Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas sestā sēde

1999.gada 23.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim izskatīt Saeimas 23.septembra sēdes darba kārtību.

Pirms mēs izskatām kārtējās sēdes darba kārtību, izskatīsim saņemtos priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 23.septembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Citu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams. Atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu attiecībā uz otro lasījumu, komisija nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav... Ir? Ļoti atvainojos. Sākam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tagad man ir saprotams - un laikam arī viens otrs no jums saprot -, kāpēc nesen no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas aizbēga pozīcijas deputāti. Lai kā Dobeļa kungs viņus aicina palikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, viņi tomēr nepalika un aizgāja, un tagad ir saprotams, kāpēc tas notika. Protams, mūsu pieņemtajiem lēmumiem vispār ir graujoša loma valsts pamatizglītības un vispārējās izglītības sistēmā Latvijā, tā nav patīkama lieta. Tagad risinās dialogs par 5.panta 6.punktu. Pozīcija grib izveidot šo punktu šādi: nosaka minimāli un maksimāli... Ko tas nozīmē? Agrāk minimālais skaits klasē bija seši skolēni, tagad it kā esot noteikts, ka astoņi, bet plānos ir jau runa par desmit vai divpadsmit skolēniem. Lai tāds skaits būtu obligāti klasē. Un tālāk? Nu, pilsētās, protams, lielajās, būs tie skolēni, bet mazo lauku skolu klasēs skolēnu tādā daudzumā nebūs. Un kas tad notiks? Notiks tas, ka sakarā ar to, ka klases nav piepildītas, skolas varēs aizvērt. Un tad nonāksim pie tā, ka... pēc Tabūna kunga teiktā, viens no Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem pateicis, ka ir parazitējošas skolas Latgalē. Un tad parādīsies tādas skolas arī Kurzemes, Zemgales un Vidzemes attālos rajonos, un tad mēs tās mierīgi aizvērsim. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Apmaksa. Ja mēs ieviešam šo minimālo skaitu, tad skolotāju aldziņas tiks samazinātas par 50%-70%, un tad skolotājs saņems 20-30 latus mēnesī. Protams, par tādu algu neviens negribēs strādāt. Pensionārus mēs vienā mierā izspiedīsim no darba laukā, jo viņi aizies, nestrādās par tādu samaksu, un jaunos skolotājus jūs šajās skolās nesaņemsiet, neviens neies strādāt lauku skolā vai kādā citā skolā, ja viņam alga būs 30-40 latu. Kāda tagad var būt runa par izglītību, kura it kā topot ar katru gadu labāka Latvijā? Tāda tā nebūs. Vēl varētu kaut ko veikt ar tālmācību, bet diemžēl šī sistēma Latvijā nav izstrādāta. Vienīgā mācību iestāde, kurā tā tika aprobēta un izstrādāta, bija Aviācijas universitāte, bet arī to mēs iznīcinājām. Un tādēļ jājautā - kas tad mūs gaida turpmākajā dzīvē? Turpmākajā dzīvē mūs gaida tas, ka mūsu bērni nesaņems attiecīgo izglītību vai tā būs ļoti minimāla, un tas mūsu mīļajā Latvijā notiks. Tā paliks ar katru gadu pelēkāka, tauta - neizglītota, un tad mums būs paklausīgi cilvēciņi, kuriem varēs iestāstīt jebkuru joku.

Un nu vēl par jauninājumiem, kas notiek skolās. Jūsu zināšanai: ir pat tāds brīnums Rīgas vidusskolā, ka vecākiem ierosina savākt naudu, lai nopirktu skolas solus klasei. Tāpēc doto labojumu nevar pieņemt, un es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām debates. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pagājušajā sēdē Ābiķa kunga minētais 1991.gada likums par skolēnu minimālā skaita noteikšanu bija orientēts uz jaunu klašu atvēršanu un uz mazo skolu tīkla saglabāšanu un paplašināšanu. Šodien šī pati norma ir vērsta pretējā virzienā - uz mazo klašu ierobežošanu un uz mazo skolu optimizēšanu. Jūs man piekritīsiet, ka tas tomēr nav gluži viens un tas pats. Mēs visi zinām, ka izglītības sistēmas uzdevums nav tikai un vienīgi zināšanu un iemaņu daudzuma zināma sniegšana skolēniem, bet arī vispusīgi attīstītas, harmoniskas personības veidošana. Un, ja vēl varētu strīdēties par šo zināšanu un iemaņu daudzumu un to atšķirību lielajos mācību “kombinātos” un mazajās lauku skoliņās, tad visa mūsu tautas vēsture pierāda, ka attiecībā uz harmoniskas un attīstītas personības audzināšanu mazās skolas ir tikušas perfekti galā visos laikos - sākot no kungu laikiem, cauri dažādām okupācijām un atkal līdz jaunajiem “kungu” laikiem.

Tomēr, pirms balsojam par šo projektu, par šo normu, es jūs aicinātu vēl vismaz mēģināt apjaust nevis cik, bet tieši ko nācijai maksās šī skolu optimizācija. Es saprotu, ka to nevar un nevajag izsvērt latos, bet kā analoģiju var izmantot savulaik okupantu veiktās mazo skolu slēgšanas ietekmi uz Latvijas laukiem.

Un galu galā ir vēl viens aspekts, kuram es gribētu pievērst uzmanību, - tas ir tieši cilvēciskuma aspekts. Mana paaudze, lai iegūtu izglītību, gāja no mājām prom pēc 7.klases, tas ir, apmēram 14 gadu vecumā. Es šodien domāju, ka tas bija daudz par agru, un nelietība ir šo gadu skaitu vēl vairāk samazināt un sūtīt bērnus prom no mājām, no ģimenes vēl agrāk. Tā ka es aicinu visus šos momentus rūpīgi apsvērt, pirms izdarām savu izvēli balsojot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais runās Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jau no iepriekšējās diskusijas visiem ir skaidrs, ka pašlaik šis labojums aizliedz tiesu represīvajos rajonos, kamēr pie varas ir liberāli konservatīvā partija. Mēs esam iemācījušies likvidēt - šajā gadījumā likvidēt izglītības sistēmu. Mēs nemākam to veidot un pilnveidot, lai tā darbotos. Šajā sakarībā man gribētos tam pievērsties. Es ļoti ceru, ka šodien mūsu diskusiju klausās arī studenti. Studenti ir izgājuši savu jautājumu sakarā uz tiešo dialogu ar premjerministru. Pēdējā reizē viņi bija smaidīgi, jo premjerministrs it kā kaut ko esot sapratis. Man gribas, lai viņi redz, kā šī sapratne īstenojas. Smaidi un sapratne būs televīzijas žurnālistu klātbūtnē, taču pēc tam likumi tiks mainīti tā, lai katrs maksā par savu. Es domāju, ka tieši tāpēc mēs šodien nedrīkstam atbalstīt šādus grozījumus likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais runās Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā, apsverot šos likuma grozījumus, mums ir skaidri jāsaprot viens jautājums: kāds ir šo reformu virziens, ko tas dod tautai, ko tas dod Latvijas valstij. Pagaidām vismaz mums, sociāldemokrātiem, šķiet, ka šis reformas virziens, tai skaitā, šinī gadījumā - izglītības reformā, nozīmē tikai vienu - varas centralizāciju un koncentrāciju ministrijās, tātad tālāk no tautas, tuvāk pie varas amatpersonām, tuvāk pie ierēdņiem.

Ko mēs domājam šinī gadījumā? Mēs uzskatām, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, lai arī cik kompetenti viņi būtu, lai kā censtos noskaidrot patieso situāciju dažādās skolās, diez vai būs kompetentāki par vietējo pašvaldību, kura vislabāk zina, cik šogad kādā klasē būs skolēnu, cik to būs apmēram pēc diviem, trijiem gadiem, cik būs pēc pieciem. Ja klasē skolēnu skaitu noteikts no Rīgas, no Izglītības un zinātnes ministrijas - un tas būs jādara bez saskaņojuma ar pašvaldībām -, tad mums vairs nav pārliecības, ka tas tiks darīts visoptimālākajā veidā.

Ja Saeimas pozīcijas partijām ir šī pārliecība, ka ierēdņi to zinās labāk par pašvaldību amatpersonām, kuras iedziļinās visos procesos uz vietas, konkrētajā pilsētā vai ciemā, tad, protams, lūdzu, balsojiet par šo jūsu pašu iesniegto likuma grozījumu, bet sociāldemokrātiem šādas pārliecības nav.

Es gribu uzsvērt vēl vienu aspektu - ir vajadzīgs ļoti uzmanīgi izvērtēt šīs izglītības reformas virzienu. Es gribu atgādināt arī Tautas partijai, ka viņai ir noslēgts līgums ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, taču tas jau ir pārkāpts vairākos punktos. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Kuros?”)

Jā, es pateikšu Gundaram Bērziņam tūlīt par 1.punktu, kuru viņš lieliski zina. Runa ir par to, ka pirmsskolas izglītība ir obligāta. Viņš to bija aizmirsis. Vēl nesen gan sociāldemokrāti, gan Tautas partija spēja sameklēt un izdalīt no 1.janvāra bērnudārzu pedagogiem atalgojumu ne no pašvaldībām, bet no valsts, kā arī nopietnu skolotāju algu paaugstinājumu. Es redzu, ka Gundars Bērziņš ir aizmirsis dokumentus, zem kuriem ir Andra Šķēles vārds kā godavārds parakstīts. Man tas izraisa izbrīnu. Es esmu pārliecināts par to, ka viņu atmiņa mazliet uzlabosies, izlasot šos dokumentus, un mēs varēsim tos arī izdalīt. Jo šie dokumenti jau ir publiski pieejami.

Pats galvenais, ko es gribu pateikt: vajag skaidri apzināties... Es būtu daudz priecīgāks, ja Gundars Bērziņš uzkāptu tribīnē un pateiktu, kas izpildīts no šiem līguma punktiem, nevis man šeit būtu jārunā, kas nav izpildīts. Atbilde ir pavisam vienkārša un īsa. Mēs, sociāldemokrāti, toreiz valdībā būdami ar vienu ministru, spējām paveikt vairāk nekā Tautas partija, no kuras tagad ir gan izglītības un zinātnes ministrs, gan finansu ministrs, gan premjerministrs un kura ir noteicošā šajā valdībā. Tas man rada izbrīnu. Tas man rada izbrīnu!

Es gribu teikt, ka tas rada izbrīnu ne tikai man, bet arī Skolotāju savienība uzskata, ka pedagogi ir no valdības saņēmuši kārtējo smago pļauku. Tas nav sociāldemokrātu vienkāršs viedoklis. Tas ir objektīvs viedoklis. Mēs varam šeit citēt kaut vai Rīgas 49.vidusskolas direktora Jura Liepiņa teikto: “Nožēlojamākais ir tas, ka skolotāji nebija noticējuši pat tam, ko valdība solīja darīt skolotāju materiālā stāvokļa uzlabošanai.” Un šī neticēšana kārtējo reizi ir izrādījusies pareiza. Es uzskatu, ka mums ir jādomā, lai valdība pilnīgi nezaudētu uzticības kredītu tautā. Taču par to vispirms ir jādomā pozīcijas partijām, jo valdība lielā mērā tiek saistīta ar valsti. Par to mūsu opozīcija uztraucas. Es ceru, ka jūs to apzināties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Jau divās iepriekšējās mūsu sēdēs es runāju no šīs tribīnes par šo jautājumu. Es ļoti cerēju, ka jūs protat ne tikai dzirdēt, bet arī ieklausīties. Ne tikai domāt, bet arī iedomāties. Diemžēl es jūtu, ka esam vīlušies. Es vēlreiz gribu apliecināt, ka mēs, mūsu frakcijas deputāti, esam vienisprātis ar sociāldemokrātiem šajā konkrētajā jautājumā. Vai ka viņi ir vienisprātis ar mums. Mēs uzskatām, ka pieņemt šo varbūt visīsāko likuma labojumu ir gandrīz vai noziedzīgi. Kārtējo reizi es lūdzu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Plinera kungs!

Nākamais runās Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski mēs ejam, tā teikt, otro riņķi. Mēs jau iepriekšējā sēdē runājām par šo grozījumu. Es arī uzstājos šeit no tribīnes un izteicu savu viedokli, un šis viedoklis nav mainījies. Mums ir jādara, kolēģi, viss iespējamais, lai Latvijā mazās skolas pastāvētu!

It īpaši satraucošs stāvoklis ir bijis Atmodas sākumā un ir arī tagad Latgalē, es to jums atgādinu. Jūs ļoti labi atceraties, ka toreiz, pirms vairākiem gadiem, mēs iestājāmies par to - un darījām ne mazumu -, lai mazās skolas pastāvētu, neskatoties uz skolēnu nelielo skaitu tajās. Neskatoties uz skolēnu nelielo skaitu skolā un klasē! Bet, redziet, tagad pēkšņi mēs gribam mainīt šo stāvokli. Kas tad ir izmainījies? Kas tad īsti ir izmainījies? Izmainījies ir tas, ka vairākas skolas nav iznīkušas, bet vēl pastāv. Skolēni var apmeklēt šīs skolas. Jā, tas prasa no valsts līdzekļus. Bet kā gan savādāk? Izglītība prasa un prasīs līdzekļus. Un, Baldzēna kungs, es jums piekrītu, ka ierēdņi šo situāciju nezina labāk par pašvaldībām. Patiešām nezina. Diemžēl ierēdņi Izglītības un zinātnes ministrijā, kā jau es teicu toreiz, to nesaprot… un faktiski piekopj prettautisku politiku. Es atgādinu vēlreiz. Patiešām, es to teicu iepriekšējā sēdē un saku arī šodien, ka ministrijā diemžēl strādā ierēdņi, kuri uzskata, ka Latgalē, pavisam konkrēti Rēzeknes rajonā, vidusskolas, daudzas vidusskolas, ir parazīti. Tā šie ierēdņi ir teikuši. Un viņi strādā šajā ministrijā! Kālab lai es uzticētos šādiem ierēdņiem?

Tāpēc, kolēģi, pirms nospiežat pogu, lai balsotu par šo grozījumu, apdomājieties: vai mēs, šādi taupot naudu un panākot to, ka skolēni brauks vai ies uz skolām, kuras būs koncentrētas it kā lielākos centros, patiešām būsim ieguvēji? Es domāju, ka mēs nebūsim ieguvēji.

Tāpēc es personīgi neatbalstu šādu priekšlikumu un balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs.

Debatēs ir pieteikusies izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Lūdzu, Goldes kundze!

S.Golde (izglītības un zinātnes ministre).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ceru uz Saeimas atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajam pedagogu darba samaksas reformas projektam. Izglītības un zinātnes ministrija šo projektu ir sagatavojusi un aizstāvējusi Ministru kabinetā, un vistuvākajā laikā mēs vēlētos iepazīstināt arī frakcijas ar šo dokumentu. Un es gribētu uzsvērt vienu lietu. Līdz šim skolotāju darba samaksa tika paaugstināta, galvenokārt “apaudzējot” valsts mācību plānu, tas ir, rodot aizvien jaunas pozīcijas, par ko maksāt skolotājam, un tādējādi radot skolotāju pārslodzi. Tas ir, šobrīd skolotāji skolās strādā no 1,5 līdz 3 likmēm nedēļā. Skolēnu slodze: ar likumu noteiktais maksimālais stundu skaits ir 36 stundas nedēļā, taču šobrīd reālā maksimālā slodze ir 50 stundas nedēļā, tā ir lielāka par pieaugušo strādājošo nedēļas darba slodzi.

Mēs piedāvājam pilnīgi pretēju ceļu skolotāju darba samaksas paaugstināšanai - samazinot skolēnu slodzi, tas ir, normalizējot to, un samazinot pedagogu slodzi, panākt būtisku darba samaksas paaugstinājumu. Tas ir, līdzās papildu finansu pieprasījumam no valsts veikt arī sistēmas iekšēju sakārtošanu.

Viens no sistēmas iekšējas sakārtošanas jautājumiem ir arī minimālā skolēnu skaita noteikšana klasē. Cik piepildītas dažkārt ir skolas? Tā nav normāla situācija, ka līdz šim dažviet pastāv vidusskolas, kurās vidusskolas pakāpē mācās 20 vai 30 bērni. Latvijā ir rajoni, kuros uz 500 bērniem darbojas 11 vidusskolas, mēs neesam tik bagāta valsts, lai mēs to varētu atļauties. Es domāju, ka mums ir ne tikai jāizkliedz populistiski saukļi, bet arī jādomā, kā katru latu racionāli izmantot, lai arī no iekšējām rezervēm mēs spētu pacelt skolotāju algas. Mēs šādu projektu esam sagatavojuši.

Es patiešām ceru, ka visiem tiem frakciju deputātiem, kuri šodien iestājas par izglītības prioritāti, par skolotāju darba samaksas paaugstināšanu, tāds pats balsojums būs arī tad, kad Saeimā balsosim par skolotāju darba samaksas apjomu - par to summu, kas ir paredzēta skolotāju darba samaksas paaugstināšanai. Es patiešām vēlētos redzēt, ka tad šie cilvēki patiešām balsos par lielākām summām nekā tās, par kurām šobrīd varbūt ir Ministru kabinetā bijusi vienošanās.

Es aicinu kolēģus atbalstīt grozījumu Vispārējās izglītības likumā, lai mēs ne tikai prasītu no valsts papildu finansējumu, bet veiktu arī sistēmas iekšējo sakārtošanu, lai mūsu bērni nemācītos 50 stundas nedēļā un lai skolotāji nestrādātu trīs slodzes nedēļā, ar ko esam neapmierināti mēs visi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Goldes kundze.

Nākamais - Gundars Bērziņš no Tautas partijas frakcijas.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie sociāldemokrāti! Tuvu ir tas laiks, kad sāksies 21. gadsimts, bet šeit es dzirdu akmens laikmeta domāšanas izpausmes. Ar kādām lietām mēs ieiesim 21. gadsimtā? Vai veidosim valsti modernu, attīstītu un progresīvu vai kāpsimies un rāpsimies atpakaļ? Akmens laikmeta domāšana nav tā, kas virzīs valsti uz priekšu.

Par izglītību. Desmit gadi pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas. Kura no problēmām ir atrisināta? Kura no problēmām, kungi, ir atrisināta? Augstākās izglītības problēma? Sākumskolu problēma? Skolotāju algu problēma? Neizlēmības un mīkstčaulības apliecinājums ir tas, ka nebija drosmes pieņemt lēmumus. Politikā lēmumi ir jāvērš uz rītdienu, jāskatās, kā būs tālāk.

Kāda ir situācija šobrīd, Baldzēna kungs? Jūs, sociāldemokrāti, astoņus mēnešus bijāt valdībā. Valsts kase ir iztukšota. Sociālais budžets ir iztukšots. Pensiju izmaksas ir apdraudētas. Kas to ir izdarījis, Baldzēna kungs? Marsieši? Jūs tur esat bijuši klāt. (Aplausi.) Es pateicos sociāldemokrātiem, ka viņi atzīst savas kļūdas un vismaz saprot, ko viņi ir izdarījuši. Tātad valsts kase ir iztukšota, situācija ir pietiekami kritiska. Ekonomika ir depresīvā stāvoklī, tai ir jādod attīstība. Jārada pamats attīstībai. Mūsu finansu politika vairs nav starptautiski atzīta. Starptautiskā valūtas fonda memorands nav parakstīts, un arī tā fakta dēļ katram skolotājam nākas zaudēt lielu naudu.

Par ko pārmet šobrīd Tautas partijai? Baldzēna kungs, kad pēdējoreiz skolotājiem ir tikušas paaugstinātas algas? Kad pēdējoreiz skolotājiem ir pielikts kaut lats pie algas? 1995. gadā - 3 lati. Tautas partijai pārmet, ka viņi, neģēļi, pieliek 15 latus. Atzīstu, tas ir maz. 10 procentu pieaugums izglītībai ir par maz.

Noziedznieki tādi, ņem un pieliek 15 latus! Šausmas! Šausmas, vienkārši mati stāvus ceļas! 15 latus. Tādu neģēlību!

Es uzskatu, ka summa ir nepietiekama. Grozot budžetu, kopīgi strādāsim pie šā jautājuma. Uzskatu, ka summa ir jāpalielina un ka ir iespējas to palielināt vismaz divreiz.

Kāda bija situācija, veidojot valdību? Vai partijas stāvēja rindā pēc izglītības ministra amata? Varbūt kaut kur tādas rindas bija. Es tās nemanīju. Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir palikusi pēdējā, daudziem ir trūcis drosmes to uzņemties. Daudziem ir trūcis drosmes uzņemties šo lietu! Tautas partija ir uzņēmusies atbildību, un, ja mums būs lemts strādāt, mēs šīs lietas atrisināsim.

Par Tautas partijas pozīciju izglītībā. Šeit tiek turpināta savā ziņā dzimtbūšanas sistēma Latvijā. Divos virzienos. Jo arī tie runātāji sociāldemokrāti izglītību asociē ar Tautas partiju: no jūsu vidus ir šis ministrs, jūs atbildiet par izglītību, un mēs tikai kritizēsim. Strādāsim kopā! Ja tā būs Saeimas kopējā prioritāte, tad, es esmu pārliecināts, mēs kopīgi palielināsim... atrisināsim šo lietu. Otra dzimtbūšanas sistēmas izpausme - laukos bērni piesaistīti pie savām skolām. Kāda šobrīd ir situācija? Kāda ir proporcija maksas grupās, valsts apmaksātās izglītības grupās? Kandidējot Rīgas skolēni trīs reizes vairāk ir pārstāvēti maksas grupās. Kāpēc jūs, Baldzēna kungs, runājot par skolām, par lauku skolām, gribat liegt lauku jaunatnei nākotni? Jo - kāda ir galvenā prasība vidusskolai un pamatskolai? Vai svarīgi ir tas, lai tā skola būtu maza un noteikti būtu tajā konkrētajā vietā, vai arī svarīga ir spēja dot kvalitatīvu izglītību, spēja dot jaunietim nākotni? Lēmumi ir grūti. Lēmumi ir grūti! Tautas partija ir tā, kas ir gatava šos lēmumus pieņemt un radikāli mainīt situāciju. Vēlreiz teikšu - ar akmens laikmeta domāšanu ir jādodas uz akmens laikmetu, nevis 21.gadsimtu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Bērziņa kungs.

Nākamais - Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man bija patīkami dzirdēt Gundara Bērziņa uzstāšanos par akmens laikmetu, un, to savienojot ar to, ko teica Egils Baldzēns, kurš pieminēja Tautas partijas deklarāciju, tai ejot valdībā, un kurš pieminēja Tautas partijas vārdā parakstītās vienošanās ar arodbiedrībām, es sapratu, ka tikai akmens laikmetā cilvēki solīja un darīja to, ko solīja, viņi turēja vārdu. Civilizētā gadsimtā, ejot uz 21.gadsimtu, tas viss ir jāaizmirst.

Man ļoti patika ministres cerība uz Saeimas atbalstu un viņas naivā ticība, ka algas tiks paaugstinātas. Algas netiks paaugstinātas. Paaugstinājumu ļoti ātri “noēdīs” inflācija, kas būs šīs valdības darba rezultāts. Un tāpēc es ceru uz Saeimas saprātu, nevis uz atbalstu šim grozījumam. Jo, atklāti runājot, jāteic, ka, paklausījies runātājus, es sapratu, ka ne tikai sociāldemokrāti ir sapratuši, ka mazās skolas tādā veidā var iznīcināt. Šajā jautājumā kopējas pozīcijas ir atraduši pat “Tēvzemei un Brīvībai” un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Un, ja visas puses saprot, ka šāds grozījums var iznīcināt izglītību Latvijā, tad, es domāju, saprātīgi būs to nepieļaut.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā runās Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti un deputātes! Es vēlētos tomēr konkretizēt šo sarunu par konkrēto grozījumu Vispārējās izglītības likumā, proti, par minimālā skolēnu skaita noteikšanu klasē. Mēs ļoti uzmanīgi noklausījāmies izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes runu, bet, jāteic, par šo konkrēto grozījumu viņa runāja ārkārtīgi nedaudz. Tikai pieminēja to sistēmu, to veidu, kādā tiks regulētas skolotāju algas. Es apzināti saku “regulētas”, jo, kā mēs zinām no pēdējiem notikumiem, skolotāju algas netiks plānotajā termiņā paaugstinātas. Gluži otrādi, šis termiņš atkal atvirzās kaut kādā tālākā plānā, un tādēļ šis gadījums diemžēl neliecina par labu tam, ka šis grozījums, proti, klases minimālā skolēnu skaita noteikšana, ko veiktu Izglītības un zinātnes ministrija, varētu ietekmēt skolotāju algas. Gluži otrādi, tā mūsuprāt, mūsu frakcijasprāt, ir pedagogu skaita samazināšana slēptā veidā. Iespējams, ka uz pedagogu skaita samazināšanas rēķina skolotāju algas dažkārt patiešām var palielināties. Taču tad būtu jautājums - uz kā rēķina?

Attiecībā uz šo konkrēto grozījumu es vēlreiz atkārtošu jau teikto: lūdzu, nenovērtēsim par zemu pašvaldību spējas spriest par savu skolēnu izglītības iespējām! Atstāsim pašvaldībās esošo pedagogu, pašvaldībās esošo izglītības vadītāju ziņā spriešanu par to, cik daudziem skolēniem ir jāmācās konkrētajā klasē un konkrētajā skolā! Vismaz tik ilgi, kamēr nav notikusi pašvaldību reforma, kamēr mūsu valstī pagaidām vēl nav zināma tā situācija, kāda šajā ziņā būs rīt. Cienījamie deputāti, es vēlreiz aicinu - lūdzu, neatbalstīsim šo grozījumu Vispārējās izglītības likumā! Mūsuprāt, var būt, ka viens otrs no “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, kas šeit uzstājas, varētu pārliecināt arī savas frakcijas deputātus neatbalstīt šo grozījumu.

Tātad sociāldemokrāti vēlreiz aicina atstāt pašvaldībām iespēju izlemt par skolēnu skaitu klasē, nevis ļaut Izglītības un zinātnes ministrijai to darīt “no augšas”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka Tautas partijā ir satraukums un vēlēšanās kaut ko darīt lietas labā, bet šinī gadījumā es saskatu tikai izmisīgu cenšanos glābt Tautas partijas godu. Tas nozīmē, ka ir cerības, ka kādreiz būs kārtība izglītības jomā.

Es gribētu atgādināt pavisam vienkāršu lietu. Jā, akmens laikmets te ir, jo mēs redzam to, ka Latvijā vidēji uz vienu cilvēku ir 3 dolāri dienā. Āfrikas valstīs caurmērā ir 4 dolāri. Ir, ir te šis laikmets! Tas ir viens jautājums.

Mums nav kārtībā pat aritmētika, jo daži nespēj ievērot to, ka sociāldemokrāti četrus mēnešus valdībā ir bijuši ar vienu ministru, un sāk teikt, ka mums tur ir bijuši kādi astoņi mēneši! Tās ir elementārās patiesības, kas ir jāievēro.

Otra lieta, ko es gribētu pateikt. Manuprāt, mīkstčaulība ir nespēja īstenot prioritāti. Un prioritāti šeit minēja no jūsu pašu partijas nākušais Ministru prezidents Andris Šķēle. Teica: aiz aizsardzības nākamā ir izglītība. Tā ir īstena mīkstčaulība, ja nevar, nespēj koalīcijas partnerus pārliecināt par prioritātēm. Tā es to saprotu. Un tāpēc nevajag savā nespējā vainot opozīciju, kas atgādina jums prioritāti, kura neapšaubāmi ir jūsu programmā!

Es gribētu pateikt, ka aizvainotība, protams, nav tas labākais padomdevējs. Bet atcerēsimies arī to, ka ir bijušas daudzas un dažādas valdības un tajās valdībās ir bijuši arī Tautas partijas cilvēki (jo jūs jau neesat no nekurienes atnākuši, no mūsu pašu sabiedrības esat atnākuši), un arī šī valdība tām skolotāju algām neko nepieliks klāt.

Es gribu pateikt, ka es neredzu, kāpēc saskaņojums ar pašvaldībām liedz nākotni lauku jaunatnei, ja Izglītības un zinātnes ministrija to veic... Es gribētu uzsvērt vienu...

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

E.Baldzēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kungi un dāmas! Patiešām bija patīkami klausīties Gundara Bērziņa kunga saturīgo runu. Un visu laiku es skatījos uz cienījamo Ābiķa kungu. Ābiķa kungs, jūs bijāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs iepriekšējā Saeimā un esat tās priekšsēdētājs arī šinī Saeimā. Tādēļ ir jautājums: kurā laikā šī koncepcija kļuva tik nepareiza, ka šinī Saeimā tā ir galīgi jāmaina? Kā īsti ir ar to izglītību Latvijā? Varbūt arī jūs bildīsiet kādu vārdu, lai mēs, pārējie deputāti, varētu saprast šo lietu. Ceru, ka nākamajā Saeimā jūs nepāriesiet uz nākamo partiju un ka atkal kaut kādā jaunā veidā nemainīsies šī koncepcija.

Cienījamie kolēģi, vajadzētu padomāt pašiem... Es domāju, ka te ir daudzi tādi deputāti, kas savulaik ir mācījušies mazajās skolās. Patiešām, var būt, it sevišķi tie, kas ir no valdošā vairākuma... Ja viņi nebūtu šīs skolas apmeklējuši, viņi šeit šodien neatrastos un, iespējams, šodien nebalsotu par šo skolu likvidāciju. Cienījamais Gundara Bērziņa kungs, ne jau likvidējot mazās skolas, jūs paaugstināsiet skolotāju algas! Man liekas, tas ir nepareizs mehānisms un nepareizs ceļš, ko jūs piedāvājat. Tas nav tas ceļš. Jūs atkal, kārtējo reizi, mēģināt sarīdīt... šajā gadījumā skolotājus sarīdīt savā starpā. Jūs jau esat sarīdījuši pensionārus, tagad sarīdīsiet studentus, un kopumā jūs sarīdīsiet visu Latvijas sabiedrību. Protams, tas ir vecu vecais princips - skaldi un valdi! Jūs mēģināt ar to manipulēt, taču es ceru, ka tuvākajā parakstu vākšanas kampaņā mēs redzēsim, vai sabiedrība pakļaujas jūsu demagoģiskajām runām, tā saukto “asiņaino punduru”, konsultantu ietekmei vai ne. Jo pēc būtības šī akcija, ko jūs arī nupat proponējāt, ir “asiņaino punduru” taktika, ko realizēja jau iepriekšējās Saeimas laikā. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Kas tie tādi?”) Cienījamais Bērziņa kungs, palasiet to avīzi, tur visi šie “punduri” ir nosaukti vārdos un uzvārdos!

Tādēļ es aicinu cienījamos deputātus padomāt, it sevišķi tos deputātus, kas paši ir mācījušies mazajās skolās.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs.

Nākamais - Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, - ja kāds melo, tad jau vismaz vajag zināt, ko melot. Bet pateikt, ka sociāldemokrāti esot iztukšojuši valsts kasi... Tad man ir jāprasa, kas ir to tukšojis deviņu gadu laikā un kāpēc tad tā nav tagad piepildīta, un kāpēc mēs tagad stenam, ka kasē nav naudas. Nu, tad padomājiet, kas ir tukšojis to kasi! Un tagad ir labi, ka ministres kundze mums pastāstīja, ka skolās skolēniem ir 50 stundas nedēļā - baigā pārslodze! - un ka skolotāji strādā ar trīskāršu pārslodzi. Tā ir kriminālā atbildība, pie kuras ir jāsauc Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Es domāju, ka tur vienam otram ir jāpadomā, jo viņi ir ilgi sēdējuši un veidojuši tās sistēmas, kuras nestrādā un nestrādās, un saņēmuši vēl līguma naudu.

Par to akmens laikmetu. Cienījamie kolēģi, kad tad mēs saņēmām tos diplomus? Vai akmens laikmetā? Un vai tad katrs savu diplomu novērtē kā kādu akmeni? Man liekas, ka jūs visu laiku tā kā tādu godu uzrādījāt tos diplomus, kādi jums ir, jūs visi, kam ir augstākā izglītība un kam ir kādi grādi, un tāpēc par to akmens laikmetu varbūt nevajadzēja runāt.

Tālāk. Par tām mazajām skolām. Tik tiešām, mēs nedomājam par mūsu nākotni, mēs nedomājam.

Un vēl kaut kas attiecībā uz deputātu izteicieniem. Vadošā partija, jūs taču staigājat no vienas partijas uz otru, savienojaties un atvienojaties, un tagad jūs runājat, ka kāds cits ir vainīgs, tikai ne jūs. Un tāpēc tādu labojumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Osvalds Zvejsalnieks. Runās otro reizi.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es šeit otrreiz nāku no sociāldemokrātiem... Nāku tribīnē galvenokārt tāpēc, ka man ir tā nenoliedzamā priekšrocība, ka man nevar sacelties mati, un arī tā, ka es nāku no Latgales. Tāpēc es bez jebkādām aizdomām par kaut kādu lobēšanu varu atļauties jums darīt zināmas Rīgas skolotāju aprindu domas. Taču gan Skolotāju savienība, gan Rīgas pilsētas skolu direktoru asociācija uzsvēra, ka valdība pievīlusi pedagoģijai vislojālākos cilvēkus, kas gadiem ilgi ir ziedojuši sevi bērniem un viņu skološanai. Smieklīgākais ir tas, ka skolotāji savelk savas jostas un turpina strādāt. Skolās palikuši tie skolotāji, kuriem šis darbs ir sirdslieta. Talanti, kas zemo algu dēļ meklēja citu darbu, jau sen no skolām ir aizgājuši, teica Liepiņš, un no savas pieredzes varu zvērēt, ka tā tik tiešām, kungi, ir patiesība.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zvejsalnieka kungs.

Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates beidzam. Vai referents vēlas izteikties? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man kā bijušajam izglītības darbiniekam un cilvēkam, kam joprojām ir ļoti labi kontakti ar izglītības darbiniekiem, tiešām ir ļoti labi saprotami jūsu pārdzīvojumi par mūsu izglītības sistēmas turpmāko likteni. Pavisam atklāti jāteic, ka es pilnībā piekrītu ministrei, ka situācija ir ļoti nopietna, un es ļoti ceru, ka šī valdība... un arī es esmu līdzatbildīgs par šīs valdības tapšanu... k a mēs spēsim izglītībā pastāvošo situāciju pavērst uz labo pusi.

Tagad nedaudz parunāšu par to, kas šeit izskanēja no tribīnes.

Pirmkārt. Vairāki deputāti - Lāzo, Baldzēns, Lujāns, varbūt vēl kāds - ieteica, ka mums vairāk vajadzētu uzticēties pašvaldībām, lai skolas tiktu atvērtas vai slēgtas. Un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, es aicinu rūpīgi izlasīt spēkā esošo Vispārējās izglītības likumu! Šīs normas netiek mainītas, skolu atvēršana un skolu slēgšana bija un joprojām ir pašvaldību kompetencē. Šajā gadījumā es gribētu atgādināt Tabūna kungam, ka nebūs īsti labi pievērsties tai praksei (vai varbūt ir labi pievērsties tai praksei?), kas bija pirmskara Latvijā, un rādīt to kā piemēru. Pirmskara Latvijā tiešām... Nupat es tikos ar Latvijā ļoti pazīstamu skolotāju Siku, kurš ir strādājis vēl pirmskara Latvijā. Tajā laikā viņš strādāja laukos, pamatskolā, kurā bija 98 skolēni. Tā ir, pat pēc šodienas mērogiem, vidēji liela pamatskola, un tajā pamatskolā strādāja tikai četri skolotāji, tur nebija nedz skolas direktora, nedz mācību pārziņa, nedz direktora vietnieka ārpusklases darbā, bet bija četri skolotāji. Protams, viņiem bija ļoti liela slodze, protams, viņi strādāja apvienotās klasēs, un bērni mācījās pietiekami sekmīgi. Es neuzskatu, ka šobrīd mums par katru cenu vajadzētu atjaunot apvienotās klases. Protams, ja katram bērnam būtu savs skolotājs, tad tā būtu ideāla situācija. Bet, ja vienā klasē, piemēram, otrajā klasē, ir divi bērni klasē un ja trešajā ir trīs bērni klasē, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka ir pilnīgi iespējams, pārāk nezaudējot mācību kvalitāti, šīs klases apvienot.

Nākamais. Tabūna kungs, jūs šodien diezgan radikāli uzstājāties pret šo likuma labojumu. Es gribētu, Tabūna kungs, jums atgādināt, ka arī jūsu partija šobrīd ir valdošās koalīcijas partija. Es domāju, ka lielākā daļa klātesošo man piekritīs, ka izglītībā šobrīd ir viena pati galvenā problēma - ka diemžēl no skolām joprojām aiziet daudzi talantīgi pedagogi. Aiziet tā viena iemesla dēļ, ka valsts nespēj adekvāti novērtēt viņu darbu.

Cienījamie partneri no valdošās koalīcijas - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Latvijas ceļš”! Es ļoti jūs aicinu vēlreiz pārskatīt savu nostāju, valdībā necensties par katru cenu vilkt budžeta “deķi” uz sava ministra pusi, bet tiešām padomāt par to, ka šobrīd mūsu skolas ir kritiskā situācijā, un varbūt tomēr atbalstīt Tautas partijas izvirzīto prioritāti - izglītību. Es ļoti aicinu arī jūs, Tabūna kungs, savā partijā par to padomāt. Jūs teicāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā strādājot ierēdņi, kuri piekopj prettautisku politiku. Es gribu atgādināt, ka pārsvarā attiecīgie likumu labojumi top šīs ministrijas Izglītības stratēģijas departamentā un departamenta direktore ir Baiba Pētersone no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un es nebūt negribu apgalvot, ka Baiba Pētersone piekopj prettautisku politiku.

Plinera kungs! Ne tikai jūs, bet arī atsevišķi jūsu kolēģi izteicās, ka šis likuma labojums esot noziedzīgs. Šis likuma labojums, kā jau es minēju, nebūt nenozīmē skolu automātisku slēgšanu. Pilnīgi pretēji. Ministrei, izglītības darbiniekiem, speciālistiem ir viedoklis, ka sākumskolai jābūt tuvu bērnam, tuvu bērna dzīvesvietai.

Bērziņa kungs teica diezgan skarbus vārdus par akmens laikmetu un varbūt nedaudz pārspīlēja, bet zināmā mērā, kolēģi, var viņam piekrist. Kāpēc? Noziedzīga būtu mūsu darbība, ja mēs nerīkotos.

Es gribu atgādināt vienu skaitli. Šobrīd Latvijas augstskolu pirmajā kursā 52% studentu ir Rīgas skolu absolventi. Tātad vairāk nekā puse pirmā kursa budžeta grupu studentu ir Rīgas skolu absolventi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka varbūt tiešām laukos ir tā, ka lauku vidusskolas gluži vis netuvojas akmens laikmetam, taču katrā ziņā ir ārkārtīgi atpalikušas. Un viens no šiem atpalicības iemesliem ir tas, ka lauku vidusskolu tīkls ir ārkārtīgi sadrumstalots, daudzos apvidos skolēnu skaits lauku vidusskolās (es atkārtoju - vidusskolās!) ir ārkārtīgi neliels, nav iespējams koncentrēt materiāli tehniskos resursus, nav iespējams ierīkot modernas kompjūterklases, jo tik mazām skoliņām tas ir finansiālā ziņā ārkārtīgi neizdevīgi. Ir neiespējami tik mazas lauku vidusskolas nodrošināt ar pedagogiem, kuri būtu pilnīgi visās specialitātēs absolūti profesionāļi, un līdz ar to lauku vidusskola savā kvalitātē arvien atpaliek no lielo pilsētu un pirmām kārtām Rīgas pilsētas vidusskolām, kurās var sniegt kvalitatīvāku izglītību. Mēs tiešām nedrīkstam pieļaut, ka šī starpība starp metropoli Rīgu, kas jau tā šodien Latvijā ir kā ūdensgalva (es atvainojos par izteicienu!), - ka šī starpība starp Rīgu un perifēriju pieaug tāpat kā līdz šim.

Vēlreiz atkārtoju: tāpēc jau mēs esam parlaments, un mums ir tiesības kontrolēt, kā Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi rīkosies ar mūsu pieņemto lēmumu. Vai šis pieņemtais lēmums dos labumu vai sliktumu, kā te viens otrs prognozē, par ko es ļoti šaubos, jo es neticu, ka Izglītības un zinātnes ministrijā, kā Tabūna kungs teica, esot cilvēki, kas piekopj tikai prettautisku politiku. Kontrolēsim Izglītības un zinātnes ministriju, bet centīsimies arī panākt to, lai izglītības kvalitāte Latvijā uzlabotos!

Nobeidzot savu runu, vēlreiz ļoti lūdzu Tautas partijas deputātus, koalīcijas partnerus: apspriežot nākamā gada budžetu, nevelciet, lūdzu, to “deķi” tik ļoti uz savu pusi… par katru cenu uz savu ministru pusi, bet padomājiet par šo prioritāti, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiska.

Es aicinu balsot par šo labojumu.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns vēlas izteikties par Kārtības ruļļa neievērošanu. Lūdzu, Baldzēna kungs. Vai jūs runāsiet no vietas? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Baldzēna kungam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek Rihard Pīk! Mēs aicinām tomēr ievērot Latvijas Republikas Saeimas kārtības rulli, kas ir likums, un nepieļaut šā likuma pārkāpumus attiecībā uz Saeimas sēdes vadīšanu. Un lai ziņotājs izsaka komisijas viedokli. Tas tomēr ir ļoti nopietns pārkāpums. Es ceru, ka tas neatkārtosies. Sociāldemokrātu frakcija izsaka savu protestu.

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, es nevaru zināt, vai runās par saturu vai ne, to var zināt komisijas priekšsēdētājs, referents un komisijas locekļi. Un viņš kā referents ir tiesīgs runāt stundu.

Par procedūru vēlas izteikties arī Juris Dobelis. Dobeļa kungs, jūs nāksiet šeit? Lūdzu! (Starpsauciens: “Nevajag!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, cienu savus partnerus valdības koalīcijā un ļoti aicinu jebkuru šādu mūsu jautājumu apspriest kaut kur citur, nevis šeit. Man šodien Ābiķa kunga uzstāšanās liecina par to, ka vai nu viņam šodien ir smagi ap sirdi, vai smagi ar galvu. To es nezinu. Jo es esmu šīs komisijas sastāvā un esmu piedalījies komisijas sēdēs, kur ir apspriesti šie jautājumi, tāpat kā Zvejsalnieka kungs un Paula kungs, un dažas cienījamas kundzes tāpat, un mums nav bijusi nekāda runa ne par kādiem koalīcijas partneriem, ne par kādiem uzvārdiem, ne par kaut ko tamlīdzīgu. Tādēļ jājautā - par ko jūs šeit uzstājāties? Puse no tā, ko jūs runājāt, bija par kaut kādu starptautisku tramvaja līniju atklāšanu, nevis par jautājumu.

Katrā ziņā es arī protestēju pret to, ka šādi tiek pārkāpts Kārtības rullis. Ja cilvēks neprotas un nerunā par lietu, viņš ir vienkārši jāpadzen no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs. Par procedūru vēlas izteikties arī Dzintars Ābiķis. No vietas? Lūdzu ieslēgt Ābiķa kungam mikrofonu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šis lēmums komisijā tika pieņemts ar nospiedošu balsu pārsvaru. Un no tribīnes es paudu pamatā komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Par procedūru vēlas izteikties arī Burvja kungs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Man ir liela cerība, ka nākamreiz arī pret citiem kolēģiem, kas nepārstāvēs jūsu partiju, jūs būsiet iecietīgs, kad viņi pārkāps Kārtības rulli. Iecietībai jābūt pret visiem vienādai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs. Es pildīšu Kārtības rulli. Un referentam ir noteikts laiks, un par saturu jūs komisijā varat spriest.

Vēl par procedūru vēlas izteikties Leons Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs! Ieslēdziet mikrofonu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs noklausījāmies Ābiķa kungu. Viņš runāja par divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem, taču ir jāatgādina, ka tad tāda monstra kā Izglītības ministrija ar visiem tās piedēkļiem nebija. Un to viņam vajag zināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir beigušās. Arī par procedūru deputāti ir izteikušies.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” otro lasījumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 50, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” otrajā un galīgajā lasījumā ir pieņemts. Paldies.

Par steidzamību balso sākumā - tad, kad pieņem izskatīšanai, Ādamsona kungs, un pieņemot pirmajam lasījumam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ””. Otrais lasījums. Referents - Atis Slakteris. Lūdzu, Slaktera kungs!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neskatoties uz interesanti pavadīto laiku, lūdzu pievērsties arī nākamajam darba kārtības jautājumam. Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr. 1030.

Komisijā ir izskatīti divi priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nolēma to neatbalstīt, jo, izslēdzot šo pēdējo teikumu, mainās grozījumu būtība.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris. Otrais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pašas sagatavotais priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Slakteris. Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav.

Sēdes vadītājs. Paldies, Slaktera kungs! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” otro lasījumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais... Es atvainojos! Paldies, Leiškalna kungs! Slaktera kungs, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Slakteris. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.septembri.

 

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Vai nav iebildumu? Paldies.

Nākošais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1031. Izskatīsim priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā.

Tātad: 1.priekšlikums ir 2.lappusē. Tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums - izslēgt 3.1 panta 3.punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir redakcionāli precizējusi visu 3.1 pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Par 1.priekšlikumu vēlas runāt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ekonomikas ministrija lūdz izslēgt minētā panta 3.punktu sekojošu iemeslu dēļ: laboratorijai, kura vēlas pildīt references laboratorijas funkcijas, ir jāatbilst diviem standartiem, tas ir, standartam par vispārējo prasību testēšanas laboratorijas darbību, saskaņā ar kuru šī Valsts labības inspekcija, kas tagad pēc likuma grozījumiem sauksies Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests, ir akreditēta, bet šī laboratorija nav atestēta saskaņā ar pārvaldes starplaboratoriju standarta prasībām ar salīdzināšanas palīdzību. Šis standarts ir obligāts, lai attiecīgā laboratorija varētu tikt atzīta par references laboratoriju. Tā ir viena jautājuma puse.

Otra puse ir tā, ka vispār nav pareizi ar likumu piešķirt šo statusu, jo eksistē attiecīgi 1996.gada 24.decembra Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, balstoties uz periodiskām akreditēto institūciju pārbaudēm, var saglabāt akreditāciju, paplašinot vai sašaurinot akreditētās institūcijas darbības jomas, atcelt akreditāciju vai apturēt akreditāciju. Tā ir samērā sarežģīta tehniska procedūra, ko veic konkrētas izpildvaras institūcijas, un tas nav parlamenta jautājums - piešķirt vai nepiešķirt šo statusu.

Man ir ļoti žēl, ka atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tāpēc ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tie priekšlikumi, kuri otrajā lasījumā balsojot ir noraidīti, nevar tikt iesniegti atkārtoti uz trešo lasījumu. Es šobrīd šo priekšlikumu atsaucu, bet vēlos jūs informēt, ka iesniegšu to atkārtoti uz trešo lasījumu. Lūdzu vēlreiz rūpīgi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu arī Eiropas lietu komisiju izvērtēt šo jautājumu, lai mums vēlāk nerastos problēmas ar šo atbilstības novērtēšanas situāciju, integrējoties Eiropas Savienībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jirgena kungs! Seiles kundze, lūdzu, turpiniet!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es paskaidroju, ka komisija, izvērtējot Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, izšķīrās par to, ka vajag atbalstīt valdības Satversmes 81. panta kārtībā iesniegto redakciju. Tāpēc šeit šajā redakcijā šai Augu aizsardzības inspekcijai jau bija noteiktas tiesības veikt arī references funkcijas. Es domāju, ka šo jautājumu, pārrunājot to ar vairākām ministrijām, kuras ir ieinteresētas šajā jautājumā, mēs tiešām varētu atrisināt trešajā lasījumā. Tāpēc paldies Jirgena kungam par šo doto iespēju, jo viņš noņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Seile. Nākošais ir 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura papildina likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu, ka iepriekšējais likumprojekts zaudē savu spēku līdz ar šā likumprojekta stāšanos spēkā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Paldies.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” otrajā lasījumā! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

 

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - lūdzu, Lāzo kundze!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Tātad izskatāmais dokuments ir to svarīgo likumprojektu skaitā, kas tiks atspoguļots Eiropas lietu komisijas šā gada progresa ziņojumā par Latviju, ja tas, protams, tiks pieņemts.

Es īsi informēšu par šā likumprojekta tapšanu. 1995.gadā, izstrādājot Radio un televīzijas likumu, tika ņemta vērā toreiz spēkā esošā 1989.gada direktīva “Televīzija bez robežām”. 1997. gadā direktīva tika papildināta ar konkrētiem jurisdikcijas kritērijiem, tā precizēja Eiropas ražojumu definīciju un reklāmas jomā paredzēja ieviest jaunu jēdzienu - “televeikals”.

Šā gada 8.martā Eiropas komisija, caurlūkojot likumdošanu, Latvijas Radio un televīzijas likumu ieteica papildināt ar jaunām, tikko minētajām sadaļām. Tādēļ tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja grozījumus, kuri vasarā tika pieņemti kā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Tā kā darbs Ministru kabinetā tika veikts ļoti lielā steigā, tad komisijā ir iesniegta rinda precizējošu un papildinošu priekšlikumu. Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1038, cienījamie kolēģi!

1.priekšlikums - deputātes Ineses Birznieces priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 2.priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Lāzo. 3.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lāzo. 4.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pašas priekšlikums. Komisijā, loģiski, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

V.Lāzo. 5.priekšlikums - deputātes Ineses Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts, izsakot to nedaudz citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lāzo. 7.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

V.Lāzo. 8.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 9.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 9.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V. Lāzo. 10.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 11.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.

V. Lāzo. 12.priekšlikums - deputātes Birznieces priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 13.priekšlikums - noslēdzošais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Lāzo. Cienījamie deputāti, es tātad aicinu balsot kopumā par likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Lāzo. Cienījamie deputāti, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies, deputāti neiebilst.

V.Lāzo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtībā ir 5.punkts - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.1009. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 14.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Par to netika iesniegts neviens jauns priekšlikums. Līdz ar to komisija nolēma lūgt deputātus atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai nav iebildumu? Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”, trešais lasījums.

Komisijas vārdā referēs Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1036 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” trešajā lasījumā.

Par 2.pantu jūs 4.lapaspusē ievērosiet redakcionālu precizējumu, kuru ir izdarījusi komisija.

Tālāk ir 1.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija 5.panta redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāli precizēts panta 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Arī 3.punkta redakcionālo precizējumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumu ir iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija ir atbalstījusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums, ko iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs par 6.panta trešo daļu. Ministrs prasa izslēgumu, bet komisija nav atbalstījusi šo izslēgumu.

Sēdes vadītājs. Par šo punktu vēlas izteikties Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Arī Ekonomikas ministrijas vārdā es lūdzu atbalstīt labklājības ministra Jurdža 3.priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Šis likumprojekts tika “atvērts” un izstrādāti grozījumi tajā tādēļ, lai saskaņotu spēkā esošo likumu ar divām Eiropas Savienības direktīvām. Tomēr šā likumprojekta izskatīšanas gaitā tas ir papildināts ar tādām tiesību normām, tātad konkrēti ar šiem diviem punktiem, kas mums var radīt problēmas saistībā gan ar Eiropas Savienības, gan ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, jo šādu punktu ieviešana likumā rada tirdzniecības papildbarjeras. Protams, šeit ir 5. - Leiškalna kunga priekšlikums, kas attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm minētās normas neattiecina. Taču nelaime ir tā, ka šī atruna nav veikta attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, tomēr, tā kā Latvija ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, tas ir jāņem vērā, izdarot jebkurus likuma grozījumus, tāpēc es tomēr lūgtu šajā gadījumā atbalstīt labklājības ministra priekšlikumu, bet neatbalstīt 4. un 5.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jirgena kungs!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā pateikšu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Leiškalns. Labklājības ministrs ir motivējis šo iebildumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem, taču šie nav kvantitatīvie ierobežojumi! Tas ir skaidrs pilnīgi visiem. Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm tas varētu tikt pielīdzināts kvantitatīvam ierobežojumam, un mēs esam izdarījuši attiecīgu atrunu priekšlikumā, kas ir lasāms tālāk par šo pantu, tas ir, 5.priekšlikumā.

Tā kā es aicinu balsot, es aicinu deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, ka šādi uzraksti, - šāda tirgotāja pilna adrese un šāda izgatavotāja pilna adrese aizsargā gan Latvijas Republikas muitas drošību, gan arī iedzīvotāju veselību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Lūdzu, balsosim par labklājības ministra un Juridiskā biroja 3.priekšlikumu - izslēgt 6.panta trešās daļas 3. un 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti!

Tālāk ir 4.priekšlikums. Šeit es gribu vērst jūsu uzmanību uz nelielu tehnisku kļūdu. Trešās daļas 4.punktā vārds “pilnai” ir izslēgts! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šeit ir domāta gan trešā, gan ceturtā daļa. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Tas ir tikai un vienīgi redakcionāls precizējums, drīzāk pareizrakstība.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildinājums ar jaunu ceturto daļu. Tas izriet no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iepriekš teiktā, ka - lai nedod Dievs, Eiropas līguma valstis nepielīdzina ierobežojumus, ko mēs esam likumā ielikuši otrajā lasījumā, kvantitatīviem ierobežojumiem. Šis priekšlikums pilnībā izslēdz šādus aprobežojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Tālāk likumā ir neliels precizējums - 6.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. To komisija ir ņēmusi vērā un daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumā atbildīgā komisija lūdz izslēgt un pati arī atbalsta tādu nejuridisku jēdzienu kā “apmēram”.

Tālāk ir izmaiņas sestajā daļā. Es sapratu, ka deputāti pret tām neiebilst.

8. ir labklājības ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā un izteikusi kā septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7. un 8.priekšlikumu, pie tam 8. - precizētā redakcijā.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums, ko iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija labklājības ministra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Tālāk ir precizēta 6.panta desmitā daļa. Redakcionāls precizējums ir arī nākamajā lapaspusē.

10.priekšlikumu 15.lapaspusē ir iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija ir atbalstījusi ministra ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Man šeit ir jāvērš jūsu uzmanība uz šā rīta komisijas sēdi, kurā komisija ar savu priekšlikumu nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas pamanīto pretrunu starp diviem likumiem - starp Radio un televīzijas likumu un šo likumu. Komisija ar 11.a priekšlikumu... Es atvainojos, vispirms mums ir jāatbalsta 11.priekšlikums, ko iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tas būs 16.-a lappusē, bet 11.-a ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, lai novērstu pretrunas starp diviem likumiem.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā bija papildlapa, ko izdalīja komisijas vadītājs. 11.-a.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, 19.lappusē ir lasāms Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 12.pantā. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir deputātu grupas priekšlikums par šiem pašiem pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Un 15.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, - izteikt šādi pārejas noteikumu 3.punktu... To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus attiecīgā likumprojekta trešajā lasījumā, un es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais - septītais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Seiles kundze ziņos komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.982. Komisija, izskatījusi šo Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu, kuru Saeimā ir iesniedzis Ministru kabinets, aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir cits viedoklis? Jābalso! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 31, atturas - 5. Steidzamība ir pieņemta. Paldies.

A.Seile. Paldies deputātiem par balsojumu! Izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad tie ir grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”. Šis likumprojekts ir sagatavots sakarā ar Eiropas komisiju ekspertu atzinumiem, lai saskaņotu jau spēkā esošā likuma normas ar Eiropas Savienības prasībām. Bez tam šis likumprojekts deleģē pārveidot arī Nacionālās akreditācijas biroju par valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, lai tā varētu veikt ne tikai valsts funkcijām raksturīgās darbības. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 1.oktobrim. (Starpsauciens: “Kad jāizskata?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kad, pēc komisijas viedokļa, būtu jāizskata priekšlikumi otrajā lasījumā?

A.Seile. Izskatīšanas datums varētu būt 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vēl priekšlikumus, lūdzu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris un izskatīšana - nākamajā sēdē pēc 15.oktobra.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. 15.oktobris bija tālākais, tāpēc mums vispirms ir jābalso par iesniegšanas termiņu - 15.oktobri. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 4. 15.oktobra termiņš ir pieņemts.

Balsosim par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā 21.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Izskatīšanas termiņš otrajā lasījumā - 21.oktobris ir pieņemts.

Nākamais ir 8.jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums. Lūdzu! Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Šis likumprojekts faktiski ir tipveida likumprojekts, kādus mēs esam iepriekšējā Saeimā pieņēmuši lielā skaitā. Faktiski šis likums atbilstoši starptautiskām normām regulē ieguldījumu drošību. Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Līdzšinējā prakse liecina, ka attiecībā uz šiem starptautiskajiem līgumiem, šiem tipveida līgumiem, ir v isai maza atsaucība priekšlikumu veidošanas aspektā, deputāti parasti priekšlikumus neveido, un tāpēc es ierosinu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Krasta kungs, vispirms par pirmo lasījumu!

G.Krasts. Jā, jūs jau pateicāt par pirmo lasījumu, tāpēc es pārgāju uz otro lasījumu. Es Ārlietu komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Tagad man jāatkārto komentārs, ko es jau iepriekš teicu, par deputātu aktivitāti attiecībā uz priekšlikumu veidošanu šiem tipveida līgumiem. Parasti tāda nav novērota un priekšlikumi uz otro lasījumu netiek saņemti. Es tāpēc ierosinu šodien izskatīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Nav iebildumu.

Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies, Krasta kungs!

Diemžēl mēs esam strādājuši pusotras stundas, tāpēc mums pienākas pārtraukums.

Taču pirms pārtraukuma, cienījamie kolēģi, Anta Rugāte vēlas sniegt paziņojumu. Arī Andris Bērziņš un Dzintars Rasnačs.

Rugātes kundze, es atvainojos, mani kolēģi aizrāda, ka vispirms reģistrēsimies un pēc tam uzklausīsim jūsu paziņojumu.

Lūdzu, cienījamie kolēģi, reģistrēsimies!

Kamēr gatavo izdruku, lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! Pulksten 10.35, tūlīt pēc sēdes, es aicinu uz Sarkano zāli tos kolēģus deputātus, kuri darbojas Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupā, uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bērziņa kungs, lūdzu! Andris Bērziņš vēlējās sniegt paziņojumu. Nav...

Lūdzu, Rasnača kungs! Jūs vēlējāties sniegt paziņojumu.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas deputātus lūdzu tūlīt pēc šīs sēdes beigām pārtraukumā pulcēties Juridiskajā komisijā. Ir jāizskata vairāku tiesnešu jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākas pārtraukums. Pēc pārtraukuma turpināsim ar 9. punktu.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

 

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim Saeimas 23.septembra sēdi.

Pirms mēs izskatām nākošo darba kārtības jautājumu, apspriedīsim priekšlikumu, kuru ir saņēmis Prezidijs.

Prezidijs ir saņēmis papildinājumu darba kārtībai par Pētera Salkazanova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā.

Vai nav iebildumu, ka ieslēdzam šo jautājumu darba kārtībā? Nav. Paldies. Ieslēdzam to kā pēdējo jautājumu darba kārtībā.

Turpināsim izskatīt likumprojektus! Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”.

Pirmais lasījums. Ārlietu komisija. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī šis ir tipveida līgums, kas regulē brīvās tirdzniecības attiecības Eiropā. Šis konkrētais līgums skar Latvijas brīvās tirdzniecības telpas veidošanas politiku virzienā uz Eiropas Savienību.

Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Vai nav citu priekšlikumu? Balsosim par steidzamību! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par- 68, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

G.Krasts. Paldies.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Situācija ir gluži tāda pati kā ar iepriekšējo likumprojektu, kuru man bija tas gods jums celt priekšā pirms pārtraukuma. Arī šis likumprojekts par brīvās tirdzniecības līgumu ir uzskatāms par tipveida līgumu, un parasti prakse liecina, ka deputātu priekšlikumi netiek iesniegti laikā starp pirmo uz otro lasījumu, tāpēc es aicinu šo likumprojektu šodien izskatīt arī otrajā lasījumā, un tas tad būtu arī beidzamais lasījums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Nav. Lūdzu, balsosim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Lūdzu, par nāamšo! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Ārlietu komisija. Krasta kungs, lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu, jo šis likumprojekts regulē nodokļu administrēšanas jautājumus. Tas palīdzēs sakārtot šo nodokļu administrēšanas lietu, kā arī palīdzēs apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Komisija tātad ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts izskatīšanai kā steidzams.

G.Krasts. Ārlietu komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu kolēģiem? Nav. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Jāsaka tie paši argumenti par iespēju pieņemt un izskatīt šo likumprojektu šodien arī galīgajā, otrajā, lasījumā, kurus tiku teicis attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu. Es varētu to pašu attiecināt arī uz šo, jo parasti prakse liecina, ka laikā starp pirmo un otro lasījumu par šiem tipveida līgumiem no deputātiem priekšlikumu nav. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā, noslēdzošajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret balsojumu par otro lasījumu? Nav. Lūdzu, balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Krasta kungs, turpiniet par nākamo likumprojektu - “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu”.

G.Krasts. Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, jo šis likumprojekts regulē Baltijas Aizsardzības koledžas statusu, nosaka tās tiesības, rīcībspēju un arī personāla statusu. Tāpat tiek paredzēti nodokļu atvieglinājumi gan muitas, gan ienākuma nodokļiem, kā arī akcīzes nodoklim naftas produktu grupām. Tātad Ārlietu komisija ierosina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts kā steidzams.

G.Krasts. Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs darīt tāpat!

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Man būtu ierosinājums izskatīt šodien šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Protams, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret izskatīšanu arī otrajā lasījumā? Nav. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr.1037. Iesniegtie priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attiecībā uz 1.panta redakciju. Komisija to daļēji atbalstījusi, tālāk ieslēdzot 4.priekšlikumā savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 2.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums - ir līdzīga rakstura. Komisija to daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 3.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Un 4.priekšlikumā atbildīgā komisija ir ietvērusi iepriekš minētos ierosinājumus savā redakcijā, ko komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Kalniņš. 5.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir par 1.panta papildinājumu ar 4.punktu. Komisija ierosina to neatbalstīt, uzskatot, ka tas jau daļēji ir ietverts 4.priekšlikumā vēl koncentrētākā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš. 6.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir līdzīga rakstura. Tur ir minētas ekskluzīvas tiesības. Komisija lūdz neatbalstīt, jo arī tas ir ietverts atbildīgās komisijas 4. jau nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 7. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu punktu par kārtību. Komisija lūdz neatbalstīt, jo tālāk būs 25.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Tas paredz, ka šo kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 8.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Tā lūdz atbalstīt visa šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 9. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 9.priekšlikumu.

A.Kalniņš. 10.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 11.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī 11.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 13. ir deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī 13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 14. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir cits viedoklis. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 16. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija daļēji to atbalsta, un tas tika daļēji uzsvērts jau 4.priekšlikumā. Daļa no šā komisijas izvērstā priekšlikuma, salīdzinot ar iepriekšējo lasījumu, būs ietverta arī 4.panta 3.apakšpunktā attiecībā uz precizētiem apjomiem. Tātad komisija daļēji ir atbalstījusi šo 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. Visbeidzot - 18.priekšlikums. Tur atbildīgā komisija no savas puses ir apkopojusi visus iepriekšējos priekšlikumus. Komisija lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Otrā nodaļa. 19.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums par 4.panta pirmās daļas paplašinājumu. Komisija uzskata, ka paplašinājums nebūtu lietderīgs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 20.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst.

A.Kalniņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 21.priekšlikums - izslēgt 4.panta trešo daļu. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 22. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Un visbeidzot 23.priekšlikums - atbildīgā komisija dod savu redakciju 4.pantam un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 24.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 5.panta 1.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka 5.pantu kopējā jaunā redakcijā. Lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 26.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 6.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 27. - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt, jo šis jautājums tālāk tiks ietverts 9.pantā, jaunā redakcijā, kas būs 23.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 28.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt trešās nodaļas nosaukumu, pievienojot 7., 8. un 9.pantu otrajai nodaļai un attiecīgi mainot turpmāko nodaļu numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 29.priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Cilevičs, Bekasovs, Mitrofanovs un Solovjovs ierosina papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija daļēji atbalsta, iestrādājot to 19.pantā (pēc iepriekšējās numerācijas).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 30.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 31.priekšlikums (21.lappusē) - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 32.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 33.priekšlikums, tāpat kā deputāta Apiņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 34.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 35.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Atkal ir papildinājums ar zināmu vārdkopu. Komisija uzskata par nevēlamu. Neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 36.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot nodaļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. Mēs pārejam uz 30.lappusi. Tur būs nākamais priekšlikums. 37.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Daļēji atbalsta arī šo pašu deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikumu - 38.priekšlikumu, kas būs redzams 39.priekšlikumā - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir apkopojusi 12.pantu jaunā redakcijā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 40.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 41.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 42.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 43.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 44.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 38.lappusē ir 45.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 46.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 47.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 48.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Lūdzam atbalstīt arī 49.priekšlikumu - atbildīgās komisijas ierosināto papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 50.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums aizstāt vārdu “Latvijas” ar vārdu “attiecīgajiem”. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 51.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt ceturto daļu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 52.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāla tipa jautājumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 53.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir par redakciju. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 54.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 55.priekšlikums - atbildīgās komisijas ieteikts precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 44.lappusē ir 56.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par redakciju. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 57.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 58.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcija, kurā ietverts iepriekšējais - 57.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 59.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 60.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 61.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Ieslēgts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 62.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts, komisijā precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 63.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. Līdzīgs ir 64.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums, kur ir paplašināta redakcija. Komisija iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 65.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Ietverts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 66.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 67.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisijā šis paplašinātais variants nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 68.priekšlikums - deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts komisijā, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam novērtēt kopumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā jau ziņotājs teica, visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par šā likumprojekta “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz trešo lasījumu - 12.oktobris. Trīs nedēļas.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Balsosim... Nav vajadzīgs balsojums. Paldies. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.oktobris.

Nākamo mēs izskatīsim lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 10.oktobrim likumprojekta “Administratīvā procesa likums” otrajam lasījumam. Vai Juridiskās komisijas pārstāvis vēlas izteikties? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmuma projekts par Pēteri Salkazanovu ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir saņemti divi deputātu jautājumi.

Deputātu jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam un finansu ministram Krastiņa kungam “Par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūru likumību”. Iesnieguši pieci deputāti.

Otrs Latvijas Republikas 7.Saeimas Prezidijam iesniegtais deputātu jautājums. Arī to ir pieci deputāti parakstījuši, un tas ir jautājums zemkopības ministram Kalvīša kungam: “Sakarā ar grūtībām, kas radušās zemniekiem, kuri noslēguši līgumus par šī gada cukurbiešu ražas pārdošanu Jēkabpils cukurfabrikai, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem...”

Tātad mēs tos nodosim Šķēles kungam, Krastiņa kungam un Kalvīša kungam.

Ar to mūsu šīsdienas sēdes darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr gatavojas izdruka, vārds Romualdam Ražukam. Paziņojums.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Uzreiz pēc sēdes beigām notiks Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums. Vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde notiks pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Lūgums visiem ierasties pulksten 11.50.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāres biedram - izdrukas nolasīšanai. Lūdzu!

 

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Vanda Kezika, Aija Poča, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Gundars Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi, par darbu. Ar to mūsu šīsdienas sēde ir beigusies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 6.sēde

1999.gada 23.septembrī

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības

likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

(894. un 991. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 1.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 2.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 3.lpp.

- dep. I.Burvis - 4.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 5.lpp.

- dep. J.Pliners - 6.lpp.

- dep. P.Tabūns - 7.lpp.

- izglītības un zinātnes ministre S.Golde - 8.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 9.lpp.

- dep. I.Burvis - 11.lpp.

- dep. V.Lāzo - 12.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 13.lpp.

- dep. M.Lujāns - 14.lpp.

- dep. L.Bojārs - 15.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 16.lpp.

Par Kārtības ruļļa neievērošanu

- dep. E.Baldzēns - 20.lpp.

- dep. J.Dobelis - 20.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 21.lpp.

- dep. I.Burvis - 21.lpp.

- dep. L.Bojārs - 21.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar

nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas

ražotājiem”” (2.lasījums)

(912. un 1030. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības

tirgu un valsts labības rezervi”” (2.lasījums)

(913. un 1031. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 23.lpp.

Debates - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

sekretārs A.Jirgens - 24.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(2.lasījums)

(906. un 1038. dok.) - 26.lpp.

Ziņo - dep. V.Lāzo - 26.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”

(3.lasījums)

(1009. dok.) - 29.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 29.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas

izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un

smēķēšanas ierobežošanu”” (3.lasījums)

(1036. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 30.lpp.

Debates - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

sekretārs A.Jirgens - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības

novērtēšanu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(982. un 1029. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas

Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un

savstarpēju aizsardzību” (1.lasījums) (Steidzams)

(823. un 1032. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 37.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas

Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un

savstarpēju aizsardzību” (2.lasījums)

(823. un 1032. dok.) - 37.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 38.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Rugāte - 38.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 39.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 39.lpp.

Par darba kārtību - 39.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” (1.lasījums)

(Steidzams)

(814. un 1033. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 40.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” (2.lasījums)

(814. un 1033. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 41.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (1.lasījums)

(Steidzams)

(813. un 1034. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 41.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (2.lasījums)

(813. un 1034. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 42.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības,

Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības protokolu par Baltijas aizsardzības koledžas

un tās personāla statusu” (1.lasījums) (Steidzams)

(826. un 1035. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 42.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības,

Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības protokolu par Baltijas aizsardzības koledžas

un tās personāla statusu” (2.lasījums)

(826. un 1035. dok.) - 43.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 43.lpp.

 

Likumprojekts “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un

pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu

vajadzībām” (2.lasījums)

(36. un 1037. dok.) - 43.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 44.lpp.

 

Lēmuma pro jekts “Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu

iesniegšanai likumprojekta “Administratīvā procesa likums”

otrajam lasījumam”

(1043. dok.) - 56.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā”

(1046. dok.) - 56.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem, finansu ministram E.Krastiņam par Rīgas

Aviācijas universitātes likvidācijas procedūru likumību - 57.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem, zemkopības ministram A.Kalvītim un finansu

ministram E.Krastiņam par grūtībām, kas radušās

zemniekiem, kuri noslēguši līgumus par šā gada

cukurbiešu ražas pārdošanu Jēkabpils cukurfabrikai - 57.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 57.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 57.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 58.lpp.

Sestdien, 24.februārī