Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas astotā sēde

2000.gada 15.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! 1940.gada 17.jūnijs un 1941.gada 14.jūnijs Latvijas valstij un Latvijas tautai ir smaga traģisma un dramatisma pilni datumi. Šodien veltīsim klusuma brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Izskatīsim iespējamās izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un to iekļaut 20.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut darba kārtības sadaļā, kas veltīta Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem, jautājumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu komisijām. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” jautājumu par likumprojekta “Krājaizdevu sabiedrību likums” nodošanu komisijām. Iebildumu nav.

Pieci deputāti lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” jautājumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodošanu komisijām. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu Ministru Prezidentam Andrim Bērziņam: “Sabiedrībai nav skaidrības par Starptautiskā valūtas fonda prasībām un Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju, tādēļ lūdzam sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem. Vai Starptautiskais valūtas fonds ir izvirzījis prasību privatizēt valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”? Ja jā, tad kādā dokumentā tas ir uzrādīts? Vai Eiropas Savienības direktīvas uzliek par pienākumu Eiropas Savienības asociētajām valstīm vai dalībvalstīm privatizēt valstu rīcībā esošos energouzņēmumus? Ja jā, tad lūdzu norādīt, kādā dokumentā konkrēti šie pienākumi norādīti.”

Jautājumus nododam Ministru prezidentam.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es aicinu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sprindžuka, Spurdziņa, Baloža, Stalidzānes, Sproģa un Počas iesniegto likumprojektu “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki, Latvijas radioklausītāji! Man bija kauns kādreiz dzirdēt, ka Eiropas Komisijas darbinieks, saņemot no Latvijas Republikas valdības vienu otru reizi dokumentus, pateica: “Mēs nesaprotam, ko jūs gribat.” Mūsu priekšā ir dokuments nr.2076 (no 9.jūnija). Tas ir par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Ministru prezidents Bērziņa kungs tik tiešām izdarīja ļoti gudri, ka viņš neparakstīja šo dokumentu un neiesniedza savā vārdā. Jo šis dokuments nozīmē, ka no 2000.gada 1.jūlija Latvijā varēs visi, kas vien gribēs, ievest iekšā visu, ko vien vēlēsies. Pat tās mantas, ko vajadzētu utilizēt, varēs ievest Latvijā. Es, protams, būtu ļoti apmierināts - un arī mani kolēģi - , ja tādā ātrā kārtībā zemniekiem tiktu pieņemts likums, teiksim, par subsīdijām, ja būtu ierosināts. Taču tagad paskatīsimies, ko klāsta šis dokuments! Tātad svaiga atdzesēta cūkgaļa - 2200 tonnas, un katru gadu kvotas pieaugums - plus 220 tonnas. Pozīcija 0207 ir ar ierakstu: pozīcijā minēto mājputnu svaiga atdzesēta vai saldēta gaļa un pārtikas subprodukti: 5300 tonnas plus 530 tonnas - ikgadējais kvotas pieaugums. Sieri un biezpiens: 500 tonnas plus 50 tonnas - ikgadējais kvotas pieaugums. Taču pats interesantākais ir tālāk: desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumi uz šo produktu pamata: 1000 tonnas plus kvotas pieaugums - 100 tonnas katru gadu. Šā dokumenta aizsegā varēs piegādāt Latvijai ko vien grib. Skatīsimies tālāk! Tur ir ierakstīts: pārējie izstrādājumi, “kas satur 25% vai vairāk, bet mazāk nekā 57% gaļas vai subproduktu”... Ja tie 25% vai 57% ir tikai subprodukti, tad man ir jautājums - kas tad ir pārējie 50 procenti? Cienījamie kungi! Tādus produktus pat mūsu suņi neēdīs, bet mēs tos atļausim ievest Latvijā! Vai Zemkopības ministrijas darbinieki ir domājuši, kas tad notiks ar mūsu cūku audzētājiem? Kas notiks ar mūsu gaļas pārstrādāšanas uzņēmumiem? Un ko mēs redzēsim savos veikalos uz letēm? Un tad jau nav brīnums, ka Latvijā strauji aug onkoloģisko slimnieku skaits.

Cienījamie kungi! Tie, kuri parakstīja šo dokumentu. Vai jūs nesaprotat, ka jūs zem sitiena nolikāt mūsu zemniekus? Tā mūsu zemkopība ir iznīcināta!

Un vēl ir tāda lieta. Tikai 9.maijā tika parakstīts šis dokuments, un tas patiesībā no deputātiem un no mūsu lauksaimniekiem tika slēpts. Un tagad to ātrā kārtā vajag “izdzīt cauri”, lai tas, kā ierakstīts vienā no paskaidrojumiem, vienpusēji stātos spēkā no 2000.gada 1.jūlija. Kāpēc vienpusēji?

Un ir vēl viens - arī interesants jautājums. Jau tagad mēs redzam budžetā ieņēmumu samazināšanos par 1,66 miljoniem latu. Mēs, deputāti, kad pārskatām budžetu, cīnāmies par 5 vai 7 tūkstošu latu izdalīšanu tām vai citām vajadzībām, bet te Zemkopības ministrijas darbinieki vienā mierā paraksta dokumentus, un viņus tas vairs neinteresē. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šo dokumentu tādu pieņemt nevar, jo tam vispirms vajadzēja būt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Un tagad jau parādās tāds paradokss: visus tos lēmumus, kurus neatbalsta citas komisijas, vienmēr nezin kāpēc novada uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tā pie mums atnāca likumprojekts par Nacionālās bibliotēkas celtniecību un ar to saistītā elektroenerģijas sadārdzinājuma likumprojekts; droši vien drīz atnāks arī likumprojekts par “Latvenergo” privatizāciju, kas nav pieņemama latviešu iedzīvotājiem, un tad varēs izmantot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tāpēc es aicinu kolēģus neatbalstīt, jo atbalstīt tādu likumprojektu, kas nav pārrunāts ar zemniekiem un nav izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, nevar.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “par”? Lūdzu!

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es aicinu tomēr jūs balsot “par”, pat vēl vairāk - pieņemt šo likumu tādu, kāds tas ir sagatavots, viena vienkārša apsvēruma dēļ.

Tas, kas šodien notiek Latvijā, tā ir skola, tautas izglītošanas skola politikā. Galu galā pirms katrām vēlēšanām cienījamie kolēģi no dažādām partijām sola zemniekiem, kā viņi tos mīlēs. Un šis papīrs tieši ļoti labi parāda, kā īstenībā šī mīlēšana notiek. Un tādā gadījumā man ļoti gribas zemnieku izglītošanas dēļ, lai jūs šo papīru pat pieņemtu tādā veidā, kāds tas ir, un lai zemnieki jūt, kā jūs patiesībā viņus mīlat. Un tad tas būs katram Latvijas iedzīvotājam skaidrs. Tāpat kā jautājumā par “Latvenergo” totālo privatizāciju un tā tālāk. Darbi ir vieni, bet runas ir saldas. Lai tad vienreiz tās runas pārvēršas darbos, jo pretējā gadījumā jūs runājat vienu, bet darāt - citu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Krājaizdevu sabiedrību likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stirāna, Ūdres, Bērziņa, Baldzēna un Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 8, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu iekļaut likumprojektu “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā! Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 13. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu.

Deputāts Pēteris Salkazanovs lūdz viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Deputāts Pāvels Maksimovs lūdz viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

 

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2052. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas sastādīts deputātam Dzintaram Rasnačam. Iepazīstoties ar dokumentiem, jūs varat redzēt arī pievienoto protokolu, kurā ir redzams, kāda ir lietas būtība.

Deputāts Rasnačs komisijai lūdza izskatīt šo jautājumu bez viņa klātbūtnes un piekrita protokolā norādītajam.

Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības. Šis projekts komisijā atbalstīts vienbalsīgi. Aicinu Saeimu izteikt savu attieksmi.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu nr.2056-b - likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā”. Likums ir steidzams, tātad šis ir otrais un arī galīgais lasījums.

1.priekšlikums ir par likuma nosaukumu, un to ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par izslēgumu 1.panta 10.punktā. To izstrādāja atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums jau ir par 17.pantu, un to ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija Zalāna kungu ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

K.Leiškalns. Par šo pašu 17.pantu ir Edgara Zalāna piedāvātais papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. Par 17.panta ceturto daļu ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 22.panta. Par to ir 6.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. Pārejam pie 26.panta. 7.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija atbalsta, precizējot Zalāna kunga ieteikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

K.Leiškalns. Paldies. 8.priekšlikums jau ir par 32.pantu. To ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu deputātus atbalstīt atbildīgo komisiju.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

K.Leiškalns. Paldies. 9.priekšlikums paredz izslēgumu 35.panta otrajā daļā. Piedāvā Zalāna kungs. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. Par 44.pantu ir 10.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija Zalāna kungu atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir par šo pašu 44.pantu. Zalāna kungs lūdz to papildināt ar jaunu sesto daļu. Komisija Zalāna kungu atbalsta, redakcionāli precizējot viņa priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

K.Leiškalns. Paldies. Un par 46.panta trešo un ceturto daļu ir pēdējais - 12.priekšlikums, pašas atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Leiškalns. Paldies. Augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Antidempinga likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

 

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atbildīgā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” otrajam lasījumam, un saistībā ar pirmo priekšlikumu atbildīgā komisija aicina Saeimu atbalstīt redakcionālos precizējumus likumprojekta ievaddaļā.

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Tātad vispirms konstatēsim, ka mēs izskatām dokumentu nr.2037-d. Vai tas ir visiem deputātiem?

 

J.Bunkšs. Nē, es aicinu šobrīd skatīt dokumentu ar indeksu “c”, līdz tam mirklim, kamēr būsim…

 

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā - lūdzu!

 

J.Bunkšs. Es lūdzu skatīt šobrīd dokumentu ar indeksu “c”, un šeit tātad, kā es jau minēju, pirmais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz redakcionāli precizēt ievaddaļu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. Piekrīt. Nākamais priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā. Šis priekšlikums ir saistīts ar precizējumu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz mazumtirdzniecību ar alkoholu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir deputāta Gaiļa priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā. Un šis ir priekšlikums, kas precizē pašvaldību tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz laiku un telpu, kurā notiek tirdzniecība.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bunkšs. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas ir līdzīgs Jaunās partijas frakcijas precizējumam attiecībā uz mazumtirdzniecību ar alkoholu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Bunkšs. Tālāk es lūgtu pievērst uzmanību šim dokumentam ar indeksu “d”, kurā - man jāatvainojas komisijas vārdā - mums tehnisku iemeslu dēļ bija pazudis iesniedzējs. Tātad šis 5.priekšlikums ir izdalīts dokumentā ar indeksu “d” un tas ir īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes reformas lietās Krūmiņa kunga priekšlikums - papildināt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī ar alus mazumtirdzniecību, tātad dot tiesības pašvaldībām noteikt arī laika un vietas ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību ar alu.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes reformas lietās priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 6, atturas - 67. Priekšlikums noraidīts.

 

J.Bunkšs. Līdz ar to es aicinu Saeimu atbalstīt arī atbildīgās komisijas precizēto redakciju - 6.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

J.Bunkšs. Tādā gadījumā es lūdzu atbalstīt šos grozījumus otrajā, galīgajā, redakcijā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Vēlaties debatēt?

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu tāds fakts, vai tad tiešām mēs nevaram sakārtot pat uz plenārsēdi dokumentus, nerunājot jau par Eiropas Savienību? “c”, “d”… nezin vēl cik… Un tagad visi staigā, izpletuši rokas, un nezina, vai ir tas dokuments vai nav. Viens - ir, otra - nav! Kas tad mums te notiek? Tehniskā aparāta Saeimai, izrādās, nepietiek…. Tāpēc jau nav brīnums, ka mēs visus dokumentus sagatavojam kaut kā...

 

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

 

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr noskaidrot par to, kā lieta būtu tālāk virzāma. Es saprotu, ka mēs nobalsojām “pret” 5.priekšlikumu, 5.priekšlikums netika pieņemts. Tātad nevar teikt, ka 6.priekšlikumā būtu pilnībā atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija. Tad ir atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija, bet bez tā papildinājuma, kuru bija ierosinājis īpašu uzdevumu ministrs. Un tā sanāk pēc būtības.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds Bunkša kungam kā atbildīgajam referentam.

 

J.Bunkšs. Kā es jau minēju, atbildīgā komisija savā redakcijā iestrādāja visus priekšlikumus, sākot no 2. līdz 5.priekšlikumam. Šajā gadījumā, ja 5.priekšlikums nav saņēmis Saeimas atbalstu, tad, protams, šie vārdi “un alum” atbildīgās komisijas redakcijā nav iekļauti. Es atvainojos, bet tādu atbildīgās komisijas redakciju, kāda tā ir šeit, tik tiešām nevar atbalstīt, bet var atbalstīt likumu kopumā, ņemot vērā Saeimas balsojumu.

 

Sēdes vadītājs. Tā… Vai ir? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts J.Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.486.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija noraidījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Dalbiņš. Un 5. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

J.Dalbiņš. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Čevers.

 

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie Saeimas locekļi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Šie grozījumi būtībā ir nelielas redakcionālas dabas izmaiņas 38.pantā, un attiecībā uz trešo lasījumu atbildīgā komisija citus priekšlikumus saņēmusi nav. Lūdzu šos grozījumus atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2062.

1.priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Ādamsons. 2.priekšlikums ir Saeimas deputāta Martijana Bekasova priekšlikums izslēgt likuma 9.panta “Valsts noslēpuma pieejamība” trešās daļas 5.punktu: “kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē...” Un tā tālāk, kā tekstā. Komisija ļoti uzmanīgi izskatīja šo priekšlikumu, mēs to izdiskutējām un nonācām pie secinājuma: ja arī tiktu pieņemts komisijā tāds lēmums, tādā gadījumā mums būtu jāgroza vesela virkne citu likumu. Šis jautājums jārisina kompleksi. Tieši šo apsvērumu dēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 43, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

 

J.Ādamsons. 3. - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums izteikt likuma 9.panta “Valsts noslēpuma pieejamība” ceturto daļu šādā redakcijā. Jau otrajā lasījumā mēs iebalsojām normu, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, “kura ir saukta pie kriminālatbildības un ir bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta”. Komisija izdiskutēja šo priekšlikumu un radušos situāciju, ka atsevišķām personām varētu būt sodāmība dzēsta, un pieņēma lēmumu atbalstīt aizsardzības ministra priekšlikumu, kura būtība ir tā, ka pieeju valsts noslēpumam var pēc atsevišķas pārbaudes piešķirt Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, tagad ir trešais lasījums, un patlaban nepatīkami ir runāt par šo priekšlikumu. Es to neatbalstīšu. Iedziļinieties, lūdzu, šā priekšlikuma tekstā. Kas tad tur tagad sanāks? Sanāks, ka mēs personām, kas ir sauktas pie kriminālatbildības un ir bijušas sodītas par tīšu noziegumu, kā arī visām personām, kas ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu darbinieki, štata vai ārštata, un tā tālāk, - ka tām visām mēs dodam iespēju piekļūt, lūk, šīm atļaujām, lai varētu strādāt ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumus. Es neredzu citu iespēju, kā šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja arī tiks pieņemts šādā redakcijā šis likums, tas vienalga būs no jauna jāver vaļā un būs jāstrādā ar to, jo likums nevar palikt tik nesakārtots.

Šinī brīdī, kad mūsu kaimiņvalstīs ir sākusies ļoti aktīva darbība, lai tomēr mēģinātu ieskatīties tajos notikumos, kas ir attiecināmi uz 1939.gadu vai uz 1940.gadu, un šinī brīdī, kad Viļņā notika divdesmit vienas valsts apmeklēts kongress, kurā ir tomēr reiz sākuši runāt par komunistiskā režīma tiesāšanu, mēs tātad atkal būsim tie, kas dod iespēju visiem, kam nav slinkums, tikt pie valsts noslēpuma. Jo šāda īpaša atļaujas došana nenozīmē neko citu, kā vien to, ka jebkura tiesāta persona, jebkura persona, kas ir sadarbojusies ar jebkuru mūsu valstij visnaidīgāko organizāciju, būs pilnā mērā spējīga saņemt šādu atļauju.

Kolēģi! Kāpēc Latvijai kārtējo reizi ir jābūt visgļēvākajai no trim Baltijas valstīm? Kāpēc taisni tagad? Vakar bija 14.jūnijs. Sestdien mēs, vismaz tie, kam ir kaut kāda izpratne par vēsturi, atzīmēsim 17.jūniju - Latvijas Republikas okupācijas dienu. Šādās dienās mēs, nemaz neiedziļinoties tekstā, pieņemam šādu likumprojektu, paveram durvis vaļā noziedzniekiem un paveram durvis vaļā jebkuram, pat vissīkākajam čekistam!

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un pārstrādāt šo likumu. Mēs nevaram šādu likumu pieņemt un ar šādu likumu strādāt. Aicinu balsot “pret”.

 

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

 

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu par lietas būtību. Principā Kristovska priekšlikums, lai valsts noslēpumam tiktu pielaistas agrāk krimināli sodītas personas, uz kurām attiecas 3.punkts, būtu pieļaujams. Mēs saprotam, ka padomju laikā, lai notiesātu disidentu, viņam “piekabināja” kādu absolūti citu lietu - vai nu ļaunprātīgu huligānismu, vai spekulāciju, ja puķes audzēja... Principā SAB varētu šīs lietas skatīt un varētu dot atļauju piekļūšanai pie valsts slepenajiem dokumentiem.

Cits jautājums ir par 4.punktu - ka SAB var atsevišķiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem dot atļauju iepazīties ar slepenajiem dokumentiem. Cienījamie kolēģi! Pēc neatkarības atjaunošanas ir pagājuši desmit gadi. Es domāju, tas ir pietiekams laiks, lai slepenie dienesti sagatavotu attiecīgus kadrus, kuri būtu tiesīgi iepazīties ar slepenajiem dokumentiem. Ja mēs noraidījām visnotaļ absurdo Bekasova priekšlikumu, tad, man šķiet, mums būtu jānoraida arī šis priekšlikums un vienreiz jāpieliek punkts jautājumam par bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un, tā kā šis priekšlikums ir pēdējais, aicinu neatbalstīt trešajā lasījumā vispār šos grozījumus un nodot tos atpakaļ komisijai pārstrādei.

 

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ piekrītu deputāta Jura Dobeļa izteiktajiem argumentiem, tāpēc ka mana dziļa pārliecība ir tā, ka cilvēkam, kurš ir tiesāts par tīši izdarītiem noziegumiem, nav nekādas vajadzības piekļūt pie valsts noslēpumiem. Ja padomju laikā viņš ir represēts un tiesāts pēc cita panta, tad, atvainojiet, viņu var ļoti elementāri reabilitēt. Tādu, kuri būtu nepatiesi represēti un nebūtu reabilitēti, ir palicis ļoti maz. Ja cilvēks ir izrādījis vēlmi... arī tajā gadījumā, ja viņš tik tiešām ir tiesāts par citu pantu, bet būtībā tā bija pretpadomju darbība... Es uzskatu, ka nebūtu atbalstāms šāds priekšlikums, ka cilvēks, kurš ir izdarījis tīšu kriminālnoziegumu, varētu piekļūt valsts noslēpumam.

Attiecībā uz to, kas skar 4.punktu, kurā ir runa par PSRS, Latvijas PSR vai citas ārvalsts drošības dienesta darbiniekiem, es gribētu atgādināt, ka parlaments vienreiz jau pieņēma lēmumu šajā sakarā un lēmuma būtība bija tā, ka galīgais lēmums ir Nacionālās drošības komisijas ziņā. Es aicinu palikt pie šīm konsekvencēm. Personīgi es aicinu neatbalstīt 3.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: izlasiet 9.panta trešās daļas 3. un 4.punkta nosacījumus, un tad jūs redzēsiet, ka, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad mēs paveram iespēju jebkuram - jebkuram tīšam vai netīšam čekistam vai antičekistam un ej nu sazin vēl kam, mēs atdodam iespēju visiem.

Ādamsona kungs, šeit ir skaidri pateikts, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju valsts noslēpumam. Šeit nav neviena vārda par kaut ko citu. Tātad jebkurā gadījumā būs ļoti reti tādi brīži, kad būs pretrunas starp Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Nacionālās drošības komisiju un arī padomi. Būs tādi brīži ļoti reti. Nevajag pavērt tādas iespējas šinī brīdī. Atzīstiet, lūdzu, ka esat kļūdījušies, ka esat ieviesuši nedabīgu normu un ka labāk šo likumu vērt no jauna vaļā un uzmanīgāk pārstrādāt. Es aicinu kolēģus. Šis nu ir tāds brīdis, kad arī liberāli domājoši deputāti var skaidri neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

 

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Visi tie argumenti, kuri izskanēja no šīs tribīnes, skanēja arī komisijā. Un mana personīgā argumentācija bija ļoti līdzīga Dobeļa kunga argumentācijai. Taču komisija savu lēmumu ir pieņēmusi, un es aicinu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - 11. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

 

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2074. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kurš šodien ir jāizskata trešajā lasījumā.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka šeit ir teikts, ka turpmāk pantiem mainās numerācija.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Geige. 2. - deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

I.Geige. Arī 3.priekšlikums ir deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, kurš arī ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Geige. 4.priekšlikums - arī tas ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

 

I.Geige. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Geige. Arī 6.priekšlikums ir deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Geige. 7.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Geige. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.2060 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Reģistra numurs 534. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.

Komisija saņēma vairākus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

L.Muciņš. 2. - deputātu Seiksta, Geiges un Birznieces priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Seiksta, Geiges un Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 4. Priekšlikums netiek atbalstīts.

 

L.Muciņš. 3. - analogs Juridiskā biroja priekšlikums, kas līdz ar to nav skatāms.

 

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

L.Muciņš. 4. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

 

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Vispār es biju pieteicies runāt par 3.priekšlikumu...

 

Sēdes vadītājs. Pēc balsošanas tur vairs debates...

 

B.Cilevičs. Vēl nebija balsojuma par 3.priekšlikumu, un tāpēc es savlaicīgi nospiedu podziņu, jo es domāju...

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Cileviča kungs! 3.priekšlikums ir identisks nobalsotajam 2.priekšlikumam. Lūdzu, debatēsim par 4.priekšlikumu!

 

B.Cilevičs. Jā, lūdzu! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko noraidījām 2.priekšlikumu un nebalsojām par 3.priekšlikumu, pat nerunājām par 3.priekšlikumu. Pie kā tas noved? Tad faktiski paliek spēkā iespēja, ka personai tiek atņemts nepilsoņa statuss saskaņā ar jauno 7.panta redakciju, tā pirmo un otro daļu. Ko tas dod? Salīdzinājumā ar iepriekš pieņemto likuma variantu, var izveidoties situācija, ka personas statuss neatbilst kādam no likuma 1.pantā minētajiem nosacījumiem vai ir saistīts ar kādiem ierobežojumiem. Tas var būt tad, ja persona apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, kas ir minētas atsevišķi... tas var būt arī ierēdņu kļūdas dēļ.

Pavisam nesen avīzēs tika publicētas vairākas informācijas par vairākiem gadījumiem, kad amatpersonas, kas bija vainīgas visādos pārkāpumos, netika sauktas pie atbildības noilguma termiņa notecēšanas dēļ. Šajā likumā mēs neatzīstam to pašu pieeju attiecībā uz personām, kuras nav vainīgas, bet kuras cietīs diezgan nopietni. Tātad personas zaudēs savu statusu, bet likums nedos atbildi uz to, kāds būs šo personu statuss pēc lēmuma pieņemšanas. Tātad šis 4.priekšlikums visai loģisks patiešām nav, jo vajadzētu vienlaicīgi grozīt arī likumu “Par bezvalstnieka statusu”, bet es vēlreiz gribu jūs aicināt padomāt par to, kas tad notiks ar šīm personām.

Protams, ja personai tiek atņemts nepilsoņa statuss tādēļ, ka viņa ir pieņēmusi citas valsts pilsonību, tad tur problēmu nebūs, jo personu var vienkārši izraidīt, ja viņai nav cita likumīga pamata, lai uzturētos Latvijas Republikā. Taču, ja statuss tiks atņemts, pamatojoties uz citām normām, kuras mēs tikko atstājām spēkā, noraidīdami 2. un 3.priekšlikumu, tad šai personai nebūs nekāda tiesiskā statusa un arī izraidīt no valsts viņu nebūs iespējams, jo, tā kā viņa nav nevienas valsts pilsonis, tad nevienai valstij arī nav pienākuma uzņemt pie sevis šo personu. Tā ir pilnīgi reāla situācija. Protams, šo personu var aizturēt un turēt Nelegālo imigrantu uzturēšanās punktā, barot uz valsts rēķina... Nu un kas? Es domāju, ka tad, ja jau tikko tika pieņemts lēmums neatbalstīt 2. un 3.priekšlikumu, tad būtu loģiski pieņemt 4.priekšlikumu, lai vismaz būtu kaut kāda izeja no šīs situācijas.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

 

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pieņemot šo priekšlikumu, veidojas pretruna ar likuma 7.pantu, ko mēs atbalstām tādā redakcijā, kādā tas ir, un ar spēkā esošo likuma 1.pantu. Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 46, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

 

L.Muciņš. 5. ir deputātu Seiksta, Geiges un Birznieces priekšlikums, par kuru šeit ir rakstīts - neatbalstīt, lai gan pēc būtības tas ir iestrādāts 8. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

L.Muciņš. Tas pats sakāms par 6. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu, kas nav atbalstīts, bet pēc būtības ir iestrādāts 8. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

L.Muciņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

L.Muciņš. Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

 

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2061 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Atbildīgā komisija ir saņēmusi iesniegumus par grozījumiem tajā.

Tātad 1.grozījums - deputāta Lauska priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valda Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 38, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Gailis. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

J.Gailis. Tālāk! Pašās beigās, tas ir, 17.lappusē, ir deputāta Leiškalna kunga priekšlikums, kas ir noraidīts.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Dobeļa kungs, ka jūs mani saskatījāt un pasveicinājāt! Es visu nedēļas nogali jutīšos labi līdz pat ārkārtas konferencei par lauksaimniecību.

Bet tagad par 3.priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi, jo vismaz daži komisijas deputāti - es diemžēl netiku uz komisijas sēdi, kurā tas tika izskatīts, - uzskatīja, ka mans priekšlikums nerisina to problēmu, kuras dēļ tas ir iesniegts. Un tā problēma ir šāda.

1995.gadā, pieņemot šo likumu, mēs teicām: “Ikkatrs, kam ir valsts dzīvoklis, ir tiesīgs... kam ir valsts vai pašvaldības dzīvoklis, tas ir tiesīgs šo dzīvokli privatizēt.” Bet te tev nu bija! Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai ir dažas mājas, kas tai liekas sirsnīgas un patīkamas, un tās var vai nu pārdot, vai izīrēt, vai ielikt tur savu pamatkapitālu vai kā citādi. Un tad vesela virkne cilvēku pēkšņi saprot, ka viņiem nav to tiesību, kas ir visiem. Pie kam šīs tiesības viņiem tika noņemtas drusciņ vēlāk un ar pakārtotiem normatīvajiem aktiem.

Šo priekšlikumu mani rosināja uzrakstīt Jānis Mitrēvics, saukts arī par Džonu, un viņa sieva Iltnere. Viņiem ir šāds dzīvoklis, manuprāt, Kaļķu ielā nr.25 vai nr.13, bet tas nav svarīgi, kurā ir dzīvojis vēl vecais Svemps. Un viņiem parādījās it kā tiesības šo dzīvokli privatizēt, taču tad, kad viņi iesniedza Centrālajā privatizācijas komisijā pieteikumu par šā dzīvokļa privatizēšanu, viņiem pēkšņi teica: “Jūs, mīļie, nevarat to privatizēt, jo šī māja ir pasludināta par nedzīvojamo māju.” Vēl vairāk! Tā atzīta ne tikai par nedzīvojamo, bet šī māja ir iekļauta Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pamatkapitālā un ir izīrēta kādam apsaimniekotājam. Tātad ar šo priekšlikumu es gribēju pateikt, ka katram, kam bija tiesības privatizēt 1995.gada 25.jūlijā, šīs tiesības nedrīkst atņemt nekādā veidā. Pat tādā veidā, kad valsts paziņo, ka tā negrib ar kādu stāties kopīpašumā.

Veselu virkni iemeslu mēs šobrīd izdomājam, ka valsts paziņo, ka šīs mājas nav nododamas privatizācijai, taču visbiežāk tas ir nevis tāpēc, lai tur ierīkotu kaut ko sociālu, bet tāpēc, lai kāds labi nopelnītu. Un tādējādi es atsakos atbalstīt likumu, kas ļauj kādam labi nopelnīt, aprobežojot kāda cita tiesības. Tā ka es aicinu pat nobalsot otrajā lasījumā par šo priekšlikumu, par 74.panta ceturto daļu, un to varbūt precizēt līdz trešajam lasījumam. Varbūt to izdarīs komisija pati vai arī es mēģināšu atrast precīzu redakciju, kas ļauj risināt šo cilvēku problēmas, jo neviena tiesības nedrīkst ar pakārtotiem aktiem palikt mazākas, nekā tās bija, teiksim, likumam stājoties spēkā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

 

J.Gailis. Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Leiškalna kunga priekšlikums neatrisina šo problēmu. Diemžēl. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Atrisina!”) Leiškalna kungs, tas neatrisina šo problēmu, jo jūsu priekšlikums ir pilnīgi par ko citu, un tas neskar to konkrēto gadījumu, kuru jūs minējāt kā ieganstu, lai šeit izdarītu izmaiņas. (Starpsauciens: “Tas skar visus!”) Piedodiet, taču es esmu gatavs diskutēt par to komisijas sēdē. Komisijas viedoklis - noraidīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 5, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Leiškaln, apskaties savus atbalstītājus!”)

 

J.Gailis. Pēdējais - 4.priekšlikums - ir par pārejas noteikumiem, un tas ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kuru atbildīgā komisija noraidīja.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu! Arnis Kalniņš.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šis mūsu priekšlikums ved uz taisnīgumu, jo, kā jūs zināt, kopīpašuma mājās tajā gadījumā, kad nenotiek labprātīga kopīpašuma sadale, darbojas izsoles mehānisms. Piedalās divas puses: dzīvokļu īrnieku grupa un privātais īpašnieks uz to domājamo daļu, kāda nu viņam zemesgrāmatā tā ir ierakstīta. Līdz izsoles cenas noteikšanai dzīvokļu īrnieki var apmaksāt privatizācijas sertifikātos, bet virs nosolītās cenas virsvērtība dzīvokļu īrniekiem atbilstoši šai kārtībai, kas ir reglamentēta šajā likumprojektā, ir jāapmaksā latos.

Tātad ir elementāra un vienkārša lieta: lai arī tie, kas startē šajā izsolē, arī virsvērtību varētu samaksāt sertifikātos, tāpat kā to dara jebkuras valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas procesā. Jo praktiski jau ir tā, ka liela daļa iedzīvotāju, kas ir dzīvokļu īrnieki vai pārstāv šo dzīvokļu īrnieku grupu, ir maz maksātspējīgi. Tie varbūt ir pensionāri, daudzbērnu ģimenes un tā tālāk. Tad kāpēc šo cilvēku grupu vajadzētu nostādīt nevienlīdzīgos apstākļos salīdzinājumā ar tiem, kuri privatizē par sertifikātiem simtprocentīgās pašvaldību un valsts dzīvojamās mājas?

Tāpēc es aicinu uz taisnīgumu, mudinu tuvināties taisnīgumam un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Vēl piebildīšu to, ka šādu māju - jauktā kopīpašuma māju - Latvijā ir diezgan daudz. Pēc dažādām aplēsēm īrnieku skaits sniedzas vairākos desmitos tūkstošos cilvēku, tāpēc tā ir nozīmīga niša, lai šo taisnīgumu ieviestu arī šajā likumā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

 

J.Gailis. Paldies. Es tomēr gribētu norādīt to, ka, pirmkārt, šādu māju Latvijā nav pārāk daudz un ka arī šo īrnieku nav pārāk daudz. Bez tam, piedaloties izsolē un nosolot to, šo virsvērtību… ir tikai loģiski, ka visi to maksātu ar vieniem un tiem pašiem maksāšanas līdzekļiem, tas ir, latiem. Komisijas viedoklis ir - neatbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

J.Gailis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 10. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

J.Gailis. Tātad, lai visiem būtu iespējams izanalizēt un sagatavot priekšlikumus, to iesniegšanas termiņš ir 1.septembris.

 

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams tāpēc, ka kopš 1991.gada 1.janvāra Eiropas Savienība ir mainījusi preču izcelsmes noteikumus. Preču izcelsmes noteikumos ir notikuši grozījumi, un tie ir saistībā ar to, ka Eiropas Savienība ir noslēgusi līgumus ar Turciju, ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm un ar asociētajām valstīm. Šobrīd šie preču izcelsmes noteikumu grozījumi jau tiek piemēroti pagaidu kārtībā. Ir vajadzīgs šo jautājumu nostiprināt likumiskā formā, un tāpēc ir tapis šis likumprojekts. Atbildīgā ir Ārlietu komisija, kas ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 1.augusts.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man jāsaka, ka šis likumprojekts ir gluži analogs iepriekšējam. Tie paši nosacījumi, tās pašas izmaiņas saistībā ar minēto Eiropas Savienības veikto darbību jautājumā par preču izcelsmes tarifiem, preču izcelsmes kodiem.

Atbildīgā komisija tātad ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina jūs darīt to pašu.

 

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 1.augustam.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1. augusts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Neatkārtošos. Šajā likumprojektā ir tieši tas pats, kas divos iepriekšējos, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanai tas pats termiņš - 1.augusts.

 

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, es pieļauju, kolēģi, ka jums tas jau kļūst drusciņ nogurdinoši: šajā likumprojektā saturs ir tieši tāds pats kā iepriekšējos. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

G.Krasts. Tas pats termiņš - 1.augusts.

 

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. augusts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, šeit ir tā paša jautājuma risinājums, kas tika skatīts iepriekšējos likumprojektos. Ārlietu komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta virzību pirmajam lasījumam.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

G.Krasts. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 1.augustam.

 

Sēdes vadītājs. 1.augusts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

 

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir pēdējais likumprojekts šajā sērijā, tātad izmaiņas ir tieši tādas pašas, nosacījumi tie paši. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta virzību pirmajam lasījumam.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

G.Krasts. Priekšlikumi tāpat ir jāiesniedz līdz 1.augustam. Es domāju, ka vislabāk ir skatīt visus šos likumprojektus kopā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1. augusts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam ir saņemti precizējumi.

Juridiskais birojs iesaka redakcionāli precizēt šā likumprojekta nosaukumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Krasts. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt arī 1.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

 

G.Krasts. Ārlietu komisija, tātad atbildīgā komisija, ierosina redakcionāli precizēt 2.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Krasts. Arī 3.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

 

G.Krasts. Un arī 4.pantu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

G.Krasts. Paldies. Likumprojekts tādā gadījumā ir izskatīts.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu kaut ko mainīt šajā likumprojektā. Tātad aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

 

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Deputātiem nekādi priekšlikumi un iebildumi pret šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma nav radušies, tātad bez jebkādiem iebildumiem un papildinājumiem šis likumprojekts ir sasniedzis otro, galīgo, lasījumu. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

 

G.Krasts. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

 

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.537.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 2. un 3. - arī tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas precizē atsevišķus terminus. Komisija atbalsta.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

 

I.Ūdre. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī precizē terminoloģiju, taču šis priekšlikums pilnībā nav atbalstīts. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikumā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 7., 8. un 9. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas precizē terminoloģiju.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, jo tiek saskaņota terminoloģija ar Komerclikumu, jau pieņemto.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Ūdre. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja izslēgt šo te sadaļu likumā vispār, jo termins “komersants” ir skaidrots Komerclikumā, tādēļ es lūdzu neatbalstīt 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstīt 12. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

 

I.Ūdre. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Viņš skaidro uzticības uzdevumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 15. un 16. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

 

I.Ūdre. Arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 18. un 19. priekšlikums, kas faktiski ir tehniska rakstura skaidrojumi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - no komisijas puses ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 23.priekšlikums, kas kārtējo reizi saskaņo šo likumu ar Komerclikumu.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Ūdre. Arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, taču es domāju, ka uz trešo lasījumu tiks sagatavoti labojumi šim pantam, jo diez vai būs iespējams realizēt šā panta normas, ka vairāk nekā 50% balsstiesīgo kapitāla daļu piederētu zvērinātiem revidentiem, līdzīgi kā tas bija ar farmaceitiem un aptiekām.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka nav nepieciešamas papildu pieteikumu veidlapas, tāpēc es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 29.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 31., 32. un 33. priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

 

I.Ūdre. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Arī 35., 36. un 37.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 38.priekšlikumā - Juridiskā biroja priekšlikumā - ir precizēta redakcija... Arī komisija to atbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat arī 39.priekšlikumu, kas kārtējo reizi saskaņo likumus.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 41., 42. un 43.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Arī 45.priekšlikums ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 46., 47. un 48.priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

I.Ūdre. 49.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus “mātes uzņēmuma” ar vārdiem “valdošā uzņēmuma”. Tātad atkal kārtējo reizi mēs saskaņojam ar Komerclikumu. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 50. - Juridiskā biroja priekšlikums.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Ūdre. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat kā 52. un 53. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Komisija atbalstīja arī 54. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat arī 55., jo šeit mēs runājam par jauno institūciju - Finansu un kapitāla tirgus komisiju.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

 

I.Ūdre. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 57.priekšlikumā, tāpēc lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 57.priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

 

I.Ūdre. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Ūdre. Tāpat arī 59. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

 

I.Ūdre. Priekšlikumu vairāk nav. Es aicinu deputātus pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņus!

 

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 1.augustam.

 

 

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2032. Likumprojekta izstrādē ir piedalījusies Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs iespējams ar saviem noteikumiem reglamentēt vides aizsardzību, iegūstot naftu vai naftas produktus jūrā. Likumprojekts ir ārkārtīgi aktuāls. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jālemj par steidzamību.

 

A.Seile. Ā, jā! Tātad lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 25, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

 

A.Seile. Paldies. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi šā likuma ieviešanai.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

 

A.Seile. Cienījamie deputāti! Redzot lielo atbalstu pirmajā lasījumā, lai neizraisītu jaunus priekšlikumus likumā “Par zemes dzīlēm”, komisija ierosina šo likumprojektu tūlīt izskatīt arī otrajā lasījumā, ja nevienam nav iebildumu. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

 

Sēdes vadītājs. Deputātam Kiršteinam, lūdzu, vārds!

 

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums ir jānosaka termiņš un jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam, jo iesniegtie priekšlikumi ir pretrunā ar Civillikumu. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Ja jūs paskatīsieties anotāciju, tad 1.punktā redzēsiet, kādēļ likumā ir vajadzīgi grozījumi. Tur ir teikts, ka ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē vides aizsardzību ogļūdeņraža izpētes un ieguves darbos jūrā. Pašā likumprojektā šiem noteikumiem ir piekabināta pirmā sadaļa, kas ir pilnīgi nevajadzīga, jo tur sacīts, ka valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas...

 

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

 

A.Kiršteins. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Kādi ir priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Leonam Bojāram! Tādā gadījumā lūdzu konkrētus priekšlikumus par...

 

A.Seile. Komisija ierosina līdz 10.jūlijam iesniegt priekšlikumus, bet Kiršteina iebildumi bija nevietā, jo viņš nolasīja jau spēkā esošā likuma tekstu, lai gan tikai tas, kas ir pasvītrots, ir šā likuma grozījums.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu otrā lasījuma datumu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! “Latvijas Vēstnesī” bija ievietota karte, kurā bija iezīmēta ekonomiskā robeža starp Latvijas un Lietuvas ūdeņiem, bet tā vēl nav akceptēta Saeimā. Tad kā mēs, interesanti, izskatāmies...

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētus priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

 

L.Bojārs. Ar tādu lietu steigties nevar. Es ierosinu 1.septembri.

 

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris, otrā lasījuma datums - 7.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju ir panākta vienošanās par tirdzniecības tālāku liberalizāciju Eiropas līguma ietvaros un ir sagatavots papildprotokols Eiropas līgumam par savstarpēji piemērojamiem ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm. Šis dokuments ir jāratificē abu pušu augstākajos orgānos, tātad mūsu pusei - Saeimā.

Šobrīd tas darbs notiek, bet tajā pašā laikā ir iespējams, ka abas puses vienpusēji, nevis balstoties uz līgumu, bet uz citiem normatīvajiem aktiem, piemēro šos pazeminātos muitas tarifus un nosaka kvotas. Vienpusēji šis pasākums ir panāktā vienošanās, kas stājas spēkā no 1.jūlija. Šis fakts radīja motivāciju tam, kāpēc tika izstrādāts likumprojekts, kuru mēs jums šodien piedāvājam akceptēt pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu ir izskatījusi arī valdība, un šobrīd šis dokuments ir saņemts arī Saeimā, tomēr, lai mēs Saeimā paspētu šo jautājumu izskatīt līdz mūsu pavasara sesijas darba beigām, tiek iniciēts un virzīts sešu deputātu parakstītais likumprojekts, taču pēc savas būtības tie ir absolūti identiski.

Ko nosaka šis jums šobrīd piedāvātais likumprojekts? Tas paredz abu pušu vienošanos, ka abpusēji noteiktiem produktiem tās piešķirs muitas tarifu kvotas ar 10% ikgadējo palielinājumu, izņemot Latvijas izcelsmes ābolu un tomātu eksporta kvotu ikgadējo palielinājumu, kas noteikts 33% apmērā. Muitas tarifu kvotu ietvaros abpusēji tiks piemērots dubultnuļļu princips. Tas nu ir.

Tiks atcelts importa muitas nodoklis un eksporta subsīdijas, kā arī tiks liberalizēta Eiropas Savienības un Latvijas tā saucamo mazjutīgo lauksaimniecības produktu tirdzniecība, kuru tarifu likme ir 10% un mazāk.

Ko tas nozīmē mūsu Latvijas lauksaimniekiem? Tas Latvijas ražotājiem palīdzēs nodrošināt šādu Latvijas izcelsmes preču lielākas eksporta iespējas uz Eiropas Savienību: sieram - 3000 tonnu plus, kā es teicu, 10% ikgadējs palielinājums, sviestam - 1875 tonnas, piena pulverim - 4000 tonnu, cūku un mājputnu gaļai attiecīgi 1250 tonnas un 625 tonnas, gaļas izstrādājumiem - 250 tonnas, tomātiem - 150, āboliem - 150 tonnas un ķiplokiem - 50 tonnas. Kā jūs redzat, Latvijas pusei tas ir pietiekoši izdevīgi.

Savukārt Latvija Eiropas puses izcelsmes precēm ir piešķīrusi papildu kvotas cūkgaļai, bet tikai augstvērtīga cūkgaļas liemeņa šķiņķa un izcirtņa tirdzniecībai, mājputnu gaļai, sieram, tomātiem, gaļas izstrādājumiem un konservētu tomātu importam. Teorētiskais tarifu ieņēmumu samazinājums Latvijas pusei ir viens miljons 660 tūkstoši latu, bet tas ir tikai teorētiskais, jo šobrīd liela daļa no šīm precēm vienkārši netiek importēta. Eiropas Savienības teorētiskais tarifu ieņēmumu samazinājums ir gandrīz 4 miljoni latu. Kā jūs redzat, abpusēji ir panākts it kā zināms līdzsvars, un tas Latvijai ir izdevīgi.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā, un aicina arī jūs to darīt. Vienlaicīgi mēs aicinām jūs noteikt steidzamību, lai mēs šo likumprojektu paspētu pieņemt vēl šodien, šīs sesijas laikā. Papildus informēju, ka šobrīd mēs esam uzdevuši Zemkopības ministrijai izskatīt šo jautājumu Lauksaimniecības produktu ražotāju un pārstrādāju asociācijas Sadarbības padomē, lai būtu pilnībā skaidrs, ka arī visas ieinteresētās puses ir informētas par šāda likumprojekta virzību.

Lūdzu balsot.

 

Sēdes vadītājs. Jautājumu par steidzamību izlemsim, likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīsim un debates atklāsim pēc pārtraukuma.

Taču tagad jānoklausās vairāki paziņojumi.

Vārds Jurim Sinkam.

 

Sēdes vadītājs. Kamēr Sinkas kungs dodas uz tribīni, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Lūdzu, Sinkas kungs!

 

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Eiropas lietu komisijas locekļus lūdzu tūlīt Sarkanajā zālē tikties ar Beļģijas satiksmes ministru... piedošanu, es pārteicos - Dānijas. Tiešām tā. Jā, tiešām Dānijas. Un šodien pēcpusdienā pulksten 15.00 Viesu zālē Lielbritānijas atbalsta grupai ir tikšanās ar lordu Vollesu un seru Džonu Bērču.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Borisam Cilevičam.

 

 

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas starpparlamentārās sadarbības grupas locekļus lūdzu sapulcēties burtiski uz divām minūtēm tepat pie apaļā galda Dzeltenajā zālē. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Violai Lāzo.

 

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es aicinu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus tūlīt uz tikšanos ar Bundestāga deputātiem Saeimas Viesu zālē. Tūlīt pēc šā pārtraukuma sākšanās.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs pulksten 10.45 sapulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz īsu informatīvu sanāksmi. Es vēlreiz atkārtoju: pulksten 10.45.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Sporta apakškomisijas deputātiem lūgums tūdaļ, pārtraukumam sākoties, sanākt uz sēdi.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

 

 

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Tagad notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Jāni Lagzdiņu 48 gadu jubilejā un Aleksandru Golubovu 41 gada jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

 

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”. Mums ir jālemj par atbildīgās komisijas ierosinājumu atzīt šo likumu par steidzamu. Viens var runāt “par”, viens - “pret” steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “pret” steidzamību? Leons Bojārs. Lūdzu!

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, kas ir zālē (nu laikam te ir tikai puse)! Un cienījamie zemnieki! Kā var runāt par steidzamību, ja pirms desmit minūtēm mūsu kastītēs tika ielikts likumprojekts! Tātad Zemkopības ministrija nav bijusi tik operatīva: kopš janvāra strādājot pie šā jautājuma risināšanas un parakstot dokumentus Briselē 9.maijā, tikai šodien atrada par vajadzīgu Saeimas deputātiem ievietot kastītēs puslīdz labi noformētu dokumentu. Kāpēc nav nekādas informācijas Latvijas zemniekiem, cūkkopjiem, putnkopjiem, attiecīgām viņu apvienībām? Kāpēc notiek tāda maldināšana? Kāpēc melojam latvietis latvietim? Varbūt tas ir jāizbeidz? Un, cienījamie kolēģi, kāda var būt steidzamība?! Paskatieties, par ko jūs balsojat! Latvijā varēs ievest uzturam nederīgus produktus. Tur ir četras pozīcijas... Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti, - kas tie būs par produktiem? Graudaugi, pelavas, salmi, zivju atkritumi, kāļi, lopu bietes, niedres, meldri, kārkli... Un tagad jau, protams, mēs neko nerunājam par cukurbiešu audzēšanu, jo šajā dokumentā ir iestrādātas cukurbietes. Tā ka Latvijā nevajag cukurbietes audzēt, tās izaudzēs Eiropas Savienībā un atvedīs uz Latviju pārstrādāt. Protams, tie uzņēmumi arī nepiederēs ne Latvijas zemniekiem, ne Latvijas valstij. Tāpēc es esmu kategoriski “pret” un aicinu arī jūs balsot pret šā likumprojekta steidzamību.

 

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību runās deputāts Māris Sprindžuks.

 

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti un Prezidij! Es gribētu runāt par steidzamību. Cienījamais Bojāra kungs, šis likumprojekts ir ļoti būtisks, un es uzskatu, ka ir arī svarīgi to izskatīt strauji, jo tikai tā mēs varam nodrošināt, lai 1.jūlijā stātos spēkā šīs kvotas un iespēja Latvijai eksportēt uz Eiropas Savienību produkciju bez ievedmuitas. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski. Diemžēl man ir jāpaziņo, ka Bojāra kungs maldās un apzināti runā muļķības, ka šis līgums un šī vienošanās sagraušot lauksaimniecību un negodīgi izkonkurēšot Latvijas zemniekus, un tamlīdzīgi. Tieši otrādi. Latvijas lauksaimniecība nevar attīstīties negodīgas konkurences apstākļos, un abpusējo tirdzniecības noteikumu pieņemšana ir liels solis godīgas konkurences nodrošināšanā. Tikai izgājuši ārējā tirgū, Latvijas zemnieki spēs attīstīties. Tautas partija atbalsta maksimāli godīgu konkurenci, lai mūsu zemniekiem nebūtu jākonkurē ar Eiropas Savienības eksporta subsīdijām. Nesaprotu Bojāra kunga vēlmi saglabāt pašreizējo situāciju. Nezinu, vai viņi lobē poļu zemniekus, kuru produkcija ieņems Eiropas importa vietu, vai arī apzināti vai neapzināti atbalsta kontrabandistus. Bojāra kungs, diemžēl tā sanāk, ka tieši ar jūsu pozīciju tiek liets ūdens uz Latvijas tirgus sagrāvēju dzirnavām. Tas pats attiecas uz kvalitāti. Ir Veterinārais dienests un citas institūcijas, kas kvalitāti uzrauga. Ja jūs neticat Latvijas valstij un tās dienestiem, tad ļoti žēl. Es ticu mūsu valstij.

Runājot par to prognozi, ka Latviju piegāzīs pilnu, pārplūdinās ar Eiropas cūkgaļu, ir jāteic: nē, nepārplūdinās! Latvija ir devusi iespēju Eiropai bez muitas ievest tikai 1000 tonnas cūkgaļas izstrādājumu, tā ir šī būtiski “jutīgā” prece, ne tās pārējās. Virs šā apjoma importētājiem nāksies maksāt 36 procentus lielu ievedmuitu. Ja mēs ticam valstij un tās spējai atbalstīt importu, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka šis apjoms nesagraus lauksaimniecību. Bet ko mēs iegūstam? Pirmkārt, mēs iegūstam pašu svarīgāko - to, ka Eiropas gaļa vairs nebūs subsidēta ar eksporta subsīdijām. Latvijas zemniekiem šāda konkurence ir daudz izdevīgāka nekā tā, par ko iestājaties jūs, Bojāra kungs.

Otrkārt, eksporta kvotas, kas noteiktas piena produktiem, dos jaunas darba vietas. Mēs aprēķinājām, ka apmēram 100 jaunas piensaimniecības varēs rasties tieši šo palielināto kvotu iespaidā. Vai mēs patiešām negribam, lai likums stātos spēkā 1.jūlijā? Nezinu.

Treškārt, ārējais tirgus ir Latvijas lauksaimniecības attīstības pamats, un Tautas partija ir par attīstību, nevis kā jūs, Bojāra kungs, par stagnāciju.

Tādēļ es aicinu Saeimu nepaļauties nenopietniem demagogiem un atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

 

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kā jau šeit minēja arī Sprindžuka kungs, tas ir tomēr ļoti nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produktu eksportētājiem, vismaz tai nozarei, kas šobrīd ir gatava produkciju eksportēt uz Eiropas Savienību. Ņemot vērā to, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

 

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, šis jautājums ir ļoti svarīgs, taču izteikšu dažas pārdomas par procedūru kā tādu. Te jau tika šodien minēts, ka šādas lietas tomēr būtu jāskata arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un, kā zināms, šeit Seiles kundzes vadībā darbojas arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija. Tas būtu bijis loģiski - šo jautājumu aplūkot, pārrunāt un tā tālāk.

No procedūras viedokļa, es domāju, šādus svarīgus jautājumus vajadzētu arī lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām pārrunāt. Es ar to domāju Zemnieku federāciju, ir arī viņiem sava Sadarbības padome. Un būtu arī neloģiski, ja, lūk, mēs te kaut ko pieņemtu pirmajā lasījumā un tikai tad ietu pie šiem galvenajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un ar viņiem šo jautājumu pārrunātu. Tas no procedūras viedokļa.

Otrkārt, komentāri. Iepriekšējais runātājs teica, ka, lūk, būs jaunas darba vietas. Nu, bet vajag visu skatīt kopumā. Es saprotu, piensaimniecībā parādīsies jaunas darba vietas. Bet kā būs ar gaļas ražotājiem un mājputnu gaļas ražotājiem? Vajag visu skatīt kompleksi, skaitīt kopā plusus un mīnusus un tad tikai dabūt galīgo bilanci!

Tātad, pirmkārt, spriežot pēc šā projekta, Latvijā cūkgaļas imports no Eiropas Savienības valstīm būtu 2200 tonnas plus 220 tonnas - kvotas pieaugums katru gadu. Eksports no Latvijas uz šīm valstīm - 1250 tonnas cūkgaļas. Atkārtoju - 1250 tonnas cūkgaļas. Jūs redzat starpību, jā? Cūkgaļa tiks ievesta ne jau svaiga, ne jau svaigi atdzesēta, bet būs saldēta. Visa Eiropa, piemēram, Austrija, iet uz to, lai gaļa, vienalga, vai tā ir cūkgaļa vai kāda cita, ko mēs uzturā un arī pārstrādē lietojam, tiktu saņemta svaigā veidā.

Tā ir pirmā disproporcija, ko minēju.

Otra. Par mājputnu gaļu. Paredzēts importēt 5300 tonnas mājputnu gaļas plus 530 tonnas - katru gadu kvotas pieaugums. Eksportēt paredzēts 625 tonnas. Kā jūs zināt, mājputnu gaļas ražotāji Latvijā perfekti strādā, ar augstu kvalitāti. Es nezinu, kā tas imports ietekmēs vietējos mājputnu gaļas ražotājus. Turklāt arī šis būs saldēts produkts, kas ienāks mūsu tirgū.

Ir mājputnu audzēšanas nozarē arī olu ražošana. Tas te nekādi netiek skarts. Nekādi! Ar ražotāju asociācijām, kādas ir gan olu ražošanā, gan gaļas ražošanā, šie jautājumi varēja tikt papildus pārrunāti.

Nu varbūt jāpiemin arī tāda sīka lieta kā āboli. Par āboliem te ierakstīts - neierobežots imports. Eksports - 150 tonnas. (Mēs varam atcerēties, kā čehi cīnījās par ābolu eksportu un importu, un tā tālāk, un tā joprojām.) To ābolu kvalitāte, kas tiek izaudzēti Latvijā, tiek vērtēta ļoti augstu, it sevišķi attiecībā uz tādām zināmām pārstrādes “nišām” kā sulu ražošana un tā tālāk. To kvalitāte ir augstāka nekā Rietumeiropā ražotajiem āboliem. Es domāju, ka arī Augļkopju asociācija var pateikt savu padomu. Ir jāpārrunā, vai tas ir tīri korekti - šinī gadījumā tā rīkoties.

Nu ir mums solījums, ka eksporta subsīdijas tiks atceltas. Taču, ieskatoties šajā anotācijā, kuru gan nav neviens parakstījis (tātad nav zināms, kas šo lapu, šo anotāciju, ir izveidojis un ir par to atbildīgs), mēs nezinām, kādas ir šīs eksporta subsīdijas. Mēs zinām, ka ir subsīdijas, hektārsubsīdijas ražotājiem. Kā ar tām notiek, vadoties pēc šā mehānisma? Protams, iespējamo eksportu mēs iegūstam ar siera, piena pulveri… Tie būtībā nav saldēti produkti. Tas viss ir tā. Taču es aicinu būt nopietnākiem, lemjot šādus jautājumus, nesteigties un neforsēt šo jautājumu galīgo pieņemšanu. Šī lieta vēl ir nopietni jāpārrunā, jo pēc tam var rasties daži nepatīkami ekscesi no ražotāju puses.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

 

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka attiecīgs dokuments ir nepieciešams, un tas ir jādara no gada uz gadu, šeit ir jābūt ļoti nopietnam darbam. Tas ir absolūti nepieciešams darbs.

Taču es gribu pateikt, ka mēs pieņemam šo dokumentu apstākļos, kad Latvijas valstī kopējā valsts eksporta un importa bilance nav labvēlīga. Ja tādos apstākļos mēs paskatāmies, kas mums tiek piedāvāts zemkopībā, tad redzam, ka zemkopība var būt viena no tām Latvijas nozarēm, kur, ņemot vērā faktu, ka Latvijas zeme kopumā ir ļoti auglīga… Ja mēs pratīsim izmantot šo auglību, ja mēs pratīsim nodrošināt, ka šī zeme tiek apstrādāta, ka zemnieks tur strādā, tad mēs varētu panākt, ka vismaz zemkopībā eksports būtu lielāks nekā imports. Saistībā ar ražošanu varbūt mēs īpaši nevaram lielīties, arī saistībā ar augstajām cenām un tehnoloģijām mēs pagaidām nevaram lielīties, un mums ir nozares, kur garantēti vēl arī turpmāk mums imports pārsniegs eksportu. Tomēr šeit saistībā ar zemkopību mums ir par ko nopietni domāt, tāpēc gribētos to atbalstīt.

Domājot par šo dokumentu, es, protams, priecājos, ka piensaimniecība kā tāda… atzīstot, ka tā ir prioritāra… ka tā ir viena no zemkopības nozarēm, kas arī guvusi atspoguļojumu. Piensaimnieku ražoto produktu eksports ir labs, pārliecinošs un atbalstāms, tomēr blakus piensaimniekiem, protams, ir vēl arī citas nozares, un šeit nav laba aina. Ja mēs paņemam to pašu mājputnu gaļu, tad šajā gadījumā imports pārsniedz mūsu eksportu 8 reizes; ja mēs paskatāmies tomātus, tad redzam, ka imports pārsniedz eksportu 10 reižu; ja mēs paskatāmies gaļas produktu izstrādājumus, tad redzam, ka imports pārsniedz mūsu eksportu 4 reizes. Un tas jau ir nopietni. Pie tam es neredzu metodoloģiju, kādā veidā mēs to mainīsim, kādā veidā mēs dosim iespēju mūsu ražotājiem attīstīties.

Šeit tika minēts, ka viens no pozitīvajiem apstākļiem ir tāds, ka ik gadu par 10 % pieaugs šī kvota, bet, ja mēs paņemam šīs pašas pozīcijas, tad šis tikai 10% lielais eksporta pieaugums, ja mēs paskatāmies, teiksim, attiecībā uz tomātiem, importam ir divas reizes lielāks nekā mūsu eksporta gada kvota. Ja mēs paņemam gaļas izstrādājumus, tad redzam, ka tur ir līdzīgi. Un, protams, arī par mājputniem var izrēķināt.

Tātad, raugoties pēc šā dokumenta, situācija nevis uzlabosies, bet diemžēl tā pasliktināsies.

Ja mēs paņemam anotāciju, kuru arī Kalniņa kungs minēja… Viņš sacīja, ka līdz ar šā dokumenta pieņemšanu vismaz tiks palielināta konkurētspēja, jo tiks noņemtas eksporta subsīdijas. Es domāju, ka vienkārši vajadzētu aizvietot jēdzienus - nevis tiks palielināta konkurētspēja, bet samazināta nekonkurētspēja, jo, protams, pats par sevi subsīdiju lielums zemkopībā paliek, un, kā jūs zināt, valsts apmaksā pusi no pašizmaksas attiecīgajiem ražotājiem. Tas ir ļoti nopietns arguments, un no tāda viedokļa…

Jā, mēs uzskatām, ka šis dokuments ir ļoti nopietns, tas ir ļoti vajadzīgs, tomēr gan Zemkopības ministrijai, gan arī Latvijas valdībai daudz striktāk varbūt vajadzētu aizstāvēt Latvijas pozīcijas, ņemt vērā eksporta un importa attiecības kopumā. Protams, ir arī jāiedziļinās šajā būtībā, tāpēc mēs steidzamību nevaram atbalstīt. Mēs iestājamies par ļoti nopietnu šā dokumenta izstrādi arī turpmāk. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

 

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie zemnieki! Muļķības ir veikusi un turpina veikt Zemkopības ministrija. Deviņu gadu laikā nekas netika darīts, lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu, lai aizsargātu Latvijas zemniekus. Nevajag runāt tādas lietas, kuras jūs nezināt!

Sprindžuka kungs! Es jums pateikšu, ka ieart zemē izaudzētas cukurbietes, - tā ir muļķība! Vai arī tā ir tīša zemnieku nodevība. Pamēģiniet to visu izanalizēt un tad sāciet runāt par kaut kādām muļķībām! Kāpēc tad jūs nerunājat par putnu gaļu? 5300 tonnu gadā ieved un katru gadu palielina par 530. Tur būs saldētas vistas, tur būs tie subprodukti, kurus jūs, es nezinu, vai lietosiet uzturā, bet jūs vedat to iekšā priekš latviešiem un gribat vest.

Kas ir līdzsvarojis Latvijas Republikas importu pret eksportu? Vai tad Latvija var stāties pretī Eiropas Savienībai? Kādā kategorijā? Nu taču padomājiet, paskatieties, paanalizējiet tos ciparus, ar kuriem jūs strādājat jau no janvāra, bet kurus, šos ciparus un rādītājus, jūs slēpāt no Latvijas zemniekiem arī jau no janvāra mēneša. Un tad jūs fiksi aizbraucāt un 9.maijā parakstījāt, un atkal slēpjat savus darbus.

Kāpēc nav svaru uz robežas? - Liksim! Desmit gadu laikā mēs nevaram nekādi atrast svarus un nolikt tos uz robežas, lai varētu kontrolēt to kontrabandu vai to “ēnu” ekonomiku, kura arī darbojas par sliktu Latvijas zemniekiem, jo tiek ievesta arī pārtikas produkcija. Kāpēc deputātiem netiek sagatavoti dokumenti par visu importu, ko ieved Latvijā? Tur parādīja burkānus, tur parādīja kāļus, tur parādīja cukuru. Tur parādīja arī cukurniedru cukuru, tāpat spirtu. Nesen taču bija ierosinājums, ka vajag denaturēto, sintētisko spirtu ievest Latvijā...

Tagad paskatieties! Vienā vietā ir ierakstīts: “...ievest tikai augstas kvalitātes kategorijas cūkgaļu”, bet muitas dokumentā jau būs ierakstīts, ka var ievest arī subproduktus, pie tam saldētus. Es nezinu, cik ilgi tie ir glabājušies un kādās saldētavās. Jūs paskatieties 1.pielikumā! Un ja nu tie 4 081 120 ir nederīgi uzturam? Ko jūs darīsiet Latvijā ar šiem produktiem, kuri ir nederīgi uzturam? Kur tie tiks izlietoti? Kas par tiem nesīs atbildību?

Es jau nemaz nerunāju par zivju atkritumiem. Tātad zivkopība un zivju pārstrādāšana Latvijā ir jānolikvidē, lai varētu pat atkritumus ievest no Eiropas.

Tagad paskatieties pozīciju nr.0711 - dārzeņi, konservēti īslaicīgai glabāšanai, apstrādāti ar sēra anhidrīdu vai sēru saturošu ūdeni. Bez papildu apstrādes tos nevar lietot. Taču tie ir tirgū. Mēs pārdosim, un jūs ēdīsiet. Lūdzu, un jums būs onkoloģiskās slimības! Un arī viss pārējais, kas ir ievests iekšā, tās pelavas, kāļi, bietes, cukurbietes un viss pārējais.

Ja jūs, kolēģi, gribat nobalsot un parakstīties zem šā likumprojekta, pie tam vēl steidzamības kārtībā... Jūs visi sēdošie zālē simtprocentīgi esat nākuši no lauksaimniekiem. Nu padomājiet taču par savām saknēm, uz kurām balstās jūsu ģimenes! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris, zemkopības ministrs.

 

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Prezidij! Cienījamie deputāti! Stājoties ministra amatā, man bieži uzdeva daudzus un dažādus jautājumus, bet viens, kas ir it kā vienkāršs, tika noskanējis vairākas reizes: “Vai ministrs stādās priekšā, kas būtu pats vienkāršākais, pats labākais ceļš, kā aizsargāt vai atbalstīt Latvijas lauksaimniecību?” Patiesībā atbilde ir ļoti vienkārša. Vislabākais atbalsts Latvijas lauksaimniecībai būtu visai pārējai pasaulei atņemt subsīdijas, nodrošinot godīgu konkurenci. Skan it kā utopiski, taču konkrētais likumprojekts pieder pie tādām lietām, ka tas tiek darīts. Pats lielākais ieguvums, ko sarunās ir panākusi Zemkopības ministrija, ir tas, ka turpmāk attiecībā uz visiem šiem nosauktajiem produktiem - pienu, sieru, gaļu, visu, kas ir minēts šajā garajā sarakstā, kurš ir jūsu rīcībā, Eiropas Savienība pret Latviju nelietos eksporta subsīdijas. Arī Latvija, protams, nelietos. Taču, ja salīdzina mūsu iespējas, ar ko mēs spējam atbalstīt savējos, ar to, ko spēj Eiropas Savienība, tad tas ir acīm redzams mūsu ieguvums. Šāds protokols nebūtu bijis iespējams pirms gada vai diviem. Vienkārši starptautiskā situācija ir mainījusies. Arī Eiropas Savienībai vajag partnerus, kas atbalstītu to sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Atgādinu vēlreiz, ka Eiropas Savienība minētajās pozīcijās nelietos eksporta subsīdijas. Arī par pārējām lietām tika pieminēts: gan par to, ka Latvijas sviestam divas reizes dubultos kvotu uz Eiropu, gan piena pulveri, gan arī par citu. Tā ka īstenībā par to nebūtu vēlreiz jārunā, un tas nenoliedzami ir liels ieguvums.

Bez tam es gribētu teikt, ka tad, ja mēs šo likumprojektu nepieņemam, tiks apturētas pašlaik spēkā esošās kvotas, jo to darbības laiks bija noteikts līdz 30.jūnijam. Tie, kuri aicina neapstiprināt šo likumprojektu, vai nu apgalvo, ka esošā situācija ir laba... Es domāju, ka reti kurš šeit no klātesošajiem domā, ka lauksaimniecībā situācija ir pietiekami laba, bet konkrētais piedāvājums dod lielu pozitīvu ieguldījumu godīgas konkurences nodrošināšanā un līdz ar to lielu ieguvumu arī Latvijas lauksaimniecībai. Aicinu atbalstīt!.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

 

A.Poča. Cienījamie deputāti, lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu balsojot.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

 

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz rītdienai pulksten trijiem - tātad līdz 16.jūnijam pulksten 15.00. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 20.jūnijā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

 

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2085. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, kas paredz vairākus jautājumus.

Pirmkārt, akcīzes nodokļa likmes degvielai saskaņošanu ar Baltijas valstīm. Šobrīd Latvijā ir visaugstākā akcīzes nodokļa likme naftas produktiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tāpēc minētie grozījumi piedāvā samazināt šā nodokļa likmi dīzeļdegvielai un arī noteikt, ka nākamajos gados netiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme benzīnam. Komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

 

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 13. Steidzamība ir atzīta.

 

M.Vītols. Šā likumprojekta spēkā stāšanās noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un arī ļaus samazināt pašizmaksu tajās nozarēs, kur ir liels degvielas patēriņš, - mežizstrādē, transporta, tranzīta jomā un citās nozarēs. Aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

 

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Šā gada jūnijs mūs visus iepriecināja gan ar siltākām, gan ar vēsākām dienām, tomēr finansu ekspertiem, tautsaimniekiem, Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas speciālistiem šis laiks ir pagājis karstā darbā, analizējot nodokļu ieņēmumus, degvielas patēriņu, ekonomiskās attīstības tendences Latvijā.

Kā jūs zināt, aizvakar šis darbs vainagojās ar valdības lēmumu. Valdība vienprātīgi pieņēma grozījumus Naftas produktu akcīzes likumā, un tos atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Šie grozījumi paredz divas lietas, kurām jāstājas spēkā vistuvākajā laikā.

Pirmkārt - līdz 2003.gadam izsludināt moratoriju degvielas akcīzes nodokļa palielināšanai.

Otrkārt - vairāk nekā par 25% pazemināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli. Tādējādi akcīzes nodoklis tiek samazināts par 3 santīmiem - līdzšinējo 13 santīmu vietā būs jāmaksā 10 santīmi. Savukārt līdz 2003.gadam benzīnam ar augstu svina saturu akcīzes nodoklis saglabāsies 21 santīma apmērā, bet svinu nesaturošam benzīnam saglabāsies 16 santīmi par litru. Mēdz teikt, ka laiks ir nauda: jo ilgāk mēs vilcināmies, jo vairāk naudas mēs zaudējam. Tieši tāda situācija patlaban valda Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kas gan kā patērētāji, gan kā tirgotāji ir saistītas ar degvielas tirgu. Zaudē tautsaimniecība, zaudē attīstība, zaudē valsts budžets, zaudē visi.

Līdzšinējā nodokļu apjoma dēļ degviela Latvijā ir kļuvusi tik dārga, ka, piemēram, lielo tranzītkompāniju vadības pat ar pavēlēm ir aizliegušas savam autotransportam uzpildīt benzīnu Latvijā. Jo tas ir kļuvis par dārgu. Šis ir tikai viens piemērs no daudzajiem, kas raksturo tik ļoti samilzušās problēmas mūsu degvielas tirgū. Vērtējiet paši! Vācijā, lai nopirktu 100 litrus degvielas, cilvēkam ir jāstrādā vidēji 7 stundas. Taču Latvijā, lai iegādātos to pašu daudzumu degvielas, ir jāstrādā 100 stundas. Degvielas cena Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju pirktspēju ir nesamērīgi augsta. Mēs esam fakta priekšā: šobrīd Latvijā ir pašas augstākās degvielas nodokļa likmes Baltijā. Vēl vairāk. Faktiski tās jau tagad eiro kursa svārstību dēļ, ir sasniegušas Eiropas Savienības direktīvās noteiktās obligātās minimālās likmes, kurām Latvija ir apņēmusies pievienoties tikai 2003.gadā. Jau tagad Latvijā dīzeļdegvielas akcīze ir par 85,7% lielāka nekā Lietuvā un par 41,3% lielāka nekā Igaunijā. Ir likumsakarīgi, ka mēs degvielas tirgū nespējam konkurēt ar kaimiņvalstīm, kuras tāpat līdz 2003.gadam negrasās palielināt degvielas akcīzes nodokļa likmes. Pētījumi atklāj Latvijas ekonomikā satraucošu ainu: 35% no Latvijā patērētās dīzeļdegvielas ir iegādāti kādā no mūsu kaimiņvalstīm. No visiem nodokļu ieņēmumiem budžetā tieši degvielas akcīzes ieņēmumu izpilde ir vissliktākā. Nauda, kurai vajadzēja papildināt mūsu valsts kasi, ir aizgājusi citur - uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju. Pie visiem, tikai ne pie mums. Tādēļ šodienas situācijā, no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa, no valsts budžeta ieņēmumu viedokļa, no katra Latvijas iedzīvotāja viedokļa, no valsts attīstības viedokļa raugoties, turpināt degvielas akcīzes nodokļa palielināšanu ir nepieļaujami. Nepamatoti augsta degvielas cena ir neizdevīga mums visiem, jo tā jūtami sadārdzina jebkura produkta, jebkura pakalpojuma pašizmaksu. Ar vakardienas lēmumu valdība ir pateikusi stingru “nē” nepamatoti augstiem nodokļiem, bet stingru “jā” valsts tautsaimniecības attīstībai. Lai gan iesākumā tiešie ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa kritīsies, tos kompensēs ieņēmumi no citām tautsaimniecības nozarēm. Ekonomikas ministrijas speciālistu aprēķini liecina, ka, samazinot dīzeļdegvielas akcīzes nodokli par 3 santīmiem, vidējais peļņas pieaugums Latvijas tautsaimniecībā būs vismaz 1,2%. Taču atsevišķās nozarēs, tādās kā, piemēram, mežizstrādē, peļņas pieaugums būs 35%. Liels peļņas pieaugums ir gaidāms arī ieguves rūpniecībā, transportā un citās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas tautsaimniecība to sajutīs.

Tas viss liecina, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, par 15% pieaugs dīzeļdegvielas patēriņš un līdz ar to arī ar akcīzi apliekamā bāze. Vispārējā līmenī analizējot, šie skaitļi rāda, ka šīs akcīzes nodokļa izmaiņas veicinās peļņas pieaugumu tautsaimniecībā, stimulēs jaunu darba vietu rašanos, veicinās uzņēmēju ekonomisko aktivitāti kopumā. Degvielas akcīzes nodokļa pazemināšanas multiplicējošais efekts pozitīvi izpaudīsies visās Latvijas tautsaimniecības jomās. To jutīsim gan makroekonomiski, gan mikroekonomiski - kā mazā, tā arī vidējā biznesa vidē.

Paralēli ar ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos iekšējā tirgū ir līdz ar pašizmaksas krišanos iespējams prognozēt eksporta pieaugumu. Tas savukārt pazeminās tekošā konta deficītu un kārtējo reizi apliecinās, ka Latvijas valdība stingri turas pie starptautiski atzītas finansu politikas. Šajā ziņā mans mērķis ir nemainīgs - turpināt iepriekšējās valdības iesākto, nepaaugstināt nodokļus un samazināt nepamatoti augstos nodokļus ražošanai.

Tātad, pirmkārt, nākamajā gadā ir par 1% jāsamazina obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi, lai līdz 2002.gada 1.janvārim sasniegtu 33%.

Otrkārt, valdība pašreiz uzskata, ka ir jāsamazina dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis un līdz 2003.gadam to nedrīkst paaugstināt pārējai degvielai.

Treškārt, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, ir par trešdaļu jāsamazina nekustamā īpašuma nodoklis - no 1,5 līdz 1%. Pieredze liecina, ka idejas par nodokļu pazemināšanu Latvijā realizējas veiksmīgi. Šogad tika samazināts gan sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums, gan īpašuma nodoklis, un šīs budžeta pozīcijas šobrīd pildās nevainojami.

Izvēle par labu tautsaimniecības attīstībai padara par reāliem šos mērķus - jau šogad valstī panākt kopprodukta pieauguma tempus, kas būtu vismaz ar 5% līdz 6%, bet nākamgad - vismaz ar 7% līdz 8% lielu pieaugumu. Esmu sastapies ar sapratni Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Ceru, ka gan opozīcija, gan pozīcija atbalstīs šos priekšlikumus.

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par optimismu Latvijas tautsaimniecībā. Es aicinu atbalstīt valdības pieņemtos grozījumus Naftas produktu akcīzes likumā. Globālā konkurence ir kā cīņa uz nomīdīta lauka. Mēs savu uzņēmēju sūtām cīņā ar pudu smagu bumbu pie kājām un ceram uz viņa veiksmi. Ar šodienas lēmumu mēs noņemam kārtējos 3 kilogramus no šīm bumbām. Mēs ceram, ka mūsu uzņēmējus mēs sagaidīsim mājās ar uzvaru.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! cienījamais Bērziņa kungs! Man bija ļoti patīkami šodien dzirdēt to, kas tika pateikts no šīs tribīnes. Taču es atgādinu, ka vairāk nekā pirms pusotra gada jūs, Bērziņa kungs, balsojāt par to, par ko sociāldemokrāti balsoja “pret”, - lai degvielai paceltu cenas un tajā skaitā arī akcīzes nodokli. Mēs jau tad jums teicām, ka agri vai vēlu to vajadzēs samazināt, jo aprēķini kā vienmēr nebija precīzi. Un tas grāva mūsu tautsaimniecību. Nu, paldies Dievam, ka tagad jūs esat sapratuši.

Vēl viens jautājums. Jā, lielajiem tirgotājiem tas būs izdevīgi - akcīzes nodokli mēs samazināsim, un it sevišķi no Krievijas ievedīs lēto degvielu, un viņiem fantastiski pacelsies peļņa. Bet ko un par kādu cenu mēs pildīsim bezīntankos? Vai arī tur samazināsies cena - 4 vai 5 santīmi par litru? Vai tā būs dīzeļdegviela vai benzīns? Tas mani ļoti interesē. Un vai mūsu maksātājs, tas ir, Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs, nebūs kārtējo reizi pievilts? Es atgādinu arī to, ka mūsu zemniekiem samazinājām apmaksāto akcīzes nodokli - no 120 litriem par vienu hektāru samazinājām līdz 80 litriem. Cienījamais draugs Gundar Bērziņ, jūs balsojāt arī pret mūsu iebildumu, ka nevajag samazināt to daudzumu - 120 litrus. Nav mūsu zemnieki tik bagāti, ka var no savām kabatām izņemt tos nieka grašus, par kādiem viens otrs tos uzskata.

Nākamais. Diemžēl tautsaimniecībā mums, redziet, nav Latvijas ekonomiskās attīstības plāna, tāpēc mēs dzīvojam, kā saka, vienai dienai, no rokas mutē. Tāds plāns ir jārada. Desmit gadu laikā tas nav radīts. Lai gan Godmaņa kungs bija domājis kaut ko šajā ziņā izdarīt, viņam tomēr neizdevās to realizēt. Mani baida... Un vispār vēl ir diezgan interesanta lieta - tas ir ienākuma nodoklis. Jā, lielajiem uzņēmējiem mēs to samazinām no 4,5% uz 1,5%, toties mazajiem un vidējiem pacēlām no 0,5% uz 1,5%. Un kā tagad mēs... Tādējādi mēs budžetā zaudējam 8,3 miljonus latu, un tagad mēs vēl samazināsim uz 1%... Lielais uzņēmējs atkal būs ieguvējs. Bet tas mazais? Kā mēs viņu placinājām un dzinām zemē iekšā, tā atkal viņu iespiežam. Tas nebūs kristīgi.

Un pēdējais. Cienījamie kolēģi, varbūt kādreiz mēs tomēr pagriezīsimies ar seju pret Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas zemniekiem un domāsim par viņu nākotni, par to, kā viņi izdzīvos! Galu galā mēs taču aizstāvam Latvijas iedzīvotāju intereses, bet ne to supermonopolu intereses, kuri visvairāk iespiežas Latvijā. Un tagad jūs redzat, kā skaisti iepērk Latvijas zemi - mūsu tēvu zemi!

 

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

 

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Visvairāk man šodien mūsu finansu ministra runā patika tas, ka viņš pats smaidīja par saviem vārdiem. Smaids bija patiešām pamatots un objektīvu iemeslu izraisīts. Jo, ja mani atmiņa neviļ, tas premjerministrs, kurš pacēla šo akcīzes nodokli un daudzus citus nodokļus, saucās Andris Šķēle; iespējams, ka tas ir tas pats Andris Šķēle, kas šodien vada Tautas partiju, kuru pārstāv Gundars Bērziņš Finansu ministrijā. Nepagāja ne daži gadi, kad Tautas partija - varbūt toreiz tā vēl nebija noformēta kā partija - saprata savas ekonomiskās politikas kļūdu. Tas ir vienkārši apsveicami. Ja tas būtu noticis ātrāk, tad tomēr Latvijā būtu saglabājies daudz vairāk cilvēku, kuri ir spējīgi uzņemties lielo atbildību - piedalīties mazajā un vidējā biznesā. Bet paldies jums par to pašu. Labāk vēlāk nekā nekad.

 

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Māris Vītols.

 

M.Vītols. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

 

M.Vītols. Ņemot vērā, ka likumprojekts ir juridiski precīzi sagatavots, aicinu atbalstīt to arī otrajā lasījumā, lai tas varētu stāties pēc iespējas ātrāk spēkā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās daži paziņojumi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu ierosinājumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par tēmu “Par lauku tālāko attīstību” 19.jūnijā pulksten 15.00. Saeimas Prezidijs savā šīsdienas sēdē lems par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Atgādinu jums, ka pulksten 17.00 šodien tiks sniegta atbilde uz deputātu jautājumiem par “Latvenergo” un Igaunijas energouzņēmuma iespējamo apvienošanos.

Vārds Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Visus, arī visus interesentus no parlamenta, ļoti laipni lūdzu ierasties Sarkanajā zālē pulksten 12.30, kur mēs tiksimies ar konservatīvo un sociāldemokrātu pārstāvjiem no Lielbritānijas parlamenta Tautsaimniecības komisijas. Esiet tik laipni un apmeklējiet šo nozīmīgo tikšanos, lai otrreiz ar viņiem tiktos jau Londonā īsi pirms Ziemassvētkiem! Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Leons Bojārs, Aija Barča, Pēteris Salkazanovs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Ērika Zommere, Jēkabs Sproģis, Jānis Lagzdiņš, Ainārs Šlesers, Roberts Jurdžs.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas astotās sēdes

2000.gada 15.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Ir pulksten 17.00. Mums būtu jāuzklausa Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz deputātu Burvja, Stirāna, Salkazanova, Arņa Kalniņa un Lauska jautājumu par “Latvenergo” un Igaunijas energouzņēmuma iespējamo apvienošanos.

Attaisnojoša iemesla dēļ ekonomikas ministrs Kalvīša kungs, kurš ir pilnvarots atbildēt uz jautājumu Ministru prezidenta Bērziņa kunga vārdā, šodien nevar ierasties, lai sniegtu atbildi. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies Burvja kungam kā jautātājam, kurš ieradies uz šo sēdi.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde

2000.gada 15.jūnijā

 

 

Klusuma brīdis komunistiskā genocīda upuru

piemiņai - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam par Starptautiskā valūtas fonda prasībām un

Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz VAS

“Latvenergo” privatizāciju - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz

palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

(2053. un 2053-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Lāzo - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par ievedmuitas tarifiem un tarifu

kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības precēm

(2076. un 2076-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs - 3.lpp.

- dep. I.Burvis - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem””

(2082. dok.) - 5.lpp.

Par likumprojektu “Krājaizdevu sabiedrību likums

(2086. dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (Nav pieņemts) - 5.lpp.

 

Par darba kārtību - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam P.Salkazanovam

(2077. dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam P.Maksimovam

(2078. dok.) - 6.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Dz.Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības

(2052. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 7.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Antidempinga likumā

(2.lasījums) (Steidzams)

(2056. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 7.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(2.lasījums) (Steidzams)

(2037. dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 10.lpp.

 

Debates - dep. L.Bojārs - 12.lpp.

- dep. K.Lībane - 12.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””

(3.lasījums)

(2058. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 13.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (3.lasījums)

(2059. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. J.Čevers - 15.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””

(3.lasījums)

(2062. dok.) - 15.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 15.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 16.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 17.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 18.lpp.

- dep. J.Dobelis - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā

(3.lasījums)

(2074. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 20.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (2.lasījums)

(1820. un 2060. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 22.lpp.

Debates - dep. B.Cilevičs - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)

(1757. un 2061. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. J.Gailis - 25.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 26.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 28.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā” (1.lasījums)

(1982. un 2063. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā” (1.lasījums)

(1983. un 2064. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā”” (1.lasījums)

(1984. un 2065. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””

(1.lasījums)

(1986. un 2066. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās

komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas,

Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

nolīguma A protokolā”” (1.lasījums)

(1993. un 2067. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 33.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās

tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B

protokolā”” (1.lasījums)

(1994. un 2068. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 34.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija

rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu grupas

(GRECO) nodibināšanu”” (2.lasījums)

(1830. un 2069. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 34.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju

par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu

(2.lasījums)

(1882. un 2070. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 35.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju

par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma

gadījumā” (2.lasījums)

(1877. un 2071. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 36.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību

militāro mācību jomā” (2.lasījums)

(1878. un 2072. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 36.lpp.

 

Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” (2.lasījums)

(1822. un 2073. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. I.Ūdre - 37.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””

(1.lasījums) (Steidzams)

(2032. un 2075. dok.) - 44.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 44.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 45.lpp.

- dep. L.Bojārs - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Par ievedmuitas tarifiem un tarifu

kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības precēm” (1.lasījums) (Steidzams)

(2076. un 2076-a dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 46.lpp.

 

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 48.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 49.lpp.

- dep. V.Lāzo - 49.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 49.lpp.

- dep. P.Tabūns - 49.lpp.

- dep. R.Ražuks - 50.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 50.lpp.

 

Jautājuma “Par likumprojektu “Par ievedmuitas tarifiem

un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas

izcelsmes lauksaimniecības precēm”” izskatīšanas

turpinājums

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs - 50.lpp.

- dep. M.Sprindžuks - 51.lpp.

Debates - dep. A.Kalniņš - 53.lpp.

- dep. V.Lauskis - 55.lpp.

- dep. L.Bojārs - 57.lpp.

- zemkopības ministrs A.Slakteris - 58.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(2082. dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 60.lpp.

Debates - finansu ministrs G.Bērziņš - 61.lpp.

- dep. L.Bojārs - 64.lpp.

- dep. I.Burvis - 65.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (2.lasījums)

(2082. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 66.lpp.

Paziņojums - dep. K.Leiškalns - 67.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 67.lpp.

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde

2000.gada 15.jūnijā

 

 

Klusuma brīdis komunistiskā genocīda upuru

piemiņai - 1.lpp.

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam par Starptautiskā valūtas fonda prasībām un

Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz VAS

“Latvenergo” privatizāciju - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz

palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

(2053. un 2053-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Lāzo - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par ievedmuitas tarifiem un tarifu

kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības precēm

(2076. un 2076-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs - 3.lpp.

- dep. I.Burvis - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem””

(2082. dok.) - 5.lpp.

Par likumprojektu “Krājaizdevu sabiedrību likums

(2086. dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (Nav pieņemts) - 5.lpp.

 

Par darba kārtību - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam P.Salkazanovam

(2077. dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam P.Maksimovam

(2078. dok.) - 6.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Dz.Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības

(2052. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 7.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Antidempinga likumā

(2.lasījums) (Steidzams)

(2056. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 7.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(2.lasījums) (Steidzams)

(2037. dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 10.lpp.

 

Debates - dep. L.Bojārs - 12.lpp.

- dep. K.Lībane - 12.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””

(3.lasījums)

(2058. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 13.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (3.lasījums)

(2059. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. J.Čevers - 15.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””

(3.lasījums)

(2062. dok.) - 15.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 15.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 16.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 17.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 18.lpp.

- dep. J.Dobelis - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā

(3.lasījums)

(2074. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 20.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (2.lasījums)

(1820. un 2060. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 22.lpp.

Debates - dep. B.Cilevičs - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (2.lasījums)

(1757. un 2061. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. J.Gailis - 25.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 26.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 28.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un

Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā” (1.lasījums)

(1982. un 2063. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā” (1.lasījums)

(1983. un 2064. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā”” (1.lasījums)

(1984. un 2065. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””

(1.lasījums)

(1986. un 2066. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās

komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas,

Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

nolīguma A protokolā”” (1.lasījums)

(1993. un 2067. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 33.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās

tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B

protokolā”” (1.lasījums)

(1994. un 2068. dok.) - 33.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 34.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija

rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu grupas

(GRECO) nodibināšanu”” (2.lasījums)

(1830. un 2069. dok.) - 34.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 34.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju

par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu

(2.lasījums)

(1882. un 2070. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 35.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju

par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma

gadījumā” (2.lasījums)

(1877. un 2071. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 36.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību

militāro mācību jomā” (2.lasījums)

(1878. un 2072. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 36.lpp.

 

Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” (2.lasījums)

(1822. un 2073. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. I.Ūdre - 37.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””

(1.lasījums) (Steidzams)

(2032. un 2075. dok.) - 44.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 44.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 45.lpp.

- dep. L.Bojārs - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Par ievedmuitas tarifiem un tarifu

kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības precēm” (1.lasījums) (Steidzams)

(2076. un 2076-a dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 46.lpp.

 

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 48.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 49.lpp.

- dep. V.Lāzo - 49.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 49.lpp.

- dep. P.Tabūns - 49.lpp.

- dep. R.Ražuks - 50.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 50.lpp.

 

Jautājuma “Par likumprojektu “Par ievedmuitas tarifiem

un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas

izcelsmes lauksaimniecības precēm”” izskatīšanas

turpinājums

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs - 50.lpp.

- dep. M.Sprindžuks - 51.lpp.

Debates - dep. A.Kalniņš - 53.lpp.

- dep. V.Lauskis - 55.lpp.

- dep. L.Bojārs - 57.lpp.

- zemkopības ministrs A.Slakteris - 58.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(2082. dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 60.lpp.

Debates - finansu ministrs G.Bērziņš - 61.lpp.

- dep. L.Bojārs - 64.lpp.

- dep. I.Burvis - 65.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli

naftas produktiem”” (2.lasījums)

(2082. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 66.lpp.

Paziņojums - dep. K.Leiškalns - 67.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 67.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi