Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas pirmā sēde

2000.gada 7.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 2000.gada rudens sesijas pirmo sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina atlikt likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā un pārcelt šo likumprojektu uz Saeimas 21.septembra sēdi. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Sokolovska atsaukšanu no Juridiskās komisijas” un “Par deputāta Sokolovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Irānas Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Attīstības bankas līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja kāds pa atvaļinājuma laiku vai brīvlaiku ir pasekojis valdības aktivitātēm... labi, Dobeļa kungs, atvainojos, tas bija brīvlaiks... Tātad: ja kāds pa brīvlaiku ir pavērojis valdības aktivitātes, tad, protams, būs pamanījis arī tādu iniciatīvu kā koncepcijas izstrādāšanas mēģinājumu nabadzības apkarošanai. Mēs jau zinām, ko īsti nozīmē valdības izstrādātās koncepcijas, un ir ļoti jauks tas piemērs, kas attiecībā uz jaunās kuģošanas politikas koncepcijas likteni redzams. Jūrnieki, starp citu, to jau sauc par ļoti veco jauno kuģošanas koncepciju, kura nomirs dabīgā nāvē valdības mazspējas dēļ. Domāju, ka būtībā, ja likumdevējs neatbalstīs valdību šajā jautājumā, arī koncepcijai, kas izstrādāta cīņai pret nabadzību, ir lemts tāds pats liktenis. Jo būtībā jau valdība pirms pašvaldību vēlēšanām tikai imitē darbu šajā virzienā. Dabīgi, es ļoti vēlos kļūdīties savās prognozēs, bet tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja valdošā koalīcija spers šā darba veikšanai nepieciešamos soļus, nostiprinot šīs normas Latvijas Republikas Satversmē. Lai būtu normas, kuras ikvienam garantētu tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, Satversmē garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Garantētas tiesības, nevis nabadzības apkarošanas imitācija! Atgādināšu jums to, ka 1990.gada 4.maijā Latvija brīvprātīgi pievienojās 1966.gada 16.decembra starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ka šā pakta 2.panta 2.punkts ikvienai dalībvalstij, to skaitā, protams, arī Latvijai, uzliek par pienākumu garantēt šīs savu pilsoņu tiesības.

Savā konstitūcijā šīs garantijas ir iekļāvusi pat tāda demokrātijas valsts kā ASV, kurā ir daudz labu piemēru, kurus mūsu valdošā koalīcija bieži piemin. Ceru, ka arī šis piemērs būs patīkams mūsu valdošajai koalīcijai. Un tāpēc, iekļaujot šīs normas Latvijas Republikas Satversmē, Saeima skaidri parādīs tos sociālos standartus, uz kuriem mēs virzāmies, vēloties iet uz Eiropu, un kurus mēs tālāk iestrādāsim valsts Budžeta likumā. Noteiksim mūsu valsts pienākumus pret pilsoņiem, nevis laiku pa laikam imitēsim rūpes par viņiem, acīmredzot tieši pirms vēlēšanām atmetot kaut kādas ubagu dāvanas skolotājiem, pensionāriem, kādām citām sociālajām grupām.

Ceru, ka maniem kolēģiem, kuri tik bieži pasvītro savas īsteni patiesās rūpes par tautu, piekrītot pat jebkuriem kompromisiem, lai tikai iekļūtu valdošajā koalīcijā, sagādās patiesu prieku šodien nobalsot “par” šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret -14, atturas - 50. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Liekas, Latvijas Privatizācijas aģentūra pēc grūta un virtuoza darba iet pensijā, jānovēl tai laba labsajūta. Diemžēl ir palikusi kaitīga nezāle. Visi atceras, kā tika sumināti sertifikāti, kā tie tika aprēķināti un kas tikai netika solīts mūsu iedzīvotājiem. Kā valsts no cilvēkiem iekasēja 5 latus par šādu papīrīti. Pēc tam notika ieplānotais brīnums - 28 latus vērtais sertifikāts tika diskriminēts. Pasaules praksē nezina tādu atgadījumu ar valsts solījumu. Tā, izrādās, ir pirmā reize, tā ka būsim Ginesa rekordu grāmatā. Sertifikātu tirgus vērtība nokritās līdz 30 santīmiem. Eiropas finansisti bija izbrīnā par to. Tad sākās plānotā superprivatizācija. Viens no šādiem piemēriem ir Jūras medicīnas centrs. Privatizācijas aģentūras speciālisti dēvē tā privatizāciju par nozīmīgu un veiksmīgu. Izpirka to tā - vispirms no lētticīgiem cilvēkiem, uzņēmējiem un valsts savāca naudu, izremontēja, saveda to ideālā kārtībā, iekasēja sev naudiņu, un pēc tam notika privatizācija: 95% tika maksāti sertifikātos, 5% - naudā. Šo 950 tūkstošus vērto objektu nopirka par kādiem 55-62 tūkstošiem latu. Analoģisku piemēru ir daudz, nu tādam ceļam tika gatavots arī “Latvenergo”. Lai turpmāk krāpšanas nebūtu, ir jāizmaina noteikumi. Likums ir viens visiem. Tātad personīgie, mantotie vai ģimenes locekļu dāvātie sertifikāti tiek aprēķināti proporcijā viens pret 28, bet tos nopērk par 30, 80 santīmiem vai latu. Sertifikāts tiek privatizācijā aprēķināts, ņemot par pamatu iepriekšējās dienas tirgus vērtību. Būs patiesi rīkoties pēc svētā baušļa: “Tev nebūs mānīt tuvāko!” Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 7, atturas - 62. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Gundara Bojāra, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Leona Bojāra, Čevera, Lauska, Ādamsona, Lāzo un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikumos ir paredzēts iedzīvotāju ienākumu aplikšanā pāriet no proporcionālas likmes, kas ir 25% apmērā jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. Šajos grozījumos paredzēts no nodokļa maksāšanas atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī, tas praktiski būtu tuvu Labklājības ministrijas noteiktajam krīzes iztikas minimumam, tas ir, 55 latiem. Bez tam nodokļa likme būtiski tiek samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 200 latus. Nodokļu maksātajiem ar mēneša algu no 200 līdz 400 latiem saglabājas esošā likme, kas ir 25% apmērā. Sākot ar 400 latus lielu mēneša algu, sākas pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums šim nodoklim. Virs mēnešalgas, kas ir 1200 latu, procentu likme nemainās - 48%. Šis priekšlikums, pēc mūsu vērtējuma, var dot vairākus ieguvumus. Vispirmām kārtām samazināsim nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, tādējādi novēršot materiālās labklājības augošo polarizāciju un veicinot sabiedrības vidusslāņa veidošanos. Parasti šīs situācijas raksturošanai, analīzei izmanto tā saucamo Džini indeksu, kas rāda, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Šis rādītājs 1994.gadā Latvijā bija 0,29, bet 1998.gadā tas pieauga līdz 0,33. Tas liecina par ienākuma nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos. Latvijā šis indekss ir viens no visaugstākajiem starp Austrumeiropas valstīm. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgāka situācija ir tad, ja šis indekss ir robežās starp 0,25 un 0,30. Var minēt vēl otru rādītāju, ko aprēķina mūsu Centrālā statistikas pārvalde. Tas ir iegūts, salīdzinot ienākuma līmeni: ienākumu, ko saņem 20 procenti bagātāko mājsaimniecību attiecina pret ienākumu, kāds ir 20 procentiem nabadzīgāko mājsaimniecību. Šis pārsniegums 1993.gadā bija četras reizes, bet 1998.gadā tas jau sasniedza 5,3 reizes.

Otrs ieguvums - tas pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, samazinot nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, kuri ir galvenā strādājošo masa. Netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās. Pieaugs pieprasījums pēc patēriņa precēm, tas savukārt darba devējiem izraisīs nepieciešamību paplašināt ražošanu. Uzņēmumu apgrozījums palielināsies, pieaugs darba vietu skaits. Reizēm tiek pausts uzskats, ka šis progresīvais nodoklis bremzē ekonomikas izaugsmi. Taču neviens ne ārvalstīs, ne pie mums neprojektē tādu nodokļu progresiju, kas neveicinātu ienākumu palielināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Pēdējā desmitgadē dažās pasaules valstīs satuvināja maksimālo līmeni ar minimālo līmeni, tas ir, maksimālo nodokļa likmi, kas ir 55-60%, samazināja līdz 45-50%.

Trešais ieguvums - tīri praktiskais. Nodokļu likmes diferenciācijas rezultāts būtu tas, ka pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt apmēram no 0,5 līdz 1 miljonam latu katru nākamo gadu. Kopā tuvāko desmit gadu laikā papildu ieņēmums varētu sasniegt 40-50 miljonus latu.

Un visbeidzot ceturtais ieguvums. Es domāju, ka ir jāpāriet uz Eiropas valstīs pieņemto praksi, kur šīs progresīvā ienākuma likmes svārstās aptuveni no 10 līdz 57 procentiem. Tāpēc minēto apsvērumu pēc es aicinu deputātus šos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodot izskatīšanai, izdiskutēšanai atbilstošajām Saeimas komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 34. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās” un ar šo likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par piesārņojumu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1998.gada 25.septembrī Londonā parakstīto Nolīgumu par grozījumiem Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas protokolā par privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Atkritumu apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Darba aizsardzības likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija būs atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Burvja, Labanovska, Salkazanova, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji Sertifikātu izlietošana tika pagarināta, nosakot to izmantošanas termiņu līdz 31.12.2000.gadam. Diemžēl ne jau iedzīvotāju vainas dēļ tie netika izlietoti. Mūsu iedzīvotāji nevar ciest. Visi ļoti labi zina mūsu “centīgo” ierēdņu darbu un kūtrumu, ar kuru sastopamies, risinot to vai citu jautājumu. Tā kā vismaz viena trešdaļa sertifikātu nav izlietota, termiņš ir jāpagarina obligāti līdz 2001.gada 31.decembrim, bet es domāju, ka šis laiks būs par īsu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 54. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Deņisova, Klementjeva, Bartaševiča un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 26. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ierosinu šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim sadaļu par lēmuma projektiem. Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2181. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija šā gada 29.augusta atklātā sēdē, piedaloties ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un virsprokuroram Modrim Adleram, izskatīja Latvijas Republikas prokuratūras iesniegumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli. Kā savā 8.augusta vēstulē Saeimu informēja ģenerālprokurors Jānis Maizītis, jau šā gada 17.februārī ir ierosināta krimināllieta pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas noteiktas Krimināllikuma 158.pantā “Goda aizskaršana un neslavas celšana”. Tas darīts, pamatojoties uz Valda Birkava iesniegumu un to, ka Saeimas 2000.gada 17.februāra sēdē Saeimas loceklis - deputāts Jānis Ādamsons sniedza publisku paziņojumu un ar šo paziņojumu ir aizskarts gods un celta neslava valsts amatpersonām, kuras ieņem atbildīgu stāvokli valstī. Ir diskreditēta Latvijas valsts kā starptautisko tiesību subjekts. Šim noziedzīgajam nodarījumam ir sevišķa sabiedriskā nozīme. Ģenerālprokurors arī norāda, ka ar krimināllietā veikto pirmstiesas izmeklēšanu ir pierādīts, ka Saeimas loceklis - deputāts Jānis Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, šā gada 17.februārī ir publiski izplatījis godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas. Kā zināms, Satversmes 28.panta noteikumi aizsargā Saeimas deputātu no atbildības par amatu izpildot izteiktajām domām, bet šī aizsardzība nav absolūta.

Vienlaikus Satversme arī paredz gadījumus, kad Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības. Prokuratūra atzinusi konkrētā deputāta rīcību par Satversmes 28.pantā noteiktajiem izņēmumiem atbilstošu un tādēļ arī ir vērsusies pie Saeimas.

Tāpat minētajā vēstulē, kā arī atbildot uz deputātu jautājumiem Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē, ģenerālprokurors vēlreiz apliecināja, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai varētu sākt kriminālvajāšanu pret Saeimas locekli Jāni Ādamsonu, uzrādot viņam apsūdzību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Kā redzam dokumentam nr.2181 pievienotajā vēstulē, Ģenerālprokuratūra norāda, ka ar krimināllietā veikto izmeklēšanu ir pilnībā pierādīts, ka Jānis Ādamsons, izmantojot savu valsts likumdevējas varas amatpersonas dienesta stāvokli un izplatot apzināti nepatiesas valsts izpildvaras augstāko amatpersonu godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, apvainoja tās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar prettiesisku seksuāla rakstura darbību izdarīšanu, tanī skaitā ar nepilngadīgām personām.

Prokuratūra secina, ka ar augstākminēto deputāta rīcību ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, nodarīts būtisks kaitējums valsts varai, nodarīts būtisks kaitējums valsts tiesu sistēmai, kā arī radīts smags kaitējums Satversmē garantētajām un ar likumu aizsargātajām personas tiesībām un interesēm. Katra iepriekšminētā secinājuma pamatojumu deputāti var izlasīt ģenerālprokurora 2000.gada 8.augusta vēstulē, kas jums visiem ir pieejama.

Šā gada 29.augusta sēdē Mandātu un iesniegumu komisija aizklātā balsojumā minēto ģenerālprokurora iesniegumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli neatbalstīja. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 30.pantu jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli var izlemt tikai un vienīgi Saeima.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeimai šodien ir jāizšķiras par Latviju kā tiesisku valsti un jāizsaka attieksme pret lēmuma projektu, kas skan: “Piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7.Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu.” Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Prezidij! Latvijas Republikas prokuratūras ģenerālprokurors Jānis Maizīša kungs Saeimas kārtības ruļļa 17.pantā paredzētajā kārtībā lūdz Saeimas deputātus, to skaitā arī mani, piekrist vai, precīzāk sakot, nobalsot par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas locekli, es gan teiktu - vēlētāju ievēlētu deputātu - Jāni Ādamsonu. Citiem vārdiem izsakoties, ģenerālprokurora kungs piedāvā man, deputātam, taisnības un patiesības svaru kausus, kur vienā ir visu mūsu ievēlētās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), deputāts Jānis Ādamsons, bet otrā kausā - deputāts Jānis Ādamsons, pēc prokuratūras atzinuma, Saeimas deputāta dienesta stāvokļa ļaunprātīgs izmantotājs, kas izplatījis apzināti nepatiesas, valsts izpildvaras augstāko amatpersonu godu aizskarošas, cieņu pazemojošas un neslavu ceļošas ziņas, apvainojot tās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar seksuāla rakstura darbību izdarīšanu, to skaitā ar nepilngadīgām personām.

Vēl šajā kausā ir būtisks kaitējums valsts interesēm. Es nesaņēmu atbildi no ģenerālprokurora, kāds tas varētu būt. Vēl tur ir būtisks kaitējums valsts varai. Es arī varētu... man interesē, kāds tas precīzāk varētu būt. Vēl tur ir būtisks kaitējums valsts tiesu sistēmai. Varētu tā būt, bet es bieži domāju par tādiem faktiem, kas nedara godu ne tiesu sistēmai, ne tiesu varai, ne arī prokuratūrai. Un daudzējādā ziņā tiesu vara daudzos gadījumos pati sevi ir padarījusi, maigi izsakoties, par izsmieklu tautas acīs. Šajā svaru kausā ir arī tāds formulējums, ka radīts smags kaitējums Satversmē garantētām un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Es nezinu, kādas tās intereses varētu būt. Tātad ģenerālprokurors uzskata, ka ar šiem iepriekš minētajiem argumentiem pilnīgi pietiek, lai izsviestu no taisnības un patiesības kausa deputātu Jāni Ādamsonu un sāktu viņu krimināli vajāt. Un tāpēc, cienītie kolēģi, pretēji ģenerālprokurora uzskatam, es atļaušos pateikt, ka, manuprāt, ir par maz argumentu šajā otrajā svaru kausā, par maz svara un par maz svarīguma, lai es izlemtu tādu svarīgu jautājumu par savu kolēģi, cik viņš ir vainīgs vai nav vainīgs. To varbūt varētu izlemt tiesa. Tātad es uzskatu, ka nav pietiekoša svarīguma argumentu šajā otrajā patiesīguma un taisnības svaru kausā, un tāpēc es balsošu “pret” izdošanu - pret Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.

Vēl es gribētu piebilst, ka pedofilijas skandāla izmeklēšanas komisijai jau pirms laba laika uzradās liecības no diviem krievvalodīgiem jauniešiem ar smagu apvainojumu arī pret iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Un es šeit pilnīgi viennozīmīgi pasaku un ar pilnu atbildības sajūtu, ka es neticu, ka tādi apvainojumi ir patiesi pret Segliņa kungu. Tā ir mana intuīcija, un tas ir mans saprāts, kas tomēr saka priekšā. Es uzskatu, ka šie apvienojumi pret Segliņu ir provokatīvi. Es neminēšu arī pārējās personas. To lai noskaidro tiesa. Taču attiecībā uz Segliņu es vienkārši neticu šiem smagajiem apvainojumiem, kas ir vērsti pret viņu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Precīzi runājot, šo lēmuma projektu tomēr vajadzētu nosaukt citādāk. Apmēram tā: “Par aizliegumu opozīcijas deputātiem izmantot Latvijas Satversmē noteiktās deputāta tiesības, pildot savus pienākumus.” Un kāpēc tieši opozīcijas? Daži piemēri no dzīves. Šā gada 15.septembrī valdošās koalīcijas valdības vadītājs intervijā paziņoja, ka sociāldemokrāti valstī grib radīt nemierus, cīņas un karus. 17.septembrī notika sprādziens “RIMI” veikalā. Protams, es ceru, ka tā ir nelaimīga sagadīšanās. Taču, atceroties runas Vācijā pirms reihstāga dedzināšanas, Krievijā - pirms Kirova slepkavības un Latvijā - pirms 1934.gada 15.maija apvērsuma, es domāju, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāizrāda profesionāla interese, pārbaudot arī šīs runas, kā tās ietekmē valsts un sabiedrības drošību.

Atļaušos jums atgādināt, ka ne jau nu Jānis Ādamsons pirmais no šīs tribīnes nosauca Andra Šķēles vārdu saistībā ar pedofilijas lietu. Šajā gadījumā prioritāte ir Tautas partijas frakcijas vadītājam tobrīd, bet šodien finansu ministram Gundaram Bērziņam, kurš to, starp citu, izdarīja tanī brīdī, kad Ministru prezidents Andris Šķēle atradās ārzemju komandējumā, un es nedomāju, ka šādi izteicieni no šīs tribīnes atviegloja viņa uzdevumu veikšanu tur saskarē ar saviem kolēģiem. Arī toreiz Ģenerālprokuratūra nekādu interesi par šo jautājumu neizrādīja, nesaskatot tajā nekādus draudus sabiedrības drošībai. Toties tad, kad opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons pildīja uzdevumu, kuru viņam uzdeva Saeima - ziņot Saeimai par paveikto darbu -, Ģenerālprokuratūra pamodās.

Atgādināšu, ka šo komisiju izveidoja Saeima pēc “Latvijas ceļa” frakcijas iniciatīvas. Vai tiešām šīs frakcijas iniciatīva bija vērsta tikai uz darbības un taisnības meklēšanas imitāciju? Šo komisiju izveidoja Saeima ar savu lēmumu, un tādā gadījumā, pēc Ģenerālprokuratūras loģikas, būtu jāuzsāk kriminālvajāšana pret visu Saeimu. Uzdosim sev jautājumu: “Vai Ādamsona nosauktie uzvārdi ir atrodami izmeklēšanas komisijas materiālos?” Diemžēl ar sarūgtinājumu jāatzīstas, ka ir. Un, starp citu, manā skatījumā, politiski ir pilnīgi pareizs šīs izmeklēšanas komisijas viedoklis par to, ka šīm personām morālu apsvērumu pēc nav tiesību atrasties augstos valsts amatos. Tas ir komisijas viedoklis, nevis Jāņa Ādamsona viedoklis. Un, starp citu, tā ir normāla pasaules politikas prakse.

Atcerēsimies, kā pedofilijas skandāli tricināja politisko skatuvi Dānijā, Anglijā, Francijā, Austrijā un citās Eiropas valstīs. Ne tik sen, starp citu. Vai no tā ir cietusi šo valstu drošība vai prestižs? Taču nē! Jo tur Ģenerālprokuratūra un tiesu sistēma momentā pieslēdzās, pārbaudot faktus, nevis slēpjot pēdas, cenšoties aizsargāt sabiedrību, nevis augstas amatpersonas. Šobrīd Latvijā atkal (tāpat kā komunistu valdīšanas gados) Ģenerālprokuratūra tiek izmantota nevis kā valsts drošības un tiesiskās kārtības garants, bet kā represīvs aparāts pret opozīcijas uzdrīkstēšanos paust savu viedokli. Es ceru, ka Maizītim nav vēlēšanās “pārspļaut” cienījamo Višinska kungu. Un, ja vienīgais arguments Ģenerālprokuratūrai ir tāds: “Atļaujiet man sākt kriminālvajāšanu, un tad nu mēs pierādīsim...”, tad būtībā ir jārunā par to, ka mēs atjaunosim KGB laikmetu latviskotā veidā.

Mēģināšu atgādināt to, ko jūs varbūt esat aizmirsuši. Valdis Birkavs un Andris Šķēle bija ministru prezidenti un Ministru kabineta locekļi. Tātad būtībā viņi nes personīgu atbildību par valstī izveidoto prostitūcijas, pedofilijas un tā tālāk industriju. Par to, ka Eiropā Latviju reklamē kā seksa tūrisma zemi. To šodien negrib redzēt Ģenerālprokuratūra, un domāju, ka arī daudziem Saeimā to ir nepatīkami redzēt. Ir jāatzīst, ka Latvijā tāpat kā visā pasaulē notiek cīņa šobrīd starp veco kristīgo morāli, kura līdz šim ir devusi iespēju saglabāt latviešu tautu, un starp jauno morāli ar pārspīlētām cilvēktiesībām, pat ar tiesībām uz homoseksuālismu un bērnu izvarošanu.

Jebkurš parlamenta balsojums ir politiska izšķiršanās. Tas ir savu vēlētāju politiskā un sociālā pasūtījuma izpildījums. Un šis balsojums parādīs, kurš ir kurā barikādes pusē - kurš cīnās par prostitūcijas, pedofilijas, homoseksuālisma un tā tālāk attīstību Latvijā un kurš cīnās par Latvijas valsts un tās tautas saglabāšanu.

Runājot par Iekšlietu ministrijas darbību, atgādināšu to, ka no šīs tribīnes bija solījums no iekšlietu ministra puses veicināt Tikumības policijas izveidošanu. Acīmredzot nav paspējis pa šiem gadiem to veikt, bet uzdot jautājumu: “Kam tas ir vajadzīgs?” - to viņš jau ir paspējis.

Atgādināšu to, ka 2000.gada pirmajā ceturksnī par 18,7% ir palielinājies reģistrēto noziegumu skaits un par 17% ir samazinājies atklāto noziegumu skaits. Tas ļoti būtiski raksturo arī šīs ministrijas darbu. Un tāpēc es patiešām aicinu savus kolēģus balsot pret demokrātijas apspiešanu, pret Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai par savu pienākumu pildīšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī diena Latvijas Republikas Saeimai ir īpaša. Tā ienāks Latvijas Republikas Saeimas un valsts vēsturē. Tiek plānots arests - uzlikt roku dzelžus tautas ievēlētam deputātam Jānim Ādamsonam. Šodien Latvijas Ģenerālprokuratūra nostājas pret Latvijas pilsoņu ievēlētu Saeimu, tās deputātiem. Bet kas ir ievēlējis Ģenerālprokuratūru?

Ko inkriminē Ģenerālprokuratūra Jānim Ādamsonam? Mūsu kolēģis pateica to, ko Latvijā visi sen zināja, zināja arī aiz tās robežām, bet klusēja un neko nedarīja. Arī Latvijas Ģenerālprokuratūra. Deputāts pateica to, ko atklāja šī Saeimas izmeklēšanas komisija. Tika pateikts tas, kas tika uzklausīts daudzās liecībās, ko uzklausīja arī pārējie deviņi vai vienpadsmit komisijas locekļi. Viss attiecās tieši uz bērnu seksuālo izmantošanu. ANO konvencijas pirmās daļas 1.pants nosaka, ka par bērniem tiek uzskatīta ikviena cilvēkbūtne līdz 18 gadiem. 34.pants: “Dalībvalstis apņemas aizsargāt bērnu pret visa veida seksuālo ekspluatāciju un seksuālo pavešanu netiklībā.” Šai konvencijai Latvija pievienojās 1991.gada 9.septembrī, un tieši to konstatēja komisija. To nenoliedza policija un Ģenerālprokuratūra. To apstiprinājuši personīgi liecinieki, cietušie. Tie nav meli. Nemelo arī komisijas locekļi, kā to grib Saeimai uzspiest.

Komisija savu darbu veica bez informācijas noplūdes. Mūsu kolēģis komisijas sagatavoto ziņojumu nolasīja mums, Saeimas deputātiem. Pēc esošās un komisijas saņemtās informācijas, policija, Ģenerālprokuratūra par pedofilu izdarībām un par ārvalstnieku apkalpošanu Latvijā zināja jau pirms vairākiem gadiem. Valsts policijā sakrātā informācija un Saeimas izmeklēšanas komisijas savāktās liecības sakrīt. Tātad komisija strādājusi profesionāli. Liels paldies iedzīvotāju vārdā! Pedofilu “barotāji” Latvijā - tie ir ielas bērni, bērnunamu bērni, internātskolu bērni, nabadzīgo ģimeņu bērni. Teiksim, Daugavpils nelietība, kur tas gigants izmantojis 77 bērnus, juridiski pierādītas ir 58 bērnu seksuālās izmantošanas epizodes, 17 bērni ir cietušie. Tiesa atzina 12 gadījumos. Saudzīgā prokuratūra pieprasīja tikai četrus gadus cietumsoda. Tiesnesis, protams, arī bija spiests piespriest tikai šos četrus gadus, tātad prokuratūra šādai personībai “izdalīja” maigu sodu, lai saglabātu viņas potenci. Tā aizstāvam bērnus! Laiku pa laikam presē un policijā parādās ziņojumi par notikumiem citos bērnunamos. Secinājums: šo nejēdzību ir daudz! Vai tur kārtību var ievest tādi Izglītības ministrijas darbinieki kā Tūns vai Alijevs? Pedofiliem uztic izglītības sfēru.

Unikālākā, protams, ir Eisaka lieta. Viņam tika dots laiks neapcietinātam braukāt pa Eiropu un Latviju, lai glābtu “čomus”. Cik viņam bijis gadījumu - klusums. Saeimas nodibinātās pedofilijas izmeklēšanas komisijas materiālus speciāli nepievienoja Eisaka lietai, tātad netika uzrādīta sutenera darbība, organizētās noziedzības pierādījumi. Viņš un viņa “kājainais oreols” bija gaidīts, aplaudēts ļoti situētās kompānijās, tāpēc arī amnestija, “kūrorts” Vecmīlgrāvī, kā arī elitārie apstākļi dotajā laikā... Prokuratūra viņam uzrādīja, ka viņš ir strādājis vienatnē, centies vienatnē. Paldies televīzijas raidījumam, kurā tika parādīts Daugavpilī rīkotais kārtējais konkurss. Cik simpātiski viņš pielūdza uz skatuves savu draugu Jurjevu, kurš finansēja šo pasākumu, un šis kungs arī uzkāpa uz skatuves kā vērtētājs. Tagad atzīst, ka viņi nav bijuši pazīstami.

Ļoti daudz pēdējos piecos mēnešos izskan melu. Melo cietušie, liecinieki, bērni, žurnālisti, arī ārzemju žurnālisti, cilvēki, kuri aizstāv savas vai citu pilsoņu tiesības Latvijas Republikas likumdošanas kārtībā. Tagad šiem uzskatiem tiek pievienoti arī Saeimas deputāti. Toties ir patiesi divi desmiti “svēto avju”, viņi vienmēr ir tikai patiesi... Nekad neviens mani nepārliecinās, ka ir melojuši Saeimas izveidotās pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijas locekļi, arī Ādamsona kungs. Tie ir godīgi, tieši cilvēki, un kārtīgam cilvēkam, protams, bija nepatīkami un riebīgi uzklausīt liecības, ko deva cietušie par izvirtībām, visatļautību, nelietībām un cilvēku pazemošanu. Ādamsonu kriminālvajāšanai nodot nevar, jo nav viņa vainas. Saeimas deputāti obligāti jāiepazīstina ar visiem komisijas materiāliem. Ģenerālprokuratūras ierosinājums ir jānoraida, lai strādā tā, lai pēc tam nevajag uzklausīt deputātiem pārmetumus par viņu bezdarbību, un es ierosinu balsot “pret”.

Bet vēl viens jautājums: “Kāpēc Saeimas deputāti ierosina izveidot izmeklēšanas komisiju?” Deputāti ir spiesti veidot komisijas, jo ļoti lielas afēras, valsti ekonomiski graujošus darījumus Ģenerālprokuratūra neizskata. Netiek aizstāvētas valsts un iedzīvotāju intereses no Ģenerālprokuratūras puses. Pagātnes lieta, par ko atgādina mūsu vēlētāji, - naudas vagons. Kā varēja maza firmiņa izvest no Latvijas pilnu vagonu ar naudu? Nozuda G-24 kredīta līdzekļi. Nodokļu maksātāji viņus atmaksāja, bet kas tika sodīts par šo jautājumu? Neviens! Unibankas, Krājbankas privatizācijas likumība - klusums. “Lata International” lieta - pusdarbība, “Latvenergo” 3 miljonu lieta - klusums. Sievieti, juristi, turēja kā ķīlnieci, viss ir kārtībā, krimināllietas nav. Vadītājs dzērumā nosit cilvēku - “svētā roze”. “Latvenergo” ģenerāldirektoru iespaido, patiesībā fiziski izdzen no darba - krimināllietas nav. “Lattelekom”, “Tilts Communication” līgums... Kāpēc Ģenerālprokuratūra neuzturēja 1995.gadā sociāldemokrātu ierosināto lietu - pārskatīt šo Latvijas ekonomikai graujošo līgumu? Kas atmaksās 15 miljonus dolāru, kuri tika samaksāti tai kompānijai, kas sagatavoja šo līgumu? Kas atmaksās tos zaudējumus, ko Latvija cieš šo sešu gadu laikā, - aptuveni 200 miljonus? Un tagad mēs esam nodoti starptautiskajā tiesā, kur no Latvijas piedzīs kādus 253 miljonus latu. Kas tos segs? Un te vēl palīdzēs “zelta saraksta” līderis, lai tā iznāktu. Te šajos līdzekļos krājas bezmaksas zāles, bezmaksas ārstēšana, Latvijas Nacionālā bibliotēka, jauniešu bezmaksas apmācīšana. Kas apmaksāja un pasūtīja Ģenerālprokuratūras darbību, kuri pratināja Saeimas deputātus? Jautājumi, kuri tika uzdoti: “Vai pirmo reizi uzzināja par pedofiliem no Ādamsona? Vai Ādamsons stāstīja, kas notiek komisijā? Vai Ādamsona ziņojums Saeimas deputātiem negrāva Latvijas Republikas prestižu?” Tā tika mākslīgi veidota krimināllieta pret deputātu. Pedofiliem nebija jāuztraucas. Jūs lasījāt arī avīzē Ģenerālprokuratūras brīdinājumu pirms galaziņojuma nolasīšanas: jūs nerunājiet, citādi jūs varat tikt saukti pie kriminālatbildības! Un ciniskākais paziņojums, ka ir nopratināti pedofilijas lietā cik tur... 50 liecinieki, starp tiem 20 Saeimas deputāti. Tātad deputātu nostādīja vienā plāksnē ar pedofilu. Ļoti oriģināli! Tāda finiša stāvoklī ir nonākusi Latvijas demokrātija diemžēl, tā tiek pazemoti deputāti, bet kas aizstāvēs Latvijas iedzīvotājus un glābs viņus no patvaļas?

Tirdzniecība ar cilvēkiem. Jūs ļoti labi zināt, cik mūsu Latvijas dāmu ir pārdots uz Eiropu, kā viņas tur izmanto. Latvijā ir bezmaksas izglītība, vidējā un pamatizglītība, bet ko dara Ģenerālprokuratūra, kad Rīgas vidusskolās savāc no skolēniem obligāti no 3 līdz 10 un vairāk latiem? Kontrabanda, it sevišķi narkomānija. Vai Ģenerālprokuratūra neredz, kādas graujošas briesmas notiek ar apdullināto jaunatni? Mēs viņu taču pakāpeniski zaudējam. Diemžēl tā dāma, kura uz sava vēdera atveda tos 2 kilogramus narkotiku, tiks atbrīvota droši vien vai būs kārtējā amnestija, jo viņa arī ir no skaistuma aprindām.

Satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, šodien viņi lūdz uzdot Ģenerālprokuratūrai šādus jautājumus: “Kā varēja viens cilvēks iznest no “Unibankas” pusotra miljona latu naudas dažādās valūtās? Kā bijušajiem Mērsraga kolhozniekiem atņēma 8 hektārus zemes, ko viņi bija atguvuši no jūras? Kur palika kredīta nauda 580 miljonu latu apmērā, kura ir jāatmaksā Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Kāpēc bankas “Baltija” lietā ģenerālprokurora nosūtītais pieprasījums par naudas summu jau gaida atbildi kādus 5 mēnešus? Kur paliek konfiscētā degviela un citas mantas, ko konfiscē, un kādi ir apmēri? Kad būs noskaidrota Ķemeru lieta, jo tur atkal būs starptautiskā tiesa ar 30 miljoniem, ko samaksās Latvijas iedzīvotāji! Kas atmaksās nupat atklāto 1,7 miljoni dolāru pārtēriņu, ko ir veicis Veterinārais dienests? Un kad Latvijas iedzīvotāji uzzinās, kā Privatizācijas aģentūras darbinieces seifā atradās vairāk nekā 100 tūkstoši latu?”

Cienījamie kolēģi! Steidzīgi ir jārisina jautājums par vēlētiem tiesnešiem un prokuroriem, citādi mēs no šī dīķa, netīrā dīķa, neiziesim laukā. Un jārisina arī jautājums par ombudsmenu. Jābūt neatkarīgiem prokuroriem un tiesai. Protams, budžetā ir jāparedz palielināt budžeta izdevumus policijai, tiesai, prokuratūrai. Protams, tiesai ir jābūt telpām. 500 mājas valsts paņēma no Rīgas domes, tiesai māja ir jāatrod. Un vēl. Ir jāaizsargā tiesneši, policijas darbinieki un liecinieki.

Es aicinu balsot “pret” Ģenerālprokuratūras ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Nedēļām ilgi šodienas balsojums ir ticis apspriests partiju valdēs un frakcijās, komisijās un kuluāros, pilīs un būdiņās. Izvēle daudziem no mums patiešām nav ne viegla, ne vienkārša. Izlemjot, kā balsot, ir svarīgi to izdarīt, kā likumā teikts, - bez spaidiem un maldības.

Liksim mierā spaidus jeb spiedienu! Par to pēdējā laikā dzirdēts pietiekami. Svarīgi ir nekļūdīties, nekrist maldos, netikt maldinātam. Un maldināti, šķiet, ir visi tie, kas domā vai tikuši pārliecināti, ka šodienas balsojums ir par attiecībām. Par viņa vai viņas, konkrētā deputāta vai deputātes attiecībām ar citu deputātu - Jāni Ādamsonu. Maldi! Šis balsojums nepavisam nav par attiecībām. Tas ir par vērtībām. Par vērtībām, kas ir iemiesotas likumā. Faktiski par mūžīgām vērtībām, kas nebūt nav jaunlaiku izgudrojums. Jau 500 gadus pirms mūsu ēras kāds gudrs ķīnietis vārdā Konfūcijs ieteica cienīt otru cilvēku kā sevi pašu, izturēties pret viņu tā, kā mēs paši vēlētos, lai pret mums izturas. Nav nekā labāka un augstāka pasaulē.

Mēs šodien balsosim par to, vai turpmāk no šīs augstās tribīnes katrs deputāts šajā vai nākamajā Saeimā cienīs otru cilvēku kā sevi pašu, neapvainos bez pierādījumiem, neizmantos savu subjektīvo pārliecību, lai attaisnotu savu izturēšanos pret citiem, kas nav tāda kā pret sevi pašu. Mēs balsosim par to, vai tas viss turpmāk būs ne tikai Dieva, bet arī mūsu, cilvēku, aicinājums - to ieviest un prasīt. Ar savu paša gribu un savām paša rokām.

Mēs šodien balsosim ne tikai par to, vai viens no mūsu kolēģiem paliks neskarams no likuma un tiesībsargāšanas viedokļa. Iedibinot precedentu, mēs balsosim arī katrs par sevi, par parlamentu, par labo, par taisnīgo, par lietu kārtību pasaulē, kā mēs katrs to saprotam. Un, ja izrādīsies, ka vairākuma lēmums ir likt šķēršļus tiesībsargājošo iestāžu darbā, nepieļaujot tiesas izmeklēšanu, tas nozīmēs ne vairāk un ne mazāk kā šo: par ikvienu Latvijas pilsoni - skolotāju, ārstu, pensionāru, deputātu, ministru vai Valsts prezidentu - turpmāk ikviens, kam laimējies kļūt par deputātu, varēs skaļā balsī klāstīt visbriesmīgākās, viszemiskākās lietas, pirms viņa rīcībā esošā informācija tikusi pārbaudīta likumā noteiktajā kārtībā, un dzīvot tālāk bez sirdsapziņas pārmetumiem, it kā uz viņu kriminālatbildība neattiektos. Un tas viss tikai tāpēc, ka viņš ir deputāts.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

 

Dz.Rasnačs (apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Pilnīga taisnība ir tiem, kuri saka, ka diskusijas, kas ir bijušas kopš 8.augusta, katram no mums jau ir likušas izdarīt savu izvēli, kā šodien balsosim.

Taču es gribu parunāt par diviem mītiem, kuri tika kultivēti visas šīs diskusijas laikā.

Pirmais mīts bija tas, ka izdošana kriminālvajāšanai ir tas pats, kas izdošana administratīvai sodīšanai. Un otrs mīts bija tas, ka šī bija vienīgā tā saucamo aizskarto izvēles iespēja.

Vispirms par pirmo. Izdodot deputātu administratīvai sodīšanai, kā mēs to šodien vēlāk darīsim ar vienu no mūsu kolēģiem, mēs saglabājam šo likumpaklausības principu. Savukārt, izdodot deputātu kriminālvajāšanai, mēs rīkojamies nedaudz citādāk. Principā pēc būtības mēs viņu atdodam pilnīgā rīcības brīvībā Ģenerālprokuratūrai, līdz ar to viņu var arestēt tepat tiesas [Saeimas. - Red.] zālē. Principā tāds cilvēks, kuru izdod kriminālvajāšanai, ir reāli zaudējis savu darbu un viņam nav nekādas iespējas aizstāvēties.

Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc deputātam nav iespējams darbu turpināt pēc izdošanas kriminālvajāšanai? Es domāju, tas daļēji ir saistīts arī ar mūsu kriminālprocesuālās tiesvedības principiem, kuri diemžēl mums ir vēl no padomju laikiem saglabāti, un šie principi arī ir galvenais nosacījums, kāpēc tā saucamie aizskartie izvēlējās šādu taktiku. Un par to tieši ļoti maz… daudzi par to runā, bet es tieši no šiem aizskartajiem gribētu saņemt atbildi uz diviem jautājumiem, vismaz uz diviem.

Pirmais jautājums ir tāds: ja jūs uzskatāt, ka nav tā, kā ir minēts komisijas informācijā, kāpēc jūs, lai ātrāk noskaidrotu patiesību, negriezāties tiesā privātās sūdzības kārtā, kā to pieļauj jaunā Krimināllikuma konkrētie panti un kā to pieļauj Kriminālprocesa likums? Tādā gadījumā jums būtu, bijušie cienījamie kolēģi, iespēja jau desmit dienu laikā iegūt visai ātru reālu procesuālu virzību. Jūs to nedarījāt. Kāpēc jūs to nedarījāt? Kāpēc jūs izmantojāt kā ķīlnieku Ģenerālprokuratūru un Ģenerālprokuratūrai bija jādara šis, manā skatījumā, un mans viedoklis ir tāds, — šis netīrais darbs? Uz šo jautājumu es ļoti gribētu saņemt atbildi.

Un otrs jautājums ir tāds. Ja ir šī iespēja privātās sūdzības kārtā griezties tieši tiesā un ja jūs to neizmantojāt, kāpēc to neizmantojāt un kāpēc tad jūs neizmantojāt iespēju civilprocesuālā kārtībā vērsties ar sūdzību… kāpēc jums ir vajadzīga vaina? Tas arī ir jautājums. Jūs ļoti labi zināt atšķirību.

Uz šiem jautājumiem principā nevarēja atbildēt arī Juridiskās komisijas sēdē… uz līdzīgiem jautājumiem nevarēja atbildēt mūsu Ģenerālprokuratūras pārstāvji, un tiešām jāizsaka nožēla, ka nu sevišķi veiksmīgi viņi nebija šajā Juridiskās komisijas sēdē. Uz daudziem jautājumiem viņi nevarēja atbildēt. Tas vien liecina, ka mūsu prokuratūrai ir daudz tādas informācijas, kuru labprāt negribētu izpaust, bet no kuras viņi paši ir atkarīgi.

Jāizsaka gandarījums par komisijas darbu. Un dažas personas no prokuratūras sistēmas ir aizgājušas, arī vakar viena no galaziņojumā minētajām personām beidzot ir atstājusi prokuratūras sistēmu. Tā ka attīrīšanās notiek. Un es domāju, ka attīrīšanās procesā mēs arī nonāksim pie patiesības. Un mēs nonāksim pie patiesības, nevis izdodot deputātu kriminālvajāšanai, bet dodot iespēju pabeigt civilprocesuālā kārtībā šo patiesības noskaidrošanu, atklātā procesā, nevis slēgtā, kā jūs, cienījamie aizskartie, to vēlaties.

Tālāk. Es gribētu apelēt pie Tautas partijas, es cienu ļoti daudzus no jums, kas ir šajā partijā, bet es to tomēr nevaru darīt, jo es zinu, ka katram no jums ir smaga... 25 tūkstoši... 25 tūkstošus latu smaga saistība uz kakla. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Cik tu esi saņēmis?”) Lagzdiņa kungs, arī jums, un šī 25 tūkstošus smagā saistība liedz jums paust savu neatkarīgo viedokli. Šī saistība tika parakstīta, startējot vēlēšanās.

Es gribētu vērsties pie “Latvijas ceļa”, jo “Latvijas ceļš” jau ir ļoti ilggadēja partija, un es tiešām vēršos pie “Latvijas ceļa”. Es atradu tādu interesantu plakātu, kurā rakstīts: “Vienotība...” (Zālē troksnis un aplausi.) “Vienotība, stabilitāte un attīstība.” Kolēģi (Starpsauciens: “Parādi arī mums!”), es jums parādīšu... Kolēģi, šos saukļus jūs esat ievērojuši vienmēr un diezgan precīzi, bet tās izmaiņas jūsu rindās ir notikušas tieši pēc Tautas partijas ienākšanas Saeimā. Un man tiešām ir skumji... Varbūt jūs varētu tomēr pielikt klāt ceturto vārdu pie vienotības, stabilitātes un attīstības, un šis vārds būtu “konsekvence”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir tāds skarbs teiciens: “Politikā nav draugu, nav ienaidnieku, bet ir tikai intereses.” Un arī šodien iepriekšējo kolēģu runās skanēja galvenokārt tās. Un tad man jājautā: kā interesēs mēs šodien balsosim? Vai mēs balsosim Latvijas valsts interesēs, latviešu tautas interesēs? Stipri šaubos. Vai mēs balsosim Drošības komitejas interesēs? Vai mēs balsosim pedofilu, narkomānu vai vēl kādu citu interesēs? Acīmredzot katrs zina, kā interesēs viņš balsos.

Tāpēc man gribot negribot nākas analizēt jautājumu: kāpēc es balsošu un kā es balsošu? Un ko es redzu, runājot par šo jautājumu sabiedrībā? Es redzu apmātību. Vai tas ir normāli, ka viena daļa sabiedrības ar kvēlām acīm, ar kaislīgām runām aizstāv vienu viedokli, bet otra tikpat kvēli, tikpat kaislīgi aizstāv pilnīgi pretēju viedokli? Ja būtu runa par pasaules uzskatiem, es nebrīnītos, bet šeit ir runa par kriminālvajāšanu. Kā var šajā jautājumā būt tik ārkārtīgi pretēji un tik ārkārtīgi atšķirīgi viedokļi? Kā var būt tā, ka viens Latvijā ļoti pazīstams, izplatīts, cienījams laikraksts nemitīgi vairāku mēnešu laikā ievieto vienu un to pašu informāciju, kas ir vērsta tikai vienā virzienā? Tur raksta Bērziņš no Madonas, Priedītis no Aizkraukles un, es nezinu, vēl kāds no kaut kurienes, kāds varbūt arī no Sebežas atraksta. Pēc tam es paņemu otru laikrakstu, tajā pašā dienā, vienā un tanī pašā datumā, un izlasu pilnīgi pretējo - par vienu un to pašu cilvēku, par vienu un to pašu notikumu.

Es tagad skatos uz Jāni Ādamsonu, un manās acīs viņš arvien paplašinās, paplašinās un kļūst arvien platāks, jo viņā iemiesojas tagad divi tēli. Viens - čekists, nelietis, vēl kaut kas. Slikts cilvēks vispār. Otrs tēls - cēls cīnītājs. Laikam ir sagatavots ērkšķu vainags, ko maukt galvā, ja būs nelabvēlīgs balsojums. Vienīgais, kas cīnās visā sabiedrībā pret neliešiem. Acīmredzot taisnība ir jāmeklē kaut kā citādāk, konstruktīvāk.

Un tāpēc es gribu atcerēties dažus faktus arī nesenajā pagātnē, par ko šodien daudziem kaut kā negribas runāt. Vai tad prokuratūrā nebija pietiekami daudz materiāla par visādiem “pediem”? Krietni pirms slavenā televīzijas raidījuma. Viņi tur bija! Pirms slavenā raidījuma, kurā izskanēja ziņa par slavenajiem Šķēles podiem. Tagad tie ir ieņēmuši vietu Latvijas vēsturē, un iespējams, ka uz tiem vēl kāds sēž. Par spīti visam tam, kas ir izskanējis. Par spīti visai tai kritikai.

Tātad vispirms bija krietna informācija kaut kur tiesībsargājošajās iestādēs. Tikai pēc tam tā parādījās televīzijas raidījumā “Nedēļa”. Tikai pēc tam! Tikai pēc tam parādījās ierosinājums veidot komisiju šeit, Saeimā. Šis ierosinājums izskanēja no šā cienījamā kunga mutes, kurš tagad man virsū skatās. Tas ir Linards Muciņš! Tas nebija Jānis Ādamsons.

Tālāk. Bija ārkārtīgi interesanti, ka šeit no tribīnes mani kolēģi uzstājās pret komisijas dibināšanu, pret to, ko paredz Satversme. Šeit no tribīnes juristi runāja, ka nedrīkst dibināt komisiju, lai gan bija savākta trešā daļa deputātu parakstu un lai gan bija ievērota Satversme, balsoja pret šīs komisijas izveidošanu. Tātad balsoja pret Satversmi, būdami Saeimas deputāti. Tā tas bija.

Un kas tālāk notika? Cienījamā Tautas partija! Ko tad jūs sākumā tā baidījāties izvirzīt savus deputātus uz šo izmeklēšanas komisiju? Jūs taču pavērāt iespēju Jānim Ādamsonam kļūt par komisijas priekšsēdētāju. Jūs esat galvenie vainīgie pie tā, ka viņš tur ir priekšsēdētājs. Jūs nobijāties. Es nezinu, kāpēc jūs to darījāt! Man liekas, nav jābūt sevišķi gudram rēķinātājam, lai izrēķinātu, ka jūsu atrašanās komisijā no paša sākuma būtu nodrošinājusi varbūt citu priekšsēdētāju. Un tad izpaliktu visa šī runāšana šodien. Un kas notika tālāk? Pēc zināma laika Tautas partija atmodās un piedāvāja savus deputātus komisijai, un viņi tur arī sāka strādāt. Tur viens deputāts ar biezu portfeli, protams, skraidīja ne pa tām durvīm, kaut ko bija sajaucis, nu, bet tas varbūt piederas pie lietas. Darbs ir smags, un cilvēkam tas atstāj iespaidu uz nerviem.

Un tagad mēs esam nonākuši līdz tam, ka, atvainojiet, es redzu, skaidri redzu šeit divus politiskos blokus. Nerunāsim šeit par kaut kādiem cēliem ideāliem. Es redzu divus politiskus novirzienus. Katram ir sava politiskā spēle. Vienam ir tiesības lamāt čekistus, otram ir tiesības lamāt pedofilus, nu vēl te kādam ir kaut kādas tiesības. Katram šī lamāšana acīmredzot dos politiskus punktus. Kā nekā pusgads palicis līdz pašvaldību vēlēšanām, vajag jau kaut kādā veidā “uzspodrināt savu mundieri”.

Bet pasakiet, ko darīt tiem deputātiem, kas šajā jezgā nevēlas iesaistīties, kas neredz savu vietu nevienā no šiem blokiem, nav šeit cīnītāji un kam ir citi ideāli, citi principi? Jo es esmu sen sapratis un, man liekas, daudzi ir sapratuši, ka šeit nav runa par Jāņa Ādamsona personu, par viņa izdošanu vai neizdošanu. Vai tiešām mēs to nesaprotam? Sen šis jautājums, kā diemžēl ārkārtīgi daudzi citi, ir pārtapis politiskās kaislībās, gar kurām mēs trinam mēles.

Es atgādināšu 23.augustu - dienu, kad 1989.gadā vairāki miljoni baltiešu stāvēja slavenajā Baltijas ceļā, par ko toreiz jūsmoja visas pasaules televīzijas. Vai tagad kaut viens mūsu centrālais laikraksts 23.augusta rītā vispār runāja par šo datumu? Nevienas rindiņas, neviena vārda! Bēdīgi slavenie dzeloņainie un žultainie korespondenti neatrada laiku un savās smadzenēs vietu, lai par šo lietu uzrakstītu. Tas neinteresē vairs nevienu. Nekāds Molotova-Ribentropa pakts neinteresē, nekāda okupācija neinteresē. Ak Dievs, tas sen ir pagājis! Un gar ko mēs trinam mēles vairākus mēnešus? Lībanes kundzei nebija taisnība. Mūsu apvienība ilgi un dikti nesprieda. Mums bija tikai viena sēde, kur mēs savā starpā vienojāmies, kā mēs katrs šodien rīkosimies. Mēs te netaisījāmies mēnešiem ilgi lauzīt galvas ap šādu jautājumu. Diemžēl jā, šodien tā ir politisku kaislību lieta, nevis vienu cilvēku skaroša jautājuma izskatīšana. Diemžēl tā nu tas ir. Un uz šīm politiskajām kaislībām ar ļoti kāru aci noraugās daudzas fiziskās un daudzas juridiskās personas. Jo duļķaināks ūdens ir šeit, jo vairāk aizmirstas pavisam citas svarīgas, arī saimnieciskas lietas. Jo ļoti vienkārši ir ar politisku ākstīšanos novērst daudzu citu svarīgu jautājumu izskatīšanu. Mēs šodien šeit mierīgi nodevām uz komisiju mūsu iespējamo līgumu ar Austrāliju par izdošanu vai neizdošanu... Es domāju, ka citos apstākļos gan žurnālisti būtu par to rakstījuši, gan būtu kāds nācis un runājis viena vai otra viedokļa iespaidā. Šodien mēs vispār nemaz neiedomājamies, kas šajā projektā varētu būt iekšā. Tāpēc, ka tas mūs neinteresē šodien.

Un tāpēc, cienītie kolēģi, ir maz ticams, ka šodienas balsojums kaut kam vispār pieliks punktu. Es tam neticu. Es neticu, ka tas ieviesīs zināmu skaidrību. Varbūt tikai tik daudz, ka paskatīsimies, kam ir labajā vai kreisajā rokā cik liels tas muskulis. Diemžēl šī jezga ieilgs. Un tāpēc visus mūs, tos, kas grib analizēt, es aicinu padomāt, kam šī jezga ir izdevīga šodien, ko te kurš grib slēpt vai atklāt un kam tas būs izdevīgi nākotnē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vaira Paegle izmantos astoņas minūtes vai runās pēc pārtraukuma? (No zāles deputāte V.Paegle: “Nē, es runāšu tagad!”) Lūdzu! Vaira Paegle - Tautas partijas frakcija.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī ir tā retā reize, kad kāpju Saeimas tribīnē, lai runātu par jautājumiem, kas nav saistīti ar ārpolitiku. Šoreiz es vēlos paust tikai un vienīgi savu pārliecību. Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš 7.Saeimas vēlēšanām. Tas ir laiks, kurā mēs pakāpeniski esam tērējuši tautas doto uzticību. Tas ir noticis ar savstarpējiem rupjiem apvainojumiem, ar partejiskiem lēmumiem, kas nav ļāvuši meklēt tautas interesēm atbilstošu kompromisu, ar sev piešķirtām privilēģijām un neuzņemoties atbildību par pašu pieļautajām kļūdām. Tagadējo brīdi varam raksturot kā valstisku, politisku morāles krīzi, jo ir apdraudēta mūsu leģitimitāte, ko dod tautas uzticība. Latvijas Republikas Satversme tāpat kā daudzu citu valstu konstitūcijas paredz deputātu imunitāti. Šāda prakse radusies demokrātisko partiju sistēmas izveidošanas sākumā, lai pasargātu deputātus no iespējamām represijām. Taču aizvien biežāk konstitūcijas tiek papildinātas ar cilvēku pamattiesības saturošām nodaļām, kuras garantē katras personas vārda brīvību, aizsargā tās godu un cieņu neatkarīgi no ieņemamā amata, politiskās vai reliģiskās piederības, tautības un dzimuma. Cilvēktiesību eksperti norāda: ja vienas pamattiesības nonāk pretrunā ar citām, tad tās ir ierobežojamas. Ja mūsu vārdi vai rīcība apdraud cita cilvēka pamattiesības, tā jau ir visatļautība, nevis brīvība un demokrātija. Esam nonākuši pretrunīgā situācijā. Pamattiesības attiecas uz visiem, izņemot deputātus, jo viņus aizsargā privileģētais imunitātes statuss. Vai parlamentārās tradīcijas, kas aizsargā deputātus, drīkst būt spēcīgākas par cilvēktiesību normām, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem? Ja mēs uzticamies prokuratūrai, kad apsūdzība tiek celta pret ierindas iedzīvotāju, kāpēc parlamentārieši var atļauties tai neuzticēties, tiklīdz jautājums attiecas uz deputātu? Sabiedrība, kurā daži cilvēki ir vienlīdzīgāki par citiem, vairs nav demokrātiska sabiedrība.

Šeit gribu runāt arī par otru jautājumu. Proti, viena no pašām svarīgākajām demokrātiskās iekārtas garantijām ir varas dalīšanas jeb līdzsvara un savstarpējās kontroles princips. Kaut gan tautas ievēlētā Saeima ir pati augstākā lēmējvara, tai vienlaicīgi nav un nedrīkst būt arī izpildvaras un tiesu varas funkcijas. Taču, kā pēdējā laika notikumi rāda, pieaug neuzticība ne vien valsts varai kopumā, bet arī vienai valsts varas institūcijai pret otru. Rodas iespaids, ka šīs tendences tiek mākslīgi uzkurinātas un veicinātas no neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ienaidnieku puses. Laikā, kad gribam iestāties Eiropas Savienībā un NATO, šis neuzticības apliecinājums Latvijas tiesu varai iedragātu mūsu valsts prestižu, viedokli par Latviju kā stabilu demokrātisku un tiesisku valsti.

Cienījamie kolēģi! Šis balsojums būs izšķirošs ne vien mums, deputātiem, bet arī visai valstij kopumā. Būtībā šis nav jautājums par viena deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, bet gan par divām citām lietām. Par to, vai likuma priekšā Saeimas deputāti stāv augstāk par tiem, kas viņus ievēlējuši, un par to, vai dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur viena valsts varas institūcija uzticas otrai. Mēs šobrīd liekam uzsvaru uz konkrēto personu, konkrēto gadījumu. Mēs runājam par to, kurš kaut ko ir izdarījis. Tiesiskā valstī, gluži otrādi, galvenais jautājums ir - kas ir izdarījis. Pats svarīgākais ir princips. Un es ļoti ceru, ka šoreiz valsts augstākās amatpersonas ieņems konkrētu principiālu nostāju.

Uzsākot jaunu darba sesiju, laiks uzsākt arī jaunu etapu, būt izlēmīgiem, vienlīdzīgiem likuma priekšā, apliecināt uzticību Latvijai kā tiesiskai valstij, ievērojot demokrātisko varas dalīšanas principu. Starp citu, manu komentāru presei par to, ka ir pienācis laiks uzticēties tiesai, daži deputāti ir vērtējuši kā nereālu.

Cienījamie kolēģi! Tas taču ir mūsu visu pienākums - sadarbībā ar Tieslietu ministriju panākt šo uzticību tiesu varai, nevis nolaist rokas un izlikties, ka neesam atbildīgi. Es gribu dzirdēt no saviem kolēģiem, Saeimas deputātiem, konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot tiesu un izpildvaras darbību, lai mēs varētu garantēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai deputātiem, drošību un tiesisku aizstāvību. Ja mēs to nevaram, tad jāsecina, ka 7.Saeima nav darba spējīga.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, viens paziņojums. Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģus Silvu Goldi, Andreju Klementjevu un Romānu Mežecki. (Aplausi.)

Vārds Dzintaram Ābiķim. Vēl viens paziņojums.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Jānis Esta, Anta Rugāte, Helmuts Čibulis, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šodien ir ārkārtīgi nopietns jautājums, un mana politiskā pārliecība ir tā, ka šodien mēs izšķiramies par tādu jautājumu - vai būs vai nebūs politiska vajāšana, kas vērsta pret Jāni Ādamsonu. Manuprāt, tas ir tas jautājums, kas šodien izšķiras. Tāds ir jautājums, jo praktiski ir jāsaprot, kāpēc ir deputāta imunitāte. Manuprāt, tas ir tāpēc, lai deputāts varētu paust savu viedokli, uzskatu. Tas ir mans vērtējums. Es gribētu pateikt arī to, ka mums, pieņemot lēmumu par Jāni Ādamsonu, ir jāatceras, ka vairāk nekā 40 tūkstoši vēlētāju ir viņu personīgi atbalstījuši un uzskata viņa vietu šeit, Saeimā, par ļoti vēlamu un nepieciešamu. Es arī gribētu uzsvērt to, ka parlamentārajā izmeklēšanas komisijā... Juridiskajā komisijā, izskatot prokuratūras prasību, bija deputātu attieksmi izsakošs balsojums, kas izvērtēja šos argumentus “par” un “pret”. Prokuratūras viedokli atbalstīja divi deputāti, seši bija “pret” un viens atturējās. Tāpat arī Mandātu un iesniegumu komisijā - tur rezultāts bija divi pret četri. Tas, manuprāt, parāda situāciju, to, kā šos jautājumus profesionāli vērtē tieši Saeimas deputāti atbilstoši savai pārliecībai. Atgādināšu, ka arī parlamentārajā izmeklēšanas komisijā astoņi no divpadsmit deputātiem, tātad astoņi no piecu partiju pārstāvjiem šajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, atbalstīja šo pašu formulējumu varbūt mazliet stingrākā formā, kā to 17.februārī minēja Jānis Ādamsons šeit no Saeimas tribīnes. Es dzirdēju arī to, ka “Latvijas ceļa” frakcijas līdere Kristiāna Lībane minēja to, ka deputātiem ir jābalso bez kādiem spaidiem. Es domāju, ka tas ir tieši tas, kas ir jādara, tāpēc mēs savā frakcijā neesam noteikuši obligāto balsojumu, tāpēc mēs arī dodam iespēju veikt šo sirdsapziņas balsojumu. Es domāju, arī “Latvijas ceļa” frakcijai vajadzētu tādam balsojumam būt, jo, ja bez spaidiem, tad nevajag uzspiest stingru frakcijas disciplīnu.

Godājamie kolēģi! Mēs esam nonākuši, protams, zināmā tiesiskas dabas strupceļā. Kādā ziņā? Ja mēs tik stingri izvērtējam Jāņa Ādamsona runu, paziņojumu, tad jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam pietiek paņemt rokās oficiālo laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, paņemt rokās šīs stenogrammas, lēnām virzīties pa tām uz priekšu un ierosināt vienu krimināllietu pēc otras. Un es varu pateikt skaidri un gaiši, ka šeit nebūt visi cietušie nebūs no sociāldemokrātu partijas; viens no pašiem, nu, teiksim, lielākajiem grēkotājiem noteikti būs Gundars Bērziņš - tagadējais finansu ministrs. Personīgi mēs, sociāldemokrāti, šo ceļu neesam gājuši, jo neuzskatām, ka tā vajadzētu rīkoties ar saviem politiskajiem oponentiem.

Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mēs varam saskatīt arī tagad, piemēram, ļoti smagus apvainojumus, arī personiskas dabas apvainojumus. Es šeit nolasīšu kādu LETA ziņu, kur viens no Ministru kabineta locekļiem, ministrs tātad, saka tā: Jānis Ādamsons ir ļoti aktīvs, viņš ir vai nu jucis, vai debils. Nu mēs neskriesim tagad meklēt ārstu konsiliju, lai pierādītu, ka tas tā nav. Mēs nesāksim kriminālvajāšanu, neskriesim uz Ģenerālprokuratūru, nesāksim tiesu darbus, jo mēs uzskatām, ka paši vēlētāji ir tiesīgi un spējīgi izvērtēt šādus absurdus apgalvojumus. Un es šeit saku, ka šie ir apgalvojumi, šie nav minējumi, kad kāds kaut kur kaut ko ir liecinājis, vienalga, vai tieši vai pastarpināti. Tas ir viens, kas ir jāsaprot. Tāpat mēs redzam situāciju, ko jau minēja Burvja kungs, - ka 15.augustā Ministru prezidentam, manuprāt, ir gadījusies ne īpaši veikla tēze. Es to citēšu, tā ir no LETA. Tātad 15.augusts: “Man ir neskaidra sociāldemokrātu pozīcija, kuri par visu vari valstī grib radīt kaut kādus nemierus, cīņas un karus.” Es gribētu pateikt, ka šeit mēs, ja labi gribam, varam saskatīt Krimināllikuma 72.pantā minētos noziegumus, kas ir noziegumi pret cilvēci. Ja labi gribam. Taču varam arī nesaskatīt. Bet mēs neuzsākam karagājienu, mēs neejam nekādā uzbrukumā ne pret Ministru prezidenta personību, ne pret viņa viedokli, kas ir diskutējams. Diskutējams! Es domāju, ka mums ir vairāk jāuzticas vēlētājiem, jātic, ka viņi ir spējīgi šādas lietas izspriest, izšķirt paši. Pretējā gadījumā mēs nonākam arī pie viedokļa, ka arī lēmums par tās vai citas politiskās partijas atbalstīšanu, par tā vai cita deputāta atbalstīšanu, virzīšanu uz Saeimu ir pilnīgi gadījuma rakstura, nejauša rakstura lēmums vai manipulācijas objekts. Es tam nepiekrītu.

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šajās lietās, kas skar, kā Rainis teica, šīs politisko pretinieku, oponentu attiecības, ir jāpieņem zināmas regulējošas normas. Rainim tā bija humanitāte, pāri šķirām, pāri nacionālajai piederībai stāvoša norma, kas neliek pašmērķīgi izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu vēl uzsvērt to, kāpēc šīs divas Saeimas komisijas ar lielu vienprātības pakāpi, kuru es jau minēju, pieņēma lēmumu neatbalstīt Ģenerālprokuratūras prasību. Tāpēc, ka šī Ģenerālprokuratūras prasība, manuprāt un arī šo deputātu prāt, ir juridiski nepamatota un līdz ar to, protams, pretlikumīga. Krimināllietu jomā praktizējošam juristam šīs apsūdzības nepamatotība ir acīm redzama, un es pat teiktu, ka tā nav diskutējams jautājums. Es pieļauju iespēju, ka vai nu kļūdas pēc, vai... varbūt kāds, iespējams, ir sastādījis apzināti nepareizu dokumentu par saukšanu pie kriminālatbildības. Jo visi argumenti, kas ir šā Ģenerālprokuratūras dokumenta pamatā, balstās uz vienu - ka Ādamsons ir zinājis, ka šī informācija, šīs ziņas ir nepatiesas, un, zinot to, pilnīgi pretēji ir informējis sabiedrību. Es uzskatu, ka šāda konstatācija praktiski vispār nav juridiski pierādāma, tas ir viens aspekts. Un, otrkārt, es kā deputāts esmu pilnīgi pārliecināts... un arī vēlāk Ģenerālprokuratūra savā informācijā, ko mums ir iesniegusi, parāda, ka šādas ziņas komisijas rīcībā bija. Un mēs šeit nedrīkstam manipulēt ar faktiem, ka ir tiešas un netiešas liecības, jo īstenībā parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā ir tikai ziņas, ka nav šīs kriminālprocesuālās dabas viņas izmeklēšanas jautājumiem un virzībai. Un es, otrkārt, gribētu norādīt arī uz to, ka arī pašreiz, ja mēs uzmanīgi skatīsimies uz šo jautājumu, mēs neatradīsim tādu lietu kā tiešas vai netiešas liecības. Mēs atradīsim citu jautājumu - tiešus vai netiešus pierādījumus. Liecības vienmēr ir tiešas.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu skaidri apzināties, ka Ģenerālprokuratūra nevarētu uzņemties tādu lomu, ka viņa teiktu tā: es gluži kā Finks zinu, kas un kā ir bijis. Ģenerālprokuratūra nevar pateikt tā, un mums visiem nav jāpieņem, ka viņai ir gaišredzības spējas. Un, ja mēs piekrītam Ģenerālprokuratūras argumentiem, tad iznāk, ka Ģenerālprokuratūra apveltī īstenībā pašu Ādamsonu ar šādām gaišreģa spējām, ja viņa saka, ka viņa rīcībā nebija toreiz tādu ziņu, bet vēlāk izrādījās, ka viņš tādas dabūja. Un vēlāk tās visas, kā apgalvo prokuratūra, izrādījās falsifikācija.

Lūk, šeit ir jautājums, ko es gribētu uzsvērt.

Nākamais, kas ir ārkārtīgi svarīgi, man liekas, ir tas, ka mums vajadzētu tomēr iedziļināties kaut vai pašas Ģenerālprokuratūras dokumentā, un es šeit atļaušos šo Saeimā iedoto dokumentu citēt: “Lai pārbaudītu Latvijas kriminālprocesuālā kārtībā ziņas par Andri Šķēli, Valdi Birkavu un Sončiku, Ģenerālprokuratūrā tika ierosinātas trīs atsevišķas krimināllietas.” Tātad šīs ziņas bija. Mēs redzam - lai pārbaudītu tās. Nevis lai parādītu, ka nekā vispār nav bijis. Tas ir viens aspekts.

Mēs redzam arī terminoloģiju, kāda bija. Un pat tad, ja šajās ziņās, kas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā reāli bijušas, kāds no šiem informētājiem ir mānījies, maldinājis vai melojis, tas nemaina jautājuma būtību: šādas ziņas bija.

Un tāpēc es personīgi neizprotu, kur šeit ir nozieguma sastāvs. Un tāpēc es domāju, ka būtu arī korekti kolēģiem norādīt varbūt arī uz Jāņa Lagzdiņa, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka, viedokli, kas izskanēja “Rīgas Balsī” 21.februārī: Ādamsona paziņojums, no viņa viedokļa, bija ļoti gudri formulēts, viņš valsts amatpersonas neapvainoja kriminālnozieguma izdarīšanā. Tas ir jūsu kolēģis.

Tātad - kur šeit ir nozieguma sastāvs? Es jau 9.decembrī minēju, tik tiešām es arī domāju… iespējams, nesaskaņojot ar Ministru prezidentu, tobrīd - ar Andri Šķēli, arī Gundars Bērziņš minēja, un es varbūt citēšu šo pašu terminoloģiju. Tātad premjera Andra Šķēles … saistot viņa vārdu ar pedofilijas skandālu. Tātad 9., 10.decembra “Diena”. Nu ko tad mēs varam teikt? Tad ir jāsāk prokuratūrai ļoti konsekventi virzīties šajā pašā virzienā arī pret Gundaru Bērziņu. Tas ir viens, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tātad, ja mēs uzmanīgi to visu izvērtējam un saprotam, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā bija šīs ziņas, šie fakti, tad arī mums ir jāsaprot, ka mums nav ko nopietni pārmest no juridiskā viedokļa Jānim Ādamsonam. Un šeit ir jāsaka tā… varbūt vēl viens Ģenerālprokuratūras iesnieguma citāts: “Novērtējot iegūtos pierādījumus, ir konstatēts, ka gadījumi, par kuriem komisijai sniedz paskaidrojumus atsevišķas personas, vispār nav notikuši, tādēļ šīs krimināllietas izbeigtas noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ.”

Bet atkal tas parāda to pašu faktu, ka komisijai ir sniegti šādi paskaidrojumi no personām. Tātad pati Ģenerālprokuratūra to apliecina. Bet tagad, kad mēs konstatējām, ka šāda informācija bija komisijas rīcībā, ko apliecina arī pati komisija, un, ja šīs, kā saka… Ģenerālprokuratūra… tiešās liecības tobrīd vēl nebija uzklausītas komisijā, bet bija Jāņa Ādamsona diktofonā, tad, ņemot vērā, ka viņš bija šīs komisijas priekšsēdētājs, neapšaubāmi, no mana viedokļa, tās bija arī komisijas rīcībā. Un informāciju, par kuru nav šaubu, kā pati komisija arī teica, drīkst publiskot. Tas ir pieņemtais komisijas lēmums… Tas ir viens.

Otrkārt, kas man liekas ārkārtīgi svarīgi, ir tas, ka pēc kāda brīža, ja mēs uzmanīgi pasekojam Ģenerālprokuratūras nostājai, tiek mainīti spēles noteikumi. Vairs netiek skatīts jautājums par to, bija vai nebija šī informācija, bet notiek veikla vārdu spēle un tiek mainīts apsūdzības priekšmets. It kā neviļus. Un mēs uzzinām, ka tagad pētīs vainas pierādījumu analīzi, inkriminējot Ādamsonam, ka viņš apvainojis šīs amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Reāli no šī teksta.

Es šo lietu uztveru vai nu kā Ģenerālprokuratūras darbinieku kļūdu, vai kā apzinātu darbību tautas, sabiedrības un Saeimas deputātu maldināšanā.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mani laikam kā tādu mierīgāku cilvēku palūdza nolasīt paziņojumu pret deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai.

“Saeimas deputāti, bijušās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), locekļi, uzskata par neiespējamu deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, jo:

pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek veidots precedents, ka Saeimas deputāts tiek vajāts par savu pienākumu veikšanu. Šis precedents var veidot tādu sistēmu, kas krimināltiesiskās vajāšanas aizsegā turpmāk ļaus izrēķināties ar jebkuru Saeimas deputātu, kurš, godprātīgi veicot savus pienākumus, atklāti paudīs savu viedokli par amatpersonu pieļautajām nelikumīgajām vai citādi nosodāmajām darbībām.

2000.gada 6.septembrī.

Bijušās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), locekļi, Saeimas deputāti: Dzintars Rasnačs, Andrejs Klementjevs, Linards Muciņš, Helēna Soldatjonoka, Jakovs Pliners, Jānis Čevers, Aida Prēdele, Silvija Dreimane.”

Godājamie kolēģi, 400 gadus pēc Konfūcija, pirms simt gadiem kāds klasiķis, kura vārds šobrīd pasaulē ir tikpat populārs kā Konfūcija, ir uzdevis jautājumu: “Vai var cilvēces laimi samaksāt ar viena bērna ciešanām?” Šī paaudžu paaudzēs sapņotā cilvēces laime un viena nevainīga bērna ciešanas - lūk, šī klasiķa vērtību izpratne. Pēc simt gadiem nelietim, kurš seksuāli izmantojis bērnus, kuram četri gadījumi ir pierādīti, varbūt nāksies pusotra gada nosēdēt cietumā. Daugavpils smerdelim par 12 pierādītiem gadījumiem nāksies sēdēt 4 gadus. Var izrēķināt, cik tad liela ir bērna vērtība šodien - simt gadus pēc klasiķa…

Pirms dažām dienām televīzijā glīta tiesneses jaunkundze smaidot paziņoja, ka viņa atsakās atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņa ir atbrīvojusi narkodīleri, kura aizturēšanai galu galā ir pielietojusi droši vien ne mazums pūļu mūsu policija un ir izlietota valsts nauda… Vēl šī paša skandāla sakarā es atceros, Birkava kungs, ka jūs, būdams tieslietu ministrs, lai aizstāvētu sevi, pieteicāt bada streiku. Kā būtu jārīkojas šajā valstī manam kolēģim - skolotājam? Un šādai tiesu sistēmai es lai piekristu atdot savu kolēģi? Ne tikai par partijas biedra Ādamsona, bet, ticiet man, ne par viena no jums, dārgie kolēģi, atdošanu šādai tiesu sistēmai es nebalsošu!

Šie fakti parāda, ka tik tiešām nav kārtības mūsu valsts tiesībsargājošo institūciju darbībā. Un, lūk, šie fakti ir tie, kuri grauj gan mūsu valsts prestižu, gan arī to ierēdņu prestižu, kuri ir atbildīgi par kārtību šajā valstī. Gan šeit, iekšzemē, gan arī ārvalstīs. Un es tikai ar jaunības ideālismu varu attaisnot uzskatu, ka šis Ādamsona process noritētu tieši tāpat, ja šīs zemes “vareno” vietā būtu nosaukts kāds skolotājs, zemnieks vai ārsts. Naivi tas ir!

Vēl vairāk. Ja Saeimas izveidotās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju var nodot kriminālvajāšanai par dažu varasvīru vārdu pieminēšanu, jo Ādamsons tikai nosauca šos uzvārdus bez jebkāda viņu darbības izvērtējuma, tikai pieminēja, tad kā gan lai uzdrīkstas mūsu valsts parasts pilsonis aizstāvēt savas vai savu bērnu intereses pret kādu šīs zemes varenu ierēdni? Pirms balsojat, padomājiet par to, kolēģi!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

V.Birkavs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Kopš 17.februāra, kuru Valsts prezidente nosauca par Latvijas melnāko dienu un kura bija arī melnākā diena manā mūžā, šoks par neģēlīgo apvainojumu ir pārgājis vai vismaz mazinājies. Tas tiešām bija šoks. Un es spēju paskatīties uz visu notiekošo rezervēti, varbūt pat drusku atsvešināti - it kā no tāluma, bet ne jau nu gluži bez emocijām. Es nenovēlu nevienam, ieskaitot Ādamsona kungu, nonākt manā situācijā - nepatiesi apmelotā situācijā. Sirds man asiņo vienīgi tad, kad es iedomājos par savu tuvinieku asarām un draugu pārdzīvojumiem.

Skats no malas dod zināmas priekšrocības, bet arī uzdod jautājumus, uz kuriem, teikšu uzreiz, man nav atbildes. Skandāla mērķis ir it kā sasniegts. Valsts ir apkaunota, valdība ir gāzta. Daži politiķi ir vai nu gandrīz, vai pilnībā iznīcināti. Nekad šā skandāla mērķis - bet es nerunāju par visiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti komisijā - nav bijis aizsargāt bērnus no vardarbības, jo faktiski, uzrādot neīstos vainīgos un viltus liecībām noticot, ir novirzīta izmeklēšana un sabiedrības uzmanība no patiesajiem vainīgajiem. Viņi vēl ir jāmeklē. To pierāda izmeklēšanas materiāli, ar kuriem mani iepazīstināja kā cietušo. Vai ar visiem materiāliem - es nezinu. Bet tieši tur ir atzīšanās, ka “mani piespieda nosaukt uzvārdus”.

Tomēr paliek neatbildēti jautājumi. Un pirmām kārtām man tas ir filozofisks jautājums: kas mudina cilvēku uz atklāti neģēlīgu rīcību? Kas liek viņam apspiest savas šaubas vai vispār neparaudzīties uz šaubām, tas varēja tā būt vai nebūt, vai tas cilvēks ar savu dzīvi ir pierādījis, vai viņam ir bijušas kaut kādas tādas lietas, par kurām viņam varētu tādas lietas pārmest? Kādu motīvu mudināts, var iemīt... var iemīt to cilvēku dubļos, kuram nav itin nekādas saistības ar šo lietu.

Otrs jautājums: “Kas ir galvenais “režisors” šajā grandiozajā provokatīvajā uzvedumā? Un visbeidzot: “Kas jūs esat, Jāni Ādamson? (Starpsauciens: “Deputāts!”) Kas motivē apmelojumu? Nauda, vara, vēlme pēc popularitātes?” Nauda? Iespējams! Esmu dzirdējis, ka šai apmelojumu kampaņai, nevis cīņai ar seksuālo vardarbību ir ziedoti vai veltīti, vai novirzīti 100 tūkstoši. Nezinu, nezinu. Esmu dzirdējis. Vara? Iespējams! Ambiciozi plāni ir daudziem, bet tikai retais ir gatavs noziegumam, lai tos īstenotu. Vara, protams, arī ir vilinoša, un tad, ja ar bruņotiem cilvēkiem ielaužas plaukstošā latviešu bankā un to iznīcina, tas var dot gandarījumu. Pat tad, ja tas viss ir palicis karājoties gaisā un nekas nav bijis pierādīts. Vara? Varbūt ir patīkami starpbrīdī izmest deputātiem: “Būsi pret mani, ierakstīšu pedofilu sarakstā!” Jā, ir tādi cilvēki šajā zālē. Popularitāte, politiskā reitinga augšgals? Tas daudziem no mums jauc prātu. Un daudzi ir gatavi uz visādiem soļiem, lai tikai tur būtu, bet tikai retais darīs to par nelietības cenu.

Tiesa, es esmu pamanījis kādu tieksmi. Man šķiet, Juris Dobelis par to vislabāk pateica - trīt mēles ap lietām, kas nav pārbaudītas, un tūlīt skatīties, kā tās var politiski izmantot, kā “iegriezt”, kā panākt, lai cits izskatītos sliktāk, bet es labāk.

Un tomēr. Es nevaru saprast, es negribu pieņemt. Es negribu kā cilvēks pieņemt, ka dēļ tādām sīkām, manuprāt, lietām var iemīt otru cilvēku dubļos un apmelot noziegumā. Tātad ir jābūt kaut kam citam. Man šie motīvi nav pietiekami. Tātad ir jāmeklē atbilde, kas ir šīs grandiozās provokācijas galvenais režisors.

Jā, es varu paskatīties atpakaļ un padomāt par vienu otru, un es zinu, ka viens otrs arī var nosaukt konkrētus uzvārdus, bet nav pierādījuma. Bet tas, ko es zinu, ir tas, ka atbildes uz šo jautājumu nebūs. Nebūs, godātie kolēģi, ja nebūs tālākas izmeklēšanas, ja nebūs tiesas, ja netiks atrasti cilvēki, kas ir pierunājuši jauniešus dot viltus liecības. Atbildes uz šo jautājumu tad arī nebūs. Un, ja šī atbilde var tikt rasta un ja šo atbildi sameklēt var palīdzēt tie jaunieši, kas deva viltus liecības, tad viņi ir jāatbrīvo no kriminālatbildības. Tāpat kā jāatbrīvo ir Jānis Ādamsons, ja viņš ir labticīgi maldījies vai maldināts. Es to nezinu. Man gribētos noticēt, ka tas ir maldu rezultāts. Es nealkstu asiņu. Es alkstu taisnības. Un, manuprāt, Ādamsona kungs nav “režisors”. Viņš ir rupors. Viņš ir rupors, un, pirms atbildēt, kāpēc viņš ir rupors, ir jāatbild uz jautājumu: “Kas jūs esat, Jāni Ādamson?”

Es domāju, ka uz to ir jāatbild speciālistiem, kas rūpīgi izanalizētu Jāņa Ādamsona kaut vai intervijas. Man gribētos teikt, ka viņš ir godīgs, bet kopš viņa ierašanās Latvijā meli un fantāzijas ir pavadījušas viņu visu laiku. Tagad viņam ir dota iespēja - iespēja nostāties tiesas priekšā un vienreiz pierādīt savu taisnību, jo tikai likums... Nē, nedz izmeklēšanas komisija, nedz prokuratūra, nedz Saeima jeb, kā Rasnača kungs pārteicās, šeit tiesas zālē viņu arestēs. Kādas muļķības! Trīs tiesas instances. Tiesas procesi. Kāpēc no tā ir jāizvairās? Es to nesaprotu. Jo tikai tas dos iespēju Ādamsona kungam publiski, demokrātiski, likumiski pierādīt savu taisnību vai pretēji. Un nav, nav te runa par demokrātiju, par izvēli starp demokrātiju un tiesiskumu! Tās nav izvēles. Izvēle, protams, ir starp deputāta imunitāti un principu: “Viens likums, viena taisnība visiem.” Es nevaru piekrist Zvejsalnieka kungam: “Es neuzticos tādai tiesai.” Visus tiesnešus iecēla šajā zālē. Tas bija Muciņa kungs, tas bija Rasnača kungs, kas rekomendēja šos tiesnešus Juridiskajā komisijā. Saeima uzticējās viņiem. Bet, ja Ādamsona kungs neuzticas prokuratūrai, un vienu prokuroru jau nomainīja, tiesnesi nomainīja... tas ir, tiesnesi viņus neuzticēsies. Ādamsona kungs, izvēlieties prokuroru, izvēlieties tiesnesi, izvēlieties valsti - ko gribat!

Es stāšos tiesas priekšā tāpēc, ka es zinu, ka es neesmu vainīgs. Bet kāpēc jūs to negribat darīt? Es jums dodu carte blanche. Rīkojieties! Tas, ko es tomēr darīšu un kam viss jau ir sagatavots, tā, protams, ir civilprasība. Jo tikai likums un tikai tiesa var nolikt lietas pareizās vietās un varbūt tās arī sakāros mazliet, ja Rasnača kungs izlasīs līdz galam Kriminālprocesu, Civilprocesu, drusku pastrādās praktiski, sapratīs, kādā kārtībā tādas lietas ir darāmas. Man šķiet, ka mums tur mazlietiņ ir juceklis šajos jēdzienos.

Es neaicinu šodien nevienu nedz balsot par Ādamsona izdošanu, nedz nebalsot. Mana pozīcija jums ir zināma, jo es balsoju par tiesiskumu. Par tiesiskumu, kuru var realizēt tiesa. Un tas nozīmē, ka Ādamsonam ir jāstājas tiesas priekšā. Bet neatkarīgi no šodienas balsojuma es iesniedzu civilprasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieprasot kompensāciju 100 000 latu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Čevers - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēža kungs! Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Dāmas un kungi! Es nu gan neesmu ne trubadūrs, ne rupors, un man, par laimi vai diemžēl, nav iedots neviens lats no tiem 100 tūkstošiem, ko nupat pieminēja, šā skandāla virzīšanai, tālab es šodien savā uzrunā vairāk vērsīšos pie tiem, kuru kabinetos tapis šis dokuments, kuru mēs pašreiz apspriežam. Jo es uzskatu, ka vairākumam no šeit zālē esošajiem viedoklis šinī jautājumā ir sen jau skaidrs.

Es vēršos pie prokuratūras kā pie saviem kolēģiem, jo arī es vairākus gadu desmitus esmu strādājis un pat vadījis iestādi, kam savulaik bija dotas izziņas tiesības. Es neanalizēšu šo dokumentu no juridiskās kazuistikas viedokļa. Starp Saeimas locekļiem ir pietiekami daudz kvalificētu juristu, kas to ir darījuši un darīs labāk par mani. Es runāšu dziļi personiski. Un, lai to izdarītu, man ir jāpārstāsta divi notikumi.

Priekšsēdētāja kungs! Ja jums šķitīs, ka runa nav par apspriežamo jautājumu, lūdzu, nepārtrauciet mani. Tas būs tikai uz īsu brīdi. Es runāšu alegorijās, lietošu tikai literāri cenzētus terminus. Uzvārdus nesaukšu, jo, kā rāda šodienas notikumi, teikt tiešus vārdus, paust no šā augstā nama tribīnes savu viedokli vai pat pārliecību ir kļuvis bīstami.

Tātad notikums nr.1 jeb anekdote. Tiem, kas to ir dzirdējuši, es atvainojos, jo tā ir veca. Pie ārsta psihiatra vēršas kāds pacients ar biklu sūdzību: “Ziniet, dakter, es esmu gejs.” - “Nu nekas,” dakteris saka, “tā mēdz būt. Vispār tagad jau to nemaz neuzskata par slimību. Tā ir normāla parādība, bet, ja jūs gribat tikt no tās vaļā, mēs jums noteikti palīdzēsim. Ziniet, tikai vispirms mums tā tuvāk jāiepazīstas. Sakiet, vai jūs esat no valdības aprindām?” - “Vai, nē, nē, nē, nē,” sāk protestēt pacients. - “Nu tad varbūt no elitāru mākslinieku vides?” - “Nu nē taču, nē!” - “Ā, nu skaidrs,” dakteris saka, “tātad jūs nākat no jaunbagātniekiem, kas tādā veidā grib sevi apliecināt.” - “Nu nē taču, es esmu parasts cilvēks, kas visu mūžu izticis no algas,” saka pacients. - “Nu ko tad jūs man galvu jaucat,” nikni saka dakteris. “Jūs neesat nekāds gejs, jūs esat pederasts!”

Un notikums nr.2. Tas ir sakombinēts no manas personīgās pieredzes dokumentālajiem gadījumiem. Pirms to izklāstu, gribu pateikt, ka negribu šeit nodarboties ar mazohismu vai vainot tajos vēl kādu. Gluži vienkārši - kāds laiks, tādi tikumi. Tā ir aksioma, kas spēkā arī šodien. Un šodiena to spilgti apliecina. Tātad, kolēģi, atcerēsimies laikus, kad mūsu karjeru noteica direktīvas, skaitļi, procenti! Kā pamatu pamats izmeklēšanas instancēm bija reģistrēto noziegumu atklāšanas procents. Un tā pēc kāda nopietna ugunsgrēka, kura izraisīšanā saskatīju ļaunprātību vai rupju neuzmanību, kas arī bija krimināli sodāma, es ierados pie milicijas priekšnieka ar ziņojumu, ka materiāli par šo notikumu ir nododami Izmeklēšanas nodaļai krimināllietas ierosināšanai. Dažs laipodams, pieminējis augstāk nosauktos argumentus, mani mēģināja aģitēt, cits runāja pavisam skaidru valodu uzreiz: “Tu man, Čever, saki, vai elektrība tajā objektā bija?” - “Nu jā, bija.” - “Un man tevi, skolotu inženieri, būs jāmāca, kas tādos gadījumos jādara?” Mani nebija jāmāca. Es vienmēr esmu labi mācījies. Man nevajadzēja arī pusduci palīgu, ne kvalificētu ekspertu. Man vajadzēja tikai pāris stundu, lai uzdotu uzvedinošus jautājumus notikušā aculieciniekiem, veikt notikuma vietas papildapskati, lai akcentētu dažas detaļas, nedaudz pastrādāt ar tehnisko literatūru, un pēc likumā noteiktajām 3 vai 10 dienām man bija gatavi tādi slēdzieni un tik pamatots krimināllietas atteikums, ka gandrīz vai pašam tam noticēt gribējās. Mundiera gods, vadošo norādījumu direktivitāte lietu apstākļus ietekmēja iepriekšējā režīma laikā un, šķiet, turpina to darīt joprojām. Tie visi ir īstenību kropļojoši faktori, tālab droši vien īstenību mēs nekad neuzzināsim arī par šo pedofilijas skandālu un tajā iesaistītajām personām. Gluži tāpat, kā to nezinām un nezināsim par daudzām plaša mēroga afērām mūsu valstī. Patiesība esot tikai viena. Taisnība katram sava. Diemžēl pēc šodien šeit notiekošā jāsecina, ka dažiem uz savu taisnību tiesības ir, citiem nav. Mūsu pamatlikums - Satversme - paredz parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidošanu, sīkāk nereglamentēdams to darbu, formas un metodes. Tālab to secinājumi un paziņojumi ir vērtējami, labākajā gadījumā, no morāli ētiskā viedokļa, jo tās nav ne izziņas, ne izmeklēšanas, ne tiesu iestādes un apsūdzību uzrādīšana nav to kompetencē.

Runājot par konkrētās komisijas darbu, kurā arī man bija tā nelaime darboties, un salīdzinot to ar manu pieredzi, jāatzīst, ka uz rūtiņu papīra rakstīts iesniegums, protams, nav nopratināšanas protokols. Taču, kā jau minēju, veikt kriminālprocesuālās darbības nav šo komisiju prerogatīva. Taču konkrētajā gadījumā manai personīgajai patiesībai pietika arī ar rūtiņu papīru un šo pavedināto jaunekļu stāstījumu. Tiesa, viņi šodien jau ir pilngadīgi, psiholoģiski sabojāti un nenosvērti cilvēki. Un tas, kurā gadījumā viņiem ticēt, ir paša pārliecības un droši vien arī direktīvās norādes ceļš. Bet es nezinu, kāpēc šinī gadījumā bija jāiet tāds garš ceļš, jāpanāk liecību mainīšana, jāuzsāk lietas par viltus liecināšanu, jāsāk patiesības meklētāju vajāšana. Ātrāks un mazāk darbietilpīgs, manuprāt, būtu liecinieku rīcībspējas un pieskaitāmības atzīšanas process. Taču - kam nu negadās?... Kļūdīties esot cilvēcīgi. Var atrast kartupeļu vagu Gardenes mazdārziņos, kurā kāds pederasts par bonbongu tūtiņu pavedinājis naivus puišeļus. Nu nekādi nav atrodami tie daudzzvaigznīšu viesnīcu numuri, kuros geji par vairākiem simtiem dolāru pasūtījuši zēnus no Logoscentra “zelta desmitnieka”. Var pederastu Daugavpils cietumā ar roku dzelžiem pieķēdēt pie caurules, lai viņš konfrontācijas laikā ar to upuri neiztaisītu kādu “fokusu”. Geju kā aizdomās turamo aizmirsa pat nopratināt. Toties cietumā sēž viņa potenciālais upuris. Tātad var un nevar noskaidrot visu. Svarīgi ir tikai tas, kur un kas ir jāmeklē. Lūk, tā pie mums darbojas viens likums, viena taisnība visiem. Tūkstošiem pazemotu un pavestu, psiholoģiski salauztu jauniešu Latvijā - tas ir noticis fakts. Interneta sekskontaktu adreses un pornofilmu klāsts ar Latvijas modeļu piedāvājumiem un piedalīšanos - tā ir ar maņu orgāniem apjaušama parādība, nevis ar svecīti izgaismojama nodarbošanās. Taču tas netiek uzskatīts par būtisku kaitējumu valstij. Būtisks kaitējums ir kāda uzskatīšana par saistītu ar šo nodarbošanos. Taču tā nav pirmā reize, kad tiesībsargājošās iestādes nevar atrast nopietna nozieguma īstenos iedvesmotājus, bet apstājas pie “pārmijniekiem”. Jāatzīst gan, ka policijai šad tad izdodas nokļūt uz īstajām pēdām, taču, nonākušas pirmstiesas izmeklēšanā, šīs lietas izplēn kā pirmais sniegs. Toties Ādamsona nodarījums tiek novērtēts uz karstām pēdām. Gluži tāpat kā statistikas rādītāji glābšanas kampaņās totalitārā režīma laikā. Varbūt, no Krimināllikuma burta viedokļa, atbilstoši tā pantam, taču absolūti antikonstitucionāli un pēc principa: galvenais ir atrast cilvēku, pantu piemērosim. Un tas jau ir ne tikai nelikumīgi, bet arī ciniski. Nu, tad varbūt tikpat ciniski arī vērtēsim prokuratūras darbu. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.

Runājot par to prestižu, jāteic, ka tik tiešām savu prestižu var celt un graut tikai pats novērtējuma subjekts, diezin vai tiesu vara. Tiesu varai palīdz jau augstāk minētie argumenti. Tāpat kā neizskaidrojamās drošības līdzekļu maiņas nopietni aizdomās turamajiem un nesaprotami mīkstie kriminālsodi noziedzniekiem. Septiņi gadi brīvības atņemšanas - Valmieras mazgadīgo meiteņu virtuālam mīlim, divarpus - Rīgas gejam. Kur te taisnība, kam te ir patiesība? Tikai paši mēs laikam zinām savu patiesību. Es savas taisnības izvērtēšanu nenodotu ne tiesai, ne melu detektoram. Es esmu ļoti emocionāls cilvēks un priecājos, ka šeit zālē vismaz vēl viens tāds ir. Kristiānas gan pašreiz nav... Man patika ļoti jūsu runa, un acīmredzot melu detektors mūs varētu vainot visās filijās un mānijās, jo mēs esam tiešām emocionāli cilvēki. Bet vai nu par to jāuztraucas šodien? Dažas no tām tiek uzskatītas par demokrātijas izpausmēm: guļ ar māti, meitu, puiku vai kazu, viss pieder pie lietas! Gluži tāpat kā kāds izvirtis savā mantas un varas kārē, cits nodzeras aiz nabadzības un izmisuma, arī perversija ir katram sava. Demonstrēsim to balsojumā par apspriežamo jautājumu!

Paldies, ka klausījāties.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es līdz plenārsēdes attiecīgajam momentam pat nebiju gatavojies nākt un runāt, kaut gan esmu viens no pirmajiem, kas ir jau pašā sākumā uzstājies pret šīm vīriešu starpā esošajām nenormālībām un kroplību, kā es to saucu, un skaidri un gaiši to esmu pateicis arī publiski. Bet nu nāku tādēļ, ka mani uztrauc tas, ka mēs šo lietu ievirzām pavisam nepareizā gultnē, aizmirstot būtību. Būtība nav cīņā starp personām un personībām, būtība ir simtiem, tūkstošiem un desmitiem tūkstošu bērnu kropļošanā. Lūk, kur ir būtība! Un šī būtība tiek aizmirsta un paliek tikai starp citu. Ne velti tiesā, kur tiesāja Eisaku, lieta sadalīta fragmentiņos. Un pats galvenais, tas, ka Eisaks ir nodarbojies un izvērtis tirdzniecību ar bērniem, ir aizmirsts, un tiesā tikai par četriem gadījumiem, kad viņš izmantojis bērnus. Un tā viņš saņēma smieklīgi maz - divarpus gadus, lai gan vajadzēja pēc likuma, liekas, vismaz septiņus, bet pēc būtības - gadus piecpadsmit, ja ne vairāk, un es domāju, ka mēs, deputāti, kādreiz šeit, Saeimā, palabosim attiecīgo likumu, lai šādi cilvēki saņemtu šādu sodu.

Un, lūk, tādēļ mēs pazaudējam šo būtību. Ir pārplūdinājusi valsti šī kroplība, šī perversitāte, šī sērga, kas bendē bērnus. Es saprotu un piekrītu tiem, kuri saka, ka varētu, vajadzētu uzticēt šo lietu prokuratūrai un tiesai. Jā, tā tas varētu būt, ja sabiedrība un ja, piedodiet, Saeima, ja mēs pilnībā uzticētos prokuratūrai un arī tiesai, bet izrādās, ka mēs neuzticamies. Ne velti tika izveidota izmeklēšanas komisija. Jūs atceraties šīs lietas ar Ģenerālprokuratūru, Skrastiņa kungu - un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad nav šīs uzticības, un, lūk, tādēļ Saeima ir spiesta un komisija bija spiesta sacīt savu vārdu. Un es uzsveru, ka ir pēdējais laiks atjēgties, kolēģi, valstiskā līmenī un glābt sabiedrību, glābt šos tūkstošus, desmitiem tūkstošu bērnu. Lūk, te ir tas pamats, pie kā jāķeras. Šīs lietas, kas attiecas uz trim vai vairākiem cilvēkiem, tā ir pakārtota lieta, lai par to sūdz tiesā katrs šis apvainotais. Un pareizi beidzot šodien Birkava kungs arī pateica, ka viņš to darīšot. Un, ja mani apvainotu un ja es nebūtu vainīgs, es paprasītu no šiem cilvēkiem, kas mani apvaino, ne jau simts tūkstošus, es paprasītu miljonus, un tie arī nevarētu, tā sakot, nomazgāt man pāridarījumu, ja tā tas būtu bijis. Saprotiet, tādā veidā varētu šo lietu virzīt, nevis ļaut prokuratūrai ķerties pie šīs lietas un likt to skatīt kā krimināllietu, un saukt pie atbildības deputātu, kurš vadīja mūsu pašu, deputātu, izveidoto komisiju. Un, kā zināms, komisijas priekšsēdētājs vienmēr uzdod toni un ir viens no galvenajiem runasvīriem. Es domāju, ka to pašu, ja ne vairāk, varētu runāt ikviens no citiem komisijas locekļiem visā šajā izmeklēšanas laikā, bet viņi to nedarīja, jo tas bija uzticēts komisijas vadītājiem. Un es šodien no šīs tribīnes saku paldies televīzijas kompānijas LNT raidījumam “Nedēļa”, šiem cilvēkiem, kuri atļāvās riskēt. Viņi zināja, ar ko viņi riskē, viņi zināja, kāda cīņa sāksies, paceļot, lūk, šo jautājumu. Ja nebūtu tas pacelts, vēl šodien Eisaks nebūtu apcietināts un daudzi citi viņam līdzīgi. Nebūtu apcietināti! Gan šā raidījuma, tā sakot, aizsākuma rezultāts, gan komisijas darbības rezultāts ir, lūk, tas, ka šie ar bērnu tirdzniecību un izmantošanu saistītie cilvēki un organizācijas ir iežmiegušas asti un tagad gaida, kas būs - tiesās vai netiesās, cik stipri tiesās. Nu, pašlaik izskatās, ka tiesās gan vienu daļu, bet ne visai stingri: divarpus gadi ir piespriesti Eisakam par šādu nodarījumu, ko, izrādās, vēl neesam aptvēruši, lai gan vajadzēja aptvert absolūtā pilnībā, izgaismot visu šo šausmīgo tīklu, ko viņš bija organizējis bērnu izmantošanai. Lūk! Bet komisija taču darīja mūsu uzticēto darbu, veica savu pienākumu. Un neviens no komisijas locekļiem, nu, izņemot varbūt tos divus no Tautas partijas, kuri pienāca pēc tam klāt un varbūt nav īsti visā lietas kursā… jo galvenais jau laikam bija tās liecības, kuras cilvēki sniedza, kuras viņi nedzirdēja, kad šie reiz izmantotie bērni nāca komisijā… Viņu viedoklis ir drusciņ savādāks. Bet visu pārējo jūs taču zināt. Zināt, ko ir teikušas savulaik manas kolēģes Prēdeles kundze, Soldatjonokas kundze, Dreimanes kundze. Es uzticos viņām, kuras strādāja šajā komisijā. Un viņas teica, ka tas ir ārprāts - piedzīvot to, ko viņas dzirdēja šajā komisijā. Nemaz neatklājot vairāk, tas ir ārprāts, ko nācās dzirdēt, pārdzīvot šajā komisijā. Droši vien nācās ķerties arī pie vienas otras drapes. Un arī pārējie šeit strādājošie komisijas locekļi, Bērziņa kungs, Rasnača kungs, Čevera kungs, Muciņa kungs, Klementjeva kungs, Plinera kungs… Neviens no viņiem taču nav nācis šeit tribīnē un pateicis: “Paklausieties, tas ir blefs, ko mēs te darām!” Visi ir satriekti no tā, ko komisija uzzināja.

Un tādēļ es domāju, ka Ādamsona kungu nevajag, cienījamie kolēģi, sabiedrībai ne uztvert, ne veidot nedz kā varoni, nedz kā cietēju. Šeit mēs neanalizēsim viņa iepriekšējo darbību, viņš kā komisijas loceklis, kuram to uzticēja Saeima, veica savus pienākumus un varbūt mazliet asāk…bet diez vai, godīgi sakot, vēl maigāk varēja pateikt to, ko viņi pateica. Un par to tiesāt un faktiski ar to nospiest ceļos Saeimu, parlamentu? Es uzskatu, ka tas ir tieši tā. Nospiest ceļos Saeimu visa šā rezultātā (Starpsauciens: “Nekādā gadījumā!”) - tieši tā tas būtu. Jo, ja pēkšņi neklusēs jebkurš no šīs komisijas locekļiem un sāks runāt, tad, es domāju, tādā pašā veidā var tikt izvirzītas prasības arī pret viņiem. Ko, sāksim masveida izdošanu? Vai varbūt visas komisijas izdošanu tiesāšanai? Ir dažādas tiesāšanas pakāpes. Es neesmu jurists. Zinoši juristi saka, ka, lūk, civiltiesiskā kārtībā… Lūdzu, izskatiet šo lietu, sūdziet tiesā, pieprasiet kompensāciju, kādu nu uzskatāt par nepieciešamu, un varbūt tad attiecīgās tiesvedības un tiesas gaitā izmeklēšanas rezultātā varbūt šī lieta pāraug arī krimināllietā pret attiecīgajiem cilvēkiem vai pret kādu cilvēku. Tāda būtu normāla rīcība.

Tādēļ šodien es skaidri un gaiši saku, ka es nebalsošu par kolēģa Ādamsona izdošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Mēs šodien izskatām ģenerālprokurora Maizīša kunga vēstuli, un katram no mums ir jāizdara savs vērtējums varbūt gaisotnē, kurā joprojām lielākajai daļai sabiedrības un ļoti lielai daļai arī no mums ir neuzticība pret tiesu varu kā tādu. Un tā ir mūsu bēda.

Runājot par šo neuzticību, tā balstās uz vairākiem aspektiem. Protams, domājot par bērniem, tad, kad parādījās tas televīzijas raidījums, pirmā reakcija no Ģenerālprokuratūras bija, ka tās ir absolūtas blēņas un tikai kārtējā kāda politiskā spekulācija. Tad, kad tika konkretizēti papildu materiāli, tādā gadījumā atsevišķi cilvēki tika apcietināti, bet jebkurā gadījumā tika pārmests, ka televīzijas raidījums traucējis tai operatīvajai izmeklēšanai, kura jau sen, daudzus gadus tika veikta, un tādēļ daudzi citi nevarēs ciest un tikt saukti pie atbildības. Pagāja pēc šiem notikumiem atsevišķi mēneši, un, protams, arī saistībā ar bērniem uzticības pakāpe mums daudz nav palielinājusies, jo šajā pašā lietā iesaistītais Eisaka kungs saņēma savus divarpus gadus, kurus varbūt viņš arī saņēma par nosacītu klusēšanu.

Bet tā ir tikai viena daļa, viens virziens no tiem, kāpēc mēs tomēr šai tiesu varai neuzticamies. Es domāju, papildus tam, par ko runāja arī mani kolēģi, ir tas, ka tiesneši atbrīvo noziedzniekus tiesas zālē, mainot drošības līdzekļus, tas, ka prokurori daudzu gadu garumā nesaredz acīm redzamus materiālus nodarījumus valstij, cilvēkiem, un tas ir laika posmā - šinī nedēļā un aizvadītajā mēnesī, aizvadītajā gadā. Un no tāda viedokļa mēs izskatām jaunievēlētā ģenerālprokurora Maizīša kunga vēstījumu un izdarām savus secinājumus.

Gribētu vēl pateikt, ka mums nav tik vienkārši šos secinājumus izdarīt, jo komisijā strādāja 12 cilvēki, bet 88 cilvēki no mums konkrēti ar bērnu liecībām nav iepazīstināti. Mēs nezinām, kādā veidā un ko šie bērni runāja un uz ko balstījās. Mēs faktiski šodien balsosim saistībā ar izveidojušos situāciju par mūsu izpratni par tiesiskumu šajā valstī. Mēs balsosim, arī balstoties uz simpātijām, - vai mēs simpatizējam cilvēkiem, kuri pieminēti kā apsūdzētie, vai cilvēkiem, kuri ierosina apsūdzēt. Un, lai izvērtētu šīs simpātijas, es gribētu… es balstos faktiski uz to dokumentu, ko Maizīša kungs mums ir iesniedzis… uz savu vērtējumu. Katram no deputātiem ir sava argumentācija, lai mēs izlasām un pasakām savu viedokli. Un, izlasot šo vēstījumu, es gribētu pateikt tikai vienu citātu no šejienes: ģenerālprokurors Maizīša kungs mums rakstiskā veidā apliecina, ka Ādamsona kungs ir nosaucis attiecīgās amatpersonas, tad komisija šo viņa rīcību ir novērtējusi kā pārsteidzīgu... ...Ir uzlicis punktu.

Šeit ir noticis gadījums, kad vienkārši informācija ir izrauta no konteksta, jo tur nav punkts. Pēc punkta seko komats un tālāk turpinājums, bet šī informācija nav pretrunā ar komisijas rīcībā esošo informāciju. Ar to, ka atsevišķas personas, atsevišķi cilvēki dažreiz no dokumentiem paņem sev vēlamo, starp citu, aizmirstot... droši vien mēs saskaramies. Ja to izdara žurnālists, tad žurnālisti, kuri augsti vērtē žurnālista godu, īpaši augsti šī žurnālista profesionālismu nevērtē. Ja to izdara politiķis, tādā gadījumā, es domāju, arī sabiedrība šo politiķi novērtē kā politikāni un ne vairāk. Un, ja to izdara jurists, kā tas notika šajā gadījumā, tad es domāju, ka juristi arī dažreiz tā dara, bet es paredzu, ka to dara advokāti, kuri pārstāv par naudu konkrētu fizisko personu intereses. Ja cilvēks ir nabadzīgs, maksāt nespējīgs, valsts norīko cilvēkam aizstāvībai advokātu, tad tanī gadījumā šis advokāts ar attiecīgajām lietām nenodarbojas. Un, es domāju, jo mazāk ar tādām lietām nodarbojas jurists, kurš pilda prokurora uzdevumu un aizstāv valsts intereses.

Šinī gadījumā šo dokumentu parakstīja ģenerālprokurors. Un es domāju, ka tādā gadījumā man ir tiesības pateikt, izdarīt secinājumus, ka mums ir darīšana nevis ar ģenerālprokuroru - juristu, kurš aizstāv valsts intereses, bet ar juristu - advokātu, kurš aizstāv konkrētu privātpersonu intereses.

Un noslēgumā. Ģenerālprokurors tika ievēlēts pavisam nesen. Viņš ir jauns cilvēks un tikai tagad sāk pildīt savus amata pienākumus. Izejot no psiholoģijas viedokļa, ja jauns bērns izdara kādu pārinodarījumu, tad, lai viņš izaugtu par normālu cilvēku un viņam nerastos kaitīgi ieradumi, vienkārši ir laicīgi jāsaredz šis pārinodarījums un laicīgi jāsoda. Laicīgi bērnam ir jāsadod pa pirkstiem, un tas būs normāli. Un es domāju, ka šodienas balsojums var būt jaunajam ģenerālprokuroram brīdinājums, ka tad, kad viņam būs jārunā ar Latvijas pilsoni, ar to, kuru neaizsargā deputāta imunitāte, viņam būs jāizturas ļoti godprātīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kaut arī šodien daudzi deputāti mēģināja runāt šeit par Ribentropa-Molotova paktu, par līgumu ar Austrāliju, par valsts ekonomiku, es atgādinu, ka darba kārtībā pašreiz ir tikai viens jautājums - par Ādamsona kunga izdošanu kriminālvajāšanai. Es gribētu visiem atgādināt, ka ir noticis ļoti rafinēts noziegums - valsts amatpersonu apvainošana, izmantojot viltus lieciniekus, kuri sniedz nepatiesas liecības. Lūk, šī ir galvenā šodienas tēma - viltus liecinieki, kuri sniedz nepatiesas liecības. Un prokuratūrai ir pierādījumi par Ādamsona kunga saistību ar šiem viltus lieciniekiem.

Komisijā, izmeklēšanas komisijā, nebija nevienas, atkārtoju - nevienas, pārliecinošas liecības par amatpersonām. Liecinieki nevarēja nosaukt ne šo personu pazīmes, ne darbības vietu raksturot, tomēr daļai komisijas locekļu likās, ka ar to pietiek. Es ļoti uzmanīgi izlasīju Baldzēna kunga interviju nesen avīzē un gribētu atgādināt Baldzēna kungam, ka nevis divi Tautas partijas deputāti pierakstīja šeit piezīmes, bet četriem komisijas locekļiem šie pierādījumi likās nepietiekami. Un viņi tā arī uzrakstīja. Daži, nevis bērni, kā šeit tika teikts, bet divdesmitgadīgi un vecāki liecinieki, prokuratūrā atzinās, ka liecības ir snieguši par naudu. Arī komisijā daži atzinās, ka ir saņēmuši naudu, bet, kad prokuratūrā tika pieķerti melos, nez kāpēc aizbēga uz Krieviju.

Godājamie tēvzemieši! Vai jūs esat padomājuši, kāpēc šie liecinieki nebēga uz kādu neitrālu zemi, bet aizbēga tieši uz Krieviju? Un tur notiek brīnums. Krievi atsakās viņus izdot Latvijas prokuratūrai. Un, neskatoties uz to, ka Krievijai ir problēmas gan ar zemūdenēm, gan ar televīzijas torņiem, viņi steidzīgi iekārto šīs pieaugušās prostitūtas darbā starptautiskā viesnīcā. Uzskatīsim, ka tā ir apstākļu sakritība un nejaušība. Es nevaru apgalvot, ka Ādamsona kungam ar to ir kāds sakars, bet es gribētu atkārtot tādā gadījumā: “Kas stāv aiz visas šīs operācijas?”

Man neinteresē atsevišķas personības, kā arī Baldzēna kungs domā. Un es arī komisijā nemēģinu kaut kādā veidā palīdzēt tur kaut kādam partijas priekšsēdētājam, jo partijas nāk un iet, priekšsēdētāji mainās, bet man ir ļoti svarīga viena lieta. Es nekad neesmu ticējis, ka Latvija, būdama NATO un Eiropas Savienības kandidātvalsts, ir valsts, ko vada pedofili. Lai kā arī gribētos šīs provokācijas autoriem, šī provokācija, kā jūs zināt, ir izgāzusies.

Mēs jau nevēršamies pret Ādamsona kungu tāpēc, ka Krievija maksā Ādamsona kungam pensiju, lai Ādamsona kungs izsaka kaut kādus savus politiskos uzskatus. Mēs šodien vēršamies... faktiski balsosim par to, vai arī nebalsosim par to, ka viltus liecinieki aizmuka uz šo Krieviju. Un prokuratūrai, es uzsveru vēlreiz, prokuratūrai, ir materiāli, ka Ādamsona kungs ir saistīts ar šiem viltus lieciniekiem.

Mēs neesam tiesneši un neapgalvojam, ka Ādamsona kungs tieši pats ir sameklējis visus šos lieciniekus. Var būt, ka provokāciju organizēja citi, kuri izmantoja Ādamsona kungu.

Jau 1995.gadā toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis teica, ka Ādamsona kungs ir cilvēks, kuram bieži fantāzijas un īstenība sajūk. 1995.gadā, kad viņi bija partijas biedri. To var noskaidrot tikai prokuratūrā. Un tikai tiesā Ādamsona kungs var pilnībā pierādīt savu nevainību. Vai arī pretēji tam - visu mūžu staigāt ar šo aizdomu ēnu.

Mēs jau šodien, godājamie deputāti, nebalsosim par kaut kādu sodu. Nebūt ne! Pat tad, ja man būtu jābalso par to, ka kāds deputāts jāliek cietumā, es vienmēr balsotu “pret”. Mēs balsosim tikai par iespēju Ādamsona kungam tiesā attaisnoties un beigās noskaidrot šo patiesību vai arī visu mūžu tikt turētam aizdomās par līdzdalību ļoti zemiskā noziegumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man par šodien apspriežamajiem jautājumiem ir vairākas būtiskas piezīmes.

Pirmā ir visplašākajā kontekstā politiskā. Ja mēs paskatāmies uz demokrātijas attīstību pasaulē, tad redzam, ka imunitāte kā deputāta aizsardzības mehānisms tika izdomāta pamatā ar vienu galveno mērķi - aizsargāt opozīcijas deputātus, jo pozīcija diezin vai kādreiz vēlēsies, sevišķi savus deputātus, izdot kriminālvajāšanai. Mūsu šoreiz galvenais uzdevums bija nodrošināt opozīcijai - pilnīgi vienalga, kādā lielumā tā ir - maziņa vai liela, nodrošināt to, lai opozīcija var brīvi paust savu viedokli, brīvi aizstāvēt savas politiskās intereses un tādā veidā arī aizstāvēt tos cilvēkus, kuri mūs ir ievēlējuši. Un šeit mēs tieši ar to saskaramies. Ar to, ka tiek mēģināts izdot kriminālvajāšanai cilvēku, kas ir no opozīcijas, un tieši par viņa publiskajiem izteikumiem. Mēs nonākam krasā pretrunā ar to, kāpēc tika radīts imunitātes institūts kā tāds. Kāpēc tas demokrātijā pastāv.

Otrais. Par to, ko teica Ādamsons. “Ģenerāladvokatūra” apgalvo, ka Ādamsons ir apzināti sazvērējies pret viņu klientiem. Tam būtu zināma loģika, ja to pašu teiktu par visu komisiju - izmeklēšanas komisiju - un par komisijas galaziņojumu. Bet nē! Un kur ir starpība? Starpība ir divos apstākļos. Laikā - ir laika starpība - un informācijas daudzumā. It kā informācijas daudzums uz komisijas pastāvēšanas beigām bija lielāks. Tā ir taisnība. Informācijas bija vairāk. Bet paskatīsimies, kas bija tajā brīdī, kad Ādamsons runāja. Es, protams, neiedziļināšos sīkumos, kaut arī diezgan daudz ko zinu. Jānis Ādamsons neapgalvoja, ka kāds ir vainīgs, bet gan to, ka ir tāda informācija. Un tāda informācija uz to brīdi viennozīmīgi bija.

Pirmais. Bija informācija, kas bija celta jau ilgi pirms septembra, proti, ka laikrakstā “Čas”, ka mūsu četru liecinieku klātbūtnē, ierakstot audiokasetē, viens no puišiem stāstījis par saviem sakariem ar personām, kas vēlāk tika minētas. Toreiz nebija nedz raidījums “Nedēļa” noticis, toreiz nebija komisija, un Ādamsons vēl sapņos un murgos neredzēja, ka viņš vadīs tādu komisiju. Šī informācija bija pieejama komisijas locekļiem, un tā bija zināma.

Otrais. Otrais tātad bija avīze “Čas”, kas, kā jūs zināt, otrajā dienā pēc “Nedēļas” publikācijas... raidījuma arī nopublicēja divas apgrieztas fotogrāfijas. Otrā epizode ir tā saucamais rēzeknietis. Viņš nav rēzeknietis, bet vienkārši darbības vieta bija Rēzekne. Viņš bija tas cilvēks, kas atnāca pie Aidas Prēdeles un izstāstīja visu notikumu apstākļus. Viņu pilnīgi droši nebija sameklējis Ādamsons. Pilnīgi droši! Viņš arī nerāvās liecināt. Viņam bija tāda morāla vēlēšanās pateikt, ka komisijai tomēr ir taisnība. Viņš nebija anonīms. Tas, ko raksta prokuratūra, nav taisnība. Viņš nebija anonīms, viņš bija zināms, un arī vairāki komisijas locekļi zināja, kas viņš ir. Vēlāk viņš kļuva par liecinieku. Tā ka teikt, ka Ādamsona rīcībā nebija informācijas vai ka viņš to ir sagatavojis, no prokuratūras puses, man liekas, ir mazlietiņ pārspīlēti. Ja jau prokuratūra tik ļoti bija norūpējusies par to postu, ko valsts varai un prestižam izdarīja šis skandāls, tad pirmie cilvēki, kuri prokuratūrai bija jāsūdz tiesā un jālūdz izdot kriminālvajāšanai, bija Jānis Skrastiņš un Oļģerts Šabanskis, kuri skaļi publiski paziņoja, ka ir notikusi falsifikācija par Eisaka kungu, kuru vēlāk pati prokuratūra iesūdzēja tiesā. Tātad tur bija skaidrs mēģinājums arī nomelnot prokuratūras darbu.

Un visbeidzot trešais. Es nedomāju, ka Jānis Ādamsons baidās no tiesas. Jo tad viņš nedarītu tā, kā viņš dara. Viņš pats ir iesūdzējis tiesā. Tagad Valdis Birkavs iesūdzējis tiesā. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs šajā valstī piedzīvosim vairākas tiesas par šo jautājumu, bet es negribētu, lai laika posmu līdz tam, kad lieta nonāk tiesā, Ādamsona kungs pavada kādā jaukā kamerā un nāk uz tiesu roku dzelžos. Un neviens nevar garantēt, ka tas tā nenotiks.

Mums ir vajadzīga godīga sacensība ar visu faktu izklāstu, un ir vienalga, kura puse būs kļūdījusies, - tai būs jābūt sodītai. Nav šaubu, arī Ādamsonam, ja viņš būs kļūdījies vai, nedod Dievs, būs izdarījis ko nelikumīgu. Arī man, ja es kaut ko nelikumīgu būšu izdarījis. Valdis Birkavs uzdeva, bet neatbildēja, nedeva atbildi uz vairākiem retoriskiem jautājumiem, kāpēc tāda milzu sazvērestība, kāpēc tāda neģēlība. Un, ja tā ir sazvērestība, tad tā tiešām ir neģēlība. Nekādu šaubu nav par to. Viņš nevarēja atbildēt uz šiem jautājumiem tā vienkāršā iemesla pēc, ka režisors ir dzīve, jo neviena politiskā motivācija nevar izskaidrot šo sazvērestību, kuru pēc sava apjoma, sarežģītības un mehānisma realizēt diemžēl varēja tikai viena persona. Un tas ir Dievs, kurš nosaka mūsu dzīvi. Un viņš nesēž ne Maskavā, ne Vašingtonā. Tā ka nevajag izdomāt te pīlītes.

Valdi Birkav, vajag paskatīties savā dzīvē un padomāt, kas jūsu uzvedībā ir vedinājis domāt par jums tik nepareizi. Varbūt tur ir īstās atbildes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi. (Starpsauciens no zāles: “Sadod viņiem!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Kas ir bijis Rēzeknē, tas zina, ka zem krusta zīmes ir uzraksts - “Vienoti Latvijai!” Tagad, pārlasot mūsu Ģenerālprokuratūras vēstuli, Saeimai ir viens izteikums: nodrošināt Satversmē garantētās cilvēku pamatpatiesības! Nu un tagad paskatīsimies! Man bija ļoti patīkami dzirdēt bijušā premjerministra, ārlietu ministra un tieslietu ministra Birkava kunga izteicienu, ka ir grandioza provokācija. Tik tiešām, tas apstiprina dažādus izteicienus, kurus es esmu dzirdējis, un arī paša tādu pārskatu par stāvokli, kāds Latvijā ir, - grandioza provokācija. Jo 90% cilvēku novesti līdz nabadzībai. Es piekrītu. Galvenais režisors? Nu, protams, galvenais režisors nav jau Ādamsons. Galvenais režisors ir finansu režisors. Kas tad pie tā noveda un kur aizgāja lielākā daļa mūsu finansu līdzekļu, un vai ir palicis tas zelta krājums, kas palika no pirmās brīvvalsts?

Jā. Mūsu Valsts prezidente nosauca to par melnāko dienu Latvijai. Tāpēc uzreiz Valsts prezidentes kabinetā parādījās pedofils. Un tagad es ierosinu visiem deputātiem samest pa 100 latiem, lai nopirktu viņai mašīnu, ar ko viņa varētu braukt.

Neīstie vainīgie. Tad jāuzdod jautājums Ģenerālprokuratūrai: kāpēc viņa nemeklē tos īstos vainīgos? Kāpēc Logoscentra, Eisaka un citu darboņu apvienība tika sadalīta mazās drumsliņās? Kas finansēja trīs tūkstošu foto vai ķermeņa modeļu uzturēšanu? Kam viņi bija domāti? Kas to visu atmaksāja? Ārzemes? Vašingtona? Maskava? Tokija? Vai tas neiznāk tikai no mūsu nodokļu maksātāju kabatas?

Demokrātiskā sabiedrība. Es atvainojos, - kad aizej satikties ar cilvēkiem - nav ko smieties! -, viņi ir nolikti uz nabadzības robežas, viņi ir pazemoti. Tāpēc, ka viņi neatrod nekur aizsardzību. Ne tiesā, ne prokuratūrā, ne pašvaldībā. Ko kurš ierēdnis grib, to tas dara.

Deputātu zaimošana. Es atvainojos Tautas partijas deputātu priekšā, bet jūs visu laiku paceļat jautājumu, ka Saeimas deputāti saņem briesmīgu algu. Tāpēc būs pieprasījums caur Prezidiju, lai divu gadu laikā Ministru kabinets dod mums pilnīgu pārskatu - cik saņem ministri, cik saņem visdažādākie padomnieki, kādas ir algas sekretāriem, salīdzinot ar ārstiem vai skolotājiem un visiem tiem “daudzrocīgajiem” darbiniekiem, kuri izpilda astoņus vai desmit darbus. Latvija ir tiesiska valsts. Kolēģi, rādiet piemēru!

Un tagad par tiem bērniem. Cik tad no šīs tribīnes mēs esam aizstāvējuši tos bērnus un vecos cilvēkus, kā mēs esam rūpējušies? Kāpēc ir atļauts vairāku gadu laikā neģēļiem strādāt? Un tajā pašā laikā izrādās, ka Ģenerālprokuratūra to visu ir zinājusi, bet neko nav darījusi. Tie nav mani vārdi, tā ir teikts presē. Es ierosinu arī to, ka pedofilijas izmeklēšanas komisijas materiāli, par cik tie nav slepeni, ir jānodod žurnālistiem, lai viņi izvērtē, lai viņi parunā. Un rodas vēl viens jautājums - kā ārvalstu televīzijas kompānijas žurnālisti atbrauca un atrada cilvēkus? Vai tos arī kaut kas piegādāja? Un uzņēma filmu, un tā ir parādīta daudzās Eiropas valstīs, Austrālijā un Kanādā, un ASV. To taču jūs zināt! Ierakstīts pedofilijas sarakstā... Es atvainojos, - ja cilvēks nav saistīts ar šo izvirtību, neviens viņu nav ierakstījis un neierakstīs.

Bija piedāvājums no starptautiskajiem izmeklētājiem - palīdzēt izmeklēt lietu Latvijā. Kāpēc tad mūsu Ģenerālprokuratūra no tā atteicās?

Nu, un vēl bija tāds izteiciens, ka mūsu kolēģis, deputāts, grauj Latvijas suverenitāti. Nu, ziniet, vienam cilvēkam to izdarīt ir ļoti smagi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Šeit es vēlreiz gribētu pateikt dažas lietas, kaut gan arī man likās, ka ļoti izsvērta un nopietna ir tieši Edvīna Inkēna runa, kas arī parādīja to pašu, ka šī informācija, šīs ziņas parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā bija, un tas arī ir no Ģenerālprokuratūras puses galvenais, teiksim, uzbrukuma virziens pret Jāni Ādamsonu. Es arī minēju, ka šis virziens vienā atbildīgā dokumentā, kas no Ģenerālprokuratūras iesniegts Saeimā un kas ir tieši par šo jautājumu, tiek diezgan veikli nomainīts pret citu un ka juridiski sāk analizēt vainas pierādījumu analīzi, inkriminējot Ādamsonam, ka viņš ir apvainojis šīs amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Es jau citēju, ko teica mūsu Saeimas kolēģi arī no valdības partijām, to skaitā arī no Tautas partijas, kas ir pauduši pretēju viedokli, tas saskan arī ar manu viedokli. Šeit es gribētu arī citēt Ģenerālprokuratūras nostādni: ar krimināllietā veikto izmeklēšanu pilnībā pierādīts, ka Ādamsons, izmantojot savu dienesta stāvokli, apvainoja valsts izpildvaras augstākās amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Es varu pateikt ar visu atbildības pakāpi, ka mana pārliecība ir tāda, ka tas tā nav.

Otrkārt, es gribētu vēl pateikt, kāpēc 17.februārī viss šis jautājums tika pacelts. Pirmām kārtām tāpēc, ka divas partijas ļoti nopietni piedāvāja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai beigt izskatīt šo jautājumu un slēgt savu darbu. Tās bija tieši “Latvijas ceļš” un Tautas partija, kas uzskatīja, ka vairs nevajag turpināt parlamentāro izmeklēšanu. Ja tas tā nebūtu, tad, es domāju, nebūtu bijis arī šis liktenīgais Jāņa Ādamsona paziņojums, kas pēc tam izraisīja tik daudz politisko kaislību. Es vēl gribētu pateikt to, ka man liekas, ka ir pareizu soli spēris arī Valdis Birkavs, runājot par to, ka arī viņš ierosina šo civiltiesisko kārtību šā jautājuma, konflikta noskaidrošanai. Tajā pašā laikā es domāju, ka ir nenopietni runāt par to, ka patiesību mēs uzzināsim aiz slēgtām durvīm, kā tas tika daudzviet pieminēts no Ģenerālprokuratūras puses. Ka varētu arī nepubliskot šos pierādījumus, jo tie skar intīmo sfēru. Ka praktiski mēs zinām, ka mūsu tiesiskajā valstī, kurā diemžēl šis tiesiskums nopietni klibo, narkodīlerus var izlaist no apcietinājuma, lai arī policija ir ļoti daudz darījusi, lai viņi tur nu būtu. Arī reketierus, zagļus un citus noziedzniekus... Es vēl šeit gribētu citēt, ko laikrakstā “Rīgas Balss” eksperti raksta 25.augustā: vispār parādījusies nepārprotama tendence skaļo pedofilijas lietu sadalīt, izvazāt pa sastāvdaļām. Es domāju, ka tieši tā tas arī ir. Un tieši tāpēc mums nevajadzētu aizmirst, par ko šeit ir runa. Un es atļaušos šeit citēt to, ko laikam Ģenerālprokuratūra neapstrīdēs: tas ir, Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Latvijā esot pats svarīgākais - tātad nevis svarīgs, bet pats svarīgākais! - tranzīta centrs plaukstošajai Austrumeiropas seksa tirdzniecībai. Rīgā plaukstot pieaugušo, bērnu prostitūcija, mafijas aktīvi iesaistoties kontrabandā ar sievietēm, arī ar mazgadīgām meitenēm, paredzot viņas pārdošanai Rietumu seksa rūpniecībā. Šeit arī par maziem zēniem ir runa. Tas ir no “The Guardian”. Tieši tāpēc arī šai parlamentārajai izmeklēšanas komisijai bija jāturpina šis darbs, un tas ir nopietni. Šeit es gribētu arī citēt no 1.februāra “Rīgas Balss” savu kolēģi Kristiānu Lībani. Kāds ir viņas viedoklis tobrīd: tam, ka no parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem kāds varētu būt ticies ar kādu liecinieku, ticamības pakāpe ir liela. Tad tas, kurš ir ticies, lai arī pauž viedokli, cik ticami, ka valdības loceklis varētu būt iesaistīts... Es šeit gribētu atgādināt arī to, ka arī Panteļējeva kungs, “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs, līdzīgā situācijā “Latvenergo” trīs miljonu lietā no Saeimas tribīnes ziņoja to, kas ir ietverts šīs parlamentārās komisijas galaziņojumā. Arī tur ir minētas augstas valsts amatpersonas, bet tajā pašā laikā no prokuratūras puses nebija nekādas rīcības. Es domāju, ka es to necitēšu.

Es gribētu uzsvērt to, ka arī, ja izvērtētu šīs divas piebildes, ko minēja Kiršteina kungs... Arī tur varētu daudz ko spriest par to, ko teica Helēna Soldatjonoka un Aida Prēdele, cik lielā mērā kas ir kā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms turpinām debates, ir saņemts desmit deputātu iesniegums: “Ierosinām 7.septembra Saeimas plenārsēdi turpināt bez pārtraukuma līdz jautājuma “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu” atrisināšanai.” Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - 10.

Nākamajam vārds debatēs Oskaram Grīgam. Otro reizi.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos, ka es nāku otro reizi. Redziet, man ļoti gribas uzticēties prokuratūrai. Es teiktu, pat ļoti gribas tai uzticēties, un es klusībā ceru, ka pienāks tāds brīdis, kad es prokuratūrai ticēšu. Taču šodien mani māc tiešām šaubas par prokuratūras darbību. Es gribētu uzdot jautājumu jums, Birkava kungs, kā augstas klases juristam. Jūs koncentrējat šeit visu savu apsūdzības smaili uz Ādamsonu. Es saprotu jūsu aizvainojuma pakāpi, es varbūt būtu reaģējis, vēlreiz atkārtoju, pilnīgi savādāk nekā jūs. Es būtu vienkārši elementāri piegājis Jānim klāt un... Bet es nesaprotu vienu, Birkava kungs: kāpēc jūs nevēršat savu smaili pret LNT, Inkēna kungu un Stašāna kungu? Jo toreiz, kad izskanēja šis sižets LNT, tur bija skaidri un gaiši pateikts, ka pedofilijas skandālā ir iejaukti divi Ministru kabineta locekļi. Un tika pat sasaukta, ja nemaldos, Ministru kabineta sēde. Es vēl atceros, iekšlietu ministrs taisnojās, teica, ka viņš nu nekādā gadījumā nevar būt... un uzskaitīja visus savus kolēģus... Es uzskatu, ka tas bija drausmīgākais apvainojums visam Ministru kabinetam. Un tāpēc es apšaubu prokuratūras labo gribu. Jau toreiz vajadzēja ierosināt šo krimināllietu, pieņemsim, pret LNT, par šo smago apvainojumu, kas tika vērsts pret izpildvaras augstākajām amatpersonām, jo viņi iesēja ārkārtīgu neticības sēklu Ministru kabinetā starp ministriem. Un es ticu, ka jūs viens uz otru gandrīz vai sākāt ar aizdomām skatīties, atmuguriski virzoties uz durvju pusi. Jā, mani māc šaubas, ko darīt, bet es vēlreiz saku - nevar tā tik vienkārši izdot Saeimas deputātu kriminālvajāšanai. Un tāpēc es balsošu “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šoreiz, man liekas, nav runa pat par uzticību vai neuzticību prokuratūrai. To, ka viņa kļūdījusies, te jau pateica ļoti daudzi cilvēki, bet ne par to šodien ir runa. Likumdevējam it kā būtu jādomā tomēr par valsts un tautas nākotni. Un, saprotiet pareizi, tā ir tikai apstākļu sakritība, bet šodien, balsojot “par” Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, jūs balsosiet par pornobiznesa attīstību Latvijā. Domājiet tomēr drusku par to, kas ir aiz muguras, nevis to, kas jums pašlaik ir priekšā!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis jautājums pēc savas būtības nav jautājums par Jāni Ādamsonu. Pareizāk sakot, tas ir jautājums ne tikai par Jāni Ādamsonu. Šī pēc būtības ir arī sava veida izšķiršanās par Latvijas valsts nākotni, par to, vai šī valsts būs normāla demokrātiska valsts, kur pastāvēs varas dalīšana un kur katram varas zaram būs precīzi noteiktas savas funkcijas. Demokrātiskās sabiedrības uzbūves pamatprincipi nosaka, ka sabiedrībā nedrīkst būt tādi cilvēki, kuriem tā vai citādāk ir tiesības izvairīties no tiesas. Šajā konkrētajā gadījumā šis precedents, par ko mēs šodien runājam, pēc būtības ir mēģinājums tā vai citādāk deputātu Jāni Ādamsonu padarīt par neaizskaramu, ļaujot viņam izteikt jebkurus apgalvojumus un liedzot viņam iespēju šos apgalvojumus pierādīt tiesā.

Es gribētu teikt, ka, no Latvijas valsts viedokļa, prokuratūras priekšlikumu noraidīšana pēc savas būtības būs nopietna pļauka Latvijas valstij un tās starptautiskajam prestižam.

Un vēl. Es gribētu teikt Jānim Ādamsonam... Mēs ar viņu kopā esam strādājuši Māra Gaiļa valdībā. Es gribētu teikt tā: Ādamsona kungs, ja jums bija drosme un pamats no šīs pašas Saeimas tribīnes izteikt jeb piedēvēt jūsu kolēģiem deputātiem krimināli sodāmus pārkāpumus, tad es gribētu jūs aicināt saņemt drosmi, nākt šeit tribīnē un aicināt Saeimu balsot par jūsu izdošanu kriminālvajāšanai un tādējādi tiesā pierādīt un apliecināt, ka jums ir taisnība. Jo pretējā gadījumā taisnība šajā jautājumā netiks atrasta nekad. Tikai tā mēs varam palīdzēt tiem daudzajiem bērniem, tikai tā mēs varam apstādināt nelikumību. Tas ir tas, par ko runāja ļoti daudzi deputāti.

Es aicinu balsot par Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.

Sēdes vadītājs. Jānis Leja - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grūti bija klausīties to, ko nupat teica Ministru prezidents. Mēs zinām, kāds ir Vācijā pašlaik skandāls ap bijušo kancleru Helmutu Kolu. Un vai šis gadījums Vācijā kaut kādā mērā mazina Vācijas autoritāti? Es domāju, ka tas paaugstina. Mums katram jāatbild uz jautājumu - vai amatpersonu noziegumu slēpšana paaugstina valsts autoritāti vai pazemina? Par ko tad mēs iestājamies?

Otrkārt. Ja runā par prokuratūras un tiesu sistēmas autoritāti, tad neviens nav nodarījis šai sistēmai tik daudz pāri kā pašlaik Maizīša kungs ar savu rakstudarbu, iesūtot to Ādamsona kunga izdošanai kriminālvajāšanai. Ja mēs paņemam atsevišķus dokumentus un paskatāmies, kas, piemēram, ir rakstīts vēl citos šīs prokuratūras dokumentos… Es lasīju ļoti rūpīgi 7.lappusē atbildi, ko sniedza Valsts prokuratūra izmeklēšanas komisijai “Lattelekom” jautājuma gadījumā. Tur rakstīts sekojošais, ka kaitējums valstij nav nodarīts līguma parakstīšanas brīdī, bet ka tas radies vēlāk. Tātad, ja noziedznieks noliek spridzekli veikalā, viņš nolikšanas brīdī kaitējumu nav nodarījis, līdz ar to viņu nevajag saukt pie atbildības.

Es iestājos par to, ka mūsu tiesu sistēmas autoritāte būtu jāpaaugstina, bet tas jāsāk darīt šīs sistēmas dalībniekiem pašiem, nostājoties pareizā pozīcijā.

Un vispēdējais. Es pilnīgi piekrītu deputāta Tabūna nostādnei, ka, izdodot vienu deputātu vajāšanai, mēs atgriežamies atpakaļ pie tiem laikiem, kad nedrīkstēja brīvi izteikt, paust savu viedokli. Arī nepareizu viedokli. Ja viedoklis ir nepareizs, mēs varam par to debatēt, strīdēties. Ir arī citi civiltiesiski ceļi, kurus ierosināja - un ļoti pareizi ierosināja - Birkava kungs tagad. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai atbildīgās komisijas referente vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7.Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu.” Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavi reģistrācijas rezultāti, lūdzu, vārds paziņojumam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Lūdzam pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas pulcēties mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leons Bojārs, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Ilmārs Geige, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi!

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam saistībā ar publikāciju avīzē “Respubļika” šā gada 16.augustā. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Vai Ministru kabineta vārdā kāds vēlas runāt par šo dokumentu? Nevēlas.

Vai kāds vēlas debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2190.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļa pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis 7.Saeimas deputāts Gundars Bojārs.

Jums izdalītajam materiālam ir pievienots administratīvais protokols, kurā jūs varat redzēt šā pārkāpumu būtību, kā arī deputāta rakstīto par to, ka viņš piekrīt protokolā rakstītajam, ko arī ir apliecinājis vēlāk.

Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi šo jautājumu, vienprātīgi atbalstīja jums piedāvāto lēmuma projektu, un tas skan: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.”

Aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Gundara Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2075-a.

Tātad šis likumprojekts ir bijis steidzams. Līdz 1.septembrim bija jāiesniedz priekšlikumi. Neviens priekšlikums nav komisijā saņemts. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Pievēršu uzmanību, ka 10.panta otrajā daļā ir izdarīts viens redakcionāls precizējums - vārds “nosaka” aizvietots ar vārdu “reglamentē”. Tas izdarīts pēc valodnieku ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts civildienesta likums”. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2183 saistībā ar trešajam lasījumam izskatāmo likumprojektu “Valsts civildienesta likums”.

Cienījamie kolēģi! Jau sešus gadus mūsu valstī darbojas pašreizējais Valsts civildienesta likums. Ikdienas praktiskais darbs ir pierādījis tā pozitīvās un negatīvās puses, un gan pašmāju Valsts civildienesta ierēdņiem, gan arī ārvalstu ekspertiem šajā jautājumā vairākkārt ir nācies nonākt pie secinājuma, ka šajā jomā ir vajadzīgs jauns - kvalitatīvāks un progresīvāks likums, kas vairāk atbilstu nevis tai situācijai, kādu Latvijas Republika ir sasniegusi pašreizējā brīdī - tātad 2000.gada otrajā pusgadā, bet gan vairāk tiktu piemērots tiem līdzīgajiem likumiem, kādi darbojas Eiropas Savienības un arī citās pasaules valstīs.

Attiecībā uz šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka ievērojami daudz diskusiju ir bijis gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan Ministru kabinetā, gan arī civildienesta darbinieku un ierēdņu vidū. Diskusiju ir bijis daudz, un likumprojekts trešajam lasījumam ir gatavots kompromisu ceļā. Vēlreiz pasvītroju: tas ir izteikts kompromisu projekts, kurā ir maksimāli izrādīta vēlme ņemt vērā visu pušu intereses, pieredzi un arī tālāko stratēģiju un taktiku. Tieši tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu uzsākt darbu pie priekšlikumu tabulas izskatīšanas. Jāsaka, ka priekšlikumu skaits ir bijis diezgan ievērojams. Tātad kopumā bija 96 priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi detalizēti ir izskatīti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Vispirms attiecībā par pirmo nodaļu “Vispārīgie noteikumi”. Par to ir saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, un abi šie priekšlikumi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šos priekšlikumus.

G.Dambergs. Attiecībā uz pirmās nodaļas 2.pantu “Likuma darbība” ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - arīdzan ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Pētera Salkazanova priekšlikums nr.8.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi arī Makarova kunga 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 11. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 12. - Pētera Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

G.Dambergs. Redakcionāli atbalstīts ir 13. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 4.panta otrās daļas 13.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 4.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Tas bija 15.priekšlikums. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Ir atbalstīts 17. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums un atbildīgās komisijas 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 19. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

G.Dambergs. Ir atbalstīts 20. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir 21. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 23. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. (Starpsaucieni: “Jābalso!” “Par!”)

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties balsojumu par 23.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 14, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir 24. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un komisijā atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir priekšlikums nr. 26, kuru ir izteicis Pēteris Salkazanovs un kurš ir saistīts ar atbildīgās komisijas 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. un 27.priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 28. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis 29. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 30. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 31. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums, bet atbildīgās komisijas 32. priekšlikums, kas ar to ir ciešā saistībā, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisijā noraidīts ir Juridiskā biroja 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek noraidīts.

G.Dambergs. Noraidīts ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova 34. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 31. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs. Tā. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Noraidīts ir Juridiskā biroja 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 37. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums, kas ir saistībā ar 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums nr. 39, kas ir saistībā ar atbildīgās komisijas 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi arī Juridiskā biroja 42.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 44. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova kunga priekšlikums - ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbildīgās komisijas 46. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un Juridiskā biroja 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Dambergs. Noraidīts komisijā ir 49. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Komisijā diskutējot ir atbalstīts arī 51. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 52.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi arī Juridiskā biroja 53.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 54. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Saistībā ar likumprojekta 16.pantu atbalstīts ir Juridiskā biroja 55.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 56.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 57. un 58.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 59. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 60. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā nav guvis komisijas locekļu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Noraidīts ir arī 61. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 63. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 63. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. 64. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 65. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un līdzīgi atbalstīts ir 66. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Arī 67. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 31, atturas - 48. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs. Paldies. Līdzīgā kārtā ir noraidīts arī 68. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Savā starpā saistīti ir 69. un 70. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova un deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumi - un abi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 71. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt 72. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts saistībā ar atbildīgās komisijas iesniegto 74.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 73.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs. Līdz ar to 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums - netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. 75. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 76. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums - komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 23. Priekšlikums atbalstīts.

G.Dambergs. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Ir atbalstīts arī 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Tāpat kā 80. un 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 83. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Komisijā atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas iesniegtais 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 86. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas iesniegtais 87.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Saturiski savā starpā saistīts ir 88. un 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikums. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli - 88.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Ir noraidīts 90. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Savukārt atbalstīts ir 91. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis arī 92. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalsts ir saņemts arī atbildīgās komisijas 93.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Savā starpā saistīti ir 94. un 95. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums, jo deputāta priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt abus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 94. un 95.priekšlikumu.

G.Dambergs. Un pēdējais ir 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Tie ir visi priekšlikumi, kas ir iesniegti likumprojekta “Valsts civildienesta likums” izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā. Atliek vienīgi vēlēties, lai visas šīs normas, kuras ir parādījušās šajā jaunajā likumprojektā, palīdzētu sakārtot valsts pārvaldi un līdz ar to sekmīgāk darboties valsts pārvaldes jomā. Paldies. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts civildienesta likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Ārlietu komisija piedāvā izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi”, kuru akceptējis Ministru kabinets savā sēdē martā. Likums ir nepieciešams, lai Latvijai kā valstij, kura ir jauna PTO locekle, nodrošinātu kvalitatīvu juridisku palīdzību un konsultācijas un lai gūtu atbalstu strīdu izšķiršanas jautājumos un izglītotu Latvijas ekspertus Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas jomā. Paredzēti arī līdzekļi šā centra izveidei. Latvija ir “C” kategorijas valsts, tātad viena no tām, kurai vismazāk ir jāmaksā - 50 tūkstoši dolāru - šā centra izveidei, kas atradīsies Ženēvā. Es aicinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Labanovskis. 14.septembris.

Sēdes vadītājs. 14.septembris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Jura Sokolovska atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jura Sokolovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds Gundaram Bojāram. Paziņojums.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas locekļi! Lūdzu pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tēma - Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksme 18. un 19.septembrī.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka šodien pulksten 17.00 uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

rudens sesijas pirmās sēdes

2000.gada 7.septembrī.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Deputāti Burvis, Baldzēns, Čevers, Zvejsalnieks un Gundars Bojārs uzdevuši jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Starptautiskā valūtas fonda prasībām, parakstot Eiropas politikas memorandu. Ministru prezidenta vietā atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Tā ir ļoti konspektīva un precīza. Vai ir kādi papildu jautājumi par sniegto atbildi?

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Vai ir kādi papildu jautājumi? Paldies. Atbilde ir sniegta.

Deputāti Zvejsalnieks, Lāzo, Bojārs, Salkazanovs, Čevers, Leja, Labanovskis, Gundars Bojārs, Barča un Baldzēns uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalna kungam par pašvaldību izglītības iestāžu renovāciju. Lūdzu, ministra kungs!

 

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Es esmu rakstiski atbildējis uz visiem četriem jautājumiem. Vai rakstiskajai atbildei vēl ir vajadzīga papildu informācija un, ja ir, tad par kādu jautājumu?

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde ir sniegta.

K.Greiškalns. Rakstiska atbilde ir sniegta visiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Papildu jautājumi. Lūdzu!

(Kāds no zāles uzdod jautājumu, nerunā mikrofonā.)

K.Greiškalns. Jā, redzat, Pasaules bankas kredītu ņem pašvaldības, garantē valdība. Atbildība par Pasaules bankas kredīta izlietošanu ir Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajai projekta darba grupai, kuras vadītājs ir valsts sekretārs, šīs projekta darba grupas direktors. Latvijā tika apsekotas skolas, kuras ir telpu ziņā kritiskā situācijā. Renovācijas, pārbūves pirmajai kārtai ir izraudzītas 25 skolas. Visās šajās 25 skolās notiek pārbūves darbi, valsts un pašvaldību kopējā budžeta ieguldījums ir 4,346 miljoni. Šobrīd nav renovācijas darbi pabeigti Talsu 1.vidusskolā, Viļānu vidusskolā, Ludzas vidusskolā, Balvu vidusskolā. Pirmām kārtām tāpēc, ka, tā kā Ludzas pilsētas dome ņēma tikpat lielu kredītu, lai varētu šo skolu pilnībā pārbūvēt pirmajā kārtā, negaidot otro kārtu... Tātad triju mēnešu laikā visu skolu pārbūvēt no pamatiem līdz jumtam, ieskaitot jumta segumu, reālas iespējas nav, jo celtniecības darbi notiek pakāpeniskā secībā četrās skolās - Viļānu, Zūru, Talsu, Vīgales, bija pārskatīta nolikuma ievērošana. Pēc 90 dienu termiņa izbeigšanās izvēlētās celtniecības firmas uzsāka darbu šajās skolās. Talsu skolā salīdzinoši ir ļoti daudz... tur tika atļauts 10% izmantot neparedzētiem būvdarbiem, bet izrādījās, ka šie neparedzētie būvdarbi pārsniedz 10%... Tas nozīmē, ka gan skursteņi, gan griesti trešajam stāvam, kuri remonta laikā iebruka... tātad tam visam ir vajadzīgs vēl papildu finansējums, un līdz ar to aizkavējās šie remonta darbi. Pēc līguma attiecībām, kurš ir trīspusējs līgums (Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldība un celtniecības firma), visiem celtniecības darbiem iekšpusē visās 25 skolās ir jābeidzas līdz 15.septembrim un ārdarbi jāpabeidz līdz 1.oktobrim. Pagaidām man nav informācijas, ka šīs līgumsaistības kādā vietā nebūtu pildītas.

Sēdes vadītājs. Vēl viens papildu jautājums. Lūdzu, Burvja kungs!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Vai Izglītības un zinātnes ministrija būs spējīga panākt skolotājiem darba algu pielikumu? Vai atkal būsim skolotājus piemānījuši?

K.Greiškalns. Es gribētu atvainoties deputātam Burvja kungam par to, ka viņš saka, ka skolotājus piemānījuši. Skolotāji nav piemānīti. Es gribu sniegt paskaidrojumu, ka no septiņiem punktiem, kuri pēc valdības norādes bija jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai, seši punkti ir izpildīti. Vienīgais punkts, ko atcēla valdība, ir par mācību gada pagarināšanu. Notika skolotāju likmju samazināšana - no 62 tūkstošiem samazināja 1637 likmes. Tas deva ietaupījumu - 591 tūkstoti jeb 0,591 miljonu latu, valdībai šo skolu laika pagarināšanai vajadzēja finansēt pārējo - 2 miljonus 94 tūkstošus. Valdība to akceptēja, taču šajā mācību gadā, sākot ar 1.septembri, skolotāju algas tiek palielinātas par solītajiem 10 latiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl ir iespēja uzdot vienu papildjautājumu. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sakiet, lūdzu, kā norit remonta darbi Jaunaglonas internātģimnāzijā?

K.Greiškalns. Jaunaglonas internātģimnāzijā ir konfliktsituācija ar Aglonas baziliku, jo skola bija jāpārvieto no bazilikas ēkām uz mazpiemērotu ēku. Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra subsīdiju - 230 tūkstošus. Ar to bija par maz, lai varētu šo internātskolu pārbūvēt. Internātskolu pielāgošana skolu darbam prasīja papildu līdzekļus. Preiļu rajona padome, skolu valde vienojās ar celtniecības firmu. Celtniecības firma uz sava rēķina ir paveikusi darbus par 180 tūkstošiem, bet vēl joprojām ir par maz... Un Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Preiļu rajona padomi meklē iespējas, kādā veidā norēķināties ar celtniecības firmu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Deputātu Klementjeva, Cileviča, Bartaševiča, Mitrofanova, Tolmačova un Plinera jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam par Goliševas nodaļas un Aizgāršas RPP apvienotā kompleksa būvniecības izsoles rezultātiem. Atbildi uz šo jautājumu ir sniedzis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un deputāti neceļ pretenzijas pret rakstisko atbildi. Uz jautājumu ir atbildēts.

Savukārt deputātu Salkazanova, Burvja, Ādamsona, Baldzēna un Arņa Kalniņa jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunova kungam par Ceļu fonda piešķirtajiem līdzekļiem un to izlietojumu Jelgavas pilsētā un rajonā tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 1.sēde

2000.gada 7.septembrī

 

Par darba kārtību              - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas Zemessardzi””

            (2110. un 2110-a dok.)    - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma nodokļiem”

            (2111. un 2111-a dok.)    - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Irānas Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru

un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

            (2121. un 2121-a dok.)    - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības u 

Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma

nodokļiem”

            (2122. un 2122-a dok.)    - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””

            (2123. un 2123-a dok.)    - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā 

            (2124. un 2124-a dok.)    - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un

to uzraudzības likumā”

            (2125. un 2125-a dok.)    - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas

un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas

atjaunošanu”

            (2126. un 2126-a dok.)    - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes

privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu”

            (2128. un 2128-a dok.)    - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Attīstības bankas

līgumu”

            (2129. un 2129-a dok.)    - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”

            (2132. un 2132-a dok.)    - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada

pārskatiem””

            (2133. un 2133-a dok.)    - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”

(Nav pieņemts)

            (2137. un 2137-a dok.)    - 3.lpp.

Priekšlikums            - dep. I.Burvis            - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas

sertifikātiem”” (Nav pieņemts)

            (2138. un 2138-a dok.)    - 5.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)

            (2139. un 2139-a dok.)    - 6.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. A.Kalniņš            - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām

attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās” un ar šo

likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā”

            (2141. un 2141-a dok.)    - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Par piesārņojumu”

            (2142. un 2142-a dok.)    - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko

būvju drošumu”

            (2143. un 2143-a dok.)    - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1998.gada 25.septembrī Londonā

parakstīto Nolīgumu par grozījumiem Starptautiskās mobilo

satelītsakaru organizācijas protokolā par privilēģijām un

  imunitātēm”

            (2144. un 2144-a dok.)    - 9.lpp.

Par likumprojektu “Atkritumu apsaimniekošanas likums”

            (2149. un 2149-a dok.)    - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Darba aizsardzības likums”

            (2150. un 2150-a dok.)    - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un

nodevām””

            (2151. un 2151-a dok.)    - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību

finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību” 

            (2152. un 2152-a dok.)    - 10.lpp.

  

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Austrālijas līgumu par izdošanu”

            (2153. un 2153-a dok.)    - 10.lpp.

 

Par likumprojektu “Par privatizācijas sertifikātiem”

(Nav pieņemts)

            (2155. un 2155-a dok.)    - 10.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 10.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”

            (2156. un 2156-a dok.)    - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko

sadarbību aizsardzības jomā”

            (2157. un 2157-a dok.)    - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes,

rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””

            (2158. un 2158-a dok.)    - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu,

pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””

            (2159. un 2159-a dok.)    - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu

komisiju””

            (2160. un 2160-a dok.)    - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Veterinārmedicīnas likums”

            (2161. un 2162-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu

ienākumu nodokli””

            (2164. un 2164-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem

pārvadājumiem ar autotransportu”

            (2163. un 2163-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”

            (2166. un 2166-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Aizsardzības

spēkiem””

            (2167. un 2167-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un

pagasttiesām””

            (2168. un 2168-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Zemessardzi””

            (2169. un 2169-a dok.)    - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās

veselības likums”

            (2170. un 2170-a dok.)    - 13.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. L.Muciņš            - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums”

            (2171. un 2171-a dok.)    - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību

pretkorupcijas konvenciju”

            (2172. un 2172-a dok.)    - 13.lpp.

 

Priekšlikums            - dep. J.Lagzdiņš            - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta

likumā”

            (2173. un 2173-a dok.)    - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

            (2175. un 2175-a dok.)    - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā 

            (2176. un 2176-a dok.)    - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko

produktu likumā”

            (2177. un 2177-a dok.)    - 14.lpp. 

Par likumprojektu “Par darbinieku informēšanu un

konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās

un uzņēmējsabiedrību grupās”

            (2178. un 2178-a dok.)    - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Konvencijas par cilvēktiesību un

cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu

par cilvēku klonēšanas aizliegumu”

            (2184. un 2184-a dok.)    - 14.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Konvenciju par cilvēktiesību u 

cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par

cilvēktiesībām un biomedicīnu”

            (2185. un 2185-a dok.)    - 15.lpp.

 


Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas

uzsākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu”

(Nav pieņemts)

            (2181. dok.)                - 15.lpp.

 

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 15.lpp.

Debates                        - dep. O.Grīgs            - 17.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 19.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 21.lpp.

                        - dep. K.Lībane            - 25.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 27.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 29.lpp.

                        - dep. V.Paegle            - 32.lpp.

 

Paziņojums            - dep. Dz.Ābiķis            - 35.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 35.lpp.

Debašu turpinājums            - dep. E.Baldzēns            - 35.lpp 

                        - dep. O.Zvejsalnieks            - 40.lpp.

                        - dep. V.Birkavs            - 42.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 45.lpp.

                        - dep. P.Tabūns            - 49.lpp.

                        - dep. V.Lauskis            - 52.lpp 

                        - dep. A.Kiršteins            - 54.lpp.

                        - dep. E.Inkēns            - 56.lpp 

                        - dep. L.Bojārs            - 59.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 60.lpp.

                        - dep. O.Grīgs            - 63.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 64.lpp.

 

                        - Latvijas Republikas Ministru prezidents A.Bērziņš       - 64.lpp.

                        - dep. J.Leja   - 65.lpp.

 

Paziņojums            - dep. Dz.Kudums            - 66.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 66.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam saistībā ar publikāciju avīzē “Respubļika”

šā gada 16.augustā                    - 67.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

apakšvienību piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos

stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”

            (2174. dok.)                - 67.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara

Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības”

            (2190. dok.)                - 67.lpp.

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 67.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””

 

(2.lasījums) (Steidzams)

 

            (2032. un 2075. dok.)            - 68.lpp.

 

 

Ziņo                 - dep. A.Seile - 68.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Valsts civildienesta likums” (3.lasījums)

 

            (2183. dok.)                - 69.lpp.

 

 

Ziņo                 - dep. G.Dambergs            - 69.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības

 

organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi”

(1.lasījums)

            (1985. un 2112. dok.)            - 84.lpp.

 

Ziņo                 - dep. R.Labanovskis            - 84.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Sokolovska atsaukšanu

no Juridiskās komisijas”

            (2193. dok.)                - 85.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Sokolovska ievēlēšanu

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”

            (2194. dok.)                - 85.lpp.

 

Paziņojums            - dep. G.Bojārs            - 85.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

 

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 86.lpp.

 

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem