Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde

1999.gada 14.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ziemas sesijas pirmo sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz šīs sēdes darba kārtībā kā 22.punktu iekļaut lēmuma projektu par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā. Deputātiem ir izdalīts arī lēmuma projekts. Šeit tehniskas kļūdas dēļ ir parādījies 21.janvāris. Vai nav iebildumu, ja mēs izskatīsim šodien šo jautājumu? Paldies.

Tālāk. Ir saņemts desmit deputātu parakstīts priekšlikums - Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāti lūdz Saeimu šī gada 14.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un dzīvām cūkām”. Klāt pievienots likumprojekts. Saskaņā ar Kārtības rulli likumprojektam, pirms to var iesniegt Saeimā un pirms Prezidijs sniedz atzinumu, jābūt pieejamam deputātiem septiņas dienas. Tā kā Saeimas Prezidijs nav lēmis par šī termiņa saīsināšanu, mēs šo jautājumu šodien izskatīt nevaram.

Vairāk priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Kalniņa, Rasnača, Bekasova un Rastopirkina iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums 1995.gada 9.jūnijā Rīgā parakstītajā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai piekrītat, kolēģi? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Es runāšu par grozījumiem Budžetu un finansu vadības likumā, kuri, manuprāt, būtiski maina līdzšinējos valsts budžeta līdzekļu vadības politikas principus. Šis priekšlikums attiecas uz aptuveni 45 - 50 miljonus latu lielo finansu līdzekļu atlikumu valsts kasē, ar kuriem turpmāk finansu ministrs varēs brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem. Latvijas situācijā tā ir liela nauda. Tādēļ šobrīd likumā ir iestrādāti ierobežojumi, kuri amatpersonām aizliedz ar valsts naudu iesaistīties riskantos finansu darījumos spekulatīvā nolūkā. Tagad valdība ierosina no likuma izsvītrot šos ierobežojumus. Turklāt Valsts kase finansu ministra pilnvarojumā varēs slēgt darījumus ar tādiem nosacījumiem un uz tādiem termiņiem, kādi ministram tajā brīdī šķitīs izdevīgi. Ko tas nozīmē? Vienīgi to, ka ar šo balsojumu Saeima atbalstītu atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās finansu vadības politikas. Nedz Andra Šķēles laikā, nedz Roberta Zīles laikā ministri necentās iesaistīt nodokļu maksātāju naudu riskantos darījumos nolūkā gūt lielāku peļņu. Līdzšinējās valdības brīvos valsts budžeta līdzekļus depozītu formā izvietoja galvenokārt Latvijas Bankā, un Latvijas Banka valsts budžetam maksāja refinansēšanas likmi. Tādējādi, pirmkārt, nodokļu maksātāju nauda netika pakļauta finansu riskam; otrkārt, budžets ieguva procentu maksājumus, un, treškārt, Latvijas Banka valdības politikas spiediena dēļ bija spiesta pazemināt refinansēšanas likmi, un tas savukārt ietekmēja uzņēmējiem labvēlīgā virzienā banku kredīta politiku. Uzskatu, ka arī turpmāk finansu vadības politikas mērķim visupirms ir jābūt valsts budžeta līdzekļu un nodokļu maksātāju naudas pārvaldīšanas un izvietošanas drošībai, nevis lielu naudas atlikumu veidošanai un naudas pelnīšanai procentu veidā, palielinot risku. Privātajā biznesā, no kura Godmaņa kungs kā bijušais bankas darbinieks ir atgriezies politikā, vēlēšanās pelnīt naudu ir apsveicama lieta. Taču vēlme miljoniem latu, nodokļu maksātāju naudu, pakļaut riskam, ieguldot šo budžeta naudu ārvalstu vērtspapīros vai pašmāju komercbankās, nav attaisnojama vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda rīcība būtu saistīta ar papildu finansiālā riska uzņemšanos un nelielie ieguvumi neatsvērtu iespējamos zaudējumus, kuri, iegādājoties ārvalstu vērtspapīrus, rastos, piemēram, valūtas kursa svārstību dēļ. Turklāt, ieguldot latus ārvalstīs, tie strādātu citu valstu, nevis Latvijas ekonomikas labā.

Otrkārt, ieguldījumu diversificēšana un sadrumstalošana sīkākās investīcijās, strādājot ar vairākiem klientiem, Latvijas Bankas vietā ierobežotu Valsts kases rīcību, asignējot līdzekļus budžeta iestādēm. Īpaši tad, kad būtu runa par lielākām summām, kas savukārt atsevišķos gadījumos procentu pelnīšanas nolūkā aizkavētu maksājumus, kā tas, piemēram, visbiežāk mūsu valstī notiek ar pārskaitījumiem pašvaldībām.

Visbeidzot trešais un pats galvenais - šī darbība mestu ēnu arī uz ministra reputāciju, jo tad mums turpmāk ar aizdomām būtu jāskatās uz katru ministra kontaktēšanos ar komercbanku pārstāvjiem, kuri pirms vēlēšanām tika apmaksājuši politisko partiju rēķinus. Tad mums būtu jājautā par to, pēc kādiem principiem ir izvēlēta konkrētā banka, kurā turēt valsts naudu, un jāuztraucas, vai tikai banku pārstāvji, apmeklējot ministru, nevēlas savas īstermiņa likviditātes problēmas risināt uz nodokļu maksātāju rēķina.

Finansu ministra vēlmi bez Saeimas vienpersoniski izlemt šos jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta naudu, var salīdzināt ar uzņēmuma kasieri, kurš arī droši vien vēlētos ar uzņēmuma naudu rīkoties bez valdes vai padomes piekrišanas. Aptuveni tāpat kā tas “Unibankas” kasieris, kurš paslepus nesa ārā naudu no bankas un kopā ar draugiem spekulēja valūtas maiņas tirgū. Ja es nemaldos, tad to kasieri sauca Stūrāns. Katrā ziņā es negribētu, lai šo dokumentu vēlāk kāds nosauktu par Stūrāna vārdā nosaukto likumu.

Es aicinu kolēģus, novēršot iespējamās blēdības nākotnē, palīdzēt jaunajam finansu ministram un saglabāt likumā esošos ierobežojumus, kuri aizliedz spekulēt ar nodokļu maksātāju naudu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Geiges, Rudeviča, Seiksta, Lībanes un Panteļējeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā vienai no komisijām, par atbildīgo, protams, atzīstot Juridisko komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Vai vēl kāds vēlas par šo jautājumu izteikties? Ja ne - paldies!

Tālāk izskatīsim dokumentu nr.203 - pieprasījumu Ministru prezidentam V.Krištopana kungam un satiksmes ministram A.Gorbunova kungam. Desmit deputāti ir parakstījuši šo pieprasījumu un lūdz izskatīt to 14.janvāra Saeimas sēdē, kā arī aicina atzīt šo pieprasījumu par steidzamu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 127.panta pirmo daļu vajadzētu izdarīt balsošanu par pieprasījuma steidzamību. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas Prezidij! Deputāti! Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu saistībā ar telekomunikāciju tarifu paaugstināšanu. Šinī gadījumā ir runa par monopolu, un valsts loma tarifu regulēšanā un patērētāju interešu aizstāvībā ir noteicošā, kas aizstāj visu konkurenci ar vienu Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomi. Mēs gribam panākt vienu - to, lai tiktu izvērtēts, vai šī tarifu paaugstināšana ir pamatota, kādā veidā valdība plāno panākt vienošanos par monopolstāvokļa izbeigšanu, vai ir veikti kādi pasākumi izmaksu samazināšanai, tarifu samazināšanai, kā tiek kontrolēta līgumu izpilde un kādas darbības valdība veiks tālāk. Lūdzu atbalstīt šā pieprasījuma izskatīšanas steidzamību, jo tas ļautu šo jautājumu izskatīt jau šodien un atbildi saņemt nākošajā sēdē. Un tas noteikti Tautas partijai būs izšķirošs moments pirms tā, vai šinī jautājumā tiks veikti nopietnāki parlamenta ietekmēšanas līdzekļi par atsevišķas komisijas izveidošanu. Es domāju, ka šo jautājumu ir iespējams atrisināt civilizēti, valdībai sniedzot savu atzinumu un savu viedokli par tarifu paaugstināšanas lietderību, un tad varbūt šīs komisijas izveidošana, jo līdzšinējās komisijas līdz šim nav attaisnojušas savus uzdevumus, būs lieka. Tāpēc lūdzu atbalstīt steidzamību, lai vienkārši ieviestu skaidrību šinī jautājumā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri ir ļoti satraukti un neredz pamatotību šo tarifu paaugstināšanai.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”. Vai “pret” kāds vēlas izteikties? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 3. Pieprasījums tiek atzīts par steidzamu. Lūdzu, uzsāksim debates par šo pieprasījumu. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs?

Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G. Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Vēlreiz atgādināšu: ar telekomunikāciju tarifu regulatoru lēmumu, sākot ar 1.aprīli, tiek mainīti tarifi vietējām sarunām. Tarifi tiek paaugstināti par vienu trešdaļu. Par 33%. Tiek ieviests jauns maksājums - savienojuma maksājums. Par katru savienojumu jāmaksā viens santīms. Jautājums: vai, pastāvot esošajai “Lattelekom” peļņai, šie paaugstinājumi ir lietderīgi un cik naudas šie maksājumu paaugstinājumi izņems no patērētāju kabatām? Vai Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi šo summu samaksāt?

Būtiskākais, manuprāt, šobrīd ir tas, ka tuvākajā laikā ir jāievieš skaidrība jautājumā par valsts spēju regulēt šos monopolus. Jo tuvākajā laikā darba kārtībā ir jautājums par “Latvenergo” un citu lielu uzņēmumu infrastruktūru - vai nu šo uzņēmumu privatizāciju, vai restrukturizāciju. Jautājums par attieksmi pret monopoliem, par to, kādā veidā ir iespējams regulēt viņu darbību, šobrīd vairs neskar tikai “Lattelekom”. Tāpēc izšķirīgs ir jautājums, kurā līdz šim nav skaidrības, - jautājums par to, kādā veidā tiks panākta monopolstāvokļa pārtraukšana, sākot ar 2003.gadu. Tāpēc mēs prasām, kā jau es teicu, vienu lietu - valdībai vajag izskatīt šo jautājumu, sniegt atzinumu par to, vai šī tarifu paaugstināšana ir pamatota. Jo esošajā likumā ir noteikts: ja regulators neapstiprina “Lattelekom” iesniegtos tarifus, “Lattelekom” ir tiesības vērsties pie valdības, lai izskatītu šo jautājumu, lūgt valdības viedokli un valdība var atcelt šo telekomunikāciju tarifu regulatoru lēmumu. Šinī gadījumā valdībai ir liela loma patērētāju interešu aizsardzībā. Es domāju, ka šobrīd valdībai būtu jāizskata šis jautājums un jāsniedz atzinums, vai ir pamatota tarifu paaugstināšana un ko tas dos iedzīvotājiem, un jāatbild arī uz citiem šeit uzdotajiem jautājumiem.

Ir vēl viena lieta, kuru gribu minēt un kura neizriet no šā regulatoru lēmuma, bet kura notiek dzīvē. Veselā virknē rajonu (teiksim, pagājušogad - 14, šogad - 8) tiek ieviesti maksājumi par vietējām sarunām. Rīgā, kur telefonsakaru kvalitāte ir uzlabota un kur ir ciparu sistēmas, šī paaugstināšana varbūt ir vairāk pamatota un cilvēki izjūt un izsaka mazāku neapmierinātību ar šiem lēmumiem. Vietās, kur sarunu kvalitāte nav uzlabota un ir palikusi iepriekšējā līmenī vai pat ir kļuvusi vēl sliktāka, likt veikt šādus maksājumus (2,5 santīmus par 1 minūti vietējo sarunu un 1 santīmu par savienojumu) ir pilnīgi nepamatoti, un tas izraisa cilvēkos sašutumu. Tāpēc arī šis jautājums būtu skatāms kontekstā, jo tarifu paaugstināšanai ir jābūt pamatotai ar kvalitātes uzlabošanos.

Ir vēl viena lieta, kas ir skatāma. Šobrīd, rajonos kontaktējoties ar vietējām telekomunikāciju organizācijām, ir sajūta, ka šīs organizācijas vēl strādā Padomju Savienībā, ka tirgus šeit nav ienācis un ka patērētājs, kontaktējoties ar šīm vietējām telekomunikāciju organizācijām, jūtas tādā pašā lomā, kādā tas bija pirms 10 gadiem. To es esmu izbaudījis, rajonos tiekoties ar veselu virkni vēlētaju, kuri izsaka sašutumu par to, kāda ir attieksme, kāds ir pakalpojumu piedāvājums, kāds ir serviss, ko viņi saņem no šīs organizācijas. Paralēli telekomunikāciju sistēmai tiek minētas arī mobilo sakaru sistēmas, tur ir divi konkurējoši operatori. Tur mēs patiesi redzam, ko nozīmē konkurence. Jo šie operatori, savstarpēji konkurējot, nepārtraukti samazina sakaru izmaksas un piedāvā arvien labākus, arvien kvalitatīvākus pakalpojumus. Tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs un ir sabiedrības darba kārtībā, lūdzu valdību ieviest skaidrību šajā jautājumā un izteikt savu viedokli par šo tarifu pamatotību.

Sēdes vadītājs. Runās Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam saskārušies ar principu “paši pūta, paši dega”. Šinī gadījumā tas ir “Lattelekom”. “Lattelekom”, man liekas, ir Latvijas lielākais noslēpums. No viņa nav iespējams saņemt pat tādu informāciju, kuras nepieciešamība ir konkrēti motivēta: par ko un kāpēc notiek šie maksājumi? Mēs esam nokļuvuši tādā situācijā, ka no visām trijām Baltijas valstīm Latvija ir tā, kurā “telekomu” sistēma ir visdārgākā. Bērziņa kungs pareizi norādīja uz pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitāte ir zema. Tāpat, es domāju, nevar piekrist, ka Rīgā telefonu pakalpojumi ir mazsvarīgi. Daudziem pensionāriem tas ir vienīgais sakaru līdzeklis, ar ko viņi šodien ir spējīgi kaut vai izsaukt ātro palīdzību. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, jo reiz būtu tam visam jāpieliek punkts un jāsaprot, kas notiks tālāk un ko mums tālāk darīt ar “Lattelekom”. Protams, ir patīkami, ka mēs esam izveidojuši dabisko monopolu. Dabisko monopolu, kas nekaunīgā kārtā pieprasa vēl milzīgas naudas summas. Ja mēs runājam par Rietumu sistēmu, tad mums būtu jāprasa, lai viņi izpilda līgumā paredzētās normas. Un, ja viņi tās neizpilda, tad pilnīgi loģiski būtu risināt jautājumu par šā līguma pārtraukšanu, jo tas ir Latvijas tautai katastrofāli neizdevīgs. Tādēļ es šajā brīdī aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tas ir nepieciešams. Un es uzskatu, ka “Latvijas ceļam” un Gorbunova kungam būtu jāpārdomā jautājums, vai šie jaunie tarifi nav jānosūta, tos neparakstot, atpakaļ uz Telekomunkāciju tarifu regulēšanas padomi. Tādas tiesības ir. Viņš var neizsludināt šos tarifus. Lai Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome vēlreiz nopietni to visu sabalansē un pārdomā Latvijas sabiedrības ekonomisko situāciju, reālos ieņēmumus! Jo citādi mēs tuvākajā laikā varam panākt to, ka daudzi Latvijas reģioni varbūt paši būs spiesti atslēgties no telefonu tīkla, jo cilvēkiem nebūs finansējuma, nebūs naudas. Šajā gadījumā tā ir vistīrākā laupīšana, ko veic “Lattelekom”.

Sēdes vadītājs. Runās Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek “Lattelekom”, satrauc sabiedrību kopš pašas tā izveidošanas sākuma. Tas atrodas monopolstāvoklī, kā jūs saprotat. Neaizmirsīsim to, ka jau 5.Saeimā bija izveidota Izmeklēšanas komisija šajā lietā. Šajā komisijā strādāju arī es. Mēs nedrīkstētu to aizmirst, tāpēc es iesaku deputātiem tuvākajās dienās ielūkoties šajos materiālos, ko izskatīja šī komisija, un arī dokumentos, kādi bija komisijas lēmumi. Komisija ļoti nopietni iedziļinājās šajā lietā, un slēdziens, es teikšu īsi, bija sekojošs: valdībai ir jāpārskata šis līgums, turklāt par labu valsts un sabiedrības interesēm.

Šajā Izmeklēšanas komisijā tika konstatētas daudzas sabiedrību un arī mūsu uzņēmumus skarošas intereses. Es šodien samērā droši varu teikt tā: ja, slēdzot līgumu, būtu ievērotas Latvijas intereses, tad šodien droši vien arī VEF atrastos pavisam citā līmenī un ražotu daudz labāku produkciju, kas būtu spējīga konkurēt arī pasaules tirgū.

Lūk, no šā viedokļa vērtējot, es domāju, ka valdībai patiešām ir jāpārskata šī situācija, kad tiek skartas patērētāju, faktiski visas sabiedrības, intereses, jo šāda tarifu paaugstināšana ļoti minimāli, labākajā gadījumā, uzlabojot telefonu sakarus, nav pieļaujama. Es uzskatu, ka Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome strādā diemžēl nevis patērētāju interesēs, bet šā monopola - “Lattelekom” interesēs. Kāpēc - tā jau ir pavisam cita saruna. Tādēļ es domāju, ka šī problēma ir ļoti nopietna un ka tā jāizskata valdībā visai steidzami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība ir iesniegusi diezgan līdzīgu deputātu pieprasījumu, un tāpēc mēs atbalstīsim Tautas partijas pieprasījumu, mēs to atbalstījām arī kā steidzamu.

Sociāldemokrāti jau ir uzsākuši parakstu vākšanu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi 7.Saeimā. Mēs uzskatām, ka tieši šāda - parlamenta pilnvarota komisija varētu atrisināt daudzus jautājumus, kas skar patērētāju intereses, jo mūsu domas nodarbina ne tikai šie tarifi, bet arī līgumu starp Latvijas Republiku un “TILTS Communication” izpilde.

Tātad, ja mēs vispār ķeramies klāt pie šīs lietas, tad ir tūdaļ jāķeras vērsim pie ragiem, nevis tikai šīm sekām, jo pretējā gadījumā mēs kā Donkihots cīnīsimies ar vējdzirnavām. Tas jau ir nākamais solis, kas mūsu godātajam parlamentam būtu jāsper, lai aizstāvētu patērētāju intereses.

Vēl es gribu atgādināt to, ka sociāldemokrāti, un tieši Jura Bojāra personā, pirmie uzsāka šo cīņu pret “Lattelekom” monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Es domāju, tas ir pilnīgi pamatoti, ka parlaments pašreiz izskata šo jautājumu, un mēs, neapšaubāmi, gaidīsim arī Gorbunova kunga atbildes uz šiem jautājumiem. Mēs arī paļaujamies uz to, ka tās būs godprātīgas.

Viens no pamatjautājumiem, ko ir radījusi starp Latvijas Republiku un “TILTS Communication” noslēgto līgumu neizpilde, tas, ko neveica “Lattelekom”, ir fakts, ka praktiski telekomunikācijas sakaru kvalitāte neatbilst tām prasībām, kādas būtu nepieciešamas un kādas izriet no līguma.

Tā rezultātā daudz kas netiek darīts, it īpaši lauku telefonu sakaru tīklu jomā.

Kas attiecas uz iepriekšējo parlamentu izveidoto Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomi, jāteic, ka šajā Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomē jau vēsturiski ir izveidojusies tāda situācija, ka parasti vismaz vienas balss pārsvars ir tiem cilvēkiem, kuri pamatā atbalsta “Lattelekom” piedāvātos tarifu paaugstinājumus un tarifu izmaiņas. Tā kā arī es neilgu laiku biju šīs Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis, tad varu apgalvot pavisam nopietni, ka vienmēr šis balsu skaits bija 4:3 par labu “Lattelekom”, ja jautājumi bija nopietni un skāra arī izmaiņas.

Es gribu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti ir pilnīgi pārliecināti, ka netiek pildīts likums “Par telekomunikācijām”, tieši šī sadaļā, kur sacīts, ka Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomei ir jāaizstāv patērētāju intereses un maksimāli jātuvina faktiskās izmaksas un tarifi. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka ir nepieciešami ne tikai šie deputātu pieprasījumi, bet arī Parlamentārā izmeklēšanas komisija. Galu galā visu savās vietās noliek tarifu salīdzinājums ar citām pasaules valstīm, un mēs redzam, ka šīm vietējām telefonu sarunām vidējie tarifi Latvijā ir augstāki par vidējiem tāda paša veida tarifiem pasaulē. Es domāju, ka tas ir nopietns fakts, ja mēs ņemam vērā mūsu patērētāju maksātspēju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! (Starpsauciens: “Tikai “par”.) Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Pieprasījums ir pieņemts. Šis pieprasījums tiek nodots Ministru kabinetam, bet nākošajā Saeimas sēdē tiks izskatīta atbilde.

Nākamo izskatīsim dokumentu nr. 221. Tas ir steidzams jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Gorbunova kungam.

“Atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumiem un sūdzībām, kuras saņem Saeimas deputāti, kā arī presē un citos masu saziņas līdzekļos izklāstītajai informācijai lūdzam informēt par savstarpējā līguma izpildi starp Latvijas valdību un “TILTS Communication” un to, kā SIA “Lattelekom” pilda likumu “Par telekomunikācijām” un kāda ir tarifu atbilstība faktiskajām izmaksām. Lūdzam informēt par izstrādātā pasākuma plāna izpildes gaitu, kurš paredz Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīviem sakariem, ņemot vērā arī to, ka maksu par telekomunikāciju pakalpojumiem paaugstinās, bet kvalitāte atpaliek.

Kā jūs, būdams satiksmes ministrs, vērtējat Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām?

Saskaņā ar plānotajām telekomunikāciju tarifu izmaiņām jautājumu lūdzam izskatīt kā steidzamu.”

Vai kāds no iesniedzējiem vēlas motivēt? Nē. Tādā gadījumā mēs nododam šo steidzamo jautājumu satiksmes ministram Gorbunova kungam.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, gribu informēt, ka ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā. Pievienots lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli esam iekļāvuši šo lēmuma projektu pēc darba kārtības 27. jautājuma.

Nākamais. Saņemts arī Jaunās partijas frakcijas lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iekļaujam to pēc iepriekšējā - tātad kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas. Vai Nacionālās drošības komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu... Atvainojiet, atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, šo dokumentu un uzmanīgi paskatieties! Mēs būtu pieļāvuši diezgan pamatīgu kļūdu. Mēs būtu balsojuši par dokumentu, kur kā deputāti ir minēti Ivars Godmanis un Roberts Jurdžs, kuri patlaban nav deputāti. Tad pasakiet, par ko gan mēs būtu balsojuši, ko tad mēs būtu atsaukuši!

Izeja no šā stāvokļa ir tikai viena - balsot par katru no uzrādītajiem atsevišķi, minot uzvārdus. Un tas ir viss, ko es jums piedāvāju. Un vispār turpmāk tomēr būtu jāskatās, pirms sagatavo dokumentus un iesniedz tos mums izskatīšanai. Tad mēs nepārkāptu kādu no juridiskajām normām. Ja mēs to izdarīsim vienreiz, tad arī citiem būs iemesls darīt to pašu. Un tas ir viss, ko es gribēju ieteikt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs - komisijas vārdā.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es gribētu deputātiem paskaidrot, kur ir tā jēga. Vienkārši pēc tradīcijām, kādas valda Rietumeiropas valstīs, šādās un līdzīgās komisijās pēc paritātes principa tiek pārstāvētas visas frakcijas, pie tam neatkarīgi no tā, vai tās ir pozīcijas vai opozīcijas frakcijas. Parasti šīs komisijas ir veidotas pēc iespējas kompakti - pa vienam deputātam no frakcijas, jo attiecīgajiem deputātiem atbilstoši likumam par valsts noslēpumu tiek noteikta augstākās pakāpes piekļūšana valsts noslēpumam. Viņi budžetā izskata arī tās slepenās sadaļas, kuras varbūt kopējā budžetā tieši neparādās.

Šādas tradīcijas ir arī citās Rietumeiropas valstīs, bet šajā situācijā, kad tiešām ik pa brīdim mainās uzvārdi... Pirmkārt, te ir jāmin jau Dobeļa kunga minētais arguments. Otrkārt, es tikko saņēmu informāciju, ka varētu būt arī izmaiņas no Tautas partijas puses, tāpēc pašlaik lūdzu šo jautājumu svītrot šodien no darba kārtības, jo mēs uz nākamo sēdi iesniegsim jaunu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas priekšsēdētājs komisijas vārdā ierosina svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Jautājums no darba kārtības ir svītrots.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Normunda Rudeviča ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Normunda Rudeviča ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Andreja Panteļējeva atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Andreja Panteļējeva ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības 22. jautājumu - likumprojektu “Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.67 un nr.156. Strādāsim ar likumprojektu “Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”, likumprojekta reģistra numurs ir 32.

Godātie deputāti! Jau tad, kad šo likumprojektu nodevām komisijām, mūsu kolēģis Ražuka kungs šeit izsmeļoši ziņoja par to situāciju, kāda ir izveidojusies sakarā ar nekustamo īpašumu Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt, jo mēs konstatējām, ka situācija ar nekustamo īpašumu Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, kurš šobrīd atrodas valsts īpašumā un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras statūtu fondā un rīcībā, tiešām ir tāda, ka tiesā ir iesniegtas prasības pret šo sabiedrisko organizāciju - Latvijas Tautas fronti. Notiek tiesas sēdes, ir uzkrājušies parādi, un šie jautājumi ir jānokārto.

Ņemot vērā arī to, ka pašreiz norit barikāžu piemiņas nedēļa, es domāju, ka svarīgi būtu atbalstīt šo likumprojektu, lai šī ēka paliktu par Latvijas Tautas frontes un par Latvijas jaunākās vēstures piemiņas vietu. Tur varētu izveidot gan muzeju, gan arī, iespējams, izvietot citas organizācijas, kas būtu saistītas ar šiem svarīgajiem datumiem.

No juridiskā viedokļa, likumprojekts ir neliels, šeit ir nosaukta nekustamā īpašuma atrašanās vieta, kā arī ir uzlikti zināmi ierobežojumi, jo, valsts nekustamo īpašumu nododot kādās citās rokās, mēs parasti nosakām šādus ierobežojumus, ka, ja mainās šī nekustamā īpašuma izmantošanas mērķis vai attiecīgā organizācija beidz pastāvēt, tad šis nekustamais īpašums nododams atpakaļ valsts īpašumā vai nododams citai līdzīgai organizācijai.

Es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš. 20. janvāris.

Sēdes vadītājs. Tātad 20. janvāris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minēto likumprojektu iesniedza valdība. Pirmajā lasījumā mēs to pieņēmām vecā gada pēdējā sēdē. Kas attiecas uz otro lasījumu, atbildīgā komisija ir izskatījusi divus priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu, tā ir izteikta precizētā redakcijā, jo ir nevis viens, bet vairāki grozījumi šajā likumā. Gluži loģiski, ka tādēļ ir jāizdara precizējoši grozījumi šajās normās.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir par likuma 3. pantu. Tas ir pants, kas reglamentē, kādas personas ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Jāsaka, ka šis pants un arī likums kopumā ir ļoti, ļoti arhaisks. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gatavo jaunu šā likuma redakciju. Vecā redakcija bija tāda, kas ļoti lielai mūsu valsts iedzīvotāju daļai, proti, nepilsoņiem, nedeva tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības īres dzīvokļus. Jāsaka atklāti, ka šī vecā norma, kuru ierosina grozīt trīs deputāti, bija tik arhaiska, ka tā paredzēja ārvalstniekiem tiesības saņemt īres dzīvokļus valsts un pašvaldību mājās, bet nedeva tiesības tos saņemt nepilsoņiem, kas dzīvo šeit gadu desmitiem.

Atbildīgā komisija izskatīja trīs deputātu iesniegto priekšlikumu un izstrādāja savu šīs normas redakciju - nedot vairs ārvalstniekiem un tiem pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijas valstī, tiesības saņemt īres dzīvokļus valsts un pašvaldību mājās. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Lagzdiņš. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 1. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 28. Tātad te ir deputātu iesniegtie grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kas paredz no šā gada 1. janvāra vēl līdz 2000. gada 31. decembrim saglabāt izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem. Šis jautājums Saeimā tiek izvirzīts, lai risinātu situāciju, kāda ir izveidojusies uzņēmumā “Liepājas metalurgs”, kur faktiski šīs izvedmuitas atcelšanas rezultātā būtiski samazinātos izejvielu piegādes tirgus. Šim uzņēmumam ir nepieciešamas investīcijas tehnoloģijām, lai no nepārtrauktā ražošanas procesa varētu pāriet uz elektroloka krāšņu iegādi un tādējādi pazemināt produkcijas pašizmaksu un paaugstināt konkurētspēju, un tāpēc šāds solis tiek sperts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta izvedmuitas saglabāšanu melnajiem metāllūžņiem vēl uz diviem gadiem un aicina Saeimu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, kā arī noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Šis nav vairs jauns jautājums, šis ir jautājums, kas vairākas reizes tika cilāts jau 6. Saeimas laikā, tomēr liekas, ka tie deputāti, kuri to klausījās toreiz... Viņi jau zina un arī Liepājas pilsētas galva un “Liepājas metalurga” cilvēki ļoti labi zina, ka saskaņā ar Eiropas līgumu un vairākiem brīvās tirdzniecības līgumiem... ka arī tad, ja mēs mainām šo likumu, šādā veidā tas tomēr nestāsies spēkā. Tādējādi es uzskatu, ka tik tiešām mums nav vērts pieņemt likumu, kas tik un tā nestāsies spēkā, jo starptautiskajos līgumos noteiktās normas ir augstākas juridiskā spēka ziņā par mūsu likumiem.

Šīs normas nav jaunas. Tās ir bijušas ietvertas arī Eiropas līgumā, kas stājies spēkā 1995. gadā 31. augustā, un brīvās tirdzniecības līgumā ar Eiropas Savienību, kas stājies spēkā jau 1995. gada 1. janvārī.

Tad es aicinu noraidīt šo likumu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu apsprieda, un ir vismaz tāda iespēja, ka vēl uz gadu tomēr tiek saglabāti muitas tarifi. To atļauj arī šie Eiropas Savienības līgumi, jo ir pārejas periods, un mēs vismaz gadu varam dot “Liepājas metalurgam”. Birznieces kundze, nevajag māt ar galvu, jo komisijā par to runāja arī Ārlietu ministrijas speciālisti. Līdz ar to gada laikā vēl neiestāsies nekāda krīzes situācija. Jā, nākošgad gan būs nopietni jādomā, bet arī “Liepājas metalurgs” būtībā cer, ka tanī laika periodā tas pagūs pārprofilēties, lai varētu normālāk strādāt. Un šinī gadījumā jūsu aicinājums, cienījamā Birznieces kundze, ir vērsts pret 3000 Liepājas strādniekiem, kuri šodien vēl ir darba vietās un kuri vēl nenāk ar pastieptu roku pie valdības un nelūdz sociālo pabalstu.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu šodien atbalstīt šo muitas tarifu saglabāšanu. Ir gan cita lieta. Gan Ārlietu ministrijai, gan arī patiešām pašam biznesam, šinī gadījumā - “Liepājas metalurgam”, ir nopietni jādomā, jo pēc gada staigāt uz Saeimu ar pastieptu roku un lūgt kaut kādu ierobežojumu saglabāšanu vairs nevarēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši apbrīnoju Lujāna kunga, teiksim, centību, ar kādu viņš grib aizstāvēt šos cilvēkus, un arī es tieši tāpat labprāt viņus aizstāvētu. Man liekas, ka šinī zālē nav neviena, kurš gribētu, lai palielinās bezdarbs, lai tiktu slēgts kāds uzņēmums. Te mēs tikām ievēlēti ar pavisam citiem nodomiem un ar citiem uzdevumiem.

Taču lieta ir tāda. Es vienkārši atkārtošu tiem, kuri nesaprata... Šis likums tik un tā nestāsies spēkā. Bet ko mēs panāksim ar šo soli? Mēs piemānīsim šos cilvēkus, mēģinādami parādīt, ka mēs esam tie labie, ka parlaments, lūk, ir nobalsojis. Tas ir pirmais punkts.

Bet nu otrais punkts, pie tam pats svarīgākais. Ar to mēs pasaulei vēlreiz dosim signālu, ka Latvija, es atvainojos, var nospļauties uz tiem līgumiem, kurus mēs paši esam parakstījuši. Starptautiskie dokumenti, neapšaubāmi, ir prioritāri, un tie darbojas neatkarīgi no tā, ko mēs šeit pieņemam.

Es vēlreiz saku: nav runas par to, vai mēs gribam vai negribam palīdzēt šiem cilvēkiem. Valdībai un parlamentam ir jāveic citādi pasākumi, kā viņiem palīdzēt. Šajā gadījumā ar tādiem, kādus piedāvā šis likumprojekts, mēs vienkārši nevaram to izdarīt. Likumprojekts tāpat nestāsies spēkā, bet pasaulei būs dots pilnīgi nepareizs signāls.

Es aicinu balsot pret steidzamību un balsot arī pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums par “Liepājas mertalurgu” ir ļoti nopietns. Tie jau nav tikai divarpus tūkstoši strādājošo, jo katrs strādājošais vēl uztur ģimeni, bet ģimenē ir 2-3 cilvēki. Tas ir nopietni.

Otrkārt. Kad 1995. gadā parakstīja šo līgumu, jau tad vajadzēja padomāt, bet, ja toreiz nedomāja - tāpat nedomā par apaļkokiem -, tad tagad mēs nonākam strupceļā. Un ko tad tam uzņēmumam atliek darīt? Šo kārtējo uznēmumu mēs aizveram ciet, un kāds tad Latvijas tēls parādās pasaulei? Mūsu eksporta produkcija samazinās, jo lielākā daļa produkcijas, kuru ražo “Liepājas metalurgs”, tiek eksportēta. Tā ir otra lieta.

Trešā lieta. Mēs patiesībā palīdzam ražotājiem, kuri ir mūsu konkurenti. Tas ir nākošais.

Un ceturtā. Varbut nedaudz mazāka... Savācot šos metāllūžņus un tos pārstrādājot, mēs attīrām arī dabu.

Tāpēc šis jautājums, protams, ir smags, bet ir jādomā arī citām ministrijām, un es aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Par šo jautājumu mēs esam ļoti gari un plaši debatējuši no šīs augstās tribīnes, tādēļ es nerunāšu ilgi. Indulim Bērziņam lielā mērā ir taisnība no juridiskā viedokļa. Taču, godātie kolēģi, padomāsim! Ja valsts augstākais likumdevējs, parlaments, atbalstīs šajā likumā noteikto konceptuālo virzību uz šo muitas tarifu saglabāšanu, tad mums būs pienākums pārejas noteikumos uz otro vai trešo lasījumu ietvert normu, kas uzdotu valdībai veikt pasākumus, lai sāktos sarunas par šo jautājumu nokārtošanu starptautiski pieņemtajā kārtībā. Un tik tiešām ir jāizsaka neizpratne, kādēļ valdība to līdz šim nav darījusi, jo šis jautājums tik bieži ir skatīts šeit - parlamentā, ka augstākais likumdevējs faktiski ir devis norādījumus, kādā virzienā valdībai būtu jāstrādā. Ja valdība to vēl nav sapratusi, tad mēs uz otro un trešo lasījumu pārejas noteikumos ietversim konkrētu uzdevumu valdībai. Neapšaubāmi, Krištopana kungu tas neinteresē, jo viņš tagad karsti diskutē par citiem jautājumiem... Taču Tautas partija katrā ziņā iesniegs šādu priekšlikumu ar konkrētu uzdevumu valdībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 10, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Tātad es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā vienkārši gribēju precizēt to, kas šeit tika izteikts debatēs, lai būtu korekti un lai zinātu arī tie, kuri klausās debates.

Ja šis likums tiks pieņemts un stāsies spēkā, tad tam būs aizsargājošs raksturs attiecībā uz trešajām valstīm, ar kurām nav noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, un Eiropas Savienības valstīm. “Liepājas metalurgs” tikpat kā neko neeksportē uz Eiropas Savienību, un līdz ar to šajā gadījumā šeit nemaz nav problēmu. Ir tieši interesanti, lai faktiski ar šiem tarifiem tiktu aizsargātas izejvielu eksporta iespējas uz trešajām valstīm, kur ir lieli tieši metāllūžņu noieta tirgi, teiksim, Dienvidaustrumāzijā, arī Dienvidamerikā, un tādējādi šis likums savu uzdevumu izpildīs.

Otrkārt, Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums ļauj mums saglabāt vēl uz vienu gadu izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem, un tas arī šā likuma ietvaros ir jāizmanto. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, apsvērusi visus “par” un “pret”, atbalstīja pirmajā lasījumā šo priekšlikumu, un es atbildīgās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

M.Vītols. Es aicinu komisijai iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 18. janvārim.

Sēdes vadītājs. Un kurš būs otrā lasījuma datums?

M.Vītols. Tātad iznāk nākamā ceturtdiena.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Pirmais lasījums.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem - ar dokumentu nr. 36 un nr. 81.

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 17. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un nolēma neatbalstīt komisijai nodoto likumprojektu, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets, bet izstrādāt savu alternatīvu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu strādāt tikai ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu. Pie tam, cik man ir zināms, desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (81.reģistrācijas numurs) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums: labojumus minētajā likumprojektā iesniegt līdz 18.janvārim, izskatīt tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā 19.janvārī, bet Saeimas sēdē apspriest 21.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.26 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Minēto likumprojektu izskatīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un nonāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts ir ļoti nopietns. Tas ir saistīts ar mūsu integrēšanos Eiropas Savienībā. Pie šā likumprojekta ir jāstrādā ilgi un rūpīgi, tādēļ mēs to izskatīsim visos trijos lasījumos. Es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir ļoti nopietns dokuments, bet es diemžēl nezinu, kas to ir sagatavojis pirmajā, kā saka, stadijā. Taču tur ir drausmīgas kļūdas ieviestas iekšā. Jūs paskatieties! Svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa. Eiropas Savienībā par kilogramu ir 0,67, bet mēs nez kāpēc šo ievedmuitu ieliekam - 0,41. Un, ja mums vajadzēs atkāpties, kur tad mēs atkāpsimies? Ko tad mēs lobējam?

Un tālāk ir vēl citi tādi jautājumi, par kuriem var runāt apmēram tādā pašā veidā. Mēs pieņemam zemākas ievedmuitas, nekā ir Eiropas Savienības valstīs. Kas to dokumentu ir gatavojis un kāpēc tādas ir vajadzīgas? Un kas aizstāvēs Latvijas intereses?

Tāpēc man ir lūgums visiem pārskatīt ļoti rūpīgi šo dokumentu, lai mēs atkal neiekristu tādās lamatās, kādās mēs iekritām 1995.gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Protams, tam visam nav nekādas saistības ar Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā. Šis ir drusciņ cits gadījums. Patiesībā šis likumprojekts vairāk vai mazāk ir saistīts ar Latvijas noslēgto līgumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet tarifi šeit, kā jau Bojāra kungs to precīzi minēja, ir zemāki. Un tarifu līmenis izriet no Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda memoranda jeb vienošanās. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikti pārskatīt tarifus laikā starp pirmo un otro lasījumu, lai pieņemtu, manuprāt, tarifus, kuri nebūtu zemāki par tiem, kādus paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas likums, kas ir Latvijai saistošs.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Abi iepriekšējie kolēģi, kas runāja par šo tēmu, varbūt nebija līdz galam precīzi. Es nevaru piekrist tam, ko runāja deputāts Apinis. Tam tiešām nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību, Apiņa kungs. Jums, Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram, vajadzētu šīs lietas precīzi zināt.

Tiešām, taisnība ir Leiškalna kungam, ka mēs mēģinām apsteidzošā režīmā pildīt līgumu ar Starptautisko valūtas fondu. Motivācija šī līguma apsteidzošai pildīšanai attiecībā pret Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju nav nevienā vietā pamatota. Tā nav ne vienu reizi izteikta. Ja netiek pieņemti šie muitas tarifi, mums ir apmēram šādā veidā iespējams aptuveni divu gadu laikā, lēnākā ciklā, precīzi ievērojot saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un Eiropas Savienību, izpildīt šos svarīgākos līgumus, nevis līgumu ar Starptautisko valūtas fondu.

Man nav saprotams šis steidzīgums. Kāpēc mēs prioritāti esam devuši Starptautiskajam valūtas fondam, nevis Eiropas Savienībai vai Pasaules tirdzniecības organizācijai?

Es gribētu komentēt vēl vienu lietu, kas ir jau daudz profesionālāk jāskata. Es uzskatu, ka valdība, iesniegdama šo dokumentu, faktiski nav spējusi normāli argumentēt Starptautiskajam valūtas fondam par šo metodiku - par to, kādā veidā tiek aprēķināts vidējais svērtais tarifs lauksaimniecības precēm. Mēs neesam spējuši pierādīt, cik liels mums ir vidējais svērtais tarifs lauksaimniecības precēm, un tādēļ dažādu metodiku atšķirības dēļ ir dota priekšroka Starptautiskā valūtas fonda metodikai. Es stipri šaubos - es personīgi stipri šaubos! - ka te ir ietvertas visas nianses, kuras mēs varējām vēl no savas puses papildus iestrādāt, lai pierādītu, vai metodika, kuru lieto Eiropas Savienības valstis un arī Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, ir nepareiza vai sliktāka par Starptautiskā valūtas fonda lietoto.

Un tālāk. Mēs zinām, ka tuvākajā laikā būs šāgada svarīgākais likums jāskata parlamentā, tas ir likums par budžetu 1999.gadam. Mēs zinām, cik valdībai ir grūti, kā var nojaust no izteikumiem presē, sabalansēt budžetu, atrast iespējas finansēt vienu vai otru vajadzību. Es gribētu teikt, ka šis Muitas tarifu likums būtu jāskata pēc budžeta izskatīšanas un var gadīties, ka viens otrs tarifs, ja veiksmīgi tiks aizstāvēts un pieņemts Saeimā budžets 1999.gadam... ir iespējams, ka mēs varam arī piekrist steidzamākai kārtībai, nekā to paredz līgums ar Eiropas Savienību. Es šobrīd uzskatu to par tuvredzīgu rīcību no valdības puses - skatīt šo likumu vēl pirms budžeta skatīšanas, vēl pirms atsevišķām varbūtējām pārrunām par dažādām muitas tarifu aprēķināšanas metodikām.

Tautas partijas vārdā es aicinu šobrīd to nepieņemt un atgriezties pie šī likuma skatīšanas kaut kad martā. Apiņa kungs! Mēs esam gatavi skatīt šo likumu pēc būtības. Esam gatavi rūpīgi strādāt ar to, precizēt metodikas, salīdzināt šīs lietas, bet es nedomāju, ka tas ir jādara šobrīd. Tas ir laba vēlējums valdošajai koalīcijai - apdomāt un reāli skatīties arī uz 1999.gada budžeta izskatīšanas iespējām.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Pieņemu kritiku, godātais Šķēles kungs. Es katrā ziņā aicināšu visus iesniegt labojumus līdz 25.februārim, kas ir jau aiz budžeta skatīšanas. Katrā ziņā es ņemšu vērā jūsu pamatoto kritiku. Godātie kolēģi! Mēs tomēr aicinām jūs balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu un visus jūsu labos vēlējumus un visas jūsu iniciatīvas un metodikas, un visu pārējo iestrādāt - attiecībā gan uz otro, gan uz trešo lasījumu. Es pilnīgi saprotu, ka Tautas partija ar savu lielo pieredzi to varēs izdarīt. It īpaši tādēļ, ka pie tā jau ir daudz strādāts Šķēles kunga vadībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 37, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es iesaku iesniegt priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” līdz 26.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kā termiņu noteikt apmēram 15.martu. Tas būtu reāli. Tad arī būs jums vieglāk ar budžetu strādāt.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums - 15.marts. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Mums ir jābalso priekšlikumu izteikšanas secībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai tiktu noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.marts. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

Pirms mēs turpinām darbu, informēju, ka ir saņemts Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas lūgums izsludināt 30 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai izsludinātu sēdē 30 minūšu ilgu pārtraukumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 7. Pārtraukums būs līdz pulksten 10.45. Bet tagad vēl jānoklausās daži paziņojumi.

Lūdzu! Vārds Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienībā! Aleksandrs Bartaševičs, Rišards Labanovskis, Raimonds Pauls, Māris Vītols. Es lūdzu jūs visus tikties šeit Sarkanajā zālē uz neilgu laiku, lai mēs vienotos par turpmāko darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un divi patīkamāki paziņojumi. Sveicam savus kolēģus: Juri Dalbiņu - 45 gadu jubilejā un Jāni Leju - 65 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vēl viens paziņojums. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Vācijas atbalsta grupas dalībniekus lūdzu sapulcēties uz vienu minūti tepat Dzeltenajā zālē, lai apspriestos par turpmāko darbību. Un pulksten 15.00 notiks Eiropas Padomes delegācijas sēde Ārlietu komisijas sēžu zālē. Pulksten 15.00. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Jurkānam. Paldies, Jurkāna kungs atsauc savu paziņojumu.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 10.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Frakciju vadītājus lūdzu nodrošināt ierašanos sēžu zālē. Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Nacionālās drošības komisija ir sagatavojusi un iesniegusi lēmuma projektu par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas un lūdz šo lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, dokumenta numurs 225. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā veikt izmaiņas - iekļaut Saeimas lēmuma projektu par deputāta P.Salkazanova pilnvaru apstiprināšanu. Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts un Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam arī šos jautājumus sēdes darba kārtībā.

Izskatām likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 1998.gada 8.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” un pieņēma lēmumu konceptuāli to atbalstīt un aicināt Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts pēc apjoma ir pietiekami liels un ka atsevišķas izmaiņas šajā likumprojektā ir jāsaskaņo arī ar Krimināllikumu, kuru mēs esam pieņēmuši, komisijas vārdā es aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu par pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - apstiprināt Krišjāni Peteru par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas locekli. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas. Saeima nolemj atsaukt no Nacionālās drošības komisijas šādus deputātus: Andri Šķēli, Ati Slakteri, Jāzepu Šņepstu, Guntaru Krastu, Jakovu Plineru, Andreju Klementjevu un Jāni Čeveru. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Pēterim Salkazanovam. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņos deputāte Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi Kaspara Riekstiņa iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Nākamais no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu saraksta ir Pēteris Salkazanovs, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts par Pētera Salkazanova deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Pēterim Salkazanovam 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam mūsu kolēģi. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu ievēlēt deputātu Pēteri Salkazanovu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Tikmēr ir jānoklausās paziņojums. Vārds deputātam Gundaram Bojāram. Lūdzu!

G.Bojārs (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Šodien pulksten 15.00 Sarkanajā zālē notiks Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sanāksme. Lūdzu ierasties visus delegātus.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Kaspars Riekstiņš, Kristiāna Lībane, Jānis Bunkšs, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Aigars Kalvītis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Bunkšs un Labanovskis bija zālē.

Saeimas 14.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde

1999.gada 14.janvārī

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas

valsts ģerboni””

(157., 157.-a un 157.-b dok.) - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums 1995.gada 9.jūnijā Rīgā

parakstītajā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas

Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas

šķērsošanas vietām”

(158. un 158.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums Valsts statistikas

likumā”

(174. un 174.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši

atbalstāmajiem reģioniem””

(175. un 175.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”

(179. un 179.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu

un finansu vadību””

(181. un 181.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Vītols - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda

un tautības ieraksta maiņu””

(182. un 182.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seiksts - 5.lpp.

 

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam

V.Krištopanam un satiksmes ministram A.Gorbunovam

par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu (Steidzams)

(203. dok.) - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 5.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 6.lpp.

- dep. M.Lujāns - 8.lpp.

- dep. P.Tabūns - 9.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 10.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu satiksmes ministram

A.Gorbunovam par savstarpējā līguma izpildi starp

Latvijas valdību un Tilts Comunication (Steidzams )

(221. dok.) - 11.lpp.

 

 

Par darba kārtību - 12.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par deputātu atsaukšanu no

Nacionālās drošības komisijas” (Nav pieņemts)

(177. dok.) - 12.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 13.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 13.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes M.Zīles ievēlēšanu

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”

(183. dok.) - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Vētras ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā”

(184. dok.) - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Birznieces

ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un

reģionālās politikas komisijā”

(185. dok.) - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta T.Ketlera

ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”

(186. dok.) - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta N.Rudeviča

ievēlēšanu Ārlietu komisijā”

(187. dok.) -14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes M.Zīles ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā”

(188. dok.) - 14.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Vētras ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā”

(189. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta N.Rudeviča

ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”

(190. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Apiņa ievēlēšanu

Revīzijas komisijā”

(191. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Birznieces

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”

(192. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Panteļējeva

atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”

(193. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Panteļējeva

ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”

(194. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta T.Ketlera

ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”

(195. dok.) - 15.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta J.G.Vidiņa

ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā” - 15.lpp.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu nodošanu

Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”

(1.lasījums)

(67. un 156. dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 16.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” (2.lasījums)

(60. un 167. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš -17.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)

(28. un 171. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 19.lpp.

Debates - dep. I.Birzniece - 19.lpp.

- dep. M.Lujāns - 20.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 21.lpp.

- dep. L.Bojārs - 22.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(36. un 71. dok.)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

nekustamā īpašuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)

(172. dok.) - 24.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 24.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums)

(26. un 173. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 25.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 26.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 26.lpp.

- dep. A.Šķēle - 27.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 29.lpp.

- dep. A.Šķēle - 29.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Bērziņš - 30.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 30.lpp.

- dep. J.Sinka - 30.lpp.

Par darba kārtību - 31.lpp.

 

Likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums”

(1.lasījums)

(72. un 180. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 31.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Birznieces ievēlēšanu

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās

komitejas Latvijas delegācijā”

(223. dok.) - 32.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta K.Petera apstiprināšanu

par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotās

parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas locekli”

(224. dok.) - 32.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātu atsaukšanu no

Nacionālās drošības komisijas”

(225. dok.) - 32.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Pētera Salkazanova Saeimas

deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (K.Riekstiņa vietā) - 32.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 33.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova

ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un

reģionālās politikas komisijā”

(228. dok.) - 33.lpp.

Paziņojums - dep. G.Bojārs - 33.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 34.lpp

Sestdien, 24.februārī