Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas piektā (ārkārtas) sēde

1999.gada 16.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kuru pēc 34 deputātu ierosinājuma šodien sasauc Saeimas Prezidijs.

Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS “Latvenergo”, SIA “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom” un VAS “Latvijas dzelzceļš” privatizācijas pārtraukšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Lāzo, Gundara Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS “Latvenergo”, SIA “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom” un VAS “Latvijas dzelzceļš” privatizācijas pārtraukšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāte Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir radies šāds likumprojekts, dokuments nr.1022, par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Lattelekom” un “Latvijas dzelzceļš” privatizācijas pārtraukšanu? Mēs gribam uzsvērt, ka tas ir jādara vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms privatizācijas tiek veikti ļoti lieli darbi, lai šo kompāniju sadalītu ražošanā, pārvadē un sadalē un pēc tam veidotu kaut kādu nesaprotamu koncernu, kura darbības spēja tālākā nākotnē nav skaidra. Un tikai to vien gaida ārzemju lielkapitāls. Pastāv uzskats, ka energosistēmai ir nepieciešams stratēģiskais investors, bet nav dota atbilde, kāpēc tas ir nepieciešams. Latvijas energosistēmas galvenais vietējais investors ir mūsu Daugava. Šis investors neprasa atpakaļ nekādu peļņu, un tas ir devis iespēju 55 miljonus latu ieguldīt sistēmas modernizācijā un attīstībā. Ārvalstu stratēģiskais investors no šīs summas vismaz 20% paņemtu sev, un tā netiktu ieguldīta sistēmas attīstībā, jo no šīs peļņas vēl saņemtu arī lielas algas ārzemju konsultanti. Bet kādas konsultācijas un kādi investori ir vajadzīgi energosistēmai, ja Lielbritānijas konsultāciju uzņēmums “The Determinator Growth” 1998.gadā ir publicējis analīzi par lielākajām enerģijas ražošanas kompānijām pasaulē, par ekonomiskajiem un ražošanas rādītājiem? No 193 lielākajām enerģijas ražošanas kompānijām 8,8% pilda ražošanas funkcijas, un 82% no šiem uzņēmumiem pilda ražošanas un pārvades, sadales funkcijas. “Latvenergo” ekonomiskie rādītāji salīdzinājumā ar 193 kompānijām ir šādās vietās: tīrās peļņas pieaugumā tas ir labākais uzņēmums, izmantotā kapitāla atdeves pieaugumā - labākais, pamatkapitāla atdeves pieaugumā - otrais, tīro aktīvu pieaugumā - trešais, izmantotā kapitāla atdevē - sestais, kapitāla izmantošanā - devītais, pamatkapitāla atdevē - desmitais, parāda un pamatkapitāla attiecībā ir deviņpadsmitais. Protams, sadalot tiek atvieglots Privatizācijas aģentūras uzdevums, jo pa daļām izpārdot uzņēmumu ir vieglāk. Bet “Latvenergo” vairs nebūs spējīgs konkurēt ar citu valstu energokompānijām. To pašu varētu teikt arī par Latvijas gāzes krātuvēm, par “Lattelekom” un par “Latvijas dzelzceļu”. Nav normāli, ka šos uzņēmumus nodod Privatizācijas aģentūrai, viņi paši sagatavo privatizācijas nosacījumus, “izbīda” caur Ministru kabinetu, paši realizē un paši iesniedz izmaiņas likumdošanā. Privatizācijas nosacījumi ir jāizdebatē Saeimā, komisijās, un tad tikai privatizācijas nosacījumus var nodot Privatizācijas aģentūrai izpildei, un izpildi var kontrolēt padomes. Tad nebūs jāceļ troksnis par neesošiem darījumiem, tad nebūs 18 miljonu vietā jāmeklē 3 miljoni, tad nebūs jāceļ tracis par vēl lielākām mūs sagaidošām nepatikšanām. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābalso par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamā Stalidzānes kundze! Es nebūt neapšaubu to cilvēku godīgumu, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu, un arī man kādreiz bija “mazā” sociāldemokrāta sapnis. Es jums pastāstīšu, ar ko “mazā” sociāldemokrāta sapnis atšķiras no “lielā” sociāldemokrāta sapņiem. Taču vispirms es atgādināšu, ka šīs debates un strīdi sākās 1994.gada vasarā, kad Tautsaimnieku politiskā apvienība apturēja Latvijā privatizāciju uz pieciem gadiem, un atbilde uz to, ko teica Stalidzānes kundze jeb atbilde uz šo jautājumu, bija vienkārša - 1994.gadā žurnāls “Economist”, rezumējot situāciju sociālistiskajās valstīs, rakstīja, ka postsociālistiskajā telpā visi valsts uzņēmumi pastāv tikai direktoru, viņu draugu un ģimenes locekļu vajadzībām un ka nav izņēmums - arī to politisko partiju vajadzībām, kuras ir šo privatizējamo akciju sabiedrību padomēs. Vai Latvijā ir izdevies aizkavēt privatizāciju par pieciem gadiem un mēs esam kaut kāds izņēmums?

Un tagad par sapņiem. Kad es biju mazs, man bija gaišs sociāldemokrāta sapnis - braukt siltos, gaišos, ātros vilcienos no Rīgas uz Jaunpiebalgu, no Rīgas - uz Rūjienu, no Rīgas - uz Vaiņodi, un mēs gribējām, lai šajos vilcienos būtu lēti un labi telefona sakari. Diemžēl šis sapnis sabruka, bet par to nevajadzētu smieties, jo tas ir normāli.

Kāds ir “lielo” sociāldemokrātu sapnis? “Lielo” sociāldemokrātu sapnis ir pavisam citādāks - viņiem nevajag šos gaišos vilcienus, viņiem vajag minimāli 40 tūkstošu latu lielu algu, viņiem vajag tikpat lielas prēmijas, viņiem vajag dažādas piemaksas, un beigās viņiem vajag pārdot lokomotīves ofšoru kompānijām, kurām valsts no savas kases piemaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Vai tad tas ir tas sapnis, par ko jūs gribat balsot, godājamie kolēģi sociāldemokrāti?

Varbūt citās nozarēs situācija ir labāka. Nu tad paskatīsimies! Mēs zinām, ka “Lattelekom” galvenā nelaime ir konkurences trūkums, tātad mums ir jācīnās par to, lai tiktu likvidētas šīs monopoltiesības. Tas, uz ko sociāldemokrāti atsaucās, ka “Statoil” un “Sonora” ir valsts kompānijas jeb valsts uzņēmumi ar lielu valsts kapitāla daļu, nav piepildījies. Jūs jau zināt, ka vasarā “Statoil” tika atlaista valde un ka “Statoil” tiek gatavots privatizācijai. Pašreiz arī “Sonora” tiek nodota privatizācijai. Kāpēc mums vajag šeit tērēt laiku un turpināt visus šos strīdus?

“Latvijas gāze”. “Latvijas gāzei” ir tikai viena problēma. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un principiem nevar būt viens stratēģiskais gāzes piegādātājs. Vai tiešām jūs domājat, ka valstī var atrast pietiekoši daudz līdzekļu, teiksim, ir iespēja uzbūvēt otru naftas vadu no Norvēģijas? Mēs labi zinām, ka “Lattelekom”, neskatoties uz visiem tā trūkumiem, pagājušajā gadā šīs 50 vai aizpagājušajā gadā 70 miljonu lielās investīcijas netika ieguldītas no valsts budžeta, jo mums nav šādas naudas.

Tātad, runājot šeit arī par “Latvijas gāzi”, nebūsim naivi. “Latvijas gāzes” privatizācijas galvenā problēma nav vis pati privatizācija, bet gan divu neatkarīgu gāzes piegādes avotu eksistence. Tā ir politiska un stratēģiska lieta, tāpēc par to vajag runāt. Un to visu var izdarīt, protams, ātri un saprātīgi privatizējot šos te uzņēmumus un nenodarbojoties šeit ar uzmanības novēršanu.

Un pēdējais. Ja mēs pašreiz vēl kaut kādā mērā šaubāmies par “Latvenergo” privatizācijas nepieciešamību, tad es domāju, ka pēdējais skandāls, atkal slēdzot apdrošināšanas līgumus ar ofšoru kompānijām un kaut kādā veidā pārplūdinot naudu uz ārzemēm, ir iespējams tikai valsts uzņēmumos. Tas nav iespējams normālā privātā kompānijā, tas ir tāpat kā, ziniet, ar publiskajiem ezeriem, kur katrs iet un liek tīklus, lai kaimiņš nenoķer vairāk, jo viss pieder visiem.

Ja kādam šī piecu gadu bēdīgā pieredze vēl nav pietiekama, tad laika trūkuma dēļ es jums varētu vēl daudz vairāk materiālu iedot, tāpēc mans priekšlikums ir šeit netērēt laiku, noraidīt šodien šo likumprojektu, neizskatīt to un balsot par atklātu privatizāciju, par godīgu konkurenci un par politisko partiju ietekmes pārtraukšanu privatizējamo valsts uzņēmumu un akciju sabiedrību padomēs. Tas būtu daudz godīgāk, un es ceru, ka daudzi sociāldemokrāti to arī saprot, ka viņi atbalstīs un noraidīs pašreiz šo iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”.

Pirms mēs izlemjam, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu: šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtībā izskatāmajiem likumprojektiem noteikt aizklāto balsojumu.

Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo priekšlikumu. Lūdzu! “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es gribētu pateikt pavisam vienkārši, ka valdības partiju deputātiem nevajadzētu baidīties no savu deputātu balsojuma aizklātajā balsojumā. Tad varbūt būtu pavisam labi ar tiem smaidiem, kas ir pašreiz. Es uzskatu, ka tad, ja mēs privatizācijas jautājumus risināsim Saeimā, tas būs daudz izdevīgāk gan sabiedrībai, gan tautai, nekā tad, ja to darīsim klusumā Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras institūcijās… un rezultātā pat valdībā noritēs smagi un skaļi skandāli.

Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus nebaidīties un balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie sociāldemokrāti! Ir jau vēl arī tāds balsošanas veids, kā, piemēram, Vācijas parlamentā, kad iet ar kājām ārā pa durvīm... Jūs varētu iet pa šīm durvīm ārā, un mēs varētu iet pa šīm durvīm ārā. Vai arī mēs varētu vēl kaut ko oriģinālāku piedāvāt.

Es aicinu jūs būt atklātiem un godīgiem un parādīt savu balsojumu, un neiesniegt šādu priekšlikumu. Būsim par atklātību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai balsojums par izskatāmā likumprojekta nodošanu komisijām notiktu aizklāti. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS “Latvenergo”, SIA “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom” un VAS ”Latvijas dzelzceļš” privatizācijas pārtraukšanu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - 7. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Lāzo, Gundara Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien jau viens balsojums par privatizāciju bija - Tautas partija pati aģitēja, ka privatizācija ir slikta lieta un ka nedrīkst nekādā gadījumā balsot par privatizāciju. Tur gan objekts bija ļoti mazsvarīgs. Naudu nevarēja iegūt, neko tur nevarēja iegūt privatizējot, un varbūt tāpēc Tautas partija konsekventi ievēroja savu politiku un nobalsoja pret privatizāciju.

Taču “Latvijas kuģniecība” nav mazsvarīgs objekts. Uzņēmums “Latvijas kuģniecība” ir Latvijas jūrniecības nozares politikas noteicējs Latvijā. Privatizējot “Latvijas kuģniecību”, atdodot to jebkura lieluma stratēģiskajam investoram, kurš absolūti nav vajadzīgs, mēs likvidējam šo nozari Latvijā. Mēs atstāsim šeit vienu mazu kantorīti, kurš regulē īpašnieka vajadzību likvidēt savu konkurentu Latvijā un nodrošināt savu vietu Eiropas un pasaules kuģošanas tirgū.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam apstāklim, ka saskaņā ar iesniegto bilanci uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” aktīvos šodien ir apmēram 40-50 miljoni. Tātad, ja Finansu ministrija plāno, ka no “Latvijas kuģniecības” iztirgošanas Latvijas budžets iegūs 40-50 miljonus, tad šis investors iegūs skapi ar tiem pašiem miljoniem un tos 40-50 miljonus samaksās no tās naudas, ko “Latvijas kuģniecība” jau šodien ir nopelnījusi.

Es jums atgādināšu to, ka SIA “Latvijas gāze” pēc tam, kad tā vairs nav mūsu kontrolē, ir pieņēmusi lēmumu 80% no peļņas izmaksāt dividendēs. Tātad nav runa par attīstību, nav runa par tarifu samazināšanu, ir runa par to, ka cilvēkam, kurš nedzīvo Latvijā, no Latvijas ir “jāslauc” ārā nauda. Cits piemērs. Daugavpils pievadķēžu rūpnīca. Tur 80% aiziet dividendēs. Tātad viss nopelnītais aiziet dividendēs, attīstībai nepaliek nekas, darba vietu skaits samazinās. Tādus piemērus var nosaukt ļoti daudzus.

Un vēl viens apsvērums, ko es tomēr gribētu jums likt pie sirds. Neviens stratēģiskais investors, kurš sevi par tādu sauks, nepirks “Latvijas kuģniecību”, lai kļūtu šeit par investoru. Par 40-50 miljoniem viņš nopirks 2-3 miljardus vērtu vietu pasaules tirgū. Ar jūsu lēmumu, ar jūsu palīdzību viņš aplaupīs Latvijas valsti. Spriediet paši.

Tāpēc es aicinu šodien nepieņemt līdz galam šo likumu tādu, kāds tas ir formulēts, un nodot to komisijām. Izstrīdēsimies, pieņemsim tādu likumu, kas būtu izdevīgs Latvijai, nevis ļausim vienai, divām, desmit personām privatizēt kuģniecību, nelikvidēsim šo nozari!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Es noteikti aicināšu noraidīt vismaz šo likumprojektu, arī iepriekšējais bija apšaubāms. Jo, teiksim, kaut vai uzņēmumā “Lattelekom” 51% ir valsts daļa un pārējais uzņēmums jau ir privāts, tādēļ tur privatizāciju apturēt ir ļoti grūti.

Arī lēmums par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju jau ir pieņemts. Pat 15 cilvēku vai 16 cilvēku liela valdība nespēj ātri ar ekspertu palīdzību vienoties par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Mēs zinām, ka no šīs nozares privatizācijas šāgada budžets neieņems līdzekļus, un uz šo līdzekļu aizvietojuma rēķina jau ir Latvijā pieņemts lēmums izlaist jaunas Eiropas obligācijas.

Es nezinu, kā var privatizēt “Latvijas kuģniecību” ar likumu, jo tur ir tik daudz smalku nianšu, tik daudz smalku finešu. Man negribētos, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un parlaments tiktu pārvērsts par šādu interešu sadursmes poligonu. Es nedomāju, ka mēs komisijā varētu ļoti kompetenti spriest par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Valsts ar likumu ir izveidojusi attiecīgu Privatizācijas aģentūru, kas izstrādā lēmumus, pēc tam tos akceptē Latvijas Republikas Ministru kabinets, kuram piekrīt parlamenta lielākā daļa.

Es neticu, Burvja kungs, ka Latvijas Republikas Ministru kabinets grib rīkoties pret Latvijas tautas interesēm - par 40 miljoniem pārdot 3 miljardus “lētu” biznesu. Es vienkārši tam neticu, jo, ja man jānotic tam, tad kas mums atliek - vai nu pamest šejieni, vai nošauties pavisam. Es tiešām neesmu tik liels speciālists kā jūs kuģniecības lietās un finesēs, jautājumos par cenām, par tirgus vērtību. Ielaisties diskusijā nevaru.

Tāpat es neticu, ka valdība no tiesas likvidētu šo nozari vispār. Jebkura valdība ir vairāk vai mazāk atkarīga no ekonomikas attīstības un no tās nodokļu kvantitātes, no tā nodokļu kvantuma, ko attiecīgā nozare iemaksā valsts budžetā. Tāpēc es aicinu deputātus noraidīt šo likumprojektu un nepārvērst 100 cilvēku lielo Latvijas Republikas Saeimu par šo interešu sadursmes poligonu. Ja jau pat 15 cilvēki, kas nemitīgi tika apgādāti ar ekspertīzes slēdzieniem, pieņemot lēmumu par privatizāciju, ar grūtībām tika galā ar to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms mēs balsojam par šā likumprojekta nodošanu komisijai, mums ir jāizskata 10 deputātu priekšlikums par to, lai šis balsojums notiktu aizklāti.

Vai “par” vai “pret” šo priekšlikumu vēlas kāds runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - aizklāti balsot par izskatāmā likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 4. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Leona Bojāra, Violas Lāzo, Egila Baldzēna, Gundara Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta Valsts mežu fonda zemes privatizāciju” un ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts, manuprāt, atšķiras no iepriekš minētajiem likumprojektiem ar to, ka visas valdībā pārstāvētās frakcijas ir deklarējušas, ka vismaz valsts mežus mēs neprivatizēsim. Tomēr likumdošanā pastāv viena iespēja, ka šī valsts akciju sabiedrība, kas tiek veidota, pakļaujas vispārējai likumdošanai, kas skar arī akciju sabiedrības, tā tomēr var tikt privatizēta. Kas notiks tādā gadījumā, ja šī akciju sabiedrība būs noslēgusi ilgtermiņa līgumu par mežu izmantošanu? Es nezinu, kādi ir valdības plāni, bet tas termiņš varētu būt 99 gadi. Privatizējot šo valsts akciju sabiedrību, faktiski tiek privatizēti arī visi valsts meži.

Šajā ziņā es pilnīgi pievienojos Seiles kundzei. Vakar radio viņa ar lielām bažām runāja par šādu iespējamību. Es aicinu vismaz apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šobrīd atbalstīt šo likumprojektu, jo šeit nav nekā slikta.

Tātad - ko mēs paredzam? Mēs paredzam, ka Valsts mežu fondam piederošā zeme tiek privatizēta vai citādāk atsavināta. Es domāju, ka visi var tam pievienoties, ka tā nav privatizējama uzņēmējsabiedrība, kuras pārvaldījumā ir Valsts mežu fonda zeme. Šo likumprojektu varētu nodot komisijām un iesniegt vēl vērtīgus priekšlikumus, lai tiešām garantētu, ka šī akciju sabiedrība netiks privatizēta.

Tautas partija, es gribētu teikt, pats Šķēles kungs personīgi garantēja man, ka šī akciju sabiedrība privatizēta netiks. Es lūdzu parādīt to ar savu balsojumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī diena man ir brīnumu pilna. No rīta, braucot uz Saeimu, man tēvs teica: “Vai patiešām šī valdība taisās privatizēt Latvijas mežus?” - “Nekā tamlīdzīga!” - “Opozīcija - sociāldemokrāti ir iekļāvuši darba kārtībā jautājumu par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - Valsts mežu fonda zemes privatizāciju. Jā, bija ierosinājums neprivatizēt un tamlīdzīgi, bet es sapratu, ka tieši tā.”

Es teicu: “Nekā tāda nebūs. Mēs esam apsolījuši saviem vēlētājiem, ka, lai nu kas, bet meži patiešām ir mūsu valsts un tautas vislielākā bagātība. Mums tikai vajadzētu ierosināt aizklāti nobalsot, lai neviens nezina, kurš nobalsoja “par”, kurš - “pret”. Un tad sāksim apspriest Saeimā, ka varbūt tomēr vajag privatizēt.

Tautas partija ir pret Latvijas mežu privatizāciju, pret parlamenta diskusiju par šo tēmu, lai mans tēvs un es varētu mierīgi gulēt un lai arī jūs mājās varētu mierīgi doties pie vēlētājiem. Aicinu nenodot šo likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms mēs balsojam par likumprojekta nodošanu

komisijai, mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums - šo balsojumu izdarīt aizklāti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - Valsts mežu fonda zemes privatizāciju” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu ieslēgt mikrofonu tribīnē!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Gaigals, Jānis Lāčplēsis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sestdien, 24.februārī