un 44.priekšlikums ir jāskata kontekstā, jo faktiski tie ir identiski, tikai dažādi noformēti no juridiskās tehnikas viedokļa. Deputāts Jānis Urbanovičs un atbildīgā komisija ierosina izslēgt 17.panta pirmās daļas otro teikumu. Aicinu atbalstīt abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. un 44.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 21.pantā vārdus “izšķir likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “izšķir tiesa”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 46. un 47.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičs un atbildīgā komisija, ir identiski. Aicinu abus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 46. un 47.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 28.1.pantu. Šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir noraidīts, tādēļ ka, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs esam noteikuši citādāku likuma sistēmas iekārtojumu pa pantiem. Tāpēc šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 28.1. panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts arī tā paša iemesla pēc, par kuru runāju jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 50.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējo 5.pantu kā 15.pantu un izdarīt veselu rindu tehniska rakstura grozījumu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 51.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Arī tas paredz izdarīt likumprojektā tehniskus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 29.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina iekļaut pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 6.pantu otrā lasījuma 15.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 54. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt veselu rindu grozījumu 29.pantā. Tie ir redakcionāla rakstura grozījumi. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums, kuru iesniegusi valdība kā likumprojektu nr.276. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. No sistēmas viedokļa tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 57.priekšlikums. Valdība ierosina izslēgt likuma 29.panta ceturto daļu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 58. ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - papildināt 29.pantu ar divām jaunām daļām. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 59.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar par 28.1.pantu. Tas ir pants, kas reglamentē, kādos gadījumos un kādā kārtībā izbeidzams īres līgums, ja īrnieks bojā dzīvojamo telpu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt veselu rindu pantu no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas. Raugoties no sistēmas viedokļa, priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 61. priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina šādi izteikt 29.1. panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 62. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdu “brīdināts” ar vārdiem “rakstveidā brīdināts”. Priekšlikums ir atbalstīts un tiek pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 63.priekšlikums. Tātad atbildīgā komisija ierosina iekļaut likumā pantu, kas reglamentē, kādos gadījumos īrnieku var izlikt sakarā ar īres maksas un atsevišķu komunālo maksājumu parādiem.

Es gribētu, godātie kolēģi, vērst uzmanību tikai uz vienu punktu. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumu īrnieku var izlikt no dzīvokļa, piemēram, tad, ja īrnieks ir parādā sešu mēnešu maksu par elektrību. Tikai par elektrību! Arī tad, ja parādās sešu mēnešu maksas parāds par kolektīvo antenu. Šis piedāvātais likumprojekts dod tiesības īrnieku izlikt no dzīvokļa tikai tad, ja viņš, kā to ierosināja valdība pagājušā gada pavasarī, ir parādā trīskāršu mēneša vidējo īres maksu vai trīs mēnešu maksu par siltumu. Tikai un vienīgi tad, ja īrnieks ir parādā trīs mēnešu maksu par elektrību, tad šim īrniekam šis komunālais pakalpojums ir jāatslēdz, nevis īrnieks jāizliek no dzīvokļa.

Valdības šobrīd piedāvātais likums ļauj vērsties pret īrnieku, ja viņš ir parādā par visnenozīmīgākajiem komunālajiem pakalpojumiem. Tas, manuprāt, nav taisnīgi. To ir iestrādājusi atbildīgā komisija. Es aicinu vienoti atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lāzo kundze, vai jūs uzturat spēkā prasību balsot? (No zāles deputāte V.Lāzo: “Jā!”) Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 20, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina iekļaut likumprojekta līdzšinējo 7.pantu likumprojekta 15.pantā un izdarīt virkni tehniska rakstura grozījumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 65.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt divus grozījumus 29.2.pantā. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 66.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 29.2. pantu ar jaunu trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts, iestrādājot to attiecīgi 28.3.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 67.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt līdzšinējā 29.3.pantā vārdus “šajā pantā paredzētajā kārtībā” ar vārdiem “šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos “ un izdarīt vēl citus grozījumus. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 68.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 28.3. pantu, proti, ar pantu, kas reglamentē, kādos gadījumos var izbeigt īres līgumu, ja māju ir paredzēts nojaukt. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 68. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 69.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt virkni grozījumu 29.3. pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 70.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemto 29.3.pantu ar 29.4. pantu un izteikt to kā 28.4. pantu. Aicinu atbalstīt šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 71.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 29.4. pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 72.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 29.4. panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts. Kā arī izdarīt precizējumus trešajā un ceturtajā daļā. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 73.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.4. pantu jaunā, precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 74.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 29.5. pantu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 75.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 28.5. pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 76.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 29.6. panta nosaukumā un tekstā pēc vārda “apakšīrē” ar vārdiem “vai citu personu lietošanā”. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 77.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 29.6. panta pirmajā daļā atsevišķus vārdus un izdarīt citus precizējumus. Ierosinu atbalstīt šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 28.6. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos! Nevis precizēt, bet izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ierosina papildināt likumu ar 28.7. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar 28.8. pantu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 81.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likuma 29.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Valdība, sakarā ar to, ka ir atcelts Īres tiesas likums, aicina arī 29.1. pantā izdarīt redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 83. un 84. - Juridiskā biroja un deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir jāskata kontekstā. Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 30.pantu”. To pašu ierosina arī deputāts Jānis Urbanovičs. Aicinu abus priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 83. un 84.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 85.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir pants, kas reglamentē kārtību, kādā ir pieļaujams izlikt īrnieku, kuram ir nepilngadīgi ģimenes locekļi. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts un pārcelts uz īpašu 10.1. nodaļu, kas runā par īrnieku sociālajām garantijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 86.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt dažos pantos redakcionālus grozījumus. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 86. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina saglabāt likuma 33.pantu esošajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts un šobrīd nav balsojams pēc būtības, jo kārtību, kādā īrnieks izliekams sakarā ar kapitālo remontu, mēs jau noteicām, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 88.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus “citu dzīvošanai derīgu” ar vārdiem “ne mazāk labiekārtotu”. Atbalstīts daļēji. Skatiet, lūdzu, iepriekš pieņemtajos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 89.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 35.pantā vārdus “uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, bet pēc kapitālremonta...”. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iestrādāts 28.4. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina saglabāt likuma 36.pantu spēkā esošajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts, komisija ir precizējusi attiecīgā panta redakciju. Lūdzu skatīt nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 91.priekšlikums. Atbildīgā komisija tātad ierosina izteikt Īres likuma 36.pantu jaunā, precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 92.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar īpašu nodaļu, kurā pilnībā tiktu iekļautas visas tās normas, kas satur sociālās garantijas trūcīgiem un darba nespējīgiem īrniekiem. Tātad 92.priekšlikums nosaka, kuras īrnieku kategorijas (proti, tās ir iekļautas 36.1.pantā) bauda noteiktas sociālās garantijas. Mēs, kolēģi, balsojot par piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto koncepciju esam jau konceptuāli atbalstījuši. Aicinu arī šodien neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas iesniegto 92.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 93.priekšlikums paredz papildināt Īres likumu ar jaunu - 36.2.pantu, kas nosaka, kādi pienākumi ir bāriņtiesām (pagasttiesām) trūcīgo un darba nespējīgo īrnieku sociālo garantiju nodrošināšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 93.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums ir jauns Īres likuma pants, kas nosaka, kādi pienākumi ir pašvaldībām trūcīgo un darba nespējīgo īrnieku sociālo garantiju nodrošināšanā.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 95.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt likuma 37.pantu ar teikumu... Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 96.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu “samērīgu” ar vārdu “attiecīgu”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 97.priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 43.pantā vārdus “likumā noteiktā kārtībā” ar vārdu “tiesā”. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 99. un 100.priekšlikums. Valdība un atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 45.pantu. Aicinu atbalstīt abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 99. un 100.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Kolēģi deputāti, atbildīgā komisija ir ierosinājusi Īres likumu papildināt ar jaunu, līdz šim vēl neesošu nodaļu, proti, nodaļu, kas reglamentētu īpašas pašvaldību institūcijas - īres valžu darbību. Jūs esat iepazinušies ar komisijas piedāvāto variantu. Jāsaka, ka īpaši plašas tiesības īres valdēm minētais likums neparedz. Turklāt pašvaldība var īres valdes izveidot atbilstoši saviem ieskatiem. Ja dzīvokļu sektorā nav problēmu, tad mazās pašvaldības var īres valdes neveidot. Ja šādas problēmas ir - un tādas ir lielajās pilsētās - , tad var tikt veidotas īres valdes. Tā kā īres valžu veidošana ir brīvprātīga iniciatīva, bet īres valdēm būs noteiktas administratīvas funkcijas, tad finansēšana ir pilnībā uz attiecīgo pašvaldību rēķina. Es vēlreiz uzsveru - īres valžu izveidošana nav obligāta pašvaldību funkcija saskaņā ar šo likumu. Aicinu tātad atbalstīt vispirms 101.priekšlikumu, kas nosaka īres valžu statusu, un to, ka likums tiek papildināts ar īpašu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas iesniegto 101.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 102.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu - 47.pantu, kas reglamentē īres valžu izveidošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 103.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt Īres likumu ar jaunu pantu, kas reglamentē īres valžu kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 103.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 104.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt Īres likumu ar 49.pantu, kas reglamentē īres valžu tiesības.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir seši priekšlikumi, kas attiecas uz likuma papildināšanu ar pārejas noteikumiem.

105.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzlikt par pienākumu valdībai noteiktā termiņā izstrādāt noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem - trūcīgām personām. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs uzdevums, un tādēļ ir noteikts, ka valdībai tas jāizdara pietiekami īsā laikā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 106.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Arī 106.priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 107.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 108.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 109.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Pēdējais - 110.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt Īres likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu Saeimai lūdzu noteikt 15.aprīli, tātad veselu mēnesi.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Deputāti atbalsta priekšlikumu - 15.aprīlis. Tas ir termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Ādamsona kungs.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1701. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Prokuratūras likumā, un, pirms pārejam pie priekšlikumu izskatīšanas, ir jāuzsver, ka komisijas sēdē piedalījās speciālisti gan no Augstākās tiesas, gan no Ģenerālprokuratūras, gan arī no Tieslietu ministrijas ar Birkava kungu priekšgalā. Un, neskatoties uz to, ka pirms tam notika asas debates par nepieciešamību grozīt konkrēti šo pantu, nevienam no pārstāvjiem nebija iebildumu.

Tagad pāriesim pie priekšlikumu izskatīšanas. 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt 36.panta 4.punktu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izteikt 36.panta 5.punktu tādā redakcijā, kāda jums ir piedāvāta. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. 23.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1331. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets un kurš ir tā sauktais paketes likums, tas ir saistīts ar likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Izmaiņas šajā likumprojektā ir saistītas tikai un vienīgi ar šo likumu, vismaz šobrīd. Turklāt komisija tīšuprāt šo likumu aizkavēja atrauti no paketes, jo ne komisijā, ne sabiedrībā vēl nebija beigusies diskusija par to, kas tad šobrīd nosaka tarifus - vai pašvaldības vai Satiksmes ministrija. Komisija, gatavojot otro lasījumu, ir atbalstījusi regulēšanas nodošanu regulatoriem, gan pašvaldību, gan lieliem regulatoriem. Līdz ar to es aicinu Ministru kabineta iesniegto un pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu atbalstīt arī parlamentā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.martu, ņemot vērā, ka Ministru kabinets vēlreiz izskatīs pirms otrā lasījuma lielo likumu, kura paketē ir šis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais ir dokuments nr.1708 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kā arī izstrādājusi savus priekšlikumus.

1. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 2. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 3. - ārlietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 5. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 7. - ārlietu ministra Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 9. - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 11.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 10.priekšlikumu jūs...

L.Muciņš. Es teicu, ka tātad 10.priekšlikums atbalstīts, apkopojot 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs Tātad deputāti atbalsta 9. un 10.priekšlikumu.

L.Muciņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Piedodiet, deputāti ir arī pieteikušies runāt debatēs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

 

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir kārtību, ar kuru nepilsoņiem ir atņemts statuss, pielīdzināt tai kārtībai, kura jau ir spēkā attiecībā uz pilsoņiem. Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsoņiem statuss varētu tikt atņemts tikai un vienīgi ar apgabaltiesas lēmumu, bet jautājumu par nepilsoņa statusa atņemšanu ir atļauts lemt administratīvā līmenī. Kā tas izskatās dzīvē? Nu, teiksim, kāds nepilsonis ir atnācis uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai saņemtu jaunu pasi, un personas datu pārbaudes laikā kādam pārvaldes darbiniekam rodas aizdomas, ka šis apmeklētājs ir nepamatoti jeb nelikumīgi saņēmis nepilsoņa statusu pirms deviņiem gadiem. Tās aizdomas ir pietiekamas, lai izsvītrotu no pases personas kodu, un līdz ar to cilvēks automātiski kļūst par nelegālo imigrantu valstī. Protams, viņš var pēc tam pārsūdzēt tādu administratīvo lēmumu, un vairākums to dara. Bet vai tāda iespēja atrisina problēmu? Nē. Tiesas prāva turpinās ilgu laiku. Visbiežāk ir tā, ka pilna procedūra aizņem divus gadus, un visu laiku, kamēr cilvēks tiesājas ar valsti, viņš dzīvo Latvijā bez personas koda, bez derīga personas dokumenta. Tas nozīmē, ka viņš nevar likumīgi strādāt, nevar likumīgi saņemt bezdarbnieka vai bērna pabalstu. Bet varbūt viņš ir pats vainīgs un nepilsoņa statuss viņam nepienākas, jo viņš ir piemānījis valsti un ir nopircis savu nepilsoņa statusu? Jā, tādi gadījumi praksē bija, bet visbiežāk problēmas ar nepilsoņa statusu radās ierēdņu kļūdas dēļ vai likuma nepareiza traktējuma dēļ. Un pēc divu gadu tiesāšanās viena trešā daļa cilvēku, kuriem tika atņemts nepilsoņa statuss, tomēr panāk sava statusa atjaunošanu. Tas nozīmē, ka katrs trešais gadījums, kad cilvēkam tiek atņemts statuss, ir valsts iestādes kļūda, bet par valsts kļūdu ir jāmaksā pašam cilvēkam. Jāmaksā ne tikai ar naudu par advokātu pakalpojumiem, bet arī ar veselību, jo dzīvot bez derīgiem dokumentiem un strādāt neoficiāli visu laiku, kamēr turpinās tiesa, - tas nozīmē dzīvot pastāvīgā stresā. Vienīgais ceļš, kā mēs varam civilizēti atrisināt šo problēmu, ir noteikt ar likumu, ka statuss tiek atņemts nevis pirms tiesas, bet tikai pēc, saskaņā ar apgabaltiesas lēmumu. Kad par šo priekšlikumu tika diskutēts Juridiskajā komisijā, tad vienīgais pretarguments, kas izskanēja, bija tas, ka komisijas locekļi iebilst sakarā ar to, ka tiesas pašlaik ir ļoti pārslogotas. Attiecībā uz to iebildumu es varu pateikt, ka gandrīz visas lietas, kas saistītas ar statusa zaudēšanu, tā vai tā nonāk līdz tiesai.

Un vēl. Vai jūs zināt, cik tādu gadījumu ir vispār Latvijā katru gadu? Trīs vai pieci gadījumi mēnesī, ne vairāk, bet tiesas izskata pāri par simts lietām mēnesī, un tādēļ ar papildu trīs lietu izskatīšanu mēs nevaram pārslogot tiesu. Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas vai frakcijas prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cileviča kungs ir nākamais. Cileviča kungs, līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. Vai jums pietiks ar tām? Jā. Lūdzu.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski vienīgā atšķirība starp komisijas viedokli un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu ir tā, kas pieņem lēmumu par statusa atņemšanu un vai tas tiek darīts administratīvā kārtā vai ar tiesas lēmumu. Kura ir būtiskākā atšķirība? Ja lēmums tiek pieņemts administratīvā kārtībā, tad pat tādā gadījumā, ja šis lēmums tiek pārsūdzēts tiesā, lēmums tik un tā stājas spēkā. Tā ir vienīgā atšķirība. Tātad cilvēks jau zaudē šo statusu. Ja lēmumu pieņem tiesa, tad pat apelācijas un kasācijas laikā lēmums tomēr spēkā nestājas. Tur ir tā problēma. Ņemot vērā to, ka šis lēmums patiešām ir saistīts ar ļoti būtiskiem zaudējumiem konkrētajai personai, mūsuprāt, būtu daudz labāk, ja novērstu tādu nepamatotu statusa atņemšanu. Pat tad, ja divos gadījumos no trijiem, kā Mitrofanova kungs teica, tas notiek pamatoti un likumsakarīgi, es tomēr domāju, ka daudz būtiskāk, tēlaini runājot, ir aizstāvēt nevainīgo nekā tūlīt sodīt vainīgo. Tātad tā ir vienīgā atšķirība starp Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un atbildīgās komisijas viedokli. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Muciņa kungs, lūdzu, atbildīgās komisijas vārdā!

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija noraidīja šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu vairāku aspektu pēc. Pirmām kārtām tas sašaurina piedāvāto redakciju, kas iepriekš bija pieņemta vairākos punktos. Arī vēl tas, kad šis jautājums būtu noteikti jāpaceļ līdz apgabaltiesas līmenim. Mēs uzskatījām, ka tas nav nepieciešams, jo, kā jūs šeit dzirdējāt jau iepriekšējās debatēs, šīs lietas tiek izskatītas tiesā, tās tiek pārsūdzētas, tā ka ir zināms process, kas liecina par demokrātiju mūsu valstī. Tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka šie jautājumi tiek risināti šādā veidā pietiekami demokrātiski. Ja tas attiecas uz kaut kādiem tehniskiem momentiem, kuri būtu atrisināmi, vai uz kaut kādiem dažādiem finansu vai citiem jautājumiem, tad tas ir risināms citādā veidā, nevis būtiski sašaurinot šo pantu. Komisijas viedoklis ir noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 32, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam - frakcija “Latvijas ceļš”.

 

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Eiropas lietu komisijas! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pulksten trijos, tajā pārtraukumā, mums būs sēde. Mums tā ir ļoti nepieciešama tādēļ, ka pirmdien, kad notiks Integrācijas padomes sēde, ir jāapstiprina vēl divas pozīcijas, un tāpēc mums šodien tās būtu jāizskata. Tās ir īsas pozīcijas, tā ka ilgi tas nevilksies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Antons Seiksts, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Jānis Siliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētaja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu un izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā - lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs izskatījām 13. ... tas ir, 12. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikumu.

L.Muciņš. Jā, tagad ir 13.priekšlikums - deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 14. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” otro lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumiem trešajam lasījumam!

L.Muciņš. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 21.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 21.martam. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Počas kundze.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums darba kārtībā ir iekļauti desmit likumprojekti, kas ir saistīti ar jaunas institūcijas, ar valsts iestādes - Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas - izveidošanu. Tātad šodien skatīsim gan šo “jumta” likumu, gan ar to saistīto un to pavadošo likumprojektu paketi.

Pirmo izskatīsim tātad galveno likumu - dokumentu nr.1710, kurā ir apkopoti visi uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi.

Par minēto likumprojektu bez atsevišķu deputātu vai ministru, vai Juridiskā biroja, vai komisiju priekšlikumiem tika iesniegts arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu kopums, kas pēc būtības bija alternatīvs likumprojekts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sasauca speciālu sēdi, kurā detalizēti iepazinās ar šo piedāvāto priekšlikumu būtību un izdiskutēja tos. Ņēmusi vērā to, ka sociāldemokrātu piedāvātais priekšlikums paredzēja citu Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas veidošanas kārtību, kā arī citus, no valdības piedāvātā varianta atšķirīgus šīs komisijas darbības principus, uzdevumus, atbildības pakāpi un arī pārskatu iesniegšanas kārtību, un izvērtējusi visu šo priekšlikumu būtību, komisija konceptuāli visu šo priekšlikumu paketi noraidīja.

Līdz ar to es lūgšu neatbalstīt visus šos Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumus, kas skar visus šo jautājumus. Atsevišķus priekšlikumus, kuri bija atbalstāmi un kuri tiešām bija ļoti vērtīgi, mēs esam atbalstījuši.

Es vienkārši informēju, kāpēc ir tik daudz šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas neatbalstīto priekšlikumu.

Un tagad sāksim izskatīt šos konkrētos priekšlikumus.

1. ir jau minētās frakcijas priekšlikums precizēt likumprojekta nosaukumu. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nākamie ir identiski. 2.priekšlikums un 3.priekšlikums ir attiecīgi Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča. 4. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mēs pieņemam Latvijas ekonomikai un tautsaimniecībai ļoti smagu un nozīmīgu likumu, un tāpēc tas ir jāsagatavo tāds, lai tas darbotos ilgu laiku un būtu pareizs. Mēs tik tiešām piedāvājām papildināt šo likumprojektu ar terminoloģiju, jo galu galā Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības likums nav taču Medību likums, un terminoloģija tam ir vajadzīga, tai ir jābūt, un mēs nevaram to atstāt tā, kā saka, kā kādu parastu likumu, kuram nav lielas nozīmes.

Tāpēc es lūdzu… Protams, terminoloģija varbūt nav pilnīga, tā vēl ir jāpapildina, varbūt ir jāizdara vēl kādas izmaiņas, bet terminoloģijai te ir jābūt, un tā ir jāatstāj.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, tas nav pilnīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Protams, terminoloģija ir ļoti būtisks likumdošanas faktors, bet es gribētu norādīt, ka bez šā Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likuma šo sfēru regulē vēl vesela rinda speciālo likumu, piemēram, likums par vērtspapīriem, likums par kredītiestādēm, likums par apdrošināšanu, kā arī likumi par uzņēmējdarbību, un visos šajos likumos šie termini ir tādā vai citādā mērā jau skaidroti. Un, kā jau precīzi norādīja arī Bojāra kungs, te šo terminu skaidrojums nav pietiekami precīzs, nav pietiekami izsmeļošs, tāpēc komisija šo priekšlikumu arī noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Komisija noraidīja arī 5. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Tika noraidīts arī 6. - šīs pašas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Daļēji atbalstīts tika Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Deputāta Bojāra kunga priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, vai mēs runājam par 8. priekšlikumu.

A.Poča. Par 9. es runāju.

Sēdes vadītājs. Tātad 8. mēs esam atbalstījuši. Deputāti atbalsta. Par 9.priekšlikumu debatēs pieteicies Leons Bojārs. Atklājam debates.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs taču palasiet to saturu! Patiesībā mēs veidojam nopietnu likumu, un tad ir kaut kam - tiem darbiniekiem... Arī attiecībā uz pašu likumu ir jāpaskatās, kas tad to kontrolē un kā priekšā tas atbild. Diemžēl likumā jūs to neatradīsiet, jo tikai tagad, pēdējā laikā, ir parādījusies atbildība kādos četros pantos. Vairāk nav! Bet toties darbība ir reglamentēta vairāk nekā 24 pantos, tāpēc bija mans priekšlikums, ka šis tirgus pakļaujas Saeimai. Jo tik tiešām tas ir jākontrolē, jo finansu un kapitāla tirgus, kurā ir iesaistītas bankas, kurā ir iesaistīta finansu aprite un viss pārējais, nevar būt atstāts tā, ka tas strādā gluži vai Romas pāvesta līmenī, ka tas ir absolūti neatkarīgs un ka Latvijā tas gandrīz nekam nepakļaujas. Tāpēc ir vajadzīga tā pakļautība Saeimai. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis faktiski ir svarīgs priekšlikums, un uz to ir jāskatās caur iepriekš atbalstīto Juridiskās komisijas priekšlikumu prizmu. Faktiski mums šeit jārunā par valsts pārvaldi un par tās būtību. Šeit, es domāju, Bojāra kungs mums piedāvā nepareizu koncepciju, ka Saeimai kaut kas ir pakļauts gluži tāpat kā Ministru kabinetam. Nē, ir tieši otrādi! Satversmes 58.pantā ir skaidri un gaiši teikts, ka visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Un tā ir vienīgā padotības piramīda valsts varas sistēmā. Konkrēti valsts pārvaldes sadaļā.

Tātad valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Savukārt Saeimai neviens nav padots, un nevar teikt, ka Saeimai ir padots Ministru kabinets. Saeimai nav padota ne Augstākā tiesa, ne Satversmes tiesa, ne Valsts kontrole, ne arī kādas citas konstitucionālas valsts varas institūcijas vai tiesu iestādes. Tās nav padotas nedz Saeimai, nedz arī Augstākajai tiesai. Tās visas funkcionē un darbojas saskaņā ar likumu. Tātad šīs attiecīgās institūcijas, to skaitā Saeima, saskaņā ar likumu veic tās funkcijas, kas tai ir likumā uzticētas. Šinī gadījumā tās ir konkrētas funkcijas, ko juridiskajā teorijā sauc par kontroles funkcijām: tātad ieceļ Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāju, tā vietnieku, locekļus un tā tālāk, attiecīgi pieņem un atceļ likumus, nodrošina finansēšanu un veic citas kontroles funkcijas. Tāpēc konceptuāli ir kļūdaini runāt par kādu institūciju pakļautību Saeimai.

Tas, ka ir nepieciešama atskaišu sistēma, tas ir pareizi, un attiecīgajā likumā ir jāiestrādā kam un kādā veidā, jo ne jau Saeimai atskaitās šī komisija. Tāpēc arī es uzskatu, ka šis 9.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - Počas kundze!

A.Poča. Muciņa kungs savas uzstāšanās runas saturā atspoguļoja valsts institucionālās shēmas vai sistēmas principus. Es gribētu teikt, ka tas princips, ka šādai komisijai ir jāatskaitās kādai augstākstāvošai institūcijai, vispār nav diskutējams. Jautājums ir tikai par metodēm un par formām, kādā veidā tas tiek darīts. Šajā pašā jums piedāvātajā likumprojektā un komisijas atbalstītajā 27.panta redakcijā, kuru mēs vēl tikai skatīsim, ir noteikts, ka komisija reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam iesniedz Saeimai rakstisku pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināts revidents pēc tam pārbaudīs pilnu finansu pārskatu. Tas ir līdzīgi, kā to dara arī Valsts kontrole. Ir tikai cits jautājums - tas, cik Saeima ir spējīga, kāda ir Saeimas kapacitāte šos pārskatus izvērtēt un attiecīgi novērtēt šīs konkrētās institūcijas pozitīvo vai neefektīvo darbu.

Bet šinī konkrētajā gadījumā komisijas vārdā es lūdzu deputāta Bojāra priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 40, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākamie - 10. un 11.priekšlikums - ir pilnīgi identiski Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 10. un 11. - Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumu.

A.Poča. 12. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Arī 13. - šīs pašas frakcijas priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti tam piekrīt.

A.Poča. Arī 14. neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī attiecībā uz 14.priekšlikumu deputāti piekrīt.

A.Poča. Par 15., 16. un 17. priekšlikumu. Kā es jau minēju sava ziņojuma ievadā, sakarā ar to, ka tie veido citu šā likuma koncepciju, komisija visus šos trīs priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

A.Poča. Nākamie - 18. un 19. priekšlikums - ir identiski Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 18. un 19. - Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumus.

A.Poča. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir precizēts un atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā.

22.prieklikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 21. un 22.priekšlikumu.

A.Poča. 23. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Tā neatbalstīja arī 24. - sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz deputāti piekrīt.

A.Poča. Savukārt daļēji tika ņemts vērā Juridiskā biroja 25.priekšlikumā izteiktais un arī Juridiskās komisijas 26.priekšlikumā izteiktais. Tas ir apkopots un tiek piedāvāts jums 27. priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 25., 26. un 27. priekšlikumu.

A.Poča. 28. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 29. - deputāta Bojāra kunga priekšlikums - daļēji ir atbalstīts... Faktiski pilnībā ir atbalstīts un iestrādāts vēl precīzākā finansu ministra Krastiņa priekšlikumā par 5.panta redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Poča. 31. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - daļēji ir atbalstīts.

Līdzīgi ir atbalstīts arī Juridiskā biroja 32.priekšlikums un ir izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kura ir redzama 33. priekšlikumā par otrās nodaļas virsrakstu. Lūdzu atbalstīt tātad 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31., 32. un 33.priekšlikumu.

A.Poča. 34. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Arī 35. priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti piekrīt.

A.Poča. Ir guvis atbalstu gan 36. - Juridiskā biroja priekšlikums, gan 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums, gan arī 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Apkopojot visus šos priekšlikumus, ir izveidota jauna 7.panta ievaddaļa un 1.punkta redakcija, ko piedāvājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36., 37., 38. un 39.priekšlikumu.

A.Poča. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām. Tas ir 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 40.priekšlikumu.

A.Poča. Diemžēl neguva atbalstu deputāta Leona Bojāra kunga iesniegtais 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums un 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc būtības tie ir atbalstīti, tie ir faktiski identiski. Šīs idejas ir apkopotas un izteiktas, mūsuprāt, daudz precīzākā redakcijā. Tas ir jums piedāvātais 44. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43. un 44.priekšlikumu.

A.Poča. 45. - Leona Bojāra kunga priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 46. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 50.priekšlikumā.

Arī 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 50.priekšlikumā.

Savukārt atbalstu neguva Leona Bojāra kunga iesniegtais priekšlikums nr.49.

Tātad lūdzu kopumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju - 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 47., 48., 49. un 50.priekšlikumu.

A.Poča. Juridiskā biroja iesniegtais 51.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Neguva atbalstu deputāta Leona Bojāra kunga iesniegtais 52.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

A.Poča. Konkrēti, 53.priekšlikums ir ietverts 55.priekšlikumā.

Ir atbalstīts arī 54. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Tas viss ir atbalstīts kopumā 55.priekšlikumā - Juridiskās komisijas izstrādātajā galīgajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 53., 54. un 55.prieklikumu.

A.Poča. Diezgan lielas diskusijas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija par 56. - Juridiskā biroja, un 57. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo šajā punktā bija noteikts, ka Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai ir tiesības piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas, ja tiek pārkāpti normatīvie akti. Atbildīgā komisija, ņemot vērā, ka šobrīd jau ir šāda prakse, ka atsevišķi darbojošamies konkrētajai finansu un kapitāla tirgus sektora uzraudzības institūcijai - Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai - ir šādas tiesības, uzskatīja, ka šādas sodīšanas sankcijas ir saglabājamas. Tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, kas ir pretējs Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Es atvainojos! Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums par šā panta 5.punktā paredzētām tiesībām būtu vēl diskutējams un apsverams un precizējams trešajā lasījumā. No vienas puses, protams, ir grūti iebilst pret atbildīgās komisijas lēmumu, un es neiebilstu arī pret to, ka ir izveidojusies zināma prakse. Šobrīd Latvijas Banka piemēro attiecīgas sankcijas. Tā ir reālā prakse, bet mums, pārveidojot likumdošanu, ir arī jāskatās, kur mums ir šāda prakse jāsaglabā un kur tā varbūt ir pretrunā ar attiecīgo tiesisko kārtību un varas dalīšanas principiem, un kuros gadījumos šī prakse ir nedaudz jāprecizē. Visādā ziņā jāizsver, kuras funkcijas būtu atstājamas un kuras funkcijas būtu jānodod kādām citām institūcijām. Un, ja tās jānodod kādām citām institūcijām, tad konkrēti jānosaka, kurām institūcijām sodīšanas funkcija ir jānodod.

Ja ir tā, kā tas te ir ierakstīts tagad, tad sankcijas… protams, no vienas puses, mēs varam teikt, ka licences atņemšana un attiecīga normatīvu palielināšana, un tā tālāk... arī tās mēs varam vienkāršoti saukt par sankcijām, un nav šaubu, ka šādas sankcijas būtu Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai jāpiemēro, un tas būtu pareizi.

No otras puses, attiecībā uz administratīviem vai naudas sodiem, kuriem ir administratīvs raksturs, būtu pareizāk, ka to darītu valsts pārvaldes iestādes. Tāpēc es aicinu komisiju apsvērt to un, gatavojot trešo lasījumu, 5.punktu precizēt, attiecīgi sadalot tādā veidā, ka šajā likumā noteiktās… nu, vai mēs tās sauktu par sankcijām vai par ietekmēšanas līdzekļiem attiecīgajos pantos, kas ir paredzēti… licenču izsniegšana, anulēšana un tā tālāk… vajadzētu šīs sankcijas, ja tās var tā saukt, saglabāt, savukārt tādas tīri administratīvi sodošas sankcijas vajadzētu nodot valsts pārvaldes iestādēm. Jo, ja šī institūcija, ko mēs šeit iedibinām, tas ir, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, sāks nodarboties ar valsts pārvaldes jautājumiem, tad var rasties jautājums, vai tā ir valsts pārvaldes iestāde. Ja tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad tai ir jābūt pakļautai Ministru kabinetam. Ja tā ir pakļauta Ministru kabinetam, tad faktiski šī koncepcija, kas tiek piedāvāta šajā jomā, sagrūst. Tādēļ es tomēr ieteiktu saglabāt šo pareizo, kā es uzskatu, pieeju, ka tā ir neatkarīga valsts iestāde, nav padota Ministru kabinetam, tiek formēta likumā noteiktā kārtībā - tā teikt, caur Saeimu un citām institūcijām, ar aktīvu Latvijas Bankas un tās prezidenta un finansu ministra dalību šajā procesā. No otras puses, nevajadzētu ar šādām sankcijām un dažiem tādiem pārvaldes elementiem apdraudēt šīs institūcijas vietu valsts institūciju sistēmā. Jo nākotnē iespējamas kaut kādas diskusijas vai kritika, kad sāksies kaut kādi konkrēti šīs institūcijas lēmumi un tiks aizskartas kādas konkrētas finansu un kapitāla tirgus dalībnieku intereses, kuri savukārt, iespējams, sāks apšaubīt šīs institūcijas vietu un novietojumu juridiskajā valsts institūciju sistēmā. Tāpēc Juridiskā komisija, tagad piekrītot atbildīgās komisijas lēmumam, aicina precizēt trešajā lasījumā… Faktiski šis ir vienīgais diskutējamais konceptuālais jautājums, kas mums šā likuma sakarā ir palicis un ko vajadzētu trešajā lasījumā precizēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Počas kundze, lūdzu!

A.Poča. Man nav ko piebilst. Es saprotu, ka Muciņa kungs neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, vai jūs neprasāt balsojumu? (No zāles deputāts L.Muciņš: “Nē!”) Paldies. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 56. un 57.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Ko tad viņš tik ilgi runāja?”)

A.Poča. 58. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā redakcijā - 60.priekšlikumā.

59. - deputāta Leona Bojāra kunga priekšlikumu - mēs diemžēl neatbalstījām. Lūdzu tātad atbalstīt 60.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58., 59. un 60.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 61. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 62. - deputāta Leona Bojāra kunga priekšlikums - atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl informācijai par uzņēmumiem vai par uzņēmējdarbību ir noplūde. Tā ir noplūde gan no banku sistēmām, gan arī no reģistra un no dažādām citām iestādēm, kuras kontrolē šo darbu. Un jūs ļoti labi zināt, ka ir ēnu ekonomika un tie, kas savulaik nodarbojās ar izspiešanu, bija ļoti labi informēti par visiem uzņēmumiem, zināja visus ienākumus. Visu. Taču šī ir daudzreiz nopietnāka lieta. Tajā iesaistās arī ārzemju partneri, tātad, protams, pirms nodot informāciju par to vai citu banku, ir jābūt atļaujai no tās bankas. Lai būtu skaidrs, vai var to informāciju nodot vai nevar. Jo informācijas noplūdei vienā otrā jautājumā, izskatot konkurences darbību, ir ļoti liela nozīme. Tāpēc es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Jā, problēma ir ļoti būtiska un ļoti nozīmīga, bet mums ir vesela rinda normatīvo aktu, kas jau regulē informācijas, arī konfidenciālas informācijas, sniegšanas kārtību. Bez tam ir vesela rinda normatīvo aktu, kas paredz atbildību, turklāt dažāda līmeņa atbildību, personām, kas nav likumu ievērojušas, tātad - konkrētajām amatpersonām. Un tādēļ šeit vienkārši šo normu atkārtot mēs neuzskatījām par lietderīgu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, noraidīt šo deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 40, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Nav guvis atbalstu arī 63. - deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 64. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums ieviest jaunu pantu, kas noteic Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas atbildību. Pēc būtības tas komisijā guva atbalstu, vienīgi tika diskutēts, par kuriem jautājumiem Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija būtu atbildīga un arī, teiksim, par šo atbildības detalizāciju jeb arī konkrēto atbildību, un pēc visām šīm debatēm komisija piedāvā jums 65.priekšlikumu - redakciju, kas ļoti vispārēji nosaka Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas atbildības līmeni. Tātad Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija ir atbildīga par finansu tirgu stabilitāti un attīstību un brīvas konkurences veicināšanu finansu un kapitāla tirgū, tātad par diviem ļoti, ļoti svarīgiem jautājumiem, kuri pēc būtības ietver arī veselu virkni daudz detalizētāku jautājumu. Lūdzu jūs atbalstīt 65. - komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 64. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 38, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 66. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 65.priekšlikumu mums nav...

A.Poča. Es ļoti atvainojos, jā...

Sēdes vadītājs. Par 65.priekšlikumu jūs prasāt balsojumu? Nē. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča. 66. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums izslēgt trešo nodaļu, kura regulē Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas sadarbību. Mēs komisijā uzskatījām, ka šāda nodaļa ir jāsaglabā, tādēļ frakcijas viedoklis netika atbalstīts, taču tika atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.67, ka ir jāprecizē šīs nodaļas nosaukums. Tātad lūdzu neatbalstīt 66., bet atbalstīt 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 66. un 67.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 68. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt 69. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums - neguva atbalstu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā jums izteikt šā panta trešo daļu kā jaunu pantu - 11.pantu, par ko mēs vēlāk debatēsim. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70. un 71.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt divus identiskus priekšlikumus - Juridiskās komisijas priekšlikumu un finansu ministra Krastiņa priekšlikumu. Ierosina izslēgt 9.panta ceturto daļu. Tas ir 72. un 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 72. un 73.prieklikumu.

A.Poča. 74. - deputāta Leona Bojāra kunga priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 74.priekšlikumu.

A.Poča. 75. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par komisijas izveidošanu. Lūdzu jūs neatbalstīt to, jo tas ir pretrunā... nevis pretrunā, bet.. tā ir alternatīva koncepcija šā likuma veidošanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 75.priekšlikumu.

A.Poča. Līdzīgu motīvu dēļ lūdzu neatbalstīt arī 76.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Komisija atbalstīja deputāta Sokolovska iesniegto 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Pēc būtības arī 78.priekšlikums ir atbalstāms, jo tas ir identisks Sokolovska kunga priekšlikumam. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča. 79. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums 11.pantu izslēgt - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Identisks ir finansu ministra Krastiņa iesniegtais 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 81. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu - komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par 81. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt arī 82.priekšlikumu. Tā ir, kā jau es jums teicu, alternatīva koncepcija šim likumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 83. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 84.priekšlikumā, kuru tad arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 83. un 84.priekšlikumu.

A.Poča. 85. - deputāta Leona Bojāra kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 86. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji tas ir atbalstīts un ir iestrādāts 100. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Bet 87.priekšlikums - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas attiecas uz šo pantu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86. un 87.priekšlikumu.

A.Poča. 88. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī deputāta Sokolovska priekšlikums ir atbalstīts komisijas iesniegtajā 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Deputāta Bojāra kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Lūdzu tātad atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 91.priekšlikumu, kas apvieno iepriekšējos divus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 91. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča. 92. - deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts komisijas iesniegtajā 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī 94. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 95.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 95. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto priekšlikumu.

A.Poča. 96. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 97. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts 100. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Nav atbalstīts šoreiz deputāta Sokolovska kunga priekšlikums un arī 99. - deputāta Bojāra kunga prieklikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 98. un 99.priekšlikumu.

A.Poča. Tātad lūdzu atbalstīt 100. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ir iestrādāts gan Krastiņa kunga, gan arī Sokolovska kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 100. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums - un deputāta Bojāra kunga iesniegtais 102.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Šoreiz nav atbalstīts deputāta Sokolovska kunga 103.priekšlikums un arī viņa 104.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 103. un 104.priekšlikumu.

A.Poča. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums - jau ir ticis iestrādāts 100. - komisijas priekšlikumā, tātad var teikt, ka tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 106.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Nav guvis atbalstu arī Bojāra kunga 107.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Ir atbalstīts finansu ministra Krastiņa kunga 108.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Atbalstu nav guvis 109. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 110. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 113. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi arī 112. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 113. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 111., 112. un 113.priekšlikumu.

A.Poča. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Nav atbalstīts arī deputāta Bojāra 115. un 116.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 115. un 116.priekšlikumu.

A.Poča. 117.priekšlikums. Identiskie Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi attiecībā uz sankciju piemērošanu netika atbalstīti, bet šis jautājums šodien jau deputātiem tika… arī Muciņa kungs izteica savu viedokli. Varbūt mēs tiešām precizēsim šo jautājumu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. 118. - Bojāra kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. Nav atbalstīts 119. - Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. Nav guvis atbalstu sociāldemokrātu 120.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Ir atbalstīts 121. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Noraidīts tiek 122. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti… (Starpsauciens: “Balsot!”) Piedodiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 122. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 123. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Komisija neatbalstīja arī finansu ministra Krastiņa 124.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Neguva atbalstu 125.priekšlikums, ko iesniedza sociāldemokrāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Līdzīgi arī 126.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim arī par 126. priekšlikumu.

A.Poča. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 128. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Savukārt ir atbalstīts Juridiskā biroja 129.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 129.priekšlikumu.

A.Poča. 130. - sociāldemokrātu priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 131. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

A.Poča. Jā … Un līdz ar to es lūdzu jūsu atbalstu 132. - precizētajam variantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas prieklikumu par 131. un 132.prieklikumu.

A.Poča. 133.priekšlikums, ko iesniedza sociāldemokrāti, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. Tika noraidīts arī sociāldemokrātu 134.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Un arī Bojāra kunga 135.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča. Noraidīts ir deputāta Bojāra 136.priekšlikums un arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas 137.prieklikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 136. un 137.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 138. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka, ka atskaitījumi komisijas uzturēšanai jeb līdzekļi, kas veido komisijas ieņēmumus, var tikt noteikti līdz šim konkrētajam lielumam, tātad ir iespējams paredzēt arī mazākus, nevis konkrētu skaitli. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 138. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu, atbalstīsim 139. - finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 140. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 141. - sociāldemokrātu priekšlikums - ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Noraidīts ir 142. - sociāldemokrātu priekšlikums. Un arī 143. - deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 142. un 143.priekšlikumu.

A.Poča. 144. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Poča. Noraidīts ir arī 145.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nav guvis atbalstu arī deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Lūdzu, atbalstīsim 147. - atbildīgās komisijas prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 148. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 148. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 149. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir guvis daļēju atbalstu un ir iestrādāts mūsu jau atbalstītajā 132. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 149.priekšlikumu.

A.Poča. 150. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim… Atvainojiet, Ābiķa kungs, vai jūs vēlējāties… Es atvainojos… Kolēģi, mēs esam diezgan noguruši. Lūdzu koncentrēties un nejokot.

Lūdzu, Počas kundze, turpiniet!

A.Poča. Jā, nu es samulsu, jo nezinu, kur paliku…. Pie 150., jā?

Sēdes vadītājs. Jā, pie 150. mēs palikām.

A.Poča. 150. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Noraidīts ir arī 151. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Noraidīts ir arī deputāta Bojāra 152.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Un arī 153.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim arī par 153.priekšlikumu.

A.Poča. Atbalstu neguva arī Juridiskās komisijas 154.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 154.priekšlikumu.

A.Poča. Mēs noraidījām arī 155. - deputāta Bojāra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

A.Poča. Un 156. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Noraidīts ir 157. - deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 157.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.marts.

Sēdes vadītājs. 26. marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par minēto likumprojektu ir tikai viens priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Ņemot vērā to, ka “jumta” likumā mēs mainījām komisijas nosaukumu, arī šeit tas ir precizēts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu… Cienījamie kolēģi, lūdzu, klusāk, es nevaru dzirdēt pat to, ko runā atbildīgais ziņotājs.

Cienījamie kolēģi, Ābiķa kungs… Lūdzu, klusāk… es nevaru šeit dzirdēt. Es ticu, ka arī jūs nevarat dzirdēt, ko ziņotājs saka.

Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Tātad es lūdzu Saeimas atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vienīgajam priekšlikumam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam!

A.Poča. 26.marts.

Sēdes vadītājs. 26.marts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Otrais lasījums. Atbildīgās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī par šo likumprojektu ir tikai viens priekšlikums, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija, par komisijas nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Tā kā priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu nobalsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Poča. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 26.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par šo likumprojektu tika saņemts priekšlikums gan no Juridiskās komisijas, gan no Juridiskā biroja. Abos šajos priekšlikumos pēc būtības ir runa par Latvijas Bankas juridisko statusu jeb statusu valsts pārvaldes sistēmā. Jāņem vērā, ka šobrīd ir uzsākusies diskusija par to, kāds būtu regulējums tādām neatkarīgām institūcijām kā Latvijas Banka, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, Valsts kontrole, Satversmes aizsardzības birojs un tamlīdzīgām. Tā kā šeit tika piedāvāts šobrīd esošā 1.panta redakciju precizēt, pēc ilgām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu redakciju, kas jums ir piedāvāta kā 3.priekšlikums, kuru mēs lūdzam atbalstīt. Mēs centāmies tajā ņemt vērā gan Juridiskās komisijas, gan Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Piedodiet, Muciņa kungs vēlas uzstāties debatēs. Lūdzu! Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija piedāvāja savu formulējumu, un gandrīz tādu pašu, nedaudz atšķirīgu formulējumu piedāvāja Juridiskais birojs, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos formulējumus konceptuāli pieņēma savā redakcijā.

Ja mēs runājam par šo konceptuālo pieeju, tad, atbalstot šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pieeju, es vēlos teikt, ka tiešām tagad norisinās diskusija par tādu neatkarīgu institūciju kā Latvijas Bankas un Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vietu un lomu valsts iestāžu sistēmā. Ir skaidrs, ka tās ir neatkarīgas valsts iestādes, neatkarīgas valsts institūcijas. Taču es vēlos pasvītrot, ka nevar tās jaukt ar tādām kā Valsts kontrole vai kādām citām. Tās ir valsts varas konstitucionālās institūcijas, kas noteiktas Satversmē, un tās realizē valsts varu. Tāpēc ir skaidrs, ka Valsts kontrole lieto lielo valsts ģerboni gan savos zīmogos, gan vizītkartēs, gan visos pārējos attiecīgajos gadījumos, jo lielais valsts ģerbonis - tāpat kā jebkuras valsts ģerbonis - ataino un pauž pirmām kārtām to, ka šī institūcija rīkojas valsts vārdā, tiesības un pienākumus un saistības uzņemas valsts vārdā. Lielais valsts ģerbonis rāda arī to, ka tā ir valsts kā juridiskas personas sastāvdaļa, valsts orgāns.

Atšķirībā no tās Latvijas Banka... un arī iepriekšējā pieņemtajā likumā, par ko mēs diezgan vienprātīgi nobalsojām, ir skaidri un gaiši redzams, ka šīs institūcijas ir neatkarīgas valsts iestādes un tās nerealizē varu un nerealizēs varu. Arī likumprojektā “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” mēs redzam, ka arī Latvijas Banka attīrās no šiem varas elementiem, kuri, tā sacīt, traucē tai tuvoties tam teorētiskajam modelim, kāds, protams, dabā reti kad pastāv. Teorija ir teorija, bet praktiskajā dzīvē ir vienmēr savādāk. Un tādēļ Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš... Te gan ir rakstīts, ka tas ir daļēji pieņemts, bet es tomēr pieprasu veikt balsošanu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā - atšķirībā no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma - nav iekļauti vārdi “lielā valsts ģerboņa attēlu”.

Es vienkārši no tīri praktiskā viedokļa atgādināšu, ka šeit mēs regulāri mēs saņemam gan Latvijas Bankas monetāros apskatus, gan gada atskaites, gan citus dokumentus. Mēs nekur, nedz Latvijas Bankas fasādē, nedz uz ieejas durvīm, nedz uz tās izdalītajiem dokumentiem, neredzam Latvijas valsts ģerboni, jo Latvijas Bankai ir sava attiecīgā atribūtika un tā šo atribūtiku izmanto. Tā ir šī uzlecošā saule, ko Latvijas Banka, es domāju, ir ļoti labi izvēlējusies, un visādā ziņā tā sasaistās... zināmā mērā, ļoti nosacīti, tā saistās ar ģerboni. Taču, tā kā šai institūcijai nav varas funkcijas, ir nepieciešams no likuma izņemt ārā šo lielo valsts ģerboni.

Latvijas Banka pēc būtības ir atteikusies lietot visās vietās un lietās šo valsts ģerboni, un, kā paskaidroja tās speciālisti, lielais ģerbonis tai ir palicis tikai vienā vietā. Tas ir palicis lielajā zīmogā, ko Latvijas Banka izmanto. Turklāt jāņem vērā, ka mums ir šis likums jāsaskaņo ar likumu par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, kurā netiek piedāvāts... Komisija piekrita izņemt ģerboni ārā. Atcerieties - pirmajā lasījumā likumprojektā par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju bija ielikts iekšā valsts ģerbonis. Komisija to izņēma ārā. Šī ir tāda pati situācija, ka valsts ģerbonim nevajadzētu būt pieminētam šajā likumā, un, ņemot vērā...

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, jūs esat savu laiku jau izlietojis.

L.Muciņš. ...ņemot vērā, ka Juridiskajā komisijā ir atvērts likums par valsts ģerboni, būtu nepieciešams saskaņot šos likumus un likumu par valsts ģerboni. Es aicinu pieņemt Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Beidzam debates.

A.Poča. Nē... Es komisijas vārdā varbūt...

Sēdes vadītājs. Počas kundze, vai jūs vēlaties uzstāties debatēs vai runāt kā atbildīgās komisijas pārstāve? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Bija jau vesera sitiens. Tātad viss cauri!”)

A.Poča. Es labāk gribētu šoreiz uzstāties debatēs. Nevis runāt atbildīgās komisijas vārdā, bet uzstāties debatēs. Nepaspēju...

Sēdes vadītājs. Jā. Tad, lūdzu, tomēr runājiet atbildīgās komisijas vārdā.

A.Poča. Labi, runāšu atbildīgās komisijas vārdā.

Mēs tiešām, Muciņa kungs, daudz par šo jautājumu debatējām komisijā. Varbūt šis arguments netika skarts tieši komisijas sēdē, bet es jums gribētu likt apdomāt tādu situāciju. Kas ir Latvijas Banka? Latvijas Banka faktiski ir institūcija, kurai uzticēts ārkārtīgi būtisks un svarīgs uzdevums - emitēt Latvijas valsts naudu. Nauda pēc būtības ir viens no valsts simboliem, pamatelementiem, tā vispār ir viena no valsts pazīmēm. Ārzemnieki, kad atbrauc, ļoti bieži jautā: “Kas ir jūsu valsts atribūts?” Tā ir nauda. Tas ir viens no svarīgākajiem elementiem valsts eksistencē. Paņemsim 10 latu naudaszīmi! Uz tās ir lielais valsts ģerbonis. Es nezinu... ja Latvijas Banka, teiksim, varbūt nevarēs kādreiz lietot, kādās attiecībās spiedogu ar lielā ģerboņa attēlu, tad rodas jautājums - vai tai ir arī tiesības izmantot lielo ģerboni uz naudaszīmēm? Tas ir vienkārši tāds retorisks jautājums. Man šobrīd ir grūti sniegt pilnīgu atbildi uz šo jautājumu. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 3.priekšlikumu, un mēs par šo jautājumu vēl varētu padiskutēt trešajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad Muciņa kungs pieprasīja balsojumu par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 2, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Juridiskā biroja priekšlikums daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē nosaukumu: Finansu un kapitāla tirgus komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam - 26.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ir viens priekšlikums, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - precizēt nosaukumu: Finansu un kapitāla tirgus komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 26.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Otrais lasījums.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī šeit ir tikai viens precizējošs priekšlikums, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. 26.marts. (Starpsauciens: “Tik daudz likumu un visi vienā datumā?”)

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 26.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt nosaukumu: Finansu un kapitāla tirgus komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 7.panta pirmo daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, bet izveidoja 4.priekšlikumu. Tātad komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Poča. Netika atbalstīts finansu ministra Krastiņa kunga iesniegtais 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Tika atbalstīts 6. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Netika atbalstīts 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Netika atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Arī šoreiz lūdzu noteikt 26.martu.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 26.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt komisijas nosaukumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt 5.panta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt pārejas noteikumu punkta redakciju. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Otrais lasījums.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Ir atbalstīts arī 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Un arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Počas kundze, 2.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

A.Poča. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Mēs skatām grozījumus Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā.

A.Poča. Es ļoti atvainojos. Es, tā teikt, pārlēcu par vienu uz priekšu... Jā. Lūdzu atbalstīt 1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalsta deputāti.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. 27.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Počas kundze.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. 1. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par 4.panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 3.priekšlikumu.

A.Poča. Arī 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī 4.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu izteikt atbalstu arī finansu ministra Krastiņa kunga iesniegtajam 5.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 6. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu - un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu komisija bez diskusijām atbalstīja savā izveidotajā redakcijā. Tātad lūdzu sniegt atbalstu 8. - komisijas prieklikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

A.Poča. 9. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - komisijā tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Tika pieņemts arī 10. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 10.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. 11.priekšlikumu, kuru iesniedzis finansu ministrs Krastiņa kungs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija precizēja, līdz ar to lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.

A.Poča. 13. - redakcionāls priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Tika atbalstīts arī finansu ministra Krastiņa iesniegtais 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 15. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - tika redakcionāli precizēts, un tiek piedāvāts 16.priekšlikums - atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Poča. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī atbildīgās komisijas iesniegto 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, un arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 20. un 21.priekšlikumu.

A.Poča. 22. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, un 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 23. un 24. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

A.Poča. Atbildīgā komisija jums iesaka atbalstīt 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Savukārt 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 27.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 26. un 27.priekšlikumu.

A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 27.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Otrais lasījums.

A.Poča. 1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par jauna panta ieviešanu likumprojektā. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Mēs nedaudz precizējām esošā panta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča. Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.marts.

A.Poča. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribētu atvainoties par to, ka neprecīzi noteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektiem, kurus mēs izskatījām, no pirmā līdz kādam septītajam. Tā kā 26.marts ir svētdiena, ir pilnīgi skaidrs, ka visi priekšlikumi tiks pieņemti komisijā arī 27.martā.

Sēdes vadītājs. Tātad izdarīsim precizējumu! Tur, kur minēts 26.marts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.marts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likums vajadzīgs, lai uz kārtējiem pieciem gadiem pagarinātu Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību. Šī vienošanās tika parakstīta 1993.gadā. Šis faktiski ir tāds tīri formāls procedūras solis starpvaldību vienošanās pildīšanai, un Ārlietu komisija atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība likumprojektam ir apstiprināta.

G.Krasts. Es lūdzu deputātus, ja neviens neiebilst, apstiprināt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies visiem par to! Es ierosinu ieskatīties likumprojektā - dokumentā nr.1728. Attiecībā uz otro lasījumu Ārlietu komisija ierosina precizējumu divos pantos. Respektīvi, Ārlietu komisijai divi priekšlikumi.

Pirmais ir par 1.pantu, tur ir paredzēts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Vai ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā? Paldies. Nav iebildumu. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts. Atbildīgā komisija ierosina redakcionālu precizējumu 1.pantā. Ieskatieties dokumentā nr.1728, tur jūs varat to redzēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

G.Krasts. Ārlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu un līdzšinējo 4.pantu uzskatīt par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Ārlietu komisijas viedokli.

G.Krasts. Tie arī ir visi labojumi attiecībā uz otro lasījumu, un, ja nav citu priekšlikumu vai iebildumu, aicinu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Burvja, Bojāra, Čevera, Zvejsalnieka un Labanovska - jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par atbildes sniegšanu uz Aizkraukles SIA “AUTO GI” lūgumu palīdzēt iespējamās tiesu kļūdas atrisināšanā.

Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Godājamie kolēģi, mēs esam šodien paredzēto darba kārtību izskatījuši.

Lūdzu reģistrēties pirms sēdes slēgšanas. Reģistrācijas režīmu, lūdzu!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds Jānim Lagzdiņam - Tautas partijas frakcija. Paziņojums.

J.Lagzdiņ (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Tūlīt pēc sēdes slēgšanas notiks īsa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Ilmārs Geige, Antons Seiksts, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Jānis Siliņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to šodienas, 16.marta, sēde ir slēdzama. Paldies par intensīvo darbu. Mēs izskatījām ļoti lielu programmu.

Nākamā Saeimas sēde notiks 23.martā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 12.sēde

2000.gada 16.martā

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. J.Dobelis            - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

            (1690. un 1690-a dok.)    - 2.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. Dz.Rasnačs            - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku

un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos

dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un

uzskaites kārtības likums”

            (1695. un 1695-a dok.)    - 5.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. J.G.Vidiņš            - 5.lpp.

                        - dep. J.Jurkāns            - 7.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Par 1991.gada un 1993.gada grozījumiem

Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju”

            (1709. un 1709-a dok.)    - 9.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Lauku atbalsta dienesta likums”

            (1725. un 1725-a dok.)    - 9.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas

pensiju likumā” (3.lasījums)

            (1722. dok.)                - 9.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 9.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm”” (3.lasījums)

            (1723. dok.)                - 10.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 10.lpp.

 

 

Likumprojekts “Teiču dabas rezervāta likums”

(3.lasījums)

            (1730. dok.)                - 11.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 11.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Bojārs            - 11.lpp.

 

 

Likumprojekts “Krustkalnu dabas rezervāta likums”

(3.lasījums)

            (1731. dok.)                - 13.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 13.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”

(3.lasījums)

            (1732. dok.)                - 14.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 14.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Bojārs            - 14.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 15.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grīņu dabas rezervāta likums”

(3.lasījums)

            (1733. dok.)                - 19.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Moricsalas dabas rezervāta likums”

(3.lasījums)

            (1734. dok.)                - 20.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 21.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (3.lasījums)

            (1735. dok.)                - 22.lpp.

 

Ziņo                 - dep. I.Godmanis            - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu

tehnisko uzraudzību”” (3.lasījums)

            (1736. dok.)                - 24.lpp.

 

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 24.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (2.lasījums)

            (1438. un 1729. dok.)            - 25.lpp.

 

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 25.lpp.

 

Debates                        - dep. V.Ģīlis  - 25.lpp.

                        - dep. A.Požarnovs            - 26.lpp.

                        - dep. V.Ģīlis  - 28.lpp.

                                    - 30.lpp.

                        - dep. G.Bērziņš            - 33.lpp.

                        - dep. A.Požarnovs            - 33.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”

(2.lasījums)

            (1439. un 1739. dok.)            - 35.lpp.

 

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 35.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Bojārs            - 36.lpp.

                        - dep. J.G.Vidiņš            - 36.lpp.

                        - dep.A.Požarnovs         - 37.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 38.lpp.

 

 

Par darba kārtību              - 42.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 43.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”

(3.lasījums)

            (1724. dok.)                - 43.lpp.

 

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 43.lpp.

 

Debates                        - dep. I.Burvis            - 44.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto

sankciju režīmu Latvijas Republikā” (3.lasījums)

            (1726. dok.)                - 46.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 46.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”

(3.lasījums)      

            (1737. dok.)                - 46.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Tiesnesis            - 47.lpp.

 

 

Likumprojekts “Sugu un biotopu aizsardzības likums”

(3.lasījums)

            (1738. dok.)                - 48.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Tiesnesis            - 48.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par bērnu

adopciju” (2.lasījums)

            (1521. un 1727. dok.)            - 52.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 52.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu

īri”” (2.lasījums)

            (774. un 1699. dok.)            - 52.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Lagzdiņš            - 52.lpp.

 

Debates                        - dep. B.Cilevičs            - 57.lpp.

                        - dep. A.Bartaševičs            - 61.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 64.lpp.

                        - dep. J.Sokolovskis            - 67.lpp.

                        - dep. B.Cilevičs            - 68.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”

(2.lasījums)

            (1548. un 1701. dok.)            - 86.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Ādamsons            - 86.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

(1.lasījums)

            (1331. un 1704. dok.)            - 87.lpp.

 

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 87.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (2.lasījums)

            (1566. un 1708. dok.)            - 88.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 88.lpp.

 

Debates                        - dep. M.Mitrofanovs            - 91.lpp.

                        - dep. B.Cilevičs            - 92.lpp.

 

 

Paziņojums            - dep. E.Inkēns            - 94.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 94.lpp.

 

 

Likumprojekts “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības

komisijas likums” (2.lasījums)

            (1345. un 1710. dok.)            - 95.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 96.lpp.

Debates                        - dep. L.Bojārs            - 97.lpp.

                                    - 99.lpp.

                        - dep. L.Muciņš            - 99.lpp.

                                    - 107.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 109.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””

(2.lasījums)

            (1347. un 1711. dok.)            - 126.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 126.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu

sabiedrībām”” (2.lasījums)

            (1348. un 1712. dok.)            - 127.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 127.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Banku”” (2.lasījums)

            (1349. un 1713. dok.)            - 128.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 128.lpp.

 

Debates                        - dep. L.Muciņš            - 129.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (2.lasījums)

            (1350. un 1714. dok.)            - 133.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 133.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju

likumā” (2.lasījums)

            (1352. un 1715. dok.)            - 133.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 134.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

(2.lasījums)

            (1354. un 1716. dok.)            - 134.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 134.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem”” (2.lasījums)

            (1355. un 1717. dok.)            - 136.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 136.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu

garantiju likumā” (2.lasījums)

            (1359. un 1718. dok.)            - 137.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 137.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un

to uzraudzības likumā” (2.lasījums)

            (1360. un 1719. dok.)            - 139.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 1397.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas

līgumu”” (2.lasījums)

            (1420. un 1720. dok.)            - 143.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 143.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju

tiesību aizsardzību pagarināšanu” (1.lasījums) (Steidzams)

            (1607. un 1728. dok.)            - 144.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 145.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju

tiesību aizsardzību pagarināšanu” (2.lasījums)

            (1607. un 1728. dok.)            - 145.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 145.lpp

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem par atbildes sniegšanu uz Aizkraukles

SIA “AUTO GI” lūgumu palīdzēt iespējamās tiesu

kļūdas atrisināšanā                   - 146.lpp.

 

 

Paziņojums            - dep. J.Lagzdiņš            - 147.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 147.lpp.

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 11.sēde

2000.gada 16.novembrī

 

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Portugāles

Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē

un tehnoloģijā”

            (2428. un 2428-a dok.)    - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999. un 2000.gadā””

            (2437. un 2437-a dok.)    - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo

Bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””

            (2438. un 2438-a dok.)    - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku

statuss Latvijas Republikā””

            (2439. un 2439-a dok.)    - 2.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”

            (2451. un 2451-a dok.)    - 2.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības

likums”

            (2452. un 2452-a dok.)    - 2.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. Dz.Ābiķis            - 3.lpp.

                        - dep. K.Lībane            - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

            (2453. un 2453-a dok.)    - 3.lpp.

 

Priekšlikumi            - dep. Dz.Ābiķis            - 3.lpp.

                        - dep. E.Inkēns            - 4.lpp.

                        - dep. K.Lībane            - 4.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Visvalda Sprudzāna apstiprināšanu

par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”

            (2440. dok.)                - 4.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 5.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Guntas Galiņas apstiprināšanu par

Saldus rajona tiesas tiesnesi”

            (2441. dok.)                - 5.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 5.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Kārļa Stārasta iecelšanu par

Liepājas tiesas tiesnesi”

            (2442. dok.)                - 5.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 5.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par Guntas Gultnieces iecelšanu

par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”

            (2443. dok.)                - 6.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 6.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par Itas Seisumas iecelšanu par

Valkas rajona tiesas tiesnesi”

            (2444. dok.)                - 6.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 6.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par Normunda Riņķa iecelšanu par

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”

            (2445. dok.)                - 6.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 6.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Inetas Ozolas iecelšanu par

Jelgavas tiesas tiesnesi”

            (2446. dok.)                - 7.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 7.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Sandras Krūmiņas iecelšanu par

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”

            (2447. dok.)                - 7.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 7.lpp.

 

 

 

Lēmuma projekts “Par Jūlijas Kergeles iecelšanu par

Daugavpils tiesas tiesnesi”

            (2448. dok.)                - 7.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 7.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Santas Dadzes iecelšanu par

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”

            (2449. dok.)                - 7.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 7.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes

un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (2.lasījums)

(Steidzams)

            (2384. un 2403. dok.)            - 8.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Gailis - 8.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (2.lasījums)

            (2182. un 2454. dok.)            - 10.lpp.

 

Ziņo                 - dep. P.Salkazanovs            - 11.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas

sertifikātiem”” (3.lasījums)

            (2450. dok.)                - 12.lpp.

 

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 12.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Kalniņš            - 12.lpp.

 

 

Deputāta G.Krasta paziņojums par balsojumu            - 15.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un

nodevām”” (1.lasījums)

            (2400. un 2432. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 16.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un

priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību

institūcijās”” (1.lasījums)

            (2219. un 2433. dok.)            - 16.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Kezika            - 17.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kooperatīvo

dzīvokļu privatizāciju”” (1.lasījums)

            (2276. un 2434. dok.)            - 17.lpp.

 

Ziņo                 - dep. J.Stalidzāne            - 18.lpp.

 

 

Likumprojekts “Līgums par starptautiskas organizācijas

izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un

Centrālajā Eiropā (EUROFISH)” (1.lasījums)

            (2286. un 2435. dok.)            - 18.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 18.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas

valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju

savstarpēju administratīvu palīdzību” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2365. un 2436. dok.)            - 19.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 19.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas

valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju

savstarpēju administratīvu palīdzību” (2.lasījums) (Steidzams)

            (2365. un 2436. dok.)            - 20.lpp.

 

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 20.lpp.

 

 

Likumprojekts “Veterinārmedicīnas likums” (2.lasījums)

            (2161. un 2456. dok.)            - 20.lpp.

 

Ziņo                 - dep. M.Sprindžuks            - 20.lpp.

 

Debates                        - dep. A.Seile - 22.lpp.

                        - Zemkopības ministrijas parlamentārais

                          sekretārs M.Sprindžuks            - 23.lpp.

                        - dep. A.Seile - 24.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 24.lpp.

                        - dep. J.Šņepsts            - 24.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 25.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 27.lpp.

                                    - 32.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (2.lasījums)

            (2197. un 2457. dok.)            - 41.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 41.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa

pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā”

trešajam lasījumam”                    - 42.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. K.Leiškalns            - 42.lpp.

 

 

Paziņojumi            - dep. J.Dobelis            - 43.lpp.

                        - dep. A.Seiksts            - 43.lpp.

                        - dep. A.Poča - 44.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 44.lpp.

                        - dep. E.Inkēns            - 44.lpp.

                        - dep. L.Muciņš            - 44.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 45.lpp.

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas

vienpadsmitās sēdes

2000.gada 16.novembrī

 

 

 

 

Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Ojāra Kehra atbilstību

Latvenergo valsts pilnvarnieka amatam LR ekonomikas

ministra Aigara Kalvīša vērtējumā”

            (2459. dok.)                - 1.lpp.

 

Papildus jautājums            - dep. L.Bojārs            - 1.lpp.

 

Atbilde             - ekonomikas ministrs A.Kalvītis            - 2.lpp.

 

Papildus jautājums            - dep. L.Bojārs            - 2.lpp.

 

Atbilde             - ekonomikas ministrs A.Kalvītis            - 2.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem