Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas otrā sēde

1999.gada 21.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdes darbu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju jums, ka Prezidijā ir saņemti daži priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 33.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Vai, kolēģi, jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Šo jautājumu izslēdzam no darba kārtības.

Desmit deputāti lūdz Saeimu 21.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par deputātes Violas Lāzo ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Iebildumu nav. Šie abi lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas desmit deputāti lūdz izņemt no 21.janvāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu” atbilstoši Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas lēmumam, kurā teikts: uzskatām šo lēmuma projektu par nepietiekami sagatavotu un politisko situāciju lieki saasinošu.

Acīmredzot pret šo lēmuma projektu vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam tagad trokšņot, varam spiest rokas, priecāties, bet man šodien dziļu izbrīnu rada cienījamie kolēģi no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas. Jo šodien, kad mēs nokļūtu pie šī jautājuma, es aicinātu, lai šo deklarāciju, kā tas ir atļauts Kārtības rullī, nosūtītu komisijām, kurās to varētu mierīgi izstrādāt, lai tā iegūtu tādu formu, kāda būtu optimāla šodien. Diemžēl sociāldemokrāti nezināmu iemeslu dēļ atsakās vispār par šo jautājumu diskutēt. Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka ar sociāldemokrātu rokām šodien šis jautājums tiek “izgriezts” no darba kārtības, un tādēļ es gribu nedaudz atgādināt šai Saeimai vēsturi. (Starpsauciens: “Nevajag vēsturē!”)

Augsti godājamā sapulce! Pirms 78 gadiem 1.maija gaišajā pēcpusdienā šajās telpās pulcējās Latvijas pirmie vēlētie likumdevēji un Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste no šī katedras svinīgi paziņoja, ka Latvijas pagaidu likumdošanas iestāde Tautas padome ir nolikusi savas pilnvaras un likumdošanas darbu Latvijā ir uzsākuši pašas tautas izredzētie likumdevēji - Satversmes sapulce, kuras lēmumiem no šīs dienas, kā to paziņoja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, Latvijas tauta sekos lielā uzmanībā. Satversmes sapulces pirmais un galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumus. Šo likumu viena daļa jau faktiski pastāvēja dzīvē un bija fiksēta Tautas padomes platformā, tas ir, ka Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Satversmes sapulcē šos pantus sankcionēja, tos negrozītā veidā pārņemot mūsu Satversmē. Mēs 18.novembri dēvējam par Latvijas valsts dzimšanas dienu, 1.maiju varam apzīmēt kā Latvijas vārdadienu. Šī ir viena no Paula Kļaviņa, 4.Saeimas priekšsēdētāja, pēdējām runām. Baldzēna kungs, cienījamais sociāldemokrāt, tas bija no jūsu partijas nākušais priekšsēdētājs 4.Saeimā! Un 4.Saeimas laikā, naktī, Ministru prezidents... šeit mēs redzam tukšu krēslu... Kārlis Ulmanis, kas 1.maijā šeit sēdēja, 15.maija naktī arestēja arī jūsu partijas biedrus, un šodien, protams, tā ir gļēvulība no sociāldemokrātu puses. Šodien būtu bijis vēsturisks moments - būtu vajadzējis šo lēmuma projektu un šo deklarāciju nosūtīt komisijām un šo jautājumu izdiskutēt. Bet daudz vienkāršāk ir iebāzt galvu smiltīs un tēlot, ka šī problēma neeksistē. Man ir kauns par jums, par jūsu vēsturisko nodevību! Jūs šodien nododat sociāldemokrātu vārdu Latvijā, ja jūs ar savām rokām atbalstāt autoritārus režīmus, atbalstāt to, ka premjerministrs var, tā teikt, ar kāju iespert parlamentam. Tā ir jūsu morāle. Tā ir jūsu, Ādamson, morāle un arī jūsējā, Baldzēna kungs un Burvja kungs! Šodien patiešām es saprotu arī labējo spārnu, kuram šīs vēsturiskās nianses ir nepatīkamas. Šodien ir tāda pati politiskā situācija kā 1933., 1934.gadā, un patiešām atkal parādās tādas tendences uz pasaules ekonomiskās krīzes fona - runas par vadoni, par vadītājiem. Kādi ir rezultāti, to mēs nevaram spriest. Vai tas dod labumu valstij? Lielākoties - nē. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu šodien neatbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt darba kārtībā jautājumu par šo deklarāciju. Bet es uzskatu, ka pēc tam tā ir bez garām diskusijām jānosūta komisijām. Un, komisijās strādājot, cienījamie sociāldemokrāti ieliks tur savas idejas; savas idejas tur ieliks arī pārējās frakcijas, un pēc tam mēs varēsim kvalitatīvi to apspriest. Tāds būtu mans priekšlikums. Šajā gadījumā aicinu neatbalstīt sociāldemokrātu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis runās par priekšlikumu.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātiem acīmredzot ir pirmtiesības šā jautājuma izskatīšanā vai Ulmaņa vadītā apvērsuma nosodīšanā, bet mēs neuzstājamies ar šādu iniciatīvu šodien. Kāpēc? Kam tā ir izdevīga? Lai saasinātu vai, kā mēs mēdzam teikt, destabilizētu sabiedrisko situāciju Latvijā. Lai “salaistu matos” tos, kuri nosoda Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija apvērsumu, un tos, kuri iestājas par pieminekļa celšanu Latvijas Prezidentam, vai tos, kuri varbūt akurāt nedomā par pieminekļa celšanu, bet Ulmaņa vārdu nesaraujami saista ar neatkarīgo un brīvo Latviju. Vai šodien mums nav svarīgāku jautājumu, par ko diskutēt, par ko lemt? Vai atstumsim malā jautājumus par algām un pensijām, “Lattelekom” tarifiem, cūkgaļu, iekšējā tirgus aizsardzības mehānismiem, lauksaimniecības un tautsaimniecības problēmām un nonāksim uz kaislību viļņa - sāksim diskutēt par 65 gadus veciem notikumiem? Var būt, ka aktuālāk tādā gadījumā ir piedāvāt deklarāciju, piemēram, par Vācijas un Krievijas atbildību Latvijas postīšanā, tās pilsoņu nelikumīgā iesaukšanā bruņotajos spēkos un cilvēku iznīcināšanā. Var būt, ka tas būtu aktuālāk? Ulmanis darbojās konkrētā vēsturiskā situācijā, viņš nebija oriģināls ar savu politiskās krīzes atrisināšanas “gājienu”, viņam bija iedvesmojoši paraugi Eiropā un kaimiņvalstīs, tas ir jāņem vērā. Deklarācija piedāvā apšaubāmus motivējumus. Es domāju, ka tā nav sagatavota. Tajā tiek apgalvots, ka Ulmaņa režīms nebūtībā aizsūtīja Latvijas valstisko neatkarību. Vai tad mēs nezinām, ka divas lielvaras, nedefinējot valstisko iekārtu, sadalīja Eiropu un samīdīja gan vienpersoniskas varas valstu (Baltijas valstu), gan demokrātisko valstu (Čehoslovākijas un Polijas), gan monarhiju (Dānijas un Beļģijas) neatkarību? Apgalvojums, ka, vienīgi izvērtējot šo mantojumu, mēs varam iestāties Eiropā, neiztur kritiku, jo tādā gadījumā puse Eiropas nevar atrasties Eiropas Savienībā. Vācija un Spānija - savu asiņaino, nepiedodamo režīmu dēļ. Arī Polija nevarētu sapņot par iestāšanos Eiropā, kur viņa ar vienu kāju ir, jo no viņas nacionālās svētnīcas - Vavelas pils - nav izmetuši Pilsudska šķirstu. Un nevarētu sapņot par iestāšanos nedz Igaunija, nedz Lietuva, nedz Ungārija. Varbūt atstāsim šī jautājuma izvērtēšanu vēsturnieku ziņā! Viņi jau ir sarakstījuši par to grāmatas, viņi par to diskutē, un ir gan tādi vēsturnieki, kuri glorificē šo vēstures faktu, gan arī tādi, kas cenšas to objektīvāk apgaismot, bet atklāj, ka apmēram 70% nācijas atbalstīja 1934.gada 15.maija apvērsumu - ja ne skaļi, tad vismaz neprotestēja. Un ir tādi vēsturnieki kā Žagars, kurš uzrakstījis ap 500 lappušu lielu pētījumu, kurā cenšas pierādīt, ka Ulmanis bija saucams karatiesas priekšā un viņam piespriežams nāvessods. Nebūtu prāta darbs tagad mums no šīs valsts augstākās tribīnes pasludināt vienu absolūto un vienīgo patiesību un šādā veidā izraisīt diskusijas un kaislības sabiedrībā, jo šobrīd šīs absolūtās un vienīgās patiesības nav. Un vēl bez tam neaizmirsīsim, ka vajadzētu atstāt mierā tā cilvēka pīšļus, kurš neapšaubāmi bija Latvijas patriots, kuram bija savas kļūdas un nepilnības un, no mūsdienu viedokļa raugoties, arī nepareizi politiskās situācijas samezglojumu atrisināšanas paņēmieni. Atstāsim mierā to cilvēku, kuru, neaizmirsīsim, iznīcināja padomju vara, Latviju okupējoša valsts, totalitāras valsts necilvēcīgais režīms!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums tūlīt būs jāpieņem lēmums par šo priekšlikumu. Bet pirms tam, lai runātu par procedūru, vārds deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Lieta ir tāda: ja mēs tagad nobalsosim par to, ka mēs šo jautājumu šodien neizskatām, tas automātiski atkal parādīsies nākamās sēdes darba kārtībā un šī pati saruna atkārtosies no jauna. Personīgi manas domas ir tādas, ka vajadzētu šodien to izskatīt, izteikt savu viedokli, un viss. Ja tas nenotiks, mēs turpināsim divas trīs sēdes vēl krāmēties ap šo jautājumu. Ja nu jūs noraidīsiet tā izskatīšanu šodien, tad man būtu savi priekšlikumi par to, kā tad to varētu darīt. Jo, ja mēs šādi rīkosimies, kā mēs patlaban esam izdarījuši, tad katru ceturtdienu mēs automātiski atgriezīsimies pie šī jautājuma. Ja mēs nemainīsim procedūru. Un tāpēc es ierosinu: nu padomājiet, - varbūt mēs varam šodien to izskatīt, noraidīt, un tad mēs varam reiz tai lietai pielikt punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu “Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 57, atturas - 3. Lēmuma projekts paliek darba kārtībā.

Sākam izskatīt mūsu darba kārtības jautājumus. Pirmais ir Prezidija ziņojums par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Vēlas runāt Jānis Jurkāns. Runās “pret”.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī jautājuma sakarā atļaujiet man nolasīt jums mūsu frakcijas paziņojumu. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija uzskata, ka Ministru kabineta iesniegto 1999.gada budžeta projektu nevar nodot izskatīšanai komisijās sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmais. Budžeta projekta ieņēmumu daļa ir veidota uz nereālas bāzes, paredzot 4% IKP pieaugumu 1999.gadā. 1998.gada saimnieciskie rezultāti par ceturkšņiem liecina par regresējošām tendencēm IKP pieaugumā, kuras, mūsuprāt, turpināsies arī 1999.gadā un neļaus sasniegt paredzēto IKP pieauguma līmeni.

Otrais. Uz šādas nereālas bāzes veidota budžeta projekta ieņēmumu daļa liek apšaubīt šī budžeta projekta izdevumu daļas izpildi paredzētajā apjomā.

Trešais. Frakcija uzskata, ka laikā, kad Latvijā nemitīgi pieaug bezdarbs, iedzīvotāju zemais dzīves līmenis neļauj tiem saņemt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību un sociālo aprūpi. Līdz ar to ir nepareizi palielināt aizsardzības budžetu tādā apmērā, kā to paredz iesniegtais projekts.

Ceturtais. Frakcija uzskata, ka 1999.gada budžeta projektam ir jānodrošina pilnvērtīgāka izglītības, veselības aizsardzības un sociālā aprūpe. 1999.gada budžetam jābūt taupības budžetam. Frakcija ierosina Ministru kabinetam pārstrādāt iesniegto budžeta projektu atbilstoši objektīvajām Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Augsti godātie deputāti! Man ir lūgums nobalsot par šā projekta... (Starpsauciens: “Nedzird!”) Vai nedzird neko? Cienījamie deputāti! Man ir lūgums nobalsot par šā projekta nodošanu komisijām, lai jums būtu iespējas tiešā veidā sākt šā jautājuma izskatīšanu un iesniegt savus konstruktīvos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 1999.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ivars Godmanis... Nav pieteicies. Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Decembrī šo jautājumu Saeima reiz jau skatīja. Tad deputāti ar balsu vairākumu nonāca pie secinājuma, ka pašreizējā situācijā akcīzes nodoklis mazutam nav aktuāls. Tagad nav pagājis tikpat kā mēnesis. Kas ir mainījies, lai mums atkal būtu pamats šo jautājumu diskutēt? Absolūti nekas! Tieši pretēji. Krievijā, sākot ar 1.janvāri, ir uzlikta 10 ekiju liela ievedmuita. Uzliekot akcīzes nodokli vēl arī mazutam, mēs praktiski spiežam nodokļu maksātājus papildus maksāt gan par apkuri, gan par pārtikas produktiem, gan par visu pārējo.

Ministru kabineta iesniegtais apgalvojums, ka šis nodoklis nemaz neietekmēs tautsaimniecību, ir absolūti meli. Tieši otrādi! Jo ir veseli reģioni, kur mazuts ir vienīgais kurināmā veids lielākās un mazākās katlumājās. Tāpat ir atsevišķi reģioni, kur vispār nav pieejama gāze.

Ja ir runa par videi draudzīgu kurināmo un par to, ka par mazutu neviens it kā nemaksā, tad gribu sacīt, ka arī tā nav patiesība, jo pašreizējā situācijā visas katlumājas, kas mazutu izmanto par kurināmo, par to katru kvartālu maksā. Ir noteikti tarifi arī attiecībā uz dūmgāzēs pieļaujamajiem kaitīgajiem produktiem, kuri nokļūst atmosfērā, un par to visi pašlaik maksā.

Nākamais. Neviena vārda nav arī par to, kā šis iekasētais akcīzes nodoklis tālāk tiks sadalīts, lai veicinātu pāreju uz tā saucamajiem alternatīvajiem kurināmajiem. Ja ir runa par šķeldu, tad, ticiet man, lai Latvija pārietu no mazuta uz šķeldu, ir jāpagaida vēl vismaz 10 gadi, kad meliorētajās platībās alkšņi būs sasnieguši tādu lielumu, ka tos varēs izmantot par šķeldu. Tāpēc mans aicinājums būtu šo likumprojektu nenodot tālākai izskatīšanai, cienīt savu un citu darbu, jo pirms mēneša mēs to jau reizi esam izskatījuši. Un arī mūsu cienījamais premjers Jaungada uzrunā teica: “Esiet mierīgi, nodokļi netiks paaugstināti!” Tāpēc vēlreiz aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” runās finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Augsti godātie deputāti! Atļaujiet man izteikt domas par šo likumprojektu. Pirmkārt, mums ir lūgums nodot šo projektu komisijām, lai deputāti varētu šo jautājumu risināt. Man, apmeklējot frakcijas, bija iespēja iepazīstināt deputātus ar šā projekta praktiski visām pusēm, un no visām frakcijām es izdzirdēju tādus priekšlikumus, kas būtu ļoti konstruktīvi un, iespējams, pat efektīvi. Ja mēs šo likumprojektu tagad noliekam malā, tad jūs paši, deputāti, atsakāties no šā jautājuma risināšanas, kas nebūtu pareizi. Kā jūs jau dzirdējāt, šis jautājums ir ļoti svarīgs, tāpēc izvairīties no šā jautājuma apspriešanas nebūtu pareizi. Tas ir pirmais punkts. (Starpsauciens: “Sūtām atpakaļ komisijai!”)

Otrais punkts. Redzat, situācija faktiski var tikt izskatīta vismaz no pieciem aspektiem.

Pirmais. Situācija, kāda tā bija līdz 1998.gada beigām, kad bija noteikta 2 latus liela akcīze mazutam, un tie, kuri pierādīja, ka kurina ar mazutu, saņēma atmaksu no valsts.

Šī te norma ir apskatāma arī tādā aspektā, ka, ja šo likuma normu minimālā variantā atjauno tādu, kāda tā bija, tad, raugoties no valdības viedokļa, ja mēs šo likumu vispār neaiztiekam, mums ir jāsamaksā gan par 1998.gada otrajā pusgadā nokurināto mazutu, gan arī par uzkrāto. Pie tam problēma ar uzkrāto mazutu ir tāda: ja katru gadu nedaudz mainās akcīzes nodoklis, tad, protams, iepriekšējā gadā cilvēki cenšas uzkrāt. Turklāt mums nav nekāda pamata par to nemaksāt, un tas varētu maksāt, labākajā gadījumā, nedaudz vairāk par miljonu. Bet tas ir tīri fiskāli saistīts ar valdības interesēm.

Trešais aspekts. Trešais aspekts ir saistīts ar to, ka mēs varam gaidīt 10 gadus. Pilnīgi piekrītu! Ir tikai viena nelaime - tās krāsnis visas izdegs! Un tie, kuri ir speciālisti kurināmā jautājumos, tie zina, ka mazuts ir tieši tas, kas krāsnis dedzina ārā, tāpēc, jo vēlāk mēs pārslēgsimies uz gāzi, jo ātrāk šīs krāsnis tiks sadedzinātas. (Smiekli zālē.)

Ceturtais aspekts. Es pilnīgi saprotu, ka šeit ir reģionālas problēmas, teiksim, Daugavpils. Es varētu nosaukt vēl citas pilsētas, kas tiešām lieto mazutu un kur ir mazs gāzes patēriņš. Rīgā ir otrādi. Un, protams, šī problēma vienmēr būs tāda. Vai neiznāks tā, ka reģioni maksās šo nodokli, bet praktiski labumu caur budžetu gūs citi?

Šī problēma arī ir visai svarīga, tāpēc jāpanāk, lai deputāti to apspriestu.

Un pēdējais. Jau tiek runāts par to, ka varētu iedibināt likumu par fosilajiem kurināmajiem, bet tas vēl nav tapis, lai varētu novirzīt... Lūk, ko es dzirdēju, teiksim, Tautas partijas frakcijā. Šo varētu novirzīt kā rezervi uzņēmējam, kas varētu pārbūvēt savas krāsnis un tā tālāk. To visu mēs varam darīt, bet diez vai mēs varam atļauties šinī brīdī absolūtu tukšumu, ka mums nav nekā...

Un pēdējais. Mēs, protams, neesam Eiropas kopienas valsts. Kad mēs būsim - nezinu, bet tiklīdz mēs būsim Eiropas kopienas valsts, mums neviens vispār vairs neprasīs. Tie būs 10 lati jeb 13 ekiji par vienu tonnu.

Es gribētu deputātiem rosināt arī sekojošu domu. Īpaši tiem, kuri domā, kā varētu palīdzēt ar tarifiem attiecībā uz apkuri, ja gadījumā šis nodoklis kaut kādā mērā tiek iedibināts. Es esmu arī frakcijās rosinājis to apspriest, ka zināmu daļu varētu atgriezt atpakaļ. Par proporcijām deputātiem ir... Tas ir politisks jautājums - atgriezt atpakaļ tām pašvaldībām, kuras par kurināmo izmanto mazutu, to maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, lai neiznāk tā, ka mēs ceļam tarifus, bet tarifi automātiski aiziet mazuta cenā...

Un visbeidzot - par Krieviju. Tik tiešām Krievija ir noteikusi šādu normu, bet šī norma darbosies līdz marta beigām. Neapšaubāmi, katru gadu Krievija tā rīkojas. Tas nozīmē, ka likums, ja viņš tiek skatīts, nevar stāties spēkā ātrāk, iekams Krievija šo normu nav atcēlusi, un tas ir vismaz aprīlī.

Un pēdējais. Viss tas ir jāskata kontekstā ar budžetu. Es tomēr aicinu deputātus šo likumu atvērt un politiski parādīt, kāda ir viņu attieksme pret šo ļoti svarīgo jautājumu, jo pretējā gadījumā tas, ko ierosināja cienījamais iepriekšējais deputāts... Deputāti vienkārši grib izvairīties no šīs problēmas apspriešanas kā tādas... ka tā neesot deputāta funkcija... Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 41, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 82.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt šādiem Budžeta likumprojekta paketes sastāvā esošajiem likumprojektiem “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”, “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, “Grozījumi Īrestiesu likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju”.

Vai kāds vēlas izteikties? Tātad mums ir jābalso par atbildīgo komisiju. Prezidija atzinumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir minēta kā atbildīgā, bet Budžeta un finansu (nodoklu) komisija ierosina šo komisiju noteikt par atbildīgo.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 33, atturas - 3. Par atbildīgo šim likumprojektam ir noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Nākošais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Rihards Pīks. Lūdzu!

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es domāju, ka valdības priekšlikums izdarīt grozījumus Kultūrkapitāla fonda likumā ir kārtējais precedents, kad mūsu boļševistiskā pagātne traucē mums veidot demokrātisku valsti; proti, vienā brīdī mēs pieņemam likumu, kas veido hierarhiju un paredz pēc iespējas vairāk nodokļu maksātājus iesaistīt valsts pārvaldīšanā, tātad arī līdzekļu sadalē, bet pēc tam mēs nobīstamies, jo uzskatām, ka Jānis vai Pēteris ir dumjāks par mani, un atņemam viņam šīs tiesības. Jau nupat bija mēģinājums, kad valdība gribēja Satversmes 81. panta kārtībā grozīt šo likumu un atņemt šim fondam finansējumu. Ja mēs tagad atvērsim šo likumu, tad, protams, tas tiks arī izdarīts. Es ierosinu nenodot komisijām šo likumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam sagatavojuši grozījumus šim likumam, kurus iesniegsim pēc budžeta pieņemšanas, un tad varēsim runāt arī par šiem grozījumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” vēlas runāt finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Man ir prieks dzirdēt, ka ir sagatavoti būtiski uzlabojumi likumā, taču, ja tie ir sagatavoti, tad man galīgi nav skaidrs, kāpēc tie būtu jāiestrādā likumā tikai tad, kad būs pieņemts budžets. Ja tie ir tik būtiski, tad tie atstās iespaidu arī uz budžetu, vismaz uz kultūras dzīvi. Šo domu gājienu es nesaprotu.

Bet nu pēc būtības. Es esmu ticies ar visām frakcijām, tāpēc gribētu atgādināt trīs momentus. Mēs ļoti rūpīgi izskatījām šo likumu, tāpēc arī faktiski spērām šo grūto soli un atteicāmies no Satversmes 81. panta izmantošanas, uzskatīdami, ka deputātiem šis jautājums ir jāizskata. Un jāskata ir tagad. Kārtējo reizi cenšanās šo jautājumu neskatīt parādīs tikai to, ka patiesas intereses par šīm problēmām nav, ir tikai politiskas konjunktūras momenti.

Un šeit ir trīs lietas. Es nezinu, kurš te ir bijis boļševiks un kurš nav, taču man ir tāda sajūta, ka es neesmu bijis ne boļševiks, ne meņševiks, jo vispār tajā partijā neesmu bijis atšķirībā varbūt no viena otra runātāja... Bet problēma ir viena cita. Es lūgtu jūs atvērt šo likumu un pievērst nopietnu uzmanību divām lietām.

Pirmā lieta ir tāda. Šajā likumā bez visa tā, ka fonds saņem burtiski jaunu naudu - 2,4 miljonus iepriekšējās nulles vietā, ir jānosaka, kā šo naudu sadalīt, lai tiktu veidota zināma kultūrpolitika. Līdz šim iestrādātā likuma norma ir tāda, ka faktiski kultūrpolitiku veidot nevar, jo šo naudu vienkārši sadalīs pāris dienu laikā.

Otrs jautājums: kā, vismaz sākumā, padarīt drošu šo naudu, jo likumā iestrādātā norma, kuru mēs gribam grozīt, praktiski šo fondu grib padarīt par biznesa fondu? Nelaime ir tā, ka tur ir tikai valsts nauda, un, lai tā nepazustu, lai nespekulētu ar nekustamiem īpašumiem, piemēram, nodarbojoties ar aizdomīgām kreditēšanām vai - vēl sliktāk! - pērkot vērtspapīrus biržā... Vienīgais, ko mēs šeit lūdzam no fiskālā viedokļa, ir tas, ka, ja sākumā nauda bija nulle, bet tagad tā būs 2,4 miljoni - miljons no budžeta un 1,4 no specieņēmumiem... ka vajadzētu pilnveidot šo likumu un paredzēt, kā šo naudu pareizi apgūt. Šeit šīs normas iekšā nav.

Un otrs. Mēs vienīgi sakām... mēs lūdzam to vienu miljonu, kas mums ir jāmaksā... Mēs nesakām, ka mēs negribam to maksāt, bet mēs to gribam pārcelt uz vienu gadu. Tagad būs 2,4, bet pēc tam būs 3,4 miljoni. Ja deputāti uzskata, ka šis likums jāņem ārā, tad man patiesi nav skaidra šo deputātu nostāja, kā viņi vispār nodarbojas ar kultūru šeit. Vai viņi vispār atsakās no šā jautājuma risināšanas? Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 83. panta ceturtās daļas nosacījumiem mums vispirms ir jālemj par atbildīgo komisiju. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi priekšlikumu - noteikt šo komisiju par atbildīgo. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai par šo likumprojektu atbildīgā būtu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 37, atturas - 1. Par atbildīgo ir noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 5. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Viens var runāt “pret”, viens - “par”. Es saprotu, ka “pret” vēlas runāt deputāts Rišards Labanovskis. Lūdzu!

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Man nav jāstāsta par to, kāda loma Latvijas dzīvē ir radio un televīzijai kā plurālistisku viedokļu paudējai, kā demokrātijas uzturētājai mūsu valstī. Jūs visi zināt aptauju rezultātus, kuras ir pašas populārākās sabiedriskās un valsts institūcijas un kurām visvairāk tauta uzticas. Tātad tā ir radio un televīzija, bet baznīca ir pašā spicē, augšgalā. Kāpēc mums vajadzētu nostādīt šīs institūcijas uz izdzīvošanas robežas? Radio nepastāv mīluļi un nemīluļi, tur apgrozās visdažādāko politisko strāvojumu un pārliecību cilvēki, kas raida no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mums savā laikā radio nepietika naudas algu paaugstināšanai, un šie cilvēki nevar lepoties ar pieklājīgām algām, nemaz nerunājot par lielām. Nebija līdzekļu modernas tehnikas iegādei, nevarēja izvērst to programmu, kas ir veltīta integrācijas jautājumiem. Igauņi var raidīt augu diennakti, bet mēs radio raidām tikai 5 stundas.

Es nebiju šā Radio un televīzijas likuma dedzīgs piekritējs. Gluži otrādi - es oponēju tam bieži. Tad kāpēc, iestrādājot šo normu par inflācijas procenta saglabāšanu ik gadu, tagad tie paši cilvēki, kuri iestājās par šo likumu un kvēli to aizstāvēja, ir gatavi šo normu nosvītrot?

Godmaņa kungs, cienot jūsu erudīciju un lielo atbildību, kas ir uzvelta jūsu pleciem, es tomēr aicinu padomāt par šo jautājumu, jo tad, ja tas tiks svītrots, tas tiks izsvītrots uz ilgiem gadiem.

Es zinu, ka šogad radio ir iedalīti papildlīdzekļi, tas ir, citām vajadzībām, bet 2000. un 2001.gads tātad ir bez šā inflācijas procenta, tāpēc ierosinu šo likumprojektu komisijām nenodot. Es vispār uzskatu, ka radio un televīzijas jautājuma izskatīšana Satversmes 81.panta kārtībā, kas Ministru kabinetam ir kļuvusi par tradīciju, nav normāla. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Neapšaubāmi, jautājums par radio un televīziju ir ārkārtīgi svarīgs neatkarīgi no tā, vai to izvirza pozīcija vai opozīcija, jo galu galā tas ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, kā paust savu politisko un arī tautsaimniecisko nostāju tautai, tāpēc mēs arī šinī gadījumā, ņemot vērā šīs problēmas svarīgumu, no Satversmes 81.panta izmantošanas paši atteicāmies, zināmā mērā, protams, uzņemoties arī atbildību.

Es gribētu šeit par šo likumu pateikt divas lietas. Tā ir taisnība, ka mēs esam paredzējuši līdzekļus gan radio, gan televīzijai, neapšaubāmi, lielākus, nekā ir bijis 12 mēnešu inflācijas rādītājs 1998.gadā. Protams, investīcijas, kas saistītas ar radio un televīziju, nav domātas tikai programmām radio un televīzijā, bet ir saistītas arī ar Satiksmes ministriju, kas nodrošinās, lai šī uztveršana varētu notikt arī, teiksim, Apes un Alūksnes rajonā. Neapšaubāmi, runa ir par to, ka nauda tik tiešām ir paredzēta 24 stundu raidīšanai radio. Tomēr ir divas lietas, kāpēc es lūgtu šo likumu izskatīt.

Pirmā lieta. Redzat, ja mēs likumdošanā iestrādāsim automātiskas inflācijas normas, kas vispār nav paredzētas likumā par budžetu tiesībām un vadību, tad mēs riskējam, jo tad mēs nerēķināsimies ar ieņēmumiem, bet automātiski ģenerēsim izdevumus.

Tas nav tikai šis inflācijas jautājums, tas parādīsies arī likumos, kuri saistīti ar minimālajām algām un ar citām lietām. Šajos likuma grozījumos ir tikai viena norma, jo diez vai kāda valdība atļausies samazināt finansējumu masu informācijas līdzekļiem. Tādā gadījumā tā raktu pati sev kapu, un to mēs neesam darījuši. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to darīs nākošās valdības tālā nākotnē. Bet pats šis princips - iestrādāt likumā inflāciju kā automātisku koeficientu - draud radīt valstij problēmas ne tikai radio un televīzijas jautājumā, bet arī visur citur. Es tomēr lūgtu šo jautājumu izskatīt politiski, un, kā jūs lemsiet, tā tas arī būs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par atbildīgo komisiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šo komisiju noteikt par atbildīgo šim likumprojektam. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai...

Atvainojiet, mēs vēl nenobalsojām par likumprojekta nodošanu komisijām... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - 4. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Ivars Godmanis - finansu ministrs... Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējā Saeima savas darbības beigu periodā pieņēma Īrestiesu likumu. Pavirši iepazīstoties ar šo likumu un tā mērķiem, varētu rasties iespaids, ka tik tiešām šis likums atrisinās jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļu strīdu izšķiršanu. Diemžēl tā tas nav. Juristi praktiķi, tiesneši, advokāti, prokurori, pašvaldību darbinieki ir iepazinušies ar šo likumu un ir konstatējuši, ka faktiski šis likums, tieši otrādi, paildzinās strīdu izskatīšanas procedūru, sarežģīs, sadārdzinās un birokratizēs to.

Tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka šis likums ir jānodod komisijām, steigšus jāizvērtē ne tikai termiņa pagarināšana, ko ierosina valdība, bet arī jāizskata jautājums par to, vai vispār šāds likums ir vajadzīgs, vai tā vietā nav jāizveido rajonu un pilsētu tiesās īres tiesnešu institūts, kas profesionāli, operatīvi un ātri izskatītu dzīvokļu strīdus.

Es lūdzu tomēr šajā gadījumā nodot šo likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mēs nākamotrdien pulksten deviņos Dzīvokļu jautājumu apakškomisijā izskatīsim šo problēmu un pieņemsim vienu vai otru lēmumu. Šajā sēdē acīmredzot piedalīsies arī atbildīgās personas no Tieslietu ministrijas. Pulksten 10.00 skatīs šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es lūdzu nodot šo likumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas. Vispirms mums jālemj par atbildīgo komisiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi iesniegumu atzīt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Īrestiesu likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāte Silva Golde - Tautas partijas frakcija.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis balsojums, šī izšķiršanās ir notikums, kuru gaida mūsu vēlētāju tūkstoši, kuru gaida pie televizoriem, radio un telefoniem. Mūsu balsojums būs izšķirošs: bērnudārziem Latvijā būt vai nebūt? Šīs demogrāfiskās krīzes un pašvaldību finansu nespējas apstākļos bērnudārzi tiek masveidā slēgti. Tikai nedaudz vairāk par trim mēnešiem pagājis kopš mūsu kvēlo solījumu un aģitācijas laika, kad ne jau tikai Tautas partija apņēmās bērnudārzu pedagogu algas garantēt kā valsts mērķdotāciju. To solīja arī citas partijas. Vēlētāji mums noticēja. Grozījumi Izglītības likumā ir politisks jautājums, kas šodien parādīs katra deputāta, katras partijas attieksmi pret vēlētājiem teikto. Vai nu mēs pildīsim savus solījumus, vai no saviem vārdiem atsacīsimies.

Citēšu kādas valdošās koalīcijas partijas vārdus, kurus tā teikusi pirmsvēlēšanu laikā: “Latvija ir kā zemnieks klētī, kuram ar skaidru galvu jāapsver, cik daudz labības vajag sēklai, bet cik var tērēt maizei un alum.” Šis ir tas brīdis, lai izsvērtu, cik labības jāatstāj sēklai, kas labumu nesīs ne šodien, bet rīt.

Jaunajā Izglītības likumā ir ietverta pavisam jauna norma: pašvaldībām jāgarantē bērnu pirmsskolas sagatavošana. Tas tā nav bijis līdz šim... Tās izpildei ir jānodrošina Izglītības likumā noteiktais finansējums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, tiekoties ar izglītības nozares darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbacevičas kundzi, izteica gatavību diskusijai par izmaiņām jaunā Izglītības likuma pārejas noteikumu piemērošanā, bet kategoriski noliedza izmaiņas Izglītības likumā kā tādā.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir saprātīgs piedāvājums, kam piekrīt arī paši izglītības darbinieki. Mēs uzskatām, ka būtībā tā nopietni finansējums šim jautājumam faktiski nav nemaz arī meklēts.

Nobeigumā atkal citāts no kādas partijas rakstītā pirmsvēlēšanu laikā: “Laiks labklājības terapijai nomainīt šoka terapiju.” Tad arī balsosim tā, lai mūsu vēlētājiem neradītu kārtējo šoku arī par jaunās Saeimas svaidīšanos un nekonsekvenci! Tautas partija pildīs savus pirmsvēlēšanu laikā dotos solījumus, un es aicinu to darīt arī visas pārējās partijas, balsojot pret grozījumiem Izglītības likumā. (Starpsauciens: “Pareizi!)

Sēdes vadītājs. Finansu ministrs Ivars Godmanis runās “par”.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! No savas vēstures ļoti grūti aizmukt. Tagad mēs noklausījāmies emocionālu - jā, emocionālu! - runu. Es tikai nezinu, vai jūs visi zināt divus faktus. Var jau citēt citu partiju izteicienus, bet tad man arī ir kaut kas jāatgādina. Tās cienījamās partijas vadītājs, no kuras ir arī cienījamā runātāja, kura nupat uzstājās, tajā laikā kopā ar cienījamo padomnieku, kas patlaban vada šo frakciju, izdarīja divas lietas. Izdarīja daudzas labas, bet arī divas citas lietas. Tā pirmā lieta, ko izdarīja, bija tieši tā, ka bērnudārzu finansēšanu no valsts pilnībā nodeva pašvaldībām. Kaismi iestājās par to, ka jādara... Punkts numur viens.

Punkts numur divi. Pabalsti... Es vispār neatceros, ka kāds kaut kad būtu samazinājis pabalstus. Tomēr arī pabalsti tika samazināti. (Aplausi.) Nu, bet tas nu tā. Jūs varēsiet ar mani strīdēties, bet diemžēl tas tā ir. Ja jūs neticat man, te ir vēl viens speciālists, kurš ir par mani daudz lielāks, - labklājības ministrs, kas apstiprinās manas domas. Bet ne jau par to ir runa. Es negribētu šeit būt tādā polemikā. Tas nebūtu sevišķi labi.

Kāpēc es gribu, lai šo likumu tomēr izskata? Triju iemeslu dēļ.

Pirmais. Ir runa par pārejas noteikumiem. Ir skaidrs tas, ka likumā acīmredzot būs jāveic grozījumi. Es jums minēšu kaut vai vienu normu, kāpēc tie jāveic.

59.panta otrā daļa uzrakstīta tā, ka nav skaidrs, kā vispār skolotājiem algas mainīt. Kas ir iepazinies ar likumu, tas to zina. Tā nav sasteigta lieta, bet tas būs jādara. Tur rakstīts ļoti vienkārši - ka apakšējai slodzei ir jābūt divām minimālajām algām. Bet par to, kas notiek ar to slodzi, kas ir virs apakšējās, nekas nav rakstīts. Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas deputātiem ir jārisina.

Otrs. Par šo pašvaldību finansējumu. Par bērnudārziem. Mēs parakstījām ar pašvaldībām protokolu. Tas mums nenācās viegli. Citādi mēs budžetu vispār nevarējām jums iesniegt. Mēs apspriedām šo jautājumu. Ja pašvaldības būtu absolūti cieti, radikāli nostājušās “pret”, šī protokola nebūtu un nevarētu šeit pie jums nākt un runāt par budžetu...

Trešais. Vissliktāk var būt tad, ja mēs apsolīsim maksāt, bet nesamaksāsim. Tepat Krievijā mēs to redzam. Mēs varam celt un celt un teikt, ka varēsim maksāt, bet mums naudas nebūs, un rezultāts būs tāds, ka mēs visi būsim parādos, un bērnudārzu vadītāji nedabūs pat to naudu, kas viņiem tagad ir no specbudžeta.

Un pēdējais. Pēc manas dziļas pārliecības šis ir vissvarīgākais jautājums patlaban budžeta izskatīšanas kontekstā. Šis likums ir jāatver kaut vai tāpēc vien, lai tad, kad skatīs budžetu - gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu -, šo svarīgo sfēru varētu ņemt vērā un tad vissmagākajās diskusijās runāt par to, kādas varētu būt iespējamās izmaiņas vienā vai otrā budžeta posteņa pozīcijā.

Es, protams, atvainojos par to, ko es šeit teicu, bet es nedomāju, ka es kaut ko šausmīgi nepareizu pateicu. Ja kāds uzskata, ka es esmu teicis nepareizi, tad diskutēsim tālāk. Es aicinu nodot šo likumu izskatīšanai, un tas tad konkrēti parādīs, ka jūs gribat ar šo jautājumu nodarboties, nevis nolikt to augstā plauktā un teikt, ka mēs visi esam par to, ka bērniem ir jāiet bērnudārzos un jāmācās skolās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms mums ir jālemj par atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par atbildīgo komisiju šim likumprojektam tiktu noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - 6. Lēmums par atbildīgo komisiju ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 4. Likumprojekts komisijām netiek nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Baldzēna, Bojāra, Staša, Barčas un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un (dzīvām) cūkām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šā likumprojekta saturs galu galā nav jauns. To sagatavoja valdība pēc šā jautājuma vairākkārtīgas apspriešanas pagājušā gada decembrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pēc tās ierosinājuma, kaut gan šāgada 12.janvārī valdība to atsauca. Iemesli, kāpēc šodien lūdzam tomēr izskatīt šo likumprojektu, ir vairāki.

Pirmais iemesls ir esošais reālais stāvoklis, ko var raksturot ar šādiem datiem: vidēji mēnesī cūkgaļas imports no Igaunijas uz Latviju 1997.gada laikā bija 41 tonna, bet 1998.gadā vidēji mēnesī periodā no janvāra līdz maijam, ieskaitot, ir importētas 84 tonnas. Taču jau no pagājušā gada jūlija līdz decembrim, ieskaitot, šis cūkgaļas imports no Igaunijas vidēji mēnesī sasniedza 264 tonnas, tātad pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo piecu mēnešu līmeni. Arī decembrī tas nesamazinājās. Imports no Igaunijas bija 259 tonnas.

Savukārt vietējās cūkgaļas iepirkuma apjoms vidēji mēnesī saruka no 832 tonnām (pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos) līdz 546 tonnām vidēji pagājušā gada oktobrī un novembrī, tātad tas samazinājās par 34%. Vienlaikus nokritās arī cūku iepirkuma cena, kura ir būtiski samazinājusies zem normatīvās pašizmaksas, kas, pēc speciālistu aplēsēm, varētu būt aptuveni no 600 līdz 630 latiem par tonnu (dzīvsvarā).

Šīsdienas jautājums nav saistīts tikai ar cūku audzēšanas ekonomiju. Pēdējos gados cūkkopji aktīvi risināja barošanas problēmas, iepirka un uzstādīja modernus cūku audzēšanas aprīkojumus, iepirka ārzemēs tīršķirnes cūkas, turpināja ciltsdarbu fermās, izdarīja aizņēmumus bankās ar mērķi - iegūt kvalitatīvāku cūkgaļu ar zemāku pašizmaksu. Tas viss kļūst it kā vairs nevajadzīgs. Līdz ar to arī spēkbarības rūpnīcām būs jāsamazina ražošana, tās iepirks mazāku apjomu graudu, bet tas savukārt skars kopumā visu lauksaimniecību. Mazāk būs darba arī lopkautuvēm. Un tas ir apstākļos, kad Latvijā ir visaugstākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm.

Otrs iemesls. Dažkārt, vēršoties pret šādu iespējamo rīcību, tas ir, pret importa kvotēšanu un muitas tarifu piemērošanu, min iebildumu, ka cenas palielināsies gan gaļas pārstrādes uzņēmumos, gan mazumtirdzniecībā. Taču ielūkosimies skaitļos! Cūku iepirkuma cena, rēķinot uz vienu tonnu dzīvsvara, pagājušā gada oktobrī un novembrī, salīdzinot ar to pašu gadu laikā no janvāra līdz martam, samazinājās par 178 latiem jeb par 18%. Savukārt otrās šķiras svaigās cūkgaļas filejas un žāvētās krūtiņas mazumtirdzniecības jeb patēriņa cena tajā pašā laika periodā samazinājās tikai par 3-4 procentiem, bet pusžāvētās desas cena pat pieauga par 1,5 procentiem. Tātad iepirkuma cena samazinājās būtiski, bet tam nesekoja atbilstošs cenu samazinājums vai tā vispār nebija, par kādu cenu šo preci iegādājās iedzīvotāji. Var secināt, ka papildienākumi no iepirktās cūkgaļas cenu samazinājuma palika pašu pārstrādātāju un tirgotāju produktīvajā rīcībā.

Trešais iemesls, kāpēc būtu lietderīgi šo likumprojektu izskatīt un, iespējams, arī pieņemt, ir Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma 13. un 16.pantā norādītās tiesiskās normas. Tās nosaka: ja produkcija tiek importēta tādos pieaugušos daudzumos, kas rada vai arī var radīt nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem, tad, nogaidījusi 30 dienas, valsts drīkst veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus. Jāpiezīmē, ka likums par iekšējā tirgus aizsardzību, kas, iespējams, varētu tikt pieņemts nākošajā mēnesī, šo problēmu neatrisinās, jo tas šajos gadījumos būs “bezzobains”. Jāgaida vēl Antisubsīdiju likums un Antidempiga likums, kuri praktiski varētu tikt pieņemti ne ātrāk kā aprīlī vai maijā.

Protams, kā palīgmehānisms varētu būt arī subsīdiju izmaksa par katru realizēto cūku, kā tas tagad ir paredzēts, un tas ir labi, bet tomēr nepietiekami šajā kritiskajā situācijā, jo mums nav un nebūs nekādas iespējas maksāt tādas subsīdijas, kādas fermeriem nodrošina Rietumeiropas valstis.

Kvotēšana ir paņēmiens, kā šādos apstākļos iztikt ar mazākām “sāpēm”, neatraujot līdzekļus atvēlētajām mežsubsīdijām.

Kas attiecas uz cūkgaļas kvalitāti, tad tie ir tikai apgalvojumi, jo te būtu vēlams ekspertu objektīvs vērtējums.

Tātad, noslēdzot dažādus brīvās tirdzniecības līgumus, vispirms bija jāizveido iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms, bet nu ir noticis otrādi, tāpēc lūdzam deputātu atbalstu šajā lietā, jo izskatīšanu vajadzētu veikt pēc iespējas operatīvākā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Modris Lujāns vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir kardināli svarīgs moments, tāpēc mums ir ļoti nopietni jāpārdomā šī sociāldemokrātu cūcība, ko viņi mēģina uzspiest Saeimas komisijām. Jūs tikai iedomājieties: tajā laikā, kad mums jādomā par okupāciju, par okupācijas sekām, ko piedāvā Lejas kungs, un arī par valsts budžetu, ko piedāvā Godmaņa kungs, mums ir jānodarbojas ar šo cūcību.

Un man nāk prātā “Velna kalpi”. “Velna kalpos” arī sapulcējās velna kalpi, un viens no bijušajiem Latvijas Zemnieku savienības deputātu kandidātiem teica: “Vienu mazu cūciņu...” Es vienīgi iedomājos, ka drīzumā, ja šo cūciņu nofilmētu, to nedrīkstētu pagriezt uz otra sāna, jo, iespējams, tur būs spiedogs virsū, ka tā ir atsūtīta no Igaunijas vai Somijas.

Latvijā drīzumā, iespējams, cūku vairs nebūs, bet, protams, šajā brīdī, kad valstiski ir daudz svarīgāki momenti, es esmu uztraucies arī par Krištopana kungu, par valdības nākotni. Mēs kategoriski nespējam domāt par Latvijas zemniekiem. Mums Latvijas zemnieki ir pakārtots jautājums, jo ir kopējās valsts problēmas, un tādēļ, cienījamie kolēģi, es ceru, ka gan “Latvijas ceļš”, gan apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan Tautas partija kategoriski iestāsies pret šo sociāldemokrātu cūcību, un, dabiski, nav vajadzības to izskatīt komisijās un tērēt visu cienījamo deputātu dārgo laiku. Es ceru, ka mums reiz būs laba sadarbība ar valdošo vairākumu, ja mēs “izgāzīsim” šo Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātu iniciatīvas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad esam uzklausījuši gan pragmatiskus, gan tēlainus argumentus, gan “par”, gan “pret”, tāpēc jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un (dzīvām) cūkām” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, atturas - 16. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Lagzdiņa, Greiškalna, Segliņa, Sproģa un Razminoviča iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kolēģi piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Koncernu likums” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Razminoviča, Leiškalna, Estas, Apiņa un Greiškalna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 3, atturas - 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo likumprojektu vēlas runāt Egils Baldzēns. (Starpsauciens: “Balsot!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Praktiski šis likumprojekts skar baltvāciešus un Latvijas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus, un jautājums ir ļoti vienkāršs: kā mēs risināsim šo interešu konfliktu - vai mēs aizstāvēsim baltvāciešu intereses vai Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības? Es šajā gadījumā gribētu atgādināt, ka tas praktiski skar tos baltvāciešus, kas 1941.gadā izceļoja no Latvijas - un izceļoja tieši uz Molotova-Rībentropa līguma slepenā protokola pamata. Un ka šajā protokolā bija ietverts arī viss kompensāciju mehānisms - veids, kādā varētu šīs viņu mantiskās pretenzijas risināt starp Padomju Savienību, no vienas puses, un Hitlera Vāciju, no otras puses. Es katrā ziņā uzsvērtu to, ka šie cilvēki nekādā gadījumā nevar būt labāki par tiem, kas 1944.gadā un 1945.gadā ar laivām devās prom no divām naidīgām svešvarām - no Hitlera Vācijas un Staļina Padomju Savienības. Šiem ļaudīm mēs nekā neesam kompensējuši, un arī nekādi attiecīgi likumprojekti netiek piedāvāti. Tāpat jāpiemin arī tie daudzie cilvēki, kuri no šiem abiem režīmiem cieta un kuru, teiksim, tuviniekus arestēja, vēlāk viņus izraidīja no viņu mājvietām. Arī viņiem nekas nav kompensēts. Un tādēļ es domāju, ka būtu pilnīgi lieki tas, ka mēs Latvijas Republikas nacionālo bagātību, šajā gadījumā namīpašumus, kas skar apmēram 30 tūkstošus īrnieku, Latvijas Republikas pilsoņu... daži no tiem jau ir varbūt par sertifikātiem iegādājušies sev dzīvokļus, daži vēl tikai gatavojas to darīt... Skart viņu tiesības un mēģināt aizstāvēt tieši baltvāciešu intereses? Mēs uzskatām, ka šis balsojums zināmā mērā ir politiska izšķiršanās, kā balsot, un uzskatām, ka arī visi šie pamatdokumenti diez vai ir pieņemami Latvijas Republikas Saeimai, jo tie balstās, kā jau es minēju, uz Molotova-Rībentropa pakta slepenajiem dokumentiem.

Vēl viena piebilde. No šiem 30 tūkstošiem īrnieku 5000 ir Rīgā. Un, kad mēs esam runājuši ar saviem kolēģiem Rīgas Domē - vienalga, vai tie būtu “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji, “Latvijas ceļa” pārstāvji vai arī Rīgas Domes vadība -, nekad nav izteikts atbalsts šai prasībai. Es domāju, ka arī tas būtu jāņem vērā.

Es gribētu vēl uzsvērt tikai vienu jautājumu: vai izceļojot bija nepieciešams personīgs iesniegums katram? Un izceļošanas pamats bija tas, ka šie cilvēki repatriējās. Viņi uzskatīja, ka viņi maina savu dzimteni, atgriežas savā tēvzemē un piekrīt mantiskajām kompensācijām. Cits jautājums: vai Vācija ir risinājusi šo jautājumu līdz galam un atrisinājusi? Bet diez vai kāda Vācijas neatrisināta jautājuma dēļ (varbūt neveic kompensācijas) mums vajadzētu šo jautājumu risināt.

Un vēl viena delikāta problēma. Ļoti daudzi cilvēki, kas repatriējās 1941.gadā, saņēma Rietumpolijā īpašuma kompensāciju, kuru, protams, Otrā pasaules kara rezultātā viņi bija spiesti zaudēt. Es domāju, ka arī šos cilvēkus mums nevajadzētu uzskatīt par kaut kādiem godavīriem, kuriem būtu nepieciešams kompensēt viņu zaudētos īpašumus.

Un vēl es gribētu uzsvērt, ka mums uzmanīgi jāpaskatās vēsturnieku darbos, arī trimdas vēsturnieku darbos, piemēram, Edgara Dunsdorfa darbos. Ja tajos paskatāmies, tad redzam, ka viņš šo 1941.gada līgumu sauc par papildu līgumu pie 1939.gada līguma. Un tas arī izsaka visu.

Ir vēl dažas lietas. Tie ir parādi. Baltvāciešu parādi par šiem namīpašumiem sasniedza 28 miljonus tajā brīdī. Un arī šis jautājums ir nopietns. Mēs nekādā gadījumā nevaram kompensēt tos īpašumus tiem, kuriem ir bijuši parādi.

Un vēl viena lieta. Vācijā ir vesela attiecīgu likumu pakete. Cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā ir tā vai citādi zaudējuši zināmas tiesības uz saviem īpašumiem un kara laikā cietuši, tur ir izsnieguši kompensācijas.

Un galu galā - mums ir arī Augstākās tiesas Senāta lēmums, kuru arī Saeimai vajadzētu kā tiesu varu respektēt un neapstrīdēt tā kompetenci.

Aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”.

Vēlas runāt deputāts Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Runās “par”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir likumprojekts, ko ir izstrādājusi un precizējusi Juridiskā komisija. Es mēģināšu jums atgādināt tā būtību. Iepriekšējā Saeimā tas vienreiz jau tika izskatīts. Teksts ir nedaudz precizēts un nedaudz modificēts. Šajā tekstā ir iekļauti daudzi sociāli momenti, uz kuriem jau norādīja iepriekšējais runātājs - Baldzēna kungs. Namīpašumu denacionalizācija Latvijā sākās saskaņā ar likumu par namīpašumu denacionalizāciju. Likumā bija noteikts vispārējais princips - tiek atdoti visi namīpašumi, izņemot tos, ko ieguvuši labticīgie ieguvēji. Nebija paredzēts šķirot namīpašniekus ne pēc tautības, kā tagad to mēģina mums piedāvāt oponenti, ne pēc ticības, ne pēc citiem principiem. Savulaik personas, kuras 1939.gadā izbrauca no Latvijas, iesniedza iesniegumu - kā jau šeit minēja, atteicās no pilsonības, atteicās no pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā. Iesniedza neatsaucamu iesniegumu par šo atteikšanos. Visu viņu uzvārdi, 48 tūkstoši, tika uzskaitīti speciālā sarakstā, tika pieņemts lēmums, ka viņi ir izslēgti no Latvijas pilsonības. Viņi atteicās no sava īpašuma un pameta Latviju uz visiem laikiem. Šie vācu tautībai piederošie Latvijas pilsoņi, arī daži Vācijas pilsoņi, daži bijušie toreizējās Polijas pilsoņi un apmēram 2000 bezvalstnieki, pārsvarā bijušie Krievijas pilsoņi, šos īpašumus atstāja Latvijā. Un par šiem īpašumiem nav nevienu minūti bijis strīds. Pat Augstākās tiesas Senāts, ko jūs šeit minējāt, skaidri un gaiši noteica, ka pats svarīgākais moments ir īpašuma atrašanās nacionalizācijas brīdī, kad Latvija jau bija okupēta. Šīs personas, kuras lūdz atdot šo īpašumu tām īpašumā... Toreiz tie 10 tūkstoši, kuri izbrauca vēlāk, kā arī tie 24 tūkstoši, kas tika izvesti 1941.gada13.jūnijā, un arī tie 2 tūkstoši vāciešu, kas tika aizvesti uz Sibīriju 1945.gadā, - viņi visi bija Latvijas pilsoņi. Viņiem visiem tajā brīdī piederēja šis īpašums. Un viņiem visiem šis īpašums tika papriekš nacionalizēts, un tad viņi sāka rīkoties. Tad vieni laidās prom laivās, kā jūs teicāt, uz Zviedriju, otri laidās varbūt uz Vāciju. Tāpēc, ka viņi redzēja, kas notiek okupētajā teritorijā. Un trešos izveda uz Sibīriju - gan pirms, gan pēc kara.

Diemžēl dažādu apstākļu dēļ šie skaidrie un viennozīmīgie principi ir saļodzījušies pēdējā laikā. Tādēļ iepriekšējā Saeima un arī Juridiskā komisija uzskatīja par nepieciešamu vēlreiz uzsvērt ar pārejas noteikumiem šajā likumā šos principus, negrozot absolūti neko. Nevis kādam tiek ņemts nost dzīvokļa īpašums un cilvēki tiek likti ārā, bet attiecībā uz tiem īpašniekiem, kuriem ir denacionalizēts un atdots īpašums, šodien tiek gatavotas un tiesā celtas prasības un tiek atcelti pašvaldību lēmumi par īpašuma atdošanu. Tas ir, notiek pretējais process.

Mēs šajā sakarībā runājam arī par īrnieku tiesībām. Jā, īrniekiem, kuri privatizējuši savus dzīvokļus, ir tiesības uz šiem dzīvokļiem. Viņi to ir izdarījuši saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, un šajā likumprojektā viņu tiesības ir aizsargātas. Tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši šos dzīvokļus, tie paliks viņu īpašumā, un nekas šajā ziņā nemainās. Tādā ziņā mēs šo juridisko kompromisu atrodam gan starp tiem, kuri prasa atpakaļ savu namīpašumu, gan arī starp tiem, kuri ir paspējuši iesniegt iesniegumu par savu dzīvokļu privatizāciju. Tātad ir nevis tāds process, kā jūs šeit, atsaucoties uz Rīgas Domi, aprakstījāt, bet gan - tieši otrādi - tiek gatavota to māju atņemšana, kuras jau ir denacionalizētas.

Es gribētu uzsvērt tikai vienu - mēs, protams, nevaram atteikties no savas komunistiskās pagātnes, kā šeit viens otrs runātājs šodien teica. Es aicinu nodot komisijai šo likumprojektu, un es gribētu savu uzstāšanos beigt ar vienu diezgan slavena Latvijas rakstnieka un filozofa citātu: pilsonis ir nevis tas, kuram pieder īpašums, bet tas, kurš šo īpašumu ieguvis privāttiesiskā ceļā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu”. Vai kolēģiem ir priekšlikumi par to, ka šis lēmuma projekts nav iekļaujams šīsdienas darba kārtībā? Pēc Kārtības ruļļa, mums ir šobrīd jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Viens ir “pret”.

Tātad ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 76, atturas - 4. Šis lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai ir priekšlikumi par nodošanu komisijām? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju šo likumprojektu nosūtīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un atzīt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir galvenā.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Dobelim. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dobelim!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es esmu pret šādu priekšlikumu vispār - pret nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir jābalso par deputāta Lujāna priekšlikumu nodot šo lēmuma projektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 4. Līdz ar to šī lēmuma projekta tālāka izskatīšana nav nepieciešama. Tas ir noraidīts.

Tā kā ir vairāki paziņojumi, ir priekšlikums ierosināt pārtraukumu. Bet pirms pārtraukuma ir patīkams paziņojums: ar prieku sveicam mūsu kolēģi Leonardu Stašu 70 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Kolēģi! Lūdzu jūs ieņemt vietas, jo tūlīt notiks reģistrācija ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, mums ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Kārlis Greiškalns - Tautas partijas frakcija.

K.Greiškalns (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Deputātus, kuri vēlas darboties Latvijas un Norvēģijas parlamentārās sadarbības grupā, lūdzu pulcēties tūlīt Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģus, kas vēlas darboties Polijas atbalsta grupā, lūdzu ierasties piecas minūtes vēlāk Sarkanajā zālē - pulksten 10.35.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas deputātus tūlīt pulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu apspriedi.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz sēdi tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Apvienotās parlamentārās komisijas locekļus lūdzu pēc 15 minūtēm ierasties Sarkanajā zālē, lai saskaņotu detaļas par braucienu uz Briseli.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt izdruku.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Viola Lāzo, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Valdis Ģīlis, Andris Šķēle, Krišjānis Peters, Ģirts Valdis Kristovskis un Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstības stratēģiju”, ko iesnieguši desmit deputāti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mitrofanova iesniegumu: “Es atsaucu savu parakstu lēmuma projektam “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstības stratēģiju”.” Līdz ar to šis lēmuma projekts šodien nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Trīsdesmit četri deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi: izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura veiktu Latvijas Republikas un “TILTS Communications” līguma izpildes analīzi un SIA “Lattelekom” tarifu politiku, kā arī pārbaudītu Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām.

Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es negrasos jūs aicināt balsot pret šādas komisijas izveidošanu, jo ir savākti 34 paraksti un Kārtības rullis nosaka, ka šādos gadījumos komisija ir jāveido. Tur nu nekā nevar darīt. Es tikai gribētu likt visiem pie sirds vienu lietu, gan tiem, kas parakstīja, gan tiem, kas neparakstīja, - un it sevišķi tiem, kas parakstīja. Es pieļauju, ka var būt, ka jūs domājāt, ka jūs palīdzat tiem cilvēkiem, kam ir grūti samaksāt, parastajiem abonentiem, kas telefonu sarunām iztērētās naudas lielāko daļu notērē par vietējām sarunām. Varbūt jums patiešām bija šāds cēls mērķis. Bet tas, ko jūs panāksiet, būs pilnīgi pretējs. Jo vienīgais ceļš, kā atvieglot šo cilvēku maksājumus un šo cilvēku dzīvi, ir mainīt “jumta līguma” nosacījumus, par ko valdība arī šobrīd veic sarunas. Kad tiks nodibināta parlamentārās izmeklēšanas komisija, investors tajā pašā brīdī - pieminiet manus vārdus! - pārtrauks jebkuras sarunas. Tieši tāpat, kā Berija kungs pārtrauca jebkuras izmaksas noguldītājiem tajā brīdī, kad tika nodibināta parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Baltija” jautājumā. Tas būs tas, ko jūs panāksiet. Un tad ir tiešām jāsaka: piedodiet viņiem, jo viņi nezina, ko dara!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu uzsvērt to, ka attiecības ar “Lattelekom” gan valstsvīriem, gan Latvijas tautai ir bijušas ļoti ilgi ļoti saspringtas un būtībā visas ir izrietējušas no viena ļoti nepatīkama fakta - no monopolstāvokļa. Atcerēsimies arī to, ka, pievienodamies Pasaules tirdzniecības organizācijai, mēs esam jau tā vai citādi uzsvēruši to, ka mēs šo monopolu likvidēsim! Praktiski “Lattelekom” situācija Latvijā jau ir anahronisms tādā nozīmē, kādā to varētu uztvert pēc Eiropas Savienības standartiem.

Es gribētu aicināt Saeimas deputātus, protams, skaidri apzināties to, ka Saeimas loma nav jāmazina, jo ne visas partijas ir pārstāvētas Ministru kabinetā un Saeimai ir pašai savas tiesības veikt parlamentāru izmeklēšanu un noskaidrot patiesību par to, cik pamatoti ir šie “Lattelekom” tarifi, kā tie atbilst faktiskajām izmaksām, cik naudas tiek ieguldīts tieši modernizācijā un cik mērķtiecīgi un lietderīgi tas ir izdarīts. Un, ja to būs zināmā mērā pārskatījuši arī cilvēki, kuriem ir uzņēmējdarbības pieredze, viņi varēs arī ļoti nopietni izvērtēt šos risinājumus, tarifus, kādus “Lattelekom” liek saviem abonentiem maksāt. Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šī parlamentārās izmeklēšanas komisija varētu izskatīt veselu virkni nopietnu jautājumu un dot arī atbildes. Un pirmais no tiem ir jautājums, kā tiek pildīts līgums. Un, ja līgumu nepilda viena vai abas puses (mūsuprāt, laikam jau abas puses), tad ir jautājums, kā šo līgumu pārskatīt, un šinī gadījumā, protams, arī valdības partijām un valdībai būs sakāms savs vārds, arī Saeimai būs jāsaka savs vārds. Un tāpēc mēs domājam, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vairāk nekā nepieciešama. Tikai šādā veidā, sadarbībā starp Ministru kabinetu, Saeimu un uzņēmēju savienībām un arodbiedrībām, mēs varētu šos jautājumus atrisināt.

Otrs jautājums, kurš izriet no šā tarifu jautājuma, ir atbilstība izmaksām, un tika jau piedāvāts šis tarifu izmaiņu projekts. Praktiski ar Telekomunikāciju tarifu padomi... Kāpēc šeit patērētāja intereses netiek aizstāvētas? Un mums rodas ļoti nopietni jautājumi par pašu Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atbilstību prasībām, kuras viņiem izvirza likums “Par telekomunikācijām”. Ir nepieciešams profesionāls Saeimas deputātu darbs, lai to visu izvērtētu. Katrs no šiem deputātiem neapšaubāmi pārstāvētu savu frakciju un varētu dot arī atbildes.

Es gribētu uzsvērt vēl tikai vienu lietu. To, ka mans viedoklis ir sekojošs. Piemēram, Jaunajai partijai pārmet koalīcijas līguma formālu pārkāpšanu. Es domāju, ka viņi izvērtēja šo situāciju no ļoti vienkārša viedokļa. Proti, Anatolijs Gorbunovs kā satiksmes ministrs ļoti kompetenti sprieda par šo jautājumu un konstatēja likuma “Par telekomunikācijām” pārkāpumu. Un tādā gadījumā, godājamie Saeimas kolēģi, rodas jautājums: kas tad ir augstāks - likums “Par telekomunikācijām” vai koalīcijas līgums? Sociāldemokrātu nostāja šinī gadījumā neapšaubāmi ir viena - mēs izprotam Jaunās partijas rīcību. Šinī gadījumā viņi ir gājuši tieši to ceļu, kas prasa šo tiesisko kārtību. Un, lai cik nopietns būtu koalīcijas līgums, likumdošanas lēmumi, ko pieņēmusi Saeima, ir augstāki par mūsu politiķu savstarpējās vienošanās principiem un noteikumiem. Un tieši tāpēc mēs uzskatām, ka šinī gadījumā Jaunā partija ir rīkojusies, no valstiskā viedokļa, atbildīgi.

Godājamie kolēģi! Es aicinu jūs visus, protams, lemt par šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju un ar saviem labākajiem pārstāvjiem to atbalstīt, un es ceru, ka mēs tai monopolu patvaļai, kas nav pieņemama patērētājiem un Latvijas tautas vairākumam, tomēr novilksim robežas un ar laiku arī pārvarēsim šo monopolstāvokli un iekļausimies Eiropas Savienības standartos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā šo priekšlikumu ir parakstījuši 34 deputāti, saskaņā ar Satversmi mums nav iespēju neizveidot šādu komisiju, un es lūdzu balsojot akceptēt šo lēmuma projektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 4.

Es atvainojos... man šeit parādās kādi veci balsojuma rezultāti... Lūdzu atkārtot balsošanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 4. Tātad priekšlikuma iesniedzējus lūdzu sagatavot priekšlikumus par komisijas skaitlisko sastāvu un frakciju pārstāvniecību un iesniegt tos Prezidijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieku”.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Riharda Pīka apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieku”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - atbilde uz steidzamo Saeimas pieprasījumu. Ministru prezidenta V.Krištopana un satiksmes ministra A.Gorbunova atbilde uz steidzamo Saeimas pieprasījumu par SIA “Lattelekom” TTP lēmumu palielināt telekomukāciju tarifus.

Ministru kabineta vārdā - satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Godātais Prezidij! Uz uzdotajiem jautājumiem, kuri ir Satiksmes ministrijas kompetencē, esmu atbildējis jums rakstiski.

Papildinot rakstisko, gribu sākt ar dažiem “Lattelekom” datiem, kuri zināmā mērā raksturo mūsu valsti starptautiski Eiropas un citā sabiedrībā. Telefonu aparātu blīvums ir 30 aparāti uz 100 iedzīvotājiem. Austrumeiropā vidējais rādītājs ir 20, Rietumeiropā - 50. Tīklam mums ir pieslēgtas vairāk nekā 700 līnijas.

Daži kvalitatīvie rādītāji. Ciparu signālu tīklam (to dažreiz sauc arī par digitālo sistēmu, dažreiz vienkārši par ciparu sistēmu, es personīgi lietoju vārdus “digitālā sistēma”) ir pieslēgti 33% aparātu, modernizētajam analogu tīklam - 42% aparātu, analogajam - 25%. No 1994. līdz 1998. gadam “Lattelekom” Latvijas telekomunikāciju attīstībā ir ieguldījusi 270 miljonus latu. Ekspluatācijā ir nodotas 2 starptautiskas telefonu centrāles, 9 zonu un reģionālie komutāciju mezgli un 11 galvenās digitālās centrāles. Tās visas ir savienotas ar augstas kvalitātes sakaru kanāliem.

Lai pilnīgi modernizētu telekomunikācijas, vēl nepieciešams aptuveni no 400 līdz 500 miljoniem latu. Divas reizes Valsts kontrole un vienu reizi Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija viennozīmīgi ir secinājusi, ka šī Latvijas telekomunikāciju modernizācija ir jāturpina, pie tam pēc iespējas ātrākos tempos.

Es runāšu tikai par tarifu paaugstināšanas pamatotību saistībā ar telekomunikāciju kvalitāti un to modernizācijas iespējām. Bez tarifu paaugstināšanas nopietni modernizēt telekomunikācijas nav iespējams. Līguma būtība ir visai vienkārša. Paaugstinot tarifus, “Lattelekom” būs jāmodernizē telekomunikācijas visā Latvijas teritorijā. Arī nerentablajos lauku rajonos. Tas ir viņu pienākums. Tādu pienākumu, starp citu, var uzdot tikai monopoluzņēmumam un līguma veidā. Arī Rietumu valstīs kvalitatīvie tīkli ir izveidoti, pateicoties valstu monopolam. Mēs esam pārejas periodā. Tikai tad, kad būs izveidoti moderni tīkli, varēs pāriet uz brīvo tirgu un tālāk rīkoties tā, ka visi operatori savā starpā konkurē.

Ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka šobrīd Latvijā ir tikai 33% liela digitālā sistēma, savukārt atšķirības starp digitālo un analogo sistēmu kvalitātes ziņā ir ļoti ievērojamas.

Es varu absolūti droši minēt savu personīgo piemēru. Daļa Mārupes abonentu ir pieslēgta digitālajai sistēmai. Pārējie palika analogajā sistēmā. Jāsaka, ka sakaru kvalitāte uzlabojās ļoti būtiski. Taču par kvalitātes uzlabošanos, dabiski, ir jāmaksā vairāk.

Jāatzīmē, ka Kuldīgas rajonā šajā gadā tiks pabeigts jauns pilotprojekts, kurš uzskatāmi parādīs, kādām jābūt modernām telekomunikācijām lauku rajonos, ja simtprocentīgi visi lietotāji ir digitālā tīkla abonenti.

Tagad pievērsīšos Telekomunikāciju tarifu padomes 6.janvāra lēmumam par tarifu paaugstināšanu. Apstiprinot šos tarifus, Telekomunikāciju tarifu padome nav saņēmusi pilnu finansu informāciju, lai gan tās nepieciešamība izriet no tarifu noteikšanas principiem likumā “Par telekomunikācijām”. Līdz ar to, manuprāt, pieņemot lēmumu, Telekomunikāciju tarifu padome netika analizējusi investīciju efektivitāti, telekomunikāciju pakalpojumu pašizmaksu, kā arī 1999.gada biznesa plānu. Esmu lūdzis Telekomunikāciju tarifu padomei pieprasīt šo informāciju un vēlreiz lemt par “Lattelekom” iesniegtajiem tarifiem.

Formāli arī es šodien jums, godātie deputāti, varētu teikt: kamēr nav šo materiālu, es nevaru spriest par tarifu pieaugumu pamatotību. Telekomunikāciju tarifu padome ir neatkarīga institūcija, un ministrs nevar nedz atcelt pieņemtos tarifus, nedz apstiprināt citus.

Bet mēs esam saņēmuši “Lattelekom” izpilddirektora Džona Stīla kunga vēstuli. Tajā viņš raksta (citēju): “Es pilnībā atbalstu atklātību un šo jautājumu brīvu apspriešanu lietišķā stilā.” Esmu par to iepriecināts un atbalstu Stīla kunga priekšlikumu. Esmu arī gatavs apspriest šo jautājumu ar Stīla kungu lietišķā stilā.

Taču, ja mēs sākam runāt atklāti un lietišķi, tad acīmredzot šī saruna jāsāk ar to, par ko ir sašutuši “Lattelekom” klienti. Par to, ka, augot tarifiem, nepieaug saņemto pakalpojumu kvalitāte. Saprotams, ka veikt modernizāciju 700 miljonu latu apmērā vienlaicīgi visiem, tas ir, Latvijas iedzīvotājiem, ne finansiāli, ne fiziski nav iespējams. Es vēl atgādināšu, ka valsts telekomunikāciju attīstībā “Lattelekom” nav ieguldījusi no budžeta ne santīmu, tādēļ šodien modernajai digitālajai sistēmai, kā jau teicu, ir pieslēgti tikai 33% klientu. Ievērojamai daļai “Lattelekom” klientu tuvākajos gados neuzlabosies sakaru kvalitāte, bet tarifi augs. Tad faktiski atklāti ir jādiskutē, vai tas ir taisnīgi?

Manuprāt, analogajām sistēmām, kuru centrāles dažkārt jau ir nokalpojušas pat līdz 30 gadiem, abonēšanas maksai ir jābūt mazākai nekā modernajai digitālajai sistēmai. “Lattelekom” ir iesniegusi abonēšanas maksas palielinājumu par 50 santīmiem mēnesī, un, ja, piemēram, šo palielinājumu samazina līdz 25 santīmiem, tad “Lattelekom” saņems par 1,5 miljoniem latu mazāk, taču līdz ar to ir jāapzinās, ka par šo summu samazināsies arī investīcijas. Protams, tie ir mani personīgie aprēķini, un tie ir ļoti aptuveni.

Ja analogajām sistēmām vispār noņem šo abonēšanas maksas palielinājumu, tad šis samazinājums būs aptuveni 3 miljoni, bet tad ir pilnīgi skaidri jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, vai tas būs Rēzeknes rajonā, vai kādā citā rajonā, kurš bija iekļauts 1999.gada modernizācijas projektā, šī modernizācija tur netiks veikta... Ja nepalielinās analogajām sistēmām, es atvainojos!

Starp citu, analogo sistēmu ekspluatācija, lai nodrošinātu pieņemamu kvalitāti, ir dārgāka, nekā tā ir digitālajām sistēmām. Tas ir skaidrs, jo salīdzinājumā arī citām tehniskajām lietām, kuras ir vecas un nemodernas, tās, dabiski, beigās izmaksā dārgāk. Bet šodien - tas ir mans pieņēmums -, “Lattelekom” droši vien arī analogās sistēmas izmaksā lētāk, jo tās vienkārši pienācīgi netiek ekspluatētas. Dabiski, par to, vai vajag izlietot lielu naudu vecajām sistēmām, lai tās uzlabotu, varētu būt liela diskusija.

Kā ministrs un politiķis es esmu ieinteresēts un atbildīgs par telekomunikāciju attīstību, taču vienlaicīgi arī apzinos, ka sociālā spriedze, kuru rada netaisnība un dažkārt bezizeja, var pārvilkt svītru pāri visiem attīstības plāniem.

Otra problēma ir tarifu sabalansēšana. Pamazām tai ir jānotiek, un faktiski tas arī ir taisnības principu ievērošanas jautājums. Viena patērētāju grupa, maksājot mākslīgi paaugstinātas tarifu likmes, nevar segt citai patērētāju grupai pazemināto tarifu radītos zaudējumus. Ja nenotiks šī tarifu sabalansēšana, tad, privatizējot un jo īpaši pārtraucot “Lattelekom” monopolstāvokli, brīvā tirgus apstākļos strauji paaugstināsies tarifi. Tas notiks tādēļ, ka par pakalpojumiem būs jāmaksā tik, cik tie patiešām izmaksā. Rietumeiropas prakse parādīja, ka, līdzko pārgāja no monopola uz brīvo tirgu, pirmajos gados šie tarifi milzīgi palielinājās.

Šeit jau ir kaut kas darīts, un tiem klientiem, kuri nevarēs atļauties visus pakalpojumus, ir paredzēts īpašs izvēles plāns. Ik rītu mēs to tagad uzbāzīgi dzirdam radio un televīzijā. Protams, es personīgi domāju, ka nākotnē šādām paketēm ir jābūt vairākām, lai palielinātu klientu izvēles iespējas. Sarunu laika uzskaite no pirmās sekundes, es domāju, īsi un kodolīgi runājošiem klientiem arī sola kaut nelielus, bet tomēr ietaupījumus.

Kopumā runājot, tarifi, protams, varbūt ir tikai iemesls, lai nopietni pievērstos telekomunikāciju problēmām. Jaunajā likumā par telekomunikācijām ir jādefinē jauna valsts politika. Tas arī jau ir paredzēts.

Kā atceraties, valdības deklarācijā ir paredzēts, ka Saeimā ir jāiesniedz jauns likums “Par telekomunikācijām”. Ministrija to var izdarīt līdz šā gada 1.septembrim. Pēc tam Ministru kabinetam būtu jāapstiprina arī jauns Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums. Lai gan Telekomunikāciju tarifu padome ir patstāvīga un neatkarīga valsts iestāde, tomēr Ministru kabinetam būtu periodiski jāuzklausa tās pārskats par to, kā tā veic Telekomunikāciju likumā tai uzliktos pienākumus.

Ne mazāk aktuāls ir arī otrs jautājumu bloks, par ko šeit runāja arī Baldzēna kungs. Līdz 1999. gada 1.martam ir jāapstiprina priekšlikums par SIA “Lattelekom” ekskluzīvo tiesību termiņa saīsināšanu, kompensācijas veidu un apjomu. Līdz 1999.gada 1.aprīlim Ministru kabinetam jāapstiprina priekšlikumi par izmaiņām “jumta” līgumā un akcionāru līgumu noslēgšanu ar “TILTS Communication”. Līdz 1999.gada 1.maijam jāinformē Saeima, ka ir paredzēts lēmuma projekts par SIA “Lattelekom” monopolstāvokļa noteikšanu vai par sarunu gaitu jautājumā par SIA “Lattelekom” monopolstāvokļa noteikšanu līdz 2003.gadam.

Nobeidzot savu uzrunu, godātie deputāti, es gribu īpaši uzsvērt, ka, lai ko mēs darītu vai arī nedarītu, mēs nedrīkstam atteikties no stratēģiskā mērķa - izveidot valstī modernas telekomunikācijas iespējami īsā laikā. Tas ir valsts attīstības nākotnes jautājums. Ceļi un sakari ir valsts infrastruktūras tās lietas, kuras ļoti būtiski ietekmē valsts attīstību. Nebūs labu ceļu un sakaru - nebūs arī attīstības. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas šodienas sēdē man bija viens patiesi skumjš brīdis. Mēs tā klusām nobalsojām par vienu lēmumu, bet man bija skumji tajā brīdī. Tas bija lēmums par cūkgaļas kvotām Igaunijai. Īstenībā Saeima ratificēja valdības sakāvi no Igaunijas cūkām. Man tas bija bēdīgs notikums.

Par pieprasījumu. Pagājušajā sēdē Saeima akceptēja pieprasījumu, kas savā būtībā ir neapmierinātības izpausme sakarā ar valdības rīcību kādā jautājumā. Tas, ka arī valdošās partijas pievienojas šai neapmierinātībai, rada pamatu tam, ka valdība šo jautājumu mēģinās risināt. Pēc būtības bija tikai viens jautājums, uz kuru vēl šobrīd nesaņemam atbildi, bet, cerams, saņemsim. Vai tarifu paaugstināšana ir pamatota? Saeima to jautā valdībai. Vai valdība vai atbildīgais ministrs uzskata, ka šī tarifu paaugstināšana ir pamatota? Ministrs ir reaģējis un informējis Telekomunikāciju tarifu padomi par to, ka viņi šos tarifus ir paaugstinājuši, pārkāpjot atsevišķus likuma pantus. Mūs informēja Pieprasījumu komisijā, ka regulētāji trešdien, nākamo trešdien, it kā atkārtoti skatīs šo jautājumu un to izvērtēs daudz rūpīgāk. Bija skaidrs, ka regulētāji šim jautājumam nav piegājuši pietiekami nopietni, jo vesela virkne jautājumu viņiem bija neskaidri un par veselu virkni jautājumu nebija ne mazākās nojausmas. Tātad ir šis jautājums - vai valdība šo tarifu paaugstināšanu uzskata par pamatotu vai ne?

Jautājums ir arī par regulētājiem. Kāpēc visi šie mūsu jautājumi ir vērsti uz Satiksmes ministriju un regulētājiem? Tāpēc, ka monopolstāvoklis ir tas stāvoklis, kad konkurence un citi veicinoši, virzoši faktori tiek aizstāti ar valstiskas regulēšanas instrumentiem. Un šajā gadījumā parādās vēlme risināt šos jautājumus un spēja risināt šos jautājumus, jo neba jau “Lattelekom” mums šobrīd ir vienīgais monopols. Un, runājot par šo monopolu vai par šo neveiksmīgo tarifu regulēšanas gadījumu, mēs saprotam, ka tas var būt saistīts ne tikai ar vienu pašu “Lattelekom”, bet arī ar citiem monopoliem. Tā kā Tautas partija kopumā ir par to, ka konkurence ir virzošais faktors, mēs uzskatām, ka ir iespējami ātrāk jāpāriet pie konkurences šajā sektorā. Manuprāt, vislabākais apliecinājums konkurences pozitīvajai lomai patērētāju interešu ievērošanā ir mobilo sakaru sistēmas. Tur ir divi konkurējoši operatori, kuri varbūt diezgan asi cīnās savā sektorā, bet patērētājs no tā visa iegūst kvalitatīvākus pakalpojumus, labāku servisu, labākas cenas. Arvien tiek dažādots šis piedāvājums. Tās ir divas sistēmas, kas ir veidotas no nulles, investējot pietiekami lielus līdzekļus. Mēs labi redzam konkurences pozitīvo lomu un monopola graujošo lomu telekomunikāciju sfērā, un tas mums ir jāņem vērā, runājot par citu sektoru infrastruktūras un struktūrpolitikas jautājumiem. Vajag ņemt vērā šo lietu. Pieprasījumu komisija, pamatojoties uz deputātu priekšlikumiem, ir pieņēmusi lēmuma projektu. Lēmuma projektā ir vairākas būtiskas lietas, kam mēs pievienojamies. Un izsakām pateicību pārējām partijām par šī jautājuma atbalstīšanu un izpratni.

Pirmā lieta ir tā, ka Telekomunikāciju likums ir pieņemts 1993.gadā, tas ir novecojis. Ir nepieciešams jauns Telekomunikāciju likums, kas paredz konkurenci šajā sistēmā. Pēc šī jaunā likuma pieņemšanas Saeima tūlīt lems... Tātad ir atceļama līdzšinējā tarifu regulēšanas padome, jo likums nosaka, ka tur ir jābūt pārstāvētiem speciālistiem. Pašreiz ne zinātnieki, ne galvenie speciālisti šajā sektorā nav pārstāvēti. Vai komisijas priekšsēdētājs, kas bija valdībā tajā brīdī, kad tika noslēgts līgums, var būt objektīvs tarifu pieņemšanā? Protams, ir tāds jautājums. Vēl ir prasīts, lai valdība līdz 1.martam uzklausa šo regulētāju atskaiti un atzīst viņu darbību par pamatotu vai nepamatotu, kā arī ir uzdots valdībai informēt Saeimu par to, kā rit šīs sarunas par monopolstāvokļa pārtraukšanu līdz 2003.gadam. Ņemot visu to vērā, aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu. Un neba jau šodien ar šo lēmuma projektu šī darbība beidzas. Un, turpinot iesākto domu, gribu teikt to, ko es teicu sākumā. Šoreiz Saeima neratificēs valdības sakāvi, kā tas bija attiecībā uz igauņu cūkām. Ceram, ka jūs spēsiet tikt galā ar saviem pienākumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es šoreiz šeit atrodos vispirms kā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, jo Pieprasījumu komisija vakardien savā sēdē noklausījās informāciju, kuru mums sniedza Telekomunikāciju tarifu padomes pārstāvis un reizē arī Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis Annuškāna kungs, Privatizācijas aģentūras direktors Nagļa kungs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Principā šī informācija atbilst tai, kuru jūs šodien esat saņēmuši no atbildīgajiem ministriem. Un mēs, noklausījušies šo informāciju, izskatījām arī divus lēmuma projektus, kurus bija iesniedzis gan Gundars Bērziņš, gan arī Satiksmes ministrija. Jāsaka, ka no abiem diviem iesniegumiem mēs izveidojām vienu un principā komisija, izņemot vienu punktu, vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu, nebija neviena iebilduma. Tādēļ es, protams, aicināšu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu. Bet es gribētu jums minēt vienu analoģiju.

Savulaik es ilgi un diezgan nopietni esmu nodarbojies ar orientēšanās sportu. Šajā sporta veidā ir kāds princips, kurā saredzu nopietnas paralēles ar to situāciju, kāda šobrīd ir šā Pieprasījumu komisijas izskatāmā pieprasījuma sakarā. Šis princips ir šāds: ja tu, atrodoties distancē, konstatē, ka iepriekšējā krustojumā esi kļūdījies un neatrodies šobrīd uz tā ceļa, uz kura tu vēlējies būt, un ja tu vispār nevēlies no distances noiet, tad tev nav laika šajā konkrētā situācijā analizēt, kādēļ tu tā izdarīji, vai mēģināt atgriezties atpakaļ. Ir operatīvi jāpieņem lēmums tajā situācijā, kurā atrodamies. Un, ja gribam mērķi sasniegt, tad ir jāizstrādā jauni priekšlikumi. Es redzu, ka šajā lēmuma projektā šis princips tiek ielikts. Šeit jau Gundars Bērziņš atsevišķus punktus minēja, es gribētu uzsvērt tikai to, ka šajā lēmuma projektā mēs varam saskatīt trīs tādu lielu problēmu grupas, kuras mums būtu jāatrisina, lai mēs no šīs distances nenoietu un lai nezaudētu tempu.

Pirmkārt, tā ir likuma sakārtošana un tie ir pirmie trīs punkti. Ar Saeimas lēmumu mēs šo jautājumu risināšanu uzdodam Ministru kabinetam: ir jāiesniedz gan jauns Telekomunikāciju likuma projekts, gan arī beidzot jāsakārto jautājums par tarifu regulētājiem. Tās domstarpības, kuras mums līdz šim Saeimā ir bijušas par to, vai mums ir vajadzīgs vienots regulētājs vai, tā teikt, dalīti regulētāji un kā šo regulētāju darbību attiecināt uz pašvaldību sfēru, ir jāatrisina, un šis likums par regulētājiem ir nepieciešams. Kā es jau iepriekš teicu, bija viens priekšlikums, kuru bija ieniedzis Gundars Bērziņš un kuru mēs neatbalstījām. Šis priekšlikums bija tieši saistīts ar regulētāju darbu. Priekšlikums bija tāds - uzdot valdībai atlaist pašreizējo Telekomunikāciju tarifu padomi. Šajā situācijā jāņem vērā tas, ka likums šo regulētāju darbību precīzi nenosaka. Lai Latvijas valsts nesaņemtu pārmetumus par politisku spiedienu uz politiskiem regulētājiem... Manā skatījumā - un tāds bija arī mūsu komisijas vairākuma uzskats - tā būtu kļūdaina lēmuma pieņemšana, tādēļ šis priekšlikums netika iekļauts.

Otra grupa jautājumu, kas ir saistīti ar šo lēmuma projektu, attiecas uz “jumta līguma” pārskatīšanu. Jo tik tiešām ir jāatzīst, ka abas līgumslēdzējas puses šobrīd ir pieļāvušas kļūdas un pārkāpj līguma nosacījumus. Un tieši tas fakts, ka par desmit gadiem tiek samazināts līgumā paredzētais monopolstāvoklis... No šīs situācijas mums ir jāizkļūst. Un ir arī tāda prasība, ka līdz 2003.gadam ir jālikvidē “Lattelekom” monopolstāvoklis telekomunikāciju sfērā; tā atbilst arī pašreizējām Latvijas starptautiskajām saistībām. Tā ka šeit ir atkal vajadzīga praktiska rīcība, ir jāparedz, kādi resursi mums ir nepieciešami, lai mēs šo savu apņemšanos varētu realizēt.

Un trešā lieta. Pirms mēs tiekam galā ar likuma sakārtošanu, šajā lēmuma projektā ir paredzēts paaugstināt Telekomunikāciju tarifu padomes darba publiskumu. Un to mēs piedāvājam gan šī lēmuma projekta 1.4.punktā, gan arī 2.punktā. Uzdodam Telekomunikāciju tarifu padomei sniegt (šobrīd likums to neparedz) atskaites par savu darbu, par to, kādā veidā tiek pildītas likuma prasības, kas ir paredzētas Telekomunikāciju tarifu padomei. Uzdodam arī reizi pusgadā sniegt pārskatu Saeimai.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un tādā veidā risināt pieprasījumā skartās problēmas.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka laika gaitā cilvēkam var mainīties viedoklis - šodien ir viens, bet pēc gadiem desmit, kad saņemam vienu vai otru informācijas daudzumu, mūsu viedoklis var mainīties, kļūt pat diametrāli pretējs. Tā ir attīstība, un tā ir normāla parādība. Bet, kad es dzirdēju, kā uzstājās Gundars Bērziņš, es domāju - vai man šeit ir jāsmejas vai jāraud? Jā, tad tik tiešām šeit ir jāraud, bet man nez kāpēc raudiens nenāca. Tāpēc, ka tas viss izraisīja tikai smaidu. Smaidu tas izraisīja viena iemesla dēļ. Es saprotu, ka tik tiešām var mainīties uzskati, - bet ja nu tas notiek tik krasi, dažu minūšu laikā? Ja pirms tam Tautas partija ar Gundaru Bērziņu priekšgalā nobalso pret ievedmuitas kvotām cūkgaļai, - es atvainojos, par ko tad ir jāraud tagad? Acīmredzot jāraud bija tad, kad Šķēles kungs kā Ministru prezidents panāca, ka parlaments akceptēja brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm.

Bet atgriezīsimies vēl mazliet tālākā vēsturē, un tad mēs sapratīsim, kas tik tiešām ir hameleonisms!

1994.gada sākumā valdība parakstīja līgumu ar “TILTS Communications” par “Lattelekom”. Vienīgā institūcija, kura bija kategoriski pret šī līguma parakstīšanu un paredzēja un prognozēja iespējamās sekas, bija Iekšlietu ministrija. (Starpsauciens: “Ārlietu!”) Toreiz valdība un parlaments neņēma vērā šo situāciju. 5.Saeimas laikā tika izveidota izmeklēšanas komisija, bet, tā kā to vadīja opozīcijas pārstāvji (toreiz - LNNK pārstāvji), tas arī netika ņemts vērā.

Paskatīsimies tālāk. 1997.gadā Ministru prezidents ir Andris Šķēle, un viens no viņa galvenajiem padomniekiem ir Gundars Bērziņš. Un 1997.gada 22.maijā tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, kurš gandrīz vārds vārdā sakrīt ar to, ko pašreiz ir iesniegusi Tautas partija. Es gribu atgādināt, par ko tad mēs toreiz runājām. Pēc Latvijas Republikas 5.Saeimas lēmuma 1995.gada janvārī tika izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija SIA “Lattelekom” darbības izmeklēšanai. Uz šīs komisijas atzinuma pamata tā paša gada 14.novembrī ar Saeimas lēmumu Ministru kabinets izveidoja vēl vienu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt “jumta” līgumu ar somu un britu konsorciju “TILTS Communications”, uzlabojumiem par pamatu ņemot parlamentārās komisijas ziņojumā ietvertos atzinumus par iespēju papildināt vadības komandu ar Latvijas speciālistiem, par projekta palētināšanas iespējām, tarifu samazināšanu, speciālistu apmācīšanas palētināšanu un nepieciešamo kredītu samazināšanu. Ministru kabineta komisija savus priekšlikumus par labojumiem SIA “Lattelekom” “jumta” līgumā sagatavoja 1996.gada martā. Satiksmes ministrijai tika uzdots sākt sarunas ar “TILTS Communications”. Pagājis vairāk nekā gads, taču progress šajā lietā sasniegts nav. “Jumta” līgums nav grozīts, SIA “Lattelekom” vadība pilnībā palikusi ārvalstnieku rokās. Projekta izmaksas pārsniedz plānotās, bet finansu plāns un modernizācijas grafiks tiek būtiski pārkāpti. Pusgada laikā otro reizi tiek paaugstināti tarifi analogā tīkla abonentiem, kaut arī kvalitāte šajā tīklā nav uzlabojusies. Starptautisko sarunu tarifi Latvijā ir visaugstākie Eiropā. Tiek plānota SIA “Lattelekom” Latvijas valsts daļas (51%) privatizācija, kuras rezultātā “TILTS Communications” rīcībā varētu nokļūt (saskaņā ar likuma normām par pirmpirkuma tiesībām) lielākā daļa no monopoluzņēmuma pamatkapitāla.

Ņemot vērā šos apstākļus, lūdzām sniegt atbildi uz konkrētajiem jautājumiem, un tie jautājumi pēc būtības absolūti saskan ar tiem jautājumiem, kurus izskatām šodien. Toreiz Ministru prezidents parlamentam sniedza ļoti formālu atbildi un vēl smaidīja: redziet, tā situācija ir tāda, ko opozīcija nevar ietekmēt! Kad tad ir mainījusies jūsu nostāja, Bērziņa kungs? Pa kuru laiku? Dabiski, ka es atbalstu šī lēmuma projekta pieņemšanu šajā parlamentā. Šie jautājumi ir vitāli svarīgi, un ir nepieciešams tos risināt, bet nevajag nekādā veidā mānīt tautu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu visi droši vien ir saņēmuši to apkārtrakstu, ko ir atsūtījis Džons Stīla kungs. Es varu pateikt vienīgi to, ka, saņemot tādu dokumentu, izraisa izbrīnu tas, ka mēs esam paši radījuši nesaprotamu konglomerātu, daļēji izsaimniekojuši nacionālās bagātības. Un tagad tos, kas uzstājas pret visu to lietu, ko dara “Lattelekom”, nosauc vai nu par skandāla radītājiem, Žirinovska piekritējiem, vai pieliek vēl kādus saukļus klāt... Nu, ja paskatāmies uz Džona Stīla rakstīto apkārtrakstu, tad redzam, ka vispār Latvija nolikta pazeminātā līmenī. Ir mums izveidota Telekomunikāciju tarifu padome - 6 locekļi. Kas tie ir un ko viņi dara, tas nav redzams, jo viņu darbība nav “caurspīdīga”.

Tālāk. Šie locekļi apgalvo, ka viņi ir labākie Latvijas ekonomikas un sociālā stāvokļa pārskatītāji. Ka viņi ļoti labi zina mūsu cilvēku prasības, to, kā viņi dzīvo, visu... Nu tad var domāt, ka viņi...

Nākamais. Tas 51 procents, kas pieder Latvijas valstij. Tas patiesībā ir formāli. Ko tad Latvijas valsts iegūst no tā 51 procenta? Un kādā veidā sadalās tas ienākums, kuru saņem “Lattelekom”? Pārredzamības nav nekādas. Vienīgi laiku pa laikam ir dzirdams, ka ir fantastiskas algas “Lattelekom” vadībai un it sevišķi tiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem mēs esam devuši labas darba vietas, ar labiem atalgojumiem, un kuru sēdes diemžēl nav valsts valodā (vismaz tā tas agrāk notika). Mums ir iecelti, izrādās, eksperti un apmaksājam ārvalstu ekspertu grupu. Ko dara tie eksperti? Kā viņi palīdz mūsu “Lattelekom” darbībai? Kādi “Lattelekom” nodrošināti sakari ir Latvijā? Diezgan jocīga cilvēku grupa. Jo patiesībā sakari mūsu valstī nav izveidojušies labāki. Varbūt tikai daļai... Ministra kungs pateica, ka 33% ... Bet pārējie? Taču maksājam mēs visi vienādi. Un izraisa izbrīnu vēl arī tas, ka mūsu cienījamie ārvalstu speciālisti ir diezgan slikti sagatavoti ģeogrāfijā. Ja tiek apgalvots, ka Jaunzēlande ir tuvāk nekā Minska vai ka Austrālija ir tuvāk nekā Kijeva, tad var padomāt par viņu kompetenci. Un kā labā viņi strādā?

Vēl es gribēju pievērsties tādiem jautājumiem. Stīla kungs saka, ka “Lattelekom” neesot sociālās palīdzības sniedzējs. Un vēl viens viņa izteikums ir tāds, ka “Lattelekom” nesaņemot valsts naudu. Nu tā ir vispār, kā saka, jokošanās par Latvijas valdību, par mūsu tautu, par mūsu bagātībām, ko mēs esam nodevuši viņu rokās. Tiek lietoti arī tādi izteicieni, ka mums vēl būtu jāpiemaksā viņiem, bet tajā pašā laikā mēs neredzam, par kādām summām viņi iepērk to aparatūru, kuru viņi uzstāda, un kāda šai aparatūrai ir kvalitāte. Tātad arī mums ir jāpadomā, kam tad mēs maksājam naudu un tādas skaistas algas.

Un tā visa rezultātā ko tad mēs esam saņēmuši šajā momentā? Mēs esam saņēmuši to, ka cilvēki nav apmierināti ar mūsu valdības darbību. Tas ir pirmais. Tālāk - sliktu telefonu sakaru darbību. Tālāk - daļēji ir pārtraukti modernizācijas darbi. Un pats pēdējais - ir aizmirsti lauku cilvēki. Viņiem neesot vajadzīgi telefoni, viņiem neesot vajadzīgi sakari. Viens otrs no ietekmīgiem cilvēkiem atļaujas vēl pateikt, ka telefons esot kaut kāda tāda skaista lieta, kura visiem tā kā neesot vajadzīga. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums “Lattelekom” darbība ir jāpārskata. Kategoriski! Es domāju, ka nevienam nevar būt iebildumu pret to, ka mēs varētu ietekmēt Latvijas Republikas likuma kārtībā tos ārvalstu speciālistus, kuri nevēlas, lai būtu caurspīdīgums viņu darbībā.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas sabiedrība ir nogurusi no nepārtrauktiem skandāliem, kas notiek saistībā ar dabīgajiem monopoliem un tarifiem. Varbūt ir pienācis laiks 7.Saeimas laikā to visu sakārtot?

Tikai nedaudz no dzīves pieredzes. “Latvenergo” 3 miljonu “lieta”. Es tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs uzzināju satriecošas lietas. Mēs ieraudzījām Šķēles kunga tualeti, paskatījāmies, kāda izskatās Inkēna kunga iegādātā virtuves iekārta un no kādas firmas. Un kas sagādāja vislielāko prieku? Es uzzināju, ka Panteļējeva kungs lieto kredītkarti, bet, tā kā ir beidzis Fizikas un matemātikas fakultāti, viņš ne vienmēr spēj izsekot, kad un kas pārskaita viņam naudu. Vissāpīgākais - es dziļi vīlos vairāku partiju līderos. Ādamsona kungs, Grīnblata kungs, Panteļējeva kungs un Kreitusa kungs uzskatāmi visai tautai pierādīja, ka viņiem nav Pinkertona talanta un ka viņi nav pat vīžojuši mācīties no Šerloka Holmsa pieredzes. Būtu palasījuši Konanu Doilu, kā to dara Tautas partijā.

Šorīt no rīta dziļi satraukts klausījos radio un izdzirdēju, ka Ūdres kundze ir gatava vadīt šo komisiju. Un es esmu gatavs, Ūdres kundze, uzzināt kādus jūsu intīmās dzīves sīkumus: ko jūs darāt, ko ēdat, kādu desu atļaujaties iegādāties un, pasarg Dievs, ar kādu kredītkarti apmaksājat jūs? Un no kā man visvairāk bail? No tā, ka rūpīgi sekos jūsu draugiem un paziņām, arī nejaušiem gadījumiem, un mēģinās pētīt, kādas dāvanas un no kādām firmām jūs esat saņēmusi, būdama auditore. Es ceru, ka šādu gadījumu nebūs un ka jūs neesat saņēmusi dāvanu no bankas “Baltija” pirms tās likvidācijas...

Cienījamie kolēģi! Es ļoti rūpīgi iepazinos ar sagatavoto lēmuma projektu un piekrītu dažiem secinājumiem. Pirmkārt, Latvijai vajag stingru likumprojektu par dabīgo monopolu cenu regulēšanu. Mums ir jāizlemj, vai ir daudzi atkarīgi un “karājošies” regulētāji, vai tikai viens - spēcīgs, nesatricināms un atbildīgs. Un varbūt jau likumā ir jānosaka, kādas ir Telekomunikāciju tarifu padomes funkcijas un kādas ir tiesības. Tādēļ es ļoti ceru, ka šī komisija un šis lēmums kalpos Latvijas tautai un atrisinās tās problēmas, kuras mums ir sāpīgas. Bet es negribu zināt intīmās dzīves sīkumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jūtu, ka šeit tiek skārti ļoti nopietni jautājumi, un esmu pārliecināts, ka politiķi vai tie, kuri savulaik gribēja par politiķiem kļūt, nākdami uz Saeimu, bija ļoti rūpīgi pārdomājuši, kā viņiem ir ar tām kredītkartēm un citām lietām, jo, nokļuvuši Saeimā un Ministru kabinetā, neapšaubāmi, daudzi jūtas kā zem palielināmā stikla. Un tas ir dabiski, jo sabiedrībai katrā ziņā par tiem cilvēkiem, kuri stāv vai vismaz kuriem būtu jāstāv tautas un valsts interešu sardzē, būs pastiprināta interese, ko viņi dara un kā viņi rīkojas. Un tāpēc es domāju, ka šī parlamentārā izmeklēšanas komisija, neapšaubāmi, var šo politikas tīrības jautājumu zināmā mērā pacelt lielākos augstumos, nekā tas ir bijis varbūt līdz šim, un, ja kādam kāds grēks būs bijis, tad varbūt atkal tiks par to atgādināts. Bet tas mums mācīs tikai vienu - mazāk grēkot! Un es domāju, tam vien jau būs pozitīvs efekts.

Un tagad varbūt par to kopīgo jautājumu. Es šeit gribētu atgādināt, ka sociāldemokrāti, neapšaubāmi, ir bijuši konsekventi vairāku gadu garumā. Es gribētu atgādināt, ka mūsu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības līderis Juris Bojārs ir cīnījies gandrīz vai personīgā divkaujā ar “Lattelekom” un vairākkārt izvirzījis šo jautājumu, runājis par šo jautājumu juridisko pusi un arī par tarifu pamatotību. To pašu ir darījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Un arī iepriekšējais tarifu grozs, kas tagad ir spēkā, atrodas tiesvedībā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir norādījusi uz to, ka diez vai tam ir juridisks pamats tādam pašreiz būt. Es domāju, ka visi šie jautājumi norāda uz vienu - “Lattelekom” un zināmā mērā arī Telekomunikāciju tarifu padome nav spējusi strādāt pietiekami pamatoti, juridiski precīzi, un jau tas vien, ka tas skar daudzus desmitus, simtiem tūkstošu iedzīvotāju, norāda, ka mums, parlamentāriešiem, nav nepieciešamības stāvēt malā.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka mūs pamatā, neapšaubāmi, apmierināja arī Satiksmes ministrijas veiktais izvērtējums. Gribu uzsvērt to, ka arī šajā izvērtējumā ir konstatēts, ka likums “Par telekomunikācijām” nav ievērots. Un tā ir ļoti nopietna lieta, ka praktiski valsts uzņēmums, kurā mums, valstij, ir 51% akciju, un par kuru mēs zināmā mērā arī Ministru kabinetā un Saeimā esam atbildīgi, neievēro šo likuma burtu un prasības. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums.

Vēl es gribētu arī atgādināt, ka Telekomunikāciju tarifu padome, pieņemot šos jaunos, kārtējos tarifus tāpat kā iepriekšējos, nav vadījusies pēc šā likuma burta un nav saņēmusi informāciju par to, kāds tad ir šis pilnais tarifu grozs, kādas ir izmaksas, kur nauda tiek ieguldīta, cik lielā mērā tas ir efektīvi, jo likuma “Par telekomunikācijām” 11.pants nosaka, ka šai padomei jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā, ka tās mērķis ir panākt, lai noteiktie pakalpojumu tarifi tuvinātos telekomunikāciju lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Es domāju, tas ir pietiekami nopietni, ja mēs par to runājam.

Un pats galvenais: nav izpildīts arī šā likuma 6.pants, kas paredz, ka Telekomunikāciju tarifu padome stāv patērētāju interešu aizstāvībā attiecībā uz pakalpojumu cenām un to samērojamību ar kvalitāti. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Un vēl viena lieta. Nav patīkami, ja mēs redzam, ka arī tā informācija, ko mēs saņemam, tajā skaitā arī no šīs Telekomunikāciju tarifu padomes, nav pamatota un ka tur ir, teiksim maigi, neprecīzi aprēķini, piemēram, par pakalpojumu groza vērtības izmaiņām laikā no 1997.gada oktobra līdz 1999.gada janvārim. Pēc “Lattelekom” apgalvojuma viņu pakalpojumiem tā ir pieaugusi par 0,91%, bet patēriņa cenu indekss šajā laikā - par 3,5%. Taču īstenība ir pavisam citādāka. Šie aprēķini, mūsuprāt, ir pilnīgi nepamatoti, jo mēs nevaram rēķināt telefona pakalpojumus un to sadārdzinājumu arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri telefonu praktiski savā mājā nelieto. Un tādā gadījumā veidojas pavisam cita situācija. Šis pakalpojumu sadārdzinājums ir 15,6%, kas ir 4,4 reizes augstāks par kopējo patēriņa cenu indeksu.

Ar to es gribētu akcentēt tikai vienu, pie tam ļoti nopietnu jautājumu: visai informācijai ir jābūt pamatotai un izvērtētai! Un tad mēs varēsim skatīties, cik naudas ir nepieciešams tieši modernizācijai, cik lietderīgi tā ir ieguldīta, vai tā tehnoloģija īstenībā nav jau novecojusi, vai tā ir mūsdienu prasībām atbilstoša, vai mums atkal pēc kāda laika nebūs jāmeklē jauni investori, kad jau novecojusī tehnika būs jānomaina ar modernāku. Un atkal par nodokļu maksātāju naudu. Tā ka es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir ļoti nopietni.

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka mēs varam uzmanīgi paskatīties arī to, ko saka Telekomunikāciju asociācijas pārstāvis un Jānis Lelis, kas ir ļoti nopietns cilvēks un eksperts šajā jautājumā. Un viņš pasaka pavisam vienkārši: šis jaunais tarifu grozs vidēji ģimenei maksās divus vai divarpus latus vairāk nekā līdz šim. Un ar to arī ir jārēķinās, jo ir šāds sadārdzinājums.

Jautājums ir pavisam vienkāršs: cik lielā mērā būs pakalpojumu kvalitātes pieaugums? Taču mēs šo kvalitāti neredzam.

Otrs moments. Ja mēs paskatāmies, cik maksā 3 minūšu ilga vietējā saruna Latvijā, tad redzam, ka tie ir 9,5 santīmi, Lietuvā - 1,1 santīms, Igaunijā - 3,4 santīmi, Itālijā - 3,6, Dānijā arī ir līdzīgi, un tad mums ir jautājums: kur tad ir tā supermodernā tehnoloģija un iekārtas, par kurām mēs tik daudz esam spiesti pārmaksāt, bet tajā pašā laikā mēs neredzam atdevi par šo naudas summu.

Paņemsim šīs trīs minūšu ilgās vietējās tālsarunas! Latvijā tās maksā 19 santīmus, Lietuvā - 9,4 santīmi, Dānijā - 10,7 santīmi, Zviedrijā - 11 santīmi. Un tad rodas daudz pamatotu jautājumu. Es domāju, ka pats galvenais attiecībā uz jebkuru pakalpojumu tarifiem, it īpaši tiem, ko pieņem monopols, ir nepieciešamība nopietni izvērtēt to ekonomisko pamatojumu. Mēs nedrīkstam vairs pieļaut šo situāciju, ka tarifus var mainīt pēc monopola patvaļas un iegribas. Tā nav nopietna parādība, un es domāju, ka tiešām gan Ministru kabinetam, gan Saeimai šeit ir jāiejaucas.

Es gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies... Jā, tā ir taisnība, ka šajā tarifu izmaiņu grozā ir paredzētas arī atlaides. Tādas ir paredzētas arī dažām abonentu grupām, kuras iegūs, bet it īpaši iegūs tās, kuras no mobilajiem telefoniem sazināsies ar parastā telefonu tīkla abonentiem. Un tādā gadījumā, protams, šīm abonentu grupām tas būs ļoti patīkami un jauki. Bet tas skar tikai 20% abonentu. Tikai 20 procentus! Un kur tad paliek šie 80%, kuriem praktiski no 1996. gada abonentmaksa bez pievienotās vērtības nodokļa ir kāpusi no 50 santīmiem līdz pašreiz jau pieteiktajiem 3 latiem, ko mums piedāvā? Tā ka šeit visas šīs lietas ir uzmanīgi, uzmanīgi jāizvērtē, jānovērtē. Mēs nevaram šiem uzņēmējiem - šiem 20% abonentu tik nopietni piekāpties, lai nepārtraukti palielinātu šo grozu pārējam tautas vairākumam, un pēc tam teikt, ka kopīgais tarifu pakalpojumu grozs ir pieaudzis tikai par 4,75 procentiem.

Vēl es gribētu atgādināt, ka vidējā pensija, ko saņem 640 000 Latvijas Republikas iedzīvotāju, pilsoņu, praktiski ir 56 lati, tāpēc šie divi vai divarpus lati no ģimenes budžeta mēnesī ir ļoti ievērojama summa, ja mēs neesam noregulējuši komunālo jautājumu un īres jautājumu prasības. Šinī gadījumā bieži vien šiem cilvēkiem jau ir tāda situācija, ka draud izlikšana no dzīvokļa, jo mēs neesam šos jautājumus risinājuši.

Atcerēsimies, ka 150 000 Latvijas iedzīvotāju saņem minimālo pensiju un tā praktiski ir 50 latu. Tā ka, ja mēs visu šo paskaitļojam, kāda ir mūsu Latvijas Republikas iedzīvotāju, pilsoņu, maksātspēja, tad redzam, ka ģimenēs praktiski divas trešdaļas iedzīvotāju atrodas zem iztikas minimuma. Un šādā dramatiskā situācijā sociāldemokrāti ir pilnīgi pārliecināti par to, ka ekonomiski nepamatots tarifu kāpums nav pieļaujams. Tāpēc es domāju, ka parlamentārajai izmeklēšanas komisijai kopā ar valdību, kopā ar Telekomunikāciju tarifu padomi, kurai, es domāju, zināmā mērā vajadzēs vai nu pārskatīt savus darbības principus, vai arī izdarīt nomaiņas personālsastāvā... es domāju, ka mēs tomēr gūsim zināmu rezultātu, lai nepieļautu šā monopola ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu, un ka “Lattelekom” nāksies rēķināties ar Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt kā cilvēks, kurš 5. Saeimas laikā piedalījās toreiz izveidotās izmeklēšanas komisijas darbā. Es gribu sacīt, un diez vai kāds to apstrīdēs, ka mums ir vajadzīgi labi sakari. Nu neviens to neapstrīdēs! Bet pavisam cita lieta ir tā, kā pie tiem piekļūt un par kādu cenu.

Un sākšu ar to, ka apgalvošu, ka toreiz līguma slēdzēji ar ārzemju investoriem noslēdza, teikšu skaidri un gaiši, sliktu līgumu. Tagad jau mēs esam aizmirsuši tos, kas slēdza šo līgumu, un pat nepieminam, bet līgums bija slikts, neizstrādāts. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pasaki!”)

Redziet, tagad mēs nonākam pie brīža, kad saprotam, ka investors grib iegūt peļņu. Tas ir normāli. Bet vai līgumā ir noteikts, cik lielu peļņu investors drīkst iegūt? Vai to nevajadzēja vai vajadzēja paredzēt? Man liekas, ka vajadzēja paredzēt. Un bēdīgākais vēl ir tas, ka šis sliktais līgums, kā es to kvalificēju, arī netiek pildīts. Un valsts vai valdība, kura ir 51% turētāja, otru pusi nesauc pie kārtības.

Mēs ļoti labi zinām, ka investīciju programma netiek pildīta, ka kvalitātes rādītāji netiek nodrošināti. Te jau pieminēja citi kolēģi lauku telefonizāciju, un tā tālāk... Tas gadu gadiem netiek pildīts un nezin kad tiks izpildīts. Bet pie kārtības netiek saukti. Kādas ir bijušas sankcijas par šajā līgumā paredzētā nepildīšanu? Sankcijas nav bijušas itin nekādas. Lūk! Ja valdības, kas nāca un gāja, būtu pildījušas toreiz, 5. Saeimā, izveidotās izmeklēšanas komisijas lēmumu, kas uzlika par pienākumu pārskatīt šo līgumu par labu valstij un sabiedrībai, tās interesēm, tad šodien mēs nebūtu atkal pie šīs sasistās siles un neveidotu jau otru izmeklēšanas komisiju. Bet diemžēl tā nu tas ir noticis. Redziet, Telekomunikāciju tarifu padomes pārstāvis vakar Pieprasījumu komisijā skaidri un gaiši teica: jā, mēs izvērtējām to informāciju, vadījāmies pēc tās informācijas, nosakot un apstiprinot šos paaugstinātos tarifus, kurus mums iesniedza “Lattelekom”. Un viss. Tātad viņi tiek “baroti” ar to, ko “Lattelekom” uzskata par vajadzīgu, vadoties pēc savām interesēm, un Telekomunikāciju tarifu padome apmierinās ar to un izlemj. Godīgi sakot, tas viss ir smieklīgi. Ne jau par velti avīzes smaida par to, kādā veidā un kādām sarunām ir paaugstināti šie tarifi. Vietējām sarunām! Tepat Latvijā, kur zvana visi cilvēki, kuriem vien ir iespējams, un arī tie, kuriem nav pieejams telefons... viņi vienalga rod kādos citos veidos šo iespēju... aiziet pie kaimiņa, pie rada vai drauga un pazvana, kad ir nepieciešams. Lūk, šie tarifi tiek krietni paaugstināti, bet pazemināti tiek tarifi mobilajiem telefoniem un sarunām ar ārzemēm.

Es nolasīšu, kā šodienas “Jaunajā Avīzē” slavenais Jaunavāns ironizē. Viņš raksta tā: “Vai tiešām kāds vēl tic, ka tarifi tiek celti, par mūsu labumu domājot? Ceru, ka tādu nav vai gandrīz vairs nav. Es zinu, kāpēc no tautas mēģina nokāst vēl kādu lateļu miljonu. Dritvai kociņ ar ārā! Man, redz, būšot lētāk piezvanīt uz savām zelta raktuvēm Dienvidāfrikā un manām strausu fermām Austrālijā. Nu nav man ne raktuvju, ne fermu!” Redziet, tā ir rakstīts, tie nav mani vārdi. (Starpsauciens: “Žēl...”)

Cienījamie kolēģi! Redziet, ārzemju investors, jūtot, ka patiešām valdība beigās tomēr pārskatīs šo līgumu par labu valstij, steidz paaugstināt šos tarifus. Steidz paaugstināt šos tarifus, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu šo paredzēto peļņu.

Un vēl. Kā jau šeit minēju, Bērziņa kunga priekšlikums netika pieņemts Pieprasījumu komisijā, bet es iesniedzu priekšlikumu, kurš tomēr kontrolētu, es gribētu tā sacīt, Telekomunikāciju tarifu padomes darbu. Un tādēļ projektā ir ierakstīts 1.4.punkts, kas skan tā: “Līdz 1999. gada 1. martam izskatīt Telekomunikāciju tarifu padomes atskaiti par to, kā tā nodrošina likumā “Par telekomunikācijām” tai uzliktos pienākumus.” Lūk, es gribu sacīt, ka šeit rakstītais ietver arī to, ka Telekomunikāciju tarifu padomē tiks skatīts... valdībai tiek uzlikts pienākums skatīties, kā Telekomunikāciju tarifu padome veic savu darbību, vai pamatoti vai nepamatoti ir šie tarifu paaugstinājumi.

Lūk, to es gribēju sacīt. Es pat nezinu, kāds būs jaunizveidojamās izmeklēšanas komisijas liktenis un kā pēc tam valdība realizēs tās lemto, bet, ņemot vērā, ka man ir zināms daudz kas no šīm peripetijām ap “Lattelekom”, droši vien es arī iesaistīšos šīs komisijas darbā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidentam vai satiksmes ministram ir kas piebilstams pēc debatēm? Ja nav, tad, lūdzu, pievērsīsim uzmanību dokumentam nr.203-c, kurā ir iekļauts Pieprasījumu komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu palielināt telekomunikāciju tarifus.

Vai varam balsot par šo lēmuma projektu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 144-a. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekts ir diezgan garš - ja nemaldos, tajā ir 92 priekšlikumi.

2.lappusē ir 1.priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija un pati to ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Aija Poča, un tas ir par visu likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par 1.panta 4. un 15.apakšpunktu. To ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir par 1.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi redakciju 1.panta otrajai daļai. Pati to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums. To ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča, un tas ir par 3.panta pirmo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Tas ir par 4.panta pirmo daļu. Komisija Modra Lujāna ieteikto redakciju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Ir ierosināts izslēgt 4.panta ceturto daļu. Tas ir 7.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, izteikusi šo daļu jaunā redakcijā - pašas komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt izmaiņas 4.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča un deputāts Modris Lujāns ir sagatavojuši grozījumus 6.panta otrajā daļā. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Jūsu padevīgais kalps Leiškalns ir ieteicis izslēgumu 6.panta 5.punktā. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji, ietvērusi to nākamajā - 11.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Līdz ar to šeit izveidojusies komisijas redakcija, kuru jūs redzat tabulas labajā pusē 5.lappusē.

Sēdes vadītājs. Pret 10. un 11. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemta ir atbildīgās komisijas redakcija.

K.Leiškalns. Kopā ir jāskata arī 12. un 13.priekšlikums. Iesnieguši valsts ieņēmumu valsts ministre Poča un deputāti Leiškalns un Lujāns. Komisija ir atbalstījusi Počas priekšlikumu, to ietverot deputātu Leiškalna un Lujāna iesniegtajā priekšlikumā. Jauno 7.panta redakciju jūs redzat 6. ailē 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 7.panta redakciju.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns, valsts ieņēmumu valsts ministre Poča un deputāts Lujāns ierosina izslēgt 8.pantu. Savukārt jaunu 8.panta redakciju izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputātu un ministres priekšlikumus, izteikusi 8.pantu pilnīgi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 8.panta jaunajai redakcijai.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Mēs esam 8.lappusē. Runājam par 9.pantu. Ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas un deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Jūsu padevīgā kalpa Kārļa Leiškalna priekšlikumu par 10.pantu komisija nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 18.priekšlikumu, ko iesniegusi valsts ministre Aija Poča.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu iedziļināties šā priekšlikuma būtībā, tā, ko ir iesniedzis Kārlis Leiškalns, uzmanīgi ar to iepazīties un atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu. Savādāk mēs panāksim tādu situāciju, ka neviens, kuram ir bijusi saskare ar alkoholu tādā vai citādā veidā, nevarēs vairs darboties šajā pārvaldē. Te rodas absurda situācija. No kurienes tad mēs ņemsim tos profesionāļus, kuri ir spējīgi to darīt? Es aicinu uzmanīgi iepazīties ar šo priekšlikumu. Uzskatu, ka ir atbalstāms Aijas Počas priekšlikums un Kārļa Leiškalna priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es atļaušos komisijas vārdā neizteikties un aicinu balsot par vienu vai otru redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Neskatoties uz visu, mums jāatbalsta arī valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, jo šeit ir runa par Akcizēto preču padomi - vairs neesošu institūciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 18.priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Runa ir par 13.pantu. Deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns ir izteikuši priekšlikumu nr. 20. Par Akcizēto preču padomi. Komisija to nav atbalstījusi, jo iepriekš mēs pieņēmām Aijas Počas priekšlikumu, tātad Ministru kabineta priekšlikumu. Šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina vārdu aizstājumu 17.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums ir par 18. pantu, un tas ir no valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Par 21.pantu. Ļoti sarežģīts. Komisija nav atbalstījusi. Iesniedzis Modris Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Aicina izslēgt 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdz ar to, manuprāt, vairs nav balsojams deputātu Leiškalna un Lujāna priekšlikums par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 26.priekšlikums ir par 28.pantu. Priekšlikumu iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju.

K.Leiškalns. Taču komisija ir atbalstījusi deputātu Lujāna un Leiškalna priekšlikumu par 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums. Par 35.pantu. Iesniegusi Aija Poča. Komisija atbalsta valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Un 30.priekšlikums. Mēs šobrīd runājam par 36.pantu. Abi priekšlikumi ir par vienu un to pašu pantu. Komisija ir daļēji atbalstījusi Aijas Počas priekšlikumu, to iekļāvusi komisijas redakcijā (tas ir 30.priekšlikums) un izteikusi 36.pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 36.panta redakciju.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija bez ierunām ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī valsts ieņēmumu valsts ministres iesniegto priekšlikumu nr.32, kurš ir par 41.pantu, komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Es aicinu nepaplašināt šo jēdzienu. Tas var radīt zināmas domstarpības. (No zāles labklājības ministrs V.Makarovs: “Es tevi atbalstīšu, Apini!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā...

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es pateikšu, ka šis ir jautājums par likuma sakārtošanu un šajā likumā tiek minēti jēdzieni, kas ir jau nosaukti citā likumā - likumā par akcīzes nodokli. Jums, Apiņa kungs, kā Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram vajadzēja zināt, ka šī ir tikai un vienīgi likuma sakārtošana. Tas nav paplašinājums... Neviens neļaus Latvijā dzīt brāgu un to dzert mājas apstākļos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32.priekšlikumu - valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. 33. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tas bija par 42.pantu. Mēs pārejam pie 43.panta. Par to ir priekšlikums nr. 34. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums, kuru izstrādājusi pati Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums - izslēgums 45.pantā. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt un izslēdz 45.pantu.

K.Leiškalns. Jaunu redakciju 46.panta otrajai daļai piedāvā valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Aizstājums, kurš norādīts 38.priekšlikumā un kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, ir guvis komisijas atbalstu. 46.panta otrās daļas teksts redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums ir guvis arī deputātu atbalstu.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Tas nav guvis komisijas atbalstu, ņemot vērā šā priekšlikuma ierobežojošo raksturu attiecībā uz konkurenci, kā arī šā priekšlikuma neatbilstību brīvās tirdzniecības līgumiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem aktiem. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas 41.priekšlikumu par 47.pantu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Valsts ieņēmumu valsts ministres piedāvātās izmaiņas 48.panta redakcijā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Tāpat ir atbalstīts arī deputāta Leiškalna papildinājums šim pašam pantam, ietverot to Počas kundzes priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 49.pants. Priekšlikumā nr. 44 izmaiņas šajā pantā ir ieteicis deputāts Leiškalns. Komisija tās ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija bez ierunām ir atbalstījusi arī Aijas Počas priekšlikumu par 50.pantu. Priekšlikums nr.45, 20.lappuse.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Priekšlikumā par 50.panta trešo daļu ir atbalstīts arī deputāts Modris Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 47. Ir atbalstīts 1.punkta labojums...

Sēdes vadītājs. Par 46.priekšlikumu vēl!

K.Leiškalns. 46.priekšlikums ir atbalstīts.

47.priekšlikums nav atbalstīts. Tie visi ir Modra Lujāna priekšlikumi. Komisija to ir vērtējusi pa daļām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 48.priekšlikumu par 4.punktu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgums 7. un 8.punktā. Mēs visu laiku runājam par deputāta Lujāna priekšlikumiem. Šobrīd tas ir nr.49. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Šajā brīdī es lūgšu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, jo ir vairāki paziņojumi un tuvojas pārtraukums.

Vispirms lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Tūlīt pat, starpbrīdim sākoties, Latvijas un Igaunijas starpparlamentu grupas dalībniekus, kas vēlas piedalīties, lūdzam ierasties Sarkanajā zālē uz šīs grupas dibināšanu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Tos, kas grib strādāt Moldovas un Latvijas starpparlamentārajā deputātu grupā, pulksten 12.35 aicinu uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz tūlīt doties uz komisijas telpām un tikties ar Somijas sociālo lietu delegāciju.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie deputāti! Ir reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies - 13. To skaitā: Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Viola Lāzo, Arnis Kalniņš, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Andris Šķēle, Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim likumprojekta “Alkohola aprites likums” izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns, 50.priekšlikums.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! 50.priekšlikumu, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, komisija atbalstījusi daļēji, jo pati komisija 51.priekšlikumā iesaka izslēgt šo pantu vispār.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 50. un 51.priekšlikumu iebildumu nav.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums, augsti godātie deputāti, ir jau par 52.pantu, kas turpmāk būs 51.pants, jo vienu esam izslēguši. Deputāts Leiškalns ierosina izslēgt 2.un 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina izslēgt vārdus “un tirdzniecības vietas tiešā tuvumā”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 54.priekšlikumā par 56.pantu ir redzama Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātā panta jaunā redakcija. Neapšaubāmi, to vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums saņemts no valsts ministres Aijas Počas par 61.panta izslēgšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalsta daļēji, izsakot komisijas redakcijā, kas jūsu tabulās ir 56.priekšlikums. 61.panta redakcija skatāma 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 61.panta redakcijai.

K.Leiškalns. Par 69.pantu ir deputāta Modra Lujāna 57.priekšlikums, kas sakrīt ar veselu virkni deputāta Lujāna un Leiškalna priekšlikumu, runājot par alkohola kvalitāti. Tātad tas ir tīri terminoloģisks priekšlikums. Komisija neatbalstīja ne Lujānu, ne Leiškalnu šajos centienos. Te būs vesela virkne priekšlikumu. Es pasaku jau iepriekš, ka, komisijasprāt, termins, kuru mēģina labot Kārlis Leiškalns un Modris Lujāns, ir dots likumā “Par patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu drošību”. Līdz ar to komisija atbalsta likumdošanu, kur katrā likumā termini ir vienādi. Protams, šie saīsinājumi, šie priekšlikumi no šā likuma viedokļa būtu pat labāki. Tā ka man neatliek nekas cits, kā vien aicināt jūs šobrīd atbalstīt komisijas verdiktu par 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli... (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Balsojumu!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 57. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 57. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 29, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tātad 58. un 59.priekšlikums ir par 70.pantu. Tie ir līdzīgi, bet vienā likumprojektā tagad jau nu gan neiebalsosim normatīvo tekstu, kas skan dažādi. Tā ka es aicinu jūs neatbalstīt ne 58., ne 59.priekšlikumu par 70.pantu, ko iesnieguši deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir arī 71.pantā. Deputāts Leiškalns un deputāts Lujāns piedāvā atšķirīgu izteiksmi šim pantam. Es tagad aicinātu jūs neatbalstīt ne Leiškalnu, ne Lujānu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. 73.pants, 62.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Lujāns. Arī šoreiz man nekas cits neatliek, kā vien komisijas vārdā aicināt jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Tas pats 74.pantā, par kuru ir deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, un, manuprāt, mēs vairs nedrīkstam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam jau pie 64.priekšlikuma, ko par 78.panta 3.punktu ierosinājis deputāts Lujāns. Komisija šo priekšlikumu pēc ilgām debatēm neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt šo deputāta Lujāna priekšlikumu viena iemesla dēļ - tāpēc, ka tas precizē šo likuma normu un tā kļūst daudz skaidrāka un saprotamāka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Jā. Komisijas vārdā, augsti godātie deputāti, es tomēr piebildīšu. Šajā gadījumā, ja ir pārbaude un nav attiecīgā sertifikāta, tūdaļ seko sods. Nevar šo jautājumu atlikt, jo piegādātāji vai piedāvātāji nevar ar atpakaļejošu datumu nokārtot šo atbilstības sertifikātu. Tāpēc komisija uzskata, ka atbildību šajā situācijā nes... Ja mēs salīdzinām ar vilcienu un ja tu esi pazaudējis biļeti, tad tu atbildi par to. Ja tev nav biļetes klāt, tad tu atbildi, un nekāda vēlāka lietu kārtošana vai aizbildināšanās šeit nav iespējama. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 64. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 65.priekšlikumu par 81.panta 2.punktu iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča un deputāts Leiškalns. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča par 82.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 67.priekšlikums. Augsti godātie deputāti! Šeit man komisijas vārdā jāpasaka tāda neliela ievadruna, jo līdzīgu priekšlikumu, kurus komisija nav atbalstījusi, būs vesela virkne. Neatbalstīšanas iemesls ir tāds, ka tiek gatavots jauns Administratīvo sodu likums un uz to tiks pārnesti visi jautājumi, kas skar soda naudas un arī naudas sodus, par ko ir runa arī šajā likumā, tāpēc komisija, ņemot vērā likuma steidzamību, nesāka šo problēmu iztirzāt.

Vēl man jāpiebilst, ka valsts ministre, bet galvenokārt valsts ministri piedāvā ievērojamus sodu samazinājumus, naudas sodu samazinājumus, par pārkāpumiem, un es nezinu, vai mēs šobrīd divos lasījumos esam gatavi debatēt. Tātad komisija nav atbalstījusi veselu virkni priekšlikumu.

Pirmais. 68.priekšlikumu iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča par 83.pantu. Komisija šo samazinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, tas ir 67.priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, 67.priekšlikums!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu tieši par šo konkrēto, piedāvāto grozījumu, bet runāšu par šiem juridiskajiem absurdiem, kādi šobrīd ir mūsu likumdošanā, proti, ir spēkā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas reglamentē kārtību, kādā tiek uzlikti administratīvie sodi, kā arī nosaka konkrētus pārkāpumu sastāvus un konkrētas sankcijas par attiecīgajiem pārkāpumiem. Tas, ka atsevišķos likumos ir neizprotamas soda normas, kuras ir nosauktas par administratīviem sodiem, citos likumos - par uzrēķiniem, faktiski rada patvaļu mūsu valstī.

Es piekrītu, ka par pārkāpumiem, par šā likuma neievērošanu ir jāsoda daudzkārt bargāk, kā tas ir paredzēts konkrētajos priekšlikumos un arī spēkā esošajā redakcijā, taču es vēršu jūsu uzmanību uz Juridisko komisiju, kura ir atbildīga par to, lai būtu sakārtota administratīvo pārkāpumu likumdošana. Iepriekšējā Saeima to nespēja izdarīt, Ilmāra Bišera vadītā komisija šo darbu nebeidza. Tolaik komisija ierosināja noteikt maksimālo sodu 150 tūkstošu latu apmērā, tātad administratīvo sodu, kā arī paredzēt citus sodus, izstrādāt taisnīgu un efektīvu sodu sistēmu. Diemžēl šis darbs netika pabeigts.

Mani izbrīnīja tas, ka Juridiskajai komisijai par šo jautājumu absolūti nav viedokļa, jo tas, ka speciālajos likumos tiek ietvertas soda normas, ir pretrunā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Jautājums ir tāds: uz kādiem procesuāliem noteikumiem balstoties tiks piemēroti šie sodi, ja analoga sastāva nav Administratīvo pārkāpumu kodeksā? Ja arī šādi sastāvi ir, tad jājautā: kādas normas tiks piemērotas šajā likumā - esošās vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošās normas?

Godātie kolēģi, beidzot mūsu valsts neatkarības devītajā gadā sakārtosim likumdošanu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Kad Jānis Lagzdiņš runā, kā jūs esat ievērojuši, viņš vienmēr runā skaidru un baltu patiesību. Tā tas ir, kā teica Lagzdiņš, un tieši šajā likumā ir arī pateikts: tiklīdz stāsies spēkā attiecīgais Administratīvo pārkāpumu likums, kas ļaus sodīt juridiskās personas, no šā likuma visi panti, kas regulē administratīvos sodus, tas ir, naudas sodu lielumu, pazudīs kā nebijuši, Lagzdiņa kungs, tāpēc arī es komisijas vārdā aicinu jūs pa vienam punktam neatbalstīt visas šīs izmaiņas. Šīs izmaiņas, visi šie panti ir jāpārceļ uz Administratīvo sodu likumu, jānosaka, ka juridiskās personas ir sodāmas ar administratīvajiem sodiem, un jāizdiskutē šo naudas sodu apjoms, lielums... varat runāt arī par uzrēķiniem, kā gribat. Tāpēc es šobrīd aicinu neatbalstīt 67.priekšlikumu par 83.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 67. - valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 61, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 68.priekšlikums par to pašu 83.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ir jau par 84.pantu. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums par 85.pantu. Komisija nav atbalstījusi Aijas Počas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 72.priekšlikums. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Tāpat par 85.pantu ir arī 73.priekšlikums, kas saņemts no Aijas Počas. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums ir iesniegums par 86.pantu. Tas saņemts no Aijas Počas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums ir par to pašu 86.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 87.pants. 76.priekšlikumu iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 77.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Modris Lujāns, jau ir cita “opera”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo Lujāna priekšlikumu.

K.Leiškalns. 78.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 79.priekšlikums par 87.pantu. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns 80.priekšlikumā iesaka izslēgt 88.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija neatbalsta arī valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas izstrādāto 88.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums ir par 89.pantu. Runa ir par tām pašām soda naudām. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 83.priekšlikums, ko iesniegusi Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, ir par 90.pantu. Komisija šo ieteikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums ir par 91.pantu. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 91.pantu.

K.Leiškalns. 92.pants, 85.priekšlikums. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums, 93.pants. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija turpretī atbalsta 87.priekšlikumu par 94.pantu. To iesniegusi Poča un Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 88.priekšlikums ir par 95.pantu. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums par 96.pantu. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 90.priekšlikums. Leiškalns un Poča piedāvā jau iepriekš minēto izslēgumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums. Deputāts Modris Lujāns ir mēģinājis labot 97.pantu. Komisija šo mēģinājumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. Par 97.pantu ir arī priekšlikums no valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas. Tas ir priekšlikums nr.92. Komisijas slēdziens ir noraidošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums. Modris Lujāns mēģina papildināt 98.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. Arī attiecībā uz 101.pantu nav atbalstīta deputāta Modra Lujāna iniciatīva. Tabulā tas ir priekšlikums nr.94.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo iniciatīvu.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums. Deputāts Modris Lujāns mēģina labot 102.pantu. Komisija labojumu noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumi. Komisija ir iesniegusi 97.priekšlikumu - neatbalsta Modra Lujāna ieteikto papildinājumu, bet iesaka izslēgt 2.punktu. Protams, pati ir atbalstījusi šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 96. un 97.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā šo daudzcietušo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr.171-a, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Šie grozījumi skar izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem. Tie skar “Liepājas metalurga” ražošanas jautājumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gatavojot otro lasījumu, ir apkopojusi priekšlikumus. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, no kuriem pirmie četri priekšlikumi ir saistīti ar konkrētu izvedmuitas tarifu noteikšanu melnajiem metāllūžņiem dažādu grupu valstīm. No šiem četriem priekšlikumiem pirmais, ko ir iesniegusi Eiropas lietu komisija, ir vislabvēlīgākais tieši “Liepājas metalurgam”, jo paredz saglabāt 100% apmērā izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem 3 gadus attiecībā uz trešajām valstīm un vienu gadu - attiecībā uz valstīm, kurām piešķirts vislielākās labvēlības statuss tirdzniecībā ar Latviju. Pārsvarā tās ir Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis, kurām šī izvedmuita darbosies vienu gadu, tātad līdz 1999.gada beigām.

Izvērtējot un salīdzinot šos priekšlikumus un ņemot vērā to, ka mūsu ražotājiem vislabvēlīgākais ir tieši šis Eiropas lietu komisijas iesniegtais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atcelt izvedmuitu metāllūžņiem nevar. Un kāpēc? Latvijā ir izveidojies stāvoklis, ka mums visu var izvest bez muitas un visu var ievest bez muitas. Bet kādā veidā tad mēs papildināsim savu budžetu? Un pats galvenais - kādā veidā mēs aizstāvēsim savas tautsaimniecības intereses? Katram jāsaprot - ja nestrādās mūsu rūpniecības uzņēmumi, arī “Liepājas metalurgs”, kurš Latvijā ir viens no labākajiem uzņēmumiem, tad, protams, bezdarbnieku rindas mums pieaugs. Un, ja tās rūpnīcas apstāsies, kas tad baros tās ģimenes, tos, kas tur strādāja?

Tāpēc mūsu priekšlikums ir - atbalstīt.

Un vēl vienu lietu es gribēju pateikt. Es domāju, ka zemnieki būs ļoti pateicīgi par to, ka mēs pieņēmām lēmumu iznīcināt Latvijas cūkkopību, tāpat kā tika iznīcināta mūsu piena lopkopība.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Komisija lūdz atbalstīt šo konkrēto uzņēmumu, lai tas varētu saglabāt savu izejvielu tirgu, un atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Nākamie trīs priekšlikumi, ceturto ieskaitot, nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 5.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Tas ir deputāta Damberga iesniegtais priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanu. Redakciju jūs šeit redzat. To diemžēl komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntis Dambergs - frakcija “Latvijas ceļš”.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Latvijas Republikas Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vispirms atļaujiet izteikt gandarījumu par jautājuma izskatīšanu atbilstošajās komisijās un starptautiski korekta lēmuma pieņemšanu.

Tik tiešām šo Eiropas lietu komisijas sagatavoto likuma grozījumu pieņemšana atbilst starptautisko tiesību normām, principiem un garam. Un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas Republikas Saeima ar izpratni un augstu profesionālismu ir iedziļinājusies problēmā, kas skar rūpnīcu “Liepājas metalurgs”, un ir izdarījusi gandrīz visu, lai šo jautājumu risinātu tautsaimniecības nozarei vislabvēlīgākajā gaisotnē. Bet es saku - ir izdarījusi gandrīz visu. Un šis “gandrīz” ir vairāk saistāms ar jautājumu, kuru faktiski skatīja pagājušā gada nogalē, šo jautājumu 7.Saeimā skatīja pirmo reizi. Proti, tika minēts, ka jautājuma objektīva un operatīva risināšana attiecībā uz Eiropas Savienības valstu institūcijām ir iespējama. Latvijas Republikas valdībai ir ne tikai tiesības, bet arī zināms pienākums šo jautājumu risināt, lai tik tiešām tiktu pieliktas visas pūles un izmantotas visas iespējas.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē bija populārs teiciens, kas, ja nemaldos, nāca no Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Reigana kunga puses: “Kamēr pērkons nav nodārdējis, vīrelis krustu nemetīs.” Savukārt latviešiem ir sakāmvārds, ka dubults neplīst. Un tieši tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs respektēt tos trīs ieteikumus, kurus es atļāvos iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, un, tos respektējot, tātad deleģēt valdībai tiesības sekot līdzi tam, kā risinās sarunas ar atbildīgajām Eiropas Savienības valstu institūcijām par jautājumu, kas ir saistīts ar melno metāllūžņu izvedmuitas problemātiku. Un galu galā - ja mēs runājam arī šodien par budžetu, es gribu tikai atgādināt, ka, ritmiski strādājot (pasvītroju - ritmiski strādājot!), uzņēmums “Liepājas metalurgs” ik mēnesi valsts pamatbudžetā ieskaita ne vairāk un ne mazāk kā 300 tūkstošus latu.

Aicinu katrā ziņā atbalstīt arī šos ieteikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Guntis Dambergs ir iesniedzis ļoti labu priekšlikumu, lai tās daudzās runas “Liepājas metalurga” aizstāvībai, kas tika izteiktas gan pirms, gan arī pēc vēlēšanām, konkretizētos noteiktos darbos. Ar šo priekšlikumu mēs valdībai uzliksim pienākumu risināt jautājumus, kas attiecas uz šīm izvedmuitām melnajiem metāllūžņiem, turklāt risināt tos vispārpieņemtajā kārtībā. Tādā, kāda ir noteikta starptautiskajās attiecībās un kādā to risina arī citas valstis.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šī pieņemtā norma, šie grozījumi, nepaliktu tikai uz papīra. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lagzdiņam atkal taisnība. Priekšlikums ir vienkārši skaists. Bet tas izskatās pēc Saeimas lēmuma projekta, kuru mēs varētu atbalstīt vai neatbalstīt. Jo likumā tā lieta ir ierakstīta un ielikta likuma pārejas noteikumos, bet nav pateikts, kad šī norma, kas ir pārejas noteikumos, zaudē spēku. Un valdībai, nemitīgi gatavojoties katram 1.martam, katru gadu no vietas, nemitīgi, būs jāraksta vēstules, jāgatavojas runāt par Liepāju, un tamlīdzīgi... Tas, Lagzdiņa kungs, nav ierakstīts likumā. Tas izskatās pēc normāla Saeimas lēmuma projekta, ar ko tā uzdod Ministru kabinetam kaut ko nokārtot vai sakārtot. Lagzdiņa kungs, ticiet man, tas nav normatīvs ieraksts likumā! Tad vajag pārejas noteikumos ierakstīt šādu frāzi - tikko Ministru kabinets ir veicis pārejas noteikumos paredzētās akcijas, šis ieraksts likumā zaudē spēku. Vai ne?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Aicinu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5.priekšlikumu - deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāts P.Apinis: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis atsauc savu priekšlikumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu lemt par šī likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, izskatīsim to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ir iesniegti divi priekšlikumi. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums nosaka, ka izdarītie grozījumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašniekiem, stājas spēkā tikai ar nākamo taksācijas gadu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu bija lielas diskusijas, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar vienas balss pārsvaru noraidīja šo priekšlikumu.

Es ļoti lūdzu Straumes kungu man dot vārdu kā deputātam.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu atbalstīt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo - valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 34, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 2. priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kurš paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai Ministru kabineta noteiktā kārtībā jāsedz 80% no tiem nodokļiem, kas... par nekustamo īpašumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai aizsargjoslās.

Komisijā notika nopietnas diskusijas un tika atzīts, ka diemžēl šajā ļoti labajā priekšlikumā ir vairākas normas, kuras nekādi nevar būt paredzētas likumā, proti, arī aizsargjoslas ir ietvertas... Šī iemesla dēļ Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Protams, pašvaldībām ir vajadzīga nauda un pašvaldības ir ieinteresētas saņemt nodokli. Likums nosaka, ka tiek sastādīta prognoze un šajā prognozē tiek ierēķinātas visas tās teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota. Mans priekšlikums bija tāds, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, par kurām teritorijām un kādā veidā tiek samazināts zemes īpašniekam nodoklis, un to daļēji varētu segt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iebildumi bija tādi, ka šī summa var būt pārāk liela. Jā, tiešām, tā varētu būt liela, bet es lūdzu no mana priekšlikuma izsvītrot vārdus par aizsargjoslām. Tādā gadījumā būtu atbrīvoti no nodokļa maksāšanas tikai tie īpašnieki, kuriem teritorijas ir ar likumu noteiktās aizsargājamās teritorijās. Un šādu īpašumu ir pavisam maz, šie īpašumi atrodas galvenokārt Gaujas nacionālajā parkā. Rezervātos īpašnieku īpašumā atrodas tikai minimālas platības, varbūt kādi daži desmiti hektāru. Vispār šādu teritoriju bez aizsargjoslām varētu būt vienīgi pārsimt hektāru, un šādu nodokli nomaksāt 80% apmērā no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem nebūtu grūti.

Es šo priekšlikumu ierosināju ne jau tādēļ, ka es nemīlētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vada no mūsu partijas nākušais ministrs. Taču es uzskatu, ka prasīt no īpašnieka nodokli par tām teritorijām, kuras viņš praktiski nevar izmantot, nav taisnīgi.

Un vēl viena lieta ir tā, ka parasti tiek iebilsts, ka, jau vērtējot šo teritoriju, tiek pazemināta kadastrālā vērtība. Diemžēl kadastrālā vērtība netiek rēķināta par tām teritorijām, kuras aizņem meži. Latvijā jau nu laikam neviens vairs līdumus netaisīs. Turklāt līdumu taisīšana šajās aizsargājamās teritorijās nav pieļaujama. Šajā gadījumā runa ir galvenokārt par Līgatnes apkārtnes teritorijām un par tām teritorijām, kurās ir īpaša rezervātu zona Gaujas nacionālā parka robežās.

Ko tagad darīt? Ja no likumprojekta nav izsvītroti šie vārdi par aizsargjoslām, tad īstenībā pārrēķināt visu prognozi ir ārkārtīgi grūti. Un es tiešām nesaprotu, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neizmantoja manu priekšlikumu izsvītrot tās aizsargjoslas. Pēc diskusijām, kas notika šajā komisijā... Es domāju, ka šajā variantā... ja deputāti nobalso par vārdu “vai aizsargjoslas teritorijā” izsvītrošanu... mans priekšlikums ir būtībā pieņemams un izpildāms. Ja Saeima par to nevar nobalsot, tad mans priekšlikums nebūtu šoreiz balsojams un mums būs ļoti ātri jāatgriežas pie šī likuma labojumiem. Diemžēl budžeta izpildes laikā grozīt noteikumus būs ļoti grūti. Tāpēc es tiešām ierosinu izsvītrot no mana priekšlikuma vārdus “vai aizsargjoslas teritorijā”. Pamatojoties uz to, ka es to ierosināju jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Aizsargjoslas, kā jūs visi saprotat, ir pārāk plašs termins, un pārrēķināt viena gada laikā nodokli par šīm teritorijām nebūs iespējams.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Es domāju, cienījamie deputāti, ka Seiles kundzes priekšlikums ir absolūti loģisks. Problēma ir tikai tāda, kad to var iedibināt. Man šoreiz faktiski ir jārunā it kā šādiem vārdiem: ir līgums vai protokols starp Latvijas Pašvaldību savienību un valdību. Šajā līgumā ir ierakstīts, ka valdība garantē nekustamā īpašuma nodokļa izpildi, prognozi. Skaitlis tur ir absolūti eksakti ierakstīts - nepilni 24 miljoni. Ja tagad izdara kādas izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, tad praktiski tas ir force majeure valdībai. Mēs, protams, varam pateikt, ka, lūk, šīs izmaiņas, ko veic parlaments, vairs neļauj valdībai izpildīt savas saistības pret pašvaldībām. Skaidri un gaiši! Tāpēc, ka mūsu protokolā ir ierakstīta summa, ko mēs garantējam. Šī summa balstās uz to kadastrālo vērtību, kas patlaban tiek prognozēta un noteikta, bet, ja tā tiek mainīta, nosakot kādu no atvieglinājumiem, turklāt pareiziem atvieglinājumiem... starp citu, to teica arī Seiles kundze... tad tā summa ir cita un tad mēs vairs neko negarantējam. Tas nebūtu sevišķi... kaut gan principā finansu ministram varbūt tas būtu izdevīgi, bet tas nebūtu sevišķi korekti pret pašvaldībām. Nekādā gadījumā! Mēs gan esam protokolā ierakstījuši, ka tad, ja Saeima kaut kādā veidā šo likumu izmaina, mēs tūdaļ atgriežamies pie sarunām, bet praktiski tas nozīmē, ka tas ir force majeure un ka mēs tad nemaksājam. Un cauri!

Ko es varētu teikt par šo priekšlikumu? Es domāju, ka tas ir loģisks, bet problēma ir tajā apstāklī, ka šogad valdības uzdevums kopā ar pašvaldībām ir praktiski apzināties apliekamās platības, loģiski noskaidrot šīs kadastrālās vērtības un reiz saskaņot tās ar pašvaldībām. Ja mēs šogad to izdarīsim, tad mēs šajā laikā varam noskaidrot arī to, kuri būtu tie loģiskie grozījumi, kas ir vajadzīgi. Tie ir vajadzīgi, es piekrītu. Un ne tikai šie vien. Bet tas nav izdarāms šogad, jo mēs esam jau parakstījuši savu saistību dokumentu.

Tā ka man, protams, ar smagu sirdi ir jāsaka, ka es ierosinu šoreiz, šinī gadā, šo grozījumu neatbalstīt, bet tas, ka šie grozījumi nākamajā gadā acīmredzot būs jāatbalsta un ka līdz ar to samazināsies arī tā bāze, ko pašvaldībām valdība garantēs, tas ir fakts.

Tā ka es principā aicinu jūs balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Kā es sapratu no Seiles kundzes sacītā... Seiles kundze arī pareizi atzīmēja, ka šis ļoti labais priekšlikums pašlaik nav skatāms tā iemesla dēļ, ka mēs nevaram tā vienkārši izsvītrot šīs aizsargjoslas no teksta. Un es arī domāju, ka mums turpmāk, cik ātri vien var... Seiles kundzei ir jāiesniedz savi priekšlikumi, un tad nebūs nekādu problēmu atvērt šo likumu no jauna.

Sēdes vadītājs. Saeimas Kārtības rullis neparedz iespēju izsvītrot atsevišķus vārdus no priekšlikuma teikuma, un līdz ar to, Seiles kundze, man ir jautājums: vai jūs uzturat spēkā šo balsojumu? Uzturat spēkā balsojumu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 56, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs ierosināja apspriest jautājumu par likumprojekta stāšanos spēkā, par šā datuma noteikšanu. Šo priekšlikumu ņēma vērā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un izstrādāja savu šā likumprojekta pārejas noteikumu punktu, ko, protams, pati arī atbalstīja. Es lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu?

P.Apinis. Līdz ar to visi priekšlikumi par likumprojektu ir izskatīti un es aicinu visus kolēģus vienprātīgi atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 197.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - likuma 1. pantā precizēt likuma mērķa definīciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Lībane. Otrais priekšlikums. Arī tas saņemts no Juridiskā biroja. Arī precizējošs, tiek ierosināts sakarā ar pirmo, ko mēs tikko atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane. Trešais priekšlikums ienāca no deputāta Dobeļa, bet komisija to nav atbalstījusi, jo tas ir nedaudz neprecīzi definēts, un tāpēc likuma redakcija var iznākt divdomīga.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane. Ceturtais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Juris Dobelis. Arī to komisija nav atbalstījusi, jo tas ir saistīts ar iepriekšējo. Ja mēs neatbalstījām iepriekšējo, nav jēgas atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane. Piektais. Juridiskā biroja atbalstītais priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Lībane. Sestais. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo, lai gan tas bija labi domāts, tomēr ir pretrunā ar Kara noziegumu un genocīda konvenciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vai Andris Bērziņš ir pieteicies debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav.

Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 7.priekšlikums arī ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, taču nav atbalstīts pēc būtības, jo atbildīgā komisija uzskatīja, ka pašlaik spēkā esošā redakcija ir pilnīgi izsmeļoša.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane. 8.priekšlikums - arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tas nav atbalstīts, jo atzīts par pārāk sarežģītu. Komisija uzskatīja, ka spēkā esošais 2.punkts jau izsaka šo lietu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

K.Lībane. Nav atbalstīts arī 9.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts pēc būtības, tāpēc ka atbildīgā komisija tam nepiekrita tīri konceptuāli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane. 10.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Sokolovskis un Mitrofanovs. Tas ir tieši tāds pats kā iepriekšējais priekšlikums, un tāpēc ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 11.priekšlikums. Saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts, līdz ar to likuma 2. panta trešā daļa tiek sakārtota loģiskāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane. 12.priekšlikums. No Juridiskā biroja. Izslēgt 3. panta 3. daļu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Lībane. 13.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Šeit ir vesela rinda priekšlikumu sakarā ar to, ka spēkā esošo Bezvalstnieka statusa likumu būtu vēlams papildināt ar atsauci nevis uz spēku zaudējušo “Cilvēka un pilsoņa tiesību un pienākumu” konstitucionālo likumu, bet uz Satversmes astoto nodaļu un tajā noteiktajām cilvēka tiesībām. Šeit daļēji ir atbalstīts 13. - Juridiskā biroja, 14. - deputāta Dobeļa, 15. - deputātu Sokolovska un Mitrofanova, 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi un visbeidzot pilnībā ir atbalstīts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim, sākot no 13. līdz 17. priekšlikumam? Pieņemts.

K.Lībane. Astoņpadsmitais - deputāta Dobeļa priekšlikums - izslēgt 4. panta otro daļu. Atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Lībane. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas pārkārto 5. panta pirmās daļas struktūru. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Lībane. Uz 5.panta otro daļu attiecas 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izteikts jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo redakciju.

K.Lībane. Un visbeidzot pēdējais ir 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 5.panta papildināšanu ar trešo daļu. Arī to atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Un arī deputāti atbalsta šo atbildīgās komisijas redakciju.

K.Lībane. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus un varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz trešo lasījumu!

K.Lībane. Ja deputātiem nav iebildumu, tad es ierosinu 28.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par iekšējā tirgus aizsardzību”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 244 - likumprojektu “Par iekšējā tirgus aizsardzību”. Otrais lasījums. Atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Priekšlikumi ir iesniegti jau par 1.pantu - tā sauktajiem terminu skaidrojumiem.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalniņš, kas lūdz izslēgt 9.punktu. Komisija saprotamu iemeslu dēļ šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet pēc Kalniņa kunga viedokļa uzklausīšanas ir izmainījusi redakciju, dodot savu tekstu, kuru, neapšaubāmi, pati arī atbalsta, un tas jūsu dokumentā ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 2.pantu ir redakcionāli precizējusi pati komisija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.pantā ir atbalstīts deputāta Kalniņa priekšlikums par 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir izteikusi 4.pantu jaunā redakcijā, protams, pati atbalstīdama šo izteiksmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta jauno 4.panta redakciju.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums par 5.pantu. Ierosinājis deputāts Kalniņš. Komisija deputāta Kalniņa priekšlikumu ir atbalstījusi vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 6.priekšlikumā par 6.pantu komisija ir noraidījusi deputāta Kalniņa ierosmi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par šo ilgumu, kad tā pārbaude ir jāuzsāk, - vai tās ir 30 dienas vai 10 dienas. 30 dienas - tas ir ļoti garš termiņš. Ļoti liels! Ja mēs atstāsim tādu termiņu, tad mēs dosim iespēju mūsu ierēdņiem manevrēt, pārdomāt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir tādi gadījumi, it sevišķi ar pārtikas produktiem, kam ir domātas 30 dienas, un tad ir jāapsver - iesākt vai neiesākt pārbaudi, bet tikmēr tā produkcija ir vai nu jāizmet laukā, vai ar to ir jādara kaut kas cits. Tad šis ievilcinātais laiks nedod iespēju operatīvi risināt jautājumus. Tāpēc es domāju, ka mūsu valsts interesēs ir saīsināt šo laiku līdz 10 dienām, lai ierēdņi strādā intensīvāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija pati ir pārstrādājusi pirmā lasījuma redakciju, bet tomēr nav mainījusi šo laiku. Jūs paskatieties, cik daudz pasākumu ir jāveic komisijai un kādā veidā! Vai vienmēr tas ātrums mums nes to lielo labumu? Cik es zinu, tas lielais ātrums bieži vien noved pie pārsteidzīgas rīcības, pie muļķīgiem lēmumiem un pie stulbiem risinājumiem. Tā ka es iesaku atbalstīt komisijas izteikto redakciju 7.priekšlikumā, bet neatbalstīt Kalniņa kunga redakciju - tātad neatbalstīt 10 dienu termiņu. 30 dienu ilgs termiņš - tas ir normāls mēnesis normālam, pārdomātam un izsvērtam darbam. Komisija neiesaka steigties. Svarīgās lietās labāk ir nesteigties, jo tad rezultāts būs ideāls. Lielā steigā mēs varam... Es īstenībā nezinu, ko var izdarīt lielā steigā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Arņa Kalniņa 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tomēr Arnim Kalniņam ir bijušas ļoti daudzas labas domas, tāpēc komisija 7.priekšlikumā 6.pantu izteikusi citādākā redakcijā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 6.panta jaunajai redakcijai.

K.Leiškalns. 7.pantu komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Kalniņš iesaka izteikt 8.pantu jaunā redakcijā, kur runa ir par pārbaudes termiņiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Man jāsaka, ka komisija gan ir izveidojusi jaunu redakciju šim pašam pantam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8. - deputāta Kalniņa priekšlikumu! Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atkal ir jautājums par termiņiem - divi mēneši vai deviņi mēneši. Ja ir deviņi mēneši un ja vēl pieliekam tās 30 dienas klāt, tad desmit mēnešus mēs risināsim kādu steidzīgu jautājumu, kas būs saistīts galvenokārt ar importu. Mums taču ir jāpadomā, ka tik ilgs būs laiks, kad mūsu ierēdņi varēs risināt šos jautājumus. Un tas atkal attiecas uz mūsu tautsaimniecību, uz mūsu valsts interesēm. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs dosim deviņus mēnešus lielu laiku, tas nozīmē, ka tiks manipulēts ar šo jautājumu risināšanu vietā, kur tie nonāks. Tas var būt arī pozitīvi, bet lielākajā daļā gadījumu var būt arī negatīvi. Tāpēc tomēr būtu jāatstāj tie divi mēneši, lai mēs ātrāk risinātu šo jautājumu. It sevišķi tas attiecas uz pārtikas produktiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ko es šeit varu piebilst? Es varu pateikt, ka komisija ļoti rūpīgi mēģināja izpētīt, vai priekšlikumā ieteiktais laika saīsinājums tik tiešām nav pielietojams. Es sapratu, ka tas nav iespējams, jo šis likums izriet no Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma. Ja mēs gribam panākt kādu steigu šajā lietā, tad mums ir “jāspiež” uz Ekonomikas ministriju, lai tā iesniedz vēl divus no tā izrietošus likumprojektus - tātad Antidempinga likumu un Antisubsīdiju likumu, kas arī izriet no šā paša līguma. Visas šīs lietas ir saistītas ar starptautiskajiem līgumiem, ar starptautiskajām saistībām. Tāpēc es atkal gribu aicināt uz lēnu, pārdomātu un rezultatīvu rīcību. Lai būtu tieši tā, kā to komisija prasa 8.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. priekšlikumu - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - 18. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 9.priekšlikums. Atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 9.pantu. Atbildīgā komisija ir pārstrādājusi un izveidojusi jaunu redakciju. Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 10.pantā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 11.pantā ir atbildīgās komisijas jauna redakcija. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 11.panta pirmās daļas jauno redakciju.

K.Leiškalns. 11.pantā vēl ir arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi deputāta Kalniņa preikšlikumu. Es atvainojos, mums ir vairāki deputāti Kalniņi - vismaz divi. Es visu laiku saucu iesniedzējus tikai uzvārdā. Visus šos priekšlikumus ir iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas. Šis ir priekšlikums pārcelt trešās nodaļas nosaukumu. Komisija deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums ir par 12.pantu. Tā ir redakcija, kuru pārstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 12.panta jauno redakciju.

K.Leiškalns. 14.pantu izteikt jaunā redakcijā iesaka deputāts Arnis Kalniņš. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns. 15. pantu ir pārstrādājusi pati atbildīgā komisija. Tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 15.panta jauno redakciju.

K.Leiškalns. 17.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Arī 18.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Pie 19.panta komisija ir strādājusi nopietnāk, un tas ir izteikts jaunā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta jauno 19.panta redakciju.

K.Leiškalns. 21.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K. Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir 22.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 22.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns. Līdz ar to viss ir izsmelts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par iekšējā tirgus aizsardzību” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā šā likuma nepieciešamību un svarīgumu, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 27.janvārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par deputātes Violas Lāzo ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to ir izskatīti visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi. Atgādinu, ka tūlīt pēc reģistrācijas izdrukas nolasīšanas un sēdes slēgšanas varēsim uzklausīt atbildes uz deputātu jautājumiem, kuras sniegs satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds Kārlim Greiškalnam. Paziņojums.

K.Greiškalns (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamās kolēģes! Tos, kuri vēlas darboties Latvijas un Zviedrijas parlamentārās sadarbības grupā, lūdzu nekavējoties pēc sēdes beigām pulcēties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atgādinu Lielbritānijas atbalsta grupai, ka pulksten 15.00 mums ir tikšanās ar Lielbritānijas vēstnieku Džerolda kungu Viesu zālē. Pulksten trijos. Tiek aicināts ierasties katrs, kas saņēmis ielūgumu.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Viola Lāzo, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Antons Seiksts, Mareks Segliņš, Aivars Tiesnesis, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne un Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. 21.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Godātie kolēģi! Tūlīt pēc Saeimas sēdes slēgšanas mēs uzklausīsim satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbildi uz deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Bojāra, Labanovska, Staša, Barčas, Kalniņa, Mitrofanova, Lejas un Burvja steidzamo jautājumu par Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas

sesijas otrās sēdes

1999.gada 21.janvārī

Sēdes vadītājs. Vārds satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam. Rakstiska atbilde deputātiem ir sniegta. Jums vārds 2 minūtes.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Godātie deputāti! Esmu sniedzis rakstisku atbildi. Ir mazas nianses attiecībā uz atbildības un kompetences lietām. Būtu ļoti slikti, ja šeit izskanējušajā diskusijā mēs paliktu ar domu, ka ir ļaunā Telekomunikāciju tarifu padome un ir ļaunais “Lattelekom” izpilddirektors Džons Stīla kungs. Tas būtu ļoti vienkāršoti un nepareizi. “Lattelekom” pieder Latvijas valstij - 51% pieder Latvijas valstij. Ekonomikas ministrija tās ministra Šlesera personā nozīmē “Lattelekom” pilnvarniekus. Tāpēc es ļoti ceru, ka komisijai, kura tiks izveidota, būs laba sadarbība ar “Lattelekom” īpašnieku un arī ar Telekomunikāciju tarifu padomi un Satiksmes ministriju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot ministram divus papildjautājumus. Vai jūs izmantosiet šo iespēju? Jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Paldies. Uz redzēšanos!

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde

1999.gada 21.janvārī

 

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 2.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 3.lpp.

- dep. J.Dobelis - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam”

(201., 201.-a un 201.-j dok.) - 6.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Jurkāns - 6.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli””

(201. un 201.-b dok.) - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem”” (Nav pieņemts)

(201. un 201.-c dok.) - 7.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Šņepsts - 7.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 8.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli””

(201. un 201.-d dok.) - 11.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(201. un 201.-e dok.) - 11.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda

likumā”

(201. un 201.-f dok.) - 12.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Pīks - 12.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas

likumā”

(201. un 201.-g dok.) - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Labanovskis - 14.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 15.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā”

(201. un 201.-h dok.) - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 17.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”

(Nav pieņemts)

(201. un 201.-i dok.) - 18.lpp.

Priekšlikumi - dep. S.Golde - 18.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 19.lpp.

 

Par likumprojektu “Par pagaidu muitas tarifu kvotām

cūkgaļai un (dzīvām) cūkām” (Nav pieņemts)

(202. un 202.-a dok.) - 21.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kalniņš - 21.lpp.

- dep. M.Lujāns - 24.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku

piemiņas zīmi”

(204. un 204.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību

likumā”

(229. un 229.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām””

(230. un 230.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

grāmatvedību””

(231. un 231.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru””

(232. un 232.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par paju

sabiedrībām””

(233. un 233.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””

(234. un 234.-a dok.) - 25.lpp.

 

Par likumprojektu “Černobiļas atomelektrostacijas

avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas

atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu

sociālās aizsardzības likums”

(235. un 235.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Koncernu likums”

(236. un 236.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikā”

(237. un 237.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

uzņēmējdarbību””

(238. un 238.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1974.gada Starptautiskās

konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz

jūras 1988.gada protokolu”

(239. un 239.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās””

(240. un 240.-a dok.) - 26.lpp.

 

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību

atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam” (Nav

pieņemts)

(241. un 241.-a dok.) - 27.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā”” (Nav pieņemts)

(243. un 243.-a dok.) - 27.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns - 27.lpp.

- dep. L.Muciņš - 29.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Deklarācija par Kārļa Ulmaņa

vadīto 1934.gada 15.maija valsts apvērsumu”

(Noraidīts)

(199. dok.) - 31.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 32.lpp.

- dep. J.Dobelis - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Greiškalns - 33.lpp.

- dep. J.Sinka - 33.lpp.

- dep. A.Seile - 33.lpp.

- dep. R.Zīle - 33.lpp.

- dep. G.Bojārs - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 34.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas

Hipotēku un zemes banka” attīstības stratēģiju”

(Netiek izskatīts )

(222. dok.) - 34.lpp.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas

komisijas izveidi”

(242. dok.) - 34.lpp.

Debates - dep. K.Lībane - 35.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 35.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par E.Inkēna apstiprināšanu par

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieku”

(245. dok.) - 38.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par R.Pīka apstiprināšanu par

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieku”

(246. dok.) - 38.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta K.Leiškalna ievēlēšanu

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Latvijas delegācijā”

(247. dok.) - 38.lpp.

 

Ministru prezidenta V.Krištopana un satiksmes ministra

A.Gorbunova atbilde uz steidzamo Saeimas pieprasījumu

par SIA “Lattelekom” TTP lēmumu palielināt

telekomunikāciju tarifus

(203. dok.) - 38.lpp.

Ziņo - satiksmes ministrs A.Gorbunovs - 38.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 43.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 45.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 47.lpp.

- dep. L.Bojārs - 49.lpp.

- dep. V.Makarovs - 51.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 52.lpp.

- dep. P.Tabūns - 56.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Alkohola aprites

likums”” (2.lasījums) (Steidzams)

(51. un 144. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 59.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 62.lpp.

- dep. P.Apinis - 65.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 69.lpp.

- dep. M.Bekasovs - 69.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 70.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Ādamsons - 73.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 75.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli

(tarifiem)”” (2.lasījums) (Steidzams)

(28. un 171. dok.) - 82.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 82.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 83.lpp.

- dep. G.Dambergs - 84.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 85.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 86.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

(172. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 87.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 88.lpp.

- dep. A.Seile - 88.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 90.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par bezvalstnieka statusu Latvijas

Republikā” (2.lasījums)

(54. un 197. dok.) - 92.lpp.

Ziņo - dep. K.Lībane - 92.lpp.

 

Likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”

(2.lasījums)

(32. un 244. dok.) - 96.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 97.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 98.lpp.

- 100.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta E.Baldzēna

atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāva” - 104.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes V.Lāzo ievēlēšanu

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” - 104.lpp.

Paziņoju ms - dep. K.Greiškalns - 104.lpp.

- dep. J.Sinka - 104.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 105.lpp.

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

1999.g. 21.janvārī

 

 

 

Satiksmes ministra A.Gorbunova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Telekomunikāciju tarifu

padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma “Par

telekomunikācijām” prasībām”

(221.- a dok.) - 106.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem