Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas otrā sēde

2000.gada 14.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 12.punkta lēmuma projektus par Edmunda Krastiņa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - nav. Lēmuma projekti darba kārtībā ir iekļauti.

Vairāk nekā desmit deputāti ir uzdevuši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšes kungam par Latvijas Bankas ieguldītajiem 15 474 latiem Rīgas Komercbankas sanācijai. Jautājumu nododam Latvijas Bankas prezidentam.

Tāpat vairāk nekā desmit politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti ir iesnieguši jautājumu finansu ministram Gundaram Bērziņa kungam par valdības piešķirto 1 miljonu latu Rīgas Komercbankas sanācijai. Šo jautājumu nododam finansu ministram.

Izskatīsim Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.271 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.271 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Noteikumi komisijai ir nodoti un līdz ar to tiek pieņemti pirmajā lasījumā. Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

25.septembris.

Sēdes vadītājs. 25.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.272 “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs vēlas piedalīties deputāts Juris Dalbiņš - Tautas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es esmu par to, ka šo projektu nodod komisijām, bet es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka projektā ir ieviesušās dažas redakcionālas neprecizitātes. 1.pantā ir salikts kopā notiesājošs tiesas spriedums ar disciplinārsodu, un tas varētu radīt problēmas šādā veidā pielietot likumu tālākajā praksē, ja tas tiks pieņemts. Savukārt 3. un 4.pantā mēs faktiski zināmā mērā vēršamies pret armijas speciālistiem un labākajiem cilvēkiem, tātad jūrniekiem, sapieriem, lidotājiem, kuru nav pārāk daudz, jo piemaksas ir tieši šiem. Šeit būtu jāņem vērā šīs lietas un ļoti rūpīgi jāstrādā mums kopīgi pie šā projekta, lai šis projekts reāli veicinātu armijas profesionālo attīstību, nevis to bremzētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.272 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.septembri.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.297 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.297 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.septembrim?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim sadaļu par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Gaiļa, Lāces, Tabūna, Prēdeles un Jurdža iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Juris Galerijs Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā masu medijos ir izskanējis, ka mēs ierosinām visus pedofilus kastrēt, (Starpsauciens: “Mikrofonā!”) nolasīšu jums Krimināllikuma 160.pantu, un tas skan šādi: “Par pederastiju vai lezbiānismu, vai dzimumtieksmju citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā, ja tādas darbības izdarītas, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.” Otrā sadaļa skan šādi: “Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar nepilngadīgo vai atkārtoti, vai tās izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu, vai tās izdarījusi personu grupa, soda ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 12 gadiem.” Trešā sadaļa skan šādi: “Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, kā arī ja tās izdarītas ar mazgadīgo, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.”

Mūsu priekšlikums kā soda mēru pielietot kastrāciju attiecas tikai uz otro un trešo sadaļu un skars tikai dzimumnoziedzniekus - recidīvistus. Vakar Juridiskās komisijas priekšsēdis Muciņa kungs man teica, ka viņš šādu priekšlikumu nevarot atbalstīt, jo šāds sods esot cilvēktiesību pārkāpums. Manuprāt, jebkurš sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, arī ir cilvēktiesību pārkāpums, bet tamdēļ jau mēs neatcelsim visu Krimināllikumu. Un kā būs ar elementārām cilvēktiesībām bērniem, kuri kļuvuši vai var kļūt par pedofilu upuriem? Domāju, ka mūsu priekšlikums ir ļoti humāns, tas pasargās bērnus - potenciālos upurus no noziedznieka maniaka. Arī noziedzniekam tas nāks par labu, viņš vienkārši nebūs spējīgs šos noziegumus pastrādāt, un nodokļu maksātāju ieguvums būs tas, ka viņš nebūs jāuztur ieslodzījuma vietā. Mūsu priekšlikums ir izraisījis diskusijas, mums ir zvanījuši daudzi atbalstītāji, no Somijas pat pienāca fakss ar atbalstu mūsu priekšlikumam un uzaicinājumu ierasties Somijā, lai dalītos pieredzē bērnu aizstāvībā. Savukārt internetā bija iespēja lasīt, ka esmu viduslaiku tumsonis un man pašam nepieciešama lobektomija.

Pagājušajā ceturtdienā mēs akceptējām konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā. Jāsaka, ka mūsu priekšlikums ir pretrunā ar šīs konvencijas 2. un 5.pantu. Tomēr konvencijā ir paredzētas atrunas attiecībā pret jebkuru šīs konvencijas pantu, ja parakstījušās valsts likums nav saskaņā ar šo konvenciju. Principā tā konvencija mums nebūtu šķērslis šā likuma grozījumam.

Cik man zināms, atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos ir paredzēts šāds soda veids. Par to notiek pašreiz diskusijas arī Itālijas parlamentā. Beļģijā un Lielbritānijā daļa sabiedrības pat pieprasa atjaunot nāves sodu attiecībā uz šādiem noziedzniekiem.

Arī es lūdzu godātos Saeimas deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu. Katrā ziņā, ja mēs šo likumprojektu nodotu komisijām, tad mēs to varētu mainīt, juristi var mums dot padomus, kādā veidā to varētu labāk pieņemt.

Tādēļ lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt “pret” vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

Škapara kungs, lūdzu, atļaujiet Burvja kungam nokļūt līdz tribīnei.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tautas partija nelaiž pat parunāt…

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es jūs aicinu tomēr šodien neatbalstīt šo likumprojektu sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmais. Dzintar, neuztraucies par sevi… viss ir kārtībā. Runājot, kā ir, man izbrīnu izraisa tas, ka šo priekšlikumu iesniedza ārsti. Runāsim, kā ir! Ko nozīmē ķīmiskā kastrācija? Mēs iejauksimies cilvēka hormonālajās funkcijās, aknās. Aknas jau nav vainīgas. Tādā gadījumā runāsim līdz galam! Vai mēs esam gatavi runāt par ķirurģisko darbību?

Nākamais. Ārstiem ir jāzina, ka šodien hormonālā terapija ir tādā līmenī, ka, teiksim, tad, kad jūs cilvēkam ievadīsiet vajadzīgās injekcijas un tādējādi viņam sagādāsiet no juridiskā viedokļa elementāru alibi, viņš tomēr 2-3 dienu laikā, pateicoties intensīvai hormonālajai terapijai, būs atkal gatavs - tīri fiziski gatavs! - veikt tos pašus iepriekš minētos noziegumus. Tad jājautā - kāda jēga ir imitēt šo cīņu ar šo varmācīgo noziegumu?

Nākamais. Galu galā padomāsim, vai vainīgs ir muskulis, vai vainīgas ir smadzenes, ja cilvēks ir, teiksim, patiešām psihiski slims vai varmācīgs, un tā tālāk! Tādā gadījumā kastrēt vajag smadzenes. Tātad runa ir par loboterapiju vai galu galā - galvas nociršanu. Pretējā gadījumā tas, ko jūs pašlaik piedāvājat, ir aktīvas darbības simulācija, jau iepriekš zinot, ka rezultāta nebūs.

Tāpēc es aicinu jūs pašus kā šā likumprojekta autorus atturēties no tā pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 55, atturas - 15. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Krasta, Dobeļa, Straumes un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma no Tieslietu ministrijas iesniegumu, kurā tieslietu ministre iesaka apstiprināt Mariku Senkāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Minētajai tiesnesei beidzas 2 gadu termiņš pēc iecelšanas šajā amatā, un šis termiņš beidzas 17.septembrī.

Juridiskā komisija izskatīja konkrēto jautājumu un nonāca pie lēmuma, ka jāatbalsta minētās tiesneses apstiprināšana amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Edmunda Krastiņa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Mēs visi atceramies, ka, pirms aizgājām vasaras pārtraukumā, Saeima nobalsoja par likumu par Finansu un kapitāla tirgus komisiju, kurš paredzēja vienotu, konsolidētu šā tirgus uzraudzības institūcijas izveidošanu. Atbilstoši likumam Latvijas Bankas prezidents kopā ar finansu ministru izvirza šīs institūcijas galvenās amatpersonas un Saeimai ir tās jāapstiprina. Tātad ir jāizvirza vadītājs un viņa vietnieks. Šis priekšlikums bija jāiesniedz Saeimā līdz 1.septembrim.

Atbilstoši likumam tas arī ir izdarīts, un minētās izvirzītās amatpersonas ir Edmunds Krastiņš un Jānis Brazovskis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šīs abas kandidatūras izskatīja savā sēdē un balsojot atbalstīja un virzīja šo lēmuma projektu uz Saeimu. Lūdzu jūs balsot par šīm abām divām amatpersonām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu kārtējo reizi parunāt par gaisotni, kādā notiek tik svarīgu jautājumu izskatīšana. Protams, kārtējo reizi jau iepriekš parādās apmaksātās baumas: kāds atkal taisās gāzt valdību. Pie šīm baumām “piestrādā” gan tantiņa, kas kādreiz pie CK bļodas ir barojusies un kas tagad gribēja tikt pie citas bļodas, bet tika pastumta nost, gan arī kāds apmaksāts politologs, kas tēlo neitrālo, bet faktiski kalpo vienai partijai. Un diemžēl nerunā par lietas būtību. Vai tiešām mums nav skaidrs, ka sen sabiedrība ir iedalīta divās daļās - lielās daļās? Katra daļa ir spiesta dot noteiktam ekonomiskam grupējumam nodevas dažādu ruporu - rakstisku un vārdisku - veidā, un rodas iespaids, ka, neskatoties ne uz ko, katrs grupējums, tā teikt, spiež par varītēm uz savu, lai nu ar visa riska momentu tomēr kaut ko panāktu. Mēs šeit gari un plaši strīdāmies, cenšamies it kā viens otru pārliecināt. Pārrunas beidzas, mēs esam notērējui laiku, un atkal viss ir pa vecam.

Tā tas bija ar Enerģētikas likumu, kad nebija vēlēšanās ievērot to, ko mums teica priekšā vēlētāji. Tā tas bija arī ar tā saucamo Ādamsona jautājumu. Un tagad atkal. Gribi vai negribi, sanāk tā, ka vienmēr ir jāmeklē pēc tam kāds vainīgais, ja cerētais nav panākts. Un vainīgais, protams, ir tāds, kas negrib pieslieties nevienam grupējumam un ko nevar “spaidīt” ne ar 25 tūkstošu latu ķīlu, ne ar kādiem citiem paņēmieniem.

Un tagad pavisam īsi par to, kā tika sagatavots šis jautājums. Počas kundze skaisti pateica: “Pirms vasaras pieņēmām likumu.” Jā, tā ir taisnība. Vai vasaras laikā kaut kas nopietns tika darīts, runājot par kandidatūrām? Vai tika iesaistīti koalīcijas partneri šajās sarunās? Kad parādījās pie mums Latvijas Bankas prezidents? Pirmdien, šīs nedēļas sākumā. Pirmdien. Tikai tad, kad mēs viņu paši uzaicinājām.

Otrkārt. Vai Koalīcijas padome vispār sprieda par šo jautājumu? Šo jautājumu atstūma, atstūma, kamēr pēc mūsu iniciatīvas vakar vēlu vakarā faktiski pirmo reizi sāka nopietni par to runāt. Kāds bija sarunu rezultāts? 2:2. Divas valdību veidojošās frakcijas - “par”, divas valdību veidojošās frakcijas - “pret”. Neskatoties uz to, šo jautājumu stumj uz balsošanu. Kņada tātad ir vajadzīga, kņada turpinās. Ar mokām, bet dabūsim iekšā savējo!

Man nav nekas pretī ne pret Krastiņu, ne pret Bērziņu, ne pret kādu citu, bet es esmu pret to, kādā veidā šos jautājumus gatavo. Un tad vēl parādās kaut kādas idiotiskas baumas par mūsu apvienības kaulēšanos - ka mums tur kaut kādi amati ir vajadzīgi un, ja mums tos amatus iedos, tad mēs balsosim. Nu, es nezinu, jābūt ir stipri slimam, lai tā runātu, varbūt jau kāds ir šai ķīmiskajai kastrācijai ticis pakļauts, tikai viņam ir kastrēts kaut kas cits - viņš vairs nav spējīgs normāli domāt.

Un pēdējais jautājums. Kurš ar kuru kopā balsos? Un tad ir tādas runas: tie balso kopā ar šitiem, un tie - ar tiem. Es atgādināšu trīs balsojumus - latviešu tautai principiāli svarīgus balsojumus. Paskatieties izdrukā, kas ar ko ir kopā balsojis! Tas bija balsojums par grozījumiem Pilsonības likumā. Tas bija arī balsojums par Valsts valodas likumu - stingrāku un mīkstāku. Un tas bija arī balsojums par 16.marta izsvītrošanu no likuma par svētku un atceres dienām. Paskatieties, kurš ar kuru balsoja! Tātad, protams, katru balsojumu var pasniegt tā, kā tas ir izdevīgi. Dabiski, ka šodien ar kaut kādu nelielu balsu pārsvaru būs rezultāts. Bet vai tā bija vajadzīgs šo jautājumu sagatavot?

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi “tēvzemieši”! Balsojumā pār Jāni Ādamsonu jūs izteicāt neuzticību mūsu valsts ģenerālprokuroram. Šodien jūs ejat vēl tālāk - jūs esat gatavi izteikt neuzticību savam bijušajam partijas biedram Eināram Repšem. Paldies jums par to!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es manīju, ka vakar bija pilnmēness... (No zāles deputāts A.Šķēle: “Šodien!”) Tomēr es pateicos Dobeļa kungam par lielisko runu. Taču es nekādā ziņā negribētu šīs kandidatūras izvirzīšanu saistīt ar personu, kura vada Latvijas Banku. Jā, formāli šī procedūra ir notikusi, bet pēc būtības mēs apstiprinām amatā uz sešiem gadiem amatpersonas, kuru pilnvaras ar likumu ir noteiktas ļoti, ļoti lielas un augstas. Un tieši tāpēc, ka šis kandidāts izvirzīts pēc Tautas partijas iniciatīvas, nevis, kā jūs mēģināt paskaidrot, it kā pēc Latvijas Bankas prezidenta iniciatīvas. Nē, tas ir noticis pēc jūsu iniciatīvas! Tā ir jūsu vienošanās ar “Latvijas ceļu”! Šis pretendents nespēs distancēties no jūsu piekoptās, jūsu virzītās ekonomiskās politikas, kuras rezultāts ir tas, ka tiek iznīcināta jūsu vadošajiem ekonomiskajiem grupējumiem konkurence. Tas tā nebūs! Tāpēc mēs noteikti balsosim pret šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mūsu frakcija šodien ne velti mēģināja tomēr jums atļaut vēl laiku apdomāties, ko mēs darām, jo visiem laikam ir skaidrs, ka Latvijā ekonomiskais tirgus, viss finansu tirgus un tā tālāk ir politizēts. Un, ja kāds pateiks: “Es saprotu, ka valdībai cita ceļa nav - tai visu laiku ir jāsaka, ka ar katru dienu paliek labāk, labāk, labāk...” Taču, ja mēs pateiksim katrs sev godīgi pie spoguļa, tad būs jāatzīst, ka saimnieciskā dzīve Latvijā no tā, ka viņa ir politizēta, labāka nepaliek.

Edmunds Krastiņš, protams, pilnīgi pareizi, ir ļoti kolosāla kandidatūra. Ļoti kolosāls profesionālis, bet ir viens “bet”. Ja viņa profesionālās zināšanas saies krusteniski ar politisko domāšanu, vai jūs paši prognozējat, kā tad izskatīsies šī tirgus darbība, šī tirgus attīstība Latvijā? Vai jūs tas nebaida? Un tāpēc, atklāti runājot, mans priekšlikums tomēr bija un paliek šāds. Šodien varbūt šo jautājumu nevajag izlemt, to vajag izdiskutēt, kamēr mēs atrodam tādas kandidatūras, kuras patiešām strādās tikai un vienīgi no profesionālā viedokļa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu kavēties pie nosauktajām kandidatūrām šim amatam, par ko varbūt ir ļoti aktīvi rakstīts presē pēdējās nedēļās, bet es tīri no tāda principiāla viedokļa gribu izteikt dažas pārdomas.

Tātad vispirms attiecībā uz Edmunda Krastiņa kandidatūru. Kā mēs atceramies, Edmunds Krastiņš strādāja “Unibankas” vadībā. Un jūs atceraties arī to kolapsu, kādu radīja fakts, ka “Unibanka” ieguldījusi desmitiem miljonu lielu naudu Krievijas riskantajos vērtspapīros. Un tas faktiski bija liels zaudējums “Unibankai”. Protams, kredītņēmējiem tā vai citādi ar paaugstinātiem procentiem tas bija jāsedz. Es domāju, tā bija viena no tādām būtiskām iezīmēm banku stratēģijā Latvijā, kur “Unibanka” faktiski cieta visvairāk. Ieguldot Krievijas riskantos vērtspapīros savu naudu, tā teikt, spiediena rezultātā, tas nebija pārdomāts solis, tā teikt, tīri no baņķieru puses.

Otra lieta. Diemžēl jāsaka, ka Edmunds Krastiņš nav “karsts” tās idejas aizstāvis, ka fiskālā finansu politika Latvijā jāveido uzņēmējdarbības rosināšanas interesēs. Diemžēl mūsu kredītprocenti kredītu tirgū ir vieni no augstākajiem Baltijā, un tas vai cits jautājums, kas ir bijis saistīts ar dažādu mehānismu izveidošanu uzņēmējdarbības nosacījumu, teiksim, labākai veidošanai vai kredītprocentu ziņā, vai izsniegto garantiju ziņā un tā tālāk, ir zināms pretspars šinī ziņā. Galu galā primārais ir ražošanas rosināšana. Un, ja mūsu finansu elitē strādā cilvēki, kam tas ir otrajā plānā, tad tas neiet kopā ar Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Es domāju, ka ir pieticīgs arī Edmunda Krastiņa ieguldījums likumdošanas jomā. Nav “rozīnītes”, lai mēs varētu pateikt, ka, lūk, tie ir tiešām jautājumi, kas nākuši klajā un kas palīdz Latvijas valstij, Latvijas iedzīvotājiem. Būdams gan finansu ministrs, gan valsts īpašuma valsts ministrs, gan padomnieks dažādajiem premjeriem un ministriem... es domāju, ka šinī ziņā kaut kāda viņa procenta daļa ir svaru kausos, ka mums ir zemākais iekšzemes kopprodukts starp visām Austrumeiropas valstīm, izņemot Bulgāriju, un tā tālāk. Te ļoti dedzīgi Ābiķa kungs uzstājās, bet, no vienas puses, gods un slava Repšes kungam, kas teica, ka 1995.gadā arī viņam tā bija skolas mācība. Arī viņa kļūdas pēc, viņa nezināšanas pēc Latvijā bija samērā būtiska banku krīze. Viņš pats teica: “Tā bija mums skolas mācība.” Tomēr atcerēsimies vienu - to, ka tautsaimniecības vadīšanā, finansu politikā nedrīkst būt skolas mācības. Skolas mācības, eksperimenti var būt tikai laboratorijās. Nevar būt tautsaimniecības vadībā šādi eksperimenti! No tiem cieš visi iedzīvotāji. Un tādi cilvēki, kuri grib eksperimentēt ar mūsu tautsaimniecības vadību, ar fiskālo un monetāro politiku, nebūs pareizie. Nebūs pareizie! Tāpēc es atturos balsot par šīm kandidatūrām, kas šodien tiek izvirzītas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ieņemot tādu amatu, cilvēkam ir jābūt personīgai atbildībai un vīrišķībai. Diemžēl, izstrādājot 2000.gada budžetu, Krastiņa kungs panāca, ka no finansu ministra atbildības, kur ministram vajadzēja juridisko atbildību nest... viņš panāca, ka ministram ir tikai politiskā atbildība. Tātad turpmāk finansu ministrs nes tikai politisko atbildību. Es nemaz nerunāju par to, ka, viņam strādājot par viceprezidentu “Unibankā”, no turienes tika iznests pusotrs miljons latu vai miljons 200 dažādā valūtā.

Cienījamie kolēģi! Latvijas finansiālā darbība un viss tas, kas saistīts ar finansēm, nav personīgā kabata, un te ir jābūt personīgai atbildībai. Taču, ja ir panākts tas, ko viņš panāca, ka finansu ministrs ir tikai kā statists, tad es atturos no balsojuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt to, ka Edmunds Krastiņš, protams, ir profesionālis. To, manuprāt, neviens nenoliedz. Zinošs speciālists. Taču mums aizvien ir ļoti nopietnas šaubas par to, vai uz pašu šīs komisijas vadību ir jāvirza partijas politiķi, un neapšaubāmi Edmunds Krastiņš tāds ir.

Ja mēs paskatāmies Skandināvijas valstu pieredzi, tad redzam, ka tur tik tiešām šajā komisijas darbā piedalās viens moderātu pārstāvis, tātad konservatīvas partijas politiķis, un viens sociāldemokrāts. Viņi ir divi no šīs lielās komisijas, bet viņi nav vadītāji. Tātad tas ir viens no tiem pamatjautājumiem, kas mums ir skaidri jāpasaka, ka nevajadzētu šos profesionāļus aizstāt ar partiju politiķiem, pat tajā gadījumā, ja zināmā mērā šis profesionālis būtu no kādas partijas. Tas ir viens.

Es jau te dzirdu, kā no “Latvijas ceļa” Aija Poča saka, ka vajag aizstāt. Var būt, ka viņai tā pārliecība ir tāda, bet man ir pretēja. Un viņa kā liberālis ir ļoti toleranta.

Es šeit gribētu pateikt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Mums ir tāda nepārtraukta tendence Ministru kabinetam un parlamentam - savas funkcijas, savas pilnvaras pēc iespējas tālāk deleģēt kaut kādām citām institūcijām un līdz ar to it kā atteikties no atbildības par kaut kādām sfērām. Pēc kāda laika mēs izveidosim arī šo sabiedrisko regulatoru, un atkal būs cilvēki, kas tur būs ievēlēti uz sešiem, varbūt septiņiem vai varbūt uz piecpadsmit gadiem, kā nu mēs lemsim. Un atkal radīsies situācija, ka praktiski būs ļoti grūti kaut ko mainīt.

Es uzskatu, ka šīs komisijas pilnvaras ir ārkārtīgi plašas, ārkārtīgi plašas, un tas ir ļoti nozīmīgi. Tā ir gan banku pārraudzība, ko pašreiz veic Latvijas Banka, gan apdrošināšanas firmu uzraudzība, ko veic inspekcija, gan vērtspapīru tirgus, kam arī ir speciāla uzraudzības komisija. Tātad praktiski tā veiks trīs dažādu institūciju funkcijas valstī. Un tagad mēs to visu atdosim vienai komisijai uz sešiem gadiem. Es domāju, ka tas nav prāta darbs, it īpaši, ja mēs, patīk vai nepatīk, neaizmirstam tās realitātes principu, ka partiju politiķi tā vai citādi ir savos lēmumos nereti kaislīgi, emocionāli un ne vienmēr var būt tikai profesionāļi.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es īstenībā nebiju domājusi runāt debatēs, bet mani izprovocēja Baldzēna kungs. Un izprovocēja ar izteikumiem par to, kādas amatpersonas ir Zviedrijas attiecīgā profila uzraudzības institūcijā. Un viņš teica: “Vadībā ir profesionāļi, bet ir arī divi moderāti... ir sociāldemokrāti un konservatīvās partijas pārstāvji”. Es gribu teikt, ka starp vārdiem “pārstāvība” un “partijas biedrs” ir ļoti liela atšķirība. Ja es esmu pārstāvis, tad es acīmredzot arī pārstāvu kaut kādu politiku, kaut kādu spēku, kaut kādu ietekmi. Ja es esmu biedrs un aktīvi nedarbojos politikā, tas nozīmē, ka es atbalstu partijas programmu un uzskatu, ka, gan piedaloties vēlēšanās, gan palīdzot arī vēlēšanu procesos, es atbalstu šo programmas punktu realizāciju. Līdz ar to es gribēju teikt, ka ir milzīga atšķirība, vai cilvēks ir vienkārši biedrs vai viņam jau ir šīs pārstāvības funkcijas.

Otra lieta. Tas faktiski bija jautājums. Šī partijas piederība arī bija jautājums, par kuru mēs daudz diskutējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Kaut arī likums to nenosaka, ka šai amatpersonai ir jābūt bezpartijiskai, ka šīm amatpersonām ir jābūt bezpartijiskām, mēs esam saņēmuši mūsu komisijā akceptēto kandidātu solījumu, ka apstiprināšanas gadījumā viņi apturēs savu darbību politiskajās organizācijās. Jūs sakāt, ka tas tik un tā nozīmē saiknes... vecās pagātnes saiknes ar saviem iepriekšējiem politiskajiem biedriem.

Es gribu minēt jums vienu ļoti konkrētu piemēru. Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Viņš tika iecelts savā augstajā amatā Saeimas laikā - tātad 5.Saeimas laikā tika apstiprināts, kad viņš bija aktīvs Latvijas Nacionālās neatkarības kustības biedrs. Vai tāpēc jūs esat jutuši, ka mūsu centrālā banka savā politikā šobrīd būtu realizējusi LNNK idejas, kaut kādā veidā palīdzējusi vai ietekmējusi LNNK? Es domāju, ka Einars Repše, būdams šajā amatā, ir saņēmis ārkārtīgi daudz kritikas no dažādiem politiskajiem spēkiem tieši par to, ka viņš ir norobežojies, teiksim, no šīs politiskās ietekmes. Tas, protams, ir tikai viens gadījums.

Un vēl. Līdz šim tika diskutēts tikai un vienīgi par Edmunda Krastiņa politisko piederību. Jā, tik tiešām arī Jānis Brazovskis, kā izrādījās, ir “Latvijas ceļa” biedrs, bet, apmēram desmit gadus strādājot Latvijas Bankā Komercbanku uzraudzības sektorā, vai kādam vispār ienāca prātā interesēties, vai viņš ir kādas politiskās partijas biedrs vai nav? Īstenībā šeit galvenais kritērijs bija profesionalitāte, spēja saprast, spēja vadīt procesu un spēja, teiksim, nodrošināt mūsu komercbanku sektora stabilitāti un attīstību. Tā ka pirms šā balsojuma, es domāju, mums varbūt ir jādomā par šo galveno kritēriju - profesionalitāti, spēju izprast šos ļoti sarežģītos finansu un kapitāla tirgus procesus, bet mazāk jādomā par to, kurš kuru ietekmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika Aijas Počas teiktais par nepieciešamību būt tikai profesionālim. Un man ļoti patika tas, ko viņa teica, ka Einars Repše pa visiem šiem gadiem nekad nav realizējis LNNK idejas bankas pārvaldē, bet, es atvainojos, šajā zālē ļoti bieži tiek kritizēta “Latvijas ceļa”, Tautas partijas, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” koalīcijas kopējā transportpolitika, par kuru atbildība nezin kāpēc esot jānes sociāldemokrātam Andrim Zorgevicam. Un šajā gadījumā jūs neesat tik konsekventi. Tiklīdz opozīcijas partijas pārstāvis ir saimnieciskajā darbā, viņš nezin kāpēc nes atbildību par jūsu neveiksmīgo politisko risinājumu.

Repšes kungs piedāvāja Edmundu Krastiņu. Jā, Repše pats ir strādājis daudz stabilāk un labāk, nekā bija no viņa gaidīts, ņemot vērā arī viņa jaunos gadus, bet es neesmu pārliecināts, ka Einars Repše ir tik specifisks cilvēku pazinējs, kurš varēs nodalīt profesionāli Edmundu Krastiņu, kuru mēs piedāvājam nevis uz šīs Saeimas laiku ielikt amatā, bet uz sešiem gadiem, no politiķa Edmunda Krastiņa, jo līdz šai dienai Edmunds Krastiņš ir bijis arī pietiekoši aktīvs politiķis. Nevis tikai saimniecisks darbinieks, bet aktīvs politiķis, un tā ir neliela starpība. No saimnieciska viedokļa varbūt - jā, bet no politiskā viedokļa? Pamēģiniet šodien katrs sev godīgi pateikt, ka Edmunds Krastiņš rīt nebūs politiķis, bet tikai un vienīgi saimniecisks darbinieks!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Manuprāt, būtība ir sekojoša: ja mēs šodien balsotu par Edmunda Krastiņa pilnvarām uz šīs Saeimas pilnvaru laiku, tad, es domāju, viss būtu korekti, bet mēs balsojam par sešiem gadiem, un tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja mēs balsojam par seiem gadiem, tad, kā es saprotu, tam ir jābūt cilvēkam, kas ir tikai profesionālis. Un tiem cilvēkiem, kuri man teiks, ka nevajag augstu vērtēt Edmundu Krastiņu kā politiķi, es viņiem nepiekritīšu. Es uzskatu, ka viņš ir sevi parādījis kā politiķi, kā ar tādu es ar viņu arī rēķinos un par tādu viņu uzskatu. Tāpēc, manuprāt, šajā gadījumā tieši kā vadītājam viņam veidojas ļoti kutelīga situācija, tā varētu būt līdzīga dubultpilsonības jautājumam, kas var skart valsts suverenitāti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Pirms balsojuma mums ir jāizskata apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas piecu deputātu iesniegums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu ierosinām izsludināt šīsdienas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm.” Vai ir iebildumi? 30 minūtes. Iebildumu nav. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.20.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas piecu deputātu lūgumu - izsludināt pārtraukumu uz 5 minūtēm. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu ierosinājumu - izsludināt pārtraukumu uz 5 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 12. Pārtraukums līdz pulksten 10.25.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.panta pirmo un ceturto daļu balsojums būs slēgts. Tā kā nav ierosinājuma balsot ar vēlēšanu zīmēm, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu: “Iecelt Edmundu Krastiņu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.” Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 42, atturas - 6. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 44, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to nākamais lēmuma projekts pēc būtības nav izskatāms. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Jūs ierosināt balsot? Deputāti ierosina izskatīt arī nākamo lēmuma projektu. Izskatīsim lēmuma projektu “Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Likums par Finansu un kapitāla tirgus komisiju nosaka, ka Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs iesaka kandidatūras diviem šīs komisijas augstākajiem amatiem. Un konkrēti - tiek izvirzītas amatpersonas šo amatu ieņemšanai, bet pēc tam netiek nolemts, kurš būs komisijas vadītājs un kurš būs vietnieks. Tas notiek jau ar konkrētu norādi, kuru no pozīcijām kura piedāvātā kandidatūra varētu ieņemt. Līdz ar to es uzskatu, ka šie balsojumi nav savā starpā saistīti, tāpēc mēs varam balsot par komisijas priekšsēdētāja vietnieka apstiprināšanu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es uzskatu, ka balsojums ir amorāls. Tam nav nekādas loģikas. Vai tad tiešām tas nav skaidrs?

Tā ka es katrā ziņā ierosinātu šādu balsošanu nemaz neorganizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izlemsim šo jautājumu balsojot. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas… Nevēlas runāt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai mēs izskatīsim lēmuma projektu par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - 29. Lēmums nav pieņemts. Neizskatīsim, neturpināsim lēmuma projekta izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas 7 deputātu ierosinājumu - izsludināt sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7 deputātu

ierosinājumu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - 5. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpināsim darbu.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2196. Tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.

Juridiskā komisija pirms vasaras brīvdienām sagatavoja un Saeima pieņēma šo likumprojektu otrajā lasījumā. Bija iesniegti priekšlikumi, taču pēc diskusijām tie tika atsaukti un trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts ir tāds pats, kāds tas ir pieņemts pēc otrā lasījuma. Aicinu to pieņemt tādā redakcijā, kādu Juridiskā komisija un Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā, aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 16. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2189. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””.

Saskaņā ar likumu, ko mēs pieņēmām pirms pavasara sesijas beigām, tas ir, likumu “Grozījumi likumā “Par reliģiskajām organizācijām””, analogi grozījumi jāizdara arī likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Šādi grozījumi jāveic saskaņā ar to, ka tiek reorganizēts Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu departaments. Tagad tā jaunais nosaukums saskaņā ar likumu “Par reliģiskajām organizācijām” ir “Reliģisko lietu pārvalde”.

Līdz ar to pirmais un otrais Juridiskās komisijas priekšlikums ir analoģisks - vārdus “Reliģijas lietu departaments” aizvietot ar vārdiem “Reliģisko lietu pārvalde”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un trešais priekšlikums saistās ar likuma spēkā stāšanos - svītrojams šis datums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 25. septembris.

Sēdes vadītājs. 25. septembris. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šī norma vienīgi precizē Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci jautājumā par valsts ģimnāzijām un komisijā praktiski visu partiju pārstāvētie deputāti nobalsoja vienbalsīgi, es aicinu uzskatīt šo likumprojektu par steidzamu un šodien nobalsot par tā pieņemšanu abos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Vispirms jāizlemj jautājums par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu nobalsot šodien arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo, kā jau es atkārtoju, šī ir precizējoša norma un nevienas partijas deputātam komisijā nebija nekādu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Liels paldies, kolēģi, par vienbalsīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 9, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Taivānas atbalsta grupu aicinu uz pārrunām Sarkanajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. ...Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi komisijas telpās tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. ...Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz garu sēdi pulksten pusdivpadsmitos.

Sēdes vadītājs. ...Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tūlīt pat, pēc sēdes beigām, notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis un Silvija Dreimane. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas otrās sēdes

2000.gada 14.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pulkstenis 17.00. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga atbildi uz deputātu Burvja, Baldzēna, Čevera, Leona Bojāra, Lejas, Salkazanova, Labanovska, Arņa Kalniņa, Lāzo un Zvejsalnieka jautājumu par publikāciju avīzē “Respubļika” šā gada 16.augustā.

Lūdzu, Ministru prezidenta kungs!

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 120.pantam savu atbildi es sniegšu mutvārdos. Jāsaka, ka es to darīšu, neievērojot to, ka Saeimas kārtības ruļļa 119.pants nosaka, ka jautājums ir jāformulē tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti, un ka nav pieļaujams jautājumā iekļaut vērtējumu. Ja jautājumā tiek iekļauti vērtējumi, tad acīmredzot uz šiem jautājumiem varētu arī neatbildēt. Taču es atbildēšu.

Intervijā aģentūrai LETA es norādīju uz vispārzināmu faktu, ka sociāldemokrātiem raksturīga radikālu politiskā spiediena formu lietošana, ar ko viņi atšķiras no pilsoniskajām partijām. Taču intervijā es neanalizēju nemieru vai cīņas cēloņus un neuzskatu, ka to pamatā ir sociāldemokrātu aktivitātes.

Jau stājoties amatā, kā vienu no šīs valdības uzdevumiem es izvirzīju nepieciešamību samazināt plaisu starp varu un sabiedrību.

Otrais jautājums. Uzskatu, ka citas Saeimā pārstāvētās partijas nav nepamatoti ignorējušas šo opozīcijas priekšlikumu. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk nevienu pamatotu sociāldemokrātu priekšlikumu Saeima neignorēs, ja vien sociāldemokrāti tādus izstrādās.

Trešais. Kā Ministru prezidents esmu gatavs konstruktīvam dialogam un sadarbībai ar opozīciju mūsu valsts attīstības interesēs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sekos papildjautājums. Vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Viens no iepriekšējiem Ministru prezidentiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā tāpat nepamatoti, neargumentēti nolamāja sociāldemokrātus, un mūsu partija to uztvēra vienkārši kā priekšvēlēšanu cīņas laikā pazaudētas prāta spējas. Šoreiz situācija ir daudz smagāka, jo pēc jūsu izteicieniem - attiecībā uz mums nepamatotajiem izteicieniem! - notika pietiekami smags nelaimes gadījums, nu, to var izvērtēt visādi - diversija, nelaimes gadījums, provokācija un tā tālāk. Vai jūs neuzskatāt, ka šādas sakritības agri vai vēlu var valdošās koalīcijas pārstāvju dēļ ļoti smagi un būtiski ietekmēt valsts drošību?

A.Bērziņš. Augsti godātais Burvja kungs! Es tik tiešām gribu vēlreiz uzsvērt, ka nekad un nekādos apstākļos es neesmu sociāldemokrātu darbību saistījis ar terorismu, un es ceru, ka tas arī nekad turpmāk tā nenotiks.

Kas attiecas uz maniem izteikumiem, jāsaka, ka es arī nekad neesmu apvainojis sociāldemokrātus, ka viņi būtu kaut kādā veidā apdraudējuši valsts intereses vai valsts drošību. Sociāldemokrātiem kā jebkurai politiskajai partijai demokrātiskā sabiedrībā ir tiesības uz savu viedokli. Šādas tiesības ir arī man.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl papildjautājumi? Lūdzu!

I.Burvis. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Man ļoti patika jūsu atbilde, ka jūs esat gatavi gadījumā, ja sociāldemokrāti nāks ar konstruktīviem priekšlikumiem, veidot dialogu ar viņiem. Taču jūs esat pozīcijas valdības vadītājs. Vai jūs neuzskatāt, ka pozīcijas pienākums ir meklēt risinājumus pat tad, kad opozīcija ne sevišķi grib tos atrast? Ja ir runa par nopietnu attieksmi, par atbildību pret valsti... Un vai tādā gadījumā dialogam, dialoga sākumam šoreiz nebūtu jānāk no jūsu puses?

A.Bērziņš. Jā… paldies par jautājumu. Es gribētu atbildēt, ka mans uzskats ir tas, ka jebkurš dialogs, kurš veicina Latvijas valsts attīstību, ir lietderīgs, it īpaši, ja sarunu vai dialoga priekšmets ir precīzi definēts un skaidri zināms pirms šīm sarunām. Ja ir kādi sarunu priekšmeti, par kuriem sociāldemokrāti vēlētos ar mani runāt, es esmu gatavs to darīt jebkurā jums pieņemamā laikā. Ja man radīsies tāda nepieciešamība, es arī, izmantojot šo jūsu izteikto gatavību runāt ar Ministru prezidentu, vērsīšos pie jums, lūdzot konkrētā laikā tikties un šādas sarunas veikt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu.

I.Burvis. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Vai jūs neuzskatāt, ka pirmais solis dialogā starp pozīcijas pārstāvi un opozīciju varētu būt kā kompensācijas mehānisms par iepriekšējām nesaprašanām, kas būtībā ir pietiekami smagi ietekmējušas Latvijas ekonomisko un saimniecisko attīstību?

Paldies par iepriekšējo un par nākamo atbildi.

A.Bērziņš. Augsti godātais Burvja kungs! Tiešām ļoti labs jautājums. Es uzskatu, ka nebūtu pareizi šai valdībai atbildēt par visām tām nesaskaņām, kādas sociāldemokrātiem ir bijušas ar iepriekšējām valdībām. Tāpat es gribētu ļoti konkrēti un skaidri teikt, pareizāk sakot, vēlreiz atkārtot, ka es esmu gatavs uz jebkuru dialogu tādā vai citādā formā, tur vai citur. Tātad es gaidu vienīgi šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs ir sniedzis rakstisku atbildi uz deputātu Salkazanova, Burvja, Ādamsona, Baldzēna un Arņa Kalniņa jautājumu par Ceļu fonda piešķirtajiem līdzekļiem un to izlietojumu Jelgavas pilsētā un rajonā.

Vai iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi?

(Runā no zāles.)

Tātad tas nozīmē, ka atbildi uz šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo ceturtdienu.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, J.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 2.sēde

2000.gada 14.septembrī

 

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Bankas prezidentam

Einaram Repšem par Rīgas Komercbankas sanāciju            - 1.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu finansu ministram G.Bērziņam

par valdības piešķirto vienu miljonu latu Rīgas Komercbankas

sanācijai                                   - 1.lpp.

 

 

Par MK noteikumiem nr. 271 “Grozījumi likumā “Par valsts

un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””

            (2179. un 2179-a dok.)    - 2.lpp.

 

 

Par MK noteikumiem nr. 272 “Grozījumi Militārpersonu izdienas

pensiju likumā”

            (2180. un 2180-a dok.)    - 2.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Dalbiņš            - 2.lpp.

 

 

Par MK noteikumiem nr. 297 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””

            (2182. un 2182-a dok.)    - 3.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nav

pieņemts)

            (2192. un 2192-a dok.)    - 4.lpp.

Priekšlikumi            - dep. J.G.Vidiņš            - 4.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 6.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””

            (2197. un 2197-a dok.)    - 6.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

            (2198. un 2198-a dok.)    - 7.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”

            (2199. un 2199-a dok.)    - 7.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo

drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes

un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu”

            (2200. un 2200-a dok.)    - 7.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās

drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un

apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu”

            (2201. un 2201-a dok.)    - 7.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”

            (2203. un 2203-a dok.)    - 7.lpp.

 

 

Par darba kārtību              - 7.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Ādamsonam”

            (2204. dok.)                - 7.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Marikas Senkānes apstiprināšanu

par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”

            (2195. dok.)                - 8.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 8.lpp.

 

 

Par darba kārtību              - 8.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par Edmunda Krastiņa iecelšanu par

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”

(Nav pieņemts)

            (2211. dok.)                - 8.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 9.lpp.

 

Debates                        - dep. J.Dobelis            - 9.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 11.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 11.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 12.lpp.

                        - dep. A.Kalniņš            - 12.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 14.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 14.lpp.

                        - dep. A.Poča - 16.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 17.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 18.lpp.

 

 

Par lēmuma projektu “Par Jāņa Brazovska iecelšanu par

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja

vietnieku” (Nav izskatīts)

            (2211. dok.)                - 19.lpp.

 

Ziņo                 - dep. A.Poča - 20.lpp.

 

Par procedūru            - dep. J.Dobelis            - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (3.lasījums)

            (2196. dok.)                - 21.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 21.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu

reliģiskajām organizācijām”” (2.lasījums)

            (1455. un 2189. dok.)            - 22.lpp.

 

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 22.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2199. un 2199-a dok.)    - 23.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Ābiķis            - 23.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”

(2.lasījums)

            (2199. un 2199-a dok.)    - 24.lpp.

 

Ziņo                 - dep. Dz.Ābiķis            - 24.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu

no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”            - 24.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā”            - 24.lpp.

 

 

 

Paziņojumi            - dep. J.Sinka - 24.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 25.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 25.lpp.

                        - dep. R.Ražuks            - 25.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 25.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem