Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde

1999. gada 16. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim darbu.

Pirms sākam izskatīt Saeimas kārtējās - 16. septembra - sēdes darba kārtību, es informēju jūs, ka šorīt Prezidijs sakarā ar 34 deputātu ierosinājumu pieņēma lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc 16. septembra kārtējās sēdes beigām, un tā būs ar šādu darba kārtību: likumprojekts “Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS “Latvenergo” , SIA “Latvijas gāze”, SIA “Lattelekom” un VAS “Latvijas dzelzceļš” privatizācijas pārtraukšanu”, likumprojekts “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizāciju” un likumprojekts “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta Valsts mežu fonda zemes privatizāciju”.

Pirms sākam izskatīt šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā aiz 8.punkta Saeimas lēmuma projektu par Saeimas pārstāvja izvirzīšanu Satversmes tiesai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 90. panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt līdz šā gada 26.novembrim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Rīgas brīvostas likums” otrajam lasījumam un lūdz minēto lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā)”. Iekļaujam darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” un “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Nav iebildumu? Iekļaujam darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” un “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Deputāti piekrīt. Iekļaujam dienas kārtībā šos lēmuma projektus.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Bičevska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” un “Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Ministru kabineta ieteikto kandidatūru apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Lūdzam šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Lāzo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Gundara Bojāra, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir trīs iemesli, kāpēc es aicinu neatbalstīt šo piedāvāto likumprojektu.

Likums saucas “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Likums ir pieņemts pirms gandrīz desmit gadiem. Mēs savu tautu mokām ar reformām, nu nekādi nevaram tās pabeigt. Es kategoriski iebilstu pret to, ka reformu likumdošana desmit gadus pēc pieņemšanas tiek nepārtraukti mainīta. Mums nav dūšas šīs lietas pabeigt.

Otrais iemesls, kāpēc es iebilstu pret šo likumprojektu. Es to uzskatu par ražošanu graujoša likuma projektu, jo šis likumprojekts atceļ tās nomas maksas ierobežojumus (maksimālā nomas maksas robeža - 5% apmērā no tās zemes kadastrālās vērtības, kas ir zem ražošanas objektiem), ko var prasīt zemes īpašnieki. Vai tad mēs neesam redzējuši gadījumus, ka šādu konfliktu dēļ ar zemes īpašnieku tiek slēgtas ražotnes, desmitiem cilvēku zaudē darba vietas? Es šo likumu varētu nosaukt par atklāti vērstu uz ražošanas graušanu.

Un trešais iemesls, kāpēc es iebilstu. Manuprāt, šis ir spožs lobisma izpausmes gadījums. Jo otrais likums ir saistīts ar ceturto - ar valsts nozīmes objekta statusa noņemšanu Kinostudijai, jo kādam nav izdevies Kinostudiju “pievākt”…

Tāpēc es kategoriski iebilstu un uzskatu to par vienu no spožākajām lobisma izpausmēm, kur lobisma dēļ notiek manipulācijas ar likumdošanu. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Runās “par”.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Lujāna kungam… Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Noklausījies Gundara Bērziņa apsvērumus, es varu pateikt, ka pat gudram cilvēkam gadās pateikt muļķību. Jo, ņemot vērā, cik ilgi Latvijā notiek zemes reforma un cik sakoptas ir mūsu zemes platības gan laukos, gan pilsētās, visi šie argumenti nav ne graša vērti.

Mūsu ierosinājums ir tieši tāpēc, lai piespiestu to objektu īpašniekus, kas ir uz svešas zemes, sabalansēt šīs lietas. Jo tad, kad ir jāmaksā 5% no zemes kadastrālās vērtības, zināmos apstākļos objekta īpašniekam ir izdevīgāk, ka objekts nestrādā, zūd darba vietas, kuras ar asarām acīs Gundars Bērziņš pieminēja, un zeme netiek izmantota, un notiek viss ar to saistītais.

Tāpēc es aicinu tos, kuriem tomēr drusciņ rūp tie Latvijas zemes sakoptības jautājumi, balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 4. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Lūdzam nodot šo dokumentu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Nepiekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodošanu Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Gundara Bojāra, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Rihards Pīks - Tautas partijas frakcija.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likuma labojums, kuru ierosinājusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, paredzot izslēgt 4.panta 26.punktu, kas zem tā atrodas, nozīmē izslēgt Rīgas Kinostudiju no likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” saraksta. Tas nozīmē jebkādas aizsardzības likvidēšanu šim lielajam objektam, kurā joprojām valstij pieder vairāk nekā 30% kapitāla. Gadu desmitiem Rīgas Kinostudija joprojām veic savu funkciju - gan uzņem mākslas filmas, gan nodrošina citu filmu uzņemšanu. Nav nekāda pamata noņemt šo nelielo aizsardzības statusu valsts īpašumam, jo tādā gadījumā tas pavērs brīvas iespējas. Un tik tiešām šis likumprojekta grozījums ir saistīts ar otro priekšlikumu - ar grozījumu attiecībā uz zemi. Tādēļ es ierosinu balsot “pret” šo, lai saglabātu valsts īpašuma - Rīgas Kinostudijas aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 21. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Tālāk - par atvaļinājumu piešķiršanu. Deputāts Oļegs Deņisovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāte Ērika Zommere lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Gaigala iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16. un 23.septembrī. Vai kādam ir iebildumi, ka mēs šo jautājumu izskatām tūlīt? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu 16. un 23.septembrī deputātam Jānim Gaigalam. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas atbrīvošanu no amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šā gada 15.jūnijā Tieslietu ministrijā ir saņemts Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas iesniegums, kurā lūdz atbrīvot viņu no amata. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi konkrētu lēmuma projektu. Juridiskā komisija to ir izskatījusi un akceptējusi, respektīvi, tā atbalsta Arvīda Skrindas lūgumu atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās”! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par Saeimas pārstāvja izvirzīšanu Satversmes tiesai.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par Saeimas pārstāvja izvirzīšanu Satversmes tiesai sakarā ar rīt paredzēto lietu, kas tiek izskatīta Satversmes tiesā, kur ir pieteikums par Saeimas normatīvā akta atzīšanu par spēkā neesamību. Saeimai ir jāizvirza savs pārstāvis, un Juridiskā komisija, saņemot šo piedāvājumu, nolēma to atbalstīt un piedāvāt Saeimas sēdē par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesai izvirzīt zvērināto advokātu Ziedoni Ūdri. Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Pilnvarot zvērināto advokātu Ziedoni Ūdri pārstāvēt Saeimu Satversmes tiesā lietā “Par Saeimas 1999.gada 29.aprīļa lēmuma “Par Telekomunikāciju tarifu padomi” 1.punkta un 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 57.pantam un citiem likumiem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Leona Bojāra, Imanta Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Lejas, Leonarda Staša, Ingrīdas Ūdres, Jāņa Čevera, Jevgenijas Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Imanta Burvja un Pāvela Maksimova steidzams pieprasījums Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā. Mums vispirms ir jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu šo deputātu grupas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 10. Steidzamība ir noraidīta. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts “Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr.776-a, šis ir jaunais dokuments. Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt

 

G.Krasts. Tāpat Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt arī 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

G.Krasts. Attiecībā uz 3.pantu deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs, Bekasovs un Rastopirkins ir iesnieguši priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo - deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts. Par 3.pantu ir saņemts arī priekšlikums no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas - papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc ir vajadzīga 38.pantā paredzētā atruna? Vajag taču reiz uzsvērt to, ka naturalizācija, ko paredz 32.pants, nemaz nav tā jāsteidzina. 32. pantā ir teikts, ka līgumslēdzējas valstis dara visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu. Taču šī paredzētā naturalizācija mums ir mākslīgi uzspiesta. Vai mēs esam to aizmirsuši? Es uzreiz varu pateikt, ka es vispār netaisos neko darīt, lai paātrinātu naturalizācijas procesu. Es taisos darīt visu, lai šo procesu palēninātu. Kāpēc mēs tagad tik briesmīgi gribam to kaut kā paātrināt un nerunājam par 1949.gada Ženēvas konvenciju, kas paredz kaut ko pavisam citu - aizliedz okupētājvalstīm izmitināt savus pilsoņus okupētajās teritorijās? Par to mūsu ārpolitiķi praktiski nekur vairs nerunā, nevienā vietā. Tagad tas viss skan diezgan nožēlojami. Kas notiks tūlīt pēc šīs Konvencijas pieņemšanas? Atradīsies lieli bari okupantu mīlētāju un visās iespējamās vietās skraidīs un brēkalēs par savām tiesībām uz paātrinātu naturalizēšanos. Ja kādam tiešām rūp tas, kas notiek ar latviešu cilvēkiem, tad, es domāju, viņš nevar nepiekrist tam, ka šī atruna ir vajadzīga. Protams, Latvijā esošie liberāļi atkal ar stīviem kakliem raudzīsies uz Eiropu un gaidīs, ko viņi atkal mums te liks darīt. Tāpēc es nemaz nebrīnos, ka kaut kāds franču studentelis, sarijies gliemežus, vardes un tārpus un uz kartes, protams, nezinādams parādīt, kur tāda Latvija ir, sāk runāt par partijām Latvijā, minēdams vienu partiju, kura sen vairs neeksistē (es domāju Zīgerista partiju), un par populistisku nosaukdams partiju, kura valdībā ir kopš 1995.gada un kuras izvirzītais premjers ir nostrādājis līdz iepriekšējās Saeimas darbības beigām, neraugoties uz dažādiem ārējiem un iekšējiem nelabvēļiem, kas izmisīgi centās gāzt mūsu premjera vadīto valdību. Neizdevās. Nu, protams, žults tagad ir sakrājusies, un pēc šāda kaut kāda studenteļa spriedelējumiem Latvijā uzreiz atradās žultaini āksti, kam briesmīgi patīk kaut kādu ārvalstu tumsoņu izteicieni, un nu viņi tagad būs tie lielie nacionālisma kritizētāji. Diemžēl kārtējo reizi mēs atkal negribam atgādināt par to, kas mūsu valstī ir noticis, par to, ka mums nav jāuzņemas sekas no tā, kas notika pirms sešdesmit gadiem. Kāpēc mēs negribam izmantot tās tiesības, ko mums dod šī Konvencija? Es vēlreiz atgādināšu - 38.pants paredz atrunas, mēs neko nelikumīgu šeit nepiedāvājam, mēs piedāvājam tās atrunas, kuras mums dod šī Konvencija, un mēs pievēršam uzmanību tam, ka paātrināta naturalizācija Latvijā nav vajadzīga, ka tā ir mākslīgi uzspiesta. Protams, mums ir vairāki priekšlikumi, viens par otru maigāki; es domāju, šis pirmais ir tas pieņemamākais. Es aicinu tos, kam tiešām rūp stāvoklis Latvijā un kas uztraucas par nenormālo naturalizācijas procesu, atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tik tiešām šīs Konvencijas 38.pants pieļauj atrunas, bet, lūk, 32.pants ir vairāk rekomendējošs nekā obligāti saistošs, un te ir rakstīts: “Līgumslēdzējas valstis pēc iespējas veicina bezvalstnieku asimilēšanu un naturalizāciju”. Aptver visu, kas vajadzīgs, lai paātrinātu naturalizācijas procesu un, cik vien iespējams, samazinātu šā procesa izmaksas. Tātad veicina... Un rīkojamies pēc iespējas: ja mums ir tādas iespējas, mēs to darām, bet, ja nav, tad mēs to nedarām. Es domāju, ka nebūtu vajadzīgs starptautiskajā Konvencijā parādīt šādu atrunu, un gribu pieminēt to, ka valdības deklarācijā ir rakstīts, ka valdība veicina sabiedrības integrāciju. Valdība ir jau konceptuāli pieņēmusi sabiedrības integrācijas programmu un decembrī pieņems programmu pilnībā. Tātad aicinu noraidīt gan 2., gan 3., gan 4.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. Aicinu deputātus izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 49, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. Par o pau pantu ir arī 3.priekšlikums, kurš ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas un kurš pēc būtības atkārto Konvencijas 38.panta ieteikuma raksturu. Frakcijas priekšlikumā ir ieteikts uzskatīt 38.pantu par ieteikumiem, nevis par saistošiem noteikumiem, kā tas arī patiesībā šajā pantā G.Krasts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3.priekšlikumu? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. 4.priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 49, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts. 5.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas, tātad atbildīgās komisijas, kura ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu, kas attiecas uz Konvencijas 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Komisija ierosina uzskatīt līdzšinējo 4.pantu par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Tautas skaitīšanas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāte Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta akceptēto likumprojektu “Tautas skaitīšanas likums”. Reglamentējošais normatīvais akts pašreiz ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 7.februārī apstiprinātie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem visa informācija ir vācama un apkopojama pēc stāvokļa uz 2000.gada 1.janvāri. Tautas skaitīšana ir plašs periodiski veicams organizatorisks pasākums, kurā bez Centrālās statistikas pārvaldes jāiesaista arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, un, ņemot vērā, ka šā uzdevuma veikšanai ir vajadzīgi arī lieli valsts budžeta līdzekļi, nepieciešams pieņemt speciālu likumu par tautas skaitīšanu, kurā būtu norādīts skaitīšanas periodiskums un atbildīgās valsts institūcijas un noteikts arī iedzīvotāju pienākums sniegt atbildes uz skaitīšanas programmās ietvertajiem jautājumiem, kā arī paredzētas sankcijas par šā pienākuma nepildīšanu. Statistikas iestāžu pienākums ir arī nodrošināt konfidencialitāti skaitīšanā iegūtajiem individuālajiem datiem par iedzīvotājiem. Arī sakarā ar visu to ir nepieciešams šāds likums Latvijā.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā spēkā bija 1924.gada 10.martā pieņemtais likums par tautas skaitīšanu. Tajā likumā paredzētais periodiskums bija pieci gadi. Attiecīga likumdošana ir pieņemta lielākajā daļā Eiropas valstu, un šādi likumi ir pieņemti arī Lietuvā un Igaunijā. Likums valsts budžeta ieņēmumus nesamazinās, bet šā likuma realizācijai ir jāparedz šo pasākumu finansēt no 2000.gada valsts budžeta. Tas attiecas uz 2000.gada tautas skaitīšanu, kā arī uz turpmākajām tautas skaitīšanām, kuras notiks ik pēc 10 gadiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepazinās ar iesniegto likumprojektu un izsaka priekšlikumu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Tautas skaitīšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.832 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu. Likumprojekts ir nepieciešams, jo ir nepieciešams precizēt likumā “Par vērtspapīriem” lietotās normas, precizēt vērtspapīru tirgus dalībnieku loku, kā arī nodrošināt īpašumtiesības uz vērtspapīriem darījumos, veicināt integrēšanos kopējā Baltijas tirgū un sakārtot to likuma daļu, kas skar atbildību. Likums ir nepieciešams arī tādēļ, lai palielinātu aktivitāti vērtspapīru tirgū.

Komisija, izskatot šo likumprojektu, atbalstīja to, tādēļ lūdzam arī deputātus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu izteikt apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.oktobris.

Sēdes vadītājs. 14.oktobris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Dokuments nr.822. Arī šā gada 7.septembra sēdē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Šie precizējumi ir nepieciešami likumā tāpēc, lai tiktu no likuma izslēgta norma, kas regulēja īrestiesu darbību. Komisija atbalstīja šo likumprojektu. Tādēļ lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 12, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu izteikt apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatām dokumentu nr.986-a. Juridiskā komisija piedāvā izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”.

Komisija laika posmā starp pirmo un otro lasījumu ir saņēmusi atzinumus no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, atzinumu no privatizācijas aģentūras, atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kā arī informāciju par ierakstiem zemesgrāmatās. Pilnīgu informāciju. Izskatīšanas laikā tātad priekšlikumu par 1.pantu nav bijis.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 1.priekšlikums ir par 2.pantu. Juridiskā komisija uzskata, ka ir jāmaina pantu numerācija. Līdzšinējais 2.pants tiek uzskatīts par 4.pantu. Bez tam tiek ieviesta 2.panta jauna redakcija, kura tātad precizē attiecības starp īpašnieku un lietotāju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikums principā ir jauns, un tas nosaka zināmus aprobežojumus īpašniekiem un rada līdzsvaru starp lietotāju un īpašnieku.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tātad 2.pants, par kuru priekšlikumu nav bijis, tagad ir 4.pants.

3.priekšlikums, ko izteikusi Juridiskā komisija, ir par likuma spēkā stāšanos, jo šis nav no tiem likumiem, ar kuru būtu jāiepazīstas visai sabiedrībai šīs 14 dienas. Tātad tiek piedāvāts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Rasnačs. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.septembri.

Sēdes vadītājs. 21.septembris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis, Tautas partija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka likums faktiski sastāv no neliela labojuma - likumā tiek mainīti divi vārdi, tā izskatīšana trijos lasījumos būtu vienkārši Saeimas un līdz ar to nodokļu maksātāju līdzekļu iztērēšana. Turklāt ir nepiecieams, lai Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi savlaicīgi uzsāk konkrētu darbu pie attiecīgo normatīvu izstrādāšanas, un tāpēc komisija aicina Saeimu atbalstīt komisijas ierosinājumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vai “pret” steidzamību neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tiem, kuriem acīmredzot šobrīd nav pieejams spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma 6.pants, atgādinu, ka tad, ja mēs pieņemsim šo labojumu, 5.panta 6.apakšpunkts skanēs sekojoši: Izglītības un zinātnes ministrija nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs un speciālās izglītības iestādēs, kā arī sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.

Kāpēc šis likums ir jāpapildina ar vārdu “minimāli”? Līdzšinējā pieredze liecina, ka ir nepieciešama taisnīgāka līdzekļu sadale starp mācību iestādēm, jo diemžēl diezgan izplatīti ir tādi gadījumi, ka, piemēram, rajona centrā, tātad pilsētā, ar aptuveni 10 000 iedzīvotāju blakus esošajās vispārizglītojošajās skolās ir ļoti atšķirīgs klašu piepildījums. Tas ir netaisnīgi! Turklāt, lai nekādā veidā nediskriminētu laukus, kur iedzīvotāju blīvums ir stipri mazāks un tāpēc klašu piepildījums vairākumā gadījumu objektīvi nevar būt tāds pats kā lielajās pilsētās, ministrija dažādām apdzīvotajām vietām piemēros dažādus koeficientus. Īpaši svarīgi tas ir mazajām lauku sākumskolām, jo, nepārprotami, ir jāvadās pēc principa - jo mazāks ir bērns, jo skolai ir jābūt tuvāk dzīvesvietai. Ļoti svarīgi tas ir arī Latgalē, kur joprojām ir jāatjauno latviešu mācībvalodas skolas un klases apvidos, kur ir neliels latviešu īpatsvars.

Savukārt vecākajās klasēs, it īpaši vidusskolās, lai nodrošinātu labāku darba kvalitāti, ir nepieciešama lielāka materiālo līdzekļu koncentrācija. Šis labojums šobrīd ir nepieciešams, dzīve to apliecina, un tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Šoreiz esmu spiests griezties ne tikai pie jums, bet arī - un varbūt pat pirmām kārtām - pie radioklausītājiem.

Šķēles kunga vadītā valdība par vienu no prioritātēm izvirzīja izglītību, apsolīja izveidot precīzu skolas vecuma bērnu uzskaites sistēmu, panākot ikviena bērna iesaistīšanu mācībās skolā. Neizveidoja un nepanāca! Kārtējo gadu tūkstošiem Latvijas bērnu nesēž skolu solos, tātad viņi paliks analfabēti.

Mums tika solīta skolu tīkla optimizācija. Es to sapratu tā, ka atver skolas, lai izglītība būtu pieejama katram lauku bērnam. Diemžēl, cik man ir zināms, durvis šogad neatvērās 11 skolās.

Mums solīja izstrādāt jaunas metodikas. Kā jums ir zināms, šogad minoritāšu skolās, kur mācās 34% Latvijas bērnu, ir jāuzsāk individuālā apmācība. Ir izstrādāta forma, bet nekādas jaunas metodikas nav.

Mums solīja radīt konkurētspējīgu izglītību, bet sāka ar pasaulē pazīstamās un konkurētspējīgās Rīgas Aviācijas universitātes likvidēšanu, sāka ar to, ka grib iznīcināt no budžeta finansētus studentus kā šķiru.

Tagad valdība ir iesniegusi labojumu Vispārējās izglītības likumā, par kuru deputāti balsoja pavisam nesen, un Valsts prezidents šo likumu izsludināja pirms divarpus mēnešiem - 1999.gada 13.jūlijā šis likums tika izsludināts.

5.pants - “Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence”. Tā 6.punkts nosaka maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē. Tiek piedāvāts papildus ierakstīt tikai divus vārdus - “minimāli un”. Tātad pēc deputātu pozitīva balsojuma ministrijai būs tiesības ar savu rīkojumu noteikt, ka, piemēram, minimālais klašu piepildījums pilsētās ir 20, bet laukos - 15 skolēni, un tad ir vakars. Tas ir ceļš uz lauku skolu likvidāciju. Pašlaik ciematā, kur ir, piemēram, 13 vai 15 bērni, kuriem ir jāapmeklē, nav svarīgi, 1. vai 7.klase, vietējā pašvaldība kopā ar skolas administrāciju klasi var atvērt, bet, ja deputāti šodien nobalsos “par”, tad to nevarēs darīt. Tas novedīs pie lauku skolu iznīcināšanas.

To jau mēģināja izdarīt padomju vara 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā, tomēr pat viņi toreiz saprata, ka ar to var iznīcināt ne tikai lauku skolu, bet arī laukus kopumā, un no šīs, manuprāt, noziedzīgās idejas atteicās. Vai mēs esam muļķīgāki?

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē kolēģi deputāti izteicās, ka lauku skolās ir zemāka izglītības kvalitāte, bet, ja cilvēkam sāp galva, vai viņam šo galvu nogriež? Viņu taču ārstē! Ir jāizstrādā lauku skolu attīstības programma, jāskolo skolotāji, jānostiprina skolu materiālā bāze un tā tālāk un tā joprojām. Es sapratu, ka aiz Latvijas robežām un diemžēl arī Latvijā ir spēki, kuri grib, lai Latvija galīgi pārvērstos par “banānu republiku”. Produktus taču var ievest no ārzemēm, bet ar neizglītotu tautu ir vieglāk manipulēt! Vai mēs to gribam?

Tautas partijas deputātiem ir ļoti skaistas nozīmītes - divi vecāki un trīs bērniņi, un, ja jūs, kolēģi, balsosiet “par” - jūs diemžēl tā balsosiet, kā es šeit stāvu, - tad viens no šiem trim bērniņiem paliks bez kaut kādas izglītības. Latvijas pseidopatrioti, manuprāt, bieži vien runā vienu, domā otru, bet dara trešo.

Es lūdzu, lai šis it kā niecīgais jautājums dod katram deputātam iespēju parādīt īsto Latvijas patriotismu. Es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nosakot minimālo skolēnu - tagad gan vajadzētu teikt, kā mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas un mūsu komisijas kopīgiem spēkiem uzlabotajā latviešu valodā sacīts, - izglītojamo skaitu, kurus izglīto, protams, tiek skartas mazās lauku skolas, lai arī ko mēs šeit gribētu ļaudīm iestāstīt. Es saprotu arī to, ka ar gadiem cilvēka atmiņa, protams, neuzlabojas, bet daudzus no jums, kolēģi, es atceros jau kopš Tautas frontes laikiem. Es atceros arī to, ka mazo skolu saglabāšana toreiz, Tautas frontes skatījumā, bija viens no tautas izdzīvošanas pamatnosacījumiem. Arī statistika rāda, ka latviešu tautas izdzīvošana ne pie vieniem okupantiem - ne pie vācu baroniem, ne pie vāciešiem, ne pie krieviem - nav bijusi tik ļoti apdraudēta, kā tas ir šajā brīdī. Aizskarot šīs mazās skolas, mēs šo procesu būtībā vēl vairāk paātrināsim, tāpēc es kategoriski iestājos pret un aicinu arī visus bijušos tautfrontiešus, kuri nav galīgi zaudējuši atmiņu, atbalstīt šo kādreizējo mūsu Tautas frontes nostādni - saglabāt mazās lauku skolas par spīti visam, lai ko tas arī maksātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš - Tautas partijas frakcija.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pašreiz Vispārējās izglītības likuma 5.panta redakcija nosaka, ka ir iespējams noteikt maksimālo piepildījumu klasēs, taču šo minimālo piepildījumu regulē tikai mācību plāni, kas, godīgi sakot, pašvaldībām nav saistoši. Tas ir tikai ieteikuma formā, un līdz ar to, izmantojot, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju, es varētu jums nosaukt dažus faktus, kas liecina par to, ka mūsu, deputāti runātāji, izglītības kvalitāte faktiski visā valstī netiek vienādi nodrošināta. Pastāv ļoti daudz skolu, kur skolas vidējais piepildījums - es nerunāju par vidējo piepildījumu klasē, bet gan par skolas vidējo piepildījumu - ir 4-6 bērni - sākumskolā un 6-7 bērni - pamatskolā.

Tā šos ciparus varētu ilgi saukt - pēc iespējas šokējošākus, taču nedrīkst arī aizmirst, ka tās ir skolas ar pilnu administrācijas štatu sarakstu. Tātad faktiski šie izdevumi tiek virzīti kā uz parastu, nopietnu skolu, diemžēl izglītības kvalitāte šajās skolās, jāatzīst, nav pati augstākā.

Tāpat ļoti liela diference pastāv arī atsevišķos Latvijas novados, un tā ir apmēram, sākot no 100 latiem uz vienu skolēnu līdz 400 latiem uz vienu skolēnu. Ja mēs runājam par vienotu standartu visā valstī, visā valsts teritorijā, visos novados, tad mums ir jāatzīst, ka šī vienādā izglītības sniegšana šobrīd nenotiek.

Izglītības un zinātnes ministrija pašreiz ir izteikusi apņemšanos, un notiek arī rīcība, lai sakārtotu izglītības iekšējo sistēmu, taču šī sakārtošana, pirmkārt, nav vērsta uz līdzekļu taupīšanu. Izglītība ir dārga, tā tiešām ir ļoti dārga, bet pamatakcents ir izglītības kvalitāte. Izglītības kvalitāti mēs varam sasniegt, ejot dažādus ceļus, spraužot dažādus mērķus, bet pamatā šobrīd tā ir jaunu, kvalificētu pedagogu piesaistīšana skolai. Jūs ļoti labi zināt, kāda ir situācija šajā jomā. Tas ir traģiski, ka mūsu valstī izglītības sistēma balstās uz skolotāju - pensionāru pleciem, un viens no šiem soļiem...

Vispārējās izglītības likumā ir noteikti daži pasākumi, kas ir jāveic, sākot ar 1.janvāri. Tieši tādēļ šis pasākums, šie likuma grozījumi ir ļoti nepieciešami, jo, godīgi sakot, šīs runas par mazo skolu slēgšanu ir ļoti nekorektas. Arī apvienotās klases, ko nepieminēja iepriekšējie runātāji, liecina nevis par to, ka mazās skolas būtu jāslēdz, bet - tieši pretēji -, ka mazās skolās ir jāuzlabo mācību kvalitāte, lai pedagogiem beidzot maksātu to algu, ko viņi patiesi ir pelnījuši. Pie tam, ja mēs runājam par reģioniem, kur šobrīd latviešu valodas apmācība nav apmierinoša, tad šis solis ir vērsts uz to, lai latviešu valodas apmācību pēc iespējas vairāk varētu nodrošināt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt iepriekšējo runātāju, bet, sēžot un klausoties šo diskusiju, es atceros kādu mācību grāmatu... pat ne mācību grāmatu, bet klases grāmatu, kurā viens skolnieks saucās “dullais Dauka”. Viņš savā laikā mācījās kādā mazā skolā, gāja tur un mācījās, un pēc tam uzdeva jautājumu, kas ir aiz apvāršņa. Redziet, tā ir Latvijas skolu sistēma. Protams, es saprotu, ka tuvākajā laikā vai tālākā nākotnē ir gaidāmas trīsbērnu ģimenes, perspektīvā ir ļoti labs uzplaukums. Protams, es pilnīgi varu piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem vai Tautas partijas pārstāvjiem, taču ir viena maza niansīte. Ja autobuss savāktu šos skolēnus un aizvestu uz tām koncentrētajām lielākajām skolām, tas radītu izdevīgu budžeta ekonomiju, bet mūsu reālajā dzīvē tas nenotiek. Ir pavisam pretēji. Tam skolēnam ir vai nu jāsoļo tie 15 kilometri līdz šai koncentrācijas vietai, vai arī viņš neiet uz turieni.

Diemžēl šodien ir jāsaka, ka mēs patiešām varam piekrist tam, ko jūs teicāt budžeta grozījumu pieņemšanas laikā, - šodien ir krīzes situācija! Ābiķa kungs norādīja, ka bērnudārzos nav jāmāca rakstīt un lasīt, ka tas nav nepieciešams, jo mēs to darīsim vēlāk. Tāpat mēs varam teikt, ka nav vajadzīgas arī šīs mazās skolas. Un tad patiešām nebūs ne dullā Daukas, kas meklē, kur ir apvārsnis, ne arī Poruka darbu, kur ir aprakstītas šīs mazās skolas. Taču savā laikā šīs mazās skolas bija tās, kas sekmēja tālāko Latvijas valsts attīstību - deva nākamos Latvijas zinātniekus un speciālistus.

Mēs šodien Latvijā gribam radīt analfabētu valsti, un tas tiek darīts, piesedzoties ar skaistiem saukļiem par trīsbērnu ģimeni, par Latvijas gaišu nākotni. Es šinī gadījumā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Šāda iniciatīva ir nepareiza, tādēļ tā būtu jāsaskaņo ar pašvaldībām. Iespējams, ka dažās pašvaldībās nebūs unificēta sistēma, jo, ja pašvaldībām ir līdzekļi, tās var papildus palīdzēt valstij uzturēt šo mazo skolu. Bet tanīs skolu vietās, kur pašvaldības ir, piedodiet, aplaupītas, kur nav uzņēmējdarbības, kuras ir nabadzīgas, ir jārada autobusu tīkli, lai šo skolu skolēnus aizvestu uz skolām. Kamēr šāda sistēma neeksistē, tā nekad nebūs unificēta sistēma, par kādu sapņo atsevišķi ministri. Tā būs kaut kādā veidā jaukta sistēma. Es aicinu neatbalstīt, jo citādi mēs vedam valsti uz analfabētismu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz izglītību, septiņu gadu laikā mēs to graujam. Un skaisti graujam! Es neesmu redzējis neko tādu, ko mēs būtu izveidojuši jaunu un progresīvu, kas tik tiešām veicinātu mūsu izglītības sistēmas attīstību. Visas tās programmas, visi tie jauninājumi, kuri tika ieviesti Izglītības un zinātnes ministrijā, neko jaunu nenes. Tie iznīcināja pat to, kas bija. Paskatieties, kādas ir mācību grāmatas! Mācību grāmatu izdošanu un visus tos palīglīdzekļus Izglītības un zinātnes ministrija ir pakļāvusi “goda” cilvēka vai kāda cita cilvēka interesēm. Viena grāmata maksā trīs latus! Tad kāda var būt šo skolēnu izglītība?

Nākošais - attiecībā uz budžeta līdzekļu ekonomiju. Visu laiku te raud, ka mēs dažādā veidā te izlietojam ļoti daudz naudas un visa cita. Tajā pašā laikā redzam, ka, atskatoties atpakaļ, visdažādākajā veidā tiek samazināts budžets izglītībai. Vienu reizi es jums jau atgādināju kaut vai par tām prēmijām, kuras bija domātas skolēnu, pasniedzēju un studentu apbalvošanai par izciliem sasniegumiem 2000.gadā visā Latvijā. To mums liek priekšā! Tik tiešām nekādas algas pasniedzējiem netiks palielinātas. Un, lai jūs zinātu, varu pasacīt, ka lauku skolotāji saņem 20 - 30 latu mēnesī. Nav ne 100, ne 150, ne vairāk latu. Aizejiet un paskatieties, kas notiek skolās! Kādas subsīdijas tiek iedalītas skolām, kādas no 1. līdz 2. stāvam ir visas sienas! Remonts nav veikts 15 - 20 gadu. Par ko mēs runājam?

Jā, protams, Rīgā veidojas aristokrātiskas skolas, kā, piemēram, 1.ģimnāzija, bet, iestājoties 1.klasē, skolēnam ir jāiemaksā 2000 dolāru. Vienam otram tie varbūt ir, bet paskatieties, kas notiek! Mēs tagad runājam par bezmaksas izglītību, bet katru mēnesi Rīgā vecākiem vajag skolā vismaz 5 - 10 latus maksāt. Tad kādā veidā mēs apgādājam mūsu Izglītības un zinātnes ministriju un skolas ar līdzekļiem? Remonts notiek par vecāku līdzekļiem. Visdažādākās samaksas arī par vecāku līdzekļiem. Kur tad paliek tā budžeta naudiņa, ko mēs iedalām? Uz kā balstoties tad ministrija ir veikusi šos aprēķinus? Kādi tad šie naudas līdzekļi ir vajadzīgi Latvijas skolām?

Kas attiecas uz lauku skolām, ir jāteic, ka tās ir aizmirstas. Lauku skolas apsekoja japāņi, bet ne mūsu Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpēc izmaiņas šajā likumprojektā nav atbalstāmas.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manā atmiņā ir tikai divi godīgi premjerministri. Viens bija Ivars Godmanis, kurš pateica: “Puikas, tālāk būs vēl sliktāk!” Otrs godīgais premjerministrs, lai arī kā tas būtu, bija Andris Šķēle. Viņš pateica godīgi: “Valsts ir jāvada kā uzņēmums.” Nevienā uzņēmumā nav vajadzīga ne kultūra, ne medicīna, ne izglītība. Tikai nauda, nauda un nauda! Jo vairāk ietaupa... Jā, Bībelē bija teikts: “Jo vairāk taupa taupītājs, jo vairāk laupa laupītājs.” Bet kādam ir jātaupa!

Šodien no rīta, nākot šurp uz sēdi, jūs visi redzējāt vairākus simtus studentu. Man patika divi plakāti. Viens plakāts bija Tautas partijas emblēma: divi lieli vīri, pāri viņiem tilts un apakšā trīs krusti. Oi, tur trīs mazi bērni bija domāti, bet tur bija trīs krusti.

Otrs plakāts bija: “Vai atkal Tērbatā un tikai Tērbatā latviešiem būs Gaismas pils?” Viens priekšlikums no studentiem: “Ja jau taisām grozījumus Izglītības likumā, tad sāksim ar ministrijas nosaukumu. Nosauksim to par latviešu izglītības sistēmas likvidēšanas ministriju un tā ietaupīsim naudu.”

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere - Tautas partijas frakcija.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es nāku tieši no skolas, jo vēl augustā es strādāju skolā. Es biju arī eksperts, kas braukā pa lauku skolām un atestē direktorus. Man šī informācija ir pilnīgi reāla, nevis izdomāta vai kaut kur izlasīta. Tā ir redzēta un piedzīvota! Tautas partija neiestājas par to, un, lūdzu, negroziet cilvēkiem galvu, ka Tautas partija iestājas par to, lai slēgtu mazās lauku skoliņas.

Gluži otrādi! Tautas partija iestājas par to, lai ekonomētu līdzekļus. Mēs nevaram piesaistīt skolotājus, jaunus cilvēkus, skolām, tāpēc ka ir ļoti, ļoti mazas algas. Ja mēs šādā veidā izšķērdēsim līdzekļus mazā lauku skolā uz diviem, trim sākumskolas skolēniem, uzturot gan skolotāju, gan direktoru, pie tam vēl arī direktora vietnieku, tad mēs nekad nepanāksim, ka pieliks naudu skolotāju algām. Mēs nevaram prasīt tikai no budžeta papildu naudas krājumus. Mums arī jāskatās, kur ekonomēt, tāpēc nerunāsim muļķības, ka mēs gatavojamies slēgt lauku skolas.

Pastāv tādas vecas, sen aizmirstas tehnoloģijas kā apvienotās klases, kur neviens negrasās neko slēgt, bet gan ekonomēt. Būsim saprātīgi un nerunāsim par tādām lietām, kuras mēs neizpildām, bet vācam sev punktus. Mūsuprāt, tas ir galīgi nevietā!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikko vēlreiz izlasīju šo likumprojektu. Tas tiešām ir neliels. Dīvaini! Pirms manis šeit uzstājās rajona nomenklatūras darbiniece, kura tiešām nezina... tiešām nezina, kā darbojas mazās skolas. Viņa no rajona braukāja un kaut ko skatījās. Ja jūs nestrādājat lauku skolā, tad jūs nezināt, kas tas ir! Mazās skolas tiešām pēc šā likuma stāšanās spēkā tiks slēgtas vai pārveidotas, lai taupītu naudu, kā jūs tikko izteicāties. Lai tiešām taupītu naudu, tās tiks slēgtas. Ja jūs to nesaprotat, ja jūs to nevarat saprast, tad mēs “ražosim” šeit analfabētus.

Tabūna kungs, ja jūs pēc tam kaut kur uzrakstīsiet avīzē savus murgus par kaut kādu Latvijas okupāciju, kas tos tad izlasīs pēc pieciem gadiem? Tā ka padomājiet, Tabūna kungs un arī jūs, Dobeļa kungs! Padomājiet un nebalsojiet par to!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par direktoru atestāciju, kā skolās notiek atestācijas un direktoru atestācijas pie tiem klātajiem galdiem, to mēs labi zinām. Un arī jūs to labi zināt. Nevajag galvu grozīt! Tas nu tā.

Tagad par budžeta naudas ekonomiju. Ko nozīmē uz izglītības rēķina ekonomēt naudu, cienījamā dāma! Padomājiet, ko jūs runājat! Kādu naudu jūs ekonomēsiet? Tad vispār nevajag izglītot tos cilvēkus, jo ar muļķiem manipulēt ir ļoti viegli.

Tagad par to Liepāju. Jūs taču zināt, kādā stāvoklī mūsu ministri atnāca no Liepājas un kādā stāvoklī ir tās Liepājas skolas. Vienas no sliktākajām Latvijā ir Liepājas rajonā, bet tagad mēs runājam, ka mēs skaisti izrīkojamies ar mūsu budžetu un ka mēs izdarām kaut kādus superlabus labojumus, kuri veicinās skolas attīstību. Jūs tikko jau pateicāt, un tik tiešām mēs nezinām, kas notiek lauku skolās, mēs neapzinām arī to, kas notiek Rīgas skolās. Ir jāaiziet un vismaz jāpaskatās tur, kas tālāk ir no centra, un tad jūs redzēsiet brīnumus, kuri tik tiešām ir nožēlojami, jo mēs esam savu vispārējās izglītības sistēmu noveduši tādā līmenī.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, ir tā ar to izglītības iegūšanu. Es tagad esmu sapratis, ka ir cilvēki, kam ir vienalga, vai viņi iegūst izglītību vai neiegūst. Viņi nav spējīgi to apgūt. Redziet, Golubova kungs, es pilnīgi pieļauju, ka jūs esat kaut kur mācījies, bet es esmu konstatējis, ka tās mācības jums galīgi neko nav devušas. Jūs neesat līdz šim brīdim spējis izprast to, ka Latvijā okupācija ir bijusi. Un tāpēc es uzskatu, ja slēgtu to skolu, kur mācījies ir Golubovs, tad Latvija būtu milzīga ieguvēja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pat Golubova kungs tomēr ir mācījies mūsu Latvijas skolā. Un, ja viņš nav apguvis to valodu līdz galam un varbūt vēl kaut ko, tad es teikšu, ka arī mēs, latvieši, neesam apguvuši visas pārējās pasaules kultūras, tā ka, Dieva dēļ, ja kāds kaut ko nezina, tad tas nav skolas sliktums. Slikts ir kas cits.

Zommeres kundze nupat kā pateica, ka viņa braukājusi, ar skolām runājusi un tā tālāk. Citi deputāti arī braukā pa Latviju. Un citi deputāti runā ne tikai ar skolotājiem un skolu direktoriem, bet arī ar tiem lietotājiem, ar tiem cilvēkiem, kuriem tās skolas ir vajadzīgas. Un mēs varam uztaisīt vienu... starp citu, kāpēc Latvijā vairāk vajadzīgs... uztaisīsim vienu skolu, naudas pietiks, varēsim Eiropai parādīt, kādā līmenī pie mums ir skolas. Bet pārējiem latviešiem, kā teica Dobeļa kungs, lai jau viņiem nav izglītības. Golubovam, Balodim un pārējiem “putniem”. Lai jau iztiek.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir ļoti nopietna. Es pat negribu atbildēt Golubova kungam, jo viņš patiešām nesaprot tik elementāras lietas. Dobeļa kungs, mans kolēģis, jau pateica: lai nesaprastu, ka Latvija ir bijusi okupēta, ir jābūt, es neteikšu šo vārdu... neteikšu, kādam ir jābūt šim cilvēkam. Un pie tam šāds cilvēks sēž Saeimā, ir atzīts, kā tautā saka, gan ar humora pieskaņu, par vienu no simts gudrākajām galvām. Bet lai tas paliek viņa un viņa partijas biedru izlemšanai!

Kas attiecas uz mazajām lauku skolām, kolēģi, mēs zinām, ka ir tādi mēģinājumi jau bijuši... Es pērn ziemā speciāli rīkoju preses konferenci, lai žurnālistiem pastāstītu par to, kas notiek Latgalē, Rēzeknes pusē, kur, Izglītības un zinātnes ministrijas mudināti, ļoti pakalpīgi Izglītības nodaļas darbinieki gribēja ķerties un jau ķērās pie mazo skolu likvidēšanas. Šis process būtu aizgājis ļoti tālu, un šodien būtu jau likvidētas vairākas Latgales mazās skolas, ja es personīgi nebūtu sacēlis šo trauksmi un ja nebūtu palīdzējuši pārējie, kuri saprata, ka tā rīkoties nedrīkst. Jo bija ministrijas darbinieki, atbildīgi darbinieki, kuri paziņoja, ka Latgalē vidusskolas ir pielīdzināmas parazītiem. Jūs varat iedomāties, ka atbildīgs ministrijas darbinieks izsaka šādu secinājumu?! Parazīti tās esot tāpēc, ka tur ir pārāk daudz šo skolu un šajās skolās mācās ne visai daudz skolēnu. Šis grozījums var būt bīstams tad, ja Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā būs cilvēki, kuri nesapratīs šo mazo skolu nozīmi Latvijā. Es nesaku, ka tā tas ir šobrīd, bet var gadīties situācija, ka ministrijā būs tādi cilvēki, par kuriem es jau nupat runāju, kuri atļaujas pateikt, ka vidusskola Latgalē ir parazīts. Un var gadīties, ka skolēnu minimālo skaitu klasē nosaka tādu, ka skola būs jālikvidē. Nekas cits neatliks. Un tad būs ļoti bēdīgi. Tātad faktiski tas atkarīgs no ministrijas. Es šobrīd neatļaujos sacīt, ka šādas tiesības ministrijai vajadzētu dot.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Es vēlētos vēlreiz uzsvērt šā grozījuma saistību ar pašreizējo pašvaldību reformu. Tā vai citādi Eiropas un pasaules prakse liecina, ka dažās jomās (to skaitā ir arī izglītība) ir jācenšas jautājumus risināt tieši tajā vietā, kur ir vajadzība pēc risinājuma. Šajā gadījumā, mūsuprāt, nav pieļaujama varas centralizācija. Proti, Izglītības un zinātnes ministrijai ļaut noteikt, vai šajā gadā šajā skolā, šajā klasē mācīsies viens, divi, trīs, septiņi vai septiņpadsmit bērni, - manuprāt, tas ir nepieļaujami. Jo pašvaldību vadītāji ir tieši tie, kas uz vietas visprecīzāk redzēs situāciju, kāda ir ar tiem bērniem, kuriem ir vajadzība šajā brīdī, šajā gadā apgūt noteiktu mācību kursu. Jebkurā klasē. Šī situācija ir ļoti jutīga, un es pat gribētu lietot svešvārdu - “fleksibla”, proti, tā var mainīties no dienas dienā. Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem būs grūti no liela attāluma, no augšas noteikt, kurā brīdī un kurā konkrētajā vietā šī situācija var mainīties. Tādēļ mūsu uzskats ir šāds: aicinām neatbalstīt no augšas noteikto - Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto - minimālo skolēnu skaitu skolā un klasē. Mēs aicinām dot pašvaldībām pēc iespējas lielākas pilnvaras risināt izglītības jautājumus, to skaitā arī kultūrvides jautājumus, un visbeidzot jautājumus par bērna, konkrētā Latvijas dzīvā spēka, iespējām izglītoties uz vietas, tur, kur tas ir nepieciešams.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, vēlreiz padomāsim, varbūt mēs tomēr varam neatbalstīt šo grozījumu Izglītības likumā!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija). (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu beidzot saprati!”)

Cienījamie kolēģi! Es skatos pašreiz uz tām vietām, kur ir jābūt Ministru kabinetam. Arī jūs varat paskatīties. Pat izglītības un zinātnes ministres šeit nav. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Tiekas ar studentiem.”) Kur tad viņa ir? Mēs apspriedām tieši ar viņu saistītos jautājumus. Varbūt viņa tiekas ar studentiem, varbūt ir vēl kaut kur citur, bet, ja viņa varētu pašreiz nākt šajā tribīnē un pateikt, ka neviena lauku skola netiks slēgta (No zāles deputāts J.Dobelis: “Viena būs...”), tad varbūt mēs varētu padomāt, kā balsot. Es esmu ļoti priecīgs, ka jūs, Tabūna kungs, sapratāt, ka nevar balsot par šo jautājumu. Paldies jums, Tabūna kungs! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kurā skolā tu mācījies?”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam paskatīties uz ļoti interesantu sakritību, nosauksim to par cikliskumu. Kaut kad 50. un 60. gados Latvijā sākās mazo skolu likvidācija. Pēc tam Brežņeva laikā mēs sasniedzām tā saucamo monstrālo skolu sistēmu: būvēja un ar lielu pompu atvēra milzīgas skolas, kurās, lūk, tad nu pulcināja visus tos skolēnus no rajoniem. Patiešām, pareizi jau norādīja viens kolēģis, ka Atmodas laikā pacēlās nākamais vilnis - bija runa par mazo skolu atjaunošanu. Un nu, sasnieguši jaunu vadoni, mēs sasniedzam atkal jaunu koncepciju - monstrālo skolu atvēršanu. Varbūt Latvijā mēs beidzot atkal nonāksim pie kāda normāla secinājuma, nenodarbosimies ar šādām viļņveida kustībām. Bet, protams, nu mums būs vismaz darbs, jo palaikam būs skolas jāver ciet un jāver atkal vaļā, tas būs darbs.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, es domāju, ka šādas debates varētu būt mūžīgas. Neapšaubāmi, ir skaidrs, ka līdzekļi ir valstī… Prioritārais virziens, neapšaubāmi, ir izglītība, un, ja ir runa par perifērijas skolām, tad jāteic, ka, neapšaubāmi, arī tām vajadzētu tur būt iekļautām pilnā mērā.

Taču es varētu tomēr mēģināt izvirzīt argumentus, atbalstot to, kas tika izvirzīts.

Pirmais. Latvijā ir apmēram 538 000 skolēnu uz 1330 skolām. Ja mēs paskatāmies, kāds ir vidējais skolēnu skaits uz vienu slodzi, tad redzam, ka diemžēl tas pāri par 6,7 skolēniem uz slodzi. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā jebkurā citā valstī, kas atrodas uz rietumiem no mums. Bet vai tas ir pietiekams arguments? Skaidrs, ka tas blīvums, skolēnu skaits klasē mazāks ir laukos. To nav ko slēpt. Ja mēs vadāmies pēc tā kritērija, lai varētu vispār, tā teikt, palaist Izglītības likumu… to vajadzēs valdībai darīt pēc 1. janvāra… jo uzreiz nevarēs to izpildīt, tas nav iespējams finansiāli… tad diemžēl 12,5 bērni uz slodzi būs minimālais skaits, ko vajadzēs ņemt par kritēriju. Vai laukos varēs to piemērot? Domāju, ka ne.

Ja ne, tad jājautā - ko darīt? Problēma, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija grib to darīt, ir sekojoša. Skolas atvērt vai slēgt var tikai pašvaldības. To nevar izdarīt ministrija. Taču problēma ir tajā apstāklī, ka skolotājiem algas maksā tieši no valsts, caur viņu, programmas veidā… Un, ja ir tāda situācija, ka atsevišķos pagastos, piemēram, sanāk klasē četri vai pieci, vai seši skolēni (jaunākajās klasēs, teiksim, ir pa 10, ne vairāk), viņiem skolotājs ir vajadzīgs visos priekšmetos. Kā iziet no šīs situācijas? Vai nu ir jāņem, teiksim, pieci skolotāji, kuri katrs māca savu priekšmetu, vai ir jāņem tāds skolotājs, kurš ir spējīgs, kā tas ir vienā otrā valstī, mācīt piecus vai sešus priekšmetus. Fiziski izturēt to nevar. Samaksāt to arī nevar.

Es domāju, ka mums tomēr būs nepatīkamā veidā jānonāk pie šīs situācijas trīs iemeslu dēļ. Skolu sistēma Latvijā ir stabilizējusies… jā, es piekrītu Lujāna kungam, ka tur bija arī visādas izmaiņas, bet tā ir vēl no tiem laikiem, kad Poruks sarakstīja “Kauju pie Knipskas” un kad tik tiešām bija Dullais Dauka. Tad, kad brauca ar zirgu uz skolu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tagad iet ar kājām!”) Tagad… es saprotu, ka tagad ir realizēts genocīds Latvijā, taču es diemžēl nevaru ar mašīnu pabraukt nekur… Starp citu, arī laukos mašīnas ir pietiekamā skaitā...

Lai nopietni risinātu šo jautājumu, es saskatu trīs variantus.

Pirmais. Īpaši izskatīt jautājumu par četrgadīgajām skolām. Četrgadīgo skolu koncentrēšana ir problemātiska, jo bērni ir par maziem.

Otrais. Neapšaubāmi, jāņem vērā tā prakse, kas ir vairākos pagastos, - virzīt līdzekļus transporta iegādei.

Trešais. Pasaules Bankas kredīts, ko parakstīja Finansu ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ir runa par skolu siltināšanu un uzlabošanu.

Un ceturtais. Novirzīt tā saucamo skaitļošanas tehnikas lielo kredītu, ko paredz noslēgt, arī uz šīm lauku skolām, kuru skaits nepaliks tāds, kāds tas ir tagad.

Ja kāds iedomājas, ka var šajā valstī finansiāli “pavilkt” 6,7 bērnus uz vienu slodzi un saglabāt visas 1330 skolas, viņš var nākt šeit tribīnē, mēģināt to pierādīt un gūt atbalstu tautā. Bet, patiesību sakot, tas tā nevar notikt, jo mums diemžēl nav nedz tādu finansu, nedz arī mums būtu tas tā jādara. Protams, ir ļoti patīkami, ka mums ir skola turpat blakām. Ka bērns var kājām aiziet uz skolu un atnākt atpakaļ. Taču atcerēsimies arī to, kas tajā skolā ir! Ja skolā ir tikai krīts un viens skolotājs, tad tā ir skola tikai pēc nosaukuma, tā nekādu reālu izglītību nedod.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par likumprojektu un okupācijas tiesiskajiem aspektiem beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami nopietns, tāpēc mani absolūti neizbrīnīja tās kaislības, kas valdīja zālē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākajai daļai šajā zālē sēdošo ir okupācijas laika pieredze un viņi ļoti labi atceras, kādas traģiskas sekas latviešu tautai - jā, es tiešām saku, ka tās bija traģiskas latviešu tautai! - bija pēc mazo lauku skolu slēgšanas, it īpaši Latgalē, kur tika slēgtas mazās latviešu plūsmas skolas un kur notika pārkrievošanas politika.

Taču pirmām kārtām gribu atgādināt, ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Mēs esam paši ievēlējuši ar absolūtu balsu vairākumu savu valdību, un mums šobrīd ir izglītības un zinātnes ministre, kurai uzticos es un, es domāju, arī vairākums klātesošo pilnībā uzticas. Turklāt viņa ir bijusi izglītības vadītāja lauku rajonā un perfekti pārzina mazo skolu problēmas, to skaitā mazo lauku skolu eksistēšanas problēmas. Turklāt mēs esam parlamentāra valsts, un jebkurā brīdī mums ir iespējas sekot līdzi ministrijas rīcībai, jebkurā brīdī mums ir iespējams mainīt likumu un, ja mēs neuzticamies ministrijai, noteikt klašu minimālo piepildījumu, ar visiem koeficientiem. Saeimā tas viss ir iespējams. Es apsolu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ārkārtīgi rūpīgi sekos līdzi ministrijas darbam un raudzīsies, kā šī problēma tiks risināta.

Nākamais. Zvejsalnieka kungs šeit minēja to faktu, ka ar gadiem atmiņa neuzlabojas. Es kā bijušais Augstākās padomes deputāts, Tautas frontes frakcijas pārstāvis, gribu atgādināt, ka 1991.gada likumā bija norma, kas noteica skolēnu minimālo skaitu, ar kādu var atvērt klasi un ar kādu var atvērt skolu. Šāda norma bija, un šī norma, starp citu, tikai sekmēja mazo latviešu plūsmas skolu un klašu atjaunošanu Latgalē.

Nākamais, ko es gribu šajā sakarā pasvītrot. Šoreiz nevar runāt tikai un vienīgi par līdzekļu taupīšanu. Tā ir absolūti nepareiza pieeja. Šoreiz ir jārunā par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Es gribu vēlreiz pasvītrot, ka gan vairums izglītības speciālistu, gan izglītības un zinātnes ministre, gan Tautas partijas frakcija, gan arī vairums klātesošo nepārprotami uzskata, ka attiecībā uz vairumu skolu, kā pareizi teica bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis, ir jābūt pilnīgi citādai pieejai nekā attiecībā uz vidusskolām. Jo mazāks bērns, jo skolai ir jābūt tuvāk dzīvesvietai. Jo lielāks bērns, jo arvien būtiskāks kļūst materiālo līdzekļu koncentrācijas jautājums, lai mēs varētu nodrošināt izglītības kvalitāti. It īpaši tas skar vidusskolas.

Cienījamie kolēģi, kas šeit runāja par kaut kādu diskrimināciju, ieviešot kaut kādu šādu punktu likumā! Tieši otrādi, - ir iecere, lai šī diskriminācija nepastāvētu. Lai nepastāvētu tā diskriminācija, kas šobrīd Latvijā ir attiecībā pret lauku vidusskolniekiem, pret lauku vidusskolu absolventiem, kuri nespēj iestāties augstskolā. Nespēj iestāties augstskolā bieži vien tāpēc, ka viņi ir mācījušies skolā, vidusskolā, kurā vidēji klasē ir mazāk nekā desmit bērnu. Šādas skolas tajā apvidū ir vairākas, un tāpēc, ka tās ir tik mazas, nav iespējams tajās koncentrēt materiāli tehniskos līdzekļus - datorus un citas būtiskas lietas, lai šie skolēni iegūtu konkurētspējīgu vidējo izglītību, tādu, kas līdzvērtīga lielo pilsētu skolēnu iegūtajai izglītībai, un spētu iestāties augstskolā.

Sēdes vadītājs. Godātais Ābiķa kungs! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai nu mēs balsosim tagad, vai turpināsiet argumentēt pēc pārtraukuma.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā visus tos apstākļus, to, ka mēs uzticamies savai ministrijai (No zāles deputāts M.Lujāns: “Uzticies, uzticies!”), mēs uzmanīgi sekosim līdzi, lai šī problēma tiktu atrisināta. Es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Jau nobalsots... Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu izteikt apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Ābiķis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es ierosinu noteikt 20.septembri un otro lasījumu veikt 23.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, - daži paziņojumi.

Šodien sveicam mūsu kolēģi Dzintaru Kudumu 37 gadu jubilejā un Linardu Muciņu - 48 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Jānis Gaigals, Pēteris Apinis, Aija Poča, Antons Seiksts, Juris Dalbiņš, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s ).

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, varu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai ir iebildumi? Iekļaujam to kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Referenta nav. Izskatīsim nākamo.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Nav referenta.

Nākamais likumprojekts “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētaja kungs! Godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvju nav. Dzīvnieku aizsardzības likums ir sagatavots. Tas sastāv no 52 pantiem. Tos iesniedzis Ministru kabinets, un tie visi risina līdz šim Latvijā neatrisinātu problēmu. Latvijā līdz šim mēs esam daudzkārt saskārušies ar situāciju, ka dzīvnieki tiek turēti ne tikai nepiemērotos apstākļos, bet arī spīdzināti un visādā citādā veidā izmantoti. Esam saskārušies ar situāciju, ka nav likumdošanas. Ministru kabinets to ir novērtējis un iesniedzis likumprojektu, kurš jums ir pieejams, šā dokumenta numurs ir 952.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē bija pieaicinājusi arī Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvjus, un viņi visi vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vairāk man nav ko piebilst pie šā dokumenta. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku aizsardzības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 30.septembri.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1001 -likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” . Otrais lasījums. Kā tas tika iepriekš norādīts, te ir ļoti daudzas izmaiņas, kas pamatā saistītas ar EDSO prasībām, respektīvi, tas ir sakārtots atbilstoši Eiropas prasībām. Tas ir par augu šķirņu aizsardzību. Pamatā visi priekšlikumi tika saņemti no ministra Kalvīša kunga, kuri komisijā tika pārskatīti un pielaboti, tāpēc šobrīd pamatā ir minēti tikai komisijas priekšlikumi. Es vairs neatkārtošos, sacīdams, ka visi ir komisijas priekšlikumi.

Varam sākt izskatīšanu ar 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 2.priekšlikums. Ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Nav.

A. Tiesnesis. 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 9.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikumā ir redakcionāls precizējums. Kopumā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. Arī 13.priekšlikumā ir redakcionāls precizējums, bet kopumā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 14.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis. 16.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 17.priekšlikumā ir redakcionāls labojums. Kopumā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 19.priekšlikums par termiņu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Tiesnesis. Komisijas vārdā piedāvāju 22.septembri.

Sēdes vadītājs. 22.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par prieklikumu iesnieganas termiņu likumprojekta “Rīgas brīvostas likums” otrajam lasī“Par.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Rīgas brīvostas likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 26.novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Bičevska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par Ministru kabineta ieteikto kandidātu apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 39, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Žēl!”)

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.829. Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos un Aizsardzības ministrijas izstrādātos grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā, kas būtībā sakārto aktīvā un rezerves dienesta lietas, nolēma šos grozījumus atbalstīt pirmajam lasījumam. Atbalstu pirmajam lasījumam sniegusi arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā atzinumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Kudums. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.831. Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto un Iekšlietu ministrijas izstrādāto grozījumu likumā “Par policiju”, atzina, ka pirmajā lasījumā šie likuma grozījumi ir pieņemami. Šādu pašu atbalstu ir sniegusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Būtībā šis grozījums skar 2000.gada budžetu. Lūgums atbalstīt likuma grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Kudums. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies.

Kārtējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šodien beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš Administratīvā procesa likumprojektam, tāpēc apakškomisija tiek aicināta pulksten 13.00 Juridiskās komisijas telpās uz sēdi, kurā tiks uzklausīti Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvju iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālās un darba lietu komisijas deputāti! Uzreiz pēc sēžu beigām notiks Sociālās un darba lietu komisijas sēde tās telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Jānis Gaigals, Normunds Rudevičs, Aija Poča, Antons Seiksts, Māris Vītols, Dzintars Kudums, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. 16.septembra kārtējā Saeimas sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi