Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas sestā sēde

2000.gada 1.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 1.jūnija sēdi! Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Paula iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.jūnijā. Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 12.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Desmit deputāti ierosina no šīsdienas sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 13.punktu par J.Šķibeļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots. Izskatīsim deputāta Raimonda Paula iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Iesniegums apstiprināts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamie kolēģi! Mums darbam nepieciešams dokuments nr.1927-b. Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē tika lūgts atlikt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Šobrīd visi uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi ir atsaukti. Līdz ar to mums nav neviena priekšlikuma. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1978 - likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Tie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.428. Atļaujiet sākt priekšlikumu izskatīšanu. 1. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 2. - ministra priekšlikums tāpat - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 3. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Inese Birzniece. Vai Inese Birzniece vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Leons Bojārs. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas radioklausītāji! Man, kā arī citiem speciālistiem nav saprotams, kāpēc Labklājības ministrija, kad likumprojekts tika gatavots otrajam lasījumam, veica izmaiņas 1.panta 21.punktā un ieteica šādu redakciju. Es ļoti lūdzu paskatīties tekstā: zāļu un farmaceitisko produktu klīniskā izpēte - visi ar cilvēkiem un dzīvniekiem veiktie pētījumi, “kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību, konstatēt to lietošanas izraisītās blakusparādības, pētīt to farmakokinētiku, lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu lietošanas drošību un efektivitāti”. Kāpēc tika izmainīta pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija un netiek atbalstīts mans priekšlikums? Ja mēs pieņemsim Labklājības ministrijas priekšlikumu, tad tiks atvērtas durvis pilnīgi nepārbaudītu, apšaubāmu medikamentu vai citu farmproduktu ievešanai Latvijas Republikā un to izmēģināšanai ar mūsu iedzīvotājiem. Jūs ļoti labi zināt, ka desmit gadu laikā Latvijā ir bijuši visdažādākie gadījumi - zaldātiem deva nederīgu cukuru, pārdošanā bija nezināmas izcelsmes gaļa un tie alkohola surogāti, kurus lietojot ne viens vien Latvijas iedzīvotājs aizgāja viņsaulē. Ko nozīmē ar cilvēkiem veiktie pētījumi? Tad rodas jautājums: kas tos pasūta? Kas veic šos pētījumus, kas tos apmaksā, kas saņem šo samaksu? Un, ja mēģina ar mūsu balsojumu šo lietu nostiprināt likumdošanas kārtībā, tad jājautā - kas notiks ar Latvijas iedzīvotājiem un kādas negatīvas sekas būs pēc šā likuma pieņemšanas? Otra ļoti uztraucoša fāze: “lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu lietošanas drošību un efektivitāti”. Tātad tas nozīmē, ka daudzi preparāti, kas ir ievesti Latvijā, nav droši un nav izgājuši to izpētes stadiju un tos pārbaudījumus, kurus vajadzēja veikt tai firmai, kas tos piegādā Latvijā. Un tagad pievērsīsimies vienam faktam! 1999.gada maijā, patiesībā no maija līdz novembrim, Balvos, Rucavā un Rīgas baleta skolā 197 skolēniem tika potēta B hepatīta vakcīna. Tika katram bērnam pa trim potēm. Veselības valsts ministrs Zemvalda kungs izteicās - abas vakcīnas ir konkurentes starptautiskajā tirgū, tādēļ firma vēlējās noskaidrot, kura vakcīna ir labākā. Ko tas nozīmē? Kāpēc Latvijā tika veikti pētījumi ar Latvijas bērniem, lai noskaidrotu, kura no vakcīnām ir labākā? Tātad mūsu bērniem tika potēta Korejā ražota vakcīna un Beļģijā ražota vakcīna. Šis kungs pie viena arī piebilda, ka ļoti daudzas valstis nepiekrita šo pētījumu veikšanai. Tagad ir jautājums - vai par šiem pētījumiem zināja vecāki? Diemžēl vecāki nezināja. Vai par to zināja mediķi izpildītāji? Kā izrādās no tām pārrunām, kuras bija, tad arī tie mediķi nezināja. Tātad rupjā veidā tika pārkāptas elementārās cilvēktiesības. Latvijas Republikā tika eksperimentēts ar mūsu bērniem. Kur skatījās mūsu slavenā prokuratūra? Pats briesmīgākais ir tas, ka pēc tam izrādījās, ka par šīm un citām firmām Latvijas Zāļu aģentūrai nebija tieša norādījuma, kāda ir izcelsme, kas ir ražotājs un kas ir piegādātājs. Izrādījās, ka Korejas firma “Lucky Gold Star” it kā ir iejaukta tajā lietā. Un arī “LG Chemical”. Tātad daži Latvijas Republikas mediķi apzināti ļaunprātīgi veica pētījumu. Varu piebilst, ka Latvijas Infektoloģijas centrs saņēma par šo eksperimentu samaksu. Kur palika tā samaksa, kam viņa tika? Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātie kolēģi! Augsti godātais Leon Bojāra kungs! Es visus lūdzu ieklausīties Leona Bojāra teiktajos vārdos. Sākumā viņš teica: “Man, kā arī citiem speciālistiem nav skaidrs...” Ar šo es vēlos paskaidrot, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nezināmu iemeslu dēļ izveidojies priekšstats, ka farmācija kā nozare ir kaut kas viduvējs starp tirdzniecību ar alkoholiskiem dzērieniem un vienkārši, teiksim, zivju ražošanu vai kaut ko citu un ka visi farmācijā ir speciālisti. Cienījamais Bojāra kungs! Jebkurā valstī, neatkarīgi no tā, vai tā ir Latvija vai Francija, ir savi ļoti konkrēti noteikumi, kādā veidā tiek veikti pētījumi ar zālēm. Un jebkura valsts, ja viņa saņem kādas citas valsts produkciju, it īpaši, ja tā atbilst visaugstākajiem standartiem, protams, ir spiesta iemācīties ar šiem medikamentiem strādāt. Es ļoti apšaubu, vai tiešām Francija, Vācija un daudzas citas valstis, kas ir strādājušas ar Pastēra B hepatīta vakcīnu, ir tik ļoti rupji pārkāpušas savas cilvēktiesības un šādā veidā savus bērnus apzināti pakļāvušas riskam. Taču katrā ziņā, Bojāra kungs, esmu ar mieru jūs aizvest uz Latvijas Zāļu aģentūru, pie šīs aģentūras priekšsēdētāja Ozoliņa kunga un galvenās ekspertes Sadovičas kundzes, un viņi jums ļoti konkrēti un precīzi izskaidros, kādā veidā un cik ļoti rūpīgi un visādā citādā ziņā precīzi tiek veikti šādi ļoti nozīmīgi pētījumi, jo bez tiem nevar ienākt neviens medikaments Latvijā. Šīs zāles, kuras mēs lietojam, visas ir ar GMP, tas ir, ar labas ražošanas prakses standartu. Nav tādu zāļu Latvijā, kuras varētu izmēģināt, ja tās nebūtu reģistrētas un atbildušas visiem šiem standartiem. Latvijā arī ir dažas farmaceitiskās rūpnīcas, tās ir rūpnīcas, kas veicina mūsu labklājību, jo tas ir viens no Latvijai prioritāriem ražošanas veidiem. Un arī mūsu rūpnīcām, pat ja tās ražo zāles, kas ir visā pasaulē labi pazīstamas, agri vai vēlu ir jāveic pētījumi. Sākumā tie ir laboratoriski, pēc tam tos veic ar dzīvniekiem, un ir arī speciālas metodes, kādā veidā pēc tam tās pirmo reizi izmēģina ar cilvēkiem. Diemžēl tas tieši tā ir un tā arī saucas. Taču aizmirst, ka šie medikamenti jebkurā gadījumā jau ir pasaulē aprobēti, ka visas ķīmiskās, bioloģiskās un visas pārējās proves ir visaugstākajā līmenī saskaņotas ar Eiropas standartiem. Par to parasti aizmirst un uzskata sevi par speciālistiem visās jomās. Es ļoti lūdzu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kurš sakārto šo jomu. Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ir dziļi jāatvainojas Saeimas deputātiem, jo es pēc vislabākās sirdsapziņas neskaitāmas reizes Sabiedrības veselības apakškomisijā un arī Sociālo un darba lietu komisijā centos izskaidrot deputātam Leonam Bojāram šīs lietas būtību. Un tas man nebūt nenācās viegli, kaut gan no tiem 18 gadiem, kurus nostrādāju neiroķirurģijas klīnikā, divpadsmit gadus es veltīju tieši zāļu un farmaceitisko produktu klīniskai izpētei. Šī joma, šī nozare, šis medicīnas darbs ir bijis vienmēr, un ļoti bieži ir tā, ka ienākošie jaunie preparāti ir vienīgā cerība daudziem ļoti smagi slimiem cilvēkiem. Un ticiet man, Leon Bojār, viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tie ir reģistrēti Latvijā vai citās pasaules valstīs. Šo preparātu ievešana ir patērētāju - pacientu interesēs, tāpēc tiek veikti šie klīniskie pētījumi, kuru mērķis ir ieviest tos visas valsts klīniskajā praksē. Komisijas vārdā es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Imants Burvis. I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, ļoti patīk “Latvijas ceļa” partijas pārstāvju teiktais par nepieciešamību būt speciālistiem, par kaut ko runājot. Leons Bojārs runāja kā cilvēks, kurš ir speciālists saimniecības vadīšanā un kurš zina, ko nozīmē eksperimenti. Un viņš šeit saskatīja tieši to, ko jūs aizstāvat, - eksperimentus ar cilvēkiem. Es varbūt piebildīšu - eksperimentus ar Latvijas pilsoņiem, ar jūsu vēlētājiem. Ja viņi jums to atļauj, viss ir kārtībā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ar nepilsoņiem!”) Nu Ābiķa kungam ir taisnība - var eksperimentēt arī tikai ar nepilsoņiem, bet tā jau būs rasu diskriminācija. Speciālisti parasti veic dažādus eksperimentus, un Latvija, godīgi sakot, jau ir pārdzīvojusi daudzus speciālistus. Nu, piemēram, bija eksperiments ar privatizāciju, un jūs esat pamanījuši, ka citu zemju valsts uzņēmumi nāk pie mums un privatizē Latviju, bet mums tas ir eksperiments. Viens no nākošajiem būs “Latvenergo” eksperiments - eksperiments ar Latvijas cilvēkiem, ar viņu maciņiem un, godīgi sakot, eksperiments iztīrīšanai. Kā jūs esat pamanījuši, tad “Latvijas ceļš” šodien aizstāv eksperimentus. Mums visa dzīve Latvijā ir eksperiments. Vienīgi žēl, ka ir neveiksmīgs eksperiments parasti. Neviens eksperiments diemžēl nav beidzies pozitīvi. Visi beigušies negatīvi. Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš. J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pēc Bojāra kunga uzstāšanās liekas, ka mums šeit valstī notiek briesmu lietas tieši ar B hepatīta vakcīnu. Bojāra kungs, es jums mazliet paskaidrošu, jo es piedalījos šāgada konkursā par šo vakcīnu iegādi. Tātad Latvijas tirgū pagājušajā gadā bija Smita Kleina B hepatīta vakcīnas, kuras ir reģistrētas pie mums. Tā ir pasaulslavena firma, un Latvijā ar šo vakcīnu vakcinē bērnus un jaundzimušos jau no 1992.gada. Otrā firma ir Dienvidkorejas firma, un šo vakcīnu izplata lieltirgotava “Oriola” ar Francijas Pastēra institūta starpniecību. Un arī tā ir reģistrēta Zāļu reģistrā. Ķīmiski tas ir absolūti analoģisks preparāts, tikai Dienvidkorejas piedāvātā vakcīna ir mazliet lētāka. Lieta ir sekojoša: šī Dienvidkorejas firma pagājušajā gadā tiešām deva izmēģinājumam… nevis izmēģinājumam, bet uzdāvināja Infektoloģijas centram līdz simts devām. Bērniem tās netapa pielietotas, bet es vēlreiz atkārtoju, ka abas šīs vakcīnas ir reģistrētas Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Starp citu, šī Dienvidkorejas vakcīna ir reģistrēta vairāk nekā 40 valstīs - Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, visā Āzijā, tā ka tā ir absolūti nekaitīga. Tātad, cienītie radioklausītāji, nebaidieties, jo nekādi eksperimenti pie mums Latvijā nenotiek. Bojāra kungs, nu vajadzētu tiešām laikam konsultēties par šīm tēmām ar ārstiem, pirms nākat uzstāties un maldināt Latvijas sabiedrību. Paldies. Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Cienījamie medicīnas korifeji! Jūs palasiet pagājušā gada avīzes, kas tur tika rakstīts par tiem 197 bērniem! Diemžēl tie nav jūsu bērni un jūs nevarat atbildēt par viņu veselību. Taču mums nekas nedod tiesības apšaubīt to, kas bija rakstīts, bet, ja jau jūs tik ļoti aizstāvat, es jums nolasīšu vēl vienu dokumentu. Tiem, uz kuriem tas attiecas: “Rīgā, 2000.gada 24.maijā. Preparāta atsaukšana. Informējam, ka mūsu preparātam cilvēka imūnglobulīna pret ērču encefalītu sērijas nr.031099 antivielu titrs ir mazāks, nekā ir uzrādīts uz iepakojuma un analītiskajā pasē. Sakarā ar iepriekš minēto ir nepieciešams steidzīgi pārtraukt šīs sērijas preparātu realizāciju un atlikušās ampulas atgriezt ražotājiem. SIA “BTS” direktors S.Ivahno.” Tagad es jūs palūgšu komentēt šo atsaukumu. Vai tas arī varbūt ir manis izdomāts? Un SIA “Baltijas Terapeitiskais serviss”, kuru, man liekas, kā valsts pilnvarnieks pārstāv Bokas kungs, es domāju, var mums kaut ko paskaidrot. Un tagad par to, kas attiecas uz šo hepatīta vakcīnu, Apiņa kungs! Ozoliņa kungs diemžēl nevarēja nosaukt, kādas firmas izlaiž šos preparātus. Kāpēc tad tāds brīnums notiek? Es neprasu, lai likumprojektā būtu apstiprināts mans priekšlikums. Lai tas paliek pirmajā pieņemtajā lasījumā, bet veikt eksperimentus ar cilvēkiem, par kuriem, kā saka, mums vēl prasa, lai mēs nobalsojam… Mana sirdsapziņa neļauj balsot “par”. Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. R.Ražuks. Es aicinu komisijas vārdā noraidīt deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 43, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu! R.Ražuks. 5. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. - komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 7. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu. R.Ražuks. 9. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.10. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 9. un 10. priekšlikumu. R.Ražuks. 11. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to komisijas priekšlikumā nr.12. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 13. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - ir noraidīts. Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Mēs apstiprinām ļoti daudzus likumus. Diemžēl tad, kad pārskatām šos likumus, ne vienmēr šajos likumos ir iestrādāta atbildība. Arī konkrētajā punktā es ierosinu izdarīt tādu labojumu, ka Valsts farmācijas inspekcija nes atbildību par tām zālēm un citiem medicīniskajiem preparātiem, kas tiek ievesti Latvijā. Lai tā kontrolētu šo zāļu izcelsmi, vai tās firmas, kas tos ražo un kas ir norādītas kā izgatavotājas, tik tiešām eksistē un vai tie piegādātāji ir nopietnas firmas, kas piegādā mūsu iedzīvotājiem preparātus vai zāles. Diemžēl arī dotajā momentā, kad tika izskatīts iepriekšējais jautājums, Ozoliņa kungs nevarēja apstiprināt, kas tad tiešām ir ražojis to B hepatīta preparātu. Bet Valsts zāļu aģentūrai ir jānes atbildība, jo, ja neviens nenes atbildību, tad var ievest jebkuru preparātu, bet, ja kaut kas notiek ar mūsu iedzīvotājiem, tad neviens par to nenes nekādu atbildību, jo patiesībā nevar ne no viena pieprasīt, kas ir vainīgs šajā negatīvajā gadījumā. Un vēl viens moments. Bija iebildums pret to, ka atbildību nes tās firmas, kas ražo, bet ļoti daudzos gadījumos, kad sāk pētīt, kas tad ir tās firmas ražotājas un kas ir piegādātājas, tad tās ir vai nu ļoti mazas, vai arī tās vispār nevar atrast. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Šeit ir sajauktas divas dažādas jomas - divi darbības virzieni. Valsts farmācijas inspekcija tiešām veic uzraudzību un kontroli farmācijas jomā, un tie ir viņas pienākumi, taču, ja šeit tiek konstatēti pārkāpumi, tad iestājas administratīvā atbildība, bet citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tāpēc es domāju, ka pat pēc loģikas šis priekšlikums neiztur nekādu kritiku un tas ir noraidāms kā neloģisks un šā likuma būtībai un burtam neatbilstošs. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu! R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 15. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.16. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 17. - labklājības ministra priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 18.priekšlikums arī ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 19. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 20. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 21. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.23. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21., 22. un 23.priekšlikumu. R.Ražuks. 24. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 25. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.26. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 27. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 30. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 31. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.32. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu. R.Ražuks. 33. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 34. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 35. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.36. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 37. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.38. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. R.Ražuks. 39. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. Arī ir atbalstīts 41. - labklājības ministra priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 42. - labklājības ministra priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 43. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 44. Sēdes vadītājs. Deputāte Kristiāna Lībane pieprasa balsojumu par 43.priekšlikumu. Vispirms balsosim par 43. - labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - labklājības ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 24, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu! R.Ražuks. 45. - labklājības ministra priekšlikums - daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.46. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 47. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 47.priekšlikumu. Leons Bojārs. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir nepieciešama šī izmaiņa, patiesībā papildinājums 56.panta otrajā daļā? Tas ir tāpēc, lai ražotājs, kas strādā Latvijā, izgatavotu tikai kvalitatīvu produkciju neatkarīgi no tā, vai tās ir zāles vai tās ir kādas ārstnieciskas farmakoloģiskās vielas, bet lai viņš nekādā ziņā nenodarbotos ar narkotisko vielu ražošanu. Atgriezīsimies pie vēstures! 1993.gadā Latvijas Republikā atklājās noziegums, kura apmēri bija briesmīgi gan Latvijai, gan Eiropai un pasaulei. No 1992.gada augusta līdz decembrim Olainē “Latbiofarm” rūpnīcā tika saražoti 16 miljoni amfetamīna tablešu. Jūs man tad tagad pasakiet, kas man te apgalvoja, ka Latvijā viss ir tā skaisti un ka nekas nenotiek! Šīs tabletes tika maskētas zem remantadīna nosaukuma un tādā veidā tās tika aizvestas uz Rietumu valstīm. Un jūs jau zināt, ka to novērsa tikai intensīvā Eiropas Interpola darbība. Tā speciālisti atbrauca uz Latviju un sāka veikt pārbaudi, un tad arī atklājās visa tā nelietība, kas bija notikusi ar šīm tabletēm. Tagad jūs varat iedomāties, kas notiktu, ja bērni vai jebkurš no mums remantadīna vietā būtu iedzēruši šīs tabletes. Izrādās, ka tādi atgadījumi ar tām ir bijuši. Tas cilvēks nebija varējis vismaz kādas divas dienas atrast sev vietu. Starp citu, tie 16 miljoni tablešu, kas bija saražotas, tika pārdotas par 6-7 latiem gabalā. Jūs varat iedomāties, kādu summu var aprēķināt! Tā mēs godinām Latvijas tēlu pasaules priekšā! Tagad par to, kas bija ar kuģa “Nemo” kravu. Varbūt arī to vajag atcerēties, ka vislielākā marihuānas krava tika vesta ar šo kuģi uz Latviju vai vēl uz nezin kurieni. Tagad par to, kādā veidā notiek efedrīna un citu medicīnisko vielu pārdošana Latvijā. No kurienes tās uzrodas? Kas kontrolē tos 400 uzņēmumus, kuri tagad ir norādīti iekšlietu ministra sarakstā? Es jums jau nolasīju dokumentu ar SIA “BTS” atsaukumu un tos preparātus, kurus viņi ražoja. Un vēl pēdējais, ko es jums gribu pateikt, - par ērču encefalītu. Kāpēc mēs nekādi nevaram apkarot ērču encefalītu? Kas notiek ar difteriju, kas notiek ar cūciņām un citām bērnu slimībām? Kāpēc tādi neefektīvi preparāti tiek ievesti Latvijā, potēti bērniem un bērni patiesībā netiek aizsargāti? Turklāt tagad ne Labklājības ministrija, ne arī veselības iestādes nezina, ko darīt ar šīm slimībām, kas izplatās Latvijā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu ievērot, ka minēto priekšlikumu Bojāra kungs atkal ir ierakstījis pilnīgi ne tajā dokumentā un pilnīgi ne tajā vietā. Zem labām, zem ļoti labām idejām viņš patiesībā apslēpj muļķību. Es vēlos piebilst, Bojāra kungs, ka narkotiskās vielas Latvijā ražo un ražos, un, ja kāds cilvēks anestēziju saņem pirms operācijas vai operācijas laikā, ja viņam tiek dota narkoze, tad viņš jebkurā gadījumā saņems narkotiskās vielas. Un nav svarīgi, vai tas būtu promedols, omnopons, sentanils vai morfijs. Un nekad nepienāks tie laiki, kad mēs varēsim kāda viena nozieguma dēļ, kas noticis Olainē, ražojot psihotropu līdzekli, kas nebija narkotisks līdzeklis - amfetamīnu... pareizi izrunājiet nākamo reizi šo vārdu... ka šāda nozieguma dēļ Latvijā pilnībā ārstiem aizliegsim slimniekiem dot narkozi, lai atsāpinātu slimnieku operācijas laikā, vai vēža slimniekiem viņu sāpju remdēšanai un daudzām citām indikācijām, kad lieto narkotiskās vielas. Tādēļ es ļoti lūdzu nejaukties tajās lietās, par kurām jums ir ļoti maldīgs un, teiksim, ļoti virspusējs priekšstats. Un runājiet nākamo reizi par tiem likumprojektiem, attiecībā uz kuriem jūs tiešām esat speciālists. Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. R.Ražuks. Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, un es gribu atgādināt jums, ka likuma 56.pantā ir runāts par ko citu - par kārtību un visiem pasākumiem, kādā veidā zāles bez maksas un zāļu paraugi tiek nodoti ārstniecības un pētniecības iestādēm. Par to, kādā veidā un kā iestājas atbildība par nekvalitatīvu zāļu ražošanu, tiek runāts pavisam citā vietā. Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamais Ražuka kungs! Jautājums nav vis par 56.panta noraidīšanu, bet par tā papildināšanu. Tās ir divas dažādas lietas. Un nu par to, ko teica Apiņa kungs. Mums ir jākontrolē un ir jāzina, un uzņēmumiem ir jānes atbildība par to ražotajiem preparātiem. Jūs paskatieties informāciju, ko mums iedeva iekšlietu ministrs, un to, kas tur ir norādīts. Palasiet šo dokumentu! Un atcerieties arī par visiem tiem negadījumiem, kas ir notikuši Latvijā un droši vien arī vēl notiks. Un neviens nezina, cik tad šādu pētījumu vēl notiek Latvijā, un tāpēc tie preparāti, kas tiek ražoti un arī tā atsaukšana sakarā ar ērču encefalīta vakcīnas hemoglobīnu... Kas tad tur notiek? Kādēļ tad tas... vai tad tā nebija pati šī rūpnīca vai ražotne, kas atcēla to preparātu? Tātad tas apgrozībā bija izlaists nekvalitatīvs. To faktu taču vajag atzīt! Taču jūs diemžēl negribat atzīt to, kas notiek. Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi. P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”). Bojāra kungs! Neviens šeit neiebilst pret kontroli. Kontrole Latvijā ir vēl stingrāka nekā Eiropas Savienības valstīs, jo ne visas Eiropas Savienības valstis ir precīzi pārgājušas uz labas ražošanas prakses normatīviem. Mēs uzreiz tos pieņēmām, un visas mūsu ražotnes uzreiz piemērojās šiem standartiem. Mūsu iespējas, ko mēs sniedzam kā kontroles funkciju, ir ļoti augstas. Taču vēlreiz uzsveru: šis pants runā par pilnīgi citu lietu, un jūs nezināmu iemeslu dēļ mēģināt visu šo likumu saputrot. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Romualds Ražuks. R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu noraidīt deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 47, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu! R.Ražuks. 48. - labklājības ministra priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kāda tad šodien ir situācija mūsu farmācijā, un uz ko ir virzīts šis priekšlikums? Situācija mūsu farmācijā no juridiskā viedokļa (es ceru, ka ne no farmaceitiskā un veselības aprūpes viedokļa) neatbilst nekādiem kritērijiem. Šis priekšlikums ir pirmais solis mēģināt to sakārtot atbilstoši civilizētās Eiropas valstu lielākajā daļā pastāvošajai praksei, kāda ir tajās valstīs, kuras ir atstājušas iespaidu uz mūsu tiesību sistēmu, - Vācijā, Francijā un citās Centrāleiropas vāciski runājošajās valstīs. Godātie deputāti! Farmācija nav komercija. Farmācija nav tikai bizness. Farmācija nav joma, kur kā celtniecībā vai rūpniecībā, vai citur galvenais ir gūt peļņu, ieguldīt kapitālu un veikt citas aktīvas, ar biznesu saistītas darbības. Tā pirmām kārtām ir iedzīvotāju veselības aprūpe. Tā teiktu mediķi un farmaceiti. Kas būtu jāsaka juristiem? Juristiem jāsaka, ka tā ir prakse. Tā ir prakse, tāda pati kā arhitektu, advokātu, notāru un citu brīvo, speciāli reglamentēto profesiju prakse. Diemžēl, pieņemot Farmācijas likumu, mēs bijām par slinku ieskatīties Farmācijas likumā, kas bija spēkā līdz 1940.gadam, un, paļaujoties dažādiem spiedieniem - diemžēl līdz pat šai dienai turpina izdarīt stipru spiedienu uz mums -, mēs esam gājuši šādu uzņēmējdarbības ceļu. Uzņēmējdarbības ceļš šajā jomā diemžēl nav pareizākais, un tādēļ šobrīd visnotaļ ir atbalstāms priekšlikums, kas šeit tiek piedāvāts. Kaut gan man kā juristam saka, ka arī tas, protams, līdz galam neatrisina visas problēmas, jo noteicošais apstāklis šajā profesijā, tāpat kā citās šajās līdzīgajās profesijās, kas nav bizness, ir pirmām kārtām tas, ka farmaceitiskā darbība ir privātprakse, ka ar farmaceitisko praksi nodarbojas pats farmaceits un ka aptieka pieder pašam farmaceitam. Tādēļ šādas it kā neliberālas, bet tanī pašā laikā, es gribētu teikt, liberālas prasības... Parādiet man, kur tad ir tas vai cits kodekss, kurā tad ir noteikts, kas ir liberāli un kas nav liberāli! Es uzskatu, ka neliberāli būtu tas, ka šie farmaceiti ietu pēc licencēm uz Labklājības ministriju. Tas būtu neliberāli. Taču šinī gadījumā mēs ļaujam atvērt aptieku. Mēs ļaujam atvērt aptieku, tikai sakām... lai tie cilvēki, kuri potenciāli var ciest no šādas farmaceitu darbības, tāpat kā potenciāli var ciest no advokāta darbības, notāra darbības, zvērināta revidenta darbības, no visu šo reglamentēto profesiju darbības... Ir jābūt zināmai sistēmai. Sistēma ir ar divām pakāpēm. Pirmā pakāpe ir tā, ka pats šīs prakses sniedzējs strādā šajā prakses vietā, tātad pats veic šo darbību. Otrām kārtām, viņš ir šīs profesijas pārstāvis. Tātad šis farmaceits var izveidot aptieku. Un trešais un galvenais jautājums, kas jurisprudencē ir svarīgs, ir atbildības jautājums. Šie prakses veicēji, brīvo profesiju pārstāvji, šinī gadījumā tas ir farmaceits, ir pilnībā atbildīgi par savu darbību. Šis ir pilnīgi pretējs princips tam, kāds ir uzņēmējdarbībā, veidojot SIA un akciju sabiedrības. Tur, ņemot vērā tirdzniecības un rūpniecības riskanto raksturu, atbildība tiek ierobežota. Tiek nākts pretī uzņēmējam, un viņš nav pilnībā atbildīgs par šo darbību. Viņš ir atbildīgs tikai sava kapitāla robežās, ko viņš ir ieguldījis. Tas ir izņēmums. Šī ierobežotā atbildība ir izņēmums, nevis pamatprincips. Mēs esam visu konstrukciju savā desmit gadu vēsturē uzbūvējuši otrādi. Mēs visu ļaujam ierobežot un tikai tad rakstām likumā, ka nes pilnu atbildību. Nē. Tātad ir divas lietas, kurām ir jābūt (uz to ir vērsts arī šis priekšlikums), - ka tikai pats farmaceits veido aptieku, ka viņam ir par savas aptiekas nodarīto kaitējumu pilnībā jāatbild ar savu personisko īpašumu un ka viņa īpašumam ir obligāti jābūt apdrošinātam. Jo, ja viņam nekā mājās nav, ko tad mēs no viņa saņemsim? Tā ka es aicinu tālāk pilnveidot šo likumu un atbalstīt šo priekšlikumu. Un šeit ietverto vēl ir par maz. Ir jāiet vēl tālāk! Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es kategoriski aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt viena iemesla dēļ. Mēs te nupat noklausījāmies šo garo lekciju par ierobežoto vai neierobežoto atbildību. Ja turpinām šo domu, tad iznāk tā, ka mēs nonāksim līdz situācijai, ka pārtikas veikalu drīkstēs atvērt tikai cilvēki, kam ir pārtikas tehnologa diploms. Protams, cunfte sevi sargā, to dara gan advokāti, gan arī visi citi, to mēs visi labi zinām. Arī tādā kvazilikumīgā formā. Kā es saprotu, lobijs ir nopietns, tāpēc redzam šeit arī ārstus uz skatuves. Man kā cilvēkam svarīgas ir tikai divas lietas. Pirmā. Lai tam, kas man tās zāles ražo, būtu farmaceita diploms. Lai tam, kas vada to aptieku, tas būtu. Taču cita lieta ir jautājums par to, kam tā pieder. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tā ir nepārprotama konkurences ierobežošana, tā ir tirgus ierobežošana. Es uzskatu, ka tā darīt nedrīkst. Protams, man daudzi piedēvēs to, ka es pārstāvu kaut kādas milzīgi lielas ārzemju farmaceitiskās firmas. Nezinu, diemžēl nē... Taču, kas attiecas uz to domu, ka farmācija nav bizness, tās ir galīgas muļķības. Farmācija ir kādā ceturtajā vai piektajā vietā, spriežot pēc visām lielajām peļņas summām, ja mēs ieskaitām pat ieročus, naftu un vēl vienu otru lietu... Tā ka es nekādā gadījumā tam nepiekritīšu. Nu, protams, zaudēsim, zaudēsim. Nevar būt tā... Profesija - pilsonis, profesija - latvietis, un tad būs profesija - farmaceits... Un 51%... Iedomājieties, ka es esmu farmaceits un man naudas nav. Kādam nauda ir, taču es ar viņu pat nevaru saiet kopā, jo man ir jābūt 51 procentam... Jābūt naudai. Tad ir jātaisa kaut kādi trasti, opciju līgumi un tā tālāk. Tā visa beigu beigās ir tikai “falša” lieta. Es kategoriski ierosinu to neatbalstīt. Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Aptiekas un farmaceitiskā sfēra tomēr nav vienkāršs bizness. Nav vienkāršs bizness nedz Latvijā, nedz daudzās Eiropas valstīs, par kurām mums šeit ir dati. Tā ir stingri reglamentēta sfēra, kur - tāpat kā zvērinātiem revidentiem, notāriem, advokātiem - ir jābūt simtprocentīgai atbildībai. Nevar stipras iedarbības zāles izsniegt sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tas ir patērētāju interesēs. Un patērētāju interesēs arī ir tas, ka farmaceits atbildētu ar visu - ar sertifikātu, licenci, diplomu un arī ar uzņēmumu. Un, ja viņš ir negodīgs un veic savus pienākumus negodīgi, tad šāds uzņēmums vienkārši tiek likvidēts un tas vairs nepastāv. Atšķirībā no pašreizējās prakses, ka tagad jebkura fiziskā vai juridiskā persona drīkst izveidot aptieku, vienkārši tiek nomainīts algotais cilvēks - farmaceits. Otrais ir valstiskais faktors. Pakāpeniski šāda, no vispārējā biznesa viedokļa raugoties, ļoti liberāla norma veicina to, ka Latvijā izveidosies dažas - tikai dažas aptieku ķēdes, kuras ir saaugušas ar vairumtirdzniecības bāzēm un tālāk ar ražotājiem. Šādas aptieku ķēdes novedīs pie tā, ka atkal tiks iedragātas patērētāju intereses. Pēc gadiem pieciem vai septiņiem jūs varēsiet nopirkt tikai dažu veidu aspirīnu vai to, ko šie ražotāji izplatīs. Nākamais - sociālais faktors. Nevienam nav noslēpums, ka aptieka un farmācijas bizness ir tipisks mazā biznesa piemērs, un Latvijā pastāv simtiem šādu uzņēmumu, kur viena ģimene ir izveidojusi aptieku un pelna sev iztiku. Šāda superliberāla norma novedīs pie tā, ka simtiem cilvēku zaudēs darbu, bet kopumā tie būs tūkstoši, rēķinot arī viņu ģimenes locekļus, un tā mēs iedragāsim mazā un vidējā biznesa attīstību, par kuru tik daudz un plaši mēdzam runāt. Protams, šī likuma norma neatrisina visu, bet tomēr ievērojami piebremzē tos negatīvos faktorus, kurus es šeit jau uzskaitīju, tāpēc es aicinu atbalstīt labklājības ministra viedokli. Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija). Godātie kolēģi deputāti! Mani rosināja uzstāties debatēs Linarda Muciņa teiktais. Ja mēs būtu 19.gadsimta beigu posma parlamenta deputāti un ja mums blakus atrastos aptieka, kur strādā farmaceits un provizors, kas ieguvis attiecīgo izglītību, un kur vienīgais instruments būtu pulverīšu kaudzes, menzūra un piestiņa, ar ko viņš gatavotu šīs zāles, tad patiešām šis cilvēks veiktu šādu individuālo darbu, specifisku darbu, kas nav pielīdzināms 21.gadsimta sākuma zāļu tirdzniecībai, tas ir, mazumtirdzniecībai, kas ir klasisks bizness, klasiska tirdzniecība un uzņēmējdarbība. Tās specifiskās iezīmes, Muciņa kungs, kuras jūs minējāt un uz kurām ir balstīta Vācijas šī attiecīgā likumdošana, ir absolūti novecojušas. Diemžēl jāsaka atklāti, ka, vērtējot šo nodarbes veidu, tas šobrīd šajos mūsu modernās rūpniecības apstākļos ir kļuvis daudz tuvāks klasiskajai preču tirdzniecībai. Diemžēl, Muciņa kungs, tas mums ir jāatzīst. Paldies par uzmanību! Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Otro reizi. L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo Jāni Lagzdiņ un reizē arī cienījamo Ivar Godmani! Diemžēl man ir jāsaka, ka mēs nevaram būt ideāli speciālisti visās jomās. Ne katrs no mums ir speciālists jautājumos, kas ir saistīti ar atsevišķu biznesa veidu - ar piensaimniecību vai ar siera ražošanu, vai ar kaut ko citu, un mēs vienmēr aicinām ieklausīties šajos speciālistos, paņemt šos farmaceitu izdotos žurnālus, pārskatīt tos, atrast tur rakstus, kas ir publicēti par šo juridisko jautājumu. Vai kāds to ir izdarījis? Es ļoti šaubos. Taču man šie raksti ir savākti, jo es vienmēr esmu interesējies par šīm brīvajām profesijām, par to unifikācijas un regulācijas nepieciešamību Latvijā, kur absolūti viss ir atstāts brīvai pašplūsmai, absolūtai neregulēšanai. Tikai muļķa juristi ir uztaisījuši Advokatūras likumu un Notariāta likumu, kur viss ir noteikts, - tas, ka viņiem ir jābūt obligātajai apdrošināšanai, ka viņiem ir pilna atbildība. Viņi ir tie muļķi, bet pārējie taisa biznesu un ierobežo savu atbildību. Farmaceiti, revidenti, ārsti un tā tālāk taisa SIA, kam normāls ārvalstu iebraucējs iet garām un jautā: “Kas tās jums tur par SIA? Kā ārsts var ierobežot savu atbildību, ja viņa pacients nomirst vai ja viņu kaut kas, paldies Dievam, nenoved līdz nāvei?” Tātad - ko es gribu pateikt? Pirmais. Farmācija nav aptieka. Farmācija ir milzīga biznesa nozare, kurā ķīmiskā rūpniecība ražo zāles, kur ir lieltirgotavas un tā tālāk un uz kurām attiecas biznesa noteikumi. Tas ir pareizi, bet galaposms ir aptiekas, un aptiekas netiek regulētas. Aptiekas sastāda tikai varbūt vienu ceturto daļu no visas šīs lielražošanas un biznesa ķēdes. Otrām kārtām. Konkurence nav samērojama ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumu, tas ir ļoti svarīgs Eiropas princips. Atvainojiet, vai varu runāt vēl vienu minūti? Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz vēl vienu minūti. Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu! L.Muciņš. Konkurence, brīva konkurence, šeit jāsabalansē ar patērētāju tiesību aizsardzību. Mēs ar lielu pacēlumu pieņēmām likumu, kas saistīts ar patērētāju tiesību aizsardzību, bet šis ir viens no principiem, kādā veidā tikai diplomēts farmaceits, kontrolējot un vadot aptieku, nodrošina šo patērētāju tiesību aizsardzību, jo te daudzi jautājumi nav tā vienkārši kā preču tirdzniecībā noregulējami tikai ar likumu normām: sak, ja saņemu sliktu preci, tad es tev atdodu atpakaļ, un viss kārtībā. Es tātad esmu atbildējis arī Lagzdiņa kungam, ka aptiekas nav uzņēmējdarbība, turpretī ķīmiskās ražotnes, lieltirgotavas tādas ir... jā, tā ir uzņēmējdarbība, bet apakšējam, pēdējam slānim - cilvēkam, farmaceitam, ir citāda regulācija. Un pēdējais. Ja mēs gribam būt Eiropā un uzskatām, ka mēs esam Eiropā, tad ņemsim vērā Eiropas tradīcijas. Lūdzu, paskatieties uz Eiropu! Nu paskatieties! Paceliet degunu druscītiņ augstāk par savām interesēm. Man ir... Protams, es gribu ticēt, ka mēs neesam dažādi ietekmēti - es esmu par to pārliecināts - no šo “ķēžu” puses, bet tomēr paskatīsimies uz Eiropu un sekosim tiem paraugiem, kas ir tur atrodami. Paldies. Sēdes vadītājs. Anna Seile. A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Cienījamie deputāti! Es neesmu farmaceits, bet tomēr gribu atzīmēt, ka uzņēmējdarbībā ir īpašas formas, kurās ir vajadzīga speciāla atbildība un tātad arī īpaša kvalifikācija. Un, piemēram, kas notiktu tad, ja notariālo kantori vai advokātu biroju vadītu persona, kurai ir pamatskolas izglītība? Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību! P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”). Manu uzstāšanos šoreiz izprovocēja cienījamais Lagzdiņa kungs. Lagzdiņa kungs, jūsu priekšstats par aptiekām tiešām ir gluži vai vienā taisnē novelkams, sākot no aptiekāra, kurš pagājušajā gadsimtā, jūsu vārdiem runājot, ar piestiņu un miezeri sagatavoja pulverīšus, līdz aptiekāram, pie kura jūs varat aizskriet un nopirkt analgīnu vai cipramilu. Es piebildīšu, ka, lai arī cik dīvaini tas būtu, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju par medicīnu ir priekšstats, ka viņi tiešām par medicīnu zina visu un paši ir gana gudri, bet, raugoties no tāda paša viedokļa, es uzskatu, ka es ļoti labi zinu advokatūru un ka es jebkurā mirklī varētu šodien iet un mēģināt startēt kā jurists. Aptiekāra zināšanas neaprobežojas tikai ar analgīna un cipramila pārdošanu. Es minēšu kādu piemēru, kas ir ļoti tuvs Leona Bojāra teiktajam, jo viņš jau apmēram četras reizes šodien iejaucās sarunās par vakcīnām. Lai vakcīnu varētu izmantot, ļoti būtiski ir uzturēt aukstuma ķēdi. Aukstuma ķēde nozīmē saglabāt vakcīnu, teiksim, difterijas vakcīnu, no 0 līdz -2o temperatūrai, pie tam šāda ķēde jāsaglabā, sākot no rūpnīcas un beidzot pat ar to mirkli, kad vakcīna tiek ievilkta injekcijas šļircē, un tas salīdzinoši ir ļoti sarežģīts process, jo arī pārvadāšanas laikā no vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecības vietām visos šajos posmos daudzām vakcīnām un daudziem medikamentiem ir jāievēro speciālas glabāšanas vai aukstuma ķēdes. Un to diemžēl nezina pat ārsti, to lielākoties zina farmaceits, kurš ir pilnībā atbildīgs par to, lai šīs zāles, kuras nonāk līdz pacientam, būtu labi saglabātas, lai tās būtu kvalitatīvas, lai tām būtu ievēroti visi tie standarti, kuri pasaulē ir noteikti, un lai cilvēku iespējami pasargātu no ļaunprātībām. Patiesībā lai aizsargātu pacienta tiesības. Šā iemesla dēļ es ļoti lūdzu nenopulgot tādu profesiju, kuru cilvēki mācās 5 gadus un, ticiet man, mācās ļoti nopietni. Tā ir farmaceita profesija. Tad ļausim viņiem pilnībā atbildēt par savu veikto darbu, nevis liksim par viņu darbu atbildēt kādam citam, kuram nav pat nojausmas par šo specialitāti. Ļausim viņam pašam atbildēt! Un otrkārt. Nelaidīsim varbūt iekšā šeit arī citu biznesu, kur lielāko tiesu aiz pretējā viedokļa slēpjas vēlme ielaist te kādu starptautisku biznesu, kas šeit ļoti labprāt izveidotu aptieku tīklu, un viņiem ir ļoti bīstami šādi priekšlikumi, kādu šoreiz ir iesniedzis labklājības ministrs. Es aicinu balsot par labklājības ministra priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Inese Birzniece. I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātie kolēģi! Šeit nav runa par jauna likuma izveidošanu, šeit ir piedāvājums grozīt spēkā esošā likuma tekstu, kas ir pavisam kaut kas cits, nekā šodien veidot pirmo reizi pieņemamu Farmācijas likumu. Tagad mums ir jāsalīdzina, kas tiek mainīts. Pašlaik 59.pants paredz, ka speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai izsniedz vienai juridiskajai personai, ja tās dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona. Tāda ir šodien pastāvoša kārtība, bet tagad grib šo kārtību ierobežot. Es pilnīgi piekrītu tam, ko deputāts Godmanis šodien teica, ka šis ir tīrais konkurences ierobežojums. Diemžēl man ir jāatzīst, ka deputāta Ražuka teiktais to pilnīgi atklāj, jo viņš saka, ka ir jābremzē šī kustība uz šo lielo veikalu tīklu, nevis jāaizsargā mazais bizness. Ir veids, kā aizsargāt mazo biznesu, bet ar šādu grozījumu tas nav likumīgi, tas ir nelikumīgs konkurences ierobežojums. Šeit tiek runāts, it kā konkurence veido pretrunu ar patērētāju interesēm. Teiksim, es esmu patērētājs. Kas mani interesē? Mani interesē tas, lai es saņemtu kvalitatīvas zāles. Tas neiespaido, no kura… svarīgāk ir tas, ka man izsniedz tas farmaceits, kurš tur strādā, ar kuru es runāju, nevis tas, kam pieder. Mani arī interesē tas, lai zāles ir par lētāku cenu, jo, ja ir lielāka konkurence, ir arī lielāka tieksme pēc lētākām cenām. Man ir interese arī par to, lai es saņemtu zāles, kas nav pazīstamas tikai ar vienas firmas nosaukumu, kā saka angļi, generic zāles, bet arī zāles, ar ko var atvietot kādā zināmā receptē minētās. Kas mani uztrauc kā patērētāju Latvijas aptiekās? Tas, ka aptiekās var nopirkt bez receptes zāles. Bez receptes! Es to nevaru saprast, ka tas vēl arvien notiek Latvijā. Tas ir tas, kas būtu jāierobežo, nevis jāveic šāda veida konkurences ierobežojumi. Ir ļoti jauki, ka cilvēki runā par Eiropas praksi, bet šī tabula, kas ir par Eiropu… tur nav visas Eiropas Savienības valstis, tā ir tik šaura tabula, ka tikai… tur nav redzams, vai šī ir reglamentēta sfēra… jā, tā nestāsta man, kādā veidā tiek reglamentēts, kādi ir ierobežojumi, un, ja cilvēki grib teikt, ka šis nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, tad mūsu pienākums… Tas pašlaik eksistē Eiropas līguma ietvaros, kur ir četras pamatbrīvības un ir arī kapitāla kustības brīvība, uzņēmējdarbības brīvība, bet šis ir klajš ierobežojums spēkā esošajai normai uzņēmējdarbībā. Tādēļ visu šo iemeslu dēļ es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītājs. Aija Barča. A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mani beidzot izaicināja atnākt līdz tribīnei pēc diezgan ilgas mūsu kolēģu uzstāšanās. Ko es vēlētos pateikt? Godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Mums acīmredzot, izskatot šo priekšlikumu, ko iesniedzis labklājības ministrs, ļoti labi vajadzētu padomāt, kas notiek Eiropā. Un to mums ļoti skaidri komisijas sēdē pauda Labklājības ministrija. Mēs iepazināmies ar šiem dokumentiem, pārbaudījām un redzējām, cik ļoti liela kārtība un ļoti liela stingrība ir noteikta Eiropas valstīs. Ja kādu tas interesē, to var pētīt un izpētīt. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šodien saprastu, ka šajā gadījumā, runājot par 48.priekšlikumu, mums vajadzētu runāt arī par ārstu praksi. Tās ir praktiski divas lietas, kuras ir vienādas, un tur nevar būt tā, ka es ieeju šajā aptiekā un mani apmierina tas, ka šīs zāles ir lētākas. Šīm zālēm ir jābūt kvalitatīvām! Un kādēļ Sociālo un darba lietu komisija, ilgstoši diskutējot, tomēr atbalsta šo 48. - labklājības ministra priekšlikumu? Tikai tādēļ, lai mēs beidzot sāktu domāt par pacientu aizsardzību un par pacienta tiesībām saņemt šīs kvalitatīvās zāles. Ko vēl es gribētu teikt? Es pilnībā atbalstu Muciņa kungu un vēlos, lai arī pozīcijas deputāti viņā ieklausās, ka, lūk, tā ir reglamentētā darbība un reglamentētā sfēra. Taču redziet, ir vēl viena tāda lieta, turklāt varbūt nemaz ne tik jauka, ejot uz Eiropu. Ja mūsu aptieku īpašnieki būs, teiksim, ļoti godājami automehāniķi, inženieri un tā tālāk, tad viņi ar vieglu sirdi atlaidīs farmaceitu, kurš būs uzņēmies tirgot nereģistrētas zāles, saņemtas nez no kurienes. Šis farmaceits zaudēs savu sertifikātu, viņš vairs tur nestrādās, bet viņa vietā pieņems nākošo farmaceitu, kurš atkal, iespējams, darīs to pašu. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šodien ielūkotos un saprastu arī to situāciju, kāda pašreiz ir pie mums un kāda tā varētu izveidoties. Un tad es vēl no dažiem kolēģiem dzirdu, ka Sociālo un darba lietu komisija lobē Labklājības ministriju. Man ļoti rūgti bija to dzirdēt, bet man gribētos teikt tā: Sociālo un darba lietu komisijā nenotiek diskusijas par politiskām tēmām. Mēs komisijā cenšamies runāt par profesionālām lietām, un mēs vairākkārt atgriežamies pie jebkura jautājuma, kamēr mēs izdiskutējam un kamēr visi komisijas locekļi saprot, kādēļ tas tā ir. Un neviens lēmums šeit, arī runājot par 48.priekšlikumu, netiek pieņemts, kamēr komisijas locekļi kaut ko nav sapratuši. Es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt 48.priekšlikumu - labklājības ministra priekšlikumu, kuru izskatīja komisija un vienbalsīgi nolēma to atbalstīt. Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, es tomēr gribētu piekrist Godmaņa kungam, Lagzdiņa kungam un Birznieces kundzei, jo šajā konkrētajā labojumā ir runa par aptieku atvēršanu. Es negribētu, ka tiek jaukta farmaceitu privātprakse ar zāļu tirgotāju praksi. Pretēji advokātiem - likums “Par advokatūru” nosaka, ka advokātu darbība nav darbība ar nolūku gūt peļņu, - zāļu tirgotāji tomēr peļņu gūst. Tātad tas ir skaidrs pierādījums, ka tā nav privātprakse, bet uzņēmējdarbība. Lai kontrolētu aptiekas kvalitāti, gan darbinieku kvalitāti, gan to, kā šī aptieka varētu strādāt, tiek izsniegtas speciālas atļaujas, licences, un šīs atļaujas nedrīkst izsniegt tajā gadījumā, ja atļaujas izsniedzējiem ir šaubas par aptiekas darbības kvalitāti. Tādēļ es arī uzskatu, ka šis būtu uzņēmējdarbības ierobežojums un ka šādu priekšlikumu tomēr atbalstīt nevajadzētu. Sēdes vadītājs. Juris Sinka. J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Dāmas un kungi! Es tikai gribēju norādīt uz brīvvalsts laiku. Brīvvalsts laika likumi noteica, ka aptiekas īpašniekam pašam nebija jābūt farmaceitam. Taču, ja viņš pats nebija farmaceits, viņam bija jāpieņem aptiekas vadītājs - pilnīgi kvalificēts farmaceits, kas tad uzņēmās visu atbildību par zālēm, kuras viņš vai nu pats sagatavoja, vai tirgoja. Protams, pa starpām bija arī zāles, kurām nevajadzēja receptūras, bet tas tā ir visās pasaules aptiekās. Tajā ziņā es varu apmierināt Birznieces kundzes neizpratni. Brīvvalsts laikā tas tā bija. Man personīgi ir zināms viens tāds gadījums: aptiekārs bija farmaceits, viņš nomira, un viņa atraitne, tās aptiekas īpašniece, dēlu izglītodama par farmaceitu, starplaikā pieņēma provizoru, kas pilnīgi pārvaldīja šo aptieku. Tāds bija toreiz likums. Tā ka to jautājumu ir vērts pārdomāt. Un, cik man zināms no bērnības, mūsu aptiekas darbojās tīri labi. Kaut kas līdzīgs ir arī Vācijā. Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikā zāļu aprite ir apmēram 260 miljonu dolāru apmērā. Tāpēc jau arī notiek šie strīdi. Ļoti, ļoti ienesīgs bizness! Visiem jau patīk saņemt tādu lielu peļņu. It sevišķi, ja pārdod - vienalga, vai tās ir zāles vai kaut kas cits, - divreiz dārgāk, nekā tas tiek realizēts citās pasaules valstīs. Apiņa kungs, mani patiešām uztrauc tas, ka jūs aizstāvat principu, ka Latvijā var atļaut darīt visu to, ko neatļauj Eiropas Savienības valstīs. Par zāļu tirdzniecību jāteic, ka man nemaz neradīsies izbrīns, ka drīz vien antibiotikas un citas zāles varēs nopirkt veikalos, kur pārdod suņu vai kaķu barību, vai pārtikas veikalos. Nu, var jau arī pārdod saimniecisko preču veikalos... Vajag padomāt, ko mēs darām! Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - otro reizi. I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”). Godājamie kolēģi! Dažas replikas vai atbildes uz iepriekš teikto. Atgādinu cienījamajam deputātam Sinkas kungam, ka likums, kas regulēja uzņēmējdarbību 40.gadu Eiropā, bija drusku savādāks nekā tas, kas ir šodien Eiropas Savienības valstīs. Atbilde deputātei Barčas kundzei. Zāles var būt lētas un kvalitatīvas vienlaicīgi. Šīs īpašības neizslēdz viena otru. Vēl viens jautājums, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir tāds. Ja pieņemam šo tekstu, nav pārejas noteikumu, kuri noteiks, kas notiks ar tām aptiekām, kam šodien ir speciāla atļauja pēc esošā likuma normas. Tagad mainās likums, un tur nav pārejas noteikumu. Padomāsim par analoģiju: ja mēs gribam noteikt, ka aptieku īpašniekiem, ne tikai aptieku vadītājiem, ir jābūt ar farmaceita izglītību, vai nebūs pareizi, ka visi vēlētāji sāks prasīt, ka deputātiem jābūt ar juridisko izglītību, jo viņi ir likumdevēji? Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi. P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”). Ar cieņu izturēdamies pret Ineses priekšlikumu, lai turpmāk visi deputāti būtu ar juridisko izglītību, es tomēr, kamēr es šeit vēl esmu, dažus vārdus teikšu pārsvarā par jautājumiem, kas skar medicīnisko izglītību. Es vēlētos teikt, ka mums nekādā gadījumā nevajadzētu vis skatīties uz Amerikas pusi. Pašlaik pasaulē tā ir vieta, kurā lieto visvairāk zāļu, lieto absolūti nekontrolēti. Viņi patiesībā pārtiek no zālēm, nevis tā kā mēs - viens no otra. Es vēlētos vairāk pievērst jūsu uzmanību kontinentālās Eiropas stabilajai jurisdikcijai, kura nosaka, ka ir brīvās profesijas - un ka tās brīvās profesijas ir ne tikai advokāts, notārs, bet arī dažas no medicīniskām profesijām. Mūsu mērķis, ko mēs esam jau sen definējuši, ir tas, ka ārsta prakse stāv pāri visam. Tas ir, mēs stāstīsim cilvēkiem, ka vēlamies, lai ārsts visā atbildībā atbild par savu darbu. Tieši tāds pats medicīnas profesionālis ir aptiekārs, un mēs vēlamies, lai arī aptiekārs simtprocentīgi atbild par savu darbu. Lai tā nebūtu sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā nepārtraukti kāds cits mēģina atbildēt viņa vietā vai vispār neatbild neviens. Mūsu uzdevums ir, teiksim, veicināt šo aptiekāra darbu un ļaut viņam strādāt, un tajā pašā laikā prasīt no viņa pilnu atbildību gan par zāļu kvalitāti, gan par... teiksim, korektu darbu ar pacientu. Tā ir, cienījamie kolēģi, pacienta tiesību aizsardzība. Es jūs šoreiz aicinu balsot par pacientu tiesību aizsardzību. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. R.Ražuks. Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ļoti labi saprotama viedokļu dažādība vai polarizācija šinī jautājumā. Jo tiešām ir nepieciešams laiks, lai, tāpat kā tas bija ar ģimenes ārstiem, izprastu līdz galam aptieku biznesa un farmaceitiskās prakses jēgu un būtību. Es esmu svēti pārliecināts, ka agri vai vēlu absolūtais vairākums deputātu izpratīs to tāpat, kā to ir izpratuši, ilgstoši strādājot, visi Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kam bija tā iespēja iepazīties no pirmavotiem ar esošo situāciju un šīs nozares pamatprincipiem. Es to saprotu. Taču es nevaru piekrist cienījamās deputātes Birznieces teiktajam, ka tas ir pretlikumīgi un neatbilst Eiropas normām. Nekā nebija! Piedāvāto grozījumu Farmācijas likumā liek ieviest Eiropas Savienības līguma konsolidētais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, 11.sadaļas 190.pants. Tur 109.lappusē ir noteiktas prioritātes patērētāju tiesību aizsardzības jomā, nosakot reglamentētajā sfērā valsts politiku, īpaši rīcību patērētāju veselības un drošības garantijai. Gatavojot šo priekšlikumu, tika izpētīta ārvalstu pieredze patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos farmācijas jomā. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā nr. 85/432 noteiktajam par likumu un normatīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā, šo mērķu sasniegšanai dalībvalsts var veidot savu sistēmu, lai kontrolētu aptieku veidošanu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma ietvaros. Tas viss pastāv un funkcionē. Princips, ka vienam farmaceitam ir viena aptieka, eksistē Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Francijā, Holandē. Visās valstīs pilna atbildība ir farmaceitam. Valsts regulē pat peļņas iegūšanu, veic finansiālo regulēšanu visās manis minētajās valstīs - Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Holandē. Aicinu atbalstīt šo labklājības ministra priekšlikumu, kas būtu pirmais solis šīs sfēras sakārtošanā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu! R.Ražuks. 49. - deputāta Oļega Deņisova priekšlikums. Nav guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts. R.Ražuks. 50. - labklājības ministra priekšlikums - guva atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 51. - labklājības ministra priekšlikums - ir arī guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man ir ārkārtīgi grūti runāt pēc nacionālā farmācijas biznesa izputināšanas, bet es to darīšu. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Dokuments nr.2028. 1.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, un tas nav guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. R.Ražuks. 2.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.3. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 4. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.6. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4., 5. un 6.priekšlikumu. R.Ražuks. 7.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.8. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. R.Ražuks. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 9. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir noraidīts. Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. R.Ražuks. 10. - labklājības ministra priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 11. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.12. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 13. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.14. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 15. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.16. Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. R.Ražuks. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 19. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.20. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 22. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.23. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 27. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.28. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 29. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 30. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 31. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 32. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.33. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 34. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 35. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 36. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir noraidīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. R.Ražuks. 37. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.38. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 39. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. R.Ražuks. 40. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. R.Ražuks. 41. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - nav guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. R.Ražuks. 42. - labklājības ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.43. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 44. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.46. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45. un 46.priekšlikumu. R.Ražuks. 47. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums - nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 48. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. R.Ražuks. 49. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. R.Ražuks. 50. - labklājības ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.51. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Juridiskā komisija sanāks tūlīt pārtraukumā uz sēdi. Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jāzeps Šņepsts, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns un Oskars Grīgs. Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons. J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2009. Uz trešo lasījumu Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir iesniegti divi priekšlikumi. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izteikt 193.pantu “Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem...” un tālāk kā tekstā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. J.Ādamsons. Arī 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas piedāvā papildināt Krimināllikumu ar jaunu 193.1 pantu - “Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem”. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns. M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2003. Pirmais labojums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts. Tas ir 32.pantā. Lūdzu arī jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. M.Lujāns. Arī otrais ir atbildīgās komisijas labojums, un arī tas ir atbalstīts. Lūdzu arī jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. M.Lujāns. Vairāk labojumu nav. Lūdzu nobalsot trešajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts. Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis. I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs kārtējo reizi bijām atvēruši, aizvēruši, atkal atvēruši un tagad atkal veram ciet likumu “Par akciju sabiedrībām”. Es gan nezinu, vai tā ir laba prakse, ka tik bieži mēs mainām likumus, bet tas ir fakts. Mēs esam patlaban gatavi trešam lasījumam, komisija priekšlikumus ir izskatījusi, un jūsu priekšā ir dokuments, kura numurs ir 2006. 1.priekšlikums ir 2.lappusē. Tas saņemts no deputātes Ingrīdas Ūdres. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.2. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu. I.Godmanis. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no deputātes Ingrīdas Ūdres, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. I.Godmanis. Arī 5. ir līdzīga situācija. Mēs komisijā ņēmām vērā Ingrīdas Ūdres priekšlikumu, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. 7. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. I.Godmanis. 8.priekšlikums ir saistīts ar ārvalstu ieguldītājiem. Mēs esam atstājuši veco redakciju, tātad neatbalstām šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. I.Godmanis. 9.priekšlikums. Mēs ļoti rūpīgi konsultējāmies ar Juridisko biroju, bet neatradām par iespējamu atbalstīt 9.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. I.Godmanis. 10.priekšlikumu iesniegusi Ingrīda Ūdres kundze, tātad tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. Tātad redakcionāli vēl ir precizēts teksts 12.lappusē, kur vārds “var” aizstāts ar vārdu “drīkst”. Tāda ir piedāvātā redakcija. Sēdes vadītājs. Paldies. I.Godmanis. 11.priekšlikums, kas saņemts no deputātes Ūdres kundzes, ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. I.Godmanis. Taču nav atbalstīts 12.priekšlikums. Tas, godīgi sakot, noticis tāda iemesla dēļ, ka rezerves tērēt dividendēs - tas, pēc komisijas domām, tomēr nozīmē maldināt akcionārus. Ne tikai akcionārus, bet, patiesību sakot, maldināt tos, kuri ar šo akciju sabiedrību ir attiecībās. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. I.Godmanis. Rezerves faktiski uzkrāj kapitālam, un, ja viņi, teiksim, saka, ka uzkrāj kapitālam, bet tajā pašā laikā izmaksā dividendēs, tad rodas problēma visiem kreditoriem un tā tālāk. Tāds ir komisijas viedoklis. Tālāk ir 13.priekšlikums - Ūdres kundzes priekšlikums -, un tas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. Tātad mēs tomēr neesam atbalstījuši 14.priekšlikumu, uzskatot, ka esam konservatīvāki. Mēs uzskatām, ka tomēr kapitalizēt kreditoru saistības, ja tās ir tik milzīgas, nedrīkst. Tas nav pārāk liberāli, bet tomēr tā ir zināma konservatīva pieeja. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. I.Godmanis. Tagad attiecībā uz 15.priekšlikumu. Mēs to neatbalstījām tāpēc, ka eksistē atsevišķs likums par kredītiestādēm, un tas nosaka kapitalizācijas kārtību bankās. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Godmanis. Latvijas Banka ļoti rūpīgi skatās, vai drīkst kapitalizēt, piemēram, lielus kreditorus. Faktiski ir saglabāta iepriekšējā redakcija. Arī deputātes Ūdres 16.priekšlikumu, kas attiecas uz šo redakciju, mēs neesam atbalstījuši. Lai gan tur nekādas lielas atšķirības nav, tomēr mēs palikām pie vecās redakcijas. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Godmanis. Tālāk redakcionāli ir precizēts teksts, kas ir saistīts ar 47.panta pirmās daļas ceturto teikumu. Sēdes vadītājs. Paldies. I.Godmanis. Tīra redakcija jāpievieno. Tātad mēs esam palikuši pie konservatīvas formas attiecībā uz akciju kapitāla samazināšanu. Tā ir viena no bīstamākajām lietām, ka akcionāri pieņem lēmumu mazināt savu kapitālu, tāpēc mēs arī neesam atbalstījuši 17.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu! I.Godmanis. Atbalstījuši esam 18.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. Tātad 19.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši. Varētu teikt tā: to teksta pirmo daļu mēs neesam atbalstījuši, otro daļu faktiski esam atbalstījuši, un nu jūs redzat šo galīgo tekstu pēdējā ailītē, kur ir skaidri un gaiši pateikts, kas notiek tajā gadījumā, ja akciju sabiedrība zaudē kapitālu. Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre. I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību tikai tam, ka zaudēt trešo daļu pamatkapitāla īstenībā nemaz nav iespējams, jo pamatkapitālu var tikai samazināt, un tas ir noteikts likuma 47.pantā. Ja ko var zaudēt, tad tas ir pašu kapitāls. Man gan grūti ir pašreiz izskaidrot visas grāmatvedības nianses, bet, ja mēs pieņemam, ka esam ieguldījuši akciju kapitālā 1000 latu naudā un esam iztērējuši 300 latus no šīs naudas, tad tas nenozīmē, ka mēs esam samazinājuši vai zaudējuši pamatkapitālu, bet, ja mums ir radušies 300 latu lieli zaudējumi, tad mēs paši savu kapitālu esam samazinājuši līdz 700 latiem. Un tādēļ ir šis priekšlikums, lai, teiksim, kliedētu šo nesaskaņu, kas rodas starp likumu par akciju sabiedrībām un tiem likumiem, kuri nosaka grāmatvedības uzskaiti. Tādēļ es lūgtu atbalstīt 19.labojuma gan pirmo, gan otro daļu. Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Ivars Godmanis. I.Godmanis. Es varu izteikt, protams, komisijas viedokli, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka Ūdres kundzes priekšlikumā ir loģika, jo tik tiešām paša kapitāls ir tas kapitāls, kas satur sevī pamatkapitālu, rezervi, peļņu vai zaudējumus, un tas ir tas kritērijs, kuru mēs skatāmies, kā tas tiek zaudēts. Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikuma pirmās daļas pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 35. Priekšlikuma pirmā daļa ir atbalstīta. Pret otro daļu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu! I.Godmanis. 20.priekšlikumu mēs neatbalstām. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Godmanis. Mēs paliekam pie tās situācijas, kāda bija attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem. Līdzīgs ir 21.priekšlikums, kas arī ir saistīts ar ārvalstu ieguldījumiem. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. 22.priekšlikums ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. 23.priekšlikums ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates par 23.priekšlikumu. Andris Šķēle. A.Šķēle (Tautas partijas frakcija). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu 23.priekšlikumu, pirms jūs to atbalstāt vai noraidāt, nedaudz izvērtēt no tām pozīcijām, ko mēs dzirdējām pirms vēlēšanām, kad daudzi solīja atbalstu mazajam un vidējam uzņēmējam. Iedomāsimies mazu ārpus Rīgas, ārpus pilsētas, izveidotu akciju sabiedrību: kādi trīs vai pieci vietējā pagasta cilvēki darbojas akciju sabiedrībā, kur apgrozījums ir ļoti neliels, relatīvi neliels, un, lai izpildītu šo likumā iestrādāto normu, viņiem nāksies papildus tērēt līdzekļus, varbūt pat algot speciālu grāmatvedi, lai uzrādītu gada pārskatā naudas plūsmu. Es domāju, ka priekšlikums, ko ir izteikusi deputāte Ingrīda Ūdre, principā būtu atbalstāms, bet tajā būtu jāparedz diferenciācija. Es nedomāju, ka visiem mazajiem uzņēmējiem būtu jāuzliek par pienākumu sastādīt naudas plūsmas pārskatu. Varētu parādīties kritēriji - varētu vadīties vai nu pēc akciju sabiedrības kopējā apgrozījuma, vai pēc kādiem citiem kritērijiem. Ja mazam uzņēmumam - trīs cilvēku akciju sabiedrībai, kuras apgrozījums ir 50-100 tūkstoši latu gadā, - tagad vēl būs jātērē līdzekļi naudas plūsmas atspoguļošanai, tad, es domāju, tas priekšlikums ir vērsts pret mazo un vidējo biznesu. Pirms atbalstāt, aicinu ievērtēt arī šo niansi. Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”). Pilnībā piekrītu Šķēles kungam, taču man jāpiekrīt arī Ūdres kundzei. Šis likums gan spēkā būs tikai pusgadu, bet es gribu pateikt motīvus, kas mudināja komisiju pieņemt šo redakciju. Šī redakcija ir precīza kopija no spēkā esošās likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” redakcijas. Mēs nevaram producēt likumus tā, ka vienā ir rakstīts šādi, bet otrā likumā ir rakstīts pretēji, un atstāt, es nezinu, kādai brīvai interpretācijai jautājumu par to, kurš tad no likumiem šobrīd ir jāpilda. Šķēles kungam ir liela taisnība, bet vēl lielāka taisnība ir likumam, kas jau ir spēkā. Un, ja mēs šo normu dublējam šajā likumā, tad to darām, tikai balstoties uz jau pieņemtajām normām, Šķēles kungs. Taču likums būs spēkā tikai pusgadu. Un tad Muciņa kunga garadarbs nāks tautai priekšā, un tur tad viss būs noteikts, es domāju. Es netaisnojos… Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre. I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu uzsvērt tikai vienu lietu. To, kā veikt uzskaiti uzņēmumos, to skaitā arī akciju sabiedrībās, regulē vairāki likumi, to skaitā likums par uzņēmumu gada pārskatiem, un arī tie normatīvie akti, ko ir apstiprinājusi Latvijas Banka. Un, ja mēs runājam konkrēti par šo naudas plūsmas pārskatu, tad man jāteic, ka, liekas, šis ir viens no visvienkāršākajiem atskaites elementiem. Drīzāk varētu būt sarežģītāk dažiem grāmatvežiem veidot bilanci, jo parasti tiek pieprasīti bilancspējīgi grāmatveži, kas arī ir tāds diezgan liels brīnums. Un tādēļ, ja mēs gribam atbalstīt mazos uzņēmējus, atvieglot viņiem uzskaiti, varbūt ir nepieciešams atvērt likumu par uzņēmumu gada pārskatiem. To mēs noteikti varam darīt. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis. I.Godmanis. Cienījamo priekšsēdētāj! Es no savas puses vēl gribētu teikt tikai to, ka komisija pieņēma šādu lēmumu tieši tāpēc, lai nebūtu pretrunu likumos. Protams, grāmatvedim ir grūtāk, ja viņam ir, kā mēs šeit rakstām, jātaisa arī pašu kapitāla izmaiņu pārskats un arī naudas plūsmas pārskats. Tas ir grūtāk nekā tikai peļņas vai zaudējumu aprēķinu taisīt. Taču problēma ir tā, ka mums jau ir pieņemti likumi par gada pārskatiem, tur tas ir ierakstīts iekšā. Ja mēs tagad to normu te neiestrādātu, tad… mums ir viena forma uzņēmējsabiedrībās, kur tas tā nav. Tāpēc komisija pieņēma šādu lēmumu. Vairāk man komentāru nav. Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir nepieciešams balsot par 23.priekšlikumu? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts. I.Godmanis. 24.priekšlikums ir praktiski tāds pats. Tas ir kontekstā ar 23.priekšlikumu. Tur nāk klāt pārskats par naudas plūsmu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. I.Godmanis. 25. - nav atbalstīts. Ir atbalstīts toties 26.priekšlikums. Komisija ir izsvītrojusi no 25.priekšlikuma dažus vārdus. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu. I.Godmanis. 27.priekšlikums. Komisija 27.priekšlikumu, ko iesniegusi Ūdres kundze, neatbalstīja. Es varu tikai pateikt, kāda komisijā bija diskusija. Tā saistījās ar to, ka… Iedomājieties, ka es strādātu ar zaudējumiem. Un, ja es vienu gadu vai vairākus gadus esmu nostrādājis ar milzīgiem zaudējumiem un tagad sāku strādāt ar peļņu, tad es absolūti nevaru… pat ne daļu saņemt dividendēs un man visa nauda ir jāveltī iepriekšējo gadu zaudējumiem. Tādu sistēmu mēs nevarējām atbalstīt. Atsevišķos gadījumos, teiksim, bankās, tā tas ir, bet to nosaka citi likumi. Mēs balstījāmies uz uzņēmēju principu. Labi, man var būt vienā gadā krīze. Vienalga, kā es risinu jautājumu par šiem zaudējumiem, vai es samazinu savu kapitālu vai kapitalizēju… vienalga, bet es nekādā ziņā nevelku šos zaudējumus sev līdzi visus turpmākos gadus. Ja man likums aizliedz saņemt dividendes un nosaka, ka es pat daļu nevarēšu sev dividendēs izmaksāt, tad man pazūd jēga taisīt biznesu. Tāpēc mēs neatbalstījām Ūdres kundzes priekšlikumu, sevišķi tā 3.punktu: “ja sabiedrībai ir nesegti iepriekšējo periodu zaudējumi”. Mēs to neatbalstām. Mēs palikām pie tā, ka dividendes aprēķina akcionāru sapulce pati un pieņem lēmumus, cik daudz dividendēs izmaksāt un cik neizmaksāt. Viss. Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre. I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, likums par akciju sabiedrībām nosaka tās akcionāru pilnsapulces tiesības, to skaitā arī dividenžu sadali. Taču šis mans priekšlikums faktiski ierobežo zināmu ļaunprātību un zināmu uzņēmumu maksātnespējas radīšanu. Un varbūt pat arī aizsargā mazos ieguldītājus, kuriem nav balsu vairākuma. Mēs nupat runājām par 3.punktu: “ja sabiedrībai ir nesegti iepriekšējo periodu zaudējumi”. Ja mēs nupat apstiprinājām jeb pieņēmām manu priekšlikumu par paša kapitāla samazinājumu, tad arī dividenžu izmaksas faktiski būs pašu kapitāla samazinājums. Un, ja mums ir peļņa, tātad no peļņas mēs izmaksājam dividendes, tad mēs parādām daudz mazāku šo peļņas daļu mūsu pašu kapitālā nekā tad, ja mēs šīs dividendes nemaksātu. Jūs varat pieņemt dažādus lēmumus, akcionāriem tādas tiesības ir, bet šis priekšlikums ir domāts, lai ierobežotu uzņēmējus un lai viņi tomēr vairāk domātu par līdzekļu ieguldīšanu uzņēmējdarbībā, nevis par dividenžu izņemšanu. Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ivars Godmanis. I.Godmanis. Šobrīd gan es aicinu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu un neierobežot akcionāru tiesības. Ir pilnīga taisnība tā, ko Ūdres kundze teica. Ja tajā tekošajā gadā tas notiek… Bet, ja man ir bijuši vienā gadā lieli zaudējumi un es sāku nākamajā, aiznākamajā un aizaiznākamajā gadā strādāt ar peļņu? Ja, teiksim, man tā peļņa nav tik liela un es nevaru nosegt tā viena gada zaudējumus, tad es savādāk risinu to jautājumu, kā es tos segšu. Bet ja man galīgi nav tiesību daļu no tās pelņas, kura man ir auditēta, izmaksāt dividendēs tikai tāpēc, ka pirms pieciem vai trim gadiem man bija milzīgi zaudējumi… Tad tiešām mazie akcionāri sāks kliegt: “Kur ir mūsu tiesības?” Es komisijas vārdā konsekventi aicinu aizstāvēt mūsu viedokli. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 17, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts. I.Godmanis. 28.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Ūdre. Mēs to esam komisijā daļēji atbalstījuši, un tas ir 29.priekšlikuma formā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu. I.Godmanis. 30.priekšlikums ir Ūdres kundzes iesniegts. Tas vispār ir smags priekšlikums, bet komisija pieņēma lēmumu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. I.Godmanis. 31.priekšlikums tātad ir daļēji atbalstīts. Tas ir iekļauts iesniegtajā priekšlikumā nr.32. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. I.Godmanis. 33.priekšlikums ir pašas komisijas izstrādāts. Tātad pati komisija ierosina… Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. 34.priekšlikums ir, protams, saistīts ar elektronisko parakstu. Kamēr mums elektroniskā paraksta nav, mēs esam atstājuši pārejas noteikumos šādu formu. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. I.Godmanis. ...Neklātienē varēs balsot tikai tad, kad elektroniskā parakstu sistēma būs noformēta šajā valstī. Līdz šim tas tā nav diemžēl. 35.priekšlikums ir komisijas izstrādātā redakcija, kas ir saistīta ar jaunas institūcijas izveidi. Kā jūs labi zināt, nesen tika pieņemts likums par Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Godmanis. Ir vēl arī 36.priekšlikums - nenoteikt precīzu datumu, bet ievērot normālo kārtību, kādā šeit likumus pieņem un kādā Valsts prezidents tos izsludina. Nevajag minēt precīzu datumu, jo var gadīties, ka mēs precīzi šo datumu neievērosim. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. I.Godmanis. Paldies. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais ir likumprojekts “Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamie kolēģi! Šodien mums trešajā lasījumā jāizskata gan Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums, gan arī to pavadošo likumprojektu pakete. Līdz ar to pirmais ir šis “jumta” likums. Dokuments nr.2017. Komisijas priekšlikumi trešajam lasījumam. Komisijā ir saņemti priekšlikumi trešajam lasījumam. Tie ir šādi: 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija tos abus ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. A.Poča. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli uzlabot panta redakciju. Komisija atbalstīja. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums likumprojekta 4.panta pirmo daļu izslēgt. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Un 7. priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 9., 10., kā arī 11.priekšlikumu, kurus iesniedzis Juridiskais birojs un kuros ir runa par jauna 3.punkta ieviešanu, komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. A.Poča. 12.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto 13.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un arī 16.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu. A.Poča. 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. A.Poča. Komisija sagatavoja jums piedāvāto 5.punkta redakciju. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 19.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Neskatoties uz to, ka šeit ir atzīme “Neatbalstīt”, pēc būtības tas ir atbalstīts, un ir sagatavots 22. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā redakcija. Tas ir 22.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu. A.Poča. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 24. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts. A.Poča. Arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums, un 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir atbalstīti pēc būtības un iestrādāti 28. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. 29. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā 30.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Leons Bojārs. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šī ir jauna komisija, un vai var uzreiz noteikt, kā bija ierosināts, - ka ieceļ uz 7 gadiem priekšsēdētāju? Es nezinu, varbūt jau uz desmit gadiem gribēja iecelt, varbūt vēl kādi varianti bija. Tā sakot, uz visu dzīvi piešķirt tādu amatu - tas nebūtu labi. Pieci gadi - tas ir pilnīgi pietiekami. Latvijā, man liekas, vairāk nevienas tādas komisijas nav, izņemot tiesnešus, kuri, kā saka, uz visu dzīvi ir ievēlēti. Tāpēc ir jāpaliek tomēr pie pieciem gadiem. Būs jāpaskatās, kā tad tā komisija strādās un kas tur notiks. Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā - Počas kundze. A.Poča. Kā jau jūs redzat, otrajā lasījumā nobalsotā redakcija noteica, ka šo priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ uz septiņiem gadiem. Mēs tiešām diskutējām un nolēmām šo termiņu samazināt par vienu gadu, un šeit ir zināma loģika. Pirmkārt, mums negribētos, lai šī komisija būtu lielā mērā atkarīga, teiksim, no politiskās konjunktūras. Mēs jau zinām, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem, un tad, ja, teiksim, būs mazāks periods, tad tas būtu ļoti cieši saistīts ar politisko situāciju. Es nebūt nedomāju, ka šī komisija, kurai jādarbojas, vadoties pilnīgi pēc profesionālajiem principiem, būtu jāpakļauj kaut kādām šādām iespējamām ietekmēm. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kas bija pietiekami rūpīgi izvērtēta un izdiskutēta. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 29. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts. Pret 30. priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Lūdzu, tālāk! A.Poča. Lūdzu atbalstīt 31. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Arī 32.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - iestrādāts komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Ir atbalstīts 34.priekšlikums. Arī 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 36. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - netiek atbalstīts, un faktiski motīvi, kāpēc tas netika atbalstīts, bija tieši tie paši. Tāpēc, lai šī komisija, kurai jāstrādā un jādarbojas, vadoties pēc profesionālajiem principiem, netiktu pakļauta kādas politiskās ietekmes vai konjunktūras nosacījumiem. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. A.Poča. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 39. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ietverts 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Sēdes vadītājs. Lūdzu atbalstīt arī 40. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 41. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 42. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu - komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. A.Poča. Arī 43. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 44. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. A.Poča. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja 45. un 46.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Juridiskās komisijas 47.priekšlikums ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā, kas lasāma 48. priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 49. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. ... un 50.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju, kas redzama 51.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir ietverts 54. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52., 53. un 54.priekšlikumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 55. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Savukārt 56.priekšlikumu komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 57.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 58. un 59. - Juridiskā biroja priekšlikumus. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzam atbalstīt arī 60. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 61. - Juridiskā biroja priekšlikumu, un 62. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Atbalstu lūdzu arī 63. - Juridiskā biroja priekšlikumam, kas ietverts 64. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 65., 66. un 67.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 68. - Juridiskā biroja, un 69. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Arī 70.priekšlikumu lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts. A.Poča. Tāpat lūdzu atbalstu 71.priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Netika atbalstīts 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Savukārt 73. ir ietverts atbildīgās komisijas 74.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. 75.priekšlikums ir saņēmis piekrišanu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 76. ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 77. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Par 78.priekšlikumu lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī par 79. un 80.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir ietverts atbildīgās komisijas 82.priekšlikumā Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Ir atbalstīts arī 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Un 84. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts atbildīgās komisijas 85.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es jūs lūgtu balsot par ļoti nozīmīgu likumprojektu pēdējā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 12. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Minētajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” uz trešo lasījumu ir iesniegti tikai divi priekšlikumi. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī atbildīgās komisijas 2.priekšlikumu par 2.panta pirmās daļas redakciju. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 12. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Pirmais minētajam likumprojektam finansu ministra vietā ir bijušā Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 2. ir Šķēles kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Arī 3. ir bijušā finansu ministra vietas izpildītāja Šķēles kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 5. ir Šķēles kunga priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 6. ir Šķēles kunga priekšlikums. Tāpat kā 7. un arī 8., un visi šie trīs priekšlikumi guva komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6., 7. un 8.priekšlikumu. A.Poča. Līdzīgs komisijas viedoklis bija par Šķēles kunga 9., 10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus. A.Poča. Arī nākamie - 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. - finansu ministra vietā bijušā Ministru prezidenta Šķēles iesniegtie priekšlikumi ir guvuši komisijas atbalstu. Lūdzu jūs piekrist. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumu. A.Poča. 24. - finansu ministra vietā bijušā Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums - daļēji tika atbalstīts, tāpēc komisija izveidoja savu redakciju. Lūdzu jūsu atbalstu 25. - komisijas priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. 26. - Šķēles kunga priekšlikums tika atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Tika atbalstīts arī 27. - Šķēles kunga priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 28. un 29.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Atbalstu guva arī 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. - Šķēles kunga priekšlikumi. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus. A.Poča. Un līdzīgi bez iebildumiem tika atbalstīts Šķēles kunga sagatavotais 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Arī 44. - Šķēles kunga priekšlikums tika atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Bez tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā atbildīgā sagatavoja jums piedāvāto 45.priekšlikumu un arī 46.priekšlikumu par likumprojekta spēkā stāšanos... Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus. A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Par likumprojektu ir iesniegti priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas guva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jums piedāvā savu - 4.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. 5. - atbildīgās komisijas redakcija. Arī tas būtu atbalstāms. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 11. Likums pieņemts. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Par minēto likumprojektu mēs saņēmām tikai vienu - Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu, kuru komisija neatbalstīja. Vai es drīkstētu teikt mazu komentāru? (Starpsauciens: “Balsot!”) Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Runās Aija Poča. A.Poča. Šis priekšlikums, kas parādījās attiecībā uz trešo lasījumu, pēc būtības ir diezgan konceptuāls, tādēļ tas būtu jāizdiskutē daudz rūpīgāk un pamatīgāk. Tā kā šajā likumprojektā ir risināti pārsvarā tikai tehniskas dabas jautājumi, tas ir, nosaukums “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” tiek nomainīts ar nosaukumu “Finansu un kapitāla tirgus komisija”, mēs uzskatām, ka tas būtu jau cita likumprojekta jautājums. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 37, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts. A.Poča. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 12. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Par minēto likumprojektu ir saņemts tikai viens priekšlikums, ko ir sagatavojis bijušais finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi visi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). 1.priekšlikums, kurš jums būtu jāatbalsta, ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par skaidrojumu, kas ir maksāšanas līdzeklis. Tas ir papildināts ar skaidrojumiem par tādiem maksāšanas līdzekļiem kā kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes un citi līdzekļi. Lūdzu atbalstīt arī 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš paskaidro, kas ir elektroniskā nauda. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Kā arī 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu jūsu atbalstu Juridiskā biroja iesniegtajam 6.priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Kā arī atbildīgās komisijas sagatavotajam 7.priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Nākamie priekšlikumi ir... Sēdes vadītājs. 7.lappusē. A.Poča. 7.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 8.priekšlikums, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Un arī 10. - komisijas piedāvāto redakciju. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Un arī 11. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Un arī 12. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 16. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 17. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - atbalstu neguva. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. A.Poča. Netika atbalstīts arī 18. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Netika atbalstīts Juridiskās komisijas iesniegtais 20.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. A.Poča. Savukārt 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Un nav atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 22.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Atbalstu neguva arī Juridiskās komisijas iesniegtais 23.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un Juridiskā biroja iesniegtais 24.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu. A.Poča. Savukārt 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Visi priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir izskatīti. Lūdzu balsot par tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 11. Likums ir pieņemts. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Likumprojektam ir saņemti priekšlikumi. 1. no tiem ir 4.lappusē - Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to atbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Komisija atbalstīja arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Un atbalstu guva arī finansu ministra Krastiņa kunga 3.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 10. Likums ir pieņemts. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums nr.1. Lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 6.lappusē - Juridiskā biroja priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu. A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot! Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 9. Likums ir pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Pirmais ir atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums 3.lappusē. Lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums 10.lappusē. Lūdzu jūs atbalstīt. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 4. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 5., 6. un 7.priekšlikums ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Tie ir guvuši komisijas atbalstu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti. A.Poča. 8. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā, kas ir 9.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. 10. - ministra Krastiņa kunga priekšlikumu - komisija neatbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta. A.Poča. Savukārt tika atbalstīts 11. - finansu ministra priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 12. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - tika atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 13.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. A.Poča. Arī 14.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 15. tika atbalstīts daļēji un ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Lūdzu atbalstīt 17. - finansu ministra priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. 18. guvis daļēju atbalstu, tāpēc lūdzu atbalstīt 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. 20. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - nav guvis atbalstu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Savukārt 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstu arī atbildīgās komisijas priekšlikumiem nr.22 un nr.23. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. A.Poča. Par likumprojektu iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot! Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu1 Par - 67, pret - nav, atturas - 12. Likums ir pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”). Par minēto likumprojektu 1. ir deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikums 3.lappusē. Komisija to atbalstīja daļēji un sagatavoja savu redakciju. Tātad lūdzu jūsu atbalstu 2.priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu. A.Poča. 3. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Lūdzu atbalstu atbildīgās komisijas 4.priekšlikumam. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra Krastiņa kunga 5.priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. A.Poča. Nav guvis atbalstu finansu ministra Krastiņa 7.priekšlikums. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. A.Poča. Un 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 11. Likums ir pieņemts. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 4.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi, ko komisija ir akceptējusi. 1.priekšlikums ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Jānis Esta. J.Esta (Tautas partijas frakcija). Godātie deputāti! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo uz trešo lasījumu tiks iesniegta precizēta redakcija. Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir noņemts. Paldies. Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā un balsot “par”. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 5.jūnijam. Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs. Iebildumu nav. Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mums ir nepieciešamas piecas dienas, tātad 6.jūnijs. Šodien ir 1.jūnijs, tātad līdz 6.jūnijam. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš. L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir nr.2005 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (likumprojekta reģistra numurs 79) otrajam lasījumam. Komisija ir saņēmusi virkni priekšlikumu. Tā, izskatot šos priekšlikumus, arī vadījusies pēc pēdējā laikā citos likumos iebalsotajiem vai neiebalsotajiem priekšlikumiem, kuri tieši vai netieši skar valsts ģerboņa lietošanu. Tātad mēs esam sakārtojuši tagad šo likumu atbilstoši arī citos likumos izdarītajiem grozījumiem. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - par precizējumu tekstā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. L.Muciņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz likumu papildināt ar jaunu pantu, un tas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē 7.pantu, ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. L.Muciņš. 6. - aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. L.Muciņš. 7. - Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 8. un 9.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7., 8. un 9.priekšlikumu. L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē 9.pantu, ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē 10.pantu, ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz papildināt likumu ar diviem nobeiguma noteikumiem par Valsts heraldikas komisiju, un tas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu likumu pieņemt otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. L.Muciņš. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 6.jūnijam. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs. O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2007. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus šajā likumprojektā un tos atbalstīja. Savu atbalstu izteica arī Juridiskā komisija. Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs. A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es principā uzskatu, ka šie te labojumi jāpieņem pirmajā lasījumā. Acīmredzot uz otro lasījumu mums būs jāpiestrādā pie tiem. Tajā pašā laikā man ir mazliet neizprotama tā motivācija, kas vismaz izskanēja Aizsardzības un iekšlietu komisijā par to, ka faktiski trīs līmeņu tiesas ir gandrīz viennozīmīgi saistītas ar tiesnešu personāla kompetenci. Es negribu te izteikties varbūt asi, bet, jo stulbāks tiesnesis, jo zemākā instancē viņš strādā. Un tā, it kā izejot no šīs kompetences, mēs tagad spriežam, kurai tiesai būtu piekritīgs attiecīgais kriminālkodekss vai attiecīgais sods nosakāms. Es personīgi uzskatu, ka trīspakāpju tiesa ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa un ir saistīta ar viņa apelācijas tiesībām. Un tas ir tas pamats, stūrakmens, nevis kompetences jautājumi, jo mani vienkārši biedē tāda pieeja, ka, piemēram, rajona tiesā var būt jebkurš tiesnesis, un tikai apgabaltiesā mēs jau mazliet skatāmies… un tad Augstākajā tiesā tur ir tie visgudrākie. Varbūt es kaut kur kļūdos, bet diemžēl Iekšlietu un aizsardzības komisijā tieši tāda motivācija izskanēja. Ja tā ir motivācija, tad es kategoriski esmu pret to. Tad es drīzāk esmu gatavs spert pilnīgi radikālus soļus, ka visi procesi var tikt izskatīti pirmās instances tiesā. Visi! Jo es neuzskatu, ka kādu tiesnesi mums ir tiesības nosaukt par nekompetentu, bet acīmredzot tas ir otrā lasījuma jautājums. Es tikai lūdzu jūs pievērst uzmanību šim nedaudz filozofiskajam jautājumam, kāpēc tad mums ir šīs trīs instances. Vai tās vienkārši ir “treniņnometnes” vai kompetences pakāpes, vai tomēr ir saistītas ar cilvēktiesībām un ar viņa apelācijas tiesībām. Paldies. Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nezinu, man bezmaz vai iznāk atbildēt Andrejam Panteļējevam. Nē, Panteļējeva kungs, tas tā nav, un es ceru, Panteļējeva kungs, ka jūs neaicināt mūs atgriezties pie Latvijas PSR kārtības, kad mums bija rajonu tiesas, kuras izskatīja gandrīz visas lietas, un bija viena Augstākā tiesa, kura tad nodarbojās ar kasāciju. Es domāju, šis laiks ir aizgājis uz neatgriešanos. Mums ir četru institūciju tiesu pakāpes un trīs procesuālas instances, kurās tiek izskatītas lietas. Lieta tiek sākta skatīt pirmajā - rajonu un pilsētu - līmenī, apelācija notiek apgabaltiesā un kasācija notiek ceturtajā - tātad Augstākās tiesas Senātā, izlaižot trešo institucionālo līmeni vai arī attiecīgas kategorijas lietas. Es piekrītu jums un atbalstu to domu, ka tiesnešus pēc tā nevaram šķirot, vai viņi ir kompetentāki vai nekompentāki. Es tiešām atbalstu jūsu uzskatu, ka visi tiesneši ir kompetenti, bet tajā pašā laikā jūs labi zināt, ka eksistē kvalifikācijas klases. Tātad ir attiecīgas kvalifikācijas klases un, zināmās tiesās strādājot vai zināmu stāžu nesaņemot, tiesneši nevar kļūt par augstākas klases tiesnešiem. Arī zināmu tiesneša stāžu nesasniegušas personas nevar kļūt par augstākas institūcijas tiesas tiesnešiem. Tātad zināma loģika šeit pastāv, un tāpēc arī ir attiecīgas kategorijas lietas. Turklāt tās nebūt nav saistītas ar tiesneša kvalifikāciju, tiesneša kompetenci. Ir lietas, kuras pirmajā instancē izskata apgabaltiesas, un ir vēl arī vesela rinda atsevišķu kategoriju lietu, kuras pirmajā instancē izskata Augstākās tiesas Tiesu palāta, tās ir attiecīgi sūdzības par zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem, ko pirmajā instancē sāk izskatīt apgabaltiesā… apelācijas… es atvainojos, Augstākās tiesas Tiesu palāta. Tātad šeit nav šīs sistēmas, un es kategoriski gribu uzsvērt, ka es pirmām kārtām esmu par tradīciju. Tāda ir tradīcija! Jurisprudencē normāli juristi, praktizējoši juristi, ciena tradīciju, respektē tradīciju un rēķinās ar tradīciju, bet otra lieta ir tāda, ka problēmas nevar risināt ar kavalēristiskiem uzbraucieniem. Ar kavalēristiskiem uzbraucieniem tiesās un tiesu lietās nevienu problēmu nevar atrisināt. Tādējādi es kategoriski vēršos pret tādu principu, ka apgabaltiesām kāds grib atņemt pirmās instances statusu dažās atsevišķās civillietās un atsevišķās krimināllietās. Es noteikti esmu pret to. Tajā pašā laikā Juridiskajā komisijā, izskatot šo jautājumu, mēs ļoti labi redzējām to, ka atsevišķas un pat daudzas slepkavību lietas, parasto slepkavību lietās, paredzēts nodot rajonu tiesām, bet kvalificētās slepkavību lietas paliek izskatīšanai apgabaltiesā; tā diezgan vienkārši skaidroja Tieslietu ministrijas speciāliste, kura arī kādreiz ir bijusi tiesnese, taču man kā praktizējošam advokātam jāsaka, ka kvalificēto slepkavību lietās arī no juridiskā viedokļa var būt diezgan vienkāršas lietas, ja tā mēs salīdzinām. Un tajā pašā laikā ir vesela rinda lietu, kuras ir par smagiem miesas bojājumiem un kur arī sodi nav tik lieli, bet kuras ir daudz, daudz sarežģītākas un kuras ir daudz strīdīgākas. Tātad es kategoriski iebilstu pret tādu tendenci, jo arī tāda tendence tika pausta komisijā. Uzdodot jautājumu, kura tad ir tā vieta, kur tas ir nolemts, neviens nevarēja atbildēt ne par vietu, ne par personām, kuras ir nolēmušas tātad noņemt apgabaltiesām pirmās instances lietu skatīšanas jautājumu. Man, teiksim, tā ir pirmā dzirdēšana, un es kategoriski pret to iebilstu. Bet paskatīsimies konkrēto likumprojektu. Konkrētais likumprojekts tātad runā par konkrētās piekritības maiņu. Kā mums paskaidroja speciālists, šāds grozījums no Rīgas apgabaltiesas gadā izskatāmajām 600 krimināllietām paņemtu nost apmēram simt krimināllietu un tās nodotu rajonos. Bet tajā pašā laikā tas nav atsevišķs izolēts gadījums. Tas nav atsevišķs izolēts jautājums! Tas ir jautājums par mūsu tiesu sakārtotību, par tiesu spēju izpildīt cilvēktiesībās eksistējošo prasību - Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokolā ietverto prasību par ātru un taisnīgu tiesu. Šobrīd, runājot par Rīgas reģionu, mēs nevaram apgalvot, ka mums šīs cilvēktiesību prasības tiek izpildītas. Taču, vai šī pārdale atrisinās šo problēmu? Jo dokumentā, kas tika atsūtīts no Tieslietu ministrijas, ir norādīts, ka Rīgas rajonu, izņemot Centra rajona tiesu, un arī lielo pilsētu tiesas Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgas rajonā ir pārslogotas tāpat kā Rīgas apgabaltiesa. Nododot tagad šīs 100 lietas, sesto daļu, no Rīgas apgabaltiesas kompetences citiem... Likumprojektu gatavojot, ir izdarīti aprēķini, kur redzams, ka tad pirmajā institucionālajā līmenī ir nepieciešami vēl 22 tiesneši. Kur tad viņi šodien ir? Un, ja tas ir mūsu mēģinājums tādā veidā atrisināt, tad tas, protams, neko daudz neatrisinās. Kaut gan, protams, arī tas ir labi. Arī tas ir labi, ka tādā veidā mēs risinām, bet mēs tomēr to gribam risināt, neieliekot absolūti nevienu latu, kas, iespējams, mums radītu lielākas problēmas. Mums liekas, ka tad, ja mēs pārdalīsim šo kompetenci, tad tās rajonu tiesas pašas atrisinās savas problēmas. Nē, arī rajonu tiesas sāks satraukties. Arī rajonu tiesas satrauksies, tāpat kā šobrīd satraucas Rīgas apgabaltiesa, un no šīm problēmām mēs nekur neizbēgsim. Tieslietu ministrijas pārstāvji tātad mums norādīja trīs virzienus, lai atrisinātu lietu sastrēgumus un visas šīs problēmas, un šeit mēs tās šodienas likumprojektā risinām, tās ir: piekritības jautājums, tiesnešu skaits un telpu jautājums. Tad man gribētos šodien jautāt valdībai: kā valdība domā risināt tiesnešu skaita jautājumu, kas nesaraujami ir saistīts ar telpām? Es vēlreiz varu atbalstīt Juristu biedrībā savā laikā izskanējušo aicinājumu: “Tiesai - tiesu pili!” To vajadzētu realizēt, nevis tikai uzturēt kā teorētisku saukli, bet tajā pašā laikā telpas vien to neatrisinās. Tiesnešu skaits ir saistīts ne tikai ar telpām, bet arī ar konsultantiem, ar sekretāriem, ar kompjūteriem - tātad ar finansu līdzekļiem. Šie finansu līdzekļi mums ir jādod, jo šo jautājumu mēs nevaram atrisināt, tikai nobīdot 100 krimināllietas un pasakot tagad, ka no 600 lietām Rīgas apgabaltiesas100 lietas nodod rajonu un pilsētu rajonu tiesām. Tā mēs atrisināsim šo jautājumu! Neaizmirsīsim, ka šī piekritība attiecas arī uz visām pārējām četrām apgabaltiesām, kurās situācija ir nedaudz citādāka. Ja mēs paskatāmies uz viena tiesneša noslogotību, tad redzam, ka situācija Rīgas apgabaltiesā, skatoties pēc cipariem, ir būtiski augstāka, nerunājot nemaz par jautājumiem, kas saistīti ar zālēm. Joprojām nav atrisināts arī šis zāļu jautājums. Līdz ar to arī tie tiesneši, kuri ir Rīgas apgabaltiesā, nevar pilnvērtīgi strādāt, tādēļ ka viņiem nav pietiekošā skaitā pieejamas tiesu zāles. Jautājums par to, kādā veidā tad mēs vēl varētu palīdzēt Rīgas apgabaltiesai. Tika izteikts arī aicinājums citu tiesu tiesnešiem doties palīgā Rīgas apgabaltiesai un palīdzēt izskatīt šīs lietas. Atsaucās vienīgi Kurzemes apgabaltiesa, kuras tiesneši ieradās šeit uz vairākiem mēnešiem un skatīja Rīgas apgabaltiesā lietas. Un viņi izskatīja zināmu skaitu lietu, taču, protams, tas atkal ir bijis saistīts ar papildu izdevumiem, un, kā mūsu komisiju informēja, tad šī papildu izdevumu summa esot sastādījusi konkrēti viena mēneša Rīgas apgabaltiesas visu darbinieku algu fonda lielumu. Vai tas ... Jebkura palīdzība, protams, ir laba, un es domāju, ka šeit mēs varam izteikt lielu pateicību Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem par to, ka šī palīdzība Rīgas apgabaltiesai tika sniegta, taču tie ir pagaidu, tie ir “ugunsdzēsības” paņēmieni, ar kuriem mēs būtiski problēmu nevaram atrisināt. Mēs publiski šo problēmu nevaram lauzt. Mums jau sākas starptautiskas problēmas šinī sakarībā, ka lietas nevaram izskatīt termiņos, normālos termiņos, un ka tiesu lietas tiek nozīmētas jau uz 2002.gadu. Šajā situācijā mums jāsaka viennozīmīgi, ka cilvēktiesības tādā ziņā Latvijā netiek garantētas. Cilvēktiesības Latvijā tādā ziņā netiek garantētas! Ir jāatrisina šī problēma ar Rīgas apgabaltiesu. Protams, līdz 1940.gadam mums nebija piecas apgabaltiesas. Nodibinot piecas apgabaltiesas atbilstoši mūsu vēsturiskajiem reģioniem, mēs tobrīd nepadomājām, ka jebkurā gadījumā, tāpat kā pirms kara, vairāk par pusi lietu tomēr tiks izskatītas Rīgas apgabaltiesā, jo tieši Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrētas daudzas problēmas. Te ir liels iedzīvotāju skaits, un arī saimnieciskā un finansiālā aktivitāte Rīgas reģionā ir daudz augstāka nekā diemžēl pārējos reģionos. Tieslietu ministrijas pārstāvjiem bija jāatbild uz jautājumu: “Kā tad jūs domājāt risināt jautājumu, kas ir saistīts ar šo 22 tiesnešu pārbīdi?” Viņi nespēja mums skaidri atbildēt, atsaucās uz to, ka ir paredzēts vairākus desmitus tiesnešu sakarā ar īres tiesu neieviešanu... Taču uz to man bija jāatbild, ka šo tiesnešu skaits bija paredzēts citā saistībā... Tas bija paredzēts, lai izskatītu tās dzīvokļu lietas un tās parādu lietas, kas rodas sakarā ar dzīvokļu attiecībām, tur arī veidojas rindas un veidojas liels skaits neizskatītu lietu, tiek bremzēta saimnieciskā aprite, māju īpašnieki netiek pie rekonstrukcijas darbiem, un arī cilvēktiesības uz mitekli tādā ziņā netiek aizsargātas. Līdz ar to gribot negribot, labojot vai nelabojot šo likumu un aicinot palīgā šeit citu tiesu tiesnešus, mēs varam atrisināt tikai kādu nelielu daļu no Rīgas apgabaltiesas problēmām. Jo nedaudz varbūt vēl Latgales apgabaltiesā gan statistiski, gan faktiski ir slodzes pārākums pār tiesnešu vidējo skaitu pārējās apgabaltiesās, bet tur varbūt nav atrisināts jautājums par brīvo štata vietu aizpildīšanu. Taču pārējās apgabaltiesās, tātad Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, proporcija ir vairāk vai mazāk izlīdzināta. Līdz ar to mēs nevaram tagad... pārbīdot šo piekritību, mēs, protams, izdarām to arī pa visu Latvijas teritoriju, mēs nevaram piekritību izgrozīt tikai Rīgā. Tātad gribot negribot valdībai, Tieslietu ministrijai ir jādomā... un arī mums, gan gatavojot, gan pieņemot jauno budžetu, ir jādomā... gan arī, gatavojot, kā bija solīts, sakarā ar īres tiesu tiesnešu skaita ieviešanu pusgadā, jaunas tiesnešu štata vietas un jādod tām finansējums. Un galvenokārt jādomā par telpām. Ja šos trīs jautājumus mēs neatrisināsim, tad... Tikai ar piekritības jautājuma atrisināšanu neatrisināsim visas šīs problēmas. Un lai kā mums negribētos par tieslietām runāt... Es saprotu, ka, teiksim, finanses un bizness mums visiem ir tuvāks, taču reizēm arī par tieslietām jāpadomā. Jo tad, kad biznesmeņu strīdi nokļūst līdz tiesām un kad divus gadus ir jāgaida, tad viss bizness var saiet dēlī. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet rūpīgi pastrādāt pie otrā lasījuma un nekādā ziņā nevirzīt lietas tādējādi, ka mēs likvidējam sistēmu, kurā apgabaltiesas atsevišķu kategoriju lietās darbojas kā pirmās instances tiesas. Vēsture mums to nepiedos! (Aplausi. Zālē troksnis.) Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu reizes piecas mazāk nekā iepriekšējais runātājs. Lieta ir šāda. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņem gadā apmēram 700 cilvēku iesniegumu un sūdzību. Liela daļa no tām ir sāpju pilna par procesu lēno virzību tiesās. Tiesas šeit nav vainojamas. Ja cilvēks iepriekšējā izmeklēšanā nosēž ilgāk, nekā viņam var inkriminēt par attiecīgo pantu, tad tas ir ļoti rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Taču es negribu vainot tiesas. Mēs palūdzām komisijā ierasties toreizējo tieslietu ministru Birkava kungu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, un viņi mums sniedza pilnīgu un precīzu ainu un aprakstīja iespējas, kādas šodien ir. Diemžēl šīs iespējas ir minimālas, bet varbūt tas tomēr ir mazs solītis uz priekšu. Es tikai gribētu teikt, ka šis nav politisks jautājums. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Es ļoti lūdzu visas frakcijas vienoties par šo jautājumu, apspriežot nākamā gada budžetu, lai cilvēki nebūtu spiesti tādā veidā ciest. Es lūdzu atbalstīt šo projektu. Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs. V.Birkavs (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātie kolēģi! Šobrīd Rīgas apgabaltiesā trīs tiesneši skata lietas par puķīšu nozagšanu no kapiem. Tādēļ šis ir solis absolūti pareizajā virzienā. Protams, tas nav pietiekami, bet mūsu juceklīgā tiesu sistēma nav veidojusies tik skaidri un nepārprotami kā mūsu kaimiņos. Pirmā instance skata visas lietas. Otrā instance skata apelācijas, trešā - kasācijas. Tieši uz to mums ir jāiet. Mēs esam gājuši caur diezgan lielām grūtībām, un nevar pārmest to, ka pirmās instances tiesneši ir vāji. Tādēļ, ka pirmās instances tiesa nav stiprināta. Ir stiprināta Augstākā tiesa un apgabaltiesa. Ir pienācis pēdējais laiks vienlaikus ar piekritības maiņu stiprināt pirmās instances tiesu. Citādi tiesu sistēmā kārtības nebūs. Sakārtot tiesu sistēmu ir ļoti viegli un ļoti vienkārši. Ir vajadzīgi trīs nosacījumi. Pirmais - visas tiesu sistēmas datorizācija. Otrais - jauns Kriminālprocesa kodekss. Un trešais - pavisam vienkārši ir atrisināma arī Rīgas apgabaltiesu telpu problēma. Visiem šiem trim nosacījumiem ir vajadzīga klāt tikai politiskā griba. Valdība un parlaments to var izdarīt pusotra gada vai divu gadu laikā, un tad tiesu sistēmā būs kārtība. Es lūdzu atbalstīt šos grozījumus attiecībā uz piekritību, jo tas ir solis pareizajā virzienā, taču - tikai pirmais solis. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Oskars Grīgs. O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Īss komentārs. Dabiski, ka šeit ir vajadzīga tikai griba. Pareizi Birkava kungs sacīja: šeit ir vajadzīga politiskā griba! Un nav jābūt pilnīgi augstas klases juristam, lai saprastu, ka Kriminālprocesa kodeksā ir vajadzīgas šīs izmaiņas. Taču, lai zinātu, kādas izmaiņas ir vajadzīgas, esiet tik laipni un iepazīstieties ar esošo Kriminālprocesa kodeksu, jo tuvākajā laikā būs jau gatavs jaunais Kriminālprocesa kodekss, kurš tiks apspriests Saeimā. Šie grozījumi tiešām ir izdiskutēti... gan Krimināllikuma visos šajos ļoti daudzajos pantos... Un es te varētu piebilst, ka te Panteļējeva kungs izteica tādas bažas, kas nevarētu kalpot par iemeslu pirmā lasījuma noraidījumam šeit. Nevarētu kalpot tikai tāpēc vien, ka, teiksim, perifērijas pilsētās nav tik augstas klases tiesnešu. Taču šeit tas viss ir ļoti vienkārši. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai likvidētu sastrēgumu tiesā. Lai vienmērīgi izdalītu visas lietas pa apgabaltiesām un pa tiesām. Un lai paātrinātu arī kriminālprocesa gaitu. Un dabiski, ka ir jāveic arī šie priekšdarbi, kas, mums esot virzībā uz Eiropas Savienību, liek mums sakārtot mūsu likumus. Tāpēc es ierosinu pieņemt pirmajā lasījumā šos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. O.Grīgs. Es atvainojos, ka bija tik ilgas debates. Varbūt debatēsim attiecībā uz otro lasījumu! Tāpēc lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam. Sēdes vadītājs. 16.jūnijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Bekasovs. M.Bekasovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija). Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1876. Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 23.maijā izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un lūdz šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. M.Bekasovs. Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augstāk minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, un ir priekšlikums atbalstīt komisijas priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu. M.Bekasovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs. Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma datums? M.Bekasovs. Otrā lasījuma datums ir 8.jūnijs. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums - ierosinājums turpināt Saeimas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige. I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2011. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam. 1. - deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un ir vienāds ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto 2.priekšlikumu - izteikt 1.panta 2.punktu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu. I.Geige. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Geige. 4. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Ir noraidīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. I.Geige. 5. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Geige. Un 6.priekšlikums... Sēdes vadītājs. Atvainojiet, par 5.priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts. I.Geige. 6. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Noraidīts. Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. I.Geige. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. I.Geige. 8. - bijušā tieslietu ministra Birkava priekšlikums. Noraidīts. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Geige. 9. un 10.priekšlikums. 9. - tieslietu ministra Birkava priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un ir ņemts vērā nākamajā priekšlikumā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. I.Geige. Un 11. - Birkava priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. I.Geige. Lūdzu balsot par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. I.Geige. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 6.jūnijam. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sproģis. J.Sproģis (Tautas partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2012. Likumprojekta “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, bet ir izdarīti redakcionāli precizējumi 1.pantā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem redakcionālajiem precizējumiem. J.Sproģis. 3.panta otrajai daļai... Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. J.Sproģis. 7.pantam... Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret nevienu no redakcionālajiem precizējumiem. Sproģa kungs! Visi redakcionālie precizējumi tiek atbalstīti. J.Sproģis. Lūdzu deputātus izteikt balsojot savu viedokli par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.jūnijs. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Iebildumu nav. Izskatīsim likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sproģis. J.Sproģis (Tautas partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Arī par likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums” priekšlikumi nav saņemti, bet ir grozījumi, redakcionāli precizējumi atsevišķos pantos. Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos precizējumus. J.Sproģis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Preču un pakalpojumu drošuma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Preču un pakalpojumu drošuma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs. J.Sproģis. 6.jūnijs. Sēdes vadītājs. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Tā kā ceļu satiksmes negadījumu dēļ rodas starptautisko privāttiesību nesaskaņa saistībā ar ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību, šī konvencija piešķir šādiem gadījumiem regulāciju. Šī konvencija, kas pēc likumprojekta apstiprināšanas Latvijā iegūs likuma spēku, faktiski aizstās Civillikuma 20.pantu, kurš ir neskaidri formulēts attiecībā uz šo starptautisko normu piemērošanas iespējām šeit, Latvijā. Jāpiebilst, ka šis likumprojekts nav pretrunā ar likumu par sauszemes transportlīdzekļu civiltiesisko apdrošināšanu. Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - ir apstiprinājusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs. Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.jūnijam. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Izskatīsim likumprojektu “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Šā likumprojekta pamatideja, ko regulē attiecīgā konvencija, kuru likumprojekts apstiprina, ir informācijas apmaiņas nodrošināšana starp šajā konvencijā iesaistījušamies dalībvalstīm, kā arī piesardzības un starptautiskās sadarbības pasākumi šādu piesārņojumu likvidēšanā. Aicinu atbalstīt šo konvenciju. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. G.Krasts. Priekšlikumus gaidām līdz 6.jūnijam. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību jomā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Šā likumprojekta jēga ir veicināt militāro sadarbību starp Latviju un NATO dalībvalsti Turciju. Latvija jau ir šobrīd noslēgusi ar visām NATO dalībvalstīm šādus divpusējos līgumus par sadarbību militāro mācību jomā. Aicinu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš? G.Krasts. 6.jūnijs. Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Romualdam Ražukam. Paziņojums. R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”). Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Piecpadsmit minūtes pēc sēdes beigām, tātad pulksten 12.45, sāksies Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka deputāti, kuri bija iesnieguši šo jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam, ir apmierināti ar rakstisko atbildi un ir tikušies ar ministru, šodien paredzētā sēde pulksten 17.00 nenotiks

Lūdzu Saeimas sekretāri nolasīt reģistrācijas rezultātus. S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Normunds Rudevičs, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Roberts Jurdžs, Valdis Birkavs. Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde

2000.gada 1.jūnijā

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas

un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā

(1982. un 1982-a dok.) - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas

Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas

Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības

līguma B protokolā

(1983. un 1983-a dok.) - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā””

(1984. un 1984-a dok.) - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības

organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi

(1985. un 1985-a dok.) - 2.lpp.

 

 

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās

komitejas lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas

Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma

3.protokolā””

(1986. un 1986-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības

nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/98 “Par

izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas

un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma

A protokolā””

(1993. un 1993-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās

tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas

lēmumu nr.1/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un

Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma

B protokolā””

(1994. un 1994-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā

(1995. un 1995-a.dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas

Advokatūras likumā

(1996. un 1996-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā

(1997. un 1997-a dok.) - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

(2002. un 2002-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (Nav pieņemts)

(2010. un 2010-a dok.) - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam R.Paulam” - 3.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli

(tarifiem)”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1887. un 1927-a dok.) - 4.lpp.

Ziņo - dep.A.Poča - 4.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (3.lasījums)

(1978. dok.) - 4.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 4.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 5.lpp.

- dep. P.Apinis - 7.lpp.

- dep. R.Ražuks - 8.lpp.

- dep. I.Burvis - 9.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 9.lpp.

- dep. L.Bojārs - 10.lpp. - 12.lpp.

- dep. R.Ražuks - 13.lpp.

- dep. L.Bojārs - 18.lpp.

- dep. P.Apinis - 19.lpp.

- dep. L.Bojārs - 20.lpp.

- dep. P.Apinis - 20.lpp.

- dep. L.Muciņš - 21.lpp.

- dep. I.Godmanis - 23.lpp.

- dep. R.Ražuks - 24.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 25.lpp.

- dep. L.Muciņš - 26.lpp.

- dep. A.Seile - 27.lpp.

- dep. P.Apinis - 28.lpp.

- dep. I.Birzniece - 29.lpp.

- dep. A.Barča - 30.lpp.

- dep. I.Ūdre - 32.lpp.

- dep. J.Sinka - 32.lpp.

- dep. L.Bojārs - 33.lpp.

- dep. I.Birzniece - 33.lpp.

- dep. P.Apinis - 34.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (3.lasījums)

(2028 dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 36.lpp.

Paziņojums -dep. Dz.Rasnačs - 43.lpp.

 

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 43.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (3.lasījums)

(2009 dok.) - 43.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 43.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””

(3.lasījums)

(2003.dok) - 44.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 44.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””

(3.lasījums)

(2006.dok.) - 45.lpp.

Ziņo - dep. I.Godmanis - 45.lpp.

Debates - dep. I.Ūdre - 49.lpp.

- dep. A.Šķēle - 50.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 51.lpp.

- dep. I.Ūdre - 52.lpp.

- 54.lpp.

 

Likumprojekts “Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums

(3.lasījums)

(2017.dok) - 56.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 56.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””

(3.lasījums)

(2018.dok.) - 67.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 68.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu

sabiedrībām”” (3.lasījums) (2019.dok.) - 68.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 68.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””

(3.lasījums) (2020.dok.) - 71.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 71.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (3.lasījums) (2021.dok.) - 72.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 72.lpp.

Debates - dep. A.Poča - 73.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

(3.lasījums)

(2022.dok.) - 73.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 73.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (3.lasījums)

(2023.dok.) - 74.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 74.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem

pensiju fondiem”” (3.lasījums)

(2024.dok.) - 78.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 78.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu

garantiju likumā” (3.lasījums) (2025.dok.) - 79.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 79.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un

to uzraudzības likumā” (3.lasījums)

(2026.dok.) - 80.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 80.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas

līgumu”” (3.lasījums)

(2027.dok.) -83.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 83.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

(2.lasījums)

(1798. un 2001. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 85.lpp.

Debates - dep. J.Esta - 85.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas

valsts ģerboni”” (2.lasījums) (157. un 2005. dok.) - 86.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 86.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (1.lasījums)

(1860. un 2007. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 88.lpp.

Debates - dep. A.Panteļējevs - 89.lpp.

- dep. L.Muciņš - 89.lpp.

- dep. A.Seiksts - 94.lpp.

- dep. V.Birkavs - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas

likumā”(1.lasījums) (Steidzams)

(1876. un 2008. dok.) - 97.lpp.

Ziņo - dep. M.Bekasovs - 97.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā

(2.lasījums)

(1795. un 2011. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 98.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par atbildību par preces un pakalpojuma

trūkumiem” (2.lasījums)

(1800. un 2012. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. J.Sproģis - 100.lpp.

 

 

Likumprojekts “Preču un pakalpojumu drošuma likums”

(2.lasījums)

(1801. un 2013 - a dok.) - 101.lpp.

Ziņo - dep. J.Sproģis - 101.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju

par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu

(1.lasījums)

(1882. un 2014. dok.) 102.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 102.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju

par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma

gadījumā” (1.lasījums)

(1877. un 2015. dok.) - 103.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 103.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas

Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro

mācību jomā” (1.lasījums)

(1878. un 2016. dok.) - 104.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 104.lpp.

Paziņojums - dep. R.Ražuks - 105.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 105.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem